PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir grozīt spēkā esošos tiesību aktus par Ogļu un tērauda pētniecības fondu (turpmāk “RFCS”). Šā Padomes lēmuma mērķis ir aizstāt un atcelt noteikumus Padomes Lēmumā 2003/76/EK 1 , kas tika grozīts ar Padomes Lēmumu 2018/599 2 un Padomes Lēmumu 2021/1208 3 . Ar to nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto protokolu Nr. 37 4 . Priekšlikumā ir ņemti vērā šim priekšlikumam pievienotajā ex ante izvērtējumā ietvertie apsvērumi, kā arī Ogļu konsultatīvās grupas un Tērauda konsultatīvās grupas ieteikumi un Ogļu un tērauda komitejā pārstāvēto dalībvalstu ieteikumi.

Priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un paātrināt RFCS investīcijas, tai skaitā palielināt tā pievilcību un turpināt izmantot likvidējamās Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) daļu un, kad likvidācija pabeigta, Ogļu un tērauda pētniecības fonda aktīvus (“aktīvi”), lai laikposmā no 2027. līdz 2030. gadam finansētu divreiz gadā izsludināmus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus pētniecības un inovācijas projektiem ar mērķi palielināt ietekmi.

Lai to panāktu, ir vajadzīga RFCS reforma, jo noteikumi, kas izklāstīti grozošajā Padomes Lēmumā 2021/1208, kurš ļauj aktīvu daļu izmantot īpašiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, zaudēs spēku 2027. gada beigās.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikums ir daļa no tiesību aktu kopuma, ar ko pārskata RFCS un tā pētniecības programmu. Tajā būs ietverti divi jauni priekšlikumi Padomes lēmumiem – viens, ar ko nosaka pasākumus, kuri nepieciešami, lai izpildītu protokolu Nr. 37, un otrs, ar ko nosaka daudzgadu finanšu un tehniskās pamatnostādnes aktīvu pārvaldīšanai.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

ES Konkurētspējas kompasā 5 , ar ko Komisija nāca klajā 2025. gada janvārī, nākamajiem gadiem ir izklāstīts jauns pasākumu ceļvedis ar mērķi veicināt Eiropas dinamismu un ekonomikas izaugsmi, rūpniecības konkurētspēju un dekarbonizāciju starp pārmaiņu imperatīviem, kā noteikts Dragi ziņojumā. Līdztekus nepieciešamībai novērst inovācijas plaisu, samazināt pārmērīgu atkarību un palielināt drošību dekarbonizācija tiek uzskatīta par spēcīgu izaugsmes virzītājspēku, kas jāintegrē rūpniecības, konkurences, ekonomikas un tirdzniecības politikā.

Pēc tam 2025. gada 26. februārī Komisija nāca klajā ar savu kopīgo dekarbonizācijas un konkurētspējas ceļvedi – tīras rūpniecības kursu 6 . Tā mērķis ir līdz 2050. gadam pārkārtot Eiropu uz dekarbonizētu ekonomiku un nodrošināt satvaru, kas atbalsta Eiropas rūpniecību ar spēcīgāku ekonomisko pamatojumu klimatneitrālām investīcijām energoietilpīgās nozarēs, apritīgumā un tīrās tehnoloģijās. Tīras rūpniecības kursā šajā nolūkā ir izklāstīti konkrēti pasākumi un tērauds ir minēts to rūpniecības ražojumu vidū, kuru pieprasījumu var ievērojami ietekmēt, izmantojot privāto iepirkumu. Tajā ir arī atsauces uz 2024. gada Neto nulles emisiju industrijas akta 7 īstenošanu, kura mērķis ir stiprināt neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas jaudu Eiropā, un uz Eiropas zaļo kursu 8 , kurā pausta apņemšanās atbalstīt revolucionāras “tīra tērauda” tehnoloģijas, kas līdz 2030. gadam ļaus izstrādāt bezoglekļa tērauda ieguves procesu. Tas tika papildināts arī ar Lētākas enerģijas rīcības plānu 9 , kura mērķis ir stiprināt enerģētikas savienību un ierosināt darbības, kas visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošinātu lētu, efektīvu un tīru enerģiju.

Turklāt Eiropas Komisijas 2025. gada 19. martā publicētā Eiropas Tēraudrūpniecības un metālrūpniecības rīcības plāna 10 mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu tērauda ražošanu Eiropas Savienībā. Pievēršoties tam, kā mazināt ar dekarbonizācijas projektiem saistītos riskus, izmantojot pirmtirgus un publisko atbalstu, plānā ir uzsvērts, ka RFCS ir svarīga nozīme tāda finansējuma nodrošināšanā tērauda nozarei inovācijas posmā, kas nepieciešams, lai atbalstītu pāreju uz tīru tēraudu. Tā arī paziņoja par “Eiropas Ogļu un tērauda pētniecības fonda reformu ar mērķi vienkāršot un paātrināt investīcijas tērauda pētniecībā, arī aizsardzības lietojumu pētniecībā”.

Visbeidzot, 2024. gadā pieņemtās Metāna regulas 11 mērķis ir samazināt metāna emisijas enerģētikas nozarē, un ar to tiek ieviestas prasības attiecība uz ziņošanu par metāna emisijām no ogļraktuvēm un to mazināšanu.

Konkurētspējas kompasā ir uzsvērts, ka dekarbonizācijas pasākumi ir jāpapildina ar rīcību attiecībā uz tādiem horizontāliem veicinātājiem kā, piemēram, normatīvās vides vienkāršošana, sloga mazināšana un ātruma un elastības sekmēšana. Tas ir saistīts arī ar plašāku diskusiju par Savienības finansēšanas programmu sarežģītās vides vienkāršošanu nolūkā Savienības finansējumu padarīt iedarbīgāku un ietekmīgāku. Saistībā ar Komisijas 2025. gada 16. jūlija priekšlikumu par vērienīgu un dinamisku daudzgadu finanšu shēmu uzsvars ir likts uz lielākas elastības nodrošināšanu, vienkāršākām, racionālākām un saskaņotākām finanšu programmām un konkurētspējas palielināšanu.

Iepriekš izklāstītās jaunākās politikas norises atbilst RFCS pētniecības programmas mērķiem atbalstīt ogļrūpniecības un tēraudrūpniecības nozari to pārkārtošanās procesā. Ir jānodrošina, ka RFCS pētniecības programma tiek attiecīgi pielāgota un ka tā ļauj veikt investīcijas, kas nepieciešamas dekarbonizācijas paātrināšanai abās nozarēs.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Juridiskais pamats ir 2. panta pirmā daļa Protokolā Nr. 37 par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Eiropas Ogļu un tērauda pētniecības fondu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Ierosinātās izmaiņas RFCS var veikt tikai ES līmenī, pārskatot spēkā esošos tiesību aktus.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir nepieciešams tādu pasākumu noteikšanai, kas vajadzīgi protokola Nr. 37 izpildei.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ņemot vērā protokola Nr. 37 2. panta pirmo daļu, šis Padomes lēmums pēc Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu ar kvalificētu balsu vairākumu ir jāpieņem Padomei saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Priekšlikuma pamatā ir ex ante izvērtējuma rezultāti, ar kuru tiek veikta RFCS pētniecības programmas uzraudzība 2021.–2024. gada periodā, un tehnisko grupu ziņojumi par 2022. un 2023. gadu.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

RFCS ieinteresētās personas ir bijušas iesaistītas vairākās ad hoc sanāksmēs, īpašās konsultatīvo grupu (Ogļu konsultatīvās grupas un Tērauda konsultatīvās grupas) sanāksmēs, piemēram, kopīgajās sanāksmēs 2025. gada 19. septembrī un 2025. gada 12. maijā, un Ogļu un tērauda komitejas (COSCO) sanāksmē, kas pēdējo reizi notika 2025. gada 23. septembrī. 2025. gada 19. jūnijā notika arī īpašs sabiedriskās apspriešanas pasākums.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Nepieciešamās speciālās zināšanas nodrošināja RFCS pētniecības programmas 2021.–2024. gada plānošanas perioda uzraudzības ex ante izvērtējums, kas tika veikts sadarbībā ar Pētniecības izpildaģentūru, kā arī apspriešanās ar ieinteresētajām personām.

•Ietekmes novērtējums

Ierosinātajai pārskatīšanai ietekmes novērtējums nav vajadzīgs.

Šis Padomes lēmums attiecas uz grozījumu jau spēkā esošajā tiesību aktā, kura pamatā ir protokols Nr. 37, un tam ir tikai neliela ietekme. Šādos gadījumos labāka regulējuma rīkkopā 12 ir precizēts, ka ietekmes novērtējums nav vajadzīgs. Turklāt 2025. gada 19. marta Eiropas Tēraudrūpniecības un metālrūpniecības rīcības plānā ir paziņots par priekšlikumu RFCS reformai tajā pašā gadā un, pamatojoties uz rīcības plāna vajadzībām veikto analīzi, jau ir noteikta reformas galvenā politikas ievirze: “lai vienkāršotu un vēl vairāk paātrinātu investīcijas tērauda pētniecībā, arī aizsardzības lietojumu pētniecībā”. Tomēr ierosināto pārskatīšanu joprojām atbalsta ex ante izvērtējuma analīze, kā noteikts Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 34. pantā.

• Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Priekšlikums ir balstīts uz priekšlikumam pievienotās ex ante analīzes rezultātiem. Tajā ietverti apsvērumi par to, kā vienkāršot un paātrināt RFCS pētniecības programmas piedāvāto atbalstu, tai skaitā par veidiem, kā palielināt elastību un paredzamību potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem.

•Pamattiesības

Priekšlikums saskan ar pamattiesību aizsardzības principiem.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums nerada nekādas jaunas saistības, kas jāsedz no vispārējā budžeta pašreizējās DFS.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

RFCS pētniecības programmas īstenošanas uzraudzība un novērtēšana tiks veikta 2027. gada beigās.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ar šo Padomes lēmumu tiks noteikti pasākumi, kas vajadzīgi protokola Nr. 37 izpildei.

Ar šo Padomes lēmumu tiks noteikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai izmantotu atlikušos likvidējamās EOTK nepiešķirtos aktīvus, kas pašlaik tiek lēsti 647 miljonu EUR apmērā 2026. gada beigās 13 , kā arī visus atlikušos no iepriekšējiem RFCS pētniecības programmas uzaicinājumiem nepiešķirtos līdzekļus, izsludinot četrus ikgadējus uzaicinājumus iesniegt pētniecības un inovācijas projektu priekšlikumus, kuri paredzēti divgadu darba programmās 2027.–2028. gadam un 2029.–2030. gadam. Ar šo lēmumu pētniecības programmas finansējums tiek palielināts līdz 200 miljoniem EUR gadā, un mērķis ir paātrināt investīcijas pētniecībā un inovācijā attiecīgajās nozarēs un paplašināt iesaistīto dalībnieku loku. Palielinātais budžets ļauj arī palielināt finansējuma likmes ES pētniecības finansēšanas programmām, izmantojot paralēlo Padomes lēmumu, ar kuru nosaka daudzgadu finanšu un tehniskās pamatnostādnes, un tas pavērs iespēju plašākai publisko un akadēmisko struktūru dalībai. Tādējādi tiks labāk atbalstītas investīcijas rūpnieciskajos pētījumos un to rezultāti.

RFCS pētniecības programmas īstenošanā Komisija turpinās izmantot Padomes Lēmuma 2003/76/EK 4. panta 2. punktā paredzēto finansējuma sadalījumu starp izpēti, kas saistīta ar ogļrūpniecību, un izpēti, kas saistīta ar tēraudrūpniecību. Tomēr pēdējā darba programmas īstenošanas gadā to var mainīt, ja tas ir nepieciešams, lai pilnībā izmantotu visus aktīvus.

2025/0390 (APP)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko nosaka pasākumus, kuri nepieciešami, lai izpildītu Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 37 par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Eiropas Ogļu un tērauda pētniecības fondu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 37 par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Eiropas Ogļu un tērauda pētniecības fondu un jo īpaši tā 2. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu 14 ,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma termiņš saskaņā ar tā 97. pantu beidzās 2002. gada 23. jūlijā. 2002. gada 24. jūlijā Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) aktīvi un pasīvi tika nodoti Eiropas Kopienai.

(2)Saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 37 par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Eiropas Ogļu un tērauda pētniecības fondu (“protokols”) aktīvu un pasīvu tīro vērtību, kāda tā ir EOTK bilancē, uzskata par aktīviem, kas paredzēti pētniecībai ar ogļrūpniecību un tēraudrūpniecību saistītās nozarēs (“aktīvi”), turpmāk “likvidējamā EOTK”, un pēc likvidācijas pabeigšanas minētos aktīvus dēvē par “Ogļu un tērauda pētniecības fonda aktīviem”.

(3)Protokolā ir arī paredzēts, ka ieņēmumi no minētajiem aktīviem, ko dēvē par “Ogļu un tērauda pētniecības fondu” (RFCS), saskaņā ar protokola noteikumiem un uz tā pamata pieņemtajiem aktiem ir jāizmanto tikai tādai pētniecībai, ko veic ar ogļrūpniecību un tēraudrūpniecību saistītās nozarēs, bet kas nav paredzēta pētniecības pamatprogrammā.

(4)Padome 2003. gada 1. februārī pieņēma Lēmumu 2003/76/EK 15 , kurā izklāstīti protokola izpildes noteikumi.

(5)Jau vairākus gadus zemo procentu likmju dēļ to radīto ieņēmumu vērtība, kas piešķirti ogļrūpniecības un tēraudrūpniecības pētniecības projektu finansēšanai, strauji samazinās, un aktīvi nerada pietiekamus ieņēmumus, lai finansētu pašreizējo ikgadējo RFCS piešķīrumu 111 miljonu EUR apmērā uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kā noteikts Lēmumā 2003/76/EK. Tāpēc, ņemot vērā 2022. un 2023. gadā radušos zaudējumus, 2024. un 2025. gadā uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus tika pilnībā finansēti no aktīvu pārdošanas. 2026. gadā un, iespējams, turpmākajos gados no realizētās peļņas varēs segt daļu no ikgadējā piešķīruma, bet nav sagaidāms, ka tā būs pietiekama, lai nodrošinātu jēgpilnu darba programmu.

(6)Cenšoties stiprināt Savienības tēraudrūpniecības nozares konkurētspēju un aizsargāt nozares nākotni, Komisija 2025. gada 19. martā publicētajā Eiropas Tēraudrūpniecības un metālrūpniecības rīcības plānā 16 apņēmās vienkāršot un vēl vairāk paātrināt investīcijas tēraudrūpniecības pētniecībā.

(7)Enerģētikas pārkārtošana, kurā atsakās no fosilajiem energoresursiem, jo īpaši oglēm, pašlaik ir izaicinājums, arī saistībā ar nepieciešamību nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos, jo īpaši nozarēm un darba ņēmējiem no oglēm atkarīgos reģionos. Citi izaicinājumi ir saistīti ar metāna emisiju samazināšanu no ogļraktuvēm un ieguldīšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1787 17 īstenošanā.

(8)Paredzams, ka no 2027. gada augusta likvidējamajai EOTK nebūs ne saistību, ne debitoru parādu, un tas nozīmē, ka likvidācija būs pabeigta.

(9)Ņemot vērā to, ka fondam nav saistību, ir iespējams pārdot daļu no likvidējamās EOTK un, kad likvidācija pabeigta, – Ogļu un tērauda pētniecības fonda aktīvus, lai finansētu pētniecības projektus ogļrūpniecības un tēraudrūpniecības nozarē.

(10)Ņemot vērā kopējās finanšu izmaiņas un politikas apsvērumus, pētniecības programmas apjoms būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka fonda aktīvus var izmantot un pareizi īstenot saskaņā ar protokola mērķiem un pareizas finanšu pārvaldības principiem. Pētniecības programmas apjomam nepieciešamā kritiskā masa nevar tikt nodrošināta, izmantojot tikai ieņēmumus vai ierobežotu fonda atlikušo aktīvu daļu. Pētniecības programmai nepieciešamajām summām būs jāizmanto visi RFCS aktīvi. Tāpēc vajadzētu būt iespējai izmantot atlikušos RFCS aktīvus, lai sniegtu jēgpilnu atbalstu lietderīgiem kopdarbīgiem pētniecības projektiem, kuriem ir kritiskā masa, lai radītu Savienības pievienoto vērtību, jo īpaši ogļrūpniecības un tēraudrūpniecības nozarē ārpus Savienības pētniecības pamatprogrammas.

(11)Paziņojumā par tīras rūpniecības kursu 18 un Eiropas Tēraudrūpniecības un metālrūpniecības rīcības plānā ir atbalstīts ekonomiskais pamatojums lielām investīcijām Savienībā turpmākajos gados, tai skaitā tēraudrūpniecībā. Ņemot vērā šo politisko stimulu, Ogļu un tērauda pētniecības fondam būtu jāveicina ātra pārkārtošanās, finansējot daļu no vajadzīgajiem plašajiem pētniecības centieniem.

(12)Paredzams, ka ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuriem 2027., 2028. un 2029. gadā katru gadu ir paredzēti 200 miljoni EUR, bet 2030. gadā summa, kas līdzvērtīga pieejamajiem atlikušajiem nepiešķirtajiem aktīviem, tiks piesaistītas privātās investīcijas ar mērķi uzlabot konkurētspēju un paātrināt ogļrūpniecības un tēraudrūpniecības nozares industriālo pārveidi virzībā uz zaļo pārkārtošanos un dekarbonizāciju. Lai varētu izsludināt šādus uzaicinājumus, būtu jānosaka atbilstīgi ikgadēji piešķīrumi.

(13)Lai pilnībā piešķirtu neto ieņēmumus no ieguldījumiem un atvieglotu piešķīruma palielinājumu 2027. gadam no 111 miljoniem EUR līdz 200 miljoniem EUR, ir lietderīgi saīsināt tā piešķiršanas termiņu, veicot piešķīrumu n+1 gadā, ko sedz aktīvu bilance n gadam par 2026., 2027., 2028. un 2029. gada slēgtajām bilancēm, vienlaikus saglabājot ikgadējos piešķīrumus, kas jau noteikti ar Lēmumu 2003/76/EK.

(14)Ar pašreizējo budžeta piešķīrumu sadalījumu starp pētniecību ogļrūpniecības un tēraudrūpniecības jomā (attiecīgi 27,2 % un 72,8 %) atbalsta abas nozares, un tas joprojām ir atbilstošs, ņemot vērā šo nozaru attiecīgās vajadzības un līdzekļu apguves spējas.

(15)Lai varētu pielāgoties iespējamām pētniecības finansējuma vajadzībām ogļrūpniecības un tēraudrūpniecības nozarē gadījumā, kad otrā nozarē ir nepietiekama apguve, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kas nepieciešamas, lai grozītu šo lēmumu nolūkā mainīt finansējuma procentuālo daļu, kas 2030. gadā piešķirta ar ogļrūpniecību saistītai pētniecībai un ar tēraudrūpniecību saistītai pētniecībai, lai vajadzības gadījumā varētu pilnībā izmantot aktīvus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 19 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(16)Tāpēc Lēmums 2003/76/EK būtu jāaizstāj. Tomēr līdz EOTK likvidācijas pabeigšanai ir lietderīgi turpināt piemērot minētā lēmuma 1. pantu, līdz likvidējamās EOTK finanšu operācijas tiek pabeigtas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisijai ir uzticēts noteikt pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 37 par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Eiropas Ogļu un tērauda pētniecības fondu.

Komisijai ir uzticēts pārvaldīt likvidējamās EOTK finanšu operācijas un, kad likvidācija pabeigta, – Ogļu un tērauda pētniecības fonda aktīvus (“aktīvi”).

2. pants

1. Komisija pārvalda aktīvus tā, lai 2027., 2028. un 2029. gadam nodrošinātu ikgadēju piešķīrumu 200 miljonu EUR apmērā pētniecības finansēšanai ar ogļrūpniecību un tēraudrūpniecību saistītās nozarēs. Atlikušie nepiešķirtie aktīvi ir daļa no 2030. gadam paredzētā piešķīruma, kas ir vienāds ar šo aktīvu tirgus vērtību brīdī, kad tie tiek nodoti Ogļu un tērauda pētniecības fondam, ņemot vērā tirgus apstākļus. Šo piešķīrumu izmanto, lai finansētu pētniecību ar ogļrūpniecību un tērauda rūpniecību saistītās nozarēs šajā un nākamajos gados.

2. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2021/523 20 , (ES) 2021/1056 21 un (ES) 2021/1229 22 un atbilstīgi šā lēmuma 4. panta 2. punktam pētniecības pasākumi ir vērsti uz tehnoloģijām, ar kurām panāk tērauda ražošanu gandrīz bez oglekļa emisijām, un pētniecības projektiem, kuru mērķis ir pārvaldīt agrāk aktīvu ogļraktuvju vai slēgšanas procesā esošu ogļraktuvju un ar tām saistītās infrastruktūras, ietverot reģionus, kuros tās atrodas, taisnīgu pārkārtošanos.

3. Šā panta 1. punktā minētās summas ikgadējo piešķīrumu veido neto ieņēmumi no ieguldījumiem un naudas summa, kas tiek gūta, pārdodot aktīvu daļu.

3. pants

1. Katru gadu sagatavo peļņas un zaudējumu aprēķinu, bilanci un finanšu pārskatu, lai atsevišķi no citām Savienības finanšu operācijām parādītu ieguldījumu darījumus un aktīvu pārvaldības operācijas, ko veic saskaņā ar 2. pantu.

Minētos finanšu pārskatus pievieno finanšu pārskatiem, ko Komisija katru gadu sagatavo saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 318. pantu un Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 247. pantu.

2. Šā panta 1. punktā minētajiem darījumiem un operācijām piemēro LESD un Regulā (ES, Euratom) 2024/2509 noteiktās Eiropas Parlamenta, Padomes un Revīzijas palātas kontroles un budžeta izpildes apstiprināšanas pilnvaras.

4. pants

1. Neto ieņēmumi no ieguldījumiem, kas paredzēti 2. pantā, un naudas summas, kuras gūtas no aktīvu daļas pārdošanas, veido ieņēmumus Savienības vispārējā budžetā. Šos ieņēmumus un naudas summas novirza konkrētam mērķim, proti, pētniecības projektu finansēšanai nozarēs, kuras saistītas ar ogļrūpniecību un tēraudrūpniecību un kuras nefinansē no pētniecības pamatprogrammas. Tie veido Ogļu un tērauda pētniecības fondu, un tos pārvalda Komisija.

2. Šā panta 1. punktā minētos ienākumus un naudas summas sadala darba programmās, 27,2 % piešķirot ar ogļrūpniecību saistītai izpētei un 72,8 % ar tēraudrūpniecību saistītai izpētei.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 7. pantu, ar kuriem šo lēmumu groza, lai mainītu pirmajā daļā 2030. gadam noteiktā finansējuma procentuālo daļu, kas piešķirta ar ogļrūpniecību saistītai pētniecībai un ar tēraudrūpniecību saistītai pētniecībai, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu aktīvu pilnīgu izmantošanu.

3. Ieņēmumus un naudas summas, kas novirzītas saskaņā ar 1. punktu un joprojām ir pieejamas katra konkrētā gada 31. decembrī, kā arī atgūtās summas automātiski pārnes uz nākamo gadu.

4. Budžeta apropriācijas, kas atbilst atsauktajām saistībām, automātiski zaudē spēku katra finanšu gada beigās. Tos uzkrājumus, kas izveidojušies no saistībām, kuras izbeigtas pēc atsaukumiem, dara pieejamus Ogļu un tērauda pētniecības fondam.

5. pants

Ieņēmumus un naudas summas, kas pieejamas, lai finansētu n+1 gada pētniecības projektus, iegrāmato likvidējamās EOTK n gada bilancē un, kad likvidācija pabeigta, Ogļu un tērauda izpētes fonda n gada aktīvu bilancē, līdz 2029. gadā tiek sadalīti atlikušie aktīvi 2030. gadam.

6. pants

Administratīvos izdevumus, kas rodas no šajā lēmumā minētajām likvidācijas, ieguldījumu un pārvaldības darbībām, sedz Komisija no Savienības vispārējā budžeta.

7. pants

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 4. panta 2. punkta otrajā daļā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2. punkta otrajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 4. panta 2. punkta otro daļu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par vienu mēnesi.

8. pants

Lēmumu 2003/76/EK atceļ.

Tomēr Lēmuma 2003/76/EK 1. pantu turpina piemērot likvidējamās EOTK finanšu operācijām līdz likvidējamās EOTK likvidācijas pabeigšanai.

9. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā politikas joma3

1.3.Mērķi3

1.3.1.Vispārīgie mērķi3

1.3.2.Konkrētie mērķi3

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji3

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28

3.2.7.Trešo personu iemaksas28

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29

4.Digitālā dimensija29

4.1.Digitālās vajadzības30

4.2.Dati30

4.3.Digitālie risinājumi31

4.4.Sadarbspējas novērtējums31

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko nosaka pasākumus, kuri nepieciešami, lai izpildītu Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 37 par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Eiropas Ogļu un tērauda pētniecības fondu un atceļ Lēmumu 2003/76/EK

1.2.Attiecīgā politikas joma

Pētniecība un inovācija

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

Ogļu un tērauda pētniecības fonds (RFCS) ir ES finansēšanas programma, kas atbalsta pētniecības projektus ogļrūpniecības un tēraudrūpniecības jomā. Tas, izmantojot dotācijas, līdzfinansē pētniecības un inovācijas projektus ogļrūpniecības un tēraudrūpniecības jomā.

Saskaņā ar pašreizējo juridisko pamatu fonds atbalsta projektus universitātēs, pētniecības centros un privātos uzņēmumos. RFCS pētniecības darbības ir vērstas uz tehnoloģijām, ar kurām panāk tērauda ražošanu gandrīz bez oglekļa emisijām, un pētniecības projektiem, kuru mērķis ir pārvaldīt agrāk aktīvu ogļraktuvju vai slēgšanas procesā esošu ogļraktuvju un ar tām saistītās infrastruktūras taisnīgu pārkārtošanos.

Reformas mērķi

Ierosinātās reformas mērķis ir vienkāršot un uzlabot RFCS darbību, padarot to pieejamāku un pievilcīgāku nozarei, arī MVU, pētniecības centriem un akadēmiskajām aprindām. Pārskatītie uzaicinājumu nosacījumi palīdzēs samazināt investīciju riskus nozarei. Konkurētspējas kompasā un tīras rūpniecības kursā noteiktos kopīgos dekarbonizācijas un konkurētspējas mērķus (kopā ar Tēraudrūpniecības un metālrūpniecības rīcības plānā izklāstīto konkrēto mērķorientēto īstenošanu nozarēs), kā arī citas attiecīgās atbalsta iniciatīvas, kas vērstas uz ogļrūpniecības un tēraudrūpniecības nozares pārkārtošanos, var sasniegt tikai tad, ja privāto kapitālu atbalsta saskaņota un koordinēta publiskā finansējuma sistēma.

1.3.2.Konkrētie mērķi

Saskaņā ar ierosināto RFCS reformu pētniecības programmas mērķis ir atbalstīt kopdarbīgu pētniecību ogļrūpniecības un tēraudrūpniecības nozarē, tai skaitā ar divējāda lietojuma aspektiem saistītu pētniecību. Pētniecības programma arī sniedz atbalstu revolucionārām “tīra tērauda” tehnoloģijām, tādējādi veicinot klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu Eiropā un stiprinot ES stratēģisko autonomiju visā tērauda vērtības ķēdē. Turklāt pētniecības programma sniedz atbalstu pētniecības projektiem, kuru mērķis ir pārvaldīt agrāk aktīvu ogļraktuvju vai slēgšanas procesā esošu ogļraktuvju un ar tām saistītās infrastruktūras un reģionu, kuros tās atrodas, taisnīgu pārkārtošanos. Pētniecības programmas mērķis ir arī veicināt pētniecības rezultātu valorizāciju, lai palielinātu to nozīmi tirgū un atbalstītu to plašākas izmantošanas potenciālu. Pētniecības programma ir saskaņota ar Savienības politiskajiem, zinātniskajiem un tehnoloģiskajiem mērķiem, un tā papildina dalībvalstīs veiktās darbības.

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Reformas paredzamā ietekme ir šāda:

— ikgadējo uzdevumu palielināšana ļautu īstenot vērienīgākus pētniecības projektus, kas varētu palīdzēt sasniegt līdz 2050. gadam izvirzītos klimata mērķus, vienlaikus saglabājot konkurētspēju,

— reforma arī ļautu ieviest pārskatītās finansējuma likmes, kas atbilstu ieinteresēto personu, proti, privāto uzņēmumu, universitāšu un pētniecības centru, ieteikumiem, un palīdzētu piesaistīt vairāk investīciju un plašāku dalību RFCS programmā,

— pētniecības mērķu racionalizācija, kas nodrošinātu, ka tie ir vairāk pielāgoti pašreizējai situācijai ogļrūpniecības un tēraudrūpniecības nozarē, palīdzētu maksimāli palielināt programmas ietekmi. Ar ierosināto reformu tiek ieviesta arī prasība veikt izvēršanas un komercializācijas darbības Eiropā, lai nodrošinātu pētniecības un inovācijas projektu vislabāko ietekmi uz ES konkurētspēju.

1.3.4.Snieguma rādītāji

RFCS programmas īstenošanu pašlaik uzrauga Eiropas Pētniecības izpildaģentūra (REA), kas ir atbildīga par programmas izpildi sadarbībā ar Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātu (RTD ĢD) un ziņošanu Komisijai par tās īstenošanas statusu. Neskarot gaidāmo izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz īstenošanas uzdevumu deleģēšanu izpildaģentūrām, RTD ĢD saskaņā ar nākamo DFS plāno deleģēt šo uzdevumu izpildaģentūrai. Šajā darbā būs vajadzīgas regulāras koordinācijas sanāksmes un gada ziņojumi, kas sniedz strukturētu atgriezenisko saiti par to, kā finansētie projekti veicina plašāku ES politikas mērķu sasniegšanu. Ziņojumos tiks sniegta arī informācija par programmas pievilcību, sniedzot datus par priekšlikumu skaita dinamiku. Regulāras diskusijas ar padomdevēju komiteju un Ogļu un tērauda komiteju (COSCO) arī palīdzēs novērtēt, kā RFCS reforma risina pētniecības un inovācijas vajadzības un ieinteresēto personu ieteikumus.

Konkrētu RFCS projektu portfeļu tehnisko progresu turpinās uzraudzīt arī ogļu un tērauda tehniskās grupas (“tehniskās grupas” jeb TG), kas ietver vienu ogļu grupu un piecas tērauda grupas. Šajās grupās darbojas atzīti augsta līmeņa eksperti ar ievērojamu pieredzi attiecīgajās apakšnozarēs. Informācija par tehniskajām grupām, tai skaitā informācija par grupu sastāvu un sanāksmju darba kārtību un citas ziņas, ir publiski pieejama Komisijas ekspertu grupu reģistrā. TG pārvaldība pašlaik ir uzticēta REA, kā noteikts REA un RTD ĢD saprašanās memorandā.

Tehniskās grupas sniedz visaptverošu pārskatu par tehnoloģiju attīstību to attiecīgajās darbības jomās. Šā novērtējuma pamatā ir informācija, kas savākta no RFCS finansētiem projektiem galvenokārt īpašās tehnisko grupu un projektu koordinatoru sanāksmēs, kuras pašlaik organizē REA.

Turklāt tehniskajām grupām jāsagatavo REA gada ziņojumu sagatavošanai nepieciešamais saturs, sniedzot plašāku portfeļa analīzi, kurā ņemtas vērā arī norises saistītajās jomās un paralēlajās Eiropas programmās. Tas nodrošina integrētāku izpratni par progresu un ietekmi visā inovācijas ekosistēmā.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

 jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 23

☒ esošas darbības pagarināšanu

☒ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Problēmas, ar kurām saskaras ogļrūpniecības un tēraudrūpniecības nozare, un kopīga atbalsta dekarbonizācijai un konkurētspējai izvirzīšana par politisko prioritāti, kā arī problēmas, kas saistītas ar RFCS finanšu režīmu, 2021. gada reformas ierobežotā efektivitāte un nesenās ieinteresēto personu atsauksmes norāda uz nepieciešamību RFCS juridisko pamatu pārskatīt, lai palielinātu tā pievilcību un maksimāli palielinātu tā ietekmi.

Ir jāpārskata ne tikai uzaicinājumu nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz finansējuma likmēm, bet arī jāturpina fonda aktīvu pārdošana, lai turpinātu sniegt pienācīgu pētniecības un inovācijas atbalstu sarežģītajā pārejas uz dekarbonizāciju posmā. RFCS ir uz ražošanas nozari orientēta programma, kas kopš 2003. gada ir atbalstījusi pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības gan ogļu, gan tērauda kopienā. Lai garantētu ātru pārkārtošanos, ir svarīgi, lai fonds arī turpinātu atbalstīt nozari gan tagad, gan īstermiņā.

Tādējādi pašreizējā režīma apturēšana, saskaņā ar kuru daļu likvidējamās EOTK aktīvu izmanto programmas (kuras termiņš beigsies 2027. gada beigās) finansēšanai, nav ilgtspējīga un neļaus īstenot jēgpilnu programmu, ja to finansēs tikai no ieņēmumiem, nevis aktīviem.

Šajā ziņā paveras iespēja pārskatīt programmas juridisko pamatu un stiprināt pētniecības un inovācijas lomu pienācīgā ogļrūpniecības un tēraudrūpniecības nozares atbalstīšanā to pārkārtošanās laikā. Pašreizējie uzaicinājumu nosacījumi, pētniecības mērķi un pieejamais budžets nepiesaista pietiekamas nozares investīcijas pētniecībā un inovācijā un nepiedāvā pievilcīgus uzaicinājumu nosacījumus ne akadēmiskajām aprindām, ne nozarei.

Tā kā RFCS juridiskais pamats ir balstīts uz Līgumiem pievienoto protokolu Nr. 37, tas ir ES kompetencē. Protokola īstenošanas pasākumi ir noteikti ar Padomes lēmumu, kura pārskatīšana ietilpst Komisijas ekskluzīvajās likumdošanas priekšlikumu iniciēšanas tiesībās.

Gadu gaitā RFCS programma ir nodrošinājusi ievērojamus sasniegumus abās nozarēs. Šie sasniegumi ir apkopoti RFCS ogļu un tērauda tehnisko grupu jaunākajos ziņojumos, un to pamatā ir cieša sadarbība starp dažādu ES dalībvalstu un dažādu veidu organizācijām. Tērauda uzņēmumu un universitāšu, kas piedalās pētniecības projektos, ieguvumi ir dažādi – samazinātas izmaksas (ko nodrošina enerģijas un/vai izejvielu ietaupījums), palielināta produktivitāte, uzlabota ilgtspēja un/vai jauna tirgus daļa, kas iegūta ar inovatīvu tērauda ražojumu izstrādes palīdzību. Ogļrūpniecības nozarē RFCS palīdzēja uzlabot veselību un drošību raktuvēs un līdz minimumam samazināt pēcizstrādes darbību ietekmi uz vidi.

RFCS ir izveidots kā rūpnieciskās pētniecības programma, kas ir īpaši pielāgota pārrobežu sadarbības atbalstam un vienlaikus nodrošina rūpniecības un akadēmisko aprindu sadarbību ar mērķi atbalstīt specializētu rūpniecisko pētniecību.

Ierosinātā reforma ievērojami veicinātu ES ilgtermiņa politikas mērķu sasniegšanu un apmierinātu ieinteresēto personu vajadzības. Investīciju intensīvāka īstenošana sākumposmā ļautu īstenot vērienīgus pētniecības projektus, kas varētu palīdzēt sasniegt līdz 2050. gadam izvirzītos klimata mērķus, vienlaikus saglabājot konkurētspēju. Tā arī ļautu finansēt pārskatītās finansējuma likmes, kas atbilstu ieinteresēto personu ieteikumiem un palīdzētu piesaistīt vairāk investīciju un plašāku dalību RFCS programmā. Pētniecības mērķu racionalizācija, kas nodrošinātu, ka tie ir vairāk pielāgoti pašreizējai situācijai nozarē, palīdzētu maksimāli palielināt programmas ietekmi. Ar ierosināto reformu tiek ieviesta arī prasība veikt izvēršanas un komercializācijas darbības Eiropā, lai nodrošinātu pētniecības un inovācijas projektu vislabāko ietekmi uz ES konkurētspēju.

Attiecībā uz grafiku reforma ideālā gadījumā stātos spēkā 2027. gada janvārī. Lai gan ieinteresētās personas nav konkrēti pieprasījušas šādu termiņu, tas piedāvātu pievilcīgākus uzaicinājumu nosacījumus drīzāk. Tas būtu savstarpēji saistīts ar virkni pasākumu, kuru mērķis ir atbalstīt energoietilpīgas nozares (piemēram, Rūpniecības dekarbonizācijas paātrināšanas akts), kā aprakstīts ievadā. Šī reforma ir jāsaprot plašākā politikas kontekstā, kurā energoietilpīgas nozares tiek uzskatītas par galvenajām ES rūpniecības konkurētspējas un dekarbonizācijas stratēģijas dalībniecēm.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam veiktā iekšējā izvērtējuma konstatējumi liecina, ka RFCS ir pierādījis savu efektivitāti, ik gadu izsludinot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kas paredzēti ogļrūpniecības un tēraudrūpniecības nozares atbalstam, izmantojot izcilu kopdarbīgu pētniecību un privātā sektora iesaisti. Tomēr izvērtējums arī parādīja, ka RFCS nav attaisnojis uz 2021. gada reformu liktās cerības, kuras saistītas ar lielas vērtības uzaicinājumiem, par ko liecina programmas līdzekļu nepilnīgais izlietojums. Programma un jo īpaši lielas vērtības uzaicinājumi pašreizējos apstākļos nav pietiekami pievilcīgi, lai nodrošinātu lielas privātās investīcijas, kas vajadzīgas pašreizējo rūpniecības dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Uz RFCS programmu attiecas Līguma par Eiropas Savienību Protokols Nr. 37 par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Eiropas Ogļu un tērauda pētniecības fondu. Protokolā ir skaidri noteikts, ka ieņēmumus no likvidējamās EOTK aktīviem izmanto tikai tādai pētniecībai ar ogļrūpniecību un tēraudrūpniecību saistītās nozarēs, kas nav paredzēta pētniecības pamatprogrammā. Tomēr var izveidot sinerģiju ar nākamo pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un Konkurētspējas fondu. Ogļu un tērauda pētniecības fonds var risināt visas pētniecības problēmas ogļrūpniecības un tēraudrūpniecības nozarē, kā arī piesaistīt papildu publiskās un privātās investīcijas pētniecībā un inovācijā. Tādējādi tas var palīdzēt vēl vairāk stiprināt Eiropas pētniecības un inovācijas vidi un paātrināt inovācijas komercializāciju un izplatīšanu.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Finansējumu veidos vienīgi likvidējamās Eiropas Ogļu un tērauda kopienas atlikušie aktīvi, kā arī no šiem aktīviem gūtie ieņēmumi. EOTK tika finansēta no i) nodevām, kas lielākajai daļai ogļu un tērauda ražotāju bija jāmaksā, pamatojoties uz to ražošanu, un ii) to valstu iemaksām, kuras vēlāk pievienojās ES. Šie resursi veido lielāko daļu no radītajiem aktīviem. Fonds kā tāds turpinās pastāvēt līdz aktīvu izsīkšanai.

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

☒ Ierobežots ilgums

–☒ Spēkā no 2027. gada 1. janvāra

–☒ Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – ne vēlāk kā no 2027. līdz 2030. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no 2027. līdz 2034. gadam

 Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

☒ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–☒ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

–☒ ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

–struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Šīs programmas pārraudzības un ziņošanas noteikumi atbildīs prasībām, kas noteiktas Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos.

Programmas progresu virzībā uz tās mērķu sasniegšanu vērtēs, izmantojot pārraudzību, ko veiks Eiropas Izpildaģentūra, pašlaik – Eiropas Pētniecības izpildaģentūra (REA), ar RFCS tehnisko grupu atbalstu (piecas tērauda jomā un divas ogļu jomā).

Visi dati par programmas pārvaldības procesiem (pieteikumi, sekmīgo pieteikumu īpatsvars, laiks līdz dotācijas piešķiršanai, labuma guvēju veids utt.) tiks vākti un glabāti e-dotāciju datu noliktavā.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētniecības programma tiks īstenota tiešā pārvaldībā, kas uzticēta Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 62. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām struktūrām. Konkrētāk, Komisija turpinās lielā mērā paļauties uz Eiropas Pētniecības izpildaģentūru (REA), kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003. Uz darbību deleģēšanu šai izpildaģentūrai attiecas obligāta neatkarīga ex ante izmaksu un ieguvumu analīze, un aģentūra tiek pakļauta regulārai izvērtēšanai, ko veic ārējie eksperti. Izstrādājot iepriekš minēto izmaksu un ieguvumu analīzi, tiks ņemtas vērā arī kontroles un uzraudzības izmaksas. 2012. un 2015. gadā veiktie starpposma izvērtējumi apstiprina izpildaģentūru augsto efektivitāti un pievienoto vērtību programmas īstenošanā. Likvidējamās EOTK aktīvus un, kad likvidācija pabeigta, Ogļu un tērauda pētniecības fonda aktīvus pārvalda tā, lai nodrošinātu gada maksājumus kopdarbīgās pētniecības finansēšanai ar ogļrūpniecību un tērauda rūpniecību saistītās nozarēs, nepārsniedzot piešķīrumu. Gada maksājumus finansē no neto ieņēmumiem, kas gūti no ieguldījumiem, un no ieņēmumiem, kas gūti, pārdodot daļu no likvidējamās EOTK aktīviem un, kad likvidācija pabeigta, Ogļu un tērauda pētniecības fonda aktīvus, līdz sasniegta maksājumu apropriāciju gada summa, kuru noteicis Komisijas izraudzītais dienests. Finanšu pamatnostādnes vajadzības gadījumā tiek pārskatītas vai papildinātas. Šajā nolūkā Komisija atkārtoti novērtē finanšu pamatnostādņu darbību un rezultativitāti un ierosina attiecīgus grozījumus. Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētniecības programmas kontroles stratēģija tiks saskaņota ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammas kontroles stratēģiju. Tāpēc tā gūs labumu no visiem vienkāršošanas pasākumiem, kas ieviesti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. Lai atvieglotu pētniecības programmas īstenošanu, ir ieviesti vienkāršošanas pasākumi. Finansējums tiks sniegts dotāciju veidā saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509. Ierosinātās izmaiņas finansēšanas kārtībā (fiksēta summa) nodrošinās saskaņotību ar ES pētniecības programmas noteikumiem un palīdzēs mazināt neaizsargātību pret finansiālām kļūdām. Ar priekšlikumu attiecībā uz visām programmas finansētajām darbībām katram pasākumam tiks ieviesta vienota finansējuma likme. Maksimālā likme katram pasākumam tiktu noteikta uzaicinājuma nosacījumos. Ierosinātajā reformā paredzēts, ka var atlīdzināt līdz 100 % no Pētniecības programmas pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām, izņemot peļņu gūstošus tiesību subjektus, kam var atlīdzināt līdz 70 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Izņēmuma kārtā MVU var piemērot finansējuma likmi līdz 100 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Ierosinātajā reformā paredzēts uzaicinājuma nosacījumos noteikt kārtību, kādā netiešās izmaksas var deklarēt, norādot, vai drīkst piemērot vienības izmaksas vai fiksētas summas. Galvenais virzītājspēks fiksētas summas finansējuma pieņemšanai būs nevis kļūdu līmeņa samazināšana, bet gan programmas visu mērķu sasniegšana. Programma gūs labumu no rentabliem pakalpojumiem, kas tiks sniegti tiešā pārvaldībā esošu programmu īstenošanas ietvaros (centralizēta izvērtēšanas ekspertu pārvaldība, ex post revīzija, IT u. c.). Kontroles stratēģijas pamatā ir procedūras labāko projektu atlasei un to pārvēršanai juridiskos instrumentos:

— projektu un līgumu pārvaldība visā ikviena projekta darbības laikā, — ex ante pārbaudes par 100 % izmaksu pieprasījumiem,

— apliecinājumi par finanšu pārskatiem, kas pārsniedz noteiktu robežvērtību, un apliecinājums par metodēm, ar kurām aprēķina vienības izmaksas, vai brīvprātīgs ex ante novērtējums,

— ex post revīzijas (izlases veida un uz risku balstītas) attiecībā uz apmaksāto pieprasījumu izlasi dotācijām, kurām piemēro faktisko izmaksu pieeju,

— regulāras projektu pārbaudes attiecībā uz tehnisko īstenošanu un visu dotāciju rezultātiem,

— dotāciju izlases ex post tehniskās pārbaudes.

Šī kontroles stratēģija un pieeja kopš programmas deleģēšanas REA ir pierādījusi savu finansiālo efektivitāti, kā ziņots aģentūras trīsgadu ārējā novērtējumā. Turklāt ex post kontroļu rezultāti liecina, ka šī kontroles stratēģija ļauj saglabāt likumības/pareizības risku zem 2 % sliekšņa.

Pēdējos divos RFCS gados atklāto kļūdu īpatsvars bija 2,03 %, bet atlikušo kļūdu īpatsvars bija 1,70 %, kad ņemtas vērā visas atgūšanas un korekcijas, kas ir vai tiks īstenotas. Paredzams, ka līdz ar fiksēto summu un vienkāršotu izmaksu iespēju (SCO) ieviešanu atklāto kļūdu īpatsvars saglabāsies zem 2 %.

Pašlaik RFCS īsteno Eiropas Pētniecības izpildaģentūra (REA). Neskarot gaidāmo izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz īstenošanas uzdevumu deleģēšanu izpildaģentūrām, RTD ĢD saskaņā ar nākamo DFS plāno deleģēt šo uzdevumu izpildaģentūrai.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

RFCS uzaicinājumu īstenošana tiks pārvaldīta saskaņā ar nosacījumiem un uzņēmējdarbības procesiem, kas ir līdzīgi Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas (PP) pārvaldībā. Rezultātā riski ir līdzīgi pētniecības pamatprogrammas riskiem, konkrētāk, tie ir saistīti ar pozitīvi izvērtētajos priekšlikumos noteiktā mērķa sasniegšanu un likumības/pareizības nodrošināšanu izmaksātajās dotācijās radušos izmaksu atlīdzināšanai.

Ciktāl iespējams, darbību likumības/pareizības nodrošināšanai REA piemēros līdzīgas ex ante un ex post kontroles stratēģijas. Tas ietver finanšu shēmu ar pretsvaru, kur centrālā finanšu nodaļa pārbauda visas izdevumu darbības, un ex post kontroles stratēģiju, kas saskaņota ar RTD ĢD un īstenota ciešā sadarbībā ar RTD ĢD ex post kontroles nodaļu. Iepriekšējos gados veiktajās ex post kontrolēs konstatēto kļūdu īpatsvari ir pierādījuši, ka tie iekļaujas pieļaujamajā 2 % kļūdu īpatsvarā.

Kontroles sistēmas izmaksu ierobežotākās aplēses (izvērtēšana, atlase, projektu vadība, ex ante un ex post kontroles) Komisijas dienestiem, kas atbildīgi par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanu, bija 2–4 % robežās. Tiek lēsts, ka Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētniecības programma ir tādā pašā diapazonā, proti, 2–4 %. Tās tiek uzskatītas par samērīgām izmaksām, ņemot vērā mērķu sasniegšanai nepieciešamos centienus un attiecīgo darījumu skaitu. Gaidāmais kļūdas risks dotāciju maksājuma veikšanā, izmantojot finansējuma modeli, kas balstīts uz neattiecināmo izmaksu atlīdzināšanu, ir 2,0–3,0 %. Kļūdu risks slēgšanas brīdī (pēc kontroļu un korekciju veikšanas) Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētniecības programmai ir mazāks par 2 %. Gaidāmais kļūdas risks dotācijām, izmantojot finansējuma modeli, kura pamatā ir fiksētas summas finansējums, ir gandrīz 0 % (maksājuma veikšanas un programmas slēgšanas brīdī). Kopējais prognozējamais kļūdu līmenis būs atkarīgs no līdzsvara starp abām finansējuma metodēm (attiecināmo izmaksu atlīdzināšana un fiksētas summas). Komisija plāno attiecīgā gadījumā piemērot fiksētas summas finansējuma modeli. Taču galvenais virzītājspēks fiksētas summas finansējuma pieņemšanai būs nevis kļūdu līmeņa samazināšana, bet gan visu programmas mērķu sasniegšana.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Stingras ex ante kontroles, ko piemēro visiem izdevumiem, un uz izlasi un risku balstītas ex post kontroles palīdz atklāt un labot kļūdas.

Dienesti, kam uzticēta pētniecības programmas budžeta izpilde, ir apņēmušies apkarot krāpšanu visos dotācijas piešķiršanas procesa posmos. Tie ir izstrādājuši un īsteno kopējas un konkrētām nozarēm paredzētas krāpšanas apkarošanas stratēģijas, kas ietver izlūkdatu plašāku izmantošanu, it īpaši progresīvu IT rīku palīdzību, darbinieku apmācību un informācijas sniegšanu tiem, kā arī izpratnes veicināšanas prezentācijas dotāciju saņēmējiem un tehniskajām grupām. Šie centieni turpināsies, un krāpšanas apkarošanas un riska novērtēšanas darbības tiks vēl vairāk pastiprinātas, pateicoties tam, ka centrālie dienesti pašlaik izstrādā korporatīvo riska novērtēšanas instrumentu ARACHNE. Kopumā ierosinātajiem pasākumiem arī turpmāk būtu pozitīvi jāietekmē krāpšanas apkarošana, kas tiks turpināta pētniecības programmā, un pastiprināta zinātniskā izvērtēšana un kontrole. Jāuzsver, ka atklāto krāpšanas gadījumu īpatsvars pastāvīgi bijis ļoti zems attiecībā pret kopējiem pētniecības un inovācijas izdevumiem, tomēr dienesti, kas atbild par pētniecības programmas budžeta izpildi, joprojām ir apņēmības pilni to apkarot. Tiesību akti nodrošinās, ka revīzijas, pārskatīšanas un izmeklēšanas var veikt Komisijas dienesti, tajā skaitā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), kā arī Eiropas Prokuratūra (EPPO), izmantojot standarta noteikumus, kas jau tiek izmantoti pētniecības programmā.

Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (ES) 2017/1939 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tai skaitā pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulām (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, arī pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai citāda nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir kompetenta veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finansiālās intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371. Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un attiecīgā gadījumā EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, lai visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķirtu līdzvērtīgas tiesības.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Nr.	Dif./nedif. 24 .	no EBTA valstīm 25	no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm 26	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
01	01 20 03 02 – ogles	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	JĀ
01	01 20 03 01 – tērauds	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	JĀ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Nr.	Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–☒ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Nr.

ĢD: RTD			Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ 2028–2034	KOPSUMMA
			2027	2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija	Saistības	(1a)									0,000	0,000
	Maksājumi	(2a)									0,000	0,000
Budžeta pozīcija	Saistības	(1b)									0,000	0,000
	Maksājumi	(2b)									0,000	0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
Budžeta pozīcija		(3)						0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ apropriācijas RTD ĢD	Saistības	=1a+1b+3	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
	Maksājumi	=2a+2b+3	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

					Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2028–2034		KOPSUMMA
					2027		2028		2029		2030		2031		2032		2033		2034
KOPĀ darbības apropriācijas (ieskaitot iemaksu decentralizētajai aģentūrai)	Saistības		(4)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
	Maksājumi		(5)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem			(6)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ apropriācijas 1. IZDEVUMU KATEGORIJĀ daudzgadu finanšu shēmā	Saistības		=4+6		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
	Maksājumi		=5+6		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
						Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2028–2034	KOPSUMMA
						2027		2028		2029		2030		2031		2032		2033		2034
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)		Saistības		(4)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000	0,000
		Maksājumi		(5)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000	0,000
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)				(6)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000	0,000
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā		Saistības		=4+6		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000	0,000
daudzgadu finanšu shēmā (atsauces summa)		Maksājumi		=5+6		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000	0,000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija			7.		Administratīvie izdevumi
ĢD: RTD				Gads		Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2028–2034	PĒC 2034. gada	KOPSUMMA
				2028		2029	2030	2031	2032	2033	2034
 Cilvēkresursi				0,780		0,780	0,780	0,780	0,101	0,000	0,000	3,221	0,000	3,221
 Citi administratīvie izdevumi				0,050		0,050	0,050	0,050	0,000	0,000	0,000	0,200		0,200
KOPĀ RTD ĢD	Apropriācijas			0,830		0,830	0,830	0,830	0,101	0,000	0,000	3,421	0,000	3,421

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ		(Saistību summa = maksājumu summa)		0,830		0,830	0,830	0,830	0,101	0,000	0,000	3,421	0,000	3,421

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	0,830	0,830	0,830	0,830	0,101	0,000	0,000	3,421	0,000	3,421
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	0,830	0,830	0,830	0,830	0,101	0,000	0,000	3,421	0,000	3,421

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Pētniecība un inovācija

ĢD: RTD			Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2028–2034	KOPĀ DFS 2021–2027	KOPSUMMA
			2027	2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija: 01 20 03 01 un 01 20 03 02	Saistības	(1a)	200,000	200,000	200,000	200,000					600,000	200,000	800,000
	Maksājumi	(2a)	112,000	227,000	273,000	216,000	196,000	39,000	40,000	25,000	1 016 000	112,000	1128,000
Budžeta pozīcija	Saistības	(1b)									0,000	0,000	0,000
	Maksājumi	(2b)									0,000	0,000	0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
Budžeta pozīcija		(3)									0,000		0,000
KOPĀ apropriācijas RTD ĢD	Saistības	=1a+1b+3	200,000	200,000	200,000	200,000	0,000	0,000	0,000	0,000	600,000	200,000	80,000
	Maksājumi	=2a+2b+3	112,000	227,000	273,000	216,000	196,000	39,000	40,000	25,000	1016,000	112,000	1128,000

KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	200,000	200,000	200,000	200,000	0,000	0,000	0,000	0,000	600,000	200,000	800,000
	Maksājumi	(5)	112,000	227,000	273,000	216,000	196,000	39,000	40,000	25,000	1016,000	112,000	1128,000
Kopā administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	=4+6	200,000	200,000	200,000	200,000	0,000	0,000	0,000	0,000	600,000	200,000	800,000
	Maksājumi	=5+6	112,000	227,000	273,000	216,000	196,000	39,000	40,000	25,000	1016,000	112,000	1128,000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

ĢD: RTD			Gads		Gads		Gads		Gads	Gads 2031		Gads 2032	Gads 2033	Gads 2034			KOPSUMMA
			2027		2028		2029		2030						KOPĀ DFS 2028–2034	KOPĀ DFS 2021–2027
 Cilvēkresursi			0,000		0,000		0,000		0,000								0,000
 Citi administratīvie izdevumi			0,000		0,000		0,000		0,000								0,000
KOPĀ <…….> ĢD	Apropriācijas		0,000		0,000		0,000		0,000								0,000


KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ		(Saistību summa = maksājumu summa)		0,000		0,000		0,000			0,000						0,000

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2028–2034	KOPĀ DFS 2021–2027	KOPSUMMA
		2027	2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	200,000	200,000	0,000	0,000	0,00	0,00	0,00	0,00	600,000	200,00	800,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	112,000	227,000	273,000	216,000	196,000	39,000	40,000	25,000	1016,000	112,000	1128,000

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus



2024.
gads

2025.
gads

2026.
gads

2027.
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 27

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 28 …

— Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 …

— Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPSUMMAS

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–☒ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ 2028–2034	Pēc 2024. gada	KOPSUMMA
	2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,780	0,780	0,780	0,780	0,101	0,000	0,000	3,221	0,000	3,221
Citi administratīvie izdevumi	0,050	0,050	0,050	0,050	0,000	0,000	0,000	0,200	0,000	0,200
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,830	0,830	0,830	0,830	0,101	0,000	0,000	3,421	0,000	3,421
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Pārējie administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

7. IZDEVUMU KATEGORIJA un ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,830	0,830	0,830	0,830	0,101	0,000	0,000	3,421	0,000	3,421

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–☒ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS		Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	PĒC
		2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034	2034
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		2	2	2	2	0	0	0	0
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0	0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0	0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0	0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0	0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		4	4	4	4	1	0	0	0
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0	0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	— galvenajā birojā	0	0	0	0	0	0	0	0
	— ES delegācijās	0	0	0	0	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0	0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0	0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0	0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0	0	0	0	0
KOPĀ		6	6	6	6	1	0	0	0

Pilnslodzes ekvivalentu skaits ir orientējošs un neskar notiekošās sarunas par nākamo DFS iznākumu. Turklāt saskaņā ar nākamo DFS Komisijai ir paredzēti papildu resursi deleģēšanai izpildaģentūrai, neskarot gaidāmo izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz īstenošanas uzdevumu deleģēšanu izpildaģentūrām.

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

	Tiks nodrošināts no pašlaik pieejamā Komisijas dienestu personāla	Ārkārtas papildu personāls*
		Tiks finansēts no 7. izdevumu kategorijas vai pētniecības	Tiks finansēts no BA pozīcijas	Tiks finansēts no maksām
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas		2	Neattiecas	Neattiecas
Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT)		4	Neattiecas	Neattiecas

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Papildus četriem ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem, kas pašlaik ir norīkoti RFCS, būs vajadzīgi vēl divi pilnslodzes ekvivalenti reformas politiskās īstenošanas pārvaldībai, reformas īstenošanai un pastiprināto finanšu un programmu pārvaldības darbību pārraudzībai. Šis papildinājums ir īslaicīgs, un pēc 2031. gada tos varēs norīkot citur.

Ārštata darbinieki

RFCS reformas rezultātā ikgadējie piešķīrumi palielināsies par 80 % un tiks pārskatīti uzaicinājumu nosacījumi 2027.–2030. gadam (ieskaitot). Tāpēc saistībā ar uzaicinājumu izsludināšanu un izvērtējumu veikšanu palielināsies RFCS nodaļas darba slodze. Divējāda lietojuma ieviešana programmā vēl vairāk palielinās darba slodzi. Papildus 16 pilnslodzes ekvivalentiem, kas pašlaik norīkoti RFCS, programmu vadītāju un projektu vadītāju amatiem ir vajadzīgi vēl 4 pilnslodzes ekvivalenti līgumdarbinieku statusā. Kopējais nepieciešamais piešķīrums pēc 2031. gada pakāpeniski samazināsies, jo netiks izsludināti turpmāki uzaicinājumi un projekti tiks pabeigti.

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

Obligāti: nākamajā tabulā jāiekļauj priekšlikumā/iniciatīvā ietverto ar digitālajām tehnoloģijām saistīto investīciju labākā aplēse.

Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, 7. izdevumu kategorijas apropriācijas būtu jānorāda noteiktajā pozīcijā.

Apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “Politikas IT izdevumi darbības programmām”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas izmantojams, lai atkārtoti izmantotu / pirktu / izstrādātu IT platformas/instrumentus, kas ir tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu, un uz saistītajām investīcijām (tādām kā licences, pētījumi, datu glabāšana utt.). Tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālā dimensija” sniegtajai informācijai.

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2028–2034
	2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034

IT izdevumi (korporatīvie)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam	0,520	0,531	0,541	0,552	0,563	0,574	0,586	3,867
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,520	0,531	0,541	0,552	0,563	0,574	0,586	3,867

KOPĀ	0,520	0,531	0,541	0,552	0,563	0,574	0,586	3,867

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–☒ pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

– jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

– jāpārskata DFS

3.2.7.Trešo personu iemaksas

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–☒ nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums