EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 17.6.2025
COM(2025) 821 final
2025/0172(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par aizsardzības gatavības projektiem vajadzīgo atļauju piešķiršanas paātrināšanu
EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 17.6.2025
COM(2025) 821 final
2025/0172(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par aizsardzības gatavības projektiem vajadzīgo atļauju piešķiršanas paātrināšanu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Krievijas iebrukums Ukrainā ir uzsvēris nepieciešamību stiprināt ES mēroga aizsardzības ražojumu tirgu, lai tas spētu atbalstīt dalībvalstu aizsardzības gatavību, saskaroties ar jauniem drošības apdraudējumiem. Pašreizējais konflikts ir atklājis neaizsargātību Eiropas aizsardzības kopainā, uzsverot, cik svarīga ir saliedēta un noturīga aizsardzības industriālā bāze. Labi funkcionējošs ES aizsardzības tirgus ir būtisks, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir piekļuve nepieciešamajām aizsardzības spējām, tehnoloģijām un ražojumiem, lai efektīvi reaģētu uz pašreizējiem un turpmākiem drošības apdraudējumiem.
Mainīgā ģeopolitiskā kopaina ir būtiski ietekmējusi ES aizsardzības tirgu, radot piegādes ķēžu traucējumus, palielinot pieprasījumu pēc aizsardzības ražojumiem un vajadzību pēc sadarbspējīgiem un inovatīviem risinājumiem. Tomēr spēkā esošie tiesību akti, kas ietekmē ES aizsardzības tirgu, nav pielāgoti pašreizējām problēmām, un tas kavē dalībvalstu spēju ātri un efektīvi reaģēt uz jauniem apdraudējumiem. Pašreizējais regulējums, kas izstrādāts miera laikā, bieži vien neļauj ātri reaģēt uz dalībvalstu steidzamajām vajadzībām un nenodrošina nepieciešamos stimulus investīcijām aizsardzības pētniecībā un izstrādē, jo īpaši nolūkā nākamajos četros gados veicināt investīcijas aizsardzības jomā vismaz 800 miljardu EUR apmērā, kā norādīts Kopīgajā baltajā grāmatā par aizsardzības gatavību 1 .
Reaģējot uz šīm problēmām, ES ir jāveic pasākumi, lai stiprinātu ES mēroga aizsardzības ražojumu tirgu, veicinot integrētāku un konkurētspējīgāku aizsardzības industriālo bāzi. Izveidojot stabilāku un noturīgāku ES aizsardzības tirgu un attīstot nepieciešamo infrastruktūru, ES var atbalstīt dalībvalstu aizsardzības gatavību, veicināt Eiropas stratēģisko autonomiju un stabilāku un drošāku Eiropas drošības vidi.
Šis priekšlikums ir daļa no aizsardzības gatavības Omnibus paketes. Papildus spēkā esošā regulējuma vienkāršošanai, kas paredzēta citos tiesību aktos, šajā priekšlikumā ir ierosināts izveidot īpašu paātrinātu procedūru ar aizsardzības gatavību saistītu atļauju piešķiršanai.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šā priekšlikuma mērķis ir pielāgot noteikumus, ar ko reglamentē ES mēroga aizsardzības tirgu, pašreizējai drošības situācijai, veicot mērķtiecīgas korekcijas, ar kurām vienkāršo administratīvās procedūras, samazina birokrātiju un sniedz elastīgākus risinājumus. Racionalizējot procedūras un samazinot birokrātiskos šķēršļus, priekšlikuma mērķis ir izveidot dinamiskāku un reaģētspējīgāku ES aizsardzības tirgu, kas ir labāk sagatavots, lai atbalstītu dalībvalstu aizsardzības gatavību un veicinātu konkurētspējīgas un inovatīvas Eiropas aizsardzības industrijas attīstību.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Priekšlikums palīdz sasniegt mērķus, proti, uzlabot ES aizsardzības spējas un stiprināt tās stratēģisko autonomiju, vienlaikus atbalstot arī inovatīvu un ilgtspējīgu aizsardzības tehnoloģiju izstrādi. Ar šo priekšlikumu izveidotā paātrinātā atļauju piešķiršanas procedūra atvieglos aizsardzības gatavības projektu ātru izvēršanu un gaidāmās investīcijas aizsardzības jomā vismaz 800 miljardu EUR apmērā nākamajos četros gados, nodrošinot, ka ES aizsardzības industrija var ātri reaģēt uz jauniem drošības apdraudējumiem un veicināt Eiropas iedzīvotāju aizsardzību. Racionalizējot atļauju piešķiršanas procesu, šis priekšlikums arī palīdzēs samazināt administratīvo slogu un izmaksas aizsardzības jomas uzņēmumiem, dodot tiem iespēju pievērst galveno uzmanību ES dalībvalstu vajadzību apmierināšanai saistībā ar progresīvu tehnoloģiju izstrādi un augsti kvalificētu darbvietu radīšanu.
Ierosinātie pasākumi veicinās arī ES noturību un stratēģisko autonomiju, nodrošinot ar aizsardzību saistīto svarīgo tehnoloģiju piegādes drošību, kam ir izšķiroša nozīme saistībā gan ar atbalstu ES aizsardzības spēju attīstībai, gan ar sabiedrisko kārtību un drošību. Veicinot spēcīgas un inovatīvas aizsardzības industrijas attīstību, šis priekšlikums palīdzēs mazināt ES atkarību no trešo valstu piegādātājiem un uzlabos ES spēju reaģēt uz jauniem drošības apdraudējumiem.
Priekšlikums atbilst ES politikai drošības, veselības un vides jomā, jo tas nepazemina standartus, bet ir vērsts uz procedūru paātrināšanu. Priekšlikums neskar piemērojamajos atļauju piešķiršanas procesos paredzētās rūpīgās pārbaudes līmeni.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 114. pants. Šajā regulā ierosināto pasākumu mērķis ir saglabāt labi funkcionējošu iekšējo tirgu, jo īpaši ES mēroga aizsardzības tirgu. Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko kontekstu, ES dalībvalstīm ir strauji jāpalielina sava aizsardzības gatavība. Šajā nolūkā būs vajadzīgas investīcijas aizsardzības gatavībā, lai nodrošinātu ES mēroga aizsardzības tirgus (piem., ražotnes, testēšanas iekārtas, kā arī nepieciešamā infrastruktūra) darbību. Šādiem attīstības projektiem, kuru mērķis ir palielināt dalībvalstu vai ES aizsardzības gatavību, ir jāpiešķir vairākas atļaujas. Ja dažās iekšējā tirgus daļās būtu paredzēts daudz īsāks atļauju piešķiršanas process, tiktu būtiski apdraudēta iekšējā tirgus netraucēta darbība. Šis priekšlikums nodrošina, ka aizsardzības gatavības projektiem vajadzīgo atļauju piešķiršanas process ir ātrs un saskaņots visās dalībvalstīs.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Dalībvalstis vienas pašas nevar sasniegt šajā priekšlikumā izklāstītos mērķus, jo šīm problēmām ir pārrobežu raksturs. Aizsardzības industrija ir cieši integrēta un savstarpēji saistīta, un tās uzņēmumi darbojas vairākās dalībvalstīs un izmanto sarežģītas piegādes ķēdes, kas sniedzas pāri valstu robežām. Ierosinātās darbības ir vērstas uz jomām, kurās rīcībai Savienības līmenī ir pierādāma pievienotā vērtība, ņemot vērā vajadzīgo centienu mērogu, ātrumu un apjomu. Izveidojot paātrinātu atļauju piešķiršanas procedūru ES līmenī, šā priekšlikuma mērķis ir radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus aizsardzības jomas uzņēmumiem, kas darbojas ES, nodrošinot, ka tie var ātri un efektīvi palielināt aizsardzības industrijas ražošanas jaudu. ES kolektīvajiem aizsardzības centieniem ir jābūt saskaņotiem, un ierosinātais mehānisms atvieglos aizsardzības gatavības projektu ātru izvēršanu.
Nepietiekama dalībvalstu rīcības saskaņotība attiecībā uz aizsardzības gatavības projektiem vajadzīgo atļauju piešķiršanas procesu varētu rosināt centienus noteikt pēc iespējas zemākus regulatīvos standartus vai dot konkurences priekšrocības dažām iekšējā tirgus daļām. Tas nebūtu vēlams, jo tas negatīvi ietekmētu aizsardzības ražojumu piegādes drošību, kas varētu mazināt ES spēju reaģēt uz jauniem drošības apdraudējumiem. Ierosinātais mehānisms neietekmē attiecīgo atļauju piešķiršanas faktisko pamatu, bet gan izveido vienotu kontaktpunktu dalībvalstīs un elastīgāku atļauju pieteikumu izskatīšanas veidu. Tas ļaus aizsardzības jomas uzņēmumiem efektīvāk iegūt attiecīgās atļaujas, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo vides, veselības un drošības standartu ievērošanu.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam tādā ziņā, ka tas nepārsniedz minimumu, kas vajadzīgs, lai Eiropas līmenī sasniegtu noteiktos mērķus, un kas ir nepieciešams šim nolūkam.
Ņemot vērā nepieredzēto ģeopolitisko situāciju, ievērojamos draudus Savienības drošībai un nepieredzēto investīciju apmēru aizsardzības jomā nākamajos četros gados, ierosinātā politikas pieeja ir samērīga ar identificēto problēmu mērogu un smagumu. Šā priekšlikuma mērķis ir stiprināt dalībvalstu aizsardzības gatavību, veicot pasākumus nolūkā nodrošināt netraucētu ES mēroga aizsardzības tirgus darbību, ņemot vērā aizsardzības industrijas ražošanas jaudas masveida un steidzamu palielināšanu.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Komisija ierosina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu. Tas ir piemērotākais juridiskais instruments, jo tikai ar regulu, ko piemēro vienādi, kas ir saistoša un tieši piemērojama, var nodrošināt vienādības pakāpi, kāda nepieciešama, lai atvieglotu aizsardzības gatavības projektu izvēršanu.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Neattiecas.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Apspriešanās ar ieinteresētajām personām bija visaptveroša un ietvēra publisku aptauju, kas bija pieejama līdz 2025. gada 22. aprīlim, kā arī vairākas mērķorientētas tikšanās ar dalībvalstīm, attiecīgo Savienības uzņēmumu pārstāvjiem un citām galvenajām ieinteresētajām personām. Šajā apspriešanās procesā, ņemot vērā arī Komisijas pieredzi attiecīgo tiesību aktu īstenošanā, tika identificēti galvenie šķēršļi un problēmas ES normatīvajā vidē. Pamatojoties uz saņemtajiem vērtīgajiem apsvērumiem un Komisijas īpašajām zināšanām, šajā regulā izklāstīto priekšlikumu mērķis ir risināt šīs galvenās problēmas un uzlabot ES tiesiskā regulējuma vispārējo efektivitāti.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Neattiecas.
•Ietekmes novērtējums
Eiropadome savos 2025. gada 6. marta secinājumos aicināja Komisiju paātrināt “darbu visos virzienos, lai nākamajos piecos gados apņēmīgi palielinātu Eiropas aizsardzības gatavību”. Turklāt tajos pašos secinājumos Eiropadome nepārprotami aicināja Komisiju ātri veikt turpmākus vienkāršošanas pasākumus drošības un aizsardzības jomā.
Tā kā šis priekšlikums ir steidzams, jo tas tika izstrādāts, lai atbalstītu Eiropas aizsardzības industrijas ātru pielāgošanos jaunajai ģeopolitiskajai videi un palīdzētu valstij, kurā kopš 2023. gada sākuma notiek karš, pirms aizsardzības gatavības Omnibus paketes pieņemšanas nebija iespējams veikt ietekmes novērtējumu. Trijos mēnešos pēc šā priekšlikuma pieņemšanas Komisija iesniegs dienestu darba dokumentu, lai sīki pamatotu šo tiesību aktu un izskaidrotu tā piemērotību identificēto politikas mērķu sasniegšanai saskaņā ar attiecīgajiem labāka regulējuma noteikumiem.
Šis priekšlikums attiecas uz ierobežotām un mērķorientētām izmaiņām tiesību aktos. Tās ir noteiktas, balstoties uz tiesību aktu īstenošanā gūto pieredzi. Tās būtiski neietekmē rīcībpolitiku, bet tikai garantē efektīvāku un lietderīgāku īstenošanu. Tā kā izmaiņas ir mērķorientētas un nekādi īpaši rīcībpolitikas risinājumi nav nepieciešami, nav vajadzīgs arī ietekmes novērtējums. Tomēr pievienotajā paziņojumā ir aplūkoti šādu pasākumu ietekmes elementi, to vidū arī šajā kontekstā veiktās ES sabiedriskās aptaujas rezultātu analīze.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Paredzams, ka priekšlikums izveidot vienotu kontaktpunktu ar atļaujām saistītu darbību veikšanai aizsardzības nozarē un ieviest arī ātru atļauju piešķiršanas procedūru samazinās atbilstības nodrošināšanas izmaksas MVU, lieliem uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām aizsardzības nozarē. Ja tiks izveidots vienots dalībvalstu kontaktpunkts, uzņēmumiem vairs nebūs jāvēršas vairākās iestādēs un administratīvajās struktūrās, lai saņemtu atļaujas, un tas samazinās administratīvu uzdevumu veikšanai patērēto laiku un resursus. Šī administratīvo procedūru vienkāršošana būtiski samazinās nenoteiktību, nodrošinot aizsardzības jomas uzņēmumiem lielāku noteiktību un paredzamību, kā arī dodot tiem iespēju ar lielāku pārliecību plānot savas darbības saistībā ar aizsardzības gatavību.
Paātrinātā procedūra, kurā paredzēts, ka atļauja tiek piešķirta, ja noteiktajā termiņā atbilde netika saņemta, arī paātrinās atļauju izdošanas procesu, dodot iespēju aizsardzības jomas uzņēmumiem ātrāk sākt projektus, mazinot kavēšanos un līdz minimumam samazinot saistītās izmaksas. Šis racionalizētais process uzlabos ES aizsardzības nozares konkurētspēju, jo īpaši attiecībā uz MVU, kas spēs ātrāk reaģēt uz mainīgajiem tirgus apstākļiem un klientu vajadzībām. Efektīvāks un paredzamāks atļauju izdošanas process padarīs ES aizsardzības nozari pievilcīgāku gan vietējiem, gan ārvalstu investoriem, un tas varētu palielināt investīcijas un izaugsmi šajā nozarē.
Tas atvieglos tirdzniecību aizsardzības nozarē, jo īpaši attiecībā uz MVU, kuri varēs vieglāk eksportēt savus ražojumus un pakalpojumus, veicinot starptautiskās tirdzniecības izaugsmi. Vienota kontaktpunkta un paātrinātas procedūras izveide arī atvieglos sadarbību starp ES aizsardzības jomas uzņēmumiem un to starptautiskajiem partneriem, un tas veicinās kopīgu projektu izstrādi un sadarbības attīstību, vienlaikus nodrošinot starptautisko nolīgumu un samērīgu prasību izpildi, lai samazinātu MVU un citu ieinteresēto personu administratīvo slogu.
•Pamattiesības
Neattiecas.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Lai sniegtu palīdzību spēju veidošanā nolūkā atbalstīt vienota kontaktpunkta izveidi vai darbību, pēc dalībvalsts pieprasījuma varēs izmantot Eiropas Aizsardzības industrijas programmas (EAIP) finansējumu, tiklīdz tā būs pieņemta un atbilstoši saskaņotajam programmas budžetam. Spēju veidošanas atbalsts saskaņā ar šo priekšlikumu ietilpst EAIP atbalsta darbību tvērumā. Ņemot vērā ierobežoto ietekmi uz budžetu, tiesību akta finanšu pārskats netiks sagatavots.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Neattiecas.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Ar šo regulu izveido racionalizētus atļauju piešķiršanas procesus saistībā ar aizsardzības gatavības projektiem. Visi aizsardzības gatavības projekti gūs labumu no tā, ka dalībvalstis izraugās valsts kompetento iestādi, kura darbojas kā vienots kontaktpunkts un ir atbildīga par atļauju izsniegšanas koordinēšanu un atvieglošanu, par norādījumu sniegšanu uzņēmējiem, kā arī par to, lai tiktu nodrošināts, ka informācija ir publiski pieejama un ka visus dokumentus var iesniegt digitāli. Regulā ir noteikti sīki izstrādāti atļauju piešķiršanas procedūru grafiki. Priekšlikums atbilst Savienības tiesību aktiem par atļauju piešķiršanu.
2025/0172 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par aizsardzības gatavības projektiem vajadzīgo atļauju piešķiršanas paātrināšanu
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 2 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Kā uzsvērts Kopīgajā baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības gatavību 2030 3 , Savienība saskaras ar akūtu un aizvien pieaugošu apdraudējumu, kas saistīts ar pilna mēroga konflikta atgriešanos Eiropā. Reaģējot uz šo problēmu, kas aizvien saasinās, ir ļoti svarīgi, lai Savienība apņēmīgi rīkotos nolūkā stiprināt savu aizsardzības gatavību. Ir steidzami jāpalielina Eiropas aizsardzības gatavība, lai, vēlākais, līdz 2030. gadam nodrošinātu, ka Eiropai ir spēcīga un pietiekama Eiropas aizsardzības pozīcija. Balstoties uz prognozēm par to instrumentu pakāpenisku ieviešanu, kas ierosināti saskaņā ar plānu “ReArm Europe/Gatavība 2030”, nākamajos četros gados investīcijas aizsardzības jomā varētu sasniegt vismaz 800 miljardus EUR. Būtisks šo centienu aspekts ir nepieciešamība palielināt Savienības aizsardzības industrijas ražošanas jaudu, lai tā varētu efektīvi reaģēt uz jauniem drošības apdraudējumiem. Lai sasniegtu šo mērķi, būtiska nozīme ir regulējuma vienkāršošanai un saskaņošanai. Racionalizējot un saskaņojot tiesisko regulējumu, Savienība var radīt labvēlīgāku vidi aizsardzības industrijas darbībai, inovācijai un tādu spēju veidošanai, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu Eiropas drošību un aizsardzības gatavību.
(2)Šajā kontekstā aizsardzības gatavība būtu jāsaprot kā dalībvalstu spēja paredzēt un novērst ar aizsardzību saistītas krīzes, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/81/EK 4 , un reaģēt uz tām, izmantojot proaktīvu un koordinētu pieeju. Tas ietver tādas aizsardzības industrijas jaudas pieejamības nodrošināšanu, kas vajadzīga, lai iegūtu un uzturētu nepieciešamos resursus, spējas un infrastruktūru nolūkā efektīvi reaģēt uz šādām krīzēm.
(3)Lai izveidotu vai paplašinātu objektus un infrastruktūru un veiktu darbības, kas saistītas ar aizsardzības gatavību, bieži vien ir jāpiesakās vairākām attiecīgām atļaujām un apstiprinājumiem. Esošie atļauju piešķiršanas procesi, kas attiecas uz novērtējumiem dažādās jomās, bieži vien ir gari un apgrūtinoši. Minētajās procedūrās pašlaik nav Savienības mēroga noteikumu par paātrinātiem procesiem, kas raksturīgi aizsardzības gatavības darbībām, un tas kavē aizsardzības industrijas ražošanas un ar to saistītās infrastruktūras savlaicīgu izvēršanu, kā arī aizsardzības gatavības darbības un investīcijas, kas ir būtiskas, lai apmierinātu jaunās drošības prasības.
(4)Valsts atļauju piešķiršanas procesi garantē aizsardzības gatavības projektu drošumu un drošību, kā arī to atbilstību vides, sociālajām un citām drošuma prasībām. Savienības vides tiesību aktos ir paredzēti kopīgi nosacījumi par valsts atļauju piešķiršanas procesa saturu, tādējādi nodrošinot augstu vides aizsardzības līmeni un ļaujot ilgtspējīgi izmantot Savienības potenciālu visā izejvielu vērtības ķēdē.
(5)Vienlaikus valstu atļauju piešķiršanas procesu neparedzamība un sarežģītība, kā arī bieži vien ilgais to piešķiršanai nepieciešamais laiks mazina dalībvalstu aizsardzības gatavības efektīvai stiprināšanai vajadzīgo investīciju drošību. Turklāt attiecīgajiem projektiem vajadzīgo atļauju piešķiršanas procesa struktūra un ilgums dažādās dalībvalstīs var ievērojami atšķirties. Tāpēc, lai nodrošinātu un paātrinātu aizsardzības gatavības projektu efektīvu īstenošanu, dalībvalstīm tiem būtu jāpiemēro racionalizēti un paredzami atļauju piešķiršanas procesi.
(6)Lai gan dažas dalībvalstis ir veikušas vai, visticamāk, veiks pasākumus, lai paātrinātu aizsardzības industrijai paredzētu atļauju piešķiršanas procesus, to var darīt dažādos veidos un tas varētu radīt šķēršļus iekšējā tirgus darbībai aizsardzības nozarē. Ir pierādījies, ka atšķirīgi valstu tiesību akti attiecībā uz aizsardzības projektiem paredzēto atļauju piešķiršanas procesa plānošanu rada problēmas Eiropas attiecīgajās aizsardzības ražojumu piegādes ķēdēs. Lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, ir jāizstrādā saskaņoti noteikumi atļauju piešķiršanas procesu paātrināšanai.
(7)Lai gan Savienības iestādes var sniegt norādījumus un satvarus, par atļauju piešķiršanu un paātrināto atļauju piešķiršanas procesu atvieglošanu atbildīgas galvenokārt ir dalībvalstis. Dalībvalstīm ir vislabākās iespējas ieviest izmaiņas, kas atbilst to konkrētajai administratīvajai un regulatīvajai videi.
(8)Ir steidzami jāsamazina aizsardzības gatavības projektiem vajadzīgo atļauju piešķiršanas procesu sarežģītība un ilgums. Izveidojot valstu atļauju piešķiršanas regulējumus, kuros prioritāte tiek piešķirta šiem projektiem un kuri nodrošina to ātru īstenošanu, Savienības mērķis ir, vēlākais, līdz 2030. gadam uzlabot savu aizsardzības industrijas ražošanas jaudu un aizsardzības gatavību.
(9)Lai risinātu šīs problēmas, aizsardzības industrijai ir jāvar izmantot noteikumus, kas izrādījušies efektīvi industrijas atļauju piešķiršanas procesu racionalizēšanā. Mērķis ir saīsināt atļauju piešķiršanas termiņus attiecībā uz aizsardzības industrijas darbībām, to vidū jaunu spēkstaciju un saistītās infrastruktūras būvniecībai, esošo objektu paplašināšanai, testēšanas vietu izveidei, apmācībai un sertificēšanai, vienlaikus arī pamatojoties uz spēkā esošajiem piemērojamajiem noteikumiem un paplašinot tos.
(10)Savienības tiesību aktu ievērošana, arī, piemēram, attiecībā uz ūdeni, atkritumu apsaimniekošanu, gaisu, ekosistēmām, dzīvotnēm, arheoloģiju, biodaudzveidību un putnu aizsardzību, ir atļauju piešķiršanas procedūras neatņemama sastāvdaļa, arī aizsardzības nozarē. Šādi noteikumi ir būtisks aizsardzības pasākums, kas nodrošina, ka negatīvā ietekme tiek novērsta vai samazināta līdz minimumam. Tomēr, lai nodrošinātu, ka aizsardzības gatavības projektiem paredzēto atļauju piešķiršanas procedūras ir paredzamas un savlaicīgas, būtu jāizmanto visas iespējas vajadzīgos novērtējumus un atļaujas racionalizēt, vienlaikus, piemēram, nepazeminot vides aizsardzības līmeni. Šajā ziņā būtu jānodrošina, ka nepieciešamie novērtējumi tiek apvienoti, lai novērstu nevajadzīgu pārklāšanos.
(11)Lai veicinātu efektīvu un savlaicīgu ar aizsardzības gatavības pasākumiem un aizsardzības industrijas ražošanas izvēršanu saistīto administratīvo atļauju pieteikumu izskatīšanu, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka kompetentās valsts iestādes īsteno paātrinātas procedūras. Minētajām iestādēm būtu jānodrošina pēc iespējas ātrāka šādu pieteikumu juridiskā apstrāde, tādējādi dodot iespēju laikus reaģēt uz aizsardzības gatavības vajadzībām.
(12)Vienota kontaktpunkta izveide ar aizsardzības pasākumiem saistītiem industrijas atļauju pieteikumiem ir paredzēta, lai racionalizētu saziņu, samazinātu administratīvo slogu un vēl vairāk paātrinātu atļauju piešķiršanas procesu, nosakot skaidrus un juridiski saistošus termiņus un tādējādi nodrošinot ar aizsardzību saistītu industrijas pieteikumu efektīvu izskatīšanu. Turklāt tas sniegs noteiktību investoriem, garantējot atļauju pieteikumu ātru izskatīšanu un ierobežojot investīciju riskus, kas saistīti ar ilgstošām procedūrām.
(13)Lai paātrinātu vienoto kontaktpunktu pilnīga darbības potenciāla sasniegšanu, dalībvalstīm, ciktāl iespējams, būtu jāizmanto iespējamā papildināmība ar esošajiem vienotajiem kontaktpunktiem, piemēram, ar tiem, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1735 5 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1252 6 .
(14)Turklāt dalībvalstīm būtu jāsniedz nepieciešamais administratīvais atbalsts aizsardzības gatavības projektiem, kas izvietoti to teritorijā, lai atvieglotu to savlaicīgu un efektīvu īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot minētajos projektos iesaistīto mazo un vidējo uzņēmumu un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu vajadzībām, sniedzot palīdzību saistībā ar piemērojamo administratīvo un ziņošanas pienākumu izpildi, informējot sabiedrību, lai palielinātu projektu pieņemšanu, un vadot projektu virzītājus atļauju piešķiršanas procesā.
(15)Komisija vienotajam kontaktpunktam var piedāvāt spēju veidošanas atbalstu, arī tehnisko palīdzību, apmācību, uzraudzību un izvērtēšanu, lai attīstītu un stiprinātu spējas, procesus un resursus, kas vienotajiem kontaktpunktiem ir jāattīsta šīs regulas īstenošanas nolūkā. Šādu atbalstu var pieprasīt dalībvalstis, un tas ietilps Eiropas Aizsardzības industrijas programmas [atsauce tiks pievienota pēc EAIP pieņemšanas] atbalsta darbību tvērumā.
(16)Lai nodrošinātu skaidrību par aizsardzības gatavības projektu atļauju statusu un ierobežotu potenciāli ļaunprātīgas tiesvedības efektivitāti, vienlaikus neierobežojot jautājuma efektīvu izskatīšanu tiesā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka jebkurš strīds saistībā ar aizsardzības gatavības projektiem paredzēto atļauju piešķiršanas procesu tiek atrisināts savlaicīgi. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka projektu virzītājiem ir pieejamas vienkāršas strīdu izšķiršanas procedūras un ka visās ar aizsardzības gatavības projektiem saistītajās administratīvajās, tiesas vai strīdu izšķiršanas procedūrās tie tiek izskatīti steidzamā kārtībā tādā mērā, kādā valsts tiesību aktos ir paredzētas šādas steidzamības procedūras.
(17)Lai projektu virzītājiem un citiem investoriem sniegtu aizsardzības gatavības projektu izvēršanai nepieciešamo drošību un skaidrību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ar šiem projektiem saistītie atļauju piešķiršanas procesi nepārsniedz iepriekš noteiktos termiņus.
(18)Šī regula attiecīgā gadījumā neskar pienākumus, kas izriet no starptautiskajām tiesībām.
(19)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga vai iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1)“aizsardzības gatavības projekts” ir darbību, investīciju un pasākumu kopums, kura mērķis ir uzlabot dalībvalsts vai vairāku dalībvalstu aizsardzības gatavību, arī attīstot aizsardzības industriju;
(2)“aizsardzības industrija” ir visi uzņēmumi, kas iesaistīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/43/EK 7 3. panta 1. punktā definēto ar aizsardzību saistīto ražojumu izstrādē, ražošanā un izgatavošanā;
(3)“aizsardzības gatavība” ir dalībvalsts vai vairāku dalībvalstu gatavība saistībā ar aizsardzību reaģēt uz krīzi, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK 8 1. panta 10. punktā;
(4)“vidējas kapitalizācijas uzņēmums” jeb “VKU” ir vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/697 2. panta 15) punktā 9 ;
(5)“mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas definēti Komisijas Ieteikuma (ES) 2025/1099 10 pielikumā;
(6)“atļauju piešķiršanas process” ir process, kas attiecas uz visām attiecīgajām atļaujām, arī atļaujām, kas vajadzīgas, lai būvētu, paplašinātu, pārveidotu un vadītu aizsardzības gatavības projektus, un uz visiem nepieciešamajiem administratīvajiem posmiem no apstiprinājuma, ka pieteikums ir pilnīgs, līdz tam, kad attiecīgais vienotais kontaktpunkts paziņo galīgo lēmumu par minēto pieteikumu;
(7)“projekta virzītājs” ir jebkurš uzņēmums vai uzņēmumu konsorcijs, kas attīsta aizsardzības gatavības projektu;
(8)“mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir mazie un vidējie uzņēmumi, kā noteikts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK 11 pielikuma 2. pantā.
2. pants
Vienotais kontaktpunkts
1.Līdz .. [trīs mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] katra dalībvalsts izveido vai izraugās vienu iestādi par vienoto kontaktpunktu attiecīgajā administratīvajā līmenī.
2.Vienotais kontaktpunkts ir atbildīgs par atļauju piešķiršanas procesa atvieglošanu un koordinēšanu aizsardzības gatavības projektiem un par informācijas sniegšanu par administratīvo procesu racionalizēšanu saskaņā ar 3. pantu, kā arī par informācijas sniegšanu projektu virzītājiem par to, kad pieteikums tiek uzskatīts par pilnīgu saskaņā ar 5. panta 6. punktu.
3.Vienotais kontaktpunkts, kas izveidots vai izraudzīts saskaņā ar 1. punktu, ir vienīgais projekta virzītāja kontaktpunkts aizsardzības gatavības projekta atļauju piešķiršanas procesā. Tas paziņo projekta virzītājam galīgo lēmumu minētajā procesā.
4.Projektu virzītājiem ir atļauts visus atļauju piešķiršanas procesam nozīmīgos dokumentus iesniegt elektroniski.
5.Kompetentās iestādes nodrošina, ka tiek ņemti vērā visi attiecīgie pētījumi, kas veikti, vai atļaujas vai pilnvarojumi, kas izdoti konkrētam projektam, un ka netiek prasīts pētījumus, atļaujas vai pilnvarojumus dublēt, ja vien Savienības vai valsts tiesību aktos nav noteikts citādi.
6.Dalībvalstis nodrošina, ka vienotajam kontaktpunktam un visām kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par jebkuru posmu atļauju piešķiršanas procesos, arī par visiem procedūras posmiem, ir pietiekams skaits kvalificētu darbinieku un pietiekami finanšu, tehniskie un tehnoloģiskie resursi, arī – attiecīgā gadījumā – prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, lai tie varētu sekmīgi pildīt šajā regulā noteiktos uzdevumus.
7.Iestādes, kas ir iesaistītas atļauju piešķiršanas procesā, un citas attiecīgās iestādes attiecīgajam vienotajam kontaktpunktam precizē un dara pieejamas prasības un visu informāciju, ko projekta virzītājs pieprasa pirms atļauju piešķiršanas procesa sākuma.
8.Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija var palīdzēt minētās dalībvalsts iestādēm spēju veidošanā, kas vajadzīgas šīs regulas īstenošanai, jo īpaši vienotā kontaktpunkta izveidē vai darbībā.
3. pants
Informācijas piekļūstamība tiešsaistē
Dalībvalstis tiešsaistē centralizētā un viegli pieejamā veidā nodrošina publisku piekļuvi šādai informācijai par atļauju piešķiršanas procesiem, kas attiecas uz aizsardzības gatavības projektiem:
(a)vienotie kontaktpunkti, kas minēti 2. panta 1. punktā;
(b)atļauju piešķiršanas process, arī informācija par strīdu izšķiršanu saistībā ar atļauju piešķiršanas procesu, arī attiecīgā gadījumā alternatīvi strīdu izšķiršanas mehānismi, ja šādas procedūras ir paredzētas valsts tiesību aktos;
(c)finansēšanas un investīciju pakalpojumi;
(d)finansējuma ieguves iespējas Savienības vai dalībvalsts līmenī;
(e)uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumi, arī, bet ne tikai, attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, vietējiem nodokļu tiesību aktiem vai darba tiesībām.
4. pants
Īstenošanas paātrināšana
Dalībvalstis sniedz administratīvu atbalstu aizsardzības gatavības projektiem, ko īsteno to teritorijā, īpašu uzmanību pievēršot minētajos projektos iesaistītajiem MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, arī maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, citastarp sniedzot:
(a)palīdzību saistībā ar piemērojamo administratīvo un ziņošanas pienākumu izpildi;
(b)palīdzību projektu virzītājiem sabiedrības informēšanā;
(c)palīdzību projektu virzītājiem, jo īpaši MVU un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, atļauju piešķiršanas procesā.
5. pants
Atļauju piešķiršanas procesa ilgums
1.Aizsardzības gatavības projektu atļauju piešķiršanas process, ieskaitot arī attiecīgās atļaujas piešķiršanu, nepārsniedz [60] dienas.
2.Ja aizsardzības gatavības projekts vienā objektā paredz būvēt vairākus kompleksus vai vienības, projekta virzītājs un vienotais kontaktpunkts var vienoties par projekta sadalīšanu vairākos mazākos projektos, lai ievērotu piemērojamos termiņus.
3.Izņēmuma gadījumā, ja tas nepieciešams ierosināto aizsardzības gatavības projektu rakstura, sarežģītības, atrašanās vietas vai mēroga dēļ, 1. punktā minētos termiņus pirms to beigām un katrā gadījumā atsevišķi dalībvalsts var vienu reizi pagarināt – ne vairāk kā par 30 dienām.
4.Ja dalībvalsts uzskata, ka aizsardzības gatavības projekts rada ārkārtēju risku darba ņēmēju vai vispārējās sabiedrības veselībai un drošībai, un ja ir vajadzīgs papildu laiks, lai pārliecinātos, ka ir ieviesti pasākumi apzināmo risku novēršanai, tā 1. punktā minētos termiņus var pagarināt par 60 dienām, pieņemot šādu lēmumu 30 dienu laikā no atļauju piešķiršanas procesa sākuma.
5.Piemērojot 3. vai 4. punktu, vienotais kontaktpunkts rakstiski informē projekta virzītāju par termiņa pagarinājuma iemesliem un par datumu, kad ir gaidāms galīgais lēmums.
6.Ne vēlāk kā 15 dienās no atļaujas piešķiršanas pieteikuma saņemšanas, attiecīgais vienotais kontaktpunkts atzīst, ka pieteikums ir pilnīgs un to, vai ir piemērojama šī regula, vai – ja projekta virzītājs nav nosūtījis visu pieteikuma apstrādei vajadzīgo informāciju – pieprasa projekta virzītājam iesniegt pilnīgu pieteikumu bez nepamatotas kavēšanās, precizējot trūkstošo informāciju. Ja iesniegto pieteikumu par nepilnīgu uzskata otro reizi, vienotais kontaktpunkts [15] dienās pēc otrās iesniegšanas var iesniegt otru informācijas pieprasījumu. Vienotais kontaktpunkts nepieprasa informāciju jomās, uz kurām neattiecas pirmais informācijas pieprasījums, un tam ir tiesības pieprasīt tikai papildu pierādījumus, lai aizpildītu identificēto trūkstošo informāciju. Dienu, kad vienotais kontaktpunkts pieteikumu ir atzinis par pilnīgu, uzskata par atļauju piešķiršanas procesa sākumu minētajam pieteikumam.
7.Šajā pantā noteiktie termiņi jebkuram no atļauju piešķiršanas procesiem neskar nekādus īsākus termiņus, ko noteikušas dalībvalstis.
8.Ja vienotais kontaktpunkts neinformē projekta virzītāju par atļauju piešķiršanas procesa iznākumu 1. punktā noteiktajā termiņā, kas attiecīgā gadījumā pagarināts saskaņā ar 3. un 4. punktu, uzskata, ka atļaujas, uz kurām attiecas pieteikums, ir piešķirtas. Vienotais kontaktpunkts nekavējoties sniedz projekta virzītājam rakstisku apstiprinājumu, norādot, ka atļaujas ir piešķirtas netieši, pamatojoties uz iesniegto pieteikumu.
6. pants
Plānošana
1.Valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kas atbild par plānu, to vidū zonējuma, telpiskā plānojuma un zemes izmantošanas plānu, sagatavošanu, attiecīgā gadījumā šādos plānos iekļauj normas par aizsardzības gatavības pasākumu, projektu un vajadzīgās infrastruktūras izstrādi. Lai veicinātu aizsardzības gatavības projektu izstrādi, dalībvalstis nodrošina, ka visi attiecīgie telpiskās plānošanas dati ir pieejami tiešsaistē saskaņā ar 3. pantu.
2.Ja plānos ir iekļautas normas par aizsardzības gatavības projektu un tiem nepieciešamās infrastruktūras izstrādi un ja tie ir jānovērtē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK 12 un Padomes Direktīvas 92/43/EEK 13 6. pantu, šādus novērtējumus apvieno. Attiecīgā gadījumā apvienotajā novērtējumā pievēršas arī ietekmei uz potenciāli skartajiem ūdensobjektiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK 14 . Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm ir jānovērtē esošo un nākotnes darbību ietekme uz jūras vidi, arī sauszemes un jūras mijiedarbība, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/89/ES 15 4. pantā, un apvienotais novērtējums attiecas arī uz šo ietekmi. Tas, ka novērtējumi tiek apvienoti saskaņā ar šo punktu, neietekmē to saturu vai kvalitāti. Apvienoto novērtējumu veic šajā regulā noteiktajos termiņos.
7. pants
Aizsardzības gatavības projektu prioritārais statuss
Visas ar aizsardzības gatavības projektiem saistītās strīdu izšķiršanas procedūras, tiesvedību, pārsūdzības un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kā arī administratīvos procesus valstu tiesu iestādēs, struktūrās vai ekspertu grupās, arī attiecībā uz mediāciju vai arbitrāžu, ja valsts tiesību aktos tādas ir paredzētas, uzskata par steidzamām, ja un ciktāl valsts tiesību aktos, kuri attiecas uz konkrētiem atļauju piešķiršanas procesiem, šādas steidzamības procedūras ir paredzētas, un ar noteikumu, ka tiek ievērotas piemērojamās privātpersonu vai vietējo kopienu tiesības uz aizstāvību. Aizsardzības gatavības projektu virzītāji attiecīgā gadījumā piedalās šādās steidzamības procedūrās.
8. pants
UNECE konvenciju piemērojamība
Attiecīgā gadījumā šī regula neskar pienākumus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kura parakstīta Orhūsā 1998. gada 25. jūnijā, un UNECE Konvencijā par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, kas parakstīta Espo 1991. gada 25. februārī, un tās Protokolā par stratēģisko vides novērtējumu, kas parakstīts Kijivā 2003. gada 21. maijā.
9. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro tikai attiecībā uz aizsardzības gatavības projektu atļauju pieteikumiem, kas iesniegti pēc minētā datuma.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētāja priekšsēdētājs