1.Ievads

Dzimumu līdztiesība ir ne tikai viena no ES pamatvērtībām, bet arī mērķis, kas vieno Eiropas iestādes, valdības un sabiedrību 1 . ES ir guvusi ievērojamus panākumus līdztiesības savienības izveidē un ir pasaules mēroga sieviešu tiesību aizstāve. Eiropiešiem ir vieni no visprogresīvākajiem tiesību aktiem visā pasaulē, kas aizsargā viņu tiesības un palīdz apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību.

Dzimumu līdztiesība ir neaizstājama, lai sasniegtu ES stratēģiskos mērķus – sākot ar demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanu un beidzot ar sociālās kohēzijas veicināšanu un drošības un konkurētspējas stiprināšanu. Vienlīdzīgas tiesības un iespējas sievietēm un vīriešiem visā viņu daudzveidībā ir būtiskas, lai uzturētu Eiropas dinamisko demokrātiju, stiprinātu pārstāvību, institucionālo leģitimitāti un lēmumu demokrātisku pieņemšanu. Nevienlīdzība izšķērdē talantus, neļauj veidot karjeru un samazina ražīgumu. Dzimumu līdztiesības uzlabošana ES līdz 2050. gadam varētu par 9,6 % palielināt IKP uz vienu iedzīvotāju un radīt papildu 10,5 miljonus darbvietu 2 .

Aizvien lielāka pretreakcija pret dzimumu līdztiesību apdraud ar lielām pūlēm panākto progresu, un arī mērķis izveidot dzimumlīdztiesīgu Eiropu vēl nav sasniegts 3 . Tāpēc Komisija 2025. gada martā pieņemtajā Sieviešu tiesību ceļvedī atkārtoti apstiprināja savu stingro apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību. Visas 27 dalībvalstis, ES iestādes un daudzas pilsoniskās sabiedrības un starptautiskās organizācijas atbalstīja ceļveža mērķus.

Šī dzimumu līdztiesības stratēģija balstās uz iepriekšējās stratēģijas 4 sasniegumiem un pārvērš darbībā Sieviešu tiesību ceļvedī izklāstīto ilgtermiņa redzējumu. Tas nodrošinās, ka ES palīdzēs sasniegt 5. ilgtspējīgas attīstības mērķi attiecībā uz dzimumu līdztiesību līdz 2030. gadam, Pekinas Rīcības platformas atjaunotos mērķus un pienākumus saskaņā ar Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu. Lai to panāktu, šajā stratēģijā ir ierosinātas konkrētas darbības attiecībā uz katru no astoņiem Sieviešu tiesību ceļveža principiem, nosakot, ka dzimumu līdztiesība ir svarīgs ES rīcības elements gan ES, gan visā pasaulē 5 . Stratēģijā ir ievērota divējāda pieeja, apvienojot mērķtiecīgas darbības ar sistemātisku dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās politikas jomās.

Dzimumu līdztiesība nāk par labu ikvienam – tā dod iespēju pilnībā izmantot sieviešu un vīriešu potenciālu visas sabiedrības labā. Šīs stratēģijas mērķis ir panākt sieviešu un vīriešu, meiteņu un zēnu līdztiesību visā viņu daudzveidībā. Tajā ir atzīta vīriešu un zēnu kā dzimumu līdztiesības veicinātāju un tās sniegtā labuma guvēju būtiskā nozīme 6 . Tajā ir pieņemta intersekcionāla pieeja dzimumu līdztiesībai, atzīstot, ka dzimums un dzimte mijiedarbojas ar citiem diskriminācijas iemesliem, radot īpašu nevienlīdzību un unikālu diskriminācijas pieredzi 7 .

Šī stratēģija tiks īstenota kopā ar citām līdztiesības savienības stratēģijām, lai radītu apstākļus, kuros ikviens var brīvi izvēlēties savu dzīves ceļu, attīstīties un uzņemties vadību neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās piederības, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas 8 . Saistībā ar šo stratēģiju tika organizēts iekļaujošs apspriešanās process, kurā piedalījās iedzīvotāji, dalībvalstis, Eiropas iestādes, sociālie partneri, līdztiesības iestādes, kā arī starptautiskās un pilsoniskās sabiedrības organizācijas 9 . Gan Padome, gan Eiropas Parlaments aicināja Komisiju nākt klajā ar Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2026.–2030. gadam 10 .

2.Dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšana

Ceļveža 1. princips. Brīvība no vardarbības, kas saistīta ar dzimumu – tiesības uz drošību un cieņu

Ar dzimumu saistīta vardarbība ir ne tikai pamattiesību pārkāpums, bet arī nopietns drauds ES kopējai drošībai, jo tā apdraud personu un kopienu drošību, cieņu un līdztiesību. Katra trešā sieviete ES savas dzīves laikā ir cietusi no vardarbības, kas saistīta ar dzimumu. Vardarbība ģimenē ir izplatīts ar dzimumu saistītas vardarbības veids, un katra piektā sieviete ES ir saskārusies ar fizisku vai seksuālu vardarbību no sava partnera vai bijušā partnera, radinieka vai cita mājsaimniecības locekļa puses. Vardarbība ģimenē pārāk bieži izraisa visekstrēmāko vardarbības formu pret sievietēm, proti, feminicīdu, kas Eiropas Savienībā prasa 18 sieviešu dzīvību nedēļā 11 . Daudzi bērni arī cieš no dzimumu vardarbības un vardarbības ģimenē kā tās tiešie upuri vai liecinieki. Lai novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību, ir svarīgi pievērsties attieksmei un uzvedībai un ir būtiski iesaistīt vīriešus un zēnus.

Ar dzimumu saistīta kibervardarbība rada strauji augošus draudus sievietēm un meitenēm, jo internetā strauji izplatās bez piekrišanas iegūti intīmi attēli, ir grūtības izņemt šādu nelikumīgu saturu un tiešsaistē tiek pausti naidīgi un vardarbīgi draudi. Daži pētījumi liecina, ka 98 % no visiem dziļviltojumiem internetā ir pornogrāfiski un ka 99 % no tiem ir attēlotas sievietes 12 . Tas apdraud sieviešu integritāti un izstumj daudzas sievietes no tiešsaistes vides, no tiešsaistes debatēm un digitālās ekonomikas, tādējādi apdraudot demokrātiju un ES konkurētspēju. Komisija īpašu uzmanību pievērsīs mākslīgā intelekta lomai seksuāli atklātu, kaitīgu dziļviltojumu un dziļviltotu kailfoto veidošanā un izplatīšanā.

Direktīva par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu ( VPS apkarošanas direktīva ) ir ES galvenais instruments ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai. Direktīva nodrošina stingru tiesisko regulējumu, kas novērš vardarbību un aizsargā cietušos visā ES. Tajā paredzēta kriminālatbildība par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu laulībām un vairākiem ar dzimumu saistītas kibervardarbības veidiem 13 . Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis direktīvas pēc iespējas ātrākā transponēšanā (termiņš ir 2027. gada 14. jūnijs) un efektīvā īstenošanā, cita starpā organizējot īstenošanas darbseminārus un divpusēju informācijas apmaiņu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta noteikumiem par kibervardarbības nodarījumiem, nelikumīga satura izņemšanu, piekļūstamiem tiešsaistes ziņošanas kanāliem un specializētiem pakalpojumiem kibernoziegumos cietušajiem.

Komisija atbalstīs valstu reformas, ieviešot izvarošanas definīcijas, kuru pamatā ir piekrišanas jēdziens. Pamatojoties uz 2022. gada priekšlikumu par VPS apkarošanas direktīvu, kurā bija iekļauta ES mērogā izmantojama izvarošanas definīcija, Komisija atjauninās ES tiesiskās vides kartējumu, lai noteiktu turpmāko rīcību, arī likumdošanas jomā, nolūkā panākt, ka dzimumattiecības bez piekrišanas tiek definētas kā izvarošana visā ES. Komisija arī atbalstīs dalībvalstis VPS apkarošanas direktīvas 35. panta īstenošanā – tajā noteikts, ka tām ir jādara pieejami un jāizplata izglītojoši materiāli, vajadzības gadījumā sniedzot arī norādījumus, kas veicina izpratni par to, ka piekrišana ir jādod brīvprātīgi kā personas brīvas gribas, savstarpējas cieņas un tiesību uz seksuālo un fizisko neaizskaramību izpausme.

Komisija arī palīdzēs dalībvalstīm izstrādāt valsts rīcības plānus vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai 14 , kuri jāizstrādā līdz 2029. gada jūnijam. VPS apkarošanas direktīvas un valstu plānu īstenošana tiks nodrošināta, apmainoties ar paraugpraksi starp dalībvalstīm, cita starpā izmantojot arī Savstarpējas mācīšanās programmu dzimumu līdztiesības jomā un ES tīklu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai.

Turklāt Cietušo tiesību direktīva 15 nodrošina, ka no dzimumu vardarbības cietušie gūs labumu no labākas piekļuves integrētiem atbalsta pakalpojumiem un juridiskajai palīdzībai, atvieglotas ziņošanas par noziegumiem, labākas viņu personas datu aizsardzības un pastiprinātiem aizsardzības pasākumiem.

Tiesībaizsardzības un prokuratūras iestādēm ir būtiska nozīme vardarbības ģimenē un feminicīda novēršanā un apkarošanā. Lai panāktu cietušo drošību un izbeigtu nesodāmību, ir būtiski uzlabot šo iestāžu spēju ātri atklāt riskus un iejaukties. Tāpēc Komisija palīdzēs izstrādāt pamatnostādnes par vardarbības pret sievietēm gadījumu novēršanu, atklāšanu, efektīvu izskatīšanu un par kriminālvajāšanu par tiem, tādējādi cenšoties panākt sinerģiju ar ES aģentūru, jo īpaši Eiropola, Eurojust un CEPOL, tīkliem, darbībām un speciālajām zināšanām. Šā darba ietvaros Komisija izskatīs, kā veicināt pārrobežu sadarbību starp attiecīgajām iestādēm, kas ir jo īpaši nepieciešama, lai apkarotu ar dzimumu saistītu kibervardarbību, šajā sadarbībā bieži iesaistot nodarījuma izdarītājus, cietušos, platformas un serverus, kas atrodas dažādās jurisdikcijās. Tas būs būtiski, lai izvairītos no tā, ka nodarījuma izdarītāji izmanto jurisdikcijas nepilnības un izvairās no atbildības, atstājot cietušos bez efektīvas aizsardzības vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Digitālo pakalpojumu aktā (DPA) ar dzimumu saistīta vardarbība ir atzīta par sistēmisku risku 16 , kas ļoti lielu tiešsaistes platformu (VLOP) un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu (VLOSE) nodrošinātājiem ir jānovērtē un jāmazina. Šajā kontekstā, piemēram, Komisija izmeklē, vai “X” nodrošinātājs ir pienācīgi novērtējis un mazinājis nelikumīga satura, piemēram, manipulētu, seksuāli atklātu attēlu, izplatīšanas riskus saistībā ar Grok MI funkciju ieviešanu. Komisija arī pašlaik veic izmeklēšanu pret četru tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas izplata pornogrāfisku saturu, lai nodrošinātu, ka nepilngadīgajiem nav piekļuves šādam saturam. Komisija turpinās nodrošināt šo lietu un tiesību aktu stingru izpildi kopumā.

Lai nodrošinātu informāciju šai izpildei, Komisija arī turpinās savu riska uzraudzības un pierādījumu vākšanas darbu saskaņā ar DPA, cita starpā veicot īpašus pētījumus, kas palīdz novērtēt sistēmiskos riskus, kuri saistīti ar dzimumu vardarbību. Vienlaikus Komisija turpinās strukturētu regulatīvo dialogu ar VLOP, lai stiprinātu atbilstību. Pamatojoties uz risku analīzi un sadarbībā ar valstu iestādēm Komisija izmantos visus pieejamos instrumentus, lai nodrošinātu ar dzimumu saistītas vardarbības risku efektīvu mazināšanu, cita starpā vajadzības gadījumā izdodot pamatnostādnes VLOP un VLOSE. Šādas pamatnostādnes ir paredzētas DPA un izstrādātas, lai iepazīstinātu ar paraugpraksi un ieteiktu iespējamos pasākumus attiecībā uz konkrētiem riskiem – šajā gadījumā tiem, kas saistīti ar dzimumu vardarbību. Tās var palīdzēt Komisijai noteikt, kādi pasākumi tās ieskatā VLOP un VLOSE nodrošinātājiem būtu jāievieš, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar DPA.

Tāpat Komisija kopā ar tiešsaistes platformām veiks turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās īsteno 2025. gada DPA vadlīnijas par nepilngadīgo aizsardzību , kurās Komisija paskaidro pasākumus, kas nepilngadīgajiem piekļūstamu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jāievieš, lai savos pakalpojumos nodrošinātu nepilngadīgo augstu privātuma, drošības un drošuma līmeni, tostarp pasākumus, kuru mērķis ir novērst tāda seksualizēta vai intīma satura, kuros redzami bērni, nevēlamu izplatīšanu. Komisija ir pieprasījusi informāciju un turpinās sadarboties ar vairākiem VLOP nodrošinātājiem saistībā ar to, kā tie pārvalda riskus, kas saistīti ar lietotāju spēju lejupielādēt nelikumīgas vai kaitīgas lietotnes, tostarp tā dēvētās atkailināšanas (nudify) lietotnes.

Komisija arī palīdzēs veidot uzticamu signalizētāju spējas ar dzimumu saistītas kibervardarbības jomā, lai nodrošinātu, ka tiešsaistes platformu nodrošinātājiem tiek biežāk sniegta informācija par šādu saturu. Tā izdos pamatnostādnes par uzticamiem signalizētājiem, kuru mērķis ir precizēt to lomu cīņā pret nelikumīgu saturu, ieskaitot ar dzimumu saistītu vardarbību. Šīs pamatnostādnes arī palīdzēs precizēt tiešsaistes platformu nodrošinātāju pienākumus attiecībā uz paziņojumiem, kas saņemti no uzticamiem signalizētājiem.

Vēl viena joma, kam jāpievērš uzmanība, ir to bērnu aizsardzība, kuri cietuši no dzimumu vardarbības. Komisija nodrošinās, ka tiek izpildītas ES tiesību normas par cietušo bērnu aizsardzību. Šie centieni tiks pastiprināti, izmantojot Rīcības plānu bērnu aizsardzībai pret noziedzību, kas arī palīdzēs apkarot vardarbību pret meitenēm un padarīt digitālo vidi tām drošāku. Komisija arī nāca klajā ar Rīcības plānu iebiedēšanas tiešsaistē apkarošanai , uzsverot, ka pret sievietēm un meitenēm vēršas nesamērīgi bieži un plaši, un aicinot dalībvalstis izveidot visaptverošu valsts iebiedēšanas tiešsaistē apkarošanas politiku.

Lielākā daļa cilvēku tirdzniecības upuru ir sievietes un meitenes, kas galvenokārt tiek tirgotas seksuālai izmantošanai 17 . Grozītajā Cilvēku tirdzniecības novēršanas direktīvā ir iekļauta dzimumsensitīva pieeja un pastiprināta reaģēšana. 2026. gadā Komisija nāks klajā ar jaunu stratēģiju, lai risinātu jaunas problēmas un vajadzības saistībā ar cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo, jo īpaši sieviešu un bērnu, aizsardzību.

Uzticami dati ir būtiski, lai efektīvi risinātu visus ar dzimumu saistītas vardarbības aspektus. Komisija finansēs otro, paplašināto ES mēroga apsekojumu par dzimumu vardarbību, kas aptvers arī jaunus kibervardarbības veidus un ko veiks Eurostat. Komisija un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE) arī palīdzēs dalībvalstīm uzlabot administratīvo datu vākšanu par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu.

Komisija turpinās piedāvāt finansējumu ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai, izmantojot programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV) Daphne sadaļu, kuras budžets 2021.–2027. gadam ir 200 miljoni EUR 18 . Komisija plāno turpināt to darīt saskaņā ar ierosināto programmu AgoraEU 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmā (DFS) (pēc iestāžu sarunām). Turklāt Komisija atbalstīs projektu ilgtermiņa ietekmi, veicinot to rezultātu pamanāmību, sekmējot apmaiņu starp projektu partneriem un nosakot darbības paplašināšanai.

Visi šie centieni palīdzēs ES efektīvi īstenot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), kurai ES pievienojās 2023. gadā. Ir būtiski nodrošināt konvencijas īstenošanu, cita starpā veicot turpmākus pasākumus saistībā ar neatkarīgās Ekspertu grupas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai 2027. gada pamatnovērtējuma ziņojumu un izpildot turpmākus ieteikumus. Komisija arī atkārtoti aicina visas dalībvalstis ratificēt un pilnībā īstenot Stambulas konvenciju kā galveno starptautisko satvaru vardarbības pret sievietēm apkarošanai.

Komisijas galvenās darbības:

üatbalstīt dalībvalstis Vardarbības pret sievietēm direktīvas transponēšanā un īstenošanā, uzraudzīt valstu plānus un izstrādāt pamatnostādnes tiesībaizsardzības un prokuratūras iestādēm, arī par pārrobežu sadarbību (2026.–2030. gads);

üatjaunināt izvarošanas tiesību aktu juridiskās vides kartējumu visā ES, pamatojoties uz piekrišanas jēdzienu, lai noteiktu turpmāku ES rīcību (2027. gads);

üīstenot strukturētu regulatīvo dialogu ar ļoti lielām tiešsaistes platformām par kibervardarbību, kas saistīta ar dzimumu, un palīdzēt veidot uzticamu signalizētāju spējas;

üatbalstīt nākamā ES apsekojuma par dzimumu vardarbību (2027.–2028. gads) īstenošanu un administratīvo datu vākšanu (2026.–2030. gads).

***

Ceļveža 2. princips. Visaugstākie fiziskās un psihoemocionālās veselības aprūpes standarti

Dzimumu nevienlīdzība būtiski ietekmē piekļuvi veselības aprūpei. Sievietes saskaras ar dažādiem dzimumspecifiskiem šķēršļiem piekļuvē veselības aprūpei un cieš no dzimumsensitīvu medicīnisko pētījumu, diagnostikas un terapijas trūkuma 19 . Piemēram, nav pietiekamas izpratnes par to, ka vairāku slimību, piemēram, sirds un asinsvadu slimību, riski un simptomi vīriešiem un sievietēm atšķiras. Turklāt šis jautājums bieži vien nav iekļauts medicīniskās izglītības studiju programmās. Dzimumu normas, kas saistītas ar tradicionālo vīrišķību, var negatīvi ietekmēt arī vīriešu un zēnu veselību, cita starpā atturēt no palīdzības meklēšanas un palielināt iesaistīšanos kaitīgā uzvedībā. Turklāt intersekcionālā nevienlīdzība palielina šķēršļus veselības aprūpes pieejamībai un var izraisīt diskrimināciju ārstēšanas laikā, piemēram, pret sievietēm ar invaliditāti, migrantēm, finansiālās neaizsargātības situācijā esošām sievietēm, LBTIQ+ sievietēm, romu sievietēm vai sievietēm lauku un attālos apvidos.

Lai veicinātu sieviešu veselību, ir jāstiprina veselības aprūpes speciālistu apmācība. Dzimumvērīgs saturs ārstu, medmāsu un citu veselības aprūpes speciālistu izglītības programmās visā apmācības un darba dzīves laikā var palīdzēt nodrošināt, ka veselības aprūpes speciālisti labāk izprot, kā dažādas slimības izpaužas sievietēm, kā ar dzimumu saistīti riska faktori ietekmē iznākumu un kā strukturāli aizspriedumi veicina nepareizas diagnozes noteikšanu un novēlotu aprūpi.

Joprojām pastāv problēmas uzlabot sieviešu piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un ar to saistītajām tiesībām (SRHR). Kontracepcijas pieejamība ES joprojām ir nevienmērīga, un alternatīvi kontracepcijas risinājumi vīriešiem nav pietiekami izstrādāti. Turklāt pārāk daudzām sievietēm un meitenēm nav piekļuves cenas ziņā pieejamiem menstruālās higiēnas produktiem 20 . Sieviešu pieredzei un stāvokļiem saistībā ar veselību, piemēram, menstruācijām, menopauzei, endometriozei un pēcdzemdību depresijai, netiek pievērsta pietiekama uzmanība veselības pētniecībā vai ārstēšanas laikā 21 .

Komisija ir integrējusi dzimumu līdztiesības aspektu veselības pētniecībā un nodrošinājusi mērķtiecīgu finansējumu sieviešu veselības jautājumiem, piemēram, endometriozei un policistisko olnīcu sindromam, saskaņā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu (“Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa”) 22 . Turklāt tā ir integrējusi dzimumperspektīvu Eiropas Vēža uzveikšanas plānā 23 un Veselības paketē , kā arī Sirds veselības plānā .

Komisija kopā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) sāks jaunu iniciatīvu, lai izpētītu veidus, kā uzlabot sieviešu, tostarp sieviešu ar invaliditāti, veselības aprūpes kvalitāti un piekļūstamību. Projekts sniegs iespējas apmainīties ar paraugpraksi par dzimumu nevienlīdzības uzraudzības un analīzes uzlabošanu, palīdzēs politikas veidotājiem noteikt prioritātes un piedāvās uz pierādījumiem balstītus risinājumus sieviešu veselības jomā. Tā rezultāti var palīdzēt stiprināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās ar veselību saistītajās iniciatīvās, tostarp ES finansētajā veselības pētniecībā.

Komisija arī finansēs pētījumu par makroekonomiskajiem, mikroekonomiskajiem un sociālajiem ieguvumiem, ko sniedz atšķirību novēršana sieviešu veselības jomā saistībā ar konkrētiem stāvokļiem, piemēram, menopauzi. Lai nodrošinātu, ka zāles ir drošas un efektīvas ikvienam, Komisija kopā ar Eiropas Zāļu aģentūru izpētīs, vai ir iespējams izstrādāt sistemātisku dzimumsensitīvu pārbaudi cilvēku zāļu aprites ciklā, arī pētniecībā un izstrādē. Tas balstīsies uz darbu pie dzimumsensitīviem klīniskajiem pētījumiem ES iniciatīvas “Klīnisko pētījumu paātrināšana Eiropas Savienībā” ietvaros, ņemot vērā, ka ES farmācijas tiesību akti, tostarp Zāļu direktīva , nodrošina, ka visiem pacientiem lietošanai tiek reģistrētas tikai zāles, kas atbilst kvalitātes, drošuma un iedarbīguma prasībām. Turklāt ir jāapsver ierosinātā Zāļu klīnisko pārbaužu regulas pārskatīšana saskaņā ar Eiropas Biotehnoloģijas aktu , lai nodrošinātu, ka pētījumi atspoguļo iedzīvotāju daudzveidību un uzlabo ārstēšanu neaizsargātām grupām. Turklāt sievietes, kurām iestājusies grūtniecība vai kuras sāk barošanu ar krūti, netiks automātiski izslēgtas no dalības pētījumos. Komisija arī pieņems dzimumvērīgu pieeju, nodrošinot piekļuvi medicīniskajiem pretlīdzekļiem, piemēram, vakcīnām, terapeitiskiem līdzekļiem, diagnostikai un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, un to pieejamību.

Pilnībā ievērojot Līgumus un jo īpaši dalībvalstu atbildību par savas veselības politikas noteikšanu, tostarp bioētikas jautājumiem, un par veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu, lai aizsargātu sieviešu veselību, atbalstot un papildinot dalībvalstu rīcību veselības aizsardzības jomā attiecībā uz sieviešu piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un ar to saistītajām tiesībām, Komisija plāno veikt prakses un starptautisko satvaru kartēšanu šajā jomā. Tā arī plāno izstrādāt sistēmu un metodiku sistēmiskai datu vākšanai, lai uzlabotu pierādījumu bāzi par seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām. Turklāt Komisija plāno atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi kontracepcijas līdzekļiem ES, lai palielinātu to pieejamību un piekļūstamību.

Turklāt 2026. gada februārī Komisija sniedza atbildi uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) “My Voice, My Choice – par drošu un pieejamu abortu”. Atbildē atzīts, ka nedrošs aborts ir sabiedrības veselības jautājums, un uzsvērts, ka dalībvalstis, ja tās to vēlas, var izmantot Eiropas Sociālo fondu+, lai uzlabotu vienlīdzīgu piekļuvi likumīgi pieejamiem un cenas ziņā pieejamiem drošiem aborta pakalpojumiem.

Komisijas galvenās darbības:

ükopā ar Pasaules Veselības organizāciju uzsākt jaunu iniciatīvu par sieviešu veselību (2026. gads);

üsākt pētījumu par ekonomiskajiem un sociālajiem ieguvumiem, ko sniedz atšķirību novēršana sieviešu veselības jomā saistībā ar konkrētiem stāvokļiem, piemēram, menopauzi (2028. gads);

üatbalstīt dalībvalstu rīcību veselības jomā attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, kartējot praksi un starptautiskos satvarus (2028. gads);

üīstenot Komisijas atbildi uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu: “My Voice, My Choice – par drošu un pieejamu abortu” (2026.–2027. gads).

***

Ceļveža 3. princips. Vienlīdzīga darba samaksa, plašākas ekonomiskās iespējas un finansiālā neatkarība

Sievietes Eiropas Savienībā vienā stundā joprojām pelna vidēji par 12 % mazāk nekā vīrieši 24 , kas liecina par pastāvīgu dzimumu nevienlīdzību darba tirgū. Šā jautājuma risināšana ir saistīta ar netaisnības novēršanu un ES līgumu un Pamattiesību hartas īstenošanu 25 , tādējādi atraisot uzlabotas dzimumu līdztiesības ekonomisko potenciālu.

Darba samaksas pārredzamības direktīva ir pagrieziena punkts cīņā pret diskrimināciju darba samaksas ziņā un tādu amatu nepietiekamu novērtēšanu, kurā dominē sievietes – tie ir vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību pamatcēloņi. Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis šīs direktīvas efektīvā un savlaicīgā īstenošanā. Sadarbībā ar EIGE 2026. gadā tā publicēs rīkkopu par dzimumneitrālu darba novērtēšanu un klasifikāciju. Rīkkopa ietvers pielāgotus rīkus, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem veikt šos procesus iekšēji bez nepieciešamības izmantot ārējas konsultācijas. Turklāt Komisija nodrošinās papildu finansējumu, lai atbalstītu direktīvas īstenošanu, un organizēs darbsemināru sociālajiem partneriem par to, kā viņi var atbalstīt tās īstenošanu.

Turklāt Darba samaksas pārredzamības direktīvā ir atsauce uz 2014. gada publiskā iepirkuma direktīvu noteikumiem, un tajā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka publisko līgumu izpildē ekonomikas operatori pilda savus pienākumus, kas saistīti ar vienādas darba samaksas principu 26 .

Sievietes visā ES saskaras arī ar grūtībām piekļūt investīcijām, kas ievērojami kavē sieviešu vadītu uzņēmumu darbību. No katriem 100 EUR, kas ieguldīti riska kapitālā, mazāk nekā 3 EUR tiek novirzīti sieviešu vadītām komandām un tikai 15 EUR – jauktu dzimumu komandām 27 . Šīs investīciju atšķirības starp dzimumiem novēršana ir būtiska ES konkurētspējai. Turklāt ar dzimumu saistīto finanšu pratības atšķirību novēršanai 28 ir izšķiroša nozīme, lai veicinātu sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un investīcijas un nodrošinātu sievietēm pilnvērtīgas iespējas finanšu lēmumu pieņemšanā.

Lai uzlabotu piekļuvi finansējumam, izšķiroša nozīme, īstenojot nolīgumus par ES investīciju finansējumu, ir dzimumu līdztiesības prasībām atbilstoša finansējuma mērķiem. Pamatojoties uz pieredzi, ko guvusi Eiropas Investīciju banka (EIB) (īstenošanas partnere InvestEU ietvaros), kura lielā mērā pārsniedza pašreizējo dzimumu līdztiesības prasībām atbilstoša finansējuma mērķrādītāju 25 % apmērā, Komisija ierosinās vēl vairāk paplašināt dzimumu līdztiesības prasībām atbilstošus mērķrādītājus saistībā ar turpmākām finansēšanas programmām. Sadarbībā ar EIB grupu Komisija turpinās darbības, lai uzlabotu sieviešu uzņēmēju piekļuvi finansējumam ES un palielinātu sieviešu pārstāvību finanšu nozarē (piemēram, izmantojot Dzimumu līdztiesības finansējuma laboratoriju ). Arī turpmākās programmas, piemēram, Eiropas Konkurētspējas fonds (pēc iestāžu sarunām), varētu sniegt atbalstu sieviešu vadītai uzņēmējdarbības attīstībai un veicināt sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Turklāt finanšu pratības stratēģijas īstenošanas mērķis būs stiprināt tās dzimumvērīgo pieeju. ESTEAM iniciatīvā , kuras mērķis ir uzlabot sieviešu un meiteņu digitālās un darījumdarbības kompetences, līdz 2028. gadam apmācīs aptuveni 10 000 meiteņu un sieviešu.

Turklāt Komisija publicēs ziņojumu par to, kā tiek īstenota Direktīva 2004/113/EK attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, un veiks Direktīvas 2010/41/ES par pašnodarbinātu personu darbu stresa testu. Mērķis ir noteikt, kāpēc direktīvas pašlaik netiek pietiekami izmantotas, lai gan abās jomās joprojām pastāv dzimumu līdztiesības problēmas. Tas nodrošinās visaptverošu pierādījumu bāzi turpmākai rīcībai, lai novērstu nepilnības spēkā esošo tiesību aktu tvērumā un piemērošanā.

Sievietes, jo īpaši sievietes neaizsargātības situācijā, visā ES ir pakļautas paaugstinātam nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Piemēram, vientuļajiem vecākiem, galvenokārt sievietēm, ir grūtības nodrošināt sev iztiku, un viņi saskaras ar divreiz lielāku nabadzības vai sociālās atstumtības risku nekā sabiedrība kopumā. Padomes Ieteikumā par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu , dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt iespēju pieprasīt minimālo ienākumu, kas sniedzams atsevišķiem mājsaimniecības locekļiem. Individuālie ieguvumi var veicināt dzimumu līdztiesību, ienākumu stabilitāti un sieviešu ekonomisko neatkarību. Turpmāk Komisija plāno integrēt spēcīgu dzimumperspektīvu ES pirmajā nabadzības novēršanas stratēģijā.

Saskaņā ar Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu Komisija ierosinās Padomes Ieteikumu par cīņu pret atstumtību mājokļa jomā, lai veicinātu iekļaujošu datu vākšanu un atbalstītu neaizsargātas personas nestabilās situācijās mājokļa jomā, tostarp vientuļos vecākus (lielākoties sievietes), vecāka gadagājuma cilvēkus (sievietes dzīvo ilgāk) un ar dzimumu saistītas vardarbības upurus. Komisija arī publicēs pētījumu par nevienlīdzību un diskrimināciju mājokļa jomā, izvēloties intersekcionālu pieeju.

Menstruālā un menopauzes nabadzība skar daudzas sievietes visā ES. Lai gan samazinātas PVN likmes nevar attiecināt uz grupām ar zemiem ienākumiem (vai kādu konkrētu grupu), PVN direktīvas pārskatīšana 2022. gadā ļāva dalībvalstīm piemērot samazinātu vai 0 % likmi sieviešu higiēnas precēm. Citi iespējamie pasākumi, kurus var labāk orientēt uz tiem, kam vajadzīga palīdzība, ietver menstruālās higiēnas preču nodrošināšanu bez maksas vai bezmaksas izplatīšanas organizēšanu konkrētām grupām. Komisija organizēs paraugprakses apmaiņu par pasākumiem efektīvai menstruālās un menopauzes nabadzības apkarošanai valsts līmenī.

Sieviešu un vīriešu pensiju atšķirība ES joprojām ir 25 % 29 , kā rezultātā gados vecākām sievietēm ir lielāks nabadzības un sociālās atstumtības risks nekā gados vecākiem vīriešiem. Starppaaudžu taisnīguma stratēģijā ir uzsvērts, kā nevienlīdzība nodarbinātības, darba samaksas un aprūpes pienākumu jomā palielina dzimumu atšķirības saistībā ar ienākumu stabilitāti un pensijām turpmākajā dzīvē. Lai novērstu šo atšķirību, ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai izskaustu sieviešu un vīriešu pensiju atšķirības pamatcēloņus, tostarp karjeras pārtraukumus, nepilnas slodzes nodarbinātību un nepietiekamus ietaupījumus, un pielāgotu pensiju sistēmas plānojumu. Šajā nolūkā Komisija izpētīs veidus, kā novērst darba tirgus rezultātus un attiecīgās pensiju sistēmas iezīmes, kas veicina sieviešu un vīriešu pensiju atšķirību, un kartēs un atbalstīs paraugprakses apmaiņu šīs atšķirības novēršanā. Komisija uzlabos atšķirības un tās pamatcēloņu uzraudzību saskaņā ar sociālo rezultātu pārskatu un nāks klajā ar ieteikumiem Eiropas pusgada ietvaros. Turklāt princips, ka sievietēm un vīriešiem ir vienlīdzīgas iespējas iegūt pensijas tiesības, tiek īstenots saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru . Komisija 2027. gada ziņojumā par pienācīgu sociālo aizsardzību vecumdienās sniegs arī analīzi par vecāka gadagājuma sieviešu situāciju un dzimumu atšķirībām pensijas apmēra un nabadzības līmeņa jomā.

Komisijas galvenās darbības:

ükopā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu publicēt rīkkopu par dzimumneitrālu darba novērtēšanu un klasifikāciju un atbalstīt sociālos partnerus Darba samaksas pārredzamības direktīvas īstenošanā (2026. gads);

üpublicēt ziņojumu par Direktīvu 2004/113/EK attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (2029. gads) un veikt Direktīvas 2010/41/ES par pašnodarbinātību stresa testu (2028. gads);

ükartēt un atbalstīt paraugprakses apmaiņu sieviešu un vīriešu pensiju atšķirības novēršanas jomā un izpētīt veidus, kā novērst tās virzītājspēkus (2026.–2030. gads).

***

Ceļveža 4. princips. Darba un privātās dzīves līdzsvars un dzimumu līdztiesība aprūpē

Daudzām sievietēm ir grūti apvienot savu darba un privāto dzīvi, jo viņas joprojām uzņemas lielāko daļu neapmaksātu aprūpes un mājsaimniecības pienākumu. Eiropas Savienībā vairāk nekā divreiz vairāk sieviešu (41 %) nekā vīriešu (20 %) vairāk nekā 35 stundas nedēļā velta bērnu aprūpei 30 . Aprūpes pienākumi ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sievietes strādā nepilnu darba laiku vai ir ekonomiski neaktīvas 31 . Lai novērstu šo dzimumu atšķirību aprūpes jomā, ir svarīgi palielināt to tēvu un aprūpētāju vīriešu skaitu, kas izmanto atvaļinājumus ģimenes apstākļu dēļ un elastīgu darba režīmu, un tas palīdzēs vīriešiem vairāk izmantot savas tiesības. Turklāt, neraugoties uz ievērojamām investīcijām saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu , lai veidotu un paplašinātu bērnu aprūpes pakalpojumus 32 , daudzām ģimenēm joprojām nav pieejama kvalitatīva un cenas ziņā pieejama agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe vai ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi, kas kavē sieviešu līdzdalību darba tirgū. Pati aprūpes nozare ir ļoti segregēta pēc dzimuma, ar strukturāli zemām algām un sarežģītiem darba apstākļiem, kas prasa dzimumvērīgu rīcību.

Eiropas Aprūpes stratēģijā ir izklāstīts satvars kvalitatīviem, cenas ziņā pieejamiem un piekļūstamiem aprūpes pakalpojumiem un uzlabota gan aprūpētāju, gan aprūpes saņēmēju situācija. Ar Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu izveido stabilu tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu elastīga darba režīma un pienācīgi apmaksātu atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ pieejamību vecākiem un aprūpētājiem, mudinot tēvus izmantot paternitātes atvaļinājumus un atvaļinājumus ģimenes apstākļu dēļ. Priekšlikums par turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku ietver iespēju dalībvalstīm sniegt atbalstu lauku saimniecību atbalsta dienestiem, kas ļautu lauksaimniekiem izmantot bērna kopšanas un ģimenes aprūpes atvaļinājumu. Ar Padomes Ieteikumu par Barselonas mērķrādītājiem 2030. gadam dalībvalstis apņēmās sasniegt mērķrādītājus attiecībā uz dalību agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, kā arī ievērot kvalitātes un cenas pieņemamības standartus. Tāpat ar Padomes Ieteikumu par piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei dalībvalstis apņēmās uzlabot pakalpojumus un risināt darbaspēka problēmas.

Komisija novērtēs, kā visas dalībvalstis īsteno Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu, un līdz 2028. gadam ziņos par to. Šim ziņojumam pievienos divus pētījumus par pašnodarbināto personu tiesībām uz atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un par mijiedarbību starp direktīvā paredzētajiem atvaļinājumiem un cita veida atvaļinājumiem ģimenes apstākļu dēļ. Komisija arī pievērsīsies pastāvīgajiem stereotipiem, kas izraisa to, ka vīrieši neizmanto atvaļinājumus, un atbalstīs to, ka tiek uzraudzīts, kā vīrieši izmanto atvaļinājumus, mudinot dalībvalstis pieņemt darba un privātās dzīves līdzsvara rādītāju sistēmu, kas kopīgi izstrādāta Nodarbinātības un sociālo lietu padomes padomdevējās komitejās 33 . Vienlaikus Komisija iesniegs ziņojumus par to, kā tiek īstenots Padomes ieteikums par Barselonas mērķrādītājiem un par to, kā tiek īstenots Padomes ieteikums par ilgtermiņa aprūpi. Turklāt ES Demogrāfijas forums pievērsīsies demogrāfisko norišu dzimumu līdztiesības aspektiem, izmantojot datus no ziņojuma par demogrāfiju.

Īpaša uzmanība joprojām tiek pievērsta darba apstākļiem aprūpes nozarē. Šai nozarei, kurā dominē sievietes, ir raksturīgas zemas algas, lielāka nestabilu darba līgumu izplatība nekā citās nozarēs, saspringts darba grafiks, darba koplīgumu trūkums un nepietiekama piekļuve apmācībai. Lai atbalstītu sociālo dialogu šajā nozarē, Eiropas līmenī tika izveidota nozares sociālā dialoga komiteja. Mājsaimniecībās nodarbinātas personas, kurām bieži vien ir migrantu izcelsme, ir īpaši neaizsargātas. Tāpēc Komisija mudina dalībvalstis ratificēt un īstenot SDO Konvenciju Nr. 189 par pienācīgu darbu mājsaimniecībās nodarbinātajām personām.

Lai pārskatītu progresu, kas panākts saskaņā ar Eiropas Aprūpes stratēģiju, Komisija rīkos īstenošanas dialogu par aprūpi. Šajā dialogā tiks pārskatīts progress saistībā ar agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu, ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu, taisnīgu darba apstākļu un apmācības nodrošināšanu aprūpes nozarē. Dialogs sniegs informāciju Eiropas aprūpes kursam, kurā tiks integrēta spēcīga dzimumperspektīva. Tajā tiks izklāstīts visaptverošs pasākumu kopums aprūpes nozares un darbaspēka problēmu risināšanai. Tas ietver aprūpētāju darba apstākļu un karjeras attīstības uzlabošanu un aprūpes pieejamību cenas ziņā, piekļūstamību un kvalitāti. Aprūpes kurss arī veicinās vienlīdzīgāku vīriešu un sieviešu līdzdalību formālajā un neformālajā aprūpē un izvērtēs ieguldījumus aprūpē, aplūkojot digitalizācijas un dažādu darījumdarbības modeļu sniegtās iespējas, lai veicinātu taisnīgu nodarbinātību un kvalitatīvu aprūpi.

Komisijas galvenās darbības:

üpublicēt ziņojumu par to, kā tiek īstenota Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīva (2028. gads);

üpublicēt ziņojumus par to, kā tiek īstenots Padomes Ieteikums par pirmsskolas izglītību un aprūpi un Padomes Ieteikums par ilgtermiņa aprūpi (2027. gads);

ünākt klajā ar visaptverošu Eiropas aprūpes kursu (2027. gads).

***

Ceļveža 5. princips. Vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas un pienācīgi darba apstākļi

ES nodarbinātības 2030. gada pamatmērķrādītāja mērķis ir uz pusi samazināt dzimumu nodarbinātības atšķirību. Tomēr sieviešu nodarbinātības līmenis joprojām ir par 10 procentpunktiem zemāks nekā vīriešu nodarbinātības līmenis 34 . Tika lēsts, ka šī starpība vien 2023. gadā ES ekonomikai radīja zaudējumus 390 miljardu EUR apmērā 35 . Dzimumu nodarbinātības atšķirību rada dažādi šķēršļi un stimulu struktūras, piemēram, šķēršļi un struktūras valstu nodokļu sistēmās, elastīga darba režīma trūkums un nevienlīdzīgs atalgojums. Dzimumu stereotipi attur daudzas sievietes un vīriešus no savu profesionālo mērķu sasniegšanas un izraisa vīriešu vai sieviešu dominēšanu noteiktās nozarēs. Dzimumu nodarbinātības atšķirība ir īpaši izteikta mātēm, migrantēm un romu sievietēm, sievietēm ar invaliditāti un sievietēm lauku apvidos.

Komisija uzlabos dzimumu līdztiesības un intersekcionālo skatījumu darbībās, kas tiek veiktas saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru, cita starpā nolūkā palielināt sieviešu līdzdalību darba tirgū. Tā arī turpinās veicināt daudzveidību un iekļaušanu, izmantojot ES Daudzveidības hartu platformu , veicinot dialogu un sniedzot norādījumus, arī par iekļaujošu darbā pieņemšanas praksi.

Dzimumu stereotipu, diskriminācijas, karjeras pārtraukumu (saistībā ar aprūpes pienākumiem) un elastīga darba režīma trūkuma dēļ sievietes saskaras ar šķēršļiem virzībai uz augstākā līmeņa vadības amatiem. Direktīva par dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs ir svarīgs tiesiskais regulējums, lai novērstu dzimumu nelīdzsvarotību uzņēmumu vadībā. Komisija 2026. gadā ziņos par dalībvalstu pieņemtajiem pasākumiem, kas ir vienlīdz efektīvi un ļauj apturēt direktīvā noteiktās, uz nopelniem balstītās atlases procedūras piemērošanu. Komisija līdz 2029. gadam iesniegs visaptverošu novērtējumu par direktīvas efektivitāti un lietderību. Dzimumu līdzsvars vadībā un līdzdalība ir būtiski arī publiskajā pārvaldē, lai nodrošinātu, ka politikas veidošana atspoguļo sabiedrības daudzveidību 36 . Komisija savā organizācijā ir veikusi pasākumus, lai panāktu dzimumu paritāti vadošos amatos, kā rezultātā 49 % vadošo amatu ieņem sievietes (salīdzinājumā ar 40 % 2019. gadā). Šis sasniegums tiks uzturēts ar mērķtiecīgiem pasākumiem, jo progresa konsolidācija joprojām ir politiska prioritāte.

Sievietes ir pakļautas arī īpašiem riskiem darbā dažādās nozarēs un darba veidos, tostarp sievietes mobilās un sezonālās darbavietās. Katra trešā sieviete ES ir saskārusies ar seksuālu uzmākšanos darbā, un 18–29 gadus vecu sieviešu vidū šis rādītājs sasniedz 41,6 % 37 . Seksuāla uzmākšanās darbā saskaņā ar ES tiesību aktiem ir aizliegta 38 , taču trūkst īpašu novēršanas, ziņošanas un cietušo atbalsta mehānismu. Lai gan ES ir stabils darba aizsardzības satvars, ir jārīkojas aktīvāk, lai kā psihosociālu risku novērstu seksuālu uzmākšanos darbā, cita starpā ir jāveic arī iespējami likumdošanas pasākumi. Saskaņā ar Kvalitatīvu darbvietu aktu un pamatojoties uz sociālo partneru atbildēm pirmā posma apspriešanās laikā 39 , kā arī gaidot otrā posma apspriešanos, Komisija apsvērs iespējas rīkoties, lai labāk novērstu seksuālu uzmākšanos darbavietā. Gaidāmais ES stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā arī dos iespēju īstenot plašāku dzimumvērīgu pieeju, cita starpā attiecībā uz trešo personu īstenotu vardarbību. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) izstrādātais tiešsaistes interaktīvais riska novērtēšanas rīks attiecībā uz seksuālu uzmākšanos un trešo personu īstenotu vardarbību sniedz praktisku atbalstu darba devējiem un darba ņēmējiem seksuālas uzmākšanās novēršanā un atklāšanā. 2027. gadā EU-OSHA arī sāks Veselīgu darbavietu kampaņu par psihoemocionālo veselību darbā un psihosociālo risku, tostarp seksuālas uzmākšanās un vardarbības, novēršanu.

Turklāt Komisija turpinās darbu, lai izskaustu psiholoģisku un seksuālu uzmākšanos savā publiskajā pārvaldē. Tas balstīsies uz galvenā konfidenciālā konsultanta darbu un atjaunināto uzmākšanās novēršanas satvaru, īstenojot īpašus rīcības plānus uzmākšanās novēršanai un novēršot vardarbības ģimenē sekas darbavietā atbilstoši ES saistībām saskaņā ar Stambulas konvenciju.

Arī mākslīgā intelekta dēļ rodas jauni riski sievietēm, piemēram, ar dzimumu saistīti aizspriedumi darbā pieņemšanas, izvērtēšanas vai algoritmiskās pārvaldības laikā. MI aktā augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem un uzturētājiem ir noteikti pienākumi nodarbinātības, darba ņēmēju pārvaldības un pašnodarbinātības jomā. Dažiem augsta riska MI sistēmu uzturētājiem ir jāveic ietekmes uz pamattiesībām novērtējums, kura mērķis ir apzināt un izvērtēt iespējamos riskus, ko augsta riska MI sistēma var radīt pamattiesībām, tostarp diskrimināciju dzimuma dēļ. Kvalitatīvu darbvietu ceļvedī Komisija identificēja algoritmisko pārvaldību un MI darbā kā potenciālas ES rīcības jomas Kvalitatīvu darbvietu akta kontekstā.

Dzimumu nelīdzsvarotība, kas dažās nozarēs ir īpaši izteikta, tiek risināta ar īpašām iniciatīvām, piemēram, Digitālās desmitgades politikas programmu , Būvniecības plānu , ES kosmosa un aizsardzības rūpniecības nozares daudzveidības un iekļaušanas tīklu , platformu “Sievietes transporta nozarē” un #DiversityInTransport vēstnieku tīklu . Komisija arī uzsāks jaunas dzimumvērīgas iniciatīvas, lai novērstu nelīdzsvarotību citās nozarēs, piemēram, piedāvās platformu “Sievietes lauksaimniecībā”, ES Mākslinieku hartu un rīcības plānu par sievietēm pētniecībā, inovācijā un jaunuzņēmumos. Komisija arī veiks ES apsekojumu par daudzveidību un iekļaušanu aizsardzības, rūpniecības un kosmosa nozarēs.

Standartiem jābūt iekļaujošiem attiecībā uz visiem ES iedzīvotājiem, tostarp sievietēm. Komisija turpinās veicināt iekļaujošu standartu noteikšanu, atbalstot reprezentatīvas ES iedzīvotāju datu kopas izveidi un pamatojoties uz pētījumu par antropometrijas iekļautību Eiropas saskaņotajos standartos. Saistībā ar gaidāmo Eiropas Produktu aktu Komisija centīsies veicināt ES iedzīvotāju pilnīgu daudzveidību, attiecīgajos nozaru tiesību aktos, jo īpaši standartu noteikšanā, pievēršoties ar dzimumu saistītiem elementiem. Tā arī mudinās Eiropas standartizācijas sistēmu pienācīgi ņemt vērā elementus, kas tieši ietekmē sievietes, un turpinās veicināt sieviešu vienlīdzīgu pārstāvību Eiropas standartizācijas organizāciju pārvaldībā.

Turklāt Komisija turpinās atbalstīt Ražojumu vispārējā drošuma regulas pilnīgu īstenošanu attiecībā uz dzimuma nepārprotamu iekļaušanu ražojumu drošuma novērtēšanā, atzīstot, ka bioloģiskās un fizioloģiskās atšķirības var ietekmēt to, kā riski ietekmē sievietes. Konkrētāk, Komisija atbalstīs dzimumsensitīvu produktu drošumu, izmantojot norādījumu rīkus, īpašu informācijas apmaiņu ar iestādēm un ekonomikas operatoriem.

Komisijas galvenās darbības:

üiesniegt novērtējumu par Direktīvas par dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs efektivitāti un lietderību (2029. gads);

üapsvērt iespējas rīkoties, lai labāk novērstu seksuālu uzmākšanos darbavietā saistībā ar Kvalitatīvu darbvietu aktu (2026. gads) un gaidāmo ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā (2028. gads);

ünākt klajā ar rīcības plānu sievietēm pētniecībā, inovācijā un jaunuzņēmumos (2026. gads);

ümudināt Eiropas standartizācijas sistēmu pienācīgi ņemt vērā visus elementus, kas tieši ietekmē sievietes (2026.–2030. gads).

***

Ceļveža 6. princips. Kvalitatīva un iekļaujoša izglītība un apmācība

Visām meitenēm un zēniem vajadzētu būt iespējai brīvi īstenot savus mērķus, bet viņi bieži saskaras ar dzimumspecifiskām problēmām izglītībā, kas rada nevienmērīgus izglītības rezultātus. Dzimumu stereotipi ietekmē izglītības izvēli, radot sekas visa mūža garumā un veicinot profesionālo segregāciju. Dzimumsensitīva izglītība var būt patiesi pārveidojošs instruments, lai novērstu dzimumu nevienlīdzību un nodrošinātu, ka visiem bērniem ES neatkarīgi no dzimuma ir piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un apmācībai. Piekļuves nodrošināšana un šķēršļu likvidēšana ir īpaši svarīga meitenēm un zēniem no nepietiekami pārstāvētām grupām, tostarp tiem, kas nāk no rasu vai etniskajām minoritātēm, kam ir zemāka sociālekonomiskā izcelsme vai migrantu izcelsme, un bērniem ar invaliditāti. Saskaņā ar Stratēģisko satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā 2021.–2030. gadam Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis šo mērķu sasniegšanā, pilnībā ievērojot to kompetenci šajā jomā.

Lai efektīvi apkarotu dzimumu nelīdzsvarotību izglītībā, ir vajadzīgas mērķtiecīgas darbības tādās stratēģiskās nozarēs kā STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes, matemātika), kurās sievietes ir nepietiekami pārstāvētas. Interese par šīm disciplīnām ir jāveicina jau no agrīna vecuma. Komisija 2026. gadā nāks klajā ar visaptverošu izglītības paketi, lai stiprinātu pamatprasmju, tostarp matemātikas, zinātņu un digitālo kompetenču, apguvi. Kopā ar iniciatīvu Girls Go STEM , ko ierosinājusi Komisija un vada Eiropas Tehnoloģiju institūts saskaņā ar STEM izglītības stratēģisko plānu , tā palīdzēs sasniegt plašāku mērķrādītāju, proti, līdz 2028. gadam STEM piesaistīt vienu miljonu meiteņu. Sieviešu atbalstīšana STEM jomā ir viens no trim galvenajiem stratēģiskā plāna mērķiem. Eiropas STEAM izpildkomisija konsultēs par stratēģiskiem jautājumiem, tostarp par to, kā integrēt veiksmīgu praksi, lai STEM jomai piesaistītu vairāk meiteņu un sieviešu.

Vienlaikus lielāks uzsvars ir jāliek arī uz to zēnu dzimumspecifisko vajadzību risināšanu, kuriem ir mazāka iespēja būt līderu grupā visās ES valstīs. Komisija veicinās pieeju Boys in HEAL (veselība, izglītība, pārvaldība, pratība). Tā publicēs rokasgrāmatu par pierādījumos balstītiem risinājumiem, lai samazinātu ar dzimumu saistītas atšķirības studiju izvēlē un izglītības rezultātos. Pamatojoties uz to, Komisija apsvērs iespēju sākt iniciatīvu, lai palīdzētu piesaistīt vairāk zēnu un vīriešu šīm studiju jomām un nozarēm. Komisija arī labāk atbalstīs skolotājus un skolas dzimumu stereotipu apkarošanā, atbalstot ar šo tematu saistītu materiālu izstrādi un popularizēšanu, piemēram, izmantojot Eiropas skolu izglītības platformu un Erasmus+ projektus.

Augstākās izglītības jomā vīrieši ir nepietiekami pārstāvēti, un sievietēm mēdz būt augstāki akadēmiskie sasniegumi. Komisija apsvērs turpmākas iniciatīvas, lai palielinātu augstākās izglītības pieejamību un nodrošinātu, ka plašs izglītojamo loks absolvē augstskolas.

Kultūra un sports ir spēcīgi faktori, kas ļauj apkarot dzimumu stereotipus izglītības jomā un ārpus tās. ES līmenī vairākās iniciatīvās tiek izmantota kultūra, lai veicinātu dzimumu līdztiesību, savukārt sporta politika mudina sievietes būt par paraugu un palīdz novērst dzimumu nevienlīdzību fizisko aktivitāšu ziņā. Komisija turpinās dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu šajās jomās, jo īpaši Eiropas Sporta nedēļā , #BeActive ES sporta balvas piešķiršanā , Erasmus+ Sport un stratēģiskajā redzējumā par sportu Eiropā, lai stiprinātu Eiropas sporta modeli.

Komisijas galvenās darbības:

ünākt klajā ar izglītības paketi, kas palīdzēs piesaistīt vairāk meiteņu STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) jomām un karjerai tajās (2026. gads);

üveicināt pieeju Boys in HEAL (veselība, izglītība, administrācija un rakstpratība) (2026.–2030. gads) un publicēt rokasgrāmatu par to, kā samazināt ar dzimumu saistītas atšķirības studiju izvēlē un izglītības rezultātos (2028. gads);

üatbalstīt skolām un skolotājiem paredzētu materiālu par dzimumu stereotipu apkarošanu izstrādi un popularizēšanu.

***

Ceļveža 7. princips. Aktīva, vienlīdzīga un droša līdzdalība sabiedriskajā un politiskajā dzīvē

Pašreizējās varas struktūras attur sievietes no pilnīgas, vienlīdzīgas un jēgpilnas līdzdalības un līderības politikā un sabiedriskajā dzīvē. Tikai viena trešdaļa ES dalībvalstu parlamentu deputātu un ministru ir sievietes. Turklāt 2024. gada Eiropas vēlēšanās samazinājās Eiropas Parlamentā ievēlēto sieviešu īpatsvars, kas noslīdēja zem 40 % 40 . Sievietes politikā bieži ir arī uzbrukumu mērķis saistībā ar viņu kvalifikāciju, pieredzi un prasmēm, un tiek izmantota dezinformācija, lai mazinātu viņu uzticamību, apšaubītu viņu leģitimitāti un mazinātu gan sabiedrības atbalstu, gan viņu pašu politisko līdzdalību 41 . Trešdaļa sieviešu politikā, kas cieš no kibervardarbības, vairs neizmanto sociālos medijus 42 . Plaši izplatīta ir arī ar dzimumu saistīta vardarbība pret žurnālistēm, jo pret žurnālistēm biežāk vēršas tiešsaistē un viņas tiek pakļautas ļaunākiem un seksualizētākiem uzbrukumiem 43 . Pret sievietēm politikā un sabiedriskajā dzīvē vērstais naids un vardarbība apdraud viņu pamattiesības un pašu demokrātijas pamatu.

ES līmenī Regulā par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu ir noteikts, ka Eiropas politiskajām partijām un fondiem ir jāpublicē informācija par dzimumu līdzsvaru to biedru vidū un pārvaldes struktūrās. Komisijas Ieteikums par iekļaujošiem un noturīgiem vēlēšanu procesiem mudina valstu politiskās partijas ieviest dzimumu ziņā līdzsvarotus kandidātu sarakstus un veicina rīcību, lai cīnītos pret dzimumbalstītu naida runu, kas vērsta pret politiski aktīvām sievietēm. Komisija atjauninās to dalībvalstīs īstenoto juridisko un politikas pasākumu kartējumu, kas veicina sieviešu līdzdalību un līderību politikā, publiskajā pārvaldē un parlamentos, iekļaujot jaunāko paraugpraksi. Tajā tiks izvērtēta paraugprakse un gūtie panākumi, kas veidos pamatu iespējamai turpmākai rīcībai.

Kā paziņots Eiropas demokrātijas vairogā , Komisija nāks klajā ar Komisijas ieteikumu par drošību politikā politiskajiem kandidātiem un ievēlētiem pārstāvjiem saistībā ar bezsaistes un tiešsaistes draudiem, tostarp dezinformāciju, un ar īpašu paraugprakses rokasgrāmatu. Tajā īpaša uzmanība tiks pievērsta sievietēm, jo viņas ir nesamērīgi apdraudētas. Pasākumi ietvers arī apmācību, mentorēšanu un tīklu veidošanu politiķēm sievietēm, apmācību politikas līderiem un izpratnes veicināšanas pasākumus.

Komisija ļoti nopietni uztver dezinformācijas uzbrukumus sievietēm politikā. Šajā ziņā DPA Rīcības kodekss dezinformācijas jomā ir svarīgs instruments. Saskaņā ar gaidāmo programmu AgoraEU (kas vēl nav pieņemta) Komisija varētu darīt pieejamu finansējumu sieviešu atbalstam politikā, cita starpā, piemēram, cīņai pret naida izpausmēm tiešsaistē. ProtectEU iekšējās drošības stratēģijā ir uzsvērts, cik svarīgi ir apmācīt dalībvalstu kompetentās iestādes izmantot juridiskus instrumentus, lai izņemtu nelikumīgu tiešsaistes saturu, arī lai apkarotu ar dzimumu saistītu kibervardarbību.

Pret dzimumu līdztiesību vērsti vēstījumi, nelikumīgs saturs tiešsaistē un tā izplatības mākslīga pastiprināšana apdraud ES demokrātisko telpu 44 , cita starpā veicinot polarizāciju starp jaunām sievietēm un vīriešiem 45 . Pētījumi liecina, ka to veicina un finansē ar resursiem labi nodrošinātas globālās kustības 46 un ka tas arvien vairāk tiek pielietots, izmantojot ārvalstu īstenotas manipulācijas ar informāciju un iejaukšanos. Izmantojot pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, Komisija ir atbalstījusi pētījumus, lai apkarotu dezinformāciju un naida runu, izprastu polarizācijas cēloņus un vērstos pret vēstījumiem, kas vērsti pret dzimumu līdztiesību. Komisija sāks pētījumu par tiešsaistes tīkliem, jomām un vēstījumiem, kas paredzēti jauniem vīriešiem un zēniem, un to iespējamo saikni ar antidemokrātiskiem spēkiem un naida kustībām. Komisija arī pastiprinās sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un kopienu veidošanas iniciatīvām, kas apkaro manipulācijas ar informāciju un dezinformāciju par dzimumu jautājumiem, cita starpā izmantojot apaļā galda diskusijas ar vīriešiem un zēniem. Turklāt ES zināšanu centra radikalizācijas novēršanai ietvaros Komisija organizēs kopīgu politikas prakses pasākumu par mizogīniju un inceļu ideoloģiju jauniešu vidū.

Komisijas galvenās darbības:

ünākt klajā ar Komisijas Ieteikumu par drošību politikā (2026. gads);

üatjaunināt to juridisko un politikas pasākumu kartējumu, kuru mērķis ir veicināt sieviešu līdzdalību un līderību politikā, publiskajā pārvaldē un parlamentos (2027. gads);

üveikt pētījumu par tiešsaistes tīkliem, jomām un vēstījumiem, kas paredzēti jauniem vīriešiem un zēniem (2028. gads).

***

Ceļveža 8. princips. Institucionālie mehānismi, kas nodrošina dzimumu līdztiesību

Darbības dzimumu līdztiesības veicināšanai var būt efektīvas tikai tad, ja tās atbalsta iestādes un procesi, kas veicina dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības perspektīvas integrēšanu visās politikas jomās. EIGE 2026. gadā izveidos Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas palīdzības dienestu, lai vēl vairāk atbalstītu tā integrēšanu dalībvalstu līmenī. Turklāt Komisija atbalstīs dalībvalstu iestādes, lai tās veidotu spējas un izstrādātu pamatnostādnes par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, arī par dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā. Komisija arī turpinās atbalstīt direktīvu par līdztiesības iestāžu standartiem īstenošanu.

Lai veicinātu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās ES politikas jomās, tostarp tādās transversālās jomās kā klimata un vides politika, Komisija turpinās balstīties uz progresu, ko panākusi Līdztiesības darba grupa kopā ar līdztiesības koordinatoru tīklu visos ģenerāldirektorātos un dienestos un ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD). Katra komisāra kabinetā ir iecelti arī līdztiesības kontaktpunkti.

ES fondi turpinās veicināt dzimumu līdztiesību. CERV programmas ietvaros Komisija turpinās atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sociālos partnerus un publiskās iestādes ES dzimumu līdztiesības tiesību aktu un politikas īstenošanā. Ar programmu “Apvārsnis Eiropa” Komisija arī atkārtoti apstiprina savu apņemšanos finansēt īpašus pētījumus dzimumu līdztiesības jomā, izmantojot intersekcionālu pieeju. Tā arī turpinās atbalstīt dzimumu dimensijas obligātu integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā.

2028.–2034. gada DFS īstenošana (pēc iestāžu sarunām) sniedz būtisku iespēju stiprināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu ES budžetā. Ierosinātajā Snieguma regulā dzimumu līdztiesība ir noteikta kā horizontāls princips lielākajā daļā ES finansēšanas programmu, tostarp valstu un reģionu partnerības plānos. Ar Snieguma regulu tiek ieviests arī konsekvents satvars dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai visā budžetā, izmantojot metodiku dzimumu līdztiesības atbalstam paredzēto ES izdevumu izsekošanai un snieguma rādītājus sadalot pa dzimumiem. Komisija plāno līdz 2026. gada beigām nākt klajā ar tehniskiem norādījumiem par izsekošanas metodiku 47 . Turklāt dzimumu līdztiesības jautājums arī turpmāk tiks risināts Eiropas pusgada laikā, lai apzinātu un risinātu neatliekamas dzimumu līdztiesības problēmas.

ES Reģionu komitejai ir svarīga loma sieviešu politiskās līdzdalības veicināšanā pilsētās un reģionos, un vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgas politiskās pārstāvības veicināšanā. Tāpat Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nosaka sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību kā demokrātijas, sociālā taisnīguma un iekļaujošas izaugsmes pīlāru.

Pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme dzimumu līdztiesības veicināšanā. Komisija turpinās piedāvāt finansējumu feministu un sieviešu tiesību organizācijām gan pašreizējās CERV programmas, gan ierosinātās AgoraEU programmas ietvaros (pēc iestāžu sarunām). Komisija stiprinās pilsoniskās sabiedrības pārstāvību Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju padomdevējā komitejā un Pilsoniskās sabiedrības platformā 48 nodrošinās regulāru un strukturētu satvaru dialogam par ES vērtību aizsardzību un veicināšanu. Tas uzlabos pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp organizāciju, kuru darbs saistīts ar dzimumu līdztiesību, noturību. Komisija īpaši paplašinās sadarbību ar organizācijām, kas vērstas uz dzimumu līdztiesību un iesaista un atbalsta vīriešus un zēnus.

Uz pierādījumiem balstītai dzimumu līdztiesības politikai ir vajadzīgi stabili, pēc dzimuma sadalīti dati, un Komisija apņemas tos sistemātiski vākt. Gaidāmajā Ieteikumā par līdztiesības datiem tiks iekļauts ieteikums datus sadalīt pēc dzimuma un citiem diskriminācijas iemesliem.

Sagatavotības politikā ir jāņem vērā arī dzimumu līdztiesības aspekts. Kā atzīts sagatavotības savienības stratēģijā , krīzes un ārkārtas situācijas var nesamērīgi ietekmēt sievietes un meitenes. Piemēram, ekstremāli laikapstākļi rada nopietnas veselības komplikācijas grūtniecēm vai gados vecākām sievietēm, tostarp paaugstinātu hospitalizācijas risku. Lai to risinātu, Komisija turpinās integrēt daudzveidību un iekļaušanu Savienības civilās aizsardzības mehānisma mācību pasākumos un operācijās, galveno uzmanību pievēršot dzimumu līdzsvara veicināšanai.

Pilsētplānošanai ir liels potenciāls veicināt dzimumu līdztiesību, nodrošinot, ka sabiedriskās vietas ir drošas sievietēm un meitenēm un ka infrastruktūra un pakalpojumi, piemēram, aprūpes pakalpojumi un sabiedriskais transports, ir pielāgoti viņu vajadzībām 49 . ES 2025. gada programmā pilsētām ir atzītas ar dzimumu saistītās problēmas pilsētplānošanā un piedāvāti veidi, kā turpināt šo jautājumu risināšanu kopā ar pilsētām, piemēram, izmantojot topošo ES pilsētu platformu. Komisija arī turpinās atbalstīt un atzīt vietējās pašvaldības, kas iestājas par iekļautību, piešķirot balvu “Eiropas Integrācijas un dažādības galvaspilsētas” .

Lai virzītu sieviešu tiesību ceļveža principu īstenošanu valsts līmenī, Komisija aicina visas dalībvalstis līdz 2027. gada beigām sagatavot valsts dzimumu līdztiesības rīcības plānus. Savstarpējas mācīšanās programma par dzimumu līdztiesību un Augsta līmeņa darba grupa dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanai nodrošina lieliskas platformas paraugprakses apmaiņai un šīs stratēģijas un valstu plānu īstenošanas uzraudzībai.

Komisija uzraudzīs visu līdztiesības savienības stratēģiju īstenošanu un ziņos par to, kā arī izvērtēs progresu, kas panākts saskaņā ar šo stratēģiju, un sekos līdzi tās darbībām. Komisija arī sāks komunikācijas kampaņu par līdztiesības savienību, ietverot spēcīgu dzimumu dimensiju un intersekcionālu pieeju, un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros izveidos pētniecības un inovācijas tīklu līdztiesības savienībai.

Komisijas galvenās darbības:

ünodrošināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu nākamās DFS (2028.–2034. gadam) (vēl nav pieņemta) īstenošanā;

üsniegt tehniskus norādījumus par dzimumu līdztiesības izdevumu uzskaiti (2026. gads);

üstiprināt pilsoniskās sabiedrības pārstāvību Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju padomdevējā komitejā (2026. gads).

3.Dzimumu līdztiesība ES ārējā darbībā

Neviena pasaules valsts pašlaik nav panākusi pietiekamu progresu, lai līdz 2030. gadam panāktu pilnīgu dzimumu līdztiesību. Progress dzimumu līdztiesības jomā daudzās pasaules daļās arvien vairāk apstājas vai pat mazinās, jo rekordaugsts bruņotu konfliktu skaits, demokrātijas regress, ģeopolitiskā sadrumstalotība un klimata pārmaiņu ietekmes paātrināšanās maina globālo drošības vidi. Dzimumu līdztiesības veicināšanai paredzētā finansējuma samazināšana apdraud cilvēces attīstības izredzes, arī sieviešu piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un ar to saistītajām tiesībām. Trešdaļa sieviešu visā pasaulē ir cietušas no fiziskas vai seksuālas vardarbības, un vairāk nekā 200 miljoniem sieviešu un meiteņu ir veikta sieviešu dzimumorgānu kropļošana 50 . Sieviešu tiesības ir nopietni apdraudētas konfliktos, kuru laikā sievietes saskaras ar aizvien lielāku ar dzimumu saistītas vardarbības līmeni. Sievietes saskaras arī ar lielākiem riskiem, ko rada ar klimatu saistītas katastrofas, pārtikas trūkums un resursu trūkums, savukārt dzimumu nevienlīdzība pastiprina arī vides problēmu ietekmi. Klimata pārmaiņu, konfliktu, pārvietošanas un migrācijas intersekcionālās ietekmes uz sievietēm un meitenēm atzīšana, dzimumvērīga atveseļošanas un atjaunošanas atbalsta sniegšana un atbalsts sieviešu tiesību organizācijām ir būtiski elementi, lai novērstu nestabilitātes pamatcēloņus un uzlabotu sabiedrības sagatavotību krīzēm un noturību pret tām.

ES joprojām ir apņēmības pilna savā ārējā darbībā par prioritāti noteikt dzimumu līdztiesību un visa veida ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu, lai paātrinātu virzību uz starptautisko saistību, tostarp Pekinas deklarācijas un Rīcības platformas, īstenošanu. Šajā ziņā atspēriena punkts būs Dzimumu līdztiesības rīcības plāna III īstenošana līdz 2027. gada beigām. Komisija sāks sabiedrisko apspriešanu ar ieinteresētajām personām, lai izstrādātu nākamo politikas satvaru – Dzimumu līdztiesības rīcības plānu IV 2028.–2034. gadam, – kas jāpieņem kopā ar Augsto pārstāvi. Pamatojoties uz apspriešanos un gūto pieredzi, Dzimumu līdztiesības rīcības plānā IV tiks noteiktas prioritātes un iniciatīvas ārējās darbības jomā. Tās īstenos ES delegācijas trešās valstīs un ES misijas.

Divpusējos cilvēktiesību dialogos ar trešām valstīm un reģionālām organizācijām arī turpmāk tiks iekļauti dzimumu līdztiesības apsvērumi, lai atbalstītu dzimumvērīgas darbības un budžeta plānošanu partnervalstīs. Vēlēšanu novērošanas laikā ES turpinās izvērtēt, cik lielā mērā sievietes pilnībā, vienlīdzīgi un jēgpilni piedalās politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. ES arī veicinās sieviešu lielāku piekļuvi pienācīgām darbvietām, uzņēmējdarbībai un stabiliem ienākumiem, Global Gateway ietvaros vienlaikus panākot plašākus ieguvumus veselības, pārtikas nodrošinājuma un uztura jomās. Dzimumu līdztiesība, iespēju nodrošināšana sievietēm, izglītība un apmācība ir transversālas prioritātes Vidusjūras reģiona paktā.

ES iesaistīšanās efektīvā multilaterālismā ir neaizstājama, lai nodrošinātu mieru, labklājību, drošību un cilvēktiesību ievērošanu ikvienam. ES turpinās aktīvi piedalīties Sieviešu statusa komisijas atdzīvināšanā un atbalstīt to, kā arī turpinās atbalstīt dzimumu līdztiesību citās attiecīgās ANO cilvēktiesību struktūrās.

Saskaņā ar programmu sieviešu, miera un drošības jomā prioritātes piešķiršana dzimumu līdztiesībai būs būtiska Komisijas dienestu un EĀDD centienos veicināt mieru, ņemot vērā pieaugošo nedrošību un konfliktus visā pasaulē. Politikas un drošības komiteja 2027. gadā apstiprinās atjauninātu ES rīcības plānu attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību. ES savās drošības un aizsardzības partnerībās turpinās sistemātiski integrēt programmu sieviešu, miera un drošības jomā.

Komisija joprojām ir apņēmības pilna sniegt dzimumvērīgu, principiālu un vajadzībām atbilstošu humāno palīdzību un palīdzēt ar dzimumu saistītas vardarbības upuriem ārkārtas humanitārās situācijās, tostarp tiem, kas saskaras ar intersekcionālu diskrimināciju. Komisija 2026. gadā sāks īstenot īpašu pamatiniciatīvu SHIELD (Seksuālā un reproduktīvā veselība ārkārtas situācijās un cieņpilna dzīve), kas vērsta uz piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un ar to saistītajām tiesībām un atbalstu personām, kuras pārcietušas ar dzimumu saistītu vardarbību. Šī apņemšanās tiks nostiprināta gaidāmajā Paziņojumā par humāno palīdzību. Komisija arī izvērtēs ES humānās palīdzības dzimumu līdztiesības politiku, lai to atjauninātu.

Turklāt dzimumu līdztiesības veicināšana ir būtisks Komisijas darba ar kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm aspekts saskaņā ar pieeju “pamatjautājumi vispirms”, kas izklāstīta 2020. gada uzlabotajā paplašināšanās metodikā. Komisija turpinās novērtēt paplašināšanās partneru tiesību aktu saskaņošanu ar ES dzimumu līdztiesības acquis un attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem un sniegs atbalstu, lai nodrošinātu pilnīgu īstenošanu. Turklāt Austrumu partnerības ietvaros ES turpinās atbalstīt partnervalstis dzimumu līdztiesības veicināšanā. Šādas prioritātes arī turpmāk būs atspoguļotas ES finansiālajā atbalstā, jo īpaši izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) III un Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē” (NDICI) .

Visbeidzot, dzimumu līdztiesība joprojām ir neatņemama ES tirdzniecības politikas daļa. Komisija turpinās tirdzniecības nolīgumos integrēt dzimumu līdztiesības noteikumus. Valstīs, kas gūst labumu no ES vispārējo tarifa preferenču shēmas , Komisija turpinās uzraudzīt atbilstību starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām. Komisija kopā ar Starptautisko Tirdzniecības centru 2027. gada sākumā publicēs arī praktisku rokasgrāmatu politikas veidotājiem par dzimumperspektīvas integrēšanu tirdzniecības politikā.

Ņemot vērā to ietekmi uz ES ārējām attiecībām, šajā iedaļā ierosinātās attiecīgās darbības tiks veiktas sadarbībā ar EĀDD, kad tas pildīs savas funkcijas.

Galvenās darbības:

üsākt īstenot Dzimumu līdztiesības rīcības plānu IV (2028.–2034. gads);

üsākt īstenot ES rīcības plānu attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību (2028.–2034. gads);

üsākt īstenot iniciatīvu SHIELD (seksuālā un reproduktīvā veselība ārkārtas situācijās un cieņpilna dzīve), kas vērsta uz piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un ar to saistītajām tiesībām un atbalstu personām, kuras pārcietušas ar dzimumu saistītu vardarbību (2026. gads).

4.Secinājums