EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.10.2025

COM(2025) 653 final

2025/0330(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar ko groza 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 10156/21 INIT; ST 10156/21 ADD 1; ST 10156/21 ADD 1 COR 1) par Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2025) 341 final}

2025/0330 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar ko groza 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 10156/21 INIT; ST 10156/21 ADD 1; ST 10156/21 ADD 1 COR 1) par Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 1 , un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Pēc tam, kad Slovākija 2021. gada 29. aprīlī iesniedza nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (“ANP”), Komisija ir ierosinājusi Padomei sniegt pozitīvu novērtējumu. Padome 2021. gada 13. jūlijā apstiprināja pozitīvo novērtējumu ar īstenošanas lēmumu (“Padomes 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmums”) 2 . Padomes 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmums tika grozīts ar Padomes 2023. gada 14. jūlija 3 un 2025. gada 13. maija 4 īstenošanas lēmumu.

(2)Slovākija 2025. gada 2. oktobrī saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21. panta 1. punktu iesniedza Komisijai pamatotu lūgumu ierosināt grozīt Padomes 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmumu, jo objektīvu apstākļu dēļ ANP daļēji vairs nav iespējams īstenot. Pamatojoties uz to, Slovākija iesniedza grozītu ANP.

Grozījumi, kuru pamatā ir Regulas (ES) 2021/241 21. pants

(3)Slovākijas iesniegtie ANP grozījumi objektīvu apstākļu dēļ attiecas uz 93 pasākumiem.

(4)Slovākija ir paskaidrojusi, ka vienu pasākumu vairs nav iespējams īstenot neparedzētu tehnisku grūtību dēļ, kas kavē pasākuma īstenošanu. Tas attiecas uz investīciju Nr. 1 ar nosaukumu “Projektu vadība un ieguldījumu projektu sagatavošana”. Pamatojoties uz to, Slovākija ir lūgusi svītrot šo pasākumu. Padomes 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.

(5)Slovākija ir paskaidrojusi, ka 11 pasākumi daļēji vairs nav īstenojami iepirkuma problēmu, projektu kavējumu un pro rata līdzfinansējuma no citiem ES fondiem dēļ. Tas attiecas uz investīciju Nr. 2 ar nosaukumu “Esošo atjaunojamo enerģijas avotu modernizācija (energoapgāde)”, investīciju Nr. 2 “Vēsturisko un uzskaitīto sabiedrisko ēku atjaunošana”, investīciju Nr. 1 “Mazoglekļa transporta infrastruktūras attīstība”, investīciju Nr. 2 “Pret klimata pārmaiņām noturīgu mežu veidošana”, investīciju Nr. 1 “Ēkas reorganizētajai tiesu sistēmai”, investīciju Nr. 1 “Pārvades sistēmu un reģionālo sadales sistēmu modernizācija un digitalizācija – sadales sistēmu modernizācija”, investīciju Nr. 6 “Preventīvo pasākumu stiprināšana, incidentu atklāšanas un risināšanas ātruma palielināšana (ITVS – informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)”, investīciju Nr. 7 “Vecāka gadagājuma cilvēku digitālo prasmju uzlabošana un senioru planšetdatoru izplatīšana” un reformu Nr. 3 “Datubāzes un datu apmaiņas sistēmas izveide par ēku energoefektivitāti”, investīciju Nr. 3 “Iesaistīšanās vairākvalstu Eiropas projektos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku” un 4. investīciju ar nosaukumu “Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir augstāko digitālo tehnoloģiju izstrāde un izmantošana”. Pamatojoties uz to, Slovākija ir lūgusi grozīt šos pasākumus. Padomes 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.

(6)Slovākija ir paskaidrojusi, ka divi pasākumi ir grozīti, lai īstenotu labākas alternatīvas nolūkā sasniegt pasākumu sākotnējo mērķi. Tas attiecas uz investīciju Nr. 2 “Slimnīcu tīkla optimizācija” un uz reformu Nr. 2 “Dabas aizsardzības un ūdens resursu apsaimniekošanas reforma laukos”. Pamatojoties uz to, Slovākija ir lūgusi grozīt iepriekš minētos pasākumus. Minētie apstākļi attaisno pasākumu grozīšanu, tāpēc Padomes 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.

(7)Slovākija ir paskaidrojusi, ka 69 pasākumi ir grozīti, lai īstenotu labākas alternatīvas, kas ļauj samazināt administratīvo slogu un vienkāršot Padomes īstenošanas lēmumu, vienlaikus joprojām sasniedzot minēto pasākumu mērķus. Tas attiecas uz investīciju Nr. 1 “Jaunu atjaunojamo elektroenerģijas avotu būvniecība”, investīciju Nr. 3 “Elektroenerģijas sistēmu elastības palielināšana lielākai atjaunojamo energoresursu integrācijai”, investīciju Nr. 1 “Energoefektivitātes uzlabošana ģimenes mājokļos”, reformu Nr. 2 “Sabiedriskā pasažieru transporta reforma”, investīciju Nr. 3 “Intermodālo kravu pārvadājumu attīstība”, investīciju Nr. 4 “Atbalsts alternatīvās degvielas transportlīdzekļu infrastruktūras attīstībai”, investīciju Nr. 1 “Rūpniecības dekarbonizācijas shēmas darbība”, investīciju Nr. 2 “Atbalsts Slovākijas Vides inspekcijas darbībai saistībā ar dekarbonizāciju”, investīciju Nr. 4 “Atbalsts Slovākijas Vides inspekcijas darbībai saistībā ar dekarbonizāciju”, investīciju Nr. 1 “Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai”, investīciju Nr. 2 “Pret klimata pārmaiņām noturīgu mežu veidošana”, reformu Nr. 1 “Paredzēt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības īstenošanai bērniem no 5 gadu vecuma un ieviest juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citiem pirmsskolas izglītības sniedzējiem no 3 gadu vecuma”, reformu Nr. 2 “Jēdziena “bērnu un skolēnu īpašās izglītības vajadzības” definīcija un atbilstīgu atbalsta pasākumu modeļa izstrāde izglītībā, tostarp to finansēšanas sistēmas izstrāde”, reformu Nr. 4 “Ieviest instrumentus, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un pielāgotu F tipa studiju programmu”, reformu Nr. 5 “Veicināt skolu segregāciju”, investīciju Nr. 1 “Šķēršļu novēršana skolu ēkās”, reformu Nr. 1 “Izglītības satura un formas reforma”, investīciju Nr. 1 “Digitālā infrastruktūra skolās”, investīciju Nr. 2 “Skolu infrastruktūras pabeigšana”, reformu Nr. 5 “Izcilu izglītības un pētniecības spēju koncentrēšana”, investīciju Nr. 1 “Investīciju atbalsts universitāšu stratēģiskai attīstībai”, investīciju Nr. 1 “Veicināt starptautisko sadarbību un dalību programmā “Apvārsnis Eiropa” un EIT projektos”, investīciju Nr. 2 “Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām”, investīciju Nr. 3 “Zinātnes izcilība”, investīciju Nr. 4 “Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai”, investīciju Nr. 5 “Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai”, investīciju Nr. 6 “Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam”, investīciju Nr. 1 “Atbalsta rīki un palīdzība personām, kas atgriežas, augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī ārvalstu augstākās izglītības studentiem, kas studē Slovākijā”, investīciju Nr. 2 “Stiprināt attiecības ar diasporu, atbalstīt pilsoņu iniciatīvas”, investīciju Nr. 3 “Stipendijas vietējiem un ārvalstu talantīgiem studentiem”, investīciju Nr. 4 “Internacionalizācijas veicināšana akadēmiskajā vidē”, reformu Nr. 1 “Slimnīcu tīkla optimizācija”, reformu Nr. 3 “Lielāko slimnīcu pārvaldības centralizācija”, investīciju Nr. 1 “Atbalstīt jaunas primārās aprūpes prakses atvēršanu nepietiekami apkalpotās teritorijās”, investīciju Nr. 2 “Slimnīcu tīkla optimizācija”, investīciju Nr. 3 “Digitalizācija veselības jomā”, investīciju Nr. 4 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju būvniecība un atjaunošana”, reformu Nr. 1 “Koordinēta starpministriju sadarbība un regulējums”, reformu Nr. 2 “Akūti nepietiekami novērtēto spēju attīstība garīgās veselības aprūpes jomā”, investīciju Nr. 2 “Aizturēšanas telpu izveide”, investīciju Nr. 3 “Psihosociālo centru izveide”, investīciju Nr. 4 “Psihiatriskā stacionārā tīkla pabeigšana”, investīciju Nr. 5 “Specializētu centru izveide autisma spektra traucējumiem”, investīciju Nr. 8 “Personāla apmācība garīgās veselības jomā”, reformu Nr. 1 “Ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes integrācija un finansēšana”, investīciju Nr. 1 “Kopienā balstītas sociālās aprūpes spēju uzlabošana”, investīciju Nr. 2 “Pēcaprūpes un aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana”, investīciju Nr. 3 “Paliatīvās aprūpes spēju uzlabošana un atjaunošana”, reformu Nr. 1 “Regulatīvā sloga samazināšana uzņēmumiem”, investīciju Nr. 1 “Spēja veikt reformas, lai samazinātu regulatīvo slogu”, investīciju Nr. 2 “Maksātnespējas procesu digitalizācija”, investīciju Nr. 2 “Digitalizācija un analītiskā kapacitāte”, reformu Nr. 4 “Revīzija un kontrole”, investīciju Nr. 3 “Ugunsdrošības un glābšanas sistēmas modernizācija”, investīciju Nr. 1 “Labāki pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem”, investīciju Nr. 2 “Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas digitālā pārveide”, investīciju Nr. 5 “Ātras dotācijas – hakatoni”, reformu Nr. 5 “Kiberdrošības apmācības un prasmju uzlabošana (ITVS — informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)”, reformu Nr. 3 “Publisko investīciju racionalizēšana”, reformu Nr. 1 “Ilgstpējīgas enerģijas veicināšana”, reformu Nr. 2 “Atbalsts zaļās pārkārtošanās un atjaunojamo energoresursu jomā”, reformu Nr. 6 “Zaļās pārkārtošanās prasmes”, investīciju Nr. 7 “Skolu aprīkojums un apmācība”, reformu Nr. 2 “Atbalsts zaļās pārkārtošanās un atjaunojamo energoresursu jomā”, investīciju Nr. 5 “Mazoglekļa transporta infrastruktūras attīstība”, investīciju Nr. 6 “Videi nekaitīgu pasažieru pārvadājumu veicināšana”, reformu Nr. 4 “Centrālās valdības ēku apsaimniekošana”, investīciju Nr. 4 “Atbalsts enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību renovācijai” un investīciju Nr. 8 “Paziņojums par REPowerEU nodaļas īstenošanu. Pamatojoties uz to, Slovākija ir lūgusi grozīt šos pasākumus. Padomes 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.

(8)Pēc pasākumu atcelšanas un to īstenošanas līmeņa samazināšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21. pantu Slovākija ir lūgusi ļaut izmantot resursus, kas ir atbrīvoti, atceļot pasākumus un samazinot to īstenošanas līmeni, desmit pasākumu īstenošanas līmeņa palielināšanai. Tas attiecas uz investīciju Nr. 3 “Elektroenerģijas sistēmu elastības palielināšana lielākai atjaunojamo energoresursu integrācijai”, investīciju Nr. 1 “Mazoglekļa transporta infrastruktūras attīstība”, investīciju Nr. 2 “Tīra pasažieru transporta veicināšana”, 7. investīciju ar nosaukumu “Institucionālās psihiatriskās aprūpes humanizācija”, investīciju Nr. 2 “Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija”, investīciju Nr. 4 “Administratīvo spēju racionalizēšana, optimizēšana un stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos”, investīciju Nr. 4 “Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir augstāko digitālo tehnoloģiju izstrāde un izmantošana”, 1. investīciju “Pārvades sistēmu un reģionālo sadales sistēmu modernizācija un digitalizācija – sadales sistēmu modernizācija”, investīciju Nr. 2 “Publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošana” un investīciju Nr. 3 ar nosaukumu “Vēsturisko un uzskaitīto sabiedrisko ēku atjaunošana”. Pamatojoties uz to, Slovākija ir lūgusi palielināt astoņu pasākumu īstenošanas līmeni.

Atskaites punktu un mērķrādītāju sadalījums

(9)Būtu jāgroza atskaites punktu un mērķrādītāju sadalījums pa maksājumiem, lai ņemtu vērā ANP grozījumus un Slovākijas iesniegto indikatīvo grafiku.

Komisijas novērtējums

(10)Komisija ir novērtējusi grozīto ANP saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem.

Visu konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos konstatēto problēmu vai ievērojamas to daļas risināšana

(11)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. punktā, gaidāms, ka grozītais ANP palīdzēs efektīvi risināt visas tās problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu (A reitings), kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos, ieskaitot to fiskālos aspektus, un ieteikumos, kas Slovākijai sniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu, vai problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Komisija ir oficiāli pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā.

(12)Novērtējusi progresu visu attiecīgo konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā 2023., 2024. un 2025. gada Eiropas pusgada ietvaros, Komisija konstatē, ka ieteikumi par vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna savlaicīgu iesniegšanu (2024. gads) un ieteikumi par neto izdevumu pieauguma ierobežošanu 2025. gadā līdz līmenim, kas cita starpā ir saskaņā ar vispārējās valdības budžeta deficīta samazināšanu līdz Līgumā noteiktajai atsauces vērtībai 3 % no IKP un vispārējās valdības parāda saglabāšanu piesardzīgā līmenī vidējā termiņā (2024. gads), ir pilnībā īstenoti.

(13)Grozītais ANP ietver plašu savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdz efektīvi risināt visas ekonomiskās un sociālās problēmas vai ievērojamu to ekonomisko un sociālo problēmu daļu, kuras Padome izklāstīja Slovākijai Eiropas pusgada kontekstā adresētajos ieteikumos; jo īpaši ar ANP grozījumiem tika pievienota atsauce uz 2024. gada KVAI Nr. 3 par nepieciešamību stiprināt dabas resursu saglabāšanu un ūdensapgādes noturības palielināšanu, integrējot dabā balstītus risinājumus un pabeidzot aizsargātu dabas teritoriju zonējumu.

(14)Paredzams, ka, risinot iepriekš minētās problēmas, grozītais ANP arī palīdzēs koriģēt nelīdzsvarotību, kas konstatēta ieteikumos, kuri 2023., 2024. un 2025. gada laikposmā ir sniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu, un ar ko saskaras Slovākija, jo īpaši attiecībā uz izmaksu konkurētspēju, ārējo saldo, mājokļu tirgu un mājsaimniecību parādsaistībām.

Ieguldījums zaļās pārkārtošanās, tostarp bioloģiskās daudzveidības, sekmēšanā

(15)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta e) apakšpunktā un V pielikuma 2.5. kritērijā, grozītajā ANP ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Klimata mērķu atbalstam paredzētie pasākumi veido 40,19 % no grozītā ANP kopējā piešķīruma un 80,40 % no kopējām aplēstajām pasākumu izmaksām REPowerEU nodaļā, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 17. pantu grozītais ANP ir saderīgs ar informāciju, kas iekļauta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.

(16)Plāna grozījumi būtiski neietekmē tā vērienīgos mērķus attiecībā uz zaļo pārkārtošanos, neraugoties uz to, ka klimata mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu kopējā piešķīruma daļa ir samazinājusies par 0,89 procentpunktiem. Šis samazinājums galvenokārt izriet no tā, ka nav iekļauti elementi no investīcijas Nr. 1 “Pārvades sistēmu un reģionālo sadales sistēmu modernizācija un digitalizācija – sadales sistēmu modernizācija” un reformas Nr. 1 “Paredzēt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības īstenošanai bērniem no 5 gadu vecuma un ieviest juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citiem pirmsskolas izglītības sniedzējiem no 3 gadu vecuma”. Grozītais ANP joprojām ievērojami atbalsta zaļās pārkārtošanās mērķus, biodaudzveidības uzlabošanu un vides aizsardzību. Konkrētāk, REPowerEU nodaļa turpina atbalstīt zaļo pārkārtošanos, jo tajā ietvertās reformas un investīcijas palīdz samazināt atkarību no fosilajām degvielām, samazināt enerģijas pieprasījumu un palielināt energoefektivitāti.

Ieguldījums digitālās pārkārtošanās sekmēšanā

(17)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta f) apakšpunktā un V pielikuma 2.6. kritērijā, grozītajā ANP ir ietverti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanas izrietošās problēmas. Digitālo mērķu sasniegšanai paredzētie pasākumi veido 21,77 % no grozītā ANP kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar minētās regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.

(18)Plāna grozījumi pastiprina tā vērienīgo mērķi virzībā uz digitālo pārkārtošanos, par 0,75 procentpunktiem palielinot ANM dotācijas daļu, kas piešķirta digitālo mērķu atbalsta pasākumiem. Šis palielinājums galvenokārt izriet no jaunu elementu ieviešanas investīcijā Nr. 3 “Elektroenerģijas sistēmu elastības palielināšana lielākai atjaunojamo energoresursu integrācijai” un investīcijā Nr. 4 “Administratīvo spēju stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos”.

Izmaksas

(19)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta i) apakšpunktā un V pielikuma 2.9. kritērijā, grozītajā ANP sniegtais pamatojums par ANP aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā (B reitings) pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo jomu.

(20)Tāpēc izmaksu novērtējuma rezultāts Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumā paliek nemainīgs. Slovākijas pamatojums par ANP kopējo izmaksu aplēšu summu bija pamatots un vidēji ticams saskaņā ar izmaksu lietderības principu un bija samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsti un ekonomiku. Ierobežotam pasākumu skaitam izmaksu kritēriji bija mazāk skaidri, un to pamatā bija maz salīdzināmas informācijas. Ne vienmēr bija skaidri norādīta arī citu projektu finansēšanas avotu nošķiršana, bet tika ieviesti aizsardzības pasākumi, lai novērstu dubultu finansēšanu.

(21)Grozīto pasākumu izmaksu aplēšu novērtējums liecina, ka, ņemot vērā sniegto informāciju, lielākā daļa izmaksu ir pamatotas un ticamas. Attiecībā uz dažiem grozītajiem pasākumiem informācija par izmaksu aplēšu pamatotību un ticamību ir ierobežota vai arī tādas nav. Saskaņā ar noteikto novērtēšanas kritēriju tas nepieļauj A reitinga piešķiršanu. Izmaiņas grozīto pasākumu izmaksu aplēsēs bija pamatotas un iespējami samērīgas, un tādējādi šo izmaksu aplēšu pamatotība un ticamība netika mainīta salīdzinājumā ar sākotnējo ANP. Sīkāka informācija par metodiku un pieņēmumiem, kas izmantoti, lai veiktu izmaksu aplēses, bija pamatota un proporcionāla lielākajā grozītā ANP daļā. Visbeidzot, ANP aplēsto kopējo izmaksu summa atbilst izmaksu lietderības principam un ir samērīga ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

Citi novērtēšanas kritēriji

(22)Komisija uzskata, ka Slovākijas ierosinātie grozījumi neietekmē ANP pozitīvo novērtējumu, kas izklāstīts Padomes Īstenošanas lēmumā ST 10156/21 INIT; ST 10156/21 ADD 1; ST 10156/21 ADD 1 COR 1 (2021. gada 13. jūlijs) par Slovākijas ANP novērtējuma apstiprināšanu, attiecībā uz ANP atbilstību, efektivitāti, lietderību un saskaņotību ar 19. panta 3. punkta a), c), d), da), db), g), h), j) un k) apakšpunktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem.

Pasākumi, ar kuriem atbalsta investīciju darbības, kas veicina Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas (STEP) mērķu sasniegšanu

(23)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/795 (2024. gada 29. februāris), ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP) 5 , 4. panta 4. punktu Slovākija par prioritāriem projektiem uzskatīja tos, kuriem saskaņā ar Regulas (ES) 2024/795 4. panta 1. punktu ir piešķirts suverenitātes zīmogs. Tomēr Slovākija uzskatīja, ka grozītajā ANP nav jāiekļauj neviens projekts, kam piešķirts suverenitātes zīmogs, jo nav pietiekami daudz laika, lai pabeigtu šādu projektu pirms ANP beigu datuma.

Pozitīvs novērtējums

(24)Pēc tam, kad Komisija ir pozitīvi novērtējusi grozīto ANP un konstatējusi, ka ANP apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem, saskaņā ar minētās regulas 20. panta 2. punktu un V pielikumu būtu jānosaka reformas un investīciju projekti, kas nepieciešami grozītā ANP īstenošanai, kādi ir attiecīgie atskaites punkti, mērķrādītāji un citi rādītāji un kādu summu Savienība dara pieejamu grozītā ANP īstenošanai.

(25)Šim lēmumam nebūtu jāskar tās procedūras, kuras var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības īstenot attiecīgos pasākumus saskaņā ar Savienības un valsts tiesībām un jo īpaši no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu paziņot Komisijai par iespējamu valsts atbalstu.

Finansiālā iemaksa

(26)Slovākijas grozītā ANP aplēstās kopējās izmaksas ir 6 408 465 020 EUR. Tā kā grozītā ANP aplēsto kopējo izmaksu summa ir lielāka par Slovākijai pieejamo atjaunināto maksimālo finansiālo iemaksu, finanšu iemaksai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1755 6 4. panta a) punktu, Regulas (ES) 2021/241 20. panta 4. punktu un 21.a panta 6. punktu un kas iedalīta Slovākijas grozītajam ANP, vajadzētu būt 6 407 240 019 EUR.

(27)Slovākijai paredzētās finansiālās iemaksas summa šajā lēmumā būtu jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 20. pantu. Tomēr saskaņā ar Komisijas 8. maija Īstenošanas lēmumu par Slovākijai paredzētā neatmaksājamā atbalsta piektās daļas summas samazināšanu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 8. punktu, finansiālā iemaksa ir samazināta par 1 225 000 EUR, un Slovākija nevar pieprasīt, lai Komisija to izmaksā.

(28)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmums. Padomes 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmuma pielikums skaidrības labad pilnībā būtu jāaizstāj,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants
ANP novērtējuma apstiprināšana

Ar šo, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā sniegtajiem kritērijiem, tiek apstiprināts grozītā Slovākijas ANP novērtējums.

2. pants 
Grozījumi

Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu par Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu groza šādi:

Padomes 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmuma par Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

3. pants 
Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Slovākijas Republikai.

Briselē,

(1)    OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2021/241/oj .

(2)    Skatīt dokumentus ST 10156/21 INIT; ST 10156/21 ADD 1; ST 10156/21 ADD 1 COR 1 šeit: http://register.consilium.europa.eu .

(3)    Skatīt dokumentus ST 11205/23 INIT; ST 11205/23 ADD 1; ST 11205/23 ADD 1 COR 1 šeit: http://register.consilium.europa.eu .

(4)    Skatīt dokumentus ST 8054/25 INIT; ST 8054/25 ADD 1 pieejams http://register.consilium.europa.eu .

(5)    OV L 2024/795, 29.2.2024., 12. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2024/795/oj

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1755 (2021. gada 6. oktobris), ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi (OV L 357, 8.10.2021., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1755/oj ).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.10.2025

COM(2025) 653 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums – Padomes Īstenošanas lēmums,

ar ko groza 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 10156/21 INIT; ST 10156/21 ADD 1; ST 10156/21 ADD 1 COR 1) par Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2025) 341 final}

PIELIKUMS

1. IEDAĻA. REFORMAS UN INVESTĪCIJAS SASKAŅĀ AR ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNU

1.Reformu un investīciju apraksts

SASTĀVDAĻA: Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra

Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta “atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra” mērķis ir tieši palīdzēt sasniegt 2030. gada klimata pārmaiņu mērķrādītājus. Saskaņā ar Slovākijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu klimata mērķu sasniegšanai ir nepieciešama būtiska pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem Slovākijas energoresursu struktūrā.

Šajā kontekstā šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir atbalstīt atjaunojamo energoresursu investīciju ātrāku izvēršanu. Ņemot vērā šo mērķi, reformām jāmodernizē Slovākijas elektroenerģijas tirgus un jārada atbilstoša tiesiskā vide. Tiesību aktu grozījumi jo īpaši uzlabo jaunu tirgus dalībnieku piekļuvi, palielina noteiktību un uzticēšanos valsts atbalsta pasākumiem un uzlabo atjaunojamo energoresursu integrāciju Slovākijas elektrotīklā. Investīciju atbalstu novirza jaunu atjaunojamo energoresursu jaudas palielināšanai, kā arī esošo atjaunojamo energoresursu iekārtu energoatjaunināšanai, tostarp biogāzes modernizācijai, biogāzes elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārveidei par biometāna spēkstacijām un hidroelektrostacijām. Investīcijas elektrotīkla elastības palielināšanā ietver atbalstu jauniem akumulatoru uzkrājumiem, tostarp uz ūdeņradi balstītiem risinājumiem, kā arī hidroelektrostaciju elektroenerģijas balansēšanas jaudas palielināšanai.

Komponents ietver divas reformas un trīs investīcijas.

Šie pasākumi veicina zaļās pārkārtošanās un klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, kā arī Slovākijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna saistību izpildi. Komponents stiprina Slovākijas stratēģisko autonomiju un drošību, palielinot iekšzemes enerģijas avotu īpatsvaru, jo imports no trešām valstīm veido ievērojamu tās patēriņa daļu. Ieguldījumi veicina darbvietu radīšanu vietējā līmenī, tostarp MVU nozarē.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Investīcijas un reformas palīdz īstenot Slovākijai 2020. gadā nosūtīto konkrētai valstij adresēto ieteikumu par nepieciešamību “koncentrēt investīcijas uz zaļo digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas un resursu ražošanu un izmantošanu” (valstij adresētais ieteikums Nr. 3/2020).

A.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Elektroenerģijas tiesiskā regulējuma pielāgošana 

Reformas mērķis ir uzlabot Slovākijas elektroenerģijas tirgus tiesisko regulējumu, grozot Likumu 251/2012 Coll. par enerģētiku un Likumu Nr. 250/2012 Coll. par regulējumu tīkla nozarēs saskaņā ar Direktīvas 2019/944 prasībām. Turklāt pielāgotā juridiskā struktūra atvieglos jaunas darbības un dalībnieku piekļuvi elektroenerģijas tirgum (energokopienām, agregatoriem, pašpatērētājiem, elektroenerģijas uzkrāšanai), vienlaikus palielinot elektroenerģijas sistēmas vispārējo elastību un uzlabojot iespējas pieslēgt jaunus atjaunojamos energoresursus Slovākijas tīklam.

Šajā reformā (saskaņā ar 2. starpposma mērķi) ir paredzēts arī pasākums, kura mērķis ir darīt pieejamas tehniskās jaudas elektroenerģijas pārvadei iekšzemes elektroenerģijas sistēmā, ko veicina elektroenerģijas starpsavienojumu profila jaudas palielināšana starp Slovākiju un Ungāriju.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma. Tiesiskais regulējums atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai 

Reformas mērķis ir veicināt jaunu atjaunojamo enerģijas avotu ieviešanu. Ar jauno tiesību aktu grozījumiem tiks izveidoti efektīvi atbalsta mehānismi atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanai transporta, elektroenerģijas un apkures nozarē. Tiesisko regulējumu groza, grozot likumu Nr. 309/2009 Coll. par atjaunojamo energoresursu un augstas efektivitātes koģenerācijas veicināšanu un Likumu Nr. 657/2004 Coll. par siltumenerģiju.

Reforma ietver arī ilgtermiņa izsoles plāna pieņemšanu attiecībā uz jauniem atjaunojamiem energoresursiem. Šis pasākums veicina kopējās uzstādītās atjaunojamo energoresursu jaudas labāku paredzamību, radot labvēlīgāku investīciju vidi privātajiem ieguldītājiem.

Turklāt reforma ietver investīciju shēmu pieņemšanu atjaunojamo elektroenerģijas avotu atbalstam. Ekonomikas ministrija pieņem izsoles shēmu jauniem atjaunojamiem enerģijas avotiem (saite uz 1. investīciju 1. komponentu) un atbalsta shēmas ieguldījumiem energoatjaunināšanā (saite uz 2. investīciju 1. komponentu) un elektroenerģijas sistēmas elastības palielināšanu (saite uz 3. ieguldījumu, 1. komponents). Shēmu ieguldījumu politikā stingri jāievēro gan ES, gan valstu tiesību akti vides jomā, kā arī atbalstīto darbību un uzņēmumu “Nenozīmīgi” tehniskie norādījumi (2021/C58/01). Slovākijas atveseļošanas un noturības plāns atbalstīs tikai tādas investīcijas hidroenerģijā, kas atbilst ES acquis.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Ieguldījums: Jaunu atjaunojamo elektroenerģijas avotu būvniecība

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt investīciju izvēršanu jaunos atjaunojamos elektroenerģijas avotos. Šis pasākums seko pēc atbalsta shēmas izveides saskaņā ar 2. reformu.

Šis pasākums ietver jaunas ražošanas jaudas nodrošināšanu, ko rada jauni tīklam pieslēgti atjaunojamie energoresursi.

Ieguldījums Nr. 2: Esošo atjaunojamo enerģijas avotu modernizācija (energoapgāde)

Šā pasākuma mērķis ir pagarināt tehnoloģisko darbmūžu, modernizēt un palielināt esošo atjaunojamo energoresursu jaudu efektivitāti (atjaunināšana). Šis pasākums seko pēc atbalsta shēmas izveides saskaņā ar 2. reformu.

Šis pasākums ietver biogāzes staciju atjaunošanu, biogāzes elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārveidošanu par biometāna stacijām un hidroenerģijas ražošanas iekārtām.

Ieguldījums Nr. 3: Palielināt elektroenerģijas sistēmu elastību, lai labāk integrētu atjaunojamos energoresursus

Šā pasākuma mērķis ir palielināt Slovākijas elektroenerģijas tīkla elastību. Šis pasākums seko pēc atbalsta shēmas izveides saskaņā ar 2. reformu.

Šis pasākums ietver atbalstu elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtām un elektroenerģijas balansēšanas jaudas palielināšanu hidroelektrostacijās.

A.2.  Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

2. SAVIENOJUMS: Ēku renovācija

Saskaņā ar Slovākijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ēku ilgtermiņa renovācijas stratēģiju 2030. un 2050. gada ES emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanai ir nepieciešama būtiska pāreja no daļējas uz vidēju (primārās enerģijas ietaupījumu 30–60 %) īstenošanas un ēku pilnīgas (vairāk nekā 60 %) renovācijas.

Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu, veicot ģimenes māju, publisko vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku visaptverošu renovāciju. Tajā apvienoti pasākumi ēku energoefektivitātes uzlabošanai, panākot vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, ar pasākumiem, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām (piemēram, zaļo jumtu uzstādīšana, ūdens aiztures sistēma). Komponents veicina klimata un vides mērķu sasniegšanu, vienlaikus veicinot būvniecības nozares atveseļošanu un konkurētspēju, radot vairāk darbvietu, jo īpaši MVU vietējā līmenī.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents ietver 3 reformas un 2 investīcijas.  

Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot Slovākijai adresētos ieteikumus, kas adresēti Slovākijai pēdējos divos gados, par nepieciešamību “koncentrēt uz energoefektivitāti ar investīcijām saistīto politiku” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3/2019) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3/2020).  

A.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam 

Reforma: Ģimenes māju renovācijas atbalsta mehānismu saskaņošana.  

Reformas mērķis ir kartēt, saskaņot un apvienot dažādas atbalsta shēmas, vienādot un racionalizēt renovācijas procesu un nodrošināt stimulus īpašniekiem īstenot plašāku renovācijas pasākumu klāstu. Atbalsta shēmu, kritēriju un nosacījumu izstrādi, kā arī īstenošanas posmus izklāsta īstenošanas plānā, ko Slovākijas Vides aģentūra publicēs līdz 2022. gada 30. septembrim. Lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu īstenošanu, tiek stiprinātas Slovākijas Vides aģentūras spējas. Īstenošanas posmā māju īpašniekus uzrunā, izmantojot komunikācijas kampaņu un izveidojot reģionālos birojus, kā arī sniedzot tehnisku palīdzību un konsultācijas.  

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim. 

Ieguldījums: Palielināt ģimenes māju energoefektivitāti.  

Šā pasākuma mērķis ir palielināt ģimenes māju energoefektivitāti. Šis pasākums ietver vienģimenes māju renovāciju, lai panāktu vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu.

Reforma. Palielināt Slovākijas Republikas pieminekļu padomes pārredzamību un racionalizēt lēmumus. 

Reformas mērķis ir uzlabot Slovākijas Republikas pieminekļu padomes lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti un efektivitāti, izstrādājot trīs metodes, lai:

·klasificēt pieminekļus,

·noteikt objektīvus kritērijus, pēc kuriem Monumentu padome pieņem lēmumus, un

·skaitliski izteikt izmaksas, kas saistītas ar Pabalstu padomes intervencēm

Turklāt mērķis ir reformēt valstij piederošu pieminekļu kartēšanu, novērtējot to galvenos tehniskos aspektus, būvniecību, ekonomiskos, enerģētikas un citus aspektus. Kartēšanas rezultātā pieņem vismaz 1000 attiecīgu valstij piederošu pieminekļu diagnostiku. Reforma atvieglo lēmumus par investīcijām renovācijā, lai saglabātu monumentālo vērtību, kā arī attiecīgā gadījumā uzlabotu energoefektivitāti.  

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim. 

Ieguldījums Nr. 2: Vēsturisko un uzskaitīto sabiedrisko ēku renovācija.  

Šā pasākuma mērķis ir palielināt vēsturisko un sarakstā iekļauto publisko ēku energoefektivitāti un strukturālo integritāti, vienlaikus saglabājot to vēsturisko un kultūras mantojumu un padarot tās pieejamākas. Šis pasākums ietver vēsturisku un sarakstā iekļautu sabiedrisko ēku renovāciju, vienlaikus panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma.

Reforma. Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošana.  

Reforma pievēršas Slovākijas ļoti zemajam reciklēšanas rādītājam un ir vērsta uz atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu pārskatīšanu, lai palielinātu aprites ekonomikas potenciālu būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu jomā. Slovākijas Republikas Vides ministrija iesniedz atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu grozījumus, kas paredz, ka vismaz 70 % no būvniecībā radītajiem nebīstamajiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem ir jāsagatavo atkārtotai izmantošanai vai jānosūta pārstrādei. Turklāt ar reformu ievieš obligātu selektīvu nojaukšanu, kvalitātes standartus attiecībā uz pārstrādi no būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, obligātu zaļo publisko iepirkumu būvdarbu līgumu slēgšanai, vienkāršo noteikumus un uzlabo datu vākšanas sistēmas par būvniecības atkritumiem. Tiklīdz tiesību akti ir stājušies spēkā, tie nodrošina, ka netiek nodarīts būtisks kaitējums, ievērojot prasību 70 % apmērā pārstrādāt un atkalizmantot nebīstamus nojaukšanas un būvniecības atkritumus, lai tos piemērotu ēku renovācijai un būvniecībai, ko finansē no Atveseļošanas un noturības mehānisma.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.   

A.2.  Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks.

Kārtas NUM.	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
1	2 — Ēku renovācija — 1. reforma: Ģimenes māju renovācijas atbalsta mehānismu saskaņošana	Atskaites punkts	Īstenošanas plāns ģimenes māju zaļās renovācijas mobilizēšanai	Īstenošanas plāna pieņemšana Vides ministrijā				CET.	2022	Īstenošanas plānā kartē dažādas atbalsta shēmas un saskaņo tās. Tajā sīki izklāsta sagatavošanos shēmas uzsākšanai, grafiku un tās administrēšanu, kā arī enerģijas ietaupījuma rekonstrukcijas un verifikācijas uzraudzību, galvenokārt izmantojot energoefektivitātes sertifikātus vai citus attiecīgus dokumentus.
2	2 — Ēku renovācija — Ieguldījums Nr. 1: Ģimenes māju energoefektivitātes palielināšana	Atskaites punkts	Atbalsta shēmu ieviešana energotaupības un zaļās renovācijas mobilizēšanai	Atbalsta shēmu ieviešana energotaupības un zaļās renovācijas mobilizēšanai				CET.	2022	Energotaupības un zaļās renovācijas mobilizēšanas shēmas izstrādā un ievieš saskaņā ar īstenošanas plānā pieņemtajiem pasākumiem un grafiku. Slovākijas Vides aģentūra attiecīgos uzaicinājumus publicē tīmekļa vietnē. Shēmas ir izstrādātas tā, lai stimulētu vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu un atbilstu Tehnisko norādījumu (2021/C58/01) prasībām “nenodari būtisku kaitējumu”. Iespējamo pasākumu saraksts ietver: izolācija, logu nomaiņa, jumta atjaunošana, lietus ūdens aizture, katlu nomaiņa vai azbesta seguma noņemšana, vai citi pasākumi saskaņā ar ieguldījumu aprakstu.
4	2 — Ēku renovācija — Ieguldījums Nr. 1: Ģimenes māju energoefektivitātes palielināšana	Mērķa	To renovēto ģimenes māju skaits, kas panāk vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu		Skaits	0	25 164	2. CET.	2026	Renovē 25164 vienģimenes māju. Renovētās ēkas sasniedz vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu. Uzaicinājumi nodrošina, ka gāzes katlu nomaiņa atbilst principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” prasībām un veido ne vairāk kā 20 % no kopējām renovācijas programmām. Ja renovācijas shēmā ir iekļauti biomasas katli, novecojušus ogļu/naftas/biomasas/gāzes katlus ir atļauts aizstātar biomasas katliem, ja tos aizstāj ar augstas efektivitātes biomasas katliem vienā no divām augstākajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar energomarķējuma regulu, ko darbina ar granulām. Izsaukumi neļauj aizstāt gāzes katlus ar biomasas katliem gaisa kvalitātes zonās ar PM10 robežvērtību pārsniegšanu.
5	2. Ēku renovācija — 2. reforma: Slovākijas Republikas Palīdzības padomes lēmumu pārredzamības palielināšana un racionalizācija	Atskaites punkts	Slovākijas Republikas pieminekļu padomes lēmumu pieņemšanas procesa metodika	Pieminekļu padomes metodikas publicēšana			3	4. CET.	2023	Trīs metodikas izstrāde un pieņemšana pieminekļu ēku klasificēšanai, lai palielinātu pārredzamību, sabiedrības atbalstu un paātrinātu Slovākijas Republikas pieminekļu padomes lēmumu pieņemšanas procesus. Pamatojoties uz standartizētām metodoloģijām, Monumentu padome pieņem vismaz 1000 valstij piederošu pieminekļu diagnostiku, lai nodrošinātu attiecīgo valstij piederošo pieminekļu galveno tehnisko aspektu, būvniecības, ekonomikas, enerģētikas un citu aspektu diagnostiku, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu par renovāciju.
7	Ēku renovācija — Ieguldījums Nr. 2: Publisko vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku renovācija	Mērķa	Renovēto publisko vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku platība panākt vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu		Platība (m2)	0	99 348	2. CET.	2026	Vismaz 99 348 m 2 vēsturiskās un sarakstā uzskaitītās publiskās ēkas tiek renovētas saskaņā ar atklātā uzaicinājuma prasībām, kurās paredz nosacījumus, lai sasniegtu vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, atbilst principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” principiem un ļauj veikt citus papildu pasākumus (piemēram, lietus ūdens aizturi, azbesta aizvākšanu, ēku piekļūstamību). Ja atbalsta katla nomaiņu, tas veido ne vairāk kā 20 % no kopējās renovācijas programmas.
8	2 — Ēku renovācija — 3. reforma: Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošana	Atskaites punkts	Grozījums Likumā par atkritumiem	Likuma par atkritumiem grozījumu stāšanās spēkā		0	1	2. CET.	2022	Vides ministrijas pārskatītie tiesību akti par atkritumiem palielinās aprites ekonomikas potenciālu būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumu un būvniecības nozarē, kā rezultātā vismaz 70 % nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu tiks pārstrādāti un atkārtoti izmantoti. Tas ietver obligāto zaļo publisko iepirkumu ieguldījumiem būvniecībā valsts pārvaldē, palielina likumā noteiktās maksas par atkritumu apglabāšanu poligonos un vienkāršo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu izmantošanas noteikumus.

SASTĀVDAĻA: Ilgtspējīgs transports

Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir palielināt videi draudzīgu transporta veidu īpatsvaru, izmantojot uz datu analīzi balstītus pasākumus un viedus risinājumus, lai palielinātu dzelzceļa un sabiedriskā pasažieru transporta pasažieru skaitu, videi draudzīgā intermodālā transportā pārvadāto preču apjomu, kā arī atbalstītu alternatīvas dzinēju infrastruktūras attīstību, tādējādi samazinot CO2 emisijas transportā un uzlabojot gaisa kvalitāti. Viedi un digitāli ieguldījumi atbalsta ātrāku, uzticamāku un efektīvāku dzelzceļa un tīru sabiedrisko pasažieru transportu, motivējot pasažierus pāriet no automobiļiem un citiem transporta veidiem, kuru pamatā ir oglekļa emisijas. Komponents ļauj plašāk izmantot alternatīvus dzinējus ilgtspējīgam, videi draudzīgam, cenas ziņā pieejamam un viedam transportam, vienlaikus veicinot arī viedo tīklu izmantošanu. Tā veicina ekonomikas konkurētspēju, radot tirgus apstākļus transporta tehnikas piegādātājiem.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Reformas un investīcijas saskaņā ar komponentu tieši pievēršas Padomes ieteikumam par Slovākijas 2020. gada valsts reformu programmu un Padomes atzinumam par Slovākijas 2020. gada stabilitātes programmu, saskaņā ar kuru Slovākija “pēc iespējas drīzāk īsteno gatavus publisko investīciju projektus un atbalsta privātā sektora investīcijas, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu. Koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas un resursu ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu sabiedrisko transportu un atkritumu apsaimniekošanu.” 

Komponents ietver četras reformas un četras investīcijas.

A.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma attiecībā uz transporta ieguldījumu projektu sagatavošanu.

Reformas mērķis ir uzlabot ieguldījumu pārvaldību un palielināt to ekonomiskos ieguvumus. To panāk ar šādiem pasākumiem:

·līdz 2021. gada 30. jūnijam izstrādāt investīciju plānu dzelzceļa infrastruktūras projektiem, piešķirot prioritāti projektiem, ņemot vērā to ieguldīto līdzekļu atdevi;

·līdz 2023. gada 31. martam — grozījumus Dzelzceļa likumā un saistītajos tiesību aktos, ar ko vienkāršo un racionalizē likumdošanas un tehniskās prasības attiecībā uz transporta infrastruktūras parametriem;

·līdz 2021. gada 31. decembrim publicēt metodiku, ar ko nosaka, kā apzināt projektus ar vislielāko iespējamo cenas un vērtības attiecību un kā palīdzēt sasniegt mērķi par pasažieru modālo pāreju no individuālā autotransporta uz velotransportu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.   

Reforma attiecībā uz sabiedrisko pasažieru transportu.

Reformas mērķis ir uzlabot pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu. Jauns transporta pakalpojumu plāns, kam seko dzelzceļa pasažieru transporta optimizācija, veido būtisku daļu no visaptverošās sabiedriskā transporta reformas. Reformu atbalsta ar jauniem tiesību aktiem, kuros paredzēti noteikumi, pienākumi un pienākumi reģionālo autobusu un vilcienu pakalpojumu koordinēšanā, pasūtīšanā un finansēšanā. Tiesību aktos nosaka valsts iestādi, kas sadarbībā ar reģionālajiem integrētājiem koordinē integrētas valsts transporta sistēmas izveidi ar vienotu tarifu, kā arī koordinē publiskā iepirkuma procedūru sagatavošanu un īstenošanu attiecībā uz dzelzceļa pasažieru sabiedriskajiem pakalpojumiem un transportlīdzekļiem, kas iegādāti ar ES fondu atbalstu šo maršrutu ekspluatācijai iepriekšējos periodos. Jāpalielina dzelzceļa pārvadājumu biežums līnijās, kurās ir vislielākais potenciāls novirzīt satiksmi no vieglajiem automobiļiem uz vilcieniem, ļaujot labāk koordinēt reģionālos sabiedriskos autobusu un vilcienu pakalpojumus. Reformas pamatā ir šādi īpaši pasākumi: 

·Līdz 2023. gada 31. martam ar jaunu likumu izveido sabiedriskā pasažieru transporta standartus un racionalizē sabiedrisko pakalpojumu kārtību, kas pašlaik ir sadrumstalota un nepietiekami koordinēta starp valsti, apgabaliem, pilsētām un pašvaldībām.

·Līdz 2023. gada 31. decembrim publicē optimizētus dzelzceļa transporta grafikus;

Reforma Nr. 3 par vairākveidu kravu pārvadājumiem.

Reforma atbalsta lielāku intermodalitāti, izmantojot iepirkumu, koordinējot loģistiku un veicinot jaunu intermodālu maršrutu uzsākšanu. Šīs reformas mērķis ir līdz 2030. gadam novirzīt 30 % autotransporta, kas pārsniedz 300 km, uz dzelzceļu vai ūdensceļiem un vairāk nekā 50 % uz 2050. gadu (salīdzinājumā ar 2005. gadu). Tā to panāk, jo īpaši veicinot pārvadātāju interesi novirzīt kravu autopārvadājumus uz dzelzceļa/intermodālajiem pārvadājumiem, kā arī novēršot turpmāku dzelzceļa pārvadājumu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem. Intermodālo pārvadājumu attīstības koncepcijas sagatavošana un apstiprināšana, tostarp priekšlikums par nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos, dod iespēju pieņemt pasākumus videi draudzīgu kravas transporta veidu sistēmiskai attīstībai. Atbalsta mērķis ir novērst tehniskās problēmas pārejā uz intermodālo transportu un padarīt to pievilcīgāku.

Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies līdz 2021. gada 31. decembrim un tiks pabeigta līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 4 par jaunas politikas ieviešanu alternatīvo degvielu ilgtermiņa veicināšanai transporta nozarē.

Reformu atbalsta, līdz 2022. gada 31. decembrim stājoties spēkā jauniem tiesību aktiem, ar kuriem reformē sadales tarifus, vienkāršo un paātrina alternatīvas piedziņas infrastruktūras būvniecības procesu. Tās arī ievieš “maksas punktu tiesības” un stabilu, paredzamu daudzgadu sistēmu, lai atbalstītu attiecīgas alternatīvas dzinēju infrastruktūras būvniecību.

Ieguldījums transporta infrastruktūras ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni attīstībā.

Šīs investīcijas mērķis ir veicināt tīras transporta infrastruktūras izmantošanu. Šīs investīcijas ietver dzelzceļa līniju elektrifikāciju, dzelzceļa līniju modernizāciju, iekārtu dispečervadību/digitālās drošības un sakaru ierīces, tramvaju un trolejbusu līniju būvniecību vai modernizāciju un veloinfrastruktūras būvniecību.

Ieguldījums 2 tīrā pasažieru transporta veicināšanā.

Šīs investīcijas mērķis ir veicināt tīra pasažieru transporta ieviešanu. Investīcija ietver jauna vai modernizēta dzelzceļa un tramvaja ritošā sastāva piegādi.

Ieguldījums vairākveidu kravu pārvadājumu attīstībā.

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt transporta apjomu videi draudzīgākos intermodālos pārvadājumos. Investīcija ietver atbalstu intermodālo transporta vienību un iekraušanas iekārtu iegādei, izmantojot privāto kapitālu, un jaunu intermodālo maršrutu uzsākšanai atsevišķos maršrutos.

Ieguldījums Nr. 4 par atbalstu alternatīvas piedziņas infrastruktūras būvniecībai.

Šīs investīcijas mērķis ir elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu uzstādīšana. Šo ieguldījumu veido atbalsta shēmu finanšu mehānisms bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu uzlādes punktu infrastruktūras izbūvei.

A.2.  Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas NUM.	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)				Orientējošs pabeigšanas termiņš		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					Mēra vienība		Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
1	3– Ilgtspējīgs transports — 1. reforma: Transporta ieguldījumu projektu sagatavošanas reforma	Atskaites punkts	Investīciju plāns dzelzceļa infrastruktūras projektiem	Īstenošanas plāna publicēšana					2. CET.	2021	Satiksmes un būvniecības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavo un publicē dzelzceļa infrastruktūras projektu investīciju plānu, kurā ietverta infrastruktūras būvniecības metodika, prioritātes un grafiks. Publicēts dzelzceļa infrastruktūras projektu investīciju plāns, kurā projektiem prioritāte tiek piešķirta atkarībā no to izmaksu lietderības, nodrošina dzelzceļa infrastruktūras projektu sagatavošanas un īstenošanas ilgtermiņa stabilitāti.
2	3 — Ilgtspējīgais transports — 1. reforma: Transporta ieguldījumu projektu sagatavošanas reforma	Atskaites punkts	Velotransporta projektu atlases, sagatavošanas un īstenošanas metodika	Metodikas publicēšana					4. CET.	2021	Metodika nosaka, kā noteikt projektus ar vislielāko iespējamo cenas un vērtības attiecību un kā palīdzēt sasniegt mērķi par pasažieru modālo pāreju no individuālā autotransporta uz velotransportu.
3	3 — Ilgtspējīgais transports — 1. reforma: Transporta ieguldījumu projektu sagatavošanas reforma	Atskaites punkts	Grozījumi Dzelzceļa likumā un saistītajos tiesību aktos par transporta infrastruktūras parametriem	Stājas spēkā Slovākijas Republikas Nacionālās padomes veiktais Dzelzceļa likuma grozījums un Satiksmes un būvniecības ministrija pieņem grozījumus Dekrētā Nr. 350/2010 Coll. par dzelzceļa līniju būvniecību un tehnisko kārtību un stājas spēkā tiesību akti					Q1	2023	Tiesību aktu grozījumi vienkāršo un racionalizē normatīvās un tehniskās prasības attiecībā uz transporta infrastruktūras parametriem atbilstīgi labai praksei citās ES valstīs un Eiropas tiesību aktiem, kas rada apstākļus, lai paātrinātu dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas sagatavošanu, samazinātu modernizētās līnijas izmaksas uz kilometru un ļautu ātrāk būvēt ātrākus un drošākus dzelzceļus.
4	3 — Ilgtspējīgais transports — 2. reforma: Sabiedriskā pasažieru transporta reforma	Atskaites punkts	Jauns likums par sabiedrisko pasažieru transportu	Slovākijas Republikas Nacionālās padomes Likuma par sabiedrisko pasažieru transportu stāšanās spēkā un tiesību aktu stāšanās spēkā, lai efektīvi koordinētu, integrētu un pārvaldītu sabiedrisko transportu					Q1	2023	Likums standartizē sabiedriskā pasažieru transporta standartus un racionalizē sabiedrisko pakalpojumu kārtību, kas pašlaik ir sadrumstalota un nepietiekami koordinēta starp valsti, apgabaliem, pilsētām un pašvaldībām.
5	3 — Ilgtspējīgais transports — 2. reforma: Sabiedriskā pasažieru transporta reforma	Atskaites punkts	Optimizēta dzelzceļa transporta kustības grafika ieviešana	Optimizēta dzelzceļa transporta grafika stāšanās spēkā					4. CET.	2023	Satiksmes un būvniecības ministrija līdz 2023. gada 31. decembrim īsteno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu pasūtīšanu saskaņā ar pabeigto transporta pakalpojumu plānu.
6	Ilgtspējīgs transports — 2. reforma: Sabiedriskā pasažieru transporta reforma	Mērķa	To pašpārvaldes reģionu skaits, kuros ir ieviesta tarifu integrācija, kas ļauj ceļot ar vairākiem sabiedriskā transporta veidiem vai pārvadātājiem par biļeti		Skaits		1	6	2. CET.	2026	Izveido integrētu transporta sistēmu, kas darbojas vismaz sešos pašpārvaldes reģionos, ļaujot multimodālajam sabiedriskajam pasažieru transportam ceļot ar vienu biļeti. Kvantitatīvais rādītājs attiecas uz to pašpārvaldes reģionu skaitu, kuros ir izveidota integrēta transporta sistēma, kas ļauj multimodālajam sabiedriskajam pasažieru transportam ceļot ar vienu biļeti.
7	3 — Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 1: Mazoglekļa transporta infrastruktūras attīstība	Mērķa	Jaunas veloinfrastruktūras garums (km)			Garums (km)	0	161,8	2. CET.	2026	No jauna uzstādītas veloinfrastruktūras būvniecība 161,8 kilometru garumā. Uzaicinājumos kā atbalsttiesīgus projektus iekļauj veloceliņus un velosipēdu stāvvietas.
8	3 — Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 1: Mazoglekļa transporta infrastruktūras attīstība	Mērķa	Rekonstruētās vai modernizētās sabiedriskā transporta infrastruktūras garums		Garums (svērtie km)		0	49,7	2. CET.	2026	Sabiedriskā transporta infrastruktūras vismaz 49,7 svērtu kilometru rekonstrukcija vai modernizācija. Investīcija ietver vienu vai vairākus no šādiem projektu veidiem: pilnībā modernizēts divvirzienu sliežu ceļš dzelzceļa koridorā, palielinot to līdz 160 km/h (3.4 masas koeficients); viena vai divas rekonstruētas sliežu ceļa līnijas (sliežu ceļa apakšstruktūras/sliežu ceļa pamata vai vilces līnijas/aprīkojuma atjaunošana) (svara koeficients 0,5); no jauna elektrificēta un daļēji modernizēta viena sliežu ceļa dzelzceļa līnija (svara koeficients 0,7); pilnībā modernizēta divvirzienu tramvaja līnija ar piederumiem (masas koeficients 1.9.); vienvirziena vienvirziena trolejbusu līnija, ieskaitot energoapgādi (masas koeficients 0,2).
9	3 — Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 1: Mazoglekļa transporta infrastruktūras attīstība	Mērķa	Digitāli nostiprināto dzelzceļa līniju posmu garums		Garums (svērtie km)		0	82	2. CET.	2026	Dispečervadības/digitālās drošības un sakaru ierīču uzstādīšana vismaz 82 svērtajos kilometros dzelzceļa līnijās. Investīcija ietver vienu vai vairākus no šādiem projektu veidiem: no jauna nosūtīta dzelzceļa līnija/posms (masas koeficients 1); dzelzceļa līnija/posms ar jaunām digitālās drošības ierīcēm (masas koeficients 0,7); parametru uzlabošana uz jau nosūtītiem sliežu ceļiem (piemēram, palielinot sliežu ceļu pārsegumu skaitu, lai uzlabotu satiksmes plūsmu) (svara koeficients 0,3); GSM-R sakaru sistēmas izveide, lai palielinātu satiksmes drošību dzelzceļa līnijās (masas koeficients 0,1).
10	3 — Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 2: “Tīru” pasažieru pārvadājumu veicināšana	Mērķa	Piegādātā tīrā pasažieru ritošā sastāva skaits (svērtais)		Skaits		0	12	2. CET.	2026	12 svērtu jauna ritošā sastāva vienību piegāde. Ritošais sastāvs ietver šādus ritošā sastāva veidus: standarta slēgtas elektrovilciena vienības (masas koeficients 1,0), lielas ietilpības slēgtas elektrovilciena vienības (svara koeficients 3,0), tramvaji (svara koeficients 0,3).
11	3- Ilgtspējīgs transports — 3. reforma: Intermodālo kravu pārvadājumu reforma	Atskaites punkts	Koncepcija un aicinājums izstrādāt jaunas atbalsta shēmas	Jaunu atbalsta shēmu izsludināšana, pamatojoties uz intermodālo pārvadājumu attīstības koncepciju					4. CET.	2022	Slovākijas valdība līdz 2021. gada 31. decembrim apstiprina intermodālo pārvadājumu attīstības koncepciju. Tas ietver priekšlikumuspar tiesību aktu grozījumiem, kas vajadzīgi, lai pieņemtu pasākumus videi draudzīgu kravu pārvadājumu veidu sistēmiskai attīstībai. Atbalsta mērķis ir novērst tehniskās problēmas pārejā uz intermodālo transportu un padarīt to pievilcīgāku. Pamatojoties uz to, līdz 2022. gada 31. decembrim izsludina uzaicinājumus izstrādāt jaunas atbalsta shēmas, kas palīdzēs nediskriminējošā veidā uzlabot intermodālo pārvadājumu pieejamību, paverot ceļu tā attīstībai visos Slovākijas reģionos. Uzaicinājumu apstiprina Satiksmes un būvniecības ministrija.
12	3 — Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 3: Intermodālo kravu pārvadājumu attīstība	Atskaites punkts	Vairākveidu pārvadājumu vienību skaits, kas iepirktas divdesmit pēdu ekvivalentās vienībās	Intermodālo pārvadājumu vienību pirkuma līgumi					2. CET.	2026	Vismaz 1000 intermodālo transporta vienību (darbojoties ar puspiekabēm, noņemamām virsbūvēm, konteineriem) iepirkums. Intermodālā transporta vienības izsaka TEU (divdesmit pēdu ekvivalenta mērvienība).
13	3 — Ilgtspējīgais transports — 4. reforma: Jaunas politikas ieviešana alternatīvo degvielu ilgtermiņa veicināšanai transporta nozarē	Atskaites punkts	jauns pasākumu kopums alternatīvu dzinēju veicināšanai	Rezolūcijas stāšanās spēkā, lai veicinātu alternatīvus dzinējus					4. CET.	2022	Pasākumi paātrina alternatīvu dzinēju attīstību transporta nozarē. Tie ietver sadales tarifu reformu, pasākumus, lai vienkāršotu un paātrinātu alternatīvas piedziņas infrastruktūras būvniecības procesu, “maksas punktu tiesību” ieviešanu un stabilas, paredzamas daudzgadu sistēmas ieviešanu, lai atbalstītu attiecīgas alternatīvas dzinēju infrastruktūras būvniecību.
14	3 — Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts alternatīvās degvielas transportlīdzekļu infrastruktūras attīstībai	Mērķa	Uzstādīto uzlādes punktu skaits		Skaits		0	3 029	2. CET.	2026	Iekārtu uzstādīšana un pieslēgums elektrotīklam vismaz 3029 publiskos uzlādes punktos. Tā rezultātā katrā Slovākijas pašpārvaldes reģionā tiks arī uzstādīti ātrās uzlādes punkti, kuru jauda ir 50 kW un lielāka.

KOMPONENTS: Rūpniecības dekarbonizācija

Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas Slovākijā un sasniegtu nacionālos mērķrādītājus, kas noteikti integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam, ir nepieciešama arī paātrināta nozares rīcība. Slovākija ir ļoti industrializēta ekonomika, kuras kopējā siltumnīcefekta gāzu emisija nedaudz pārsniedz 70 %. Slovākija ir starp tām dalībvalstīm, kurās ES ir vislielākā vidējā putekļu daļiņu koncentrācija gaisā, galvenokārt tāpēc, ka noveco rūpnieciskās tehnoloģijas un mājsaimniecībās tiek sadedzināts kurināmais.

Šajā kontekstā Slovākijas reformu un noturības plāna 4. komponentā ir ierosināts izstrādāt un izmantot dekarbonizācijas shēmu rūpniecības nozarei. Pasākumi samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas uzņēmumos, samazina enerģijas zudumus un veicina inovatīvu vides tehnoloģiju plašāku ieviešanu rūpnieciskajā ražošanā. Komponents ietver Slovākijas valdības reformu saistības doties prom no oglēm Augšnitras reģionā. Tas ietver arī apņemšanos izbeigt atbalstu elektroenerģijas ražošanai no vietējām oglēm un Nováky lignīta spēkstacijas slēgšanu. Ieguldījumi Slovākijas Vides inspekcijas aprīkojumā stiprina šīs iestādes dekarbonizācijas centienu uzraudzības spēju.

Komponents ietver divas reformas un vienu galveno un vienu papildu ieguldījumu.

Šīs reformas un investīcijas veicina zaļās pārkārtošanās mērķa un klimata mērķrādītāja sasniegšanu. Dekarbonizācijai ir ilgstoša ietekme uz vidi un gaisa kvalitāti Slovākijā. Ieguldījumi stiprina Slovākijas rūpniecības konkurētspēju un nodrošina darbvietas vietējā līmenī. Nitrās reģiona pārveide ir spēcīgs kohēzijas elements, jo īpaši atbalstot reģiona pāreju no oglēm.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Pasākumi veicina to, ka tiek īstenots Slovākijai 2020. gadā nosūtītais konkrētai valstij adresētais ieteikums par to, ka investīcijas ir jākoncentrē uz zaļo digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas un resursu ražošanu un izmantošanu (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3/2020).

A.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Elektroenerģijas ražošana no oglēm Nováky spēkstacijā un Augšnitras reģiona pārveide

Šī reforma ietver Slovākijas valdības apņemšanos panākt progresu pārejā no oglēm Augšnitras reģionā. Reģionālā Nováky elektrostacija rada trešo lielāko CO2 emisiju no Slovākijas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtām.

Šā pasākuma mērķis ir Nováky brūnogļu spēkstacijai izbeigt atbalstu elektroenerģijas ražošanai un izbeigt elektroenerģijas ražošanu no brūnoglēm. Tas pozitīvi ietekmē vidi un samazina cenas galapatērētājiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma. Konkurētspējīgas sistēmas pieņemšana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai rūpniecībā

Slovākijas iestādes uzsāk konkurētspējīgu dekarbonizācijas shēmu, kas pieejama visām rūpniecības nozarēm. Dekarbonizācijas shēma atbalsta labāko pašlaik pieejamo tehnoloģiju ieviešanu rūpnieciskajos procesos. Atbalsts ir vērsts uz zemas oglekļa emisijas procesiem un tehnoloģijām rūpniecībā un energoefektivitātes pasākumu pieņemšanu.

Slovākija nodrošina, ka tiek nodrošinātas stingras prasības attiecībā uz atbilstību vides tiesību aktiem gan valsts, gan ES līmenī. Tas ietver atbalstīto darbību un uzņēmumu atbilstību DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Atbalsts iekārtām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu samazina to siltumnīcefekta gāzu emisijas ievērojami zem līmeņatzīmes, kas atbilst projekta piedāvājumam. Nosacījums “būtiski zem līmeņatzīmes” ir daļa no iepirkuma atlases kritērijiem.

Shēmas atbalstīto uzņēmumu emitēto siltumnīcefekta gāzu daudzums (CO2 ekvivalenta vienībās, vidējais svērtais) samazinās vismaz par 30 % salīdzinājumā ar hipotētisko scenāriju.

Slovākijas iestādes sniedz vai nu datus par dekarbonizāciju attiecībā uz shēmas projektiem (kas jādara pieejami vēlākais līdz 2026. gada 30. jūnijam), vai pierāda, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus ir paredzēts sasniegt, pamatojoties uz pasākuma atbalstīto tehnoloģiju pieņemtajiem parametriem (pamatojoties uz ražotāju sertifikātiem) vai abu pieeju kombināciju.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Ieguldījums: Nozares dekarbonizācijas shēmas darbība

Šā pasākuma mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, izmantojot projektu atbalstu rūpniecības uzņēmumiem. Šis pasākums ietver ANM atbalstīto rūpniecības dekarbonizācijas projektu īstenošanas pabeigšanu.

Ieguldījums Nr. 2: Atbalsts Slovākijas Vides inspekcijas darbībai saistībā ar dekarbonizāciju

Šā pasākuma mērķis ir stiprināt Slovākijas Vides inspekcijas uzraudzības spēju dekarbonizācijas procesā. Pasākums ietver ieguldījumu īstenošanu šīs iestādes iekārtu un iekārtu modernizācijā.

A.2.  Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

KOMPONENTS: Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna 5. komponenta “Adaptācija klimata pārmaiņām” mērķis ir palielināt gan ekosistēmu, gan cilvēku apmetņu noturību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, veicot reformas ūdens apsaimniekošanas sistēmā, zemes apsaimniekošanā, dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, īstenojot zaļos elementus ainavā un ieguldot ūdensizturībā, kā arī attīstot zaļo infrastruktūru, tostarp stādīšanu.

Komponents ietver divas reformas un vienu ieguldījumu.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Šā komponenta mērķi atbilst Valsts vides politikas stratēģijai 2030. gadam, Slovākijas Republikas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijai, Slovākijas redzējuma un attīstības stratēģijai 2030. gadam — Slovākijas Republikas un Slovākijas ilgtspējīgas attīstības ilgtermiņa stratēģijai 2030. gadam, kā arī Eiropas Savienības stratēģijām un ilgtermiņa mērķiem, jo īpaši Eiropas zaļajam kursam, un ir daļa no tām.

Reforma palīdz īstenot Slovākijai 2024. gadā iesniegto konkrētai valstij adresēto ieteikumu par nepieciešamību “stiprināt [...] dabas resursu saglabāšanu, integrējot dabā balstītus risinājumus un pabeidzot dabas aizsargājamo teritoriju zonu izveidi” (valstij adresētais ieteikums 3/2024).

A.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma Nr. 1 par ainavu plānošanu.

Reforma nodrošina pamatu ainavu struktūru, ekoloģiskās stabilitātes un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai zemes izmantošanas plānošanas dokumentācijā un sekojošos apstiprināšanas procesos ēku un darbību atļaušanai. Kopā ar turpmākajiem metodoloģiskajiem dokumentiem un kartēm tiesību akts nodrošina tehnisko pamatu zemes izmantošanas plānošanas dokumentācijai un turpmākiem apstiprināšanas procesiem ēku un darbību atļauju piešķiršanai. Tam ir būtiska ietekme uz ainavu struktūru saglabāšanu, ekoloģisko stabilitāti un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. To zaudējumi apdraudētu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 2 Dabas aizsardzības un ūdens resursu apsaimniekošanas reforma laukos

Reformas mērķis ir uzlabot dzīvotņu stāvokli aizsargājamās teritorijās, lai garantētu to ilgtermiņa arvien lielāku ieguldījumu ainavu aizsardzībā pret klimata pārmaiņām un savu noturību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Līdz 2022. gada 31. decembrim stājas spēkā grozītais Dabas un ainavu aizsardzības likums un ūdens resursu tiesību akti. Šie tiesību akti stiprina dabas institucionālo aizsardzību, samazina kompetences konfliktus aizsargājamās teritorijās, vienkāršo aizsardzības sistēmu, integrē aizsargājamo teritoriju (valsts, Eiropas un starptautiskās) tīklus un rada apstākļus nacionālo parku zonēšanai. Rezultātā izveido modernu sistēmu, kuras galvenais mērķis ir aizsargāt dabu un bioloģisko daudzveidību attiecīgajās teritorijās, nodrošinot stabilu ekosistēmu ilgtermiņa ieguldījumu, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu tās. Vienlaikus reforma ļauj atjaunot ūdensteces un rada iespējas ekoloģiskai apsaimniekošanai, upju telpas atjaunošanai un pakāpeniskai aizsardzībai pret plūdiem, ņemot vērā dabas aizsardzību un ūdens aizturi laukos.

Reforma ietver arī tādu dekrētu stāšanos spēkā un piemērošanu, ar kuriem izveido septiņus nacionālos parkus (Slovenský krass, Velká Fatra, Muránska planina,Malá Fatra, Nízké Tatry, Vysoké Tatry un Poloniny), lai nodrošinātu, ka tiek pabeigtas to attiecīgo aizsargājamo teritoriju zonas.

Ieguldījums 1 reģionu pielāgošanā klimata pārmaiņām, uzsvaru liekot uz dabas aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības attīstību.

Ieguldījuma mērķis ir nodrošināt ekosistēmu ilgtermiņa ilgtspējīgu ieguldījumu, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu tās (plūdi, sausuma novēršana), aizsargājot ekosistēmas. Investīcija ietver īpašuma pielāgošanu, mežizstrādes ierobežošanu un dabas aizsardzības attīstīšanu, kā arī ūdensteču, tostarp mitrāju, atjaunošanu, lai nodrošinātu ūdens aizturi laukos un tā pakāpenisku izplatīšanu.

Investīcija pret klimata pārmaiņām noturīgu mežu būvniecībā.

Šā pasākuma mērķis ir veidot noturīgus mežus, kas pielāgoti klimata pārmaiņu ietekmei. Investīcija ietver tādu darbību kopuma īstenošanu, kas paredzētas ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai.

A.2.  Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas NUM.	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
1	5 — Pielāgošanās klimata pārmaiņām — 1. reforma: Zemes plānošanas reforma	Atskaites punkts	zemes plānošanas reforma	Zemes plānošanas likuma stāšanās spēkā parlamentā				4. CET.	2023	Līdz 2023. gada 31. decembrim Vides ministrija sagatavo tiesību aktu, ko pēc tam apstiprina Slovākijas Republikas Valsts padome. Tiesību aktam līdz 2023. gada 31. decembrim pievieno ainavas un ekosistēmu vērtības novērtēšanas metodiku, kuras mērķis ir nodrošināt, ka apsvērumi par pielāgošanos klimata pārmaiņām tiek ņemti vērā teritoriālo lēmumu pieņemšanas un būvniecības procedūrās, veicinot dabā balstītu plūdu novēršanas pasākumu un sausuma un bioloģiskās daudzveidības zuduma novēršanas pasākumu īstenošanu.
2	5 — Pielāgošanās klimata pārmaiņām — 2. reforma: Dabas aizsardzības un ūdens resursu apsaimniekošanas reforma laukos	Atskaites punkts	Dabas aizsardzības pasākumu efektīvāka piemērošana aizsargājamo teritoriju ainavās un ūdensteču atdzīvināšana	Grozītā Dabas un ainavu aizsardzības likuma un ūdens tiesību aktu stāšanās spēkā				4. CET.	2022	Vides ministrija sagatavo grozījumus Dabas aizsardzības likumā, kas stājas spēkā 2022. gada janvārī. Pēc tam izstrādā priekšlikumu jaunam aizsargājamo teritoriju darbības modelim (līdz 2022. gada 31. decembrim). Valsts ūdens apsaimniekošanas reforma paver ceļu ūdensteču atdzīvināšanai, tādējādi palielinot aizsardzību pret plūdiem valstī. Vides ministrija līdz 2022. gada 31. decembrim izstrādā jaunu ūdens resursu politikas koncepciju un līdz 2022. gada 31. decembrim groza Ūdens likumu, nosakot tehniskos standartus, kas ļauj atjaunot ūdensteces tā, lai maksimāli palielinātu ūdens aizturi valstī, palēninot ūdens aizplūšanu un atjaunojot gruntsūdeņu rezerves.
4	Pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 1: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai	Mērķa	Ūdensteču atdzīvināšana (atdzīvināto ūdensteču kilometros)	Atjaunotās ūdensteces km	Skaits	0	90	2. CET.	2026	Nodrošina atdzīvināšanas pases vismaz 90 km ūdensteču, tostarp mitrāju.
5	6 — Adaptācija klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 1: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai	Mērķa	Īpašuma apmetne ar privātiem zemes īpašniekiem (teritorijā, kas apdzīvota hektāros)		Skaits	0	32.82	4. CET.	2023	Ir jāsasniedz 32,82 ha lielas teritorijas apdzīvotas vietas, kas atrodas aizsargājamās dabas teritorijās. Līdz 2022. gada 30. jūnijam Vides ministrijas darba grupa izstrādā metodiku zemes vērtības un cenas noteikšanai. Uzaicinājumus iegādāties zemi aizsargājamās teritorijās, galvenokārt nacionālajos parkos, attiecībā uz atsevišķām teritorijām izsludina slīdošā kārtībā līdz 2023. gada 31. decembrim.
7	6 — Adaptācija klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 1: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai	Mērķa	Atlasīto projektu saraksts Muránska Planina un Polonina reģioniem		Skaits	0	2	2. CET.	2022	Valde atlasa projektus diviem reģioniem — Muránska Planina un Polonina — saskaņā ar NBK principu, pamatojoties uz atklātu diskusiju ar attiecīgajiem vietējiem dalībniekiem.
8	5 — Pielāgošanās klimata pārmaiņām — 2. reforma: Dabas aizsardzības un ūdens resursu apsaimniekošanas reforma laukos	Atskaites punkts	Nacionālo parku zonu veidošanas process	Valdības dekrētu, ar ko izveido nacionālos parkus, to zonas un aizsargājamās teritorijas, stāšanās spēkā un piemērošana				Q1	2026	Valdība pabeidz zonu veidošanas procesu, pieņemot dekrētus, ar ko izveido šādus nacionālos parkus, to zonas un to attiecīgās aizsargājamās teritorijas: I.Slovenský krass, II.Velká Fatra, III.Muránska planina, IV.Malá Fatra, V.Nízké Tatry, VI.Vysoké Tatry un VII.Poloniijs. Attiecīgie valdības dekrēti nodrošina, ka: teritorijas ar pirmatnējiem mežiem un senajiem mežiem nacionālajos parkos ietilpst 5. aizsardzības līmeņa A zonā saskaņā ar 16. un 30. pantu Likumā Nr. 543/2002 Coll. par dabas aizsardzību, un II) tie ir saskaņā ar jau apstiprināto Capercaillie saglabāšanas programmu (Tetrao urogallus Linnaeus, 1758) 2025.–2029. gadam, kas pieņemta 2025. gada 20. janvārī. Tā rezultātā A zona no 5. aizsardzības līmeņa saskaņā ar 16. un 30. pantu Likumā Nr. 543/2002 Coll. par dabas aizsardzību tiek noteikta teritorijās, par kurām noteikts, ka tām nav jāiejaucas saglabāšanas programmā.
9	Ieguldījums Nr. 2: Pret klimata pārmaiņām noturīgu mežu veidošana	Mērķa	Ilgtspējīgas meža atjaunošanas darbības	Zemes platība ar īstenotiem ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pasākumiem	ha	0	31 069	2. CET.	2026	Atbalstītās darbības īsteno tikai meža zemē. Neiekļauj šādas jomas: ·Natura 2000; ·Aizsargājamoteritoriju 4. un5. līmenis, pamatojoties uz Slovākijas tiesību aktiem; ·apgabali, kuros ir reģistrēta medņu rietumu sugu klātbūtne. Izdod akceptēšanas protokolu, kurā pierāda, ka ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas pasākumi ir īstenoti 31 069 ha  platībā, un tas ietver šādas darbības: ·Mākslīga meža atjaunošana 1972 ha platībā; ·Stiprināt meža dabisko atjaunošanos 188 ha platībā; ·Jaunu meža platību aizsardzība 15 421 ha platībā; ·Jaunu mežaudžu kopšana, lai nodrošinātu vismaz 9 166 ha sugu un telpisko sastāvu; ·Pirmā retināšana līdz 50 gadiem, nepārsniedzot 4322 ha. Neatkarīgs eksperts izdod ziņojumu, kurā apstiprina, ka: ·atbalstītās darbības tika īstenotas tikai meža zemē, un Natura 2000, 4.un 5. aizsardzībaslīmeņa teritorijas, kā arī teritorijas, kurās ir reģistrēta Rietumkaņepju klātbūtne, tika izslēgtas. ·darbības palīdzēja veidot daudzsugu un vairāku paaudžu mežus attiecībā uz telpisko sastāvu, un tos apsaimnieko saskaņā ar nepārtraukta seguma mežsaimniecību, ·Meža atjaunošanai tika stādītas tikai vietējās koku sugas vai sugas, kas ir pielāgotas prognozētajiem klimatiskajiem un augsnes hidroloģiskajiem apstākļiem.

KOMPONENTS: Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte

Komponenta mērķis ir uzlabot vispārējās pirmsskolas un skolas izglītības pieejamību un iekļautību Slovākijā. Komponents uzlabos pirmsskolas izglītības pieejamību, nodrošinot, ka bērni vecumā no 5 gadiem atrodas pirmsskolas sistēmā, un ieviešot likumīgas tiesības uz pirmsskolas izglītību 4 un 3 gadus veciem bērniem. Komponents ir reformēt pirmsskolas izglītības finansēšanas sistēmu un ieviest iekļaujošu izglītības atbalsta pasākumu sistēmu. Komponents var palīdzēt samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, veicinot skolu konsultāciju un konsultāciju sistēmu pamatskolas līmenī, un uzlabot arī romu bērnu iekļaušanu, ierobežojot segregāciju skolās. Komponents novērš pandēmijas izraisītos izglītības rezultātu trūkumus un ar mērķtiecīgākiem atbalsta pasākumiem palīdz bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents palīdz īstenot Slovākijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību uzlabot izglītības kvalitāti un iekļautību visos līmeņos un veicināt prasmes. Uzlabot piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai bērnu aprūpei un ilgtermiņa aprūpei. Veicināt nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, jo īpaši romu, integrāciju. (Konkrētai valstij adresēts ieteikums 2/2019).

A.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Paredzēt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības ieviešanai bērniem vecumā no 5 gadiem un ieviest likumīgas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citos pirmsskolas izglītības pakalpojumu sniedzējus no 3 gadu vecuma.

Šīs reformas mērķis ir izpildīt priekšnosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības ieviešanai 5 gadus veciem bērniem un likumīgas tiesības uz vietu pirmsskolas izglītībā 3 un 4 gadus veciem bērniem. Šis pasākums ietver tiesību aktu grozīšanu un bērnudārzu kapacitātes radīšanu.

Reforma. Jēdziena “bērnu un skolēnu īpašas izglītības vajadzības” definīcija un atbilstīgu izglītības atbalsta pasākumu modeļa izstrāde, tostarp to finansēšanas sistēma. Šīs reformas mērķis ir atbalstīt skolēnus ar īpašām izglītības vajadzībām. Šis pasākums ietver tiesību aktu grozīšanu, atbalsta pasākumu ieviešanu un apmācības nodrošināšanu.

Reforma. Reformēt konsultāciju un profilakses sistēmu un nodrošināt sistemātisku datu vākšanu garīgās veselības veicināšanas jomā bērniem, skolēniem un studentiem. Reformas mērķis ir novirzīt jaunizveidotos konsultatīvos un profilakses centrus (CPP), lai tie darbotos tuvāk skolām. Grozot attiecīgos tiesību aktus, šie centri veic profesionālo darbību, nedefinējot nelabvēlīgus apstākļus veselībai, kā tas ir pašlaik, kas rada diskrimināciju. Izmaiņas konsultatīvajā sistēmā papildina papildu atbalsta pasākumi, piemēram: izmaiņas finansējuma izveidē, pamatojoties uz profesionālo darbību.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

Reforma. Pielāgot F tipa pētījumu programmas. 

Šīs reformas mērķis ir ieviest iespēju sasniegt pamatskolas izglītības līmeni zemākā līmeņa vidējās profesionālās izglītības programmās, t. s. “F programmās”. Šis pasākums ietver tiesību aktu grozīšanu un piedāvāto F programmu saraksta pielāgošanu.

Reforma. Veicināt skolu segregāciju. 

Šīs reformas mērķis ir ieviest juridisku segregācijas definīciju skolās. Šis pasākums ietver tiesību aktu grozīšanu un metodoloģisko materiālu un desegregācijas standartu noteikšanu.

Reforma: Kompensējoši pasākumi, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz izglītību pamatskolas un vidusskolas skolēniem.

Ar reformu tiek izveidota mācību programma galvenokārt skolēniem, kuriem pandēmijas laikā bija ierobežotas iespējas piedalīties izglītībā. Mācību programmu organizē skolēnu skolas, kas piedalās programmā, un tās uzmanības centrā ir tā saukto “galveno izglītības jomu” temati. Skolēnu atlase, kā arī saziņa ar skolēnu likumīgajiem pārstāvjiem ir skolas kompetencē.

Lai risinātu problēmu saistībā ar visaptverošu datu trūkumu par tālmācības kursu, Izglītības ministrija izsludina aicinājumu veikt plašu pedagoģisko izpēti, lai analizētu pandēmijas ietekmi uz izglītību un tās ietekmi uz izglītības politiku.

Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies līdz 2021. gada 30. septembrim un tiks pabeigta līdz 2024. gada 31. decembrim.

Ieguldījums: Likvidēt šķēršļus skolu ēkās.

Šā ieguldījuma mērķis ir novērst arhitektoniskos šķēršļus 135 vidusskolās. Šis pasākums ietver rokasgrāmatas izveidi un šķēršļu novēršanu 135 vidusskolās.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un grafiks neatmaksājama finansiālā atbalsta īstenošanas uzraudzībai

Kārtas NUM.	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
1	6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 1. reforma: 1.Nodrošināt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības īstenošanai bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest likumīgas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citos pirmsskolas izglītības iestādēs no trīs gadu vecuma	Atskaites punkts	Ieviest juridiskas izmaiņas obligātajā pirmsskolas izglītībā bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest likumīgas tiesības uz vietu bērnudārzos vai citos pirmsskolas izglītības iestādēs no trīs gadu vecuma.	Parlamenta pieņemts Likums Nr. 596/2003, Likums Nr. 245/2008, Likums Nr. 138/2019, grozījumi Valdības likumā Nr. 1/2020.				2. CET.	2023	Likuma Nr. 596/2003 par valsts pārvaldi izglītības un skolu pašpārvaldē attiecīgie noteikumi veicina pirmsskolas izglītības finansējuma pārredzamību pirms jaunās preskriptīvās finansēšanas sistēmas ieviešanas. Ar Likumu Nr. 245/2008 ievieš vispārējas juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzos vai citos pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem no četru gadu vecuma un pēc tam no trīs gadu vecuma. Tiesību aktus pieņem līdz 2023. gada 30. jūnijam, sākot no 2024. gada 1. janvāra un 2025. gada 1. janvāra, un tie nodrošina pietiekamu vietu bērnudārziem vai citiem pirmsskolas izglītības sniedzējiem visiem bērniem no 4 gadu vecuma (no 09.2024.) un pēc tam no trīs gadu vecuma (no 2025. gada 9. septembra). Ar grozījumiem Likumā Nr. 138/2019 par pedagoģiskajiem un profesionālajiem darbiniekiem un grozījumiem Dekrētā Nr. 1/2020 Coll. par kvalifikācijas prasībām mācībspēkiem un specializētajiem darbiniekiem ievieš nosacījumu, ka pedagoģiskajiem darbiniekiem bērnudārzos vai citās pirmsskolas izglītības iestādēs kā skolotājiem ir augstākās izglītības grāds agrīnās un pirmsskolas izglītības mācību programmā, ja viņi māca bērnus, kuriem pirmsskolas izglītība ir obligāta. Turklāt ar regulu ievieš nosacījumu, ka katram bērnudārzam vai citam pirmsskolas izglītības sniedzējam agrīnās un pirmsskolas izglītības mācību programmā ir jābūt vismaz vienam darbiniekam ar augstākās izglītības grādu, kurš ir atbildīgs par pedagoģiskās kvalitātes pārraudzību. Grozījumu pieņem vēlākais līdz 2023. gada 30. jūnijam, un piemērošanas datums ir no 2029. gada 1. janvāra.
2	6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 1. reforma: 1.Nodrošināt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības īstenošanai bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest likumīgas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citos pirmsskolas izglītības iestādēs no trīs gadu vecuma	Mērķa	5 gadus vecu bērnu uzņemšanas līmenis pirmsskolas izglītības iestādēs		%	88	95	CET.	2022	Bērniem, kas ir 5 gadus veci, pirmsskolas izglītība ir obligāta. Saskaņā ar grozījumiem Likumā par skolām viņi saņem pirmsskolas izglītību: Bērnudārzā/īpašajā bērnudārzā, kas iekļauts Slovākijas skolu un skolu tīklā, ii) individuālajā izglītībā, piemēram, pēc juridiskā pārstāvja pieprasījuma mājās, vai iii) reģistrēta pirmsskolas izglītības iestādē.
3	Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 1. reforma: 1.Nosacījumu nodrošināšana obligātās pirmsskolas izglītības īstenošanai bērniem no 5 gadu vecuma un likumīgu tiesību uz vietu bērnudārzā vai citos pirmsskolas izglītības iestādēs ieviešana no 3 gadu vecuma	Mērķa	Uzbūvēto vai rekonstruēto bērnudārzu skaits		Skaits	0	220	2. CET.	2026	220 bērnudārziem jābūt vai nu jaunceltiem, vai rekonstruētiem.
4	6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 2. reforma: Bērnu un skolēnu īpašo izglītības vajadzību jēdziena definīcija un atbilstīgu atbalsta pasākumu modeļa izstrāde izglītības un izglītības jomā, tostarp to finansēšanas sistēmas izstrāde	Atskaites punkts	Pieņemt likumu par jēdziena “īpašas izglītības vajadzības” pārskatīšanu un papildu metodoloģisko materiālu sagatavošanu mācībspēkiem, speciālistiem un skolu vadītājiem.	Parlamenta pieņemtais grozījums Likumā Nr. 245/2008 Coll., Likums Nr. 597/2003 Coll.; Valdības noteikumu Nr. 630/2008 grozīšana un metodikas materiāla pieņemšana, valdībai izstrādājot atbalsta pasākumu vertikālo modeli, didaktisko un metodoloģisko materiālu slovāku kā otrās valodas mācīšanai un atbalsta ieviešana bērniem ar atšķirīgu dzimto valodu izglītībā				4. CET.	2022	Grozījumi Likumā Nr. 245/2008 par izglītību (kopā ar atsevišķu jaunu dekrētu) un grozījumi Likumā Nr. 597/2003 par pamatskolu, vidusskolu un izglītības iestāžu finansēšanu definē bērnus un skolēnus, kas saskaras ar šķēršļiem izglītības pieejamībai un viņu tiesības uz izglītības atbalstu, izmantojot īpašus atbalsta pasākumus. Slovākijas valdības noteikumus Nr. 630/2008 pielāgo, ņemot vērā dažādas īpatnības, aprēķinot normatīvo ieguldījumu, izmantojot koeficientus. Reformai ir nepieciešams sagatavot papildu metodoloģiskos materiālus. Vienlaikus dažādiem valodu prasmju līmeņiem un dažādām vecuma grupām izstrādā metodikas lapas skolotājiem un darba lapas skolēniem, kuru mērķis ir attīstīt valodu prasmes bērniem un skolēniem, kuru dzimtā valoda atšķiras no skolas mācību valodas. Metodoloģiskos un didaktiskos materiālus publicē atsevišķā tīmekļa portālā, un tie ir brīvi pieejami visiem attiecīgajiem izglītības dalībniekiem.
5	6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 2. reforma: Bērnu un skolēnu īpašo izglītības vajadzību jēdziena definīcija un atbilstīgu atbalsta pasākumu modeļa izstrāde izglītības un izglītības jomā, tostarp to finansēšanas sistēmas izstrāde	Atskaites punkts	Īpašo izglītības vajadzību jēdziena pārdefinēšanas stāšanās spēkā	Stājas spēkā grozījums Likumā Nr. 245/2008 Coll., Likums Nr. 597/2003 Coll.;				Q1	2023	Grozījumi Likumā Nr. 245/2008 par izglītību (kopā ar atsevišķu jaunu dekrētu) nosaka, ka bērni un skolēni, kas saskaras ar šķēršļiem izglītības pieejamībai, un viņu tiesības uz izglītības atbalstu, izmantojot īpašus atbalsta pasākumus, stājas spēkā līdz 2023. gada 31. martam.
6	6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 2. reforma: Bērnu un skolēnu īpašo izglītības vajadzību jēdziena definīcija un atbilstīgu izglītības atbalsta pasākumu modeļa, tostarp to finansēšanas sistēmas, izstrāde	Mērķa	Apmācīto personu skaits, kuras ir vai nu skolotājs, vai izglītības speciālists		Skaits	0	10 000	4. CET.	2025	10000 personu, kas strādā izglītības nozarē, pabeidz vismaz vienu mācību programmu.
7	Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 3. reforma: Konsultāciju un profilakses sistēmas reforma un sistemātiskas datu vākšanas nodrošināšana garīgās veselības veicināšanas jomā bērniem, skolēniem un studentiem	Atskaites punkts	Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem izveido visaptverošu konsultāciju sistēmu	Stājas spēkā grozījumi Likumā Nr. 245/2008 Coll. un atsevišķi dekrēti, iespējamie grozījumi un Valdības noteikumi Nr. 630/2008 Coll.				Q1	2023	Grozījumi Likumā Nr. 245/2008 par izglītību un apmācību (kopā ar atsevišķu jaunu dekrētu) aizstāj pašreizējo konsultatīvās sistēmas koncepciju ar savstarpēji savienotu sistēmu, kas vērsta uz pieejamību, sarežģītību un atbilstību satura un veiktspējas standartiem. Visaptverošu konsultāciju un profilakses sistēmu veido jaunizveidotie konsultāciju un profilakses centri (CPP), kas nodrošina profesionālu darbību, nenosakot koncentrēšanos uz mērķgrupām atkarībā no nelabvēlīgas veselības stāvokļa, kā tas ir pašlaik, t. i., lai iespēja apmeklēt konsultāciju un profilakses centru netiek noteikta, pamatojoties uz bērna veselības stāvokli. Profesionālās darbības nodrošina ciešā sadarbībā starp atbalsta grupām skolās un skolās, tostarp daudzdisciplīnu komandu. Tas rada apstākļus intensīvam, savlaicīgam un kvalitatīvam atbalstam, palīdzībai un intervencei bērniem, skolēniem, studentiem, juridiskajiem pārstāvjiem, iestāžu pārstāvjiem un citiem partneriem. Izmaiņas finansējumā izpaužas kā ieguldījuma noteikšana, pamatojoties uz veikto profesionālo darbību. Saistībā ar izmaiņām finansējumā var būt jāgroza arī Valdības noteikumi Nr. 630/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātu valsts budžeta līdzekļu sadalījumu skolām un izglītības iestādēm.
8	6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 4. reforma: Tādu instrumentu ieviešana, ar kuriem novērš priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un pielāgo F tipa studiju programmas	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kuru mērķis ir: Paplašināt iespēju iegūt zemākā līmeņa vidējo izglītību pamatskolas profesionālajā izglītībā (PIA) NSOV programmu optimizācijai, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām un NSOV programmu piedāvājumu saistībā ar skolēnu mērķa grupas izglītības vajadzībām	Stājas spēkā grozījumi Likumā Nr. 245/2008, Likumā Nr. 61/2015 un grozījumi Dekrētā Nr. 292/2019.Z. z.				Q1	2023	Grozījumi Likumā Nr. 245/2008 par izglītību un apmācību (Skolas likums) paredz iespēju ar komitoloģijas eksāmena palīdzību pabeigt pamatizglītības otrā posma vidējo izglītību (NSOV) divu un trīs gadu apvienotā programmā (atkarībā no gada, kurā skolēns pabeidzis pamatskolu). Mērķis ir likvidēt t. s. “mirušos galamērķus” izglītības sistēmā un ļaut NSOV skolēniem iegūt pamatskolas izglītību vienas efektīvākas programmas ietvaros. Sistēma ir plašāk aptverta attiecībā uz mazāk aizsargātām grupām. Izglītības piedāvājumu pielāgo darba tirgus vajadzībām. Ar grozījumiem Likumā Nr. 61/2015 par profesionālo izglītību un apmācību pienākumu noteikt vidusskolas darbības plānus attiecina arī uz pamatskolas profesionālo izglītību. Tiek grozīts Dekrēts Nr. 292/2019, ar kuru izveido F tipa pētījumu programmas veiktspējas plānošanas sistēmu, nosakot konkrētus kritērijus. Tajos ņem vērā F tipa studiju programmas specifiku, piemēram, kritērijus skolas līmenī (ieguvumi, apmeklētība, pamatskolas pabeigšanas līmenis) un arodbiedrību līmenī — “F absolventu” darba tirgus rezultātus.
9	6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 4. reforma: Pielāgot F tipa pētījumu programmas	Atskaites punkts	Pielāgotas F programmas	Dekrēta Nr. 287/2022 grozījuma stāšanās spēkā.				2. CET.	2025	F programmu sarakstu pielāgo pēc tam, kad ir pieprasīts profesionālo organizāciju ieguldījums.
10	6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 5. reforma: Atbalsts skolu segregācijas novēršanai	Atskaites punkts	Tiesību aktu grozījumu pieņemšana, ar kuriem tiesību aktos ievieš segregācijas definīciju skolās, un metodoloģisko materiālu izstrāde segregācijas novēršanas īstenošanai	Likuma Nr. 245/2008 vai Likuma Nr. 365/2004 grozījumu pieņemšana parlamentā un metodoloģisko materiālu izveide un apstiprināšana Izglītības ministrijā				CET.	2023	Grozījumi tiesību aktos attiecas uz Diskriminācijas novēršanas likumu (Nr. 365/2004 Coll.) vai Skolu likumu (Nr. 245/2008 Coll.) un citiem tiesību aktiem, kas saistīti ar skolu finansēšanu un pārvaldību. Nošķiršanas definīcija skaidri nosaka, kuras darbības un bezdarbība tiek uzskatītas par segregāciju, lai izvairītos no atšķirīgas interpretācijas interpretācijā. Metodiskie materiāli praksē sniedz norādījumus par segregētas izglītības novēršanu un izskaušanu dažādiem izglītības dalībniekiem (piemēram, radītājiem, skolām un skolu iestādēm, direktoriem un skolotājiem).
12	6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 5. reforma: skolu segregācijas izskaušanas veicināšana	Atskaites punkts	Desegregācijas standartu ieviešana	Desegregācijas standartu izveide un Likuma Nr. 245/2008 grozījumu stāšanās spēkā				4. CET.	2025	Izstrādā desegregācijas standartus un rokasgrāmatu, kurā iekļauj norādījumus par skolu noteikumu atjaunināšanu, lai novērstu un izskaustu segregāciju. Visām pamatskolām un vidusskolām ir juridisks pienākums iekļaut desegregācijas standartus skolu regulējumā.
13	6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 6. reforma: Kompensējoši pasākumi, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz pamatskolas un vidusskolas skolēnu izglītību	Mērķa	Skolu skaits, kas piedalās mācību programmās		Skaits	0	450	4. CET.	2022	450 skolas organizē mācību programmas. Sasniedzot šo skolu skaitu, 12000 skolēnu saņem atbalstu no mācību programmām. Mācību programmas prioritārā kārtā ir vērstas uz tiem skolēniem, kuri 2019./2020. un 2020./2021. mācību gadā nevarēja pilnībā piedalīties izglītībā mācību pārtraukšanas laikā skolās. Mācības notiek individuālā vai grupas veidā un papildus parastajām mācību stundām. Tajā jo īpaši pievēršas tematiem no tā sauktajām “galvenajām izglītības jomām”.
14	6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte. Ieguldījums Nr. 1: Skolu ēku šķēršļu likvidēšana	Atskaites punkts	Barjeru atcelšanas standarta definīcijas ieviešana, šķēršļu likvidēšanas rokasgrāmatas izveide un skolu vajadzību apzināšana visos izglītības līmeņos	Izglītības ministrijas apstiprinājums barjeru atcelšanas standartiem, šķēršļu novēršanas rokasgrāmatai un vajadzību apzināšanas rezultātu publicēšanai EM tīmekļa vietnē				Q1	2022	Rokasgrāmatā ir noteikti barjeru atcelšanas standarti, lai apmierinātu to bērnu, skolēnu un studentu reālās vajadzības, kuriem ir neizdevīgs stāvoklis veselības jomā, un ievērotu universālā dizaina principus. Tās pamatā ir holistiska pieeja, kas nodrošina pilnīgu līdzdalību skolas dzīvē (t. i., nosakot standartus, kas rada iekļaujošu telpu visā skolā un nav vērsti tikai uz lielāko šķēršļu novēršanu, piemēram, ienākšanu skolā). Papildus telpiskajiem standartiem (piemēram, būvdarbu tehniskajām specifikācijām) rokasgrāmatā ir noteikti arī standarti skolu ēku norobežošanai (piemēram, skolas sadarbība ar ekspertiem un kopienu). Izglītības ministrija kopā ar Brno Iekļaujošās izglītības pētniecības institūtu sagatavo analīzi par pašreizējo stāvokli saistībā ar barjeru aizliegšanu skolās saistībā ar noteiktajiem standartiem un, pamatojoties uz to, piešķir prioritāti atsevišķām skolām šķēršļu likvidēšanai.
15	6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — Ieguldījums Nr. 1: šķēršļu novēršana skolu ēkās	Mērķa	Arhitektūras šķēršļu likvidēšana vidusskolās		Skaits	0	135	2. CET.	2025	Arhitektoniskos šķēršļus samazina 135 vidusskolās.
16	6 — Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte — 1. reforma: 1.Nodrošināt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības īstenošanai bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest likumīgas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citos pirmsskolas izglītības iestādēs no trīs gadu vecuma	Atskaites punkts	Stājas spēkā jauna preskriptīva finansēšanas sistēma pirmsskolas izglītībai, kuras pamatā ir standartizētas faktiskās gada personāla un bērnudārzu darbības izmaksas, kā arī četru gadu vecuma bērnu uzņemšanas rādītāja sasniegšana.	Likums Nr. 597/2003, Likums Nr. 596/2003, Likums 564/2004 Coll, Grozījumi Valdības noteikumos Nr. 668/2004 Coll., Valdības noteikumi Nr. 630/2008 Coll.				Q1	2025	Tiek grozīti attiecīgie noteikumi Likumā 597/2003 Coll. par pamatskolu, vidusskolu un skolu iestāžu finansēšanu, Likums Nr. 596/2003 Coll. par valsts pārvaldi izglītības un skolu pašpārvaldē, Likums 564/2004 Coll. par vietējo un reģionālo pašvaldību ienākuma nodokļa ieņēmumu iekļaušanu budžetā, valdības noteikumu Nr. 668/2004 formulas pārskatīšana, kā arī grozījumi Valdības noteikumos Nr. 630/2008. Lai nodrošinātu stabilitāti, noturību un izglītībai piešķirto līdzekļu norobežošanu, izveido diferencētu un pārredzamu pirmsskolas izglītības finansējuma sistēmu. Tiesību aktus pieņem līdz 2024. gada 30. jūnijam, un tie stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Līdz 2024. gada30. septembrim bērnu vecumā no 4 gadiem uzņemšanas rādītājs pirmsskolas izglītībā ir vismaz 82 %. Tas ietver pirmsskolas izglītību: I) bērnudārzos/īpašos bērnudārzos, kas iekļauti Slovākijas skolu tīklā, ii) individuālajā izglītībā, piemēram, pēc juridiskā pārstāvja mājās pieprasījuma, vai iii) reģistrētā pirmsskolas izglītības iestādē.

KOMPONENTS. Izglītība 21.gadsimtā

Ar šo Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu ievieš pamatskolu mācību programmu reformu (ISCED 1, ISCED 2), radot jaunu mācību saturu, ko organizē daudzgadu ciklos. Mērķis ir attīstīt skolēnu kritisko domāšanu un vispārīgās prasmes kā problēmu risināšanu, informācijas apstrādi, darbu komandā, stāstījumu un jautājumu uzdošanu, iniciatīvas un atbildības uzņemšanos, personisku projektu izstrādi un īstenošanu. Tas nozīmē, ka ir jānodrošina mācību grāmatas, kas vajadzīgas, lai atjaunotu pašreizējo krājumu, un jāmaina skolotāju prasmes, lai šīs izmaiņas piemērotu ikdienas praksē. Tajā pašā laikā komponents stiprina pedagoģiskā un profesionālā personāla prasmju kvalitāti un motivē viņu profesionālo izaugsmi visa mūža garumā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta arī iekļaujošai izglītībai un digitālo prasmju apguvei.

Komponents ietver divas reformas un divas investīcijas.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents palīdz īstenot Slovākijai adresēto ieteikumu par nepieciešamību stiprināt digitālās prasmes un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai. (Konkrētai valstij adresētais ieteikums 2/2020). Uzlabot izglītības kvalitāti un iekļautību visos līmeņos un veicināt prasmes (konkrētai valstij adresētais ieteikums 2/2019).

A.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Izglītības satura un formas reforma. Reformas mērķis ir izveidot jaunas mācību programmas pamatizglītībai un pamatizglītībai, kas organizētas izglītības ciklos. Šis pasākums ietver jaunās valsts pamatizglītības programmas apstiprināšanu, kas nodrošina lielāku elastību skolu mācību programmu izstrādē, 40 reģionālo skolu atbalsta centru izveidē un jaunu mācību materiālu nodrošināšanā. Šis pasākums paredz arī izveidot tiešsaistes testēšanas vidi, kuras mērķis ir digitalizēt galīgo pārbaudījumu (maturita) visās vidusskolās.

Reforma. Sagatavot un attīstīt skolotājus jaunam mācību saturam un veidiem (izmaiņas augstākās izglītības apmācībā) un stiprināt skolotāju profesionālo attīstību). Šīs reformas mērķis ir uzlabot pedagogu un profesionālo darbinieku prasmju kvalitāti un motivēt viņus profesionālajai izaugsmei visa mūža garumā. Lai uzlabotu skolotāja prasmes, ievieš finansiālu pabalstu. Galveno uzmanību pievērš jaunajām mācību programmām, iekļaujošai izglītībai un digitālo prasmju apguvei. Līdz 2023. gada beigām vismaz 55 % pedagoģisko un profesionālo darbinieku ir apmācīti. Attiecīgie tiesību aktu grozījumi reglamentē pedagoģisko pakalpojumu sniedzēju kompetenci un klāstu.

Universitātēm ir paredzēta dotāciju programma, lai atbalstītu jaunu mācību programmu izstrādi. Tas ietver finansējumu izmaiņām programmās, ar kurām atbalsta iekļaujošas izglītības ieviešanu, skolēnu ar atšķirīgu dzimto valodu no Slovākijas izglītību un digitālo prasmju attīstību skolotāju, kas mācās, vidū.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums: Digitālā infrastruktūra skolās. Šīs investīcijas mērķis ir palielināt to skolu īpatsvaru, kurās ir pilnīga digitālā piekļuve, un tādējādi radīt vidi, kas atbalsta digitālo prasmju attīstību un uzlabo nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu digitālo iekļaušanu. Investīcija ietver digitālā aprīkojuma piegādi 60 % skolu.

Ieguldījums Nr. 2: Skolu infrastruktūras pabeigšana. Šā ieguldījuma mērķis ir labāk integrēt skolēnus no nelabvēlīgas vides. Šis pasākums ietver 35 divu maiņu skolu likvidēšanu Slovākijā.

A.2.  Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas NUM.	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
1	7 — Izglītība 21. gadsimtam — 1. reforma: Izglītības satura un formas reforma	Atskaites punkts	Jauna mācību programma visām pamatskolām, ko organizē daudzgadu izglītības ciklos	Izglītības ministrs apstiprina jauno valsts pamatizglītības programmu.				Q1	2023	Ciklos īsteno integrētu pamatskolu mācību programmu (ISCED 1 un ISCED 2. līmenis). Ciklos jānosaka mācību pamatmērķi jomām, nevis detalizēts saturs, tādējādi radot elastību mācību programmu izstrādē skolu līmenī. Īstenošanas posms sākas 2023. gada septembrī ar pienākumu līdz 09/2026 visām pamatskolām pāriet uz jaunu mācību programmu.
2	7 — Izglītība 21. gadsimtam — 1. reforma: Izglītības satura un formas reforma	Mērķa	Reģionālo atbalsta centru tīkla izveide		Skaits	0	40	CET.	2024	Reģionālā līmenī izveido 40 skolu mācību programmu pārvaldības un atbalsta centrus. Centros ir skolotāju un citu speciālistu komanda, kas nodrošina mentorēšanu vai līdzīgas atbalsta darbības.
3	7 — Izglītība 21. gadsimtam — 1. reforma: Izglītības satura un formas reforma	Atskaites punkts	Mācību programmu reformas īstenošana un jauni mācību materiāli skolām					4. CET.	2025	Jauno mācību programmu īsteno vismaz 30 % pamatskolu. Izglītības ministrija centralizēti iepērk jaunus mācību materiālus saskaņā ar jauno mācību programmu vai piešķir skolām pabalstu to iegādei. Kā noteikts tiesību aktos, mācību materiāli atbilst jaunajai mācību programmai.
4	7 — Izglītība 21. gadsimtam — 1. reforma: Izglītības saturs un formas reforma — mācību un mācību grāmatu reforma	Atskaites punkts	Tiešsaistes noslēguma eksāmena (maturita) ieviešana visām vidusskolām					4. CET.	2025	Galīgo eksāmenu absolventiem no visām vidusskolām, kur notiek maturita, rīko tiešsaistē.
5	7 — Izglītība 21. gadsimtam — 2. reforma: Sagatavot un attīstīt skolotājus jaunam saturam un mācību veidam	Atskaites punkts	Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, lai uzlabotu pedagoģiskā un profesionālā personāla prasmju kvalitāti un motivētu viņus profesionālajai izaugsmei visa mūža garumā.	Stājas spēkā grozījumi Likumā Nr. 138/2019 par pedagoģiskajiem un profesionālajiem darbiniekiem, Likumā Nr. 597/2003 Coll., Likumā Nr. 131/2002 par augstāko izglītību un Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrijas Dekrētos Nr. 244/2019 un Nr. 1/2020 par Slovākijas Republikas studiju apvienību sistēmu.				Q1	2023	Izmaiņas tiesību aktos paredz: ·Ieviest jaunas mācību programmas topošo skolotāju sagatavošanai, ·Pabalstu, lai motivētu pasniedzējus un profesionālos darbiniekus turpināt profesionālo izaugsmi visa mūža garumā; ·Noteikumi par atestācijas, funkcionālās un kvalifikācijas izglītības sniedzēju kompetenci un klāstu izglītības nozarē. ·Jauns profesionālās attīstības apmācības programmu akreditācijas modelis.
6	7 — Izglītība 21. gadsimtam — 2. reforma: Sagatavot un attīstīt skolotājus jaunam saturam un mācību veidam	Mērķa	Apmācīto pedagoģisko un profesionālo darbinieku procentuālā daļa, jo īpaši, gatavojoties jaunajai mācību programmai, iekļaujošai izglītībai un digitālajām prasmēm		%	0	55	4. CET.	2023	Līdz 2023. gada 31. decembrim apmāca vismaz 55 % pedagoģiskā un profesionālā personāla skolās.
7	7 — Izglītība 21. gadsimtam — Ieguldījums Nr. 1: Digitālā infrastruktūra skolās	Mērķa	Skolas, kas aprīkotas ar digitālā aprīkojuma pamatlīmeni		%	0	60	4. CET.	2025	60 % skolu saņem digitālo aprīkojumu. Šāds aprīkojums atkarībā no skolu vajadzībām ietver programmatūru, aparatūru, kā arī kompensācijas aprīkojumu nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem un, ja iespējams, vienu IT klases telpu proporcionāli 300 skolēniem.
8	7 — Izglītība 21. gadsimtam — Ieguldījums Nr. 2: Skolu infrastruktūras pabeigšana	Mērķa	Divkāršās maiņas skolu likvidēšana		Skaits	0	35	2. CET.	2026	35 skolās, kurās notiek dubulta maiņa, tiek izsludināts uzaicinājums būvēt jaunas telpas vai veikt telpu rekonstrukciju. Izveido vismaz 4403 jaunas jaudas. Renovētās ēkas sasniedz vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma.

KOMPONENTS: Slovākijas universitāšu snieguma uzlabošana

Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta galvenais mērķis ir uzlabot Slovākijas augstākās izglītības iestāžu (AII) snieguma kvalitāti. Jāievieš jauns profesionālo bakalaura programmu finansēšanas veids, lai studiju programmas labāk pielāgotu darba tirgus vajadzībām. Lai uzlabotu zinātnes kvalitāti, izveido sistēmisku darbības rezultātu izvērtēšanu, kas atbalsta jauno akreditācijas sistēmu. Komponents veicina universitāšu vadības reformu, piešķirot vairāk pilnvaru rektoram un valdei, kā arī izveidojot shēmu, kas stimulē AII apvienošanos, lai samazinātu administratīvās izmaksas un radītu pozitīvu plašāku ietekmi uz zināšanu izplatīšanu starp struktūrām.

Komponents ietver piecas reformas un vienu ieguldījumu.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents palīdz īstenot Slovākijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību uzlabot izglītības kvalitāti un iekļautību visos līmeņos un veicināt prasmes. (Konkrētai valstij adresētais ieteikums 2/2019), kā arī nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai. (Konkrētai valstij adresētais ieteikums 2/2020).

Pastāv cieša saikne ar citiem komponentiem, jo īpaši tiem, kas saistīti ar pētniecību un inovāciju (9. un 17. komponents), pārkvalifikāciju un darba tirgus vajadzību apmierināšanu (10. komponents).

A.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Izmaiņas universitāšu finansēšanā, ieviešot izpildes līgumus. Tiesību sistēmā ievieš jaunu instrumentu — izpildes līgumus —, lai atbalstītu universitāšu profilēšanu un dažādošanu, pamatojoties uz to konkrētajām priekšrocībām un attīstības potenciālu. Līgumi par izpildi jāparaksta Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrijai (MŠVVaŠ SR) ar valsts universitātēm. Pamatojoties uz vienošanos ar universitātēm, nosaka mērķus, kurus uzrauga, izmantojot U-Multirank pieeju (vienota metodika darbības novērtējuma veikšanai), un kuru pamatā ir ilgtermiņa mērķis universitāšu un valsts vajadzību jomā.

Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies līdz 2022. gada 31. decembrim un tiks pabeigta līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma. Sistēmas ieviešana periodiskai zinātniskai veiktspējas izvērtēšanai. Reformas mērķis ir ieviest sistēmu, lai periodiski novērtētu universitāšu zinātnisko sniegumu. Ministrija sadarbībā ar ieinteresētajām personām sagatavo zinātniskā snieguma novērtēšanas metodiku un ievieš to tiesību sistēmā. Darbības rezultātu izvērtēšanu organizē ministrija vai nu tieši, vai ar autonomas iestādes starpniecību, lai novērtējums balstītos uz neatkarības un pārredzamības principiem. Vērtēšanas komisijas sastāvā ir izcili vietējie un ārvalstu pētnieki. Izvērtējuma pamatā ir augstas kvalitātes novērtēšanas sistēmas no ārvalstīm, par galveno iedvesmas avotu izmantojot Lielbritānijas pētniecības izcilības sistēmu (REF) un izmantojot īpašus parametru iestatījumus, kas pielāgoti Slovākijas iestāžu situācijai, lai novērtētu rezultātu kvalitāti šajā jomā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma. Jauna pieeja augstākās izglītības akreditācijai. Reformas mērķis ir noteikt jaunus standartus un kritērijus mācību programmu akreditācijai, kas padara stingrākus nosacījumus studiju programmu garantēšanai un īstenošanai, uzlabo to kvalitāti un ievieš ilgtermiņa kvalitātes uzraudzības procesus. Jauna sistēma paredz, ka universitātēm mācību programmu izstrādē, uzraudzībā un pielāgošanā jāiesaista studenti, ārējās ieinteresētās personas (jo īpaši darba devēji) un ka universitātes cieši uzrauga studentu progresu un vajadzības, absolventu apguvi un vispārējo studentu apmierinātību. Šo noteikumu īstenošanu ārēji uzrauga Slovākijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra (SAAVŠ). SAAVŠ universitāšu programmu novērtēšanā izmanto arī ārvalstu vērtētājus un praktiķus. Paredzams, ka vismaz 90 % universitāšu pieteiksies, lai pārbaudītu iekšējo kvalitātes sistēmu un studiju programmu atbilstību akreditācijas standartiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma. Universitāšu pārvaldības reforma. Reforma ar Augstākās izglītības likuma grozījumu palielina rektora un Direktoru padomes pilnvaras, lai tā labāk atspoguļotu atbildību un nodrošinātu lielāku elastību augstākās izglītības iestādē. Reforma arī atceļ ierobežojumus attiecībā uz pasniedzēju un profesoru iecelšanu (pašreizējā prasība par papildu habilitācijas vai inaugurācijas procedūru un profesora un profesora pakāpi), tādējādi veicinot akadēmiskās vides atvērtību gan profesionāliem, gan ārvalstu kandidātiem. Universitātes vadības amatu (rektora, fakultātes dekāna) pieņemšana darbā notiek profesionāli un notiek atklātos konkursos vai atklātās uzklausīšanās. Turklāt ekspertiem ir jābūt iespējai piedalīties atklātos konkursos par amata vietām. Augstākās izglītības likums atceļ nosacījumu, ka mācībspēkiem, kas ieņem profesora un pasniedzēja amatus, ir jābūt zinātniskam/pedagoģiskam grādam.

Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma. Izcilu izglītības un pētniecības spēju koncentrēšana. Šīs reformas mērķis ir palielināt universitāšu sadarbību. Šis pasākums ietver ceļvežu un konsorciju izveidi.

Ieguldījums: Investīciju atbalsts universitāšu stratēģiskajai attīstībai. Šā ieguldījuma mērķis ir ieguldīt universitāšu infrastruktūrā. Šis pasākums ietver universitāšu infrastruktūras atjaunošanu un atjaunošanu.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas NUM.	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
1	8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 1. reforma Nr. 1:Izmaiņas universitāšu finansēšanā, tostarp izpildes līgumu ieviešana	Atskaites punkts	Izpildes līgumu ieviešana	Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrijas (MŠVaŠ SR) visaptverošā nolīguma noslēgšana ar universitātēm				4. CET.	2022	Izpildes līgumi atbalsta universitāšu profilēšanu un dažādošanu, pamatojoties uz to stiprajām pusēm, to attīstības potenciālu, mācību programmu skaita samazināšanu, kā arī resursu koncentrēšanu. Cita starpā mērķis ir palielināt profesionāli orientētu valsts augstākās izglītības bakalaura programmu īpatsvaru no 4 % līdz 10 % līdz 2025. gada 4. ceturksnim.
2	8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 1. reforma Nr. 1:Izmaiņas universitāšu finansēšanā, tostarp izpildes līgumu ieviešana	Mērķa	Ar publiskām universitātēm noslēgtie izpildes līgumi (procentos)	NEPIEMĒRO	%	0	90	4. CET.	2023	Vismaz 90 % parakstīto izpildes līgumu.
3	8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 2. reforma: Periodiskas zinātniskās veiktspējas izvērtēšanas sistēmas ieviešana	Atskaites punkts	Likumā Nr. 172/2005 ieviestās zinātniskās darbības periodiskās novērtēšanas sistēmas definīcija	Likuma Nr. 172/2005 par zinātniskās veiktspējas novērtēšanu un periodiskās zinātniskās veiktspējas novērtēšanas metodikustāšanās spēkā				Q1	2022	Izveido universitāšu zinātniskā snieguma periodisku novērtēšanas sistēmu, kurā piedalās starptautiski vērtētāji, lai nodrošinātu universitāšu dažādošanu attiecībā uz to zinātniskā snieguma kvalitāti atsevišķās jomās un izcilu pētnieku grupu noteikšanu atsevišķās universitātēs. Tādējādi novērtējums der visiem universitātēm, kā arī citām pētniecības iestādēm (SAV, citām ar uzņēmējdarbību nesaistītām un privātām pētniecības iestādēm).
4	8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 2. reforma: Periodiskas zinātniskās veiktspējas izvērtēšanas sistēmas ieviešana	Mērķa	Veikto novērtējumu skaits		Skaits	0	20	4. CET.	2022	Mērķis attiecas uz visām publiskajām universitātēm.
5	8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 3. reforma: Jauna pieeja augstākās izglītības akreditācijai	Mērķa	To universitāšu procentuālā daļa, kuras izmanto, lai pārbaudītu iekšējās kvalitātes sistēmu un studiju programmu atbilstību standartiem		%	0	90	4. CET.	2022	Vismaz 90 % universitāšu ir pieteikušās, lai pārbaudītu savu iekšējo kvalitātes sistēmu un studiju programmu atbilstību jaunajiem akreditācijas standartiem. Jaunie akreditācijas standarti nosaka stingrākus standartus un nosacījumus studiju programmu garantēšanai un īstenošanai. Akreditācijai, kā arī uz studentiem vērstas kvalitatīvas izglītības sistēmas īstenošanai ir vajadzīgi pieci akadēmisko aprindu pārstāvji ar augstiem zinātniskiem rezultātiem. Ārvalstu vērtētāji regulāri tiek iesaistīti arī izglītības kvalitātes akreditācijas standartu ievērošanas novērtēšanā. Stingrāki noteikumi samazina studiju programmu skaitu, palielina dažādošanu un profilēšanu un vairāk orientē studentus, jo universitātes koncentrējas uz programmām, kurās tās var nodrošināt visaugstāko izglītības kvalitāti.
6	8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 4. reforma: universitāšu vadības reforma	Atskaites punkts	Augstākās izglītības iestāžu pārvaldības sistēmas reforma	Stājas spēkā grozījumi Likumā Nr. 131/2002 par augstāko izglītību,				4. CET.	2021	Ar grozījumiem Likumā Nr. 131/2002 par augstāko izglītību tiks reformēta universitāšu vadības sistēma. Grozījumi Likumā par augstāko izglītību stiprina rektora un Direktoru padomes kompetenci, kuras sastāvs tiek reformēts, tiek mainīta rektora ievēlēšanas metode, tiek atvērts funkcionālo amatu mehānisms un vienkāršotas prasības attiecībā uz akadēmisko aprindu iekšējo organizāciju, nodrošinot skolas autonomiju un zinātnes brīvību. Direktoru padomes kompetences stiprināšana attiecas uz universitātes stratēģiskās pārvaldības jautājumiem, savukārt valsts pārstāvju līdzdalību ierobežo tā, lai centrālā valdība nevarētu pārņemt Direktoru padomes kontroli. Akadēmiskā brīvība nekādā veidā netiek ietekmēta.
7	8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 5. reforma:Izcilu izglītības un pētniecības spēju koncentrācija	Atskaites punkts	Sākt augstskolu apvienošanu lielākās vienībās	Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrijas (MŠVVaŠ SR) apstiprināts ceļvedis, kurā apvienots vismaz 2 universitāšu vienību ceļvedis.				4. CET.	2021	Apstiprināts komplektēšanas ceļvedis vismaz divām universitātes vienībām. Ceļvedī izstrādā grafiku un dažādus pasākumus, lai izveidotu saikni starp augstākās izglītības iestādēm. Pašu apvienošanas procesu atbalsta ar ieguldījumiem no Atveseļošanas fonda mehānisma, kā arī ar izpildes līgumiem tiešo darījumu izmaksu dēļ (piemēram, IT sistēmu apvienošana), lai arī veidotu jaunas infrastruktūras spējas (piemēram, novēršot dublēšanos un apvienojot attiecīgos objektus, nav iespējams vienkārši pārcelt darba vietas, un ir jāveido jaunas spējas).
8	8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu darbības uzlabošana — 5. reforma:Izcilu izglītības un pētniecības spēju koncentrācija	Atskaites punkts	Augstskolu apvienošana konsorcijos	Vismaz divu konsorciju izveide, ceļvedis un parakstīts līgums starp ministriju un Universitāti, lai izveidotu konsorciju, kas saistīts ar pēdējo minēto ceļvedi.				2. CET.	2026	Vismaz divi konsorciji, kas izveidoti saskaņā ar katra konsorcija jaunajiem statūtiem. Katrā no statūtiem katram konsorcijam ir šādi kritēriji: ·iekšējo kvalitātes sistēmu saskaņošana, pamatojoties uz kopīgi noteiktām procedūrām un jomām, ·vismaz 5 kopīgu studiju programmu izveide, ja vismaz viena ir izveidota kādā studiju jomā, kurā viena vai vairākas universitātes, kas piedāvā kopīgu programmu, uzrāda zinātniskās veiktspējas novērtēšanas sistēmas sniegumu, kas pārsniedz vidējo. ·elastīgu mācību ceļu ieviešana, lai studenti varētu apgūt kursus katrā konsorcija universitātē. ·pētniecības vienības tiek apvienotas, lai īstenotu kopīgus pētniecības projektus. ·telpu un priekšmetu klašu koplietošanu, kā arī universitātēm, kurās tās ir, laboratorijas, ·bibliotēkas, izdevējdarbības un IT sistēmu integrācija. Plāna izstrāde trešajam konsorcijam un parakstīts līgums starp ministriju un Universitāti par šā konsorcija izveidi.
9	8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums —Ieguldījums Nr. 1: atbalsts universitāšu stratēģiskai attīstībai	Atskaites punkts	Ir pabeigti vismaz divi uzaicinājumi, lai atbalstītu universitāšu stratēģisko attīstību	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana pēc uzaicinājumiem				CET.	2023	2 aicinājumi atbalstīt universitāšu stratēģisko attīstību, kā aprakstīts 5. reformā, nodrošina: universitāšu attīstības apakšprogramma atbalsta infrastruktūras projektus pētniecības, izglītības un izmitināšanas infrastruktūras attīstībai ar augstu pievienoto vērtību izcilai pētniecībai un internacionalizācijai: piemēram, esošo vai jaunu telpu modernizācija, lai koncentrētu izcilas pētniecības un doktorantūras studijas, tostarp ārvalstu pētnieki, esošo vai jauno telpu modernizācija praktiskai mācīšanai profesionālos bakalaura kursos, esošo vai jauno telpu uzlabošana iekštelpu iekārtām, ēku šķēršļu likvidēšana un moderna digitalizācija. b) universitāšu attīstības programma atbalsta projektu vadību un rosinātus ieguldījumus, apvienojot universitātes. Kad ceļvedis ir apstiprināts un atkarībā no tā īstenojamības un vēriena, kā arī pamato nepieciešamās investīcijas un nodrošina to pastāvīgu ilgtspēju, tajā iekļauj investīciju plānu, kas saistīts ar universitāšu struktūrvienību apvienošanas procesu.
10	8 — Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums — Ieguldījums Nr. 1: atbalsts universitāšu stratēģiskai attīstībai	Mērķa	Rekonstruēta vai atjaunota universitātes telpa un dormitorija		Skaits	0	126 826	2. CET.	2026	126 826 m 2rekonstruē vai renovē. Ēkas, kurās veic renovāciju, veicina zaļo pārkārtošanos, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma.

KOMPONENTS: Pētniecības, izstrādes un inovācijas finansējuma efektīvāka pārvaldība un stiprināšana

Šis Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponents novērš būtiskus strukturālus šķēršļus Slovākijas pētniecības, izstrādes un inovācijas ekosistēmā, piemēram, pētniecības, attīstības un inovācijas pārvaldības sadrumstalotību, nepietiekamu privāto un akadēmisko aprindu sadarbību, internacionalizāciju un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējumu. Ilgtermiņa mērķis ir stimulēt privāto līdzdalību pētniecībā, izstrādē un inovācijā, palielinot privātos pētniecības un attīstības izdevumus.

Komponenta mērķis ir stiprināt pētniecības, attīstības un inovācijas rezultātus un inovācijas potenciālu, kas ir nepieciešams priekšnoteikums konkurētspējīgai un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei. Ierosinātie pasākumi ir vērsti uz pētniecības, attīstības un inovācijas pārvaldības uzlabošanu, pētniecības, attīstības un inovācijas ieguldījumu visaptverošu koordināciju, ietekmi un efektivitāti, kā arī uz publiskā un privātā sektora sadarbības un privāto ieguldījumu veicināšanu. Pasākumi atbalsta pētniecības izcilību un internacionalizāciju, kā arī talantu piesaisti un noturēšanu zinātnē un inovācijā. Ieguldījumu shēmu mērķis ir radīt jaunus pētniecības, attīstības un inovācijas projektus galvenajās ekonomikas nozarēs ar pārveidojošu potenciālu, lai atbalstītu darbvietu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu un stimulētu inovācijas ekosistēmas izaugsmi valsts un reģionālā līmenī.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponentu veido divas reformas un 6 investīcijas, kas ir cieši saistītas. Pētniecības, attīstības un inovācijas reformas ir izstrādātas tā, lai tās būtu investīciju efektīvas un lietderīgas apguves priekšnoteikums.

Visas ieguldījumu shēmas atbilst NBK principiem, kas prasa tehnoloģiski neitrālus ieguldījumus lietojumu līmenī un izslēdz potenciāli kaitīgas jomas, piemēram, fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu. Visu konkursu izsludināšana ietver atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst NBK principiem, izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā.

Investīcijas un reformas palīdz īstenot Slovākijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “koncentrēt uz pētniecību un inovāciju politiku, kas saistīta ar investīcijām” (konkrētai valstij adresētie ieteikumi 2/2019), “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos” (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3/2020) un “uzlabot koordināciju un politikas veidošanu” (konkrētai valstij adresētie ieteikumi Nr. 4/2020).

 A.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Pārvaldības, novērtēšanas un atbalsta reforma zinātnes, pētniecības un inovācijas jomā.

Reforma ir vērsta uz attiecīgo RDI tiesību aktu grozīšanu, kas uzlabos pētniecības, attīstības un inovācijas pārvaldības struktūru, stiprinās un profesionalizēs pētniecības, attīstības un inovācijas politikas koordināciju starp ministrijām. Jauno pārvaldības struktūru veido Slovākijas valdība, valdības Zinātnes, tehnoloģijas un jauninājumu padome un sekretariāts, kas izveidots valdības biroja paspārnē. Reformas pamatā ir pieci pīlāri: Reformas pamatā ir pieci pīlāri: I) spēcīga pārmērīgas valdības stratēģija un koordinācija, ii) efektīvi transversāli atbalsta instrumentu standarti, iii) dotāciju aģentūru konsolidācija un to speciālo zināšanu veidošana, iv) labas pārvaldības un efektivitātes principu piemērošana un v) vienota institucionālā novērtējuma sistēma un institucionālais pētniecības, attīstības un inovācijas finansējums.

Tiesību akta pārskatīšanu (Likums Nr. 172/2005) ierosina Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrija, un tas stājas spēkā līdz 2022. gada 31. martam. Reforma ietver jaunas valsts pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģijas pieņemšanu, lai nodrošinātu stratēģisku politikas virzienu, mērķus un instrumentus, ko konsekventi un savstarpēji papildinošā veidā piemērot visu veidu publiskajam atbalstam, tostarp valsts un ES fondiem. Valdība stratēģiju pieņem līdz 2022. gada 30. septembrim. Lai līdz minimumam samazinātu neefektivitāti, labas pārvaldības un efektīva finansējuma principi jāpārvērš metodoloģijā, ko izmanto pētniecības, attīstības un inovācijas ex ante ieguldījumos. Jaunajā pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģijā un pasākumos ņem vērā pārskatīto pārdomātas specializācijas stratēģiju, lai veicinātu tematisko koncentrāciju, kā arī neseno pētījumu ieteikumus, piemēram, ESAO, lai uzlabotu pētniecības, attīstības un inovācijas ieguldījumu īstenošanu un kohēzijas politikas plānošanas periodos gūto pieredzi. Novērtēšanas procesu reformē, lai palielinātu ekspertu grupas un ārvalstu vērtētāju izmantošanu, un pakāpeniski racionalizē administratīvos procesus.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

Reforma. Pētniecības iestāžu, jo īpaši Slovākijas Zinātņu akadēmijas, organizācijas un finansēšanas reforma.

Reformas mērķis ir pabeigt Slovākijas Zinātņu akadēmijas (SAS) pārveidi par publisku organizāciju, lai varētu stimulēt vairāku avotu finansējumu un sadarbību ar privāto sektoru. Reformu īsteno, pārskatot abus tiesību aktus (Likums Nr. 133/2002 par SAS un Likums Nr. 243/2017 par valsts pētniecības iestādēm), ko ierosinājusi Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrija. Tas ļauj SAS iesaistīties uzņēmējdarbības un īpašuma attiecībās saistībā ar RDI, pilnībā aizsargājot intelektuālā īpašuma tiesības un finansiālos ieguvumus.

Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Ieguldījums: Veicināt starptautisko sadarbību un dalību pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un EIT projektos.

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt Slovākijas iestāžu, pētnieku un uzņēmumu lielāku līdzdalību Eiropas Pētniecības telpas (EPT) progresīvos projektos.

Pasākums ietver dotāciju atbalstu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pieteikumu sagatavošanai, augstas kvalitātes projektiem, kuri saņem ļoti augstu vērtējumu EPT programmās, bet kuriem netiek piešķirts finansējums vai kuriem ir augstas kvalitātes projekti, izmantojot “Atbilstības dotācijas”, lai piesaistītu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”/pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros radītos resursus.

Ieguldījums Nr. 2: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām.

Ieguldījuma mērķis ir palielināt privāto līdzdalību pētniecībā, izstrādē un inovācijā un palielināt inovatīvu uzņēmumu īpatsvaru ekonomikā.

Šis pasākums ietver dotāciju atbalstu, izmantojot dažādas shēmas: “saskaņošanas dotācijas”, “vaučeru” atbalsta shēmas un atbalsts “transformatīvu un inovatīvu konsorciju” izveidei.

Ieguldījums Nr. 3: Zinātnes izcilība.

Ieguldījuma mērķis ir radīt starptautiski konkurētspējīgu vidi labākajiem zinātniekiem attiecībā uz algām un pievilcīgu pētniecības shēmu pieejamību.

Šis pasākums ietver atbalsta piešķiršanu izciliem pētniekiem.

Ieguldījums Nr. 4: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai.

Investīcijas mērķis ir uzlabot sinerģiju “zaļo” pētniecības, attīstības un inovācijas jautājumu jomā starp valstu un ES līmeni.

Pasākums ietver dotāciju atbalstu projektiem, kas atbalsta zaļo pārkārtošanos, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tematiskajām prioritātēm, piemēram, bezoglekļa enerģiju, elektrifikāciju, ūdeņradi, akumulatoru tehnoloģijām un alternatīvām degvielām, mazemisiju rūpnieciskajiem procesiem un materiāliem un bioekonomiku. Atbalsta mērķis ir viss pētniecības un inovācijas cikls (1.–9. tehnoloģiju gatavības līmenis).

Ieguldījums Nr. 5: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai.

Investīcijas mērķis ir uzlabot sinerģiju “digitālās” pētniecības, izstrādes un inovācijas jomās starp valstu un ES līmeni.

Pasākums ietver dotāciju atbalstu un/vai atbalstu, izmantojot finanšu instrumentus, projektiem, kas atbalsta ekonomikas digitalizāciju saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tematiskajām prioritātēm, piemēram, digitālajām un rūpnieciskajām tehnoloģijām, lietu internetu, mākslīgo intelektu un robotiku. Atbalsta mērķis ir viss pētniecības un inovācijas cikls (1.–9. tehnoloģiju gatavības līmenis).

Investīcija Nr. 6: Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam.

Investīciju mērķis ir ievērojami palielināt inovatīvu uzņēmumu īpatsvaru un ieguldīt uzņēmumos ar ievērojamu tehnoloģisko un inovatīvo potenciālu.

Pasākums ietver starpniecības finanšu instrumentu izveidi, lai ieguldītu agrīnā posmā (sagatavošanas posmā), kā arī izaugsmes posma uzņēmumos.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas NUM.	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
1	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — 1. reforma: Pārvaldības, novērtēšanas un atbalsta reforma zinātnes, pētniecības un inovācijas jomā	Atskaites punkts	Pārvaldības reforma un atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai.	Likuma Nr. 172/2005 grozījumu stāšanās spēkā				Q1	2022	Akta grozījums stiprina jaunās pārvaldības struktūras koordinējošo lomu pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā (piemēram, nosakot Slovākijas valdības Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju padomes un tās sekretariāta, kas ir valdības biroja pakļautībā, lomu). Tiesību akti reglamentē dažādus publiskā atbalsta veidus, lai nodrošinātu publiskās intervences koordināciju un konsekvenci. Tas ļauj pakāpeniski integrēt procesus un ekspertu veiktu lauku attīstības projektu novērtēšanu, vienkāršot un standartizēt lauku attīstības projektu novērtēšanas procesus, ko veic aģentūras.
2	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — 1. reforma: Pārvaldības, novērtēšanas un atbalsta reforma zinātnes, pētniecības un inovācijas jomā	Atskaites punkts	Visaptverošas valsts pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģijas izstrāde	Valsts pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģijas pieņemšana valdībā				CET.	2022	Valdība apstiprina pētniecības, izstrādes un inovācijas valsts stratēģiju (RDI), kas līdz 2030. gadam kļūs par visaptverošu dokumentu attiecībā uz visu pētniecības, attīstības un inovācijas publisko finansējumu. Tajā tiks ņemta vērā līdzšinējā pieredze un piedāvāts horizontāls satvars esošo stratēģiju (piemēram, pārdomātas specializācijas stratēģijas) integrēšanai. Tā nodrošina pētniecības, attīstības un inovācijas politikas stratēģisko satvaru un virzienu, nosaka mērķus un pasākumus to sasniegšanai.
3	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — 2. reforma: Ar uzņēmējdarbību nesaistītu pētniecības iestāžu, jo īpaši Slovākijas Zinātņu akadēmijas, organizācijas un finansēšanas reforma	Atskaites punkts	Slovākijas Zinātņu akadēmijas (SaS)reforma	Stājas spēkā grozījums Likumā Nr. 133/2002 par SAS un grozījums Likumā Nr. 243/2017 par valsts pētniecības iestādi				4. CET.	2021	Stājas spēkā grozījumi likumos, kas pārveido Slovākijas Zinātņu akadēmiju (SAS) par valsts iestādi, kas ļauj finansēt vairāku avotu finansējumu, tostarp no privātā sektora, vienlaikus nodrošinot intelektuālā īpašuma un finansiālās rentabilitātes pilnīgu aizsardzību.
4	9– Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 1: Starptautiskās sadarbības un dalības “Apvārsnis Eiropa” un EIT projektos veicināšana	Atskaites punkts	Izsludināti uzaicinājumi iesniegt projektus, lai atbalstītu Slovākijas dalībnieku dalību programmā “Apvārsnis Eiropa”	Izsludināti uzaicinājumi iesniegt projektus, lai atbalstītu Slovākijas dalībnieku dalību programmā “Apvārsnis Eiropa”			3	4. CET.	2022	Lai atbalstītu Slovākijas dalībnieku dalību programmā “Apvārsnis Eiropa”, izsludina vismaz trīs uzaicinājumus iesniegt projektus saskaņā ar šādām shēmām: • Shēma programmas “Apvārsnis Eiropa” pieteikumu sagatavošanas atbalstam • Shēma tādu projektu atbalstam, kas ieguvuši izcilības zīmogu vai augstu punktu skaitu • “saskaņotas dotācijas” veiksmīgiem projektiem pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”/Apvārsnis Eiropa
5	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 1: Starptautiskās sadarbības un dalības “Apvārsnis Eiropa” un EIT projektos veicināšana	Mērķa	To projektu skaits, kuru mērķis ir palielināt dalību pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus		Projektu skaits	0	765	Q1	2026	No 770 projektu vispārējā mērķa dotācijas vismaz 765 projektiem saskaņā ar uzaicinājumiem palielināt dalību programmā “Apvārsnis Eiropa”.
6	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 2: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām	Atskaites punkts	Izsludināti uzaicinājumi iesniegt projektus, lai atbalstītu sadarbību starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām, un vaučeri	Uzaicinājumu iesniegt projektus izsludināšana, lai atbalstītu sadarbību starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām, un vaučeri			4	4. CET.	2022	Saskaņā ar principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” izsludina vismaz četrus uzaicinājumus iesniegt projektus, lai atbalstītu sadarbību starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām un atbalstītu kuponu shēmas: • “saskaņotas” dotācijas pētniecības iestādēm, lai pētniecības sadarbības ietvaros piesaistītu privātā sektora resursus. • pārveidojošu un inovatīvu konsorciju izveide • Vaučeru atbalsta shēmas, kas ietver inovācijas vaučerus un digitālos vaučerus.
7	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 2: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām	Mērķa	Sadarbības projektu un kuponu skaits		Projektu skaits	0	3 538	4. CET.	2024	No 3931 projekta vispārējā mērķa dotācijas vismaz 3538 sadarbības projektiem starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām un vaučeriem. Paredzams, ka ieguldījuma rezultātā: • Vismaz divu “transformatīvu un inovatīvu” konsorciju izveide •2 760 sadarbības projekti atbilstīgu dotāciju ietvaros •450 inovatīvi vaučeri un 720 digitālie vaučeri
8	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 2: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām	Atskaites punkts	Uzaicinājumu iesniegt projektus īstenošana, lai atbalstītu sadarbību starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām un kuponiem	Valdības zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas padomes apstiprinājums.				Q1	2026	Valdības zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas padome apstiprina starpposma kopsavilkuma ziņojumu. Minētajā ziņojumā izskata saskaņā ar uzaicinājumiem pabeigto un notiekošo projektu ieguldījumu 9. komponenta mērķu sasniegšanā.
9	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 3: Zinātnes izcilība	Atskaites punkts	Uzaicinājumu izsludināšana izcilu pētnieku atbalstam	Uzaicinājumu iesniegt projektus izcilu pētnieku atbalstam izsludināšana			6	4. CET.	2022	Lai atbalstītu izcilus pētniekus saskaņā ar NBK principu, izsludina vismaz sešus uzaicinājumus iesniegt projektus saskaņā ar šādām shēmām: • stipendijas pirmā posma pētniekiem — R1 • stipendijas atzītiem pētniekiem — R2 • stipendijas pastāvīgajiem pētniekiem — R3 • stipendijas vadošajiem pētniekiem — R4 • Lieli projekti izciliem pētniekiem • “agrīnās stadijas” pētniecības dotācijas • Esošo pētniecības un izstrādes atbalsta shēmu kapitāla palielināšana
10	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 3: Zinātnes izcilība	Mērķa	Atbalstīto izcilo pētnieku skaits		Pētnieku skaits	0	650	Q1	2024	No vispārējā mērķa atbalstīt 715 pētniekus, vismaz 650 izcilus pētniekus, uzaicinājumos tiek atbalstīti. Paredzams, ka ieguldījuma rezultātā: • 15 lielu dotāciju atlase izcilām pētnieku komandām Atbalsts: • 425 stipendijas pētniekiem dažādos karjeras posmos (R1-R4) • 200 “Pirmā posma” pētniecības stipendijas jaunajiem pētniekiem • 90 projekti kapitāla palielināšanas jomā
11	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 3: Zinātnes izcilība	Atskaites punkts	Izcilu pētnieku atbalstīšanas uzaicinājumu īstenošana	Valdības zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas padomes apstiprināšana				Q1	2026	Valdības zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas padome apstiprina starpposma kopsavilkuma ziņojumu. Minētajā ziņojumā izskata saskaņā ar uzaicinājumiem pabeigto un notiekošo projektu ieguldījumu 9. komponenta mērķu sasniegšanā.
12	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 4: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai	Atskaites punkts	Izsludināti uzaicinājumi iesniegt tematiskus pieprasījuma virzītus projektus, lai risinātu zaļās pārkārtošanās problēmas	Izsludināti uzaicinājumi iesniegt tematiskus pieprasījuma virzītus projektus, lai risinātu zaļās pārkārtošanās problēmas			2	4. CET.	2022	Vismaz divus tematiskus uzaicinājumus iesniegt pieprasījuma virzītus projektus izsludina saskaņā ar NBK principu, risinot problēmas, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos, dekarbonizāciju, kā arī noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Atbalstu vērš uz tematiem, kas paredzēti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tematiskajās prioritātēs, piemēram: • Bezoglekļa enerģija • elektrifikācija • Ūdeņradis, akumulatoru tehnoloģijas un alternatīvās degvielas • Mazemisiju rūpnieciskie procesi un materiāli • Bioekonomika, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība. Uzaicinājumi iesniegt projektus kumulatīvi aptver visu pētniecības un inovācijas ciklu (tehnoloģijas gatavības līmenis1–9).
13	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 4: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai	Mērķa	To atlasīto projektu skaits, kuri risina ar zaļo pārkārtošanos saistītās problēmas		Projektu skaits	0	27	4. CET.	2024	No vispārējā 30 projektu mērķa dotācijas vismaz 27 projektiem saskaņā ar uzaicinājumiem risināt zaļās pārkārtošanās un dekarbonizācijas problēmas
14	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 4: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai	Atskaites punkts	Uzaicinājumu iesniegt tematiskus, uz pieprasījumu balstītus projektus, ar kuriem risina zaļās pārkārtošanās problēmas, īstenošana	Valdības zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas padomes apstiprinājums.				Q1	2026	Valdības zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas padome apstiprina starpposma kopsavilkuma ziņojumu. Minētajā ziņojumā izskata saskaņā ar uzaicinājumiem pabeigto un notiekošo projektu ieguldījumu 9. komponenta mērķu sasniegšanā.
15	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 5: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai	Atskaites punkts	Izsludināti uzaicinājumi iesniegt tematiskus pieprasījuma virzītus projektus, lai risinātu digitālās pārkārtošanās problēmas	Izsludināti uzaicinājumi iesniegt tematiskus pieprasījuma virzītus projektus, lai risinātu digitālās pārkārtošanās problēmas			2	4. CET.	2022	Vismaz divas tematiskas shēmas (piemēram, uz pieprasījumu balstīti uzaicinājumi un/vai finanšu instrumenti) projektiem tiek uzsāktas saskaņā ar NBK principu, pievēršoties digitālās pārveides problēmām un palīdzot sasniegt EK mērķus attiecībā uz digitālo autonomiju. Atbalstu vērš uz tematiem, kas atbilst pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tematiskajām prioritātēm, piemēram: • Galvenās digitālās tehnoloģijas (piemēram, kiberdrošība; kvantu tehnoloģijas kiberdrošībai, sensori un lietu internets; mikroelektronika, elektroniskie komponenti un mākoņdatošanas risinājumi) • Mākslīgais intelekts un robotika Projektu shēmas kumulatīvi aptver visu pētniecības un inovācijas ciklu (1.–9. tehnoloģiju gatavības līmenis).
16	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 5: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai	Mērķa	To pētniecības, attīstības un inovācijas projektu skaits, kas atlasīti saskaņā ar uzaicinājumiem, kuri risina digitālās pārveides problēmas.		Projektu skaits	0	140	4. CET.	2024	No 155 projektu vispārējā mērķa dotācijas/aizdevumi vismaz 140 projektiem saskaņā ar tematiskajām shēmām (piemēram, uz pieprasījumu balstīti uzaicinājumi un/vai finanšu instrumenti) tematiskajiem projektiem, ar kuriem risina digitālās pārveides problēmas.
17	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 5: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai	Atskaites punkts	Uzaicinājumu iesniegt tematiskus, uz pieprasījumu balstītus projektus, ar kuriem risina digitālās pārkārtošanās problēmas, īstenošana	Valdības zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas padomes apstiprinājums.				Q1	2026	Valdības zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas padome apstiprina starpposma kopsavilkuma ziņojumu. Minētajā ziņojumā izskata saskaņā ar uzaicinājumiem pabeigto un notiekošo projektu ieguldījumu 9. komponenta mērķu sasniegšanā.
18	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 6: Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam	Atskaites punkts	Finanšu instrumentu ieviešana un īstenošana inovācijas atbalstam	Finanšu instrumentu investīciju posma uzsākšana inovācijas atbalstam saskaņā ar investīciju stratēģiju			2	4. CET.	2023	Ieguldījumu posmā saskaņā ar ieguldījumu stratēģiju/līgumisku nolīgumu ievieš vismaz divus finanšu instrumentus, kas atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) principiem, kas paredz ieguldījumu izslēgšanas kritērijus un atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. NBK aspektus pienācīgi atspoguļo līgumā starp Slovākijas iestādēm un īstenošanas partneriem/finanšu starpniekiem. Finanšu instrumenti atbalsta inovāciju uzņēmumos un ietver šādas shēmas: • Kapitāla ieguldījums uzņēmējdarbības cikla sākumā • Kapitāla ieguldījums augošajos uzņēmumos
19	9 — Efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana — Ieguldījums Nr. 6: Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam	Mērķa	Ar finanšu instrumentiem atbalstīto uzņēmumu skaits		Uzņēmumu skaits	0	36	2. CET.	2026	No vispārējā mērķa atbalstīt 40 uzņēmumus, vismaz 36 uzņēmumi tiek atbalstīti ar finanšu instrumentiem kapitāla ieguldījumu veidā.

KOMPONENTS: Talantīgu cilvēku piesaistīšana un saglabāšana.

Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir izstrādāt efektīvu politiku, lai veicinātu studentu un darbaspēka mobilitāti, aktīvi motivējot augsti kvalificētus ārvalstu ekspertus (tostarp Slovākijas valstspiederīgos), studentus un uzņēmējus veikt uzņēmējdarbību Slovākijā. Šo pasākumu mērķis ir piesaistīt un saglabāt cilvēku kapitālu, kas ir būtisks Slovākijas ekonomikas attīstībai. Iestāžu mērķis ir piecu gadu laikā palielināt augsti kvalificētu ārvalstu valstspiederīgo īpatsvaru darbaspēkā no 0,5 % līdz 1 % un līdzsvarot Slovākijas augstākās izglītības iestādēs aizejošo un ieceļojošo studentu līdzsvaru.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Pasākumi šajā komponentā palīdz īstenot Slovākijai adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz “izglītības kvalitātes un iekļautības uzlabošanu visos līmeņos un prasmju veicināšanu” un “nelabvēlīgu grupu integrācijas veicināšanu” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2, 2019), kā arī “veselības aprūpes sistēmas noturību veselības aprūpes darbaspēka jomā” (valstij adresētais ieteikums Nr. 1, 2020).

A.1.  Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Dzīvesvietas un darba tiesību aktu reforma

Slovākijā piemērojamās darba un uzturēšanās atļauju procedūras parasti ir sarežģītas gan darba ņēmējam, gan uzņēmumam un parasti ir ilgstošas. Šīs reformas mērķis ir saīsināt un ievērojami vienkāršot šīs procedūras augsti kvalificētiem trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp viņu ģimenes locekļiem.

Reformā valsts interesēs izmanto esošo paātrināto režīmu attiecībā uz valsts vīzām (D), atverot to jaunai augsti kvalificētu trešo valstu valstspiederīgo kategorijai, kuri meklē darbu. Šīs kategorijas darba ņēmējus atbrīvo no nepieciešamības pierādīt, ka viņiem ir garantēts darbs pirms ieceļošanas valstī, un viņiem ļauj sākt strādāt ar valsts vīzu (D) tūlīt pēc darba atrašanas. Jānodrošina saderība ar Zilās kartes direktīvas pārskatīšanu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.

Reforma. Kvalifikāciju un profesionālo kvalifikāciju atzīšanas režīma vienkāršošana reglamentētās profesijās

Šī reforma vienkāršos izglītības kvalifikāciju atzīšanu ārvalstu darba ņēmējiem, lai atvieglotu viņu uzņēmējdarbību Slovākijā.

Attiecībā uz valstīm, ar kurām ir noslēgts divpusējs kvalifikāciju atzīšanas nolīgums, pretendenti ir atbrīvoti no pienākuma iesniegt universitātes akreditācijas apliecinājumu, lai nodrošinātu attiecīgo izglītību. Turklāt jāstiprina Izglītības atzīšanas centra spējas, lai paātrinātu kvalifikāciju atzīšanas procesu visās valstīs.

Attiecībā uz ārstu kvalifikāciju reforma:

-samazināt Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju likuma 3. pielikumā uzskaitīto diplomu atzīšanas termiņus no trim mēnešiem līdz vienam mēnesim. Koordinētas ārstu un zobārstu specializācijas automātiska atzīšana ES līmenī;

-samazināt to diplomu atzīšanas termiņus, kuri nav uzskaitīti Likuma par veselības aprūpes sniedzējiem 3. pielikumā un kurus kompetentās iestādes izdevušas saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, no trim mēnešiem līdz diviem mēnešiem;

-samazināt to diplomu atzīšanas termiņus, ko kompetentās iestādes izdevušas saskaņā ar trešo valstu tiesību aktiem, no trim mēnešiem līdz diviem mēnešiem. Pielāgot citā valstī izsniegtu diplomu atzīšanas termiņus no četriem mēnešiem līdz diviem mēnešiem;

-pagarināt pagaidu stažēšanās iestādi pēc pašreizējās krīzes perioda, grozot Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju likuma 30.a pantu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.

Ieguldījums: Atbalsta instrumenti un palīdzība konkrētām mērķgrupām

Šā pasākuma mērķis ir palīdzēt Slovākijas sabiedrībā integrēt augsti kvalificētus ārvalstu darba ņēmējus, ārvalstu augstākās izglītības studentus, ārvalstīs dzīvojošos slovāku un šo mērķgrupu ģimenes locekļus.

Šis pasākums ietver konsultāciju vai atbalsta pakalpojumu sniegšanu šīm mērķgrupām.

Ieguldījums Nr. 2: Attiecību stiprināšana ar diasporu

Šā pasākuma mērķis ir stiprināt attiecības ar Slovākijas iedzīvotājiem ārvalstīs, palielināt iespējamību, ka viņi atgriežas mājās, un veicināt intelektuālā darbaspēka apriti.

Pasākums ietver pasākumu rīkošanu ar slovākiešiem ārvalstīs.

Ieguldījums Nr. 3: Stipendijas vietējiem un ārvalstu talantīgiem studentiem

Šā pasākuma mērķis ir finansiāli atbalstīt talantīgus vietējos un ārvalstu studentus. Šis pasākums ietver stipendiju piešķiršanu šīm mērķgrupām.

Ieguldījums Nr. 4: Veicināt internacionalizāciju akadēmiskajā vidē

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt augstākās izglītības iestāžu vai pētniecības iestāžu internacionalizāciju Slovākijā.

Pasākums ietver universitāšu internacionalizācijas stratēģijas pieņemšanu, kas ietver atbalstu kopīgām universitāšu programmām, pasākumus ārvalstu studentu un akadēmiķu piesaistīšanai un Cilvēkresursu stratēģijas pētniecības jomā (HRS4R) principu īstenošanu un tādu projektu atbalstīšanu, kuru mērķis ir augstākās izglītības iestāžu vai pētniecības iestāžu internacionalizācija. 

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

KOMPONENTS: Moderna un pieejama veselības aprūpe

Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir izveidot modernu, pieejamu un efektīvu slimnīcu tīklu, kas nodrošina kvalitatīvu veselības aprūpi, pievilcīgu vidi personālam, efektīvus procesus un veselīgu pārvaldību. Mērķis ir arī palielināt neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu pieejamību, pamatojoties uz jaunā slimnīcu tīkla vajadzībām, un stiprināt primāro aprūpi, kas ir paredzēta kā būtisks pacientu aprūpes integrācijas punkts.

Komponents ietver piecas reformas un četras investīcijas.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents attiecas uz 2020. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 1, kas attiecas uz veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanu tādās jomās kā veselības aprūpes darbaspēks, kritiski svarīgi medikamenti un infrastruktūra; un primārās aprūpes sniegšanas uzlabošana un koordinācija starp aprūpes veidiem.

A.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Slimnīcu tīkla optimizācija

Reformas mērķis ir uzlabot stacionārās veselības aprūpes kvalitāti un efektivitāti, nosakot stacionārās aprūpes tipoloģiju un hierarhiju, kā arī nosakot minimālos nosacījumus medicīnisko pakalpojumu sniegšanai.

Pasākums ietver slimnīcu profilu noteikšanu. Profils nozīmē obligāto pakalpojumu un citu prasību kopumu, kas pakalpojumu sniedzējam jāievēro noteiktā līmenī. Pēc profila maiņas dažām slimnīcām būs pienākums aptvert vairākus pakalpojumus, kas sagrupēti norādītajā profilā. Dažas paplašinās darbības jomu, savukārt citas paredzams, ka akūtās gultasvietu nodaļas pārveidos par ilgtermiņa aprūpes nodaļām.

Reforma. Veselības ieguldījumu projektu sagatavošanas reforma

Veselības ministrija ciešā sadarbībā ar Finanšu ministriju pieņem plānu visiem veselības ieguldījumu projektiem. Plānam pievieno metodiku ieguldījumu veselības jomā novērtēšanai, kurā nosaka lēmumu pieņemšanas kritērijus, pamatojoties uz finansiāliem, medicīniskiem, sociāliem un sociālekonomiskiem ieguvumiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma. Lielāko slimnīcu pārvaldības centralizācija

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot valstij piederošo slimnīcu koordināciju un efektivitāti, izmantojot centralizētu pārvaldības sistēmu.

Šis pasākums ietver centrālās slimnīcu vadības struktūras izveidi un izmēģinājuma projekta uzsākšanu, iesaistot 19 slimnīcas, tostarp 1) centralizētu kontroli, budžeta plānošanu, darbības rezultātu plānošanu un uzraudzību; 2) zāļu, medicīnisko materiālu un aprīkojuma centralizētas iegādes procesi; 3) atbalsta pakalpojumu centralizācija; 4) cilvēkresursu pārvaldība.

Reforma. Neatliekamās palīdzības tīkla optimizācija un jaunā neatliekamās palīdzības definīcija

Reforma attiecas uz juridiskajām izmaiņām, kas vajadzīgas, lai palielinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu vispārēju pieejamību 15 minūšu laikā nepieciešamajiem vairāk nekā 90 % valsts iedzīvotāju. Grozījumi likumā paredz neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības tīkla pamatā ir pieprasījums pēc iejaukšanās saskaņā ar diagnozi un reģioniem, neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju ģeogrāfiskais izvietojums, ņemot vērā ceļu tīklu un infrastruktūru, piemērotu slimnīcu iekārtu pieejamība, vienlaikus izmantojot matemātisku modelēšanu un simulācijas no reāliem datiem (piemēram, p-mediāna modeļa).

Ievieš jaunu neatliekamās palīdzības definīciju, lai noteiktu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu pilnvaroto lietotāju skaitu un to, kā reaģēt uz šo lietotāju pieprasījumu.

Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

Reforma. Reforma attiecībā uz primārās aprūpes nodrošināšanu pieaugušajiem, bērniem un jauniešiem

Reformas mērķis ir nodrošināt piekļuvi primārās aprūpes pakalpojumiem reģionos, kuros trūkst praktizējošu ģimenes ārstu un pediatru. Attiecīgajos tiesību aktos nosaka prasības attiecībā uz ĢP un pediatru optimālu skaitu un atrašanās vietu maksimālajā attālumā (optimāls ārstu skaits, ko nosaka pēc apgabala iedzīvotāju skaita un vecuma struktūras) un ieviest zonējuma kritērijus un ikgadējās novērtēšanas procesu. Zonējuma mērķis ir klasificēt teritorijas atbilstoši konstatētā ĢP trūkuma smagumam. Šī sīki izstrādātā karte par trūkumiem primārās aprūpes nodrošināšanā ļauj mērķtiecīgāk veikt korektīvus pasākumus, tostarp modulēt stimulus ārstiem atvērt jaunu praksi nepietiekami apkalpotās teritorijās. Pēc tam tiem vajadzētu būt piekļuvei atbalstam vispārējai medicīnai, jo īpaši finanšu dotāciju veidā, lai izveidotu un aprīkotu GP praksi vai kompensācijas maksājumus, uzsākot jaunu praksi nepietiekami apkalpotajās jomās (saistībā ar 1. ieguldījumu).

Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums: Atbalstīt jaunas primārās aprūpes prakses atvēršanu nepietiekami apkalpotās teritorijās

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt pienācīgu veselības aprūpes segumu nepietiekami apkalpotos reģionos, atbalstot jaunas ambulatorās prakses ieviešanu apgabalos, kuros trūkst ģimenes ārstu gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Pasākums paredz sniegt pagaidu finansiālu atbalstu ārstiem, kas ievieš jaunu ambulatoro praksi, sedzot vai nu pirmā gada darbības izmaksas, vai sākotnējos ieguldījumu izdevumus.

Ieguldījums Nr. 2: Jauns slimnīcu tīkls — būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums

Pasākuma mērķis ir modernizēt esošo slimnīcu infrastruktūru un būvēt jaunas iekārtas, kas atbilst modernas veselības aprūpes sistēmas vajadzībām,

Šis pasākums ietver slimnīcu iekārtu būvniecību vai rekonstrukciju, ko izsaka ar slimnīcu gultasvietu jaudu.

Ieguldījums Nr. 3: Digitalizācija veselības jomā

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt reformas Nr. 3 īstenošanu saskaņā ar šo komponentu, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta lielāko slimnīcu centralizācijai. Lielāko slimnīcu vadībascentralizācija.

Šis pasākums ietver centrālās integrācijas platformas (CIP) un digitālo lietotņu centralizāciju 19 slimnīcu izmēģinājuma projektā, par kuru atbild Veselības ministrija, un medicīnas tehnoloģiju iepirkumu un uzstādīšanu trīs sirds un asinsvadu institūtos, lai varētu veikt priekškambaru fibrilācijas operācijas.

Ieguldījums Nr. 4: Neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju būvniecība un atjaunošana

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt 1. un 4. reformas īstenošanu, kuru mērķis ir optimizēt slimnīcu un neatliekamās medicīniskās palīdzības tīklus, tostarp neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju reorganizāciju.

Šis pasākums ietver maza mēroga neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju būvniecību un/vai rekonstrukciju, dažas no tām pārbūvējot un citas modernizējot, nodrošinot, ka tās atbilst energoefektivitātes un taisnīgas ģeogrāfiskās sadales standartiem.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas NUM.	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
1	11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — 1. reforma “Slimnīcu tīkla (ANO) optimizācija”	Atskaites punkts	Slimnīcu tīkla ieviešana	Stājas spēkā tiesību akta grozījums				Q1	2022	Normatīvo aktu grozījumi likumos un saistītajos tiesību aktos (tostarp: 576/2004, 577/2004, 578/2004, 579/2004, 581/2004), ar ko ievieš slimnīcu tīkla optimizāciju, nosaka stacionāro aprūpes sniedzēju hierarhiju atkarībā no sniegtās aprūpes sarežģītības, pakalpojumu apjoma un laika pieejamības. Stacionārās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits būs 5. Likums nosaka obligātos pakalpojumus, kas pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz katrā līmenī. Turklāt tajā nosaka kvalitātes rādītājus, prasības tehniskajam aprīkojumam, personāla kapacitāti, konkrētu pakalpojumu gaidīšanas laiku.
2	11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — 1. reforma “Slimnīcu tīkla (ANO) optimizācija”	Mērķa	Pārprofilēto slimnīcu (kas ir apstiprinātas vispārējās un specializētās slimnīcās) īpatsvars jaunajā slimnīcu tīklā		%	0	40	4. CET.	2025	40 % slimnīcu ir jāpārprofilē un sniedz obligātos pakalpojumus atbilstoši stacionārās aprūpes sniedzēju līmenim, kas jau noteikts 1. reformas 1. atskaites punktā. Lai pierādītu, ka 40 % slimnīcu ir pārprofilētas, dara pieejamu publicētu sarakstu ar vismaz 37 slimnīcām, par kurām pieņemts galīgais lēmums par pakalpojuma profilu, parādot, ka šis lēmums ir oficiāli pieņemts.
3	11 — Moderna un pieejama veselības aprūpe — 2. reforma — veselības ieguldījumu plānu sagatavošanas reforma	Atskaites punkts	Prioritārais investīciju plāns saskaņā ar Veselības ministrijas pieņemto investīciju novērtēšanas metodiku	prioritārais investīciju plāns, kas publicēts Veselības ministrijas tīmekļa vietnē				2. CET.	2022	Plānā ietver visas investīcijas, ko finansē no Atveseļošanas un noturības plāna un ES struktūrfondiem, un prioritārā kārtā sāk sagatavot šos projektus īstenošanai (saistīts ar 1., 2. un 3. investīciju). Izstrādā metodiku ieguldījumu veselības jomā novērtēšanai, kas noteiks lēmumu pieņemšanas kritērijus, pamatojoties uz finansiāliem, medicīniskiem, bet arī netiešiem ieguvumiem, tostarp sociālajiem un sociālekonomiskajiem ieguvumiem. Nosaka modeli lēmumu pieņemšanai par ieguldījumu ekonomisko efektivitāti veselības nozarē, ņemot vērā ne tikai tiešos finansiālos ieguvumus no ieguldījuma, bet visus netiešos ieguvumus (piemēram, lielāku pacientu komfortu).
4	11 — Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe — 3. reforma “Centrālāko slimnīcu pārvaldība”	Atskaites punkts	Centrālās slimnīcu vadības struktūras izveide no organizatoriskā, darbības un ekonomiskā viedokļa	Centrālā slimnīcas vadības iestāde, ko apstiprinājusi Veselības ministrija un kas pilnībā darbojas				4. CET.	2023	Šī iestāde efektīvi nodrošina pārvaldes struktūru 19 slimnīcām, kas sastāv no tā, ka slimnīcu tīkls ir izmēģinājuma posmā (sk. mērķi turpmāk tekstā). Tas nozīmē, ka tas: pārvaldīt, vadīt un izvērtēt slimnīcu plānošanu un sniegumu, piemēram, finanšu kontroli, atbilstības kontroli, cilvēkresursus, kvalitāti un riska pārvaldību, ar saikni ar klīniskajiem procesiem. Tā arī sniedz ieteikumus par izdevumu un zāļu un medicīnisko ierīču krājumu optimizāciju.
5	11 — Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe — 3. reforma “Centrālāko slimnīcu pārvaldība”	Mērķa	Centrālajā vadības sistēmā iesaistīto slimnīcu skaits		Skaits	0	19	2. CET.	2025	Centrālā pārvaldības sistēma aptver 19 valsts kontrolētas slimnīcas izmēģinājuma posmā.
6	11 — Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe — 4. reforma “Ārkārtas aprūpes tīkla optimizācija un jauna neatliekamās palīdzības definīcija”	Atskaites punkts	Grozījums Likumā par Optimālās neatliekamās palīdzības tīklu un jauna neatliekamās palīdzības definīcija	Stājas spēkā tiesību akti par jauno optimālo neatliekamās palīdzības tīklu.				Q1	2023	Ar tiesību aktu grozījumiem ievieš jaunu neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju tīklu un jaunu neatliekamās palīdzības definīciju. Jaunais tīkls garantē neatliekamās palīdzības dienestu pieejamību 15 minūšu laikā 90 % iedzīvotāju. Tā ir ģeogrāfiski un procesuāli saistīta ar jauno slimnīcu tīklu. Jaunajā neatliekamās medicīniskās palīdzības definīcijā nosaka neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu pilnvaroto lietotāju skaitu un to, kā atbildēt uz šo lietotāju pieprasījumu.
7	11 — Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe — 5. reforma. Pieaugušo, bērnu un jauniešu primārās aprūpes pakalpojumu reforma	Atskaites punkts	Jaunais likums par vispārējās aprūpes sniedzēju tīkla izveidi un zonējuma ieviešanu	Tiesību akta stāšanās spēkā				2. CET.	2022	Jaunajos tiesību aktos paredz noteikumus primārās aprūpes tīklam, lai noteiktu ģimenes ārstu skaitu un sadalījumu, pamatojoties uz: -pieejamība (maksimālais ceļā pavadītais laiks vienam ārstam); -vajadzības pēc spējām (nepieciešamais pieaugušo un bērnu ģimenes ārstu skaits, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu un vecuma struktūru).
8	11 — Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 1 “Atbalsts jaunas primārās aprūpes atvēršanai”	Atskaites punkts	Sabiedrības aicinājumi ieviest jaunu primārās aprūpes ambulatoro praksi	Publisku uzaicinājumu izsludināšana				2. CET.	2025	Izsludināti publiski aicinājumi ieviest jaunu primārās aprūpes ambulatoro praksi ģimenes ārstiem astoņos reģionos: -Bratislavas reģions, -Trnavas reģions, -Trenčīnas reģions, -NitraRegion, -ŽilinaRegion, -Banskas Bistricas reģions, -Prešovas reģions, -KošiceRegion,
14	11 — Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 2 “Jauns slimnīcu tīkls — būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums”	Mērķa	Slimnīcu gultas ietilpība, kas pieejama čaulas un serdes konstrukcijas līmenī.	Skaits			1 287	2. CET.	2026	Jaunas slimnīcas, kuru ietilpība ir vismaz 1287 gultas, kas būvētas “čaulas un kodola” līmenī*. Jaunās slimnīcas atbilst 25.b intervences jomas energoefektivitātes prasībām saskaņā ar BREEAM sākotnējā novērtējuma standartiem. Katras slimnīcas būvniecībai piešķir publiskus līgumus. *Čaula un serde — pamati, konstrukcijas/neslogotās konstrukcijas, cauruļvadi — galvenie vertikālie, horizontālie ūdensnecaurlaidīgie elementi, ārējie notekūdeņi, ārējas iekārtas, bez iekārtām, centrālapkure, vadi, grīdas, gala apdare un aprīkojums.
10	11 — Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 2 “Jauns slimnīcu tīkls — būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums”	Mērķa	Slimnīcu gultu skaita kapacitāte pieejams modernizētās slimnīcās		Skaits	0	1190	2. CET.	2026	Modernizētas slimnīcas ar 1190 gultu ietilpību “pilnīgas piemērotības” līmenī*. Nodrošina publiskus līgumus, kas piešķirti katras slimnīcas modernizācijai. *Pilnīga uzstādīšana ir definēta kā a) renovācija, būve, paplašināšana, pabeigšana vai nesošā virsbūve un cita veida pārbūve; un b) no jauna iegādātā vai esošā fiziskā un tehniskā aprīkojuma nodrošināšana.
11	11 — Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 3 Digitaliza-tion in health	Mērķa	Centrālās integrācijas platformas (CIP) iepirkums 19 centralizēti pārvaldītām publiskām slimnīcām.		Skaits	0	19	4. CET.	2025	Paziņojums par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu centrālajai integrācijas platformai (CIP) centralizētai kontrolei un procesu pārvaldībai.
12	11 — Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 3 Digitaliza-tion in health	Mērķa	Priekškambaru fibrilācijas operāciju nodrošināšanas pieaugums		%	0	20	4. CET.	2024	Trīs sirds un asinsvadu slimību institūti ir aprīkoti ar kompleksu tehnoloģiju (iekškarda navigācijas iekārta un pulsējošā elektriskā lauka ablācijas iekārta ar attiecīgām papildu medicīnas iekārtām), lai veiktu priekškambaru fibrilācijas operāciju, kas: ·samazināt vidējo laiku, kas pavadīts priekškambaru fibrilācijas ķirurģijā, par vismaz 30 % salīdzinājumā ar pirmsinvestīciju pamatscenāriju (t. i., vidējais laiks katrai operācijai piecu gadu pirmsieguldījuma periodā 2018.–2022. gadā salīdzinājumā ar 2024. gada periodu).   ·līdz 2024. gada 4. ceturksnim vismaz par 20 % palielināt sekmīgo priekškambaru fibrilācijas ķirurģiju skaitu salīdzinājumā ar pirmsinvestīciju pamatscenāriju (t. i., piecu gadu pirmsieguldījuma perioda vidējais gada apjoms 2018.–2022. gadā salīdzinājumā ar 2024. gada periodu).
13	11 — Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe — Ieguldījums Nr. 4 neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju būvniecība un rehabilitācija (ātrās palīdzības pakalpojumi)	Mērķa	Uzbūvēto vai rekonstruēto neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju skaits		Skaits	0	55	2. CET.	2026	Mērķis ir būvēt vai renovēt neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas ēkas, kas tiks ievietotas jaunajā neatliekamās medicīniskās palīdzības tīklā. Renovētās ēkas atrodas ēkās, kas atbilst 26.a intervences jomas energoefektivitātes prasībām (vismaz 30 % enerģijas ietaupījums salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli). Jaunās ēkas atrodas ēkās, kurām saskaņā ar noteikumiem, kas stājas spēkā no 1.1.2021., jāatbilst A0 energoefektivitātes klasei. Taisnīga ģeogrāfiskā sadalījuma pamatā ir tiesību akti par staciju atrašanās vietām un Žilinas Universitātes pētījums.

KOMPONENTS: Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe

Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt sistēmiskus uzlabojumus garīgās veselības aprūpē Slovākijā, kuru pamatā ir sadarbība starp dažādām publiskās pārvaldes nozarēm un profesionālajām organizācijām. Pasākumu mērķis ir modernizēt psihiatrisko un psiholoģisko sociāli medicīnisko aprūpi, veicināt garīgo veselību un novērst psiholoģiskos traucējumus sabiedrībā, stiprināt sociāli medicīnisko aprūpi un uzlabot tās pieejamību.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Pasākumi šajā komponentā palīdz īstenot Slovākijai adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz veselības aprūpes sistēmas noturību un koordināciju starp aprūpes veidiem (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1, 2020) un ilgtermiņa aprūpi (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2, 2019).

A.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Koordinēta starpministriju sadarbība un regulējums

Šīs reformas mērķis ir uzlabot politikas koordināciju garīgās veselības jomā visā valsts pārvaldē. Šis pasākums ietver valdības padomes kā koordinācijas struktūras izveidi, psihologu asociācijas kompetenču paplašināšanu un epidemioloģiska pētījuma iesniegšanu, lai to publicētu nākotnē.

Ieguldījums Nr. 2: Aizturēšanas telpu izveide

Šā ieguldījuma mērķis ir sniegt aprūpi psihiatriskajiem pacientiem, kuri izdarījuši smagus noziedzīgus nodarījumus. Šis pasākums ietver vienas aizturēšanas iestādes pilnīgu būvniecību un otras aizturēšanas iestādes celtniecības pabeigšanu.

Ieguldījums Nr. 3: Kopienā balstītu garīgās veselības aprūpes centru izveide

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt kopienā balstītu garīgās veselības aprūpes centru pieejamību. Šis pasākums ietver psihosociālo centru, psihiatrisko stacionāro iekārtu un autisma spektra traucējumu centru izplatīšanos.

Investīcija 7: Institucionālās psihiatriskās aprūpes humānizācija

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot apstākļus, kādos hospitalizācija notiek institucionālajā psihiatriskajā aprūpē. Šis pasākums ietver institucionālo psihiatriskās aprūpes iestāžu atjaunošanu.

Ieguldījums Nr. 8: Darbinieku apmācība garīgās veselības jomā

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt garīgās veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Šis pasākums ietver to personu apmācību, kuras strādā garīgās veselības aprūpes jomā.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

KOMPONENTS: Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe

Slovākijas ilgtermiņa aprūpes sistēma nav gatava gaidāmajai straujajai sabiedrības novecošanai. To iedzīvotāju īpatsvars, kas vecāki par 65 gadiem, līdz 2040. gadam palielinās no pašreizējiem 16 % līdz vairāk nekā 24 %. Piekļuve kvalitatīvai un cenas ziņā pieejamai ilgtermiņa aprūpei ir nepietiekama, jo aprūpes pakalpojumi kopienās un mājās kopumā netiek pietiekami finansēti, pārvaldība ir sadrumstalota un sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi netiek sistemātiski koordinēti. Nav visaptverošas un atbilstošas stratēģijas, kas ietvertu gan sociālos, gan veselības aprūpes aspektus. Arī personu ar invaliditāti ilgtermiņa aprūpes vajadzību novērtējums nav konsekvents. Sociālās aprūpes uzraudzība ir neefektīva un īpaši nepietiekama attiecībā uz aprūpi mājās. Turklāt finansēšanas sistēma ir sadrumstalota un dod priekšroku institucionalizētai aprūpei, jo trūkst atbalsta mājās un kopienā balstītiem pakalpojumiem. Šā iemesla dēļ trūkst pienācīgu ilgtermiņa un paliatīvās aprūpes pakalpojumu, jo īpaši mājās un kopienā balstītās aprūpes iestādēs.

Šis Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponents sagatavo Slovākiju straujai sabiedrības novecošanai, nodrošinot kvalitatīvu, pieejamu un visaptverošu atbalstu cilvēkiem, kuriem nepieciešama ilgtermiņa un paliatīvā aprūpe. Šādas aprūpes sniegšana arī palielina personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā, kā arī viņu sociālās aizsardzības līmeni. Regulatīvo reformu mērķis ir saskaņotāka un labāk koordinēta aprūpes sistēma, kas sasaista sociālo un veselības aprūpi, uzlabota finansēšanas shēma, kas vērsta uz cilvēku vajadzībām un nodrošina labākus stimulus kopienā balstītai aprūpei, saskaņotāks novērtējums par aprūpes vajadzībām personām ar invaliditāti un uzlabota sociālās aprūpes uzraudzība. Ieguldījumi rada papildu ilgtermiņa aprūpes, paliatīvās aprūpes un pēcaprūpes pakalpojumu spējas, jo īpaši nodrošinot aprūpi mājās un kopienā balstītu aprūpi.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto 2019. gada ieteikumu Nr. 2, uzlabojot piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei, un īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 1 no 2020. gada, uzlabojot koordināciju starp aprūpes veidiem. Tā arī palīdz nodrošināt publisko finanšu, jo īpaši veselības aprūpes sistēmas, ilgtermiņa ilgtspēju, kā ieteikts 2019. gada konkrētai valstij adresētajā ieteikumā Nr. 1.

Reforma: Ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes integrācija un finansēšana

Šīs reformas mērķis ir uzlabot ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes koordināciju un efektivitāti, izveidojot sistēmu, kas aptver abas nozares.

Šis pasākums ietver finansēšanas sistēmas ieviešanu personām, kurām ir aprūpes vajadzības un kuras dzīvo mājās, pamatojoties uz personīgā budžeta principiem, vienlaikus stabilizējot sociālo pakalpojumu finansēšanu. Tā vienkāršo finansējumu personām ar aprūpes vajadzībām, un tās mērķis ir veicināt aprūpi mājās un kopienā, paredzot, ka jaunie tiesību akti stāsies spēkā noteiktos termiņos.

Reforma. Aprūpes vajadzību novērtējums

Personu ar invaliditāti ilgtermiņa aprūpes vajadzību novērtējums sadrumstalotās sistēmas apstākļos nav saskaņots. Lai gan tas neattiecas uz sociālo pakalpojumu sniegšanu, smagas invaliditātes atzīšana ir priekšnoteikums personīgās palīdzības un aprūpes pabalsta piešķiršanai.

Šī reforma uzlabos un racionalizēs to, kā tiek atzītas personas ar smagu invaliditāti. Ar to ievieš vienotu sistēmu un novērtēšanas sistēmu personīgai palīdzībai un aprūpei personām ar smagu invaliditāti. Galveno novērtējumu veic darba, sociālie un ģimenes dienesti saskaņā ar vienotu metodiku, kuras pamatā ir Pasaules Veselības organizācijas Invaliditātes novērtējuma 2. grafiks, novērtējot plašu vajadzību klāstu. Lai samazinātu administratīvo slogu un digitalizācijas centienu ietvaros, novērtētāji izmanto e-veselības sistēmu. Vērtētāji 46 filiālēs saņem darba veikšanai nepieciešamo aprīkojumu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.

Reforma. Sociālās aprūpes uzraudzības konsolidācija un nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana

Sociālās aprūpes uzraudzības sistēma ir sadrumstalota un neefektīva. Uzraudzību un kontroli pašlaik veic dažādas iestādes valsts un reģionālā līmenī bez skaidra kompetenču sadalījuma. Uzraudzības spējas ir nepietiekamas. Neformālā aprūpe un personiskā palīdzība, jo īpaši aprūpe mājās, ko sniedz ģimenes locekļi, nav iekļauta.

Ar šo reformu konsolidē sociālās aprūpes uzraudzību. Izveido vienotu uzraudzības iestādi. Tā pārrauga sociālo pakalpojumu sniegšanu un to kvalitāti, palīdzības kvalitāti un apjomu personām, kas saņem personīgu budžetu aprūpes vajadzībām, un veselības aprūpes sniegšanu sociālo pakalpojumu jomā (kopā ar Veselības aprūpes uzraudzības iestādi). Aprūpes kvalitāti novērtē saskaņā ar metodiku, kas izstrādāta saskaņā ar PVO kvalitātes tiesību instrumentu kopumu. Pasākums nodrošina arī nepieciešamo infrastruktūru jaunajai uzraudzības sistēmai, ko veido galvenā mītne un astoņas reģionālās filiāles, tostarp telpas, transportlīdzekļi un IT aprīkojums.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.

Ieguldījums: Kopienas sociālās aprūpes spēju uzlabošana

Šīs investīcijas mērķis ir novērst nelīdzsvarotību Slovākijas sociālo pakalpojumu jomā, pārorientējot uzmanību no plaša mēroga aprūpes iestādēs uz kopienā balstītu un ambulatoru iestāžu uzlabošanu.

Pasākums ietver jaudas vienību izveidi kopienās bāzētās, mazjaudas veselības un sociālās aprūpes iestādēs un ambulatorās iestādēs.

Ieguldījums Nr. 2: Pēcaprūpes un aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana

Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot pacientu pēcaprūpi pēc hospitalizācijas un uzlabot aprūpes spējas mājās, lai samazinātu nevajadzīgu pārslimošanu.

Pasākums ietver jaunu pēcaprūpes gultu izveidi un atbalstu mājas aprūpes sniedzējiem, izveidojot jaunas gultasvietas un aprīkojot esošās iestādes.

Ieguldījums Nr. 3: Paliatīvās aprūpes spēju uzlabošana un atjaunošana

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot paliatīvo pakalpojumu tīklu pacientiem ar hroniskām slimībām.

Pasākums ietver jaunu paliatīvās aprūpes gultu izveidi mazjaudas hospicās, slimnīcu paliatīvās nodaļas uzlabošanu un mobilo paliatīvās aprūpes pakalpojumu paplašināšanu, izveidojot jaunas mobilas hospicijas un modernizējot esošās.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

KOMPONENTS: Uzņēmējdarbības vides uzlabošana.

Slovākijas uzņēmējdarbības vide lēnām zaudēja spēku. Biežas izmaiņas tiesiskajā vidē un liels regulatīvais slogs rada izmaksas uzņēmumiem, dārgas un ilgstošas maksātnespējas procedūras kavē resursu pārdali, un nepārredzams publiskā iepirkuma regulējums palēnina ieguldījumus un noved pie neoptimāla iepirkuma.

Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veikt dažādus uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē. Pasākumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, modernizēt un digitalizēt maksātnespējas regulējumu un uzlabot publiskā iepirkuma procedūras.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Tādējādi komponents palīdz īstenot 2020. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 4, lai nodrošinātu labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, kā arī 2019. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3, risinot publiskā iepirkuma problēmas.

Reforma: Regulatīvā sloga samazināšana uzņēmumiem

Reformas mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem. Šis pasākums ietver trīs instrumentu ieviešanu regulatīvā sloga samazināšanai, proti, noteikumu “1-in 2out”, principu par aizsardzību pret nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu un spēkā esošo noteikumu ex post novērtējumu. Pasākums ietver arī 300 pasākumu stāšanos spēkā, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem.

Reforma. Maksātnespējas procedūru saskaņošana un digitalizācija

Slovākijas maksātnespējas procedūras ir ilgstošas un dārgas. Trūkst pienācīgu agrīnās brīdināšanas mehānismu, nav specializētu tiesu maksātnespējas procedūru izskatīšanai, un pilnībā digitalizētas darbplūsmas trūkums palēnina procesus.

Ar šo reformu izveido vienotas un digitalizētas maksātnespējas un pārstrukturēšanas procedūras, kas uzlabo to pārredzamību, laiku un izmaksas. Tā ievieš uzlabotu un saskaņotu maksātnespējas regulējumu, tostarp agrīnās brīdināšanas instrumentus un specializāciju maksātnespējas lietās uzņēmumu tiesās.

Tiesību akti par agrīnās brīdināšanas mehānismiem stājas spēkā līdz 2022. gada 31. janvārim. Attiecīgie tiesību aktu grozījumi Likumā Nr. 7/2005 par bankrotu un pārstrukturēšanu, Likumā Nr. 328/1991 par bankrotu un sastāvu, Likumā Nr. 8/2005 par pilnvarotajiem, Likumā Nr. 757/2004 par tiesām un Likumā Nr. 371/2004 par Slovākijas Republikas tiesu atrašanās vietu un rajoniem stājas spēkā līdz 2023. gada 31. martam.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

Reforma. Publiskā iepirkuma procedūras

Publiskā iepirkuma pārbaudes procedūru sarežģītība un ilgums joprojām ir bloķējošs faktors potenciālajiem saņēmējiem. Turklāt ir iespējams plašāk izmantot ar kvalitāti saistītus un aprites cikla izmaksu kritērijus. Vienlaikus ir jānodrošina pienācīgi aizsardzības pasākumi. Saistībā ar neuzticēšanos publiskā sektora iestādēm publiskajiem pircējiem jāpieliek lielākas pūles, lai atgūtu uzņēmumu, plašsaziņas līdzekļu un plašas sabiedrības uzticību. Ieguvumi no profesionalizācijas centieniem līdz šim rodas tikai lēnām.

Publiskā iepirkuma reforma vienkāršo un paātrina procedūras, vienlaikus nodrošinot pienācīgus aizsardzības pasākumus. Tās mērķis ir arī uzlabot kontroli, digitalizējot un automatizējot līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu un novērtēšanu. Tiesību aktu reforma reglamentē gan virsrobežu, gan zem noteiktā līmeņa publiskās procedūras, kā arī procedūras ar zemu vērtību. Publiskā iepirkuma procedūras ir jāvienkāršo un jāsaīsina, jāuzlabo kontroles procedūras un jāpalielina pārredzamība, jo īpaši izveidojot vienotu publisku elektronisku platformu visam iepirkuma procesam, tostarp līgumiem, kas ir mazāki par robežvērtību, un zemas vērtības līgumiem. Visām izmaiņām, jo īpaši attiecībā uz pienācīgiem aizsardzības pasākumiem, piemēram, pārredzamības prasībām, pārskatīšanas procedūrām un uzdevumu un kompetenču nošķiršanu, pilnībā jāatbilst ES tiesību aktiem. Lai uzlabotu kvalitātes kritēriju izmantošanu, paredzams, ka tiks pastiprināti noteikumi par zaļo publisko iepirkumu. Paredzams, ka kvalitātes kritēriju izmantošanas turpmāka stiprināšana tiks panākta ar neregulatīviem līdzekļiem. Pasākums veicina publiskā iepirkuma turpmāku profesionalizāciju, veidojot Publiskā iepirkuma biroja spējas. Konkrētāk, ir jānodrošina apmācība dažādos formātos, lai uzlabotu reformēto publiskā iepirkuma procedūru piemērošanu.

Publiskā iepirkuma likuma reforma stājas spēkā līdz 2022. gada 31. martam. Vienotā elektroniskā platforma sāk darboties līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums: Spēja veikt reformas, lai samazinātu regulatīvo slogu

Investīcijas mērķis ir izveidot pagaidu projektu komandas, lai izstrādātu un īstenotu 1. reformu. Šis pasākums ietver apmācību kursus normatīvo un neleģislatīvo materiālu iesniedzējiem, kas iesaistīti noteikuma “1-in 2 out” piemērošanā, aizsardzības pret nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu principa piemērošanā un spēkā esošo noteikumu ex post novērtēšanā.

Ieguldījums Nr. 2: Maksātnespējas procesu digitalizācija

Investīcijas mērķis ir digitalizēt un saīsināt maksātnespējas procedūras. Šis pasākums ietver IT sistēmas ieviešanu maksātnespējas procesu pārvaldībai.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas NUM.	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji  (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					Mērvienība	Fons	Mērķa	Ceturkšņa laikā	Gadu
1	14 — Uzņēmējdarbības vides uzlabošana — reforma Nr. 1: normatīvā sloga samazināšana uzņēmumiem	Atskaites punkts	jaunu regulatīvā sloga samazināšanas instrumentu ieviešana: noteikuma “1in-2out” īstenošana — spēkā esošo noteikumu (leģislatīvo un neleģislatīvo materiālu) ex post novērtējuma ieviešana — Aizsardzības ieviešana pret nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu	Rezolūciju, ar ko atjaunina vienoto metodiku atlasīto ietekmes novērtējumu noteikšanai, stāšanās spēkā				Q1	2023	Valdības rezolūciju stāšanās spēkā, ar ko atjaunina vienoto metodiku izvēlētās ietekmes novērtēšanai un ievieš jaunus instrumentus regulatīvā sloga samazināšanai:— noteikuma “1-in-2out” ieviešana 2022. gada 1. ceturksnī — spēkā esošo regulu ex post novērtējuma ieviešana (leģislatīvie materiāli līdz 1Q/2022 un neleģislatīvi materiāli līdz 1Q/2023) attiecībā uz to efektivitāti un pamatojumu — aizsardzības pret nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu ieviešana līdz 2022. gada 4. ceturksnim — Ieguldījumu īstenošana, lai īstenotu pasākumus regulatīvā sloga samazināšanai uzņēmumiem.
2	14 — Uzņēmējdarbības vides uzlabošana — 1. reforma: Regulatīvā sloga samazināšana uzņēmumiem	Atskaites punkts	Administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem	300 pasākumu stāšanās spēkā				4. CET.	2024	Stājas spēkā 300 pasākumi, kas iekļauti divās paketēs.
3	14 — Uzlabot uzņēmējdarbības vidi — Ieguldījums Nr. 1: Spēja veikt reformas, lai samazinātu regulatīvo slogu	Atskaites punkts	Noteikuma “1in-2out” piemērošana, princips par aizsardzību pret nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu un spēkā esošā regulējuma ex post novērtējumi	Apmācību kursi leģislatīvu un neleģislatīvu materiālu iesniedzējiem				2. CET.	2025	Normatīvo un neleģislatīvo materiālu iesniedzējiem rīko apmācības kursus par noteikuma “viens no diviem izņēmumiem” piemērošanu, principu par aizsardzību pret nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu un spēkā esošo noteikumu ex-post novērtējumu.
4	14 — Uzņēmējdarbības vides uzlabošana — 2. reforma: Maksātnespējas regulējuma reforma — tiesiskā regulējuma pielāgošana	Atskaites punkts	Maksātnespējas regulējuma reforma	Stājas spēkā tiesību aktu kopums, kas reglamentē maksātnespējas procedūras.				Q1	2023	Stājas spēkā tiesību akti, ar kuriem izveido tiesisko regulējumu likvidācijas, bankrota, pārstrukturēšanas un parādsaistību dzēšanas apvienošanai un pilnīgai digitalizācijai un attiecīgā gadījumā gaidāmā bankrota atrisināšanai, kā arī juridiskā un procesuālā regulējuma grozīšanai piespiedu likvidācijas procesu digitalizācijai. Tas ietver agrīnās brīdināšanas instrumentu ieviešanu un rada maksātnespējas specializāciju uzņēmējdarbības tiesu līmenī. Valdība un parlaments apstiprina tiesību aktu kopumu:—Jauns likums par nepublisku finanšu pārstrukturēšanu un valsts preventīvo pārstrukturēšanu;—Grozījums Likumā Nr. 7/2005 par bankrotu un pārstrukturēšanu, — grozījumi Likumā Nr. 8/2005 par administratoriem — grozījumi Likumā Nr. 328/1991 par bankrotu un mierizlīgumu;—Grozījumi Likumā Nr. 757/2004 par tiesām;—Grozījumi Likumā Nr. 371/2004 par Slovākijas Republikas tiesu atrašanās vietu un rajoniem.
5	14 — Uzņēmējdarbības vides uzlabošana — Ieguldījums Nr. 2: Maksātnespējas procesu digitalizācija	Atskaites punkts	Pilnībā darbojas vienots, pilnībā digitalizēts maksātnespējas process.	Maksātnespējas procedūru IT sistēmas darbības uzsākšana, ko pārbauda ar akceptēšanas protokolu				4. CET.	2024	Tiek uzsākta maksātnespējas procedūru IT sistēma. It sistēma digitalizē likvidācijas, bankrota, pārstrukturēšanas, parādsaistību dzēšanas un pirmsmaksātnespējas procedūras. Tā ļauj veikt pārrobežu informācijas apmaiņu un sniegt vienkāršus statistikas datus. Tas ir pieejams tiesām, kreditoriem un sabiedrībai.
6	14 — Uzņēmējdarbības vides uzlabošana — 3. reforma: Publiskā iepirkuma reforma — tiesību aktu pielāgošana	Atskaites punkts	Publiskā iepirkuma procedūru likuma reforma	Pārskatītā likuma par publiskā iepirkuma procedūrām stāšanās spēkā Parlamentā				Q1	2022	Grozījumi Publiskā iepirkuma procedūru likumā, ko apstiprinājusi valdība un parlaments un kas stājušies spēkā, nodrošinās: — Paātrināt un vienkāršot iepirkuma procedūru. Procesa paātrināšanu, lai īstenotu arī kandidātu, pretendentu, dalībnieku un citu attiecīgo personu tiesības. Uzlabot publiskā iepirkuma kontroli, automatizējot līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu un novērtēšanu un nodrošinot cenu datu efektīvu vākšanu un analīzi. Nodrošināt pienācīgus aizsardzības pasākumus, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, un visi ierosinātie grozījumi būs saskaņā gan ar attiecīgajām Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām, gan ar Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem.
7	14 — Uzņēmējdarbības vides uzlabošana — 3. reforma: Publiskā iepirkuma reforma — publiskā iepirkuma procesu digitalizācija	Atskaites punkts	Publiskā iepirkuma procesu digitalizācija, izmantojot vienotu elektronisku platformu.	Vienotā elektroniskā platforma pilnībā darbojas attiecībā uz sešām jaunajām funkcijām.				2. CET.	2023	Publiskā iepirkuma procesu digitalizāciju pārbauda un pilnībā izmanto, tostarp sadarbspēju ar Centrālās atsauces datu pārvaldības informācijas sistēmu (IS CSRÚ) saskaņā ar Likumu Nr. 305/2013 Coll., kas ļauj automātiski pabeigt līgumslēdzēja subjekta datus, paplašināt darbības jomu, attiecinot to uz visām precēm un pakalpojumiem. Kritēriji: Tādu būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu iesniegšana, kas nesasniedz robežvērtību, ne tikai to, kas parasti pieejami tirgū; — Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ar kritēriju, kas nav cena; —.Tirgus izpēte zemas vērtības līgumiem; Zemas vērtības līgumu publicēšana; — Piedāvājumu automatizētas sarindošanas funkcionalitātes izveide; Integrācija Centrālās atsauces datu pārvaldības (IS CSRÚ) informācijas sistēmā saskaņā ar Likumu Nr. 305/2013 Coll.

KOMPONENTS: Tiesu sistēmas reforma

Slovākijā tika paustas īpašas bažas par tās tiesu sistēmas vispārējo integritāti, un uzticēšanās tiesu iestādēm ir vāja salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Korupcija joprojām rada problēmas, un korupcijas uztvere joprojām ir problemātiska.

Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir vēl vairāk palielināt tiesu sistēmas efektivitāti, integritāti un neatkarību, kā arī apkarot korupciju. Tiesu kartes reformas mērķis ir ieviest tiesnešu specializāciju un tādējādi radīt iespējas labākiem un ātrākiem tiesu nolēmumiem. Investīcijām, kas saistītas ar tiesu iestāžu kartes reformu, ir divi galvenie mērķi. Pirmais mērķis ir modernizēt esošās telpas un jaunajā tiesu kartē būvēt vai iepirkt jaunas telpas galvenajām tiesām. Otrais mērķis ir ieguldīt analītiskajās spējās, digitālajās tehnoloģijās un tiesvedības procesu elektronikā, lai veicinātu kvalitatīvākus un ātrākus pakalpojumus un uzlabotu procesuālo pārredzamību, kā arī samazinātu korumpētas prakses tvērumu.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu 2019.4 un konkrētai valstij adresēto ieteikumu 2020.4, proti, uzlabot efektivitāti un risināt integritātes problēmas tiesu sistēmā, kā arī pastiprināt centienus atklāt korupciju un saukt pie atbildības par to, kā arī nodrošināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma efektīvu uzraudzību un izpildi.

Reforma: Tiesu kartes reorganizācija

Slovākijas tiesu sistēmas sadrumstalotība mazina tās efektivitāti. Tiesneši nevar pietiekami specializēties, tādējādi mazinot tiesu nolēmumu efektivitāti un kvalitāti. Turklāt sistēmas neviendabīgums rada pārredzamības trūkumu.

Tādēļ šī reforma uzlabos tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti. Šajā nolūkā tā reorganizē tiesu sistēmu, racionalizējot to un tādējādi ļaujot tiesnešiem labāk specializēties krimināltiesību, civiltiesību, komerctiesību un ģimenes tiesību jomā, paverot ceļu labākiem un ātrākiem tiesu nolēmumiem. Tas ietver jaunu pirmās instances administratīvo un vispārējās jurisdikcijas tiesu (tostarp pašvaldību tiesu), apelācijas tiesu un Augstākās administratīvās tiesas tīklu.

Galvenie tiesību akti, ar kuriem īsteno tiesu kartes reformu, stājas spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim. Tiesu sistēmas pāreju uz mazāku tiesu skaitu un ar specializētiem tiesnešiem pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

Reforma. Korupcijas apkarošana un tiesu iestāžu integritātes un neatkarības stiprināšana

Augstais korupcijas līmenis ir saistīts ar uzticības trūkumu tiesu iestādēm. Īpašas bažas rada tas, ka trūkst līdzekļu, lai sauktu pie atbildības par korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Šī reforma ietver tiesību aktu grozījumu kopumu, kuru mērķis ir uzlabot tiesu iestāžu integritāti un neatkarību un efektīvāk apkarot korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Šo reformu īsteno saskaņā ar LES 19. pantu, lai nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

Stiprināt tiesu iestāžu integritāti un neatkarību:

·Tiek izveidota Augstākā administratīvā tiesa, kas ir pilnvarota darboties kā disciplinārtiesa tiesnešiem, prokuroriem, tiesu izpildītājiem, notāriem un administratoriem (saistīts ar 1. reformu).

·Tiesu padomei ir plašākas kompetences tiesnešu aktīvu un tiesu ekspertīzes pārbaudē. Turklāt, lai nodrošinātu labāku pārstāvību, Tiesnešu padomes vēlēšanās ievieš reģionālu principu.

·Tiesnešu ievēlēšana Konstitucionālajā tiesā ir jāuzlabo un jāpadara pārredzamāka, izmantojot vairākus līdzekļus, piemēram, nodrošinot aizsardzību pret parlamenta pasivitāti tiesnešu ievēlēšanā, ieviešot rotācijas principu tiesnešu ievēlēšanai, lai samazinātu risku, ka kāda konkrēta politiskā partija izvēlas pārāk daudz tiesnešu. Galveno tiesnešu (konstitucionālās tiesas, ģenerālprokurora un īpašā prokurora) ievēlēšanai ievieš atklātas tiesas sēdes.

·Groza noteikumus par tiesneša profesijas praktizēšanu, tostarp nosakot 67 gadu vecuma ierobežojumu tiesnešiem un 72 gadu vecuma ierobežojumu konstitucionālajiem tiesnešiem.

Nodrošināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma efektīvu uzraudzību un izpildi:

·Izveido atsavināto aktīvu pārvaldības biroju, kā arī uzlabo tiesisko regulējumu, kas ļauj efektīvāk atsavināt un pārvaldīt aktīvus. Šis pasākums ir saistīts ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas centieniem Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna 16. komponentā.

Atklāt korupciju un saukt pie atbildības par to:

·Ievieš jaunus noziedzīgus nodarījumus, ja tiesneši ļaunprātīgi izmanto tiesību aktus un ja ierēdņi pieprasa vai apsola nepamatotas priekšrocības.

Daļa no šīm izmaiņām tiesību aktos bija plānota 2020. gada 31. decembrī. Viss tiesību aktu kopums stājas spēkā līdz 2021. gada 30. septembrim.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.

Ieguldījums: Ēkas reorganizētajai tiesu sistēmai

Pasākuma mērķis ir modernizēt tiesu ēkas saskaņā ar jauno tiesu karti.

Pasākums ietver esošo ēku renovāciju un modernizāciju, kā arī jaunu piemērotu telpu iegādi tiesām.

Ieguldījums Nr. 2: Digitalizācija un analītiskās spējas 

Pasākuma mērķis ir uzlabot reformētā judiskā tīkla efektivitāti, uzlabojot digitālo tehnoloģiju izmantošanu.

Pasākums ietver vairākas darbības, tostarp IT rīku iepirkumu tiesu darbiniekiem un ēkām, digitāla uzņēmumu reģistra izstrādi, kas ļauj uzņēmējiem un tiesām pilnībā elektroniski veikt uzņēmumu reģistra darbības, un judikatūras analītiskā atbalsta platformu, kas ļauj tiesnešiem paātrināt analītisko darbu.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas NUM.	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
1	15 — Tiesu iestāžu reforma — Reforma 1: Tiesnešu kartes reforma — Tiesību akti	Atskaites punkts	Jaunas tiesu kartes definīcija	Uzturēšanās un rajonu likuma stāšanās spēkā				4. CET.	2021	Tiesību akta grozījuma stāšanās spēkā nosaka jaunu tiesu sistēmu. Izmaiņas tiesu kartē pielāgo pirmās instances vispārējās jurisdikcijas tiesu tīklu, izveido administratīvās tiesas, pielāgo vispārējās apelācijas tiesas un izveido Slovākijas Republikas Augstāko administratīvo tiesu.
2	15 — Tiesu iestāžu reforma — Reforma 1: Tiesnešu kartes reforma — Tiesību akti	Atskaites punkts	Jaunā tiesu tīkla ieviešana	Darbojas reorganizēts tiesu tīkls				Q1	2023	Tiesu iestāžu pāreja uz mazāku tiesu skaitu ir pabeigta, un tiesneši ir izraudzīti specializācijai (civiltiesībās, ģimenes tiesībās, krimināltiesībās un komerctiesībās) vismaz 3 tiesu darba kārtībās katrā jaunajā tiesu apgabalā (Q1/2023). Ir izveidots un darbojas jaunais pirmās instances vispārējo un administratīvo tiesu tīkls, vispārējās apelācijas tiesas un Slovākijas Republikas Augstākā administratīvā tiesa (Q1/2023).
3	15 — Tiesu iestāžu reforma — Ieguldījums Nr. 1: tiesu reorganizācija — ēku renovācija	Mērķa	Tiesas ēku rekonstruētā platība m²)		Platība (m2)	0	48 388	2. CET.	2026	48388 kvadrātmetru tiesas ēku renovācija. Ar renovāciju panāk enerģijas ietaupījumu vidēji vismaz 30 % apmērā.
4	15 — Tiesu sistēmas reforma — Ieguldījums 1:Tiesu reorganizācija — Jaunu ēku būvniecība/iepirkums	Mērķa	Uzbūvēto vai iegādāto tiesas ēku platība (m²)		Platība (m2)	0	24 909	4. CET.	2025	Piegādā parakstītus pirkuma līgumus par 24909 kvadrātmetriem tiesas ēku. Par visām iegādātajām ēkām izsniedz energoefektivitātes sertifikātus, kuros norādīts “B” vai augstāks energoefektivitātes marķējums. Attiecībā uz ēkām, kurām nepieciešama turpmāka renovācija, iesniedz parakstītu renovācijas pieņemšanas protokolu.
5	15 — Tiesu iestāžu reforma — 2. reforma: Korupcijas apkarošana un tiesu iestāžu integritātes un neatkarības stiprināšana	Atskaites punkts	Tiesību aktu kopums korupcijas apkarošanai un tiesu sistēmas integritātes un neatkarības stiprināšanai	Stājas spēkā Likums par tiesu sistēmas reformu, Konstitucionālais likums, grozītais Likums par prokuratūru, grozītais Kriminālkodekss un Slovākijas Republikas Tiesas Augstākās administrācijas disciplinārie noteikumi				CET.	2021	Stājas spēkā Likums par iesaldēto aktīvu pārvaldību, Likums par tiesu sistēmas reformu, Konstitucionālais likums, grozītais Likums par prokuratūru un grozītais kriminālkodekss. Slovākijas Republikas Augstākās administratīvās tiesas disciplināro noteikumu pieņemšana
6	15 — Tiesu iestāžu reforma — Ieguldījums Nr. 2: Atbalstoši tiesu iestāžu kartes reformas instrumenti — Komercreģistrs un tiesu pārvaldības centralizētā sistēma	Atskaites punkts	It sistēmas izstrāde un nodošana — Uzņēmējdarbības reģistrs	Uzņēmumu reģistrs izveidots				2. CET.	2026	Centralizēta elektroniska uzņēmumu reģistra izveide. Šīs funkcijas ļauj uzņēmējiem un tiesām elektroniski izmantot reģistru un sazināties ar to, piemēram, lai reģistrētu, mainītu un dzēstu informāciju no komercreģistra, izmantojot iepriekš aizpildītas veidlapas, izveidotu sabiedrību un nodrošinātu automatizētu savstarpēju savienojamību ar citiem reģistriem.
8	15 — Tiesu iestāžu reforma — Ieguldījums Nr. 2:	Mērķa	Tiesu IT aprīkojuma modernizācija tiesu darbiniekiem		Skaits	0	24 000	2. CET.	2025	24000 modernu IT iekārtu piegāde tiesām (no jaunajiem piezīmjdatoriem, dokstacijām, monitoriem, tālruņiem un MS Teams licencēm). Turklāt digitālo tehnoloģiju piegāde tiesām efektīvai tiesas sēžu un attālinātas tiesvedības norisei. Tas iekļauj: -Tīkla serveri tīkla komponentu un informācijas sistēmu centralizētai glabāšanai; -Tīkla kartes videokonferenču tehnoloģiju atbalstam; -Tīkla komponenti un kūrorti wifi: Teritoriālais tīkls (WAN), vietējie tīkli (LAN), WiFi infrastruktūra, ugunsmūri, identitātes un konteksta drošības pārvaldība un virtuālie privātie tīkli (VPN); -Videokonferenču tehnoloģija: servera platforma, kā arī videokonferenču aparatūra
9	15 — Tiesu iestāžu reforma — Ieguldījums Nr. 2: Tiesnešu karšu reformu atbalsta instrumenti — Analītiskā atbalsta platforma	Atskaites punkts	Analītiskā atbalsta platformas izveide piekļuvei tiesu judikatūrai	Pieņemšanas protokols				4. CET.	2025	Analītiskā atbalsta platforma ļauj tiesnešiem piekļūt centralizētai datubāzei, kas nodrošina judikatūras uzraudzību, kā arī judikatūras analītisku izpēti.