EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 20.11.2025
COM(2025) 841 final
2025/0361(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (SFDR) un Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/1288
(Dokuments attiecas uz EEZ)
{SEC(2025) 841 final} - {SWD(2025) 838 final} - {SWD(2025) 839 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Šajā tiesību akta priekšlikumā ir ierosināti grozījumi Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regulā (SFDR – Regula (ES) 2019/2088). SFDR tika pieņemta 2019. gada 27. novembrī, un to piemēro kopš 2021. gada marta. Tā ir viens no pirmajiem ES ilgtspējīga finansējuma satvara elementiem un daļa no plašāka nefinanšu un finanšu sabiedrībām paredzētu ilgtspējas informācijas atklāšanas noteikumu, rīku un standartu kopuma, kas pieņemts saskaņā ar Komisijas 2018. gada Rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai.
SFDR ir informācijas atklāšanas sistēma, kas finanšu starpniekiem un attiecībā uz finanšu produktiem nosaka detalizētas prasības par ilgtspējas informācijas atklāšanu attiecībā uz to, kā to darbībā tiek ņemti vērā dažādi vides, sociālie un pārvaldības (VSP) faktori. Tās mērķis ir palielināt pārredzamību, apkarot zaļmaldināšanu un aizsargāt ieguldītājus, nodrošinot, ka finanšu tirgus dalībnieki, piemēram, aktīvu pārvaldītāji un pensiju nodrošinātāji, kā arī finanšu konsultanti atklāj ieguldītājiem informāciju šajā sakarā. Plašākā nozīmē SFDR tādējādi palīdz sasniegt šādus mērķus: i) palīdzēt piesaistīt privāto finansējumu, lai veicinātu pāreju uz lielāku ilgtspēju, un ii) palīdzēt Eiropas sabiedrībām izmantot konkurences iespējas šajā jomā.
Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regulu papildina Komisijas deleģētā regula, kurā izklāstīti sīki izstrādāti informācijas atklāšanas noteikumi par to, kā finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem būtu jāatklāj ieguldītājiem ilgtspējas informācija par savām ieguldījumu darbībām un saviem finanšu produktiem, lai palīdzētu ieguldītājiem izdarīt apzinātu izvēli. Deleģētajā regulā jo īpaši precizēta informācija, kas gan attiecībā uz finanšu tirgus dalībniekiem kā vienībām, gan attiecībā uz finanšu produktiem, ko tie dara pieejamus, jāatklāj ieguldītājiem pirmslīguma dokumentos, tīmekļa vietnēs un periodiskos ziņojumos.
Atklājot vienības līmeņa informāciju, finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem ir jāpaskaidro, kā tie integrē VSP apsvērumus savās iekšējās procedūrās, to vidū savos uzticamības pārbaudes procesos un atbildīgas uzņēmējdarbības prakses vērā ņemšanā. Atklājot informāciju par produktiem, tai skaitā ieguldījumu fondiem, apdrošināšanas ieguldījumu produktiem un pensiju produktiem, ir jāatklāj ilgtspējas raksturlielumi un mērķi. SFDR 8. pantā ir noteikts, ka attiecībā uz produktiem, kas veicina vides vai sociālos raksturlielumus, finanšu tirgus dalībniekiem ir jāparāda, kā tie veicina šādus vides un sociālos raksturlielumus. SFDR 9. pantā ir noteikts, ka attiecībā uz produktiem, kuru mērķis ir ilgtspējīgs ieguldījums, finanšu tirgus dalībniekiem ir jāpaskaidro ilgtspējas mērķis un jāparāda, kā tas tiek sasniegts. Visbeidzot, uz visiem produktiem, kas ietilpst SFDR darbības jomā, attiecas informācijas atklāšana, kas noteikta SFDR 6. pantā, saskaņā ar kuru finanšu tirgus dalībniekiem attiecīgā gadījumā ir jāatklāj, kā ilgtspējas riski ir integrēti ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī novērtējuma rezultāti par ilgtspējas risku iespējamo ietekmi uz produktu atdevi.
Kopš SFDR izveides tai ir bijusi plaša ietekme uz tirgu, vienlaikus ir pastāvīgi audzis pieprasījums pēc finanšu produktiem ar VSP raksturlielumiem. Produkti, par kuriem informācija atklāta saskaņā ar SFDR 8. un 9. pantu, ir gandrīz 50 % no pārvaldītajiem ES aktīviem un vairāk nekā 60 % no ES fondiem. Eiropa ir lielākais šādu fondu tirgus, kas veido līdz pat 84 % no pasaules ilgtspējīgu fondu aktīviem.
Tomēr SFDR visaptverošajā novērtējumā, ko Komisija veikusi kopš 2023. gada saskaņā ar regulas 19. pantu, ir konstatēti vairāki trūkumi, kas radušies kopš tās piemērošanas sākuma. Savāktie pierādījumi liecināja, ka, lai gan SFDR mērķi joprojām tiek plaši atbalstīti, vairāki noteikumu aspekti tiek uzskatīti par sarežģītiem, grūti īstenojamiem un neefektīviem. Regulējuma sarežģītību ir veicinājušas SFDR un citu ES ilgtspējīga finansējuma tiesību aktu jēdzienu un definīciju neatbilstības problēmas apvienojumā ar finanšu tirgus dalībnieku grūtībām piekļūt uzticamiem un visaptverošiem VSP datiem. Pierādījumi liecina, ka ieguldītāju aizsardzības mērķis nav pienācīgi labi sasniegts, ko vēl vairāk pasliktina 8. un 9. panta nepareiza izmantošana kvazimarķējumiem un skaidrības trūkums par atsevišķiem jēdzieniem un pienākumiem.
SFDR pārskatīšana ir viena no Komisijas 2025. gada darba programmā iekļautajām vienkāršošanas iniciatīvām. Saskaņā ar politikas pamatnostādnēm 2024.–2029. gadam mērķis ir turpināt virzību uz Eiropas zaļajā kursā noteiktajiem mērķiem, bet ar vienkāršākiem noteikumiem, mazāku administratīvo slogu un labāku izpildes panākšanu. Nepieciešamība vienkāršot ilgtspējīga finansējuma satvaru, lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas sabiedrībām ES, tika uzsvērta arī Mario Dragi ziņojumā “Eiropas konkurētspējas nākotne” (The future of European competitiveness).
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ierosina pārskatīt SFDR, lai padarītu to efektīvāku, vienkāršāku un samērīgāku. Šajos centienos ir būtiski nodrošināt ES ilgtspējīga finansējuma vienotā tirgus integritāti, koncentrējoties uz prasībām, kas mazina zaļmaldināšanas riskus un labāk palīdz ieguldītājiem izmantot un salīdzināt ar ilgtspēju saistīto finanšu produktu sniegtās iespējas. Vienlaikus pārskatīšanas mērķis ir palielināt Eiropas finanšu nozares konkurētspēju, nodrošinot apstākļus, kas atvieglo uzņēmējdarbību, un padziļināt ar ilgtspēju saistītu finanšu produktu vienoto tirgu, tādējādi palīdzot piešķirt kapitālu Eiropas ilgtspējīgai labklājībai.
Ierosinātajām izmaiņām ir divi mērķi. Pirmais mērķis ir vienkāršot un samazināt ar ilgtspēju saistītās administratīvās un informācijas atklāšanas prasības finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem, kā arī uzlabot regulējuma saskaņotību finanšu tirgus dalībnieku darbības vajadzībām. Otrais mērķis ir uzlabot galaieguldītāju spēju izprast un salīdzināt ar ilgtspēju saistītus finanšu produktus un aizsargāt šos ieguldītājus pret potenciāli maldinošiem apgalvojumiem par VSP.
Tāpēc šajā priekšlikumā tiek ierosināts būtiski vienkāršot ziņošanas prasības un tādus finanšu produktus, kuriem ir VSP iezīmes, kārtot trīs kategorijās, plaši iekļaujot ieinteresēto personu atsauksmes un pamatojoties uz pašreizējo tirgus praksi. Ar priekšlikumu tiek veikti arī izrietoši mērķtiecīgi grozījumi Regulā (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētiem privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktiem (PRIIP) un no jaunā regulējuma piemērošanas sākuma dienas tiek atcelta Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1288, ar ko īsteno pašreizējo SFDR.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
SFDR ir cieši saistīta ar citiem ilgtspējīga finansējuma satvara elementiem, ieskaitot ES taksonomiju, ES Etalonu regulu, Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD), Direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (CSDDD), kā arī ar attiecīgajām daļām Finanšu instrumentu tirgu direktīvā (FITD II), Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvā (AID) un Akcionāru tiesību direktīvā (ATD). Kopā tās palīdz sabiedrībām un finanšu sektoram mobilizēt privāto finansējumu ilgtspējīgiem projektiem un tehnoloģijām. Konkrētāk, finanšu tirgus dalībniekiem SFDR noteikto ziņošanas pienākumu pamatā ir CSRD un Taksonomijas regulā noteiktie sabiedrību ziņošanas pienākumi. Tāpēc ir nepieciešama SFDR pārskatīšana, lai atspoguļotu izmaiņas, kas ieviestas ar ierosināto Omnibus paketi par vienkāršošanu attiecībā uz sabiedrību ilgtspējas informācijas atklāšanu, jo īpaši sabiedrību korporatīvās informācijas atklāšanas turpmāko tvērumu CSRD ietvaros.
Pārskatīšanas pamatā ir arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) pamatnostādnes par fondu nosaukumiem, kuros izmantoti VSP vai ar ilgtspēju saistīti termini. Lai nodrošinātu, ka VSP norādes, kas sniegtas saskaņā ar pārskatīto SFDR, ir skaidras, patiesas un nav maldinošas, finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāiepazīstas arī ar Eiropas uzraudzības iestāžu sagatavotajiem uzraudzības norādījumiem. Turklāt ar VSP saistīto norāžu jēdziens, ar kuru saprot VSP norādes, kas attiecībā uz finanšu produktiem tiek sniegtas par to, kā un cik lielā mērā ar kategorizētiem produktiem tiek veikti ieguldījumi pārkārtošanās vai ilgtspējas mērķos vai tiek veicināta to sasniegšana vai šo produktu ieguldījumu stratēģijā tiek integrēti ilgtspējas faktori papildus ilgtspējas riska pārvaldības apsvērumiem, saskan ar jēdzienu “vidiskuma norādes” Direktīvas 2005/29/EK (Negodīgas komercprakses direktīva, kas attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā grozīta ar Direktīvu (ES) 2024/825) 2. panta pirmās daļas o) punkta nozīmē. Saskaņā ar Direktīvas 2005/29/EK 3. panta 4. punktu minētās direktīvas prasības tiktu izpildītas, pienācīgi piemērojot šīs regulas prasības.
Visbeidzot, ņemot vērā to, ka ar šo regulu tiek pielāgotas informācijas prasības, kas attiecas uz to, cik lielā mērā ar finanšu produktiem tiek veikti ieguldījumi ar ilgtspēju saistītās darbībās, arī darbībās, kas veicina Taksonomijas regulas 9. pantā noteikta vides mērķa sasniegšanu, prasība finanšu tirgus dalībniekiem atklāt informāciju saskaņā ar Taksonomijas regulas 5.–7. pantu turpmāk vairs nav vispārējs pienākums, bet izriet no tā, vai un cik lielā mērā tie šajā sakarā izvēlas izmantot Taksonomijas regulu. Turklāt atsauces minētajos Taksonomijas regulas pantos vairs neattiektos uz punktiem, kas ietver informācijas atklāšanu saskaņā ar SFDR 8. un 9. pantu, bet gan uz kritērijiem ar ilgtspēju saistītām produktu kategorijām, un tādējādi arī tām vairs nav nozīmes. Tāpat, atklājot šo informāciju, vairs nav pienākuma minēt Taksonomijas regulas 6. un 7. pantā dotos paziņojumus par tādu finanšu produktu īpatsvaru, kuros ir ņemti vērā un nav ņemti vērā minētajā regulā noteiktie ES kritēriji vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Kā minēts iepriekš, SFDR pārskatīšana ir vienkāršošanas iniciatīva Komisijas 2025. gada darba programmā un daļa no turpmākajiem pasākumiem, kas saistīti ar Dragi ziņojumu. Ierosināto izmaiņu mērķis ir atvieglot ilgtspējīga finansējuma satvara īstenošanu. Saskaņā ar plašāku vienkāršošanas programmu un mērķi ieviest vienkāršākus noteikumus, uzlabojot īstenošanu uzkrājumu un investīciju savienības ietvaros, Komisija ir publicējusi sarakstu ar nebūtiskiem 2. līmeņa pasākumiem, kas ietver vairāku no SFDR izrietošu 2. līmeņa pasākumu atcelšanu.
Atjauninātie noteikumi arī novērsīs pašreizējos šķēršļus, kas sastopami tādu finanšu produktu pārrobežu izplatīšanā, kuriem ir ilgtspējas iezīmes, un kas kavē ilgtspējīga finansējuma vienotā tirgus potenciālu efektīvi mobilizēt uzkrājumus Eiropas ilgtspējīgai labklājībai. Tāpēc jaunajiem noteikumiem būtu jāveicina ilgtspējīga finansējuma vienotā tirgus darbības efektivitāte, cita starpā uzlabojot pārredzamību un dodot iespēju ieguldītājiem visā Savienībā piedalīties ES kapitāla tirgos atbilstīgi uzkrājumu un investīciju savienības mērķiem.
Līdzīgi nesen publicētajām iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt uzkrājumu un investīciju savienības attīstību, piemēram, ieteikumiem par uzkrājumu un investīciju kontiem, SFDR mērķis ir arī atbalstīt pasākumus, kuru nolūks ir radīt labākas finansiālās iespējas un finansiālos rezultātus iedzīvotājiem, kas vēlas ieguldīt. Tā ir īpaši izstrādāta personām, kuras vēlas palielināt savus uzkrājumus, ieguldot finanšu tirgos atbilstoši savām vēlmēm ilgtspējas jomā. Turklāt Komisijas finanšpratības stratēģija, kuras mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem labāk izprast ieguldījumu principus, iespējas un riskus, ļaus iedzīvotājiem un ieguldītājiem labāk izprast ekonomisko ietekmi, kas izriet no lēmuma finansēt konkrētas darbības, kā arī to ietekmi uz nodarbinātību, ilgtspēju, sociālajiem rezultātiem un noturību.
Pārskatīšana palīdzēs efektīvāk sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus, ieskaitot klimatneitralitāti saskaņā ar Klimata aktu, vidisko pārkārtošanos, ko atbalsta inovatīva un aprites ekonomika, un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM).
Visbeidzot, SFDR pārskatīšanas pamatā ir Komisijas norādījumi par ES ilgtspējīga finansējuma satvara piemērošanu aizsardzības nozarei, kas izklāstīti paziņojumā par Eiropas aizsardzības industriālo stratēģiju un īstenoti ar 2025. gada jūnija aizsardzības gatavības Omnibus paketi, par kuru tika paziņots 2025. gada marta Kopīgajā baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības gatavību 2030. Tāpēc tā pilnībā atbilst Kopīgās baltās grāmatas un Aizsardzības gatavības ceļveža 2030. gadam mērķiem vēl vairāk uzlabot aizsardzības un kosmosa nozares piekļuvi finansējumam.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Šīs pārskatīšanas juridiskais pamats ir tas pats, kas spēkā esošajai Regulai (ES) 2019/2088, proti, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kas ļauj pieņemt pasākumus, lai tuvinātu valsts tiesību aktus, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība. Pārskatītie noteikumi palīdz veidot pamatu ilgtspējīga finansējuma iekšējā tirgus efektīvai un lietderīgai darbībai, aizsargāt konkurenci starp dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem un stimulēt paradumu maiņu ar mērķi panākt lielāku inovāciju.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Šis priekšlikums atbilst Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteiktajam subsidiaritātes principam. Sākotnējā SFDR tika noteikts, ka visā ES ir vajadzīgs saskaņots vienots satvars ar ilgtspēju saistītas informācijas atklāšanai par finanšu produktiem. Šie mērķi joprojām ir pilnībā aktuāli, un ieinteresētās personas tos plaši atbalsta. Bez efektīvas Savienības līmeņa rīcības problēmas, kas konstatētas kopš regulas stāšanās spēkā, saglabātos un netiktu risinātas efektīvi, lietderīgi un saskaņoti. Finanšu tirgus dalībnieki un ieguldītāji joprojām saskartos ar nevajadzīgu sarežģītību noteikumu piemērošanā. Spēkā paliktu pārmērīgi izvērsti informācijas atklāšanas noteikumi un veidnes, kas attiecas uz ilgtspējas raksturlielumiem, kuri piemīt finanšu tirgus dalībnieku uzņēmējdarbības praksei, kā arī finanšu produktiem, ko tie piedāvā ieguldītājiem. VSP finanšu produktu pieejamībā aizvien pastāvētu nenoteiktība, un tie turpinātu būt nepietiekami salīdzināmi, un tas negatīvi ietekmētu to uzticamību un izmantošanu.
Ņemot vērā iepriekš izklāstītās problēmas, nepieciešamo pašreizējā SFDR satvara vienkāršošanu un pielāgošanu var īstenot saskaņotā un efektīvā veidā tikai ES līmenī. Šī efektīvā ES līmeņa rīcība arī palīdzētu palielināt privāto ilgtspējīgo finansējumu visā Savienībā, veicinātu ilgtspējīga finansējuma vienotā tirgus pienācīgu darbību un galu galā palīdzētu uzlabot pārredzamību ieguldītājiem, lai dotu viņiem iespēju piedalīties ES kapitāla tirgos saskaņā ar uzkrājumu un investīciju savienības mērķiem.
•Proporcionalitāte
Ierosinātie grozījumi atbilst Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteiktajam proporcionalitātes principam. Tie nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu vienkāršošanas, pārredzamības un ieguldītāju aizsardzības mērķi, vienlaikus panākot ilgtspējīga privātā finansējuma palielināšanu, lai atbalstītu Eiropas ilgtspējas un konkurētspējas mērķus. Turklāt, balstoties uz proporcionalitātes principu, šā priekšlikuma pamatā ir tirgus prakse.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Ar šo priekšlikumu groza Regulu (ES) 2019/2088, pieņemot grozošu regulu. Ir vajadzīga tieši piemērojama regula, kas nodrošina pilnīgu saskaņošanu, lai novērstu tirgus sadrumstalotību un samazinātu iespējas pieņemt papildu valsts noteikumus nolūkā novērst domājamos trūkumus, un saskaņoti visā Savienībā nodrošinātu prasību un informācijas atklāšanas vēlamo vienkāršošanu gan finanšu tirgus dalībnieku, gan ieguldītāju labā.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Komisija 2022. gada decembrī paziņoja par visaptverošu SFDR satvara novērtējumu. Laikposmā no 2023. gada septembra līdz decembrim tika rīkotas divas apspriešanas (viena sabiedriskā apspriešana un viena mērķorientēta apspriešana).
Novērtējuma ietvaros tika apkopotas atsauksmes par satvara darbību un novērtēti trūkumi attiecībā uz to, cik labi tas sasniedz savus galīgos mērķus. Tas jo īpaši attiecās uz to, cik labi noteikumiem ir izdevies palīdzēt piesaistīt privāto finansējumu, lai veicinātu Eiropas ekonomikas pāreju uz lielāku ilgtspēju, un šajā sakarā dot ieguldītājiem iespēju labāk izprast un salīdzināt piedāvātos produktus.
Par novērtējumu un tā dažādajiem posmiem, kas izklāstīti nākamajā iedaļā, tika sagatavots kopsavilkums SFDR izvērtējumā, kas tika veikts kā daļa no šim priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma (sk. turpmāk iedaļā “Ietekmes novērtējums”). Izvērtējuma rezultāti palīdz apzināt un apstiprināt galvenos problēmu cēloņus, un uz to pamata ir formulētas gūtās atziņas pārskatīšanas vajadzībām.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Šajā iedaļā ir sniegts pārskats par pārskatīšanas vajadzībām veiktajām apspriedēm ar ieinteresētajām personām:
–mērķorientēto un atklāto sabiedrisko apspriešanu,
–tehniskiem darbsemināriem un apaļā galda diskusijām,
–Komisijas ekspertu grupu (Ilgtspējīga finansējuma platformas – PSF) atzinumiem,
–Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) ieguldījumu,
–dalībvalstu iesaisti,
–pastāvīgu sadarbību ar ekspertiem,
–uzaicinājumu iesniegt atsauksmes.
Mērķorientētā un atklātā sabiedriskā apspriešana
No 2023. gada septembra līdz decembrim notika divas sabiedriskās apspriešanas (mērķorientēta un atklāta). 2024. gada maijā tika publicēts kopsavilkuma ziņojums.
Mērķorientētajā apspriešanā piedalījās 324 organizācijas un privātpersonas. Lielākā respondentu grupa bija finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti, kam sekoja NVO. Respondenti galvenokārt bija no ES valstīm. Respondenti no trešām valstīm galvenokārt bija no Apvienotās Karalistes un ASV.
Atbildes liecināja par ievērojamu atbalstu SFDR politikas mērķiem, taču par to, kā regulas īstenošana ir sasniegusi tās konkrētos mērķus, viedokļi atšķīrās. Lielākā daļa respondentu piekrita, ka SFDR pašlaik tiek izmantota ne tikai kā informācijas atklāšanas sistēma, kā paredzēts, bet arī kā marķēšanas un tirgvedības instruments (jo īpaši attiecībā uz informācijas atklāšanu saskaņā ar 8. un 9. pantu). Daudzi arī uzsvēra, ka neatbilstības starp dažādām ilgtspējīga finansējuma satvara daļām rada problēmas gan finanšu tirgus dalībniekiem, gan individuālajiem ieguldītājiem, un apšaubīja, vai SFDR ir īstā vieta, kur noteikt ieguldītāju informēšanas nolūkos veicamās vienību līmeņa informācijas atklāšanas prasības. Lielākā daļa respondentu aicināja vienkāršot informācijas atklāšanu un ar ilgtspēju saistītos jēdzienus un padarīt tos jēgpilnākus ieguldītājiem.
Lielākā daļa respondentu atbalstīja to, ka tiek izveidota VSP finanšu produktu ES kategorizācijas sistēma, galveno uzmanību pievēršot privātajiem ieguldītājiem, ņemot vērā ES finanšu produktu starptautiskos ieguldījumus un izmantojot esošo tirgus praksi.
Tehniski darbsemināri un apaļā galda diskusijas
Lai papildinātu mērķorientētajā un atklātajā apspriešanā saņemtās atbildes, Komisija rīkoja četrus tehniskus darbseminārus papildu tehnisko piezīmju apkopošanai. Darbsemināri notika 2023. gada oktobrī un decembrī, kā arī 2024. gada janvārī. 2024. gada decembrī notika papildu tehniska apaļā galda diskusija ar patērētāju asociācijām, lai analizētu esošos ES patērētāju testēšanas pētījumus par privāto ieguldītāju vēlmēm un izpratni ilgtspējas jomā.
PSF atzinumi
Ilgtspējīga finansējuma platforma (PSF), kas ir Komisijas ekspertu grupa, iesniedza divus atzinumus. 2023. gada decembrī iesniegtajā pirmajā atzinumā ir aplūkoti galvenie jautājumi, ko Komisija uzdeva mērķorientētajā apspriešanā. 2024. gada decembrī PSF publicēja otru atzinumu, kurā izklāstīts, kā varētu izveidot un kalibrēt ilgtspējīgu finanšu produktu kategorizācijas sistēmu, ierosinot izveidot trīs kategorijas (proti, “ilgtspēja”, “pārkārtošanās” un “VSP kopa”). Atzinumā tika aplūkots VSP finanšu tirgu pašreizējais stāvoklis un iespējamā ietekme, kāda konkrētu robežvērtību noteikšanai varētu būt uz pašreizējiem produktiem, uz kuriem attiecas SFDR 8. un 9. pants.
EUI ieguldījums
Eiropas uzraudzības iestādes 2024. gada jūnijā sniedza kopīgu atzinumu par SFDR novērtējumu, kurā tās ierosināja izveidot jaunas kategorijas – “ilgtspējas produktu” kategoriju un “pārkārtošanās produktu” kategoriju. 2024. gada jūlijā EVTI publicēja savu papildu atzinumu “Ilgtspējīgi ieguldījumi: investoru ceļa atvieglošana”, kurā tā cita starpā stingri mudināja izveidot kategorizācijas sistēmu.
Dalībvalstu iesaiste
Eiropas Komisija dalībvalstu ekspertu grupā sadarbojās ar dalībvalstīm divās sanāksmēs (2024. gada decembrī un 2025. gada jūnijā), lūdzot to atsauksmes un komentārus. Komisija arī saņēma daudzas vēstules un nostājas dokumentus no dalībvalstu iestādēm un valstu kompetentajām iestādēm, kuros izklāstīts to viedoklis par SFDR pārskatīšanu.
Pastāvīga sadarbība ar ekspertiem
Eiropas Komisija pastāvīgi sadarbojās ar ekspertiem, piemēram, finanšu tirgus dalībniekiem, ieguldītājiem, NVO, patērētāju asociācijām, arodasociācijām, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām, attiecībā uz galvenajām problēmām, kas saistītas ar pašreizējo SFDR, un to, kā izveidot kategorijas.
Uzaicinājums iesniegt atsauksmes
Visbeidzot, Komisija apkopoja atsauksmes ar uzaicinājumu iesniegt atsauksmes, kas ilga no 2025. gada 2. maija līdz 30. maijam. Viedokli iesniedza 195 ieinteresētās personas. Lielākā respondentu grupa bija uzņēmumu apvienības un sabiedrības, kam sekoja NVO un mazākā mērā valsts iestādes. Respondenti galvenokārt bija no ES valstīm, un visvairāk bija pārstāvēta Francija, Vācija, Beļģija, Itālija un Nīderlande.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Papildus iepriekš aprakstītajām apkopotajām atsauksmēm Komisija pārskatīja vairākus pētījumus un papildu datus gan no ieinteresēto personu, gan akadēmiskajiem avotiem, ieskaitot Eiropas Parlamenta ECON komitejas pasūtīto pētījumu par “SFDR pašreizējo īstenošanu”, kas citēts priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā.
Materiāli, kas izmantoti, lai sagatavotu ietekmes novērtējumu un nodrošinātu politikas izvēļu izdarīšanai nepieciešamo informāciju, ir iegūti no dažādiem tirgus dalībniekiem un ieinteresētajām personām, kā arī citiem cienījamiem un plaši atzītiem avotiem. Konstatējumi tika pārbaudīti dažādos informācijas avotos, lai izvairītos no neobjektivitātes, ko rada izlecošās vērtības vai savtīgas intereses.
•Ietekmes novērtējums
Gatavojot šo tiesību akta priekšlikumu, tika veikts ietekmes novērtējums. Regulējuma kontroles padome (RKP) 2025. gada 2. jūlijā izskatīja ietekmes novērtējuma ziņojumu. Pēc pirmā negatīvā atzinuma padome 2025. gada 8. oktobrī sniedza pozitīvu atzinumu ar atrunām.
Savās piezīmēs RKP jo īpaši pieprasīja precizēt politikas risinājumus, lai varētu veikt pienācīgu novērtējumu un salīdzinājumu, pilnībā izvērtēt SFDR atcelšanas risinājumu līdztekus citiem risinājumiem, labāk noteikt saskaņotību ar Omnibus priekšlikumos paredzētajiem vienkāršojumiem un labāk pierādīt uzticamu kategoriju izveides iespējamību, cita starpā ņemot vērā problēmas saistībā ar VSP datu pieejamību, ko ietekmē Omnibus pakete. Līdz ar to tika pievienots sīkāks apraksts par to, kādi konkrēti būtu politikas risinājumi, galvenokārt sniedzot ilustratīvu informāciju par turpmāko racionalizēto informācijas atklāšanu, kas sīkāk jāprecizē īstenošanas pasākumos, un detalizētākus kritērijus trim ierosinātajām kategorijām. Tika pievienota atcelšanas risinājuma pilnīga analīze, kā arī turpmāka analīze, lai parādītu, kādi pasākumi jāveic pārskatīšanā, lai nodrošinātu saskaņotību ar Omnibus paketi. Tika pievienoti papildu pierādījumi par iespējamību noteikt tādu VSP informācijas atklāšanu, kas būtu jēgpilna un balstīta uz plaši pieejamu, salīdzināmu un ticamu ilgtspējas informāciju, kura atbilst ieguldītāju pieprasījumam. Visbeidzot, lai apstiprinātu iepriekš minēto, izmaksu, ieguvumu un ietaupījumu analīze tika sīkāk pamatota ar pieejamiem un ticamiem datiem. Ietekmes novērtējumā izskatīto politikas risinājumu mērķis ir noteikt pārskatītās regulas informācijas atklāšanas prasību un kategoriju būtiskās iezīmes, skaidri nosakot ierobežotās jomas, kurās nākotnē ar īstenošanas pasākumiem jāpieņem papildu noteikumi. Papildus saskaņotībai starp SFDR un pārējo ilgtspējīga finansējuma satvaru, arī izmaiņām, kas paredzētas Omnibus paketē attiecībā uz uzņēmumiem piemērojamajām prasībām par ilgtspējas informācijas atklāšanu, svarīgs apsvērums bija pašreizējās tirgus prakses atzīšana un izmantošana, lai nodrošinātu pienācīgu sasaisti ar atbilstošiem produktu kategorizācijas kritērijiem, kas tirgos jau tiek piemēroti, proti, pamatošanās uz EVTI pamatnostādnēm par fondu nosaukumiem.
Tika secināts, ka vēlamie risinājumi pārskatīšanai izvirzīto mērķu sasniegšanai ir šādi:
i) svītrot vienības līmeņa informācijas atklāšanu par svarīgāko negatīvo ietekmi, lielā mērā novēršot izmaksas, kas saistītas ar vienības līmeņa informācijas atklāšanu (25 % no kopējām izmaksām, kas saistītas ar informācijas atklāšanu, tādējādi tiek ietaupītas regulārās ikgadējās izmaksas kopumā 56 miljonu EUR apmērā), un novēršot dublēšanos starp SFDR un CSRD;
ii) būtiski samazināt informācijas atklāšanu produktu līmenī, pārorientējoties uz kategorizētu produktu veidnēm ar mazāku skaitu ilgtspējas rādītāju, tādējādi atvieglojot salīdzināmību un ieguldītāju lēmumu pieņemšanu un ievērojami samazinot regulārās izmaksas, kas saistītas ar informācijas atklāšanu par produktiem;
iii) izveidot trīs kategorijas – “ilgtspējas produkti”, “pārkārtošanās produkti” un “VSP pamatiezīmju” produkti –, aptverot ievērojamu daļu no pašreizējiem VSP finanšu produktiem un nodrošinot saskaņotu ES noteikumu kopumu visiem uz VSP orientētajiem produktiem, uz kuriem izplatītāji varētu novirzīt galaieguldītājus, kas ir ieinteresēti ilgtspējā (saskaņā ar turpmākām izmaiņām deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar FITD un AID). Lai gan ir paredzamas dažas sākotnējās vienreizējās izmaksas, kas saistītas ar produktu kategoriju izveidi, paredzams, ka regulārās izmaksas ilgtermiņā būs zemākas nekā pašreizējās SFDR izmaksas, un kopumā tās kompensē ietaupījumi, kas panākti ar pārējiem pārskatīšanas elementiem.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Vēlamo risinājumu kombinācijai ir potenciāls ievērojami vienkāršot tiesību aktu un uzlabot tā efektivitāti. Priekšlikums tieši attiecas uz MVU, kas ir lielākā daļa darbības jomā ietilpstošo finanšu tirgus dalībnieku. Paredzams, ka no šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem izrietošās aplēstās izmaksas MVU (ikgadējās regulārās izmaksas aptuveni 163 miljonu EUR apmērā, no kurām aptuveni 43 miljoni EUR ir saistāmi ar informācijas atklāšanu vienības līmenī un 120 miljoni EUR – ar informācijas atklāšanu produktu līmenī) tiks samazinātas par krietni vairāk nekā 25 %. Ar šo priekšlikumu tiek skaidri samazinātas vienības līmeņa izmaksas, radot tikai minimālas vienreizējās izmaksas, un, lai gan nebija iespējams savākt pietiekamus datus par izmaksām, kas saistītas ar produktu kategoriju izveidi, paredzams, ka, pateicoties ievērojamam produktu līmeņa informācijas atklāšanas samazinājumam, varēs ietaupīt vairāk nekā 50 % no produktu līmeņa izmaksām. Turklāt MVU gūtu vairāk nekā proporcionālu labumu no vienkāršošanas, jo izmaksu izmaiņas atkarībā no uzņēmuma lieluma ir izteikti nelineāras, t. i., relatīvā izteiksmē MVU rodas daudz lielākas izmaksas nekā lielākiem uzņēmumiem, jo ir jāpieliek noteiktas minimālas pūles ar ilgtspēju saistītas informācijas atklāšanas izveidē un uzturēšanā.
MVU tiek skarti arī netieši – kā ieguldījumu saņēmēji, jo apvienojumā ar Omnibus aizsardzības pasākumiem (vērtības ķēdes maksimālā robežvērtība) tie var gūt labumu no līdzekļu plūsmas un tikt iekļauti produktos vienkāršas kategorizācijas sistēmas ietvaros.
Rezumējot, administratīvo prasību samazināšanās, kas saistīta ar vienības līmeņa informācijas atklāšanas atcelšanu, novērš slogu, kas tiek lēsts 25 % apmērā no izmaksām, kuras izriet no pašreizējiem noteikumiem, un kas lielā mērā gulstas uz finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir MVU. Turklāt tiek lēsts, ka produktu līmeņa informācijas atklāšanas vienkāršošana un uz tirgus praksi balstīta produktu kategoriju ieviešana, kas kopumā, paredzams, ļaus ietaupīt izmaksas, veicinās turpmāku kopējā sloga samazināšanu MVU virzībā uz 35 % mērķrādītāju.
•Pamattiesības
Priekšlikums veicina Pamattiesību hartā (“harta”) nostiprinātās tiesības. Tajā ir pienācīgi ievērotas cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība, godīgi un taisnīgi darba apstākļi un bērnu darba aizliegums sabiedrībās (hartas 5., 23., 31. un 32. pants), augsts vides aizsardzības līmenis (hartas 37. pants), kā arī sociālā kohēzija (hartas 36. pants) un patērētāju aizsardzība (hartas 38. pants), jo tā galvenais mērķis ir aizsargāt ES ilgtspējīga finansējuma vienotā tirgus integritāti, paredzot prasības, kas mazina zaļmaldināšanas riskus, un labāk palīdzēt ieguldītājiem izmantot ar ilgtspēju saistīto finanšu produktu sniegtās iespējas.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Šis priekšlikums Komisijas budžetu neietekmē.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Komisija uzraudzīs regulā ierosināto izmaiņu īstenošanu, izmantojot iedibinātus procesus, kas jau tiek īstenoti, jo īpaši sadarbībā ar Eiropas uzraudzības iestādēm un Ilgtspējīga finansējuma platformu (PSF).
Trīs gadus pēc regulas piemērošanas sākuma EUI un valstu kompetentajām iestādēm tiks uzdots apsekot un novērtēt ar jauno kategorizācijas sistēmu saistītās īstenošanas izmaksas. Komisija varētu arī sadarboties ar EUI, lai regulāri novērtētu zaļmaldināšanas gadījumus un uzraudzītu ar ilgtspēju saistītas norādes, un ar PSF, lai veiktu mērķtiecīgu režīma analīzi un novērtētu kategorizācijas sistēmas ieviešanas apmēru un vienkāršotas informācijas atklāšanas īstenošanu. Visbeidzot, Komisija sadarbosies ar EUI un patērētāju asociācijām, lai novērtētu patērētāju apmierinātību dažus gadus pēc režīma ieviešanas.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
1. pantā paredzēti šādi grozījumi Regulā (ES) 2019/2088:
(1)tiek grozīts priekšmets (SFDR 1. pants), lai atspoguļotu pārskatīto darbības jomu, kas vērsta uz finanšu tirgus dalībniekiem, kuri veido, dara pieejamus vai pārvalda finanšu produktus (t. i., no darbības jomas tiek izslēgti finanšu konsultanti, kuri neveic šo darbību), un ietvertu ar ilgtspēju saistītu finanšu produktu kategoriju izveidi;
(2)attiecīgi tiek veiktas izmaiņas dažās definīcijās, jo īpaši tiek svītrota finanšu konsultantu definīcija un pievienota kategorizēto “ar ilgtspēju saistīto” produktu definīcija, kā arī to kategorizēto produktu definīcija, par kuriem tiek apgalvots, ka tie savas stratēģijas ietvaros panāk “ietekmi” (SFDR 2. pants);
(3)tiek svītrots SFDR 2.a pants par EUI pilnvarošanu izstrādāt regulatīvos tehniskos standartus, kas Komisijai jāpieņem attiecībā uz principu “nenodari būtisku kaitējumu”, saskaņā ar Komisijas publicēto to īstenošanas pasākumu sarakstu, kurus uzskata par nebūtiskiem (“prioritāšu atcelšanas saraksts”);
(4)tiek grozīts 3. pants, lai atspoguļotu finanšu konsultantu izslēgšanu no darbības jomas;
(5)atbilstoši prioritāšu atcelšanas sarakstam tiek arī svītrotas 4. un 5. pantā paredzētās vienības līmeņa informācijas atklāšanas prasības par – attiecīgi – svarīgāko negatīvo ietekmi un atalgojuma politiku;
(6)tiek grozīts 6. pants, lai atspoguļotu finanšu konsultantu izslēgšanu no darbības jomas;
(7)tiek pievienots jauns 6.a pants par īpašiem pārredzamības ierobežojumiem attiecībā uz nekategorizētiem produktiem, ņemot vērā “ar ilgtspēju saistītu finanšu produktu” kategoriju izveidi. Proti, lai gan attiecībā uz nekategorizētiem produktiem nav liegts pirms līguma noslēgšanas un periodiski atklātajā informācijā iekļaut informāciju par to, vai un kā tajos ir ņemti vērā ilgtspējas faktori, ieguldītāju aizsargāšanas nolūkā ir jānodrošina, ka šāda informācija nav minētās informācijas atklāšanas centrāls elements un nav uzskatāma par norādēm, kas saistītas ar ilgtspēju un ko drīkst izmantot tikai kategorizētiem produktiem;
(8)tiek izveidotas kategorijas finanšu produktiem ar pārkārtošanās iezīmēm (7. pants), VSP pamatiezīmēm (8. pants) vai ilgtspējas iezīmēm (9. pants), cita starpā nosakot galvenos kritērijus finanšu produktu kvalificēšanai katrā kategorijā, izņēmumus, kuros produktus katrā kategorijā nedrīkst ieguldīt, un ieguldītājiem atklājamo informāciju. Ar pārskatītajiem pantiem ir arī atcelti iepriekšējie pilnvarojumi atbilstīgi prioritāšu atcelšanas sarakstam. Pārskatīto pantu secība turpina pašreizējo praksi, proti, to, ka 8. un 9. pants tiek izmantoti kā apzīmējums produktiem ar dažādām vides un sociālajām iezīmēm;
(9)tiek pievienots jauns 9.a pants par finanšu produktiem, kuri iegulda kategorizētos produktos vai apvieno kategorizētus produktus, lai precizētu, kad šie produkti var atbilst konkrētas kategorijas kritērijiem, un paredzētu pārredzamības noteikumus par to, kā būtu jāatklāj informācija par tādu nekategorizētu finanšu produktu ieguldījumiem, kuri iegulda kategorizētos finanšu produktos, bet ne tādos apjomos, lai šos produktus pašus varētu kvalificēt kā kategorizētus. Jo īpaši, attiecībā uz šādiem produktiem būtu jānorāda, kāda daļa no to ieguldījumiem ir kategorizētos finanšu produktos, pamatojoties uz informāciju, ko par šiem ieguldījumiem sniedz finanšu tirgus dalībnieki ieguldījumu ķēdē;
(10)tiek grozīts 10. pants par finanšu tirgus dalībnieku veiktu informācijas atklāšanu tīmekļa vietnēs, atspoguļojot pārskatīto darbības jomu un kategoriju izveidi “ar ilgtspēju saistītiem finanšu produktiem” un saskaņā ar prioritāšu atcelšanas sarakstu;
(11)tiek grozīts 11. pants par finanšu tirgus dalībnieku periodisku ikgadēju informācijas atklāšanu, atspoguļojot pārskatīto darbības jomu un kategoriju izveidi “ar ilgtspēju saistītiem finanšu produktiem” un saskaņā ar prioritāšu atcelšanas sarakstu;
(12)tiek veiktas izmaiņas 12. pantā, lai atspoguļotu finanšu konsultantu izslēgšanu no darbības jomas;
(13)tiek pievienots jauns 12.a pants, kurā izklāstīti principi finanšu tirgus dalībniekiem par datu un aplēšu izmantošanu šīs regulas vajadzībām, kā arī noteikumi par informāciju, kas pēc pieprasījuma sniedzama ieguldītājiem par attiecīgajiem datu avotiem un pieņēmumiem, kuri ir aplēšu pamatā;
(14)tiek grozīts 13. pants par tirgvedības paziņojumiem un nosaukumu piešķiršanas noteikumiem, jo īpaši atspoguļojot pārskatīto darbības jomu un kategoriju izveidi “ar ilgtspēju saistītiem finanšu produktiem” un saskaņā ar prioritāšu atcelšanas sarakstu. Proti, ar ilgtspēju saistītas norādes nosaukumos un tirgvedības paziņojumos būtu atļautas tikai attiecībā uz kategorizētiem produktiem, kā arī izņēmuma kārtā – nekategorizētiem produktiem saskaņā ar 9.a pantu, par kuriem šādas norādes varētu sniegt tirgvedības paziņojumos, bet ne nosaukumos. 13. panta grozījumi arī ietver Regulā (ES) 2024/3005 noteiktās informācijas atklāšanas prasības finanšu tirgus dalībniekiem, kas savā tirgvedības dokumentācijā iekļauj VSP reitingus, tādējādi tiek nodrošināts, ka informācija par šādiem reitingiem ir pieejama kā daļa no tīmekļa vietnē atklātās informācijas;
(15)tiek grozīts 14. pants, lai atspoguļotu pārskatīto darbības jomu un novērstu papildu valsts līmeņa prasību noteikšanu nolūkā izvairīties no tā, ka minētās prasības pārsniegtu informācijas prasības un kritērijus, kas “ar ilgtspēju saistītiem finanšu produktiem” noteikti pārskatītajā regulā, un radītu iekšējā tirgus sadrumstalotību;
(16)tiek veiktas izmaiņas 15. pantā, lai atspoguļotu pārskatīto darbības jomu;
(17)17. pantā tiek pievienoti fakultatīvi izņēmumi konkrētiem produktu veidiem, jo īpaši slēgta veida produktiem, kas izveidoti pirms pārskatītās regulas piemērošanas sākuma, kā arī precizējums, ka kategoriju izveide “ar ilgtspēju saistītiem finanšu produktiem” neskar marķējuma shēmas ar papildu iezīmēm pārredzamības, pārvaldības un citu prasību ziņā;
(18)tiek pārskatīts 18. pants (EUI ziņojumi), lai atspoguļotu pārskatīto regulas priekšmetu un darbības jomu;
(19)attiecīgi tiek veiktas mērķtiecīgas izmaiņas 18.a pantā (Eiropas vienotais piekļuves punkts);
(20)tiek veiktas izmaiņas pārskatīšanas klauzulā (19. pants), lai atspoguļotu pārskatīto regulas priekšmetu un darbības jomu;
(21)tiek pievienots jauns 19.a, 19.b un 19.c pants (pārejas noteikumi attiecībā uz apdrošināšanas un pensiju produktiem, kurus neskar EVTI pamatnostādnes par fondu nosaukumiem, un pilnvarojumi Komisijai deleģētajos aktos precizēt nosacījumus, saskaņā ar ko ieguldījumus var uzskatīt par tādiem, kuri veicina konkrētu ar pārkārtošanos vai ilgtspēju saistītu mērķu sasniegšanu vai kuros integrēti ilgtspējas faktori, saistībā ar finanšu produktu kategorizēšanu par produktiem, kas saistīti ar ilgtspēju, un informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz šiem kategorizētajiem finanšu produktiem).
Ar 2. pantu groza Regulu (ES) Nr. 1286/2014, jo īpaši precizējot informāciju, kas jāiekļauj ar ilgtspēju saistītu produktu pamatinformācijas dokumentā, lai norādītu, kurai kategorijai tie pieskaitāmi.
Ar 3. pantu no pārskatītās regulas piemērošanas sākuma dienas atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/1288, kurā ietverti īstenošanas pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar pašreizējo SFDR.
2025/0361 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (SFDR) un Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/1288
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)2018. gada marta Rīcības plānā ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai ir izklāstīta virkne pasākumu, kuru mērķis ir palīdzēt piesaistīt privāto kapitālu ilgtspējīgākai ekonomikas praksei un uzlabot ar ilgtspēju saistītu riska pārvaldību finanšu nozarē, jo īpaši ņemot vērā Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Kā vienu no turpmākajām darbībām Komisija ierosināja un likumdevēji pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2088, lai uzlabotu pārredzamību attiecībā uz to, kā finanšu tirgus dalībnieki ņem vērā ilgtspējas riskus un faktorus ieguldītājiem piedāvātajos finanšu pakalpojumos un finanšu produktos.
(2)Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu tika atgādināts, cik svarīgi ir panākt privātā finansējuma mobilizēšanu nolūkā veicināt mērķi “ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa”. Saskaņā ar zaļo kursu veiktie pasākumi ir konsekventi apstiprinājuši to, cik svarīga loma ir privātajam finansējumam kā faktoram, kas palīdz sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/1119, šajā kontekstā nozarēm noteiktos konkrētos ilgtspējas mērķrādītājus un plāna REPowerEU mērķus paātrināt drošas un ilgtspējīgas enerģijas attīstību Savienībā un samazināt atkarību no importēta fosilā kurināmā. Komisijas sagatavotajās analīzēs tiek pastāvīgi uzsvērts, cik lieli ieguldījumi ir vajadzīgi, lai sasniegtu ES mērķus klimata jomā, proti, laikposmā no 2030. līdz 2050. gadam energosistēmas pārkārtošanai vien dažādos scenārijos katru gadu būs jāpiešķir aptuveni 650 miljardi EUR (2023. gada euro cenās). Šajā kontekstā ir ļoti svarīgi piesaistīt un veicināt uz ilgtspēju orientētus privātos līdzekļus, lai Savienība varētu sniegt pienācīgu finansiālu ieguldījumu COP 29 noteiktā jaunā kolektīvā kvantitatīvā mērķa un papildu klimatfinansējuma mērķa – no 2035. gada mobilizēt 1,3 triljonus USD gadā – sasniegšanā, palielināt savu noturību pret klimata pārmaiņām un atbalstīt ES konkurētspējas un dekarbonizācijas plānu (tīras rūpniecības kurss). Tas arī saskan ar centieniem veicināt Savienības aizsardzības industriju, nodrošinot, ka ilgtspējīga finansējuma satvars neliedz kapitālu novirzīt ar aizsardzību saistītām darbībām, un palīdz veidot uzkrājumu un investīciju vienoto tirgu integrētāku, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi, inovāciju un konkurētspēju Savienībā.
(3)Regulai (ES) 2019/2088 ir bijusi būtiska nozīme, uzlabojot pārredzamību attiecībā uz iespējām un riskiem, kas saistīti ar ieguldījumiem, kuri atbalsta vai iekļauj dažādus uz ilgtspēju orientētus mērķus un apsvērumus. Finanšu tirgus dalībniekiem ir vienots principu un prasību kopums ar ilgtspēju saistītas informācijas sniegšanai par to piedāvātajiem finanšu produktiem un pakalpojumiem. Regula (ES) 2019/2088 ir devusi labumu ieguldītājiem, nodrošinot strukturētāku regulējumu attiecībā uz to, kā viņiem tiek sniegta minētā informācija, un tādējādi palīdzot nodrošināt konkurenci, izvēli un salīdzināmību starp finanšu produktiem un pakalpojumiem, kuriem ir ar ilgtspēju saistītas iezīmes un mērķi, pat ja tās potenciāls nav pilnībā izmantots. Valstu kompetentās iestādes, kuru pienākums ir uzraudzīt finanšu tirgus dalībnieku atbilstību Regulas (ES) 2019/2088 prasībām, ir izveidojušas praksi attiecībā uz zaļmaldināšanas riskiem un izstrādājušas vienotāku uzraudzības sistēmu to pārraudzībai.
(4)Tomēr Regulas (ES) 2019/2088 īstenošanā ir radušās problēmas gan finanšu tirgus dalībniekiem, gan ieguldītājiem. Atbilstīgi regulas 19. pantam veiktā visaptverošā novērtējumā ir konstatēts, ka, lai gan regulas mērķi joprojām tiek plaši atbalstīti, tās īstenošanā finanšu tirgus dalībnieki saskaras ar ievērojamu sarežģītību un izmaksām. Turklāt galaieguldītājiem sniegtā informācija kopumā nav bijusi pietiekami skaidra un efektīva, lai palīdzētu tiem izprast un salīdzināt dažādus tiem piedāvātus ar ilgtspēju saistītus finanšu produktus un pakalpojumus. Informācijas atklāšana ieguldītājiem saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2088 8. un 9. pantu tirgū ir arī izmantota maldinošā veidā, lai finanšu produktus kategorizētu kā ilgtspējīgus, neraugoties uz to, ka nav šim mērķim atbilstošu kritēriju. Informācijas atklāšanā, kas veikta saskaņā ar minētajiem pantiem, arī izmantotas atšķirīgas interpretācijas un īstenošanas prakse, kā rezultātā galaieguldītāji nav spējuši gūt pietiekamu skaidrību. Turklāt ir parādījušās arī atšķirīgas valstu kompetento iestāžu interpretācijas un uzraudzības praksi un gaidas ir ietekmējusi nepieciešamība pielāgoties jaunu kopīgu pamatnostādņu ieviešanai par vides, sociālo un pārvaldības terminu izmantošanu ieguldījumu fondu nosaukumos (“EVTI pamatnostādnes par fondu nosaukumiem”). Minētās īstenošanas problēmas ir radījušas nepamatotas izmaksas un slogu Savienības finanšu nozarei salīdzinājumā ar starptautiskajiem konkurentiem, ieguldītāju aizsardzības trūkumu un zaļmaldināšanas riskus, kā arī atšķirīgas valstu prasības un uzraudzības praksi, kas ir pretrunā vienotā tirgus integritātei. Kopumā tiek uzskatīts, ka šīs problēmas ierobežo to, cik efektīvi Regula (ES) 2019/2088 izmanto vienotā tirgus potenciālu mobilizēt un novirzīt privāto finansējumu ilgtspējīgai Savienības labklājībai.
(5)Regula (ES) 2019/2088 ir daļa no plašāka ilgtspējīga finansējuma satvara, kura elementi tiek mērķtiecīgi grozīti, lai vienkāršotu, racionalizētu un samazinātu ar ilgtspēju saistītās informācijas atklāšanas un prasību slogu Savienības uzņēmumiem. Minētajiem grozījumiem būtu jāpanāk, ka Eiropas zaļā kursa vispārējās ieceres tiek sasniegtas izmaksu ziņā lietderīgākā veidā, vienlaikus neapdraudot tā saskaņotos politikas mērķus. Šā plašākā ilgtspējīga finansējuma satvara ietvaros būtu attiecīgi jāpārskata arī Regula (ES) 2019/2088. Tāpēc tās pārskatīšana ir iekļauta Komisijas vienkāršošanas iniciatīvās, kas izklāstītas finanšu pakalpojumu un uzkrājumu un investīciju savienības komisārei adresētajā pilnvarojuma vēstulē un Komisijas 2025. gada darba programmā. Pārskatīšanas mērķi ir novērst ar Regulas (ES) 2019/2088 īstenošanu saistītos trūkumus, ievērojami vienkāršot administratīvo slogu saskaņoti ar pārējo Savienības ilgtspējīga finansējuma satvaru un palīdzēt ieguldītājiem efektīvi izprast un salīdzināt ar ilgtspēju saistītus finanšu produktus.
(6)Šajā kontekstā gan galaieguldītāju, gan finanšu tirgus dalībnieku interesēs ir mazināt finanšu tirgus dalībnieku konkrēto slogu, kas izriet no Regulas (ES) 2019/2088, un formalizēt visaptverošu kategorizācijas režīmu finanšu produktiem, par kuriem tiek sniegtas ar ilgtspēju saistītas norādes. Ar šīm kategorijām jāizveido skaidra sistēma, saskaņā ar kuru būtu jāgrupē ar ilgtspēju saistīti finanšu produkti atbilstoši galaieguldītājiem sniegtajiem apgalvojumiem par to, kā šie produkti tiecas sasniegt vai sasniedz konkrētus ar ilgtspēju saistītus mērķus vai kā tajos integrēta konkrētu ar ilgtspēju saistītu faktoru ņemšana vērā. Lai saskaņotu īstenošanas un uzraudzības praksi un vēl vairāk aizsargātu galaieguldītājus pret zaļmaldināšanu un maldinošiem apgalvojumiem, minēto kategoriju pamatā vajadzētu būt skaidru kritēriju kopumam.
(7)Ir jāpielāgo Regulas (ES) 2019/2088 darbības joma un dažas tajā ietvertās definīcijas, lai atspoguļotu minētos mērķus. Regulā (ES) 2019/2088 arī turpmāk būtu jāsaglabā prasība finanšu tirgus dalībniekiem atklāt, kā to uzskatā ilgtspējas riski ietekmē finanšu produktus, ko tie piedāvā ieguldītājiem. Tomēr papildus šiem elementiem Regulā (ES) 2019/2088 būtu jākoncentrējas tikai uz konkrētajām prasībām un ar tām saistīto informācijas atklāšanu, kas attiecināmas uz finanšu tirgus dalībniekiem, kuri veido, pārvalda vai dara pieejamus ar ilgtspēju saistītus finanšu produktus, jo īpaši tos, kuru nosaukumā vai tirgvedības dokumentācijā galaieguldītājiem ir minēti elementi, kas saistīti ar ilgtspēju. Finanšu konsultanti, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, neveido un nepārvalda ar ilgtspēju saistītus finanšu produktus, kā arī nedara šādus produktus pieejamus ieguldītājiem. Šā iemesla dēļ finanšu konsultanti, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, būtu pilnībā jāizslēdz no Regulas (ES) 2019/2088 darbības jomas. To uzdevums drīzāk ir kā izplatītājiem apzināt produktus, ko darījuši pieejamus finanšu tirgus dalībnieki un kas atbilst to klientu vēlmēm ilgtspējas jomā. Tāpēc noteikumos par izplatītājiem būtu pienācīgi jāatspoguļo ar šo regulu ieviestās izmaiņas, jo īpaši tādu finanšu produktu kategorizēšanas režīms, par kuriem sniedz ar ilgtspēju saistītas norādes. Tas pats attiecas uz portfeļa pārvaldības pakalpojumu, kura ietvaros finanšu instrumentu portfeļi tiek pārvaldīti saskaņā ar katra klienta atsevišķi, diskrecionāri dotajām pilnvarām un tādējādi nav izstrādāti un tirgoti tādā pašā veidā kā produkti, kas identificēti konkrētiem mērķtirgiem.
(8)Ilgtspējīga ieguldījuma definīcija, kas sniegta Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 17. punktā, ir radījusi ievērojamu skaitu praktiskās īstenošanas problēmu un bažu, jautājumus uzraudzības iestādēm par interpretāciju un uzraudzības iestāžu gaidām, kā arī plašu daudzveidību praktiskajā piemērošanā. Praktiķi arī saskata dublēšanās un saskaņotības problēmas ar salīdzināmiem jēdzieniem, kas noteikti citur ilgtspējīga finansējuma satvarā, bet kam ir nedaudz atšķirīga nozīme, ieskaitot tos, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/852, un nepamatotus ierobežojumus ieguldījumiem, kuru mērķis ir uzņēmumu vai saimniecisko darbību pāreja uz ilgtspēju saskaņā ar 2023. gadā Komisijas Ieteikumā (ES) 2023/1435 izklāstīto politiku. Tajā pašā laikā finanšu tirgus dalībnieki finanšu produktu izstrādē un saziņā ar galaieguldītājiem izmanto Regulā (ES) 2019/2088 doto ilgtspējīga ieguldījuma definīciju. Tāpēc termina praktiskā piemērošana būtu jāatvieglo, svītrojot ilgtspējīga ieguldījuma definīciju, kā rezultātā tiktu novērsta nenoteiktība attiecībā uz prakses saskaņošanu ar to, un tā vietā definīcijas pamatā esošos jēdzienus vienkāršotā veidā iekļaujot konkrētajās prasībās, kas attiecas uz attiecīgo ar ilgtspēju saistīto finanšu produktu kategoriju. Tas nodrošinātu nepārtrauktību, vienkāršotu piemērošanu un lielāku noteiktību finanšu tirgus dalībniekiem. Tāpēc vides un sociālā mērķa sasniegšanas veicināšanas, būtiska kaitējuma nenodarīšanas un labas pārvaldības prakses jēdzieni arī turpmāk būtu jāatspoguļo attiecīgo kategoriju kritērijos.
(9)Lai mudinātu veikt ieguldījumus, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, pāreju uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un kontroli un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, ar ilgtspēju saistītu finanšu produktu vides mērķi būtu definējami saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 9. pantu. Ar ilgtspēju saistītu finanšu produktu sociālie mērķi būtu jāsaprot kā tādi, kas ietver Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus un ilgtspējīgas attīstības mērķus.
(10)Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760, ir vērsts uz ilgtspējas informācijas atklāšanas vispārēju vienkāršošanu un sloga samazināšanu, informācijas atklāšanas prasības galvenokārt attiecinot uz lielākajām sabiedrībām. Ar tādu pašu mērķi Regulas (ES) 2019/2088 darbības joma tiek koncentrēta uz finanšu produktiem, kas saistīti ar ilgtspēju, un uz finanšu tirgus dalībniekiem, kas veido, pārvalda vai dara šos produktus pieejamus ieguldītājiem. Turklāt Direktīvā (ES) 2022/2464 jau ir noteiktas horizontālās prasības attiecībā uz vienības līmeņa informācijas atklāšanu par ilgtspēju, aptverot visas nozares. Tāpēc, svītrojot īpašās prasības finanšu tirgus dalībniekiem atklāt vienības līmeņa informāciju par to, kā tie savos ieguldījumu lēmumos ņem vērā negatīvo ietekmi, tiek novērsta informācijas atklāšanas prasību dublēšanās vienībām, uz kurām attiecas arī Direktīva (ES) 2022/2464.
(11)Nevajadzētu finanšu tirgus dalībniekiem aizliegt saskaņā ar tiesību aktu prasībām atklājamajā ar finanšu produktiem saistītajā informācijā norādīt informāciju par ilgtspējas papildu aspektiem, pat ja šie produkti nav kategorizēti kā ar ilgtspēju saistīti finanšu produkti. Šādai informācijai vajadzētu būt patiesai, skaidrai, un tā nedrīkstētu būt maldinoša. Tomēr, lai aizsargātu ieguldītājus un skaidri nošķirtu nekategorizētus un kategorizētus finanšu produktus, šādai informācijai nevajadzētu būt minētās informācijas atklāšanas būtiskam elementam un nevajadzētu būt iekļautai šādu finanšu produktu nosaukumā vai tirgvedības paziņojumos. Turklāt attiecībā uz finanšu produktiem, kas kategorizēti kā ar ilgtspēju saistīti finanšu produkti, finanšu tirgus dalībniekiem būtu jānodrošina, ka norādes tiesību aktos noteiktajā dokumentācijā, tirgvedības dokumentācijā un to ar ilgtspēju saistīto finanšu produktu nosaukumos atbilst kategorijai, kurā tie ietilpst, un to stratēģijām.
(12)Kā liecina atsauksmes, kas saņemtas mērķorientētajā un atklātajā sabiedriskajā apspriešanā, tehniskajos darbsemināros un apaļā galda diskusijās, Komisijas ekspertu grupas ziņojumi un atsauksmes, kas saņemtas uzaicinājumā iesniegt atsauksmes, kā arī dažādos patērētāju pētījumos gūtie pierādījumi par ieguldītāju vēlmēm, ir vajadzība izveidot ES kategorijas produktiem, par kuriem sniedz ar ilgtspēju saistītas norādes. Šādas kategorijas ir nepieciešamas, lai novērstu šobrīd vērojamo 8. un 9. pantā paredzētās informācijas atklāšanas nepareizu izmantošanu un ES līmenī saskaņotu īstenošanas un uzraudzības praksi attiecībā uz produktiem, par kuriem sniedz ar ilgtspēju saistītas norādes. Šādu kategoriju pamatā vajadzētu būt skaidriem kritērijiem nolūkā apkarot zaļmaldināšanu, palīdzēt galaieguldītājiem izprast ar ilgtspēju saistītās produktu stratēģijas un mērķus un nodrošināt efektīvu izplatīšanas sistēmu, kuras pamatā ir ieguldītāju vēlmes ilgtspējas jomā. Atsauksmēs pausts atbalsts trīs kategoriju izveidei, kuras būtu jānošķir pēc sniegtajām norādēm. Ilgtspējas kategorijai būtu jāaptver produkti, par kuriem tiek apgalvots, ka tie iegulda sabiedrībās, aktīvos, darbībās vai projektos, kas jau ir ilgtspējīgi vai kam ir konkrēts mērķis, kurš saistīts ar ilgtspējas faktoriem, ieskaitot vides vai sociālos mērķus. Pārkārtošanās kategorijai būtu jāaptver produkti, par kuriem tiek apgalvots, ka tie iegulda sabiedrībās, aktīvos, darbībās vai projektos, kuri ticami virzās uz ilgtspēju vai kuri tiecas sasniegt konkrētus ar vidisko vai sociālo pārkārtošanos saistītus mērķus. VSP pamatiezīmju produktu kategorijā būtu jāietver produkti, par kuriem tiek apgalvots, ka to ieguldījumu stratēģijā papildus ilgtspējas riskiem ir integrēti citi ilgtspējas apsvērumi. Šāda pieeja atbilstu arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes nesen izdotajiem regulatīvajiem norādījumiem. Šīs finanšu produktu norādes saskan ar jēdzienu “vidiskuma norādes”, kas iekļauts Direktīvā 2005/29/EK (Negodīgas komercprakses direktīva, kas attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā grozīta ar Direktīvu (ES) 2024/825). Saskaņā ar Direktīvas 2005/29/EK 3. panta 4. punktu minētās direktīvas prasības tiek izpildītas, pienācīgi piemērojot šīs regulas prasības.
(13)Šādām kategorijām būtu jāpalīdz izplatītājiem apzināt produktus, kas atbilst to klientu vēlmēm ilgtspējas jomā, un veikt mērķtirgus novērtējumu, un tāpēc tās būtu jāatspoguļo noteikumos, kas piemērojami saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/565, Komisijas Deleģēto direktīvu (ES) 2017/593 un Komisijas Deleģētajām regulām (ES) 2017/2358 un (ES) 2017/2359. Tas galaieguldītājiem sniegtu skaidru izpratni par to, kādas ir ar ilgtspēju saistīto produktu galvenās iezīmes un ieceres.
(14)Lai atvieglotu salīdzināmību un veicinātu integritāti, vismaz 70 % no finanšu produktu ieguldījumiem katrā kategorijā būtu jāveic saskaņā ar norādi par ilgtspēju, t. i., izvirzīto mērķi vai piemērotajiem ar ilgtspēju saistītajiem apsvērumiem. Būtu jāļauj finanšu tirgus dalībniekiem brīvi sadalīt atlikušos ieguldījumus, pamatojoties uz diversifikācijas, riska ierobežošanas vai likviditātes vajadzībām. Šiem atlikušajiem ieguldījumiem nevajadzētu būt pretrunā ar ilgtspēju saistītajām norādēm, kas sniegtas par finanšu produktu. Konkrēta finanšu produkta ieguldījumu stratēģijas pilnīga īstenošana var prasīt zināmu laiku, jo īpaši attiecībā uz alternatīviem vai privātiem aktīviem. Šis termiņš tiek paziņots pirmslīguma dokumentos. Šajā pakāpeniskās ieviešanas periodā produkta mērķu sasniegšanai nepieciešamo ieguldījumu procentuālo daļu var nesasniegt uzreiz. Procentuālā daļa būtu jāsasniedz vēlākais pakāpeniskās ieviešanas perioda beigās. Ar 70 % robežvērtību tiktu paaugstināts vērienīguma līmenis salīdzinājumā ar “ilgtspējīgu ieguldījumu” minimālo daļu, kas fondiem, kuru nosaukumā saskaņā ar EVTI pamatnostādnēm par fondu nosaukumiem ir izmantots ar ilgtspēju saistīts termins, ir noteikta 50 % apmērā. Tiek arī uzskatīts, ka tā saskan ar minēto pamatnostādņu noteikumu, ka 80 % ieguldījumu jābūt veiktiem saskaņā ar fonda nosaukumā minēto VSP norādi, ņemot vērā, ka nosacījumi attiecībā uz 70 % robežvērtību būtu stingrāki par tiem, kas pašreiz EVTI pamatnostādnēs noteikti attiecībā uz 80 % robežvērtību (t. i., jauni nosacījumi, saskaņā ar ko ieguldījumus var uzskatīt par tādiem, kuri veicina ar ilgtspēju vai pārkārtošanos saistītu mērķu sasniegšanu, vai par tādiem, kuros integrēti ar ilgtspēju saistīti apsvērumi). Visbeidzot, tā nodrošina pietiekamas iespējas ierobežot ieguldījumu risku un saskan ar citiem starptautiskiem ieguldījumu marķējumiem, un tādējādi tiktu veicināta starptautiskā konverģence. Lai palīdzētu finanšu tirgus dalībniekiem orientēties un nodrošinātu tiem noteiktību, katrā kategorijā būtu jānosaka konkrētas ieguldījumu pieejas finanšu produktiem, taču neizslēdzot citas iespējamās pieejas katrā gadījumā ar nosacījumu, ka tās nodrošina tādu pašu ar ilgtspēju saistītu ieceru vērienīgumu. Neseno izvērtējumu konstatējumi liecina, ka nav universāla risinājuma attiecībā uz to, kā detalizēti precizēt, kādam vajadzētu būt pozitīvam pienesumam ilgtspējas mērķa sasniegšanā vai pārkārtošanās īstenošanā. Tā galvenais iemesls ir pašlaik tirgū pastāvošo aktīvu, stratēģiju, ilgtspējas mērķu un faktoru lielā daudzveidība. Tāpēc izsmeļošs detalizētu pienesuma kritēriju saraksts pārmērīgi ierobežotu ieguldījumu kopumu un varētu kavēt inovatīvu praksi. Tā vietā iespējamo pieeju sarakstam vajadzētu būt vērstam uz to, lai apzinātu stabilus esošos ilgtspējas standartus un veicinātu to izmantošanu. 70 % robežvērtības galvenajam mērķim vajadzētu būt nodrošināt saskaņotu pienesuma līmeni, nevis detalizēti noteikt katras kategorijas pienesuma veidu. Būtu jāsniedz galaieguldītājiem konkrēta informācija par pienesumam izvēlēto pieeju. Finanšu tirgus dalībniekiem būtu jānovērtē savs pienesums, atbilstība stratēģijai un progress virzībā uz ilgtspējas mērķa sasniegšanu, izmantojot atbilstīgus ar ilgtspēju saistītus rādītājus, un šie rādītāji būtu jāatklāj. Šajā nolūkā būtu jāizstrādā brīvprātīgi izmantojamu rādītāju saraksts. Šādu rādītāju pamatā vajadzētu būt rādītājiem, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikumā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2023/2772, un sabiedrību atklātajai informācijai, pienācīgā mērā nodrošinot atbilstīgi šai regulai īstenotās pašreizējās tirgus prakses turpināmību. Tas veicinātu saskaņotību un salīdzināmību attiecībā uz to, kā finanšu tirgus dalībnieki mēra un atklāj savu pienesumu mērķa sasniegšanā.
(15)Šo kategoriju kritērijiem būtu arī jāvienkāršo veids, kādā ir jāpārvalda svarīgākā negatīvā ietekme uz vides vai sociālajiem mērķiem, kura ir saistīta ar finanšu produktiem, kas pašlaik izmanto ilgtspējīga ieguldījuma definīciju. Saskaņā ar pašreizējo pieeju finanšu tirgus dalībniekiem ir jāņem vērā svarīgākās negatīvās ietekmes uz ilgtspējas faktoriem rādītāji, kas pašlaik noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2022/1288. Ieinteresēto personu atsauksmēs uzsvērts, ka šī pieeja nav radījusi ne stabilu, ne salīdzināmu mehānismu, kas nodrošinātu, ka netiek nodarīts kaitējums. Tāpēc pašreizējā pieeja būtu jāaizstāj, uzdodot finanšu tirgus dalībniekiem piemērot vienotu skaidru izņēmumu kopumu, kas aptver praksi un nozares, par kurām ir kopīga vienošanās, ka tās ir viskaitīgākās, un noteikt un atklāt savu ieguldījumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem. Šai ietekmei attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj negatīva ietekme uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, pāreju uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un kontroli un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu. Finanšu tirgus dalībniekiem būtu arī jāatklāj informācija par visām darbībām, kas veiktas, lai novērstu identificēto svarīgāko negatīvo ietekmi. Šā satvara konkrētajā kontekstā tas radītu salīdzināmu un skaidru pieeju, lai nodrošinātu, ka netiek nodarīts kaitējums. Šāda pieeja tiek uzskatīta par sekmīgu un efektīvu Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 īstenošanā. Būtu arī pēc iespējas jānodrošina šo izņēmumu saskanība ar spēkā esošo tiesisko regulējumu, arī ar izņēmumiem, kas noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/1818 un EVTI pamatnostādnēs par fondu nosaukumiem, un tiem arī būtu jāpamatojas uz datiem, kas pieejami no ieguldījumu saņēmējām sabiedrībām, vai datiem, ko finanšu tirgus dalībnieki var pamatoti aplēst. Šādiem izņēmumiem būtu jāatspoguļo politiski saskaņoti vides un sociālie mērķi.
(16)Pārkārtošanās kategorijai būtu jāsastāv no finanšu produktiem, kuru mērķis ir atbalstīt uzņēmumu, saimniecisko darbību un citu aktīvu pāreju uz ilgtspēju vai veicināt šādu pāreju. Šīs kategorijas mērķis ir nodrošināt, ka par šādiem produktiem tiek sniegta tāda informācija un tiem tiek noteikti tādi kritēriji, kas precīzi atspoguļo pārkārtošanās stratēģijas un risina pašreizējās īstenošanas problēmas, kuras izriet no tā, ka pārkārtošanās finansējums nav minēts ilgtspējīga ieguldījuma definīcijā Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 17. punktā. Šādas problēmas ietver grūtības finanšu tirgus dalībniekiem, kas vēlas īstenot ar pārkārtošanos saistītas stratēģijas un atklāt informāciju par tām, kā arī neskaidrību un atbilstošas informācijas nesniegšanu galaieguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt produktos ar pārkārtošanās mērķi. Tāpēc šai kategorijai būtu jāstiprina tādu finanšu produktu pamanāmība, pārredzamība un integritāte, kuri iegulda uzņēmumu, saimniecisko darbību vai citu aktīvu pārejā uz labākiem vidiskajiem vai sociālajiem rādītājiem vai kuri sekmē vidisko vai sociālo pārkārtošanos. Tādēļ šai kategorijai būtu jāaptver finanšu produkti ar augstu ieceru vērienu attiecībā uz pārkārtošanās mērķiem, jo īpaši tādi produkti, kuros ieguldījumi tiek atlasīti, pamatojoties uz pārbaudītiem standartiem un instrumentiem, tostarp tādi, kas vērsti uz stratēģijām, ar kurām izseko vai replicē ES klimata pārejas etalonus (CTB) vai Parīzes nolīgumam pielāgotus ES etalonus (PAB) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011, uz ieguldījumiem pārejas saimnieciskajās darbībās vai uzņēmumos, kuri iegulda savus kapitālizdevumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852, vai uz ieguldījumiem uzņēmumos vai saimnieciskajās darbībās, attiecībā uz kuriem ir pausta apņemšanās veikt turpmākus uzlabojumus, izmantojot ticamus pārkārtošanās plānus vai zinātniski pamatotus mērķrādītājus. Šai kategorijai būtu jāaptver arī finanšu produkti, kuriem ir portfeļa līmenī noteikti ar pārkārtošanos saistīti darbības rezultāti, piemēram, mērķis laika gaitā samazināt portfeļa finansētās emisijas, ar nosacījumu, ka pamatā esošie ieguldījumi atbilst ar pārkārtošanos saistītajam produktu mērķim. Lai nodrošinātu jēgpilnu pienesumu starptautisko un Eiropas klimata mērķu sasniegšanā, uz klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi vērsto finanšu produktu ieceru vēriens būtu jāsaskaņo ar Parīzes nolīgumā un Regulā (ES) 2021/1119 noteikto ieceru vērienu, jo īpaši gadījumos, kad finanšu tirgus dalībnieki paļaujas uz sabiedrību vai projektu pārkārtošanās plāniem un zinātniski pamatotiem mērķrādītājiem vai īsteno ar ilgtspēju saistītu iesaistīšanās stratēģiju ar ieguldījumu saņēmējām sabiedrībām. Arī no šīs kategorijas būtu jāizslēdz darbības, par kurām ir kopīga vienošanās, ka tās kaitē videi un sabiedrībai, un vienlaikus būtu jāsniedz ieguldītājiem iespēja ieguldīt sabiedrībās neatkarīgi no tā, kāds ir to pārkārtošanās centienu sākumpunkts. Būtu jānodrošina pietiekama šo izņēmumu saskaņotība ar tiem, kas noteikti ES klimata etalonos un ieviesti ar EVTI pamatnostādnēm par fondu nosaukumiem visiem fondiem, kuru nosaukumos tiek izmantoti konkrēti VSP termini, to vidū ar “pārkārtošanos” saistīti termini. Tiem būtu jāaptver darbības, kas saistītas ar aizliegtiem ieročiem, kuri definēti gaidāmajos Regulas (ES) 2020/1818 grozījumos, tabakas audzēšanu un ražošanu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālā līguma (UNGC) principu vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) vadlīniju daudznacionāliem uzņēmumiem (ESAO DU vadlīnijas) pārkāpumiem un akmeņoglēm un lignītu. No šīs kategorijas būtu jāizslēdz arī sabiedrības, kas izstrādā jaunus projektus saistībā ar naftu vai gāzveida kurināmo, un sabiedrības, kas izstrādā jaunus projektus saistībā ar akmeņogļu vai lignīta izmantošanu elektroenerģijas ražošanā vai kam nav plāna elektroenerģijas ražošanā pakāpeniski atteikties no akmeņoglēm vai lignīta. Turklāt, tāpat kā ilgtspējas kategorijā ietilpstošo produktu gadījumā, būtu jāidentificē un jāatklāj arī pārkārtošanās kategorijā ietilpstošo produktu ieguldījumu svarīgākā negatīvā ietekme uz ilgtspējas faktoriem un jāizskaidro visas darbības, kas veiktas, lai novērstu šo ietekmi.
(17)VSP pamatiezīmju produktu kategorijā būtu jāietver finanšu produkti, kuru stratēģija vai izstrāde ir balstīta uz atlasītiem ilgtspējas faktoriem. Mērķorientētajā un atklātajā sabiedriskajā apspriešanā, tehniskajos darbsemināros un apaļā galda diskusijās saņemtajās atsauksmēs, Komisijas ekspertu grupas ziņojumos un uzaicinājumā iesniegt atsauksmes saņemtajās atsauksmēs, kā arī pierādījumos par ieguldītāju vēlmēm, kas gūti dažādos patērētāju pētījumos, ir uzsvērta nepieciešamība ņemt vērā šādus finanšu produktus, lai nodrošinātu iespējas izmantot inovatīvas ilgtspējas pieejas un apmierināt galaieguldītāju vēlmes, kas ietver vēlmi pēc tādiem produktiem, kuri neveic kaitīgus ieguldījumus. Kritērijiem vajadzētu būt piemērotiem tādiem ieguldījumiem, kuru mērķis nav tieši saistīts ar ilgtspēju vai pārkārtošanos, bet kuru ieguldījumu stratēģijās ir integrēti ilgtspējas faktori, izmantojot ticamas ar ilgtspēju saistītas pieejas. Kritērijos būtu jāuzskaita vairākas pieejas, ko finanšu tirgus dalībnieki varētu īstenot, piemēram, atsauces etalonu ieguldījumu kopuma rezultātu pārspēšana, ko mēra ar VSP reitingu vai ilgtspējas rādītāju, ilgtspējīgu vai pārkārtošanās standartu kombinācija, kā arī ieguldījumi, kas dod priekšroku uzņēmumiem vai saimnieciskajām darbībām ar pierādītiem pozitīviem rezultātiem attiecībā uz konkrētiem ilgtspējas faktoriem. Arī no šīs kategorijas būtu jāizslēdz darbības, par kurām ir panākta kopīga vienošanās, ka tās kaitē videi un sabiedrībai, un kuras atbilst darbībām, kas noteiktas ES klimata etalonos un norādītas EVTI pamatnostādnēs par fondu nosaukumiem visiem fondiem, kuru nosaukumos tiek izmantoti VSP termini, izņemot ar ilgtspēju saistītus terminus vai ar ietekmi saistītus terminus. Izslēgtajām darbībām būtu jāietver darbības, kas saistītas ar aizliegtiem ieročiem, kuri definēti gaidāmajā Regulas (ES) 2020/1818 grozījumā, tabakas audzēšanu un ražošanu, UNGC principu vai ESAO DU vadlīniju pārkāpumiem un akmeņoglēm un lignītu.
(18)Ilgtspējas kategorijai būtu jāsastāv no finanšu produktiem, ar kuriem tiek veikti ieguldījumi sabiedrībās, aktīvos vai darbībās, kas ir ilgtspējīgas vai kas tiecas sasniegt vai pozitīvi veicina vides un/vai sociālos mērķus. Šajā kategorijā būtu jāietver finanšu produkti ar augstu ieceru vērienu šajā ziņā, jo īpaši tādi produkti, kuros ieguldījumi tiek atlasīti, pamatojoties uz pārbaudītiem standartiem un instrumentiem, tostarp tādi, kas vērsti uz stratēģijām, kuras replicē Parīzes nolīgumam pielāgotus ES etalonus vai tiek pārvaldītas, atsaucoties uz tiem, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011, uz ieguldījumiem ilgtspējīgās saimnieciskajās darbībās saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852, uz ieguldījumiem instrumentos, kas emitēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2631, un uz ieguldījumiem, kas saistīti ar darbībām, kuras gūst labumu no Savienības budžeta garantijas vai finanšu instrumentiem saskaņā ar Savienības programmām, kas tiecas sasniegt vides vai sociālos mērķus. Tāpēc izņēmumiem, kas attiecas uz šīs kategorijas finanšu produktiem, vajadzētu būt plašākiem par pārējo divu kategoriju izņēmumiem un tiem būtu jāietver arī darbības, kuru vērtības ķēde ir saistīta ar fosilo kurināmo, ieskaitot fosilā kurināmā izmantošanas izvēršanu. Konkrētāk, izņēmumiem būtu jāietver pārkārtošanās un VSP pamatiezīmju produktu kategorijas izņēmumi papildus darbībām, kas saistītas ar naftas kurināmo, gāzveida kurināmo un elektroenerģijas ražošanu ar SEG intensitāti, kura pārsniedz 100 g CO2 ekv./kWh. No šīs kategorijas būtu jāizslēdz arī sabiedrības, kas izstrādā jaunus projektus saistībā ar naftu vai gāzveida kurināmo, un sabiedrības, kas izstrādā jaunus projektus saistībā ar akmeņogļu vai lignīta izmantošanu elektroenerģijas ražošanā vai kam nav plāna elektroenerģijas ražošanā pakāpeniski atteikties no akmeņoglēm vai lignīta. Turklāt papildus šiem izņēmumiem būtu jāidentificē un jāatklāj ilgtspējas kategorijā ietilpstošo produktu ieguldījumu svarīgākā negatīvā ietekme uz ilgtspējas faktoriem un jāizskaidro visas darbības, kas veiktas, lai novērstu šo ietekmi. Šī prasība papildinātu kopējos bināros izņēmumus un nodrošinātu, ka tiek identificēta, atklāta un, iespējams, risināta jebkāda cita svarīga negatīva ietekme uz ilgtspējas faktoriem. Tas nodrošinātu precīzu un pārredzamu negatīvās ietekmes atspoguļojumu, tādējādi ļaujot galaieguldītājiem izprast šādu produktu iespējamo kaitējumu, vienlaikus nodrošinot lielāku juridisko skaidrību par finanšu tirgus dalībniekiem noteikto pienākumu, nekā nodrošina pašreizējais princips, ka “jāņem vērā” svarīgākās nelabvēlīgās ietekmes rādītāji. Būtu jāizstrādā rādītāji, kuru pamatā ir pašreizējie svarīgākās nelabvēlīgās ietekmes rādītāji, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1888 I pielikumā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2023/2772, un kurus finanšu tirgus dalībnieki var brīvprātīgi izmantot, lai nodrošinātu atbilstību prasībām par svarīgākās nelabvēlīgās ietekmes identificēšanu un atklāšanu. Tomēr finanšu tirgus dalībniekiem vajadzētu būt iespējai atklāt šo svarīgāko negatīvo ietekmi, izmantojot atšķirīgu pieeju, piemēram, atšķirīgus rādītājus vai kvalitatīvu skaidrojumu par šādu ietekmi un darbībām, ja tas labāk atbilst identificētās vai novērstās ietekmes būtībai. Šai elastībai attiecībā uz to, kā identificēt ietekmi, būtu jāļauj finanšu tirgus dalībniekiem koncentrēties uz ietekmi, kas faktiski ir būtiska to produktiem atkarībā no aktīviem, stratēģijām un izvirzītajiem mērķiem. Šī prasība zināmā mērā atbilstu citos starptautiskajos regulējumos iekļautajiem kritērijiem, vienlaikus nodrošinot, ka ES noteikumi joprojām ir vērienīgāki, cita starpā pateicoties tam, ka ir ieviesti vienoti bināri izņēmumi.
(19)Lai veicinātu vispāratzītu ES standartu izmantošanu, ilgtspējas un pārkārtošanās kategorijai būtu jānodrošina pienācīgs režīms un juridiskā noteiktība attiecībā uz produktiem, kuru pamatā ir ES taksonomija un ES klimata etaloni. Produkti, kas replicē Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu vai tiek pārvaldīti, atsaucoties uz to, būtu jāuzskata par produktiem, kuri atbilst ilgtspējas un pārkārtošanās kategorijai. Tāpat produkti, kas replicē ES klimata pārejas etalonu vai tiek pārvaldīti, atsaucoties uz to, būtu jāuzskata par produktiem, kas atbilst pārkārtošanās kategorijai. Turklāt produkti, kuru ieguldījumu vidū vismaz 15 % ir taksonomijai atbilstīgi ieguldījumi, būtu jāuzskata par produktiem, kas atbilst ilgtspējas un pārkārtošanās kategorijas pienesuma kritērijiem. Šiem produktiem attiecībā uz to portfeļa daļu, kas nav saskaņota ar ES taksonomiju, joprojām būtu jāpiemēro izņēmumi, kas noteikti kategorijā, kurā tos vēlas iekļaut. Saskaņā ar Ilgtspējīga finansējuma platformas atzinumu 15 % robežvērtība nodrošina pietiekamu stimulu censties panākt, ka daļa produktu ieguldījumu atbilst vērienīgākai iecerei, t. i., tie tiek veikti taksonomijai atbilstīgās saimnieciskajās darbībās, bet vienlaikus ir saskaņota ar pašreizējo tirgus stāvokli. Konkrētāk, šai robežvērtībai vajadzētu būt sasniedzamai aptuveni pusei no pašreizējiem ieguldījumu fondiem, kas atklāj informāciju saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2088 9. pantu. Robežvērtība būtu jāpārskata 36 mēnešus pēc piemērošanas sākuma dienas, lai to turpinātu saskaņot ar plašākas ekonomikas stāvokli un atspoguļotu visas ar ES taksonomiju saistītās norises nolūkā nodrošināt, ka tā sniedz pareizo stimulu. Šo noteikumu mērķis ir vienkāršot kategoriju īstenošanu, uzlabot ES ilgtspējīga finansējuma satvara saskaņotību un veicināt šo ES marķējumu un standartu izmantošanu, nodrošinot noteiktību to lietotājiem.
(20)To produktu kategorijās, kuriem ir ar ilgtspēju un ar pārkārtošanos saistīti mērķi, būtu jāatzīst uz ietekmi vērstu ieguldījumu prakse. Atzīstot uz ietekmi vērstu ieguldījumu konkrētos raksturlielumus, ieskaitot tīšuma mērķi, centienus panākt izmērāmas izmaiņas konkrētās iepriekš noteiktās vides vai sociālajās jomās, pirms ieguldījuma izstrādātu pārmaiņu teoriju un ziņošanu par rezultātiem, tiek veicināts pienesums, ko uz ietekmi vērsti ieguldījumi spēj sniegt dažādu vides un sociālo vajadzību apmierināšanā. Tāpēc finanšu produktiem, kas kategorizēti kā ar ilgtspēju saistīti finanšu produkti, kuriem ir ar ilgtspēju vai pārkārtošanos saistīti mērķi un kuri ir vēsti uz konkrētu ietekmi šāda veida ieguldījumu prakses izpratnē, būtu jāpiemēro īpaša informācijas atklāšana. Termina “ietekme” izmantošana finanšu produktu nosaukumos būtu attiecīgi jāierobežo.
(21)Pirms līguma noslēgšanas un periodiski atklājot informāciju par finanšu produktiem, kas kategorizēti kā ar ilgtspēju saistīti produkti, būtu jāietver visa attiecīgā informācija par mērķi, stratēģiju un ieguldījumu pieejām, kā nodrošināt atbilstību 70 % prasībai, par izvēlētajiem rādītājiem darbības rezultātu mērīšanai, atbilstību piemērojamiem izņēmumiem un par attiecīgajiem datu avotiem, ko izmanto finanšu produktam piemērojamo kritēriju izstrādei, to ievērošanas nodrošināšanai un mērīšanai. Par finanšu produktiem, kas ietilpst ilgtspējas un pārkārtošanās kategorijā un kam ir vides mērķis, būtu jāatklāj, vai un cik lielā mērā tie savu ieguldījumu pieeju ietvaros izmanto ES taksonomiju, lai izpildītu 70 % prasību. Šī prasība atklāt informāciju par ES taksonomijas izmantošanu uzlabos finanšu produktu ar vides mērķiem salīdzināmību. Turklāt par VSP reitingiem atklātā informācija, kas iekļauta ar ilgtspēju saistītu produktu tirgus dokumentācijā, būtu jāiekļauj tīmekļa vietnēs atklātajā informācijā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/3005 prasībām. Šādai informācijas atklāšanai būtu jāļauj galaieguldītājiem izprast katra ar ilgtspēju saistītā finanšu produkta konkrētos raksturlielumus, salīdzināt tos un saprast, vai tie atbilst viņu vēlmēm ilgtspējas jomā, un būtu jāatvieglo finanšu un apdrošināšanas konsultāciju sniegšana.
(22)Pašlaik nav visaptverošu rādītāju, ar ko varētu novērtēt vispārējas nozīmes valsts, reģionālo un pārvalstisku parāda vērtspapīru ilgtspēju. Tāpēc ieguldījumi šādos parāda vērtspapīros nebūtu jāiekļauj finanšu produktu pienesumā ar ilgtspēju vai pārkārtošanos saistīto mērķu sasniegšanā. Neskarot režīmu, ko piemēro minētajiem parāda vērtspapīriem, vai to iekļaušanu finanšu produktu ieguldījumos kopumā, ieguldījumi šādos parāda vērtspapīros būtu jāizslēdz no skaitītāja tās ieguldījumu daļas aprēķinā, kas jāsasniedz ar finanšu produktiem, kuri iedalīti ilgtspējas un pārkārtošanās kategorijā. Tomēr finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāļauj minētos parāda vērtspapīrus iekļaut to finanšu produktu aprēķina skaitītājā, kuri kategorizēti VSP pamatiezīmju produktu kategorijā, izmantojot pieejamo metodiku, ar ko iespējams novērtēt minēto ieguldījumu ilgtspēju minētajā nolūkā. Turklāt izņēmumi, kas nosaka, kurus ieguldījumus nevar veikt finanšu produkti, kas kategorizēti kā ar ilgtspēju saistīti finanšu produkti, attiecas uz sabiedrībām, nevis uz valsts, reģionu un pārvalstiskiem subjektiem. Tāpēc minētie izņēmumi neierobežo ieguldījumus parāda vērtspapīros, ko emitē valsts, reģionu un pārvalstiski subjekti, jo īpaši parāda vērtspapīros, ko emitē Savienības dalībvalstis, Savienības līmeņa struktūras un citas publiskā sektora struktūras, uz kurām neattiecas nekādas piemērojamas Savienības līmeņa finanšu sankcijas, tādējādi tie var tikt iekļauti minēto finanšu produktu aprēķina saucējā. Turpretī ieguldījumus finanšu instrumentos, ko emitējuši valsts, reģionāli un pārvalstiski subjekti, ja ieņēmumu izlietojums ir zināms, ja minētie instrumenti atbalsta konkrētus ilgtspējas mērķus un ja minētie finanšu instrumenti tieši vai netieši nefinansē darbības, kas ir izslēgtas no tādu finanšu produktu ieguldījumiem, kuri ir kategorizēti kā ar ilgtspēju saistīti finanšu produkti, var iekļaut visu kategorizēto finanšu produktu aprēķina skaitītājā. Šai līdzsvarotajai pieejai būtu jādod iespēja ar ilgtspēju saistītiem finanšu produktiem turpināt finansēt ar ilgtspēju saistītus publiskos projektus un darbības, vienlaikus nodrošinot aizsardzības pasākumus pret iespējamiem zaļmaldināšanas riskiem. Finanšu tirgus dalībniekiem būtu jānodrošina, ka kategorizēto finanšu produktu ieguldījumi publiskā sektora parāda vērtspapīros atbilst minēto produktu norādītajam ar ilgtspēju saistītajam mērķim vai stratēģijai, lai izvairītos no zaļmaldināšanas riskiem un nodrošinātu atbilstību galaieguldītāju gaidām.
(23)Lai izveidotu ar ilgtspēju saistītu finanšu produktu kategorijas, ir vajadzīgi noteikumi par to, kā būtu jānovērtē to produktu atbilstība kategorijai, kas ir saistīti ar kategorizētajiem produktiem, un, ja tie neatbilst kategorijai, kā attiecībā uz šādiem nekategorizētiem finanšu produktiem, kas iegulda kategorizētos finanšu produktos, būtu jāatklāj informācija par šiem ieguldījumiem. Lai novērtētu atbilstību kategorijai, finanšu tirgus dalībniekiem vajadzētu būt iespējai paļauties uz informāciju, kas atklāta par kategorizētajiem finanšu produktiem, un apvienot to ar informāciju par citiem saviem ieguldījumiem. Gadījumos, kad finanšu tirgus dalībnieks izmanto regulētas vienības sniegtus portfeļa pārvaldības pakalpojumus, finanšu tirgus dalībniekam vajadzētu būt iespējai paļauties uz informāciju, ko sniedz šī vienība, kuru klients var pilnvarot ieguldīt saskaņā ar kategorizēto produktu kritērijiem. Ja minēto produktu ieguldījumi kategorizētajos produktos portfelī sasniedz 70 % robežvērtību un ja ir nodrošināta arī atbilstība citiem kritērijiem, jo īpaši izslēgšanas kritērijiem, šos produktus pašus varētu uzskatīt par tādiem, kas atbilst iekļaušanai kategorijā. Šā novērtējuma pamatā vajadzētu būt informācijai par pamatā esošajiem kategorizētajiem produktiem (piemēram, vai nu minimālo ieguldījumu, kas saskaņā ar šo regulu nepieciešams kategorizētiem produktiem, vai faktisko ieguldījumu, ja šāda informācija ir pieejama) un informācijai, ko atklāj portfeļu pārvaldnieki. Ja katrā gadījumā ir ievēroti attiecīgie izņēmumi, par ilgtspējīgiem varētu uzskatīt tikai produktus, kas 70 % robežvērtību sasniedz, ieguldot tikai ilgtspējīgos produktos, savukārt tie, kas iegulda dažādās kategorijās, ietilptu vai nu pārkārtošanās kategorijā (ja tiek apvienoti ilgtspējas un pārkārtošanās produkti), vai VSP pamatiezīmju produktu kategorijā (ja tiek apvienoti produkti no jebkuras no trim kategorijām). Lai nodrošinātu tādu finanšu produktu salīdzināmību, kas neatbilst kategorijai, bet iegulda kategorizētos finanšu produktos, atklātajā informācijā būtu jāiekļauj ziņas par to, cik daudz šie finanšu produkti ir ieguldījuši finanšu produktos, kas kategorizēti kā ar ilgtspēju saistīti finanšu produkti, kā arī portfeļos, ko diskrecionāri pārvalda klientu labā saskaņā ar kategorizēto produktu kritērijiem, un cik daudz – nekategorizētos produktos. Šajā nolūkā finanšu tirgus dalībniekiem vajadzētu būt iespējai paļauties uz informāciju, kas atklāta par kategorizētiem finanšu produktiem, kā arī uz informāciju, ko atklājusi atbildīgā pilnvarotā vienība vai pilnvarotā vienība, kas sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumu. Tam būtu jāpalīdz finanšu tirgus dalībniekiem, kas pārvalda, veido vai dara pieejamus šādus produktus, saskaņotākā veidā informēt savus klientus par šo produktu elementiem, kas saistīti ar ilgtspēju, un vienlaikus tam būtu jādod tiem iespēja paļauties uz informāciju, kas sniegta par pamatā esošajiem kategorizētajiem produktiem, un atsevišķi nepārbaudīt šo informāciju. Tomēr nevajadzētu būt iespējai šo nekategorizēto produktu nosaukumā izmantot ar ilgtspēju saistītus terminus, kas ir rezervēti kategorizētajiem produktiem, bet vajadzētu būt iespējai iekļaut ar ilgtspēju saistītas norādes to tirgvedības paziņojumos ar noteikumu, ka tās ir skaidras, patiesas un nav maldinošas, un precīzi atspoguļo informāciju, kas tiek atklāta par kategorizētajos produktos un citos aktīvos veikto šo produktu ieguldījumu relatīvo īpatsvaru.
(24)Plašais to aktīvu klāsts, kuros finanšu produkti, ko var kategorizēt kā ar ilgtspēju saistītus finanšu produktus, var ieguldīt, nozīmē, ka arī turpmāk trūks noteiktu ilgtspējas datu no ieguldījumu saņēmējiem un citiem aktīviem. Tāpēc ir lietderīgi formalizēt un uzlabot pārredzamību attiecībā uz to, kā finanšu tirgus dalībnieki izmanto aplēses, bet vienlaikus neizvirzīt jaunas prasības ilgtspējas datu sniedzējiem, kas ir trešās personas. Jo īpaši, būtu jāievieš samērīgi pasākumi, saskaņā ar kuriem finanšu tirgus dalībniekiem ir jādokumentē datu avotu izmantošana un ārējo un iekšējo aplēšu izmantošana un pēc pieprasījuma jāsniedz saviem klientiem informācija par šo izmantojumu.
(25)Nolūkā veicināt ar ilgtspēju saistītu finanšu produktu vienotā tirgus darbību dziļāku un integrētāku finanšu tirgu ietvaros, lai mobilizētu uzkrājumus un ieguldījumus visā Savienībā konkurētspējas, vides un sociālo mērķu atbalstam, dalībvalstīm un valstu kompetentajām iestādēm nevajadzētu noteikt vai piemērot papildu prasības attiecībā uz ilgtspējas risku ņemšanu vērā un informācijas atklāšanu par tiem vai attiecībā uz tādu finanšu produktu kategorizēšanas kritērijiem un procedūrām, kas saistīti ar ilgtspēju, un informācijas atklāšanu par šo kategorizāciju.
(26)Ja esošie finanšu produkti ir slēgti jauniem ieguldītājiem un pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas vairs netiks piedāvāti ieguldītājiem, proporcionalitātes apsvērumu dēļ finanšu tirgus dalībniekiem vajadzētu būt iespējai atteikties no šīs regulas piemērošanas minētajiem finanšu produktiem.
(27)Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai varētu precizēt nosacījumus, saskaņā ar ko ieguldījumus var uzskatīt par tādiem, kuri veicina konkrētu ar pārkārtošanos vai ilgtspēju saistītu mērķu sasniegšanu vai kuros integrēti ilgtspējas faktori, saistībā ar finanšu produktu kategorizēšanu par produktiem, kas saistīti ar ilgtspēju, un šādu finanšu produktu informācijas atklāšanas veidnes. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ar Eiropas uzraudzības iestādēm, kas izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un attiecīgā gadījumā ar Dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos. Eiropas uzraudzības iestādēm būtu arī jāpalīdz Komisijai veikt patērētāju un ieguldītāju pienācīgu testēšanu, lai gūtu informāciju par to, kā produktu izplatītāji vislabāk identificē produktus, kas atbilst klientu vēlmēm ilgtspējas jomā, saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/565, Komisijas Deleģēto direktīvu (ES) 2017/593 un Komisijas Deleģētajām regulām (ES) 2017/2358 un (ES) 2017/2359, pamatojoties uz kategorizāciju, un nodrošinātu, ka saistītā informācija ieguldītājiem ir viegli saprotama visās Savienības oficiālajās valodās. Minētās apspriešanās būtu jārīko saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(28)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ar šo regulu grozītās Regulas (ES) 2019/2088 īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.
(29)Regulā (ES) 2019/2088 izdarītie grozījumi būtu jāatspoguļo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1286/2014. Proti, pamatinformācijas dokumentā, kas pievienots produktiem, kuri kategorizēti saskaņā ar grozīto Regulu (ES) 2019/2088, būtu jāiekļauj informācija par kategoriju, tās mērķa apraksts un attiecīgie rādītāji.
(30)Ar šo regulu, ņemot vērā pārskatīto darbības jomu un priekšmetu, tiek pielāgotas informācijas prasības, kas saistītas ar to, cik lielā mērā finanšu produkti iegulda ar ilgtspēju saistītās darbībās, arī darbībās, kas veicina Regulas (ES) 2020/852 9. pantā noteikta vides mērķa sasniegšanu,. Ņemot vērā to, ka termina “ilgtspējīgs ieguldījums” definīcija būtu jāsvītro, un ņemot vērā ar šo regulu ieviestās izmaiņas informācijas atklāšanas prasībās, Regulas (ES) 2020/852 5.–7. pantā noteiktās detalizētās informācijas atklāšanas prasības kļūst liekas.
(31)Lai uzraudzītu šīs regulas īstenošanu un uzraudzītu un, iespējams, ņemtu vērā tirgus attīstību un inovāciju, Eiropas uzraudzības iestādēm būtu jāizvērtē ar ilgtspēju saistītu finanšu produktu tirgus un reizi divos gados jāiesniedz Komisijai ziņojums par paraugpraksi. Tas ļautu gan veicināt paraugpraksi, gan uzraudzīt vajadzību pēc korekcijām ilgtspējas kategoriju pamatā esošajos kritērijos.
(32)Apdrošināšanas ieguldījumu produktiem (IBIP), pensiju produktiem, pensiju plāniem un Pan-Eiropas privāto pensiju produktiem (PEPP) finanšu tirgus dalībnieki sāk piemērot šo regulu 12 mēnešus pēc tās piemērošanas sākuma dienas. Uz šiem produktiem neattiecas EVTI pamatnostādnes par fondu nosaukumiem, un tāpēc būs vajadzīgs vairāk laika, lai īstenotu jaunos pamatā esošos kritērijus, jo īpaši, lai īstenotu izņēmumus.
(33)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nostiprināt aizsardzību individuālajiem ieguldītājiem un uzlabot informācijas atklāšanu tiem, arī individuālo ieguldītāju veiktu pārrobežu pirkumu gadījumos, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, jo ir jānosaka vienotas informācijas atklāšanas prasības, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(34)Tāpēc Regula (ES) 2019/2088 un Regula (ES) Nr. 1286/2014 būtu attiecīgi jāgroza,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2019/2088
Regulu (ES) 2019/2088 groza šādi:
(1)regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:
“1. pants
Priekšmets
Šajā regulā nosaka saskaņotus noteikumus finanšu tirgus dalībniekiem par:
(a)pārredzamību attiecībā uz tādas informācijas sniegšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, tostarp ilgtspējas risku integrēšanu minēto finanšu tirgus dalībnieku ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā un finanšu produktos, ko tie piedāvā ieguldītājiem;
(b)finanšu produktu kategorizēšanu par tādiem finanšu produktiem, kas saistīti ar ilgtspēju, un pārredzamību attiecībā uz tiem.”;
(2)regulas 2. pantu groza šādi:
(a)panta 1. punktu groza šādi:
i)punkta b) apakšpunktu svītro;
ii)punkta j) apakšpunktu svītro;
(b)panta 5. un 6. punktu svītro;
(c)panta 11. punktu svītro;
(d)panta 12. punkta a) apakšpunktu svītro;
(e)panta 16. un 17. punktu svītro;
(f)panta 20. un 21. punktu svītro;
(g)pantam pievieno šādu 25.–28. punktu:
“25)“ar ilgtspēju saistīts finanšu produkts” ir finanšu produkts, kas kategorizēts saskaņā ar 7., 8. vai 9. pantu;
26)“ar ilgtspēju saistīts finanšu produkts ar ietekmi” ir finanšu produkts, kurš kategorizēts saskaņā ar 7. vai 9. pantu un kura mērķis ir radīt iepriekš noteiktu, pozitīvu un izmērāmu sociālo ietekmi vai ietekmi uz vidi;
27)“publiskā sektora struktūras” ir centrālās valdības vai centrālās bankas, reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes, daudzpusējas attīstības bankas, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013*1 117. pantā, un starptautiskas organizācijas, kas minētas minētās regulas 118. pantā; un
28)“vides mērķi” ir Regulas (ES) 2020/852*2 9. pantā minētie mērķi, proti, klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība, pāreja uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršana un kontrole un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
_________________________________________________________
*1
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp., ELI:
http://data.europa.eu/eli/reg/2013/575/oj
).
*2
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp., ELI:
http://data.europa.eu/eli/reg/2020/852/oj
).”;
(3)regulas 2.a pantu svītro;
(4)regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:
“3. pants
Pārredzamība par ilgtspējas riska politikas nostādnēm attiecībā uz ilgtspējas risku integrēšanu
Finanšu tirgus dalībnieki savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par savām politikas nostādnēm attiecībā uz ilgtspējas risku integrēšanu savā ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā.”;
(5)regulas 4. un 5. punktu svītro;
(6)regulas 6. pantu groza šādi:
(a)virsrakstu aizstāj ar šādu:
“Pārredzamība attiecībā uz ilgtspējas risku integrēšanu pirms līguma noslēgšanas veiktajā informācijas atklāšanā par visiem finanšu produktiem”;
(b)panta 2. punktu svītro;
(c)panta 3. punktu groza šādi:
i)ievadfrāzi aizstāj ar šādu:
“Šā panta 1. punktā minēto informāciju atklāj šādi:”;
ii)punkta h), i) un j) apakšpunktu svītro;
(7)regulā iekļauj šādu 6.a pantu:
“6.a pants
Brīvprātīga pārredzamība attiecībā uz ilgtspējas faktoru integrēšanu pirms līguma noslēgšanas veiktajā informācijas atklāšanā par produktiem, kas nav kategorizēti kā ar ilgtspēju saistīti finanšu produkti
1.Finanšu tirgus dalībniekiem nav liegts pirmslīguma dokumentācijā par finanšu produktiem, kas nav kategorizēti kā ar ilgtspēju saistīti finanšu produkti saskaņā ar 7., 8. vai 9. pantu, iekļaut informāciju par to, vai un kā minētajos finanšu produktos tiek ņemti vērā ilgtspējas faktori, ar noteikumu, ka šāda informācija:
(a)nav centrāls elements pirms līguma noslēgšanas atklātajā informācijā par finanšu produktu;
(b)nav iekļauta ne ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas dokumentā, kas minēts Direktīvas 2009/65/EK 78. pantā, nedz pamatinformācijas dokumentā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1286/2014*3 II nodaļā;
(c)nav uzskatāma par norādēm 7. panta 1. punkta, 8. panta 1. punkta vai 9. panta 1. punkta nozīmē.
Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos informāciju neuzskata par centrālu elementu, ja tā ir neitrāla un ir sekundāra salīdzinājumā ar produkta raksturlielumu izklāstu gan plašuma, gan izvietojuma ziņā dokumentā un ja tās apjoms ir mazāks par 10 % no apjoma, ko aizņem finanšu produkta ieguldījumu stratēģijas izklāsts.
2.Šā panta 1. punktā minēto informāciju atklāj 6. panta 3. punktā noteiktajā veidā.
3.Finanšu tirgus dalībnieki, kas atklāj informāciju saskaņā ar 1. punktu, savā periodiskajā ziņojumā katru gadu iekļauj aprakstu par ilgtspējas faktoru vērā ņemšanu. Šā panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā uzskaitītos nosacījumus mutatis mutandis piemēro visai ar ilgtspēju saistītajai informācijai, kas iekļauta minētajā periodiskajā ziņojumā.
4.Šā panta 3. punktā minēto informāciju atklāj 11. panta 2. punktā noteiktajā veidā.
_____________________________________
*3
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2014 (2014. gada 26. novembris) par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp., ELI:
http://data.europa.eu/eli/reg/2014/1286/2024-01-09
).”;
(8)regulas 7., 8. un 9. pantu aizstāj ar šādiem:
“7. pants
Pārkārtošanās kategorija. Kritēriji un informācijas atklāšana
1.Finanšu tirgus dalībnieki neapgalvo, ka to finanšu produkti iegulda uzņēmumu, saimniecisko darbību vai citu aktīvu pārkārtošanos uz ilgtspēju vai veicina šādu pāreju, ja vien minētie finanšu produkti neatbilst šādiem nosacījumiem:
(a)vismaz 70 % finanšu produkta ieguldījumu ir veikti, lai sasniegtu skaidru un izmērāmu pārkārtošanās mērķi, kas saistīts ar ilgtspējas faktoriem, ieskaitot vidiskās vai sociālās pārkārtošanās mērķus, saskaņā ar finanšu produkta ieguldījumu stratēģijas saistošajiem elementiem, un to mēra, izmantojot atbilstīgu(-us) ar ilgtspēju saistītu(-us) rādītāju(-us);
(b)tie neietver ieguldījumus sabiedrībās, kas minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818*4 12. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā, izņemot ieguldījumus tādos sabiedrību emitētos ieņēmumu izmantošanas instrumentos:
i)kuri emitēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2631*5 3. pantu vai
ii)kuros ar ieņēmumiem netiek finansētas pamatā esošas darbības, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkta a), b) vai d) apakšpunktā, ar noteikumu, ka ieņēmumu izmantošanas instrumenta emitents nav izslēgts saskaņā ar minētās regulas 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu;
(c)tie neietver ieguldījumus sabiedrībās, kas:
i)izstrādā jaunus projektus akmeņogļu un lignīta, naftas kurināmā vai gāzveida kurināmā izpētei, ekstrakcijai, izplatīšanai vai attīrīšanai vai
ii)izstrādā jaunus projektus akmeņogļu vai lignīta izpētei, ieguvei, ekstrakcijai, izplatīšanai, attīrīšanai vai izmantošanai elektroenerģijas ražošanā vai arī neplāno to pakāpeniski izbeigt;
(d)tiek identificēta to ieguldījumu svarīgākā negatīvā ietekme uz ilgtspējas faktoriem, un tiek atklāta informācija par to, un tiek izskaidrotas visas darbības, kas veiktas, lai novērstu šo ietekmi.
Finanšu tirgus dalībnieki var izvēlēties pilnībā vai daļēji izpildīt pirmās daļas d) apakšpunktā aprakstīto informācijas atklāšanas prasību, izmantojot atbilstošus ar ilgtspēju saistītus rādītājus.
Pirmajā daļā aprakstītos nosacījumus uzskata par izpildītiem attiecībā uz finanšu produktiem, kas replicē ES klimata pārejas etalonu, kurš atbilst Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 2. iedaļā noteiktajām prasībām, vai Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu, kurš atbilst minētās deleģētās regulas II nodaļas 3. iedaļā noteiktajām prasībām, vai tiek pārvaldīti, atsaucoties uz šādiem etaloniem.
Pirmās daļas a) apakšpunktā aprakstītos nosacījumus uzskata par izpildītiem attiecībā uz finanšu produktiem, kuru ieguldījumu daļa, kas ieguldīta taksonomijai atbilstīgās saimnieciskajās darbībās, kuras definētas Deleģētās regulas (ES) 2021/2178*6 1. panta 2. punktā, ir vismaz 15 %.
Pirmās daļas a) apakšpunkts neietver ieguldījumus publiskā sektora struktūru emitētos vērtspapīros, izņemot publiskā sektora struktūru emitētos ieņēmumu izmantošanas instrumentos:
(a)kuri emitēti saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2631 3. pantu vai
(b)kuros ar ieņēmumiem netiek finansētas pamatā esošas darbības, kas izslēgtas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkta a), b) vai d) apakšpunktu, vai sabiedrības, kas izslēgtas saskaņā ar minētās regulas 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
2.Šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētie finanšu produktu ieguldījumi ietver jebko no turpmāk minētā:
(a)ieguldījumi portfeļos, kas replicē ES klimata pārejas etalonu vai Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu (“ES klimata etaloni”) vai tiek pārvaldīti, atsaucoties uz šiem etaloniem;
(b)ieguldījumi taksonomijai atbilstīgās saimnieciskajās darbībās, kas definētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 1. panta 2. punktā, tostarp:
i)pārejas saimnieciskajās darbībās, kas minētas Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā;
ii)taksonomijai piederīgās saimnieciskajās darbībās, kas kļūst taksonomijai atbilstīgas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 I pielikuma 1.1.2.2. iedaļas pirmās daļas b) punktu;
(c)ieguldījumi uzņēmumos vai saimnieciskajās darbībās ar ticamu un ar uzņēmuma lielumu samērīgu pārkārtošanās plānu attiecībā uz vismaz vienu ilgtspējas faktoru attiecīgi uzņēmuma līmenī vai darbības līmenī;
(d)ieguldījumi uzņēmumos vai saimnieciskajās darbībās ar ticamiem, zinātniski pamatotiem mērķrādītājiem, kurus pamato informācija, kas nodrošina integritāti, pārredzamību un pārskatatbildību;
(e)ieguldījumi, ko papildina ticama ar ilgtspēju saistītas iesaistīšanās stratēģija, kura vērsta uz konkrētām izmaiņām, kam ir noteikti atskaites punkti un ko mēra, atsaucoties uz minētajiem mērķrādītājiem un atskaites punktiem, un kurā integrētas eskalācijas darbības gadījumam, ja gaidāmās izmaiņas nenotiek, apvienojumā ar jebkuru no a)–d) vai h) apakšpunktā minētajiem ieguldījumiem;
(f)ieguldījumi saskaņā ar 9. panta 2. punktu apvienojumā ar jebkuru no ieguldījumiem, kas minēti a)–e) apakšpunktā;
(g)ieguldījumi ar ticamu pārkārtošanās mērķrādītāju, kas noteikts portfeļa līmenī, piemēram, mērķi samazināt portfeļa emisijas laika gaitā;
(h)citi ieguldījumi uzņēmumos, saimnieciskajās darbībās vai citos aktīvos, kas ticami sekmē pārkārtošanos, ar nosacījumu, ka saskaņā ar 3. punktu atklājamajā informācijā ir iekļauts pienācīgs pamatojums.
Ja finanšu produkta mērķis ir panākt skaidru un izmērāmu pārkārtošanos, virzoties uz klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi, pirmās daļas c)–e) apakšpunktā minētie ticamie pārkārtošanās plāni, zinātniski pamatotie mērķrādītāji un ar ilgtspēju saistītā iesaistīšanās stratēģija, g) apakšpunktā minētais portfeļa līmenī noteiktais ticamais pārkārtošanās mērķrādītājs un h) apakšpunktā minētais ticamais pienesums ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu saskaņā ar Parīzes nolīgumu, un mērķi panākt klimatneitralitāti, kas noteikts Regulā (ES) 2021/1119.
3.Attiecībā uz šā panta 1. punkta pirmajā daļā minētajiem finanšu produktiem finanšu tirgus dalībnieki atklāj šādu informāciju:
(a)paziņojumu, ka finanšu produkts atbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;
(b)aprakstu par mērķi(-iem), kas saistīts(-i) ar pārkārtošanos un ko finanšu produkts veicina;
(c)aprakstu par:
i)finanšu produkta ar pārkārtošanos saistīto stratēģiju, kas sagatavota, lai izpildītu šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta prasības;
ii)šā panta 2. punktā minēto ieguldījumu attiecīgo izvēli un relatīvo īpatsvaru;
iii)piemērojamo pakāpeniskas ieviešanas laikposmu (ja tāds ir), kurā produkts sasniedz šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto robežvērtību un kurš seko laikposmam, kas nepieciešams ieguldījumu stratēģijas īstenošanai, saskaņā ar ziņām, kas izklāstītas informācijā, kura atklājama pirms līguma noslēgšanas;
(d)ja produktam ir vides mērķis, paziņojumu par to, vai un cik lielā mērā finanšu tirgus dalībnieks izpilda šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto prasību, ieguldot saskaņā ar 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu;
(e)šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto(-os) ar ilgtspēju saistīto(-os) rādītāju(-us), ko finanšu tirgus dalībnieks izmanto, lai novērtētu atbilstību stratēģijai un progresu virzībā uz mērķi, kā arī informāciju par rīcību ar aktīviem, kas mērķa un izvēlētā(-o) rādītāja(-u) ziņā nenes gaidīto rezultātu;
(f)paziņojumu par to, ka finanšu tirgus dalībnieks ievēro šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta prasības un jebkādus papildu piemērojamus ieguldījumu izņēmumus, ko finanšu tirgus dalībnieks noteicis attiecībā uz finanšu produktu;
(g)datu avotus, ko izmanto, lai sagatavotu b)–e) apakšpunktā minēto informāciju.
Pirmajā daļā minēto informāciju atklāj 6. panta 3. punktā noteiktajā veidā.
4.Attiecībā uz finanšu produktiem ar pārkārtošanās mērķi, kuri atbilst 2. panta 26. punktam, atklājamā informācija ietver arī:
(a)paredzēto ietekmi konkrētu vides vai sociālo mērķu izteiksmē, pamatojoties uz iepriekš noteiktu ietekmes teoriju; un
(b)noteikumus par to, kā mērīt un pārvaldīt saskaņā ar a) apakšpunktu noteikto vēlamo ietekmi, arī finanšu produkta ieguldījumu un finanšu produktā sniegtā ieguldītāju pienesuma ziņā, un ziņot par to.
8. pants
VSP pamatiezīmju produktu kategorija. Kritēriji un informācijas atklāšana
1.Finanšu tirgus dalībnieki neapgalvo, ka to finanšu produkti, izņemot 7. un 9. pantā minētos, savā ieguldījumu stratēģijā integrē ilgtspējas faktorus lielākā mērā, nekā tikai ņemot vērā ilgtspējas riskus, ja vien minētie finanšu produkti neatbilst šādiem nosacījumiem:
(a)vismaz 70 % finanšu produkta ieguldījumu ir integrēti ilgtspējas faktori saskaņā ar finanšu produkta ieguldījumu stratēģijas saistošajiem elementiem, un to mēra, izmantojot atbilstošu(-us) ar ilgtspēju saistītu(-us) rādītāju(-us);
(b)tie neietver ieguldījumus sabiedrībās, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā, izņemot ieguldījumus tādos sabiedrību emitētos ieņēmumu izmantošanas instrumentos:
i)kuri emitēti saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2631 3. pantu vai
ii)kuros ar ieņēmumiem netiek finansētas pamatā esošas darbības, kas izslēgtas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkta a), b) vai d) apakšpunktu, ar noteikumu, ka ieņēmumu izmantošanas instrumenta emitents nav izslēgts saskaņā ar minētās deleģētās regulas 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
2.Šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētie finanšu produktu ieguldījumi ietver kādu no turpmāk minētajiem ieguldījumiem vai to kombināciju:
(a)ieguldījumus ar Regulā (ES) 2024/3005 definēto VSP reitingu, kas pārsniedz ieguldījumu kopuma vai atsauces etalona vidējo reitingu;
(b)ieguldījumus, kuru sniegums attiecībā uz konkrētu piemērotu ilgtspējas rādītāju ir labāks nekā vidējam ieguldījumu kopumam vai atsauces etalonam;
(c)ieguldījumus, kuros priekšroka tiek dota uzņēmumiem vai saimnieciskām darbībām ar pierādītiem pozitīviem rezultātiem attiecībā uz procesiem, darbības rezultātiem vai iznākumiem, kas saistīti ar ilgtspējas faktoriem;
(d)šīs regulas 7. panta 2. punktā vai 9. panta 2. punktā minēto ieguldījumu un šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto ieguldījumu kombināciju;
(e)citus ieguldījumus, kuros integrēti ilgtspējas faktori lielākā mērā, nekā tikai ņemot vērā ilgtspējas riskus, ar nosacījumu, ka saskaņā ar 3. punktu atklājamajā informācijā ir iekļauts pienācīgs pamatojums.
3.Attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem finanšu produktiem finanšu tirgus dalībnieki atklāj šādu informāciju:
(a)paziņojumu, ka finanšu produkts atbilst šā panta 1. punkta nosacījumiem;
(b)aprakstu par finanšu produktā integrētajiem ilgtspējas faktoriem;
(c)aprakstu par:
i)finanšu produkta stratēģiju, kas sagatavota, lai izpildītu šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta prasības;
ii)šā panta 2. punktā minēto ieguldījumu attiecīgo izvēli un relatīvo īpatsvaru;
iii)piemērojamo pakāpeniskas ieviešanas laikposmu (ja tāds ir), kurā produkts sasniedz šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto robežvērtību un kurš seko laikposmam, kas nepieciešams ieguldījumu stratēģijas īstenošanai, saskaņā ar ziņām, kas izklāstītas informācijā, kura atklājama pirms līguma noslēgšanas;
(d)šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto(-os) ar ilgtspēju saistīto(-os) rādītāju(-us), ko finanšu tirgus dalībnieks izmanto, lai novērtētu atbilstību stratēģijai un progresu virzībā uz mērķi, kā arī informāciju par rīcību ar aktīviem, kas mērķa un izvēlētā(-o) rādītāja(-u) ziņā nenes gaidīto rezultātu;
(e)paziņojumu par to, ka finanšu produkts atbilst šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta prasībām un jebkādiem papildu ieguldījumu izņēmumiem, ko finanšu tirgus dalībnieks noteicis attiecībā uz finanšu produktu;
(f)datu avotus, ko izmanto, lai sagatavotu b)–e) apakšpunktā minēto informāciju.
Pirmajā daļā minēto informāciju atklāj 6. panta 3. punktā noteiktajā veidā.
9. pants
Ilgtspējas kategorija. Kritēriji un informācijas atklāšana
1.Finanšu tirgus dalībnieki neapgalvo, ka to finanšu produkti iegulda ilgtspējīgos uzņēmumos, ilgtspējīgās saimnieciskajās darbībās vai citos ilgtspējīgos aktīvos vai veicina ilgtspēju, ja vien minētie finanšu produkti neatbilst šādiem nosacījumiem:
(a)vismaz 70 % finanšu produkta ieguldījumu ir veikti, lai sasniegtu skaidru un izmērāmu mērķi, kas saistīts ar ilgtspējas faktoriem, ieskaitot vides un sociālos mērķus, saskaņā ar finanšu produkta ieguldījumu stratēģijas saistošajiem elementiem, un to mēra, izmantojot atbilstīgus ar ilgtspēju saistītus rādītājus;
(b)tie neietver ieguldījumus Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punktā minētajās sabiedrībās;
(c)tie neietver ieguldījumus sabiedrībās, kas:
i)izstrādā jaunus projektus akmeņogļu un lignīta, naftas kurināmā vai gāzveida kurināmā izpētei, ekstrakcijai, izplatīšanai vai attīrīšanai vai
ii)izstrādā jaunus projektus akmeņogļu vai lignīta izpētei, ieguvei, ekstrakcijai, izplatīšanai, attīrīšanai vai izmantošanai elektroenerģijas ražošanā vai arī neplāno to pakāpeniski izbeigt;
(d)tiek identificēta to ieguldījumu svarīgākā negatīvā ietekme uz ilgtspējas faktoriem, un tiek atklāta informācija par to, un tiek izskaidrotas visas darbības, kas veiktas, lai novērstu šo ietekmi.
Finanšu tirgus dalībnieki var izvēlēties pilnībā vai daļēji izpildīt pirmās daļas d) apakšpunktā aprakstīto informācijas atklāšanas prasību, izmantojot atbilstošus ar ilgtspēju saistītus rādītājus.
Pirmajā daļā minētos nosacījumus uzskata par izpildītiem attiecībā uz finanšu produktiem, kas replicē Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu, kurš atbilst Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 3. iedaļā noteiktajām prasībām, vai tiek pārvaldīti, atsaucoties uz šādu etalonu.
Pirmās daļas a) apakšpunktā aprakstītos nosacījumus uzskata par izpildītiem attiecībā uz finanšu produktiem, kuru ieguldījumu daļa, kas ieguldīta taksonomijai atbilstīgās saimnieciskajās darbībās, kuras definētas Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 1. panta 2. punktā, ir vismaz 15 %.
Pirmās daļas a) apakšpunktā minētie finanšu produkti neietver ieguldījumus publiskā sektora struktūru emitētos vērtspapīros, izņemot publiskā sektora struktūru emitētos ieņēmumu izmantošanas instrumentos:
(a)kuri emitēti saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2631 3. pantu;
(b)kuros ar ieņēmumiem nefinansē:
i)pamatā esošas darbības, kas izslēgtas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkta a), b) vai d)–g) apakšpunktu vai šā panta pirmās daļas c) apakšpunktu; vai
ii)sabiedrības, kas izslēgtas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
Pirmās daļas b) un c) apakšpunktu nepiemēro ieguldījumiem tādos sabiedrību emitētos ieņēmumu izmantošanas instrumentos:
(a)kuri emitēti saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2631 3. pantu vai
(b)kuros ar ieņēmumiem netiek finansētas pamatā esošas darbības, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkta a), b) vai d)–g) apakšpunktā vai šā panta pirmās daļas c) apakšpunktā, ar noteikumu, ka ieņēmumu izmantošanas instrumenta emitents nav izslēgts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
2.Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie finanšu produktu ieguldījumi ietver kādu no turpmāk minētajiem ieguldījumiem vai to kombināciju:
(a)ieguldījumus portfeļos, kas replicē Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu vai tiek pārvaldīti, atsaucoties uz šādu etalonu;
(b)ieguldījumus Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 1. panta 2. punktā definētajās taksonomijai atbilstīgajās saimnieciskajās darbībās;
(c)ieguldījumus instrumentos, kas emitēti saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2631 3. pantu;
(d)ieguldījumus, arī kolektīvos ieguldījumus, ar ko finansē to pašu uzņēmumu, projektu vai portfeli, kas identificēts finansēšanas un ieguldījumu darbībās, kuras gūst labumu no Savienības budžeta garantijas vai finanšu instrumentiem saskaņā ar Savienības programmām, kas tiecas sasniegt vides vai sociālos mērķus;
(e)ieguldījumus aktīvos, kas ir salīdzināmi ar a)–c) apakšpunktā minētajiem aktīviem, ar noteikumu, ka saskaņā ar 3. punktu atklājamajā informācijā ir iekļauts pienācīgs pamatojums par to augsto snieguma līmeni ilgtspējas standartu ziņā;
(f)ieguldījumus Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondos (EuSEF), kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 346/2013*7;
(g)citus ieguldījumus uzņēmumos, saimnieciskajās darbībās vai aktīvos, kas veicina vides vai sociālā mērķa sasniegšanu, ar noteikumu, ka saskaņā ar 3. punktu atklājamajā informācijā ir iekļauts pienācīgs pamatojums.
3.Attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem finanšu produktiem finanšu tirgus dalībnieki 6. panta 3. punktā noteiktajā veidā atklāj šādu informāciju:
(a)paziņojumu, ka finanšu produkts atbilst šā panta 1. punkta nosacījumiem;
(b)aprakstu par mērķi(-iem), kas saistīts(-i) ar ilgtspēju un ko finanšu produkts veicina;
(c)aprakstu par:
i)finanšu produkta stratēģiju, kas sagatavota, lai izpildītu šā panta 1. punkta a) apakšpunkta prasības;
ii)šā panta 2. punktā minēto ieguldījumu attiecīgo izvēli un relatīvo īpatsvaru;
iii)piemērojamo pakāpeniskas ieviešanas laikposmu (ja tāds ir), kurā produkts sasniedz šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto robežvērtību un kurš seko laikposmam, kas nepieciešams ieguldījumu stratēģijas īstenošanai, saskaņā ar ziņām, kas izklāstītas informācijā, kura atklājama pirms līguma noslēgšanas;
(d)ja produktam ir vides mērķis, paziņojumu par to, vai un cik lielā mērā finanšu tirgus dalībnieks izpilda šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto prasību, ieguldot saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu;
(e)šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto(-os) ar ilgtspēju saistīto(-os) rādītāju(-us), ko finanšu tirgus dalībnieks izmanto, lai novērtētu atbilstību stratēģijai un progresu virzībā uz mērķi, kā arī informāciju par rīcību ar aktīviem, kas mērķa un izvēlētā(-o) rādītāja(-u) ziņā nenes gaidīto rezultātu;
(f)paziņojumu par to, ka finanšu tirgus dalībnieks ievēro šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta prasības un jebkādus papildu piemērojamus ieguldījumu izņēmumus, ko finanšu tirgus dalībnieks noteicis attiecībā uz finanšu produktu;
(g)datu avotus, ko izmanto, lai sagatavotu b)–e) apakšpunktā minēto informāciju.
Pirmajā daļā minēto informāciju atklāj 6. panta 3. punktā noteiktajā veidā.
4.Attiecībā uz finanšu produktiem ar ilgtspējas mērķi, kuri atbilst 2. panta 26. punktam, atklājamā informācija ietver arī:
(a)paredzēto ietekmi konkrētu vides vai sociālo mērķu izteiksmē, pamatojoties uz iepriekš noteiktu ietekmes teoriju; un
(b)noteikumus par to, kā mērīt un pārvaldīt saskaņā ar a) apakšpunktu noteikto vēlamo ietekmi, arī finanšu produkta ieguldījumu un finanšu produktā sniegtā ieguldītāju pienesuma ziņā, un ziņot par to.
_______________________________________________
*4
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem (OV L 406, 3.12.2020., 17. lpp., ELI:
http://data.europa.eu/eli/reg_del/2020/1818/oj
).
*5
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2631 (2023. gada 22. novembris) par Eiropas zaļajām obligācijām un fakultatīvu informācijas atklāšanu attiecībā uz obligācijām, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītām obligācijām (OV L, 2023/2631, 30.11.2023., ELI:
http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2631/oj
).
*6
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 (2021. gada 6. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852, precizējot tās informācijas saturu un noformējumu, kas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants, jāatklāj par vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, un precizējot metodoloģiju minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildei (OV L 443, 10.12.2021., 9. lpp., ELI:
http://data.europa.eu/eli/reg_del/2021/2178/oj
).
*7
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 346/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 18. lpp., ELI:
http://data.europa.eu/eli/reg/2013/346/oj
).”;
(9)regulā iekļauj šādu 9.a pantu:
“9.a pants
Finanšu produkti, par kuriem tiek apgalvots, ka tie apvieno finanšu produktus, kas kategorizēti kā ar ilgtspēju saistīti produkti
1.Finanšu produktus, par kuriem tiek apgalvots, ka tie apvieno finanšu produktus, kas kategorizēti kā ar ilgtspēju saistīti finanšu produkti, uzskata par atbilstošiem 7., 8. vai 9. panta prasībām, ja tie sasniedz 70 % ieguldījumu robežvērtību, kas minēta šo pantu 1. punkta a) apakšpunktā, veicot ieguldījumus kategorizētos produktos vai veicot citus ieguldījumus, kuri atbilst 7., 8. vai 9. panta prasībām, un ja tajos ir ievēroti 7. panta 1. punktā, 8. panta 1. punktā vai 9. panta 1. punktā noteiktie izņēmumi.
Lai novērtētu atbilstību kādai no 7.–9. pantā minētajām kategorijām, finanšu tirgus dalībnieki var paļauties uz informāciju, kas atklāta attiecībā uz to ieguldījumiem finanšu produktos, kuri kategorizēti saskaņā ar minētajiem pantiem, vai šo ieguldījumu saistību ar šādiem finanšu produktiem.
2.Attiecībā uz nekategorizētiem finanšu produktiem, par kuriem tiek apgalvots, ka tie iegulda divos vai vairākos 7., 8. un 9. pantā minētajos pamatā esošajos finanšu produktos, ir saistīti ar tiem vai ir no tiem veidoti, informācijā, kas jāatklāj atbilstīgi 6. panta 3. punktam, iekļauj šādas ziņas:
(a)finanšu produkta uzbūve 7., 8. un 9. pantā minēto pamatā esošo finanšu produktu relatīvās daļas izteiksmē;
(b)finanšu produkta daļa, uz kuru neattiecas a) apakšpunkts;
(c)šīs daļas b) apakšpunktā minētās produkta daļas mērķis, stratēģija un tas, vai tai piemērojami kādi izņēmumi.
Pirmās daļas nolūkos finanšu tirgus dalībnieki var paļauties uz informāciju, kas minēta 7. panta 3. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 3. punktā.
3.Ja finanšu tirgus dalībniekiem portfeļa pārvaldības pakalpojumus sniedz vienības, kas šādu pakalpojumu sniegšanai saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvām 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/65/ES vai Direktīvu (ES) 2016/2341, tie var paļauties uz minēto vienību sniegto informāciju.”;
(10)regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:
“10. pants
Ar ilgtspēju saistītu finanšu produktu pārredzamība tīmekļa vietnēs
Finanšu tirgus dalībnieki savās tīmekļa vietnēs publicē un uztur turpmāk minēto informāciju par katru 7. panta 1. punktā, 8. panta 1. punktā un 9. panta 1. punktā minēto finanšu produktu:
(a)7. panta 3. punktā, 7. panta 4. punktā, 8. panta 3. punktā, 9. panta 3. punktā un 9. panta 4. punktā minēto informāciju;
(b)11. pantā minēto informāciju.
Informācija, kas jāatklāj, ievērojot šo pantu, ir skaidra, kodolīga un ieguldītājiem saprotama. To publicē tādā veidā, kas ir precīzs, patiess, skaidrs, nemaldinošs, vienkāršs un kodolīgs, un tīmekļa vietnē tā atrodas labi redzamā, viegli pieejamā vietā.
Pirmajā daļā minēto informāciju var atklāt, norādot tīmekļa saites uz attiecīgajiem dokumentiem, kas minēti 6. panta 3. punktā vai 11. panta 2. punktā.”;
(11)regulas 11. pantu groza šādi:
(a)virsrakstu aizstāj ar šādu:
“Ar ilgtspēju saistītu finanšu produktu pārredzamība periodiskajos ziņojumos”;
(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1.Finanšu tirgus dalībnieki katru gadu periodiskajos ziņojumos par katru 7. panta 1. punkta pirmajā daļā, 8. panta 1. punkta pirmajā daļā un 9. panta 1. punktā minēto finanšu produktu apraksta turpmāk minēto:
(a)cik lielā mērā ir sasniegti piemērojamie mērķi vai ir integrēti ilgtspējas faktori, jo īpaši atsaucoties uz 7. panta 3. punkta d) apakšpunktā, 8. panta 3. punkta d) apakšpunktā vai 9. panta 3. punkta d) apakšpunktā minēto(-ajiem) rādītāju(-iem);
(b)attiecībā uz finanšu produktiem, kas atbilst 2. panta 26. punktam, – 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā vai 9. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju.”;
(c)panta 2. punkta h) un i) apakšpunktu svītro;
(d)panta 4. un 5. punktu svītro;
(12)regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:
“12. pants
Informācijas atklāšanas pārskatīšana
Finanšu tirgus dalībnieki nodrošina, ka visa informācija, kas publicēta saskaņā ar 3. vai 10. pantu, tiek pastāvīgi atjaunināta. Finanšu tirgus dalībnieks, kas groza šādu informāciju, paskaidro šo grozījumu tajā pašā tīmekļa vietnē, kurā informācija publicēta.”;
(13)regulā iekļauj šādu 12.a pantu:
“12.a pants
Dati un aplēses
Ievērojot 7. līdz 11. pantu, finanšu tirgus dalībnieki:
(a)nodrošina, ka:
i)tādu datu izmantošana, kurus snieguši ārēji datu sniedzēji, kas nav sabiedrībai brīvi pieejami publiski avoti vai pētījumi, ir balstīta uz formalizētu un dokumentētu kārtību;
ii)tādu aplēšu izmantošana, kas nav balstītas uz ārēju datu sniedzēju sniegtiem datiem, ir balstīta uz formalizētām un dokumentētām metodikām;
(b)pēc pieprasījuma norāda klientiem:
i)informāciju, kas attiecas uz finanšu produktiem, kuri saistīti ar ilgtspēju, un kas nav informācija, kura atklāta saskaņā ar 7. panta 3. un 4. punktu, 8. panta 3. punktu, 9. panta 3. un 4. punktu un 11. pantu;
ii)ja datus vai aplēses iegūst no datu sniedzējiem – datu sniedzēja nosaukumu, kontaktinformāciju un attiecīgā gadījumā datu sniedzēju izmantoto metodiku, ja tāda informācija ir pieejama;
iii)aplēšu pamatā esošo metodiku, galvenos pieņēmumus un piesardzības principus, kas attiecas uz pieeju trūkstošajiem datu punktiem, ja aplēses nav balstītas uz ārējo datu sniedzēju sniegtiem datiem.”;
(14)regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:
“13. pants
Tirgvedības paziņojumi un nosaukumu piešķiršanas noteikumi
1.Neskarot stingrākus nozares tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK*8, Direktīvu 2014/65/ES, Direktīvu (ES) 2016/97 un Regulu (ES) Nr. 1286/2014, finanšu tirgus dalībnieki nodrošina, ka to tirgvedības paziņojumi nav pretrunā informācijai, kas jāatklāj, ievērojot šo regulu.
2.Finanšu tirgus dalībnieki ar ilgtspēju saistītas norādes var iekļaut tikai 7. panta 1. punktā, 8. panta 1. punktā un 9. panta 1. punktā minēto finanšu produktu nosaukumos un tirgvedības paziņojumos.
Pirmajā daļā minētajos nosaukumos un tirgvedības paziņojumos ietvertās norādes ir skaidras, patiesas, nav maldinošas un atbilst minēto finanšu produktu ilgtspējas iezīmēm.
3.Finanšu tirgus dalībnieki nedrīkst iekļaut ar ilgtspēju saistītas norādes 6.a pantā minēto finanšu produktu nosaukumos un tirgvedības paziņojumos.
Finanšu tirgus dalībnieki drīkst iekļaut ar ilgtspēju saistītas norādes 9.a pantā minēto finanšu produktu tirgvedības paziņojumos, ja šīs norādes ir skaidras, patiesas, nav maldinošas un atbilst informācijai, kas atklāta saskaņā ar 9.a panta 1. punkta a)–c) apakšpunktu.
4.Šīs regulas 2. panta 26. punktā neminētu finanšu produktu nosaukumos neizmanto terminu “ietekme”.
5.Ja finanšu tirgus dalībnieks savos tirgvedības paziņojumos nosaka un atklāj trešām personām VSP reitingu, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/3005*9 3. panta 1. punktā, tas to pašu informāciju, kas noteikta ar minētās regulas III pielikuma 1. punktu, iekļauj arī savā tīmekļa vietnē un minētajos tirgvedības paziņojumos norāda saiti uz attiecīgo informāciju tīmekļa vietnē.
_______________________________________
*8
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (pārstrādāta versija) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp., ELI:
http://data.europa.eu/eli/dir/2009/65/oj
).
*9
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/3005 (2024. gada 27. novembris) par vides, sociālo un pārvaldības (VSP) reitingu noteikšanas darbību pārredzamību un integritāti un ar kuru groza Regulas (ES) 2019/2088 un (ES) 2023/2859 (OV L, 2024/3005, 12.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/3005/oj).”;
(15)regulas 14. pantu groza šādi:
(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, kas noteiktas, izraudzītas vai norādītas saskaņā ar nozaru tiesību aktiem, jo īpaši nozaru tiesību aktiem, kas minēti šīs regulas 6. panta 3. punktā, un saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, pārrauga finanšu tirgus dalībnieku atbilstību šīs regulas prasībām. Kompetentajām iestādēm ir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas, lai tās pildītu savas funkcijas saskaņā ar šo regulu.”;
(b)pantam pievieno šādu 3. punktu:
“3.Neskarot 17. panta 3. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās vai citas valsts iestādes nepiemēro citas prasības papildus tām, kas noteiktas 3., 6., 10., 11. un 13. pantā attiecībā uz informācijas sniegšanu un 7., 8. un 9. pantā attiecībā uz to finanšu produktu kritērijiem un pārredzamību, kas kategorizēti kā ar ilgtspēju saistīti finanšu produkti.”;
(16)regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:
“15. pants
AKUI īstenotā pārredzamība
AKUI publicē un uztur informāciju, kas minēta šīs regulas 3., 6. un 10. pantā, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/2341 36. panta 2. punkta f) apakšpunktu.”;
(17)regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:
“17. pants
Izņēmumi
1.Finanšu tirgus dalībnieki var izvēlēties nepiemērot šo regulu slēgta veida finanšu produktiem, kas izveidoti un izplatīti pirms [šīs regulas piemērošanas sākuma diena].
2.Šī regula neskar brīvprātīgas ar ilgtspēju saistītas marķējuma shēmas finanšu produktiem, kuru iezīmes pārsniedz 7., 8. un 9. pantā minētās noteikto mērķu, ieguldījumu pieeju, pārvaldības vai pārredzamības prasību ziņā.”;
(18)regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:
“18. pants
Ziņojums
EUI izvērtē, cik daudz 7., 8. un 9. pantā minēto finanšu produktu finanšu tirgus dalībnieki ir darījuši pieejamus vai pārvalda. Līdz [24 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas] un pēc tam reizi divos gados EUI iesniedz Komisijai ziņojumu par paraugpraksi. Minēto ziņojumu publisko un nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.”;
(19)regulas 18.a pantu groza šādi:
(a)panta 1. punktu groza šādi:
i)pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“No [18 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas], publiskojot šīs regulas 3. un 10. pantā minēto informāciju, finanšu tirgus dalībnieki vienlaikus to iesniedz šā panta 3. punktā minētajai attiecīgajai informācijas vākšanas struktūrai, lai attiecīgā informācija būtu pieejama Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP), kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2859*10.”;
ii)otrās daļas b) apakšpunkta i), ii) un iii) punktu aizstāj ar šādiem:
“i)visi vārdi un uzvārdi vai nosaukumi finanšu tirgus dalībniekam, uz ko informācija attiecas;
ii)juridiskām personām – finanšu tirgus dalībnieka juridiskās personas identifikators, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2859 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;
iii)juridiskām personām – finanšu tirgus dalībnieka lielums pēc kategorijas, kā tas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2859 7. panta 4. punkta d) apakšpunktu;”;
(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei finanšu tirgus dalībnieki, kas ir juridiskas personas, iegūst juridiskās personas identifikatoru.
________________________________________________
*10
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2859 (2023. gada 13. decembris), ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (OV L, 2023/2859, 20.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2859/oj).”;
(20)regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:
“19. pants
Pārskatīšana
Līdz [36 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas] Komisija pārskata šīs regulas piemērošanu un jo īpaši izskata:
(a)praksi, kas attiecas uz produktu kategorizēšanu saskaņā ar 7., 8. un 9. pantu;
(b)praksi, kas attiecas uz datu un aplēšu izmantošanu saskaņā ar 12.a pantu, un to, vai šo praksi un šīs regulas darbību kavē datu pieejamības vai kvalitātes problēmas;
(c)korekcijas taksonomijai atbilstīgās saimnieciskajās darbībās veikto ieguldījumu proporcijā, kas vajadzīga, lai izpildītu 7. panta 1. punkta trešajā daļā un 9. panta 1. punkta trešajā daļā paredzētās iespējas prasības.”;
(21)regulā iekļauj šādu 19.a, 19.b un 19.c pantu:
“19.a pants
Pārejas noteikumi
Finanšu tirgus dalībnieki šīs regulas 7., 8., 9., 10. un 11. pantu, kuros grozījumi izdarīti ar Regulu [PB: lūgums ievietot atsauci uz šo grozošo regulu], 2. panta 12. punkta c), d), e), g) un h) apakšpunktā minētajiem finanšu produktiem sāk piemērot līdz [12 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas].
19.b pants
Pilnvarojumi
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 19.c pantu, lai papildinātu:
(a)7. panta 1., 2., 3. un 4. punktu, precizējot:
(a)nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieguldījumus var uzskatīt par tādiem, kas veicina ar pārkārtošanos saistītā mērķa sasniegšanu, un jo īpaši precizējot:
i)rādītāju(-us), kuru pamatā ir Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288*11 I pielikumā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2023/2772 [jāpielāgo jaunajam CSRD deleģētajam aktam]*12 minētie rādītāji un kurus finanšu tirgus dalībnieki var brīvprātīgi izmantot, pildot 1. punkta pirmās daļas a) un d) apakšpunktu;
ii)ierobežotas atļautās novirzes no 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem, tostarp riska ierobežošanas nolūkā atļautās novirzes;
iii)metodiku, saskaņā ar ko aprēķina 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto robežvērtību, ieskaitot 1. punkta pirmajā daļā minēto ieguldījumu īpatsvaru, kam var piemērot izvēlēto(-os) rādītāju(-us), un piemērojamo pakāpeniskas ieviešanas periodu, kurā produktam jāsasniedz 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētā robežvērtība;
iv)nosacījumus, saskaņā ar kuriem 2. punktā minētos ieguldījumus var uzskatīt par tādiem, kas veicina ar pārkārtošanos saistītā mērķa sasniegšanu;
(b)prasības par to, kā noformējama informācija, kas jāatklāj saskaņā ar 3. punktu un kas nedrīkst pārsniegt divas lappuses, un informācija, kas jāatklāj saskaņā ar 4. punktu un kas nedrīkst pārsniegt vienu lappusi;
(b)8. panta 1., 2. un 3. punktu, precizējot:
(a)nosacījumus, saskaņā ar ko ieguldījumus var uzskatīt par tādiem, kuros integrēti ilgtspējas faktori, un jo īpaši precizējot:
i)rādītāju(-us), kuru pamatā ir Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikumā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2023/2772 [jāpielāgo jaunajam CSRD deleģētajam aktam] minētie rādītāji un kurus finanšu tirgus dalībnieki var brīvprātīgi izmantot, pildot 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu;
ii)ierobežotas atļautās novirzes no 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem, tostarp riska ierobežošanas nolūkā atļautās novirzes;
iii)metodiku, saskaņā ar ko aprēķina 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto robežvērtību, ieskaitot 1. punktā minēto ieguldījumu īpatsvaru, kam var piemērot izvēlēto(-os) rādītāju(-us), un piemērojamo pakāpeniskas ieviešanas periodu, kurā produktam jāsasniedz 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētā robežvērtība;
iv)nosacījumus, saskaņā ar kuriem 2. punktā minētās ieguldījumu pieejas var uzskatīt par tādām, kurās integrēti ilgtspējas faktori;
(b)prasības par to, kā noformējama informācija, kas jāatklāj saskaņā ar 3. punktu un kas nedrīkst pārsniegt divas lappuses;
(c)9. panta 1., 2., 3. un 4. punktu:
(a)precizējot nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieguldījumus var uzskatīt par tādiem, kas veicina ar ilgtspēju saistītā mērķa sasniegšanu, un jo īpaši:
i)rādītāju(-us), kuru pamatā ir Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikumā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2023/2772 [jāpielāgo jaunajam CSRD deleģētajam aktam] minētie rādītāji un kurus finanšu tirgus dalībnieki var brīvprātīgi izmantot, pildot 1. punkta pirmās daļas a) un d) apakšpunktu;
ii)ierobežotas atļautās novirzes no 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem, tostarp riska ierobežošanas nolūkā atļautās novirzes;
iii)metodiku, saskaņā ar ko aprēķina 1. punkta a) apakšpunktā minēto robežvērtību, ieskaitot 1. punktā minēto ieguldījumu īpatsvaru, kam var piemērot izvēlēto(-os) rādītāju(-us), un piemērojamo pakāpeniskas ieviešanas periodu, kurā produktam jāsasniedz 1. punkta a) apakšpunktā minētā robežvērtība;
iv)nosacījumus, saskaņā ar kuriem 2. punktā minētās ieguldījumu pieejas var uzskatīt par tādām, kas veicina ar ilgtspēju saistītā mērķa sasniegšanu;
(b)precizējot prasības par to, kā noformējama informācija, kas jāatklāj saskaņā ar 3. punktu un kas nedrīkst pārsniegt divas lappuses, un informācija, kas jāatklāj saskaņā ar 4. punktu un kas nedrīkst pārsniegt vienu lappusi;
(d)11. panta 1. punktu, precizējot prasības par to, kā noformējama atklājamā informācija, kas nedrīkst pārsniegt divas lappuses.
19.c pants
Deleģēšanas īstenošana
1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.Pilnvaras pieņemt 19.b pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas].
3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19.b pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apkopo visus nepieciešamos ekspertu atzinumus, cita starpā apspriežoties ar ekspertiem no Dalībvalstu ekspertu grupas ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 24. pantā, un attiecīgā gadījumā ar Eiropas uzraudzības iestādēm, saskaņā ar principiem un procedūrām, kas noteiktas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.Saskaņā ar 19.b pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
_______________________________________
*11
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1288 (2022. gada 6. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2088 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē informācijas saturu un noformējumu saistībā ar principu “nenodari būtisku kaitējumu”, precizē informācijas saturu, metodoloģiju un noformējumu saistībā ar ilgtspējas rādītājiem un negatīvu ietekmi uz ilgtspēju, kā arī informācijas saturu un noformējumu saistībā ar vides vai sociālo raksturlielumu un ilgtspējīgu ieguldījumu mērķu veicināšanu pirmslīguma dokumentos, tīmekļa vietnēs un periodiskos ziņojumos (OV L 332, 27.12.2022., 1. lpp., ELI:
http://data.europa.eu/eli/reg_del/2022/1288/oj
).
*12
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/2772 (2023. gada 31. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES papildina attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (OV L, 2023/2772, 22.12.2023., ELI:
http://data.europa.eu/eli/reg_del/2023/2772/oj
).”
2. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1286/2014
Regulas (ES) Nr. 1286/2014 8. pantu groza šādi:
(1)panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:
“ii)tā mērķi un to sasniegšanas līdzekļi, jo īpaši tas, vai mērķi tiek sasniegti, izmantojot tiešu vai netiešu saistību ar pamatā esošajiem ieguldījumu aktīviem, tostarp pamatā esošo instrumentu vai atsauces vērtību apraksts, tostarp to tirgu precīzs apraksts, kuros PRIIP veic ieguldījumus, kā arī tas, kā tiek noteikta atlīdzība;”;
(2)panta 3. punktā iekļauj šādu ca) apakšpunktu:
“ca)attiecībā uz PRIIP, kas ir ar ilgtspēju saistīts finanšu produkts, kurš definēts Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 25. punktā, iedaļā “Cik ilgtspējīgs ir šis produkts?” – tā kategorizācija saskaņā ar minētās regulas 7., 8. vai 9. pantu un tā mērķa apraksts, tostarp attiecīgie rādītāji;”;
(3)panta 4. punktu svītro.
3. pants
Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 atcelšana
Komisijas 2022. gada 6. aprīļa Deleģēto regulu (ES) 2022/1288 atceļ.
4. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no [18 mēneši pēc stāšanās spēkā].
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā –
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3
1.2.Attiecīgā politikas joma3
1.3.Mērķi3
1.3.1.Vispārīgie mērķi3
1.3.2.Konkrētie mērķi3
1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3
1.3.4.Snieguma rādītāji4
1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība5
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas5
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums6
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums7
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes7
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8
2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi8
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME9
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas9
4.Digitālā dimensija9
4.1.Digitālās vajadzības9
4.2.Dati10
4.3.Digitālie risinājumi12
4.4.Sadarbspējas novērtējums12
4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi12
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē
1.2.Attiecīgā politikas joma
Uzkrājumu un investīciju savienība, Eiropas zaļais kurss, ilgtspējīga finansējuma stratēģija
1.3.Mērķi
1.3.1.Vispārīgie mērķi
Pirmais vispārīgais mērķis ir aizsargāt ES ilgtspējīga finansējuma vienotā tirgus integritāti, paredzot prasības, kas mazina zaļmaldināšanas riskus, un labāk palīdzēt ieguldītājiem izmantot ar ilgtspēju saistīto finanšu produktu sniegtās iespējas. Otrais vispārīgais mērķis ir palielināt Eiropas finanšu nozares konkurētspēju, nodrošinot apstākļus, kas atvieglo uzņēmējdarbību, un palīdzēt padziļināt ar ilgtspēju saistītu finanšu produktu vienoto tirgu un tādējādi efektīvi piešķirt kapitālu Eiropas ilgtspējīgai labklājībai. Kopumā tādējādi paredzēts nodrošināt, ka tiek labāk izmantots Eiropas ilgtspējīga finansējuma vienotā tirgus potenciāls palīdzēt finansēt pāreju uz ilgtspējīgu Eiropas labklājību un konkurētspēju.
1.3.2.Konkrētie mērķi
Konkrētie mērķi
Pirmais konkrētais mērķis ir vienkāršot un samazināt ar ilgtspēju saistītās SFDR administratīvās prasības finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī uzlabot regulējuma saskaņotību to darbības vajadzībām. Otrais konkrētais mērķis ir uzlabot galaieguldītāju spēju izprast un salīdzināt ar ilgtspēju saistītus finanšu produktus. Konkrētie mērķi ir vērsti uz to galveno problēmu risināšanu, kas konstatētas gan finanšu tirgus dalībniekiem, no vienas puses, gan ieguldītājiem, no otras puses, un kas kavē to spēju izstrādāt finanšu produktus un – attiecīgi – efektīvi un lietderīgi veikt attiecīgus ieguldījumus, lai sasniegtu ES ilgtspējas, konkurētspējas un citus stratēģiskos politikas mērķus.
1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.
Paredzams, ka finanšu tirgus dalībnieki un ieguldītāji, kas ir ieinteresēti ilgtspējīgos ieguldījumos, gūs labumu no vienkāršas visu to produktu kategorizācijas, kuriem ir vides, sociālie un pārvaldības (VSP) mērķi un iezīmes, un vienota noteikumu kopuma, kas attiecas uz VSP norādēm nosaukumos, tirgvedības paziņojumos un šādu produktu izplatīšanā. Kategorijas efektīvi sagrupētu VSP finanšu produktus trīs grupās atkarībā no to mērķiem un ieceru vērienīguma. Galaieguldītāji varētu labāk saprast, vai finanšu produkts ir vērsts uz ilgtspējas mērķa sasniegšanu / veidots galvenokārt no ilgtspējīgiem aktīviem, vērsts uz to, lai palīdzētu sabiedrībām pāriet uz ilgtspējīgāku praksi, vai tajā ir integrētas plašākas vai mazāk vērienīgas VSP stratēģijas. Kategoriju pamatā esošie kritēriji nodrošinātu saskaņotu minimālo VSP sniegumu, jo īpaši attiecībā pret riskiem, ko lielākā daļa uz ilgtspēju orientēto ieguldītāju uzskata par nepieņemamiem, un tādējādi palielinātu ieguldītāju aizsardzību pret zaļmaldināšanas riskiem. Regula būtu skaidrāka un vienkāršāk piemērojama nekā pašlaik, un samazinātos izmaksas, kā arī riski, ko rada pārmērīga reglamentēšana valstu līmenī. Sākotnējās vienreizējās izmaksas tiktu kompensētas ar kopējiem sloga samazinājumiem, kas, paredzams, samazinās regulārās izmaksas vidējā termiņā un ilgtermiņā. Kopumā paredzams, ka ietekme palielinās ES ilgtspējīga finansējuma vienotā tirgus integritāti un mērogu un veicinās efektīvu kapitāla sadali saskaņā ar uzkrājumu un investīciju savienības mērķiem.
1.3.4.Snieguma rādītāji
Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.
Lai uzraudzītu progresu virzībā uz konkrēto un vispārīgo mērķu sasniegšanu, Komisija, izmantojot jau iedibinātus procesus, kas jau tiek īstenoti, sadarbotos jo īpaši ar Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) un Ilgtspējīga finansējuma platformu (PSF), lai analizētu turpmāk minētos elementus.
Nozarei radušās izmaksas. Uzraudzības iestādes varētu apsekot un novērtēt īstenošanas izmaksas, kas saistītas ar jauno kategorizācijas sistēmu, ne vēlāk kā trīs gadus pēc tās ieviešanas. Šajā novērtējumā varētu arī pārbaudīt, cik liels izmaksu samazinājums ir panākts, pateicoties samazinātajām informācijas atklāšanas prasībām.
Iespējamie zaļmaldināšanas gadījumi ES tirgos. Pamatojoties uz esošajiem procesiem, uzraudzības iestādes varētu regulāri turpināt uzraudzīt zaļmaldināšanas gadījumus, turpināt pārraudzīt ar ilgtspēju saistītas produktu norādes un periodiski apsekot ieguldītājus, lai palīdzētu novērtēt, cik efektīva ir pārskatītā SFDR kā instruments cīņai pret zaļmaldināšanu un tādu datu nodrošināšanai, kas ieguldītājiem noder lēmumu pieņemšanā.
Kapitāla ieplūde ilgtspējīgos ieguldījumos. Pamatojoties uz Ilgtspējīga finansējuma platformas darbu, kas veikts, lai uzraudzītu kapitāla ieplūdi ilgtspējīgos ieguldījumos, dažus gadus pēc režīma ieviešanas varētu veikt mērķtiecīgu analīzi, lai novērtētu, cik lielā mērā kategorizācijas sistēma apvienojumā ar vienkāršotu informācijas atklāšanu ir palīdzējusi palielināt finansējumu ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām un projektiem un samazināt ar tiem saistītās kapitāla izmaksas.
1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
jaunu darbību
jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību
esošas darbības pagarināšanu
vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
Kad likumdevēji būs vienojušies, pirms pārskatītā SFDR satvara piemērošanas sākuma būs īstenošanas un sagatavošanas periods. Pāreju uz jaunajiem noteikumiem atvieglotu tas, ka priekšlikumi lielā mērā balstās uz esošo tirgus praksi un regulatīvajiem norādījumiem un paredz turpmāku pakāpeniskas ieviešanas periodu finanšu produktiem, uz kuriem šie norādījumi neattiecas.
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
Sākotnējā SFDR tika noteikts, ka visā ES ir vajadzīgs saskaņots vienots satvars ar ilgtspēju saistītas informācijas atklāšanai par finanšu produktiem. Šie mērķi joprojām ir pilnībā aktuāli, un ieinteresētās personas tos plaši atbalsta. Ja pašreizējais režīms netiktu pārskatīts Savienības līmenī, konstatētās tā problēmas saglabātos, izpaužoties kā nepamatota sarežģītība un skaidrības trūkums par pieejamo finanšu produktu ar ilgtspēju saistītajām iezīmēm un negatīvi ietekmējot šo finanšu produktu uzticamību un izmantošanu.
Pašreizējā SFDR satvara vienkāršošanu un pielāgošanu, kas nepieciešama, lai pārvarētu šīs problēmas un palielinātu ilgtspējīgu finanšu produktu vienotā tirgus efektivitāti un lietderību, var veikt saskaņotā un efektīvā veidā tikai ES līmenī. Turpretī rīcība dalībvalstu līmenī varētu atrisināt tikai dažas no konstatētajām problēmām, un pastāvētu vienotā tirgus sadrumstalotības risks (atšķirīgs pārredzamības līmenis starp valstu tirgiem, pieaugošas atšķirības ieguldītāju uzticībā VSP produktiem dažādās dalībvalstīs, lielāku šķēršļu un problēmu risks pārrobežu tirgus dalībniekiem un papildu ierobežojumi produktu salīdzināmībai vienotajā tirgū).
ES līmeņa rīcība, kas nodrošinātu vienotus vienkāršojumus un vienotu struktūru finanšu produktu VSP iezīmēm, kā arī risinājumus ar VSP datiem saistītām problēmām, labāk veicina saskaņotu, efektīvu, lietderīgu un saskanīgu rezultātu visā vienotajā tirgū un sekmē plašāku Savienības stratēģisko mērķu sasniegšanu. Īsumā, ES līmeņa rīcība veicinātu ilgtspējīga finansējuma vienotā tirgus pienācīgu darbību un turklāt palīdzētu uzlabot pārredzamību ieguldītājiem visā Savienībā, lai dotu viņiem iespēju piedalīties ES kapitāla tirgos kopumā saskaņā ar uzkrājumu un investīciju savienības mērķiem.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
No dažām ar spēkā esošajiem noteikumiem saistītajām problēmām gūtās atziņas īsumā liecina par šādām vajadzībām: i) jānodrošina saskaņots jauno izmaiņu īstenošanas grafiks, ii) jāievieš skaidrāki, vienkāršāki un samērīgāki noteikumi un jēdzieni finanšu tirgus dalībnieku un ieguldītāju labā, iii) tie jāformalizē un jāintegrē produktu kategoriju satvarā, lai palīdzētu šādā veidā sagrupēt pieejamos produktus, un iv) jānodrošina, ka pārskatītie jēdzieni, noteikumi un iespējamās kategorijas balstās uz VSP datiem, kas ir pieejami un/vai ko ir iespējams ticami aplēst.
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Pārskatīšanas mērķis ir palīdzēt mobilizēt līdzekļus, lai izmantotu konkurences iespējas, kuras saistītas ar zaļo pārkārtošanos un citām mainīgām stratēģiskām prioritātēm saskaņā ar Savienības mērķiem. Tādējādi var mazināt spiedienu uz publiskajiem līdzekļiem, kuri konkurējošu un jaunu prioritāšu dēļ kļūst arvien noslogotāki, ar mērķi sniegt un piesaistīt finanšu līdzekļus ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Saskaņā ar produktu kategoriju kritērijiem tiek veicināti arī īpaši kolektīvie ieguldījumi attiecīgās ES finanšu programmās.
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums
Ierobežots ilgums
–
Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.
–
Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam
Beztermiņa
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2027. līdz 2028. gadam,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes (
https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx
Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās
–
ko veic izpildaģentūras
Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām
– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)
– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam
– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām
– publisko tiesību subjektiem
– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas
– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas
– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā
– struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai
Piezīmes
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
4.Digitālā dimensija
4.1.Digitālās vajadzības
|
Atsauce uz prasību
|
Prasības apraksts
|
Dalībnieks, kuru skar vai uz kuru attiecas prasība
|
Augsta līmeņa procesi
|
Kategorija
|
|
3. pants
|
Pārredzamība par ilgtspējas riska politikas nostādnēm attiecībā uz ilgtspējas risku integrēšanu
|
Finanšu tirgus dalībnieki
|
|
Dati
|
|
6. pants
|
Pārredzamība par ilgtspējas risku integrēšanu pirms līguma noslēgšanas veiktajā informācijas atklāšanā par visiem finanšu produktiem
|
Finanšu tirgus dalībnieki
|
Publicēšana
|
Dati
|
|
6.a pants
|
Brīvprātīga pārredzamība attiecībā uz ilgtspējas faktoru integrēšanu pirms līguma noslēgšanas veiktajā informācijas atklāšanā par produktiem, kas nav kategorizēti kā ar ilgtspēju saistīti finanšu produkti
|
Finanšu tirgus dalībnieki
|
Publicēšana
|
Dati
|
|
7. panta 3. punkts, 8. panta 3. punkts un 9. panta 3. punkts
|
Pārredzamība attiecībā uz atbilstību kritērijiem, ko piemēro kategorizētiem ar ilgtspēju saistītiem finanšu produktiem
|
Finanšu tirgus dalībnieki
|
Publicēšana
|
Dati
|
|
9.a pants
|
Pārredzamība attiecībā uz produktiem, kas apvieno kategorizētus finanšu produktus
|
Finanšu tirgus dalībnieki
|
Publicēšana
|
Dati
|
|
10. pants
|
Ar ilgtspēju saistītu finanšu produktu pārredzamība tīmekļa vietnēs
|
Finanšu tirgus dalībnieki
|
Publicēšana
|
Dati
|
|
11. pants
|
Ar ilgtspēju saistītu finanšu produktu pārredzamība periodiskajos ziņojumos
|
Finanšu tirgus dalībnieki
|
Publicēšana
|
Dati
|
|
12.a pants
|
Dati un aplēses
|
Finanšu tirgus dalībnieki
|
Identifikācija
|
Dati
|
|
13. pants
|
Tirgvedības paziņojumi
|
Finanšu tirgus dalībnieki
|
Identifikācija
|
Dati
|
|
18.a pants
|
Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā
|
Finanšu tirgus dalībnieki
|
Ziņošana
|
Dati
|
4.2.Dati
|
Datu veids
|
Atsauce(-es) uz prasību
|
Standarts un/vai specifikācija (attiecīgā gadījumā)
|
|
Dati par vienību/produktu ilgtspējas riskiem
|
3. un 6. pants
|
Neattiecas
|
|
Dati par nekategorizētu produktu ilgtspējas faktoriem
|
6.a pants
|
Attiecas nozaru noteikumi par informācijas atklāšanu pirms līguma noslēgšanas
|
|
Dati par atbilstību kategorizētu ar ilgtspēju saistītu finanšu produktu kritērijiem
|
7. panta 3. punkts, 8. panta 3. punkts un 9. panta 3. punkts; 10. pants; 11. panta 2. punkts
|
Īstenošanas pasākumos precizējamas veidnes
|
|
Dati par produktiem, kuros apvienoti kategorizēti finanšu produkti
|
9.a pants
|
Neattiecas
|
|
Dati par avotiem un aplēsēm, kas izmantoti, lai pārliecinātos par atbilstību kategorizēto produktu kritērijiem
|
12.a pants
|
Neattiecas
|
|
Eiropas vienotajam piekļuves punktam iesniegtie dati
|
18.a pants
|
Spēkā esošās prasības darbības jomas un grafika korekcijas, kas jāprecizē īstenošanas tehniskajos standartos
|
Saskaņotība ar Eiropas Datu stratēģiju
Pārskatītā SFDR atbalstīs Eiropas Datu stratēģijas vispārīgos mērķus, jo tās nolūks ir nodrošināt, ka datu vākšanas un ziņošanas prasības attiecībā uz finanšu produktu ilgtspējas iezīmēm tiek ievērojami vienkāršotas salīdzinājumā ar esošo satvaru. Atšķirībā no pašreizējiem noteikumiem, kam ir plašāks tvērums produktu ziņā un kas aptver lielāku skaitu datu punktu (un pakalpojumu), turpmākajos noteikumos produktiem, kuru struktūrā ir integrētas vai iekļautas VSP iezīmes, būs paredzēts mazāks datu punktu skaits. Attiecīgo datu vākšanas nolūkā tiktu racionalizēts veids, kā finanšu tirgus dalībnieki izmanto digitālās datu vākšanas, apstrādes un tirdzniecības platformas un savus iekšējos ieviestos digitālos datu pārvaldības rīkus. Ieguldītājiem un viņu pašu ieviestajiem digitālās meklēšanas un salīdzināšanas rīkiem informācijas atklāšana būtu vairāk vērsta uz visnozīmīgākajiem datu punktiem, atvieglojot galveno datu pieejamību (un salīdzināmību). Gan finanšu tirgus dalībniekiem (produktu datu sagatavotājiem), gan ieguldītājiem (produktu datu lietotājiem) tiktu atvieglota mākslīgā intelekta rīku izmantošana saskaņā ar MI akta prasībām un riska parametriem. Lai racionalizētu datu vākšanu un apstrādi, izmaiņas ir samērīgas ar tām, kas ieviestas saskaņā ar Omnibus I vienkāršojumiem attiecībā uz ilgtspējas datiem no uzņēmumiem. Turklāt ir attiecīgi pielāgota SFDR datu digitālā marķēšana vienības līmenī, kas ieviesta saskaņā ar regulas 18.a pantu ar mērķi izveidot Eiropas vienoto piekļuves punktu (ESAP), lai palīdzētu publicēt mašīnlasāmu informāciju ieguldītājiem.
Saskaņotība ar vienreizējas iesniegšanas principu
Dati, kas attiecas uz kategorizētiem ar ilgtspēju saistītiem finanšu produktiem un saskaņā ar pārskatīto SFDR ir vajadzīgi konkrētiem noteiktiem mērķiem, lielā mērā būs atkalizmantojami šiem dažādajiem mērķiem (t. i., informācijas atklāšanā pirms līguma noslēgšanas un periodiskajā informācijas atklāšanā finanšu tirgus dalībnieku tīmekļa vietnēs). Nepieciešamie dati galvenokārt būs atkarīgi no nepieciešamības nodrošināt a) izmērāmus rādītājus, kas pierāda, ka pietiekama finanšu produktu ieguldījumu daļa ir saskaņota ar to noteiktajiem ilgtspējas mērķiem vai pazīmēm, un b) atbilstību lielākoties bināru izņēmumu kopumam, kas nosaka nozares un darbības, kurās produkti nevar ieguldīt. Datu izvēle attiecībā uz pirmo elementu lielā mērā būtu atkarīga no finanšu tirgus dalībnieku produktu uzbūves, un dati, kas izvēlēti attiecībā uz otro elementu, lielākoties būtu vienkāršs paskaidrojums ar mērķi pierādīt, ka tie neiegulda izslēgtajās darbībās. Pārskatītajos noteikumos arī ir formalizētas un noteiktas pārredzamības prasības attiecībā uz aplēšu izmantošanu galvenokārt pirmās prasības vajadzībām, kā arī paļaušanos uz ārējiem datu sniedzējiem. Vienkāršotās datu plūsmas veicina to, ka dati ir atrodami, piekļūstami, sadarbspējīgi un atkalizmantojami un atbilst augstas kvalitātes standartiem.
Datu plūsmas
|
Datu veids
|
Atsauce(-es) uz prasību
|
Dalībnieks, kas datus sniedz
|
Dalībnieks, kas datus saņem
|
Datu apmaiņas izraisītājs
|
Biežums (attiecīgā gadījumā)
|
|
Dati par vienību/produktu ilgtspējas riskiem
|
3. un 6. pants
|
Finanšu tirgus dalībnieki
|
Ieguldītāji, plaša sabiedrība
|
Brīdis, kad tiek atjaunināta informācija / darīti pieejami finanšu produkti
|
|
|
Dati par nekategorizētu produktu ilgtspējas faktoriem
|
6.a pants
|
Finanšu tirgus dalībnieki
|
Ieguldītāji, plaša sabiedrība
|
Brīdis, kad tiek darīti pieejami finanšu produkti
|
|
|
Dati par atbilstību kategorizētu ar ilgtspēju saistītu finanšu produktu kritērijiem
|
7. panta 3. punkts, 8. panta 3. punkts un 9. panta 3. punkts; 10. pants; 11. panta 2. punkts
|
Finanšu tirgus dalībnieki
|
Ieguldītāji, plaša sabiedrība
|
Brīdis, kad tiek darīti pieejami finanšu produkti
|
|
|
Dati par produktiem, kuros apvienoti kategorizēti finanšu produkti
|
9.a pants
|
Finanšu tirgus dalībnieki
|
Ieguldītāji, plaša sabiedrība
|
Brīdis, kad tiek darīti pieejami finanšu produkti
|
|
|
Dati par avotiem un aplēsēm, kas izmantoti, lai pārliecinātos par atbilstību kategorizēto produktu kritērijiem
|
12.a pants
|
Finanšu tirgus dalībnieki
|
Ieguldītāji
|
Ieguldītāja pieprasījums
|
|
|
Eiropas vienotajam piekļuves punktam iesniegtie dati
|
18.a pants
|
Finanšu tirgus dalībnieki
|
Ieguldītāji, plaša sabiedrība
|
Finanšu tirgus dalībnieku publikācija
|
|
4.3.Digitālie risinājumi
|
Neattiecas, izņemot jau esošajā regulējumā noteikto, bet koriģēto prasību iesniegt attiecīgus datus Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
|
4.4.Sadarbspējas novērtējums
|
Neattiecas, izņemot jau esošajā regulējumā noteikto, bet koriģēto prasību iesniegt attiecīgus datus Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
|
4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi
|
Kopumā datu prasības, kas noteiktas pārskatītajā SFDR, atbalsta pasākumi, kas paredzēti, lai sekmētu korporatīvās ilgtspējas informācijas digitālo pieejamību saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES un Regulu (ES) 2020/852. Turklāt Komisija īstenošanas pasākumos izstrādās informācijas atklāšanas veidnes pamatdatu plūsmām, kuras paredzētas kategorizētiem finanšu produktiem saskaņā ar šo regulu.
|