EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 16.7.2025
SWD(2025) 546 final
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS
IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS
[…]
Pavaddokuments dokumentam
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par Savienības civilās aizsardzības mehānismu un Savienības atbalstu sagatavotībai veselības ārkārtas situācijām un reaģēšanai uz tām un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (Savienības civilās aizsardzības mehānisms)
{COM(2025) 548 final} - {SEC(2025) 545 final} - {SWD(2025) 545 final}
Kādas ir risināmās problēmas?
Pēdējo desmitgažu laikā, pasliktinoties apdraudējuma un riska videi, civilās aizsardzības, sagatavotības un reaģēšanas uz krīzēm politikas jomā ir arvien vairāk izaicinājumu. Šo situāciju raksturo veselības, ģeopolitisko, drošības, sociālekonomisko, klimata pārmaiņu un vides risku svārstīga kombinācija. ES un tās dalībvalstu drošība un noturība arvien vairāk ir savstarpēji saistītas ar pārrobežu partneru drošību un noturību. Šī jaunā realitāte prasa apņēmīgus ES līmeņa pasākumus, lai aizsargātu iedzīvotājus, sabiedrību, ekonomiku un mūsu demokrātiju.
Šajā kontekstā ietekmes novērtējumā ir noteiktas trīs galvenās problēmas un ar tām saistītie problēmu cēloņi.
1.ES krīžu pārvaldība ir galvenokārt reaģējoša, nevis proaktīva, jo nepietiekami tiek izmantota stratēģiskā prognozēšana, situāciju iepriekšēja paredzēšana, inovācija un agrīnā brīdināšana; nav integrētu riska novērtējumu un riska pārvaldības.
2.ES krīžu pārvaldības instrumentu kopums ir sadrumstalots, trūkst visu līmeņu pārvaldības pieejas, jo pastāv nozaru un pārrobežu koordinācijas nepilnības, trūkumi civilajā un militārajā koordinācijā un tas, ka ES iekšējās un ārējās koordinācijas centieni nav pietiekami savstarpēji saistīti.
3.ES nav pietiekamā mērā spējīga rīkoties solidāri; iemesls ir ierobežota visas sabiedrības, tostarp privātā sektora, iesaiste, nepilnības ES finansēšanas mehānismos reaģēšanai krīzes situācijās, nepietiekama valstu budžetu stratēģiskā saskaņošana un pastāvīga spēju nepietiekamība. Daļa no šīs problēmas ir tāda, ka dažādu veidu krīzes tiek risinātas vienādi.
Kas ir jāsasniedz?
Lai risinātu konstatētās problēmas, ES krīžu pārvaldības sistēmai ir jābūt tādai, lai tā varētu sasniegt četrus vispārīgos mērķus. Tie visi savukārt palīdz sasniegt galveno mērķi – aizsargāt Savienības iedzīvotājus pret krīzēm.
Vispārīgie mērķi atspoguļo Eiropas sagatavotības savienības stratēģijā noteiktos principus. Kā tādi tie ir ne tikai veidi, kā sasniegt galveno mērķi – aizsargāt Savienības iedzīvotājus pret krīzēm –, bet ir mērķi arī paši par sevi.
ØVispārīgais mērķis Nr. 1 (VM1): īstenot integrētu visus apdraudējumus aptverošu, prognozējošu un proaktīvu pieeju draudu un riska pārvaldībai.
ØVispārīgais mērķis Nr. 2 (VM2): ieviest efektīvu un lietderīgu starpnozaru koordinācijas sistēmu dažādu veidu krīzēm, izmantojot visu līmeņu pārvaldības pieeju.
ØVispārīgais mērķis Nr. 3 (VM3): nodrošināt visu sabiedrību aptverošu pieeju krīžsagatavotībai un reaģēšanai uz tām.
ØVispārīgais mērķis Nr. 4 (VM4): nodrošināt, ka Savienība ir gatava rīkoties savlaicīgi, elastīgi un solidāri, lai Savienības iedzīvotājus aizsargātu pret krīzēm, tostarp veselības krīzēm.
Kāpēc būtu jārīkojas ES līmenī?
Tā kā krīzēm arvien lielākā mērā ir daudzdimensionāls un pārrobežu raksturs, ES līmenī ir jānovērš spēju nepietiekamība — izmantojot ES rīcībā esošās spējas vai dalībvalstu koordinētus centienus. Tas ļautu ne tikai labāk koordinēt Savienības un valstu krīzes reaģēšanas mehānismus, bet arī nodrošinātu, ka ES palīdzība var sasniegt visus ES iedzīvotājus, kam tā ir vajadzīga, ilgtermiņā pozitīvi ietekmējot ES sabiedrību un ekonomiku. Galileo un Copernicus programmu piedāvāto kritisko spēju ilgtspēju nodrošina tikai kolektīva rīcība, radot stratēģisku infrastruktūru, kādu neviena dalībvalsts nevarētu sasniegt viena pati.
ES līmeņa sagatavotības stiprināšana uzlabos iedzīvotāju aizsardzību pret pārrobežu apdraudējumiem, tai būs atturoša ietekme, tā mazinās lielas nenoteiktības sajūtu iedzīvotāju vidū un veicinās ekonomiskās labklājības un konkurētspējas pamatnosacījumus. Kā liecina pēdējā laika krīzes, ES ir būtiska loma mūsu Savienības sagatavotības un noturības uzturēšanā.
Politikas risinājumi
Ietekmes novērtējumā ir ierosināti trīs politikas risinājumi, kas dažādā mērā un no dažādiem skatpunktiem pievēršas šiem četriem vispārīgajiem mērķiem. politikas risinājumu darbības joma atbilst tiesību akta priekšlikumam, kas saistīts ar šo ietekmes novērtējumu.
Jāuzsver būtiska atšķirība budžeta struktūrā starp 1. un 2. politikas risinājumu, no vienas puses, un 3. politikas risinājumu, no otras puses (sk. arī 1. attēlu):
·1. un 2. politikas risinājumā ir ierosināta “papildu” pieeja sagatavotībai, jo horizontālā prioritāte sinerģijā ar citām programmām ir integrēta Savienības civilās aizsardzības mehānismā UCPM, UCPM 2.0.
·3. politikas risinājumā ir ierosināts visus sagatavotības elementus centralizēt vienā Sagatavotības fondā. Pretēji 1. un 2. risinājumam 3. risinājums tādējādi nošķirtu sagatavotību no citām attiecīgajām politikas jomām.
1. attēls. Sagatavotība DFS arhitektūrā saskaņā ar dažādiem risinājumiem (orientējoši, lauku lielums nav proporcionāls DFS portfeļa daļai)
Saskaņā ar 1. risinājumu tiek ierosināts pastiprināt Savienības nozaru civilās aizsardzības mehānismu, tostarp mērķtiecīgi stiprināt ERCC. Darbības ES līmenī jāpapildina ar ievērojamiem centieniem valstu līmenī, tostarp attiecībā uz reaģēšanas spējām, kas ES līmenī attiecas tikai uz “tradicionālo” civilās aizsardzības nozari (medicīniskie krājumi, krājumi ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un nukleāro draudu gadījumiem, meža ugunsgrēku dzēšana no gaisa u. c.). Lai gan pastiprināti valstu centieni ļauj sekmīgi sasniegt visus mērķus, ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība nav pilnībā izmantota. Tā rezultātā salīdzinājumā ar 2. risinājumu šim risinājumam piemīt trūkumi efektivitātes, iedarbīguma, saskaņotības un vienkāršotības ziņā.
2. risinājums paredz apvienot dažādas nozares aptverošu ES civilās aizsardzības mehānismu ar attiecīgām darbībām sagatavotības panākšanai sabiedrības veselības drošības jomā. Salīdzinājumā ar 1. risinājumu sinerģija un papildināmība starp civilās aizsardzības un veselības ārkārtas situāciju sagatavotības darbībām tiek panākta, izmantojot vienu instrumentu UCPM 2.0 ietvaros. Integrētā budžeta struktūra instrumenta pārvaldībā nodrošina elastību un iespēju ātri reaģēt. 2. risinājums paredz izveidot ES krīžu koordinācijas centru, tādējādi kļūstot par centrālo ES spēju attiecībā uz starpnozaru riskgatavību, tostarp krājumu veidošanu un operatīvo krīžu pārvarēšanu. Reaģēšanas spējas ES līmenī aptver vairāk nekā “tradicionālo” civilās aizsardzības nozari, tostarp, piemēram, mobilos/pontonu tiltus, platjoslas telekomunikācijas un drošu savienotību, kā arī medicīniskos pretlīdzekļus, tostarp izmantojot virtuālu krājumu veidošanu. Saskaņā ar iniciatīvas vispārējo dažādas nozares aptverošo raksturu, ir paredzētas vēl citas piemērotas veselības ārkārtas situāciju sagatavotības darbības, lai stātos pretī pārrobežu veselības apdraudējumiem.
Turklāt ir aprakstīts trešais politikas risinājums, kas agrīnā posmā tiek noraidīts: 3. politikas risinājuma galvenais elements ir vienota finansēšanas instrumenta (Sagatavotības fonda) izveide ES līmenī, ietverot visus ar sagatavotību saistītos mehānismus un darbības visai DFS. 3. politikas risinājums nebūtu optimāls, jo i) tas neatbilst Savienības sagatavotības stratēģijai; ii) finanšu pārvaldības sistēmas ir sarežģītākas; un iii) tas paredz apvienot dažādu veidu kompetences – gan atbalsta, gan dalītās kompetences. Ir ļoti maz ticams, ka dalībvalstis sarunu procesā atbalstīs šo instrumentu ne vien tam raksturīgo ierobežojumu, bet arī tā sarežģītības dēļ. Ņemot to vērā, 3. politikas risinājums netiek uzskatīts par dzīvotspējīgu un tādējādi tiek noraidīts.
Vēlamais politikas risinājums un tā galvenā ietekme
Vēlamais politikas risinājums ir 2. risinājums, jo tas paredz pilnībā izmantot ES pievienoto vērtību un, to darot, visaptveroši sasniegt mērķus. Tā kā krīzēm arvien lielākā mērā ir daudzdimensionāls un pārrobežu raksturs, izvēloties 2. politikas risinājumu, tiek radīti nozīmīgi ieguvumi sociālajā jomā (piemēram, vairāk vienojošo faktoru iedzīvotāju sagatavotības jomā), vides jomā (piemēram, sekmīgāka dabas teritoriju un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana), kā arī ekonomikā (piemēram, izmaksas, kas saistītas ar visaptverošu novēršanu un sagatavotību, ir ievērojami zemākas nekā izmaksas, kas saistītas ar reaģēšanu).