PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas vērtspapīrošanas tirgus darbības atsākšana var palīdzēt palielināt reālajai ekonomikai pieejamā finansējuma apjomu. Pašreizējā ekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā, kad Savienībai ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas, lai saglabātu noturību un konkurētspēju, tas ir svarīgāk nekā jebkad agrāk. Labi funkcionējoši vērtspapīrošanas tirgi var veicināt lielāku ekonomikas izaugsmi un stimulēt Savienības stratēģisko mērķu finansēšanu, tostarp zaļās, digitālās un sociālās pārkārtošanās finansēšanu, ļaujot bankām pārnest riskus tiem, kas ir vispiemērotākie, lai tos uzņemtos, un tādējādi atbrīvot savu kapitālu. Paredzams, ka bankas šo kapitālu izmantos papildu aizdevumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Pārdalot risku plašākā finanšu sistēmā, vērtspapīrošana var arī sniegt kapitāla tirgus ieguldītājiem lielākas ieguldījumu iespējas. Pašreizējais ES vērtspapīrošanas regulējums neļauj ES ekonomikai izmantot daudzus ieguvumus, ko var sniegt vērtspapīrošana.

Enriko Leta 1 un Mario Dragi 2 ziņojumos ir ieteikts izmantot vērtspapīrošanu kā līdzekli, lai stiprinātu Eiropas Savienības banku aizdošanas spējas ES prioritāšu finansēšanas vajadzībām, tostarp aizsardzības jomai, padziļinātu kapitāla tirgu izveidei, uzkrājumu un investīciju savienības veidošanai un ES konkurētspējas palielināšanai.

Eiropadome ir lūgusi Eiropas Komisiju apzināt pasākumus, lai atjaunotu Eiropas vērtspapīrošanas tirgu, tostarp “ar regulatīvām un prudenciālām izmaiņām, izmantojot pieejamās manevrēšanas iespējas 3 , un 2025. gadā bez kavēšanās ierosināt pārskatītu vērtspapīrošanas regulējumu 4 . Daudzas ieinteresētās personas, tostarp emitenti, ieguldītāji un uzraudzītāji, arī aicina rīkoties, lai novērstu šķēršļus, kas kavē ES vērtspapīrošanas tirgus attīstību 5 .

ES vērtspapīrošanas regulējums tika ieviests pēc 2008. gada finanšu krīzes, reaģējot uz bažām par riskantiem ASV vērtspapīrošanas darījumiem. Tajā laikā bija nepieciešamas stingras prasības, lai atjaunotu vērtspapīrošanas tirgus reputāciju, kas cieta no nepietiekamas aizsardzības un lielas ieguldītāju neuzticēšanās. Tagad, kad tirgus organizācijā ir stingri iestrādāti atbilstoši aizsardzības pasākumi un vērtspapīrošana atgūst ieguldītāju uzticēšanos, ir jāpanāk labāks līdzsvars starp aizsardzības pasākumiem un izaugsmes iespējām – gan attiecībā uz ieguldījumiem, gan emisiju. Pieredze ar regulējumu liecina, ka tas ir pārāk konservatīvs un ierobežo vērtspapīrošanas iespējamo izmantošanu ES. Augstas darbības izmaksas un pārāk piesardzīgas kapitāla prasības neļauj daudziem emitentiem un ieguldītājiem ienākt vērtspapīrošanas tirgū.

Pārskatīšanas mērķis ir atzīt riska mazināšanas faktorus, kas ieviesti ES vērtspapīrošanas regulatīvajā un uzraudzības sistēmā un kas ir ievērojami samazinājuši vērtspapīrošanas darījumos iegultos riskus, kā arī ES vērtspapīrošanas darījumu labos kredītsniegumus. Šis priekšlikums palīdz īstenot Komisijas 2024.–2029. gada prioritāti “Jauns plāns ilgtspējīgai Eiropas labklājībai un konkurētspējai”. Priekšlikums ir uzkrājumu un investīciju savienības 6 komponents, kas ir Komisijas 2024.–2029. gada pilnvaru stūrakmens, un tā ir pirmā likumdošanas iniciatīva uzkrājumu un investīciju savienības ietvaros. Vienlaikus ir svarīgi atzīt, ka vērtspapīrošanas pārskatīšana pati par sevi nav “brīnumlīdzeklis”. Uzkrājumu un investīciju savienības projekts ietver plašu citu un savstarpēji papildinošu pasākumu klāstu, lai sasniegtu tā mērķus. Tomēr Eiropas Komisija sagaida, ka šajā priekšlikumu paketē paredzētie grozījumi neprudenciālajās un prudenciālajās prasībās liks finanšu iestādēm vairāk iesaistīsies vērtspapīrošanas darbībās un, kas ir svarīgi, izmantot no tā izrietošo kapitāla prasību atvieglojumu papildu aizdevumiem.

Ierosinātās vērtspapīrošanas regulējuma pārskatīšanas mērķis ir novērst nepamatotus emisijas un ieguldījumu šķēršļus ES vērtspapīrošanas tirgū, jo īpaši:

·samazināt nepamatotas darbības izmaksas emitentiem un ieguldītājiem, līdzsvarojot tās ar pienācīgiem pārredzamības, ieguldītāju aizsardzības un uzraudzības standartiem;

·pielāgot banku un apdrošinātāju prudenciālo regulējumu, lai labāk ņemtu vērā faktiskos riskus un novērstu nepamatotas prudenciālās izmaksas, kas rodas, emitējot vērtspapīrošanas darījumus un ieguldot tajos, vienlaikus aizsargājot finanšu stabilitāti.

Šī reforma neietekmēs galvenos finanšu stabilitātes aizsardzības pasākumus sistēmā (riska paturēšana, atkārtotas vērtspapīrošanas aizliegums, stingri kredītu piešķiršanas standarti). Turklāt ierosinātās izmaiņas papildina izmaiņas uzraudzības sistēmā, kas uzlabo uzraudzības konverģenci un nodrošina, ka uzraudzības sistēma ir piemērota augošam ES vērtspapīrošanas tirgum.

ES vērtspapīrošanas regulējuma pārskatīšanas mērķis ir novērst nepamatotus šķēršļus, kas kavē ES vērtspapīrošanas tirgus izaugsmi un attīstību, taču neradot riskus finanšu stabilitātei, tirgus integritātei vai ieguldītāju aizsardzībai. Lai to panāktu, ierosinātās reformas ir rūpīgi vērstas uz to, lai novērstu konkrētus šķēršļus emisijai un (nebanku) ieguldījumiem. Pārskatīšana paredz izmaiņas četros tiesību aktos:

·tiesību akta priekšlikums, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2402 (“Vērtspapīrošanas regula” 7 ), kurā izklāstīti produktu noteikumi un rīcības noteikumi emitentiem un ieguldītājiem;

·priekšlikums, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (“Kapitāla prasību regula” jeb “KPR” 8 ), kurā noteiktas kapitāla prasības bankām, kas tur vērtspapīrošanas darījumus un iegulda tajos, kā arī

·grozījumi divās deleģētajās regulās: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (“Likviditātes seguma koeficienta (LCR) deleģētais akts” 9 ), kas reglamentē banku likviditātes rezervē iekļaujamo aktīvu atbilstības kritērijus, un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/35 (“Maksātspējas II (SNI) deleģētais akts” 10 ), kas reglamentē kapitāla prasības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.

Paredzēto izmaiņu mērķis ir veikt mērķtiecīgus sistēmas uzlabojumus, nevis to pārstrādāt. Šīs izmaiņas būtu jāuzskata par paketi, jo neviens no atsevišķajiem komponentiem pats par sevi nesniegs vēlamo rezultātu. Paketes elementi attiecas gan uz tirgus piedāvājuma, gan pieprasījuma pusi, un viens otru pastiprina, lai panāktu vēlamo ietekmi. Ziņošanas prasību racionalizēšana un kapitāla prasību pazemināšana gan mazinās šķēršļus ienākšanai tirgū, gan padarīs bankām lētāku vērtspapīrošanas darījumu iniciēšanu. Vienkāršojot uzticamības pārbaudi un grozot kapitāla prasības un likviditātes režīmu, ieguldīšana vērtspapīrošanas darījumos kļūs vieglāka un pievilcīgāka. Lielāka un dinamiskāka ieguldītāju bāze arī stimulēs biežāku emitēšanu. ES vērtspapīrošanas tirgus darbības atjaunošana ir sarežģīts jautājums, kas prasa veikt izmaiņas dažādās regulējuma daļās, lai veicinātu piedāvājumu un pieprasījumu vērtspapīrošanas tirgū.

Tikai ar regulējumu vien šā tirgus attīstību var veicināt daļēji: tirgus dalībniekiem ir arī jāiesaistās un jāpiedalās, piemēram, pieņemot standartizāciju un nozares mēroga iniciatīvas attiecībā uz konkrētiem segmentiem – bez tirgus dalībnieku centieniem tirgus paplašināšana nebūs iespējama.

Šīs pārskatīšanas ir izmantoti dažādi resursi, tostarp EBI 2020. gada ziņojums par būtisku riska pārvešanu , ESRK 2020. gada ziņojums par sistēmisko risku uzraudzību ES vērtspapīrošanas tirgū , Komisijas 2022. gada ziņojums par Vērtspapīrošanas regulu , EUI Apvienotās komitejas 2022. gada ieteikums par prudenciālo regulējumu , 2024. gada mērķorientēta apspriešanās par ES vērtspapīrošanas regulējuma darbību un Apvienotās komitejas 2025. gada ziņojumu par vērtspapīrošanas regulas īstenošanu un darbību. Komisija arī rīkoja dažādas divpusējas sanāksmes ar ieinteresētajām personām un 2024. gada jūlijā organizēja darbsemināru, lai apspriestu ieinteresēto personu viedokļus par ES vērtspapīrošanas regulējumu.

Attiecībā uz termiņiem Komisija vienlaikus pieņem grozījumus Vērtspapīrošanas regulā un Kapitāla prasību regulā. Tajā pašā dienā Likviditātes seguma koeficienta deleģētās regulas grozījumu projekts būtu jāpublicē vietnē “Izsakiet viedokli” četru nedēļu ilgai apspriešanai. Komisija plāno pieņemt “Maksātspēja II” deleģētās regulas grozījumu projektu plašākā minētās regulas grozījumu kopumā, ko paredzēts publicēt apspriešanai šā gada jūlija otrajā pusē.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

ES vērtspapīrošanas regulējuma neprudenciālo noteikumu pārskatīšana saskaņā ar Vērtspapīrošanas regulu ir daļa no plašākas tiesību aktu paketes, kas ietver grozījumus Kapitāla prasību regulā, likviditātes seguma koeficienta deleģētajā aktā un “Maksātspēja II” deleģētajā aktā. Ierosinātās izmaiņas ir izstrādātas, lai nodrošinātu konsekvenci starp dažādiem tiesību aktiem, paturot prātā vienu un to pašu vispārējo mērķi.

Ar šo priekšlikumu noteikumi par uzticamības pārbaudes deleģēšanu tiek saskaņoti ar noteikumiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (“AIFPD”) 11 .

Saistībā ar gaidāmo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (“PVKIU direktīva”) 12 vispārējo pārskatīšanu Komisija papildus šajā paketē ietvertajām tiesību aktu izmaiņām apsver arī iespēju grozīt emitenta limitu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos PVKIU direktīvā. PVKIU direktīvā ir noteikts ierobežojums PVKIU fondiem neiegādāties vairāk kā 10 % no viena emitenta parāda vērtspapīriem. Vērtspapīrošanas gadījumā tas nozīmē, ka PVKIU fondiem ir atļauts ieguldīt vienā vērtspapīrošanas emisijā tikai līdz 10 %, jo par emitentu uzskata pašu vērtspapīrošanas sabiedrību.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Papildus tam, ka ar šo priekšlikumu tiek mazināts ES vērtspapīrošanas regulējuma radītais slogs un tiek nodrošināts, ka tas ir vairāk principos balstīts, priekšlikums arī atbalsta pašreizējos Komisijas centienus mazināt birokrātiju un vienkāršot uzņēmējdarbības vidi, kā paziņots Komisijas 2025. gada darba programmā.

Vērtspapīrošanas regulējuma pārskatīšana atbilst arī Eiropas Komisijas plašākajai stratēģijai atjaunot ES ekonomiku, kā izklāstīts Konkurētspējas kompasā . Komisijas mērķis, likvidējot nepamatotus emisijas un ieguldījumu šķēršļus ES vērtspapīrošanas tirgū, ir nodrošināt, ka ES ekonomika var gūt labumu no lielākām riska dalīšanas iespējām un finansējuma, tādējādi atbalstot ekonomikas izaugsmi un ES konkurētspēju.

Daļa no apzinātajiem emisijas un investīciju šķēršļiem izriet no augstām darbības izmaksām, kas saistītas ar regulu. Tāpēc šo izmaksu likvidēšana atbilst arī Komisijas paziņojumam “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa ”, kurā uzsvērta regulatīvā sloga mazināšana gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.

Visbeidzot, priekšlikums atbilst Savienības mērķim aizsargāt finanšu stabilitāti, nodrošinot, ka vērtspapīrošanas tirgu darbība ir pārredzama, piesardzīga un noturīga.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Regulas (ES) 2017/2402 juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kas Eiropas Savienības iestādēm piešķir pilnvaras pieņemt attiecīgus noteikumus, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība. Ar šo priekšlikumu tiek ieviesti mērķtiecīgi grozījumi Regulā (ES) 2017/2402, un tādēļ tas balstās uz to pašu juridisko pamatu.

Konkrētāk, Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar LESD 114. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pasākumus, lai tuvinātu noteikumus, kas paredzēti dalībvalstu normatīvajos vai administratīvajos aktos, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību. LESD 114. pants ļauj Savienībai veikt pasākumus ne tikai lai likvidētu pašreizējos šķēršļus pamatbrīvību īstenošanai, bet arī, ja tie ir pietiekami konkrēti paredzami, lai novērstu šādu šķēršļu rašanos, tostarp tādu šķēršļu rašanos, kas apgrūtina ekonomikas dalībniekiem, tostarp ieguldītājiem, pilnā mērā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Vērtspapīrošanas produkti ir svarīgs Savienības finanšu tirgu segments, kas veicina Savienības finanšu integrāciju. Vērtspapīrošana sasaista finanšu iestādes no dažādām finanšu tirgu nozarēm un no dažādām dalībvalstīm un jurisdikcijām ārpus ES, un var radīt finanšu stabilitātes problēmas, ja tā netiek pienācīgi regulēta. Tāpēc vērtspapīrošanas jomā ir vajadzīgs Savienības līmeņa regulējums.

Priekšlikuma mērķis ir padarīt ES vērtspapīrošanas regulējumu mazāk apgrūtinošu un vairāk principos balstītu. Šā mērķa sasniegšana nozīmēs, ka finanšu iestādes visā Savienībā varēs labāk izmantot vērtspapīrošanu kā instrumentu ES kapitāla tirgus padziļināšanai, savu riska profilu dažādošanai un banku bilances atbrīvošanai ar mērķi izsniegt vairāk aizdevumu ES mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Rīcība ES līmenī nodrošina arī augstu finanšu stabilitātes līmeni visā ES. Kopumā tā mērķis ir sekmēt konkurētspējīgāku un noturīgāku ES ekonomiku.

Konkrētāk, priekšlikumā ir analizēti atsevišķi noteikumi attiecībā uz uzticamības pārbaudi, pārredzamību un uzraudzību 13 . Tikai īstenojot rīcību ES līmenī var nodrošināt, ka minētie regulatīvie noteikumi turpmāk tiks piemēroti vienādi, un garantēt, ka būs spēkā vispāratzīts tiesiskais regulējums attiecībā uz vērtspapīrošanas un uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu vienotajā tirgū. Tas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka lielākā daļa ES vērtspapīrošanas darbību ir koncentrētas dažās ES dalībvalstīs. Savienības mēroga tiesiskais regulējums veido pamatu pārrobežu vērtspapīrošanas veicināšanai un jo īpaši iespējai veikt šādas darbības dalībvalstīs, kurās pašlaik vērtspapīrošana kopumā ir maz izplatīta. Dalībvalstu spēja pieņemt valsts pasākumus ir ierobežota, ņemot vērā to, ka spēkā esošais ES vērtspapīrošanas regulējums jau paredz saskaņotu noteikumu kopumu ES līmenī un ka izmaiņas valsts līmenī būtu pretrunā pašlaik spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem.

•Proporcionalitāte

Priekšlikumā ietvertās politikas izvēles tiek uzskatītas par samērīgām, jo tās attiecas uz galvenajām jomām, piemēram, pārredzamības un uzticamības pārbaudes noteikumu racionalizēšanu, neapdraudot finanšu stabilitāti vai tirgus integritāti. Pasākumi ir pielāgoti nolūkā padarīt regulējumu samērīgāku nekā tas ir pašlaik un noteikt mērķtiecīgu un līdzsvarotu pieeju, kas veicina emisiju, ieguldījumus un uzticēšanos tirgum. Priekšlikuma proporcionalitāte ir sīkāk pamatota ietekmes novērtējumā, kurā novērtētas iespējamās izmaksas un ieguvumi, nodrošinot, ka izvēlētie pasākumi ir nepieciešami un efektīvi reformas vispārējo mērķu sasniegšanai.

Tajā pašā laikā politikas izvēles nepārsniedz to, kas ir nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai, un neparedz tiesiskā regulējuma pilnīgu pārskatīšanu.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Priekšlikums ir Regulas (ES) 2017/2402 grozījums, tāpēc tas ir regulas priekšlikums. Šā priekšlikuma mērķu sasniegšanai nevar izmantot alternatīvus – leģislatīvus vai operatīvus – līdzekļus.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Tika veikts vērtspapīrošanas regulējuma novērtējums par laikposmu no vērtspapīrošanas regulējuma piemērošanas dienas (2019. gada 1. janvāris) līdz šim brīdim. Tā darbības jomā ietilpst viss tiesiskais regulējums (Vērtspapīrošanas regula, attiecīgās KPR daļas, LCR deleģētais akts un SNI deleģētais akts, kas attiecas uz vērtspapīrošanas darījumiem).

Saskaņā ar labāka regulējuma rīkkopu tajā tiek pārbaudīts, vai vērtspapīrošanas regulējuma piemērošanas laikā tika sasniegti tā mērķi (efektivitāte), vai mērķi joprojām ir piemēroti (atbilstība) un vai, ņemot vērā ar tā piemērošanu saistītās izmaksas un ieguvumus, regulējums ir bijis lietderīgs tā mērķu sasniegšanā (lietderība). Izvērtējumā arī aplūkots, vai vērtspapīrošanas regulējums kā Savienības līmeņa tiesību akts ir nodrošinājis pievienoto vērtību (ES pievienoto vērtību) un vai tas ir saderīgs ar citiem saistītiem tiesību aktiem (saskaņotība). Novērtējums tika veikts vienlaikus ar ietekmes novērtējumu, kas pievienots vērtspapīrošanas regulējuma pārskatīšanas priekšlikumam.

Izvērtējumā tika secināts, ka vērtspapīrošanas regulējums daļēji sekmīgi sasniedzis tā sākotnējos mērķus. Tas ir atbalstījis procesu un prakses standartizāciju un daļēji novērsis regulatīvo nenoteiktību. Tomēr, neraugoties uz ieviestajiem regulējuma uzlabojumiem, tas ir tikai daļēji novērsis ar vērtspapīrošanu saistīto stigmatizāciju un regulatīvos šķēršļus vienkāršas un pārredzamas vērtspapīrošanas veikšanai. Turklāt ar regulējumu nav izdevies mazināt augstās darbības izmaksas un būtiski paplašināt vērtspapīrošanas tirgu ES.

Rezultātā izvērtējumā secināts, ka ir jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka vērtspapīrošana var jēgpilni palīdzēt uzlabot ES ekonomikas finansēšanu un turpināt attīstīt uzkrājumu un ieguldījumu savienību. Konkrētāk, izvērtējumā secināts, ka ļoti preskriptīvas juridiskās prasības pārredzamības un uzticamības pārbaudes jomā rada augstas darbības izmaksas vērtspapīrošanas emitentiem un ieguldītājiem un ka piemērotāka varētu būt principos balstīta pieeja. Banku un apdrošinātāju prudenciālās uzraudzības regulējums nav pietiekami jutīgs pret risku, un kapitāla “neneitralitāte” attiecībā uz dažiem vērtspapīrošanas darījumiem ir nesamērīgi augsta. Tāpēc, lai novērstu nepamatotus prudenciālos šķēršļus, ir jāpārskata vērtspapīrošanas prudenciālais režīms.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija 2024. gada 3. jūlijā rīkoja vērtspapīrošanas darbsemināru, kurā aicināja banku nozares/apvienību, ministriju, Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI), Eiropas Centrālās bankas vienotā uzraudzības mehānisma, Eiropas Investīciju bankas, apdrošinātāju, aktīvu pārvaldītāju, nevalstisko organizāciju un pensiju fondu pārstāvjus paust savu viedokli.

No 2024. gada 9. oktobra līdz 2024. gada 4. decembrim notika mērķorientēta sabiedriskā apspriešana par ES vērtspapīrošanas regulējuma darbību. No dažādām ieinteresētajām personām tika saņemtas 133 atbildes 14 . Apspriešana tika sadalīta divpadsmit iedaļās, kuru mērķis bija apkopot viedokļus no plaša ieinteresēto personu loka, kas darbojas ES vērtspapīrošanas tirgū, par to, vai vērtspapīrošanas regulējums ir sasniedzis un turpina sasniegt mērķus attiecībā uz tirgus drošību, darbības izmaksu samazināšanu un prudenciālo riska jutīgumu. Apspriešanās arī tika izmantota, lai apkopotu atsauksmes par VPS standarta darbību, uzraudzības efektivitāti un nākotnes vērtspapīrošanas platformas(-u) izredzēm. Turklāt Komisija ir rīkojusi vairākas divpusējas sanāksmes ar plašu ieinteresēto personu loku, kas apstiprināja jau saņemtās atsauksmes.

Šajā apspriešanā apkopotās atsauksmes ir atspoguļotas vērtspapīrošanas regulējuma novērtējumā.

No 2025. gada 19. februāra līdz 2025. gada 26. martam 15 tika izsludināts uzaicinājums sniegt atsauksmes, lai no ieinteresētajām personām pieprasītu atsauksmes par vērtspapīrošanas regulējuma pārskatīšanu. Ieinteresētās personas tika aicinātas paust viedokli par Komisijas skatījumu uz problēmu un iespējamajiem tās risinājumiem, kā arī sniegt būtisku informāciju. 34 respondenti atbildēja uz uzaicinājumu iesniegt atsauksmes un pauda savu viedokli 16 . No šiem 34 respondentiem 26 respondenti 17 bija atbildējuši arī 2024. gada mērķorientētajā apspriešanā, un viņu viedokļi kopumā nemainījās. Pirmreizējo respondentu izteiktie apsvērumi arī atbilda mērķorientētajā apspriešanā iepriekš saņemtajām atsauksmēm.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Šā priekšlikuma sagatavošanā tika izmantots plašs ekspertu ieguldījums, ieskaitot apspriešanās ar ieinteresētajām personām, sanāksmes un EUI veiktais analītiskais darbs. Konkrētāk, EUI iesniedza 44. pantā minētās apvienotās komitejas 2021. un 2025. gada ziņojumus par Vērtspapīrošanas regulas īstenošanu un darbību 18 . Minētajos ziņojumos galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā tiek īstenotas vērtspapīrošanai piemērojamās vispārējās prasības, ieskaitot riska paturēšanas, uzticamības pārbaudes un pārredzamības prasības, un konkrētas ar VPS vērtspapīrošanu saistītas prasības, ņemot vērā regulējuma sākotnējo mērķi – veicināt ES vērtspapīrošanas regulējuma noturīgu atjaunošanu.

Apspriešanās ar valstu iestādēm notika Eurogrupas jautājumu darba grupā+, Padomes Finanšu pakalpojumu komitejā un Komisijas ekspertu grupā banku, maksājumu un apdrošināšanas jautājumos. Vairākas dalībvalstis arī atbildēja uz mērķorientēto apspriešanos ar savu finanšu ministriju starpniecību un sadarbojās ar Komisiju divpusēji.

•Ietekmes novērtējums

Nolūkā veikt šo pārskatīšanu tika sagatavots ietekmes novērtējums, ko apsprieda ar starpdienestu vadības grupu. Ietekmes novērtējuma ziņojumu iesniedza Regulējuma kontroles padomei (RSB) 2025. gada 12. martā. Padomes sanāksme notika 2025. gada 9. aprīlī. Padome sniedza pozitīvu atzinumu un aicināja veikt izmaiņas un sniegt papildu informāciju šādās jomās: problēmas definīcija un pamatojums; sīkāka informācija par novērtētajiem risinājumiem un saistītajiem kompromisiem; papildu novērtējums par risinājumu kopējo ietekmi, jo īpaši attiecībā uz to relatīvo riska līmeni un ietekmi uz finanšu stabilitāti. Šie jautājumi ir risināti un iekļauti galīgajā redakcijā, kas pieejama Komisijas tīmekļa vietnē un publicēta kopā ar šo priekšlikumu.

Politikas risinājumi visam tiesību aktu kopumam tika noteikti trīs galvenajās jomās. Tika apsvērti risinājumi, lai i) samazinātu augstās darbības izmaksas, ii) samazinātu nepamatotus prudenciālos šķēršļus bankām emitēt vērtspapīrošanas produktus un ieguldīt tajos un iii) likvidēt nepamatotas prudenciālās izmaksas apdrošinātājiem, kas iegulda ES vērtspapīrošanas tirgū. Minētā novērtējuma rezultātā tika izstrādāts tādu vēlamo risinājumu “kopums”, kuri kopā tika atzīti par tādiem, kas vislabāk sasniedz izvirzītos mērķus.

Nolūkā mazināt augstās darbības izmaksas (saskaņā ar aplēsi 780 miljonu apmērā gadā tirgum kopumā) tika apsvērts gan mērķorientēts, gan plašāks pasākumu kopums. Šie risinājumi dažādā mērā ietver atsevišķu tādu uzticamības pārbaudes un pārredzamības prasību vienkāršošanu un atcelšanu, kuras uzskata par dublējošām vai pārāk preskriptīvām (piemēram, pārbaudes prasību atcelšana attiecībā uz ES darījumiem un pārskatu veidņu racionalizēšana). Mūsu izvēlētais risinājums rada izmaksu ietaupījumus 310 miljonu apmērā gadā. Tāpat tika novērtētas arī mērķorientētas un radikālākas izmaiņas esošajā banku prudenciālās uzraudzības sistēmā. Tās bija vērstas uz izmaiņām KPR un LCR ar mērķi nodrošināt lielāku kapitāla prasību riska jutīgumu attiecībā uz banku veikto vērtspapīrošanu, paplašināt to vērtspapīrošanas darījumu loku, kurus var iekļaut banku likviditātes rezervēs, un panākt, ka uzraudzības iestādes ātrāk un saskaņotāk novērtē to, vai darījumiem var piemērot atvieglotas kapitāla prasības saskaņā ar būtiska riska pārvešanas regulējumu. Tika izvērtēta arī iespēja fundamentāli pārskatīt banku prudenciālās uzraudzības regulējumu Lai novērstu šķēršļus apdrošinātāju investīcijām ES vērtspapīrošanas tirgū, tika izvērtēti trīs risinājumi, kas ietver dažādas kapitāla prasību samazināšanas pakāpes un formas attiecībā uz apdrošinātājiem, kuri iegulda vērtspapīrošanas darījumos.

Pamatojoties uz salīdzinošo novērtējumu efektivitātes, lietderības un saskaņotības ziņā, tika izvēlēts vēlamais neprudenciālo un prudenciālo pasākumu kopums, ko uzskatīja par labāko risinājumu, ko Eiropas Savienībai īstenot nolūkā mazināt slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas emitentiem un ieguldītājiem ar mērķi atdzīvināt vērtspapīrošanas tirgu un uzlabot ES finanšu sistēmas konkurētspēju. Finanšu iestādes visā ES varēs rēķināties ar vienkāršākiem un izmaksu ziņā lētākiem pārredzamības un uzticamības pārbaudes režīmiem un lielāku riska jutīgumu attiecībā uz vērtspapīrošanas ieguldījumu faktisko risku.

Dažādo politikas risinājumu ietekmes novērtējumā galvenā uzmanība tika pievērsta to ekonomiskajai un regulatīvajai ietekmei. Var uzskatīt, ka šiem risinājumiem ir tikai netieša ietekme uz sociālajiem, vides un pamattiesību jautājumiem. Netieši priekšlikums uzlabotu kredītu un finanšu pakalpojumu pieejamību, jo īpaši uzņēmumiem un MVU, tādējādi veicinot sociālo iekļaušanu, darbvietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi. Lai gan tas nav priekšlikuma galvenais mērķis, tas var netieši atbalstīt vides ilgtspēju, veicinot zaļās investīcijas, uzlabojot kapitāla pieejamību un saskaņotību ar esošajiem zaļās vērtspapīrošanas regulējumiem. Iniciatīvai nav tiešas ietekmes uz pamattiesībām, taču tā atbalsta finanšu stabilitāti un atbilst datu aizsardzības tiesību aktiem, tādējādi netieši nostiprinot ekonomiskās tiesības un privātuma aizsardzības pasākumus.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Ar priekšlikumu tiek vienkāršotas un precizētas spēkā esošās tiesību normas, kas attiecas uz vērtspapīrošanu, lai tādējādi palielinātu vērtspapīrošanas tirgus efektivitāti. Tāpēc tas attiecas uz Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT). Vēlamais risinājums attiecībā uz Vērtspapīrošanas regulu ietver uzticamības pārbaudes pienākumu vienkāršošanu uzņēmumiem un efektīvāku pārredzamības sistēmu. Šo pienākumu samazināšanas rezultātā uzņēmumiem būs zemākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas, un tas ļaus atvēlēt vairāk resursu pamatdarbībai. Lai gan emitentiem var rasties dažas vienreizējas pielāgošanās izmaksas, pastāvīgās administratīvā sloga samazināšanas sniegtajiem ieguvumiem vajadzētu būt lielākiem par šiem sākotnējiem izdevumiem. Paredzot mērķtiecīgus pielāgojumus un stratēģisku vienkāršošanu, šie pasākumi ir vērsti uz to, lai stiprinātu tirgus spējas, piesaistītu plašāku ieguldītāju bāzi un veicinātu ekonomikas izaugsmi, vienlaikus saglabājot noturīgu un pārredzamu finanšu ekosistēmu.

Šajā priekšlikumā paredzētajiem politikas risinājumiem vajadzētu pozitīvi ietekmēt MVU finansēšanu un konkurētspēju (sk. ietekmes novērtējuma ziņojuma VII un VIII pielikumu).

•Pamattiesības

Priekšlikums, visticamāk, tieši neietekmēs Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzētās tiesības. Vienkāršošanas un efektivitātes pasākumi tieši neskar ar personas datiem vai privātumu saistītos jautājumus. Tomēr nolūkā nodrošināt visu vērtspapīrošanas procesā izmantoto personas datu drošību un privātumu izmaiņām izpaušanas un ziņošanas standartos ir jāatbilst spēkā esošajiem datu aizsardzības tiesību aktiem.

Priekšlikuma mērķis ir mazināt augstās darbības izmaksas un likvidēt liekus prudenciālos šķēršļus, vienlaikus nepieļaujot nepamatotu aizsardzības pasliktināšanos un izvairoties no stimuliem uzņemties pārmērīgu risku. Tāpēc tas līdzsvaro ekonomisko stimulu nepieciešamību ar stingru standartu uzturēšanu, tādējādi līdz minimumam samazinot negatīvo ietekmi uz sabiedrību. Kopumā, lai gan ierosinātie pasākumi galvenokārt ir vērsti uz finanšu regulējumu, ir iespējami netieši ieguvumi, kam var būt atbalstoša un ilgtspējīga ietekme uz sociālajām, vides un pamattiesībām. Stabila vērtspapīrošanas tirgus nodrošināšana netieši sekmē ekonomisko pamattiesību aizsardzību, veicinot finanšu stabilitāti ar riska diversifikācijas palīdzību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šim tiesību akta priekšlikumam ir ierobežota ietekme uz Savienības budžetu. Priekšlikums paredz turpināt politikas izstrādes darbu Komisijā un visās trijās EUI. Eiropas Banku iestādei (EBI) tiks uzticēti īpaši koordinācijas uzdevumi, kas veicami vērtspapīrošanas apakškomitejas darba ietvaros; šī komiteja ir pakļauta EUI apvienotajai komitejai. EBI uzdevums būs nodrošināt 36. panta 3. punktā minētās Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas vērtspapīrošanas komitejas (vērtspapīrošanas apakškomitejas) sekretariātu un pastāvīgo priekšsēdētāja vietnieku un vadīt šīs apakškomitejas darbu, cita starpā galveno uzmanību pievēršot uzraudzības jautājumiem, norādījumu sniegšanai tirgus dalībniekiem, tehnisko standartu izstrādei un tiesiskā regulējuma konsekventas īstenošanas nodrošināšanai Savienībā. Priekšlikumam ir pievienots finanšu pārskats.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Tā kā ierosinātais instruments ir regula, kuras pamatā lielā mērā ir spēkā esošie Savienības tiesību akti, īstenošanas plāns nav jāsagatavo. Priekšlikumam ir pievienots pilnīgs izvērtējums, kas ir daļa no ietekmes novērtējuma un kurā cita starpā novērtēts, cik efektīvs un lietderīgs tas ir bijis tā mērķu sasniegšanā. Priekšlikumā ir paredzēts sagatavot pārskata ziņojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2402 46. pantu. Pārskatam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvu priekšlikumu. Šajā kontekstā pārskatīšanas un ziņošanas prasības vajadzības gadījumā tiks saskaņotas.

Komisija izvērtēs šo ierosināto grozījumu paketi piecus gadus pēc tās piemērošanas dienas un iesniegs Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Paketes elementu mijiedarbība un konsekvence

Šis regulas priekšlikums ir daļa no plašākas vērtspapīrošanas pārskatīšanas, kas ietver izmaiņas divās regulās (KPR papildus Vērtspapīrošanas regulai) un divos deleģētajos aktos (LCR deleģētajā aktā un “Maksātspēja II” deleģētajā aktā). Ierosinātās izmaiņas būtu jāuzskata par pasākumu kopumu, kas visaptveroši risina piedāvājuma un pieprasījuma problēmas vērtspapīrošanas tirgū.

Priekšmets un darbības joma (1. pants)

Priekšlikumā ir precizēts, ka parādus apkalpojošā sabiedrība ir struktūra, kas ikdienā pārvalda nopirkto debitoru parādu vai pamatā esošo kredītriska darījumu portfeli, un uz to attiecas Regulas (ES) 2017/2402 (“Vērtspapīrošanas regula”) darbības joma. Grozījums ir precizējums, un tā mērķis nav paplašināt darbības jomu, jo Vērtspapīrošanas regulu jau piemēro attiecībā uz parādus apkalpojošo sabiedrību.

Definīcijas (2. pants)

Publiskā un privātā vērtspapīrošana ir definēta 2. panta 32) un 33) punktā. Konkrēti, ir noteikts, ka “publiska vērtspapīrošana” ir tāda, kas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

i) ir jāsastāda prospekts;

ii) vērtspapīrošanas pozīcijas veidojošas parādzīmes ir atļauts tirgot konkrētās tirdzniecības vietās;

iii) vērtspapīrošanas darījumus parasti piedāvā tirgū ieguldītājiem, un konkrētie noteikumi pušu starpā nav apspriežami, – tas nozīmē, ka ieguldītājiem darījuma nosacījumi jāpieņem tādi, kādi tie ir, vai arī jāatsakās no darījuma.

Privāta vērtspapīrošana ir tāda vērtspapīrošana, kas neatbilst nevienam no iepriekš minētajiem kritērijiem – tai nav prospekta, to nav atļauts tirgot regulētā tirgū un noteikumi tiek divpusēji apspriesti starp iniciatoru un nelielu ieguldītāju grupu. Publiskās un privātās vērtspapīrošanas definīcijas precizēšana ir īpaši svarīga pārredzamības prasību piemērošanai.

Uzticamības pārbaude (5. pants)

Lai veicinātu vienkāršākus un racionālākus ieguldījumus Savienības vērtspapīrošanā, ir izdarīti daži grozījumi Regulas (ES) 2017/2402 5. pantā. Ja pārdevēja puse, kas ir atbildīga par attiecīgo pārdevēja puses noteikumu ievērošanu, veic uzņēmējdarbību un tiek uzraudzīta Savienībā, attiecībā uz ieguldītājiem tiek atceltas pārbaudes prasības (5. panta 1. punkts un 5. panta 3. punkta c) apakšpunkts). Turklāt Regulas (ES) 2017/2402 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā un 5. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais riska novērtējums tagad ir vairāk balstīts uz principiem, svītrojot detalizētu to strukturālo pazīmju sarakstu, kas ieguldītājiem jāpārbauda, un apsvērumā precizējot, ka uzticamības novērtējumam vajadzētu būt samērīgam ar vērtspapīrošanas risku. Regulas (ES) 2017/2402 5. panta 4. punktā paredzētās rakstiskās procedūras tagad arī ir vairāk balstītas uz principiem, svītrojot detalizēto informācijas sarakstu Regulas (ES) 2017/2402 5. panta 4. punkta a) apakšpunktā. Attiecībā uz sekundārā tirgus darījumiem uzticamības pārbaudes dokumentēšanai ir paredzētas papildu 15 dienas. Visbeidzot, uzticamības pārbaudes deleģēšana atbilstoši Regulas (ES) 2017/2402 5. panta 5. punktam ir saskaņota ar citiem nozaru tiesību aktiem, kuros noteikts, ka, deleģējot uzdevumus, netiek nodota juridiskā atbildība.

Uzticamības pārbaudes prasības ir atceltas, ja vērtspapīrošanas pozīciju pilnībā garantē daudzpusējas attīstības bankas, padarot to par ļoti zema riska pozīciju. Tas nozīmē, ka ieguldītāji var ieguldīt šādās pozīcijās bez plašu pārbaužu veikšanas.

Ja vērtspapīrošana ietver pirmās kārtas zaudējumu laidienu, ko garantē vai tur šauri noteikta saraksta publiskā sektora struktūras, un ja šis laidiens veido vismaz 15 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības, tiek paredzēta vieglāka uzticamības pārbaude, jo īpaši atsakoties no pārbaudes un dokumentācijas prasībām.

Attiecībā uz ieguldījumiem trešo valstu emitentu emitētās pozīcijās ieguldītājiem arī turpmāk būs jāpārbauda, vai konkrētais darījums atbilst ES noteikumiem.

Riska paturēšana (6. pants)

Riska paturēšanu nepiemēro, ja vērtspapīrošana ietver pirmās kārtas zaudējumu laidienu, ko garantē vai tur šauri noteikta saraksta publiskā sektora struktūras, un ja šis laidiens veido vismaz 15 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības.

Pārredzamība (7. pants)

Emitentu ziņošanas sloga mazināšanas nolūkā būtu jāpārskata Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/1224 un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/1225 iekļautās pārskatu veidnes. Jo īpaši būtu ievērojami jāsamazina nepieciešamo lauku skaits – vismaz par 35 % vai vairāk, ja tas ir iespējams. Lai ziņotājām struktūrām vēl vairāk atvieglotu atbilstības nodrošināšanas slogu, pārskatīšanas ietvaros būtu jāapsver iespēja nošķirt obligāti un brīvprātīgi aizpildāmos laukus. Turklāt attiecībā uz ļoti granulāriem un īstermiņa pamatā esošajiem riska darījumiem (piemēram, kredītkaršu riska darījumiem vai dažiem patēriņa kredītiem) pārskatu veidnēs nebūtu jāpieprasa informācija par aizdevumu līmeni. Pārskatu veidņu pārskatīšana atbilstoši iepriekš minētajiem šajā priekšlikumā noteiktajiem principiem būtu jāveic EUI Apvienotās komitejas vērtspapīrošanas apakškomitejai EBI vadībā un sadarbībā ar pārējām EUI.

Pārskatu veidnei attiecībā uz privātiem vērtspapīrošanas darījumiem vajadzētu būt daudz vienkāršākai par to, kas paredzēta publiskai vērtspapīrošanai, un koncentrētai tikai uz uzraudzītāju vajadzībām. Lai nozarei samazinātu īstenošanas izmaksas, šai veidnei būtu cieši jāatbilst esošajām paziņošanas veidnēm, jo īpaši vienotā uzraudzības mehānisma norādījumiem par vērtspapīrošanas darījumu paziņošanu. Lielākas tirgus pārredzamības nodrošināšanas un privātā tirgus uzraudzības un pārraudzības nolūkā šī īpašā privāto vērtspapīrošanas darījumu veidne būtu jāiesniedz vērtspapīrošanas repozitorijiem.

Vērtspapīrošanas repozitorijs (10. un 17. pants)

Ar Regulas (ES) 2017/2402 10. panta grozījumiem tiek labota nepareiza atsauce uz minētās regulas 5. pantu, kas būtu jāaizstāj ar atsauci uz 7. pantu. Ierosinātie grozījumi Regulas (ES) 2017/2402 17. pantā ir ieviesti, ņemot vērā 7. panta grozījumus, kas paplašinās pienākumu par ziņojuma iesniegšanu repozitorijam, attiecinot to arī uz privātu vērtspapīrošanu. Ņemot vērā šīs izmaiņas, ir ierosināta nošķirt tūlītējas un bezmaksas piekļuves repozitorijam nošķiršana. Šāda piekļuve būtu jāpiešķir EUI, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, kompetentajām un noregulējuma iestādēm un pēc pieprasījuma arī Eiropas Komisijai. Ņemot vērā publiskās vērtspapīrošanas atšķirīgo raksturu, piekļuvi piešķir arī ieguldītājiem un potenciālajiem ieguldītājiem šādos vērtspapīrošanas darījumos. Ierobežojot ieguldītāju un potenciālo ieguldītāju piekļuvi privātas vērtspapīrošanas darījumiem, tiek aizsargāta ar šiem vērtspapīrošanas darījumiem saistītās informācijas konfidencialitātes.

VPS prasības (20., 26.b, 26.c, 26.e pants)

Nolūkā atvieglot MVU aizdevumu iekļaušanu VPS vērtspapīrošanas darījumos Regulas (ES) 2017/2402 20. panta 8., 15. punktā un 26.b panta 8. punktā noteiktā homogenitātes prasība ir jāgroza, nosakot, ka par atbilstošu minētajai prasībai ir uzskatāma tāda vērtspapīrošana, kurā MVU aizdevumi veido vismaz 70 % no pamatā esošā riska darījumu portfeļa. 70 % robežvērtība ir zemāka par pašreiz prasītajiem 100 %.

Nolūkā nodrošināt iespēju apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām jēgpilni piedalīties VPS bilances tirgū, Regulas (ES) 2017/2402 26.e panta 8. punktā noteiktie kredītaizsardzības atbilstības kritēriji tiek grozīti, iekļaujot tajos arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības nefondētu garantiju, kas atbilst konkrētiem stabilitātes, maksātspējas un diversifikācijas kritērijiem.

VPS kritēriju īstenošanu atvieglo vairāki citi tehniski, bet ne būtiski grozījumi.

Pārbaudītāji – trešās personas (28. pants)

Priekšlikumā ir noteikts, ka papildus attiecīgās valsts kompetentās iestādes piešķirtai atļaujai ir jāuzrauga tādi pārbaudītāji – trešās personas, kas apliecina atbilstību VPS prasībām.

Uzraudzība (29., 30., 32. un 36. pants)

Nolūkā veicināt uzraudzības konverģenci un novērst sadrumstalotību un atšķirīgas regulatīvās interpretācijas priekšlikums stiprina EUI Apvienotās komitejas vērtspapīrošanas apakškomitejas lomu. Jo īpaši vērtspapīrošanas apakškomiteja tiek pilnvarota pieņemt pamatnostādnes, ar kurām izveido kopējas uzraudzības procedūras, kā arī izstrādāt 7. pantā minētās pārskatu veidnes. Nolūkā nodrošināt lielāku pārskatatbildību un nepārtrauktību, EBI tiek nodota EUI Apvienotās komitejas vērtspapīrošanas apakškomitejas darba vadība, EBI nodrošinās pastāvīgu šīs apakškomitejas sekretariātu un priekšsēdētāja vietnieku, kas atbalstīs priekšsēdētāju uzdevumu izpildē un pildīs priekšsēdētāja uzdevumus viņa prombūtnes laikā.

Nolūkā nodrošināt VPS kritēriju efektīvu un konsekventu uzraudzību ar Regulas (ES) 2017/2402 29. pantu par banku pārraudzību atbildīgajām valsts kompetentajām iestādēm būtu jāuztic pienākums uzraudzīt VPS kritēriju piemērošanu banku iniciētiem vērtspapīrošanas darījumiem. Attiecībā uz banku savienībā iekļautajām kredītiestādēm minēto uzraudzību veiktu vienotais uzraudzības mehānisms.

Nolūkā nodrošināt iespēju uzraudzības iestādēm izpildīt pienācīgas pārbaudes prasības tiek grozīts Regulas (ES) 2017/2402 32. pants, iekļaujot to situāciju sarakstā, kurās VKI var piemērot administratīvas sankcijas, institucionālo ieguldītāju nespēju izpildīt Regulas (ES) 2017/2402 5. pantā noteiktās uzticamības pārbaudes prasības.

Ziņojumi un pārskatīšana (44. un 46. pants)

Regulas (ES) 2017/2402 44. pantā noteiktās EUI mainīgās pilnvaras ziņot par šīs regulas īstenošanu ir atjauninātas, nosakot prasību veikt novērtējumu par vērtspapīrošanas ieguldījumu ES uzņēmumu un ekonomikas finansēšanā.

Komisija ir pilnvarota pārskatīt šīs grozošās regulas darbību piecus gadus pēc tās piemērošanas dienas. Vajadzības gadījumā minētajam ziņojumam tiks pievienots leģislatīvā akta priekšlikums.

2025/0826 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Vērtspapīrošana var veicināt ieguldījumus, ļaujot bankām pārvest riskus tiem, kas spēj tos uzņemties, un tādējādi atbrīvot savu kapitālu, ko tās varētu izmantot papildu aizdevumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem, ieskaitot mazos un vidējos uzņēmumus (MVU). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 19 , kas aptver gan vienkāršu, pārredzamu un standartizētu (VPS) vērtspapīrošanu, gan vērtspapīrošanu, kura nav VPS vērtspapīrošana, ir stiprinājusi tirgus pārredzamību, drošību un standartizāciju. Tajā pašā laikā minētā regula būtu vēl vairāk jāvienkāršo nolūkā pilnīgāk izmantot ieguvumus, ko var sniegt vērtspapīrošana.

(2)Ir svarīgi, ka finanšu iestādes izmanto savu kapitālu tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs, ar mērķi sasniegt Savienības ekonomiskos mērķus un finansēt reālo ekonomiku. Papildus elastībai, kas paredzēta spēkā esošajos noteikumos, mērķorientētas izmaiņas Regulā (ES) 2017/2402 nodrošinātu, ka Savienības vērtspapīrošanas regulējums labāk atbalsta ieguldījumus ekonomikā un atvieglo aizdevumu piešķiršanu uzņēmumiem.

(3)Nolūkā uzlabot pārredzamību un nodrošināt konsekventu regulatīvo režīmu ar mērķi samazināt emitentu izmaksas būtu jāievieš publiskas un privātas vērtspapīrošanas definīcija. Publisko vērtspapīrošanas darījumu tvērumam būtu jāaptver tādi darījumi, kuros pamatā esošās parādzīmes ir atļauts tirgot regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (DTS), organizētās tirdzniecības sistēmās (OTS) vai jebkurā citā tirdzniecības vietā Savienībā, un tādi darījumi, kas tiek piedāvāti tirgū ieguldītājiem saskaņā ar nemainīgiem noteikumiem un nosacījumiem, pamatojoties uz principu, ka ieguldītājiem darījuma nosacījumi jāpieņem tādi, kādi tie ir, vai arī jāatsakās no darījuma, un ieguldītāji neveic tiešu saziņu ar iniciatoriem vai sponsoriem un tāpēc nevar nepastarpināti saņemt nepieciešamo informāciju uzticamības pārbaudes veikšanai, ja vien iniciators vai sponsors neatklāj tirgum komerciāli sensitīvu informāciju. Definējot šos darījumu veidus kā publiskus darījumus tā iemesla dēļ, ka tie ir pieejami plašam ieguldītāju lokam, būtu jānodrošina, ka uz šādiem darījumiem attiecas atbilstīgas pārredzamības prasības un regulatīvā kontrole, un jāveicina labāka tirgus uzraudzība un darbība.

(4)Uzticamības pārbaudes prasībām vajadzētu būt samērīgām ar vērtspapīrošanas pozīciju riska profilu. Tāpēc galvenā uzmanība ieguldītāju uzticamības pārbaudē būtu jāpievērš riska pazīmēm un strukturālajām iezīmēm, kas var būtiski ietekmēt vērtspapīrošanas rezultātus, izvairoties no dublējošiem, pārmērīgi apgrūtinošiem vai vispārīgiem pienākumiem, kas var nebūt jēgpilni attiecībā uz dažādiem vērtspapīrošanas veidiem. Tā paša iemesla dēļ būtu jāracionalizē uzticamības pārbaudes pienākumi, tādējādi mazinot nevajadzīgas izmaksas ieguldītājiem, jo īpaši zemāka riska vērtspapīrošanas darījumos, un veicinot samērīgāku un pret risku jutīgāku ieguldītāju rīcību vērtspapīrošanas tirgū.

(5)Iniciatori, sākotnējie aizdevēji, sponsori vai īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kas veic vērtspapīrošanu (SSPE) (“pārdevēja puses struktūras”), kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā, jau ir pakļautas uzraudzībai Savienībā, un tām var piemērot sankcijas, ja tās nepilda savus pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2402. Tāpēc ir lietderīgi ieguldītājiem vairs neprasīt pārbaudīt, vai Savienības pārdevēja puses struktūras ievēro Regulā (ES) 2017/2402 noteiktās uzticamības pārbaudes prasības, ja minētās struktūras darījumā uzņemas atbildību pārdevēja pušu vārdā. Tomēr ieguldītājiem joprojām būtu jāpārbauda, vai tie ir izpildījuši savus pienākumus, par kuriem saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2402 ir atbildīgas trešo valstu pārdevēja puses struktūras.

(6)Attiecībā uz augstākas prioritātes laidieniem, kas parasti gūst labumu no būtiska kredītkvalitātes uzlabojuma un rada zemāku risku, būtu nepieciešama mazāk plaša uzticamības pārbaude nekā zemākas prioritātes vai mezanīna laidieniem, kam piemīt augstāks risks un lielāka zaudējumu iespējamība. Minētā proporcionālā pieeja atbalsta efektīvāku ieguldītāju resursu sadali un novērš pārmērīgu slogu zema riska ieguldījumiem.

(7)Tā kā uz VPS prasību ievērošanu jau attiecas atsevišķa regulatīva uzraudzība un paziņošana, ieguldītāju pienākums pārbaudīt atbilstību minētajām prasībām ir lieks. Turklāt pārbaude par atbilstību VPS kritērijiem neattiecas uz visiem ieguldītāju veidiem. Tāpēc attiecīgā prasība būtu jāsvītro.

(8)Ieguldītājiem būtu jāļauj veikt vienkāršotu uzticamības pārbaudi attiecībā uz ieguldījumiem atkārtotos darījumos, ja galvenie riska raksturlielumi jau ir labi izprasti. Šajā nolūkā ieguldījumi atkārtotos darījumos būtu jāuzskata par ieguldījumiem vērtspapīrošanas pozīcijās, ko emitējis tas pats iniciators, kas nodrošinātas ar tāda paša veida pamatā esošajiem aktīviem, kam piemīt tādas pašas strukturālās iezīmes un kas piedāvā tādu pašu vai zemāku kredītriska līmeni salīdzinājumā ar iepriekšējiem ieguldījumiem. Šīm izmaiņām būtu jānodrošina uzticamības pārbaudes prakses konsekvence, kā arī vienlaikus jāatvieglo ieguldītāju līdzdalība labi zināmās un pārredzamās struktūrās.

(9)Daudzpusējām attīstības bankām var būt nozīmīga loma, lai atvieglotu ieguldītāju piekļuvi vērtspapīrošanas tirgiem, uzlabotu likviditāti un atbalstītu uzkrājumu un ieguldījumu savienības mērķus. Ja vērtspapīrošanas pozīciju pilnībā, bez nosacījumiem un neatsaucami garantē Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 20 117. panta 2. punktā minēta daudzpusēja attīstības banka, no vērtspapīru pozīcijas izrietošais kredītrisks tiek faktiski pārnests no pamatā esošo aktīvu portfeļa uz garantijas devēju, kā rezultātā šādam riska darījumam tiek piešķirta 0 % riska pakāpe. Turklāt šādu vērtspapīrošanas pozīciju klasificē kā 1. līmeņa aktīvu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 21 10. panta 1. punkta g) apakšpunktu. Šādos gadījumos ir lietderīgi institucionālos ieguldītājus, izņemot garantiju nodrošinošo struktūru, pilnībā atbrīvot no uzticamības pārbaudes prasībām saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2402.

(10)Tādiem darījumiem, kuros pirmās kārtas zaudējumu laidienu tur vai garantē Savienība, valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/1017 22 2. panta 3. punkta nozīmē, pēc būtības piemīt iezīmes, kas mazina nepieciešamību veikt pilnīgu uzticamības pārbaudi un izpildīt riska paturēšanas prasību. Šiem darījumiem ir garantija, ko sniedz galvotājs, kurš veic uzticamības pārbaudes procesus pirms šādas garantijas piešķiršanas. Šis novērtējums novērš nepieciešamību institucionālajiem ieguldītājiem veikt pilnu uzticamības pārbaudi saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2402. Turklāt garantijas būtība ir tā, ka risku uzņemas galvotājs. Tāpēc ir lietderīgi riska paturēšanas prasību atcelt. Paredzams, ka šīs pārmaiņas piesaistīs privātās investīcijas samazināta riska struktūrās ar valsts garantiju.

(11)Tādam institucionālajam ieguldītājam, kas deleģē pilnvaras pieņemt ieguldījumu pārvaldības lēmumus citam institucionālajam ieguldītājam, vajadzētu būt iespējai dot rīkojumu delegātam veikt Regulā (ES) 2017/2402 noteiktos uzticamības pārbaudes pienākumus. Tomēr ar šādu deleģēšanu nevajadzētu nodot juridisko atbildību. Deleģējošajam institucionālajam ieguldītājam būtu jāsaglabā galīgā atbildība par atbilstības uzticamības pārbaudes prasībām nodrošināšanu. Minētā specifikācija ir paredzēta iedibinātās regulatīvās prakses atspoguļošanai un pienākumu efektīvas izpildes nodrošināšanai, vienlaikus saglabājot skaidras pārskatatbildības līnijas.

(12)Informācijas atklāšanas prasībās būtu jāņem vērā pamatā esošā riska darījumu portfeļa segmentācija, t. i., cik daudz aizdevumu ir pamatā esošajā portfelī. Turklāt ir svarīgi ņemt vērā pamatā esošo riska darījumu vidējo termiņu. Informācijas atklāšana par ļoti segmentētiem riska darījumu portfeļiem ar ļoti īsu termiņu var būt īpaši dārga un radīt ievērojamu slogu emitentiem, bieži vien nesniedzot būtiskus ieguvumus ieguldītājiem papildu informācijas ziņā. Tāpēc informācijas atklāšanas prasībās attiecībā uz kredītkaršu riska darījumu un dažu veidu patēriņa kredītu vērtspapīrošanu nebūtu jāietver ziņošana katra atsevišķā pamatā esošā riska darījuma līmenī. Tomēr kompetentajām iestādēm joprojām vajadzētu saglabāt iespēju pieprasīt papildu informāciju nolūkā nodrošināt, ka savu pienākumu saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2402 veikšanas ietvaros tām ir pilnīgs pārskats par tirgu, ieskaitot par riska darījumiem, kas veido pamatā esošo portfeli.

(13)Pašreizējās pārskatu veidnes 23 attiecībā gan uz publiskiem, gan privātiem vērtspapīrošanas darījumiem ir pārāk dārgas un apgrūtinošas. Tāpēc, neapdraudot mērķi nodrošināt pārredzamību tirgū, būtu jāsamazina ar ziņošanu pienākumu izpildi saistītais slogs struktūrām. Pārskatu veidnes būtu jāracionalizē ar mērķi samazināt obligāto datu lauku skaitu. Veidnes pārskatīšanas mērķim vajadzētu būt obligāto datu lauku skaita samazināšana par vismaz 35 %. Elastību vēl vairāk varētu palielināt dažu obligāto lauku pārveidošana par brīvprātīgi aizpildāmiem laukiem, taču būtu jāpievērš pienācīga uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka tas neapdraud datu kvalitāti vai izmantojamību.

(14)Ziņošanas sistēmā būtu jāņem vērā privāto vērtspapīrošanas darījumu īpašās iezīmes. Privātiem vērtspapīrošanas darījumiem būtu jāizstrādā īpaša un vienkāršota pārskatu veidne. Precizējot pārskatu sniegšanas prasību detaļas, ziņojamā informācija būtu pēc iespējas ciešāk jāsaskaņo ar citām vispāratzītām veidnēm, jo īpaši ar norādījumiem par vērtspapīrošanas darījumu paziņošanu, ko izstrādājusi Eiropas Centrālā banka saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 24 6. panta 5. punkta a) apakšpunktu. Būtu jāizvērtē turpmākas izmaiņas Eiropas Centrālās bankas rokasgrāmatā, un vajadzības gadījumā pārskatu veidnes var būt nepieciešams pārskatīt. Nolūkā nodrošināt uzraudzības iestādēm pamata redzamību privātajā tirgū, par privātiem vērtspapīrošanas darījumiem būtu jāziņo repozitorijiem. Par privātiem vērtspapīrošanas darījumiem nebūtu jāziņo tāds pats informācijas apjoms kā par publiskiem vērtspapīrošanas darījumiem. Prasība ziņot vērtspapīrošanas repozitorijiem par privātiem darījumiem, izmantojot vienkāršotu veidni, uzlabotu uzraudzības iestāžu veikto uzraudzību un tirgus pārraudzību. Tomēr datus no šiem darījumiem nevajadzētu publiskot nolūkā saglabāt privātu darījumu konfidencialitāti.

(15)Regulas (ES) 2017/2402 36. panta 3. punktā minētajai Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas vērtspapīrošanas apakškomitejai (“Apvienotās komitejas vērtspapīrošanas komiteja – JCSC”) Eiropas Banku iestādes (EBI) vadībā būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts ar mērķi sīkāk precizēt informāciju, kas iniciatoram, sponsoram un īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai, kas veic vērtspapīrošanu, ir jāsniedz ziņošanas pienākuma izpildīšanai. Minētajā regulatīvo tehnisko standartu projektā būtu jāņem vērā informācijas lietderība vērtspapīrošanas pozīcijas turētājam, tas, vai vērtspapīrošana ir publiska vai privāta, vai vērtspapīrošanas pozīcija ir īstermiņa pozīcija un – ar aktīviem nodrošinātu komerciālo vērtspapīru programmas (ABKV) darījuma gadījumā – vai to pilnībā atbalsta sponsors. Komisija būtu jāpilnvaro papildināt Regulu (ES) 2017/2402, pieņemot minētos regulatīvos tehniskos standartus ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 25 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 26 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 27 . Turklāt JCSC EBI vadībā būtu jāizstrādā īstenošanas tehnisko standartu projekts nolūkā precizēt formātu, kādā informācija iesniedzama repozitorijiem. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt minētos īstenojošos tehniskos standartus, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas savienības darbību 291. pantu un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010.

(16)Nolūkā atbalstīt MVU piekļuvi tirgus finansējumam un veicināt tādu pārrobežu vērtspapīrošanas darījumu attīstību, kuros ietverti riska darījumi no vairākām dalībvalstīm, būtu jāpārskata aktīvu portfeļu homogenitātes kritēriji. Lai gan ir iespējams veikt vērtspapīrošanu, kas ietver riska darījumus no vairākām dalībvalstīm, pašlaik noteiktā homogenitātes prasība tiek uzskatīta par šķērsli MVU vērtspapīrošanas darījumiem. Nolūkā pārvarēt šo šķērsli, pamatā esošo riska darījumu portfelis būtu jāuzskata par homogēnu, ja iniciēšanas brīdī vismaz 70 % no riska darījumiem ir riska darījumi ar MVU. Ar šādu zemāku robežvērtību tiek atzītas MVU īpašās finansēšanas vajadzības un īpatnības un nodrošināts, ka jauktie portfeļi ar dominējošu MVU komponentu var gūt labumu no juridiskās noteiktības un darbības efektivitātes, kas saistīta ar homogēniem portfeļiem. Atlikušajā portfeļa daļā būtu jāļauj iekļaut cita veida riska darījumus, arī no dažādām dalībvalstīm, neietekmējot vērtspapīrošanas VPS statusu.

(17)Regula (ES) 2017/2402 2021. gadā tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/557 28 nolūkā attiecināt VPS regulējumu arī uz sintētiskajiem vērtspapīrošanas darījumiem. Kā norādīts Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas ziņojumā, šī VPS statusa piemērošanas paplašināšana ir devusi apmierinošus rezultātus, paverot ceļu jaunai emisijai un veicinot lielāku aktivitāti šajā tirgus segmentā. Tomēr VPS prasību praktiskā īstenošana ir atklājusi nepieciešamību ar dažu tehnisku pielāgojumu palīdzību vēl vairāk uzlabot konkrētu prasību skaidrību un konsekvenci.

(18)Nolūkā nodrošināt vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu konsekventu atlasi un dot iespēju ieguldītājiem novērtēt aktīvu portfeļa kredītrisku pirms ieguldījuma veikšanas ir aizliegts veikt aktīvu riska darījumu portfeļa pārvaldību pēc saviem ieskatiem. Regulas (ES) 2017/2402 26.b pantā ir ietverts izsmeļošs atļauto pārvaldības darbību saraksts un noteikts, ka konkrētas darbības nebūtu jāuzskata par aktīvu portfeļa pārvaldību pēc saviem ieskatiem un tāpēc tās nebūtu jāaizliedz. Minētais saraksts ir jāatjaunina ar mērķi iekļaut svītrojumus saistībā ar darījuma darbības laikā vienībai noteiktajām sankcijām vai krāpniecisku praksi, vai aizdevuma grozījumiem sakarā ar izmaiņām tiesību aktos, kas ietekmē izpildāmību un kas ir ārpus iniciatora kontroles. Abi apstākļi ietekmētu pamatā esošo riska darījumu izpildāmību (ārpus iniciatora kontroles), un šo pamatā esošo riska darījumu svītrošana nebūtu jāuzskata par aktīvu portfeļa pārvaldību pēc saviem ieskatiem.

(19)Regulas (ES) 2017/2402 26.c pantā noteiktajos standartizācijas kritērijos ir izklāsti mehānismi zaudējumu sadalei vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem un paredzēta dažādu amortizācijas metožu piemērošana laidieniem. Šo kritēriju galvenais mērķis ir nodrošināt, ka nesecīgu amortizāciju veic tikai tad, ja to papildina skaidri noteikti līgumiski izraisītājnotikumi. Šie izraisītājnotikumi ir paredzēti nolūkā veicināt pāreju uz secīgiem maksājumiem, pamatojoties uz prioritātes hierarhiju, tādējādi aizsargājot darījumu pret kredītkvalitātes uzlabojumu priekšlaicīgu amortizāciju kredītkvalitātes pasliktināšanās gadījumā. Šāda priekšlaicīga amortizācija varētu pakļaut tos iniciatorus, kas tur šos laidienus, ar kredītkvalitātes uzlabošanas rezerves samazināšanos saistītiem riskiem. Tomēr šajos kritērijos nav pienācīgi ņemta vērā vērtspapīrošanā aizsargātajiem laidieniem pakārtoto laidienu zaudējumu uzņemšanās spēja, un tas noved pie nepareizas piemērošanas burtiskas interpretācijas gadījumā sintētiskās vērtspapīrošanas kontekstā, kas ietver mezanīna laidienus. Šajos kritērijos netīši tiek pieņemts, ka visi saistītie zaudējumi attiecas tikai uz aizsargāto laidienu, tādējādi neņemot vērā cesiju zemākas prioritātes laidienos. Tādēļ būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad pamatā esošo riska darījumu zaudējumu daļas absorbē zemākas prioritātes laidieni, kritēriju piemērošanā būtu jāņem vērā to zaudējumu uzņemšanās spēja.

(20)Regulas (ES) 2017/2402 26.e panta 3. punktā ir precizēts, ka kredītaizsardzības prēmijas, kas jāmaksā saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, strukturē kā atkarīgas no ienākumus nesošu vērtspapīrotu riska darījumu neatmaksātās nominālās summas attiecīgā maksājuma veikšanas brīdī, un tās atspoguļo aizsargātā laidiena risku. Nolūkā nodrošināt kredītaizsardzības līguma efektivitāti no iniciatoru viedokļa un vienlaikus nodrošināt ieguldītājiem juridisko noteiktību attiecībā uz izbeigšanas datumu maksājumu veikšanai ar maksimālā pagarinājuma perioda parāda pārstrukturēšanai noteikšanu būtu jāprecizē, ka ir atļautas tikai kredītaizsardzības prēmijas, kas atkarīgas no aizsargātā laidiena neatmaksātā laidiena lieluma un kredītriska.

(21)Regulas (ES) 2017/2402 26.e panta 7. punktā ir precizēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem iniciators var uzņemties saistības attiecībā uz sintētisko atlikušo starpību, kas ir pieejama kā kredītkvalitātes uzlabojums ieguldītājiem. Viens no minētajiem nosacījumiem ir tas, ka iniciatoriem, kuri neizmanto IRB pieeju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. pantā, pamatā esošā portfeļa viena gada paredzamo zaudējumu aprēķinu skaidri nosaka darījuma dokumentācijā. Nolūkā precizēt prasības attiecībā uz sintētisko atlikušo starpību, par kuru iniciators ir uzņēmies saistības un kura ieguldītājiem ir pieejama kā kredītkvalitātes uzlabojums, ar Regulas (ES) 2017/2402 2021. gada grozījumu ir ieviests īpašs kritērijs. Šā kritērija piemērošana ir parādījusi, ka tas ir jāprecizē. Turklāt ir konstatēta nekonsekvence attiecībā uz prasībām tiem iniciatoriem, kas neizmanto IRB pieeju. Minētā prasība būtu jāgroza nolūkā to saskaņot ar nodomu noteikt ar viena gada paredzamajiem zaudējumiem vienādu maksimālo robežvērtību attiecībā uz sintētiskās atlikušās starpības kopsummu, par kuru iniciatoram būtu jāuzņemas saistības katru gadu, tādējādi nodrošinot konsekvenci un skaidrību minētā noteikuma piemērošanā.

(22)Pašreizējais kritērijs, saskaņā ar kuru atbilstoši VPS regulējumam kredītaizsardzība attiecībā uz bilances sintētisko vērtspapīrošanu ir jāfinansē VPS regulējuma ietvaros, ir ierobežojis apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību spēju piedalīties bilances VPS vērtspapīrošanas tirgū. Tas kaitē VPS tirgus attīstībai un iniciatoru spējai pārnest kredītrisku ārpus banku sistēmas. Tomēr atļaujai piešķirt VPS marķējumu nefondētai kredītaizsardzībai nevajadzētu apdraudēt VPS marķējuma kvalitāti vai kredītaizsardzības līguma uzticamību, kā arī nevajadzētu radīt stimulus nepieredzējušām vai nediversificētām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām uzņemties augstu risku. Tāpēc ir lietderīgi ieviest aizsardzības pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka par dalībniekiem var kļūt tikai apdrošinātāji ar noteiktu stabilitātes un diversifikācijas līmeni. Tāpēc atbilstības nosacījumi nefondētās kredītaizsardzības sniegšanai atbilstoši VPS apzīmējumam būtu jāpapildina ar prasībām, kas saistītas ar aizsardzības devēja diversifikāciju, maksātspēju, riska novērtējumu un minimālo lielumu. Konkrētāk, attiecībā uz riska novērtēšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai būtu jāizmanto apstiprināts iekšējais modelis kapitāla prasību aprēķināšanai šādiem kredītaizsardzības līgumiem. Attiecībā uz maksātspēju apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai būtu jāatbilst maksātspējas kapitāla prasībai un minimālā kapitāla prasībai, kas minētas attiecīgi Direktīvas 2009/138/EK 100. un 128. pantā, un tai būtu jābūt piešķirtai 3. vai augstākai kredītkvalitātes pakāpei. Attiecībā uz diversifikāciju apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai būtu jāveic faktiska uzņēmējdarbība vismaz divās nedzīvības apdrošināšanas klasēs, kurām būtu jāsamazina pārmērīga jebkura atsevišķa riska veida ietekme. Visbeidzot, attiecībā uz minimālo lielumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kopējai aktīvu summai būtu jāpārsniedz 20 miljardi EUR.

(23)Vērtspapīrošanas atbilstības VPS kritērijiem novērtēšanā noteikta loma ir pārbaudītājiem – trešām personām. Regulā (ES) 2017/2402 ir noteikts, ka pārbaudītājiem – trešām personām ir jāsaņem atļauja tikai no valstu kompetentajām iestādēm. Tomēr šādas atļaujas ticamība ir ierobežota, ja kompetentās iestādes nevar novērtēt, vai minētie pārbaudītāji – trešās personas joprojām pastāvīgi atbilst atļaujas piešķiršanas nosacījumiem. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka kompetentās iestādes ir atbildīgas arī par šādu pārbaudītāju – trešo personu pastāvīgu uzraudzību un ir pienācīgi pilnvarotas to darīt.

(24)Nolūkā nodrošināt Regulas (ES) 2017/2402 efektīvu īstenošanu un izpildi ir jāprecizē kompetento iestāžu pienākumi saistībā ar visu attiecīgo vērtspapīrošanā iesaistīto personu atbilstības uzraudzību. Kompetentajām iestādēm būtu jāpārrauga iniciatoru, sponsoru, sākotnējo aizdevēju un SSPE rīcība. Tas ietver pārbaudi par to, vai atsevišķi vērtspapīrošanas darījumi atbilst saskaņā ar šo regulu piemērojamajām prasībām.

(25)Nolūkā stiprināt atbilstību Regulai (ES) 2017/2402 un uzlabot tās efektivitāti, būtu jāpaplašina minētās regulas 32. pantā noteikto sankciju piemērošanas pilnvaru tvērums, skaidri iekļaujot uzticamības pārbaudes pienākumu pārkāpumus. Vērtspapīrošanas tirgus stabilitātes un pārredzamības nodrošināšanā būtiska nozīme ir institucionālajiem ieguldītājiem saistībā ar pienācīgas uzticamības pārbaudes veikšanu pirms riska darījumiem un to laikā. Nolūkā nodrošināt minēto uzticamības pārbaudes prasību konsekventu izpildi visā Savienībā, būtu jāprecizē, ka kompetentajām iestādēm ir jāpiemēro korektīvi pasākumi un administratīvās sankcijas par minēto prasību neievērošanu.

(26)Tāda vērtspapīrošanas tirgus pienācīgas darbības un turpmākas attīstības nodrošināšanai, kas apvieno plašu ekonomikas dalībnieku loku, kuri bieži vien atrodas dažādās jurisdikcijās pat saistībā ar vienu un to pašu darījumu, būtiska ir uzraudzības konverģences veicināšana. Vairāku kompetento iestāžu iesaistīšanās apvienojumā ar pašreizējo lēmumu pieņemšanas procesa sarežģītību izgaismo nepieciešamību stiprināt uzraudzības koordināciju. Ja tas iespējams, plašākais mērķis vienkāršot regulējumu un uzraudzību būtu jāatbalsta ar esošās uzraudzības koordinācijas sistēmas vienkāršošanu un stiprināšanu. Lielāku konverģenci var panākt ar efektīvāku un lietderīgāku esošo EUI un kompetentajām iestādēm piešķirto pilnvaru izmantošanu. Šis rezultāts būtu arī jāatbalsta, piešķirot nozīmīgāku lomu EBI, kurai būtu jāuzņemas pastāvīga uzraudzības koordinācijas jautājumu pārvaldība vērtspapīrošanas tirgū Savienībā.

(27)Apvienotās komitejas vērtspapīrošanas komitejai, kuras sastāvā ir tirgus un prudenciālās uzraudzības kompetentās iestādes, būtu jākoncentrējas uz jautājumiem, kas izriet no uzraudzības, kā arī jāatvieglo un jāveicina uzraudzības konverģence, izmantojot kopīgu uzraudzības praksi. Nolūkā uzsvērt uzraudzības konverģenci un darbu saistībā ar šīs regulas 44. pantu būtu jāpārskata JCSC pašreizējās pilnvaras. JCSC var tikties dažādos formātos vai atbilstīgi apspriežamajiem jautājumiem izveidot apakšgrupas konkrētu uzdevumu izpildei. EBI būtu jānodrošina pastāvīgs apvienotās komitejas vērtspapīrošanas komitejas sekretariāts un priekšsēdētāja vietnieks, kas aizvieto un atbalsta priekšsēdētāju saistībā ar viņa pienākumu izpildi. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā, ieskaitot situācijās, kad priekšsēdētājs nav ievēlēts, priekšsēdētāja vietniekam būtu jāpilda priekšsēdētāja uzdevumi. Šīs struktūras pārstāvjiem no iesaistītajām tirgus un uzraudzības kompetentajām iestādēm vajadzētu būt atbilstoša līmeņa zināšanām un pieredzei apspriežamajos jautājumos. Regulāra tirgus stāvokļa uzraudzība un uzraudzības vērtspapīrošanas regulējuma Savienībā izvērtēšana ar uzraudzības ziņojumu, pamatnostādņu izstrādes un regulāras salīdzinošās izvērtēšanas palīdzību vēl vairāk stiprinātu uzraudzības sistēmu, veicinot labāko (uzraudzības) praksi.

(28)Ņemot vērā to, ka vērtspapīrošanas darbība Savienībā ir koncentrēta galvenokārt banku nozarē, EBI ir lietderīgi uzņemties pastāvīgu pārvaldības lomu apvienotās komitejas vērtspapīrošanas komitejā. EBI, pildot tās pastāvīgo lomu apvienotās komitejas vērtspapīrošanas komitejā, īpaša uzmanība būtu jāpievērš spēcīgu un uz sadarbību vērstu darba attiecību veidošanai ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI) un šo nozaru perspektīvu pienācīgai ievērošanai. Būtu sagaidāms, ka šāda pastiprināta uzraudzības koordinācija nodrošinās stingrāku un konsekventāku vērtspapīrošanas tirgus uzraudzību Savienībā. Šajā statusā EBI būtu arī jāvada darbs pie informācijas atklāšanas veidņu izstrādes, kā paredzēts šīs regulas 7. pantā. Tam būs būtiska nozīme tirgus sagatavošanā paredzamajai izaugsmei un uzraudzības spēju un gatavības atbalstīt šo paplašināšanos attīstīšanā. Pārvaldības lomas piešķiršana EBI kā uzraudzības iestādei atbilst stratēģiskajam redzējumam par efektīvu un vienkāršotu regulatīvo vidi.

(29)Pārrobežu vērtspapīrošanas gadījumā vadošās uzraudzības iestādes iecelšana racionalizētu uzraudzību attiecībā uz atbilstību Regulai (ES) 2017/2402 un nodrošinātu konsekvenci un labāku koordināciju starp dažādām kompetentajām iestādēm. Vadošais uzraudzītājs būtu jāieceļ no darījumā iesaistīto vienību kompetentajām iestādēm, un lēmums būtu jāpieņem attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Domstarpību gadījumā jautājums būtu jārisina apvienotās komitejas vērtspapīrošanas komitejas līmenī. Ja jaunā darījumā ir iesaistītas vienības, ko uzrauga tās pašas kompetentās iestādes, iepriekš ieceltā vadošā iestāde var saglabāt šo lomu.

(30)Ir svarīgi nodrošināt, ka vērtspapīrošanas tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs un pielāgojas mainīgajai finanšu videi. Šā iemesla dēļ Komisijai piecu gadu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas būtu visaptveroši jāpārskata tā ietekme un darbība, īpašu uzmanību pievēršot tā ietekmei uz vērtspapīrošanas tirgu un plašākai ekonomiskajai ietekmei. Minētajā pārskatīšanā galvenā uzmanība būtu jāpievērš kritiskiem aspektiem, tai skaitā tirgus dinamikai, kredītu pieejamībai, jo īpaši MVU, ieguldījumiem un finanšu iestāžu savstarpējai saistībai, kas ir būtiska finanšu nozares stabilitātes saglabāšanai. Apvienojot atziņas no Regulas (ES) 2017/2402 44. pantā minētajiem ziņojumiem un turpmākām analīzēm, Komisijai būtu jānosaka nepieciešamība atjaunināt tiesību aktus nolūkā aizsargāt Regulas (ES) 2017/2402 lomu noturīgas un dinamiskas ekonomikas Eiropas Savienībā atbalstīšanā.

(31)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo vērtspapīrošanas tirgi darbojas pasaules mērogā un visiem institucionālajiem ieguldītājiem un sabiedrībām, kas iesaistītas vērtspapīrošanā, iekšējā tirgū būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi, bet to mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(32)Tādēļ Regula (ES) 2017/2402 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Grozījums Regulā (ES) Nr. 2017/2402

Regulu (ES) 2017/2402 groza šādi:

1)regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“Šī regula attiecas uz institucionāliem ieguldītājiem un iniciatoriem, sponsoriem, sākotnējiem aizdevējiem, parādus apkalpojošām sabiedrībām un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas veic vērtspapīrošanu.”;

2)regulas 2. pantam pievieno šādu 32) un 33) punktu:

“32) “publiska vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kas atbilst jebkuram no šādiem kritērijiem:

a)par minēto vērtspapīrošanu ir jāsagatavo prospekts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1129 29 3. pantu;

b)vērtspapīrošanas darījumus piedāvā tirgū ar parādzīmēm, kas ir vērtspapīrošanas pozīcijas, kuras ir atļauts tirgot Savienības tirdzniecības vietā, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES 30 4. panta 1. punkta 24) apakšpunktā;

c)vērtspapīrošanas darījumus piedāvā tirgū ieguldītājiem, un noteikumi un nosacījumi pušu starpā nav apspriežami.

33) “privāta vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kas neatbilst nevienam no 32) punktā noteiktajiem kritērijiem.”;

3)regulas 5. pantu groza šādi:

a)panta 1. punktu groza šādi:

i) punkta c) apakšpunktu svītro;

ii) punkta e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“e) gadījumā, ja saskaņā ar 7. panta 2. punktu norīkotais iniciators, sponsors vai SSPE veic uzņēmējdarbību trešā valstī, tas ir darījis pieejamu šīs regulas 7. panta 1. punktā prasīto informāciju saskaņā ar minētajā pantā paredzēto biežumu un kārtību;

f) gadījumā, ja iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs veic uzņēmējdarbību trešā valstī, tas ienākumus nenesošiem riska darījumiem riska darījumu atlasē un to cenu noteikšanā ir piemērojis labi izstrādātus standartus.”;

b)panta 3. punktu groza šādi:

i) punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) visas vērtspapīrošanas strukturālās iezīmes, kas var būtiski ietekmēt vērtspapīrošanas pozīcijas rezultātus;”;

ii) punkta c) apakšpunktu svītro;

c)panta 4. punktu groza šādi:

i) punkta a) apakšpunkta otro daļu svītro;

ii) punktam pievieno šādu g) apakšpunktu:

“g) sekundārā tirgus ieguldījumu gadījumā uzticamības pārbaudes un citas pārbaudes dokumentē saprātīgā laikposmā, kas jebkurā gadījumā nepārsniedz 15 kalendārās dienas pēc ieguldījuma veikšanas.”;

d)pantā iekļauj šādu 4.a un 4.b punktu:

“4.a Šā panta 1. līdz 4. punkts neattiecas uz institucionālajiem ieguldītājiem, kuri tur vērtspapīrošanas pozīciju, ja šādu vērtspapīrošanas pozīciju garantē daudzpusēja attīstības banka, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 117. panta 2. punktā.

Pirmās daļas nolūkos garantija atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 213. un 215. panta nosacījumiem.

4.b Šā panta 1. un 4. punkts neattiecas uz institucionālajiem ieguldītājiem, kuri tur vērtspapīrošanas pozīciju, ja pirmās kārtas zaudējumu laidienu, kas atbilst vismaz 15 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības, tur vai garantē Savienība vai valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/1017 2. panta 3. punkta nozīmē.”;

e)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5) Neskarot šā panta 1. līdz 4. punktu, ja institucionālais ieguldītājs citam institucionālajam ieguldītājam ir devis atļauju pieņemt tādus lēmumus par ieguldījumu pārvaldību, kas to varētu iesaistīt vērtspapīrošanā, deleģējošais institucionālais ieguldītājs var uzdot deleģētajam institucionālajam ieguldītājam izpildīt šajā pantā tai noteiktos pienākumus attiecībā uz jebkādu iesaistīšanos vērtspapīrošanā, kas izriet no minētajiem lēmumiem. Tas, ka institucionālais ieguldītājs funkcijas ir deleģējis, neietekmē deleģējošā institucionālā ieguldītāja atbildību saskaņā ar šo pantu.”;

4)regulas 6. pantu groza šādi:

a)panta 5. punktam pievieno f) apakšpunktu:

“f) Savienība.”;

b)pantā iekļauj 5.a punktu:

“5.a Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja pirmās kārtas zaudējumu laidienu, kas atbilst vismaz 15 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības, tur vai garantē kāda no 5. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajām personām.”;

5)regulas 7. pantu groza šādi:

a)panta 1. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“ABKV vai ļoti granulāru īsa termiņa riska darījumu portfeļu gadījumā – informāciju, kas aprakstīta pirmās daļas a) apakšpunktā, c) apakšpunkta ii) punktā un e) apakšpunkta i) punktā, apkopotā veidā dara pieejamu vērtspapīrošanas pozīcijas turētājiem un – pēc pieprasījuma – iespējamiem ieguldītājiem.”;

b)panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Privātiem vērtspapīrošanas darījumiem piemēro atšķirīgu ziņošanas sistēmu, kas īpašā un vienkāršotā pārskatu veidnē atzīst to unikālās iezīmes, kuras atšķiras no publiskās vērtspapīrošanas. Minētā īpašā un vienkāršotā pārskatu veidne nodrošina, ka tiek pienācīgi ziņota būtiska informācija, kas attiecas uz valstu kompetentajām iestādēm, neuzliekot pilna apjoma ziņošanas pienākumu, kas piemērojams publiskiem vērtspapīrošanas darījumiem. Privātiem vērtspapīrošanas darījumiem saskaņā ar šo daļu noteiktos pienākums piemēro no [šā panta 3. un 4. punkta ceturtajā daļā noteiktais datums].”;

c)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. EUI ar Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību EBI vadībā un ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu saskaņā ar 10.–14. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 nolūkā precizēt informāciju, ko iniciators, sponsors un SSPE sniedz, lai izpildītu 1. punkta pirmās daļas a) un e) apakšpunkta un 2. punkta prasības, ņemot vērā:

a) cik informācija ir noderīga vērtspapīrošanas pozīcijas turētājam un uzraudzītājiem;

b) vai vērtspapīrošana ir publiska vai privāta;

c) vai vērtspapīrošanas pozīcija ir īstermiņa;

d) ABKV darījuma gadījumā — vai sponsors šo darījumu pilnībā atbalsta.

EUI ar Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību EBI vadībā un ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz [6 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010.

Regulatīvie tehniskie standarti stājas spēkā [12 mēnešus] pēc tam, kad tos pieņēmusi Komisija.

Vismaz reizi trijos gados no dienas, kad Komisija tos pieņēmusi, EUI ar Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību novērtē regulatīvos tehniskos standartus ar mērķi noteikt to pastāvīgu atbilstību un precizitāti un nodrošināt, ka tie joprojām ir efektīvi, atjaunināti, saskaņoti ar tirgus praksi un vajadzībām. EUI ar Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību informē Komisiju par novērtējuma rezultātiem.”;

d)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Lai nodrošinātu vienādus piemērošanas nosacījumus informācijai, kas jāprecizē saskaņā ar 3. punktu, EUI ar Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību EBI vadībā un ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu saskaņā ar 15. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 nolūkā precizēt to formātu ar standartizētām veidnēm.

EUI ar Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz [6 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisija tiek pilnvarota pieņemt šajā punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar 15. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010.

Īstenošanas tehniskie standarti stājas spēkā [12 mēnešus] pēc tam, kad tos pieņēmusi Komisija.

Vismaz reizi trijos gados no dienas, kad Komisija tos pieņēmusi, EUI ar Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību novērtē īstenošanas regulatīvos tehniskos standartus ar mērķi noteikt to pastāvīgu atbilstību un precizitāti un nodrošināt, ka tie joprojām ir efektīvi, atjaunināti, saskaņoti ar tirgus praksi un vajadzībām. EUI ar Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību informē Komisiju par minētā novērtējuma rezultātiem.”;

6)regulas 10. pantu groza šādi:

a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Vērtspapīrošanas repozitoriju, piemērojot 7. pantu, reģistrē EVTI saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem un procedūrām.”;

b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Lai vērtspapīrošanas repozitoriju varētu reģistrēt saskaņā ar šo pantu, tam ir jābūt juridiskai personai, kura veic uzņēmējdarbību Savienībā, jāpiemēro procedūras, ar ko pārbauda tās informācijas pilnīgumu un konsekvenci, kura tam darīta pieejama saskaņā ar šīs regulas 7. panta 1. punktu, un jāatbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 78. un 79. pantā un 80. panta 1., 2., 3., 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām. Piemērojot šo pantu, atsauces Regulas (ES) Nr. 648/2012 78. un 80. pantā uz tās 9. pantu uzskata par atsaucēm uz šīs regulas 7. pantu.”;

7)regulas 17. pantu groza šādi:

a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Neskarot 7. panta 2. punktu, 10. pantā minētais vērtspapīrošanas repozitorijs vāc un glabā vērtspapīrošanas informāciju. Tas nodrošina visām turpmāk minētajām struktūrām tiešu un tūlītēju bezmaksas piekļuvi, lai tās varētu pildīt savus attiecīgos pienākumus, pilnvaras un saistības:

a) EBI;

b) EAAPI;

c) EVTI;

d) ESRK;

e) attiecīgie Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieki, tostarp Eiropas Centrālā banka (ECB), tai pildot uzdevumus saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013;

f) attiecīgās iestādes, kuru attiecīgie uzraudzības pienākumi un pilnvaras attiecas uz darījumiem, tirgiem, dalībniekiem un aktīviem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā;

g) noregulējuma iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES 31 3. pantu;

h) Vienotā noregulējuma valde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 32 ;

i) iestādes, kas minētas šīs regulas 29. pantā;

j) Komisija pēc pieprasījuma;

k) publiskas vērtspapīrošanas gadījumā — ieguldītāji un potenciālie ieguldītāji.”;

b)panta 2. punkta a) apakšpunktu svītro;

8)regulas 20. pantu groza šādi:

a)panta 8. punktam pievieno šādu daļu:

“Uzskata, ka pamatā esošo riska darījumu portfelis atbilst pirmajai daļai, ja iniciēšanas brīdī vismaz 70 % no riska darījumiem ir riska darījumi ar MVU.”;

b)panta 11. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

“ii) informācijā, ko iniciators, sponsors un SSPE snieguši, skaidri norādīta pārstrukturēto pamatā esošo riska darījumu daļa, pārstrukturēšanas laiks un sīkākas ziņas, kā arī kopš pārstrukturēšanas dienas gūtie rezultāti;”;

9)regulas 22. pantu groza šādi:

a)panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Tādas vērtspapīrošanas gadījumā, kur pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa iegādei vai automašīnas iegādei vai automašīnas izpirkumnomas darījumi, iniciators un sponsors publicē pieejamo informāciju par ekoloģiskajiem raksturlielumiem saistībā ar aktīviem, kas finansēti ar šādiem aizdevumiem mājokļa iegādei vai automašīnas iegādei vai automašīnu izpirkumnomas darījumiem.”;

b)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Iniciators un sponsors ir atbildīgi par 7. panta noteikumu ievērošanu. Publiskas vērtspapīrošanas gadījumā 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā prasīto informāciju pirms cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamu pēc viņu pieprasījuma. Publiskas vērtspapīrošanas gadījumā 7. panta 1. punkta pirmās daļas b) līdz d) apakšpunktā prasīto informāciju pirms cenas noteikšanas dara pieejamu vismaz projekta jeb sākotnējā formā. Dokumentācijas galīgo versiju ieguldītājiem dara pieejamu vēlākais 15 dienas pēc darījuma noslēgšanas.”;

10)regulas 24. pantu groza šādi:

a)panta 9. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

b)panta 15. punktam pievieno šādu daļu:

“Uzskata, ka pamatā esošo riska darījumu portfelis atbilst pirmajai daļai, ja iniciēšanas brīdī vismaz 70 % no riska darījumiem ir riska darījumi ar MVU.”;

11)regulas 26.b pantu groza šādi:

a)panta 7. punkta ceturtajai daļai pievieno šādu e) un f) apakšpunktu:

“e) ir ticis pakļauts Savienības ierobežojošiem pasākumiem vai ir bijis iesaistīts pierādītā krāpnieciskā praksē;

f) ir ticis pakļauts tādām izmaiņām valsts tiesiskajā regulējumā, kas ietekmētu pamatā esošo riska darījumu prasījumu izpildāmību.”;

b)panta 8. punktam pievieno šādu daļu:

“Uzskata, ka pamatā esošo riska darījumu portfelis atbilst pirmajai daļai, ja iniciēšanas brīdī vismaz 70 % no riska darījumiem ir riska darījumi ar MVU.”;

c)panta 11. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

“ii) informācijā, ko iniciators, sponsors un SSPE snieguši, skaidri norādīta pārstrukturēto pamatā esošo riska darījumu daļa, pārstrukturēšanas laiks un sīkāks apraksts un to darbības rezultāti kopš pārstrukturēšanas dienas;”;

12)regulas 26.c panta 5. punkta astoto daļu aizstāj ar šādu:

“Ja saistībā ar pamatā esošajiem riska darījumiem ir iestājies 26.e pantā minētais kredītnotikums un parāda pārstrukturēšana attiecībā uz šiem riska darījumiem nav pabeigta, kredītaizsardzības summa, kas atlikusi jebkurā maksājuma dienā un kam pieskaitīta visu tādu paturēto laidienu summa, kas ir zemāka ranga attiecībā pret laidieniem, uz kuriem attiecas kredīta aizsardzība, ir vismaz vienāda ar minēto pamatā esošo riska darījumu neatmaksāto nominālo summu, no kuras atskaitīti jebkādi starpposma maksājumi, kas veikti saistībā ar šiem pamatā esošajiem riska darījumiem.”;

13)regulas 26.e pantu groza šādi:

a)panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Kredītaizsardzības prēmijas, kas jāmaksā saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, strukturē kā atkarīgas no laidiena neatmaksātās summas un aizsargātā laidiena kredītriska. Šajā nolūkā kredītaizsardzības līgumā nenosaka garantētās prēmijas, prēmiju priekšmaksājumus, atlaižu mehānismus vai citus mehānismus, ar kuriem var izvairīties no zaudējumu faktiskās attiecināšanas uz ieguldītājiem vai tos attiecināt mazākā mērā, vai daļu no samaksātajām prēmijām atmaksāt iniciatoram pēc darījuma termiņa beigām.”;

b)panta 7. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) iniciatoriem, kuri neizmanto IRB pieeju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. pantā:

i) kopējā summa, par kuru uzņemtas saistības, gadā nav lielāka par viena gada paredzamajiem portfeļa zaudējumiem attiecīgajā gadā;

ii) pamatā esošā portfeļa viena gada paredzamo zaudējumu aprēķinu skaidri nosaka darījuma dokumentācijā.”;

c)panta 8. punktu groza šādi:

i)punktā iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) garantija, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā izklāstītajām prasībām un ar kuru kredītrisks tiek pārvests apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

i) sabiedrība šādu garantiju kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto iekšējo modeli, kas apstiprināts saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 112. un 113. pantu;

ii) sabiedrība atbilst savai maksātspējas kapitāla prasībai un minimālā kapitāla prasībai, kas minēta attiecīgi Direktīvas 2009/138/EK 100. un 128. pantā, un tai ir piešķirta 3. vai augstāka kredītkvalitātes pakāpe;

iii) sabiedrība faktiski veic darījumdarbību vismaz divās nedzīvības apdrošināšanas klasēs Direktīvas 2009/138/EK I pielikuma nozīmē;

iv) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldīto aktīvu summa pārsniedz 20 miljardus EUR;”;

ii)punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) cita veida kredītaizsardzība, kura nav minēta šā punkta a), aa) un b) apakšpunktā, garantijas, kredīta atvasinātā instrumenta vai ar kredītrisku saistītas parādzīmes veidā, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 249. pantā noteiktajām prasībām, ar noteikumu, ka ieguldītāja pienākumi ir nodrošināti ar nodrošinājumu, kas atbilst šā panta 9. un 10. punktā noteiktajām prasībām.”;

14)regulas 28. panta 1. punkta pirmajā daļā ievada formulējumu aizstāj ar šādu:

“Šīs regulas 27. panta 2. punktā minētajai trešai personai kompetentā iestāde sniedz atļauju novērtēt vērtspapīrošanas atbilstību VPS kritērijiem, kas paredzēti 19.–22. pantā, 23.–26. pantā vai 26.a–26.e pantā, un uzrauga to. Kompetentā iestāde piešķir atļauju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:”;

15)regulas 29. pantu groza šādi:

a)pantā iekļauj šādu 4.a punktu:

“4.a Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par iniciatoru, sponsoru un SSPE uzraudzību saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, ieskaitot ECB attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, kas tai uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, uzrauga iniciatoru, sponsoru un SSPE atbilstību šīs regulas 18. līdz 27. pantā izklāstītajiem pienākumiem.”;

b)panta 5. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz sabiedrībām, ko uzrauga kompetentās iestādes, izņemot tās, kas minētas 4.a punktā, dalībvalstis norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes, lai uzraudzītu iniciatoru, sponsoru un SSPE atbilstību 18. līdz 27. pantam un trešo personu atbilstību 28. pantam.”;

16)regulas 30. pantu groza šādi:

a)pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Kompetentā iestāde uzrauga iniciatoru, sponsoru, SSPE un sākotnējo aizdevēju atbilstību šai regulai saskaņā ar 29. pantu.”;

b)svītro panta 5. punktu;

17)regulas 32. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādu i) apakšpunktu:

“i) institucionālais ieguldītājs, kas nav iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs, nav ievērojis 5. pantā izklāstītās prasības.”;

18)regulas 36. pantu groza šādi:

a)svītro panta 2. punktu;

b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejā izveido īpašu vērtspapīrošanas apakškomiteju, kurā kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai pildītu savus pienākumus, ievērojot 30. līdz 34. pantu. Vērtspapīrošanas apakškomiteju vada EBI sadarbībā ar EVTI un EAAPI. EBI nodrošina pastāvīgu vērtspapīrošanas apakškomitejas sekretariātu un priekšsēdētāja vietnieku. Vērtspapīrošanas apakškomiteja veicina uzraudzības konverģenci nolūkā nodrošināt vienotu uzraudzības praksi. Vērtspapīrošanas apakškomitejas locekļi EBI vadībā cieši koordinē uzraudzības darbības, lai apzinātu un novērstu šīs regulas pārkāpumus, izstrādātu un sekmētu paraugpraksi, veicinātu sadarbību, stiprinātu interpretācijas saskaņotību un nodrošinātu vairākjurisdikciju novērtējumus jebkādu domstarpību gadījumā. Vērtspapīrošanas apakškomiteja regulāri uzrauga tirgus stāvokli un šīs regulas piemērošanu.”;

c)pantā iekļauj šādu 3.a un 3.b punktu:

“3.a. Šā panta 3. punktā minētā vērtspapīrošanas apakškomiteja līdz [12 mēneši pēc pieņemšanas] izstrādā pamatnostādnes nolūkā izveidot kopīgas uzraudzības procedūras.

3.b. Pēc paziņošanas kompetentajām iestādēm saskaņā ar 7. panta 1. punktu pārdevēja puses struktūru kompetentās iestādes darījumā ieceļ vadošo uzraudzītāju ar mērķi koordinēt darbības un izvairīties no atšķirībām šīs regulas piemērošanā darījumiem, kuros iesaistītas vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetentās iestādes pārziņā esošas pārdevēja puses struktūras. Kompetentā iestāde var deleģēt dažu vai visu šajā regulā minēto uzdevumu un pilnvaru īstenošanu galvenajam uzraudzītājam. Ja pārdevēja puses struktūru kompetentās iestādes nepanāk vienošanos par vadošās uzraudzības iestādes iecelšanu, vadošo uzraudzītāju ieceļ saskaņā ar 3. punktu izveidotā vērtspapīrošanas apakškomiteja.”;

d)panta 6. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādu:

“Saņemot 4. punktā minēto informāciju, par pārkāpumu aizdomās turētās sabiedrības kompetentā iestāde 15 darbdienās veic visus pasākumus, kas vajadzīgi konstatētā pārkāpuma izskatīšanai, un informē pārējās iesaistītās kompetentās iestādes, jo īpaši iniciatora, sponsora un SSPE kompetentās iestādes un vērtspapīrošanas pozīcijas turētāja (ja tāds ir zināms) kompetentās iestādes. Kompetentā iestāde, kas nepiekrīt citai kompetentai iestādei attiecībā uz darbības vai bezdarbības procedūru vai saturu, vai šī cita kompetentā iestāde par šīm domstarpībām nekavējoties paziņo visām citām iesaistītajām kompetentām iestādēm. Ja šīs domstarpības nav atrisinājušās trīs mēnešos no dienas, kad par tām paziņoja visām iesaistītajām kompetentām iestādēm, par to ziņo EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu un – attiecīgajā gadījumā – 20. pantu. Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 2. punktā minētais samierināšanas laikposms ir viens mēnesis.

Ja attiecīgās kompetentās iestādes nepanāk vienošanos pirmajā daļā minētajā samierināšanas posmā, EBI vienā mēnesī pieņem Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 3. punktā minēto lēmumu. Šajā pantā minētās procedūras laikā vērtspapīrošana, kas iekļauta sarakstā, kuru, ievērojot šīs regulas 27. pantu, uztur EVTI, arī turpmāk uzskata par VPS, ievērojot šīs regulas 4. nodaļu, un to joprojām iekļauj šajā sarakstā.”;

e)panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas pilnā apmērā un pēc tam reizi trīs gados EBI sadarbībā ar EVTI un EAAPI veic salīdzinošo izvērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 30. pantu par šīs regulas 30. pantā noteikto uzraudzības pilnvaru īstenošanu.”;

f)panta 8. punktu svītro;

19)regulas 44. pantu groza šādi:

a)pirmās daļas e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) par vērtspapīrošanas ieguldījumu Savienības uzņēmumu finansēšanā un Savienības ekonomikā.”;

b)panta otro daļu svītro;

20)regulas 46. pantu aizstāj ar šādu:

“46. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz …[PB lūgums ierakstīt datumu: 5 gadi pēc stāšanās spēkā] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

Minētajā ziņojumā jo īpaši ņem vērā 44. panta minētajos ziņojumos iekļautos konstatējumus un izvērtē:

a) šīs regulas ietekmi uz vērtspapīrošanas tirgus darbību un attīstību Savienībā;

b) vērtspapīrošanas ieguldījumu:

i) ES uzņēmumu un ekonomikas finansēšanā, jo īpaši attiecībā uz kredītu pieejamību MVU un ieguldījumiem;

ii) savstarpējā saistībā starp finanšu iestādēm un finanšu nozares stabilitāti;

c) to, vai VPS vērtspapīrošanas jomā varētu ieviest līdzvērtīguma režīmu trešo valstu iniciatoriem, sponsoriem un SSPE, ieskaitot saistībā ar uzticības pārbaudes prasībām, ņemot vērā starptautiskās norises vērtspapīrošanas jomā, jo īpaši iniciatīvas par vienkāršu, pārredzamu un salīdzināmu vērtspapīrošanu;

d) regulas 22. panta 4. punktā un 26.d panta 4. punktā izklāstīto prasību īstenošanu un to, vai šīs prasības iespējams paplašināt, tās attiecinot arī uz vērtspapīrošanu, kurā pamatā esošie riska darījumi nav aizdevumi mājokļa vai automašīnas iegādei vai automašīnas izpirkumnomas darījumi, lai iekļautu ar vidi, sociālo jomu un pārvaldību saistītas informācijas atklāšanu.”

2. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS – AĢENTŪRAS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

1.3.2.Konkrētie mērķi

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.3.4.Snieguma rādītāji

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, ieskaitot pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un tās finansiālās ietekmes ilgums

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.7.Trešo personu iemaksas

3.2.8.Aplēse par decentralizētajai aģentūrai nepieciešamajiem cilvēkresursiem un apropriāciju izmantošanu

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

4.Digitālā dimensija

Ierosinātie grozījumi Regulā (ES) 2017/2402 būtiski nemaina digitālo infrastruktūru un procesus, kas atbalsta regulas īstenošanu. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka priekšlikums neietekmē digitālo jomu.

4.1.Digitālās vajadzības

4.2.Dati

4.3.Digitālie risinājumi

4.4.Sadarbspējas novērtējums

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu.

1.2.Attiecīgā politikas joma

Politikas joma: finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

Darbība: Finanšu tirgi

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

Šī iniciatīva ir viens no uzkrājumu un ieguldījumu savienības komponentiem. Šā priekšlikuma mērķi ir šādi:

1) sniegt jaunu stimulu vērtspapīrošanas tirgum, kas uzlabos ES ekonomikas finansēšanu, un

2) panākt labāku līdzsvaru starp drošību un tirgus attīstību.

Mērķis ir radīt apstākļus un vidi reālās ekonomikas kreditēšanas apjoma pieaugumam. Labi funkcionējošs vērtspapīrošanas tirgus stimulēs bankas aktīvāk darboties tirgū, veicinot arī to aizdevumu apjoma ekonomikai palielināšanos.

1.3.2.Konkrētie mērķi

Šim priekšlikumam ir šādi mērķi:

1) augstu darbības izmaksu emitentiem un ieguldītājiem samazināšana, līdzsvarojot tās ar pienācīgiem pārredzamības, ieguldītāju aizsardzības un uzraudzības standartiem;

2) regulatīvo šķēršļu likvidēšana, ļaujot tirgum attīstīties ilgtspējīgākā un noturīgākā veidā;

3) Komisijas centienu samazināt regulatīvo slogu tirgus dalībniekiem veicināšana.

Vērtspapīrošana var ievērojami palīdzēt dažādot finansējuma avotus un efektīvāk sadalīt riskus ES finanšu sistēmā. Tā dotu iespēju plašāk sadalīt finanšu nozares riskus un var palīdzēt atbrīvot līdzekļus banku bilancēs, kas ļautu izsniegt papildu aizdevumus dažādām ekonomikas dalībnieku kategorijām (piemēram, nefinanšu uzņēmumiem, MVU, privātpersonām). Kopumā tā var radīt papildu efektivitātes uzlabojumus finanšu sistēmā un pavērt papildu ieguldījumu iespējas. Vērtspapīrošana var izveidot saikni starp bankām un kapitāla tirgiem, no kuras netieši labumu gūtu uzņēmumi un iedzīvotāji (izmantojot, piemēram, lētākus aizdevumus, hipotekāros kredītus un kredītkarte).

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Ierosinātās izmaiņas atjauninās vērtspapīrošanas tirgu un ļaus vērtspapīrošanai ieņemt lomu uzkrājumu un ieguldījumu savienības attīstībā un samazināt slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas emitentiem un ieguldītājiem. Pievēršoties augstajām darbības izmaksām, kas ir atturējušas bankas un apdrošinātājus no dalības ES vērtspapīrošanas tirgū, ierosinātās izmaiņas sekmēs Komisijas centienus samazināt regulatīvo slogu tirgus dalībniekiem un stimulēs tirgus attīstību vērtspapīrošanas izmantošanā. Tajā pašā laikā ierosinātās izmaiņas arī turpmāk nodrošinās finanšu stabilitāti un pienācīgu ieguldītāju un patērētāju aizsardzības līmeni.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Progresa un sasniegumu uzraudzībai izmantos šādus rādītājus:

ar uzticamības pārbaudes veikšanu ieguldījumiem vērtspapīrošanas darījumos saistīto izmaksu uzraudzība;

no ziņošanas prasībām izrietošo emisijas izmaksu uzraudzība;

vērtspapīrošanas emitentu un ieguldītāju skaita izsekošana.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

 jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 33

 esošas darbības pagarināšanu

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Priekšlikumā ir izklāstīta virkne vienkāršojumu un uzlabojumu, kas vērsti uz vērtspapīrošanas tirgus efektivitātes paaugstināšanu. Ar mērķtiecīgiem pielāgojumiem un vienkāršošanu šie pasākumi ir paredzēti tirgus spēju stiprināšanai, plašākas ieguldītāju bāzes piesaistīšanai un ekonomikas izaugsmes veicināšanai ar vienlaicīgu noturīgas un pārredzamas finanšu ekosistēmas saglabāšanu. Paredzams, ka izmaiņas veicinās ES vērtspapīrošanas regulējuma konkurētspēju un ilgtspēju, veicinot izaugsmi visām iesaistītajām ieinteresētajām personām.

Būtiska uzticamības pārbaudes pienākumu vienkāršošana uzņēmumiem un efektīvāka pārredzamības sistēma ietvertu to procesu racionalizēšanu, kas uzņēmumiem jāievēro atbilstības nodrošināšanai. Atbilstoši šo pienākumu samazināšanai uzņēmumiem būs zemākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas, un tas ļaus atvēlēt vairāk resursu pamatdarbībai.

ES līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)

Vērtspapīrošanas produkti tiek tirgoti ES atvērtajos un integrētajos kapitāla tirgos. Vērtspapīrošana veido saites starp dažādu dalībvalstu un ārpussavienības valstu finanšu iestādēm – banku izsniegtie aizdevumi bieži tiek vērtspapīroti, savukārt tādas finanšu iestādes kā apdrošinātāji un ieguldījumu fondi iegulda šajos produktos, un tas notiek arī pāri Eiropas robežām.

Vērtspapīrošana ir instruments, ar ko padziļināt ES kapitāla tirgus, dažādot to riska profilu un banku bilancēs izbrīvēt telpu, kas ļautu izsniegt papildu aizdevumus ES mājsaimniecībām un uzņēmumiem ar mērķi padarīt ES ekonomiku konkurētspējīgāku un noturīgāku.

Dalībvalstu spēja pieņemt valsts pasākumus ir ierobežota sakarā ar to, ka pašreizējais ES vērtspapīrošanas regulējums jau paredz saskaņotu noteikumu kopumu ES līmenī un ka izmaiņas valsts līmenī būtu pretrunā pašlaik spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem. Atsevišķu dalībvalstu rīcība patstāvīgi nevar sasniegt iepriekš izklāstītos mērķus.

Gaidāmā radītā ES pievienotā vērtība (ex post)

Priekšlikuma mērķis ir novērst nepamatotus emisijas un ieguldījumu šķēršļus ES vērtspapīrošanas tirgū, un tas nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū visiem institucionālajiem ieguldītājiem un vērtspapīrošanā iesaistītajām vienībām.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Tiesību akta priekšlikumam pievienotajā izvērtējumā un ietekmes novērtējumā ir novērtēta pašreizējā regulējuma darbība un konstatēti daži trūkumi. Vispārējais mērķis “sniegt jaunu stimulu drošākam vērtspapīrošanas tirgum, kas uzlabos ES ekonomikas finansēšanu, vājinot saikni starp banku aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas vajadzībām un kreditēšanas ierobežojumiem īstermiņā un radot līdzsvarotāku un stabilāku ES ekonomikas finansējuma struktūru ilgtermiņā”, ir sasniegts tikai daļēji, jo, lai gan vērtspapīrošanas tirgus ir drošāks, iniciatīva nav bijusi pietiekama tirgus atdzīvināšanai vai finansēšanas iespēju uzlabošanai. Lielākā daļa sistēmā ieviesto pasākumu bija pirmkārt un galvenokārt vērsti uz ar vērtspapīrošanu saistīto potenciālo risku mazināšanu nevis tirgus attīstības atbalstīšanu. Turpmāk mērķis ir panākt labāku līdzsvaru starp drošību un tirgus attīstību. Šā iemesla dēļ lielākā daļa ierosināto izmaiņu ir vērstas uz ES vērtspapīrošanas tirgus turpmāku attīstību, padarot regulējumu samērīgāku.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Iniciatīvas mērķi atbilst vairākām citām ES politikas jomām un pašreizējām iniciatīvām, jo īpaši Savienības politikai, kuras mērķis ir izveidot uzkrājumu un ieguldījumu savienību. 2025. gada marta paziņojumā par uzkrājumu un ieguldījumu savienību Eiropas Komisija paziņoja, ka tiks pieņemti pasākumi, kas vērsti uz uzticamības pārbaudes un pārredzamības vienkāršošanu nolūkā vēl vairāk stimulēt vērtspapīrošanas tirgu.

Tiesību akta priekšlikums joprojām būtu saderīgs ar DFS, un tam būtu ierobežota ietekme uz budžetu, jo tajā paredzēta papildu Savienības iemaksa Eiropas Banku iestādei (EBI) saistībā ar papildu 2 pilnslodzes ekvivalentiem, kurus EBI saņemtu likumdevēju uzticēto papildu uzdevumu izpildei.

Tika izskatītas sinerģijas un pārdales iespējas, kā rezultātā ar mērķi atspoguļot uzdevumu nodošanu starp iestādēm no EVTI uz EBI tiktu nodots viens pilnslodzes ekvivalents. No EVTI pārvietotajiem pilnslodzes ekvivalentiem nebūtu būtiskas ietekmes uz budžetu, izņemot pārvietojumu 1. izdevumu kategorijā.

Kopumā ar šo priekšlikumu nākamajā ikgadējā budžeta procedūrā EBI pilnvaroto darbinieku skaitu tiek palielināts par trim pilnslodzes ekvivalentiem, ieskaitot vienu no EVTI pārcelto pilnslodzes ekvivalentu. EBI turpinās strādāt, lai maksimāli palielinātu sinerģiju un efektivitātes pieaugumu (cita starpā izmantojot IT sistēmas), un cieši uzraudzīs ar šo priekšlikumu saistīto papildu darba slodzi, kas atspoguļosies aģentūras pieprasīto pilnvaroto darbinieku skaitā ikgadējā budžeta procedūrā.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, ieskaitot pārdales iespējas, novērtējums

Tika apspriestas dažādas finansēšanas iespējas, ieskaitot jo īpaši izmaksu segšana ar maksām un iekšējo pārdali. Maksu izmantošanas iespēja ir praktiski nerealizējama, jo priekšlikumu izmaksas nebūtu iespējams segt ar no uzņēmumiem iekasētajām maksām. Šādu pieeju būtu arī grūti pamatot, jo aplūkotie pasākumi nav tieši saistīti ar uzraudzības pilnvarām, bet gan ir daļa no tiesiskā regulējuma izstrādes.

Tika izskatīts pārdales potenciāls, kā rezultātā viens pagaidu darbinieks tika pārcelts no EVTI uz EBI. Turpmāka iekšējā pārdale EUI ietvaros nav iespējama, jo EUI jau tagad ir grūtības veikt savus regulatīvos uzdevumus.

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un tās finansiālās ietekmes ilgums

 Ierobežots ilgums

– darbības laiks no [DD.MM.]GGGG. līdz [DD.MM.]GGGG.

– Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām no GGGG. līdz GGGG. gadam

 Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2027. līdz 2029. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 34

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība

– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

– ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

–struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

Piezīmes

Neattiecas

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Saskaņā ar esošajās aģentūrās praktizēto standarta kārtību Eiropas Banku iestāde (EBI) regulāri sagatavo ziņojumus par savu darbību (tajā skaitā iekšējos ziņojumus augstākajai vadībai, ziņojumus valdēm un gada pārskatu), un Revīzijas palāta un Komisijas Iekšējās revīzijas dienests veic revīzijas par tās resursu izmantošanu un darbības rezultātiem.

EBI Regulu (ES) Nr. 1093/2010 regulāri pārskata.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Saskaņā ar Finanšu regulas 70. pantu Eiropas finanšu pakalpojumu uzraudzības aģentūras (EBI, EAAPI, EVTI) ir decentralizētas regulatīvās aģentūras.

Eiropas Banku iestādes pārvaldības un kontroles sistēmas ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 1093/2010, ar ko to izveido, VI nodaļā apvienojumā ar piemērojamo pamata Finanšu regulu (ES) 2019/715, ko apstiprinājusi Iestāde.

Iestādei ir jānodrošina, ka visās iekšējās kontroles sistēmas jomās tiek ievēroti attiecīgie standarti un ka to revidē Komisijas Iekšējās revīzijas dienests. Turklāt katru finanšu gadu Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz apstiprinājumu šai ES aģentūrai par tās budžeta izpildi.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Saistībā ar juridisku, ekonomisku, efektīvu un konstruktīvu apropriāciju izmantošanu, kas izriet no darbībām, kuras saistībā ar šo priekšlikumu jāveic EUI, šī iniciatīva nerada jaunus būtiskus riskus, ko nesegtu esošā iekšējās kontroles sistēma.

Pārvaldības un kontroles sistēmas ir noteiktas Regulā (ES) 1093/2010, kas reglamentē EBI darbību. Tās uzskata par izmaksu ziņā lietderīgām. Iniciatīvai nebūs būtiskas ietekmes uz izmaksām, kas no šā viedokļa būtu jāsedz ar dalībvalstu vai EBI izmaksām. Paredzams, ka kļūdu īpatsvara ietekme uz riskiem būs ļoti zema.

Vēsturiski FISMA ĢD izmaksas saistībā ar tādas iestādes, kāda ir EBI, vispārējo uzraudzību tiek lēstas 0,5 % apmērā no tai izmaksātajiem ikgadējiem ieguldījumiem. Šādas izmaksas citu starpā ietver izmaksas, kas saistītas ar gada darba programmas un budžeta novērtēšanu, FISMA ĢD pārstāvju dalību valdēs, uzraudzības padomēs un saistītajos sagatavošanas darbos.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai EBI bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Numurs	Dif./nedif. 35 .	no EBTA valstīm 36	no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm 37	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
1.	03 10 02 00: Eiropas Banku iestāde (EBI)	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
1.	03 10 04 00: Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI)	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Numurs

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm

no citām trešām valstīm

citi piešķirtie ieņēmumi

Neattiecas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Numurs

ĢENERĀLDIREKTORĀTS: <…….>			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija	Saistības	1.a)					0,000
	Maksājumi	2.a)					0,000
Budžeta pozīcija	Saistības	1.b)					0,000
	Maksājumi	2.b)					0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 38
Budžeta pozīcija		3)					0,000
KOPĀ apropriācijas ĢD <…….>	Saistības	= 1.a+1.b+3	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
	Maksājumi	=2.a+2.b+3	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

Eiropas Banku iestāde

Gads

2024

Gads

2025

Gads

2026

Gads

2027

KOPĀ DFS 2021–2027

Budžeta pozīcija: 03 10 02 002 / ES budžeta iemaksa aģentūrai

0,263

Savienības subsīdija EVTI tiks samazināta par turpmāk tabulā norādītajām summām.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde

Gads

2024

Gads

2025

Gads

2026

Gads

2027

KOPĀ DFS 2021–2027

Budžeta pozīcija: 03 10 04 00 / ES budžeta iemaksa aģentūrai

(0,088)

Apropriācijas un ES budžeta ieguldījums Eiropas Banku iestādei (EBI) tiks daļēji kompensētas, samazinot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) piešķirtās apropriācijas un ES budžeta ieguldījumu, un tādējādi tiks iegūtas turpmākajās tabulās norādītās neto summas.

					Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2021–2027
					2024		2025		2026		2027
KOPĀ darbības apropriācijas (ieskaitot iemaksu decentralizētajai aģentūrai)	Saistības		4)		0,000		0,000		0,000		0,175		0,175
	Maksājumi		5)		0,000		0,000		0,000		0,175		0,175
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem			6)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ apropriācijas 1. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības		=4+6		0,000		0,000		0,000		0,175		0,175
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi		=5+6		0,000		0,000		0,000		0175		0,175
						Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2021–2027
						2024		2025		2026		2027
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)		Saistības		4)		0,000		0,000		0,000		0,175		0,175
		Maksājumi		5)		0,000		0,000		0,000		0,175		0,175
•KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)				6)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā		Saistības		=4+6		0,000		0,000		0,000		0,175		0,175
daudzgadu finanšu shēmā (atsauces summa)		Maksājumi		=5+6		0,000		0,000		0,000		0175		0,175

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi” 39

ĢENERĀLDIREKTORĀTS: <…….>			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
 Cilvēkresursi			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
 Citi administratīvie izdevumi			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ ĢD <…….>	Apropriācijas		0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

ĢENERĀLDIREKTORĀTS: <…….>			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
 Cilvēkresursi			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
 Citi administratīvie izdevumi			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ ĢD <…….>	Apropriācijas		0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ		(Saistību summa = maksājumu summa)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
		2024	2025	2026	2027
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	0,000	0,000	0,000	0,175	0,175
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	0,000	0,000	0,000	0,175	0,175

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Numurs

ĢENERĀLDIREKTORĀTS: <…….>			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija	Saistības	1.a)					0,000
	Maksājumi	2.a)					0,000
Budžeta pozīcija	Saistības	1.b)					0,000
	Maksājumi	2.b)					0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 40
Budžeta pozīcija		3)					0,000
KOPĀ apropriācijas ĢD <…….>	Saistības	= 1.a+1.b+3	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
	Maksājumi	=2.a+2.b+3	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus



2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 41

Vidējās izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 42 …

– Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 …

– Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPSUMMAS

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Pārējie administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 43

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS		Gads	Gads	Gads	Gads
		2024	2025	2026	2027
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		0	0	0	0
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	0
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	– galvenajā birojā	0	0	0	0
	– ES delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		0	0	0	0

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

	Pašreizējais Komisijas dienestos pieejamais personāls	Papildu personāls*
		Tiks finansēts no 7. izdevumu kategorijas vai pētniecības	Tiks finansēts no BA pozīcijas	Tiks finansēts no maksām
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas			Neattiecas
Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT)

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki
Ārštata darbinieki

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

Obligāti: nākamajā tabulā būtu jāiekļauj labākā aplēse par priekšlikuma/iniciatīvas sakarā veiktajām investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām.

Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, 7. izdevumu kategorijas apropriācijas būtu jānorāda noteiktajā pozīcijā.

Apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “darbības programmu politikas IT izdevumi”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas jāizmanto, lai atkārtoti izmantotu / pirktu / izstrādātu IT platformas/instrumentus, kas tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu un ar tiem saistītajiem ieguldījumiem (piem., licences, pētījumi, datu glabāšana utt.). Šajā tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālās dimensijas” sniegtajai informācijai.

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
IT izdevumi (korporatīvie)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

– pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Nav piemērojams, jo uzdevumus veiktu decentralizētās aģentūras.

– jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

Nav piemērojams, jo uzdevumus veiktu decentralizētās aģentūras.

– jāpārskata DFS

Nav piemērojams, jo uzdevumus veiktu decentralizētās aģentūras.

3.2.7.Trešo personu iemaksas

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

– nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

– ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.2.8.Aplēse par decentralizētajai aģentūrai nepieciešamajiem cilvēkresursiem un apropriāciju izmantošanu

Personāla vajadzības (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)

Aģentūra: Eiropas Banku iestāde	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads
Pagaidu darbinieki (AD funkciju grupa)				3
Pagaidu darbinieki (AST funkciju grupa)
Pagaidu darbinieki (AD+AST) – starpsumma	0	0	0	3
Līgumdarbinieki
Valstu norīkotie eksperti
Līgumdarbinieki un valstu norīkotie eksperti – starpsumma	0	0	0	0
KOPĀ personāls	0	0	0	3

Aģentūra: Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads
Pagaidu darbinieki (AD funkciju grupa)				1)
Pagaidu darbinieki (AST funkciju grupa)
Pagaidu darbinieki (AD+AST) – starpsumma	0	0	0	(1)
Līgumdarbinieki
Valstu norīkotie eksperti
Līgumdarbinieki un valstu norīkotie eksperti – starpsumma	0	0	0	0
KOPĀ personāls	0	0	0	(1)

Apropriācijas, ko sedz ES budžeta iemaksa, miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Aģentūra: Eiropas Banku iestāde	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	KOPĀ 2021.–2027. GADĀ
1. sadaļa: personāla izdevumi				0,225	0,225
2. sadaļa: infrastruktūras un pamatdarbības izdevumi				0,037	0,037
3. sadaļa: darbības izdevumi					0,000
KOPĀ apropriācijas, ko sedz ES budžets	0,000	0,000	0,000	0,263	0,263

Aģentūra: Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	KOPĀ 2021.–2027. GADĀ
1. sadaļa: personāla izdevumi				(0,075)	(0,075)
2. sadaļa: infrastruktūras un pamatdarbības izdevumi				(0,013)	(0,013)
3. sadaļa: darbības izdevumi					0,000
KOPĀ apropriācijas, ko sedz ES budžets	0,000	0,000	0,000	(0,088)	(0,088)

Apropriācijas, ko sedz maksas (attiecīgā gadījumā), miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Neattiecas

Apropriācijas, ko sedz līdzfinansējums (attiecīgā gadījumā), miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Valstu kompetento iestāžu iemaksas Eiropas Banku iestādei tiks daļēji kompensētas, samazinot valstu kompetento iestāžu iemaksas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

Aģentūra: Eiropas Banku iestāde	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	KOPĀ 2021.–2027. GADĀ
1. sadaļa: personāla izdevumi				0,338	0,338
2. sadaļa: infrastruktūras un pamatdarbības izdevumi				0,056	0,056
3. sadaļa: darbības izdevumi					0,000
KOPĀ apropriācijas, ko sedz ES budžets	0,000	0,000	0,000	0,394	0,394

Valstu kompetento iestāžu iemaksas EVTI tiks samazinātas par turpmāk tabulā norādītajām summām, kas atbilst 1 FTE:

Aģentūra: Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	KOPĀ 2021.–2027. GADĀ
1. sadaļa: personāla izdevumi				(0,112)	(0,112)
2. sadaļa: infrastruktūras un pamatdarbības izdevumi				(0,019)	(0,019)
3. sadaļa: darbības izdevumi					0,000
KOPĀ apropriācijas, ko sedz ES budžets	0,000	0,000	0,000	(0,131)	(0,131)

Pārskats/kopsavilkums par cilvēkresursiem un apropriācijām (miljonos EUR), kas nepieciešami priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai decentralizētajā aģentūrā

Savienības subsīdiju un valstu kompetento iestāžu iemaksas Eiropas Banku iestādei tiks daļēji kompensētas, samazinot subsīdiju un iemaksas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

Aģentūra: Eiropas Banku iestāde	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	KOPĀ 2021.–2027. GADĀ
Pagaidu darbinieki (AD+AST)	0	0	0	3	—
Līgumdarbinieki	0	0	0	0	—
Valstu norīkotie eksperti	0	0	0	0	—
Kopā – personāls	0	0	0	3	—
Apropriācijas, ko sedz ES budžets	0,000	0,000	0,000	0,263	0,263
Apropriācijas, ko sedz maksas (attiecīgā gadījumā)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Līdzfinansētās apropriācijas (attiecīgā gadījumā)	0,000	0,000	0,000	0,394	0,394
KOPĀ apropriācijas	0,000	0,000	0,000	0,657	0,657

EVTI darbinieku skaits tiks samazināts par vienu FTE, un tas ļaus samazināt Savienības subsīdiju un valstu kompetento iestāžu iemaksas EVTI, kā parādīts turpmāk tabulā.

Aģentūra: Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	KOPĀ 2021.–2027. GADĀ
Pagaidu darbinieki (AD+AST)	0	0	0	(1)	—
Līgumdarbinieki	0	0	0	0	—
Valstu norīkotie eksperti	0	0	0	0	—
Kopā – personāls	0	0	0	(1)	—
Apropriācijas, ko sedz ES budžets	0,000	0,000	0,000	(0,088)	(0,088)
Apropriācijas, ko sedz maksas (attiecīgā gadījumā)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Līdzfinansētās apropriācijas (attiecīgā gadījumā)	0,000	0,000	0,000	(0,131)	(0,131)
KOPĀ apropriācijas	0,000	0,000	0,000	(0,219)	(0,219)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– pašu resursus

– citus ieņēmumus

– atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 44
		2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads
[..]. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

4.Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības

Nepiemēro

4.2.Dati

Nepiemēro

4.3.Digitālie risinājumi

Nepiemēro

4.4.Sadarbspējas novērtējums

Nepiemēro

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

Nepiemēro

(1) Letta, E. (2024). Much more than a market – Speed, Security, Solidarity. Empowering the Single Market to deliver a sustainable future and prosperity for all EU Citizens (Daudz vairāk nekā tirgus – ātrums, drošība, solidaritāte: vienotā tirgus iespēju palielināšana visu ES iedzīvotāju ilgtspējīgas nākotnes un labklājības vārdā).

(2) Draghi, M. (2024). The Future of European Competitiveness—A Competitiveness Strategy for Europe (Eiropas konkurētspējas nākotne – Konkurētspējas stratēģija Eiropai).

(3) Eiropadomes secinājumi, 2024. gada aprīlis .

(4) Eiropadomes secinājumi, 2025. gada marts.

(5) Atsauksmes par uzaicinājumu iesniegt atsauksmes par vērtspapīrošanas regulējuma pārskatīšanu, 2025. gada 19. februāris – 2025. gada 26. marts, europa.eu ; atsauksmes par 2024. gada mērķorientētu apspriešanu par ES vērtspapīrošanas regulējuma darbību, 2024. gada 9. oktobris – 2024. gada 4. decembris, finance.ec.europa.eu .

(6) https://finance.ec.europa.eu/document/download/13085856-09c8-4040-918e-890a1ed7dbf2_en?filename=250319-communication-savings-investmlents-union_en.pdf.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2402/oj ).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/575/oj ).

(9) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2015/61/oj ).))

(10) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/35 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1 2015., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2015/35/oj ).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2011/61/oj ).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (pārstrādāta redakcija)(OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/65/oj).

(13) Mērķtiecīgās izmaiņas uzraudzībā ir vērstas uz to, lai uzlabotu uzraudzības efektīvu darbību saskaņā ar esošo regulējumu. Minēto pielāgojumu mērķis ir atbalstīt konsekventāku uzraudzības praksi un atvieglot pārrobežu vērtspapīrošanas darbības Savienībā. Paredzams, ka, precizējot dažus aspektus un nodrošinot skaidrāku atbildības sadalījumu, ierosinātie grozījumi sekmēs lielāku uzraudzības konverģenci, neuzliekot ieinteresētajām personām būtiskus jaunus pienākumus.

(14) Pieejama https://finance.ec.europa.eu/regulation-and-supervision/consultations-0/targeted-consultation-functioning-eu-securitisation-framework-2024_en.

(15) Vērtspapīri un tirgi – vērtspapīrošanas regulējuma pārskatīšana (europa.eu) .

(16) Viens respondents iesniedza divas atsevišķas (būtībā līdzīgas) atbildes; vēl viens respondents sniedza trīs atsevišķas atbildes. Tāpēc tika saņemtas 37 atbildes no 34 atsevišķiem respondentiem.

(17) Respondenti, kas jau bija atbildējuši mērķorientētajā apspriešanā, bija šādi: 7 sabiedrības/uzņēmumi, 15 uzņēmumu apvienības, 2 nevalstiskās organizācijas (NVO), 2 šādi respondenti bija atzīmējuši atbildes variantu “citi”.

(18) https://www.eiopa.europa.eu/system/files/2021-05/jc-2021-31-jc-report-on-the-implementation-and-functioning-of-the-securitisation-regulation.pdf .

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2402/oj).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/201 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/575/oj).

(21) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2015/61/oj ).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

(23) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1224 (2019. gada 16. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2402 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēta informācija un dati, kas iniciatoram, sponsoram un īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai, kura veic vērtspapīrošanu, jādara pieejami par vērtspapīrošanas darījumu, un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1225 (2019. gada 29. oktobris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz formātu un standartizētām veidnēm, kuras iniciatoram, sponsoram un īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai, kas veic vērtspapīrošanu, ir jāizmanto, lai darītu pieejamu informāciju un datus par vērtspapīrošanu (OV L 289, 3.9.2020., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2020/1224/oj).

(24) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1024/oj).

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/1093/oj).

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/557 (2021. gada 31. marts), ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, lai palīdzētu atgūties no Covid-19 krīzes (OV L 116, 6.4.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/557/oj).

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1129/oj ).

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (pārstrādāta redakcija) (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/65/oj ).”;

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/59/oj ).

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/806/oj ).

(33) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(34) Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu sk. BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .

(35) Dif. = diferencētās apropriācijas / Nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(36) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(37) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis Rietumbalkānos.

(38) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(39) Vajadzīgās apropriācijas būtu jānosaka, izmantojot gada vidējo izmaksu rādītājus, kas pieejami attiecīgajā BUDGpedia tīmekļa vietnē.

(40) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(41) Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(42) Kā aprakstīts 1.3.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(43) Zem tabulas norādiet, cik pilnslodzes ekvivalenta vienību no tabulā norādītā skaita jūsu ģenerāldirektorātā jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai var tikt pārdalītas un kādas ir jūsu neto vajadzības.

(44) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.