EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 21.11.2025
COM(2025) 719 final
2025/0373(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kāda attiecībā uz Nolīgumu, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju izstrādāts par jūras biodaudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, Eiropas Savienības vārdā jāieņem sagatavošanas komisijā un pirmajā Pušu konferencē
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums ir par lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kāda attiecībā uz Nolīgumu, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju izstrādāts par jūras biodaudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, un, konkrētāk, šā nolīguma sagatavošanas komisijas pēdējā sanāksmē un Pušu konferences pirmajā sanāksmē Savienības vārdā jāieņem sakarā ar plānoto Pušu konferences reglamenta pieņemšanu, kā arī Pušu konferences finansēšanu un sekretariāta un jebkuru palīgstruktūru finansēšanu reglamentējošo finanšu noteikumu pieņemšanu un nolīguma finanšu mehānisma iedarbināšanu.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Nolīgums, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju izstrādāts par jūras biodaudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas
Nolīgums, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju izstrādāts par jūras biodaudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas (“BBNJ nolīgums”), tiecas labāk aizsargāt un pārvaldīt jūras bioloģisko daudzveidību ārpus valstu jurisdikcijas esošajās teritorijās. Šādas teritorijas aizņem teju divas trešdaļas no pasaules okeāna platības un aptuveni 95 % no tā tilpuma, un tās ietver atklātās jūras un starptautisko jūras dzīļu teritoriju. BBNJ nolīgums jo īpaši aptver jautājumus, kas saistīti ar jūras ģenētiskajiem resursiem, to vidū jautājumus par ieguvumu sadali, tādus pasākumus kā teritorijai specifiski pārvaldības rīki (piemēram, aizsargājamās jūras teritorijas), ietekmes uz vidi novērtējumus, spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju nodošanu. BBNJ nolīgums stāsies spēkā 2026. gada 17. janvārī. Eiropas Savienība ir BBNJ nolīguma Puse.
Komisija, pamatojoties uz attiecīgajiem Padomes lēmumiem 1 , 2016.–2023. gadā risināja sarunas ar mērķi noslēgt BBNJ nolīgumu. BBNJ nolīguma galīgais teksts tika pieņemts BBNJ starpvaldību konferencē 2 2023. gada 19. jūnijā. ES 2023. gada 20. septembrī BBNJ nolīgumu parakstīja 3 un 2025. gada 28. maijā – ratificēja 4 .
2.2.BBNJ nolīguma Pušu konference
BBNJ nolīguma Pušu konference (“Pušu konference”) ir izveidota ar BBNJ nolīguma 47. panta 1. punktu. 47. panta 2. punkts noteic, ka pirmo Pušu konferences sanāksmi ANO ģenerālsekretārs sasauc ne vēlāk kā vienu gadu pēc nolīguma stāšanās spēkā, tātad līdz 2027. gada 17. janvārim.
Saskaņā ar BBNJ nolīgumu Pušu konferencei var uzdot pieņemt aktus ar juridiskām sekām.
Pušu konference, ievērojot BBNJ nolīguma 47. panta 4. punktu, savā pirmajā sanāksmē vienprātīgi pieņem reglamentu (“reglaments”) un finanšu noteikumus, kas reglamentē tās finansēšanu un sekretariāta un jebkuru palīgstruktūru finansēšanu (“finanšu noteikumi”).
2.3.Sagatavošanas komisija, kuras kompetencē ir gatavošanās tam, ka stājas spēkā Nolīgums, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju izstrādāts par jūras biodaudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas
Lai sagatavotos pirmās Pušu konferences sanāksmes sasaukšanai, ANO Ģenerālā asambleja ir izveidojusi 5 sagatavošanas komisiju, kuras kompetencē ir gatavošanās tam, ka stājas spēkā Nolīgums, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju izstrādāts par jūras biodaudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas (“sagatavošanas komisija”). Sagatavošanas komisija savā pēdējā sanāksmē pieņems lēmumus par visiem Pušu konferencei adresētiem ieteikumiem.
Sagatavošanas komisijā var piedalīties visas ANO dalībvalstis, specializēto aģentūru locekļi un ANO Jūras tiesību konvencijas (“UNCLOS”) puses. Pēc 2025. gada 20. septembra sagatavošanas komisijas lēmumu pieņemšanā piedalās tikai tās valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas ir nolīgumu parakstījušas vai ir to ratificējušas, apstiprinājušas, pieņēmušas vai tam pievienojušās. Sagatavošanas komisija godprātīgi dara visu, lai vienošanos par būtiskiem jautājumiem panāktu ar konsensu 6 . Pirmajai Pušu konferencei noslēdzoties, šī komisija beigs pastāvēt.
ES ir UNCLOS 7 Puse un ir ratificējusi BBNJ nolīgumu. Tātad ES ir Puse, kas piedalās sagatavošanas komisijas darbā.
Nākamā sagatavošanas komisijas sanāksme plānota no 2026. gada 23. marta līdz 3. aprīlim.
2.4.Paredzētie sagatavošanas komisijas un Pušu konferences akti
Sagatavošanas komisijai savā pēdējā sanāksmē jāpieņem BBNJ nolīguma Pušu konferencei adresēts ieteikums par reglamentu, finanšu noteikumiem un finanšu mehānisma iedarbināšanu. BBNJ nolīguma Pušu konference, pamatojoties uz sagatavošanas komisijas pieņemtajiem ieteikumiem, savā pirmajā sanāksmē pieņems reglamentu, finanšu noteikumus, kas reglamentē tās finansēšanu un sekretariāta un jebkuru palīgstruktūru finansēšanu, un lēmumus par finanšu mehānisma iedarbināšanu.
Reglamentā paredzēts noteikt tādus jautājumus kā Pušu konferences sanāksmju biežums, norises vieta, organizēšana un norise, novērotāju piedalīšanās, darbakārtības sagatavošana, pārstāvība un pilnvaras, biroja izveide un darbība, sekretariāta loma, sekretariāta vadītāja loma, balsošana un lēmumu pieņemšana, reglamenta grozījumi, palīgstruktūru izveide, īpašas palīgstruktūru procedūras, kad tādas vajadzīgas, valodu lietojums, noteikumi par vēlēšanām, kārtība, kādā pieprasāms konsultatīvs atzinums no Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla, sadarbības mehānisms, kurā iesaistīti attiecīgie tiesību instrumenti un satvari un attiecīgās globālās, reģionālās, apakšreģionālās un nozariskās struktūras, un jebkādi citi attiecīgi noteikumi, kas ir saskaņā ar nolīgumu. Reglaments ietekmēs veidu, kādā tiek pieņemti Pušu konferences lēmumi.
Finanšu noteikumi ietvers noteikumus, kas reglamentē Pušu konferences, tās sekretariāta un jebkuru palīgstruktūru finansēšanu, arī bāzi, pēc kuras nosaka aplēstās Pušu iemaksas un Savienības iemaksu nolīguma budžetā, un nolīguma Pusēm tie būs juridiski saistoši.
No 52. pantā noteiktā nolīguma finanšu mehānisma iedarbināšanas būs atkarīgs tas, kā dažādie finanšu mehānisma elementi darbosies un palīdzēs nolīguma satvarā sagādāt finanšu resursus, kuri jaunattīstības valstīm, kas ir nolīguma Puses, vajadzīgi nolīguma rezultatīvai īstenošanai.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Lai BBNJ nolīgums varētu darboties pienācīgi, ES būtu jāatbalsta reglaments, kas paredz Pušu konferences sanāksmju efektīvu, rentablu, pārredzamu un sakārtotu darbību un organizēšanu un ļauj Savienībai saskaņā ar BBNJ nolīgumu šajās sanāksmēs pilnvērtīgi piedalīties Puses statusā.
Lai BBNJ nolīgums tiktu finansēts pienācīgi, ES būtu jāatbalsta tādi finanšu noteikumi un tāda finanšu mehānisma iedarbināšana, kas ļauj izveidot taisnīgu un pārredzamu procesu, kāds atbilst katras Puses apstākļiem, un tādējādi nodrošina, ka ikviena Puse ieguldījumu BBNJ nolīguma finansiālajā ilgtspējā un tā īstenošanā sniedz taisnīgā un ar savām spējām saskanīgā veidā.
Reglamenta un finanšu noteikumu pieņemšana ir vajadzīga BBNJ nolīguma īstenošanai un darbībai.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 8 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Sagatavošanas komisija ir struktūra, ko izveidojusi ANO Ģenerālā asambleja. Pušu konference ir struktūra, kas izveidota ar BBNJ nolīgumu.
Pēdējā sagatavošanas komisijas sanāksmē tiks pieņemti lēmumi par Pušu konferencei adresētiem ieteikumiem par reglamentu un finanšu noteikumiem. Pirmajā Pušu konferences sanāksmē iecerēts uz sagatavošanas komisijas ieteikumu pamata pieņemt reglamentu un finanšu noteikumus. Akti, kas jāpieņem sagatavošanas komisijas pēdējā sanāksmē un Pušu konferences pirmajā sanāksmē, ir akti ar juridiskām sekām.
Reglamentam ir juridiskas sekas, jo tas ietekmē veidu, kādā tiks pieņemti Pušu konferences lēmumi, kas būs saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām vai var būtiski ietekmēt ES tiesību aktu saturu.
Finanšu noteikumi noteiks pamatu Savienības iemaksai BBNJ nolīguma budžetā, un atbilstīgi nolīguma 52. pantam tie būs saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir tikai pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam jeb dominējošajam mērķim vai komponentam.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Saskaņā ar LESD 191. pantu un 192. panta 1. punktu ES pienākums ir palīdzēt sasniegt šādus mērķus: saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus, sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, ko veic, lai risinātu reģionālas vai pasaules vides problēmas, un jo īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām.
Ņemot vērā BBNJ nolīguma mērķus un materiālās normas, kā arī visas attiecīgās piemērojamās ES rīcībpolitikas, “smaguma centra” pieeja liecina, ka piemērotākais ierosinātā lēmuma juridiskais pamats ir vidiskais juridiskais pamats.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 192. panta 1. punktam, ko lasa saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
Šis uz LESD 218. panta 9. punkta balstītais lēmums attiecas tikai uz procesuāla rakstura jautājumiem un nemaina Savienības un dalībvalstu kompetenču sadalījumu BBNJ nolīguma reglamentētos jautājumos. Šis uz LESD 218. panta 9. punkta balstītais lēmums neattiecas uz dalībvalstu iemaksām BBNJ nolīguma budžetā: tās paliek dalībvalstu kompetencē.
5.Ietekme uz budžetu
BBNJ nolīgums izveido īpašu institucionālo struktūru. Tā ietver sekretariātu, Zinātnisko un tehnisko padomi, koordinācijas mehānismu, Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas komiteju, Piekļuves un ieguvumu sadales komiteju, Finanšu komiteju un Atbilstības komiteju. Kā teikts BBNJ nolīguma 52. panta 2. punktā, šīs institūcijas, pamatojoties uz finanšu noteikumiem, tiks finansētas no aplēstajām Pušu iemaksām.
BBNJ nolīguma īstenošanas institucionālās izmaksas Eiropas Savienībai būs zināmas tikai pēc pirmās Pušu konferences sanāksmes, kurā būtu jāvienojas par BBNJ nolīguma sākotnējo budžetu. Saskaņā ar BBNJ nolīguma 47. panta 6. punkta e) apakšpunktu Pušu konference budžetu pieņem tik bieži un uz tādu finanšu periodu, kā tā noteikusi.
Papildus institucionālajām izmaksām BBNJ nolīguma īstenošana, visticamāk, radīs vajadzību pēc finansējuma, kas izlietojams, lai veidotu jaunattīstības valstu spējas un palīdzētu jūras tehnoloģiju nodošanā, un, piemēram, arī lai jaunradītu zinātniskās zināšanas, kādas būs vajadzīgas aizsargājamo jūras teritoriju izveidei, uzraudzībai un izvērtēšanai. BBNJ nolīguma 14. panta 6. punktā teikts, ka šajā nolūkā pēc nolīguma stāšanās spēkā attīstītās Puses BBNJ nolīguma 52. pantā minētajā īpašajā fondā veic ikgadējas iemaksas, kuras vienādas ar 50 % no attiecīgajai Pusei aprēķinātās iemaksas budžetā, ko Pušu konference pieņēmusi saskaņā ar BBNJ nolīguma 47. panta 6. punkta e) apakšpunktu. Šādu maksājumu turpina veikt, līdz Pušu konference pieņem lēmumu saskaņā ar BBNJ nolīguma 14. panta 7. punktu. Potenciālās globālās izmaksas BBNJ nolīguma satvarā tiks laikus aplēstas, balstoties uz nolīguma finanšu mehānismu iedarbināšanu.
2025/0373 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kāda attiecībā uz Nolīgumu, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju izstrādāts par jūras biodaudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, Eiropas Savienības vārdā jāieņem sagatavošanas komisijā un pirmajā Pušu konferencē
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Kopiena ar Padomes Lēmumu 98/392/EK 9 ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju (“UNCLOS”) un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu.
(2)Savienība ar Padomes Lēmumu (ES) 2024/1830 10 ir noslēgusi Nolīgumu, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju izstrādāts par jūras biodaudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas (“nolīgums”), un tas [stāsies] spēkā 2026. gada 17. janvārī.
(3)Ar nolīguma 47. panta 1. punktu ir izveidota nolīguma Pušu konference (“Pušu konference”). Pušu konferencei, ievērojot nolīguma 47. panta 4. punktu, savā pirmajā sanāksmē vienprātīgi jāpieņem reglaments (“reglaments”) un finanšu noteikumi, kas reglamentē tās finansēšanu un sekretariāta un jebkuru palīgstruktūru finansēšanu (“finanšu noteikumi”).
(4)Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ar 2024. gada 24. aprīlī pieņemto Rezolūciju 78/272 11 nolēma izveidot sagatavošanas komisiju, kuras kompetencē ir gatavošanās nolīguma spēkā stāšanās brīdim un gatavošanās sasaukt pirmo nolīguma Pušu konferences sanāksmi (“sagatavošanas komisija”), kuras noslēgumā sagatavošanas komisija beigs pastāvēt.
(5)Sagatavošanas komisijai, ievērojot Ģenerālās asamblejas rezolūcijas 9. punktu, savā pēdējā sanāksmē jāpieņem lēmumi par Pušu konferencei adresētiem ieteikumiem par reglamentu un finanšu noteikumiem.
(6)Paredzētajiem sagatavošanas komisijas un Pušu konferences aktiem būs juridiskas sekas.
(7)Tāpēc ir jānosaka nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem pēdējā sagatavošanas komisijas sanāksmē un pirmajā Pušu konferencē. Lai nolīgums varētu darboties pienācīgi, Savienībai būtu jāatbalsta reglaments, kas paredz Pušu konferences sanāksmju efektīvu, rentablu, pārredzamu un sakārtotu darbību un organizēšanu un ļauj Savienībai saskaņā ar nolīgumu šajās sanāksmēs pilnvērtīgi piedalīties Puses statusā.
(8)Lai nolīguma darbība un īstenošana tiktu finansētas pienācīgi, ES būtu jāatbalsta tādu finanšu noteikumu pieņemšana un tāda finanšu mehānisma iedarbināšana, kas ļauj izveidot taisnīgu un pārredzamu procesu, kāds atbilst katras Puses apstākļiem, un tādējādi nodrošina, ka ikviena Puse ieguldījumu nolīguma finansiālajā ilgtspējā un tā īstenošanā sniedz taisnīgā un ar savām spējām saskanīgā veidā. Līdz ar Savienības izveidotā finanšu mehānisma iedarbināšanu turklāt būtu jāgādā par to, lai jaunattīstības valstis, kas ir nolīguma Puses, saņemtu palīdzību nolīguma īstenošanas centienos,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem pēdējā sagatavošanas komisijas sanāksmē un pirmajā nolīguma Pušu konferences sanāksmē, ir šāda:
(1)Savienība atbalsta to, ka tiek pieņemts reglaments, kas paredz nolīguma Pušu konferences sanāksmju efektīvu, rentablu, pārredzamu un sakārtotu darbību un organizēšanu un ļauj Savienībai saskaņā ar nolīgumu šajās sanāksmēs pilnvērtīgi piedalīties Puses statusā;
(2)Savienība atbalsta tādu finanšu noteikumu pieņemšanu un tāda finanšu mehānisma iedarbināšanu, kas ļauj izveidot taisnīgu un pārredzamu procesu, kāds atbilst katras Puses apstākļiem, un tādējādi nodrošina, ka ikviena Puse ieguldījumu nolīguma finansiālajā ilgtspējā un tā īstenošanā sniedz taisnīgā un ar savām spējām saskanīgā veidā, un to, ka finanšu mehānisms gādā arī par to, lai jaunattīstības valstis, kas ir nolīguma Puses, saņemtu palīdzību nolīguma īstenošanas centienos.
2. pants
Par nelielām tehniskām izmaiņām nostājās, kas noteiktas saskaņā ar šo lēmumu un ir saderīgas ar 1. pantā izklāstīto Savienības nostāju, UNCLOS, nolīgumu un Savienības tiesību aktiem, Savienība var vienoties bez tālāka Padomes lēmuma.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs