EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.12.2025

COM(2025) 989 final

2025/0419(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) 2023/956 attiecībā uz darbības jomas paplašināšanu, to attiecinot arī uz lejupējām precēm un apiešanas novēršanas pasākumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2025) 989 final} - {SWD(2025) 987 final} - {SWD(2025) 988 final} - {SWD(2025) 989 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Regula (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (“OIM regula”) 1 , stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī. OIM nodrošina, ka ES klimatiskās ieceres neapdraud oglekļa emisiju pārvirze, kas notiek, kad ES iedibināti uzņēmumi oglekļietilpīgu preču ražošanu pārceļ uz trešām valstīm, kurām ir mazāk stingra klimata politika. Tā var notikt arī tad, ja ES produktus aizstāj ar lētāku, bet oglekļietilpīgāku preču importu. Oglekļa emisiju pārvirzes rezultātā emisijas no ES tiek pārvietotas uz trešām valstīm un netiek panākts plānotais globālo oglekļa emisiju samazinājums. OIM šo risku mazina, paredzot, ka uz Savienībā importētām oglekļietilpīgām precēm jāattiecina tāda oglekļa cena, kas ir līdzvērtīga cenai, kuru saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (“ES ETS”) 2 maksā vietējie ražotāji. Pēc pārejas laika, kas ir spēkā kopš 2023. gada oktobra, nākamais OIM posms sāksies 2026. gada janvārī, kad tiks sākta oglekļa cenas pakāpeniska piemērošana importētajām iegultajām emisijām.

Šā tiesību akta priekšlikuma vispārējais mērķis ir stiprināt OIM efektivitāti, tādējādi samazinot SEG emisijas un cīnoties pret klimata pārmaiņām visā pasaulē.

Lai nodrošinātu OIM efektīvu īstenošanu, ar priekšlikumu tiks grozīta OIM regula nolūkā risināt trīs galvenos problēmjautājumus. Pirmkārt, priekšlikums paplašinās OIM darbības jomu, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku saistībā ar produktiem, kas atrodas zemāk pašreizējā OIM darbības jomā iekļauto tērauda un alumīnija produktu vērtības ķēdē. Otrkārt, priekšlikums vērsīsies pret centieniem izvairīties no OIM saistību izpildes. Treškārt, lai veicinātu elektroenerģijas importa dekarbonizāciju, priekšlikums uzlabos tehniskos noteikumus par emisiju attiecināšanu uz elektroenerģiju. Attiecīgos gadījumos priekšlikumā tiks paredzēti arī vairāki nelieli mehānisma piemērošanas vienkāršojumi un uzlabojumi un atļauts izveidot OIM integrētu zonu ar EEZ EBTA valstīm.

OIM patlaban piemēro ierobežotam regulas I pielikumā uzskaitītam pamatmateriālu (alumīnijs, cements, elektroenerģija, mēslošanas līdzekļi, ūdeņradis, dzelzs un tērauds) preču kopumam. Šos pamatmateriālus bieži izmanto kā starpizejvielas vērtības ķēdē zemāk novietotu preču (lejupējo produktu) ražošanā. ES ražotāji, kas šos lejupējos produktus ražo, saskaras ar izmaksu divkāršu pieaugumu. Tas varētu veicināt pārvietošanu, tāpēc ES “eksportētu” savas emisijas uz ārvalstīm, tādējādi graujot ES klimata politikas efektivitāti. Pirmkārt, ir paredzams, ka vērienīgākas ES klimatiskās ieceres un pakāpeniska ES ETS bezmaksas kvotu atcelšana palielinās iekšzemē iegūtu pamatmateriālu izmaksas 3 . Otrkārt, ir gaidāms, ka OIM pakāpeniska ieviešana palielinās tā darbības jomā iekļauto importēto pamatmateriālu izmaksas. Šā izmaksu divkāršā pieauguma rezultātā palielinās starpība starp lejupējo produktu iekšzemes ražotāju kopējām oglekļa izmaksām un trešo valstu ražotāju oglekļa izmaksām. Tas rada ievērojamu oglekļa emisiju pārvirzes risku saistībā ar atsevišķiem lejupējiem produktiem.

Atzīstot šo risku, OIM regulas 30. panta 3. punktā ir noteikts, ka Komisijai jāidentificē lejupējie produkti, kas ir pakļauti oglekļa emisiju pārvirzes riskam, lai tos, iespējams, iekļautu OIM darbības jomā. Komisijas Eiropas Tēraudrūpniecības un metālrūpniecības rīcības plānā 4 ir izvirzīts mērķis paplašināt OIM darbības jomu, galveno uzmanību pievēršot tēraudietilpīgiem un alumīnijietilpīgiem lejupējiem produktiem. Ņemot vērā šo mērķi un novērtējumu, kurā noteikti lejupējie produkti, kas saistīti ar lielāko oglekļa emisiju pārvirzes risku un kas satur ievērojamu daļu OIM preču, priekšlikums paplašinās OIM darbības jomu, attiecinot to arī uz atlasītiem tēraudietilpīgiem un alumīnijietilpīgiem lejupējiem produktiem. Darbības jomas iespējamā paplašināšana, attiecinot to arī uz lejupējiem produktiem no citiem OIM sektoriem, t. i., ar cementu, mēslošanas līdzekļiem un ūdeņradi saistītiem produktiem, ir apspriesta Komisijas pārskatīšanas ziņojumā, kas sniegts saskaņā ar OIM regulas 30. panta 2. punktu. Darbības jomas paplašināšana, attiecinot to arī uz šīm precēm, tiks apsvērta turpmākajā tiesību aktu pārskatīšanā.

Eiropas Tēraudrūpniecības un metālrūpniecības rīcības plānā arī ir uzsvērts, cik svarīgi ir novērst OIM apiešanas risku un risku, ka ražotāji varētu izvairīties no OIM pienākumiem, tādējādi mazinot OIM efektivitāti oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršanā. Pašreizējais OIM izpildes panākšanas satvars jau paredz vairākus apiešanas novēršanas pasākumus, to skaitā pasākumus preču nepareizas klasifikācijas un nepilnīgas deklarēšanas riska novēršanai. Tomēr pārejas laikā dažādas ieinteresētās personas (to vidū valstu kompetentās iestādes, muitas dienesti, uzņēmumu apvienības un atsevišķi uzņēmumi) ir paudušas bažas par to, ka OIM regulā nav paredzēti pietiekami aizsardzības pasākumi pret emisiju intensitātes nepareizas deklarēšanas risku un ļaunprātīgas prakses risku. Šajā priekšlikumā ir iekļauti noteikumi, kuru mērķis ir šos riskus novērst.

Pārejas laikā gūtā OIM īstenošanas pieredze un ieinteresēto personu sniegtās atsauksmes liecina, ka elektroenerģijas importa noteikumi ir pārāk neelastīgi. Konkrētāk, pašreizējā regulējumā nav pietiekami ņemts vērā progress, ko trešo valstu elektroenerģijas ražotāji panākuši elektroenerģijas ražošanas dekarbonizācijas jomā, un tas kavē mazoglekļa elektroenerģijas tirdzniecību un mazina trešo valstu elektroenerģijas ražotāju motivāciju samazināt emisijas. Šos trūkumus izraisa divas galvenās problēmas. Pirmkārt, importētajai elektroenerģijai saskaņā ar OIM regulu piemērotās emisiju standartvērtības 5 atspoguļo tikai elektroenerģijas ražošanu no fosilā kurināmā. Tāpēc ar šīm standartvērtībām var tikt nepareizi aplēsts oglekļa saturs elektroenerģijā no trešām valstīm, kuras uz ES eksportē salīdzinoši tīru elektroenerģiju. Otrkārt, nosacījumi, kas jāizpilda, lai deklarētu elektroenerģijas faktiskās emisijas, praksē ir izrādījušies ļoti grūti izpildāmi. Priekšlikumā ir paredzēti noteikumi šo problēmjautājumu risināšanai.

Visbeidzot, priekšlikums nodrošinās arī nelielus mehānisma piemērošanas uzlabojumus, piemēram, paplašinās valstu kompetento iestāžu iespēju pieprasīt garantiju, precizēs to, ka operatori var kopīgot verificētos emisiju datus ar citiem operatoriem, un racionalizēs atzītā OIM deklarētāja uzskaites veikšanas pienākumu.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Komisija arī veica plašu OIM pārskatīšanu saskaņā ar OIM regulas 30. panta 2. punktu. Pārskatīšanā tika izvērtēta mehānisma līdzšinējā darbība, izvērtējot sadarbību ar jaunattīstības valstīm, to skaitā vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) 8 , un uz tām radīto ietekmi, un tika apsvērti iespējamie turpmākie pasākumi. Tajā arīdzan tika apsvērta iespēja nākotnē attiecināt OIM arī uz citiem ES ETS sektoriem, kuros pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks, un uz lejupējiem citu sektoru (cements, mēslošanas līdzekļi un ūdeņradis) produktiem 9 . Vienlaikus Eiropas Komisija pieņem virkni īstenošanas un deleģēto aktu, kuros būs izklāstīti OIM darbības tehniskie noteikumi tā pašreizējā darbības jomā 10 .

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Ar OIM regulu tiek izveidots kopējs un vienots satvars nolūkā nodrošināt ES iekšējā tirgū piemērotās oglekļa cenu politikas un importa precēm piemērotās oglekļa cenu politikas līdzvērtīgumu. Lai nepieļautu OIM attiecināšanu uz pilnīgi visām precēm, kas laistas brīvā apgrozībā Savienībā, ir būtiski piemērot OIM vienādi. OIM efektivitātes priekšnosacījums ir vienotas oglekļa cenas konsekventa piemērošana attiecīgajiem sektoriem visās ES dalībvalstīs. Tikpat vienoti ir jāpiemēro arī ierosinātie OIM regulas grozījumi.

•Proporcionalitāte

Priekšlikuma mērķis ir stiprināt OIM regulas efektivitāti nolūkā saglabāt ES klimata politikas efektivitāti un integritāti. Vienlaikus tika izstrādāti politikas risinājumi, lai mazinātu uzņēmumiem, iestādēm un citām ieinteresētajām personām radīto administratīvo slogu.

Ierosinātā OIM darbības jomas paplašināšana, attiecinot to arī uz lejupējiem tēraudietilpīgiem un alumīnijietilpīgiem produktiem, balstās uz pašreizējās OIM regulas un ES ETS loģiku, un galvenā uzmanība tiek pievērsta produktiem un sektoriem, kas rada visvairāk iegulto emisiju un visaugstāko oglekļa emisiju pārvirzes risku. Turklāt, kā aprakstīts priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma 8.1. iedaļā, tika izvērtēts, kā politikas risinājumi varētu ietekmēt sarežģītību un administratīvo slogu. Tas tika novērtēts, izmantojot efektivitātes un proporcionalitātes rādītāju kopumu, to skaitā katra KN koda kopējās ražošanas un importa emisijas un rādītāju, kas aptver lejupējo produktu materiālu sastāvu. Produkti, kuru masā ir lielāks pamatmateriālu īpatsvars, rada vairāk iegulto emisiju attiecībā pret produkta kopējo masu un tādējādi arī vislielāko pārvirzes risku. Papildus tam tika izmantoti rādītāji, lai nodrošinātu, ka preču atlasē tiek ņemta vērā arī piegādes ķēžu sarežģītība. Pamatojoties uz iepriekš minēto, priekšlikums paplašina OIM darbības jomu, attiecinot to arī uz atlasītiem tēraudietilpīgiem un alumīnijietilpīgiem lejupējiem produktiem tā, lai maksimāli palielinātu vidiskos ieguvumus, aptverot papildu emisijas un vienlaikus, ciktāl iespējams, ierobežojot importētājiem un trešo valstu operatoriem radīto administratīvo slogu un sarežģītību.

Attiecībā uz apiešanas un izvairīšanās risku priekšlikums vienlīdz līdzsvaro vajadzību nodrošināt OIM efektivitāti un ierobežot mehānisma sarežģītību un radīto administratīvo slogu. Tajā ir ievērota elastīga un mērķtiecīga pieeja – īstenošanas un deleģētajos aktos tiks noteiktas tās importa preces, kas ir pakļautas apiešanas riskam un citas uz izvairīšanos no OIM pienākumiem vērstas prakses īstenošanas riskam un kurām būtu jāpiemēro papildu nosacījumi par faktisko emisiju izmantošanu.

Priekšlikums par elektroenerģijas importu vienkāršos faktisko emisiju vērtību deklarēšanas nosacījumus. Tas palīdzēs OIM efektīvāk stimulēt dekarbonizāciju trešās valstīs, vienlaikus uzlabojot emisiju faktiskās vērtības izmantošanas pieejamību visām ieinteresētajām personām. Mainot pieeju importētas elektroenerģijas standartvērtībām, netiks radīta papildu sarežģītība importētājiem vai trešo valstu operatoriem.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Priekšlikums paredz grozīt OIM regulu. Tajā ir paredzēti īpaši noteikumi, kas vajadzīgi OIM regulas piemērošanai. Turklāt, lai sasniegtu LESD 32. panta (par kopēju pieeju ārpolitikai) un 207. panta (par kopējo tirdzniecības politiku) mērķus, ir nepieciešama šīs regulas vienota un konsekventa piemērošana un izpildes panākšana visā Savienībā.

Tāpēc šā priekšlikuma mērķus vislabāk var sasniegt ar regulu. Tā tiks nodrošināta noteikumu tieša piemērojamība.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Kopš 2023. gada 1. oktobra, kad sākās OIM piemērošanas pārejas laiks, Komisijas dienesti, izmantojot vairākus saziņas kanālus, ir pastāvīgi apspriedušies ar ieinteresētajām personām Savienībā un trešās valstīs. No 2025. gada 1. jūlija līdz 26. augustam tika izteikts uzaicinājums iesniegt atsauksmes un sarīkota sabiedriskā apspriešana par darbības jomas paplašināšanu, attiecinot to arī uz lejupējiem produktiem, apiešanas riskiem un praksi, kas varētu apdraudēt OIM mērķus, un elektroenerģiju. Pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, vairums lejupējo ieinteresēto personu uzskata, ka OIM dēļ pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks lejupējos sektoros. Tās lielā mērā piekrīt, ka OIM attiecināšana uz lejupējiem produktiem samazinātu oglekļa emisiju pārvirzes risku, uzlabotu ES klimata politiku, veicinātu mazoglekļa inovācijas un sekmētu gan mazoglekļa produktu patēriņu ES, gan globālos oglekļa cenas noteikšanas centienus. Lielākā daļa respondentu norādīja, ka pastāv pašreizējā OIM apiešanas risks, kas varētu mazināt tā efektivitāti. Vairums respondentu arī norādīja, ka pašreizējā elektroenerģijas standartvērtību aprēķināšanas metodoloģija nav piemērota, jo tajā netiek ņemta vērā no nefosilā kurināmā avotiem ražotā elektroenerģija. Turklāt lielākā daļa respondentu norādīja, ka ir jāvienkāršo nosacījumi par faktisko iegulto emisiju piemērošanu importētai elektroenerģijai.

Papildus tam Komisijas dienesti iesaistījās plašās apspriedēs ar publiskajām iestādēm ES un trešās valstīs, kā arī ar nozares pārstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un starptautiskām un starpvaldību organizācijām. Tās bija divpusējas sanāksmes, diskusijas OIM ekspertu grupā, intervijas saistībā ar pētījumiem par darbības jomas paplašināšanu, attiecinot to arī uz lejupējiem produktiem un elektroenerģiju, kā arī valstu kompetento iestāžu un muitas dienestu aptaujas OIM riska pārvaldības sistēmas kontekstā.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā ir izklāstīti politikas risinājumi, kas apsvērti attiecībā uz darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā lejupējus produktus, papildu aizsardzības pasākumiem pret apiešanu un praksi, kas varētu apdraudēt OIM mērķus, un pārskatītiem noteikumiem par nosacījumiem faktisko iegulto emisiju piemērošanai importētai elektroenerģijai. Novērtējumā ir izvērtēta visu risinājumu efektivitāte attiecīgo jautājumu risināšanā. Tajā pirms lēmuma par vēlamo risinājumu pieņemšanas arī ir aprakstīta iespējamo politikas risinājumu ietekme uz ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem un uz administratīvo slogu. Politikas risinājumi tiek salīdzināti ar pamatscenāriju, kas atspoguļo OIM pašreizējo regulējumu tiesību aktos. Pamatscenārijs ietver arī ES klimata pasākumu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” īstenošanu, ieskaitot ES ETS bezmaksas kvotu pakāpenisku atcelšanu. Turklāt pamatscenārijā ir pieņemts, ka tiks īstenota 2025. gada oktobrī pieņemtā OIM vienkāršošana, ieskaitot uz masu balstīto de minimis robežvērtību vienam importētājam gadā, t. i., 50 tonnas OIM preču (četrām OIM preču kategorijām).

Attiecībā uz apiešanas praksi, kas varētu apdraudēt OIM mērķu sasniegšanu, tika apsvērti divi politikas risinājumi, kuriem ir kopīgs pasākumu kopums.

Kopīgais pasākumu kopums, pirmkārt, paredz piešķirt Komisijai pilnvaras sīkāk precizēt KN kodus, lai labāk aptvertu to dažādo produktu sastāvu, uz kuriem attiecas jebkurš konkrēts OIM darbības jomā iekļauts KN kods. Šīs pilnvaras ļaus apzināt produktu, kam ir viens un tas pats KN kods, sastāvu. Otrkārt, tas piešķir Komisijai pilnvaras paredzēt papildu nosacījumus par faktisko emisiju izmantošanu attiecībā uz konkrētiem KN kodiem / trešo valstu iekārtām, ja pastāv augsts ļaunprātīgas prakses risks. Tas ļaus ieviest papildu nosacījumus, kas jāizpilda, lai izmantotu tādas faktiskās verificētās vērtības, kuras attiecas uz konkrētiem preču gadījumiem, un izmantotu pierādījumus, kas apliecina, ka ļaunprātīgā prakse nav īstenota. Šie nosacījumi un pierādījumi būtu jāizstrādā tā, lai tie būtu samērīgi un neradītu ekonomikas operatoriem un importētājiem nevajadzīgu slogu.

1. risinājumā ir ierosināts kā prekursoru iekļaut alumīnija un tērauda pirmspatēriņa lūžņus, tādējādi ļaujot emisijas uz lūžņiem attiecināt kā uz prekursoru. Tajā arīdzan Komisija tiek pilnvarota pieprasīt papildu pierādījumus par ražošanas vietu, tā novēršot risku, ka izsekojamības trūkuma dēļ tiks nepareizi deklarēta emisiju intensitāte. Prasība sniegt papildu pierādījumus būtu vērsta uz konkrētu tādu KN kodu un tādas izcelsmes produktu importu, kuri rada visbūtiskāko apiešanas risku emisiju intensitātes nepareizas deklarēšanas dēļ.

2. risinājums balstās uz 1. risinājumu, bet tajā ir paredzēta plašāka politikas pasākumu darbības joma. Papildus pirmspatēriņa lūžņiem šis risinājums kā OIM prekursoru ietvertu arī pēcpatēriņa lūžņus. Prasība sniegt pierādījumus par ražošanas vietu attiektos uz visiem KN kodiem / izcelsmi. Tāpēc šis risinājums ietekmētu visas OIM deklarācijas, kurās tiek norādītas faktiskās emisiju vērtības.

Vēlamais risinājums ir 1. risinājums, jo tas paredz līdzsvarotu un samērīgu pieeju, kas ļauj efektīvi novērst apiešanas riskus.

Ir apsvērti četri risinājumi, ar ko novērst elektroenerģijas importa režīma nepilnības. Tajos ir paredzēta atšķirīga emisijas faktora aprēķināšanas metodoloģija un faktisko vērtību deklarēšanas nosacījumi. Tie ietver divu galveno politikas risinājumu dažādas kombinācijas: i) saglabāt pašreizējo pieeju eksportētājvalsts CO2 emisijas faktoram, kura pamatā ir fosilais kurināmais, vai pāriet uz eksportētājvalsts vidējo tīkla emisijas faktoru; ii) mainīt ar pārslodzi saistīto kritēriju, atsaucoties uz strukturālas pārslodzes neesību, vai to pilnīgi likvidēt. Turklāt visi risinājumi ietver divus elementus. Pirmkārt, kritērijs, ka elektroenerģijas pirkuma līgumi (EPL) ir tikai fiziski EPL, ir grozīts, precizējot, ka ir atļauta arī netiešu EPL izmantošana. Otrkārt, ir grozīts nosacījums par jaudas nomināciju, un tas ir piemērojams tikai tiešas jaudas piešķiršanas gadījumā.

Vēlamais risinājums attiecībā uz elektroenerģijas importu ir mainīt vidējo tīkla emisijas faktoru eksportētājvalstīm un atcelt kritēriju par tādu faktisko emisijas vērtību izmantošanu, kas saistītas ar pārslodzi. Vidējais tīkla emisijas faktors labāk atspoguļos izcelsmes valsts dekarbonizācijas tendenci, jo tiks ņemta vērā arī no atjaunīgajiem energoresursiem ražota elektroenerģija. Līdztekus ar EPL un jaudas nomināciju saistīto nosacījumu izmaiņām nosacījuma par tīkla pārslodzes neesību atcelšana vēl vairāk atvieglos faktisko vērtību paziņošanu.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

OIM darbības jomas paplašināšanā, attiecinot to arī uz lejupējiem tēraudietilpīgiem un alumīnijietilpīgiem produktiem, palīdzēs 2025. gada oktobrī pieņemtā mehānisma vienkāršošana 13 . De minimis robežvērtība 50 tonnu apmērā importētām OIM precēm no pašreizējās OIM darbības jomas izslēdz aptuveni 182 000 importētāju, tādējādi samazinot importētāju administratīvās izmaksas par aptuveni 1,123 miljoniem EUR gadā 14 . De minimis robežvērtība būs noderīga arī lejupējo produktu importētājiem – uz vairāk nekā 90 % importētāju sektoros, uz kuriem attiecas šajā priekšlikumā paredzētā darbības jomas paplašināšana, OIM pienākumi neattiecas, taču darbības jomā tiek saglabāti vairāk nekā 99 % emisiju.

Ir rūpīgi izvērtēta visu apsvērto politikas risinājumu (kā aprakstīts ietekmes novērtējuma iedaļā) radītā ietekme un radītais administratīvais slogs. Šajā priekšlikumā iekļautais politikas pasākumu kopums ir izvēlēts, līdzsvarojot vidiskos ieguvumus ar nepieciešamību ierobežot papildu administratīvo slogu un nepadarīt OIM sarežģītāku. Tas ir aprakstīts arī šā memoranda iedaļā par proporcionalitāti un ietekmes novērtējuma kopsavilkumā.

OIM darbības jomas paplašināšana, attiecinot to arī uz lejupējiem produktiem, mēreni ietekmē OIM darbības jomā iekļauto MVU importētāju (un trešo valstu MVU ražotāju) skaitu; MVU ir aptuveni puse no jaunajiem importētājiem, uz kuriem attiecas OIM. Tādējādi kopumā OIM saistības attieksies uz aptuveni 3800–3900 papildu MVU.

•Pamattiesības

Priekšlikumā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi. Konkrētāk, tas palīdz sasniegt mērķi nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni saskaņā ar Hartas 37. pantā noteikto ilgtspējīgas attīstības principu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Darbības joma tiek paplašināta, to attiecinot arī uz lejupējiem produktiem, nevis tādēļ, lai gūtu ieņēmumus, bet gan tādēļ, lai stiprinātu OIM efektivitāti oglekļa emisiju pārvirzes novēršanā. Saskaņā ar ietekmes novērtējumu tiek prognozēts, ka priekšlikums līdz 2030. gadam ik gadu radīs ieņēmumus aptuveni 0,58 miljardu EUR apmērā. Tā kā tiek pakāpeniski atceltas ES ETS paredzētās bezmaksas kvotas un tiek pakāpeniski ieviests OIM, pēc 2030. gada ieņēmumiem būtu jāturpina palielināties un līdz 2035. gadam jāsasniedz aptuveni 0,69 miljardi EUR. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmai 2028.–2034. gadam aplēstās ietekmes uz ES budžetu apmērs laikposmā no 2028. līdz 2034. gadam būs vidēji 0,2 miljardi EUR apmērā gadā.

Īstenotie apiešanas un izvairīšanās risku novēršanas pasākumi palīdzēs nodrošināt prognozēto ieņēmumu faktisku gūšanu praksē.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

OIM pārejas laiks ir piemērojams līdz 2025. gada beigām, un galīgais posms sāksies 2026. gadā.

Pirms pārejas laika beigām un saskaņā ar OIM regulas 30. panta 2. punktu Komisijai ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visaptverošs pārskata ziņojums par pārejas laikā gūtajām atziņām. Ziņojumā tiks izklāstīti arī iespējamie nākamie turpmākas pārskatīšanas un darbības jomas paplašināšanas pasākumi. Turklāt Eiropas Komisija gatavojas pieņemt virkni īstenošanas un deleģēto aktu, kuros būs paredzēti tehniskie noteikumi par OIM darbību tā pašreizējā darbības jomā.

Komisija turpinās uzraudzīt un izvērtēt OIM īstenošanu un ziņos par to saskaņā ar OIM regulas prasībām.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ar šo regulu tiek veikti turpmāk norādītie grozījumi Regulā (ES) 2023/956.

Regulas 1. panta 1. punktā ir precizēta Regulas (ES) 2023/956 piemērošana pēc tās iekļaušanas EEZ līgumā un Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai attiecīgi grozītu regulas III pielikumu.

Regulas 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā ir paredzēta iespēja atzīt attiecīgā elektroenerģijas tirgus acquis transponēšanu, lai pieprasītu trešās valsts elektroenerģijas tirgus integrēšanu Savienības elektroenerģijas tirgū, veicot tirgu sasaisti; šajā nolūkā tiks izmantots saprašanās memorands starp Komisiju un trešām valstīm.

Regulas 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā un 19. punktā ir paredzēta iespēja steidzamības procedūrā pieņemt deleģētos aktus, lai trešo valsti vai teritoriju pievienotu Regulas (ES) 2023/956 III pielikumā iekļautajam atbrīvoto trešo valstu un teritoriju uzskaitījumam.

Regulas 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir paredzēta Savienības iespēja noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, lai ņemtu vērā oglekļa cenas noteikšanas mehānismu un paredzētu akreditācijas struktūru savstarpēju atzīšanu.

Ar 1. panta 3. punktu, 5. punkta a) apakšpunkta 2. daļu un c) apakšpunktu un 8. punkta b) un c) apakšpunktu Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros, ja pastāv pietiekami pierādījumi par augstu ļaunprātīgas prakses risku, attiecībā uz konkrētas izcelsmes un KN koda produktu apakškopu prasa sniegt papildu pierādījumus par šādas ļaunprātīgas prakses neīstenošanu.

Regulas 1. panta 2. punkts, 6. punkta c) apakšpunkts, 21. līdz 23. punkta b) apakšpunkts paplašina Regulas (ES) 2023/956 darbības jomu, attiecinot to arī uz konkrētām tēraudietilpīgām un alumīnijietilpīgām lejupējām precēm, un paredz iespēju dažām no šīm precēm piemērot pakāpenisku uzcenojumu.

Ar 1. panta 4. punktu tiek pievienota prasība, ka netiešajam pārstāvim muitā, kurš iesniedz atļaujas pieteikumu, šajā pieteikumā jānorāda pārstāvēto importētāju EORI numurs vai cits valsts identifikācijas numurs.

Regulas 1. panta 5. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa un 8. punkta a) apakšpunkts paredz operatora reģistrāciju OIM reģistrā, lai varētu noteikt iegultās emisijas, pamatojoties uz faktiskajām verificētajām emisijām.

Regulas 1. panta 5. punkta b) un c) apakšpunktā ir noteikts, ka atzītajam OIM deklarētājam attiecīgā gadījumā ir jāsniedz pierādījumi par to preču ražošanas vietu un laiku, kas deklarētas, pamatojoties uz faktiskajām emisijām.

Regulas 1. panta 5. punkta b) apakšpunktā ir precizēts, ka Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par OIM deklarāciju izskatīšanas procedūrām.

Regulas 1. panta 6. punkta a) apakšpunkts un 24. punkts paredz ielaides materiālu (prekursoru) iekļaušanu precēs iegulto emisiju noteikšanas metodoloģijā.

Regulas 1. panta 6. punkta b) apakšpunktā, 8. punkta d) apakšpunktā un 23. punktā ir paredzēta operatora iespēja atklāt atzītajam OIM deklarētājam tikai tādu datu elementu apakškopu, kas vajadzīga, lai paziņotu, aprēķinātu un verificētu faktiskās emisijas.

Regulas 1. panta 7. punktā ir precizēts, ka Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par nosacījumiem, ko piemēro nolūkā pārliecināties par tās neatkarīgās personas kvalifikāciju, kura ir atbildīga par samaksātās oglekļa cenas sertifikāciju, ieskaitot par valsts akreditācijas struktūras piešķirto akreditāciju.

Regulas 1. panta 9. punkta b) apakšpunktā ir precizēts, ka Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par ārvalstīs samaksātās oglekļa cenas uzskaiti, pamatojoties uz līdzvērtības principu un ņemot vērā attiecībā uz oglekļa kredītiem īstenotos centienus.

Regulas 1. panta 8. punkta c) apakšpunktā ir precizēts, ka operators citam operatoram var atklāt ar ielaides materiālos (prekursoros) iegulto emisiju verifikāciju saistītu informāciju.

Regulas 1. panta 9. punkts ļauj kompetentajām iestādēm papildu gadījumos pieprasīt garantiju un to izmantot, ja atzītais OIM deklarētājs nenodod pietiekamu OIM sertifikātu daudzumu, lai atgūtu visas nesamaksātās finanšu korekcijas.

Regulas 1. panta 10. punktā ir precizēts, ka Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka verifikācijas procedūras, kas jāizmanto verificētājiem.

Regulas 1. panta 11. punktā ir precizēts, ka Komisija vai kompetentā iestāde, izskatot OIM deklarāciju, var pieprasīt atzītajam OIM deklarētājam sniegt pierādījumus, ka importētās preces ir ražotas deklarētajā iekārtā, un pierādījumus par deklarēto ražošanas periodu.

Regulas 1. panta 12. punktā ir paredzēts īpašs noteikums par OIM sertifikātu cenas aprēķināšanu, ja izsoles platformā notiek tikai viena izsole.

Regulas 1. panta 13. punktā ir precizēts, ka atzītajiem OIM deklarētājiem piemērotā prasība nodrošināt, lai katra ceturkšņa beigās OIM sertifikātu skaits to kontā OIM reģistrā atbilstu vismaz 50 %, ir balstīta uz gada ciklu, tāpēc ceturkšņa aprēķinā nebūtu jāiekļauj citos gados, kas nav attiecīgais kalendārais gads, iegādāti sertifikāti.

Ar 1. panta 14. punktu tiek racionalizēts atpirkšanas process, no tā izslēdzot Komisijas iesaistīšanos.

Regulas 1. panta 15. punkta a) apakšpunktā ir precizēta OIM konta numura loma par OIM pienākumu uzņemšanos atbildīgās personas noteikšanā.

Saskaņā ar 1. panta 15. punkta b) un c) apakšpunktu kompetentās iestādes var pieprasīt pārbaudīt ar OIM reģistra starpniecību sniegto attiecīgo muitas datu un informācijas pareizību. Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem identificē preces materiālus un ķīmisko sastāvu, un muitas dienesti var paziņot šo informāciju Komisijai.

Ar 1. panta 15. punkta a) un d) apakšpunktu Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka preces materiālu un ķīmisko sastāvu, un muitas dienesti šo informāciju var paziņot Komisijai.

Regulas 1. panta 16. punktā ir definēta jauna apiešanas prakse, kas ietver preču piegādes ķēžu mākslīgu pielāgošanu, lai varētu izmantot zemāku standartvērtību.

Regulas 1. panta 17. punktā Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai tādu nopietnu un neparedzētu apstākļu gadījumā, kas rada nopietnu kaitējumu Savienības iekšējam tirgum, izslēgtu preci no I pielikuma.

Regulas 1. panta 18. punktā tiek grozītas likumdevēju piešķirtās pilnvaras Komisijai, lai tā varētu pieņemt deleģētos aktus, ņemot vērā ar šo priekšlikumu veiktās izmaiņas.

Regulas 1. panta 20. punktā ir precizēts, ka ziņojumā, kurā izvērtēta OIM darbība, būtu jānovērtē OIM ietekme uz sektoriem, kas nākotnē tiks iekļauti tā darbības jomā, un ka ziņojumam attiecīgā gadījumā var pievienot tiesību akta priekšlikumu.

Regulas 1. panta 22. punktā tiek mainīts importētas elektroenerģijas emisijas faktors, lai tiktu ņemta vērā no jebkādiem avotiem saražota elektroenerģija. Tas maina arī nosacījumus attiecībā uz importētajā elektroenerģijā iegulto faktisko emisiju piemērošanu, padarot tos elastīgākus.

Regulas 2. pantā ir paredzēti noteikumi par ierosināto pasākumu stāšanos spēkā un piemērošanu. Lai pirmās OIM deklarācijas varētu laikus iesniegt līdz 2027. gada 30. septembrim, importētās elektroenerģijas emisijas faktora aprēķināšanas metodes izmaiņas un importētajā elektroenerģijā iegulto faktisko emisiju piemērošanas nosacījumu izmaiņas piemēros elektroenerģijai, kas importēta kopš 2026. gada 1. janvāra. Izmaiņas, kas jāievieš OIM reģistrā vai kalendārā gada sākumā, to skaitā darbības jomas paplašināšana, to attiecinot arī uz lejupējiem produktiem, tiks piemērotas no 2028. gada 1. janvāra.

2025/0419 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) 2023/956 attiecībā uz darbības jomas paplašināšanu, to attiecinot arī uz lejupējām precēm un apiešanas novēršanas pasākumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 15 ,

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju 16 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956 17 sākotnēji tika izstrādāta ar ierobežotu darbības jomu, kas attiecās tikai uz oglekļa emisiju pārvirzes riskam vispakļautākajām precēm un olglekļietilpīgākajām precēm. Tās darbības joma būtu pakāpeniski jāpaplašina, aptverot arī produktus, kas atrodas zemāk regulas I pielikumā uzskaitīto preču vērtības ķēdē.

(2)Paziņojumā “Eiropas Tēraudrūpniecības un metālrūpniecības rīcības plāns” 18 Komisija noteica mērķi paplašināt oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) darbības jomu, attiecinot to arī uz konkrētiem tēraudietilpīgiem un alumīnijietilpīgiem lejupējiem produktiem, un novērst apiešanas risku un praksi, kas varētu apdraudēt OIM mērķu īstenošanu, ieskaitot to, ka trešās valstis novirza zema emisiju līmeņa preces uz Savienības tirgu, jo netiek īstenoti centieni dekarbonizēt visu to ražošanu.

(3)Tā kā OIM mērķis ir motivēt trešo valstu operatorus samazināt emisijas, Savienība ir apņēmusies Eiropas zaļā kursa 19 ārējās dimensijas satvarā un atbilstīgi Parīzes nolīgumam 20 sniegt atbalstu un sadarboties ar valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, lai panāktu to ražošanas nozaru dekarbonizāciju. Savienībai būtu jāturpina ar saviem budžeta līdzekļiem atbalstīt šīs valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis, lai veicinātu to pielāgošanos šajā regulā paredzētajiem pienākumiem. Savienībai būtu jāturpina atbalstīt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās darbības minētajās valstīs, to skaitā šo valstu centienus dekarbonizēt un pārveidot savas nozares, ievērojot daudzgadu finanšu shēmas maksimālo apjomu un finansiālo atbalstu, ko Savienība sniedz starptautiskajam finansējumam klimata pārmaiņu jomā. Tas ir vēl vairāk nostiprināts ES globālajā klimata un enerģētikas redzējumā 21 , kurā norādīts, ka ES proaktīvi sadarbosies ar partneriem nolūkā nodrošināt labāku ES iekšpolitikas un ārpolitikas saskaņotību. Lai gan tiek uzsākta pakāpeniska OIM piemērošana, Savienība plāno stiprināt partnerības un atbalstīt plašākus klimata pārmaiņu mazināšanas centienus, arī finansiāli atbalstot valstu dekarbonizācijas centienus.

(4)Pēc Regulas (ES) 2023/956 iekļaušanas EEZ līgumā EBTA valstis, kas piemēro OIM, šajā regulā nebūtu jāuzskata par trešām valstīm un tās būtu jāsvītro no III pielikuma. Tiktu izveidota kopēja OIM zona, kurā Regulas (ES) 2023/956 2.a pantā noteiktā robežvērtība kļūtu kopīgi piemērojama importam Savienībā un to EBTA valstu muitas teritorijās, kuras piemēro OIM.

(5)Pēc Regulas (ES) 2023/956 iekļaušanas EEZ līgumā tā būtu jāpiemēro to I pielikumā uzskaitīto preču, kuru izcelsme ir trešā valstī, pārstrādes produktiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 952/2013 256. pantā minētā ievešanas pārstrādei procedūra, ja tie tiek reeksportēti uz tādas EBTA valsts muitas teritoriju, kura īsteno OIM, ar nosacījumu, ka tie tiek importēti vienā no minētajām muitas teritorijām. Būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, lai tā varētu paredzēt sīki izstrādātus nosacījumus attiecībā uz OIM piemērošanu šādām precēm.

(6)Līdz ar Regulas (ES) 2023/956 iekļaušanu EEZ līgumā, būtu jāprecizē, ka regulu nepiemēro precēm, kas iepriekš laistas brīvā apgrozībā to EBTA valstu muitas teritorijā, kuras īstenoja OIM, ar nosacījumu, ka muitas deklarētājs attiecīgajā muitas deklarācijā norāda, ka preces iepriekš ir laistas brīvā apgrozībā EBTA valstu muitas teritorijā.

(7)Pēc Regulas (ES) 2023/956 iekļaušanas EEZ līgumā EBTA valstis, kas piemēro OIM, šajā regulā nebūtu jāuzskata par trešām valstīm un tās būtu jāsvītro no III pielikuma. Tiktu izveidota kopēja OIM zona, kurā Regulas (ES) 2023/956 2.a pantā noteiktā robežvērtība kļūtu kopīgi piemērojama importam Savienībā un to EBTA valstu muitas teritorijās, kuras piemēro OIM.

(8)Šai regulai nebūtu jāattiecas uz tādu trešo valstu izcelsmes elektroenerģijas plūsmu, kas radusies darbībās, kuras pārvades sistēmu operatori veic, lai nodrošinātu savu tīklu drošu darbību, to skaitā ārkārtas situācijās un neplānotu plūsmu gadījumā īstenotās darbībās.

(9)Pienācīgi atzīstot attiecīgo trešo valstu panākto progresu virzībā uz elektroenerģijas sistēmu tirgu sasaisti, tiek nodrošināts, ka visi šajā regulā paredzētie laika ziņā ierobežotie atbrīvojumi pilnīgi atbilst Savienības stratēģiskajiem mērķiem un šo trešo valstu konkrētajiem sasniegumiem. Pašreizējās elektroenerģijas infrastruktūras efektīva izmantošana un trešo valstu elektroenerģijas tirgu integrācija Savienības iekšējā elektroenerģijas tirgū būtiski veicina izmaksu samazināšanu gan dalībvalstīm, gan attiecīgajām trešām valstīm un nodrošina piegādes drošību. Šāda atzīšana būtu jāierosina saprašanās memorandā starp Komisiju un trešām valstīm, par kurām Komisija pārbaudē konstatējusi, ka tās ir pilnīgi transponējušas attiecīgos elektroenerģijas tirgus acquis. Saprašanās memorandā būtu jānosaka Regulā (ES) 2023/956 paredzētā atbrīvojuma piemērošanas grafiks un vienlaikus jāņem vērā attiecīgo tirgus noteikumu un pārvades sistēmas operatora (PSO) iestāžu noteikumu ievērošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/943 22 un Komisijas Regulu (ES) 2015/1222 23 , un attiecīgo valstu panāktais progress virzībā uz tādiem oglekļa cenas noteikšanas instrumentiem, kas ir līdzvērtīgi ES ETS, ciktāl tas attiecas uz elektroenerģijas ražošanu.

(10)Lai nodrošinātu, ka vienotā masas robežvērtība nepārsniedz 1 % no importētajās precēs un pārstrādes produktos iegultajām emisijām pēc Regulas (ES) 2023/956 darbības jomas paplašināšanas, attiecinot to arī uz lejupējiem produktiem, robežvērtības ikgadējais novērtējums 2027. gadā būtu jāveic, pamatojoties uz importa datiem par lejupējām precēm, kuras iekļautas šajā darbības jomas paplašināšanā.

(11)OIM mērķis ir novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku, nodrošinot, ka produktiem neatkarīgi no tā, vai tos Savienībā ražo vai importē, tiek piemērota līdzvērtīga oglekļa cena. Taču, kamēr ievērojams Savienības starptautisko partneru skaits īsteno politikas pieejas, kuru klimatisko ieceru līmenis nav līdzvērtīgs, pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks, kā rezultātā kopējās emisijas ir lielākas nekā tad, ja oglekļa emisiju pārvirzes nebūtu.

(12)Ļaunprātīga prakse var rasties tad, ja tirgus dalībnieki izmanto iespēju lietot faktiskās emisijas, lai nepamatoti – pilnīgi vai daļēji – izvairītos no OIM paredzētās finansiālās atbildības, un tādējādi mazina OIM efektivitāti oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršanā Savienībā un Savienības klimata politikas mērķu sasniegšanā.

(13)Komisijai būtu jāuzrauga OIM ietekme uz Savienības iekšējo tirgu, lai novērtētu tādas ļaunprātīgas prakses risku, kas apdraud OIM efektivitāti, un iespējamo ietekmi uz Savienības iekšējo tirgu, arī analizējot muitas importa deklarācijas un OIM deklarācijas vai pamatojoties uz jebkādu atbilstošu informācijas avotu, tajā skaitā no dalībvalstīm, izmantojot informācijas apmaiņu OIM ekspertu grupā vai citu attiecīgu informācijas apmaiņu.

(14)Lai varētu ātri reaģēt gadījumos, kad pierādījumi liecina par augstu ļaunprātīgas prakses risku, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka, kāda informācija ir jādeklarē, ja tiek izmantotas faktiskās emisijas preču un izcelsmes kombinācijai, un pierādījumus, kas apliecina, ka šāda ļaunprātīga prakse nav īstenota. Ja Komisija atrod pietiekamus pierādījumus, kas liecina par augstu ļaunprātīgas prakses risku, tai trīs mēnešu laikā pēc konstatēšanas būtu jārīkojas, pieņemot deleģētos aktus. Šie nosacījumi un pierādījumi būtu jāizstrādā samērīgi, un tiem nevajadzētu radīt nevajadzīgu slogu operatoriem un importētājiem.

(15)Lai identificētu importētājus, kurus pārstāv netiešs pārstāvis muitā, atļaujas pieteikumā būtu jānorāda pārstāvēto importētāju uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas (EORI) numurs vai jebkāds cits valsts identifikācijas numurs.

(16)Lai novērstu tādu iegulto emisiju nepareizas deklarēšanas risku, kas noteiktas, pamatojoties uz faktiskajām emisijām, Komisijai un kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai pieprasīt atzītajam OIM deklarētājam pierādījumus, ka importētās preces ir ražotas deklarētajā iekārtā un deklarētajā ražošanas periodā. Par dažām precēm, piemēram, tādām, uz kurām attiecas lielāks emisiju intensitātes neviendabīgums, vai tikai noteiktos gadījumos pierādījumi būtu jāprasa OIM deklarācijas satvarā. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu preces, par kurām šādi pierādījumi būtu jāpieprasa OIM deklarācijas satvarā, un konkrētu iesniedzamo pierādījumu veidu.

(17)Nolūkā atvieglot informācijas par trešo valstu operatoriem apstrādi, samazināt operatoram un atzītajam OIM deklarētājam radīto administratīvo slogu un atvieglot OIM deklarāciju izskatīšanu, operatoru reģistrācijai vajadzētu būt obligātam solim, lai varētu noteikt iegultās emisijas, pamatojoties uz faktiskajām verificētajām emisijām.

(18)Lai veicinātu saskaņotu pieeju OIM deklarāciju izskatīšanai, būtu jāprecizē, ka Komisija īstenošanas aktā par OIM deklarācijas standarta formātu var noteikt OIM deklarāciju izskatīšanas procedūras.

(19)Emisijām, ko rada pirmspatēriņa lūžņu ražošana Savienībā, piemēro oglekļa cenu, jo saskaņā ar ES ETS emisijas mēra iekārtas līmenī. Tā kā uz pirmspatēriņa alumīnija un pirmspatēriņa tērauda lūžņiem saskaņā ar Regulu (ES) 2023/956 attiecina nulles emisijas, importētām precēm, kurās par ielaides materiālu izmanto pirmspatēriņa alumīnija un pirmspatēriņa tērauda lūžņus, piemēro zemāku oglekļa cenu nekā Savienībā ražotām precēm, tādējādi vājinot OIM efektivitāti I pielikumā uzskaitīto preču oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršanā.

(20)Lai stiprinātu OIM efektivitāti preču oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršanā, precēs iegulto emisiju aprēķināšanā būtu jāņem vērā pirmspatēriņa alumīnija lūžņu un pirmspatēriņa tērauda lūžņu emisijas. Tā kā pirmspatēriņa lūžņi ir blakusprodukts, kas netīši rodas metāla preču ražošanas procesā un ko nekavējoties var atkārtoti izmantot ražošanā, tas pats par sevi netiek uzskatīts par pakļautu oglekļa emisiju pārvirzes riskam. Tāpēc pirmspatēriņa alumīnija lūžņu un pirmspatēriņa tērauda lūžņu emisijas būtu jāņem vērā tikai tad, ja tos izmanto par prekursoru šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām precēm. Komisijai būtu jānodrošina, ka netiek apieta to emisiju uzraudzība, ziņošana un verifikācija, kas iegultas pirmspatēriņa lūžņos, kurus izmanto par ielaides materiālu (prekursoru), piemēram, nepareizi ziņojot par pirmspatēriņa lūžņiem kā par pēcpatēriņa lūžņiem nolūkā samazinātu noteiktās iegultās emisijas.

(21)Lai atvieglotu Regulas (ES) 2023/956 piemērošanu, Savienība saistībā ar īstenošanas regulu par ārvalstīs samaksātās oglekļa cenas uzskaiti var ņemt vērā oglekļa kredītus saskaņā ar Parīzes nolīguma 6. pantu.

(22)Būtu jāprecizē, ka, ņemot vērā faktisko emisiju ziņošanai, aprēķināšanai un verifikācijai nepieciešamo dažu datu elementu komerciāli sensitīvo raksturu, operators var izvēlēties atklāt tikai to elementu kopsavilkumu, kas vajadzīgi, lai noteiktu un verificētu iegultās emisijas un piemērotu faktisko emisiju izmantošanas nosacījumus attiecīgajām preču un izcelsmes kombinācijām. Atzītajam OIM deklarētājam būtu jāprasa veikt tikai atklātās informācijas uzskaiti.

(23)Specifiskas problēmas rada tādu faktisko emisiju izmantošana, kas iegultas no dažādiem ielaides materiāliem (prekursoriem) ražotās lejupējās precēs, un tad, ja šie materiāli pieder pie dažādiem OIM sektoriem vai sektoriem, kas neietilpst šīs regulas darbības jomā. Šīm precēm parasti ir garākas un sarežģītākas globālās vērtības ķēdes, un to ražošana ietver vairākus ražošanas posmus. Iegūt verificētu informāciju par ielaides materiālu (prekursoru) faktiskajām emisijām būs administratīvi sarežģīti, un tas atturētu no faktisko emisiju izmantošanas. Lai šīs problēmas risinātu, būtu jāatvieglo standartvērtību attiecināšana uz šīm konkrētajām precēm, nepiemērojot uzcenojumu un neskarot OIM vidisko integritāti.

(24)Tā kā oglekļa cenas dokumentācijas sertificēšana var notikt pirms preces importēšanas Savienībā, nav lietderīgi prasīt, lai persona, kas sertificē oglekļa cenas dokumentācijā iekļauto informāciju, būtu neatkarīga no atzītā OIM deklarētāja.

(25)Tā kā, lai varētu atvilkt trešā valstī faktiski samaksāto oglekļa cenu, iegultajām emisijām jābūt balstītām uz faktiskajām verificētajām emisijām un tā kā oglekļa cenas dokumentācijas sertifikācijā jāizmanto iegulto emisiju iepriekšēja verifikācija, iegulto emisiju verifikācija un par šīm emisijām samaksātās oglekļa cenas sertifikācija ir cieši saistītas un, iespējams, to var veikt viena un tā pati persona. Turklāt oglekļa cenas sertifikācijai būtu jāpiemēro līdzīga kontrole un pārraudzība kā emisiju verifikācijai. Tāpēc būtu jāprecizē, ka Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par nosacījumiem, lai pārliecinātos par tās personas kvalifikāciju, kura OIM reģistrā sertificē oglekļa cenas dokumentācijā ietverto informāciju, un arī par valsts akreditācijas struktūras piešķirto akreditāciju, un aptver nepieciešamās sertifikācijas procedūras un informācijas apmaiņu.

(26)Lai sarežģītu preču gadījumā atvieglotu iegulto emisiju verifikāciju, būtu jāprecizē, ka operatoram būtu jāvar kopīgot informāciju ar citu operatoru, ieskaitot informāciju par ielaides materiālos (prekursoros) iegulto emisiju verifikāciju.

(27)Lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja vai atzītā OIM deklarētāja finansiālo stāvokli, kompetentajām iestādēm būtu jāvar pieprasīt garantiju, ja pieteikuma iesniedzējs nav iedibināts divu finanšu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas gada. Lai nodrošinātu ieņēmumu pienācīgu iekasēšanu, ir lietderīgi arī dot kompetentajām iestādēm iespēju izmantot sniegto garantiju, ja atzītais OIM deklarētājs nepilda savu pienākumu katra ceturkšņa beigās nodrošināt tādu OIM sertifikātu skaitu, kas atbilst 50 % no emisijām, kuras iegultas precēs, ko tas kopš gada sākuma importējis Savienībā.

(28)Būtu jāprecizē, ka, lai valstu akreditācijas struktūras, Komisija un kompetentās iestādes varētu kontrolēt un uzraudzīt verificētājus, ir jānosaka verifikācijas procedūras, kas verificētājiem jāizmanto.

(29)Lai saglabātu OIM kā oglekļa emisiju pārvirzes novēršanas pasākuma efektivitāti, Komisijai OIM sertifikātu cena jāaprēķina, pamatojoties uz Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (“ES ETS”) izsolīto kvotu nedēļas vidējiem rādītājiem. Lai nodrošinātu, ka OIM sertifikāta cena vienmēr precīzi atspoguļo ETS cenas, ir lietderīgi paredzēt īpašu aprēķināšanas noteikumu kalendārajām nedēļām, kurās izsoles platformā notiek tikai viena izsole.

(30)Atzītajiem OIM deklarētājiem, kas pārsniedz uz vienu masu balstīto robežvērtību, no 2027. gada ir jānodrošina, ka OIM sertifikātu skaits to kontā OIM reģistrā katra ceturkšņa beigās atbilst vismaz 50 % no emisijām, kas iegultas no attiecīgā gada sākuma importētajās precēs. Tā kā šā noteikuma pamatā ir gada cikls, uz kuru balstās OIM sertifikātu atpirkšanas ierobežojums, ir lietderīgi no to OIM sertifikātu skaita, kurus ietekmē ceturkšņa aprēķins, izslēgt citos gados, nevis attiecīgajā kalendārajā gadā iegādātus sertifikātus.

(31)Lai racionalizētu atpirkšanas procesu, palielinātu procesa efektivitāti un samazinātu administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot drošības integritāti un stingru pārraudzību, būtu jāparedz iespēja, ka atzītā OIM deklarētāja pārpalikušos OIM sertifikātus tieši atpērk kompetentā iestāde.

(32)Attiecībā uz dažām precēm, piemēram, klinkera saturu cementā, slāpekļa saturu mēslošanas līdzekļos vai tērauda sakausējumu elementiem, preces materiāls un ķīmiskais sastāvs ir svarīgs faktors iegulto emisiju noteikšanā. Lai novērstu risku, ka tiek nepareizi deklarētas iegultās emisijas, kas noteiktas, pamatojoties uz faktiskajām emisijām konkrētām precēm, uz kurām attiecas lielāka emisiju intensitātes neviendabība, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, kuros prasa muitas deklarācijā norādīt preces materiālu un ķīmisko sastāvu.

(33)Lai nodrošinātu, ka muitas dienesti sniedz kompetentajām iestādēm un Komisijai visu muitas informāciju un datus, kas vajadzīgi, lai varētu īstenot Regulu (ES) 2023/956, ir jāprecizē attiecīgie pavaddokumenti, informācija un dati, tostarp izpildes dokuments, kas muitas dienestiem jāpaziņo.

(34)Būtu jāprecizē, ka, lai noteiktu personu, kas ir atbildīga par šajā regulā noteikto pienākumu izpildi, jāizmanto muitas deklarācijā, izpildes dokumentā, saņemšanas deklarācijā vai jebkurā citā attiecīgā muitas dokumentā norādītais OIM konta numurs brīdī, kad preces tiek laistas brīvā apgrozībā.

(35)Lai nodrošinātu kompetentajām iestādēm OIM reģistrā pieejamo muitas datu un informācijas precizitāti, kompetentajām iestādēm būtu jāvar pieprasīt muitas dienestiem vai Komisijai šīs informācijas apstiprināšanu. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka, kāda informācija, cik periodiski, kādos termiņos un ar kādiem līdzekļiem ir jāpaziņo.

(36)Lai novērstu praksi, kas varētu apdraudēt OIM mērķu sasniegšanu, Komisijai Savienības līmenī būtu pastāvīgi jāuzrauga apiešanas prakse, kas ietver preču piegādes ķēdes mākslīgu pielāgošanu nolūkā izvairīties no Regulā (ES) 2023/956 noteikto pienākumu izpildes.

(37)Lai varētu ātri reaģēt uz nopietnām un neparedzamām sekām, ko rada preces iekļaušana OIM darbības jomā un kuras rada nopietnu kaitējumu Savienības iekšējam tirgum, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus preces izslēgšanai no Regulas (ES) 2023/956 darbības jomas.

(38)Lai nodrošinātu labāku saskaņotību ar kombinēto nomenklatūru (“KN”), kas noteikta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 24 , būtu jāprecizē dažu KN kodu apraksts Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā.

(39)Līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK 25 , ar kuru izveido sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (“ES ETS”), paredzētās pagaidu bezmaksas kvotu sadales pakāpenisku izbeigšanu un OMI pakāpenisku ieviešanu, oglekļa emisiju pārvirzes risks, no augšupējām nozarēm, uz kurām patlaban attiecas OIM, visticamāk, novirzīsies uz lejupējiem produktiem. Tāpēc, lai saglabātu OIM mērķu efektivitāti, Regulas (ES) 2023/956 darbības joma ir jāpaplašina, attiecinot to arī uz produktiem, kas atrodas zemāk vērtības ķēdē.

(40)Saskaņā ar Eiropas Tērauda un metālu rīcības plānu Regulas (ES) 2023/956 darbības jomas paplašināšanā galvenā uzmanība būtu jāpievērš metāla sektoriem un precēm ar ievērojamu OIM produktu īpatsvaru. Tāpēc tai būtu jāattiecas uz tēraudietilpīgām un alumīnijietilpīgām lejupējām precēm, kas ir visvairāk importētas Savienībā skaita, vērtības un apjoma ziņā un kas ietver vislielāko oglekļa emisiju pārvirzes risku. Tērauda un alumīnija sektorā ir arī vislielākās tehniskās iespējas aprēķināt precēs iegultās faktiskās emisijas.

(41)Tēraudietilpīgo un alumīnijietilpīgo lejupējo preču atlasei būtu jābalstās uz skaidri noteiktiem kritērijiem un robežvērtībām, kas atspoguļo ar katru produktu saistīto oglekļa emisiju pārvirzes risku, ieskaitot to iegulto emisiju īpatsvaru, to klimatisko nozīmīgumu un tehnisko iespējamību tās iekļaut Regulas (ES) 2023/956 darbības jomā. Oglekļa emisiju pārvirzes risks būtu jānovērtē gan attiecībā uz produkta tirgojamību, gan produkta ielaides materiālos (prekursoros) iegulto oglekļa izmaksu un produkta kopējās pievienotās vērtības salīdzinājumu. Pamatojoties uz tiem pašiem kritērijiem, Komisijai nākotnē būtu jāizvērtē minētās regulas darbības jomas paplašināšana, attiecinot to arī uz papildu lejupējām precēm, un jāizklāsta savi secinājumi ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei.

(42)Saskaņā ar citām precēm piemērojamajiem principiem un aprēķina metodēm lejupējās precēs iegultās emisijas būtu jāaprēķina, pamatojoties uz faktiskajām emisijām, ko verificējis verificētājs, vai atsaucoties uz standartvērtībām, kuras aprēķinājusi un pieejamas darījusi Komisija. Tā kā ražošanas procesu sistēmas robežas ir tās, uz kurām attiecas ES ETS, lejupējās precēs iegultās emisijas būtu jāattiecina tikai uz emisijām, ko satur ielaides materiāli (prekursori). Iegulto emisiju aprēķinā būtu jāņem vērā lejupējo preču ielaides materiāli (prekursori), kas nav uzskaitīti Regulas (ES) 2023/956 II pielikumā.

(43)Uz atsevišķu lejupējo preču iegultajām emisijām – atkarībā no preces materiāla sastāva – OIM darbības joma var neattiekties. Tāpēc ir jāprecizē, ka Regulas (ES) 2023/956 I pielikuma darbības jomā nebūtu jāiekļauj lejupējās preces, kas ir izgatavotas tikai no tādiem materiāliem, kuri neietilpst OIM darbības jomā.

(44)Specifiskas problēmas rada tādu faktisko emisiju izmantošana, kas iegultas no dažādiem ielaides materiāliem (prekursoriem) ražotās lejupējās precēs, un tad, ja šie materiāli pieder pie dažādiem OIM sektoriem vai sektoriem, kas neietilpst šīs regulas darbības jomā. Šīm precēm parasti ir garākas un sarežģītākas globālās vērtības ķēdes, un to ražošana ietver vairākus ražošanas posmus. Iegūt verificētu informāciju par ielaides materiālu (prekursoru) faktiskajām emisijām būs administratīvi sarežģīti, un tas atturētu no faktisko emisiju izmantošanas. Lai šīs problēmas risinātu, būtu jāatvieglo standartvērtību attiecināšana uz šīm konkrētajām precēm, nepiemērojot uzcenojumu un neskarot OIM vidisko integritāti.

(45)Saistībā ar to faktisko emisiju izmantošanu, kas iegultas lejupējās precēs, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā iekļautie sektori “Dzelzs un tērauds”, “Alumīnijs” un “Kombinēto metālu produkti”, rodas specifiskas problēmas. Ņemot vērā grūtības savākt datus dažu šo preču komponentu piegādes ķēdē, visu šajās iedaļās iekļauto preču īpatnējās iegultās emisijas būtu jāaprēķina kā funkcija no preču ielaides materiālu (prekursoru) iegultajām emisijām.

(46)Importētās elektroenerģijas emisijas faktora aprēķināšanai izmantotā metode būtu jāmaina tā, lai ņemtu vērā no visiem avotiem, arī nefosilā kurināmā avotiem, saražoto elektroenerģiju. Tāpēc Komisijai būtu jāaprēķina pārskatītās importētās elektroenerģijas standartvērtības un jādara tās pieejamas.

(47)Lai nodrošinātu konsekventu metodoloģisko pieeju netiešajām emisijām piemērotajām standartvērtībām, būtu jāprecizē, ka alternatīvajai standartvērtībai attiecībā uz netiešajām emisijām, par kuru trešā valsts vai trešo valstu grupa var pierādīt, ka tā ir zemāka par Komisijas noteikto vērtību, vajadzētu būt aprēķinātai ar to pašu metodi, ar kuru netiešās emisijas nosaka Komisija.

(48)Lai atvieglotu elektroenerģijas iegulto emisiju noteikšanu, pamatojoties uz faktiskajām emisijām, nosacījumi par faktisko iegulto emisiju piemērošanu importētajai elektroenerģijai būtu jāpadara elastīgāki. Būtu jāprecizē, ka var izmantot noteiktus elektroenerģijas pirkuma līgumus, kas noslēgti starp starpniekiem. Turklāt, ņemot vērā praktiskās grūtības pierādīt, ka nevienā tīkla punktā importa laikā nav fiziskas tīkla pārslodzes, šis kritērijs un alternatīvais kritērijs attiecībā uz tieša savienojuma ar Savienības pārvades sistēmu pierādīšanu būtu jāatceļ. Visbeidzot, šis kritērijs nebūtu jāizpilda gadījumos, kad elektroenerģijas importam paredzētā pārvades jauda tiek piešķirta, izmantojot netiešu jaudas piešķiršanu.

(49)Tā kā daži datu elementi, kas ir iegulto emisiju verifikācijas pamatā, ir komerciāli sensitīvi, verifikācijas ziņojumā būtu jāiekļauj tikai tā informācija, kas vajadzīga precēs iegulto emisiju noteikšanai. Verifikācijas ziņojumā nebūtu jāiekļauj informācija par iekārtas emitētajām emisijām vai par šīs regulas darbības jomā neiekļautām precēm, kura verificētājam tomēr jāizskata.

(50)Lai grozītu dažus nebūtiskus Regulas (ES) 2023/956 elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz preču svītrošanu no I pielikuma darbības jomas, ja tas nepieciešams sakarā ar nopietnu kaitējumu Savienības iekšējam tirgum, ko izraisījuši nopietni un neparedzami apstākļi, un līdz brīdim, kad šie nopietnie un neparedzamie apstākļi ir beigušies. Konkrētāk, lai dalība deleģēto aktu sagatavošanā būtu līdzvērtīga, Eiropas Parlamentam un Padomei visus dokumentus vajadzētu saņemt vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un to ekspertiem būtu jāvar sistemātiski piekļūt Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās tiek sagatavoti deleģētie akti.

(51)Tā kā šīs regulas mērķus, t. i., paplašināt mehānismu, ko Savienība pieņēmusi, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku un tādējādi samazinātu globālās oglekļa emisijas, un cīnītos pret apiešanas risku un praksi, kas var būtiski kavēt OIM mērķu sasniegšanu, nevar pietiekami labi sasniegt, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, bet šo mērķu mēroga un ietekmes dēļ tos var rezultatīvāk īstenot Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteiktajam subsidiaritātes principam. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(52)Tāpēc Regula (ES) 2023/956 būtu attiecīgi jāgroza.

(53)Lai saistībā ar elektroenerģijas iegulto emisiju noteikšanu līdz 2027. gada 30. septembrim varētu iesniegt pirmās šajā regulā paredzētās OIM deklarācijas, izmaiņas metodē, ar ko aprēķina importētās elektroenerģijas emisijas faktoru, un izmaiņas nosacījumos par faktisko iegulto emisiju piemērošanu importētai elektroenerģijai būtu jāpiemēro kopš 2026. gada 1. janvāra importētai elektroenerģijai. Lai nodrošinātu pietiekamu paredzamību, Regulas (ES) 2023/956 I pielikuma darbības jomas paplašināšana un VIII pielikumā uzskaitīto ielaides materiālu (prekursoru) iekļaušana būtu jāpiemēro no 2028. gada 1. janvāra.

(54)Tāpēc Regula (ES) 2023/956 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2023/956

Regulu (ES) 2023/956 groza šādi: 

1)regulas 2. pantu groza šādi: 

a)pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Pēc iekļaušanas EEZ līgumā šo regulu piemēro arī to I pielikumā uzskaitīto preču, kuru izcelsme ir trešā valstī, pārstrādes produktiem, uz ko attiecas Regulas (ES) Nr. 952/2013 256. pantā minētā ievešanas pārstrādei procedūra, ja tie tiek reeksportēti uz Norvēģijas vai Islandes muitas teritoriju, ar nosacījumu, ka tie tiek importēti šajās valstīs.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredzēti sīki izstrādāti nosacījumi OIM piemērošanai šādiem produktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 29. panta 2. punktā.”;

b)panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, šo regulu pēc tās iekļaušanas EEZ līgumā nepiemēro trešo valstu izcelsmes precēm, kas iepriekš laistas brīvā apgrozībā to EBTA valstu muitas teritorijā, kuras ir ieviesušas OIM, ar nosacījumu, ka muitas deklarētājs nākamajā Savienības muitas teritorijā iesniegtajā muitas deklarācijā norāda, ka preces iepriekš ir laistas brīvā apgrozībā minēto EBTA valstu muitas teritorijā, un ar nosacījumu, ka pēc muitas dienesta pieprasījuma muitas deklarētājs dara pieejamus dokumentus vai informāciju, kas apliecina, ka preces iepriekš ir laistas brīvā apgrozībā attiecīgo EBTA valstu muitas teritorijā. Muitas deklarētājam ir pienākums nodrošināt šādu pierādījumu pieejamību muitas deklarācijas iesniegšanas brīdī.”;

c)pantā iekļauj šādu 7.a punktu:

“Ja trešā valsts ir lūgusi integrēt savu elektroenerģijas tirgu Savienības elektroenerģijas tirgū, veicot tirgu sasaisti saskaņā ar starptautisku nolīgumu, Komisija, ja tā ir konstatējusi, ka minētā trešā valsts ir pilnīgi transponējusi elektroenerģijas tirgus acquis, var noslēgt saprašanās memorandu ar šo trešo valsti.

Pirmajā daļā minētajā saprašanās memorandā nosaka 2. panta 7. punktā paredzētā atbrīvojuma piemērošanas grafiku un ES ETS līdzvērtīga oglekļa cenas noteikšanas instrumenta īstenošanas grafiku attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu.”;

d)panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“Trešo valsti vai teritoriju, kas atbilst visiem 7. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, iekļauj III pielikuma 2. punktā. Izvērtējot, vai ir izpildīti šā panta 7. punktā izklāstītie nosacījumi, Komisija ņem vērā progresu, kas panākts saskaņā ar 2. panta 7.a punktā paredzētajā saprašanās memorandā noteikto grafiku.”;

e)panta 11. un 12. punktu aizstāj ar šādu:

“11. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, lai grozītu III pielikuma 1. vai 2. punktā izklāstītos sarakstus ar trešām valstīm vai teritorijām, vai nu pievienojot vai svītrojot trešo valsti vai teritoriju, atkarībā no tā, vai attiecībā uz minēto trešo valsti vai teritoriju ir izpildīti 6., 7. vai 9. punktā izklāstītie nosacījumi, vai saistībā ar OIM iekļaušanu EEZ līgumā. Ja tas nepieciešams steidzamu nenovēršamu iemeslu dēļ, pievienojot trešo valsti III pielikuma 2. punktā izklāstītajam trešo valstu vai teritoriju sarakstam, saskaņā ar šo punktu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro 28.a pantā paredzēto procedūru.

Savienība var noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm vai teritorijām, lai 9. panta piemērošanā būtu iespējams ņemt vērā oglekļa cenas noteikšanas mehānismus šādās valstīs vai teritorijās un trešo valstu akreditācijas struktūru savstarpēju atzīšanu juridiskas personas akreditācijai par verificētāju saskaņā ar 18. pantu.”;

2)regulas 2.a panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Komisija 2027. gada novērtējumam, kas jāiesniedz līdz 2027. gada 30. aprīlim, izmanto šīs regulas I pielikumā un Regulas (ES) XX/XX [grozošā regula] I pielikumā iekļauto preču importa datus.”;

3)regulas 3. pantu papildina ar šādu 35. punktu:

“35) “ļaunprātīga prakse” ir prakse, ko tirgus dalībnieks īsteno nolūkā gūt labumu, nepamatoti izvairoties – pilnīgi vai daļēji – no OIM radītajām finansiālajām saistībām un tādējādi mazinot OIM efektivitāti oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršanā ES.”;

4)regulas 5. panta 5. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h) attiecīgā gadījumā EORI numurs vai cits valsts identifikācijas numurs, to personu vārdi/nosaukumi un kontaktinformācija, kuru vārdā pieteikuma iesniedzējs rīkojas.”;

5)regulas 6. pantu groza šādi: 

a)panta 2. punktu groza šādi:

1)punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) kopējās šā punkta a) apakšpunktā minēto preču iegultās emisijas, kas attiecībā uz elektroenerģiju izteiktas tonnās CO2e emisiju uz megavatstundu, bet attiecībā uz pārējām precēm tonnās CO2e emisiju uz katra veida preču tonnu, un kas aprēķinātas saskaņā ar 7. pantu un, ja iegultās emisijas nosaka, pamatojoties uz faktiskajām emisijām, ko operators norādījis OIM reģistrā saskaņā ar 10. pantu, verificētas saskaņā ar 8. pantu;”;

2)punktam pievieno šādu e) un f) apakšpunktu:

“e) attiecīgā gadījumā, lai novērstu nepareizas deklarēšanas risku, ko rada piegādes ķēdes izsekojamības trūkums, pierādījumus, ka iepriekšējā kalendārajā gadā importētās preces ir ražotas deklarētajā iekārtā un faktiskajā ražošanas laikā, kas minēts OIM deklarācijā;

f) ja saskaņā ar deleģēto aktu, kas pieņemts atbilstīgi 7. punktam, iegultās emisijas nosaka, pamatojoties uz faktiskajām emisijām preču un izcelsmes kombinācijai, kas ir pakļauta augstam ļaunprātīgas prakses riskam, pierādījumus, kas apliecina, ka augstais ļaunprātīgas prakses risks nav īstenojies.”;

b)panta 6. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par OIM deklarācijas standartformātu, ieskaitot detalizētu informāciju, kas paziņojama par katru iekārtu un izcelsmes valsti vai citu trešo valsti, un preču veidu, ar ko pamato šā panta 2. punktā minētos kopējos daudzumus, jo īpaši attiecībā uz iegultajām emisijām, samaksāto oglekļa cenu un oglekļa standartcenu 9. panta 4. punkta nolūkā, par OIM deklarācijas iesniegšanas procedūru, izmantojot OIM reģistru, kā arī par procedūru, kādā saskaņā ar 19. pantu izskatāma OIM deklarācija, un par kārtību, kādā saskaņā ar 22. panta 1. punktu nododami šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minētie OIM sertifikāti, jo īpaši attiecībā uz procesu un to, kā atzītais OIM deklarētājs izvēlas nododamos sertifikātus.”;

c)pantam pievieno šādu 6.a un 7. punktu:

“6.a Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par to preču vai preču un izcelsmes kombināciju noteikšanu, par kurām OIM deklarācijā jāiekļauj pierādījumi saskaņā ar 2. punkta e) apakšpunktu, kā arī par to, kāda veida pierādījumi jāsniedz. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

7. Komisija Savienības līmenī uzrauga OIM ietekmi uz Savienības iekšējo tirgu. Ja Komisija, ņemot vērā attiecīgo informāciju, ieskaitot no muitas importa deklarācijām un OIM deklarācijām, konstatē, ka ir pietiekami pierādījumi par augstu ļaunprātīgas prakses risku attiecībā uz kādu preču un izcelsmes kombināciju, tā par šiem riskiem var informēt importētājus un atzītos OIM deklarētājus, tā par šiem riskiem var informēt kompetentās iestādes un muitas iestādes, lai tiktu palielināts to veiktās kontroles līmenis, un tā tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot metodes preču un izcelsmes kombinācijas noteikšanai, deklarējamo informāciju par faktisko emisiju izmantošanu minētajām preču un izcelsmes kombinācijām, kā arī pierādījumus, kas jāsniedz, lai pierādītu, ka ļaunprātīga prakse nav īstenota.

Komisija pieņem pirmajā daļā minētos deleģētos aktus trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir konstatējusi, ka pastāv pietiekami pierādījumi par augstu ļaunprātīgas prakses risku.”;

6)regulas 7. pantu groza šādi: 

a)pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Nosakot precēs iegultās emisijas, ņem vērā VIII pielikumā uzskaitītajos ielaides materiālos (prekursoros) iegultās emisijas.”;

b)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Atzītais OIM deklarētājs glabā atbilstīgi 10. panta 7. punktam atklāto informāciju, kas vajadzīga iegulto emisiju aprēķināšanai saskaņā ar V pielikumā noteiktajām prasībām. Šī informācija ir pietiekami detalizēta, lai Komisija un kompetentā iestāde varētu izskatīt OIM deklarāciju saskaņā ar 19. panta 2. punktu.”;

c)panta 7. pantam pievieno šādu daļu:

“Pirmajā daļā minētajos īstenošanas aktos var iekļaut to lejupējo preču uzskaitījumu, kurām piegādes ķēdes sarežģītības dēļ un neskarot OIM vidisko integritāti, nav jāpiemēro uzcenojums.”;

7)regulas 9. pantu groza šādi: 

a)panta 2. punktu groza šādi:

1)punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu:

“Minētajos dokumentos saturošo informāciju sertificē persona, kas ir neatkarīga no trešās valsts iestādēm.”;

2)punktam pievieno šādu daļu:

“Pirmajā daļā minētā neatkarīgā persona var būt juridiska persona, ko attiecīgajā akreditācijas jomā akreditējusi valsts akreditācijas struktūra.”;

b)panta 5. punktu groza šādi:

1)punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, pamatojoties uz līdzvērtības principu, par gada vidējās faktiski samaksātās oglekļa cenas, kas minēta šā panta 1. punktā, un noteikto oglekļa gada standartcenu, kas minētas šā panta 4. punktā, konvertēšanu atbilstošā nododamo OIM sertifikātu skaita samazinājumā. Minētie akti arī reglamentē ārvalstu valūtā izteiktas oglekļa cenas konvertēšanu euro pēc gada vidējā maiņas kursa, nepieciešamajiem pierādījumiem, ka oglekļa cena ir faktiski samaksāta, šā panta 1. punktā minēto attiecīgo atlaižu vai cita veida kompensācijas piemēriem, šā panta 2. punktā minētās neatkarīgās personas kvalifikāciju un nosacījumiem, lai pārliecinātos par minētās personas neatkarību. Iepriekšējā punktā minētā kvalifikācija ietver valsts akreditācijas struktūras piešķirtu akreditāciju, sertifikācijas procedūru specifikāciju un pienācīgu informācijas apmaiņu starp neatkarīgo personu, valsts akreditācijas struktūrām, Eiropas Komisiju un kompetentajām iestādēm. Komisija tiek pilnvarota arī reglamentēt nosacījumus oglekļa kredītu atskaitīšanai saskaņā ar Parīzes nolīguma 6. pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.”;

2)punktam pievieno šādu daļu:

“Pirmajā daļā minētā kvalifikācija ietver valsts akreditācijas struktūras piešķirtu akreditāciju, sertifikācijas procedūru specifikāciju un pienācīgu informācijas apmaiņu starp neatkarīgo personu, valsts akreditācijas struktūrām, Komisiju un kompetentajām iestādēm.”;

8)regulas 10. pantu groza šādi:

a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Lai varētu verificēt iegultās emisijas, pamatojoties uz faktiskajām emisijām, kā arī attiecīgā gadījumā noteikt trešā valstī samaksāto oglekļa cenu, Komisija pēc trešā valstī esošas iekārtas operatora pieprasījuma 14. pantā minētajā OIM reģistrā reģistrē informāciju par šo operatoru un tā iekārtu.”;

b)panta 5. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e) attiecīgā gadījumā saskaņā ar 6. panta 7. punktu nodrošina, ka ir izpildīti paredzētie nosacījumi par faktisko emisiju izmantošanu attiecīgajām preču un izcelsmes kombinācijām.”;

c)panta 7. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Operators var šā panta 5. punktā minēto informāciju par faktisko emisiju izmantošanas nosacījumiem attiecīgajām preču un izcelsmes kombinācijām saskaņā ar 6. panta 7. punktu, par iegulto emisiju verifikāciju un par trešā valstī samaksāto oglekļa cenu atklāt atzītam OIM deklarētājam vai citam operatoram.”;

d)panta 7. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Operators var atzītajam OIM deklarētājam izpaust tikai 5. punkta a), b), c) un e) apakšpunktā noteiktās informācijas kopsavilkumu. Atzītajam OIM deklarētājam ir tiesības izmantot minēto atklāto informāciju, lai izpildītu 8. pantā minēto pienākumu.

Ja atzītais OIM deklarētājs izvēlas iesniegt OIM deklarāciju, pamatojoties uz šo atklāto informāciju, atzītais OIM deklarētājs joprojām ir atbildīgs par pareizā OIM sertifikātu skaita nodošanu saskaņā ar 22. panta 1. punktu.”;

9)regulas 17. pantu groza šādi:

a)pantā iekļauj šādu 5.a punktu:

“5.a Atkāpjoties no 5. punkta, ja kompetentā iestāde konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs vai atzītais OIM deklarētājs nav pierādījis savas finansiālās spējas izpildīt regulā paredzētos pienākumus, to skaitā nav izpildījis 22. panta 2. punktā noteikto prasību, tā var pieprasīt garantiju.

Kompetentā iestāde šādas garantijas summu nosaka kā summu, kas aprēķināta no to OIM sertifikātu kopējā skaita, kuri atzītajam OIM deklarētājam būtu jānodod saskaņā ar 22. pantu attiecībā uz vienu no turpmāk minētajiem:

a)    to preču importu, par kurām ziņots saskaņā ar 5. panta 5. punkta g) apakšpunktu;

b)    muitas deklarācijā deklarēto importēto preču daudzumu un citu attiecīgu informāciju, kas kompetentajai iestādei pieejama par iepriekšējiem diviem kalendārajiem gadiem; un

c)    aplēsi, kurā vienotā masas robežvērtība būtu pārsniegta par vidējo rādītāju, kas atbilst attiecīgajiem sektoriem, uz kuriem attiecas šī regula.

Sniegtā garantija ir bankas garantija, ko pēc pirmā pieprasījuma izmaksā finanšu iestāde, kura darbojas Savienībā, vai cita veida garantija ar līdzvērtīgu drošību.”;

b)panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Ja garantija ir nepieciešama saskaņā ar 5. punktu, kompetentā iestāde garantiju atbrīvo uzreiz pēc 30. septembra otrajā gadā, kurā atzītais OIM deklarētājs ir nodevis OIM sertifikātus saskaņā ar 22. pantu.

Ja garantija ir nepieciešama saskaņā ar 5.a punktu, kompetentā iestāde garantiju atbrīvo uzreiz pēc 30. septembra otrajā gadā, kurā atzītais OIM deklarētājs ir nodevis OIM sertifikātus saskaņā ar 22. pantu. Neatkarīgi no iepriekš minētā kompetentā iestāde var nolemt pagarināt garantijas termiņu, ja šāds pagarinājums ir pienācīgi pamatots.

Ja atzītais OIM deklarētājs nenodod pietiekamu OIM sertifikātu daudzumu saskaņā ar 22. pantu un pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 19. panta 5. punktu, kompetentā iestāde sniegto garantiju izmanto nesamaksātās finanšu korekcijas atgūšanai.

Kompetentā iestāde nosaka atgūstamo summu, pamatojoties uz sertifikātu skaitu, kas būtu bijis jānodod, un sertifikātu cenu lēmuma pieņemšanas dienā.”;

10)regulas 18. panta 3. punktā pievieno šādu teikumu:

“Minētajos deleģētajos aktos norāda arī verifikācijas procedūras, kas jāizmanto verificētājiem.”;

11)regulas 19. pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Ja iegultās emisijas nosaka, pamatojoties uz faktiskajām emisijām, Komisija vai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā OIM deklarētājs ir iedibināts, OIM deklarācijas izskatīšanas satvarā var pieprasīt atzītajam OIM deklarētājam pierādījumus par to, ka importētās preces ir ražotas OIM deklarācijā minētajā iekārtā.”;

12)regulas 21. pantu groza šādi:

a)panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Kalendārajās nedēļās, kurās izsoles platformā nenotiek izsoles, OIM sertifikātu cena ir ES ETS kvotu vidējā noslēguma cena pēdējā nedēļā, kurā izsoles platformā notika izsoles. Kalendārajās nedēļās, kurās izsoles platformā notiek tikai viena izsole, OIM sertifikātu cena ir minētās noslēguma cenas un pēdējās nedēļas, kad platformā notika vairākas izsoles, vidējā cena.”;

b)panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Komisija publicē OIM sertifikātu cenu savā tīmekļa vietnē vai jebkādā citā piemērotā veidā nākamās kalendārās nedēļas pirmajā darbdienā.”;

13)regulas 22. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“No 2028. gada pirmajā daļā minēto aprēķinu veic, pamatojoties vienīgi uz OIM sertifikātiem, ko atzītais OIM deklarētājs iegādājies tajā pašā gadā.”;

14)regulas 23. panta 1. punkta otrās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Pārpalikušos OIM sertifikātus atpērk, izmantojot 20. pantā minēto kopējo centrālo platformu.”;

15)regulas 25. pantu groza šādi:

a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Muitas dienesti periodiski un automātiski, jo īpaši izmantojot uzraudzības mehānismu, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 5. punktu, paziņo Komisijai konkrētu informāciju par importam deklarētajām precēm. Minētajā informācijā iekļauj importētāja vai atzītā OIM deklarētāja EORI numuru vai identifikācijas veidu, kas deklarēts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 6. panta 2. punktu, kā arī atzītā OIM deklarētāja OIM konta numuru, preču astoņu ciparu KN kodu, daudzumu, izcelsmes valsti, muitas deklarācijas datumu un muitas procedūru, un citus datus, kas ir būtiski, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, attiecīgā gadījumā ieskaitot izpildes dokumentus, reeksporta deklarācijas un līdzvērtīgus muitas dokumentus. Ja importētājam nav EORI numura, muitas dienesti paziņo Komisijai arī importētāja vārdu/nosaukumu, adresi un, ja tāda ir pieejama, kontaktinformāciju.

Deklarējot I pielikumā uzskaitītās preces vai no šādām precēm iegūtus pārstrādes produktus importam, muitas deklarācijā vai jebkurā citā attiecīgā dokumentā norādītais OIM konta numurs norāda atzīto OIM deklarētāju, kas uzņemas šajā regulā noteikto pienākumu izpildi.”;

b)panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja kompetentā iestāde uzskata, ka informācija ir nepareiza vai neprecīza, tā var pieprasīt muitas dienestiem vai Komisijai pārbaudīt šīs informācijas pareizību vai precizitāti.”;

c)panta 6. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka, kāda informācija, cik periodiski, kādos termiņos un ar kādiem līdzekļiem ir jāpaziņo saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu.”;

d)pantam pievieno šādu 7. punktu:

“7. Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros identificē I pielikumā uzskaitīto preču materiālus un ķīmisko sastāvu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.”;

16)regulas 27. panta 2. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c) piegādes ķēžu mākslīga koriģēšana, lai precēm tiktu piemērotas zemākas standartvērtības.”;

17)regulā iekļauj šādu 27.a pantu:

“27.a pants

Nopietni un neparedzēti apstākļi

Komisija uzrauga situāciju Savienības līmenī, lai uzraudzītu OIM ietekmi uz Savienības iekšējo tirgu. Ja Komisija, ņemot vērā attiecīgos pierādījumus, uzskata, ka preces iekļaušana I pielikumā rada nopietnu kaitējumu Savienības iekšējam tirgum tādu nopietnu un neparedzētu apstākļu dēļ, kas ir saistīti ar ietekmi uz preču cenām, tā tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, lai svītrotu attiecīgo preci no I pielikuma, līdz minētie nopietnie un neparedzamie apstākļi būs beigušies.”;

18)regulas 28. pantu groza šādi:

a)panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Pilnvaras pieņemt 2. panta 10. un 11. punktā, 2.a panta 3. punktā, 6. panta 7. punktā, 18. panta 3. punktā, 20. panta 5.a un 6. punktā, 27. panta 6. punktā un 27.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [grozošās regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 10. un 11. punktā, 2.a panta 3. punktā, 6. panta 7. punktā, 18. panta 3. punktā, 20. panta 5.a un 6. punktā, 27. panta 6. punktā un 27.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.”;

b) panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Saskaņā ar 2. panta 10. un 11. punktu, 2.a panta 3. punktu, 6. panta 7. punktu, 18. panta 3. punktu, 20. panta 5.a un 6. punktu, 27. panta 6. punktu un 27.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

19)regulā iekļauj šādu 28.a pantu:

“28.a pants

Steidzamības procedūra

1. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Kad par deleģēto aktu paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, tiek izklāstīti steidzamības procedūras izmantošanas iemesli.

2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 28. panta 7. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.”;

20)regulas 30. panta 6. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Pirms 2028. gada 1. janvāra un turpmāk ik pēc diviem gadiem Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un OIM darbību. Attiecīgā gadījumā šim ziņojumam var pievienot tiesību akta priekšlikumu vai īstenošanas vai deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. Ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a) novērtējumu par OIM ietekmi uz:

i) oglekļa emisiju pārvirzi, ieskaitot saistībā ar eksportu;

ii) aptvertajām nozarēm;

iii) iekšējo tirgu, ekonomisko un teritoriālo ietekmi visā Savienībā;

iv) inflāciju un preču cenu;

v) nozarēm, kas izmanto I pielikumā uzskaitītās preces;

vi) starptautisko tirdzniecību, arī resursu pārvirzi; un

vii) VAV;

b) novērtējumu par:

i) pārvaldības sistēmu, ieskaitot novērtējumu par OIM deklarētāju garantiju un atzīšanas īstenošanu un administrēšanu dažādās dalībvalstīs;

ii) šīs regulas darbības jomu, ieskaitot iespēju paplašināt regulas darbības jomu, attiecinot to arī uz papildu precēm, kas pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam;

iia) saskaņā ar šo regulu pieņemto īstenošanas aktu un deleģēto aktu piemērotību;

iib) standartvērtību noteikšanas metožu piemērotību un standartvērtībām piemēroto uzcenojumu;

iii) apiešanas praksi;

iv) dalībvalstīs piemērotajiem sodiem;

v) vienotās masas robežvērtības piemērošanu, ieskaitot iespēju palielināt minēto robežvērtību un ieviest papildu sūtījumu robežvērtību;

c) izmeklēšanas rezultātiem un uzliktajiem sodiem;

d) apkopotu informāciju par emisiju intensitāti katrā I pielikumā uzskaitīto dažādo preču izcelsmes valstī.”;

21)regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

22)regulas IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

23)regulas VI pielikuma 2. punktu groza šādi:

a)svītro g)–j) apakšpunktu,

b)punktā iekļauj šādu ka) apakšpunktu:

“ka) katras lejupējās preces materiālu sastāvs;”;

24)regulai pievieno jaunu VIII pielikumu, kā norādīts regulas III pielikumā.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas II pielikuma 1. un 6. punktu piemēro no 2026. gada 1. janvāra.

Taču regulas 1. panta 6. punkta a) apakšpunktu, 1. panta 8. punkta a), b) un c) apakšpunktu, 1. panta 21., 23. un 24. punktu un II pielikuma 2. punktu piemēro no 2028. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā politikas joma3

1.3.Mērķi3

1.3.1.Vispārīgie mērķi3

1.3.2.Konkrētie mērķi3

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji3

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tai skaitā sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tai skaitā pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24

3.2.3.3.Kopā apropriācijas24

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28

3.2.7.Trešo personu iemaksas28

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29

4.Digitālā dimensija29

4.1.Digitālās vajadzības30

4.2.Dati30

4.3.Digitālie risinājumi31

4.4.Sadarbspējas novērtējums31

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma 

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

1.3.2.Konkrētie mērķi

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 27  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tai skaitā sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Kopējā darbinieku, arī IT personāla, skaita sadalījums laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam būtu šāds:

Ņemot vērā OIM IT projekta stratēģisko nozīmi, apmēru un sarežģītību, ir jāizveido īpaša OIM IT komanda, kas pārvaldīs projekta vispārējo īstenošanu un darbības.

OIM IT komandā ir 16 darbinieki ar specializētiem IT profiliem OIM IT sistēmas arhitektūras noteikšanai un pārvaldībai un projektu organizēšanai un plānošanai, darbībām saistībā ar izstrādi, ieviešanu, pakalpojumu modeļa organizēšanu, darbību pārvaldību un atbalstu tirdzniecības asociācijām, Komisijas dienestiem, klimata un muitas dienestiem attiecībā gan uz pārejas, gan galīgajām OIM IT sistēmām.

Ierosinātais plāns norīkošanai OIM IT komandā ir šāds:

Papildu ārštata darbinieki (PXE) tiks pieņemti darbā, izmantojot OIM IT budžeta līdzekļus atbilstoši vajadzībai.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tai skaitā pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

 Ierobežots ilgums

–    darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–    finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

 beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, tai skaitā personāls Savienības delegācijās

–    ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

– struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Summas, kas attiecas uz 2028.–2034. gada plānošanas periodu, ir indikatīvas un neskar pašreizējo sarunu par nākamo DFS iznākumu.

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

ĢD: TAXUD						Gads		Gads		Gads		Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
						2024		2025		2026		2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija 09 20 04 01(OIM)	Saistības		(1a)			28,090		34,750		33,700		35,150	131,690
	Maksājumi		(2a)			17,530		21,157		32,090		34,067	104,844
Budžeta pozīcija	Saistības		(1b)										0,000
	Maksājumi		(2b)										0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
Budžeta pozīcija			(3)										0,000
KOPĀ apropriācijas TAXUD ĢD	Saistības		=1a+1b+3			28,090		34,750		33,700		35,150	131,690
	Maksājumi		=2a+2b+3			17,530		21,157		32,090		34,067	104,844
					Gads		Gads		Gads		Gads			KOPĀ DFS 2021–2027
					2024		2025		2026		2027
KOPĀ darbības apropriācijas		Saistības		(4)	28,090		34,750		33,700		35,150			131,690
		Maksājumi		(5)	17,530		21,157		32,090		34,067			104,844
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem				(6)	0,000		0,000		0,000		0,000			0,000
KOPĀ apropriācijas 3. IZDEVUMU KATEGORIJĀ		Saistības		=4+6	28,090		34,750		33,700		35,150			131,690
daudzgadu finanšu shēmā		Maksājumi		=5+6	17,530		21,157		32,090		34,067			104,844

		Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2028–2034
		2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)	Saistības	29,100	24,823	25,568	26,335	27,125	27,939	28,777	189,667
	Maksājumi	18,042	15,142	15,852	16,064	25,769	26,542	31,367	148,778
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)
KOPĀ apropriācijas 1.–3. izdevumu kategorijā	Saistības	29,100	24,823	25,568	26,335	27,125	27,939	28,777	189,667
daudzgadu finanšu shēmā  (atsauces summa)	Maksājumi	18,042	15,142	15,852	16,064	25,769	26,542	31,367	148,778

* Visi skaitļi, kas attiecas uz 2028.–2034. gada DFS, iepriekšējā tabulā ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu, ko nevar iepriekš noteikt.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija		7	“Administratīvie izdevumi”
TAXUD ĢD						Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
						2024	2025	2026	2027
 Cilvēkresursi						8,572	6,271	8,740	11,700	35,283
 Citi administratīvie izdevumi						0,600	0,300	0,306	0,312	1,518
KOPĀ TAXUD ĢD	Apropriācijas					9,172	6,571	9,046	12,012	36,801
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ				(Saistību summa = maksājumu summa)		9,172	6,571	9,046	12,012	36,801

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

TAXUD ĢD				Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2028–2034
				2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034
 Cilvēkresursi				13,293	13,293	13,293	13,293	13,293	13,293	13,293	93,051
 Citi administratīvie izdevumi				0,310	0,319	0,329	0,339	0,349	0,359	0,370	2,375
KOPĀ TAXUD ĢD	Apropriācijas
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ		(Saistību summa = maksājumu summa)

* Visi skaitļi, kas attiecas uz 2028.–2034. gada DFS, iepriekšējā tabulā ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu, ko nevar iepriekš noteikt.

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS	Gads  2024	Gads  2025	Gads  2026	Gads  2027	2028. gads	2029. gads	2030. gads	2031. gads	2032. gads	2033. gads	2034. gads	KOPĀ
7. IZDEVUMU KATEGORIJA (2021.–2027. gada plānošanas periods); 4. IZDEVUMU KATEGORIJA (2028.–2034. gada plānošanas periods)
Cilvēkresursi	8,572	6,271	8,740	11,700	13,293	13,293	13,293	13,293	13,293	13,293	13,293	128,334
Citi administratīvie izdevumi – komandējumi	0,600	0,300	0,306	0,312	0,310	0,319	0,329	0,339	0,349	0,359	0,370	3,893
Kopā 7. IZDEVUMU KATEGORIJA (2021.–2027. gada plānošanas periods); 4. IZDEVUMU KATEGORIJA (2028.–2034. gada plānošanas periods)	9,172	6,571	9,046	12,012	13,603	13,612	13,622	13,632	13,642	13,652	13,663	132,227

* Visi skaitļi, kas attiecas uz 2028.–2034. gada DFS, iepriekšējā tabulā ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu, ko nevar iepriekš noteikt.

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

* Visi skaitļi, kas attiecas uz 2028.–2034. gada DFS, iepriekšējā tabulā ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu, ko nevar iepriekš noteikt.

		Gads  2024	Gads  2025	Gads  2026	Gads  2027	2028. gads	2029. gads	2030. gads	2031. gads	2032. gads		2033. gads	2034. gads	KOPĀ LFDS
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.-7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	37,262	41,321	42,746	47,162	42,703	38,435	39,190	39,967	40,767	41,591		42,440	453,584
	Maksājumi	26,702	27,728	41,136	46,079	29,892	26,904	26,257	26,778	39,136	39,928		44,986	375,526

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 32

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS		Gads	Gads	Gads	Gads	DFS 2028–2034
		2024	2025	2026	2027
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		21	21	25	30	30 gadā
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		12	23	40	60	60 gadā
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija  [XX.01.YY.YY]	- galvenajā birojā	0	0	0	0
	- ES delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		33	44	65	90	90 gadā

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

Obligāti: nākamajā tabulā jāiekļauj priekšlikumā/iniciatīvā ietverto ar digitālajām tehnoloģijām saistīto investīciju labākā aplēse.

Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, 7. izdevumu kategorijas apropriācijas būtu jānorāda noteiktajā pozīcijā.

Apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “Politikas IT izdevumi darbības programmām”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas izmantojams, lai atkārtoti izmantotu / pirktu / izstrādātu IT platformas/instrumentus, kuri ir tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu, un uz saistītajām investīcijām (piemēram, licencēm, pētījumiem, datu glabāšanu utt.). Tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālā dimensija” sniegtajai informācijai.

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–     jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–    jāpārskata DFS

3.2.7.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

– nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

–    ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

 
3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–    priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–    priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

–    atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

4.Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības

4.2.Dati

4.3.Digitālie risinājumi

4.4.Sadarbspējas novērtējums

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OV L 130, 16.5.2023., 52. lpp., ELI:   http://data.europa.eu/eli/reg/2023/956/oj ).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2003/87/oj ).

(3)    ETS bezmaksas kvotu pakāpeniska atcelšana palielinās pieprasījumu pēc izsolāmajām kvotām, un paredzams, ka tāpēc pieaugs oglekļa cena ES.

(4)    Paziņojums “Eiropas Tēraudrūpniecības un metālrūpniecības rīcības plāns”, COM(2025) 125 .

(5)    Attiecībā uz importētu elektroenerģiju Regulā 2023/956 ir noteikts, ka iegultās emisijas jāaprēķina, izmantojot standartvērtības. Ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, var deklarēt faktiskās ar elektroenerģijas ražošanu saistītās emisijas.

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1.–17. lpp., ELI: ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1119/oj ).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/2083 (2025. gada 8. oktobris), ar ko groza Regulu (ES) 2023/956 attiecībā uz oglekļa ievedkorekcijas mehānisma vienkāršošanu un stiprināšanu (OV L 2025/2083, 17.10.2025., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2025/2083/oj ).

(8)    Novērtējumā tiks sīki izklāstīta OIM pašreizējās darbības jomas ietekme uz detalizētāku valstu kopumu. Šajā ietekmes novērtējumā ir aplūkota arī ietekme uz trešām valstīm (6. iedaļā).

(9)    Elektroenerģijas lejupējie produkti netiek apsvērti, jo elektroenerģiju izmanto gandrīz visu preču ražošanas procesā, tāpēc nav iespējams noteikt elektroenerģijas ielaides īpatsvaru un iegultās emisijas visās importētajās precēs.

(10)    Galvenie aplūkotie aspekti ietver noteikumus par mehānisma darbības jomā iekļauto preču iegulto emisiju uzraudzību, aprēķināšanu un verifikāciju, noteikumus par OIM saistību pielāgošanu, lai ņemtu vērā bezmaksas kvotu iedales līmeņus ES ETS sektoros, uz ko attiecas OIM, un noteikumus par trešās valstīs faktiski samaksāto oglekļa cenu uzskaiti.

(11)    Paziņojums “Tīras rūpniecības kurss – kopīgs konkurētspējas un dekarbonizācijas ceļvedis” (COM(2025) 85 final) .

(12)    Attiecībā uz konkrētu produktu – produkta tirdzniecības vērtība (eksports plus imports), dalīta ar šā produkta kopējā patēriņa vērtību ES.

(13)    OV L 2025/2083.

(14)    Ietekmes novērtējums, kas pievienots priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz oglekļa ievedkorekcijas mehānisma vienkāršošanu un stiprināšanu groza Regulu (ES) 2023/956 (COM/2025/87 final).

(15)    OV C , , .lpp. .

(16)    OV C , , .lpp. .

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OV L 130, 16.5.2023., 52. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/956/oj).

(18)    Paziņojums “Eiropas Tēraudrūpniecības un metālrūpniecības rīcības plāns”, COM/2025/125 final https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:52025DC0085 .

(19)    Paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM/2019/640 final .

(20)    OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(21)    Kopīgs paziņojums “ES globālais redzējums klimata un enerģētikas jomā: nodrošināt Eiropas konkurētspēju pasaules tirgos un paātrināt pārkārtošanos uz tīru ekonomiku”, JOIN(2025) 25 final .

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta versija), (OV L 158, 14.6.2019., 54.–124. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/943/oj ).

(23)    Komisijas Regula (ES) 2015/1222 (2015. gada 24. jūlijs), ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV L 197, 25.7.2015., 24.–72. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/1222/oj ).

(24)    Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1987/2658/oj ).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2003/87/oj).

(26)    Pārvirzes rādītāji ir definēti kā emisiju pieaugums lejupējos sektoros ārpus ES attiecībā pret emisiju samazinājumu šajos sektoros ES.

(27)    Kā minēts 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā Finanšu regulā, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

(28)    Dif. – diferencētās apropriācijas/ nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(29)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(30)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(31)    Kā aprakstīts 1.3.2. iedaļā “Konkrētie mērķi”

(32)    Zem tabulas norādiet, cik pilnslodzes ekvivalenta vienību no tabulā norādītā skaita jūsu ģenerāldirektorātā jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai var tikt pārdalītas un kādas ir jūsu neto vajadzības.

(33)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.12.2025

COM(2025) 989 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai,

ar ko groza Regulu (ES) 2023/956 attiecībā uz darbības jomas paplašināšanu, to attiecinot arī uz lejupējām precēm un apiešanas novēršanas pasākumiem

{SEC(2025) 989 final} - {SWD(2025) 987 final} - {SWD(2025) 988 final} - {SWD(2025) 989 final}

I PIELIKUMS

Regulas I pielikumu groza šādi:

(1)pielikuma 2. punkta tabulu “Dzelzs un tērauds” aizstāj ar šādu:

“[Dzelzs un tērauds

”

(2)Pielikumā pievieno šādu tabulu:

“[Kombinēto metālu produkti

]”

II PIELIKUMS

Regulas IV pielikumu groza šādi:

(1)pielikuma 1. punkta e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“e) “emisijas faktors elektroenerģijai” ir ģeogrāfiskajā apgabalā saražotās elektroenerģijas vidējā svērtā CO2 intensitāte,

f) “elektroenerģijas pirkuma līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru persona piekrīt pirkt elektroenerģiju tieši no elektroenerģijas ražotāja un kas ietver fizisku elektroenerģijas piegādi;”;

(2)pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Lai noteiktu konkrētajā iekārtā saražotu kompleksu preču īpatnējās faktiskās iegultās emisijas, izmanto šādu vienādojumu:

kur:

—    AttrEmg ir uz precēm g attiecinātās emisijas;

—    ALg ir preču aktivitātes līmenis, kas ir attiecīgajā iekārtā saražoto preču daudzums pārskata periodā, un

—    EEInpMat ir ražošanas procesā patērēto ielaides materiālu (prekursoru) iegultās emisijas. Vērā ņem tikai tos ielaides materiālus (prekursorus), kuri uzskaitīti I pielikumā un VIII pielikumā un kuru izcelsme ir trešās valstīs un teritorijās, kam nav piešķirts atbrīvojums, ievērojot III pielikuma 1. iedaļu. Relevanto EEInpMat aprēķina šādi:

kur:

—    Mi ir ražošanas procesā izmantotā ielaides materiāla (prekursora) i masa un

—    SEEi ir ielaides materiāla (prekursora) i īpatnējās iegultās emisijas. Attiecībā uz SEEi iekārtas operators izmanto to emisiju vērtību, kuras rodas iekārtā, kur ielaides materiāls (prekursors) saražots, ar noteikumu, ka minētās iekārtas datus var precīzi izmērīt.

Tomēr precēm, kas uzskaitītas I pielikuma iedaļā “Dzelzs un tērauds”, “Alumīnijs” un “Kombinēto metālu produkti”, Mi ir preču, ko izmanto kā ievades materiālus (prekursorus) preces ražošanā, satura funkcija.”;

(3)pielikuma 4.2.1. punktu aizstāj ar šādu:

“4.2.1. Trešai valstij, trešo valstu grupai vai trešās valsts reģionam specifiskās standartvērtības

Specifiskās standartvērtības nosaka kā emisijas faktoru elektroenerģijai trešā valstī, trešo valstu grupā vai trešās valsts reģionā, pamatojoties uz labākajiem datiem, kas Komisijai pieejami.”;

(4)pielikuma 4.2.2. punktu aizstāj ar šādu:

“4.2.2. Alternatīvās standartvērtības

Ja trešai valstij, trešo valstu grupai vai trešās valsts reģionam specifiska standartvērtība nav pieejama, alternatīvo elektroenerģijas standartvērtību nosaka kā emisijas faktoru elektroenerģijai Savienībā.

Ja, pamatojoties uz ticamiem datiem, var pierādīt, ka emisijas faktors elektroenerģijai trešā valstī, trešo valstu grupā vai trešās valsts reģionā ir zemāks par Komisijas noteikto specifisko standartvērtību vai zemāks par emisijas faktoru elektroenerģijai Savienībā, minētajai trešai valstij, trešo valstu grupai vai trešās valsts reģionam var izmantot alternatīvu standartvērtību, kuras pamatā ir minētais emisijas faktors elektroenerģijai.”;

(5)pielikuma 4.3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

Ja trešā valsts vai trešo valstu grupa, pamatojoties uz ticamiem datiem, Komisijai pierāda, ka vidējais elektroenerģijas struktūras emisijas faktors vai cenu noteicošo avotu vidējais CO2 emisijas faktors šajā trešā valstī vai šajā trešo valstu grupā ir zemāks par netiešo emisiju standartvērtību, šai valstij vai valstu grupai nosaka alternatīvu standartvērtību, kuras pamatā ir šis vidējais elektroenerģijas struktūras emisijas faktors vai šis vidējais CO2 emisijas faktors.”;

(6)pielikuma 5. punktu groza šādi:

a)    punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) uz elektroenerģijas daudzumu, par kuru tiek apgalvots, ka tiek izmantotas faktiskās iegultās emisijas, attiecas elektroenerģijas pirkuma līgums starp importētāju vai atzīto OIM deklarētāju un elektroenerģijas ražotāju, kas atrodas trešā valstī. Ir atļauti arī elektroenerģijas pirkuma līgumi, kuros iesaistīti starpnieki, ja vien var pierādīt pārbaudāmas līgumattiecības starp elektroenerģijas ražotāju, starpniekiem un importētāju vai OIM deklarētāju attiecībā uz elektroenerģiju, par kuru tiek apgalvots, ka tiek izmantotas faktiskās emisijas;”;

b)    punkta b) apakšpunktu svītro;

c)    punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) visi atbildīgie pārvades sistēmu operatori izcelsmes valstī, galamērķa valstī un attiecīgā gadījumā ikvienā tranzītvalstī ir stingri nominējuši elektroenerģijas daudzumu, par kuru tiek apgalvots, ka tiek izmantotas faktiskās iegultās emisijas, un nominētā jauda un elektroenerģijas ražošana elektroenerģijas ražošanas iekārtā attiecas uz to pašu laika periodu, kas nav ilgāks par vienu stundu. Šo kritēriju neizpilda gadījumos, kad elektroenerģijas importam paredzētā pārvades jauda tiek piešķirta, izmantojot netiešu jaudas piešķiršanu;”.

III PIELIKUMS

Pievieno šādu VIII pielikumu:

“VIII PIELIKUMS

To OIM neiekļauto preču un siltumnīcefekta gāzu saraksts, kuras uzskata par ielaides materiāliem (prekursoriem)

Dzelzs un tērauds

Alumīnijs

”