Kārtas Nr.

Saistītais pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts/

Mērķa

Nosaukums

Kvalitatīvie

rādītāji 
(attiecībā uz Atskaites punktiem)

Kvantitatīvie

rādītāji
(mērķrādītājiem)

Orientējošais izpildes grafiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mērvienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturksnis

Gads

19

Ieguldījums 6. Ūdens kadastra piegāde

Atskaites punkts

Piegādātais ūdens kadastrs

Piegādātais ūdens kadastrs

4. CET.

2025

Darba pabeigšanas sertifikāts piegādātā ūdens kadastra uzņemšanai, kurā ietilpst:

— Digitālais reljefa modelis (DTM)/digitālais virsmas modelis (DSM) valsts līmenī, kura pamatā ir satelītinformācija;

— programmatūras izstrāde upes gultnes modifikācijas noteikšanai (erozijas nogulsnēšanās process), grants ieguves monitorings un zemes slīdēšanas potenciāls dambja-lāksnes ansambļa teritorijās;

—mazo upju gultņu pusautomātiska digitalizācija un norobežošana, pamatojoties uz DTM/DSM ortofotoattēliem un satelītattēliem.

Kārtas Nr.

Saistītais pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie

rādītāji 
(attiecībā uz Atskaites punktiem)

Kvantitatīvie

rādītāji
(mērķrādītājiem)

Orientējošais izpildes grafiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mērvienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturksnis

Gads

1

Reforma. Stiprināt tiesisko regulējumu ūdensapgādes un notekūdeņu nozares ilgtspējīgai apsaimniekošanai un paātrināt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību sabiedrībai saskaņā ar Eiropas direktīvām

Atskaites punkts

Likuma Nr. 241/2006 par ūdensapgādi un kanalizāciju grozījumu stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā

4. CET.

2021

Stājas spēkā grozījumi Likumā Nr. 241/2006 par ūdensapgādi un kanalizāciju, kas:

-Ļaut apstiprināt reģionālo ūdensapgādes un kanalizācijas operatoru tarifu stratēģiju Starpkopienu attīstības asociāciju (IDA) pilnsapulcē, pamatojoties uz īpašo pilnvarojumu, kas saņemts no vietējām administratīvajām vienībām. Ar šīm izmaiņām ievērojami samazina laiku, kas vajadzīgs tarifu stratēģijas apstiprināšanai, un tas ļauj paplašināt ūdensapgādes un notekūdeņu pakalpojumu infrastruktūru.

-Uzlikt vietējām valsts pārvaldes iestādēm pienākumu veikt uzskaiti par fiziskām un juridiskām personām, kas nenovada notekūdeņus publiskajā kanalizācijas tīklā, un katru gadu nosūtīt šo personu sarakstu Nacionālajai vides gvardei.

-Uzliek lietotājiem pienākumu pieslēgties esošajām publiskajām kanalizācijas sistēmām, ja tiem nav piemērotas individuālas savākšanas un attīrīšanas sistēmas.

-Attiecīgā gadījumā ļauj organizēt tikai ūdensapgādes pakalpojuma sniegšanu ar nosacījumu, ka notekūdeņu savākšana notiek, izmantojot individuālas savākšanas un attīrīšanas sistēmas, kas nodrošina tādu pašu vides aizsardzības līmeni kā centralizētās savākšanas un attīrīšanas sistēmas.

-Nodrošina piemērotu individuālu sistēmu ārkārtas raksturu, kas attiecas tikai uz situācijām, kad centralizētas sistēmas nav tehniski un ekonomiski realizējamas.

-Aizliegt neattīrītu notekūdeņu tiešu novadīšanu vidē no piemērotām individuālām sistēmām.

-Izstrādāt kritērijus attiecīgu individuālu sistēmu apstiprināšanai, uzbūvei, reģistrācijai/reģistrācijai, ekspluatācijai un uzturēšanai.

2

Reforma. Stiprināt tiesisko regulējumu ūdensapgādes un notekūdeņu nozares ilgtspējīgai apsaimniekošanai un paātrināt iedzīvotāju piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem saskaņā ar Eiropas direktīvām

Atskaites punkts

Stājas spēkā likums, ar ko apstiprina valsts programmu “Pirmais savienojums ar ūdeni un sanitāriju”

Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā attiecībā uz pirmo programmu “Pieslēgums ūdenim un sanitārijai”

1. CET.

2022

Stājas spēkā likums, ar ko apstiprina valsts programmu “Pirmais savienojums ar ūdeni un sanitāriju”, kas atbalsta ģimenes un neprecētus cilvēkus ar zemiem ienākumiem (kuru vidējie neto naudas ienākumi ir mazāki par valstī garantēto minimālo bruto algu uz vienu ģimenes locekli), lai segtu izmaksas, kas radušās saistībā ar pieslēgumu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai.

Vietējās iestādes identificē mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem. Pēc tam pirmā pieslēguma programma ar Vides fonda administrācijas starpniecību finansē pieslēguma darbus identificētajām ģimenēm, par kurām vietējās iestādes ir noslēgušas līgumus.

3

Reforma. Stiprināt tiesisko regulējumu ūdensapgādes un notekūdeņu nozares ilgtspējīgai apsaimniekošanai un paātrināt iedzīvotāju piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem saskaņā ar Eiropas direktīvām

Atskaites punkts

Īstenošanas nolīgumi, kas parakstīti ar vietējām iestādēm, kuras piedalās Pirmajā ūdens un sanitārijas programmā

Īstenošanas nolīgumi, kas parakstīti ar vietējām iestādēm, kuras piedalās Pirmajā ūdens savienojuma un sanitārijas programmā

4. CET.

2022

Vides fonda administrācija paraksta īstenošanas līgumus ar pašvaldībām, kas piedalās Pirmajā ūdens un sanitārijas programmā.

4

Reforma. ANAR pašreizējā ekonomiskā mehānisma pārveidošana, lai nodrošinātu valsts ūdens resursu apsaimniekošanas sistēmas modernizāciju un uzturēšanu

Atskaites punkts

Stājas spēkā likums, ar ko ievieš grozījumus, lai reglamentētu jauno ekonomisko mehānismu ūdens resursiem Rumānijā

Likuma noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā tiesību akts par grozījumiem, lai reglamentētu jauno ekonomisko mehānismu attiecībā uz ūdens resursiem Rumānijā

1. CET.

2026

Pētījumi par 11 Rumānijas upju baseiniem ir pieejami tīmekļa vietnē, un tie aptver: ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas un izmantošanas ekonomisko nozīmi; II) tendences attiecībā uz ūdens vajadzību attīstību un upes baseina/teritorijas līmenī savāktā ūdens apjomu; un iii) vidēja termiņa un ilgtermiņa makroekonomiskie rādītāji un optimālais izmaksu atgūšanas mehānisms attiecībā uz ūdens apjomiem, ko ANAR nodrošina ūdens resursu lietotājiem saskaņā ar ekoloģiskās plūsmas prasībām.

Pamatojoties uz pētījumiem, stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, lai reglamentētu jauno ekonomisko mehānismu attiecībā uz ūdens resursiem Rumānijā.

Jaunais mehānisms palielina korelāciju starp ANAR (Rumānijas Ūdens pārvaldes) regulēto ūdens ieņēmumu sistēmu un izmaksām par katru ūdens lietotāju kategoriju ANAR piegādēm.

6

Ieguldījums 1. Ūdens tīklu un kanalizācijas sistēmu būvniecība aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents pārsniedz 2000

Mērķa

Būvēti ūdens sadales tīkli

Kilometri (km)

0

288.3

 2. CET.

2026 

Aglomerācijās, kurās ir vairāk nekā 2000 iedzīvotāju, kopā ierīko 288,3 km ūdens sadales tīklu.

8

Ieguldījums 1. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu būvniecība aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents pārsniedz 2000

Mērķa

Izbūvēti kanalizācijas tīkli

Kilometri (km)

0

975

2. CET.

2026

Aglomerācijās, kuru cilvēka ekvivalents pārsniedz 2000, kopumā ierīko vismaz 975 km notekūdeņu tīklu.

10

Ieguldījums 2. Notekūdeņu savākšana aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000

Mērķa

Individuālas vai citas piemērotas sistēmas, kas izgatavotas aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000.

Skaits

0

9 545

2. CET.

2026

Aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000, kopumā ierīko 9545 individuālās sistēmas vai citas piemērotas sistēmas.

12

Ieguldījums 2. Notekūdeņu savākšana aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000

Mērķa

Uzbūvēti kanalizācijas tīkli aglomerācijās, kuru cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000

Kilometri (km)

0

88.7

2. CET.

2026

88,7 km no kopējā kanalizācijas tīkla ierīko aglomerācijās, kuru cilvēkekvivalents ir mazāks par 2000.

17

Ieguldījums 4. Esošo uzkrājumu atjaunošana, kam nepieciešama ārkārtas iejaukšanās, lai nodrošinātu drošu ekspluatāciju

Mērķa

Atjaunots esošais aizsprosts un polderis

Skaits

0

2

2. CET.

2026

Atjauno 1 esošu dambju — Lesu, attiecībā uz kuru pārskatītajā priekšizpētē secināts, ka nav īstenojamu alternatīvu plūdu riska mazināšanai un projekts atbilst principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” prasībām.

Papildus atjauno 1 polderu — SALARD.

18

Ieguldījums 5. Atbilstošs finansējums upju baseinu administrācijām plūdu monitoringam, novēršanai un reaģēšanai ārkārtas situācijās

Mērķa

Upju baseinu administrācijas, kas aprīkotas

Skaits

0

11

2. CET.

2026

Šāda aprīkojuma iegāde 11 upju baseinu administrācijām, kas cita starpā var ietvert:

—mašīnas, kas nodrošina piekļuvi un iejaukšanos nelīdzenā apvidū, amfībijas piekļuvi un mobilo smilšu maisiņu/diku transportēšanu grūti sasniedzamos apgabalos. Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst DHSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), saskaņā ar šo pasākumu iegādātajām mašīnām jābūt labākajām pieejamajām tehnoloģijām no vides viedokļa;

—droni, kas aprīkoti ar LIDAR/Flir/fotogrammetrijas sensoriem;

dambja virsbūvju ģeoelektrisko pretestību/ģeo radara tehnoloģijas;

—aparatūras un programmatūras infrastruktūra datu analīzei un datu glabāšanai, ko savāc iepriekš minētās iekārtas.

Kārtas Nr.

Saistītais pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie

rādītāji 
(attiecībā uz Atskaites punktiem)

Kvantitatīvie

rādītāji
(mērķrādītājiem)

Orientējošais izpildes grafiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mērvienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturksnis

Gads

22

Reforma. Meža apsaimniekošanas un pārvaldības sistēmu reforma, izmantojot jaunu valsts meža stratēģiju un turpmākos tiesību aktus

Atskaites punkts

Valsts meža stratēģijas 2020.–2030. gadam pieņemšana

Valsts meža stratēģijas 2020.–2030. gadam pieņemšana

CET.

2022

Pieņem valsts meža stratēģiju 2020.–2030. gadam.

Stratēģijā, pamatojoties uz neatkarīgo pētījumu ieteikumiem, paredz šādus saistošus noteikumus par apmežošanu un meža atjaunošanu:

a. Prasības, lai sugas un ekotipi būtu klimatnoturīgi un bez negatīvas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību. Stratēģija atbilst vajadzībai atjaunināt vadlīnijas par koku stādīšanu Rumānijā un paredz aizsardzības pasākumus, jo īpaši, lai izslēgtu invazīvu svešzemju sugu izmantošanu vai izplatīšanu.

b. Prasības, lai audzētu reproduktīvo materiālu tādām koku sugām un ekotipiem, kas ir piemēroti Rumānijas nākotnē prognozētajiem klimatiskajiem apstākļiem pietiekamā daudzumā, iesaistot privāto sektoru, un par pasākumiem, lai atturētu no komerciālu stādaudzētavu izveides īscirtmeta vai monokultūru ražošanai.

c. Prasības par apmežošanu, lai pozitīvi veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, ūdens apsaimniekošanas un augsnes aizsardzības mērķu sasniegšanu, aizliedzot apmežošanu vai atkārtotu apmežošanu lauksaimniecības zemē ar augstu dabas vērtību, zālājos vai mitrājos, izņemot dzīvotņu atjaunošanu.

D. Prasības par preventīviem pasākumiem, kas palielina augsnes dabisko absorbcijas spēju un kas jāiekļauj meža apsaimniekošanas darbībās, un īpašas prasības par pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai nodrošinātu, ka meža apsaimniekošana ir balstīta uz sugu monitoringu.

e. urbānās apmežošanas prasības, kas jāsasniedz, izmantojot ainavas līmeņa pieeju, kura palīdz stiprināt savienojamību ar dabiskām vai daļēji dabiskām teritorijām (piemēram, mežiem vai lauksaimniecības teritorijām), galveno uzmanību pievēršot dzīvotņu sasaistei ar zaļo infrastruktūru un ekoloģiskajiem koridoriem.

F. Prasības attiecībā uz apmežošanas un meža atjaunošanas projektiem, kas jāīsteno teritorijās, kuras ir pakļautas klimatiskajiem apdraudējumiem, jo īpaši sausumam un plūdiem, un attiecīgā gadījumā apmežošanai vai atkārtotai apmežošanai, samazina no tā izrietošos riskus.

g. Stratēģijā nosaka ilgtspējas kritērijus meža biomasai, ko izmanto enerģētikā.

H. Stratēģija ietver konkrētas darbības nelikumīgas mežizstrādes apkarošanai, piemēram, pilnīgu SUMAL īstenošanu, tostarp mežizstrādes uzraudzību, izmantojot attālo izpēti, sankciju režīma stiprināšanu un attiecīgā gadījumā citus pasākumus.

I. Stratēģija ietver arī konkrētus pasākumus meža dzīvotņu un sugu aizsardzībai un jo īpaši mežsaimniecības normu saskaņošanu ar bioloģiskās daudzveidības apsvērumiem.

23

Reforma. Meža apsaimniekošanas un pārvaldības sistēmu reforma, izmantojot jaunu valsts meža stratēģiju un turpmākos tiesību aktus

Atskaites punkts

Stājas spēkā grozītie ministrijas rīkojumi, ar kuriem paredz saistošus noteikumus par pirmreizēju un atkārtotu apmežošanu, kas paredzēta Valsts mežsaimniecības stratēģijā 2020.–2030. gadam

Ministru rīkojumu noteikums, kas norāda uz grozījumu stāšanos spēkā

CET.

2022

Stājas spēkā šādi grozītie ministrijas rīkojumi (MO) saskaņā ar saistošajiem noteikumiem par apmežošanu un meža atjaunošanu, kas paredzēti Valsts meža stratēģijā 2020.–2030. gadam:

a.Rīkojums Nr. 766/2018 par meža apsaimniekošanas plānu izstrādi un grozīšanu, tostarp attiecībā uz noteikumiem par meža zemes izmantošanu, kā arī metodiku attiecībā uz ikgadējo vējmežu mežizstrādes kvotu apstiprināšanu.

b.Rīkojums Nr. 1648/2000 par tehnisko noteikumu apstiprināšanu attiecībā uz sastāvu, shēmām un tehnoloģijām meža atjaunošanai un degradētas zemes apmežošanai

c.Rīkojums Nr. 1649/2000 par tehnisko normu apstiprināšanu attiecībā uz stendu kopšanu un pārvaldību

d.Rīkojums Nr. 1650/2000 par tehnisko normu apstiprināšanu attiecībā uz apstrādes veidu izvēli un piemērošanu

e.Rīkojums Nr. 1653/2000 par tehnisko normu apstiprināšanu attiecībā uz reģenerācijas ikgadējo kontroli

f.Rīkojums Nr. 1672/2000 par meža apsaimniekošanas tehnisko normu apstiprināšanu

24

Reforma. Meža apsaimniekošanas un pārvaldības sistēmu reforma, izmantojot jaunu valsts meža stratēģiju un turpmākos tiesību aktus

Atskaites punkts

Tādu leģislatīvo aktu stāšanās spēkā, ar kuriem groza un papildina spēkā esošos tiesību aktus par mežiem

Likuma norma, kas norāda uz leģislatīvo aktu stāšanos spēkā

4. CET.

2025

Tiesību aktu stāšanās spēkā:

I) noteikt grozījumus kriminālsodu sistēmā;

II) izstrādāt metodes meža veģetācijas postījumu novērtēšanai mežos un ārpus tiem;

III) sankcijas par meža noteikumu pārkāpumiem, nosakot aprēķina metodes attiecībā uz videi nodarīto un finansiālo kaitējumu, ko radījusi nelikumīga mežizstrāde un citi ar mežiem saistīti noziegumi,

IV) ietverot noteikumus nelikumīgas mežizstrādes apkarošanai un meža apsaimniekošanas reorganizācijai (Valdības Lēmums Nr. 229/2009).

26

Ieguldījums 1. Valsts kampaņa par apmežošanu un mežu atjaunošanu, tostarp pilsētu meži

Mērķa

Jaunas apmežotas vai atkārtoti apmežotas zemes platības

ha

0

18 000

2. CET.

2026

Jaunas apmežotas vai atkārtoti apmežotas zemes platības (kopā 18 000 ha).

28

Ieguldījums 1. Valsts kampaņa par apmežošanu un mežu atjaunošanu, tostarp pilsētu meži

Mērķa

Izveidotas jaunas pilsētu mežu teritorijas

M2

0

200 000

2. CET.

2026

Jaunas pilsētu mežu platības (kopā 200 000 m²).

29

Ieguldījums 2. Meža reproduktīvā materiāla mūsdienīga ražošanas jauda

Mērķa

Jaunas vai atjaunotas koku stādaudzētavas

Skaits

0

90

2. CET.

2026

Kopā būvē vai atjauno 90 koku stādaudzētavas. Reproduktīvā materiāla ražošanā izmanto koku sugas un ekotipus, kas ir piemēroti Rumānijas nākotnē paredzamajiem klimatiskajiem apstākļiem.

34

Investīcija Nr. 3 To iespējamo teritoriju apzināšana, kurās nepieciešama stingra aizsardzība dabiskajās sauszemes un jūras dzīvotnēs saskaņā ar ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam

Atskaites punkts

Tiesību akta(-u) par stingri aizsargājamo teritoriju noteikšanu stāšanās spēkā

Likuma noteikums, kas norāda uz tiesību akta(-u) stāšanos spēkā

2. CET.

2026

Stājas spēkā tiesību akts(-i), ar ko nosaka stingri aizsargājamas teritorijas (ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam nozīmē, ko Rumānijas tiesību aktos var minēt ar citu nosaukumu), kuras identificētas Natura 2000 aizsargājamās teritorijās un papildu teritorijās.

39

Investīcija Nr. 4 Savvaļas storveidīgo zivju monitoringa sistēma gar Lejasaunavu

Atskaites punkts

Tīkls savvaļas storu datu uzraudzībai, paziņošanai un pārsūtīšanai

Piegādātais tīkla aprīkojums

2. CET.

2026

Pontona, mērījumu laivu, laboratorijas aprīkojuma, IT aprīkojuma, SUV automobiļu, mākslīgā intelekta apstrādes sistēmas, tehniskā atbalsta sistēmas tīkls savvaļas storu datu monitoringam, saziņai un pārraidei pa Donavas lejasdaļu. Iepērkamo transportlīdzekļu īpatnējās CO2 emisijas ir mazākas par 50 g CO2/km. Iepērkamās mērīšanas laivas atbilst labākajai pieejamajai tehnoloģijai no vides viedokļa.

41

Ieguldījums 5. Integrētas plūdu riska mazināšanas sistēmas meža upju baseinos

Atskaites punkts

Projekta izstrādes apstiprināšana

Projekta izstrādes apstiprināšana

1. CET.

2023

Apstiprina projektu projektu modernizācijas darbiem aizsardzībai pret plūdiem. Tajā ietver darbības attiecībā uz:

-Vismaz sešu bojātu aluvija aiztures konstrukciju atjaunošana, lai uzstādītu garenvirziena pasākumus, cita starpā zivju kāpnes;

-Vismaz 30 jaunu aluviālo konstrukciju, tostarp zivju kāpņu un ekoloģiskās plūsmas, būvniecība ar maksimālo augstumu 5 m;

-Vismaz 4 ha zemes atjaunošana, atjaunojot mežus, zāģējot vai būvējot zaru žogus;

-Vismaz 30 km garas straumes gultnes atjaunošana.

Visus pasākumus, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK (Ūdens pamatdirektīva) novērtējumā noteikti par vajadzīgiem, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), iekļauj projekta izstrādē un stingri ievēro būvniecības, modernizācijas, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos.

42

Ieguldījums 5. Integrētas plūdu riska mazināšanas sistēmas meža upju baseinos

Atskaites punkts

Modernizācijas darbi aizsardzībai pret plūdiem

Pretplūdu aizsardzības darbu modernizācija

2. CET.

2026

Izstrādā 41. atskaites punktā izklāstīto pretplūdu aizsardzības modernizācijas projekta projektu.

Kārtas Nr.

Saistītais pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz Atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturksnis

Gads

30

Reforma. Aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldības sistēmas reforma Eiropas bioloģiskās daudzveidības stratēģijas vajadzībām

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko izveido starpiestāžu komiteju, lai analizētu tiesisko regulējumu, kas piemērojams nozarēm, kuras ietekmē bioloģisko daudzveidību

Likuma norma, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā

2. CET.

2022

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko izveido starpiestāžu komiteju, lai analizētu tiesisko regulējumu, kas piemērojams nozarēs, kuras ietekmē bioloģisko daudzveidību, proti, izglītībā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, medībās, tūrismā, telpiskajā organizācijā, transportā un enerģētikā.

Komiteju vada Vides, ūdeņu un mežu ministrija, un tajā ietilpst nozaru ministrijas un pakārtotās iestādes, kas atbild par attiecīgajām nozarēm: izglītība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, medniecība, tūrisms, telpiskā organizācija, transports un enerģētika.

Komiteja sagatavo priekšlikumus tiesiskā regulējuma pārskatīšanai, ņemot vērā jaunāko informāciju par sugu un dzīvotņu aizsardzības statusa izplatību un dinamiku.

31

Reforma. Aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldības sistēmas reforma Eiropas bioloģiskās daudzveidības stratēģijas vajadzībām

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts, kas piemērojams nozarēm, kuras ietekmē bioloģisko daudzveidību

Likuma norma, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā

1. CET.

2026

Stājas spēkā tiesību akts, ar ko apstiprina valsts bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un kas attiecas arī uz izglītības, lauksaimniecības, mežsaimniecības, medību, tūrisma, telpiskās organizācijas, transporta un enerģētikas nozari.

Kārtas Nr.

Saistītais pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie

rādītāji 
(attiecībā uz Atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošais izpildes grafiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mērvienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturksnis

Gads

49

Investīcija 1.a Brīvprātīgo savākšanas centru būvniecība

Mērķa

Uzbūvēti brīvprātīgi savākšanas centri

0

300

2. CET.

2026

Tiks izsniegts darbu pabeigšanas uzņemšanas sertifikāts par 300 brīvprātīgo savākšanas centru būvniecību, kas apkalpo kopienas, kurās ir līdz 50000 iedzīvotāju.

Centri nodrošina mājsaimniecības atkritumu dalītu savākšanu.

56

Investīcija 3.a Publiskā uzraudzība, kontrole un institucionālās spējas atkritumu apsaimniekošanas jomā

Atskaites punkts

Digitālā aprīkojuma iegāde

Uzņemšanas sertifikāti

3. CET.

2025

Saņemšanas sertifikāts par iekārtām, kas iegādātas 43 Vides apsardzes komisāriem atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības un kontroles darbību veikšanai. Cita starpā pie šādām iekārtām var piederēt:

-1 IKT integrēta sistēma, kas apkalpo 43 komisārus;

-8 kravas automobiļu skenēšanas sistēmas;

-271 dobuma videokameras;

-16 bezpilota gaisa kuģi;

-8 funkcionālie transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar radiosakariem uzraudzības iekārtu pārvadāšanai;

-709 ķermenis valkāja Kameras.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), transportlīdzekļi, kas iegādāti saskaņā ar šo pasākumu, ir labākā pieejamā tehnoloģija no vides viedokļa.

57

Investīcija 3.b)

Publiskais monitorings, kontrole un institucionālās spējas atkritumu apsaimniekošanas jomā

Mērķa

400 kontroles komandējumu piegāde, izmantojot digitālo aprīkojumu

Skaits

0

400

4. CET.

2025

Kontroles dokumenti 400 kontroles komandējumiem, ko Valsts vides apsardzes komisāri veikuši, izmantojot digitālo aprīkojumu.

Kārtas Nr.

Saistītais pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie

rādītāji 
(attiecībā uz Atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošais izpildes grafiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mērvienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturksnis

Gads

43

Reforma. Atbalsts atkritumu apsaimniekošanas pārvaldībai, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku

Atskaites punkts

Nacionālās aprites ekonomikas stratēģijas pieņemšana

Valsts aprites ekonomikas stratēģijas pieņemšana ar valdības lēmumu

CET.

2022

Valsts aprites ekonomikas stratēģijas pieņemšana, kuras pamatā ir pašreizējā tehniskā atbalsta instrumenta projekta ieteikumi.

Stratēģijā izklāsta noteikumus visam produktu aprites ciklam un definē šādus galvenos elementus:

-regulatīvās, finanšu un informācijas pārvaldības metodes un rīki aprites iniciatīvu atbalstam;

-aptveramo nozaru noteikšana;

-pārskatīt vides un ekonomiskos stimulus attiecībā uz atkritumiem, lai pārstrādi padarītu ērtāku nekā atkritumu apglabāšanu poligonos un sadedzināšanu;

-pamatnostādnes finanšu un pārvaldības metožu/rīku izmantošanai attiecīgajās nozarēs;

-pārvaldības sistēma sadarbībai starp ieinteresētajām personām (iestādēm, akadēmiskajām aprindām, privāto sektoru, bezpeļņas sektoru un iedzīvotājiem).

Valsts aprites ekonomikas stratēģija efektīvi veicina ES mērķu sasniegšanu atkritumu reciklēšanas jomā, jo īpaši sadzīves atkritumu reciklēšanā un augsto poligonos apglabāto atkritumu īpatsvara samazināšanā.

45

Reforma. Atbalsts atkritumu apsaimniekošanas pārvaldībai, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku

Atskaites punkts

Valsts aprites ekonomikas stratēģijas rīcības plāna apstiprināšana un tajā iekļauto konkrēto darbību izpilde.

Apstiprinājums

Rīcības plāns

valsts

Apļveida

Ekonomikā

Stratēģija:

Valdība

Lēmums

Rumānija un tajā iekļauto konkrēto darbību  izpilde.

2. CET.

2026

Rīcības plānā tiks noteikti aprites ekonomikas stratēģijas galvenie soļi, atbildīgās iestādes un noteikto darbību grafiks, pamatojoties uz ekspertu ieteikumiem, kas formulējami tehniskā atbalsta instrumenta projektā. Plānā būs iekļauta uzraudzības sistēma un korektīvi instrumenti, lai nodrošinātu plānoto galveno darbību izpildi.

Darbības, kas ietvertas apstiprinātajā Valsts aprites ekonomikas stratēģijas rīcības plānā un piešķirtas publiskajām iestādēm no 2023. gada 3. ceturkšņa līdz 2026. gada 1. ceturksnim saskaņā ar grafiku (A 15, 16 un 23), ir izpildītas.

46

Reforma. Atbalsts atkritumu apsaimniekošanas pārvaldībai, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku

Atskaites punkts

Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, kas vajadzīgi, lai īstenotu vienotu atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu

Likuma norma, kas norāda uz tiesību aktu stāšanos spēkā attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas praksi

CET.

2022

Stājas spēkā tiesību akti, kas vajadzīgi, lai konsolidētu prasībām atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu Rumānijā, jo īpaši ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības pasākumiem valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā, lai sasniegtu ES Atkritumu pamatdirektīvā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus.

Stāsies spēkā šādi tiesību akti:

1. Rīkojums par atkritumu apsaimniekošanas režīmu,

reglamentēs ražotāja paplašināto atbildību saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu. Ar Rīkojumu tiks ieviesti arī stingri sodi, lai novērstu nelikumīgu apglabāšanu poligonos, atkritumu izgāšanu un sadedzināšanu atklātā gaisā.

2. Rīkojums par grozījumiem Likumā 101/2006 (Sanitārijas likums).

3. Grozījumi Kopienas sabiedrisko pakalpojumu valsts pārvaldes (ANRSC) Rīkojumā Nr. 109/2007 par sanitāro tarifu metodiku.

Rīkojums (Nr. 2) un grozītais ANRSC rīkojums (Nr. 3) reglamentēs:

-ekonomisko instrumentu pilnīga izmantošana (maksā, kad izmetat, nodoklis par atkritumu poligoniem un paplašināta ražotāja atbildība);

-Kopienas sabiedrisko pakalpojumu pārvaldes valsts regulatīvās iestādes kā valsts regulatīvās iestādes loma sadzīves atkritumu tarifu politikas jomā;

-starpkopienu attīstības apvienību finansiālo atbildību par integrētu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu projektiem.

51

Investīcija 1.b Digitalizētu ekosalu piegāde atkritumu dalītai savākšanai vietējā līmenī

Mērķa

Pieņemšanas sertifikāti digitalizētu ekosalu nodošanai atkritumu dalītai savākšanai

Skaits

0

5 000

2. CET.

2026

Saņemšanas sertifikāti 5000 digitalizētu ekosalu nodošanai atkritumu dalītai savākšanai.

53

Investīcija 1.c Integrētu centru būvniecība pilsētu aglomerācijām dalītai savākšanai

Mērķa

Būvēti integrēti atkritumu savākšanas centri

Skaits

0

3

2. CET.

2026

Darba pabeigšanas ziņojumu sertifikāti trīs integrētu atkritumu savākšanas centru būvniecībai.

54

Investīcija 1.d atkritumu pārstrādes kompleksu būvniecība vai nodošana, lai sasniegtu aprites ekonomikas tiesību aktu kopumā noteiktos reciklēšanas mērķrādītājus

Mērķa

Uzbūvēti vai piegādāti atkritumu reciklēšanas kompleksi

Skaits

0

9

2. CET.

2026

Pieņemšanas sertifikāti 9 atkritumu pārstrādes iekārtu nodošanai. Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), saskaņā ar šo pasākumu iegādātie transportlīdzekļi būs labākā pieejamā tehnoloģija no vides viedokļa.

55

Investīcija Nr. 2 Infrastruktūras būvniecība vai piegāde kūtsmēsliem un citu kompostējamu lauksaimniecības atkritumu apsaimniekošana

Mērķa

Integrētu sistēmu izveide kompostējamo lauksaimniecības atkritumu savākšanai

Skaits

0

50

2. CET.

2026

Tiks uzbūvētas vai piegādātas 50 integrētas sistēmas kompostējamo lauksaimniecības atkritumu savākšanai:

-44 Komunālās integrētās sistēmas;

-viena Kompostēšanas sistēma;

-piecas Biogāzes sistēmas ar elektrisko jaudu vismaz 300 kW un siltuma jaudu vismaz 300 kW. Šīs sistēmas atbildīs Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (C(2023) 6454 final).

Kārtas NUM

Saistītais pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie

rādītāji 
(attiecībā uz Atskaites punktiem)

Kvantitatīvie

rādītāji
(mērķrādītājiem)

Orientējošais izpildes grafiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mērvienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturksnis

Gads

59

Reforma. Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību akts(-i), ar ko ievieš jaunu uz nobraukumu balstītu maksāšanas sistēmu lielas noslodzes transportlīdzekļiem (kravas automobiļiem), kas saistīta ar gaisa piesārņojumu, un augstākus īpašumtiesību nodokļus visvairāk piesārņojošiem pasažieru transportlīdzekļiem (automobiļi/autobusi/autobusi)

Tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda uz tiesību akta(-u) stāšanos spēkā

2. CET.

2023

Tiesību akts(-i) par jaunas nobraukuma maksas sistēmas ieviešanu lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļiem (kravas automobiļiem), kas sasaista maksu ar gaisa piesārņojuma ražošanu un lielākiem īpašuma nodokļiem vispiesārņojošākajiem pasažieru transportlīdzekļiem (automobiļi/autobusi/autobusi)

Jaunā transportlīdzekļu tarifikācijas sistēma ietver:

-īpašs nobraukuma maksas līmenis un skaidri kritēriji, kas saistīti ar gaisa piesārņojumu lielas noslodzes maksas iekasēšanai,

-izmantot ieņēmumus, lai atbalstītu ceļu uzturēšanu un jaunus ieguldījumus ilgtspējīgā transportā,

-grafiks, kurā tarifikācijas sistēmai jāsāk iekasēt ieņēmumus ne vēlāk kā 2026. gada 1. jūlijā.

60

Reforma. Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība

Atskaites punkts

Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, lai veicinātu “tīro” transportlīdzekļu izmantošanu un autoparka atjaunošanas programmas

Tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā tiesību akts(-i), ar ko veicina “tīro” transportlīdzekļu izmantošanu, un autoparka atjaunošanas programmas

2. CET.

2024

Tiesību aktā(-os) iekļauj finansiālus un fiskālus stimulus, lai:

-palielināt bezemisiju transportlīdzekļu skaitu;

-metāllūžņos piesārņojoši transportlīdzekļi (EURO 3 vai mazāk)

   61

Reforma. Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība

Mērķa

Jauni “tīrie” transportlīdzekļi, ko iepērk līgumslēdzējas iestādes

Procentuālā daļa (%)

0

21.7/

9/

27

4. CET.

2025

autotransporta līdzekļu īpatsvars, ko līgumslēdzējas iestādes izmantojušas laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam, ir šāds: 21,7 % mazas noslodzes transportlīdzekļiem, 9 % kravas automobiļiem un 27 % autobusiem

62

Reforma. Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība

Atskaites punkts

Transportlīdzekļi ar metāllūžņiem (EURO 3 vai mazāk) un bezemisiju transportlīdzekļu skaita palielināšana

Lūžņos nodoti transportlīdzekļi un bezemisiju transportlīdzekļi Rumānijā

1. CET.

2026

Vismaz 250000 lūžņos nodotu transportlīdzekļu ar emisiju standartiem EURO 3 vai zemāki, kas vecāki par 15 gadiem.

35500 bezemisiju (elektriskie un ūdeņraža) transportlīdzekļi Rumānijā, kas norādīti Vadītāju apliecību un transportlīdzekļu reģistrācijas direktorāta transportlīdzekļu parka datu kopā.

65

Reforma. Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība

Atskaites punkts

Valsts ceļu satiksmes drošības stratēģijas pieņemšana

Stratēģijas pieņemšana ar valdības lēmumu (sekundārie tiesību akti) un tās īstenošanas sākums

2. CET.

2022

Ar valsts ceļu satiksmes drošības stratēģiju 2021.–2030. gadam īsteno ES noteikumus un pamatnostādnes, kas izklāstītas ES ceļu satiksmes drošības politikas satvarā 2021.–2030. gadam un “nulles vīzijā”, ar mērķi līdz 2050. gadam uz ceļiem bojāgājušo skaitu samazināt līdz gandrīz nullei. Rumānija kā starpposma mērķrādītāju īsteno ES mērķi samazināt cietušo (nāves un smagi ievainoto) skaitu par 50 % salīdzinājumā ar 2019. gada pamatscenāriju līdz 2030. gadam.

Stratēģiju integrētā un daudzdisciplīnu veidā attiecina uz visiem ceļu satiksmes drošībā iesaistītajiem dalībniekiem, un tā ietver:

-to noteikumu izpilde, kas reglamentē atbilstību, lielāki sodi par tiesību aktu pārkāpumiem;

-ātruma ierobežojumu samazināšana konkrētās teritorijās vai uz ceļiem atkarībā no negadījumu datiem/riska analīzes un labākās prakses ES līmenī, ātruma pārvaldības sistēmas un obligātu drošības elementu ieviešana, satiksmes noteikumu pārskatīšana, tostarp prioritāte neaizsargātiem lietotājiem,

-melno/karsto punktu samazināšana gan pilsētu, gan starppilsētu vidē, tostarp īpašs investīciju rīcības plāns, lai līdz 2026. gada 2. ceturksnim samazinātu melno/karsto punktu skaitu par 129 salīdzinājumā ar sākotnējiem 267 melnajiem/karstajiem punktiem 2021. gadā;

-pakāpeniska atteikšanās no veco/nederīgo transportlīdzekļu valsts reģistra, pastiprinātas drošības inspekcijas un pārbaudes;

-izglītība un apmācība, informācijas kampaņas;

-likumdošanas sistēmas integrācija un intelektisko transporta sistēmu (ITS) reforma.

Rumānijas valdība apstiprina stratēģisko dokumentu par intelektiskām transporta sistēmām (ITS). ITS stratēģiju izstrādā kopā ar intermodālo pārvadājumu politiku, lai nodrošinātu efektīvu darbību multimodālos mezglos.

Struktūra, kas atbild par ceļu satiksmes drošības stratēģijas īstenošanas un galveno darbības rādītāju uzraudzību, ir skaidri definēta un darbojas.

66

Reforma. Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība

Atskaites punkts

Ceļu satiksmes drošības tiesību aktu stāšanās spēkā — tiesību akti par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumu uzraudzību, izpildi un sankcijām par tiem

Tiesību aktu noteikums, kas norāda uz ceļu satiksmes drošības tiesību aktu stāšanos spēkā

4. CET.

2022

Ievieš šādas izmaiņas tiesību aktos, kas veicina ceļu satiksmes drošību:

-to noteikumu izpilde, kas reglamentē atbilstību, lielāki sodi par tiesību aktu pārkāpumiem;

-ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzraudzība, izmantojot automātiskas iekārtas (videokameras, sensorus);

-ātruma ierobežojumu samazināšana konkrētās teritorijās vai uz ceļiem atkarībā no negadījumu datiem/riska analīzes un paraugprakses ES līmenī, ātruma pārvaldības sistēmas un obligātu drošības elementu ieviešana, satiksmes noteikumu pārskatīšana, tostarp prioritāte neaizsargātiem lietotājiem;

-pakāpeniska atteikšanās no veco/nederīgo transportlīdzekļu valsts reģistra, pastiprinātas drošības pārbaudes un pārbaudes.

Vispārējais ceļu satiksmes drošības mērķis ir līdz 2030. gadam par 50 % samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu salīdzinājumā ar 2019. gadu saskaņā ar ES ceļu satiksmes drošības politikas satvaru 2021.–2030. gadam.

69

Reforma. Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība

Atskaites punkts

Dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģijas 2021.–2025. gadam pieņemšana un rīcības plāna piemērošana

Dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģijas pieņemšana ar valdības Lēmumu Nr. 985/2020 (sekundārie tiesību akti), rīcības plāna pieņemšana un īstenošanas sākums

4. CET.

2021

Apstiprinātajā stratēģijā un rīcības plānā norāda atbildīgās iestādes/dalībniekus, īstenošanas termiņus, finanšu piešķīrumus un rādītājus. Tajā pašā laikā transporta un infrastruktūras ministrs kopā ar C.N.C.F. C.F.R. SA nosaka mehānismu ar skaidriem rādītājiem un kritērijiem, lai noteiktu prioritātes ieguldījumiem dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī institucionālo kārtību, kas nepieciešama šā mehānisma īstenošanai un ieguldījumu projektu sagatavošanai.

Tiek pieņemts rīcības plāns dzelzceļa infrastruktūras attīstībai 2021.–2025. gadam, kas ietver:

-sistēma ar rādītājiem ieguldījumu prioritāšu noteikšanai;

-struktūra, kas atbild par projekta sagatavošanu;

-pasākumi dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma palielināšanai par vismaz 25 % 2026. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu;

-īpaši pasākumi, lai sasniegtu mērķi palielināt dzelzceļa pasažieru skaitu vidēji par 25 % salīdzinājumā ar 2021. gada pamatscenāriju;

-pasākumi, lai palielinātu no jauna iegūta ritošā sastāva izmantošanu;

-pasākumi pasažieru pārvietošanai no autobusiem/minibusiem uz dzelzceļiem turp un atpakaļ maršrutos.

Transporta un infrastruktūras ministrija apstiprina arī Investīciju plānu transporta infrastruktūras attīstībai 2020.–2030. gadam, kurā par prioritāti nosaka investīcijas dzelzceļā un ERTMS darbības uzsākšanu saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu, tādējādi atjauninot dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, ņemot vērā visus pieejamos finansējuma avotus.

530

I3. punkta a) apakšpunkts. Ceļu infrastruktūras ilgtspējas palielināšana TEN-T tīklā, ceļu nodevu iekasēšana, satiksmes pārvaldība un ceļu satiksmes drošība

Atskaites punkts

Jaunu ceļu būvniecība

Uzbūvēti jauni ceļi

2. CET.

2026

Būvju pabeigšanas uzņemšanas sertifikāts, ko parakstījusi līgumslēdzēja iestāde un kas apliecina, ka ir piegādāti 145,19 km ceļu infrastruktūras — automaģistrāles:

·A7 — Focsani — Bacau (95,9 km);

·A7 — Bacau — Mircesti (49,29 km)

Intelektiskā satiksmes sistēma (ITS): jauni automaģistrāļu posmi, kas aprīkoti ar jaunajiem ITS un ITS elementiem Rumānijas autoceļu tīklā.

Elektrouzlādes staciju infrastruktūra.

Meža aizkari: 231 85 ha koku.

Lai nodrošinātu 3. investīcijas atbilstību principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” prasībām, ir apmierinoši jāizpilda 59., 60. un 69. atskaites punkts, kas saistīts ar tāda tiesiskā un stratēģiskā satvara apstiprināšanu, kura mērķis ir samazināt piesārņojošu transportlīdzekļu izmantošanu un stimulēt tīrāku transporta veidu izmantošanu.

Kārtas Nr.

Saistītais pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie

rādītāji 
(attiecībā uz Atskaites punktiem)

Kvantitatīvie

rādītāji
(mērķrādītājiem)

Orientējošais izpildes grafiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mērvienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturksnis

Gads

78

R2. Uz sniegumu balstīta kvalitātes pārvaldība transporta nozarē — Institucionālo spēju un korporatīvās pārvaldības uzlabošana 

Atskaites punkts

Stājas spēkā Likums Nr. 50/2021, ar ko apstiprina Ārkārtas rīkojumu Nr. 55/2016 par National Company of Highways and National Roads reorganizāciju Rumānijā — S.A. (C.N.A.I.R.) un National Road Investment Company — S.A. (C.N.I.R.) izveidi

Likuma norma, kas norāda uz Likuma Nr. 50/2021 stāšanos spēkā

2. CET.

2021

Stājas spēkā tiesību akti par C.N.A.I.R. reformu un jauna Autoceļu ieguldījumu projektu vadības uzņēmuma (C.N.I.R.) izveide. Likumu apstiprināja parlaments, un tas stājās spēkā 2021. gada aprīlī. Kopā ar tiesību aktiem (primārie un sekundārie) visa regulējuma pakete (norādījumi, valdes lēmumi, vadības līgumi, kas parakstīti ar vadības grupām) ietver:

-Skaidri snieguma rādītāji, kas saskaņoti ar valžu pilnvarām un GDR, sankcijām un stimuliem neatbilstības gadījumā, lai novērtētu finanšu sniegumu (ieņēmumi, rentabilitāte, valsts budžeta iesaiste) un sniegto pakalpojumu sniegumu (piemēram, izmantojot lietotāju apmierinātības aptauju) abiem uzņēmumiem;

-Korporatīvās pārvaldības standarti saskaņā ar O.E.C.D. regulējumu (profesionālās padomes, kas izraudzītas atklātā, uz konkurenci balstītā un pārredzamā procedūrā).

Ir jāgroza primārie un sekundārie tiesību akti, lai uzlabotu uzņēmuma darbības efektivitāti un pārorientētu C.N.A.I.R. pilnvaras un institucionālos mehānismus.

Konkrēti, C.N.A.I.R. saglabā pašreizējos uzdevumus ceļu uzturēšanas jomā, kā arī esošos ieguldījumus gan lielu, gan nelielu projektu līmenī. Ir trīs gadu pārejas periods, kura laikā C.N.A.I.R. un C.N.I.R. paralēli īsteno ieguldījumu projektus, līdz C.N.I.R. ir pilnībā darbotiesspējīgs un visi lielie ieguldījumu projekti ir C.N.I.R. pārvaldībā.

79

R2. Uz sniegumu balstīta kvalitātes pārvaldība transporta nozarē — Institucionālo spēju un korporatīvās pārvaldības uzlabošana

Atskaites punkts

C.N.A.I.R., C.N.I.R., C.F.R., Metrorex, C.F.R. Călători direktoru padomes locekļu atlase un iecelšana.

Vispārējo ieinteresēto personu asamblejas apstiprinātie pilnvarojumi

4. CET.

2022

Transporta nozares valstij piederošu uzņēmumu direktoru padomes locekļus (C.N.A.I.R., C.N.I.R., C.F.R., Metrorex, C.F.R. Călători) izraugās un ieceļ:

-pamatojoties uz pārredzamu konkursa procedūru,

-4 gadu pilnvaru termiņš, lai nodrošinātu vidēja termiņa un ilgtermiņa efektivitātes plānu īstenošanu;

-ar valdes locekļu atalgojumu, pamatojoties uz darbības rādītājiem (GDR), kas saistīti ar katra uzņēmuma ilgtermiņa finansiālo ilgtspēju (GDR, kas attiecas uz katra uzņēmuma profilu) un sniegto pakalpojumu izpildi (piemēram, pamatojoties uz klientu apmierinātības aptauju);

-saskaņā ar labas pārvaldības principiem saskaņā ar valstij piederošu uzņēmumu reformu, ar ko groza Likumu Nr. 111/2016.

81

R2. Uz sniegumu balstīta kvalitātes pārvaldība transporta nozarē — Institucionālo spēju un korporatīvās pārvaldības uzlabošana

Mērķa

Dzelzceļa veiktspējas uzlabošana vilcienu punktualitātes ziņā

Procentuālā daļa (%)

0

20

2. CET.

2026

Vismaz par 20 % samazināt to vilcienu īpatsvaru, kas ir vēl par vairāk nekā 30 minūtēm, salīdzinot sniegumu 2026. gada pirmajā pusgadā ar 2020. gada pirmā pusgada pamatscenāriju, pamatojoties uz oficiāli publicētiem statistikas datiem. To pašu grafiku no 2020. gada pirmā pusgada izmanto kā atsauci, un punktualitāti 2026. gada pirmajā pusgadā mēra attiecībā pret šo fiksēto atsauces grafiku neatkarīgi no jebkādām turpmākām izmaiņām.

75

Ieguldījums 1. Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un modernizācija

Atskaites punkts

Nodrošināta modernizēta/modernizēta dzelzceļa infrastruktūra

Nodrošināta modernizēta/modernizēta dzelzceļa infrastruktūra

2. CET.

2026

Būvdarbu pabeigšanas pieņemšanas sertifikāti, ko parakstījusi līgumslēdzēja iestāde un kas apliecina, ka ir piegādāti 1886 kilometri modernizētu/modernizētu dzelzceļu:

-163 km modernizētu/modernizētu dzelzceļa līniju;

-1723 km kā kopējais sliežu ceļu garums “ātrās uzvaru” projektiem, kas ļauj par 15 % palielināt ātrumu (vidējais ātrums sasniedz vismaz 100 km/h).

77

Ieguldījums 2. Dzelzceļa ritošais sastāvs

Atskaites punkts

Modernizēta ritošā sastāva piegāde

Piegādātais modernizētais ritošais sastāvs

2. CET.

2026

Līgumslēdzēja parakstīti pieņemšanas sertifikāti, kas apliecina, ka ir akceptēti:

-36 modernizētas elektrolokomotīves;

-20 manevru lokomotīves, kas modernizētas no dīzeļdegvielas uz elektroenerģiju un spraudni;

-87 modernizēti dzelzceļa vagoni.

84

I3. Ceļu infrastruktūras ilgtspējas palielināšana TEN-T tīklā, ceļu nodevu iekasēšana, satiksmes pārvaldība un ceļu satiksmes drošība

Atskaites punkts

Jaunu ceļu būvniecība

Uzbūvēti jauni ceļi

2. CET.

2026

Būvju pabeigšanas uzņemšanas sertifikāts, ko parakstījusi līgumslēdzēja iestāde un kas apliecina, ka ir nodrošināta ceļu infrastruktūra 37094 km garumā — automaģistrāles:

·A7-Mircesti-Pașcani (2094);

·A1 — Marginea-Holdea (9 km);

Intelektiskā satiksmes sistēma (ITS): jauni automaģistrāļu posmi, kas aprīkoti ar jauno ITS.

Elektrouzlādes staciju infrastruktūra.

Meža aizkari: 25,99 ha koku.

Lai nodrošinātu 3. investīcijas atbilstību principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” prasībām, ir apmierinoši jāizpilda 59., 60. un 69. atskaites punkts, kas saistīts ar tāda tiesiskā un stratēģiskā satvara apstiprināšanu, kura mērķis ir samazināt piesārņojošu transportlīdzekļu izmantošanu un stimulēt tīrāku transporta veidu izmantošanu.

85

I3. Ceļu infrastruktūras ilgtspējas palielināšana TEN-T tīklā, ceļu nodevu iekasēšana, satiksmes pārvaldība un ceļu satiksmes drošība

Mērķa

Noņemti melnie/karstie ceļu satiksmes drošības punkti

Skaits

0

91

2. CET.

2026

Noņem 91 ceļu satiksmes drošības melno/karsto punktu.

Num.

Saistītais pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz Atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturksnis

Gads

103a

Investīcija 1.a Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu darbus esošā ēku fonda energoefektivitātes palielināšanai

Mērķa

Pabeigta daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energorenovācija

Skaits (m2)

0

2 192 001

2. CET.

2026

Darbu pabeigšanas saņemšanas sertifikāts, ex ante energoaudita ziņojums un ex post energoefektivitātes sertifikāts, lai apstiprinātu primārās enerģijas ietaupījumu salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas saskaņā ar 95. un 97. atskaites punkta nosacījumiem.

103b

Ieguldījums 1.a.

Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu darbus esošā ēku fonda energoefektivitātes palielināšanai

Mērķa

Uzstādīti jauni elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti

Skaits

0

1 000

2. CET.

2026

Pieņemšanas sertifikāts par 1000 uzlādes punktu uzstādīšanu un nodošanas ekspluatācijā ziņojums.

106.a

Ieguldījums 1.a.

Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu darbus esošā ēku fonda energoefektivitātes palielināšanai

Mērķa

Pabeigta publisko ēku energorenovācija

Skaits (m2)

0

1 088 522

2. CET.

2026

Darbu pabeigšanas saņemšanas sertifikāts, ex ante energoaudita ziņojums un ex post energoefektivitātes sertifikāts, lai apstiprinātu primārās enerģijas ietaupījumu salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas saskaņā ar 96. un 98. atskaites punkta nosacījumiem.

Sekojošais Num

Saistītais pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz Atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturksnis

Gads

90

Reforma. Vienkāršots un atjaunināts tiesiskais un tiesiskais regulējums ēku energoefektivitātes renovācijas atbalstam

Atskaites punkts

Spēkā esošā tiesiskā regulējuma grozījumu stāšanās spēkā attiecībā uz valsts daudzgadu programmu dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai (Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 18/2009)

Likuma noteikums, kas norāda uz valdības ārkārtas rīkojuma Nr. 18/2009 grozījumu stāšanos spēkā

4. CET.

2022

Grozījumi valsts daudzgadu programmā dzīvojamo ēku energosnieguma uzlabošanai palielina energorenovācijas vērienīgumu līdz vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumam līdz 60 % primārās enerģijas ietaupījumam dzīvojamām ēkām, izveidojot atjauninātu to vidējas vai pilnīgas renovācijas izdevumu sarakstu, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, un palielinot snieguma rādītāju vērienīgumu projektiem, kas iesniegti saskaņā ar programmu.

91

Reforma. Vienkāršots un atjaunināts tiesiskais un tiesiskais regulējums ēku energoefektivitātes renovācijas atbalstam

Atskaites punkts

Darbojas tehniskais tiesiskais regulējums attiecībā uz investīcijām pārejā uz zaļām un digitālām ēkām

Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

4. CET.

2022

Tehniskie reglamentējošie noteikumi ietver šādas pieņemtās un darbības pamatnostādnes:
1. “Gandrīz nulles enerģijas ēkas (GNEĒ) vadlīnijās” sniedz norādījumus par GNEĒ prasību tehnisko īstenošanu, lai atbalstītu centrālās publiskās pārvaldes iestādes, kas atbild par GNEĒ prasību īstenošanas uzraudzību. Pamatnostādnēs iekļauj attiecīgos rādītājus un to vākšanas un uzraudzības mehānismus.

“Metodoloģijā neinvazīvai pieejai vēsturisko ēku energoefektivitātei” nosaka standartus, lai panāktu energoefektivitātes un resursefektivitātes ietaupījumus vēsturiskās ēkās, neietekmējot to arhitektūras un vēsturisko vērtību.

92

Reforma. Vienkāršots un atjaunināts tiesiskais un tiesiskais regulējums ēku energoefektivitātes renovācijas atbalstam

Mērķa

Būvatļauju izsniegšanai nepieciešamā laika saīsināšana

Procentuālā daļa (%)

0

50

2. CET.

2025

Būvatļauju izsniegšanai nepieciešamā laika samazinājums par vismaz 50 % salīdzinājumā ar 2020. gadu no 270 dienām līdz 135 dienām.

93

Reforma. Stratēģiskais, tiesiskais un procesuālais satvars ēku fonda seismiskās noturības atbalstam

Atskaites punkts

Valsts seismiskā riska mazināšanas stratēģijas pieņemšana un īstenošana esošā ēku fonda seismiskajai modernizācijai

Valdība pieņem Valsts seismiskā riska mazināšanas stratēģiju.

4. CET.

2022

Stratēģijā nosaka kritērijus, pēc kuriem nosaka prioritātes ieguldījumiem esošā ēku fonda seismiskā riska samazināšanā, pamatojoties uz seismiskā riska līmeni ēkām un kopienām un ieguvumiem no riska mazināšanas darbībām.

Ātras vizuālās novērtēšanas metodikas ieviešana seismiskā riska novērtējuma otrajam līmenim palīdz samazināt laiku, kas vajadzīgs, lai efektīvi pabeigtu prioritāšu noteikšanu ēku fonda intervencēm, pamatojoties uz neaizsargātības datiem, no vairākiem gadiem līdz vairākiem mēnešiem.

Tajā ņem vērā ilgtermiņa renovācijas stratēģijā ierosinātos pasākumus, izstrādājot obligātu integrētu intervences rokasgrāmatu.

94

Reforma. Stratēģiskais, tiesiskais un procesuālais satvars ēku fonda seismiskās noturības atbalstam

Atskaites punkts

Stājas spēkā jaunais likums par ēku seismiskā riska mazināšanu

Likuma noteikums, kas norāda uz jaunā likuma par ēku seismiskā riska mazināšanu stāšanos spēkā

4. CET.

2022

Stājas spēkā jaunais likums par ēku seismiskā riska mazināšanu. Likums attiecas uz šādām darbībām:

-iekļaut daudzgadu pieeju esošā ēku fonda modernizēšanai.

-iekļaut atbalsttiesīgo sarakstā; izdevumi par dažādiem attiecināmajiem darbu veidiem, kas nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanai;

-paplašināt programmu, attiecinot to arī uz sabiedriskajām ēkām, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām;

-kā atbilstīgo kritēriju iekļaut RsII seismisko klasi, kā arī RsI seismisko klasi.

95

Ieguldījums 1. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu darbus esošā ēku fonda energoefektivitātes palielināšanai

Atskaites punkts

Ar ko izveido valsts atbalsta shēmu daudzģimeņu dzīvojamo ēku energorenovācijai un integrētai renovācijai (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte)

Ministrijas rīkojuma, ar ko izveido finansēšanas shēmu, publicēšana 

1. CET.

2022

Shēma finansē vismaz 3,2 miljonu m² dzīvojamo ēku energorenovāciju.

Shēma finansē šādus projektu veidus:

-integrētie projekti (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte);

-energorenovācijas projekti.

Finansēšanas shēma nodrošina, ka vismaz 90 % no kopējā piešķīruma izmanto energoefektivitātes darbiem un ne vairāk kā 10 % no piešķīruma izmanto seismiskajai konsolidācijai un citiem papildu darbiem (piemēram, ugunsdrošībai, pieejamībai).

Visa shēma nodrošina, ka visi līgumi atbilst attiecīgajai energoefektivitātes prasībai par minimālo enerģijas patēriņa samazinājumu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurē pirms renovācijas katrai ēkai (izņemot ēku ar kultūras priekšmeta statusu), kas nodrošina primārās enerģijas pieprasījuma ietaupījumu vismaz 30 % apmērā (mērena renovācija) un 60 % apmērā (dziļa renovācija) salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas un ievērojot Tehniskos norādījumus “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

96

Ieguldījums 1. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu darbus esošā ēku fonda energoefektivitātes palielināšanai

Atskaites punkts

Ar ko izveido valsts atbalsta shēmu sabiedrisko ēku energoefektivitātes renovācijai un integrētai renovācijai (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte)

Shēmas izveidošanas rīkojuma publicēšana 

1. CET.

2022

Ar shēmu finansē vismaz 1,8 miljonu m² publisko ēku energorenovāciju. Shēma nodrošina šādus projektu veidus:

-integrētie projekti (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte)

-energorenovācijas projekti.

Finansēšanas shēma nodrošina, ka vismaz 90 % no kopējā piešķīruma izmanto energoefektivitātes darbiem un ne vairāk kā 10 % no piešķīruma izmanto seismiskajai konsolidācijai un citiem papildu darbiem (piemēram, ugunsdrošībai, pieejamībai).

Visa shēma nodrošina, ka ar visiem līgumiem tiek izpildīta attiecīgā energoefektivitātes prasība par minimālo enerģijas patēriņa samazinājumu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurē pirms renovācijas katrai ēkai (izņemot ēku ar kultūras priekšmeta statusu), kas nodrošina primārās enerģijas pieprasījuma ietaupījumu vismaz 30 % apmērā (mērena renovācija) un 60 % (dziļa renovācija) salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas un ievērojot Tehniskos norādījumus “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

97

Ieguldījums 1. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu darbus esošā ēku fonda energoefektivitātes palielināšanai

Atskaites punkts

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus dzīvojamo ēku energoefektivitātes renovācijai un integrētai renovācijai (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte)

Uzaicinājumu specifikas publicēšana

2. CET.

2022

Attīstības, publisko būvdarbu un dzīvojamo ēku energoefektivitātes atjaunošanas un integrētās renovācijas (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte) ministrija publicē šādus trīs uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus:

-uzaicinājums iesniegt integrētus projektus, kuros seismiskās konsolidācijas intervences veic integrētā veidā ar pasākumiem, kas paredzēti energoefektivitātes palielināšanai. Uzaicinājums ir paredzēts vietējām administratīvajām vienībām, kas atrodas apgabalos, kur zemes paātrinājuma maksimālā vērtība zemestrīces gadījumā a(g) saskaņā ar Rumānijas teritorijas zonējuma karti seismiskā dizaina kodeksā P100–1 IMR=225 gados ir lielāka par vai vienāda ar 0,2 g. Uzaicinājuma precizēšanā prioritāte jāpiešķir kopienām, kurām draud nabadzība un sociālā atstumtība.

-uzaicinājums īstenot energoefektivitātes renovācijas projektus, kas paredzēti nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautām kopienām un kuru budžets ir vismaz 20 % no 1. investīcijas, 1. ass, kas atbilst energoefektivitātei, piešķīruma.

-uzaicinājums iesniegt teritoriālos energoefektivitātes renovācijas projektus, kuros var piedalīties visas vietējās administratīvās vienības, tostarp seši Bukarestes sektori katrā apgabalā, atkarībā no daudzģimeņu dzīvojamo ēku skaita un apgabala iedzīvotāju skaita.

Ēkas, kas klasificētas seismiskā riska klasē RsI un RsII, neiekļauj energoefektivitātes līgumos, ko piešķir otrajā un trešajā uzaicinājumā.

Visos trīs uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj atlases kritērijus, kas paredz, ka visos līgumos norāda attiecīgo energoefektivitātes prasību, proti, vismaz par 50 % samazināt enerģijas patēriņu apkurei salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms renovācijas katrai ēkai (izņemot ēku ar kultūras priekšmeta statusu), kas nodrošina vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas (mērena renovācija). Trešajā uzaicinājumā paredz, ka 10 % no budžeta ir jāizlieto projektiem, kas nodrošina vismaz 60 % primārās enerģijas ietaupījumu (pamatīga renovācija) salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas.

Investīcija neattiecas uz gāzes katlu nomaiņu.

Ja pēc pirmās kārtas par kādu finansējumu nav noslēgti līgumi, atlikušos līdzekļus ar vienādiem nosacījumiem dara pieejamus visām vietējām administratīvajām vienībām rindas kārtībā.

98

Ieguldījums 1. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu darbus esošā ēku fonda energoefektivitātes palielināšanai

Atskaites punkts

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par energoefektivitātes renovāciju un integrētu renovāciju (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte) (publiskās ēkas)

Uzaicinājuma specifikāciju publicēšana

2. CET.

2022

Attīstības, publisko būvdarbu un administrācijas publicētie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus publisko ēku energoefektivitātes renovācijai un integrētai renovācijai (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte) zaļai un noturīgai pārkārtošanai:

-uzaicinājums iesniegt integrētus projektus, kuros seismiskās konsolidācijas intervences veic integrētā veidā ar pasākumiem, kas paredzēti energoefektivitātes palielināšanai. Uzaicinājums ir paredzēts vietējām administratīvajām vienībām, kas atrodas apgabalos, kur zemes paātrinājuma maksimālā vērtība zemestrīces gadījumā a(g) saskaņā ar Rumānijas teritorijas zonējuma karti seismiskā dizaina kodeksā P100–1 IMR=225 gados ir lielāka par vai vienāda ar 0,2 g.

-aicina īstenot mērenas (80 %) un padziļinātas (20 %) energorenovācijas energorenovācijas projektus, kas paredzēti centrālajām publiskajām iestādēm, apgabalu padomēm, apgabalu pašvaldībām un citām pašvaldībām, tostarp sešiem Bukarestes sektoriem.

Ēkas, kas klasificētas RsI un RsII seismiskā riska klasēs, izslēdz no līgumiem, ko piešķir otrajā uzaicinājumā.

Abos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj atlases kritērijus, kas paredz, ka visos līgumos norāda attiecīgo energoefektivitātes prasību, proti, vismaz par 50 % samazināt enerģijas patēriņu apkurei salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms renovācijas katrai ēkai (izņemot ēku ar kultūras priekšmeta statusu), kas nodrošina vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu (mērena renovācija) salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas. Otrajā uzaicinājumā paredz, ka 20 % no budžeta ir jāizlieto projektiem, kas nodrošina vismaz 60 % primārās enerģijas ietaupījumu (pamatīga renovācija) salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas.

Investīcijas neattiecas uz gāzes katlu nomaiņu.

Ja pēc pirmās kārtas par kādu finansējumu nav noslēgti līgumi, atlikušos līdzekļus ar vienādiem nosacījumiem dara pieejamus visām pašvaldībām rindas kārtībā.

99

Ieguldījums 1. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu darbus esošā ēku fonda energoefektivitātes palielināšanai

Atskaites punkts

Līgumu parakstīšana par dzīvojamo ēku energoefektivitātes renovāciju un integrētu renovāciju (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte)

Parakstīti līgumi

4. CET.

2022

Līgumus par energoefektivitātes renovāciju un integrētu renovāciju (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte) pārejai uz zaļām un noturīgām ēkām (dzīvojamām ēkām) paraksta saskaņā ar 95. un 97. atskaites punkta nosacījumiem.

100

Ieguldījums 1. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu darbus esošā ēku fonda energoefektivitātes palielināšanai

Atskaites punkts

Līgumu parakstīšana par sabiedrisko ēku energoefektivitātes renovāciju un integrētu renovāciju (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte)

Parakstīti līgumi

4. CET.

2022

Līgumus par energoefektivitātes renovāciju un integrētu renovāciju (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte) pārejai uz zaļām un noturīgām ēkām (publiskām ēkām) paraksta saskaņā ar 96. un 98. atskaites punkta nosacījumiem.

103

Ieguldījums 1. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu darbus esošā ēku fonda energoefektivitātes palielināšanai

Mērķa

Pabeigta daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energorenovācija

Skaits (m2)

0

1 051 792

2. CET.

2026

Darbu pabeigšanas saņemšanas sertifikāts, ex ante energoaudita ziņojums un ex post energoefektivitātes sertifikāts, lai apstiprinātu primārās enerģijas ietaupījumu salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas saskaņā ar 95. un 97. atskaites punkta nosacījumiem.

106

Ieguldījums 1.

Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu darbus esošā ēku fonda energoefektivitātes palielināšanai

Mērķa

Pabeigta publisko ēku energorenovācija

Skaits (m2)

0

295 456

2. CET.

2026

Darbu pabeigšanas saņemšanas sertifikāts, ex ante energoaudita ziņojums un ex post energoefektivitātes sertifikāts, lai apstiprinātu primārās enerģijas ietaupījumu salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas saskaņā ar 96. un 98. atskaites punkta nosacījumiem.

106.b

Ieguldījums 1.

Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu darbus esošā ēku fonda energoefektivitātes palielināšanai

Mērķa

Uzstādīti jauni elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti

Skaits

0

1 000

2. CET.

2026

Pieņemšanas sertifikāts par 1000 uzlādes punktu uzstādīšanu un nodošanu ekspluatācijā.

107

Ieguldījums 2. Valsts digitālā ēku reģistra publicēšana

Atskaites punkts

Publicēts valsts digitālais ēku reģistrs

Valsts digitālais ēku reģistrs ir pieejams tiešsaistē ar izmēģinājuma iedaļu, kurā iekļauta informācija par ēkām, kas renovētas saskaņā ar nacionālo atveseļošanas un noturības plānu.

2. CET.

2026

Valsts digitālais reģistrs monitorē energoefektivitātes renovācijas datus (enerģijas ietaupījums, emisiju samazinājums) un seismiskās neaizsargātības datus.

Ēku reģistrā papildus INSPIRE ģeoportālam ir iekļauta publisko un privāto ēku ģeogrāfiskās atsauces datubāze, kas ir savienota un sadarbspējīga ar pilsētu datubāzēm vietējā līmenī un citām valstu reģistru sistēmām. Reģistrācijas žurnāli ir daļa no valsts digitālā ēku reģistra kā integrēta sistēma. Ēkas enerģijas pases ir daļa no reģistrācijas žurnāliem un ietver visu informāciju par ar enerģiju saistītām intervencēm digitālā formātā.

110

Ieguldījums 4. Aprites ekonomika un vēsturisko ēku lielāka energoefektivitāte

Atskaites punkts

Nacionālā mantojuma institūta struktūras vēsturisko būvmateriālu savākšanai un atkārtotai izmantošanai

Ir aprīkota vēsturisko ēku energoefektīvas renovācijas laboratorija un centrs

2. CET.

2026

Ir aprīkota laboratorija un centrs vēsturisko ēku energoefektīvai renovācijai, tostarp:

infrastruktūra jaunu materiālu un tehnoloģisko risinājumu zinātniskai testēšanai vēsturiskās ēkās;

infrastruktūra vēsturisko ēku būvmateriālu demontāžai, savākšanai, šķirošanai, remontam un atkārtotai izmantošanai;

— infrastruktūru vēsturisko ēku saglabāšanai; un

— iekārtas, kas atbalsta profesionālo prasmju apmācību vēsturisko ēku energoefektivitātes atjaunošanas jomā.

112

Ieguldījums 4. Aprites ekonomika un vēsturisko ēku lielāka energoefektivitāte

Mērķa

Vismaz 200 sertificēti speciālisti vēsturisko ēku energoefektivitātes renovācijā

Skaits

0

200

2. CET.

2026

Vismaz 200 profesionāļi ir saņēmuši sertifikātu par vēsturisko ēku energoefektivitātes renovāciju. 

Sertifikātu izsniedz Nacionālais mantojuma institūts.

Kārtas Nr.

Saistītais pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz Atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturksnis

Gads

113

Reforma. Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un tiesiskajam regulējumam privātām investīcijām atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanā

Mērķa

Ogļu elektroenerģijas ražošanas jaudas dezekspluatācija

Megavati (MW)

 0

1 695

4. CET.

2021

Ir dezekspluatēta 1 695 MW uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda, ko darbina ar oglēm.

114

Reforma. Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un tiesiskajam regulējumam privātām investīcijām atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanā

Atskaites punkts

Dekarbonizācijas likuma stāšanās spēkā, ar ko pieņem ogļu/lignīta pakāpeniskas pārtraukšanas kalendāru

Likuma norma, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā

2. CET.

2022

Līdz 2022. gada 2. ceturksnim stājas spēkā dekarbonizācijas likums (un visi sekundārie tiesību akti), nosakot grafiku līdz 2032. gadam attiecībā uz:

-Kopējās ar oglēm/lignītu apdedzinātās elektroenerģijas ražošanas jaudas (t. i., 4 590 MW) dezekspluatācija, tostarp vismaz 3 780 MW dezekspluatācija līdz 2025. gada 31. decembrim.

-Pasākumi, kas saistīti ar slēdzamo raktuvju sanāciju (piemēram, augsnes sanācija izraktās teritorijās, piemēram, augsnes virskārtā un veģetācijas atjaunošanā, atkritumu nogulsnēs, zemes pēcslēgšanas zemes izmantošanā zemes veidolā).

-Prasmju pilnveides pasākumi (profesionālā pārveide un pārkvalifikācija) un citi pasākumi, kam ir sociālekonomiska ietekme uz skartajām kopienām.

115

Reforma. Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un tiesiskajam regulējumam privātām investīcijām atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanā

Mērķa

Ogļu/lignīta elektroenerģijas ražošanas jaudas dekommisija

Megavati (MW)

1 695

2 355

4. CET.

2022

Kopējā ar oglēm un lignītu darbināma elektroenerģijas ražošanas jauda 2 355 MW apmērā ir apturēta, no tās 2025. MW ir dezekspluatēta un 330 MW ir samitrināta. Līdz 2025. gadam dezekspluatē mitro jaudu, un to aktivizē un aicina ražot tikai īpašos apstākļos, kas noteikti Dekarbonizācijas likuma 4. pantā, un pilnībā ievērojot attiecīgos ES tiesību aktus, tostarp valsts atbalsta noteikumus.

 116

Reforma. Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un tiesiskajam regulējumam privātām investīcijām atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanā

Atskaites punkts

Tiesību aktu un normatīvo aktu stāšanās spēkā

Tiesību aktu un normatīvo aktu noteikums par stāšanos spēkā

2. CET.

2026

Tiesību akti un normatīvie akti stājas spēkā, lai:

1.ieviest cenu starpības līgumus (CfD) kā standarta atbalsta mehānismu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā;

2.ļaut visiem enerģijas ražotājiem tieši apspriest elektroenerģijas pirkuma līgumus (EPL);

3.vienkāršot licencēšanas un atļauju piešķiršanas procedūras ieguldījumiem atjaunojamos energoresursos, nosakot īsākus un obligātus administratīvās reaģēšanas termiņus un īstenojot pārskatatbildības procedūras attiecībā uz nevajadzīgu kavēšanos;

4.ieviest īpašu satvaru investīcijām atkrastes atjaunīgajos energoresursos;

5.balansēšanas tirgū ieviest pieprasījuma atbildes reakciju un ļaut piedalīties rūpnieciskajiem lietotājiem.

118

Reforma. Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un tiesiskajam regulējumam privātām investīcijām atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanā

Atskaites punkts

Atjaunojamo energoresursu cenu starpības līgumu parakstīšana pēc izsoles kārtām

Parakstīti līgumi

4. CET.

2025

Parakstīti līgumi par starpību (CfD) elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (vismaz 3 500 MW uzstādītā jauda).

119

Reforma. Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un tiesiskajam regulējumam privātām investīcijām atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanā

Mērķa

Ogļu/lignīta elektroenerģijas ražošanas jaudas dekommisija

Megavati (MW)

2 025

3 070

4. CET.

2025

Valsts energoregulatora izdotais(-ie) lēmums(-i)

darbības licences(-u) atsaukšana kopā ar pārvades sistēmas operatora izdotu(-iem) sertifikātu(-iem), kas apstiprina atvienošanu

ar kopējo 3 070 MW ogļu un lignīta dezekspluatācijas elektroenerģijas ražošanas jaudu.

119.a

Reforma. Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un tiesiskajam regulējumam privātām investīcijām atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanā

Mērķa

Ogļu/lignīta elektroenerģijas ražošanas jaudas dekommisija

Megavati (MW)

3070

3780

CET.

2026

Valsts energoregulatora izdotais(-ie) lēmums(-i)

darbības licences(-u) atsaukšana kopā ar pārvades sistēmas operatora izdotu(-iem) sertifikātu(-iem), kas apstiprina atvienošanu

ar kopējo 3 780 MW ogļu un lignīta dezekspluatācijas elektroenerģijas ražošanas jaudu, ko papildina līgumi, kuri parakstīti par 1 300 MW nākotnes prasībām atbilstošu, elastīgu un efektīvu ar gāzi darbināmu elektroenerģijas ražošanu vai kombinēto siltumenerģiju un elektroenerģiju, kas dod iespēju atjaunīgo un mazoglekļa gāzu izmantošanu finansēt no citiem ES fondiem.

120

Reforma. Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un tiesiskajam regulējumam privātām investīcijām atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanā

Mērķa

Uzstādītā un tīklam pieslēgtā papildu atjaunīgo energoresursu jauda

Megavati (MW)

4 408

7 408

2. CET.

2026

Elektroenerģijas pārvades vai sadales tīklu operatoru vai valsts regulārās iestādes izsniegts(-i) sertifikāts(-i), kas apliecina, ka pieslēgums ir apliecinājis papildu atjaunīgo energoresursu jaudas palielinājumu par vismaz 3 000 MW (kas daļēji jāfinansē no citiem ES fondiem).

121

Reforma. Valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības reforma enerģētikas nozarē

Atskaites punkts

Valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības uzlabošana enerģētikas nozarē

Ir pabeigta valdes atlase un iecelšana

4. CET.

2022

Visu Enerģētikas ministrijas pakļautībā esošo valsts uzņēmumu (piemēram, Hidroelectrica, Romgaz, Nuclearelectrica) vadības un/vai uzraudzības padomju locekļu atlase un iecelšana, pamatojoties uz pārredzamu konkursa procedūru ar četru gadu pilnvaru termiņu un atalgojuma shēmu, kuras pamatā ir kvantitatīvi un kvalitatīvi mērķi, kas saistīti ar uzņēmuma finansiālo (piemēram, ieņēmumi un peļņa, valsts budžeta iesaistīšana) un pakalpojumu sniegšanu (piemēram, pamatojoties uz reprezentatīvu klientu apmierinātības aptauju, ko veikusi neatkarīga struktūra).

122

Reforma. Valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības reforma enerģētikas nozarē

Atskaites punkts

Vismaz 15 % Hidroelectrica akciju iekļaušana biržas sarakstā

Sākotnējā publiskā piedāvājuma pabeigšana

2. CET.

2023

Pēc prospekta par iekļaušanu sarakstā publicēšanas biržā pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma tirgo vismaz 15 % Hidroelectrica akciju.

123

Reforma. Zaļā budžeta plānošana

Atskaites punkts

Zaļās budžeta plānošanas metodikas izveide un izmantošana

Zaļās budžeta plānošanas metodikas izveide un izmantošana

2. CET.

2026

Iestādes piemēro metodiku, lai novērtētu zaļā budžeta izdevumus un fiskālās politikas ietekmi uz vides ziņā ilgtspējīgām darbībām, kā definēts ES Taksonomijas regulā, attiecībā uz tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

139

Investīcija 4.a. Jaunas elektroenerģijas uzkrāšanas jaudas

Mērķa

Uzstādītā elektroenerģijas akumulācijas jauda

Megavati (MW)

0

240

2. CET.

2026

Pieņemšanas sertifikāti, kas apliecina vismaz 240 MW elektroenerģijas uzkrāšanas jaudas uzstādīšanu, kurus papildina atbilstības sertifikāts, kas apliecina, ka iekārta ir gatava tīkla pieslēgumam, un saistoša juridiska vienošanās par iekārtas pieslēgšanu elektroenerģijas pārvades vai sadales tīklam pirms 2026. gada 31. augusta. Ieguldījumu īsteno saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti tehniskajos norādījumos “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), jo īpaši izmantojot izņēmumus atkritumu apsaimniekošanas un izejvielu ieguves jomā.

141

Ieguldījums 5.a. Energoefektivitātes nodrošināšana rūpniecības nozarē

Mērķa

Energoefektivitātes projektu īstenošana

Skaits

0

30

4. CET.

2025

Vismaz 30 energoefektivitātes projektu īstenošana nozarē, ko revidējusi ārēja puse, panākot netiešo un tiešo SEG emisiju samazinājumu vismaz par 30 % salīdzinājumā ar ex ante emisijām, kas jāuzrauga, izmantojot IT platformu valsts enerģijas patēriņa centralizēšanai un analīzei saskaņā ar 140. atskaites punktu.

Kārtas Nr.

Saistītais pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz Atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturksnis

Gads

126

Reforma. Ar ko izveido atjaunīgam ūdeņradim labvēlīgu tiesisko un tiesisko regulējumu

Atskaites punkts

Tiesiskā un normatīvā regulējuma grozījumu stāšanās spēkā, ar ko īsteno Ūdeņraža valsts stratēģiju

Likuma noteikums, kas norāda uz tiesiskā regulējuma grozījumu stāšanos spēkā

CET.

2026

Stājas spēkā grozījumi tiesiskajā regulējumā, kuru pamatā ir Ūdeņraža valsts stratēģija un rīcības plāns. Grozījumi novērš jebkādus leģislatīvus un administratīvus šķēršļus atjaunīgā ūdeņraža tehnoloģijas izstrādei un īsteno pasākumus, kas vajadzīgi visas atjaunīgā ūdeņraža vērtības ķēdes attīstībai.

127

Reforma. Samazināt ekonomikas energointensitāti, izveidojot ilgtspējīgu mehānismu, lai palielinātu rūpniecības energoefektivitāti.

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesiskais regulējums, ar ko ievieš pasākumus, lai veicinātu ieguldījumus nozares energoefektivitātē

Likuma norma, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā

4. CET.

2022

Stājas spēkā tiesiskais regulējums, ar ko ievieš pasākumus, lai veicinātu ieguldījumus nozares energoefektivitātē. Reforma: novērst šķēršļus energoefektivitātes līgumu slēgšanai; ieviest tirgus uzraudzību un energoefektivitātes standartu piemērošanu, lai nodrošinātu ražojumu atbilstību ekodizaina standartiem, iii) uzlabot MVU informētību par energoefektivitāti; IV) izveidot uzraudzības sistēmu energoauditu ieteikumu īstenošanai ETS nozarēs; ieviest jaunus standartus zaļajiem finanšu instrumentiem.

128

Reforma. Siltumapgādes un aukstumapgādes nozares dekarbonizācija

Atskaites punkts

Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem ievieš pasākumus siltumapgādes un aukstumapgādes nozares dekarbonizācijai

Likuma noteikums, kas norāda uz tiesību aktu stāšanos spēkā

2. CET.

2026

Stājas spēkā tiesību akti, ar kuriem ievieš pasākumus siltumapgādes un aukstumapgādes nozares dekarbonizācijai. Reforma: noteikt centrālo un vietējo iestāžu pienākumus siltumapgādes un aukstumapgādes nozares pārvaldībā un paplašināt Korporatīvās pārvaldības likuma piemērošanu centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem; pārskatīt satvaru, lai nodrošinātu biomasas ilgtspēju un izsekojamību nolūkā novērst bioenerģijas izmantošanas negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un mežiem; III) ietver noteikumus par energoresursu struktūras dažādošanu siltumapgādē un aukstumapgādē, atsakoties no meža biomasas; IV) atļaut ražojošus patērētājus (tostarp, bet ne tikai, daudzdzīvokļu namus un to apvienības

nomniekiem) ražot un pārdot saules un, iespējams, vēja enerģijas pārpalikumu elastīgākos veidos un ieviest stimulus, tostarp kvantitatīvu kompensāciju.

129

Ieguldījums 2. Zaļā ūdeņraža ražošanas jauda izmantošanai elektroenerģijas uzkrāšanai un/vai rūpniecības dekarbonizācijai

Atskaites punkts

Līgumu parakstīšana parjaunu elektrolīzeru jaudu vismaz 60 MW H2

Parakstīti līgumi

2. CET.

2022

Tādu jaunu elektrolīzeru būvniecības līgumu parakstīšana, kuru jauda ir vismaz 60MW H2 un kuru paredzamais saražotais apjoms ir vismaz 10000 tonnas atjaunīgā ūdeņraža.

131

Ieguldījums 2. Zaļā ūdeņraža ražošanas jaudas izmantošanai elektroenerģijas uzkrāšanai un/vai rūpniecības dekarbonizācijai

Mērķa

Zaļā ūdeņraža ražošanas jauda

Megavati (MWH2)

0

45

CET.

2026

Pieņemšanas sertifikāti, kas apliecina tādu elektrolīzeru uzstādīšanu, kuru kopējā jauda ir vismaz 45 MW H2, un atbilstības sertifikāts, kas apliecina, ka iekārta ir gatava tīkla pieslēgumam, un saistoša juridiska vienošanās par iekārtas pieslēgšanu elektroenerģijas pārvades vai sadales tīklam pirms 2026. gada 31. augusta.

133

Investīcija Nr. 3. Elastīgas un ļoti efektīvas ar gāzi darbināmas koģenerācijas (CHP) būvniecība centralizētajā siltumapgādē

Atskaites punkts

Līgumu parakstīšana par augstas efektivitātes gāzes koģenerācijas un centralizētās siltumapgādes projektiem

Parakstīti līgumi

2. CET.

2022

Līgumu parakstīšana par augstas efektivitātes gāzes koģenerācijas būvniecību vai modernizāciju centralizētajā siltumapgādē, kā definēts Direktīvā 2010/31/ES. Atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), jo īpaši III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem. Investīcijas aizstāj vismaz tādu pašu jaudu, kāda ir ievērojami oglekļietilpīgākai spēkstacijai un/vai siltuma ražošanas iekārtai (piemēram, oglēm, lignītam vai naftai), tādējādi samazinot SEG emisijas.

134

Investīcija Nr. 3. Elastīgas un ļoti efektīvas ar gāzi darbināmas koģenerācijas (CHP) būvniecība rajonā

Mērķa

Koģenerācijas stacijas un centralizētā siltumapgāde

Megavati (MWe)

0

83

2. CET.

2026

Jābūt izdotiem sertifikātiem par 83 MWe kombinētā siltuma un elektroenerģijas uzstādīšanu centralizētajā siltumapgādē saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), jo īpaši III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem saskaņā ar 133. atskaites punktu, un sertifikātiem par to pieslēgumu iekārtu tīklam.

138

Ieguldījums 4. Fotoelementu ražošanas iekārtu nodošana ekspluatācijā

Mērķa

Ekspluatācijā nodoto fotoelementu un paneļu jauna ražošanas jauda

Megavati (MW)

0

200

2. CET.

2026

Akreditētās struktūras izdots lēmums par atļauju ekspluatēt rūpnīcu(-as), kuras(-u) kopējā ražošanas jauda gadā ir vismaz 200 MW fotoelementu un paneļu.

140

Ieguldījums 5. Energoefektivitātes nodrošināšana rūpniecības nozarē

Atskaites punkts

Konkursa izsludināšana par ieguldījumiem rūpniecības energoefektivitātē

Konkursa specifikāciju publicēšana

2. CET.

2022

Izsludināts uzaicinājums atlasīt energoefektivitātes projektus rūpniecībā. Atlases kritēriji paredz:

panākt netiešo un tiešo SEG emisiju samazinājumu vismaz par 30 % salīdzinājumā ar ex ante emisijām, kas jāuzrauga, izmantojot IT platformu valsts enerģijas patēriņa centralizēšanai un analīzei;

— atbilstība Tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Sekojošais Num

Saistītais pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz Atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturksnis

Gads

142

Reforma. Vienotas sistēmas izstrāde valdības mākoņdatošanas sistēmas arhitektūras noteikšanai

Atskaites punkts

Darba grupa, kuras uzdevums ir īstenot un uzraudzīt digitālās pārveides reformas un investīcijas, kas izveidotas un darbojas

Ministrijas rīkojuma par darba grupas izveidi stāšanās spēkā

4. CET.

2021

Darbojas pagaidu digitālās pārveides darba grupa, kas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas periodā nodarbina 17 augsti specializētas līgumdarbinieku amata vietas digitālo tehnoloģiju jomā un projektu vadības speciālistus. Šīs nodaļas galvenie uzdevumi ir šādi:

-nacionālā atveseļošanas un noturības plāna nozaru komponentu izstrādi un īstenošanu;

-uzraudzīt ar digitālo jomu saistīto reformu un investīciju īstenošanu nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā, koncentrējoties uz galvenajiem projektiem, un ciešā sadarbībā ar citām iesaistītajām iestādēm ierosināt tūlītējus korektīvus pasākumus attiecībā uz kritiskiem blokiem;

-projektu snieguma pārvaldības sistēmu izstrāde, aptverot konkrētus digitālā pīlāra mērķus;

-normatīvās, metodoloģiskās sistēmas un funkcionālo, darbības un finanšu procedūru izstrāde un regulēšana tās darbības jomā;

-instrumentu izstrāde ar digitālo jomu saistītās politikas īstenošanai;

-projektu pārvaldība un ziņošana par visiem posmiem, kuros tiek sasniegti mērķi, kas nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā noteikti ar digitālo jomu saistītajos pasākumos;

-visu citu raksturlielumu izpilde, kas vajadzīgi, lai segtu ar digitālo jomu saistīto nacionālo atveseļošanas un noturības plānu reformu un investīciju īstenošanu.

Darba grupu koordinē direktors, kas ir pakļauts ministram, kurš pārvalda digitalizācijas portfeli.

143

Reforma. Vienotas sistēmas izstrāde valdības mākoņdatošanas sistēmas arhitektūras noteikšanai

Atskaites punkts

Pabeigta analīze par valdības mākoņa arhitektūras risinājumiem

Tiešo rezultātu ziņojums ar novērtējumu un iesniegtajiem ieteikumiem

1. CET.

2022

Analīzē norāda:

-stratēģiskās un tehnoloģiskās iespējas un leģislatīvo un regulatīvo paketi, lai noteiktu valdības mākoņa sasniegšanu, tostarp sadarbspējas noteikumus un valdības datu pārvaldības modeli;

-civilās un tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecības, piegādes, uzstādīšanas un ekspluatācijas iespējas plānā noteiktajos termiņos;

-valsts iestāžu pašlaik piedāvāto publisko digitālo lietotņu/pakalpojumu kartēšana, ražošanas un/vai īstenošanas posmos īstenoto procesu un procedūru izstrāde;

-kartēto lietojumprogrammu mākoņdatošanas attīstības/migrācijas plāns.

144

Reforma. Vienotas sistēmas izstrāde valdības mākoņdatošanas sistēmas arhitektūras noteikšanai

Atskaites punkts

Likuma par mākoņpakalpojumu pārvaldību valdības teritorijā stāšanās spēkā

Tiesību akta noteikums, kas norāda uz mākoņdatošanas pakalpojumu pārvaldības likuma stāšanos spēkā

2. CET.

2022

Ar jauno tiesību aktu izveido vispārēju satvaru mākoņdatošanas infrastruktūras izstrādei un pārvaldībai, ko veido informācijas tehnoloģiju, sakaru un kiberdrošības resursu un pakalpojumu kopums, ko izmanto publiskais sektors saskaņā ar Eiropas mākoņdatošanas stratēģiju un kas ir saskaņots ar valsts sadarbspējas satvaru.

145

Reforma. Vienotas sistēmas izstrāde valdības mākoņdatošanas sistēmas arhitektūras noteikšanai

Atskaites punkts

Savstarpējas izmantojamības likuma stāšanās spēkā

Likuma noteikums, kas norāda uz savstarpējas izmantojamības likuma stāšanos spēkā

2. CET.

2022

Jaunais likums:

-jāsaskaņo ar Eiropas sadarbspējas satvara noteikumiem 3 ;

-ieviest satvaru/pārvaldības sistēmu, lai atbalstītu attiecīgo standartu un noteikumu atlasi publiskā sektora lietojumprogrammu un pakalpojumu izstrādei drošā un ilgtspējīgā vidē;

-īstenot datu migrāciju un integrāciju esošajās datu struktūrās, vienlaikus nodrošinot sadarbspēju;

-nodrošināt, ka funkciju īstenošana ietver valsts identifikācijas un atļauju piešķiršanas infrastruktūras saskaņošanu ar ES dalībvalstīm transnacionālā shēmā saskaņā ar Eiropas noteikumiem, kas paredzēti eIDAS Regulā (ES) 2014/910 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū;

-ņem vērā vienreizējas iesniegšanas principu, kas ietverts Vienotās digitālās vārtejas regulā (ES) 2018/1724.

146

Reforma.

Pāreja uz ES 2025. gada savienojamības mērķrādītājiem un privāto investīciju stimulēšana ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanā

Atskaites punkts

5G tīkla drošības likuma stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz 5G drošības likuma stāšanos spēkā

2. CET.

2021

5G tīkla drošības likuma stāšanās spēkā. Galvenie noteikumi attiecas uz sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kuri var izmantot tikai tehnoloģijas, iekārtas un programmatūru 5G tīklos no ražotājiem, kas iepriekš pilnvaroti ar premjerministra lēmumu, pamatojoties uz Valsts aizsardzības augstākās padomes atzinumu. Katram 5G iekārtu un programmatūras ražotājam ir jāiesniedz pieteikums šīs atļaujas saņemšanai, ko iesniedz par sakariem atbildīgajai ministrijai.

147

Reforma.

Pāreja uz ES 2025. gada savienojamības mērķrādītājiem un privāto investīciju stimulēšana ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanā

Atskaites punkts

Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publicēšana attiecībā uz atļauju telekomunikāciju operatoriem piešķirt 5G licences

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus ir publicēts ANCOM tīmekļa vietnē

2. CET.

2022

Konkursa atlases procedūras (izsoles) publicēšana un organizēšana tā dēvēto “5G licenču” piešķiršanai (t. i., 700 MHz, 1 500 MHz un 3,4–3,8 GHz joslās).

Ilgtermiņa licences ir paredzētas saskaņā ar Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa kritērijiem, lai efektīvi stimulētu 5G, veicinātu konkurenci un galalietotāju tiesības.

Izsoles procedūras pamatā ir pieredze, kas gūta iepriekšējās spektra izsolēs Rumānijā (2012. un 2015. gadā) un līdzīgās nesenās procedūrās ES, un tajā iekļauj konkurences aizsardzības pasākumus, tirgus veidošanas mehānismus un ar licencēm saistītos nosacījumus, kas visi ir piemēroti Rumānijas tirgus īpatnībām un dinamikai.

148

Reforma.

Pāreja uz ES 2025. gada savienojamības mērķrādītājiem un privāto investīciju stimulēšana ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanā

Atskaites punkts

Ir īstenoti ieteikumi no ES savienojamības rīkkopas

CET.

2022

Rumānijas ceļveža īstenošana, piemērojot savienojamības rīkkopu, 4 ir kopīgs daudzu ieinteresēto personu darbs.

Saskaņā ar ceļveža projektu, kas pašlaik tiek analizēts starp attiecīgajām ministrijām, Rumānija attiecībā uz 12 no 39 ieteikumiem īsteno:

24 — Veicināt atbilstošas rezerves cenas

25 — Saskaņotu 5G joslu savlaicīga pieejamība

28 — Individuāls atļauju režīms 24,25–27,5 GHz frekvenču joslai

31 — Periodisko spektra maksu struktūra, lai stimulētu ieviešanu

38 — Koordinēta un mērķtiecīga komunikācija, lai informētu un izglītotu par 5G īstenošanu

39 — Informēt sabiedrību par radiobāzes staciju iekārtu atbilstību piemērojamajām EML drošajām robežvērtībām.

Paredzams, ka visi šie ieteikumi tiks pabeigti līdz 2021. gadam, savukārt

2 — Sniegt paraugnoteikumus par elektronisko sakaru tīklu izvēršanu

Nodrošināt informatīvus materiālus un darbseminārus pašvaldībām un citām kompetentajām iestādēm

11 — Nodrošināt informācijas pieejamību no dažādiem avotiem un uzlabot plānoto inženiertehnisko darbu pārredzamību

26 — regulāri pārskatīt valstu spektra plānus

32 — Finansiāla atbalsta izmantošana kā papildinājums ieguldījumu stimulēšanai

35 — Izmanto Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferences (CEPT)/Elektronisko sakaru komitejas (ECC) izstrādātos saskaņotos tehniskos nosacījumus, ja tiek uzskatīts, ka ir vajadzīgi kopīgi īpaši frekvenču diapazoni

Visi dokumenti tiks pabeigti 2022. gadā.

149

Reforma.

Pāreja uz ES 2025. gada savienojamības mērķrādītājiem un privāto investīciju stimulēšana ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanā

Atskaites punkts

Radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršana

Lietošanas tiesības cedētas

CET.

2022

“5G” radiofrekvenču licences piešķir, pamatojoties uz 147. atskaites punktā minētās konkursa atlases procedūras/izsoles rezultātiem.

150

Reforma. Kiberdrošības nodrošināšana publiskām un privātām vienībām, kurām pieder kritiskās vērtības infrastruktūra

Atskaites punkts

Nacionālās kiberdrošības stratēģijas 2021.–2026. gadam pieņemšana

Valsts kiberdrošības stratēģijas 2021.–2026. gadam pieņemšana valdībā

4. CET.

2021

Pieņem valsts kiberdrošības stratēģiju 2021.–2026. gadam, un tajā ietver noteikumus par:

-kiberdrošības tiesiskā regulējuma un institucionālā satvara regulāru novērtēšanu un atjaunināšanu,

-publiskā un privātā sektora un akadēmiskās partnerības stiprināšana, lai palielinātu visas sabiedrības kibernoturību,

-spēju attīstība reaģēt uz kiberuzbrukumiem un sistēmu, tīklu un pakalpojumu noturība

-Rumānijas lomas konsolidācija kiberdrošības arhitektūrā starptautiskā līmenī.

151

Reforma. Kiberdrošības nodrošināšana publiskām un privātām vienībām, kurām pieder kritiskās vērtības infrastruktūra

Atskaites punkts

Rumānijas Aizsardzības un kiberdrošības likuma stāšanās spēkā

Likuma noteikums, kas norāda uz Rumānijas Aizsardzības, kiberdrošības un drošības likuma stāšanos spēkā

4. CET.

2022

Ar Rumānijas Likumu par aizsardzību un kiberdrošību izveido tiesisko un institucionālo satvaru darbību organizēšanai un veikšanai kiberdrošības un kiberaizsardzības jomā, sadarbības mehānismiem un iestāžu reakcijai attiecīgajās jomās.

152

Reforma.

Palielināt iedzīvotāju digitālo kompetenci sabiedrisko pakalpojumu un digitālās izglītības jomā visa mūža garumā

Atskaites punkts

Stājas spēkā darba ministra un Valsts statistikas institūta priekšsēdētāja ministra rīkojums par jaunu digitālo profesiju definēšanu profesiju klasifikācijā (COR)

Darba ministra un Valsts statistikas institūta priekšsēdētāja rīkojums, kurā norādīts, ka stājas spēkā grozījums, ar ko RK definē jaunas digitālās profesijas.

CET.

2022

Darba ministra un Valsts statistikas institūta priekšsēdētāja ministra rīkojumā nosaka jaunās digitālās profesijas Rumānijas profesiju klasifikācijas (COR) līmenī, kas ir līdzvērtīgas tām profesijām, kuras pastāv Eiropas Savienības valstīs ar labu digitalizācijas praksi. Veic diagnostikas pētījumu/analīzi, lai prognozētu darbaspēka vajadzības nākamajiem pieciem gadiem saistībā ar ekonomikas digitālo pārveidi un pāreju uz 4.0 rūpniecību, tostarp ieteikumus jaunu digitālo profesiju definēšanai profesiju oficiālajā klasifikācijā.

153

Ieguldījums 1.

Valdības mākoņdatošanas infrastruktūras izvēršana

Atskaites punkts

Ieguldījumu īstenošanas līguma parakstīšana, pamatojoties uz uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus procedūru, lai īstenotu ieguldījumu

Līguma parakstīšana;

2. CET.

2022

Līguma parakstīšana par valdības mākoņdatošanas infrastruktūras ieviešanu.

Iestādes, kas atbild par uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus un šo ieguldījumu īstenošanu, ir īpašie telekomunikāciju pakalpojumi un Rumānijas digitalizācijas iestāde.

Valdības mākoņdatošanas īstenošana ietver vismaz šādus posmus:

-IV līmeņa projektēšanas datu centru būvniecība diviem galvenajiem centriem un III līmeņa integrēta datu centru būvniecība sekundārajiem centriem;

-īpašas komunikāciju infrastruktūras un informācijas tehnoloģiju nodrošināšana (optiskās šķiedras kabeļi un lieljaudas sakaru iekārtas);

-elektroenerģijas piegādes tīkla attīstīšana/paplašināšana katram datu centram, lai nodrošinātu redundanci un elektroenerģijas pieprasījumu;

-izveidot mērogojamu un lieku gaisa kondicionēšanas infrastruktūru, kas ir energoefektīva katram datu centram;

-inertās gāzes ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas sistēmas uzstādīšana, lai nodrošinātu aizsardzību visai katra datu centra infrastruktūrai;

-fiziskās drošības sistēmas ieviešana (piekļuves kontrole, video novērošana, cīņa pret ielaušanos) attīstītajai infrastruktūrai;

-īstenot infrastruktūras uzraudzības un pārvaldības tīklu īstenotajā iekārtā;

-mērogojamas un augstas pieejamības IT un C infrastruktūras (apstrādes iekārtas, glabāšana, sakari, virtualizācijas programmatūra) izveide katrā datu centrā;

-nepieciešamo licenču un specializētā aprīkojuma iegāde kiberdrošībai perimetrā.

-Drošību nodrošina valdības mākoņdatošanas infrastruktūras administrators.

154

Ieguldījums 1.

Valdības mākoņdatošanas infrastruktūras izvēršana

Mērķa

Publiskās iestādes, kas savienotas, izmantojot valdības mākoni

Skaits

0

30

4. CET.

2024

Vismaz 30 publiskās iestādes, kas ir savienotas ar valdības mākoni un izmanto to, ar iespēju savstarpēji apmainīties ar datiem, izmantojot valdības mākoņdatošanas infrastruktūru.

155

Ieguldījums 1.

Valdības mākoņdatošanas infrastruktūras izvēršana

Mērķa

III līmeņa un IV līmeņa datu centri, kas darbojas

Skaits

0

4

4. CET.

2025

Divi III līmeņa datu centri un divi IV līmeņa datu centri, kas projektēti gan ar aparatūras, gan programmatūras mākoņdatošanas iespējām un kas nodrošina IaaS, PaaS un SaaS pakalpojumus (infrastruktūra kā pakalpojums — IaaS/platforma kā pakalpojums — PaaS/programmatūras kā pakalpojuma pakalpojums — SaaS) saskaņā ar 153. atskaites punkta noteikumiem.

Datu centri piedalās “Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz datu centru energoefektivitāti”.

157

Ieguldījums 2.

Mākoņdatošanas attīstība un migrācija

Mērķa

Valdības mākoņdatošanas vai mākoņdatošanai gatavas digitālo pakalpojumu lietotnes, kas izstrādātas vai migrētas platformās kā pakalpojums (PaaS) vai Infrastruktūra kā pakalpojums (IaaS).

Skaits

0

30

2. CET.

2026

Tādu valdības mākoņdatošanai paredzētu vai mākoņdatošanai gatavu digitālo pakalpojumu lietotņu skaits, kas uzbūvētas vai pārveidotas platformās kā pakalpojums (PaaS) vai Infrastruktūra kā pakalpojums (IaaS), pamatojoties uz analīzi, kas veikta, lai atbalstītu valdības mākoņdatošanas izveidi.

158

Investīcija Nr. 3. E-veselības izveide

Atskaites punkts

Sabiedrības veselības iestādes ir saņēmušas finansējumu saskaņā ar uzaicinājumu to digitalizācijai

Finansējums iestādēm

2. CET.

2026

Maksājumi, kas veikti par vismaz 60 projektiem saskaņā ar uzaicinājumu digitalizēt iestādes, kuru pienākumi veselības jomā ir pakļauti Veselības ministrijai, lai finansētu aparatūras uzstādīšanu, programmatūras risinājumu izstrādi, IT sistēmu/lietotņu savstarpējo savienojamību un sadarbspēju.

160

Investīcija Nr. 3.

E-veselības izveide

Atskaites punkts

Darbojas jaunā PIA (veselības apdrošināšanas IT platforma)

PIA (Veselības apdrošināšanas IT platformas funkcionalitāte)

2. CET.

2026

Jaunā PIA (veselības apdrošināšanas IT platforma):

-atbalstīt starpsavienojumu un sadarbspēju;

-atļaut jaunas funkcijas (piemēram, ar medicīniskajiem jautājumiem saistītu dokumentu digitalizāciju).

161

Investīcija Nr. 3. E-veselības izveide

Atskaites punkts

Tika aizstāta vai modernizēta Rumānijas valsts slimnīcu IT infrastruktūra.

Valsts slimnīcu IT infrastruktūras modernizācija

2. CET.

2026

Maksājumi, kas veikti vismaz 200 sabiedrības veselības aprūpes iestādēm par sabiedrības veselības dienestu IT sistēmām un digitālo infrastruktūru. Slimnīcu IT sistēmām vajadzētu būt sadarbspējīgām ar citām sistēmām.

Maksājumi veikti par vismaz 3000 medicīnas darbinieku apmācību, lai apgūtu IT lietojumprogrammu darbību.

163

Ieguldījums 4. Tiesu iestāžu digitalizācija

Atskaites punkts

Lietojumprogrammu centralizācija

Valsts (centralizēta) elektroniskā datne (e-datne)

un tiesas lietu pārvaldība ir virtualizēta mazākā vietā

2. CET.

2023

Lai ieviestu modernu alternatīvu elektroniskai piekļuvei lietas materiāliem (“e-lietas”), šis ieguldījums:

centralizēt esošos e-datnes paplašinājumus vienā valsts “e-datnē”, ar kuras palīdzību lietas dalībnieki var viegli un droši piekļūt dokumentiem tiesas materiālos.

164

Ieguldījums 4. Tiesu iestāžu digitalizācija

Atskaites punkts

Elektronisks lietu reģistrs un informācijas sistēma ECRIS V un tiesu sistēmas digitālā pārveide

ECRIS V sistēmas funkcionalitāte

2. CET.

2026

Jaunas lietu pārvaldības sistēmas (ECRIS V) nodrošināšana ļauj lietas dalībniekam un jebkurai ieinteresētajai struktūrai digitāli mijiedarboties ar tiesu iestādēm un uzlabot digitālo mijiedarbību starp iestādēm tiesu sistēmas līmenī. Digitālo pārveidi tiesu nozarē atbalsta arī, iegādājoties IT un C aprīkojumu, programmatūru, pakalpojumus un tehnoloģisko modernizāciju.

166

Ieguldījums 4. Tiesu iestāžu digitalizācija

Atskaites punkts

Izveidots datu centrs

Ir izveidots datu centrs

2. CET.

2026

Tieslietu ministrija, Publiskā ministrija un tiesu un citu tiesu sistēmas līmenī subordinētās iestādes izmanto jaunu datu centru, kas ir sadarbspējīgs ar valdības mākoņdatošanu.

167

Ieguldījums 5.

Digitalizācija vides jomā

Atskaites punkts

Funkcionāla sistēma Rumānijas mežu monitoringam ar pasākumiem pret nelikumīgu mežizstrādi

Funkcionāla sistēma Rumānijas mežu monitoringam ar pasākumiem pret nelikumīgu mežizstrādi

2. CET.

2026

Rumānijas mežu monitoringa un nelikumīgas mežizstrādes apkarošanas sistēmu integrē SUMAL 2.0 (Rumānijas kokmateriālu izsekošanas sistēma) un uzrauga juridiskās saistības, kas saistītas ar koksnes ieguvi, meža atjaunošanu, meža veselību un dzīvotņu aizsardzības statusu.

Meža zemes reģistru, ko nodrošina eTerra3 valsts sistēma (zemes īpašumtiesību datubāze), iekļauj SUMAL 2.0, izmantojot lietojumprogrammu saskarni (API), lai iegūtu pilnīgu īpašumtiesību un administratīvo tiesību datu kopu.

168

Ieguldījums 5.

Digitalizācija vides jomā

Mērķa

Digitalizēti publiskie vides pakalpojumi

Skaits

0

32

2. CET.

2026

32 Ar vidi saistīti sabiedriskie pakalpojumi ļauj:

-Krājumu datu un informācijas nosūtīšana.

-Vides reģistru pārvaldība.

169

Ieguldījums 6. Digitalizācija nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā

Atskaites punkts

Funkcionālā REGES tiešsaistes sistēma

Funkcionālā REGES tiešsaistes sistēma

4. CET.

2024

REGES-ONLINE IT sistēma ir funkcionāla un sadarbspējīga, nodrošinot publisko iestāžu un iestāžu piekļuvi datu reģistrēšanai lietojumprogrammu saskarnes (API) līmenī.

170

Ieguldījums 6. Digitalizācija nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā

Mērķa

Digitālie pakalpojumi nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā

Skaits

0

3

2. CET.

2026

Darbojas šādi e-pārvaldes digitālie pakalpojumi darba un sociālās aizsardzības jomā:

— Valsts nodarbinātības dienesta (ANOFM) piedāvāto pakalpojumu digitalizācija

— kontroles darbību digitalizācija Darba inspekcijā (IM)

— valsts maksājumu un sociālās inspekcijas aģentūras (ANPIS) pārvaldīto sociālās palīdzības pabalstu apstrādes un maksājumu digitalizācija. Valsts integrētā sociālās palīdzības sistēma (SNIAS) saglabās funkcijas, kas ļaus iesniegt pieprasījumus pilsētas domē).

Darbojas digitālā platforma minimālo iekļaušanas ienākumu (VMI) ieviešanai.

171

Ieguldījums 6. Digitalizācija nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā

Atskaites punkts

Darbinieku apmācība digitālo prasmju jomā

Apmācības nodrošināšana

2. CET.

2026

Līgumslēdzēja parakstīti pieņemšanas sertifikāti, kas apliecina, ka ir nodrošināta apmācība digitālo prasmju jomā:

-1200 darbinieku Valsts nodarbinātības aģentūrā (ANOFM)

-1595 darbinieki Maksājumu un sociālās inspekcijas valsts aģentūrā (ANPIS)

-19 darbinieki Darba inspekcijā (IM)

172

Ieguldījums Nr. 7. Elektronisko veidlapu (e-veidlapu) ieviešana publiskā iepirkuma jomā

Atskaites punkts

Standarta elektronisko veidlapu izmantošanas uzsākšana publiskā iepirkuma procedūrās

Izmantotās standarta elektroniskās veidlapas iepirkuma procedūrām

2. CET.

2023

Standarta elektroniskās veidlapas publiskā iepirkuma procesam tiek izmantotas un integrētas Rumānijas Publiskā iepirkuma pakalpojumā SEAP.

173

Ieguldījums Nr. 8.

Elektroniskā personas apliecība un digitālais paraksts

Atskaites punkts

EID izdošana

EID izdošana

2. CET.

2026

Tādu 3500000 elektronisko personas apliecību izdošana, kuras spēj uzglabāt divus digitālos sertifikātus:

-obligāta prasība uzlabotam elektroniskajam parakstam, kas tiek saglabāts un izmantojams pēc elektroniskās personas apliecības izdošanas.

-Kvalificēta elektroniskā paraksta sertifikāts, ko izsniedz kvalificēti sertifikācijas pakalpojumu sniedzēji un ko iedzīvotāji var iegādāties no jebkura kvalificēta sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja pēc kartes izdošanas.

174

Ieguldījums Nr. 8.

Elektroniskā personas apliecība un digitālais paraksts

Atskaites punkts

Atbalsta pasākumi elektroniskās personas apliecības izmantošanai

Izstrādāti tiešsaistes publiskie pakalpojumi, izstrādāta agrīnās brīdināšanas sistēma, izstrādāta izpratnes veidošanas kampaņa

2. CET.

2026

11 tiešsaistes publisko pakalpojumu pieejamība ar elektronisko personas apliecību. Šie tiešsaistes publiskie pakalpojumi ietver nepieciešamo IT un C infrastruktūru pakalpojumu nepārtrauktības pieejamībai un datu atgūšanai. Darbojas agrīnās brīdināšanas sistēma attiecībā uz drošības riskiem, tostarp kiberriskiem.

Organizē izpratnes veicināšanas kampaņu, kas veicina elektronisko personas apliecību izmantošanu.

175

Investīcija Nr. 9. Nevalstisko organizāciju sektora digitalizācija

Mērķa

Dotāciju piešķiršana NVO digitalizācijas projektiem

Skaits

0

200

4. CET.

2025

200 dotāciju piešķiršana NVO digitalizācijas projektiem.

Atlasītie projekti atbalsta:

- digitālā infrastruktūra

-darbinieku un brīvprātīgo digitālās kompetences palielināšana attālināto pakalpojumu sniegšanā saņēmējiem,

-platformu un CRM (klientu attiecību pārvaldības) risinājumu izstrāde.

Atbalsts nepārsniedz EUR 70000 vienam projektam uz laiku, kas nepārsniedz 30 mēnešus.

177

Ieguldījums Nr. 10.

Digitālā pārveide civildienesta pārvaldībā

Atskaites punkts

Sadarbspējīgas platformas standartizētai cilvēkresursu pārvaldībai centrālajā publiskajā pārvaldē ir funkcionālas

Funkcionālās platformas

4. CET.

2025

Darbojas divas sadarbspējīgas platformas:

-e-ANFP — civildienesta pārvaldības platformas (centrālā, teritoriālā, vietējā līmenī) izstrāde un paplašināšana karjeras procesiem (darbā pieņemšana darbā, novērtēšana, paaugstināšana amatā, aiziešana no publiskās sistēmas, pamatojoties uz standartizētu kompetenču sistēmu un darba aprakstiem) un saikne ar sadarbības iestādēm.

-SIMRU (Integrēta cilvēkresursu pārvaldības sistēma) — iekšējās pārvaldības platformas izstrāde publiskām iestādēm cilvēkresursu procesiem (personāla datu pārvaldība, organizatoriskā pārvaldība, laika pārvaldība, mērķu noteikšana un ziņošana).

178

Investīciju 11: 

Shēmas ieviešana, lai atbalstītu sakaru pakalpojumu izmantošanu baltajās zonās  

Atskaites punkts

Ciemati baltajos rajonos, kas savienoti ar ļoti ātrdarbīgu internetu

Tehniskais ziņojums par pieslēgšanos

4. CET.

2025

Neatkarīga revidenta sniegti tehniskie ziņojumi, kas apliecina izveidotos interneta savienojumus 945 ciematiem baltajos rajonos. Saskaņā ar ANCOM datiem ciemati būs pieslēgti ātrgaitas interneta piekļuves pakalpojumiem noteiktā atrašanās vietā, kur tirgus nespēj sniegt pakalpojumus. Ciematiem piešķir šādu prioritāti: 

— galvenā prioritāte lauku vai attālajām pašvaldībām, kurās nav fiksēto tīklu, kā norādīts ANCOM sarakstā.

— otrās kārtas prioritāte, kas nepietiekami nodrošināta ar fiksētajiem tīkliem. 

Minimālais ātrums ir vismaz 100 Mb/s modernizējams, un tīkli ir FTTB/H un/vai 5G. 

179

Ieguldījums 12.  

Kiberdrošības aizsardzības nodrošināšana gan publiskām, gan privātām ITC infrastruktūrām, kas ir svarīgas valsts drošībai.

Mērķa

Atbalsts vienību infrastruktūras drošībai

Skaits

0

101

2. CET.

2026

Modernizēt 101 muskuļu un privātu struktūru IT un C drošības infrastruktūru. 57 no tiem gūs labumu no projekta “Valsts IKT infrastruktūras aizsardzības sistēmas atjaunināšana un attīstība ar kritiskām vērtībām valsts drošībai atkal kiberdraudu jomā” (SMIS kods 127221).

Atlikušās 44 vienības atlasa, ņemot vērā:  

-iespējamība, ka pret APT (uzlabotiem noturīgiem draudiem) tiks vērsti kiberuzbrukumi,  

-lietotāju skaits un šāda uzbrukuma ietekme uz infrastruktūru,  

-uzturēto OT tīklu sarežģītība,  

-neaizsargātības pakāpe pret kiberuzbrukumiem (piemēram, rūpniecisko sistēmu/apakšsistēmu tālvadība),  

-101 subjektam būs pieejami vismaz šādi elementi:  

-uzlabota neaizsargātības atklāšanas sistēma informācijas sistēmās un sakaru iekārtās (programmatūras un aparatūras risinājumi);  

-integrēta sistēma, lai identificētu TTP, kas saistīti ar kiberuzbrukumiem tīklu un informācijas sistēmām (programmatūras risinājumi un aparatūra);  

-kompleksa drošības platforma kiberincidentu (programmatūras un aparatūras risinājumu) automātiskai analīzei un apstrādei. 

Turklāt 9 no 101 vienībām, kurām ir OT infrastruktūra, gūs labumu no kiberdrošības risinājumiem rūpnieciskai kontrolei (ICS). 

180

Ieguldījums 12. Kiberdrošības aizsardzības nodrošināšana gan publiskām, gan privātām ITC infrastruktūrām, kas ir svarīgas valsts drošībai.

Atskaites punkts

Cyberint nacionālo centru spējas ir palielinājušās

Papildu spējas

2. CET.

2026

Cyberint valsts centra struktūra integrēs IKT IT un OT infrastruktūru kiberdrošības aizsardzību. Turklāt centrs gūst labumu no:

-Tādas tehniskās infrastruktūras izveide kiberdrošības incidentu identificēšanai, uzraudzībai, pārvaldībai un reaģēšanai uz tiem, kuras mērķis ir aizsargāt valsts drošībai kritiski vērtīgas IKT infrastruktūras, kuras negūst/vai vairs negūst labumu no aizsardzības, ko sniedz valsts interešu IKT infrastruktūru aizsardzības sistēma pret kibertelpas radītiem apdraudējumiem, un kurai ir papildinoša loma.

-Valsts kiberdrošības riska novērtēšanas un jauno tehnoloģiju pārvaldības platformas izveide;

-drošības un datu novirzīšanas platforma datu pārsūtīšanai starp dažādu uzticamības līmeņu tīkliem;

-Palielināt Valsts kiberintēžu centra izmeklēšanas spējas, aprīkojot to ar programmatūras un aparatūras risinājumiem.

181

Ieguldījums 13.

Drošības sistēmu izstrāde valsts spektra aizsardzībai

Atskaites punkts

Uzņemšanas vietu ierīkošana valsts līmenī

Sensoru tīkla uzstādīšana

1. CET.

2026

Īpašā telesakaru dienesta (STS) pieņemti sertifikāti, kas apliecina, ka tiek uzstādīts jauns tīkls, kurā ir 65 sensori, kas izplatīts valsts līmenī un izvietots uztveršanas vietās, lai automātiski atklātu un brīdinātu valdības radiofrekvenču spektra traucējumu gadījumā.

182

Ieguldījums 14.

Rumānijas publiskajām iestādēm sniegto interneta pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras pakalpojumu noturības un kiberdrošības palielināšana

Mērķa

Centri, kas sabiedriskas nozīmes iestādēm un struktūrām nodrošina piekļuvi interneta pakalpojumu sniedzēja (ISP) pakalpojumiem

Skaits

0

41

4. CET.

2024

Katrā Rumānijas apgabalā ir centrmezgls. Katrs no šiem centriem ir savienots ar valsts interneta izplatīšanas tīklu, kurā ir vairāki I līmeņa piegādātāji un saistītie drošības mehānismi.

Drošības pakalpojumi, ko sniedz:

-Aizsardzība pret devām (dienesta zaudēšana) ar 10 Gb/s daudzkārtni

-Saistītie datorapdraudējumu reaģēšanas vienības (CERT) pakalpojumi (drošības auditorijas, drošības notikumu novērošana visā tīklā, reaģēšana uz drošības incidentiem)

-Saistītie drošības operāciju centru pakalpojumi (atbalsta saņēmēju paziņošanas un eskalācijas mehānismi)

-Reputācija un filtrēšanas mehānismi attiecībā uz ļaunprātīgu datplūsmu, pamatojoties uz reputāciju un ļaunprātīgu rezidenci labuma guvējiem sniegto DNS pakalpojumu līmenī

-“Smilškastes” analīze par sniegtajiem pakalpojumiem.

184

Ieguldījums 15.

Jaunu kiberdrošības prasmju radīšana sabiedrībai un ekonomikai

Atskaites punkts

Valdības kiberdrošības rīkkopas nodrošināšana

Valdības kiberdrošības rīkkopu nodrošināšana

2. CET.

2026

Valsts programmas izveide, lai apzinātu vajadzības pēc kiberprasmēm, galveno uzmanību pievēršot ietekmei uz galvenajām ekonomikas un sabiedrības nozarēm. Noteikt 1000 galvenos dalībniekus, pamatojoties uz diviem kritērijiem:

— Saistība ar jomām, uz kurām attiecas TID direktīva un Likums Nr. 362/2018. 

— CERT-RO noteiktais kiberdrošības brieduma līmenis, pamatojoties uz standartizētu pašnovērtējumu. 

Valdības rīku un pakalpojumu kopuma (“rīkkopas”) nodrošināšana, lai stiprinātu 1000 galveno identificēto dalībnieku kiberdrošību.

185

Ieguldījums 16.

Mācību programma ierēdņiem digitālo prasmju jomā

Atskaites punkts

Ierēdņu apmācība

Mācību nodrošināšana ierēdņiem

2. CET.

2026

Līgumslēdzēja parakstīti pieņemšanas sertifikāti, kas apliecina apmācības pasniegšanu:

-30000 ierēdņu, lai apgūtu padziļinātas digitālās prasmes.

-2500 ierēdņu augstākā līmeņa karjeras kategorijās par jautājumiem, kas saistīti ar vadību un talantu pārvaldību, ņemot vērā digitālos aspektus;

186

Ieguldījums 17.

Finansēšanas shēmas bibliotēkām, lai tās kļūtu par digitālo prasmju centriem

Atskaites punkts

Bibliotēkas pārveidotas digitālajos mezglos

560 bibliotēku renovācija un aprīkojums

4. CET.

2025

Darbu pabeigšanas uzņemšanas sertifikāts, kas apliecina 60 bibliotēku digitalizāciju:

-5 centrālās apgabala bibliotēkas un 55 lauku, pilsētu vai pašvaldību bibliotēkas, kas ir atjaunotas un aprīkotas ar IT un tehnisko aprīkojumu. Renovāciju veic saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

Darbu pabeigšanas pieņemšanas sertifikāti nodrošināja iekārtu piegādi 500 bibliotēkām, saņemot jaunu vai modernizētu IT aprīkojumu.

187

Ieguldījums 17.

Finansēšanas shēmas bibliotēkām, lai tās kļūtu par digitālo prasmju centriem

Mērķa

Iedzīvotāji, kas ir saņēmuši apmācību digitālo kompetenču attīstīšanai

Skaits

0

45 000

2. CET.

2026

45000 mācību diplomu par digitālo pamatprasmju attīstīšanu, cita starpā tādās jomās kā digitālā pratība, komunikācija, medijpratība, digitālā satura radīšana, digitālā drošība, digitālā uzņēmējdarbība.

190

Ieguldījums 19.a. Shēmas darbinieku kvalifikācijas celšanai/pārkvalificēšanai uzņēmumos

Atskaites punkts

MVU darbinieku apmācība digitālo prasmju jomā

Apmācības nodrošināšana

1. CET.

2026

Akceptēšanas sertifikāti, ko parakstījis līgumslēdzējs un kas apliecina, ka MVU darbiniekiem ir nodrošināta apmācība digitālo prasmju jomā.

Sekojošais Num

Saistītais pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz Atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturksnis

Gads

188

Ieguldījums 18. Digitālā pārveide un robotikas procesu automatizācija valsts pārvaldē

Mērķa

Robotikas procesu automatizācija (RPA) un mākslīgās inteliģences (MI) veicināšana publiskajā pārvaldē

Skaits

0

18

2. CET.

2026

Šajā investīcijā integrē risinājumus, lai atbalstītu robotikas procesu automatizāciju un mākslīgo intelektu 18 centrālās pārvaldes publiskās iestādēs.

189

Ieguldījums 19. Uzņēmumu darbinieku prasmju pilnveides/pārkvalifikācijas shēmas

Atskaites punkts

Izsludināts uzaicinājums “Dotāciju atbalsts digitālajām prasmēm”

Uzaicinājuma publicēšana

1. CET.

2022

Uzaicinājums piešķirt dotācijas, lai atbalstītu MVU digitālo prasmju, piemēram, digitālo rīku un aprīkojuma, apmācībā, digitālo prasmju, tostarp prasmju, kas saistītas ar mākoņdatošanas tehnoloģijām, un tehnoloģiju, kas raksturīgas “Rūpniecībai 4.0”, stiprināšanai.

Kārtas Nr.

Saistītais pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz Atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturksnis

Gads

191

Reforma.

Fiskālās administrācijas valsts aģentūras (ANAF) reforma, izmantojot digitalizāciju

Atskaites punkts

Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz juridisko personu, kas ir nodokļu maksātāji, obligātu reģistrāciju SPV (Virtual Private Space)

Likuma noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā juridiskās personas, kas ir nodokļu maksātāji, obligāta reģistrācija īpašam nolūkam dibinātās sabiedrībās

1. CET.

2022

Stājas spēkā tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru reģistrācija virtuālajā privātajā telpā (SPV) ir obligāta visām juridiskajām personām, kas ir nodokļu maksātāji.

Ar šo aktu groza Fiskālās procedūras kodeksu un ievieš juridiskas personas pienākumu reģistrēties ĪNDS.

192

Reforma. Fiskālās administrācijas valsts aģentūras (ANAF) reforma, izmantojot digitalizāciju

Mērķa

Papildu juridiska persona, kas ir nodokļu maksātāji, kuri ir reģistrēti īpašam nolūkam dibinātās sabiedrībās

Skaits

509 679

1 009 679

4. CET.

2022

SPV papildus reģistrējās vismaz 500000 juridisko personu, salīdzinājumā ar 509679 personām 2021. gada aprīļa sākumā. Ar šiem papildu 500000 nodokļu maksātājiem ĪNDS aptver 90 % no kopējā lielo nodokļu maksātāju skaita (saskaņā ar jauno definīciju, kas būs pieejama, tiklīdz tiks apstiprināti attiecīgā tiesiskā regulējuma grozījumi), kas veido vismaz 90 % no lielo nodokļu maksātāju nodokļa bāzes. Šajā posmā no aptuveni 1500000 juridiskajām personām aptuveni 400000 ir vai nu maksātnespējas procesā, vai neaktīvas. Tādējādi pasākuma mērķis ir gandrīz visas reģistrētās juridiskās personas izmantot ĪNDS.

ĪNDS reģistrēto jauno nodokļu maksātāju skaitu uzrauga, izmantojot īpašus ziņojumus, kas izriet no Valsts finanšu informācijas centra veiktajiem vaicājumiem datubāzēs.

193

Reforma. Fiskālās administrācijas valsts aģentūras (ANAF) reforma, izmantojot digitalizāciju

Atskaites punkts

Stājas spēkā piemērojamais tiesiskais regulējums, kurā noteikti riska kritēriji nodokļu maksātāju klasifikācijai. Tiesisko regulējumu apstiprina ar ANAF priekšsēdētāja rīkojumu.

Stājas spēkā ANAF priekšsēdētāja rīkojums par riska kritēriju noteikšanu

4. CET.

2022

Riska kritērijus nosaka saskaņā ar nodokļu neatbilstības risku galvenajām kategorijām: riski, kas saistīti ar nodokļu reģistrāciju; deklarāciju iesniegšana; deklarācijas līmenis; maksājums. Šīs definīcijas izmanto nodokļu riska administrēšanas sistēmā, kuras pamatā ir nodokļu riska kategorijas un kurā nodokļu administrēšanas pasākumus un kontroli pielāgo katras nodokļu maksātāju kategorijas nodokļu riskam.

Riska kritērijos ņem vērā šādus starptautiskos standartus:

— ESAO ISO 31000:2018

— COM — Atbilstības riska pārvaldības rokasgrāmata nodokļu administrācijām 2010. gadā

— BTN Norādījumi par atbilstības riska novēršanas stratēģiju efektivitātes novērtēšanu.

194

Reforma. Fiskālās administrācijas valsts aģentūras (ANAF) reforma, izmantojot digitalizāciju

Atskaites punkts

Grozītā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā nodokļu kontroles iestāžu darbības jomā

Likuma norma, kas norāda, ka ir stājies spēkā tiesiskais regulējums, kas ietekmē nodokļu kontroles iestāžu darbības jomu

4. CET.

2022

Ar jauno likumu izveido/pārskata nodokļu iestāžu nodokļu kontroles struktūru, krāpšanas apkarošanas kontroles struktūru un par personu nodokļu situācijas pārbaudi atbildīgo struktūru pilnvaras ar mērķi stiprināt nodokļu kontroles struktūru institucionālās spējas, lai novērstu valstu un pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agrīni un mērķtiecīgi identificējot galvenos nodokļu riskus.

ANAF pārskata kontroles struktūru veikto darbību institucionālo un tiesisko regulējumu. Ņemot vērā analīzes secinājumus un rezultātus, tiek pabeigta nodokļu kontroles iestāžu tiesiskā regulējuma pārskatīšana.

195

Reforma. Fiskālās administrācijas valsts aģentūras (ANAF) reforma, izmantojot digitalizāciju

Atskaites punkts

Fiskālās administrācijas un darba inspekcijas valsts aģentūras kopīgā rīcības plāna operācija/apstiprināšana, lai novērstu un ierobežotu “pelēkā/melnā” darba apiešanas fenomenu

Valsts Fiskālās administrācijas un darba inspekcijas aģentūras kopīgā rīcības plāna pieņemšana par pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu un ierobežotu “pelēkā/melnā” darba apiešanas fenomenu

1. CET.

2022

Pēc sadarbības protokola ar Darba inspekciju izstrādā kopīgu rīcības plānu, lai iekļautu uzņēmējus ar augstu fiskālo risku, kā arī risku no deklarētā/neziņotā darba izmantošanas viedokļa.

To sadala pa sezonas darbību veidiem, ja ir zināms, ka minēto risku biežums ir augsts.

Iesaistīto struktūru (krāpšanas apkarošanas ģenerāldirektorāta un Darba inspekcijas) vadība periodiski analizē iegūtos rezultātus, kā arī iespējas un perspektīvas plāna atjaunināšanai atkarībā no konstatētajiem rezultātiem.

196

Reforma. Fiskālās administrācijas valsts aģentūras (ANAF) reforma, izmantojot digitalizāciju

Mērķa

Palielināt nodokļu administrācijas iekasēto ieņēmumu daļu

Procentu punkti no IKP

2,5

4. CET.

2025

Nodokļu ieņēmumu daļa palielinās vismaz par 2,5 procentpunktiem no IKP salīdzinājumā ar 2019. gadā novēroto līmeni.

197

Reforma. Fiskālās administrācijas valsts aģentūras (ANAF) reforma, izmantojot digitalizāciju

Atskaites punkts

ANAF strukturālā reforma un izmaiņas tiesību aktos, lai palielinātu nodokļu saistību izpildi

Tiesību akts(-i) stājas spēkā un ir veiktas strukturālās reformas

2. CET.

2026

1. Riska pārvaldības funkciju centralizācija un ANAF reorganizācija efektivitātes un atbilstības nodrošināšanai

— Riska pārvaldības un nodokļu pārbaužu plānošanas funkciju centralizācija ANAF galvenajā mītnē, teritoriālās struktūras koncentrējas uz pārbaudēm, deklarēšanu un izpildi;

— Centrālajā riska pārvaldības nodaļā ir vismaz 40 specializēti eksperti, kas apmācīti ANM ietvaros;

— Nodaļa izmanto kombinētus datus no e-rēķiniem, e-transporta un SAF-T, izmantojot jauno fiskālo datu noliktavu CNIF (ko pārvalda Finanšu ministrija);

2. Darbības rādītāju sistēma un ANAF darbinieku integritātes pārbaude:

— Jauna galveno darbības rādītāju (GDR) kopuma stāšanās spēkā attiecībā uz ANAF galvenajām funkcijām: riska pārvaldība, nodokļu pārbaude, krāpšanas apkarošana un juridiskie jautājumi;

— Integritātes pārbaudes sistēmas izveide ANAF personālam, tostarp uz ķermeņa nēsātu kameru izmantošana vismaz trīs darbības jomās (preču kontrole, transports, HoReCa/mazumtirdzniecība);

— Sankciju sistēmā iekļaut noteikumus par ierēdņu, kas notiesāti par korupciju, darba attiecību izbeigšanu un aizliegumu pēc tam ieņemt valsts amatu.

— Stimulu struktūras ieviešana ar malus/bonus ANAF ierēdņiem, kas ir tieši saistīti ar GDR sniegumu.

3. Starpsavienojums starp ANAF-MoJ-ONRC un agrīno brīdināšanu par maksātnespēju

— Datu apmaiņas protokola parakstīšana starp ANAF, Tieslietu ministriju un Valsts komercreģistra biroju (ONRC) maksātnespējas riskam pakļauto uzņēmumu uzraudzībai;

— Algoritmiskā agrīnās brīdināšanas modeļa par maksātnespējas risku izveide un integrēšana ANAF riska pārvaldības sistēmā.

4. Stājas spēkā tiesību akts(-i), ar ko pārskata regulējumu attiecībā uz maksātnespēju un nodokļu prasījumu piedziņu. Šis plāns:

Piešķir ANAF fiskālo parādu (PVN, algu nodokļi) prioritāru vai nodrošinātu statusu;

Nosaka obligātas finanšu revīzijas uzņēmumiem, kuri sāk maksātnespēju un kuriem ir ievērojami fiskālie parādi (vairāk nekā 2 miljoni RON);

— Ierobežot saistīto struktūru atkārtotu maksātnespējas izmantošanu, aizliedzot personām, kas notiesātas par krāpšanu PVN jomā, dibināt jaunus uzņēmumus;

Piešķir ANAF tiesības balsot par pārstrukturēšanas plāniem un apstrīdēt likvidatorus nodokļu krāpšanas gadījumos;

— Ļauj ANAF bloķēt pārāk zemu novērtēto aktīvu pārdošanu fiskālo zaudējumu gadījumos.

5. Obligāti elektroniskie rēķini par visiem darījumiem (RO e-rēķini). Tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, kurā(-os) prasīts:

— Obligāta RO e-rēķinu izmantošana visiem B2B un B2C darījumiem;

— Sankcijas par neatbilstību (naudas sodi, PVN koda apturēšana/atcelšana/inaktivēšana).

6. Obligāta kases reģistru izmantošana un integrācija ar e-rēķiniem un SAF-T visās nozarēs

— Obligāta kases aparātu izmantošana visās darbības nozarēs un darījumu veidos (B2B un B2C);

— Integrācija ar e-rēķinu un SAF-T, izmantojot vienotu funkcionējošu datu sistēmu, ko pārvalda ANAF.

Īpašas mobilās lietotnes iekļaušana, kas ļauj iedzīvotājiem pārbaudīt fiskālos ieņēmumus, palielināt pārredzamību, atbilstības kultūru un fiskālo ierīču datu integrēšanu ANAF digitālajā ekosistēmā.

7. Stiprināt ANAF iekšējo cenu noteikšanas sistēmu, veicot šādas darbības:

ANAF institucionālo un metodoloģisko spēju stiprināšana, lai izstrādātu pamatnostādnes, procedūras un metodiskās piezīmes revīzijas struktūrām, kas novērtē saistīto pušu darījumu ekonomisko būtību,

Mehānisma stāšanās spēkā, lai sadarbībā ar citu dalībvalstu nodokļu administrācijām atrisinātu nodokļu dubultās uzlikšanas gadījumus, kas izriet no transfertcenu noteikšanas korekcijām;

Palielināt brīvprātīgu atbilstību, paplašinot ANAF pilnvaras izdot iepriekšējus cenu noteikšanas nolīgumus (APA) gan ar atpakaļejošu spēku, gan nākotnē;

— Izveidot mehānismu, lai analizētu un izmantotu starptautiskus datus par saistīto pušu darījumiem.

8. Elektronisko maksājumu pieņemšanas pienākuma paplašināšana.

Stājas spēkā tiesību akts(-i), ar ko ievieš pienākumu pieņemt karšu maksājumus visiem mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmējiem, tostarp bāriem un restorāniem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 10,000 EUR. Šis pienākums attiecas uz visiem mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmējiem, tostarp bāriem un restorāniem; Jaunajā(-os) tiesību aktā(-os) paredz sankcijas uzņēmumiem, kas neievēro tiesību aktus.