PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

2023. gada 7. oktobrī ES nekavējoties visstingrākajā veidā nosodīja daudzkārtējos un neselektīvos “Hamās” veiktos uzbrukumus Izraēlā un solidarizējās ar Izraēlu.

Pēc 2023. gada 7. oktobra, reaģējot uz šiem šausminošajiem uzbrukumiem, 2024. gada janvārī tika izveidots jauns un īpašs sankciju režīms pret “Hamās” un grupējumu “Palestīniešu islāma džihāds”.

ES ir konsekventi aicinājusi nekavējoties panākt pamieru Gazā un bez nosacījumiem atbrīvot visus ķīlniekus, lai pastāvīgi izbeigtu karadarbību. Šī nostāja paliek nemainīga.

Kopš Izraēlas un “Hamās” konflikta sākuma Gazā 2023. gada oktobrī humanitārā situācija Gazas joslā ir pasliktinājusies, un palīdzība nav pietiekama, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības. No 2025. gada 2. marta līdz 18. maijam Izraēla pilnībā bloķēja humāno palīdzību Gazā, tādējādi ievērojami pasliktinot humanitāro situāciju līdz nepieredzētam un neizturamam līmenim. Izraēlas īstenotā militārā operācija ir izraisījusi atkārtotu masveida pārvietošanu un pamatpakalpojumu sabrukumu. Vairāk nekā 88 % Gazas joslas ir pakļauta evakuācijai vai ir tiešā militārā kontrolē 1 .

Saskaņā ar ANO ziņojumiem 90 % mājsaimniecību saskaras ar lielu ūdens trūkumu un strauji aug malnutrīcijas rādītāji. Liels zāļu, aprīkojuma un medicīniskā personāla trūkums liecina par steidzamu vajadzību pēc humānās palīdzības. Bada novērtēšanas komiteja (FRC) 2025. gada 22. augustā konstatēja, ka Gazas provincē (Gazas ziemeļu daļā) pašlaik valda bads (IPC 5. līmenis).

Augstā pārstāve 2025. gada 23. jūnijā Ārlietu padomei iesniedza pārskatu par to, kā Izraēla ievēro 2. pantu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (turpmāk “nolīgums” 2 ). Pārskatā tika secināts, ka ir pazīmes, kas liecina, ka Izraēla pārkāpj nolīguma 2. pantu, kurā noteikts, ka cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošana ir būtisks minētā nolīguma elements. Pēc tam Augstā pārstāve iesniedza ES ārlietu ministriem pārskatu par iespējamām darbībām, ko ES varētu veikt, lai izdarītu spiedienu uz Izraēlu.

ES ir pastāvīgi mudinājusi Izraēlu uzlabot katastrofālo humanitāro situāciju Gazā. Šo centienu rezultātā Izraēla 2025. gada jūlijā vienojās paplašināt humānās palīdzības piekļuvi Gazai.

Kopš krīzes sākuma ES ir piešķīrusi ievērojamus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai risinātu humanitāro situāciju Gazā. Visi lielākie partneri ir mobilizēti un nodrošināti ar ES finansējumu, lai varētu sniegt vajadzīgo humāno palīdzību Gazas un Rietumkrasta iedzīvotājiem.

ES ir arī izveidojusi dialogu ar Izraēlas iestādēm, lai atvieglotu palīdzības piegādi un sadali. Tomēr daudzumi, kurus bija atļauts reāli izsniegt grūtībās nonākušiem cilvēkiem, joprojām nebija pietiekami, lai novērstu katastrofālu humanitāro krīzi.

Ņemot vērā humanitāro situāciju, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2025. gada 10. septembrī savā 2025. gada runā par stāvokli Savienībā paziņoja, ka Eiropas Komisija uzskata, ka ir pamats apturēt dažus ar tirdzniecību saistītus nolīguma noteikumus.

Cilvēktiesību ievērošana ir būtisks nolīguma pamatelements. Konkrētāk, nolīguma 2. pants paredz, ka “[a]ttiecības starp pusēm, kā arī paši nolīguma noteikumi, kas ir valsts un starptautiskās politikas pamatā un sastāda būtisku nolīguma daļu, balstās uz cilvēktiesību un demokrātisko principu ievērošanu.” Nolīguma 2. panta pārkāpums ir nopietns minētā nolīguma pārkāpums, kas pamato tā vienpusēju apturēšanu no ES puses. Tāpēc Eiropas Savienībai ir tiesības reaģēt uz šādu pārkāpumu samērīgā veidā, lai veicinātu minēto pārkāpumu izbeigšanu.

Nolīguma 79. panta 2. punkts nosaka: “Ja jebkura no pusēm uzskata, ka otra puse nepilda kādu pienākumu saskaņā ar nolīgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus.” Tajā pašā punktā noteikts, ka īpašas steidzamības gadījumos var rīkoties bez papildu apspriešanās. Tā tas ir pašreizējos apstākļos, ņemot vērā strauji pasliktinošos humanitāro situāciju Gazas joslā un plaši izplatīto badu pēc Izraēlas militārās iejaukšanās, pastāvīgas humānās palīdzības blokādes un cilvēktiesību pārkāpumiem.

Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām starp valstīm un starptautiskām organizācijām vai starp starptautiskām organizācijām 60. pantā ir noteikts, ka “divpusēja līguma būtisks pārkāpums, ko izdarījusi viena no pusēm, dod otrai pusei tiesības atsaukties uz šo pārkāpumu kā pamatu līguma izbeigšanai vai tā darbības pilnīgai vai daļējai apturēšanai. (..). 3. Būtisks līgumu pārkāpums šī panta kontekstā sastāv no: (..) b) līguma priekšmeta vai mērķa sasniegšanai būtiska noteikuma pārkāpuma. …/…”

Ņemot vērā šo situāciju, ar šo akta priekšlikumu Padomei tiek ierosināts pieņemt lēmumu par noteiktu nolīguma noteikumu piemērošanas apturēšanu, pamatojoties uz LESD 218. panta 9. punktu. Saskaņā ar nolīguma 79. panta 2. punktu saistībā ar starptautiskajām paražu tiesībām, kas kodificētas 60. panta 1. punktā un 3. punkta b) apakšpunktā Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām starp valstīm un starptautiskām organizācijām vai starp starptautiskām organizācijām (VCLT). Padomes lēmums būtu jāpieņem, lai atļautu daļēji apturēt nolīguma darbību, jo Izraēla ir būtiski pārkāpusi nolīguma 2. pantu. Apturēšana būtu jāveic īpaši steidzami, un tā būtu nekavējoties jāīsteno, ņemot vērā humanitārās situācijas straujo pasliktināšanos uz vietas un plaši izplatīto badu pēc Izraēlas militārās intervences, humānās palīdzības blokādes un cilvēktiesību pārkāpumiem.

Ar tirdzniecību saistītie noteikumi, kas jāaptur, ietver nolīguma II sadaļu [Brīva preču aprite], III sadaļu [Tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus] un IV sadaļas [Publiskais iepirkums, konkurence un intelektuālais īpašums] 2., 3. un 4. nodaļu, kā arī visus attiecīgos pielikumus un protokolus, kas izklāstīti ierosinātā lēmuma pielikumā.

Šo ar tirdzniecību saistīto nolīguma noteikumu apturēšana ir piemērots un samērīgs pasākums, ņemot vērā humanitāro krīzi Gazas joslā.

Tiklīdz Padome būs pieņēmusi lēmumu, Savienība rakstiski paziņos Asociācijas padomei par nolīguma ar tirdzniecību saistīto noteikumu daļēju apturēšanu saskaņā ar nolīguma 79. panta 2. punktu saistībā ar VCLT 60. pantu.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikums ir saskaņā ar nolīguma 2. pantu, kurā cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošana ir noteikta kā minētā nolīguma būtiski elementi.

Turklāt priekšlikums atbilst Eiropas Komisijas priekšlikumam daļēji apturēt Izraēlas dalību Savienības programmā “Apvārsnis Eiropa”.

Visbeidzot, šis priekšlikums atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 1. punktam, kurā noteikts, ka kopējā tirdzniecības politika ir jāīsteno, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus, tostarp cilvēktiesību un pamatbrīvību universālumu, tiesiskumu un starptautisko tiesību principus.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šī iniciatīva saskan ar ES ārējām attiecībām (tai skaitā ar cilvēktiesību un pamatbrīvību apsvērumiem). Konkrētāk, šis priekšlikums atbilst Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. panta 3. punktam, kurā noteikts, ka Savienībai ir jānodrošina konsekvence starp dažādām savas ārējās darbības jomām, tostarp cilvēktiesību konsolidāciju un atbalstu tām.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Procesuālais juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 9. punktā ir paredzēti lēmumi, “ar ko pārtrauc kāda nolīguma piemērošanu, kā arī nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

Šajā gadījumā Komisija ierosina Padomes lēmumu par dažu ar tirdzniecību saistītu nolīguma noteikumu apturēšanu, un tāpēc 218. panta 9. punkts ir piemērots procesuālais juridiskais pamats.

Materiālais juridiskais pamats

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir tikai pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam jeb dominējošajam mērķim vai komponentam.

Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku.

Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. panta 4. punkta pirmā daļa.

Secinājums

Ierosinātā Padomes lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.

•Proporcionalitāte

Šis priekšlikums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, proti, [daļēji] apturētu dažus ar tirdzniecību saistītus nolīguma noteikumus.

Minēto ar tirdzniecību saistīto nolīguma noteikumu apturēšana ir piemērots un samērīgs pasākums, reaģējot uz nopietniem nolīguma 2. panta pārkāpumiem.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Šā priekšlikuma mērķus var sasniegt tikai ar aktu, ar ko daļēji aptur attiecīgā starptautiskā nolīguma piemērošanu. Tāpēc ir vajadzīgs Padomes lēmums, ar ko daļēji aptur nolīguma piemērošanu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Nav piemērojams.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Nav piemērojams.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Nav piemērojams.

•Ietekmes novērtējums

Nav piemērojams.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Nav piemērojams.

•Pamattiesības

Nav piemērojams.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Nav piemērojams.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Nav piemērojams.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Nav piemērojams.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Nav piemērojams.

2025/0890 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par konkrētu noteikumu atcelšanu Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumā, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Savienība nosoda “Hamās” teroristu uzbrukumus Izraēlai, kas ir izraisījuši vardarbības vilni šajā reģionā, un aicina nekavējoties pārtraukt uguni Gazas joslā un bez nosacījumiem atbrīvot visus ķīlniekus, lai panāktu pastāvīgu karadarbības izbeigšanu.

(2)Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgums, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (“nolīgums” 3 ), tiek piemērots kopš 2000. gada 21. jūnija. Nolīguma mērķis ir nodrošināt atbilstošu tiesisko un institucionālo satvaru politiskajam dialogam un ekonomiskajai sadarbībai starp Savienību un Izraēlu.

(3)Nolīguma 2. pants paredz, ka “[a]ttiecības starp pusēm, kā arī paši nolīguma noteikumi, kas ir valsts un starptautiskās politikas pamatā un sastāda būtisku nolīguma daļu, balstās uz cilvēktiesību un demokrātisko principu ievērošanu.”

(4)Nolīguma 79. panta 2. punktā paredzēts, ka nolīguma puse var veikt attiecīgus pasākumus, ja tā uzskata, ka otra puse nepilda kādu pienākumu saskaņā ar nolīgumu, un īpašas steidzamības gadījumos var rīkoties bez papildu apspriešanās, un ka, izvēloties pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē nolīguma darbību.

(5)Tāpat kā iepriekšējā Komisijas priekšlikumā par apturēšanu saistībā ar šo nolīgumu, šos pasākumus var veikt bez papildu apspriešanās īpašas steidzamības gadījumos, kā tas ir šajā gadījumā, ņemot vērā humanitāro situāciju Gazas joslā, kas strauji pasliktinājusies pēc Izraēlas militārās iejaukšanās, humānās palīdzības blokādes un cilvēktiesību pārkāpumiem.

(6)Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ārlietu padomes 2025. gada 23. jūnija sanāksmē sniedza pārskatu par to, kā Izraēla ievēro nolīguma 2. pantu. Pārskatā tika secināts, ka ir pazīmes, kas liecina, ka Izraēla pārkāpj savas saistības cilvēktiesību jomā, kas tai noteiktas nolīguma 2. pantā.

(7)Komisija 2025. gada 29. jūlijā ierosināja daļēji apturēt Nolīgumu starp Savienību, no vienas puses, un Izraēlu, no otras puses, par Izraēlas dalību Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Eiropas Inovācijas padomes (EIC) programmā Accelerator, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2021/695 48. pantā (EIC Accelerator).

(8)Eiropas Parlaments 2025. gada 10. septembrī pieņēma rezolūciju par Gazu “Gaza lūzuma punktā: ES rīcība bada apkarošanai, steidzama nepieciešamība atbrīvot ķīlniekus un virzīties uz divu valstu risinājumu” 4 .

(9)Ar Gazas joslā īstenoto iejaukšanos, kuras dēļ radusies humanitāra katastrofa, tai skaitā desmitiem tūkstoši civiliedzīvotāju gājuši bojā un strauji aug smagas malnutrīcijas skarto iedzīvotāju skaits, jo īpaši bērnu vidū, Izraēla ir pārkāpusi cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības un tādējādi ir pārkāpusi nolīguma ietvaros īstenotās ES un Izraēlas sadarbības būtisku elementu.

(10)Saskaņā ar nolīguma 79. panta 2. punktu, ko lasa saistībā ar starptautiskajām paražu tiesībām, kuras kodificētas Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām starp valstīm un starptautiskām organizācijām vai starp starptautiskām organizācijām 60. pantā, ir lietderīgi daļēji apturēt nolīguma piemērošanu sakarā ar to, ka Izraēla ir būtiski pārkāpusi nolīguma 2. pantu, un to darīt steidzamības kārtā.

(11)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. panta 3. punktu Savienībai ir jānodrošina konsekvence savas ārējās darbības dažādās jomās. Ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 1. punktu, kopējā tirdzniecības politika ir jāīsteno atbilstoši Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem.

(12)Dažu ar tirdzniecību saistītu nolīguma noteikumu apturēšana šķiet piemērots un samērīgs pasākums, reaģējot uz nolīguma 2. panta pārkāpumiem. Konkrētāk, šie noteikumi ietver nolīguma II sadaļu [Brīva preču aprite], III sadaļu [Tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus] un IV sadaļas [Publiskais iepirkums, konkurence un intelektuālais īpašums] 2.–4. nodaļu, kā arī visus attiecīgos pielikumus un protokolus, kas izklāstīti šā lēmuma pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.Aptur II sadaļas [Brīva preču aprite], III sadaļas [Tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus] un IV sadaļas [Publiskais iepirkums, konkurence un intelektuālais īpašums] 2., 3. un 4. nodaļas piemērošanu Nolīgumā, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, kā arī visu attiecīgo pielikumu un protokolu, kas izklāstīti šā lēmuma pielikumā, piemērošanu.

2.Pirmajā daļā minētā apturēšana stājas spēkā trīsdesmit dienas no dienas, kad par to paziņots ar nolīgumu izveidotajai Asociācijas padomei.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs