EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 3.9.2025
SWD(2025) 593 final
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS
IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS
par Vienotā tirgus un muitas programmu
Pavaddokuments dokumentam
[Mandatory element]
[Mandatory element]
{COM(2025) 590 final} - {SEC(2025) 592 final} - {SWD(2025) 592 final}
ES nākamā ilgtermiņa budžeta (DFS) ietekmes novērtējums – VIENOTAIS TIRGUS UN MUITAS PROGRAMMA
1.Rīcības nepieciešamība
Kādas problēmas ir jārisina?
Labi funkcionējošs vienotais tirgus ir priekšnosacījums ES konkurētspējai un ilgtspējīgai Eiropas labklājībai un ekonomiskajai drošībai. Tomēr joprojām ir vajadzīga rīcība, lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un nodrošinātu ļoti efektīvu muitas savienību, kas spēj pielāgoties ģeopolitiskajai nenoteiktībai un arvien nestabilākiem starptautiskās tirdzniecības modeļiem un problēmām. Ņemot vērā jaunās politiskās problēmas, kas ir norādītas politikas pamatnostādnēs un nesenajos Enriko Letas un Mario Dragi ziņojumos, vienotais tirgus un ar to saistītā muitas savienība kļūst arvien nozīmīgāka.
Tāpēc ir ļoti svarīgi vienotā tirgus jomā nodrošināt nepārtrauktu finansējumu un uzlabot sadarbību starp valstu pārvaldes iestādēm. Pašreizējā sarežģītajā finansēšanas vidē trūkst elastības un sinerģijas, un šķēršļi kavē efektīvu piekļuvi pieejamajiem līdzekļiem. Palielinot DFS finansēšanas sistēmas elastību, tiks palielināta programmu spēja pielāgoties mainīgajām prioritātēm, vienlaikus veicinot muitas savienības darbību un vienotā tirgus globālo konkurētspēju, un tiks veicināta vienlīdzīgāku konkurences apstākļu radīšana.
Lai arī esošajā vienotā tirgus programmā (VTP), Muitas programmā 1 , programmā Fiscalis un Savienības krāpšanas apkarošanas programmā, uz kurām attiecas šis ietekmes novērtējums, ir pieejami ievērojami resursi, to efektīvu piešķiršanu un ieviešanu joprojām kavē vairāki faktori.
Kas ir jāpanāk?
Šīs iniciatīvas vispārīgais mērķis ir uzlabot un padziļināt vienotā tirgus darbību, stiprināt muitas savienību un aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomiskās intereses, nodrošinot lielāku elastību, vienkāršošanu un sinerģiju.
Konkrētāk, šī iniciatīva risina sadrumstalotības, sarežģītības un nepietiekamas koordinācijas problēmu tālāk norādītajās trijās jomās, kurās nepieciešamība pēc ES intervences pasākuma ES finansējuma veidā ir pamatota ar pierādījumiem.
·Zināšanu un datu trūkums ir viens no šķēršļiem, kas liedz iedzīvotājiem, patērētājiem, uzņēmumiem un ekonomikas dalībniekiem gūt labumu no vienotā tirgus.
·Spēju veidošana un administratīvā un operatīvā sadarbība dalībvalstu vidū un starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju joprojām nav optimāla.
·Noteikumu pieņemšana, standartu noteikšana un izpilde ES līmenī var nespēt pielāgoties mainīgajai videi.
Neīstenojot ES līmeņa pasākumus, kas nodrošina koordinētu finansējumu vienotā tirgus, muitas savienības, nodokļu un krāpšanas apkarošanas politikas jomā, konstatētās problēmas un to cēloņi saglabātos. Nemainīta finansēšanas vide varētu ierobežot Eiropas Komisijas spēju uzturēt darbības, kas tās juridiskajās saistībās noteiktas kā obligātas, un pilnībā novērtēt ES tiesību aktu izpildi. Šāda situācija kavētu centienus vēl vairāk uzlabot un pilnveidot vienotā tirgus darbību un stiprināt muitas savienību.
2.Risinājumi
Politikas risinājumu apraksts
Tika apsvērti divi politikas risinājumi, proti, integrēts scenārijs un vienots scenārijs. Šiem scenārijiem ir atšķirīgi mērķi attiecībā uz pašreizējo finansēšanas instrumentu integrēšanu.
Integrētajā scenārijā tiek labāk saskaņotas tiesību normas, lai izveidotu vienotu, racionālāku un elastīgu sistēmu, bet joprojām ir saglabāts skaidrs nošķīrums starp četrām esošajām programmām. Tas nozīmē, ka nākamajā programmā tiktu pārņemta vienotā tirgus programmas pašreizējā pieeja un pārvaldības modeļi, kas ir balstīti uz pīlāriem, un ka jaunās sadaļas (muita, nodokļi un krāpšanas apkarošana) tiktu tajā iekļautas kā jauni pīlāri (vienlaikus izslēdzot MVU un pārtikas un barības sadaļu).
Vienotais scenārijs paredz visu darbības jomā iekļauto politikas prioritāšu pilnīgu apvienošanu vienā kopīgā pamataktā, proti, visām darbības jomā iekļautajām darbībām tiktu piemērots viens juridisko un institucionālo prasību kopums. Šis scenārijs varētu nodrošināt lielāku elastību, palielinot iespējas reaģēt uz mainīgiem apstākļiem vai vajadzībām un nodrošinot lielāku elastību budžeta apropriāciju pārvietošanā starp dažādām politikas jomām.
Risinājumu salīdzinājums
Integrētajam scenārijam ir ierobežotas iespējas palielināt elastību, sinerģiju un vienkāršošanu. Ir stingri jāveicina papildu vai pastiprinātas darbības, piemēram, ātrāka un labāka reaģēšana uz mainīgajiem apstākļiem, un jāizveido vairāk kopīgu darbību.
Lai gan vienotais scenārijs, iespējams, ir administratīvi sarežģīts, jo pārvaldības un koordinācijas vajadzības ir sarežģītākas, tas tomēr spēj izveidot stabilu un elastīgu sistēmu un radīt pakāpeniskus uzlabojumus salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, kurā pastāv četras programmas. Tas radītu vienkāršotus un racionalizētus procesus, dažādu politikas jomu sinerģijas, integrētus digitālos rīkus piekļuvei finansējumam, kā arī efektīvu programmu īstenošanu un ziņošanu visās politikas jomās, nepalielinot administratīvo slogu ieinteresētajām personām.
Vēlamais risinājums
Pēc abu politikas risinājumu izvērtēšanas, galvenokārt koncentrējoties uz to struktūru, vienotais scenārijs tika atzīts par vēlamo risinājumu. Ņemot vērā tā struktūru un politikas jomas, uz kurām šis scenārijs attiecas, tam ir vislielākais potenciāls sasniegt programmas vispārīgo mērķi un risināt visas konstatētās problēmas un problēmu cēloņus.
Attiecīgo politikas jomu vajadzības vislabāk var risināt ar vienoto scenāriju, kurā apvienotas četras iepriekšējās programmas, vienkāršojot un racionalizējot procedūras. Tas nodrošinātu atbalstu Savienības politikai un programmām, stimulētu ieinteresēto personu iesaisti un palielinātu darbību nozīmīgumu. Vienotais scenārijs uzlabo operatīvo un administratīvo sinerģiju, palielina elastību, veicina vienkāršošanu un samazina administratīvo slogu, izmantojot vienkāršotas Savienības finansēšanas procedūras un uzlabotu politikas veidošanu, kas ir digitālajam laikmetam gatava un balstīta uz pierādījumiem.
3.Vēlamā scenārija ietekme
Vienotais scenārijs padarītu efektīvākas gan horizontālās darbības valsts iestāžu atbalstam, gan Komisijas politikas veidošanas un tiesībaizsardzības lomu. Papildu ieguvumi varētu rasties pārnozaru politikas jomās un horizontālās darbībās, kā arī varētu palielināties pielāgošanās spēja un sinerģijas un vienkāršošanas potenciāls programmu pārvaldībā un administrēšanā, iespējams, samazinot administratīvo slogu un izmaksas.
Ir svarīgi, lai konkrētajai politikai raksturīgās juridiskās saistības būtu prioritāras, vienlaikus nodrošinot maksimālu elastību programmas vispārējā pārvaldībā un īstenošanā.
4.Turpmākie pasākumi
Kad iniciatīva tiks pārskatīta?
Šī iniciatīva tiks uzraudzīta, izmantojot snieguma satvaru budžetam pēc 2027. gada, ko izskatīs atsevišķā ietekmes novērtējumā. Snieguma satvars paredz īstenošanas ziņojumu programmas īstenošanas posmā, kā arī retrospektīvu izvērtēšanu, kas jāveic saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 34. panta 3. punktu. Izvērtēšanu veiks saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma pamatnostādnēm, un tās pamatā ir rādītāji, kas attiecas uz programmas mērķiem.
Ieskaitot intervences pasākumus, kuri veikti, izmantojot finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, kas 2021.–2027. gada DFS ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda.