EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.11.2025

COM(2025) 847 final

2025/0847(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido pasākumu satvaru nolūkā atvieglot militārā aprīkojuma, preču un personāla transportēšanu visā Savienībā

{SWD(2025) 847 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Militārā mobilitāte ir dalībvalstu bruņoto spēku spēja militāros nolūkos ātri pārvietot karaspēku un aprīkojumu Savienībā un pāri tās ārējām robežām. Šāda mobilitāte ir būtiska Eiropas drošības un atturēšanas veicinātāja un tādējādi – pamats Savienības sagatavotībai un gatavībai. Militārā mobilitāte ir būtiska mūsu Eiropas drošībai un aizsardzībai un spējai reaģēt uz dabas un cilvēka radītiem traucējumiem. ES dalībvalstu spēkiem ir jāspēj veikt aprīkojuma, preču un pasažieru militāro transportu Savienībā un pāri tās ārējām robežām, vienlaikus līdz minimumam samazinot un ierobežojot šādu pārvadājumu ietekmi uz civilo transportu, un ātri un pietiekami plašā mērogā reaģēt uz krīzēm, kas izceļas pie ES ārējām robežām un ārpus tām. Turklāt Krievijas īstenotā agresija pret Ukrainu katru dienu apliecina, cik svarīgi ir pēc iespējas ātrāk un raitāk pārvietot militāro palīdzību un piegādes.

Ir panākts ievērojams progress, tomēr joprojām pastāv būtiski šķēršļi efektīvai militārajai mobilitātei ES. Atšķirīgi valstu noteikumi, sadrumstalotas procedūras un skaidras koordinācijas trūkums turpina kavēt militāro transportu. ES transporta infrastruktūra nav pietiekami pielāgota divējāda lietojuma vajadzībām un joprojām ir neaizsargāta pret satricinājumiem. Piekļuve degvielai militārā transporta operācijām joprojām ir problemātiska. Joprojām nepietiek divējāda lietojuma transporta spēju, kas ir ļoti svarīgas militārajām transporta operācijām. Šie šķēršļi atklāj Savienības transporta tīkla kritiskas ievainojamības un apdraud ES drošības pozīcijas, civilās aizsardzības operācijas un atturēšanas spējas.

2025. gada marta kopīgajā baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības gatavību 2030  1(1) ir atzīta nepieciešamība novērst regulatīvos, infrastruktūras un spēju šķēršļus, lai būtiski uzlabotu militāro mobilitāti. 2025. gada 16. oktobra aizsardzības gatavības ceļvedī 2030. gadam  2(2) tas ir pārvērsts skaidros mērķos un atskaites punktos, 2025. gada novembrī paziņojot par militārās mobilitātes paketi.

Eiropadomes 2025. gada 26. jūnija secinājumos  3(3) Komisija un augstā pārstāve tika arī aicinātas iesniegt turpmākus priekšlikumus militārās mobilitātes stiprināšanai, tādējādi ļaujot efektīvi pārvietot aizsardzības aprīkojumu un personālu visā Savienībā.

Regula ir atbilde uz šiem aicinājumiem un daļa no militārās mobilitātes tiesību aktu kopuma kopā ar kopīgo paziņojumu par militāro mobilitāti. Tajā ierosināts visaptverošs pasākumu kopums ar mērķi atvieglot aprīkojuma, preču un personāla pārvadāšanu militāriem mērķiem, vienlaikus līdz minimumam samazinot un ierobežojot šāda transporta ietekmi uz civilo transportu.

Regula ietver visaptverošu pasākumu kopumu, kuru mērķis ir:

(a)racionalizēt pārrobežu militāro transportu (izveidot vienotu sistēmu atļauju izsniegšanas procedūrām un nodrošināt netraucētu un drošu militāro transportu);

(b)uzlabot reaģēšanu ārkārtas situācijās (izveidot efektīvu, koordinētu un iedarbīgu satvaru, kas atvieglo militāro transportu, reaģējot uz pagaidu, ārkārtas un steidzamām situācijām);

(c)uzlabot infrastruktūras gatavību un aizsardzību (paredzot noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot divējāda lietojuma transporta infrastruktūras gatavību un labāk aizsargāt stratēģisko divējāda lietojuma infrastruktūru pret visiem apdraudējumiem un briesmām);

(d)veicināt solidaritāti un spēju koplietošanu (veicināt transporta un loģistikas spēju koplietošanu un apvienošanu, izmantojot solidaritātes rezervi, un palielināt esošo transporta spēju, ko varētu izmantot militārajam transportam, redzamību).

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šī regula, kurā galvenā uzmanība pievērsta divējāda lietojuma transporta infrastruktūras un aprīkojuma pielāgošanai, kā arī procedūrām, kas atvieglo transportu militārās mobilitātes nolūkos, vienlaikus līdz minimumam samazinot un ierobežojot šāda transporta ietekmi uz civilo transportu, pilnībā atbilst līdz šim panāktajam progresam militārās mobilitātes uzlabošanā un papildina to.

Kopš 2017. gada ES ir īstenojusi īpašu programmu militārās mobilitātes stiprināšanai. Divos militārās mobilitātes rīcības plānos, kas tika pieņemti attiecīgi 2018. gadā  4(4) un 2022. gadā  5(5), tika ierosināti vairāki pasākumi ar mērķi novērst fiziskus, procesuālus un regulatīvus šķēršļus militārās pārvietošanās operācijām. 2024. gadā dalībvalstis savā vērienīgajā militārās mobilitātes solījumā  6(6) apņēmās novērst atlikušās nepilnības militārās mobilitātes jomā. Militārā mobilitāte ir arī ES un NATO sadarbības “pamatjoma”.

Attiecībā uz regulatīvajiem aspektiem centieni galvenokārt ir bijuši vērsti uz pārrobežu militārās pārvietošanās atļaujām. Šajā sakarā Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA) un finansētājas dalībvalstis ir izstrādājušas tehniskos risinājumus, lai standartizētu pārrobežu pārvietošanās atļauju procedūras nolūkā vienkāršot un saskaņot šīs procedūras. Lai gan šie pasākumu dokumenti ir būtisks solis uz priekšu, to īstenošana joprojām ir nepilnīga, ierobežojot to ietekmi netraucēta militārā transporta patiesā veicināšanā.

Attiecībā uz infrastruktūru pārskatītā 2024. gada TEN-T regula  7(7) uzliek dalībvalstīm pienākumu integrēt militāro mobilitāti Eiropas transporta politikā, lai izveidotu divējāda lietojuma tīklu. Lai virzītu investīcijas, Padome 2025. gadā pieņēma četrus prioritārus multimodālus militārās mobilitātes koridorus, kas ļauj stiprināt sadarbību un saskaņotu plānošanu starp dalībvalstīm. Lai izveidotu divējāda lietojuma tīklu, ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas. Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI)  8(8) tika piešķirti 1,69 miljardi EUR divējāda lietojuma infrastruktūras līdzfinansēšanai, atbalstot 95 projektus 21 dalībvalstī. Tomēr pieprasījums ievērojami pārsniedza pieejamos resursus, un trešajā un pēdējā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus divējāda lietojuma transporta infrastruktūras projektiem EISI ietvaros pieteikumi tika iesniegti par līdzfinansējuma summu, kas 4,7 reizes pārsniedza pieejamo 9 . Šajā uzaicinājumā pieteicās 22 dalībvalstis ar 112 projektiem (kopējais pieprasītais ES līdzfinansējums bija 3,7 miljardi EUR, taču galu galā tika piešķirti 807 miljoni EUR, lai atbalstītu 38 projektus 18 dalībvalstīs. Tas kopā ar pieaugošo nepieciešamību steidzami stiprināt ES aizsardzību mudināja Komisiju ierosināt desmitkārt palielināt militārās mobilitātes budžetu EISI priekšlikumam nākamajai 2028.–2034. gada DFS  10(9). Turklāt nākamajā DFS dalībvalstis var atbalstīt investīcijas divējāda lietojuma infrastruktūrā, īpaši TEN-T infrastruktūrā, izmantojot savus valsts un reģionālos plānus. Papildus tam šajā DFS periodā dalībvalstis var pārdalīt kohēzijas politikas līdzekļus un izmantot SAFE  11(10) instrumentu, lai finansētu divējāda lietojuma projektus. Visbeidzot, Eiropas Investīciju bankas grupa nesen mainīja savu aizdevumu politiku aizsardzības jomā un plāno 2025. gadā investēt 3,5 miljardus EUR drošībā un aizsardzībā, tai skaitā aizsardzības infrastruktūrā un militārajā mobilitātē.

Papildus regulatīvajiem aspektiem un infrastruktūrai progress ir panākts arī spēju un digitalizācijas dimensijā, kā arī militārajai mobilitātei nepieciešamā nākotnes transporta aprīkojuma izstrādē. Piemēram, ES ar Eiropas Aizsardzības fonda (EAF)  12(11) starpniecību ir atbalstījusi projektus par digitālu informācijas apmaiņu, sevišķi lielu kravu aviopārvadājumiem un nākotnes gaisa sistēmām. ES galvenā pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis Eiropa” 13 ir atbalstījusi arī pētniecību un inovācijas, kas netieši atbalsta militāro mobilitāti, piemēram, akumulatorus, degvielas elementus, ūdeņraža tehnoloģijas, augstas veiktspējas dzelzceļa sistēmas un intelektiskās transporta sistēmas. Komisijas priekšlikums 14 nākamajai pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” varētu tiešāk atbalstīt militāro mobilitāti, jo tajā paredzēts atbalstīt divējāda lietojuma darbības. Dalībvalstis var arī izmantot SAFE instrumentu, lai finansētu militārās mobilitātes spēju iepirkumu. Nākamajā DFS Komisija ir ierosinājusi īpašu komponentu par militārās loģistikas iespējām un atbalstu Eiropas Konkurētspējas fonda (EKF) priekšlikumā  15(12), kas ietver darbības, kuras saistītas ar militārās mobilitātes procesu digitalizāciju, tādu produktu iepirkumu, kas uzlabo piekļuvi militārās mobilitātes spējām, divējāda lietojuma infrastruktūras aizsardzību un noturību, un palīdzību dalībvalstīm piekļūt nepieciešamajiem transporta un loģistikas resursiem un aprīkojumam. Solidaritātes rezerves izveide un darbība ir īpaši izstrādāta tā, lai tā darbotos saskaņoti ar iespējamām investīcijām saskaņā ar EKF priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot piekļuvi militārā transporta spējām. EKF InvestEU instruments var sniegt aizdevumus un garantijas divējāda lietojuma infrastruktūrai.

Šī regula pilnībā atbilst līdzšinējam progresam, centieniem un priekšlikumiem. Ar to tiks risināti galvenie aspekti, kas līdz šim nav pienācīgi aplūkoti visās trijās dimensijās – regulatīvajā, infrastruktūras un spēju dimensijā. Regula ir pilnībā saskaņota ar finanšu investīcijām, kas paredzētas nākamajā DFS, un darbosies kopā ar tām. Piemēram, investīcijām infrastruktūrā, izmantojot EISI, būs sinerģiska ietekme, kas atvieglos militāro transportu, palielinot pielāgotas divējāda lietojuma infrastruktūras pieejamību Savienībā.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Regula ir saskanīga ar 2025. gada 26. marta kopīgo paziņojumu par Eiropas sagatavotības savienības stratēģiju  16(13). Tajā aicināts uzlabot civilmilitāro sadarbību ar uzlabotu mijiedarbību starp civilajiem un militārajiem aktoriem – pieeju, kas ir šīs regulas pamatā un kuras mērķis ir uzlabot visas sabiedrības un visas valdības pieeju militāro transporta operāciju jomā.

Regula ir saskanīga arī ar Komisijas paziņojumu “ES krājumu veidošanas stratēģija: ES materiālās krīžsagatavotības veicināšana”  17(14). Regulā ir izklāstīti konkrēti pasākumi, ar ko īstenot šajā paziņojumā pausto aicinājumu uzlabot sadarbību un koordināciju ar mērķi izveidot pielāgojamu politiku un tiesisko regulējumu pārrobežu pārvietošanās jomā krīzes un satricinājumu laikā, it īpaši vienkāršojot procedūras resursu pārvietošanai un piešķiršanai pāri robežām un nodrošinot mērķtiecīgu elastību transporta regulās. Šīs regulas noteikumi par Eiropas militārās mobilitātes pastiprinātas reaģēšanas sistēmu (EMERS) īpaši atbilst pieejai, kas izklāstīta ES krājumu veidošanas stratēģijā.

Regulā, paredzot iespēju izveidot kopīgu transporta un loģistikas spēju solidaritātes rezervi nolūkā novērst spēju nepietiekamību, ar ko saskaras dalībvalstis, veicot militārā transporta operācijas, ir tieši ņemta vērā Komisijas veiksmīgā pieredze saistībā ar Eiropas civilās aizsardzības rezervi un rescEU Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvaros  18(15).

Turklāt saistībā ar šīs regulas mērķi uzlabot stratēģiskās divējāda lietojuma infrastruktūras noturību tās pamatā ir spēkā esošā Direktīva par kritisko vienību noturību  19(17). Regulā cita starpā ir risināta īpašā vajadzība uzlabot militārajam transportam stratēģiski svarīgas divējāda lietojuma infrastruktūras noturību un aizsardzību, ieviešot papildu noteikumus, kuru pamatā ir iepriekš minētā spēkā esošā direktīva, galveno uzmanību pievēršot šādas transporta infrastruktūras identificēšanai un noturībai.

Visbeidzot, lai gan šajā regulā ir ierosināti īpaši un papildu noteikumi par muitas procedūrām militārajam transportam, kas ir noteikti nepieciešami, lai atvieglotu paredzēto transporta pasākumu īstenošanu, šī regula ir pilnībā saderīga ar ierosināto Savienības Muitas kodeksa  20(18) pārskatīto versiju, kurā paredzēti muitas noteikumi un procedūras ES muitas teritorijā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Dalībvalstu bruņotie spēki, veicot militārā transporta operācijas, lielā mērā ir atkarīgi no divējāda lietojuma transporta infrastruktūras un aprīkojuma. Atzīstot šo divējāda lietojuma dimensiju, kopējo transporta politiku var mobilizēt un attīstīt, lai atbalstītu militārā transporta īpašās vajadzības.

Turklāt noteikumi par pārrobežu militāro transportu ir pienācīgi jāintegrē un jāizstrādā kopējā transporta politikā, kas izstrādāta Savienības līmenī, īpaši, lai ņemtu vērā bruņoto spēku uzdevumā civilo uzņēmumu veikto pārvadājumu attiecīgās īpatnības, kā arī lai nodrošinātu, ka to ietekme uz citiem civilajiem pārvadājumiem tiek pēc iespējas samazināta un ierobežota.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka regulā ir iekļauti pasākumi, kas piemērojami autotransportam, dzelzceļa transportam un iekšzemes ūdensceļu transportam, kā arī gaisa un jūras transportam, tās pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 91. pants un 100. panta 2. punkts. Ar to izveido pasākumu kopumu un paredz attiecīgus noteikumus, kuru mērķis ir atvieglot militāro transportu Savienībā un pāri tās ārējām robežām un līdz minimumam samazināt un ierobežot šāda transporta ietekmi uz civilo transportu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Militārā mobilitāte ES apzīmē dalībvalstu bruņoto spēku spēju ātri izvietot karaspēku un aprīkojumu Eiropas Savienībā un pāri tās ārējām robežām militāriem mērķiem. Ņemot vērā militārās mobilitātes transnacionālo raksturu, to būtiski ietekmē pārrobežu pārvietošanās sarežģītība. Risinot ar pārrobežu militāro transportu saistītās problēmas, šī regula atbilst subsidiaritātes principam, nodrošinot, ka lēmumi tiek pieņemti visefektīvākajā līmenī, lai veicinātu netraucētu un efektīvu militāro mobilitāti visā ES.

No regulējuma viedokļa, neraugoties uz valstu un starpvaldību centieniem, progress pārrobežu militārā transporta atvieglošanā ir bijis nepietiekams. Pašreizējai regulatīvajai videi ir raksturīgi nekonsekventi un atšķirīgi valstu noteikumi, kas rada sadrumstalotu regulējumu, kurš kavē transporta infrastruktūras efektīvu divējādu lietošanu un līdz ar to militārā personāla un aprīkojuma pārrobežu transportēšanu, vienlaikus līdz minimumam samazinot un ierobežojot tā ietekmi uz civilo transportu. Lai risinātu šo jautājumu, ir vajadzīgs vienots tiesiskais regulējums Savienības līmenī, kas ļautu izveidot saskaņotu un vienotu pieeju ar mērķi nodrošināt transporta infrastruktūras divējādu lietošanu militārās pārvietošanās vajadzībām. Turklāt noteikumi, kas reglamentē pārrobežu militāro transportu, ir jāintegrē un jāizstrādā Savienības līmenī izveidotās kopējās transporta politikas kontekstā.

Attiecībā uz infrastruktūru pārrobežu militārā transporta operācijas pēc būtības ir atkarīgas no divējāda lietojuma infrastruktūras tīkliem, kas aptver vairākas dalībvalstis. Militārās mobilitātes koridori, kas noteikti 2025. gadā, ir lieliski šīs pārrobežu dimensijas piemēri. Līdz ar to šajā regulā ierosinātie pasākumi divējāda lietojuma infrastruktūras gatavības un noturības uzlabošanai ir gan nepieciešami, lai nodrošinātu pārrobežu militārā transporta operāciju netraucētu izpildi, gan atbilst subsidiaritātes principam. Turpretī ar sadrumstalotām valstu pieejām nepietiktu, lai sasniegtu mērķi nodrošināt, ka pārrobežu militārā transporta operācijas var veikt, izmantojot divējāda lietojuma infrastruktūru, kas atbilst paredzētajam mērķim.

Attiecībā uz transporta un loģistikas spējām dalībvalstis saskaras ar būtiskām nepilnībām, kuras de facto ir grūti novērst tikai valsts līmenī vai nu tāpēc, ka ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas, vai arī tāpēc, ka to novēršana katrā valstī atsevišķi nevajadzīgi dublētu centienus. Tas var kavēt efektīvu militāro transportu Savienībā un pāri tās ārējām robežām. Lai to pārvarētu, vairākas dalībvalstis ir sekmīgi īstenojušas “apvienošanas un koplietošanas” iniciatīvas transporta un loģistikas spēju jomā, piemēram, stratēģiskus gaisa pārvadājumus, tādējādi demonstrējot sadarbības pieeju potenciālu. Tomēr šīs iniciatīvas pašlaik ir sadrumstalotas un attiecas tikai uz dažām dalībvalstīm. Ierosinātās regulas mērķis ir balstīties uz šiem panākumiem, padarot tos pieejamus visām dalībvalstīm un paplašinot to darbības jomu, lai iekļautu papildu transporta veidus un spējas. Izveidojot solidaritātes rezervi un ieviešot pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot solidaritāti starp dalībvalstīm saistībā ar piekļuvi attiecīgajām spējām, un tādējādi novēršot spēju nepietiekamību, kas pašlaik kavē militāro transportu Savienības līmenī, priekšlikumā ir ievērots subsidiaritātes princips, nodrošinot Savienības līmeņa risinājumu pārrobežu problēmai. Šī pieeja ļauj efektīvāk un koordinētāk izmantot resursus, galu galā sniedzot labumu visām dalībvalstīm.

Visbeidzot, lai gan Eiropas Revīzijas palāta  21(19) un respondenti apspriešanās ar ieinteresētajām personām uzsvēra ES līmeņa rīcības nepieciešamību un būtiskumu, lai novērstu sistēmiskus šķēršļus militārajai mobilitātei, steidzamā nepieciešamība uzlabot militāro mobilitāti arī noteica, ka ES iejaukšanās ir būtiska, lai panāktu saskaņotu risinājumu vajadzīgajā ātrumā un mērogā.

•Proporcionalitāte

Regulas mērķis ir atvieglot un racionalizēt militāro transportu Savienībā, veicinot civilās infrastruktūras divējādu lietošanu un ciešāku koordināciju starp dalībvalstīm. Lai sasniegtu šo mērķi, ierosinātie pasākumi ir rūpīgi pielāgoti, lai tie būtu samērīgi ar regulas vajadzībām, panākot līdzsvaru starp racionalizētiem noteikumiem un procedūrām militārajam transportam un dalībvalstu primāro atbildību par militāro mobilitāti. Regula neietekmē dalībvalstu suverenitāti lemt par to, vai pārvietot savus militāros spēkus Savienībā vai atļaut citas dalībvalsts bruņotajiem spēkiem šķērsot to teritoriju. Tā vietā regulas mērķis ir nodrošināt šādu suverēnu lēmumu rezultatīvu īstenošanu, tādējādi uzlabojot militārās mobilitātes vispārējo efektivitāti. Pieņemot samērīgu pieeju, regula nodrošina, ka tiek veicināts militārais transports, vienlaikus pilnībā ievērojot dalībvalstu suverenitāti.

Turklāt regulā ir panākts rūpīgs līdzsvars starp militārā transporta operāciju veicināšanu un to ietekmes uz civiliedzīvotājiem mazināšanu – tas palīdz nodrošināt samērīgu pieeju. Ierosināto noteikumu mērķis ir precizēt tiesisko regulējumu attiecībā uz dalībvalstu bruņoto spēku nolīgtajiem civilajiem pārvadātājiem, kuri veic lielāko daļu militārā transporta operāciju Savienībā. Turklāt, nošķirot parastos militārā transporta noteikumus no ārkārtas pasākumiem, kas saistīti ar EMERS, regulā ir izmantota pakāpeniska un progresīva pieeja, paredzot intruzīvus un tālejošus pasākumus tikai situācijās, kad tie patiešām ir vajadzīgi. Šāda mērķorientēta pieeja līdz minimumam samazina ietekmi uz civilo sektoru, ierobežojot to līdz apjomam, kas ir absolūti nepieciešams, lai pielāgotos arvien plašākām militārā transporta operācijām Savienībā. Turklāt šie pasākumi uzlabo civilo darbību paredzamību un sniedz iespējas civilajam sektoram aktīvi palīdzēt uzlabot militāro mobilitāti Savienībā, veicinot sadarbīgu un savstarpēji izdevīgu vidi.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Komisija ierosina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu. Tas ir piemērotākais juridiskais instruments, jo tikai ar regulu, ko piemēro vienādi, kas ir saistoša un tieši piemērojama, var nodrošināt vienādības pakāpi, kas vajadzīga, lai ievērojami atvieglotu un racionalizētu militāro transportu. Turklāt tas ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu un 100. panta 2. punktu, kuros ir noteikta parastā likumdošanas procedūra, kas jāizmanto, lai pieņemtu pasākumus to attiecīgajās piemērošanas jomās.

Tas, ka netika izvēlēta direktīva, galvenokārt izskaidrojams ar to, ka direktīvā dalībvalstīm obligāti ir paredzēts transponēšanas periods, kura ievērošana prasa laiku un pūles, kas neatbilst steidzamajam termiņam, līdz kuram Savienībai ir jāuzlabo militārā mobilitāte, kā izklāstīts baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības gatavību 2030.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Šī ierosinātā regula ir jauna politikas iniciatīva. Līdz šim ES līmenī nav spēkā esošu tiesību aktu par militārā personāla un preču pārrobežu militāro transportu.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Lai apkopotu kvalitatīvus un kvantitatīvus datus un atsauksmes par 2025. gada militārās mobilitātes paketes galvenajiem jautājumiem, tika veikta mērķorientēta apspriešanās ar ieinteresētajām personām par militārās mobilitātes paketi. To 2025. gada 12. jūnijā uzsāka Eiropas Komisija sadarbībā ar augsto pārstāvi, un tā cita starpā uzrunāja dalībvalstis un visus attiecīgos aktorus, tai skaitā NATO, attiecīgo PESCO projektu īstenotājus, militārās mobilitātes jomu pārstāvjus, ražošanas nozares pārstāvjus, transporta infrastruktūras un aktīvu pārvaldītājus, muitas un enerģētikas nozares ieinteresētās personas un finanšu nozari. Šī mērķorientētā apspriešanās ar ieinteresētajām personām norisinājās līdz 2025. gada 31. jūlijam un ietvēra īpašu tiešsaistes aptauju un iespēju iesniegt nostājas dokumentus un rakstiskas piezīmes. Eiropas Ārējās darbības dienests un Eiropas Komisijas dienesti 2025. gada septembrī rīkoja arī divpusējas sanāksmes ar dalībvalstīm.

Kopumā Komisija saņēma 107 atbildes uz aptaujas jautājumiem, no kurām 39 bija no dalībvalstīm un divas no Norvēģijas, 36 – no uzņēmumiem, 12 – no nozares apvienībām un četras – no citām organizācijām. Citas atbildes sniedza 12 ostas iestādes, viena dzelzceļa iestāde un viens darba ņēmēju pārstāvis. Attiecībā uz pārstāvētajām nozarēm, ja tās bija iespējams konkrēti norādīt, sešas bija no gaisa transporta nozares, trīs – no muitas iestādēm, viena – no enerģētikas nozares, 21 – no dzelzceļa nozares, divas – no autotransporta nozares un 18 – no jūras nozares. Apspriešanā tika saņemti arī 76 nostājas dokumenti: septiņi no dalībvalstīm un 69 no nozares pārstāvjiem, ideju laboratorijām un citām organizācijām. Tika saņemts arī NATO viedoklis.

Divpusējās sanāksmes ar dalībvalstīm deva iespēju turpināt apspriest un padziļināt izpratni par sniegtajām rakstiskajām atbildēm un iepazīstināt dalībvalstis ar apkopotajiem ieinteresēto personu aptaujas rezultātiem.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Nepiemēro.

•Ietekmes novērtējums

Militārā mobilitāte ir steidzami jāuzlabo kā daļa no plašāka stratēģiskā mērķa uzlabot Eiropas aizsardzības gatavību, kā uzsvērts 2022. gada Stratēģiskajā kompasā  22(20) un kopīgajā baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības gatavību 2030. Ņemot vērā steidzamību drošības kontekstā un steidzamo vajadzību atvieglot militāro transportu, ņemot vērā ģeopolitisko vidi, priekšlikums izņēmuma kārtā tiek iesniegts bez tam pievienota ietekmes novērtējuma.

Tomēr Komisijas priekšlikumam regulai ir pievienots dienestu darba dokuments, kurā sniegts faktoloģisks apraksts par ES līmeņa intervences pamatojumu, lai pierādītu ES spēju sniegt pievienoto vērtību, veicot regulatīvas, budžeta un koordinācijas darbības, un sagatavot pamatu pašas militārās mobilitātes paketes pieņemšanai. Tas nodrošina, ka jaunā priekšlikuma pamatā ir strukturēta problēmu, mērķu un pieejamo risinājumu analīze.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Regulas vispārējais mērķis ir arī atvieglot un racionalizēt noteikumus par militāro transportu, tādējādi paredzams, ka tā samazinās administratīvo slogu, it īpaši attiecībā uz pārrobežu militārā transporta atļauju apstrādi un saistītajām procedūrām dalībvalstīs.

•Pamattiesības

Šī ierosinātā regula pilnībā atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (“harta”). Priekšlikumā ir ievērota hartā noteiktā personu brīva pārvietošanās un preču brīva aprite. Šī regula nemazina dalībvalstu pilnvaras piešķirt pārrobežu militārā transporta atļaujas miera laikā, tomēr ar regulu izveido procesuālo un tiesisko regulējumu, kura mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstis šos lēmumus piemēro saskaņā ar taisnīgas tiesvedības (hartas 47. pants) un labas pārvaldības (hartas 41. pants) principiem.

Militārās mobilitātes veicināšana var palīdzēt mazināt ietekmi uz civilo transportu un tādējādi aizsargāt ES pilsoņu pamattiesības.

Hartas 8. pantā ir ietvertas tiesības uz personas datu aizsardzību. Ja paredzētā informācijas apmaiņa ar militārajām iestādēm par divējāda lietojuma spējām (piemēram, infrastruktūru) var ietvert personas datus (piemēram, īpašnieka/pārvadātāja vārdu un uzvārdu), jebkurai personas datu apstrādei ir jāatbilst ES datu aizsardzības tiesību aktiem (it īpaši Regulai (ES) 2016/679 un Regulai (ES) 2018/1725), lai līdzsvarotu operatīvās vajadzības un privātumu.

Hartas 17. panta 1. punktā ir paredzētas tiesības uz īpašumu, nosakot, ka ikvienai personai ir tiesības uz īpašumu, kas iegūts likumīgi, tiesības to lietot un atsavināt, kā arī tiesības attiecībā uz to dot rīkojumu savas nāves gadījumam.

Tomēr, lai atvieglotu militāro mobilitāti ES, šajā regulā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizveido vai jāievieš sistēma, kas ļauj veikt infrastruktūras, aktīvu vai aprīkojuma pagaidu kontroli vai piešķirt izmantošanas tiesības, lai nodrošinātu to militārā transporta operāciju nepārtrauktību un efektivitāti, kā arī pēc pieprasījuma ļauj izmantot šādus pagaidu kontroles pasākumus, lai atbalstītu citu dalībvalstu militārā transporta operācijas. Tam jāatbilst 17. panta 1. punktam, kas paredz izņēmumus attiecībā uz īpašuma tiesībām, ja tas ir sabiedrības interesēs un gadījumos un apstākļos, kas paredzēti tiesību aktos, ar noteikumu, ka par zaudējumiem laikus izmaksā taisnīgu kompensāciju. Šajā regulā paredzēts, ka tādas infrastruktūras, aktīvu vai aprīkojuma īpašnieki, ekspluatanti un pārvaldītāji, kam piemēro pagaidu kontroles pasākumu, netiek netaisnīgi apgrūtināti un saņem pienācīgu kompensāciju par izdevumiem, kas radušies, un kaitējumu, kas nodarīts šādu pasākumu dēļ.

Jebkāds tiesību uz īpašumu ierobežojums šajā priekšlikumā saskaņā ar hartas 52. panta 1. punktu tiks noteikts tiesību aktos, respektējot šo tiesību un brīvību būtību un ievērojot proporcionalitātes principu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šīs iniciatīvas ietekme uz budžetu attiecas tikai uz cilvēkresursu apropriācijām, kas paredzētas šajā regulā noteikto uzdevumu un mērķu izpildei, kā arī nepieciešamajām IT sistēmu izmaiņām nolūkā atbalstīt datubāzu izstrādi un uzturēšanu. Visos Komisijas dienestos (MOVE ĢD, DEFIS ĢD, TAXUD ĢD, ECHO ĢD) būs vajadzīgi cilvēkresursi, lai nodrošinātu nepieciešamo īstenošanas un deleģēto aktu pieņemšanu, pildītu Komisijas jaunos pienākumus un īstenotu šajā regulā paredzētās darbības un uzdevumus (īpaši attiecībā uz Militārās mobilitātes transporta grupu, solidaritātes rezervi un digitālās informācijas sistēmu, militārās mobilitātes koridoru un stratēģiskās divējāda lietojuma infrastruktūras īstenošanu, palielinot TEN-T komitejas pienākumus, kā arī muitas formalitāšu vienkāršošanu un digitalizāciju). Tiek lēsts, ka šo uzdevumu veikšanai nepieciešamais cilvēkresursu budžets būs 53,7 miljoni EUR, no kuriem 4,5 miljoni EUR tiks piešķirti 2021.–2027. gada budžeta periodā.

Cilvēkresursu vajadzības ir sagaidāmas arī decentralizētajās aģentūrās. EASA palīdzēs Komisijai īstenot regulas noteikumus, kas saistīti ar aviāciju, it īpaši attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu sistēmu noteikumu izstrādi, jaunu militārās mobilitātes spēju nodrošināšanu, veicinot inovatīvu divējāda lietojuma dronu, pilotējamu gaisa kuģu un bezpilota gaisa kuģu sistēmu apkarošanas kompleksu (C-UAS) izmantošanu, kā arī saskaņotu tehnisko noteikumu un norādījumu izstrādi C-UAS kompleksiem ar mērķi veicināt gaisa militāro mobilitāti un savstarpējo izmantojamību ar civilo aviāciju. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra (ERA) palīdzēs Komisijai īstenot regulas noteikumus, kas saistīti ar dzelzceļu, it īpaši saistībā ar i) dalību diskusijās, kas saistītas ar militārajām prasībām dzelzceļa infrastruktūrai un aktīviem, ii) esošo militāro standartu integrēšanu savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, lai attiecīgā gadījumā padarītu tos izpildāmus, iii) militārā transporta operatīvo (drošības) un tehnisko noteikumu saskaņošanu, iv) papildu atļauju piešķiršanas uzdevumiem saistībā ar divējāda lietojuma transportlīdzekļiem, arī kā reģistrācijas struktūrai, un v) esošo reģistru un rīku, tai skaitā Eiropas ritekļu reģistra, pielāgošanu. Tiek lēsts, ka šo uzdevumu veikšanai nepieciešamais budžets abās aģentūrās būs 17,5 miljoni EUR, no kuriem 2,6 miljoni EUR tiks piešķirti 2021.–2027. gada budžeta periodā.

Tiek lēsts, ka ar šo iniciatīvu saistītās digitālās investīcijas – it īpaši solidaritātes rezervei un citiem nepieciešamajiem IT rīkiem – būs 2,5 miljoni EUR.

Nākamajā DFS paredzētais indikatīvais budžets neskar sarunu par nākamo DFS iznākumu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Īstenošanas uzraudzība tiks veikta sadarbībā ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes efektīvi un konsekventi īsteno ierosinātās regulas prasības. Šajā nolūkā priekšlikumā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāieceļ pārrobežu militārā transporta valsts koordinators un jāizveido Militārās mobilitātes transporta grupa, kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji un kura regulāri tiksies, lai cita starpā izskatītu jautājumus, kas saistīti ar atsevišķu šīs regulas daļu īstenošanu. Ar transporta infrastruktūru saistīto aspektu uzraudzību, it īpaši attiecībā uz militārās mobilitātes koridoriem un stratēģisko divējāda lietojuma infrastruktūras objektu noteikšanu, veiks TEN-T komiteja.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajām ES struktūrām var veikt spriedzes testus, lai pārbaudītu un novērtētu visas valdības pieejas iedarbīgumu šā priekšlikuma mērķu īstenošanā, arī koordināciju un sadarbību starp attiecīgajām struktūrām, iestādēm un ieinteresētajām personām, kā arī lai pārbaudītu šīs regulas mērķu īstenošanu konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā, piemēram, konkrētā militārās mobilitātes koridorā vai kādas dalībvalsts Eiropas pierobežas reģionos ar trešo valsti, vai konkrētā nozarē, piemēram, muitas jomā.

Komisija veiks šīs regulas izvērtēšanu ne vēlāk kā trīs gadus pēc tās stāšanās spēkā, lai novērtētu faktisko ietekmi un izvērtētu tās efektivitāti un lietderību un to, cik lielā mērā tās rezultāti atbilst mērķiem. Komisija paziņos minētā izvērtējuma rezultātus Eiropas Parlamentam un Padomei.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Nepiemēro.

2025/0847 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido pasākumu satvaru nolūkā atvieglot militārā aprīkojuma, preču un personāla transportēšanu visā Savienībā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un it īpaši tā 91. pantu un 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu  23(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu  24(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Komisija un augstā pārstāve 2025. gada 19. martā nāca klajā ar kopīgu balto grāmatu par Eiropas aizsardzības gatavību 2030  25 (4), kurā uzsvērts, ka militārā mobilitāte ir svarīga Eiropas drošības un aizsardzības, kā arī mūsu atbalsta Ukrainai veicinātāja. Kopīgajā baltajā grāmatā norādīts, ka, lai gan pēdējos gados ir panākts būtisks progress, joprojām ir ievērojami šķēršļi karaspēka un aprīkojuma netraucētai pārvietošanai visā Savienībā.

(2)Eiropadomes 2025. gada 26. jūnija secinājumos  26 (3) valstu vai to valdību vadītāji aicināja Komisiju un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos iesniegt turpmākus priekšlikumus militārās mobilitātes stiprināšanai, tādējādi nodrošinot aizsardzības aprīkojuma un personāla efektīvu pārvietošanu visā Savienībā.

(3)Būtu jāatvieglo militārā transporta operācijas, divējādi lietojot civilo infrastruktūru un mobilos aktīvus Savienībā un pāri tās ārējām robežām, vienlaikus ierobežojot un mazinot šādu operāciju ietekmi uz civilo transportu. Tas neskar dalībvalstu pienākumu garantēt valsts drošību un aizsardzību un to pilnvaras aizsargāt citas valsts pamatfunkcijas, tostarp nodrošināt valsts teritoriālo integritāti un uzturēt likumību un kārtību.

(4)Agrāk militāro preču un aprīkojuma pārvadāšanu galvenokārt, ja ne pilnībā, veica tieši bruņotie spēki, un lielākajā daļā dalībvalstu uz šādiem pārvadājumiem neattiecās Savienības noteikumi par preču pārvadājumiem. Tomēr bruņotie spēki šādu pārvadājumu veikšanai arvien biežāk slēdz apakšuzņēmuma līgumus ar komercpārvadātājiem. Ir jānodrošina, ka visā Savienībā militārā transporta jomā tiek piemēroti vieni un tie paši noteikumi neatkarīgi no tā, vai militārā transporta operācijas tieši veic Savienības dalībvalstu bruņotie spēki, vai arī šādas operācijas to uzdevumā veic civilie uzņēmumi vai citi šo bruņoto spēku nolīgti darbuzņēmēji.

(5)Pārrobežu militāro transportu, ko tieši veic bruņotie spēki, apgrūtina tas, ka Savienības noteikumos par transportu nav paredzēti īpaši pasākumi, lai ņemtu vērā šāda transporta īpatnības, tāpēc uz šādiem pārvadājumiem attiecas dažādi valstu noteikumi un sadrumstalotas procedūras. Šīs valstu prasības ir stingrākas nekā tās, ko piemēro civilajiem pārvadājumiem. Administratīvie noteikumi (piemēram, diplomātiskās atļaujas) dalībvalstīs bieži vien ir sarežģīti un/vai jāgatavo papīra formā (piemēram, muitā). Tas izraisa kavēšanos, neefektivitāti un sastrēgumus un kavē militāro transportu. Savienībai trūkst vienota satvara, kas nodrošinātu un atbalstītu militāro transportu visā tās teritorijā un ārpus tās. Šādam satvaram ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu netraucētu militāro transportu jebkādos apstākļos un it īpaši situācijās, kad ir vajadzīgs ātrs un plaša mēroga militāro personu, preču un aprīkojuma transports.

(6)Lai atvieglotu aprīkojuma, preču un personu transportu militārās vai civilās aizsardzības vajadzībām, sevišķi nepieciešams visaptverošs Savienības mēroga satvars atļaujām, ko uzņemošā dalībvalsts piešķir militārā transporta operācijām, ko tās teritorijā veic pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts bruņotie spēki vai kas tiek veiktas to vārdā. Eiropas Aizsardzības aģentūra (“EAA”) un dažas dalībvalstis ir izstrādājušas pašreizējos tehniskos risinājumus pārrobežu pārvietošanās atļauju procedūrām, tomēr tos piemēro brīvprātīgi un īsteno nevienmērīgi. Tas rada nepilnības militārā transporta noteikumu un procedūru saskaņošanā, izraisa darbības nenoteiktību, rada administratīvo slogu un apdraud Savienības intervences spēju civilās aizsardzības jomā, kā arī tās vispārējo sagatavotību. Lai risinātu šīs problēmas, būtu jāracionalizē pārrobežu militārā transporta atļaujas visiem transporta veidiem (autotransports, dzelzceļš, iekšzemes ūdensceļi, gaisa un jūras transports). Visām dalībvalstīm būtu jāpiemēro vienādas procedūras administratīvajām atļaujām un diplomātiskajām atļaujām, tādējādi ievērojami samazinot kavēšanos, administratīvo slogu un administratīvās izmaksas. Pamatojoties uz esošajām ikgadējām atļaujām saskaņā ar EAA tehniskajiem risinājumiem, ir jāpalielina gan paredzamība, gan operatīvā gatavība, ieviešot pastāvīgu militārā transporta atļauju, kurai vajadzētu būt derīgai līdz atsaukšanai.

(7)Pastāvīgās militārā transporta atļaujas nebūtu jāsaista ar konkrētām militārā transporta operācijām, bet tām vajadzētu būt iepriekš apstiprinātām atļaujām pārrobežu militārajam transportam, un tām būtu jāattiecas uz iepriekš noteiktiem militārā transporta operāciju veidiem. Piešķirot pastāvīgās militārā transporta atļaujas militārā transporta operācijām, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai vienoties par priekšnosacījumiem, saskaņā ar kuriem minētās operācijas jāveic, arī par piemērojamajiem satiksmes organizācijas pasākumiem un iepriekš noteiktiem maršrutiem, nolūkā atvieglot atļautās transporta operācijas, kurām nepieciešami satiksmes organizācijas pasākumi, izmantojot pieejamo divējāda lietojuma infrastruktūru.

(8)Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un darbības saskaņotību divējāda lietojuma transporta infrastruktūras pārvaldībā, dalībvalstīm pēc iespējas agrāk būtu jākoordinē sava darbība saskaņā ar 2024. gada militārās mobilitātes solījumu  27 (7), kurā uzsvērti daudzpusējie un divpusējie koordinācijas mehānismi procedūru saskaņošanai un efektivitātes uzlabošanai galvenajos koridoros. Tāpēc dalībvalstīm, kas atrodas vienā un tajā pašā militārās mobilitātes koridorā, vajadzētu būt iespējai saskaņot savas pastāvīgās militārā transporta atļaujas, un tām vajadzētu būt iespējai iepriekš koordinēt minētos iepriekš plānotos risinājumus un iepriekš noteiktos maršrutus. Ja militārā transporta operācijas veikšanai jāšķērso vairākas dalībvalstis, pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij vienlaikus būtu jāiesniedz paziņojums visām iesaistītajām dalībvalstīm, kas šai dalībvalstij ir piešķīrušas pastāvīgās militārā transporta atļaujas.

(9)Būtu jāprecizē pastāvīgās militārā transporta atļaujas tvērums, lai šajā posmā aptvertu tikai vienkāršas militārā transporta operācijas, vienlaikus paredzot iespēju nākotnē to paplašināt, lai aptvertu sarežģītākas militārā transporta operācijas. Šo procesu vajadzētu apvienot ar investīcijām, kuru mērķis ir pielāgot un modernizēt militāro mobilitātes koridoru infrastruktūru, uzlabot iepriekš noteiktu maršrutu koordināciju visu veidu militārajām transporta operācijām un uzlabot piekļuvi transporta spējām.

(10)Ad hoc militārā transporta atļaujas ir vajadzīgas, lai veiktu militārā transporta operācijas, ja nav pastāvīgās atļaujas vai ja operācijas neietilpst esošās pastāvīgās atļaujas tvērumā, un tās galvenokārt būtu jāpiemēro īstermiņa neplānotām militārā transporta operācijām, kas pārsniedz noteikto pastāvīgās atļaujas tvērumu, kā tas izklāstīts 2024. gada militārās mobilitātes solījumā, kurā dalībvalstis apņēmās piešķirt pārrobežu pārvietošanās atļaujas ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā.

(11)Papildus atļaujām dažām pārrobežu militārā transporta operācijām ir nepieciešami satiksmes organizācijas pasākumi. Šādi satiksmes organizācijas pasākumi var būt saistīti ar nestandarta militāro kravu vai bīstamo kravu droša transporta maršrutiem, eskortu, kas pavada militārā transporta operācijas, nepieciešamo uzņēmējvalsts atbalstu saistībā ar militārā transporta operāciju vai citiem konkrētajam transporta veidam specifiskiem satiksmes drošības pasākumiem vai prasībām, kas pārsniedz parastos noteikumus, piemēram, ierobežotu piekļuvi sliežu ceļu šķērsošanas vietām, bloķētiem ceļiem vai ierobežotu gaisa telpu. Turklāt dzelzceļa nozarē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir arī jāpiešķir atsevišķs vilcienu ceļš un jādod īpaša atļauja ārkārtas pārvadājumiem, savukārt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir jāveic maršruta savietojamības un vilciena sastāva pārbaudes, kas vajadzīgas militārā transporta operācijai. Šādi satiksmes organizācijas pasākumi un ceļu piešķiršana palīdz līdz minimumam samazināt negatīvo ietekmi uz civilā transporta darbībām. Lai saskaņotu un racionalizētu procesus un samazinātu kavēšanos un satiksmes traucējumus, ir vajadzīgas kopīgas procedūras un termiņi satiksmes organizācijas pasākumu pieprasīšanai un piešķiršanai, tai skaitā koordinācijai ar infrastruktūras pārvaldītājiem. Satiksmes organizācijas pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar šo regulu, nebūtu jāskar citas operacionālās procedūras vai prasības, kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem var būt piemērojamas attiecīgo militārā transporta operāciju veikšanai.

(12)Lai izvairītos no kavējumiem, neefektivitātes un operacionāliem sastrēgumposmiem, ir jāracionalizē procedūras formalitātes un jānodrošina veidnes militārā transporta pieprasījumiem un paziņojumiem. Visi pieprasījumi un paziņojumi saistībā ar militārā transporta atļaujas saņemšanu, tai skaitā par bīstamo kravu un nestandarta militāro kravu militāro transportu, dalībvalstīm būtu jāsniedz, izmantojot šīs regulas II pielikumā sniegto veidni. Visi pieprasījumi un paziņojumi, kas saistīti ar vienu militārā transporta operāciju, būtu jāapvieno vienā atļaujas pieprasījumā vai vienā paziņojumā. Nevienai dalībvalstij nebūtu jāpieprasa papildu veidlapas. Tam nebūtu jāskar piemērojamie Savienības muitas noteikumi, it īpaši ES un NATO veidlapas Nr. 302. Visa saziņa starp dalībvalstīm, kas saistīta ar pieprasījumiem un paziņojumiem par militārā transporta operācijām un satiksmes organizācijas pasākumiem, būtu jānosūta ar attiecīgā pārrobežu militārā transporta valsts koordinatora starpniecību.

(13)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai un saskaņā ar 2024. gada militārās mobilitātes solījuma mērķi izstrādāt un piemērot digitalizētas un saskaņotas procedūras, ja iespējams, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai izveidot drošu un ierobežotas piekļuves militārās mobilitātes digitālās informācijas sistēmu, kas jāievieš līdz 2030. gadam. Tiklīdz šī sistēma būs ieviesta, visām dalībvalstīm tā būtu jāizmanto visām militārā transporta atļaujām, satiksmes organizācijas pasākumiem un pārrobežu militārā transporta muitas formalitātēm saistībā ar ES veidlapu Nr. 302. Attiecībā uz muitas formalitātēm, kas saistītas ar ES veidlapu Nr. 302, sistēmai būtu jāatbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem muitas jomā –arī kopējām datu prasībām, kas veido ES muitas datu modeli.

(14)Militārās transporta operācijas būtu jāveic bez nevajadzīgiem traucējumiem pie iekšējām robežšķērsošanas vietām Savienības muitas teritorijā tā, lai ierobežotu civilā transporta sastrēgumus. Militārā transporta eskortēšanas laikā ir nepieciešama transportlīdzekļu attiecīga apzīmēšana un atbilstoša rīkošanās ar ieročiem un munīciju, lai garantētu gan drošību, gan efektivitāti, un robežkontrole var radīt kavēšanos, kas var apdraudēt militārā transporta operāciju savlaicīgumu. Visi nepieciešamie kontroles pasākumi būtu jāveic tikai pirmajā plānotajā pieturvietā aiz dalībvalsts iekšējās robežas.

(15)Daži starptautiskie nolīgumi jau attiecas uz bīstamo kravu pārvadājumiem, ko veic bruņotie spēki vai kas tiek veikti bruņoto spēku vajadzībām. Tomēr uz šādiem pārvadājumiem lielā mērā attiecas attiecīgie dalībvalstu noteikumi un atļauju sistēmas. Tas rada kavēšanos un nevajadzīgu administratīvo slogu. Tādēļ būtu jāatļauj bruņotajiem spēkiem vai to vajadzībām veikt bīstamo kravu militārus pārvadājumus Savienībā ar nosacījumu, ka tiek ievērotas tās pašas prasības, kas noteiktas attiecīgajos starptautiskajos nolīgumos un noteikumos par bīstamo kravu pārvadāšanu. Turklāt gadījumos, kad kāds NATO sabiedrotais, kas nav ES dalībvalsts un kas nav šo nolīgumu puse, saskaņā ar šo regulu tiek uzskatīts par līdzvērtīgu pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij, tam arī vajadzētu būt iespējai veikt bīstamo kravu militārus pārvadājumus Savienībā, ja tas ievēro attiecīgos NATO noteikumus vai – ja NATO noteikumi nav piemērojami – attiecīgi šā sabiedrotā piemērojamos valsts noteikumiem.

(16)Ir jānodrošina, ka tādu nestandarta militāro kravu autopārvadājumi, kas pārsniedz Padomes Direktīvā 96/53/EK  28 (8) noteikto maksimālo svaru vai gabarītus, ir atļauti, ievērojot nepieciešamos satiksmes organizācijas pasākumus, ja tādi piemērojami, un ar noteikumu, ka tie pārvadā nedalāmu kravu.

(17)Lielākā daļa dalībvalstu militārajām transporta operācijām piešķir dažus atbrīvojumus no pārvadāšanas aizliegumiem nedēļas nogalēs un svētku dienās un līdzīgiem periodiskiem satiksmes ierobežojumiem, tomēr minētie atbrīvojumi Savienībā ievērojami atšķiras. Tāpēc ir jāievieš vispārējs atbrīvojums no šādiem ar laiku saistītiem satiksmes ierobežojumiem, lai nodrošinātu, ka militārā transporta operācijas visā Savienībā tiek veiktas ātri un netraucēti arī minētajos laikposmos. 

(18)Satiksmes ierobežojumi, ko piemēro konkrētos ceļu posmos un kuru pamatā ir transportlīdzekļu vidiskais sniegums, dažos apstākļos var radīt nesamērīgu slogu militārajam transportam, ko tieši veic bruņotie spēki. Tas ir tāpēc, ka militārie autotransporta līdzekļi bieži vien ir ievērojami smagāki nekā civilie autotransporta līdzekļi, un tas nozīmē, ka ir mazāk bezemisiju vai mazemisiju alternatīvu. Turklāt šādu smago militāro autotransporta līdzekļu atjaunošana ir lēnāka nekā civilā autoparka atjaunošana. Minēto iemeslu dēļ militārais transports, ko tieši veic bruņotie spēki, būtu jāatbrīvo no satiksmes ierobežojumiem, ko piemēro konkrētos ceļa posmos, pamatojoties uz transportlīdzekļu vidisko sniegumu.

(19)Kabotāžas pārvadājumi pa autoceļiem Savienībā ir ierobežoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1072/2009  29 (9). Lai gan šie ierobežojumi neattiecas uz bruņoto spēku veiktajām militārā transporta operācijām, tas tā nav attiecībā uz operācijām, ko veic nolīgti civilie pārvadātāji. Lai atvieglotu militāro transportu, ir jādod dalībvalstīm iespēja atbrīvot no šiem ierobežojumiem militārā transporta operācijas, ko veic civilie pārvadātāji, ja tas ir nepieciešams, lai atvieglotu militāro transportu.

(20)Novēršami kavējumi un nevajadzīgs administratīvais slogs preču pārvadājumos militārā transporta operāciju kontekstā bieži rodas tāpēc, ka pārvadātāji nepietiekami izmanto Savienības muitas tiesību aktos paredzētos atvieglojumus, kā arī mazākā mērā tāpēc, ka Savienības muitas noteikumi dažādās valstīs tiek piemēroti atšķirīgi. Tie var arī radīt būtiskus sastrēgumus, kas negatīvi ietekmē civilā transporta operācijas. Lai racionalizētu un vienkāršotu muitas formalitātes preču pārrobežu militārajam transportam, Savienība izstrādāja ES veidlapu Nr. 302, kuras mērķis ir vienkāršot muitas procedūras šādām militārām precēm. ES un NATO veidlapām Nr. 302 vajadzētu būt standarta metodei attiecīgo muitas formalitāšu kārtošanai, ja vien par attiecīgo operāciju atbildīgās militārās iestādes nenorāda, ka tās dod priekšroku standarta muitas deklarāciju iesniegšanai. Dalībvalstīm būtu jāatbalsta un jāveicina ES un NATO veidlapu Nr. 302 izmantošana. Lai pastiprinātu šo veidlapu rezultatīvu ieviešanu, pārvadātājiem tās būtu jāizmanto kā noklusējuma risinājums, ja vien par attiecīgo operāciju atbildīgās militārās iestādes nav skaidri atteikušās no to izmantošanas par labu standarta muitas deklarācijas iesniegšanai. Ja ir nepieciešamas kontroles, tās būtu jāveic atkarībā no to prioritātes, lai līdzsvarotu operatīvās vajadzības un riska pārvaldību saskaņā ar Savienības muitas tiesību aktiem.

(21)Attiecībā uz militārā transporta atļaujām, satiksmes organizācijas pasākumiem, veidnēm, digitālo sistēmu, transporta noteikumiem militārā aprīkojuma un personāla netraucētai transportēšanai, bīstamo kravu militārajiem pārvadājumiem un nestandarta militāro kravu pārvadājumiem un citiem noteikumiem saistībā ar brīvdienu satiksmes aizliegumiem un kabotāžu dalībvalstīm, kas ir NATO dalībvalstis, jebkurš no NATO sabiedrotajiem būtu jāuzskata par līdzvērtīgu pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij NATO operāciju kontekstā, izņemot noteikumus un normas, kas saistītas ar muitas formalitātēm un ar to saistīto ES veidlapas Nr. 302 digitalizāciju. Līdzvērtīga attieksme, kas noteikta šajā regulā, neapdraud Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses. Šī regula neskar to, kā dalībvalstis, kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) puses, piemēro 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstīto Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumu par to bruņoto spēku statusu (NATO SOFA).

(22)Kā uzsvērts paziņojumā “Militārās mobilitātes rīcības plāns 2.0” 30 (10), ir vajadzīgs Savienības satvars, lai atvieglotu militārā personāla un aprīkojuma plaša mēroga un paātrinātu transportēšanu, kad tas nepieciešams ārkārtas apstākļos. Tādēļ būtu jāizveido Eiropas militārās mobilitātes pastiprinātas reaģēšanas sistēma (“EMERS”) nolūkā paredzēt pagaidu un ārkārtas Savienības mēroga pasākumus, kuru mērķis būtu šādos apstākļos nodrošināt savlaicīgu un netraucētu militāro transportu visā Savienībā, vienlaikus līdz minimumam samazinot civilās satiksmes satricinājumus.

(23)EMERS būtu jāaktivizē Padomei, ja esošo vai paredzamo militārā transporta apjoma, biežuma vai ātruma pieaugumu Savienībā nevar nodrošināt saskaņā ar parastajiem Savienības transporta noteikumiem vai Savienības transporta tīkla nepietiekamas jaudas dēļ. Šādu pieaugošu vajadzību pēc militārā transporta cita starpā varētu izraisīt Savienības drošības vides pasliktināšanās vai dabas vai cilvēku izraisītas krīzes, kuru dēļ būtu jāiesaista bruņotie spēki un kuras skartu Savienību kopumā vai tās daļu, vai draudi trešās valstīs.

(24)EMERS aktivizēšana būtu jāsāk pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc pamatota pieprasījuma, ko iesniegusi vismaz viena dalībvalsts. Pirms EMERS aktivizēšanas priekšlikuma iesniegšanas Padomei Komisijai būtu jāizmanto visas pieejamās speciālās zināšanas un jāvāc visa attiecīgā informācija, lai novērtētu risku, ka Savienībā varētu ievērojami palielināties militārā transporta apjoms, biežums vai ātrums, arī sazinoties ar Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un NATO.

(25)Kad Komisija konstatē, ka EMERS aktivizēšana ir pamatota, tai būtu jāierosina šāda aktivizēšana Padomei. Pēc šā pieprasījuma saņemšanas Padomei vajadzētu būt iespējai aktivizēt EMERS ne vēlāk kā 48 stundas pēc aktivizēšanas pieprasījuma saņemšanas, pieņemot īstenošanas aktu, kurā norādīts EMERS piemērošanas ilgums, kam nevajadzētu pārsniegt 12 mēnešus. Īstenošanas aktā būtu arī jāprecizē, kuras no šo noteikumu sekām dalībvalstis, kas ir Ziemeļatlantijas līguma puses, attiecina uz militāro transportu, ko veic Ziemeļatlantijas līguma puses, kuras nav dalībvalstis, neskarot attiecīgās muitas formalitātes. Ja Padome nolemj dažus noteikumus attiecināt arī uz sabiedrotajiem, tai it sevišķi būtu jāņem vērā operācijas, misijas un mācības, par kurām ir panākta kopīga vienošanās NATO un kuras ir saistītas ar EMERS mērķiem, un jāievēro Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses. Šo pilnvaru piešķiršana Padomei ir pamatota ar lēmuma aktivizēt EMERS sensitīvo raksturu un saskaņā ar minēto mehānismu piemērojamo ārkārtas pasākumu īpašo būtību.

(26)EMERS aktivizēšanas periodā Komisijai vajadzētu būt iespējai sasaukt Militārās mobilitātes transporta grupas ārkārtas sanāksmes, kurās piedalās Komisijas, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD), tai skaitā Eiropas Savienības Militārā štāba, EAA un dalībvalstu pārstāvji (kas pārstāv to valdības), un būtu jānodrošina cieša koordinācija ar dalībvalstīm. Dalībvalstīm būtu nekavējoties jāinformē Komisija par valsts pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz EMERS aktivizēšanu, veicinot darbības saskaņotību un solidaritāti. EMERS satvaram būtu jādarbojas sinerģijā ar ārkārtas satvariem, kas izveidoti saskaņā ar ITĀSNA un [EDIP]. EMERS aktivizēšanas gadījumā pienācīga uzmanība būtu jāpievērš [EDIP] piegādes krīzes stāvoklim un ar drošību saistītas piegādes krīzes stāvoklim, un ITĀSNA ārkārtas režīmam, it īpaši, ja tas ir aktīvs, nolūkā novērtēt ietekmi uz vienoto tirgu un noteikt, vai tas var papildināt militārā transporta operācijas, it īpaši nodrošinot darba ņēmēju brīvu pārvietošanos.

(27)Lai atvieglotu militāro transportu, EMERS aktivizēšanas periodā būtu jāpiemēro īpaši noteikumi attiecībā uz transportu. Būtu jāuzskata, ka uzņemošās dalībvalstis automātiski atļauj militārā transporta operācijas. Pieprasījuma iesniedzējām dalībvalstīm būtu jāpaziņo uzņemošajām dalībvalstīm par plānotu militārā transporta operāciju pēc iespējas drīzāk un vēlākais sešas stundas pirms plānotā ierašanās laika uzņemošās dalībvalsts robežšķērsošanas vietā. Paziņojumos būtu jāiekļauj visa attiecīgā informācija un attiecīgā gadījumā uzņēmējvalsts atbalsta vai cita veida satiksmes organizācijas pieprasījums, lai uzņemošās dalībvalstis varētu efektīvi sagatavoties. Ja uzņemošajai dalībvalstij ir jānodrošina īpaša satiksmes organizācija, tā būtu jānosaka savlaicīgi, lai nodrošinātu, ka transporta operācija var notikt saskaņā ar grafiku, nodrošinot ātru koordināciju, līdzsvarojot militāro gatavību ar vajadzību pēc savlaicīgām un paredzamām pārrobežu operācijām, kas palīdz līdz minimumam samazināt civilās satiksmes traucējumus. Ciktāl šai regulai var būt netieša ietekme uz dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politiku, tajā ir paredzēti noteikumi, lai ņemtu vērā minēto dalībvalstu drošības un aizsardzības režīmu īpatnības.

(28)Padomes 2024. gada 27. maija secinājumos par ES drošību un aizsardzību  31 (11) tika pausta apņemšanās nodrošināt, ka ne vēlāk kā līdz 2026. gadam dzelzceļa militārajam transportam var piešķirt prioritāru piekļuvi vai prioritāru vietu satiksmes plūsmā ārkārtas vai krīzes situācijās. Prioritāru piekļuvi dzelzceļa vai gaisa militārajam transportam var piešķirt saskaņā ar noteikumiem par krīzes vai ārkārtas situāciju attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [priekšlikums Dzelzceļa jaudas regulai]  32 (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008  33 (13). Tomēr ir vajadzīgi konkrētāki noteikumi, kas piešķir prioritāru piekļuvi, aptver visus transporta veidus un ir labāk piemēroti EMERS. Tādēļ ir nepieciešams ieviest horizontālas prioritāras tiesības bruņotajiem spēkiem piekļūt transporta tīkliem un infrastruktūrai, kā arī saistītajiem pakalpojumiem un objektiem visos transporta veidos. Ņemot vērā EMERS ārkārtas raksturu un lai ierobežotu finansiālo slogu bruņotajiem spēkiem, bruņotajiem spēkiem nebūtu jāizmaksā kompensācija transporta lietotājiem, kurus skar šāda prioritāra piekļuve, piemēram, tāpēc, ka viņu vilciens kavējas vai viņi nevar piestāt kādā konkrētā ostas terminālī. Ņemot vērā šīs potenciāli smagās un dārgās sekas citiem transporta lietotājiem, prioritāra piekļuve bruņotajiem spēkiem tiek uzskatīta par pamatotu tikai tad, ja tiek aktivizēta EMERS.

(29)Ja EMERS aktivizēšanas periodā saskaņā ar šo regulu bīstamo kravu militārajiem pārvadājumiem ir piemērojamas starptautiskajos nolīgumos noteiktās prasības, dalībvalstīm būtu jāļauj atbrīvot bīstamo kravu militāros pārvadājumus no jebkuras no minētajām prasībām, izņemot muitas formalitātes. To darot, tām nevajadzētu piemērot papildu valsts noteikumus. Tām būtu arī jākoordinē šādi atbrīvojumi, lai nodrošinātu, ka militārā transporta operācijām piemēro konsekventus noteikumus attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem.

(30)Parastās situācijās pārvadājamajai kravai nevajadzētu pārsniegt maksimālo piemērojamo svaru un gabarītus, proti, ceļu satiksmes drošības apsvērumu dēļ, ja vien krava nav nedalāma. Tomēr EMERS aktivizēšanas periodā, ņemot vērā ārkārtas situāciju, var būt nepieciešams ātri un efektīvi transportēt ievērojamas kravas. Tāpēc šajā periodā būtu jāatļauj pārvadāt nestandarta kravas pat tad, ja krava nav nedalāma.

(31)EMERS aktivizēšanas periodā dalībvalstīm ir jābūt piekļuvei transporta un loģistikas spējām, kas vajadzīgas, lai veiktu savas militārā transporta operācijas. Tāpēc šajā sakarā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai gūt labumu no lielāka atbalsta. Lai nodrošinātu militārā transporta operāciju rezultatīvu izpildi, ir vajadzīga arī Komisijas spēja palīdzēt dalībvalstīm piekļūt minētajām spējām. Militārās mobilitātes transporta grupai būtu jāspēj apzināt konkrētas solidaritātes rezervē reģistrētas transporta spējas, kas ir steidzami nepieciešamas konkrētām dalībvalstīm. Šādos gadījumos koplietošanas un koordinācijas centieniem saskaņā ar solidaritātes rezervi būtu jākoncentrējas uz šo prioritāro pieprasījumu atbalstīšanu, nodrošinot, ka nepieciešamās spējas tiek darītas pieejamas savlaicīgi un efektīvi.

(32)EMERS aktivizēšanas periodā var būt nepieciešams vairāk militārā transporta operāciju, kas ietver kabotāžu. Tādēļ dalībvalstīm minētajā periodā visi militārie aprīkojuma, preču un personāla pārvadājumi būtu jāatbrīvo no kabotāžas ierobežojumiem.

(33)Savienības noteikumi par transportlīdzekļa vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem autotransporta jomā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 561/2006  34 (35), ir svarīgi, lai nodrošinātu satiksmes drošību un transporta darbinieku veselību un labbūtību. Satiksmes drošība EMERS aktivizēšanas periodā joprojām ir būtiska, tomēr ierobežojumi, ko minētie noteikumi uzliek militārā transporta operācijām, var izraisīt kritisku kavēšanos. Tāpēc šajā periodā militārajiem pārvadājumiem pa autoceļiem būtu jāpiemēro mazāk ierobežojoši noteikumi, neapdraudot darba ņēmēju labklājību un transporta drošību.

(34)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/797  35 (14) ir noteikts, ka, pirms dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izmanto ritekli kādā konkrētā tīklā, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam būtu jāpārbauda, vai riteklim ir piešķirta atļauja šai izmantošanas telpai un vai tas ir pienācīgi reģistrēts. EMERS aktivizēšanas periodā, ņemot vērā militārā transporta operāciju lielāku apjomu un biežumu, divējāda lietojuma dzelzceļa ritekļi varētu būt vajadzīgi ārpus tiem noteiktajām atļautajām izmantošanas telpām. Tāpēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai tos izmantot ārpus minētajām izmantošanas telpām ar noteikumu, ka drošība tiek garantēta ar citiem mehānismiem.

(35)Savienības un valstu noteikumi, kas ierobežo satiksmi, pamatojoties uz trokšņa, gaisa kvalitātes un citiem vides kritērijiem, atbalsta Savienības mērķus samazināt transporta nozares vidisko ietekmi un nodrošināt iedzīvotāju labbūtību. Tomēr ārkārtas gadījumos, kad sevišķi svarīgu sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ ir jāpalielina militārā transporta operāciju apjoms un biežums, minētie noteikumi var radīt nesamērīgus ierobežojumus un šāda transporta kavēšanos. EMERS aktivizēšanas periodā militārais transports būtu jāatbrīvo no ceļu satiksmes ierobežojumiem, kuru pamatā ir transportlīdzekļu vidiskais sniegums, un no ierobežojumiem, kuru pamatā ir gaisa kvalitāte un trokšņa kontrole un kuri ieviesti ostās un lidostās.

(36)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/625  36 (15) ir paredzēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm, ko dalībvalstu kompetentās iestādes veic, lai pārbaudītu atbilstību Savienības tiesību aktiem konkrētās jomās, arī pārtikas un barības nekaitīguma un dzīvnieku veselības jomā. Konkrētāk, Regulā (ES) 2017/625 ir noteikts, ka konkrētu kategoriju dzīvnieki un preces no trešām valstīm robežkontroles punktā oficiālo kontroļu veikšanai jāuzrāda, kad tos pirmo reizi ieved Savienībā, lai pārbaudītu atbilstību Savienības prasībām, kas cita starpā attiecas uz sabiedrības veselību un dzīvnieku veselību.

(37)Regulā (ES) 2017/625 nav paredzēti īpaši mehānismi saistībā ar paātrinātām vai atceltām oficiālajām kontrolēm ārkārtas situācijās, kas pamato attiecīgo preču ātru ievešanu Savienības teritorijā. EMERS aktivizēšanas periodā Regulā (ES) 2017/625 paredzētā prasība veikt obligātu robežkontroli var radīt kavējumus, kas nav savienojami ar steidzamu un netraucētu pārtikas, barības un suņu militāro transportu. Lai EMERS aktivēšanas gadījumā nodrošinātu ātru un netraucētu militāro transportu, attiecībā uz pārtikas un barības krājumiem un militārajiem suņiem, ko ieved Savienībā, ir vajadzīga Regulā (ES) 2017/625 prasītā atkāpe no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos.

(38)Lai nodrošinātu ātru un netraucētu militāro transportu Savienībā situācijās, kad tiek aktivizēta EMERS, un lai izvairītos no sastrēgumposmiem, kas varētu negatīvi ietekmēt civilo transportu, muitas procedūras būtu jāpārvalda, aktivizējot protokolus un procedūras, ko sagatavojis Eiropas Savienības Muitas dienests, apspriežoties ar Komisiju, un muitas krīzes pārvaldības mehānismu, kas izklāstīts Regulā [muitas reforma]  37 (16).

(39)ES prioritārie militārās mobilitātes koridori, kas izklāstīti Padomes dokumentā “Militārās prasības militārajai mobilitātei Eiropas Savienībā un ārpus tās” 38 , ir instruments, kas atvieglo koordinētu to Eiropas transporta tīkla daļu īstenošanu, kurām ir īpaša militāra vērtība. Šādi koridori it īpaši ir paredzēti, lai nodrošinātu militārā karaspēka un materiālu netraucētu pārvietošanu visā Savienībā un ārpus tās. Koncentrējoties uz pašām steidzamākajām investīcijām divējāda lietojuma infrastruktūrā minētajos koridoros un īpaši uz mērķorientētām īstermiņa investīcijām (“karstie punkti”), dalībvalstis var ātri, saskaņoti un sinhronizēti modernizēt šos koridorus.

(40)Turklāt minētie koridori nodrošina pamatu, lai dalībvalstis un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji vai valstu aviācijas iestādes varētu iepriekš vienoties par noteiktiem maršrutiem un atbalsta objektiem, sevišķi attiecībā uz bīstamo kravu militāro transportu un nestandarta kravu militāro transportu, un par iepriekš noteiktiem pārrobežu gaisa satiksmes savienojumiem vai savienotības punktiem. Šādi iepriekš saskaņoti vai iepriekš noteikti maršruti būtu jāizveido, lai ievērojami saīsinātu laiku, kas vajadzīgs satiksmes organizācijas pasākumu sagatavošanai.

(41)Savienības transporta sistēmas pamatā ir tādu satiksmes pasākumu un tehnisko prasību izstrāde, kuru mērķis ir nodrošināt un uzlabot drošību un uzticamību. Šie mērķi līdzīgā veidā noder militārajam transportam, kas izmanto divējāda lietojuma infrastruktūru, kā arī transporta sistēmu noturībai un drošībai. 

(42)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2022/2557  39 (17) ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāidentificē kritiskās vienības, kas sniedz pamatpakalpojumus vienpadsmit būtiskās iekšējā tirgus nozarēs, ar mērķi uzlabot minēto kritisko vienību noturību pret visiem apdraudējumiem un ņemt vērā gan dabas, gan cilvēka radītus riskus. Direktīvā (ES) 2022/2557 arī paredzēts, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka kritiskās vienības veic pasākumus, lai uzlabotu savu noturību. Turklāt var būt noteikta divējāda lietojuma transporta, enerģētikas un digitālā infrastruktūra, kas ir kritiski svarīga militārajam transportam, un it īpaši infrastruktūra, kas atrodas ES militārās mobilitātes koridoros vai gar tiem. Šai infrastruktūrai ir stratēģiska vērtība, kas sniedzas pāri valstu robežām. Tāpēc dalībvalstīm, Komisijai koordinējot, būtu jāapzina un jāaizsargā šāda stratēģiska divējāda lietojuma infrastruktūra (“SDLI”), ņemot vērā tās stratēģisko nozīmi. 

(43)Tāpēc dalībvalstīm un SDLI īpašniekiem, ekspluatantiem un pārvaldītājiem šāda infrastruktūra būtu jāaizsargā pret visiem apdraudējumiem nolūkā uzlabot tās noturību un vienmēr nodrošināt tās efektīvu darbību. SDLI īpašniekiem, ekspluatantiem un pārvaldītājiem būtu jāizpilda vismaz tie kritiskajām vienībām noteiktie pienākumi, kas izriet no Direktīvas (ES) 2022/2557, un būtiskajām un svarīgajām vienībām noteiktās prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2555 40 , neatkarīgi no tā, vai tās ietilpst minēto direktīvu darbības jomā.

(44)Turklāt, ņemot vērā paziņojumus šajā sakarā baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības nākotni, dalībvalstīm būtu arī jāievieš stingrāki noteikumi par stratēģiskas divējāda lietojuma infrastruktūras īpašumtiesībām un kontroli. Lai gan jaunu ārvalstu investīciju SDLI efektīva izvērtēšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/452 41 varētu palīdzēt novērst riskus, kas saistīti ar ļaunprātīgu ārvalstu īpašumtiesisko dalību vai kontroli, dalībvalstīm būtu arī jāmazina un jānovērš jau esošie riski, kas saistīti ar ārvalstu īpašumtiesisko dalību SDLI vai tās kontroli.

(45)Kā uzsvērts Militārās mobilitātes rīcības plānā 2.0, dalībvalstis saskaras ar spēju nepietiekamību militārās mobilitātes jomā. Minētā spēju nepietiekamība kavē dalībvalstu spēju veikt militārā transporta operācijas. Tāpēc ir lietderīgi pilnvarot Komisiju izveidot solidaritātes rezervi, lai novērstu minēto spēju nepietiekamību, ar ko saskaras dalībvalstis. Solidaritātes rezervei būtu jāļauj dalībvalstīm apvienot un koplietot transporta un loģistikas spējas, tai skaitā tās, kas uzlabo enerģētisko drošību, tādējādi atvieglojot to piekļuvi nepieciešamajām spējām un uzlabojot to spēju veikt militārā transporta operācijas.

(46)Komisijai būtu jānodrošina, ka solidaritātes rezerve tiek izveidota tā, lai mudinātu dalībvalstis brīvprātīgi dalīties ar savām transporta un loģistikas spējām – arī divējāda lietojuma mobilajiem aktīviem, piemēram, transportlīdzekļiem un kuģiem, – un dotu iespēju efektīvi izmantot Savienības finansējumu, lai atbalstītu minēto spēju izvietošanu un uzturēšanu. Solidaritātes rezervei būtu jāaptver arī Savienības transporta un loģistikas spējas, tai skaitā tās, par kurām ir noslēgti līgumi ar privātiem pārvadātājiem. Saistībā ar šādām Savienības transporta un loģistikas spējām īpaša uzmanība būtu jāpievērš retām un nepietiekamām spējām, kuras nav viegli pieejamas dalībvalstu bruņotajos spēkos un attiecībā uz kurām Savienības pakalpojumu līgumu slēgšana varētu sniegt būtisku pievienoto vērtību.

(47)Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piekļūt informācijai par esošajām divējāda lietojuma transporta spējām, lai pienācīgi plānotu turpmākās militārā transporta operācijas un apzinātu pastāvošo spēju nepietiekamību. Lielākā daļa civilo dzelzceļa un autotransporta līdzekļu, kuģu un gaisa kuģu ir reģistrēti valstu vai Eiropas reģistros. Tāpēc būtu jāuzlabo esošo spēju redzamība dalībvalstīm, nodrošinot, ka par militāro transportu atbildīgajiem valstu dienestiem ir piekļuve minētajiem reģistriem. Lai uzlabotu redzamību Savienības līmenī un atbalstītu militārā transporta plānošanu, arī Komisijai vajadzētu būt piekļuvei minētajai informācijai.

(48)Lielu skaitu civilo dzelzceļa ritekļu varētu uzskatīt par divējāda lietojuma transportlīdzekļiem, kas piemēroti militārām transporta operācijām vai ir viegli pārveidojami šiem mērķiem. Tāpēc būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai noteikt, vai un ar kādiem nosacījumiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kam pieder šādi ritekļi, par tiem atbildīgie ritekļu turētāji un ritekļu ražotāji, novērtē, vai dzelzceļa ritekļiem ir atbilstoši tehniskie raksturlielumi, lai tos izmantotu militārajā transportā. Šīm pilnvarām būtu jāietver tādu saskaņotu tehnisko parametru izstrāde, uz kuriem varētu balstīt šādu identificēšanu. 

(49)Ārkārtas apstākļos militārā transporta operācijām var būt nepieciešams izmantot specializētu infrastruktūru, aktīvus vai aprīkojumu, lai vēl vairāk atvieglotu militāro transportu. Lai nodrošinātu netraucētu piekļuvi šādiem kritiski svarīgiem transporta resursiem, dalībvalstīm būtu jāizveido vai jāievieš sistēma, kas ļautu tām savlaicīgi piekļūt šādiem resursiem, ja alternatīvi risinājumi, piemēram, līgumu slēgšana, nav pieejami vajadzīgajā termiņā.

(50)Šādam regulējumam būtu jāļauj dalībvalstīm kā galējo līdzekli iegūt pagaidu kontroli vai tiesības izmantot infrastruktūru, aktīvus vai aprīkojumu, ja tas ir absolūti nepieciešams militārā transporta nodrošināšanai. Tam būtu arī jānodrošina iespēja pēc pieprasījuma izmantot šādus pagaidu kontroles pasākumus, lai atbalstītu citu dalībvalstu militārā transporta operācijas. Tomēr šādi pasākumi nedrīkstētu netaisnīgi apgrūtināt attiecīgās infrastruktūras, aktīvu vai aprīkojuma īpašniekus, ekspluatantus un pārvaldītājus, un tāpēc tiem būtu jāsaņem pienācīga kompensācija par izdevumiem, kas radušies, un kaitējumu, kas nodarīts to ieviešanas rezultātā. Saskaņā ar Pamattiesību hartu dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka gadījumos, kad šādi pasākumi skar tiesības uz īpašumu, tie ir paredzēti tiesību aktos, tajos tiek respektēta minēto tiesību un brīvību būtība un ievērots proporcionalitātes princips.

(51)Lai gan Eiropadome 2024. gada Militārās mobilitātes solījumā uzsvēra, ka ir svarīgi noslēgt pamatlīgumus ar civilajiem transporta pakalpojumu sniedzējiem, visiem turpmākajiem pamatlīgumiem vajadzētu būt pārredzamākiem un elastīgākiem.

(52)Tā kā transporta spējas ir ierobežotas, dalībvalsts var noslēgt priekšlīgumus par spējām, kas jau ir rezervētas citas dalībvalsts vajadzībām. Lai novērstu šādus riskus, kas saistīti ar iespējamu dubultu rezervāciju, jaunajos pamatlīgumos transporta pakalpojumu sniedzējiem būtu jāinformē dalībvalstis par šādiem dubultas rezervācijas gadījumiem. Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu piekļuvi nepieciešamajiem transporta pakalpojumiem, jaunajiem pamatlīgumiem būtu jāļauj dalībvalstīm uzaicināt citas dalībvalstis pievienoties kā līgumslēdzējām pusēm.

(53)Neskarot valsts kontaktpunktu tīklu, kas izveidots saskaņā ar pastāvīgās strukturētās sadarbības aizsardzības jomā (PESCO) projektu “Militārā mobilitāte”, katrai dalībvalstij būtu jāizraugās pārrobežu militārā transporta valsts koordinators, lai nodrošinātu pārrobežu militārā transporta operāciju rezultatīvu koordināciju, saziņu un izpildi, it īpaši tad, ja tiek aktivizēta EMERS.

(54)Pārrobežu militārā transporta valsts koordinatoram vajadzētu būt vienmēr sasniedzamam, lai atvieglotu savlaicīgu informācijas un pieprasījumu apmaiņu saistībā ar militārā transporta operācijām, tai skaitā militārā transporta atļauju pieprasījumu un paziņojumu saņemšanu un nosūtīšanu. Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, valsts koordinatoram vajadzētu būt arī nepieciešamajām speciālajām zināšanām un resursiem, lai sniegtu konsultācijas un atbalstu muitas formalitāšu jomā, saņemtu prioritāras piekļuves pieprasījumus, kas iesniegti EMERS aktivizēšanas periodā, un atbildētu uz tiem, un atvieglotu nepieciešamās procedūras, un šādam koordinatoram vajadzētu būt spējai koordinēt darbību ar visiem attiecīgajiem valsts, reģionālā un vietējā līmeņa aktoriem, kas iesaistīti militārā transporta operācijās.

(55)Lai palīdzētu Komisijai īstenot šo regulu un veicinātu sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, būtu jāizveido Militārās mobilitātes transporta grupa. Šāda Militārās mobilitātes transporta grupa ir būtiska, lai cita starpā atvieglotu sadarbību militārā transporta atļauju piešķiršanā un satiksmes organizācijas pasākumu īstenošanā, it īpaši starp dalībvalstīm, kas atrodas vienos un tajos pašos militārās mobilitātes koridoros, veicinātu koordināciju un sadarbību starp dalībvalstīm, tai skaitā attiecīgo muitas formalitāšu īstenošanā, atvieglotu solidaritātes rezerves galveno transporta spēju apzināšanu un iepriekšēju izvietošanu, risinātu enerģētiskās drošības problēmas militārā transporta operācijās un noteiktu jomas, kurās var veikt spēju kopīgu iepirkumu militārajam transportam. Būtu jāļauj Militārās mobilitātes transporta grupai attiecīgā gadījumā un pienācīgi ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses, uzaicināt sanāksmēs novērotāja statusā piedalīties Ukrainu, Moldovu un Eiropas Ekonomikas zonas valstis. Attiecīgā gadījumā Militārās mobilitātes transporta grupai būtu arī jāļauj organizēt kopīgas sanāksmes ar Aizsardzības piegādes drošības padomi, kas izveidota saskaņā ar Regulas [EDIP priekšlikums] 57. pantu, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar militāro līdzekļu un spēju pieejamību.

(56)Lai veicinātu militārā transporta operāciju rezultatīvu izpildi Savienībā, dalībvalstīm būtu jāveic ikgadēja militārā transporta gatavības pārbaude, kas ļautu katrai dalībvalstij novērtēt savu gatavību veikt militārā transporta operācijas vai piedalīties tajās, kā arī īstenot EMERS. Šādām pārbaudēm cita starpā būtu jāpalīdz nodrošināt, ka dalībvalstis ir pienācīgi sagatavotas uzņemt pārrobežu militārā transporta operācijas savā teritorijā un ka tās ir veikušas nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu militārā transporta atļauju piešķiršanu un nodrošinātu visas valdības pieeju.

(57)Eiropadomes 2024. gada militārās mobilitātes solījumā tika uzsvērts, ka ir vajadzīgas regulāras mācības, lai izmēģinātu pārrobežu militāro pārvietošanos. Lai novērtētu šīs regulas efektivitāti šajā ziņā, būtiska ir arī Komisijas spēja veikt spriedzes testus. Tāpēc būtu jāļauj Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības struktūrām veikt spriedzes testus, lai uzlabotu dalībvalstu un Savienības līmeņa aktoru gatavību īstenot šo regulu. Šādos testos galvenā uzmanība būtu jāpievērš tādiem aspektiem kā gatavošanās EMERS aktivizēšanai, visas valdības pieejas efektivitātes novērtēšana šīs regulas mērķu īstenošanā un šīs regulas mērķu īstenošanas novērtēšana konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos, piemēram, konkrētos militārās mobilitātes koridoros vai nozarēs, tai skaitā muitā.

(58)Lai sasniegtu šīs regulas mērķi izveidot vienotus Savienības noteikumus militārajam transportam, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā atjaunināt to militārā transporta operāciju veidu sarakstu, uz kuriem attiecas I pielikumā noteiktās pastāvīgās militārā transporta atļaujas, un atjaunināt II pielikumā noteikto militārā transporta atļauju pieprasījumu un paziņojumu veidni, lai nodrošinātu, ka tā vienmēr ir aktuāla. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu  42 (19). Konkrētāk, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(59)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai izveidot drošu un ierobežotas piekļuves militārās mobilitātes digitālās informācijas sistēmu, noteikt aizsardzības un noturības pamatpasākumus un pastiprinātus aizsardzības pasākumus stratēģiskai divējāda lietojuma infrastruktūrai, izveidot solidaritātes rezervi, kas garantē, optimizē un atvieglo militāro transporta operāciju izpildi, apzināt dzelzceļa ritekļu kategorijas, kas ir vispiemērotākās izmantošanai militārā transporta ietvaros, noteikt tehniskās specifikācijas, uz kurām var balstīt šādu identifikāciju, un to, vai un ar kādiem nosacījumiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ritekļu turētājiem un ražotājiem šādi ritekļi būtu jāidentificē. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011  43 (20).

(60)Lielu skaitu dzelzceļa ritekļu varētu uzskatīt par divējāda lietojuma transportlīdzekļiem, kas nepieciešami dzelzceļa militārā transporta vajadzībām. Būtu jāļauj Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai (“ERA”) palīdzēt Komisijai noteikt kritērijus piemērotu ritekļu identificēšanai. Turklāt, lai ātri un efektīvi sāktu ekspluatēt dzelzceļa ritekļus, kas iesaistīti militārajā transportā, procesi būtu jāracionalizē un būtu jāļauj dalībvalstīm deleģēt ERA pilnvaras izsniegt atļaujas ritekļiem, ko var izmantot militārajā transportā. Pēc ritekļu atļauju piešķiršanas ERA būtu jāpiešķir dalībvalstu pilnvarām līdzīgas pilnvaras nekavējoties atjaunināt informāciju Eiropas ritekļu reģistrā (“EVR”). Attiecīgi būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/796  44 (21) un Direktīva (ES) 2016/797. Visbeidzot, vispārīgākā nozīmē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/796 būtu jāgroza, lai tā atspoguļotu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras nozīmi militārās mobilitātes atbalstīšanā, uzlabojot dzelzceļa sistēmas sagatavotību, noturību un drošību.

(61)Lai optimizētu gaisa telpas izmantošanu, ļoti svarīgi ir nodrošināt stabilus un nepārtraukti pieejamus sakaru pakalpojumus starp gaisa un zemes resursiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/2803  45 (22), kas stājās spēkā 2024. gada 1. decembrī, mērķis ir stiprināt kritiskās gaisa satiksmes infrastruktūras noturību. Tajā noteikts, ka saziņas, navigācijas un novērošanas sistēmu, aeronavigācijas informācijas pakalpojumu, automātiskās atkarīgās novērošanas, meteoroloģisko pakalpojumu un gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz lidlauka un pieejas kontroli ir jāatbilst stingrām sertifikācijas un īpašumtiesību prasībām. Minētās prasības – arī prasība, ka pakalpojumu sniedzējiem vairāk nekā 50 % apmērā jāpieder dalībvalstīm vai to valstspiederīgajiem un jābūt to faktiskā kontrolē, – ir izstrādātas, lai nodrošinātu gaisa satiksmes pakalpojumu integritāti un drošību. Tomēr, lai novērstu gaisa satiksmes pakalpojumu traucējumus, ir būtiski grozīt Regulu (ES) 2024/2803, atliekot tās attiecīgo noteikumu piemērošanu sakaru pakalpojumu sniedzējiem, lai saglabātu to operatīvo gatavību;

(62)Pašreizējais sadarbības modelis starp Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (“EASA”) un valstu bruņotajiem spēkiem ir izrādījies efektīvs divējāda lietojuma gaisa kuģu sertificēšanā. Tomēr lielu dronu sertifikācija rada būtiskus izaicinājumus, jo valstu bruņotie spēki tos sertificē nekoordinētā veidā, un tas rada sadrumstalotības risku un neatbilstību nākotnē gaidāmiem civilajiem noteikumiem. Bruņotie spēki uzskata, ka minētie droni ir jāintegrē vispārējā gaisa satiksmē, kā definēts Regulas (ES) 2024/2803 2. panta 4. punktā. Lai nodrošinātu šādu dronu divējādu lietošanu transporta vajadzībām, ir būtiski militārās prasības saskaņot ar nākotnes civilajām prasībām. Pašreizējais Savienības tiesiskais regulējums nenodrošina pietiekamu elastību, kas ļautu sertificēt inovatīvas tehnoloģijas un ražojumus, piemēram, noteiktu kategoriju dronus. Ir jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1139  46 (23) 71. pants, lai pieļautu atbrīvojumus no piemērojamajām prasībām, ja šādas prasības liedz sertificēt inovatīvas tehnoloģijas un ražojumus, vienlaikus nodrošinot visaugstāko drošuma un drošības līmeni, un lai izveidotu koordinētu pieeju sadarbībai starp EASA un valstu bruņotajiem spēkiem nolūkā noteikt lielu dronu sertifikācijas prasības.

(63)Lai uzlabotu militāro transportu, Savienībai būtu jāveicina inovatīvi divējāda lietojuma gaisa transporta risinājumi, tai skaitā bezpilota lidaparāti, autonomās sistēmas, progresīvi pilsētu gaisa mobilitātes risinājumi un kiberdrošas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas. Lai veicinātu ātrāku un autonomāku šādu tehnoloģiju izstrādi Savienībā, sadarbojoties civilajām un militārajām iestādēm, ir jāizveido regulatīvās testēšanas vides (“regulatīvās smilškastes”). Nodrošinot kontrolētus apstākļus eksperimentiem, minētajai testēšanas videi būtu jāpalīdz paātrināt jaunu spēju izvēršanu, uzlabot loģistiku un piegādes ķēdes pārvaldību un stiprināt militārā transporta gatavību un efektivitāti. Turklāt tām būtu jāatbalsta civilo un militāro reglamentējošo noteikumu saskaņošana, kas ļautu divējāda lietojuma gaisa transporta līdzekļus netraucēti integrēt gan komercpārvadājumos, gan militārā transporta operācijās, vienlaikus samazinot administratīvo slogu, kas saistīts ar transporta veidu maiņu. Tādējādi regulatīvajām smilškastēm būtu jāpalīdz novērst esošās regulējuma nepilnības, veicināt savstarpējo izmantojamību un sekmēt noturīgāku, efektīvāku un operatīvāku militārā transporta sistēmu Savienībā. Tāpēc Regula (ES) 2018/1139 būtu attiecīgi jāgroza, neskarot attiecīgās Savienības prasības un formalitātes tādās jomās kā veselība, drošums, vide un konkurence, kā arī muitas formalitātes un procedūras, kuras nevar atcelt regulatīvo smilškastu vajadzībām.

(64)Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālas informācijas aizsardzību saskaņā ar jo īpaši Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/443  47 (24), Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444  48 (25) un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgumu par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs  49 (26). Šajos pasākumos it īpaši būtu jāietver pienākums bez autora iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nepazemināt informācijas klasifikācijas līmeni vai neveikt tās deklasifikāciju. Iestādēm arī būtu atbilstoši jāapstrādā neklasificēta sensitīva informācija vai informācija, kura tiek sniegta konfidenciāli.

(65)Jebkādai personas datu apstrādei saskaņā ar šo regulu būtu jāatbilst piemērojamajiem personas datu aizsardzības noteikumiem. Personas datu apstrāde dalībvalstīs it īpaši būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679  50 (27) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK  51 (28). Komisijas īstenotā personas datu apstrāde būtu jāveic it īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725  52 (29).

(66)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, atvieglot militāro transportu Savienībā un pāri tās ārējām robežām, vienlaikus līdz minimumam samazinot un ierobežojot šāda transporta ietekmi uz civilo transportu, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs atsevišķi, jo pašreizējā sadrumstalotība, neefektivitāte un valstu politikas nekonsekventa īstenošana neļauj panākt efektīvu risinājumu dalībvalstu līmenī, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(67)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas [DD/MM/GGGG] sniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka pasākumus, kas saistīti ar divējāda lietojuma aprīkojumu, transportlīdzekļiem un infrastruktūru, nolūkā atvieglot militāro transportu Savienībā un pāri tās ārējām robežām, vienlaikus līdz minimumam samazinot un ierobežojot šāda transporta ietekmi uz civilo transportu.

Ar šo regulu konkrētāk nosaka:

a)vienotu satvaru atļauju piešķiršanas procedūrām pārrobežu militārajam transportam un pasākumiem, kas nodrošina netraucētu un drošu militāro transportu, arī pasākumiem, ar kuriem vienkāršo muitas formalitātes, kas piemērojamas šādam transportam pie Savienības ārējām robežām;

b)efektīvus, koordinētus un iedarbīgus pasākumus, kas atvieglo militāro transportu, reaģējot uz pagaidu, ārkārtas un steidzamām situācijām;

c)noteikumus, kuru mērķis ir padarīt divējāda lietojuma transporta infrastruktūru piemērotu divējāda lietojuma mērķiem un aizsargāt stratēģisko divējāda lietojuma infrastruktūru un padarīt to noturīgu pret visiem apdraudējumiem un briesmām;

d)noteikumus, kuru mērķis ir koplietot un apvienot Savienības un dalībvalstu transporta un loģistikas spējas un palielināt militārā transporta esošo transporta spēju redzamību.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro aprīkojuma, preču un personāla transportam, ko veic dalībvalstu bruņotie spēki vai – šīs regulas 17. un 19. pantā paredzētajos gadījumos – Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) sabiedrotie vai par ko tie ir atbildīgi, kas daļēji vai pilnībā notiek Savienībā un kura laikā tiek izmantota divējāda lietojuma infrastruktūra, aktīvi un spējas, kas atrodas Savienībā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)“militārais transports” ir aprīkojuma, preču vai personu transportēšana, ko tieši veic bruņotie spēki, kā arī transportēšana, ko to vārdā veic civilie uzņēmumi vai citi darbuzņēmēji, kurus iesaista minētie bruņotie spēki, arī saistībā ar militārām mācībām, operāciju vai misiju, un kas ietver transportlīdzekļu, kuģu vai gaisa kuģu pārvietošanu ar apkalpi vai bez tās, izmantojot to piedziņu;

2)“militārā transporta operācija” ir militārā transporta brauciens vai lidojums ar kravu vai bez tās;

3)“militārā transporta atļauja” ir atļauja vai diplomātiskā atļauja, ko uzņemošā dalībvalsts piešķir pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij attiecībā uz pārrobežu militāro transportu;

4)“pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas uzņemošajai dalībvalstij iesniedz pieprasījumu veikt militārā transporta operāciju, šķērsojot minētās uzņemošās dalībvalsts teritoriju, vai dalībvalsts, kas iesniedz 35. pantā minēto solidaritātes rezerves atbalsta pieprasījumu;

5)“uzņemošā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas ir militārā transporta operācijas galamērķis, vai dalībvalsts, kuru šķērso vai pārlido militārā transporta operācijas tranzītā;

6)“nestandarta militāra krava” ir ar militāro jomu saistītas preces vai aprīkojums, kuru drošai pārvadāšanai nepieciešamas īpašas atļaujas, pielāgoti transporta plāni vai specializēta loģistika un kuri kopā ar transportlīdzekli, ar ko veic militāro transporta operāciju, pārsniedz:

a)attiecībā uz autopārvadājumiem – maksimāli pieļaujamos gabarītus (garums, platums, augstums) vai svara ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 96/53/EK I pielikumā;

b)attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumiem – svara ierobežojumus, gabarītus vai citus tehniskos raksturlielumus, kas norādīti Direktīvas (ES) 2016/797 49. pantā minētajā infrastruktūras reģistrā un RINF lietojumprogrammā, kura minēta Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/777  53 (30);

7)“nestandarta militārais transports” ir nestandarta militārās kravas militārais transports;

8)“bīstamas preces” ir vielas un izstrādājumi, uz kuriem attiecas šīs regulas 10. panta 1. punktā minētie starptautiskie nolīgumi un noteikumi;

9)“uzņēmējvalsts atbalsts” ir jebkura darbība vai palīdzība, ko sniedz uzņemošā dalībvalsts vai kas tiek sniegta tās vārdā, lai atvieglotu pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts militārā personāla un aprīkojuma tranzītu caur uzņemošās dalībvalsts teritoriju un pagaidu izvietošanu tajā, tai skaitā piekļuvi degvielas uzpildes un transportlīdzekļu uzlādes vietām, stāvvietām un atpūtas vietām saistībā ar militārā transporta operāciju;

10)“satiksmes organizācijas pasākumi” ir operacionāli pasākumi, ko noteikušas uzņemošās dalībvalsts kompetentās iestādes, lai to attiecīgajās teritorijās varētu veikt militārā transporta operācijas, tai skaitā satiksmes vadības pasākumi, pasākumi, ko veic, lai nodrošinātu nestandarta militāro kravu un bīstamo kravu drošu pārvadāšanu, eskortēšana un jebkādi citi drošības pasākumi, uzņēmējvalsts atbalsts un jebkādas citas transporta veidam specifiskas prasības, piemēram, pagaidu ierobežotas piekļuves zonu izveide gaisa satiksmei;

11)“eskorts” ir apsardze vai policijas spēki, kas pavada militārā transporta operāciju;

12)“kabotāža” ir:

a)iekšzemes kravu komercpārvadājumi, ko kādā dalībvalstī pagaidu kārtā veic citā dalībvalstī iedibināts pārvadātājs;

b)iekšzemes pasažieru komercpārvadājumi, ko kādā dalībvalstī pagaidu kārtā veic citā dalībvalstī iedibināts pārvadātājs;

13)“pamatnolīgums” ir tāda vienošanās starp vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem un vienu vai vairākiem uzņēmējiem, kuras mērķis ir noteikt attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt attiecīgo līgumu noteikumus, jo īpaši attiecībā uz cenām, un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu;

14)“transporta spējas” ir jebkāds aprīkojums, transportlīdzekļi vai personāls (atsevišķi vai kopā), kas var atvieglot, padarīt iespējamas un veikt militārā transporta operācijas, kā arī mobilie aktīvi stratēģiskas divējāda lietojuma infrastruktūras remontam;

15)“loģistikas spējas” ir personāls, aprīkojums un pakalpojumi, kas var atvieglot, veicināt un īstenot uzņēmējvalsts atbalsta darbības, tai skaitā degvielas, krājumu un citu būtisku preču uzglabāšanu un izplatīšanu;

16)“stratēģiska divējāda lietojuma infrastruktūra” jeb “SDLI” ir infrastruktūra, kas atbilst 33. pantā noteiktajiem kritērijiem;

17)“infrastruktūras īpašnieki, ekspluatanti un pārvaldītāji” ir struktūras, kas atbild par investīcijām minētajā infrastruktūrā vai par tās ikdienas darbību;

18)“Padomes militārās prasības” ir “militārās prasības militārajai mobilitātei Eiropas Savienībā un ārpus tās”, ko Padome apstiprināja 2023. gada 26. jūnijā un 2023. gada 23. oktobrī, un visi to turpmākie grozījumi, ko apstiprinājusi Padome;

19)“militārās mobilitātes koridors” ir viens no ES prioritārajiem militārās mobilitātes koridoriem, kas noteikti Padomes militāro prasību II pielikumā;

20)“divējāda lietojuma” ir spēja attiecīgo resursu izmantot gan civilā, gan militārā transporta vajadzībām;

21)“pārtika” ir pārtika jeb pārtikas produkts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā  54 (31);

22)“preces, kas jāpārvieto vai jāizmanto saistībā ar militārām darbībām” ir jebkuras preces, arī dzīvnieki, kas jāpārvieto vai jāizmanto kādā no šādiem kontekstiem:

a)darbības, kuras organizē vai kontrolē vienas dalībvalsts, vairāku dalībvalstu vai trešās valsts, ar kuru viena dalībvalsts vai vairākas dalībvalstis ir noslēgušas nolīgumu veikt militārās darbības Savienības muitas teritorijā, attiecīgās militārās iestādes; vai

b)jebkādas militārās darbības, ko veic, pamatojoties uz jebkuru no tālāk minētajiem:

i)    Eiropas Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika (KĀDP);

ii)    1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā parakstītais Ziemeļatlantijas līgums.

II nodaļa
Vienots militārās mobilitātes satvars

1. sadaļa
Vienotas militārā transporta atļauju piešķiršanas procedūras un noteikumi

4. pants

Militārā transporta atļaujas

Lai atvieglotu pārrobežu militāro transportu, uzņemošā dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij var piešķirt jebkuru no šādām atļaujām:

a)pastāvīgās militārā transporta atļaujas, kā norādīts 5. pantā;

b)ad hoc militārā transporta atļaujas, kā norādīts 6. pantā.

5. pants

Pastāvīgās militārā transporta atļaujas

1.Pastāvīgā militārā transporta atļaujā norāda militārā transporta operāciju veidus, kurus uzņemošā dalībvalsts uzskata par atļautiem tās derīguma laikā. Pastāvīgās militārā transporta atļaujas attiecas vismaz uz tiem militārā transporta operāciju veidiem, kas izklāstīti I pielikumā.

2.Uzņemošā dalībvalsts pieņem lēmumu piešķirt vai atteikt pastāvīgo militārā transporta atļauju ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pastāvīgās atļaujas pieprasījuma saņemšanas.

3.Uzņemošā dalībvalsts un pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts, ciktāl iespējams, pastāvīgajā militārā transporta atļaujā vienojas par nosacījumiem, ar kādiem jāveic militārā transporta operācijas, uz kurām attiecas minētā pastāvīgā militārā transporta atļauja, ja tādas ir, arī par piemērojamiem satiksmes organizācijas pasākumiem un iepriekš noteiktiem maršrutiem.

4.Dalībvalstis, it īpaši tās, kas atrodas tajā pašā militārās mobilitātes koridorā, var saskaņot savas pastāvīgās militārā transporta atļaujas un veikt iepriekšēju koordināciju, sevišķi nolūkā nodrošināt satiksmes organizācijas pasākumu un iepriekš noteiktu maršrutu saskaņotību.

5.Pastāvīgās militārā transporta atļaujas ir derīgas, kamēr uzņemošā dalībvalsts tās nav nepārprotami apturējusi vai atsaukusi. Dalībvalsts aptur vai atsauc pastāvīgo militārā transporta atļauju tikai nepārvaramas varas gadījumā vai tad, ja pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai valsts drošībai minētajā dalībvalstī, un tā sniedz attiecīgu pamatojumu. Uzņemošā dalībvalsts, kas atsauc vai aptur atļauju, pēc iespējas drīzāk par to paziņo pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij.

6.Pienācīgi pamatotos gadījumos uzņemošā dalībvalsts var grozīt pastāvīgo militārā transporta atļauju, par to paziņojot pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij vismaz trīs darba dienas iepriekš.

7.Pirms militārā transporta operācijas veikšanas saskaņā ar derīgu pastāvīgu militārā transporta atļauju pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts nosūta paziņojumu uzņemošajai dalībvalstij. Ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts lūdz uzņēmējvalsts atbalstu vai citus satiksmes organizācijas pasākumus, šādu pieprasījumu iekļauj paziņojumā.

8.Šā panta 7. punktā minēto paziņojumu nosūta ne vēlāk kā 72 stundas pirms paredzētā ierašanās laika uzņemošās dalībvalsts robežšķērsošanas vietā. Ja tranzīts notiek caur vairākām dalībvalstīm, pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts paziņojumu vienlaikus iesniedz visām uzņemošajām dalībvalstīm. Ja paziņojumā ir iekļauts viens vai vairāki satiksmes organizācijas pasākumu pieprasījumi, uzņemošās dalībvalstis šos pieprasījumus koordinē un apstrādā vienlaikus, lai nodrošinātu saskaņotus satiksmes organizācijas pasākumus militārajam transportam. Uzņemošā dalībvalsts un pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts pastāvīgā militārā transporta atļaujā var vienoties par īsāku termiņu paziņojumiem par militārā transporta operācijām.

9.Saņemot 7. punktā minēto paziņojumu, uzņemošā dalībvalsts var noteikt īpašus satiksmes organizācijas pasākumus attiecīgajai militārā transporta operācijai vai izvirzīt nosacījumus minētajai militārā transporta operācijai, tai skaitā konkrētu maršrutu izmantošanu, it īpaši, ja tas ir nepieciešams nestandarta militāro kravu vai bīstamo kravu drošai pārvadāšanai saskaņā ar 10. un 11. pantu. Šādos gadījumos tā bez liekas kavēšanās saskaņo vajadzīgos pasākumus ar pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti, lai nodrošinātu, ka militārā transporta operācija var notikt, kā plānots.

10.Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā atjaunināt to militārā transporta operāciju veidu sarakstu, uz kuriem attiecas pastāvīgās militārā transporta atļaujas.

6. pants

Ad hoc militārā transporta atļaujas

1.Uzņemošā dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij var piešķirt ad hoc militārā transporta atļauju vienai vai vairākām militārā transporta operācijām, uz kurām neattiecas derīga pastāvīgā militārā transporta atļauja. Tā ir derīga tikai uz laiku, kas norādīts ad hoc militārā transporta atļaujā.

2.Pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts pieprasījumu par ad hoc militārā transporta atļauju iesniedz pēc iespējas drīzāk un jebkurā gadījumā savlaicīgi, lai uzņemošā dalībvalsts varētu piešķirt vai atteikt atļauju saskaņā ar 3. punktu. Ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts lūdz uzņēmējvalsts atbalstu vai citus satiksmes organizācijas pasākumus, šādu satiksmes organizācijas pasākumu pieprasījumu iekļauj ad hoc militārā transporta atļaujas saņemšanas pieprasījumā. Ja tranzīts notiek caur vairākām dalībvalstīm, pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts pieprasījumu vienlaikus iesniedz visām uzņemošajām dalībvalstīm. Uzņemošās dalībvalstis pēc tam koordinē un apstrādā pieprasījumus vienlaicīgi, lai nodrošinātu saskaņotus satiksmes organizācijas pasākumus militārajam transportam.

3.Uzņemošā dalībvalsts pieņem lēmumu piešķirt vai atteikt ad hoc atļauju ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc ad hoc atļaujas pieprasījuma saņemšanas. Savā lēmumā piešķirt ad hoc militārā transporta atļauju uzņemošā dalībvalsts var noteikt īpašus satiksmes organizācijas pasākumus attiecīgajai militārā transporta operācijai vai izvirzīt nosacījumus minētajai militārā transporta operācijai, tai skaitā konkrētu maršrutu izmantošanu, it īpaši, ja tas ir nepieciešams nestandarta militāro kravu vai bīstamo kravu drošai pārvadāšanai saskaņā ar 10. un 11. pantu. Šādos gadījumos tā bez liekas kavēšanās saskaņo vajadzīgos pasākumus ar pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti, lai nodrošinātu, ka militārā transporta operācija var notikt, kā plānots.

4.Uzņemošā dalībvalsts var atsaukt ad hoc militārā transporta atļauju tikai nepārvaramas varas gadījumā vai tad, ja pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai valsts drošībai minētajā dalībvalstī. Uzņemošā dalībvalsts, kas atsauc atļauju, pēc iespējas ātrāk par to paziņo pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij un to pienācīgi pamato.

5.Uzņemošā dalībvalsts var grozīt izdoto ad hoc militārā transporta atļauju tikai pienācīgi pamatotos gadījumos. Tā pēc iespējas drīzāk paziņo pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij par grozījumiem.

6.Pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts var grozīt iepriekš iesniegtu pieprasījumu saņemt ad hoc militārā transporta atļauju. Tā to dara ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms sākotnēji plānotā ierašanās datuma robežšķērsošanas vietā. Uzņemošā dalībvalsts bez liekas kavēšanās atbild uz izmaiņu pieprasījumiem.

7.Pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts iesniedz jaunu ad hoc militārā transporta atļaujas pieprasījumu, ja plānotie grozījumi attiecas uz bīstamo kravu vai nestandarta militāro kravu pārvadājumiem, būtiskām izmaiņām uzņēmējvalsts atbalstā vai datumu izmaiņām.

7. pants

Atsevišķi vilcienu ceļi militārajam dzelzceļa transportam

1.Pirms veikt militārā transporta operāciju pa dzelzceļu, pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts tieši vai ar tāda dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma starpniecību, kas veic militāro transportu minētās pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts vārdā, pieprasa atsevišķu vilcienu ceļu no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja(-iem) uzņemošajā dalībvalstī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES  55 (32) 48. pantu.

2.Ja saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 23. pantu ir nepieciešama infrastruktūras pārvaldītāja sadarbība, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa ritekļi, it īpaši, ja tie pārvadā nestandarta militāras kravas, ir saderīgi ar maršrutu un ir pienācīgi integrēti vilciena sastāvā, infrastruktūras pārvaldītājs pēc iespējas drīzāk sniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vajadzīgo informāciju un atvieglo jebkādu nepieciešamo testēšanu.

3.Ja dzelzceļa ritekļi, it īpaši, ja ar tiem pārvadā nestandarta militāro kravu, parastos ekspluatācijas apstākļos nav saderīgi ar maršruta parametriem, kas noteikti Īstenošanas regulā (ES) 2019/777 noteiktajās infrastruktūras reģistra kopīgajās specifikācijās, infrastruktūras pārvaldītājs pēc iespējas drīzāk nosaka, vai minētos ritekļus varētu droši ekspluatēt attiecīgajos ekspluatācijas apstākļos.

4.Ja dzelzceļa pārvadājums ietver bīstamas kravas, kas atļautas saskaņā ar 10. pantu, infrastruktūras pārvaldītājs un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību 10. pantā minētajiem noteikumiem.

5.Ja tranzīts notiek caur vairākām dalībvalstīm, minēto dalībvalstu infrastruktūras pārvaldītāji koordinē savu darbību, lai nodrošinātu militārā transporta operācijas saskaņotu norisi.

8. pants

Praktiskie pasākumi attiecībā uz militārā transporta atļauju procedūrām

1.Militārā transporta atļauju pieprasījumus, paziņojumus saskaņā ar šādām atļaujām un satiksmes organizācijas pasākumu pieprasījumus, kas paredzēti šajā nodaļā, arī attiecībā uz bīstamo kravu un nestandarta militāro kravu militāro transportu, iesniedz, izmantojot II pielikumā iekļauto veidni. Pieprasījumus un paziņojumus attiecībā uz vienu un to pašu militāro transportu apvieno vienā atļaujas pieprasījumā, vienā paziņojumā vai vienā satiksmes organizācijas pasākumu pieprasījumā. Neskarot piemērojamos Savienības muitas noteikumus, tai skaitā NATO un ES veidlapas Nr. 302, kas minētas 15. pantā, neviena dalībvalsts nepieprasa papildu veidlapas.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai grozītu II pielikumu, atjauninot veidnes saturu, lai ņemtu vērā tehnisko vai darbības attīstību.

3.Jebkādu saziņu starp pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti un uzņemošo dalībvalsti saskaņā ar 5. un 6. pantu nosūta ar pārrobežu militārā transporta valsts koordinatora starpniecību, kas iecelts saskaņā ar 40. panta 1. punktu.

9. pants

Netraucēts militārais transports

Lai nodrošinātu netraucētu militāro transportu, visus nepieciešamos kontroles pasākumus attiecībā uz militārā transporta operāciju eskortu, militārā transporta transportlīdzekļu un ieroču un munīcijas apzīmēšanu militārā transporta operācijām Savienībā veic tikai militārā transporta operācijas pirmajā plānotajā pieturvietā aiz dalībvalsts iekšējās robežas.

10. pants

Bīstamo kravu militārais transports

1.Bīstamo kravu militāro transportu atļauj, ja ir derīga 5. un 6. pantā minētā militārā transporta atļauja un ja šādi pārvadājumi atbilst prasībām, kas noteiktas attiecīgi jebkurā no šādiem tiesību instrumentiem:

a)Nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu, kas noslēgts 1957. gada 30. septembrī Ženēvā (ADR);

b)Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem, kas noslēgts 2000. gada 26. maijā Ženēvā (ADN);

c)Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, kas ir C pielikums Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kura noslēgta Viļņā 1999. gada 3. jūnijā (RID);

d)Starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss (IMDG kodekss);

e)Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija – tehniskās instrukcijas (ICAO-TI);

f)NATO Sabiedroto pārvietošanās publikācija Nr. 6 (AMovP-6).

2.Militārā transporta operācijas, ko saskaņā ar 17. pantu veic kāda NATO sabiedrotā bruņotie spēki, kas nav ADR, ADN, RID, IMDG kodeksa vai ICAO-TI līgumslēdzēja puse, ir atļautas, ja tās atbilst NATO AMovP-6 vai, ja AMovP-6 nav piemērojama, attiecīgi izcelsmes valstī piemērojamajiem valsts noteikumiem.

3.Vajadzības gadījumā saskaņā ar šo regulu noteiktajos satiksmes organizācijas pasākumos iekļauj īpašus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību prasībām, kas noteiktas 1. un 2. punktā minētajos instrumentos.

4.Par bīstamo kravu militāro transportu, ko veic saskaņā ar militārā transporta atļauju, pirms militārā transporta sākšanas nav jāiesniedz veidlapas vai dokumenti, kas apliecina atbilstību attiecīgi ADR, ADN, RID, IMDG kodeksā, ICAO-TI un NATO AMovP-6 noteiktajām prasībām vai izcelsmes valstī piemērojamajiem valsts noteikumiem.

11. pants

Nestandarta militārais transports pa autoceļiem

1.Militārais transports pa autoceļiem, ko veic transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi, kuri pārsniedz Direktīvas 96/53/EK I pielikumā noteiktās maksimālā svara vērtības vai gabarītus, ja šie transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi pārvadā nedalāmas kravas vai ir paredzēti nedalāmu kravu pārvadāšanai, kā noteikts Direktīvas 96/53/EK 2. pantā, ir atļauti, ja tiem ir derīga militārā transporta atļauja, kas minēta šīs regulas 5. un 6. pantā.

2.Attiecībā uz militāro transportu, ko veic saskaņā ar 1. punktu, uzņemošā dalībvalsts nosaka satiksmes organizācijas pasākumus, lai nodrošinātu nestandarta militāro kravu drošu transportēšanu un infrastruktūras saderību. Šādi satiksmes organizācijas pasākumi aizstāj īpašās atļaujas un līdzīgus pasākumus, kas minēti Direktīvas 96/53/EK 4. panta 3. punktā.

12. pants

Militārā transporta atbrīvošana no satiksmes ierobežojumiem

1.Militārais transports, ko veic saskaņā ar derīgu 5. un 6. pantā minēto militārā transporta atļauju, ir atļauts nedēļas nogalēs, svētku dienās, valsts svinību dienās, nakts laikā un jebkurā citā laikposmā, uz kuru var attiekties satiksmes ierobežojumi.

2.Dalībvalstis atbrīvo militārā transporta operācijas, ko tieši veic bruņotie spēki, no satiksmes ierobežojumiem, kurus piemēro konkrētos ceļa posmos un kuru pamatā ir transportlīdzekļu vidiskais sniegums.

13. pants

Militārā transporta atbrīvošana no kabotāžas noteikumiem

1.Vajadzības gadījumā, lai atvieglotu militāro transportu, dalībvalstis var atbrīvot civilo pārvadātāju veiktu militāro transportu no Regulas (EK) Nr. 1072/2009 8. pantā noteiktajiem kabotāžas pārvadājumu ierobežojumiem.

2.Dalībvalstis informē Komisiju un citas dalībvalstis par šādiem atbrīvojumiem.

14. pants

Militārās mobilitātes digitālās informācijas sistēma

1.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko izveido drošu un ierobežotas piekļuves militārās mobilitātes digitālās informācijas sistēmu (“sistēma”), ņemot vērā šādas prasības:

a)sistēmu ievieš līdz 2030. gadam;

b)jebkāda ES veidlapas Nr. 302 digitalizācija sistēmā atbilst piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem muitas jomā, tai skaitā kopējām datu prasībām, kas veido ES muitas datu modeli, kā noteikts Regulas (ES) [muitas reforma] 36. pantā;

c)sistēmu nodrošina un uztur Komisija;

d)izņemot attiecīgos tiesību aktus muitas jomā, sistēmā ņem vērā militārā transporta īpatnības saistībā ar NATO operācijām, kā noteikts 17. pantā;

e)sistēma vajadzības gadījumā nodrošina sadarbspēju, un to izstrādā, izmantojot Savienības un starptautiskos standartus un pienācīgi ņemot vērā ES tiesību aktus muitas jomā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 45. panta 4. punktā.

2.Kad sistēma ir izveidota un sākusi darboties, dalībvalstis to izmanto visām procedūrām, uz kurām attiecas šī nodaļa, arī muitas formalitātēm, kas saistītas ar šajā regulā minēto ES veidlapu Nr. 302.

15. pants

Vienkāršotas muitas formalitātes

1.Tādu preču militārajam transportam, kas pārvietojamas vai izmantojamas militārām darbībām, šķērsojot Savienības ārējās robežas, piemēro muitas uzraudzību, un tās deklarē attiecīgajai muitas procedūrai, izmantojot attiecīgi NATO veidlapu Nr. 302 vai ES veidlapu Nr. 302, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446  56 (34) 1. panta 50. un 51. punktā, ja vien par attiecīgo militārā transporta operāciju atbildīgās militārās iestādes skaidri nenolemj iesniegt standarta muitas deklarāciju.

2.Ja sūtījumi, kas deklarēti saskaņā ar ES vai NATO veidlapu Nr. 302, izraudzīti fiziskai kontrolei vai dokumentu kontrolei, minēto kontroli veic prioritārā kārtā.

16. pants

ES veidlapas Nr. 302 digitalizācija

1.Kad 14. pantā minētā militārās mobilitātes digitālās informācijas sistēma ir izveidota un sākusi darboties, dalībvalstu muitas dienesti to izmanto ar ES veidlapu Nr. 302 saistītas informācijas apmaiņai un glabāšanai, pamatojoties uz kopīgām datu prasībām, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) [muitas reforma] 36. pantu. Dalībvalstu muitas dienestiem un Eiropas Savienības Muitas dienestam ir piekļuve minētajai sistēmai, lai tie varētu pildīt savus muitas pienākumus saistībā ar militāro mobilitāti.

2.Militārās mobilitātes digitālās informācijas sistēmas īslaicīgu darbības traucējumu gadījumā uzņēmēji un citas personas, tai skaitā militārās iestādes, iesniedz informāciju, lai izpildītu attiecīgās formalitātes, izmantojot līdzekļus, kas noteikti saskaņā ar Regulas [muitas reforma] 203. pantu, arī līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

17. pants

Militārais transports saistībā ar NATO operācijām

1.Attiecībā uz militāro transportu saistībā ar operācijām, misijām un mācībām, par kurām kopīgi vienojas Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO), kā arī saistībā ar operācijām, misijām un mācībām, ko īsteno daudzpusējā un divpusējā līmenī starp NATO dalībvalstīm, dalībvalstis, kas ir Ziemeļatlantijas līguma puses, šīs iedaļas 4. līdz 13. panta nolūkos citas Ziemeļatlantijas līguma puses uzskata par līdzvērtīgām pieprasījuma iesniedzējām dalībvalstīm. Šādā gadījumā tās piemēro šīs iedaļas 4. līdz 13. panta noteikumus mutatis mutandis un neskarot Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses.

2.Dalībvalstis, kas nav Ziemeļatlantijas līguma puses, var arī nolemt 4.–13. panta nolūkos Ziemeļatlantijas līguma puses, kas nav dalībvalstis, uzskatīt par līdzvērtīgām pieprasījuma iesniedzējām dalībvalstīm un piemērot minētos noteikumus mutatis mutandis.

2. sadaļa
Eiropas militārās mobilitātes pastiprinātas reaģēšanas sistēma (EMERS)

18. pants

EMERS

1.Izveido Eiropas militārās mobilitātes pastiprinātas reaģēšanas sistēmu (“EMERS”). Pēc EMERS aktivizēšanas saskaņā ar 19. pantā izklāstītajām procedūrām un nosacījumiem šī sistēma dod iespēju īstenot šajā iedaļā paredzētos pagaidu pasākumus.

2.EMERS aktivizēšanas periodā šajā iedaļā paredzētos pagaidu pasākumus piemēro visā Savienības teritorijā.

19. pants

EMERS aktivizēšana

1.EMERS var aktivizēt saskaņā ar šā panta 2. punktā noteikto procedūru, ja Savienībā vai kādā tās daļā ir esoša vai paredzama vajadzība pēc ievērojami lielāka militārā transporta apjoma, biežuma vai ātruma un ja spēkā esošie noteikumi par militāro transportu un transporta tīkla jaudu neļauj nodrošināt minēto vajadzību vai nav pietiekami, lai to nodrošinātu.

2.Ja Komisija uzskata, ka šā panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, vai pēc vismaz vienas dalībvalsts pamatota pieprasījuma Komisija pēc iespējas drīzāk iesniedz Padomei priekšlikumu īstenošanas aktam, lai aktivizētu EMERS.

Pirms EMERS aktivizēšanas pieprasīšanas un ja tas ir iespējams, ņemot vērā steidzamību, Komisija apspriežas ar Militārās mobilitātes transporta grupu.

Pirms aktivizēšanas pieprasījuma iesniegšanas vai līdztekus šādai pieprasīšanai Komisija veic novērtējumu par EMERS aktivizēšanas ietekmi uz iekšējā tirgus darbību un iespējamo vajadzību pēc ietekmes mazināšanas pasākumiem.

3.Padome pēc šā panta 2. punktā minētā Komisijas priekšlikuma ne vēlāk kā 48 stundas pēc aktivizēšanas pieprasījuma saņemšanas var pieņemt īstenošanas aktu par EMERS aktivizēšanu. Padomes īstenošanas aktā nosaka EMERS piemērošanas ilgumu, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

Padome īstenošanas aktā, ar ko aktivizē EMERS, precizē, kuras šīs iedaļas noteikumu sekas dalībvalstīm, kas ir Ziemeļatlantijas līguma puses, ir jāattiecina uz militāro transportu, ko veic Ziemeļatlantijas līguma puses, kuras nav dalībvalstis, neskarot attiecīgās muitas formalitātes. Dalībvalstis, kas nav Ziemeļatlantijas līguma puses, var nolemt piemērot tādu pašu EMERS noteikumu paplašināšanu attiecībā uz Ziemeļatlantijas līguma pusēm, kas nav dalībvalstis. Pieņemot lēmumu dažus EMERS noteikumus attiecināt arī uz Ziemeļatlantijas līguma pusēm, kas nav dalībvalstis, Padome īpaši ņem vērā operācijas, misijas un mācības, par kurām ir panākta kopīga vienošanās NATO un kuras ir saistītas ar EMERS mērķiem, un ievēro Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses.

4.EMERS piemērošanas laikā Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas vajadzības gadījumā sasauc Militārās mobilitātes transporta grupas ārkārtas sanāksmes. Dalībvalstis cieši sadarbojas ar Komisiju, laikus informējot to par visiem valsts pasākumiem, kas veikti attiecībā uz EMERS aktivizēšanu, un koordinē tos ar Komisiju.

5.Pēc pamatota vismaz vienas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija novērtē, vai joprojām ir izpildīti šā panta 1. punktā minētie nosacījumi, un attiecīgā gadījumā iesniedz Padomei jaunu priekšlikumu. Pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, Padome saskaņā ar šā panta 2. punktā noteikto procedūru var nolemt pagarināt EMERS termiņu vai izbeigt to pirms šā panta 3. punktā minētajā Padomes īstenošanas aktā noteiktā termiņa beigām. Katrs īstenošanas akts, ar ko pagarina EMERS piemērošanu, paliek spēkā uz laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Ja pēc minētā datuma ir vajadzīgs turpmāks pagarinājums, piemēro to pašu šajā pantā paredzēto procedūru.

20. pants

Paziņošana par militāro transportu EMERS aktivizēšanas periodā

1.Atkāpjoties no 5. un 6. panta, EMERS aktivizēšanas periodā militārā transporta atļauju pieprasījumus uzskata par pieņemtiem uzņemošajās dalībvalstīs. Tas neskar dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes.

2.Pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts iespējami drīz un ne vēlāk kā sešas stundas pirms paredzētā ierašanās laika uzņemošās dalībvalsts robežšķērsošanas vietā paziņo uzņemošajām dalībvalstīm par plānoto militāro transportu. Paziņojumā iekļauj visu attiecīgo informāciju, tai skaitā pārvadājumu apjomu, paredzēto maršrutu un grafiku, un attiecīgā gadījumā pieprasījumu pēc uzņēmējvalsts atbalsta vai citiem satiksmes organizācijas pasākumiem.

3.Ja uzņemošā dalībvalsts pieprasa satiksmes organizācijas pasākumus saskaņā ar 5. panta 9. punktu un 6. panta 3. punktu, tā tos nosaka bez liekas kavēšanās, lai nodrošinātu, ka transporta operācija var notikt, kā plānots. 

21. pants

Prioritāra piekļuve EMERS aktivizēšanas periodā

1.EMERS aktivizēšanas periodā dalībvalstis, kā arī infrastruktūras īpašnieki, ekspluatanti un pārvaldītāji vai attiecīgā gadījumā saistīto pakalpojumu vai objektu nodrošinātāji piešķir militārajam transportam – arī nestandarta militārajam transportam vai bīstamo kravu transportam – prioritāru piekļuvi transporta tīkliem un infrastruktūrai, tai skaitā autoceļu tīkliem, ceļmalas stāvvietām un atpūtas zonām, dzelzceļa tīkliem, stacijām un apkalpes kompleksiem, jūras un iekšējo ūdensceļu infrastruktūrai, arī iekšējiem ūdeņiem un teritoriālajām jūrām, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā (UNCLOS), jūras ceļiem, kuģu ceļiem, bagarētiem kanāliem, ostu pieejām, zonām, kurās veic jūras satiksmes pārvaldību vai loča pakalpojumus, slūžām, ostām un ostu termināļiem, jūras kanāliem, lidlaukiem, gaisa telpai, multimodāliem kravas termināļiem, degvielas uzpildes / transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūrai visiem transporta veidiem un saistītajiem pakalpojumiem un objektiem.

2.Lai nodrošinātu prioritāru piekļuvi militārā transporta operācijai, bruņotie spēki, kas veic militāro transportu vai slēdz līgumus par to, iesniedz pieprasījumu par prioritāru piekļuvi uzņemošās dalībvalsts pārrobežu militārā transporta koordinatoram, kas iecelts saskaņā ar 40. pantu.

3.Šā panta 2. punktā minēto pieprasījumu iesniedz pēc iespējas drīzāk, un tajā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai pienācīgi sagatavotu militārā transporta prioritāro piekļuvi. Tajā it īpaši norāda paredzamo ierašanās laiku un prioritārās piekļuves ilgumu, kā arī transportlīdzekļu skaitu, kravas aprakstu, to attiecīgos gabarītus un svaru. Tajā arī norāda, vai militārais transports ietver bīstamas kravas, un precizē to veidu. Tas var ietvert pieteikumu satiksmes organizācijas pasākumiem, kas minēti 20. panta 2. punktā.

4.Uzņemošās dalībvalsts pārrobežu militārā transporta valsts koordinators nekavējoties informē attiecīgās infrastruktūras īpašniekus, ekspluatantus un pārvaldītājus vai attiecīgā gadījumā saistīto pakalpojumu vai iekārtu nodrošinātājus par prioritāras piekļuves pieprasījumu un to, ka tos varētu skart militārā transporta operācija, lai tie varētu piešķirt prioritāti saskaņā ar šā panta 6. punktu.

5.Ar pārrobežu militārā transporta valsts koordinatora palīdzību bruņotie spēki, kas veic militāro transportu vai slēdz līgumus par šādu transportu, pieprasa:

a)no kompetentajiem infrastruktūras pārvaldītājiem – piešķirt atsevišķus vilcienu ceļus;

b)no kompetentajām ostas iestādēm – piešķirt piestātnes un ostas pakalpojumus;

c)no kompetentajiem lidostu pārvaldītājiem un koordinatoriem, Eiropas tīkla pārvaldnieka un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja (attiecīgā gadījumā) – piešķirt nepieciešamo gaisa telpu un piekļuvi lidlauka pakalpojumiem.

6.Prioritāro piekļuvi piešķir pēc iespējas drīzāk pēc šā panta 2. un 5. punktā minētajiem pieprasījumiem, un saskaņā ar šā punkta noteikumiem par to nekavējoties informē bruņotos spēkus, kas veic militāro transportu vai slēdz līgumus par militāro transportu. Ciktāl nepieciešams un pienācīgi ņemot vērā drošības pasākumus, esošos vai plānotos transporta pakalpojumus un operācijas pārtrauc, atliek vai atceļ, lai nodrošinātu prioritāru piekļuvi militārajam transportam.

Attiecībā uz militāro transportu pa autoceļiem attiecīgie ceļu infrastruktūras īpašnieki, ekspluatanti un pārvaldītāji informē bruņotos spēkus, kas veic militāros pārvadājumus vai slēdz līgumus par šādiem pārvadājumiem, ka tie ir veikuši nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu prioritāru piekļuvi autoceļu nodevu iekasēšanas posmiem, stāvvietām un atpūtas vietām, tiltiem un tuneļiem to ceļu tīklā. Pārrobežu militārā transporta valsts koordinators var ieteikt maršrutu un ceļu infrastruktūru, kas nodrošina vislabāko prioritāro piekļuvi pieprasījuma iesniedzējiem bruņotajiem spēkiem.

Attiecībā uz militāro dzelzceļa transportu, atkāpjoties no 7. panta 1. punkta, infrastruktūras pārvaldītājs sešu stundu laikā piešķir atsevišķus vilcienu ceļus. Tomēr bīstamo kravu pārvadājumu vai nestandarta militāro pārvadājumu gadījumā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atsevišķus vilcienu ceļus piešķir pēc iespējas ātrāk.

Attiecībā uz ostām kompetentās ostas iestādes informē bruņotos spēkus, kas veic militāro transportu vai slēdz līgumus par šādu transportu, par piešķirto piestātni un piedāvātajiem ostas pakalpojumiem.

Attiecībā uz militāro transportu pa iekšējiem ūdensceļiem pārrobežu militārā transporta valsts koordinators vajadzības gadījumā informē bruņotos spēkus, kas veic militāro transportu vai slēdz līgumus par šādu transportu, par maršrutu un iekšējo ūdensceļu infrastruktūru, kas nodrošina vislabāko prioritāro piekļuvi.

Attiecībā uz militāro gaisa transportu kompetentie lidostu pārvaldītāji un koordinatori, Eiropas tīkla pārvaldnieks un attiecīgā gadījumā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs informē bruņotos spēkus, kas veic militāro transportu, slēdz līgumus par to vai to pasūta, par pieejamo gaisa telpu un piekļuvi lidlauka pakalpojumiem, ko piedāvā attiecīgās lidostas.

7.Ja militārajam transportam piešķir prioritāru piekļuvi saskaņā ar šā panta 1. punktu, citiem skartajiem transporta lietotājiem kompensācija nepienākas. Dalībvalstis un infrastruktūras īpašnieki, ekspluatanti un pārvaldītāji vai attiecīgā gadījumā saistīto pakalpojumu vai objektu nodrošinātāji dara visu iespējamo, lai ierobežotu šādas prioritāras piekļuves ietekmi, piemēram, attiecīgā gadījumā un atkarībā no pieejamības piedāvājot alternatīvus maršrutus, laika nišas, transporta pakalpojumus vai iekārtas, un pēc iespējas drīzāk informē transporta lietotājus.

8.Ja ārkārtas pasākumiem ir būtiska ietekme uz pārrobežu satiksmi, dalībvalstis, infrastruktūras īpašnieki, ekspluatanti un pārvaldītāji vai attiecīgā gadījumā saistīto pakalpojumu vai iekārtu nodrošinātāji koordinē savu darbību, lai pēc iespējas ierobežotu ietekmi uz satiksmes plūsmu.

22. pants

Bīstamo kravu militārie pārvadājumi EMERS aktivizēšanas periodā

1.Ja EMERS aktivizēšanas periodā bīstamo kravu militārajam transportam saskaņā ar šo regulu ir piemērojamas prasības, kas noteiktas 10. panta 1. punktā minētajos starptautiskajos nolīgumos vai valsts noteikumos, dalībvalstis var šādu transportu atbrīvot no minētajām prasībām vai valsts noteikumiem, ciktāl minētās prasības nav obligāti piemērojamas saskaņā ar minētajiem nolīgumiem. Ja dalībvalsts piešķir šādu atbrīvojumu, tā nenosaka jaunas prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.Dalībvalstis, kuras skar militārais transports, koordinē visus atbrīvojumus, kas piešķirti saskaņā ar šo pantu, un ar Militārās mobilitātes transporta grupas starpniecību nekavējoties par to informē citas dalībvalstis.

23. pants

Nestandarta militārais transports pa autoceļiem EMERS aktivizēšanas periodā

EMERS aktivizēšanas periodā militārais transports pa autoceļiem, ko veic ar transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu sastāviem, kuri pārsniedz Direktīvas 96/53/EK I pielikumā noteiktās maksimālā svara vērtības vai gabarītus, ir atļauti neatkarīgi no tā, vai krava ir vai nav nedalāma, neskarot jebkādus nepieciešamos satiksmes organizācijas pasākumus.

24. pants

Uzlabota stratēģiskās divējāda lietojuma infrastruktūras aizsardzība EMERS aktivizēšanas periodā

EMERS aktivizēšanas periodā dalībvalstis aktivizē pastiprinātus aizsardzības pasākumus saistībā ar stratēģisko divējāda lietojuma infrastruktūru, kas atrodas to teritorijā un ir apzināta saskaņā ar 33. pantu, lai to aizsargātu, padarītu noturīgu pret visiem apdraudējumiem un briesmām un nodrošinātu tās efektīvu darbību jebkurā laikā.

25. pants

Uzlabota piekļuve transportam un loģistikas spējām EMERS aktivizēšanas periodā

1.EMERS aktivizēšanas laikā un ja darbojas 35. pantā minētā solidaritātes rezerve, Komisija, ņemot vērā Militārās mobilitātes transporta grupas ieteikumu, var noteikt konkrētas solidaritātes rezervē reģistrētas spējas, kas ir steidzami vajadzīgas, lai atbalstītu konkrētas dalībvalstis. Šādos gadījumos šo spēju pieprasījumus no skartajām dalībvalstīm un dalībvalstīm, kas atbalsta skartās dalībvalsts militārā transporta operācijas, izskata prioritārā kārtā.

Koplietošanas un koordinācijas centieni saskaņā ar 35. pantā minēto solidaritātes rezervi ir vērsti uz šo prioritāro pieprasījumu atbalstīšanu, nodrošinot, ka nepieciešamās spējas tiek darītas pieejamas savlaicīgi un efektīvi.

Ja dalībvalstu spējas pēc šīs regulas stāšanās spēkā ir iegūtas, par tām noslēgti līgumi vai tās iegādātas ar Savienības finansējuma atbalstu un varētu atbalstīt prioritāros pieprasījumus saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, dalībvalstis neatsaucas uz ārkārtas situāciju, kurā ir jāizmanto to spējas, kā minēts 35. panta 10. un 11. punktā.

2.Komisija var palīdzēt dalībvalstīm slēgt līgumus par visām attiecīgajām transporta un loģistikas spējām.

3.Komisija pēc Militārās mobilitātes transporta grupas ieteikuma var slēgt līgumus par visām attiecīgajām transporta un loģistikas spējām.

26. pants

Atbrīvojums no kabotāžas noteikumiem attiecībā uz militārā transporta pa autoceļiem operācijām EMERS aktivizēšanas periodā

EMERS aktivizēšanas periodā civilo pārvadātāju veikto militāro transportu atbrīvo no Regulas (EK) Nr. 1072/2009 8. pantā noteiktajiem kabotāžas pārvadājumu ierobežojumiem un no to kabotāžas pārvadājumu ilguma un biežuma ierobežojumiem, kurus veic saistībā ar pasažieru autopārvadājumiem.

27. pants

Atkāpes no noteikumiem par transportlīdzekļa vadīšanas laiku un atpūtas laikposmiem militārā transporta operācijās EMERS aktivizēšanas periodā

1.EMERS aktivizēšanas periodā militārā transporta operācijām, ko veic civilie pārvadātāji, piemēro šādas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 561/2006 noteiktās atkāpes no transportlīdzekļa vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem:

a)atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 561/2006 6. panta 1. punkta, ikdienas transportlīdzekļa vadīšanas laikposmu, kas ir 9 stundas, divas reizes nedēļā pagarina līdz 11 stundām;

b)atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 561/2006 6. panta 2. punkta, 56 stundu iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikposmu pagarina līdz 60 stundām;

c)atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 561/2006 6. panta 3. punkta, kopējo uzkrāto transportlīdzekļa vadīšanas laikposmu jebkurās divās secīgās nedēļās pagarina no 90 stundām līdz 96 stundām;

d)atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 561/2006 7. panta pirmās daļas, četru ar pusi stundu transportlīdzekļa vadīšanas laikposmu, pēc kura transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums ieturēt ne mazāk kā 45 minūšu ilgu nepārtrauktu pārtraukumu, pagarina līdz piecām ar pusi stundām. Pārtraukumu var aizstāt ar trim 15 minūšu ilgiem pārtraukumiem, kas sadalīti tā, lai atbilstu minētās regulas 7. panta pirmās daļas noteikumiem;

e)atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 561/2006 8. panta 2. punkta otrās daļas, 9 stundu ikdienas atpūtas laikposmu uzskata par saīsinātu ikdienas atpūtas laikposmu;

f)atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 561/2006 8. panta 6. punkta pirmās daļas, jebkurās divās secīgās nedēļās transportlīdzekļa vadītājs var izmantot divus saīsinātus iknedēļas atpūtas laikposmus, kas ir vismaz 24 stundas ilgi. Ja izmanto šo atkāpi, minētās regulas 8. panta 6. punkta otrajā daļā minētā iknedēļas atpūtas laikposma sākumu var atlikt ilgāk par sešiem 24 stundu laikposmiem pēc iepriekšējā iknedēļas atpūtas laikposma beigām, tomēr nepārsniedzot divpadsmit 24 stundu laikposmus;

g)atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 561/2006 8. panta 6.b punkta, jebkuru iknedēļas atpūtas laikposma samazinājumu kompensē ar līdzvērtīgu atpūtas laikposmu, kas izmantots pirms divpadsmitās nedēļas beigām, kura seko attiecīgajai nedēļai, vai nu vienā reizē, vai arī kā divus atpūtas laikposmus, no kuriem viens ir vismaz 45 stundas ilgs;

h)atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 561/2006 8. panta 8. punkta, regulāros iknedēļas atpūtas laikposmus un jebkuru iknedēļas atpūtas laikposmu, kas ir ilgāks par 45 stundām un ko izmanto kā kompensāciju par iepriekšējiem saīsinātiem iknedēļas atpūtas laikposmiem, var izmantot transportlīdzeklī ar noteikumu, ka transportlīdzeklis ir droši novietots un tam ir piemēroti apstākļi atpūtai;

i)atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 561/2006 9. panta 1. punkta, atļauto pārtraukuma laikposmu no vienas līdz divām stundām pagarina, ja transportlīdzekļa vadītājs pavada transportlīdzekli, ko pārvadā ar prāmi vai vilcienu, un izmanto regulāro ikdienas atpūtas laikposmu vai saīsināto iknedēļas atpūtas laikposmu guļamvagonā, guļasvietā vai kušetē.

2.Šā panta 1. punktā noteikto atkāpju izmantošana neskar maksimālo darba laiku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/15/EK  57 (36).

3.Pārbaužu uz ceļiem vajadzībām transportlīdzekļa vadītājs pēc pilnvarotas kontroles amatpersonas pieprasījuma spēj uzrādīt kārtējās dienas un iepriekšējo dienu reģistrācijas diagrammas un visus manuālos ierakstus un izdrukas, kas pamato atkāpju izmantošanu.

28. pants

Dzelzceļa ritekļu izmantošana ārpus tiem noteiktās izmantošanas telpas EMERS aktivizēšanas periodā

1.EMERS aktivizēšanas periodā dzelzceļa ritekļus var izmantot ārpus izmantošanas telpas, kas norādīta atļaujā to laišanai tirgū saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 21. pantu, vai ārpus izmantošanas telpas, kurā tie tika nodoti ekspluatācijā saskaņā ar Savienības vai valsts tiesisko regulējumu, kas iepriekš bija piemērojams pirms minētajā direktīvā noteiktā atļauju piešķiršanas satvara, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)riteklim ir veiktas pārbaudes saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 23. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu;

b)ritekli paredzēts izmantot kā daļu no militārā transporta;

c)riteklis tiek ekspluatēts vienā tīklā pirms tā izmantošanas citā tīklā;

d)riteklis ir identificēts iespējamai izmantošanai militārā transporta vajadzībām saskaņā ar šīs regulas 37. pantu.

2.Šā panta 1. punktā minēto ritekļu ekspluatāciju veic, savstarpēji vienojoties attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, atbilstīgi katrai to drošības pārvaldības sistēmai, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/798  58 (37) 9. pantā, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar minētās direktīvas 10. panta 9. punktu.

29. pants

Atbrīvojums no satiksmes ierobežojumiem militārā transporta operācijām EMERS aktivizēšanas periodā

1.EMERS aktivizēšanas periodā militārā transporta operācijas pa autoceļiem ir atļautas nedēļas nogalēs, valsts svētku dienās, valsts svinību dienās, nakts laikā un jebkurā citā laikposmā, uz kuru var attiekties satiksmes ierobežojumi.

2.EMERS aktivizēšanas periodā dalībvalstis atbrīvo militārā transporta operācijas no satiksmes ierobežojumiem, ko piemēro konkrētos ceļa posmos, pamatojoties uz transportlīdzekļu vidisko sniegumu, un no ostās un lidostās ieviestiem ierobežojumiem, kuru pamatā ir gaisa kvalitāte un trokšņa kontrole.

30. pants

Atbrīvojums no oficiālajām kontrolēm attiecībā uz pārtiku, barību un suņiem, ko ieved Savienībā, EMERS aktivizēšanas periodā

1.EMERS aktivizēšanas periodā Regulas (ES) 2017/625 43.–57. pantu un 65.–72. pantu nepiemēro pārtikai, barībai un suņiem, ko ieved Savienībā un kas ir preces, kuras pārvietojamas vai izmantojamas saistībā ar militārām darbībām, ar noteikumu, ka:

a)tās ir deklarētas saskaņā ar ES vai NATO veidlapu Nr. 302, kā minēts 15. pantā;

b)tās ir marķētas vai etiķetētas kā paredzētas tikai militārai izmantošanai saskaņā ar iekšējām procedūrām, ko īsteno par attiecīgo militārā transporta operāciju atbildīgās militārās iestādes;

c)tās ieved Savienībā to militāro iestāžu uzraudzībā, kuras ir atbildīgas par attiecīgo militārā transporta operāciju.

2.Pēc šā panta 1. punktā minētās pārtikas, barības un suņu ievešanas Savienībā militārās iestādes, kas atbild par attiecīgo militārā transporta operāciju, nodrošina, ka minētās preces tiek pārvietotas to uzraudzībā un ir paredzētas tikai militārai izmantošanai.

3.Militārās iestādes, kas atbild par attiecīgo militārā transporta operāciju, nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētā pārtika un barība netiek laista Savienības tirgū un tiek patērēta, droši likvidēta, vai reeksportēta no Savienības.

4.Militārās iestādes, kas atbild par attiecīgo militārā transporta operāciju, nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētie suņi neapdraud dzīvnieku vai sabiedrības veselību Savienībā un ka Savienībā netiek nodotas to īpašumtiesības.

31. pants

Paātrinātas muitas procedūras EMERS aktivizēšanas periodā

1.EMERS aktivizēšanas periodā šīs regulas 19. panta 3. punktā minētais Padomes īstenošanas akts aktivizē procedūras un protokolus saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas Regulas [muitas reforma] 203. panta 1. punktā, un muitas krīzes pārvaldības mehānismu, kā definēts Regulas [muitas reforma] 204. pantā.

2.Eiropas Savienības Muitas dienests, kā noteikts Regulas [muitas reforma] XII sadaļā, apspriežoties ar Komisiju, sagatavo šā panta 1. punktā minētās procedūras un protokolus darbību īstenošanai EMERS aktivizēšanas gadījumā, kā noteikts 19. pantā.

III nodaļa
Transporta infrastruktūras noturība 

32. pants

Transporta tīkla sagatavotība divējādam lietojumam

1.Dalībvalstis prioritārā kārtā koordinēti un sinhronizēti modernizē divējāda lietojuma infrastruktūru, kas noteikta kā daļa no militārās mobilitātes koridoriem, atbilstīgi transporta infrastruktūras prasībām, kas noteiktas Padomes militāro prasību II pielikumā. Modernizējot šos militārās mobilitātes koridoru divējāda lietojuma posmus, dalībvalstis prioritāti piešķir projektiem, ar ko īsteno šādus mērķus:

a)nodrošināt transporta tīkla nepārtrauktību, izveidojot trūkstošos savienojumus un novēršot būtiskus sastrēgumposmus militārajam transportam;

b)nodrošināt transporta tīkla savstarpēju izmantojamību, tai skaitā pārejot uz Eiropas nominālo standarta dzelzceļa sliežu platumu;

c)pielāgot infrastruktūru nestandarta militārajam transportam, cita starpā nostiprinot tiltus dzelzceļa un autotransporta vajadzībām un nostiprinot un paplašinot dzelzceļa, autoceļu, ostu un lidlauku infrastruktūru;

d)modernizēt autoceļu tuneļus, lai tie atbilstu ADR A kategorijai, vai nodrošināt alternatīvus maršrutus transportlīdzekļiem, kas pārvadā bīstamas kravas, kuras nav savietojamas ar esošo tuneļu kategoriju;

e)palielināt caurlaidspēju visiem transporta veidiem, cita starpā uzlabojot dzelzceļa un autoceļu piekļuvi ostām un lidostām un uzlabojot ostu, lidostu un termināļu iekārtas un aprīkojumu;

f)uzlabot sakaru, kontroles, navigācijas, novērošanas un energoapgādes infrastruktūras noturību, it īpaši pret radiosakaru traucējumiem;

g)nodrošināt pietiekamu noturību un rezerves jaudu tīklā.

2.Dalībvalstis, kas atrodas vienā un tajā pašā militārās mobilitātes koridorā, sadarbojas, lai apzinātu un novērstu iespējamos riskus, kas var ietekmēt minētā koridora funkcionalitāti, drošību vai noturību, it īpaši attiecībā uz pārrobežu transportu. Tādēļ tās:

a)novērtē militārās mobilitātes koridoru funkcionalitāti;

b)analizē militārās mobilitātes koridora infrastruktūras atbilstību transporta infrastruktūras prasībām, kā noteikts Padomes militārajās prasībās;

c)novērtē iespējamās infrastruktūras nepilnības, trūkstošos savienojumus un sastrēgumposmus, kas kavē militārā transporta netraucētu plūsmu;

d)nosaka precīzus un detalizētus savas transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un apstākļus, kādos varētu pārvadāt nestandarta militārās kravas;

e)uzrauga sakaru, kontroles, navigācijas, novērošanas un degvielas piegādes infrastruktūras noturību, it īpaši pret radiosakaru traucējumiem, un novērtē izpildes pasākumus;

f)novērtē visus citus iespējamos riskus militārā transporta operācijām militārās mobilitātes koridoros nolūkā pienācīgi aizsargāt saistīto transporta infrastruktūru;

g)stiprina noturību, nodrošinot saderību ar tādu Savienības kosmosa sistēmu piedāvāto pakalpojumu izmantošanu kā pozicionēšana, navigācija un laika sinhronizācija (PNT), Zemes novērošana (EO) un droša savienotība. Konkrētāk, izmantojot PNT pakalpojumus, tās izmanto Savienības kosmosa programmas piedāvātos autentifikācijas pakalpojumus vai alternatīvi Galileo publisko regulēto pakalpojumu (PRS), kad vien tas ir iespējams un neskarot dalībvalstu prerogatīvas attiecībā uz PRS izmantošanu to teritorijā. Turklāt dalībvalstis izmanto Savienības kosmosā balstītos Zemes novērošanas pakalpojumus, ja tie piedāvā uzraudzības un aizsardzības risinājumus.

3.Pamatojoties uz analīzi, kas veikta saskaņā ar šā panta 2. punktu, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nosaka mērķorientētas īstermiņa investīcijas (transporta infrastruktūras “karstos punktus”), kas dalībvalstīm prioritārā kārtā jāīsteno militārās mobilitātes koridoros. Šajā nolūkā Komisija saistībā ar katru militārās mobilitātes koridoru organizē mērķtiecīgas sanāksmes, lai saskaņoti un koordinēti vienotos par šādu karsto punktu īstenošanu. Uz šādām sanāksmēm uzaicina attiecīgās dalībvalstis, un, veicot novērtējumu, apspriežas ar militārajiem ekspertiem.

4.Dalībvalstis ar Komisijas un EĀDD atbalstu koordinē rīcību, lai:

a)vienotos par noteiktiem maršrutiem, transporta mezgliem un atbalsta objektiem, piemēram, militārā transporta atbalsta centriem, un pēc iespējas labāk izmantotu militārās mobilitātes koridorus;

b)veicinātu koordināciju un sadarbību starp dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem dažādās dalībvalstīs, it īpaši nolūkā nodrošināt satiksmes organizācijas pasākumu efektīvu īstenošanu saskaņā ar 7. pantu un ātras un efektīvas maršrutu savietojamības pārbaudes nestandarta militārajam transportam, kas šķērso vairāk nekā vienu tīklu;

c)veicinātu koordināciju un sadarbību starp valstu aviācijas iestādēm ar EAA un attiecīgā gadījumā Regulas (ES) 2024/2803 2. panta 49. punktā definētā tīkla pārvaldnieka atbalstu nolūkā noteikt pārrobežu savienotības punktus starp visām dalībvalstīm saskaņā ar principiem, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2150/2005  59 (38).

Piemērojot šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, dalībvalstis uzdod infrastruktūras pārvaldītājiem vienoties par iepriekš saskaņotiem pārrobežu militārā transporta maršrutiem, it īpaši attiecībā uz bīstamām kravām un nestandarta militāro transportu.

5.Šā panta īstenošanā Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1679 61. pantu 60 . Attiecīgā gadījumā var apspriesties ar Militārās mobilitātes transporta grupu.

33. pants

Stratēģiskas divējāda lietojuma infrastruktūras noteikšana

1.Neskarot Direktīvu (ES) 2022/2557 un papildinot to, dalībvalstis par stratēģisku divējāda lietojuma infrastruktūru šīs regulas nolūkos nosaka šādu infrastruktūru, kas atrodas to teritorijā:

a)galvenā transporta infrastruktūra, kas apkalpo katras dalībvalsts galvaspilsētu, arī attiecīgā gadījumā lielākā jūras osta un lielākā iekšzemes ūdensceļu osta, kā arī lielākā lidosta un lielākais multimodālais kravas terminālis, balstoties uz lielāko satiksmes apjomu vai caurlaidspēju, vai abiem;

b)galvenā transporta infrastruktūra, kas apkalpo Eiropas transporta tīkla pilsētu mezglus, kuros ir vismaz viens miljons iedzīvotāju;

c)katram NUTS 2 reģionam militārās mobilitātes koridoros – lielākā jūras osta un lielākā iekšzemes ūdensceļu osta, kā arī lielākā lidosta un lielākais multimodālais kravas terminālis, balstoties uz lielāko satiksmes apjomu vai caurlaidspēju, vai abiem.

2.Papildus 1. punktā minētajai stratēģiskajai divējāda lietojuma infrastruktūrai dalībvalstis par stratēģisku divējāda lietojuma infrastruktūru šīs regulas vajadzībām nosaka transporta infrastruktūru, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)infrastruktūra, kurai ir stratēģiska spēja atbalstīt plaša mēroga militārā transporta operācijas;

b)infrastruktūra, kas ir stratēģiski svarīga militārajam transportam vienā vai vairākos militārās mobilitātes koridoros;

c)infrastruktūra, kas sniedz vai ir sniegusi stratēģisku ieguldījumu plānotā vai iepriekš veiktā militārajā transportā;

d)infrastruktūra, kas rada zināmu sastrēgumposmu vai kam trūkst savienojuma militārā transporta operācijām, piemēram, stratēģiska upes šķērsošanas vieta vai tunelis.

3.Papildus 1. punktā minētajai stratēģiskajai divējāda lietojuma infrastruktūrai dalībvalstis kā stratēģisku divējāda lietojuma infrastruktūru šīs regulas vajadzībām apzina arī būtisku atbalsta infrastruktūru, tai skaitā transportam kritisku enerģētikas un sakaru infrastruktūru, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)infrastruktūra, kurai ir stratēģiska spēja atbalstīt plaša mēroga militārā transporta operācijas;

b)infrastruktūra, kas sniedz vai ir sniegusi stratēģisku ieguldījumu plānotā vai iepriekš veiktā militārajā transportā;

c)infrastruktūra, kurai ir stratēģiska nozīme preču vai personu pārvadāšanā uz dalībvalstīm vai reģioniem, kas ir neaizsargāti pret drošības apdraudējumiem;

d)infrastruktūra, kurā ir ļoti specializēti divējāda lietojuma pakalpojumi vai objekti, kas ir būtiski militārajam transportam, un kurai ir ļoti maz alternatīvu citur tajā pašā dalībvalstī vai tajā pašā militārās mobilitātes koridorā;

e)infrastruktūra, kurai ir stratēģiska nozīme tādu divējāda lietojuma aktīvu glabāšanā, kas atvieglo militāro transportu militārās mobilitātes koridoros.

4.Katra dalībvalsts līdz [divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] sagatavo sarakstu ar stratēģiskās divējāda lietojuma infrastruktūras objektiem, kas atrodas tās teritorijā un ir noteikti saskaņā ar šo pantu. Dalībvalstis iesniedz minēto sarakstu Komisijai, lai tā varētu izteikt piezīmes, un attiecīgi to pārskata. Dalībvalstis regulāri atjaunina minēto sarakstu saskaņā ar to pašu procedūru. Sarakstu uzskata par sensitīvu informāciju (“Sensitive/Limité”).

5.Īstenojot šā panta 1. un 2. punktu, Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1679 61. pantu.

Šā panta 3. punkta īstenošanā Komisijai palīdz Militārās mobilitātes transporta grupa.

34. pants

Aizsardzības pamatpasākumi attiecībā uz SDLI

1.Dalībvalstis veic šādus aizsardzības pamatpasākumus attiecībā uz SDLI, kas atrodas to teritorijā, lai šādu infrastruktūru aizsargātu pret visiem apdraudējumiem, uzlabotu tās noturību un vienmēr nodrošinātu tās efektīvu darbību:

a)informē infrastruktūras īpašniekus, ekspluatantus un pārvaldītājus par tās noteikšanu par SDLI un paziņo visu attiecīgo informāciju, kas tiem vajadzīga, lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo pantu;

b)novērš, mazina un risina riskus, kas saistīti ar ārvalstu īpašumtiesisko dalību SDLI vai tās kontroli, arī veicot ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2019/452;

c)novērš, mazina un risina riskus, kas saistīti ar tādu konkrētu aktīvu pārvaldību vai ekspluatāciju, kuri ir daļa no SDLI vai ir saistīti ar to, piemēram, īpašas celšanas iekārtas, IT sistēmas, drošības kontroles un atklāšanas iekārtas, kā arī kritiski svarīgs personāls un darbības, piemēram, dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, loģistikas uzņēmumi, ostas pakalpojumu sniedzēji, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/352  61 (39), jūrnieki un loči;

d)attiecīgā gadījumā veic pamatpasākumus SDLI aizsardzībai pret valsts un nevalstisko aktoru iejaukšanos un uzbrukumiem, tai skaitā teroristu uzbrukumiem, kiberuzbrukumiem un citiem hibrīduzbrukumiem, un nodrošina SDLI ar elektroniskās karadarbības iejaukšanās spēju, lai pretotos gaisa uzlidojumiem un dronu uzbrukumiem, tai skaitā signālu traucēšanai un viltošanai.

2.SDLI īpašnieki, ekspluatanti un pārvaldītāji savā atbildības jomā un attiecīgā gadījumā savstarpēji sadarbojoties veic visus vajadzīgos tehniskos, drošības un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka SDLI ir pienācīgi aizsargāta pret visiem apdraudējumiem, ka ir uzlabota tās noturība un ka vienmēr ir garantēta tās efektīva darbība. Konkrētāk, SDLI īpašnieki, ekspluatanti un pārvaldītāji:

a)īsteno attiecīgos SDLI aizsardzības un noturības pamatpasākumus;

b)izpilda kritisko vienību pienākumus, kas izriet no Direktīvas (ES) 2022/2557, it īpaši tās 12.–15. pantā noteiktos pienākumus, neatkarīgi no tā, vai SDLI īpašnieks, ekspluatants vai pārvaldītājs ietilpst minētās direktīvas darbības jomā;

c)piemēro būtiskajām vai svarīgajām vienībām prasības, kas izriet no Direktīvas (ES) 2022/2555 20. un 21. panta, neatkarīgi no tā, vai SDLI īpašnieks, ekspluatants vai pārvaldītājs ietilpst minētās direktīvas darbības jomā;

d)sniedz detalizētu informāciju par SDLI īpašumtiesību struktūru pēc tās dalībvalsts pirmā pieprasījuma, kurā atrodas SDLI.

3.Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju un dalībvalstis, kas atrodas vienos un tajos pašos militārās mobilitātes koridoros, par visiem tādiem incidentiem saistībā ar to teritorijā esošu SDLI, kuri būtiski traucē vai var būtiski traucēt pamatpakalpojumu sniegšanu Direktīvas (ES) 2022/2557 15. panta 1. punkta nozīmē un par kuriem tām ir paziņojuši SDLI īpašnieki, ekspluatanti un pārvaldītāji vai par kuriem tās uzzinājušas, izmantojot jebkādus citus līdzekļus. Šādos paziņojumos iekļauj visu pieejamo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu novērtēt incidenta būtību, cēloni un iespējamās sekas, arī visu pieejamo informāciju, kas ļauj noteikt no tā izrietošos jaudas ierobežojumus un incidenta iespējamo pārrobežu ietekmi.

4.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu šā panta 1. un 2. punktā minētos SDLI aizsardzības un noturības pamatpasākumus un lai noteiktu šīs regulas 24. pantā minētos pastiprinātos SDLI aizsardzības pasākumus. Šajā nolūkā Komisija it īpaši ņem vērā Komisijas pamatnostādnes, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2557 13. panta 5. punktu, un var arī lūgt padomu Militārās mobilitātes transporta grupai un komitejai, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1679 61. pantu. Šādu īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar šīs regulas 45. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija var ierosināt pasākumus, uz kuriem attiecas minētais īstenošanas akts, iekļaut Padomes militārajās prasībās.

IV nodaļa
Transporta un loģistikas spēju pieejamība militārā transporta operācijām

35. pants

Solidaritātes rezerve militārā transporta operāciju atvieglošanai

1.Tiek izveidota solidaritātes rezerve. To veido dalībvalstu un, iespējams, Savienības reģistrēto spēju saraksts. Solidaritātes rezervē reģistrētās spējas ietver transporta un loģistikas spējas, un tās izmanto, lai garantētu, optimizētu un atvieglotu militāro transporta operāciju izpildi. Solidaritātes rezerve sāk darboties pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 15. punktā minēto īstenošanas aktu.

2.Pamatojoties uz Militārās mobilitātes transporta grupas ieteikumu un 43. pantā minēto spriedzes testu rezultātiem, Komisija var pieņemt pamatnostādnes, kurās nosaka solidaritātes rezervei nepieciešamo galveno transporta spēju veidus un precizē to skaitu, lai novērstu Savienības nepilnības militārā transporta spēju jomā.

3.Solidaritātes rezerve darbojas 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.

4.Dalībvalstis var brīvprātīgi reģistrēt savas spējas solidaritātes rezervē. Spējas, ko dalībvalstis ieguvušas vai par ko tās noslēgušas līgumu ar jebkāda Savienības finansējuma finansiālu atbalstu, reģistrē solidaritātes rezervē.

5.Divu vai vairāku dalībvalstu nodrošināto daudznacionālo spēju reģistrāciju kopīgi veic visas attiecīgās dalībvalstis vai jebkura attiecīgā vienība.

6.Atkarībā no Savienības finansējuma pieejamības Savienības spējas var iepirkt ar mērķi novērst transporta spēju nepietiekamību Savienībā saskaņā ar nosacījumiem, kas jāprecizē 15. punktā minētajā īstenošanas aktā. Savienības spējas automātiski reģistrē solidaritātes rezervē.

7.Spējas, ko solidaritātes rezervē reģistrējušas dalībvalstis vai Savienība, vai abas, var ietvert savas spējas un spējas, kas iegūtas, izmantojot pakalpojumu līgumus ar komercoperatoriem, ja šādi līgumi to atļauj.

8.Solidaritātes rezervē reģistrētās spējas ir pieejamas atbalstam pēc pieprasījuma, ko pieprasījuma iesniedzējas dalībvalstis iesniegušas Komisijai, ja vien šādas spējas jau netiek izmantotas, lai atbalstītu citu pieprasījumu. Konkurējošu pieprasījumu gadījumā visus lēmumus par spēju piešķiršanu pieņem ciešā koordinācijā starp pieprasījuma iesniedzējām dalībvalstīm, Komisiju un attiecīgā gadījumā dalībvalsti, kas ir reģistrējusi konkrētās spējas.

9.Ja solidaritātes rezervē reģistrētās spējas netiek izmantotas vai nav nepieciešamas plānotam atbalstam, tās var izmantot valsts vajadzībām reģistrējošās dalībvalstis vai komerciāliem mērķiem – komercoperators, ar kuru reģistrējošā dalībvalsts vai Savienība ir noslēgusi līgumu.

10.Dalībvalsts spējas, kas reģistrētas solidaritātes rezervē, var izslēgt no atbalsta, ja attiecīgā dalībvalsts ir nonākusi ārkārtas situācijā, kurā nepieciešams izmantot šīs spējas. Ja kāda dalībvalsts atsaucas uz šādu ārkārtas situāciju, tā pēc iespējas drīzāk informē Komisiju un sniedz tai paskaidrojumus.

11.Solidaritātes rezervē reģistrētās dalībvalsts spējas, kas tiek izvietotas atbalsta sniegšanai, paliek tās pakļautībā un kontrolē. Ja reģistrējošā dalībvalsts saskaras ar ārkārtas situāciju, kad ir jāizmanto jau izvietotās reģistrētās spējas, tā pēc apspriešanās ar Komisiju un pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti, kuras vajadzībām spējas tika izvietotas, var tās atsaukt.

12.Savienības spējas izvieto kādā dalībvalstī. Komisija un dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina Savienības spēju pienācīgu ģeogrāfisko sadalījumu. Pieprasītāja dalībvalsts, kurā ir izvietotas Savienības spējas, ir atbildīga par atbalsta operāciju vadīšanu.

13.Spējas, kas reģistrētas solidaritātes rezervē, var būt iepriekš izvietotas. Ja spējas ir iepriekš izvietotas, tās izvieto objektos, kuros attiecīgā gadījumā piemēro 34. pantā minētos aizsardzības pamatpasākumus.

14.Dalībvalstu spēju uzturēšanas un izvietošanas izmaksas sedz reģistrējošā dalībvalsts, ja vien 15. punktā minētajā īstenošanas aktā nav noteikts citādi.

15.Atkarībā no Savienības finansējuma pieejamības Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko sāk darboties solidaritātes rezerve. Minētajā īstenošanas aktā nosaka arī:

a)procedūras, kas jāievēro, apstrādājot dalībvalstu pieprasījumus pēc solidaritātes rezervē esošajām spējām;

b)papildu specifikācijas, saskaņā ar kurām var finansēt 14. punktā uzskaitītās izmaksas;

c)papildu specifikācijas, saskaņā ar kurām var finansēt izmaksas, kas saistītas ar spēju iepriekšēju izvietošanu;

d)papildu specifikācijas, saskaņā ar kurām var finansēt tā personāla apmācības, pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides izmaksas, kas strādā ar solidaritātes rezervē reģistrētajām spējām;

e)vajadzības gadījumā – jebkādi papildu noteikumi par solidaritātes rezerves darbību.

Šajā īstenošanas aktā var noteikt:

a)nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek sadalītas dalībvalstu spēju uzturēšanas un izvietošanas izmaksas;

b)nosacījumus, saskaņā ar kuriem uz kredītiem balstītu sistēmu var izmantot kā nefinansiālu apmaiņas mehānismu attiecībā uz spējām, kas reģistrētas solidaritātes rezervē.

36. pants

Piekļuve transportlīdzekļu reģistriem iespējamai izmantošanai militārajā transportā

1.Dalībvalstis nodrošina, ka to dienestiem, kas ir atbildīgi par militārā transporta operācijām, ir piekļuve to attiecīgajiem valsts autotransporta līdzekļu reģistriem, lai identificētu divējāda lietojuma autotransporta līdzekļus.

2.Dalībvalstis sadarbībā ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru nodrošina, ka to dienestiem, kas ir atbildīgi par militāro transporta operāciju veikšanu, ir piekļuve to attiecīgajiem valsts dzelzceļa ritekļu reģistriem un Direktīvas (ES) 2016/797 47. panta 5. punktā minētajam Eiropas ritekļu reģistram, lai identificētu divējāda lietojuma dzelzceļa ritekļus.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka to dienestiem, kas ir atbildīgi par militārā transporta operāciju veikšanu, ir piekļuve to attiecīgajiem valsts gaisa kuģu un kuģu reģistriem, lai identificētu divējāda lietojuma gaisa kuģus un kuģus.

4.Tāpat Komisijai piešķir piekļuvi šā panta 1. līdz 3. punktā norādītajiem reģistriem, lai identificētu divējāda lietojuma transportlīdzekļus, kuģus vai gaisa kuģus.

37. pants

To dzelzceļa ritekļu identifikācija, kurus varētu izmantot militārajā transportā

1.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus ar mērķi:

c)noteikt dzelzceļa ritekļu kategorijas, kas ir vispiemērotākās izmantošanai militārajā transportā;

d)ja iespējams, pēc apspriešanās ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru noteikt tehniskās specifikācijas, uz kurām var balstīt identifikāciju saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, un vajadzības gadījumā noteikt atbilstīgus tehniskos parametrus un saistītās atbilstības testēšanas metodes;

e)attiecībā uz dzelzceļa ritekļiem, kuriem jau ir piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 21. pantu vai kuri nodoti ekspluatācijā saskaņā ar Savienības vai valsts tiesisko regulējumu, kas iepriekš bija piemērojams pirms minētajā direktīvā noteiktās atļauju piešķiršanas sistēmas, – noteikt, vai un ar kādiem nosacījumiem:

1)dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un ritekļu turētājiem ir jānosaka, vai ritekļi, par kuriem tie ir atbildīgi, ietilpst kādā no a) apakšpunktā minētajām kategorijām, un, ja tie ietilpst šādā kategorijā, jānosaka visi attiecīgie šo ritekļu tehniskie raksturlielumi;

2)dzelzceļa iekārtu ražotājiem ir jānosaka, vai to ražotie ritekļi ietilpst a) apakšpunktā minētajā kategorijā, un, ja tie ietilpst šādā kategorijā, jānosaka visi attiecīgie šo ritekļu tehniskie raksturlielumi.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 45. panta 4. punktā.

2.Ja Komisija pieņem 1. punktā minēto īstenošanas aktu, ritekļa turētājs katram reģistrētajam dzelzceļa riteklim attiecīgā ritekļa tehniskajā dokumentācijā norāda, ka tas ir riteklis, ko var izmantot kā daļu no militārā transporta, un norāda visus attiecīgos parametrus, kas noteikti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu. Ritekļu turētāji sadarbībā ar reģistrācijas struktūrām ir atbildīgi par minēto parametru reģistrēšanu Eiropas ritekļu reģistrā, kas minēts Direktīvas (ES) 2016/797 47. panta 5. punktā.

38. pants

Pagaidu kontroles vai izmantošanas tiesību sistēmas izveide militārajam transportam

1.Līdz [viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] katrā dalībvalstī ir izveidota sistēma, kas ļauj tai kā galējo līdzekli izdot saistošus rīkojumus, lai iegūtu pagaidu kontroli vai izmantošanas tiesības attiecībā uz infrastruktūru, aktīviem vai aprīkojumu, kas atrodas tās teritorijā un ir nepieciešams militārā transporta operāciju veikšanai, gadījumos, kad ar savstarpēju vienošanos vai saskaņā ar spēkā esošu līgumu noteiktajā termiņā nav iespējams panākt alternatīvu risinājumu. Ja dalībvalstī ir spēkā esoša sistēma, kas ļauj veikt šādu pagaidu kontroli vai izmantot šādas tiesības, tā nodrošina, ka spēkā esošais regulējums atbilst 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka to sistēma, kas minēta šā panta 1. punktā, atbilst šādām minimālajām prasībām:

a)dod iespēju uz laiku kontrolēt vai izmantot infrastruktūru, aktīvus vai aprīkojumu, lai atbalstītu citas dalībvalsts militārā transporta operācijas pēc minētās dalībvalsts pieprasījuma, un nosaka procedūru šāda pieprasījuma iesniegšanai;

b)ietver kompensācijas mehānismu, lai attiecīgās infrastruktūras, aktīvu vai aprīkojuma īpašniekiem, ekspluatantiem un pārvaldītājiem kompensētu radušos izdevumus un nodarīto kaitējumu;

c)ietver pārredzamus un nediskriminējošus noteikumus un procedūras saistībā ar šādu pagaidu kontroli un izmantošanas tiesībām un paredz pasākumus, kas tiek veikti saskaņā ar šādiem noteikumiem un procedūrām.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka visi pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar sistēmu, kura minēta šā panta 1. punktā, aprobežojas ar to, kas ir strikti nepieciešams, un ir samērīgi.

39. pants

Pamatlīgumi ar divējāda lietojuma transporta pakalpojumu sniedzējiem

1.Dalībvalstis var noslēgt pamatlīgumus ar divējāda lietojuma transporta pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu transporta spēju pieejamību militārā transporta operācijām, tai skaitā ātru personāla, aprīkojuma un krājumu izvietošanu.

2.Šā panta 1. punktā minētie pamatlīgumi, kas noslēgti, atjaunoti vai būtiski grozīti pēc šīs regulas stāšanās spēkā:

a)ir izstrādāti tā, lai citas dalībvalstis varētu pievienoties kā līgumslēdzējas puses, un paredz iespēju izdarīt grozījumus, lai uzņemtu papildu dalībniekus, neapdraudot galveno mērķi – atbalstīt militāro transportu;

b)ietver pienākumu transporta pakalpojumu sniedzējiem pirms pretrunīgu rīkojumu pieņemšanas paziņot visām iesaistītajām dalībvalstīm par jebkādu iespējamu divkāršu transporta spēju rezervēšanu.

3.Dalībvalstis un šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie transporta pakalpojumu sniedzēji ievieš procedūras, ar ko izšķir strīdus par transporta spēju sadali, nodrošinot, ka militārā transporta prioritātes tiek izpildītas bez liekas kavēšanās.

V nodaļa
Horizontālie noteikumi

40. pants

Pārrobežu militārā transporta valsts koordinators

1.Līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] katra dalībvalsts izraugās pastāvīgu pārrobežu militārā transporta valsts koordinatoru, lai nodrošinātu koordināciju un efektīvu saziņu saistībā ar pārrobežu militāro transportu.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgais pārrobežu militārā transporta valsts koordinators:

a)saņem un nosūta militārā transporta atļauju pieprasījumus un paziņojumus, kā minēts 8. panta 3. punktā un 20. panta 2. punktā;

b)nodrošina, ka tam ir nepieciešamās speciālās zināšanas un resursi, lai varētu sniegt konsultācijas un atbalstu saistībā ar visām muitas formalitātēm;

c)saņem prioritāras piekļuves pieprasījumus, kas iesniegti EMERS aktivizēšanas periodā, un atbild uz tiem, kā arī atvieglo nepieciešamās procedūras saskaņā ar 21. pantu;

d)spēj koordinēt visus attiecīgos valsts, reģionālā un vietējā līmeņa aktorus, kas iesaistīti militārā transporta operācijās, lai nodrošinātu pārrobežu militārā transporta operāciju raitu izpildi, it īpaši EMERS aktivizēšanas periodā, un koordinē 42. pantā minēto militārā transporta gatavības pārbaudi.

41. pants

Militārās mobilitātes transporta grupa

1.Tiek izveidota Militārās mobilitātes transporta grupa nolūkā palīdzēt Komisijai un sniegt tai konsultācijas un ieteikumus, kā arī veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm jautājumos, kas saistīti ar šo regulu.

2.Militārās mobilitātes transporta grupai ir šādi konkrēti uzdevumi:

a)veicināt diskusijas un dialogu starp dalībvalstīm nolūkā atvieglot militārā transporta atļauju piešķiršanu un satiksmes kārtību, it īpaši starp dalībvalstīm, kas atrodas vienos un tajos pašos militārās mobilitātes koridoros;

b)atvieglot iepriekš plānotus satiksmes organizācijas pasākumus un iepriekš noteiktu maršrutu izmantošanu militārā transporta operāciju vajadzībām;

c)konsultēt par pamata un pastiprinātiem aizsardzības pasākumiem, kas minēti attiecīgi 34. panta 4. punktā un 24. pantā;

d)atvieglot solidaritātes rezerves galveno transporta un loģistikas spēju apzināšanu un iepriekšēju izvietošanu, lai novērstu Savienības spēju nepietiekamību šajā jomā, ja solidaritātes rezerve darbojas saskaņā ar 35. pantu;

e)veicināt dalībvalstu kopīgu iepirkumu attiecībā uz militārā transporta un loģistikas spējām;

f)pārskatīt militārā transporta gatavības pārbaužu un spriedzes testu rezultātus, kas veikti saskaņā ar 42. un 43. pantu, un, pamatojoties uz tiem, vajadzības gadījumā sniegt ieteikumus;

g)konsultēt par militārās mobilitātes digitālās informācijas sistēmas tehniskajām specifikācijām un moduļiem, ja šāda sistēma izveidota saskaņā ar 14. pantu, pienācīgi ņemot vērā piemērojamos Savienības muitas tiesību aktus;

h)konsultēt saistībā ar 33. panta 3. punktā minēto stratēģiskās divējāda lietojuma infrastruktūras sarakstu.

3.Militārās mobilitātes transporta grupu veido Komisijas, EĀDD – arī tā sastāvā esošā Eiropas Savienības Militārā štāba –, Eiropas Aizsardzības aģentūras un dalībvalstu pārstāvji. Katras dalībvalsts pārstāvji var pārstāvēt savas attiecīgās valdības nostāju. Ja tas ir būtiski saistībā ar muitas formalitātēm, aicina piedalīties arī dalībvalstu muitas dienestus un Eiropas Savienības Muitas dienestu. Komisija vada Militārās mobilitātes transporta grupu un nodrošina tās sekretariāta darbību.

4.Militārās mobilitātes transporta grupa attiecīgā gadījumā saskaņā ar savu reglamentu un pienācīgi ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses, var uzaicināt sanāksmēs novērotāja statusā piedalīties Ukrainu, Moldovu un Eiropas Ekonomikas zonas valstis.

5.Komisija nodrošina pārredzamību, nodrošinot Militārās mobilitātes transporta grupas locekļiem vienlīdzīgu piekļuvi informācijai.

6.Militārās mobilitātes transporta grupa tiekas regulāri un ikreiz, kad situācija to prasa, pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma. Tā pieņem savu reglamentu, pamatojoties uz Komisijas iesniegtu priekšlikumu.

7.Militārās mobilitātes transporta grupa var sniegt atzinumus, konsultācijas un ieteikumus pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas. Militārās mobilitātes transporta grupa cenšas rast risinājumus, kuriem ir visplašākais iespējamais atbalsts.

42. pants

Militārā transporta gatavības pārbaude

1.Dalībvalstis reizi gadā veic militārā transporta gatavības pārbaudi, lai novērtētu savu gatavību veikt militāro transportu. Militārā transporta gatavības pārbaude ietver informāciju par visu tālāk minēto:

a)nepieciešamie pasākumi, kas veikti valsts līmenī, lai nodrošinātu EMERS īstenošanu;

b)pasākumi, kas veikti valsts līmenī, lai nodrošinātu visas valdības pieeju attiecībā uz militāro transportu;

c)vai ir veikti pasākumi un nepieciešamā satiksmes organizācija plānotajām pārrobežu militārā transporta operācijām;

d)informācija par to, vai ir veikti uzņēmējvalsts atbalsta pasākumi, lai uzņemtu plānoto pārrobežu militāro transportu tās teritorijā;

e)informācija par to, vai militārā transporta atļaujas pieprasījumi ir iesniegti citām dalībvalstīm un tās tos ir saņēmušas saskaņā ar 5. un 6. pantu;

f)ja solidaritātes rezerve darbojas saskaņā ar 35. pantu – informācija par to, vai ir iesniegti atbalsta pieprasījumi no solidaritātes rezerves.

2.Katras dalībvalsts valsts koordinators pārrobežu militārā transporta jautājumos savas militārās transporta gatavības pārbaudes rezultātus dara zināmus Militārās mobilitātes transporta grupai.

43. pants

Spriedzes testi

1.Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības struktūrām var veikt spriedzes testus ar mērķi pārbaudīt un izvērtēt Savienības gatavību atvieglot militāro transportu. Šādi testi paredzēti, lai:

a)sagatavotos EMERS aktivizēšanai;

b)pārbaudītu visas valdības pieejas efektivitāti šīs regulas mērķu īstenošanā, arī koordināciju un sadarbību starp attiecīgajām struktūrām, iestādēm un ieinteresētajām personām;

c)izmēģinātu šīs regulas noteikumu īstenošanu konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā, piemēram, konkrētā militārās mobilitātes koridorā, dalībvalsts pierobežas reģionos ar trešo valsti vai konkrētā nozarē, tai skaitā muitā.

2.Dalībvalstis var pieprasīt Komisijai veikt šā panta 1. punktā minētos spriedzes testus.

3.Komisija iesaistītajām dalībvalstīm un Militārās mobilitātes transporta grupai paziņo saskaņā ar šo pantu veikto spriedzes testu rezultātus.

4.Komisija var arī piedalīties spriedzes testos vai mācībās pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pamatojoties uz jebkādu attiecīgu uzaicinājumu, lai pārbaudītu un novērtētu Savienības gatavību atvieglot militāro transportu.

44. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 5. un 8. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas [SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. un 8. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 5. un 8. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

45. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Eiropas Ārējās darbības dienestu uzaicina sniegt palīdzību komitejai.

3.Eiropas Aizsardzības aģentūru, Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, Eiropas Jūras drošības aģentūru, tīkla pārvaldnieku (definēts Regulas (ES) 2024/2803 2. panta 49. punktā) un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru aicina novērotāja statusā komitejai paust savu viedokli un speciālās zināšanas.

4.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VI nodaļa
Grozījumi citos Savienības tiesību aktos

46. pants

Grozījums Regulā (ES) 2016/796

Regulu (ES) 2016/796 groza šādi:

1.regulas 1. panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu: “d) Savienības dzelzceļa sistēmas sagatavotību, kā paredzēts Regulā (ES) 202X/XXX.”;

2.Regulas 2. panta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu: “Īstenojot minētos mērķus, Aģentūra pilnībā ņem vērā Savienības paplašināšanās procesu un īpašos ierobežojumus, kas saistīti ar dzelzceļa satiksmi ar trešām valstīm, un palīdz nodrošināt Savienības dzelzceļa sistēmas noturību un reaģētspēju drošības jomā.”

3.regulas 19. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu: “m) palīdz Komisijai noteikt militārās mobilitātes tehniskās specifikācijas, lai identificētu transportlīdzekļus, kas ir piemēroti izmantošanai militārajā transportā, ievērojot Regulas (ES) 202X/XXX 37. pantu.”;

4.regulas 20. pantam pievieno šādu daļu: “Aģentūra piešķir Eiropas ritekļa numuru (EVN) saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 46. panta 1. punktu.”

5.regulas 80. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu: “e) ritekļu reģistrāciju Eiropas ritekļu reģistrā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 22. pantu.”;

47. pants

Grozījumi Direktīvā (ES) 2016/797

Direktīvu (ES) 2016/797 groza šādi:

1.direktīvas 21. pantam pievieno šādu punktu:

“18. Gadījumos, kad izmantošanas telpa aptver tikai vienu vai vairākus tīklus dalībvalstī, dalībvalstis var vienoties ar Aģentūru deleģēt Aģentūrai savas pilnvaras piešķirt atļauju dzelzceļa ritekļiem, ko var izmantot militārajam transportam, kā definēts Regulas (ES) 202X/XXXX 37. pantā. Par šādas deleģēšanas kārtību vienojas sadarbības nolīgumos, ievērojot Regulas (ES) 2016/796 76. pantu, un Aģentūra, izmantojot vienas pieturas aģentūru, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 12. pantu, sniedz informāciju par deleģējumiem, kuras tā saņēmusi no dalībvalsts.”;

2.direktīvas 22. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver vairāk nekā vienas dalībvalsts teritoriju, to vai nu reģistrē vienā no attiecīgajām dalībvalstīm, vai arī to reģistrē Aģentūra.”;

3.direktīvas 46. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Reģistrējot saskaņā ar 22. pantu, kompetentā iestāde katram riteklim piešķir Eiropas ritekļa numuru (EVN). Katru ritekli marķē ar piešķirto EVN.”.

48. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2024/2803

Regulu (ES) 2024/2803 groza šādi:

1.aiz regulas 9. panta 1. punkta pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Atkāpjoties no [pirmās daļas], aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji līdz 2030. gada 31. decembrim var izmantot citu tādu pakalpojumu sniedzēju saziņas pakalpojumus, kuri nav sertificēti vai kuri nav deklarējuši savas spējas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 41. pantu, ar nosacījumu, ka minētie pakalpojumu sniedzēji sniedza saziņas pakalpojumus Savienībā pirms šīs regulas stāšanās spēkā.”;

2.regulas 11. panta 6. punktam pievieno šādas daļas:

“Atkāpjoties no šā punkta, jebkuru saziņas pakalpojumu sniedzēju, kas ir sniedzis šādus pakalpojumus Savienībā pirms šīs regulas stāšanās spēkā, līdz 2030. gada 31. decembrim var izraudzīties to pašu pakalpojumu sniegšanai Savienībā, pat ja tas neatbilst a) apakšpunktā minētajam nosacījumam.

Atkāpjoties no šā punkta, jebkuru saziņas pakalpojumu sniedzēju, kas ir sniedzis šādus pakalpojumus Savienībā pirms šīs regulas stāšanās spēkā, līdz 2033. gada 31. decembrim var izraudzīties to pašu pakalpojumu sniegšanai Savienībā pat tad, ja tas neatbilst b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.”.

49. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/1139

Regulu (ES) 2018/1139 groza šādi:

1.regulas 3. pantam pievieno šādu punktu:

“(35) ”regulatīvā smilškaste“ ir dalībvalsts vai Aģentūras izveidota pagaidu un kontrolēta sistēma, kas dod iespēju izstrādāt, pilnveidot, testēt un demonstrēt inovatīvus (arī divējāda lietojuma) produktus un pakalpojumus reālos apstākļos, ievērojot iepriekš noteiktus nosacījumus un termiņus, ar mērķi veicināt inovācijas un militāro mobilitāti un kompetentās iestādes uzraudzībā.”;

2.regulas 71. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, uz kuru attiecas šī regula, var piešķirt atbrīvojumus no to prasību izpildes, kuras minētajai personai piemērojamas saskaņā ar III nodaļu, izņemot no minētajā nodaļā paredzēto pamatprasību izpildes, vai saskaņā ar deleģētajiem vai īstenošanas aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz minēto nodaļu, šādos apstākļos:

a)ja rodas steidzami neparedzami apstākļi, kas ietekmē minētās personas, vai minēto personu steidzamas operatīvas vajadzības;

b)ja minētās prasības liedz sertificēt, izmantot vai ekspluatēt inovatīvas tehnoloģijas, produktus, iekārtas, sistēmas, komponentus, funkcionālas koncepcijas vai darījumdarbības modeļus.”;

Pirmajā daļā minētos atbrīvojumus var piešķirt, ja ir izpildīti visi tālāk minētie nosacījumi:

a)ja tiek ievērotas piemērojamās prasības, nav iespējams pienācīgi novērst minētos apstākļus vai nodrošināt minētās vajadzības;

b)ir nodrošināta drošība, vides aizsardzība un atbilstība piemērojamajām pamatprasībām, vajadzības gadījumā piemērojot kompensācijas pasākumus;

c)dalībvalsts, cik vien iespējams, ir mazinājusi jebkādu tirgus apstākļu kropļojumu, kas varētu rasties atbrīvojuma piešķiršanas rezultātā, un

d)atbrīvojuma darbības joma un ilgums ir ierobežoti līdz tam, kas ir noteikti nepieciešams, un atbrīvojumu piemēro bez diskriminācijas.

Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts, izmantojot saskaņā ar 74. pantu izveidoto repozitoriju, nekavējoties paziņo Komisijai, Aģentūrai un citām dalībvalstīm par piešķirto atbrīvojumu, tā ilgumu, tā piešķiršanas iemesliem un attiecīgā gadījumā piemērotajiem nepieciešamajiem kompensācijas pasākumiem.”;

3.regulas 74. panta 1. punkta otrajai daļai pievieno šādu apakšpunktu:

“s) paziņojumiem par dalībvalstu vai Aģentūras lēmumiem attiecībā uz regulatīvo smilškastu izveidi, apturēšanu un izbeigšanu saskaņā ar 86.a pantu un attiecīgo kopīgo ziņojumu.”;

4.regulas 75. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“k) sadarbojas ar valstu militārajām iestādēm un attiecīgajām Savienības un starptautiskajām struktūrām, lai nodrošinātu divējāda lietojuma gaisa transporta risinājumus, kā arī to drošu integrāciju civilajā gaisa satiksmē.”;

5.regulā iekļauj šādu jaunu 86.a pantu:

                                                               “86.a pants

                                                        Regulatīvās smilškastes

1. Dalībvalsts vai Aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas organizācijas pieprasījuma var izveidot regulatīvās smilškastes, lai veicinātu šādu mērķu sasniegšanu:

a)veicināt inovāciju un konkurētspēju aviācijas nozarē;

b)nodrošināt savlaicīgu un drošu inovāciju ieviešanu Savienības aviācijas tirgū;

c)uzlabot juridisko noteiktību un veicināt atbilstību šai regulai un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem, un attiecīgā gadījumā citiem piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem; atbalstīt uz pierādījumiem balstītu regulatīvo mācīšanos un uz sniegumu balstītu prasību izstrādi.  

2. Regulatīvo smilškasti var izveidot, ja ir izpildīti šādi kritēriji:

a)izmēģināmās tehnoloģijas, produkti, aprīkojums, sistēmas, komponenti, funkcionālās koncepcijas vai darījumdarbības modeļi ir patiesa inovācija, un paredzams, ka tie sniegs ieguvumus patērētājiem vai plašāku labumu sabiedrībai;

b)inovācija ir pietiekami nobriedusi, lai to varētu izmēģināt reālos apstākļos kontrolētā vidē, un ir konstatēti attiecīgi likumdošanas šķēršļi vai nepilnības;

c)ir nodrošināta drošība, vides aizsardzība un atbilstība piemērojamām pamatprasībām, vajadzības gadījumā piemērojot kompensācijas pasākumus.

3. Regulatīvajai smilškastei ir skaidri noteikti:

a)mērķi;

b)tvērums un ilgums, kas ir ierobežoti līdz tam, kas ir absolūti nepieciešams, lai sasniegtu ierosinātos mērķus;

c)pārvaldības struktūra, tai skaitā visu iesaistīto iestāžu un struktūru funkcijas un pienākumi, kas:

i)    ietver par smilškastes uzraudzību un pārraudzību atbildīgās kompetentās iestādes izraudzīšanās procedūru;

ii)    nodrošina, ka visas dalībvalstis un iestādes, kuras skar smilškastes mērķi un tvērums, ir pienācīgi iesaistītas tās izveidē un īstenošanā;

iii)    nodrošina Aģentūras iesaisti, it īpaši drošības pamatojuma izstrādē un paredzamās regulatīvās mācīšanās izstrādē;

d)uzraudzības un izvērtēšanas kritēriji;

e)atbilstības kritēriji un uzņemšanas procedūras, kas ir pārredzamas un nediskriminējošas;

f)ziņošanas pienākumi, kas atbalsta pienācīgus darbību turpmākos pasākumus.

4. Organizācija, kas piesakās dalībai smilškastē, pierāda, ka izmēģināmās tehnoloģijas, produkti, aprīkojums, sistēmas, komponenti, funkcionālās koncepcijas vai darījumdarbības modeļi atbilst šā panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem. Tālab organizācija:

a)norāda inovatīvā projekta vai risinājuma mērķus;

b)nosaka konkrētos regulatīvos šķēršļus vai nepilnības, kas jānovērš;

c)izstrādā drošības analīzi, kurā izklāsta kompensācijas pasākumus, kas jāīsteno, lai nodrošinātu pienācīgu drošības un vides aizsardzības līmeni un, ciktāl iespējams, atbilstību piemērojamajām pamatprasībām.

5. Pēc organizācijas pieprasījuma vai pieteikuma saņemšanas dalībvalsts vai Aģentūra novērtē, vai ierosinātie kompensācijas pasākumi ir piemēroti un pietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu drošības līmeni, un ierosina papildu pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem. Tajā arī norāda paredzamo regulatīvo mācīšanos, kas gūstama no smilškastes.

6. Dalībvalsts vai Aģentūra, kas izveido regulatīvo smilškasti, nekavējoties paziņo pārējām dalībvalstīm un Aģentūrai par smilškastes izveidi. Paziņojumā iekļauj visus šā panta 3. punktā minētos elementus.

7. Regulatīvās smilškastes izveide neietekmē to kompetento iestāžu pārraudzības vai korektīvās pilnvaras, kuras uzrauga smilškasti. Valstu kompetentās iestādes un Aģentūra ir pilnvarotas apturēt vai izbeigt izmēģināšanas procesu vai dalību smilškastē, ja efektīva ietekmes mazināšana nav iespējama. Tās informē Aģentūru un dalībvalstis par šādiem lēmumiem, izmantojot repozitoriju, kas izveidots saskaņā ar 74. pantu.

8. Pēc regulatīvās smilškastes darbības izbeigšanas organizācija un attiecīgā dalībvalsts vai Aģentūra sagatavo kopīgu ziņojumu. Ziņojumā sīki izklāsta veiktās darbības, sasniegtos rezultātus un regulatīvās mācīšanās rezultātus. Organizācijas var izmantot minēto ziņojumu, lai pierādītu atbilstību šai regulai un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem. Aģentūra minēto ziņojumu iekļauj saskaņā ar 74. pantu izveidotajā repozitorijā.

9. Dalībvalstis un Aģentūra koordinē savas regulatīvās smilškastes darbības un apmainās ar paraugpraksi.

10. Organizācijas, kas piedalās regulatīvajā smilškastē, saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem joprojām ir atbildīgas par jebkādu kaitējumu, kas nodarīts trešām personām smilškastē notiekošo eksperimentu rezultātā. Tomēr, ja organizācija ievēro smilškastes plānu, tā noteikumus un nosacījumus un godprātīgi ievēro dalībvalsts vai Aģentūras sniegtos norādījumus, administratīvos naudas sodus nepiemēro un pret esošajiem sertifikātiem neveic nekādas darbības par šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu pārkāpumiem.

11. Lai atbalstītu šā panta īstenošanu, Aģentūra saskaņā ar 115. pantu pieņem norādījumus par regulatīvo smilškastu izveidi un darbību. Norādījumos iekļauj vismaz kopīgus principus un procedūras attiecībā uz šādiem aspektiem:

a)atbilstības un atlases kritēriji dalībai regulatīvajās smilškastēs;

b)regulatīvo smilškastu piemērošana, līdzdalība tajās, uzraudzība, izstāšanās no tām un to izbeigšana, arī smilškastes plāns un kopīgais ziņojums;

c)dalībniekiem piemērojamie noteikumi un nosacījumi.”;

6.regulas 126. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādu apakšpunktu:

“d) 86.a pantā minēto regulatīvo smilškastu izveidi, darbību un uzraudzību.”;

VII nodaļa
Nobeiguma noteikumi

50. pants

Konfidencialitāte un drošības noteikumi par saņemtās informācijas aizsardzību

1.Informāciju, kas saņemta, piemērojot šo regulu, izmanto vienīgi tam nolūkam, kādam tā pieprasīta.

2.Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka tirdzniecības noslēpumi un komercnoslēpumi, kā arī cita sensitīva un konfidenciāla informācija, kas iegūta un sagatavota, piemērojot šo regulu, tiek pienācīgi aizsargāta saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem.

3.Komisija neizpauž nekādu informāciju, ko tā ir saņēmusi saskaņā ar šo regulu tādā veidā, kas var ļaut identificēt atsevišķu ekonomikas operatoru, ja informācijas izpaušana radītu iespējamu komerciālu vai reputācijas kaitējumu ekonomikas operatoram vai izpaustu komercnoslēpumus.

4.Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka klasificētai informācijai, ko sniedz vai ar ko apmainās saskaņā ar šo regulu, netiek pazemināta vai noņemta slepenība bez minētās informācijas sniedzēja iepriekšējas rakstveida piekrišanas.

51. pants

Personas datu aizsardzība

1.Šī regula neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi konkrēti saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju vai Komisijas un attiecīgā gadījumā citu Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi konkrēti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725, kad tās pilda savus pienākumus.

2.Dalībvalstis, Komisija un attiecīgā gadījumā citas Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras var apstrādāt personas datus, ja tas ir nepieciešams, lai pildītu šajā regulā noteiktos pienākumus, vai ja tas ir nepieciešams, lai īstenotu oficiālas pilnvaras vai veiktu šajā regulā tiem uzticētos uzdevumus sabiedrības interesēs.

52. pants

Izvērtēšana

Komisija izvērtē un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu līdz [trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā]. Izvērtējuma ziņojuma pamatā ir apspriešanās ar dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām.

53. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS AĢENTŪRĀM

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

1.3.2.Konkrētie mērķi

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.7.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

4.Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības

4.2.Dati

4.3.Digitālie risinājumi

Saskaņotība ar Eiropas Datu stratēģiju

4.4.Sadarbspējas novērtējums

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma 

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

1.3.2.Konkrētie mērķi

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme 

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

d)Pastiprināta spēja organizēt militāro transportu miera laikā daudz ātrāk nekā pašlaik un ar daudz mazāku administratīvo slogu.

e)Tādu pārvadātāju pieejamība, par kuriem jānoslēdz līgumi militārās mobilitātes nolūkā: pietiekamu, specializētu kustamo aktīvu pieejamība pārvadājumu veikšanai; spēja tos izmantot visā Eiropā ārkārtas situācijās, administratīvā sloga samazināšana.

f)Pārvadātāji un infrastruktūras pārvaldītāji: sagatavoti ārkārtējiem darbības apstākļiem un liela mēroga militārās pārvietošanās operācijām (noturība un drošība).

g)Stratēģiskās divējāda lietojuma infrastruktūras noturības un aizsardzības uzlabošana.

h) Labāka koordinācija starp dalībvalstīm, izveidojot attiecīgu Militārās mobilitātes transporta grupu, kas spēj pārraudzīt šīs regulas īstenošanu.

i)Uzlabota militārās mobilitātes spēju (transporta aktīvu un loģistikas aprīkojuma) pieejamība un piekļuve tām, izmantojot resursu apvienošanu un kopīgu izmantošanu starp dalībvalstīm.

j)Racionalizēti pieteikumi ritekļu atļauju saņemšanai, piemēram, saistībā ar dzelzceļa ritekļu militāriem pielāgojumiem vai modernizāciju.

k)Prasības; to militāro vajadzību identificēšana, kas jāpārvērš SITS tehniskajās specifikācijās.

l)Valstu prasību noteikšana un prasību saskaņošana attiecībā uz izņēmuma gadījumiem, kas saistīti ar ļoti smagu vai lielgabarīta kravu pārvadājumiem, lai ievērotu 24 stundu (patlaban līdz 80 dienām) termiņu militārās mobilitātes pārvadājumu atļaujām un transporta organizācijas pasākumiem, līdzīgi kā tas ir autotransporta jomā (ar subsīdijām finansēti pilnslodzes ekvivalenti).

m)Piemērotu maršrutu identifikācija un digitalizācija, izmantojot RINF, lai ārkārtas pārvadājumu pieprasījumus padarītu paredzamākus (ar subsīdijām finansēti pilnslodzes ekvivalenti).

n)Sadarbība ar komerciāli orientētām ieinteresētajām personām, lai apzinātu ritošo sastāvu esošajā ritekļu parkā, ko varētu izmantot arī militāriem mērķiem.

o)Papildus – sadarbība ar komerciāli orientētām ieinteresētajām personām tāda ritošā sastāva apzināšanā esošajā ritekļu parkā, ko var izmantot arī militāriem mērķiem (ar subsīdijām finansēti pilnslodzes ekvivalenti).

p)Papildus – atļauju piešķiršana ritekļiem, lai paplašinātu izmantošanas telpu identificētiem esošiem ritekļiem, kurus var izmantot militārajā transportā ārpus to komerciāli dzīvotspējīgas darbības telpas (ar maksām finansēti pilnslodzes ekvivalenti).

q) Reģistrs – lai paātrinātu procesus, ERA reģistrē ritošo sastāvu, līdzīgi kā dalībvalstīs, kas ir pilnīgi jauns uzdevums, kura veikšanai papildus tehniskajai izpratnei nepieciešamas zināšanas privāttiesībās (galvenais uzdevums, lai paātrinātu militārās mobilitātes ritekļu atļauju izsniegšanas efektivitāti, bet ilgtermiņā tas dos labumu attiecībā uz visām atļaujām) (ar maksām finansēti pilnslodzes ekvivalenti).

r)Saskaņošana – vilcienu vadības un signalizācijas sistēmu darbības saskaņošana gan pasliktinātā, gan noturīgā darbības režīmā (ar subsīdijām finansēti pilnslodzes ekvivalenti).

s)Izstrāde – ERA reģistru izmaiņu izstrāde un ieviešana, lai ritekļu reģistrācijas pārvaldību EVR sasaistītu ar atļauju piešķiršanas procesu un, iespējams, vienas pieturas aģentūru, kas saistīta ar ERA veiktu ritekļu reģistrāciju (ar subsīdijām finansēti pilnslodzes ekvivalenti).

t)Organizēšana – tādu forumu organizēšana un vadīšana, kuros dzelzceļa eksperti tiekas ar militārajiem ekspertiem, lai risinātu tehniskus jautājumus (vienotā tīkla sekretariāta (JNS) militārā struktūrvienība); (ar subsīdijām finansēti pilnslodzes ekvivalenti).

u)Organizēšana – tādu forumu organizēšana un vadīšana, kuros dzelzceļa eksperti tiekas ar militārajiem ekspertiem, lai risinātu tehniskus jautājumus (vienotā tīkla sekretariāta (JNS) militārā struktūrvienība); (ar subsīdijām finansēti pilnslodzes ekvivalenti).

v)Esošo militāro standartu pārskatīšana un saskaņošana.

w)Esošo militāro standartu pārskatīšana un saskaņošana (ar subsīdijām finansēti pilnslodzes ekvivalenti).

(x)Pielāgošana – ietekmēto SITS, kopīgo drošības metožu (CSM), ritekļu atļauju izsniegšanas praktiskās kārtības un citu ietekmēto dokumentu pielāgošana.

y)

z)Noteikumu izstrādes paātrināšana attiecībā uz bezpilota lidaparātu sistēmām (UAS) sertificētā kategorijā, kas atbalsta UAS divējādu lietojumu. Veicinot noteikumu izstrādi attiecībā uz civilām UAS operācijām sertificētā kategorijā, tiks paātrināta arī Eiropas divējāda lietojuma UAS izstrāde un to integrācija Eiropas gaisa telpā. Par prioritāti būtu jānosaka regulas par sertificētas kategorijas droniem izstrāde, ko veic EASA sadarbībā ar militārajām iestādēm.

aa)Jaunu militārās mobilitātes spēju ieviešanas paātrināšana, veicinot inovatīvu divējāda lietojuma dronu, pilotējamu gaisa kuģu un bezpilota gaisa kuģu sistēmu apkarošanas kompleksa (C-UAS) testus un demonstrējumus, izveidojot civilmilitāro testēšanas centru tīklu un saskaņotu satvaru regulatīvajām smilškastēm.

bb)Saskaņoti tehniskie noteikumi un norādījumi par bezpilota gaisa kuģu sistēmu apkarošanas kompleksiem nolūkā stiprināt infrastruktūras noturību, kā arī mazināt to ietekmi uz aviācijas drošību.

cc)Saskaņoti tehniskie noteikumi un norādījumi nolūkā atvieglot gaisa militāro mobilitāti un savstarpējo izmantojamību ar civilo aviāciju, vienlaikus nodrošinot pienācīgu drošības līmeni šādās jomās: i) militāro gaisa kuģu ekspluatācija vai aprīkojuma izmantošana divējāda lietojuma lidlaukos, ii) solidaritātes rezerves divējāda lietojuma transporta gaisa kuģi, iii) ES un NATO tehnisko standartu kopīga izmantošana (it īpaši attiecībā uz droniem ar MI balstītām funkcijām), iv) metodika uz MI balstītu dronu funkciju uzticamības novērtēšanai un v) gaisa satiksmes integrācija zema augstuma gaisa telpā un “U-space” gaisa telpa.

dd)Ierosināto grozījumu izstrāde nolūkā iekļaut būtiskas sakaru, navigācijas un novērošanas infrastruktūras un šo sistēmu izmantotā radiofrekvenču spektra aizsardzību to pamatpakalpojumu sarakstā, kas jāaizsargā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2557 par kritisko vienību noturību un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2023/2450, ar ko izveido pamatpakalpojumu sarakstu.

ee)Norādījumu izstrāde radiofrekvenču traucējumu pastiprinātai uzraudzībai un pastiprinātai koordinācijai ar vietējām radiofrekvenču spektra un tiesībaizsardzības iestādēm ar mērķi novērst saziņas, navigācijas un novērošanas infrastruktūras traucējumus un reaģēt uz tiem.

ff)

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 62  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

 Ierobežots ilgums

–    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

  Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2027. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

–    ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

  Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

–struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–     Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Summas laikam pēc 2027. gada ir indikatīvas un neskar notiekošo sarunu par nākamo DFS iznākumu.

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

ĢD:			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija	Saistības	(1a)			0	0	0
	Maksājumi	(2a)			0	0	0
Budžeta pozīcija	Saistības	(1b)
	Maksājumi	(2b)
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
Budžeta pozīcija		3)
KOPĀ apropriācijas	Saistības	=1a+1b+3
	Maksājumi	=2a+2b+3

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Apropriācijas / ES budžeta iemaksu aģentūrai kompensēs samazināts finansējums programmai “EISI – Transports” / budžeta pozīcijai 02.0301 / šādā gadā vai gados: 2027. Neskarot sarunas par nākamo DFS, aģentūrai piešķirtās apropriācijas no 2028. gada tiks kompensētas, samazinot finansējumu vienai no programmām, kas saistītas ar šo iniciatīvu tajā pašā DFS kategorijā kā aģentūras subsīdija.

Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA)	Gads 2025	Gads 2026	Gads 2027	KOPĀ DFS 2021–2027	KOPĀ DFS 2028–2034
Budžeta pozīcija: 02 10 01 – Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras / ES budžeta iemaksa aģentūrai			0. 498	0. 498	3,771

Apropriācijas / ES budžeta iemaksu aģentūrai kompensēs samazināts finansējums programmai “EISI – Transports” / budžeta pozīcijai 02.0301 / šādā gadā vai gados: 2027. Neskarot sarunas par nākamo DFS, aģentūrai piešķirtās apropriācijas no 2028. gada tiks kompensētas, samazinot finansējumu vienai no programmām, kas saistītas ar šo iniciatīvu tajā pašā DFS kategorijā kā aģentūras subsīdija.

			Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027	KOPĀ DFS 2028–2034
			2025	2026	2027
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	4)	0,000	0,000	2,562	2,562	14,894
	Maksājumi	5)	0,000	0,000	2,562	2,562	14,894
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		6)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ apropriācijas 1. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	=4+6	0,000	0,000	2,562	2,562	14,894
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	=5+6	0,000	0,000	2,562	2,562	14,894

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

ĢD: DEFIS			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija 13.08.01 EDIP	Saistības	(1a)			0	2,500	2,500
	Maksājumi	(2a)			0	2,500	2,500
Budžeta pozīcija	Saistības	(1b)
	Maksājumi	(2b)
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
Budžeta pozīcija		3)
KOPĀ apropriācijas attiecībā uz ĢD	Saistības	=1a+1b+3				2,500	2,500
	Maksājumi	=2a+2b+3				2,500	2,500

EDIP apropriācijas tiks izmantotas, lai finansētu IT rīku nākotnes solidaritātes rezerves pārvaldībai.

				Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027	KOPĀ DFS 2028–2034
				2025	2026	2027
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)	Saistības	4)		0,000	0,000	5,062	5,062	14,894
	Maksājumi	5)		0,000	0,000	5,062	5,062	14,894
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)		6)		0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā	Saistības	=4+6		0,000	0,000	5,062	5,062	14,894
daudzgadu finanšu shēmā  (atsauces summa)	Maksājumi	=5+6		0,000	0,000	5,062	5,062	14,894

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

7

“Administratīvie izdevumi”

ĢD: DEFIS				Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027	KOPĀ DFS
				2024	2025	2026	2027		2028–2034
 Cilvēkresursi				0,000	0,000	0,000	0,376	0,376	2,632
 Citi administratīvie izdevumi				0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ DEFIS ĢD	Apropriācijas			0,000	0,000	0,000	0,376	0,376	2,632
ECHO ĢD				Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS  2021–2027	KOPĀ DFS
				2024	2025	2026	2027		2028–2034
 Cilvēkresursi				0,000	0,000	1,504	1,504	3,008	39,480
 Citi administratīvie izdevumi				0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ ECHO ĢD	Apropriācijas			0,000	0,000	1,504	1,504	3,008	39,480

TAXUD ĢD		Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS  2021–2027	KOPĀ DFS 2028–2034
		2024	2025	2026	2027
 Cilvēkresursi		0,000	0,000	0,000	0,101	0,101	0,303
 Citi administratīvie izdevumi		0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,00
KOPĀ TAXUD ĢD	Apropriācijas	0,000	0,000	0,000	0,101	0,101	0,303

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS		Gads	Gads	Gads	Gads
		2024	2025	2026	2027
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		0	0	8	15
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	1
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija  [XX.01.YY.YY]	— galvenajā birojā	0	0	0	0
	— ES delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		0	0	8	16

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

2027	Pašreizējais Komisijas dienestos pieejamais personāls	Papildu personāls*
		Tiks finansēts no 7. izdevumu kategorijas vai pētniecības	Tiks finansēts no BA pozīcijas	Tiks finansēts no maksām
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas	15
Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT)	1

2028–2034	Pašreizējais Komisijas dienestos pieejamais personāls	Papildu personāls*
		Tiks finansēts no 7. izdevumu kategorijas vai pētniecības	Tiks finansēts no BA pozīcijas	Tiks finansēts no maksām
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas	37
Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT)	1

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Skaitļi laikposmam pēc 2027. gada ir indikatīvi un neskar notiekošo sarunu par nākamo DFS iznākumu.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām 

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–    jāpārskata DFS

3.2.7.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–    nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

–    ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.8.    Aplēse par decentralizētajai aģentūrai nepieciešamajiem cilvēkresursiem un apropriāciju izmantošanu 

Personāla vajadzības (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)

Saistībā ar savu pamatuzdevumu – ES dzelzceļa sistēmas tehnisko saskaņošanu – un no infrastruktūras divējāda lietojuma viedokļa ERA ir uzņēmusies sākotnējus uzdevumus militārās mobilitātes jomā. Lai to panāktu, ERA ir iekšēji pārdalījusi pilnslodzes ekvivalentus, lai atbalstītu citas organizācijas un ES aģentūras (piemēram, NATO un EAA) un sniegtu iepriekšēju atbalstu piegādātājiem militārā eskorta vagonu ražošanas jomā. Turklāt pieteikumu skaits ritekļu atļauju saņemšanai ir sasniedzis vēl nebijušu apjomu, un ERA darba slodze ir strauji palielinājusies, tāpēc aģentūra nespēj pārdalīt papildu pilnslodzes ekvivalentus uzdevumiem, kas piešķirti saskaņā ar šo priekšlikumu.

Papildu uzdevumi, kas aģentūrai uzticēti saskaņā ar šo priekšlikumu, cita starpā ietver militāro vajadzību apzināšanu un to pārvēršanu SITS, valstu prasību saskaņošanu ar mērķi paātrināt atļauju izsniegšanu pārmērīgi lielgabarīta militāro preču pārvadāšanai, un atļauju tvēruma paplašināšanu militāram lietojumam ārpus to komerciālas ekspluatācijas, paredzot dažādus finansēšanas veidus, proti, subsīdijas un maksas. Turklāt, lai uzlabotu transportlīdzekļu atļauju izsniegšanas efektivitāti, ir prasība izveidot ritošā sastāva reģistru, kas būtu līdzīgs dalībvalstu reģistram, un, lai to panāktu, ir vajadzīgas gan tehniskas, gan juridiskas zināšanas. Vēl viens uzdevums ir saskaņot vadības un signalizācijas standartus, kā arī esošos militāros standartus, kas ir būtiski, lai nodrošinātu operāciju noturību un konsekvenci; šo uzdevumu finansē no subsīdijām.

Lai ERA varētu pildīt tai uzticētos papildu uzdevumus, tai vajadzīgi 6 pilnslodzes ekvivalenti (TA AD kategorijas), ko finansē no subsīdijām, un 6 pilnslodzes ekvivalenti (3 CA FG IV un 3 TA AD kategorijas), ko finansēs no maksām un nodevām.

Aģentūra: Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA)	2025. gads	2026. gads	2027. gads	DFS 2028.–2034. gadam
Pagaidu darbinieki (AD funkciju grupa)			4 67	4
Pagaidu darbinieki (AST funkciju grupa)
Pagaidu darbinieki (AD+AST) – starpsumma	0	0	4	4
Līgumdarbinieki			2 68	2
Valstu norīkotie eksperti
Līgumdarbinieki un valstu norīkotie eksperti – starpsumma	0	0	2	2
KOPĀ personāls	0	0	6	6

1.3.3. punktā uzskaitītie uzdevumi un mērķi pašlaik neietilpst EASA pilnvarās, kas vērstas uz civilo jomu. Lai sasniegtu šos mērķus, ir vajadzīgi papildu resursi, kas tiek lēsti 6 pilnslodzes ekvivalentu apmērā. Dažas no attiecīgajām darbībām tiks finansētas no maksām un nodevām (kopā 3 pilnslodzes ekvivalenti). Citiem mērķiem un uzdevumiem ir tikai reglamentējošs raksturs. Tie paredzēti, lai izveidotu un laika gaitā uzturētu spēkā jaunus noteikumus, kas papildinātu pašreizējo ES tiesisko regulējumu un ļautu veikt saskaņotas, netraucētas un drošas divējādas gaisa satiksmes operācijas. Tās nevar finansēt no maksām un nodevām, tāpēc tām ir vajadzīgs papildu subsīdiju finansējums (3 pilnslodzes ekvivalenti).

Šīs vajadzības nevar apmierināt, veicot iekšēju pārdali, jo nav pieejami resursi ar speciālajām zināšanām, kas nepieciešamas attiecīgo uzdevumu veikšanai. Iekšēja pārdale nav iespējama, jo EASA trūkst speciālo zināšanu un nav pilnībā pieejami esošie resursi, kas vajadzīgi ierosinātajām darbībām; iekšēja resursu pārdale radītu risku, ka varētu tikt apdraudētas pašreizējās darbības, kas EASA ir uzticētas saskaņā ar pamatregulu.

ĢD: DEFIS	2025. gads	2026. gads	2027. gads	DFS 2028.–2034. gadam
Pagaidu darbinieki (AD funkciju grupa)			2	14 (2 pilnslodzes ekvivalenti x 7 gadi)
Pagaidu darbinieki (AST funkciju grupa)
Pagaidu darbinieki (AD+AST) – starpsumma	0	0	2	14 (2 pilnslodzes ekvivalenti x 7 gadi)
Līgumdarbinieki
Valstu norīkotie eksperti
Līgumdarbinieki un valstu norīkotie eksperti – starpsumma	0	0	0	0
KOPĀ personāls	0	0	2	14 (2 pilnslodzes ekvivalenti x 7 gadi)

ĢD: MOVE	2025. gads	2026. gads	2027. gads	KOPĀ DFS 2028–2034
Pagaidu darbinieki (AD funkciju grupa)			5	5 (gadā)
Pagaidu darbinieki (AST funkciju grupa)
Pagaidu darbinieki (AD+AST) – starpsumma	0	0	5	5 (gadā)
Līgumdarbinieki
Valstu norīkotie eksperti
Līgumdarbinieki un valstu norīkotie eksperti – starpsumma	0	0	0	0
KOPĀ personāls	0	0	5	5 (gadā)

ECHO ĢD	2025. gads	2026. gads	2027. gads	DFS 2028.–2034. gadam
Pagaidu darbinieki (AD funkciju grupa)		8	8	210 (30 pilnslodzes ekvivalenti x 7 gadi)
Pagaidu darbinieki (AST funkciju grupa)
Pagaidu darbinieki (AD+AST) – starpsumma	0	8	8	210 (30 pilnslodzes ekvivalenti x 7 gadi)
Līgumdarbinieki
Valstu norīkotie eksperti
Līgumdarbinieki un valstu norīkotie eksperti – starpsumma	0	0	0	0
KOPĀ personāls	0	8	8	210 (30 pilnslodzes ekvivalenti x 7 gadi)