EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 13.5.2026
COM(2026) 197 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Globālās veselības noturības stiprināšana ģeopolitisko pārmaiņu kontekstā
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 13.5.2026
COM(2026) 197 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Globālās veselības noturības stiprināšana ģeopolitisko pārmaiņu kontekstā
Ievads
Pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā veselības rezultāti vairumā valstu ir ievērojami uzlabojušies. Paredzamais dzīves ilgums pasaulē ir palielinājies par vairāk nekā pieciem gadiem; bērnu mirstības rādītājs laikposmā no 2000. līdz 2023. gadam ir samazinājies uz pusi, un māšu mirstība ir samazinājusies par aptuveni 40 %( 1 ). Šo progresu ir veicinājusi ekonomikas izaugsme, inovācija un ilgtspējīgs globālais veselības aprūpes finansējums. Tas ir politiskās vadības, valstu veselības aprūpes stratēģiju un iestāžu konsolidācijas darba rezultāts un ietekmīgu un efektīvu globālo veselības iestāžu skaita pieauguma rezultāts. Progress ir bijis ievērojams, bet pēdējos gados tas ir palēninājies un joprojām nav pietiekams, lai sasniegtu globālos mērķus,( 2 ) , un joprojām pastāv dzimumu nevienlīdzība veselības jomā.
Veselība arvien vairāk tiek izmantota ģeopolitisko un ģeoekonomisko interešu īstenošanai. Globālā veselības pārvaldība pāriet no daudzpusējas sadarbības un humanitāriem principiem uz dažkārt atklātām divpusējām uz darījumu vērstām pieejām. Tas apdraud globālo sabiedrisko labumu nodrošināšanu veselībai, un šī vajadzība sniedzas pāri valstu robežām un prasa pasaules līmeņa dialogu, koordināciju un paredzamu finansējumu. Veselība kļūst arvien stratēģiskāka rūpniecības un drošības politikā. Sabiedrība saskaras arī ar tādas ar veselību saistītas dezinformācijas, maldinošas informācijas un ārvalstu īstenotas informācijas manipulācijas un iejaukšanās (FIMI) pieaugumu, kas ir pretrunā zinātniskiem pierādījumiem, mazina sabiedrības uzticēšanos zinātnei un apdraud uz pierādījumiem balstītus sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus.
Tajā pašā laikā globālais veselības aprūpes finansējums ir sadrumstalots un reālā izteiksmē strauji samazinās. Attīstības palīdzība veselības jomā laikposmā no 2024. līdz 2025. gadam samazinājās par 21 % no aptuveni 45,8 miljardiem EUR līdz 36,1 miljardam EUR, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam tā samazināsies vēl vairāk( 3 ). Šī situācija atklāj trūkumus veselības aprūpes sistēmās visā pasaulē, jo īpaši valstīs ar zemiem ienākumiem un nestabilās situācijās( 4 ). Arvien aktīvāki kļūst jau sen paustie aicinājumi izveidot efektīvāku veselības aprūpes struktūru valsts, reģionālā un globālā līmenī. Tā ietver modeli, kas dod iespējas kopienām, veicina pašnoturību, palielina valstu atbildību un veicina lielāku finansiālo un politisko atbildību (suverenitāti veselības jomā), vienlaikus atbalstot efektīvu daudzpusēju sadarbību un humāno palīdzību.
No sabiedrības veselības viedokļa slimību uzliesmojumu biežums un intensitāte visā pasaulē pieaug. Šo tendenci nosaka mainīgie epidemioloģiskie modeļi, klimata pārmaiņas, vides degradācija, biodaudzveidības zudums un piesārņojums, rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, pārtikas trūkums vai nepietiekama piekļuve tīram ūdenim un sanitārijai, kā arī tīrai un cenas ziņā pieejamai enerģijai. Tā kā veselības apdraudējumi sniedzas pāri robežām, veselības sistēmu trūkumi vienā pasaules daļā palielina risku cilvēku, jo īpaši visneaizsargātāko cilvēku, labklājībai un dzīvībai ES un visā pasaulē. Pastāv arī risks, ka tiks traucēti būtiski veselības aprūpes pakalpojumi, kas ir būtiski, lai novērstu novēršamu mirstību un saslimstību. Galu galā tas viss apdraud ilgtspējīgu attīstību, mūsu sabiedrības labklājību šodien un mūsu nākamo paaudžu labklājību.
Tāpēc ir ļoti svarīgi novērst jaunās nepilnības globālajā veselības noturībā( 5 ). ES joprojām ir apņēmības pilna turpināt veicināt stabilitāti un kolektīvu rīcību globālās veselības jomā.
Šajā paziņojumā izklāstīts ES redzējums par to, kā sadarboties ar valstīm visā pasaulē, lai kopā ar ES dalībvalstīm, daudzpusējām iestādēm, pilsonisko sabiedrību un partneriem risinātu iepriekš minētās problēmas. Tajā ir izklāstīti pārbaudīti risinājumi no ES veselības aprūpes modeļa, vienlaikus saglabājot spēcīgu daudzpusēju iesaisti. Koordinēta un ietekmīga ES rīcība ar ES delegāciju un citu partneru, piemēram, Eiropas finanšu iestāžu un valstu attīstības aģentūru, atbalstu turpināsies, atbalstot partnervalstu veselības prioritātes savstarpējo interešu jomās un pilnībā ievērojot starptautiskos noteikumus, humanitāros principus, intelektuālo īpašumu un brīvprātīgas tehnoloģiju nodošanas principu saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, vienlaikus veicinot globālu sabiedrisko labumu nodrošināšanu veselībai. Partnerības pēc būtības ir abpusējas un sniedz iespējas kolektīvi mācīties no partneru pieredzes, sadarboties pētniecības jomā, pieņemt inovatīvas pieejas un stiprināt globālo noturību veselības jomā un pašas ES noturību veselības jomā. Šīs partnerības arī palīdz veicināt ES stratēģisko autonomiju, konkurētspēju un ekonomisko drošību saskaņā ar vairākām svarīgām politikas jomām, piemēram, ES Konkurētspējas kompasu( 6 ). Tās gūst labumu no nostiprinātas rūpnieciskās bāzes ES un sniedz iespējas ES privātajam sektoram, vienlaikus atbalstot partnerus noturīgu, ilgtspējīgu un iekļaujošu veselības aprūpes sistēmu izveidē. Dinamiska, konkurētspējīga un inovatīva ES veselības nozare ir ES un globālās veselības noturības pamatpīlārs.
Šā paziņojuma pamatā ir virkne iedibinātu politikas virzienu un iniciatīvu. Eiropas veselības savienības mērķis ir labāk aizsargāt ES iedzīvotāju veselību, novērst un pārvaldīt turpmākas veselības krīzes un uzlabot ES veselības sistēmu noturību. ES ir ieviesusi visaptverošu satvaru, lai novērstu infekcijas slimības, kas var izraisīt epidēmijas un pandēmijas, kā arī papildu veselības apdraudējumus. Papildus tam sagatavotības savienības stratēģija ( 7 ) stiprina ES spēju paredzēt, novērst un atklāt pārrobežu veselības apdraudējumus un reaģēt uz tiem, veicinot koordinētāku un noturīgāku pieeju gatavībai krīzēm. ES Globālās veselības stratēģijā ( 8 ) ir izklāstīts visaptverošs redzējums par ES lomu globālajā veselībā, kura pamatā ir vispārēja veselības apdrošināšana, taisnīgums, veselības aprūpes sistēmu stiprināšana un globālā veselības drošība, kā arī pieejas “Viena veselība” veicināšana, kurā atzīta nesaraujamā saikne starp cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un veselīgu un noturīgu dabu. Papildus šim satvaram Global Gateway ir ES stratēģisko ārējo investīciju politika. Tā ļauj praktiski īstenot šo redzējumu, mobilizējot augsta līmeņa ilgtspējīgus ieguldījumus veselības jomā partnervalstīs. ES ir arī aktīvi iesaistīta sarunās par nolīgumu par pandēmijām.
Iniciatīvā ir ierosinātas piecas galvenās prioritārās jomas un deviņas pamatiniciatīvas, kas koncentrē ES rīcību uz jomām, kurās tā var radīt vislielāko pievienoto vērtību, un tās visas sāksies laikposmā no 2026. līdz 2027. gadam( 9 ).
1.Veicināt efektīvāku un mazāk sadrumstalotu globālo veselības arhitektūru
Tūkstošgades mijā uzsāktajām globālajām veselības iniciatīvām ir bijusi izšķiroša nozīme cīņā pret HIV/AIDS, tuberkulozi, malāriju un citām infekcijas slimībām. Tomēr arhitektūra, kas nodrošināja iepriekšējos ieguvumus, tagad prasa būtiskas reformas, lai saglabātu efektivitāti un atbilstību paredzētajam mērķim. Mūsdienu globālo veselības arhitektūru raksturo trūkumi un sadrumstalotība, tostarp dažos gadījumos novirzes no pamatpilnvarām, pārklāšanās un nepietiekama koordinācija starp veselības jomas dalībniekiem gan starp reģioniem, gan to iekšienē. Turklāt slimībspecifiska sadrumstalotība dažkārt kavē centienus stiprināt un integrēt valstu veselības aprūpes sistēmas.
Globālā sadarbība ir neaizstājama, lai aizsargātu visu cilvēku veselību visā pasaulē. Ir steidzami jāizmanto reformu impulss , lai palielinātu efektivitāti un pakāpeniski pārietu uz valstu suverenitātes mērķi veselības jomā. Komisija pilnībā atbalstīs Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rīkoto procesu un piedalīsies tajā( 10 ) , lai veicinātu konverģenci globālās veselības arhitektūras pārveidē.
Komisija veicinās globālu veselības arhitektūru, kas stiprina valstu atbildību un atbalsta partnervalstis to centienos sasniegt suverenitāti veselības jomā. Komisija atbalstīs reformas, kurās prioritāte piešķirta visvairāk apdraudētajām un skartajām iedzīvotāju grupām, novirzot resursus uz kontekstiem, kuros ietekme būs vislielākā. Reformām ir jānodrošina, ka globālā veselības arhitektūra atbilst vispārpieņemtiem humanitārajiem standartiem, un tām būtu sistemātiski jānovērš ar dzimumu saistīti šķēršļi veselībai.
|
Uz ES vērtībām balstīta pieeja globālajai veselībai ES globālās rīcības veselības jomā pamatā ir tādas pamatvērtības kā līdztiesība, nediskriminācija un visu cilvēku tiesības izmantot savas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Mūsu cilvēktiesībās balstītā pieeja nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem visiem, tostarp jauniešiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, meitenēm un sievietēm, personām ar invaliditāti un LGBTIQ+ personām. Tā aizsargā cilvēkus nelabvēlīgā un neaizsargātā situācijā, piemēram, nodrošinot viņiem piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un tiesībām( 11 ), kā arī garīgās veselības aprūpei un psihosociālajam atbalstam. |
Strauji mainīgajā ģeopolitiskajā kontekstā ES joprojām ir uzticama un paredzama partnere. Reformai ir jāatbalsta multilaterālisms, kura centrā ir PVO, kas koncentrējas uz savām galvenajām normatīvajām, standartu noteikšanas, globālās veselības drošības un koordinācijas un sasaukšanas pilnvarām, vienlaikus attiecīgā gadījumā veicinot reģionālo iestāžu lomu.
Visiem dalībniekiem ir jāstrādā koordinēti. To mērķim jābūt novērst dublēšanos un palielināt pārredzamību un pārskatatbildību, lai veicinātu racionālāku un mazāk sadrumstalotu globālo veselības arhitektūru, kas ir efektīva, taisnīga un ilgtspējīga. Spēcīga un labi koordinēta ES un tās dalībvalstu klātbūtne galveno globālo veselības iniciatīvu valdēs, proti, Pasaules fondā AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai, Gavi –Vakcīnu aliansē un Pandēmijas fondā, ir būtiska, lai nodrošinātu, ka šīs iniciatīvas papildina viena otru un pilnībā pilda savu lomu, palīdzot valstīm pāriet uz pilnīgu suverenitāti veselības jomā. Konkrētām slimībām paredzētām iniciatīvām, jo īpaši Pasaules fondam un Gavi, arī turpmāk vajadzētu būt izšķirošai nozīmei, lai paplašinātu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem un cenas ziņā pieejamiem produktiem un veicinātu piegādes ķēžu dažādošanu. Tiem būtu jāpalīdz veidot pieprasījumu tā, lai atbalstītu globālo noturību veselības jomā, vienlaikus nodrošinot taisnīgus, paredzamus un ilgtspējīgus tirgus apstākļus, tostarp Eiropas un jaunajiem ražotājiem. Tajā pašā laikā ir būtiski, lai Pandēmijas fonds turpinātu pildīt savu lomu galveno trūkumu novēršanā attiecībā uz sagatavotību pandēmijām un reaģēšanu uz tām.
Ø1. pamatiniciatīva. Uzlabot koordināciju Eiropas Savienībā globālās veselības jomā
Pamatojoties uz Eiropas komandas pieeju ( 12 ) un lai uzsvērtu ES un tās dalībvalstu globālās veselības rīcības ietekmi, Komisija vēl vairāk pastiprinās koordināciju ar ES dalībvalstīm un starp tām pirms starptautisko iniciatīvu papildināšanas un galvenajiem finansēšanas atskaites punktiem. Tā turpinās pilnveidot ES un dalībvalstu globālo veselības ieguldījumu un darbību kartēšanu un regulāri un visaptveroši to atjauninās, lai uzlabotu saskaņotību, pārredzamību un pārskatatbildību un veicinātu sinerģiju un papildināmību starp līdzekļu devējiem.
2.Atbalstīt noturīgas valstu vadītas veselības aprūpes sistēmas
Globālās veselības noturības pamats ir valstu vadītas veselības aprūpes sistēmas, kas sniedz pieejamus un kvalitatīvus pamatpakalpojumus un aizsargā cilvēku veselību. Lai novērstu novēršamu saslimstību un mirstību un saglabātu noturīgas sistēmas krīžu un satricinājumu laikā, ir ļoti svarīgi nodrošināt integrētu primārās veselības aprūpes pakalpojumu, tostarp mātes un bērna veselības un seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu, nepārtrauktību. Lai to panāktu, ir vajadzīga dzimumvērīga primārā veselības aprūpe un veselības aprūpes sistēmas, kas spēj risināt galvenās sabiedrības veselības problēmas, piemēram, vakcīnnovēršamas slimības, nepilnvērtīgu uzturu, seksuāli transmisīvas infekcijas, garīgo veselību un nepārnēsājamas slimības. Digitalizācija un inovācija ir galvenie veselības suverenitātes veicinātāji, kas ļauj valstīm uzlabot taisnīgu piekļuvi un sniegt efektīvākus, sadarbspējīgākus, mērogojamus un izmaksu ziņā efektīvākus veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošinot pacientiem pilnvērtīgas iespējas, tostarp izmantojot datu sistēmas, telemedicīnu un MI atbalstītus rīkus, ja tie ir droši un uzticami. Veselības politikā, izmantojot integrētu pieeju “Viena veselība”, ir jāņem vērā sliktas veselības pamatcēloņi, piemēram, nabadzība un sociālā nevienlīdzība, kā arī vides cēloņi.
Veselības sistēmu stiprināšana ir īpaši svarīga nestabilās situācijās un progresīvākās sistēmās, saskaroties ar milzīgām veselības krīzēm, piemēram, liela mēroga epidēmijām vai pandēmijām. Īpaša uzmanība jāpievērš neaizsargātām iedzīvotāju grupām un humanitārajiem apstākļiem. Globālā cilvēku pārvietošana un pārtikas trūkums, klimata pārmaiņas un ārkārtēji dabas apdraudējumi, tīras un cenas ziņā pieejamas enerģijas trūkums, vardarbība un konflikti, sociālā nevienlīdzība un atkārtoti epidēmijas uzliesmojumi ir vēl vairāk samazinājuši jau tā ierobežoto valstu veselības aprūpes sistēmu spējas daudzās nestabilās, konfliktu un krīžu skartās valstīs visā pasaulē. Tā rezultātā samazinās svarīgāko primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un tiek panākts ierobežots progress virzībā uz vispārēju veselības apdrošināšanu.
Suverenitātei veselības jomā ir vajadzīgs pietiekams un efektīvs iekšzemes finansējums veselības jomā. Personīgie maksājumi ir galvenais finansējuma avots 30 valstīs ar zemiem ienākumiem( 13 ), liekot miljoniem cilvēku nonākt nabadzībā. Turklāt tiek lēsts, ka dažās valstīs ārējais atbalsts veido 30–45 % no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem( 14 ). Atkarība no ārējā finansējuma ilgtermiņā var apdraudēt valstu atbildību un atsevišķu valstu spēju garantēt rezultātus veselības jomā. Jo īpaši pašreizējā oficiālās attīstības palīdzības samazināšanās kontekstā efektīvākai un iedarbīgākai nestabilitātes pieejai būtu jāietver koordinēta sadarbība starp humāno palīdzību, attīstības palīdzību un valstu spējām. Lai uzlabotu rezultātus veselības jomā un nodrošinātu ilgtspējīgu ilgtermiņa finansējumu veselības aprūpei, ir vajadzīga stingra publisko finanšu pārvaldība, ekonomikas politika, kas atbalsta ilgtermiņa izaugsmi, un stabilas iestādes iekšzemē. Galu galā pārmaiņas var veicināt tikai pašas valstis, praktizējot pārskatatbildību, cieņpilnu aprūpi, pieejamību un valstu atbildību, ko papildina starptautisks atbalsts globālā un reģionālā līmenī, tostarp ar G7 un G20 starpniecību.
ES pieredze veselības aprūpes sistēmu noturības jomā
ES var izmantot savu dalībvalstu pieredzi iekļaujošu un noturīgu veselības aprūpes sistēmu veidošanā. ES dalībvalstīs ir dažādas veselības aprūpes sistēmas. Tās saskaras ar dažādām problēmām un resursu līmeņiem. Tomēr tām visām ir stingra apņemšanās nodrošināt vispārēju veselības apdrošināšanu, sniegt gan primāro veselības aprūpi, gan progresīvākus veselības aprūpes pakalpojumus. To pamatā ir arī dinamiska pētniecība un inovācija, regulatīvā noteiktība, starpvalstu sadarbība un spēcīga veselības aprūpes un uzņēmējdarbības nozare.
Papildus tam ES ir unikāla spēja darboties kā progresīvam reģionālās integrācijas satvaram. ES ir pieņēmusi modeļus ne tikai smagu nepārnēsājamu slimību, bet arī retu, mazizplatītu un sarežģītu slimību profilaksei un apkarošanai( 15 ) .
ES ir ierosinājusi un izstrādājusi spēcīgu tiesisko regulējumu, lai uzlabotu piekļuvi zālēm un medicīniskajām ierīcēm, stiprinātu piegādes drošību un risinātu sabiedrības veselības problēmas, piemēram, rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, jo īpaši ar tādām iniciatīvām kā Eiropas Zāļu stratēģija( 16 ) , ierosinātais Kritiski svarīgo zāļu akts( 17 ) un Padomes ieteikums par to, kā pastiprināt ES rīcību cīņai pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, ievērojot pieeju “Viena veselība”( 18 ), mudinot piesardzīgi izmantot antimikrobiālos līdzekļus un nosakot konkrētus mērķrādītājus antimikrobiālo līdzekļu lietošanas samazināšanai, stingrākus valstu rīcības plānus, labāku uzraudzību un labāku informētību.
Eiropas veselības datu telpa izmantos digitalizācijas sniegtās iespējas, ļaus pacientiem labāk kontrolēt savus veselības datus un dalīties ar tiem, kā arī uzlabos veselības aprūpes sniegšanu. Tas ļauj droši un uzticami atkalizmantot veselības datus pētniecībai, inovācijai un politikas veidošanai. ES satvaros ir uzsvērta atvērtība, ētiska izmantošana un kopīgi standarti, nodrošinot, ka digitālā pārveide sniedz labumu visām ieinteresētajām personām taisnīgā un vienlīdzīgā veidā.
Turklāt stabilas sociālās aizsardzības sistēmas ir būtiskas, lai mazinātu satricinājumu sociālekonomisko ietekmi.
Kopīgs atbalsts veselības aprūpes sistēmām virzībā uz efektīvāku, noturīgāku un pieejamāku modeli visos to pamatelementos( 19 ) ir bijusi viena no ES Globālās veselības stratēģijas galvenajām prioritātēm un arī turpmāk būs stūrakmens ES rīcībai globālās veselības jomā.
Kopumā ES kopā ar tās dalībvalstīm un Eiropas finanšu iestādēm, izmantojot Eiropas komandas pieeju, ir starp vadošajām līdzekļu devējām globālās veselības jomā. Piemēram, ES un tās dalībvalstis kopā sniedz lielāko daļu finansējuma PVO( 20 ).
Laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam Komisija apņēmās piešķirt aptuveni 6 miljardus EUR oficiālajai attīstības palīdzībai globālās veselības jomā. Aptuveni puse no iemaksām ir novirzīta reģionālajām iestādēm un valstīm, bet otra puse – pasaules līmenī( 21 ). Šo ieguldījumu papildina papildu ES finansējuma plūsmas, kas atbalsta globālos veselības mērķus pētniecības, inovācijas un investīciju instrumentos.
Reģionālā līmenī Komisija ir veicinājusi partnerības ar galvenajām reģionālajām iestādēm, piemēram, Āfrikas Slimību kontroles un profilakses centriem, Āfrikas Zāļu aģentūru, Amerikas Veselības organizāciju un Karību jūras reģiona Sabiedrības veselības aģentūru, veicinot zināšanu un informācijas apmaiņu veselības sistēmu stiprināšanas jomā. Komisija pastiprinās šo sadarbību savstarpējo interešu jomās, atzīstot šo reģionālo iestāžu būtisko lomu valstu atbalstīšanā un attiecīgā gadījumā un īstenojot savas pilnvaras ES, pamatojoties uz ES aģentūru, piemēram, Eiropas Zāļu aģentūras, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, speciālajām zināšanām.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta Ukrainai un ES kaimiņvalstīm, pamatojoties uz plašo darbu, kas paveikts, lai palīdzētu partneriem sagatavoties pievienošanās procesam. Kopīgi centieni, pastāvīgas investīcijas un reformas ir ļoti svarīgas, lai sasniegtu ES sabiedrības veselības standartus un aizsargātu ES iedzīvotājus plašākā Savienībā. Tāpēc Komisija atbalsta kandidātvalstis ceļā uz pievienošanos, sniedzot speciālās zināšanas un tehnisko palīdzību, lai nodrošinātu saskaņotību ar ES sabiedrības veselības acquis un efektīvu īstenošanu visās jomās. Piemēram, Komisija ar PVO starpniecību atbalsta veselības aprūpes sistēmas atveseļošanu un pārveidi Ukrainā. Tas cita starpā ietver valsts iestāžu, laboratoriju un datubāzu izveidi, nepieciešamā personāla un visaptverošas apmācības nodrošināšanu. ES nodrošina finansējumu, lai sniegtu turpmāku taustāmu atbalstu tādās jomās kā veselības drošība, infekcijas slimību pārvaldība, rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem apkarošana, kā arī iestāžu ekspertu apmācība. Turklāt pakāpeniskas integrācijas procesa ietvaros dalība novērotāju statusā Eiropas Zāļu aģentūras darba grupās un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra slimību tīklos veido spējas veselības jomā un stiprina tehniskās zināšanas. Turklāt kandidātvalstīm var piešķirt piekļuvi Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmai nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu gadījumā, tiklīdz tās ievēro ES datu aizsardzības noteikumus, lai nodrošinātu, ka paplašināšanās pirmajā dienā ir spēkā augsti kvalitātes un drošības veselības standarti.
Izmantojot Rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem daudzpartneru trasta fondu, ES kopā ar vairākām dalībvalstīm atbalsta valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kad tās īsteno valsts rīcības plānus, lai apkarotu rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un stiprinātu tās uzraudzību, izmantojot pieeju “Viena veselība”.
Saskaņā ar stratēģiju Global Gateway, Global Gateway investīciju centru un inovatīvu finanšu instrumentu, piemēram, garantiju (piemēram, Human Development Accelerator) un apvienotā finansējuma, ieviešanu Komisija centīsies veicināt savstarpēji izdevīgas Eiropas privātā sektora investīcijas globālajā veselībā.
Ø2. pamatiniciatīva. Atbalstīt partnervalstu pāreju uz suverenitāti veselības jomā, nodrošinot ilgtspējīgu finansējumu un daloties pieredzē
Pamatojoties uz esošo ES atbalstu, Komisija sadarbosies ar partnervalstīm, lai paātrinātu to pāreju uz suverenitāti veselības jomā un panāktu vispārēju veselības apdrošināšanu, novēršot dzimumu nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi aprūpei, tās pieejamību cenas ziņā un kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot primārajai veselības aprūpei un ievērojot pieeju “Viena veselība”. Papildus konkrētām slimībām paredzētām pieejām Komisija ierosinās integrētu piedāvājumu, kas var ietvert: a) atbalstu stabilas veselības politikas un visaptverošu stratēģiju izstrādei; b) pastiprinātu iekšzemes resursu mobilizāciju un publiskā finansējuma pārvaldību, lai atbrīvotu fiskālo telpu veselības un sociālās aizsardzības politikai; c) inovatīvus finanšu instrumentus, kas atbilst publiskā sektora vajadzībām, vienlaikus atbalstot attiecīgo ES privātā sektora risinājumu ieviešanu saskaņā ar Global Gateway, pamatojoties uz brīvprātīgiem un savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, tostarp digitālās veselības jomā. ES delegācijām būs galvenā loma īstenošanā, nodrošinot koordināciju ar ES dalībvalstīm, saskaņošanu ar valstu prioritātēm un efektīvu koordinētu īstenošanu.
Attiecīgā gadījumā un ievērojot ES aģentūru pilnvaras Eiropas Savienībā, kaimiņvalstīs un starp ES tīkliem un sabiedrības veselības institūtiem partnervalstīs un reģionos tiks veicināta sadarbība starp ES aģentūrām un reģionālajām aģentūrām, lai dalītos plašajā ES pieredzē sabiedrības veselības problēmu risināšanā. ES īpašu uzmanību pievērsīs Ukrainai un partneriem mūsu kaimiņvalstīs un meklēs jaunas partnerības ar līdzīgi domājošiem reģioniem.
3.Pastiprināt profilaksi, sagatavotību un reaģēšanu uz globāliem veselības apdraudējumiem un krīzēm
Pasaule saskaras ar lieliem globāliem veselības apdraudējumiem un infekcijas slimību izplatīšanos, un nopietnas bažas joprojām rada gripa un elpceļu slimības. Ņemot vērā pašreizējās ģeopolitiskās pārmaiņas, globālos veselības tīklus arvien vairāk kavē nepilnības klīniskās un epidemioloģiskās uzraudzības pamatsistēmās, nepietiekamas laboratoriju un ārstēšanas spējas un nepilnības medicīnisko pretlīdzekļu pieejamībā un ārkārtas veselības aprūpes darbaspēka gatavībā. Lai to panāktu, ir vajadzīga integrēta rīcība pasaules, reģionālā un valstu līmenī, lai sniegtu ieguldījumu efektīvos globālos tīklos un atbalstītu tos, kā arī palīdzētu novērst nepilnības zināšanu, resursu un informācijas apmaiņā. Šajā kontekstā pienācīga uzmanība būtu jāpievērš valstīm un reģionālajām organizācijām, kas robežojas ar ES tālākajiem reģioniem.
Tajā pašā laikā var turpināt attīstīt un ieviest modernās tehnoloģijas, piemēram, sekvencēšanu, vai MI atbalstītas izlūkošanas sistēmas, lai novērstu nepilnības un nodrošinātu reāllaika uzraudzību un ātrāku apdraudējumu identificēšanu un reaģēšanu. Turklāt būtu jāstiprina notekūdeņu un vides uzraudzības spējas, jo tās spēj atklāt patogēnu signālus pirms klīniskās ziņošanas sistēmām.
Ātrums ir izšķirošs reaģēšanā uz uzliesmojumiem ( 22 ). Agrīnās brīdināšanas sistēmās jāiekļauj uzticami vietējie tīkli. Pērtiķu baku uzliesmojums Āfrikas kontinentā 2024. gadā parādīja, kā koordinēta rīcība var paātrināt medicīnisko zināšanu un pretlīdzekļu izstrādi, atļaušanu un izvietošanu. Taču tā arī atklāja trūkumus draudu atklāšanā, kas jānovērš, ja vēlamies ierobežot turpmākus uzliesmojumus. Patogēnu diagnostikas platformas, kas iekļautas parastajās uzraudzības sistēmās, piedāvā daudzsološu virzību uz priekšu. Iekļaujot gatavību pārslodzei ikdienas infrastruktūrā, valstis var būt labākā situācijā, lai ātri reaģētu nākamā apdraudējuma gadījumā.
Uzraudzības dati, tostarp patogēnu dati, būtu nekavējoties jāievada globāli pieejamās sistēmās, tādējādi ļaujot ātri izstrādāt medicīniskos pretlīdzekļus globālās atbildības un solidaritātes garā, pamatojoties uz daudzpusējiem un starptautiskiem sasniegumiem. Šajā ziņā būtiska nozīme ir PVO un Pandēmijas fondam.
Globālās veselības noturībai ir vajadzīgi veselības aprūpes pakalpojumi, kas var novērst satricinājumus, sagatavoties tiem un reaģēt uz tiem, vienlaikus saglabājot to spēju sniegt iedzīvotājiem būtisku veselības aprūpi. Tam ir vajadzīgas ilgstošas investīcijas profilakses, sagatavotības un reaģēšanas spējās, jo īpaši valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kuras bieži vien visvairāk apdraud globāli veselības apdraudējumi, piemēram, pandēmijas.
Efektīva reaģēšana uz pandēmiju ir atkarīga arī no medicīnisko pretlīdzekļu pieejamības un piekļuves tiem, tostarp lielākajai daļai riskam pakļauto iedzīvotāju, ieskaitot grupas, kuras saskaras ar šķēršļiem, kas saistīti ar dzimumu. Starptautiskā līmenī ES ir veicinājusi partnerības medicīnisko pretlīdzekļu jomā ar Āfrikas Slimību kontroles un profilakses centriem, Amerikas Veselības organizāciju, Kanādu, Japānu un Korejas Republiku. Raugoties nākotnē, Komisija arī centīsies stiprināt sadarbību medicīnisko pretlīdzekļu jomā ar citām attiecīgajām reģionālajām struktūrām, piemēram, Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju.
|
ES veselības drošības satvars ES veselības drošības satvars, kas tika pastiprināts pēc Covid-19, ir spēcīgs pamats mūsu sadarbībai ar partneriem un mūsu ieguldījumam globālajā veselības drošībā. Tā pamatā ir stingrāks regulējums, kas aptver nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu novēršanu, sagatavotību tiem un reaģēšanu uz tiem( 23 ). Saskaņā ar šo regulu Savienības prevencijas, gatavības un reaģēšanas plānā( 24 ) ir aprakstīti efektīvi pārvaldības un koordinācijas mehānismi ES, tās aģentūrās, struktūrās un dalībvalstīs, kā arī ar starptautiskām organizācijām, piemēram, PVO un citiem starptautiskiem partneriem, kuriem ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu efektīvu gatavību nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reaģēšanu uz tiem. Turklāt ES Veselības ārkārtas situācijas regula( 25 ) izveido ārkārtas satvaru krīzes sakarā būtisku medicīnisko pretlīdzekļu nodrošināšanai sabiedrības veselības ārkārtas situācijā Savienības līmenī. Turklāt jaunajā regulējumā ir paredzēta lielāka loma Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram un Eiropas Zāļu aģentūrai. 2021. gadā tika izveidota īpaša Komisijas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde, kuras darbības galvenā joma ir medicīniskie pretlīdzekļi. Attiecībā uz šo konkrēto aspektu Medicīnisko pretlīdzekļu stratēģijā( 26 ) ir paredzēts, ka Komisija turpinās sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, tādējādi uzlabojot sinerģiju un saskaņotību starp ES un globālajām iniciatīvām medicīnisko pretlīdzekļu izstrādei. Šis satvars arī nodrošina pastiprinātu starptautisko sadarbību veselības apdraudējumu izlūkdatu jomā, nodrošinot datu ievadi globālajās uzraudzības sistēmās. Tā lielā mērā ir atkarīga no ES dalībvalstu, kaimiņvalstu un EEZ valstu spējas sniegt ieguldījumu reģionālā un globālā līmenī. Regula (ES) 2022/2371 attiecas uz EEZ valstīm, un tās to pilnībā īsteno. Turklāt ar Šveici ir parakstīts nolīgums par veselības drošību. Turpinās sarunas ar EEZ EBTA valstīm par starptautisku nolīgumu, lai iesaistītu Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju Savienības veselības ārkārtas pasākumos medicīnisko pretlīdzekļu jomā nolūkā vēl vairāk stiprināt globālo noturību veselības jomā. Saskaņā ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu Komisija veicina ātru savstarpējās palīdzības koordināciju, lai izvietotu medicīniskās vienības, aprīkojumu un ārkārtas palīdzību gadījumos, kad valstis saskaras ar liela mēroga ārkārtas situācijām veselības jomā. Papildinot šo mehānismu, rescEU nodrošina centralizēti pārvaldītu Eiropas kritisko spēju rezervi (piemēram, medicīniskos krājumus, lauka slimnīcas un medicīniskās evakuācijas līdzekļus), lai sniegtu ātru atbalstu gadījumos, kad valstu resursi ir pārslogoti. Komisija arī reaģē uz ārkārtas humanitārajām situācijām, mobilizējot finansējumu vai nodrošinot dzīvību glābjošas medicīnas preces, loģistiku un palīdzību, kā arī speciālās zināšanas ar ReliefEU starpniecību. |
Ø3. pamatiniciatīva. Stiprināt globālos tīklus labākai atklāšanai, sagatavotībai un reaģēšanai
Komisija palīdzēs agrāk atklāt epidēmijas un pandēmijas draudus, stiprinot globālo uzraudzību un laboratoriju tīklus. Jo īpaši sadarbība ar PVO un citiem globāliem un reģionāliem partneriem veicinās papildu epidemioloģiskās informācijas avotus, tostarp izmantojot vides uzraudzību( 27 ). Turklāt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs pastiprinās uzraudzības un laboratoriju ekspertu apmācību, tostarp sadarbojoties ar ES references laboratorijām. Visbeidzot, Komisija atbalstīs labāku uzraudzības un laboratoriju infrastruktūru valstīs ar zemiem ienākumiem un prioritārām valstīm ar vidējiem ienākumiem, izmantojot Pandēmijas fondu un īpašu atbalsta darbību kopā ar PVO vai citiem attiecīgiem globāliem un reģionāliem partneriem, izvairoties no dublēšanās un paralēliem tīkliem.
Komisija paplašinās Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra sadarbību ar valstu un reģionālajiem slimību kontroles centriem, lai atvieglotu informācijas plūsmu par patogēniem, un ar PVO Globālā uzliesmojuma brīdināšanas un reaģēšanas tīklu, lai atbalstītu ātrus starptautiskus intervences pasākumus.
Visbeidzot, Komisija palīdzēs stiprināt profilaksi, īstenojot efektīvākas vakcinācijas kampaņas un sagatavotību ES un kaimiņreģionos.
Ø4. pamatiniciatīva. Stiprināt reaģēšanas spējas, nodrošinot medicīnisko pretlīdzekļu pieejamību
Terapija. Komisija atbalstīs Globālās terapijas līdzekļu izstrādes koalīcijas izveidi un izveidos ES terapijas līdzekļu centru, kas pievērsīsies pastāvīgi nepietiekami attīstītajam terapijas līdzekļu klāstam. Vienlaikus Komisija mobilizēs inovatīvus finanšu instrumentus, lai sniegtu atbalstu jaunu, jo īpaši plaša spektra, terapijas līdzekļu izstrādei.
Vakcīnas. Lai īstenotu drošas un efektīvas vakcīnas mērķi 100 dienu laikā pēc pandēmijas paziņojuma visām prioritārajām vīrusu saimēm un nezināmiem patogēniem (X slimības scenāriji( 28 )), Komisija pastiprinās savu apņemšanos attiecībā uz Epidēmijgatavības inovāciju koalīciju un nodrošinās pastāvīgus ieguldījumus Eiropas Vakcīnu centrā, lai atbalstītu jaunas vakcīnas.
Diagnostika. Komisija atbalstīs ES diagnostikas centra izveidi, kas veicinās tādu jaunu diagnostikas testu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu tirgū, kuras pandēmijas gadījumā var viegli pārprofilēt un/vai paplašināt. Izmantojot esošās un jaunās tehnoloģijas testēšanai, Komisija sadarbībā ar citām esošajām iniciatīvām plāno veicināt plašāku un vienlīdzīgāku piekļuvi diagnostikai kopumā un jo īpaši neaizsargātām vai minoritāšu grupām.
Ø5. pamatiniciatīva. Atbalstīt globālu veselības un noturības izsekotāju
Globālās veselības un noturības izsekotāja mērķis ir nodrošināt, ka tiek izmantota konsekventa pieeja, lai regulāri izsekotu globālos veselības izdevumus un papildinātu pašreizējos centienus stiprināt valstu finansējuma datus nolūkā nodrošināt saskaņotāku un efektīvāku finansējumu. Izsekotājs tiks izstrādāts sadarbībā ar ESAO, PVO un Pasaules Banku.
Lai izvairītos no dublēšanās un palielinātu globālā veselības drošības finansējuma pārredzamību, pārskatatbildību un efektivitāti, izsekotājs sākotnēji pievērsīsies gatavībai pandēmijām, profilaksei un reaģēšanai uz tām, kartējot partneru iekšzemes izdevumus un starptautisko atbalstu, ko tie saņem šajā jomā. Ja dati to ļaus, izsekotājs veicinās pēc dzimuma sadalītu un attiecīgā gadījumā dzimumsensitīvu izdevumu un rezultātu rādītāju izmantošanu. Pakāpeniski būtu jāpievieno papildu globālo veselības izdevumu jomas, lai aptvertu plašākas globālās veselības prioritātes.
4.Dažādot globālās piegādes ķēdes un atbalstīt galveno veselības aprūpes produktu izstrādi un ražošanu partnervalstīs, pamatojoties uz savstarpējām interesēm
Sadarbība ar ES rūpniecību ir bijusi daļa no ES piedāvājuma globālām veselības partnerībām, un ES investīcijas veicina savstarpējās intereses, palielinot ES jaudu un paplašinot papildu veselības produktu ražošanas bāzi, kā rezultātā globālās veselības piegādes ķēdes kļūst daudzveidīgākas un drošākas. Tāpēc ir būtiski, lai ES saglabātu un vēl vairāk stiprinātu stabilu farmācijas rūpniecisko bāzi, atbalstot ES stratēģisko autonomiju un konkurētspēju un sniedzot būtisku ieguldījumu globālajā ražošanas jaudā.
Traucējumi globālajās piegādes ķēdēs var ietekmēt gan ES, gan mūsu partnervalstu stratēģisko autonomiju. Šie traucējumi kļūst arvien biežāki un smagāki, un tos izraisa arvien lielāks skaits globālu satricinājumu, piemēram, pandēmijas un ģeopolitiskā spriedze. To ietekme atklāj kopīgas neaizsargātības un savstarpējo atkarību( 29 ). Tajā pašā laikā galveno veselības produktu, piemēram, vakcīnu, aktīvo farmaceitisko vielu un antibiotiku, globālā piegādātāju bāze, kas koncentrēta ierobežotā skaitā ražotāju, ražotņu un ģeogrāfisko reģionu, palielina pakļautību ārējiem satricinājumiem un piegādes traucējumiem.
Tāpēc diversificētas un labi integrētas globālās piegādes ķēdes palīdz veidot veselības noturību pret satricinājumiem un ģeopolitisko nenoteiktību, darbojoties atvērtos, noteikumos balstītos starptautiskās tirdzniecības un partnerības satvaros, kas nodrošina, ka nevienam reģionam nav strukturāli liegta piekļuve tā veselības drošības līdzekļiem.
Tāpat ES uzņēmumi var gūt labumu no vieglākas piekļuves jauniem, paplašinātiem un uz noteikumiem balstītiem tirgiem, kas atbalsta juridisko noteiktību un inovāciju, izmantojot partnerības ar vietējiem uzņēmumiem un iestādēm, kuru pamatā attiecīgā gadījumā ir brīvprātīga tehnoloģiju nodošana, pamatojoties uz savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, un mērķtiecīgi ieguldījumi. Tas var piedāvāt ES uzņēmumiem papildu piekļuvi tirgum, nevis tikai eksportu. Tas jo īpaši attiecas uz produktiem, kas izstrādāti, lai risinātu pastāvīgas, neapmierinātas vai slikti apmierinātas veselības vajadzības, tostarp attiecībā uz vēzi, seksuālo un reproduktīvo veselību, malāriju, HIV, tuberkulozi, kā arī epidēmijas izraisītām potenciālām slimības, piemēram, elpceļu vīrusiem, bakām vai vektoru pārnēsātu drudzi.
ES ražošanas un inovācijas modelis
Pamatīgi izstrādāts regulējums veicina ātru piekļuvi kvalitatīvām zālēm un vakcīnām, stingru farmakovigilanci, ārkārtas atļauju piešķiršanas procedūras un paredzamus tirgus apstākļus ilgtspējīgai ražošanai. Noteikumi, kuru mērķis ir palielināt zāļu, kritiski svarīgu zāļu un medicīnisko ierīču piegādes drošību un piekļuvi tām( 30 ), var sniegt noderīgus elementus partneru veselības aprūpes sistēmas noturībai.
ES nodrošina regulatīvo noteiktību, kā arī spēcīgas farmācijas sistēmas un ražošanas jaudu. ES izmanto speciālās zināšanas no Eiropas Zāļu aģentūras, kas atbild par zāļu zinātnisko novērtēšanu, pārraudzību un drošuma uzraudzību un kas var dalīties speciālajās zināšanās ar kolēģiem citos pasaules reģionos.
ES arī veicina pētniecību un inovāciju, izmantojot daudzas iniciatīvas, tostarp Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerību (EDCTP)( 31 ), kas no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tērē līdz 910 miljoniem EUR, piesaistot vismaz tādu pašu summu no Eiropas, Āfrikas un starptautiskajiem partneriem, lai atbalstītu klīnisko pētniecību nolūkā paātrināt jaunu vai uzlabotu zāļu, vakcīnu, mikrobicīdu izstrādi un diagnostiku pret nabadzības izraisītām un jaunām infekcijas slimībām, īpašu uzmanību pievēršot Subsahāras Āfrikai. Tā finansē daudzvalstu klīniskos izmēģinājumus un īstenošanas pētniecību, vienlaikus ciešā partnerībā ar Āfrikas iestādēm stiprinot valstu pētniecības spējas, ētikas pārbaudi un regulatīvās sistēmas.
Reaģējot uz Āfrikas līderu aicinājumu, ES 2021. gada maijā sāka Eiropas komandas iniciatīvu par vakcīnu, zāļu un veselības aprūpes tehnoloģiju ražošanu un pieejamību Āfrikā, kas pazīstama kā MAV+ ( 32 ). Līdz šim ar MAV+ starpniecību ir ieguldīti aptuveni 2 miljardi EUR, jo īpaši Dienvidāfrikā, Senegālā, Ganā, Nigērijā, Ruandā un Ēģiptē, un kontinentālā līmenī ir notikusi sadarbība ar Āfrikas Slimību kontroles un profilakses centriem, Āfrikas Zāļu aģentūru un Āfrikas Savienības Attīstības aģentūru — partnerību Āfrikas attīstībai, kā arī ar PVO. MAV+ regulējums savstarpēji papildinošā veidā pievēršas piedāvājumam, pieprasījumam un labvēlīgai videi( 33 ).
Komisija pastiprinās centienus dažādot globālās piegādes ķēdes un stiprināt galveno veselības produktu ražošanas jaudas, kā arī atbalstīt piegādes drošību ES un tās partnervalstu savstarpējo interešu jomās, vienlaikus nodrošinot ES rūpniecības nepārtrauktu konkurētspēju. Tas var ietvert galvenās vājās vietas piegādes ķēdēs (piemēram, īpašas vakcīnas, antibiotikas, aktīvās farmaceitiskās vielas un citi svarīgi veselības aprūpes produkti, attiecībā uz kuriem būtu jāuzlabo piekļuve tiem iedzīvotājiem, kam šie produkti vajadzīgi, piemēram, preces māšu un reproduktīvās veselības aprūpei), kur ražošanas koncentrācija un ierobežota ģeogrāfiskā diversifikācija vai citi trūkumi, piemēram, sadrumstalots pieprasījums, rada sistēmiskus riskus.
Ø6. pamatiniciatīva. Palielināt ES atbalstu globālo piegādes ķēžu dažādošanai un galveno veselības aprūpes produktu izstrādei un ražošanai, pamatojoties uz savstarpējām interesēm
Komisija paātrinās tādu ES investīciju instrumentu ieviešanu kā garantijas (piemēram, Human Development Accelerator( 34 )) vai dotāciju un aizdevumu apvienošana un centīsies veicināt sadarbību ar finanšu nozari un filantropiskām organizācijām, kā arī ar privāto sektoru, pamatojoties uz savstarpējām interesēm, lai atbalstītu ES un vietējo uzņēmumu kopīgas investīcijas partnervalstīs.
Lai nodrošinātu šo investīciju efektivitāti un ilgtspēju, Komisija turpinās stiprināt rūpniecības attīstībai labvēlīgu vidi, arī atbalstot pētniecību, dzimumvērīgas prasmes un darbaspēka attīstību, inovāciju un bezšķēršļu tirgus. Attiecīgā gadījumā Komisija mobilizēs savu ES akadēmisko iestāžu tīklu un publiskā un privātā sektora partnerības. Tā arī turpinās mobilizēt Eiropas Zāļu aģentūru un ES valstu regulatīvo iestāžu tīklu, lai atbalstītu sadarbīgus regulatīvos ceļus.
Ø7. pamatiniciatīva. Veicināt globālu partnerību zināšanu apmaiņai par medicīniskajiem pretlīdzekļiem un spējām krīzes situācijās
Lai stiprinātu pieprasījumu, Komisijas mērķis ir pastiprināt sadarbību ar partnerreģioniem, globālajām veselības iniciatīvām un starptautiskajām finanšu iestādēm iepirkuma regulējumu un pirkuma priekšsaistību jomā, lai pamatotu diversificētu ražotāju ilgtspējīgus ieguldījumus. Šajā nolūkā būtu jāizpēta kopīgs un apvienots iepirkums( 35 ), vienlaikus stiprinot partnerības, kuru pamatā ir savstarpēji ieguvumi. Raugoties nākotnē, Komisija arī meklēs jaunas partnerības ar līdzīgi domājošiem reģioniem. Kopā ar PVO Komisija pastiprinās sadarbību, lai vienotos par kopīgiem principiem ar reģionālajiem iepirkuma partneriem Āfrikā, Latīņamerikā, Āzijā un Tuvajos Austrumos.
Pamatojoties uz ES FAB panākumiem( 36 ), Komisija dalīsies savā zinātībā par ražošanas jaudas kāpināšanu ar starptautiskajiem partneriem, kuri pēc tam varēs to pielāgot savam kontekstam.
Ø8. pamatiniciatīva. Atbalstīt klīniskās pētniecības tīklus veselības produktu pilnīgai klīniskajai izstrādei
Komisija plāno paplašināt atbalstu pilnīgai klīniskajai pētniecībai un daudznacionāliem klīniskajiem izmēģinājumiem, paredzot stingrus datu aizsardzības pasākumus( 37 ), izmantojot specializētus tīklus, kuru pamatā ir pieredze, kas gūta “Global Health EDCTP3” klīnisko izmēģinājumu partnerībā ar Āfriku.
5.Stiprināt sabiedrības noturību, veicinot uzticēšanos zinātnei un apkarojot dezinformāciju, maldinošu informāciju un FIMI
Kopīgu veselības problēmu risināšana nozīmē dot iespēju pētniekiem un profesionāļiem visā pasaulē netraucēti sadarboties: nodrošinot, ka zināšanas nepazīst robežas, tiek virzīts zinātniskais progress un rasti risinājumi dažām no pasaules vissteidzamāk risināmajām problēmām, tostarp sabiedrības veselības jomā. Šajā sakarā atvērtās datubāzes ir demokratizējušas piekļuvi zināšanām, palielinājušas pētniecības pamanāmību un veicinājušas starpdisciplināru sadarbību, un tām ir būtiska nozīme mākslīgā intelekta rīku, zāļu un medicīnisko tehnoloģiju izstrādē.
Pieaugošā dezinformācijas un maldinošas informācijas par veselību( 38 ) un FIMI izplatība rada būtiskas problēmas veselības pētniecībai un globālajai noturībai veselības jomā, jo tā grauj uzticēšanos sabiedrības veselības iestādēm, zinātnei un medicīnai un kavē cilvēku spēju pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus. Lielu veselības krīžu laikā pastāv lielāks risks saistībā ar dezinformāciju, maldinošu informāciju un FIMI. Ļaunprātīgi dalībnieki, kas Covid-19 pandēmijas laikā izplatīja nepareizi interpretētu vai nepatiesu veselības aprūpes informāciju, ir spilgts piemērs tam, ka zinātne tiek izmantota par ieroci, radot nopietnas sekas, piemēram, vakcīnneizlēmību vai sabiedrības pretestību nepieciešamajiem sabiedrības veselības pasākumiem (piemēram, masku izmantošanai un sociālās distancēšanās pasākumiem). Tas mazina sabiedrības veselības risku paziņošanas, kopienas iesaistes un citu pasākumu efektivitāti. Tas arī vājina spēju novērst ārkārtas situācijas veselības jomā visā pasaulē, sagatavoties tām un reaģēt uz tām. FIMI, par ko tika ziņots pandēmijas laikā, ietvēra arī reaģēšanā iesaistīto pētnieku un praktiķu fizisku draudu un iebiedēšanas veicināšanu un organizēšanu. Papildus tam, ka tas tieši kavēja sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus, tam kopumā bija biedējoša un polarizējoša ietekme( 39 ).
Lai apkarotu FIMI, dezinformāciju un maldinošu informāciju veselības jomā, ir vajadzīga lielāka uzraudzība, ātra kopienas iesaiste, proaktīva un uz faktiem balstīta informācija, kas pielāgota konkrētajai kultūrai un kontekstam. Mākslīgā intelekta rīku pieaugošā izmantošana veselības telpā padara digitālo pratību un medijpratību, kā arī piekļūstamus digitālos rīkus par būtiskiem, ļaujot cilvēkiem kritiski novērtēt tiešsaistes saturu un izprast, kā tas tiek radīts un kā tas tiek mērķorientēts. Lai nodrošinātu efektīvu saziņu sabiedrības veselības jomā, iestādēm būtu jāsadarbojas ar veselības aprūpes speciālistiem, vietējām kopienām un ieinteresētajām personām, tostarp uzticamiem starpniekiem, piemēram, profesionālajiem tīkliem, kopienu vadītājiem un reliģiskām organizācijām. Šajā sakarā ES delegācijām ir būtiska nozīme, lai mobilizētu Eiropas komandu uz vietas un atbalstītu iestādes partnervalstīs.
Vienlaikus ir jāpastiprina cīņa pret viltotām un standartam neatbilstošām zālēm, izmantojot ES pieredzi un speciālās zināšanas šajā nozarē un jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Šādu produktu radīto risku novēršana ir būtiska, lai nodrošinātu augstus globālos standartus un novērstu konkrētus apdraudējumus, piemēram, rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem pieaugumu.
ES pieeja, kuras mērķis ir nodrošināt uzticēšanos zinātnei un apkarot dezinformāciju, maldinošu informāciju un FIMI veselības jomā
Sabiedrības uzticēšanās zinātniskajai pētniecībai ir nepieciešams priekšnoteikums tādu zinātnisku un tehnoloģisku inovāciju pieņemšanai un ieviešanai, kas var uzlabot sabiedrības veselību un veicināt individuālo un sociālo labklājību. ES piedāvā augstākā līmeņa pētniecības un izglītības iespējas, un tai ir nelokāma apņemšanās attiecībā uz akadēmisko brīvību, daudzveidību un iekļaušanu, kā uzsvērts iniciatīvā “Izvēlieties Eiropu”. Programma “Erasmus+” ar savu starptautisko dimensiju, kas saskaņota ar Global Gateway prioritātēm, veido noturību pret dezinformāciju partnervalstīs, stiprinot ar veselību saistītas izglītības sistēmas. ES atbalstītā globālā veselības pētniecība, tostarp salīdzinošā izvērtēšana, atbilst augstākajiem zinātniskajiem standartiem un jaunajām PVO vadlīnijām par klīnisko pārbaužu paraugpraksi( 40 ) .
Komisija pašlaik strādā pie tā, lai izstrādātu un sniegtu norādījumus ES dalībvalstīm par maldinošas informācijas un dezinformācijas novēršanu, atklāšanu un reaģēšanu uz to medicīnisko pretlīdzekļu jomā. Digitālo pakalpojumu akts nodrošina drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi Eiropas Savienībā, un ar to saistītajā Rīcības kodeksā dezinformācijas jomā ir noteikts visaptverošs saistību un pasākumu klāsts, lai vērstos pret dezinformāciju tiešsaistē, tostarp sabiedrības veselības jomā. Eiropas Digitālo mediju observatorija uzrauga dezinformācijas un maldinošas informācijas par veselību un FIMI izplatīšanos ES, tostarp veselības jomā. ES atbalsta faktu pārbaudes organizāciju būtisko darbu (piemēram, darbību ir sācis Eiropas faktu pārbaudītāju tīkls). Eiropas demokrātijas vairoga ietvaros paziņotās darbības palīdz aizsargāt informācijas telpas integritāti, palīdzot veidot sabiedrības noturību pret dezinformāciju un maldinošu informāciju par veselību un FIMI.
ES FIMI rīkkopu, kas nodrošina iespējamo ES reakciju uz FIMI darbībām, var arī mobilizēt, lai atbalstītu ES delegāciju centienus apkarot un atmaskot manipulatīvus vēstījumus, kā tas bija pērtiķu baku uzliesmojuma laikā Āfrikas kontinentā 2024. gadā.
Ø9. pamatiniciatīva. Nodrošināt globālu piekļuvi galvenajām veselības zinātnes, genoma un biodatu krātuvēm un stiprināt starptautisko sadarbību
Lai apkarotu maldinošu informāciju, ir vajadzīga arī piekļuve uzticamiem zinātniskiem datiem. Komisija nodrošinās atvērtu piekļuvi ES mitinātiem repozitorijiem un galvenajām datubāzēm par zinātni, genomu un biodatiem, kas ir kritiski svarīgi zāļu un medicīnisko tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei( 41 ).
Komisija ar ES delegāciju atbalstu centīsies stiprināt sadarbību ar partnervalstīm gan regulatīvos, gan zinātniskos aspektos, pamatojoties uz paraugprakses repozitoriju atbildīgas pētniecības un inovācijas un zinātniskās komunikācijas jomā.
Secinājumi
ES joprojām ir nelokāma savā apņēmībā būt principiālam, uzticamam un uz nākotni vērstam globālajam partnerim veselības jomā strauji mainīgajā ģeopolitiskajā kontekstā. Balstoties uz mūsu unikālajām priekšrocībām, ES ievieš pierādītu, iekļaujošu un tiesībās balstītu veselības modeli, kas nodrošina vispārēju veselības apdrošināšanu un vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei apvienojumā ar pasaules līmeņa pētniecību, inovāciju, regulatīvo spēju un rūpniecisko spēku. To atbalsta ES unikālā pieredze kā tādam reģionālās integrācijas projektam, kas atbalsta partnerības reģionos un starp tiem, un tās stingrais atbalsts daudzpusējai iesaistei.
Komisija aicina pārējās ES iestādes un dalībvalstis apvienoties, izmantojot pastiprinātu Eiropas komandas pieeju, lai veicinātu mūsu mērķi palielināt gan globālo noturību veselības jomā partnerībā ar valstīm, reģioniem un daudzpusējām iestādēm, gan mūsu pašu noturību, konkurētspēju un ekonomisko drošību. Kopā mums ir jānovērš plaisa starp humāno palīdzību un ilgtermiņa noturību, jāstiprina vietējās un reģionālās veselības aprūpes sistēmas un jāpanāk izmērāma ietekme, jo mūsu kolektīvā drošība ir atkarīga no visu cilvēku veselības. Neviens nav pasargāts, kamēr nav pasargāti visi.