Briselē, 4.11.2025

COM(2025) 675 final

2025/0342(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar ko groza 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 10160/21 INIT; ST 10160/21 ADD 1 REV 2) par Itālijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2025) 348 final}


2025/0342 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar ko groza 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 10160/21 INIT; ST 10160/21 ADD 1 REV 2) par Itālijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 1 , un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Pēc tam, kad Itālija 2021. gada 30. aprīlī bija iesniegusi nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (“ANP”), Komisija ierosināja Padomei sniegt par to pozitīvu novērtējumu. Padome 2021. gada 13. jūlijā apstiprināja pozitīvo novērtējumu ar īstenošanas lēmumu (“Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmums”) 2 . Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmums tika grozīts ar Padomes 2023. gada 19. septembra 3 , 2023. gada 8. decembra 4 , 2024. gada 14. maija 5 , 2024. gada 18. novembra 6 un 2025. gada 20. jūnija 7 Īstenošanas lēmumiem.

(2)Itālija 2025. gada 10. oktobrī saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21. panta 1. punktu iesniedza Komisijai pamatotu lūgumu ierosināt grozījumus Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumā, jo objektīvu apstākļu dēļ ANP daļēji vairs nav iespējams īstenot. Pamatojoties uz to, Itālija iesniedza grozītu ANP.

Grozījumi, kuru pamatā ir Regulas (ES) 2021/241 21. pants

(3)Objektīvu apstākļu dēļ Itālijas iesniegtie ANP grozījumi attiecas uz 173 pasākumiem.

(4)Itālija ir paskaidrojusi, ka seši pasākumi daļēji vairs nav īstenojami tirgus apstākļu izmaiņu dēļ, tostarp sakarā ar neparedzētiem piegādes kavējumiem, kas ietekmē iepirkuma procedūras. Tas attiecas uz šādiem atskaites punktiem un/vai mērķrādītājiem: M2C2-25bis, M2C2-25ter un M2C2-26 investīcijā Nr. 4.2. (Ātrgaitas sabiedriskā transporta sistēmu attīstība); M2C2-35bis investīcijā Nr. 4.4.2. (Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 2; M2C4-29 investīcijā Nr. 4.1. (Investīcijas primārajā ūdensapgādes infrastruktūrā ūdensapgādes drošībai) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 4; M4C1-30 reformā Nr. 1.7. (Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos) misijas Nr. 4. komponentā Nr. 1; M5C1-3, M5C1-4 un M5C1-5 reformā Nr. 1 (Aktīva darba tirgus politika un profesionālā apmācība) misijas Nr. 5 komponentā Nr. 1 un M7-31 investīcijā Nr. 11 (Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu) misijā Nr. 7. Pamatojoties uz to, Itālija ir lūgusi grozīt šos pasākumus. Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.

(5)Itālija ir paskaidrojusi, ka deviņi pasākumi daļēji vairs nav īstenojami pieprasījuma trūkuma vai izmaiņu dēļ. Tas attiecas uz šādiem atskaites punktiem un/vai mērķrādītājiem: M1C3-28, M1C3-29, M1C3-32, M1C3-33 un M1C3-34 investīcijā Nr. 4.2. (Fondi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai) misijas Nr. 1 komponentā Nr. 3; M2C1-8 investīcijā Nr. 2.3. (Inovācija un mehanizācija lauksaimniecības un pārtikas nozarē) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 1; M2C2-15 investīcijā Nr. 3.3. (Ūdeņraža testēšana autotransporta jomā); M2C2-53 investīcijā Nr. 5.2. (Ūdeņradis); M2C2-23 investīcijā Nr. 4.1. (Investīcijas nemotorizētā mobilitātē (Valsts veloceliņu plāns)) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 2; M4C2-3bis investīcijā Nr. 3.3. (PhD stipendiju piešķiršana sadarbībā ar uzņēmumiem un pētnieku pieņemšanas darbā uzņēmumos veicināšana) misijas Nr. 4 komponentā Nr. 2; M7-33 un M7-34 investīcijā Nr. 12 (Finanšu instruments starptautiskas, rūpnieciskas un pētniecības un izstrādes līderības attīstīšanai bezemisiju autobusu jomā); M7-41 un M7-42 investīcijā Nr. 15 (Transizione 5.0) un M7-45 investīcijā Nr. 16 (Atbalsts MVU pašražošanā no atjaunīgajiem energoresursiem) misijā Nr. 7. Pamatojoties uz to, Itālija ir lūgusi grozīt minētos pasākumus. Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.

(6)Itālija ir paskaidrojusi, ka četrus pasākumus daļēji vairs nav iespējams īstenot augstās inflācijas dēļ. Tas attiecas uz šādiem atskaites punktiem un/vai mērķrādītājiem: M5C1-7 un M5C1-7bis investīcijā Nr. 1 (Valsts nodarbinātības dienestu (VND) stiprināšana) misijas Nr. 5 komponentā Nr. 1; M5C2-8 investīcijā Nr. 2 (Autonomijas modeļi personām ar invaliditāti); M5C2-10 investīcijā Nr. 3 (Ārkārtas izmitināšanas vietas ar ierobežotu pakalpojumu līmeni) un M5C2-14, M5C2-16 un M5C2-18 investīcijā Nr. 5 (Integrētie pilsētplānojumi) misijas Nr. 5 komponentā Nr. 2. Pamatojoties uz to, Itālija ir lūgusi grozīt minētos pasākumus. Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.

(7)Itālija ir paskaidrojusi, ka viens pasākums daļēji vairs nav īstenojams, jo 2024. gada rudenī ekstrēmi laikapstākļu notikumi ietekmēja notiekošo atjaunošanu Emīlijas-Romanjas, Toskānas un Markes teritorijās, kuras 2023. gada maijā skāra plūdi. Tas attiecas uz šādiem atskaites punktiem un/vai mērķrādītājiem: M2C4-11bis, M2C4-11ter un M2C4-13 investīcijā Nr. 2.1. (Plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanas pasākumi) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 4. Pamatojoties uz to, Itālija ir lūgusi grozīt šo pasākumu. Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.

(8)Itālija ir paskaidrojusi, ka 52 pasākumi būtu jāgroza, lai īstenotu labākas alternatīvas nolūkā sasniegt to sākotnējo mērķi. Tas attiecas uz šādiem atskaites punktiem un/vai mērķrādītājiem: M1C1-23, M1C1-144, M1C1-145, M1C1-146, M1C1-148, M1C1-149, M1C1-150 un M1C1-151 investīcijā Nr. 1.4. (Digitālie pakalpojumi un iedzīvotāju pieredze); M1C1-27 investīcijā Nr. 1.3. (Dati un sadarbspēja); M1C1-25, M1C1-152, M1C1-153, M1C1-154 un M1C1-155 investīcijā Nr. 1.6. (Lielo centrālo pārvalžu digitālā pārveide); M1C1-59ter, M1C1-62 un M1C1-63 reformā Nr. 1.9. (Valsts pārvaldes reforma); M1C1-72quinquies, M1C1-76, M1C1-77, M1C1-78, M1C1-79, M1C1-80, M1C1-81, M1C1-82, M1C1-83, M1C1-88, M1C1-89, M1C1-90, M1C1-91, M1C1-92, M1C1-93, M1C1-94 un M1C1-95 reformā Nr. 1.11. (Valsts pārvaldes iestāžu un veselības aizsardzības iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana); M1C1-66 un M1C1-67 investīcijā Nr. 1.9. (Tehniskās palīdzības nodrošināšana un spēju veidošanas stiprināšana Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai); M1C1-96, M1C1-97, M1C1-97bis, M1C1-98bis un M1C1-99bis reformā Nr. 1.10. (Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma); M1C1-116 un M1C1-121 reformā Nr. 1.12. (Nodokļu administrēšanas reforma); M1C1-117 un M1C1-118 reformā Nr. 1.15. (Publiskā sektora grāmatvedības noteikumu reforma); M1C1-119 un M1C1-120 reformā Nr. 1.14. (Vietējo un reģionālo pašvaldību fiskālās sistēmas reforma); M1C1-147 investīcijā Nr. 1.2. (Mākoņdatošanas iespēja vietējai maksājumu aģentūrai) misijas Nr. 1 komponentā Nr. 1; M1C2-14bis un M1C2-14ter reformā Nr. 3 (Uzņēmumu stimulu racionalizācija un vienkāršošana); M1C2-17 investīcijā Nr. 3 (Ātrs interneta pieslēgums (Ultraplatjosla un 5G)); M1C2-23, M1C2-24 un M1C2-25 investīcijā Nr. 4 (Satelītu tehnoloģijas un kosmosa ekonomika) misijas Nr. 1 komponentā Nr. 2; M1C3-9bis investīcijā Nr. 4.1. (Digitālais tūrisma centrs) misijas Nr. 1 komponentā Nr. 3; M1C3-16 investīcijā Nr. 2.1. (Mazu vēsturisko pilsētu pievilcīgums); M1C3-17 investīcijā Nr. 2.2. (Lauku arhitektūras un ainavas aizsardzība un uzlabošana); M1C3-18 investīcijā Nr. 2.3. (Programmas vietu identitātes uzlabošanai: parki un vēsturiskie dārzi); M1C3-19 investīcijā Nr. 2.4. (Kulta vietu seismiskā drošība, FEC mantojuma atjaunošana un mākslas darbu patversmes) misijas Nr. 1 komponentā Nr. 3; M2C1-9 investīcijā Nr. 2.2. (Agrisolārais parks); M2C1-10 investīcijā Nr. 2.1. (Loģistikas plāns agropārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzēšanas nozarei); M2C1-12 investīcijā Nr. 3.3. (Kultūra un informētība par vides jautājumiem un problēmām); M2C1-23 un M2C1-24 investīcijā Nr. 3.4. (Fondo Rotativo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus agropārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzēšanas nozarē) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 1; M2C2-3 un M2C2-5 investīcijā Nr. 1.4. (Biometāna nozares attīstība atbilstoši aprites ekonomikas veicināšanas kritērijiem); M2C2-10 un M2C2-11 investīcijā Nr. 2.1. (Viedo tīklu stiprināšana); M2C2-13 investīcijā Nr. 2.2. (Intervences pasākumi elektrotīkla noturības palielināšanai); M2C2-17 investīcijā Nr. 3.4. (Ūdeņraža testēšana dzelzceļa mobilitātes vajadzībām) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 2; M2C2-30 investīcijā Nr. 4.5. (Privāto un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka atjaunošanas programma ar elektrotransportlīdzekļiem); M2C2-35 un M2C2-35ter investīcijā Nr. 4.4.1. (Reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka atjaunošana ar bezemisiju autobusiem); M2C2-36 investīcijā Nr. 4.4.3. (Valsts ugunsdzēsēju brigādes transporta parka atjaunošana); M2C2-40 investīcijā Nr. 5.1. (Atbalsts ekoloģiskās pārkārtošanās un neto nulles emisiju tehnoloģiju ražošanas sistēmai un stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspējai un noturībai); M2C2-45 investīcijā Nr. 1.1. (Lauksaimniecības un elektroenerģijas sistēmu attīstība); M2C2-46 un M2C2-47 investīcijā Nr. 1.2. (Atjaunīgo energoresursu veicināšana energokopienām un atjaunīgo energoresursu pašpatērētāju kopīgai rīcībai) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 2; M2C3-10 investīcijā Nr. 3.1. (Efektīvas centralizētās siltumapgādes veicināšana) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 3; M2C4-32 investīcijā Nr. 4.2. (Zudumu mazināšana ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācija un uzraudzība) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 4; M3C1-25, M3C1-26 un M3C1-27 reformā Nr. 1.3. (Dzelzceļa infrastruktūras efektivitātes uzlabošana Itālijā) misijas Nr. 3 komponentā Nr. 1; M3C2-5bis investīcijā Nr. 2.1. (Loģistikas ķēdes digitalizācija) misijas Nr. 3 komponentā Nr. 2; M4C1-15bis investīcijā Nr. 1.7. (Stipendijas piekļuvei universitātēm); M4C1-18 investīcijā Nr. 1.1. (Bērnudārzu un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu plāns); M4C1-19 investīcijā Nr. 3.2. (Skola 4.0: inovatīvas skolas, infrastruktūra, jaunas klašu telpas un darbsemināri); M4C1-21 investīcijā Nr. 1.2. (Plāns pilna laika pagarināšanai); M4C1-26 investīcijā Nr. 3.3. (Skolu ēku drošības un strukturālās rehabilitācijas plāns) misijas Nr. 4 komponentā Nr. 1; M4C2-13, M4C2-14, M4C2-15 un M4C2-15bis investīcijā Nr. 2.3. (Tehnoloģiju pārneses centru stiprināšana un nozaru/teritoriālā paplašināšana pa rūpniecības segmentiem) misijas Nr. 4 komponentā Nr. 2; M5C1-16 investīcijā Nr. 4 (Vispārējais civildienests) misijas Nr. 5 komponentā Nr. 1; M5C1-10 un M5C1-11 reformā Nr. 2 (Nedeklarēts darbs); M5C1-15 investīcijā Nr. 3 (Duālās sistēmas stiprināšana); M5C1-19 investīcijā Nr. 5 (Sieviešu uzņēmumu izveide) misijas Nr. 5 komponentā Nr. 1; M5C2-6 investīcijā Nr. 1 (Atbalsts neaizsargātām personām un institucionalizācijas novēršana); M5C2-20 investīcijā Nr. 6 (Inovāciju programma mājokļu kvalitātei) misijas Nr. 5 komponentā Nr. 2; M5C3-13 investīcijā Nr. 1.4. (Investīcijas infrastruktūrā speciālajai ekonomiskajai zonai) misijas Nr. 5 komponentā Nr. 3; M6C1-6 un M6C1-9 investīcijā Nr. 1.2. (Mājvieta kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta) misijas Nr. 6 komponentā Nr. 1; M6C2-16 un M6C2-17 investīcijā Nr. 2.2. (Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehniski profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstība) misijas Nr. 6 komponentā Nr. 2. Pamatojoties uz to, Itālija ir lūgusi grozīt iepriekš minētos pasākumus. Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.

(9)Itālija ir paskaidrojusi, ka 83 pasākumi ir grozīti, lai īstenotu labākas alternatīvas, kas ļauj samazināt administratīvo slogu un vienkāršot Padomes īstenošanas lēmumu, vienlaikus joprojām sasniedzot minēto pasākumu mērķus. Tas attiecas uz šādiem atskaites punktiem un/vai mērķrādītājiem: M1C1-24 un M1C1-28 investīcijā Nr. 1.7. (Digitālās pamatprasmes); M1C1-26 investīcijā Nr. 1.1. (Digitālā infrastruktūra); M1C1-38bis reformā Nr. 1.8. (Tiesu sistēmas digitalizācija); M1C1-45, M1C1-47 un M1C1-48 reformā Nr. 1.4. (Civiltiesību reforma); M1C1-46 reformā Nr. 1.5. (Krimināltiesību reforma); pasākuma apraksts investīcijā Nr. 1.8. (Civiltiesu, krimināltiesu un administratīvo tiesu darbinieku darbā pieņemšanas procedūras); pasākuma apraksts reformā Nr. 1.13. (Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma) misijas Nr. 1 komponentā Nr. 1; M1C2-3 investīcijā Nr. 1 (Pāreja 4.0); M1C2-5 investīcijā Nr. 6 (Ieguldījumi rūpnieciskā īpašuma sistēmā); M1C2-15 investīcijā Nr. 2 (Inovācija un mikroelektronikas tehnoloģija) misijas Nr. 1 komponentā Nr. 2; M1C3-1 un M1C3-2 investīcijā Nr. 1.1. (Digitālā stratēģija un kultūras mantojuma platformas); M1C3-3 investīcijā Nr. 1.2. (Fizisko un kognitīvo šķēršļu likvidēšana muzejos, bibliotēkās un arhīvos, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi kultūrai un līdzdalību tajā); M1C3-5 investīcijā Nr. 1.3. (Uzlabot energoefektivitāti kinoteātros, teātros un muzejos); M1C3-21 investīcijā Nr. 3.2. (Kino industrijas attīstība (projekts Cinecittà)); M1C3-36 investīcijā Nr. 4.3. (Caput Mundi Next Generation EU tūrisma pasākumiem) misijas Nr. 1 komponentā Nr. 3; M2C1-16 reformā Nr. 1.2. (Atkritumu apsaimniekošanas valsts programma); M2C1-17nonies reformā Nr. 1.1. (Valsts stratēģija pārejai uz aprites ekonomiku); M2C1-19 investīcijā Nr. 3.1. (Zaļās salas); M2C1-21 investīcijā Nr. 3.2. (Zaļās kopienas); pasākuma apraksts investīcijā Nr. 5.4. (Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā (GTF), ko pārvalda CDP Venture Capital SGR) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 1; M2C2-19 investīcijā Nr. 3.5. (Ūdeņraža pētniecība un izstrāde); M2C2-49 investīcijā Nr. 3.1. (Ūdeņraža ražošana degradētās rūpnieciskās teritorijās (Ūdeņraža ielejas)) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 2; M2C3-3 investīcijā Nr. 2.1. (Ecobonus stiprināšana energoefektivitātes jomā); M2C3-6 investīcijā Nr. 1.1. (Jaunu skolu būvniecība, aizstājot ēkas); M2C3-8 investīcijā Nr. 1.2. (Ēku būvniecība, nekustamā īpašuma aktīvu, ko daļēji vai pilnībā izmanto tiesas spriešanai, pārkvalifikācija un stiprināšana) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 3; M2C4-6bis investīcijā Nr. 3.2. (Nacionālo parku digitalizācija); M2C4-9 investīcijā Nr. 1.1. (Progresīvas un integrētas uzraudzības un prognozēšanas sistēmas ieviešana); M2C4-20bis investīcijā Nr. 3.1. (Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana); M2C4-23 investīcijā Nr. 3.3. (Po apgabala atjaunošana); M2C4-25 investīcijā Nr. 3.4. (Bezīpašnieka zemju augsnes remediācija); M2C4-26 investīcijā Nr. 3.5. (Jūras gultnes un jūras dzīvotņu atjaunošana un aizsardzība); M2C4-34bis un M2C4-35bis investīcijā Nr. 4.3. (Investīcijas apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu apsaimniekošanai); M2C4-37 un M2C4-38 investīcijā Nr. 4.4. (Ieguldījumi kanalizācijā un attīrīšanā) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 4; M3C1-5 un M3C1-6 investīcijā Nr. 1.1. (Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem); M3C1-9 investīcijā Nr. 1.2. (Ātrgaitas līnijas ziemeļos savienojumiem ar pārējo Eiropu); M3C1-11 investīcijā Nr. 1.3. (Diagonālie savienojumi); M3C1-13 un M3C1-14 investīcijā Nr. 1.4. (Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) ieviešana); M3C1-20 investīcijā Nr. 1.8. (Dzelzceļa staciju modernizācija (RFI vadība) dienvidos); M3C2-6 investīcijā Nr. 2.2. (Gaisa satiksmes pārvaldības digitalizācija); M3C2-12 investīcijā Nr. 2.3. (Krasta enerģijas izmantošana (cold ironing)) misijas Nr. 3 komponentā Nr. 2; M4C1-7 un M4C1-25 investīcijā Nr. 1.4. (Ārkārtas intervence, kuras mērķis ir mazināt teritoriālās atšķirības I un II vidusskolas ciklā un novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu); M4C1-13 investīcijā Nr. 2.1.(Integrēta digitālā mācīšana un apmācība par digitālo pārveidi skolu darbiniekiem); M4C1-14ter reformā Nr. 2.1. (Skolotāju pieņemšana darbā); M4C1-16 un M4C1-17 investīcijā Nr. 3.1. (Jaunas prasmes un jaunas valodas); M4C1-20 un M4C1-20bis investīcijā Nr. 1.5. (Augstākās profesionālās izglītības sistēmas (ITS) izstrāde); M4C1-22 investīcijā Nr. 1.3. (Skolu sporta infrastruktūras uzlabošanas plāns); M4C1-23 un M4C1-23bis investīcijā Nr. 3.4. (Mācīšana un padziļinātas universitātes līmeņa prasmes); M4C1-24 investīcijā Nr. 1.6. (Aktīva orientācija pārejā no skolas uz augstskolu) misijas Nr. 4 komponentā Nr. 1; M4C2-1bis investīcijā Nr. 1.2. (Finansēt projektus, ar kuriem iepazīstina jaunie pētnieki); M4C2-2bis investīcijā Nr. 2.2.bis (Inovācijas nolīgumi); M4C2-6 un M4C2-7 investīcijā Nr. 1.1. (Valsts nozīmes pētniecības projekti (PRIN)); M4C2-8 investīcijā Nr. 1.3. (Partnerības, kas attiecinātas arī uz universitātēm, pētniecības centriem, uzņēmumiem un fundamentālo pētījumu projektu finansēšana); M4C2-9 investīcijā Nr. 1.4. (Pētniecības struktūru stiprināšana un atbalsts “valsts pētniecības un izstrādes līderu” izveidei attiecībā uz dažām svarīgām pamattehnoloģijām); M4C2-16bis investīcijā Nr. 3.1. (Fonds integrētas pētniecības un inovācijas infrastruktūru sistēmas izveidei); M4C2-18bis investīcijā Nr. 1.5. (“Ilgtspēju sekmējošu inovāciju ekosistēmu” izveide un stiprināšana, veidojot “pētniecības un izstrādes teritoriālos līderus”); M4C2-22 investīcijā Nr. 2.1. (IPCEI); pasākuma apraksts investīcijā Nr. 3.2. (Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā (DTF), ko pārvalda CDP Venture Capital SGR) misijas Nr. 4 komponentā Nr. 2; M5C1-14 investīcijā Nr. 2 (Dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēma) misijas Nr. 5 komponentā Nr. 1; M5C2-12 investīcijā Nr. 4 (Investīcijas pilsētu atjaunošanas projektos, kuru mērķis ir mazināt marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas); M5C2-22 investīcijā Nr. 7 (Sporta un sociālās iekļaušanas projekts) misijas Nr. 5 komponentā Nr. 2; M5C3-4 investīcijā Nr. 1.1.2. (Veselības aprūpes iestādes teritoriālā tuvumā); M5C3-9 investīcijā Nr. 1.3. (Strukturēti sociāli izglītojoši pasākumi, lai cīnītos pret izglītības trūkumu dienvidos, atbalstot trešo nozari) misijas Nr. 5 komponentā Nr. 3; M6C1-3 investīcijā Nr. 1.1. (Kopienas veselības aprūpes centri teritoriālās medicīniskās palīdzības uzlabošanai); M6C1-11 investīcijā Nr. 1.3. (Veselības aprūpes starpniecības pakalpojumu un iestāžu stiprināšana (Kopienas slimnīcas)) misijas Nr. 6 komponentā Nr. 1; M6C2-2 un M6C2-3 investīcijā Nr. 2.1. (Stiprināt un uzlabot NHS biomedicīniskos pētījumus); M6C2-6, M6C2-8 un M6C2-9 investīcijā Nr. 1.1. (Slimnīcu tehnoloģisko iekārtu digitālā atjaunināšana); M6C2-10 un M6C2-10bis investīcijā Nr. 1.2. (Ceļā uz drošu un ilgtspējīgu slimnīcu); M6C2-11, M6C2-12 un M6C2-13 investīcijā Nr. 1.3. (Tehnoloģiskās infrastruktūras un datu vākšanas, datu apstrādes, datu analīzes un simulācijas rīku stiprināšana) misijas Nr. 6 komponentā Nr. 2; M7-2 un M7-3 reformā Nr. 1 (Atļauju piešķiršanas procedūru racionalizācija atjaunīgajai enerģijai); M7-5 reformā Nr. 2 (Videi kaitīgu subsīdiju samazināšana); M7-6 reformā Nr. 3 (Biometāna pieslēguma gāzes tīklam izmaksu samazināšana); M7-10 reformā Nr. 5 (Jaunu prasmju plāns – pāreja); M7-11 investīcijā Nr. 1 (Paplašinātais pasākums: viedo tīklu stiprināšana); M7-12 investīcijā Nr. 2 (Paplašinātais pasākums: intervences pasākumi elektrotīkla noturības palielināšanai); M7-13 investīcijā Nr. 3 (Paplašinātais pasākums: ūdeņraža ražošana degradētās rūpnieciskās teritorijās (Ūdeņraža ielejas)); M7-15 investīcijā Nr. 4 (Tirēnu savienojums); M7-17 investīcijā Nr. 5 (SA.CO.I 3); M7-22, M7-23 un M7-24 investīcijā Nr. 7 (Viedais valsts pārvades tīkls); M7-25, M7-26, M7-27 un M7-28 investīcijā Nr. 8 (Ilgtspējīga, apritīga un droša kritisko izejvielu piegāde); M7-30 investīcijā Nr. 10 (Izmēģinājuma projekts par prasmēm Crescere Green); M7-37 investīcijā Nr. 13 (Adrijas jūras līnijas 1. posms (Sulmonas kompresoru stacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads); M7-39 investīcijā Nr. 14 (Pārrobežu gāzes eksporta infrastruktūra) un pasākuma apraksts misijas Nr. 7 investīcijā Nr. 17 (Finanšu instruments publisko mājokļu energorenovācijai).

(10)Itālija ir lūgusi objektīvu apstākļu dēļ svītrot astoņus pasākumus. Tas attiecas uz šādiem atskaites punktiem un/vai mērķrādītājiem: M2C1-17bis, M2C1-17ter, M2C1-17quater, M2C1-17quinquies, M2C1-17sexies, M2C1-17septies un M2C1-17octies investīcijā Nr. 1.2 (svītroti aprites ekonomikas paraugprojekti) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 1; M2C2-51 investīcijā Nr. 3.2. (Ūdeņraža izmantošana grūti dekarbonizējamā rūpniecībā); M3C1-16 investīcijā Nr. 1.5 (Lielpilsētu mezglu, starpreģionālo un reģionālo dzelzceļa līniju stiprināšana); M3C1-18 investīcijā Nr. 1.6. (Reģionālo līniju stiprināšana – reģionālo dzelzceļu modernizācija (RFI pārvaldība)); M3C1-17investīcijā Nr. 1.7. (Dzelzceļu modernizācija, elektrifikācija un noturība valsts dienvidos); M3C1-23 un M3C1-24 investīcijā Nr. 1.9. (Reģionālie starpsavienojumi) misijas Nr. 3 komponentā Nr. 1; M7-18, M7-19, M7-20 un M7-21 misijas Nr. 7 investīcijā Nr. 6 (Pārrobežu elektroenerģijas starpsavienojumu projekti starp Itāliju un kaimiņvalstīm) un M7-29 misijas Nr. 7 investīcijā Nr. 9 (Paplašinātais pasākums: tehniskās palīdzības nodrošināšana un spēju veidošanas stiprināšana Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai). Padomes 2021. gada 29. oktobra Īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.

(11)Pēc pasākumu svītrošanas un pasākumu īstenošanas līmeņa pazemināšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21. pantu Itālija ir lūgusi atļauju izmantot resursus, kas ir atbrīvoti, svītrojot pasākumus un pazeminot to īstenošanas līmeni. Pamatojoties uz to, Itālija ir lūgusi pievienot desmit jaunus pasākumus. Tas attiecas uz šādiem atskaites punktiem un/vai mērķrādītājiem: M1C2-30 un M1C2-31 investīcijā Nr. 7 (Valsts savienojamības fonds); M1C2-32 un M1C2-33 investīcijā Nr. 8 (InvestEU dalībvalsts nodalījums); M1C2-34 investīcijā Nr. 9 (Paplašinātais pasākums: Pāreja 4.0) misijas Nr. 1 komponentā Nr. 2; M2C1-26 un M2C1-27 investīcijā Nr. 4. (Agrisolārā parka objekts) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 1; M2C4-39 un M2C4-40 investīcijā Nr. 4.5. (Dotāciju shēma ieguldījumiem ūdens infrastruktūrā) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 4; M3C1-28 investīcijā Nr. 1.10. (Lielpilsētu mezglu, starpreģionālo un reģionālo dzelzceļa līniju stiprināšana) misijas Nr. 3 komponentā Nr. 1; M4C1-31 un M4C1-32 investīcijā Nr. 5 (Studentu mājokļu fonds) misijas Nr. 4 komponentā Nr. 1; M4C2-4bis reformā Nr. 1.2. (Pētniecības darbību finansēšanas trīs gadu plāns) misijas Nr. 4 komponentā Nr. 2; M5C3-14 investīcijā Nr. 1.5. (Nodokļu kredītu shēma investīcijām Dienviditālijā un speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ)) misijas Nr. 5 komponentā Nr. 3 un M7-50 misijas Nr. 7 investīcijā Nr. 18 (Paplašinātais pasākums: privāto un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka atjaunošanas programma ar elektrotransportlīdzekļiem). Turklāt Itālija ir lūgusi paaugstināt septiņu pasākumu īstenošanas līmeni. Tas attiecas uz šādiem atskaites punktiem un/vai mērķrādītājiem: M2C1-16quater investīcijā Nr. 1.1. (Jaunu atkritumu apsaimniekošanas vietu ieviešana un esošo vietu modernizācija, un aprites ekonomikas paraugprojekti); M2C1-9 investīcijā Nr. 2.2. (Agrisolārais parks); M2C1-23 un M2C1-24 investīcijā Nr. 3.4. (Fondo Rotativo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus agropārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzēšanas nozarē); M2C2-17 investīcijā Nr. 3.4. (Ūdeņraža testēšana dzelzceļa mobilitātes vajadzībām); M2C2-40 investīcijā Nr. 5.1. (Atbalsts ekoloģiskās pārkārtošanās un neto nulles emisiju tehnoloģiju ražošanas sistēmai un stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspējai un noturībai) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 2; M4C1-15bis investīcijā Nr. 1.7. (Stipendijas piekļuvei universitātēm); M5C3-13 investīcijā Nr. 1.4. (Investīcijas infrastruktūrā speciālajai ekonomiskajai zonai). Pamatojoties uz to, Itālija ir lūgusi palielināt piecu pasākumu īstenošanas līmeni un pievienot desmit jaunus pasākumus.

Atskaites punktu un mērķrādītāju sadalījums

(12)Būtu jāgroza atskaites punktu un mērķrādītāju sadalījums pa maksājumiem, lai ņemtu vērā ANP grozījumus un Itālijas iesniegto indikatīvo grafiku.

Komisijas novērtējums

(13)Komisija ir novērtējusi grozīto ANP saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem.

(14)Komisija uzskata, ka Itālijas ierosinātie grozījumi neietekmē Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumā izklāstīto ANP pozitīvo novērtējumu par ANP atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta a), b), c), d), g), h), j) un k) apakšpunktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem.

Devums REPowerEU mērķa sasniegšanā

(15)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta da) apakšpunktā un V pielikuma 2.12. kritērijā, REPowerEU nodaļa lielā mērā (A reitings) efektīvi veicinās Savienības enerģētisko drošību, Savienības enerģijas avotu diversifikāciju, atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes lielāku izmantošanu, enerģijas uzkrāšanas jaudu palielināšanu vai atkarības no fosilā kurināmā nepieciešamo samazināšanu pirms 2030. gada.

(16)Grozījumi attiecībā uz investīciju Nr. 6 “Pārrobežu elektroenerģijas starpsavienojumu projekti starp Itāliju un kaimiņvalstīm”, investīciju Nr. 9 “Paplašinātais pasākums: tehniskās palīdzības nodrošināšana un spēju veidošanas stiprināšana Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai”, investīciju Nr. 12 “Finanšu instruments starptautiskas, rūpnieciskas un pētniecības un izstrādes līderības attīstīšanai bezemisiju autobusu jomā”, investīciju Nr. 15 “Transizione 5.0”, kā arī jaunās investīcijas Nr. 18 “Paplašinātais pasākums: privāto un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka atjaunošanas programma ar elektrotransportlīdzekļiem” īstenošana nemaina vispārējo novērtējumu, ka REPowerEU nodaļā iekļauto pasākumu īstenošana jo īpaši palīdzēs atbalstīt Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 3. punkta a), b), c), d), e) un f) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu. 

Pasākumi ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi

(17)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta db) apakšpunktā un V pielikuma 2.13. kritērijā, gaidāms, ka REPowerEU nodaļā iekļautajiem pasākumiem lielā mērā (A reitings) būs pārrobežu vai daudzvalstu dimensija vai ietekme.

(18)Astoņiem pasākumiem, kas iekļauti Itālijas REPowerEU nodaļā, ir pārrobežu vai daudzvalstu dimensija vai ietekme, tostarp elektroenerģijas un gāzes pārrobežu infrastruktūrai un investīcijām, kuru mērķis ir uzlabot tīkla jaudu elektroenerģijas vai gāzes transportēšanai uz ziemeļiem, un tāpēc tiem ir daudzvalstu dimensija. Investīcijas Nr. 6 (Pārrobežu elektroenerģijas starpsavienojumu projekti starp Itāliju un kaimiņvalstīm) svītrošana nemaina šā kritērija iepriekšējo novērtējumu, jo atlikušie REPowerEU nodaļas pasākumi, kuriem ir pārrobežu vai daudzvalstu dimensija vai ietekme, lielā mērā palīdz nodrošināt energoapgādi Savienībā kopumā, uzlabojot tīkla jaudu elektroenerģijas vai gāzes transportēšanai uz citām dalībvalstīm, un tāpēc tiem ir daudzvalstu dimensija.

(19)Pēc investīcijas Nr. 6 svītrošanas no REPowerEU nodaļas un citiem REPowerEU nodaļas grozījumiem to pasākumu aplēstās izmaksas, kuriem ir pārrobežu vai daudzvalstu dimensija vai ietekme, kopā veido 1 863 200 000 EUR, kas ir [25,8] % no REPowerEU nodaļas kopējām aplēstajām izmaksām. Lai gan minēto pasākumu aplēstās izmaksas veido mazāk nekā 30 % no visu REPowerEU nodaļā iekļauto pasākumu aplēstajām izmaksām, citi REPowerEU nodaļā iekļautie pasākumi joprojām labāk veicina Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 3. punktā noteikto mērķu sasniegšanu, palīdzot risināt Itālijas tūlītējos un ilgtermiņa enerģētikas pārkārtošanas uzdevumus, maksimāli palielinot ietekmi uz energoefektivitāti un dekarbonizāciju.

Ieguldījums zaļās pārkārtošanās, tostarp bioloģiskās daudzveidības, sekmēšanā

(20)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta e) apakšpunktā un V pielikuma 2.5. kritērijā, grozītajā ANP ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Klimata mērķu atbalstam paredzētie pasākumi veido 37,1 % no grozītā ANP kopējā piešķīruma un 74,8 % no kopējām aplēstajām pasākumu izmaksām REPowerEU nodaļā, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku. Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 17. pantā, grozītais ANP ir saderīgs ar informāciju, kas iekļauta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.

(21)Grozījumi attiecībā uz ieguldījumu zaļās pārkārtošanās sekmēšanā ir saistīti ar piešķīruma samazinājumu virknei pasākumu vairākās misijās un komponentos. Samazinājumu daļēji kompensēja vairākas jaunas investīcijas un pasākumi ar augstāku īstenošanas līmeni. Piešķīruma samazinājums attiecās uz investīciju Nr. 4.2. (Fondi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai) misijas Nr. 1 komponentā Nr. 3. Investīcijas Nr. 1.1. (Jaunu atkritumu apsaimniekošanas vietu ieviešana un esošo vietu modernizācija) un investīcijas Nr. 3.4. (Fondo Rotativo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus agropārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzēšanas nozarē) palielināšana, kā arī investīcijas Nr. 2.2. (Agrisolārais parks) piešķīruma palielināšana un investīcijas Nr. 4 (Agrisolārā parka objekts) izveide daļēji kompensēja samazinājumu investīcijā Nr. 1.2. (Aprites ekonomikas paraugprojekti) un investīcijā Nr. 2.1. (Loģistikas plāns agropārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzēšanas nozarei) misijas Nr. 2 komponentā Nr. 1. Misijas Nr. 2 komponentā Nr. 2 tika samazināta investīcija Nr. 1.2. (Atjaunīgo energoresursu veicināšana energokopienām un atjaunīgo energoresursu pašpatērētāju kopīgai rīcībai), investīcija Nr. 1.4. (Biometāna nozares attīstība atbilstoši aprites ekonomikas veicināšanas kritērijiem), investīcija Nr. 4.1. (Investīcijas nemotorizētā mobilitātē (Valsts veloceliņu plāns)), investīcija Nr. 4.2. (Ātrgaitas sabiedriskā transporta sistēmu attīstība), investīcija Nr. 4.3. (Uzlādes infrastruktūras uzstādīšana), investīcija Nr. 4.4.2. (Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu) un investīcija Nr. 5.2. (Ūdeņradis) un palielināta investīcija Nr. 3.4. (Ūdeņraža testēšana dzelzceļa mobilitātes vajadzībām) un investīcija Nr. 5.1. (Neto nulles emisiju tehnoloģijas), kā arī tika izveidota jauna investīcija Nr. 4.5. (Dotāciju shēma ieguldījumiem ūdens infrastruktūrā); visbeidzot, investīcijas Nr. 4.5. (Privāto un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka atjaunošanas programma ar elektrotransportlīdzekļiem) samazinājumu ar uzviju kompensēja investīcijas Nr. 18 (Paplašinātais pasākums – privāto un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka atjaunošanas programma ar elektrotransportlīdzekļiem) paplašināšana misijā Nr. 7. Misijas Nr. 2 komponentā Nr. 3 tika samazināta investīcija Nr. 3.1. (Efektīvas centralizētās siltumapgādes veicināšana), savukārt misijas Nr. 2 komponentā Nr. 4 tika samazināta investīcija Nr. 2.1. (Plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanas pasākumi) un investīcija Nr. 4.1. (Investīcijas primārajā ūdensapgādes infrastruktūrā ūdensapgādes drošībai). Misijas Nr. 3 komponentā Nr. 1 tika izveidota jauna reforma Nr. 1.3. (ROSCO). Investīcijā Nr. 6 (Inovāciju programma mājokļu kvalitātei) misijas Nr. 5 komponentā Nr. 2 tika reģistrēts klimata mērķrādītāju izsekojamības palielinājums, savukārt investīcijā Nr. 5.3. (Investīcijas infrastruktūrā speciālajai ekonomiskajai zonai) misijas Nr. 5 komponentā Nr. 3 piešķīrums tika palielināts. Visbeidzot, misijā Nr. 7 tika samazināts finansējums investīcijai Nr. 11 (Paplašinātais pasākums: reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu) un investīcijai Nr. 15 (Transizione 5.0), savukārt investīcija Nr. 6 (Pārrobežu elektroenerģijas starpsavienojumu projekti starp Itāliju un kaimiņvalstīm), investīcija Nr. 9 (Paplašinātais pasākums: tehniskās palīdzības nodrošināšana un spēju veidošanas stiprināšana Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai) un investīcija Nr. 12 (Dotāciju shēma starptautiskas, rūpnieciskas un pētniecības un izstrādes līderības attīstīšanai elektroautobusu jomā) tika atceltas.

(22)Kopumā grozītā ANP pasākumi aizvien būtiski sekmē Itālijas zaļo pārkārtošanos. Palielinātā pasākuma klimata mērķrādītāju izsekojamības atšķirīgā satura un samazināto pasākumu dēļ Itālijas ANP grozījumi nozīmē, ka kopējā ieguldījuma neto samazinājums ANP klimata mērķrādītāja sasniegšanā ir 2,4 procentpunkti, sasniedzot 37,1 % (no 39,5 %). Šo grozījumu tvērums nemaina šā kritērija vispārējo novērtējumu.

Ieguldījums digitālās pārkārtošanās sekmēšanā

(23)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta f) apakšpunktā un V pielikuma 2.6. kritērijā, grozītajā ANP ir ietverti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanas izrietošās problēmas. Digitālo mērķu sasniegšanai paredzētie pasākumi veido 26,5 % no grozītā ANP kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar minētās regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku. Piešķīruma palielinājums attiecas uz šādiem pasākumiem: M1C2 investīcijā Nr. 9 (Pāreja 4.0 – paplašinātais pasākums); M2C1 investīcijā Nr. 3.4. (Fondo Rotativo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus agropārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzēšanas nozarē); M5C1 investīcijā Nr. 4 (Vispārējais civildienests); M1C2 investīcijā Nr. 7 (Valsts savienojamības fonds). Piešķīruma samazinājums attiecas uz šādiem pasākumiem: M1C1 investīcijā Nr. 1.4. (Digitālie pakalpojumi un iedzīvotāju pieredze); M1C2 investīcijā Nr. 3 (Ātrs interneta pieslēgums (Ultraplatjosla un 5G)); M2C1 investīcijā Nr. 2.1. (Loģistikas plāns agropārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzēšanas nozarei); M2C1 investīcijā Nr. 2.3. (Inovācija un mehanizācija lauksaimniecības un pārtikas nozarē); M4C2 investīcijā Nr. 3.3. (PhD stipendiju piešķiršana sadarbībā ar uzņēmumiem un pētnieku pieņemšanas darbā uzņēmumos veicināšana); M5C1 reformā Nr. 1 (Aktīva darba tirgus politika un profesionālā apmācība) un M5C2 investīcijā Nr. 2 (Autonomijas modeļi personām ar invaliditāti).

(24)Kopumā grozītajā ANP paredzētie pasākumi turpina sekmēt Itālijas digitālo pārkārtošanos: palielinātā pasākuma digitālo mērķrādītāju izsekojamības atšķirīgā satura un samazināto pasākumu dēļ Itālijas ANP grozījumi nozīmē, ka kopējā ieguldījuma neto pieaugums ANP digitālā mērķrādītāja sasniegšanā ir 1 procentpunkts, sasniedzot 25,5 % (no 26,5 %). Šo grozījumu ierobežotais tvērums nemaina šā kritērija vispārējo novērtējumu.

Izmaksas

(25)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta i) apakšpunktā un V pielikuma 2.9. kritērijā, grozītajā ANP sniegtais pamatojums par ANP aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā (B reitings) pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo jomu.

(26)Grozītā ANP aplēsto kopējo izmaksu summa atbilst paredzēto reformu un investīciju būtībai un veidam. Rezultātā izmaksu aplēses par lielāko daļu grozītajā ANP paredzēto pasākumu tiek uzskatītas par pamatotām un ticamām. Itālija ir sniegusi pietiekamu informāciju un pierādījumus, ka aplēsto kopējo izmaksu summa netiek segta no esošā vai plānotā Savienības finansējuma. Visbeidzot, grozītā ANP aplēstās kopējās izmaksas atbilst izmaksu lietderības principam un ir samērīgas ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo jomu. Tāpēc grozītajam ANP ir pamatoti piešķirt B reitingu.

Citi novērtēšanas kritēriji

(27)Komisija uzskata, ka Itālijas ierosinātie grozījumi neietekmē Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumā par Itālijas ANP novērtējuma apstiprināšanu izklāstīto ANP pozitīvo novērtējumu par ANP atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu ar 19. panta 3. punkta a), b), c), d), g), h), j) un k) apakšpunktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem.

Pasākumi, ar kuriem atbalsta investīciju darbības, kas veicina Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas (STEP) mērķu sasniegšanu

(28)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. februāra Regulas (ES) 2024/795, ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP) 8 , 4. panta 4. punktu Itālija par prioritāriem projektiem uzskatīja tos, kuriem ir piešķirts suverenitātes zīmogs, ievērojot Regulas (ES) 2024/795 4. panta 1. punktu. Tomēr Itālija uzskatīja, ka neviens projekts, kuram piešķirts suverenitātes zīmogs, nav jāiekļauj grozītajā ANP, ņemot vērā to, ka pašlaik tiek izvērtēta šādu projektu atbilstība Regulai (ES) 2021/241 un valsts atbalsta noteikumiem.

Pozitīvs novērtējums

(29)Pēc tam, kad Komisija ir pozitīvi novērtējusi grozīto ANP un konstatējusi, ka ANP apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem, saskaņā ar minētās regulas 20. panta 2. punktu un V pielikumu būtu jānosaka reformas un investīciju projekti, kas nepieciešami grozītā ANP īstenošanai, kādi ir attiecīgie atskaites punkti, mērķrādītāji un citi rādītāji un kādu summu Savienība dara pieejamu grozītā ANP īstenošanai.

(30)Šim lēmumam nebūtu jāskar iespējamās procedūras par iekšējā tirgus darbības kropļojumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības īstenot attiecīgos pasākumus saskaņā ar Savienības un valsts tiesībām un jo īpaši no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu paziņot Komisijai par iespējamu valsts atbalstu.

Finanšu iemaksa

(31)Itālijas grozītā ANP aplēstās kopējās izmaksas ir 194 435 381 164 EUR. Tā kā grozītā ANP aplēsto kopējo izmaksu summa ir lielāka par Itālijai pieejamo atjaunināto maksimālo finansiālo iemaksu, finanšu iemaksai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1755 9 4. panta a) punktu, Regulas (ES) 2021/241 20. panta 4. punktu un 21.a panta 6. punktu un kas iedalīta Itālijas grozītajam ANP, vajadzētu būt 71 779 623 788 EUR. Tāpēc Itālijai pieejamā finanšu iemaksa paliek nemainīga.

Aizdevumi

(32)Itālijai piešķirtais aizdevuma atbalsts 122 601 810 400 EUR apmērā paliek nemainīgs.

(33)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmums. Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmuma pielikums skaidrības labad pilnībā būtu jāaizstāj,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

ANP novērtējuma apstiprināšana

Pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā sniegtajiem kritērijiem, tiek apstiprināts Itālijas grozītā ANP novērtējums.

2. pants 
Grozījumi

Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu par Itālijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu groza šādi:

Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmuma par Itālijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

3. pants 
Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētāja

(1)    OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2021/241/oj .
(2)    Skatīt dokumentu ST 10160/21 INIT; ST 10160/21 ADD 1 REV 2 šeit: http://register.consilium.europa.eu .
(3)    ST 12259/23 INIT.
(4)    ST 16051/23 INIT; ST 16051/23 ADD 1; ST 16051/23 ADD 1 REV 1 (ga).
(5)    ST 9399/24 INIT; ST 9399/24 ADD 1.
(6)    ST 15114/24 INIT; ST 15114 ADD 1 REV 1.
(7)    ST 9587/25 INIT; ST 9587/25 ADD 1.
(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/795 (2024. gada 29. februāris), ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP) (OV L, 2024/795, 29.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/795/oj) .
(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1755 (2021. gada 6. oktobris), ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi (OV L 357, 8.10.2021., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1755/oj ).

Briselē, 4.11.2025

COM(2025) 675 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Īstenošanas lēmumam,

ar ko groza 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 10160/21 INIT; ST 10160/21 ADD 1 REV 2) par Itālijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2025) 348 final}


PIELIKUMS

1.REFORMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS

A.MISIJAS 1. KOMPONENTS

Ass — Publiskās pārvaldes digitalizācija: Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta M1C1 1. ass ietver pasākumus, kuru mērķis ir veicināt Itālijas valsts pārvaldes digitalizāciju, un ietver septiņas investīcijas un trīs reformas. Ieguldījumu mērķis jo īpaši ir: I) racionalizēt un konsolidēt esošās publiskās pārvaldes digitālās infrastruktūras; II) veicināt mākoņdatošanas ieviešanu, iii) īpašu uzmanību pievēršot platformu un datu pakalpojumu saskaņošanai un sadarbspējai, vienreizējas iesniegšanas principa īstenošanai un datu pieejamībai, izmantojot lietojumprogrammu saskarņu (API) katalogu; IV) uzlabot visu digitālo publisko pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un piekļūstamību, lai palielinātu pieņemšanas līmeni un lietotāju apmierinātību, v) stiprināt Itālijas aizsardzību pret kibernoziedzības radītajiem riskiem, vi) veicināt lielu centrālo pārvalžu digitālo pārveidi; VII) digitālās plaisas novēršana, stiprinot iedzīvotāju digitālās prasmes. Reformas saskaņā ar šo virzienu jo īpaši ir vērstas uz to, lai i) racionalizētu un paātrinātu iepirkuma procesu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumiem, ko veic valsts pārvalde; II) atbalstīt publiskās pārvaldes digitālo pārveidi un iii) novērst šķēršļus mākoņdatošanas ieviešanai publiskās pārvaldes iestādēs un racionalizēt datu apmaiņas procesus starp publiskās pārvaldes iestādēm.

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētos ieteikumus par nepieciešamību “uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, tostarp investējot publiskā sektora darbinieku prasmēs, paātrinot digitalizāciju un palielinot vietējo sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz [...] pastiprinātu digitālo infrastruktūru, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Ass — Tiesiskums: Kā norādīts jaunākajā Eiropas Komisijas ziņojumā par tiesu sistēmas efektivitāti (CEPEJ), Itālijas tiesu sistēmas darbība joprojām ir tālu no citu dalībvalstu tiesu sistēmas darbības ilguma. Atveseļošanas un noturības plāna komponenta M1C1 2. asī ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir padarīt tiesu sistēmu efektīvāku, samazinot tiesvedības ilgumu un tuvinot Itāliju ES mediānai. Šis komponents attiecas uz Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētajiem ieteikumiem par civillietu izskatīšanas ilguma samazināšanu un korupcijas apkarošanas efektivitātes uzlabošanu (2020. gada valstij adresētie ieteikumi Nr. 4, 2019. un 4. ieteikums). Turklāt tiesu sistēmas digitalizācija ir svarīga arī digitālajai pārejai.

Ass — Publiskā pārvalde: Atveseļošanas un noturības plāna komponenta M1C1 3. asī ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir reformēt Itālijas valsts pārvaldi un uzlabot administratīvo spēju. Gan valdības efektivitātes, gan uzticēšanās valdībai Itālijas rādītāji ir zemāki par ES-27 vidējo rādītāju. Itālijas valsts pārvaldes reformas ietekmēja būtiskas lejupējo reformu īstenošanas nepilnības un vērtīgo augšupējo inovāciju nepietiekama atzīšana un izplatīšana. Administratīvās spējas ir ļoti zemas. Būtu jāturpina centieni stiprināt stratēģiskās plānošanas spējas, uzraudzības un novērtēšanas mehānismus un uz pierādījumiem balstītus politikas veidošanas instrumentus. Šā komponenta galvenais mērķis ir uzlabot Itālijas valsts pārvaldes iestāžu administratīvās spējas centrālā un vietējā līmenī gan attiecībā uz cilvēkkapitālu (atlase, kompetences un karjeras), gan administratīvo procedūru vienkāršošanu. Šajā iedaļā ir izklāstīta visaptveroša strukturālā cilvēkresursu stratēģija, sākot no atlases procesiem līdz karjeras virzībai. Reforma ietver arī pasākumus procedūru vienkāršošanai. Investīcijas jaunos digitālos rīkkopās un pastiprinātās darbībās mūžizglītības jomā ir iekļautas 1. misijas 1. komponentā. Šis komponents attiecas uz Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētajiem ieteikumiem par valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanu (konkrētajai valstij adresētais ieteikums Nr. 3, 2019. gads un valstij adresētais ieteikums Nr. 4, 2020. gads).

Ass — Publiskais iepirkums un administrācijas maksājumi: Atveseļošanas un noturības plāna komponenta M1C1 4. asī ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir reformēt dažus būtiskus Itālijas publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma aspektus un samazināt valsts pārvaldes iestāžu maksājumu kavējumus centrālajās, reģionālajās un vietējās iestādēs, kā arī reģionālajās veselības iestādēs. Reformas galvenais mērķis ir vienkāršot publiskā iepirkuma noteikumus, palielināt juridisko noteiktību uzņēmumiem un paātrināt publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, vienlaikus saglabājot procesuālās garantijas pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes ziņā. Tāpēc šīs reformas atbalsta plāna finansēto infrastruktūru un projektu savlaicīgu īstenošanu.

Ass — fiskālās un strukturālās reformas (Nodokļu politika un publiskie izdevumi): Atveseļošanas un noturības komponenta M1C1 5. ass ietver vairākas reformas, kuru mērķis ir atbalstīt Itālijas publisko finanšu ilgtspēju (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1). Attiecībā uz ieņēmumiem reformu mērķis ir uzlabot nodokļu iekasēšanas procesu, veicināt nodokļu saistību izpildi un apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas nodokļu maksātājiem un palielinātu vispārējās valdības ieņēmumus, tādējādi palīdzot uzlabot publisko finanšu ilgtspēju. Attiecībā uz izdevumiem reformu mērķis ir uzlabot publisko izdevumu efektivitāti gan centrālajā līmenī, stiprinot esošo ikgadējo izdevumu pārskatīšanas sistēmu, gan vietējā un reģionālajā līmenī, pabeidzot fiskālo attiecību reformu dažādos valdības līmeņos.

A.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Ass — Publiskās pārvaldes digitalizācija

Investīcija 1.1. — Digitālā infrastruktūra

Šīs investīcijas mērķis ir nodrošināt, ka publiskās pārvaldes sistēmas, datu kopas un lietotnes tiek mitinātas datu centros ar augstiem drošības, veiktspējas, mērogojamības, Eiropas sadarbspējas un energoefektivitātes standartiem. Investīcija ietver valsts pārvaldes datu kopu un lietojumprogrammu migrēšanu uz PSN vai uz drošiem sertificētiem publiskiem mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem.

Investīcija 1.2. — Mākoņdatošanas veicināšana vietējai PN

Šīs investīcijas mērķis ir pārvietot būtiskas vietējās publiskās pārvaldes daļas datu kopas un lietojumus uz drošu mākoņdatošanas infrastruktūru, ļaujot katrai administrācijai brīvi izvēlēties sertificētu publisko mākoņu vidi kopumā.

Pasākums paredz arī “migrācijas kā pakalpojuma” atbalsta paketi administrācijām, kas ietver: I) sākotnējo novērtējumu, ii) procesuālo/administratīvo atbalstu, kas nepieciešams centienu uzsākšanai, iii) sarunas par nepieciešamo ārējo atbalstu un iv) projekta vispārējo vadību izpildes gaitā. Paredzams, ka Tehnoloģiju inovācijas un digitālās pārkārtošanās ministrijas (MITD) uzraudzīta grupa noteiks un sertificēs plašu kvalificētu pakalpojumu sniedzēju sarakstu un risinās sarunas par standarta atbalsta pasākumu kopumu, kas pielāgots administrācijas lielumam un ar migrāciju saistītajiem dienestiem.

Investīcija Nr. 1.3 — Dati un sadarbspēja

Šīs investīcijas mērķis ir nodrošināt galveno datu kopu un pakalpojumu pilnīgu sadarbspēju starp centrālajām un vietējām publiskās pārvaldes iestādēm. Pasākums ietver valsts digitālo datu platformas (“Piattaforma Digitale Nazionale Dati”) izveidi, kas nodrošina datu kopu sadarbspēju, izmantojot lietojumprogrammu saskarņu (API) katalogu, kas tiek kopīgots starp centrālajām un vietējām pārvaldes iestādēm.



Investīcija. Digitālie pakalpojumi un iedzīvotāju pieredze

Šīs investīcijas mērķis ir izveidot integrētu un uz iedzīvotājiem orientētu digitālo publisko pakalpojumu ekosistēmu, nodrošināt to plašu ieviešanu centrālajās un vietējās pārvaldes iestādēs un uzlabot vispārējo lietotāju pieredzi.

Pasākums:

(I)definē atkārtoti izmantojamus pakalpojumu sniegšanas modeļus, kas nodrošina pilnīgas piekļūstamības prasības (1.4.1. investīcija — Iedzīvotāju pieredze — digitālo publisko pakalpojumu kvalitātes un izmantojamības uzlabošana);

(II)uzlabo digitālo publisko pakalpojumu pieejamību (Investīcija 1.4.2. — Iedzīvotāju iekļaušana: Digitālo publisko pakalpojumu pieejamības uzlabošana);

(III)paredz pieņemt digitālo lietotni maksājumiem starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldes iestādēm (PagoPa) un lietotni “IO” (Investīcija 1.4.3. — PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” ieviešana);

(IV)veicina valsts digitālās identitātes platformu (Sistema Pubblico di Identità Digitale, SPID un Carta d’Identità Elettronica, CIE) un valsts reģistra (Anagrafe nazionale della popolazione residente, ANPR) pieņemšanu (investīcija 1.4.4. — Valsts digitālās identitātes platformu (SPID, CIE) un valsts reģistra (ANPR) paplašināšana);

(V)izveido vienotu paziņošanas platformu (Investīcija 1.4.5. — Publisko paziņojumu digitalizācija);

(VI)paredz pieņemt Mobilitāti kā pakalpojumu (MaaS) (Investīcija 1.4.6. — Mobilitāte kā pakalpojums Itālijai, un šis pēdējais pasākums tiek finansēts, pamatojoties uz neatmaksājamu finansiālu atbalstu).

Investīcija 1.5. — Kiberdrošība

Šīs investīcijas mērķis ir stiprināt Itālijas aizsardzību pret kibernoziedzības radītajiem riskiem, jo īpaši īstenojot “valsts kiberdrošības perimetru” (PSNC) saskaņā ar drošības prasībām, kas noteiktas Direktīvā (ES) 2016/1148 par tīklu un informācijas sistēmu drošību (TID direktīva), un stiprinot valstu kiberaizsardzības spējas tehniskās inspekcijas un riska uzraudzības jomā.

Pasākums paredz attīstīt mūsdienīgu, integrētu sistēmu, cieši savienojot dažādas struktūras visā valstī un starptautiski savienojot partnerus un uzticamus tehnoloģiju nodrošinātājus. Tas ir formulēts četros pīlāros: stiprināt pirmās līnijas spējas attiecībā uz sabiedrību un uzņēmumiem/vienībām, lai pārvaldītu brīdinājumus un faktiskus publiski atzītus notikumus; II) uzlabot/stiprināt valsts pārbaudes un revīzijas spējas attiecībā uz aparatūru un programmatūru, ko izmanto subjekti ar būtiskām funkcijām, lai apliecinātu uzticamību/novērstus apdraudējumus; III) tiesībaizsardzības un kibervienību varas vienības policijas spēkos, kas atbild par noziedzīgu darbību izmeklēšanu; IV) būtiski stiprināt kiberaktīvus un cilvēkresursus, kas atbild par valsts drošību un reaģēšanu uz kiberdraudiem.

Investīcija 1.6. Lielo centrālo pārvalžu digitālā pārveide

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt efektivitāti un vienkāršot procedūras galvenajās centrālajās pārvaldēs, tostarp i) Iekšlietu ministrijā, ii) Tieslietu ministrijā, iii) Valsts sociālā nodrošinājuma institūtā (INPS) un Valsts apdrošināšanas institūtā pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL), iv) Aizsardzības ministrijā, v) Valsts padomē un vi) Finanšu policijā. Ieguldījumu veido prioritāro procesu, darbību un pakalpojumu kopuma pārveide un digitalizācija, kas ir to kompetencē.

Investīcija 1.7. — Digitālās pamatprasmes

Šīs investīcijas mērķis ir samazināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem draud digitālā atstumtība, nodrošinot digitālo izglītību. Toveido apmācība, lainodrošinātu digitālu izglītošanu cilvēkiem,kuriem draud digitālā atstumtība, un digitālo atvieglojumu centru tīkla stiprināšana.

Reforma Nr. 1.1. — IKT iepirkums

Šīs reformas mērķis ir nodrošināt, ka valsts pārvalde var savlaicīgāk un efektīvāk iepirkt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumus, racionalizējot un paātrinot IKT pakalpojumu un aktīvu iepirkuma procesu.

Reformas īstenošana sastāv no trim darbību virzieniem. Pirmkārt, izveido vienotu datubāzi, kurā ir to ekonomikas dalībnieku baltais saraksts, kuriem ir atļauts piegādāt preces un sniegt pakalpojumus valsts pārvaldes iestādēm, un ievieš īpašu tehnoloģisko infrastruktūru, kas ļauj sertificēt piegādātājus. Otrkārt, tiek pieņemta vienkāršota pieeja (“paātrinātā pieeja”), lai racionalizētu IKT iepirkumus PNRR projektiem. Treškārt, izveido digitālā iepirkuma pakalpojumu, lai i) iekļautu tikai sertificētus piegādātājus (ekonomikas dalībnieki jebkurā laikā var pieprasīt, lai tos sertificē saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 64. pantu); II) ļauj ātri identificēt piegādātājus, kas apmierina konkrētas vajadzības (piemēram, izmantojot konfiguratoru); III) sniegt administrācijām intuitīvu lietotāja pieredzi (piemēram, skaidru piedāvāto pakalpojumu aprakstu, piegādātāju salīdzinošu novērtējumu). Šīs vispārējās struktūras pamatā ir Itālijas valsts iestādes — CONSIP — esošās spējas iepirkuma jomā.

Reforma. Atbalsts pārveidei 

Šīs reformas mērķis ir atbalstīt visu centrālās un vietējās publiskās pārvaldes iestāžu digitālo pārveidi, izveidojot īpašu “Digitālās MA pārveides biroju”. Transformācijas birojs sastāv no pagaidu tehnoloģiju jomā kompetenta resursu fonda, kas koordinē un atbalsta migrācijas centienus un centralizētas sarunas par sertificēta ārējā atbalsta “paketēm”.

Turklāt pasākums paredz izveidot uzņēmumu, kas koncentrējas uz programmatūras izstrādi un darbības pārvaldību, lai atbalstītu centrālo pārvalžu digitālo uzlabošanu. Pārveides birojs jo īpaši atbalsta valsts pārvaldi šajā komponentā iekļauto investīciju 1.1.–1.7. īstenošanā, kā arī 6. misijā iekļauto investīciju un reformu īstenošanu veselības aprūpes digitalizācijā.

Reforma. Mākonis vispirms un sadarbspēja

Šīs reformas mērķis ir novērst šķēršļus mākoņdatošanas ieviešanai un racionalizēt birokrātiju, kas palēnina datu apmaiņas procesus starp publiskās pārvaldes iestādēm, ieviešot stimulu un pienākumu kopumu, kura mērķis ir atvieglot pāreju uz mākoņdatošanu un likvidēt procedurālos ierobežojumus digitālo pakalpojumu plašai ieviešanai.

Reforma ietver trīs darbības virzienus. Pirmkārt, tā kā mākoņdatošanas risinājumi veicina izmaksu efektivitāti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, pēc iepriekš noteikta “labvēlības perioda” (piemēram, trīs gadus pēc pārveides sākuma) pārvaldes iestādes, kas nav ievērojušas mākoņdatošanas pārveidi, savā IKT izdevumu budžetā saskata ierobežojumu.

Otrkārt, mākoņdatošanas migrācijas stimulu ietvaros jāpārskata pašreizējie publiskās uzskaites noteikumi par izdevumiem, kas saistīti ar mākoņpakalpojumiem. Ņemot vērā to, ka migrācija uz mākoņdatošanu pašlaik ietver budžeta pārvietošanu no kapitālizdevumiem uz darbības izdevumiem, ir jāpārskata publiskās uzskaites noteikumi par izdevumiem, kas saistīti ar mākoņpakalpojumiem, lai nekavētu mākoņdatošanas migrāciju publiskās pārvaldes iestādēm.

Treškārt, saskaņā ar noteikumiem par atklātajiem datiem un personas datu apstrādi pārskata normas, kas saistītas ar datu sadarbspējas noteikumiem, un vienkāršo pašreizējās procedūras datu apmaiņai starp publiskās pārvaldes iestādēm, lai racionalizētu procesuālos aspektus un paātrinātu sadarbspējas īstenošanu starp publiskās pārvaldes datubāzēm. Turklāt digitālo domicilu pārskata un integrē valsts rezidentu reģistrā (ANPR), lai nodrošinātu noteiktu un drošu digitālo kopreakcijustarp iedzīvotājiem un valsts pārvaldes iestādēm.

Ass — Tiesiskums

Reforma. Civiltiesības

Šīs reformas mērķis ir saīsināt civilprocesa ilgumu un novērst civillietu tiesu neizskatīto lietu uzkrāšanos. Reforma ietver likumdošanas pasākumu pieņemšanu, lai samazinātu tiesā ienākošo lietu skaitu, vienkāršotu esošās procedūras un palielinātu tiesu produktivitāti.

Reforma Nr. 1.5 — Krimināltiesības

Šīs reformas mērķis ir saīsināt kriminālprocesa ilgumu. Reforma ietver tādu darbību pieņemšanu, kas vienkāršo esošās procedūras un palielina tiesu produktivitāti.

Reforma. Maksātnespēja

Reformas mērķis ir digitalizēt un uzlabot maksātnespējas procedūras, ieviešot agrīnās brīdināšanas mehānismus pirms maksātnespējas, tiesu un pirmstiesas iestāžu specializāciju, lai efektīvāk pārvaldītu visus maksātnespējas procedūru posmus, tostarp nodrošinot tiesu un administratīvo iestāžu locekļu apmācību un specializāciju.

Reforma Nr. 1.7 — Nodokļu tiesas

Reformas mērķis ir padarīt efektīvāku nodokļu tiesību aktu izpildi un samazināt lielo apelācijas sūdzību skaitu Kasācijas tiesā.

Reforma. Tiesu sistēmas digitalizācija

Šīs reformas mērķis ir digitalizēt civilprocesu un kriminālprocesu. Šī reforma ietver obligātas dokumentu elektroniskas iesniegšanas ieviešanu, elektroniskas darbplūsmas izveidi civilprocesiem, pirmās instances kriminālprocesa digitalizāciju un civiltiesību nolēmumu datubāzes izveidi.

Investīcija. Civiltiesu, krimināltiesu un administratīvo tiesu darbā pieņemšanas procedūras

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot tiesu iestāžu kvalitāti, atbalstot administratīvo, civiltiesu un krimināltiesu, kā arī Tieslietu ministrijas teritoriālo un centrālo dienestu, kas ir atbildīgi par ANP izpildi un digitālo pārkārtošanos tiesu sistēmā, darbību. Investīcijas ietver pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā izmēģinājuma birojā un tehnisko un administratīvo personālu, kas atbalsta ANP mērķu īstenošanu.

Ass — Publiskā pārvalde

Reforma Nr. 1.9 — Valsts nodarbinātības reforma un vienkāršošanas reforma

Šīs reformas mērķis ir stiprināt valsts nodarbinātības sistēmu un vienkāršot administratīvās procedūras uzņēmumu un iedzīvotāju labā. Reforma ietver vairāku pasākumu pieņemšanu, atceļot nevajadzīgus pienākumus, ieviešot mehānismus klusas piekrišanas sniegšanai, vienkāršojot saziņu, vienādojot režīmus, kas kopīgi ar reģioniem un pašvaldībām, nodrošinot uzņēmējdarbības un būvniecības procedūru (SUAP un SUE) sadarbspēju un nosakot galveno darbības rādītāju (KPI) kopumu, lai vadītu organizatoriskas pārmaiņas pārvaldes iestādēs.

Reforma 1.9.a — reforma kohēzijas politikas īstenošanas paātrināšanai

Reformas mērķis ir paātrināt kohēzijas politikas īstenošanu un efektivitāti, papildinot NANP. Tajā paredz vienotās īpašās ekonomiskās zonas stratēģiskā plāna apstiprināšanas datumu. Valsts  tiesību aktos ir prasīts Vienotās konferences atzinums pirms tās pārveidošanas par likumu, kā paredzēts Likumdošanas dekrētā Nr. 281/1997. Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 9. pantā, reforma var saņemt atbalstu no citām Savienības programmām un instrumentiem ar noteikumu, ka šāds atbalsts nesedz tās pašas izmaksas. ANM nesedz nekādas reformas izmaksas.

Investīcija 1.9. Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai

Šīs investīcijas mērķis ir stiprināt administratīvo spēju Itālijas atveseļošanas un noturības plāna (ANP) īstenošanai. Investīcija ietver ekspertu grupas pagaidu pieņemšanu darbā, kas sniegs tehnisko palīdzību pārvaldes iestādēm un stiprinās to spēju īstenot konkrētas ANP paredzētas iniciatīvas, un ietvers publiskā sektora darbinieku apmācības programmas, lai pastiprinātu spēju veidošanu.

Ass — Publiskais iepirkums un valsts pārvaldes iestāžu maksājumi

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Šīs reformas mērķis ir uzlabot līgumslēdzēju iestāžu kvalifikāciju un profesionalizāciju, palielināt konkurenci, vienkāršot un digitalizēt centralizēto iepirkumu struktūru procedūras un ieviest valsts e-iepirkumu sistēmas darbību. Šajā nolūkā reforma ietver tiesību aktu pieņemšanu, tostarp grozījumus Publiskā iepirkuma kodeksā.

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Reformas mērķis ir novērst trūkumus, kas kavē Itālijas centrālās, reģionālās, vietējās un veselības aprūpes iestāžu maksājumu izpildi uzņēmumiem, jo īpaši pieņemot strukturālas darbības un mērķtiecīgus likumdošanas pasākumus.

Ass — fiskālās un strukturālās reformas (Nodokļu politika un publiskie izdevumi)

Reforma Nr. 1.12 — Nodokļu administrācijas reforma

Šīs nodokļu administrācijas reformas mērķis ir veicināt nodokļu saistību izpildi, palielināt revīziju un kontroļu efektivitāti un samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas nodokļu maksātājiem, pieņemot un izpildot mērķtiecīgus leģislatīvus un regulatīvus pasākumus.

Reforma Nr. 1.13 — tēriņu pārskatīšanas sistēmas reforma

Šīs reformas mērķis ir palielināt valsts izdevumu pārskatīšanas sistēmas efektivitāti. Reforma ietver apņemšanos 2023.–2025. gada periodā veikt ikgadēju izdevumu pārskatīšanu un uzlabot zaļās un dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā.

Reforma Nr. 1.14. Vietējā un reģionālā līmeņa fiskālās sistēmas reforma

Šīs reformas mērķis ir palielināt fiskālo attiecību pārredzamību dažādos valdības līmeņos. Reforma ietver “fiskālā federālisma” parametru noteikšanu reģioniem ar parastu statusu un tiesību aktu pieņemšanu attiecībā uz “fiskālo federālismu” provincēm un lielpilsētu pilsētām.



Reforma Nr. 1.15 — Publiskās uzskaites noteikumu reforma

Šīs reformas mērķis ir ieviest vienotu uzkrājumu grāmatvedības sistēmu publiskajam sektoram, atskaitot valstij piederošus uzņēmumus. Reforma ietver konceptuālās sistēmas, uzkrājumu grāmatvedības standartu kopuma un daudzdimensionālās kontu shēmas pieņemšanu, kā arī apmācības nodrošināšanu pārejai uz jauno uzkrājumu grāmatvedības sistēmu.

Investīcija 1.10. — Atbalsts kvalifikācijai un e-iepirkums

Ar šo investīciju Publisko iepirkumu profesionalizācijas stratēģijas ietvaros izveido iepirkuma atbalsta funkciju, kas paredzēta līgumslēdzējām iestādēm, lai izpildītu Publiskā iepirkuma kodeksa II.4. pielikuma prasības un atbalstītu tās e-iepirkuma procesā, atbalstītu digitālo prasmju apguvi un sniegtu tehnisko atbalstu publiskā iepirkuma digitalizācijas pieņemšanā, tostarp dinamisko iepirkumu sistēmu izmantošanā.

A.2.  Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji 
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji 
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M1C1–1

Reforma Nr. 1.1: IKT iepirkums

Atskaites punkts

Likuma dekrētu stāšanās spēkā attiecībā uz 1.1. reformu “IKT iepirkums”

Likuma noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā dekrēts par IKT iepirkuma reformu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Nepieciešamie tiesību akti ietver likumdošanas iejaukšanos dekrētā par vienkāršojumiem (“Decreto Legge Semplificazioni”). Tajos nosaka:

I) Iespēja izmantot Publisko līgumu kodeksa 48. panta 3. punktā minēto procedūru arī attiecībā uz līgumiem, kas pārsniedz Publisko līgumu kodeksa 35. pantā minētās robežvērtības, attiecībā uz pirkumiem saistībā ar datorpreču un pakalpojumu iegādi, jo īpaši, pamatojoties uz mākoņdatošanas tehnoloģiju, kā arī savienojamības pakalpojumiem, ko pilnībā vai daļēji finansē no PNRR projektu īstenošanai paredzētajiem resursiem;

II) Sadarbspēja starp dažādajām datubāzēm, ko pārvalda sertifikācijas iestādes, kuras iesaistītas Publisko līgumu kodeksa 80. pantā minēto prasību pārbaudes procesā;

III) Izveidot tādu ekonomikas dalībnieku virtuālu datni, kuros ir iekļauti dati, lai pārbaudītu, vai nav 80. pantā minēto izslēgšanas iemeslu, kas ļauj izveidot to ekonomikas dalībnieku balto sarakstu, attiecībā uz kuriem verifikācija jau ir veikta.

M1C1–2

Reforma Nr. 1.3. Mākoņdatošana pirmajā vietā un sadarbspēja

Atskaites punkts

Likuma dekrētu stāšanās spēkā attiecībā uz 1.3. reformu “Mākonis vispirms un sadarbspēja”

Likuma noteikums, kas norāda uz likuma dekrēta stāšanos spēkā attiecībā uz mākoņdatošanu pirmajā vietā un sadarbspējas reformu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Vajadzīgie tiesību akti ietver:

Īstenošanas normatīvie akti jo īpaši attiecas uz i) Agenzia per l’Italia digitale (AgID) regulu par Polo Strategico Nazionale (PSN) (paredzēta Dekrētlikuma 179/212 33. pantā) un ii) AgID pamatnostādnēm par sadarbspēju (paredzētas Codice dell’Amministrazione Digitale (CAD) 50. un 50.ter pantā).

CAD 50. panta grozījumi:

I) atcelt pienākumu slēgt pamatnolīgumus pārvaldes iestādēm, kas piekļūst valsts digitālo datu platformai;

II) precizējumi par privātuma jautājumu: datu nosūtīšana no vienas informācijas sistēmas uz citu nemaina datu īpašumtiesības un apstrādi, neskarot to valsts pārvaldes iestāžu pienākumus, kuras saņem un apstrādā datus kā autonomi datu pārziņi.

Grozījumi Decreto del Presidente della Repubblica (DPR) 445/2000 attiecībā uz piekļuvi datiem:

I) tādas atļaujas atcelšana, kas vajadzīga tiešai piekļuvei datiem;

atsauces uz pamatnolīgumiem svītrošana 72. pantā.

Grozījumi Dekrētlikuma Nr. 179/2012 33. pantā:

I) ieviest iespēju AgID ar Centri Elaborazione Dati (CED) un Mākoņdatošanas noteikumiem reglamentēt noteikumus un metodes, ar kurām valsts pārvaldes iestādēm jāveic CED migrācija;

II) ieviest sankcijas par pienākumu nepildīšanu migrēt uz mākoni.

M1C1–3

Investīcija 1.1: Digitālā infrastruktūra

Atskaites punkts

Polo Strategico Nazionale (PSN) pabeigšana

Mākoņdatošanas ieviešanas ziņojums, Tehnoloģiju inovācijas un digitālās pārkārtošanās ministrija (MITD)

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Visa projekta pilnīgu pabeigšanu panāk, kad visas mērķa publiskās pārvaldes iestādes ir pabeigušas identificēto plauktu pārvietošanu uz Polo Strategico Nazionale (PSN) un ir sekmīgi pabeigta četru datu centru testēšana, kas ļauj sākt mērķtiecīgu valsts pārvaldes iestāžu datu kopu un lietojumu migrācijas procesu uz PSN.

M1C1–4

Investīcija 1.3.1.: Valsts digitālo datu platforma

Atskaites punkts

Darbojas valsts digitālo datu platforma

Tehnoloģiskās inovācijas un digitālās pārkārtošanās ministrijas (MITD) ziņojums, kurā parādīta valsts digitālo datu platformas darbības uzsākšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Platforma ļauj aģentūrām:

— publicēt savas lietojumprogrammu saskarnes (API) platformas API katalogā;

— ar platformas starpniecību izveidot un parakstīt digitālās sadarbspējas nolīgumus;

— autentificēt un atļaut piekļuvi API, izmantojot platformas funkcijas;

— validēt un novērtēt atbilstību valsts sadarbspējas satvaram.

M1C1–5

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Atskaites punkts

Jaunas Valsts kiberdrošības aģentūras izveide

Administratīvās izveides akts

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Atskaites punktu sasniedz, 1) pārveidojot par likumu Dekrētlikumu, kas veido Valsts kiberdrošības aģentūru un kas pašlaik tiek pabeigts; (2) Premjerministra dekrēta (Decreto del Presidente del Consiglio dei Ministri, DPCM), kurā ietverts Valsts kiberdrošības aģentūras iekšējais regulējums, publicēšana Oficiālajā Vēstnesī.

M1C1–6

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Atskaites punkts

Valstu kiberdrošības pakalpojumu sākotnējā izvēršana

Ziņojums, kas parāda valsts kiberdrošības pakalpojumu pilnīgu uzbūvi

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Atskaites punktu sasniedz, nosakot detalizētu visas valsts kiberdrošības arhitektūras ekosistēmas arhitektūru (t. i., valsts informācijas apmaiņas un analīzes centru (ISAC), datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT) tīklu, valsts HyperSOC, augstas veiktspējas datošanu, kas integrēta mākslīgā intelekta/mašīnmācīšanās (MI/ML) rīkos, lai analizētu valsts līmeņa kiberdrošības incidentus).

M1C1–7

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Atskaites punkts

Kiberdrošības skrīninga un sertifikācijas laboratoriju tīkla izveide

Iesniegtā dokumentācija, kas apliecina apzinātos procesus un procedūras, ar kurām jāapmainās laboratorijām, un ziņojumi, kas apliecina vismaz vienas laboratorijas aktivizēšanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Starpposma mērķi sasniedz ar:

I) Valsts kiberdrošības aģentūra apzina, kur tiks izveidotas skrīninga un sertifikācijas laboratorijas un centri, darbā pieņemamo ekspertu profilus, pilnīgu to procesu un procedūru definīciju, ar kuriem laboratorijām jāapmainās.

II) Vienas laboratorijas aktivizēšana.

Darbības, kas izveidotas, lai izveidotu un aktivizētu pārbaudes laboratorijas, uzrauga Ministero dello Sviluppo Economico (MISE) kopā ar valsts kiberdrošības pārbaudes un sertifikācijas laboratoriju (CV), un Iekšlietu ministrija un Aizsardzības ministrija tos integrē izvērtēšanas centrā (CV).

M1C1–8

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Atskaites punkts

Centrālās revīzijas nodaļas aktivizēšana PSNC un TID drošības pasākumiem

Iesniegtie ziņojumi, kas apliecina Centrālās revīzijas nodaļas darbības uzsākšanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Valsts kiberdrošības aģentūrā ieceļ iekšēju struktūrvienību, kurai ir pilnvaras veikt darbības centrālajā revīzijas nodaļā, kas atbild par PSNC un TID drošības pasākumiem.

Procesus, loģistiku un darbības kārtību formalizē atbilstīgā dokumentācijā, īpašu uzmanību pievēršot darbības procesiem, t. i., noteikumiem par iesaisti, revīziju un ziņošanas procedūrām.

It rīki apkopo, pārvalda un analizē audita datus, un tos izstrādā un izmanto Revīzijas nodaļa.

Iesniedz dokumentāciju par rīku izstrādes pabeigšanu.

M1C1–9

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Mērķa

Atbalsts drošības struktūru modernizācijai T1

NEPIEMĒRO

Skaits

0

5

4. CET.

2022

Valsts drošības perimetrā kiberjomā (PSNC) un tīklu un informācijas sistēmu (TID) nozarēs pabeigti vismaz pieci stiprināšanas pasākumi, ar kuriem tiek uzlabotas drošības struktūras.

Intervences veidi ietver drošības operāciju centru (SOC) modernizāciju, kiberrobežu aizsardzības uzlabojumus un iekšējās uzraudzības un kontroles spējas. Intervences ir vērstas uz veselības aprūpes, enerģētikas un vides (dzeramā ūdensapgādes) nozarēm.

M1C1–10

Reforma Nr. 1.2. Atbalsts pārveidei

Atskaites punkts

Pārveides grupas un NewCo izveides stāšanās spēkā

Tiesību akta noteikums, kas norāda, ka ir stājies spēkā tiesību akts, ar ko izveido Transformācijas biroju, un stājas spēkā tiesību akts, ar ko izveido NewCo

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Pārveides biroja izveidei nepieciešamie tiesību akti ietver:

-Likuma dekrēta “reclutamento” publicēšana (jau apstiprināta Ministru padomē 2021. gada 4. jūnijā Nr. 22un publicēta Oficiālajā Vēstnesī (“Gazzetta Ufficiale”) 2021. gada 10.jūnijā);

-Uzaicinājuma izteikt ieinteresētību publicēšana;

-Ekspertu izraudzīšanos un uzdevumu uzticēšanu ekspertiem (uz laiku uz ANM darbības laiku).

Attiecībā uz NewCo galvenie soļi ir šādi:

-Likumdošanas atļauja;

-Decreto del Presidente del Consiglio dei Ministri (DPCM), kas atļauj dibināt sabiedrību un noteikt sabiedrības mērķus, pamatkapitālu, darbības ilgumu un direktorus;

-Sabiedrības institūcija ar notariālu aktu;

-Darbības, kas nepieciešamas, lai sabiedrība varētu darboties — statūti un dažādi noteikumi.

M1C1–11

Ieguldījums 1.6.6.: Finanšu policijas digitalizācija

Mērķa

Finanšu policija — profesionālo datu zinātnes pakalpojumu iegāde T1

NEPIEMĒRO

Skaits

0

5

Q1

2023

Profesionālo datu zinātnes pakalpojumu iegāde, slēdzot līgumu ar konsultāciju pakalpojumu sniedzēju, kurā iesaistīti pieci cilvēkresursi, kas kopumā atbild gan par datu arhitektūras izstrādi, gan par lielo datu analīzes nodaļas algoritmu rakstītu. Ir publicēts piešķirtais līgums par datu zinātnes pakalpojumu iegādi saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā, kā arī valsts mērogā publicējot jaunus rīkus pirmajā analīzes modulī (IT pamats).

M1C1–12

Investīcija 1.3.2. “Vienota digitālā vārteja”

Mērķa

Vienotā digitālā vārteja

NEPIEMĒRO

Skaits

0

19

4. CET.

2023

Itālijā piemērojamās 19 prioritārās administratīvās procedūras no 21, kas definēta Regulā (ES) 2018/1724, pilnībā atbilst ES Regulas 2018/1724 6. pantā noteiktajām prasībām. Konkrētāk: a) lietotāju identifikāciju, informācijas un apstiprinošu pierādījumu sniegšanu, parakstu un galīgo iesniegšanu veic elektroniski no attāluma, izmantojot pakalpojumu kanālu, kas ļauj lietotājiem lietotājdraudzīgā un strukturētā veidā izpildīt ar procedūru saistītās prasības; b) lietotājiem sniedz automātisku apstiprinājumu par saņemšanu, ja vien procedūras izvadi netiek piegādāti nekavējoties; C) procedūras iznākumu piegādā elektroniski vai, ja tas nepieciešams, lai izpildītu piemērojamos Savienības vai valsts tiesību aktus, sniedz ar fiziskiem līdzekļiem; d) lietotājiem sniedz elektronisku paziņojumu par procedūras pabeigšanu.

M1C1–13

Investīcija 1.4.6.:

Mobilitāte kā dienests Itālijā

Atskaites punkts

Mobilitāte kā pakalpojumu risinājumi M1

Ministero delle Infrastrutture e della Mobilità Sostenibili (MIMS) ziņojums sadarbībā ar universitātēm, kurā aprakstīta trīs izmēģinājuma projektu īstenošana un rezultātu novērtēšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

Ir īstenoti trīs izmēģinājuma projekti, kuru mērķis ir izmēģināt mobilitāti kā pakalpojumu risinājumus tehnoloģiski attīstītās lielpilsētās.

Izmēģinājuma periodā katru risinājumu ir izmantojuši vismaz 1000 lietotāji.

Katrs izmēģinājuma projekts ir atvērts vismaz 1000 lietotājiem, kuri var tam piekļūt brīvprātīgi un par saviem līdzekļiem un sniedz individuālu novērtējumu ar iespēju izvēlēties un iegādāties mobilitātes pakalpojumus no platformā pieejamajiem.

MaaS pakalpojums, izmantojot vienotu tehnoloģisko platformu, piedāvā pilsonim lietotājam labāko ceļošanas risinājumu, pamatojoties uz viņa vajadzībām, izmantojot integrāciju starp dažādām pieejamajām mobilitātes iespējām (vietējais sabiedriskais transports, koplietošana, kabīne, automašīnu noma), lai optimizētu ceļošanas pieredzi gan plānošanas ziņā (intermodālo maršrutu plānotājs un reāllaika informācija par laikiem un attālumiem), gan izmantošanas ziņā (rezervēšana un pakalpojumu apmaksa).

M1C1–14bis

Reforma Nr. 1.9.a: Reforma kohēzijas politikas īstenošanas paātrināšanai

Atskaites punkts

Tādu valsts tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem paātrina kohēzijas politikas īstenošanu

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz valsts tiesību aktu stāšanos spēkā, lai paātrinātu kohēzijas politikas īstenošanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2024

Stājas spēkā valsts tiesību akti, kuros saskaņā ar partnerības nolīgumu un visām pašreizējām programmām ir noteikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai paātrinātu un uzlabotu kohēzijas politikas īstenošanu.

Lai nodrošinātu institucionālo dialogu un sadarbību, kā arī kopīgu izpratni par nepieciešamajām darbībām, valdība līdz 2023. gada 31. decembrim izveido tehnisku darba grupu ar visu Cabina di regia PNRR reģionālo un valsts programmu vadošajām iestādēm, neskarot valstu tiesību aktus par vienoto konferenci.

Tiesību aktos nosaka kārtību, kas vajadzīga, lai piešķirtu prioritāti intervencēm šādās stratēģiskās nozarēs, stingri ievērojot plānošanas dokumentus, kas noteikti attiecīgajiem veicinošajiem nosacījumiem, un lai tos konkrēti īstenotu, tostarp konkrēti iejaucoties administratīvās spējas stiprināšanai šajās nozarēs:

—    Ūdens;

—    hidroģeoloģiskā riska un vides aizsardzības infrastruktūras;

—    Atkritumiem,

—    Transports un ilgtspējīga mobilitāte;

—    Enerģiju;

—    Atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai un pievilcībai, arī attiecībā uz digitālo un zaļo pārkārtošanos.

M1C1–15

Ieguldījums 1.6.6.: Finanšu policijas digitalizācija

Mērķa

Finanšu policija — profesionālo datu zinātnes pakalpojumu iegāde T2

NEPIEMĒRO

Skaits

5

10

Q1

2024

Profesionālo datu zinātnes pakalpojumu iegāde, slēdzot līgumu ar konsultāciju pakalpojumu sniedzēju, kurā iesaistīti pieci papildu cilvēkresursi (kopumā desmit), kas atbild gan par datu arhitektūras izstrādi, gan par lielo datu analīzes nodaļas algoritmu sagatavošanu. Ir publicēts piešķirtais līgums par datu zinātnes pakalpojumu iegādi saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā, kā arī valsts mērogā publicējot jaunus rīkus pirmajā analīzes modulī (IT pamats).

M1C1–17

Investīcija 1.1: Digitālā infrastruktūra

Mērķa

Migrācija uz Polo Strategico Nazionale T1

NEPIEMĒRO

Skaits

0

100

CET.

2024

Vismaz 100 centrālās valsts pārvaldes un vietējās veselības aprūpes iestādes (Aziende Sanitarie Locali/Aziende ospedaliere) pilnībā migrē vismaz vienu administrācijas pakalpojumu (tostarp sistēmas, datu kopas un lietojumprogrammas) uz infrastruktūru (Polo Strategico Nazionale). Pilnībā migrēts var nozīmēt, ka katrai iestādei ir šāds apvienojums: nav gatava mākonī tīri mitināšanai, pacelšanas un nobīdes migrācijai, modernizācijai uz infrastruktūru kā pakalpojumu (IaaS), platformai kā pakalpojumam (Paas) vai programmatūrai kā pakalpojumam (SaaS). Migrēšanu uz Polo Strategico Nazionale var veikt dažādos veidos atkarībā no jaunākās uz vietas esošās programmatūras IT arhitektūras, kas pieder katrai migrējošajai valsts pārvaldei. Šīs stratēģijas var būt atšķirīgas, sākot no vienkāršas mitināšanas un pacelšanas un nomaiņas migrācijas attiecībā uz programmatūru, kas nav gatava mākonī, līdz migrācijai uz IaaS, PaaS vai SaaS mākoņdatošanas vajadzībām gatavai programmatūrai. PSN katrai migrējošajai valsts pārvaldei piedāvā visas migrācijas stratēģijas, kas ir atbilstīgas, lai ņemtu vērā sasniegto mērķi “migrācija uz Polo Strategico Nazionale”.

Darbības jomā ietilpstošās publiskās pārvaldes iestādes kopā ietver:

• Centrālās publiskās pārvaldes, kas veido lielāko daļu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izdevumu (piemēram, Valsts sociālā nodrošinājuma institūts un Tieslietu ministrija);

• Centrālās publiskās pārvaldes iestādes, kas mitina datus novecojušos datu centros, kā norādīts nesen veiktajā aptaujā par “mākoņgatavību”;

• Vietējās veselības aprūpes iestādes (Aziende Sanitarie Locali/Aziende Ospedaliere), kas galvenokārt atrodas Itālijas centrālajā un dienvidu daļā un kam trūkst atbilstošas infrastruktūras datu drošības nodrošināšanai.

M1C1–18

Investīcija 1.3.1.: Valsts digitālo datu platforma

Mērķa

API valsts digitālo datu platformā T1

NEPIEMĒRO

Skaits

0

3 000

4. CET.

2024

Šis mērķrādītājs ir sasniegt vismaz 3000 lietojumprogrammu saskarnes (API), ko izveidojušas publiskās pārvaldes iestādes, kas publicētas API katalogā un integrētas valsts digitālo datu platformā. Publicētās API ietekmē vairākas jomas, kas var ietvert (bet ne tikai):

I) Sociālā nodrošinājuma un labklājības pakalpojumi, iepirkuma pakalpojumu pārvaldība vai valstu pamatreģistri (piemēram, Iedzīvotāju reģistrs un automobiļu licenču reģistrs);

Katra API īstenošana un dokumentācija atbilst valsts sadarbspējas standartiem. Valsts digitālo datu platformas satvars nodrošina funkcijas minētās atbilstības novērtēšanai.

M1C1–19

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Mērķa

Atbalsts drošības struktūru modernizācijai T2

NEPIEMĒRO

Skaits

5

50

4. CET.

2024

Valsts drošības perimetra kiberjomā (PSNC) un tīklu un informācijas sistēmu (TID) nozarēs pabeigti vismaz 50 stiprināšanas pasākumi.

Intervences veidi ietver, piemēram, drošības operāciju centrus (SOC), kiberrobežu aizsardzības uzlabojumus un iekšējās uzraudzības un kontroles spējas saskaņā ar TID un PSNC prasībām. Veicot intervences TID nozarēs, īpašu uzmanību pievērš veselības aprūpes, enerģētikas un vides (dzeramā ūdensapgāde un atkritumu apsaimniekošana) nozarēm.

M1C1–20

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Atskaites punkts

Valstu kiberdrošības pakalpojumu pilnīga ieviešana

Ziņojums, kas apliecina valsts kiberdrošības pakalpojumu pilnīgu aktivizēšanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Šo atskaites punktu pabeidz, aktivizējot teritoriālās datorapdraudējumu reaģēšanas vienības (CERT), kas ir savienotas ar Itālijas datordrošības incidentu reaģēšanas vienību (CSIRT), aktivizējot Informācijas apmaiņas un analīzes centru (ISAC), integrējot vismaz piecus drošības operāciju centrus (SOC) ar valsts HyperSOC, pilnībā darbojoties kiberdrošības riska pārvaldības pakalpojumiem, tostarp piegādes ķēdes analīzes un kiberriska apdrošināšanas pakalpojumiem.

M1C1–21

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Atskaites punkts

Kiberdrošības skrīninga un sertifikācijas laboratoriju tīkla, izvērtēšanas centru tīkla pabeigšana

Sniegti ziņojumi, kas apliecina vismaz 10 laboratoriju un 2 izvērtēšanas centru (CV) pilnīgu aktivizēšanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Aktivizē vismaz 10 skrīninga un sertifikācijas laboratorijas un 2 izvērtēšanas centrus (CV).

M1C1–22

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Atskaites punkts

Centrālās revīzijas nodaļas pilnīga darbība attiecībā uz PSNC un TID drošības pasākumiem, pabeidzot vismaz 30 pārbaudes

Sniegti ziņojumi, inspekcijas ziņojumi

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Centrālās revīzijas nodaļas pilnīga darbība ar pabeigtām vismaz 30 pārbaudēm.

M1C1–23

Investīcija 1.4.6.: Mobilitāte kā dienests Itālijā

Atskaites punkts

Mobilitāte kā pakalpojumu risinājumi M2

Mobilitāte kā pakalpojumu izmēģinājuma projekti

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2025

Septiņi izmēģinājuma projekti, no kuriem vismaz trīs ir dienvidos, pārbauda mobilitātes kā pakalpojuma (MaaS) risinājumus.

Mobilitāte kā pakalpojums, izmantojot vienotu tehnoloģisko platformu, nodrošina lietotājiem labākās ceļošanas iespējas, pamatojoties uz viņu vajadzībām, integrējot dažādas mobilitātes iespējas (piemēram, sabiedrisko transportu, koplietošanas pakalpojumus, taksometrus, automašīnu nomu) un optimizējot ceļojuma plānošanu un vispārējo lietotāju pieredzi.

M1C1–24

Investīcija 1.7.1: Digitālais civildienests

Mērķa

Brīvprātīgie ir apmācīti

NEPIEMĒRO

Skaits

0

8 300

4. CET.

2025

Digitālās pārveides departaments apmāca vismaz 8300 brīvprātīgo digitālo kompetenču jomā, lai nodrošinātu digitālo izglītību cilvēkiem, kuriem draud digitālā atstumtība, organizācijās, kas reģistrētas vispārējā civildienesta organizāciju valsts reģistrā.

M1C1–25

Ieguldījums 1.6.6.: Finanšu policijas digitalizācija

Atskaites punkts

Attīstīt informācijas sistēmas, ko izmanto cīņā pret ekonomiskajiem noziegumiem

It sistēmas ar jaunām funkcijām

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2025

Jaunu funkciju publiskošana informācijas sistēmām, ko izmanto cīņā pret ekonomiskajiem noziegumiem.

M1C1–26

Investīcija 1.1: Digitālā infrastruktūra

Mērķa

Migrācija uz Polo Strategico Nazionale vai drošu, sertificētu publisko mākoņu vidi

NEPIEMĒRO

Skaits

100

280

2. CET.

2026

Vismaz 280 centrālās valsts pārvaldes un vietējās veselības aprūpes iestādes (Aziende Sanitarie Locali/Aziende Ospedaliere) migrēja uz “Polo Strategico Nazionale” (PSN) vai uz drošu, sertificētu publisko mākoņu vidi saskaņā ar Digitālās pārveides departamenta apstiprināto migrācijas plānu.

Migrēšanu var veikt dažādos veidos atkarībā no jaunākās uz vietas esošās programmatūras IT arhitektūras, kas pieder katrai migrējošajai valsts pārvaldei.

Šīs stratēģijas var būt dažādas, sākot no vienkāršas mitināšanas un pacelšanas un nobīdes migrācijai no programmatūras, kas nav gatava mākonī, līdz migrācijai uz infrastruktūru kā pakalpojumu (IaaS), platformu kā pakalpojumu (PaaS) vai programmatūru kā pakalpojumu (SaaS) mākoņdatošanai gatavai programmatūrai.

Vismaz 40 % no migrētajiem pakalpojumiem īsteno, izmantojot IaaS, PaaS vai SaaS risinājumus.

PSN vai alternatīvs drošs un sertificēts publiskais mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējs katrai migrējošajai publiskajai pārvaldei piedāvā visas migrācijas stratēģijas, kas ir atbilstīgas, lai ņemtu vērā sasniegto mērķrādītāju.

M1C1–27

Investīcija 1.3.1.: Valsts digitālo datu platforma

Mērķa

API valsts digitālo datu platformā T2

NEPIEMĒRO

Skaits

3 000

7 000

4. CET.

2025

Šis mērķis ir sasniegt vismaz 4000 papildu lietojumprogrammu saskarnes (API), kas publicētas API katalogā (kopumā 7000).

Publicētās API ietekmē vairākas jomas, kas var ietvert (bet ne tikai):

I) valsts dati, kas saistīti ar pieņemšanu darbā, pensionēšanos, uzņemšanu skolā un universitātē (piemēram, Valsts studentu reģistrs un valsts pārvaldes reģistrs), fiskālo atbilstību vai valsts informācijas sistēmu attiecībā uz medicīniskajiem datiem un ārkārtas situācijām sanitārajā jomā.

Katra API īstenošana un dokumentācija atbilst valsts sadarbspējas standartiem. Valsts digitālo datu platformas satvars nodrošina funkcijas minētās atbilstības novērtēšanai.

M1C1–28

Investīcija 1.7.2.: Digitālo atvieglojumu pakalpojumu tīkls

Mērķa

To iedzīvotāju skaits, kuri piedalās digitālās izglītības un/vai veicināšanas iniciatīvās, ko nodrošina digitālās veicināšanas centri

NEPIEMĒRO

Skaits

0

2 000 000

2. CET.

2026

Vismaz 2000000 iedzīvotāju, no kuriem 30 % atrodas Itālijas dienvidos, piedalījās digitālās izglītības un/vai veicināšanas iniciatīvās saskaņā ar reģistrāciju Digitālās pārveides departamenta platformā “Facilita”.

M1C1–29

Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma

Atskaites punkts

Civiltiesību reformai paredzētu tiesību aktu stāšanās spēkā

Likuma noteikums, kas norāda uz pilnvarojuma tiesību akta stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Veicinošie tiesību akti ietver vismaz šādus pasākumus: vienkāršotas procedūras ieviešana pirmās instances/tiesas līmenī un “filtrēšanas procedūru” piemērošanas stiprināšana apelācijas līmenī, tostarp vienkāršoto procedūru plašāka izmantošana un to lietu klāsts, kurās viena tiesneša kompetencē ir izskatīt lietu; nodrošināt, ka faktiski tiek īstenoti saistoši procedūru termiņi un kalendārs pierādījumu vākšanai un elektroniskai visu attiecīgo aktu un dokumentu iesniegšanai; reformēt mediācijas un strīdu alternatīvas izšķiršanas izmantošanu kopā ar atbalstītu mediāciju, šķīrējtiesu un jebkuru citu iespējamu alternatīvu, lai padarītu šos institūtus efektīvākus, lai mazinātu spiedienu uz civiltiesību sistēmu, tostarp ar stimuliem; IV) reformēt piespiedu izpildes procedūru, lai samazinātu esošo vidējo laiku, tostarp padarot deklarēto summu piedzīšanu ātrāku un lētāku; reformēt pašreizējo sistēmu attiecībā uz maksu par juridiskiem pakalpojumiem apmēra noteikšanu un atgūšanu, lai samazinātu nepamatotu tiesvedību; ieviest uzraudzības sistēmu tiesas līmenī un palielināt civiltiesu produktivitāti, izmantojot stimulus, lai nodrošinātu saprātīgu tiesvedības ilgumu un vienādu sniegumu visās tiesās.

M1C1–30

Reforma Nr. 1.5: Krimināltiesību reforma

Atskaites punkts

Krimināltiesību reformai paredzētu tiesību aktu stāšanās spēkā

Likuma noteikums, kas norāda uz pilnvarojuma tiesību akta stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Veicinoši tiesību akti, kas ietver vismaz šādus pasākumus: pārskatīta paziņošanas sistēma, ii) vienkāršoto procedūru plašāka izmantošana, iii) dokumentu elektroniskas iesniegšanas plašāka izmantošana, iv) vienkāršoti noteikumi par pierādījumiem, v) iepriekšējas izmeklēšanas ilguma termiņu noteikšana un pasākumi, lai izvairītos no stagnācijas izmeklēšanas posmā, vi) iespējas paplašināšana izbeigt noziegumu, ja ir atlīdzināti zaudējumi, vii) uzraudzības sistēmas ieviešana tiesas līmenī un krimināltiesu produktivitātes palielināšana, izmantojot stimulus nodrošināt saprātīgu tiesvedības ilgumu un vienādu sniegumu visās tiesās.

M1C1–31

Reforma Nr. 1.6. Maksātnespējas regulējuma reforma

Atskaites punkts

Maksātnespējas reformas satvaram labvēlīgu tiesību aktu stāšanās spēkā

Likuma noteikums, kas norāda uz pilnvarojuma tiesību akta stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Maksātnespējas reforma ietver vismaz šādus pasākumus: pārskatīt ārpustiesas strīdu izšķiršanas kārtību, lai noteiktu jomas, kurās var būt nepieciešami turpmāki uzlabojumi, lai stimulētu attiecīgās puses plašāk izmantot šādu tiesvedību; ieviest agrīnās brīdināšanas mehānismus un piekļuvi informācijai pirms maksātnespējas posma; pāreja uz tiesu specializāciju (komerctiesības, maksātnespējas nodaļa/palāta), kā arī pirmstiesas iestāžu specializāciju, lai pārvaldītu maksātnespējas procedūras maksātnespējas gadījumā; IV) ļaut vispirms samaksāt nodrošinātajiem kreditoriem (pirms nodokļu prasījumiem un darbinieku prasījumiem); atļaut uzņēmumiem piešķirt tiesības uz drošību, kas nav īpašuma tiesības. Papildus maksātnespējas reformai tiek nodrošināta to tiesu un administratīvo iestāžu darbinieku apmācība un specializācija, kuri nodarbojas ar pārstrukturēšanas procedūrām, kā arī tiek nodrošināta pārstrukturēšanas un maksātnespējas procedūru vispārēja digitalizācija un tiešsaistes platformas izveide strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, jo īpaši posmā pirms maksātnespējas, kuras izmantošana tiek stimulēta, lai samazinātu tiesu iestāžu slogu (pirmsmaksātnespējas pārstrukturēšanas pieteikumi, daudzpusējas pārstrukturēšanas veicināšana un iepriekš apstiprinātas automatizētas pārstrukturēšanas procedūras un risinājumi mazas vērtības lietās). Šāda tiešsaistes platforma arī nodrošina sadarbspēju ar banku IT sistēmām, kā arī citām publiskām iestādēm un datubāzēm, lai nodrošinātu ātru, elektronisku dokumentācijas un datu apmaiņu starp parādniekiem un kreditoriem. Šajā nolūkā pieteikuma iesniedzējs (parādnieks) piekristu apmainīties ar saviem personas datiem saskaņā ar VDAR, un šis noteikums būtu jāiekļauj tiesību aktos. Ar reformu izveido nodrošinājuma reģistru.

M1C1–32

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras civiltiesās, krimināltiesās un administratīvajās tiesās

Atskaites punkts

Stājas spēkā īpaši tiesību akti, kas reglamentē nacionālo atveseļošanas un noturības plānu pieņemšanu darbā

Likuma noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā īpašie tiesību akti, kas reglamentē nacionālo atveseļošanas un noturības plānu pieņemšanu darbā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Apstiprināt īpašus tiesību aktus, kas reglamentē nacionālo atveseļošanas un noturības plānu pieņemšanu darbā ar atļauju izsludināt un pieņemt darbā.

M1C1–33

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās

Mērķa

Administratīvo tiesu darbā pieņemšanas procedūru sākšana

NEPIEMĒRO

Skaits

0

168

2. CET.

2022

Sākt darbā pieņemšanas procedūras attiecībā uz vismaz 168 personāla vienībām tiesas birojā un administratīvajās tiesās un nodot darbā nodaļas. Pamatscenārijs ir darbinieku skaits 2021. gada 31. decembrī.

M1C1–34

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras civiltiesu un krimināltiesu tiesas birojam

Mērķa

Civiltiesu un krimināltiesu darbā pieņemšanas procedūru sākšana

NEPIEMĒRO

Skaits

0

8 764

4. CET.

2022

Sākt darbā pieņemšanas procedūras vismaz 8764 personāla nodaļām civiltiesu un krimināltiesu tiesas birojā un nodot amatā vienībām. Bāzlīnija ir darbinieku skaits 2021. gada beigās.

M1C1–35

Reforma Nr. 1.7: Nodokļu tiesu reforma

Atskaites punkts

Visaptveroša pirmās un otrās instances nodokļu tiesu reforma

Likuma noteikums, kas norāda uz pārskatītā tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Pārskatītais tiesiskais regulējums padarīs efektīvāku nodokļu tiesību aktu izpildi un samazinās lielo pārsūdzību skaitu Kasācijas tiesā.

M1C1–36

1.4., 1.5. un 1.6. reforma: Civiltiesību un krimināltiesību reforma un maksātnespējas reforma

Atskaites punkts

Deleģēto aktu stāšanās spēkā attiecībā uz civiltiesību un krimināltiesību reformām un maksātnespējas reformu

Deleģēto aktu noteikums, kas norāda uz deleģēto aktu stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Stājas spēkā visi deleģētie akti, kuru saturs ir norādīts tiesību aktos par civiltiesību un krimināltiesību reformām un maksātnespējas reformu.

M1C1–37

Un 1.5. reforma: Civiltiesību un krimināltiesību reforma

Atskaites punkts

Civiltiesību un krimināltiesību reformas stāšanās spēkā

Sekundāro tiesību aktu noteikums, kas norāda uz sekundāro tiesību aktu stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2023

Pabeigt visu to regulu un sekundāro tiesību aktu avotu pieņemšanu, kas vajadzīgi, lai efektīvi piemērotu tiesību aktus, kas ļauj veikt tiesu sistēmas reformas.

M1C1–38

Reforma Nr. 1.8: Tieslietu sistēmu digitalizācija

Atskaites punkts

Tiesu sistēmas digitalizācija

Primāro un sekundāro tiesību aktu noteikums, kas norāda uz attiecīgo tiesību aktu stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

Civilprocesam izveido obligātu visu dokumentu elektronisku iesniegšanu un pilnu elektronisko darbplūsmu. Digitalizēti pirmās instances kriminālprocesi (izņemot pirmstiesas izmeklēšanas biroju). Izveidot bezmaksas, pilnībā pieejamu un meklējamu civillietu nolēmumu datubāzi saskaņā ar tiesību aktiem.

M1C1–38bis

Reforma Nr. 1.8: Tieslietu sistēmu digitalizācija

Atskaites punkts

Tiesu sistēmas digitalizācija

Pirmās instances kriminālprocesi ir digitalizēti, un PDR, PDP un APP ir sadarbspējīgi

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2025

Pirmās instances kriminālprocesa digitalizācija līdz noslēgumam, izmantojot “portale delle notizie di reato” (PNR), “portale dei depositi penali” (PDP) un “applicativo processo penale” (APP). Platformas ir savstarpēji sadarbspējīgas.

M1C1–39

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras civiltiesās un krimināltiesās

Mērķa

Darbā pieņemšanas vai pagarināšanas procedūras civiltiesām un krimināltiesām un par ANP īstenošanu atbildīgajiem Tieslietu ministrijas teritoriālajiem un centrālajiem dienestiem

NEPIEMĒRO

Skaits

0

10 000

2. CET.

2024

Pabeigt procedūras vismaz 10000 personāla vienību pieņemšanai darbā vai pagarināšanai izmēģinājuma birojā un tehniskajam administratīvajam personālam un nodot tos darbā.

Šajā mērķrādītājā ieskaita tikai pieņemšanu darbā vai pagarināšanas procedūras, kas pabeigtas kopš 2022. gada 1. janvāra.

M1C1–40

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās

Mērķa

Darbā pieņemšanas vai pagarināšanas procedūras administratīvajās tiesās

NEPIEMĒRO

Skaits

0

158

2. CET.

2024

Pabeigt procedūras, lai pieņemtu darbā vai pagarinātu vismaz 158 personāla vienības tiesas birojā un administratīvajās tiesās, kā arī nodot ekspluatācijā nodaļas. Šajā mērķrādītājā ieskaita tikai pieņemšanu darbā vai pagarināšanas procedūras, kas pabeigtas kopš 2022. gada 1. janvāra.

M1C1–41

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās

Mērķa

Neizskatīto lietu samazināšana administratīvajās apgabaltiesās

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

100

75

2. CET.

2024

Par 25 % samazināt neizskatīto lietu skaitu 2019. gadā (109029) administratīvajās reģionālajās tiesās (pirmās instances administratīvajās tiesās).

M1C1–42

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās

Mērķa

Neizskatīto lietu skaita samazināšana Valsts padomē

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

100

65

2. CET.

2024

Par 35 % samazināt neizskatīto lietu skaitu 2019. gadā (24010) Valsts padomē (otrā instance).

M1C1–43

Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma

Mērķa

Neizskatīto lietu samazināšana parastajās civillietu tiesās (pirmā instance)

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

100

5

4. CET.

2024

Par 95 % samazināt izskatīšanā esošo lietu skaitu 2020. gada 31. janvārī (333218) parastajās civillietu tiesās (pirmā instance). Pamatscenārijs ir to lietu skaits, kas vairāk nekā trīs gadus tiek izskatītas vispārējās civillietu tiesās (2020. gada 31. janvārī).

M1C1–44

Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma

Mērķa

Neizskatīto lietu samazināšana civillietu apelācijas tiesā (otrā instance)

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

100

5

4. CET.

2024

Par 95 % samazināt neizskatīto lietu skaitu 2020. gada 31. janvārī (97251) civillietu apelācijas tiesās (otrā instance).

Pamatscenārijs ir to lietu skaits, kas vairāk nekā divus gadus tiek izskatītas civillietu apelācijas tiesās (2020.gada 31. janvārī).

M1C1–37a

Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma

Atskaites punkts

Tādu pasākumu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir samazināt neizskatīto lietu skaitu

Likuma noteikums, kas norāda uz primāro tiesību aktu un sekundāro aktu stāšanos spēkā, lai samazinātu neizskatīto lietu skaitu

Q1

2024

Primāro tiesību aktu un sekundāro tiesību aktu avotu stāšanās spēkā, lai varētu:

I.Izmēģinājuma biroju stiprināšana, tostarp ar stimuliem, lai piesaistītu un saglabātu personāla vienības, kas pieņemtas darbā, pamatojoties uz darbā pieņemšanas shēmu valsts atveseļošanas un noturības plāna vajadzībām;

II.Stimulu radīšana, lai: 1) atbalstīt mazāk efektīvas tiesas, lai samazinātu neizskatīto civillietu skaitu; 2) atalgot tiesnešus amatus, kas sasniedz konkrētus gada mērķus, proti, samazināt neizskatīto lietu skaitu civiltiesību sistēmā.

M1C1–45

Reforma Nr. 1.4: Civiltiesību reforma

Mērķa

Civilprocesa ilguma samazināšana

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

100

60

2. CET.

2026

Samazināt nolēmuma pieņemšanas laiku par 40 % no visām civillietu un komerclietu lietām salīdzinājumā ar 2019. gada 31. decembri (2512 dienas).

M1C1–46

Reforma Nr. 1.5: Krimināltiesību reforma

Mērķa

Kriminālprocesa ilguma samazināšana

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

100

75

2. CET.

2026

Samazināt nolēmuma pieņemšanas laiku par 25 % no visiem krimināllietu gadījumiem salīdzinājumā ar 2019. gada 31. decembri (1392 dienas).

M1C1–47

Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma

Mērķa

Neizskatīto lietu samazināšana parastajās civillietu tiesās (pirmā instance)

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

100

10

2. CET.

2026

Par 90 % samazināt to neizskatīto lietu skaitu, kuras bija uzsāktas laikposmā no 2017. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim un kuras 2022. gada 31. decembrī vēl nebija izskatītas vispārējās civillietu tiesās (pirmā instance).

M1C1–48

Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma

Mērķa

Neizskatīto lietu samazināšana civillietu apelācijas tiesā (otrā instance)

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

100

10

2. CET.

2026

Par 90 % samazināt to neizskatīto lietu skaitu, kuras bija sāktas laikposmā no 2018. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim un kuras 2022. gada 31. decembrī vēl nebija izskatītas civillietu apelācijas tiesās (otrā instance).

M1C1–49

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās

Mērķa

Neizskatīto lietu samazināšana administratīvajās apgabaltiesās (pirmā instance)

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

100

20

2. CET.

2026

Par 80 % samazināt to neizskatīto lietu kopējo skaitu, kas 2023. gada 30. jūnijā vēl nav izskatītas visās administratīvajās reģionālajās tiesās (pirmās instances administratīvā tiesa) (102144).

M1C1–50

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās

Mērķa

Neizskatīto lietu skaita samazināšana Valsts padomē

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

100

30

2. CET.

2026

Par 70 % samazināt to lietu skaitu, kuras Valsts padomē (otrā instance) 2024. gada 30. jūnijā vēl nav izskatītas (12287).

M1C1–51

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Primāro tiesību aktu par Itālijas atveseļošanas un noturības plāna pārvaldību stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2021

Primārie tiesību akti attiecas vismaz uz:

1) Itālijas atveseļošanas un noturības plāna projektu koordinācija un uzraudzība centrālā līmenī;

2) kompetenču definēšana un nodalīšana un Itālijas atveseļošanas un noturības plāna koordinēšanā, uzraudzībā un īstenošanā iesaistīto dažādo struktūru un pārvaldes iestāžu attiecīgo pilnvaru apstiprināšana;

3) sistēmas definēšana īstenošanas problēmu agrīnai atklāšanai;

Izpildes mehānisma ex ante definīcija, lai atrisinātu īstenošanas problēmas un izvairītos no kavēšanās, jo īpaši attiecībā uz dažādiem pārvaldes līmeņiem;

5) Tā personāla definīcija (skaits un speciālās zināšanas), kas paredzēts Itālijas atveseļošanas un noturības plāna koordinēšanai, uzraudzībai un īstenošanai iesaistītajās administrācijās;

Definēt tehnisko palīdzību, ko sniedz Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā iesaistītajām pārvaldes iestādēm, jo īpaši vietējā līmenī, nodrošinot administratīvās spējas palielināšanu valsts pārvaldē;

7) “paātrinātās” procedūras Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai un savlaicīgai līdzekļu apguvei;

8) Itālijas atveseļošanas un noturības plāna revīzijas un kontroles organizācija un procedūras.

M1C1–52

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Stājas spēkā primārie tiesību akti par administratīvo procedūru vienkāršošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai.

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2021

Šie pasākumi ir šādi:

1) būtisku sastrēgumposmu novēršana, jo īpaši saistībā ar valsts un reģionālo ietekmes uz vidi novērtējumu, jaunu atkritumu pārstrādes iekārtu atļaušanu, atļauju piešķiršanas procedūrām attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un procedūrām, kas vajadzīgas ēku energoefektivitātes panākšanai (tā dēvētais Super Bonus) un pilsētvides reģenerācijai. Īpašas darbības velta procedūru vienkāršošanai “Conferenza di servizi” (oficiāla vienošanās starp divām vai vairākām valsts pārvaldes iestādēm).

M1C1–53

Investīcija Nr. 1.9: Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai

Atskaites punkts

Primāro tiesību aktu stāšanās spēkā, lai sniegtu tehnisko palīdzību un stiprinātu spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2021

Pasākumi ietver noteikumu, kas ļauj uz laiku pieņemt darbā:

2800 tehnisko datu, kas paredzēti dienvidu valsts pārvaldes stiprināšanai un ko maksā no valsts budžeta;

II) 1000 ekspertu rezervi, ko paredzēts izvietot trīs gadus, lai palīdzētu pārvaldes iestādēm pārvaldīt jaunās procedūras, kas sniedz tehnisko palīdzību.

M1C1–54

Investīcija Nr. 1.9: Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai

Mērķa

Pabeigta ekspertu pieņemšana darbā Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai

NEPIEMĒRO

Skaits

0

1 000

4. CET.

2021

Pabeigt darbā pieņemšanas procedūras 1000 ekspertu rezervei, ko paredzēts izvietot trīs gadus, lai palīdzētu pārvaldes iestādēm pārvaldīt jaunās tehniskās palīdzības procedūras.

M1C1–55

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Itālijas atveseļošanas un noturības plānam piemērotās metodikas paplašināšana, attiecinot to arī uz valsts budžetu, lai palielinātu investīciju apguvi

Likuma noteikums, kas norāda uz metodoloģijas paplašināšanas stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Izveidot vienkāršotu atskaites punktu un mērķrādītāju sistēmu, kas līdzīga ANM, attiecībā uz papildu investīciju fonda projektu plānošanu, izpildi un finansēšanu (30,5 miljardi EUR).

M1C1–56

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Valsts nodarbinātības reformu veicinošo tiesību aktu stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Pilnvarojošie tiesību akti ietver šādus pasākumus:

— definēt īpašus amatu profilus publiskajam sektoram, lai piesaistītu vajadzīgās kompetences un prasmes;

— vienotas darbā pieņemšanas platformas izveide, lai centralizētu publiskā sektora darbā pieņemšanas procedūras visās centrālajās publiskās pārvaldes iestādēs, apņemoties paplašināt platformas izmantošanu, attiecinot to arī uz vietējām pārvaldes iestādēm;

darbā pieņemšanas procesa reforma, lai: I) pāriet no sistēmas, kas balstīta tikai uz zināšanām, uz sistēmu, kas galvenokārt balstās uz kompetencēm un atbilstīgām spējām; novērtē civildienesta ierēdņu kompetences; III) nošķirt darbā pieņemšanas procesus starp sākotnējā līmeņa pieņemšanu darbā, kas balstās tikai uz kompetenci, un specializētu profilu pieņemšanu darbā, kam būtu jāapvieno kompetences ar attiecīgu darba pieredzi un kas nodrošinātu piekļuvi karjerai augstākā līmenī. Valsts pārvaldes ministrija nodrošina jaunā procesa konsekventu īstenošanu visās pārvaldes iestādēs;

— augstākā līmeņa civildienesta reforma, lai vienādotu iecelšanas procedūras visā valsts pārvaldē, nosakot amatu profilus un viņu snieguma novērtējumu;

— stiprināt saikni starp mūžizglītības un apmācības iespējām darbiniekiem un līdzdalības stimuliem, piemēram, paredzot atalgošanas mehānismus vai īpašus karjeras ceļus, īpašu uzmanību pievēršot divējādās pārkārtošanās procesam;

— definēt vai atjaunināt valsts pārvaldes ētikas principus, izmantojot skaidrus noteikumus, rīcības kodeksus un apmācības moduļus par šo tematu;

stiprināt apņemšanos nodrošināt dzimumu līdzsvaru;

pārskatīt vertikālās mobilitātes tiesisko regulējumu, reformējot karjeras ceļus, lai izveidotu vidēja līmeņa vadītāju amatus (“quadri”) un piekļūtu tiem, un piekļūtu augstākā līmeņa civildienestiem (“dirigenti di prima e seconda fascia”) no administrācijas. Tas ietver darbības izvērtēšanas sistēmas reformu un saiknes stiprināšanu starp karjeras attīstību un snieguma izvērtēšanu;

pārskatīt tiesisko regulējumu horizontālās mobilitātes jomā, lai panāktu efektīvu darba tirgu valsts pārvaldē, tostarp a) izveidot pārredzamu vienotu reklāmas sistēmu attiecībā uz visām brīvajām amata vietām centrālajā un vietējā pārvaldē, b) iespēju pieteikties uz jebkuru pieejamu amatu jebkurā vietā, c) atcelt atļauju mobilitātei no izcelsmes valsts pārvaldes un d) ieviest būtiskus ierobežojumus alternatīvu mobilitātes līdzekļu izmantošanai, kas neizraisa pārcelšanu (t. i., “comandi” un “distacchi”), lai tos padarītu par izņēmuma kārtāem un stingriem termiņiem.

M1C1–57

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Administratīvo procedūru stāšanās spēkā attiecībā uz vienkāršošanas reformu, kuras mērķis ir ANM īstenošana

Likuma norma, kas norāda uz sekundāro tiesību aktu stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Stājas spēkā visi saistītie deleģētie akti, ministriju dekrēti, sekundārie tiesību akti un visi citi noteikumi, kas vajadzīgi, lai efektīvi īstenotu vienkāršošanu, tostarp nolīgumi ar reģioniem ekskluzīvas un vienlaicīgas reģionālās kompetences gadījumā.

M1C1–58

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Valsts nodarbinātības reformas tiesību aktu stāšanās spēkā

Noteikums, kas norāda uz valsts nodarbinātības reformas tiesību aktu stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2023

Stājas spēkā visi saistītie deleģētie akti, ministrijas dekrēti, sekundārie tiesību akti un visi citi noteikumi, kas vajadzīgi reformas efektīvai īstenošanai.

M1C1–59

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Stratēģiskas cilvēkresursu pārvaldības stāšanās spēkā publiskajā pārvaldē

Noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā tiesību akti par stratēģiskas cilvēkresursu pārvaldības ieviešanu valsts pārvaldē

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

Tiesību akti un deleģētie akti par cilvēkresursu stratēģiskās pārvaldības ieviešanu valsts pārvaldē ietver: saistībā ar integrēto darbības un organizācijas plānu (PIAO) definēt cilvēkresursu stratēģiskos plānus pieņemšanai darbā, karjeras attīstībai un apmācībai visām centrālajām un reģionālajām pārvaldes iestādēm, izmantojot integrētu datubāzi ar prasmēm un profiliem; izveidot centrālu piegādes vienību, kas koordinē un atbalsta cilvēkresursu plānošanas sistēmu. Otrajā posmā cilvēkresursu stratēģiskos plānus attiecina arī uz lielām pašvaldībām, savukārt uz mazām un vidējām pašvaldībām attiecas īpašas investīcijas spēju veidošanā.

M1C1–59BIS

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Cilvēkresursu stratēģiskās pārvaldības īstenošana valsts pārvaldē

Publicēts pirmais pusgada ziņojums par galvenajiem darbības rādītājiem.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2024

Publicē pirmo pusgada ziņojumu par GDR.

M1C1–59ter

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Cilvēkresursu stratēģiskās pārvaldības īstenošana valsts pārvaldē

Rīkkopa HRM-Minerva darbojas, ir sadarbspējīga ar inPA, Syllabus un PIAO digitālo platformu un pārbauda cilvēkresursu stratēģiskos plānus.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Verbale di collaudo e verifica di conformità, kas pierāda, ka i) “Toolkit HRM-Minerva” darbojas un ii) ir sadarbspējīgs ar darbā pieņemšanas platformu (inPA), platformu “Syllabus” un PIAO digitālo platformu,

Publisko funkciju departamenta ziņojumā attiecībā uz valsts un reģionālajām pārvaldes iestādēm, kas iesaistītas izmēģinājuma projektā “Toolkit HRM — Minerva”, pārbauda attiecīgo PIAO iekļauto cilvēkresursu stratēģisko plānu (Programma Triennale dei fabbisogni del Personale) saturu. Ziņojumā norāda turpmākos pasākumus, ko ieteikusi DFP, un to, kā tika ņemti vērā GDR pusgada ziņojumu rezultāti.

M1C1–60

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Mērķa

200 kritiski svarīgu procedūru vienkāršošana un/vai digitalizācija, kas ietekmē iedzīvotājus un uzņēmumus

NEPIEMĒRO

Skaits

0

200

4. CET.

2024

Procedūru vienkāršošana un/vai digitalizācija attiecas vismaz uz šādu jomu:

1) vide un enerģētika, atjaunojamie energoresursi un zaļā ekonomika;

Būvniecība un pilsētas pārkvalifikācija;

Elektronisko sakaru infrastruktūra;

Saimnieciskās darbības veikšana un veikšana.

M1C1–62

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Palielināt ieguldījumu apgūšanu

Finanšu ministrijas ziņojuma publicēšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2025

Tiek publicēts ziņojums, ar ko mēra līdz 2024. gadam piešķirto papildu fonda līdzekļu apguvi.

M1C1–63

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Visu vienkāršoto un/vai digitalizēto procedūru repozitorija publicēšana

Repozitorija publicēšana Publisko funkciju departamenta tīmekļa vietnē

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Vienkāršoto un/vai digitalizēto procedūru repozitorijs ir pieejams Publiskās funkcijas departamenta pārvaldītajā tīmekļa vietnē (www.italiasemplice.gov.it). Dati par Sportello Unico Attività Produttive (SUAP) un Sportello Unico Edilizia (SUE) pieejamību visā valsts teritorijā ir pieejami tīmekļa vietnē www.impresainungiorno.gov.it.

M1C1–66

Investīcija Nr. 1.9: Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai

Mērķa

Izglītība un apmācība

NEPIEMĒRO

Skaits

0

441 750

2. CET.

2026

Syllabus platformā ir pieejami vismaz 441750 publiskā sektora darbinieku apmācības sertifikātu un Syllabus platformā ir pieejami vismaz 1500000 apmācības sertifikātu mācību pasākumiem.

M1C1–68

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Revīzijas un kontroles repozitorija sistēma: informācija ANM īstenošanas uzraudzībai

Revīzijas ziņojums, kas apstiprina repozitorija sistēmas funkcijas

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Ir izveidota un darbojas repozitorija sistēma ANM īstenošanas uzraudzībai.

Sistēmai ir vismaz šādas minimālās funkcijas:

a) vākt datus un uzraudzīt atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu;

vāc un glabā ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktā prasītos datus un nodrošina piekļuvi tiem.

M1C1–69.

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Dekrēta par publiskā iepirkuma sistēmas vienkāršošanu stāšanās spēkā

Likuma noteikums, kas norāda uz likuma dekrēta stāšanos spēkā, lai vienkāršotu publiskā iepirkuma sistēmu.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2021

Likums vienkāršo publiskā iepirkuma sistēmu, veicot vismaz šādus steidzamus pasākumus:

i. nosaka mērķus, lai samazinātu laiku starp publicēšanu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

II. Nosaka mērķus un uzraudzības sistēmu, lai samazinātu laiku starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un infrastruktūras pabeigšanu (“fase esecutiva”).

III. Pieprasa, lai dati par visiem līgumiem tiktu reģistrēti valsts pretkorupcijas iestādes (ANAC) pretkorupcijas datubāzē.

IV. Īstenot un stimulēt alternatīvus strīdu izšķiršanas mehānismus publisko līgumu izpildes posmā.

izveidot īpašus birojus, kas atbild par publiskā iepirkuma procedūrām ministrijās, reģionos un lielpilsētās.

Papildu specifikācijas:

Centralizēto iepirkumu struktūru procedūru vienkāršošana un digitalizācija (“centrali di committedtenza”);

— Īstenot pašreizējā Publiskā iepirkuma kodeksa 41. un 44. pantu;

Noteikt, kā būtu jādigitalizē procedūras attiecībā uz visiem publiskajiem līgumiem un koncesijām, un noteikt sadarbspējas un savienojamības prasības;

— Īstenot pašreizējā Publiskā iepirkuma kodeksa 44. pantu.

M1C1–70

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Publiskā iepirkuma kodeksa pārskatīšanas stāšanās spēkā (D.Lgs. Nr. 50/2016)

Likuma norma, kas norāda, ka stājas spēkā Deleģēšanas likums, ar kuru tiek reformēts pašreizējais Publisko iepirkumu sistēmas kodekss (D.Lgs. Nr. 50/2016)

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Likumā ir noteikti visi precīzie kritēriji un principi Publisko iepirkumu kodeksa sistēmiskajai reformai.

Deleģēšanas tiesības nosaka vismaz šādus principus un kritērijus:

i. mazināt līgumslēdzēju iestāžu sadrumstalotību, 1) noteikt kvalifikācijas sistēmas pamatelementus, 2) noteikt e-platformu kā pamatprasību, lai piedalītos iepirkuma spēju novērtēšanā valsts mērogā, 3) pilnvarot valsts pretkorupcijas iestādi (ANAC) pārskatīt līgumslēdzēju iestāžu kvalifikāciju attiecībā uz iepirkuma spēju (iepirkumu veidi un apjomi), 4) nodrošināt stimulus izmantot esošās profesionālās centralizēto iepirkumu struktūras.

II. Vienkāršot un digitalizēt centralizēto iepirkumu struktūru (“centrali di committedtenza”) procedūras

III. Nosaka, kā digitalizēt procedūras attiecībā uz visiem publiskajiem līgumiem un koncesijām, un nosaka sadarbspējas un savienojamības prasības.

IV. Pakāpeniski samazināt ierobežojumus attiecībā uz apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu.

M1C1–71

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Stājas spēkā visi publiskā iepirkuma sistēmai nepieciešamie tiesību akti, noteikumi un īstenošanas akti (tostarp sekundārie tiesību akti)

Visu nepieciešamo tiesību aktu un īstenošanas aktu stāšanās spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Visos nepieciešamajos tiesību aktos, noteikumos un īstenošanas aktos (tostarp vajadzības gadījumā sekundārajos tiesību aktos) iegūst šādus rezultātus:

i. Vienotajai publiskā iepirkuma politikas koordinācijas struktūrai ir atbilstošs (jānosaka darbības kārtībā) personāla un finanšu resursu līmenis, lai tā varētu darboties pilnībā, arī tāpēc, ka to atbalsta īpaša ANAC struktūra.

II. Vienotā publiskā iepirkuma politikas koordinācijas struktūra ar ANAC un Valsts Administrācijas skolas atbalstu pieņem profesionalizācijas stratēģiju (sk. Itālijas VSIP ierosināto reformu 2.1.6.), kas ietver apmācības veidus dažādos līmeņos, īpašu apmācību un darbības pamatnostādņu izstrādi.

III. Dinamiskās iepirkumu sistēmas dara pieejamas Consip, un tās atbilst publiskā iepirkuma direktīvām.

IV. ANAC pabeidz līgumslēdzēju iestāžu kvalificēšanu attiecībā uz iepirkuma spēju pēc Publisko iepirkumu kodeksa 38. panta īstenošanas.

darbojas uzraudzības sistēma laikposmam starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un infrastruktūras darbu pabeigšanu.

VI. Dati par visiem līgumiem ir reģistrēti valsts pretkorupcijas iestādes (ANAC) pretkorupcijas datubāzē.

VII. Visi īpašie biroji, kas atbild par publiskā iepirkuma procedūrām ministrijās, reģionos un lielpilsētās.

M1C1–72

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Atskaites punkts

Ir apstiprināti pasākumi, lai samazinātu valsts pārvaldes maksājumu kavējumus uzņēmumiem

Likuma noteikums, kas norāda uz tādu noteikumu stāšanos spēkā, kuru mērķis ir samazināt maksājumu kavējumus no maksājumu aģentūras uzņēmumiem

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2023

Stājas spēkā jauni noteikumi, kuru mērķis ir samazināt valsts pārvaldes maksājumu kavējumus uzņēmumiem.

Pasākumi ietver vismaz šādus galvenos elementus:

I. Sistēmas iekšējo IT sistēmu izvieto centrālajā valsts pārvaldē, lai atbalstītu ekonomikas un finanšu uzskaiti un publisko izdevumu izpildi.

II. Maksājumu kavējumi — FM IT sistēmas (Commercial Credit Platform — PCC) datubāzē balstītie rādītāji ir vidējais svērtais publisko iestāžu maksājumu laiks uzņēmumiem un vidējais svērtais publisko iestāžu maksājumu kavējums uzņēmumiem katrā no šādiem publiskās pārvaldes līmeņiem:

-centrālās iestādes (Amministrazioni dello Stato, enti pubblici nazionali e altri enti)

-reģionālās iestādes (Regioni un province Autonome),

-vietējās pašvaldības (enti locali)

-sabiedrības veselības iestādes (enti del Servizio sanitario nazionale).

M1C1–72bis

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Atskaites punkts

Likumdošanas un īpašas darbības, lai samazinātu maksājumu kavējumus centrālā/vietējā līmenī

Tiesību akta noteikums, kurā norādīta stāšanās spēkā, pieņemtie cirkulāri un pasākumi, kas veikti, lai samazinātu valsts pārvaldes maksājumu kavējumus uzņēmumiem

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2024

Stājas spēkā šādi tiesību akti:

apkārtrakstu, kurā precizēta komerciālo un nekomerciālo darījumu darbības joma saskaņā ar Maksājumu kavējumu direktīvu;

apkārtrakstu, kurā precizēta Maksājumu kavējumu direktīvas 4. panta 6. punkta darbības joma saskaņā ar Maksājumu kavējumu direktīvas 4. panta 6. punktu;

tiesību akti, lai nodrošinātu, ka parastie reģioni un vietējās pašvaldības saņem līdzekļus rēķinu savlaicīgai apmaksai no centrālā līmeņa;

tiesību akti, kas paredz, ka valsts iestādēm ir jāpieņem ikgadēji naudas plūsmas plāni, nodrošinot likumā noteikto maksājumu termiņu ievērošanu;

— tiesību akti, ar kuriem ievieš noteikumus, kas ļauj piešķirt kredītu trešām personām pēc 30 dienu klusēšanas/valsts pārvaldes iestāžu bezdarbības.

Centrālā līmenī veic šādas darbības: 

Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem centrālajā līmenī identificē kavētos maksātājus un pieprasa pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie maksā 30 dienu laikā;

— Reizi ceturksnī atjauninātā ministriju nokavēto maksājumu krājuma publicēšana;

— Darba grupu izveide, ja to prasa tiesību akti.

Vietējā līmenīveic šādas darbības: 

Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem vietējā līmenī identificē kavētos maksātājus un pieprasa pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie maksā 30 dienu laikā;

— Šo iestāžu nokavēto maksājumu krājumu publicēšana tiek atjaunināta reizi ceturksnī.

M1C1–72ter

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Atskaites punkts

Palielināt ar maksājumiem saistītos cilvēkresursus

Noteikums par to, ka stājas spēkā tiesību akti, kas paredz iespēju palielināt ar maksājumiem saistītos cilvēkresursus

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Stājas spēkā tiesību akti, kas paredz iespēju palielināt cilvēkresursus, kuri nodarbojas ar maksājumiem šādās jomās:

Ministrijas, kas identificētas kā novēloti maksātāji un kas iesniegušas intervences plānu saskaņā ar 2024. gada 2. marta Dekrētlikumu Nr. 19, kas pārveidots ar 2024. gada 29. aprīļa Likumu Nr. 56;

— pašvaldības, kurās ir vairāk nekā 60000 iedzīvotāju, provinces un lielpilsētas, kas identificētas kā novēloti maksātāji un kas iesniedza intervences plānu saskaņā ar 2024. gada 2. marta Dekrētlikumu Nr. 19, kas pārveidots ar 2024. gada 29. aprīļa Likumu Nr. 56.

M1C1–72quater

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Atskaites punkts

Revīzijas plāna pieņemšana

Revīzijas plāna pieņemšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Revīzijas plāna, tostarp tā īstenošanas ceļveža, pieņemšana par vismaz 130 valsts pārvaldes iestāžu, kas identificētas kā novēloti maksātāji, esošo maksājumu procesu atbilstību un savlaicīgumu: I) centrālā līmenī (tostarp ministriju teritoriālās nodaļas); II) pašvaldības; un iii) sabiedrības veselības aizsardzības iestādes.

M1C1–72kvīni

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Atskaites punkts

Tīmekļa vietne, kurā sniegta informācija un dati par valsts pārvaldes maksājumiem

Tīmekļa vietne, kurā sniegta informācija un dati par valsts pārvaldes maksājumiem

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2025

Īpašā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju:

— Skaidrojums par tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu komercrēķinu apmaksas termiņiem, tostarp maksājumu termiņiem un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami kreditoriem kavētu maksājumu gadījumā;

— Analīzes, kuru pamatā ir valsts pārvaldes maksājumu termiņu uzraudzība;

— Dati par vidējo svērto maksājuma laiku, vidējo svērto maksājuma kavējumu, attiecību starp samaksāto komercsummu un maksājamo komercsummu, faktūrrēķinu summu un nekomerciālo rēķinu summu, atjaunināti reizi ceturksnī vismaz par katru izdevumu ministriju (katra Ministero con Portafoglio un Presidenza del Consiglio dei Ministri), katru reģionu un autonomo provinci, katru pašvaldību un katru veselības aprūpes iestādi (katra Azienda Sanitaria Locale);

— Bieži uzdotie jautājumi par valsts pārvaldes maksājumiem.

Visu izdevumu ministriju (Ministeri con Portafoglio un Presidenza del Consiglio dei Ministri) tīmekļa vietnē ir saite uz šo tīmekļa vietni.

M1C1–72ix

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Atskaites punkts

Revīzijas plāna galīgā revīzijas ziņojuma pieņemšana

Revīzijas plāna galīgā revīzijas ziņojuma pieņemšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2025

Revīzijas plāna galīgā revīzijas ziņojuma pieņemšana, tostarp korektīvie pasākumi, kas īstenoti līdz 2025. gada 4. ceturksnim saskaņā ar revīzijas darbību rezultātiem.

M1C1–73

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Publiskā iepirkuma kodeksa reformas stāšanās spēkā

Likuma noteikums, kas norāda uz leģislatīvā dekrēta stāšanos spēkā, lai īstenotu visus deleģēšanas likuma par Publisko iepirkumu kodeksa reformu noteikumus.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2023

Stājas spēkā Likumdošanas dekrēts, lai īstenotu visus deleģēšanas likuma priekšrakstus Publiskā iepirkuma kodeksa reformēšanai.

M1C1–74

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Stājas spēkā visi nepieciešamie īstenošanas pasākumi un sekundārie tiesību akti attiecībā uz Publiskā iepirkuma kodeksa vienkāršošanas reformu

Visu nepieciešamo īstenošanas pasākumu un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2023

Stājas spēkā visi nepieciešamie īstenošanas pasākumi un sekundārie tiesību akti publiskā iepirkuma sistēmas reformai/vienkāršošanai (kas izriet arī no Publiskā iepirkuma kodeksa pārskatīšanas).

M1C1–73bis

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Apkārtraksta, kurā sniegti norādījumi līgumslēdzējām iestādēm par kvalifikācijas sistēmu, pieņemšana

Apkārtraksta, kurā sniegti norādījumi līgumslēdzējām iestādēm par kvalifikācijas sistēmu, pieņemšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2024

Pēc apspriešanās ar ANAC pieņemt apkārtrakstu, kurā sniegti norādījumi par spēkā esošajiem piemērojamajiem noteikumiem par kvalifikāciju un centralizāciju, lai paskaidrotu, ka ir iespējama un ieteicama kvalificēšana un/vai centralizēto iepirkumu struktūru izmantošana arī līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par robežvērtību.

M1C1–73ter

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Stimuli līgumslēdzēju iestāžu kvalifikācijai un profesionalizācijai.

Cabina di Regia veiktā analīze, dalības mācību pasākumos un pašnovērtējuma pasākumu rezultātu publicēšana un iniciatīvu un instrumentu pieņemšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Cabina di Regia (saskaņā ar Publisko iepirkumu kodeksa 221. pantu) pēc apspriešanās ar ANAC veiktā analīze par Publisko iepirkumu kodeksa piemērošanas ietekmi uz:

-kvalificēto līgumslēdzēju iestāžu un centralizēto iepirkumu struktūru skaits;

-to publisko līgumu skaits un vērtība, kurus savā un nekvalificēto struktūru vārdā pārvalda kvalificētas līgumslēdzējas iestādes;

-kvalifikācijas process, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas ātrumu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā.

Publicē rezultātus, kas gūti, kartējot nekvalificēto struktūru dalību apmācības pasākumos un pašnovērtējuma vingrinājumus.

Pieņem iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot līgumslēdzēju iestāžu kvalifikāciju, mazināt nekvalificēto subjektu sadrumstalotību un profesionalizāciju.

Līgumslēdzējām iestādēm nodrošina tehniskā/administratīvā atbalsta instrumentus.

M1C1–773quater

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Pamatnostādņu par iepirkumu, kas nepārsniedz ES robežvērtību, stāšanās spēkā

Pamatnostādņu par iepirkumu, kas nepārsniedz ES robežvērtību, stāšanās spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

Apkārtraksts par iepirkumu, kas nepārsniedz ES robežvērtību, pieņemts un publicēts Itālijas Oficiālajā Vēstnesī. Apkārtrakstā precizē, ka līgumslēdzējas iestādes var izmantot atklātas un slēgtas procedūras iepirkumam, kas nepārsniedz ES robežvērtību.

M1C1–73quinquies

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Jaunu tiesību normu par projektu finansēšanu stāšanās spēkā

Likuma noteikums, kas norāda uz jaunu tiesību normu stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Stājas spēkā jaunas tiesību normas par projektu finansēšanu, kuru mērķis ir uzlabot efektivitāti un konkurenci, jo īpaši, lai palielinātu koncesiju sāncensību.

M1C1–75

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Valsts e-iepirkumu sistēmas pilnīga darbība

Priekšizpētē noteikto funkciju pieejamība (jāizstrādā kā projekta 1. uzdevums)

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

Valsts e-iepirkuma sistēma darbojas un pilnībā atbilst ES publiskā iepirkuma direktīvām un ietver procedūru pilnīgu digitalizāciju līdz līguma izpildei (viedais iepirkums), ir sadarbspējīga ar valsts pārvaldes pārvaldības sistēmām, ietver RO digitālo habilitāciju, izsoļu sesijas, mašīnmācīšanos, lai atklātu tendences, KSI ar sarunbotiem, digitālo iesaisti un statusa ķēdi.

M1C1–75a

Investīcija 1.10.: Atbalsts kvalifikācijai un e-iepirkumiem

Atskaites punkts

Atbalsts kvalifikācijai un e-iepirkumiem

Iepirkuma atbalsta funkcijas nodošana ekspluatācijā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Iepirkuma atbalsta funkciju izveido saskaņā ar Publisko iepirkumu profesionalizācijas stratēģiju. Iepirkuma atbalsta funkcija ir paredzēta līgumslēdzējām iestādēm, lai izpildītu Publiskā iepirkuma kodeksa II.4. pielikuma prasības un atbalstītu tās e-iepirkuma procesā, atbalstot digitālo prasmju apguvi un sniedzot tehnisko atbalstu publiskā iepirkuma digitalizācijas pieņemšanā, tostarp dinamisko iepirkumu sistēmu izmantošanā.

M1C1–76

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Mērķa

Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko centrālās publiskās iestādes pavada, lai maksātu uzņēmumiem

NEPIEMĒRO

Vidējais svērtais maksājuma laiks (dienās)

NEPIEMĒRO

30

Q1

2025

Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformas (“Piattaforma Crediti Commerciali”) datiem, kas saistīti ar 2024. gadā izsniegtajiem rēķiniem, centrālo publisko iestāžu (Amministrazioni centrali) maksājumiem uzņēmumiem ir šādi rādītāji:

— vidējais svērtais maksājuma laiks (“tempo medio di pagamento ponderato”): ne vairāk kā 30 dienas;

— vidējais svērtais maksājuma kavējums (“tempo medio di ritardo ponderato”): ne vairāk kā 0 dienas.

Turklāt starpība starp vidējo nesvērto maksājuma laiku (“tempo medio di pagamento semplice”) un vidējo svērto maksājuma laiku nepārsniedz 20 dienas, ja vien nesvērtais vidējais maksājuma laiks nav mazāks par 30 dienām.

M1C1–77

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Mērķa

Ir samazināts vidējais dienu skaits reģionālajām publiskajām iestādēm, lai maksātu uzņēmumiem

NEPIEMĒRO

Vidējais svērtais maksājuma laiks (dienās)

NEPIEMĒRO

30

Q1

2025

Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformas (“Piattaforma Crediti Commerciali”) datiem, kas saistīti ar 2024. gadā izsniegtajiem rēķiniem, attiecībā uz reģionālo publisko iestāžu (Regioni — Province Autonome)maksājumiem uzņēmumiem ir šādi rādītāji:

-attiecībā uz vidējo svērto maksājuma laiku (“tempo medio di pagamento ponderato”): ne vairāk kā 30 dienas;

-vidējais svērtais maksājuma kavējums (“tempo medio di ritardo ponderato”): ne vairāk kā 0 dienas.

Turklāt starpība starp vidējo nesvērto maksājuma laiku (“tempo medio di pagamento semplice”) un vidējo svērto maksājuma laiku nepārsniedz 20 dienas, ja vien nesvērtais vidējais maksājuma laiks nav mazāks par 30 dienām.

M1C1–78.

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Mērķa

Ir samazināts vidējais dienu skaits, kas vietējām valsts iestādēm atvēlēts, lai maksātu uzņēmumiem

NEPIEMĒRO

Vidējais svērtais maksājuma laiks (dienās)

NEPIEMĒRO

30

Q1

2025

Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformas (“Piattaforma Crediti Commerciali”) datiem, kas saistīti ar 2024. gadā izsniegtajiem rēķiniem, vietējo publisko iestāžu (enti locali) maksājumiem uzņēmumiem ir šādi rādītāji:

-Attiecībā uz vidējo svērto maksājuma laiku (“tempo medio di pagamento ponderato”): ne vairāk kā 30 dienas;

-vidējais svērtais maksājuma kavējums (“tempo medio di ritardo ponderato”): ne vairāk kā 0 dienas.

Turklāt starpība starp vidējo nesvērto maksājuma laiku (“tempo medio di pagamento semplice”) un vidējo svērto maksājuma laiku nepārsniedz 20 dienas, ja vien nesvērtais vidējais maksājuma laiks nav mazāks par 30 dienām.

M1C1–79.

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Mērķa

Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko sabiedrības veselības iestādes var izmantot, lai maksātu uzņēmumiem

NEPIEMĒRO

Vidējais svērtais maksājuma laiks (dienās)

NEPIEMĒRO

60

Q1

2025

Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformas (“Piattaforma Crediti Commerciali”) datiem, kas saistīti ar 2024. gadā izsniegtajiem rēķiniem, sabiedrības veselības iestāžu (enti del Servizio sanitario nazionale) maksājumiem uzņēmumiem ir šādi rādītāji:

— vidējais svērtais maksājuma laiks (“tempo medio di pagamento ponderato”): ne vairāk kā 60 dienas;

— vidējais svērtais maksājuma kavējums (“tempo medio di ritardo ponderato”): ne vairāk kā 0 dienas;

Turklāt starpība starp vidējo nesvērto maksājuma laiku (“tempo medio di pagamento semplice”) un vidējo svērto maksājuma laiku nepārsniedz 30 dienas, ja vien nesvērtais vidējais maksājuma laiks nav mazāks par 60 dienām.

M1C1–84

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Mērķa

Vidējais laiks starp publicēšanu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

NEPIEMĒRO

Skaits

139

100

4. CET.

2023

Pamatojoties uz ES Oficiālā Vēstneša (TED datubāze) pieņemtajām metodēm, izmantojot datus no ANAC pārvaldītās IT valsts publiskā iepirkuma datubāzes (BDNCP), vidējo laiku starp piedāvājumu iesniegšanas termiņu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu samazina līdz mazāk nekā 100 dienām attiecībā uz līgumiem, kas pārsniedz ES publiskā iepirkuma direktīvās noteiktās robežvērtības.

M1C1–84a

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pieņemšanas ātrumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā

Ar lēmuma pieņemšanas ātrumu saistītu pasākumu pieņemšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Cabina di regia saskaņā ar pantu. Publisko līgumu kodeksa 221. pantā pēc apspriešanās ar ANAC pieņem:

analīze, kurā novērtēta e-iepirkuma ietekme uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas grafiku, sākot no piedāvājumu iesniegšanas termiņa līdz līguma parakstīšanai;

—ziņojums par TED rādītāja “Lēmuma ātrums” 2024. gada datiem; “Lēmuma pieņemšanas ātrums” ir laiks starp piedāvājumu iesniegšanas termiņu un līguma parakstīšanas dienu;

— ziņojums par līgumslēdzēju iestāžu paraugpraksi, kuras mērķis ir saīsināt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas grafiku, un par iniciatīvām lēmuma pieņemšanas ātruma samazināšanai.

Kvalificētām līgumslēdzējām iestādēm, kuru vidējais lēmumu pieņemšanas ātrums TED ir lielāks par 160 dienām, ir jāīsteno korektīvi pasākumi.

M1C1–85

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Mērķa

Vidējais laiks starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un infrastruktūras realizāciju

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

100

90

2. CET.

2024

Vidējo laiku starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un infrastruktūras realizāciju (“izpildes posms”) samazina vismaz par 10 %, salīdzinot i) būvdarbus, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un kuri pabeigti līdz 2021. gada 30. jūnijam, un ii) būvdarbus, kas piešķirti laikā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam un pabeigti līdz 2023. gada 31. decembrim.

M1C1–86

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Mērķa

Ierēdņi, kas apmācīti, izmantojot publiskā iepirkuma profesionalizācijas stratēģiju

NEPIEMĒRO

Skaits

0

20 000

4. CET.

2023

Vismaz 20000 ierēdņu ir apmācīti, izmantojot Publisko iepirkumu profesionalizācijas stratēģiju.

M1C1–87

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Mērķa

Līgumslēdzējas iestādes, kas izmanto dinamiskās iepirkumu sistēmas

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

0

15

4. CET.

2023

Vismaz 15 % līgumslēdzēju iestāžu izmanto dinamiskās iepirkumu sistēmas saskaņā ar ES Direktīvu 2014/24 (divu gadu novērošanas laikposms un ņemot vērā to, ka Itālijā DPS izmantošana galvenokārt ir vērsta uz iepirkumiem, kas pārsniedz robežvērtību, ņemot vērā to, ka cenas, kas ir zemākas par robežvērtību, galvenokārt tiek veiktas, izmantojot eMarketplaces). Mērķrādītājs attiecas uz centrālās valdības līgumslēdzējām iestādēm (250 MA, kas reģistrētas 2021. gada 30. aprīlī valsts e-iepirkumu sistēmā, ko pārvalda Consip MEF vārdā).

M1C1–88

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Mērķa

Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko centrālās publiskās iestādes pavada, lai maksātu uzņēmumiem

NEPIEMĒRO

Vidējais svērtais maksājuma laiks (dienās)

NEPIEMĒRO

30

Q1

2026

Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformas (“Piattaforma Crediti Commerciali”) datiem, kas saistīti ar 2025. gadā izsniegtajiem rēķiniem, attiecībā uz centrālo publisko iestāžu (Aministrazionicentrali)maksājumiem uzņēmumiem ir šādi rādītāji:

— vidējais svērtais maksājuma laiks (“tempo medio di pagamento ponderato”): ne vairāk kā 30 dienas;

— vidējais svērtais maksājuma kavējums (“tempo medio di ritardo ponderato”): ne vairāk kā 0 dienas;

Turklāt starpība starp vidējo nesvērto maksājuma laiku (“tempo medio di pagamento semplice”): un vidējais svērtais maksājuma laiks nepārsniedz 15 dienas, ja vien nesvērtais vidējais maksājuma laiks nav mazāks par 30 dienām.

M1C1–89

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Mērķa

Ir samazināts vidējais dienu skaits reģionālajām publiskajām iestādēm, lai maksātu uzņēmumiem

NEPIEMĒRO

Vidējais svērtais maksājuma laiks (dienās)

NEPIEMĒRO

30

Q1

2026

Pamatojoties uz Komerckredītu platformas (“Piattaforma Crediti Commerciali”) datiem, kas saistīti ar 2025. gadā izsniegtajiem rēķiniem, attiecībā uz reģionālo publisko iestāžu (Regioni — Province Autonome)maksājumiem uzņēmumiem ir šādi rādītāji:

-attiecībā uz vidējo svērto maksājuma laiku (“tempo medio di pagamento ponderato”): ne vairāk kā 30 dienas;

-vidējais svērtais maksājuma kavējums (“tempo medio di ritardo ponderato”): ne vairāk kā 0 dienas.

Turklāt starpība starp vidējo nesvērto maksājuma laiku (“tempo medio di pagamento semplice”) un vidējo svērto maksājuma laiku nepārsniedz 15 dienas, ja vien nesvērtais vidējais maksājuma laiks nav mazāks par 30 dienām.

M1C1–90

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Mērķa

Ir samazināts vidējais dienu skaits, kas vietējām valsts iestādēm atvēlēts, lai maksātu uzņēmumiem

NEPIEMĒRO

Vidējais svērtais maksājuma laiks (dienās)

NEPIEMĒRO

30

Q1

2026

Pamatojoties uz Komerciālo kredītu platformas (“Piattaforma Crediti Commerciali”) datiem, kas saistīti ar 2025. gadā izsniegtajiem rēķiniem, vietējo publisko iestāžu (enti locali) maksājumiem uzņēmumiem ir šādi rādītāji:

-attiecībā uz vidējo svērto maksājuma laiku (“tempo medio di pagamento ponderato”): ne vairāk kā 30 dienas;

-vidējais svērtais maksājuma kavējums (“tempo medio di ritardo ponderato”): ne vairāk kā 0 dienas.

Turklāt starpība starp vidējo nesvērto maksājuma laiku (“tempo medio di pagamento semplice”) un vidējo svērto maksājuma laiku nepārsniedz 15 dienas, ja vien nesvērtais vidējais maksājuma laiks nav mazāks par 30 dienām.

M1C1–91

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Mērķa

Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko sabiedrības veselības iestādes var izmantot, lai maksātu uzņēmumiem

NEPIEMĒRO

Vidējais svērtais maksājuma laiks (jn dienas)

NEPIEMĒRO

60

Q1

2026

Pamatojoties uz Komerckredītu platformas (“Piattaforma Crediti Commerciali”) datiem, kas saistīti ar 2025. gadā izsniegtajiem rēķiniem, sabiedrības veselības iestāžu (enti del Servizio sanitario nazionale) maksājumiem uzņēmumiem ir šādi rādītāji:

— vidējais svērtais maksājuma laiks (“tempo medio di pagamento ponderato”): ne vairāk kā 60 dienas;

— vidējais svērtais maksājuma kavējums (“tempo medio di ritardo ponderato”): ne vairāk kā 0 dienas;

Turklāt starpība starp vidējo nesvērto maksājuma laiku (“tempo medio di pagamento semplice”) un vidējo svērto maksājuma laiku nepārsniedz 20 dienas, ja vien nesvērtais vidējais maksājuma laiks nav mazāks par 60 dienām.

M1C1–96

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Mērķa

Vidējais laiks no piedāvājumu saņemšanas termiņa līdz līguma parakstīšanas dienai

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

100

80

4. CET.

2025

Pamatojoties uz datiem, kas iegūti no ANAC Banca Dati Nazionale Contratti Pubblici kā IT valsts eSender un TED datubāzes, vidējais laiks starp piedāvājumu saņemšanas termiņu un līguma parakstīšanas datumu 12 mēnešu periodā, par atsauci ņemot līguma parakstīšanas datumu, kas sākas ne agrāk kā 2024. gada 1.septembrī, tiek samazināts vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 2018. gada lēmuma ātruma rādītāju, kas publicēts ES vienotā tirgus rezultātu apkopojumā attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība pārsniedz ES publiskā iepirkuma direktīvās noteikto robežvērtību.

M1C1–97ter

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Pasākumi, kas saistīti ar izpildes ātrumu

Ar izpildes ātrumu saistītu pasākumu pieņemšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2025

a)Jaunu tehnisko noteikumu publicēšana Agenzia per l’Italia Digitale (AGID) tīmekļa vietnē, kas ļauj vākt informāciju publisko līgumu izpildes digitālai uzraudzībai.

b)Saprašanās memoranda parakstīšana starp Ekonomikas un finanšu ministriju un Autorità Nazionale Anticorruzione (ANAC), ar ko ievieš tehniskos noteikumus par datu, kas attiecas uz valsts finansēm un publisko būvdarbu maksājumiem, sadarbspēju ar ANAC datubāzi (Banca Dati Nazionale dei Contratti Pubblici).

c)Stājas spēkā tiesību akti, kas ļauj līgumslēdzējām iestādēm paredzēt un izmantot ietaupījumus, kas izriet no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas zem pamatcenas, lai finansētu prēmijas par būvdarbu priekšlaicīgu pabeigšanu.

d)Infrastruktūras un transporta ministrijas (MIT) tīmekļa vietnē publicētas pamatnostādnes, ko pieņēmusi MIT pēc apspriešanās ar ANAC, par priekšlaicīgas pabeigšanas prēmiju klauzulām un par sadarbības nolīgumu satura paraugiem saskaņā ar Likumdošanas dekrēta 36/2023 (Publiskā iepirkuma kodekss) 82.a pantu, lai saīsinātu darbu pabeigšanas laiku.

e)Vadlīniju publicēšana MIT tīmekļa vietnē, lai palīdzētu līgumslēdzējām iestādēm izmantot ēku informācijas modelēšanu (BIM) publiskiem būvdarbiem.

M1C1–98

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Mērķa

Ierēdņi, kas apmācīti, izmantojot publiskā iepirkuma profesionalizācijas stratēģiju

NEPIEMĒRO

Skaits

20 000

40 000

4. CET.

2024

Vismaz 40000 ierēdņu ir apmācīti, izmantojot Publisko iepirkumu profesionalizācijas stratēģiju.

M1C1–98bis

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Mērķa

Ierēdņi, kas apmācīti, izmantojot publiskā iepirkuma profesionalizācijas stratēģiju

NEPIEMĒRO

Skaits

40 000

60 000

2. CET.

2025

Vismaz 60000 ierēdņu ir apmācīti, izmantojot Publisko iepirkumu profesionalizācijas stratēģiju. Kopējais skaits var ietvert ierēdņus, kuri jau ir apmācīti iepriekšējos gados un par kuriem ir ziņots attiecībā uz M1C1–86 un M1C1–98 mērķiem, tikai tad, ja viņi ir ieguvuši augstāka līmeņa, specializētu vai padziļinātu apmācību.

M1C1–99

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Mērķa

Līgumslēdzējas iestādes, kas izmanto dinamiskās iepirkumu sistēmas

To centrālās valdības līgumslēdzēju iestāžu procentuālā daļa, kuras izmanto dinamiskās iepirkumu sistēmas saskaņā ar ES Direktīvu 2014/24

Procentuālais daudzums

15

20

2. CET.

2024

Vismaz 20 % līgumslēdzēju iestāžu izmanto dinamiskās iepirkumu sistēmas saskaņā ar Direktīvu 2014/24 (novērošanas termiņš sākas 2022. gada 1. janvārī). Centrālās valdības līgumslēdzējas iestādes ir 250 publiskās pārvaldes iestādes (kā 2021. gada 30. aprīlī reģistrētas valsts e-iepirkumu sistēmā, ko MEF vārdā pārvalda Consip).

M1C1–100

Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma

Atskaites punkts

Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem uzlabo izdevumu pārskatīšanas efektivitāti — Finanšu ministrijas stiprināšana

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Pārskatītā sistēma izdevumu pārskatīšanai centrālajās valsts pārvaldēs (ministrijās) uzlabos tās efektivitāti, pastiprinot Ekonomikas un finanšu ministrijas lomu. Jo īpaši tā paredz pastiprinātu Ekonomikas un finanšu ministrijas lomu ex ante novērtēšanā, uzraudzības procesos un ex post novērtēšanā, ļaujot pilnībā īstenot pārskatīšanu un sasniegt paredzētos mērķus.

M1C1–101

Reforma Nr. 1.12:

Nodokļu administrācijas reforma

Atskaites punkts

Pārskatīšanas pieņemšana par iespējamiem pasākumiem, lai samazinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas

Pārskatīšanas publicēšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Pieņemt ziņojumu, lai sniegtu informāciju valdības pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, jo īpaši nozarēs, kuras visvairāk skar izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, tostarp izmantojot mērķtiecīgus stimulus patērētājiem.

M1C1–102

Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma

Atskaites punkts

Ziņojuma pieņemšana par to, cik efektīva ir prakse, ko izvēlētas publiskās pārvaldes iestādes izmanto uzkrājumu plānu formulēšanā un īstenošanā

Ziņojuma publicēšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Ziņojumu sagatavo Finanšu ministrijas Grāmatvedības departaments sadarbībā ar atsevišķām pārvaldes iestādēm, lai:

-Novērtēt savu praksi uzkrājumu plānu izstrādē un īstenošanā.

-Noteikt pamatnostādnes visām valsts pārvaldes iestādēm.

M1C1–103

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Atskaites punkts

Primāro un sekundāro tiesību aktu un reglamentējošo noteikumu stāšanās spēkā un administratīvo procesu pabeigšana, lai veicinātu nodokļu saistību izpildi un uzlabotu revīzijas un kontroles

Normatīvo aktu noteikumi, kas norāda stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Noteikumi ietver:

pilnībā darboties datubāze un īpaša IT infrastruktūra iepriekš aizpildītas PVN deklarācijas izdošanai, kā paredzēts Likumdošanas dekrēta Nr. 127/2015 4. panta 1. punktā.

II) datubāze, ko izmanto “atbilstības vēstulēm” (kas sniedz agrīnus paziņojumus nodokļu maksātājiem, attiecībā uz kuriem ir konstatētas novirzes), ir uzlabota, lai samazinātu kļūdaini pozitīvu ziņojumu biežumu un palielinātu nodokļu maksātājiem nosūtīto paziņojumu skaitu.

III) reformēto tiesību aktu stāšanās spēkā, lai nodrošinātu efektīvas administratīvās sankcijas gadījumos, kad privātie pakalpojumu sniedzēji atsakās pieņemt elektroniskos maksājumus (sākotnējais 23. pants Dekrētlikumā Nr. 124/2019, kas tika atcelts, to pārveidojot par likumu, ir atsauce).

IV) Pabeigt datu pseidonimizācijas procesu, kas paredzēts Likuma Nr. 160/2019 1. panta 681.–686. punktā, un izveidot digitālo infrastruktūru to lielo datu analīzei, kas iegūti, izmantojot pilnībā pseidonimizētu datubāzu sadarbspēju, lai palielinātu atlases procesa pamatā esošās riska analīzes efektivitāti.

V) Stājas spēkā primārie un sekundārie tiesību akti, ar kuriem īsteno efektīvas papildu darbības, pamatojoties uz konstatējumiem, kas gūti, pārskatot iespējamos pasākumus, kuru mērķis ir samazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ja netiek izrakstīti rēķini.

M1C1–104

Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma

Atskaites punkts

Ietaupījumu mērķrādītāju pieņemšana izdevumu pārskatīšanai 2023.–2025. gadam

Ekonomikas un finanšu dokumentā definēto centrālo valsts pārvaldes iestāžu kvantitatīvo ietaupījumu mērķis — euro

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Pamatojoties uz 2016. gada dekrētlikumiem Nr. 90 un 93 un Likumu Nr. 163/2016, ekonomikas finanšu dokumentā ir noteikti mērķi gada izdevumu pārskatīšanai attiecībā uz centrālo valsts administrāciju kopsummu 2023., 2024. un 2025. gadā. Ietaupījumu mērķi atspoguļo pienācīgu vērienīguma līmeni.

M1C1–105

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Mērķa

Lielāks “atbilstības vēstuļu” skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

2 150 908

2 581 090

4. CET.

2022

To “atbilstības vēstuļu” skaitu, kas nodrošina agrīnu saziņu ar nodokļu maksātājiem, attiecībā uz kuriem ir konstatētas novirzes, palielina vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 2019. gadu.

M1C1–106

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Mērķa

Kļūdaini pozitīvu “atbilstības vēstuļu” skaita samazināšana

NEPIEMĒRO

Skaits

126 500

132 825

4. CET.

2022

To kļūdaini pozitīvo “atbilstības vēstuļu” skaitu (kas sniedz agrīnu paziņojumu nodokļu maksātājiem, attiecībā uz kuriem ir atklātas novirzes, bet attiecībā uz kurām krāpšana nav atklāta ex post) samazina vismaz par 5 % salīdzinājumā ar 2019. gadu.

M1C1–107

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Mērķa

“Atbilstības vēstuļu” radīto nodokļu ieņēmumu pieaugums

NEPIEMĒRO

Euro

2 130 000 000

2 449 500 000

4. CET.

2022

Nodokļu ieņēmumi no “atbilstības vēstulēm” palielinās par 15 % salīdzinājumā ar 2019. gadu.

M1C1–108

Reforma Nr. 1.15. Publiskās uzskaites noteikumu reforma

Atskaites punkts

Konceptuālās sistēmas, uzkrājumu grāmatvedības standartu kopuma un daudzdimensionālās kontu kartes apstiprināšana

Finanšu ministrijas Grāmatvedības departamenta rezolūcija par Uzkrātās grāmatvedības pārvaldības struktūras apstiprināšanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2024

Izstrādāt konceptuālu sistēmu kā atsauci uzkrājumu grāmatvedības sistēmai saskaņā ar Eurostat (EPSAS darba grupas) definētajām kvalitatīvajām iezīmēm;  

Uzkrājumu grāmatvedības standartu noteikšana, pamatojoties uz IPSAS;

Izstrādāt daudzdimensionālu un daudzpakāpju kontu plānu.

M1C1–109

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Mērķa

Pirmo iepriekš aizpildīto PVN deklarāciju nosūtīšana

NEPIEMĒRO

Skaits

0

2 300 000

2. CET.

2023

Vismaz 2300000 nodokļu maksātāju saņem iepriekš aizpildītas PVN nodokļa deklarācijas par 2022. taksācijas gadu.

M1C1–110

Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma

Atskaites punkts

Valsts vispārējā budžeta pārklasificēšana, atsaucoties uz vides izdevumiem un izdevumiem, kas veicina dzimumu līdztiesību

Valsts vispārējā budžeta pārklasificēšanas ar atsauci uz vides izdevumiem un izdevumiem, kas veicina dzimumu līdztiesību, iekļaušana 2024. gada budžeta likumā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

Likums par 2024. gada budžetu sniedz parlamentam ilgtspējīgas attīstības budžetu, ko veido vispārējā valsts budžeta klasifikācija, atsaucoties uz vides izdevumiem un izdevumiem, kas veicina dzimumu līdztiesību. Klasifikācija atbilst kritērijiem, kas ir ilgtspējīgas attīstības mērķu un Programmas 2030. gadam mērķrādītāju noteikšanas pamatā.

M1C1–111

Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma

Atskaites punkts

2023. gada izdevumu ikgadējās pārskatīšanas pabeigšana, atsaucoties uz ietaupījumu mērķi, kas 2022. gadā noteikts 2023. gadam

Pieņemts Finanšu ministrijas ziņojums par izdevumu pārskatīšanu 2023. gadā, kas apliecina procesa pabeigšanu un mērķrādītāja sasniegšanu.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2024

Finanšu ministrijas ziņojumā, kas jānosūta Ministru padomei saskaņā ar 2016. gada dekrētlikumiem Nr. 90 un 93 un Likumu Nr. 163/2016:

—sertificēt izdevumu pārskatīšanas procesa pabeigšanu 2023. gadam attiecībā uz noteikumu par izdevumu pārskatīšanas satvaru.

—sertificēt 2022. gadā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanu.

M1C1–112

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Mērķa

Uzlabot nodokļu administrācijas darbības spējas saskaņā ar Ieņēmumu aģentūras “Darbības plāna 2021.–2023. gadam” darbā pieņemšanas mērķiem

NEPIEMĒRO

Darbā pieņemto darbinieku skaits

0

4 113

2. CET.

2024

Ieņēmumu aģentūra pieņem darbā 4113 jaunas personāla vienības saskaņā ar “Darbības plāna 2021.–2023. gadam” darbā pieņemšanas mērķiem.

M1C1–113

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Mērķa

Lielāks “atbilstības vēstuļu” skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

2 150 908

3 011 271

4. CET.

2023

To “atbilstības vēstuļu” skaitu, kas nodrošina agrīnu saziņu ar nodokļu maksātājiem, attiecībā uz kuriem ir konstatētas novirzes, palielina vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 2019. gadu.

M1C1–114

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Mērķa

“Atbilstības vēstuļu” radīto nodokļu ieņēmumu pieaugums

NEPIEMĒRO

Euro

2 130 000 000

2 769 000 000

4. CET.

2023

Nodokļu ieņēmumi no “atbilstības vēstulēm” palielinās par 30 % salīdzinājumā ar 2019. gadu.

M1C1–115

Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma

Atskaites punkts

2024. gada izdevumu ikgadējās pārskatīšanas pabeigšana, atsaucoties uz ietaupījumu mērķi, kas noteikts 2022. un 2023. gadā 2024. gadam

Finanšu ministrijas ziņojuma par izdevumu pārskatīšanu 2024. gadā pieņemšana, kas apliecina procesa pabeigšanu un mērķrādītāja sasniegšanu.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2025

Finanšu ministrijas ziņojumā, kas jānosūta Ministru padomei saskaņā ar 2016. gada dekrētlikumiem Nr. 90 un 93 un Likumu Nr. 163/2016:

— aplieciniet, ka izdevumu pārskatīšanas process 2024. gadam ir pabeigts attiecībā uz noteikumu par izdevumu pārskatīšanas satvaru.

—apliecina 2022. un 2023. gadā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanu.

M1C1–116

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Mērķa

Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas samazināšana, kas definēta ar rādītāju “pietiekamība izvairīties”

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

0

—10

4. CET.

2025

Atjauninātajā valdības ziņojumā par ēnu ekonomiku, kas publicēts 2025. gadā saskaņā ar Likumdošanas dekrēta Nr. 160/2015 2. pantu, apliecina vidēji 10% samazinājumu 2022.–2023. gadā attiecībā uz visiem nodokļiem, izņemot īpašuma nodokļus (“Imposta Municipale Unica”) un akcīzes nodokli, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

M1C1–117

Reforma Nr. 1.15.

Publiskās uzskaites noteikumu reforma

Mērķa

Publisko struktūru pārstāvji, kas apmācīti par jauno uzkrājumu grāmatvedības sistēmu

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

0

90

Q1

2026

Pamatojoties uz datiem no centrālās digitālās platformas apmācībai par jauno grāmatvedības sistēmu, pirmo apmācības kārtu par jauno uzkrājumu grāmatvedības sistēmu pabeidz publiskā sektora struktūru pārstāvji, aptverot vismaz 90 % no visa publiskā sektora primārajiem izdevumiem (atskaitot valstij piederošos uzņēmumus).

M1C1–118

Reforma Nr. 1.15.

Publiskās uzskaites noteikumu reforma

Atskaites punkts

Finanšu pārskatu izdošana un tiesību akta par uzkrājumu grāmatvedības reformu stāšanās spēkā publiskā sektora struktūrām, kas sedz vismaz 90 % no visa publiskā sektora primārajiem izdevumiem, atskaitot valstij piederošos uzņēmumus.

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz leģislatīvā akta stāšanos spēkā.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Kā izmēģinājuma posmu tiesību aktam par publiskās grāmatvedības noteikumiem sagatavo valsts pārvaldes finanšu pārskatus publiskā sektora struktūrām, kas sedz vismaz 90 % no visa publiskā sektora primārajiem izdevumiem, atskaitot valstij piederošos uzņēmumus.

Turklāt stājas spēkā tiesību akts, ar ko nosaka ceļvedi jaunās uzkrājumu grāmatvedības sistēmas pakāpeniskai ieviešanai. Ceļvedī paredz, ka līdz 2030. gadam (finanšu gadam) ir jāievieš jauna uzkrājumu grāmatvedības sistēma publiskā sektora struktūrām, kas sedz vismaz 90 % no visa publiskā sektora primārajiem izdevumiem, atskaitot valstij piederošos uzņēmumus.
Tiesību aktā paredz arī mācību programmu organizēšanu pārejai uz jauno uzkrājumu grāmatvedības sistēmu.

Turklāt norādījumus par katra grāmatvedības standarta piemērošanu publicē Ekonomikas un finanšu ministrijas tīmekļa vietnē.

M1C1–119

Reforma Nr. 1.14.

Vietējā un reģionālā līmeņa fiskālās sistēmas reforma

Atskaites punkts

Reģionālā fiskālā federālisma parametru noteikšana

Tiesību akta, ar ko nosaka fiskālā federālisma parametrus reģioniem ar parastu statusu, stāšanās spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Stājas spēkā tiesību akti, kuros nosaka pamatpakalpojumu pamatlīmeņus (“livelli essenziali delle prestazioni”) fiskālajam federālismam reģioniem ar parastu statusu vismaz divās politikas jomās.

M1C1–120

Reforma Nr. 1.14.

Vietējā un reģionālā līmeņa fiskālās sistēmas reforma

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko nosaka provinču un lielpilsētu fiskālo federālismu.

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko nosaka provinču un lielpilsētu fiskālo federālismu.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Stājas spēkā tiesību akti par fiskālu federālismu provincēs un lielpilsētās.

M1C1–121 bis 

Reforma Nr. 1.12:

Nodokļu administrācijas reforma 

Atskaites punkts

Tiesību akta stāšanās spēkā, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu

Tiesību akta noteikumi par stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Stājas spēkā tiesību akts, kurā paredzēts, ka:

1. Elektronisko rēķinu datus dara pieejamus Aģentūrai, kas ir atbildīga par nesamaksāto nodokļu saistību iekasēšanu (“Agenzia Entrate Riscossione”);

2. Nodokļu kompensācijas ir atļautas tikai tad, ja nesamaksātās nodokļu saistības nepārsniedz 50 000 EUR.

3. Ieņēmumu aģentūrai ir atļauts nosūtīt paziņojumus nodokļu maksātājiem, ja ir izsniegti elektroniskie rēķini, bet par to pašu laikposmu nav iesniegta PVN deklarācija.

M1C1–122

Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma

Atskaites punkts

2025. gada izdevumu ikgadējās pārskatīšanas pabeigšana, atsaucoties uz ietaupījumu mērķi, kas noteikts 2022., 2023. un 2024. gadam 2025. gadam.

Finanšu ministrijas ziņojuma par izdevumu pārskatīšanu 2025. gadā pieņemšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Finanšu ministrijas ziņojumā, kas jānosūta Ministru padomei saskaņā ar 2016. gada dekrētlikumiem Nr. 90 un 93 un Likumu Nr. 163/2016:

— apstipriniet 2025. gada izdevumu pārskatīšanas procesa pabeigšanu attiecībā uz noteikumu par izdevumu pārskatīšanas satvaru.

—apliecina 2022., 2023. un 2024. gadā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanu.

M1C1–144

Investīcija 1.4.2. — Iedzīvotāju iekļaušana — digitālo publisko pakalpojumu pieejamības uzlabošana

Mērķa

Uzlabota digitālo publisko pakalpojumu/intervences pieejamība

NEPIEMĒRO

Skaits

0

55

4. CET.

2025

Agenzia per l’Italia Digitale (AgID) sniedz atbalstu 55 vietējām publiskās pārvaldes iestādēm, izmantojot nolīgumus, kas ietver šādas darbības, kuras jāveic 55 vietējām publiskās pārvaldes iestādēm:

— Par 50 % samazināt katras administrācijas veiktajā novērtējumā konstatēto kļūdu skaitu vismaz par 2 digitālajiem pakalpojumiem.

— Nodrošināt vairākas palīgtehnoloģijas, kas aptver vismaz 50 % no katras administrācijas sniegtajā novērtējumā identificēto maksājumu aģentūru darbinieku ar invaliditāti vajadzībām.

M1C1–147

Investīcija 1.2. — Mākoņdatošanas veicināšana vietējai PN

Mērķa

Mākoņdatošanas iespējošana vietējai valsts pārvaldei T2

NEPIEMĒRO

Skaits

4 083

12 464

2. CET.

2026

Uzskata, ka 12464 vietējo valsts pārvaldes iestāžu migrācija uz sertificētām mākoņdatošanas vidēm ir panākta, ja ir sekmīgi testētas visas katrā migrācijas plānā iekļautās sistēmas, datu kopas un lietojumprogrammu migrācija.

M1C1–148

Investīcija — Iedzīvotāju pieredze — digitālo publisko pakalpojumu kvalitātes un izmantojamības uzlabošana

Mērķa

Digitālo publisko pakalpojumu T2 kvalitātes un izmantojamības uzlabošana

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

40

80

2. CET.

2026

Pārvaldes (pašvaldības, pirmās unotrās pakāpes izglītības iestāžu pamatskolasun vidusskolas) ievēro vienotu tīmekļa vietņu un digitālo pakalpojumu modeli un dizaina sistēmu, vienkāršojot lietotāju mijiedarbību un atvieglojot uzturēšanu.

Pašvaldības, kas sniedz ieguldījumu mērķa sasniegšanā, garantē kopējā modeļa un projektēšanas sistēmas ievērošanu vidēji vismaz 3,5 pakalpojumiem.

M1C1–149

Investīcija 1.4.3. PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” pieņemšana

Mērķa

PagoPA platformas pakalpojumu T2 ieviešana

NEPIEMĒRO

Skaits

11 450

14 100

2. CET.

2026

PagoPA platformā ir vismaz 14100 publiskās pārvaldes iestāžu, kas piedāvā vairākus pakalpojumus: vidēji 35 pakalpojumi pašvaldībām, 15 pakalpojumi reģioniem, 15 pakalpojumi veselības aprūpes iestādēm un 8 pakalpojumi skolām un universitātēm.

M1C1–150

Investīcija 1.4.3. PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” pieņemšana

Mērķa

“IO” lietotnes T2 pieņemšana

NEPIEMĒRO

Skaits

7 000

14 100

2. CET.

2026

Lietotnē “IO” ir vismaz 14100 publiskās pārvaldes iestāžu, kas piedāvā vairākus pakalpojumus: vidēji 35 pakalpojumi pašvaldībām, 15 pakalpojumi reģioniem, 15 pakalpojumi veselības aprūpes iestādēm un 8 pakalpojumi skolām un universitātēm.

M1C1–152

Investīcija 1.6.1. — Iekšlietu ministrijas digitalizācija

Mērķa

Iekšlietu ministrija — pārveidoti un digitalizēti procesi T2

NEPIEMĒRO

Skaits

7

45

2. CET.

2026

Iekšējie procesi tiek pārveidoti un digitalizēti.

M1C1–153

Investīcija 1.6.2. — Tieslietu ministrijas digitalizācija

Mērķa

Digitalizētas tiesvedības lietas T2

NEPIEMĒRO

Skaits

3 500 000

7 750 000

4. CET.

2025

Tādu 7750000 tiesu lietu digitalizācija, kas attiecas uz pēdējiem 20 gadiem (01.01.2006.–30.06.2026.) saistībā ar pabeigtiem vai notiekošiem tiesas procesiem.

M1C1–154

Investīcija 1.6.2. — Tieslietu ministrijas digitalizācija

Mērķa

Zināšanu sistēmas “Tiesiskums datu vilcināšanās” T2

NEPIEMĒRO

Skaits

0

6

2. CET.

2026

Sešu jaunu “Datu ezera” zināšanu sistēmu ieviešana.

1)Civiltiesisko sodu un kriminālsodu anonimizācijas sistēma

2)Integrēta pārvaldības sistēma

3)Civillietu pārvaldības un analīzes sistēma

4)Krimināllietu pārvaldības un analīzes sistēma

5)Uzlabota statistikas sistēma par civilprocesiem un krimināllietām

6)Automatizēta sistēma cietušā un likumpārkāpēja attiecību identificēšanai.

A.3.  Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija 1.2. — Mākoņdatošanas veicināšana vietējai PN

Šīs investīcijas mērķis ir pārvietot būtiskas vietējās publiskās pārvaldes daļas datu kopas un lietojumus uz drošu mākoņdatošanas infrastruktūru, ļaujot katrai administrācijai brīvi izvēlēties sertificētu publisko mākoņu vidi kopumā.

Pasākums paredz arī “migrācijas kā pakalpojuma” atbalsta paketi administrācijām, kas ietver: I) sākotnējo novērtējumu, ii) procesuālo/administratīvo atbalstu, kas nepieciešams centienu uzsākšanai, iii) sarunas par nepieciešamo ārējo atbalstu un iv) projekta vispārējo vadību izpildes gaitā. Paredzams, ka Tehnoloģiju inovācijas un digitālās pārkārtošanās ministrijas (MITD) uzraudzīta grupa noteiks un sertificēs plašu kvalificētu pakalpojumu sniedzēju sarakstu un risinās sarunas par standarta atbalsta pasākumu kopumu, kas pielāgots administrācijas lielumam un ar migrāciju saistītajiem dienestiem.

Investīcija. Digitālie pakalpojumi un iedzīvotāju pieredze

Šīs investīcijas mērķis ir izveidot integrētu un uz iedzīvotājiem orientētu digitālo publisko pakalpojumu ekosistēmu, nodrošināt to plašu ieviešanu centrālajās un vietējās pārvaldes iestādēs un uzlabot vispārējo lietotāju pieredzi.

Pasākums:

(VII)definē atkārtoti izmantojamus pakalpojumu sniegšanas modeļus, kas nodrošina pilnīgas piekļūstamības prasības (1.4.1. investīcija — Iedzīvotāju pieredze — digitālo publisko pakalpojumu kvalitātes un izmantojamības uzlabošana);

(VIII)uzlabo digitālo publisko pakalpojumu pieejamību (Investīcija 1.4.2. — Iedzīvotāju iekļaušana: Digitālo publisko pakalpojumu pieejamības uzlabošana);

(IX)paredz pieņemt digitālo lietotni maksājumiem starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldes iestādēm (PagoPa) un lietotni “IO” (Investīcija 1.4.3. — PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” ieviešana);

(X)veicina valsts digitālās identitātes platformu (Sistema Pubblico di Identità Digitale, SPID un Carta d’Identità Elettronica, CIE) un valsts reģistra (Anagrafe nazionale della popolazione residente, ANPR) pieņemšanu (investīcija 1.4.4. — Valsts digitālās identitātes platformu (SPID, CIE) un valsts reģistra (ANPR) paplašināšana);

(XI)izveido vienotu paziņošanas platformu (Investīcija 1.4.5. — Publisko paziņojumu digitalizācija);

(XII)paredz pieņemt Mobilitāti kā pakalpojumu (MaaS) (Investīcija 1.4.6. — Mobilitāte kā pakalpojums Itālijai, un šis pēdējais pasākums tiek finansēts, pamatojoties uz neatmaksājamu finansiālu atbalstu).

Investīcija 1.6. Lielo centrālo pārvalžu digitālā pārveide

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt efektivitāti un vienkāršot procedūras galvenajās centrālajās pārvaldēs, tostarp i) Valsts sociālā nodrošinājuma institūtā (INPS) un Valsts apdrošināšanas institūtā pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL), ii) tiesu sistēmā, iii) Aizsardzības ministrijā, iv) Iekšlietu ministrijā, v) Finanšu policijā. Ieguldījumu veido prioritāro procesu, darbību un pakalpojumu kopuma pārveide un digitalizācija, kas ir to kompetencē.



A.4.  Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevumu secības uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts

/Mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M1C1–14

Ieguldījums 1.6.5.: Valsts padomes digitalizācija

Mērķa

Valsts padome — Tiesas dokumenti, kas pieejami analīzei datu noliktavā T1

NEPIEMĒRO

Skaits

0

800 000

4. CET.

2023

Ar administratīvās jurisdikcijas sistēmu saistīto tiesas dokumentu skaits (piemēram, spriedumi, atzinumi un dekrēti), kuru metadati ir pilnībā pieejami datu noliktavā.

M1C1–16

Ieguldījums 1.6.5.: Valsts padomes digitalizācija

Mērķa

Valsts padome — Tiesas dokumenti, kas pieejami analīzei datu noliktavā T2

NEPIEMĒRO

Skaits

800 000

2 500 000

4. CET.

2023

Ar administratīvās jurisdikcijas sistēmu saistīto tiesas dokumentu skaits (piemēram, spriedumi, atzinumi un dekrēti), kuru metadati ir pilnībā pieejami datu noliktavā.

M1C1–123

Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija

Mērķa

INPS — “Viens klikšķis pēc dizaina” pakalpojumi/satur T1

NEPIEMĒRO

Skaits

0

35

4. CET.

2022

35 papildu pakalpojumi, kas izvietoti INP iestāžu tīmekļa vietnē ( www.inps.it )

Pakalpojumi ir pieejami institucionālajā vietnē, izmantojot atbilstošas profilēšanas loģikas (sistēma piedāvās pakalpojumus, kas varētu interesēt, pamatojoties uz vecumu, darba raksturlielumiem, uztvertajiem pabalstiem un lietotāju vēsturi).

Šie 35 pakalpojumi ir saistīti ar šādām INPS institucionālajām jomām:

•Pensiju pabalsti

•Sociālo trūkumu absorbētāji

•Bezdarbnieka pabalsti

•Invaliditātes pabalsti

•Atbrīvojumi

•Iemaksu iekasēšana uzņēmumos

•Lauksaimniecības darbinieku pakalpojumi

•Krāpšanas, korupcijas apkarošanas un pārredzamības pakalpojumi

Uzskaitītajās institucionālajās jomās īstenojamie pakalpojumi attieksies uz pakalpojumu pieprasījumu digitālu iesniegšanu, ieguvuma prasību pārbaudi, lietotāju veiktās prakses statusa uzraudzību, proaktīvu pakalpojumu piedāvāšanu, pamatojoties uz lietotāja vajadzībām, pabalstu automātisku atjaunošanu bez nepieciešamības pēc jaunām lietojumprogrammām.

Visbeidzot, ir jāizveido uzraudzības infopaneļi, kas ļauj gan INPS uzraudzīt sniegtos ieguvumus, gan uz datiem balstītu atbalstu politikas veidotāju lēmumu pieņemšanā.

M1C1–124

Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija

Mērķa

INPS — Darba ņēmēji ar uzlabotām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmēm T1

NEPIEMĒRO

Skaits

0

4 250

4. CET.

2022

Vismaz 4250 INPS darbinieki tika novērtēti attiecībā uz viņu informāciju un ar sertificētām uzlabotām prasmēm šādās Eiropas e-kompetenču sistēmas jomās: I) plāns; II) celtniecība; III) Run iv) Iespējams; V) Pārvaldīt.

Kompetences uzlabošanas jomas tiks noteiktas atbilstoši izglītojamo mērķgrupai.

M1C1–125

Investīcija 1.2. — Mākoņdatošanas veicināšana vietējai PN

Atskaites punkts

(Visu) publisku konkursu piešķiršana par mākoņdatošanas iespējošanu vietējās publiskās pārvaldes iestāžu konkursos

Paziņojums par (visu) publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu mākoņdatošanas iespēju nodrošināšanai vietējās publiskās pārvaldes iestāžu konkursos

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2023

Paziņojums par (visu) publisko uzaicinājumu piešķiršanu attiecībā uz katru iesaistīto valsts pārvaldes veidu (pašvaldības, skolas, vietējās veselības aprūpes aģentūras), lai apkopotu un novērtētu migrācijas plānus. Trīs īpašu uzaicinājumu izdošana ļauj Tehnoloģiju inovācijas un digitālās pārkārtošanās ministrijai novērtēt katra iesaistītā publiskās pārvaldes veida ļoti specifiskās vajadzības.

Piešķirtie piedāvājumi (t. i., to valsts pārvaldes iestāžu saraksta publicēšana, kurām atļauts saņemt finansējumu) attiecās uz trim publiskiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus attiecīgi pašvaldībām, skolām un vietējām veselības aprūpes aģentūrām, lai vāktu un novērtētu migrācijas plānus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

M1C1–126

Investīcija 1.4.3. PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” pieņemšana

Mērķa

PagoPA platformas pakalpojumu T1 ieviešana

NEPIEMĒRO

Skaits

9 000

11 450

4. CET.

2023

Nodrošināt platformā integrēto pakalpojumu skaita pieaugumu attiecībā uz:

— valsts pārvaldes iestādes, kas jau atrodas pamatscenārijā (9000 vienības)

— platformai pievienojas jaunas publiskās pārvaldes iestādes (2450 jaunas struktūras).

Abos gadījumos to publiskās pārvaldes iestāžu kopējais pakalpojumu skaits, kuras pievienojas platformai, ir jāpalielina vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 2021. gada pakalpojumu pamatscenāriju (31.03.2021.). Integrējamo pakalpojumu skaits ir atkarīgs no administrācijas veida (2026. gada galīgais mērķis ir nodrošināt vidēji 35 pakalpojumus pašvaldībām, 15 pakalpojumus reģioniem, 15 pakalpojumus veselības iestādēm, 8 pakalpojumus skolām un universitātēm).

M1C1–127

Investīcija 1.4.3. PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” pieņemšana

Mērķa

“IO” lietotnes T1 pieņemšana

NEPIEMĒRO

Skaits

2 700

7 000

4. CET.

2023

Nodrošināt, ka tiek palielināts to pakalpojumu skaits, kas integrēti dokumentā “IO “Pieteikties:

— valsts pārvaldes iestādes, kas jau atrodas pamatscenārijā (2700 vienības)

— jaunas publiskās pārvaldes iestādes, kas pievienojas platformai (4300 jaunas struktūras).

Abos gadījumos to publiskās pārvaldes iestāžu kopējais pakalpojumu skaits, kuras pievienojas platformai, ir jāpalielina vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 2021. gada pakalpojumu pamatscenāriju (31.03.2021.). Integrējamo pakalpojumu skaits ir atkarīgs no administrācijas veida (2026. gada galīgais mērķis ir nodrošināt vidēji 35 pakalpojumus pašvaldībām, 15 pakalpojumus reģioniem, 15 pakalpojumus veselības iestādēm, 8 pakalpojumus skolām un universitātēm).

M1C1–128

Investīcija 1.4.5. Publisko paziņojumu digitalizācija

Mērķa

Digitālo publisko paziņojumu T1 ieviešana

NEPIEMĒRO

Skaits

0

800

4. CET.

2023

Vismaz 800 centrālās publiskās pārvaldes un pašvaldības attiecībā uz digitālās paziņošanas platformu (DNP) sniedz digitālus juridiski saistošus paziņojumus iedzīvotājiem, juridiskām personām, apvienībām un citām publiskām vai privātām struktūrām.

M1C1–129

Investīcija 1.6.1. — Iekšlietu ministrijas digitalizācija

Mērķa

Iekšlietu ministrija — pilnībā pārveidoti un digitalizēti procesi T1

NEPIEMĒRO

Skaits

0

7

4. CET.

2023

Iekšējās procedūras un procesi ir pilnībā pārveidoti (kopumā līdz 2023. gada 31. decembrim — 7 procesi) un kurus var pilnībā pabeigt tiešsaistē (piemēram, biroju automatizācija, mobilitātes pakalpojumi un e-mācības).

M1C1–130

Investīcija 1.6.2. — Tieslietu ministrijas digitalizācija

Mērķa

Digitalizētas tiesvedības lietas T1

NEPIEMĒRO

Skaits

0

3 500 000

4. CET.

2023

Tādu 3500000 tiesu lietu digitalizācija, kas attiecas uz pēdējiem 20 gadiem (01.01.2006.–30.06.2026.) saistībā ar pabeigtiem vai notiekošiem tiesas procesiem.

M1C1–131

Investīcija 1.6.2. — Tieslietu ministrijas digitalizācija

Atskaites punkts

“Tiesiskums” datu ezera zināšanu sistēmas T1

Ziņojums, kas apliecina līguma izpildes sākumu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

Līguma izpildes sākums par sešu jaunu datu ezera zināšanu sistēmu ieviešanu:

1)Civiltiesisko sodu un kriminālsodu anonimizācijas sistēma

2)Integrēta pārvaldības sistēma

3)Civillietu pārvaldības un analīzes sistēma

4)Krimināllietu pārvaldības un analīzes sistēma

5)Uzlabota statistikas sistēma par civilprocesiem un krimināllietām

6)Automatizēta sistēma cietušā un vainas attiecību identificēšanai.

Katra publiskā līguma izpilde sākas ar īpašu par procedūru atbildīgās personas administratīvu aktu, ko sauc par “izbeigšanas sākumu”.

M1C1–132

Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija

Mērķa

INPS — “Viens klikšķis pēc dizaina” pakalpojumi/satur T2

NEPIEMĒRO

Skaits

35

70

4. CET.

2023

35 papildu pakalpojumi, kas izvietoti Inps iestāžu tīmekļa vietnē ( www.inps.it )

Pakalpojumi ir pieejami institucionālajā vietnē, izmantojot piemērotas profilēšanas loģikas (sistēma iesaka pakalpojumus, kas varētu būt interesanti, pamatojoties uz vecumu, darba raksturlielumiem, saņemtajiem pabalstiem un lietotāju vēsturi).

Šie 35 pakalpojumi ir saistīti ar šādām INPS institucionālajām jomām:

•Pensiju pabalsti

•Sociālo trūkumu absorbētāji

•Bezdarbnieka pabalsti

•Invaliditātes pabalsti

•Atbrīvojumi

•Iemaksu iekasēšana uzņēmumos

•Lauksaimniecības darbinieku pakalpojumi

•Krāpšanas, korupcijas apkarošanas un pārredzamības pakalpojumi

Uzskaitītajās institucionālajās jomās ieviešamie pakalpojumi attiecas uz pakalpojumu pieprasījuma digitālu iesniegšanu, ieguvuma prasību pārbaudi, lietotāju īstenotās prakses statusa uzraudzību, proaktīvu pakalpojumu piedāvāšanu, pamatojoties uz lietotāja vajadzībām, pabalstu automātisku atjaunošanu bez nepieciešamības pēc jaunām lietojumprogrammām.

Visbeidzot, ir jāizveido uzraudzības infopaneļi, kas ļauj gan INPS uzraudzīt sniegtos ieguvumus, gan uz datiem balstītu atbalstu politikas veidotāju lēmumu pieņemšanā.

M1C1–133

Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija

Mērķa

INPS — Darba ņēmēji ar uzlabotām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmēm T2

NEPIEMĒRO

Skaits

4 250

8 500

4. CET.

2023

Papildus 4250 INPS darbinieki tika novērtēti ar sertificētām uzlabotām prasmēm šādās Eiropas e-kompetenču sistēmas jomās: I) plāns; II) celtniecība; III) Run iv) Iespējams; V) Pārvaldīt.

Kompetences uzlabošanas jomas nosaka atbilstoši izglītojamo mērķgrupai.

M1C1–134

Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija

Mērķa

INAIL — pilnībā pārveidoti un digitalizēti procesi/pakalpojumi T1

NEPIEMĒRO

Skaits

29

53

4. CET.

2023

Mērķis ir panākt 53 (52 %) pārveidotus institucionālos procesus un pakalpojumus, lai padarītu tos pilnībā digitalizētus.

Iesaistītās INAIL jomas ir šādas: Apdrošināšana, sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi, profilakses un drošības darbs, sertifikācija un pārbaudes.

Konkrēti, paredzamais mērķis katrai jomai ir izteikts iepriekš:

·Apdrošināšana: 8 (25 %);

·Sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi: 18 (50 %);

·Profilakses un drošības darbs: 9 (80 %);

·Sertifikācija un verifikācija: 18 (80 %).

M1C1–135

Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija

Mērķa

Aizsardzības ministrija — Procedūru digitalizācija T1

NEPIEMĒRO

Skaits

4

15

4. CET.

2023

15 tādu procedūru digitalizācija, pārskatīšana un automatizācija, kas saistītas ar aizsardzības personāla pārvaldību (piemēram, pieņemšana darbā, nodarbinātība un pensionēšanās, darbinieku veselība), sākot ar četru jau digitalizētu procedūru pamatscenāriju.

M1C1–136

Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija

Mērķa

Aizsardzības ministrija — sertifikātu T1 digitalizācija

NEPIEMĒRO

Digitalizēto sertifikātu skaits

190 000

450 000

4. CET.

2023

To digitalizēto personas apliecību skaits (450000), ko izdevusi Aizsardzības ministrija un kas darbojas infrastruktūrā, ko papildina negadījuma seku likvidēšanas vieta, sākot no bāzlīnijas — 190000 jau digitalizēti sertifikāti.

M1C1–137

Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija

Atskaites punkts

Aizsardzības ministrija — Institucionālo tīmekļa portālu un iekštīkla portālu pilnvarošana

Iestāžu tīmekļa portāli un iekštīkla portāli, kas pilnībā darbojas

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

Izstrādāt un ieviest i) iestāžu tīmekļa portālus un ii) iekštīkla portālus īpašām iekšējās saziņas vajadzībām.

M1C1–138

Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija

Mērķa

Aizsardzības ministrija — Nemisijas kritiski svarīgu lietojumu migrācija uz risinājumu pilnīgai informācijas aizsardzībai ar infrastruktūras atklātību (S.C.I.P.I.O.) T1

NEPIEMĒRO

Skaits

0

10

4. CET.

2023

Tādu kritiski svarīgu lietojumu sākotnējā migrācija un operatīvā pieejamība, kuri nav saistīti ar emisiju, uz jaunu atvērtā pirmkoda infrastruktūru. Tas ietver aparatūras vides ieviešanu, starpprogrammatūras atklātā pirmkoda komponentu uzstādīšanu un lietojumu pārstrukturizāciju.

M1C1–139

Investīcija 1.2. — Mākoņdatošanas veicināšana vietējai PN

Mērķa

Mākoņdatošanas iespējošana vietējai valsts pārvaldei T1

NEPIEMĒRO

Skaits

0

4 083

CET.

2024

Uzskata, ka 4083 vietējo valsts pārvaldes iestāžu migrācija uz sertificētām mākoņdatošanas vidēm ir panākta, ja ir sekmīgi testētas visas katrā migrācijas plānā iekļautās sistēmas, datu kopas un lietojumprogrammu migrācija.

M1C1–140

Investīcija — Iedzīvotāju pieredze — digitālo publisko pakalpojumu kvalitātes un izmantojamības uzlabošana

Mērķa

Digitālo publisko pakalpojumu T1 kvalitātes un izmantojamības uzlabošana

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

0

40

4. CET.

2024

Pārvaldes iestādes (pašvaldības, pirmās un otrās pakāpes izglītības iestāžu pamatskolas un vidējās izglītības iestādes un īpašas izmēģinātas veselības aprūpes un kultūras mantojuma struktūras), kas ievēro kopīgu modeli un dizaina sistēmu, vienkāršo lietotāju mijiedarbību un atvieglo uzturēšanu turpmākajos gados.

Tīmekļa vietņu/pakalpojumu komponentu kopīgā dizaina/modeļa ievērošana ietver:

(1) Iesniegto projektu novērtēšana;

(2) Projekta pabeigšanas novērtējums par galvenajiem lietojamības rādītājiem (digitālās izmantojamības rādītāji), izmantojot jau pieejamu īpašu platformu.

M1C1–141

Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija

Mērķa

Aizsardzības ministrijas procedūru digitalizācija T2

NEPIEMĒRO

Skaits

15

20

4. CET.

2024

Ar aizsardzības personāla pārvaldību saistīto 20 procedūru digitalizācija, pārskatīšana un automatizācija (piemēram, pieņemšana darbā, nodarbinātība un pensionēšanās, darbinieku veselība), sākot ar 15 jau digitalizētu procedūru pamatscenāriju ar 1. mērķrādītāju.

M1C1–142

Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija

Mērķa

Aizsardzības ministrijas sertifikātu digitalizācija T2

NEPIEMĒRO

Digitalizēto sertifikātu skaits

450 000

750 000

4. CET.

2024

To digitalizēto personas apliecību skaits (750000), ko izdevusi Aizsardzības ministrija un kas darbojas infrastruktūrā, ko papildina negadījuma seku novēršanas vieta, sākot no bāzlīnijas — 450000 jau digitalizētu sertifikātu ar 1. mērķrādītāju.

M1C1–143

Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija

Mērķa

Aizsardzības ministrija — Kritisku un ar misiju nesaistītu kritiski svarīgu lietojumu migrācija uz risinājumu pilnīgai informācijas aizsardzībai ar infrastruktūras atklātību (S.C.I.P.I.O.) T2

NEPIEMĒRO

Skaits

10

15

4. CET.

2024

Četru kritiski svarīgu misiju un vienpadsmit ar misijām nesaistītu kritiski svarīgu lietojumu galīgā migrācija uz jaunu atvērtā pirmkoda infrastruktūru, kas ietver aparatūras vides ieviešanu, starpprogrammatūras atklātā pirmkoda komponentu uzstādīšanu, lietojumprogrammu pārstrukturizāciju, sākot no desmit bāzlīnijas, kas jau ir migrēta ar 1. mērķrādītāju.

M1C1–145

Investīcija 1.4.4. Valsts digitālās identitātes platformu (SPID, CIE) un nacionālā reģistra (ANPR) izvēršana

Mērķa

Valsts digitālās identitātes platforma (CIE) un valsts reģistrs (ANPR)

NEPIEMĒRO

Skaits

9 700 000

42 300 000

4. CET.

2025

Valsts digitālās identitātes platformā (CIE) ir reģistrētas 42300000 personas ar derīgām digitālajām identitātēm.

M1C1–146

Investīcija 1.4.4. Valsts digitālās identitātes platformu (SPID, CIE) un nacionālā reģistra (ANPR) izvēršana

Mērķa

Valstu digitālās identitātes platformas (SPID)

NEPIEMĒRO

Skaits

0

10 217

2. CET.

2025

Pēc 2021. gada 3. decembra elektronisko identifikāciju (eID) ar publiskās digitālās identitātes sistēmas (SPID) starpniecību pieņēma 10217 vienības.

M1C1–151

Investīcija 1.4.5. Publisko paziņojumu digitalizācija

Mērķa

Digitālās paziņošanas platformas T2 pieņemšana

NEPIEMĒRO

Skaits

800

6 400

2. CET.

2026

Vismaz 6400 publiskās pārvaldes iestādes izmanto Digitālās paziņošanas platformu (DNP), lai nosūtītu juridiski saistošus digitālos paziņojumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem, apvienībām un citām struktūrām.

M1C1–155

Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija

Mērķa

INAIL — pārstrādāti un digitalizēti procesi/pakalpojumi T2

NEPIEMĒRO

Skaits

53

82

2. CET.

2026

82 procesi vai pakalpojumi tiek pārveidoti un digitalizēti. Iesaistītās INAIL jomas ir šādas: Apdrošināšana, sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi, profilakses un drošības darbs, sertifikācija un pārbaudes.

B.MISIJAS 2. KOMPONENTS:

Ass — Ražošanas sistēmas digitalizācija, inovācija un konkurētspēja

Itālijas atveseļošanas un noturības plāna 1. misijas 2. komponenta 1. ass attiecas uz investīcijām un reformām, kuru galvenais mērķis ir i) atbalstīt digitālo pārkārtošanos un ražošanas sistēmas inovāciju, stimulējot investīcijas tehnoloģijās, pētniecībā, izstrādē un inovācijā; II) īpaši ātrdarbīgu platjoslas un 5G tīklu izvēršana, lai mazinātu digitālo plaisu, kā arī satelītu konstelācijas un pakalpojumi; III) veicināt stratēģisku vērtības ķēžu attīstību un atbalstīt uzņēmumu konkurētspēju, īpašu uzmanību pievēršot MVU.

Šā komponenta pasākumu mērķis ir novērst nepilnības, kas izriet no 2020. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) attiecībā uz uzņēmumu digitālo pārveidi un savienojamības trūkumiem, lai stiprinātu valsts sociālo un ekonomisko noturību.

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētos ieteikumus par nepieciešamību “stiprināt tālmācību un prasmes, tostarp digitālās prasmes” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2), “veicināt privātās investīcijas ekonomikas atveseļošanas veicināšanai” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz [...] pastiprinātu digitālo infrastruktūru, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu” (3. konkrētai valstij adresētais ieteikums), 2020), “veicināt prasmju pilnveidi, tostarp stiprinot digitālās prasmes (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2)), “ar ieguldījumiem saistīto ekonomikas politiku koncentrēt uz pētniecību un inovāciju un infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā arī reģionālās atšķirības” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un zināmā mērā “atbalstīt nebanku piekļuvi finansējumam inovatīviem un mazākiem uzņēmumiem” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 5).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

Virziens — Uzņēmējdarbības vides un konkurences uzlabošana

Misijas 2. komponenta 2. ass galvenais mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai veicinātu uzņēmējdarbību, un konkurences pamatnosacījumus, lai veicinātu resursu efektīvāku sadali un produktivitātes pieaugumu. Galvenais instruments šo mērķu sasniegšanai ir Gada konkurences likums, kas jāpieņem katru gadu.

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2019. gadā adresētos ieteikumus par nepieciešamību “risināt konkurences ierobežojumus [...], tostarp izmantojot jaunu ikgadējo konkurences likumu” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

B.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Ass. Ražošanas sistēmas digitalizācija, inovācija un konkurētspēja

Ieguldījums: Pāreja 4.0

Pasākuma mērķis ir atbalstīt uzņēmumu digitālo pārveidi, stimulējot privātās investīcijas aktīvos un darbībās, kas atbalsta digitalizāciju. Pasākums sastāv no nodokļu kredīta shēmas.

Reforma: Rūpnieciskā īpašuma sistēmas reforma

Reformas galvenais mērķis ir pielāgot rūpnieciskā īpašuma sistēmu mūsdienu izaicinājumiem un nodrošināt, ka inovācijas potenciāls veicina valsts atveseļošanu un noturību. Konkrētāk, tās mērķis ir sasniegt šādus mērķus: rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas uzlabošana; veicināt rūpnieciskā īpašuma izmantošanu un izplatīšanu, jo īpaši MVU; atvieglot piekļuvi nemateriālajiem aktīviem un to koplietošanu, vienlaikus nodrošinot taisnīgu peļņu no ieguldījumiem; rūpīgākas rūpnieciskā īpašuma ievērošanas nodrošināšana; un Itālijas lomas stiprināšana Eiropas un starptautiskajos forumos par rūpniecisko īpašumu.

Pasākums attiecas uz Itālijas rūpnieciskā īpašuma kodeksa reformu, kas aptver vismaz šādas jomas: pārskatīt tiesisko regulējumu, lai stiprinātu rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību un vienkāršotu procedūras, ii) stiprināt atbalstu uzņēmumiem un pētniecības iestādēm, iii) uzlabot prasmju un kompetenču attīstību, iv) atvieglot zināšanu nodošanu un v) stiprināt inovatīvu pakalpojumu veicināšanu.

Investīcija Nr. 6: Ieguldījumi rūpnieciskā īpašuma sistēmā

Investīcijas mērķis ir atbalstīt rūpnieciskā īpašuma sistēmu un atbalstīt tās reformu, kā paredzēts šā komponenta 1. reformā. Pasākums ietver finansiālu atbalstu ar rūpniecisko īpašumu saistītiem uzņēmumu un pētniecības struktūru projektiem, piemēram, ar patentiem saistītiem pasākumiem (Brevetti+), koncepcijas pamatojuma (POC) programmām un tehnoloģiju nodošanas biroju (TTO) stiprināšanai.

Virziens — Uzņēmējdarbības vides un konkurences uzlabošana

Reforma. Ikgadējie konkurences likumi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam

Konkurences likumu pieņem katru gadu, palielinot konkursa procedūras, lai piešķirtu sabiedrisko pakalpojumu līgumus par vietējiem sabiedriskajiem pakalpojumiem (tostarp ūdensapgādes, atkritumu un vietējā sabiedriskā transporta pakalpojumiem), izvairoties no nepamatotas koncesiju pagarināšanas vēsturiskajiem operatoriem daudzās nozarēs, tostarp ostās, automaģistrāļu, hidroenerģijas un reģionālā transporta nozarē, paredzot pienācīgu regulējumu sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, ar kuriem pārskata agregēšanas noteikumus un piemēro vispārējo proporcionalitātes principu attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu līgumu ilgumu un pienācīgu kompensāciju. Konkurences tiesību akti atbalsta konkurenci un uzlabo reģionālā transporta pakalpojumu pārvaldības un kvalitātes efektivitāti, kā arī palielina stimulus reģioniem izsludināt sabiedrisko pakalpojumu līgumus par reģionālajiem dzelzceļa pakalpojumiem.

Ikgadējie konkurences tiesību akti ietver konkurenci veicinošus nozaru pasākumus vairākās jomās, tostarp enerģētikas (elektroenerģija, gāze un ūdens), atkritumu apsaimniekošana, transports (ostas, dzelzceļš un automaģistrāles) un veselības aprūpe, kas papildina investīcijas un reformas saskaņā ar 2., 3. un 6. misiju. Papildu pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt konkurences ieviešanu elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgos, stājas spēkā ne vēlāk kā 2022.gada 31. decembrī. Ar 2022. gada Konkurences likumu jo īpaši pieņem Elektroenerģijas tīkla attīstības plānu un veicina 2. paaudzesviedo elektroenerģijas skaitītāju ieviešanu, kas līdz 2025. gada 31.decembrim visā Itālijā sasniegs 33 miljonus vienību. Attiecībā uz elektrouzlādes stacijām ievieš arī konkurenci veicinošus pasākumus.

Turklāt likumi veicina uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, vismaz: apvienošanās kontroles noteikumu saskaņošana ar ES tiesību aktiem, ii) tirgus uzraudzības iestāžu konsolidācija, digitalizācija un profesionalizācija; iii) reforma, kuras mērķis ir vienkāršot un atvieglot jaunuzņēmumu un riska kapitāla darbību izveidi, kā arī veicināt valsts stratēģiju tehnoloģiju nodošanai; iv) akreditācijas laika samazināšana informācijas sniegšanai par darbiniekiem no septiņām uz četrām dienām, lai samazinātu dienu skaitu uzņēmuma izveidei.



Reforma. Uzņēmumu stimulu racionalizācija un vienkāršošana.

Reformas mērķis ir pārskatīt, vienkāršot un racionalizēt valsts stimulu sistēmu uzņēmumiem. Reforma ietver tiesību aktu ieviešanu, kā arī a) RNS (Valsts atbalsta valsts reģistrs) un b) platformas incentivi.gov.it pārstrukturēšanu un racionalizāciju.

B.2.  Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M1C2–1

Ieguldījums: Pāreja 4.0

Atskaites punkts

Tiesību aktu stāšanās spēkā, lai potenciālajiem saņēmējiem darītu pieejamus 4.0 pārejas nodokļu kredītus, un Zinātniskās komitejas izveide

Likuma noteikums, kas norāda uz budžeta likuma stāšanos spēkā, kas ļauj veikt nodokļu atlaides, un noteikums saistītajos īstenošanas aktos, kas norāda uz to stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Tiesību aktos paredz, ka potenciālajiem saņēmējiem ir pieejami 4.0 pārejas nodokļu kredīti. Tie ir nodokļu kredīti i) 4.0 (t. i., tehnoloģiski attīstītiem) materiālajiem ražošanas līdzekļiem, ii) 4.0 nemateriālajiem ražošanas līdzekļiem, iii) standarta nemateriālajiem ražošanas līdzekļiem, iv) pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām un v) mācību pasākumiem.

Nodokļu kredīta kodus nosaka ar Ieņēmumu aģentūras lēmumu, lai ļautu saņēmējiem izmantot nodokļu kredītus, izmantojot F24 maksājumu modeli. Zinātnisko komiteju, kurā ir Ekonomikas un finanšu ministrijas, Ekonomikas attīstības ministrijas un Itālijas Bankas eksperti, izveido, pieņemot ministrijas dekrētu, lai novērtētu 4.0. pārejas nodokļu kredītu ekonomisko ietekmi.

M1C2–2

Ieguldījums: Pāreja 4.0

Mērķa

Pāreja 4.0 nodokļu kredīti, kas piešķirti uzņēmumiem, pamatojoties uz 2021.–2022. gadā iesniegtajām nodokļu deklarācijām

NEPIEMĒRO

Skaits

0

69 900

2. CET.

2024

Uzņēmumiem ir piešķirti vismaz 69900 4.0 pārejas nodokļu kredīti saistībā ar 4,0 materiālajiem ražošanas līdzekļiem, 4.0 nemateriālajiem ražošanas līdzekļiem, standarta nemateriālajiem ražošanas līdzekļiem, pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām vai apmācības pasākumiem. Nodokļu kredītu uzskata par piešķirtu, iesniedzot nodokļu deklarāciju. Nodokļu deklarācijas iesniedz no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Uzņēmumiem, kuru taksācijas gads neatbilst kalendārajam gadam, attiecīgā perioda beigas nodokļu deklarāciju iesniegšanai saistībā ar visiem iepriekš minētajiem nodokļa kredītiem pagarina no 2022. gada 31. decembra līdz 2023. gada 30. novembrim.

M1C2–3

Ieguldījums: Pāreja 4.0

Mērķa

Pāreja 4.0 nodokļu kredīti, kas piešķirti uzņēmumiem, pamatojoties uz 2021.–2023. gadā iesniegtajām nodokļu deklarācijām

NEPIEMĒRO

Skaits

69 900

111 700

2. CET.

2025

Uzņēmumiem ir piešķirti vismaz 111700 4.0 pārejas nodokļu kredīti saistībā ar 4,0 materiālajiem ražošanas līdzekļiem, 4.0 nemateriālajiem ražošanas līdzekļiem, standarta nemateriālajiem ražošanas līdzekļiem, pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām vai apmācības pasākumiem. Nodokļu kredītu uzskata par piešķirtu, iesniedzot nodokļu deklarāciju. Nodokļu deklarācijas iesniedz no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Attiecībā uz uzņēmumiem, kuru taksācijas gads neatbilst kalendārajam gadam, attiecīgā perioda beigas nodokļu deklarāciju iesniegšanai saistībā ar visiem iepriekš minētajiem nodokļa kredītiem pagarina no 2023. gada 31. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim.

Bāzlīnija attiecas uz uzņēmumiem piešķirto 4.0 pārejas nodokļu kredītu skaitu, pamatojoties uz nodokļu deklarācijām, kas iesniegtas no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim par 4,0 materiālajiem ražošanas līdzekļiem, 4,0 nemateriālajiem ražošanas līdzekļiem un standarta nemateriālajiem līdzekļiem, un pamatojoties uz nodokļu deklarācijām, kas iesniegtas no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim par pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām un apmācības pasākumiem. Attiecībā uz uzņēmumiem, kuru taksācijas gads neatbilst kalendārajam gadam, visu iepriekš uzskaitīto nodokļu kredītu pamatscenārijā iekļauj arī nodokļu deklarācijas, kas iesniegtas līdz 2023. gada 30. novembrim.

Attiecībā uz mērķi neņem vērā uzņēmumus, kas darbojas nozarēs, kuras identificētas ar ATECO kodiem 05, 06, 07 un 09. Turklāt attiecībā uz ieguldījumiem 4.0 materiālajos ražošanas līdzekļos, kā arī attīstības un inovācijas darbībās — neviens uzņēmums, kas darbojas nozarēs, kuras identificētas ar ATECO 30. kodu. Attiecībā uz mērķrādītāju ņem vērā 22, 29, 38, 41, 42, 43, 17, 01, 50, 19, 20, 51, 24, 49, 23 un 35.

M1C2–4

Reforma: Rūpnieciskā īpašuma sistēmas reforma

Atskaites punkts

Stājas spēkā Likumdošanas dekrēts, kura mērķis ir reformēt Itālijas rūpnieciskā īpašuma kodeksu un attiecīgos īstenošanas aktus

Likuma noteikums, kas norāda jaunā Rūpnieciskā īpašuma kodeksa stāšanos spēkā, un noteikums saistītajos īstenošanas aktos, kas norāda uz to stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

CET.

2023

Jaunais Likumdošanas dekrēts groza Itālijas rūpnieciskā īpašuma kodeksu (2005. gada 10. februāra Likumdošanas dekrēts Nr. 30) un aptver vismaz šādas jomas: tiesiskā regulējuma pārskatīšana, lai stiprinātu rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību un vienkāršotu procedūras, ii) stiprinātu atbalstu uzņēmumiem un pētniecības iestādēm, iii) uzlabotu prasmju un kompetenču attīstību, iv) atvieglotu zināšanu nodošanu, v) stiprinātu inovatīvu pakalpojumu veicināšanu.

M1C2–5

Investīcija Nr. 6: Ieguldījumi rūpnieciskā īpašuma sistēmā

Mērķa

Nobeiguma pasākumi/projektu ziņojumi par vismaz 254 projektiem, kas saistīti ar rūpniecisko īpašumu un pētniecību.

NEPIEMĒRO

Skaits

0

254

4. CET.

2025

Galīgie pasākumi/projektu ziņojumi, ko parakstījuši saņēmēji subjekti, ir iesniegti par vismaz 254 projektiem pētniecības un rūpnieciskā īpašuma jomā. .

M1C2–6

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

2021. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā

Noteikums par 2021. gada Konkurences likuma stāšanos spēkā.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Ikgadējais konkurences likums ietver vismaz šādus galvenos elementus, kuru īstenošanas pasākumi un sekundārie tiesību akti (vajadzības gadījumā) tiek pieņemti un stājas spēkā ne vēlāk kā 2022. gada 31. decembrī.

Tas attiecas uz:  
Pretmonopola noteikumu izpilde  
— Vietējie sabiedriskie pakalpojumi  
— Enerģija  
— Transports  
— Atkritumi  
— Uzņēmējdarbības sākšana  
— Tirgus uzraudzība

Pretmonopola noteikumu izpilde:

I. Novērst papildu šķēršļus apvienošanās kontrolei, vēl vairāk saskaņojot Itālijas apvienošanās kontroles noteikumus ar ES tiesību aktiem.

Vietējie sabiedriskie pakalpojumi:

II. Stiprināt un plašāk izmantot konkurences principu attiecībā uz vietējiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, jo īpaši atkritumu un vietējā sabiedriskā transporta jomā.

III. Ierobežot tiešu piešķiršanu, pieprasot vietējām valsts iestādēm pamatot jebkādas atkāpes no sabiedrisko pakalpojumu līgumu konkursa (saskaņā ar Publisko iepirkumu kodeksa 192. pantu).

IV. Nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu līgumu pienācīgu regulējumu, īstenojot Likuma Nr. 124/2015 19. pantu kā vienotu tekstu par vietējiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, jo īpaši atkritumu apsaimniekošanas jomā.

noteikumi un apvienošanas mehānismi stimulē pašvaldību apvienības, lai samazinātu subjektu un līgumslēdzēju iestāžu skaitu, sasaistot tos ar optimālu teritoriālo agregāciju (“ambiti territoriali ottimali”) un vietējā un reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu teritorijām un atbilstīgu līmeni (“bacini e livelli adeguati di servizi di trasporto pubblico locale e regionale”), kurā ir vismaz 350000 iedzīvotāju.

Tiesību aktā par vietējiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, ar ko īsteno Likuma Nr. 124/2015 19. pantu, vismaz:

— definēt sabiedriskos pakalpojumus, pamatojoties uz ES tiesību aktu kritērijiem;

— paredz vispārīgus principus vietējo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, regulēšanai un pārvaldībai;

noteikt vispārēju proporcionalitātes principu attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu līgumu darbības laiku;

— skaidri nodalīt sabiedrisko pakalpojumu līgumu regulēšanas un kontroles funkcijas un pārvaldības funkcijas;

nodrošināt, ka vietējās publiskās iestādes pamato to, ka tās palielina līdzdalīgo uzņēmumu kapitāla daļas, lai piešķirtu iekšējos apbalvojumus;

— nodrošināt pienācīgu kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, pamatojoties uz izmaksu aprēķināšanu, ko pārrauga neatkarīgi regulatori (piemēram, ARERA par enerģiju vai ART transportam);

— ierobežot iekšējo līgumu vidējo ilgumu un samazināt un saskaņot konkursa dalībnieku līgumu standarta ilgumu ar nosacījumu, ka šis termiņš nodrošina līgumu ekonomisko un finansiālo līdzsvaru, pamatojoties arī uz Transporta iestādes noteiktajiem kritērijiem.

Enerģētika:

VI. Noteikt obligātu konkursu par koncesijas līgumiem attiecībā uz hidroenerģiju un noteikt tiesisko regulējumu attiecībā uz hidroenerģijas koncesijām.

VII. Noteikt, ka koncesijas līgumu konkurss gāzes sadalei ir obligāts.

VIII. Nosaka pārredzamas un nediskriminējošas prasības attiecībā uz sabiedrisko vietu piešķiršanu elektrouzlādei vai attiecībā uz uzlādes punktu/staciju operatoru atlasi.

IX. Atcelt regulētos tarifus elektroapgādei elektrotransportlīdzekļu uzlādei.

Konkurences regulējums attiecībā uz hidroenerģijas koncesijām vismaz:

- Prasa, lai svarīgas hidroenerģijas iekārtas tiktu regulētas ar vispārīgiem un vienotiem kritērijiem centrālā līmenī.

Pieprasīt reģioniem definēt ekonomiskos kritērijus, kas ir koncesijas līgumu darbības ilguma pamatā.

—Pakāpeniski izslēgt iespēju pagarināt līgumu termiņu (kā jau ir lēmusi Itālijas Konstitucionālā tiesa).

Pieprasīt reģioniem saskaņot kritērijus piekļuvei konkursa kritērijiem (lai radītu paredzamu uzņēmējdarbības vidi).

Transports:

X. nosaka skaidrus, nediskriminējošus un pārredzamus kritērijus ostas koncesiju piešķiršanai.

XI. Likvidēt šķēršļus, kas ostas koncesionāriem traucē apvienot ostas koncesijas darbības vairākās lielās un vidēja lieluma ostās.

XII. Likvidēt šķēršļus, kas neļauj koncesionāriem pašiem sniegt dažus ostas pakalpojumus un izmantot savu aprīkojumu, neskarot darba ņēmēju drošību, ar noteikumu, ka attiecīgie nosacījumi, kas vajadzīgi darba ņēmēju drošības aizsardzībai, ir nepieciešami un samērīgi ar mērķi nodrošināt drošību ostas teritorijās.

XIII. Vienkāršot ostu atļauju plānu pārskatīšanas procedūru pārskatīšanu.

XIV. Īstenot Dekrētlikuma Nr. 50/2017 27. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kas paredz stimulus reģioniem izsludināt reģionālos dzelzceļa līgumus.

Atkritumi:

XV. Vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūras atkritumu apstrādes iekārtām.

Uzņēmējdarbības sākšana:

XVI. Samazināt akreditācijas laiku informācijas sniegšanai par darbiniekiem no septiņām līdz četrām dienām, lai samazinātu dienu skaitu uzņēmuma izveidei.

Tirgus uzraudzība —

XVII. Valsts tirgus uzraudzības iestāžu konsolidācija ne vairāk kā desmit aģentūrās, kas atrodas Itālijas galvenajos reģionos, katrā no tām aptverot visas produktu grupas un ziņojot vienotajam sadarbības koordinatoram, kas izveidots saskaņā ar Regulu 2019/1020 (“Preču pakete”).

XVIII. Pieprasīt valstu tirgus uzraudzības iestādēm veikt digitalizētas produktu inspekcijas un datu vākšanu, izmantot mākslīgo intelektu, lai izsekotu bīstamus un nelikumīgus produktus, un apzināt tendences un riskus vienotajā tirgū.

XIX. Pieprasīt valstu tirgus uzraudzības iestādēm iekļaut apmācību un informācijas un saziņas sistēmas izmantošanu Eiropas mēroga tirgus uzraudzībai.

XX. Izveidot jaunas akreditētas laboratorijas produktu testēšanai visās produktu grupās. Šīs laboratorijas veic e-komercijas testēšanu, fizisku laboratorisku testēšanu, kopīgas darbības (muitas/tirgus uzraudzības iestādes; divas vai vairākas valsts tirgus uzraudzības iestādes, valsts un ES tirgus iestādes).

M1C2–7

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

Visu ar enerģētiku saistīto īstenošanas pasākumu un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā (ja nepieciešams)

Visu ar enerģētiku saistīto īstenošanas pasākumu un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā (ja nepieciešams)

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Stājas spēkā visi ar enerģētiku saistītie īstenošanas pasākumi un sekundārie tiesību akti (vajadzības gadījumā), lai:

I. Pakāpeniski atcelt regulētās cenas mikrouzņēmumiem un mājsaimniecībām no 2023. gada 1. janvāra.

II. Pieņemt papildu pasākumus, lai atbalstītu konkurences ieviešanu elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgos.

Papildu pasākumi, lai nodrošinātu konkurences ieviešanu elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgos, nodrošina vismaz šādu informāciju:

— Izsolīt klientu bāzi, lai jaunienācējiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

— Noteikt maksimālo robežu kā maksimālo tirgus daļu, kas pieejama katram piegādātājam;

Ļaut Itālijas patērētājiem pieprasīt savam enerģijas piegādātājam atklāt rēķinu datus trešām personām, kas ir piegādātāji;

Palielināt elektroenerģijas rēķinu pārredzamību, nodrošinot patērētājiem piekļuvi “spesi per oneri di sistema” apakškomponentiem;

— Atcelt prasību piegādātājiem iekasēt maksas, kas nav saistītas ar enerģētikas nozari.

M1C2–8

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

Visu īstenošanas pasākumu (tostarp vajadzības gadījumā sekundāro tiesību aktu) stāšanās spēkā, lai efektīvi īstenotu un piemērotu pasākumus, kas izriet no 2021. gada Konkurences likuma

Stājas spēkā visi sekundārie tiesību akti, tostarp visi nepieciešamie noteikumi attiecībā uz pasākumiem, kas izriet no 2021. gada Konkurences likuma

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Stājas spēkā visi īstenošanas pasākumi (vajadzības gadījumā arī sekundārie tiesību akti), lai efektīvi īstenotu un piemērotu pasākumus, kas izriet no 2021. gada Konkurences likuma.

M1C2–9

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

2022. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā

Noteikums par 2022. gada Konkurences likuma stāšanos spēkā.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

2022. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā 
Ikgadējās konkurences tiesības ietver vismaz šādus galvenos elementus, kuru īstenošanas pasākumi un sekundārie tiesību akti (vajadzības gadījumā) tiek pieņemti un stājas spēkā ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembrī.

Tajā:

izveido skaidru procedūru elektroenerģijas tīkla attīstības plāna nākamajai desmitgadei pieņemšanaiiepriekš noteiktos termiņos un jebkurā gadījumā līdz attiecīgā laikposma 31. decembrim (reizi divos gados)*, kas nodrošina procedūras pabeigšanu un apstiprināšanas procesa vienkāršošanu.

(*) 2021. gada elektroenerģijas tīkla attīstības plānu pieņem līdz 2023. gada 31. decembrim.

II) veicināt 2. paaudzesviedo elektroenerģijas skaitītāju ieviešanu;

Pretmonopola noteikumi:

no 45 dienām līdz 90 dienām palielināt termiņu, kādā Itālijas Konkurences iestāde (autorità Garante della Concorrenza e del Mercato) novērtē koncentrācijas, kas var būtiski traucēt efektīvu konkurenci saskaņā ar Likuma Nr. 287/1990 6. pantu.

Mazumtirdzniecība:

IV) atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana attiecībā uz reklāmas pārdošanu, ko veic uzņēmumi, kuriem ir tirdzniecības vietas dažādās pašvaldībās.

Farmācijas līdzekļi:

nodrošināt galēnisko farmaceitisko līdzekļu tirdzniecības atļaujas prasību samērīgumu.

M1C2–10

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

Visu īstenošanas pasākumu (tostarp vajadzības gadījumā sekundāro tiesību aktu) stāšanās spēkā, lai efektīvi īstenotu un piemērotu pasākumus, kas izriet no 2022. gada Konkurences likuma

Stājas spēkā visi sekundārie tiesību akti, tostarp visi nepieciešamie noteikumi attiecībā uz pasākumiem, kas izriet no 2022. gada Konkurences likuma

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

Stājas spēkā visi sekundārie tiesību akti (ja nepieciešams), tostarp visi noteikumi, kas vajadzīgi, lai efektīvi īstenotu un piemērotu visus iepriekš minētos pasākumus, kuri izriet no 2022. gada Konkurences likuma.

M1C2–11

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

2023. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā

Noteikums par 2023. gada Konkurences likuma stāšanos spēkā.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

2023. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā. Ikgadējais konkurences likums ietver vismaz šādus galvenos elementus, kuru īstenošanas pasākumi un sekundārie tiesību akti (vajadzības gadījumā) tiek pieņemti un stājas spēkā ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī.

Tajā iekļauj vismaz šādus pasākumus:

Automaģistrāles:

I) attiecībā uz piekļuvi koncesijām un līguma izbeigšanu Gada Konkurences likums vismaz:

noteikt, ka uz automaģistrālēm ir obligāti jārīko koncesijas līgumi, neskarot iekšējo nodrošināšanu ES tiesību aktos noteiktajās robežās(*);

uzlabot ar koncesijas līgumiem saistīto lēmumu pieņemšanas administratīvo procedūru efektivitāti;

— pieprasīt detalizētu un pārredzamu koncesijas līguma priekšmeta aprakstu.

—koncesiju iestādēm ir jānosaka koncesijas autoceļu posmiem, kas piešķirtas atklātā procedūrā, ņemot vērā regulatīvās iestādes (autoritàdi Regolazione dei Trasporti -ART) izstrādātos apjomradītos efektivitātes aprēķinus un automaģistrāļu koncesionāru izmaksas;

pastiprināt Infrastruktūras ministrijas veikto automaģistrāļu infrastruktūras izmaksu un izpildes kontroli;

novērst koncesijas līgumu automātisku atjaunošanu, uzlabot tehniskās un administratīvās procedūras, kas saistītas ar ekonomikas un finanšu plānu periodisku atjaunināšanu un šo plānu ikgadējo īstenošanu, un aizliegt izmantot procedūras, ko reglamentē Publiskā iepirkuma kodeksa 193. pants, lai piešķirtu autoceļu koncesijas līgumus, kuru termiņš beidzas vai kuru termiņš beidzas;

vienkāršot/precizēt līguma izbeigšanas un atcelšanas nosacījumu regulējumu, arī lai saglabātu pienācīgu pakalpojumu līmeni;

— ja līgums tiek izbeigts sabiedrības interesēs, likums paredz vismaz atbilstošu kompensāciju, lai koncesionārs varētu atgūt ieguldījumus, kas nav pilnībā amortizēti.

II) attiecībā uz maksas iekasēšanas regulatīvo modeli Gada konkurences likumā vismaz:

— nodrošināt savlaicīgu un pilnīgu ART maksas iekasēšanas regulatīvā modeļa īstenošanu, pamatojoties uz cenu griestu metodiku, ņemot vērā koncesionāru daudzgadu ekonomikas un finanšu plānošanas periodiskos atjauninājumus (ko apstiprinājis kompetentais regulators) un šo plānu ikgadējo ieviešanu.

III) par lietotāju tiesībām Gada konkurences likums:

nodrošināt pilnīgu un savlaicīgu ART tiesiskā regulējuma īstenošanu saistībā ar lietotāju tiesību aizsardzību un atbilstoša pakalpojumu līmeņa nodrošināšanu.

IV) par būvdarbu nodošanu ārpakalpojumā Gada Konkurences likums vismaz:

— Saskaņā ar Likumdošanas dekrēta Nr. 36/2023 186. panta 2. punktu autoceļu koncesionāriem ir pienākums ar publisku pierādījumu procedūru starpniecību uzticēt trešām personām 50–60 % būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu līgumu. Daļas aprēķina saskaņā ar koncesijas dokumentiem pievienoto ekonomisko un finanšu plānu summām.

(*) ciktāl tas attiecas uz iekšējiem pilnvarojumiem, tiesību akti:

— pieprasīt obligātu ex ante pārbaudi par iekšējā pilnvarojuma likumību un aizliegt uzsākt konkursa procedūru vai iekšējos pilnvarojumus bez šādas pārbaudes;

— uzticēt Transporta regulēšanas iestādei (ART) atbilstošus instrumentus un pilnvaras iepriekš minēto pārbaužu veikšanai un (juridisku) atbalstu no Valsts korupcijas apkarošanas iestādes (ANAC);

— pieprasīt, lai elektrouzlādes punktu uzstādīšana un piemērotu stāvvietu un atpūtas zonu ieviešana kravu pārvadājumu operatoriem tiktu veikta, pilnībā ievērojot ART izstrādāto tiesisko regulējumu.

Apdrošināšana:

v) tādu aktu stāšanās spēkā, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu datu pārnesamību automašīnu melnajām kastēm starp apdrošinātājiem;

Uzņēmējdarbības sākšana:

VI) Tiesību aktu par inovatīviem jaunuzņēmumiem un riska kapitālu pārskatīšana un atjaunināšana (piemēram, 2012. gada Start Upes likums), lai racionalizētu spēkā esošos tiesību aktus, pārskatītu jaunuzņēmumu definīciju un veicinātu privāto un institucionālo ieguldītāju ieguldījumus riska kapitālā.

M1C2–12

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

Īstenošanas pasākumu (tostarp vajadzības gadījumā sekundāro tiesību aktu) stāšanās spēkā, lai īstenotu un piemērotu pasākumus, kas noteikti 2023. gada Konkurences likumā un citos primārajos tiesību aktos

Stājas spēkā sekundārie tiesību akti, tostarp visi noteikumi, kas vajadzīgi 2023. gada Konkurences likumā un citos primārajos tiesību aktos noteikto pasākumu īstenošanai un piemērošanai

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Stājas spēkā sekundārie tiesību akti (ja nepieciešams), tostarp noteikumi, kas vajadzīgi 2023. gada Konkurences likumā noteikto attiecīgo pasākumu īstenošanai un piemērošanai.

Stājas spēkā šādi sekundārie tiesību akti par auksto gludināšanu un dabasgāzes mazumtirdzniecības pārdevēju sarakstiem:

Aukstajai gludināšanai:

Stājas spēkā regulatīvi stimuli izmantot aukstās gludināšanas pakalpojumus ostās.

Dabasgāzes mazumtirdzniecības pārdevēju sarakstā:

Stājas spēkā sekundārie tiesību akti, ar kuriem nosaka kritērijus un prasības attiecībā uz uzņēmumu piekļuvi un pastāvību dabasgāzes mazumtirdzniecības pārdevēju sarakstā, kas izveidots ar 17. pantu Likumdošanas dekrētā Nr. 164/2000, kura mērķis ir uzlabot pārredzamību un atbalstīt patērētāju izvēli konkurējošos tirgos.

M1C2–13

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

Gada Konkurences likuma stāšanās spēkā 2025. gadā

Noteikums par Gada Konkurences likuma stāšanos spēkā 2025. gadā.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2025

Gada Konkurences likuma stāšanās spēkā 2025. gadā.

Primāros un sekundāros tiesību aktus (tostarp vajadzības gadījumā īstenošanas aktus) apstiprina un tie stājas spēkā līdz 2025. gada 4. ceturksnim.

Ikgadējais konkurences likums:

I — Par vietējiem sabiedriskajiem pakalpojumiem:

-Ieviest korektīvus pasākumus un sankcijas par Likumdošanas dekrēta 201/2022 30. pantā prasītās uzraudzības nepieņemšanu, nepublicēšanu vai nepilnīgumu.

-Ieviest korektīvus pasākumus neapmierinošas vietējās pārvaldes* gadījumā. Šādi pasākumi ietver vismaz tādu plānu pieņemšanu, kuru mērķis ir uzlabot kvalitāti, rentabilitāti un sasniegt visus līgumiskos mērķus. Reforma paredz, ka līgumslēdzējas iestādes noteiktos termiņos pieprasa korektīvos pasākumus.

-Ieviest pārredzamības pienākumus attiecībā uz iepriekš minētajiem korektīvajiem pasākumiem, nodrošināt un vajadzības gadījumā stiprināt kompetento regulatoru/iestāžu uzraudzības un izpildes pilnvaras un pieprasīt kompetentajai iestādei ik gadu sniegt Parlamentam ziņojumu par korektīvo pasākumu īstenošanas gaitu.

* Neapmierinošu pārvaldību definē kā tādu, kas aptver vismaz situācijas, kurās operatoram ir radušies ievērojami zaudējumi, kas var apdraudēt tā ekonomisko un finansiālo dzīvotspēju, vai kad pakalpojuma kvalitāte ir ievērojami zemāka par nozares etalonrādītājiem vai kad sniegums ir ievērojami zemāks par līgumā noteiktajiem mērķiem.

II — Reģionālais transports:

-14. panta 1. punkta piemērojamību attiecināt arī uz reģionālo sabiedrisko transportu (tostarp uz “iekšējiem pakalpojumu sniedzējiem” saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007). Iepriekš reformētā Likumdošanas dekrēta 201/2022 2. un 3., 17., 30. un 31. punkts.

-Pārskatīt Gada Konkurences likuma Nr. 118/2022 9. pantu, lai paredzētu prasību Infrastruktūras un transporta ministrijai (MIT) katru gadu un sākot no 2026. gada publicēt pienācīgi sadalītu visu to dzelzceļa līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru grafiku, kuru termiņš beidzas.

-Pieprasīt ART līdz 2026. gada 2. ceturksnim sākt sabiedrisko apspriešanu, lai pieņemtu pamatnostādnes par reģionālo transporta pakalpojumu piešķiršanas procedūru standartizāciju.

III — Elektrouzlādes stacijas:

-Nodrošināt, ka koncesiju piešķiršana elektrouzlādes punktiem veicina konkurenci, veicinot piegādātāju daudzveidību tirgū.

IV — Veselība:

-Noteikt kopīgus kritērijus līgumattiecībām, lai nodrošinātu 8.quater un 8.-quinquies panta efektīvu īstenošanu Likumdošanas dekrētā 502/1992, kas grozīts ar Likumu 118/2022, par privātu uzņēmumu akreditāciju sabiedrības veselības aizsardzības sistēmā, un nodrošināt, ka tiek īstenoti noteikumi, kas paredz atklātas un pārredzamas atlases procedūras.

V. — Tehnoloģiju nodošana:

-Pieprasīt Itālijas Uzņēmumu un ražotāju ministrijai un Universitātes un pētniecības ministrijai līdz 2026. gada 2. ceturksnim pieņemt valsts stratēģiju tehnoloģiju nodošanai un zināšanu valorizācijai, padarot pieejamo resursu sadali efektīvāku un veicinot koordinētu stratēģiju starp dažādiem fondiem un citiem institucionāliem subjektiem, kas darbojas tehnoloģiju nodošanas jomā. Iniciatīva atbalsta un racionalizē tehnoloģiju nodošanas birojus, arī veicinot federatīvas iniciatīvas vai citas politikas, lai palielinātu efektivitāti.

VI — Par reglamentētām profesijām:

-Vienkāršot profesionālo uzņēmumu dibināšanas un reģistrācijas prasības.

M1C2–13bis

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akti (tostarp sekundārie tiesību akti un īstenošanas akti attiecībā uz Gada konkurences likumu 2025. gadam) par reģionālajiem dzelzceļiem un tehnoloģiju nodošanu

Noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā tiesību akti (tostarp sekundārie tiesību akti un īstenošanas akti attiecībā uz Gada konkurences likumu 2025. gadam) par reģionālajiem dzelzceļiem un tehnoloģiju nodošanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Stājas spēkā tiesību akti (tostarp sekundārie tiesību akti un īstenošanas akti) par reģionālajiem dzelzceļiem un tehnoloģiju nodošanu.

-Par reģionālo transportu: pieņem visus regulatīvos pasākumus (tostarp ministrijas dekrētu, ar ko paredz veidnes reģionu kalendāram līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās), kas vajadzīgi, lai publicētu MIT kalendāru visu to dzelzceļa līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, kuru termiņš beidzas.

-Par tehnoloģiju nodošanu: Itālijas Uzņēmumu un ražotāju ministrija un Universitātes un pētniecības ministrija pieņem valsts stratēģiju, kas paredzēta M1C2–13 atskaites punktā.

M1C2–14

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Mērķa

Ir ieviesti miljoni 2G viedo skaitītāju.

NEPIEMĒRO

Skaits

20

33

4. CET.

2025

Ierīko vismaz 33 miljonus 2G viedo skaitītāju.

M1C2–14bis

Reforma. uzņēmumiem paredzēto stimulu racionalizācija un vienkāršošana.

Atskaites punkts

Pilnvarojuma akta stāšanās spēkā

Uzņēmumu stimulu reformas veicinoša akta stāšanās spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2025

Stājas spēkā pilnvarojošs akts (legge delega), kas pilnvaro valdību pārskatīt uzņēmumu stimulu sistēmu.

M1C2–14ter

Reforma. uzņēmumiem paredzēto stimulu racionalizācija un vienkāršošana.

Atskaites punkts

Primāro tiesību aktu stāšanās spēkā

Primāro tiesību aktu stāšanās spēkā attiecībā uz uzņēmumu stimulu reformu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Stājas spēkā primārie tiesību akti, ar kuriem īsteno pilnvarojuma aktu (legge delega), kas pilnvaro valdību pārskatīt uzņēmumu stimulu sistēmu.

Tiesību akti attiecas gan uz tiesisko regulējumu, kas reglamentē stimulus (t. i., “Codice degli incentivi”), gan uz stimulu racionalizāciju valsts līmenī.

Tiešsaistē ir pieejamas papildu funkcijas a) RNS (Valsts atbalsta reģistrs) un b) platformai incentivi.gov.it.

 

B.3.  Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Ieguldījums Nr. 2: Mikroelektronikas inovācija un tehnoloģija

Ieguldījuma mērķis ir atbalstīt mikroelektronikas stratēģiskās vērtības ķēdes attīstību, ieguldot silīcija karbīda substrātos. Ieguldījumu veido 8 collu silīcija karbīda substrātu papildu ražošanas jauda.

Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra platjosla un 5G)

Ieguldījuma mērķis ir izveidot īpaši ātrdarbīgu un 5G telekomunikāciju tīklu visā valsts teritorijā. Paredzams, ka šīs investīcijas būtiski palīdzēs sasniegt digitālās pārkārtošanās mērķus un mazināt digitālo plaisu Itālijā.

Investīcija ietver koncesiju piešķiršanu un piecus ātrāku savienojumu projektus:

1.“Italia 1 giga, kas nodrošina 1 gigabitu lejupielādi un 200 Mbit/s augšupielādes savienojamību pelēkās un melnās paaudzes piekļuves (NGA) tirgus nepilnību zonās. Šīs zonas nosaka pēc kartografēšanas pabeigšanas;

2.“Italia 5G, kas nodrošina 5G savienojumus tirgus nepilnību zonās, proti, teritorijās, kurās nav izvērsti mobilo sakaru tīkli; vai ir pieejami tikai 3G tīkli, un tuvākajā nākotnē 4G un/vai 5G mobilo sakaru tīkli nav plānoti; vai ir pierādīta tirgus nepilnība;

3.“Savienotas skolas”, kas nodrošina skolu ēkas ar 1 gigabitu/s platjoslas pieslēgumu;

4.“Savienotas veselības aprūpes iestādes”, kas nodrošina 1 gigabitu/s platjoslas pieslēgumu valsts veselības aprūpes iestādēm;

5.“Savienotas nelielas salas”, kas nodrošina ultraplatjoslas savienojamību ar atsevišķām mazākām salām, kurām nav optiskās šķiedras savienojumu ar kontinentu.

Ieguldījums Nr. 4: Satelītu tehnoloģijas un kosmosa ekonomika

“Šīs investīcijas mērķis ir attīstīt satelītsavienojumus, ņemot vērā digitālo un zaļo pārkārtošanos, un veicināt kosmosa nozares attīstību. Ieguldījumu veido četri projekti:

1.SATCOM,

2.Zemes novērošana (EO),

3.Kosmosa fabrika,

4.Orbītā notiekošā ekonomika.

Paredzēts, ka investīcijai nebūs militāru vai aizsardzības mērķu un seku.”.

Ieguldījums Nr. 5: Rūpniecības piegādes ķēdes politika un internacionalizācija

Investīciju mērķis ir stiprināt rūpniecības piegādes ķēdes, jo īpaši atvieglojot piekļuvi finansējumam, un veicināt uzņēmumu (jo īpaši MVU) konkurētspēju, jo īpaši atbalstot to internacionalizāciju un stiprinot to noturību pēc Covid-19 krīzes.

Ieguldījumu veido divi intervences virzieni:

1.SIMEST pārvaldītā fonda 394/81 refinansēšana. To veido refinansējums esošam fondam, ko pašlaik pārvalda valsts aģentūra SIMEST, sniedzot finansiālu atbalstu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, lai atbalstītu to internacionalizāciju, izmantojot dažādus instrumentus, piemēram, programmas, lai piekļūtu ārvalstu tirgiem un attīstītu e-komerciju.

2.Piegādes ķēžu konkurētspēja un noturība. To veido finansiāls atbalsts uzņēmumiem, izmantojot attīstības līguma instrumentu, projektiem, kas saistīti ar galvenajām stratēģiskajām vērtības ķēdēm, piemēram, rūpniecības attīstības programmām, vides aizsardzības attīstības programmām, ilgtspējīgu mobilitāti un tūrisma darbībām.

Iepriekš minētās intervences veic saskaņā ar investīciju politiku atbilstīgi Regulas (ES) 2021/241 mērķiem, tostarp attiecībā uz principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu, kā sīkāk norādīts tehniskajos norādījumos “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), juridiskā vienošanās starp Itāliju un pilnvaroto subjektu vai finanšu starpnieku, kas atbild par finanšu instrumentu, un finanšu instrumenta turpmākā ieguldījumu politika:

I.pieprasīt, lai fondam InvestEU tiktu piemēroti Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi; un

II.izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbībām un aktīviem, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu 1 ; II) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 2 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 3 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 4 ; un iv) darbībām un aktīviem, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un

III.pieprasīt, lai pilnvarotā struktūra vai finanšu starpnieks pārbaudītu projektu juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, kas atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes.

Investīcija 7: Nacionālais savienojamības fonds

Šis pasākums ietver publiskus ieguldījumus dotāciju shēmā “Valsts savienojamības fonds”, lai stimulētu privātos ieguldījumus un uzlabotu piekļuvi finansējumam Itālijas ultraplatjoslas tīkla infrastruktūras nozarē. Shēma darbojas, piešķirot dotācijas tieši privātajam sektoram.

Shēmu pārvalda Invitalia S.p.A. kā īstenošanas partneris. Shēma ietver šādu produktu līniju:

·Dzīvotspējas starpības dotācija, kas prasa vismaz 30 % no privātā līdzfinansējuma par projekta kopējām izmaksām.

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, Itālija un Invitalia S.p.A. paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par shēmas piešķiršanu pieņem ieguldījumu komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

2.Saistītās dotāciju politikas galvenās prasības, kas ietver:

a)Apraksts par piešķirtajām dotācijām un atbalsttiesīgajiem galīgajiem saņēmējiem.

b)Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c)Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01): Jo īpaši dotāciju politikā no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 5 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 6 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 7 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 8 .

d)Prasību, ka shēmas galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Īstenošanas nolīguma aptvertā summa, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no shēmas, tostarp pēc 2026. gada, izmantot tiem pašiem politikas mērķiem.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

1.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām dotācijām.

2.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

3.Pienākums pārbaudīt katras darbības atbilstību saskaņā ar īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms dotācijas piešķiršanas darbībai.

4.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar Invitalia S.p.A revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem; un iii) ka ir ievērota prasība, ka shēmas galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un dotāciju nolīgumu nosacījumi.



Ieguldījums Nr. 8: InvestEU dalībvalsts nodalījums

Šis pasākums ietver publiskās investīcijas InvestEU dalībvalsts nodalījumā, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam nozarēs, kas var ietvert, bet neaprobežojas tikai ar ražošanu un būvniecību. Ieguldījumu InvestEU dalībvalsts nodalījumā izmanto, lai uzlabotu MVU, citu uzņēmumu un Itālijas ekonomikas konkurētspēju kopumā, atbalstot, piemēram, sociālus un ilgtspējīgus infrastruktūras projektus, kā arī pētniecības, inovācijas un digitalizācijas iniciatīvas. Šis finanšu produkts darbojas, sniedzot, piemēram, garantijas, aizdevumus un kapitālu tieši vai ar starpnieku starpniecību privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības.

Stājas spēkā garantijas nolīgums starp Komisiju un vienu (vai vairākiem) īstenošanas partneriem, kas atlasīti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017.

Itālija paraksta iemaksu nolīgumu ar Eiropas Komisiju, kurā iekļauj:

-Ierosinātais(-ie) īstenošanas partneris(-i).

-Prasība par atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2023/C111). Vajadzības gadījumā grozītajos garantijas nolīgumos no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbībām un aktīviem, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu 9 ; II) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 10 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 11 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 12 .

-Tās uzraudzības sistēmas apraksts, kas jāizmanto, lai ziņotu par mobilizētajiem līdzekļiem.

Ieguldījums Nr. 9: Palielinātais pasākums: Pāreja 4.0

Pasākuma mērķis ir atbalstīt uzņēmumu digitālo pārveidi, stimulējot privātās investīcijas aktīvos un darbībās, kas atbalsta digitalizāciju. Pasākums sastāv no nodokļu kredīta shēmas.

B.4.  Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji 
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji  
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M1C2–15

Ieguldījums Nr. 2: Mikroelektronikas inovācija un tehnoloģija

Mērķa

Silīcija karbīda substrātu ražošanas jauda

NEPIEMĒRO

Skaits

0

197 028

2. CET.

2026

Papildu ražošanas jaudas realizācija vismaz 197 028 8 collu silīcija karbīda substrātiem gadā.

M1C2–16

Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana ātrākiem pieslēguma projektiem

Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ātrāka pieslēguma projektiem

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ātrāka pieslēguma projektiem, kas sastāv no i) “Italia a 1 Giga”, ii) “Italia 5G”, iii) “Savienotas skolas”, iv) “Savienotas veselības aprūpes iestādes”; un v) “Savienotas nelielas salas”.

M1C2–17

Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)

Mērķa

Mājokļu numuri ar 1 Gb/s savienojamību

NEPIEMĒRO

Skaits

0

2 692 905

2. CET.

2026

Vismaz 2692905 māju numuri (no kuriem vismaz 266782 izkaisītas mājsaimniecības, t. i., atrodas attālos apgabalos), kas savienoti ar vismaz 1 Gb/s savienojamību, izmantojot Fiber-to-to-home/ēku (FTTH/B), fiksēto bezvadu piekļuvi (FWA)

M1C2–18

Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)

Mērķa

Skolu ēkas un veselības aprūpes iestādes ar 1 Gb/s savienojamību

NEPIEMĒRO

Skaits

0

17 700

2. CET.

2026

Vēl vismaz 9000 skolu un 8700 valsts veselības aprūpes iestāžu ir nodrošinātas ar vismaz 1 Gb/s savienojamību.

M1C2–19

Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)

Mērķa

Salas ar ultraplatjoslas savienojamību

NEPIEMĒRO

Skaits

0

18

4. CET.

2024

Vēl vismaz 18 salas, kurām nav optiskās šķiedras savienojumu ar kontinentu, nodrošina ultraplatjoslas savienojamību, izmantojot jaunu optisko atvilces maršrutēšanu.

M1C2–20

Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)

Mērķa

Ārpuspilsētas ceļi un koridori, kuros ir 5G pārklājums

NEPIEMĒRO

Skaits

0

12 600

2. CET.

2026

Papildu 12 600 km ārpuspilsētas ceļu un koridoru, kuros ir 5G pārklājums.

M1C2–21

Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)

Mērķa

Tirgus nepilnību jomas, kurās ir 5G pārklājums

NEPIEMĒRO

Skaits

0

1 400

2. CET.

2026

Vēl vismaz 1400 kvadrātkilometru tirgus nepilnību apdzīvotu teritoriju, kurās ir 5G pārklājums, no kuriem vismaz 500 kvadrātkilometru nodrošina 5G pārklājumu.

M1C2–22

Ieguldījums Nr. 4: Satelītu tehnoloģijas un kosmosa ekonomika

Atskaites punkts

Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana satelīttehnoloģiju un kosmosa projektiem

Paziņojums par visu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu satelīttehnoloģiju un kosmosa projektiem

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2023

Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu satelīttehnoloģiju un kosmosa projektiem, kas sastāv no i) Satcom, ii) Zemes novērošanas, iii) kosmosa rūpnīcas un iv) orbītas ekonomikas.

M1C2–23 bis

Ieguldījums Nr. 4: Satelītu tehnoloģijas un kosmosa ekonomika

Atskaites punkts

Ssatellite tehnoloģiju un kosmosa projekti

Galīgie ziņojumi par satelīttehnoloģiju un kosmosa projektiem un nodošanas pierādījums

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Nobeiguma ziņojumi tiek sniegti par šādām darbībām:

1.    SATCOM: tādu divējāda lietojuma tehnoloģiju un sistēmu izveide, kas izmantojamas, lai sniegtu ļoti drošus satelītsakaru pakalpojumus valdības vajadzībām.

2.    Projektu “Zemes novērošana (EO)”, kas ietver i) augšupējas darbības, tostarp tālizpētei paredzētu konstelāciju daudzsensoru konstelāciju (Synthetic Aperture Raddar (SAR), hiperspektrāls, optisks) specifikācija, projektēšana, ražošana un palaišana, kas vērsta uz zemes, jūras un atmosfēras monitoringu; vismaz viena konstelācija vai konstelāciju koncepcijas pierādījums ir orbītā (ii) pakārtotas darbības: Cyber Italy Project, Marketplace un saistītie pakalpojumi.

3.    Projektu “Kosmosa rūpnīca”, kas ietver divus apakšprojektus, t. i., kosmiskā fabrika 4.0: (integrētās līnijas mazo satelītu ražošanai, montāžai, integrācijai un testēšanai (M-AIT)); piekļuve kosmosam: Pētniecība un izstrāde un prototipu izstrāde videi nekaitīgu tehnoloģiju ieviešanai nākamās paaudzes dzinējiem un nesējraķetēm.

4.    Orbītā notiekošā ekonomika: darbības demonstratoram orbītā apkalpošanas tehnoloģijām; valsts kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) jaudas palielināšana; aktīvu projektēšana un ražošana datu pakalpojumu iegādei, pārvaldībai un sniegšanai kosmosa satiksmes pārvaldības darbību atbalstam.

Izpildītājiestādēm izdod maksājuma rīkojumus, kuru kopējā vērtība ir vismaz EUR 1340000000.

M1C2–26

Ieguldījums 5.1.: SIMEST pārvaldītā fonda 394/81 refinansēšana un pārveidošana

Atskaites punkts

Fonda 394/81 refinansēšanas stāšanās spēkā un ieguldījumu politikas pieņemšana

Likuma noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā Dekrētlikums(-i), ar ko refinansē fonda 394/81 dotāciju un aizdevumu komponentu

Valdes lēmuma, ar ko nosaka finansējamo projektu atlases kritērijus, apstiprināšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

CET.

2021

Dekrētlikumā(-os) paredz fonda 394/81 dotāciju un aizdevumu komponenta refinansēšanu. Fonda valde apstiprina lēmumu, ar ko izveido ieguldījumu politiku.

Ieguldījumu politikā, kas saistīta ar fonda 394/81 refinansēšanu, nosaka vismaz: I) atbalstīto projektu veids un tvērums, kas atbilst Regulas (ES) 2021/241 mērķiem; darba uzdevumā iekļauj atbilstības kritērijus, lai nodrošinātu saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto projektu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts vides tiesību aktiem, ii) atbalstīto darbību veidu, iii) paredzētos atbalsta saņēmējus, kuros dominē MVU, un to atbilstības kritērijus, iv) noteikumus par iespējamu atmaksājumu atkārtotu ieguldīšanu līdzīgiem politikas mērķiem arī pēc 2026. gada, ja tie netiek atkārtoti izmantoti, lai atmaksātu procentu likmes, kas izriet no aizdevumiem, kuri piešķirti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241.

Lai noslēgtu līgumisku vienošanos ar pilnvaroto vienību vai finanšu starpnieku, ir jāizmanto tehniskie norādījumi “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

M1C2–27

Ieguldījums 5.1.: SIMEST pārvaldītā fonda 394/81 refinansēšana un pārveidošana

Mērķa

MVU, kas saņēmuši atbalstu no fonda 394/81

NEPIEMĒRO

Skaits

0

4 000

4. CET.

2021

No 2021. gada 1. janvāra vismaz 4000 MVU saņēma atbalstu no fonda 394/81.

M1C2–28

Investīcija 5.2.: Piegādes ķēžu konkurētspēja un noturība

Atskaites punkts

Dekrēta, kas ietver attīstības līgumu ieguldījumu politiku, stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz dekrēta stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2022

Attīstības līgumu ieguldījumu politikā nosaka vismaz: I) atbalstīto projektu veids un tvērums, kas atbilst Regulas (ES) 2021/241 mērķiem; darba uzdevumā iekļauj atbilstības kritērijus, lai nodrošinātu saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto projektu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts vides tiesību aktiem, ii) atbalstīto darbību veidu, iii) paredzētos atbalsta saņēmējus un to atbilstības kritērijus, iv) noteikumus par iespējamu atmaksājumu atkārtotu ieguldīšanu līdzīgiem politikas mērķiem, arī pēc 2026. gada, ja tie netiek atkārtoti izmantoti, lai atmaksātu procentu likmes, kas izriet no aizdevumiem, kuri piešķirti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241.

Lai noslēgtu līgumisku vienošanos ar pilnvaroto vienību vai finanšu starpnieku, ir jāizmanto tehniskie norādījumi “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

M1C2–29

Investīcija 5.2.: Piegādes ķēžu konkurētspēja un noturība

Mērķa

Apstiprinātie attīstības līgumi

NEPIEMĒRO

Skaits

0

40

4. CET.

2023

Apstiprināti vismaz 40 attīstības līgumi saskaņā ar to ieguldījumu politiku. Mērķa apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no vismaz 1500 miljonu EUR investīciju aktivizēšanas.

M1C2–30

Investīcija 7: Nacionālais savienojamības fonds

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2025

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.

M1C2–31

Investīcija 7: Nacionālais savienojamības fonds

Atskaites punkts

Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi un ieguldījumu pabeigšana

Parakstītie juridiskie nolīgumi un nodošanas apliecība

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Invitalia S.p.A. ir noslēgusi juridiskus dotāciju nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % no ANM ieguldījuma (ņemot vērā pārvaldības maksas).

Itālija pārvieto EUR 733402818 uz Invitalia S.p.A. mehānisma vajadzībām.

M1C2–32

Ieguldījums Nr. 8: InvestEU dalībvalsts nodalījums

Atskaites punkts

Itālijas valdības un Eiropas Komisijas iemaksu nolīguma parakstīšana

Iemaksu nolīguma parakstīšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2026

Itālijas valdības un Eiropas Komisijas iemaksu nolīguma parakstīšana par summu EUR 500000000.

M1C2–33

Ieguldījums Nr. 8: InvestEU dalībvalsts nodalījums

Mērķa

Finansēšanas vai investīciju darbības, ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja.

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

0

100

2. CET.

2026

Finansēšanas vai investīciju darbības, kas veido 100 % no instrumentam piešķirto ANM resursu kopsummas, ir apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja.

M1C2–34

Ieguldījums Nr. 9: Palielinātais pasākums: Pāreja 4.0

Mērķa

Pāreja 4.0 nodokļu kredīti, kas piešķirti uzņēmumiem, pamatojoties uz 2021.–2026. gadā iesniegtajiem dokumentiem

NEPIEMĒRO

Skaits

0

50 942

2. CET.

2026

Uzņēmumiem ir piešķirti vismaz 50942 4.0 pārejas nodokļu kredīti saistībā ar 4,0 materiālajiem ražošanas līdzekļiem, 4.0 nemateriālajiem ražošanas līdzekļiem, standarta nemateriālajiem ražošanas līdzekļiem, pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām. Nodokļu kredītu uzskata par piešķirtu, iesniedzot nodokļu deklarāciju vai iesniedzot Gestore Servizi Energetici (“GSE”) aizpildītas veidlapas par 2024. un 2025. gadu. Nodokļu deklarācijas iesniedz no 2021. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim. Attiecībā uz uzņēmumiem, kuru taksācijas gads neatbilst kalendārajam gadam, attiecīgā perioda beigas nodokļu deklarāciju iesniegšanai saistībā ar visiem iepriekš minētajiem nodokļa kredītiem pagarina no 2024. gada 31. decembra līdz 2025. gada 30. novembrim.

Aizpildīšanas veidlapas GSE iesniedz līdz 2026. gada 31. janvārim.

Attiecībā uz mērķi neņem vērā uzņēmumus, kas darbojas nozarēs, kuras identificētas ar ATECO kodiem 05, 06, 07 un 09. Turklāt attiecībā uz ieguldījumiem 4.0 materiālajos ražošanas līdzekļos, kā arī attīstības un inovācijas darbībās — neviens uzņēmums, kas darbojas nozarēs, kuras identificētas ar ATECO 30. kodu. Attiecībā uz mērķrādītāju ņem vērā 22, 29, 38, 41, 42, 43, 17, 01, 50, 19, 20, 51, 24, 49, 23 un 35.

C. 1. MISIJAS 3. KOMPONENTS: Tūrisms un kultūra 4.0.

Šis Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponents ir vērsts uz to, lai atjaunotu divas Covid krīzes smagi skartās nozares: kultūra un tūrisms. Ar kultūras nozari saistīto pasākumu mērķis ir padarīt kultūras objektus pieejamākus gan digitāli, gan fiziski, energoefektīvākus un drošākus pret dabas katastrofām, atbalstīt kultūras un radošo nozaru atveseļošanu, tostarp atbalstot mazu kultūras objektu un lauku arhitektūras pievilcību, kā arī lai uzlabotu teritoriālo kohēziju. Ir paredzēti trīs pasākumu kopumi: I) intervences, kuru mērķis ir attīstīt kultūras mantojumu nākamajai paaudzei, tostarp investīcijas digitālajā pārkārtošanā un kultūras objektu energoefektivitātes uzlabošanā, ii) kultūras virzīta nelielu vēsturisku objektu, reliģiskā un lauku mantojuma atjaunošana; III) intervences pasākumi kultūras un radošajām industrijām 4.0. Ar tūrismu saistīto pasākumu mērķis ir uzlabot nozares konkurētspēju, tostarp samazinot nozares sadrumstalotību un palielinot apjomradītus ietaupījumus, uzlabojot un modernizējot viesmīlības nozares standartus, veicinot digitālo inovāciju un to, ka operatori izmanto jaunās tehnoloģijas, un atbalstot nozares zaļo pārkārtošanos. Šajā sakarā ir paredzēti pasākumi, lai atbalstītu uzņēmumus, tostarp MVU, kas strādā tūrisma nozarē, un tūrisma operatorus, tostarp investējot digitālajos rīkos.

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, jo īpaši par nepieciešamību “veicināt privātās investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu un koncentrētu investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tās arī atbalsta sociālo un teritoriālo kohēziju un Itālijas ekonomikas konkurētspēju, vienlaikus veicinot tūrisma nozares digitalizāciju un ilgtspēju.

C.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Investīcija 1.1. Digitālā stratēģija un kultūras mantojuma platformas

Šā pasākuma mērķis ir digitalizēt Itālijas kultūras mantojumu un nodrošināt piekļuvi kultūras resursiem un digitālajiem pakalpojumiem. Pasākums ietver digitālās infrastruktūras izveidi digitālo resursu vākšanai, integrēšanai un saglabāšanai, padarot tos pieejamus publiskai izmantošanai, izmantojot īpašas platformas.

Ieguldījums 1.2. Fizisko un kognitīvo šķēršļu likvidēšana muzejos, bibliotēkās un arhīvos, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi kultūrai un līdzdalību tajā

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt fizisku un kognitīvu piekļuvi vairākām Itālijas kultūras iestādēm. Pasākums ietver arhitektūras un kognitīvo šķēršļu likvidēšanu Itālijas kultūras iestādēs.



Investīcija Nr. 1.3. Uzlabot energoefektivitāti kinoteātros, teātros un muzejos

Šā pasākuma mērķis ir palielināt kultūras un radošo telpu, piemēram, publisko un privāto muzeju, kinoteātru un teātru, energoefektivitāti. Pasākums ietver energoefektivitātes pasākumus kultūras un radošajās telpās.

Reforma Nr. 3.1: Minimālo vides kritēriju pieņemšana kultūras pasākumiem

Reformas mērķis ir uzlabot kultūras pasākumu (piemēram, izstāžu, festivālu, kultūras pasākumu un mūzikas pasākumu) ekoloģisko pēdu, iekļaujot sociālos un vides kritērijus kultūras pasākumu publiskajā iepirkumā, ko finansē, veicina vai organizē valsts iestāde.

Investīcija 3.3.: Kultūras operatoru spēju veidošana digitālās un zaļās pārkārtošanās pārvaldībai

Investīciju vispārējais mērķis ir atbalstīt kultūras un radošo nozaru atveseļošanu. Tas sastāv no divām intervencēm.

Pirmā pasākuma (atbalsts kultūras pasākumu atveseļošanai, veicinot inovāciju un digitālo tehnoloģiju izmantošanu visā vērtības ķēdē) mērķis ir palīdzēt kultūras un radošo nozaru operatoriem īstenot digitālās stratēģijas un palielināt to pārvaldības spējas.

Otrā pasākuma (Veicināt zaļu pieeju visā kultūras un radošajā ķēdē) mērķis ir veicināt vides ziņā ilgtspējīgu pieeju visā ķēdē, samazinot ekoloģisko pēdu, veicinot inovatīvu un iekļaujošu ekodizainu, tostarp aprites ekonomikas kontekstā, lai virzītu sabiedrību uz atbildīgāku rīcību vides jomā.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 13 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 14 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 15 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 16 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.


Investīcija 4.1: Digitālā tūrisma centrs

Šā pasākuma mērķis ir ļaut visai tūrisma ekosistēmai palielināt, integrēt un izplatīt savu piedāvājumu. Pasākums ietver digitālā tūrisma centra izveidi, kas būtu pieejams īpašā tīmekļa platformā.

Reforma Nr. 4.1. Noteikumi par tūristu gidu profesiju pasūtīšanu

Ieguldījumu digitālajā tūrisma centrā papildina reforma, kuras mērķis ir racionalizēt tūrisma gidu regulas. Pasākums, pienācīgi ņemot vērā vietējos noteikumus, paredz profesionālu tūrisma gidu organizāciju un to izcelsmes apgabalu. Reformas sistemātiska un vienveidīga piemērošana ļautu reglamentēt profesijas pamatprincipus un standartizēt pakalpojumu sniegšanas līmeņus visā valsts teritorijā, pozitīvi ietekmējot tirgu. Reforma ietver apmācību un tālākizglītību, lai vislabāk atbalstītu piedāvājumu.

C.2.  Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji 
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji 
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M1C3–2

Investīcijas — 1.1. Digitālā stratēģija un kultūras mantojuma platformas

Mērķa

Publicētie digitālie un plašsaziņas līdzekļu resursi

NEPIEMĒRO

Skaits

0

65 000 000

4. CET.

2025

Publicē vismaz 65000000 digitālo mediju resursu.

M1C3–3

Ieguldījums — 1.2. Fizisko un kognitīvo šķēršļu likvidēšana muzejos, bibliotēkās un arhīvos, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi kultūrai un līdzdalību tajā

Mērķa

Pasākumi fizisko un kognitīvo barjeru likvidēšanai muzejos, piemineļos, arheoloģiskos apgabalos un parkos, arhīvos un bibliotēkās

NEPIEMĒRO

Skaits

0

617

2. CET.

2026

Sertifikātus par darbu pabeigšanu izsniedz vismaz 617 muzejiem, pieminekļiem, arheoloģiskām zonām un parkiem, arhīviem un bibliotēkām.

M1C3–4

Ieguldījums — 1.3. Energoefektivitātes uzlabošana kinoteātros, teātros un muzejos

Mērķa

Noslēdzās intervences valsts muzejos un kultūras objektos, teātra zālēs un kinoteātros (pirmā partija)

NEPIEMĒRO

Skaits

0

80

CET.

2023

Rādītājs attiecas uz veikto intervenču skaitu, ko pierāda apliecinājums par darbu regulāru izpildi.

Veicamo intervenču veidi ir šādi:

- tehniskā un ekonomiskā un finansiālā plānošana, energoauditi, sākotnējā vides analīze, ietekmes uz vidi novērtējums, atvieglojumi un novērtējumi, kuru mērķis ir noteikt kritiskas problēmas, turpmāko pasākumu noteikšana energoefektivitātes uzlabošanai;

- intervences attiecībā uz norobežojošām konstrukcijām;

- aprīkojuma, rīku, sistēmu, ierīču, digitālās lietojumprogrammu programmatūras, kā arī palīginstrumentu aizstāšanai/iegādei to darbībai, patentu, licenču un zinātības iegādei;

- inteliģentu sistēmu uzstādīšana tālvadības, regulēšanas, pārvaldības, uzraudzības un optimizācijas nolūkā (viedās ēkas) un piesārņojošās emisijas, izmantojot arī tehnoloģiskos maisījumus.

M1C3–5

Ieguldījums — 1.3. Energoefektivitātes uzlabošana kinoteātros, teātros un muzejos

Mērķa

Tiek pabeigtas intervences valsts muzejos un kultūras objektos, teātra zālēs un kinoteātros (otrā partija)

NEPIEMĒRO

Skaits

80

420

4. CET.

2025

Sertifikātus par darbu pabeigšanu izdod par vismaz 340 intervencēm, tostarp par:

1.tehniskā un ekonomiskā un finansiālā plānošana, energoauditi, sākotnējā vides analīze, ietekmes uz vidi novērtējums, atvieglojumi un novērtējumi, kuru mērķis ir noteikt kritiskas problēmas, turpmāko pasākumu noteikšana energoefektivitātes uzlabošanai;

2.intervences attiecībā uz norobežojošām konstrukcijām;

3.aprīkojuma, rīku, sistēmu, ierīču, digitālās lietojumprogrammu programmatūras, kā arī palīginstrumentu aizstāšanai/iegādei to darbībai, patentu, licenču un zinātības iegādei;

4.inteliģentu sistēmu uzstādīšana tālvadības, regulēšanas, pārvaldības, uzraudzības un optimizācijas nolūkā (viedās ēkas) un piesārņojošās emisijas, izmantojot arī tehnoloģiskos maisījumus.

M1C3–6

Reforma — 3.1. Minimālie vides kritēriji kultūras pasākumiem

Atskaites punkts

Stājas spēkā dekrēts, ar ko nosaka sociālos un vides kritērijus publiskā iepirkuma konkursos attiecībā uz publiski finansētiem kultūras pasākumiem

Noteikums dekrētā, kurā minēta dekrēta stāšanās spēkā attiecībā uz minimālo vides kritēriju pieņemšanu kultūras pasākumiem

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Kritērijus pieņem attiecībā uz šādiem aspektiem: papīra un drukas izmantošanas samazināšana, videi draudzīgu materiālu izmantošana, posms, kas izgatavots ar reciklētiem un atkārtoti izmantotiem materiāliem un ilgtspējīgiem mēbeles materiāliem, mazsvarīgas vides ietekmējošas ierīces, atrašanās vietas izvēle, pamatojoties uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, ēdināšanas pakalpojumi ar mazu ietekmi uz vidi, transports pasākuma sasniegšanai un materiālu transportēšana, enerģijas patēriņš pasākuma organizēšanai.

Sociālie kritēriji, kas veicina pieejamību un iekļaušanu, ietver: pieejamības veicināšana personām ar invaliditāti; jauniešu nodarbinātības iespēju veicināšana, ilgtermiņa bezdarbniekiem, cilvēkiem, kas pieder pie nelabvēlīgā situācijā esošām grupām (piemēram, migrējošiem darba ņēmējiem un etniskajām minoritātēm), un personām ar invaliditāti; nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi iepirkumam uzņēmumiem, kuru īpašnieki vai darbinieki pieder pie etniskām vai minoritāšu grupām, piemēram, kooperatīviem, sociālajiem uzņēmumiem un bezpeļņas organizācijām; “pienācīgas kvalitātes nodarbinātības” veicināšana, ko saprot kā tiesības uz produktīvu un brīvi izvēlētu darbu, uz pamatprincipiem un tiesībām darbā, uz pienācīgu atalgojumu, sociālo aizsardzību un sociālo dialogu.

Reforma attiecas uz kultūras pasākumiem, piemēram, izstādēm, festivāliem un izpildītājmākslas pasākumiem.

M1C3–7

Investīcijas — 3.3. Kultūras operatoru spēju veidošana digitālās un zaļās pārkārtošanās pārvaldībai.

Atskaites punkts

Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana ar īstenotāju organizāciju/saņēmējiem par visām intervencēm, kuru mērķis ir pārvaldīt kultūras operatoru digitālo un zaļo pārkārtošanos

Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu organizācijām un tīkliem, kas atbild par spēju veidošanas pasākumu īstenošanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

Izraudzītās īstenošanas struktūras ir specializētas organizācijas vai tīkli, kam ir prasmes un pieredze gan apmācības, gan kultūras ražošanas, vides, kultūras pārvaldības un apmācības jomā.

Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem, kas atlasīti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā, atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

M1C3–8

Investīcijas — 4.1. Digitālais tūrisma centrs

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana digitālā tūrisma portāla izstrādei

Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu digitālā tūrisma portāla izstrādei

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Paziņojums par (visu) publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu digitālā tūrisma portāla izstrādei.

Digitālais tūrisma portāls modernizē pašreizējo portālu Italia.it, ieviešot mākoņdatošanu un atvērtu arhitektūru, kas ievērojami veicina starpsavienojumu ar ekosistēmu. Atjauninātajā portālā iekļauj: jaunas priekšējās saskarnes un navigācijas koka izveide; specializēto nodaļu, lappušu un rakstu izkārtojuma, struktūras un funkciju pārskatīšana; karšu ieviešana; daudzvalodu pārvaldība (pāreja laikā portāls būs pieejams itāļu un angļu valodā). Paredzams, ka pārējās valodas, kas pašlaik tiek atbalstītas, tiks integrētas mēnešos, kas seko tūlīt pēc pasūtīšanas.

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ievērojot Tehniskos norādījumus “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

M1C3–9

Investīcija 4.1. Digitālais tūrisma centrs

Mērķa

Tūrisma operatoru reģistrācija digitālajā tūrisma centrā

NEPIEMĒRO

Skaits

0

20 000

2. CET.

2024

Centrā reģistrēto tūrisma operatoru skaits (kas var ietvert viesnīcas, tūrisma operatorus un uzņēmumus, kas definēti ar ATECO kodiem 55.00.00, bet ne tikai); 56.00.00; 79.00.00 un citas nozares struktūras) ir vismaz 20000.

Vismaz 7400 tūrisma operatoru (t. i., 37 % no 20000) atrodas dienvidos.

M1C3–10

Reforma 4.1. Regula par tūristu gidu profesiju pasūtīšanu.

Atskaites punkts

Valsts standarta noteikšana tūristu gidiem

Valsts minimālā standarta definīcija nenozīmē jaunas reglamentētas profesijas izveidi.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2024

Valsts minimālā standarta definīcija nenozīmē jaunas reglamentētas profesijas izveidi.

Reforma paredz arī apmācību un profesionālu atjaunināšanu, lai labāk atbalstītu piedāvājumu. Reforma ir uzskatāma par metodi unikālas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, kas pieņemta ar vienotiem standartiem valsts līmenī, pieņemot valsts likumu un pēc tam īstenojot valsts reģionu saprašanās ministrijas dekrētus.

M1C3–11

Investīcija — Energoefektivitātes uzlabošana kinoteātros, teātros un muzejos

Atskaites punkts

Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu stāšanās spēkā:

uzlabot energoefektivitāti kultūras vietās

Noteikums dekrētā par to, ka stājas spēkā Kultūras ministrijas (MIC) dekrēts par resursu piešķiršanu energoefektivitātes uzlabošanai kultūras vietās

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Kultūras vietas ir kinoteātri, teātri un muzeji.

(INV. 1.3) Attiecībā uz muzejiem un kultūras vietām energoefektivitātes uzlabošanai intervence tiek īstenota, atzīstot projekta priekšlikumus Valsts kultūras objektos 1. mērķa gadījumā. Pretējā gadījumā nevalstisko iestāžu noteikšanu 2. un 3. mērķa gadījumos veic, izsludinot uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus.

Līgumu slēgšanas tiesības projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, piešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

C3.  Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija 4.1: Digitālā tūrisma centrs

Šā pasākuma mērķis ir ļaut visai tūrisma ekosistēmai palielināt, integrēt un izplatīt savu piedāvājumu. Pasākums ietver digitālā tūrisma centra izveidi, kas būtu pieejams īpašā tīmekļa platformā.

Investīcija 2.1: Mazo vēsturisko pilsētu pievilcība

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt mazāk labvēlīgu apgabalu ekonomisko un sociālo attīstību, pamatojoties uz kultūras atjaunošanu mazpilsētās un jo īpaši vietējās ekonomikas un tūrisma izaugsmi. Ieguldījums ietver atbalstu kultūras, sociālajai un ar tūrismu saistītajai infrastruktūrai, pakalpojumiem un darbībām.

Ieguldījums 2.2.: Lauku arhitektūras un ainavas aizsardzība un uzlabošana

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot lauku un lauku vidi. Pasākums ietver atbalstu privāto lauku ēku atjaunošanai.

Investīcija 2.3.: Programmas vietu, parku un vēsturisko dārzu identitātes uzlabošanai

Šā pasākuma mērķis ir saglabāt un uzlabot vēsturiskos parkus un dārzus, aizsargājot to kultūras un vēsturisko mantojumu, vienlaikus uzlabojot pieejamību, drošību un publisku izmantošanu. Pasākums ietver vēsturisko parku un dārzu atjaunošanu, atjaunošanas, ilgtspējīgas apsaimniekošanas un profesionālās apmācības atbalstīšanu, nodrošinot ilgtermiņa saglabāšanu un stiprinot to lomu kultūras, izglītības un vides jomā.

Investīcija 2.4.: Kulta vietu seismiskā drošība, FEC mantojuma atjaunošana un mākslas darbu patversmes (atveseļošanas māksla)

Šā pasākuma mērķis ir samazināt seismisko risku kulta vietās. Investīcija ietver pretseismiskas preventīvas rīcības plāna ieviešanu, kulta ēku seismiskās modernizācijas īstenošanu, FEC (Fondo Edifici di Culto) mantojuma aktīvu atjaunošanu un mākslas darbu patversmju būvniecību.

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Pasākuma mērķis ir atbalstīt uzņēmumus, kas darbojas tūrisma nozarē. Tas ietver nodokļu kredītus darbiem, kuru mērķis ir uzlabot izmitināšanas iespējas, garantiju fondu, lai atvieglotu kredītu pieejamību nozares uzņēmumiem (izmantojot īpašu MVU garantiju fonda nodaļu), EIB Tematiskā tūrisma fonda aktivizēšanu, lai atbalstītu inovatīvus ieguldījumus nozarē, pašu kapitāla fondu (Valsts tūrisma fondu) tādu īpašumu atjaunošanai, kuriem ir liels tūrisma potenciāls. Iepriekš minētos pasākumus, lai atbalstītu uzņēmumus, kas darbojas tūrisma nozarē, papildina ar papildu finanšu instrumentu (FRI — Fondo Rotativo). Iepriekš minētās intervences veic saskaņā ar investīciju politiku atbilstīgi Regulas (ES) 2021/241 mērķiem, tostarp attiecībā uz principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu, kā sīkāk norādīts tehniskajos norādījumos par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (2021/C58/01).

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), finanšu instrumentu juridiskā vienošanās un turpmākā ieguldījumu politika:

I.pieprasīt, lai fondam InvestEU tiktu piemēroti Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi; un

II.neiekļauj šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 17 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 18 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 19  un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 20 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un

III.pieprasīt, lai pilnvarotā struktūra vai finanšu starpnieks pārbaudītu projektu juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, kas atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes.

“Investīcija Nr. 3.2. Kino industrijas attīstība (projekts “Cinecittà”)”.

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot Itālijas kino un audiovizuālās nozares konkurētspēju. Investīcija ietver studiju atjaunošanu un jaunu studiju būvniecību, ražošanas darbību uzlabošanu. Tas var ietvert, bet neaprobežojas ar jauno tehnoloģiju izmantošanu, audiovizuālā mantojuma saglabāšanu un digitalizāciju eksperimentālajā kinematogrāfijas centrā, kā arī profesionālo profilu un prasmju stiprināšanu nozarē, izmantojot apmācības pasākumus, ko veic Cinecittà un eksperimentālais kinematogrāfijas centrs.

Investīcija 4.3: Caput Mundi Next Generation EU tūrisma lieliskiem pasākumiem.

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot tūrisma lielo pasākumu pieredzi un tūrisma ilgtspēju, atjaunojot pieminekļus, radot tūrisma un kultūras alternatīvas attiecībā uz apdzīvotām teritorijām, digitalizējot kultūras un tūrisma pakalpojumus un uzlabojot zaļās zonas. Investīcija ietver programmas “Caput Mundi” pieņemšanu un īstenošanu, kas ietver kultūras un vēstures vērtību atjaunošanu, zaļo zonu un vēsturisko objektu renovāciju un digitālo pakalpojumu izveidi tūrismam.

C.4.  Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M1C3–9bis

Investīcija 4.1. Digitālais tūrisma centrs

Mērķa

Tūrisma operatoru reģistrācija digitālajā tūrisma centrā un piekļuve Centra sniegtajiem pakalpojumiem

NEPIEMĒRO

Skaits

20 000

35 000

4. CET.

2025

Centrā reģistrē vismaz 35000 tūrisma operatoru (kas var ietvert, bet ne tikai, viesnīcu, tūrisma operatoru un uzņēmumus, kā noteikts ATECO kodos 55.00.00; 56.00.00; 79.00.00 un citas nozares struktūras).

Digitālajā tūrisma centrā reģistrētiem tūrisma operatoriem ir pieejami šādi pakalpojumi:

·Sakaru pakalpojumi tūrisma operatoriem, lai piedāvātu savu piedāvājumu;

·Datu analīzes rīkus un prognozējošus modeļus, lai atbalstītu uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu;

·Apmācība kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai;

·Pakalpojumi tūrisma MVU inovācijas atbalstam.

M1C3–12

Investīcija 2.1. — Mazas vēsturiskās pilsētas pievilcīgums

Atskaites punkts

Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu pašvaldībām mazo vēsturisko pilsētu pievilcības nodrošināšanai stāšanās spēkā

Dekrēta noteikums par to, ka stājas spēkā Kultūras ministrijas dekrēts par resursu piešķiršanu pašvaldībām mazo vēsturisko pilsētu pievilcības nodrošināšanai

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Kultūras ministrijas dekrēts piešķir resursus pašvaldībām mazo vēsturisko pilsētu pievilcības nodrošināšanai.

Mazās vēsturiskās pilsētas pievilcības veicināšanai iesaistītās pašvaldības ir 250 pašvaldības/ciemeļi, kas ir nosūtījuši Kultūras ministrijai intervences programmas.

Kritēriji 250 ciematu atlasei (Inv. 2.1.) ir kopīgi ar MiC, reģioniem, ANCI un iekšējām teritorijām, kas: sākotnēji tās nosaka teritoriālās teritorijas, uz kurām var pretendēt (Inv2.1) dažādu programmu papildināmības dēļ. Pēc tam ciematus atlasa, pamatojoties uz a) teritoriālajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem kritērijiem (statistikas rādītājiem), b) projekta spēju ietekmēt tūrisma pievilcību un palielināt līdzdalību kultūras dzīvē. Vērā ņemtie statistikas rādītāji ir šādi: demogrāfiskais lielums (pašvaldības ar pop. & 5000 inhab.) un tendences; tūristu plūsmas, muzeju apmeklētāji; tūrisma piedāvājuma konsekvenci (viesnīcas un citas viesnīcas, B&B, istabas un īres naktsmītnes); pašvaldības demogrāfiskās tendences; to, cik lielā mērā iedzīvotāji piedalās kultūras dzīvē; kultūras, radošo un tūrisma uzņēmumu (peļņas un bezpeļņas) un saistīto darbinieku konsekvenci.

Piešķirot līgumus projektiem, kas atlasīti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā, iekļauj šādu informāciju:

atbilstības kritēriji, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

b) apņemšanās, ka investīciju ieguldījums klimata jomā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku veido vismaz 25 % no ANM atbalstīto investīciju kopējām izmaksām.

saistības ziņot par pasākuma īstenošanu shēmas darbības vidusposmā un shēmas beigās.

M1C3–13

Investīcija 2.2. — Lauku arhitektūras un ainavas aizsardzība un uzlabošana

Atskaites punkts

Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu lauku arhitektūras un ainavas aizsardzībai un uzlabošanai stāšanās spēkā

Noteikums dekrētā par to, ka stājas spēkā Kultūras ministrijas (MIC) dekrēts par resursu piešķiršanu lauku arhitektūras un ainavas aizsardzībai un uzlabošanai

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Kultūras ministrijas dekrēts piešķir resursus lauku arhitektūras un ainavas aizsardzībai un uzlabošanai.

Lauku arhitektūras un ainavas aizsardzībai un uzlabošanai (2.2. punkts) atgūstamo aktīvu atlase dod priekšroku ieguldījumu spējai radīt ietekmi uz ainavas vērtību saglabāšanas mērķiem. Prioritāti piešķir:

— aktīviem, kas atrodas teritorijās ar augstu ainavas vērtību (aktīviem, kas atrodas teritorijās, kurās ir ainavas intereses vai nozīmīgas sabiedrības intereses (DLgs 42/2004 124.–139. pants), ainavām, uz kurām attiecas UNESCO atzīšana, FAO GIAHS;

— aktīviem, kas jau ir pieejami publiskai lietošanai vai ko īpašnieks piekrīt, ka tiem var piekļūt, tostarp vietējās un integrālajās shēmās un tīklos;

— “platību projektiem”, kas izklāstīti apkopotos priekšmetos un kas spēj efektīvāk nodrošināt ainavas atjaunošanas mērķu sasniegšanu;

projekti, kas atrodas teritorijās, kuras uzlabo integrāciju un sinerģiju ar citiem PNRR kandidātiem, un citi teritoriāli plāni/projekti, ko atbalsta plānošanas valsts (Kultūras ministrija).

Lai noteiktu lauku arhitektūras veidus, uz kuriem attiecas intervence, atsauce var būt MiBAC 2005. gada 6. oktobra Dekrēts (īstenojot 2003. gada 24. decembra Likumu Nr.378 — Lauku arhitektūras aizsardzība un uzlabošana). Sākotnēji kritēriji var attiekties uz: aktīvu saglabāšanas stāvoklis, izmantošanas līmenis, šo aktīvu nozīme teritoriālajā un pilsētu kontekstā.

Līgumu slēgšanas tiesības projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, piešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

M1C3–14

Investīcija 2.3. — Programmas vietu, parku un vēsturisko dārzu identitātes uzlabošanai

Atskaites punkts

Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu stāšanās spēkā: projektiem, kuru mērķis ir uzlabot vietu, parku un vēsturisko dārzu identitāti

Noteikums dekrētā par Kultūras ministrijas dekrēta stāšanos spēkā attiecībā uz resursu piešķiršanu vietu, parku un vēsturisko dārzu identitātes uzlabošanas projektiem

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Kultūras ministrijas dekrēts piešķir resursus atbildīgajām pārvaldes iestādēm par vietu, parku un vēsturisko dārzu identitātes uzlabošanas projektiem.

Vēsturiskie parki un dārzi (Inv. 2.3.) intervences objekts ir tikai aizsargātas kultūras vērtības, attiecībā uz kurām ir deklarēta mākslinieciska vai vēsturiska interese. Viņi var piederēt gan Valsts Kultūras ministrijai (MiC), gan nevalstiskiem aktīviem. Atlasi veic, pamatojoties uz kritērijiem, ko nosaka tehniski zinātniska koordinācijas grupa, kuras sastāvā ir MiC, universitātes, ANCI, nozaru asociāciju pārstāvji.

Līgumu slēgšanas tiesības projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, piešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

M1C3–15

Investīcija Nr. 2.4. kulta vietu seismiskā drošība, FEC mantojuma atjaunošana un mākslas darbu patversmes

Atskaites punkts

Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu seismiskajai drošībai kulta vietā un FEC (Fondo Edifici di Culto) kultūras mantojuma atjaunošanai stāšanās spēkā

Dekrēta noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā Kultūras ministrijas dekrēts par resursu piešķiršanu seismiskajai drošībai kulta vietā un FEC (Fondo Edifici di Culto) mantojuma atjaunošanai

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Kultūras ministrijas dekrēts nosaka īstenotāju struktūru, kā arī to ēku atbilstību un finansēšanu, kurās tiek veikti intervences pasākumi un tipoloģija.

(INV 2.4) Seismiskie profilakses un drošības pasākumi kulta vietās attiecas uz teritorijām, ko skārušas vairākas zemestrīces Itālijas reģionos, sākot no 2009. gada (Abruco, Lacio, Marke un Umbrijā).

FEC (Fondo Edifici di Culto) intervences tiek izvēlētas, pamatojoties uz FEC (Fondo Edifici di Culto) mantojuma aktīvu saglabāšanas stāvokli.

Līgumu slēgšanas tiesības projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, piešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

M1C3–16

Ieguldījumi — 2.1. Mazo vēsturisko pilsētu pievilcīgums

Atskaites punkts

Dekrēta(-u) pieņemšana, kurā uzskaitīti uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu mazās vēsturiskās pilsētās

Dekrēta(-u) pieņemšana, kurā uzskaitīti atbalstītie uzņēmumi

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2025

Dekrēta(-u) pieņemšana, kurā(-os) uzskaitīti vismaz 1800 uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu mazās vēsturiskajās pilsētās.

M1C3–16bis

Ieguldījumi — 2.1. Mazo vēsturisko pilsētu pievilcīgums

Mērķa

Iejaukšanās mazo vēsturisko pilsētu kultūras atjaunošanā

NEPIEMĒRO

Skaits

0

3 250

2. CET.

2026

Būvdarbu pabeigšanas sertifikātus vai pakalpojumu vai piegāžu piegādes sertifikātus izdod par vismaz 3250 intervencēm, no kurām 400 — saskaņā ar A līniju.

M1C3–17

Investīcijas — 2.2. Lauku arhitektūras un ainavas aizsardzība un uzlabošana

Mērķa

Intervences lauku arhitektūras un ainavas aizsardzībai un uzlabošanai

NEPIEMĒRO

Skaits

0

3 900

2. CET.

2026

Izsniedz sertifikātus par darbu pabeigšanu attiecībā uz intervencēm vismaz uz 3900 aktīviem.

M1C3–18

Investīcija 2.3. Programmas vietu, parku un vēsturisko dārzu identitātes uzlabošanai

Mērķa

Pārveidoto parku un vēsturisko dārzu skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

0

100

4. CET.

2025

Izsniedz sertifikātus par darbu pabeigšanu, lai pārkvalificētu vismaz 100 parkus un vēsturiskos dārzus.

M1C3–19

Ieguldījums — 2.4. kulta vietu seismiskā drošība, FEC (Fondo Edifici di Culto) mantojuma atjaunošana un mākslas darbu patversmes (Recovery Art)

Mērķa

Pasākumi seismiskajai drošībai kulta vietās, FEC (Fondo Edifici di Culto) mantojuma atjaunošana un mākslas darbu patversmes

NEPIEMĒRO

Skaits

0

700

2. CET.

2026

Sertifikātus par darbu pabeigšanu izdod par vismaz 700 intervences pasākumiem, no kuriem vismaz 3 patversmes mākslas darbiem.

M1C3–20

Investīcija Nr. 3.2. Kino industrijas attīstība (projekts “Cinecittà”)

Atskaites punkts

Līgumu parakstīšana starp īstenotāju struktūru Cinecittà SPA un uzņēmumiem par deviņu studiju būvniecību

Līgumu parakstīšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2023

Līgumu parakstīšana starp izpildītāju organizāciju, Cinecittà SPA un sabiedrībām par deviņu studiju būvniecību.

Šī intervence ietver jaunu studiju būvniecību, esošo studiju atjaunošanu, investīcijas jaunās digitālajās tehnoloģijās, sistēmās un pakalpojumos, kuru mērķis ir stiprināt “Cinecittà S.p.A” pārvaldītās kinostudijas “Cinecittà”.

Līgumā starp īstenotājstruktūru “Cinecittà S.p.A” un uzņēmumiem ietver atbalstīto aktīvu/darbību un/vai uzņēmumu atlases/attiecināmības kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

Apņemšanās/mērķrādītājs ieguldīt 20 % aktīvos/darbībās un/vai uzņēmumos, kas atbilst digitālās izsekojamības atlases kritērijiem, un 70 % — ar atlases kritērijiem klimata apsekošanai.

M1C3–21

Investīcija Nr. 3.2. Kino industrijas attīstība (projekts “Cinecittà”)

Mērķa

Uzbūvēto vai renovēto studiju skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

0

9

2. CET.

2026

Sertifikātus par darbu pabeigšanu izsniedz vismaz 9 studiju būvniecībai vai renovācijai.

Preču piegāde, pakalpojumu sniegšana un darbi Eksperimentālās kinematogrāfijas centram šādās līnijās: I) virtuālā tiešraides komplekta izveide; II) e-mācību platforma kinematogrāfijai; III) mācīšanās un mācīšanas darbību digitalizācija; IV) audiovizuālā mantojuma digitalizācija un saglabāšana.

M1C3–22

Ieguldījums 4.2. Fonds tūrisma uzņēmuma konkurētspējai

Atskaites punkts

Ieguldījumu politika attiecībā uz:

Eiropas Investīciju bankas tematiskais fonds;

Ieguldījumu politikas pieņemšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Ieguldījumu politikā nosaka vismaz: atbalstīto darbību veids, darbības joma un darbības, paredzētie atbalsta saņēmēji, finanšu saņēmēju atbilstības kritēriji un to atlase atklātā konkursā; un noteikumi par iespējamo atmaksājamo līdzekļu atkārtotu ieguldīšanu tiem pašiem politikas mērķiem.

Ieguldījumu politikā paredz, ka 50 % no fonda ir paredzēti energoefektivitātes pasākumiem.

Ieguldījumu politika ietver atlases kritērijus, lai nodrošinātu saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

M1C3–23

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Atskaites punkts

Ieguldījumu politika Valsts tūrisma fondam,

Ieguldījumu politikas pieņemšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Fonds ir paredzēts Itālijas nekustamā īpašuma iegādei, pārstrukturēšanai un pārkvalificēšanai, lai atbalstītu tūrisma attīstību krīzes visvairāk skartajos apgabalos vai nomaļos apgabalos (piekrastes apgabalos, mazās salās, īpaši nomaļos reģionos un lauku un kalnu apvidos).

Ieguldījumu politika ietver atlases kritērijus, lai nodrošinātu saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

M1C3–24

Investīcija 4.2. Fonds tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Atskaites punkts

Ieguldījumu politika attiecībā uz: MVU garantiju fonds,

Ieguldījumu politikas pieņemšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Ieguldījumu politikā paredz, ka 50 % no fonda ir paredzēti energoefektivitātes pasākumiem.

Ieguldījumu politika ietver atlases kritērijus, lai nodrošinātu saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

M1C3–25

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Atskaites punkts

Fondo Rotativo ieguldījumu politika

Ieguldījumu politikas pieņemšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Ieguldījumu politikā paredz, ka 50 % no fonda ir paredzēti energoefektivitātes pasākumiem.

Ieguldījumu politika ietver atlases kritērijus, lai nodrošinātu saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

M1C3–26

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Atskaites punkts

Īstenošanas dekrēta stāšanās spēkā attiecībā uz nodokļa atlaidi izmitināšanas vietu atjaunošanai.

Likuma noteikums, kas norāda uz budžeta likuma stāšanos spēkā, kas ļauj veikt nodokļu atlaides, un noteikums saistītajos īstenošanas aktos, kas norāda uz to stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Atsauces tiesību akti nodokļu atlaides piešķiršanai ir 2014. gada 31. maija Likums Nr. 83, ar ko tika ieviesta nodokļu atlaides atzīšana tūristu mītņu pārveidošanas intervencēm.

Atbalstīto aktīvu/darbību un labuma guvēju atlases/atbilstības kritēriji attiecībā uz atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), kuros prasīts izmantot vismaz izslēgšanas sarakstu un atbalstīto aktīvu/darbību un saņēmēju atbilstību attiecīgajiem ES un valsts vides acquis un nodrošināt atbilstību.

M1C3–27

Ieguldījums — 4.3. Caput Mundi-Next Generation EU tūrisma lieliskiem pasākumiem

Mērķa

To kultūras un tūrisma objektu skaits, kuru pārkvalificēšana sasniedza vidēji 50 % no Stato Avanzamento Lavori (SAL) (pirmā partija)

NEPIEMĒRO

Skaits

0

100

4. CET.

2024

Mērķis tiek sasniegts, ja 100 kultūras un tūrisma objektu vidējais pārkvalifikācijas progress sasniedz 50 % no valsts Avanzamento Lavori (SAL) norādītā virzības līmeņa.

M1C3–28

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Mērķa

To uzņēmumu skaits, kuriem piešķirta dotācija un/vai nodokļu kredīts infrastruktūrai un/vai pakalpojumiem

NEPIEMĒRO

Skaits

0

2 700

4. CET.

2025

Dekrēts(-i), ar ko piešķir nodokļu kredītu un/vai dotāciju vismaz 2700 uzņēmumiem, kuri ir ieguldījuši infrastruktūrā un/vai pakalpojumos, par ko liecina maksājuma pieprasījuma pieņemšana.

M1C3–29

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Mērķa

No Eiropas Investīciju bankas tematiskajiem fondiem atbalstāmo tūrisma projektu skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

0

70

2. CET.

2026

Izraudzītie finanšu starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par vismaz 70 tūrisma projektu atbalstu, izmantojot EIB tematiskos fondus.

M1C3–30

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma konkurētspējai

uzņēmumi

Mērķa

Eiropas Investīciju bankas tematiskie fondi:

Fonda kopējā izmaksa EUR 350000000 apmērā

NEPIEMĒRO

Skaits

0

350 000 000

4. CET.

2022

Izmaksa atbilst ieguldījumu politikai, kas noteikta atskaites punktā.

M1C3–31

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Mērķa

Valsts tūrisma fonds:

Kopumā 150 000 000 EUR izmaksa fondam pašu kapitāla atbalstam

NEPIEMĒRO

Skaits

0

150 000 000

4. CET.

2022

Izmaksa atbilst ieguldījumu politikai, kas noteikta atskaites punktā.

M1C3–32

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Mērķa

No MVU garantiju fonda atbalstāmo uzņēmumu skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

0

1 000

4. CET.

2025

Noslēguma vēstuli, ar ko piešķir garantiju, izsniedz par labu vismaz 1000 uzņēmumiem.

M1C3–33

Investīcija 4.2. Fonds tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Mērķa

Fondo Rotativo:
Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi

NEPIEMĒRO

Skaits

0

300

4. CET.

2025

Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti, lai ar Fondo Rotativo starpniecību atbalstītu vismaz 300 uzņēmumus.

M1C3–35

Investīcijas — 4.3. Caput Mundi-Next Generation EU tūrisma lieliskiem pasākumiem

Atskaites punkts

Katra nolīguma parakstīšana par sešiem projektiem starp Tūrisma ministriju un saņēmējiem/īstenošanas struktūrām

Programmas nolīguma starp Tūrisma ministriju, Romas galvaspilsētas pašvaldību un citiem iesaistītajiem dalībniekiem publicēšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Nolīgumus paraksta par sešiem projektiem:  
1) romiešu kultūras mantojums ES nākamajai paaudzei; 2) no Paganas Romas līdz Kristiānai Romai — Jubilee ceļš; 3) #Lacittàcondivisa; 4) #Mitingodiverde; 5) romi 4.0; 6) #Amanotesa

Saņēmēju/īstenošanas struktūru sarakstā iekļauj: Romas galvaspilsēta; Romas kultūras, vides un ainavu mantojuma arheoloģiskā superintendence (MIC); Colosseum arheoloģiskais parks; Antikas arheoloģiskais parks; Romas diocēze; Tūrisma ministrija; Lacio reģions.

Pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus atlases un piešķiršanas kritērijus un projektu specifiku nosaka kopā ar saistītajiem resursiem.

Līgumu slēgšanas tiesības projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, piešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

M1C3–36

Investīcijas — 4.3. Caput Mundi-Next Generation EU tūrisma lieliskiem pasākumiem

Mērķa

Intervences pasākumu skaits kultūras un tūrisma objektos

NEPIEMĒRO

Skaits

0

200

2. CET.

2026

Sertifikātus par būvdarbu vai pakalpojumu pabeigšanu izdod par vismaz 200 intervencēm, kas uzskaitītas Caput Mundi programmā.

   

D. 2. MISIJAS 1. KOMPONENTS: Aprites ekonomika, lauksaimniecības pārtika un zaļā pārkārtošanās 

Šis Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponents aptver investīcijas un reformas atkritumu apsaimniekošanā, aprites ekonomikā, atbalstu lauksaimniecības un pārtikas vērtības ķēdēm un zaļo pārkārtošanos. Šīs reformas un investīcijas papildina reformas, kuru mērķis ir palielināt konkurenci atkritumu apsaimniekošanā un vietējos sabiedriskos pakalpojumos “uzņēmējdarbības vides” reformas komponentā un uzlabot ūdens patēriņu lauksaimniecībā. Šis komponents ir atbilde uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem koncentrēt investīcijas zaļās pārkārtošanās procesā, tostarp aprites ekonomikā.  

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz [...] atkritumu un ūdens apsaimniekošanu” (2020. gada KVAI Nr. 3) un “ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrēt uz [...] un infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā arī reģionālās atšķirības” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). 

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). 

 

D.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Aprites ekonomika

Reforma Nr. 1.1 — Valsts stratēģija pārejai uz aprites ekonomiku 

Šī reforma ietver plašas valsts stratēģijas pieņemšanu attiecībā uz aprites ekonomiku, kas aptver jaunu digitālo atkritumu izsekojamības sistēmu, nodokļu stimulus reciklēšanas darbību un otrreizējo izejvielu izmantošanas atbalstam, vides nodokļu pārskatīšanu, tiesības uz atkalizmantošanu un remontu, paplašinātas ražotāja atbildības un konsorciju sistēmas reformu, atbalstu esošajiem regulatīvajiem instrumentiem (piemēram, tiesību aktiem par atkritumu izbeigšanos un minimālajiem vides kritērijiem saskaņā ar zaļo publisko iepirkumu) un atbalstu rūpnieciskās simbiozes projektam. Paplašinātas ražotāja atbildības un konsorciju sistēmas reformā pievēršas arī nepieciešamībai efektīvāk izmantot vidisko ieguldījumu, lai nodrošinātu pārredzamu un nediskriminējošu kritēriju piemērošanu. Tiek izveidota īpaša uzraudzības struktūra, kuras uzdevums ir uzraudzīt konsorciju sistēmu darbību un efektivitāti Ekoloģiskās pārkārtošanās ministrijas (MITE) vadībā. Pasākums attiecas uz visiem konsorcijiem (ne tikai CONAI iepakošanas sistēmu). 

Reforma. Tehniskais atbalsts vietējām pašvaldībām 

Šī reforma ietver valdības tehnisko atbalstu vietējām iestādēm ES un valsts vides regulējuma īstenošanai, atkritumu apsaimniekošanas plānu un projektu izstrādei un konkursa procedūrām. Atbalsts konkursa procedūrām nodrošina, ka koncesijas atkritumu apsaimniekošanas jomā tiek piešķirtas pārredzamā un nediskriminējošā veidā, palielinot konkurenci veicinošus procesus, lai sasniegtu labākus standartus sabiedrisko pakalpojumu jomā. Tāpēc šī reforma atbalsta uzņēmējdarbības vides reformas komponentā ierosināto atkritumu apsaimniekošanas reformu īstenošanu. Tehniskais atbalsts attiecas arī uz zaļo publisko iepirkumu. 



Investīcija 2.1. — Loģistikas plāns lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarei 

Šīs investīcijas mērķis ir veicināt emisiju samazināšanu transporta un loģistikas posmos lauksaimniecības pārtikas nozarē, veicinot nozares digitalizāciju un atjaunīgās enerģijas izmantošanu. Šis pasākums ietver atbalsta piešķiršanu materiālajiem un nemateriālajiem ieguldījumiem.

Investīcija 2.2. — Lauksaimniecības un saules parks 

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt lauksaimniecības nozares ilgtspēju un konkurētspēju. Šis pasākums ietver atbalsta piešķiršanu investīcijām lauksaimniecības, lopkopības un agrorūpniecības nozares struktūrās, lai uzstādītu saules enerģijas paneļus, kā arī papildu intervencēm. 

Investīcija 2.3. — Inovācija un mehanizācija lauksaimniecības un pārtikas nozarē 

Šīs investīcijas mērķis ir veicināt inovāciju lauksaimniecības un pārtikas nozarē. Šis pasākums ietver atbalsta piešķiršanu ieguldījumiem materiālos un nemateriālos aktīvos.

Investīcija 3.3. — Kultūra un informētība par vides jautājumiem un problēmām 

Šis šīs investīcijas mērķis ir digitālā satura projektēšana un ražošana, lai palielinātu informētību par vides un klimata problēmām. Investīcija ietver tiešsaistes platformas izveidi bez abonementa, lai izveidotu izglītības un atpūtas materiālu repozitoriju par tematiem, kas saistīti ar vidi.

D.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks 

Kārtas numurs 

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) 

Atskaites punkts/mērķrādītājs 

Nosaukums 

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem) 

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem) 

Orientējošs pabeigšanas termiņš 

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju 

Mēra vienība 

Pamatscenārijs 

Mērķis 

Ceturkšņa laikā 

Gadu 

M2C1–1 

Reforma Nr. 1.1 — Valsts stratēģija pārejai uz aprites ekonomiku 

Atskaites punkts 

Stājas spēkā Ministrijas dekrēts par valsts stratēģijas pārejai uz aprites ekonomiku pieņemšanu 

Ministrijas dekrēta noteikums par stāšanos spēkā 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

2. CET. 

2022 

Ministrijas dekrētā par valsts aprites ekonomikas stratēģijas pieņemšanu ietver vismaz šādus pasākumus: 

·jauna digitāla atkritumu izsekojamības sistēma, kas, no vienas puses, atbalsta otrreizējā izejvielu tirgus attīstību (nodrošinot skaidru otrreizējo izejvielu piegādes sistēmu), no otras puses, kontroles iestādēm atkritumu nelikumīgas apsaimniekošanas novēršanā un apkarošanā. 

·nodokļu atvieglojumi, lai atbalstītu reciklēšanas darbības un otrreizējo izejvielu izmantošanu; 

·pārskatīt vides nodokļu sistēmu atkritumiem, lai pārstrādi padarītu ērtāku nekā atkritumu apglabāšanu poligonos un sadedzināšanu visā valsts teritorijā; 

·tiesības uz atkalizmantošanu un remontu; 

·paplašinātas ražotāja atbildības un konsorciju sistēmas reforma, lai atbalstītu ES mērķu sasniegšanu, MITE vadībā izveidojot īpašu uzraudzības struktūru ar mērķi uzraudzīt konsorciju sistēmu darbību un efektivitāti; 

·atbalsts esošajiem regulatīvajiem instrumentiem: Tiesību aktu par atkritumiem izbeigšana (valsts un reģionālā līmenī), minimālie vides kritēriji (CAM) saskaņā ar zaļo publisko iepirkumu. EOW un CAM izstrādē/atjaunināšanā īpaši pievēršas būvniecībai, tekstilrūpniecībai, plastmasai, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA). 

·atbalsts rūpnieciskās simbiozes projektam, izmantojot regulatīvus un finanšu instrumentus.) 

M2C1–2 

Reforma. Tehniskais atbalsts vietējām pašvaldībām 

Atskaites punkts 

Vienošanās apstiprināšana par rīcības plāna “Veicināt spēju veidošanas spējas” izstrādi, lai atbalstītu vietējās publiskās iestādes 

Apstiprinātās vienošanās publicēšana ministrijas tīmekļa vietnē 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

2. CET. 

2022 

Tiek apstiprināta vienošanās par to, kā izstrādāt rīcības plānu attiecībā uz spēju veidošanu, lai palīdzētu vietējām publiskajām iestādēm konkursa procedūrās īstenot likumā (Likumdošanas dekrēts Nr. 50/2016 par publisko iepirkumu) noteikto minimālo vides kritēriju (CAM) saskaņā ar zaļo publisko iepirkumu (GPP) un sākt atbalsta darbību. 

Tehnisko atbalstu vietējām pašvaldībām (reģioniem, provincēm un pašvaldībām) nodrošina valdība (Ekoloģiskās pārkārtošanās ministrija, Ekonomikas attīstības ministrija u. c.), izmantojot vietējos uzņēmumus. Tehniskais atbalsts attiecas uz: 

·tehniskā palīdzība ES un valstu vides regulējuma īstenošanai; 

·atbalsts atkritumu apsaimniekošanas plānu un projektu izstrādei; 

·atbalsts konkursa procedūrām, arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka koncesijas atkritumu apsaimniekošanas jomā tiek piešķirtas pārredzamā un nediskriminējošā veidā, palielinot konkurenci veicinošus procesus, lai panāktu labākus standartus sabiedrisko pakalpojumu jomā. 

 

Ekoloģiskās pārkārtošanās ministrija izstrādā īpašu rīcības plānu spēju veidošanai, lai atbalstītu vietējās publiskās iestādes un profesionālos publiskos iepircējus publiskā iepirkuma (ZPI) konkursa procedūrās, kas noteiktas likumā (Leģislatīvais dekrēts Nr. 50/2016 par publisko iepirkumu). 

M2C1–3 

Investīcija 2.1: Loģistikas plāns lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarei 

Atskaites punkts 

Galīgā sarindojuma publicēšana saskaņā ar loģistikas stimulu shēmu 

Publicēšana ministrijas tīmekļa vietnē vai jebkurā citā atbalsta kanālā 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

4. CET. 

2022 

Apstiprinājuma dekrētā nosaka galīgo sarindojumu. 

Loģistikas stimulu shēma ietver: 

atbilstības kritēriji, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. 

b) apņemšanās, ka investīciju ieguldījums klimata jomā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku veido vismaz 32 % no ANM atbalstīto investīciju kopējām izmaksām. 

C) apņemšanās, ka investīcijas digitālais ieguldījums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VII pielikumā izklāstīto metodiku veido vismaz 27 % no ANM atbalstīto investīciju kopējām izmaksām. 

d) apņemšanās ziņot par pasākuma īstenošanu shēmas darbības vidusposmā un shēmas beigās. 

M2C1–4 

Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks 

Mērķa 

Līdzekļu piešķiršana saņēmējiem % no kopējiem finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam 

NEPIEMĒRO 

Procentuālais daudzums 

0 

30 

4. CET. 

2022 

To saņēmējprojektu identifikācija, kuru kopējā vērtība ir vismaz 30 % no kopējiem ieguldījumiem piešķirtajiem finanšu resursiem. Ieguldījumu īsteno, izmantojot divas dažādas procedūras, kas jau pastāv, un refinansē. Šīs procedūras paredz aizdevumu izmaksu uzņēmumiem, kas atbilst prasībām un iesniedz pieteikumu. 

M2C1–5 

Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks 

Mērķa 

Līdzekļu piešķiršana saņēmējiem % no kopējiem finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam 

NEPIEMĒRO 

Procentuālais daudzums 

19 

32 

4. CET. 

2023 

Nosaka saņēmējus projektus, kuru kopējā vērtība ir vismaz 32 % no kopējiem ieguldījumiem piešķirtajiem finanšu resursiem. Piešķiršanas procedūra paredz dotāciju vai citu stimulu izmaksu uzņēmumiem, kas atbilst prasībām un iesniedz pieteikumu. 

M2C1–6 

Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks 

Mērķa 

Līdzekļu piešķiršana saņēmējiem % no kopējiem finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam 

NEPIEMĒRO 

Procentuālais daudzums 

32 

63.5 

2. CET. 

2024 

To atbalsta projektu identifikācija, kuru kopējā vērtība ir vismaz 63,5 % no kopējiem ieguldījumiem piešķirtajiem finanšu resursiem. Piešķiršanas procedūrā paredz dotāciju vai citu stimulu izmaksu uzņēmumiem, kas atbilst prasībām un iesniedz pieteikumu. 

M2C1–6bis 

Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks 

Mērķa 

Līdzekļu piešķiršana saņēmējiem % no kopējiem finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam 

NEPIEMĒRO 

Procentuālais daudzums 

63.5 

100 

4. CET. 

2024 

To saņēmējprojektu identifikācija, kuru kopējā vērtība ir vismaz 100 % no papildu finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam. Piešķiršanas procedūra paredz dotāciju vai citu stimulu izmaksu uzņēmumiem, kas atbilst prasībām un iesniedz pieteikumu 

M2C1–7 

Investīcija 2.3.: Inovācija un mehanizācija lauksaimniecības un pārtikas nozarē 

Mērķa 

Publicē galīgos sarindojumus ar galasaņēmēju identifikāciju. 

NEPIEMĒRO 

Skaits 

0 

10 000

4. CET. 

2024 

Vismaz 10000 galasaņēmēju noteikšana investīcijām inovācijā aprites ekonomikā un bioekonomikā.

Ieguldījumos ņem vērā vismaz vienu no šādiem aspektiem: 

— “vairāk” aizstāšana 

piesārņojoši apvidus transportlīdzekļi 

— Precīzās lauksaimniecības un lauksaimniecības tehnikas ieviešana 4.0 

— Novecojušu olīvu spiestuvju nomaiņa 

Lai izpildītu “Do-N” prasības 

Būtiska kaitējuma princips, apvidus transportlīdzekļi ir bezemisiju vai darbināmi tikai ar biometānu, kas atbilst Direktīvā 2018/2001 (RED II direktīva) noteiktajiem kritērijiem. 

Biodegvielas un biometāna gāzes un biodegvielas ražotājiem ir jāiesniedz sertifikāti (ilgtspējas apliecinājums), ko izdevuši neatkarīgi vērtētāji, kā paredzēts Direktīvā 2018/2001. 

Operators iegādājas izcelsmes apliecinājuma sertifikātus, kas atbilst paredzamajam degvielas izmantojumam. 

M2C1–8 

Investīcija 2.3.: Inovācija un mehanizācija lauksaimniecības un pārtikas nozarē 

Mērķa 

Atbalsts ieguldījumiem inovācijā aprites ekonomikā un bioekonomikā 

NEPIEMĒRO 

Skaits 

0 

10 000

2. CET. 

2026 

Pabeigšanas apliecinājumi vai “pastāvīgas izpildes sertifikāts” (“Attestazione di regolare esecuzione”), kas izdoti vismaz 10000 inovācijas projektiem aprites ekonomikā un bioekonomikā, kuriem piešķirts finansiāls atbalsts.

Atbalstītie ieguldījumi ir šādi: 

Piesārņojošāku apvidus transportlīdzekļu aizstāšana

Precīzās lauksaimniecības ieviešana

- Novecojušāku olīvu spiestuvju nomaiņa

Lai ievērotu principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”, apvidus transportlīdzekļi ir bezemisiju vai darbināmi tikai ar biometānu, kas atbilst Direktīvā 2018/2001 (RED II direktīva) noteiktajiem kritērijiem. 

Biodegvielas un biometāna gāzes un biodegvielas ražotājiem ir jāiesniedz sertifikāti (ilgtspējas apliecinājums), ko izdevuši neatkarīgi vērtētāji, kā paredzēts Direktīvā 2018/2001. Operators iegādājas izcelsmes apliecinājuma sertifikātus, kas atbilst paredzamajam degvielas izmantojumam. 

M2C1–9 

Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks 

Mērķa 

Elektroenerģijas ražošana no agroelektroenerģijas 

NEPIEMĒRO 

kW 

0 

1 550 000

2. CET. 

2026 

Uzstādīšanas sertifikāti, kas izdoti par uzstādīto saules enerģijas ražošanas jaudu vismaz 1550000 kW apmērā.

M2C1–11 

Investīcija 3.3.: Kultūra un informētība par vides jautājumiem un problēmām 

Atskaites punkts 

Tīmekļa platformas izveide un līgumi ar autoriem 

Paziņojums par līguma parakstīšanu ar satura producentiem 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

2. CET. 

2022 

Tīmekļa platformas publiska atklāšana un galīgo nolīgumu parakstīšana ar “satura ražotājiem”. Projektu mērķis ir izstrādāt vismaz 180 raidierakstus, skolām paredzētas videonodarbības un videomateriālus, kas sagatavoti un pieejami tīmekļa platformā par vidisko pārkārtošanos. 

M2C1–12 

Investīcija 3.3.: Kultūra un informētība par vides jautājumiem un problēmām 

Mērķa 

Aplādes par vidisko pārkārtošanos 

NEPIEMĒRO 

Skaits 

0 

180 

2. CET. 

2025 

Tīmekļa platformā ir publicēti vismaz 180 raidieraksti. 

D.3.    Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 1.2 — Atkritumu apsaimniekošanas valsts programma 

Šī reforma ietver plašas atkritumu apsaimniekošanas valsts programmas pieņemšanu, kuras mērķis ir panākt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju visaugstākajā līmenī, pielāgot integrētai atkritumu apsaimniekošanai nepieciešamo iekārtu tīklu, samazināt galīgo apglabāšanu kā galīgo un atlikušo risinājumu, izveidot uzraudzības sistēmas, novērst jaunu pārkāpuma procedūru uzsākšanu pret Itāliju, novērst zemu atkritumu savākšanu, atturēt no atkritumu apglabāšanas poligonos un nodrošināt papildināmību ar reģionālajām atkritumu apsaimniekošanas programmām, dot iespēju sasniegt Eiropas un valstu atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu mērķus un cīnīties pret atkritumu nelikumīgu izgāšanu un sadedzināšanu atklātā gaisā.

Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija un aprites ekonomikas “pamatprojekti” 

Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot atkritumu apsaimniekošanu un atbalstīt aprites ekonomiku. Investīcija ietver tādu projektu finansēšanu, kuru mērķis ir būvēt jaunas apstrādes/reciklēšanas iekārtas vai modernizēt esošās, kā arī atbalstīt un digitalizēt dažādu atkritumu plūsmu dalītu savākšanu. 

 

Investīcija 2.1. — Loģistikas plāns lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarei 

Šīs investīcijas mērķis ir veicināt emisiju samazināšanu transporta un loģistikas posmos lauksaimniecības pārtikas nozarē, veicinot nozares digitalizāciju un atjaunīgās enerģijas izmantošanu. Šis pasākums ietver atbalsta piešķiršanu materiālajiem un nemateriālajiem ieguldījumiem.

Investīcija 3.1. “Zaļās salas”

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt zaļo pārkārtošanos 19 savstarpēji nesavienotās mazajās salās Itālijā. Šīs investīcijas paredz finansēt un īstenot projektus enerģētikas (kas cita starpā var ietvert atjaunojamos energoresursus, tīklu vai energoefektivitāti), ūdens (kas var ietvert atsāļošanu, bet neaprobežojas ar to), transporta (kas var ietvert, bet neaprobežojas ar veloceliņiem, bezemisiju autobusiem vai laivām) un atkritumu (kas var ietvert, bet neaprobežojas ar atkritumu šķirošanu) 19 savstarpēji nesavienotajās mazajās salās.

Investīcija 3.2. “Zaļās kopienas”

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt zaļo pārkārtošanos lauku un kalnu teritorijās (tā sauktajās “zaļajās kopienās”). Šo ieguldījumu veido “zaļo kopienu” projektu atbalstīšana.

 

Investīcija Nr. 3.4 — Fondo Rotativo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē 

Šis pasākums ietver publiskas investīcijas mehānismā Fondo Rotativo Contratti di Filiera (FCF), lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Itālijas lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē. Mehānisms darbojas, piešķirot dotācijas un subsidētus aizdevumus tieši ar ISMEA (Istituto di Servizi per il Mercato Agricolo Alimentare) starpniecību.

Mehānismu pārvalda ISMEA kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādas produktu līnijas: 

·Atbalstīt uzņēmumus, uzņēmumu grupas vai lauksaimniecības produktu ražotāju apvienības, kā arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē, uzlabojot ražošanas procesus, iekļaujot šādu darbību kombināciju: 

oUzlabot ražošanas procesu vidisko ilgtspēju, investējot materiālos un nemateriālos aktīvos, lai būtiski palielinātu mērķorientēto ražošanas procesu enerģijas, ūdens un resursu patēriņa efektivitāti; 

oInvestīcijas zināšanās, apmācībā, pētniecībā un inovācijā, tehnoloģiju nodošanas un attīstības projektos, kas var arī atbalstīt attiecību reorganizāciju starp dažādiem piegādes ķēdes dalībniekiem, lai uzlabotu ražošanas procesu ilgtspēju;

oInvestīcijas uzņēmumu digitalizācijā, tostarp e-komercijā un jaunajās tehnoloģijās; 

oFotoelementu un saules enerģijas paneļu uzstādīšana 

Pasākuma mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, pārtikas izšķērdēšanu un pesticīdu un antimikrobiālo līdzekļu izmantošanu, uzlabot energoefektivitāti un palielināt atjaunīgās enerģijas ražošanu un izmantošanu.  

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, ministrija un ISMEA paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu: 

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par ieguldījumiem Mehānismā pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu. 

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver: 

a.Finanšu produkta(-u) un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts. 

b.Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi. 

c.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Ieguldījumu politika jo īpaši izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 21 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 22 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 23 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 24 .

d.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. 

3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visus atmaksājumus saskaņā ar Mehānisma ieguldījumu politiku. 

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp: 

a.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām. 

b.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošina krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību. 

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar ISMEA revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, klimata un digitālo mērķrādītāju prasībām saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu un ANM regulas VII pielikumu; un iii) ka ir ievērota prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un finansēšanas nolīgumu nosacījumi.

 

5.Prasības attiecībā uz investīcijām klimata jomā, ko veic īstenošanas partneris: vismaz 1848000000.00 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu.  25

Investīcija Nr. 4 — Lauksaimniecības parka mehānisms

Šis pasākums ietver publiskus ieguldījumus dotāciju shēmā, proti, Lauksaimniecības parka mehānismā, lai stimulētu privātos ieguldījumus un uzlabotu piekļuvi finansējumam Itālijas agrorūpniecības nozarē. Shēma darbojas, piešķirot dotācijas tieši privātajam sektoram.

Shēmu pārvalda Gestore Servizi Energetici S.p.A. (GSE) kā īstenošanas partneris. Shēma nodrošina dotāciju, kas sedz daļu no projektu izmaksām. Shēma atbalsta investīcijas lauksaimniecības, lopkopības un agrorūpniecības nozares struktūrās, lai uzstādītu saules enerģijas paneļus, kā arī papildu intervences. Projektu priekšlikumu novērtēšanā pozitīvi tiks ņemta vērā dalība tīklā “rete del lavoro agricolo di qualità”. 

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, Itālija un GSE paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu: 

1.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par shēmas piešķiršanu pieņem ieguldījumu komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu. 



2.Saistītās dotāciju politikas galvenās prasības, kas ietver: 

a.Apraksts par piešķirtajām dotācijām un atbalsttiesīgajiem galīgajiem saņēmējiem.

b.Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem. 

c.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Jo īpaši dotāciju politikā no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 26 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 27 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 28 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 29 .

d.Prasību, ka shēmas galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. 

3.Īstenošanas nolīguma aptvertā summa, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no shēmas, tostarp pēc 2026. gada, izmantot tiem pašiem politikas mērķiem. 

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp: 

1.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām dotācijām. 

2.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

3.Pienākums pārbaudīt katras darbības atbilstību saskaņā ar īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms dotācijas piešķiršanas darbībai. 



4.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar GSE revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība, ka shēmas galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma dotāciju nolīgumu nosacījumi.

5.Prasības attiecībā uz investīcijām klimata jomā, ko veic īstenošanas partneris: vismaz 633000000  EUR no ANM investīcijām shēmā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu 30 . 

D.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs 

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) 

Atskaites punkts/mērķrādītājs 

Nosaukums 

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem) 

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem) 

Orientējošs pabeigšanas termiņš 

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju 

Mēra vienība 

Pamatscenārijs 

Mērķis 

Ceturkšņa laikā 

Gadu 

M2C1–13 

Reforma Nr. 1.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts programma 

Atskaites punkts 

Stājas spēkā ministrijas dekrēts par atkritumu apsaimniekošanas valsts programmu 

Likuma norma, kas norāda uz stāšanos spēkā 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

2. CET. 

2022

Ministrijas dekrētā par Atkritumu apsaimniekošanas valsts programmu ir noteikti vismaz šādi mērķi: 

sasniegt visaugstāko līmeni attiecībā uz atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju, sasniedzot vismaz Likumdošanas dekrēta 152/06 181. pantā noteiktos mērķus un ņemot vērā arī ražotāja paplašinātas atbildības shēmas; 

I.pielāgot integrētai atkritumu apsaimniekošanai nepieciešamo iekārtu tīklu, lai attīstītu aprites ekonomiku, nodrošinot vajadzīgās spējas, lai sasniegtu a) apakšpunktā noteiktos mērķus, un līdz ar to samazinot galīgo apglabāšanu kā galīgo un atlikušo iespēju, saskaņā ar tuvuma principu un ņemot vērā novēršanas mērķus, kas noteikti valsts atkritumu rašanās novēršanas plānošanā, kas paredzēta Likumdošanas dekrēta 152/06 180. pantā; 

II.izveidot pienācīgu programmas īstenošanas uzraudzību, lai varētu pastāvīgi pārbaudīt atbilstību tās mērķiem un, iespējams, pieņemt koriģējošus instrumentus plānoto darbību sasniegšanai; 

III.novērst jaunu pārkāpuma procedūru uzsākšanu pret Itālijas Republiku par to, ka tā nav īstenojusi Eiropas noteikumus par atkritumu cikla plānošanu; 

IV.novērst zemu atkritumu savākšanu un atturēt no atkritumu apglabāšanas poligonos (sk. arī Valsts stratēģiju par aprites ekonomiku); 

V.reģionālā atkritumu apsaimniekošanas iekārta papildina valsts atkritumu apsaimniekošanas programmu; 

VI.novērst atkritumu apsaimniekošanas nepilnības un reģionālās atšķirības attiecībā uz iekārtu jaudu un kvalitātes standartiem, kas pastāv starp dažādiem reģioniem un valsts teritorijas apgabaliem, lai atgūtu kavēšanos; 

VII.sasniegt pašreizējos un jaunos mērķus, kas noteikti Eiropas un valstu tiesību aktos; 

VIII.lai novērstu atkritumu nelikumīgu izgāšanu un sadedzināšanu brīvā dabā (piemēram, Terra dei Fuochi apgabalā), veicot pasākumus, tostarp ieviešot jaunu atkritumu izsekojamības sistēmu, ir jāizstrādā atbalstīta globālā monitoringa sistēma nelikumīgas izgāšanas novēršanai, izmantojot satelītus, dronu un mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijas. 

M2C1–14 

Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija; 

Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti 

Atskaites punkts 

Ministrijas dekrēta stāšanās spēkā. 

Ministrijas dekrēta pieņemšana par pašvaldību ierosināto projektu atlases kritēriju apstiprināšanu. 

Publikācija Gazzetta Ufficiale 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

CET. 

2021 

Stājas spēkā Ministrijas dekrēts par pašvaldību ierosināto projektu atlases kritēriju apstiprināšanu. 

Ministrijas dekrētā ir noteikts, ka projektus atlasa no šādiem kritērijiem: 

·Saskaņotība ar ES un valstu tiesību aktiem un Eiropas rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, 

·Pārstrādes mērķu sagaidāmā uzlabošanās 

·Saskanība ar reģionālajiem un valsts plānošanas instrumentiem, 

·Ieguldījums ES pārkāpumu risināšanā, sinerģija ar citu nozaru plānošanu (piemēram, PNIEC) un/vai citiem plāna komponentiem, inovatīvas tehnoloģijas, kuru pamatā ir pilna mēroga pieredze, 

·Priekšlikuma tehniskā kvalitāte. 

·Saskaņotība un papildināmība ar kohēzijas politikas programmām un līdzīgiem projektiem, ko finansē no citiem ES un valstu instrumentiem 

Intervences neietver investīcijas atkritumu poligonos, apglabāšanas iekārtās, mehāniskās bioloģiskās apstrādes/mehāniskās apstrādes iekārtās vai sadedzināšanas iekārtās saskaņā ar principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”. 

M2C1–15 

Reforma Nr. 1.2 

Atkritumu apsaimniekošanas valsts programma 

 

Mērķa 

Neregulāro poligonu skaita samazināšana (T1)

NEPIEMĒRO 

Skaits 

33 

11 

2. CET. 

2024 

Pārkāpuma procedūrā NIF 2003/2077 iekļauto nelikumīgo poligonu skaita samazināšana no 33 uz 11 (t. i., vismaz 66 %). 

M2C1–15bis 

Reforma Nr. 1.2 

Atkritumu apsaimniekošanas valsts programma: 

Mērķa 

Neregulāro poligonu skaita samazināšana (T2) 

NEPIEMĒRO 

Skaits

34 

14 

4. CET. 

2023 

Pārkāpumu procedūrā 2011/2215 iekļauto nelikumīgo poligonu skaita samazināšana no 34 uz 14 (t. i., par vismaz 60 %). 

M2C1–15ter 

Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija 

Mērķa 

Reģionālo atšķirību samazināšana dalītās savākšanas jomā 

NEPIEMĒRO 

Procentpunkti 

22.8 

20 

4. CET. 

2023 

Starpība starp valsts vidējo rādītāju un reģionu ar sliktākajiem rādītājiem dalītās savākšanas rādītājā ir samazināta līdz 20 procentpunktiem. 

M2C1–15 quater 

Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija 

Atskaites punkts 

Bioatkritumu dalītas savākšanas pienākuma stāšanās spēkā 

Likuma norma, kas norāda uz stāšanos spēkā 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

4. CET. 

2023 

Bioatkritumu dalītas savākšanas pienākums sāk darboties līdz 2023. gada 31. decembrim saskaņā ar ES aprites ekonomikas rīcības plānu. 

M2C1–16 

Reforma Nr. 1.2

Atkritumu apsaimniekošanas valsts programma 

Mērķa 

Neregulāri atkritumu poligoni 

NEPIEMĒRO 

Skaits 

11 

0 

2. CET. 

2026 

Pārkāpuma procedūrā 2003/2077 iekļauto nelikumīgo poligonu skaita samazināšana no 11 uz 0. 

M2C1–16bis 

Reforma Nr. 1.2

Atkritumu apsaimniekošanas valsts programma 

Mērķa 

Neregulāri atkritumu poligoni 

NEPIEMĒRO 

Skaits 

14 

9 

2. CET. 

2024 

Pārkāpumu procedūrā 2011/2215 iekļauto nelikumīgo poligonu skaita samazināšana no 14 līdz 9 (t. i., vismaz 75 %) 

M2C1–16ter 

 

Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija 

Mērķa 

Dalītās savākšanas rādītāju reģionālās atšķirības 

NEPIEMĒRO 

Procentpunkti 

28,4 

20 

4. CET. 

2024 

Atkritumu dalītas savākšanas atšķirība starp triju labāko reģionu (Veneto, Trentīno, Sardegnas) vidējo rādītāju un sliktāko reģionu vidējo rādītāju (Basilicata, Kalabrijas un Sicīlijas reģions), kas norādīti ISPRA 2020. gada ziņojumā, ir samazināta līdz 20 procentpunktiem. 

Lai mērķrādītājs tiktu apmierinoši sasniegts, salīdzinājumā ar 2020. gada ISPRA ziņojumā norādītajiem trīs reģioniem ar labākajiem rādītājiem (Veneto, Trentīno, Sardegna) atkritumu dalītas savākšanas ziņā ir jāpalielina arī vidējais rādītājs valstī un vidējais rādītājs no trim reģioniem ar labākajiem darbības rādītājiem. 

M2C1–16quater 

Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija un aprites ekonomikas “pamatiniciatīvas” projekti 

 

Mērķa 

 Pabeigtie projekti 

NEPIEMĒRO 

 Skaits 

0 

584 

2. CET. 

2026 

Sertifikāti par darbu pabeigšanu vai piegādes sertifikāti vismaz 584 projektiem, no kuriem vismaz 90 attiecas uz atkritumu apsaimniekošanas iekārtu projektiem.

M2C1–10 

Investīcija 2.1: Loģistikas plāns lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarei 

Mērķa 

 Materiālas un nemateriālas investīcijas lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē. 

NEPIEMĒRO 

Skaits 

0 

72 

2. CET. 

2026 

Pabeigšanas sertifikāti vai “pastāvīgas izpildes sertifikāts” (“Attestazione di regolare esecuzione”) attiecībā uz vismaz 72 materiālajiem un nemateriālajiem ieguldījumiem lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē. 

M2C1–18 

Investīcija Nr. 3.1: Zaļās salas 

Atskaites punkts 

Direktora dekrēta stāšanās spēkā 

Dekrēta noteikums, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

CET. 

2022 

Ar direktora dekrētu apstiprina to projektu sarindojumu, kas saistīti ar publiskā paziņojuma rezultātiem. Atlases procedūrā ietilpst: 

atbilstības kritēriji, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. 

b) apņemšanās, ka investīciju ieguldījums klimata jomā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku veido vismaz 37 % no ANM atbalstīto investīciju kopējām izmaksām. 

saistības ziņot par pasākuma īstenošanu shēmas darbības vidusposmā un shēmas beigās. 

Iespējamās intervences jomas ir šādas: 

·agromežsaimniecības mantojuma integrēta un sertificēta apsaimniekošana (“arī apmainoties ar kredītiem, kas iegūti, uztverot oglekļa dioksīdu, bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā un koksnes piegādes ķēdes sertificēšanā”); 

·integrēta un sertificēta ūdens resursu apsaimniekošana; 

·enerģijas ražošana no vietējiem atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, mikrohidroelektrostacijām, biomasas, biogāzes, vēja, koģenerācijas un biometāna; 

·ilgtspējīga tūrisma attīstība (“var uzlabot vietējos produktus”); 

·moderna kalna ēku fonda un infrastruktūras būvniecība un ilgtspējīga apsaimniekošana; 

·energoefektivitāte un inteliģenta iekārtu un tīklu integrācija; 

·ražošanas darbību ilgtspējīga attīstība (nulles atkritumu ražošana); 

·mobilitātes pakalpojumu integrācija; 

·izstrādāt ilgtspējīgu saimniecības modeli (“kas ir arī energoneatkarīgs, ražojot un izmantojot atjaunojamo energoresursu enerģiju elektroenerģijas, siltumenerģijas un transporta nozarē”). 

Biometāns atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti 29.–31. pantā, un noteikumiem par biodegvielām, kas iegūtas no pārtikas un barības, kā noteikts Atjaunojamo energoresursu direktīvas (ES) 2018/2001 (REDII) 26. pantā, un saistītajiem īstenošanas un deleģētajiem aktiem, lai pasākums atbilstu principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” un attiecīgajām Regulas (ES) 2021/241 VI pielikuma 8. zemsvītras piezīmes prasībām. 

M2C1–19 

Investīcija Nr. 3.1: Zaļās salas 

Mērķa 

Integrēto projektu īstenošana mazās salās 

NEPIEMĒRO 

Mazo salu skaits 

0 

19 

2. CET. 

2026 

Sertifikāti par tādu integrēto projektu darbu pabeigšanu 19 mazās salās, kas ietver vismaz trīs dažādus intervences veidus no turpmāk uzskaitītajām atbalsttiesīgajām intervencēm. 

Intervences, par kurām var pretendēt uz finansējumu, ir šādas: 

·energoefektivitātes intervences; 

·kolektīvās mobilitātes pakalpojumu un uzlādes infrastruktūras izveide un/vai modernizācija; autobusi un laivas, ko darbina ar elektrību; patversmes sabiedriskā transporta pakalpojumiem; automobiļu koplietošana, velosipēdu koplietošana, motorolleru koplietošana; 

·veloceliņu būvniecība un/vai pielāgošana, aizsargjoslu būvniecība; 

·dalīta savākšana ar savākšanas sistēmu uzlabošanu; 

·ekoloģisko salu ar saistīto atkalizmantošanas centru būvniecība/modernizācija; 

·atsāļošanas sistēmas; 

·atjaunojamo energoresursu iekārtas elektroenerģijai, kas var ietvert (bet ne tikai) fotoelementu, atkrastes vēja vai jūras atjaunojamo enerģiju (piemēram, viļņu vai plūdmaiņu enerģija); 

·energoefektivitātes pasākumi, kuru mērķis ir samazināt elektroenerģijas pieprasījumu; 

·iejaukšanās elektrotīklā un saistītajā infrastruktūrā, kas var ietvert (bet ne tikai) uzkrāšanas ierīces, elektroenerģijas sistēmas integrāciju salas ūdensapgādes sistēmā, viedtīklus, inovatīvas energopārvaldības vai monitoringa sistēmas. 

M2C1–20 

“Investīcija Nr. 3.2. Zaļās kopienas 

Atskaites punkts 

(Visu) publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana zaļo kopienu atlasei 

Paziņojums par (visu) publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu zaļo kopienu atlasei 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

CET. 

2022 

Paziņojums par dotāciju piešķiršanas procedūru, kurā būtu jāiekļauj atbilstības kritēriji, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. 

M2C1–21 

“Investīcija Nr. 3.2. Zaļās kopienas 

Mērķa

Zaļajās kopienās pabeigtie projekti

NEPIEMĒRO 

Projektu skaits

0 

410

2. CET.

2026

Vismaz 410 projektu pabeigšana zaļajās kopienās, ko apliecina šādi sertifikāti: 

·apliecinājums par darbu regulāru pabeigšanu vai 

·atbilstības/pienācīgas izpildes validācijas sertifikāts piegāžu iepirkumam un pakalpojumu iepirkumam vai sniegšanai.

Projekti ir šādās jomās:

·agromežsaimniecības mantojuma integrēta un sertificēta apsaimniekošana;

·integrēta un sertificēta ūdens resursu apsaimniekošana; 

·enerģijas ražošana no vietējiem atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, mikrohidroelektrostacijām, biomasas, biogāzes, vēja, koģenerācijas un biometāna; 

·ilgtspējīga tūrisma attīstība;

·moderna kalna ēku fonda un infrastruktūras būvniecība un ilgtspējīga apsaimniekošana; 

·energoefektivitāte un inteliģenta iekārtu un tīklu integrācija; 

·ražošanas darbību ilgtspējīga attīstība (nulles atkritumu ražošana); 

·mobilitātes pakalpojumu integrācija;

·ilgtspējīga saimniecības modeļa izstrāde.

M2C1–22 

Investīcija 3.4: Fondo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē 

Atskaites punkts 

Īstenošanas nolīgums 

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

2. CET. 

2024 

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā. 

M2C1–23 

Investīcija 3.4: Fondo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē 

Atskaites punkts 

Resursi, kas pārvietoti uz ISMEA, un grozījumi īstenošanas nolīgumā 

Nodošanas sertifikāts un īstenošanas nolīguma grozīšana 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

4. CET. 

2025 

Itālija pārvieto papildu EUR 2000000000.00 uz ISMEA mehānisma vajadzībām.

Grozījums attiecībā uz īstenošanas nolīguma kopējo finansējumu un pārvaldības maksu. 

M2C1–24 

Investīcija 3.4: Fondo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē 

Mērķa 

Juridiski nolīgumi ar galīgajiem saņēmējiem 

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

0 

100 

2. CET. 

2026 

ISMEA ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). ISMEA sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāsta šā finansējuma procentuālo daļu, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot VI pielikumā izklāstīto metodiku. 

M2C1–25 

Investīcija 3.4: Fondo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē 

Atskaites punkts 

Ministrija ir pārskaitījusi kopējo resursu summu 

Nodošanas sertifikāts 

 NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

4. CET. 

2024 

Itālija pārvieto EUR 1960000000.00 uz ISMEA mehānisma vajadzībām.

M2C1–26 

Ieguldījums Nr. 4: Lauksaimniecības un saules parka mehānisms 

Atskaites punkts 

Īstenošanas nolīgums 

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā 

 NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET. 

2025 

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.

M2C1–27 

Ieguldījums Nr. 4: Lauksaimniecības un saules parka mehānisms 

Atskaites punkts 

Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi un ieguldījumu pabeigšana 

Parakstītie juridiskie nolīgumi un nodošanas apliecība 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

2. CET. 

2026 

GSE ir noslēgusi juridiskus dotāciju nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % no ANM investīcijām (ņemot vērā pārvaldības maksas).

Vismaz 633000000 no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.

Itālija pārvieto EUR 789000000 uz GSE mehānisma vajadzībām. 

 

E. 2. MISIJAS 2. KOMPONENTS: Enerģētikas pārkārtošana un ilgtspējīga mobilitāte

Šis Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponents aptver investīcijas un reformas enerģētikas pārkārtošanā. Tas ietver reformas, kuru mērķis ir atvieglot atļauju piešķiršanu projektiem, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem. Komponents ietver investīcijas atjaunīgo energoresursu piegādes ķēdē, ūdeņraža enerģijā, biometāna iekārtās un viedtīklos. Šīs reformas un investīcijas papildina reformas, kuru mērķis ir palielināt konkurenci elektroenerģijas tirgū “uzņēmējdarbības vides” reformas komponentā.

Šis komponents aptver arī investīcijas un reformas ilgtspējīgā mobilitātē. Tas ietver reformas, kuru mērķis ir atvieglot atļauju piešķiršanu ilgtspējīgas mobilitātes projektiem. Komponents ietver investīcijas veloceliņu un metro/tramvaju/autobusu ātrā tranzīta infrastruktūras izbūvei un bezemisiju autobusu, ritošā sastāva, ugunsdzēsības un lidostas transportlīdzekļu iegādei. Šīs reformas un investīcijas papildina reformas, kuru mērķis ir atcelt regulētās elektrouzlādes cenas un palielināt konkurenci uzlādes punktu koncesiju, reģionālo dzelzceļu un vietējā sabiedriskā transporta jomā “uzņēmējdarbības vides” reformas komponentā.

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz [...] tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu [...] ilgtspējīgam sabiedriskajam transportam” (2020. gada KVAI Nr. 3) un “ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku vērst uz [...] un infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā arī reģionālās atšķirības” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Komponents atbalsta Itālijai izdotās pamatnostādnes par nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanu (SWD(2020) 911 final), kurās Itālija tika aicināta veicināt, pārveidot un atjaunot esošās atjaunīgās enerģijas iekārtas, jo īpaši esošās vēja elektrostacijas, un izpētīt inovatīvu atkrastes enerģiju visā Vidusjūras reģionā.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

E.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma Nr. 1 — Atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana atjaunīgo energoresursu stacijām uz sauszemes un atkrastes stacijām un jauns tiesiskais regulējums, lai atbalstītu ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī pašreizējo atbalsta shēmu laika un atbilstības pagarināšana

Šī reforma ietver:

-stājas spēkā vienkāršošanas pasākumi attiecībā uz atjaunojamo energoresursu iekārtām un esošo elektrostaciju energoatjaunināšana un pārveidošana saskaņā ar 2020. gada 17. jūlija Dekrētlikuma Nr. 76 (“Vienkāršošanas dekrēts”) noteikumiem;

-pieņemt dekrētu, kas saskaņots ar reģioniem un citām attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm un kura mērķis ir noteikt kritērijus to teritoriju noteikšanai, kas ir piemērotas un nav piemērotas tādu atjaunojamās enerģijas staciju uzstādīšanai, kuru papildu jauda ir vismaz 73 GW, saskaņā ar PNIEC atjaunināto versiju, lai sasniegtu atjaunojamo energoresursu attīstības mērķus;

-AER atbalsta mehānisma pabeigšana arī attiecībā uz papildu nenobriedušām tehnoloģijām vai tehnoloģijām ar augstām darbības izmaksām un tā dēvētā RES1 mehānisma izsoles perioda pagarināšana, vienlaikus saglabājot konkurētspējīgas piekļuves principu;

-noteikumi investīciju veicināšanai uzglabāšanas sistēmās leģislatīvajā dekrētā, ar ko transponē Direktīvu (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu.

Reforma — Jauni tiesību akti atjaunīgās gāzes ražošanas un patēriņa veicināšanai

Šī reforma paredz pastiprināt atbalstu tīram biometānam, pieņemot tiesību aktus, lai paplašinātu to biometāna projektu tvērumu, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu, un pagarinātu laikposmu dotāciju pieejamībai. Biometāns atbilst Atjaunojamo energoresursu direktīvā (ES) 2018/2001 (REDII) noteiktajiem kritērijiem, lai pasākums atbilstu principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” un attiecīgajām Regulas (ES) 2021/241 VI pielikuma 8. zemsvītras piezīmes prasībām.

Reforma. Administratīvā vienkāršošana un regulatīvo šķēršļu mazināšana ūdeņraža ieviešanai

Šī reforma ietver tāda tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā, kura mērķis ir veicināt ūdeņraža kā atjaunojama enerģijas avota izmantošanu. Šis tiesiskais regulējums ietver:

-Tehniskās drošības noteikumi par ūdeņraža ražošanu, transportēšanu, (tehniskie un regulatīvie kritēriji ūdeņraža ieviešanai dabasgāzes tīklā), uzglabāšanu un izmantošanu;

-Paātrināta atļaujas piešķiršanas procedūra ar vienas pieturas aģentūras procedūru, lai saņemtu atļauju būvēt un ekspluatēt maza mēroga ūdeņraža ražotni (elektrolīzeru iekārtām, kuru jauda ir mazāka par 1–5 MW; uzglabāšanas slieksni nosaka iepriekš minētajos ūdeņraža tehniskās drošības noteikumos).

-Regulējums par ūdeņraža ražotņu dalību tīkla pakalpojumos. Energoregulatoram (ARERA) ir uzdots pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām pieņemt īpašu regulatīvu pasākumu.

-Atjaunīgā ūdeņraža izcelsmes apliecinājumu sistēma, lai patērētājiem dotu cenu signālus.

-Procedūras un/vai kritēriji izvēlēto uzpildes zonu noteikšanai gar automaģistrālēm, lai optimizētu uzpildes staciju atrašanās vietu nolūkā izveidot H2 koridorus kravas automobiļiem, sākot no Ziemeļitālijas reģioniem līdz Po ielejai un loģistikas centriem un galvenajām automaģistrālēm gar pussalu.

-Koordinēt valsts pārvades sistēmas operatora (PSO) 10 gadu attīstības plānu ar citu Eiropas PSO plāniem, kuru mērķis ir izstrādāt kopīgus standartus ūdeņraža transportēšanai, izmantojot esošos gāzes cauruļvadus vai specializētos cauruļvadus.

Reforma. Pasākumi ūdeņraža konkurētspējas veicināšanai

Šī reforma ietver nodokļu pasākumu pieņemšanu, lai stimulētu ūdeņraža ražošanu un/vai izmantošanu saskaņā ar ES noteikumiem par nodokļiem, un AED II direktīvas transponēšanu. Ar šo pasākumu atbalsta ūdeņraža ražošanu, kas pamatojas uz elektrolīzi, kurā tiek izmantoti Direktīvā (ES) 2018/2001 (Atjaunīgo energoresursu direktīvā) definētie atjaunīgie energoresursi vai tīkla elektroenerģija.”.

Reforma — viedākas projektu izvērtēšanas procedūras vietējā sabiedriskā transporta sistēmu nozarē ar stacionārām iekārtām un ātrā masu transporta nozarē

Šī reforma ietver tiesību aktu pieņemšanu, skaidri nosakot atbildību vietējā sabiedriskā transporta projektu apstiprināšanā un maksājumu procedūras vienkāršošanu.

Investīcija 2.1. “Viedtīklu stiprināšana”

Šīs investīcijas mērķis ir elektroenerģijas sadales tīkla infrastruktūras modernizācija un digitalizācija. Investīcija ietver dotāciju piešķiršanu sadales tīklu operatoriem, lai finansētu intervences, kas palielina sadales tīkla mitināšanas jaudu, kā arī mājsaimniecībām pieejamo jaudu enerģijas patēriņa elektrifikācijai.



Investīcija 2.2. — Intervences pasākumi elektrotīkla noturības palielināšanai

Šīs investīcijas mērķis ir padarīt elektrotīklu noturīgu pret ekstremāliem laikapstākļiem, tādējādi samazinot elektroapgādes ilgstošu pārtraukumu iespējamību. Investīcija ietver dotāciju piešķiršanu pārvades un sadales sistēmu operatoriem elektroenerģijas infrastruktūras darbiem.

Investīcija 4.1. Ieguldījumi vidi saudzējošā mobilitātē (valsts cikla ceļa plāns)

Šīs investīcijas mērķis ir izveidot veloceliņus, lai atvieglotu pārvietošanos starp vietām lielpilsētu teritorijās vai pilsētās, kurās atrodas universitātes. Šis ieguldījums ietver vismaz 1 261 km veloceliņu būvniecību lielpilsētu teritorijās un tūrisma veloceliņu būvniecību.

Investīcija 4.3. — Uzlādes infrastruktūras uzstādīšana

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt transporta nozares dekarbonizāciju. Šī investīcija ietver finansējumu ātras publiskās uzlādes infrastruktūras punktu uzstādīšanai brīvceļos un pilsētu teritorijās.

Investīcija — Reģionālā sabiedriskā transporta bezemisiju autobusu autoparka stiprināšana

Investīcijas mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un modernizēt sabiedrisko autobusu parku. Šīs investīcijas ietver bezemisiju autobusu iepirkumu un uzlādes staciju uzstādīšanu.

Investīcija — Valsts ugunsdzēsēju komandas flotes atjaunošana

Investīcijas mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un modernizēt ugunsdzēsēju brigādes floti. Šo ieguldījumu veido vismaz 3800 transportlīdzekļu iepirkums Valsts ugunsdzēsēju brigādei.

Investīcija — Privāto un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka atjaunošanas programma ar elektrotransportlīdzekļiem

Šīs investīcijas mērķis ir samazināt autotransporta radīto siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņojumu pilsētu teritorijās. Šo ieguldījumu veido automašīnu sadalīšanas shēma, saskaņā ar kuru siltumenerģijas transportlīdzeklis tiek atdots un aizstāts ar no jauna iegādāto bezemisiju transportlīdzekli.

Investīcija 5.4. Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā (“GTF”), ko pārvalda CDP riska kapitāls SGR

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt Itālijas ekonomikas izaugsmes potenciālu, stimulējot privātās investīcijas, uzlabojot finansējuma pieejamību jaunuzņēmumiem, kas iesaistīti zaļās pārkārtošanās procesā, un attīstot riska kapitāla tirgu šajā nozarē. Pasākums ietver kapitāla iepludināšanu 250 000 000 EUR apmērā Zaļās pārkārtošanās fondā (“GTF”), ko pārvalda CDP riska kapitāls SGR.

CDP riska kapitāls SGR pieņem ieguldījumu politiku pašu kapitāla izmantošanai. Ieguldījumu politikā iekļauj aprakstu par finanšu produktu(-iem) ar paredzamo atbalsttiesīgo galasaņēmēju veidu, ko paredzēts atbalstīt ar pašu kapitālu, tostarp paredzamo 15 gadu īstenošanas grafiku un pārvaldības maksu ne vairāk kā 13 % apmērā. 31 GTF darbojas, tieši vai netieši sniedzot pašu kapitāla, kvazikapitāla, parāda vai kvaziparāda atbalstu. 32 CDP riska kapitāls SGR pieņem revīzijas un kontroles sistēmu, kas aprakstīta pamatnostādnēs “Linee Guida per le attività di rendicontazione e controllo dei Fondi DTF e GTF” pašu kapitāla izmantošanai. Ieguldījumu politika paredz, ka finanšu produkts(-i), ko atbalsta pašu kapitāls, atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) ievērošanu. Jo īpaši, ja tiek sniegts vispārējs atbalsts darbības uzsākšanai, ieguldījumu politikā neiekļauj uzņēmumus, kas būtiski koncentrējas 33 uz šādām nozarēm: I) enerģijas ražošana, izmantojot fosilo kurināmo, un ar to saistītās darbības 34 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 35 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 36 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 37 un apglabāšana; v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana. Turklāt ieguldījumu politikā jāparedz atbilstība attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā.

E.2.  Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M2C2–6

Reforma Nr. 1 Atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana atjaunīgo energoresursu stacijām uz sauszemes un atkrastes stacijām un jauns tiesiskais regulējums, lai atbalstītu ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī pašreizējo atbalsta shēmu laika un atbilstības pagarināšana

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesiskais regulējums, ar ko vienkāršo atļauju piešķiršanas procedūras sauszemes un atkrastes atjaunīgās enerģijas struktūru izveidei

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2024

Tiesiskais regulējums ietver šādus mērķus:

●stājas spēkā vienkāršošanas pasākumi attiecībā uz atjaunojamo energoresursu iekārtām un esošo elektrostaciju energoatjaunināšana un pārveidošana saskaņā ar 2020. gada 17. jūlija Dekrētlikuma Nr. 76 (“Vienkāršošanas dekrēts”) noteikumiem;

●pieņemt dekrētu, kas saskaņots ar reģioniem un citām attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm un kura mērķis ir noteikt kritērijus to teritoriju noteikšanai, kas ir piemērotas un nav piemērotas tādu atjaunojamās enerģijas staciju uzstādīšanai, kuru papildu jauda ir vismaz 73 GW, saskaņā ar PNIEC atjaunināto versiju, lai sasniegtu atjaunojamo energoresursu attīstības mērķus;

●AER atbalsta mehānisma pabeigšana arī attiecībā uz papildu nenobriedušām tehnoloģijām vai tehnoloģijām ar augstām darbības izmaksām un tā dēvētā RES1 mehānisma izsoles perioda pagarināšana, vienlaikus saglabājot konkurētspējīgas piekļuves principu;

●noteikumi investīciju veicināšanai uzglabāšanas sistēmās leģislatīvajā dekrētā, ar ko transponē Direktīvu (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu.

M2C2–7

Reforma Nr. 2 Jauni tiesību akti atjaunīgās gāzes ražošanas un patēriņa veicināšanai

Atskaites punkts

Stājas spēkā Likumdošanas dekrēts, ar ko veicina atjaunīgās gāzes izmantošanu biometāna izmantošanai transporta, rūpniecības un dzīvojamo ēku sektorā, un īstenošanas dekrēts, kurā izklāstīti nosacījumi un kritēriji attiecībā uz tā izmantošanu un jauno stimulu sistēmu.

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Likumdošanas dekrētā jo īpaši iekļauj:

1-leģislatīvs grozījums vienkāršotam atļauju piešķiršanas procesam un pašreizējā dotāciju mehānisma grozīšana, lai i) paplašinātu attiecināmības perimetru un ii) pagarinātu dotāciju pieejamības periodu un iii) paredzētu atjaunīgo gāzu tarifu mehānismu un izcelsmes apliecinājumu.

2 AED II direktīvas transponēšana ar likumdošanas dekrētu

3-Vispārējo koordināciju nodrošinātu Ministero della Transizione Ecologica (MiTE) ar citu administrāciju atbalstu, kurām ir padomdevējas funkcijas: Lauksaimniecības ministrija (MIPAAF), Ekonomikas un finanšu ministrija (MEF) un Gestore Servizi Energetici.

M2C2–8

Investīcija 2.1. Viedo tīklu stiprināšana

Atskaites punkts

(Visu) publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana tīkla jaudas palielināšanai

Paziņojums par (visu) publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Paziņojums par (visu) publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai palielinātu tīkla jaudu atjaunojamo energoresursu enerģijas sadalei un enerģijas patēriņa elektrifikācijai

M2C2–10

Investīcija 2.1. Viedo tīklu stiprināšana

Atskaites punkts

Viedie tīkli — palielināta tīkla jauda un enerģijas patēriņa elektrifikācija

Uzstādīšanas sertifikāti vai pieņemšanas testa ziņojumi

2. CET.

2026

Uzstādīšanas sertifikāti vai pieņemšanas testa ziņojumi, kas izdoti par intervencēm, kuru rezultātā:

tīkla mitināšanas jaudas palielināšanapar vismaz 4 000 MW, kas apliecināta ar vienu vai vairākiem neatkarīga inženiera ziņojumiem,

—tīkla patēriņam piegādātās maksimālās jaudas palielinājums vairākos piegādes punktos, kas atbilst vismaz 1500000 iedzīvotāju, kā apliecināts ar vienu vai vairākiem neatkarīga inženiera ziņojumiem.

M2C2–12

Investīcija 2.2. Intervences elektrotīkla noturības palielināšanai

Atskaites punkts

Elektroenerģijas sistēmas tīkla noturības palielināšanas projektu piešķiršana

Paziņojums par projektu piešķiršanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Tādu projektu piešķiršana, kuru mērķis ir palielināt elektroenerģijas sistēmas tīkla izturētspēju vismaz 4 000 km garumā, lai samazinātu to enerģijas samazinājumu biežumu un ilgumu, kurus izraisa ekstremāli laikapstākļi.

M2C2–13

Investīcija 2.2. Intervences elektrotīkla noturības palielināšanai

Mērķa

Palielināt elektroenerģijas sistēmas tīkla noturību

NEPIEMĒRO

Skaits

0

4 000

2. CET.

2026

Sertifikāti par darbu pabeigšanu, kas atbilst vismaz 4 000 km elektrotīkla noturības palielinājumam, ko apliecina viens vai vairāki neatkarīga inženiera ziņojumi.

M2C2–14

Investīcija 3.3. Ūdeņraža testēšana autotransportam

Atskaites punkts

(Visu) publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par tādu uzpildes staciju izveidi, kurās izmanto ūdeņradi

Paziņojums par (visu) publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai izveidotu vismaz 40 uzlādes stacijas, kuru pamatā ir ūdeņradis

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2023

Paziņojums par (visu) publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu par vismaz 40 uzlādes staciju izveidi uz ūdeņraža bāzes saskaņā ar Direktīvu 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūru.

M2C2–16

Investīcija Nr. 3.4. Ūdeņraža testēšana dzelzceļa mobilitātes vajadzībām

Atskaites punkts

Resursu piešķiršana ūdeņraža testēšanai dzelzceļa mobilitātes vajadzībām

Paziņojums par resursu piešķiršanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2023

Resursu piešķiršana saskaņā ar procedūrām un kritērijiem, kas noteikti, lai būvētu desmit uz ūdeņraža bāzes darbināmas dzelzceļa uzpildes stacijas sešās dzelzceļa līnijās

M2C2–18

Investīcija 3.5. Ūdeņraža pētniecība un izstrāde

Atskaites punkts

Visu publisko pētniecības un izstrādes līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana pētniecības projektiem ūdeņraža jomā

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ūdeņraža pētniecības un izstrādes jomā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Paziņojums par tādu pētniecības un izstrādes līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuru mērķis ir uzlabot zināšanas par ūdeņraža vektora ieviešanu ražošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas posmā. Līgumos izstrādā vismaz četras pētniecības dimensijas:

zaļā un tīrā ūdeņraža ražošana

inovatīvas tehnoloģijas ūdeņraža uzglabāšanai, transportēšanai un pārveidošanai par atvasinājumiem un e-degvielām

C) Degvielas elementi stacionāriem un kustīgiem lietojumiem

integrētas viedās pārvaldības sistēmas, lai palielinātu uz ūdeņradi balstītas intelektiskās infrastruktūras noturību un uzticamību

Ar šo pasākumu atbalsta ūdeņraža ražošanu, pamatojoties uz elektrolīzi, izmantojot atjaunīgos energoresursus, kā definēts Direktīvā (ES) 2018/2001 (Atjaunojamo energoresursu direktīva), vai tīkla elektroenerģiju, vai ūdeņraža darbības, kas atbilst aprites cikla SEG emisiju aiztaupījuma prasībai 73,4 % apmērā ūdeņradim, kā rezultātā aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 3 t CO2e/tH2 un 70 % sintētiskajām degvielām uz ūdeņraža bāzes attiecībā pret fosilo degvielu komparatoru 94 g CO2e/MJ pēc analoģijas ar Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punktā un V pielikumā izklāstīto pieeju.

M2C2–20

Reforma Nr. 3 “Administratīvā vienkāršošana un regulatīvo šķēršļu mazināšana ūdeņraža ieviešanai”

Atskaites punkts

Vajadzīgo leģislatīvo aktu stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2023

Nepieciešamajos tiesību aktos izklāsta i) drošības noteikumus attiecībā uz ūdeņraža ražošanu, transportēšanu un uzglabāšanu, ii) vienkāršo procedūras mazu būvju izveidei zaļā ūdeņraža ražošanai un iii) pasākumus saistībā ar nosacījumiem, lai būvētu uzlādes stacijas, kuru pamatā ir ūdeņradis.

Šis pasākums atbalsta tikai ūdeņraža darbības, kas atbilst aprites cikla SEG emisiju aiztaupījuma prasībai 73,4 % apmērā ūdeņradim, kā rezultātā rodas 3 tCO2eq/tH2.

M2C2–21

Reforma. Ūdeņraža konkurētspējas veicināšanas pasākumi

Atskaites punkts

Fiskālo stimulu stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

N.A.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Tiesību aktā nosaka fiskālos stimulus, lai atbalstītu zaļā ūdeņraža ražošanu un veicinātu zaļā ūdeņraža patēriņu transporta nozarē.

Šis pasākums atbalsta tikai ūdeņraža darbības, kas atbilst aprites cikla SEG emisiju aiztaupījuma prasībai 73,4 % apmērā ūdeņradim, kā rezultātā rodas 3 tCO2eq/tH2.

M2C2–22

Investīcija 4.1. Ieguldījumi vidi saudzējošā mobilitātē (Valsts cikla ceļa plāns)

Mērķa:

Riteņbraukšanas joslas T1

NEPIEMĒRO

Km

0

200

4. CET.

2023

Vismaz 200 km velojoslu pabeigšana lielpilsētu teritorijās, kā noteikts pasākuma aprakstā, vai pilsētās, kurās uzņem universitātes.

M2C2–23

Investīcija 4.1. Ieguldījumi vidi saudzējošā mobilitātē (Valsts cikla ceļa plāns)

Mērķa

Riteņbraukšanas joslas T2

NEPIEMĒRO

Km

200

1 261

2. CET.

2026

Sertifikātus par darbu pabeigšanu izsniedz par vismaz 1261 km veloceliņu izbūvi lielpilsētu teritorijās un tūrisma veloceliņu izbūvi.

M2C2–27

Investīcija Nr. 4.3. Uzlādes infrastruktūras uzstādīšana

Atskaites punkts

Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana uzlādes infrastruktūras uzstādīšanai M1

Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu uzlādes infrastruktūras uzstādīšanai

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2023

Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu vismaz 4700 uzlādes staciju būvniecībai pilsētu teritorijās (visās pašvaldībās).

Projektā var iekļaut arī izmēģinājuma uzlādes stacijas, kas paredzētas enerģijas uzkrāšanai.

M2C2–28

Investīcija Nr. 4.3. Uzlādes infrastruktūras uzstādīšana

Atskaites punkts

Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana uzlādes infrastruktūras uzstādīšanai

Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana uzlādes infrastruktūras uzstādīšanai

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, lai izbūvētu vismaz 2100 ātras publiskās uzlādes infrastruktūras punktus pa brīvceļiem un vismaz 9900 — pilsētu teritorijās.

M2C2–29

Investīcija Nr. 4.3. Uzlādes infrastruktūras uzstādīšana

Mērķa

Ātrās uzlādes staciju skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

0

10 368

2. CET.

2026

Attīstītāja izsniegtie sertifikāti par pieslēguma izmaksu aprēķinu uzstādīšanu un pieņemšanu ir vismaz 10368 ātras publiskās uzlādes infrastruktūras punktu elektrotransportlīdzekļiem vai nu brīvceļos, vai pilsētu teritorijās.

Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūra ir vismaz 175 kW brīvceļos un 90 kW pilsētu teritorijās.

M2C2–30

Investīcija — Privāto un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka atjaunošanas programma ar elektrotransportlīdzekļiem

Mērķa 

Iegādāto transportlīdzekļu skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

0

30 830

2. CET.

2026

Līgumi par vismaz 30830 bezemisiju transportlīdzekļu iegādi.

Par katru transportlīdzekli iesniedz arī sertifikātu par transportlīdzekļa nodošanu metāllūžņos, kas apliecina termiskā transportlīdzekļa nodošanu metāllūžņos.

Shēmas mērķis ir:

• Personas, kas dzīvo funkcionālās pilsētu teritorijās. Attiecībā uz privātpersonām piemēroti ir tikai M1 kategorijas transportlīdzekļi. Atbilstīgi ir tikai M1 kategorijas transportlīdzekļiem.

• Mikrouzņēmumi, kas definēti Regulas (ES) 2023/955 2. panta 9. punktā un kuru juridiskā adrese ir funkcionālās pilsētu teritorijās. Attiecībā uz mikrouzņēmumiem atbalsttiesīgi ir tikai N1 un N2 kategorijas transportlīdzekļi.

Attiecībā uz privātiem transportlīdzekļiem (M1) stimuls nepārsniedz EUR 11000 par jaunu transportlīdzekli personām, kuru ekonomiskās situācijas rādītājs (ISEE — Indicatore della Situazione Economica Equivalente) ir mazāks vai vienāds ar EUR 30000, un ne vairāk kā EUR 9000 par jaunu transportlīdzekli personām, kuru ISEE ir lielāka par EUR 30000, bet mazāka par vai vienāda ar 40000 EUR. Attiecībā uz komerciālajiem transportlīdzekļiem (N1 un N2) stimuls sedz līdz 30 % no pirkuma cenas, nepārsniedzot EUR 20000 par jaunu transportlīdzekli.

Shēma ir vērsta tikai uz bezemisiju transportlīdzekļu iegādi.

M2C2–33

Investīcija Nr. 4.4.2. Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšanai ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu

Paziņojums par visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parku ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2023

Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu bezemisiju vilcienu iegādei 38 .

M2C2–35

Investīcija 4.4.1.: Reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšana ar bezemisiju autobusiem

Mērķa

Izņemto bezemisiju autobusu skaits T2

NEPIEMĒRO

Skaits

800

3 000

2. CET.

2026

Vismaz 3000 bezemisiju autobusu reģistrācija.

Atbilstīgie autobusi pieder pie M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem saskaņā ar ANO EEK standartiem un ir vai nu elektrisks, vai ūdeņraža degvielas elements.

M2C2–35 ter

Investīcija 4.4.1.: Reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšana ar bezemisiju autobusiem

Mērķa

Uzlādes punktu skaits bezemisiju un mazemisiju autobusiem

Skaits

0

1 000

2. CET.

2026

Uzstādīšanas sertifikāti un pieslēguma līgumi vai līgumi par papildu barošanas avotu, kas izsniegti vismaz 1000 uzlādes punktiem.

M2C2–36

Investīciju 4.4.3: Valsts ugunsdzēsēju komandas atjaunošanas flote

Mērķa

“Tīro” transportlīdzekļu skaits atjaunošanas autoparkam valsts ugunsdzēsības komandai

NEPIEMĒRO

Skaits

0

3 800

4. CET.

2025

Vismaz 3800 “tīro” transportlīdzekļu reģistrācija atjaunošanas autoparkam valsts ugunsdzēsēju komandiera vajadzībām.

Vismaz 3500 transportlīdzekļiem jābūt 100 % elektriskiem, bet pārējiem — ar biodegvielu vai biometānu.

Biodegvielas ražotājiem ir jāiesniedz sertifikāts(-i) (ilgtspējas apliecinājums), ko izdevis(-i) neatkarīgs(-i) vērtētājs(-i) un kas ir daļa no Komisijas atzītām brīvprātīgām shēmām vai valstu shēmām saskaņā ar Direktīvas 2018/2001 30. panta 1. punktu, 30. panta 4. punktu vai 30. panta 6. punktu.

Turklāt līgumā, kas parakstīts ar biometāna piegādātāju, norāda, ka operators iegādājas izcelsmes apliecinājuma sertifikātus par paredzamo degvielas izmantojumu.

Transportlīdzekļiem, ko darbina ar biodegvielu, ir tipa apstiprinājums attiecībā uz B100.

M2C2–37

Reforma. Viedākas projektu novērtēšanas procedūras vietējā sabiedriskā transporta sistēmu nozarē ar stacionārām iekārtām un ātrā masu transporta nozarē

Atskaites punkts

Dekrētlikuma stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz dekrētlikuma stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Dekrētlikums vienkāršo projektu vērtēšanas kritērijus attiecībā uz vietējo sabiedrisko transportu un paātrina izstrādes un atļauju piešķiršanas procesu.

M2C2–38

Ieguldījums 5.1.: Atjaunojamie energoresursi un akumulatori

Atskaites punkts

Ministrijas dekrēta stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz ministrijas dekrēta stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Ministrijas dekrētā norāda pieejamo resursu apjomu, saņēmēju piekļuves prasības, programmu un projektu atbilstības nosacījumus, attiecināmos izdevumus un atbalsta veidu un intensitāti augstas efektivitātes FE paneļu izstrādei un akumulatoru izstrādei.

M2C2–41

Investīcija 5.3.: Elektriskie autobusi

Atskaites punkts

Stājas spēkā ministrijas dekrēts, kurā noteikts pieejamo resursu apjoms intervences mērķa sasniegšanai (autobusu piegādes ķēde)

Ministrijas dekrēta noteikums par stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Ministrijas dekrētā norāda pieejamo resursu apjomu aptuveni 45 rūpniecības pārveides projektu īstenošanai, izmantojot “Attīstības līgumus”.

M2C2–42

Investīcija 5.4.: Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā (GTF)

Atskaites punkts

Finanšu nolīguma parakstīšana

Paziņojums par finanšu nolīguma parakstīšanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Finanšu nolīgumā nosaka netiešās investīcijas RK fondu pārvaldnieku finansēšanā ar ieguldījumiem un uzņēmumiem/jaunizveidotiem uzņēmumiem saskaņā ar zaļās pārkārtošanās mērķiem, lai paplašinātu pētniekiem un jaunuzņēmumiem pieejamo kapitālu, stiprinātu aktīvu RK fondu darbību, attīstītu jaunus un inovatīvus uzņēmumus partnerībā ar uzņēmumiem.

Finanšu nolīgumā iekļauj:

-ieguldījumu politika,

-atbilstības kritēriji,

saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstība Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

E.3.  Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija 1.1. — Agrovoltaisko sistēmu attīstība

Šis pasākums ietver publiskus ieguldījumus dotāciju shēmā, lai stimulētu privātos ieguldījumus un uzlabotu piekļuvi finansējumam Itālijas lauksaimniecības un atjaunīgās enerģijas nozarē. Shēma darbojas, piešķirot dotācijas tieši privātajam sektoram.

Shēmu pārvalda Gestore Servizi Energetici S.p.A. (GSE) kā īstenošanas partneris. Shēma nodrošina dotāciju, kas sedz daļu no projektu izmaksām. Shēma atbalsta tādu agrovoltaisko sistēmu būvniecību, kas ietver fotoelementu iekārtu uzstādīšanu lauksaimniecības zemē kopā ar mērinstrumentiem pamatā esošās lauksaimnieciskās darbības uzraudzībai 39 .

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, Itālija un GSE paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par shēmas piešķiršanu pieņem ieguldījumu komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

Saistītās dotāciju politikas galvenās prasības, kas ietver:

Apraksts par piešķirtajām dotācijām un atbalsttiesīgajiem galīgajiem saņēmējiem.

Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.

Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Jo īpaši dotāciju politikā no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 40 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 41 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 42 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 43 .

Prasību, ka shēmas galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

Īstenošanas nolīguma aptvertā summa, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no shēmas, tostarp pēc 2026. gada, izmantot tiem pašiem politikas mērķiem.

Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

5.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām subsīdijām.

6.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

7.Pienākums pārbaudīt katras darbības atbilstību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms subsīdijas piešķiršanas darbībai.

8.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar GSE revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda:

I) kontroles sistēmas ir efektīvas, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšana;

II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata mērķrādītāju prasības; un

III) ka ir ievērota prasība, ka shēmas galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamo īstenošanas nolīguma dotāciju nolīgumu nosacījumi.

Investīcija 1.2. AER veicināšana energokopienām un atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju kopīgai rīcībai

Šis pasākums ietver publiskas investīcijas dotāciju shēmā, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Itālijā nolūkā atbalstīt jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas uzstādīšanu kolektīvām konfigurācijām un atjaunīgās enerģijas kopienām, kas atrodas pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 50000 iedzīvotāju 44 . Shēma darbojas, piešķirot dotācijas tieši privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības.

Shēmu pārvalda Gestore dei Servizi Energetiche S.p.A. [turpmāk — GSE] kā īstenošanas partneris. Shēma ietver šādu produktu līniju:

·Dotācija, kas sedz ne vairāk kā 40 % no projekta izmaksām atjaunojamo energoresursu un ražošanas iekārtu būvniecībai, iespējams, kopā ar enerģijas uzkrāšanu.

Lai veiktu ieguldījumus shēmā, Itālija un GSE paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par shēmas piešķiršanu pieņem ieguldījumu komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

2.Saistītās dotāciju politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Apraksts par piešķirtajām dotācijām un atbalsttiesīgajiem galīgajiem saņēmējiem.

b.Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Jo īpaši dotāciju politikā no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 45 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 46 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 47 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 48 .

d.Prasību, ka shēmas galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Īstenošanas nolīguma aptvertā summa, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no shēmas, tostarp pēc 2026. gada, izmantot tiem pašiem politikas mērķiem.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

1.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām dotācijām.

2.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

3.Pienākums pārbaudīt katras darbības atbilstību saskaņā ar īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms dotācijas piešķiršanas darbībai.

4.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar GSE revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem; un iii) ka ir ievērota prasība, ka shēmas galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un dotāciju nolīgumu nosacījumi.

Investīcija 1.4. Biometāna attīstība saskaņā ar aprites ekonomikas veicināšanas kritērijiem

Šis pasākums ietver publiskas investīcijas dotāciju shēmā, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Itālijas biometāna ražošanā. Shēma darbojas, piešķirot dotācijas tieši privātajam sektoram 49 .

Shēmu pārvalda Gestore dei Servizi Energetici (GSE) kā īstenošanas partneris. Shēma ietver šādas produktu līnijas:

·Atbalsts jaunu biometāna ražošanas rūpnīcu būvniecībai. Biometāns atbilst Direktīvā 2018/2001 (RED II direktīva) noteiktajiem kritērijiem, lai pasākums atbilstu principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” un attiecīgajām Regulas (ES) 2021/241 VI pielikuma 8. zemsvītras piezīmes prasībām.

·Esošo lauksaimniecības biogāzes iekārtu (tostarp cieto sadzīves atkritumu organisko frakciju — OFUSW) pārveidošana un efektivitātes uzlabošana, lai ražotu biometānu transportam, rūpniecībai un siltumapgādei. Biometāns atbilst Direktīvā 2018/2001 (RED II direktīva) noteiktajiem kritērijiem, lai pasākums atbilstu principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” un attiecīgajām Regulas (ES) 2021/241 VI pielikuma 8. zemsvītras piezīmes prasībām.

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, Itālija un GSE paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par shēmas piešķiršanu pieņem ieguldījumu komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

2.Saistītās dotāciju politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Apraksts par piešķirtajām dotācijām un atbalsttiesīgajiem galīgajiem saņēmējiem.

b.Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Jo īpaši dotāciju politikā no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 50 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 51 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 52 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 53 .

d.Prasību, ka shēmas galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Īstenošanas nolīguma aptvertā summa, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no shēmas, tostarp pēc 2026. gada, izmantot tiem pašiem politikas mērķiem.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

1.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām subsīdijām.

2.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

3.Pienākums pārbaudīt katras darbības atbilstību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms subsīdijas piešķiršanas darbībai.

4.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar GSE revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība, ka shēmas galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamo īstenošanas nolīguma dotāciju nolīgumu nosacījumi.

Investīcija 2.1. “Viedtīklu stiprināšana”

Šīs investīcijas mērķis ir elektroenerģijas sadales tīkla infrastruktūras modernizācija un digitalizācija. Investīcija ietver dotāciju piešķiršanu sadales tīklu operatoriem, lai finansētu intervences, kas palielina sadales tīkla mitināšanas jaudu, kā arī mājsaimniecībām pieejamo jaudu enerģijas patēriņa elektrifikācijai.

Investīcija 2.2. — Intervences pasākumi elektrotīkla noturības palielināšanai

Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot elektrotīkla noturību pret ekstremāliem laikapstākļiem, tādējādi samazinot elektroapgādes ilgstošu pārtraukumu iespējamību. Investīcija ietver dotāciju piešķiršanu pārvades un sadales sistēmu operatoriem elektroenerģijas infrastruktūras darbiem.

Investīcija 3.1. “Ūdeņraža ražošana degradētās teritorijās (Ūdeņraža ielejas)”

Šīs investīcijas mērķis ir izveidot jaunas ūdeņraža ielejas, proti, atjaunīgā ūdeņraža vietējo ražošanu un izmantošanu rūpniecībā, MVU un vietējā transportā. Investīcija ietver dotāciju piešķiršanu ūdeņraža ražošanas projektu īstenošanai pamestās rūpniecības teritorijās.

Investīcija 3.2. Ūdeņraža izmantošana grūti dekarbonizējamā rūpniecībā

Šīs investīcijas ietver atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai rūpniecisko procesu jomā, lai izstrādātu iniciatīvas ūdeņraža izmantošanai rūpniecības nozarēs, kurās metānu izmanto kā siltumenerģijas avotu (cements, papīra rūpnīcas, keramikas, stikla rūpniecība u. c.). Fosilā kurināmā nozare, piemēram, naftas pārstrādes rūpnīcas, nav atbalsttiesīga. Ar šo pasākumu atbalsta ūdeņraža ražošanu, kas pamatojas uz elektrolīzi, kurā tiek izmantoti Direktīvā (ES) 2018/2001 (Atjaunīgo energoresursu direktīvā) definētie atjaunīgie energoresursi vai tīkla elektroenerģija.”. 

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Atveseļošanas un noturības mehānisma principam “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), turpmākajos uzaicinājumos iekļautie atbilstības kritēriji izslēdz darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja darbības rezultātā tiek sasniegtas prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas, bet joprojām ir zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

Investīcija. Ūdeņraža testēšana dzelzceļa mobilitātē un autotransportā

Šīs investīcijas mērķis ir veicināt ūdeņraža izmantošanu uzpildes vajadzībām.

Šī investīcija ietver uz ūdeņradi balstītu dzelzceļa uzpildes staciju būvniecību, kuras būtu vēlams izvietot netālu no vietējām atjaunīgā ūdeņraža ražotnēm un/vai automaģistrāles ūdeņraža uzpildes stacijām, un ūdeņraža uzpildes staciju būvniecību autotransportam.

Investīcija 3.5. Ūdeņraža pētniecība un izstrāde

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt pētniecību un izstrādi visā ūdeņraža vērtības ķēdē. Investīcijas ietver atbalstu ūdeņraža pētniecības un izstrādes projektiem, kas attiecas uz zaļā ūdeņraža ražošanu, ūdeņraža uzglabāšanu, transportēšanu un pārveidi par atvasinājumiem un e-degvielām, kurināmā elementiem un integrētām viedām pārvaldības sistēmām uz ūdeņradi balstītai infrastruktūrai.

Investīcija 4.2. — Ātrās masas transporta sistēmu izstrāde

Pasākuma mērķis ir palielināt ātru masveida transporta sistēmas satiksmi, veicinot modālo pāreju no automobiļu transporta uz sabiedrisko transportu. Šīs investīcijas ietver jaunu ātrgaitas masas transporta sistēmu būvniecību un esošo līniju paplašināšanu, ātro masu transporta sistēmu infrastruktūras modernizāciju un bezemisiju ritošā sastāva iegādi ātrās masas transporta sistēmām.

Investīcija — Reģionālā sabiedriskā transporta bezemisiju autobusu autoparka stiprināšana

Investīcijas mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un modernizēt sabiedrisko autobusu parku. Šīs investīcijas ietver bezemisiju autobusu iepirkumu un uzlādes staciju uzstādīšanu.

Investīcija 4.4.2. — Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu

Investīcijas mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas dzelzceļa transportā un modernizēt dzelzceļa parku. Šī investīcija ietver vismaz 97 bezemisiju pasažieru vilcienu reģistrāciju.

Investīcija — Valsts ugunsdzēsēju komandas flotes atjaunošana

Investīcijas mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un modernizēt ugunsdzēsēju brigādes floti. Šo ieguldījumu veido vismaz 3800 transportlīdzekļu iepirkums Valsts ugunsdzēsēju brigādei.

Investīcija 5.1. Atbalsts ražošanas sistēmai ekoloģiskajai pārejai, neto nulles emisiju tehnoloģijām un stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspējai un noturībai

Šis pasākums sastāv no diviem apakšieguldījumiem.

Apakšieguldījums Nr. 1:

Šo apakšieguldījumu veido publiskas investīcijas mehānismā, neto nulles emisiju tehnoloģijās, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam tādās jomās kā energoefektivitāte, atjaunojamo energoresursu ražošana pašpatēriņam un ražošanas procesa ilgtspējīga pārveide.

Investīcija atbalsta:

I)valsts ražošanas sistēmas ekoloģisko pārkārtošanos dažādos līmeņos, atbalstot investīcijas tādu ierīču un to tiešo un netiešo komponentu ražošanas ķēžu stiprināšanā, kas attiecas uz ekoloģisko pārkārtošanos (piemēram, akumulatoru un enerģijas uzkrāšana, saules un vēja tehnoloģijas, siltumsūkņi un ģeotermālās enerģijas tehnoloģijas, ūdeņraža tehnoloģijas un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas ierīces),

II)ražošanas procesu energoefektivitāte (arī ražojot elektroenerģiju pašpatēriņam no atjaunojamiem energoresursiem, izņemot biomasu),

III)ražošanas procesu ilgtspēja, arī ņemot vērā aprites ekonomiku un resursu efektīvāku izmantošanu.

Investīcija i) ietver šādas produktu līnijas:

—    Pirmais attiecas uz fotoelementu vai vēja enerģijas tehnoloģiju ražošanu un palielina fotoelementu vai vēja enerģijas tehnoloģiju ražošanas jaudu vismaz par 4 GW gadā.

—    Otrais attiecas uz bateriju ražošanu un palielina bateriju ražošanas jaudu vismaz par 28 GW gadā.

Mehānisms darbojas, piešķirot neatmaksājamas dotācijas, subsidētus aizdevumus un procentu subsīdijas tieši privātajam sektoram.

Mehānismu pārvalda Invitalia S.p.A. kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādus finanšu instrumentus:

·Attīstības līgums, ar kuru atbalsta neto nulles emisiju tehnoloģiju projektus, kas pārsniedz 20000000 EUR, piešķirot dotācijas, procentu likmju subsīdijas un subsidētus aizdevumus.

·Rūpnieciskās pārveides fonds, kas atbalsta projektus robežās no EUR 3000000 līdz EUR 20000000, piešķirot dotācijas.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Itālija un Invitalia S.p.A. paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgos lēmumus par ieguldījumiem un Mehānisma piešķiršanu pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un tos apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produktu un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts.

b.Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Ieguldījumu politika jo īpaši izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 54 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 55 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 56 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 57 .

d.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visus atmaksājumus saskaņā ar Mehānisma ieguldījumu politiku.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošina krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar Invitalia S.p.A revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda:

I.ka kontroles sistēmas ir efektīvas, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšana;

II.principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata mērķrādītāju prasības; un

III.ka ir ievērota prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma nosacījumi.

5. Prasības attiecībā uz investīcijām klimata jomā, ko veic īstenošanas partneris: vismaz 460000000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu 58 .

Apakšieguldījums Nr. 2:

Šo apakšinvestīciju veido publiskās investīcijas mehānismā “Stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspēja un noturība”, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam nolūkā stiprināt rūpniecības piegādes ķēdes.

Investīcijas atbalsta projektus, kas saistīti ar galvenajām stratēģiskajām vērtības ķēdēm, piemēram, rūpniecības attīstības programmām un vides aizsardzības attīstības programmām.

Mehānisms darbojas, piešķirot neatmaksājamas dotācijas, subsidētus aizdevumus un procentu subsīdijas tieši privātajam sektoram.

Mehānismu pārvalda Invitalia S.p.A. kā īstenošanas partneris.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Itālija un Invitalia paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgos lēmumus par ieguldījumiem un Mehānisma piešķiršanu pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un tos apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

I)Finanšu produkta(-u) un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts.

II)Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

III)Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Ieguldījumu politika jo īpaši izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 59 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 60 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 61 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 62 .

IV)Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visus atmaksājumus saskaņā ar Mehānisma ieguldījumu politiku.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošina krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar Invitalia ĪAT revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda:

I.ka kontroles sistēmas ir efektīvas, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšana;

II.principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata mērķrādītāju prasības; un

III.ka ir ievērota prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma nosacījumi.

Investīcija — līderības izveide starptautiskajā, rūpnieciskajā un pētniecības un izstrādes jomā ūdeņraža jomā

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt ūdeņraža vērtības ķēdi Itālijā. Šo ieguldījumu veido finansējums: 1) svarīgi projekti visas Eiropas interesēs (IPCEI), kas palielina elektrolīzeru ražošanas jaudu, 2) papildu projekti elektrolīzeru ražošanai, 3) rūpnieciskās investīcijas ūdeņraža vērtības ķēdes atbalstam, tostarp pētniecība, izstrāde un apmācība.

Investīcija — līderības izveide starptautiskajā, rūpnieciskajā un pētniecības un izstrādes jomā elektrisko autobusu jomā

Šī investīcija ietver atbalstu aptuveni 45 projektiem, kas var veicināt autobusu nozares digitālo un zaļo pārkārtošanos uz elektriskajiem un savienotajiem autobusiem. Paredzams, ka šī investīcija atbalstīs arī investīcijas elektrotransportlīdzekļu parka atjaunošanā (neietverot hibrīdautobusus).

Investīcija 5.4. Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā (“GTF”), ko pārvalda CDP riska kapitāls SGR

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt Itālijas ekonomikas izaugsmes potenciālu, stimulējot privātās investīcijas, uzlabojot finansējuma pieejamību jaunuzņēmumiem, kas iesaistīti zaļās pārkārtošanās procesā, un attīstot riska kapitāla tirgu šajā nozarē. Pasākums ietver kapitāla iepludināšanu 250 000 000 EUR apmērā Zaļās pārkārtošanās fondā (“GTF”), ko pārvalda CDP riska kapitāls SGR.

CDP riska kapitāls SGR pieņem ieguldījumu politiku pašu kapitāla izmantošanai. Ieguldījumu politikā iekļauj aprakstu par finanšu produktu(-iem) ar paredzamo atbalsttiesīgo galasaņēmēju veidu, ko paredzēts atbalstīt ar pašu kapitālu, tostarp paredzamo 15 gadu īstenošanas grafiku un pārvaldības maksu ne vairāk kā 13 % apmērā. 63 GTF darbojas, tieši vai netieši sniedzot pašu kapitāla, kvazikapitāla, parāda vai kvaziparāda atbalstu. 64 CDP riska kapitāls SGR pieņem revīzijas un kontroles sistēmu, kas aprakstīta pamatnostādnēs “Linee Guida per le attività di rendicontazione e controllo dei Fondi DTF e GTF” pašu kapitāla izmantošanai. Ieguldījumu politika paredz, ka finanšu produkts(-i), ko atbalsta pašu kapitāls, atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) ievērošanu. Jo īpaši, ja tiek sniegts vispārējs atbalsts darbības uzsākšanai, ieguldījumu politikā neiekļauj uzņēmumus, kas būtiski koncentrējas 65 uz šādām nozarēm: I) enerģijas ražošana, izmantojot fosilo kurināmo, un ar to saistītās darbības 66 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 67 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 68 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 69 un apglabāšana; v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana. Turklāt ieguldījumu politikā jāparedz atbilstība attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā.

 

E.4.  Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji 
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M2C2–5

Investīcija 1.4. Biometāna attīstība saskaņā ar aprites ekonomikas veicināšanas kritērijiem

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums, ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi un ieguldījumu pabeigšana

Īstenošanas nolīguma, parakstīto juridisko nolīgumu un nodošanas apliecības stāšanās spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.

Itālija pārvieto EUR 2236020000 uz GSE par iekārtu.

GSE ir noslēgusi juridiskus dotāciju nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % no ANM investīcijām (ņemot vērā pārvaldības maksas).

M2C2–9

Investīcija 2.1. Viedo tīklu stiprināšana

Mērķa

Viedie tīkli — tīkla jaudas palielināšana atjaunojamo energoresursu sadalei

NEPIEMĒRO

Skaits

0

1 000

4. CET.

2024

Palielināt tīkla jaudu atjaunojamo energoresursu sadalei vismaz par 1 000 MW

M2C2–17

Investīcija 3.4. Ūdeņraža testēšana dzelzceļa mobilitātē un autotransportā

Mērķa

Uzbūvēto ūdeņraža uzpildes staciju skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

0

29

2. CET.

2026

Pabeigšanas sertifikātus izdod par vismaz astoņu ar ūdeņradi darbināmu dzelzceļa uzpildes staciju izbūvi vismaz piecās dzelzceļa līnijās un vismaz 21 ūdeņraža uzpildes staciju autotransportam.

M2C2–19

Investīcija 3.5. Ūdeņraža pētniecība un izstrāde

Mērķa

Ūdeņraža pētniecības un izstrādes projektu skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

0

10

2. CET.

2026

Ziņojumi par pētniecības darbību pabeigšanu, kas izdoti par vismaz 10 pētniecības un attīstības projektiem šādās jomās:

zaļā ūdeņraža ražošana

ūdeņraža uzglabāšana, transportēšana un pārveidošana par atvasinājumiem un e-degvielām

C) Degvielas elementi

intelektiskas uz ūdeņradi balstītas infrastruktūras integrēta vieda pārvaldība

M2C2–24

Investīcija 4.2. Ātrā masu transporta sistēmu attīstība

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par infrastruktūras izveidi ātrajām masu transporta sistēmām

Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

Paziņojums par visu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu infrastruktūras projektu izvēršanai, kā noteikts pasākuma aprakstā.

M2C2–25

Investīcija 4.2. Ātrā masu transporta sistēmu attīstība

Atskaites punkts

Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana bezemisiju ritošā sastāva iegādei un intervences ātrās masas transporta sistēmu infrastruktūras modernizācijai

Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

CET.

2024

Paziņojums par visu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai iegādātos vismaz 85 ritošā sastāva vienības un vismaz 5 intervences ātras masas transporta sistēmu infrastruktūras modernizācijai, kā noteikts pasākuma aprakstā.

M2C2–26

Investīcija 4.2. Ātrā masu transporta sistēmu attīstība

Atskaites punkts

Uzbūvēta vai modernizēta publiskā infrastruktūra ātrai masu transporta attīstībai, iegādātais ritošais sastāvs

Izsniegtie aizpildīšanas vai reģistrācijas sertifikāti

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

-Sertifikāti par darbu pabeigšanu, kas izsniegti par vismaz 186 km sabiedriskā transporta infrastruktūru funkcionālās pilsētu teritorijās.

-Reģistrēt vismaz 311 bezemisiju ritošā sastāva vienības ātram masu transportam funkcionālās pilsētu teritorijās.

-Apliecinājums par pabeigšanu, kas izdots par vismaz 10 ātrās masas transporta infrastruktūras modernizācijas intervencēm, kas var ietvert to digitalizāciju. Šīs intervences ietver metro staciju un metro sliežu ceļu infrastruktūras modernizāciju, signalizācijas sistēmas dzelzceļam vai tramvaju ceļiem un sabiedriskā tranzīta noliktavas.

Investīcija neietver tādu ceļu būvniecību vai modernizāciju, kas pārsniedz intervences darbības jomu, ja vien tie nav infrastruktūras neatņemamas sastāvdaļas, kas ļauj ekspluatēt bezemisiju ritošo sastāvu.

M2C2–31

Investīciju 4.4.3: Valsts ugunsdzēsēju komandas atjaunošanas flote

Atskaites punkts

Visu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par valsts ugunsdzēsēju komandas atjaunošanas floti

Paziņojums par visu valsts ugunsdzēsēju komandiera flotes atjaunošanas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

N.A.

2. CET.

2024

Paziņojums par visu valsts ugunsdzēsēju transportlīdzekļu iegādes publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

M2C2–32

Investīcija 4.4.1.: Reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšana ar bezemisiju mazemisiju autobusiem

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšanai ar bezemisiju mazemisiju autobusiem

Paziņojums par visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

Paziņojums par publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu par vismaz 3000 bezemisiju mazemisiju autobusu iegādi.

M2C2–34

Investīcija 4.4.1.: Reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšana ar bezemisiju mazemisiju autobusiem

Mērķa

Izbūvēto bezemisijas mazemisiju autobusu skaits T1

NEPIEMĒRO

Skaits

0

800

4. CET.

2024

Reģistrēt vismaz 800 bezemisiju mazemisiju autobusu, kas iepirkti saskaņā ar M2C2–32, lai stiprinātu attiecīgo autoparku.

M2C2–34a

Investīcija Nr. 4.4.2. Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu

Mērķa

Bezemisiju vilcienu skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

0

25

4. CET.

2024

Vismaz 25 bezemisiju vilcienu piegāde.

M2C2–35 bis

Investīcija Nr. 4.4.2. Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu

Mērķa

Reģistrēto vilcienu skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

25

97

2. CET.

2026

Vismaz 97 bezemisiju vilcienu reģistrācija. Atbilstīgie vilcieni ir elektriskie, ūdeņraža kurināmā elementi un līdz 20 divmodu vilcieni.

M2C2–38bis

Ieguldījums 5.1. Atbalsts ražošanas sistēmai ekoloģiskajai pārejai, neto nulles emisiju tehnoloģijām un stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspējai un noturībai

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.

M2C2–39

Investīcija 5.1. Atbalsts ražošanas sistēmai ekoloģiskajai pārejai, neto nulles emisiju tehnoloģijām un stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspējai un noturībai

Atskaites punkts

Itālijas Uzņēmumu un ražotāju ministrija ir pabeigusi līdzekļu pārskaitīšanu Invitalia S.p.A.

Nodošanas sertifikāts

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Itālija pārvieto EUR 3500000000 uz Invitalia mehānisma vajadzībām.

M2C2–40

Ieguldījums 5.1. Atbalsts ražošanas sistēmai ekoloģiskajai pārejai, neto nulles emisiju tehnoloģijām un stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspējai un noturībai

Atskaites punkts

Grozījums īstenošanas nolīgumā, ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi un ieguldījumu pabeigšana

Grozītā īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā, ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi un nodošanas apliecinājums

NEPIEMĒRO

0

100

2. CET.

2026

Īstenošanas nolīguma grozījums.

Itālija pārvieto EUR 400000000 uz Invitalia mehānisma vajadzībām.

Invitalia ir noslēdzis juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM ieguldījuma 3 900 000 000 EUR apmērā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 460 miljoni EUR no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.

Konkrēti:

—Vismaz 700 000 000 EUR piešķir 1. apakšieguldījumam “Neto nulles emisiju tehnoloģijas”;

—Atlikušās ANM investīcijas piešķir 2. apakšinvestīcijai stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspēja un noturība, tostarp pusvadītāju projektiem. Ne vairāk kā 400 000 000 EUR no 2. apakšieguldījuma piešķir agrorūpniecības un lauksaimniecības pārtikas nozarei.

M2C2–42bis

Investīcija 5.4. Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā (“GTF”)

Atskaites punkts

Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā

Nodošanas sertifikāts

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Itālija pārskaita EUR 250000000 uz GTF.

Turklāt ieguldījumu politika (“Accordo Finanziario”) atbilst pasākuma aprakstam.

M2C2–43

Investīcija 5.4.: Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā (GTF)

Atskaites punkts

Ziņojuma pieņemšana

Ziņojuma pieņemšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Itālija nosūta ziņojumu, kurā izklāstītas darbības, ko GTF veicis, lai īstenotu ieguldījumu politiku, tostarp pasākumi, kas veikti, lai īstenotu finanšu produktus, kurus paredzēts atbalstīt ar pašu kapitālu, kā arī paredzamie pasākumi, kas veicami, lai turpinātu īstenot minētos produktus.

Ziņojumā norāda arī summas, kas ieguldītas tiešā/netiešā veidā un katrā finanšu produktā.

M2C2–44

Investīcija 1.1. Agrovoltaisko sistēmu attīstība

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana saules fotoelementu paneļu uzstādīšanai agrovoltuālās sistēmās

Pieņemšanas dekrētu publicēšana, piešķirot (piešķirot) visus publiskos līgumus par saules fotoelementu paneļu uzstādīšanu agrovoltu sistēmās

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Pieņemšanas dekrētu publicēšana, piešķirot (ieķīlājot) visus publiskos līgumus par saules fotoelementu paneļu un mērinstrumentu uzstādīšanu agrovoltu sistēmās.

M2C2–45

Agrovoltaisko sistēmu attīstība

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums, ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi un ieguldījumu pabeigšana

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā, parakstītie juridiskie nolīgumi, nodošanas apliecība

2. CET.

2026

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.

Itālija pārvieto EUR 1099000000 uz GSE mehānisma vajadzībām.

GSE ir noslēgusi juridiskus dotāciju nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % no ANM investīcijām (ņemot vērā pārvaldības maksas).

M2C2–47

Investīcija 1.2. AER veicināšana energokopienām un atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju kopīgai rīcībai

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums, ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi un ieguldījumu pabeigšana

Īstenošanas nolīguma, parakstīto juridisko nolīgumu un nodošanas apliecības stāšanās spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.

Itālija pārvieto EUR 795500000 uz GSE par iekārtu.

GSE ir noslēgusi juridiskus dotāciju nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu vismaz 100 % no ANM investīcijām (ņemot vērā pārvaldības maksas).

M2C2–48

Investīcija 3.1. Ūdeņraža ražošana degradētās teritorijās (Ūdeņraža ielejas)

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem par ūdeņraža ražošanu pamestu rūpniecisko teritoriju centros

Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ūdeņraža ražošanai pamestu rūpniecisko teritoriju centros

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2023

Projektu piešķiršana ūdeņraža ražošanai pamesto rūpniecisko teritoriju centros. Finansējumu piešķir zaļā ūdeņraža ražošanai ar mazāk nekā 3 tCO2eq/tH2, lai panāktu vislabāko rezultātu dekarbonizācijas ziņā. Šis pasākums atbalsta ūdeņraža ražošanu, izmantojot elektrolīzi, izmantojot atjaunīgos energoresursus, kā definēts Direktīvā (ES) 2018/2001 (Atjaunojamo energoresursu direktīva), vai tīkla elektroenerģiju.

M2C2–49

Investīcija 3.1. Ūdeņraža ražošana degradētās teritorijās (Ūdeņraža ielejas)

Mērķa

Īstenotie projekti

NEPIEMĒRO

Skaits

0

10

2. CET.

2026

Sertifikāti par darbu pabeigšanu, kas izsniegti 10 ūdeņraža ieleju projektiem, tostarp 10 elektrolīzeru uzstādīšanai ar jaudu vismaz 1 MW katrs.

Attīstītāja pieņemtās pieslēguma izmaksu aplēses tiek izdotas elektrolīzeriem, kuriem nepieciešams tīkla pieslēgums.

M2C2–50

Investīcija 3.2. Ūdeņraža izmantošana grūti dekarbonizējamā rūpniecībā

Atskaites punkts

Vienošanās veicināt pāreju no metāna uz zaļo ūdeņradi

Nolīguma parakstīšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2023

Nolīguma parakstīšana ar atlasītajiem projektu īpašniekiem, lai veicinātu pāreju no metāna uz zaļo ūdeņradi. Projektus daļēji velta pētniecības, izstrādes un inovācijas procesam, un daļēji tos velta rūpnieciskā prototipa īstenošanai un testēšanai, izmantojot ūdeņradi. Ar šo pasākumu atbalsta ūdeņraža ražošanu elektrolīzes ceļā, izmantojot atjaunīgos energoresursus, kā definēts Direktīvā (ES) 2018/2001 (Atjaunojamo energoresursu direktīva), vai tīkla elektroenerģiju.

M2C2–52

Investīcija 5.2. Ūdeņradis

Atskaites punkts

Elektrolīzeru ražošana

Paziņojums par visu publisko līgumu publicēšanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana par elektrolīzeru ražošanas rūpnīcas būvniecību.

M2C2–53

Investīcija 5.2. Ūdeņradis

Mērķa

Būvēta(-as) rūpniecības iekārta(-as)

NEPIEMĒRO

Skaits

0

1

2. CET.

2026

Būvdarbu pabeigšanas sertifikāti, kas izsniegti, lai būvētu vismaz vienu rūpniecisko iekārtu elektrolīzeru vai modulāro dūmvadu ražošanai. Rūpnīcas(-u) kopējā agregētā ražošanas jauda sasniedz vismaz 890 MW/gadā.

F. MISSION 2 COMPONENT 3 — Ēku energoefektivitāte un pārkvalifikācija

Energoefektivitāte ir šā komponenta stūrakmens, ko veido trīs galvenie pīlāri.

·Pirmais pīlārs ir pagaidu stimula ieviešana privātā nekustamā īpašuma enerģētiskai un seismiskai renovācijai, atskaitot ar intervencēm saistītās izmaksas. Atbalsttiesīgās intervences ir tās, kas palielina mājokļa energoefektivitāti vismaz par divām energosertifikāta kategorijām, panākot vidēji lielāku enerģijas patēriņu par vairāk nekā 30 %.

·Šā komponenta otrais pīlārs ir valsts skolu un citu tiesu iestāžu efektivitātes un drošības uzlabošana.

·Trešā pīlāra mērķis ir stimulēt efektīvu centralizētās siltumapgādes tīklu būvniecību un paplašināšanu pilsētu teritorijās.

Turklāt ir vairākas reformas, kuru mērķis ir vienkāršot un paātrināt to projektu īstenošanu, kuru mērķis ir uzlabot ēku energoefektivitāti.

Paredzams, ka šis komponents ievērojami palīdzēs sasniegt Itālijas klimata un enerģētikas mērķrādītājus 2030. gadam, jo civilais sektors ir atbildīgs par gandrīz pusi no kopējā enerģijas patēriņa Itālijā. Lielākā daļa ēku tika uzbūvētas pirms energotaupības kritēriju pieņemšanas un attiecīgo tiesību aktu stāšanās spēkā, tāpēc energoefektivitātes un pielāgošanās seismiskajiem riskiem vajadzības ir ievērojamas.

Šis komponents attiecas uz daļu no 2020. gada valstij adresētā ieteikuma Nr. 3, ar kuru Padome ieteica Itālijai rīkoties, lai “uzlabotu investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, jo īpaši [...] ūdens resursu apsaimniekošanā, kā arī pastiprinātā digitālajā infrastruktūrā, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu”. Tajā ir aplūkotas arī daļas no 2019. gada konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem Nr. 3 (“Ar investīcijām saistīta ekonomikas politika attiecībā uz infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā reģionālās atšķirības. [...] un uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti [...], paātrinot digitalizāciju un palielinot vietējo sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti”).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

F.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Investīcija 2.1: Ekobonusa stiprināšana energoefektivitātes jomā

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt dzīvojamo ēku energorenovāciju. Pasākums ietver atbalsta sniegšanu nodokļu atskaitījumu veidā vai kā alternatīvu nodokļu atskaitīšanas instrumentam finanšu instrumentu veidā (t. s. “kredīta pārvedums” un “rēķina atlaide”) konkrētām organizāciju un mājsaimniecību kategorijām.

Reforma. Energoefektivitātes intervenču procedūru vienkāršošana un paātrināšana

Šīs reformas mērķis ir vienkāršot un paātrināt ar energoefektivitāti saistīto intervenču īstenošanas procedūras. To veido četras galvenās darbības:

·Ēku energoefektivitātes valsts portāla atklāšana: Portāls atbalsta iedzīvotājus un operatorus energoefektivitātes projektu pārvaldībā, un tas ir vienkāršs informācijas avots lēmumu pieņēmējiem. Tajā ietver informāciju par nacionālā ēku fonda energoefektivitāti, kas, paredzams, palīdzēs uzņēmumiem un iedzīvotājiem pieņemt lēmumus par sava īpašuma energoefektivitātes uzlabošanu. Izveido vienas pieturas aģentūru, lai sniegtu palīdzību un visu noderīgo informāciju iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar ēku enerģijas kartēšanu, nozares noteikumu ievērošanu, efektivitātes potenciāla novērtēšanu un rīcības prioritāšu izvēli, tostarp pakāpeniskas pārveidošanas plāniem, šim nolūkam vispiemērotāko veicināšanas līdzekļu izvēli un profesionālo prasmju apmācību.

·Civilajam sektoram paredzētā informācijas un apmācības plāna darbību stiprināšana — Informācijas un apmācības plānā ņem vērā vajadzību izstrādāt gan īpašas iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst informācijas trūkumu tiešajiem lietotājiem dzīvojamo ēku sektorā, gan atbilstīgus apmācības pasākumus par stimuliem un par visefektīvākajiem intervences pasākumiem uzņēmumiem, kas piedāvā energopakalpojumus, veic intervences pasākumus, un prezervāta administratoriem. Plānu izstrādā, ņemot vērā vajadzības, kas izriet no Superbonus pasākuma, lai maksimāli palielinātu tā efektivitāti un liktu pamatus ilgstošai lietderības kultūrai būvniecībā. 

·Valsts energoefektivitātes fonda atjaunināšana un stiprināšana: Pārskatot noteikumus par Valsts energoefektivitātes fonda izveidi un pārvaldību (15. pants Likumdošanas dekrētā Nr. 102/2014 un starpministriju 2017. gada 22. decembra dekrēts), stājas spēkā grozījumi, lai veicinātu pieejamo resursu uzlabošanu un plašāku izmantošanu.

·Paātrināt centrālās valsts attīstības programmas EPAC programmas finansēto projektu īstenošanas posmu: Veic regulatīvu pārskatīšanu, kuras mērķis ir veicināt efektīvāku to resursu pārvaldību, kas īpaši piešķirti centrālās valsts pārvaldes ēku pārkvalifikācijas programmai (PREPAC).

F.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistīts

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M2C3–1

Investīcija 2.1. — Ecobonus stiprināšana energoefektivitātes jomā

Atskaites punkts

Superbonus pagarinājuma stāšanās spēkā

Tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Tiesību akts(-i) pagarina Ecobonus un ismabonus pabalstu līdz 2022. gada 31. decembrim kondominijiem un līdz 2023. gada 30. jūnijam attiecībā uz sociālajiem mājokļiem (IACP).

M2C3–2

Investīcija 2.1. — Ecobonus stiprināšana energoefektivitātes jomā

Mērķa

Ēku renovācija Superbonus T1

NEPIEMĒRO

Skaits

0

17 000 000

2. CET.

2023

Pilnīga ēku renovācija (vismaz 17000000 kvadrātmetri, kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 40 % apmērā un palielina vismaz divas energoefektivitātes sertifikāta kategorijas).

M2C3–3

Investīcija 2.1. — Ecobonus stiprināšana energoefektivitātes jomā

Mērķa

Ēku renovācija Superbonus T2

NEPIEMĒRO

Skaits

17 000 000

35 800 000

4. CET.

2025

Izsniedz sertifikātus (“asseverazioni”), kas apliecina ēku renovāciju vismaz par 35800000 kvadrātmetriem, kā rezultātā primārās enerģijas ietaupījums sasniedz vismaz 40 %, palielinot vismaz divas energoefektivitātes sertifikāta kategorijas (energoefektivitātes sertifikācija, kā noteikts Dekrētā Nr. 63/2013).

Gadījumos, kad gāzes kondensācijas katli ir uzstādīti kā izvēlēta esošo neefektīvo gāzes, ogļu un naftas katlu aizstāšana, tiem ir A veiktspēja. Gāzes kondensācijas katlu uzstādīšanas izmaksas nepārsniedz 20 % no kopējām renovācijas programmas izmaksām.

Kopējais aplēstais enerģijas ietaupījums, ko rada intervences pasākumi, ir vismaz 191 Ktoe.

M2C3–4

Reforma Nr. 1.1: Procedūru vienkāršošana un paātrināšana energoefektivitātes intervencēm

Atskaites punkts

Procedūru vienkāršošana un paātrināšana energoefektivitātes intervencēm

Tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Tiesību akts(-i) vienkāršo un paātrina energoefektivitātes intervenču procedūras:

·Ēku energoefektivitātes valsts portāla izveide

·Civilajam sektoram paredzētā informācijas un apmācības plāna darbības stiprināšana

·Valsts energoefektivitātes fonda atjaunināšana un stiprināšana

·Paātrināt PREPAC programmas finansēto projektu īstenošanas posmu

F.3.  Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija 1.1: Jaunu skolu būvniecība, aizstājot ēkas

Pasākuma mērķis ir radīt modernas un ilgtspējīgas skolu struktūras, jo īpaši samazinot enerģijas patēriņu un palielinot seismisko drošību. Šis pasākums ietver valsts skolu ēku fonda daļas aizstāšanu.

Investīcija 1.2. — Publiskā nekustamā īpašuma aktīvu, ko daļēji vai pilnībā izmanto tiesas spriešana, pārkvalificēšana

Pasākuma mērķis ir pārkvalificēt un modernizēt ēkas, ko daļēji vai pilnībā izmanto tiesas spriešana. Pasākums ietver renovācijas un rekvifācijas darbu veikšanu nekustamā īpašuma aktīvos, kas atrodas vairākās Itālijas pašvaldībās, tostarp, bet ne tikai, energoefektivitātes intervences pasākumus.

Investīcija Nr. 3.1: Efektīvas centralizētās siltumapgādes veicināšana

Pasākuma mērķis ir paplašināt efektīvas centralizētās siltumapgādes izmantošanu, pamatojoties uz tāda siltuma sadali, kas saražots no atjaunīgajiem energoresursiem, no atlikumsiltuma vai koģenerācijas stacijās. Pasākums ietver tādu projektu finansēšanu, kas saistīti ar jaunu centralizētās siltumapgādes tīklu būvniecību vai esošo centralizētās siltumapgādes tīklu paplašināšanu, prioritāti piešķirot projektiem, kas garantē vislielākos ietaupījumus neatjaunojamās primārās enerģijas jomā. 

F.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistīts

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M2C3–5

Investīcija 1.1: Jaunu skolu būvniecība, aizstājot ēkas

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana jaunu skolu būvniecībai, aizstājot ēkas, lai modernizētu enerģiju skolu ēkās, saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru

Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pēc publiskā iepirkuma procedūras

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

CET.

2023

Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz jaunu skolu ēku nomaiņu, kuras ir tiesīgas saņemt vietējo iestāžu oficiāli noformētu finansējumu un kuru kopējā platība ir vismaz 400000 kvadrātmetri

M2C3–6

Investīcija 1.1: Jaunu skolu būvniecība, aizstājot ēkas

Mērķa

Nomaiņas ceļā tiek būvētas vismaz 166 jaunas skolas.

NEPIEMĒRO

Skaits

0

166

Q1

2026

Sertifikāti par darbu pabeigšanu, kas izsniegti vismaz 166 jaunu skolu būvniecībai, aizstājot ēku.

166 jauno skolu primārās enerģijas patēriņš ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām, par ko liecina energoefektivitātes sertifikātu izdošana.

M2C3–7

Investīcija 1.2. — Ēku būvniecība, tiesvedības nekustamā īpašuma aktīvu pārkvalificēšana un stiprināšana

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības jaunu ēku būvniecībai, pārklasificēšanai un tiesvedības nekustamā īpašuma aktīvu nostiprināšanai paraksta līgumslēdzēja iestāde publiskā iepirkuma procedūrā.

Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pēc publiskā iepirkuma procedūras

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz ēku būvniecību, tiesvedības nekustamā īpašuma aktīvu pārkvalificēšanu un stiprināšanu.

M2C3–8

Investīcija 1.2. — Publiskā nekustamā īpašuma aktīvu, ko daļēji vai pilnībā izmanto tiesas spriešana, pārkvalificēšana

Mērķa

Darbi, kas veikti par vismaz 289000 kvadrātmetriem publisko nekustamā īpašuma aktīvu

NEPIEMĒRO

Skaits

0

289 000

Q1

2026

Izsniedz sertifikātus par darbu pabeigšanu par vismaz 289000 kvadrātmetriem valsts nekustamā īpašuma aktīvu, ko daļēji vai pilnībā izmanto tiesvedība.

M2C3–9

Investīcija Nr. 3.1: Efektīvas centralizētās siltumapgādes veicināšana

Atskaites punkts

Līgumus par siltumapgādes tīklu uzlabošanu piešķir Ekoloģiskās pārejas ministrija pēc publiskā iepirkuma procedūras.

Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pēc publiskā iepirkuma procedūras

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana jaunu centralizētās siltumapgādes tīklu būvniecībai vai esošo centralizētās siltumapgādes tīklu paplašināšanai, kuros būtu jāiekļauj prasība samazināt enerģijas patēriņu.

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

M2C3–10

Investīcija Nr. 3.1: Efektīvas centralizētās siltumapgādes veicināšana

Mērķa

Centralizētās siltumapgādes tīklu izveide vai paplašināšana, lai samazinātu enerģijas patēriņu

NEPIEMĒRO

KTOE

0

30

Q1

2026

Sertifikātus par jaunu centralizētās siltumapgādes tīklu būvniecības darbu pabeigšanu vai esošo tīklu paplašināšanu izdod, ļaujot samazināt enerģijas patēriņu vismaz par 30 KTOE gadā, ko apliecina neatkarīga inženiera ziņojums.

Investīcija atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas 241/2021/ES par Atveseļošanas un noturības mehānismu VI pielikuma 9. zemsvītras piezīmē.

Lai centralizētās siltumapgādes sistēmas būtu atbalsttiesīgas, tās par galveno siltuma avotu izmanto siltumu, kas saražots no atjaunīgajiem energoresursiem, atlikumsiltuma vai koģenerācijas stacijās. Fosilo kurināmo izmanto tikai kā rezerves daļu.

G. MISSION 2 COMPONENT 4 — Teritoriālā plānošana un ūdens resursi

Šā Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir novērst vairākas ilgstošas nepilnības, kas saistītas ar ūdens resursu pārvaldību un hidroģeoloģiskajiem riskiem Itālijā, un pieņemt vairākus pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt biodaudzveidību. Tas ir jāpanāk, būtiski un līdzsvaroti kombinējot reformas un investīcijas šajās dažādajās dimensijās.

Attiecībā uz reformām komponents ierosina pasākumu kopumu, kuru galvenais mērķis ir uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanas efektivitāti, samazinot nozares sadrumstalotību, izveidojot atbilstošu cenu politiku un nosakot vairākus stimulus, lai risinātu pašreizējās problēmas, kas saistītas ar notekūdeņu apsaimniekošanu. Reformas šajā komponentā ietver arī pasākumu kopumu, lai vienkāršotu tādu projektu izstrādi un īstenošanu, kas saistīti ar ūdens infrastruktūru un hidroloģisko risku pārvaldību un samazināšanu.

Investīcijas, kas saistītas ar šo komponentu, palīdz mazināt un labāk pārvaldīt hidroģeoloģisko risku Itālijā gan no profilakses, gan pielāgošanās viedokļa, un to mērķis ir padarīt ar ūdeni saistīto infrastruktūru noturīgāku. Turklāt to mērķis ir ievērojami uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu, uzlabojot notekūdeņu apsaimniekošanu un ievērojami samazinot ūdens noplūdes, tostarp lauksaimniecības nozarē. Investīcijas stiprina minēto nozaru digitalizāciju un padara tās energoefektīvākas un labāk pielāgotas klimata pārmaiņām. Šis komponents ietver arī pasākumu kopumu, kuru mērķis ir saglabāt bioloģisko daudzveidību un zaļās zonas saskaņā ar ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam.

Šis komponents attiecas uz daļu no 2020. gada valstij adresētā ieteikuma Nr. 3, ar kuru Eiropas Savienības Padome ieteica Itālijai rīkoties, lai “uzlabotu investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, jo īpaši attiecībā uz [...] ūdens apsaimniekotājiem, kā arī pastiprinātu digitālo infrastruktūru, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu”. Tajā ir aplūkotas arī daļas 2019. gada konkrētām valstīm adresētajā ieteikumā Nr. 3 (“Ar investīcijām saistīta ekonomikas politika attiecībā uz infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā reģionālās atšķirības. [...] un uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti [...], paātrinot digitalizāciju un palielinot vietējo sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti”).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

G.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma. Procedūru vienkāršošana un paātrināšana pret hidroģeoloģisko nestabilitāti vērstu intervenču īstenošanai

Šīs reformas mērķis ir pārvarēt Itālijas Revīzijas palātas uzsvērtos hidroģeoloģisko risku pārvaldības trūkumus. Tas ietver procedūru vienkāršošanu un paātrināšanu projektu īstenošanai šajā jomā, tostarp nosakot maksimālos termiņus katram posmam; par prioritāti noteikt intervences pasākumus saskaņā ar valsts riska novērtējumu un Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. pantu, kā arī riska pārvaldības spēju novērtējumu un principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”; izstrādāt plānu par to struktūru administratīvās spējas palielināšanu, kuras ir atbildīgas par šo projektu īstenošanu, un pastiprināt koordināciju starp dažādiem iesaistītajiem pārvaldes līmeņiem, tostarp racionalizējot informācijas plūsmas.

Reforma — tiesiskā regulējuma reforma labākai ūdens resursu apsaimniekošanai un ilgtspējīgai izmantošanai

Šīs reformas mērķis ir risināt ilgstošās problēmas ūdensapgādes nozarē Itālijā, kas atspoguļotas daudzās notiekošās pārkāpuma procedūrās par neatbilstību Padomes Direktīvai 91/271/EEK, kas izpaužas kā pārmērīga nozares sadrumstalotība un pienācīgu stimulu un cenu politikas trūkums. Paredzams, ka paredzētie pasākumi ievērojami samazinās nozares sadrumstalotību, samazinot operatoru skaitu un veicinot apjomradītus ietaupījumus, radot stimulus samazināt ūdens noplūdes un pārmērīgu ūdens patēriņu lauksaimniecības nozarē un izveidojot atbilstošu cenu politiku ilgtspējīgākam ūdens patēriņam.

Saprašanās memorandus (SM) paraksta ar Kampānijas, Kalabrijas, Molīzes un Sicīlijas reģioniem, lai samazinātu ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēju skaita sadrumstalotību. Saprašanās memorandā nosaka mērķus attiecībā uz pašvaldību iestāžu noteikšanu, operatoru skaita samazināšanu un apjomradītu ietaupījumu panākšanu, lai divu gadu laikā pēc minētā saprašanās memoranda parakstīšanas noteiktu vienu operatoru vismaz uz katriem 40000 iedzīvotājiem.

Reforma Nr. 4.2. “Pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju”

Šīs reformas mērķis ir risināt galvenās problēmas ūdens resursu apsaimniekošanā un padarīt sistēmu efektīvāku.

Paredzams, ka sistēma samazinās pašreizējo operatoru skaita sadrumstalotību, kas pašlaik dažās valsts daļās kavē ūdens resursu efektīvu izmantošanu. Paredzams, ka reforma arī noteiks pareizos stimulus labākai ūdens resursu izmantošanai lauksaimniecības nozarē, ieviesīs sankciju sistēmu par nelikumīgu ūdens ieguvi un ieviesīs cenu sistēmu, kas labāk atspoguļo un vairāk atbilst principam “piesārņotājs maksā”, vienlaikus izvairoties no esošo apūdeņošanas sistēmu paplašināšanas. Pasākumus pieņem sadarbībā ar reģioniem, kuros ūdens resursu apsaimniekošana pašlaik ir problemātiskāka.

Investīcija 3.2. — Nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju digitalizācija

Pasākuma mērķis ir modernizēt un digitalizēt procedūras, kas saistītas ar nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju darbību. Pasākums ietver digitālus pakalpojumus apmeklētājiem un iejaukšanos dabas aizsardzībā un dabas resursu uzraudzībā.

Investīciju 4.2: Zudumu samazināšana ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācija un monitorings

Šā ieguldījuma mērķis ir samazināt dzeramā ūdens zudumus. Pasākums ietver ūdens sadales tīklu modernizāciju un modernizēšanu, izmantojot progresīvas kontroles sistēmas, kas ļauj uzraudzīt tīkla galvenos mezglus un visjutīgākos punktus (ūdens nodalīšana).

G.2.  Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji 
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji 
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M2C4–1

Reforma 2.1. Hidroģeoloģiskās nestabilitātes novēršanas pasākumu īstenošanas procedūru vienkāršošana un paātrināšana

Atskaites punkts

Tiesiskā regulējuma vienkāršošanas stāšanās spēkā labākai hidroloģisko risku pārvaldībai

Attiecīgā(-o) tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Jaunais tiesiskais regulējums (vismaz):

-Piešķirt prioritāti preventīviem pasākumiem saskaņā ar valsts riska novērtējumu un Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. pantu, kā arī riska pārvaldības spēju novērtējumu un principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”;

-Paātrināt projektu izstrādes procedūras un noteikt vispārīgus principus, lai vienkāršotu projektu īstenošanas un finansēšanas procedūras un hidroloģiskā riska projektus;

-Saskaņot un racionalizēt informācijas plūsmas, lai samazinātu ziņošanas dublēšanos starp dažādām valsts informācijas sistēmām, un izstrādāt rādītāju sistēmu labākai hidroloģisko risku noteikšanai saskaņā ar Itālijas Revīzijas palātas ieteikumiem.

-Pastiprināt intervences koordināciju starp dažādiem valdības līmeņiem saskaņā ar Itālijas Revīzijas palātas ieteikumiem;

-Izveidot kopīgas incidentu datubāzes (“dissesto”) saskaņā ar Itālijas Revīzijas palātas ieteikumiem;

-Noteikt maksimālos termiņus katram posmam.

-Izstrādāt plānu attiecīgo vienību spēju stiprināšanai.

M2C4–2

Reforma Nr. 4.2. “Pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju”

Atskaites punkts

Reformas stāšanās spēkā, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju

Attiecīgā(-o) tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

CET.

2022

Vispārējais likums/noteikumi par ūdensapgādes pakalpojumiem to ilgtspējīgai izmantošanai un stimulē ieguldījumus ūdens infrastruktūrā, kas vismaz:

-Samazināt vienību sadrumstalotību, izmantojot noteikumus un apkopošanas mehānismus, lai stimulētu pašlaik autonomos apsaimniekotājus integrēties unikālā operatorā attiecībā uz visu Ambito Territoriale Ottimale;

-Nodrošināt stimulus ilgtspējīgai ūdens izmantošanai lauksaimniecībā, jo īpaši, lai atbalstītu kopējās ūdens izmantošanas monitoringa sistēmas (SIGRIAN) izmantošanu kolektīviem un pašapgādes apūdeņošanas lietojumiem;

-Izveidot regulētu cenu sistēmu, kurā pienācīgi ņem vērā vides resursu izmantošanu un piesārņojumu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”.

M2C4–3

Reforma Nr. 4.2. “Pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju”

Atskaites punkts

Tiesiskā regulējuma reforma labākai ūdens apsaimniekošanai un ilgtspējīgai izmantošanai

Saprašanās memorandu (SM) stāšanās spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Ekoloģiskās pārejas ministrija paraksta apakšstacijas memorandus ar Kampānijas, Kalabrijas, Molīzes un Sicīlijas reģioniem, lai samazinātu ūdensapgādes pakalpojumus sniedzošo operatoru skaita sadrumstalotību. Saprašanās memorandā būtu jānosaka mērķi noteikt pašvaldību iestādes, samazināt operatoru skaitu un panākt apjomradītus ietaupījumus, lai izveidotu atsevišķus operatorus vismaz uz katriem 40000 iedzīvotājiem.

M2C4–4

Reforma Nr. 4.2. “Pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju”

Atskaites punkts

Jaunā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz apūdeņošanas mērķiem

Attiecīgā tiesību akta noteikums, kas norāda stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Pārskatītais tiesiskais regulējums ir vismaz:

Izveidot sodu sistēmu par nelikumīgu ūdens ieguvi

Pieprasīt ietekmes novērtējumu, kā noteikts Ūdens pamatdirektīvas 4. panta 7. punktā, lai novērtētu (iespējams, kumulatīvo) ietekmi uz visiem potenciāli skartajiem ūdensobjektiem.

—Nodrošināt, ka esošās apūdeņošanas sistēmas paplašināšana (tostarp palielinot ūdens izmantošanu, t. i., ne tikai fizisku izplešanos), pat izmantojot efektīvākas metodes, tiek novērsta, ja attiecīgie ūdensobjekti (virszemes vai gruntsūdeņi) ir sliktākā stāvoklī vai potenciāli labā stāvoklī (klimata pārmaiņu pastiprināšanās kontekstā).

M2C4–5

“Investīcija Nr. 3.2. Nacionālo parku digitalizācija

Atskaites punkts

Administratīvo vienkāršošanas un digitālo pakalpojumu izstrādes stāšanās spēkā nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju apmeklētājiem

Noteikums ministrijas dekrētā par stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2022

Ministrijas dekrēts pilnvaro izstrādāt digitālos pakalpojumus nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju apmeklētājiem.

M2C4–32

Investīciju 4.2: Zudumu samazināšana ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācija un monitorings

Mērķa

Intervences ūdens sadales tīklos, tostarp T2 tīklu digitalizācija un monitorings

NEPIEMĒRO

Skaits

14 000

45 000

4. CET.

2025

Vismaz 45000 kilometru ūdens tīkla nodalīšana

G.3.  Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 3.1. Valstu gaisa piesārņojuma kontroles programmu pieņemšana

Reformas mērķis ir saskaņot valstu un reģionālos tiesību aktus un ieviest saistītus pasākumus gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanai (saskaņā ar mērķrādītājiem, kas noteikti Direktīvā 2016/2284 par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju un klimata gāzu izmaiņām).

Investīcija 1.1: Progresīvas un integrētas uzraudzības un prognozēšanas sistēmas īstenošana

Šīs investīcijas mērķis ir apzināt un prognozēt riskus, kas izriet no klimata pārmaiņu ietekmes un neatbilstīgas telpiskās plānošanas, un sniegt informāciju riska novēršanas plāniem. Šis ieguldījums ietver tādas uzraudzības sistēmas izveidi, kas ļauj attālināti kontrolēt lielus teritoriālos apgabalus un identificēt atkritumu nelikumīgu apglabāšanu.

Investīcija 2.1: Plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanas pasākumi

Šā pasākuma mērķis ir novērst hidroģeoloģisko nestabilitāti Itālijas teritorijā. Pasākums sastāv no diviem darbības virzieniem — Protezione Civile un “Ārkārtas komisārs atjaunošanai Emīlijas-Romanjas, Toskānas un Markes teritorijās”, ko skāruši 2023. gada maija plūdi (Commissario per la ricostruzione nel territorio della regione Emilia Romagna, Toscana e Marche) kā atbildīgā administrācija: pirmais darbības virziens attiecas uz tādu intervences pasākumu kopumu, kuru mērķis ir atjaunot bojātās publiskās struktūras un infrastruktūras (E tipa intervences) un samazināt atlikušo risku, kas cieši saistīts ar pasākumu un kura galvenais mērķis ir aizsargāt publisko un privāto drošību (D tipa intervences); otrais darbības virziens attiecas uz pasākumiem, kuru mērķis ir atjaunot ūdensceļus un palielināt aizsardzību pret plūdiem un zemes nogruvumiem, un transporta tīkla rehabilitācijas pasākumiem teritorijās, kuras skāruši 2023. gada maija plūdi.

Investīcija Nr. 3.1: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana

Šā pasākuma mērķis ir aizsargāt zaļās zonas un palielināt to skaitu, lai saglabātu un uzlabotu bioloģisko daudzveidību un uzlabotu šo teritoriju iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pasākums ietver meža reproduktīvā materiāla (sēklu vai augu) stādīšanu vismaz 4500000 koku un krūmu (4500 hektāros), no kuriem vismaz 3,5 miljoni koku tiek pārstādīti to galamērķī 14 lielpilsētās Itālijā.

Investīcija 3.2. — Nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju digitalizācija

Šā pasākuma mērķis ir modernizēt un digitalizēt procedūras, kas saistītas ar nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju darbību. Pasākums ietver digitālus pakalpojumus apmeklētājiem un iejaukšanos dabas aizsardzībā un dabas resursu uzraudzībā.

Investīcija 3.3. — Po apgabala pārveidošana

Šā pasākuma mērķis ir atjaunot dabiskos procesus un veicināt bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos Po upes teritorijā. Pasākums ietver intervences pasākumu veikšanu, lai samazinātu upes gultnes mākslīgumu.

Investīcija 3.4: Bāreņu teritoriju sanācija

Šīs intervences mērķis ir samazināt bāreņzāļu teritoriju ietekmi uz vidi, tādējādi netieši veicinot aprites ekonomiku. Šī investīcija ietver rīcības plāna pieņemšanu attiecībā uz bāreņu objektu apzināšanu un atdzīvināšanu Itālijas reģionos un autonomajās provincēs, kā arī īpašu intervences pasākumu īstenošanu, lai tos atjaunotu.

Investīcija Nr. 3.5: Jūras gultnes un jūras dzīvotņu atjaunošana un aizsardzība

Šā pasākuma mērķis ir palīdzēt pavērst pretējā virzienā jūras gultnes un jūras dzīvotņu degradāciju. Pasākums ietver atbalstu jūras gultnes dzīvotņu kartēšanai un vides monitoringam, plānošanai un plaša mēroga atjaunošanas un aizsardzības pasākumiem, kā arī jūras novērošanas platformu uzlabošanai.



Reforma Nr. 4.1. Tiesību aktu vienkāršošana un pārvaldības stiprināšana ieguldījumu īstenošanai ūdensapgādes infrastruktūrās

Pašreizējais tiesiskais regulējums un pašreizējā pārvaldības sadrumstalotība negatīvi ietekmē spēju plānot un īstenot investīcijas ūdensapgādes infrastruktūrās.

Šīs reformas mērķis ir vienkāršot un padarīt efektīvāku tiesisko regulējumu un vajadzības gadījumā sniegt palīdzību īstenošanas struktūrām, kurām nav pietiekamu spēju veikt un pabeigt šīs investīcijas sākotnēji noteiktajos termiņos.

Galvenie pasākumi, kas plānoti, lai sasniegtu šos mērķus, galvenokārt ir šādi: i) izveidot centrālu publisko finanšu instrumentu ieguldījumiem ūdensapgādes nozarē, kas apvieno resursus, kuri pašlaik ir diezgan izkliedēti; vienkāršot procedūras ziņošanai par finansētajiem ieguldījumiem un to uzraudzībai, iii) vēl vairāk iesaistīt regulatoru veicamo investīciju plānošanā un iespējamajā plāna pārskatīšanā.

Infrastruktūras un transporta ministrija iesniedz reformas priekšlikumu attiecībā uz ūdensapgādes nozari.

Investīcija 4.1. Primārā ūdensapgādes infrastruktūra ūdensapgādes drošībai

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt ūdensapgādes drošību svarīgās pilsētu teritorijās un lielās apūdeņotās teritorijās, palielināt tīkla drošību un noturību arī attiecībā uz ūdens transportēšanas jaudu. Pasākums sastāv no darbiem primārajā ūdens infrastruktūrā visā valsts teritorijā.

Investīciju 4.2: Zudumu samazināšana ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācija un monitorings

Šā ieguldījuma mērķis ir samazināt dzeramā ūdens zudumus. Pasākums ietver ūdens sadales tīklu modernizāciju un modernizēšanu, izmantojot progresīvas kontroles sistēmas, kas ļauj uzraudzīt tīkla galvenos mezglus un visjutīgākos punktus (ūdens nodalīšana).

Ieguldījums 4.3. Investīcijas apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu apsaimniekošanai

Šā pasākuma mērķis ir palielināt apūdeņošanas sistēmu efektivitāti, izmantojot digitalizāciju un infrastruktūras intervenci ilgtspējīgākai un pret klimata pārmaiņām noturīgākai lauksaimniecības nozarei.

Ieguldījums 4.4. Kanalizācija un attīrīšana

Šā pasākuma mērķis ir samazināt Itālijas ūdensapgādes sistēmu nepilnības notekūdeņu kanalizācijas un attīrīšanas jomā, kā arī to aglomerāciju skaitu, kurās ir vājas kanalizācijas un attīrīšanas sistēmas. Pasākums ietver intervences, kuru mērķis ir uzlabot jūras un iekšzemes ūdeņos novadīto notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti.

Ieguldījums 4.5. Dotāciju shēma ieguldījumiem ūdens infrastruktūrā

Šis pasākums ietver publiskus ieguldījumus dotāciju shēmā, lai stimulētu privātos ieguldījumus un uzlabotu piekļuvi finansējumam Itālijas ūdens apsaimniekošanas nozarē. Shēma darbojas, piešķirot dzīvotspējas starpības dotācijas tieši privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības.



Shēmu pārvalda Invitalia S.p.A. kā īstenošanas partneris. Shēma ietver šādu produktu līniju:

·Dzīvotspējas starpības dotācija, kas paredzēta, lai segtu projektu finansējuma deficītu infrastruktūras projektiem ūdens apsaimniekošanas nozarē. Dotācija subsidē daļu no kopējā ieguldījuma, lai nodrošinātu projekta rentabilitāti. Dotāciju struktūras struktūra stimulē ūdens pakalpojumu sniedzēju racionalizāciju un agregēšanu, ieviešot atlīdzības mehānismu.

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, Itālija un Invitalia S.p.A. paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1. Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par shēmas piešķiršanu pieņem ieguldījumu komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

2. Saistītās dotāciju politikas galvenās prasības, kas ietver:

Apraksts par piešķirtajām dotācijām un atbalsttiesīgajiem galīgajiem saņēmējiem. Galasaņēmēji principā ir uzņēmumi ar privātu līdzdalību. Saskaņā ar nediskriminācijas principu valsts iestādes, kas veic līdzīgas darbības kā privātie subjekti, kuri gūst labumu no shēmas, arī varētu pieņemt kā galasaņēmējus.

a.Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.

Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Jo īpaši dotāciju politikā no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējo izmantošanu 70 . Turklāt saistītā dotāciju politika ietver prasību no finansējuma izslēgt: investīcijas, kas saistītas ar jaunu dambju būvniecību; ieguldījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, 4. panta 7. punkta piemērošanas jomā.

b.Prasību, ka shēmas galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3. Īstenošanas nolīguma aptvertā summa, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no shēmas, tostarp pēc 2026. gada, izmantot tiem pašiem politikas mērķiem.



4. Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām dotācijām.

b.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības atbilstību saskaņā ar īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms dotācijas piešķiršanas darbībai.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar Invitalia S.p.A revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība, ka shēmas galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un dotāciju nolīgumu nosacījumi.

2.Prasības attiecībā uz investīcijām klimata jomā, ko veic īstenošanas partneris: vismaz 400 000 000 EUR no ANM investīcijām shēmā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu. 71

G.4.  Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji 
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M2C4–6

“Investīcija Nr. 3.2. Nacionālo parku digitalizācija

Mērķa

Digitālo pakalpojumu izstrāde nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju apmeklētājiem

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

0

70

2. CET.

2024

Vismaz 70 % nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju ir izstrādājuši digitālos pakalpojumus nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju apmeklētājiem (vismaz divi no tiem: savienojums ar Naturitalia.IT portālu; pieteikums administratīvām procedūrām vai ilgtspējīgas mobilitātes lietotne).

M2C4–6bis

“Investīcija Nr. 3.2. Nacionālo parku digitalizācija

Atskaites punkts

Veiktās intervences, kas saistītas ar dabas aizsardzību un dabas resursu monitoringu

Izsniegtie sertifikāti

2. CET.

2026

·Atbilstības verifikācijas sertifikāts(-i) vismaz 12000 aprīkojuma vienību dabas aizsardzības un monitoringa darbībām;

·Sertifikāts(-i) par pakalpojumu regulāru izpildi, lai dabas parkos un aizsargājamās jūras teritorijās sniegtu vismaz 7 dažādu veidu tehniskos pakalpojumus, un apmācība zinātniskās un uz vietas veiktās uzraudzības darbībām.

M2C4–7

Reforma Nr. 3.1: Valsts programmu pieņemšana gaisa piesārņojuma kontrolei

Atskaites punkts

Valsts gaisa piesārņojuma kontroles programmas stāšanās spēkā

Noteikums DPCM, kas norāda stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

N.A.

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Ministru padomes priekšsēdētāja dekrētā (DPCM) izklāsta valsts gaisa piesārņojuma kontroles programmu, ar ko ievieš atbilstīgus pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai saskaņā ar ES Direktīvu 2016/2284 un 2018. gada 30. maija Likumdošanas dekrētu Nr. 81, ar ko transponē minēto direktīvu.

M2C4–8

Investīcijas Nr. 1.1. Progresīvas un integrētas uzraudzības un prognozēšanas sistēmas ieviešana

Atskaites punkts

Darbības plāns progresīvai un integrētai monitoringa un prognozēšanas sistēmai hidroloģisko risku apzināšanai

Ministrijas dekrēta noteikums par stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

CET.

2021

Ar ministra dekrētu apstiprina darbības plānu progresīvas un integrētas monitoringa un prognozēšanas sistēmas īstenošanai, lai noteiktu hidroloģiskos riskus. Tajā vismaz:

-Paredzēt tālizpētes lietojumus un datu lauka sensorus;

-Izstrādāt saziņas sistēmu, kas nodrošina koordināciju un sadarbspēju starp dažādiem operatoriem kontroles telpās;

-Izveidot centrālās un reģionālās kontroles telpas

-Izstrādāt kiberdrošības sistēmas un pakalpojumus

M2C4–9

Investīcijas Nr. 1.1. Progresīvas un integrētas uzraudzības un prognozēšanas sistēmas ieviešana

Atskaites punkts

Uzraudzības un prognozēšanas sistēma ir pieejama

Sistēma pieejama tiešsaistē

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2025

Monitoringa un prognozēšanas sistēma, lai noteiktu hidroloģiskos riskus un atkritumu nelikumīgu apglabāšanu, ir pieejama tiešsaistē.

M2C4–11

Investīcija 2.1.a. Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai — intervences pasākumi Emīlijā-Romanjā, Toskānā un Markē

Atskaites punkts

Ārkārtas komisāra rīkojumā(-os) veikto pasākumu identifikācija

Ārkārtas stāvokļa komisāra rīkojums(-i)

CET.

2024

Vienā vai vairākos ārkārtas komisāra rīkojumos norāda precīzu sarakstu ar intervencēm, kuru mērķis ir atjaunot ūdensceļus un palielināt aizsardzību pret plūdiem un zemes nogruvumiem, intervences sabiedrisko ēku, tostarp sabiedrisko ēku un veselības centru, atjaunošanai un atjaunojamā transporta tīkla kopējo kilometru skaitu. Kopējā intervenču skaita vērtība ir vismaz 1,2 miljardi EUR.

M2C4–11bis

Investīcija 2.1.a. Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai — intervences pasākumi Emīlijā-Romanjā, Toskānā un Markē

Mērķa

Īstenotie projekti

Sertifikācija par projektu pabeigšanu

Skaits

0

190

2. CET.

2026

Sertifikātus par darbu pabeigšanu izsniedz par vismaz 190 intervences pasākumiem, lai atjaunotu ūdensceļus un palielinātu aizsardzību pret plūdiem un zemes nogruvumiem, kā arī par transporta tīkla atjaunošanas pasākumiem, kā noteikts Ārkārtas lietu komisāra rīkojumā.

M2C4–12

Investīcija 2.1.b. Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai

Atskaites punkts

Pārskatītā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz intervencēm pret plūdiem un hidroģeoloģiskajiem riskiem

Rīkojumu noteikumi, kas norāda uz stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Dekrētu, ar kuriem apstiprina pirmo intervences un investīciju plānu attiecīgajā teritorijā (komisāra delegāts/reģions/autonomā province) plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai, mērķis ir atjaunot sākotnējos apstākļus un nodrošināt teritoriju noturību pret dabas katastrofām.

M2C4–13

Investīcija 2.1.b — Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai

Mērķa

Veiktās D un E tipa intervences

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

0

90

2. CET.

2026

Sertifikātus par darbu pabeigšanu izsniedz vismaz 90 % no E un D tipa intervencēm, kuru mērķis ir atjaunot bojātās publiskās struktūras, kā noteikts Valsts civilās aizsardzības dienesta apstiprinājuma aktos.

M2C4–18

Investīcijas. 3.1. PUNKTĀ: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana

Atskaites punkts

Pārskatīto juridisko izmaiņu stāšanās spēkā attiecībā uz pilsētu un piepilsētu zaļo zonu aizsardzību un valorizāciju

Attiecīgo tiesību aktu noteikums, kas norāda uz pilsētvides apmežošanas plāna pieņemšanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Urbānās apmežošanas plāns atbilst 2019. gada 12. decembra likuma 141 (“Klimata likums”) mērķiem un pēc plānošanas posma, kas jāveic lielpilsētām. Plānā būtu jānosaka vismaz šādi mērķi:

-Saglabāt un uzlabot difūzo bioloģisko daudzveidību saskaņā ar Eiropas bioloģiskās daudzveidības stratēģiju,

-Veicināt gaisa piesārņojuma samazināšanu lielpilsētu teritorijās,

-Samazināt pienākumu neizpildes procedūras gaisa kvalitātes jomā;

-Atjaunot cilvēka radītas ainavas un uzlabot aizsargājamās teritorijas, kas atrodas lielpilsētu teritoriju tiešā tuvumā;

Ierobežot augsnes patēriņu un atjaunot noderīgas augsnes.

M2C4–19

Investīcijas. 3.1. PUNKTĀ: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana

Mērķa

Koki pilsētu un piepilsētu zaļo zonu aizsardzībai un valorizācijai T1

NEPIEMĒRO

Skaits

0

1 650 000

4. CET.

2022

Iestādīt vismaz 1650000 koku pilsētu un piepilsētu teritoriju atkārtotai apmežošanai saskaņā ar 2019. gada 12. decembra likuma Nr. 141 (tā sauktais Klimata akts) 4. pantu.

M2C4–20

Investīcijas. 3.1. PUNKTĀ: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana

Mērķa

Koki pilsētu un piepilsētu zaļo zonu aizsardzībai un valorizācijai T2

NEPIEMĒRO

Skaits

1 650 000

4 500 000

4. CET.

2024

Meža reproduktīvā materiāla (sēklu vai augu) stādīšana vismaz 4500000 koku un krūmu atkārtotai apmežošanai pilsētu un piepilsētu teritorijās saskaņā ar 2019. gada 12. decembra likuma Nr. 141 (tā sauktais Klimata akts) 4. pantu.

M2C4–20bis

Investīcijas. 3.1. PUNKTĀ: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana

Mērķa

Koki pilsētu un piepilsētu zaļo zonu aizsardzībai un valorizācijai T3

NEPIEMĒRO

Skaits

0

3 500 000

2. CET.

2026

Meža reproduktīvā materiāla (sēklu vai augu) pārstādīšana vismaz 3500000 koku un krūmu meža atjaunošanai pilsētu un piepilsētu teritorijās.

M2C4–21

Investīcija Nr. 3.3. Po apgabala pārveidošana

Atskaites punkts

Tiesiskā regulējuma pārskatīšana attiecībā uz intervencēm Po apgabala pārveidošanai

Attiecīgā tiesību akta noteikums, kas norāda stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2023

Stājas spēkā attiecīgie tiesību akti, kuru mērķis ir atjaunot ekoloģisko koridoru, ko veido upesgultne, tostarp dabisku meža atjaunošanu un intervenci sānu zaru un stacionāro zaru atjaunošanai un atjaunošanai.

M2C4–22

Investīcija Nr. 3.3. Po apgabala pārveidošana

Mērķa

Upes gultnes mākslīguma samazināšana Po apgabala T1 atjaunošanai

NEPIEMĒRO

Skaits

0

13

4. CET.

2024

Samazināt upes gultnes mākslīgumu vismaz par 13 km gar Po asi.

M2C4–23

Investīcija Nr. 3.3. Po apgabala pārveidošana

Mērķa

Upes gultnes mākslīguma samazināšana Po apgabala T2 pārveidošanai

NEPIEMĒRO

Skaits

13

37

Q1

2026

Tiek izsniegti sertifikāti par darbu pabeigšanu, lai samazinātu upes gultnes mākslīgumu vismaz par 37 km gar Po asi.

Tiek izsniegti sertifikāti par tādu darbu pabeigšanu, kas saistīti ar meža atjaunošanas darbībām vismaz 337 hektāru piekrastes mežu platībās.

M2C4–24

Ieguldījums 3.4. “Retzemju teritoriju augsnes” sanācija

Atskaites punkts

Bāreņu attīrīšanas tiesiskais regulējums

Attiecīgā tiesību akta noteikums, kas norāda uz rīcības plāna pieņemšanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Rīcības plāns bāreņu atdzīvināšanai samazina zemes aizņemšanu un veicina pilsētvides atjaunošanu. Tajā obligāti iekļauj:

-Nenosakāmu transportlīdzekļu objektu noteikšana visos 21 reģionos un/vai autonomajās provincēs;

-Konkrēti pasākumi, kas jāveic katrā bāreņzāļu teritorijā, lai samazinātu zemes aizņemšanu un veicinātu pilsētvides atjaunošanu

M2C4–25

Ieguldījums 3.4. “Retzemju teritoriju augsnes” sanācija

Mērķa

Bāreņu objektu atdzīvināšana

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

0

70

Q1

2026

Augsnes sanācijas sertifikāti (kā noteikts rīcības plāna 5. panta 3. punktā), kas izsniegti 70 % no rīcības plānā uzskaitītajām nenosakāmajām teritorijām.

M2C4–26

Ieguldījums 3.5. Jūras gultnes un jūras dzīvotņu atjaunošana un aizsardzība

Mērķa

Jūras gultnes un jūras dzīvotņu atjaunošana un aizsardzība

NEPIEMĒRO

Skaits

0

10

2. CET.

2025

Ir veiktas šādas 10 darbības:

·Austeru atjaunošanas vietas ir izvietotas vismaz vienā vietā katrā no šādiem reģioniem:  Friuli-Venēcija Džūlija un Emīlija Romanja;

·Jūras gultne un jūras veģetācija ir iestādīta vismaz vienā vietā katrā no šādiem reģioniem:   Lacio, Kampānijā, Kalabrijā, Sicīlijā;

·Vidusjūras rietumu, centrālās un dienvidu daļas teritorijās ir ierīkoti ar bojām aprīkoti pietauvošanās lauki;

·Grostas tīkli ir aizvākti kopumā vismaz 15 vietās, kas atrodas Sicīlijā, Kampānijā, Lacio, Apūlijā, Markē un Emīlijā Romanjā;

·Piekrastes radiālās stacijas ir uzturētas vai uzstādītas vai aprīkotas ar izstrādes programmatūru vismaz 9 vietās, un ir iegādāta mobilā okeanogrāfijas pētniecības nodaļa;

·Ir palaistas vismaz 12 viļņu mērīšanas bojas;

·Vismaz 25 tīkla stacijās ir veikta jaunu sensoru apkope vai uzstādīšana;

·Vismaz 3 jaunu jūras meteoroloģisko staciju ierīkošana un vismaz 25 jūras laika staciju uzturēšana Venēcijas lagūnas apgabalā;

·Ir ierīkotas vismaz 10 stacionāras stacijas nepārtrauktam ķīmisko, fizikālo un trofisko parametru monitoringam lagūnās;

·Datus ir radījušas vismaz piecas novērošanas programmatūras sistēmas jūras un piekrastes dzīvotņu monitoringam.

Visos kuģu vai kuģu iepirkumos izmanto labāko pieejamo tehnoloģiju ar vismazāko ietekmi uz vidi nozarē.

M2C4–27

Reforma Nr. 4.1. Tiesību aktu vienkāršošana un pārvaldības stiprināšana ieguldījumu īstenošanai ūdensapgādes infrastruktūrās

Atskaites punkts

Tiesību aktu vienkāršošanas stāšanās spēkā attiecībā uz intervencēm primārās ūdensapgādes infrastruktūrā ūdensapgādes drošībai

Attiecīgā(-o) tiesību akta(-u) noteikums(-i), kas norāda stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2022

Pārskatītie tiesību akti stiprina pārvaldību un vienkāršo ieguldījumu īstenošanu ūdensapgādes infrastruktūrā. Jaunajam tiesiskajam regulējumam vajadzētu būt vismaz,

Valsts plānu intervencei ūdensapgādes nozarē padarīt par galveno finansēšanas instrumentu ieguldījumiem ūdensapgādes nozarē.

Lūgt atzinumu un aktīvi iesaistīt regulatoru (Autorità di Regolazione per Energia Reti e Ambiente) visos plāna grozījumos vai atjauninājumos.

— Sniegt atbalstu un papildu pasākumus īstenošanas struktūrām, kas nespēj veikt ieguldījumus saistībā ar primāro iepirkumu paredzētajā termiņā.

Vienkāršot procedūras ziņošanai par ūdensapgādes nozarē finansētajiem ieguldījumiem un to uzraudzībai.

M2C4–28

Ieguldījums 4.1. Investīcijas primārajā ūdensapgādes infrastruktūrā ūdensapgādes drošībai

Atskaites punkts

Finansējuma piešķiršana visiem projektiem ieguldījumiem primārajā ūdens infrastruktūrā un ūdensapgādes drošībā

Dekrēta(-u) publicēšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

CET.

2023

Pieņemšanas dekrēta(-u) publicēšana, piešķirot (piešķirot) finansējumu projektiem, kas paredzēti ieguldījumiem primārajā ūdens infrastruktūrā un ūdensapgādes drošībā.

Līgumu darbības joma ir šāda:

-Svarīgu pilsētu teritoriju ūdensapgādes drošība;

-Strukturālie darbi, lai palielinātu tīkla drošību un noturību, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņām (izņemot dambjus);

-Ūdens transportēšanas jaudas palielināšana.

Atlases kritēriji nodrošina, ka investīcijas pilnībā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu, piemērojot 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu.

M2C4–29

Ieguldījums 4.1. Investīcijas primārajā ūdensapgādes infrastruktūrā ūdensapgādes drošībai

Mērķa

Ūdens infrastruktūras darbu pabeigšana

NEPIEMĒRO

Skaits

0

45

Q1

2026

Sertifikāti par darbu pabeigšanu ir izsniegti par iejaukšanos vismaz 45 ūdens sistēmās (gan kompleksās, gan vienkāršās), no kurām vismaz 32 kompleksās ūdens sistēmās.

M2C4–30

Investīciju 4.2: Zudumu samazināšana ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācija un monitorings

Atskaites punkts

Finansējuma piešķiršana visiem projektiem, kas paredzēti intervencei ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācijai un uzraudzībai

Dekrēta(-u) publicēšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

CET.

2023

Pieņemšanas dekrēta(-u) publicēšana ar finansējuma piešķiršanu (piešķiršanu) projektiem ūdens sadales tīklu modernizācijai un efektivitātei.

Līgumu darbības joma ir šāda:

-Intervences, lai samazinātu zudumus dzeramā ūdens tīklos;

-Palielināt ūdensapgādes sistēmu noturību pret klimata pārmaiņām;

-Stiprināt tīklu digitalizāciju, lai optimāli apsaimniekotu ūdens resursus, samazinātu atkritumus un ierobežotu neefektivitāti;

M2C4–31

Investīciju 4.2: Zudumu samazināšana ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācija un monitorings

Mērķa

Intervences ūdens sadales tīklos, tostarp T1 tīklu digitalizācija un monitorings

NEPIEMĒRO

Skaits

0

14 000

4. CET.

2024

Vismaz 14000 kilometru ūdens tīkla nodalīšana

M2C4–33

Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai

Atskaites punkts

Finansējuma piešķiršana visiem projektiem, kuru mērķis ir apūdeņošanas agrosistēmas noturība ūdens resursu labākai apsaimniekošanai

Dekrēta(-u) publicēšana.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

Pieņemšanas dekrēta(-u) publicēšana ar finansējuma piešķiršanu (piešķiršanu) projektiem, kas paredzēti intervencēm tīklos un apūdeņošanas sistēmās un saistītajā digitalizācijas un uzraudzības sistēmā.

Līgumu darbības joma ir šāda:

-Veicināt izmantošanas mērīšanu un monitoringu kolektīvajos tīklos (uzstādot skaitītājus un tālvadības sistēmas), tostarp pāreju no pašpiegādes uz kolektīvu izmantošanu, kas ir priekšnoteikums, lai pabeigtu ieviest ūdens cenu politiku, kuras pamatā ir ūdens apjomi, lai efektīvi izmantotu ūdens resursus lauksaimniecībā un tādējādi stimulētu nelikumīgas ūdens aizvākšanas samazināšanu lauku apvidos.

-Ieguldījumiem apūdeņošanā vajadzētu būt vērstiem uz to, lai pašreizējo apūdeņošanu padarītu efektīvāku pat tad, ja attiecīgais ūdensobjekts ir labā stāvoklī.

Paredzams, ka šis pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu”.

(2021/C58/01). Jo īpaši attiecībā uz katru apakšieguldījumu pirms būvdarbu uzsākšanas, to laikā un pēc to uzsākšanas jānodrošina pilnīga atbilstība ES tiesību aktu, tostarp Ūdens pamatdirektīvas, prasībām.

Turklāt intervencēm, ja tās ir piemērojamas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, veic ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, kā arī attiecīgos novērtējumus Direktīvas 2000/60/EK un Direktīvas 92/43/EEK kontekstā, tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanu.

M2C4–34

Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai

Mērķa

Intervences apūdeņošanas agrosistēmas izturētspējai ūdens resursu labākai apsaimniekošanai T1

NEPIEMĒRO

Skaits

0

40

4. CET.

2024

Ar skaitītājiem aprīko vismaz 40 atsūknēšanas avotus (uzskaitīti SIGRIAN), kas saistīti ar ūdens koncesiju (concessione di derivazione), kuru jauda ir vismaz 100 l/s.

Vispārējās tīkla efektivitātes intervences ietver arī:

-300 trešā līmeņa skaitītāji;

-10000 ceturtā līmeņa skaitītāji;

-Digitalizācija un tīklu uzlabojumi.

M2C4–34bis

Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai

Mērķa

Intervences apūdeņošanas agrosistēmas izturētspējai ūdens resursu labākai apsaimniekošanai T1.2

NEPIEMĒRO

Skaits

40

105

2. CET.

2026

Ar skaitītājiem aprīko vismaz 105 atsūknēšanas avotus (uzskaitīti SIGRIAN), kas saistīti ar ūdens koncesiju (concessione di derivazione), kuru jauda ir vismaz 100 l/s.

Kopējās tīkla efektivitātes intervences dod labumu vismaz 422407 hektāru apūdeņotās platības, un tās ietver:

-750 trešā līmeņa skaitītāju uzstādīšana;

-25000 ceturtā līmeņa skaitītāju uzstādīšana;

-Digitalizācija un tīklu uzlabojumi.

M2C4–35

Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai

Mērķa

Intervences apūdeņošanas agrosistēmas izturētspējai ūdens resursu labākai apsaimniekošanai T2

NEPIEMĒRO

Hektāri

0

96 390

4. CET.

2024

Apūdeņošanas resursus efektīvi izmanto vismaz 96390 hektāros apūdeņotās platības.

M2C4–36

Investīcija 4.4. Ieguldījumi kanalizācijā un attīrīšanā

Atskaites punkts

Finansējuma piešķiršana kanalizācijas un attīrīšanas projektiem

Dekrēta publicēšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

Pieņemšanas dekrēta publicēšana ar finansējuma piešķiršanu (piešķiršanu) projektu priekšlikumiem.

Intervencēs:

-Uzlabot jūras un iekšzemes ūdeņos novadīto notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti, izmantojot arī tehnoloģiskos jauninājumus;

-Ja iespējams, dažas attīrīšanas iekārtas pārveidot par “zaļām rūpnīcām”, kurās attīrītus notekūdeņus atkārtoti izmanto apūdeņošanai un rūpnieciskiem mērķiem.

Šis pasākums nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti atveseļošanas un noturības plānā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Jo īpaši dūņu sadedzināšana nav attiecināma.

M2C4–38

Investīcija 4.4. Ieguldījumi kanalizācijā un attīrīšanā

Mērķa

Cilvēka ekvivalents, kas gūst labumu no kanalizācijas un attīrīšanas intervencēm

NEPIEMĒRO

Skaits

0

3 750 000

Q1

2026

Sertifikāti par to darbu pabeigšanu, kas izsniegti kanalizācijas un komunālo notekūdeņu attīrīšanas pasākumiem aglomerācijās, kuras aptver vismaz 3750000 cilvēkekvivalentu (PE), no kurām vismaz 1209000 PE atrodas aglomerācijās, uz kurām attiecas pārkāpuma procedūra par neatbilstību Padomes Direktīvai 91/271/EEK, ko apstiprina neatkarīga inženiera ziņojums

M2C4–39

Ieguldījums 4.5.
Dotāciju shēma ieguldījumiem ūdens infrastruktūrā

M

Īstenošanas nolīgums

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.

M2C4–40

Ieguldījums 4.5.
Dotāciju shēma ieguldījumiem ūdens infrastruktūrā

T

Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi un ieguldījuma pabeigšana

NEPIEMĒRO

Procentuālā daļa (%)

0 %

100 %

2. CET.

2026

Invitalia S.p.A. ir noslēgusi juridiskus dotāciju nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % no ANM ieguldījuma (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 40 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.

Itālija pārvieto EUR 1200000000 uz Invitalia S.p.A. mehānisma vajadzībām.

H. 3. MISIJAS 1. KOMPONENTS: Ilgtspējīga transporta infrastruktūra

H.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

NEPIEMĒRO

H.2.  Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

NEPIEMĒRO

H.3.  Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcijas šajā komponentā atbalsta dzelzceļa infrastruktūras (ātrgaitas, kravu, reģionālo dzelzceļu, Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas) izvēršanu. Tos papildina reformas, kuru mērķis ir paātrināt ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā un uzlabot autoceļu infrastruktūras kvalitāti. Uzņēmējdarbības vides reformas komponentā ir ietverts pasākums, kas rada papildu stimulus reģioniem izsludināt konkursus par reģionālajiem dzelzceļa sabiedrisko pakalpojumu līgumiem. Šis komponents ietver pasākumus ūdeņraža izmantošanas attīstīšanai dzelzceļos.

Šis komponents atbalsta to, ka tiek īstenots 2019. gada valstij adresētais ieteikums Nr. 3, kurā Itālija tiek mudināta “virzīt ar investīcijām saistītu ekonomikas politiku attiecībā uz [...] infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā reģionālās atšķirības”, un 2020. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3 “Priekšlaicīgas investīcijas nobriedušiem publisko investīciju projektiem” un “Focus investīcija zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, jo īpaši attiecībā uz tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, pētniecību un inovāciju, ilgtspējīgu sabiedrisko transportu, atkritumu un ūdens apsaimniekošanu, kā arī pastiprinātu digitālo infrastruktūru, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu”.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Reforma. Infrastruktūras un transporta ministrijas (MIT) un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja Rete Ferroviaria Italiana līguma apstiprināšanas procesa paātrināšana

Šī reforma paredz atcelt prasību parlamentārajām komisijām sniegt atzinumu par dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja Rete Ferroviaria Italiana (CdP) ieguldījumu sarakstu. Parlamenta komisijas sniedz atzinumu par ieguldījumu stratēģisko programmu.

Reforma. Projektu apstiprināšanas procesa paātrināšana

Šī reforma paredz pieņemt tiesību aktus, kas ļauj paredzēt būvdarbu vietas norādīšanu “ekonomiskās tehniskās priekšizpētes projekta” (PFTE) laikā, nevis gaidīt galīgo projekta izstrādes posmu. Papildu atļaujas, ko nevar iegūt PFTE, tiktu saņemtas turpmākajos projekta izstrādes posmos, nesasaucot “Conferenza dei Servizi” kā izņēmumu no Likuma Nr. 241/1990. Šīs izmaiņas samazina projektu apstiprināšanas laiku no 11 līdz 6 mēnešiem.

Reforma Nr. 1.3. Dzelzceļa infrastruktūras efektivitātes uzlabošana Itālijā

Šīs reformas mērķis ir veicināt konkurences pieaugumu reģionālajos un starppilsētu dzelzceļa transporta tirgos, uzlabot dzelzceļa līniju un tīklu infrastruktūras plānošanu  un ieviest dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības un investīciju darbības rezultātu novērtēšanu. Reforma ietver primāro un sekundāro tiesību aktu pieņemšanu, kā arī tiesību aktu pieņemšanu par ritošā sastāva sabiedrību (ROSCO).

Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem

Šā ieguldījuma mērķis ir paplašināt Itālijas dzelzceļa infrastruktūru. Šis ieguldījums ietver 114 km ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi pasažieru un kravu pārvadājumiem līnijās Napoli-Bari, Salerno-Reggio Calabria un Palermo-Katania.

Investīcija. Ātrgaitas līnijas ziemeļos, kas savienojas ar pārējo Eiropu

Šā ieguldījuma mērķis ir paplašināt Itālijas dzelzceļa infrastruktūru. Šis ieguldījums ietver 158 km ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi pasažieru un kravu pārvadājumiem līnijās Breša-Verona-Vicenza-Padova, Ligūrija-Alpi.



Investīcija. Diagonālie savienojumi

Šā ieguldījuma mērķis ir paplašināt Itālijas dzelzceļa infrastruktūru. Šo ieguldījumu veido 15 km ātrgaitas dzelzceļa izbūve pasažieru un kravu pārvadājumiem Orte-Falconara un Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia līnijās.

Investīcija Nr. 1.4 — Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēma (ERTMS)

Šā ieguldījuma mērķis ir veicināt Itālijas dzelzceļa infrastruktūras pielāgošanu Eiropas savstarpējas izmantojamības standartiem. Šī investīcija ietver 2 785 km dzelzceļa līniju aprīkošanu ar Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu (ERTMS) infrastruktūras un tehnoloģiju līmenī, kas atbilst Eiropas Komisijai paziņotajam ERTMS Itālijas izvēršanas plānam. .

Investīcija. Dzelzceļa staciju modernizācija (Rete Ferroviaria Italiana (RFI) pārvaldība; dienvidos)

Šīs investīcijas mērķis ir padarīt dzelzceļa stacijas pieejamas personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šis ieguldījums ietver 38 dzelzceļa staciju modernizāciju.

Investīcija — lielpilsētu mezglu un reģionālo dzelzceļa līniju stiprināšana

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot Itālijas starpreģionālo un reģionālo dzelzceļa līniju kvalitāti. Šis ieguldījums ietver dzelzceļa līniju modernizāciju vismaz 3 309 km garumā, tostarp 1 162 km dienvidos. Projekti, kas ietilpst šajā pasākumā, var saņemt atbalstu no citām Eiropas programmām.

Reforma Nr. 2.1. “Vadlīnijas risku klasificēšanai un pārvaldībai, drošības novērtēšanai un esošo tiltu uzraudzībai” pieņemšana

Šī reforma ietver pamatnostādņu pieņemšanu risku klasificēšanai un pārvaldībai, drošības novērtēšanai un esošo tiltu uzraudzībai. “Pamatnostādņu” pieņemšanu, kas ļauj piemērot kopējus standartus un metodiku visā valsts autoceļu tīklā.

Reforma — tiltu un viaduktu īpašuma nodošana no zemāka līmeņa ceļiem uz augstāka ranga ceļiem

Šī reforma ietver īpašumtiesību uz tiltiem, viaduktiem un pārvadiem no zemākā tipa ceļiem uz augstāka tipa ceļiem (automaģistrālēm un galvenajiem piepilsētas ceļiem) nodošanu, kas ļauj palielināt ceļu tīkla vispārējo drošību, jo tiltus, viaduktus un pārvadus uztur ANAS un/vai autoceļu koncesionāri, kuriem ir labākas plānošanas un uzturēšanas spējas nekā atsevišķām pašvaldībām vai provincēm.

H.4.  Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M3C1–1

Reforma. Paātrināt MIT un RFI līguma apstiprināšanas procesu

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akta grozījums par Contratti di Programma (CdP) apstiprināšanas procesu

Likuma noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā tiesību akta grozījums par Contratti di Programma apstiprināšanas procesu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Tiesību akta grozījums samazina dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja Rete Ferroviaria Italiana Contratti di Programma (CdP) apstiprināšanas laiku.

M3C1–2

Reforma. Projektu apstiprināšanas procesa paātrināšana

Atskaites punkts

Tādu regulatīvo izmaiņu stāšanās spēkā, kas samazina projektu atļaušanas laiku no 11 mēnešiem uz sešiem mēnešiem

Likuma noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā regulatīvās izmaiņas, kas samazina atļaujas laiku no 11 mēnešiem uz sešiem mēnešiem.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Regulatīvās izmaiņas samazina projektu atļaušanas laiku no 11 mēnešiem uz sešiem mēnešiem.

M3C1–3

Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem

Atskaites punkts

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai līnijās Napoli-Bari un Palermo-Katania

Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai līnijās Napoli-Bari un Palermo-Katania

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai līnijās Napoli-Bari un Palermo-Katania, pilnībā ievērojot publiskā iepirkuma noteikumus

Līgums(-i) attiecas uz šādām šo līniju daļām:

Neapoles-Bari līnija: Orsara-Bovino

Palermo-Katanijas līnija: Catenanuova — Dittaino un Dittaino — Enna

M3C1–4

Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem

Atskaites punkts

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai Salerno Reggio Calabria līnijās

Paziņojums par daudzdisciplīnu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai Salerno-Reggio Calabria līnijā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

Paziņojums par daudzdisciplīnu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai Salerno Reggio Calabria līnijā.

Līgums attiecas uz šādām šīs līnijas daļām: Battipaglia — Romagnano

M3C1–5

Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem 

Mērķa

Ātrgaitas dzelzceļš līnijās Napoli-Bari un Palermo-Katania

NEPIEMĒRO

Km

0

41

4. CET.

2025

Sertifikāti par darbiem 41 km ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai līnijās Napoli-Bari un Palermo-Katania.

41 km ierīko šādos segmentos:

Bicocca-Catenanuova (Palermo-Katanija līnija), 20,3 km, attiecībā uz kuru būvdarbi ir sākti pēc 2023. gada 30. septembra.

Kancelo-Frasso (Napoli-Bari līnija), 7,3 km, attiecībā uz kuriem būvdarbi ir sākti pēc 2023. gada 30. septembra.

Nepoli-Cancello (Napoli-Bari līnija), 13,5 km, attiecībā uz kuriem būvdarbi ir sākti pēc 2023. gada 30. septembra.

Novērtējot un atļaujot katru attiecīgo projektu/investīciju, ievēro visus noteikumus un procedūras, kas noteiktas ES Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. un 4. punktā, un ievēro valsts ietekmes novērtējuma pamatnostādnes, kas publicētas Itālijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 303, 2019. gada 28. decembrī.

M3C1–6

Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem

Mērķa

Ātrgaitas dzelzceļš līnijās Napoli-Bari, Salerno-Reggio Calabria, Palermo-Katania

NEPIEMĒRO

Km

41

114

2. CET.

2026

Saskaņā ar WBS metodiku izsniedz sertifikātus par darbu pabeigšanu, lai būvētu 114 km ātrgaitas dzelzceļa līnijās Napoli-Bari, Salerno-Reggio Calabria, Palermo-Katania.

Indikatīvais sadalījums ir šāds:

Neapoles-Bari līnija (12 km), no kuras:

-Apice-Hirpinia (12 km)

-Frasso-Telese (11 km)

-Telese-Vitulano (19 km)

Salerno-Regio Calabria (14,7 km), no kuriem:

-Battipaglia-Romagnano (14,7 km)

Palermo — Katānijas līnija, (16,5 km), no tās:

-Dittanio — Enna (2 km)

-Giampilieri-Fiumefreddo (7,5 km)

-Ogliastrillo-Castelbuono (7 km)

Novērtējot un atļaujot katru attiecīgo projektu/investīciju, ievēro visus noteikumus un procedūras, kas noteiktas ES Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. un 4. punktā, un ievēro valsts ietekmes novērtējuma pamatnostādnes, kas publicētas Itālijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 303, 2019. gada 28. decembrī.

M3C1–9

Investīcija. Ātrgaitas līnijas ziemeļos, kas savieno ar pārējo Eiropu

Mērķa

Ātrgaitas dzelzceļš līnijās Breša-Verona-Vicenza-Padova; Ligūrija-Alpi.

NEPIEMĒRO

Skaits

0

158

2. CET.

2026

Izdod sertifikātus par darbu pabeigšanu saskaņā ar WBS metodiku, lai būvētu 158 km ātrgaitas dzelzceļa līnijās Brescia-Verona-Vicenza-Padova un Liguria-Alpi.

Indikatīvais sadalījums ir šāds:

-Breša-Verona (48 km)

-Verona-Bivio-Vicenza (44 km)

-Dženovas mezgls (17 km)

-Trešais Giovi šķērsojums (35,3 km)

-Rho-Parabiago (4 km)

-Pavija-Milano-Rogoredo (10,3 km)

Novērtējot un atļaujot katru attiecīgo projektu/investīciju, ievēro visus noteikumus un procedūras, kas noteiktas ES Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. un 4. punktā, un ievēro valsts ietekmes novērtējuma pamatnostādnes, kas publicētas Itālijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 303, 2019. gada 28. decembrī.

Attiecībā uz Rho-Parabiago segmentu (4 km) visus ietekmes mazināšanas pasākumus, kas noteikti saistībā ar IVN, integrē projektā un ievēro infrastruktūras būvniecības un ekspluatācijas posmos.

M3C1–10

Investīcija. Diagonālie savienojumi

Atskaites punkts

Līguma(-u) piešķiršana savienojumu būvniecībai līnijās Orte-Falconara un Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia

Paziņojums par daudzdisciplīnu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai līnijās Orte-Falconara un Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2024

Paziņojums par daudzdisciplīnu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu savienojumu būvniecībai līnijās Orte-Falconara un Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia.

Līgums(-i) attiecas uz šādām pozīcijām:

Orte-Falconara

Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia

M3C1–11

Investīcija. Diagonālie savienojumi

Mērķa

Ātrgaitas dzelzceļš Orte-Falconara un Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia līnijās

NEPIEMĒRO

Skaits

0

15

2. CET.

2026

Izdod sertifikātus par darbu pabeigšanu — saskaņā ar WBS metodiku — ātrgaitas dzelzceļa 15 km izbūvei līnijās Orte-Falconara un Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia.

Indikatīvais sadalījums ir šāds:

-Orte-Falconara (12,3 km)

-Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia (2,8 km)

Novērtējot un atļaujot katru attiecīgo projektu/investīciju, ievēro visus noteikumus un procedūras, kas noteiktas ES Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. un 4. punktā, un ievēro valsts ietekmes novērtējuma pamatnostādnes, kas publicētas Itālijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 303, 2019. gada 28. decembrī.

M3C1–12

Investīcija Nr. 1.4. Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmas (ERTMS) ieviešana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu

Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai ieviestu Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Paziņojums par visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai ieviestu Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu (ERTMS)

M3C1–14

Investīcija Nr. 1.4. Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmas (ERTMS) ieviešana

Mērķa

2 785 km dzelzceļa līniju, kas aprīkotas ar Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu

NEPIEMĒRO

Skaits

0

2 785

2. CET.

2026

Pabeigšanas sertifikātus izdod 2 785 km dzelzceļam, kas infrastruktūras un tehnoloģiju līmenī aprīkots ar Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu.

M3C1–15

Investīcija 1.5. “Lielpilsētu mezglu un galveno valstu savienojumu stiprināšana”

Mērķa

700 km modernizētu līniju posmu, kas būvēti lielpilsētu mezglos un galvenajos valstu savienojumos

NEPIEMĒRO

Skaits

0

700

4. CET.

2024

Vismaz 700 km modernizētu līniju posmu, kas būvēti lielpilsētu mezglos un galvenajos valstu savienojumos, gatavi atļaujas saņemšanai un darbības posmi.

M3C1–17

Investīcija Nr. 1.7 — Dzelzceļu modernizācija, elektrifikācija un noturība dienvidos

Mērķa

Pabeigti 172 km darbi, kas saistīti ar dienvidu dzelzceļu noturību, gatavi atļaujas piešķiršanai un ekspluatācijas posmiem.

NEPIEMĒRO

Skaits

0

172

4. CET.

2023

Pabeigti darbi vismaz 172 km garumā, kas saistīti ar dienvidu dzelzceļu noturību, gatavi atļaujas piešķiršanai un ekspluatācijas posmi.

172 km attiecas uz šādām līnijām:

• Paola-Regio Calabria;

• Lentini Diramazione-Gela;

• Mesīna — Katānija-Sirakūza;

• Caserta — Battipaglia;

• Romi — Neapole; un

• Bari — Brindisi.

Mērķrādītāju sasniedz, izmantojot KLP (t. i., “Codice Locale Progetto”), ko neatbalsta citi ES fondi, izņemot ANM.

M3C1–19

Investīcija. Dzelzceļa staciju modernizācija (RFI pārvaldība; dienvidos)

Mērķa

Modernizētas un pieejamas dzelzceļa stacijas

NEPIEMĒRO

Skaits

0

10

4. CET.

2024

Desmit dzelzceļa stacijas ir modernizētas un pieejamas saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1300/2014.

M3C1–20

Investīcija. Dzelzceļa staciju modernizācija (RFI pārvaldība; dienvidos)

Mērķa

Modernizētas un pieejamas dzelzceļa stacijas

NEPIEMĒRO

Skaits

10

38

2. CET.

2026

Sertifikāti par darbu pabeigšanu 38 dzelzceļa staciju modernizācijai Abruco, Bazilikatas Kampānijas, Kalabrijas, Molīzes, Apūlijas, Sicīlijas un Sardegnas reģionos.

M3C1–21

Reforma Nr. 2.1. — nesen pieņemtā “Dekrēta vienkāršošanas” īstenošana (kas pārveidota par 2020. gada 11. septembra Likumu Nr. 120), izdodot dekrētu par “Vadlīnijas risku klasificēšanai un pārvaldībai, drošības novērtēšanai un esošo tiltu uzraudzībai”

Atskaites punkts

Stājas spēkā “Vadlīnijas risku klasifikācijai un pārvaldībai, drošības novērtēšanai un esošo tiltu uzraudzībai”

Dekrēta noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā dekrēts, ar ko pieņem “Vadlīnijas par risku klasifikāciju un pārvaldību, drošības novērtēšanu un esošo tiltu uzraudzību”

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

“Pamatnostādnēs” nosaka kopējus standartus un metodiku visam valsts ceļu tīklam risku klasificēšanai un pārvaldībai, drošības novērtēšanai un esošo tiltu uzraudzībai.

M3C1–22

Reforma — tiltu un viaduktu īpašuma nodošana no zemāka līmeņa ceļiem uz augstāka ranga ceļiem

Atskaites punkts

Īpašumtiesību uz tiltiem, viaduktiem un pārbrauktuvēm nodošana no zemāka līmeņa ceļiem uz augstāka ranga ceļiem (automaģistrāles un valsts galvenie ceļi)

Attiecīgā tiesību akta noteikums, kas attiecas uz īpašumtiesību uz tiltiem, viaduktiem un pārvadiem no zemāka līmeņa ceļiem uz augstāka ranga ceļiem stāšanos spēkā (automaģistrāles un valsts galvenie ceļi)

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Mākslas darbu īpašumtiesību nodošanai jānotiek sešu mēnešu laikā pēc Likuma 120/20 stāšanās spēkā. To paredzēts pabeigt saskaņā ar Codice della Strada (Likumdošanas dekrēts 285/1992) un tā noteikumiem (Prezidenta dekrēts Nr. 495/92), kas nosaka noteikumus par īpašumtiesību nodošanu starp ceļu īpašniekiem.

M3C1–26

Reforma Nr. 1.3. Dzelzceļa infrastruktūras efektivitātes uzlabošana Itālijā

Atskaites punkts

Tiesību aktu un citu tiesību aktu stāšanās spēkā

Tiesību akti un citi tiesību akti

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Stājas spēkā tiesību akti un vajadzības gadījumā citi tiesību akti, kā norādīts turpmāk.

1. daļa. Publisko investīciju efektivitāte un rezultāti:

Tiesību aktos paredz, ka Infrastruktūras un transporta ministrija pieņem daudzgadu stratēģisko dokumentu, lai vadītu Itālijas daudzgadu infrastruktūras plānošanu vismaz 10 gadus. Dokuments veicina multimodālus pārvadājumus un pilnībā integrē uzņēmumu rūpniecības vajadzības infrastruktūras plānošanā (piemēram, par prioritāti nosakot ieguldījumus, kas savieno galvenās rūpniecības jomas un loģistikas centrus ar transporta tīklu).

Reforma paredz infrastruktūras plānošanas dokumentu pārskatīšanu. Konkrētāk, tiesību akti:

oNodrošināt, ka Contratto di Programma, dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģija un infrastruktūras pārvaldītāja uzņēmējdarbības plāns tiek izstrādāts saskaņā ar Infrastruktūras un transporta ministrijas daudzgadu stratēģiskā dokumenta mērķiem un atbilst Direktīvai 34/2012/ES.

oKā daļu no Contratto di Programma apstiprināšanas procesa saskaņā ar valsts tiesību aktiem ieviest regulatīvās iestādes (Autorità di regolazione dei trasporti, ART) atzinumu par mobilitātes stratēģisko dokumentu (Documento strategico della mobilità ferroviaria di passeggeri e merci) (kā noteikts Itālijas tiesību aktos Nr. 233, 2021. gada 5. komma, 1. panta a) punkts). Atzinumā novērtē arī plānoto investīciju atbilstību tirgus vajadzībām, kas apkopotas, izmantojot Direktīvas 2012/34/ES 7.e pantā minētos koordinācijas mehānismus.

oIeviest jaunajai Contratto di Programma starpposma un galīgo mērķrādītāju sistēmu un attiecīgos termiņus, kā arī snieguma rādītājus un kvalitātes kritērijus, lai īstenotu programmu Contratto di Programma un novērtētu tās faktiskos sasniegumus. Rādītājus un kvalitātes kritērijus nosaka saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES V pielikumu. Bonusu identifikācijas sistēma Rete Ferroviaria Italiana (RFI) vadītājiem atbilst Direktīvas 2012/34/ES 7. panta 4. punktam, un tajā jāņem vērā atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšana un rezultāti, kas iegūti attiecībā uz Contratto di Programma iekļautajiem darbības rādītājiem.

oPilnvarot regulatīvo iestādi (ART), vienojoties ar MIT, noteikt darbības rādītājus, kas jāpievieno Contratto di Programma.

oPilnvarot regulatīvo iestādi (ART) uzraudzīt starpposma un galīgo mērķrādītāju sasniegšanu un Contratto di Programma ietverto darbības rādītāju izpildi

oPieprasīt Infrastruktūras un transporta ministrijai veikt padziļinātu izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz lieliem ieguldījumiem (investīcijas, kas pārsniedz 50 miljonus euro), kas iekļauti Contratto di Programma. Analīzē izmantotās vienības izmaksas salīdzina ar starptautiskajiem etaloniem dažādām dzelzceļa infrastruktūras ieguldījumu kategorijām un atbilst ES un valstu pamatnostādnēm par izmaksu un ieguvumu analīzi. Analīzes rezultāti ir pieejami apspriešanai ar ieinteresētajām pusēm pirms līgumisko vienošanos pieņemšanas, un pēc to pieņemšanas tos publicē.

oParedzēt “Contratto di Programma” pieņemšanu (tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi, starpposma un galīgos mērķrādītājus un darbības rādītājus).

2. daļa. Konkurence:

Tiesību akti, lai atbalstītu reformas vērienīgumu, stiprina regulatīvās iestādes (ART) pilnvaras attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu līgumiem dzelzceļa nozarē. Šādas pilnvaras ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas noteiktas Direktīvas 2012/34/ES 56. panta 9. punktā. Pants ir pilnvarots uzraudzīt un sniegt atzinumus par sabiedrisko pakalpojumu līgumu darbības jomas noteikšanu un piešķiršanu (tiešai un iekšējai piešķiršanai un piešķiršanai iekšējiem pakalpojumu sniedzējiem) dzelzceļa nozarē, tostarp attiecībā uz efektīvu daļu optimālās dimensijas noteikšanu reģionālajās robežās un starp tām.

Ar šo tiesību aktu paplašina Likuma 118/2022 (Konkurences likums) 9. panta piemērošanu, tostarp atbilstību ART normatīvajiem aktiem, un 2017. gada 24. aprīļa Dekrētlikuma Nr. 50 27. panta 2. punkta c) apakšpunkta piemērošanu, attiecinot to uz visiem tiešajiem un iekšējiem piešķīrumiem un piešķīrumiem iekšējiem operatoriem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007. Attiecībā uz starppilsētu pakalpojumiem, ja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007 tiek piešķirti tieši vai in house piešķīrumi un piešķīrumi tiešiem pakalpojumu sniedzējiem, tiesību akti paplašina Leģislatīvā dekrēta Nr. 201/2022 17., 30. un 31. pantā iekļautos principus. Uz jebkuru lēmumu pagarināt sabiedrisko pakalpojumu saistību (SPS) līgumu termiņu, kas ir pienācīgi pamatots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007, attiecas pārredzamības pienākumi attiecībā uz iekšējo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas iekļauti Likumdošanas dekrēta Nr. 201/2022 31. pantā.

Tiesību aktos paredz sākt konkursu par starppilsētu sabiedrisko pakalpojumu līgumu(-iem). Piedāvājumā iekļauj darbības jomas pārskatīšanu saskaņā ar metodiku, ko dzelzceļa regulatīvā iestāde noteikusi pēc tirgus pārbaudes, kā paskaidrots Komisijas skaidrojošo pamatnostādņu par Regulu (EK) Nr. 1370/20073 2.2.3. iedaļā. Līgumu pēc vajadzības sadala atbilstīgās, apstrīdamās daļās, ievērojot attiecīgos kritērijus, ko norādījusi regulatīvā iestāde (ART).

Attiecībā uz reģionālajiem un starppilsētu pakalpojumiem tiesību akti nodrošina, ka valsts/reģionālā īpašuma ritošais sastāvs ir pieejams jaunajiem PSO līgumu operatoriem, kas izraudzīti konkursa kārtībā, ja šādus ritošo sastāvu un tehniskās apkopes pakalpojumus nesniedz jaunie operatori. Tiesību akti nodrošina, ka visa informācija par ritošā sastāva tehniskās apkopes stāvokli potenciālajiem pretendentiem ir pieejama bez informācijas asimetrijas, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Tiesību akti veicina apakšpartiju izslēgšanu un konkursu izsludināšanu no esošajiem līgumiem (cik vien iespējams, pamatojoties uz spēkā esošo līgumu noteikumiem).

Turklāt reforma ietver arī spēju veidošanas darbību, kas stiprina valsts un reģionālo iestāžu administratīvās spējas. Spēju veidošanas darbībā izveido ad hoc administratīvo vienību MIT ietvaros, lai atbalstītu koncesiju izvērtēšanu un analīzi un veiktu lielu infrastruktūras investīciju izmaksu un ieguvumu analīzi. Šajā administratīvajā vienībā ir augsti profesionāls personāls, un to atbalsta neatkarīgi ārējie eksperti. Turklāt spēju veidošanas pasākumi ietver vairākus kursus sadarbībā ar SNA un akreditētajām struktūrām, lai paaugstinātu līgumslēdzēju staciju darbinieku specializētās apmācības un nozaru apmācības līmeni, paļaujoties arī uz apmācības rīkiem, kas ieviesti ANP publiskās pārvaldes reformas ietvaros (piemēram, portāla syllabus.gov.it).

Lai sasniegtu atskaites punktu, ir nepieciešams arī:

-Valsts un reģionālo iestāžu spēju veidošanas pasākuma sākums, kā prasīts pasākuma aprakstā.

-Starppilsētu piedāvājuma(-u) publicēšana Komisijas iepirkumu datubāzē TED.

3. daļa. ROSCO (ritošā sastāva sabiedrība):

Ar tiesību aktiem izveido jaunu pastāvīgu, pilnībā valstij piederošu struktūru (Riting Stock Company — ROSCO) akciju sabiedrības (società per azioni) veidā.

Tiesību aktos skaidri nosaka šāda uzņēmuma uzdevumu, pilnvaras un pilnvaras, kas nodrošina, ka ritošais sastāvs un tehniskās apkopes pakalpojumi jaunajiem SPS operatoriem ir pieejami pietiekamā apjomā un ar taisnīgiem, vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, lai palielinātu konkurenci konkursos un sāncensību saistībā ar pakalpojumu līgumiem.

Tiesību aktos nosaka, ka šādas sabiedrības sākotnējais kapitāls ir EUR 1000000. Tiesību akti arī atļauj šādai sabiedrībai izveidot īpašam nolūkam paredzētu fondu (“Patrimonio destinato”), lai iegādātos jaunu ritošo sastāvu reģionālajam un starppilsētu pakalpojumam par sākotnējo tirgus vērtību, kas ir vismaz EUR 1168000000. Šāds īpašam nolūkam dibinātais fonds ir autonoms un visos nolūkos nošķirts no sabiedrības aktīviem un citiem atsevišķiem aktīviem, ko izveidojis tas pats. Sabiedrības kreditori vai to interesēs nevar celt nekādas prasības pret īpašam nolūkam dibinātu fondu, un tāpat īpašam nolūkam dibinātā fonda kreditori vai viņu interesēs nevar celt prasību pret sabiedrības aktīviem. Tiesību akti arī atļauj uzņēmumam nodot īpašam nolūkam dibinātajam fondam visus valstij piederošos vilcienus, kas jāiegādājas uzņēmumam, tostarp visus starppilsētu vilcienus, kas iepirkti, izmantojot M2C2–35 bis un M7–31 mērķrādītājus.

Tiesību aktos nosaka, ka uzņēmums dibināšanas brīdī neuzņemas nekādus iepriekš pastāvējušus parādus vai saistības no citiem valstij piederošiem uzņēmumiem. Tiesību akta noteikums paredz, ka tā publicē visas juridiskās prasības attiecībā uz sabiedrības dibināšanu un ka no tās pašas dienas sabiedrība ir atbildīga par savām saistībām ar saviem aktīviem.

M3C1–27

Reforma Nr. 1.3. Dzelzceļa infrastruktūras efektivitātes uzlabošana Itālijā

Atskaites punkts

ROSCO finanšu un uzņēmējdarbības plāns, statūti un resursu un aktīvu nodošana.

Finanšu un uzņēmējdarbības plāna nodrošināšana, statūtu publicēšana, resursu un aktīvu nodošanas sertifikāti

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

1) Infrastruktūras trucūras un transporta ministrijapublicē un apstiprina ROSCO dibināšanas pantu un Uzņēmumu hartu (statūtus), kuros norāda:

I.precīzs uzņēmuma darbības apjoms, tostarp tas, ka tas darbojas tikai kā struktūra centrālās valdības un vietējo iestāžu (t. i., sabiedriskā transporta iestāžu) vārdā attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu līgumiem dzelzceļa transporta tirgū (reģionālie pakalpojumi un starppilsētu pakalpojumi),

II.ka uzņēmums piegādā ritošo sastāvu tikai centrālajai valdībai un vietējām iestādēm (t. i., sabiedriskā transporta iestādēm), kas izsludina konkursu par sabiedrisko pakalpojumu līgumiem,

III.ka atbilstīgais ritošais sastāvs, ko iepērk uzņēmums, ir bezemisiju ritošais sastāvs, izmantojot ANM regulas VI pielikuma 72.a intervences lauku, un ir saderīgs ar ERTMS standartiem,

IV.vismaz 90 % no uzņēmuma ieņēmumiem tiks gūti, izmantojot ritošo sastāvu, kas ir saderīgs ar ANM regulas VI pielikuma 72.a intervences jomu,

V.sabiedrības valdes un statūtos noteikto struktūru locekļi:

a.tiek atlasīti no tādu personu vidus, kuras atbilst godprātības, profesionalitātes un neatkarības prasībām, kas noteiktas biržā kotētiem uzņēmumiem piemērojamos noteikumos;

b.tām ir vajadzīgās pilnvaras, kompetence un objektivitāte, lai veiktu savas stratēģiskās vadības, riska pārvaldības pārraudzības un vadības uzraudzības funkcijas,

c.rīkoties saskaņā ar integritāti un veicināt to,

d.jāsauc pie atbildības par savu rīcību.

Statūtos paredz arī ierobežojumus uzņēmuma valdes locekļiem meklēt vai pieņemt darbu no tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrus noteikumus par interešu konfliktu novēršanu.

2) Infrastruktūras un transporta ministrija, vienojoties ar Ekonomikas un finanšu ministriju, apstiprina uzņēmējdarbības plānu 2026.–2029. gadam, ko noteikusi ad hoc tehniskā komiteja un kas ietver padziļinātu aprakstu par:

I.uzņēmuma stratēģiskās un operatīvās attīstības virzienus, ņemot vērā tā statūtos noteikto pamatuzdevumu un mērķus,

II.veicamo darbību raksturojums,

III.vismaz attiecībā uz katru no pirmajiem trim finanšu gadiem — kapitāla pietiekamības profili, plānotās investīcijas un saistītais finansiālais segums, jo īpaši pārsniedzot sākotnējos ANM nodrošinātos resursus,

IV.korporatīvā pārvaldība un organizatoriskā struktūra.

3) Resursu un aktīvu nodošana:

Iesniedz apliecinājumu par pārskaitījumu (t. i., iemaksu saņemšanu) par summu, kas ir vismaz 1 200 000 000 EUR, uz bankas kontu uz ROSCO vārda. Attiecībā uz ANM nodrošinātajiem līdzekļiem i) ROSCO ir jāsniedz pamatojums par izvēlēto intervences jomu par katru atbalstīto projektu, kā arī projekta apraksts, lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, ii) ROSCO ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

ROSCO un kompetentā ministrija paraksta nulles izmaksu pirkuma līgumu par vismaz visu starppilsētu vilcienu, kas iepirkti, izmantojot M2C2–35 bis un M7–31 mērķrādītājus, īpašuma nodošanu.

M3C1–28

Investīcija 1.10. “Lielpilsētu mezglu stiprināšana, starpreģionālās un reģionālās dzelzceļa līnijas”

Mērķa

Uzbūvēti 3 309 km modernizētu līniju posmu

NEPIEMĒRO

Skaits

872

3 309

2. CET.

2026

Izsniedz sertifikātus par vismaz 3 309 km reģionālo un vietējo dzelzceļa līniju modernizācijas darbu pabeigšanu. Vismaz 11,7 km dzelzceļa būvdarbu — saskaņā ar WBS metodiku — saistībā ar modernizāciju un elektrifikāciju var attiekties uz šādām līnijām:
Apūlijas reģions
— Savieno Brindisi (ieskaitot intermodālos centrus);
Kampānijas reģions
— Salerno Arechi — Aeroporto Pontecagnano
Kalabrijas reģions
— Bretella di Sibari
Bazilikatas reģions
— Ferrandina-Matera
Sicīlijas reģions
— Saite uz Augustas ostu
Sardegna reģions
— Dzelzceļa savienojums ar Olbijas lidostu
— Decimomannu-Villamassargia, kas dubulto ceļu
Izturētspējas intervences vismaz 528 km garumā attiecas uz šādām līnijām: 
Kampānijas, Bazilikatas un Kalabrijas reģions:
— Romi — Neapole (AV,via Cassino, via Formia);
— Aversa — Caserta;
— Villa Literno — Napoli Gianturco, 
— Napoli — Salerno LMV Napoli — Salerno Storica;
— Nocera Inferiore — Salerno;
— Battipaglia — Paola; 
— Battipaglia — Potenza, 
— Caserta — Battipaglia; Caserta — Foggia; Catanzaro-Regio Calabria;
— Paola — Reggio Calabria; un
— Paola — Cosenza — Sibari. 
Molizes reģions:
Termoli — Campobasso. 
Apūlijas reģions:
— Bari-Taranto, 
— Taranto — Brindisi, 
— Barletta-Spinazzola.
Sicīlijas reģions:
— Fiumetorto — Agrigento;
— Lercara dir. — Bicocca;
— Mesīna — Katānija — Sirakūza;
— Palermo — Mesīna; 
Caltanissetta Xirbi — Canicattì — Aragona;

— Canicattì — Siracusa.
Mērķrādītāju sasniedz, izmantojot KLP (t. i., “Codice Locale Progetto”), ko neatbalsta citi ES fondi, izņemot ANM.

I. MISSION 3 COMPONENT 2- intermodalitāte un integrēta loģistika

Šā Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir padarīt Itālijas ostas efektīvākas, konkurētspējīgākas, energoefektīvākas un labāk integrētas loģistikas ķēdē. Tās mērķis ir arī digitalizēt gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu.

Šajā nolūkā, no vienas puses, tas ietver svarīgas reformas, lai vienkāršotu procesus, atjauninātu ostu plānošanu un padarītu koncesijas Itālijas ostās konkurētspējīgākas. No otras puses, daži ieguldījumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu intermodalitāti ar Eiropas komunikācijas pamatvirzieniem, attīstot saikni ar jūras un Vidusjūras reģiona valstu nelikumīgu tirdzniecību, palielinot dinamismu un Itālijas ostu sistēmas konkurētspēju, arī ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Paredzams, ka ar šo komponentu saistītie ieguldījumi būtiski palielinās pasažieru un kravu pārvadājumu apjomu Itālijas ostās, pozitīvi ietekmējot stimulējošo saimniecisko darbību attiecīgajās jomās un valsts ekonomiku kopumā.

No otras puses, šis komponents attiecas uz loģistikas sistēmu, tostarp lidostu sistēmu, digitalizāciju. Paredzams, ka šīs nozares kļūs konkurētspējīgākas, izmantojot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, lai padarītu sistēmu efektīvāku un arī samazinātu to ietekmi uz vidi.

Šis komponents attiecas uz 2019. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3, kurā Itālija tiek mudināta “Turpināt ar investīcijām saistītu ekonomikas politiku attiecībā uz infrastruktūras kvalitāti” un 2020. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3 “Focus investīcija zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, jo īpaši attiecībā uz tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, pētniecību un inovāciju, ilgtspējīgu sabiedrisko transportu, atkritumu un ūdens apsaimniekošanu, kā arī pastiprinātu digitālo infrastruktūru, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu”.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

I.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma. Stratēģiskās plānošanas procesa procedūru vienkāršošana

Šis pasākums paredz atjaunināt ostu plānošanu, lai nodrošinātu Itālijas ostu sistēmas stratēģisko redzējumu. Reforma reglamentē vismaz i) ostu sistēmas iestāžu attīstības mērķus; II) apzinātās un iezīmētās teritorijas, kas paredzētas tikai ostas un aizmugures ostas funkcijām, iii) pēdējā kilometra autoceļu un dzelzceļa infrastruktūras savienojumi ar ostām, iv) kritēriji, pēc kuriem nosaka plānošanas saturu, un v) tā nepārprotami identificē vadlīnijas, noteikumus un procedūras ostas regulatīvo plānu sagatavošanai.

Reforma. Konkurētspējīga koncesiju piešķiršana Itālijas ostās

Šā pasākuma mērķis ir definēt nosacījumus attiecībā uz koncesijas ilgumu, piešķīrēju iestāžu uzraudzības un kontroles pilnvarām, atjaunošanas procedūrām, iekārtu nodošanu jaunajam koncesionāram koncesijas beigās un no koncesionāriem iekasējamo maksu minimālo ierobežojumu noteikšanu.

Reforma. Atļauju vienkāršošana aukstās gludināšanas atļauju piešķiršanas procedūrām Itālijas ostās

Paredzams, ka šis pasākums vienkāršos un samazinās atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz valsts elektroenerģijas pārvades tīkla staciju būvniecību, lai darbinātu sadales sistēmas elektroenerģijas piegādei kuģiem (aukstā gludināšana).

Infrastruktūras un transporta ministrija iesniedz priekšlikumu atļauju piešķiršanas procesa racionalizēšanai. Jo īpaši tiek ierosināts, ka aukstās gludināšanas projektus izvērtē teritoriālie biroji, kas ziņo Ekonomikas attīstības ministrijai, kura varētu īsākā laikā izpētīt projektus un attiecīgi tos atļaut. Turklāt ir jāparedz regulatīva iejaukšanās, lai noteiktu vienotu atļauju piešķiršanas procesu projektiem, kuru spriegums pārsniedz 132 kV, un pārējiem projektiem, lai izmantotu procesa sinerģiju.

Reforma Nr. 2.1. Vienotā muitas kontaktpunkta (“Sportello Unico Doganale”) ieviešana

Mērķis ir izveidot īpašu vienotā kontroles dienesta portālu, kas nodrošinātu sadarbspēju ar valstu datubāzēm un muitas kontroles darbību koordināciju.

Investīcija 2.1: Loģistikas ķēdes digitalizācija

Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt valsts loģistikas konkurētspēju, vienkāršojot procedūras, procesus un kontroli un koncentrējoties uz dokumentu dematerializāciju un datu un informācijas apmaiņu. Šī investīcija ietver sadarbspējīgas digitālās sistēmas izveidi starp publiskā un privātā sektora dalībniekiem kravu un loģistikas jomā.

Ieguldījums 2.2.: Gaisa satiksmes pārvaldības digitalizācija.

Šīs investīcijas mērķis ir izstrādāt jaunus rīkus aeronavigācijas informācijas digitalizācijai un bezpilota gaisa kuģu platformu un pakalpojumu ieviešanai. Investīcija ietver bezpilota satiksmes pārvaldības sistēmas (UTMS) izstrādi un savienojamību, aeronavigācijas informācijas digitalizāciju un jauna tehniskās apkopes modeļa noteikšanu.

Investīcija 2.3.: Aukstā gludināšana 

Šīs investīcijas mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas jūrniecības nozarē. Šis ieguldījums ietver elektroenerģijas piegādes tīkla izbūvi ostu teritorijās (dokos) un ar to saistītās infrastruktūras savienošanai ar valsts pārvades tīklu.

 

I.2.  Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M3C2–1

Reforma. Stratēģiskās plānošanas procesa procedūru vienkāršošana

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas saistīti ar stratēģiskās plānošanas procesa procedūru vienkāršošanu

Tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas saistīti ar stratēģiskās plānošanas procesa procedūru vienkāršošanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Pārskatītajā tiesiskajā regulējumā nosaka, ka:

— Visas ostu iestādes pieņem savus sistēmas stratēģiskās plānošanas dokumentus (DPSS) un ostu regulatīvos plānus (PRP), pilnībā ņemot vērā Itālijas ostu sistēmu reformu 2016. gadā, kas apstiprināta ar 2016. gada 4. augusta Likumdošanas dekrētu Nr. 169.

DPSS reglamentē vismaz šādus elementus:

Ostu sistēmas iestāžu mērķu izstrādi;

—Noteiktās un ieskicētās zonas, kas paredzētas tikai ostas un aizmugures ostas funkcijām,

Pēdējā kilometra autoceļu un dzelzceļa infrastruktūras savienojumi ar ostām,

Kritēriji, pēc kuriem nosaka plānošanas saturu,

Skaidri noteikt vadlīnijas, noteikumus un procedūras ostas regulatīvo plānu sagatavošanai.

M3C2–2

Reforma. Konkurētspējīga koncesiju piešķiršana Itālijas ostās

Atskaites punkts

Regulas par ostu koncesijām stāšanās spēkā

Regulas noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā regula par ostas koncesijām

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Jaunajā regulā nosaka pamatnosacījumus koncesiju piešķiršanai ostās. Regulā nosaka vismaz:

Nosacījumus, kas attiecas uz koncesijas ilgumu;

Piešķīrēju iestāžu uzraudzības un kontroles pilnvaras;

Atjaunošanas metodes;

Iekārtu nodošana jaunajam koncesionāram koncesijas beigās;

—Ierobežo minimālās maksas, kas jāmaksā licenciātiem.

M3C2–3

Reforma Nr. 2.1 — Vienotās muitas sistēmas ieviešana (“Sportello Unico Doganale”) 

Atskaites punkts 

Dekrēta par vienoto muitas sistēmu stāšanās spēkā

Stends (Sportello Unico Doganale) 

Dekrēta noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā Dekrēts par vienoto muitas dienestu (Sportello Unico Doganale) 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

NEPIEMĒRO 

4. CET. 

2021 

Dekrētā nosaka vienotā muitas dienesta metodes un specifikācijas saskaņā ar Regulu (ES) 1239/2019 par Eiropas Jūras vienloga sistēmas īstenošanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1056 (2020. gada 15. jūlijs) par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (eFTI). 

M3C2–4

Reforma — Aukstās gludināšanas iekārtu atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana

Atskaites punkts

Auksto gludināšanas iekārtu atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanas stāšanās spēkā

Tiesību norma, kas norāda, ka stājas spēkā atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana aukstās gludināšanas iekārtām

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Racionalizēt atļauju piešķiršanas procesu, lai līdz ne vairāk kā 12 mēnešiem samazinātu atļauju piešķiršanas laiku tādas enerģijas transporta infrastruktūras būvniecībai, kuras mērķis ir pietauvošanās posmā kuģiem piegādāt elektroenerģiju no sauszemes (ja iejaukšanās nav pakļauta ietekmes uz vidi novērtējumam)

M3C2–5

Investīcija 2.1. — Loģistikas ķēdes digitalizācija

Mērķa

Loģistikas ķēdes digitalizācija

NEPIEMĒRO

Skaits

0

12

2. CET.

2024

Vismaz 12 no 16 ostu sistēmas iestādēm ir aprīkotas ar ostas kopienas sistēmu (PCS) pakalpojumiem, kas ir sadarbspējīgi ar Comando Generale delle Capitanerie di Porto un/vai Agenzia delle Dogane e dei Monopoli un savietojami ar jauno PLN (Piattaforma Logistica Nazionale). Ostas sistēmas iestādi uzskata par aprīkotu ar ostas kopienas sistēmu (PCS) pakalpojumiem, ja vismaz viena šīs ostas sistēmas iestādes osta ir aprīkota ar ostas kopienas sistēmām (PCS).

M3C2–5bis

Investīcija 2.1. — Loģistikas ķēdes digitalizācija

Mērķa

Loģistikas ķēdes digitalizācija

NEPIEMĒRO

Skaits

0

3

2. CET.

2026

Veic šādas 3 intervences:

1) Log-IN centrs: Digitālās platformas izveide (Piattaforma Logistica Nazionale — PLN).

Ostu tīkls un kravu ciemati:

Visām 16 ostu sistēmas iestādēm ir PCS (Port Community System) pakalpojumi, kas ir saderīgi ar Piattaforma Logistica Nazionale (PLN). Ostas sistēmas iestādi uzskata par aprīkotu ar ostas kopienas sistēmu (PCS) pakalpojumiem, ja vismaz viena šīs ostas sistēmas iestādes osta ir aprīkota ar ostas Kopienas sistēmām (PCS). Šie PCS pakalpojumi darbojas visās galvenajās ostās, kā noteikts Regulā (ES) 1679/2024.

Vismaz 12 valsts kravu ciematiem ir kravas ciematu sistēma (PVD), kas ir saderīga ar PLN.

3) Log-IN uzņēmējdarbība: resursu nodošana vismaz 1194 uzņēmumiem, lai izstrādātu digitālās sistēmas pakalpojumu sadarbspējas un eCMR un eFTI atbilstības veicināšanai.

M3C2–6

Ieguldījums 2.2.: Gaisa satiksmes pārvaldības digitalizācija

Atskaites punkts

Gaisa satiksmes pārvaldības digitalizācija: jaunu rīku darbības sākšana

TOC, digitalizētās aeronavigācijas informācijas un UTMS sertifikācija

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2026

Šādu 3 projektu darbības uzsākšana:

tehniskās ekspluatācijas centrs (TOC) un vismaz divas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas

digitalizēta aeronavigācijas informācija

C) Bezpilota satiksmes pārvaldības sistēma un savienojamība (UTMS).

M3C2–7

Investīcija 2.3.: Aukstā gludināšana

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

Konkursa izsludināšana un visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana vismaz 15 aukstās gludināšanas iekārtu būvniecībai

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

CET.

2024

Konkursa izsludināšana un visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par vismaz 15 aukstās gludināšanas iekārtu, kas nodrošina elektroenerģiju, būvniecību vismaz 10 ostās.

M3C2–12

Investīcija 2.3.: Aukstā gludināšana

Mērķa

Darbu pabeigšana un pieslēguma izmaksu aplēšu pieņemšana, ko veic attīstītājs aukstās gludināšanas infrastruktūras jomā.

 

Skaits

0

15

2. CET.

2026

Sertifikāti par darbu pabeigšanu un to, ka attīstītājs pieņem pieslēguma izmaksu aprēķinus vismaz 15 aukstās gludināšanas infrastruktūrām vismaz 10 ostās.

I.3.  Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija 1.1: Zaļās ostas: atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes intervences ostās

Šā pasākuma mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot gaisa kvalitāti ostās un ostas pilsētās. Šīs investīcijas ietver energoefektivitātes intervences, atjaunīgās enerģijas attīstību, kā arī bezemisiju transportlīdzekļu un dienesta laivu iegādi vai fosilā kurināmā transportlīdzekļu un dienesta laivu pārveidošanu par bezemisiju transportlīdzekļiem.

Reforma Nr. 2.2: Valsts digitālās loģistikas platformas izveide, lai ieviestu kravu un/vai pasažieru pārvadājumu pakalpojumu digitalizāciju

Reformas mērķis ir panākt, lai atsevišķu ostas sistēmas iestāžu ostas kopienas sistēmas būtu sadarbspējīgas ar valsts digitālās loģistikas platformu.

I.4.  Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M3C2–8

Investīcija 1.1: Zaļās ostas: atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes intervences ostās

Mērķa

Zaļās ostas: darbu piešķiršana

NEPIEMĒRO

Skaits

0

7

4. CET.

2022

Darbu uzticēšana vismaz septiņām ostu sistēmas iestādēm. Darbu piešķiršanas atlases procedūrā ietilpst:

atbilstības kritēriji, kas nodrošina, ka darbi atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) un attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā.

b) apņemšanās, ka investīciju ieguldījums klimata jomā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku veido vismaz 79 % no ANM atbalstīto investīciju kopējām izmaksām.

saistības ziņot par pasākuma īstenošanu shēmas darbības vidusposmā un shēmas beigās.

M3C2–9 

Investīcija 1.1: Zaļās ostas: atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes intervences ostās 

Mērķa

Zaļās ostas: darbu pabeigšana

NEPIEMĒRO

Skaits

0

75

2. CET. 

2026 

Preču piegāde, būvdarbi un pakalpojumi, kas saistīti ar vismaz 75 projektiem ostu iestādēm.

M3C2–10

Reforma Nr. 2.2: Valsts digitālās loģistikas platformas izveide, lai ieviestu kravu un/vai pasažieru pārvadājumu pakalpojumu digitalizāciju

Atskaites punkts

Valsts digitālās loģistikas platforma

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2024

Stājas spēkā tiesību akts, kas nodrošina ostas kopienas sistēmu sadarbspēju ar valsts digitālās loģistikas platformu.

Turklāt tiesību aktā paredz, ka ostu sistēmas iestādes ir aprīkotas ar PCS standarta pakalpojumiem (ostu kopienas sistēma), kas ir sadarbspējīgi ar iesaistītajām publiskās pārvaldes iestādēm un saderīgi ar ES Regulu (ES) Nr. 1056/2020 un valsts digitālās loģistikas platformu.

J. 4. MISIJAS 1. KOMPONENTS: Izglītības pakalpojumu sniegšanas stiprināšana: no bērnudārziem līdz augstskolām 

Šis Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponents ietver četras intervences jomas: I) izglītības un apmācības pakalpojumu kvalitātes uzlabošana un kvantitatīva paplašināšana — no bērnudārziem līdz universitātei; skolotāja profesijas reforma, jo īpaši attiecībā uz darbā pieņemšanas un apmācības procesiem, lai uzlabotu pedagoģiskā personāla prasmes un novērstu teritoriālo neatbilstību; III) infrastruktūras prasmju pilnveide un uzlabošana, lai uzlabotu digitālo, zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) un daudzvalodības mācīšanu, vienlaikus uzlabojot skolu ēku drošību un energoefektivitāti; IV) Grāda grupu, veicinošo grādu un doktorantūras programmu reforma, lai veicinātu lietišķo pētniecību un palielinātu doktorantūras stipendiju skaitu. Šā komponenta pasākumu mērķis ir novērst Itālijas izglītības, apmācības un pētniecības sistēmas trūkumus ar mērķi uzlabot Itālijas studentu izglītības rezultātus un nodarbināmību. Ar investīcijām un reformām saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “atbalstīt sieviešu līdzdalību darba tirgū, izmantojot visaptverošu stratēģiju, tostarp piekļuvi kvalitatīvai bērnu aprūpei” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2), lai “uzlabotu izglītības rezultātus, izmantojot arī atbilstošus un mērķorientētus ieguldījumus un veicinot prasmju pilnveidi, tostarp stiprinot digitālās prasmes” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2), “veicināt pētniecību un inovāciju” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), “stiprināt tālmācību un prasmes, tostarp digitālās prasmes” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un “koncentrēt ieguldījumus uz pētniecību un inovāciju” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

J.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Investīcija 1.1: Bērnudārzu un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu plāns

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt un uzlabot izglītības iestādes bērniem vecumā no 0 līdz 6 gadiem. Investīcija ietver bērnu aprūpes vietu būvniecību, pārveidošanu un atjaunošanu bērnudārzos un pirmsskolas iestādēs.

Ieguldījums 1.2. Plāns pilna laika pagarināšanai

Šā pasākuma mērķis ir ļaut skolu iestādēm pagarināt mācību stundas, atjaunojot vai būvējot infrastruktūru. Investīcija ietver ēdnīcu telpu būvniecību vai būvniecību skolu telpās.

Investīcija Nr. 1.3. Skolu sporta infrastruktūras uzlabošanas plāns

Šā pasākuma mērķis ir veicināt sporta aktivitātes skolās. Šis pasākums paredz atjaunot un būvēt sporta objektus un sporta zāles skolām.

Investīcija Nr. 1.4: Ārkārtas intervence, kuras mērķis ir samazināt teritoriālās atšķirības vidusskolas I un II ciklā un novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu

Pasākuma mērķis ir novērst pastāvošos trūkumus skolēnu pamatprasmēs. Investīcija ietver mentorēšanas un apmācības pasākumu īstenošanu skolēniem, kuriem draud priekšlaicīga mācību pārtraukšana, un jauniešiem, kuri jau ir pametuši mācības, arī ar valsts digitālā portāla atbalstu.



Reforma Nr. 1.1: Tehnisko un profesionālo institūtu reforma

Reformas mērķis ir saskaņot tehnisko un profesionālo institūtu mācību programmas ar Itālijas ražošanas sistēmai nepieciešamajām kompetencēm, tostarp vietējā līmenī. Reforma jo īpaši saskaņo tehnisko un profesionālo izglītību ar iniciatīvu “Rūpniecība 4.0” un ietver digitālo inovāciju.

Reforma Nr. 1.2. Terciārās profesionālās izglītības (ITS) reforma

Reformas mērķis ir stiprināt terciārās profesionālās izglītības sistēmu, vienkāršojot ITS pārvaldību, lai palielinātu institūtu un uzņemšanas iestāžu skaitu, ņemot vērā vietējo teritoriju. Paredzams, ka reforma novērsīs neatbilstību starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu.

Investīcija Nr. 1.5: Terciārās profesionālās izglītības sistēmas (ITS) izstrāde

Šā pasākuma mērķis ir palielināt profesionālās izglītības iestāžu (ITS) lomu Itālijas izglītības sistēmā. Investīcija paredz paplašināt studentu uzņemšanu ITS un veicināt uzņēmumu iesaistīšanos izglītībā, izveidojot valsts digitālo platformu, kas labāk sasaista apmācību ar darba tirgu.

Reforma Nr. 1.3. Skolu sistēmas reorganizācija

Reformas mērķis ir divējāds:

1)Skolēnu skaita korekcija katrā klasē.

Pedagoģisko darbinieku skaitu nosaka tādā pašā līmenī kā 2020./2021. mācību gadā, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos un lai samazinātu skolēnu skaitu klasē un pakāpeniski uzlabotu attiecību starp skolēnu skaitu un skolotāju skaitu kopējās nostājās. Intervences īstenošana nepalielina pieejamo ēku skaitu. Iniciatīva pievērš individualizētu uzmanību atsevišķiem skolēniem, jo īpaši visneaizsargātākajiem un noteikti skolēniem ar invaliditāti. Paredzams, ka skolēnu/skolotāju attiecības uzlabošana uzlabos mācīšanas kvalitāti un resursu pieejamību skolu ēkām. Pārskatīt noteikumus par skolu ēku lielumu. Reģionālo skolu iedzīvotājus pieņem kā “efektīvo parametru”, lai noteiktu izglītības iestādes ar galveno vadītāju un galvasmisu, nevis atsevišķas skolas iedzīvotājus, kā paredzēts spēkā esošajos tiesību aktos.

Reforma Nr. 1.4. “Orientācijas” sistēmas reforma 

Reformas mērķis ir ieviest orientējošus moduļus (vismaz 30 stundas gadā) vidusskolas ceturtajā un piektajā klasē. Galvenais mērķis ir palīdzēt studentiem izdarīt apzinātu izvēli starp studiju turpināšanu vai profesionālo tālākizglītību (ITS) pirms viņu integrācijas darba tirgū. Reforma paredz arī izveidot digitālās orientācijas platformu, kas saistīta ar universitāšu un profesionālās apmācības institūtu (ITS) terciārās izglītības piedāvājumu.

Investīcija Nr. 1.6. Aktīva orientācija pārejā no skolas uz augstskolu 

Šā pasākuma mērķis ir atvieglot un veicināt pāreju no vidējās izglītības uz augstskolu un samazināt mācību pārtraukšanas rādītājus. Šis pasākums ietver ievirzes kursu nodrošināšanu visiem vidusskolu skolēniem, lai atbalstītu viņus terciārās izglītības izvēlē.

Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm 

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot vienlīdzību attiecībā uz piekļuvi augstākajai izglītībai, atbalstot studentus, kas nonākuši sociālekonomiskās grūtībās. Pasākums paredz palielināt augstskolu studentiem sniegto stipendiju skaitu.

Reforma Nr. 1.5: Universitāšu grādu grupu reformas 

Reforma paredz atjaunināt augstskolu mācību programmas, samazinot esošās stingrās robežas, kas būtiski ierobežo iespēju radīt starpdisciplinārus ceļus. Paredzams, ka reforma arī paplašinās iespēju īstenot profesionālās apmācības programmas, ieviešot inovatīvas, uz darbu orientētas grādu klases. 

Reforma Nr. 1.6. Universitātes grāda reformas veicināšana

Reforma paredz vienkāršot procedūru piekļuvei profesijām, kurās ir jāreģistrējas pēc profesionālajiem pasūtījumiem, izmantojot īpašu profesionālo eksāmenu. Pasākums palīdz saskaņot katra grāda galīgo valsts eksāmenu ar attiecīgo profesionālo pasūtījumu eksāmenu, tādējādi nodrošinot vispārīgus un skaidrus noteikumus un aizstāšanu.

Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā 

Šīs reformas mērķis ir uzlabot izglītības rezultātus, pilnveidojot skolotāju kvalifikācijas, darbā pieņemšanas, karjeras, apmācības un novērtēšanas sistēmas. Šis pasākums ietver skolotāju pieņemšanu darbā reformētajā darbā pieņemšanas sistēmā.

Reforma Nr. 2.2: Augstākā līmeņa augstākā izglītība un obligāta apmācība skolu vadītājiem, skolotājiem, administratīvajam un tehniskajam personālam 

Reformas mērķis ir izveidot kvalitatīvu apmācības sistēmu skolu personālam nepārtrauktai profesionālajai un profesionālajai izaugsmei. Tajā paredzēts izveidot kvalificētu iestādi, kas būtu atbildīga par pamatnostādņu publiskošanu saskaņā ar Eiropas standartiem un par apmācības iniciatīvu atlasi un koordinēšanu, iespējams, sasaistot tās ar karjeras izaugsmi, kā paredzēts darbā pieņemšanas reformā — 2.1. reformā: Plānā iekļauta skolotāju pieņemšana darbā.

Investīcija 2.1: Integrēta digitālā mācīšana un apmācība digitālās pārveides jomā skolu darbiniekiem

Šā pasākuma mērķis ir izveidot pastāvīgu sistēmu skolu darbinieku digitālo mācīšanas prasmju veicināšanai. Ieguldījums ietver skolu vadītāju, skolotāju un administratīvā personāla apmācību.

Investīcija Nr. 3.1: Jaunas prasmes un jaunas valodas 

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot daudzvalodu, STEM, digitālās un inovācijas prasmes visos skolu līmeņos. Pasākums ietver starpdisciplināru STEM ievirzes projektu aktivizēšanu skolās un programmas “Erasmus+” paplašināšanu.  

“Investīcija Nr. 3.2. Skola 4.0: inovatīvas skolas, instalācijas, jaunas klases un darbsemināri

Šā pasākuma mērķis ir pārveidot skolu telpas, lai būtu iespējama digitālā mācīšanās. Šis pasākums paredz vismaz 8000 pamatskolu un vidusskolu aprīkošanu ar digitālajiem rīkiem, kas aptver vismaz 100000 klašu.

Investīcija 3.3.: Skolu ēku drošības un strukturālās rehabilitācijas plāns

Pasākuma mērķis ir palielināt skolu ēku drošību un energoefektivitāti. Šis pasākums ietver skolu ēku renovācijas un rekonstrukcijas darbus.

Investīcija 3.4: Mācīšana un padziļinātas universitātes prasmes

Šā pasākuma mērķis ir kvalificēt un inovēt universitāšu programmas, tostarp doktorantūras studijas, lai stiprinātu digitālās prasmes un uzlabotu augstākās izglītības globālo iesaisti. Investīcija ietver doktorantūras stipendiju piešķiršanu, augstākās izglītības iestāžu tīklu izveidi, digitālās izglītības centru izveidi un starptautiskās sadarbības un projektu veicināšanu.

Reforma Nr. 4.1. Ph.D. Programmu reforma

Reformas mērķis ir atjaunināt noteikumus par doktorantūras programmām, vienkāršot procedūras uzņēmumu un pētniecības centru iesaistīšanai doktorantūras programmās un stiprināt lietišķo pētniecību. Ierosinātā reforma ir integrēta ar visām investīcijām, kas saistītas ar doktorantūras programmām mērķjomā “Izglītība un pētniecība”.

Investīcija 4.1: Doktorantūras (uz pētniecību orientēta, valsts pārvalde un kultūras mantojums) skaita un karjeras iespēju paplašināšana

Pasākuma mērķis ir palielināt cilvēkkapitālu, kas paredzēts uz pētniecību orientētām darbībām, valsts pārvaldei un kultūras mantojumam. Investīcija paredz, ka universitātes un AFAM iestādes piešķir studentiem vismaz 3600 vispārējās doktorantūras stipendijas, vismaz 3000 doktorantūras stipendijas valsts pārvaldes jomā un vismaz 600 jaunas doktorantūras stipendijas kultūras mantojumam.

J.2.  Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M4C1–1

Reforma Nr. 1.5: Universitātes grāda grupu reforma; Reforma Nr. 1.6. Veicināt augstskolu diplomu reformu; Reforma Nr. 4.1. Ph.D. Programmu reforma

Atskaites punkts

Stājas spēkā terciārās izglītības sistēmas reformas, lai uzlabotu izglītības rezultātus (primārie tiesību akti) šādās jomās: a) nodrošināt augstākās izglītības diplomus; akadēmiskā grāda grupas; doktorantūras programmu reforma

Likuma noteikums, kas norāda uz reformu stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Reformas ietver vismaz šādus galvenos elementus:  
I) iniciatīvas, lai reformētu universitātes grāda grupas, ieviešot lielāku elastību, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc prasmēm darba tirgū;  
II) iniciatīvas, kuru mērķis ir reformēt universitāšu grādus, vienkāršot un paātrināt piekļuvi profesijām;  
iniciatīvas PHD programmu reformai, lai labāk iesaistītu uzņēmumus un veicinātu lietišķo pētniecību;  
Pasākumi terciārās profesionālās izglītības sistēmas reformai, tostarp saiknes stiprināšana un iespējama pāreja uz profesionālajiem grādiem (lauree professionalizzanti), lai apmierinātu darba tirgus pieprasījumu pēc tehniskajām prasmēm

M4C1–2

Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm

Atskaites punkts

Stājas spēkā ministrijas dekrēti par stipendiju reformu, lai uzlabotu piekļuvi augstākajai izglītībai

Likuma noteikums, kas norāda uz reformas stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Universitāšu un pētniecības ministrijas pieņemtie ministrijas dekrēti par stipendiju reformu uzlabo piekļuvi terciārajai izglītībai talantīgiem studentiem, kas nonākuši sociālekonomiskās grūtībās, palielinot stipendiju apjomu un saņēmēju skaitu līdz 2024. gada 31. decembrim. Šie skolēni tiek identificēti, pamatojoties uz ISEE — Indicatore della Situazione Economica Equivalente.

M4C1–3

Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā

Atskaites punkts

Stājas spēkā reforma attiecībā uz skolotāja profesiju.

Likuma noteikums, kas norāda uz reformas stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Pārskatītais tiesiskais regulējums piesaista, pieņem darbā un motivē kvalitatīvus skolotājus, jo īpaši:  
I) darbā pieņemšanas sistēmas uzlabošana  
II) augstākas kvalifikācijas ieviešana mācīšanā, lai strādātu profesijā vidusskolā;  
ierobežot pārmērīgu skolotāju mobilitāti (mācību nepārtrauktības interesēs);  
IV) karjeras virzības noteikšana, kas ir skaidri saistīta ar snieguma novērtēšanu un pastāvīgu profesionālo izaugsmi.

M4C1–4

“Investīcija Nr. 3.2. Skola 4.0: inovatīvas skolas, instalācijas, jaunas klases un darbsemināri

Atskaites punkts

Skola 4.0. Plāns Itālijas skolu sistēmas digitālās pārkārtošanās veicināšanai ir pieņemts

Izglītības ministrija — Dekrēts, ar ko pieņem Skolas 4.0 plānu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Izglītības ministrijas pieņemtajā plānā “Skola 4.0”, lai veicinātu Itālijas skolu sistēmas digitālo pārkārtošanos, iekļauj:

100000 klašu pārveide inovatīvā mācību vidē

b) laboratoriju izveide jaunajām digitālajām profesijām visās vidusskolās.

Darbība pārveido skolu telpas, kas paredzētas tradicionālajām klasēm, par inovatīvām, adaptīvām un elastīgām mācību vidēm, kas ir savienotas, integrētas kopā ar digitālajām, fiziskajām un virtuālajām tehnoloģijām. Investīcijas skolu telpās nodrošina visnovatoriskākās mācīšanas tehnoloģijas (kodēšanas un robotikas ierīces, virtuālās realitātes ierīces, progresīvas digitālās ierīces iekļaujošai izglītībai u. c.) līdz vismaz 100000 pamatskolu un vidusskolu klasēm, ko izmanto nodarbībām.

Darbība b) izveido vismaz vienu laboratoriju digitālajām profesijām katrā vidusskolā, laboratoriju, kas cieši savienota ar uzņēmumiem un inovatīviem jaunuzņēmumiem, lai radītu jaunas darbvietas jaunu digitālo profesiju nozarē (piemēram, mākslīgais intelekts, robotika, lielie dati un kiberdrošība, zilā un zaļā ekonomika).

Vismaz 40 % no saņēmējām skolām jāatrodas Itālijas dienvidos.

M4C1–5

Reforma Nr. 1.3. Skolu sistēmas reorganizācija; Reforma Nr. 1.2. Terciārās profesionālās izglītības sistēmas (ITS) reforma; Reforma Nr. 1.1: Tehnisko un profesionālo institūtu reforma; Reforma Nr. 1.4. “Orientācijas” sistēmas reforma

Starpposma mērķi

Pamatizglītības un vidējās izglītības sistēmas reformu stāšanās spēkā, lai uzlabotu izglītības rezultātus

Likuma noteikums, kas norāda uz reformu stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Primāro tiesību aktu reformas pamatizglītības un vidējās izglītības sistēmā, lai uzlabotu izglītības rezultātus (izmantojot primāros tiesību aktus), ietver vismaz šādus galvenos elementus:  
I) Iniciatīvas izglītības sistēmas organizācijas reformai, lai pielāgotos demogrāfiskajām norisēm (piemēram, skolu un skolēnu/skolotāju skaita attiecība)  
II) Iniciatīvas, lai reformētu orientācijas sistēmu, līdz minimumam samazinot priekšlaicīgi pametušo skaitu terciārajā izglītībā;  
iniciatīvas vidējās profesionālās izglītības stiprināšanai (Istituti tecnico- Professionali), tostarp jaunās mācību programmas pieņemšana un to orientācija uz Valsts rūpniecības 4.0 plāna inovācijas rezultātiem (Ministero dello Sviluppo economico, Decreto 26 Maggio 2020);  
IV) iniciatīvas skolu vadītāju, skolotāju un administratīvā/tehniskā personāla apmācībai un terciārās augstākās izglītības skolas izveidei, lai uzlabotu mācīšanas kvalitāti;  
V) Iniciatīvas darbību, metodikas un satura integrēšanai, kuru mērķis ir izstrādāt un stiprināt zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) mācību programmas, digitālās un inovācijas prasmes visos izglītības ciklos, sākot no bērnudārza līdz vidusskolai, ar mērķi veicināt uzņemšanu STEM terciārajā mācību programmā, jo īpaši sievietēm.

Lai sasniegtu atskaites punktu, tiesību aktos iekļauj obligātos termiņus sekundāro tiesību aktu, pamatnostādņu un visu nepieciešamo normatīvo aktu izdošanai (Izglītības ministrijas veikta uzraudzība), lai nodrošinātu raitu īstenošanu.

M4C1–6

Reforma Nr. 2.2: Augstākā līmeņa augstākā izglītība un pastāvīga apmācība skolu vadītājiem, skolotājiem, administratīvajam un tehniskajam personālam

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akti, kuru mērķis ir izveidot kvalitatīvu mācību sistēmu skolā.

Likuma noteikums, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Tiesību aktos iekļauj noteikumus, kuru mērķis ir izveidot kvalitatīvu mācību sistēmu skolu personālam atbilstīgi nepārtrauktai profesionālajai un profesionālajai izaugsmei, izveidot kvalificētu iestādi, kas atbild par skolu personāla apmācības pamatnostādnēm, mācību iniciatīvu atlasi un koordinēšanu, un saistīt tās ar karjeras izaugsmi, kā paredzēts darbā pieņemšanas reformā. Sākotnējās un tālākizglītības sistēmas īstenošanai būtu jāļauj pārvarēt pašreizējo mācību ceļu sadrumstalotību, jo pašlaik trūkst vienotas valsts stratēģijas.

M4C1–7

Investīcija Nr. 1.4: Ārkārtas intervence, kuras mērķis ir samazināt teritoriālās atšķirības vidusskolas I un II ciklā un novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu

Mērķa

Studenti vai jaunieši, kas piedalījušies mentorēšanas pasākumos vai apmācības kursos

NEPIEMĒRO

Skaits

0

820 000

CET.

2025

Izsniedz apmeklējuma sertifikātus par mentorēšanas un apmācības pasākumiem, kas izsniegti vismaz 820000 atbalsta saņēmēju.

Atšķirība starp priekšlaicīgi pametušo vidējo izglītību ir samazināta, lai sasniegtu ES vidējo rādītāju 2019. gadā (10,2 %), kā to apliecina ISTAT.

M4C1–8

Investīcija Nr. 1.3. Skolu sporta infrastruktūras uzlabošanas plāns

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana intervences pasākumiem, lai būvētu un atjaunotu sporta objektus un sporta zāles izmantošanai skolā

Paziņojums par publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu atbalsttiesīgajām intervencēm

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2024

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par intervencēm, kuru mērķis ir būvēt un renovēt sporta objektus un sporta zāles izmantošanai skolā, saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru.

M4C1–9

Investīcija 1.1: Bērnudārzu un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu plāns

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana attiecībā uz būvniecību, renovāciju un drošības garantēšanu bērnudārzu un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu sniegšanai

Vietējo iestāžu paziņojums par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas finansējumu attiecībā uz pirmo atbalsttiesīgo intervenču kopumu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2023

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana un teritoriālā sadale bērnudārzu, pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu jomā. Piešķiršanu veic saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

M4C1–10

Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā; Reforma Nr. 1.3. Skolu sistēmas reorganizācija; Reforma Nr. 1.2. Terciārās profesionālās izglītības sistēmas (ITS) reforma; Reforma Nr. 1.4. “Orientācijas” sistēmas reforma; Reforma Nr. 1.5: Universitātes grāda grupu reforma; Reforma Nr. 1.6. Augstskolu diplomu reformas veicināšana

Atskaites punkts

Regulu stāšanās spēkā, lai vajadzības gadījumā efektīvi īstenotu un piemērotu visus pasākumus, kas attiecas uz pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības reformām

Likuma noteikums, kas norāda uz regulu stāšanos spēkā.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2023

Sekundārajos tiesību aktos iekļauj visus noteikumus, kas vajadzīgi, lai efektīvi īstenotu un piemērotu visus pasākumus attiecībā uz pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības reformām:

Terciārās izglītības sistēmas reformas, lai uzlabotu izglītības rezultātus (primārie tiesību akti) šādās jomās: a) nodrošināt augstākās izglītības diplomus; akadēmiskā grāda grupas; doktorantūras programmu reforma;

— Ministrijas dekrēti par stipendiju reformu, lai uzlabotu piekļuvi augstākajai izglītībai;

Skolotāja profesijas reforma;

— Pamatizglītības un vidējās izglītības sistēmas reformas, lai uzlabotu izglītības rezultātus;

— Tiesiskā regulējuma mērķis bija izveidot kvalitatīvu mācību sistēmu skolā.

M4C1–10 bis

Reforma Nr. 1.1: Tehnisko un profesionālo institūtu reforma

Atskaites punkts

Sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā.

Likuma noteikums, kas norāda uz sekundāro tiesību aktu stāšanos spēkā.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Stājās spēkā sekundārie tiesību akti par tehnisko un profesionālo institūtu reformu.

M4C1–11

Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm

Mērķa

Piešķirta universitātes stipendija

NEPIEMĒRO

Skaits

0

55 000

4. CET.

2023

Vismaz 55000 studentu saņem stipendijas, ko finansē tikai no ANM līdzekļiem.

M4C1–12

Investīcija 4.1: Doktorantūras (uz pētniecību orientēta, valsts pārvalde un kultūras mantojums) skaita un karjeras iespēju paplašināšana

Mērķa

Piešķirtās doktorantūras stipendiju programmas

NEPIEMĒRO

Skaits

0

7 200

4. CET.

2024

Trīs gadu laikā tiek piešķirtas vismaz 3600 vispārējās doktorantūras stipendijas, vismaz 3000 doktorantūras stipendijas valsts pārvaldes jomā un vismaz 600 doktorantūras stipendijas kultūras mantojuma jomā.

M4C1–13

Investīcija 2.1: Integrēta digitālā mācīšana un apmācība digitālās pārveides jomā skolu darbiniekiem

Mērķa

Skolu vadītāju, skolotāju un administratīvā personāla apmācība

NEPIEMĒRO

Skaits

0

650 000

4. CET.

2025

Izsniedz digitālās mācīšanas un digitālās pārveides apmeklējuma sertifikātus, kas izsniegti vismaz 650000 skolu vadītāju, skolotāju un administratīvā personāla.

M4C1–14

Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā

Mērķa

Skolotāji, kas pieņemti darbā ar reformēto darbā pieņemšanas sistēmu

NEPIEMĒRO

Skaits

0

20 000

4. CET.

2024

Vismaz 20000 skolotāju pieņemti darbā ar reformēto darbā pieņemšanas sistēmu

M4C1–14 bis

Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā

Mērķa

Skolotāji, kas pieņemti darbā ar reformēto darbā pieņemšanas sistēmu

NEPIEMĒRO

Skaits

0

20 000

CET.

2025

Vismaz 20000 skolotāju pieņemti darbā ar reformēto darbā pieņemšanas sistēmu

M4C1–14ter

Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā

Atskaites punkts

Dekrēti, ar ko apstiprina skolotāju publisko konkursu sarindojumus

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Dekrēti, ar ko apstiprina vismaz 70000 kandidātu, kuri sekmīgi izturējuši publisko konkursu, lai kļūtu par skolotājiem pēc reformētās darbā pieņemšanas sistēmas, tostarp 40000 skolotāju, kas pieņemti darbā saskaņā ar mērķiem M4C1–14 un M4C1–14bis.

M4C1–15

Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm

Mērķa

Stipendijas, kas piešķirtas, lai piekļūtu universitātēm

NEPIEMĒRO

Skaits

0

55 000

4. CET.

2024

Vismaz 55000 studentu saņem stipendijas, ko finansē tikai no ANM līdzekļiem.

M4C1–15 bis

Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm

Mērķa

Stipendijas, kas piešķirtas, lai piekļūtu universitātēm

NEPIEMĒRO

Skaits

0

83 000

2. CET.

2026

Vismaz 83000 studentu saņem stipendijas, ko finansē tikai no ANM līdzekļiem.

M4C1–16

Investīcija Nr. 3.1: Jaunas prasmes un jaunas valodas

Atskaites punkts

Dotāciju piešķiršanas lēmuma(-u) pieņemšana par STEM projektu aktivizēšanu

Dotāciju piešķiršanas lēmuma(-u) pieņemšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2025

Dotāciju piešķiršanas lēmuma(-u) pieņemšana par STEM projektu aktivizēšanu vismaz 8000 skolās.

M4C1–17

Investīcija Nr. 3.1: Jaunas prasmes un jaunas valodas

Atskaites punkts

Jaunas prasmes

Dotāciju piešķiršanas lēmuma(-u) pieņemšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2025

Dotāciju piešķiršanas lēmuma(-u) pieņemšana attiecībā uz:

I.Skolu personālam paredzētu valodu un/vai metodisku kursu aktivizēšana vismaz 8000 skolās.

II.Studentiem un/vai skolu personālam paredzētās programmas “Erasmus+” stiprināšana 2023., 2024. un 2025. gadam.

M4C1–19

“Investīcija Nr. 3.2. Skola 4.0: inovatīvas skolas, instalācijas, jaunas klases un darbsemināri

Atskaites punkts

Dotāciju piešķiršanas lēmuma(-u) pieņemšana par digitālo ierīču iegādi un/vai digitālo laboratoriju izveidi

Dotāciju piešķiršanas lēmuma(-u) pieņemšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2025

Dotāciju piešķiršanas lēmuma(-u) pieņemšana par klases pārveidošanu par inovatīvu vidi un/vai digitālo laboratoriju izveidi vismaz 8000 skolās.

M4C1–20

Investīcija Nr. 1.5: Terciārās profesionālās izglītības sistēmas (ITS) izstrāde

Mērķa

Arodmācību sistēmā (ITS) uzņemto studentu skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

0

11 000

Q1

2026

2025. pārskata gadā vismaz 11000 studentu ir reģistrējušies ITS akadēmijas Valsts profesionālās izglītības sistēmas reģistrā. ITS sistēmas valsts digitālā platforma ir pieejama tiešsaistē un ir pieejama, kā to apstiprinaVerbale di collaudo.

M4C1–22

Investīcija Nr. 1.3. Skolu sporta infrastruktūras uzlabošanas plāns

Mērķa

Skolu vajadzībām paredzētu sporta objektu un sporta zāļu būvniecība vai atjaunošana

NEPIEMĒRO

Skaits

0

300

2. CET.

2026

Sertifikātus par darbu pabeigšanu izsniedz par vismaz 300 sporta zālēm vai sporta objektiem, kas paredzēti izmantošanai skolā.

M4C1–23

Investīcija 3.4: Mācīšana un padziļinātas universitātes prasmes

Atskaites punkts

Darbības vidusskolu un universitāšu programmu, tostarp doktorantūras studiju programmu, kvalifikācijas celšanai un inovācijai.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Dekrēts par vismaz 500 jaunu doktorantūras studiju piešķiršanu universitāšu aktivizētajās programmās, kas vērstas uz digitālo un vidisko pārkārtošanos.

Tiek parakstīti nolīgumi (“Atti d’obbligo”) par 3 digitālās izglītības centru (DEH) finansiālu atbalstu.

Līgumus (“Atti d’obbligo”) par 3 augstākās izglītības iestāžu tīkliem paraksta [..].

Paraksta vismaz 10 partnerības, ko apliecina “Atti d’obbligo”, ar ko izveido starptautiskas izglītības iniciatīvas.

Paraksta nolīgumus(Atti d’obbligo), lai finansiāli atbalstītu vismaz 15 AFAM iestāžu internacionalizācijas projektus.

M4C1–24

Investīcija Nr. 1.6. Aktīva orientācija pārejā no skolas uz augstskolu.

Mērķa

Mācību-universitātes pārejas kursiem izsniegtie apmeklējuma sertifikāti

NEPIEMĒRO

Skaits

0

1 000 000

2. CET.

2026

Vidusskolēniem, kas uzņemti akadēmiskajā mācību gadā no 2022./2023. līdz 2025./2026. mācību gadam, ir izsniegti vismaz 1000000 apmeklējuma sertifikātu par pārejas kursiem starp skolu un augstskolām.

J.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts 

 

Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos

Reformas mērķis ir palielināt universitāšu studentu izmitināšanas iespējas, veicinot privātus un publiskus ieguldījumus objektos ar Universitātes un pētniecības ministrijas ieguldījumu.

Ieguldījums ietver papildu izmitināšanas vietu nodrošināšanu studentiem.

Investīcija 1.1: Bērnudārzu un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu plāns

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt un uzlabot izglītības iestādes bērniem vecumā no 0 līdz 6 gadiem. Investīcija ietver bērnu aprūpes vietu būvniecību, pārveidošanu un atjaunošanu bērnudārzos un pirmsskolas iestādēs.

Ieguldījums 1.2. Plāns pilna laika pagarināšanai

Šā pasākuma mērķis ir ļaut skolu iestādēm pagarināt mācību stundas, atjaunojot vai būvējot infrastruktūru. Investīcija ietver ēdnīcu telpu būvniecību vai būvniecību skolu telpās. 

Investīcija 3.3.: Skolu ēku drošības un strukturālās rehabilitācijas plāns

Pasākuma mērķis ir palielināt skolu ēku drošību un energoefektivitāti. Šis pasākums ietver skolu ēku renovāciju un rekonstrukciju.

Ieguldījums Nr. 5: Studentu mājokļu fonds

Šis pasākums ietver publiskus ieguldījumus dotāciju shēmā, lai stimulētu privātos ieguldījumus un uzlabotu piekļuvi finansējumam studentu mājokļu nozarē Itālijā. Shēma darbojas, piešķirot dotācijas tieši privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības.

Shēmu pārvalda Cassa Depositi e Prestiti S.p.A. (CDP S.p.A.) kā īstenošanas partneris. Shēma ietver šādu produktu līniju:

·Fiksētas summas dotācija ne vairāk kā 20 000 EUR apmērā studentu gultai.

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, Itālija un CDP S.p.A. paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par shēmas piešķiršanu pieņem ieguldījumu komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

2.Saistītās dotāciju politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Ieguldījumu sociālās vajadzības, tostarp:

I.Prasību, ka īres maksa augstskolu studentiem ir vismaz par 15 % zemāka nekā vietējā tirgus cena.

II.Prasība, ka 30 % jauno vietu ir jārezervē studentiem, kuri saskaras ar sociālekonomiskām grūtībām, kā to definējušas Diritto allo Studio organizācijas (tiesības studēt).

Prasība, ka esošās izmitināšanas vietas, kas tika izmantotas studentu mājokļiem laikā, kad tika izsludināts attiecīgais uzaicinājums iesniegt projektus, nevar tikt finansētas.

b.Apraksts par piešķirtajām dotācijām un atbalsttiesīgajiem galīgajiem saņēmējiem.

c.Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.

a.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Jo īpaši dotāciju politikā no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 72 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 73 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 74 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 75 . Lai novērstu šaubas, gāzes katli nav tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar šo pasākumu.

b.Prasību, ka shēmas galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Īstenošanas nolīguma aptvertā summa, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no shēmas, tostarp pēc 2026. gada, izmantot tiem pašiem politikas mērķiem.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

1.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām dotācijām.

2.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

3.Pienākums pārbaudīt katras darbības atbilstību saskaņā ar īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms dotācijas piešķiršanas darbībai.

4.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar CDP S.p.A revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem; un iii) ka ir ievērota prasība, ka shēmas galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma dotāciju nolīgumu nosacījumi.

J.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks 

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M4C1–18

Investīcija 1.1: Bērnudārzu un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu plāns

Mērķa

Vietas, kas izveidotas agrīnajai pirmsskolas izglītībai un bērnu aprūpei vecumā no 0 līdz 6 gadiem.

NEPIEMĒRO

Skaits

0

150 480

2. CET.

2026

Sertifikāti par darbu pabeigšanu attiecībā uz vismaz 150480 jaunbūvētām, pārkvalificētām, paplašinātām vietām vai pēc izmantošanas maiņas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumos bērniem vecumā no 0 līdz 6 gadiem, no kurām ne vairāk kā 35000 vietu rodas esošo vietu nojaukšanas un rekonstrukcijas rezultātā. Investīcija neietver dabasgāzes katlu iepirkumu.

M4C1–21

Ieguldījums 1.2. Plāns pilna laika pagarināšanai

Mērķa

Skolu ēdnīcu telpu būvniecība vai atjaunošana

NEPIEMĒRO

Skaits

0

1 000

2. CET.

2026

Sertifikātus par darbu pabeigšanu izsniedz vismaz 1000 ēdnīcu telpās skolās.

M4C1–26

Investīcija 3.3.: Skolu ēku drošības un strukturālās rehabilitācijas plāns

Mērķa

Rekonstruētas vai renovētas skolu ēkas

NEPIEMĒRO

Skaits

0

1 400

2. CET.

2026

Sertifikātus par tādu renovācijas vai rekonstrukcijas darbu pabeigšanu, kas uzlabo drošību vai energoefektivitāti, izsniedz vismaz 1400 skolu ēkām. Investīcija neietver dabasgāzes katlu iepirkumu.

M4C1–27

Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akti, ar kuriem groza spēkā esošos noteikumus par studentu mājokļiem.

Likuma noteikums, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Pārskatītie tiesību akti:  
Grozīt pašreizējos noteikumus par studentu mājokļiem (Likums 338/2000 un Likumdošanas dekrēts 68/2012), lai:

(1). Veicināt ēku pārstrukturēšanu un renovāciju jaunu jaunu ēku vietā (ar lielāku kopfondu procentuālo daļu, kas pašlaik ir 50 %), ar augstākajiem vides standartiem, kas jānodrošina ar iesniegtajiem projektiem;

(2). Vienkāršot, arī pateicoties digitalizācijai, projektu iesniegšanai un atlasei un līdz ar to arī īstenošanas grafikam;

(3) Ar likumu paredzēt atkāpi no Likumā Nr. 338/2000 noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz līdzfinansējuma procentuālo daļu, ko var piešķirt.

Tiks īstenota reforma, Itālijas tiesiskajā regulējumā attiecībā uz studentu mājokļu finansēšanu ieviešot šādas būtiskas izmaiņas:

1. Nodrošināt finansējumu arī privātajiem ieguldītājiem (saskaņā ar īstenošanas shēmā aprakstīto shēmu), kā arī atļaut publiskā un privātā sektora partnerības, kurās universitāte izmantos pieejamo finansējumu, lai atbalstītu finansiālo līdzsvaru nekustamā īpašuma ieguldījumos studentu mājokļos;

2. Nodrošināt privāto ieguldījumu ilgtermiņa ilgtspēju, garantējot izmaiņas nodokļu shēmā no tās, ko piemēro viesnīcu pakalpojumiem, uz to, ko piemēro sociālajiem mājokļiem, ierobežojot jauno izmitināšanas vietu izmantošanu studentu mājokļiem Akadēmiskajā gadā, bet ļaujot izmantot struktūras, ja tās nav vajadzīgas studentu viesmīlībai. Tas savukārt palīdzēs nodrošināt jaunu mājokļu klāstu par pieņemamu īres maksu;g3. Finansējuma, kā arī papildu nodokļu atvieglojumu (piemēram, vienlīdzīga attieksme ar sociālajiem mājokļiem) nodrošināšana ar nosacījumu, ka jaunie mājokļi tiek izmantoti studentu mājokļos visā ieguldījumu periodā un atbilstība saskaņotajai augšējai robežai attiecībā uz no studentiem iekasēto īres maksu pat pēc īpašo finansēšanas shēmu termiņa beigām, kuras es veicu, lai veicinātu privāto operatoru ieguldījumus;n4. Pārdefinēt standartus studentu mītnēm, no jauna nosakot tiesību aktu prasības attiecībā uz kopējo telpu katram studentam, kas pieejama ēkās apmaiņā pret labāk aprīkotām (atsevišķām) istabām.

M4C1–28

Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos

Atskaites punkts

Sākotnējo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana papildu guļamvietu (gultu) izveidei

Piešķiršanas paziņojuma publicēšana ministrijas tīmekļa vietnē

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2023

Sākotnējo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par papildu guļamvagonu (gultu) izveidi”;

M4C1–29

Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos

Atskaites punkts

Stājas spēkā studentu mājokļu tiesību aktu reforma.

Likuma noteikums, kas norāda uz reformas stāšanos spēkā.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Reforma ietver: 1) līdzdalības atvēršana finansējumam arī privātajiem ieguldītājiem, ļaujot arī publiskā un privātā sektora partnerībām, kurās universitāte izmantos pieejamo finansējumu, lai atbalstītu finansiālo līdzsvaru nekustamā īpašuma ieguldījumos studentu mājokļos; (2). Nodrošināt privāto ieguldījumu ilgtermiņa ilgtspēju, garantējot izmaiņas nodokļu shēmā no tās, ko piemēro viesnīcu pakalpojumiem, uz to, ko piemēro sociālajiem mājokļiem, ierobežojot jauno izmitināšanas vietu izmantošanu studentu mājokļiem Akadēmiskajā gadā, bet ļaujot izmantot struktūras, ja tās nav vajadzīgas studentu viesmīlībai; (3). Noteikt, ka finansējums, kā arī papildu nodokļu atvieglojumi (piemēram, vienlīdzīga attieksme ar sociālajiem mājokļiem) ir atkarīgi no jauno izmitināšanas vietu izmantošanas studentu mājokļos visā ieguldījumu periodā un atbilstība saskaņotajai augšējai robežai attiecībā uz īri, kas tiek iekasēta no studentiem, pat pēc īpašo finansēšanas shēmu darbības beigām, kuras es palīdzu piesaistīt privātajiem operatoriem; (4). Pārdefinēt standartus studentu mītnēm, no jauna nosakot tiesību aktu prasības attiecībā uz kopējo telpu katram studentam, kas pieejama ēkās apmaiņā pret labāk aprīkotām (atsevišķām) istabām.

M4C1–30

Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos

Mērķa

Izveidotas studentu guļamvietu vienības

NEPIEMĒRO

Skaits

0

30 000

2. CET.

2026

Sertifikātus par darbu pabeigšanu izsniedz vismaz 30000 jaunizveidotu guļamvietu.

Esošās izmitināšanas vietas, kas tika izmantotas studentu mājokļiem laikā, kad tika izsludināts attiecīgais uzaicinājums iesniegt projektus, nevar ieskaitīt mērķī.

2024. gada uzaicinājumā paredz, ka 30 % no jaunajām vietām tiek rezervētas studentiem, kuri saskaras ar sociālekonomiskām grūtībām, kā to definējušas “Diritto allo Studio” organizācijas (tiesības studēt). Šajā uzaicinājumā arī nosaka, ka īres maksa augstskolu studentiem ir noteikta vismaz 15 % apmērā zem vietējā tirgus cenām.

Investīcija neietver dabasgāzes katlu iepirkumu.

M4C1–31

Ieguldījums Nr. 5: Studentu mājokļu fonds

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā

 

 

 

4. CET.

2025

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.

M4C1–32

Ieguldījums Nr. 5: Studentu mājokļu fonds

Atskaites punkts

Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi un ieguldījumu pabeigšana

Parakstītie juridiskie nolīgumi un nodošanas apliecība

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Cassa Depositi e Prestiti S.p.A. ir noslēdzis juridiskus dotāciju nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % no ANM ieguldījuma (ņemot vērā pārvaldības maksas).

Itālija pārskaita EUR 599000000 Cassa Depositi e Prestiti S.p.A. mehānisma vajadzībām.

K. 4. MISIJAS 2. KOMPONENTS: No pētniecības līdz darījumdarbībai

Šā Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir atbalstīt investīcijas pētniecībā un inovācijā, veicināt inovāciju un tehnoloģiju izplatīšanu, stiprināt prasmes un atbalstīt pāreju uz uz zināšanām balstītu ekonomiku. Tā sniedz atbalstu valsts pētniecības sistēmai, pētnieku prasmēm un mobilitātei, kā arī publiskā un privātā sektora sadarbībai valstu un ES līmenī. Tās pamatā ir trīs galvenie pīlāri: uzlabota zinātniskā bāze; II) ciešas uzņēmējdarbības un zinātnes saiknes (zināšanu un tehnoloģiju nodošana; III) Atbalsts uzņēmējdarbības inovācijai (jo īpaši MVU, jaunuzņēmumiem).

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrēt uz pētniecību un inovāciju un infrastruktūras kvalitāti” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), “veicināt privātās investīcijas ekonomikas atveseļošanas veicināšanai” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz pētniecību un inovāciju” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

K.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Ieguldījums 1.2. Jauno pētnieku iesniegto projektu finansēšana

Šā ieguldījuma mērķis ir noturēt jaunos pētniekus Itālijā. Pasākums ietver atbalstu jauno pētnieku pētniecības darbībām.

Investīcija 2.2.bis: Inovācijas nolīgumi

Šā pasākuma mērķis ir veicināt inovāciju. Pasākums ietver pētniecības, izstrādes un inovācijas projektu definīciju (tā sauktie “inovācijas nolīgumi”) jomās, kas saskan ar programmas “Apvārsnis Eiropa” II pīlāru, kā noteikts Regulā (ES) 2021/695.

Investīcija 3.3.: Doktorantūras stipendiju piešķiršana sadarbībā ar uzņēmumiem

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot augsta līmeņa prasmes, tostarp svarīgo pamattehnoloģiju jomā.

Pasākums ietver PhD stipendiju piešķiršanu universitātēm un AFAM iestādēm, sniedzot ieguldījumu un iesaistot uzņēmumus. Konkrētāk, pasākums, ko īsteno MUR — Universitātes un pētniecības ministrija, paredz piešķirt kopumā 6000 doktorantūras stipendiju trīs gadu laikā ar privātu līdzfinansējumu.

Reforma Nr. 1.1: Pētniecības un inovācijas atbalsta pasākumu īstenošana vienkāršošanas un mobilitātes veicināšanai

Reformu īsteno Universitātes un pētniecības ministrija (MUR) un Ekonomikas attīstības ministrija (MiSE), izveidojot starpministriju koordinācijas padomi un izdodot divus ministriju dekrētus: I) palielināt un atbalstīt augsta līmeņa personu mobilitāti (izmantojot stimulus) (piemēram, pētnieki un vadītāji) starp universitātēm, pētniecības infrastruktūrām un uzņēmumiem un ii) vienkāršot pētniecības fondu pārvaldību, iii) reformēt pētnieku karjeras ceļu, lai vairāk koncentrētos uz pētniecības darbībām.

Reforma pāriet uz sistēmiskāku pieeju pētniecības un attīstības darbībām, kas pārsniedz pašreizējo resursu pārdales loģiku, dodot priekšroku kopīgai pieejai, un koncentrējas uz birokrātijas vienkāršošanu publiskā un privātā sektora pētniecības darbībām paredzēto līdzekļu pārvaldībā, radot būtisku ietekmi, izvairoties no prioritāšu izkliedes un sadrumstalotības, ko atbalsta arī misijas pirmais komponents. Publiskām pētniecības iestādēm (PRA) ir svarīga loma gan kā iespējamajām partnerību, valstu kampaņu un teritoriālo ekosistēmu projektu vadītājiem, gan kā potenciālajiem dalībniekiem uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus par PDR fondu un infrastruktūras fondu.

Reforma Nr. 1.2. Trīs gadu plāns pētniecības darbību finansēšanai

Reformas mērķis ir uzlabot pētniecības finansējuma plānošanu un paredzamību. Tas nozīmē, ka stājas spēkā primārie tiesību akti, kas nosaka tiesisko regulējumu, lai pieņemtu trīs gadu plānu pētniecības darbību finansēšanai.

K.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M4C2–1

Ieguldījums 1.2. Jauno pētnieku iesniegto projektu finansēšana

Mērķa

To studentu skaits, kuriem piešķirta pētniecības stipendija

NEPIEMĒRO

Skaits

50

300

4. CET.

2022

Vismaz 300 pētniecības stipendiju piešķiršana studentiem. Piešķiršanas atlases procedūrā iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Apmierinošā mērķa sasniegšanā tiks ņemts vērā arī tas, ka ir noslēgti līgumi ar vismaz 300 jauno pētnieku.

M4C2–1bis

Ieguldījums 1.2. Jauno pētnieku iesniegto projektu finansēšana

Atskaites punkts

Dekrēta(-u), ar ko piešķir finansējumu jaunajiem pētniekiem, publicēšana

Dekrēta(-u) publicēšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2025

Publicēts(-i) dekrēts(-i), ar ko piešķir finansējumu vismaz 550 jauno pētnieku atbalstam.

Jaunie pētnieki ievēro šādus nosacījumus: ir vecumā līdz 40 gadiem uzaicinājuma laušanas dienā (profili, kas uzaicinājuma iesniegt projektus publicēšanas dienā ir 40 gadus veci, ir atbilstīgi līdz 41 gada vecumam) vai profiliem vecumā no 41 līdz 45 gadiem, kas ir pabeigti ne vairāk kā pirms 7 gadiem (profili, kas uzaicinājuma iesniegt projektus publicēšanas dienā ir 45 gadi, ir atbilstīgi līdz 46 gadu vecumam).

M4C2–2bis

Ieguldījums 2.2.a: Inovācijas nolīgumi

Mērķa

Pabeigti inovācijas nolīgumi

NEPIEMĒRO

Skaits

0

32

4. CET.

2025

Sniedz apliecinājumu par vismaz 32 inovācijas nolīgumu pabeigšanu no šādām intervences jomām:

oražošanas tehnoloģijas;

odigitālās pamattehnoloģijas, tostarp kvantu tehnoloģijas;

ojaunās pamattehnoloģijas;

oprogresīvi materiāli;

omākslīgais intelekts un robotika;

oaprites rūpniecība;

ozemas oglekļa emisijas un “tīra” rūpniecība;

oneinfekcijas un retās slimības;

oinfekcijas slimības, tostarp ar nabadzību saistītas un novārtā atstātas slimības;

oveselības un aprūpes rīki, tehnoloģijas un digitāli risinājumi, tostarp personalizētā medicīna;

oindustriālie objekti enerģētikas pārkārtošanā;

orūpniecības konkurētspēja transporta nozarē;

otīrs, drošs un pieejams transports un mobilitāte;

oviedā mobilitāte;

oenerģijas uzkrāšana;

opārtikas sistēmas;

obioloģiskas inovāciju sistēmas Savienības bioekonomikā;

oaprites sistēmas.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atlasītajos projektos neiekļauj šādu darbību sarakstu: I) darbībām un aktīviem, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu; 76 II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 77 III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 78 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām. 79

M4C2–3

Investīcija 3.3.: Doktorantūras stipendiju piešķiršana, kas apvieno sadarbību ar uzņēmumiem un veicina pētnieku pieņemšanu darbā uzņēmumos

Mērķa

Piešķirto doktorantūras stipendiju skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

0

6 000

4. CET.

2024

Universitātes un AFAM iestādes piešķir vismaz 6000 doktorantūras stipendiju.

Būtiskās prasības doktora grāda piešķiršanai ir šādas:

paredz studiju un pētniecības periodus uzņēmumā no vismaz sešiem (6) mēnešiem līdz ne vairāk kā astoņpadsmit (18) mēnešiem;

paredz studiju un pētniecības periodus ārvalstīs no vismaz sešiem (6) mēnešiem līdz ne vairāk kā astoņpadsmit (18) mēnešiem;

paredzēt uzņēmumu iesaistīšanu mācību kursa noteikšanā arī plašākas sadarbības ar universitātēm un AFAM iestādēm kontekstā.

M4C2–4

Reforma Nr. 1.1: Pētniecības un attīstības atbalsta pasākumu īstenošana vienkāršošanas un mobilitātes veicināšanai

Atskaites punkts

Stājas spēkā ministrijas dekrēti par pētniecības un attīstības vienkāršošanu un mobilitāti, kas saistīti ar parasto finansēšanas fondu.

Dekrēta noteikums, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Ministrijas dekrēti ietver šādus galvenos elementus:

I) pāriet uz sistēmiskāku pieeju pētniecības un izstrādes darbībām, izmantojot jaunu vienkāršotu modeli, kura mērķis ir radīt būtisku ietekmi, izvairoties no prioritāšu izkliedētības un sadrumstalotības; II) reformēt tiesību aktus, lai palielinātu augsta līmeņa amatpersonu (piemēram, pētnieku un vadītāju) mobilitāti starp universitātēm, pētniecības infrastruktūrām un uzņēmumiem; III) līdzekļu pārvaldības vienkāršošana; IV) reformēt pētnieku karjeras virzību, lai vairāk koncentrētos uz pētniecības darbībām.

M4C2–4bis

Reforma Nr. 1.2. Trīs gadu plāns pētniecības darbību finansēšanai

Atskaites punkts

Primārie tiesību akti, lai pieņemtu trīs gadu plānu pētniecības darbību finansēšanai

Stājas spēkā primārie tiesību akti, kuros izklāstīts trīs gadu plāns pētniecības darbību finansēšanai

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2025

Reformai ir nepieciešams, lai stātos spēkā primārie tiesību akti, ar ko nosaka tiesisko regulējumu trīs gadu plāna pieņemšanai jaunu darbību finansēšanai.

Tiesiskais regulējums:

1)Izveidot fondu dažādu finansēšanas instrumentu apvienošanai;

2)pieprasīt pieņemt trīs gadu plānu universitāšu, pētniecības iestāžu un AFAM institūciju pētniecības darbību finansēšanai;

3)Pieprasīt pieņemt grafiku (“cronoprogramma”) uzaicinājumu iesniegt projektus izsludināšanai un to atlases procedūru pabeigšanai.

4)Iekļaut īpašu budžeta posteni PRIN projektu finansēšanai.

K.3.  Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija 1.1: Valsts nozīmes pētniecības projekti (PRIN)

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt pētniecības darbības. Pasākums ietver tādu pētniecības projektu finansēšanu, kuriem ir liela valsts nozīme (PRIN) un kuri ietver sadarbību starp universitāšu pētniecības vienībām un pētniecības iestādēm, kā arī pētnieku pieņemšanu darbā uz noteiktu laiku.

Investīcija Nr. 1.3. Partnerības, kas attiecas uz universitātēm, pētniecības centriem, uzņēmumiem un fundamentālo pētījumu projektu finansēšana

Pasākuma mērķis ir izveidot universitāšu, pētniecības organizāciju un citu ieinteresēto personu tīklus, veicināt tehnoloģiju nodošanu un atbalstīt uz pētniecību balstītus jaunuzņēmumus un atvasinātus uzņēmumus. Pasākums paredz finansēt vismaz 14 galvenās fundamentālās pētniecības programmas, ko īsteno publisko un privāto subjektu tīkli.

Investīcija Nr. 1.4: “Valstu pētniecības un attīstības līderu” izveide attiecībā uz dažām svarīgām pamattehnoloģijām

Šā pasākuma mērķis ir izveidot valstu pētniecības un attīstības vadītājus. Pasākums ietver piecu valsts pētniecības centru finansēšanu, kas spēj sasniegt kritisko pētniecības un inovācijas spēju slieksni, sadarbojoties universitātēm, pētniecības centriem un uzņēmumiem.

Investīcija Nr. 1.5: “Inovācijas ekosistēmas ilgtspējai”, veidojot “pētniecības un izstrādes teritoriālos līderus”.

Šā pasākuma mērķis ir veicināt inovāciju. Pasākums ietver esošo vai jaunu inovācijas ekosistēmu finansēšanu, galveno uzmanību pievēršot sociālajai ilgtspējai.

Investīcija 2.1: Svarīgs projekts visas Eiropas interesēs (IPCEI)

Šā pasākuma mērķis ir papildināt pašreizējo IPCEI fondu, kas minēts 2020. gada Budžeta likuma 1. panta 232. punktā. Pasākums atbalsta IPCEI fondu ar papildu resursiem.

Investīcija 2.3.: Tehnoloģiju nodošanas centri

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt tādu centru tīklu (kompetenču centri, Eiropas digitālās inovācijas centrs, izcilības zīmogs, valstu digitālās inovācijas centri), kas atbild par projektu izstrādi, progresīvu tehnoloģisko pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm un tehnoloģiju nodošanas pakalpojumiem. Eiropas digitālās inovācijas centri savu darbību veikšanai var saņemt finansējumu no citiem ES fondiem, tostarp programmas “Digitālā Eiropa”. 

Ieguldījumu veido divi intervences virzieni. Pirmajā rindā ANM finansē tikai 32 centrus, nesaņemot atbalstu no citiem ES avotiem. Otrajā pozīcijā ANM finansē daļu no 13 Eiropas digitālās inovācijas centriem (EDIH), bet otru izmaksu daļu veido programma “Digitālā Eiropa”. Jo īpaši 13 Eiropas digitālās inovācijas centru darbību, ko finansē no ANM un programmas “Digitālā Eiropa”, strukturē darba paketēs 80 . ANM atbalsts neattiecas uz darba paketēm, kurām Eiropas digitālās inovācijas centri saņem atbalstu no programmas “Digitālā Eiropa”. I 

Investīcija Nr. 3.1: Pētniecības un inovācijas infrastruktūras

Pasākuma mērķis ir atbalstīt tādu pētniecības un inovācijas infrastruktūru izveidi, kas savieno rūpniecību un akadēmiskās aprindas, vai atbalstīt aizejošās infrastruktūras. Ieguldījumu veido esošu vai jaunu infrastruktūras projektu finansēšana ar pētniecības pārvaldītāju katrai infrastruktūrai.

“Investīcija Nr. 3.2. Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā (“DTF”), ko pārvalda CDP riska kapitāls SGR

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt Itālijas ekonomikas izaugsmes potenciālu, stimulējot privātās investīcijas, uzlabojot finansējuma pieejamību jaunuzņēmumiem un attīstot riska kapitāla tirgu šajā nozarē. Pasākums ietver kapitāla iepludināšanu 400 000 000 EUR apmērā Digitālās pārkārtošanās fondā (“DTF”), ko pārvalda CDP riska kapitāls SGR.

CDP riska kapitāls SGR pieņem ieguldījumu politiku pašu kapitāla izmantošanai. Ieguldījumu politikā iekļauj aprakstu par finanšu produktu(-iem) ar paredzamo atbalsttiesīgo galasaņēmēju veidu, ko paredzēts atbalstīt ar pašu kapitālu, tostarp paredzamo 15 gadu īstenošanas grafiku un pārvaldības maksu ne vairāk kā 13 % apmērā. 81 DTF darbojas, tieši vai netieši sniedzot pašu kapitāla, kvazikapitāla, parāda vai kvaziparāda atbalstu. 82 CDP riska kapitāls SGR pieņem revīzijas un kontroles sistēmu, kas aprakstīta pamatnostādnēs “Linee Guida per le attività di rendicontazione e controllo dei Fondi DTF e GTF” pašu kapitāla izmantošanai. Ieguldījumu politika paredz, ka finanšu produkts(-i), ko atbalsta pašu kapitāls, atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) ievērošanu. Jo īpaši, ja tiek sniegts vispārējs atbalsts darbības uzsākšanai, ieguldījumu politikā neiekļauj uzņēmumus, kas būtiski koncentrējas 83 uz šādām nozarēm: I) enerģijas ražošana, izmantojot fosilo kurināmo, un ar to saistītās darbības 84 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 85 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 86 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 87 un apglabāšana; v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana. Turklāt ieguldījumu politikā jāparedz atbilstība attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā.

K.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M4C2–5

Investīcija 1.1: Valsts nozīmes pētniecības projekti (PRIN)

Mērķa

Piešķirto pētniecības projektu skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

0

3 150

4. CET.

2023

Vismaz 3150 Progetti di Ricerca di Interesse Nazionale pētniecības projektu piešķiršana.

Līgumu slēgšanas tiesības projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, piešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

M4C2–6

Investīcija 1.1: Valsts nozīmes pētniecības projekti (PRIN)

Atskaites punkts

Dekrēta(-u) par projektu piešķiršanu publicēšana

Dekrēta(-u) publicēšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2025

Publicēts(-i) dekrēts(-i), ar ko piešķir vismaz 5350 valsts nozīmes pētniecības projektu (Progetti di Ricerca di Interesse Nazionale).

Uzaicinājumos iesniegt projektus norāda, ka projekta ilgums ir vismaz divi gadi, un tam nepieciešama universitāšu pētniecības vienību un pētniecības struktūru sadarbība.

M4C2–7

Investīcija 1.1: Valsts nozīmes pētniecības projekti (PRIN)

Mērķa

Darbā pieņemto pētnieku skaits uz noteiktu laiku

NEPIEMĒRO

Skaits

0

900

2. CET.

2025

Pieņem darbā vismaz 900 pētniekus uz noteiktu laiku. Darbā pieņemto pētnieku darbības attiecas uz tematiem, kas ir saskaņoti ar Eiropas Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2021.–2027. gadam sešām kopām.

M4C2–8

Investīcija Nr. 1.3. Partnerības, kas attiecas uz universitātēm, pētniecības centriem, uzņēmumiem un fundamentālo pētījumu projektu finansēšana

Mērķa

Parakstīto pētniecības partnerību skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

0

1 4

2. CET.

2025

Nolīgumu parakstīšana (“atto d’obbligo”) vismaz 14 pētniecības partnerībām. Uzaicinājumos iesniegt programmas paredz:

a) katra partnerība, lai pieņemtu darbā vismaz 100 pētniekus uz noteiktu laiku;

b) apņemšanās, ka investīciju ieguldījums klimata jomā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku veido vismaz 42 % no ANM atbalstīto investīciju kopējām izmaksām.

M4C2–9

Investīcija Nr. 1.4: “Valstu pētniecības un attīstības līderu” izveide attiecībā uz dažām svarīgām pamattehnoloģijām

Mērķa

Valstu centri ir pabeiguši pētniecības darbības

NEPIEMĒRO

Skaits

0

5

2. CET.

2026

Par katru no pieciem valstu centriem izdod ziņojumu par pētniecības darbību pabeigšanu.

M4C2–10

Investīcija 2.1: IPCEI

Atskaites punkts

Izsludināt uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, lai apzinātu valstu projektus, tostarp projektus IPCEI mikroelektronikas jomā

Uzaicinājums izteikt ieinteresētību ir publicēts

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2021

Paredzams, ka atbalstāmie IPCEI projekti tiks atjaunināti atkarībā no pašlaik notiekošo valsts IPCEI procedūru faktiskā progresa un valsts atbalsta paziņošanas procedūras progresa posma.

Izvēlētajā IPCEI ņem vērā konkrētas rūpniecības un inovācijas nozares saskaņā ar jau apzinātajām Eiropas vērtības ķēdēm.

Šī intervence ietver gan jau apstiprinātus IPCEI, gan nākotnes projektus, piemēram, mākoņdatošanu, veselību, rindas materiālus un kiberdrošību.

Uzaicinājuma noteikumi ietver:

atbilstības kritēriji, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

b) apņemšanās, ka investīciju ieguldījums klimata jomā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku veido vismaz 40 % no ANM atbalstīto investīciju kopējām izmaksām.

C) apņemšanās, ka investīcijas digitālais ieguldījums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VII pielikumā izklāstīto metodiku veido vismaz 60 % no ANM atbalstīto investīciju kopējām izmaksām.

d) apņemšanās ziņot par pasākuma īstenošanu shēmas darbības vidusposmā un shēmas beigās.

M4C2–11

Investīcija 2.1: IPCEI

Atskaites punkts

Stājas spēkā valsts tiesību akts, ar ko piešķir nepieciešamo finansējumu, lai sniegtu atbalstu projektu dalībniekiem.

Valsts tiesību akta noteikums, kas norāda uz akta stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Valsts tiesību aktā norāda projektu iesniegšanas procedūras un termiņus, kā arī potenciālo saņēmēju piekļuves prasības.

M4C2–12

Investīcija 2.1: IPCEI

Atskaites punkts

IPCEI projektu dalībnieku saraksts ir pabeigts līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Dalībnieku saraksta publicēšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2023

Sarakstā iekļauj uzņemtās pētāmās personas, kas piedalās IPCEI projektos, pēc iesniegto projektu verifikācijas un izvērtēšanas, ko veic saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts vides aizsardzības noteikumiem.

M4C2–14

Investīcija 2.3.: F Tehnoloģiju nodošanas centri

Mērķa

Finansiālās vērtības izmaksa 330 000 000 EUR apmērā

NEPIEMĒRO

EUR

0

330 000 000

2. CET.

2026

Maksājuma rīkojumu kopējo vērtību vismaz 330 000 000 EUR apmērā izdod vismaz 45 centriem, ar kuriem ministrija ir parakstījusi finanšu līgumus.

Nolīgumos ar 13 Eiropas digitālās inovācijas centriem, ko saskaņā ar otro intervences virzienu līdzfinansē no programmas “Digitālā Eiropa”, precizē ANM finansētās darba paketes.

Maksājuma rīkojumi attiecas uz 13 Eiropas digitālās inovācijas darba paketēm pasākuma otrajā intervences līnijā, izņemot tās darba paketes, ko finansē no programmas “Digitālā Eiropa”.

M4C2–16

Investīcija Nr. 3.1: Pētniecības un inovācijas infrastruktūras

Mērķa

Finansēto infrastruktūru skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

0

30

2. CET.

2023

Vismaz 30 infrastruktūras, ko finansē integrētajai pētniecības un inovācijas infrastruktūras sistēmai.  
Inovācijas infrastruktūra ietver daudzfunkcionālas infrastruktūras, kas spēj aptvert vismaz trīs tematiskās jomas: I) kvantu, ii) progresīvo materiālu, iii) fotonikas, iv) dzīvības zinātnes, v) mākslīgā intelekta, vi) enerģētikas pārkārtošanas.

Mērķrādītāja apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no vismaz 30 pētniecības vadītāju pieņemšanas darbā integrētajai pētniecības un inovācijas infrastruktūras sistēmai.

M4C2–16 bis

Investīcija Nr. 3.1: Pētniecības un inovācijas infrastruktūras

Mērķa

To pētniecības un inovācijas infrastruktūru skaits, kas pabeigušas savas darbības

NEPIEMĒRO.

Skaits

0

30

2. CET.

2026

Izdod pētniecības darbību ziņojumus par vismaz 30 pētniecības (IR) un inovācijas (ITEC) infrastruktūras projektiem.

M4C2–17

Investīcija Nr. 3.1: Pētniecības un inovācijas infrastruktūras integrētas sistēmas izveides fonds; Ieguldījumi

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kas attiecas uz: integrēta pētniecības un inovācijas infrastruktūru sistēma

Paziņots par līgumu noslēgšanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Priekšlikumus atlasa, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

vadošā loma zinātnē/tehnoloģijā/inovācijā, to inovācijas potenciāls (gan attiecībā uz atvērtu inovāciju/atklātiem datiem, gan īpašumtiesību attīstību), atbilstība tematiskajām jomām vai jauniem revolucionāriem jauninājumiem, to praktiskās un inovācijas plāni, atbalsts no nozares kā atvērtas inovācijas partnerim un/vai lietotājiem, uzņēmējdarbības attīstības darbību spēks, intelektuālā īpašuma ģenerēšana, skaidri noteikumi par atvērtu un aizsargātu ražošanas un licencēšanas plānu nošķiršanu, spēja attīstīt un uzņemt rūpniecības doktorantūras, saiknes ar uzņēmumu vai cita veida fondi, lai veicinātu jaunu jaunuzņēmumu attīstību.

Atlases procedūrā ir jāveic NBK izvērtējums un attiecīgā gadījumā stratēģiskais vides novērtējums (SVN), ja paredzams, ka projektam būs konsekventa ietekme uz teritoriju.

M4C2–18

Ieviešana1.5: “Ilgtspēju sekmējošu inovāciju ekosistēmu” izveide un stiprināšana, veidojot “pētniecības un izstrādes teritoriālos līderus”

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kas saistīti ar inovācijas ekosistēmām;

Paziņots par līgumu noslēgšanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Atlases procedūrā ir jāveic NBK izvērtējums un attiecīgā gadījumā stratēģiskais vides novērtējums (SVN), ja paredzams, ka projektam būs konsekventa ietekme uz teritoriju.

Nacionālos centrus (NC) izveido pēc konkursa uzaicinājuma, apvienojot esošās pasaulē vadošās laboratorijas, kas jau darbojas universitātēs, un publiskos un privātos pētniecības centrus, kā arī izveidojot jaunu pielāgotu infrastruktūru.

M4C2–18 Bis

Ieviešana1.5: “Inovācijas ekosistēmas ilgtspējai”, veidojot “pētniecības un izstrādes teritoriālos līderus”

Mērķa

Inovācijas ekosistēmu īstenotās darbības

NEPIEMĒRO.

Skaits

0

10

2. CET.

2026

Izdod pētniecības darbību ziņojumus par vismaz 10 inovācijas ekosistēmām.

M4C2–19

Investīcija Nr. 1.4: Stiprināt pētniecības struktūras un atbalstīt “valstu pētniecības un attīstības līderu” izveidi attiecībā uz dažām svarīgām pamattehnoloģijām

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kas saistīti ar valstu pētniecības un attīstības līderiem svarīgu pamattehnoloģiju jomā

Paziņots par līgumu noslēgšanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

N

2. CET.

2022

Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem, kas atlasīti konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Projektus atlasa 30 % resursu kā intervences “Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, kas koncentrējas uz mazoglekļa ekonomiku, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām” (IF022), un 15 % no resursiem — intervences “Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, kas koncentrējas uz aprites ekonomiku” (IF023).

Projektus novērtē, ņemot vērā to īstenojamību, ilgtspēju, sadarbību no citiem avotiem (piemēram, reģionālajiem fondiem), ražošanas nozares iesaisti, partneru kvalitāti un ietekmi uz sociālo un vides ilgtspēju. Uzaicinājums finansēt projektus kā inovācijas ekosistēmas. Atlases procedūrā ir jāveic NBK izvērtējums un attiecīgā gadījumā stratēģiskais vides novērtējums (SVN), ja paredzams, ka projektam būs konsekventa ietekme uz teritoriju.

M4C2–20

“Investīcija Nr. 3.2. Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā (“DTF”)

Atskaites punkts

Parakstīts nolīgums starp IT valdību un īstenošanas partneri Cassa Depositi e Prestiti (CDP), ar ko izveido finanšu instrumentu

Nolīgumu paraksta Itālijas valdība un Cassa Depositi e Prestiti.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Finanšu instrumenta ieguldījumu politikā/stratēģijā iekļaujami šādi elementi:

- Ieguldījumu mērķi (fonda lielums, darbību skaits, laika gaitā atbalstāmās summas, kas diferencētas pēc saņēmējiem, piemēram, MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem/lieliem uzņēmumiem)

- Darbības joma un atbalsttiesīgie saņēmēji

- Atbilstīgie finanšu starpnieki un atlases process

- Sniegtā atbalsta veids (piemēram, garantijas, aizdevumi, pašu kapitāls un kvazikapitāls)

- Mērķrisks/peļņa katram ieguldītāja veidam

- Riska politika un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas politika

- Pārvaldība (partneri, fondu pārvaldnieki, valde, Investīciju komiteja, loma un pienākumi)

- Diversifikācija un koncentrācijas ierobežojumi

- Kapitāla politika, tostarp izejas stratēģija kapitālieguldījumiem

- Principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” un ilgtspējas pārbaudes politika un izslēgšanas saraksts

- Aizdevumu politika attiecībā uz parāda ieguldījumiem, tostarp nepieciešamajām garantijām un nodrošinājumu

- Līdzekļu piesaistes un īstenošanas grafiks

M4C2–21bis

Investīcija 3.2. Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā (“DTF”)

Atskaites punkts

Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā

Nodošanas sertifikāts

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Itālija pārskaita DTF EUR 400000000.

Turklāt ieguldījumu politika (“Accordo Finanziario”) atbilst pasākuma aprakstam.

M4C2–21

Investīcija 3.2. Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā (“DTF”)

Atskaites punkts

Ziņojuma pieņemšana

Ziņojuma pieņemšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Itālija nosūta ziņojumu, kurā izklāstītas darbības, ko DTF veikusi, lai īstenotu ieguldījumu politiku, tostarp pasākumi, kas veikti, lai īstenotu finanšu produktus, kurus paredzēts atbalstīt ar pašu kapitālu, kā arī paredzamie pasākumi, kas veicami šo produktu turpmākai īstenošanai.

Ziņojumā norāda arī summas, kas ieguldītas tiešā/netiešā veidā un katrā finanšu produktā.

M4C2–22

Investīcija 2.1: IPCEI

Mērķa

Atbalstīto projektu skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

0

20

2. CET.

2025

Koncesijas piešķiršanas dekrētus izdod Uzņēmumu ministrija un “Ražots Itālijā”, lai atbalstītu vismaz 20 IPCEI projektus.

L. 5. MISIJAS 1. KOMPONENTS: Nodarbinātības politika

Pasākumi saskaņā ar šo Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu ievieš visaptverošu un integrētu aktīvas darba tirgus politikas (ADTP) un profesionālās apmācības reformu. Paredzams, ka ADTP stiprināšana un valsts nodarbinātības dienestu (VND) spēju veidošanas uzlabošana, tostarp to integrācija ar izglītības un apmācības sniedzējiem un privātiem operatoriem, palielinās pakalpojumu efektivitāti. Turklāt šā komponenta pasākumu mērķis ir samazināt sociālo neaizsargātību pret satricinājumiem, jo īpaši novēršot nedeklarētu darbu visos tā veidos un nozarēs, nosakot efektīvākas sankcijas, kā arī spēcīgākus stimulus strādāt likumīgi. Turklāt šis komponents veicina dzimumu līdztiesību (vienādu darba samaksu), izmantojot dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēmu. Tā arī iegulda jauniešos, palielinot mācību programmu kvantitāti un kvalitāti, piemēram, piedaloties Universālā civildienesta programmā.

Paredzams, ka šo pasākumu īstenošana palīdzēs risināt problēmas, uz kurām attiecas 2020. gada valstij adresētais ieteikums Nr. 2 par darba tirgu, kurā Itālija tiek mudināta “mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tostarp ar [...] aktīvu atbalstu nodarbinātībai”, 2020. gada konkrētai valstij adresētajā ieteikumā Nr. 2 “atbalstīt prasmes (..), tostarp digitālās prasmes”, 2019. gada konkrētai valstij adresētajā ieteikumā Nr. 2 “pastiprināt centienus novērst nedeklarētu darbu, nodrošināt, ka aktīvs darba tirgus un sociālā politika (...) jo īpaši attiecas uz jauniešiem un neaizsargātām grupām. Atbalstīt sieviešu līdzdalību darba tirgū” un 2019. gada konkrētām valstīm adresēto ieteikumu Nr. 2 “veicināt prasmju pilnveidi, tostarp stiprinot digitālās prasmes”.

L.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma. Aktīva darba tirgus politika (ADTP) un profesionālā izglītība

Šīs reformas mērķis ir atbalstīt aktīvu darba tirgus sistēmu, lai nodrošinātu personalizētus plānus, kas ietver nodarbinātību, apmācību un sociālos pakalpojumus. Šis pasākums ietver valsts programmas “Darba ņēmēju nodarbinātības garantija” (GOL) izveidi, jo īpaši atbalstot visneaizsargātākās kategorijas (sievietes, ilgtermiņa bezdarbniekus, gados jaunus un gados vecākus darba ņēmējus un cilvēkus ar invaliditāti) un īstenojot apmācības programmas pieaugušo izglītībai.

Investīcija Nr. 1 “ Valstu nodarbinātības dienestu (VND) stiprināšana”

Šā ieguldījuma mērķis ir ļaut efektīvi sniegt nodarbinātības un apmācības pakalpojumus. Pasākumu veido valsts nodarbinātības dienesti, kas veic šādas darbības: investīcijas infrastruktūrā, vietējo darba tirgu reģionālo novērošanas centru izveide, IT sistēmas modernizācija, personāla profesionālā apmācība un iestāžu komunikācija un informēšana.

Reforma Nr. 2 — Valsts plāns nedeklarēta darba novēršanai

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt darbvietu kvalitāti un darba apstākļus, novēršot un apkarojot nedeklarētu darbu, darbaspēka ekspluatāciju (tā saukto Caporalato) un citus nelegāla darba veidus. Šis pasākums ietver leģislatīvus un neleģislatīvus pasākumus, tostarp: pastiprināt darba inspekcijas un sankcijas, nodrošināt stimulus regulāram darbam, apmācīt nodarbinātības centru operatorus, īstenot valsts informācijas kampaņu, uzlabot pārvaldību, lai apkarotu nedeklarētu darbu, kā arī īpašus pasākumus darbaspēka ekspluatācijas novēršanai lauksaimniecībā.

Investīcija Nr. 2 — Dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēma

Šā pasākuma mērķis ir palielināt sieviešu līdzdalību darba tirgū un palīdzēt samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Šīs investīcijas ietver valsts dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēmas izveidi, lai veicinātu pārredzamību darba tirgū un uzlabotu sieviešu darba apstākļus kvalitātes, atalgojuma un iespēju nodrošināšanas ziņā.



Investīcija Nr. 3 — Divējādās sistēmas stiprināšana

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt jauniešus un pieaugušos bez vidējās izglītības piekļūt darba iespējām. Šis ieguldījums paredz paplašināt dalību “divējādā sistēmā” studentiem formālajā un profesionālajā izglītībā un apmācībā (PIA), tostarp izmantojot māceklību.

Investīcija Nr. 4— Universālā civildienesta stiprināšana

Šā pasākuma mērķis ir palielināt neformālajā izglītībā iesaistīto jauniešu skaitu un uzlabot viņu zināšanas un prasmes. Šis ieguldījums ietver universālā civildienesta programmas paplašināšanu un dalībnieku skaita palielināšanu.

L.2.  Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M5C1–1

Reforma. ADTP un profesionālā apmācība

Atskaites punkts

Stājas spēkā starpministriju dekrēts, ar ko izveido valsts programmu darba ņēmēju garantētai nodarbināmībai (GOL), un starpministriju dekrēts, ar ko izveido valsts plānu jaunām prasmēm

Noteikumi starpministriju dekrētos, kas norāda uz abu ministriju dekrētu stāšanos spēkā pēc vienošanās valsts un reģionu konferencē par programmu GOL un Valsts plānu jaunām prasmēm

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

GOL darbības ir vismaz šādas: I) definēt valsts nodarbinātības dienestu (VND) būtiskos elementus un to standartus, tostarp prasmju prognozēšanu, personalizētus apmācības plānus, konsultācijas un darba apmācību, lai nodrošinātu individualizētu nodarbinātības pakalpojumu efektīvu sniegšanu saskaņā ar kopīgiem un vienotiem standartiem visā valsts teritorijā, ii) nodrošinātu, ka valstu nodarbinātības dienestu (VND) nodrošinātie prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas apmācības pasākumi pilnībā atbilst valsts jauno prasmju, tostarp digitālo prasmju, plānam, iii) nodrošinātu, ka valstu nodarbinātības dienesti (VND) ir vērsti uz saņēmēju vajadzībām, iv) nodrošinātu, ka valstu nodarbinātības dienesti (VND) prioritāri ir vērsti uz visneaizsargātākajām personām; V) noteikt mērķi, ka vismaz 25 % no darba ņēmēju garantētas nodarbinātības programmu labuma guvējiem ir attiecīgās apmācības saņēmēji, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām prasmēm un piešķirot prioritāti visneaizsargātākajiem; VI) izveidot jaunus mehānismus, kas stiprina un strukturē sadarbību starp publiskajām un privātajām sistēmām, tostarp attiecībā uz vajadzīgo prasmju apzināšanu un darba piedāvājumu nodrošināšanu. Dekrētā ir noteikts, ka sociālās drošības tīklu saņēmēji var piekļūt pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar valsts programmu “Drošināta darba ņēmēju nodarbinātība”, četru mēnešu laikā no brīža, kad viņi ir sasnieguši tiesības uz sociālās drošības tīkliem. Valsts jauno prasmju plāna akti vismaz: nosaka kopējus standartus un būtiskus profesionālās apmācības līmeņus visā valsts teritorijā, ii) ir vērsti gan uz nodarbinātajiem, gan bezdarbniekiem un personām ar mērķi uzlabot viņu digitālās prasmes un veicināt mūžizglītību. III) apzināt prasmes un attiecīgos standartus, pamatojoties uz sadarbību starp publiskajām un privātajām sistēmām, iv) ņemt vērā apsvērto mērķgrupu dažādās vajadzības, kas ietver vismaz visneaizsargātākās, v) aptvert visas attiecīgās nozaru stratēģijas, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju, tostarp valsts stratēģisko plānu pieaugušo kompetencēm; vi) iekļaut noteikumu par tādu jaunu kompetenču prognozēšanas sistēmas izstrādi, kas vajadzīgas īsā un vidējā termiņā darba tirgū.

M5C1–2

Reforma Nr. 1 — ADTP un profesionālā apmācība

Atskaites punkts

Visu valsts nodarbinātības dienestu (VND) plānu stāšanās spēkā reģionālā līmenī

Noteikums par reģionu pieņemto plānu stāšanos spēkā un īstenotajiem pasākumiem

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Valsts regulējumā par darba ņēmēju garantētu nodarbināmību (GOL) paredz programmas īstenošanai nepieciešamo operatīvo darbību noteikšanu reģionālā līmenī. Lai nodrošinātu saskaņotību starp valsts regulējumu un reģionālo īstenošanu, pieņem valstu nodarbinātības dienestu (VND) reģionālos plānus.

Papildus plānu pieņemšanai reģioni veic darbības, kuru pamatā ir plāni, sasniedzot vismaz 10 % no paredzētajiem programmas atbalsta saņēmējiem (galīgais mērķis — 3000000 cilvēku).

Valsts nodarbinātības dienestu (VND) plānu stāšanās spēkā ļaus pilnībā īstenot darba ņēmēju nodarbinātības garantiju (GOL) programmu.

M5C1–3

Reforma Nr. 1 — ADTP un profesionālā apmācība

Mērķa

Cilvēki, kas gūst labumu no darba ņēmēju nodarbinātības garantijas (GOL) programmas

NEPIEMĒRO

Skaits

0

3 000 000

4. CET.

2025

Vismaz 3000000 cilvēku gūst labumu no darba ņēmēju nodarbinātības garantijas (GOL) programmas.

Turklāt būtiskie pakalpojumu līmeņi (“Livelli essenziali delle prestazioni”), kas definēti GOL programmā, ir pieejami vismaz 80 % valsts nodarbinātības dienestu (VND).

M5C1–4

Reforma Nr. 1 — ADTP un profesionālā apmācība

Mērķa

Cilvēki, kas piedalās mācību programmās

NEPIEMĒRO

Skaits

0

600 000

4. CET.

2025

Vismaz 600000 no programmas GOL atbalsta saņēmējiem piedalās apmācībā, no kuriem vismaz 300000 piedalās digitālo prasmju apmācībā.

Publicē atlasīto atbalsta saņēmēju sarakstus mācību programmās “Progetto per l’autoimpiego”, “Fondo nuovecompetenze” un “Prasmju partnerība Ucraina-Italia”.

M5C1–4bis

Reforma Nr. 1 — ADTP un profesionālā apmācība

Mērķa

Cilvēki, kas piedalās mācību programmās

NEPIEMĒRO

Skaits

600 000

800 000

2. CET.

2026

Vismaz 200000 cilvēku piedalās apmācībā, izmantojot GOL programmu “Fondonuove competenze” vai“ Progetto per l’autoimpiego”,no kuriem vismaz 75000 ir GOL atbalsta saņēmēji.

M5C1–6

Investīcija Nr. 1 “Valstu nodarbinātības dienestu (VND) stiprināšana”

Mērķa

Valstu nodarbinātības dienesti (VND) trīs gadu laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam īsteno stiprināšanas plānā paredzētās darbības.

NEPIEMĒRO

Skaits

0

250

4. CET.

2022

Vismaz 250 valstu nodarbinātības dienesti (VND) trīs gadu laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam ir pabeiguši vismaz 50 % no “Stiprināšanas plānā” paredzētajām darbībām.

Šīs darbības atbilst centrālajam stiprināšanas plānam un sīkāk definētas reģionālā līmenī, pamatojoties uz vajadzību analīzi un piešķirtajiem resursiem.

Šīs darbības ietver: Valsts nodarbinātības dienestu (VND) pašreizējo atrašanās vietu renovācija un atjaunošana un jaunu vietu iegāde; II) IT sistēmas turpmāka īstenošana, ņemot vērā valsts sadarbspēju; III) personāla profesionālā apmācība; Vietējo darba tirgu reģionālo novērošanas centru izveide; V) iestāžu komunikācija un informēšana.

Infrastruktūras darbības šajā mērķī nav iekļautas.

Tiek nodrošināts vienāds līdzsvars mērķa sasniegšanā attiecībā uz teritoriālo sadalījumu (ziemeļi, centrālie un dienvidu reģioni).

M5C1–7

Investīcija Nr. 1 “Valstu nodarbinātības dienestu (VND) stiprināšana”

Mērķa

Valstu nodarbinātības dienesti (VND) ir pabeiguši stiprināšanas plānā paredzētās darbības.

NEPIEMĒRO

Skaits

0

326

4. CET.

2025

Vismaz 326 valstu nodarbinātības dienesti (VND) un reģionālās aģentūras ir pabeigušas darbības, kas paredzētas reģionālajos plānos valsts nodarbinātības centru stiprināšanai (Piani regionali di potenziamento dei centri per l’impiego), tostarp, piemēram: Tā uzlabo personāla apmācību, izveido reģionālos vietējo darba tirgu novērošanas centrus un īsteno komunikācijas kampaņas.

M5C1–7bis

Investīcija Nr. 1 “Valstu nodarbinātības dienestu (VND) stiprināšana”

Mērķa

Infrastruktūras darbības valstu nodarbinātības dienestos (VND)

NEPIEMĒRO

Skaits

0

270

2. CET.

2026

Vismaz 270 valsts nodarbinātības dienestu (VND) un reģionālo aģentūru telpu atjaunošanas un/vai atjaunošanas darbi ir veikti vai ir iegādāti, kā paredzēts reģionālajos plānos valsts nodarbinātības centru stiprināšanai (Piani regionali di potenziamento dei centri per l’impiego).

M5C1–8

Reforma. Nedeklarēts darbs

Atskaites punkts

Valsts plāna stāšanās spēkā un ceļveža īstenošana cīņai pret nedeklarētu darbu visās ekonomikas nozarēs

Likuma noteikumi, kas norāda uz valsts plāna stāšanos spēkā un starpiestāžu darba grupas izveidi, kura būs atbildīga par valsts plāna un īstenošanas ceļveža izveidi

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Valsts plāna pieņemšana un īstenošanas ceļvedis ar noteiktu termiņu (viens gads), lai cīnītos pret nedeklarētu darbu visās ekonomikas nozarēs. Valsts plāna pamatā ir vispārējā stratēģija nedeklarēta darba apkarošanai un daudzaģentūru pieeja, ko izmanto, lai pieņemtu Valsts plānu pret darbaspēka izmantošanu lauksaimniecības nozarē — “Piano triennale di contrasto allo sfruttamento lavorativo in agricoltura e al caporalato (2020–2022)”. Valsts plānā un īstenošanas ceļvedī iekļauj vismaz šādu informāciju:  
I) pasākumi, lai uzlabotu detalizētu datu par nedeklarētu darbu sagatavošanu, vākšanu un savlaicīgu izplatīšanu;  
II) ieviest tiešus un netiešus pasākumus, lai nedeklarētu darbu pārveidotu par deklarētu darbu, nodrošinot, ka ieguvumi no darbības deklarētajā ekonomikā pārsniedz darba izmaksas nedeklarētā ekonomikā. Piemēram, a) preventīvi pasākumi, piemēram, pārbaužu un sankciju pastiprināšana, un preventīvi pasākumi deklarētā darba veicināšanai, piemēram, mērķtiecīgi finanšu stimuli, arī pārskatot un racionalizējot esošos; stiprināt saikni ar nodarbinātību un sociālo politiku;  
III) darba devējiem un darba ņēmējiem paredzēta valsts informācijas kampaņa par nedeklarēta darba “nevērtību”, aktīvi iesaistot sociālos partnerus;  
IV) pārvaldības struktūra, lai nodrošinātu darbību efektīvu īstenošanu;

Pasākumi nelikumīgu apmetņu pārvarēšanai, lai cīnītos pret darbaspēka ekspluatāciju lauksaimniecībā.

M5C1–9

Reforma. Nedeklarēts darbs

Atskaites punkts

Veikt pasākumus nedeklarēta darba apkarošanai

Paveiktās darbības

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2024

Veic šādas darbības:

I) Ieviest pasākumus, lai uzlabotu detalizētu datu vākšanu par nedeklarētu darbu;

II) Ieviest pasākumus, lai nedeklarētu darbu pārveidotu par deklarētu darbu:

atturošs(-i) pasākums(-i), kas cita starpā var ietvert pārbaužu un sankciju pastiprināšanu, kā arī preventīvu(-s) pasākumu(-us) deklarētā darba veicināšanai, kas var ietvert (bet ne tikai) mērķtiecīgus finansiālus stimulus;

b) pasākums(-i), lai stiprinātu saikni ar aktīvu darba tirgus politiku, kas cita starpā var ietvert nodarbinātības centru operatoru apmācību;

III) Īstenot valsts mēroga informācijas kampaņu par nedeklarēta darba “nevērtību”;

IV) Pārvaldības struktūras darba uzsākšana, lai apkarotu nedeklarētu darbu;

V) Ieviest pasākumu(-us), lai risinātu darbaspēka ekspluatācijas problēmu lauksaimniecībā.

M5C1–10

Reforma. Nedeklarēts darbs

Mērķa

Lielāks darba inspekciju skaits un dalība lauksaimniecības tīklā

NEPIEMĒRO

Skaits

0

102 895

4. CET.

2025

Vidējais ikgadējo inspekciju skaits laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim sasniedz vismaz 102895. Turklāt INPS tīmekļa vietnē publicētajā tīkla “retedel lavoro agricolo di qualità” dalībnieku sarakstā salīdzinājumā ar 2024. gada jūnijuiekļauj vēl 2000 uzņēmumu.

M5C1–11

Reforma. Nedeklarēts darbs

Atskaites punkts

Veikt pasākumus nedeklarēta darba apkarošanai

Paveiktās darbības

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2026

Veic šādas darbības:

pētījums par Indici Sintetici di Affidabilità Contributiva (ISAC rādītāji) vēl 8 ekonomikas nozarēs, kurās pastāv nedeklarēta darba risks;

- vismaz 12000 atbilstības vēstuļu, kas nosūtītas uzņēmumiem, kuri identificēti, izmantojot ISAC rādītājus;

— publicēts ietekmes novērtējuma pētījums par “PrestO” un “Libretto Famiglia” kuponu izmantošanu nedeklarēta darba un darba ņēmēju apstākļu uzlabošanas nolūkā.

M5C1–12

Investīcija Nr. 2 — Dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēma

Atskaites punkts

Uzņēmumiem paredzētas dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēmas un ar to saistīto stimulu mehānismu stāšanās spēkā

Likuma noteikumi, kas norāda uz to tiesību aktu un īstenošanas pasākumu stāšanos spēkā, kuri reglamentē sertifikācijas sistēmas definēšanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Uzņēmumiem paredzētā dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēma un papildu stimulu mehānismi aptver vismaz šādas dimensijas: izaugsmes iespējas sievietēm, vienāds atalgojums par vienādu darbu, dzimumu daudzveidības vadības politika, maternitātes aizsardzība.

Stimulu mehānismu noteikšana organizācijām, kas veic sertifikācijas procesu, un tehniskie norādījumi. Tai skaitā: I) Dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēmas tehnisko standartu izstrāde uzņēmumiem; II) stimulu mehānisma noteikšana; III) pasākumu papildina ar IT sistēmas izveidi.

M5C1–14

Investīcija Nr. 2 — Dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēma

Mērķa

Uzņēmumi ir ieguvuši dzimumu līdztiesības sertifikātu

NEPIEMĒRO

Skaits

0

3 000

2. CET.

2026

Vismaz 3000 uzņēmumu ir saņēmuši dzimumu līdztiesības sertifikātu. No tiem vismaz 1800 ir MVU, no kuriem 500 ir saņēmušitehnisko palīdzību, izmantojot kuponu shēmu (piemēram, mentorēšanu, tehnisko un vadības atbalstu, pasākumus darba un privātās dzīves līdzsvaram vai uzņēmējdarbības izglītībai) vai tiešu finansiālu ieguldījumu sertifikācijas procesa atbalstam.

M5C1–15

Investīcija 3 — Divējādās sistēmas stiprināšana

Mērķa

Sertifikāti, kas izsniegti, izmantojot duālās izglītības sistēmu

NEPIEMĒRO

Skaits

0

90 000

2. CET.

2025

Vismaz 90000 dalības sertifikātu, kas 2020.–2021., 2021.–2022., 2022.–2023., 2023.–2024. vai 2024.–2025. gadam izdoti studentiem, kuri apvieno formālo izglītību un mācīšanās pieredzi darbavietā.

M5C1–15bis

Investīcija Nr. 4 — Vispārējais civildienests

Atskaites punkts

Veikt darbības, lai palielinātu jauniešu līdzdalību, vienkāršotu procedūras un uzlabotu universālā civildienesta (UCS) projektu kvalitāti;

Paveiktās darbības

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2024

Veic šādas darbības:

1. Ieviest pasākumus, lai palielinātu jauniešu līdzdalību Universālā civildienesta (UCS) programmā;

2. Ieviest pasākumus procedūru vienkāršošanai, lai samazinātu administratīvo slogu saistībā ar Universālā civildienesta (UCS) programmas īstenošanu;

3. Ieviest pasākumus, lai uzlabotu universālā civildienesta (UCS) projektu kvalitāti.

Veiktajās darbībās ņem vērā TAI projekta rezultātus (20IT06 — “Atbalsts universālā civildienesta (UCS) ANP projekta izstrādei un īstenošanai, lai pavērtu jauniešu nodarbinātības iespējas”).

M5C1–16

Investīcija Nr. 4 — Vispārējais civildienests

Mērķa

Sertifikāti, kas izsniegti universālā civildienesta projektiem

NEPIEMĒRO

Skaits

0

166 670

2. CET.

2026

Vismaz 166670 sertifikātu par dalību Universālajā civildienestā, kas izsniegti projektiem, kuri uzsākti četru gadu periodā no 2021. līdz 2024. gadam.

L.3.  Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija Nr. 5. Sieviešu uzņēmumu izveide

Šis pasākums ietver publiskas investīcijas mehānismā, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Itālijā sieviešu uzņēmumu izveidei un izaugsmei Itālijā, izmantojot projektu finansējumu, mentorēšanu, komunikācijas pasākumus un uzņēmējdarbības izglītības pakalpojumus. Mehānisms darbojas, piešķirot subsīdijas un aizdevumus tieši privātajam sektoram.

Mehānismu pārvalda Invitalia kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādas produktu līnijas:

·Fondo a sostegno dell’impresa femminile, kas atbalsta sieviešu vadītas uzņēmējdarbības iniciatīvas, izmantojot dotācijas un bezprocentu aizdevumus; tā arī finansē komunikācijas un apmācības iniciatīvas, kas paredzētas studentēm un jaunām sievietēm, kā arī izglītības pakalpojumus, kuru mērķis ir izplatīt sieviešu uzņēmējdarbības kultūru;

·Nuove imprese a toso zero (NITO-ON) ir veltīta tādu mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu izveidei un izaugsmei, kurus galvenokārt vai pilnībā vada jaunieši vai sievietes, ko finansē, izmantojot dotācijas un bezprocentu aizdevumus;

·Smart & Start Italia, kuras mērķis ir veicināt inovatīvus, uz tehnoloģijām balstītus jaunuzņēmumus, jo īpaši tos, kuriem ir spēcīgi digitāli vai uz pētniecību balstīti elementi un kurus finansē, izmantojot aizdevumus; jaunuzņēmumiem, kas atrodas Itālijas centrālajā un dienvidu daļā, aizdevuma procentuālo daļu var pārvērst neatmaksājamā dotācijā.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Itālija un Invitalia paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par ieguldījumiem Mehānismā pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a)Finanšu produktu un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts.

b)Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c)Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Ieguldījumu politika jo īpaši izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 88 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 89 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 90 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 91 .

d)Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visus atmaksājumus saskaņā ar Mehānisma ieguldījumu politiku.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

1.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

2.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

3.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

4.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar Invitalia revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, digitālā mērķrādītāja prasībai; un iii) ka ir ievērota prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma nosacījumi.

Prasības attiecībā uz digitālajām investīcijām, ko veic īstenošanas partneris: vismaz 150 000 000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina digitālo pārkārtošanos saskaņā ar ANM regulas VII pielikumu.



L.4.  Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M5C1–17

Investīcija Nr. 5. Sieviešu uzņēmumu izveide

Atskaites punkts

Ir pieņemts fonds sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam

Tiek apstiprināts ministrijas dekrēts par “Fondo Impresa Donna” izveidi.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

CET.

2021

Fonds sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam tiek pieņemts ar ministrijas dekrētu, kas nosaka atbilstības kritēriju kopumu saskaņā ar ANM mērķiem, tostarp principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” un finansēšanas nolīguma un darbības nolīgumu parakstīšanu ar finanšu starpnieku(-iem).

Šie fondi veido “Fondo Impresa Donna”, ar ko īsteno īpašo pasākumu sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam. Par īstenošanas pasākumiem iepriekš vienojas Ekonomikas attīstības ministrija un PCM Vienlīdzīgu iespēju departaments, lai:

— stiprināt pašreizējos pasākumus, ko jau pārvalda Ekonomikas attīstības ministrijas iekšējās struktūras (piemēram, NITO-ON, Smart & Start), veicot kapitāla iepludināšanu, ko veic tikai sieviešu uzņēmumi;

— paredzot papildinājumu Sieviešu uzņēmējdarbības fondam, kas izveidots ar 2021. gada budžeta likumu (no 2022. gada 3. ceturkšņa);

— papildu pasākumu, uzraudzības un komunikācijas kampaņu izstrāde. PCM Vienlīdzīgu iespēju departaments īsteno daudzgadu informācijas kampaņu, lai veicinātu sieviešu uzņēmējdarbību, profesionālās orientācijas pasākumus katra vecuma sievietēm un studentēm universitātēs attiecībā uz mācību priekšmetiem un profesijām, kurās sievietes ir nepietiekami pārstāvētas, un saziņas platformas izveidi.

M5C1–18

Investīcija Nr. 5. Sieviešu uzņēmumu izveide

Mērķa

Uzņēmumiem ir piešķirts finansiāls atbalsts

NEPIEMĒRO

Skaits

0

700

2. CET.

2023

Salīdzinājumā ar pamatscenāriju finansiāls atbalsts ir piešķirts vismaz 700 papildu uzņēmumiem.

Atbalsts sieviešu uzņēmējdarbībai tiek īstenots, izmantojot jau aktīvus instrumentus (NITO-ON, Smart & Start) un jauno fondu, kas izveidots ar 2021. gada Budžeta likumu (sieviešu uzņēmumi līdz 2020. gada novembrim tika atbalstīti ar esošajiem finanšu instrumentiem kā pamatscenāriju).

M5C1–19bis

Investīcija Nr. 5. Sieviešu uzņēmumu izveide

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums un nodošana Invitalia

 Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā un nodošanas sertifikāts

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2025

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.

Itālija pārvieto EUR 400000000 uz Invitalia mehānisma vajadzībām.

M5C1–20

Investīcija Nr. 5. Sieviešu uzņēmumu izveide

Mērķa

Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi

NEPIEMĒRO

Procentuālā daļa (%)

0

100

2. CET.

2026

Invitalia ir noslēdzis juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldību un maksas par komunikācijas un izglītības pakalpojumiem).

Vismaz 40 % no šā finansējuma veicina digitālo mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.

M. 5. MISIJAS 2. KOMPONENTS: Sociālā infrastruktūra, ģimenes, kopienas un trešais sektors

Šajā komponentā iekļauto plānoto reformu un investīciju mērķis ir stiprināt noturību, atbalstot visneaizsargātāko personu, ģimenes un sociālo dimensiju integrāciju un iekļaušanu. Šis komponents nodrošina valsts stratēģiju neaizsargātu iedzīvotāju grupu aktīvai iekļaušanai. Šā komponenta mērķi ir šādi: I) stiprināt integrētu sociālo pakalpojumu nozīmi, lai atbalstītu ģimenes, nepilngadīgos un pusaudžus, atbalstītu vecāku prasmes un aizsargātu neaizsargātas ģimenes, kā arī personas ar invaliditāti, tostarp uzlabojot sociālo infrastruktūru, iesaistot trešo sektoru; II) uzlabot personu ar invaliditāti autonomiju, sniedzot kopienās un mājās balstītus sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus un likvidējot šķēršļus piekļuvei mājokļiem un darba iespējām; III) uzlabot cilvēku (piemēram, bezpajumtnieku) iekļaušanu galējā marginalizācijā un nelabvēlīgos sadzīves apstākļos, plašāk piedāvājot pagaidu izmitināšanas palīdzības iespējas un pakalpojumus, personalizētus ceļus uz autonomiju un personīgo noturību; IV) cenas ziņā pieejamāku publisko un privāto mājokļu pieejamības un pilsētu un teritoriālās atjaunošanas stiprināšana; V) visneaizsargātāko personu noturības spēju attīstīšana, izplatot sporta kultūru un izveidojot sporta infrastruktūru, izveidojot pilsētu parkus, kuros sporta aktivitātes var apvienot ar izklaides pasākumiem kopienu labā.

Paredzams, ka šo pasākumu īstenošana palīdzēs risināt problēmas, uz kurām attiecas 2019. gada valstij adresētais ieteikums Nr. 2 par sociālo politiku, kurā Itālija tiek mudināta “nodrošināt, ka [...] sociālā politika ir efektīvi integrēta un sasniedz jo īpaši jauniešus un neaizsargātas grupas”, un 2020. gada valstij adresētajā ieteikumā Nr. 2 “nodrošināt pienācīgu (...) piekļuvi sociālajai aizsardzībai”.

M.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma — Pamatlikums invaliditātes jomā

Reformas galvenais mērķis ir grozīt tiesību aktus par invaliditāti un veicināt personu ar invaliditāti deinstitucionalizāciju (t. i., pāreju no publiskām vai privātām iestādēm uz ģimenēm vai kopienā balstītām mājām) un autonomiju. Tas ietver i) sociālo pakalpojumu piedāvājuma stiprināšanu, II) sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības vienkāršošanu, III) invaliditātes novērtējumu reformas, IV) neatkarīgas dzīves projektu veicināšanu, V) ekspertu grupu darba veicināšanu, kas var atbalstīt personas ar invaliditāti ar daudzdimensionālām vajadzībām.

Reforma — reforma attiecībā uz pašpietiekamiem vecāka gadagājuma cilvēkiem

Šā pasākuma mērķis ir reformēt sociālos pakalpojumus un uzlabot dzīves apstākļus pašpietiekamiem vecāka gadagājuma cilvēkiem. Šī reforma ietver: I) vienkāršojot vecāka gadagājuma cilvēku piekļuvi pakalpojumiem, izveidojot vienotus punktus piekļuvei sociālajai un veselības aprūpei, II) apzinot veidus, kā atzīt pašpietiekamību, pamatojoties uz palīdzības nepieciešamību, III) nodrošinot daudzdimensionālu novērtējumu, IV) definējot individualizētus projektus, kas veicina deinstitucionalizāciju. Šī reforma ir gaidāma ar plānā paredzētajiem konkrētajiem intervences pasākumiem, kas iekļauti gan veselības misijā (M6), atsaucoties uz projektiem, kas stiprina vietējos veselības aprūpes pakalpojumus un aprūpi mājās, gan šajā komponentā ar īpašu atsauci uz 1. investīciju, II intervence, kuras mērķis ir deinstitucionalizācija.

Investīcija Nr. 1 — Atbalsts neaizsargātām personām un institucionalizācijas novēršana

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt neaizsargātas personas un novērst institucionalizāciju. Šis pasākums ietver intervences pasākumus neaizsargātām ģimenēm un bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un sociālajiem darbiniekiem vismaz 85 % Itālijas sociālo rajonu.



Investīcija Nr. 2 “Invalīdu autonomijas modeļi”

Šā pasākuma mērķis ir palielināt personu ar invaliditāti autonomiju, paātrinot deinstitucionalizācijas procesu. Pasākums paredz nodrošināt piekļuvi mājokļiem vai mājās balstītiem risinājumiem, kā arī digitālajām tehnoloģijām un apmācībai.

Investīcija Nr. 3 “Mājokļi pirmajās un post stacijās”

Šā pasākuma mērķis ir aizsargāt un atbalstīt marginalizētu cilvēku iekļaušanu. Pasākums sastāv no divu veidu pasākumiem: risinājumi “mājoklis vispirms”, kas ietver pašvaldības, kuras nodrošina pielāgotus projektus un izmitināšanu personām, mazām grupām vai ģimenēm līdz 24 mēnešiem; un “posteņu” risinājumi, kas ietver bezpajumtnieku pakalpojumu un iekļaušanas centrus, kuri piedāvā pamatpakalpojumus, piemēram, pirmās nepieciešamības preču un pasta sūtījumu izplatīšanu, maltītes un veselības aprūpi.

M.2.  Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M5C2–1

Reforma — Pamatlikums par invaliditāti

Atskaites punkts

Stājas spēkā Pamatlikums personu ar invaliditāti autonomijas stiprināšanai

Likuma norma, kas norāda uz Pamatlikuma stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Pamatlikums, ko veido deleģēšanas likums, stiprina personu ar invaliditāti autonomiju saskaņā ar UNCRPD un Eiropas Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas 2021.–2030. gadam principiem, kas ietver vismaz: visaptverošu definīciju un uzlabošanu sociālo pakalpojumu piedāvāšanai invalīdiem, kā arī deinstitucionalizācijas un neatkarīgas dzīves veicināšanu, ii) veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamības procedūru vienkāršošanu un iii) invaliditātes stāvokļa novērtēšanas procedūru pārskatīšanu, virzoties uz ikvienas personas stāvokļa daudzdimensionālu novērtējumu.

Personas ar invaliditāti ir tās, kas definētas saskaņā ar UNCRPD principiem Likumā Nr. 104/1992. Itālijā novērtēšanas process ir reģionu kompetencē, un personu novērtē vietējie veselības dienesti vai Valsts sociālās labklājības institūts.

Likumu ierosina Personu ar invaliditāti lietu ministrs apstiprināšanai Ministru padomē saskaņā ar noteikto ceļvedi.

Pamatlikuma pieņemšanai seko vietējo sociālo pakalpojumu reorganizācija, kvalitātes standartu noteikšana un IKT platformas nodrošināšana, lai uzlabotu un padarītu efektīvākus pakalpojumus.

M5C2–2

Reforma — Pamatlikums par invaliditāti

Atskaites punkts

Stājas spēkā leģislatīvie dekrēti, ar kuriem tiek izstrādāti pamatlikumā paredzētie noteikumi, lai stiprinātu personu ar invaliditāti autonomiju

Likuma noteikumi, kas norāda uz likumdošanas dekrētu stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2024

Likumdošanas dekrēti izstrādā pamatlikumā paredzētos noteikumus, lai stiprinātu personu ar invaliditāti autonomiju: Sociālo pakalpojumu piedāvājuma stiprināšana, II) sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības vienkāršošana, III) invaliditātes novērtēšanas reformas, IV) neatkarīgas dzīves projektu veicināšana, V) ekspertu grupu darba veicināšana, kas var atbalstīt personas ar invaliditāti ar daudzdimensionālām vajadzībām.

M5C2–3

Reforma — reforma attiecībā uz pašpietiekamiem vecāka gadagājuma cilvēkiem

Atskaites punkts

Stājas spēkā pamatlikums, kas nostiprina pasākumus par labu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri nav pašpietiekami

Likuma noteikumi, kas norāda uz Pamatlikuma stāšanos spēkā, kas pastiprina pasākumus par labu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri nav pašpietiekami

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2023

Valdības ierosinātais pamatlikums nostiprina pasākumus pašpietiekamu vecu cilvēku labā. Likums vienkāršo un nodrošina vienotus kontaktpunktus sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu jomā, pārskata procedūras, lai novērtētu pašpietiekamu vecāka gadagājuma cilvēku stāvokli, un palielina sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu kopumu, ko var sniegt mājās. Likumā nosaka arī nepieciešamos finanšu resursus.

M5C2–4

Reforma — reforma attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas nav pašpietiekami

Atskaites punkts

Stājies spēkā leģislatīvais dekrēts, ar ko tiek izstrādāti Pamatlikumā paredzētie noteikumi, lai stiprinātu darbības par labu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri nav pašpietiekami

Likuma normas, kas norāda uz Leģislatīvā dekrēta stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2024

Leģislatīvajā dekrētā precizē pamatlikumā paredzētos noteikumus, lai stiprinātu darbības par labu pašpietiekamiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, īstenojot dažādus pasākumus.

M5C2–5

Investīcija Nr. 1 — Atbalsts neaizsargātām personām un institucionalizācijas novēršana

Atskaites punkts

Darbības plāna stāšanās spēkā

Likuma noteikumi, kas norāda, ka ir stājies spēkā operatīvais intervences plāns

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Darbības plānā nosaka prasības projektiem, kurus var iesniegt vietējās struktūras un kuri attiecas uz četrām dimensijām: atbalsts vecākiem, kuru bērni ir vecumā no 0 līdz 17 gadiem, ii) atbalsts vecāka gadagājuma cilvēku autonomijai, iii) mājas pakalpojumi vecāka gadagājuma cilvēkiem un iv) atbalsts sociālajiem darbiniekiem.

Darbība “Atbalsts vecākiem” ietver vismaz atbalsta sniegšanu saņēmējām ģimenēm vismaz 18 mēnešus, i) veicot ģimenes vides un bērnu situācijas iepriekšēju novērtējumu, ii) veicot situācijas novērtējumu, izveidojot kvalificētu speciālistu daudzdisciplīnu komandu, un iii) sniedzot vismaz vienu no šādiem pakalpojumiem: mājas pakalpojumi, līdzdalība vecāku un bērnu atbalsta grupās; skolu, ģimeņu un sociālo dienestu sadarbība un/vai kopīgi ģimenes aprūpes pakalpojumi.

Darbība “vecāka gadagājuma cilvēku autonomija” ietver vismaz vecu cilvēku veco ļaužu pansionātu pārveidošanu autonomo dzīvokļu grupās, kuros ir visas nepieciešamās iekārtas un pakalpojumi, tostarp mājas automatizācija, telemedicīna un attālināta uzraudzība.

Darbības “Mājokļa pakalpojumi vecāka gadagājuma cilvēkiem” mērķis ir nodrošināt īpašu apmācību profesionāļiem par mājas pakalpojumiem vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Darbība “atbalsts sociālajiem darbiniekiem” ietver atbalstu sociālajiem operatoriem un viņu profesionalitātes un kompetenču dalīšanas stiprināšanu, galvenokārt ieviešot instrumentus kompetenču sadalei un sniedzot uzraudzības pakalpojumus operatoriem, lai atbalstītu operatoru darbu.

M5C2–7

Investīcija Nr. 2 “Invalīdu autonomijas modeļi”

Mērķa

Sociālie rajoni ir īstenojuši vismaz vienu projektu saistībā ar mājas telpu renovāciju un/vai IKT ierīču nodrošināšanu invalīdiem, kā arī apmācību par digitālajām prasmēm.

NEPIEMĒRO

Skaits

0

500

4. CET.

2022

Sociālie rajoni nodrošina vismaz 500 projektus saistībā ar mājas telpu renovāciju un/vai IKT ierīču nodrošināšanu invalīdiem, kā arī digitālo prasmju apmācību.

Mērķrādītāja apmierinoša sasniegšana ir atkarīga arī no sekundārā mērķrādītāja apmierinošas izpildes: vismaz 500 sociālie rajoni ir īstenojuši vismaz vienu projektu saistībā ar mājas telpu renovāciju un/vai IKT ierīču nodrošināšanu invalīdiem, kā arī apmācību par digitālajām prasmēm.

Vismaz viena projekta īstenošana no vismaz 500 sociālajiem rajoniem, kas piedalījušies ar konkurenci nesaistītā procedūrā.

M5C2–9

Investīcija Nr. 3 “Mājokļi pirmajās un post stacijās”

Atskaites punkts

Darbības plāna stāšanās spēkā attiecībā uz projektiem “Mājoklis pirmajās un post stacijās”, prasību noteikšana projektiem, kurus var iesniegt vietējās struktūras, un uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus izsludināšana

Likuma noteikumi, kas norāda, ka ir stājies spēkā operatīvais intervences plāns

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2022

Darbības plānā attiecībā uz projektiem “Mājoklis pirmajās un post stacijās” nosaka prasības projektiem, kurus var iesniegt vietējās struktūras, un izsludina uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

Pirmkārt, mājokļu projekti paredz, ka vietējās struktūras nodrošina dzīvokļu pieejamību atsevišķām personām, mazām grupām vai ģimenēm līdz 24 mēnešiem, vēlams, atjaunojot un atjaunojot valsts īpašumu. To papildina attīstības un autonomijas programmas.

Poststaciju projekti paredz bezpajumtniekiem paredzētu pakalpojumu un iekļaušanas centru izveidi. To papildina darbā iekārtošanas programmas sadarbībā ar nodarbinātības centriem.

M.3.  Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija Nr. 1 — Atbalsts neaizsargātām personām un institucionalizācijas novēršana

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt neaizsargātas personas un novērst institucionalizāciju. Šis pasākums ietver intervences pasākumus neaizsargātām ģimenēm un bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un sociālajiem darbiniekiem vismaz 498 Itālijas sociālo rajonu.

Investīcija Nr. 2 “Invalīdu autonomijas modeļi”

Šā pasākuma mērķis ir palielināt personu ar invaliditāti autonomiju, paātrinot deinstitucionalizācijas procesu. Pasākums paredz nodrošināt piekļuvi mājokļiem vai mājās balstītiem risinājumiem, kā arī digitālajām tehnoloģijām un apmācībai.

Investīcija Nr. 3 “Mājokļi pirmajās un post stacijās”

Šā pasākuma mērķis ir aizsargāt un atbalstīt marginalizētu cilvēku iekļaušanu. Pasākums sastāv no divu veidu pasākumiem: risinājumi “mājoklis vispirms”, kas ietver pašvaldības, kuras nodrošina pielāgotus projektus un izmitināšanu personām, mazām grupām vai ģimenēm līdz 24 mēnešiem; un “posteņu” risinājumi, kas ietver bezpajumtnieku pakalpojumu un iekļaušanas centrus, kuri piedāvā pamatpakalpojumus, piemēram, pirmās nepieciešamības preču un pasta sūtījumu izplatīšanu, maltītes un veselības aprūpi.

Investīcija Nr. 4 — Ieguldījumi pilsētvides atjaunošanas projektos, kuru mērķis ir mazināt marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas

Šā pasākuma mērķis ir samazināt marginalizāciju un sociālo degradāciju, uzlabojot pašvaldību sociālo un vides kvalitāti, kā arī piekļuvi sociālajiem un kultūras pakalpojumiem. Pasākums ietver publisko teritoriju un sabiedrisko ēku renovāciju, atkalizmantošanu un pārprofilēšanu.

Investīcija — Pilsētu integrācijas plāni (vispārēji projekti un nelikumīgu apmetņu pārvarēšana, lai cīnītos pret darbaspēka ekspluatāciju lauksaimniecībā)

Šā pasākuma mērķis ir atjaunot lielas degradētas pilsētu teritorijas. Šī investīcija ietver trīs veidu intervences: I) pilsētu integrēto plānu vispārīgie projekti, kas vērsti uz sabiedrisko teritoriju un ēku uzturēšanu un atkārtotu izmantošanu un nepietiekami izmantotu vai neizmantotu urbāno teritoriju reģenerāciju; II) mājokļu risinājumi lauksaimniecībā nodarbinātajiem, lai pārvarētu nelikumīgas apmetnes; III) tematisks fonds (fondu fonds) sadarbībā ar EIB, lai veicinātu privātās investīcijas pilsētu atjaunošanas iniciatīvās, kas atbalsta klimatisko un digitālo pārkārtošanos.

Investīcija Nr. 6 “Inovatīvs mājokļu kvalitātes plāns”

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot valsts mājokļu kvalitāti vai kvantitāti un atjaunot degradētās teritorijas. Ieguldījumu veido: I) sabiedrisko mājokļu renovācija (tostarp energoefektivitātes intervences) un paplašināšana; II) pilsētu teritoriju un publisko un privāto īpašumu atjaunošana; III) veicināt pilsētu teritoriju pieejamību un drošību un pakalpojumu sniegšanu.

Investīcija Nr. 7 — Sports un sociālā integrācija

Šā pasākuma mērķis ir atjaunot sporta objektus un to nogurumu pilsētu teritorijās. Investīcija ietver atbalstu sporta objektu būvniecībai, atjaunošanai un renovācijai.

M.4.  Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M5C2–6

Investīcija Nr. 1 — Atbalsts neaizsargātām personām un institucionalizācijas novēršana

Mērķa

Pasākumi neaizsargātu cilvēku atbalstam sociālajos rajonos

NEPIEMĒRO

Skaits

0

498

Q1

2026

Vismaz 498 sociālie rajoni pabeidz vismaz vienu no šādām darbībām: Atbalsts neaizsargātām ģimenēm un bērniem; II) atbalsts vecāka gadagājuma cilvēku autonomai dzīvei; III) mājas sociālo pakalpojumu sniegšana, lai garantētu priekšlaicīgu izgāšanu un novērstu hospitalizāciju; IV) atbalstīt sociālos darbiniekus.

M5C2–8

Investīcija Nr. 2 “Invalīdu autonomijas modeļi”

Mērķa

Saņēmēji ir atjaunojuši mājas telpu un/vai IKT ierīces, kā arī apmācījuši digitālās prasmes

NEPIEMĒRO

Skaits

0

3 120

Q1

2026

Vismaz 3120 atbalsta saņēmēji ir saņēmuši mājas telpu renovāciju un/vai IKT ierīču nodrošināšanu. Saņēmēji, kas saņem IKT ierīces, piedalās arī digitālo prasmju apmācībā.

M5C2–10

Investīcija Nr. 3 “Mājokļi pirmajās un post stacijās”

Mērķa

Projekti mājokļu jomā “Pirmās un pēcstacijas”

NEPIEMĒRO

Skaits

0

12 364

Q1

2026

Pirmkārt, attiecībā uz mājokļiem 1318 parakstīja individualizētus projektus ( “progetto personalizzato”), kas apliecināja, ka pagaidu izmitināšana tika nodrošināta vismaz 6 un ne ilgāk kā 24 mēnešus. Turklāt par katru saņēmēju iesniedz arī sertifikātu par darbu pabeigšanu attiecīgā projekta infrastruktūrā.

Attiecībā uz pasta stacijām 11046 parakstīja individualizētus projektus ( “progetto personalizzato”), kas apliecināja, ka pakalpojums tika sniegts. Par katru saņēmēju iesniedz arī sertifikātu par darbu pabeigšanu attiecīgā projekta infrastruktūrā.

M5C2–11

Investīcija Nr. 4 — Ieguldījumi pilsētvides atjaunošanas projektos, kuru mērķis ir mazināt marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas

Atskaites punkts

Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par investīcijām pilsētvides atjaunošanā, lai mazinātu marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas, un projekti atbilst ANM mērķiem, tostarp principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”

Paziņošana par visiem publiskajiem līgumiem par investīcijām pilsētvides atjaunošanā, lai mazinātu marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas, un par projektiem, kas atbilst ANM mērķiem, tostarp principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2022

Paziņojums par visiem publiskajiem līgumiem, kas piešķirti vismaz 300 pašvaldībām, kurās ir vairāk nekā 15000 iedzīvotāju, par investīcijām pilsētvides atjaunošanā, lai mazinātu marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas, un projekti atbilst ANM mērķiem, tostarp principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”.

Dotācijas piešķir pašvaldībām, kurās ir vairāk nekā 15000 iedzīvotāju un kuras nav provinces galvaspilsētas, provinces galvaspilsētas pašvaldības vai lielpilsētu galvenā mītne.

Pilsētas ražošanas projekti sastāv no vismaz vienas no šādām intervencēm:

·Sabiedrisko teritoriju un esošo publisko ēku struktūru atkalizmantošana un pārfunkcionalizācija sabiedrības interesēs, tostarp tādu ļaunprātīgu darbu nojaukšana, ko veic privātpersonas, ja būvatļaujas un attiecīgo teritoriju izvietojuma nav vai pastāv pilnīga neatbilstība no tās;

·Pilsētas ainavas un sociālās un vides struktūras kvalitātes uzlabošana, tostarp atjaunojot sabiedriskās ēkas, īpašu uzmanību pievēršot sociālo un kultūras, izglītības un didaktisko pakalpojumu attīstībai;

·Zaļa, ilgtspējīga un vieda transporta projekti.

Maksimālās summas katrai pašvaldībai ir šādas:

EUR 5000000 pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir no 15000 līdz 49999 iedzīvotājiem;

EUR 10000000 pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir no 50000 līdz 100000;

EUR 20000000 pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 100000, un pašvaldībām, kas ir provinces galvaspilsētas vai lielpilsētu pilsētas.

M5C2–12

Investīcija Nr. 4 — Ieguldījumi pilsētvides atjaunošanas projektos, kuru mērķis ir mazināt marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas

Mērķa

Pilsētvides atjaunošanas pasākumu projektu pabeigšana

NEPIEMĒRO

Skaits

0

1 080

2. CET.

2026

Sertifikāti par darbu pabeigšanu vismaz 1080 projektos, kas aptver vismaz 1000000 kvadrātmetrus.

M5C2–13

Investīcija Nr. 5 “Integrētie pilsētu plāni — vispārīgi projekti”

Atskaites punkts

Stājas spēkā investīciju plāns pilsētu atjaunošanas projektiem lielpilsētu teritorijās

Likuma norma, kas norāda uz Pilsētvides atjaunošanas projektu plāna stāšanos spēkā lielpilsētu teritorijās

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Investīciju plānā nosaka kritēriju kopumu saskaņā ar ANM mērķiem, tostarp principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Projekti attiecas uz šāda veida intervencēm:

a) sabiedrisko teritoriju atkārtotas izmantošanas un atkārtotas izmantošanas uzturēšana.

b) Pilsētvides kvalitātes un sociālās un vides struktūras uzlabošana.

C) urbāno teritoriju vides kvalitātes un digitālā profila uzlabošana.

M5C2–14

Investīcija Nr. 5 “Integrētie pilsētu plāni — vispārīgi projekti”

Mērķa

Integrētas plānošanas projektu pabeigšana lielpilsētās

NEPIEMĒRO

Skaits

0

300

2. CET.

2026

Sertifikāti par darbu pabeigšanu, kas izsniegti vismaz 300 integrētās plānošanas projektiem visās 14 lielpilsētās, kuru kopējā platība ir vismaz 3000000 kvadrātmetri.

M5C2–15

Investīcija Nr. 5 — integrētie pilsētu plāni — nelikumīgu apmetņu pārvarēšana, lai cīnītos pret darbaspēka ekspluatāciju lauksaimniecībā

Atskaites punkts

Ar “Tavolo di contrasto allo sfruttamento lavorativo in agricoltura” ir stājies spēkā ministrijas dekrēts, ar ko nosaka nelikumīgo apmetņu kartēšanu, un ir pieņemts ministrijas dekrēts par resursu piešķiršanu.

Likuma norma, kas norāda uz ministrijas dekrēta stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2022

Ar ministrijas dekrētu piešķir līdzekļus, pamatojoties uz “Tavolo di contrasto allo sfruttamento lavorativo in agricoltura” īstenoto nelikumīgo apmetņu kartēšanu. Nosaka pagaidu un ilgtermiņa mājokļu risinājumu standartu.

M5C2–16

Investīcija Nr. 5 — integrētie pilsētu plāni — nelikumīgu apmetņu pārvarēšana, lai cīnītos pret darbaspēka ekspluatāciju lauksaimniecībā

Mērķa

Projekti par mājokļiem lauksaimniecībā nodarbinātajiem un platformas izveide

NEPIEMĒRO

0

11

2. CET.

2026

Sertifikāti par darbu pabeigšanu, kas izsniegti 11 projektiem, par vietu skaitu, kas prasīts īstenošanas iestāžu parakstītajos nolīgumos. Šie sertifikāti apliecina arī to, ka projekti atbilst līgumos noteiktajiem mājokļu standartiem. 

Izveido digitālo platformu darbaspēka ekspluatācijai lauksaimniecībā (“Sistema informativo per il contrasto al caporalato”) un ļauj izmantot interaktīvo infopaneli.

M5C2–17

Investīcija Nr. 5 — integrētie pilsētu plāni — EIB fonds — no fonda

Atskaites punkts

Fonda ieguldījumu stratēģiju apstiprina Finanšu ministrija (MEF).

Fonda ieguldījumu stratēģiju apstiprina Finanšu ministrija (MEF).

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

CET.

2022

Fonda ieguldījumu stratēģijā nosaka vismaz: I) atbalstīto investīciju veids un tvērums, kas veicina ilgtspējīgu pilsētvides atjaunošanu un attīstības projektus un atbilst ANM mērķiem, tostarp attiecībā uz atbilstību principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, kā sīkāk precizēts Komisijas 2021. gada 12. februāra norādījumos, ii) atbalstītajām darbībām, iii) paredzētajiem atbalsta saņēmējiem, kas ir privāti virzītāji finansiāli pašpietiekamiem projektiem, kuriem publiskais atbalsts ir pamatots ar tirgus nepilnību vai riska profilu, un to atbilstības kritērijiem, iv) finanšu saņēmēju atbilstības kritērijiem un to atlasei atklātā uzaicinājumā; V) īpašas pozīcijas iekļaušana pienācīgas kvalitātes mājokļu risinājumiem darba ņēmējiem lauksaimniecības un rūpniecības nozarē un vi) noteikumi par iespējamo atmaksājumu atkārtotu ieguldīšanu tiem pašiem politikas mērķiem, arī pēc 2026. gada.

Saskaņā ar līgumisko vienošanos ar pilnvaroto vienību, kas prasa, lai tiktu izmantoti NBK norādījumi.

M5C2–18

Investīcija Nr. 5 — integrētie pilsētu plāni — EIB fonds — no fonda

Mērķa

Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par pamatā esošo projektu ieguldījumu vērtību vismaz 545 000 000 EUR apmērā

NEPIEMĒRO

EUR

0

545 000 000

4. CET.

2025

Atlasītie finanšu starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par pamatā esošo projektu ieguldījumu vērtību vismaz 545 000 000 EUR apmērā (ieskaitot ANM un privāto finansējumu).

Ekonomikas un finanšu ministrija ir pabeigusi EUR 272000000 pārskaitījumu Eiropas Investīciju bankai.

M5C2–19

Investīcija Nr. 6 — Mājokļu kvalitātes inovācijas programma

Atskaites punkts

Reģioni un autonomās provinces (tostarp pašvaldības un/vai lielpilsētu pilsētas, kas atrodas šajās teritorijās) parakstīja līgumus par sociālo mājokļu atjaunošanu un palielināšanu.

Tiek parakstīti nolīgumi ar vietējām pašvaldībām

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2022

Vismaz 15 reģioni un autonomās provinces (tostarp pašvaldības un/vai lielpilsētu pilsētas, kas atrodas šajās teritorijās) parakstīja līgumus par sociālo mājokļu atjaunošanu un palielināšanu.

Nolīgumi, kas parakstīti ar vismaz 15 projektos iesaistītiem reģioniem un autonomajām provincēm. 

Celtniecība: jauni valsts mājokļi, lai:

— pārbūvēt, reorganizēt un palielināt valsts mājokļiem paredzētos aktīvus;

— pārfunkcionalizēt teritorijas, telpas un publiskos un privātos īpašumus, arī atjaunojot pilsētu un sociālekonomisko struktūru;

uzlabot pilsētu teritoriju pieejamību un drošību, kā arī pakalpojumu sniegšanu un pilsētu-vietējo infrastruktūru;

— atjaunot jau uzbūvētās teritorijas un telpas, palielinot vides kvalitāti un uzlabojot klimatnoturību pret klimata pārmaiņām, arī veicot darbības, kas ietekmē pilsētu sablīvēšanos;

— apzināt un izmantot inovatīvus pārvaldības un iekļaušanas modeļus un rīkus, sociālo un pilsētu labklājību, kā arī līdzdalības procesus.

Atbalstītās dzīvojamās vienības un sabiedriskās vietas ir paredzētas kā tādas, kas gūst labumu no darbībām, kuras aprakstītas attiecīgajā atskaites punktā.

M5C2–20

Investīcija Nr. 6 — Mājokļu kvalitātes inovācijas programma

Mērķa

Uzbūvēto, iegādāto vai renovēto dzīvojamo vienību skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

0

10 000

Q1

2026

Būvē, iegādājas vai renovē vismaz 10000 dzīvojamo vienību un atjauno vismaz 1800000 kvadrātmetru sabiedriskā ritma.

Vismaz 497 miljonus EUR ANM atbalstu investīciju izmaksām atvēl esošā dzīvojamā fonda vai publiskās infrastruktūras energoefektivitātes renovācijai, no kuriem vismaz 300 miljonus EUR atvēl esošā dzīvojamā fonda energoefektivitātes renovācijai, kā rezultātā primārās enerģijas ietaupījums ir vismaz 30 %.

Vismaz 84 miljonus EUR ANM atbalstu investīciju izmaksām atvēl velotransporta infrastruktūrai.

M5C2–21

Investīcija Nr. 7 — Sporta un sociālās iekļaušanas projekts

Atskaites punkts

Visu sporta un sociālās iekļaušanas projektu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana pēc publiska uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus

Paziņojums par visu sporta un sociālās iekļaušanas projektu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

Q1

2023

Paziņojums par valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas ietver vismaz vienu no šādiem elementiem:

1) jaunu sporta objektu būvniecība valsts mazāk labvēlīgos apgabalos;

2) sporta aprīkojuma nodrošināšana, tostarp tehnoloģiju izmantošana sportā);

3. esošo sporta objektu pārkvalificēšana un pielāgošana (piemēram, arhitektonisko šķēršļu likvidēšana, energoefektivitāte utt.).

Projekta mērķis ir nodrošināt pilsētu teritoriju atjaunošanu, koncentrējoties uz sporta objektiem, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un integrāciju, jo īpaši vistrūcīgākajās Itālijas teritorijās.

Atlases kritēriji garantē, ka vismaz 50 % no investīcijām tiek piešķirti jaunām būvēm, kas atbilst attiecīgajām Regulas (ES) 2021/241 VI pielikuma 5. zemsvītras piezīmes prasībām.

M5C2–22

Investīcija Nr. 7 — Sports un sociālā integrācija

Mērķa

Izsniegtie sertifikāti par darbu pabeigšanu

NEPIEMĒRO

Skaits

0

100

2. CET.

2026

Sertifikāti par darbu pabeigšanu, kas izsniegti par vismaz 100 intervencēm, kuras saistītas ar sporta objektu būvniecību vai renovāciju un kuru kopējā platība ir vismaz 200000 kvadrātmetri.

N. 5. MISIJAS 3. KOMPONENTS: Īpaši pasākumi teritoriālajai kohēzijai

Šis atveseļošanas un noturības plāna komponents ietver divas intervences jomas: I) iekšējo, perifēro un kalnu apgabalu noturības plāns; II) Dienvidu attīstības projekti, tostarp ieguldījumi izglītības nabadzības novēršanai, lauku aptieku kā vietējo veselības aprūpes pakalpojumu konsolidācijai, organizētās noziedzības rezultātā konfiscēto līdzekļu palielināšanai un infrastruktūras ieguldījumiem speciālajās ekonomiskajās zonās. Šo pasākumu mērķis ir novērst teritoriālo plaisu trīs jomās: demogrāfija un pakalpojumi; prasmju pilnveidošana; investīcijas.

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2019. un 2020. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “uz priekšu virzīt ar ieguldījumiem saistītu ekonomikas politiku pētniecības un inovācijas jomā un infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā reģionālās atšķirības” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2019.3); “uzlabot izglītības rezultātus” (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 2019.2); “Stiprināt veselības aprūpes sistēmas noturību un kapacitāti [...]” (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 2020.1); “nodrošināt pienācīgu [...] un piekļuvi sociālajai aizsardzībai” (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 2020.2).

N.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Investīcijas Nr. 1.1. Iekšējās zonas — 1: Kopienas sociālo pakalpojumu un infrastruktūras uzlabošana

Intervences mērķis ir risināt sociālās atstumtības un marginalizācijas jautājumus, pastiprinot pakalpojumu sniegšanu, palielinot finansējumu pašvaldību sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem (piegādes mehānisms sastāv no dotāciju piešķiršanas pašvaldībām). Finansētie projekti var attiekties uz: veco ļaužu mājas aprūpes pakalpojumi; kopienas māsas un vecmātes; mazu slimnīcu (bez pirmās palīdzības) vai dažu pamatpakalpojumu (t. i., radioloģijas, kardioloģijas, ginekoloģijas) un ambulatoro centru stiprināšana; helikopteru glābšanas infrastruktūras; stiprināt centrus invalīdiem; konsultāciju centri, kultūras pakalpojumi, sporta pakalpojumi un migrantu uzņemšana. Intervence paredz vai nu jaunu pakalpojumu un infrastruktūru izveidi, vai esošo pakalpojumu un infrastruktūru uzlabošanu, palielinot saņēmēju skaitu vai piegādes kvalitāti.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 92 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 93 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 94 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 95 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija 1.1.2.: Teritoriālā tuvuma veselības aprūpes iestādes

Pasākuma mērķis ir stiprināt lauku aptieku lomu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā vietējiem iedzīvotājiem, piemēram, integrēta palīdzība mājās un pacientu uzraudzība, tādējādi veicinot mijiedarbību starp pacientu un valsts veselības aprūpes sistēmu. Ieguldījumu veido finansiāla atbalsta sniegšana lauku aptiekām.

Investīcija Nr. 1.3. Strukturēti sociāli izglītojoši pasākumi, lai cīnītos pret izglītības trūkumu dienvidos, atbalstot trešo nozari

Šā pasākuma mērķis ir sniegt nepilngadīgajiem sociāli izglītojošus pakalpojumus, palielināt piekļuvi bērnu aprūpei, izglītības iespējām un novērst mācību pārtraukšanu un priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Ieguldījumu veido izglītības atbalsta darbības, ko vada trešā sektora organizācijas.

N.2.  Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M5C3–1

Investīcija 1.1.1.: Iekšējās jomas — kopienas sociālo pakalpojumu un infrastruktūras uzlabošana

Atskaites punkts

Konkursa slēgšanas tiesību piešķiršana par intervencēm, kuru mērķis ir uzlabot sociālos pakalpojumus un infrastruktūru iekšējās teritorijās, un par atbalstu aptiekām pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā 3000 iedzīvotāju

Paziņojums par visu intervences pasākumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Intervence rada jaunus pakalpojumus un infrastruktūru vai uzlabo esošās, palielinot saņēmēju skaitu vai piegādes kvalitāti.

Visus konkursus izsludina ar darba uzdevumiem, tostarp atbilstības kritērijiem, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Iekšējie apgabali ir tie, kas noteikti Strategia Nazionale Aree Interne; Lauku aptiekas definē, pamatojoties uz likumu. 1968. gada 27. marts, Nr. 221.

M5C3–3

Investīcija 1.1.2.: Teritoriālais tuvums veselības aprūpes iestādēm

Mērķa

Atbalsts lauku aptiekām pašvaldībās, ciematos vai apdzīvotās vietās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju (pirmā partija)

NEPIEMĒRO

Skaits

0

500

4. CET.

2023

No intervences gūst labumu vismaz 500 lauku aptiekas pašvaldībās, hameletos vai apdzīvotās vietās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju.

M5C3–4

Investīcija 1.1.2.: Teritoriālais tuvums veselības aprūpes iestādēm

Atskaites punkts

Atbalsts lauku aptiekām pašvaldībās, ciematos vai apdzīvotās vietās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju (otrā partija)

Tādu dekrētu pieņemšana, ar kuriem atļauj galīgo izmaksu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Dekrēti, ar ko atļauj galīgo izmaksu vismaz 1500 lauku aptiekām pašvaldībās, ciematos vai apdzīvotās vietās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju.

M5C3–8

Investīcija Nr. 1.3. Strukturēti sociāli izglītojoši pasākumi, lai cīnītos pret izglītības trūkumu dienvidos, atbalstot trešo nozari

Mērķa

Izglītības atbalsts nepilngadīgajiem (pirmā daļa)

NEPIEMĒRO

Skaits

0

20 000

2. CET.

2023

Izglītības atbalstu saņem vismaz 20000 nepilngadīgo vecumā līdz 17 gadiem. Izglītības atbalsta projekti ir vērsti uz kādu no šīm jomām:

• Intervences pasākumi bērniem vecumā no nulles līdz sešiem gadiem, kuru mērķis ir uzlabot nosacījumus attiecībā uz piekļuvi bērnudārzu un bērnudārzu pakalpojumiem un atbalstīt vecāku stāvokli;

• Intervences pasākumi bērniem vecumā no pieciem līdz desmit gadiem, kuru mērķis ir garantēt efektīvas izglītības iespējas un laikus novērst mācību pārtraukšanu, iebiedēšanu un citas stresa parādības;

• Intervences pasākumi bērniem vecumā no 11 līdz 17 gadiem, kuru mērķis ir uzlabot izglītības piedāvājumu un novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.

Piedāvājuma galvenie elementi:

Publisko paziņojumu summa ir vismaz EUR 50000000 katram  
— Trešā sektora struktūru projekti ilgst vismaz vienu gadu un ne vairāk kā divus gadus.

Darbības notiek Abruco, Bazilikatas, Kampānijas, Kalabrijas, Molīzes, Apūlijas, Sardīnijas un Sicīlijas reģionā.

M5C3–9

Investīcija1.3: Strukturēti sociāli izglītojoši pasākumi, lai cīnītos pret izglītības trūkumu dienvidos, atbalstot trešo nozari

Mērķa

Izglītības atbalsts nepilngadīgajiem (otrā grupa)

NEPIEMĒRO

Skaits

20 000

44 000

4. CET.

2025

Reģistrācijas veidlapas un reģistrācijas apstiprinājumus vismaz 44000 nepilngadīgajiem vecumā no nulles līdz 17 gadiem, kuriem tiek sniegts izglītības atbalsts.

N.3.  Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma: Procedūru vienkāršošana un komisāra amata nostiprināšana speciālajās ekonomiskajās zonās

Reforma veicina pārvaldības sistēmas vienkāršošanu un racionalizē intervenču īstenošanas laiku speciālajās ekonomiskajās zonās. Ar reformu izveido digitālo vienas pieturas aģentūru speciālajām ekonomiskajām zonām un stiprina Komisijas lomu.

Investīcija Nr. 1.4: Ieguldījumi speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) infrastruktūrā

Investīcijas mērķis ir nodrošināt īpašo ekonomisko zonu (SEZ) ieviešanas reformas ietekmi. Investīcija ietver atbalstu infrastruktūras pasākumiem ap ostu teritorijām (“pēdējās jūdzes” savienojumi; digitālā loģistika, urbanizācija vai energoefektivitāte un vides efektivitāte; ostu infrastruktūra).

Investīcija Nr. 1.5: Nodokļu kredītu shēma ieguldījumiem Dienviditālijā un speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ)

Pasākuma mērķis ir atbalstīt uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi dienvidu reģionos un/vai dienvidu speciālajā ekonomikas zonā (SEZ), vienlaikus stimulējot privātās investīcijas.

Pasākums ietver nodokļu kredītu shēmu un ar to saistītās uzraudzības un kontroles darbības.

N.4.  Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M5C3–10

Reforma Nr. 1: Procedūru vienkāršošana un komisāra amata nostiprināšana speciālajās ekonomiskajās zonās

Atskaites punkts

Regulas stāšanās spēkā, lai vienkāršotu procedūras un stiprinātu komisāra lomu speciālajās ekonomiskajās zonās

Regulas noteikums par regulas stāšanos spēkā, lai vienkārši noteiktu procedūras un stiprinātu komisāra lomu speciālajās ekonomiskajās zonās

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Regulā iekļauj: Eiropas

izveidot digitālo vienas pieturas aģentūru speciālajām ekonomiskajām zonām procedūru vienkāršošanai; noteikumi, lai stiprinātu komisāra lomu ZES.

Īpašās ekonomiskās zonas ir īpašas jomas, kas definētas Dekrētlikumā 91/2017 (publicēts Oficiālajā Vēstnesī Nr. 141/2017), kas pārveidots par likumu ar L. 123/2017 (publicēts Oficiālajā Vēstnesī Mezzogiorno 188/2017).

M5C3–11

Investīcija Nr. 1.4: Ieguldījumi speciālajā ekonomiskajā zonā infrastruktūrā

Atskaites punkts

Stājas spēkā ministrijas dekrēti, ar ko apstiprina darbības plānus visām astoņām speciālajām ekonomiskajām zonām

Likuma noteikums par ministrijas dekrētu stāšanās spēkā norādīšanu.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Ar dekrētu piešķir resursus par īstenošanu atbildīgajām personām un nosaka īpašus nosacījumus, lai izvairītos no jebkādas intervences ietekmes uz vidi.

Visus konkursus izsludina ar darba uzdevumiem, tostarp atbilstības kritērijiem, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

M5C3–12

Investīcija Nr. 1.4: Ieguldījumi speciālajā ekonomiskajā zonā infrastruktūrā

Mērķa

Infrastruktūras projektu darbu uzsākšana speciālajā ekonomiskajā zonā

NEPIEMĒRO

Skaits

0

53

4. CET.

2024

Infrastruktūras projektus unikāli identificē Codice Locale di Progetto (CLP).

Ir uzsākti darbi vismaz 53 projektiem, kas noteikti Dekrētā par resursu piešķiršanu.

M5C3–13

Investīcija Nr. 1.4: Ieguldījumi speciālajā ekonomiskajā zonā infrastruktūrā

Mērķa

Infrastruktūras projektu pabeigšana speciālajā ekonomiskajā zonā

NEPIEMĒRO

Skaits

0

46

2. CET.

2026

Sertifikātus par darbu pabeigšanu izsniedz vismaz 46 projektiem, kas izveidoti ar Dekrētu par resursu piešķiršanu un ko ir īpaši identificējusi Codice Locale di Progetto (CLP). Pabeigto projektu sarakstā iekļauj:

-Porto di Salerno. Apgabala portuale. Consolidamento ed adeguamento funzionale di alcuni moli e banchine (CLP: G51B21003170006)

-Porto di Napoli. Apgabala portuale. Prolungamento e rafforzamento della diga Duca D’Aosta (CLP: G65F20001560006)

-Porto di Salerno. Dragaggio del porto commerciale di Salerno e del canale di ingresso — fase 2 — Molo di ponente (CLP: G51B21003160006)

-Porto Canale Di Kaljāri. Apgabala portuale. Avamporti: realizzazione di nuovi banchinamenti per l’ormeggio di navi Traghetto ro-ro ro-ro (CLP: D21G06000020003)

M5C3–14

Investīcija Nr. 1.5: Nodokļu kredītu shēma ieguldījumiem Dienviditālijā un speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ)

Mērķa

Nodokļu atlaides Dienviditālijā un speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ)

NEPIEMĒRO

Piešķirto līdzekļu summa (EUR)

0

500 000 000

2. CET.

2026

Vismaz 500 000 000 EUR nodokļu kredītu piešķiršana uzņēmumiem par investīcijām vismaz 150000 EUR apmērā, kas laikposmā no 2022. līdz 2025. gadam veiktas dienvidu reģionos un dienvidu speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ).

Pasākums ir vērsts uz šādām investīciju pozīcijām:

1.Ražošanas sistēmas (tostarp visas iekārtas, kas ir cieši savienotas ar iekārtām/mašīnām, kas veido sistēmu), kuras pārvalda ar digitālām ierīcēm, kas spēj veikt vienu vai vairākus produkta cikla posmus.

2.Ražošanas automatizācijas sistēmas, kas ietver robotu, sensoru un komponentu izmantošanu, lai palielinātu ražošanas līniju elastību un efektivitāti.

3.Aparatūra un programmatūra, tostarp uz mākoņdatošanas platformām balstīta aparatūra un programmatūra, kas paredzēta: liela apjoma datu organizēšana un apstrāde; pārvaldīt saskarnes, tostarp multivides saskarnes; modernu sensoru izmantošana sarežģītas informācijas apstrādei; optimizēt apstrādi no enerģijas un privātuma viedokļa; attālinātas palīdzības sniegšana specializētam aprīkojumam.

4.Elektroniski prototipu veidošanas rīki un/vai progresīva ražošana, kuras mērķis ir veikt digitālus procesus, piemēram: 3D drukāšana, lāzergriešana un CNC malšana.

5.Specializētas preces un aprīkojums progresīvu pakalpojumu sniegšanai vai pētniecības un izstrādes darbību veikšanai.

Attiecībā uz mērķi neņem vērā uzņēmumus, kas darbojas ar NACE kodiem 01, 08, 17, 19, 20, 22, 23, 24, 29, 30, 35, 38, 41, 42, 43, 49, 50 un 51.

O. 6. MISIJAS 1. KOMPONENTS: Vietējie tīkli, iekārtas un telemedicīna teritoriālajai palīdzībai veselības aprūpes jomā

Šā komponenta mērķis ir stiprināt Itālijas Valsts veselības dienestu (NHS), cita starpā uzlabojot aizsardzību pret veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar vidi un klimata pārmaiņām, un labāk reaģējot uz kopienu vajadzībām attiecībā uz vietējo aprūpi un palīdzību. Vietējā veselības aprūpes palīdzība ir sadrumstalota, un to ietekmē reģionālās atšķirības, kā rezultātā veselības aprūpes noteikumi un rezultāti dažādos reģionos atšķiras. Tiek uzskatīts, ka integrētu mājas aprūpes pakalpojumu sniegšana ir zema, un dažādie veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sniedzēji tiek uzskatīti tikai par vāji integrētiem. Turklāt Itālijas Valsts veselības dienesta (NHS) spēju novērst veselības riskus, kas saistīti ar eksponētību videi un klimata pārmaiņām, ir pārbaudījušas vairākas vides krīzes un ārkārtas situācijas, kas izgaismoja problēmas, kuras rada pietiekamu profilakses pasākumu trūkums. Šā Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir stiprināt Itālijas Valsts veselības dienestu (NHS), cita starpā uzlabojot aizsardzību pret veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar vidi un klimata pārmaiņām, un labāk reaģējot uz kopienu vajadzībām attiecībā uz vietējo aprūpi un palīdzību.

Šā komponenta investīcijas un reformas palīdz īstenot Itālijai 2019. un 2020. gadā adresētos ieteikumus par nepieciešamību “ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrēt uz pētniecību un inovāciju un infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā reģionālās atšķirības (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), “stiprināt veselības aprūpes sistēmas noturību un spēju tādās jomās kā veselības aprūpes darbinieki, kritiski svarīgi medicīniskie produkti un infrastruktūra” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz [...] pastiprinātu digitālo infrastruktūru, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

O.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

NEPIEMĒRO

O.2.  Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

NEPIEMĒRO



O.3.  Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma: Jauna organizatoriskā modeļa noteikšana teritoriālajam veselības aprūpes palīdzības tīklam.

Reforma ir sagatavošanās elements komponenta investīcijām. Tā izveido jaunu teritoriālās veselības aprūpes palīdzības modeli un izveido jaunu institucionālo struktūru veselības, vides un klimata profilakses jomā. To panāk, izmantojot:

1.Jauna organizatoriskā modeļa izveide teritoriālajam veselības aprūpes palīdzības tīklam, nosakot tiesisko regulējumu, kurā noteikti strukturālie, tehnoloģiskie un organizatoriskie standarti.

2.Jaunas institucionālās struktūras noteikšana veselības, vides un klimata profilaksei, ievērojot integrētu pieeju (“Viena veselība”) un holistisku redzējumu (“Planetārā veselība”).

Investīcija 1.1: Kopienu veselības aprūpes nami, lai uzlabotu teritoriālo palīdzību veselības jomā.

Pasākuma mērķis ir izveidot Kopienas veselības aprūpes iestādes.

Investīcija ietver primārās aprūpes pakalpojumu aktivizēšanu un apkopošanu, kā arī (energoefektīvu) palīdzības sniegšanas centru izveidi, lai integrēti reaģētu uz aprūpes vajadzībām.

Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta

Pasākuma mērķis ir veicināt aprūpi mājās un telemedicīnas risinājumu plaša mēroga ieviešanu un atbalstīt inovāciju veselības aprūpes jomā.

Investīcija ietver aparatūru un plašāku pakalpojumu sniegšanu, teritoriālo koordinācijas centru (“Centrali operative Territoriali”) izveidi, diagnostikas un uzraudzības projektu finansēšanu, valsts platformas izveidi telemedicīnas projektu skrīningam un ad hoc pētniecības iniciatīvas digitālo veselības un aprūpes tehnoloģiju jomā.

Investīcija Nr. 1.3. Starpniecības veselības aprūpes un tās telpu stiprināšana (Kopienas slimnīcas)

Pasākuma mērķis ir palielināt starpposma veselības aprūpes iestāžu skaitu.

Investīcija ietver kopienas slimnīcu un veselības aprūpes iestāžu izveidi pacientiem, kuriem pēc neliela asuma epizodes vai hronisku patoloģiju recidīva ir nepieciešamas zemas intensitātes un īstermiņa klīniskās iejaukšanās.

O.4.  Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M6C1–1

Reforma: Jauna organizatoriskā modeļa noteikšana teritoriālajam veselības aprūpes palīdzības tīklam

Atskaites punkts

Stājas spēkā sekundārie tiesību akti (ministra dekrēts), kas paredz veselības aprūpes organizācijas reformu.

Likuma norma, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Stājas spēkā sekundārie tiesību akti (ministra dekrēts), kas paredz:

— Definēt jaunu teritoriālo veselības aprūpes palīdzības tīkla organizatorisko modeli, nosakot tiesisko regulējumu, kas nosaka strukturālos, tehnoloģiskos un organizatoriskos standartus visos reģionos; jaunas institucionālās struktūras noteikšana veselības, vides un klimata profilaksei saskaņā ar pieeju “Viena veselība”.

M6C1–2

Investīcija 1.1: Kopienu veselības aprūpes nami, lai uzlabotu teritoriālo palīdzību veselības jomā

Atskaites punkts

Institucionālās attīstības līguma apstiprināšana

Veselības un reģionu ministrijas paziņojums par apstiprinājumu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Institucionālās attīstības līguma (Contratto Istituzionale di Sviluppo) apstiprināšana ar Itālijas Veselības ministriju par atbildīgo un īstenošanas iestādi un reģionālo administrāciju līdzdalība kopā ar citām struktūrām, kas saistītas ar Kopienas veselības aprūpes iestādēm:

Institucionālās attīstības līgums ir pārvaldības instruments, kurā uzskaita visas piemērotās puses, kas noteiktas Kopienas veselības aprūpes nama īstenošanai, lai uzlabotu teritoriālo palīdzību veselības jomā. Līgumā norāda arī saistības, ko katrs Itālijas reģions uzņemsies, lai garantētu gaidāmo rezultātu sasniegšanu attiecībā uz Kopienas veselības aprūpes namu.

Līguma mērķis bija atbalstīt teritoriālo kohēziju, attīstību un ekonomikas izaugsmi un paātrināt sarežģītu intervences pasākumu īstenošanu. Iestāžu attīstības līgums ir īpaši noderīgs lieliem projektiem vai investīcijām, kas formulētas atsevišķos pasākumos, kuri ir savstarpēji funkcionāli saistīti un kuriem nepieciešama integrēta pieeja un Eiropas investīciju struktūrfondu un valstu fondu izmantošana, kas iekļauti arī plānos un darbības programmās, kuras finansē no valsts un Eiropas resursiem.

M6C1–3

Investīcija 1.1: Kopienu veselības aprūpes nami, lai uzlabotu teritoriālo palīdzību veselības jomā

Mērķa

Ir aktivizēti Kopienas veselības aprūpes iestāžu pakalpojumi

NEPIEMĒRO

Skaits

0

1 038

2. CET.

2026

Neatkarīgu ekspertu ziņojumi, kas apstiprina pakalpojumu aktivizēšanu saskaņā ar standartiem, kuri noteikti DM 2022. gada 23. maija dokumenta Nr. 77 1. pielikuma 5. iedaļas obligātajos punktos vismaz 1038 Kopienas veselības aprūpes iestādēs.

Vismaz 50 % no ANM atbalsta investīciju izmaksām atvēl jaunu ēku būvniecībai (intervences lauks 025 ter), kas atbilst Regulas (ES) 2021/241 VI pielikuma 5. zemsvītras piezīmes prasībām, vai ēku energoefektivitātes renovācijai (intervences lauks 026), ko apstiprinājis neatkarīgais eksperts.

M6C1–4

Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta

Atskaites punkts

Pamatnostādņu, kurās ietverts digitālais modelis mājas aprūpes īstenošanai, apstiprināšana

Veselības ministrijas apstiprinātās pamatnostādnes

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Pamatnostādnes racionalizē procesus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu aprūpi mājās, izstrādājot attālinātās uzraudzības metodes un mājas automatizāciju.

M6C1–5

Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta

Atskaites punkts

Veselības un reģionu ministrijas apstiprināts institucionālās attīstības līgums

Paziņojums par apstiprināto līgumu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Institucionālās attīstības līguma (Contratto Istituzionale di Sviluppo) apstiprināšana ar Itālijas Veselības ministriju par atbildīgo un īstenošanas iestādi un reģionālo administrāciju līdzdalība kopā ar citām struktūrām, kas ir saistītas ar mājas aprūpi.

Institucionālās attīstības līgumā katrai intervencei vai intervenču kategorijai nosaka grafiku, līgumslēdzēju pienākumus, novērtēšanas un uzraudzības kritērijus un sankcijas par jebkādu neatbilstību. Tā arī nosaka nosacījumus iespējamai daļējai intervences līdzekļu definansēšanai vai attiecīgo resursu piešķiršanai citam valdības līmenim saskaņā ar subsidiaritātes principu.

M6C1–6

Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta

Mērķa

Aprūpe mājās

NEPIEMĒRO

Skaits

645 590

1 487 590

2. CET.

2025

Mājas aprūpes nodrošināšana personām, kas vecākas par 65 gadiem, sasniedz vismaz 1487590 gada vērtību, ko mēra pēc SIAD05bis rādītāja “Vairāk nekā 65 gadi izēdināti SIAD (Sistema informativo Assistenza domiciliare) saistībā ar vecāka gadagājuma iedzīvotājiem” Agenas infopanelī.

M6C1–7

Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta

Mērķa

Pilnībā darboties spējīgi koordinācijas centri (otrā grupa)

NEPIEMĒRO

Skaits

0

480

4. CET.

2024

Šīs iejaukšanās galvenais aspekts ir vismaz 480 teritoriālo koordinācijas centru (“Centrali operatīvs teritoriālais centrs”) darbības uzsākšana, kuru uzdevums ir koordinēt un sasaistīt dažādus teritoriālos, sociālās veselības un slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī neatliekamās palīdzības tīklu, lai nodrošinātu aprūpes nepārtrauktību, pieejamību un integrāciju.

M6C1–8

Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta

Mērķa

Katram reģionam piešķirts vismaz viens telemedicīnas projekts (ņemot vērā gan projektus, kas tiks īstenoti konkrētajā reģionā, gan projektus, kurus var izstrādāt kā daļu no konsorcijiem starp reģioniem)

NEPIEMĒRO

Skaits

0

20

4. CET.

2023

Valsts telemedicīnas stratēģija veicina un finansē jaunu telemedicīnas projektu un risinājumu izstrādi un izvēršanu reģionālajās veselības aprūpes sistēmās, un tādējādi tā ir galvenais (tehnoloģiskais) veicinātājs uzlabotas attālinātas aprūpes pieejas īstenošanai veselības jomā, īpašu uzmanību pievēršot hroniskiem pacientiem.

M6C1–9

Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta

Mērķa

Palīdzība, izmantojot telemedicīnas rīkus

NEPIEMĒRO

Skaits

0

300 000

4. CET.

2025

Telemedicīnas rīku palīdzības rādītājs, kura pamatā ir Valsts telemedicīnas platformas (PNT) rādītāji un kuru uzrauga, izmantojot Agenas infopaneli, sasniedz vismaz 300000 cilvēku.

M6C1–10

Investīcija Nr. 1.3. Starpniecības veselības aprūpes un tās telpu stiprināšana (Kopienas slimnīcas)

Atskaites punkts

Institucionālās attīstības līguma apstiprināšana (Contratto Istituzionale di Sviluppo)

Paziņojums par institucionālās attīstības līguma apstiprināšanu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Institucionālās attīstības līguma (Contratto Istituzionale di Sviluppo) apstiprināšana ar Itālijas Veselības ministriju kā atbildīgo un īstenošanas iestādi un reģionālo administrāciju līdzdalība kopā ar citām struktūrām, kas saistītas ar Kopienas slimnīcām.

Institucionālās attīstības līgumā uzskaita visas investīcijām noteiktās piemērotās vietas, kā arī pienākumus, ko katrs reģions uzņemas, lai garantētu paredzētā rezultāta sasniegšanu. Ja kāds reģions pārkāpj noteikumus, Veselības ministrija vēršas pie komisāra ad acta. Attiecībā uz iekārtu tehnoloģiju parku, t. i., visiem rīkiem, licencēm un starpsavienojumiem, priekšroku dod apvienotajām iepirkuma metodēm.

M6C1–11

Investīcija Nr. 1.3. Starpniecības veselības aprūpes un tās telpu stiprināšana (Kopienas slimnīcas)

Mērķa

Atjaunotas, savstarpēji savienotas un tehnoloģiski aprīkotas kopienas slimnīcas

NEPIEMĒRO

Skaits

0

307

2. CET.

2026

Neatkarīgu ekspertu ziņojumi, kas apstiprina pakalpojumu aktivizēšanu saskaņā ar standartiem, kuri noteikti 2022. gada 23. maija DM Nr. 77 1. pielikuma 11. iedaļā, vismaz 307 Kopienas slimnīcās.

P. 6. MISIJA, 2. KOMPONENTS: Inovācija, pētniecība un valsts veselības aprūpes pakalpojumu digitalizācija

Šā Itālijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir nodrošināt nepieciešamos veicinošos apstākļus valsts veselības aprūpes dienesta lielākai noturībai, izmantojot: novecojušu veselības aprūpes tehnoloģiju aizstāšana slimnīcās; II) būtiski strukturāli uzlabojumi slimnīcu ēku drošībā; III) veselības informācijas sistēmu un digitālo rīku uzlabošana; IV) zinātniskās pētniecības nozares veicināšana un stiprināšana; V) cilvēkresursu uzlabošana.

Investīcijas un reformas saskaņā ar šo komponentu palīdz īstenot Itālijai 2020. un 2019. gadā adresētos ieteikumus par nepieciešamību “stiprināt veselības aprūpes sistēmas noturību un spēju tādās jomās kā veselības aprūpes darbinieki, kritiski svarīgi medicīniskie produkti un infrastruktūra” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1), “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz [...] pastiprinātu digitālo infrastruktūru, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrēt uz pētniecību un inovāciju un infrastruktūras kvalitāti, ņemot vērā arī reģionālās atšķirības” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). 

P.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Pārskatīt un atjaunināt slimnīcas un aprūpes zinātnisko institūtu (IRCCS) pašreizējo tiesisko regulējumu

Reformas mērķis ir reorganizēt slimnīcu un aprūpes zinātnisko institūtu (IRCCS) tīklu, lai i) uzlabotu valsts veselības aprūpes sistēmas (NHS) kvalitāti, ii) uzlabotu saikni starp veselību un pētniecību un iii) pārskatītu IRCCS tiesisko režīmu un pētniecības politiku, kas ir Itālijas Veselības ministrijas kompetencē.

Reforma uzlabo publisko IRCCS pārvaldību, i) uzlabojot stratēģisko pārvaldību, ii) labāk definējot pilnvaras un kompetences jomas un iii) visaptveroši definējot noteikumus par publisko IRCCS zinātniskā direktora un pētniecības personāla statusu.

Visbeidzot, īpašs apakšpasākums, kas diferencē IRCCS atkarībā no to darbības (viena speciālista vai vispārēja speciālista), izveidojot integrētu IRCCS tīklu un veicinot speciālo zināšanu apmaiņu starp pašām IRCCS un citām Itālijas NHS struktūrām.

Investīcija 2.1: NHS biomedicīnas pētījumu stiprināšana un uzlabošana

Pasākuma mērķis ir palielināt biomedicīniskās pētniecības sistēmas finansējumu.

Investīcija ietverkoncepcijas pamatojuma projektu izstrādi, kā arī pētniecības iniciatīvu finansēšanu retu slimību, retu vēža veidu un citu slimību, kurām ir liela ietekme uz veselību, jomā.

Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana

Šis ieguldījums ietver stipendiju palielināšanu konkrētiem vispārējās medicīnas kursiem; visam NHS personālam izstrādāt apmācības plānu par drošību slimnīcu infekciju jomā; aktivizēt apmācības ceļu darbiniekiem, kuriem VHS struktūrās ir vadošās lomas vadības un digitālajās prasmēs, un finansēt specializētas medicīniskās apmācības līgumus.

P.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M6C2–1

Reforma: Pārskatīt un atjaunināt pašreizējo tiesisko regulējumu attiecībā uz slimnīcu un aprūpes zinātniskajiem institūtiem (IRCCS) un Veselības ministrijas pētniecības politiku, lai stiprinātu saikni starp pētniecību, inovāciju un veselības aprūpi

Atskaites punkts

Stājas spēkā leģislatīvais dekrēts, ar ko paredz reorganizēt noteikumus, kas reglamentē hospitalizācijas un aprūpes zinātniskos institūtus (IRCSS)

Dekrēta noteikums par stāšanos spēkā

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Reforma reorganizē IRCCS tīklu, lai uzlabotu NHS kvalitāti un izcilību, uzlabotu saikni starp veselību un pētniecību, pārskatītu IRCCS tiesisko režīmu un pētniecības politiku, kas ir Itālijas Veselības ministrijas kompetencē.

Reforma ietver pasākumus, lai: stiprināt saikni starp pētniecību, inovāciju un veselības aprūpi; II) uzlabot publisko IRCCS pārvaldību, uzlabojot stratēģisko pārvaldību un labāk definējot pilnvaras un kompetences jomas.

M6C2–2

Investīcija 2.1: NHS biomedicīnas pētījumu stiprināšana un uzlabošana

Mērķa

Pētniecības projekti, kas finansēti saistībā ar koncepcijas pierādīšanu un retiem vēža veidiem un slimībām

NEPIEMĒRO

Skaits

0

200

2. CET.

2025

Finansējuma piešķiršana pētniecības projektiem reto slimību un reto vēža veidu un koncepcijas pamatojuma jomā.  
Finansējumu pētniecības projektiem PoC un retām slimībām un retiem vēža veidiem piešķir, izmantojot atklāta konkursa procedūru.

Vismaz 200 pētniecības projektiem ir piešķirta pirmā finansējuma daļa.

M6C2–3

Investīcija 2.1: NHS biomedicīnas pētījumu stiprināšana un uzlabošana

Mērķa

Pētniecības projekti, kas finansēti par slimībām, kurām ir liela ietekme uz veselību

NEPIEMĒRO

Skaits

0

324

2. CET.

2025

Finansējuma piešķiršana pētniecības projektiem tādu slimību jomā, kurām ir liela ietekme uz veselību.  
Finansējumu pētniecības projektiem par slimībām, kurām ir liela ietekme uz veselību, piešķir, izmantojot atklāta konkursa procedūru.

Vismaz 324 pētniecības projektiem ir piešķirta pirmā finansējuma daļa.

M6C2–16

Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana

Mērķa

Veselības aprūpes darbinieku apmācība par vadības un digitālajām prasmēm

NEPIEMĒRO

Skaits

0

4 500

2. CET.

2026

Sertifikāti par dalību mācību kursos par vadības vai digitālajām prasmēm 4500 Valsts veselības dienesta darbiniekiem.

M6C2–17

Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana

Mērķa

Medicīnas speciālistu apmācības līgumu piešķiršana

NEPIEMĒRO

Skaits

0

4 200

2. CET.

2026

4200 ārsta speciālista apmācības līgumu piešķiršana uz pieciem gadiem

P.3.  Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana

Pasākuma mērķis ir uzlabot veselības aprūpes darbinieku produktivitāti, uzlabot procesu kvalitāti, nodrošināt pacientu drošību un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu.

Investīcija ietver liela veselības aprūpes aprīkojuma modernizāciju, slimnīcu procesu informēšanu ar pirmā un otrā līmeņa neatliekamās palīdzības departamentu (“Dipartimenti Emergenza e Accettazione”, DEA) un gultu skaita pieaugumu intensīvās un daļēji intensīvās aprūpes nodaļās Valsts veselības dienesta slimnīcās.

Ieguldījums 1.2. Ceļā uz drošu un ilgtspējīgu slimnīcu

Šā pasākuma mērķis ir palielināt slimnīcu drošību, veicot seismiskās modernizācijas pasākumus slimnīcās un vairāku gadu intervenci, lai atjaunotu un modernizētu sabiedrības veselības nekustamā īpašuma fizisko un tehnoloģisko satvaru.

Investīcija Nr. 1.3. Tehnoloģiskās infrastruktūras un datu vākšanas, datu apstrādes, datu analīzes un simulācijas rīku stiprināšana

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot Itālijas VHS aprūpes sniegšanu, veselības aprūpes analītiku un prognozēšanas spējas. Investīcija ietver infrastruktūras nodrošināšanu un esošo e-veselības pacienta karšu (EVPK) izmantošanu, kā arī Veselības ministrijas infrastruktūras un tehnoloģisko un analītisko instrumentu stiprināšanu.

Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana

Šis ieguldījums ietver stipendiju palielināšanu konkrētiem vispārējās medicīnas kursiem; visam NHS personālam izstrādāt apmācības plānu par drošību slimnīcu infekciju jomā; aktivizēt apmācības ceļu darbiniekiem, kuriem VHS struktūrās ir vadošās lomas vadības un digitālajās prasmēs, un finansēt specializētas medicīniskās apmācības līgumus.

P.4.  Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M6C2–4

Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana

Atskaites punkts

Reorganizācijas plāns, ko apstiprinājusi Veselības ministrija/Itālijas reģioni

Apstiprinājuma paziņošana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2021

Apstiprināt reorganizācijas plānu, lai stiprinātu NHS slimnīcu spēju pienācīgi risināt pandēmijas ārkārtas situācijas, palielinot gultu skaitu intensīvās un apakšintensīvās aprūpes nodaļās.

Slimnīcu reorganizācijas plāns palielina gultu skaitu, kas pieejams intensīvās un daļēji intensīvās aprūpes nodaļās NHS slimnīcās.

M6C2–5

Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana

Atskaites punkts

Institucionālās attīstības līguma apstiprināšana

Paziņojums par to, ka Veselības ministrija un Itālijas reģionu ministrija paraksta institucionālās attīstības līgumu

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2022

Institucionālās attīstības līguma (Contratto Istituzionale di Sviluppo) apstiprināšana ar Itālijas Veselības ministriju kā atbildīgo un īstenošanas iestādi un reģionālo administrāciju un citu galveno ieinteresēto personu līdzdalību.

Institucionālās attīstības līgums ir instruments, kas noteikts spēkā esošajos valsts tiesību aktos (2011. gada 31. maija Likumdošanas dekrēta Nr. 88 1. un 6. panta apvienotajos noteikumos un 2017. gada 20. jūnija Likumdošanas dekrēta Nr. 91 7. pantā ar 2017. gada 3. augusta Likumu Nr. 123), lai paātrinātu savstarpēji funkcionāli saistītu stratēģisku projektu īstenošanu. Institucionālās attīstības līgumā uzskaita visus piemērotos objektus, kas noteikti ieguldījumiem, kā arī pienākumus, ko katrs reģions uzņemas, lai garantētu paredzētā rezultāta sasniegšanu. Ja kāds reģions pārkāpj noteikumus, Veselības ministrija vēršas pie komisāra ad acta.

M6C2–6

Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana

Mērķa

Lielu diagnostikas iekārtu piegāde

NEPIEMĒRO

Skaits

0

3 100

2. CET.

2026

Testa sertifikāti vai lietošanas atļauja 3100 lielām diagnostikas iekārtām. Piegādājamo iekārtu skaits un tipoloģijas ir šādas: 290 iekārtas (KMR — kodolmagnētiskā rezonanse — 1,5 T vai vairāk; Lineārie paātrinātāji; Pet/CT — positronu emisijas tomogrāfija/datortomogrāfija); 655 iekārtas (Angiogrāfija; Gamma kameras, gamma kameras/CT — datortomogrāfija; Datortomogrāfija); 2155 iekārtas (fiksētas rentgena sistēmas; Mamogrāfija; Ultraskaņa).

M6C2–7

Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

Paziņojums par visiem piešķirtajiem publiskajiem līgumiem.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2022

Konkursa procedūru publicēšana (Consip pamatnolīgums) un līgumu slēgšana ar pakalpojumu sniedzējiem un tādu slimnīcu digitalizācija, kas klasificētas DEA I un II līmenī)

Līgumos ietver: a) Datu apstrādes centrs (DPC), tostarp IKT un jebkādi palīgdarbi, kas vajadzīgi, lai panāktu visas slimnīcas struktūras datorizāciju, b) aparatūras un/vai programmatūras informācijas tehnoloģiju, elektromedicīnas tehnoloģiju, kā arī papildu tehnoloģiju un jebkādu palīgdarbu iegāde, kas vajadzīgi, lai panāktu slimnīcu departamentu datorizāciju. Pašreizējā digitalizācijas līmeņa novērtējums pirms intervences īstenošanas ļauj precizēt šo novērtējumu atbilstoši katra reģiona/slimnīcas reālajām vajadzībām.

M6C2–8

Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana

Mērķa

Slimnīcu digitalizācija (DEA — Ārkārtas situāciju un uzņemšanas departamenti — I un II līmenis)

NEPIEMĒRO

Skaits

0

280

4. CET.

2025

Mērķrādītāju sasniedz, kad katra pirmā un otrā līmeņa Ārkārtas situāciju un pieņemšanas departamenta (DEA) digitalizācija ir palielināta vismaz par vienu posmu saskaņā ar Elektronisko medicīnisko karšu pieņemšanas modeli (Emram), ko apliecina Veselības aprūpes informācijas un pārvaldības sistēmu biedrības (HIMMS) ziņojums, sasniedzot vismaz 50 DEA brieduma skalas otro vai vairākus posmus.

Ir atļauti iepirkuma instrumenti, ko dara pieejamus Consip (“Concessionaria Servizi Informativi Pubblici”), papildus tiem, kas slēgti līdz 2022. gada 31. decembrim, kā arī valsts pārvaldes elektroniskais tirgus (Mepa) vai publiskās pārvaldes dinamiskās iegādes sistēma (SDAPA) papildu pirkumiem.

M6C2–9

Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana

Mērķa

Papildu gultasvietas, ko nodrošina ICU un apakšintensīvā aprūpe

NEPIEMĒRO

Skaits

5 922

2. CET.

2026

Pierādījums par to, ka ir pabeigtas intervences, lai nodrošinātu vai pārveidotu vismaz 5922 intensīvās terapijas gultas un gultas daļēji intensīvās teritorijās ar saistītām ventilācijas iekārtām saskaņā ar attiecīgo regulu (DL 34/2020 2. pants). Intensīvās terapijas gultu nodrošināšana ir vismaz 40 % no kopējā gultu skaita, ko nodrošina šis pasākums.

M6C2–10

Ieguldījums 1.2. Ceļā uz drošu un ilgtspējīgu slimnīcu

Mērķa

Ir pabeigta seismiskā iejaukšanās slimnīcās

NEPIEMĒRO

Skaits

0

84

2. CET.

2026

Ziņojums par pabeigtu struktūru vai statisks testa sertifikāts, kas izsniegts vismaz 84 pretseismiskiem pasākumiem slimnīcu iestādēs.

M6C2–10 8

Ieguldījums 1.2. Ceļā uz drošu un ilgtspējīgu slimnīcu

Mērķa

ANM resursu izmaksa projektiem saskaņā ar Finanšu likuma Nr. 67/88 20. pantu “Veselības aprūpes ēka”

NEPIEMĒRO

Skaits

0

225 000 000

2. CET.

2026

Pierādījums par maksājumu EUR 225000000 apmērā par tādu intervences pasākumu veikšanu ēku renovācijas un/vai veselības aprūpes iestāžu tehnoloģiskās modernizācijas jomā, kas saistīti ar programmas nolīgumiem saskaņā ar L. 67/88 20. pantu un ko veic Veselības ministrija ar attiecīgo reģionu vai autonomo provinci.

M6C2–11

Investīcija Nr. 1.3. Tehnoloģiskās infrastruktūras un datu vākšanas, datu apstrādes, datu analīzes un simulācijas rīku stiprināšana

Mērķa

Ģimenes ārsti, kas ievada e-veselības pacienta kartē.

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

0

85

4. CET.

2025

Vispārējās prakses ārsti (MMG/PLS), kas izmanto e-veselības pacienta karti (EHR), sasniedz vismaz 85 % no kopējā skaita. Mērķrādītājs tiek sasniegts, EVPK uzraudzības infopanelī pārbaudot 2022. gada 8. augusta dekrēta 2. pielikumā minētā 2. rādītāja un grozījumu vērtību valsts līmenī.

M6C2–12

Investīcija Nr. 1.3. Tehnoloģiskās infrastruktūras un datu vākšanas, datu apstrādes, datu analīzes un simulācijas rīku stiprināšana

Atskaites punkts

Darbojas veselības apdrošināšanas karšu sistēma un infrastruktūra e-veselības pacienta karšu sadarbspējai.

Veselības apdrošināšanas karšu sistēmas darbības uzsākšana  
un infrastruktūru EVPK savstarpējai izmantojamībai.

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Testa sertifikāti, kas apstiprina veselības apdrošināšanas karšu sistēmas un e-veselības pacienta karšu savietojamības infrastruktūras darbības uzsākšanu un “ecosistema Dati Sanitari” (EDS) ieviešanu.

M6C2–13

Investīcija Nr. 1.3. Tehnoloģiskās infrastruktūras un datu vākšanas, datu apstrādes, datu analīzes un simulācijas rīku stiprināšana

Mērķa

Lielākajai daļai veselības karšu tiek izmantota e-veselības pacienta karte

NEPIEMĒRO

Procentuālais daudzums

0

90

2. CET.

2026

Vietējo EVPK dokumentu sagatavošana no dokumentu kopskaita sasniedz 90 %. Mērķrādītājs tiek sasniegts, EVPK uzraudzības infopanelī pārbaudot 2022. gada 8. augusta dekrēta 2. pielikumā minētā 1. rādītāja vērtību valsts līmenī un grozījumus, vismaz attiecībā uz šādiem dokumentiem: Vēstule par atbrīvošanu no slimnīcas; ziņojums par avārijas telpu; laboratorijas ziņojums; radioloģijas ziņojums; patoloģiskās anatomijas ziņojums.

M6C2–14

Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana

Mērķa

Tiek piešķirtas stipendijas īpašai apmācībai vispārējā medicīnas praksē.

NEPIEMĒRO

Skaits

0

1 800

2. CET.

2023

Šis ieguldījums palielina stipendijas īpašajam vispārējās medicīnas kursam, garantējot trīs trīs gadu mācību ciklu pabeigšanu.

M6C2–15

Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana

Mērķa

Tiek piešķirtas papildu stipendijas par īpašu apmācību vispārējās medicīnas praksē.

NEPIEMĒRO

Skaits

1 800

2 700

2. CET.

2024

Šis ieguldījums palielina stipendijas īpašajam vispārējās medicīnas kursam, garantējot trīs trīs gadu mācību ciklu pabeigšanu.

Q.MISSION 7: REPowerEU

REPowerEU nodaļas mērķis ir stiprināt sadales pārvades un sadales tīklus, tostarp tos, kas saistīti ar gāzi; paātrināt atjaunīgās enerģijas ražošanu, samazināt enerģijas pieprasījumu, palielināt energoefektivitāti un radīt prasmes publiskajā un privātajā sektorā zaļās pārkārtošanās vajadzībām; veicināt atjaunīgās enerģijas un ūdeņraža vērtības ķēdes, izmantojot pasākumus, kas atvieglo piekļuvi kredītiem un nodokļu kredītiem.

Komponents ir vērsts uz Itālijai 2022. un 2023. gadā adresētajiem ieteikumiem. Proti, tās mērķis ir paātrināt papildu atjaunīgās enerģijas jaudas izvēršanu, ieguldot lielos elektroenerģijas starpsavienojumu projektos (proti, divos starpsavienojumos, kas savieno Sardīniju un Sicīliju ar kontinentālo daļu), modernizējot valsts pārvades tīklu un racionalizējot atļauju piešķiršanas procedūras. Tas palīdz palielināt gāzes iekšējās pārvades jaudu, lai pārvarētu sastrēgumus, dažādotu enerģijas importu un stiprinātu piegādes drošību. Tā veicina ilgtspējīgu mobilitāti, samazinot videi kaitīgas subsīdijas un stiprinot dzelzceļa parku. Tas palīdz samazināt atkarību no fosilajām degvielām, elektrificējot mājsaimniecību patēriņu un palielinot tīkla noturību. Tā palīdz palielināt energoefektivitāti mājokļu un uzņēmumu sektorā, tostarp izmantojot mērķtiecīgas stimulu shēmas un finanšu instrumentus. Visbeidzot, tas ietver reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot zaļās pārkārtošanās īstenošanai nepieciešamo prasmju nodrošināšanu un apguvi gan privātajā, gan publiskajā sektorā.

Deviņiem projektiem ir pārrobežu dimensija. Trim no tām ir tieša pārrobežu ietekme: 1) ieguldījums elektrotīklu starpsavienojuma izbūvē starp Sardīniju, Korsiku un Toskānu; 3) investīcijas kompresoru stacijā, kas palielina gāzes eksportu uz Centrāleiropu. Citi projekti netieši nāk par labu pārrobežu dalībvalstīm, novēršot iekšējās enerģijas pārvades un sadales vājās vietas un palielinot tīkla efektivitāti un noturību.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” ( C(2023) 6454 final),savukārt princips “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 6. punktu neattiecas uz 13. investīciju Adrijas jūras līnijas 1. posms (Sulmonas kompresoru stacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads) un 14. investīciju “Pārrobežu gāzes eksporta infrastruktūra”.

JAUTĀJUMS.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma. Atjaunīgās enerģijas atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšana centrālā un vietējā līmenī

Šīs reformas mērķis ir konsolidēt un racionalizēt spēkā esošos tiesību aktus un noteikumus, kas reglamentē atjaunojamo energoresursu atļaušanu. Reforma ietver tāda tiesību akta (pazīstams arī kā Testo Unico) pieņemšanu un stāšanos spēkā, ar kuru tiek vāktas, apkopotas un konsolidētas normas, kas reglamentē atjaunojamo energoresursu atļaušanu, un aizstāj iepriekšējos tiesību aktus šajā jomā. Reformas mērķis ir arī noteikt tiesisko regulējumu “atjaunojamo energoresursu paātrinātas apguves teritoriju” noteikšanai un izveidot vienotu digitālo platformu, lai pieprasītu atļaujas atjaunojamo energoresursu ierīkošanai valsts un vietējā līmenī.



Reforma. Videi kaitīgu subsīdiju samazināšana

Šīs reformas mērķis ir samazināt videi kaitīgas subsīdijas, pamatojoties uz MASE publicēto 2022. gada videi kaitīgu subsīdiju katalogu. Reforma ietver apspriešanās ar ieinteresētajām personām ziņojuma un tiesību aktu pieņemšanu.

Reforma. Biometāna pieslēguma gāzes tīklam izmaksu samazināšana

Reformas mērķis ir veicināt biometāna iekļaušanu energosistēmā un enerģijas tirgū un radīt jaunu ilgtspējīgu biometāna ražošanas jaudu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001 (Atjaunojamo energoresursu direktīva) un tās deleģētajiem aktiem, un jo īpaši veicināt dabasgāzes tīkla elastību un efektivitāti, atvieglojot pāreju uz biometānu. Reforma ietver tādu tiesību aktu stāšanos spēkā, kuru mērķis ir samazināt ilgtspējīgu biometāna ražotņu pieslēguma izmaksas un veicināt investīcijas, kuru mērķis ir ilgtspējīga biometāna ieviešana dabasgāzes tīklos.

Reforma. Tāda finanšu riska mazināšana, kas saistīts ar atjaunojamo energoresursu EPL (jaudas pirkuma līgumi)

Reformas mērķis ir izveidot garantiju sistēmu, lai mazinātu finansiālo risku, kas saistīts ar atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pirkuma līgumiem, kuru termiņš ir vismaz trīs gadi.

Reforma:

I)pieprasīt, lai katrs operators garantē elektroenerģijas pirkuma līgumu pretvērtības daļēju segumu, izmantojot garantijas instrumentus, kas nodrošināti elektroenerģijas tirgū;

II)ieviest pasākumus, lai mazinātu saistību neizpildes risku, tostarp prasības un ierobežojumus pretendentam un regulatīvās sankcijas ražotāja saistību neizpildes gadījumā;

III)noteikt institucionālu vienību, kas uzņemas pēdējā garantētā pārdevēja/pircēja lomu, kurš pārņemtu no darījuma partnera, kas kļūst maksātnespējīgs, un nodrošinātu to saistību izpildi, kuras uzņemas attiecībā pret izpildītāju.

Reforma. Jaunu prasmju plāns — Pārejas

Reformas mērķis ir labāk saskaņot apmācības programmas ar darba tirgus vajadzībām, lai apkarotu prasmju neatbilstību, īpašu uzmanību pievēršot zaļajām un digitālajām prasmēm. Šī reforma ietver to tiesību aktu pieņemšanu un stāšanos spēkā valsts līmenī, ar kuriem atjaunina jauno prasmju plānu (“Piano Nuove Competenze — Transizioni”) un reģionālos tiesību aktus.

Ieguldījums 1. Palielinātais pasākums: Viedtīkli

Šīs investīcijas mērķis ir digitalizēt elektroenerģijas sadales tīklu kā 2. misijas 2. komponenta investīcijas Nr. 2.1. (Viedtīklu stiprināšana) izvēršanu. Investīcija sastāv no intervences vidēja un zema sprieguma tīkla daļās, tādējādi elektrificējot vismaz par 230000 iedzīvotāju patērēto enerģiju, nekā paredzēts M2C2 pasākumā.

Ieguldījums 2. Palielinātais pasākums: Intervences, kuru mērķis ir palielināt elektrotīkla noturību

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt elektrotīkla noturību pret ekstremāliem laikapstākļiem, palielinot 2. misijas 2. komponenta investīciju 2.2.. Investīcija ietver dotāciju piešķiršanu pārvades un sadales sistēmu operatoriem elektroenerģijas infrastruktūras darbiem, kas atbilst lielākai noturībai vismaz 648 km elektrotīkla garumā papildus tam, kas jau ir paredzēts M2C2 pasākumā.

Investīcija Nr. 3. Palielinātais pasākums: Ūdeņraža ražošana degradētās teritorijās (Ūdeņraža ielejās)

Šīs investīcijas mērķis ir izveidot jaunas ūdeņraža ielejas, t. i., atjaunīgā ūdeņraža vietējo ražošanu un izmantošanu rūpniecībā, MVU un vietējā transportā, paplašinot investīcijas Nr. 3.1 2. misijas 2. komponentā. Izvērses investīcijas ietver divu papildu projektu īstenošanu ūdeņraža ražošanai pamestās rūpniecības teritorijās salīdzinājumā ar tiem, kas paredzēti 2. misijas 2. komponenta investīcijā 3.1.

Ieguldījums 4. Tirēnu saite

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt Itālijas dienvidu integrāciju valsts pārvades tīklā. Šis ieguldījums ietver Tirēnu savienojuma starp Sicīliju un Kampāniju “austrumu starpsavienojuma līnijas” izbūvi, jo īpaši līdzstrāvas kabeļu “no punkta uz punktu” (HVDC) uzstādīšanu starp Eboli un Caracoli.

Ieguldījums 5. SA.CO.I.3

Šā ieguldījuma mērķis ir modernizēt elektroenerģijas pārvades infrastruktūru, kas caur Korsiku savieno Sardīniju ar pārējo Itālijas daļu, un palielināt tās integrāciju valsts pārvades tīklā. Šis ieguldījums ietver Codrongianos un Suvereto pārbūves staciju korpusu (ārējās infrastruktūras) būvniecību starpsavienojuma projektam “Sardinian-Korsica-Itālija 3”.

Ieguldījums Nr. 7. Viedais valsts pārvades tīkls

Šīs investīcijas mērķis ir digitalizēt valsts pārvades tīklu un uzlabot pārvaldības un kontroles sistēmu, ko pārvalda pārvades sistēmas operators. Investīcija ietver droša 104. un 5G protokola aprīkojuma vai IKT arhitektūras uzstādīšanu elektrostacijās, kā arī rūpniecisko lietu interneta uzraudzības sistēmu uzstādīšanu elektrostacijām.

 Ieguldījums Nr. 8. Kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīga, apritīga un droša piegāde

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt kritiski svarīgo izejvielu (KSI) atgūšanu un reciklēšanu un tādējādi KSI vērtības ķēdes un tehnoloģijas, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos. Investīcija ietver nākotnes KSI vajadzību un ekodizaina potenciāla analīzi, lai samazinātu to pieprasījumu, kā arī atbalstu publiskas datubāzes izveidei “pilsētu raktuvju” un atkritumu lokalizācijai pamestās raktuvēs. To veido arī pētniecības un izstrādes projektu finansēšana par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu ekodizainu un pārstrādi, kā arī laboratoriju aprīkošana, lai izveidotu vienotu pilsētu ieguves un ekodizaina centru.

Ieguldījums Nr. 10. Izmēģinājuma projekts par prasmēm “Crescere Green”

Šīs investīcijas mērķis ir veicināt zaļās prasmes, iesaistot privāto sektoru. Pasākums ietver īstermiņa apmācības pasākumus, kas vērsti uz zaļajām prasmēm.

Investīciju 11: Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu

Investīcijas mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas dzelzceļa transportā un modernizēt dzelzceļa parku. Šis ieguldījums ietver vismaz 75 bezemisiju pasažieru vilcienu reģistrāciju.

Investīcija Nr. 18 — Paplašināšanas pasākums: Privāto un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka atjaunošanas programma ar elektrotransportlīdzekļiem

Šīs investīcijas mērķis ir samazināt autotransporta radīto siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņojumu pilsētu teritorijās. Šo ieguldījumu veido automašīnu sadalīšanas shēma, saskaņā ar kuru siltumenerģijas transportlīdzeklis tiek atdots un aizstāts ar no jauna iegādāto bezemisiju transportlīdzekli.

JAUTĀJUMS.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts

/Mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji 
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M7–1

Reforma: Atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšana attiecībā uz atjaunīgo enerģiju

Atskaites punkts

Tiesiskais regulējums paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju noteikšanai

Likuma noteikums, kas norāda uz tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju apzināšanai

4. CET.

2024

Stājas spēkā primārie tiesību akti, ar ko nosaka tiesisko regulējumu paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju noteikšanai.

Tiesiskais regulējums:

1)    pieprasīt atjaunīgās enerģijas potenciāla kartēšanu visā valstī;

2)    pamatojoties uz kartēšanu, izveidot pirmo teritoriju kopumu, nosakot minimālo kopumu atjaunīgo energoresursu paātrinātas apguves teritoriju turpmākai apzināšanai;

3)    pamatojoties uz minimālo teritoriju kopumu, prasa reģioniem un autonomām provincēm līdz 2026. gada 21. februārim apzināt paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas;

4)    dod centrālajai valdībai tiesības īstenot aizstājošas pilnvaras gadījumā, ja reģioni vai autonomas provinces līdz 2026. gada 21. februārim neapzina paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas;

5)    pieprasīt noteikt atkrastes teritorijas atjaunīgo energoresursu izvēršanai saskaņā ar jūras telpiskajiem plāniem.

M7–2

Reforma: Atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšana attiecībā uz atjaunīgo enerģiju

Atskaites punkts

Tiesību akta (Testo Unico) stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā

2. CET.

2025

Stājas spēkā tiesību akts (Testo Unico), ar kuru tiek vāktas, apkopotas un konsolidētas normas, kas reglamentē atļauju piešķiršanu atjaunīgajiem energoresursiem, un aizstāti iepriekšējie tiesību akti šajā jomā.

Testo Unico nosaka arī “maksimālos noteikumus” par atļauju piešķiršanu tā, lai reģioni nevarētu īstenot stingrākus noteikumus nekā tie, kas paredzēti valsts tiesību aktos.

M7–3

Reforma: Atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšana attiecībā uz atjaunīgo enerģiju

Atskaites punkts

Vienotas piekļuves digitālās platformas izveide atļaujām, kas saistītas ar atjaunīgajiem energoresursiem

Vienotas piekļuves digitālās platformas izveide atļauju piešķiršanai saistībā ar atjaunīgajiem energoresursiem

4. CET.

2025

Vienreiz lietojamā digitālā platforma ir tiešsaistē, un tā ļauj operatoriem pieprasīt atļaujas (Autorizzazione Unica, Procedura Autorizzativa semplificata) saistībā ar atjaunīgo energoresursu uzstādīšanu valsts un vietējā līmenī un augšupielādēt informāciju par Edilizia Libera iekārtām.

Plakātu veido, pamatojoties uz vienreizējas iesniegšanas principu, saskaņā ar kuru pieteikuma iesniedzējiem viena un tā pati informācija vai dokumenti valsts iestādēm ir jāsniedz tikai vienu reizi.

M7–4

Reforma. Videi kaitīgu subsīdiju samazināšana

Atskaites punkts

Valdības ziņojuma pieņemšana, kurā izklāstīti rezultāti, kas gūti valdības apspriedēs ar ieinteresētajām personām, lai samazinātu videi kaitīgas subsīdijas.

Valdības ziņojuma pieņemšana

4. CET.

2024

Ziņojumā izklāsta pasākumus, kas veikti, lai apspriestos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām par videi kaitīgu subsīdiju reformu, tostarp ieinteresēto personu saņemto ieguldījumu. Ieinteresētās personas, ar kurām apspriežas, ir attiecīgās publiskās struktūras un privātās ieinteresētās personas.

M7–5

Reforma. Videi kaitīgu subsīdiju samazināšana

Atskaites punkts

Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tiesību akta(-u) stāšanos spēkā

4. CET.

2025

Tiesību aktu pieņemšana, lai 2026. gadā samazinātu videi kaitīgas subsīdijas vismaz 2 miljardu EUR apmērā.

Turklāt tiesību aktos nosaka grafiku videi kaitīgu subsīdiju turpmākai samazināšanai vismaz par 3,5 miljardiem EUR līdz 2030. gadam.

M7–6

Reforma. Biometāna pieslēguma gāzes tīklam izmaksu samazināšana

Atskaites punkts

Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir samazināt izmaksas par pieslēgumu biometāna ražotņu gāzes tīklam

Likuma noteikums, kas norāda uz tiesību aktu stāšanos spēkā

CET.

2025

Tiesību akti:

·Samazināt ražotāja izmaksas par pieslēgumu biometāna ražotņu gāzes tīklam.

·Nodrošināt regulatīvus stimulus investēt gāzes tīklā, lai palielinātu atjaunīgo gāzu integrāciju.

·Veicināt integrāciju starp pārvades un sadales tīkliem, arī izmantojot mehānismus, lai dalītu izmaksas, kas saistītas ar investīcijām tīkla pieslēgumā.

M7–7

Reforma. Tāda finanšu riska mazināšana, kas saistīts ar atjaunojamo energoresursu EPL (jaudas pirkuma līgumi)

Atskaites punkts

Primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

4. CET.

2024

Primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā.

Primārajos tiesību aktos paredz pieņemt sekundāros tiesību aktus, ar kuriem īsteno turpmāk i), ii) un iii) punktā minētās prasības.

Sekundārie tiesību akti:

I)pieprasīt, lai katrs operators garantē elektroenerģijas pirkuma līgumu pretvērtības daļēju segumu, izmantojot garantijas instrumentus, kas nodrošināti elektroenerģijas tirgū;

II)ieviest pasākumus, lai mazinātu saistību neizpildes risku, tostarp prasības un ierobežojumus pretendentam un regulatīvās sankcijas ražotāja saistību neizpildes gadījumā;

III)noteikt institucionālu vienību, kas uzņemas pēdējā garantētā pārdevēja/pircēja lomu, kurš pārņemtu no darījuma partnera, kas kļūst maksātnespējīgs, un nodrošinātu to saistību izpildi, kuras uzņemas attiecībā pret izpildītāju.

M7–9

Reforma. Jaunu prasmju plāns — Pārejas

Atskaites punkts

Jaunā prasmju plāna un īstenošanas ceļveža pieņemšana un publicēšana

Plāna un ceļveža pieņemšana

Q1

2024

“Piano Nuove Competenze”, kas pieņemts ar 2021. gada 14. decembra dekrētu un publicēts 2021. gada 28. decembra Gazzetta ufficiale n.307, tiek grozīts, un stājas spēkā jaunais pārkārtošanās prasmju plāns. Plānā ir ietverti vispārējie principi, kas sīkāk jāprecizē reģionālajos tiesību aktos, tostarp:

I)lielāka privātā sektora iesaiste apmācības nodrošināšanā,

II)uzlabota apmācības darbavietā un mikroapliecinājumu atzīšana,

III)plašāka ex ante darba tirgus analīze un apmācības arodietekmes uzraudzība.

Tiek pieņemts arī īstenošanas ceļvedis.

M7–10

Reforma. Jaunu prasmju plāns — Pārejas

Atskaites punkts

Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā attiecībā uz reģioniem un autonomo(-ajām) provinci(-ēm)

Tiesību aktu noteikums(-i)

CET.

2025

Stājas spēkā tiesību akts(-i), tostarp noteikumi par:

I.nodrošināt, ka apmācības pasākumu plānošanā tiek iesaistītas privātā sektora ieinteresētās personas un tiek izmantoti prasmju apzināšanas rīki, lai reaģētu uz vidēja termiņa un ilgtermiņa prasmju vajadzībām, galveno uzmanību pievēršot prasmēm, kas vajadzīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai;

un/vai

II.validēt apmācību uzņēmumā (tostarp mikroapliecinājumus) un to rezultātus, izlaižot sertifikātus, pamatojoties uz kopējiem minimālajiem standartiem.

Tiesību akti stājas spēkā attiecībā uz visiem Itālijas reģioniem un autonomo(-ajām) provinci(-ēm), izņemot Bolcāno un Valle d’Aosta.

M7–11

Ieguldījums: Palielinātais pasākums: Viedtīkli

Mērķa

Viedie tīkli — enerģijas patēriņa elektrifikācija

Skaits

1 500 000

1 730 000

2. CET.

2026

Uzstādīšanas sertifikāti vai pieņemšanas testa ziņojumi, kas izdoti par intervencēm, kuru rezultātā palielinās tīkla patēriņam piegādātā maksimālā jauda vairākos piegādes punktos, kas atbilst vismaz 1730000 iedzīvotāju, kā to apstiprina viens vai vairāki neatkarīga inženiera ziņojumi.

M7–12

Ieguldījums Nr. 2: Palielinātais pasākums: Intervences, kuru mērķis ir palielināt elektrotīkla noturību

Mērķa

Palielināt elektroenerģijas sistēmas tīkla noturību

Skaits

4 000

4 648

2. CET.

2026

Sertifikāti par darbu pabeigšanu, kas izdoti intervencēm, kuras atbilst vismaz 4 648 km elektrotīkla noturības palielināšanai, ko apstiprina viens vai vairāki neatkarīgi inženiera ziņojumi.

M7–13

Ieguldījums Nr. 3: Palielinātais pasākums: Ūdeņraža ražošana degradētās teritorijās (Ūdeņraža ielejās)

Mērķa

Īstenotie projekti

Skaits

10

12

2. CET.

2026

Sertifikāti, kas izsniegti 12 ūdeņraža ieleju projektiem, tostarp 12 elektrolīzeru uzstādīšanai ar vismaz 1 MW jaudu.

Attīstītāja pieņemtās pieslēguma izmaksu aplēses tiek izdotas elektrolīzeriem, kuriem nepieciešams tīkla pieslēgums.

M7–14

Ieguldījums Nr. 4: Tirēnu saite

Atskaites punkts

Līgumu piešķiršana

Paziņots par līgumu noslēgšanu

CET.

2024

Paziņojums par visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu par būvdarbiem, kas vajadzīgi, lai ierīkotu 511 km kabeļu, kuri savieno Caracoli ar Eboli.

M7–15

Ieguldījums Nr. 4: Tirēnu saite

Atskaites punkts

Cspēj fiksēt

Būvdarbu pabeigšanas sertifikāts(-i)

2. CET.

2026

Sertifikāts(-i) par to darbu pabeigšanu, kas izsniegti, lai ierīkotu East link Pole 1 kabeli, kas savieno Caracoli (Palermo) ar Eboli (Salerno) un nodrošina 500 MW nominālo jaudu.

M7–16

Ieguldījums Nr. 5: SA.CO.I.3

Atskaites punkts

Līgumu piešķiršana

Līgumu piešķiršana

4. CET.

2024

Visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par darbiem, kas nepieciešami Sardīnijas un Toskānas pārveides staciju čaulu pabeigšanai.

M7–17

Ieguldījums Nr. 5: SA.CO.I.3

Atskaites punkts

Pārveidošanas staciju čaulas pabeigšana Sardīnijā (Codrongianos) un Toskānā (Suvereto)

Būvdarbu pabeigšanas sertifikāts(-i)

2. CET.

2026

Sertifikāts(-i) par darbu pabeigšanu, kas izsniegts(-i) Sardīnijas un Toskānas konversijas staciju korpusu būvniecībai.

M7–22

Investīcija 7: Viedais valsts pārvades tīkls

Atskaites punkts

5G iekārtu uzstādīšana, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūra, drošs 104. protokols elektrostacijās un rūpnieciskais lietu internets elektrokontos

Uzstādīšanas sertifikāti un pieņemšanas testa ziņojumi

2. CET.

2026

Pieņemšanas testa protokolus, kas izdoti jaunam 5G aprīkojumam vai informācijas komunikācijas tehnoloģiju arhitektūrai, kas uzstādīta vismaz 40 stacijās.

Uzstādīšanas sertifikāti, kas izsniegti:

—Drošs 104. protokols (Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas 62351 protokols) vismaz 250 elektrostacijās.

Rūpnieciskālietu interneta uzraudzības sistēmas vismaz 1500 elektroiekārtās.

Iesniedz neatkarīga inženiera ziņojumu, lai pārliecinātos, ka ir izpildītas iepriekš minētās tehniskās prasības.

M7–25

Ieguldījums Nr. 8: Kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīga, apritīga un droša piegāde

Atskaites punkts

Ziņojuma publicēšana par KSI nākotnes vajadzībām un ekodizaina potenciālu

Ziņojuma publicēšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2025

Publicēts ziņojums, kurā analizētas kritiski svarīgo izejvielu turpmākās vajadzības un ekodizaina potenciāls, lai samazinātu pieprasījumu pēc kritiski svarīgām izejvielām.

M7–26

Ieguldījums Nr. 8: Kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīga, apritīga un droša piegāde

Atskaites punkts

Ģeogrāfiskās informācijas sistēma (ĢIS) par ieguves rūpniecības atkritumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, apritīgu un drošu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām

Datubāzes publicēšana

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

4. CET.

2025

Tiešsaistē ir pieejama ģeogrāfiskās informācijas sistēmas platforma, kas identificē pārstrādājamus materiālus pilsētvidē un esošos atkritumus pamestās raktuvēs.

M7–27

Ieguldījums Nr. 8: Kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīga, apritīga un droša piegāde

Atskaites punkts

Pētniecības un izstrādes projekti un laboratoriju aprīkojums saistībā ar kalnrūpniecību pilsētās un ekodizainu

Vismaz 6 pilsētu ieguves un ekodizaina tehnoloģiju centra laboratoriju īstenotie pētniecības un izstrādes projekti un aprīkojums

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2026

Nobeiguma ziņojumi, kas izdoti par vismaz 10 pētniecības un izstrādes projektiem saistībā ar ekodizainu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādi.

Piegādes un pieņemšanas ziņojumi par vismaz sešu Pilsētvides ieguves un ekodizaina tehnoloģiju centra laboratoriju iekārtām.

M7–30

Investīcija Nr. 10: Izmēģinājuma projekts par prasmēm “Crescere Green”

Mērķa

Apmācības sertifikāti

Skaits

0

20 000

4. CET.

2025

Mācību sertifikāti, kas izsniegti vismaz 20000 izmēģinājuma projekta atbalsta saņēmēju. Izmēģinājuma projekts aptver vismaz divus reģionus, un tas attiecas uz zaļajām prasmēm, kā noteikts ESCO datubāzē.

M7–31

Ieguldījums Nr. 11: Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu

Mērķa

Reģistrēto vilcienu skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

0

75

2. CET.

2026

Vismaz 75 bezemisiju (elektrisko vai ūdeņraža kurināmā elementu) vilcienu reģistrācija papildus ritošajam sastāvam, kas minēts 2. misijas 2. komponenta investīcijā 4.4.2.

M7–32

Investīcija Nr. 12 Finanšu instruments starptautiskas, rūpnieciskas un pētniecības un izstrādes līderības attīstīšanai bezemisiju autobusu jomā

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā

 

 

Q1

2024

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.

M7–50

Investīcija Nr. 18 — Paplašināšanas pasākums: Privāto un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka atjaunošanas programma ar elektrotransportlīdzekļiem

Mērķa

Iegādāto transportlīdzekļu skaits

NEPIEMĒRO

Skaits

30 830

46 500

2. CET.

2026

Līgumi par vismaz 46500 bezemisiju transportlīdzekļu iegādi.

Par katru transportlīdzekli iesniedz arī sertifikātu par transportlīdzekļa nodošanu metāllūžņos, kas apliecina termiskā transportlīdzekļa nodošanu metāllūžņos.

Shēmas mērķis ir:

• Personas, kas dzīvo funkcionālās pilsētu teritorijās. Attiecībā uz privātpersonām atbalsttiesīgi ir tikai M1 kategorijas transportlīdzekļi.

• Mikrouzņēmumi, kas definēti Regulas (ES) 2023/955 2. panta 9. punktā un kuru juridiskā adrese ir funkcionālās pilsētu teritorijās. Attiecībā uz mikrouzņēmumiem atbalsttiesīgi ir tikai N1 un N2 kategorijas transportlīdzekļi.

Attiecībā uz privātiem transportlīdzekļiem (M1) stimuls nepārsniedz EUR 11000 par jaunu transportlīdzekli personām, kuru ekonomiskās situācijas rādītājs (ISEE — Indicatore della Situazione Economica Equivalente) ir mazāks vai vienāds ar EUR 30000, un ne vairāk kā EUR 9000 par jaunu transportlīdzekli personām, kuru ISEE ir lielāka par EUR 30000, bet mazāka par vai vienāda ar 40 000 EUR. Attiecībā uz komerciālajiem transportlīdzekļiem (N1 un N2) stimuls sedz līdz 30 % no pirkuma cenas, nepārsniedzot EUR 20000 par jaunu transportlīdzekli.

Shēma ir vērsta tikai uz bezemisiju transportlīdzekļu iegādi.

JAUTĀJUMS.    Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Ieguldījums 13. Adrijas jūras līnijas 1. posms (Sulmonas kompresoru stacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads)

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt un dažādot gāzes, tostarp sašķidrinātas dabasgāzes, piegādes drošību. Pasākums ietver kompresoru stacijas būvniecību Sulmonā un gāzes cauruļvadu, kas savieno Sestino un Minerbio mezglus Adrijas jūras līnijas ietvaros.

Ieguldījums 14. Pārrobežu gāzes eksporta infrastruktūra

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt un dažādot gāzes, tostarp sašķidrinātas dabasgāzes, piegādes drošību. Šī investīcija ietver esošās gāzes infrastruktūras modernizāciju, kas ļauj eksportēt dabasgāzi caur Tarvisio izejas punktu, jo īpaši izbūvējot jaunu elektrisko kompresijas iekārtu Poggio Renatico kompresoru stacijā.

Ieguldījums 15. Transizione 5.0

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt pāreju uz energoefektīviem, ilgtspējīgiem un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītiem ražošanas modeļiem uzņēmumiem. Investīcija ietver nodokļu kredīta piešķiršanu uzņēmumiem proporcionāli attiecināmajiem izdevumiem, kas radušies laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim, proti, digitālajiem aktīviem (4,0 materiāli ražošanas līdzekļi 96 , 4,0 nemateriāli ražošanas līdzekļi), aktīviem, kas nepieciešami pašražošanai un pašpatēriņam no atjaunīgajiem energoresursiem (izņemot biomasu), un darbinieku apmācībai zaļās pārkārtošanās prasmju apguvei. Investīcija ietver arī IT atbalsta platformas izveidi un saistītas darbības pārvaldības, uzraudzības un kontroles nolūkos, ko nodrošina GSE — Gestore Servizi Energetici.

Ieguldījums 16. Atbalsts MVU pašražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem

Šis pasākums ietver publiskus ieguldījumus dotāciju shēmā “Atbalsts MVU pašražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem”, lai stimulētu privātos ieguldījumus un uzlabotu piekļuvi finansējumam Itālijas enerģijas pašražošanā no atjaunojamajiem energoresursiem (AER).

Shēmas mērķis ir atbalstīt mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) tādu ieguldījumu programmu īstenošanā, kuru mērķis ir enerģijas pašražošana no atjaunojamiem energoresursiem 97 .

Shēma darbojas, piešķirot dotācijas tieši privātajam sektoram.

Shēmu pārvalda Invitalia SpA kā īstenošanas partneris. Shēma ietver šādas produktu līnijas:

-neatmaksājamas iemaksas vismaz 30 % apmērā no kopējām investīcijām — sistēmu un saistīto digitālo tehnoloģiju iegādei, kas ļauj tieši ražot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem tūlītējam pašpatēriņam vai izmantojot uzkrāšanas/uzkrāšanas sistēmas.

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, Itālija un Invitalia SpA paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par ieguldījumiem Shēmā pieņem ieguldījumu komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a)Sniegtā atbalsta veida un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts.

b)Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.

Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Jo īpaši, ja tiek sniegts vispārējs atbalsts korporācijām, ieguldījumu politikā neiekļauj uzņēmumus, kas būtiski koncentrējas 98 uz šādām nozarēm: I) enerģijas ražošana, izmantojot fosilo kurināmo, un ar to saistītās darbības 99 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 100 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 101 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 102 un apglabāšana; v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana. Turklāt ieguldījumu politika paredz, ka shēmas galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts tiesību akti vides jomā.

c)Prasību, ka shēmas galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība ieguldīt visus neizmantotos ieņēmumus no shēmas, tostarp pēc 2026. gada, tiem pašiem politikas mērķiem.

Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

I)Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

II)Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošina krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

III)Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

IV)Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar Invitalia SpA revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība, ka shēmas galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma nosacījumi.

Ieguldījums 17. Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai

Pasākuma mērķis ir atbalstīt publisko dzīvojamo māju renovāciju. Šis pasākums sastāv no publiskām investīcijām mehānismā — “Finanšu instrumentā enerģētiskās nabadzības mazināšanai”, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam. Instruments ir vērsts uz publisko dzīvojamo māju energorenovāciju, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu 103 .

Mehānismu pārvalda divi īstenošanas partneri.

·Gestore Servizi Energetici (GSE Spa) kā tehniskais partneris, kas atbild par dotācijas komponentu;

·Cassa Depositi e Prestiti (CDP Spa) kā finanšu partneris un atbildīgs par (fakultatīvo) aizdevuma komponentu.

Mehānisms sniedz finansiālu atbalstu energopakalpojumu uzņēmumiem (ESCO) dotāciju un/vai aizdevumu veidā publisko dzīvojamo māju energorenovācijai, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu.

Mehānisms ietver šādas produktu līnijas publisko dzīvojamo mājokļu atbalstam:

·Dotācijas komponents, ko nodrošina tehniskais partneris Gestore Servizi Energetici Spa un kas sedz ne vairāk kā 65 % no kopējām izmaksām;

·Fakultatīvs aizdevuma komponents, kas sedz 35 % no kopējām izmaksām. Aizdevuma komponentu var nodrošināt finanšu partneris Cassa Depositi e Prestiti

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Itālija un īstenošanas partneris(-i) paraksta īstenošanas nolīgumu(-us), kurā(-os) ietver šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par ieguldījumiem Mehānismā pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produkta(-u) un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts.

b.Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.

c.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Ieguldījumu politika jo īpaši izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 104 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 105 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 106 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 107 .

d.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Finansiālais atbalsts, ko sniedz, izmantojot instrumenta aizdevuma komponentu, nesedz tās pašas izmaksas, ko sedz šā instrumenta dotācijas komponents.

3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, maksu struktūra īstenošanas partnerim un prasība atkārtoti ieguldīt visas atmaksājamās summas saskaņā ar Mehānisma ieguldījumu politiku, ja vien tās netiek izmantotas Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksas apkalpošanai.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošina krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar Gestore dei Servizi Energetici (GSE) un Cassa Depositi e Prestiti (CDP) revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma nosacījumi.

JAUTĀJUMS.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts

/Mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

M7–35

Investīcija Nr. 13: Adrijas jūras līnijas 1. posms (Sulmonas kompresoru stacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads)

Atskaites punkts

Attiecīgo ietekmes uz vidi novērtējumu pieņemšana un atjaunināšana (VIncA)

Apzinātās SSCO un VincA attiecīgi pārskatītas un pieņemtas

Q1

2024

Itālijas iestādes:

·Saskaņā ar Vides un enerģētiskās drošības ministrijas 2021. un 2023. gadā pieņemto metodiku noteikt teritorijai specifiskus saglabāšanas mērķus (SSCO) projekta skartajām Natura 2000 teritorijām.

·Pārbaudīt attiecīgos novērtējumus, kas jau veikti saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu (VINCA), ņemot vērā jaunizveidotās SSCO.

·Atjaunināt (vajadzības gadījumā) attiecīgos novērtējumus (VINCA), kas jau veikti saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu saskaņā ar 2019. gada 28. decembra valsts pamatnostādnēm, un nodrošināt to integrēšanu vispārējā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā.

M7–36

Investīcija Nr. 13: Adrijas jūras līnijas 1. posms (Sulmonas kompresoru stacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads)

Atskaites punkts

Līgumu piešķiršana

Paziņots par līgumu noslēgšanu

2. CET.

2024

Paziņojums par visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu par būvdarbiem, kas nepieciešami Sulmona kompresoru stacijas un Sestino-Minerbio gāzes vada būvniecībai.

M7–37

Investīcija Nr. 13: Adrijas jūras līnijas 1. posms (Sulmonas kompresoru stacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads)

Atskaites punkts

Darbu pabeigšana

Izsniegtie sertifikāti par darbu pabeigšanu

2. CET.

2026

Sulmona kompresoru stacijas un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvada darbu pabeigšanas sertifikāts tiek izsniegts, lai palielinātu gāzes transportēšanas tehnisko jaudu par 14 m³ dienā.

M7–38

Investīcija Nr. 14: Pārrobežu gāzes eksporta infrastruktūra

Atskaites punkts

Līgumu piešķiršana

Paziņots par līgumu noslēgšanu

2. CET.

2024

Paziņojums par visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu par darbiem, kas nepieciešami Poggio Renatico kompresoru stacijas pabeigšanai

M7–39

Investīcija Nr. 14: Pārrobežu gāzes eksporta infrastruktūra

Atskaites punkts

Darbu pabeigšana

Izdots sertifikāts par darbu pabeigšanu

2. CET.

2026

Kompresijas iekārtas darbu pabeigšanas sertifikātu Poggio Renatico kompresoru stacijā izsniedz par 8 mljrd. m³ gadā gāzes eksporta tehniskās jaudas palielināšanai caur Tarvisio izejas punktu.

M7–40

Investīcija Nr. 15: Transizione 5.0

Atskaites punkts

Tiesību akta, ar ko nosaka atbalsttiesīgo intervenču kritērijus, stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

Q1

2024

Ar tiesību aktu potenciālajiem saņēmējiem tiek darīti pieejami 5.0 pārejas nodokļu kredīti, nosakot atbilstības kritērijus, arī attiecībā uz minimālajiem enerģijas ietaupījumiem un pasākuma maksimālo izdevumu maksimālo apjomu.

M7–41

Investīcija Nr. 15: Transizione 5.0

Mērķa

ANM resursu piešķiršana

NEPIEMĒRO

Piešķirto līdzekļu summa (EUR)

0

2 500 000 000

2. CET.

2026

Paziņojums par visu šai investīcijai paredzēto ANM resursu piešķiršanu.

Vismaz 1 135 000 000 EUR no investīcijas veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu.

M7–42

Investīcija Nr. 15: Transizione 5.0

Mērķa

0,16 Mtoe enerģijas ietaupījums enerģijas galapatēriņā 2024.–2026. gada periodā

NEPIEMĒRO

MTOE

0

0.16

2. CET.

2026

Investīcija 2024.–2026. gada periodā rada enerģijas ietaupījumu 0,16 MTOE enerģijas galapatēriņā.

M7–43

Ieguldījums Nr. 16: Atbalsts MVU pašražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā

4. CET.

2024

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.

M7–44

Ieguldījums Nr. 16: Atbalsts MVU pašražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem

Atskaites punkts

Itālijas Uzņēmumu un ražotāju ministrija ir pabeigusi līdzekļu pārskaitīšanu Invitalia

Nodošanas sertifikāts

4. CET.

2024

Itālija pārvieto EUR 155000000 uz Invitalia mehānisma vajadzībām.

M7–45

Ieguldījums Nr. 16: Atbalsts MVU pašražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem

Mērķa

Juridiski nolīgumi ar galīgajiem saņēmējiem

NEPIEMĒRO

Procentuālā daļa (%)

0

100 %

2. CET.

2026

Invitalia S.p.A. ir noslēgusi juridiskus nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % ANM investīciju (ņemot vērā pārvaldības maksas).

M7–46

Investīcija Nr. 17: Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai

Atskaites punkts

Darba uzdevuma mērķa definīcija

Tiesību akta stāšanās spēkā ar finanšu instrumenta darba uzdevuma definīciju

CET.

2024

Nosaka darba uzdevumus finanšu instrumentam, kas vērsts uz publisko dzīvojamo māju energorenovāciju.

M7–47

Investīcija Nr. 17: Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā

2. CET.

2025

Īstenošanas nolīguma(-u) stāšanās spēkā saskaņā ar prasībām, kas norādītas pasākuma aprakstā.

Jo īpaši īstenošanas nolīgumā(-os) iekļauj atbilstības kritērijus attiecībā uz minimālo energoefektivitātes uzlabojumu, kas jāsasniedz ar instrumentu (vidēji vismaz 30 % no primārās enerģijas pieprasījuma samazinājuma).

Atlases kritērijos prioritāti piešķir arī intervencēm ar vislielāko atdevi energoefektivitātes ziņā. 

M7–48

Investīcija Nr. 17: Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai

Atskaites punkts

Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu

Nodošanas sertifikāts

NEPIEMĒRO

NEPIEMĒRO

2. CET.

2025

Itālija pārskaita EUR 1381000000 Mehānisma īstenošanas partnerim(-iem).

M7–49

Investīcija Nr. 17: Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai

Mērķa

Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi

Procentuālā daļa (%)

0 %

100 %

2. CET.

2026

Īstenošanas partneris(-i) ir noslēdzis juridiskus finansēšanas nolīgumus ar energopakalpojumu uzņēmumiem (ESCO) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % ANM investīciju mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas).

Finansēšanas nolīgumos ar energopakalpojumu uzņēmumiem (ESCO) norāda aktīvu, uz kuru attieksies energoefektivitātes renovācija.

2.Atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas

Itālijas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 194 415 951 466 EUR.

 

2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS

1.Finanšu ieguldījums

Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

1.1.Pirmais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M1C1–51

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Primāro tiesību aktu par Itālijas atveseļošanas un noturības plāna pārvaldību stāšanās spēkā

M1C1–52

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Stājas spēkā primārie tiesību akti par administratīvo procedūru vienkāršošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai.

M1C1–53

Investīcija Nr. 1.9: Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai

Atskaites punkts

Primāro tiesību aktu stāšanās spēkā, lai sniegtu tehnisko palīdzību un stiprinātu spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai

M1C1–69.

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Dekrēta par publiskā iepirkuma sistēmas vienkāršošanu stāšanās spēkā

M1C1–1

Reforma Nr. 1.1: IKT iepirkums

Atskaites punkts

Likuma dekrētu stāšanās spēkā attiecībā uz 1.1. reformu “IKT iepirkums”

M1C1–2

Reforma Nr. 1.3. Mākoņdatošana pirmajā vietā un sadarbspēja

Atskaites punkts

Likuma dekrētu stāšanās spēkā attiecībā uz 1.3. reformu “Mākonis vispirms un sadarbspēja”

M1C1–29

Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma

Atskaites punkts

Civiltiesību reformai paredzētu tiesību aktu stāšanās spēkā

M1C1–30

Reforma Nr. 1.5: Krimināltiesību reforma

Atskaites punkts

Krimināltiesību reformai paredzētu tiesību aktu stāšanās spēkā

M1C1–31

Reforma Nr. 1.6. Maksātnespējas regulējuma reforma

Atskaites punkts

Maksātnespējas reformas satvaram labvēlīgu tiesību aktu stāšanās spēkā

M1C1–32

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras civiltiesās, krimināltiesās un administratīvajās tiesās

Atskaites punkts

Stājas spēkā īpaši tiesību akti, kas reglamentē nacionālo atveseļošanas un noturības plānu pieņemšanu darbā

M1C1–54

Investīcija Nr. 1.9: Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai

Mērķa

Pabeigta ekspertu pieņemšana darbā Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai

M1C1–55

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Itālijas atveseļošanas un noturības plānam piemērotās metodikas paplašināšana, attiecinot to arī uz valsts budžetu, lai palielinātu investīciju apguvi

M1C1–68

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Revīzijas un kontroles repozitorija sistēma: informācija ANM īstenošanas uzraudzībai

M1C1–71

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Stājas spēkā visi publiskā iepirkuma sistēmai nepieciešamie tiesību akti, noteikumi un īstenošanas akti (tostarp sekundārie tiesību akti)

M1C1–100

Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma

Atskaites punkts

Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem uzlabo izdevumu pārskatīšanas efektivitāti — Finanšu ministrijas stiprināšana

M1C1–101

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Atskaites punkts

Pārskatīšanas pieņemšana par iespējamiem pasākumiem, lai samazinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas

M1C2–1

Ieguldījums: Pāreja 4.0

Atskaites punkts

Tiesību aktu stāšanās spēkā, lai potenciālajiem saņēmējiem darītu pieejamus 4.0 pārejas nodokļu kredītus, un Zinātniskās komitejas izveide

M1C3–8

Investīcijas — 4.1. Digitālais tūrisma centrs

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana digitālā tūrisma portāla izstrādei

M2C2–7

Reforma Nr. 2 Jauni tiesību akti atjaunīgās gāzes ražošanas un patēriņa veicināšanai

Atskaites punkts

Stājas spēkā Likumdošanas dekrēts, ar ko veicina atjaunīgās gāzes izmantošanu biometāna izmantošanai transporta, rūpniecības un dzīvojamo ēku sektorā, un īstenošanas dekrēts, kurā izklāstīti nosacījumi un kritēriji attiecībā uz tā izmantošanu un jauno stimulu sistēmu.

M2C2–37

Reforma. Viedākas projektu novērtēšanas procedūras vietējā sabiedriskā transporta sistēmu nozarē ar stacionārām iekārtām un ātrā masu transporta nozarē

Atskaites punkts

Dekrētlikuma stāšanās spēkā

M2C2–41

Investīcija 5.3.: Elektriskie autobusi

Atskaites punkts

Stājas spēkā ministrijas dekrēts, kurā noteikts pieejamo resursu apjoms intervences mērķa sasniegšanai (autobusu piegādes ķēde)

M2C3–1

Investīcija 2.1. — Ecobonus stiprināšana energoefektivitātes jomā

Atskaites punkts

Superbonus pagarinājuma stāšanās spēkā

M2C4–3

Reforma Nr. 4.2. “Pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju”

Atskaites punkts

Tiesiskā regulējuma reforma labākai ūdens apsaimniekošanai un ilgtspējīgai izmantošanai

M3C2–3

Reforma Nr. 2.1 — Vienotās muitas sistēmas ieviešana (“Sportello Unico Doganale”)

Atskaites punkts

Dekrēta par vienoto muitas dienestu (Sportello Unico Doganale) stāšanās spēkā

M4C1–1

Reforma Nr. 1.5: Universitātes grāda grupu reforma; Reforma Nr. 1.6. Veicināt augstskolu diplomu reformu; Reforma Nr. 4.1. Ph.D. Programmu reforma

Atskaites punkts

Stājas spēkā terciārās izglītības sistēmas reformas, lai uzlabotu izglītības rezultātus (primārie tiesību akti) šādās jomās: a) nodrošināt augstākās izglītības diplomus; akadēmiskā grāda grupas; doktorantūras programmu reforma

M4C1–2

Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm

Atskaites punkts

Stājas spēkā ministrijas dekrēti par stipendiju reformu, lai uzlabotu piekļuvi augstākajai izglītībai

M5C1–1

Reforma. ADTP un profesionālā apmācība

Atskaites punkts

Stājas spēkā starpministriju dekrēts, ar ko izveido valsts programmu darba ņēmēju garantētai nodarbināmībai (GOL), un starpministriju dekrēts, ar ko izveido valsts plānu jaunām prasmēm

M5C2–1

Reforma — Pamatlikums par invaliditāti

Atskaites punkts

Stājas spēkā Pamatlikums, kura mērķis ir stiprināt personu ar invaliditāti autonomiju.

M5C2–5

Investīcija Nr. 1 — Atbalsts neaizsargātām personām un institucionalizācijas novēršana

Atskaites punkts

Darbības plāna stāšanās spēkā

 

Maksājuma summa

EUR 11494252874  

 

1.2.Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M2C4–5

“Investīcija Nr. 3.2. Nacionālo parku digitalizācija

Atskaites punkts

Administratīvo vienkāršošanas un digitālo pakalpojumu izstrādes stāšanās spēkā nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju apmeklētājiem

M5C2–9

Investīcija Nr. 3 “Mājokļi pirmajās un post stacijās”

Atskaites punkts

Darbības plāna stāšanās spēkā attiecībā uz projektiem “Mājoklis pirmajās un post stacijās”, prasību noteikšana projektiem, kurus var iesniegt vietējās struktūras, un uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus izsludināšana

M1C1–33

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās

Mērķa

Administratīvo tiesu darbā pieņemšanas procedūru sākšana

M1C1–56

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Valsts nodarbinātības reformu veicinošo tiesību aktu stāšanās spēkā

M1C1–70

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Publiskā iepirkuma kodeksa pārskatīšanas stāšanās spēkā (D.Lgs. Nr. 50/2016)

M1C1–103

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Atskaites punkts

Primāro un sekundāro tiesību aktu un reglamentējošo noteikumu stāšanās spēkā un administratīvo procesu pabeigšana, lai veicinātu nodokļu saistību izpildi un uzlabotu revīzijas un kontroles

M1C1–104

Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma

Atskaites punkts

Ietaupījumu mērķrādītāju pieņemšana izdevumu pārskatīšanai 2023.–2025. gadam

M1C3–11

Investīcija — Energoefektivitātes uzlabošana kinoteātros, teātros un muzejos

Atskaites punkts

Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu stāšanās spēkā: uzlabot energoefektivitāti kultūras vietās

M2C1–1

Reforma Nr. 1.1 — Valsts stratēģija pārejai uz aprites ekonomiku

Atskaites punkts

Stājas spēkā Ministrijas dekrēts par valsts stratēģijas pārejai uz aprites ekonomiku pieņemšanu

M2C1–2

Reforma. Tehniskais atbalsts vietējām pašvaldībām

Atskaites punkts

Vienošanās apstiprināšana par rīcības plāna “Veicināt spēju veidošanas spējas” izstrādi, lai atbalstītu vietējās publiskās iestādes

M2C1–11

Investīcija 3.3.: Kultūra un informētība par vides jautājumiem un problēmām

Atskaites punkts

Tīmekļa platformas izveide un līgumi ar autoriem

M2C2–18

Investīcija 3.5. Ūdeņraža pētniecība un izstrāde

Atskaites punkts

Visu publisko pētniecības un izstrādes līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana pētniecības projektiem ūdeņraža jomā

M2C2–21

Reforma. Ūdeņraža konkurētspējas veicināšanas pasākumi

Atskaites punkts

Fiskālo stimulu stāšanās spēkā

M2C2–38

Ieguldījums 5.1.: Atjaunojamie energoresursi un akumulatori

Atskaites punkts

Ministrijas dekrēta stāšanās spēkā

M2C2–42

Investīcija 5.4.: Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā (GTF)

Atskaites punkts

Finanšu nolīguma parakstīšana

M2C3–4

Reforma Nr. 1.1: Procedūru vienkāršošana un paātrināšana energoefektivitātes intervencēm

Atskaites punkts

Procedūru vienkāršošana un paātrināšana energoefektivitātes intervencēm

M2C4–1

Reforma 2.1. Hidroģeoloģiskās nestabilitātes novēršanas pasākumu īstenošanas procedūru vienkāršošana un paātrināšana

Atskaites punkts

Tiesiskā regulējuma vienkāršošanas stāšanās spēkā labākai hidroloģisko risku pārvaldībai

M2C4–4

Reforma Nr. 4.2. “Pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju”

Atskaites punkts

Jaunā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz apūdeņošanas mērķiem

M4C1–3

Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā

Atskaites punkts

Stājas spēkā reforma attiecībā uz skolotāja profesiju.

M4C1–4

“Investīcija Nr. 3.2. Skola 4.0: inovatīvas skolas, instalācijas, jaunas klases un darbsemināri

Atskaites punkts

Skola 4.0. Plāns Itālijas skolu sistēmas digitālās pārkārtošanās veicināšanai ir pieņemts

M4C2–4

Reforma Nr. 1.1: Pētniecības un attīstības atbalsta pasākumu īstenošana vienkāršošanas un mobilitātes veicināšanai

Atskaites punkts

Stājas spēkā ministrijas dekrēti par pētniecības un attīstības vienkāršošanu un mobilitāti, kas saistīti ar parasto finansēšanas fondu.

 

Maksājuma summa

EUR 11494252874  

 



1.3.Trešais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M2C4–2

Reforma Nr. 4.2. “Pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju”

Atskaites punkts

Reformas stāšanās spēkā, lai nodrošinātu pilnīgu integrēto ūdensapgādes pakalpojumu pārvaldības spēju

M1C1–3

Investīcija 1.1: Digitālā infrastruktūra

Atskaites punkts

Polo Strategico Nazionale (PSN) pabeigšana

M1C1–4

Investīcija 1.3.1.: Valsts digitālo datu platforma

Atskaites punkts

Darbojas valsts digitālo datu platforma

M1C1–5

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Atskaites punkts

Jaunas Valsts kiberdrošības aģentūras izveide

M1C1–6

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Atskaites punkts

Valstu kiberdrošības pakalpojumu sākotnējā izvēršana

M1C1–7

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Atskaites punkts

Kiberdrošības skrīninga un sertifikācijas laboratoriju tīkla izveide

M1C1–8

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Atskaites punkts

Centrālās revīzijas nodaļas aktivizēšana PSNC un TID drošības pasākumiem

M1C1–9

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Mērķa

Atbalsts drošības struktūru modernizācijai T1

M1C1–10

Reforma Nr. 1.2. Atbalsts pārveidei

Atskaites punkts

Pārveides grupas un NewCo izveides stāšanās spēkā

M1C1–34

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras civiltiesu un krimināltiesu tiesas birojam

Mērķa

Civiltiesu un krimināltiesu darbā pieņemšanas procedūru sākšana

M1C1–35

Reforma Nr. 1.7: Nodokļu tiesu reforma

Atskaites punkts

Visaptveroša pirmās un otrās instances nodokļu tiesu reforma

M1C1–36

1.4., 1.5. un 1.6. reforma: Civiltiesību un krimināltiesību reforma un maksātnespējas reforma

Atskaites punkts

Deleģēto aktu stāšanās spēkā attiecībā uz civiltiesību un krimināltiesību reformām un maksātnespējas reformu

M1C1–57

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Administratīvo procedūru stāšanās spēkā attiecībā uz vienkāršošanas reformu, kuras mērķis ir ANM īstenošana

M1C1–102

Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma

Atskaites punkts

Ziņojuma pieņemšana par to, cik efektīva ir prakse, ko izvēlētas publiskās pārvaldes iestādes izmanto uzkrājumu plānu formulēšanā un īstenošanā

M1C1–105

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Mērķa

Lielāks “atbilstības vēstuļu” skaits

M1C1–106

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Mērķa

Kļūdaini pozitīvu “atbilstības vēstuļu” skaita samazināšana

M1C1–107

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Mērķa

“Atbilstības vēstuļu” radīto nodokļu ieņēmumu pieaugums

M1C2–6

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

2021. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā

M1C2–7

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

Visu ar enerģētiku saistīto īstenošanas pasākumu un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā (ja nepieciešams)

M1C2–8

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

Visu īstenošanas pasākumu (tostarp vajadzības gadījumā sekundāro tiesību aktu) stāšanās spēkā, lai efektīvi īstenotu un piemērotu pasākumus, kas izriet no 2021. gada Konkurences likuma

M1C3–6

Reforma — 3.1. Minimālie vides kritēriji kultūras pasākumiem

Atskaites punkts

Stājas spēkā dekrēts, ar ko nosaka sociālos un vides kritērijus publiskā iepirkuma konkursos attiecībā uz publiski finansētiem kultūras pasākumiem

M2C1–3

Investīcija 2.1: Loģistikas plāns lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarei

Atskaites punkts

Galīgā sarindojuma publicēšana saskaņā ar loģistikas stimulu shēmu

M2C1–4

Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks

Mērķa

Līdzekļu piešķiršana saņēmējiem % no kopējiem finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam

M2C2–8

Investīcija 2.1. Viedo tīklu stiprināšana

Atskaites punkts

(Visu) publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana tīkla jaudas palielināšanai

M2C2–12

Investīcija 2.2. Intervences elektrotīkla noturības palielināšanai

Atskaites punkts

Elektroenerģijas sistēmas tīkla noturības palielināšanas projektu piešķiršana

M3C2–1

Reforma. Stratēģiskās plānošanas procesa procedūru vienkāršošana

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas saistīti ar stratēģiskās plānošanas procesa procedūru vienkāršošanu

M3C2–2

Reforma. Konkurētspējīga koncesiju piešķiršana Itālijas ostās

Atskaites punkts

Regulas par ostu koncesijām stāšanās spēkā

M3C2–4

Reforma — Aukstās gludināšanas iekārtu atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana

Atskaites punkts

Auksto gludināšanas iekārtu atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanas stāšanās spēkā

M4C1–5

Reforma Nr. 1.3. Skolu sistēmas reorganizācija; Reforma Nr. 1.2. Terciārās profesionālās izglītības sistēmas (ITS) reforma; Reforma Nr. 1.1: Tehnisko un profesionālo institūtu reforma; Reforma Nr. 1.4. “Orientācijas” sistēmas reforma

Starpposma mērķi

Pamatizglītības un vidējās izglītības sistēmas reformu stāšanās spēkā, lai uzlabotu izglītības rezultātus

M4C1–6

Reforma Nr. 2.2: Augstākā līmeņa augstākā izglītība un pastāvīga apmācība skolu vadītājiem, skolotājiem, administratīvajam un tehniskajam personālam

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akti, kuru mērķis ir izveidot kvalitatīvu mācību sistēmu skolā.

M4C2–1

Ieguldījums 1.2. Jauno pētnieku iesniegto projektu finansēšana

Mērķa

To studentu skaits, kuriem piešķirta pētniecības stipendija

M5C1–2

Reforma Nr. 1 — ADTP un profesionālā apmācība

Atskaites punkts

Visu valsts nodarbinātības dienestu (VND) plānu stāšanās spēkā reģionālā līmenī

M5C1–6

Investīcija Nr. 1 “Valstu nodarbinātības dienestu (VND) stiprināšana”

Mērķa

Valstu nodarbinātības dienesti (VND) trīs gadu laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam īsteno stiprināšanas plānā paredzētās darbības.

M5C1–8

Reforma. Nedeklarēts darbs

Atskaites punkts

Stājas spēkā valsts plāns un tiek īstenots ceļvedis cīņai pret nedeklarētu darbu visās ekonomikas nozarēs.

M5C1–12

Investīcija Nr. 2 — Dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēma

Atskaites punkts

Uzņēmumiem paredzētas dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēmas un ar to saistīto stimulu mehānismu stāšanās spēkā

M5C2–7

Investīcija Nr. 2 “Invalīdu autonomijas modeļi”

Mērķa

Sociālie rajoni ir īstenojuši vismaz vienu projektu saistībā ar mājas telpu renovāciju un/vai IKT ierīču nodrošināšanu invalīdiem, kā arī apmācību par digitālajām prasmēm.

M5C3–1

Investīcija 1.1.1.: Iekšējās jomas — kopienas sociālo pakalpojumu un infrastruktūras uzlabošana

Atskaites punkts

Konkursa slēgšanas tiesību piešķiršana par intervencēm, kuru mērķis ir uzlabot sociālos pakalpojumus un infrastruktūru iekšējās teritorijās, un par atbalstu aptiekām pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā 3000 iedzīvotāju

M6C2–1

Reforma: Pārskatīt un atjaunināt pašreizējo tiesisko regulējumu attiecībā uz slimnīcu un aprūpes zinātniskajiem institūtiem (IRCCS) un Veselības ministrijas pētniecības politiku, lai stiprinātu saikni starp pētniecību, inovāciju un veselības aprūpi

Atskaites punkts

Stājas spēkā leģislatīvais dekrēts, ar ko paredz reorganizēt noteikumus, kas reglamentē hospitalizācijas un aprūpes zinātniskos institūtus (IRCSS)

 

Maksājuma summa

EUR 11494252874 

1.4.Ceturtais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M1C1–11

Ieguldījums 1.6.6.: Finanšu policijas digitalizācija

Mērķa

Finanšu policija — profesionālo datu zinātnes pakalpojumu iegāde T1

M1C1–72

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Atskaites punkts

Ir apstiprināti pasākumi, lai samazinātu valsts pārvaldes maksājumu kavējumus uzņēmumiem

M1C1–73

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Publiskā iepirkuma kodeksa reformas stāšanās spēkā

M2C2–14

Investīcija 3.3. Ūdeņraža testēšana autotransportam

Atskaites punkts

(Visu) publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par tādu uzpildes staciju izveidi, kurās izmanto ūdeņradi

M2C2–16

Investīcija Nr. 3.4. Ūdeņraža testēšana dzelzceļa mobilitātes vajadzībām

Atskaites punkts

Resursu piešķiršana ūdeņraža testēšanai dzelzceļa mobilitātes vajadzībām

M2C2–20

Reforma Nr. 3 “Administratīvā vienkāršošana un regulatīvo šķēršļu mazināšana ūdeņraža ieviešanai”

Atskaites punkts

Vajadzīgo leģislatīvo aktu stāšanās spēkā

M5C2–3

Reforma — reforma attiecībā uz pašpietiekamiem vecāka gadagājuma cilvēkiem

Atskaites punkts

Stājas spēkā pamatlikums, kas nostiprina pasākumus par labu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri nav pašpietiekami

M1C1–37

Un 1.5. reforma: Civiltiesību un krimināltiesību reforma

Atskaites punkts

Civiltiesību un krimināltiesību reformas stāšanās spēkā

M1C1–58

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Valsts nodarbinātības reformas tiesību aktu stāšanās spēkā

M1C1–74

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Stājas spēkā visi nepieciešamie īstenošanas pasākumi un sekundārie tiesību akti attiecībā uz Publiskā iepirkuma kodeksa vienkāršošanas reformu

M1C1–109

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Mērķa

Pirmo iepriekš aizpildīto PVN deklarāciju nosūtīšana

M2C2–27

Investīcija Nr. 4.3. Uzlādes infrastruktūras uzstādīšana

Atskaites punkts

Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana uzlādes infrastruktūras uzstādīšanai M1

M2C2–33

Investīcija Nr. 4.4.2. Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka  stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšanai ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu

M2C3–2

Investīcija 2.1. — Ecobonus stiprināšana energoefektivitātes jomā

Mērķa

Ēku renovācija Superbonus T1

M4C1–9

Investīcija 1.1: Bērnudārzu un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu plāns

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana attiecībā uz būvniecību, renovāciju un drošības garantēšanu bērnudārzu un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu sniegšanai

M5C3–8

Investīcija Nr. 1.3. Strukturēti sociāli izglītojoši pasākumi, lai cīnītos pret izglītības trūkumu dienvidos, atbalstot trešo nozari

Mērķa

Izglītības atbalsts nepilngadīgajiem (pirmā daļa)

 

Maksājuma summa

EUR 2315646882 

1.5.Piektais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M1C2–4

Reforma: Rūpnieciskā īpašuma sistēmas reforma

Atskaites punkts

Stājas spēkā Likumdošanas dekrēts, kura mērķis ir reformēt Itālijas rūpnieciskā īpašuma kodeksu un attiecīgos īstenošanas aktus

M1C3–4

Ieguldījums — 1.3. Energoefektivitātes uzlabošana kinoteātros, teātros un muzejos

Mērķa

Noslēdzās intervences valsts muzejos un kultūras objektos, teātra zālēs un kinoteātros (pirmā partija)

M1C1–12

Investīcija 1.3.2.: Vienotā digitālā vārteja

Mērķa

Vienotā digitālā vārteja

M1C1–13

Investīcija 1.4.6.: Mobilitāte kā dienests Itālijā

Atskaites punkts

Mobilitāte kā pakalpojumu risinājumi M1

M1C1–38

Reforma Nr. 1.8: Tieslietu sistēmu digitalizācija

Atskaites punkts

Tiesu sistēmas digitalizācija

M1C1–59

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Stratēģiskas cilvēkresursu pārvaldības stāšanās spēkā publiskajā pārvaldē

M1C1–773quater

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Pamatnostādņu par iepirkumu, kas nepārsniedz ES robežvērtību, stāšanās spēkā

M1C1–75

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Valsts e-iepirkumu sistēmas pilnīga darbība

M1C1–84

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Mērķa

Vidējais laiks starp publicēšanu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

M1C1–86

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Mērķa

Ierēdņi, kas apmācīti, izmantojot publiskā iepirkuma profesionalizācijas stratēģiju

M1C1–87

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Mērķa

Līgumslēdzējas iestādes, kas izmanto dinamiskās iepirkumu sistēmas

M1C1–110

Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma

Atskaites punkts

Valsts vispārējā budžeta pārklasificēšana, atsaucoties uz vides izdevumiem un izdevumiem, kas veicina dzimumu līdztiesību

M1C2–9

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

2022. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā

M1C2–10

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

Visu īstenošanas pasākumu (tostarp vajadzības gadījumā sekundāro tiesību aktu) stāšanās spēkā, lai efektīvi īstenotu un piemērotu pasākumus, kas izriet no 2022. gada Konkurences likuma

M1C3–7

Investīcijas — 3.3. Kultūras operatoru spēju veidošana digitālās un zaļās pārkārtošanās pārvaldībai.

Atskaites punkts

Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana ar īstenotāju organizāciju/saņēmējiem par visām intervencēm, kuru mērķis ir pārvaldīt kultūras operatoru digitālo un zaļo pārkārtošanos

M2C1–5

Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks

Mērķa

Līdzekļu piešķiršana saņēmējiem % no kopējiem finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam

M2C2–22

Investīcija 4.1. Ieguldījumi vidi saudzējošā mobilitātē (Valsts cikla ceļa plāns)

Mērķa:

Riteņbraukšanas joslas T1

M4C1–10

Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā; Reforma Nr. 1.3. Skolu sistēmas reorganizācija; Reforma Nr. 1.2. Terciārās profesionālās izglītības sistēmas (ITS) reforma; Reforma Nr. 1.4. “Orientācijas” sistēmas reforma; Reforma Nr. 1.5: Universitātes grāda grupu reforma; Reforma Nr. 1.6. Augstskolu diplomu reformas veicināšana

Atskaites punkts

Regulu stāšanās spēkā, lai vajadzības gadījumā efektīvi īstenotu un piemērotu visus pasākumus, kas attiecas uz pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības reformām

M4C1–11

Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm

Mērķa

Piešķirta universitātes stipendija

M5C3–3

Ieguldījums Nr. 2: Teritoriālais tuvums veselības aprūpes iestādēm

Mērķa

Atbalsts lauku aptiekām pašvaldībās, ciematos vai apdzīvotās vietās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju (pirmā partija)

M1C1–113

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Mērķa

Lielāks “atbilstības vēstuļu” skaits

M1C1–114

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Mērķa

“Atbilstības vēstuļu” radīto nodokļu ieņēmumu pieaugums

 

 

Maksājuma summa

EUR 3621492701  

1.6.Sestā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M1C1–14bis

Reforma Nr. 1.9.a: Reforma kohēzijas politikas īstenošanas paātrināšanai

Atskaites punkts

Tādu valsts tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem paātrina kohēzijas politikas īstenošanu

M1C1–15

Ieguldījums 1.6.6.: Finanšu policijas digitalizācija

Mērķa

Finanšu policija — profesionālo datu zinātnes pakalpojumu iegāde T2

M1C1–37a

Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma

Atskaites punkts

Tādu pasākumu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir samazināt neizskatīto lietu skaitu

M1C1–72bis

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Atskaites punkts

Likumdošanas un īpašas darbības, lai samazinātu maksājumu kavējumus centrālā/vietējā līmenī

M1C1–85

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Mērķa

Vidējais laiks starp līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un infrastruktūras realizāciju

M1C1–99

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma 

Mērķa

Līgumslēdzējas iestādes, kas izmanto dinamiskās iepirkumu sistēmas 

M2C2–6

Reforma Nr. 1 Atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana atjaunīgo energoresursu stacijām uz sauszemes un atkrastes stacijām un jauns tiesiskais regulējums, lai atbalstītu ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī pašreizējo atbalsta shēmu laika un atbilstības pagarināšana

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesiskais regulējums, ar ko vienkāršo atļauju piešķiršanas procedūras sauszemes un atkrastes atjaunīgās enerģijas struktūru izveidei

M4C1–8

Investīcija Nr. 1.3. Skolu sporta infrastruktūras uzlabošanas plāns

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana intervences pasākumiem, lai būvētu un atjaunotu sporta objektus un sporta zāles izmantošanai skolā

M5C1–9

Reforma. Nedeklarēts darbs

Atskaites punkts

Veikt pasākumus nedeklarēta darba apkarošanai

M5C2–4

Reforma — reforma attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas nav pašpietiekami

Atskaites punkts

Stājas spēkā leģislatīvie dekrēti, ar kuriem tiek izstrādāti pamatlikumā paredzētie noteikumi, lai stiprinātu darbības par labu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri nav pašpietiekami

M7–9

Reforma. Jaunu prasmju plāns — Pārejas

Atskaites punkts

Jaunā prasmju plāna un īstenošanas ceļveža pieņemšana un publicēšana

M7–32

Investīcija Nr. 12 Finanšu instruments starptautiskas, rūpnieciskas un pētniecības un izstrādes līderības attīstīšanai bezemisiju autobusu jomā

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums

M1C1–39

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras civiltiesās un krimināltiesās

Mērķa

Civiltiesu un krimināltiesu, kā arī par ANP īstenošanu atbildīgo Tieslietu ministrijas teritoriālo un centrālo dienestu darbā pieņemšanas procedūru pabeigšana

M1C1–40

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās

Mērķa

Administratīvo tiesu darbā pieņemšanas procedūru pabeigšana

M1C1–41

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās

Mērķa

Neizskatīto lietu samazināšana administratīvajās apgabaltiesās

M1C1–42

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās

Mērķa

Neizskatīto lietu skaita samazināšana Valsts padomē

M1C1–59 BIS

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Cilvēkresursu stratēģiskās pārvaldības īstenošana valsts pārvaldē

M1C1–73bis

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Apkārtraksta, kurā sniegti norādījumi līgumslēdzējām iestādēm par kvalifikācijas sistēmu, pieņemšana

M1C1–108

Reforma Nr. 1.15. Publiskās uzskaites noteikumu reforma

Atskaites punkts

Konceptuālās sistēmas, uzkrājumu grāmatvedības standartu kopuma un daudzdimensionālās kontu kartes apstiprināšana

M1C1–111

Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma

Atskaites punkts

2023. gada izdevumu ikgadējās pārskatīšanas pabeigšana, atsaucoties uz ietaupījumu mērķi, kas 2022. gadā noteikts 2023. gadam

M1C1–112

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Mērķa

Uzlabot nodokļu administrācijas darbības spējas saskaņā ar darbā pieņemšanas mērķiem, kas norādīti Ieņēmumu aģentūras “Darbības uzlabošanas plānā 2021.–2023. gadam”

M1C2–2

Ieguldījums: Pāreja 4.0

Mērķa

Pāreja 4.0 nodokļu kredīti, kas piešķirti uzņēmumiem, pamatojoties uz 2021.–2022. gadā iesniegtajām nodokļu deklarācijām

M1C3–9

Investīcija 4.1. Digitālais tūrisma centrs

Mērķa

Tūrisma operatoru iesaistīšana digitālajā tūrisma centrā

M1C3–10

Reforma 4.1. Regula par tūristu gidu profesiju pasūtīšanu.

Atskaites punkts

Valsts standarta noteikšana tūristu gidiem

M2C1–6

Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks

Mērķa

Līdzekļu piešķiršana saņēmējiem % no kopējiem finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam

M3C2–5

Investīcija 2.1. — Loģistikas ķēdes digitalizācija

Mērķa

Loģistikas ķēdes digitalizācija

M5C2–2

Reforma — Pamatlikums par invaliditāti

Atskaites punkts

Stājas spēkā leģislatīvie dekrēti, ar kuriem tiek izstrādāti pamatlikumā paredzētie noteikumi, lai stiprinātu personu ar invaliditāti autonomiju

 

Maksājuma summa

EUR 2053579667 

1.7.Septītais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M1C1–17

Investīcija 1.1: Digitālā infrastruktūra

Mērķa

Migrācija uz Polo Strategico Nazionale T1

M7–7

Reforma. Tāda finanšu riska mazināšana, kas saistīts ar atjaunojamo energoresursu EPL (jaudas pirkuma līgumi)

Atskaites punkts

Primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā

M7–14

Ieguldījums Nr. 4: Tirēnu saite

Atskaites punkts

Līgumu piešķiršana

M3C2–7

Investīcija 2.3.: Aukstā gludināšana

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

M1C1–18

Investīcija 1.3.1.: Valsts digitālo datu platforma

Mērķa

API valsts digitālo datu platformā T1

M1C1–19

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Mērķa

Atbalsts drošības struktūru modernizācijai T2

M1C1–20

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Atskaites punkts

Valstu kiberdrošības pakalpojumu pilnīga ieviešana

M1C1–21

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Atskaites punkts

Kiberdrošības skrīninga un sertifikācijas laboratoriju tīkla, izvērtēšanas centru tīkla pabeigšana

M1C1–22

Investīcija Nr. 1.5: Kiberdrošība

Atskaites punkts

Centrālās revīzijas nodaļas pilnīga darbība attiecībā uz PSNC un TID drošības pasākumiem, pabeidzot vismaz 30 pārbaudes

M1C1–43

Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma

Mērķa

Neizskatīto lietu samazināšana parastajās civillietu tiesās (pirmā instance)

M1C1–44

Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma

Mērķa

Neizskatīto lietu samazināšana civillietu apelācijas tiesā (otrā instance)

M1C1–60

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Mērķa

200 kritiski svarīgu procedūru vienkāršošana un/vai digitalizācija, kas ietekmē iedzīvotājus un uzņēmumus

M1C1–72ter

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Atskaites punkts

Palielināt ar maksājumiem saistītos cilvēkresursus

M1C1–72quater

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Atskaites punkts

Rīcības plāna pieņemšana

M1C1–73ter

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Stimuli līgumslēdzēju iestāžu kvalifikācijai un profesionalizācijai.

M1C1–73quinquies

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Jaunu tiesību normu par projektu finansēšanu stāšanās spēkā

M1C1–75a

Investīcija 1.10.: Atbalsts kvalifikācijai un e-iepirkumiem

Atskaites punkts

Atbalsts kvalifikācijai un e-iepirkumiem

M1C1–84a

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pieņemšanas ātrumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā

M1C1–98

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Mērķa

Ierēdņi, kas apmācīti, izmantojot publiskā iepirkuma profesionalizācijas stratēģiju

M1C2–11

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

2023. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā

M1C2–12

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

Īstenošanas pasākumu (tostarp vajadzības gadījumā sekundāro tiesību aktu) stāšanās spēkā, lai īstenotu un piemērotu 2023. gada Konkurences likumā un citos primārajos tiesību aktos noteiktos pasākumus

M2C1–6bis

Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks

Mērķa

Līdzekļu piešķiršana saņēmējiem % no kopējiem finanšu resursiem, kas piešķirti ieguldījumam

M2C1–7

Investīcija 2.3.: Inovācija un mehanizācija lauksaimniecības un pārtikas nozarē

Mērķa

Publicē galīgos sarindojumus ar galasaņēmēju identifikāciju.

M2C2–28

Investīcija Nr. 4.3. Uzlādes infrastruktūras uzstādīšana

Atskaites punkts

Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana uzlādes infrastruktūras uzstādīšanai

M4C1–12

Investīcija 4.1: Doktorantūras (uz pētniecību orientēta, valsts pārvalde un kultūras mantojums) skaita un karjeras iespēju paplašināšana

Mērķa

Doktorantūras stipendiju programmas, kas piešķirtas gadā (vairāk nekā trīs gadi)

M4C1–14

Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā

Mērķa

Skolotāji, kas pieņemti darbā ar reformēto darbā pieņemšanas sistēmu

M4C1–15

Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm

Mērķa

Stipendijas, kas piešķirtas, lai piekļūtu universitātēm

M4C2–3

Investīcija 3.3.: Doktorantūras stipendiju piešķiršana sadarbībā ar uzņēmumiem un pētnieku pieņemšanas darbā veicināšana uzņēmumos

Mērķa

Piešķirto doktorantūras stipendiju skaits

M5C1–15bis

Investīcija Nr. 4 — Vispārējais civildienests

Atskaites punkts

Veikt darbības, lai palielinātu jauniešu līdzdalību, vienkāršotu procedūras un uzlabotu universālā civildienesta (UCS) projektu kvalitāti,

M7–1

Reforma: Atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšana attiecībā uz atjaunīgo enerģiju

Atskaites punkts

“Atjaunojamo energoresursu paātrinātas apguves teritoriju” noteikšana

M7–4

Reforma. Videi kaitīgu subsīdiju samazināšana

Atskaites punkts

Valdības ziņojuma pieņemšana, kurā izklāstīti rezultāti, kas gūti valdības apspriedēs ar ieinteresētajām personām, lai noteiktu ceļvedi videi kaitīgu subsīdiju samazināšanai.

M7–16

Ieguldījums Nr. 5: SA.CO.I.3

Atskaites punkts

Līgumu piešķiršana

M4C1–10 bis

Reforma Nr. 1.1: Tehnisko un profesionālo institūtu reforma

Atskaites punkts

Sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā.

 

Maksājuma summa

EUR 5294563760 



1.8.Astotais maksājums (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M1C1–23

Investīcija 1.4.6.: Mobilitāte kā dienests Itālijā

Atskaites punkts

Septiņu izmēģinājuma projektu īstenošana

M1C1–76

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Mērķa

Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko centrālās publiskās iestādes pavada, lai maksātu uzņēmumiem

M1C1–77

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Mērķa

Ir samazināts vidējais dienu skaits reģionālajām publiskajām iestādēm, lai maksātu uzņēmumiem

M1C1–78.

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Mērķa

Ir samazināts vidējais dienu skaits, kas vietējām valsts iestādēm atvēlēts, lai maksātu uzņēmumiem

M1C1–79.

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Mērķa

Ir samazināts vidējais dienu skaits, kad sabiedrības veselības aizsardzības iestādes maksā uzņēmumiem

M1C1–25

Ieguldījums 1.6.6.: Finanšu policijas digitalizācija

Atskaites punkts

Attīstīt informācijas sistēmas, ko izmanto cīņā pret ekonomiskajiem noziegumiem

M1C1–62

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Palielināt ieguldījumu apgūšanu

M1C1–115

Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma

Atskaites punkts

2024. gada izdevumu ikgadējās pārskatīšanas pabeigšana, atsaucoties uz ietaupījumu mērķi, kas noteikts 2022. un 2023. gadā 2024. gadam

M1C2–3

Ieguldījums: Pāreja 4.0

Mērķa

Pāreja 4.0 nodokļu kredīti, kas piešķirti uzņēmumiem, pamatojoties uz 2021.–2023. gadā iesniegtajām nodokļu deklarācijām

M4C1–16

Investīcija Nr. 3.1: Jaunas prasmes un jaunas valodas

Atskaites punkts

Dotāciju piešķiršanas lēmuma(-u) pieņemšana STEM projektu aktivizēšanai

M4C1–17

Investīcija Nr. 3.1: Jaunas prasmes un jaunas valodas

Atskaites punkts

Jaunas prasmes

M4C2–1 bis

Ieguldījums 1.2. Jauno pētnieku iesniegto projektu finansēšana

Atskaites punkts

Dekrēta(-u), ar ko piešķir finansējumu jaunajiem pētniekiem, publicēšana

M6C2–2

Investīcija 2.1: NHS biomedicīnas pētījumu stiprināšana un uzlabošana

Mērķa

Pētniecības projekti, kas finansēti saistībā ar koncepcijas pierādīšanu un retiem vēža veidiem un slimībām

M6C2–3

Investīcija 2.1: NHS biomedicīnas pētījumu stiprināšana un uzlabošana

Mērķa

Pētniecības projekti, kas finansēti par slimībām, kurām ir liela ietekme uz veselību

M7–2

Reforma: Atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšana attiecībā uz atjaunīgo enerģiju

Atskaites punkts

Tiesību akta (Testo Unico) stāšanās spēkā

M7–25

Ieguldījums Nr. 8: Kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīga, apritīga un droša piegāde

Atskaites punkts

Ziņojuma publicēšana par KSI nākotnes vajadzībām un ekodizaina potenciālu

M1C2–14bis

Reforma. Uzņēmumiem paredzēto stimulu racionalizācija un vienkāršošana.

Atskaites punkts

Ziņojuma, kurā izvērtēti visi stimuli uzņēmumiem, publicēšana

M5C1–15

Investīcija 3 — Divējādās sistēmas stiprināšana

Mērķa

Sertifikāti, kas izsniegti, izmantojot duālās izglītības sistēmu

M2C1–12

Investīcija 3.3.: Kultūra un informētība par vides jautājumiem un problēmām

Mērķa

Aplādes par vidisko pārkārtošanos

M4C1–19

“Investīcija Nr. 3.2. Skola 4.0: inovatīvas skolas, instalācijas, jaunas klases un darbsemināri

Atskaites punkts

Dotāciju piešķiršanas lēmuma(-u) pieņemšana par digitālo ierīču iegādi un/vai digitālo laboratoriju izveidi

M1C1–98bis

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Mērķa

Ierēdņi, kas apmācīti, izmantojot publiskā iepirkuma profesionalizācijas stratēģiju

 

Maksājuma summa

EUR 3541589877 

1.9.Devītais piešķīrums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M4C1–7

Investīcija Nr. 1.4: Ārkārtas intervence, kuras mērķis ir samazināt teritoriālās atšķirības vidusskolas I un II ciklā un novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu

Mērķa

Studenti vai jaunieši, kas piedalījušies mentorēšanas pasākumos vai apmācības kursos

M4C1–14 bis

Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā

Mērķa

Skolotāji, kas pieņemti darbā ar reformēto darbā pieņemšanas sistēmu

M7–6

Reforma. Biometāna pieslēguma gāzes tīklam izmaksu samazināšana

Atskaites punkts

Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir samazināt izmaksas, kas saistītas ar biometāna ražotņu pieslēgšanu gāzes tīklam

M7–10

Reforma. Jaunu prasmju plāns — Pārejas

Atskaites punkts

Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā attiecībā uz reģioniem un autonomo(-ajām) provinci(-ēm)

M1C1–24

Investīcija 1.7.1: Digitālais civildienests

Mērķa

Brīvprātīgie ir apmācīti

M1C1–96

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Mērķa

Vidējais laiks starp piedāvājumu iesniegšanu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

M1C1–116

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Mērķa

Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas samazināšana, kas definēta ar rādītāju “pietiekamība izvairīties”

M1C2–5

Investīcija Nr. 6: Ieguldījumi rūpnieciskā īpašuma sistēmā

Mērķa

Nobeiguma darbības ziņojuma sniegšana par vismaz 254 projektiem, kas saistīti ar rūpniecisko īpašumu un pētniecību

M1C2–13

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

2025. gada Konkurences likuma stāšanās spēkā

M1C2–14

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Mērķa

Ir ieviesti miljoni 2G viedo skaitītāju.

M1C3–2

Investīcijas — 1.1. Digitālā stratēģija un kultūras mantojuma platformas

Mērķa

Publicētie digitālie un plašsaziņas līdzekļu resursi

M1C3–5

Ieguldījums — 1.3. Energoefektivitātes uzlabošana kinoteātros, teātros un muzejos

Mērķa

Tiek pabeigtas intervences valsts muzejos un kultūras objektos, teātra zālēs un kinoteātros (otrā partija)

M2C3–3

Investīcija 2.1. — Ecobonus stiprināšana energoefektivitātes jomā

Mērķa

Ēku renovācija Superbonus T2

M4C1–13

Investīcija 2.1: Integrēta digitālā mācīšana un apmācība skolu personālam par digitālo pārveidi;

Mērķa

Skolu vadītāju, skolotāju un administratīvā personāla apmācība

M4C2–2bis

Ieguldījums 2.2.a: Inovācijas nolīgumi

Mērķa

Pabeigti inovācijas nolīgumi

M5C1–3

Reforma Nr. 1 — ADTP un profesionālā apmācība

Mērķa

Cilvēki, kas gūst labumu no darba ņēmēju nodarbinātības garantijas (GOL) programmas

M5C1–4

Reforma Nr. 1 — ADTP un profesionālā apmācība

Mērķa

Cilvēki piedalījās mācību programmās

M5C1–7

Investīcija Nr. 1 “Valstu nodarbinātības dienestu (VND) stiprināšana”

Mērķa

Valstu nodarbinātības dienesti (VND) ir pabeiguši stiprināšanas plānā paredzētās darbības.

M5C1–10

Reforma. Nedeklarēts darbs

Mērķa

Lielāks darba inspekciju skaits un dalība lauksaimniecības tīklā

M5C3–9

Investīcija1.3: Strukturēti sociāli izglītojoši pasākumi, lai cīnītos pret izglītības trūkumu dienvidos, atbalstot trešo nozari

Mērķa

Izglītības atbalsts nepilngadīgajiem (otrā grupa)

M7–3

Reforma: Atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšana attiecībā uz atjaunīgo enerģiju

Atskaites punkts

Vienotas piekļuves digitālās platformas izveide atļaujām, kas saistītas ar atjaunīgajiem energoresursiem

M7–5

Reforma. Videi kaitīgu subsīdiju samazināšana

Atskaites punkts

Primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā.

M7–26

Ieguldījums Nr. 8: Kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīga, apritīga un droša piegāde

Mērķa

Ģeogrāfiskās informācijas sistēma (ĢIS) par ieguves rūpniecības atkritumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, apritīgu un drošu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām

M1C1–38bis

Reforma Nr. 1.8: Tieslietu sistēmu digitalizācija

Atskaites punkts

Tiesu sistēmas digitalizācija

M1C1–72kvīni

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Atskaites punkts

Tīmekļa vietne, kurā sniegta informācija un dati par valsts pārvaldes maksājumiem

M1C1–72ix

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Atskaites punkts

Revīzijas plāna galīgā revīzijas ziņojuma pieņemšana

M1C1–27

Investīcija 1.3.1.: Valsts digitālo datu platforma

Mērķa

API valsts digitālo datu platformā T2

M1C1–97ter

Reforma Nr. 1.10. Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma reforma

Atskaites punkts

Pasākumi izpildes ātruma uzlabošanai

M4C2–4bis

Reforma Nr. 1.2. Trīs gadu plāns pētniecības darbību finansēšanai

Atskaites punkts

Primārie tiesību akti, lai pieņemtu trīs gadu plānu pētniecības darbību finansēšanai 

M7–30

Investīcija Nr. 10: Izmēģinājuma projekts par prasmēm “Crescere Green”

Mērķa

Īstenotie mācību moduļi

M1C1–144

Investīcija 1.4.2. — Iekļaušana — Digitālo publisko pakalpojumu/intervences pieejamības uzlabošana

Mērķa

Digitālo publisko pakalpojumu labāka pieejamība

M2C2–36

Investīciju 4.4.3: Valsts ugunsdzēsēju komandas atjaunošanas flote

Mērķa

“Tīro” transportlīdzekļu skaits atjaunošanas autoparkam valsts ugunsdzēsības komandai

M2C4–32

Investīciju 4.2: Zudumu samazināšana ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācija un monitorings

Mērķa

Intervences ūdens sadales tīklos, tostarp T2 tīklu digitalizācija un monitorings

M1C1–153

Investīcija 1.6.2. — Tieslietu ministrijas digitalizācija

Mērķa

Digitalizētas tiesvedības lietas T2

 

 

Maksājuma summa

EUR 7670089282

1.10.Desmitā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M1C1–88

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Mērķa

Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko centrālās publiskās iestādes pavada, lai maksātu uzņēmumiem

M1C1–89

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Mērķa

Ir samazināts vidējais dienu skaits reģionālajām publiskajām iestādēm, lai maksātu uzņēmumiem

M1C1–90

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Mērķa

Ir samazināts vidējais dienu skaits, kas vietējām valsts iestādēm atvēlēts, lai maksātu uzņēmumiem

M1C1–91

Reforma Nr. 1.11. Valsts pārvaldes un veselības aprūpes iestāžu maksājumu kavējumu samazināšana

Mērķa

Ir samazināts vidējais dienu skaits, ko sabiedrības veselības iestādes var izmantot, lai maksātu uzņēmumiem

M1C1–117

Reforma Nr. 1.15. Publiskās uzskaites noteikumu reforma

Mērķa

Publiskās struktūras, kas apmācītas pārejai uz jauno uzkrājumu grāmatvedības sistēmu

M1C1–119

Reforma Nr. 1.14. Vietējā un reģionālā līmeņa fiskālās sistēmas reforma

Atskaites punkts

Reģionālā fiskālā federālisma parametru noteikšana

M1C1–120

Reforma Nr. 1.14. Vietējā un reģionālā līmeņa fiskālās sistēmas reforma

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko nosaka provinču un lielpilsētu fiskālo federālismu

M3C2–6

Ieguldījums 2.2.: Gaisa satiksmes pārvaldības digitalizācija

Atskaites punkts

Gaisa satiksmes pārvaldības digitalizācija: jaunu rīku darbības sākšana

M5C1–11

Reforma. Nedeklarēts darbs

Mērķa

Veikt pasākumus nedeklarēta darba apkarošanai

M3C2–12

Investīcija 2.3.: Aukstā gludināšana

Mērķa

Darbu pabeigšana un pieslēguma izmaksu aplēšu pieņemšana, ko veic attīstītājs aukstās gludināšanas infrastruktūras jomā

M1C1–26

Investīcija 1.1: Digitālā infrastruktūra

Mērķa

Migrācija uz Polo Strategico Nazionale vai drošu, sertificētu publisko mākoņu vidi

M1C1–28

Investīcija 1.7.2.: Digitālo atvieglojumu pakalpojumu tīkls

Mērķa

To iedzīvotāju skaits, kuri piedalās digitālās izglītības un/vai veicināšanas iniciatīvās, ko nodrošina digitālās veicināšanas centri

M1C1–45

Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma

Mērķa

Civilprocesa ilguma samazināšana

M1C1–46

Reforma1.5: Krimināltiesību reforma

Mērķa

Kriminālprocesa ilguma samazināšana

M1C1–47

Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma

Mērķa

Neizskatīto lietu samazināšana parastajās civillietu tiesās (pirmā instance)

M1C1–48

Reforma Nr. 1.4. Civiltiesību reforma

Mērķa

Neizskatīto lietu samazināšana civillietu apelācijas tiesā (otrā instance)

M1C1–49

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās

Mērķa

Neizskatīto lietu samazināšana administratīvajās apgabaltiesās (pirmā instance)

M1C1–50

Investīciju 1.8: Darbā pieņemšanas procedūras administratīvajās tiesās

Mērķa

Neizskatīto lietu skaita samazināšana Valsts padomē

M1C1–59ter

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Cilvēkresursu stratēģiskās pārvaldības īstenošana valsts pārvaldē

M1C1–63

Reforma Nr. 1.9: Valsts pārvaldes reforma

Atskaites punkts

Visu vienkāršoto un/vai digitalizēto procedūru repozitorija publicēšana

M1C1–66

Investīcija Nr. 1.9: Sniegt tehnisko palīdzību un stiprināt spēju veidošanu Itālijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai

Mērķa

Izglītība un apmācība

M1C1–118

Reforma Nr. 1.15. Publiskās uzskaites noteikumu reforma

Atskaites punkts

Tiesību akta par uzkrājumu grāmatvedības reformu stāšanās spēkā vismaz 90 % no visa publiskā sektora, atskaitot valsts īpašumā esošos

M1C1–122

Reforma Nr. 1.13. Izdevumu pārskatīšanas sistēmas reforma

Atskaites punkts

2025. gada izdevumu ikgadējās pārskatīšanas pabeigšana, atsaucoties uz ietaupījumu mērķi, kas noteikts 2022., 2023. un 2024. gadam 2025. gadam.

M1C2–13bis

Reforma. Ikgadējie konkurences tiesību akti

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akti (tostarp sekundārie tiesību akti un īstenošanas akti attiecībā uz Gada konkurences likumu 2025. gadam) par reģionālajiem dzelzceļiem un tehnoloģiju nodošanu

M1C3–3

Ieguldījums — 1.2. Fizisko un kognitīvo šķēršļu likvidēšana muzejos, bibliotēkās un arhīvos, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi kultūrai un līdzdalību tajā

Mērķa

Pasākumi fizisko un kognitīvo šķēršļu likvidēšanai muzejos, piemineļos, arheoloģiskos rajonos un parkos, arhīvos un bibliotēkās

M2C1–8

Investīcija 2.3.: Inovācija un mehanizācija lauksaimniecības un pārtikas nozarē

Mērķa

Atbalsts ieguldījumiem inovācijā aprites ekonomikā un bioekonomikā

M2C1–9

Ieguldījums 2.2.: Agrosaules parks

Mērķa

Elektroenerģijas ražošana no agroelektroenerģijas

M2C2–23

Investīcija 4.1. Ieguldījumi vidi saudzējošā mobilitātē (Valsts cikla ceļa plāns)

Mērķa

Riteņbraukšanas joslas T2

M3C2–5bis

Investīcija 2.1. — Loģistikas ķēdes digitalizācija

Mērķa

Loģistikas ķēdes digitalizācija

M4C1–20

Investīcija Nr. 1.5: Terciārās profesionālās izglītības sistēmas (ITS) izstrāde

Mērķa

Arodmācību sistēmā (ITS) uzņemto studentu skaits

M4C1–22

Investīcija Nr. 1.3. Skolu sporta infrastruktūras uzlabošanas plāns

Mērķa

Skolu vajadzībām paredzētu sporta objektu un sporta zāļu būvniecība vai atjaunošana

M4C1–23

Investīcija 3.4: Mācīšana un padziļinātas universitātes prasmes

Atskaites punkts

Darbības vidusskolu un universitāšu programmu, tostarp doktorantūras studiju programmu, kvalifikācijas celšanai un inovācijai

M4C1–24

Investīcija Nr. 1.6. Aktīva orientācija pārejā no skolas uz augstskolu.

Mērķa

Mācību-universitātes pārejas kursiem izsniegtie apmeklējuma sertifikāti

M5C1–7bis

Investīcija Nr. 1 “Valstu nodarbinātības dienestu (VND) stiprināšana”

Mērķa

Valsts nodarbinātības dienesti (VND) ir pabeiguši renovācijas darbības

M5C1–14

Investīcija Nr. 2 — Dzimumu līdztiesības sertifikācijas sistēma

Mērķa

Uzņēmumi ir ieguvuši dzimumu līdztiesības sertifikātu

M5C1–16

Investīcija Nr. 4 — Vispārējais civildienests

Mērķa

Cilvēki ir piedalījušies universālā civildienesta projektos, kas uzsākti četru gadu laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam, un ir saņēmuši attiecīgu sertifikātu.

M5C3–4

Ieguldījums Nr. 2: Teritoriālais tuvums veselības aprūpes iestādēm

Atskaites punkts

Atbalsts lauku aptiekām pašvaldībās, ciematos vai apdzīvotās vietās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju (otrā partija)

M7–11

Ieguldījums: Palielinātais pasākums: Viedtīkli

Mērķa

Viedie tīkli — enerģijas patēriņa elektrifikācija

M7–12

Ieguldījums Nr. 2: Palielinātais pasākums: Intervences, kuru mērķis ir palielināt elektrotīkla noturību

Mērķa

Palielināt elektroenerģijas sistēmas tīkla noturību

M7–13

Ieguldījums Nr. 3: Palielinātais pasākums: Ūdeņraža ražošana degradētās teritorijās (Ūdeņraža ielejās)

Mērķa

Īstenotais projekts

M7–15

Ieguldījums Nr. 4: Tirēnu saite

Atskaites punkts

Ielikts kabelis

M7–17

Ieguldījums Nr. 5: SA.CO.I.3

Atskaites punkts

Pārveidošanas staciju čaulas pabeigšana Sardīnijā (Codrongianos) un Toskānā (Suvereto)

M7–22

Investīcija 7: Viedais valsts pārvades tīkls

Atskaites punkts

5G aprīkojuma uzstādīšana, IKT arhitektūra, drošs 104. protokols elektrostacijās un rūpnieciskais lietu internets elektroiekārtās

M7–27

Ieguldījums Nr. 8: Kritiski svarīgo izejvielu ilgtspējīga, apritīga un droša piegāde

Atskaites punkts

Pētniecības un izstrādes projekti un laboratoriju aprīkojums saistībā ar kalnrūpniecību pilsētās un ekodizainu

M7–31

Ieguldījums Nr. 11: Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu

Mērķa

Reģistrēto vilcienu skaits

M2C2–30

Investīcija — Privāto un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka atjaunošanas programma ar elektrotransportlīdzekļiem

Mērķa

Iegādāto transportlīdzekļu skaits

M1C2–14ter

Reforma. uzņēmumiem paredzēto stimulu racionalizācija un vienkāršošana.

Atskaites punkts

Tiesību aktu stāšanās spēkā, lai racionalizētu uzņēmumu stimulus

M4C1–14ter

Reforma Nr. 2.1. Skolotāju pieņemšana darbā

Atskaites punkts

Kandidāti, kas sekmīgi izturējuši publisko konkursu, lai kļūtu par skolotājiem pēc reformētās darbā pieņemšanas sistēmas

M1C1–121a

Reforma Nr. 1.12: Nodokļu administrācijas reforma

Atskaites punkts

Primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu

M2C2–29

Investīcija Nr. 4.3. Uzlādes infrastruktūras uzstādīšana

Mērķa

Ātrās uzlādes staciju skaits

M4C1–15bis

Investīcija Nr. 1.7: Stipendijas piekļuvei universitātēm

Mērķa

Stipendijas, kas piešķirtas, lai piekļūtu universitātēm

M5C1–4bis

Reforma. ADTP un profesionālā apmācība

Mērķa

Cilvēki, kas piedalās mācību programmās

M1C1–147

Investīcija 1.2. — Mākoņdatošanas veicināšana vietējai PN

Mērķa

Mākoņdatošanas iespējošana vietējai valsts pārvaldei T2

M1C1–148

Investīcija — Iedzīvotāju pieredze — digitālo publisko pakalpojumu kvalitātes un izmantojamības uzlabošana

Mērķa

Digitālo publisko pakalpojumu T2 kvalitātes un izmantojamības uzlabošana

M2C2–10

Investīcija 2.1. Viedo tīklu stiprināšana

Atskaites punkts

Viedie tīkli — palielināta tīkla jauda un enerģijas patēriņa elektrifikācija

M2C2–13

Investīcija 2.2. Intervences elektrotīkla noturības palielināšanai

Mērķa

Palielināt elektroenerģijas sistēmas tīkla noturību

M2C2–35

Investīcija 4.4.1.: Reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšana ar bezemisiju autobusiem

Mērķa

Reģistrēto T2 bezemisiju autobusu skaits

M2C2–35 ter

Investīcija 4.4.1.: Reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšana ar “tīro” degvielu transportlīdzekļiem

Mērķa

Bezemisiju un mazemisiju mazemisiju autobusu uzlādes staciju skaits

M6C2–16

Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana

Mērķa

Veselības aprūpes darbinieku apmācība par vadības un digitālajām prasmēm

M6C2–17

Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana

Mērķa

Medicīnas pakalpojumu piešķiršana

speciālistu apmācības līgumi

M1C1–149

Investīcija 1.4.3. PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” pieņemšana

Mērķa

PagoPA platformas pakalpojumu T2 ieviešana

M1C1–150

Investīcija 1.4.3. PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” pieņemšana

Mērķa

“IO” lietotnes T2 pieņemšana

M1C1–152

Investīcija 1.6.1. — Iekšlietu ministrijas digitalizācija

Mērķa

Iekšlietu ministrija — pārveidoti un digitalizēti procesi T2

M1C1–154

Investīcija 1.6.2. — Tieslietu ministrijas digitalizācija

Mērķa

Zināšanu sistēmas “Tiesiskums datu vilcināšanās” T2

M7–50

Investīcija Nr. 18 — Paplašināšanas pasākums: Privāto un vieglo komerciālo transportlīdzekļu autoparka atjaunošanas programma ar elektrotransportlīdzekļiem

Mērķa

Iegādāto transportlīdzekļu skaits

 

Maksājuma summa

EUR 12799902997 

 



2.Aizdevuma atbalsts

Maksājumus, kas minēti 3. panta 2. punktā, organizē šādi:

2.1.Pirmā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M4C2–10

Investīcija 2.1: IPCEI

Atskaites punkts

Izsludināt uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, lai apzinātu valstu projektus, tostarp projektus IPCEI mikroelektronikas jomā

M1C2–26

Ieguldījums 5.1.: SIMEST pārvaldītā fonda 394/81 refinansēšana un pārveidošana

Atskaites punkts

Fonda 394/81 refinansēšanas stāšanās spēkā un ieguldījumu politikas pieņemšana

M2C1–14

Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija; Investīcija 1.2. Aprites ekonomikas pamatprojekti

Atskaites punkts

Ministrijas dekrēta stāšanās spēkā.

M2C4–8

Investīcijas Nr. 1.1. Progresīvas un integrētas uzraudzības un prognozēšanas sistēmas ieviešana

Atskaites punkts

Darbības plāns progresīvai un integrētai monitoringa un prognozēšanas sistēmai hidroloģisko risku apzināšanai

M5C1–17

Investīcija Nr. 5. Sieviešu uzņēmumu izveide

Atskaites punkts

Ir pieņemts fonds sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam

M1C2–27

Ieguldījums 5.1.: SIMEST pārvaldītā fonda 394/81 refinansēšana un pārveidošana

Mērķa

MVU, kas saņēmuši atbalstu no fonda 394/81

M1C3–22

Ieguldījums 4.2. Fonds tūrisma uzņēmuma konkurētspējai

Atskaites punkts

Ieguldījumu politika attiecībā uz: Eiropas Investīciju bankas tematiskais fonds;

M1C3–23

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Atskaites punkts

Ieguldījumu politika Valsts tūrisma fondam,

M1C3–24

Investīcija 4.2. Fonds tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Atskaites punkts

Ieguldījumu politika attiecībā uz: MVU garantiju fonds,

M1C3–25

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Atskaites punkts

Fondo Rotativo ieguldījumu politika

M1C3–26

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Atskaites punkts

Īstenošanas dekrēta stāšanās spēkā attiecībā uz nodokļa atlaidi izmitināšanas vietu atjaunošanai.

M2C4–7

Reforma Nr. 3.1: Valsts programmu pieņemšana gaisa piesārņojuma kontrolei

Atskaites punkts

Valsts gaisa piesārņojuma kontroles programmas stāšanās spēkā

M2C4–12

Investīcija 2.1.b. Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai

Atskaites punkts

Pārskatītā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz intervencēm pret plūdiem un hidroģeoloģiskajiem riskiem

M2C4–18

Investīcijas. 3.1. PUNKTĀ: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana

Atskaites punkts

Pārskatīto juridisko izmaiņu stāšanās spēkā attiecībā uz pilsētu un piepilsētu zaļo zonu aizsardzību un valorizāciju

M3C1–1

Reforma. Paātrināt MIT un RFI līguma apstiprināšanas procesu

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akta grozījums par Contratti di Programma (CdP) apstiprināšanas procesu

M3C1–2

Reforma. Projektu apstiprināšanas procesa paātrināšana

Atskaites punkts

Tādu regulatīvo izmaiņu stāšanās spēkā, kas samazina projektu atļaušanas laiku no 11 mēnešiem uz sešiem mēnešiem

M3C1–21

Reforma Nr. 2.1. — nesen pieņemtā “Dekrēta vienkāršošanas” īstenošana (kas pārveidota par 2020. gada 11. septembra Likumu Nr. 120), izdodot dekrētu par “Vadlīnijas risku klasificēšanai un pārvaldībai, drošības novērtēšanai un esošo tiltu uzraudzībai”

Atskaites punkts

Stājas spēkā “Vadlīnijas risku klasifikācijai un pārvaldībai, drošības novērtēšanai un esošo tiltu uzraudzībai”

M3C1–22

Reforma — tiltu un viaduktu īpašuma nodošana no zemāka līmeņa ceļiem uz augstāka ranga ceļiem

Atskaites punkts

Īpašumtiesību uz tiltiem, viaduktiem un pārbrauktuvēm nodošana no zemāka līmeņa ceļiem uz augstāka ranga ceļiem (automaģistrāles un valsts galvenie ceļi)

M4C1–27

Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akti, ar kuriem groza spēkā esošos noteikumus par studentu mājokļiem.

M5C3–10

Reforma Nr. 1: Procedūru vienkāršošana un komisāra amata nostiprināšana speciālajās ekonomiskajās zonās

Atskaites punkts

Regulas stāšanās spēkā, lai vienkāršotu procedūras un stiprinātu komisāra lomu speciālajās ekonomiskajās zonās

M5C3–11

Investīcija Nr. 1.4: Ieguldījumi speciālajā ekonomiskajā zonā infrastruktūrā

Atskaites punkts

Stājas spēkā ministrijas dekrēti, ar ko apstiprina darbības plānus visām astoņām speciālajām ekonomiskajām zonām

M6C2–4

Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana

Atskaites punkts

Reorganizācijas plāns, ko apstiprinājusi Veselības ministrija/Itālijas reģioni

 

Maksājuma summa

EUR 12643678161 



2.2.Otrā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M1C2–28

Investīcija 5.2.: Piegādes ķēžu konkurētspēja un noturība

Atskaites punkts

Dekrēta, kas ietver attīstības līgumu ieguldījumu politiku, stāšanās spēkā

M2C4–27

Reforma Nr. 4.1. Tiesību aktu vienkāršošana un pārvaldības stiprināšana ieguldījumu īstenošanai ūdensapgādes infrastruktūrās

Atskaites punkts

Tiesību aktu vienkāršošanas stāšanās spēkā attiecībā uz intervencēm primārās ūdensapgādes infrastruktūrā ūdensapgādes drošībai

M5C2–11

Investīcija Nr. 4 — Ieguldījumi pilsētvides atjaunošanas projektos, kuru mērķis ir mazināt marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas

Atskaites punkts

Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par investīcijām pilsētvides atjaunošanā, lai mazinātu marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas, un projekti atbilst ANM mērķiem, tostarp principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”

M5C2–15

Investīcija Nr. 5 — integrētie pilsētu plāni — nelikumīgu apmetņu pārvarēšana, lai cīnītos pret darbaspēka ekspluatāciju lauksaimniecībā

Atskaites punkts

Ar “Tavolo di contrasto allo sfruttamento lavorativo in agricoltura” ir stājies spēkā ministrijas dekrēts, ar ko nosaka nelikumīgo apmetņu kartēšanu, un ir pieņemts ministrijas dekrēts par resursu piešķiršanu.

M5C2–19

Investīcija Nr. 6 — Mājokļu kvalitātes inovācijas programma

Atskaites punkts

Reģioni un autonomās provinces (tostarp pašvaldības un/vai lielpilsētu pilsētas, kas atrodas šajās teritorijās) parakstīja līgumus par sociālo mājokļu atjaunošanu un palielināšanu.

M1C2–16

Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana ātrākiem pieslēguma projektiem

M1C3–12

Investīcija 2.1. — Mazas vēsturiskās pilsētas pievilcīgums

Atskaites punkts

Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu pašvaldībām mazo vēsturisko pilsētu pievilcības nodrošināšanai stāšanās spēkā

M1C3–13

Investīcija 2.2. — Lauku arhitektūras un ainavas aizsardzība un uzlabošana

Atskaites punkts

Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu stāšanās spēkā: lauku arhitektūras un ainavas aizsardzībai un uzlabošanai

M1C3–14

Investīcija 2.3. — Programmas vietu, parku un vēsturisko dārzu identitātes uzlabošanai

Atskaites punkts

Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu stāšanās spēkā: projektiem, kuru mērķis ir uzlabot vietu, parku un vēsturisko dārzu identitāti

M1C3–15

Investīcija Nr. 2.4. kulta vietu seismiskā drošība, FEC mantojuma atjaunošana un mākslas darbu patversmes

Atskaites punkts

Kultūras ministrijas dekrēta par resursu piešķiršanu stāšanās spēkā: seismiskā drošība kulta vietā un FEC (Fondo Edifici di Culto) mantojuma atjaunošana

M1C3–35

Investīcijas — 4.3. Caput Mundi-Next Generation EU tūrisma lieliskiem pasākumiem

Atskaites punkts

Katra nolīguma parakstīšana par sešiem projektiem starp Tūrisma ministriju un saņēmējiem/īstenošanas struktūrām

M2C1–13

Reforma Nr. 1.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts programma

Atskaites punkts

Stājas spēkā ministrijas dekrēts par atkritumu apsaimniekošanas valsts programmu

M2C2–52

Investīcija 5.2. Ūdeņradis

Atskaites punkts

Elektrolīzeru ražošana

M4C2–11

Investīcija 2.1: IPCEI

Atskaites punkts

Stājas spēkā valsts tiesību akts, ar ko piešķir nepieciešamo finansējumu, lai sniegtu atbalstu projektu dalībniekiem.

M4C2–17

Investīcija Nr. 3.1: Pētniecības un inovācijas infrastruktūras integrētas sistēmas izveides fonds; Ieguldījumi

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kas attiecas uz: integrēta pētniecības un inovācijas infrastruktūru sistēma

M4C2–18

Ieviešana1.5: “Ilgtspēju sekmējošu inovāciju ekosistēmu” izveide un stiprināšana, veidojot “pētniecības un izstrādes teritoriālos līderus”

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kas saistīti ar inovācijas ekosistēmām;

M4C2–19

Investīcija Nr. 1.4: Stiprināt pētniecības struktūras un atbalstīt “valstu pētniecības un attīstības līderu” izveidi attiecībā uz dažām svarīgām pamattehnoloģijām

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem, kas saistīti ar valstu pētniecības un attīstības līderiem svarīgu pamattehnoloģiju jomā

M4C2–20

“Investīcija Nr. 3.2. Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā (“DTF”)

Atskaites punkts

Parakstīts nolīgums starp IT valdību un īstenošanas partneri Cassa Depositi e Prestiti (CDP), ar ko izveido finanšu instrumentu

M6C1–1

Reforma: Jauna organizatoriskā modeļa noteikšana teritoriālajam veselības aprūpes palīdzības tīklam

Atskaites punkts

Stājas spēkā sekundārie tiesību akti (ministra dekrēts), kas paredz veselības aprūpes organizācijas reformu.

M6C1–2

Investīcija 1.1: Kopienu veselības aprūpes nami, lai uzlabotu teritoriālo palīdzību veselības jomā

Atskaites punkts

Institucionālās attīstības līguma apstiprināšana

M6C1–4

Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta

Atskaites punkts

Pamatnostādņu, kurās ietverts digitālais modelis mājas aprūpes īstenošanai, apstiprināšana

M6C1–5

Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta

Atskaites punkts

Veselības un reģionu ministrijas apstiprināts institucionālās attīstības līgums

M6C1–10

Investīcija Nr. 1.3. Starpniecības veselības aprūpes un tās telpu stiprināšana (Kopienas slimnīcas)

Atskaites punkts

Institucionālās attīstības līguma apstiprināšana (Contratto Istituzionale di Sviluppo)

M6C2–5

Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana

Atskaites punkts

Institucionālās attīstības līguma apstiprināšana

 

Maksājuma summa

EUR 12643678161 

2.3. Trešais ieguldījums (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M2C1–18

Investīcija Nr. 3.1: Zaļās salas

Atskaites punkts

Direktora dekrēta stāšanās spēkā

M2C1–20

“Investīcija Nr. 3.2. Zaļās kopienas

Atskaites punkts

(Visu) publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana zaļo kopienu atlasei

M5C2–17

Investīcija Nr. 5 — integrētie pilsētu plāni — EIB fonds — no fonda

Atskaites punkts

Fonda ieguldījumu stratēģiju apstiprina Finanšu ministrija (MEF).

M1C1–123

Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija

Mērķa

INPS — “Viens klikšķis pēc dizaina” pakalpojumi/satur T1

M1C1–124

Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija

Mērķa

INPS — Darba ņēmēji ar uzlabotām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmēm T1

M1C3–30

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Mērķa

Eiropas Investīciju bankas tematiskie fondi: Fonda kopējā izmaksa 350 000 000 EUR apmērā.

M1C3–31

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Mērķa

Valsts tūrisma fonds: Izmaksāt fondam kopumā EUR 150000000 pašu kapitāla atbalstam.

M2C3–9

Investīcija Nr. 3.1: Efektīvas centralizētās siltumapgādes veicināšana

Atskaites punkts

Līgumus par siltumapgādes tīklu uzlabošanu piešķir Ekoloģiskās pārejas ministrija pēc publiskā iepirkuma procedūras.

M2C4–19

Investīcijas. 3.1. PUNKTĀ: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana

Mērķa

Koki pilsētu un piepilsētu zaļo zonu aizsardzībai un valorizācijai T1

M2C4–24

Ieguldījums 3.4. “Retzemju teritoriju augsnes” sanācija

Atskaites punkts

Bāreņu attīrīšanas tiesiskais regulējums

M3C1–3

Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem

Atskaites punkts

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai līnijās Napoli-Bari un Palermo-Katania

M3C1–12

Investīcija Nr. 1.4. Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmas (ERTMS) ieviešana

Atskaites punkts

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu

M3C2–8

Investīcija 1.1: Zaļās ostas: atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes intervences ostās

Mērķa

Zaļās ostas: darbu piešķiršana

M4C1–29

Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos

Atskaites punkts

Stājas spēkā studentu mājokļu tiesību aktu reforma.

M5C2–13

Investīcija Nr. 5 “Integrētie pilsētu plāni — vispārīgi projekti”

Atskaites punkts

Stājas spēkā investīciju plāns pilsētu atjaunošanas projektiem lielpilsētu teritorijās

M6C2–7

Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

 

Maksājuma summa

EUR 9825328389 

 



2.4.Ceturtā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M1C1–125

Investīcija 1.2. — Mākoņdatošanas veicināšana vietējai PN

Atskaites punkts

(Visu) publisku konkursu piešķiršana par mākoņdatošanas iespējošanu vietējās publiskās pārvaldes iestāžu konkursos

M1C2–22

Ieguldījums Nr. 4: Satelītu tehnoloģijas un kosmosa ekonomika

Atskaites punkts

Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana satelīttehnoloģiju un kosmosa projektiem

M2C2–48

Investīcija 3.1. Ūdeņraža ražošana degradētās teritorijās (Ūdeņraža ielejas)

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektiem par ūdeņraža ražošanu pamestu rūpniecisko teritoriju centros

M2C2–50

Investīcija 3.2. Ūdeņraža izmantošana grūti dekarbonizējamā rūpniecībā

Atskaites punkts

Vienošanās veicināt pāreju no metāna uz zaļo ūdeņradi

M5C2–21

Investīcija Nr. 7 — Sporta un sociālās iekļaušanas projekts

Atskaites punkts

Visu sporta un sociālās iekļaušanas projektu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana pēc publiska uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus

M1C3–20

Investīcija Nr. 3.2. Kino industrijas attīstība (projekts “Cinecittà”)

Atskaites punkts

Līgumu parakstīšana starp īstenotāju struktūru Cinecittà SPA un uzņēmumiem par deviņu studiju būvniecību

M2C4–21

Investīcija Nr. 3.3. Po apgabala pārveidošana

Atskaites punkts

Tiesiskā regulējuma pārskatīšana attiecībā uz intervencēm Po apgabala pārveidošanai

M4C1–28

Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos

Atskaites punkts

Sākotnējo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana papildu guļamvietu (gultu) izveidei

M4C2–12

Investīcija 2.1: IPCEI

Atskaites punkts

IPCEI projektu dalībnieku saraksts ir pabeigts līdz 2023. gada 30. jūnijam.

M4C2–16

Investīcija 3.1. Pētniecības un inovācijas infrastruktūras

Mērķa

Finansēto infrastruktūru skaits

M5C1–18

Investīcija Nr. 5. Sieviešu uzņēmumu izveide

Mērķa

Uzņēmumiem ir piešķirts finansiāls atbalsts

M6C2–14

Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana

Mērķa

Tiek piešķirtas stipendijas īpašai apmācībai vispārējā medicīnas praksē.

 

Maksājuma summa

EUR 16611453220 

 

2.5.Piektā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M2C3–5

Investīcija 1.1: Jaunu skolu būvniecība, aizstājot ēkas

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana jaunu skolu būvniecībai, aizstājot ēkas, lai modernizētu enerģiju skolu ēkās, saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru

M2C4–28

Ieguldījums 4.1. Investīcijas primārajā ūdensapgādes infrastruktūrā ūdensapgādes drošībai

Atskaites punkts

Finansējuma piešķiršana visiem projektiem (investīcijām primārajā ūdens infrastruktūrā un ūdensapgādes drošībā)

M2C4–30

Investīciju 4.2: Zudumu samazināšana ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācija un monitorings

Atskaites punkts

Finansējuma piešķiršana visiem projektiem, kas paredzēti intervencei ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācijai un uzraudzībai

M1C1–14

Ieguldījums 1.6.5.: Valsts padomes digitalizācija

Mērķa

Valsts padome — Tiesas dokumenti, kas pieejami analīzei datu noliktavā T1

M1C1–16

Ieguldījums 1.6.5.: Valsts padomes digitalizācija

Mērķa

Valsts padome — Tiesas dokumenti, kas pieejami analīzei datu noliktavā T2

M1C1–126

Investīcija 1.4.3. PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” pieņemšana

Mērķa

PagoPA platformas pakalpojumu T1 ieviešana

M1C1–127

Investīcija 1.4.3. PagoPA platformas pakalpojumu un lietotnes “IO” pieņemšana

Mērķa

“IO” lietotnes T1 pieņemšana

M1C1–128

Investīcija 1.4.5. Publisko paziņojumu digitalizācija

Mērķa

Digitālo publisko paziņojumu T1 ieviešana

M1C1–129

Investīcija 1.6.1. — Iekšlietu ministrijas digitalizācija

Mērķa

Iekšlietu ministrija — pilnībā pārveidoti un digitalizēti procesi T1

M1C1–130

Investīcija 1.6.2. — Tieslietu ministrijas digitalizācija

Mērķa

Digitalizētas tiesvedības lietas T1

M1C1–131

Investīcija 1.6.2. — Tieslietu ministrijas digitalizācija

Atskaites punkts

“Tiesiskums” datu ezera zināšanu sistēmas T1

M1C1–132

Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija

Mērķa

INPS — “Viens klikšķis pēc dizaina” pakalpojumi/satur T2

M1C1–133

Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija

Mērķa

INPS — Darba ņēmēji ar uzlabotām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmēm T2

M1C1–134

Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija

Mērķa

INAIL — pilnībā pārveidoti un digitalizēti procesi/pakalpojumi T1

M1C1–135

Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija

Mērķa

Aizsardzības ministrija — Procedūru digitalizācija T1

M1C1–136

Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija

Mērķa

Aizsardzības ministrija — sertifikātu T1 digitalizācija

M1C1–137

Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija

Atskaites punkts

Aizsardzības ministrija — Institucionālo tīmekļa portālu un iekštīkla portālu pilnvarošana

M1C1–138

Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija

Mērķa

Aizsardzības ministrija — Nemisijas kritiski svarīgu lietojumu migrācija uz risinājumu pilnīgai informācijas aizsardzībai ar infrastruktūras atklātību (S.C.I.P.I.O.) T1

M1C2–29

Investīcija 5.2.: Piegādes ķēžu konkurētspēja un noturība

Mērķa

Apstiprinātie attīstības līgumi

M2C1–15bis

Reforma Nr. 1.2. Valsts atkritumu apsaimniekošanas programma: Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija

Mērķa

Neregulāro poligonu skaita samazināšana (T2)

M2C1–15ter

Reforma Nr. 1.2. Valsts atkritumu apsaimniekošanas programma: Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija

Mērķa

Reģionālās atšķirības dalītās savākšanas jomā

M2C1–15 quater

Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija

Atskaites punkts

Bioatkritumu dalītas savākšanas pienākuma stāšanās spēkā

M2C2–24

Investīcija 4.2. Ātrā masu transporta sistēmu attīstība

Atskaites punkts

Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana metro, tramvaju, trolejbusu un trošu ceļu lielpilsētu celtniecībai

M2C2–32

Investīcija 4.4.1.: Reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšana ar bezemisiju autobusiem

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšanai ar bezemisiju mazemisiju autobusiem

M2C3–7

Investīcija 1.2. — Ēku būvniecība, tiesvedības nekustamā īpašuma aktīvu pārkvalificēšana un stiprināšana

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības jaunu ēku būvniecībai, pārklasificēšanai un tiesvedības nekustamā īpašuma aktīvu nostiprināšanai paraksta līgumslēdzēja iestāde publiskā iepirkuma procedūrā.

M2C4–33

Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai

Atskaites punkts

Finansējuma piešķiršana visiem projektiem, kuru mērķis ir apūdeņošanas agrosistēmas noturība ūdens resursu labākai apsaimniekošanai

M2C4–36

Investīcija 4.4. Ieguldījumi kanalizācijā un attīrīšanā

Atskaites punkts

Visu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana kanalizācijas un attīrīšanas jomā

M3C1–4

Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem

Atskaites punkts

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai Salerno Reggio Calabria līnijās

M3C1–17

Investīcija Nr. 1.7 — Dzelzceļu modernizācija, elektrifikācija un noturība dienvidos

Mērķa

Pabeigti 150 km darbi, kas saistīti ar dienvidu dzelzceļu modernizāciju, elektrifikāciju un noturību, gatavi atļaujas piešķiršanai un ekspluatācijas posmiem.

M4C2–5

Investīcija 1.1: Valsts nozīmes pētniecības projekti (PRIN)

Mērķa

Piešķirto pētniecības projektu skaits

M6C1–8

Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta

Mērķa

Katram reģionam piešķirts vismaz viens telemedicīnas projekts (ņemot vērā gan projektus, kas tiks īstenoti konkrētajā reģionā, gan projektus, kurus var izstrādāt kā daļu no konsorcijiem starp reģioniem)

 

Maksājuma summa

EUR 9030593086 



2.6.Sestā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M3C1–10

Investīcija. Diagonālie savienojumi

Atskaites punkts

Līguma(-u) piešķiršana savienojumu būvniecībai līnijās Orte-Falconara un Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia

M7–35

Investīcija Nr. 13: Adrijas jūras līnijas 1. posms (Sulmonas kompresoru stacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads)

Atskaites punkts

Attiecīgo ietekmes uz vidi novērtējumu pieņemšana un atjaunināšana (VIncA)

M7–40

Investīcija Nr. 15: Transizione 5.0

Atskaites punkts

Tiesību akta, ar ko nosaka atbalsttiesīgo intervenču kritērijus, stāšanās spēkā

M2C1–15

Reforma Nr. 1.2. Valsts atkritumu apsaimniekošanas programma

Mērķa

Neregulāro poligonu skaita samazināšana (T1)

M2C1–16bis

Reforma Nr. 1.2. Valsts atkritumu apsaimniekošanas programma

Mērķa

Neregulāri atkritumu poligoni

M2C1–22

Investīcija 3.4: Fondo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums

M2C2–31

Investīciju 4.4.3: Valsts ugunsdzēsēju komandas atjaunošanas flote

Atskaites punkts

Visu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par valsts ugunsdzēsēju komandas atjaunošanas floti

M2C4–6

“Investīcija Nr. 3.2. Nacionālo parku digitalizācija

Mērķa

Administratīvo vienkāršošanu un digitālo pakalpojumu izstrādi nacionālo parku un aizsargājamo jūras teritoriju apmeklētājiem

M3C2–10

Reforma Nr. 2.2: Valsts digitālās loģistikas platformas izveide, lai ieviestu kravu un/vai pasažieru pārvadājumu pakalpojumu digitalizāciju

Atskaites punkts

Valsts digitālās loģistikas platforma

M6C2–15

Ieguldījums 2.2.: Veselības aprūpes sistēmas speciālistu tehnisko, profesionālo, digitālo un vadības prasmju attīstīšana

Mērķa

Tiek piešķirtas papildu stipendijas par īpašu apmācību vispārējās medicīnas praksē.

M7–36

Investīcija Nr. 13: Adrijas jūras līnijas 1. posms (Sulmonas kompresoru stacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads)

Atskaites punkts

Līgumu piešķiršana

M7–38

Investīcija Nr. 14: Pārrobežu gāzes eksporta infrastruktūra

Atskaites punkts

Līgumu piešķiršana

 

Maksājuma summa

EUR 7908481227 

2.7.Septītā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M1C1–139

Investīcija 1.2. — Mākoņdatošanas veicināšana vietējai PN

Mērķa

Mākoņdatošanas iespējošana vietējai valsts pārvaldei T1

M2C2–25

Investīcija 4.2. Ātrā masu transporta sistēmu attīstība

Atskaites punkts

Visu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana bezemisiju ritošā sastāva iegādei un intervences ātrās masas transporta sistēmu infrastruktūras modernizācijai

M2C4–11

Investīcija 2.1.a. Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai — intervences pasākumi Emīlijā-Romanjā, Toskānā un Markē

Atskaites punkts

Ārkārtas komisāra rīkojumā(-os) veikto pasākumu identifikācija

M7–46

Investīcija Nr. 17: Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai

Atskaites punkts

Darba uzdevuma mērķa definīcija

M1C1–140

Investīcija — Iedzīvotāju pieredze — digitālo publisko pakalpojumu kvalitātes un izmantojamības uzlabošana

Mērķa

Digitālo publisko pakalpojumu T1 kvalitātes un izmantojamības uzlabošana

M1C1–141

Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija

Mērķa

Aizsardzības ministrijas procedūru digitalizācija T2

M1C1–142

Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija

Mērķa

Aizsardzības ministrijas sertifikātu digitalizācija T2

M1C1–143

Investīcija 1.6.4. — Aizsardzības ministrijas digitalizācija

Mērķa

Aizsardzības ministrija — Kritisku un ar misiju nesaistītu kritiski svarīgu lietojumu migrācija uz risinājumu pilnīgai informācijas aizsardzībai ar infrastruktūras atklātību (S.C.I.P.I.O.) T2

M1C2–19

Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)

Mērķa

Salas ar ultraplatjoslas savienojamību

M1C3–27

Ieguldījums — 4.3. Caput Mundi-Next Generation EU tūrisma lieliskiem pasākumiem

Mērķa

To kultūras un tūrisma objektu skaits, kuru pārkvalificēšana sasniedza vidēji 50 % no Stato Avanzamento Lavori (SAL) (pirmā partija)

M2C1–16ter

Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija

Mērķa

Dalītās savākšanas rādītāju reģionālās atšķirības

M2C1–25

Investīcija 3.4: Fondo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē

Atskaites punkts

Ministrija ir pārskaitījusi kopējo resursu summu

M2C2–9

Investīcija 2.1. Viedo tīklu stiprināšana

Mērķa

Viedie tīkli — tīkla jaudas palielināšana atjaunojamo energoresursu sadalei

M2C2–34

Investīcija 4.4.1.: Reģionālā sabiedriskā transporta autobusu parka stiprināšana ar bezemisiju autobusiem

Mērķa

Reģistrēto T1 bezemisiju mazemisiju autobusu skaits

M2C2–34a

Investīcija Nr. 4.4.2. Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu

Mērķa

Bezemisiju vilcienu skaits

M2C2–38bis

Ieguldījums 5.1.: Atbalsts ražošanas sistēmai ekoloģiskajai pārejai, neto nulles emisiju tehnoloģijām un stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspējai un noturībai

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums

M2C2–39

Ieguldījums 5.1. Atbalsts ražošanas sistēmai ekoloģiskajai pārejai, neto nulles emisiju tehnoloģijām un stratēģisko piegāžu konkurētspējai un noturībai

Atskaites punkts

Itālijas Uzņēmumu un ražotāju ministrija ir pabeigusi līdzekļu pārskaitīšanu Invitalia S.p.A.

M2C2–42bis

Investīcija 5.4. Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā (“GTF”)

Atskaites punkts

Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā

M2C2–44

Investīcija 1.1. Agrovoltaisko sistēmu attīstība

Atskaites punkts

Visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana saules fotoelementu paneļu uzstādīšanai agrovoltuālās sistēmās

M2C4–22

Investīcija Nr. 3.3. Po apgabala pārveidošana

Mērķa

Upes gultnes mākslīguma samazināšana Po apgabala T1 atjaunošanai

M2C4–31

Investīciju 4.2: Zudumu samazināšana ūdens sadales tīklos, tostarp tīklu digitalizācija un monitorings

Mērķa

Intervences ūdens sadales tīklos, tostarp T1 tīklu digitalizācija un monitorings

M2C4–34

Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai

Mērķa

Intervences apūdeņošanas agrosistēmas izturētspējai ūdens resursu labākai apsaimniekošanai T1

M2C4–35

Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai

Mērķa

Intervences apūdeņošanas agrosistēmas izturētspējai ūdens resursu labākai apsaimniekošanai T1

M3C1–15

Investīcija 1.5. “Lielpilsētu mezglu un galveno valstu savienojumu stiprināšana”

Mērķa

700 km modernizētu līniju posmu, kas būvēti lielpilsētu mezglos un galvenajos valstu savienojumos

M3C1–19

Investīcija. Dzelzceļa staciju modernizācija (RFI pārvaldība; dienvidos)

Mērķa

Modernizētas un pieejamas dzelzceļa stacijas

M4C2–21bis

Investīcija 3.2. Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā (“DTF”)

Atskaites punkts

Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā

M5C3–12

Investīcija Nr. 1.4: Ieguldījumi speciālajā ekonomiskajā zonā infrastruktūrā

Mērķa

Darbu sākšana infrastruktūras intervences projektiem speciālajās ekonomiskajās zonās

M6C1–7

Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta

Mērķa

Pilnībā darboties spējīgi koordinācijas centri (otrā grupa)

M7–43

Ieguldījums Nr. 16: Atbalsts MVU pašražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums

M7–44

Ieguldījums Nr. 16: Atbalsts MVU pašražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem

Atskaites punkts

Itālijas Uzņēmumu un ražotāju ministrija ir pabeigusi līdzekļu pārskaitīšanu Invitalia

M2C4–20

Investīcijas. 3.1. PUNKTĀ: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana

Mērķa

Koki pilsētu un piepilsētu zaļo zonu aizsardzībai un valorizācijai T2

 

Maksājuma summa

EUR 15715972025 



2.8.Astotā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M7–47

Investīcija Nr. 17: Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums

M7–48

Investīcija Nr. 17: Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai

Atskaites punkts

Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu

M1C1–146

Investīcija 1.4.4. Valsts digitālās identitātes platformu (SPID, CIE) un nacionālā reģistra (ANPR) izvēršana

Mērķa

Valsts digitālās identitātes platforma (CIE)

M1C3–16

Ieguldījumi — 2.1. Mazo vēsturisko pilsētu pievilcīgums

Atskaites punkts

Dekrēta(-u) pieņemšana, kurā uzskaitīti uzņēmumi, kas saņem atbalstu mazās vēsturiskās pilsētās

M2C4–9

Investīcijas Nr. 1.1. Progresīvas un integrētas uzraudzības un prognozēšanas sistēmas ieviešana

Atskaites punkts

Uzraudzības un prognozēšanas sistēma ir pieejama

M2C4–26

Ieguldījums 3.5. Jūras gultnes un jūras dzīvotņu atjaunošana un aizsardzība

Mērķa

Jūras gultnes un jūras dzīvotņu atjaunošana un aizsardzība

M4C2–6

Investīcija 1.1: Valsts nozīmes pētniecības projekti (PRIN)

Atskaites punkts

Dekrēta(-u) par projektu piešķiršanu publicēšana

M4C2–7

Investīcija 1.1: Valsts nozīmes pētniecības projekti (PRIN)

Mērķa

Darbā pieņemto pētnieku skaits uz noteiktu laiku

M4C2–8

Investīcija Nr. 1.3. Partnerības, kas attiecas uz universitātēm, pētniecības centriem, uzņēmumiem un fundamentālo pētījumu projektu finansēšana

Mērķa

Parakstīto pētniecības partnerību skaits

M4C2–22

Investīcija 2.1: IPCEI

Mērķa

Atbalstīto projektu skaits

M6C1–6

Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta

Mērķa

Aprūpe mājās

Maksājuma summa

EUR 11184566013 

 

2.9.Devītais maksājums (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M1C1–145

Investīcija 1.4.4. Valsts digitālās identitātes platformas (SPID, CIE) un nacionālā reģistra (ANPR) izvēršana

Mērķa

Valsts digitālās identitātes platforma (CIE) un valsts reģistrs (ANPR)

M1C3–28

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Mērķa

To tūrisma uzņēmumu skaits, kurus atbalsta ar dotāciju un/vai nodokļu kredītu infrastruktūrai un/vai pakalpojumiem;

M1C3–32

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Mērķa

No MVU garantiju fonda atbalstāmo uzņēmumu skaits

M3C1–5

Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem 

Mērķa

Ātrgaitas dzelzceļš līnijās Napoli-Bari un Palermo-Katania

M6C1–9

Ieguldījums 1.2. Mājas kā pirmā aprūpes un telemedicīnas vieta

Mērķa

Telemedicīnas rīku palīdzība

M6C2–8

Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana

Mērķa

Slimnīcu digitalizācija (DEA — Ārkārtas situāciju un uzņemšanas departamenti — I un II līmenis)

M6C2–11

Investīcija Nr. 1.3. Tehnoloģiskās infrastruktūras un datu vākšanas, datu apstrādes, datu analīzes un simulācijas rīku stiprināšana

Mērķa

Ģimenes ārsti, kas ievada e-veselības pacienta kartē.

M1C3–33

Investīcija 4.2. Fonds tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Mērķa

Fondo Rotativo: Ar galasaņēmējiem parakstīts juridisks nolīgums

M1C3–9bis

Investīcija 4.1. Digitālais tūrisma centrs

Mērķa

Tūrisma operatoru reģistrācija digitālajā tūrisma centrā un piekļuve Centra sniegtajiem pakalpojumiem

M1C3–18

Investīcija 2.3. Programmas vietu, parku un vēsturisko dārzu identitātes uzlabošanai

Mērķa

Pārveidoto parku un vēsturisko dārzu skaits

M2C1–23

Investīcija 3.4: Fondo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē

Atskaites punkts

Resursi, kas pārvietoti uz ISMEA, un grozījumi īstenošanas nolīgumā

M4C1–31

Ieguldījums Nr. 5: Studentu mājokļu fonds

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums

M5C1–19bis

Investīcija Nr. 5. Sieviešu uzņēmumu izveide

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums un nodošana Invitalia

M1C2–30

Investīcija Nr. 7 — Valsts savienojamības fonds

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums

M2C1–26

Ieguldījums Nr. 4: Lauksaimniecības un saules parka mehānisms

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums

M5C2–18

Investīcija Nr. 5 — integrētie pilsētu plāni — EIB fonds — no fonda

Mērķa

Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par pamatā esošo projektu ieguldījumu vērtību vismaz 545 000 000 EUR apmērā

 

Maksājuma summa

EUR 7118464154 

2.10.Desmitā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

M2C3–6

Investīcija 1.1: Jaunu skolu būvniecība, aizstājot ēkas

Mērķa

Nomaiņas ceļā tiek būvētas vismaz 166 jaunas skolas.

M2C3–8

Investīcija 1.2. — Publiskā nekustamā īpašuma aktīvu, ko daļēji vai pilnībā izmanto tiesas spriešana, pārkvalificēšana

Mērķa

Veikti darbi vismaz 289000 m2m valsts nekustamā īpašuma aktīvu

M2C3–10

Investīcija Nr. 3.1: Efektīvas centralizētās siltumapgādes veicināšana

Mērķa

Centralizētās siltumapgādes tīklu izveide vai paplašināšana, lai samazinātu enerģijas patēriņu

M2C4–23

Investīcija Nr. 3.3. Po apgabala pārveidošana

Mērķa

Upes gultnes mākslīguma samazināšana Po apgabala T2 pārveidošanai

M2C4–25

Ieguldījums 3.4. “Retzemju teritoriju augsnes” sanācija

Mērķa

Bāreņu objektu atdzīvināšana

M2C4–29

Ieguldījums 4.1. Investīcijas primārajā ūdensapgādes infrastruktūrā ūdensapgādes drošībai

Mērķa

Ūdens infrastruktūras darbu pabeigšana

M2C4–38

Investīcija 4.4. Ieguldījumi kanalizācijā un attīrīšanā

Mērķa

Iejaukšanās kanalizācijā un attīrīšanā T2

M5C2–20

Investīcija Nr. 6 — Mājokļu kvalitātes inovācijas programma

Mērķa

Uzbūvēto, iegādāto vai renovēto dzīvojamo vienību skaits

M1C1–151

Investīcija 1.4.5. Publisko paziņojumu digitalizācija

Mērķa

Digitālo publisko paziņojumu T2 ieviešana

M1C1–155

Investīcija — Valsts sociālā nodrošinājuma institūta (INPS) un Valsts apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā (INAIL) digitalizācija

Mērķa

INAIL — pārstrādāti un digitalizēti procesi/pakalpojumi T2

M1C2–15

Ieguldījums Nr. 2: Mikroelektronikas inovācija un tehnoloģija

Mērķa

Silīcija karbīda substrātu ražošanas jauda

M1C2–17

Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)

Mērķa

Mājokļu numuri ar 1 Gb/s savienojamību

M1C2–18

Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)

Mērķa

Skolu ēkas un veselības aprūpes iestādes ar 1 Gb/s savienojamību

M1C2–20

Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)

Mērķa

Ārpuspilsētas ceļi un koridori, kuros ir 5G pārklājums

M1C2–21

Ieguldījums Nr. 3: Ātrs interneta pieslēgums (Ultra-Broadband un 5G)

Mērķa

Tirgus nepilnību jomas, kurās ir 5G pārklājums

M1C3–21

Investīcija Nr. 3.2. Kino industrijas attīstība (projekts “Cinecittà”)

Mērķa

Uzbūvēto vai renovēto studiju skaits

M1C3–36

Ieguldījumi — 4.3. Caput Mundi-Next Generation EU tūrisma lieliskiem pasākumiem

Mērķa

Intervences pasākumu skaits kultūras un tūrisma objektos

M2C1–16

Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija

Mērķa

Neregulāri atkritumu poligoni

M2C1–19

Investīcija Nr. 3.1: Zaļās salas

Mērķa

Integrēto projektu īstenošana mazās salās

M2C1–21

“Investīcija Nr. 3.2. Zaļās kopienas

Mērķa

Īstenošanas projekti zaļajās kopienās

M2C1–24

Investīcija 3.4: Fondo Contratti di Filiera (FCF), lai atbalstītu piegādes ķēžu līgumus lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē

Mērķa

Juridiski nolīgumi ar galīgajiem saņēmējiem

M2C2–5

Investīcija 1.4. Biometāna attīstība saskaņā ar aprites ekonomikas veicināšanas kritērijiem

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums, ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi un ieguldījumu pabeigšana

M2C2–17

Investīcija 3.4. Ūdeņraža testēšana dzelzceļa mobilitātē un autotransportā

Mērķa

Uzbūvēto ūdeņraža uzpildes staciju skaits

M2C2–19

Investīcija 3.5. Ūdeņraža pētniecība un izstrāde

Mērķa

Ūdeņraža pētniecības un izstrādes projektu skaits

M2C2–26

Investīcija 4.2. Ātrā masu transporta sistēmu attīstība

Atskaites punkts

Uzbūvēta vai modernizēta publiskā infrastruktūra ātrai masu transporta attīstībai, iegādātais ritošais sastāvs

M2C2–35 bis

Investīcija Nr. 4.4.2. Reģionālā sabiedriskā transporta dzelzceļa parka stiprināšana ar bezemisiju vilcieniem un universālo pakalpojumu

Mērķa

Reģistrēto vilcienu skaits

M2C2–40

Ieguldījums 5.1. Atbalsts ražošanas sistēmai ekoloģiskajai pārejai, neto nulles emisiju tehnoloģijām un stratēģisko piegādes ķēžu konkurētspējai un noturībai

Mērķa

Īstenošanas nolīguma grozījums, juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem

M2C2–43

Investīcija 5.4. Kapitāla iepludināšana Zaļās pārkārtošanās fondā (“GTF”)

Atskaites punkts

Ziņojuma pieņemšana

M2C2–47

Investīcija 1.2. AER veicināšana energokopienām un atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju kopīgai rīcībai

Mērķa

Jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas no atjaunojamiem energoresursiem uzstādīšana energokopienās un no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētāju kopīgā darbībā

M2C2–49

Investīcija 3.1. Ūdeņraža ražošana degradētās teritorijās (Ūdeņraža ielejas)

Mērķa

Īstenotais projekts

M2C2–53

Investīcija 5.2. Ūdeņradis

Mērķa

Būvēta rūpniecības iekārta

M2C4–6bis

“Investīcija Nr. 3.2. Nacionālo parku digitalizācija

Atskaites punkts

Intervences, kas saistītas ar dabas rezervāciju un piegādāto dabas resursu uzraudzību

M2C4–11bis

Investīcija 2.1.a. Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai — intervences pasākumi Emīlijā-Romanjā, Toskānā un Markē

Mērķa

Īstenotie projekti

M2C4–13

Investīcija 2.1.b — Pasākumi plūdu un hidroģeoloģiskā riska mazināšanai

Mērķa

Veiktās D un E tipa intervences

M2C4–20bis

Investīcijas. 3.1. PUNKTĀ: Pilsētu un piepilsētu mežu aizsardzība un uzlabošana

Mērķa

Koki pilsētu un piepilsētu zaļo zonu aizsardzībai un valorizācijai T3

M2C4–34bis

Investīcija 4.3. Ieguldījumi apūdeņošanas agrosistēmas noturībā labākai ūdens resursu pārvaldībai

Mērķa

Intervences apūdeņošanas agrosistēmas izturētspējai ūdens resursu labākai apsaimniekošanai T1

M3C1–6

Investīcija. Ātrgaitas dzelzceļa savienojumi ar dienvidiem pasažieru un kravu pārvadājumiem

Mērķa

Ātrgaitas dzelzceļš līnijās Napoli-Bari, Salerno-Reggio Calabria, Palermo-Katania

M3C1–9

Investīcija. Ātrgaitas līnijas ziemeļos, kas savieno ar pārējo Eiropu

Mērķa

Ātrgaitas dzelzceļš līnijās Breša-Verona-Vicenza-Padova; Ligūrija-Alpi.

M3C1–11

Investīcija. Diagonālie savienojumi

Mērķa

Ātrgaitas dzelzceļš Orte-Falconara un Taranto-Metaponto-Potenza-Battipaglia līnijās

M3C1–14

Investīcija Nr. 1.4. Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmas (ERTMS) ieviešana

Mērķa

27885 km dzelzceļa līniju, kas aprīkotas ar Eiropas Dzelzceļa transporta vadības sistēmu

M3C1–20

Investīcija. Dzelzceļa staciju modernizācija (RFI pārvaldība; dienvidos)

Mērķa

Modernizētas un pieejamas dzelzceļa stacijas

M3C1–26

Reforma Nr. 1.3. Dzelzceļa infrastruktūras efektivitātes uzlabošana Itālijā

Atskaites punkts

Primāro un sekundāro tiesību aktu stāšanās spēkā (un īstenošanas aktu pieņemšana)

M4C1–30

Reforma Nr. 1.7: Studentu mājokļu regulējuma reforma un ieguldījumi studentu mājokļos

Mērķa

Izveidotas studentu guļamvietu vienības

M4C2–9

Investīcija Nr. 1.4: “Valstu pētniecības un attīstības līderu” izveide attiecībā uz dažām svarīgām pamattehnoloģijām

Mērķa

Valstu centri ir pabeiguši pētniecības darbības

M4C2–14

Investīcija 2.3.: /Tehnoloģiju pārneses centri

Mērķa

Finansiālās vērtības 330 000 000 EUR apmērā izmaksa .

M4C2–16 bis

Investīcija Nr. 3.1: Pētniecības un inovācijas infrastruktūras

Mērķa

To pētniecības un inovācijas infrastruktūru skaits, kas pabeigušas savas darbības

M4C2–18 bis

Ieviešana1.5: “Inovācijas ekosistēmas ilgtspējai”, veidojot “pētniecības un izstrādes teritoriālos līderus”

Mērķa

Inovācijas ekosistēmu īstenotās darbības

M4C2–21

Investīcija 3.2. Kapitāla iepludināšana Digitālās pārkārtošanās fondā (“DTF”)

Atskaites punkts

Ziņojuma pieņemšana

M5C2–12

Investīcija Nr. 4 — Ieguldījumi pilsētvides atjaunošanas projektos, kuru mērķis ir mazināt marginalizācijas un sociālās degradācijas situācijas

Mērķa

Pilsētu atjaunošanas intervenču projekti, kas aptver pašvaldības

M5C2–14

Investīcija Nr. 5 “Integrētie pilsētu plāni — vispārīgi projekti”

Mērķa

Integrētas plānošanas projektu pabeigšana lielpilsētās

M5C2–16

Investīcija Nr. 5 — integrētie pilsētu plāni — nelikumīgu apmetņu pārvarēšana, lai cīnītos pret darbaspēka ekspluatāciju lauksaimniecībā

Mērķa

Projekti par mājokļiem lauksaimniecībā nodarbinātajiem un platformas izveide

M5C2–22

Investīcija Nr. 7 — Sports un sociālā integrācija

Mērķa

Izsniegtie sertifikāti par darbu pabeigšanu

M5C3–13

Investīcija Nr. 1.4: Ieguldījumi speciālajā ekonomiskajā zonā infrastruktūrā

Mērķa

Infrastruktūras intervences pabeigšana speciālajās ekonomiskajās zonās.

M6C1–3

Investīcija 1.1: Kopienu veselības aprūpes nami, lai uzlabotu teritoriālo palīdzību veselības jomā

Mērķa

Ir aktivizēti Kopienas veselības aprūpes iestāžu pakalpojumi

M6C1–11

Investīcija Nr. 1.3. Starpniecības veselības aprūpes un tās telpu stiprināšana (Kopienas slimnīcas)

Mērķa

Atjaunotas, savstarpēji savienotas un tehnoloģiski aprīkotas kopienas slimnīcas

M6C2–6

Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana

Mērķa

Lielu diagnostikas iekārtu piegāde

M6C2–9

Investīcija 1.1: Slimnīcu tehnoloģiskā aprīkojuma digitālā atjaunināšana

Mērķa

Papildu gultasvietas, ko nodrošina ICU un apakšintensīvā aprūpe

M6C2–10

Ieguldījums 1.2. Ceļā uz drošu un ilgtspējīgu slimnīcu

Mērķa

Ir pabeigta seismiskā iejaukšanās slimnīcās

M6C2–10 bis

Ieguldījums 1.2. Ceļā uz drošu un ilgtspējīgu slimnīcu

Mērķa

ANM resursu izmaksa projektiem saskaņā ar Finanšu likuma Nr. 67/88 20. pantu “Veselības aprūpes ēka”

M6C2–12

Investīcija Nr. 1.3. Tehnoloģiskās infrastruktūras un datu vākšanas, datu apstrādes, datu analīzes un simulācijas rīku stiprināšana

Atskaites punkts

Darbojas veselības apdrošināšanas karšu sistēma un infrastruktūra e-veselības pacienta karšu sadarbspējai.

M6C2–13

Investīcija Nr. 1.3. Tehnoloģiskās infrastruktūras un datu vākšanas, datu apstrādes, datu analīzes un simulācijas rīku stiprināšana

Mērķa

Lielākajai daļai veselības karšu tiek izmantota e-veselības pacienta karte

M7–37

Investīcija Nr. 13: Adrijas jūras līnijas 1. posms (Sulmonas kompresoru stacija un Sestino-Minerbio gāzes cauruļvads)

Atskaites punkts

Izsniegtie sertifikāti par darbu pabeigšanu

M7–39

Investīcija Nr. 14: Pārrobežu gāzes eksporta infrastruktūra

Atskaites punkts

Izsniegtie sertifikāti par darbu pabeigšanu

M7–41

Investīcija Nr. 15: Transizione 5.0

Mērķa

ANM resursu piešķiršana

M7–42

Investīcija Nr. 15: Transizione 5.0

Mērķa

0,4 Mtoe enerģijas ietaupījums enerģijas galapatēriņā 2024.–2026. gada periodā

M7–45

Ieguldījums Nr. 16: Atbalsts MVU pašražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem

Mērķa

Juridiski nolīgumi ar galīgajiem saņēmējiem

M7–49

Investīcija Nr. 17: Finanšu instruments publisko dzīvojamo māju energorenovācijai

Mērķa

Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi

M1C3–29

Ieguldījums 4.2.: Līdzekļi tūrisma uzņēmumu konkurētspējai

Mērķa

No Eiropas Investīciju bankas tematiskajiem fondiem atbalstāmo tūrisma projektu skaits

M3C2–9

Investīcija 1.1: Zaļās ostas: atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes intervences ostās

Mērķa

Zaļās ostas: darbu pabeigšana

M1C2–23bis

Ieguldījums Nr. 4: Satelītu tehnoloģijas un kosmosa ekonomika

Atskaites punkts

Satelītu tehnoloģiju un kosmosa projektu pabeigšana

M1C3–16bis

Ieguldījums-2.1: Mazo vēsturisko pilsētu pievilcība

Mērķa

Mazo vēsturisko pilsētu kultūras atjaunošanas projekti

M1C3–17

Investīcijas — 2.2. Lauku arhitektūras un ainavas aizsardzība un uzlabošana

Mērķa

Pabeigtas intervences lauku arhitektūras un ainavas aizsardzībai un uzlabošanai

M1C3–19

Ieguldījums — 2.4. kulta vietu seismiskā drošība, FEC (Fondo Edifici di Culto) mantojuma atjaunošana un mākslas darbu patversmes (Recovery Art)

Mērķa

Pabeigta seismiskā drošība kulta vietās, FEC (Fondo Edifici di Culto) mantojuma atjaunošana un mākslas darbu patversmes

M2C1–10

Investīcija 2.1: Loģistikas plāns lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarei

Mērķa

Intervences, kuru mērķis ir uzlabot loģistiku lauksaimniecības pārtikas, zvejniecības un akvakultūras, mežsaimniecības, puķkopības un stādaudzētavas nozarē

M2C1–16quater

Investīcija 1.1. — Jaunu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ieviešana un esošo iekārtu modernizācija un aprites ekonomikas “pamatprojekti”

Mērķa

Projec pabeigts

M2C2–45

Investīcija 1.1: Agrovoltaisko sistēmu attīstība

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgums, ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi un ieguldījumu pabeigšana

M4C1–18

Investīcija 1.1: Bērnudārzu un pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu plāns

Mērķa

Jaunas vietas, kas aktivizētas izglītības un agrīnās pirmsskolas aprūpes pakalpojumu sniegšanai (no nulles līdz sešu gadu vecumam)

M4C1–21

Ieguldījums 1.2. Plāns pilna laika pagarināšanai

Mērķa

Struktūras skolēnu uzņemšanai pēc skolas laika

M4C1–26

Investīcija 3.3.: Skolu ēku drošības un strukturālās rehabilitācijas plāns

Mērķa

Atjaunoto skolu ēku qm

M4C1–32

Ieguldījums Nr. 5: Studentu mājokļu fonds

Mērķa

Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi un ieguldījumu pabeigšana

M5C1–20

Ieguldījums Nr. 5: Sieviešu uzņēmumu izveide

Mērķa

Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi

M5C2–6

Investīcija Nr. 1 — Atbalsts neaizsargātām personām un institucionalizācijas novēršana

Mērķa

Sociālajos rajonos pabeigti pasākumi neaizsargātu personu atbalstam

M5C2–8

Investīcija Nr. 2 “Invalīdu autonomijas modeļi”

Mērķa

Saņēmēji ir atjaunojuši mājas telpu un/vai IKT ierīces, kā arī apmācījuši digitālās prasmes

M5C2–10

Investīcija Nr. 3 “Mājokļi pirmajās un post stacijās”

Mērķa

Cilvēki, kuri dzīvo smagā materiālā nenodrošinātībā un kurus vismaz sešus mēnešus vada projekti “Mājoklis vispirms” un “Pastacijas”

M1C2–31

Investīcija Nr. 7 — Valsts savienojamības fonds

Atskaites punkts

Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi un ieguldījumu pabeigšana

M1C2–32

Investīcija Nr. 8 — InvestEU dalībvalsts nodalījums

Atskaites punkts

Itālijas valdības un Eiropas Komisijas iemaksu nolīguma parakstīšana

M1C2–33

Investīcija Nr. 8 — InvestEU dalībvalsts nodalījums

Mērķa

InvestEU Investīciju komitejas apstiprinātās finansēšanas vai investīciju darbības

M3C1–27

Reforma Nr. 1.3. Dzelzceļa infrastruktūras efektivitātes uzlabošana Itālijā

Atskaites punkts

ROSCO statūtu finanšu un uzņēmējdarbības plāns un resursu un aktīvu nodošana

M5C3–14

Investīcija Nr. 1.5 — Nodokļu kredītu shēma ieguldījumiem Dienviditālijā un speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ)

Mērķa

Nodokļu atlaides Dienviditālijā un speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ), kas piešķirtas uzņēmumiem, pamatojoties uz 2023.–2025. gadā iesniegtajām nodokļu deklarācijām

M3C1–28

Investīcija — lielpilsētu mezglu, starpreģionālo un reģionālo dzelzceļa līniju stiprināšana

Mērķa

Uzbūvēti 3 309 km modernizētu līniju posmu

M2C4–40

Investīcija 4.5. Dotāciju shēma ieguldījumiem ūdens infrastruktūrā

Mērķa

Invitalia S.p.A. ir noslēgusi juridiskus dotāciju nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % no ANM ieguldījuma (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 40 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.

Itālija pārvieto EUR 1200000000 uz Invitalia S.p.A. mehānisma vajadzībām.

M1C2–34

Investīcija Nr. 9 — Pāreja 4.0 — paplašināšana

Mērķa

Pāreja 4.0 nodokļu kredīti, kas piešķirti uzņēmumiem, pamatojoties uz 2021.–2026. gadā iesniegtajiem dokumentiem

M2C1–27

Ieguldījums Nr. 4: Lauksaimniecības un saules parka mehānisms

Atskaites punkts

Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi un ieguldījumu pabeigšana

M2C4–39

Investīcija 4.5. — Dotāciju shēma ieguldījumiem ūdens infrastruktūrā

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā

Maksājuma summa

EUR 19919595964 



3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI

1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība

Itālijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek saskaņā ar turpmāk izklāstīto kārtību.

Kā noteikts 2021. gada 31. maija Dekrētlikumā Nr. 77, kas grozīts ar 2023. gada 24. februāra Dekrētlikumu Nr. 13, plāna uzraudzībai un īstenošanai ir izveidotas vairākas koordinācijas struktūras. Tie galvenokārt ir šādi: augsta līmeņa koordinācijas komiteja (“cabina di regia”), kas izveidota Ministru padomes prezidentūras laikā un kuras galvenais uzdevums ir vadīt un koordinēt plāna īstenošanu; II) misijas struktūra, kas izveidota Ministru padomes prezidentūras laikā vismaz uz plāna darbības laiku un kas ir pilnvarota darboties kā centrālā koordinācijas struktūra plāna īstenošanai un uzraudzībai; III) Ekonomikas un finanšu ministrijas tehniskā struktūra, kas veic plāna īstenošanas operatīvo uzraudzību, procedūru un izdevumu pareizības kontroli un ziņošanu, kā arī tehnisko un operatīvo atbalstu īstenošanas posmam. Ministru padomes prezidentūras laikā izveidotā misiju struktūra darbojas Eiropas Komisijas uzdevumā kā vienots kontaktpunkts valstu līmenī. Plāna rezultātu novērtēšanu nodrošina Ekonomikas un finanšu ministrija. Lai nodrošinātu iesaistīšanos plāna īstenošanā, speciālās “cabina di regia” sanāksmēs piedalās sociālie partneri un citas ieinteresētās personas. Turklāt katras centrālās administrācijas līmenī, kas atbild par plānā iekļautajiem pasākumiem, ir noteiktas koordinācijas struktūras, kuru uzdevums ir attiecīgo intervenču pārvaldība, uzraudzība, ziņošana un kontrole, tajā skaitā saistībā ar īstenošanas un progresa uzraudzību atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanā. Visbeidzot, īstenošanas problēmu gadījumā ir paredzēti izpildes mehānismi, tajā skaitā aktivizējot aizstāšanas pilnvaras attiecībā uz administrācijām, kas atbild par plāna pasākumiem, lai garantētu projektu savlaicīgu un efektīvu īstenošanu, un ir ieviesti ex ante mehānismi konfliktu risināšanai.

Lai stiprinātu uzraudzības un īstenošanas administratīvo spēju, ir paredzēta pagaidu darbinieku pieņemšana darbā, cita starpā saistībā ar centrālajām pārvaldes iestādēm, kas atbild par plāna intervences pasākumiem, un Ekonomikas un finanšu ministriju (tajā skaitā saistībā ar centrālo koordinācijas struktūru un Valsts grāmatvedības departamentu), kā noteikts 2021. gada 9. jūnija Dekrētlikumā Nr. 80, kā arī saistībā ar Itālijas dienvidu pārvaldes iestādēm, kuras, sagaidāms, stiprinās ES līdzekļu plānošanā un izlietošanā iesaistīto cilvēkkapitālu, kā noteikts konkrēti 2020. gada Likumā Nr. 178. Turklāt resursi ir piešķirti Ministru padomes prezidentūras laikā izveidotajai misijas struktūrai, lai nodrošinātu tās efektīvu darbību, kā paredzēts 2023. gada 24. februāra Dekrētlikumā Nr. 13. Visbeidzot, projektu īstenošanā ir paredzēts tehniskais un operatīvais atbalsts centrālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, tajā skaitā izmantojot valsts kapitāla sabiedrības, tehniskās palīdzības ekspertu grupu un iespēju piesaistīt ārējus ekspertus. Līdztekus šīm darbībām īsteno pasākumus birokrātijas mazināšanai un administratīvo procedūru vienkāršošanai, kas paredzēti 2021. gada 31. maija Dekrētlikumā Nr. 77 un 2023. gada 24. februāra Dekrētlikumā Nr. 13.

Konkrētā kārtība paredz arī integrētas IT sistēmas (“ReGiS”) izmantošanu. Pašreizējai Ekonomikas un finanšu ministrijas Revīzijas departamenta Ģenerālinspekcijai, kas atbild par finansiālajām attiecībām ar Eiropas Savienību (IGRUE), ir uzdots koordinēt revīzijas sistēmas un veikt kontroli ar Valsts teritoriālo kontu biroja (RTS) atbalstu. Paliek spēkā stingrāka kārtība darbā ar Guardia di Finanza un attiecīgām neatkarīgām iestādēm, piemēram, valsts korupcijas apkarošanas aģentūru ANAC, tādējādi pastiprinot nozīmi, ko Itālijas tiesību sistēma jau piešķir šīm iestādēm saistībā ar publisko finanšu, tajā skaitā ES finanšu, aizsardzību.



2.Kārtība, kādā Komisija nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatā esošajiem datiem

Lai nodrošinātu Komisijai pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, Itālijai ir šāda kārtība.

Ekonomikas un finanšu ministrija darbojas kā tehniska struktūra, kas uzrauga cita starpā progresu atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanā, attiecīgā gadījumā īsteno kontroles un revīzijas darbības un nodrošina ziņojumus un maksājumu pieprasījumus. Tas koordinē ziņošanu par starpposma un galīgajiem mērķrādītājiem, attiecīgajiem rādītājiem, kā arī kvalitatīvu finanšu informāciju un citiem datiem, piemēram, par galasaņēmējiem. Datu kodēšana notiek par plāna pasākumiem atbildīgo centrālo administrāciju līmenī, kuras paziņo vajadzīgos datus Ekonomikas un finanšu ministrijai. Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktā, Itālija pēc tam, kad ir izpildīti attiecīgie saskaņotie atskaites punkti un mērķrādītāji, kas izklāstīti šā pielikuma 2.1. iedaļā, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finanšu iemaksas un, attiecīgā gadījumā, aizdevuma maksājuma pieprasījumu. Itālija nodrošina, ka pēc pieprasījuma Komisijai ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.

(1)

 Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(2)

Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(3)

 Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(4)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(5) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.
(6)  Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
(7) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 
(8) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 
(9)

Izņemot a) elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas projektus, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(10) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei par darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447
(11) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nereciklējamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošajās iekārtās, ja to mērķis ir palielināt energoefektivitāti, uztvert izplūdes gāzes uzglabāšanai vai izmantošanai vai reģenerēt materiālus no incinerācijas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem pierādījumi ir sniegti iekārtas līmenī
(12) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja to mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt dalīto atkritumu reciklēšanas darbības uz komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem pierādījumi ir sniegti iekārtas līmenī
(13) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.
(14) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
(15) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
(16) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
(17) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.
(18) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
(19) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
(20) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
(21) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.
(22) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei par darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447
(23) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 
(24) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 
(25) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galasaņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, sniedz pamatojumu izvēlētajai(-ajām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.
(26) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.
(27) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei par darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447
(28) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 
(29) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 
(30) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galasaņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, sniedz pamatojumu izvēlētajai(-ajām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.
(31)  Konkrētāk, maksimālā robežvērtība 13 % apmērā neietver segtās ieinteresētās personas maksas par rezultātiem, kas saistītas ar GTF, un visas izmaksas un pārvaldības maksas, kas saistītas ar trešo personu līdzekļiem.
(32)  Jo īpaši tiešo ieguldījumu gadījumā GTF darbojas, sniedzot pašu kapitāla vai kvazikapitāla atbalstu; netiešo ieguldījumu gadījumā GTF darbojas, finansējot trešo personu fondus, kas darbojas, nodrošinot vismaz vienu no turpmāk minētajiem: pašu kapitāla vai kvazikapitāla, vai parāda, vai kvaziparāda instrumenti.
(33)  Tiek uzskatīts, ka galīgais saņēmējs “būtiski koncentrējas” uz nozari vai uzņēmējdarbību, ja ir konstatēts, ka šāda nozare vai darbība ir būtiska galīgā saņēmēja uzņēmējdarbības daļa attiecīgi attiecībā uz galīgā saņēmēja bruto ieņēmumiem, peļņu vai klientu bāzi. Bruto ieņēmumi no ierobežotās nozares vai darbības nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no bruto ieņēmumiem.
(34)  Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.
(35)  Ietverot darbības un aktīvus saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), sasniedzot prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
(36)  Piesārņojošus transportlīdzekļus definē kā transportlīdzekļus, kas nav bezemisiju transportlīdzekļi.
(37)  Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes uzglabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
(38) Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikuma 72.a intervences jomu tā attiecas arī uz divrežīmu vilcieniem.
(39) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galasaņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, sniedz pamatojumu izvēlētajai(-ajām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.
(40) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.
(41)  Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
(42) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 
(43) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 
(44) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galasaņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, sniedz pamatojumu izvēlētajai(-ajām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.
(45)

Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama savlaicīgai pārejai uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(46)

Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei par darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447

(47)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(48)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 

(49) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galasaņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, sniedz pamatojumu izvēlētajai(-ajām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.
(50) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.
(51) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei par darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447
(52) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
(53) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
(54) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.
(55) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
(56) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 
(57) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 
(58) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galasaņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, sniedz pamatojumu izvēlētajai(-ajām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.
(59) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.
(60) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
(61) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
(62) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
(63)  Konkrētāk, maksimālā robežvērtība 13 % apmērā neietver segtās ieinteresētās personas maksas par rezultātiem, kas saistītas ar GTF, un visas izmaksas un pārvaldības maksas, kas saistītas ar trešo personu līdzekļiem.
(64)  Jo īpaši tiešo ieguldījumu gadījumā GTF darbojas, sniedzot pašu kapitāla vai kvazikapitāla atbalstu; netiešo ieguldījumu gadījumā GTF darbojas, finansējot trešo personu fondus, kas darbojas, nodrošinot vismaz vienu no turpmāk minētajiem: pašu kapitāla vai kvazikapitāla, vai parāda, vai kvaziparāda instrumenti.
(65)  Tiek uzskatīts, ka galīgais saņēmējs “būtiski koncentrējas” uz nozari vai uzņēmējdarbību, ja ir konstatēts, ka šāda nozare vai darbība ir būtiska galīgā saņēmēja uzņēmējdarbības daļa attiecīgi attiecībā uz galīgā saņēmēja bruto ieņēmumiem, peļņu vai klientu bāzi. Bruto ieņēmumi no ierobežotās nozares vai darbības nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no bruto ieņēmumiem.
(66)  Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.
(67)  Ietverot darbības un aktīvus saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), sasniedzot prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
(68)  Piesārņojošus transportlīdzekļus definē kā transportlīdzekļus, kas nav bezemisiju transportlīdzekļi.
(69)  Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes uzglabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
(70) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā.
(71) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galasaņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, neņem vērā pamatojumu izvēlētajai(-ajām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.
(72) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.
(73)  Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
(74) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 
(75) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 
(76) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.
(77) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447. 
(78) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
(79) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
(80) Darba pakete ir daļa no projekta darbu sadalījuma, piemēram: pirms investīciju, prasmju un apmācības, projektu vadības un koordinācijas pārbaudījumiem. Tā ir projekta darba grupa, kas aprakstīta aktivitātēs un uzdevumos. Darba paketēs norāda skaidru un loģisku saikni ar projekta mērķiem un citām darba paketēm. Katra darba pakete ir projekta apakšdaļa, kas ir solis, lai sasniegtu projekta vispārējos mērķus.
(81) Proti, maksimālā robežvērtība 13 % apmērā neietver ar DTF saistītās maksas par darbības rezultātiem, kas saistītas ar DTF, unvisas izmaksas un pārvaldības maksas, kas saistītas ar netiešajiem ieguldījumiem/trešo personu fondiem.
(82)  Jo īpaši tiešo ieguldījumu gadījumā DTF darbojas, sniedzot pašu kapitāla vai kvazikapitāla atbalstu;netiešu ieguldījumu gadījumā DTF darbojas, finansējot trešo personu fondus, kas darbojas, nodrošinot vismaz vienu no šādām darbībām: pašu kapitāla vai kvazikapitāla, vai parāda, vai kvaziparāda instrumenti.
(83)

Tiek uzskatīts, ka galīgais saņēmējs “būtiski koncentrējas” uz nozari vai uzņēmējdarbību, ja ir konstatēts, ka šāda nozare vai darbība ir būtiska galīgā saņēmēja uzņēmējdarbības daļa attiecīgi attiecībā uz galīgā saņēmēja bruto ieņēmumiem, peļņu vai klientu bāzi. Bruto ieņēmumi no ierobežotās nozares vai darbības nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no bruto ieņēmumiem.

(84)

Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilstTehnisko norādījumu “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama savlaicīgai pārejai uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(85)

Ietverot darbības un aktīvus saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), sasniedzot prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(86)

Piesārņojošus transportlīdzekļus definē kā transportlīdzekļus, kas nav bezemisiju transportlīdzekļi.

(87)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes uzglabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(88) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.
(89)  Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
(90) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 
(91) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 
(92) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
(93) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
(94)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(95) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
(96) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.
(97) Tiek uzskatīts, ka galīgais saņēmējs “būtiski koncentrējas” uz nozari vai uzņēmējdarbību, ja ir konstatēts, ka šāda nozare vai darbība ir būtiska galīgā saņēmēja uzņēmējdarbības daļa attiecīgi attiecībā uz galīgā saņēmēja bruto ieņēmumiem, peļņu vai klientu bāzi. Bruto ieņēmumi no ierobežotās nozares vai darbības nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no bruto ieņēmumiem.
(98)

Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(99)

Ietverot darbības un aktīvus saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), sasniedzot prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(100)

Piesārņojošus transportlīdzekļus definē kā transportlīdzekļus, kas nav bezemisiju transportlīdzekļi.

(101) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes uzglabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
(102) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.
(103) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.
(104) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447. 
(105) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 
(106) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.