EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.2.2026
COM(2026) 88 final
2026/0054(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu konferences piecpadsmitajā sanāksmē Eiropas Savienības vārdā jāieņem saistībā ar dažādu Pušu priekšlikumiem grozīt Konvencijas pielikumus
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (“Konvencija”) Pušu konferences piecpadsmitajā sanāksmē Savienības vārdā jāieņem saistībā ar paredzēto lēmumu pieņemšanu par grozījumiem konvencijas pielikumos.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību
Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību mērķis ir aizsargāt migrējošās dzīvnieku sugas visā to sauszemes, jūras un gaisa areālā. Šī Konvencija ir starpvalstu nolīgums, kurš noslēgts ANO Vides programmas aizgādībā un kura mērķis ir saglabāt savvaļas dzīvniekus un to dzīvotnes pasaules mērogā. Migrējošās sugas, kuras pienākas aizsargāt, ir uzskaitītas konvencijas I pielikumā (apdraudētās sugas) un II pielikumā (sugas, kas var būt līgumu subjekts). Konvencija stājās spēkā 1983. gada 1. novembrī.
Eiropas Savienība ir Konvencijas Puse 1 . Visas dalībvalstis ir Konvencijas Puses.
2.2.Pušu konference
Konvencijas galvenā lēmējinstance ir Pušu konference. Tās funkcijas ir uzskaitītas Konvencijas VII pantā un ietver pilnvarojumu novērtēt migrējošo sugu saglabāšanās stāvokli un pēc tam grozīt Konvencijas I un II pielikumu. Pušu konferences sanāksmē lēmumus pieņem ar divu trešdaļu klātesošo un balsojušo Pušu vairākumu, ja vien Konvencijā nav noteikts citādi.
Pušu konferences piecpadsmitā sanāksme notiks 2026. gada 23.–29. martā Kampugrandi (Brazīlija).
2.3.Paredzētais Pušu konferences akts
Tiekoties piecpadsmitajā sanāksmē, Pušu konferencei jāpieņem lēmumi par Konvencijas pielikumu grozījumiem (“paredzētie akti”).
Paredzēto aktu mērķis ir grozīt Konvencijas I un II pielikumu, kā tas noteikts Konvencijas XI pantā.
Atbilstoši konvencijas III pantam konvencijas I pielikumā iekļauj apdraudētās migrējošās sugas, un pusēm, kas ir attiecīgo sugu areāla valstis, jācenšas veikt dažādus saglabāšanas pasākumus un jāaizliedz minēto sugu dzīvnieku ieguve.
Konvencijas IV pantā ir noteikts, ka II pielikumā uzskaita migrējošās sugas, kurām ir nelabvēlīgs saglabāšanās stāvoklis un kuru aizsardzībai un pārvaldībai nepieciešamas starptautiskās vienošanās, kā arī tās sugas, kuru saglabāšanās stāvokli varētu ievērojami uzlabot starptautiskā sadarbība, ko varētu sasniegt ar starptautisku vienošanos.
Vajadzības gadījumā migrējošu sugu var iekļaut vienlaikus I un II pielikumā.
Saskaņā ar Konvencijas XI pantu grozījumu priekšlikumus var iesniegt jebkura Puse. Pielikumu grozījumi visām Pusēm, izņemot tām Pusēm, kuras ieviesušas atrunu, stājas spēkā, kad ir pagājušas deviņdesmit dienas pēc Pušu konferences sanāksmes, kurā tie tikuši pieņemti.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Saistībā ar Konvencijas Pušu konferences piecpadsmito sanāksmi Savienība nav ierosinājusi nekādus Konvencijas papildinājumu grozījumus.
Citas Konvencijas Puses ir iesniegušas priekšlikumus grozīt I pielikumu, lai tajā iekļautu šādas sugas un pasugas: Acinonyx jubatus (Zimbabves, Botsvānas un Namībijas populācijas), Hyaena hyaena, Pteronura brasiliensis, Pterodroma baraui, Pterodroma cervicalis occulta, Pterodroma hasitata, Pterodroma madeira, Pterodroma magentae, Pterodroma incerta, Pseudobulweria macgillivrayi, Pseudobulweria aterrima, Pseudobulweria becki, Numenius phaeopus hudsonicus, Limosa haemastica, Tringa flavipes, Alopias pelagicus, Alopias superciliosus, Alopias vulpinus, Sphyrna lewini, Sphyrna mokarran.
Viena Konvencijas Puse, Uzbekistāna, ir iesniegusi priekšlikumu grozīt I pielikumu, lai no tā svītrotu šādu sugu (vienlaikus saglabājot to II pielikumā): Cervus elaphus yarkandensis.
Citas Konvencijas Puses ir iesniegušas priekšlikumus grozīt II pielikumu, lai tajā iekļautu šādas sugas: Acinonyx jubatus (Zimbabves, Botsvānas un Namībijas populācijas), Hyaena hyaena, Pteronura brasiliensis, Pterodroma leucoptera (Austrālijas un Jaunkaledonijas populācijas), Pterodroma brevipes, Pterodroma defilippiana, Pterodroma longirostris, Pterodroma cookii cookii, Pterodroma cookii orientalis, Pterodroma pycrofti, Pterodroma axillaris, Pterodroma neglecta juana, Pterodroma arminjoniana, Pterodroma alba, Pterodroma cervicalis cervicalis, Pterodroma externa, Pterodroma feae, Pterodroma deserta, Ardenna carneipes, Pseudobulweria rostrata, Bubo scandiacus, Sporophila iberaensis, Mustelus schmitti, Squatina guggenheim, Pseudoplatystoma corruscans.
Tāpēc Padomei ir jāpieņem lēmums par nostāju, kas saistībā ar pušu konferences piecpadsmito sanāksmi Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz visiem grozījumu priekšlikumiem.
Savienībai būtu jāatbalsta visi iepriekš minētie priekšlikumi, izņemot vienu priekšlikumu, kurš attiecas uz sugu Cervus elaphus yarkandensis, jo tie ir zinātniski pamatoti un ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un Savienības saistībām starptautiskā līmenī sadarboties biodaudzveidības aizsardzības jomā. Šeit ietilpst arī apsvērums, kā zinātnisko informāciju vislabāk izmantot, lai ņemtu vērā gan bioloģiskās īpašības, gan zvejniecību bioloģiskos atskaites punktus.
Šo sugu ierosinātā iekļaušana Konvencijas I vai II pielikumā vai sugas Cervus elaphus yarkandensis ierosinātā svītrošana no Konvencijas I pielikuma neprasītu nekādas izmaiņas Savienības tiesību aktos.
Savienība nav zīdītāju sugu Acinonyx jubatus un Hyaena hyaena areāla valsts. Minēto sugu iekļaušana I un II pielikumā būtu jāatbalsta.
Zīdītāju suga Pteronura brasiliensis Savienībā sastopama tikai Francijas Gviānā, kur nepiemēro Savienības tiesību aktus dabas aizsardzības jomā. Šīs sugas iekļaušana Konvencijas I un II pielikumā būtu jāatbalsta.
Attiecībā uz zīdītāju sugu Cervus elaphus yarkandensis Konvencijas Zinātniskā padome astotajā sanāksmē, kas notika 2025. gada decembrī, norādīja, ka trūkst skaidrības par priekšlikuma taksonomisko tvērumu un ir vajadzīgi papildu dati par populācijas lielumu. Līdz ar to nostājas ieņemšanai attiecībā uz šo sugu pašlaik trūkst pietiekamas informācijas. Tāpēc galīgā ES nostāja par šīs sugas svītrošanu no I pielikuma ir atkarīga no tā, vai pirms Pušu konferences vai tās laikā tiks iesniegta vai izskatīta jauna zinātniska vai tehniska informācija, un to nosaka saskaņā ar Konvencijas III panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem.
Putnu sugas Pterodroma cervicalis occulta, Pterodroma hasitata, Pterodroma magentae, Pterodroma incerta, Pseudobulweria macgillivrayi, Pseudobulweria becki, Pterodroma leucoptera (Austrālijas un Jaunkaledonijas populācija), Pterodroma brevipes, Pterodroma defilippiana, Pterodroma longirostris, Pterodroma cookii cookii, Pterodroma cookii orientalis, Pterodroma pycrofti, Pterodroma axillaris, Pterodroma neglecta juana, Pterodroma arminjoniana, Pterodroma alba, Pterodroma cervicalis cervicalis, Pterodroma externa, Ardenna carneipes, Pseudobulweria rostrata, Numenius phaeopus hudsonicus, Limosa haemastica, Tringa flavipes un Sporophila iberaensis Eiropas teritorijā, uz kuru Direktīva 2009/147/EK attiecas, nav sastopamas. Tāpēc šo sugu iekļaušana Konvencijas I un II pielikumā neprasītu nekādas izmaiņas Savienības tiesību aktos un būtu jāatbalsta.
Uz putnu sugām Pterodroma madeira, Pterodroma feae, Pterodroma deserta un Bubo scandiacus jau attiecas ES Putnu direktīva 2 . Šo sugu iekļaušana Konvencijas I vai II pielikumā būtu jāatbalsta.
Zivju sugas Alopias pelagicus, Alopias superciliosus un Alopias vulpinus ir stingri aizsargātas saskaņā ar 2025. gada Zvejas iespēju regulu 3 . Tās ir aizsargātas arī saskaņā ar Tehnisko pasākumu regulu 4 . Tehnisko pasākumu regula arī nodrošina vajadzīgo aizsardzības līmeni zivju sugām Sphyrna lewini un Sphyrna mokarran. Šo sugu iekļaušana Konvencijas I vai II pielikumā būtu jāatbalsta.
Savienība nav zivju sugu Mustelus schmitti, Squatina guggenheim un Pseudoplatystoma corruscans areāla valsts. Šo sugu iekļaušana Konvencijas I vai II pielikumā būtu jāatbalsta.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 5 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Pušu konference ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību.
Akti, ko Pušu konference tiek aicināta pieņemt, ir akti ar juridiskām sekām. Paredzētie akti būs saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atbilstīgi Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību XI pantam.
Paredzētie akti nepapildina un negroza Konvencijā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzēto aktu galvenais mērķis un saturs attiecas uz vides aizsardzību.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 192. panta 1. punkts.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 192. panta 1. punktam sasaistē ar 218. panta 9. punktu.
5.Paredzētā akta publicēšana
Tā kā ar Pušu konferences aktiem tiks grozīts Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību I un II pielikums, pēc pieņemšanas tos ir lietderīgi publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2026/0054 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu konferences piecpadsmitajā sanāksmē Eiropas Savienības vārdā jāieņem saistībā ar dažādu Pušu priekšlikumiem grozīt Konvencijas pielikumus
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu, lasītu kopā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (“Konvencija”) Savienība ir noslēgusi ar Padomes Lēmumu 82/461/EEK 6 , un tā ir stājusies spēkā 1983. gada 1. novembrī.
(2)Ievērojot Konvencijas XI pantu, Konvencijas Pušu konference (“Pušu konference”) var pieņemt lēmumus, ar kuriem groza Konvencijas pielikumus.
(3)Pušu konferencei tās piecpadsmitajā sanāksmē 2026. gada martā ir jāpieņem lēmumi par Konvencijas pielikumu grozījumiem attiecībā uz šādiem priekšlikumiem: i) Konvencijas I pielikumā iekļaut Acinonyx jubatus (Zimbabves, Botsvānas un Namībijas populācijas), Hyaena hyaena, Pteronura brasiliensis, Pterodroma baraui, Pterodroma cervicalis occulta, Pterodroma hasitata, Pterodroma madeira, Pterodroma magentae, Pterodroma incerta, Pseudobulweria macgillivrayi, Pseudobulweria aterrima, Pseudobulweria becki, Numenius phaeopus hudsonicus, Limosa haemastica, Tringa flavipes, Alopias pelagicus, Alopias superciliosus, Alopias vulpinus, Sphyrna lewini, Sphyrna mokarran, ii) no Konvencijas I pielikuma svītrot Cervus elaphus yarkandensis (vienlaikus saglabājot to II pielikumā) un iii) Konvencijas II pielikumā iekļaut Acinonyx jubatus (Zimbabves, Botsvānas un Namībijas populācijas), Hyaena hyaena, Pteronura brasiliensis, Pterodroma leucoptera (Austrālijas un Jaunkaledonijas populācijas), Pterodroma brevipes, Pterodroma defilippiana, Pterodroma longirostris, Pterodroma cookii cookii, Pterodroma cookii orientalis, Pterodroma pycrofti, Pterodroma axillaris, Pterodroma neglecta juana, Pterodroma arminjoniana, Pterodroma alba, Pterodroma cervicalis cervicalis, Pterodroma externa, Pterodroma feae, Pterodroma deserta, Ardenna carneipes, Pseudobulweria rostrata, Bubo scandiacus, Sporophila iberaensis, Mustelus schmitti, Squatina guggenheim, Pseudoplatystoma corruscans.
(4)Paredzētie Pušu konferences akti Savienībai radīs juridiskas sekas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
(5)Savienībai būtu jāatbalsta visi iepriekš minētie priekšlikumi, izņemot vienu priekšlikumu, kurš attiecas uz sugu Cervus elaphus yarkandensis, jo tie ir zinātniski pamatoti un atbilst Savienības saistībām – starptautiskā līmenī sadarboties biodaudzveidības aizsardzības jomā atbilstīgi ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 5. pantam –, kā arī ir saskaņā ar minētās Konvencijas Pušu konferences lēmumiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Pušu konferences piecpadsmitajā sanāksmē, ir šāda:
(1)atbalstīt šādu sugu un pasugu iekļaušanu I pielikumā:
(1)Acinonyx jubatus (Zimbabves, Botsvānas un Namībijas populācijas),
(2)Hyaena hyaena,
(3)Pteronura brasiliensis,
(4)Pterodroma baraui,
(5)Pterodroma cervicalis occulta,
(6)Pterodroma hasitata,
(7)Pterodroma madeira,
(8)Pterodroma magentae,
(9)Pterodroma incerta,
(10)Pseudobulweria macgillivrayi,
(11)Pseudobulweria aterrima,
(12)Pseudobulweria becki,
(13)Numenius phaeopus hudsonicus,
(14)Limosa haemastica,
(15)Tringa flavipes,
(16)Alopias pelagicus,
(17)Alopias superciliosus,
(18)Alopias vulpinus,
(19)Sphyrna lewini,
(20)Sphyrna mokarran;
(2)noteikt, ka galīgā nostāja par turpmāk minētās sugas svītrošanu no I pielikuma ir atkarīga no tā, vai ir pieejama papildu informācija un/vai priekšlikuma grozījumi, kas ļauj noteikt, vai Konvencijas III panta 3. punktā norādītie kritēriji ir izpildīti:
(1)Cervus elaphus yarkandensis;
(3)atbalstīt šādu sugu iekļaušanu II pielikumā:
(1)Acinonyx jubatus (Zimbabves, Botsvānas un Namībijas populācijas),
(2)Hyaena hyaena,
(3)Pteronura brasiliensis,
(4)Pterodroma leucoptera (Austrālijas un Jaunkaledonijas populācijas),
(5)Pterodroma brevipes,
(6)Pterodroma defilippiana,
(7)Pterodroma longirostris,
(8)Pterodroma cookii cookii,
(9)Pterodroma cookii orientalis,
(10)Pterodroma pycrofti,
(11)Pterodroma axillaris,
(12)Pterodroma neglecta juana,
(13)Pterodroma arminjoniana,
(14)Pterodroma alba,
(15)Pterodroma cervicalis cervicalis,
(16)Pterodroma externa,
(17)Pterodroma feae,
(18)Pterodroma deserta,
(19)Ardenna carneipes,
(20)Pseudobulweria rostrata,
(21)Bubo scandiacus,
(22)Sporophila iberaensis,
(23)Mustelus schmitti,
(24)Squatina guggenheim,
(25)Pseudoplatystoma corruscans.
2. pants
Par maznozīmīgām tehniskām izmaiņām 1. pantā noteiktajās nostājās var vienoties bez jauna Padomes lēmuma.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs