EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.2.2026

COM(2026) 93 final

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko apstiprina to, ka Eiropas Komisija noslēdz Nolīgumu attiecībā uz Gibraltāru starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes noslēgtais Tirdzniecības un sadarbības nolīgums tika parakstīts 2020. gada 30. decembrī, provizoriski piemērots no 2021. gada 1. janvāra un stājās spēkā 2021. gada 1. maijā.

Saskaņā ar 2020. gada 25. februāra sarunu norādēm (Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/266 1 ) Tirdzniecības un sadarbības nolīgums neietver Gibraltāru un neietekmē to. Tas neizslēdz iespēju noslēgt atsevišķus nolīgumus attiecībā uz Gibraltāru starp Savienību un Apvienoto Karalisti saskaņā ar Eiropadomes un Eiropas Komisijas deklarāciju, kas iekļauta Eiropadomes (50. pants) 2018. gada 25. novembra sanāksmes 2 protokolā.

Spānija un Apvienotā Karaliste 2020. gada 31. decembrī vienojās par politisko satvaru nākotnes nolīgumam attiecībā uz Gibraltāru starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti.

Padome 2021. gada 5. oktobrī pieņēma Lēmumu, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti attiecībā uz Gibraltāru. Komisija tika iecelta par Savienības sarunu vedēju. Padomes lēmumā bija iekļauts arī papildinājums ar sarunu norādēm minētajam nolīgumam (“sarunu norādes”).

Attiecībā uz civilo kodolenerģiju sarunu norādēs ir paredzēta iespēja, ka paredzētais nolīgums var attiekties uz konkrētiem jautājumiem, kas reglamentēti saskaņā ar Euratom līgumu un no tā izrietošajiem tiesību aktiem, jo īpaši – taču ne tikai – uz noteikumiem, kuri saistīti ar veselību un drošību, kopējo kodolenerģijas tirgu un kodolgarantijām.

Komisija risināja sarunas, apspriežoties ar Padomes Apvienotās Karalistes jautājumu darba grupu, un pilnībā informēja Eiropas Parlamentu (EP), jo īpaši ar EP Apvienotās Karalistes Koordinācijas grupas starpniecību.

Sarunas tika pabeigtas 2025. gada 12. decembrī pēc vairāk nekā četru gadu ilgas sarunu risināšanas. Sarunas varēja pabeigt tikai ļoti vēlā posmā, ņemot vērā sarežģītos politiskos un juridiskos jautājumus, kas bija jāatrisina personu pārvietošanās un preču aprites jomās, ko ietvēra nolīgums.

Nolīgumā ir iekļauts tikai viens vienīgais noteikums par sadarbību civilās kodolenerģijas jomā ar Eiropas Atomenerģijas kopienu kā iesaistīto pusi, tādēļ šis noteikums tika saglabāts Nolīguma starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti pamattekstā.

Nolīguma piemērošanas sākšana ir īpaši steidzams jautājums. Nolīgumā ir paredzēts atcelt visus fiziskos šķēršļus starp Savienības teritoriju un Gibraltāru. Eiropas Savienības jaunā ieceļošanas/izceļošanas sistēma, kas aizstāj manuālu spiedoga iespiešanu pasēs un to trešo valstu valstspiederīgo digitālu reģistrēšanu, kuri ieceļo Šengenas zonā, pašlaik tiek pakāpeniski ieviesta, un paredzams, ka tā pilnībā darbosies pie visām 29 iesaistīto valstu ārējām robežām līdz 2026. gada 10. aprīlim. Ja nolīgumu attiecībā uz Gibraltāru nepiemēros līdz 2026. gada 10. aprīlim, starp Savienības teritoriju un Gibraltāru būs jāievieš pilnīga robežkontrole. Tas būtiski traucēs privātpersonām, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām, kas darbojas Campo del Gibraltar teritorijā, un būs pretrunā pašam nolīguma mērķim, proti, radīt kopīgas labklājības telpu gan Savienības, gan Gibraltāra labā.

Ņemot vērā šos ārkārtas apstākļus, Komisija iesaka attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Euratom kompetencē, piemērot nolīgumu provizoriski uz īsu laikposmu no ieceļošanas/izceļošanas sistēmas pilnīgas ieviešanas dienas līdz nākamā mēneša pirmajai dienai pēc tam, kad Puses ir paziņojušas viena otrai, ka tās ir pabeigušas attiecīgās iekšējās prasības un procedūras, lai paustu savu piekrišanu uzņemties saistības, atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu tika izveidotas jaunas attiecības starp Savienību un Apvienoto Karalisti pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, taču neietverot Gibraltāru. To papildina Nolīgums starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību un Eiropas Atomenerģijas kopienu par sadarbību drošā kodolenerģijas izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.

Nolīgums papildina Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu no minētās perspektīvas un ir pēdējais elements ciešajā partnerībā starp Savienību un Apvienoto Karalisti, uz ko Eiropadome aicināja pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās.

•Saskanība ar citām Savienības un Euratom kopienas politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS

•Juridiskais pamats

3.CITI ELEMENTI

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko apstiprina to, ka Eiropas Komisija noslēdz Nolīgumu attiecībā uz Gibraltāru starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 101. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijās par Gibraltāra teritorijas (turpmāk “Gibraltārs”) dekolonizāciju Gibraltārs raksturots kā “teritorija, kurai nav savas pārvaldes un kuru pārvalda Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste” saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu XI nodaļu.

(2)Padome 2021. gada 5. oktobrī pilnvaroja Eiropas Komisiju sākt sarunas par nolīgumu ar Apvienoto Karalisti attiecībā uz Gibraltāru. Pēc sarunām Puses sarunu vedēju līmenī vienojās par Nolīgumu attiecībā uz Gibraltāru starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses.

(3)Nolīgums aptver jautājumus, kas ietilpst Eiropas Atomenerģijas kopienas darbības jomā, proti, noteikumus par sadarbību civilās kodolenerģijas jomā. Tāpēc nolīgums būtu jānoslēdz arī Kopienas vārdā attiecībā uz jautājumiem, kuri ir Euratom līguma darbības jomā. Uz nolīguma parakstīšanu un noslēgšanu Savienības vārdā attiecas atsevišķa procedūra.

(4)Būtu jāapstiprina tas, ka Komisija Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā noslēdz nolīgumu.

(5)Nolīgums vai jebkura darbība vai pasākums, kas veikts, to piemērojot, vai tā rezultātā, neietver nekādas izmaiņas Spānijas Karalistes tiesiskajā statusā attiecībā uz suverenitāti un jurisdikciju saistībā ar Gibraltāru.

(6)Tā kā Gibraltāra iestādēm ir vietējs raksturs un tās īsteno tikai iekšējo kompetenci, jebkāda šo iestāžu dalība šā nolīguma piemērošanā būtu jāuzskata par tādu, kas veikta tikai Gibraltāra iekšējās kompetences ietvaros, ja vien nav īpaši noteikts citādi.

(7)Nolīgumā ir paredzēts atcelt visus fiziskos šķēršļus starp Savienības teritoriju un Gibraltāru. Savienības ieceļošanas/izceļošanas sistēma būtu pilnībā jāievieš pie visām Šengenas zonas ārējām robežām līdz 2026. gada 10. aprīlim. Ja nolīgums nestājas spēkā līdz 2026. gada 10. aprīlim, starp Savienību un Gibraltāru būtu jāievieš pilnīga robežkontrole. Tas būtiski kavēs darbību privātpersonām, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām, kas darbojas šajā teritorijā, un būs pretrunā nolīguma mērķim radīt kopīgas labklājības telpu. Šādus traucējumus var ierobežot, provizoriski piemērojot nolīgumu.

(8)Tāpēc, ņemot vērā Apvienotās Karalistes ārkārtas situāciju attiecībā uz Gibraltāru un situācijas steidzamību saistībā ar to, ka ieceļošanas/izceļošanas sistēma ir pilnībā jāievieš pie visām ārējām robežām līdz 2026. gada 10. aprīlim, nolīgums būtu jāpiemēro provizoriski uz īsu laikposmu saskaņā ar tā 336. pantu, kamēr tiek pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas, lai tas stātos spēkā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts, ka Eiropas Komisija Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā noslēdz Nolīgumu attiecībā uz Gibraltāru starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un tiek apstiprināti arī tā noteikumi par provizorisku piemērošanu attiecībā uz jautājumiem, kuri ir Euratom līguma darbības jomā.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai un stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

(1)

   Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/266, ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par jaunu partnerības nolīgumu (OV L 58, 27.2.2020., 53. lpp.).

(2)    EUCO XT 20017/18.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.2.2026

COM(2026) 93 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums - PADOMES LĒMUMS,

ar ko apstiprina to, ka Eiropas Komisija noslēdz Nolīgumu attiecībā uz Gibraltāru starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses

NOLĪGUMS
ATTIECĪBĀ UZ GIBRALTĀRU
STARP EIROPAS SAVIENĪBU
UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENU,
NO VIENAS PUSES,
UN LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTO KARALISTI,
NO OTRAS PUSES

Satura rādītājs

PREAMBULA    5

PIRMĀ DAĻA. KOPĪGIE UN INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI    9

I SADAĻA. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI    9

II SADAĻA. SADARBĪBAS PAMATS    14

III SADAĻA. SADARBĪBA CIVILĀS KODOLENERĢIJAS JOMĀ    24

IV SADAĻA. INTERPRETĀCIJAS PRINCIPI UN DEFINĪCIJAS    27

V SADAĻA. IESTĀŽU SISTĒMA    31

OTRĀ DAĻA. PERSONU PĀRVIETOŠANĀS    36

I SADAĻA. VISPĀRĪGIE PRINCIPI UN MĒRĶI    36

II SADAĻA. ROBEŽŠĶĒRSOŠANA    47

III SADAĻA. AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI    60

1. NODAĻA. UZTURĒŠANĀS GIBRALTĀRĀ, ĪPAŠI NOTEIKUMI,
UZTURĒŠANĀS ATĻAUJU UN VĪZU IZSNIEGŠANA    60

2. NODAĻA. STARPTAUTISKĀS
AIZSARDZĪBAS PIETEIKUMI UN ATGRIEŠANA    82

3. NODAĻA. POLICIJAS SADARBĪBA    87

IV SADAĻA. ĪSTENOŠANA, PIEMĒROŠANA,
IZVĒRTĒŠANA UN IZPILDE    95

V SADAĻA. TIESĪBAIZSARDZĪBAS UN TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA    103

1. NODAĻA. SADARBĪBA AR EIROPOLU    104

2. NODAĻA. SADARBĪBA AR EUROJUST    118

3. NODAĻA. APMAIŅA AR INFORMĀCIJU NO SODĀMĪBAS REĢISTRA    128

4. NODAĻA. NODOŠANA    136

5. NODAĻA. SAVSTARPĒJĀ PALĪDZĪBA    182

6. NODAĻA. IESALDĒŠANA UN KONFISKĀCIJA    194

VI SADAĻA. NOZIEDZĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĒŠANAS
UN TERORISMA FINANSĒŠANAS APKAROŠANA    233

TREŠĀ DAĻA. EKONOMIKA UN TIRDZNIECĪBA    236

I SADAĻA. VIENLĪDZĪGI APSTĀKĻI ATVĒRTAI UN GODĪGAI KONKURENCEI
UN ILGTSPĒJĪGAI ATTĪSTĪBAI    236

1. NODAĻA. VISPĀRĪGIE PRINCIPI    236

2. NODAĻA. VALSTS ATBALSTA KONTROLE    238

3. NODAĻA. NODOKĻI    251

4. NODAĻA. DARBA UN SOCIĀLIE STANDARTI    253

5. NODAĻA. VIDE UN KLIMATS    256

6. NODAĻA. CITI INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAI
UN ILGTSPĒJĪGAI ATTĪSTĪBAI    262

7. NODAĻA. HORIZONTĀLIE UN INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI    272

II SADAĻA. MUITAS REŽĪMS,
NETIEŠIE NODOKĻI UN AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI    278

1. NODAĻA. VISPĀRĪGIE PRINCIPI UN MĒRĶI    278

2. NODAĻA. MUITAS SAVIENĪBA    279

3. NODAĻA. GIBRALTĀRĀ RAŽOTAS VAI TIRGŪ LAISTAS
PRECES    295

4. NODAĻA. TABAKA    305

5. NODAĻA. KONKRĒTĀM PREČU KATEGORIJĀM
PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI    306

6. NODAĻA. ĪSTENOŠANA, PIEMĒROŠANA,
UZRAUDZĪBA UN IZPILDE    315

7. NODAĻA. PĀREJAS PASĀKUMI    318

III SADAĻA. TRANSPORTS    320

1. NODAĻA. AVIĀCIJA    320

2. NODAĻA. AUTOTRANSPORTS    326

3. NODAĻA. JŪRAS TRANSPORTS    335

IV SADAĻA. IZŅĒMUMI    336

CETURTĀ DAĻA. PĀRROBEŽU DARBA ŅĒMĒJI    343

I SADAĻA. DARBĪBAS JOMA ATTIECĪBĀ UZ PERSONĀM    343

II SADAĻA. PĀRROBEŽU DARBA ŅĒMĒJU TIESĪBAS UN BLAKUSTIESĪBAS    345

III SADAĻA. SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA KOORDINĀCIJA    353

PIEKTĀ DAĻA. FINANŠU NOTEIKUMI    353

SESTĀ DAĻA. STRĪDU IZŠĶIRŠANA    354

1. NODAĻA. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI    354

2. NODAĻA. PROCEDŪRA    358

3. NODAĻA. ATBILSTĪBA    367

4. NODAĻA. KOPĪGI PROCESUĀLIE NOTEIKUMI    372

SEPTĪTĀ DAĻA. NOBEIGUMA NOTEIKUMI    379

PREAMBULA

EIROPAS SAVIENĪBA

UN

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE (ATTIECĪBĀ UZ GIBRALTĀRU),

1.    ATKĀRTOTI APSTIPRINOT savu apņemšanos saistībā ar demokrātijas principiem, tiesiskumu, cilvēktiesībām, cīņu pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un cīņu pret klimata pārmaiņām, kas ir būtiski elementi šajā nolīgumā un papildinošajos nolīgumos,

2.    ATZĪSTOT, ka globālā sadarbība ir svarīga, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar kopīgām interesēm,

3.    ATZĪMĒJOT, ka Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības un ka Gibraltārs nav iekļauts 2020. gada 30. decembrī Londonā un Briselē noslēgto Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, teritoriālajā darbības jomā,

4.    TIECOTIES starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) (“Puses”) izveidot jaunas savstarpējas sadarbības attiecības, kuras arī veicina kopīgu labklājību un ciešas un konstruktīvas attiecības attiecībā uz Gibraltāru un tam piegulošo teritoriju Spānijas Karalistē, jo īpaši to pašvaldību teritoriju, kas veido Mancomunidad de Municipios del Campo de Gibraltar,

5.    ŅEMOT VĒRĀ, ka, lai nodrošinātu šā nolīguma un jebkuru papildinošu nolīgumu efektīvu īstenošanu, pareizu interpretāciju un piemērošanu, kā arī minētajos nolīgumos paredzēto pienākumu izpildi, ir būtiski ieviest pārvaldības noteikumus, jo īpaši strīdu izšķiršanas un izpildes noteikumus,

6.    ŅEMOT VĒRĀ, ka būtu jālikvidē visi pašreizējie fiziskie šķēršļi, kas kavē personu pārvietošanos starp Gibraltāru un Šengenas zonu, vienlaikus saglabājot Šengenas zonas integritāti ar atbilstīgām kontrolēm, pasākumiem un aizsardzības pasākumiem, un ņemot vērā to, ka Gibraltārs nepiedalās Šengenas acquis un nav ar to asociēts,

7.    ŅEMOT VĒRĀ, ka, lai stiprinātu Pušu drošību, to fizisko šķēršļu likvidēšana, kas kavē personu pārvietošanos, un ieviestās kontroles, pasākumi un aizsardzības pasākumi būtu jāpapildina ar Pušu sadarbību attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem un attiecībā uz kriminālsodu izpildi, arī aizsardzību pret draudiem sabiedriskajai drošībai un to novēršanu,

8.    ATKĀRTOTI APSTIPRINOT apņemšanos, ņemot vērā Pušu ģeogrāfisko tuvumu, sadarboties nolūkā novērst un apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, kā arī izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, un nodrošināt starptautisko labas pārvaldības standartu īstenošanu nodokļu jomā,

9.    ATZĪSTOT nepieciešamību pēc līdzsvarotas ekonomiskās partnerības, kam pamatā ir vienlīdzīgi apstākļi atvērtai un godīgai konkurencei un ilgtspējīgai attīstībai, izmantojot efektīvu regulējumu valsts atbalsta kontrolei un apņemšanos saglabāt Pušu attiecīgos augstos aizsardzības līmeņus darba un sociālo standartu, vides, cīņas pret klimata pārmaiņām un nodokļu jomā,

10.    ŅEMOT VĒRĀ to, ka būtu jālikvidē visi fiziskie šķēršļi preču pārvadājumiem pa sauszemi starp Gibraltāru un Savienību, vienlaikus aizsargājot Savienības vienotā tirgus integritāti un Pušu finanšu intereses, tostarp:

–    nodrošinot cīņu pret krāpšanu muitas jomā, izmantojot atbilstošu muitas kontroli un procedūras, kā arī citus pasākumus;

–    paredzot sadarbības mehānismus starp Pusēm un aizsardzības pasākumus, kas vienādi novērš un apkaro krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu;

–    piemērojot attiecīgos Savienības noteikumus, kas reglamentē preču apriti, ražošanu un laišanu tirgū, tostarp aizliegumus un ierobežojumus, un noteikumus par piekļuvi tirgum,

11.    TIECOTIES sadarboties civilā kodoldrošuma un kodoldrošības jautājumos, ņemot vērā Pušu ģeogrāfisko tuvumu,

12.    ŅEMOT VĒRĀ to, cik svarīgi ir nodrošināt pasažieru un kravu autopārvadājumus starp Gibraltāru un nelielu pieguļošu pierobežas zonu Savienības teritorijā un kravu autopārvadājumus starp Gibraltāru un Apvienoto Karalisti caur Eiropas Savienības teritoriju, kā arī noteiktu piekļuvi Pušu ostām,

13.    TIECOTIES ieviest Gibraltāra lidostai un tās darbībai piemērojamus noteikumus,

14.    TIECOTIES ieviest skaidrus noteikumus un ciešu un efektīvu sadarbību starp Spānijas Karalistes un Gibraltāra kompetentajām iestādēm, lai aizsargātu to pārrobežu darba ņēmēju, kuri pārvietojas starp Spānijas Karalisti un Gibraltāru darba nolūkos, tiesības un radītu apstākļus to ātrai un optimālai izmantošanai un lai atbilstoši koordinētu sociālā nodrošinājuma tiesības, kā arī nodrošinātu viņu ģimenes locekļu tiesības,

15.    ATZĪSTOT finanšu mehānisma nozīmi Gibraltāra un Campo de Gibraltar kohēzijas veicināšanā, vienlaikus aizsargājot Pušu finanšu intereses,

16.    VĒLOTIES, lai starp Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) un Savienību tiktu noslēgts nolīgums, kas nodrošinātu šādas sadarbības juridisko pamatu,

17.    ATZĪSTOT, ka Puses var papildināt šo nolīgumu ar citiem nolīgumiem, kas ir to vispārējo divpusējo attiecību sastāvdaļa, ko reglamentē šis nolīgums,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

PIRMĀ DAĻA

KOPĪGIE UN INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

I SADAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. PANTS

Mērķis

Šā nolīguma mērķis ir izveidot Pušu savstarpējas sadarbības attiecības, kuras arī veicina kopīgu labklājību un ciešas un konstruktīvas saiknes attiecībā uz Gibraltāru un tam piegulošo teritoriju Spānijas Karalistē, jo īpaši to pašvaldību teritoriju, kas veido Mancomunidad de Municipios del Campo de Gibraltar.

2. PANTS

Suverenitāte

Šis nolīgums, visi 3. pantā minētie papildinošie nolīgumi, visas administratīvās vienošanās vai citas vienošanās, kas saistītas ar šo nolīgumu, un visi pasākumi vai instrumenti vai rīcība, kas veikta to piemērošanas rezultātā vai saskaņā ar tiem, neskar un citādi neietekmē Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vai Spānijas Karalistes attiecīgās juridiskās nostājas attiecībā uz suverenitāti un jurisdikciju, un nav pamats nekādam suverenitātes apliecinājumam vai noliegumam, tai skaitā tiesvedībā vai citādi.

3. PANTS

Definīcijas

1.    Šajā nolīgumā un jebkurā papildinošā nolīgumā, ja vien nav norādīts citādi, piemēro šādas definīcijas:

a)    “Puse” vai “Puses” ir Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru);

b)    “Puses tiesību akti” vai “Pušu tiesību akti” Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) gadījumā ir Gibraltārā piemērojamie tiesību akti, ja vien nav īpaši noteikts citādi;

c)    “datu subjekts” ir identificēta vai identificējama fiziska persona; identificējama persona ir persona, kuru tieši vai netieši var identificēt, jo īpaši izmantojot tādus identifikatorus kā vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datus vai tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākus minētajai fiziskajai personai raksturīgus fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktorus;

d)    “diena” ir kalendārā diena;

e)    “dalībvalsts” ir Eiropas Savienības dalībvalsts;

f)    “personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz datu subjektu;

g)    “pieguļoša pierobežas zona” ir pašvaldības, kas veido Mancomunidad de Municipios del Campo de Gibraltar Spānijas Karalistē.

2.    Visas atsauces uz “Savienību” šajā nolīgumā vai jebkurā papildinošā nolīgumā saprot kā tādas, kas ietver Eiropas Atomenerģijas kopienu, ja vien nav norādīts citādi vai ja to paredz konteksts.

3.    Visas atsauces uz “Apvienoto Karalisti” šajā nolīgumā vai jebkurā papildinošā nolīgumā saprot kā atsauces uz Apvienoto Karalisti kā valsti, kas ir atbildīga par Gibraltāra ārējām attiecībām.

4. PANTS

Papildinoši nolīgumi

1.    Ja Savienība un Apvienotā Karaliste savā starpā noslēdz citus divpusējus nolīgumus attiecībā uz Gibraltāru, šādi nolīgumi ir šo nolīgumu papildinoši nolīgumi, ja vien minētajos nolīgumos nav paredzēts citādi. Šādi papildinoši nolīgumi ir šajā nolīgumā reglamentēto vispārējo divpusējo attiecību starp Savienību un Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) neatņemama sastāvdaļa un kopējās struktūras daļa.

2.    Šā panta 1. punktu piemēro arī:

a)    nolīgumiem starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru), no otras puses;

b)    nolīgumiem starp Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru), no otras puses.

5. PANTS

Labticība

1.    Puses ar patiesu savstarpēju cieņu un labticību palīdz viena otrai veikt uzdevumus, kas izriet no šā nolīguma un jebkura papildinoša nolīguma.

2.    Tās veic visus vajadzīgos vispārīgos vai konkrētos pasākumus, lai nodrošinātu no šā nolīguma un jebkura papildinoša nolīguma izrietošo saistību izpildi, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma mērķu sasniegšanu.

6. PANTS

Saziņa un paziņojumi

1.    Oficiālos paziņojumus un paziņojamos lēmumus, ko sagatavojušas Gibraltāra kompetentās iestādes vai kas adresēti tām, nosūta ar Apvienotās Karalistes valdības Ārlietu, Sadraudzības un attīstības biroja (turpmāk “FCDO”) vai tādas citas Apvienotās Karalistes struktūras starpniecību, kas abas atrodas Apvienotajā Karalistē, un kuru Apvienotās Karalistes valdība var nolemt iecelt.

2.    FCDO apliecina to dokumentu autentiskumu, ko izdevušas Gibraltāra kompetentās iestādes, gadījumos, kad lēmumi ir tieši izpildāmi dalībvalsts tiesā vai citā izpildes iestādē bez iepriekšēja oficiāla paziņojuma.

3.    Apvienotās Karalistes paziņojumā par kompetentajām iestādēm Gibraltārā atbilstoši šim nolīgumam vai jebkuram papildinošam nolīgumam iekļauj arī atsauci uz FCDO vai citu Apvienotās Karalistes struktūru, kas minēta 2. punktā.

7. PANTS

Fizisko šķēršļu likvidēšana

Visus fiziskos šķēršļus likvidē saskaņā ar īstenošanas plānu, ko satur attiecīgā administratīvā vienošanās starp Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) un Spānijas Karalisti.

II SADAĻA

SADARBĪBAS PAMATS

8. PANTS

Demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības

1.    Puses turpina atbalstīt tām kopīgās demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas vērtības un principus, kas ir to iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā. Šajā sakarā Puses atkārtoti apstiprina, ka tās ievēro Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un starptautiskos cilvēktiesību līgumus, kuru puses tās ir.

2.    Puses veicina šīs kopīgās vērtības un principus starptautiskos forumos. Puses sadarbojas, veicinot šīs vērtības un principus, tostarp ar trešām valstīm vai trešās valstīs.

9. PANTS

Cīņa pret klimata pārmaiņām

1.    Puses uzskata, ka klimata pārmaiņas ir eksistenciāls apdraudējums cilvēcei, un atkārtoti apliecina savu apņemšanos stiprināt globālo reakciju uz šo apdraudējumu. Savienība un Apvienotā Karaliste savā iekšpolitikā un ārpolitikā iekļauj cīņu pret cilvēka radītām klimata pārmaiņām, kā izklāstīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (“UNFCCC”) procesā un jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā pieņemtajā Parīzes nolīgumā (“Parīzes nolīgums”). Tādējādi katra Puse ievēro Parīzes nolīgumu un UNFCCC izveidoto procesu un atturas no jebkādām darbībām vai bezdarbības, kas būtiski apdraudētu vai grautu Parīzes nolīguma un UNFCCC mērķus vai nolūkus.

2.    Puses iestājas par cīņu pret klimata pārmaiņām starptautiskos forumos, tostarp sadarbojoties ar citām valstīm un reģioniem, lai tie izvirzītu vērienīgākus mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.

10. PANTS

Cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu

1.    Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču (“MII”) un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem veidojumiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un sniegt savu ieguldījumu cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valstu līmenī īstenojot savas saistības, kuras tās uzņēmušās starptautiskos atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumos un nolīgumos.

2.    Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:

a)    veicot pasākumus, lai attiecīgi parakstītu vai ratificētu visus citus attiecīgos starptautiskos instrumentus, vai lai tiem pievienotos un tos pilnībā īstenotu, ciktāl minētie instrumenti ir atvērti Pusēm parakstīšanai, ratificēšanai vai pievienošanās procesam; un

b)    ieviešot efektīvas valstu eksporta kontroles sistēmas, kontrolējot gan ar MII saistītu preču eksportu, gan tranzītu, tostarp kontroli pār divējāda lietojuma tehnoloģiju galīgo izmantošanu saistībā ar MII, un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem.

3.    Puses vienojas izveidot regulāru dialogu par minētajiem jautājumiem.

11. PANTS

Kājnieku ieroči, vieglie ieroči un citi parastie ieroči

1.    Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču (“VIKI”) un to munīcijas nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana, to slikta pārvaldība, neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un to nekontrolēta izplatīšana joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību.

2.    Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt savas attiecīgās saistības – Apvienotās Karalistes gadījumā tās paplašinot arī uz Gibraltāru –, attiecībā uz pienākumu apkarot VIKI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī savas attiecīgās saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem instrumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu, lai novērstu, apkarotu un izskaustu kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību visās tās izpausmēs.

3.    Puses atzīst, ka iekšzemes kontroles sistēmas ir svarīgas, jo tās nodrošina parasto ieroču nodošanu saskaņā ar esošajiem starptautiskajiem standartiem. Puses atzīst, ka šādu kontroli ir svarīgi atbildīgi piemērot, lai veicinātu mieru, drošību un stabilitāti starptautiskā un reģionālā mērogā, kā arī lai mazinātu cilvēku ciešanas un novērstu parasto ieroču novirzīšanu.

4.    Puses šajā sakarā apņemas pilnībā savstarpēji sadarboties Ieroču tirdzniecības līguma ietvaros, tostarp veicinot tā vispārēju atzīšanu un pilnīgu īstenošanu visās ANO dalībvalstīs.

5.    Puses tādēļ apņemas sadarboties to centienos starptautiskās tirdzniecības ar parastajiem ieročiem regulēšanā vai šā regulējuma uzlabošanā, kā arī novērst, apkarot un izskaust ieroču nelikumīgu tirdzniecību. Puses veic pasākumus, lai attiecīgi parakstītu vai ratificētu 1. pielikumā uzskaitītos starptautiskos instrumentus vai tiem pievienotos un pilnībā īstenotu tos, ciktāl minētie instrumenti ir atvērti Pusēm parakstīšanai, ratificēšanai vai pievienošanās procesam.

6.    Puses vienojas izveidot regulāru dialogu par minētajiem jautājumiem.

12. PANTS

Vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību

1.    Puses atkārtoti apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka ir jānodrošina efektīva kriminālvajāšana, gan veicot pasākumus valstu līmenī, gan pastiprinot starptautisko sadarbību, tostarp iesaistot Starptautisko Krimināltiesu. Puses apņemas pilnībā atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūtu un saistītu dokumentu universālumu un integritāti.

2.    Puses vienojas izveidot regulāru dialogu par minētajiem jautājumiem.

13. PANTS

Terorisma apkarošana

1.    Puses sadarbojas divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu un apkarotu teroraktus visos to veidos un izpausmēs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajiem pretterorisma nolīgumiem, attiecīgā gadījumā, starptautiskajām humanitārajām tiesībām un starptautiskajām cilvēktiesībām, kā arī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem. Puses veic pasākumus, lai attiecīgi parakstītu vai ratificētu visus 2. pielikumā uzskaitītos starptautiskos instrumentus vai tiem pievienotos un tos pilnībā īstenotu, ciktāl minētie instrumenti ir atvērti Pusēm parakstīšanai, ratificēšanai vai pievienošanās procesam.

2.    Puses sekmē sadarbību terorisma apkarošanas jomā, tostarp vardarbīga ekstrēmisma un terorisma finansēšanas novēršanā un apkarošanā, lai veicinātu savas kopējās drošības intereses, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju un attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas, neskarot tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un apmaiņu ar izlūkdatiem.

3.    Puses vienojas izveidot regulāru dialogu par minētajiem jautājumiem. Šā dialoga mērķis cita starpā ir veicināt un atvieglot:

a)    apmaiņu ar terorisma draudu novērtējumiem;

b)    apmaiņu ar paraugpraksi un zinātību terorisma apkarošanas jomā;

c)    operatīvo sadarbību un informācijas apmaiņu; un

d)    informācijas apmaiņu par sadarbību daudzpusējās organizācijās.

14. PANTS

Personas datu aizsardzība

1.    Šo pantu piemēro fizisku personu personas datu aizsardzībai, ja to apstrāde pilnībā vai daļēji veikta ar automatizētiem līdzekļiem, vai, ja apstrādi neveic ar automatizētiem līdzekļiem – datiem, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas (turpmāk “datu aizsardzība”).

2.    Nolīguma 3. pielikums ir šā panta neatņemama daļa. Šajā pielikumā neiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 1 noteikumus, kas reglamentē vadošās uzraudzības iestādes un attiecīgās uzraudzības iestādes kompetenci un lomu.

3.    Nolīguma 3. pielikumam piemēro 19. pantu.

4.    Neskarot 20. pantu, Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) noteikumus, kas minēti 18. panta 1. punktā, jomā, uz kuru attiecas 3. pielikums, interpretē saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas (turpmāk “kolēģija”) aktiem tādā pašā veidā un ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā tos piemēro dalībvalstīm. Tas ietver atzinumus, ko Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) datu aizsardzības uzraudzības iestāde pieprasa vai saņem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 64. pantu attiecībā uz noteikumiem, kas piemērojami Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) un kas ir tādi paši kā 3. pielikumā ietvertie noteikumi.

5.    Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) datu aizsardzības uzraudzības iestāde maksimāli ņem vērā lēmumus, ko kompetentā uzraudzības iestāde pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. pantu, un lēmumus, kurus kolēģija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. pantu, lemjot par lietām, kurās risināti līdzīgi jautājumi par tādu pašu noteikumu interpretāciju un piemērošanu, kādi ietverti Regulā (ES) 2016/679.

6.    Regulas (ES) 2016/679 68. panta 3. punktā minētā atsauce uz dalībvalstīm neietver atsauci uz Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru). Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) datu aizsardzības uzraudzības iestādi var uzaicināt uz kolēģijas sanāksmēm tikai gadījumos, kad tiek apspriesti minētajai uzraudzības iestādei adresēti lēmumi vai kad minētās uzraudzības iestādes klātbūtne ir nepieciešama un Savienības interesēs, lai nodrošinātu, ka Gibraltārā tiek efektīvi piemēroti tādi paši noteikumi, kādi noteikti 18. panta 1. punktā minētajos Savienības aktos datu aizsardzības jomā. Šādos gadījumos Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) datu aizsardzības uzraudzības iestāde piedalās kā eksperts vai viesis saskaņā ar kolēģijas reglamenta attiecīgajiem noteikumiem. Tās dalība aprobežojas tikai ar attiecīgajiem darba kārtības punktiem, un attiecīgajos dokumentos, piemēram, sanāksmes protokolā, to norāda kā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) uzraudzības iestādi.

7.    Šajā nolīgumā visas atsauces uz trešām valstīm un to kompetentajām iestādēm, kas ietvertas 3. pielikumā uzskaitītajos Savienības tiesību aktos, neietver Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) un tās kompetentās iestādes ar nosacījumu, ka ir ievērots 2. punkts saskaņā ar 19. panta 1. punktu.

8.    Ikreiz, kad Savienība plāno pieņemt lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 45. pantu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 2 36. pantu, par to pienācīgi informē Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru).

15. PANTS

Globāla sadarbība jautājumos, kas skar kopīgas ekonomiskās, vides un sociālās intereses

1.    Puses atzīst globālās sadarbības nozīmi kopīgu ekonomisko, vides un sociālo interešu jautājumu risināšanā. Ja tas ir to abpusējās interesēs, tās veicina daudzpusējus risinājumus kopīgām problēmām.

2.    Saglabājot savu lēmumu pieņemšanas autonomiju un neskarot citus noteikumus šajā nolīgumā vai jebkādos papildinošos nolīgumos, Puses cenšas sadarboties pašreizējos un nākotnes globālos jautājumos, kur tām ir kopējas intereses, piemēram, par mieru un drošību, klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu attīstību, pārrobežu piesārņojumu, vides aizsardzību, digitalizāciju, sabiedrības veselību un patērētāju aizsardzību, nodokļiem, finanšu stabilitāti un brīvu un godīgu tirdzniecību un investīcijām. Šajā nolūkā tās cenšas uzturēt pastāvīgu un efektīvu dialogu un saskaņot savu nostāju daudzpusējās organizācijās un forumos, kuros tās piedalās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā, septiņu valstu grupā (G-7) un divdesmit valstu grupā (G-20), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, Starptautiskajā Valūtas fondā, Pasaules Bankā un Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

16. PANTS

Būtiski elementi

1.    Sadarbības, kura izveidota ar šo nolīgumu un jebkuru papildinošo nolīgumu, būtiski elementi ir 8. panta 1. punkts, 9. panta 1. punkts un 10. panta 1. punkts.

2.    Ja kāda no Pusēm uzskata, ka otra Puse nopietni un būtiski nav izpildījusi saistības, kas 1. pantā aprakstītas kā būtiski elementi, tā var nolemt pilnībā vai daļēji izbeigt vai apturēt šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma darbību.

3.    Pirms tam Puse, kas atsaucas uz minētā panta piemērošanu, pieprasa Sadarbības padomei nekavējoties tikties, lai rastu savlaicīgu un savstarpēji pieņemamu risinājumu. Ja 30 dienu laikā no dienas, kad Sadarbības padomei ir iesniegts pieprasījums, netiek rasts savstarpēji pieņemams risinājums, Puse var veikt 2. punktā minētos pasākumus.

4.    Šā panta 2. punktā minētos pasākumus veic, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības, un tie ir samērīgi. Prioritāti piešķir tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma un jebkura papildinošā nolīguma darbību.

5.    Puses uzskata, ka, lai situāciju varētu uzskatīt par nopietnu un būtisku 1. punktā par būtiskiem elementiem nosaukto saistību neizpildi, tās smagumam un būtībai vajadzētu būt ārkārtas, proti, situācijai jābūt tādai, ka tiek apdraudēts miers un drošība vai ir starptautiskas sekas. Lielākai noteiktībai – darbību vai bezdarbību, kas būtiski kaitē Parīzes nolīguma priekšmetam un mērķim, vienmēr uzskata par nopietnu un būtisku pārkāpumu šā panta nozīmē.

III SADAĻA

SADARBĪBA CIVILĀS KODOLENERĢIJAS JOMĀ

17. PANTS

Sadarbība civilās kodolenerģijas jomā

1.    Puses atzīst starptautiskās sadarbības nozīmi efektīvu kodoldrošuma mehānismu nodrošināšanā un sadarbojas, lai pastāvīgi uzlabotu starptautiskos kodoldrošuma standartus un konvencijas, kā arī to īstenošanu. Ciktāl tas nav pretrunā juridiski saistošo starptautisko kodoldrošuma standartu attīstības tendencēm, Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Savienība nepiemēro vājāku vai zemāku aizsardzības līmeni par to, kāds noteikts tajos aizsardzības standartos un to izpildē, kuri Pusēm ir kopīgi un kurus attiecībā uz Gibraltāru piemēroja līdz 2020. gada 31. decembrim saistībā ar kodoldrošumu, aizsardzību pret radiāciju, radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas drošu apsaimniekošanu, ekspluatācijas pārtraukšanu, kodolmateriālu drošu pārvadāšanu, gatavību ārkārtas situācijām un reaģēšanu uz tām, kā arī radioaktīvo materiālu un radioaktīvo avotu efektīvu kontroli.

2.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) īsteno stabilu un efektīvu kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmu, lai nodrošinātu, ka kodolmateriālus (kā definēts Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras statūtu XII pantā) izmanto tikai miermīlīgiem mērķiem laikā, kad šādi mehānismi ir vajadzīgi.

3.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) īsteno drošuma un drošības mehānismus saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem saistībā ar visām attiecīgajām civilajām kodoliekārtām un radioaktīvajiem avotiem Gibraltārā laikā, kad šādi mehānismi ir vajadzīgi.

4.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) laikā, kad šādi mehānismi ir vajadzīgi, īsteno nolīgumu, kas apspriests ar IAEA, par drošības pasākumu piemērošanu Gibraltārā, un rīkojas, lai attiecīgi parakstītu, ratificētu 4. pielikuma 1. daļā uzskaitītos starptautiskos instrumentus vai pievienotos tiem un pilnībā īstenotu tos, kā arī attiecīgā gadījumā to turpmākos grozījumus, ciktāl tos ratificējusi Apvienotā Karaliste. Turklāt Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) veic pasākumus, lai attiecīgā gadījumā ievērotu 4. pielikuma 2. daļā uzskaitītos norādījumu dokumentus, kā arī to turpmākos grozījumus, ciktāl tos izmanto Apvienotā Karaliste.

5.    Puses atzīst starptautiskās sadarbības nozīmi efektīvu kodoldrošības mehānismu nodrošināšanā un sadarbojas, lai pastāvīgi uzlabotu starptautiskos kodoldrošības standartus un konvencijas. Savienība un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) nepiemēro vājāku vai zemāku aizsardzības līmeni par to, kāds noteikts tajos aizsardzības standartos un to izpildē, kurus Savienība un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) piemēroja līdz 2020. gada 31. decembrim attiecībā uz fizisko aizsardzību.

6.    Apvienotā Karaliste 1960. gada 29. jūlijā Parīzē noslēgto Konvenciju par trešo personu atbildību kodolenerģijas jomā, kas grozīta ar 1964. gada 28. janvāra papildprotokolu un 1982. gada 6. novembra protokolu, ir attiecinājusi arī uz Gibraltāru. Puses ņem vērā, ka Apvienotā Karaliste turpinās veikt pasākumus, lai arī turpmāk piemērotu 2004. gada 12. februāra protokolu (kas Apvienotajā Karalistē stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī), kā arī visus turpmākos grozījumus, ja vien kāda Puse nav rakstiski paziņojusi otrai Pusei, ka tā nepieņem grozījumu.

7.    Apvienotā Karaliste Gibraltāra vārdā turpina uzturēt un periodiski pārskatīt darbības kārtību attiecībā uz notikumiem – ja tādi iestātos –, kuri notiek Gibraltārā vai to ietekmē, Konvenciju par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu, kas pieņemta Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Ģenerālās konferences speciālajā sesijā Vīnē 1986. gada 26. septembrī, un Konvenciju par palīdzību kodolnegadījumā vai radiācijas avārijsituācijā, kura pieņemta Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Ģenerālās konferences speciālajā sesijā Vīnē 1986. gada 26. septembrī. Šī darbības kārtība ir sīki izklāstīta 5. pielikumā, un par tās atjauninājumiem otrai Pusei paziņo cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc to stāšanās spēkā, un attiecīgi groza 5. pielikumu.

8.    Attiecībā uz radioaktīvo materiālu un radioaktīvo avotu efektīvu kontroli Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) nodrošina vismaz līdzvērtīgu iedarbīgumu un tvērumu tam, kāds paredzēts gan Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīvā 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem, gan Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīvā 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem, tostarp turpmākajos grozījumos vai aizstājējaktos.

IV SADAĻA

INTERPRETĀCIJAS PRINCIPI UN DEFINĪCIJAS

18. PANTS

Starptautiskās publiskās tiesības

1.    Šā nolīguma un jebkura papildinoša nolīguma noteikumi tiek interpretēti labticīgi, atbilstoši to parastajai nozīmei to kontekstā un ņemot vērā nolīguma mērķi un nolūku saskaņā ar starptautisko publisko tiesību interpretācijas paražu normām, tostarp tām, kas kodificētas 1969. gada 23. maijā Vīnē noslēgtajā Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām.

2.    Lielākai noteiktībai – izņemot gadījumus, kas noteikti 19. panta 1. un 4. punktā un 20. pantā, nedz šis nolīgums, nedz jebkurš papildinošais nolīgums nerada pienākumu interpretēt to noteikumus saskaņā ar vienas vai otras Puses iekšzemes tiesību aktiem.

3.    Neskarot 20. pantu un lielākai noteiktībai – šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma interpretācija, ko sniedz kādas Puses tiesas, nav saistoša otras Puses tiesām.

19. PANTS

Savienības tiesību akti, ko piemēro Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru)

1.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) savos iekšzemes tiesību aktos ievieš un efektīvi piemēro tādus pašus noteikumus, kādi ietverti:

a)    Savienības aktos, kas uzskaitīti šā nolīguma noteikumos vai tajos pielikumos, kuriem piemēro šo pantu, vai

b)    saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti 2. līdz 4. punktā, secīgā Savienības aktā, proti:

i)    Savienības aktā, ar kuru groza vai aizstāj Savienības aktu, kas minēts a) apakšpunktā;

ii)    Savienības aktā, ar kuru papildina vai īsteno Savienības aktu, kas minēts a) apakšpunktā; vai

iii)    citā Savienības aktā jomā, kurā darbojas a) apakšpunktā minētais Savienības akts.

2.    Ja Savienība pieņem secīgu Savienības aktu, tā nekavējoties paziņo Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) par šāda akta pieņemšanu.

3.    Trīsdesmit dienu laikā pēc 2. punktā minētā paziņojuma Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) paziņo Savienībai savu lēmumu par to, vai akceptēt secīgā Savienības akta saturu un īstenot to savos iekšzemes tiesību aktos. Tas, ka Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) akceptē secīga Savienības akta saturu, rada tiesības un pienākumus starp Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) un Savienību.

4.    Ja secīgā Savienības akta īstenošanai iekšzemes tiesību aktos ir jāizpilda konstitucionālās prasības, Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) par to informē Savienību, sniedzot 3. punktā minēto paziņojumu. Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) nekavējoties rakstiski informē Savienību par visu konstitucionālo prasību izpildi. No secīgā Savienības akta stāšanās spēkā līdz informēšanai par konstitucionālo prasību izpildi Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru), cik vien iespējams, plašākā mērogā provizoriski piemēro tādus pašus noteikumus, kādi ietverti secīgajā Savienības aktā.

5.    Ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru):

a)    paziņo savu lēmumu neakceptēt kāda secīga Savienības akta saturu; vai

b)    nesniedz paziņojumu 3. punktā noteiktajā termiņā; vai

c)    sešu nedēļu laikā pēc secīga Savienības akta stāšanās spēkā neinformē Savienību par minētā akta īstenošanu savos iekšzemes tiesību aktos;

šo nolīgumu uzskata par izbeigtu, ja vien Sadarbības Padome deviņdesmit dienās nenolemj citādi, iepriekš rūpīgi izskatot iespējas turpināt nolīguma darbību. Nolīguma izbeigšana stājas spēkā trīs mēnešus pēc deviņdesmit dienu termiņa izbeigšanās.

20. PANTS

Saskanīga interpretācija

Noteikumus, kas minēti 19. panta 1. punktā, interpretē un piemēro saskaņā ar Savienības tiesību aktu metodēm un vispārīgiem principiem, un noteikumu īstenošanā un piemērošanā tos interpretē saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

21. PANTS

Privātās tiesības

1.    Neskarot 19. panta 1. un 2. punktu, SSC.70. pantu un ceturtās daļas I un II sadaļu un izņemot – attiecībā uz Savienību – otrās daļas V sadaļu, nekas šajā nolīgumā vai jebkurā papildinošā nolīgumā nav interpretējams tā, ka tas piešķirtu tiesības vai uzliktu pienākumus personām, izņemot tiesības un pienākumus, kas Pušu starpā radušies saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām, ne arī tā, ka tas atļautu uz šo nolīgumu vai jebkuru papildinošu nolīgumu tieši atsaukties Pušu iekšzemes tiesību sistēmās.

2.    Puse savos tiesību aktos neparedz tiesības celt prasību pret otru Pusi, pamatojoties uz to, ka otra Puse ir pārkāpusi šo nolīgumu vai jebkuru papildinošu nolīgumu.

V SADAĻA

IESTĀŽU SISTĒMA

22. PANTS

Sadarbības padome

1.    Ar šo tiek izveidota Sadarbības padome. Tās sastāvā ir Savienības un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) pārstāvji. Sadarbības padome var sanākt dažādos sastāvos atkarībā no apspriežamajiem jautājumiem.

2.    Sadarbības padomes līdzpriekšsēdētāji ir Eiropas Komisijas loceklis un Apvienotās Karalistes valdības pārstāvis ministru līmenī. Tā sanāk pēc Savienības vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) pieprasījuma un jebkurā gadījumā vismaz reizi gadā un, savstarpēji vienojoties, nosaka sanāksmju grafiku un darba kārtību.

3.    Sadarbības padome pārrauga šā nolīguma un jebkura papildinoša nolīguma mērķu sasniegšanu. Tā uzrauga un atvieglo šā nolīguma un jebkura papildinoša nolīguma īstenošanu un piemērošanu. Katra Puse var iesniegt Sadarbības padomei jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma īstenošanu, piemērošanu un interpretāciju.

4.    Sadarbības padomei ir pilnvaras:

a)    pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem, attiecībā uz kuriem tas paredzēts šajā nolīgumā vai jebkurā papildinošā nolīgumā;

b)    sniegt ieteikumus Pusēm par šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma īstenošanu un piemērošanu;

c)    ar lēmumu pieņemt šā nolīguma vai papildinoša nolīguma grozījumus gadījumos, kas paredzēti šajā nolīgumā vai jebkurā papildinošā nolīgumā;

d)    izņemot attiecībā uz pirmās daļas IV sadaļu, līdz ceturtā gada beigām pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pieņemt lēmumus, ar kuriem groza šo nolīgumu vai jebkuru papildinošo nolīgumu, ar noteikumu, ka šādi grozījumi ir vajadzīgi, lai labotu kļūdas, novērstu izlaidumus vai citus trūkumus;

e)    apspriest jebkuru jautājumu, kas saistīts ar jomām, uz kurām attiecas šis nolīgums vai jebkurš papildinošais nolīgums;

f)    deleģēt konkrētas savas pilnvaras specializētai komitejai, izņemot šā punkta g) apakšpunktā minētās pilnvaras un pienākumus;

g)    ar lēmumu izveidot specializētas komitejas un uzticēt tām uzdevumus, likvidēt jebkuru specializēto komiteju vai mainīt tām uzticētos uzdevumus.

5.    Sadarbības padomes darbu reglamentē 6. pielikumā izklāstītais reglaments. Sadarbības padome var grozīt minēto pielikumu.

23. PANTS

Specializētās komitejas

1.    Tiek izveidotas šādas specializētās komitejas:

a)    Specializētā komiteja personu pārvietošanās jomā;

b)    Specializētā ekonomikas un tirdzniecības komiteja;

c)    Specializētā aviācijas komiteja.

2.    Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar specializēto komiteju kompetences jomu, tās ir pilnvarotas:

a)    uzraudzīt un pārskatīt šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma īstenošanu un nodrošināt to pareizu darbību;

b)    palīdzēt Sadarbības padomei veikt tās uzdevumus un jo īpaši ziņot Sadarbības padomei un pildīt jebkurus tās uzticētos uzdevumus;

c)    pieņemt lēmumus un ieteikumus attiecībā uz visiem jautājumiem, kuros Sadarbības padome ir deleģējusi savas pilnvaras specializētajai komitejai saskaņā ar 22. panta 1. punkta f) apakšpunktu vai ja tas paredzēts nolīgumā;

d)    apspriest tehniskus jautājumus, kuri rodas šā nolīguma vai jebkura papildinošā nolīguma īstenošanas gaitā;

e)    nodrošināt forumu, kurā Puses var apmainīties ar informāciju, apspriest paraugpraksi un dalīties īstenošanas pieredzē.

3.    Specializētās komitejas vajadzības gadījumā tiek informētas par Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) un Spānijas Karalistes noslēgto administratīvo vienošanos īstenošanu jautājumos, kas saistīti ar šā nolīguma īstenošanu.

4.    Specializētajās komitejās ir pārstāvji no katras Puses. Katra Puse nodrošina, ka tās pārstāvjiem specializētajās komitejās ir speciālās zināšanas apspriežamajos jautājumos.

5.    Specializētajām komitejām līdzpriekšsēdētāji ir Savienības pārstāvis un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) pārstāvis.

6.    Ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi vai ja vien līdzpriekšsēdētāji nenolemj citādi, komitejas sanāk vismaz reizi gadā.

7.    Specializētās komitejas nosaka savu sanāksmju grafiku un darba kārtību, savstarpēji vienojoties.

8.    Specializēto komiteju darbu reglamentē 6. pielikumā izklāstītais reglaments.

9.    Atkāpjoties no 8. punkta, specializētā komiteja var pieņemt un pēc tam grozīt savus noteikumus, kas reglamentē tās darbu.

24. PANTS

Lēmumi un ieteikumi

1.    Lēmumi, ko pieņēmusi Sadarbības padome vai attiecīgā gadījumā specializētā komiteja, ir saistoši Pusēm un visām struktūrām, kas izveidotas ar šo nolīgumu un jebkuriem papildinošiem nolīgumiem, tostarp sestās daļas I sadaļā minētajai šķīrējtiesai. Ieteikumiem nav saistoša spēka.

2.    Sadarbības padome vai attiecīgā gadījumā specializētā komiteja, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumus un sniedz ieteikumus.

OTRĀ DAĻA

PERSONU PĀRVIETOŠANĀS

I SADAĻA

VISPĀRĪGI PRINCIPIE UN MĒRĶI

25. PANTS

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība

1.    Šajā daļā paredzētā sadarbība balstās uz Pušu un dalībvalstu daudzgadīgām tradīcijām demokrātijas un tiesiskuma ievērošanā un personu pamattiesību un brīvību aizsardzībā, tai skaitā to, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, un uz to, cik svarīga ir minētajā konvencijā ietverto tiesību un brīvību īstenošana iekšzemē.

2.    Nekas šajā daļā nemaina pienākumu ievērot pamattiesības un tiesiskos principus, kas jo īpaši atspoguļoti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Savienības un tās dalībvalstu gadījumā – Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

26. PANTS

Definīcijas

Šajā daļā piemēro šādas definīcijas:

a)    “robežpārbaudes” ir pārbaudes, ko veic robežšķērsošanas vietās, lai nodrošinātu, ka personām, tostarp viņu transportlīdzekļiem un mantām, var atļaut ieceļot dalībvalstu un Gibraltāra teritorijā vai izceļot no tās;

b)    “robežkontrole” ir darbības, ko saskaņā ar šo nolīgumu un šā nolīguma nolūkos veic pie robežas, reaģējot vienīgi uz nodomu šķērsot robežu vai robežas šķērsošanas aktu, neatkarīgi no visiem citiem apsvērumiem, un tā ietver robežpārbaudes un robežuzraudzību;

c)    “robežuzraudzība” ir robežu uzraudzība starp robežšķērsošanas vietām un robežšķērsošanas vietu uzraudzība pēc noteiktā darbalaika beigām, lai nepieļautu vai atklātu neatļautu robežšķērsošanu vai izvairīšanos no robežpārbaudēm, palīdzētu uzlabot situācijas apzināšanos, apkarotu pārrobežu noziedzību un veiktu pasākumus pret personām, kuras robežu šķērsojušas nelikumīgi;

d)    “civilā sastāvdaļa” ir civilpersonas, kuras nodarbina Apvienotās Karalistes valdība vai ar kurām tā ir noslēgusi līgumu un kuras nav Gibraltāra vai Savienības rezidenti, izņemot personas, kurām ir tiesības uzturēties Apvienotajā Karalistē vai kopējā ceļošanas telpā;

e)    “piespiedu pasākums” ir pasākumi, kas jāveic attiecībā uz personu vai priekšmetu, īstenojot ar robežkontroli saistītas funkcijas, tostarp kā pēcpasākumu pēc brīdinājumiem datubāzēs un informācijas sistēmās, kuras izmanto robežkontroles ietvaros, un tie ietver (uzskaitījums nav izsmeļošs) pārvietošanās pagaidu ierobežojumu, aizturēšanu, apcietināšanu, apsardzības piemērošanu, izmeklēšanu, pārmeklēšanu un priekšmetu izņemšanu, un jebkāda cita veida darbības, reaģējot uz brīdinājumiem, nolūkā izmeklēt vai vākt pierādījumus tam, ka ir izdarīts vai plānots noziegums, kā arī ieceļošanas atteikumu;

f)    “ģimenes locekļi, kas ietilpst mājsaimniecībā” ir nerezidējošo Apvienotās Karalistes bruņoto spēku locekļu vai civilās sastāvdaļas locekļa laulātais vai partneris, vai šāda locekļa bērns viņa apgādībā, un minētās personas nav Eiropas Savienības vai Gibraltāra rezidenti;

g)    “starptautiskā aizsardzība” ir bēgļa statuss saskaņā ar 1951. gada 28. jūlijā Ženēvā pieņemto Konvenciju par bēgļu statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu, un alternatīvās aizsardzības statuss, saskaņā ar ko trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, kuru nevar kvalificēt kā bēgli, bet attiecībā uz kuru ir sniegts pietiekams pamatojums, lai uzskatītu, ka konkrētajai personai, ja tā atgrieztos savā izcelsmes valstī vai kā bezvalstnieks atgrieztos savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valstī, draudētu reāls risks ciest būtisku kaitējumu, un viņa nevar vai šāda riska dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību;

h)    “dalībvalstis, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis” ir dalībvalstis, kuras ir atcēlušas personu pārbaudes pie to kopīgajām robežām;

i)    “nerezidējošie Apvienotās Karalistes bruņotie spēki” ir personas Apvienotās Karalistes bruņoto spēku dienestā – regulārajā dienestā vai rezervē –, kuras ir Apvienotās Karalistes pilsoņi, Nāciju Sadraudzības pilsoņi, Īrijas pilsoņi vai kurām ir tiesības uzturēties Apvienotajā Karalistē vai kopējā ceļošanas telpā, un kuras nav Gibraltāra rezidenti;

j)    “Gibraltāra rezidenti” ir personas, neatkarīgi no viņu valstspiederības, kurām ir likumīgas tiesības uzturēties Gibraltārā, izņemot Savienības pilsoņus un Islandes, Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas Karalistes, Šveices Konfederācijas valstspiederīgos, kā arī Andoras Firstistes un Sanmarīno Republikas valstspiederīgos, pēc tam, kad ir stājušies spēkā nolīgumi, ar kuriem šādiem valstspiederīgajiem piešķir tiesības brīvi pārvietoties;

k)    “pārbaude otrajā līnijā” ir turpmāka pārbaude, kuru var veikt īpašā vietā, kas nav tā pati vieta, kur pārbauda visas personas (pirmā līnija);

l)    “otrās līnijas pārbaužu zona” ir īpaša vieta, kura norobežota saskaņā ar Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) noteikto kārtību un Spānijas Karalistes noteikto kārtību atbilstīgi 33. pantam un kurā tiek veiktas darbības, tai skaitā pārbaudes otrajā līnijā un operatīvā sadarbība starp kompetentajām iestādēm;

m)    “trešās valsts valstspiederīgais” ir ikviena persona, kura nav:

i)    Savienības pilsonis Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. panta 1. punkta nozīmē vai Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, neatkarīgi no viņa valstspiederības, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK 3 2. un 3. pantā;

ii)    Islandes, Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas Karalistes, Šveices Konfederācijas, Andoras Firstistes vai Sanmarīno Republikas valstspiederīgais un tie viņa ģimenes locekļi, neatkarīgi no viņu valstspiederības, kuriem saskaņā ar nolīgumiem starp Savienību un minētajām attiecīgajām valstīm ir tādas tiesības brīvi pārvietoties, kas ir līdzvērtīgas a) apakšpunktā minētajām tiesībām;

n)    “apmeklējošie trešo valstu bruņotie spēki” ir personas, kuras ir NATO dalībvalsts vai atlasītu partneru bruņoto spēku dienestā vai ir tajos nodarbinātas, vai ir noslēgušas līgumu ar tiem, kuras nav Savienības vai Gibraltāra rezidenti un kurām pēc Apvienotās Karalistes uzaicinājuma ir jāierodas Gibraltārā.

27. PANTS

Atsauces uz konkrētiem Savienības aktiem

Šajā daļā atsauces uz Savienības aktiem 26. un 29. pantā un tajos minētajā pielikumā, 32., 33., 35., 36., 37., 42., 43., 46., 47., 48., 50., 51., 52., 53., 55., 61., 64., 74., 76., 86., 90., 96., 104. un 151. pantā saprot kā tādas, kas ietver minētos Savienības aktus, tostarp turpmākos grozījumus vai aizstājējaktus, kā arī visus Savienības aktus, ar kuriem īsteno vai papildina minētos Savienības aktus.

28. PANTS

Fizisko šķēršļu likvidēšana

Likvidē visus fiziskos šķēršļus, kas saistīti ar personu pārvietošanos starp Savienību un Gibraltāru.

29. PANTS

Robežšķērsošanas vietas

1.    Šā nolīguma nolūkos Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Spānijas Karaliste Gibraltāra ostā un lidostā izveido robežšķērsošanas vietas, kurās veic 2. punktā minētās robežpārbaudes.

2.    Visiem pasažieriem, kas ieceļo Gibraltārā caur Gibraltāra ostu vai lidostu, veic robežpārbaudes robežšķērsošanas vietās, kas izveidotas saskaņā ar 1. punktu.

3.    Atkāpjoties no 1. punkta, robežpārbaudes var veikt lidostas robežšķērsošanas vietā, ja satiksmes plūsmas caur lidostu ļauj nodrošināt efektīvu, intensīvu un vienota līmeņa kontroli lidostas robežšķērsošanas vietā. Šajā gadījumā Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Spānijas Karaliste nodrošina, ka pasažieri un apkalpes locekļi, kas ierodas lidostā, tiek pavadīti no lidostas līdz lidostas robežšķērsošanas vietai, lai izietu 33. panta 1. un 2. punktā minētās pārbaudes. Šīs atkāpes piemērošanas kārtību nosaka administratīvā vienošanās starp Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) un Spānijas Karalisti.

4.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Spānijas Karaliste šajās robežšķērsošanas vietās atļauj izmantot automatizētas robežkontroles sistēmas, lai saskaņā ar iekšzemes un Savienības tiesību aktiem veiktu Gibraltāra rezidentu, Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, un personu, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības noslēgtiem nolīgumiem, attiecīgās pārbaudes.

5.    Robežpārbaudes ieceļošanas brīdī veic Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes un pēc tam Spānijas Karalistes kompetentās iestādes. Robežpārbaudes izceļošanas brīdī veic Spānijas Karalistes kompetentās iestādes un pēc tam Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes.

6.    Visas pārbaudes otrajā līnijā jāveic otrās līnijas pārbaužu zonā.

7.    Neskarot 32. panta 3. punktu un 43. pantu, ieceļošanas nosacījumi, ko pieprasa Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes un Spānijas Karalistes kompetentās iestādes, ir kumulatīvi. Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) apņemas ieceļošanas nosacījumus Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) tiesību aktos saskaņot ar tiem, kas piemērojami atbilstoši Savienības tiesību aktiem.

8.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Spānijas Karaliste nodrošina, ka no valstīm ārpus Šengenas zonas Gibraltārā ieceļot bez kontroles pie iekšējām robežām var tikai caur 1. punktā minētajām robežšķērsošanas vietām.

9.    Neatkarīgi no 2., 5. un 8. punkta Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes un Spānijas Karalistes kompetentās iestādes var atļaut ieceļot Gibraltārā, neizmantojot robežšķērsošanas vietas, gadījumos, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 4 (Šengenas Robežu kodekss) 5. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā vai šā nolīguma 38. pantā.

10.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Spānijas Karaliste nodrošina, ka ir izveidota un tiek uzturēta infrastruktūra, kas vajadzīga, lai 1. punktā minētās robežšķērsošanas vietas varētu ekspluatēt tādā veidā, kas atbilst satiksmes plūsmu apjomam, lai nodrošinātu efektīvu, intensīvu un vienota līmeņa kontroli saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu. Minētā infrastruktūra atbilst šā nolīguma 7. pielikumā minētajām prasībām, un to nosaka 33. panta 5. punktā minētajā administratīvajā vienošanās starp Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) un Spānijas Karalisti.

11.    Attiecībā uz Šengenas Robežu kodeksa VI pielikumu minētā pielikuma 2.3.1., 3.1.2., 3.1.4., 3.1.5., 3.2.1., 3.2.5. un 3.2.6. punktu piemēro robežpārbaudēm, kuras Spānijas Karalistes kompetentās iestādes veic robežšķērsošanas vietās, kas izveidotas saskaņā ar 29. panta 1. punktu. Visu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar minētajiem punktiem, vienlaikus un nekavējoties sniedz gan Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm, gan Spānijas Karalistes kompetentajām iestādēm.

30. PANTS

Personu pārvietošanās starp Gibraltāru un dalībvalstīm

1.    Puses nodrošina, ka starp Gibraltāru un dalībvalstīm, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, personas, neatkarīgi no viņu valstspiederības, var pārvietoties un attiecībā uz viņām netiek veiktas robežpārbaudes, neskarot Šengenas Robežu kodeksa VI pielikuma noteikumus par jūras robežām.

2.    Neatkarīgi no 1. punkta, ja pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības veselībai vai iekšējai drošībai, attiecīgi dalībvalstis, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) var izņēmuma kārtā atjaunot robežkontroli starp Gibraltāru un to dalībvalstu teritoriju, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, uz ierobežotu laikposmu, kas nepārsniedz 10 dienas. Minēto laikposmu var pagarināt par 20 dienām un turpmākiem viena mēneša laikposmiem, kas kopā nepārsniedz sešus mēnešus. Robežkontroli starp Gibraltāru un to dalībvalstu teritoriju, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, atjauno tikai kā galējo līdzekli, un atjaunošanas tvērums un ilgums nepārsniedz to, kāds ir absolūti nepieciešams, lai reaģētu uz nopietno apdraudējumu.

3.    Ja kāda no dalībvalstīm, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) nolemj atjaunot vai pagarināt robežkontroli starp Gibraltāru un minētās dalībvalsts teritoriju saskaņā ar 2. punktu, Savienība – ja robežkontroli atjauno dalībvalsts –, vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) – ja robežkontroli atjauno Apvienotā Karaliste –, par to informē otru Pusi:

a)    vēlākais četras nedēļas pirms plānotās atjaunošanas vai pagarināšanas vai pēc iespējas drīzāk, ja apstākļi, kas pamato nepieciešamību atjaunot vai pagarināt robežkontroli, kļūst zināmi mazāk nekā četras nedēļas pirms plānotās atjaunošanas vai pagarināšanas;

b)    nekavējoties un ne vēlāk kā 48 stundas pēc tam, kad pieņemts lēmums atjaunot vai pagarināt robežkontroli, reaģējot uz nopietnu apdraudējumu, kas prasa tūlītēju rīcību.

4.    Saskaņā ar 3. punktu informējot otru Pusi par lēmumu atjaunot vai pagarināt robežkontroli starp Gibraltāru un tādas dalībvalsts teritoriju, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, Savienība – ja robežkontroli atjauno dalībvalsts –, vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) – ja robežkontroli atjauno Apvienotā Karaliste –, sniedz otrai Pusei šādu informāciju:

a)    vai atjaunošana vai pagarināšana notiek, pamatojoties uz nopietnu apdraudējumu tās sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības veselībai vai iekšējai drošībai;

b)    attiecīgas ziņas par iemeslu vai iemesliem, ja vien nav sevišķi svarīgu drošības vai konfidencialitātes apsvērumu informāciju nesniegt;

c)    oficiālo robežšķērsošanas vietu nosaukums;

d)    atjaunošanas vai pagarināšanas sākuma datums un ilgums; un

e)    attiecīgā gadījumā – pasākumi, ko varētu veikt otra Puse.

5.    Puses nodrošina, ka sabiedrība tiek saskaņotā veidā informēta par lēmumu atjaunot vai pagarināt robežkontroli starp Gibraltāru un to dalībvalstu teritoriju, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, jo īpaši par atjaunošanas sākuma un beigu datumu un tvērumu, ja vien nav sevišķi svarīgu drošības apsvērumu informāciju nesniegt.

31. PANTS

Savienības datubāzes

Saskaņā ar šo nolīgumu Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm nav piekļuves informācijas sistēmām un datubāzēm, kas izveidotas, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem.

II SADAĻA

ROBEŽŠĶĒRSOŠANA

32. PANTS

Robežkontrole, ko veic Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru)
kompetentās iestādes

1.    Šā nolīguma nolūkos Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes veic robežkontroli, kas ietver robežpārbaudes un robežuzraudzību, saskaņā ar Gibraltāra Imigrācijas, patvēruma un bēgļu likumu, tostarp tā grozījumiem vai aizstājējaktu.

2.    Ja pēc robežpārbaudēm, ko veikusi Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Spānijas Karaliste, kā minēts 29. panta 2. punktā, Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes plāno atteikt personai ieceļošanu un nav nepieciešams veikt citas piespiedu darbības saskaņā ar 34. panta 3. punktu, tās nekavējoties informē Spānijas Karalistes kompetentās iestādes robežšķērsošanas vietā un pavada personu uz otrās līnijas pārbaužu zonu, kur Spānijas Karalistes kompetentās iestādes pārskata, vai ir izpildīti ieceļošanas nosacījumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, to darot saskaņā ar CIRCPERS.33. pantu un neskarot Spānijas Karalistes iespēju atļaut ieceļošanu, piemērojot Šengenas Robežu kodeksa 6. panta 5. punktu.

3.    Ja, pamatojoties uz 2. punktā minēto pārskatīšanu, Spānijas Karalistes kompetentajām iestādēm kļūst skaidrs, ka attiecīgā persona ir persona, kurai ir tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tai skaitā persona, kurai ir tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības noslēgtiem nolīgumiem, vai trešās valsts valstspiederīgais, kam ir ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, kuru izdevusi dalībvalsts, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, un kura atbilst ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, Spānijas Karalistes kompetentās iestādes ļauj personai ieceļot dalībvalstīs, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, neskarot iespēju veikt pasākumus saskaņā ar 33. panta 4. punkta c) apakšpunkta ii) punktu. Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes atļauj šādai personai ieceļot Spānijas Karalistē vai dalībvalstī, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis.

33. PANTS

Spānijas Karalistes kompetento iestāžu veikta robežkontrole

1.    Šā nolīguma nolūkā Spānijas Karalistes kompetentās iestādes pilda visas funkcijas, kas nepieciešamas robežkontroles, arī robežpārbaužu un robežuzraudzības, kā noteikts Šengenas Robežu kodeksā, un saistīto uzdevumu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem veikšanai.

2.    Robežpārbaudes veic robežšķērsošanas vietās, kas izveidotas saskaņā ar 29. panta 1. punktu, lai nodrošinātu, ka personām, tostarp viņu transportlīdzekļiem un mantām, var atļaut ieceļot Spānijas Karalistes teritorijā vai izceļot no tās.

3.    Robežuzraudzība ir jāveic starp robežšķērsošanas vietām Gibraltārā, arī robežšķērsošanas vietu uzraudzība pēc noteiktā darbalaika beigām, lai nepieļautu personu izvairīšanos no robežpārbaudēm un nepieļautu vai atklātu neatļautu robežšķērsošanu.

4.    Šā panta 1. punktā minētās funkcijas ietver:

a)    robežpārbaudes funkcijas, kas cita starpā ietver tiesības:

i)    veikt personu robežpārbaudes, arī pārbaudes otrajā līnijā, saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu;

ii)    atteikt ieceļošanu trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst Šengenas Robežu kodeksa 6. panta 1. punktā paredzētajiem ieceļošanas nosacījumiem, izņemot Gibraltāra rezidentus, un personas, kuras ietilpst Šengenas Robežu kodeksa 6. panta 5. punktā minētajās kategorijās. Attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir atteikta ieceļošana un kuru līdz robežai nogādājis pārvadātājs, līdz sūtīšanai tālāk saskaņā ar 36. pantā minēto pārvadātāju pienākumiem veikt atbilstīgus pasākumus, lai neļautu valstī nelikumīgi ieceļot trešās valsts valstspiederīgajam, kuram atteikta ieceļošana;

b)    robežuzraudzības funkcijas, kas cita starpā ietver tiesības:

i)    nepieļaut neatļautu robežšķērsošanu un veikt pasākumus pret personām, kuras robežu šķērsojušas nelikumīgi, arī aizturot šādas personas un nodrošinot viņu atgriešanu saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK 5 ;

ii)    izmantojot stacionāras vai mobilas vienības, veikt robežuzraudzību tā, lai nepieļautu personu izvairīšanos no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās un atturētu no tās;

c)    funkcijas, ko veic gan robežpārbaužu, gan robežuzraudzības vajadzībām, cita starpā ietver tiesības:

i)    izmantot IT sistēmas un informācijas sistēmas, kas apstrādā personas datus saskaņā ar valsts, Savienības un starptautiskajām tiesībām, veikt visus nepieciešamos turpmākos pasākumus vai darbības, kuras jāveic saskaņā ar valsts, Savienības un starptautiskajām tiesībām, un noteikt tehniskos un organizatoriskos drošības pasākumus, kas prasīti valsts, Savienības un starptautiskajās tiesībās, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu pazaudēšanu, grozīšanu un neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem, arī no trešo valstu iestāžu puses;

ii)    apcietināt, pārmeklēt, aizturēt, nopratināt personu vai piemērot viņai apsardzību vai atsavināt vai pārmeklēt īpašumu, ja tas ir pamatoti robežkontroles gaitā, ko veic Spānijas Karalistes kompetentās iestādes, un ir saskaņā ar Spānijas, Savienības un starptautiskajām tiesībām;

iii)    pieņemt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, ko kāds trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks iesniedzis Spānijas Karalistes kompetentajām iestādēm.

5.    Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes vajadzības gadījumā palīdz Spānijas Karalistes kompetentajām iestādēm pildīt šajā pantā minētās funkcijas un sekmē šo funkciju izpildi.

6.    Administratīvās vienošanās starp Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) un Spānijas Karalisti nosaka praktisko kārtību Spānijas Karalistes kompetento iestāžu pienākumu izpildei, operatīvās sadarbības aspektus saistībā ar robežkontroli un kārtību, kādā robežšķērsošanas vietās tiks veiktas robežpārbaudes.

34. PANTS

Turpmākie pasākumi pēc robežpārbaudēm – brīdinājumi informācijas sistēmās

1.    Pildot uzdevumus saskaņā ar 32. un 33. pantu, Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes un Spānijas Karalistes kompetentās iestādes uz brīdinājumiem to attiecīgajās datubāzēs un informācijas sistēmās attiecīgi reaģē saskaņā ar piemērojamiem iekšzemes un Savienības tiesību aktiem.

2.    Ja brīdinājumu attiecīgajās datubāzēs un informācijas sistēmās rezultātā ir jāveic piespiedu pasākumi, attiecīgo personu pavada uz otrās līnijas pārbaužu zonu, izņemot otrajā daļā minēto situāciju.

Ja ir nepieciešama diskrēta informācijas vākšana, pamatojoties uz brīdinājumu datubāzē vai informācijas sistēmā, ko pārvalda Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes un Spānijas Karalistes kompetentās iestādes, personas pavadīšana uz otrās līnijas pārbaužu zonu apdraudētu jebkādu veicamo pasākumu diskrētumu, tādēļ iestāde, kas identificējusi brīdinājumu, ir pilnvarota vākt pēc iespējas vairāk informācijas parasto robežpārbaužu laikā.

3.    Ja ir vajadzīgs piespiedu pasākums, pamatojoties uz brīdinājumiem vienīgi Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) pārvaldītajās datubāzēs un informācijas sistēmās, Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes veic attiecīgos turpmākos pasākumus saskaņā ar piemērojamiem Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) tiesību aktiem.

4.    Ja ir vajadzīgs piespiedu pasākums, pamatojoties uz brīdinājumiem vienīgi Spānijas Karalistes pārvaldītajās datubāzēs un informācijas sistēmās, Spānijas Karalistes kompetentās iestādes veic attiecīgos turpmākos pasākumus saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem.

5.    Ja, pamatojoties uz 3. un 4. punktu, ir vajadzīgi piespiedu pasākumi personas aizturēšanai vai apcietināšanai, attiecīgi piemēro šādu procedūru:

a)    ieceļošanas robežpārbaužu laikā persona neiebilst pret aizturēšanu vai apcietināšanu; vai alternatīvi personai ir iespēja izvēlēties ieceļošanas atteikumu;

b)    izceļošanas robežpārbaužu laikā persona neiebilst pret aizturēšanu vai apcietināšanu; vai alternatīvi personai ir iespēja izvēlēties izceļošanas pieprasījumu.

6.    Ja ir vajadzīgs piespiedu pasākums, pamatojoties uz brīdinājumiem gan Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetento iestāžu pārvaldītajās, gan Spānijas Karalistes kompetento iestāžu pārvaldītajās datubāzēs un informācijas sistēmās, Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes un Spānijas Karalistes kompetentās iestādes vienojas par iestādi, kas veiks attiecīgo pasākumu vai veiks to pirmā, un attiecīgā gadījumā par turpmākiem pasākumiem, izņemot 7. un 9. punktā minētās situācijas.

7.    Ja ir vajadzīgs piespiedu pasākums personu aizturēšanai un apcietināšanai vai priekšmetu izņemšanai, pamatojoties uz brīdinājumiem gan Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetento iestāžu pārvaldītajās, gan Spānijas Karalistes kompetento iestāžu pārvaldītajās datubāzēs un informācijas sistēmās, un šādu piespiedu pasākumu var veikt tikai viena no šīm iestādēm, tad pasākumu veic Spānijas kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamiem valsts un Savienības tiesību aktiem. Tomēr izņēmuma gadījumos attiecīgā kompetentā iestāde var pieprasīt aizturēšanas un apcietināšanas apturēšanu, ja attiecībā uz atsevišķu personu pastāv bažas par cilvēktiesību ievērošanu vai ja pastāv pretrunīgas starptautiskās saistības attiecībā uz izdošanu. Šādā gadījumā attiecīgajām iestādēm šie jautājumi ir jāatrisina pirms personas izraidīšanas.

8.    Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) vai Spānijas Karalistes kompetentās iestādes paziņo pārējām kompetentajām iestādēm par tāda piespiedu pasākuma izbeigšanu, kas veikts saskaņā ar 6. un 7. punktu, lai – attiecīgā gadījumā un izņemot 9. punktā minētās situācijas –, dotu iespēju citām kompetentajām iestādēm veikt turpmākus pasākumus, kuri veicami, pamatojoties uz brīdinājumiem kompetento iestāžu pārvaldītajās datubāzēs un informācijas sistēmās.

9.    Ja piespiedu pasākumu aizturēšanai un apcietināšanai pieprasa Spānijas Karalistes kompetentās iestādes un ja attiecīgā persona ir Gibraltāra rezidents, šo pasākumu var veikt tikai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes. Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes pēc Spānijas Karalistes kompetento iestāžu pieprasījuma un pēc tādas informācijas saņemšanas, kas nepieciešama, lai varētu likumīgi izpildīt piespiedu pasākumu, veic pieprasīto pasākumu ar nolūku Spānijas Karalistei dot iespēju veikt turpmākus pasākumus, pamatojoties uz brīdinājumiem Spānijas Karalistes kompetento iestāžu pārvaldītajās datubāzēs un informācijas sistēmās. Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes paziņo Spānijas Karalistes kompetentajām iestādēm par piespiedu pasākumu, kas veikts ātrai izdošanai saskaņā ar pirmo daļu.

10.    Visos aizturēšanas gadījumos saskaņā ar šo pantu personai, pirms tiek pieņemts lēmums vai dota izvēles iespēja, nodrošina atbilstošas procesuālās garantijas.

11.    Šis pants neskar Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) un Spānijas Karalistes pienākumus saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas statūtiem.

35. PANTS

Turpmākie pasākumi pēc robežkontroles – ieceļošanas atteikumi

1.    Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes izpilda ieceļošanas atteikumu tikai attiecībā uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst ieceļošanas nosacījumiem atbilstoši Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) tiesību aktiem, saskaņā ar 32. pantu.

2.    Spānijas Karalistes kompetentās iestādes izpilda ieceļošanas atteikumu tikai attiecībā uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst ieceļošanas nosacījumiem atbilstoši Savienības tiesību aktiem, saskaņā ar 33. panta 4. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, un kuriem nav atļauts ieceļot, piemērojot Šengenas Robežu kodeksa 6. panta 5. punktu.

3.    Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes un Spānijas Karalistes kompetentās iestādes kopīgi izpilda ieceļošanas atteikumu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst ieceļošanas nosacījumiem gan saskaņā ar Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) tiesību aktiem, gan Savienības tiesību aktiem, saskaņā ar CIRCPERS.32. pantu un CIRCPERS.33. panta 4. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

4.    Ieceļošanas atteikumus saskaņā ar šo pantu izpilda pēc jebkura pasākuma, kas varētu būt veikts kā turpmāks pasākums pēc brīdinājuma Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetento iestāžu datubāzēs un informācijas sistēmās un Spānijas Karalistes datubāzēs un informācijas sistēmās saskaņā ar 34. pantu.

36. PANTS

Pārvadātāju atbildība

Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 26. pantu un Padomes 2001. gada 28. jūnija Direktīvu 2001/51/EK 6 piemēro Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) un Gibraltārā, ar jūras vai gaisa transportu no trešās valsts uz Gibraltāru pārvadājot personas, kas nav Savienības pilsoņi, Islandes, Norvēģijas Karalistes, Šveices Konfederācijas, Lihtenšteinas Firstistes un Andoras Firstistes un Sanmarīno Republikas valstspiederīgie, pēc tam, kad ir stājušies spēkā nolīgumi, ar kuriem šādiem valstspiederīgajiem piešķir tiesības brīvi pārvietoties, un trešo valstu valstspiederīgos, kam nav nepieciešamo ceļošanas dokumentu ieceļošanai dalībvalstīs, izņemot Īriju.

Piemēro 19. pantu.

37. PANTS

Iepriekšēja pasažieru informācija

Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) nodrošina, ka pārvadātāji Spānijas Karalistes iestādēm nosūta iepriekšēju pasažieru informāciju (IPI) par lidojumiem, kuru sākumpunkts ir ārpus Šengenas zonas un kuri ierodas lidostā. IPI dati, kā arī to nosūtīšana atbilst Padomes Direktīvas 2004/82/EK 7 prasībām.

Piemēro 19. pantu.

38. PANTS

Nerezidējošo Apvienotās Karalistes bruņoto spēku,
to civilās sastāvdaļas, viņu ģimenes locekļu, kas ietilpst mājsaimniecībā,
un apmeklējošo trešo valstu bruņoto spēku ieceļošana un izceļošana

1.    Atbilstoši 2. punkta nosacījumiem un ievērojot šajā nolīgumā noteiktās formalitātes attiecībā uz nerezidējošo Apvienotās Karalistes bruņoto spēku vai apmeklējošo trešo valstu bruņoto spēku locekļu ieceļošanu un izceļošanu, šādas personas ir atbrīvotas no pasu un vīzu noteikumiem un Šengenas robežpārbaudēm saskaņā ar 33. pantu, kuras veic 29. panta 1. punktā minētajās Šengenas robežšķērsošanas vietās, taču šīs personas neuzskata par tādām, kas ieguvušas pastāvīgas uzturēšanās vai pastāvīgas dzīvesvietas tiesības Šengenas zonā.

2.    Lai reģistrētu nerezidējošo Apvienotās Karalistes bruņoto spēku vai apmeklējošo trešo valstu bruņoto spēku locekļus, Šengenas robežšķērsošanas vietās jāuzrāda tikai šādi dokumenti:

a)    personas apliecība, kuru izdevusi Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija vai apmeklējošo trešo valstu bruņoto spēku Aizsardzības ministrija un kurā norādīts vārds, dzimšanas datums, dienesta pakāpe un numurs (ja tāds ir), dienesta joma un pievienota fotogrāfija;

b)    individuāla vai kolektīva pārvietošanās pavēle spāņu un angļu valodā, kuru izdevusi Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija un kura apliecina personas vai grupas statusu, ka tā ir nerezidējošo Apvienotās Karalistes bruņoto spēku vai apmeklējošo trešo valstu bruņoto spēku un pavēlē norādītās pārvietošanās dalībnieks(-i);

visus datus, kas savākti šā punkta nolūkos, izmanto vienīgi tam, lai saskaņā ar CIRCPERS.29. pantu izveidotajās robežšķērsošanas vietās nodrošinātu robežu drošību.

3.    Attiecībā uz nerezidējošo Apvienotās Karalistes bruņoto spēku, to uzturēšanās atļauju turētāju, kuriem ir tiesības izmantot 50. panta 13. punkta un 51. panta 12. punkta noteikumu piemērošanu, apmeklējošo trešo valstu bruņoto spēku un civilās sastāvdaļas, kas ierodas un izbrauc ar valsts gaisa kuģi vai valsts kuģi, ieceļošanu un izceļošanu Apvienotā Karaliste dara Spānijas Karalistei pieejamu informāciju, kas vajadzīga šādu personu identificēšanai. Šīs personas pēc ierašanās vai izbraukšanas identificē sadarbības koordinatori, kas izraudzīti saskaņā ar administratīvu vienošanos starp Spānijas Karalisti un Apvienoto Karalisti. Ģimenes locekļus, kas ietilpst mājsaimniecībā, novirza uz robežšķērsošanas vietām.

4.    Atbilstoši 5. punkta nosacījumiem un ievērojot šajā nolīgumā noteiktās formalitātes attiecībā uz nerezidējošo Apvienotās Karalistes bruņoto spēku civilās sastāvdaļas locekļu un ģimenes locekļu, kas ietilpst mājsaimniecībā, ieceļošanu un izceļošanu, šādas personas ir atbrīvotas no pasu un vīzu noteikumiem un imigrācijas pārbaudēm Šengenas robežpārbaužu saskaņā ar 33. pantu laikā, kuras veic 29. panta 1. punktā minētajās Šengenas robežšķērsošanas vietās, taču šīs personas neuzskata par tādām, kas ieguvušas pastāvīgas uzturēšanās vai pastāvīgas dzīvesvietas tiesības Šengenas zonā.

5.    Lai reģistrētu tos nerezidējošo Apvienotās Karalistes bruņoto spēku civilās sastāvdaļas locekļus un ģimenes locekļus, kas ietilpst mājsaimniecībā, kuri ir Apvienotās Karalistes valstspiederīgie vai kuriem ir tiesības uzturēties Apvienotajā Karalistē vai kopējā ceļošanas telpā, ir vajadzīgi tikai šādi dokumenti. Tie jāuzrāda 29. panta 1. punktā minētajās Šengenas robežšķērsošanas vietās:

a)    derīga Apvienotās Karalistes pase vai Apvienotās Karalistes ceļošanas dokuments, vai Apvienotās Karalistes uzturēšanās atļauja;

b)    spāņu un angļu valodā noformēta individuāla vai kolektīva pārvietošanās pavēle, kuru izdevusi Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija un kura apliecina personas vai grupas statusu, ka tā ir nerezidējošo Apvienotās Karalistes bruņoto spēku civilās sastāvdaļas loceklis(-ļi) vai ģimenes loceklis(-ļi), kas ietilpst mājsaimniecībā, kā arī pavēlē norādītās pārvietošanās dalībnieks(-i);

visus datus, kas savākti šā punkta nolūkos, izmanto vienīgi tam, lai 29. panta 1. punktā minētajās robežšķērsošanas vietās nodrošinātu robežu drošību.

6.    Attiecībā uz civilās sastāvdaļas locekļiem vai ģimenes locekļiem, kas ietilpst mājsaimniecībā, kuri nav Apvienotās Karalistes pilsoņi vai kuriem nav tiesību uzturēties Apvienotajā Karalistē vai kopējā ceļošanas telpā, veic Šengenas robežpārbaudes, kā paredzēts 33. pantā. Šīm personām izceļojot vai ieceļojot dalībvalstī, kas piemēro Šengenas acquis, nav jāiziet papildu Šengenas robežpārbaudes saskaņā ar 7. punktu, ar noteikumu, ka viņu ieceļošana vai izceļošana ir atļauta saskaņā ar šo punktu.

7.    Attiecībā uz tiem nerezidējošo Apvienotās Karalistes bruņoto spēku locekļiem, apmeklējošo trešo valstu bruņoto spēku locekļiem, civilās sastāvdaļas locekļiem un ģimenes locekļiem, kas ietilpst viņu mājsaimniecībā, kuri vēlas izceļot no dalībvalsts, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, vai ieceļot tajā, saskaņā ar 33. pantu veic Šengenas robežpārbaudes 29. panta 1. punktā minētajās Šengenas robežšķērsošanas vietās. Apvienotā Karaliste un Spānijas Karaliste informē šīs personas par pienākumu iziet šādas pārbaudes un par iespēju, ka pretējā gadījumā tās var saukt pie disciplināras atbildības, neskarot to Savienības aktu piemērošanu, kas reglamentē to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi. Regulārām vienībām vai formējumiem nav atļauts ieceļot Šengenas zonā vai izceļot no tās caur 29. panta 1. punktā minētajām robežšķērsošanas vietām.

III SADAĻA

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

1. NODAĻA

UZTURĒŠANĀS GIBRALTĀRĀ,
ĪPAŠI NOTEIKUMI, UZTURĒŠANĀS ATĻAUJU UN VĪZU IZSNIEGŠANA

39. PANTS

Darbības joma

Šajā nodaļā atsauces uz dalībvalstīm saprot kā atsauces uz visām dalībvalstīm, izņemot Īriju.

40. PANTS

Saistība ar ES tiesību aktiem

Šis nolīgums neskar nekādas tiesības vai pienākumus, kas Gibraltāra rezidentiem var būt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

41. PANTS

Bezvīzu režīms ceļošanai

1.    Savienības pilsoņi, viņu ģimenes locekļi no trešām valstīm, kam ir uzturēšanās atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK, un trešo valstu valstspiederīgie, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, var ieceļot un uzturēties Gibraltārā bez vīzas uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā.

Gibraltāra rezidenti var bez vīzas ieceļot un uzturēties to dalībvalstu teritorijā, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā.

Attiecībā uz ieceļošanu un uzturēšanos bez vīzas uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, to dalībvalstu teritorijā, kuras Šengenas acquis nepiemēro pilnībā, atļauto uzturēšanās laiku aprēķina atsevišķi katrai no šīm dalībvalstīm.

2.    Neatkarīgi no 1. punkta otrās daļas katra dalībvalsts var nolemt piemērot vīzas prasību Gibraltāra rezidentiem, kuri ceļo ar mērķi veikt algotu darbu.

Neatkarīgi no 1. punkta pirmās daļas Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) var nolemt attiecīgajā daļā minētajām personām piemērot vīzas prasību, ja šīs personas ceļo ar mērķi veikt algotu darbu.

42. PANTS

Atvieglojumi pie ārējām robežām

1.    Šķērsojot dalībvalsts ārējās robežas, arī 29. panta 1. punktā minētajās robežšķērsošanas vietās, Gibraltāra rezidentu ceļošanas dokumentos neiespiež ieceļošanas vai izceļošanas spiedogu.

Gibraltāra rezidenti ir atbrīvoti no ieceļošanas/izceļošanas sistēmas prasībām.

2.    Šķērsojot dalībvalsts ārējās robežas, arī 29. panta 1. punktā minētajās robežšķērsošanas vietās, Gibraltāra rezidenti ir atbrīvoti no prasības par derīgu ceļošanas atļauju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/1240 8 .

43. PANTS

Ieceļošana Gibraltārā

1.    Lai ieceļotu Gibraltārā, Gibraltāra rezidentus robežšķērsošanas vietās, kas izveidotas saskaņā ar CIRCPERS.29. panta 1. punktu, nepakļauj pārbaudēm attiecībā uz to nosacījumu izpildi, kuri noteikti Šengenas Robežu kodeksa 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.    Lai ieceļotu Gibraltārā, Gibraltāra rezidentiem, kuri neatbilst pārējiem ieceļošanas nosacījumiem, kas noteikti Šengenas Robežu kodeksa 6. panta 1. punktā, jebkurā gadījumā neliedz šķērsot robežu robežšķērsošanas vietās, kas izveidotas saskaņā ar 29. panta 1. punktu.

44. PANTS

Ieceļošana dalībvalstīs tranzīta nolūkā

Gibraltāra rezidentiem, kuri neatbilst visiem ieceļošanas nosacījumiem, kas noteikti Šengenas Robežu kodeksa 6. panta 1. punktā, atļauj ieceļot dalībvalstu teritorijā tranzīta nolūkā, lai tie varētu sasniegt Gibraltāru, ja vien šo personu vārdi nav iekļauti tās dalībvalsts brīdinājumu sarakstā, kuras ārējās robežas tās vēlas šķērsot, un brīdinājumam nav pievienoti norādījumi atteikt ieceļošanu vai tranzītu.

45. PANTS

Uzturēšanās tiesības Gibraltārā

1.    Likumīgas tiesības uzturēties Gibraltārā pierāda, pamatojoties uz to, ka personai ir tāda derīga personas apliecība vai uzturēšanās atļauja, ko Gibraltārā izsniegušas Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes, un ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) nodrošina, ka Gibraltārā izsniegtas personas apliecības un uzturēšanās atļaujas izsniedz tikai personām, kuras atbilst tiem nosacījumiem attiecībā uz tiesībām saņemt personas apliecību vai uzturēšanās atļauju, kas noteikti tiesību aktos, kuri ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

3.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) nodrošina, ka 2. punktā minētajos tiesību aktos paredzētie nosacījumi attiecībā uz tiesībām saņemt Gibraltārā izsniegtu personas apliecību atbilst starptautiskajām tiesībām.

4.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) informē Sadarbības padomi ikreiz, kad pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas tiek ierosināts veikt izmaiņas 2. punktā minētajos tiesību aktos. Sadarbības padome viena mēneša laikā pēc šādas informācijas saņemšanas sniedz atzinumu par to, vai šādas izmaiņas ir saderīgas ar šo nolīgumu. Šādas izmaiņas nekādā gadījumā nedod personai iespēju iegūt:

a)    Gibraltārā izsniegtu personas apliecību, pamatojoties uz iepriekšēju uzturēšanos Gibraltārā, izņemot, ja persona ir pastāvīgi uzturējusies Gibraltārā vismaz desmit gadus tieši pirms apliecības pieteikuma iesniegšanas dienas;

b)    Gibraltārā izsniegtu uzturēšanās atļauju, izņemot, ja persona var pierādīt patiesu saikni ar Gibraltāru.

5.    Šā panta 4. punkta b) apakšpunktā minētā nosacījuma izpildi konstatē, pamatojoties uz to, ka persona spēj pierādīt faktisku un regulāru fizisku klātbūtni Gibraltārā pienācīgā laikposmā, vai pamatojoties uz citiem objektīviem un pārbaudāmiem kritērijiem.

6.    Nosacījumi tiesībām saņemt personas apliecību, ko izsniegušas Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes, ņemot vērā citu pamatojumu, kas nav iepriekšēja uzturēšanās, kā arī 4. punkta b) apakšpunktā minētais nosacījums attiecībā uz tiesībām saņemt uzturēšanās atļauju nav jāizpilda:

a)    pamatojoties uz iepriekš noteiktām investīcijām, kas veiktas Gibraltāra ekonomikā vai nekustamajā īpašumā; vai

b)    jebkādu iepriekš noteiktu finanšu maksājumu, kas veikti Gibraltāra iestādēm, rezultātā.

7.    Ievērojot vienīgi 52. pantu, Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) nodrošina, ka Gibraltārā izsniegtās uzturēšanās atļaujas izsniedz vai atjauno tikai saskaņā ar 50. un 51. pantā izklāstīto procedūru.

8.    Uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas personām, kuras vairs neatbilst 4. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem, anulē.

46. PANTS

Pastiprināta ziņošana attiecībā uz Gibraltāra rezidentiem

1.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) regulāri pārskata iespējamos riskus, kas izriet no iespējas Gibraltāra rezidentiem ceļot uz to dalībvalstu teritoriju, kurās Šengenas acquis piemēro pilnībā, un regulāri un vismaz reizi trijos mēnešos iesniedz Spānijas Karalistei šādu riska novērtējumu. Veicot šādu riska novērtējumu, Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ņem vērā visu tās rīcībā esošo attiecīgo informāciju, tostarp saistībā ar piespiedu izpildes un terorisma apkarošanas izmeklēšanām un operācijām.

Ja Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) ir pamats uzskatīt, ka Gibraltāra rezidents varētu radīt nopietnu apdraudējumu kādas dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskajām attiecībām, tā nekavējoties informē Spānijas Karalisti, izklāstot iemeslus minētā novērtējuma pamatā.

Uz informācijas apmaiņu, kas veikta saskaņā ar otro daļu, neattiecas 6. panta 1. punkts.

2.    Ja, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1. punktu, vai jebkādu citu informāciju, Spānijas Karaliste uzskata, ka Gibraltāra rezidents rada pietiekami nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai Spānijas starptautiskajām attiecībām, un šo iemeslu dēļ nolemj aizliegt šai personai izbraukt no Gibraltāra, lai ceļotu uz to dalībvalstu teritoriju, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, tā paziņo Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) iestādēm par šo aizliegumu.

Paziņojumā norāda aizlieguma iemeslus, kā arī līdzekļus, kā attiecīgā persona var pārsūdzēt aizliegumu Spānijas Karalistes valsts tiesā. Pārsūdzības iesniegšana nav priekšnoteikums tam, lai apturētu lēmumu par ieceļošanas aizliegumu.

Uz informācijas apmaiņu, kas veikta saskaņā ar otro daļu, neattiecas 6. panta 1. punkts.

3.    Ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir saņēmusi 2. punktā minēto paziņojumu, tā:

a)    informē attiecīgo personu par paziņojumu un tā saturu;

b)    veic visus vajadzīgos pasākumus, arī izmantojot policijas un tiesu iestāžu sadarbību ar Spānijas Karalisti, lai novērstu aizliegtu ceļošanu uz Šengenas zonu.

4.    Šo pantu nepiemēro:

a)    tiem Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, neatkarīgi no viņu valstspiederības, kuri minēti Direktīvas 2004/38/EK 2. un 3. pantā;

b)    tiem Islandes, Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas Karalistes, Šveices Konfederācijas, Andoras Firstistes un Sanmarīno Republikas valstspiederīgo ģimenes locekļiem, neatkarīgi no viņu valstspiederības, kuriem saskaņā ar Savienības noslēgtiem nolīgumiem ir tādas tiesības brīvi pārvietoties, kas ir līdzvērtīgas a) apakšpunktā minētajām tiesībām.

47. PANTS

Īstermiņa vīzas attiecībā uz Gibraltāru

1.    Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir vajadzīga īstermiņa vīza, lai ieceļotu un uzturētos dalībvalstīs, ir vajadzīga arī vīza, lai ieceļotu un uzturētos Gibraltārā.

2.    Trešo valstu valstspiederīgajiem, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir atbrīvoti no īstermiņa vīzas prasības, lai ieceļotu un uzturētos dalībvalstīs, nav vajadzīga vīza, lai ieceļotu un uzturētos Gibraltārā.

3.    Īstermiņa vīzas, kas izsniegtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, konkrēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 810/2009 9 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1806 10 , ir derīgas arī tam, lai ieceļotu un uzturētos Gibraltārā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā. Ja galvenais mērķis ir uzturēties Gibraltārā, vīzu izsniedz Spānijas Karaliste kā kaimiņos esošā dalībvalsts.

4.    Kad Spānijas Karaliste plāno izsniegt vīzu saskaņā ar 3. punkta otro teikumu, tā paziņo par to Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru). Ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) uzskata, ka vīza nebūtu jāizsniedz saskaņā ar 3. punkta otro teikumu tādu pietiekami nopietnu iemeslu dēļ, kas saistīti ar sabiedrisko kārtību, iekšējo drošību vai sabiedrības veselību, arī pamatojoties uz Gibraltārā izdotu brīdinājumu, tā informē Spānijas Karalisti. Tādā gadījumā jebkura vīza, ko Spānijas Karaliste izsniegusi, atkāpjoties no 3. punkta, nav derīga tam, lai ieceļotu un uzturētos Gibraltārā, ko atzīmē vīzas iedaļā “Piezīmes”. Uz paziņojumiem, kas sniegti saskaņā ar šo punktu, neattiecas 6. panta 1. punkts.

5.    Vīzas, kas nav izsniegtas saskaņā ar 3. punktu un 47. pantu, nav derīgas tam, lai ieceļotu un uzturētos Gibraltārā.

48. PANTS

Pie ārējām robežām izsniegtas ārkārtas vīzas attiecībā uz Gibraltāru

1.    Šo pantu piemēro, ja pēc robežpārbaužu pabeigšanas persona, kurai nav derīgas vīzas, kas vajadzīga ieceļošanai Gibraltārā vai dalībvalstīs, izsaka vēlmi ieceļot un uzturēties tikai Gibraltārā.

2.    Šā panta 1. punktā minētajā gadījumā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes izņēmuma kārtā var izsniegt īstermiņa vīzu ārējās robežas šķērsošanas vietās, kuras izveidotas saskaņā 29. panta 1. punktu, ja ir pārliecinoši iemesli to darīt humānu apsvērumu dēļ un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)    pieteikuma iesniedzējs iesniedz apliecinošus dokumentus vai citus pierādījumus, kas pamato neparedzētus un svarīgus ieceļošanas iemeslus humānu apsvērumu dēļ;

b)    pieteikuma iesniedzējs atbilst ieceļošanas nosacījumiem, izņemot vienu vai vairākus šādus nosacījumus:

i)    viņam ir vīza, ko prasa Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes un Spānijas Karalistes kompetentās iestādes;

ii)    viņa uzturēšanās ilgums dalībvalstu teritorijā nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā;

iii)    viņam ir derīgs ceļošanas dokuments, kas tā turētājam dod tiesības šķērsot robežu un kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)    tā derīguma termiņš beidzas vismaz trīs mēnešus pēc paredzētās izbraukšanas dienas;

b)    tas ir izdots pēdējos desmit gados; un

c)    pieteikuma iesniedzēja atgriešanās viņa izcelsmes vai dzīvesvietas valstī vai tranzīts caur valstīm, kas nav dalībvalstis, kuras pilnībā piemēro Šengenas acquis, tiek vērtēta kā garantēta.

3.    Saskaņā ar 2. punktu pie ārējām robežām izsniegta ārkārtas vīza ir derīga tikai Gibraltāra teritorijā un tās turētājam ļauj uzturēties tur ilgākais 15 dienas – atkarībā no plānotās uzturēšanās mērķa un nosacījumiem. Uzturēšanās ilgumu pēc tam var pagarināt ne vairāk kā par 15 dienām, ja Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes uzskata, ka vīzas turētājs ir iesniedzis pierādījumu par nepārvaramu varu vai humāniem iemesliem, kas liedz viņam izceļot. Tā nedod vīzas turētājam tiesības ieceļot dalībvalstu teritorijā.

4.    Ja Spānijas Karaliste uzskata, ka vīza nebūtu jāizsniedz vai jāpagarina saskaņā ar 2. un 3. punktu tādu pietiekami nopietnu iemeslu dēļ, kas saistīti ar sabiedrisko kārtību, iekšējo drošību vai sabiedrības veselību, arī Šengenas Informācijas sistēmā izdotu brīdinājumu, tā informē Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) par saviem iebildumiem pret šādas vīzas izsniegšanu. Šādā gadījumā Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) atturas no vīzas izsniegšanas pie ārējām robežām saskaņā ar 2. punktu.

5.    Ja Apvienotā Karaliste attiecībā uz Gibraltāru nolemj izsniegt vai pagarināt vīzu saskaņā ar 2. vai 3. punktu, tā atļauj Spānijas Karalistes kompetentajām iestādēm reģistrēt pieteikuma iesniedzēja datus, tostarp biometriskos identifikatorus, kas vajadzīgi vīzas izsniegšanai vai pagarināšanai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, konkrēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1806, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 810/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008 11 noteikumiem. Spānijas Karaliste ievada šos datus Vīzu informācijas sistēmā, pievienojot informāciju ar norādi, ka vīza ir izsniegta ar teritoriālo derīgumu, kas saskaņā ar šo pantu attiecas tikai uz Gibraltāra teritoriju.

6.    Saskaņā ar 2. punktu izsniegto vīzu skaits katrā kalendārajā gadā nepārsniedz 15. Minēto katrā kalendārajā gadā izsniegto vīzu skaitu var grozīt ar Sadarbības padomes lēmumu.

7.    Vīzas, kuras izsniedz saskaņā ar 2. punktu, izsniedz formā, ko nosaka Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes. Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) informācijas nolūkā iesniedz Spānijas Karalistei šādu vīzu paraugus un visus turpmākos grozījumus tajos.

49. PANTS

Ilgtermiņa vīzas, kas derīgas Gibraltārā

Ilgtermiņa vīzas, kas derīgas Gibraltārā, neizsniedz.

50. PANTS

Uzturēšanās atļaujas attiecībā uz Gibraltāru

1.    Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes ir atbildīgas par uzturēšanās atļauju izsniegšanu vai atjaunošanu attiecībā uz Gibraltāru. Šādas uzturēšanās atļaujas var izsniegt vai atjaunot tikai tad, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi saskaņā ar 45. pantu.

2.    Pirms uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai atjaunošanas Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes informē Spānijas Karalistes kompetentās iestādes.

3.    Spānijas Karalistes kompetentās iestādes 28 kalendāro dienu laikā pēc informācijas saņemšanas saskaņā ar 2. punktu var informēt Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes par saviem iebildumiem pret uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atjaunošanu, ja saskaņā ar Šengenas acquis tiek uzskatīts, ka pieteikuma iesniedzējs rada apdraudējumu kādas dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai 12 , iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskajām attiecībām, arī pamatojoties uz Šengenas Informācijas sistēmā izdotu brīdinājumu. Šādā gadījumā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes neizsniedz vai neatjauno uzturēšanās atļauju un informē pieteikuma iesniedzēju par iznākumu, kā arī sniedz pieteikuma iesniedzējam Spānijas Karalistes kompetento iestāžu kontaktinformāciju. Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma Spānijas Karalistes kompetentās iestādes, pienācīgi ņemot vērā savus pienākumus saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem, informē viņu par:

a)    savu lēmumu iebilst pret uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atjaunošanu;

b)    iebilduma pret uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atjaunošanu pamatojumu, ja tiek uzskatīts, ka pieteikuma iesniedzējs rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskajām attiecībām, vajadzības gadījumā paskaidrodamas pamatojuma būtību; un

c)    atbilstīgiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem.

Uz šo punktu neattiecas 6. panta 1. punkts.

4.    Spānijas Karalistes kompetentās iestādes var paziņot Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm, ka 3. punktā minētais 28 kalendāro dienu termiņš tiek pagarināts par ne vairāk kā 14 kalendārajām dienām. Atbildes nesniegšanu līdz minētā 28 kalendāro dienu termiņa beigām uzskata par pozitīvu atbildi. Jebkurā gadījumā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes atturas izsniegt vai atjaunot uzturēšanās atļauju pirms šajā punktā paredzētā laikposma beigām.

Uz šo punktu neattiecas 6. panta 1. punkts.

5.    Ja ir pamats iebilst pret personu, kurai ir uzturēšanās atļauja, tostarp, ja tās turētājs tiek uzskatīts par apdraudējumu kādas dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskajām attiecībām, arī pamatojoties uz Šengenas Informācijas sistēmā izdotu brīdinājumu, Spānijas Karalistes kompetentās iestādes pieprasa Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm atsaukt minēto uzturēšanās atļauju. Šādā gadījumā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes nekavējoties atsauc uzturēšanās atļauju un sniedz pieteikuma iesniedzējam Spānijas Karalistes kompetento iestāžu kontaktinformāciju. Pēc uzturēšanās atļaujas turētāja pieprasījuma Spānijas Karalistes kompetentās iestādes, pienācīgi ņemot vērā savus pienākumus saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem, informē viņu par:

a)    savu lēmumu atsaukt uzturēšanās atļauju;

b)    pamatojumu, kādēļ tiek uzskatīts, ka uzturēšanās atļaujas turētājs rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskajām attiecībām, vajadzības gadījumā paskaidrodamas pamatojuma būtību; un

c)    atbilstīgiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem.

Uz šo punktu neattiecas 6. panta 1. punkts.

6.    Ja uzturēšanās atļauja ir izsniegta vai nav atsaukta tāpēc, ka Spānijas Karalistes kompetentās iestādes pret to nav iebildušas saskaņā ar 3. vai 5. punktu, lai gan Šengenas Informācijas sistēmā ir ievadīts brīdinājums par ieceļošanas atteikuma vai atgriešanas iemesliem, minētā uzturēšanās atļauja nedod tās turētājam tiesības ieceļot dalībvalstu teritorijā.

7.    Uzturēšanās atļauja attiecībā uz Gibraltāru atbilst vienotajai formai, kas noteikta Savienības tiesību aktos, un tajā ir skaidras norādes par to, ka tā ir derīga Gibraltārā.

8.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) iesniedz Spānijas Karalistei atļauju attiecībā uz Gibraltāru paraugus un visus turpmākos grozījumus tajos, lai Spānija par tiem paziņotu Komisijai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 39. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto procedūru.

9.    Spānijas Karaliste saskaņā ar 68. pantu izraugās iestādi, kas ir atbildīga par informācijas saņemšanu saskaņā ar šo pantu. Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) saskaņā ar 68. pantu paziņo iestādi, kas ir atbildīga par uzturēšanās atļauju pieteikumu saņemšanu, uzturēšanās atļauju izsniegšanu vai atjaunošanu attiecībā uz Gibraltāru un informācijas sniegšanu Spānijas Karalistei saskaņā ar šo pantu.

10.    Šo pantu piemēro līdz dienai, kad sāk darboties Vīzu informācijas sistēma (VIS) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1134 13 . No minētās dienas piemēro 51. pantu.

11.    Par dienu, kurā tiks sāktas 9. punktā minētās darbības, Savienība informē Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) pirms minētās dienas.

12.    Šā panta 2. līdz 6. punktu nepiemēro:

a)    Savienības pilsoņiem un tiem Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, neatkarīgi no viņu valstspiederības, kuri minēti Direktīvas 2004/38/EK 2. un 3. pantā;

b)    Islandes, Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas Karalistes, Šveices Konfederācijas, Andoras Firstistes un Sanmarīno Republikas valstspiederīgajiem un tiem viņu ģimenes locekļiem, neatkarīgi no viņu valstspiederības, kuriem saskaņā ar Savienības noslēgtiem nolīgumiem ir tādas tiesības brīvi pārvietoties, kas ir līdzvērtīgas a) apakšpunktā minētajām tiesībām.

13.    Tām personām un ģimenes locekļiem, kas ietilpst viņu mājsaimniecībā, kuras ir norīkotas dienestam Apvienotās Karalistes bruņotajos spēkos vai uz Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru), ja Spānijas Karalistes kompetentās iestādes ir iebildušas pret uzturēšanās atļaujas izsniegšanu saskaņā ar 3. punktu, izsniedz uzturēšanās atļauju ar teritoriālo derīgumu, kas attiecas tikai uz Gibraltāru.

51. PANTS

Uzturēšanās atļaujas attiecībā uz Gibraltāru

1.    Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes ir atbildīgas par uzturēšanās atļauju izsniegšanu vai atjaunošanu attiecībā uz Gibraltāru. Šādas uzturēšanās atļaujas var izsniegt vai atjaunot tikai tad, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi saskaņā ar 45. pantu.

2.    Pirms uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai atjaunošanas Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes informē Spānijas Karalistes kompetentās iestādes.

3.    Neskarot 1. punktu, Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes nodrošina, ka dati, kas vajadzīgi, lai Spānijas Karaliste varētu izpildīt Regulas (EK) Nr. 767/2008 III nodaļas prasības attiecībā uz uzturēšanās atļauju pieteikumiem, kas iesniegti Gibraltārā, tiek savākti un nosūtīti Spānijas Karalistes kompetentajām iestādēm divu darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas.

Šajā sakarā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes nodrošina, ka:

a)    savāktie dati ir pareizi, atjaunināti un to kvalitātes un pilnīguma līmenis ir pienācīgs;

b)    dati ir savākti likumīgi, ievērojot minētajā nodaļā noteiktos aizsardzības pasākumus;

c)    pieteikuma iesniedzējam ir sniegta Regulas (EK) Nr. 767/2008 37. panta 1. un 2. punktā minētā informācija; un

d)    pieteikuma iesniegšanas brīdī tā iesniedzējs sniedz piekrišanu savu datu apstrādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 noteikumiem.

4.    Spānijas Karalistes kompetentās iestādes 28 kalendāro dienu laikā pēc informācijas saņemšanas saskaņā ar 2. punktu var informēt Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes par saviem iebildumiem pret uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atjaunošanu, ja saskaņā ar Šengenas acquis tiek uzskatīts, ka pieteikuma iesniedzējs rada apdraudējumu kādas dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai 14 , iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskajām attiecībām, arī pamatojoties uz Šengenas Informācijas sistēmā izdotu brīdinājumu. Šādā gadījumā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes neizsniedz vai neatjauno uzturēšanās atļauju un informē pieteikuma iesniedzēju par iznākumu, kā arī sniedz pieteikuma iesniedzējam Spānijas Karalistes kompetento iestāžu kontaktinformāciju. Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma Spānijas Karalistes kompetentās iestādes, pienācīgi ņemot vērā savus pienākumus saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem, informē viņu par:

a)    savu lēmumu iebilst pret uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atjaunošanu;

b)    iebilduma pret uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atjaunošanu pamatojumu, ja tiek uzskatīts, ka pieteikuma iesniedzējs rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskajām attiecībām, vajadzības gadījumā skaidrojot pamatojuma būtību; un

c)    atbilstīgiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem.

Uz šo punktu neattiecas 6. panta 1. punkts.

5.    Spānijas Karalistes kompetentās iestādes var paziņot Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm, ka 3. punktā minētais 28 kalendāro dienu termiņš tiek pagarināts par ne vairāk kā 14 kalendārajām dienām. Atbildes nesniegšanu līdz minētā 28 kalendāro dienu termiņa beigām uzskata par pozitīvu atbildi. Jebkurā gadījumā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes atturas izsniegt vai atjaunot uzturēšanās atļauju pirms šajā punktā paredzētā laikposma beigām.

Uz šo punktu neattiecas 6. panta 1. punkts.

6.    Ja ir pamats iebilst pret personu, kurai ir uzturēšanās atļauja, tostarp, ja tās turētājs tiek uzskatīts par apdraudējumu kādas dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskajām attiecībām, arī pamatojoties uz Šengenas Informācijas sistēmā izdotu brīdinājumu, Spānijas Karalistes kompetentās iestādes pieprasa Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm atsaukt minēto uzturēšanās atļauju. Šādā gadījumā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes nekavējoties atsauc uzturēšanās atļauju un sniedz pieteikuma iesniedzējam Spānijas Karalistes kompetento iestāžu kontaktinformāciju. Pēc uzturēšanās atļaujas turētāja pieprasījuma Spānijas Karalistes kompetentās iestādes, pienācīgi ņemot vērā savus pienākumus saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem, informē viņu par:

a)    savu lēmumu pieprasīt uzturēšanās atļaujas atsaukšanu;

b)    pamatojumu, kādēļ tiek uzskatīts, ka uzturēšanās atļaujas turētājs rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskajām attiecībām, vajadzības gadījumā paskaidrodamas pamatojuma būtību; un

c)    atbilstīgiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem.

Uz šo punktu neattiecas 6. panta 1. punkts.

7.    Ja uzturēšanās atļauja ir izsniegta vai nav atsaukta tāpēc, ka Spānijas Karalistes kompetentās iestādes pret to nav iebildušas saskaņā ar 4. vai 6. punktu, lai gan Šengenas Informācijas sistēmā ir ievadīts brīdinājums par ieceļošanas atteikuma vai atgriešana iemesliem, minētā uzturēšanās atļauja nedod tās turētājam tiesības ieceļot dalībvalstu teritorijā.

8.    Uzturēšanās atļauja attiecībā uz Gibraltāru atbilst vienotajai formai, kas noteikta Savienības tiesību aktos, un tajā ir skaidras norādes, ka tā ir derīga Gibraltārā.

9.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) iesniedz Spānijas Karalistei atļauju attiecībā uz Gibraltāru paraugus un visus turpmākos grozījumus tajos, lai Spānija par tiem paziņotu Komisijai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 39. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto procedūru.

10.    Spānijas Karaliste saskaņā ar 68. pantu izraugās iestādi, kas ir atbildīga par informācijas saņemšanu saskaņā ar šo pantu. Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) saskaņā ar 68. pantu paziņo iestādi, kas ir atbildīga par uzturēšanās atļauju pieteikumu saņemšanu, uzturēšanās atļauju izsniegšanu vai atjaunošanu attiecībā uz Gibraltāru un informācijas sniegšanu Spānijas Karalistei saskaņā ar šo pantu.

11.    Šā panta 2. līdz 7. punktu nepiemēro:

a)    Savienības pilsoņiem un tiem Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, neatkarīgi no viņu valstspiederības, kuri minēti Direktīvas 2004/38/EK 2. un 3. pantā;

b)    Islandes, Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas Karalistes, Šveices Konfederācijas, Andoras Firstistes un Sanmarīno Republikas valstspiederīgajiem un tiem viņu ģimenes locekļiem, neatkarīgi no viņu valstspiederības, kuriem saskaņā ar Savienības noslēgtiem nolīgumiem ir tādas tiesības brīvi pārvietoties, kas ir līdzvērtīgas a) apakšpunktā minētajām tiesībām.

12.    Tām personām un ģimenes locekļiem, kas ietilpst viņu mājsaimniecībā, kuras ir norīkotas dienestam Apvienotās Karalistes bruņotajos spēkos vai uz Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru), ja Spānijas Karalistes kompetentās iestādes ir iebildušas pret uzturēšanās atļaujas izsniegšanu saskaņā ar 4. punktu, izsniedz uzturēšanās atļauju ar teritoriālo derīgumu, kas attiecas tikai uz Gibraltāru.

52. PANTS

Pārejas noteikums attiecībā uz uzturēšanās atļaujām

1.    Uzturēšanās atļaujas, ko Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes izsniegušas pirms šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, ir derīgas divus kalendāros gadus pēc minētās dienas vai līdz to derīguma termiņa beigām atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

2.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) iesniedz Spānijas Karalistei šādu atļauju paraugus un visus turpmākos grozījumus tajos, lai Spānija par tiem paziņotu Komisijai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 39. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

3.    Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes paziņo Spānijas Karalistes kompetentajām iestādēm par to uzturēšanās atļauju turētājiem, kuras ir derīgas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā. Spānijas Karalistes kompetentās iestādes, pamatojoties uz šādu personu pārbaudēm attiecīgajās Savienības, valsts un starptautiskajās datubāzēs, arī Šengenas Informācijas sistēmā, var pieprasīt Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm atsaukt uzturēšanās atļauju, ja saskaņā ar Šengenas acquis tiek uzskatīts, ka pieteikuma iesniedzējs rada apdraudējumu kādas dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai 15 , iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskajām attiecībām. Saņemot šādu pieprasījumu, Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes atsauc attiecīgo uzturēšanās atļauju, paredzot pārsūdzības tiesības valsts tiesā.

Uz šo punktu neattiecas 6. panta 1. punkts.

4.    Šā panta 3. punktu nepiemēro:

a)    Savienības pilsoņiem un tiem Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, neatkarīgi no viņu valstspiederības, kuri minēti Direktīvas 2004/38/EK 2. un 3. pantā;

b)    Islandes, Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas Karalistes, Šveices Konfederācijas, Andoras Firstistes un Sanmarīno Republikas valstspiederīgajiem un tiem viņu ģimenes locekļiem, neatkarīgi no viņu valstspiederības, kuriem saskaņā ar Savienības noslēgtiem nolīgumiem ir tādas tiesības brīvi pārvietoties, kas ir līdzvērtīgas a) apakšpunktā minētajām tiesībām.

2. NODAĻA

STARPTAUTISKĀS AIZSARDZĪBAS PIETEIKUMI UN ATGRIEŠANA

53. PANTS

Starptautiskās aizsardzības pieteikumi

1.    Ievērojot 6. līdz 10. punktu, ja persona iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu Gibraltārā, par minētā pieteikuma izskatīšanu ir atbildīgas Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes.

2.    Ja starptautiskās aizsardzības pieteikums ir iesniegts saskaņā ar 1. punktu, Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes pieteikuma iesniedzēju pavada uz otrās līnijas pārbaužu zonu, lai reģistrētu pieteikumu, ievērojot 5. punktu. Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes nekavējoties informē Spānijas Karalistes kompetentās iestādes, ievērojot 5. punktu.

3.    Neskarot 1. punktu, ja persona iziet robežpārbaudes, ko veic saskaņā ar 29. pantu, tā var iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm vai Spānijas Karalistes kompetentajām iestādēm.

4.    Ja persona iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu pirms robežpārbaužu veikšanas saskaņā ar 29. pantu vai to laikā, pārbaudes pabeidz.

Ja robežpārbaužu rezultātā rodas nepieciešamība pēc turpmākiem pasākumiem, kā minēts 34. pantā, šādu pasākumu veic tādā apmērā, ciktāl tajā tiek ievērotas un netiek apdraudētas tiesības uz starptautisko aizsardzību un neizraidīšanas princips.

Ja starptautiskās aizsardzības pieteikums ir iesniegts saskaņā ar 3. punktu, kompetentā iestāde, kurā pieteikuma iesniedzējs iesniedza pieteikumu, viņu pavada uz otrās līnijas pārbaužu zonu, lai reģistrētu pieteikumu, ievērojot 5. punktu.

Ja persona iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu Spānijas Karalistes kompetentajās iestādēs, Spānijas Karaliste ir atbildīga par minētā pieteikuma izskatīšanu saskaņā ar Savienības un iekšzemes tiesību aktiem.

Ja persona iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajās iestādēs, Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir atbildīga par minētā pieteikuma izskatīšanu saskaņā ar iekšzemes tiesību aktiem un ievērojot 6. līdz 10. punktu.

5.    Lai izskatītu atsevišķus pieteikumus un pēc tam, kad par pieteikumu ir pieņemts galīgais lēmums, kompetentās iestādes:

a)    neatklāj informāciju par individuāliem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem vai faktu, ka pieteikums ir ticis sagatavots, iespējamiem vajātājiem vai personām, kas nodarījušas smagu kaitējumu;

b)    neiegūst informāciju no iespējamiem vajātājiem vai personām, kas nodarījušas smagu kaitējumu tādā veidā, lai šādas personas tiktu tieši informētas par faktu, ka konkrētais pieteikuma iesniedzējs ir sagatavojis pieteikumu, kā arī, ja šādi tiktu kaitēts pieteikuma iesniedzēja vai viņa apgādājamo fiziskajai veselībai vai to viņa ģimenes locekļu brīvībai un drošībai, kas joprojām dzīvo izcelsmes valstī.

6.    Ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, pieteikumu apstrādā saskaņā ar standartiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienībā piemērojamajiem standartiem attiecībā uz atbilstības kritērijiem starptautiskās aizsardzības saņemšanai un aizsardzības saturu, kā arī attiecībā uz procedūrām, kuras piemērojamas starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanai un pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas apstākļiem.

7.    Ja Spānijas Karalistes kompetentās iestādes tiek informētas par starptautiskās aizsardzības pieteikumu saskaņā ar 2. punktu, tās 14 kalendāro dienu laikā var informēt Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes par to, ka tās iebilst pret to, ka Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) piešķir starptautisko aizsardzību. Šādā gadījumā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes atturas no starptautiskās aizsardzības piešķiršanas, līdz tās ir pilnībā izskatījušas visu informāciju, ko sniegušas Spānijas Karalistes kompetentās iestādes. Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes nekavējoties informē Spānijas Karalistes kompetentās iestādes par galīgo lēmumu un tā pamatojumu, ievērojot 5. punktu.

Spānijas Karalistes kompetentās iestādes paziņo Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm, vai pirmajā teikumā minētais 14 kalendāro dienu termiņš ir jāpagarina par ne vairāk kā 14 kalendārajām dienām. Atbildes nesniegšanu līdz minētā 14 kalendāro dienu termiņa beigām uzskata par pozitīvu atbildi. Jebkurā gadījumā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes atturas piešķirt starptautisko aizsardzību pirms šajā punktā paredzētā laikposma beigām.

8.    Ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzējam, kas nav Savienības pilsonis, nav atļauts ieceļot dalībvalstu teritorijā un ir liegts tajā ieceļot visā starptautiskās aizsardzības procedūras laikā, līdz par pieteikumu tiek pieņemts galīgs lēmums.

Spānijas Karalistes kompetentās iestādes pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc personas pavadīšanas uz otrās līnijas pārbaužu zonu iegūst un nosūta to personu datus, kuras nav Savienības pilsoņi un kuras ir iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu saskaņā ar 1. punktu, un nosūta minētos datus Eurodac.

9.    Ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) personai piešķir starptautisko aizsardzību, šai personai izsniedz uzturēšanās atļauju ar teritoriālo derīgumu, kas attiecas tikai uz Gibraltāru.

Ja ir pieņemts galīgais lēmums, ar ko noraida starptautiskās aizsardzības pieteikumu, Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā persona tiek izraidīta no Gibraltāra saskaņā ar noteikumiem un aizsardzības pasākumiem, kas nodrošina standartus, kuri ir līdzvērtīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/115/EK 16 noteiktajiem standartiem.

10.    Ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikumu un ja pieteikuma iesniedzējs ir neatbilstīgi ceļojis uz dalībvalsti vai valsti, kura ir noslēgusi nolīgumu ar Savienību par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, pieteikuma iesniedzēju nosūta atpakaļ uz Gibraltāru.

3. NODAĻA

POLICIJAS SADARBĪBA

54. PANTS

Informācijas apmaiņa

1.    Šā panta mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstu un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm ir iespēja, ievērojot to iekšzemes tiesību aktu nosacījumus un to pilnvaru ietvaros, un tādā mērā, ciktāl tas nav noteikts šajā nodaļā un šīs sadaļas 4. nodaļā, sniegt savstarpēju palīdzību, nodrošinot attiecīgo informāciju turpmāk minētajiem nolūkiem:

a)    noziedzīgu nodarījumu novēršana, izmeklēšana, atklāšana vai saukšana pie atbildības par tiem, arī cīņa pret organizēto noziedzību un nelikumīgu tirdzniecību;

b)    kriminālsodu izpilde;

c)    aizsardzība pret sabiedriskās drošības apdraudējumiem un to novēršana; un

d)    noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršana un apkarošana.

2.    Šajā pantā “kompetentā iestāde” ir iekšzemes policija, muita vai cita iestāde, kura atbilstoši iekšzemes tiesību aktiem ir kompetenta veikt darbības 1. punktā izklāstītajos nolūkos.

3.    Informāciju, arī par meklēšanā izsludinātām un pazudušām personām un priekšmetiem, var pieprasīt Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) vai dalībvalsts kompetentā iestāde, vai to pēc savas ierosmes var sniegt kādai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) un dalībvalsts kompetentajai iestādei. Informāciju var sniegt, atbildot uz pieprasījumu vai pēc savas ierosmes, ievērojot to iekšzemes tiesību aktu nosacījumus, kurus piemēro informācijas sniedzējai kompetentajai iestādei, un iestādei rīkojoties savu pilnvaru ietvaros.

4.    Informāciju var pieprasīt un sniegt tādā apmērā, ciktāl to iekšzemes tiesību aktu nosacījumos, kurus piemēro informācijas pieprasītājai vai sniedzējai kompetentajai iestādei, nav noteikts, ka informācijas pieprasīšana vai sniegšana ir jāveic vai jāvirza ar tiesu iestāžu starpniecību.

5.    Steidzamos gadījumos informācijas sniedzēja kompetentā iestāde atbild uz pieprasījumu vai sniedz informāciju pēc savas ierosmes un iespējami drīz.

6.    Katras Puses informācijas pieprasītāja iestāde saskaņā ar attiecīgajiem iekšzemes tiesību aktiem pieprasījuma iesniegšanas laikā vai vēlāk var lūgt katras Puses informācijas sniedzējas iestādes piekrišanu informācijas izmantošanai pierādījumu sniegšanas nolūkos tiesvedībā tiesu iestādē. Informācijas sniedzēja iestāde, ievērojot šīs daļas V sadaļas 5. nodaļas noteikumos un tās iekšzemes tiesību aktos izklāstītos nosacījumus, var piekrist informācijas izmantošanai pierādījumu sniegšanas nolūkos dalībvalsts tiesu iestādē, ja informācijas pieprasītāja iestāde ir saistīta ar dalībvalsti, vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) tiesu iestādē, ja informācijas pieprasītāja iestāde ir saistīta ar Apvienoto Karalisti. Tāpat, ja informācija ir sniegta pēc pašu ierosmes, informācijas sniedzēja iestāde var piekrist informācijas izmantošanai pierādījumu sniegšanas nolūkos tiesvedībā dalībvalsts tiesu iestādē, ja informācija ir sniegta šīs dalībvalsts kompetentajai iestādei, vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) tiesu iestādē, ja informācija ir sniegta Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajai iestādei. Gadījumos, kad nav dota piekrišana saskaņā ar šo punktu, saņemto informāciju neizmanto pierādījumu sniegšanas nolūkos tiesvedībā tiesu iestādē.

7.    Informācijas sniedzēja iestāde atbilstoši attiecīgajiem iekšzemes tiesību aktiem var paredzēt nosacījumus sniegtās informācijas izmantošanai.

8.    Kompetentā iestāde saskaņā ar šo pantu var sniegt jebkāda veida informāciju, kas ir tās rīcībā, ievērojot tai piemērojamo iekšzemes tiesību aktu nosacījumus un iestādei rīkojoties savu pilnvaru ietvaros. Informāciju no citiem avotiem var ietvert tikai tad, ja minētās informācijas tālāka pārsūtīšana ir atļauta saskaņā ar regulējumu, atbilstoši kuram informācijas sniedzēja kompetentā iestāde to ir ieguvusi.

9.    Informāciju saskaņā ar šo pantu var sniegt, izmantojot jebkuru piemērotu saziņas kanālu, tai skaitā drošu sakaru līniju informācijas sniegšanai ar Eiropola starpniecību, ievērojot 73. pantu.

10.    Neskarot 5. punktu, visa oficiālā saziņa notiek un paziņojumus saskaņā ar šo pantu sniedz atbilstīgi 6. panta 1. punktam. Tas neattiecas uz paziņojumiem un lēmumiem, kas saistīti ar steidzamiem operatīviem vai loģistikas jautājumiem.

55. PANTS

Pastāvīga novērošana

1.    Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes vai Spānijas Karalistes kompetentās iestādes, kas kriminālizmeklēšanas ietvaros attiecīgi Spānijas Karalistē vai Gibraltārā novēro personu, par kuru tiek uzskatīts, ka tā ir piedalījusies kādā no 8. pielikumā uzskaitītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, vai novēro personu, kura var palīdzēt identificēt vai izsekot šādu personu, saskaņā ar attiecīgo Šengenas acquis var turpināt novērošanu attiecīgi Gibraltārā vai Spānijā.

2.    Administratīvās vienošanās starp Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) un Spānijas Karalisti nosaka praktisko kārtību kompetento iestāžu pienākumu izpildei un operatīvās sadarbības aspektus saistībā ar 1. punktā minēto pastāvīgo novērošanu.

56. PANTS

Nepārtraukta pakaļdzīšanās

1.    Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) vai Spānijas Karalistes amatpersonas, kas dzenas pakaļ personai, kura pieķerta, izdarot kādu no 8. pielikumā uzskaitītajiem nodarījumiem vai piedaloties tajā, saskaņā ar attiecīgo Šengenas acquis var turpināt pakaļdzīšanos attiecīgi Gibraltārā vai Spānijā.

Minētais ir spēkā arī tad, ja persona, kurai dzenas pakaļ, ir izbēgusi no apcietinājuma vai ieslodzījuma vietas.

2.    Administratīvās vienošanās starp Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) un Spānijas Karalisti nosaka praktisko kārtību kompetento iestāžu pienākumu izpildei un operatīvās sadarbības aspektus saistībā ar 1. punktā minēto pakaļdzīšanos.

57. PANTS

Saziņa

1.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Spānijas Karaliste izveido un uztur sakaru līnijas un citus tiešus savienojumus, lai atvieglotu policijas un muitas sadarbību starp Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) un Spānijas Karalisti, jo īpaši tam, lai savlaicīgi nosūtītu informāciju pastāvīgas novērošanas un nepārtrauktas pakaļdzīšanās nolūkos.

2.    Turklāt Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Spānijas Karaliste apsver turpmākas iespējas, kā uzlabot tiešu saziņu starp to policijas un muitas dienestiem. Šādas vienošanās detaļas nosaka divpusēji.

58. PANTS

Kopīgas operācijas

1.    Lai pastiprinātu policijas sadarbību, Savienības un dalībvalstu kompetentās iestādes, no vienas puses, un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes, no otras puses, uzturot sabiedrisko kārtību un drošību un novēršot noziedzīgus nodarījumus, var ieviest kopīgas patruļas un citas kopīgas operācijas, kurās abu pušu norīkotas amatpersonas vai citas amatpersonas piedalās operācijās attiecīgi dalībvalstīs vai Gibraltārā.

2.    Savienība attiecībā uz tās dalībvalstīm un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) iesniedz deklarācijas, kurās norādītas kompetentās iestādes šā panta nolūkiem un izklāstīti sadarbības nosacījumi un praktiskie aspekti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Šādos nosacījumos cita starpā precizē, vai 1. punktā minētās norīkotās amatpersonas vai citas amatpersonas drīkst īstenot izpildpilnvaras, uzņemties atbildību par darbībām, ko veikušas norīkotājas puses amatpersonas, kā arī precizē piemērojamos tiesību aktus.

3.    Ikvienai kopīgai operācijai, arī kopīgas patruļas veidā, kura notiek kādas dalībvalsts teritorijā vai Gibraltāra teritorijā, pirms kopīgās operācijas ir jāsaņem skaidra atļauja no attiecīgi minētās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru), kas arī piedalās operācijā.

59. PANTS

Attiecīgās datubāzes

1.    Savienība nodrošina, ka Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) norīkotās amatpersonas vai citas amatpersonas, kas piedalās 58. pantā minētajās kopīgajās operācijās, veicot kopīgu operāciju kādā dalībvalstī, var piekļūt savām attiecīgajām iekšzemes un starptautiskajām datubāzēm, kā to atļauj Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) tiesību akti.

2.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) nodrošina, ka dalībvalstu amatpersonas, kas piedalās 58. pantā minētajās kopīgajās operācijās, veicot kopīgu operāciju Gibraltārā var piekļūt savām attiecīgajām valsts, Savienības un starptautiskajām datubāzēm, kā to atļauj šo valstu iekšzemes tiesību akti.

60. PANTS

Aizsardzība un atbalsts kopīgas operācijas laikā

Dalībvalstīm, kas piedalās kopīgā operācijā, un Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) ir pienākums otras Puses amatpersonām, kuras piedalās minētajā kopīgajā operācijā to teritorijā saskaņā ar 58. pantu, nodrošināt tādu aizsardzību un atbalstu viņu pienākumu pildīšanas laikā, kas līdzvērtīgi pašu amatpersonām nodrošinātajai aizsardzībai un atbalstam.

61. PANTS

Pasažieru datu reģistra dati

Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) nodrošina, ka pārvadātāji nosūta Spānijas Karalistes kompetentajām iestādēm pasažieru datu reģistra (PDR) datus par lidojumiem, kas ielido Gibraltārā. Šāda datu nosūtīšana atbilsts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/681 17 prasībām.

Piemēro 19. pantu.

62. PANTS

Pastiprinātas policijas pārbaudes

1.    Vajadzības gadījumā, pamatojoties uz riska novērtējumu, lai novērstu noziedzīgus nodarījumus un neatbilstīgu migrāciju, Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes un Spānijas Karalistes kompetentās iestādes veic pastiprinātas policijas pārbaudes attiecīgi Gibraltārā un pieguļošajā pierobežas zonā.

2.    Pastiprinātas policijas pārbaudes, kas minētas 1. punktā, var būt kopīgas operācijas saskaņā ar 58. pantu.

63. PANTS

Piemērojamie Savienības tiesību aktu noteikumi

Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) un Gibraltārā piemēro šā nolīguma 9. pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību aktu noteikumus.

Piemēro 19. pantu.

IV SADAĻA

ĪSTENOŠANA, PIEMĒROŠANA, IZVĒRTĒŠANA UN IZPILDE

64. PANTS

Šengenas izvērtējumi

Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) uzņem Savienības un dalībvalstu pārstāvjus un ekspertus, kurus norīkojušas Savienības aģentūras, kas izvērtē to, kā Spānija piemēro Šengenas acquis saskaņā ar šo daļu. Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) palīdz šādiem pārstāvjiem un sekmē to viņu uzdevumu veikšanu, kuri noteikti Padomes Regulā (ES) 2022/922 18 , tostarp, bet ne tikai, apmeklēt un pārbaudīt infrastruktūru, kas atrodas Gibraltārā.

Spānijas Karaliste, tiklīdz tā saņem paziņojumu par šādiem apmeklējumiem, ievērojot Padomes Regulas (ES) 2022/922 19. panta 3. un 4. punktu, informē Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru).

65. PANTS

Īstenošanas izvērtējums

Specializētā komiteja personu pārvietošanās jomā pabeidz izvērtējumu par šīs daļas, tostarp 33. panta 5. punktā minēto administratīvo vienošanos, īstenošanu ne vēlāk kā četrus gadus pēc šīs nolīguma daļas stāšanās spēkā. Līdz tam Specializētā komiteja personu pārvietošanās jomā pēc apspriešanās iesniedz Sadarbības padomei izvērtējuma ziņojumu, kas ietver 33. panta 5. punktā izklāstīto administratīvo vienošanos novērtējumu. Minētajā ziņojumā izklāsta Pušu pārstāvju kopīgo novērtējumu vai, alternatīvi, katras Puses pārstāvju novērtējumu.

66. PANTS

Nolīguma izbeigšana pēc īstenošanas izvērtēšanas

1.    Pēc 65. pantā minētā izvērtējuma pabeigšanas un neskarot 334. pantu, Savienība, arī pēc Spānijas Karalistes lūguma, un Apvienotā Karaliste var izbeigt šo nolīgumu, ar diplomātisko kanālu starpniecību iesniedzot rakstisku paziņojumu. Šis nolīgums un jebkurš papildinošais nolīgums zaudē spēku divpadsmitā mēneša pirmajā dienā pēc paziņojuma nosūtīšanas dienas.

2.    Ja Spānijas Karaliste ir lūgusi Savienību izbeigt šo nolīgumu saskaņā ar 1. punktu, Savienība sāks šādu izbeigšanas procesu.

67. PANTS

Saistību apturēšana

1.    Neatkarīgi no 334. panta un pilnībā ievērojot to pienākumu izpildi, kas Pusēm uzlikti attiecībā uz likumību un kārtību, iekšējās drošības nodrošināšanu un to ārējo robežu posma pārvaldību, gadījumā, ja tiek būtiski pārkāptas šajā daļā noteiktās saistības vai ja kāda Puse uzskata, ka tās iekšējā drošība ir pakļauta nopietnam un pastāvīgam apdraudējumam, jo starp Savienību un Gibraltāru netiek nodrošināta kontrole, jebkura Puse pēc apspriešanās ar otru Pusi var uz laiku apturēt šīs daļas I-V sadaļā noteikto saistību izpildi. Savienība pienācīgi ņems vērā Spānijas Karalistes viedokli.

2.    Ja kāda no Pusēm plāno apturēt savas saistības saskaņā ar 1. punktu, tā ar Sadarbības padomes starpniecību nekavējoties par to paziņo otrai Pusei. Šādā paziņojumā norāda laikposmu, uz kādu Puse plāno savu saistību pagaidu apturēšanu. Puses saistību pagaidu apturēšana stājas spēkā astotajā dienā pēc paziņojuma vai jebkurā vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Pamatojoties uz to, dalībvalstis un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) atjauno robežkontroli starp Savienību un Gibraltāru.

68. PANTS

Paziņojumi, deklarācijas, atrunas un izraudzītās iestādes

1.    Līdz šā nolīguma spēkā stāšanās dienai Spānijas Karaliste un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) sniedz paziņojumus un izraugās iestādi, kā paredzēts 50. panta 9. punktā un 51. panta 10. punktā.

2.    Līdz tam pašam datumam Savienība attiecībā uz dalībvalstīm un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) sniedz 58. panta 2. punktā minētās deklarācijas.

3.    Līdz šā nolīguma spēkā stāšanās dienai Savienība un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) sniedz paziņojumus, kas paredzēti 121. panta 2. punktā, 122. panta 2. punktā un 130. panta 4. punktā.

4.    Ja 1. punktā minētajā brīdī šāds paziņojums nav sniegts, tad paziņojumus var sniegt pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Šajā starpposmā jebkura dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru), par kuru nav sniegts paziņojums, kas paredzēts 121. panta 2. punktā, 122. panta 2. punktā un 130. panta 4. punktā, un par kuru nav norādes, ka šāds paziņojums nav jāsniedz, var izmantot minētajā pantā paredzētās iespējas tā, it kā šāds paziņojums būtu sniegts attiecībā uz minēto dalībvalsti vai Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru). Nolīguma 122. panta 2. punkta gadījumā dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) var izmantot minētajā pantā paredzētās iespējas tikai tiktāl, ciktāl tas ir saderīgi ar paziņošanas kritērijiem.

5.    Paziņojumus, kas paredzēti turpmāk minētajos noteikumos, var sniegt jebkurā laikā:

a)    118. panta 4. punktā;

b)    124. panta 1. punktā;

c)    125. panta 2. punktā;

d)    144. panta 1. punktā;

e)    145. panta 1. punktā;

f)    165. panta 4. punktā;

g)    166. panta 5. punktā;

h)    167. panta 5. punktā;

i)    176. panta 2. punktā; un

j)    184. panta 3. un 7. punktā.

6.    Paziņojumus un deklarācijas, kas paredzētas turpmāk minētajos noteikumos, var grozīt jebkurā laikā:

a)    58. panta 2. punktā;

b)    124. panta 1. punktā;

c)    125. panta 2. punktā; un

d)    184. panta 3. un 7. punktā.

7.    Paziņojumus, kas paredzēti turpmāk minētajos noteikumos, var atsaukt jebkurā laikā:

a)    121. panta 2. punktā;

b)    122. panta 2. punktā;

c)    124. panta 1. punktā;

d)    130. panta 4. punktā;

e)    165. panta 4. punktā;

f)    166. panta 5. punktā; un

g)    167. panta 5. punktā.

8.    Līdz šā nolīguma spēkā stāšanās dienai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) paziņo Savienībai šādas iestādes:

a)    iestāde, ko uzskata par kompetento iestādi šīs daļas V sadaļas 1. nodaļas nolūkos, kā minēts 74. panta b) punktā, un īss tās kompetenču apraksts;

b)    iestāde, ko uzskata par kompetento iestādi šīs daļas V sadaļas 2. nodaļas nolūkos, kā minēts 90. panta b) punktā, un īss tās kompetenču apraksts;

c)    iestāde, kas saskaņā ar Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) iekšzemes tiesību aktiem ir kompetenta izpildīt 117. panta c) punktā minēto apcietināšanas orderi;

d)    iestāde, kas saskaņā ar Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) iekšzemes tiesību aktiem ir kompetenta izdot 117. panta d) punktā minēto apcietināšanas orderi;

e)    iestāde atbilstoši 142. pantam; un

f)    iestāde, kas paziņota atbilstoši 182. pantam.

9.    Līdz šā nolīguma spēkā stāšanās dienai Savienība attiecīgi savā vai tās dalībvalstu vārdā Apvienotajai Karalistei paziņo šādas iestādes:

a)    iestāde, kas saskaņā ar katras dalībvalsts iekšzemes tiesību aktiem ir kompetenta izpildīt 117. panta c) punktā minēto apcietināšanas orderi;

b)    iestāde, kas saskaņā ar katras dalībvalsts iekšzemes tiesību aktiem ir kompetenta izdot 117. panta d) punktā minēto apcietināšanas orderi;

c)    katras dalībvalsts iestāde atbilstoši 142. pantam;

d)    Savienības struktūra, kas minēta 153. pantā;

e)    centrālā iestāde, ko katra dalībvalsts izraudzījusies atbilstoši 182. panta 1. punktam; un

f)    ikviena Savienības struktūra, kas paziņota atbilstoši 182. panta 3. punkta pirmajam teikumam, norādot, vai šī struktūra ir izraudzīta arī par centrālo iestādi saskaņā ar minētā punkta pēdējo teikumu.

10.    Kad Savienība sniedz šajā pantā minētos paziņojumus vai deklarācijas, tā norāda, uz kuru no tās dalībvalstīm paziņojums vai deklarācija attiecas, vai arī, ka tā sniedz paziņojumu vai deklarāciju savā vārdā.

11.    Savienība, Spānija un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) var paziņot vairāk nekā vienu iestādi saistībā ar attiecīgi 2., 7. un 8. punktu un var ierobežot šādus paziņojumus tikai konkrētiem nolūkiem.

12.    Paziņojumus, kas minēti 7. vai 8. punktā, var grozīt jebkurā laikā.

13.    Visus šajā pantā minētos paziņojumus, deklarācijas, atrunas un norīkojumus sniedz, izmantojot mehānismu, kas izveidots saskaņā ar 19. pantu.

69. PANTS

Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ

Nekas šīs daļas I līdz IV sadaļā minētā neliedz Pusēm vai dalībvalstīm veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu savu valsts drošību.

V SADAĻA

TIESĪBAIZSARDZĪBAS UN TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA

70. PANTS

Mērķis

1.    Šīs sadaļas mērķis ir nodrošināt tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, no vienas puses, un Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru), no otras puses, saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem un kriminālsodu izpildi, un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu un apkarošanu.

2.    Šo sadaļu piemēro tikai tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, kura notiek vienīgi starp Savienību un dalībvalstīm, no vienas puses, un Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru), no otras puses. To nepiemēro situācijām, kas rodas starp dalībvalstīm vai starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī to nepiemēro par valsts drošības aizsardzību atbildīgo iestāžu veiktām darbībām minētajā jomā.

71. PANTS

Sadarbības tvērums, ja kāda dalībvalsts vairs nepiedalās analogos pasākumos
saskaņā ar Savienības tiesību aktiem

1.    Šo pantu piemēro gadījumos, kad kāda dalībvalsts pārtrauc piedalīties to Savienības tiesību aktu noteikumu īstenošanā vai izmantot to sniegtās tiesības saistībā ar tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kas ir analogi jebkuriem šīs sadaļas attiecīgajiem noteikumiem.

2.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) var rakstiski paziņot Savienībai par savu nodomu pārtraukt šīs daļas attiecīgo noteikumu piemērošanu attiecībā uz minēto dalībvalsti.

3.    Saskaņā ar 2. punktu sniegts paziņojums stājas spēkā tajā norādītajā dienā, kas nav agrāk par dienu, kurā dalībvalsts beidz piedalīties 1. punktā minēto Savienības tiesību aktu noteikumu īstenošanā vai izmantot to sniegtās tiesības.

1. NODAĻA

SADARBĪBA AR EIROPOLU

72. PANTS

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir izveidot sadarbības attiecības starp Eiropolu un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm nolūkā atbalstīt un stiprināt dalībvalstu un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) darbības, kā arī to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot smagus noziegumus, terorismu un citus noziedzības veidus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, kā minēts 75. pantā.

73. PANTS

Saziņa

Visu šajā nodaļā minēto saziņu starp Apvienoto Karalisti un Eiropolu veic un paziņojumus sniedz ar valsts kontaktpunktu, kā noteikts 77. panta 1. punktā, vai sadarbības koordinatoru, kā noteikts 77. panta 4. punktā, starpniecību, izņemot gadījumus, kad piemēro 77. panta 2. punktu.

74. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)    “kompetentā iestāde” attiecībā uz Savienību ir Eiropols un attiecībā uz Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) – iekšzemes tiesībaizsardzības iestāde, kas saskaņā ar iekšzemes tiesību aktiem ir atbildīga par noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu Gibraltārā;

b)    “Eiropols” ir Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 19 (“Eiropola regula”).

75. PANTS

Noziegumu veidi

1.    Saskaņā ar šo nodaļu izveidotā sadarbība ir saistīta ar to noziegumu veidiem, kas ir Eiropola kompetencē un uzskaitīti 10. pielikumā, ieskaitot saistītus noziedzīgus nodarījumus.

2.    Saistīti noziedzīgi nodarījumi ir noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti, lai sagādātu 1. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai nepieciešamos līdzekļus, noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti, lai veicinātu vai veiktu šādus noziegumus, un noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti, lai nodrošinātu šādu noziegumu nesodāmību.

3.    Ja tiek grozīts saraksts ar to noziegumu veidiem, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir Eiropola kompetencē, Specializētā komiteja personu pārvietošanās jomā var, pamatojoties uz Savienības priekšlikumu, attiecīgi grozīt 10. pielikumu no dienas, kad stājas spēkā izmaiņas Eiropola kompetencē.

76. PANTS

Sadarbības jomas

Papildus personas datu apmaiņai, ievērojot šīs nodaļas nosacījumus, un saskaņā ar Eiropola uzdevumiem, kas definēti Eiropola regulā, sadarbība it īpaši var ietvert:

a)    apmaiņu ar informāciju, piemēram, speciālajām zināšanām;

b)    vispārējās situācijas ziņojumus;

c)    stratēģiskās analīzes rezultātus;

d)    informāciju par kriminālizmeklēšanas procedūrām;

e)    informāciju par noziedzības novēršanas metodēm;

f)    līdzdalību mācību pasākumos; un

g)    padomu un atbalsta sniegšanu atsevišķu lietu kriminālizmeklēšanā, kā arī operatīvo sadarbību.

77. PANTS

Valsts kontaktpunkti un sadarbības koordinatori

1.    Apvienotās Karalistes kontaktpunkts sadarbībai ar Eiropolu, kas izraudzīts saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 568. panta 1. punktu, darbojas kā centrālais kontaktpunkts starp Eiropolu un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm.

2.    Informācijas un paziņojumu apmaiņa starp Eiropolu un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm notiek starp Eiropolu un valsts kontaktpunktu, kas minēts 1. punktā, izņemot, ja steidzamos gadījumos ir vajadzīga tieša informācijas apmaiņa un gan Eiropols, gan attiecīgā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentā iestāde to uzskata par lietderīgu.

3.    Valsts kontaktpunkts, kas minēts 1. punktā, ir arī centrālais kontaktpunkts attiecībā uz personas datu pārskatīšanu, labošanu un dzēšanu.

4.    Sadarbības koordinatori, kurus Apvienotā Karaliste norīkojusi uz Eiropolu, ievērojot Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 568. panta 4. punktu, arī var veicināt sadarbību, kas saskaņā ar šo nodaļu izveidota ar Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru). Sadarbības koordinators, ko Eiropols norīkojis uz Apvienoto Karalisti, arī var veicināt sadarbību ar Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru).

5.    Apvienotā Karaliste nodrošina, ka 4. punktā minētajiem sadarbības koordinatoriem ir ātra piekļuve attiecīgajām Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) iekšzemes datubāzēm, kas ir nepieciešamas viņu uzdevumu izpildei.

6.    Sadarbības koordinatoru, kas atbildīgi par Gibraltāru un minēti 4. punktā, uzdevumu aprakstu, viņu tiesības un pienākumus un saistītās izmaksas reglamentē sadarbības vienošanās, kuras noslēgtas starp Eiropolu un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm un minētas 86. pantā.

7.    Sadarbības koordinatorus, kas atbildīgi par Gibraltāru un minēti 4. punktā, un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetento iestāžu pārstāvjus var uzaicināt piedalīties operatīvajās sanāksmēs. Dalībvalstu sadarbības koordinatori un trešo valstu sadarbības koordinatori, dalībvalstu un trešo valstu kompetento iestāžu pārstāvji, Eiropola darbinieki un citas ieinteresētās personas var piedalīties sanāksmēs, kuras organizē sadarbības koordinatori, kas atbildīgi par Gibraltāru un minēti 4. punktā, vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes.

78. PANTS

Informācijas apmaiņa

1.    Informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm atbilst šīs nodaļas mērķim un noteikumiem. Personas datus apstrādā tikai 2. punktā minētajos konkrētajos nolūkos.

2.    Kompetentās iestādes vēlākais personas datu nosūtīšanas brīdī skaidri norāda konkrēto nolūku vai nolūkus, kuriem personas dati tiek nosūtīti. Nosūtot datus Eiropolam, šādas nosūtīšanas nolūku vai nolūkus norāda saskaņā ar konkrētajiem apstrādes nolūkiem, kas noteikti Eiropola regulā. Ja datu nosūtītāja kompetentā iestāde nav to izdarījusi, datu saņēmēja kompetentā iestāde, vienojoties ar datu nosūtītāju iestādi, apstrādā personas datus, lai noteiktu to būtiskumu, kā arī nolūku vai nolūkus, kādā tie turpmāk jāapstrādā. Kompetentās iestādes var apstrādāt personas datus citam nolūkam, nekā nolūks, kuram tie tika sniegti, vienīgi tad, ja datu nosūtītāja iestāde ir atļāvusi to darīt.

3.    Personas datu saņēmējas kompetentās iestādes pauž apņemšanos ar apliecinājumu, ka šādus datus apstrādās vienīgi nolūkam, kuram tie nosūtīti. Personas datus dzēš, tiklīdz tie vairs nav vajadzīgi nolūkam, kuram tie tika nosūtīti.

4.    Eiropols un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc personas datu saņemšanas nosaka, vai un kādā apmērā minētie personas dati ir vajadzīgi nolūkam, kuram tie tika nosūtīti, un attiecīgi informē par to datu nosūtītāju iestādi.

79. PANTS

Ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi nosūtītajiem personas datiem un to turpmāku izmantošanu

1.    Datu nosūtītāja kompetentā iestāde, nosūtot personas datus, var vispārīgi vai konkrēti norādīt jebkādus ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi tiem vai to izmantošanu, tai skaitā attiecībā uz to tālāku pārsūtīšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu pēc noteikta laika vai to turpmāku apstrādi. Ja vajadzība pēc šādiem ierobežojumiem kļūst acīmredzama pēc personas datu nosūtīšanas, tad datu nosūtītāja kompetentā iestāde attiecīgi informē datu saņēmēju kompetento iestādi.

2.    Datu saņēmēja kompetentā iestāde ievēro visus ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi personas datiem vai to turpmāku izmantošanu, ko norādījusi datu nosūtītāja kompetentā iestāde, kā aprakstīts 1. punktā.

3.    Katra Puse cenšas nodrošināt, ka saskaņā ar šo nodaļu nosūtītā informācija ir savākta un uzglabāta un nosūtīta saskaņā ar tās attiecīgo tiesisko regulējumu. Katra Puse iespēju robežās nodrošina, ka šāda informācijas nav iegūta, pārkāpjot cilvēktiesības. Tāpat šādu informāciju nenosūta, ja – ciktāl tas pamatoti paredzams –, to varētu izmantot nolūkā pieprasīt, piespriest vai izpildīt nāvessodu vai īstenot jebkāda veida nežēlīgu vai necilvēcīgu rīcību.

80. PANTS

Dažādas datu subjektu kategorijas

1.    Personas datus attiecībā uz noziedzīgos nodarījumos cietušām personām, lieciniekiem vai citām personām, kas var sniegt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, vai personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ir aizliegts nosūtīt, ja vien atsevišķos gadījumos šāda nosūtīšana nav absolūti nepieciešama un samērīga, lai novērstu vai apkarotu noziedzīgu nodarījumu.

2.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Eiropols katra nodrošina, ka uz personas datu apstrādi saskaņā ar 1. punktu attiecas papildu aizsardzības pasākumi, tai skaitā ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi, papildu drošības pasākumi un ierobežojumi tālākai pārsūtīšanai.

81. PANTS

Personas datu plūsmas starp Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru)
un Eiropolu veicināšana

Kopīgu operacionālo ieguvumu interesēs Puses cenšas turpmāk sadarboties ar mērķi nodrošināt, ka datu apmaiņa starp Eiropolu un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm var notikt pēc iespējas ātrāk, un apsvērt iespēju iekļaut jebkādus jaunus procesus un tehnikas sasniegumus, kas varētu palīdzēt sasniegt šo mērķi, ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste nav dalībvalsts, un pilnībā ievērojot saziņas un paziņojumu sniegšanas kārtību, kas izveidota ar 73. pantu.

82. PANTS

Informācijas avota ticamības un informācijas precizitātes novērtējums

1.    Kompetentās iestādes, cik vien tas iespējams un vēlākais pie informācijas nosūtīšanas, norāda informācijas avota uzticamību, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)    ja nav šaubu par avota autentiskumu, uzticamību un kompetenci vai ja informāciju ir sniedzis avots, kurš visos gadījumos ir apstiprinājies kā ticams;

b)    ja informāciju ir sniedzis avots, kurš vairākumā gadījumu ir apstiprinājies kā ticams;

c)    ja informāciju ir sniedzis avots, kurš vairākumā gadījumu ir izrādījies neuzticams;

d)    ja informācijas uzticamību nav iespējams novērtēt.

2.    Kompetentās iestādes, cik vien tas iespējams un vēlākais pie informācijas nosūtīšanas, norāda informācijas precizitāti, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)    informācija, par kuras precizitāti nav šaubu;

b)    informācija, kas ir zināma personīgi informācijas avotam, bet nav personīgi zināma amatpersonai, kas to virza tālāk;

c)    informācija, kas nav zināma personīgi informācijas avotam, bet ko apstiprina cita jau reģistrēta informācija;

d)    informācija, kas nav zināma personīgi informācijas avotam un ko nav iespējams apstiprināt.

3.    Ja datu saņēmēja kompetentā iestāde, pamatojoties uz tās rīcībā jau esošo informāciju, secina, ka informācijas vai tās avota novērtējumam, ko datu nosūtītāja kompetentā iestāde sniegusi saskaņā ar 1. un 2. punktu, ir nepieciešams labojums, tā informē minēto kompetento iestādi un cenšas vienoties par novērtējuma grozījumu. Datu saņēmēja kompetentā iestāde bez šādas vienošanās negroza saņemtās informācijas vai tās avota novērtējumu.

4.    Ja viena kompetentā iestāde saņem informāciju bez novērtējuma, tā cenšas, cik vien tas iespējams un ja iespējams, vienojoties ar datu pārsūtītāju kompetento iestādi, novērtēt avota uzticamību vai informācijas precizitāti, pamatojoties uz tās rīcībā jau esošo informāciju.

5.    Ja nav iespējams veikt ticamu novērtējumu, informāciju izvērtē, kā noteikts 1. punkta d) apakšpunktā un 2. punkta d) apakšpunktā.

83. PANTS

Informācijas apmaiņas drošība

1.    Tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kuri ieviesti nolūkā nodrošināt informācijas apmaiņas drošību saskaņā ar šo nodaļu, nosaka administratīvas vienošanās, kas minētas 86. pantā.

2.    Puses vienojas izveidot, īstenot un izmantot drošas sakaru līnijas informācijas apmaiņai saskaņā ar šo nodaļu.

3.    Administratīvās vienošanās, kas minētas 85. pantā, reglamentē drošu sakaru līniju izmantošanas noteikumus un nosacījumus.

84. PANTS

Atbildība par neatļautu vai nepareizu personas datu apstrādi

1.    Kompetentās iestādes saskaņā ar savu attiecīgo tiesisko regulējumu ir atbildīgas par jebkādu kaitējumu, kas fiziskai personai nodarīts tādēļ, ka informācijā, ar kuru notikusi apmaiņa, bijušas juridiskas vai faktiskas kļūdas. Ne Eiropols, ne Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes, lai izvairītos no atbildības pret cietušo personu saskaņā ar savu attiecīgo tiesisko regulējumu, nevar atsaukties uz to, ka otra kompetentā iestāde ir nosūtījusi nepareizu informāciju.

2.    Ja Eiropolam vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm ir piespriests maksāt kompensāciju par to, ka kāda no tām ir izmantojusi informāciju, ko tai kļūdaini paziņojusi otra puse, vai informāciju, kas paziņota tādēļ, ka otra puse nav pildījusi savas saistības, kompensācijas summu, kuru saskaņā ar 1. punktu izmaksājis Eiropols vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes, otra puse atmaksā, izņemot gadījumus, kad informācija tikusi izmantota, pārkāpjot šīs nodaļas noteikumus.

3.    Eiropols un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes cita citai nepieprasa maksāt par kompensāciju, kas bijusi sods vai nav bijusi faktiskā kaitējuma kompensācija saskaņā ar 1. un 2. punktu.

85. PANTS

Apmaiņa ar klasificētu un sensitīvu neklasificētu informāciju

Apmaiņu ar klasificētu un sensitīvu neklasificētu informāciju un tās aizsardzību, ja tas nepieciešams saskaņā ar šo nodaļu, reglamentē sadarbības un administratīvās vienošanās, kas minētas 86. pantā.

86. PANTS

Sadarbības un administratīvās vienošanās

1.    Uz Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) un Eiropola sadarbības elementiem, kas atbilstīgi papildina un īsteno šīs nodaļas noteikumus, attiecas sadarbības vienošanās un administratīvas vienošanās, kuras noslēgtas starp Eiropolu un Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm attiecīgi saskaņā ar Eiropola regulas 23. panta 4. punktu un 25. panta 1. punktu.

2.    Tā vietā, lai noslēgtu sadarbības un administratīvas vienošanās saskaņā ar 1. punktu, Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes un Eiropols var vienoties, ka jebkuru esošu sadarbības vai administratīvu vienošanos, kas noslēgta starp Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm un Eiropolu, ievērojot Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 577. pantu, piemēro arī attiecībā uz Gibraltāru.

3.    Sadarbības un administratīvo vienošanos būtību var noteikt vienā dokumentā.

87. PANTS

Paziņojums par īstenošanu

1.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Eiropols katrs dara publiski pieejamu dokumentu, kurā saprotamā veidā izklāstīti noteikumi par saskaņā ar šo nodaļu nosūtīto personas datu apstrādi, tai skaitā pieejamajiem līdzekļiem datu subjektu tiesību īstenošanai, un nodrošina, ka šā dokumenta kopija tiek iesniegta otrai pusei.

2.    Ja tas vēl nav izdarīts, Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Eiropols pieņem praktisko kārtību, kurā precizē, kā praksē tiks panākta atbilstība noteikumiem par personas datu apstrādi. Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Eiropols viena otrai un attiecīgajām uzraudzības iestādēm nosūta minētās praktiskās kārtības kopiju.

88. PANTS

Eiropola pilnvaras

Neko šajā nodaļā neinterpretē kā Eiropolam uzliktu pienākumu sadarboties ar Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm ārpus Eiropola kompetences, kā noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos.

2. NODAĻA

SADARBĪBA AR EUROJUST

89. PANTS

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir izveidot sadarbību starp Eurojust un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm to smago noziegumu apkarošanā, kas minēti 11. pielikumā.

90. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)    “palīgs” ir persona, kas var palīdzēt valsts pārstāvim un valsts pārstāvja vietniekam vai sadarbības prokuroram, kā attiecīgi minēts Eurojust regulā un 95. panta 3. punktā;

b)    “Kolēģija” ir Eurojust Kolēģija, kā minēts Eurojust regulā;

c)    “kompetentā iestāde” Savienībā ir Eurojust, ko pārstāv Kolēģija vai valsts pārstāvis, un Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) – iekšzemes iestāde, kuras pienākumi saskaņā ar iekšzemes tiesību aktiem ir saistīti ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem Gibraltārā;

d)    “iekšzemes korespondents terorisma jautājumos” ir kontaktpunkts, ko Apvienotā Karaliste norīkojusi saskaņā ar 94. pantu un kas atbildīgs par sarakstes saistībā ar terorisma jautājumiem apstrādi;

e)    “Eurojust” ir Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 20 (“Eurojust regula”);

f)    “tiesnesis koordinators” ir tiesnesis, ko Eurojust norīkojis uz Apvienoto Karalisti saskaņā ar 96. pantu;

g)    “sadarbības prokurors” ir prokurors, ko uz Eurojust norīkojusi Apvienotā Karaliste, uz viņa statusu attiecas Apvienotās Karalistes iekšzemes tiesību akti par prokuroru statusu saskaņā ar 95. panta 3. punktu;

h)    “valsts pārstāvis” ir valsts pārstāvis, ko uz Eurojust norīkojusi katra dalībvalsts, kā minēts Eurojust regulā.

91. PANTS

Saziņa

Visu šajā nodaļā minēto saziņu veic un paziņojumus sniedz ar valsts kontaktpunktu, kā noteikts 94. pantā, un sadarbības prokuroru, kā noteikts 95. pantā, starpniecību.

92. PANTS

Noziegumu veidi

1.    Saskaņā ar šo nodaļu izveidotā sadarbība ir saistīta ar to smago noziegumu veidiem, kas ir Eurojust kompetencē un uzskaitīti 11. pielikumā, ieskaitot saistītus noziedzīgus nodarījumus.

2.    Saistīti noziedzīgi nodarījumi ir noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti, lai sagādātu 1. punktā minēto smago noziegumu izdarīšanai nepieciešamos līdzekļus, noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti, lai veicinātu vai veiktu šādus smagus noziegumus, un noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti, lai nodrošinātu šādu smagu noziegumu nesodāmību.

3.    Ja tiek grozīts saraksts ar to smago noziegumu veidiem, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir Eurojust kompetencē, Specializētā komiteja personu pārvietošanās jomā var, pamatojoties uz Savienības priekšlikumu, attiecīgi grozīt 11. pielikumu no dienas, kad stājas spēkā izmaiņas Eurojust kompetencē.

93. PANTS

Sadarbības jomas

Puses nodrošina, ka Eurojust un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes sadarbojas Eurojust regulas 2. un 54. pantā un šajā nodaļā noteiktajās darbības jomās.

94. PANTS

Eurojust kontaktpunkti

Eurojust kontaktpunkts(-i), ko Apvienotā Karaliste iecēlusi vai izveidojusi saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 584. pantu, arī kontaktpunkti, kuri izraudzīti par Apvienotās Karalistes iekšzemes korespondentu terorisma jautājumos, darbojas arī kā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kontaktpunkts(-i) Eurojust.

95. PANTS

Sadarbības prokurors

1.    Apvienotās Karalistes sadarbības prokurors un sadarbības prokurora palīgi Eurojust, kas norīkoti saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 585. panta 1. un 3. punktu, savas kompetences ietvaros veicina saskaņā ar šo nodaļu izveidoto sadarbību attiecībā uz Gibraltāru. Ja nepieciešams, palīgs var aizstāt sadarbības prokuroru vai rīkoties sadarbības prokurora vārdā.

2.    Sadarbības prokurora un sadarbības prokurora palīgu, kuri minēti 1. punktā, uzdevumu aprakstu, viņu tiesības un pienākumus un saistītās izmaksas reglamentē sadarbības vienošanās, kas minēta 104. pantā.

3.    Apvienotā Karaliste informē Eurojust par sadarbības prokurora un sadarbības prokurora palīgu, kas minēti 1. punktā, amata būtību un tvērumu, lai veiktu savus uzdevumus sadarbības atvieglošanai saskaņā ar šo nodaļu.

4.    Sadarbības prokuroram un sadarbības prokurora palīgiem, kas minēti 1. punktā, ir piekļuve informācijai iekšzemes sodāmības reģistrā vai jebkurā citā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetento iestāžu reģistrā – saskaņā ar iekšzemes tiesību aktiem tāpat kā prokuroram vai līdzvērtīgas kompetences personai.

5.    Sadarbības prokuroram un sadarbības prokurora palīgiem, kas minēti 1. punktā, ir pilnvaras tieši sazināties ar Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm.

6.    Sadarbības prokurora un sadarbības prokurora palīgu, kas minēti 1. punktā, darba dokumentus kā neaizskaramus glabā Eurojust.

96. PANTS

Tiesnesis koordinators

1.    Eurojust tiesnesis koordinators, kas norīkots uz Apvienoto Karalisti, ievērojot Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 586. panta 1. punktu, var sekmēt tiesu iestāžu sadarbību attiecībā uz Gibraltāru gadījumos, kad Eurojust sniedz palīdzību saskaņā ar Eurojust regulas 53. pantu.

2.    Tiesneša koordinatora, kurš minēts 1. punktā, uzdevumu aprakstu, viņa tiesības un pienākumus un saistītās izmaksas reglamentē sadarbības vienošanās, kas minētas 104. pantā.

97. PANTS

Operatīvās un stratēģiskās sanāksmes

1.    Sadarbības prokurors un sadarbības prokurora palīgi, kuri minēti 95. panta 1. punktā, un Eurojust kontaktpunkts, kas minēts 94. pantā, pēc Eurojust priekšsēdētāja uzaicinājuma var piedalīties sanāksmēs par stratēģiskiem jautājumiem, kā arī sanāksmēs par operatīvajiem jautājumiem – ar attiecīgo valsts pārstāvju piekrišanu.

2.    Valsts pārstāvji, viņu vietnieki un palīgi, Eurojust administratīvais direktors un Eurojust darbinieki var piedalīties sanāksmēs, kuras organizē sadarbības prokurors un sadarbības prokurora palīgi, kuri minēti 95. panta 1. punktā, un Eurojust kontaktpunkts, kas minēts 94. pantā.

98. PANTS

Nepersondatu apmaiņa

Eurojust un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes var apmainīties ar visiem nepersondatiem, ciktāl minētie dati ir vajadzīgi sadarbībai atbilstoši šai nodaļai un ievērojot jebkādus ierobežojumus atbilstīgi 103. pantam.

99. PANTS

Personas datu apmaiņa

1.    Personas datus, ko kompetentās iestādes pieprasa un saņem saskaņā ar šo nodaļu, tās apstrādā vienīgi mērķiem, kuri noteikti 89. pantā, šā panta 2. punktā minētajos konkrētajos nolūkos un ievērojot 3. punktā minētos ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi vai turpmāku izmantošanu.

2.    Datu nosūtītāja kompetentā iestāde vēlākais pie personas datu nosūtīšanas skaidri norāda konkrēto nolūku vai nolūkus, kuriem dati tiek nosūtīti.

3.    Datu nosūtītāja kompetentā iestāde, nosūtot personas datus, var vispārīgi vai konkrēti norādīt jebkādus ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi tiem vai to izmantošanu, tai skaitā attiecībā uz to tālāku pārsūtīšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu pēc noteikta laika vai to turpmāku apstrādi. Ja vajadzība pēc šādiem ierobežojumiem kļūst acīmredzama pēc personas datu sniegšanas, tad datu nosūtītāja iestāde attiecīgi informē datu saņēmēju iestādi.

4.    Datu saņēmēja kompetentā iestāde ievēro visus ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi personas datiem vai to turpmāku izmantošanu, ko norādījusi datu nosūtītāja kompetentā iestāde, kā noteikts 3. punktā.

100. PANTS

Nosūtīšanas kanāli

1.    Informācijas apmaiņa, ievērojot 3. punktu, notiek starp sadarbības prokuroru vai sadarbības prokurora palīgiem, kas minēti 95. panta 1. punktā, vai, ja tādi nav iecelti vai citādi pieejami, – Apvienotās Karalistes Eurojust kontaktpunktu, kas minēts 94. pantā, un attiecīgajiem valsts pārstāvjiem vai Kolēģiju.

2.    Eurojust un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes nodrošina, ka to attiecīgie pārstāvji ir pilnvaroti apmainīties ar informāciju attiecīgā līmenī saskaņā ar savu attiecīgo tiesisko regulējumu un ka to pārstāvji ir atbilstoši pārbaudīti.

3.    Steidzamos gadījumos pēc nepieciešamības, ja Eurojust uz Apvienoto Karalisti ir norīkojis tiesnesi koordinatoru un ja to uzskata par lietderīgu gan tiesnesis koordinators, gan attiecīgā kompetentā iestāde, informācijas apmaiņa var notikt starp tiesnesi koordinatoru un jebkuru Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetento iestādi; tādā gadījumā sadarbības prokuroru, kas minēts 95. panta 1. punktā, vai sadarbības prokurora palīgus informē par ikvienu šādu informācijas apmaiņu.

101. PANTS

Tālāka pārsūtīšana

Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes un Eurojust nesniedz nekādu otras iestādes sniegtu informāciju nevienai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai bez attiecīgās informāciju sniegušās Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes vai Eurojust piekrišanas un bez atbilstošiem aizsardzības līdzekļiem personas datu aizsardzībai.

102. PANTS

Atbildība par neatļautu vai nepareizu personas datu apstrādi

1.    Kompetentās iestādes saskaņā ar savu attiecīgo tiesisko regulējumu ir atbildīgas par jebkādu kaitējumu, kas fiziskai personai nodarīts tādēļ, ka informācijā, ar kuru notikusi apmaiņa, bijušas juridiskas vai faktiskas kļūdas. Ne Eurojust, ne Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes, lai izvairītos no atbildības pret cietušo personu saskaņā ar savu attiecīgo tiesisko regulējumu, nevar atsaukties uz to, ka otra kompetentā iestāde ir nosūtījusi nepareizu informāciju.

2.    Ja kādai no kompetentajām iestādēm ir piespriests maksāt kompensāciju par to, ka tā izmantojusi informāciju, ko tai kļūdaini paziņojusi otra iestāde, vai informāciju, kas paziņota tādēļ, ka otra iestāde nav pildījusi savas saistības, kompensācijas summu, kuru saskaņā ar 1. punktu izmaksājusi minētā kompetentā iestāde, otra iestāde atmaksā, izņemot gadījumus, kad informācija tikusi izmantota, pārkāpjot šīs nodaļas noteikumus.

3.    Eurojust un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes cita citai nepieprasa maksāt par kompensāciju, kas bijusi sods vai nav bijusi faktiskā kaitējuma kompensācija saskaņā ar 1. un 2. punktu.

103. PANTS

Apmaiņa ar klasificētu un sensitīvu neklasificētu informāciju

Apmaiņu ar klasificētu un sensitīvu neklasificētu informāciju un tās aizsardzību, ja tas nepieciešams saskaņā ar šo nodaļu, reglamentē sadarbības vienošanās, kas minēta 104. pantā.

104. PANTS

Sadarbības vienošanās

1.    Uz kārtību, kādā notiek sadarbība starp Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) un Eurojust, lai atbilstoši īstenotu šīs nodaļas noteikumus, attiecas sadarbības vienošanās, kas noslēgta starp Eurojust un Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm saskaņā ar Eurojust regulas 47. panta 3. punktu un 56. panta 3. punktu.

2.    Tā vietā, lai noslēgtu sadarbības vienošanās, ievērojot 1. punktu, Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes un Eurojust var vienoties, ka jebkuru esošu sadarbības vienošanos starp Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm un Eurojust saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 594. pantu, piemēro arī attiecībā uz Gibraltāru.

105. PANTS

Eurojust pilnvaras

Neko šajā nodaļā neinterpretē kā Eurojust uzliktu pienākumu sadarboties ar Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm ārpus Eurojust kompetences, kā noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos.

3. NODAĻA

APMAIŅA AR INFORMĀCIJU NO SODĀMĪBAS REĢISTRA

106. PANTS

Mērķis

1.    Šīs nodaļas mērķis ir nodrošināt no sodāmības reģistra izgūtas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, no vienas puses, un Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru), no otras puses.

2.    Attiecībās starp Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) un dalībvalstīm šīs nodaļas noteikumi papildina šīs daļas V sadaļas 5. nodaļas noteikumus par informācijas apmaiņu no sodāmības reģistra.

107. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)    “notiesājošs spriedums” ir jebkurš krimināltiesas pieņemts galīgs lēmums, ar ko fizisku personu notiesā par noziedzīgu nodarījumu, ciktāl šāds lēmums ir iekļauts notiesāšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) sodāmības reģistrā;

b)    “kriminālprocess” ir pirmstiesas stadija, tiesas stadija un notiesājošā sprieduma izpilde;

c)    “sodāmības reģistrs” ir iekšzemes reģistrs vai reģistri, kuros apkopotas sodāmības saskaņā ar iekšzemes tiesību aktiem.

108. PANTS

Centrālās iestādes

Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) centrālās iestādes un dalībvalstu centrālās iestādes, kas ir kompetentas apmainīties ar informāciju, kura ir izgūta no sodāmības reģistra saskaņā ar šo nodaļu, un īstenot apmaiņu, kas minēta Eiropas Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās 22. panta 2. punktā attiecībā uz Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru), ir iestādes, kuras Apvienotā Karaliste un dalībvalstis izraudzījušās un paziņojušas saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 645. pantu, uzticot tām no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņu starp Apvienoto Karalisti un dalībvalstīm.

109. PANTS

Paziņojumi

1.    Katra dalībvalsts un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, sniedzot informāciju attiecīgas valsts sodāmības reģistram, informācijai par visiem notiesājošiem spriedumiem, kurus tās teritorijā ir pasludinājušas tās krimināltiesas, ir pievienota informācija par notiesātās personas valstspiederību vai valstspiederībām.

2.    Katras dalībvalsts centrālā iestāde informē Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) centrālo iestādi par visiem tās krimināltiesu pasludinātajiem notiesājošiem spriedumiem attiecībā uz Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kuriem ir derīga personas apliecība vai uzturēšanās atļauja, ko Gibraltārā izsniegušas Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes, kā arī par visiem turpmākajiem sodāmības reģistrā iekļautās informācijas grozījumiem vai dzēšanu, kas veikta sodāmības reģistrā. Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) centrālā iestāde informē jebkuras dalībvalsts centrālo iestādi par visiem tās krimināltiesu pasludinātajiem notiesājošiem spriedumiem attiecībā un minētās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kā arī par visiem turpmākajiem sodāmības reģistrā iekļautās informācijas grozījumiem vai dzēšanu, kas veikta sodāmības reģistrā. Dalībvalstu un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) centrālās iestādes šādu informāciju paziņo viena otrai vismaz reizi mēnesī.

3.    Ja dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) centrālajai iestādei kļūst zināms fakts, ka notiesātā persona ir divu vai vairāku dalībvalstu valstspiederīgais vai vienas dalībvalsts vai vairāku dalībvalstu valstspiederīgais un Apvienotās Karalistes valstspiederīgais, kam ir derīga Gibraltārā izsniegta personas apliecība vai uzturēšanās atļauja, tā attiecīgo informāciju nosūta katrai no šīm valstīm pat tad, ja notiesātā persona ir tās valsts valstspiederīgais, kuras teritorijā tā tika notiesāta, vai Apvienotās Karalistes valstspiederīgais, kam ir derīga Gibraltārā izsniegta personas apliecība vai uzturēšanās atļauja un kas ir notiesāts Gibraltārā.

110. PANTS

Notiesājošu spriedumu glabāšana

1.    Katras dalībvalsts un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) centrālā iestāde glabā visu informāciju, kas paziņota saskaņā ar 109. pantu.

2.    Katras dalībvalsts un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) centrālā iestāde nodrošina, ka gadījumā, kad atbilstoši 109. pantam tiek paziņots par turpmākiem grozījumiem vai dzēšanu, tiek veikti identiski grozījumi vai dzēšana informācijā, ko glabā saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3.    Katras dalībvalsts un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) centrālā iestāde nodrošina, ka, atbildot uz lūgumiem, kas iesniegti atbilstoši 111. pantam, tiek sniegta tikai saskaņā ar šā panta 2. punktu atjaunināta informācija.

111. PANTS

Informācijas lūgumi

1.    Ja informācija no kādas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) sodāmības reģistra tiek lūgta iekšzemes vajadzībām saistībā ar kriminālprocesu pret personu vai jebkādiem citiem mērķiem, kas nav kriminālprocess, attiecīgi minētās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) centrālā iestāde saskaņā ar tās iekšzemes tiesību aktiem var iesniegt attiecīgi citas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) centrālajai iestādei lūgumu sniegt informāciju un ar to saistītus datus no sodāmības reģistra.

2.    Ja persona ar lūgumu sniegt informāciju par savu sodāmību vēršas kādas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) centrālajā iestādē, nebūdama šīs valsts valstspiederīgā, tad minētā centrālā iestāde iesniedz personas valstspiederības dalībvalsts vai – ja persona ir Apvienotās Karalistes valstspiederīgā – Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) centrālajai iestādei lūgumu sniegt informāciju un ar to saistītus datus no sodāmības reģistra, lai minēto informāciju un ar to saistītos datus varētu iekļaut uzziņā, kas izdodama attiecīgajai personai.

112. PANTS

Atbildes uz lūgumiem

1.    Atbildes uz lūgumiem sniegt informāciju lūguma saņēmējas dalībvalsts un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) centrālā iestāde nosūta dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) lūguma iesniedzējai centrālajai iestādei cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā 20 darba dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas.

2.    Katras dalībvalsts un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) centrālā iestāde uz lūgumiem, kuri iesniegti jebkādiem citiem mērķiem, kas nav kriminālprocess, atbild saskaņā ar tās iekšzemes tiesību aktiem.

3.    Neatkarīgi no 2. punkta – sniedzot atbildi uz lūgumiem, kas iesniegti saistībā ar nolūku pieņemt darbā personu profesionālai vai organizētai brīvprātīgai darbībai, kurā ir tieša un regulāra saskarsme ar bērniem, – dalībvalsts un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) sniedz informāciju par sodāmību par nodarījumiem, kuri saistīti ar bērnu seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret bērniem, bērnu pornogrāfiju, uzmākšanos bērniem seksuālos nolūkos, ieskaitot kūdīšanu, atbalstīšanu un līdzdalību, vai mēģinājumu izdarīt kādu no minētajiem nodarījumiem, kā arī informāciju par jebkādu aizliegumu veikt darbības, kas ietver tiešu un regulāru saskarsmi ar bērniem, ja aizlieguma pamatā ir minētais notiesājošais spriedums.

113. PANTS

Saziņas kanāli

No sodāmības reģistra izgūtas informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) notiek elektroniski saskaņā ar tehniskajām un procedūras specifikācijām, kas izklāstītas 12. pielikumā.

114. PANTS

Personas datu izmantošanas nosacījumi

1.    Katra dalībvalsts un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) personas datus, ko tā atbilstoši 112. pantam saņēmusi kā atbildi uz savu lūgumu, var izmantot tikai tiem nolūkiem, kuriem dati pieprasīti.

2.    Ja informācija tika lūgta jebkādiem citiem mērķiem, kas nav kriminālprocess, atbilstoši 112. pantam saņemtos personas datus dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) drīkst izmantot saskaņā ar tās iekšzemes tiesību aktiem tikai, ievērojot lūguma saņēmējas centrālās iestādes noteiktos ierobežojumus, ko tā norādījusi 12. pielikuma 2. nodaļā noteiktajā veidlapā.

3.    Neatkarīgi no 1. un 2. punkta personas datus, ko lūguma saņēmēja centrālā iestāde sniegusi, atbildot uz saskaņā ar 112. pantu iesniegtu lūgumu, dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru), kura iesniegusi lūgumu, var izmantot, lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības drošībai.

4.    Katra dalībvalsts un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) nodrošina, ka tās centrālās iestādes neizpauž personas datus, kas paziņoti atbilstoši 109. pantam iestādēm trešās valstīs, izņemot gadījumus, kad ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)    personas datus izpauž tikai, pamatojoties uz katru konkrēto gadījumu;

b)    personas datus izpauž iestādēm, kuru funkcijas ir tieši saistītas ar nolūku, kuram personas dati tiek izpausti saskaņā ar šā punkta c) apakšpunktu;

c)    personas datus izpauž tikai, ja tas ir nepieciešams:

i)    kriminālprocesa nolūkos;

ii)    jebkādiem citiem mērķiem, kas nav kriminālprocess; vai

iii)    lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības drošībai;

d)    lūguma iesniedzeja trešā valsts var izmantot personas datus tikai tam nolūkam, kuram informācija tika lūgta, un ievērojot attiecīgi tās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) noteiktos ierobežojumus, kura paziņojusi personas datus atbilstoši 109. pantam; un

e)    personas datus izpauž tikai tad, ja centrālā iestāde pēc tam, kad tā ir novērtējusi visus apstākļus saistībā ar personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti, secina, ka pastāv atbilstīgi drošības pasākumi personas datu aizsardzībai.

5.    Šo pantu nepiemēro personas datiem, kurus attiecīgi dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ieguvusi saskaņā ar šo nodaļu un kuru izcelsme ir attiecīgi minētajā dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru).

4. NODAĻA

NODOŠANA

115. PANTS

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir nodrošināt, ka nodošanas sistēma starp dalībvalstīm, no vienas puses, un Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru), no otras puses, balstās uz izdošanas mehānismu, pamatojoties uz apcietināšanas orderi saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

116. PANTS

Proporcionalitātes princips

Sadarbība, izmantojot apcietināšanas orderi, ir nepieciešama un samērīga, ņemot vērā pieprasītās personas tiesības un cietušo intereses, un nodarījuma smagumu, iespējamo sodu, ko par šo nodarījumu varētu piemērot, un iespēju, ka dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) veic pasākumus, kuri ir mazāk ierobežojoši nekā pieprasītās personas nodošana, it īpaši nolūkā izvairīties no nevajadzīgi ilgiem pirmstiesas apcietinājuma periodiem.

117. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)    “apcietināšanas orderis” ir tiesas nolēmums, ko izsniedz dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru), lai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) vai dalībvalsts apcietinātu un nodotu pieprasīto personu kriminālvajāšanas veikšanai vai lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, vai arī lai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli;

b)    “izpildes tiesu iestāde” ir izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas tiesu iestāde, kas ir kompetenta izpildīt apcietināšanas orderi, pamatojoties uz minētās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) iekšzemes tiesību aktiem;

c)    “izsniegšanas tiesu iestāde” ir izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) tiesu iestāde, kas ir kompetenta izsniegt apcietināšanas orderi, pamatojoties uz minētās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) iekšzemes tiesību aktiem;

d)    “tiesu iestāde” ir iestāde jeb saskaņā ar dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) iekšzemes tiesību aktiem – tiesnesis, tiesa vai prokurors; prokuroru uzskata par tiesu iestādi tikai tādā apmērā, ciktāl to paredz iekšzemes tiesību akti;

e)    “trešā valsts” ir valsts, kas nav ne dalībvalsts, ne Apvienotā Karaliste, ne Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru).

118. PANTS

Darbības joma

1.    Apcietināšanas orderi var izsniegt par darbībām, par kurām izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas tiesību aktos paredzēts brīvības atņemšanas sods vai ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kura maksimālais ilgums ir vismaz 12 mēneši, vai par jau piespriestu sodu vai jau piemērotu drošības līdzekli, kuru ilgums ir vismaz četri mēneši.

2.    Neskarot 3. un 4. punktu, nodošana ir pakļauta nosacījumam, ka darbības, par kurām izsniegts apcietināšanas orderis, uzskata par nodarījumu saskaņā ar izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas tiesību aktiem neatkarīgi no tā sastāva pazīmēm vai kvalifikācijas.

3.    Ievērojot 119. pantu, 120. panta 1. punkta b) līdz h) apakšpunktu un 121., 122. un 123. pantu, Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas kompetentās iestādes vai izpildes dalībvalsts kompetentās iestādes neatsaka tāda apcietināšanas ordera izpildi, kas izsniegts saistībā ar turpmāk minētajām darbībām, ja par šādām darbībām ir paredzēts brīvības atņemšanas sods vai ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kura maksimālais ilgums ir vismaz 12 mēneši:

a)    ikvienas personas darbībām, kura palīdz kādai personu grupai, kas darbojas ar kopēju mērķi – veikt vienu vai vairākus nodarījumus terorisma jomā, kā minēts 1. un 2. pantā Eiropas Konvencijā par terorisma apkarošanu, kura noslēgta Strasbūrā 1977. gada 27. janvārī, vai saistībā ar nelikumīgu narkotisko vielu un psihotropo vielu tirdzniecību, vai slepkavību, smagu miesas bojājumu nodarīšanu, nolaupīšanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu, ķīlnieku sagrābšanu vai izvarošanu – pat, ja šī persona nepiedalās faktiskajā attiecīgā nodarījuma vai nodarījumu veikšanā; šādām darbībām jābūt tīšām un veiktām, personai apzinoties, ka viņas dalība palīdzēs grupas kriminālo darbību veikšanai; vai

b)    terorismu, kā definēts 13. pielikumā.

4.    Savienība, darbojoties jebkuras tās dalībvalsts uzdevumā, un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) katra var paziņot Specializētajai komitejai personu pārvietošanās jomā, ka, pamatojoties uz savstarpīgumu, 2. punktā minētais abpusējas sodāmības nosacījums netiks piemērots, ar noteikumu, ka ordera pamatā esošais nodarījums ir:

a)    viens no 5. punktā uzskaitītajiem nodarījumiem, kā tas definēts izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas tiesību aktos; un

b)    izsniegšanas dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējā par to var piemērot brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi.

5.    Nodarījumi, kas minēti 4. punktā, ir šādi:

a)    dalība noziedzīgā organizācijā;

b)    terorisms, kā definēts 13. pielikumā;

c)    cilvēku tirdzniecība;

d)    bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija;

e)    narkotisku un psihotropu vielu nelikumīga tirdzniecība;

f)    ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība;

g)    korupcija, tai skaitā kukuļošana;

h)    krāpšana, ieskaitot krāpšanu, kas apdraud Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru), dalībvalsts vai Savienības finanšu intereses;

i)    noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;

j)    naudas viltošana;

k)    datornoziegumi;

l)    noziegumi pret vidi, tostarp apdraudētu dzīvnieku un augu sugu un šķirņu nelikumīga tirdzniecība;

m)    nelikumīgas ieceļošanas un uzturēšanās veicināšana;

n)    slepkavība;

o)    smagi miesas bojājumi;

p)    cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība;

q)    personas nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana;

r)    rasisms un ksenofobija;

s)    organizēta vai bruņota laupīšana;

t)    kultūras preču, tostarp senlietu un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība;

u)    naudas izkrāpšana;

v)    rekets un izspiešana;

w)    izstrādājumu viltošana un pirātisms;

(x)    administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība;

y)    maksāšanas līdzekļu viltošana;

z)    hormonu un citu augšanas veicinātāju nelikumīga tirdzniecība;

aa)    kodolmateriālu vai radioaktīvu materiālu nelikumīga tirdzniecība;

bb)    zagtu transportlīdzekļu tirdzniecība;

cc)    izvarošana;

dd)    ļaunprātīga dedzināšana;

ee)    noziegumi, kuri ir Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā;

ff)    gaisa kuģa vai kuģa vai kosmosa kuģa nelikumīga sagrābšana; un

gg)    sabotāža.

119. PANTS

Apcietināšanas ordera obligātas neizpildīšanas pamats

Apcietināšanas ordera izpildi atsaka:

a)    ja uz nodarījumu, kas ir par iemeslu apcietināšanas orderim, attiecas amnestija izpildes dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājā, kad minētās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetento iestāžu jurisdikcijā bija kriminālvajāšanas uzsākšana par attiecīgo nodarījumu saskaņā ar izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas krimināllikumu;

b)    ja izpildes tiesu iestāde ir informēta par to, ka pieprasītajai personai par tām pašām darbībām galīgais spriedums ir pasludināts kādā dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē vai Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru), ar noteikumu, ka tad, ja tika piemērots sods, tas ir ticis izpildīts, tiek izpildīts vai to vairs nevar izpildīt atbilstīgi tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura pieprasīto personu ir notiesājusi, vai Apvienotās Karalistes vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) tiesību aktiem, ja pieprasīto personu ir notiesājusi kāda no tām; vai

c)    ja personai, par kuru ir izsniegts apcietināšanas orderis, ņemot vērā tās vecumu, nevar iestāties kriminālatbildība par darbībām, kas ir apcietināšanas ordera pamatā, saskaņā ar izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas tiesību aktiem.

120. PANTS

Cits apcietināšanas ordera neizpildīšanas pamats

1.    Apcietināšanas ordera izpildi var atteikt:

a)    ja vienā no gadījumiem, kas minēti 118. panta 2. punktā, darbību, kas ir apcietināšanas ordera pamatā, neuzskata par nodarījumu saskaņā ar izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas tiesību aktiem; tomēr attiecībā uz nodokļiem vai nodevām, muitu un valūtas maiņu apcietināšanas ordera izpildi nedrīkst atteikt, pamatojoties uz to, ka izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas tiesību akti neparedz tādus pašus nodokļus vai nodevas vai tajos nav ietverti tādi paši noteikumi par nodokļiem, nodevām, muitu un valūtas maiņas noteikumiem kā izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas tiesību aktos;

b)    ja izpildes dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājā veic personas, par kuru ir izsniegts apcietināšanas orderis, kriminālvajāšanu par to pašu darbību, kas ir apcietināšanas ordera pamatā;

c)    ja izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas tiesu iestādes ir nolēmušas vai nu neveikt kriminālvajāšanu attiecībā uz nodarījumu, kas ir apcietināšanas ordera pamatā, vai procesu apturēt vai ja kādā dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) attiecībā uz pieprasīto personu par tām pašām darbībām ir pieņemts galīgs spriedums, kas liedz procesu turpināt;

d)    ja ir iestājies noilgums saukšanai pie kriminālatbildības vai sodīšanai atbilstoši izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas tiesību aktiem un uz darbībām attiecas minētās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) jurisdikcija saskaņā ar tās krimināltiesībām;

e)    ja izpildes tiesu iestāde ir informēta par to, ka pieprasītajai personai par tām pašām darbībām galīgais spriedums ir pasludināts trešā valstī vai Apvienotajā Karalistē, ar noteikumu, ka tad, ja tika piemērots sods, tas ir ticis izpildīts, tiek izpildīts vai to vairs nevar izpildīt atbilstīgi sprieduma pasludinājušās valsts tiesību aktiem;

f)    ja apcietināšanas orderis ir izsniegts brīvības atņemšanas soda vai ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa izpildei, un:

i)    ja izpildītājs ir dalībvalsts – pieprasītā persona uzturas minētajā dalībvalstī, ir tās valstspiederīgais vai rezidents; vai

ii)    ja izpildītājs ir Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) – pieprasītā persona ir Apvienotās Karalistes valstspiederīgais, kuram ir derīga personas apliecība vai uzturēšanās atļauja, ko Gibraltārā izsniegušas Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes, vai persona, kas uzturas Gibraltārā vai ir Gibraltāra rezidents,

un minētās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentā iestāde apņemas izpildīt spriedumu vai ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzekli saskaņā ar izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas iekšzemes tiesību aktiem; ja nepieciešama pieprasītās personas piekrišana soda vai ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa izpildes nodošanai izpildes dalībvalstij vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājai, izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas kompetentās iestādes var atteikties izpildīt apcietināšanas orderi tikai pēc tam, kad pieprasītā persona ir piekritusi soda vai ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa izpildes nodošanai;

g)    ja apcietināšanas orderis attiecas uz nodarījumiem, kuri:

i)    saskaņā ar izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas tiesību aktiem tiek uzskatīti par pilnīgi vai daļēji izdarītiem izpildes dalībvalstī vai Gibraltārā, ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir izpildītāja, vai vietā, ko par tādu uzskata; vai

ii)    veikti ārpus izsniegšanas dalībvalsts vai Gibraltāra, ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir izsniedzēja, un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas vai izpildes dalībvalsts tiesību akti neļauj veikt kriminālvajāšanu par tādiem pašiem nodarījumiem, ja tie izdarīti ārpus tās teritorijas;

h)    ja, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, ir iemesls domāt, ka minētais apcietināšanas orderis ir izsniegts, lai veiktu personas vajāšanu vai sodīšanu tās dzimuma, rases, reliģijas, etniskās izcelsmes, valstiskās piederības, valodas, politisko uzskatu vai seksuālās orientācijas dēļ, vai ka šīs personas stāvokli varētu pasliktināt kāda no minētajiem iemesliem dēļ;

i)    ja apcietināšanas orderis ir izsniegts brīvības atņemšanas soda izpildei vai ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa piemērošanai un nolēmums pieņemts aizmuguriski, izņemot gadījumus, kad apcietināšanas orderī norādīts, ka saskaņā ar turpmākām izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas iekšzemes tiesību aktos paredzētām procesuālajām prasībām attiecīgā persona:

i)    vai nu savlaicīgi:

A)    saņēma pavēsti un tādējādi tika informēta par tās lietas izskatīšanas plānoto dienu un vietu, kurā pieņemts spriedums, vai ar citiem līdzekļiem saņēma oficiālu informāciju par minētās lietas izskatīšanas plānoto dienu un vietu tādā veidā, ka ir nepārprotami konstatēts, ka attiecīgā persona zināja par paredzēto dienu un vietu lietas izskatīšanai;

un

B)    tika informēta par to, ka spriedums var tikt pasludināts aizmuguriski;

vai

ii)    zinādama par paredzēto dienu un vietu lietas izskatīšanai, bija pilnvarojusi attiecīgās personas vai dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes norīkotu advokātu aizstāvēt viņu lietas izskatīšanā, un minētais advokāts patiešām aizstāvēja attiecīgo personu minētajā lietas izskatīšanā;

vai

iii)    ir saņēmusi spriedumu un, būdama skaidri informēta par tiesībām uz lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzību, kurā personai ir tiesības piedalīties un kura dod iespēju lietu, tostarp jaunus pierādījumus, atkārtoti izskatīt pēc būtības, un kuras rezultātā sākotnējais spriedums varētu tikt atcelts:

A)    persona skaidri paziņojusi, ka neapstrīd nolēmumu;

vai

B)    attiecīgajā termiņā nav lūgusi lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzību;

vai

iv)    nav saņēmusi nolēmumu, bet:

A)    nolēmums personai tiks izsniegts tūlīt pēc nodošanas un persona tiks skaidri informēta par viņas tiesībām uz lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzību, kurā viņai ir tiesības piedalīties un kura dod iespēju lietu, tostarp jaunus pierādījumus, atkārtoti izskatīt pēc būtības, un kuras rezultātā sākotnējais nolēmums varētu tikt atcelts;

un

B)    tiks informēta par termiņu, kādā personai jāpieprasa šāda lietas atkārtota izskatīšana vai pārsūdzība, kā minēts atbilstīgajā apcietināšanas orderī.

2.    Ja apcietināšanas orderis ir izdots brīvības atņemšanas soda izpildei vai ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa piemērošanai atbilstīgi 1. punkta i) apakšpunkta iv) punktā paredzētajiem nosacījumiem un ja attiecīgā persona nav iepriekš saņēmusi nekādu oficiālu informāciju par to, ka pret viņu ir ierosināta krimināllieta, tad attiecīgā persona, kad viņa tiek informēta par apcietināšanas ordera saturu, var lūgt pirms nodošanas saņemt sprieduma kopiju. Tūlīt pēc tam, kad tā ir informēta par šādu lūgumu, izsniegšanas iestāde attiecīgajai personai ar izpildes iestādes starpniecību nodrošina sprieduma kopiju. Attiecīgās personas lūgums nekavē ne nodošanas procedūru, ne lēmumu izpildīt apcietināšanas orderi. Sprieduma nodrošināšana attiecīgajai personai notiek tikai informācijas nolūkos; to neuzskata par sprieduma oficiālu izsniegšanu, un tā neskar nekādus termiņus, ko piemēro lūgumam par lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzību.

3.    Ja personu nodod atbilstīgi 1. punkta i) apakšpunkta iv) punktā paredzētajiem nosacījumiem un ja attiecīgā persona ir lūgusi lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzību, līdz tiesvedības pabeigšanai šādas personas, kura gaida lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzības pabeigšanu, apcietinājumu pārskata saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas iekšzemes tiesību aktiem vai nu parastajā kārtībā, vai arī pēc attiecīgās personas lūguma. Šāda pārskatīšana jo īpaši ietver iespēju apcietinājumu apturēt vai pārtraukt. Lietas atkārtota izskatīšana vai pārsūdzība sākas pienācīgā laikā pēc nodošanas.

121. PANTS

Izņēmums politiska nodarījuma gadījumā

1.    Apcietināšanas ordera izpildi nevar atteikt, pamatojoties uz to, ka izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas kompetentās iestādes var uzskatīt, ka nodarījums ir politisks nodarījums, nodarījums saistībā ar politisku nodarījumu vai nodarījums, kas veikts politisku motīvu ietekmē.

2.    Tomēr Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Savienība, darbojoties jebkuras tās dalībvalsts uzdevumā, katra var informēt Specializēto komiteju personu pārvietošanās jomā par to, ka 1. punkts tiks piemērots vienīgi attiecībā uz:

a)    nodarījumiem, kas minēti Eiropas Konvencijā par terorisma apkarošanu 1. un 2. pantā;

b)    nodarījumiem sazvērestībā vai apvienībā ar noziedzīgu grupu nolūkā izdarīt vienu vai vairākus nodarījumus, kuri minēti Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu 1. un 2. pantā, ja minētie nodarījumi sazvērestībā vai apvienībā atbilst šā nolīguma 118. panta 3. punktā sniegtajam darbību aprakstam; un

c)    terorismu, kā definēts 13. pielikumā.

3.    Ja apcietināšanas orderi ir izdevusi dalībvalsts, kuras vārdā ir sniegts 2. punktā minētais paziņojums, vai ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir izdevusi apcietināšanas orderi un ja Gibraltārs ir sniedzis šādu paziņojumu, Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītāja vai izpildes dalībvalsts var piemērot savstarpīgumu.

122. PANTS

Izņēmums saistībā ar valstspiederību

1.    Apcietināšanas ordera izpildi nevar atteikt, pamatojoties uz to, ka pieprasītā persona ir izpildes dalībvalsts valstspiederīgais vai, ja izpildītāja ir Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru), – Apvienotās Karalistes valstspiederīgais.

2.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Savienība, darbojoties jebkuras tās dalībvalsts uzdevumā, katra var informēt Specializēto komiteju personu pārvietošanās jomā par to, ka attiecīgi Apvienotās Karalistes valstspiederīgie vai minētās dalībvalsts valstspiederīgie netiks nodoti vai ka viņu nodošana tiks atļauta, vienīgi ievērojot atsevišķus konkrētus nosacījumus. Paziņojumu sniedz, pamatojoties uz iemesliem saistībā ar Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) vai tās dalībvalsts, kuras uzdevumā sniegts paziņojums, pamatprincipiem vai iekšzemes tiesību sistēmā pieņemto praksi. Šādā gadījumā Savienība, darbojoties jebkuras tās dalībvalsts uzdevumā, vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) attiecīgā gadījumā var pieņemamā termiņā pēc otras Puses paziņojuma saņemšanas informēt Specializēto komiteju personu pārvietošanās jomā par to, ka attiecīgi dalībvalstu vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) izpildes tiesu iestādes var atteikties nodot savus valstspiederīgos, kā minēts 1. punktā, minētajai dalībvalstij vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru), vai ka nodošanu atļaus, vienīgi ievērojot atsevišķus konkrētus nosacījumus.

3.    Apstākļos, kad dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir atteikusies izpildīt apcietināšanas orderi, pamatojoties uz to, ka – Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) gadījumā – Apvienotās Karaliste ir sniegusi paziņojumu, vai – dalībvalsts gadījumā – Savienība dalībvalsts uzdevumā ir sniegusi paziņojumu, kā minēts 2. punktā, minētās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes, ņemot vērā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas kompetento iestāžu vai izsniegšanas dalībvalsts kompetento iestāžu viedokli, apsver tādas tiesvedības sākšanu pret attiecīgi Apvienotās Karalistes vai dalībvalsts valstspiederīgo, kas būtu samērīga ar apcietināšanas ordera priekšmetu. Apstākļos, kad tiesu iestāde nolemj neuzsākt šādu tiesvedību, apcietināšanas ordera pamatā esošā nodarījumā cietušajam jābūt iespējai saņemt informāciju par lēmumu saskaņā ar piemērojamajām iekšzemes tiesībām.

4.    Ja saskaņā ar 3. punktu kādas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes uzsāk tiesvedību pret saviem valstspiederīgajiem, kā minēts 1. punktā, minētās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes (attiecībā uz Gibraltāru) var veikt attiecīgus pasākumus, lai palīdzētu cietušajiem un lieciniekiem, jo īpaši attiecībā uz tiesvedības norisi, šādos apstākļos:

a)    ja tiesvedība ir uzsākta kādā dalībvalstī un ja personas ir Apvienotās Karalistes vai Gibraltāra vai citas dalībvalsts rezidenti;

b)    ja tiesvedība ir uzsākta Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) un ja personas ir kādas dalībvalsts rezidenti.

123. PANTS

Garantijas, kas izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes
(attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas kompetentajām iestādēm
jāsniedz īpašos gadījumos

1.    Izpildes tiesu iestāde var izpildīt apcietināšanas orderi, sniedzot šādus garantijas:

a)    ja par nodarījumu apcietināšanas ordera pamatā izsniegšanas dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējā ir paredzēts brīvības atņemšanas sods vai ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis uz mūžu, tad izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas kompetentās iestādes var minētā apcietināšanas ordera izpildi pakļaut nosacījumam, ka izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzēja sniedz garantijas, ko izpildes dalībvalsts vai Apvienotā Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas kompetentās iestādes uzskata par pietiekamām, ka izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas kompetentās iestādes pārskatīs noteikto sodu vai līdzekli pēc pieprasījuma vai vēlākais pēc 20 gadiem, vai ka tās veicinās apžēlošanas pasākumu piemērošanu, ko saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas tiesību aktiem vai praksi personai ir tiesības lūgt ar mērķi nepiemērot šādu sodu vai līdzekli;

b)    ja persona, attiecībā uz kuru ir izsniegts apcietināšanas orderis tās kriminālvajāšanai, ir izpildes dalībvalsts valstspiederīgais vai rezidents vai, ja izpildītāja ir Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru), – Apvienotās Karalistes valstspiederīgais vai Gibraltāra rezidents, tad minētās personas nodošanu var pakļaut nosacījumam, ka personu pēc nopratināšanas nogādā atpakaļ izpildes dalībvalstī vai, ja izpildītāja ir Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru), – Gibraltārā, lai tur izciestu brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekli, kas viņai piespriests izsniegšanas dalībvalstī vai Gibraltārā, ja izsniedzēja ir Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru); ja nepieciešama pieprasītās personas piekrišana soda vai ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa izpildes nodošanai izpildes dalībvalstij vai Gibraltāram, ja izpildītāja ir Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru), – garantijai, ka persona soda izciešanai ir atgriežama izpildes dalībvalstī vai Gibraltārā, ja izpildītāja ir Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru), piemēro nosacījumu, ka nepieciešama pieprasītās personas piekrišana pēc nopratināšanas tikt atgrieztai izpildes dalībvalstī vai Gibraltārā, ja izpildītāja ir Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru);

c)    ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pastāv reāls apdraudējums pieprasītās personas pamattiesību ievērošanai, izpildes tiesu iestāde, pirms tā pieņem lēmumu par apcietināšanas ordera izpildi, attiecīgā gadījumā var pieprasīt papildu garantijas attiecībā uz izturēšanos pret pieprasīto personu pēc tās nodošanas.

2.    Specializētā komiteja personu pārvietošanās jomā ir pilnvarota pieņemt jebkādus šā panta grozījumus, kas var būt nepieciešami, lai atspoguļotu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā veiktās izmaiņas.

124. PANTS

Centrālās iestādes iesaistīšana

1.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) paziņo Specializētajai komitejai personu pārvietošanās jomā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) centrālo iestādi un Savienība, darbojoties jebkuras tās dalībvalsts uzdevumā, var paziņot Specializētajai komitejai personu pārvietošanās jomā katras dalībvalsts, kura tādu norīkojusi, centrālo iestādi vai, ja to paredz attiecīgās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) tiesību sistēma – vairāk nekā vienu centrālo iestādi, kas palīdz kompetentajām tiesu iestādēm.

2.    Informējot Specializēto komiteju personu pārvietošanās jomā saskaņā ar 1. punktu, Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Savienība, darbojoties jebkuras tās dalībvalsts uzdevumā, katra var norādīt, ka attiecīgās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) iekšējās tiesu sistēmas organizācijas dēļ centrālā iestāde vai centrālās iestādes ir atbildīgas par apcietināšanas orderu administratīvo nosūtīšanu un saņemšanu, kā arī par visu pārējo oficiālo saraksti saistībā ar apcietināšanas orderu administratīvo nosūtīšanu un saņemšanu. Šādu apcietināšanas orderu nosūtīšanu veic saskaņā ar 126. pantu un attiecīgi 6. panta 1. punktu. Šāda norāde ir saistoša visām izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas iestādēm.

125. PANTS

Apcietināšanas ordera saturs un forma

1.    Apcietināšanas orderis ietver šādu informāciju, kas izkārtota formā, kura norādīta 14. pielikumā:

a)    pieprasītās personas identitāte un valstspiederība;

b)    izsniegšanas tiesu iestādes nosaukums, adrese, tālruņa un faksa numurs un e-pasta adrese;

c)    pierādījums tam, ka pastāv izpildāms spriedums, apcietināšanas orderis vai jebkāds cits izpildāms tiesas nolēmums ar tādu pašu spēku, kas ietilpst 118. panta tvērumā;

d)    nodarījuma veids un juridiskā kvalifikācija, jo īpaši attiecībā uz 118. pantu;

e)    to apstākļu apraksts, kādos tika veikts nodarījums, tostarp laiks, vieta un pieprasītās personas līdzdalības veids nodarījumā;

f)    piespriestais sods, ja spriedums ir galīgs, vai sodu robežas, ko par nodarījumu paredz izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas tiesības; un

g)    ja iespējams, citas nodarījuma sekas.

2.    Specializētā komiteja personu pārvietošanās jomā, ja nepieciešams, var grozīt 14. pielikumā ietverto veidlapu.

Specializētā komiteja personu pārvietošanās jomā pieņem jebkādus grozījumus 14. pielikumā ietvertajā veidlapā, kas var būt nepieciešami, lai atspoguļotu Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 43. pielikumā veiktās izmaiņas.

3.    Apcietināšanas orderi pārtulko izpildes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām, vai angļu valodā, ja izpildītāja ir Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru). Savienība, darbojoties jebkuras tās dalībvalsts uzdevumā, var paziņot Specializētajai komitejai personu pārvietošanās jomā, ka tiks pieņemts tulkojums vienā vai vairākās citās dalībvalsts oficiālajās valodās.

126. PANTS

Apcietināšanas ordera nosūtīšana

1.    Nolīguma 6. panta 1. punktu piemēro tikai attiecībā uz tā apcietināšanas ordera sākotnējo nosūtīšanu, ko nosūta saskaņā ar minēto pantu un šīs nodaļas noteikumiem.

2.    Ja ir zināma pieprasītās personas atrašanās vieta, izsniegšanas tiesu iestāde saskaņā ar 6. panta 1. punktu var nosūtīt apcietināšanas orderi izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas kompetentajai iestādei, ļaujot minētajai iestādei noteikt apcietināšanas ordera autentiskumu.

127. PANTS

Apcietināšanas ordera nosūtīšanas kārtība

1.    Ja izsniegšanas tiesu iestādei nav zināms, kura iestāde ir kompetentā izpildes tiesu iestāde, tā veic vajadzīgos pieprasījumus, lai iegūtu šo informāciju no izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas kompetentajām iestādēm.

2.    Kā alternatīvu 126. pantam izsniegšanas tiesu iestāde var lūgt Starptautisko Kriminālpolicijas organizāciju (“Interpolu”) nosūtīt apcietināšanas orderi.

3.    Visas grūtības, kas saistītas ar ikviena apcietināšanas ordera izpildei vajadzīga dokumenta pārsūtīšanu vai autentiskumu, risina tiešos sakaros starp iesaistītajām tiesu iestādēm vai attiecīgos gadījumos piedaloties dalībvalstu un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) centrālajām iestādēm.

4.    Ja iestāde, kas saņem apcietināšanas orderi, nav kompetenta ar to rīkoties, tā automātiski apcietināšanas orderi pārsūta tālāk izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas kompetentajai iestādei un par to attiecīgi informē izsniegšanas tiesu iestādi.

128. PANTS

Pieprasītās personas tiesības

1.    Ja pieprasīto personu apcietina apcietināšanas ordera izpildes nolūkā, izpildes tiesu iestāde saskaņā ar izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas iekšzemes tiesību aktiem informē minēto personu par apcietināšanas orderi un tā saturu un arī par iespēju piekrist nodošanai uz Apvienotoi Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzēju vai uz izsniegšanas dalībvalsti.

2.    Pieprasītajai personai, kas apcietināta apcietināšanas ordera izpildes nolūkā un kas nerunā apcietināšanas ordera tiesvedības valodā vai nesaprot to, ir tiesības saskaņā ar izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas iekšzemes tiesību aktiem saņemt tulka palīdzību vai saņemt rakstisku tulkojumu pieprasītās personas dzimtajā valodā vai jebkurā citā valodā, kurā minēta persona runā vai kuru tā saprot.

3.    Pieprasītajai personai pēc apcietināšanas ir tiesības uz advokāta palīdzību saskaņā ar izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas iekšzemes tiesību aktiem.

4.    Pieprasīto personu informē, ka tai ir tiesības izsniegšanas dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējā iecelt advokātu, kurš palīdzētu pieprasītajai personai Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājā vai izpildes dalībvalstī ar apcietināšanas orderi saistītajā tiesvedībā. Šis punkts neskar termiņus, kas noteikti 140. pantā.

5.    Pieprasītajai personai, kura ir arestēta, ir tiesības uz to, ka minētās personas valstspiederības valsts konsulārās iestādes vai, ja minētā persona ir bezvalstnieks – tās valsts konsulārās iestādes, kurā šī persona parasti dzīvo, – bez liekas kavēšanās tiek informētas par arestu, un persona, ja tā to vēlas, var sazināties ar minētajām iestādēm.

129. PANTS

Personas turēšana apcietinājumā

Ja personu apcietina, pamatojoties uz apcietināšanas orderi, izpildes tiesu iestāde lemj par to, vai pieprasītajai personai ir jāpaliek apcietinājumā saskaņā ar izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas tiesību aktiem. Personu var provizoriski atbrīvot ikvienā brīdī saskaņā ar izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas iekšzemes tiesību aktiem ar noteikumu, ka minētā dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) veic visus pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai novērstu personas bēgšanu.

130. PANTS

Piekrišana nodošanai

1.    Ja apcietinātā persona norāda, ka tā piekrīt nodošanai, šī piekrišana un attiecīgā gadījumā nepārprotama atteikšanās no tiesībām, ko paredz “specialitātes princips”, kurš minēts 144. panta 2. punktā, jāpauž izpildes tiesu iestādē saskaņā ar izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas iekšzemes tiesību aktiem.

2.    Katra dalībvalsts un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) pieņem pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 1. punktā minēto piekrišanu un attiecīgā gadījumā atteikšanos konstatē tādā veidā, kas liecina par to, ka attiecīgā persona to ir izteikusi brīvprātīgi un pilnībā apzinoties sekas. Šajā nolūkā pieprasītajai personai ir tiesības uz advokāta palīdzību.

3.    Piekrišanu un attiecīgā gadījumā atteikšanos, kas minēta 1. punktā, oficiāli reģistrē protokolā saskaņā ar procedūru, kas paredzēta izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas iekšzemes tiesību aktos.

4.    Piekrišanu principā nevar atsaukt. Dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) var paredzēt, ka piekrišanu un attiecīgā gadījumā atteikšanos, kas minēta 1. punktā, var atsaukt saskaņā ar tās iekšzemes tiesību aktu piemērojamiem noteikumiem. Šādā gadījumā laika posmu starp piekrišanu un tās atsaukšanu neņem vērā, nosakot termiņus, kas paredzēti 140. pantā. Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Savienība, darbojoties jebkuras tās dalībvalsts uzdevumā, katra var paziņot Specializētajai komitejai personu pārvietošanās jomā, ka tā vēlas izmantot šo iespēju, norādot procedūras, kuras izpildot, ir iespējama piekrišanas atsaukšana, un visus grozījumus minētajās procedūrās.

131. PANTS

Pieprasītās personas uzklausīšana

Ja apcietinātā persona nepiekrīt nodošanai, kā paredzēts 130. pantā, minētajai personai ir tiesības, ka to uzklausa izpildes tiesu iestāde saskaņā ar izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas tiesību aktiem.

132. PANTS

Lēmums par nodošanu

1.    Izpildes tiesu iestāde pieņem lēmumu par to, vai persona ir nododama, ievērojot šajā nodaļā noteiktos termiņus un saskaņā ar tajā definētajiem nosacījumiem, it īpaši 116. pantā noteikto proporcionalitātes principu.

2.    Ja izpildes tiesu iestāde uzskata, ka informācija, ko paziņojušas izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas kompetentās iestādes, ir nepietiekama, lai ļautu pieņemt lēmumu par nodošanu, tā lūdz, lai steidzami sniedz vajadzīgo papildu informāciju, konkrēti to, kas attiecas uz 116. pantu, 119. līdz 121. pantu, 123. un 125. pantu, un tā var noteikt termiņu tās saņemšanai, ņemot vērā to, ka ir vajadzīgs ievērot termiņus, kas noteikti 134. pantā.

3.    Izsniegšanas tiesu iestāde var jebkurā laikā nosūtīt ikvienu papildu derīgu informāciju izpildes tiesu iestādei.

133. PANTS

Lēmums vairāku pieprasījumu gadījumā

1.    Ja divu vai vairāku dalībvalstu tiesu iestādes vai viena vai vairākas dalībvalstis un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir izsniegušas Eiropas apcietināšanas orderi vai apcietināšanas orderi, kas attiecas uz vienu un to pašu personu, lēmumu par to, kuru apcietināšanas orderi izpildīt, pieņem izpildes tiesu iestāde, pienācīgi ņemot vērā visus apstākļus, jo īpaši nodarījumu relatīvo smagumu un izdarīšanas vietu, apcietināšanas ordera vai Eiropas apcietināšanas ordera attiecīgo datumu un to, vai orderi izsniegti kriminālvajāšanas nolūkos vai brīvības atņemšanas soda vai drošības līdzekļa izpildei, un dalībvalstu juridiskos pienākumus, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, it īpaši attiecībā uz pārvietošanās brīvību un diskriminācijas valstspiederības dēļ aizliegumu.

2.    Dalībvalsts izpildes tiesu iestāde var lūgt Eurojust padomu, kad tā izdara izvēli, kas paredzēta 1. punktā.

3.    Konflikta gadījumā starp apcietināšanas orderi un izdošanas lūgumu, ko iesniegusi trešā valsts, vai apcietināšanas orderi, ko iesniegusi Apvienotā Karaliste saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu (“TCA apcietināšanas orderis”), lēmumu par to, vai priekšroka dodama apcietināšanas orderim vai izdošanas lūgumam, vai TCA apcietināšanas orderim, pieņem izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas kompetentā iestāde, pienācīgi ņemot vērā visus apstākļus, īpaši tos, kas minēti 1. punktā, un tos, kas minēti piemērojamajā konvencijā.

4.    Šis pants neskar dalībvalstu un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) pienākumus saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas statūtiem.

134. PANTS

Termiņi un kārtība, kādos pieņem lēmumu izpildīt apcietināšanas orderi

1.    Apcietināšanas orderi izskata un izpilda steidzamības kārtā.

2.    Gadījumos, kad pieprasītā persona piekrīt tās nodošanai, galīgo lēmumu par apcietināšanas ordera izpildi pieņem desmit dienu laikā pēc piekrišanas sniegšanas.

3.    Pārējos gadījumos galīgo lēmumu par apcietināšanas ordera izpildi pieņem 60 dienu laikā pēc pieprasītās personas apcietināšanas.

4.    Īpašos gadījumos, kad apcietināšanas orderi nevar izpildīt termiņos, kas noteikti 2. vai 3. punktā, izpildes tiesu iestāde nekavējoties par minēto faktu informē izsniegšanas tiesu iestādi, norādot kavēšanās iemeslus. Šādā gadījumā termiņu var pagarināt par 30 dienām.

5.    Kamēr izpildes tiesu iestāde nav pieņēmusi galīgo lēmumu par apcietināšanas orderi, tā nodrošina to, ka materiālie nosacījumi, kas nepieciešami faktiskai personas nodošanai, būtu ievēroti arī turpmāk.

6.    Ikviena atteikšanās izpildīt apcietināšanas orderi ir jāpamato.

135. PANTS

Stāvoklis līdz lēmuma pieņemšanai

1.    Ja apcietināšanas orderis ir izsniegts kriminālvajāšanas nolūkos, izpildes tiesu iestāde:

a)    vai nu piekrīt, ka pieprasīto personu uzklausa saskaņā ar SURRENDER.22. pantu (Personas uzklausīšana līdz lēmuma pieņemšanai); vai

b)    piekrīt pieprasītās personas nodošanai uz laiku.

2.    Pagaidu pārvietošanas nosacījumus un termiņu nosaka, izsniegšanas un izpildes tiesu iestādēm savstarpēji vienojoties.

3.    Nodošanas uz laiku gadījumā personai ir jābūt iespējai atgriezties izpildes dalībvalstī vai Gibraltārā, ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir izpildītāja, lai piedalītos sēdēs, kas ir nodošanas procedūras daļa un kas attiecas uz konkrēto personu.

136. PANTS

Personas uzklausīšana līdz lēmuma pieņemšanai

1.    Pieprasīto personu uzklausa tiesu iestāde. Šajā nolūkā pieprasītajai personai palīdz advokāts, kas norīkots saskaņā ar izsniedzošās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas tiesību aktiem.

2.    Pieprasīto personu uzklausa saskaņā ar izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas tiesību aktiem un saskaņā ar nosacījumiem, ko nosaka, izsniegšanas un izpildes tiesu iestādēm savstarpēji vienojoties.

3.    Kompetentā izpildes tiesu iestāde var uzdot citai izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas tiesu iestādei piedalīties pieprasītās personas uzklausīšanā, lai nodrošinātu šā panta pareizu piemērošanu.

137. PANTS

Privilēģijas un neaizskaramība

1.    Ja pieprasītā persona bauda privilēģijas vai neaizskaramību attiecībā uz izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas jurisdikciju vai izpildi, tad 134. pantā paredzēto termiņu tecējums sākas tikai tad, kad – vai ja – izpildes tiesu iestādi informē par to, ka privilēģijas un neaizskaramība ir atcelta.

2.    Izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas kompetentās iestādes nodrošina, ka materiālie nosacījumi, kas vajadzīgi faktiskai personas nodošanai, joprojām tiek ievēroti, kad persona vairs nebauda šādas privilēģijas vai neaizskaramību.

3.    Ja tiesības atcelt privilēģijas vai neaizskaramību ir izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas iestādei, tad izpildes tiesu iestāde lūdz minētajai iestādei nekavējoties īstenot minētās tiesības. Ja tiesības atcelt privilēģijas vai neaizskaramību ir citas dalībvalsts, Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru), trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, tad izsniegšanas tiesu iestāde lūdz minētajai iestādei īstenot minētās tiesības.

138. PANTS

Starptautisko saistību konkurence

1.    Šis nolīgums neietekmē izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas saistības, ja pieprasīto personu minētajai dalībvalstij vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) ir izdevusi trešā valsts vai Apvienotā Karaliste un ja minēto personu aizsargā tās vienošanās noteikumi, saskaņā ar kuru šī persona izdota, attiecībā uz specialitātes principu. Izpildes dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītāja veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nekavējoties pieprasītu tās trešās valsts vai Apvienotās Karalistes piekrišanu, kura pieprasīto personu izdevusi, tā, lai pieprasīto personu varētu nodot izsniegšanas dalībvalstij vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējai. Termiņu, kas minēti 134. pantā, tecējums sākas tikai no dienas, no kuras beidz piemērot specialitātes principu.

2.    Līdz tā trešā valsts vai Apvienotā Karaliste, kura pieprasīto personu izdevusi, pieņem lēmumu, izpildes dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītāja nodrošina, ka materiālie nosacījumi, kas vajadzīgi faktiskai personas nodošanai, būt ievēroti arī turpmāk.

139. PANTS

Lēmuma paziņošana

Izpildes tiesu iestāde nekavējoties paziņo izsniegšanas tiesu iestādei lēmumu par rīcību apcietināšanas ordera sakarā.

140. PANTS

Personas nodošanas termiņi

1.    Pieprasīto personu nodod iespējami ātri dienā, par kuru vienojas iesaistītās iestādes.

2.    Pieprasīto personu nodod ne vēlāk kā desmit dienas pēc galīgā lēmuma pieņemšanas par apcietināšanas ordera izpildi.

3.    Ja pieprasītās personas nodošanu 2. punktā minētajā termiņā traucē apstākļi, ko nekontrolē nevienas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas kompetentās iestādes, tad izpildes un izsniegšanas tiesu iestādes nekavējoties savstarpēji sazinās un vienojas par jaunu nodošanas dienu. Šajā gadījumā nodošana notiek desmit dienu laikā no dienas, par kuru panākta jaunā vienošanās.

4.    Nodošanu izņēmuma gadījumā var uz laiku atlikt nopietnu humānu iemeslu dēļ, piemēram, ja ir pamatoti iemesli domāt, ka nodošana acīmredzami apdraudētu pieprasītās personas dzīvību vai veselību. Apcietināšanas ordera izpilde notiek iespējami drīz pēc tam, kad minētie iemesli beidz pastāvēt. Izpildes tiesu iestāde par to nekavējoties informē izsniegšanas tiesu iestādi un vienojas par jaunu nodošanas dienu. Šajā gadījumā nodošana notiek desmit dienu laikā no dienas, par kuru panākta jaunā vienošanās.

5.    Beidzoties 2. līdz 4. punktā minētajiem termiņiem, ja pieprasīta persona joprojām atrodas apcietinājumā, minēto personu atbrīvo. Izpildes un izsniegšanas tiesu iestādes savstarpēji sazinās, tiklīdz izrādās, ka persona ir jāatbrīvo saskaņā ar šo punktu, un vienojas par minētās personas nodošanas kārtību.

141. PANTS

Nodošanas atlikšana vai pakļaušana nosacījumiem

1.    Izpildes tiesu iestāde pēc lēmuma izpildīt apcietināšanas orderi var atlikt pieprasītās personas nodošanu tā, lai varētu veikt pieprasītās personas kriminālvajāšanu izpildes dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājā vai, ja tā jau notiesāta – tā, lai pieprasītā persona izpildes dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājā varētu izciest sodu par darbību, kas nav darbība, kura minēta apcietināšanas orderī.

2.    Tā vietā, lai atliktu nodošanu, izpildes tiesu iestāde var uz laiku nodot pieprasīto personu izsniegšanas dalībvalstij vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējai saskaņā ar nosacījumiem, ko nosaka izpildes un izsniegšanas tiesu iestādes, savstarpēji vienojoties. Vienošanos noformē rakstiski un nosacījumi ir saistoši visām izsniegšanas dalībvalsts un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas iestādēm.

142. PANTS

Tranzīts

1.    Ikviena dalībvalsts, Apvienotā Karaliste un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) atļauj pieprasītas personas, kuru nodod, tranzītu cauri tās teritorijai, ar noteikumu, ka tai ir sniegta informācija par:

a)    personas, par kuru izsniegts apcietināšanas orderis, identitāti un valstspiederību;

b)    apcietināšanas ordera esamību;

c)    nodarījuma veidu un juridisko kvalifikāciju; un

d)    to apstākļu aprakstu, kādos tika izdarīts nodarījums, arī laiku un vietu.

2.    Ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) saskaņā ar 122. panta 2. punktu ir sniegusi paziņojumu par to, ka Apvienotās Karalistes valstspiederīgie netiks nodoti vai ka nodošana tiks atļauta, vienīgi ievērojot atsevišķus konkrētus nosacījumus, Apvienotā Karaliste vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) var attiecīgi atteikt Apvienotās Karalistes valstspiederīgo tranzītu, ievērojot tos pašus noteikumus, vai piemērot tai tādus pašus nosacījumus.

3.    Dalībvalsts, kuras vārdā ir sniegts paziņojums saskaņā ar 122. panta 2. punktu ar mērķi, ka tās valstspiederīgie netiks nodoti vai ka to nodošana tiks atļauta, vienīgi ievērojot atsevišķus konkrētus nosacījumus, var atteikt tās valstspiederīgo tranzītu cauri tās teritorijai, ievērojot tos pašus noteikumus, vai pakļaut to tādiem pašiem nosacījumiem.

4.    Dalībvalstis, Apvienotā Karaliste un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) paziņo Specializētajai komitejai personu pārvietošanās jomā iestādes, kas ir atbildīgas par tranzīta pieprasījumu un vajadzīgo dokumentu saņemšanu, kā arī par ikvienas oficiālas sarakstes saistībā ar tranzīta pieprasījumiem saņemšanu.

5.    Tranzīta pieprasījumu un informāciju, kas minēta 1. punktā, var adresēt iestādei, kura paziņota saskaņā ar 4. punktu, ar ikvienu līdzekli, ar kuru var iegūt rakstisku dokumentu. Pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas paziņotās iestādes lēmumu paziņo tādā pašā kārtībā.

6.    Šo pantu nepiemēro gaisa pārvadājumiem bez paredzētām pieturām. Tomēr, ja notiek neparedzēta nolaišanās, izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas kompetentās iestādes saskaņā ar 4. punktu paziņotajai iestādei sniedz informāciju, kas minēta 1. punktā.

7.    Ja tranzīts attiecas uz personu, kura no trešās valsts vai Apvienotās Karalistes ir izdodama vai nododama dalībvalstij vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru), vai starp dalībvalstīm, mutatis mutandis piemēro šo pantu. Jo īpaši atsauces uz “apcietināšanas orderi” uzskata par atsaucēm uz attiecīgi “izdošanas lūgumu” vai “Eiropas apcietināšanas orderi” vai “TCA apcietināšanas orderi”.

143. PANTS

Laikposma, kas pavadīts apcietinājumā
izpildes dalībvalstī vai Gibraltārā, ieskaitīšana

1.    Izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzēja ieskaita visus apcietinājuma termiņus, kas izciesti apcietināšanas ordera izpildes rezultātā, kopējā brīvības atņemšanas laikā, kas būtu jāizcieš izsniegšanas dalībvalstī vai Gibraltārā, ja izsniedzēja ir Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru), brīvības atņemšanas soda vai piespiedu līdzekļa piespriešanas rezultātā.

2.    Visu informāciju par laikposmu, kādu persona, kas pieprasīta, pamatojoties uz apcietināšanas orderi, atradusies apcietinājumā, izpildes tiesu iestāde vai centrālā iestāde, kas izraudzīta atbilstoši 124. pantam, iesniedz izsniegšanas tiesu iestādei nodošanas brīdī.

144. PANTS

Iespējamā kriminālvajāšana par citiem nodarījumiem

1.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) var informēt Specializēto komiteju personu pārvietošanās jomā par to, ka tās attiecībās ar citām dalībvalstīm, kuru uzdevumā Savienība ir sniegusi paziņojumu, kas minēts 2. punktā, uzskata, ka ir dota piekrišana personas kriminālvajāšanai, notiesāšanai vai apcietināšanai brīvības atņemšanas soda izpildei vai ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa piemērošanai par nodarījumu, kas izdarīts pirms personas nodošanas un kas nav nodarījums, par kuru minētā persona nodota, ja vien īpašā gadījumā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) izpildes tiesu iestāde neparedz citādi tās lēmumā par nodošanu.

2.    Savienība, darbojoties jebkuras tās dalībvalsts uzdevumā, var informēt Specializēto komiteju personu pārvietošanās jomā par to, ka tad, ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir sniegusi 1. punktā minēto paziņojumu, uzskata, ka minētās dalībvalstis ir devušas piekrišana personas kriminālvajāšanai, notiesāšanai vai apcietināšanai brīvības atņemšanas soda izpildei vai ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa piemērošanai par nodarījumu, kas izdarīts pirms personas nodošanas un kas nav nodarījums, par kuru minētā persona nodota, ja vien īpašā gadījumā dalībvalsts izpildes tiesu iestāde neparedz citādi savā lēmumā par nodošanu.

3.    Izņemot gadījumus, kas paredzēti 1., 2. un 4. punktā, nevar veikt nodotās personas kriminālvajāšanu, to notiesāt vai tai atņemt brīvību par nodarījumu, kas veikts pirms minētās personas nodošanas un kas nav nodarījums, par kuru persona nodota.

4.    Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)    persona, kam ir bijusi iespēja atstāt dalībvalsti, kurai minētā persona nodota, vai Gibraltāru, ja persona nodota Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru), nav to izdarījusi 45 dienu laikā no minētās personas galīgās atbrīvošanas, vai ir atgriezusies attiecīgi minētajā dalībvalstī vai Gibraltārā pēc tā atstāšanas;

b)    nodarījums nav sodāms ar brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli;

c)    kriminālprocess neļauj piemērot pasākumus, kas ierobežotu personas brīvību;

d)    personu varētu pakļaut sodam vai pasākumam, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, jo īpaši naudassodam vai kādam pasākumam, kas to aizstāj, pat ja tas varētu ierobežot personas brīvību;

e)    persona ir piekritusi, ka to nodod, attiecīgos gadījumos vienlaikus atteikdamās no specialitātes principa saskaņā ar 130. pantu;

f)    persona pēc tās nodošanas ir noteikti atteikusies no tiesībām piemērot specialitātes principu attiecībā uz noteiktiem nodarījumiem pirms personas nodošanas; atteikšanās jāizdara izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas kompetentajā tiesu iestādē un jāreģistrē protokolā saskaņā ar attiecīgi minētās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) iekšzemes tiesību aktiem; atteikšanās jāformulē tā, lai skaidri norādītu, ka attiecīgā persona to ir izteikusi brīvprātīgi un pilnībā apzinoties sekas; šajā nolūkā personai ir tiesības uz advokāta palīdzību; un

g)    izpildes tiesu iestāde, kas nodevusi personu, dod savu piekrišanu saskaņā ar 4. punktu.

5.    Piekrišanas pieprasījumu iesniedz izpildes tiesu iestādei kopā ar informāciju, kas minēta 125. panta 1. punktā, un tulkojumu, kā noteikts 125. panta 2. punktā. Piekrišanu sniedz, ja uz nodarījumu, par kuru to prasa, attiecas nodošana saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem. Piekrišanu atsaka 119. pantā minēto iemeslu dēļ, un citādi to var atteikt tikai 120. pantā vai 121. panta 2. punktā un 122. panta 2. punktā minēto iemeslu dēļ. Lēmumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Situācijās, kas izklāstītas 123. pantā, izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas kompetentajām iestādēm ir jāsniedz garantijas, kas noteiktas minētajā pantā.

145. PANTS

Nodošana vai vēlāka izdošana

1.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) var informēt Specializēto komiteju personu pārvietošanās jomā par to, ka attiecībās ar dalībvalstīm, kuru uzdevumā Savienība ir sniegusi 2. punktā minēto paziņojumu, uzskata, ka Apvienotā Karaliste ir devusi savu piekrišanu tam, ka kāda no minētajām dalībvalstīm veic personas, kuru Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) saskaņā ar apcietināšanas orderi sākotnēji ir nodevusi minētajai dalībvalstij, vēlāku nodošanu kādai citai no minētajām dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi, kas izsniegts par nodarījumu, kurš izdarīts pirms minētās personas nodošanas, ja vien konkrētā gadījumā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) izpildes tiesu iestāde neparedz citādi tās lēmumā par nodošanu dalībvalstij, kura lemj par vēlāku nodošanu.

2.    Savienība, darbojoties jebkuras tās dalībvalsts uzdevumā, var informēt Specializēto komiteju personu pārvietošanās jomā par to, ka tad, ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir sniegusi 1. punktā minēto paziņojumu, uzskata, ka minētās dalībvalstis ir devušas savu piekrišanu tam, ka Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) veic personas, kuru viena no minētajām dalībvalstīm saskaņā ar apcietināšanas orderi sākotnēji ir nodevusi Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru), vēlāku nodošanu kādai citai no minētajām dalībvalstīm saskaņā ar apcietināšanas orderi, kas izsniegts par nodarījumu, kurš izdarīts pirms minētās personas nodošanas, ja vien konkrētā gadījumā tās dalībvalsts, kura sākotnēji nodeva personu Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru), izpildes tiesu iestāde neparedz citādi tās lēmumā par minēto nodošanu.

3.    Katrā gadījumā bez izpildes tiesu iestādes piekrišanas personu, kas nodota izsniegšanas dalībvalstij vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējai, pamatojoties uz apcietināšanas orderi vai Eiropas apcietināšanas orderi, var vēlāk nodot dalībvalstij, kas nav izpildes dalībvalsts, vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) uz apcietināšanas ordera vai Eiropas apcietināšanas ordera pamata, kas izsniegts par nodarījumu, kurš izdarīts pirms personas nodošanas, šādos gadījumos:

a)    pieprasītā persona, kurai ir bijusi iespēja atstāt dalībvalsti, kurai minētā persona nodota, vai Gibraltāru, ja persona nodota Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru), nav to izdarījusi 45 dienu laikā no minētās personas galīgās atbrīvošanas, vai ir atgriezusies attiecīgi minētajā dalībvalstī vai Gibraltārā pēc tā atstāšanas;

b)    pieprasītā persona piekrīt, ka to nodod dalībvalstij, kas nav izpildes valsts, vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru), pamatojoties uz apcietināšanas orderi vai Eiropas apcietināšanas orderi; piekrišana jāizdara izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas kompetentajā tiesu iestādē un jāreģistrē protokolā saskaņā ar minētās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) iekšzemes tiesību aktiem; tā jāsastāda tādā veidā, kas liecina par to, ka persona to ir izteikusi brīvprātīgi un pilnībā apzinoties sekas; šajā nolūkā pieprasītajai personai ir tiesības uz advokāta palīdzību; un

c)    ja uz pieprasīto personu neattiecas specialitātes princips saskaņā ar 144. panta 3. punkta a), e), f) vai g) apakšpunktu.

4.    Izpildes tiesu iestāde piekrīt nodošanai citai dalībvalstij vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)    piekrišanas pieprasījumu iesniedz saskaņā ar 126. pantu kopā ar informāciju, kas minēta 125. panta 1. punktā, un tulkojumu, kā noteikts 125. panta 2. punktā;

b)    piekrišanu sniedz, ja uz nodarījumu, par kuru to prasa, attiecas nodošana saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem;

c)    lēmumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas; un

d)    piekrišanu atsaka 119. pantā minēto iemeslu dēļ, un citādi to var atteikt tikai 120. pantā, 121. panta 2. punktā un 122. panta 2. punktā minēto iemeslu dēļ.

5.    Situācijās, kas minētas 123. pantā, izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas kompetentajām iestādēm ir jāsniedz garantijas, kas noteiktas minētajā pantā.

6.    Neatkarīgi no 1. un 2. punkta personu, kas nodota uz apcietināšanas ordera pamata, neizdod trešajai valstij vai nenodod Apvienotajai Karalistei bez tās dalībvalsts, kas nodevusi personu, vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru), ja tā ir nodevusi personu, kompetentās iestādes piekrišanas. Šādu piekrišanu sniedz saskaņā ar konvencijām, kas ir saistošas attiecīgi minētajai dalībvalstij vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru), kā arī saskaņā ar minētās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) iekšzemes tiesību aktiem.

146. PANTS

Priekšmetu nodošana

1.    Pēc izsniegšanas tiesu iestādes pieprasījuma vai pēc tās pašas iniciatīvas, izpildes tiesu iestāde saskaņā ar izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas iekšzemes tiesību aktiem, izņem un nodod priekšmetus:

a)    kas var kalpot par pierādījumiem; vai

b)    ko pieprasītā persona ieguvusi nodarījuma rezultātā.

2.    Priekšmetus, kas minēti 1. punktā, nodod pat tad, ja apcietināšanas orderi nevar izpildīt pieprasītās personas nāves vai bēgšanas dēļ.

3.    Ja priekšmeti, kas minēti 1. punktā, ir apķīlājami vai konfiscējami izpildes dalībvalsts vai Gibraltāra – ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir izpildītāja – teritorijā, tad minētās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes var, ja priekšmeti ir vajadzīgi iesāktā kriminālprocesā, uz laiku tos paturēt vai nodot Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējai vai izsniegšanas dalībvalstij ar noteikumu, ka tos atdos atpakaļ.

4.    Saglabājas izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas iestāžu vai trešo personu tiesības, kas varētu būt iegūtas uz priekšmetiem, kuri minēti 1. punktā. Ja pastāv šādas tiesības, Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas vai izsniegšanas dalībvalsts priekšmetus bez maksas nosūta atpakaļ izpildes dalībvalstij vai Gibraltāram – ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir izpildītāja – tūlīt pēc tam, kad kriminālprocess ir pabeigts.

147. PANTS

Izdevumi

1.    Izdevumus, kas izpildes dalībvalstī vai Gibraltārā – ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir izpildītāja – radušies, izpildot apcietināšanas orderi, uzņemas segt izpildes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izpildītājas iestādes.

2.    Visus pārējos izdevumus sedz izsniegšanas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā izsniedzējas iestādes.

148. PANTS

Attiecības ar citiem tiesību instrumentiem

1.    Neskarot attiecīgo noteikumu piemērošanu attiecībās starp dalībvalstīm vai Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru), no vienas puses, un trešām valstīm, no otras puses, šī nodaļa no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas aizstāj atbilstošos noteikumus turpmāk uzskaitītajās konvencijās, ko piemēro izdošanas jomā attiecībās starp Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru), no vienas puses, un dalībvalstīm, no otras puses:

a)    Eiropas konvencija par izdošanu, kas noslēgta Parīzē 1957. gada 13. decembrī, un tās papildprotokoli; un

b)    Eiropas Konvencija par terorisma apkarošanu, ciktāl tā attiecas uz izdošanu.

2.    Ja 1. punktā minētās konvencijas piemēro tādām dalībvalstu teritorijām vai tādām teritorijām, par kuru ārlietām dalībvalstis ir atbildīgas, attiecībā uz kurām šo nodaļu nepiemēro, minētās konvencijas turpina regulēt attiecības starp minētajām teritorijām un Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru).

149. PANTS

Paziņojumu pārskatīšana

Veicot šā nolīguma kopīgu pārskatīšanu saskaņā ar 330. pantu, Puses apsver nepieciešamību saglabāt paziņojumus, kas sniegti saskaņā ar 118. panta 4. punktu, 121. panta 2. punktu un 122. panta 2. punktu. Ja 122. panta 2. punktā minētie paziņojumi netiek atjaunināti, to termiņš beidzas četrus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā vai pēc šā nolīguma kopīgās pārskatīšanas pabeigšanas saskaņā ar 330. pantu – atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk. Paziņojumus, kas minēti 122. panta 2. punktā, var atjaunināt vai iesniegt no jauna tikai trīs mēnešu laikā pirms šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ceturtās gadadienas un pēc tam reizi piecos gados, ja minētajā laikā ir izpildīti 122. panta 2. punktā minētie nosacījumi.

150. PANTS

Spēkā esoši/izpildāmi apcietināšanas orderi nepiemērošanas gadījumā

Neatkarīgi no 66., 67. un 334. panta šīs nodaļas noteikumus piemēro apcietināšanas orderiem gadījumos, kad pieprasītā persona ir apcietināta, pirms iestājās šīs nodaļas nepiemērošana apcietināšanas ordera izpildes nolūkā, neatkarīgi no izpildes tiesu iestādes lēmuma par to, vai pieprasītā persona ir jāpatur apcietinājumā vai uz laiku jāatbrīvo.

151. PANTS

Piemērošana spēkā esošiem Eiropas apcietināšanas orderiem

Šo nodaļu piemēro Eiropas apcietināšanas orderiem, ko saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI 21 izsniegušas kādas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes pirms 2020. gada 31. decembra gadījumos, kad pieprasītā persona nav apcietināta ar nolūku izpildīt orderi pirms dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums.

5. NODAĻA

SAVSTARPĒJĀ PALĪDZĪBA

152. PANTS

Mērķis

1.    Šīs nodaļas mērķis ir papildināt turpmāk minēto aktu noteikumus un atvieglot to piemērošanu starp dalībvalstīm, no vienas puses, un Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru), no otras puses:

a)    Eiropas Konvencija par savstarpējo palīdzību krimināllietās, kas noslēgta Strasbūrā 1959. gada 20. aprīlī, turpmāk “Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencija”;

b)    Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencijas Papildu protokols, kas noslēgts Strasbūrā 1978. gada 17. martā;

c)    Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencijas Otrais papildu protokols, kas noslēgts Strasbūrā 2001. gada 8. novembrī; un

d)    Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencijas Trešais papildu protokols, kas noslēgts Valletā 2025. gada 19. septembrī.

2.    Šī nodaļa neskar šīs sadaļas 3. nodaļas noteikumus, kas prevalē pār šo nodaļu.

153. PANTS

Kompetentās iestādes definīcija

Šajā nodaļā “kompetentā iestāde” ir jebkura dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) iestāde, kas ir kompetenta nosūtīt vai saņemt savstarpējās palīdzības lūgumus saskaņā ar Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencijas un tās protokolu noteikumiem un attiecīgā gadījumā – kā to definējušas dalībvalstis vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) to attiecīgajās deklarācijās, kuras adresētas Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Jēdziens “kompetentās iestādes” ietver arī Savienības struktūras, kas paziņotas saskaņā ar 68. pantu; attiecībā uz šādām Savienības struktūrām attiecīgi piemēro šīs nodaļas noteikumus.

154. PANTS

Savstarpējas palīdzības lūguma veidlapa

1.    Savstarpējas palīdzības lūgumus iesniedz, izmantojot standarta veidlapu 15. pielikumā.

2.    Specializētā komiteja personu pārvietošanās jomā, ja nepieciešams, var grozīt 15. pielikumā ietverto veidlapu.

3.    Specializētā komiteja personu pārvietošanās jomā pieņem visus 15. pielikumā ietvertās veidlapas grozījumus, kas var būt nepieciešami, lai atspoguļotu izmaiņas, kuras veiktas veidlapā par savstarpējās palīdzības lūgumiem starp Apvienoto Karalisti un dalībvalstīm saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu.

4.    Specializētā komiteja personu pārvietošanās jomā var arī apņemties izveidot standarta veidlapu paziņojumiem, piemēram, tiem, kas minēti Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencijas Trešā papildu protokola 3. panta 2. punktā. Specializētā komiteja personu pārvietošanās jomā, ja nepieciešams, var grozīt šādu paziņojumu standarta veidlapu.

155. PANTS

Nosacījumi savstarpējas palīdzības lūgumam

1.    Lūguma iesniedzējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma iesniedzējas kompetentā iestāde savstarpējās palīdzības lūgumu var iesniegt tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies par to, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)    lūgums ir vajadzīgs un samērīgs ar tiesas procesa mērķi, ņemot vērā aizdomās turētās vai apsūdzētās personas tiesības; un

b)    lūgumā norādīto izmeklēšanas pasākumu vai izmeklēšanas pasākumus tādos pašos apstākļos būtu iespējams norīkot līdzīgā iekšzemes lietā.

2.    Lūguma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmēja var apspriesties ar lūguma iesniedzēju dalībvalsti vai Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) – ja tā ir iesniegusi lūgumu –, ja lūguma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmējas kompetentā iestāde uzskata, ka 1. punkta nosacījumi nav izpildīti. Pēc apspriešanās lūguma iesniedzējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) – ja tā ir iesniegusi lūgumu – kompetentā iestāde var nolemt atsaukt savstarpējās palīdzības lūgumu.

156. PANTS

Citāda veida izmeklēšanas pasākumu izmantošana

1.    Kad vien iespējams, lūguma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmējas kompetentā iestāde apsver iespēju izmantot citu izmeklēšanas pasākumu, nevis savstarpējās palīdzības lūgumā norādīto pasākumu, ja:

a)    lūgumā norādītais izmeklēšanas pasākums nepastāv lūguma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmējas valsts tiesību aktos; vai

b)    lūgumā norādītais izmeklēšanas pasākums nebūtu pieejams līdzīgā iekšzemes lietā.

2.    Neskarot atteikuma iemeslus saskaņā ar Eiropas Savstarpējās palīdzības konvenciju un tās protokoliem un 158. pantu, šā panta 1. punktu nepiemēro šādiem izmeklēšanas pasākumiem, kuri vienmēr ir pieejami saskaņā ar lūguma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmējas tiesību aktiem:

a)    tādas informācijas iegūšana, kas atrodas policijas vai tiesu iestāžu datubāzēs un lūguma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmējas kompetentajai iestādei ir pieejama kriminālprocesā;

b)    liecinieka, eksperta, cietušā, aizdomās turētā vai apsūdzētā, vai trešās personas nopratināšana lūguma saņēmējā dalībvalstī vai Gibraltārā, ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir lūguma saņēmēja;

c)    jebkāds izmeklēšanas pasākums, kas nav piespiedu pasākums, kā definēts lūguma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmējas tiesību aktos; un

d)    tādu personu identificēšana, kas ir konkrēta tālruņa numura abonenti vai kam ir piešķirta konkrēta IP adrese.

3.    Lūguma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmējas kompetentā iestāde var izmantot arī citu izmeklēšanas pasākumu, nevis savstarpējās palīdzības lūgumā norādīto pasākumu, ja ar lūguma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmējas kompetentās iestādes izraudzīto izmeklēšanas pasākumu var sasniegt tādu pašu rezultātu, taču ar līdzekļiem, kas prasa mazāku iejaukšanos nekā lūgumā norādītais izmeklēšanas pasākums.

4.    Ja lūguma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmējas kompetentā iestāde nolemj izmantot pasākumu, kas nav savstarpējās palīdzības lūgumā norādītais pasākums, kā minēts 1. vai 3. punktā, tā vispirms informē Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma iesniedzējas vai lūguma iesniedzējas dalībvalsts kompetento iestādi, kura var nolemt attiecīgo lūgumu atsaukt vai papildināt.

5.    Ja lūgumā norādītais izmeklēšanas pasākums nepastāv lūguma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmējas tiesību aktos vai nebūtu pieejams līdzīgā iekšzemes lietā un ja nepastāv neviens cits izmeklēšanas pasākums, kam būtu tāds pats rezultāts kā lūgtajam izmeklēšanas pasākumam, lūguma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmējas kompetentā iestāde informē Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma iesniedzējas vai lūguma iesniedzējas dalībvalsts kompetento iestādi, ka lūgto palīdzību nav iespējams sniegt.

157. PANTS

Pienākums informēt

Lūguma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmējas kompetentā iestāde informē Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma iesniedzējas vai lūguma iesniedzējas dalībvalsts kompetento iestādi, izmantojot jebkādus pieejamos līdzekļus un bez liekas kavēšanās, ja:

a)    savstarpējās palīdzības lūgumu nav iespējams izpildīt tādēļ, ka lūgums ir noformēts nepilnīgi vai acīmredzami nepareizi; vai

b)    lūguma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmējas kompetentā iestāde savstarpējās palīdzības lūguma izpildes gaitā bez papildu noskaidrošanas secina, ka varētu būt lietderīgi veikt izmeklēšanas pasākumus, kas sākotnēji nebija paredzēti vai ko nebija iespējams paredzēt laikā, kad tika gatavots savstarpējās palīdzības lūgums, lai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma iesniedzējas vai lūguma iesniedzējas dalībvalsts kompetentā iestāde konkrētajā lietā varētu veikt turpmākas darbības.

158. PANTS

Ne bis in idem princips

Papildus Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencijā un tās protokolos minētajiem atteikuma pamatojumiem savstarpējo palīdzību var atteikt, ja personai, attiecībā uz kuru lūguma iesniedzējā dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma iesniedzējā attiecas kriminālizmeklēšana, kriminālvajāšana vai cits process, tostarp tiesvedības process, par tām pašām darbībām attiecīgi Apvienotajā Karalistē, Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) vai kādā dalībvalstī ir pasludināts galīgais spriedums, ar noteikumu, ka tad, ja tika piemērots sods, tas ir ticis izpildīts, tiek izpildīts vai to vairs nevar izpildīt atbilstīgi attiecīgi Apvienotās Karalistes, Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) vai dalībvalsts, kur persona ir notiesāta, tiesību aktiem.

159. PANTS

Termiņi

1.    Lūguma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmēja lēmumu par savstarpējās palīdzības lūguma izpildi pieņem pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 45 dienas pēc lūguma saņemšanas, un informē par savu lēmumu attiecīgi Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma iesniedzējas vai lūguma iesniedzējas dalībvalsts kompetento iestādi.

2.    Savstarpējās palīdzības lūgumu izpilda pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 90 dienas pēc 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanas vai pēc tam, kad notikusi apspriešanās, kas minēta 155. panta 2. punktā.

3.    Ja savstarpējās palīdzības lūgumā ir norādīts, ka procesuālo termiņu, nodarījuma smaguma vai citu īpaši steidzamu apstākļu dēļ ir vajadzīgs īsāks termiņš nekā 1. vai 2. punktā paredzētie, vai ja ir norādīts, ka savstarpējās palīdzības pasākums jāveic konkrētā dienā, tad lūguma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmējas kompetentā iestāde, cik vien iespējams, ievēro šādu lūgumu.

4.    Attiecīgā gadījumā, ja savstarpējās palīdzības lūgums ir iesniegts, lai pieņemtu pagaidu pasākumus saskaņā ar Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencijas Otrā papildu protokola 24. pantu, lūguma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmējas kompetentā iestāde pieņem lēmumu par pagaidu pasākumu un paziņo minēto lēmumu Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma iesniedzējas vai lūguma iesniedzējas dalībvalsts kompetentajai iestādei iespējami drīz pēc lūguma saņemšanas. Pirms atcelt jebkādus pagaidu pasākumus, kas veikti saskaņā ar šo pantu, lūguma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmējas kompetentā iestāde, kad vien iespējams, dod Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma iesniedzējas vai lūguma iesniedzējas dalībvalsts kompetentajai iestādei iespēju izklāstīt tās pamatojumu pasākuma turpināšanai.

5.    Ja konkrētā gadījumā nav iespējams ievērot 1. vai 2. punktā noteiktos termiņus vai 3. punktā noteikto termiņu vai konkrēto dienu, vai ja kavējas lēmuma par pagaidu pasākumu veikšanu saskaņā ar 4. punktu pieņemšana, lūguma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma saņēmējas kompetentā iestāde nekavējoties un izmantojot jebkādus pieejamos līdzekļus informē Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā lūguma iesniedzējas vai lūguma iesniedzējas dalībvalsts kompetento iestādi, norādot kavēšanās iemeslus, un apspriežas ar pieprasītājas valsts kompetento iestādi par piemērotu termiņu savstarpējās palīdzības lūguma izpildei.

6.    Lielākai noteiktībai – šā panta noteikumi prevalē pār Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencijas Trešā papildu protokola 6. pantu.

160. PANTS

Savstarpējās palīdzības lūgumu nodošana

1.    Šā nolīguma 6. panta 1. punktu piemēro tikai attiecībā uz savstarpējās palīdzības lūgumu sākotnējo nosūtīšanu un tādas saziņas sākotnējo nosūtīšanu, kura attiecas uz informāciju, kas sniegta pēc savas ierosmes, un paziņojumiem, kas minēti Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencijas Trešā papildu protokola 3. un 4. pantā, un kuru nosūta saskaņā ar minēto pantu un attiecīgajiem Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencijas un tās protokolu noteikumiem.

2.    Papildus Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencijā un tās protokolos minētajiem saziņas kanāliem, ja to noteikumos ir paredzēts tieši nosūtīt savstarpējas palīdzības lūgumus un saziņu saistībā ar informāciju, kas sniegta pēc savas ierosmes, un paziņojumiem, kas minēti Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencijas Trešā papildu protokola 3. un 4. pantā, Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) prokurori tos var arī tieši nosūtīt dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šā nolīguma 6. panta 1. punktu piemēro šādu savstarpējās palīdzības lūgumu sākotnējai nosūtīšanai un saziņas saistībā ar informāciju, kas sniegta pēc savas ierosmes, un paziņojumu, kas minēti Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencijas Trešā papildu protokola 3. un 4. pantā, sākotnējai nosūtīšanai, kuru veic Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) prokurori.

3.    Papildus Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencijā un tās protokolos minētajiem saziņas kanāliem steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad divu vai vairāku dalībvalstu un Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentajām iestādēm nepieciešams koordinēt tiesu iestāžu sadarbības procedūras, jebkuru savstarpējas palīdzības lūgumu, kā arī informāciju, kas sniegta pēc savas ierosmes, vai paziņojumu, kas minēts Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencijas Trešā papildu protokola 3. un 4. pantā, atkāpjoties no 1. punkta, var nosūtīt ar Eiropola vai Eurojust starpniecību saskaņā ar šā nolīguma attiecīgo nodaļu noteikumiem.

161. PANTS

Kopējas izmeklēšanas grupas

Ja dalībvalstu vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kompetentās iestādes izveido kopēju izmeklēšanas grupu, attiecības starp dalībvalstīm kopējā izmeklēšanas grupā reglamentē Savienības tiesību akti neatkarīgi no juridiskā pamata, kas minēts Nolīgumā par kopējas izmeklēšanas grupas izveidi.

6. NODAĻA

IESALDĒŠANA UN KONFISKĀCIJA

162. PANTS

Sadarbības mērķis un principi

1.    Šīs nodaļas mērķis ir paredzēt saistībā ar tiesvedību krimināllietās sadarbību starp Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru), no vienas puses, un dalībvalstīm, no otras puses, pēc iespējas plašākā mērogā izmeklēšanās un procesos, kuru mērķis ir īpašuma iesaldēšana ar nolūku to vēlāk konfiscēt, un izmeklēšanās un procesos, kuru mērķis ir īpašuma konfiskācija. Tas neizslēdz citu sadarbību saskaņā ar 171. panta 5. un 6. punktu. Šajā nodaļā paredzēta arī sadarbība ar Savienības struktūrām, ko Savienība norīkojusi šīs nodaļas vajadzībām.

2.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un dalībvalstis, ievērojot šīs nodaļas noteikumus, izpilda dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) pieprasījumus:

a)    par īpašuma konkrētu vienību konfiskāciju, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, kuru veido prasība samaksāt naudas summu, kas atbilst noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtībai;

b)    par palīdzību izmeklēšanā un pagaidu pasākumiem attiecībā uz jebkuru no a) apakšpunktā minētajiem konfiskācijas veidiem.

3.    Panta 2. punkta b) apakšpunktā pieprasīto palīdzību izmeklēšanā sniedz un pagaidu pasākumus veic, ciktāl to pieļauj pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas iekšzemes tiesību akti un saskaņā ar tiem. Ja pieprasījumā par vienu no šiem pasākumiem ir precizētas formalitātes vai procedūras, kas ir nepieciešamas atbilstoši pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas iekšzemes tiesību aktiem, pat ja pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējā tādas nepastāv, tā izpilda šādus pieprasījumus tiktāl, ciktāl pieprasītā darbība nav pretrunā tās iekšzemes tiesību aktu pamatprincipiem.

4.    Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja nodrošina, ka citas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) iesniegtiem pieprasījumiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu un nozieguma rīku izsekošanu, iesaldēšanu vai izņemšanu tiek piešķirta tāda pati prioritāte kā pieprasījumiem, kas iesniegti iekšzemes procedūrās.

5.    Pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēja, pieprasot konfiskāciju, palīdzību izmeklēšanā un pagaidu pasākumus konfiskācijas nolūkā, nodrošina, ka tiek ievēroti nepieciešamības un proporcionalitātes principi.

6.    Šīs nodaļas noteikumus piemēro to “starptautiskās sadarbības” nodaļu vietā, kas ietvertas Eiropas Padomes Konvencijā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju, kura noslēgta Varšavā 2005. gada 16. maijā (“2005. gada konvencija”), un Konvencijā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju, kas noslēgta Strasbūrā 1990. gada 8. novembrī (“1990. gada konvencija”). Šā nolīguma 163. pants aizstāj attiecīgās definīcijas 2005. gada konvencijas 1. pantā un 1990. gada konvencijas 1. pantā. Šīs nodaļas noteikumi neietekmē Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) saistības vai dalībvalstu saistības atbilstoši citiem 2005. gada konvencijas un 1990. gada konvencijas noteikumiem.

163. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)    “konfiskācija” ir pēc tiesvedības par noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgiem nodarījumiem tiesas uzlikts sods vai pasākums, kas beidzas ar galīgu īpašuma atņemšanu;

b)    “iesaldēšana” vai “izņemšana” ir pagaidu aizliegums nodot, iznīcināt, pārveidot, atsavināt vai pārvietot īpašumu vai īpašuma pagaidu uzraudzība vai kontrole uz tiesas vai citas kompetentas iestādes izdota rīkojuma pamata;

c)    “nozieguma rīki” ir jebkāds īpašums, kurš jebkādā veidā, pilnīgi vai daļēji, tika izmantots vai kuru bija paredzēts izmantot, lai izdarītu noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgus nodarījumus;

d)    “tiesu iestāde” ir iestāde jeb saskaņā ar iekšzemes tiesību aktiem – tiesnesis, tiesa vai prokurors; prokuroru uzskata par tiesu iestādi tikai tādā apmērā, ciktāl to paredz iekšzemes tiesību akti;

e)    “noziedzīgi iegūti līdzekļi” ir jebkāds saimniecisks labums, kas tieši vai netieši gūts, izdarot noziedzīgu nodarījumu, vai naudas summa, kas līdzvērtīga minētajam saimnieciskajam labumam; tos var veidot jebkurš īpašums, kā tas definēts šajā pantā;

f)    “īpašums” ir jebkāds īpašums neatkarīgi no tā, vai tā ir ķermeniska vai bezķermeniska, kustama vai nekustama manta, un juridiski dokumenti vai instrumenti, kas apliecina īpašumtiesības vai cita veida tiesības uz šo īpašumu, kuru pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēja uzskata par:

i)    noziedzīgā nodarījumā iegūtiem līdzekļiem vai šādu līdzekļu pilnas vērtības vai tikai tās daļas ekvivalentu;

ii)    noziedzīga nodarījuma rīkiem vai šādu rīku vērtību;

iii)    konfiscējamu saskaņā ar jebkādiem citiem pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas tiesību aktu noteikumiem par konfiskācijas pilnvarām pēc procesa saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, ieskaitot konfiskāciju, ko piemēro trešai personai, paplašinātu konfiskāciju un konfiskāciju bez galīgā notiesājošā sprieduma.

164. PANTS

Pienākums sniegt palīdzību

Pamatojoties uz pieprasījumu, Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un dalībvalstis sniedz cita citai visplašāko palīdzību, lai identificētu un izsekotu konfiscējamus nozieguma rīkus, noziedzīgi iegūtus līdzekļus un citu īpašumu. Šāda palīdzība ietver visus pasākumus, lai sniegtu un nodrošinātu pierādījumus par minēto nozieguma rīku, noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai cita īpašuma esamību, atrašanās vietu vai pārvietošanu, veidu, juridisko statusu vai vērtību.

165. PANTS

Informācijas pieprasījumi par bankas kontiem un glabāšanas seifiem

1.    Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēja, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai, atbildot uz Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) vai kādas dalībvalsts nosūtītu pieprasījumu, noteiktu, vai fiziskai vai juridiskai personai, par kuru notiek kriminālizmeklēšana, ir viens vai vairāki jebkāda veida konti vai arī šī persona kontrolē šādus kontus jebkurā bankā, kas atrodas attiecīgās dalībvalsts vai Gibraltāra teritorijā, un, ja ir, par identificētajiem kontiem sniedz detalizētu informāciju. Šajā detalizētajā informācijā jo īpaši ietver klienta konta turētāja vārdu/nosaukumu un IBAN numuru un individuālo seifu gadījumā – nomnieka vārdu un uzvārdu vai unikālu identifikācijas numuru.

2.    Panta 1. punktā noteikto pienākumu piemēro tikai tādā mērā, kādā šī informācija ir pieejama bankai, kurā atrodas attiecīgais konts.

3.    Papildus 186. panta prasībām pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēja savā pieprasījumā:

a)    norāda, kāpēc tā uzskata, ka pieprasītā informācija, ļoti iespējams, ir būtiska, lai izmeklētu noziedzīgo nodarījumu;

b)    paziņo iemeslus, pamatojoties uz kuriem, tā uzskata, ka pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas teritorijā esošajās bankās ir attiecīgie konti, un pēc iespējas plašāk precizē, kuras varētu būt attiecīgās bankas un konti; un

c)    nosūta visu tās rīcībā esošo papildu informāciju, kas varētu atvieglot pieprasījuma izpildi.

4.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Savienība, darbojoties jebkuras tās dalībvalsts uzdevumā, katra var paziņot Specializētajai komitejai personu pārvietošanās jomā, ka šis pants tiks attiecināts uz kontiem nebanku finanšu iestādēs. Uz šādiem paziņojumiem var attiecināt savstarpīguma principu.

166. PANTS

Informācijas pieprasījumi par bankas darījumiem

1.    Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja pēc citas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) pieprasījuma sniedz datus par konkrētiem bankas kontiem un bankas operācijām, kas ir notikušas konkrētā laikposmā, izmantojot vienu vai vairākus no pieprasījumā norādītajiem kontiem, tostarp datus par jebkuru sūtītāja vai saņēmēja kontu.

2.    Panta 1. punktā noteikto pienākumu piemēro tikai tādā mērā, kādā šī informācija ir pieejama bankai, kurā atrodas attiecīgais konts.

3.    Papildus 186. panta prasībām pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā norāda, kādēļ tā pieprasīto informāciju uzskata par būtisku noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanai.

4.    Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja var šāda pieprasījuma izpildi padarīt atkarīgu no tiem pašiem nosacījumiem, ko piemēro attiecībā uz pieprasījumiem par meklēšanu un izņemšanu.

5.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Savienība, darbojoties jebkuras tās dalībvalsts uzdevumā, katra var paziņot Specializētajai komitejai personu pārvietošanās jomā, ka šis pants tiks attiecināts uz kontiem nebanku finanšu iestādēs. Uz šādiem paziņojumiem var attiecināt savstarpīguma principu.

167. PANTS

Pieprasījumi par bankas darījumu pārraudzību

1.    Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja nodrošina, ka pēc Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) vai kādas dalībvalsts pieprasījuma tā spēj konkrētā laikposmā pārraudzīt bankas operācijas, ko veic, izmantojot vienu vai vairākus no pieprasījumā norādītajiem kontiem, un paziņo pārraudzības rezultātus pieprasīja iesniedzējai dalībvalstij vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējai.

2.    Papildus 186. panta prasībām pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā norāda, kādēļ tā pieprasīto informāciju uzskata par būtisku noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanai.

3.    Katrā atsevišķā gadījumā lēmumu par pārraudzību pieņem pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas kompetentās iestādes saskaņā ar tās iekšzemes tiesību aktiem.

4.    Par pārraudzības praktisko kārtību kopīgi vienojas pieprasījuma iesniedzēja un pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēja vai saņēmēja.

5.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Savienība, darbojoties jebkuras tās dalībvalsts uzdevumā, katra var paziņot Specializētajai komitejai personu pārvietošanās jomā, ka šis pants tiks attiecināts uz kontiem nebanku finanšu iestādēs. Uz šādiem paziņojumiem var attiecināt savstarpīguma principu.

168. PANTS

Informācijas sniegšana pēc savas ierosmes

Neskarot savu izmeklēšanu vai tiesvedību, dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) var bez iepriekšēja lūguma nodot Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) vai kādai citai dalībvalstij informāciju par konfiscējamiem nozieguma rīkiem, noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un citu īpašumu, ja tā uzskata, ka šādas informācijas izpaušana varētu palīdzēt saņēmējai dalībvalstij vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā saņēmējai sākt vai veikt izmeklēšanu vai tiesvedību vai varētu veicināt dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) pieprasījuma sniegšanu saskaņā ar šo nodaļu.

169. PANTS

Pienākums veikt pagaidu pasākumus

1.    Pēc Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) vai dalībvalsts pieprasījuma, kura sākusi noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanu vai tiesvedību, vai izmeklēšanu vai tiesvedību konfiskācijas nolūkā, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja veic vajadzīgos pagaidu pasākumus, piemēram, iesaldēšanu vai izņemšanu, lai novērstu jebkādus darījumus ar īpašumu, tā nodošanu vai atsavināšanu, ja šis īpašums vēlākā posmā varētu būt pieprasījuma par konfiskāciju priekšmets vai varētu apmierināt pieprasījumu.

2.    Dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru), kura ir saņēmusi pieprasījumu par konfiskāciju saskaņā ar 171. pantu, ja tas prasīts, veic 1. punktā minētos pasākumus attiecībā uz jebkuru īpašumu, kas ir pieprasījuma priekšmets vai varētu apmierināt pieprasījumu.

3.    Ja saskaņā ar šo pantu ir saņemts pieprasījums, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja nekavējoties veic visus vajadzīgos pasākumus pieprasījuma izpildei, rīkojoties tikpat ātri un ar tādu pašu prioritāti kā līdzīgā iekšzemes lietā, un nekavējoties un izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, nosūta apstiprinājumu Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējai vai pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij.

4.    Ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēja ir norādījusi, ka nepieciešama tūlītēja iesaldēšana, jo ir leģitīms pamats uzskatīt, ka attiecīgo īpašumu nekavējoties pārvietos vai iznīcinās, Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja vai pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts 96 stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas veic visus vajadzīgos pasākumus pieprasījuma izpildei, un nekavējoties un izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, nosūta apstiprinājumu pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējai.

5.    Ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja nespēj ievērot 4. punktā minēto termiņu, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēja nekavējoties informē Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēju vai pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti un apspriežas ar Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēju vai pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti par atbilstošu turpmāko rīcību.

6.    Izbeidzoties 4. punktā minētajam termiņam, nebeidzas prasības, kas ar šo pantu izvirzītas pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējai.

170. PANTS

Pagaidu pasākumu izpilde

1.    Pēc pagaidu pasākumu izpildes, kuri pieprasīti atbilstoši 169. panta 1. punktam, pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēja pēc savas iniciatīvas un cik drīz vien iespējams Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējai vai pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij sniedz visu informāciju, kas var likt apšaubīt vai mainīt minēto pasākumu apjomu. Pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēja nekavējoties sniedz arī visu papildu informāciju, ko pieprasa Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja vai pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts un kas ir nepieciešama pagaidu pasākumu īstenošanai un to pēcpasākumiem.

2.    Pirms atcelt jebkādus pagaidu pasākumus, kas veikti saskaņā ar šo pantu, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja, kad vien iespējams, dod Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējai vai pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij iespēju izklāstīt tās pamatojumu pasākuma turpināšanai.

171. PANTS

Pienākums veikt konfiskāciju

1.    Ja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir saņēmusi pieprasījumu par tāda īpašuma konfiskāciju, kas atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai Gibraltārā, ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir pieprasījuma saņēmēja, tā:

a)    izpilda konfiskācijas rīkojumu, ko pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesa vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas tiesa ir izdevusi attiecībā uz šādu īpašumu; vai

b)    iesniedz pieprasījumu savām kompetentajām iestādēm nolūkā saņemt konfiskācijas rīkojumu un, ja šāds rīkojums ir izdots, izpilda to.

3.    Panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā dalībvalstīm vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru), kad vien nepieciešams, ir kompetence uzsākt konfiskācijas procedūras saskaņā ar to iekšzemes tiesību aktiem.

4.    Panta 1. punktu piemēro arī konfiskācijām, kuras veido prasība samaksāt naudas summu, kas atbilst noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtībai, ja īpašums, pret kuru var izpildīt konfiskāciju, atrodas pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā vai Gibraltārā, ja Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) ir pieprasījuma saņēmēja. Šādos gadījumos, izpildot konfiskāciju saskaņā ar 1. punktu, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja, ja maksājums nav saņemts, apmierina prasību ar jebkuru citu īpašumu, kas pieejams šim nolūkam.

5.    Ja pieprasījums par konfiskāciju attiecas uz īpašuma konkrētu vienību, pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēja un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja vai pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts var nolemt, ka Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja vai pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts var izpildīt konfiskāciju kā prasību samaksāt naudas summu, kas atbilst īpašuma vērtībai.

6.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un dalībvalsts saskaņā ar to iekšzemes tiesību aktiem pēc iespējas plašākā mērogā sadarbojas ar dalībvalsti vai Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru), kura pieprasa tādu pasākumu izpildi, kas ir līdzvērtīgi konfiskācijai, ja pieprasījums nav izdots procesa krimināllietās ietvaros, ciktāl šādus pasākumus attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu ir norīkojusi pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas tiesu iestāde, ar noteikumu, ka ir konstatēts, ka īpašums ir noziedzīgi iegūti līdzekļi vai:

a)    cits īpašums, kurā pārveidoti vai pārvērsti noziedzīgi iegūtie līdzekļi;

b)    īpašums, kas iegūts no likumīgiem avotiem, ja noziedzīgi iegūti līdzekļi pilnībā vai daļēji apvienoti ar šādu īpašumu, līdz pat apvienoto noziedzīgi iegūto līdzekļu novērtētajai vērtībai; vai

c)    ienākums vai cits labums, kas gūts no noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, no īpašuma, kurā pārveidoti vai pārvērsti noziedzīgi iegūtie līdzekļi, vai no īpašuma, ar ko apvienoti noziedzīgi iegūtie līdzekļi, līdz pat apvienoto noziedzīgi iegūto līdzekļu novērtētajai vērtībai, tādā pašā veidā un tādā pašā apjomā kā noziedzīgi iegūtie līdzekļi.

7.    Panta 5. punktā minētie pasākumi ietver pasākumus, kas ļauj īpašumu un aktīvus izņemt, arestēt vai konfiscēt, iesniedzot prasību civillietu tiesā.

8.    Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja nekavējoties pieņem lēmumu par konfiskācijas rīkojuma izpildi un, neskarot šā panta 8. punktu, ne vēlāk kā 45 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja nekavējoties un izmantojot jebkurus līdzekļus, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, nosūta apstiprinājumu Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējai vai pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij. Izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 178. pantu pastāv atlikšanas iemesli, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja veic konkrētus pasākumus, kas nepieciešami, lai konfiskācijas rīkojumu izpildītu bez kavēšanās un vismaz tikpat ātri un tādā pašā prioritārā kārtā kā līdzīgā iekšzemes lietā.

9.    Ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja nespēj ievērot 7. punktā minēto termiņu, tā nekavējoties informē Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēju vai pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti un apspriežas ar Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēju vai pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti par atbilstošu turpmāko rīcību.

10.    Izbeidzoties 7. punktā minētajam termiņam, nebeidzas prasības, kas ar šo pantu izvirzītas pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējai.

172. PANTS

Konfiskācijas izpilde

1.    Procedūras konfiskācijas panākšanai un izpildei saskaņā ar 171. pantu reglamentē pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas iekšzemes tiesību akti.

2.    Pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējai ir saistoši konstatētie fakti, ciktāl tie ir izklāstīti notiesājošā spriedumā vai tiesas nolēmumā, ko pasludinājusi Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas tiesa vai pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesa, vai ciktāl šāda notiesājoša sprieduma vai tiesas nolēmuma pamatā ir minētie fakti.

3.    Ja konfiskāciju veido prasība samaksāt naudas summu, pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja konvertē summu savā attiecīgajā valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas ir piemērojams brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par konfiskācijas izpildi.

173. PANTS

Konfiscētais īpašums

1.    Ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, ar īpašumu, kas konfiscēts saskaņā ar 171. un 172. pantu, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja rīkojas atbilstoši tās iekšzemes tiesību aktiem un administratīvajām procedūrām.

2.    Rīkojoties sakarā ar pieprasījumu, ko Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) vai kāda dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar 171. pantu, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja, ciktāl to ļauj tās iekšzemes tiesību akti un ja tas pieprasīts, prioritāri apsver konfiscētā īpašuma atgriešanu Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējai vai pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij, lai tā varētu sniegt kompensāciju noziegumā cietušajiem vai atgriezt šādu īpašumu tā likumīgajiem īpašniekiem.

3.    Rīkojoties sakarā ar pieprasījumu, ko Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) vai kāda dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar 171. pantu, un pēc tam, kad tā ir ņēmusi vērā cietušā tiesības uz īpašuma restitūciju vai kompensāciju saskaņā ar šā panta 2. punktu, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja ar konfiskācijas rīkojuma izpildes rezultātā iegūto naudu rīkojas šādi:

a)    ja naudas summa ir vienāda ar vai mazāka par 10 000 EUR, tā pienākas pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējai; vai

b)    ja naudas summa ir lielāka par 10 000 EUR, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja 50 % no atgūtās summas pārskaita Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējai vai pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij.

4.    Neatkarīgi no 3. punkta Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un dalībvalstis var atsevišķos gadījumos īpaši apsvērt iespēju noslēgt citus šādus nolīgumus vai vienošanās par īpašuma nodošanu, ko tās uzskata par piemērotām.

174. PANTS

Tiesības uz izpildi un konfiskācijas maksimālā summa

1.    Saskaņā ar 171. pantu iesniegts pieprasījums par konfiskāciju neskar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas tiesības pašai izpildīt konfiskācijas rīkojumu.

2.    Neko šajā nodaļā neinterpretē kā atļauju, ka konfiskācijas kopējā vērtība var pārsniegt naudas summu, kas norādīta konfiskācijas rīkojumā. Ja kāda dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) konstatē, ka šāda situācija varētu rasties, Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un attiecīgās dalībvalstis apspriežas, lai izvairītos no šādām sekām.

175. PANTS

Brīvības atņemšana ar aizmugurisku spriedumu

Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja, reaģējot uz pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 171. pantu, bez Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas vai pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts piekrišanas ar aizmugurisku spriedumu nepiemēro brīvības atņemšanu vai jebkādus citus pasākumus, kuri ierobežo personas brīvību.

176. PANTS

Atteikuma pamatojums

1.    Sadarbību saskaņā ar šo nodaļu var atteikt šādos gadījumos:

a)    pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja uzskata, ka pieprasījuma izpilde būtu pretrunā ne bis in idem principam; vai

b)    nodarījums, ar ko saistīts pieprasījums, nav kvalificējams kā nodarījums saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas iekšzemes tiesību aktiem, ja tas izdarīts tās jurisdikcijā; tomēr šis atteikuma pamats attiecas uz sadarbību saskaņā ar CONFISC.3. pantu (Pienākums sniegt palīdzību) – CONFISC.7. pantu (Informācijas sniegšana pēc savas ierosmes) tikai tiktāl, ciktāl pieprasītā palīdzība ietver piespiedu pasākumus.

2.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Savienība, darbojoties jebkuras tās dalībvalsts uzdevumā, katra var paziņot Specializētajai komitejai personu pārvietošanās jomā, ka, pamatojoties uz savstarpīgumu, šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētais abpusējas sodāmības nosacījums netiks piemērots, ar noteikumu, ka pieprasījuma pamatā esošais noziedzīgais nodarījums ir:

a)    viens no 118. panta 5. punktā uzskaitītajiem nodarījumiem, kā tas definēts pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas tiesību aktos; un

b)    pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējā par to var piemērot brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi.

3.    Sadarbību saskaņā ar 164. līdz 168. pantu, ciktāl pieprasītā palīdzība ietver piespiedu pasākumu, un saskaņā ar 169. un 170. pantu var atteikt arī tad, ja pieprasīto pasākumu nevarētu veikt saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas iekšzemes tiesību aktiem izmeklēšanas vai tiesvedības nolūkos līdzīgā iekšzemes lietā.

4.    Ja tas prasīts pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas iekšzemes tiesību aktos, sadarbību saskaņā ar 164. līdz 168. pantu, ciktāl pieprasītā palīdzība ietver piespiedu pasākumus, un saskaņā ar 169. un 170. pantu var atteikt arī tad, ja pieprasītie pasākumi vai jebkuri citi pasākumi ar līdzīgām sekām nebūtu atļauti pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas iekšzemes tiesību aktos vai ja pieprasījumu nav atļāvusi tiesu iestāde, darbojoties saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem.

5.    Sadarbību saskaņā ar 171. līdz 175. pantu var atteikt arī, ja:

a)    saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas iekšzemes tiesību aktiem konfiskācija nav paredzēta attiecībā uz nodarījuma veidu, ar kuru saistīts lūgums;

b)    neskarot pienākumu saskaņā ar 171. panta 3. punktu, tā būtu pretrunā pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas iekšzemes tiesību aktiem attiecībā uz konfiskācijas ierobežojumiem saistībā ar saikni starp nodarījumu un:

i)    ekonomisku priekšrocību, ko varētu kvalificēt kā no tā gūtus noziedzīgi iegūtus līdzekļus; vai

ii)    īpašumu, ko varētu kvalificēt kā nozieguma rīkus;

c)    saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas iekšzemes tiesību aktiem konfiskāciju vairs nevar piemērot vai izpildīt noilguma dēļ;

d)    neskarot 171. panta 5. un 6. punktu, pieprasījums nav saistīts ar iepriekšēju notiesājošu spriedumu vai tiesas nolēmumu vai šāda nolēmuma pamatojumu, ka ir veikts nodarījums vai vairāki nodarījumi, uz kura pamata ir izdots rīkojums vai pieprasījums par konfiskāciju;

e)    pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējā konfiskācija nav izpildāma vai to joprojām var pārskatīt parastajā pārsūdzības kārtībā; vai

f)    pieprasījums ir saistīts ar konfiskācijas rīkojumu, kas izriet no aizmuguriski pieņemta lēmuma par personu, pret kuru ir izdots rīkojums, un pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas ieskatā Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas vai pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts veiktajā tiesvedībā, kas noveda pie šāda lēmuma, netika ievērotas minimālās tiesības uz aizstāvību, kuras atzītas par tādām, kas pienākas ikvienai personai, pret kuru ir izvirzīta apsūdzība krimināllietā.

6.    Panta 5. punkta f) apakšpunkta nolūkos lēmumu neuzskata par aizmuguriski pieņemtu, ja:

a)    tas ir apstiprināts vai paziņots pēc tam, kad attiecīgā persona ir sniegusi iebildumus; vai

b)    tas ir pieņemts pārsūdzības tiesvedībā, ar noteikumu, ka pārsūdzību ir iesniegusi attiecīgā persona.

7.    Panta 5. punkta f) apakšpunkta nolūkos apsverot, vai ir ievērotas minimālās tiesības uz aizstāvību, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja ņem vērā faktu, ka attiecīgā persona tīši ir centusies izvairīties no saukšanas pie atbildības, vai faktu, ka minētā persona pēc tam, kad tai bija iespēja pret aizmuguriski pieņemtu lēmumu izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekli, izvēlējās to nedarīt. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad attiecīgā persona pēc pienācīgi izsniegta uzaicinājuma ierasties uz tiesu, izvēlējās to nedarīt un neprasīja sēdes atlikšanu.

8.    Dalībvalstis vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) neatsaucas uz bankas noslēpumu kā iemeslu atteikumam sadarboties saskaņā ar šo nodaļu. Ja to prasa pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas iekšzemes tiesību akti, tā var pieprasīt, ka pieprasījumu par sadarbību, kurā būtu ietverta bankas noslēpuma atcelšana, atļauj tiesu iestāde, darbojoties saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem.

9.    Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja:

a)    uz faktu, ka persona, pret kuru pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas iestādes veic izmeklēšanu vai ir izdevušas konfiskācijas rīkojumu, ir juridiska persona, nevar atsaukties kā uz šķērsli jebkādas sadarbības nodrošināšanai saskaņā ar šo nodaļu;

b)    uz faktu, ka fiziskā persona, pret kuru izdots rīkojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, ir mirusi, vai juridiskā persona, pret kuru izdots rīkojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, vēlāk ir likvidēta, nevar atsaukties kā uz šķērsli palīdzības sniegšanai saskaņā ar 171. panta 1. punkta a) apakšpunktu; vai

c)    uz faktu, ka persona, pret kuru pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas iestādes veic izmeklēšanu vai ir izdevušas konfiskācijas rīkojumu, pieprasījumā ir minēta gan kā attiecīgā noziedzīgā nodarījuma, gan kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izdarītāja, nevar atsaukties kā uz šķērsli jebkādas sadarbības nodrošināšanai saskaņā ar šo nodaļu.

177. PANTS

Apspriešanās un informēšana

Ja ir pamatoti iemesli, kas ļauj uzskatīt, ka iesaldēšanas vai konfiskācijas rīkojuma izpilde radītu reālu risku pamattiesību aizsardzībai, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja, pirms tā pieņem lēmumu par iesaldēšanas vai konfiskācijas rīkojuma izpildi, apspriežas ar Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēju vai pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti un var pieprasīt sniegt jebkādu vajadzīgo informāciju.

178. PANTS

Atlikšana

Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja var atlikt reaģēšanu uz pieprasījumu, ja šāda rīcība kaitētu minētās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) veiktai izmeklēšanai vai tiesvedībai.

179. PANTS

Pieprasījuma apmierināšana daļēji vai ar nosacījumiem

Pirms pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja atsaka vai atliek sadarbību saskaņā ar šo nodaļu, tā, attiecīgā gadījumā apspriedusies ar Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēju un pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti, apsver iespēju pieprasījumu apmierināt daļēji vai ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par vajadzīgiem.

180. PANTS

Dokumentu izsniegšana

1.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un dalībvalstis sniedz cita citai visplašāko savstarpējo palīdzību, izsniedzot tiesas dokumentus personām, kuras skar pagaidu pasākumi vai konfiskācija.

2.    Nekas šajā pantā nav paredzēts, lai traucētu:

a)    iespējai tiesas dokumentus tieši nosūtīt personām ārvalstīs, izmantojot pasta kanālus; un

b)    iespējai, ka tiesu izpildītāji, amatpersonas vai citas izcelsmes dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā nosūtītājas kompetentās iestādes tiesas dokumentus izsniedz tieši, izmantojot attiecīgi minētās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes konsulāro dienestu vai tiesu iestāžu (ieskaitot tiesu izpildītājus un amatpersonas) vai citu galamērķa dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā saņēmējas iestāžu starpniecību.

3.    Izsniedzot tiesas dokumentus tādām personām ārvalstīs, kuras skar pagaidu pasākumi vai konfiskācijas rīkojumi, ko izdevusi nosūtītāja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā nosūtītāja, minētā dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) norāda, kādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi šādām personām ir pieejami saskaņā ar tās iekšzemes tiesību aktiem. Šo tiesas dokumentu kopijas paralēli saņem Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) centrālā iestāde, ja persona, kurai tiesas dokumenti ir nosūtīti, ir Gibraltāra rezidents, vai tās dalībvalsts centrālā iestāde, kuras rezidents ir persona, kurai tiesas dokumenti ir nosūtīti.

181. PANTS

Ārvalstu nolēmumu atzīšana

1.    Izskatot pieprasījumu par sadarbību saskaņā ar 169. līdz 175. pantu, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja atzīst visus nolēmumus, ko attiecībā uz trešo personu pieprasītām tiesībām ir pasludinājusi tiesu iestāde Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējā vai pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī.

2.    Atzīšanu var atteikt, ja:

a)    trešajām personām nebija pienācīgas iespējas aizstāvēt savas tiesības;

b)    lēmums nav saderīgs ar lēmumu, kas par to pašu jautājumu jau pieņemts pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējā;

c)    tas nav saderīgs ar Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) vai dalībvalsts sabiedrisko kārtību; vai

d)    lēmums tika pieņemts pretēji noteikumiem par izņēmuma jurisdikciju, kas noteikti pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas iekšzemes tiesību aktos.

182. PANTS

Iestādes

1.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un dalībvalstis katra paziņo Specializētajai komitejai personu pārvietošanās jomā centrālo iestādi, kas ir atbildīga par to pieprasījumu nosūtīšanu un atbildes sniegšanu uz tiem, kuri iesniegti saskaņā ar šo nodaļu, šādu pieprasījumu izpildi vai nosūtīšanu iestādēm, kas kompetentas tos izpildīt.

2.    Savienība var izraudzīties Savienības struktūru, kura papildus dalībvalstu kompetentajām iestādēm var iesniegt un attiecīgā gadījumā izpildīt pieprasījumus saskaņā ar šo nodaļu. Šīs nodaļas nolūkos katru šādu pieprasījumu izskata kā kādas dalībvalsts pieprasījumu. Savienība var arī izraudzīties minēto Savienības struktūru kā centrālo iestādi, kas ir atbildīga par to pieprasījumu nosūtīšanu un atbildēšanu uz tiem, kurus saskaņā ar šo nodaļu iesniegusi minētā struktūra vai kuri tai iesniegti.

183. PANTS

Saziņa

1.    Nolīguma 6. panta 1. punktu piemēro tikai attiecībā uz sākotnējiem pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar šo nodaļu un ko nosūta saskaņā ar minēto pantu.

2.    Kompetentās iestādes savā starpā sazinās tieši, ievērojot 1. punktu.

3.    Ievērojot 1. punktu, steidzamos gadījumos pieprasījumus vai paziņojumus saskaņā ar šo nodaļu pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas tiesu iestādes var tieši nosūtīt Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas vai pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesu iestādēm. Šādos gadījumos ar Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas vai pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts centrālās iestādes starpniecību kopiju vienlaikus nosūta pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas centrālajai iestādei.

4.    Ja pieprasījums ir iesniegts saskaņā ar 3. punktu un iestāde nav kompetenta izskatīt pieprasījumu, iestāde to nodod kompetentajai iekšzemes iestādei un par to tieši informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti vai Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēju.

5.    Ievērojot 1. punktu, pieprasījumus vai paziņojumus saskaņā ar 164. līdz 168. pantu, kas neietver piespiedu pasākumus, pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas kompetentās iestādes var tieši nosūtīt Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējai vai pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij.

6.    Pirms iesniegt oficiālu pieprasījumu, pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas tiesu iestādes var tieši nosūtīt Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas vai pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesu iestādēm pieprasījumu vai paziņojumu projektu saskaņā ar šo nodaļu, lai nodrošinātu, ka oficiālo pieprasījumu var iedarbīgi izskatīt uzreiz pēc saņemšanas un ka tajā ir pietiekama informācija un apliecinoši dokumenti, lai tas atbilstu vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas vai pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktu prasībām.

184. PANTS

Pieprasījuma forma un valodas

1.    Visus pieprasījumus saskaņā ar šo nodaļu iesniedz rakstiski. Tos var nosūtīt elektroniski vai ar jebkādiem citiem telesakaru līdzekļiem, ar noteikumu, ka pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēja ir gatava pēc pieprasījuma jebkurā laikā iesniegt šāda paziņojuma rakstisku eksemplāru un oriģinālu.

2.    Pieprasījumus saskaņā ar 1. punktu iesniedz valodā, kas ir viena no pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējas oficiālajām valodām, vai jebkurā citā valodā, ko pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja ir norādījusi vai kas norādīta attiecībā uz to saskaņā ar 3. punktu.

3.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Savienība, darbojoties jebkuras tās dalībvalsts uzdevumā, katra var paziņot Specializētajai komitejai personu pārvietošanās jomā par valodu vai valodām, kuras papildus minētās dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) oficiālajai valodai vai oficiālajām valodām var izmantot pieprasījumu iesniegšanā saskaņā ar šo nodaļu.

4.    Pieprasījumus par pagaidu pasākumiem saskaņā ar 169. pantu iesniedz, izmantojot standarta veidlapu 16. pielikumā.

5.    Pieprasījumus par konfiskāciju saskaņā ar 171. pantu iesniedz, izmantojot standarta veidlapu 16. pielikumā.

6.    Specializētā komiteja personu pārvietošanās jomā, ja nepieciešams, var grozīt 16. pielikumā ietvertās veidlapas, kas minētas 4. un 5. punktā.

7.    Specializētā komiteja personu pārvietošanās jomā pieņem jebkādus grozījumus 16. pielikumā ietvertajās veidlapās, kas var būt nepieciešami, lai atspoguļotu Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 46. pielikumā veiktās izmaiņas.

8.    Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) un Savienība, darbojoties jebkuras tās dalībvalsts uzdevumā, katra var paziņot Specializētajai komitejai personu pārvietošanās jomā, ka tai nepieciešams apliecinošo dokumentu tulkojums vienā no pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) oficiālajām valodām vai jebkurā citā valodā, kas norādītas saskaņā ar 3. punktu. Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar 169. panta 4. punktu, šādu apliecinošo dokumentu tulkojumu pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij vai Apvienotajai Karalistei (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmējai var iesniegt 48 stundu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas, neskarot termiņus, kas noteikti 169. panta 4. punktā.

185. PANTS

Legalizācija

Dokumenti, kas nosūtīti, piemērojot šo nodaļu, ir atbrīvoti no visām legalizācijas formalitātēm.

186. PANTS

Pieprasījuma saturs

1.    Visos pieprasījumos par sadarbību saskaņā ar šo nodaļu norāda šādu informāciju:

a)    iestāde, kas iesniedz pieprasījumu, un iestāde, kura veic izmeklēšanu vai tiesvedību;

b)    pieprasījuma priekšmets un pamatojums;

c)    jautājums, tai skaitā būtiskie fakti (piemēram, nodarījuma datums, vieta un apstākļi), ar kuriem saistīta izmeklēšana vai tiesvedība, izņemot pieprasījumu par paziņojumu;

d)    ciktāl sadarbība ietver piespiedu pasākumus:

i)    tiesību normu teksts vai, ja tas nav iespējams, paziņojums par attiecīgajiem piemērojamajiem tiesību aktiem; un

ii)    norāde par to, ka pieprasīto pasākumu vai jebkurus citus pasākumus ar līdzīgām sekām varētu veikt pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas jurisdikcijā saskaņā ar tās iekšzemes tiesību aktiem;

e)    ja tas nepieciešams un ciktāl iespējams:

i)    sīka informācija par attiecīgo personu vai personām, tostarp vārds un uzvārds, dzimšanas datums un vieta, valstspiederība un atrašanās vieta, un juridiskas personas gadījumā – tās juridiskā adrese; un

ii)    īpašums, attiecībā uz kuru tiek lūgta sadarbība, tā atrašanās vieta, saistība ar attiecīgo personu vai personām, jebkāda saikne ar nodarījumu, kā arī visa pieejamā informācija par citām personām, interesēm īpašumā; un

f)    visas konkrētās procedūras, kuras pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēja vēlas ievērot.

2.    Pieprasījumā veikt pagaidu pasākumus saskaņā ar 169. pantu attiecībā uz tāda īpašuma izņemšanu, uz kuru var izpildīt konfiskācijas rīkojumu, ko veido prasība samaksāt naudas summu, norāda arī maksimālo summu, kuru vēlas atgūt no minētā īpašuma.

3.    Papildus šā panta 1. punktā minētajai informācijai visos pieprasījumos saskaņā ar 171. pantu pievieno:

a)    attiecībā uz 171. panta 1. punkta a) apakšpunktu:

i)    konfiskācijas rīkojuma, ko izdevusi pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas tiesa, apliecinātu kopiju un paziņojumu par pamatojumu, balstoties uz kuru ir izsniegts rīkojums, ja pamatojums nav norādīts pašā rīkojumā;

ii)    pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzējas apliecinājumu par to, ka konfiskācijas rīkojums ir izpildāms un to nevar pārskatīt parastajā pārsūdzības kārtībā;

iii)    informāciju par to, kādā apmērā tiek pieprasīta rīkojuma izpilde; un

iv)    informāciju par nepieciešamību veikt jebkādus pagaidu pasākumus;

b)    attiecībā uz 171. panta 1. punkta b) apakšpunktu – paziņojumu par faktiem, uz kuriem pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēja pamatojas un kuri būtu pietiekami, lai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja vai pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts varētu izpildīt rīkojumu saskaņā ar tās iekšzemes tiesību aktiem;

c)    ja trešām personām ir bijusi iespēja pieprasīt to tiesību ievērošanu – dokumentus, kas to apliecina.

187. PANTS

Nepilnīgi pieprasījumi

1.    Ja pieprasījums neatbilst šīs nodaļas noteikumiem vai sniegtā informācija nav pietiekama, lai pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja varētu to izskatīt, minēta dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) var lūgt Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēju vai pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti grozīt pieprasījumu vai sniegt tajā papildu informāciju.

2.    Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja var noteikt termiņu šādu grozījumu vai informācijas sniegšanai.

3.    Kamēr nav saņemti pieprasītie grozījumi vai informācija saistībā ar pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 171. pantu, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja var veikt jebkuru no pasākumiem, kuri minēti 164. līdz 170. pantā.

188. PANTS

Vairāki pieprasījumi

1.    Ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja saņem vairāk nekā vienu pieprasījumu saskaņā ar 169. vai 171. pantu attiecībā uz vienu un to pašu personu vai īpašumu, vairāki pieprasījumi nekavē minēto dalībvalsti vai Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) izskatīt pieprasījumus, kuros prasīta pagaidu pasākumu veikšana.

2.    Ja saskaņā ar 171. pantu ir iesniegti vairāki pieprasījumi, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma saņēmēja apsver iespēju apspriesties ar Apvienoto Karalisti (attiecībā uz Gibraltāru) kā pieprasījuma iesniedzēju vai ar pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti.

189. PANTS

Pienākums norādīt pamatojumu