Investīcija C1.1.2 R3-I3. Dotācijas digitalizācijai

Investīcijas mērķis ir atbalstīt Horvātijas uzņēmumu digitālo pārkārtošanos, sniedzot finansiālu atbalstu digitālo risinājumu izvēršanai to uzņēmējdarbībā. Šis pasākums ietver dotāciju piešķiršanu MVU digitālo rīku ieviešanai, digitālo prasmju stiprināšanai un inovatīvu digitālo produktu un pakalpojumu izstrādei.

A.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
1	C1.1.1. R1	M	Horvātijas valdība pieņem stratēģiju regulējuma ekonomiskās ietekmes uz MVU sektoru novērtēšanai, un tai pievienoto rīcības plānu	Stratēģijas un rīcības plāna pieņemšana				4. CET.	2022	Galveno uzmanību pievēršot MVU sektora regulējuma ekonomiskajai ietekmei, MINGOR pieņem saistošu regulatīvo politikas stratēģiju ministrijām, kurā skaidri noteikti vadības un darbības pienākumi MVU obligātā testa veikšanas posmos regulatīvā procesa laikā. Pamatojoties uz regulatīvās politikas stratēģiju, pieņem rīcības plānu, lai organizētu, plānotu, koordinētu un uzraudzītu, kā nozaru ministrijas īsteno attiecīgos instrumentus un metodiku (galvenokārt MVU testam un citiem regulējuma ekonomiskās analīzes veidiem, ja ir konstatēta būtiska ekonomiskā ietekme).
2	C1.1.1. R1-I1	M	Darbojas digitāla platforma maksu maksāšanai	Darbojas digitāla platforma maksu maksāšanai				2. CET.	2022	Izveido vienotu maksājumu platformu obligātajām maksām kā jaunu digitālu sabiedrisko pakalpojumu, lai optimizētu esošo administratīvo procesu un piedāvātu šādas funkcijas: 1) Saraksts ar maksām, kas jāmaksā uzņēmējam 2) Maksājumu kalendārs ar norēķinu termiņiem 3) Iespēja veikt tiešus tarifus tiešsaistē (4) Pārskats par samaksātajām saistībām.
3	C1.1.1. R1-I1	M	Start sistēmu modernizēšana	Ir modernizēta START platforma ar papildu pakalpojumiem				4. CET.	2024	Digitālo platformu sabiedrību ar ierobežotu atbildību izveidei, sauktu par START platformu, modernizē, digitalizējot papildu pakalpojumus reģistrācijas un ziņošanas vajadzībām un esošo jaunuzņēmumu sistēmu integrēšanai. Pirmā darbība ietver investīcijas, kuru pamatā ir esošā digitālā platforma START, lai izveidotu sabiedrības ar ierobežotu atbildību un ļautu lietotājiem tiešsaistē reģistrēt jaunas korporācijas. Viņadarbība paplašina START platformas funkcijas, lai palielinātu pakalpojumu apjomu, uzlabotu piekļuvi sistēmai un tās pieejamību un nodrošinātu, ka visi jaunie uzņēmējdarbības dati tiek integrēti vienā datubāzē. Otrkārt, START platformā ievieš jaunas funkcijas, to modernizējot un savienojot ar dažādām uzņēmumu reģistra datubāzēm, lai nodrošinātu piekļuvi administratīvajai procedūrai, izmantojot digitālo autentifikāciju. Treškārt, izveido digitālās licencēšanas platformu (START Plus), lai palielinātu pārredzamību attiecībā uz nosacījumiem ienākšanai tirgū, kā arī uzņēmējdarbības noteikumu pārredzamību;
4	C1.1.1. R1-I1	T	Fizisko piekļuves punktu START platformai izveide		Skaits	0	20	4. CET.	2024	Lai palielinātu START platformas izmantošanu un labāk integrētu procesus, kas tika uzsākti, izmantojot digitālās un fiziskās platformas, izveido 20 jaunus START platformas fiziskās piekļuves punktus.
5	C1.1.1. R1-I1	M	MINGOR mērķprocesu digitalizācija saskaņā ar Horvātijas Republikas Likumu par stratēģisko investīciju projektiem, Likumu par investīciju veicināšanu un Likumu par valsts atbalstu pētniecības un attīstības projektiem un JRPI sistēmas turpmāku digitalizāciju un tīklu veidošanu	MINGOR mērķprocesu digitalizācija				4. CET.	2024	Šis atskaites punkts prasa digitalizēt procesus, ar kuriem īsteno Horvātijas Likumu par stratēģisko investīciju projektiem, Likumu par investīciju veicināšanu un Likumu par valsts atbalstu pētniecības un izstrādes projektiem, kā arī turpināt digitalizēt un tīklot vienoto uzņēmumu infrastruktūras reģistru (JRPI). Tas ietver iepriekš minēto procedūru vienkāršošanu, JRPI uzņēmumu elektroniskās datubāzes turpmāku izstrādi un atjaunināšanu un digitālas platformas ieviešanu pieteikumu iesniegšanai un piekļuvei tiem.
6	C1.1.1. R1-I2	T	Rīcības plāna īstenošana ar nodokļiem nesaistīto un parafiskālo maksājumu samazināšanai 2020. gadā		% (procentuālā daļa)	0	100	Q1	2022	Īstenojot Horvātijas valdības 2020. gada maijā pieņemto Rīcības plānu ar nodokļiem nesaistīto un parafiskālo maksājumu samazināšanai 2020. gadā, kurā ietverti 33 pasākumi, lai samazinātu ar nodokļiem nesaistītos un parafiskālos maksājumus, un 17 pasākumi, lai samazinātu maksas par profesionālajiem eksāmeniem, tiks atvieglotas tiešās izmaksas privātajam sektoram.
7	C1.1.1. R1-I2	T	Rīcības plānos minēto pasākumu īstenošana, lai mazinātu administratīvo slogu ekonomikai 2018., 2019., 2020. gadā		% (procentuālā daļa)	61,02	95	4. CET.	2022	Īstenot 2018., 2019. un 2020. gada rīcības plānos norādītos administratīvā sloga mazināšanas pasākumus, kas kopā sasniedz vismaz 95 % no paredzētā sloga samazinājuma. Rīcības plāni administratīvā sloga mazināšanai optimizē un digitalizē administratīvos procesus, kas atzīti par visvairāk apgrūtinošiem privātajam sektoram. Visus sloga mazināšanas pasākumus izstrādā sadarbībā ar uzņēmēju aprindu, palātu un profesionālo apvienību pārstāvjiem.
8	C1.1.1. R1-I2	M	MVU ietekmes novērtējuma testa digitalizācija, izstrādājot digitālu platformu koordinatoru sadarbībai, apmācībai tiešsaistē un savstarpējai saziņai	Darbojas digitālā platforma				4. CET.	2023	Izmantojot IT konsultāciju pakalpojumus, izstrādā un izveido digitālu platformu MVU testa īstenošanai. Platformu veido MVU testu IT datubāze, standartizētu vērtību datubāze, ko izmanto ietekmes novērtējuma aprēķināšanai, un tā ļauj veikt sistemātisku uzraudzību un uzraudzīt aprēķināto ietekmi, analītiskus ziņojumus un ietekmes simulācijas. Platformas neatņemama daļa papildus datubāzei veido portālu, kas paredzēts savstarpējai saziņai un pieredzes apmaiņai starp valstu ekspertiem, kuri veido labāka regulējuma tīklu. Visas darbības īsteno, izmantojot tehniskās palīdzības projektus (TSI).
9	C1.1.1. R1-I2	T	Jaunā rīcības plāna darbību īstenošana ar nodokļiem nesaistīto un parafiskālo maksājumu samazināšanai		Skaits (EUR)	0	132 722 808	4. CET.	2023	Svarīgs elements uzņēmējdarbības vides novērtēšanā ir dažādie maksājumi parafiskālo nodevu un administratīvo maksājumu veidā. Analizē un ņem vērā visas maksas, kas izriet no valsts regulējuma noteikumiem un ko uzņēmumi maksā centrālās valdības struktūrām, vietējām un reģionālajām pašvaldībām vai citām struktūrām ar publiskām pilnvarām. Jaunajā/otrajā rīcības plānā parafiskālo un parafiskālo maksājumu samazināšanai paredzēto pasākumu īstenošana, lai samazinātu uzņēmumu slogu no parafiskālajiem un ar nodokļiem nesaistītajiem maksājumiem, nodrošina tiešu izmaksu samazinājumu vismaz 132 722 808 EUR apmērā.
10	C1.1.1. R1-I2	T	Īstenot pirmo pasākumu kopumu, kas izklāstīts jaunajā/piektajā rīcības plānā administratīvā sloga mazināšanai uzņēmējiem		Skaits (EUR)	0	132 722 808	4. CET.	2024	Jauna/piektā rīcības plāna par administratīvā sloga mazināšanu izstrādē turpina optimizēt un digitalizēt administratīvos procesus, kas atzīti par visvairāk apgrūtinošiem privātajam sektoram. Tas nodrošina uzņēmumiem labvēlīgāku tiesisko un administratīvo vidi, turpinot īstenot pasākumus, lai samazinātu slogu, vienkāršotu un padarītu uzņēmējdarbību lētāku. Jaunajā/piektajā rīcības plānā par administratīvā sloga mazināšanu ekonomikā paredzēto pasākumu īstenošana samazina slogu uzņēmējiem vismaz par 132 722 808 EUR. Pasākumu īstenošanu nodrošina sadarbība starp Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministriju un Digitālās sabiedrības attīstības centrālo valsts biroju.
11	C1.1.1. R1-I2	T	Īstenot otro pasākumu kopumu, kas izklāstīts jaunajā/piektajā rīcības plānā, lai vēl vairāk samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem		Skaits (EUR)	132 722 808	265 445 617	4. CET.	2025	Jaunajā/piektajā rīcības plānā par ekonomikas administratīvā sloga mazināšanu izklāstīto pasākumu īstenošana uzņēmējiem samazina slogu vismaz 132 722 808 EUR apmērā salīdzinājumā ar mērķrādītāju, kas noteikts 2024. gada 4. ceturksnim.
12	C1.1.1. R2	T	Vismaz 50 normatīvo prasību vienkāršošana vai atcelšana attiecībā uz profesionālajiem pakalpojumiem		Skaits	250	300	4. CET.	2024	Mērķis ietver vismaz 50 normatīvo prasību vienkāršošanu vai pilnīgu atcelšanu attiecībā uz profesionālajiem pakalpojumiem, pamatojoties uz otrā un trešā rīcības plāna īstenošanu pakalpojumu tirgu liberalizācijai, tostarp attiecībā uz juristu, notāru, nodokļu konsultantu, revidentu, farmaceitu un aptieku, fizioterapeitu, arhitektu, inženieru un tūristu gidu liberalizāciju, ņemot vērā tehniskās palīdzības projekta ieteikumus sadarbībā ar Pasaules Banku, kā arī ieteikumus par: — Profesionālo kameru reģistrācijas un dalības izmaksas; Sadrumstalotas ekskluzīvās tiesības atsevišķās profesijās (piemēram, arhitekti un inženieri); — Pēcdiploma profesionālā eksāmena nodrošināšana (piemēram, arhitekti un inženieri); — Ierobežojumi nodokļu konsultantiem attiecībā uz īpašumtiesībām un vadības interesēm vai balsstiesībām.
13	C1.1.1. R3	M	Stratēģiskā satvara izveide privāto investīciju veicināšanai	Rīcības plāna pieņemšana nolūkā veicināt investīcijas un nodot ekspluatācijā digitālo platformu, lai koordinētu un nodrošinātu efektīvu starptautisko, valsts un reģionālo investīciju veicināšanu un atbalstu.				4. CET.	2024	Pamatojoties uz analīzi un ieteikumiem, tiek izveidots stratēģisks satvars privāto investīciju veicināšanai, kas ietver Valsts investīciju veicināšanas plāna 2023.–2030. gadam, Rīcības plāna investīciju veicināšanai 2023.–2028. gadam pieņemšanu un publicēšanu un jauna Likuma par investīciju veicināšanu stāšanos spēkā, kā arī funkcionējošas digitālās platformas ieviešanu koordinācijai un efektīvai starptautisko, valsts un reģionālo investīciju veicināšanai un atbalstam. Atskaites punkts ietver trīs analītiskus pētījumus: kas sniedz i) pārskatu par institucionālo vidi, ii) novērtējumu par ārvalstu tiešo ieguldījumu ietekmi un iii) ieteikumus par regulatīvām, institucionālām pārmaiņām un nodokļu stimulu izstrādi; stratēģiskā satvara, tostarp rīcības plāna, pieņemšanu un digitālas platformas izveidi īstenošanas atvieglošanai. Paredzams, ka stratēģiskais satvars nodrošinās politikas saskaņotību un koordināciju starp dažādām ministrijām un iestādēm, kas nodarbojas ar investīciju veicināšanu un atvieglošanu, maksimāli palielinās investīciju ietekmi uz produktivitāti, darbvietu radīšanu un reģionālo attīstību un atbalstīs Horvātijas digitālo un klimatisko pārkārtošanos.
14	C1.1.1. R4-I1	M	Publicēti uzaicinājumi finansēt investīcijas, kas vērstas uz videi draudzīgām darbībām, ar noteiktiem atbilstības kritērijiem pieteikumu iesniedzējiem un projektiem (tostarp principa “nenodari būtisku kaitējumu” atbilstības kritēriji)	Paziņojuma publicēšana ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus dotāciju saņemšanai				2. CET.	2022	Izsludināt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus dotācijām, lai atbalstītu MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu zaļo pāreju uz energoefektīvu ekonomiku. Dotācijas atbalsta zaļo tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu uzņēmumu uzņēmējdarbības procesos, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz klimatu un vidi, veicinātu ilgtspējīgu ražošanu, palielinātu nodarbinātību ilgtspējīgākās darbvietās un stiprinātu vietējo un reģionālo konkurētspēju (saskaņā ar ES taksonomiju). Atlases/atbilstības kritēriji atspoguļo ANM regulas VI un VII pielikumos minēto piemērojamo intervences jomu prasības un nodrošina, ka atbalstītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Šis pasākums neatbalsta investīcijas iekārtās, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS). Dotācijas atbalsta privātā sektora uzņēmumu investīcijas, kuru mērķis ir: Projekti, kas vērsti uz aprites ekonomiku, integrējot resursu efektivitātes aspektus produktu ražošanā un aprites ciklā, tostarp ilgtspējīgu primāro un otrreizējo izejvielu piegādi, un/vai Energoietilpīgu nozaru dekarbonizācija un emisiju būtiska samazināšana šajās nozarēs, tostarp demonstrējot inovatīvas mazemisiju tehnoloģijas.
15	C1.1.1. R4-I1	T	Dotāciju piešķiršana MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem investīcijām, kuru mērķis ir videi nekaitīgas darbības		Skaits	0	290	CET.	2025	Līgumi, kas parakstīti ar vismaz 250 MVU un vismaz 40 vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem par līdzekļu piešķiršanu saskaņā ar atbilstības/atlases kritērijiem, kas noteikti #14. atskaites punktā.
16	C1.1.1. R4-I2	M	Finanšu instrumenta izveide mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu investīciju atbalstam	Nolīgumi, kas publicēti starp i) attiecīgo ministriju (MINGOR vai MINFIN) un HAMAG BICRO un ii) attiecīgo ministriju (MINGOR vai MINFIN) un HBOR, lai nodrošinātu labvēlīgus finansēšanas nosacījumus investīcijām un apgrozāmā kapitāla aktīviem, kas nepieciešami, lai veiktu investīcijas un/vai palielinātu ekonomikas dalībnieku darbības mērogu.				Q1	2022	Pasākums mudina mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus investēt jaunās tehnoloģijās, modernu iekārtu, aprīkojuma iegādē un ražošanas un pakalpojumu jaudas palielināšanā, kā arī zaļās pārkārtošanās pasākumos (piemēram, zaļo tehnoloģiju pieņemšanā, tādu uzņēmējdarbības modeļu ieviešanā, kuru pamatā ir aprites ekonomika, atjaunojamie energoresursi, energoefektivitāte). Šis pasākums neatbalsta investīcijas iekārtās, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS). Pasākumu veido 4 finanšu instrumenti: Horvātijas MVU, inovācijas un investīciju aģentūras (HAMAG BICRO) tiešie mikrokredīti līdz EUR 100000 uzņēmumiem, kuriem ir grūtības piekļūt komercbanku aizdevumiem uz laiku līdz desmit gadiem ar koncesijas procentu likmēm un zemākām aizdevumu nodrošinājuma prasībām. Paredzams, ka šis instruments nodrošinās finansējumu 49 816 843 EUR (375 744 000 HRK) apmērā. Vismaz 9 519 695 EUR (71 726 143 HRK) paredz videi draudzīgu ražošanas procesu atbalstam un resursefektivitātes uzlabošanai MVU, 7 916 199 EUR (59 644 601 HRK) izmanto, lai palīdzētu MVU digitalizēt to darbību, un atlikušos 32 380 949 EUR (243 974 260 HRK) velta investīcijām, kuru mērķis ir stiprināt konkurētspēju un noturību. Šo finanšu instrumentu pārvalda atsevišķi no citiem HAMAG BICRO instrumentiem, lai nodrošinātu, ka visi neizmantotie līdzekļi vai atmaksājumi no šā instrumenta, izmantojot kapitāla atmaksu, tiek izmantoti līdzīgiem mērķiem un ar tādiem pašiem atbilstības nosacījumiem attiecībā uz ietekmi uz vidi; 2) Horvātijas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (HBOR) tiešie aizdevumi, kuru summa pārsniedz 100 000 EUR, konkrētām mērķgrupām, piemēram, jaunuzņēmumiem, jaunajiem uzņēmējiem, sievietēm uzņēmējām, ieguldījumiem nelabvēlīgākā situācijā esošos, ekonomiski mazāk attīstītos reģionos un pētniecības, attīstības un inovācijas jomā, kurām augstāka riska pakāpes dēļ nav pieejams banku finansējums ar koncesijas procentu likmēm un zemākām aizdevumu nodrošinājuma prasībām. Paredzams, ka šis instruments nodrošinās finansējumu 66 361 404 EUR (500 000 000 HRK) apmērā. Vismaz 12 681 260 EUR (95 546 955 HRK) paredz videi draudzīgu ražošanas procesu atbalstam un resursefektivitātes uzlabošanai MVU, 10 545 231 EUR (79 453 045 HRK) izmanto, lai palīdzētu MVU digitalizēt to darbību, un atlikušos 43 134 913 EUR (325 000 000 HRK) velta investīcijām, kuru mērķis ir stiprināt konkurētspēju un noturību. Šo finanšu instrumentu pārvalda atsevišķi no citiem HBOR instrumentiem, lai nodrošinātu, ka visi neizmantotie līdzekļi vai atmaksājumi no šā instrumenta, izmantojot kapitāla atmaksu, tiek izmantoti līdzīgiem mērķiem un ar tādiem pašiem atbilstības nosacījumiem attiecībā uz ietekmi uz vidi; 3) HAMAG BICRO procentu likmes subsīdijas izveide, lai atvieglotu to banku aizdevumu nosacījumus, kas piešķirti mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri izmanto esošos HAMAG BICRO garantiju instrumentus. Paredzams, ka šis instruments nodrošinās finansējumu 3 272 281 EUR (24 655 001 HRK) apmērā. Vismaz 625 313 EUR (4 711 421 HRK) paredz videi draudzīgu ražošanas procesu atbalstam un resursefektivitātes uzlabošanai MVU, 519 985 EUR (3 917 827 HRK) izmanto, lai palīdzētu MVU digitalizēt to darbību, un atlikušos 2 126 983 EUR (16 025 753 HRK) velta investīcijām, kuru mērķis ir stiprināt konkurētspēju un noturību. 4) HBOR izveido procentu likmju subsīdiju fondu, lai atvieglotu to banku aizdevumu nosacījumus, kas izsniegti mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri izmanto esošos HBOR kredītinstrumentus. Paredzams, ka šis instruments nodrošinās finansējumu 26 544 562 EUR (200 000 000 HRK) apmērā. Vismaz 5 072 504 EUR (38 218 782 HRK) paredz videi draudzīgu ražošanas procesu atbalstam un resursefektivitātes uzlabošanai MVU, 4 218 093 EUR (31 781 218 HRK) izmanto, lai palīdzētu MVU digitalizēt to darbību, un atlikušos 17 253 965 EUR (130 000 000 HRK) velta investīcijām, kuru mērķis ir stiprināt konkurētspēju un noturību. Projektiem, kas veicina zaļo pārkārtošanos, ir paredzēti labvēlīgāki kreditēšanas nosacījumi nekā projektiem, kas nav vērsti uz zaļo pārkārtošanos. Šo finanšu instrumentu kombinēšana ar finansējumu no citiem ES vai valsts avotiem ir atļauta ar nosacījumu, ka investīcija netiek finansēta dubulti. Visu četru finanšu instrumentu investīciju politika nodrošina, ka šā pasākuma ietvaros atbalstītie darījumi atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudes, izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. No pasākuma kopējās summas: I) vismaz EUR 27898772 piešķir, lai atbalstītu videi draudzīgus ražošanas procesus un resursu efektīvu izmantošanu MVU, paredzot, ka vismaz EUR 11128934 tiks novirzīti siltumnīcefekta gāzu samazināšanai; II) 23 199 509 EUR ir paredzēti, lai palīdzētu MVU darbību digitalizācijā; III) 94 896 808 EUR ir paredzēti investīcijām, kuru mērķis ir stiprināt konkurētspēju un noturību.
17	C1.1.1. R4-I2	T	Mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem piešķirtie aizdevumi/procentu likmju subsīdijas		Skaits	0	750	2. CET.	2026	HAMAG BICRO nodrošina 750 aizdevumus/procentu likmju subsīdijas mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem saskaņā ar ieguldījumu politiku un atbilstības kritērijiem, kas noteikti #16. atskaites punktā.
18	C1.1.1. R4-I2	T	Mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem piešķirtie aizdevumi/procentu likmju subsīdijas		Skaits	0	350	2. CET.	2026	Nodrošināt 350 HBOR aizdevumus/procentu likmju subsīdijas mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem saskaņā ar ieguldījumu politiku un atbilstības kritērijiem, kas noteikti #16. atskaites punktā.
19	C1.1.1. R4-I3	M	Finanšu instrumenta izveide vidējas kapitalizācijas un lielu uzņēmumu investīciju atbalstam	Nolīgums starp kompetento ministriju (MINGOR vai MINFIN) un HBOR par labvēlīgu (veicinošu) finansēšanas nosacījumu un garantiju nodrošināšanu investīcijām un apgrozāmajam kapitālam, kas nepieciešams investīciju veikšanai un/vai publicētās saimnieciskās darbības apjoma palielināšanai.				Q1	2022	Izveido jaunu “jumta” garantiju fondu, kas paredzēts vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un lieliem uzņēmumiem, lai izsniegtu individuālas vai portfeļa garantijas ieguldījumu aizdevumiem un apgrozāmā kapitāla aizdevumiem, kas nepieciešami ieguldījumu īstenošanai un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu un lielu struktūru izaugsmei. Kopējais piešķīrums jumta garantiju fondam ir 59 633 685 EUR. Visus neizmantotos līdzekļus vai atmaksājumus no šā instrumenta, izmantojot kapitāla atmaksu, izmanto līdzīgiem mērķiem un ar tādiem pašiem atbilstības nosacījumiem attiecībā uz ietekmi uz vidi. Izveido procentu subsīdiju fondu aizdevumiem un maksām/prēmijām, kas izsniegtas vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un lieliem uzņēmumiem, ar kopējo piešķīrumu 46 544 562 EUR jaunu investīciju un uzņēmējdarbības izaugsmes stimulēšanai. Ierosinātie pasākumi ietver sadarbību ar finanšu starpniekiem (bankām un līzinga sabiedrībām), lai panāktu “privātā sektora piesaistes” efektu. Abi finanšu instrumenti nodrošina, ka šā pasākuma ietvaros atbalstītie darījumi atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudes, izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Šis pasākums neatbalsta investīcijas iekārtās, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS). Saņēmēji, kas vairāk nekā 10 % no saviem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā guvuši no izslēgšanas sarakstā iekļautajām darbībām vai aktīviem, pieņem un publicē zaļās pārkārtošanās plānus. No pasākuma kopējās summas: I) vismaz EUR 26544562 piešķir, lai atbalstītu videi draudzīgus ražošanas procesus un resursu efektivitāti vidējas kapitalizācijas un lielos uzņēmumos, paredzot, ka vismaz EUR 10617824 tiks novirzīti siltumnīcefekta gāzu samazināšanai; II) 79 633 685 EUR ir paredzēti investīcijām, kuru mērķis ir stiprināt konkurētspēju un noturību. Finanšu instrumentus izmanto investīcijām jaunās, mūsdienīgās un progresīvās tehnoloģijās (mašīnām un aprīkojumam), uzņēmējdarbības kapacitātes paplašināšanā un stiprināšanā (ražošanas un apkalpes iekārtu un jaudu paplašināšana), priekšroku dodot projektiem atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes, aprites ekonomikas, vides aizsardzības, ražošanas, iepirkuma un pārdošanas procesu digitalizācijas jomā.
20	C1.1.1. R4-I3	T	Piešķirto projektu skaits vidējas kapitalizācijas un lieliem uzņēmumiem		Skaits	0	75	2. CET.	2026	Vismaz 75 vidējas kapitalizācijas sabiedrību un lielu struktūru projekti (kopā vismaz 331 807 021 EUR), kas nodrošināti ar garantijām/subsīdijām no ANM garantiju fonda investīcijām un darbības fondiem projektiem saskaņā ar investīciju politiku un atbilstības kritērijiem saskaņā ar 19. atskaites punktu.
21	C1.1.1. R4-I4	M	Finanšu instrumenta izveide publiskā sektora struktūru labvēlīgākam finansējumam	Nolīgums starp kompetento ministriju (MINGOR vai MINFIN) un HBOR, kurā noteikti atbilstības un saderības kritēriji attiecībā uz darbībām un pasākumu saņēmējiem				2. CET.	2022	Finansiāls atbalsts uzņēmumiem un institūcijām, kas pieder valsts vai vietējām, reģionālajām un reģionālajām pārvaldes vienībām ar labvēlīgiem nosacījumiem, lai stimulētu investīcijas i) nepieciešamajā ekonomiskajā, pašvaldību, transporta un sociālajā infrastruktūrā un ii) investīcijās jaunās tehnoloģijās un sistēmās, kas vajadzīgas, lai palielinātu publiskā sektora struktūru efektivitāti nolūkā uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un samazināt publiskā sektora finansējuma izmaksas. Pasākums ietver arī investīcijas publiskā sektora zaļās pārkārtošanās projektos, piemēram, zaļo tehnoloģiju pieņemšanā, aprites ekonomikas darījumdarbības modeļu ieviešanā, atjaunojamos energoresursos, energoefektivitātē. Finanšu instrumenti nodrošina, ka šā pasākuma ietvaros atbalstītie saņēmēji atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudes, prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā un prasību saņēmējiem, kuri vairāk nekā 10 % no saviem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā guvuši no darbībām vai aktīviem izslēgšanas sarakstā, pieņemt un publicēt zaļās pārkārtošanās plānus. Šis pasākums neatbalsta investīcijas iekārtās, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS). No kopējās summas EUR 26544562 (HRK 200000000), kas piešķirta pasākumam: I) vismaz EUR 7963368 jeb 30 % ir paredzēti, lai atbalstītu videi draudzīgus ražošanas procesus un resursu efektivitāti publiskajā sektorā, paredzot, ka vismaz EUR 3185347 tiks novirzīti siltumnīcefekta gāzu samazināšanai; II) EUR 18581193 atvēl ieguldījumiem, kuru mērķis ir uzlabot infrastruktūras ilgtspēju un kvalitāti. Šo līdzekļu sadali nosaka gan HBOR līgumā, gan līgumos ar finanšu starpniekiem (bankām un izpirkumnomas sabiedrībām).
22	C1.1.1. R4-I4	T	Publiskā sektora projektiem piešķirtie kredīti		Skaits	0	132 722 808	2. CET.	2026	HBOR subsidētu aizdevumu piešķiršana vismaz EUR 132722808 apmērā publiskā sektora projektiem saskaņā ar ieguldījumu politiku un atbilstības kritērijiem #21. atskaites punkta ietvaros.
444	C1.1.1. R4-I5	M	Investīciju politika stratēģiskajām digitālajām investīcijām un stratēģiskajām zaļajām investīcijām	Ieguldījumu politikas pieņemšana				4. CET.	2025	Jaunas HBOR ieguldījumu politikas pieņemšana papildu pašu kapitāla izmantošanai. Investīciju politika nodrošina, ka 74 303 410 EUR no papildu pašu kapitāla tiek atvēlēti, lai atbalstītu stratēģiskas zaļās investīcijas, kas saskaņotas ar intervences jomām, kurām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu piešķirts 100 % klimata koeficients, kas var ietvert, bet neaprobežojas ar atbalstu jaunām spējām: I)uzstādītie un tīklam pieslēgtie vēja atjaunojamie energoresursi. Atbalsttiesīgi ir arī hibrīdprojekti ar enerģijas uzkrāšanu. II)uzstādītie un tīklam pieslēgtie fotoelementu atjaunojamie energoresursi. Atbalsttiesīgi ir arī hibrīdprojekti ar enerģijas uzkrāšanu. III)uzstādītie un tīklam pieslēgtie atjaunojamie energoresursi (izņemot vēja fotoelementus, bet ieskaitot ģeotermālo enerģiju). Ģeotermālās enerģijas gadījumā urbums neietver naftas vai gāzes izpēti vai ieguvi. Šādiem mērķiem neiegādājas vai neizmanto nekādu aprīkojumu. Nodrošina, ka metāna noplūdes tiek samazinātas līdz minimumam un saglabājas krietni zem 20,000 tonnu CO2 ekv./gadā robežvērtības. Turklāt jānodrošina, lai ģeotermālajiem urbumiem nebūtu kaitīgas ietekmes uz ūdens trūkumu un ūdens kvalitāti. Investīciju politika nodrošina, ka 203 094 958 EUR no papildu pašu kapitāla tiek atvēlēti, lai atbalstītu stratēģiskas digitālās investīcijas, kas saskaņotas ar intervences jomām, kurām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu piešķirts 100 % digitālais koeficients, kas var ietvert (bet ne tikai) atbalstu uzņēmumu digitalizācijai, tostarp e-komercijai, e-uzņēmējdarbībai un tīklotiem uzņēmējdarbības procesiem, digitālās inovācijas centriem, dzīvajām laboratorijām, tīmekļa uzņēmējiem un IKT jaunuzņēmumiem, B2B.
445	C1.1.1. R4-I5	M	Kapitāla iepludināšana stratēģiskajām digitālajām investīcijām un stratēģiskajām zaļajām investīcijām	Nodošanas sertifikāts				2. CET.	2026	Horvātija pārskaita EUR 277398368 HBOR, lai palielinātu savu pašu kapitālu. Papildus pašu kapitāla iepludināšanai HBOR, kas ir ANM ieguldījums, Horvātija līdz 2026. gada 31. augustam nosūta ziņojumu, kurā izklāstītas darbības, ko HBOR veicis, lai īstenotu investīciju politiku, tostarp pasākumi, kas veikti, lai īstenotu finanšu produktus, kurus paredzams sākotnēji atbalstīt ar papildu kapitālu, kā arī paredzamie pasākumi, kas jāveic, lai turpinātu īstenot minētos produktus.
23	C1.1.1. R5-I1	M	Kapitāla un kvazikapitāla finansēšanas instrumenta (PE) izveide	publicēts nolīgums starp kompetento ministriju (MINGOR vai MINFIN) un HBOR par investīcijām riska kapitāla fondos, esošo PE fondu palielināšanu, kas izstrādāti sadarbībā ar EIF, un/vai jaunu fondu un/vai līdzieguldījumu izstrādi;				4. CET.	2022	Īstenojot pašreizējo sadarbību ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), HBOR izveido finanšu instrumentu, kura mērķis ir palielināt vai sasniegt Horvātijas tirgū aktīvo privātā kapitāla un riska kapitāla fondu maksimālo apjomu un izveidot jaunus fondus un/vai līdzieguldījumus. Privātā kapitāla un riska kapitāla fondus izveido ar 30 % privāto investoru līdzdalību attiecībā pret individuālā fonda mērķapjomu. Finanšu instrumenti nodrošina, ka šā pasākuma ietvaros atbalstītie saņēmēji atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudes, prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā un prasību saņēmējiem, kuri vairāk nekā 10 % no saviem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā guvuši no darbībām vai aktīviem izslēgšanas sarakstā, pieņemt un publicēt zaļās pārkārtošanās plānu. Šis pasākums neatbalsta investīcijas iekārtās, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS). Visas darbības ir vērstas uz “finansiāli dzīvotspējīgiem” projektiem, kuru finansiālo dzīvotspēju nosaka fondu pārvaldības sabiedrības saskaņā ar EIF un HBOR noteikto investīciju politiku. Īstenojot investīciju, HBOR nodrošina, ka resursi tiek izmantoti saskaņā ar ierobežojumiem, kas aprakstīti pasākuma aprakstā, kā arī “izslēgšanas” sarakstā, kas aprakstīts FI attiecībā uz MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un lieliem uzņēmumiem.
24	C1.1.1. R5-I1	T	Investīcijas pašu kapitāla un kvazikapitāla instrumentos		Skaits	0	29 862 632	2. CET.	2026	Ieguldījums EUR 29862632 apmērā, kas veikts pašu kapitāla un/vai kvazikapitāla PE un riska kapitāla fondos, vai līdzieguldījums kopā ar fondiem saskaņā ar ieguldījumu politiku un atbilstības kritērijiem, kas noteikti attiecīgajā atskaites punktā #23.
25	C1.1.1. R6	M	Grozījumi tiesiskajā regulējumā	Elektronisko mediju likuma un Autortiesību un blakustiesību likuma stāšanās spēkā				2. CET.	2022	Grozījumi Elektronisko mediju likumā un Autortiesību un blakustiesību likumā atbalsta kultūras un radošo nozaru uzņēmumus to uzņēmējdarbības pielāgošanā digitālajam vienotajam tirgum un jaunajam ES un Horvātijas tiesiskajam regulējumam, stiprinot spēju pielāgoties jauniem uzņēmējdarbības apstākļiem un ātri pārveidoties tajos, panākt konkurētspēju un izmantot tirgus potenciālu.
26	C1.1.1. R6-I1	T	Investīcijas kultūras un radošo nozaru pārveidošanā un konkurētspējā		Skaits	0	100	2. CET.	2026	Vismaz 100 atbalsta pasākumi, kas piešķirti mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un citām juridiskām un fiziskām personām kultūras un radošo nozaru jomā, lai stiprinātu to spēju pielāgoties jaunajam digitālā vienotā tirgus tiesiskajam regulējumam un radīt, veicināt un izplatīt jaunus inovatīvus produktus un pakalpojumus.
27	C1.1.1. R6-I2	M	Sistēmas izveide faktu pārbaudei	Ieviesta faktu pārbaudes sistēma				2. CET.	2026	Izveido plašsaziņas līdzekļu faktu pārbaudes sistēmu. Investīcija ietver: -Dotācija Elektronisko mediju aģentūrai, lai izveidotu sistēmu faktu pārbaudes spēju veidošanai, tostarp izstrādātu procedūras un noteikumus, reģistrus un datubāzes faktu pārbaudes nolūkā un izstrādātu tehnoloģiskas programmas un platformas un mediju komunikācijas sistēmas, stiprinātu faktu pārbaudītāju digitālās kompetences spējas. -Dotācija, lai izveidotu datubāzi un izveidotu sistēmu mediju uzņēmumu īpašumtiesību datu un finansējuma avotu publicēšanai;
28	C1.1.2. R1	M	Tiesiskā regulējuma attiecībā uz P & A nodokļu stimuliem grozīšana un papildināšana	Likuma, ar ko groza Likumu par valsts atbalstu pētniecības un attīstības projektiem, stāšanās spēkā				4. CET.	2024	Lai palielinātu to uzņēmumu skaitu, kas iegulda pētniecībā un attīstībā, un palielinātu privātos ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, analizē esošo P & A nodokļu atvieglojumu shēmu. Stājas spēkā grozījumi tiesiskajā regulējumā attiecībā uz pētniecības un izstrādes nodokļu atvieglojumiem, lai mudinātu privāto sektoru palielināt savu ieguldījumu pētniecībā un izstrādē intensitāti, palielināt pētniecības un izstrādes nodokļu atvieglojumu saņēmēju skaitu, vienkāršot procedūras un samazināt administratīvo slogu, vienlaikus uzlabojot pārredzamību un pieejamību. Grozījumus Valsts atbalsta likumā izdara, pamatojoties uz pašreizējās nodokļu atvieglojumu sistēmas piemērotības un efektivitātes analīzes rezultātiem, un tajos iesaista attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši MFIN un Nodokļu administrāciju. MINGOR sagatavo juridiskus grozījumus un iesniedz tos izskatīšanai parlamentārā procedūrā.
29	C1.1.2. R2-I2	T	Atbalsts MVU, lai uzlabotu vadības kapacitāti		Skaits	0	150	4. CET.	2025	Vismaz 150 mazie un vidējie uzņēmumi saņem konsultatīvu uzņēmējdarbības atbalstu, lai uzlabotu to uzņēmējdarbības plānus, vadības spējas vai individuālu uzņēmējdarbības mentorēšanu un konsultēšanu.
30	C1.1.2. R2-I3	T	Atbalsta piešķiršana, lai veicinātu jaunuzņēmumu izaugsmi augsto tehnoloģiju un zināšanu nozarēs		Skaits	0	141	2. CET.	2025	Atbalsta piešķiršana pēc projektu priekšlikumu novērtēšanas saistībā ar uzaicinājumu piešķirt neatmaksājamu atbalstu darbības uzsākšanai, lai veicinātu jaunuzņēmumu izaugsmi pirmskomercializācijas posmā augsto tehnoloģiju un zināšanu nozarēs, atbalstot produktu izstrādi, palielinot ražošanas jaudu un investīciju gatavību, un vismaz 141 jaunuzņēmums gūst labumu no piešķirtā atbalsta. Tas ietver modernizāciju, izstrādi, veiktspējas validāciju, tirgus apzināšanu, testēšanu, izmēģinājuma līniju izstrādi, intelektuālā īpašuma aizsardzību un ārējos pakalpojumus, kuru mērķis ir izstrādāt inovatīvu ideju, kā arī apmācību par finansējuma vajadzību mazināšanu un riska novērtējumu. Finansētās darbības var ietvert arī daļu no izmaksām, kas saistītas ar piekļuvi globāliem uzņēmējdarbības tīkliem vai kopām, jaunu tirgvedības instrumentu pieņemšanu un piekļuvi jauniem tirgiem. Atbalsttiesīgie saņēmēji ietver inovatīvus MVU laikposmā līdz pieciem gadiem pēc reģistrācijas, kuri nav radušies apvienošanās rezultātā un uz kuriem attiecas inovatīva MVU definīcija saskaņā ar Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu (VGAR).
31	C1.1.2. R2-I4	T	Atbalsts jaunuzņēmumu izaugsmei, izveidojot akcelerācijas programmu.		Skaits	0	120	2. CET.	2026	Programma Accelerator nodrošina mentorēšanu, atbalstu ieguldījumiem un piekļuvi ieguldītāju tīkliem vismaz 120 jaunuzņēmumiem vismaz trīs mēnešu laikposmā.
32	C1.1.2. R2-I5	T	Atbalsts inovācijas komercializācijas projektiem		Skaits	0	95	4. CET.	2024	Atbalsta piešķiršana vismaz 95 maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir nobrieduši inovācijas projekti (7. tehnoloģiskās gatavības līmenis vai augstāks), lai komercializētu un internacionalizētu to tirgvedības, pārdošanas un izplatīšanas darbības, kas saistītas ar inovatīvu produktu, kurš laists tirgū vietējā tirgū. Šis mērķa ieguldījums atbalsta attīstīta produkta vai pakalpojuma pielāgošanu un sagatavošanos to laišanai tirgū. Atbalstāmās darbības izstrādāta produkta pielāgošanai ietver papildu testēšanu un testu rezultātu integrēšanu galaproduktā, konsultāciju pakalpojumus, kapacitātes veidošanu, priekšizpēti, ražojumu izstrādi un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Atbalsttiesīgas darbības produktu laišanas tirgū sagatavošanai ir uzņēmējdarbības plāna vai tirgvedības plāna sagatavošana vai pārskatīšana, tirgus izpēte un testēšana, produktu testēšana ar potenciālajiem klientiem, ražošanas sagatavošana un investīcijas nulles sērijas produktā, kā arī operatīvie tirgvedības pasākumi. Tā atbalsta MVU ar nobriedušiem inovācijas projektiem, kas ir tuvu laišanai tirgū, un paredzams, ka par prioritāti tiks atzīti priekšlikumi, kas veicina zaļo pārkārtošanos.
33	C1.1.2. R3-I2	T	Dotāciju atbalsts vaučeru veidā		Skaits	0	1 500	2. CET.	2026	Vismaz 1500 MVU, kas izmanto digitalizācijas atbalsta vaučerus. Vaučerus izmanto, lai palīdzētu darbiniekiem uzlabot digitālās prasmes, tostarp prasmes, kas saistītas ar mākoņdatošanas tehnoloģijām, pārbaudītu ideju un projektēšanas stratēģiju ilgtspēju iespējamai digitālajai pārveidei, iegūtu digitālās tirgvedības pakalpojumus, palielinātu kiberdrošību, ieviešot sistēmas drošības pārbaudes vai sarežģītu digitālo produktu un pakalpojumu izstrādi vai ieviešanu.
34	C1.1.2. R3-I3	T	Dotāciju atbalsts Horvātijas MVU digitālajai pārkārtošanai		Skaits	0	360	2. CET.	2026	Līgumus paraksta ar vismaz 360 MVU, kas piešķir dotācijas uzņēmējdarbības digitalizācijas projektiem. Atbalsttiesīgs uzņēmējdarbības digitalizācijas projekts ietver: jauna uzņēmējdarbības veida ieviešana; vai ii) pārbaudāms uzlabojums attiecībā uz jaunām ražošanas jaudām vai piegādes iespējām, vai uzņēmējdarbības praksi.

A.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma C1.1.1. R5 — Kapitāla tirgu dažādošana un piekļuves uzlabošana alternatīvam finansējumam

Šā pasākuma mērķis ir izveidot stratēģisku satvaru un darbības, lai attīstītu valsts kapitāla tirgu. Reforma ietver stratēģijas pieņemšanu, kam seko rīcības plāns.

Reforma C1.1.1. R7 — Ilgtspējīga finansējuma atbalsta foruma izveide

Reformas mērķis ir stiprināt finanšu nozares ieguldījumu zaļās pārkārtošanās procesā un atbalstīt to regulatīvo prasību īstenošanā ilgtspējīga finansējuma jomā. Pasākums ietver rīcības plāna pieņemšanu un ieinteresēto personu platformas izveidi.

Investīcija C1.1.1. R4-I6 investīcijas — pašu kapitāla iepludināšana HBOR, lai atbalstītu stratēģiskas investīcijas aizsardzības un drošības jomā

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt Horvātijas ekonomikas izaugsmes potenciālu, strukturāli pielāgojot pieejamā publiskā atbalsta līmeni, lai novērstu tirgus nepilnības un neefektivitāti ekonomikā aizsardzības un drošības jomā.

Pasākums ietver kapitāla iepludināšanu Horvātijas Pārstrukturēšanas un attīstības bankā (HBOR) EUR 133214015 apmērā.

HBOR pieņem jaunu ieguldījumu politiku papildu pašu kapitāla izmantošanai. Ieguldījumu politikā iekļauj aprakstu par finanšu produktu(-iem) ar paredzamo atbalsttiesīgo galasaņēmēju veidu, ko sākotnēji paredzēts atbalstīt ar papildu pašu kapitālu, tostarp paredzamo īstenošanas grafiku un katra finanšu produkta paredzamo summu. HBOR papildu pašu kapitālam izmanto to pašu revīzijas un kontroles sistēmu, ko Komisija pozitīvi novērtēja saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 157. pantu.

Ieguldījumu politikā paredz, ka finanšu produkti, ko atbalsta papildu pašu kapitāls, atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) ievērošanu. Jo īpaši attiecībā uz aizdevumiem vai līdzvērtīgiem instrumentiem ieguldījumu politikā no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 10 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 11 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 12 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 13 . Attiecībā uz pašu kapitālu ieguldījumu politikā neiekļauj uzņēmumus, kas galvenokārt 14 darbojas šādās nozarēs: I) enerģijas ražošana, izmantojot fosilo kurināmo, un ar to saistītās darbības 15 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 16 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 17 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 18 un apglabāšana; v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana. Turklāt ieguldījumu politika paredz, ka Mehānisma galasaņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts vides tiesību akti.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

A.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nē.	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
373	C1.1.1.R5.	M	Stratēģiskā satvara kapitāla tirgus attīstībai Horvātijā pieņemšana un tam pievienotais rīcības plāns	Horvātijas valdības pieņemtais stratēģiskais satvars un rīcības plāns valsts kapitāla tirgus attīstības atbalstam				4. CET.	2024	Finanšu ministrija sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām izstrādā stratēģisku sistēmu kapitāla tirgus attīstībai Horvātijas Republikā un rīcības plānu, kas jāpieņem Horvātijas valdībai. Rīcības plāns papildina stratēģisko satvaru un ietver atsevišķu darbību īstenošanas grafikus. Stratēģija (Stratēģiskais satvars kapitāla tirgus attīstībai Horvātijā) sniedz analīzi par kapitāla tirgus stāvokli Horvātijā, apzinot galvenos šķēršļus tā darbībai kā alternatīvam finansējuma avotam un iespējas tā dažādošanai un attīstībai. Aplūko vismaz šādus elementus: I.Lielu institucionālo investoru loma kapitāla tirgū, tostarp otrā līmeņa iestādēs (jo īpaši obligātajos pensiju fondos un pensiju apdrošināšanas sabiedrībās) un apdrošināšanas sabiedrībās; II.Paplašināt iespējas un vienkāršot procedūras iekļaušanai biržas sarakstā, ņemot vērā valsts uzņēmumus, MVU un uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu; III.Palielināt likviditāti, diversifikāciju un apgrozījumu kapitāla tirgū, tostarp veicināt tirgus uzturēšanas darbību; IV.Veicināt dziļāku tirgu finanšu instrumentiem, piemēram, uzņēmumu obligācijām un valsts obligācijām, kā arī preču atvasinātajiem instrumentiem un vērtspapīrošanai; V.Attīstīt esošās finanšu tirgus infrastruktūras, tostarp iespējas uzlabot centrālā darījumu partnera uzņēmējdarbības modeli; VI.Tiesiskā regulējuma pielāgošana, lai labāk atbilstu mērķim attīstīt kapitāla tirgu; VII.Investoru finanšpratības stiprināšana; VIII.Ilgtspējīga finansējuma regulējuma stiprināšana.
375	C1.1.1. R7	M	Pirmā rīcības plāna pieņemšana ilgtspējīga finansējuma mērķu atbalstam	Pieņemts pirmais rīcības plāns ar pasākumiem ilgtspējīga finansējuma mērķu atbalstam, kurā noteikti īstenošanas termiņi				Q1	2025	Finanšu ministrija izstrādā pirmo rīcības plānu ar pasākumiem un termiņiem atsevišķu darbību īstenošanai, kas atbalsta finanšu sektoru zaļās pārkārtošanās interesēs un veicina tās savlaicīgu sagatavošanos jaunām regulatīvajām prasībām un citām iniciatīvām ilgtspējīga finansējuma jomā. Izveido kopīgu platformu ar nosaukumu “Ilgtspējīga finansējuma atbalsta forums” (SFSF), lai apmainītos ar informāciju un savstarpēji savienotu finanšu sektoru (banku un nebanku nozares) ar nozaru ministrijām, uzraudzītājiem, ekspertiem un citām ieinteresētajām personām.
446	C1.1.1. R4-I6	M	Investīciju politika stratēģiskām investīcijām aizsardzībā un drošībā	Ieguldījumu politikas pieņemšana				4. CET.	2025	Jaunas HBOR ieguldījumu politikas pieņemšana papildu pašu kapitāla izmantošanai. Investīciju politika nodrošina, ka EUR 133214015 no papildu pašu kapitāla tiek atvēlēti, lai atbalstītu investīcijas Horvātijas ekonomikas stratēģiskajās aizsardzības un drošības nozarēs, kas var ietvert (bet ne tikai) atbalstu: (I)aizsargkonstrukciju un civilās aizsardzības infrastruktūras būvniecība; (II)divējāda lietojuma infrastruktūras būvniecība un modernizācija; (III)investīcijas kiberdrošībā; (IV)uzņēmumu modernizācija; (V)atbalsts pētniecībai un izstrādei.
447	C1.1.1. R4-I6	M	Kapitāla iepludināšana stratēģiskām investīcijām aizsardzībā un drošībā	Nodošanas sertifikāts				2. CET.	2026	Horvātija pārskaita EUR 133214015 HBOR, lai palielinātu savu pašu kapitālu. Papildus pašu kapitāla iepludināšanai HBOR, kas ir ANM ieguldījums, Horvātija līdz 2026. gada 31. augustam nosūta ziņojumu, kurā izklāstītas darbības, ko HBOR veicis, lai īstenotu investīciju politiku, tostarp pasākumi, kas veikti, lai īstenotu finanšu produktus, kurus paredzams sākotnēji atbalstīt ar papildu kapitālu, kā arī paredzamie pasākumi, kas jāveic, lai turpinātu īstenot minētos produktus.

B. 1.2. KOMPONENTS: ENERĢĒTIKAS PĀRKĀRTOŠANA ILGTSPĒJĪGAI EKONOMIKAI

Šā Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt enerģētikas un transporta nozaru dekarbonizāciju, tostarp inovatīvu tehnoloģiju izstrādi, un palīdzēt sasniegt 2030. gada mērķrādītāju, proti, 36,6 % atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, kas tika noteikts Horvātijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP), un panākt Horvātijas ieguldījumu ES energoefektivitātes mērķrādītāja — 32,5 % līdz 2030. gadam — sasniegšanā. Tā mērķis ir arī palīdzēt sasniegt palielināto mērķrādītāju — 14 % līdz 2030. gadam — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru transporta nozarē. Komponenta reformas ietver likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir i) likvidēt šķēršļus un administratīvās procedūras, kas ierobežo atjaunojamo energoresursu izmantošanu; II) pabeigt gāzes pārvades sistēmas operatora sertifikāciju; un iii) veicinātu alternatīvo degvielu, tostarp ūdeņraža un modernu biodegvielu, izmantošanu transportā.

Paredzams, ka komponenta reformas un investīcijas veicinās zaļo pārkārtošanos un klimata mērķa sasniegšanu, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas enerģētikas un transporta nozarē saskaņā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu.

Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot Horvātijai sniegtos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “ar investīcijām saistītu politiku koncentrēt uz [..] energoefektivitāti, atjaunojamajiem energoresursiem” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo [..] pārkārtošanos, jo īpaši [..] enerģijas tīru un efektīvu ražošanu un izmantošanu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

B.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C.1.2. R1 — Enerģētikas nozares dekarbonizācija

Reformas mērķis ir veicināt enerģētikas un transporta nozaru dekarbonizāciju un atbalstīt valsts ieguldījumu Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja sasniegšanā. Reforma ietver:

-Tiesību aktu grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā un Augstas efektivitātes koģenerācijas likumā, lai mazinātu regulatīvos un administratīvos šķēršļus, kas ierobežo atjaunīgās enerģijas projektu izstrādi, pamatojoties uz pašreizējās vājās vietas rūpīgas analīzes rezultātiem un pēc sabiedriskajām apspriešanām, kā arī uz piemaksu balstītas sistēmas ieviešana investīciju atbalstam atjaunīgajos energoresursos, kas atvieglos papildu 1 500 MW atjaunīgās enerģijas piegādes (AER) jaudas uzstādīšanu.

-Lēmums par sertifikāta izsniegšanu PSO Plinacro, ko pieņēmis Horvātijas valsts enerģētikas regulators (HERA), kas pabeidz pārvades darbību nošķiršanu gāzes tirgū un nošķir valstij piederošās gāzes pārvades sistēmas operatora (PSO) uzraudzību no valsts īpašumā esošām piegādes un ražošanas darbībām.

-Jauna tiesību akta par alternatīvajām degvielām transporta nozarē pieņemšana, lai izveidotu tiesisko regulējumu alternatīvo degvielu ieviešanai transporta nozarē un veicinātu modernu biodegvielu un ūdeņraža ražošanu un izmantošanu transporta nozarē. Tiks izstrādāta ūdeņraža attīstības stratēģija, nosakot 2030. gada mērķrādītājus zaļā ūdeņraža ražošanai Horvātijā.

Reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija C1.2 R1-I1. Energosistēmas atjaunošana, būvniecība un digitalizācija un atbalsts infrastruktūrai, lai dekarbonizētu enerģētikas nozari

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt enerģētikas nozares elektrifikāciju un dekarbonizāciju un modernizēt dienvidu-ziemeļu tīkla pieslēgumu Horvātijā.

Investīcija ietver augstsprieguma tīkla un sadales tīkla modernizāciju, pazemes kabeļu modernizāciju, kas 6 salas savieno ar kontinentālo tīklu, viedo skaitītāju uzstādīšanu un jaunas enerģijas uzkrāšanas jaudas uzstādīšanu.

Investīcija C1.2 R1-I2. Energoefektivitātes, siltumenerģijas un atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana, lai dekarbonizētu enerģētikas nozari

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt energoefektivitāti rūpniecībā un palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Investīcijas ietver ģeotermālā potenciāla izpēti, atbalstu energoefektivitātei un atjaunīgās enerģijas izmantošanai rūpniecībā uzņēmumiem un Energoefektivitātes programmas pieņemšanu.

Investīcija C1.2 R1-I3. Ūdeņraža izmantošana un jaunās tehnoloģijas

Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot ūdeņraža un jauno tehnoloģiju izmantošanu Horvātijā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas transporta nozarē un rūpniecībā.

Šo investīciju pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.

B.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
36	C1.2. R1	M	Novērtējuma dokumenta publicēšana ar ieteikumiem, kā mazināt šķēršļus un administratīvās procedūras, kas ierobežo atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu	Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministrija publicē novērtējuma dokumentu				2. CET.	2022	Dokumentā sniedz novērtējumu un ieteikumus par politikas pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt šķēršļus un administratīvās procedūras, kas ierobežo atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu. Analīzē un ieteikumos iekļauj arī pasākumus, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu pašpatēriņu un atjaunojamo energoresursu enerģijas kopienas.
37	C1.2. R1	M	Tiesību aktu un/vai regulējuma stāšanās spēkā, lai uzlabotu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tostarp ieviešot uz piemaksu balstītu sistēmu atjaunojamo energoresursu atbalstam.	Tiesību aktu un/vai regulējuma stāšanās spēkā				4. CET.	2022	Pārskatītais Elektroenerģijas tirgus akts un Augstas efektivitātes Koģenerācijas likums mazinās šķēršļus un atvieglos administratīvās procedūras, kas ierobežo atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu, tostarp pasākumus, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu pašpatēriņu un atjaunojamo energoresursu enerģijas kopienas. Pilnībā darbosies uz augstākām prasībām balstīta sistēma atjaunojamo energoresursu enerģijas avotu atbalstam.
38	C1.2. R1	M	Plinacro sertifikācija, ko veic Horvātijas valsts energoregulators (HERA)	Horvātijas valsts energoregulatora (HERA) pieņemtais lēmums par sertifikāta izdošanu				4. CET.	2023	Gāzes pārvades sistēmas operatora (Plinacro) vadības pilnīgu nodalīšanu no valsts piegādes un ražošanas darbībām un tās sertifikāciju, ko veic Horvātijas valsts energoregulators (HERA).
39	C1.2. R1-I1	M	Piešķirta būvatļauja augstsprieguma tīkla modernizācijai	Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrijas izsniegta būvatļauja				2. CET.	2023	Būvatļauja piešķirta pēc skrīninga un/vai atbilstīga novērtējuma saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu, kas veikts, ņemot vērā teritorijai specifiskus aizsardzības mērķus saskaņā ar minētās direktīvas prasībām. Sniedz pierādījumus, ka projektam nav būtiskas ietekmes uz attiecīgo Natura 2000 teritoriju viengabalainību.
40	C1.2. R1-I1	T	Pabeigta pazemes kabeļu modernizācija, kas savieno 6 salas ar kontinentālo tīklu		Skaits	0	6	2. CET.	2024	Vismaz sešām salām ir modernizēts elektrotīkla savienojums ar kontinentālo daļu (plānotās salas ir Krk, Cres, Lošinj, Brač, Hvar un Korčula). Investīcija ietvers veco zemūdens kabeļu nomaiņu ar jauniem, videi draudzīgiem kabeļiem.
41	C1.2. R1-I1	T	Pabeigta augstsprieguma tīkla modernizācija (220/110 kV)	Augstsprieguma un vidēja sprieguma tīkla modernizācijas pabeigšana (220/110 kV)	km	0	300	CET.	2024	Modernizēta vismaz 300 km augstsprieguma elektrolīnija, kas palīdz stiprināt tīkla pieslēgumus.
42	C1.2. R1	T	Uzstādītā papildu 1 500 MW AER jauda		Skaits	0	1 500	4. CET.	2024	Uzstādīti vismaz 1 500 MW jaunas AER jaudas.
43	C1.2. R1-I1	T	Uzstādīto viedo skaitītāju skaits		Skaits	0	40 000	4. CET.	2024	Uzstādīti vismaz 40000 viedo elektroenerģijas skaitītāju.
376	C1.2. R1-I1	T	Uzstādīto viedo skaitītāju skaits		Skaits	40 000	100 000	2. CET.	2026	Uzstādīti vismaz 60000 viedo elektroenerģijas skaitītāju.
44	C1.2. R1-I1	M	Augstsprieguma tīkla (220/110 kV) un sadales tīkla modernizācija	Augstsprieguma tīkls (220/110 kV) un modernizētais sadales tīkls				2. CET.	2026	Iesniedz pierādījumu par vismaz 250 km augstsprieguma elektrolīnijas un 96 km zemūdens kabeļu modernizāciju sadales tīklam.
377	C1.2. R1-I1	M	Jauna enerģijas akumulatoru akumulēšanas kapacitāte	Uzstādītā jaunas enerģijas akumulatora akumulācijas kapacitāte		0		2. CET.	2026	Iesniedz pierādījumu par jaunu enerģijas akumulatoru krātuvju uzstādīšanu ar 100 MHW kapacitāti.
45	C1.2. R1-I2	M	Energoefektivitātes programmas enerģētikas nozares dekarbonizācijai pieņemšana valdībā	Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministrijas izstrādātās Energoefektivitātes programmas enerģētikas nozares dekarbonizācijai stāšanās spēkā				CET.	2021	Energoefektivitātes programmā nosaka jomas, kurās veic investīcijas energoefektivitātē un centralizētās siltumapgādes sistēmās, tostarp investīciju prioritātes līdz 2030. gadam. Investīciju plānošana ietver centralizētās siltumapgādes sistēmu un energoietilpīgu nozaru modernizāciju, galveno uzmanību pievēršot energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu potenciālam. Programma tiks saskaņota ar plānoto nacionālā enerģētikas un klimata plāna atjauninājumu, kurā tiks noteikts augstāks atjaunojamo energoresursu īpatsvara mērķis siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē, t. sk. konkrēti pasākumi.
46	C1.2. R1-I2	T	To uzņēmumu skaits, kas saņem atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanai rūpniecībā		Skaits	0	50	4. CET.	2021	50 līgumi, kas piešķirti saņēmējiem uzņēmumiem pēc atklāta konkursa, kura mērķis ir atbalstīt atjaunojamo energoresursu avotus un energoefektivitātes pasākumus mazos, vidējos un lielos uzņēmumos. Līgumos ietver pasākumus ražošanas procesu uzlabošanai ražošanas nozarēs, kas atbilst VI/VII pielikumā minētajām klimata pārmaiņu izsekošanas intervences jomām [024 — Energoefektivitāte un projektu demonstrēšana MVU un atbalsta pasākumi un 024.a — Energoefektivitāte un demonstrējuma projekti lielajos uzņēmumos un atbalsta pasākumi], un tajos ievēro Tehniskos norādījumus par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Proti, energoefektivitātes un/vai atjaunojamo energoresursu enerģijas pasākumu īstenošanas rezultātā enerģijas patēriņu ražošanas iekārtās samazina vismaz par 20 %. Tādu ražošanas iekārtu papildinošo ēku energorenovācijai, kas ir saistītas tikai ar rūpniecības vai ražošanas procesiem, pasākumu īstenošanas rezultātā enerģijas patēriņu samazina vismaz par 40 %. Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), no līgumā paredzētajiem pasākumiem izslēdz sarakstu ar šādām darbībām: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu[1]; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm[2]; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām[3] un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām[4]; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka līgumos var paredzēt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
47	C1.2. R1-I2	T	Parakstītie līgumi ģeotermālā potenciāla izpētei		Skaits	0	6	4. CET.	2024	Par ģeotermālā potenciāla izpēti tiek parakstīti seši līgumi. Tiks parakstīti vēl divi līgumi par izpētes ģeotermālo urbumu urbšanu. Projekts neietvers naftas vai gāzes izpēti vai ieguvi. Nedrīkst būt aprīkojuma, kas pirkts vai izmantots šādiem nolūkiem. Jānodrošina, ka nenotiek metāna izdalīšanās. Turklāt jānodrošina, lai ģeotermālajiem urbumiem nebūtu kaitīgas ietekmes uz ūdens trūkumu un ūdens kvalitāti. Šis pasākums neparedz atbalstu centralizētām siltumapgādes sistēmām, kurās izmanto fosilos energoresursus, un nekādas investīcijas iekārtās, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS).
48	C1.2. R1-I2	M	Centralizētās siltumapgādes ģeotermālā potenciāla rezultāti ir publiski pieejami	Rezultāti publicēti Horvātijas Ogļūdeņraža aģentūras tīmekļa vietnē				4. CET.	2025	Izpētes pasākumu rezultātus dara publiski pieejamus, un tos publicē Ogļūdeņraža aģentūras tīmekļa vietnē.
49	C1.2. R1-I3	M	Alternatīvo transportlīdzekļu degvielas likuma stāšanās spēkā	Transportlīdzekļu alternatīvās degvielas likuma stāšanās spēkā				CET.	2021	Līdz 2021. gada 3. ceturksnim stājās spēkā Alternatīvo transportlīdzekļu degvielas likums, kas atbilst ES acquis. Likums veicina moderno biodegvielu/ūdeņraža ražošanu un izmantošanu transportā.
50	C1.2. R1-I3	M	Ūdeņraža attīstības stratēģijas pieņemšana	Horvātijas Ūdeņraža stratēģijas stāšanās spēkā				Q1	2022	Ūdeņraža attīstības stratēģijā, pamatojoties uz elektrolīzi, ietver kvantitatīvus mērķus attiecībā uz zaļā ūdeņraža ražošanas potenciālu līdz 2030. gadam. Stratēģijā jo īpaši sīki izklāsta zaļā ūdeņraža potenciālo nozīmi transporta nozares dekarbonizācijā.

C. 1.3. KOMPONENTS: ŪDENS UN ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UZLABOŠANA

Šā Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir palīdzēt saglabāt vidi, saglabāt bioloģisko daudzveidību un pielāgoties klimata pārmaiņām, tādējādi radot apstākļus ekoloģiskās, sociālās un ekonomiskās noturības stiprināšanai.

Saskaņā ar komponentu Nr. 1.3. plānoto investīciju mērķis ir samazināt investīciju nepietiekamību ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs, kas tiek lēsta gandrīz 7 % apmērā no Horvātijas 2019. gada IKP. Investīcijas atbalsta ar reformām, kuru mērķis ir konsolidēt ūdensapgādes nozari un uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu visā Horvātijā. Turklāt tiks pieņemti jauni tiesību akti atkritumu apsaimniekošanas jomā un atkritumu apsaimniekošanas plāni, lai veicinātu aprites ekonomiku saskaņā ar jauno ES aprites ekonomikas rīcības plānu.

Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot Horvātijai 2019. un 2020. gadā sniegtos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “ar investīcijām saistītu politiku koncentrēt uz [..] vides infrastruktūru, ņemot vērā reģionālās atšķirības” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo [..] pārkārtošanos, jo īpaši uz vides infrastruktūru” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

C.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C.1.3 R1. Ūdens resursu apsaimniekošanas programmas īstenošana

Šīs reformas mērķis ir novērst sabiedrisko ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēju sadrumstalotību Horvātijā. Tās mērķis ir konsolidēt un samazināt ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēju skaitu, lai uzlabotu to efektivitāti un pārvaldību. Ar šo reformu ievieš salīdzinošās novērtēšanas sistēmu ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēju darbības un finanšu rezultātu uzraudzībai un ziņošanai par tiem, kā arī veicina infrastruktūras investīciju ilgtermiņa ilgtspējas uzlabošanu.

Šo reformu īsteno, stājoties spēkā grozījumiem četros sekundārajos tiesību aktos:

-pakalpojumu zonu noteikumos,

-noteikumos par ūdensapgādes operatoru darbības izvērtēšanu, t. sk. salīdzinošās novērtēšanas sistēmas izveidi,

-noteikumos par metodiku ūdensapgādes pakalpojumu cenu noteikšanai un

-noteikumus par īpašiem nosacījumiem ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanai.

Reforma ietver ūdens un notekūdeņu infrastruktūras daudzgadu investīciju programmas izstrādi, lai nodrošinātu investīciju C.1.3 R1-I1. un C.1.3 R1-I2. saskaņotu īstenošanu, kā arī papildināmību ar citu ES finansējumu.

Reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija C1.3 R1-I1. Publisko notekūdeņu attīstības programma

Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu Horvātijā.

Šis pasākums ietver publisko kanalizācijas tīklu būvniecību un rekonstrukciju, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecību. Investīcija C1.3 R1-I2. Publiskās ūdensapgādes attīstības programma

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot ūdensapgādes infrastruktūru.

Šis pasākums ietver ūdensapgādes cauruļvadu būvniecību un rekonstrukciju un mērierīču iegādi.

Investīcija C1.3 R1-I3. Katastrofu riska mazināšanas programma

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot aizsardzību pret plūdiem un bioloģisko daudzveidību.

Šis pasākums ietver plūdu aizsardzības uzbērumu būvniecību un saldūdens sistēmu atdzīvināšanu.

Reforma C1.3 R2 — Ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas īstenošana

Šīs reformas mērķis ir izveidot jaunu tiesisko regulējumu, lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu, atkārtotu izmantošanu un reciklēšanu nolūkā paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku.

Šis pasākums ietver tiesību aktu stāšanos spēkā un atkritumu apsaimniekošanas plānu pieņemšanu.

Investīcija C1.3. R2-I1 — Atkritumu apglabāšanas samazināšanas programma

Šā ieguldījuma mērķis ir nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru, lai samazinātu apglabāšanu poligonos un veicinātu pārstrādi.

Šis pasākums ietver attiecīgās infrastruktūras būvniecību.

Investīcija C.1.3. R2-I2. Sanācijas programma slēgtiem atkritumu poligoniem un vietām, kas piesārņotas ar bīstamajiem atkritumiem

Šā ieguldījuma mērķis ir desmit slēgtu poligonu sanācija.

Šis pasākums ietver vismaz desmit slēgtu poligonu un/vai ar bīstamiem atkritumiem piesārņotu poligonu sanāciju.

C.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nē.	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
59	C1.3. R1	M	Ūdens un komunālo notekūdeņu attīrīšanas būvniecības daudzgadu programmas pieņemšana	Ūdens un notekūdeņu būvniecības daudzgadu programmas publicēšana				4. CET.	2021	Horvātijas Republikas valdība pieņem daudzgadu ūdens un notekūdeņu būvniecības programmu, kas aptver vajadzīgās investīcijas, tostarp prioritāšu noteikšanu, lai izpildītu Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas prasības. Plānā iekļauj arī risku novērtējumu un riska mazināšanas pasākumus.
60	C1.3. R1	M	Grozījumi tiesiskajā regulējumā ūdensapgādes nozarē	Stājas spēkā četri tiesību aktu grozījumi: I) pakalpojumu zonu regula; II) Regula par ūdensapgādes operatoru darbības novērtēšanu; III) Regula par metodiku ūdensapgādes pakalpojumu cenu noteikšanai; IV) Regula par īpašiem nosacījumiem ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanai, kas reformēs publiskos ūdensapgādes operatorus;				4. CET.	2022	Pakalpojumu zonu noteikumus, noteikumus par ūdensapgādes operatoru darbības izvērtēšanu, noteikumus par metodiku ūdensapgādes pakalpojumu cenu noteikšanai un noteikumus par īpašiem nosacījumiem ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanai groza, lai radītu juridisku priekšnoteikumu ūdensapgādes operatoru konsolidācijai. Noteikumos par ūdensapgādes operatoru darbības novērtējumu iekļauj arī juridisko pamatu, lai izveidotu sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu obligātu salīdzinošās novērtēšanas sistēmu, kas darīta publiski pieejama, kā arī lai nodrošinātu, ka vismaz sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu revidēto gada pārskatu kopsavilkumi ir publiski pieejami.
61	C1.3. R1	T	Ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēju integrācija		Skaits	200	40	4. CET.	2024	Esošo 200 publisko piegādātāju integrācija 40 saskaņā ar principu, ka katrā pakalpojumu sniegšanas zonā ir viens ūdens piegādātājs
63	C1.3. R1-I1	T	Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais kanalizācijas tīkls		Skaits	0	115	2. CET.	2022	Uzbūvēti vai rekonstruēti vismaz 115 km publiskā kanalizācijas (notekūdeņu) tīkla. Investīcija nodrošina atbilstību Pilsētas notekūdeņu attīrīšanas direktīvai tematiskajās jomās saskaņā ar Ūdens un notekūdeņu būvniecības daudzgadu programmu.
64	C1.3. R1-I1	T	Par notekūdeņu infrastruktūras projektiem noslēgti būvdarbu līgumi		Skaits	0	60	4. CET.	2023	Attiecībā uz notekūdeņu infrastruktūras projektiem, kas saistīti ar līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirs līdz 2023. gada beigām, tiek parakstīti vismaz 60 būvdarbu līgumi. Ietekmes uz vidi novērtējumu veic saskaņā ar IVN atļauju piešķiršanas procedūrām saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES un pārbaudi un/vai atbilstīgu novērtējumu saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu. Sniedz pierādījumus, ka projektam nav būtiskas ietekmes uz attiecīgo Natura 2000 teritoriju viengabalainību.
65	C1.3. R1-I1	T	Uzbūvētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas		Skaits	0	12	4. CET.	2025	Modernizē vai būvē vismaz 12 notekūdeņu attīrīšanas stacijas.
66	C1.3. R1-I1	T	Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais kanalizācijas tīkls		Skaits	0	807	4. CET.	2025	Uzbūvēts vai rekonstruēts vismaz 807 km sabiedrisko notekūdeņu (novadīšanas) tīkls
68	C1.3. R1-I2	T	Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais ūdensapgādes tīkls		Skaits	0	226	2. CET.	2022	Uzbūvēti vai rekonstruēti vismaz 226 km publiskā ūdensapgādes tīkla. Investīcija ietver dzeramā ūdens apgādes sistēmu būvniecību ar vidējo enerģijas patēriņu ≤ 0,5 kWh vai infrastruktūras noplūdes indeksu (ILI) ≤ 1,5, kā arī esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu renovēšanu, lai samazinātu vidējo enerģijas patēriņu par vairāk nekā 20 % vai noplūdes samazinājumu par vairāk nekā 20 %.
69	C1.3. R1-I2	T	Ūdens ieguves vietās uzstādītās ūdens mērīšanas ierīces		Skaits	0	526	4. CET.	2022	Ūdens ieguves vietās uzstādītas vismaz 526 mērierīces ūdens daudzuma mērīšanai.
70	C1.3. R1-I2	T	Par ūdensapgādes projektiem noslēgti būvdarbu līgumi		Skaits	0	100	4. CET.	2023	Attiecībā uz ūdenssaimniecības projektiem parakstīto būvdarbu līgumu skaits ir saistīts ar līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirs līdz 2023. gada beigām. Ietekmes uz vidi novērtējumu veic saskaņā ar IVN atļauju piešķiršanas procedūrām saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES un pārbaudi un/vai atbilstīgu novērtējumu saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu. Sniedz pierādījumus, ka projektam nav būtiskas ietekmes uz attiecīgo Natura 2000 teritoriju viengabalainību.
71	C1.3. R1-I2	T	Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais ūdensapgādes tīkls		Skaits	0	517	4. CET.	2023	Uzbūvēts vai rekonstruēts vismaz 517 km publiskā ūdensapgādes tīkla. Investīcija ietver dzeramā ūdens apgādes sistēmu būvniecību ar vidējo enerģijas patēriņu ≤ 0,5 kWh vai infrastruktūras noplūdes indeksu (ILI) ≤ 1,5, kā arī esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu renovēšanu, lai samazinātu vidējo enerģijas patēriņu par vairāk nekā 20 % vai noplūdes samazinājumu par vairāk nekā 20 %.
72	C1.3. R1-I2	T	Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais ūdensapgādes tīkls		Skaits	0	1023	4. CET.	2025	Uzbūvēts vai rekonstruēts vismaz 1 023 km publiskā ūdensapgādes tīkla. Investīcija ietver dzeramā ūdens apgādes sistēmu būvniecību ar vidējo enerģijas patēriņu ≤ 0,5 kWh vai infrastruktūras noplūdes indeksu (ILI) ≤ 1,5, kā arī esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu renovēšanu, lai samazinātu vidējo enerģijas patēriņu par vairāk nekā 20 % vai noplūdes samazinājumu par vairāk nekā 20 %.
74	C1.3. R1-I3	T	Būvdarbu līgumi, kas noslēgti plūdu novēršanas projektiem		Skaits	0	20	4. CET.	2022	Vismaz 20 būvdarbu līgumi, kas noslēgti par projektiem plūdu novēršanas jomā saistībā ar līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirs līdz 2022. gada beigām. Konkursa kritēriji ir vērsti uz dabā rodamiem risinājumiem un zaļo infrastruktūru. Līgumi nodrošina, ka projekti tiks īstenoti saskaņā ar ES acquis un vides noteikumiem un Komisijas Deleģētās regulas (C(2021)2800 final), ar ko papildina Regulu (ES) 2020/852, pielikumiem. Tiek sagaidīts, ka šis pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Visas darbības atbilst ES ūdens resursu jomas tiesību aktu prasībām, kas iekļautas Horvātijas tiesību aktos. Ietekmes uz vidi novērtējumu veic saskaņā ar IVN atļauju piešķiršanas procedūrām saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES un pārbaudi un/vai atbilstīgu novērtējumu saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu. Sniedz pierādījumus, ka projektam nav būtiskas ietekmes uz attiecīgo Natura 2000 teritoriju viengabalainību.
75	C1.3. R1-I3	T	Uzbūvētas struktūras aizsardzībai pret plūdiem		Skaits	0	13	4. CET.	2022	Uzbūvēti vismaz 13 km struktūru aizsardzībai pret plūdiem, lai pasargātos no ūdens kaitīgās ietekmes;
76	C1.3. R1-I3	T	Atjauninātas ūdensteces		Skaits	0	2	4. CET.	2022	Atjaunotas ūdensteces vismaz 2 km garumā, tostarp pamestu piedurkņu atjaunošana, pastāvīga upju un piedurkņu saskare un ieguldījumi saistītajā infrastruktūrā.
77	C1.3. R1-I3	T	Uzbūvētas struktūras aizsardzībai pret plūdiem		Skaits	0	65	2. CET.	2024	Uzbūvēti vismaz 65 km struktūru aizsardzībai pret plūdiem, lai pasargātos no ūdens kaitīgās ietekmes.
78	C1.3. R1-I3	T	Atjauninātas ūdensteces		Skaits	0	16	2. CET.	2025	Atjaunotas ūdensteces vismaz 16 km garumā, tostarp pamestu piedurkņu atjaunošana, pastāvīga upju un piedurkņu saskare un ieguldījumi saistītajā infrastruktūrā.
79	C1.3. R1-I3	T	Uzbūvētas struktūras aizsardzībai pret plūdiem		Skaits	0	77	4. CET.	2025	Vismaz 77 km plūdu aizsargkonstrukciju, kas būvētas, lai pasargātu no ūdens kaitīgās ietekmes.
81	C1.3. R2	M	Atkritumu apsaimniekošanas likuma pieņemšana	Atkritumu apsaimniekošanas likuma stāšanās spēkā				CET.	2021	Jaunais Atkritumu apsaimniekošanas likums reglamentē atkritumu rašanās novēršanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un reciklēšanu saskaņā ar aprites ekonomikas koncepciju un Eiropas zaļo kursu. Likums ietvers īpašus pasākumus aprites ekonomikas atbalstam, t. i., aprites ekonomikas ceļveža, EPR shēmu un “maksā, kad izmet” shēmu izstrādi. Likumā tiks ņemti vērā visi Komisijas ieteikumi, kas ietverti 2018. gada Agrīnās brīdināšanas ziņojumā par Horvātiju.
82	C1.3. R2	M	Horvātijas Republikas Atkritumu apsaimniekošanas plāna pārskatīšana 2017.–2022. gadam	Horvātijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī publicēti grozījumi Horvātijas Republikas Atkritumu apsaimniekošanas plānā 2017.–2022. gadam				4. CET.	2021	Pārskatītā Horvātijas Atkritumu apsaimniekošanas plāna 2017.–2022. gadam pieņemšana un publicēšana saskaņā ar jauno Aprites ekonomikas rīcības plānu pēc sabiedriskās apspriešanas. Pārskatītajā plānā nosaka mērķi līdz 2022. gadam panākt atkritumu pārstrādi, šķirošanu, atkārtotu izmantošanu un remontu 50 % apmērā, kā arī atsevišķu mērķi bioatkritumu savākšanai un pārstrādei. Tā ietver arī īpašus pasākumus, lai veicinātu vietējo un reģionālo vienību centienus, piemēram, komunikācijas darbības, lai nodrošinātu efektīvu dalītu savākšanu izcelsmes vietā, vai digitālos aspektus. Plānā iekļauj pašreizējās situācijas novērtējumu, esošās savākšanas shēmas un investīciju nepietiekamības novērtējumu attiecībā uz atkritumu poligonu slēgšanu. Tajā sniedz prioritāšu sarakstu plānotajām investīcijām atkritumu apsaimniekošanas jomā, turpmāko atkritumu apstrādes iekārtu jaudu, kā arī informāciju par to, kā tiks noteiktas turpmākās atrašanās vietas. Plānā apsver arī atbalstu spēju veidošanai infrastruktūras projektu īstenošanā.
83	C1.3. R2	M	Horvātijas Republikas Atkritumu apsaimniekošanas plāna pieņemšana 2023.–2029. gadam	Horvātijas Atkritumu apsaimniekošanas plāna 2023.–2029. gadam publicēšana Horvātijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī				4. CET.	2022	Pēc sabiedriskās apspriešanas pieņemt un publicēt Horvātijas Atkritumu apsaimniekošanas plānu 2023.–2029. gadam saistībā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumā un Aprites ekonomikas rīcības plānā noteiktajiem jaunajiem mērķiem. Plānā nosaka mērķrādītāju līdz 2025. gadam panākt atkritumu reciklēšanu, šķirošanu, atkārtotu izmantošanu un remontu vismaz 55 % apmērā, kā arī bioatkritumu savākšanas un reciklēšanas mērķrādītāju.
84	C1.3. R2-I1	T	Apglabāšanai nosūtīto sadzīves atkritumu īpatsvara samazinājums (49 %)		% (procentuālā daļa)	66	49	4. CET.	2022	Apglabāšanai nosūtīto sadzīves atkritumu daļu samazina līdz 49 %, pateicoties investīcijām atkritumu apglabāšanas poligonā, tostarp atkārtotas izmantošanas centru izveidē, dalīti savākto sadzīves atkritumu šķirošanas iekārtu būvniecībā, dalīti savākto bioatkritumu bioapstrādes iekārtu būvniecībā, šķiroto atkritumu savākšanas vietu un būvgružu atkritumu pārstrādes uzņēmumu būvniecībā un aprīkošanā, iekārtu iegādē sadzīves atkritumu lietderīgo frakciju dalītai savākšanai.
85	C1.3. R2	T	Apglabāšanai nosūtīto sadzīves atkritumu īpatsvara samazinājums (51 %)		% (procentuālā daļa)	56	51	4. CET.	2024	Likvidēšanai nosūtīto sadzīves atkritumu īpatsvaru samazina līdz 51 % no 2022. gadā ziņotajiem 56 % bāzlīnijas. Likvidēšanai nosūtīto sadzīves atkritumu īpatsvaru aprēķina saskaņā ar aprēķināšanas metodiku, kas noteikta Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/1004 (noteikumipar atkritumu datu aprēķināšanu, verifikāciju un ziņošanu saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK).
86	C1.3. R2-I1	T	Uzbūvētās šķirošanas iekārtas		Skaits	0	6	4. CET.	2025	Uzbūvētas vismaz sešas šķirošanas iekārtas.
87	C1.3. R2-I1	T	Uzbūvētas iekārtas dalīti savāktu bioatkritumu apstrādei		Skaits	0	3	4. CET.	2025	Vismaz 3 iekārtas, kas uzbūvētas dalīti savākto bioatkritumu apstrādei.
88	C1.3. R2-I1	T	Funkcionāla fiksētā/mobilā atkritumu šķirošanas vieta		Skaits	0	20	CET.	2025	Uzbūvētas vai piegādātas vismaz 20 stacionāras vai mobilas atkritumu šķirošanas vietas.

90	C1.3. R2-I2	T	Atkritumu poligonu sanācija		Skaits	0	10	2. CET.	2026	Vismaz 10 atkritumu poligoni/objekti, kas piesārņoti ar bīstamiem atkritumiem.
378	C1.3. R2-I1	M	Noteikumu par atkritumu poligonu nodokli stāšanās spēkā	Noteikums Noteikumos par atkritumu poligonu nodokli, kas norāda to stāšanos spēkā				4. CET.	2024	Noteikumi par atkritumu poligonu nodokli stājas spēkā un nosaka vienības maksu, kas ļauj aprēķināt atkritumu poligonu nodokli saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu. Noteikumos paredz noteikumus, ar kuriem pakāpeniski palielina atkritumu poligonu nodokli, lai pakāpeniski izbeigtu reciklējamu un reģenerējamu atkritumu apglabāšanu poligonos, un ka ieņēmumus izmanto saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu.
380	C1.3. R2-I1	T	Bioatkritumu apstrādes iekārtas		Skaits	0	20	4. CET.	2025	Piegādā vismaz 20 bioatkritumu apstrādes iekārtu. Piegādā vismaz 30 aprīkojuma vienības reciklēšanai un/vai atkārtotai izmantošanai.
381	C1.3. R2-I1	T	Atkritumu pārkraušanas staciju būvniecība		Skaits	0	15	Q1	2026	Būvē vismaz 15 atkritumu transportēšanas stacijas.

C.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Rveidlapa C1.3 R3 — Ūdens apsaimniekošanas programmas turpmāka īstenošana

Šīs reformas mērķis ir turpināt risināt galvenās politikas problēmas ūdensapgādes nozarē Horvātijā.

Reforma ietver tiesību aktu, valsts plāna un ūdensapgādes operatoru plānu pieņemšanu par ūdens zudumu samazināšanu publiskajās ūdensapgādes sistēmās un valsts ūdens zudumu monitoringa objekta izveidi.

Investīcija C1.3 R3-I1. Turpmāki ieguldījumi valsts notekūdeņu attīstības programmā

Šīs investīcijas mērķis ir papildus uzlabot notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas infrastruktūru.

Šis pasākums ietver publisko kanalizācijas tīklu papildu būvniecību un rekonstrukciju, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecību.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija C1.3 R3-I2. Turpmāki ieguldījumi publiskās ūdensapgādes attīstības programmā

Šīs investīcijas mērķis ir papildus uzlabot ūdensapgādes infrastruktūru.

Šis pasākums ietver ūdensapgādes cauruļvadu papildu būvniecību un rekonstrukciju.

Investīcija C1.3 R3-I3. Turpmākie ieguldījumi katastrofu riska mazināšanas programmā

Šā ieguldījuma mērķis ir īstenot papildu ieguldījumus katastrofu riska mazināšanas programmā.

Šis pasākums ietver pretplūdu aizsargkonstrukciju būvniecību un saldūdens sistēmu atdzīvināšanu.

C.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nē.

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

382

C1.3. R3

M

Valsts ūdens zudumu samazināšanas rīcības plāna pieņemšana

Croatian Waters pieņem Valsts ūdens zudumu samazināšanas rīcības plānu

2. CET.

2024

Croatian Waters pieņem Valsts ūdens zudumu samazināšanas rīcības plānu un publicē to savā tīmekļa vietnē. Valsts rīcības plānā iekļauj sarakstu ar plānotajām darbībām, lai samazinātu ūdens zudumus, t. sk. investīciju aplēses un finansējuma avotus. Plāns aptver laikposmu no 2024. līdz 2026. gadam ar 2030. gada perspektīvu saskaņā ar 2030. gada Ūdens un komunālo notekūdeņu attīrīšanas būvniecības daudzgadu programmu.

383

C1.3. R3

M

Izveidota valsts iestāde ūdens zudumu monitoringam

Valsts iestādes ūdens zudumu monitoringam izveide

4. CET.

2024

Izveido Valsts iestādi ūdens zudumu monitoringam, un tai ir pilnvaras uzraudzīt Valsts ūdens zudumu samazināšanas rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanu un pārbaudīt ūdensapgādes operatoru ūdens zudumu samazināšanas rīcības plānus.

384

C1.3. R3

T

Ūdensapgādes operatoru ūdens zudumu samazināšanas rīcības plānu pieņemšana

Skaits

0

40

4. CET.

2025

Pieņem vismaz 40 individuālus ūdensapgādes operatoru ūdens zudumu samazināšanas rīcības plānus.

Katrs plāns ietver organizatoriskās shēmas un plānus darbinieku izglītošanai, sistēmas datu uzlabošanas pasākumus, ūdensapgādes sistēmas optimizācijas pasākumus, aktīvas noplūdes kontroles pasākumus, pasākumus acīmredzamo zudumu novēršanai, plānošanu un tīkla nomaiņas pasākumus.

385

C1.3. R3

M

Noteikumu par Ūdensapgādes pakalpojumu padomi stāšanās spēkā

Noteikums Noteikumos par Ūdensapgādes pakalpojumu padomi, kas norāda to stāšanos spēkā

Q1

2024

Stājas spēkā Noteikumi par Ūdensapgādes pakalpojumu padomi. Tajos paredz Ūdensapgādes pakalpojumu padomes lēmumu obligātu publicēšanu, Ūdensapgādes pakalpojumu likuma, Ūdens apsaimniekošanas finansēšanas likuma un regulatora nolikuma kompetentas interpretācijas obligātu publicēšanu, kā arī obligātu personāla profesionālu apmācību.

386

C1.3. R3

T

Ūdensapgādes pakalpojumu padomes spēju veidošana

Skaits

0

7

4. CET.

2024

Ūdensapgādes pakalpojumu padome pieņem darbā vismaz septiņus pilnas slodzes darbiniekus, neskaitot ieceltos padomniekus.

388

C1.3. R3-I1

T

Uzbūvētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Skaits

  12

  31

4. CET.

  2025

Būvē vismaz 19 papildu notekūdeņu attīrīšanas stacijas.

389

C1.3. R3-I1

T

Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais kanalizācijas tīkls

   Skaits

775

  851

  4. CET.

2025

Uzbūvēti vai rekonstruēti papildu vismaz 76 km publiskā kanalizācijas tīkla.

391

C1.3. R3-I2

T

Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais ūdensapgādes tīkls

Skaits

956

1087

4. CET.

2025

Uzbūvēti vai rekonstruēti papildu vismaz 131 km publiskā ūdensapgādes tīkla.

Investīcija ietver dzeramā ūdens apgādes sistēmu būvniecību ar vidējo enerģijas patēriņu ≤ 0,5 kWh vai infrastruktūras noplūdes indeksu (ILI) ≤ 1,5, kā arī esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu renovēšanu, lai samazinātu vidējo enerģijas patēriņu par vairāk nekā 20 % vai noplūdes samazinājumu par vairāk nekā 20 %.

440

C1.3 R3-I3

T

Uzbūvētas struktūras aizsardzībai pret plūdiem

Skaits

77

79

2. CET.

2026

Uzbūvētas vēl vismaz 2 km plūdu aizsargkonstrukcijas.

441

C1.3 R3-I3

T

Atjauninātas ūdensteces

Skaits

16

23

2. CET.

2026

Atjaunotas ūdensteces vēl vismaz 7 km garumā.

D. 1.4. KOMPONENTS: KONKURĒTSPĒJĪGAS, ENERĢIJAS ZIŅĀ ILGTSPĒJĪGAS UN EFEKTĪVAS TRANSPORTA SISTĒMAS IZVEIDE

Transporta nozare ir viena no galvenajām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju radītājām Horvātijā — 27 % no kopējām emisijām 2018. gadā, no kurām pasažieru autotransports veidoja 71,6 %, kravu autotransports — 24,7 %, dzelzceļa transports — 0,8 %, jūras un upju transports — 2,4 % un iekšzemes gaisa satiksme — 0,5 % no emisijām. Sagaidāms, ka esošās transporta infrastruktūras modernizācijai, veicot investīcijas ekoloģiski ilgtspējīgos, efektīvos, inovatīvos un konkurētspējīgos transporta veidos, būs būtiska nozīme zaļās un digitālās pārkārtošanās efektīvā īstenošanā.

Šā Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir izveidot vienotu transporta tīklu ar attīstītu dzelzceļa un sabiedriskā transporta infrastruktūru un intermodalitāti starp dažādiem transporta veidiem, palielināt to vieglo automobiļu īpatsvaru, kurus darbina ar alternatīvām degvielām, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un transporta nozares ietekmi uz vidi, kā arī veicināt cilvēku un preču ilgtspējīgu mobilitāti.

Šis komponents ietver reformas un investīcijas visos transporta veidos (dzelzceļš, autotransports, jūras transports, gaisa transports, publiskais pilsētu un iekšzemes ūdensceļu transports) un aptver visus Horvātijas reģionus.

Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot Horvātijai adresēto ieteikumu “par vajadzību koncentrēt investīcijas zaļajā un digitālajā pārkārtošanā” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “ilgtspējīgam pilsētu un dzelzceļa transportam” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

D.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C.1.4. R1 — Autoceļu nozares reforma

Reformas mērķis ir samazināt uzņēmumu darbības izmaksas, finanšu saistības saskaņot ar naudas plūsmām, palielināt ceļu satiksmes drošību un tādējādi samazināt ceļu satiksmes izraisīto mirstību. Paredzams, ka jaunas ceļu nodevu sistēmas ieviešana samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, novēršot sastrēgumus un bīstamas vietas uz ceļiem. Šīs reformas ietvaros tiesību aktus, kas reglamentē ceļu nozari, atjaunina, stājoties spēkā grozījumam Ceļu likumā.

Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija C.1.4 R1-I2. Sistēmas uzlabošana personu ar invaliditāti tiesību izmantošanai mobilitātes jomā

Investīcijas mērķis ir personām ar invaliditāti ātrāk un vieglāk īstenot savas tiesības mobilitātes jomā, ieviešot vienotu dokumentu personām ar invaliditāti, kas tām ļautu izmantot visas mobilitātes tiesības, vienkāršot digitālo publisko pakalpojumu galalietotājiem administratīvo vidi mobilitātes jomā un uzlabot piekļuvi digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem personām ar invaliditāti. Investīcijas mērķis ir arī uzlabot lietotāju personas datu aizsardzību un saskaņot lēmumu pieņemšanas praksi, kas ietekmē personu ar invaliditāti tiesības mobilitātes jomā. Paredzams, ka investīcija ļaus valsts iestādēm vieglāk un vispusīgāk uzraudzīt iegūtās tiesības un nodrošināt efektīvu publisko piekļuvi visiem datiem. Paredzams, ka investīcija samazinās valsts un vietējo dienestu darbinieku darbaspēka izmaksas par 15 % līdz 35 %.

Investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija C.1.4 R1-I3. Valsts autotransporta elektroniskā uzglabāšanas un datu apmaiņas sistēma (NSCP)

Investīciju mērķis ir palielināt autotransporta efektivitāti un ilgtspēju.

Investīcija ietver Valsts autotransporta elektroniskās uzglabāšanas un datu apmaiņas sistēmas (NSCP) izveidi.

Investīcija C.1.4 R1-I4. Ziņošanas kontroles sistēma pasažieru un kravu autopārvadājumiem

Investīcijas mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, izveidojot funkcionālu ziņošanas kontroles sistēmu pasažieru un kravu autopārvadājumiem. Ziņošanas kontroles sistēma sasaista datus no tahogrāfu centrālās apstrādes sistēmas (SOTAH) un tahogrāfa karšu valsts reģistriem un saistītajiem reģistriem, par kuriem ir atbildīga Horvātijas Republikas Jūras, transporta un infrastruktūras ministrija, un veicina digitalizāciju Horvātijas transporta nozarē.

Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija C.1.4 R1-I5. Bīstamo kravu autopārvadājumu uzraudzība (e-ADR)

Ieguldījuma mērķis ir uzlabot bīstamo kravu autopārvadājumus.

Investīcija ietver bīstamo kravu autopārvadājumu uzraudzības sistēmas (e-ADR) izstrādi.

Reforma C.1.4 R2. Dzelzceļa nozares reforma

Reformas mērķis ir palielināt dzelzceļa nozares konkurētspēju un efektivitāti, lai sniegtu labākus pakalpojumus pasažieru un kravu pārvadājumu klientiem un palielinātu Horvātijas ekonomisko konkurētspēju. Lai atbalstītu reformu, Horvātijas valdība līdz 2021. gada 30. jūnijam pieņem nozares politikas vēstuli dzelzceļa nozarei, izklāstot turpmāko virzību galvenajās jomās, kas saistītas ar dzelzceļa nozares reformu un modernizāciju, un izstrādājot īstenošanas plānus valdībai un dzelzceļa uzņēmumiem, tostarp sīki izstrādātus pasākumus un darbības attiecībā uz:

·Nozares pārvaldību;

·Dzelzceļa uzņēmumu un darbības pārvaldību;

·Nozaru investīciju un finansēšanas plānošanu;

·Zināšanu, tehnoloģiju un prasmju pilnveidošanu dzelzceļa nozarē.

Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija C.1.4 R2-I3. “Sastrēgumu” novēršana dzelzceļa infrastruktūrā

Investīcijas mērķis ir novērst trūkumus Horvātijas dzelzceļa tīklā.

Investīcija ietver piecu šķēršļu novēršanu Horvātijas dzelzceļa tīklā.

Investīcija C.1.4 R2-I4. Zagreb Kustošija-Zagreb ZK-Zagreb GK modernizācija

Investīcijas mērķis ir modernizēt Zagreb Kustošija-Zagreb Zapadni Kolodvor-Zagreb Glavni Kolodvor dzelzceļa posmu, uzlabot vietējo un reģionālo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un pieejamību, labāk integrēt dzelzceļu Zagrebas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, kā arī palielināt dzelzceļa un vietējā sabiedriskā transporta īpatsvaru plašākā Zagrebas pilsētas teritorijā. Projekts palīdz sasniegt mērķi pabeigt TEN-T pamattīkla izveidi līdz 2030. gada 31. decembrim.

Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija C.1.4 R2-I6. Zaļo tehnoloģiju izmantošana dzelzceļa pasažieru pārvadājumos

Ieguldījuma mērķis ir palielināt pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu neelektrificētās līnijās.

Investīcija sastāv no diviem ražoto akumulatoru vilcienu prototipiem.

Investīcija C.1.4. R2-I7. IT sistēmu modernizācija

Ieguldījuma mērķis ir uzlabot dzelzceļa pakalpojumu kvalitāti.

Investīcija ietver HŽ pasažieru transporta IT sistēmu modernizāciju.

Reforma C.1.4 R3. Jūras un iekšzemes kuģošanas reforma

Reformas mērķis ir attīstīt ilgtspējīgu un efektīvu jūras un iekšzemes ūdensceļu transportu, kas palīdzēs palielināt kuģošanas drošību, nodrošināt iekšzemes ūdensceļu atdzīvināšanu, uzlabot salu transporta savienojamību un uzlabot ostu infrastruktūru, lai samazinātu transporta nozares negatīvo ietekmi uz vidi. Šīs reformas ietvaros stājas spēkā jauns Likums par regulāro un sezonālo piekrastes transportu, jauns Jūrlietu jomas un jūras ostu likums un jaunais Iekšzemes kuģošanas un ostu likums.

Reformu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija C.1.4 R3-I1. Sabiedriskai satiksmei atvērtu ostu modernizācijas programma

Investīciju mērķis ir modernizēt ostu infrastruktūru un uzlabot sabiedriskā jūras transporta kvalitāti.

Splitas pilsētas ostas jaunā pasažieru termināļa ieguldījumu telpas un Bol-Brač ostas modernizācija.

Investīcija C.1.4 R3-I3. Jaunu trošu prāmju “Križnica” būvniecība, Pitomačas pašvaldība

Investīcijas mērķis ir būvēt jaunu trošu prāmi “Križnica” pāri Dravas upei Pitomačas pašvaldībā, lai nodrošinātu transporta savienojamību un veicinātu mazāk attīstīto reģionu attīstību. Investīcija ietver jaunu, ar saules enerģiju darbināmu elektrokabeļu prāmi, kas gan palielina transporta jaudu, gan veicina transporta nozares zaļināšanu.

Investīciju pabeidz līdz 2022. gada 30. oktobrim.

Investīcija C1.4 R4-I1. Ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu iepirkums sabiedriskajam pilsētas un piepilsētas regulārajam transportam

Investīcijas mērķis ir modernizēt regulāros sabiedriskos pasažieru pārvadājumus pilsētās un piepilsētā un palielināt bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanu.

Ieguldījumu veido ar alternatīvu degvielu darbināmu autobusu (elektrisko un/vai ūdeņraža) iepirkums.

Investīcija C.1.4 R4-I2. Tramvaju parka modernizācija

Ieguldījuma mērķis ir modernizēt tramvaju floti Osijek un Zagrebas pilsētās.

Ieguldījumu veido jaunu tramvaju nodrošināšana.

Investīcija C.1.4 R5-I1. Lidlauka pakalpojumu un energoapgādes sistēmas elektrifikācija un zaļināšana Zadaras lidostā

Ieguldījuma mērķis ir nodrošināt videi nekaitīgu gaisa kuģu apkalpošanas uz zemes sistēmu un veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Ieguldījums ietver gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes elektrificēšanu un zaļināšanu Zadaras lidostā.

Investīcija C.1.4 R5-I2. Jaunu mobilitātes transportlīdzekļu un atbalsta infrastruktūras pētniecība, attīstība un ražošana

Ieguldījuma mērķis ir palielināt transporta drošību, vienlaikus palielinot efektivitāti un samazinot sastrēgumus, kā arī samazināt mehānisko transportlīdzekļu radītās kopējās piesārņotāju emisijas Zagrebas pilsētā.

Investīcija ietver pilnīgi autonomu elektrotransportlīdzekļu jauna pilsētas transporta pakalpojuma izstrādi un ieviešanu.

Investīcija C.1.4. R5-I3. Līdzfinansēšanas programma jaunu alternatīvo degvielu transportlīdzekļu iegādei

Investīciju mērķis ir palielināt autotransporta energoefektivitāti, samazinot atkarību no fosilā kurināmā.

Ieguldījumu veido alternatīvu mehānisko transportlīdzekļu (elektrisko un/vai ūdeņraža) līdzfinansēšana.

D.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
91	C.1.4. R1	M	Ceļu likuma grozījumi	Ceļu likuma grozījumu stāšanās spēkā				CET.	2021	Ar grozījumiem Ceļu likumā cita starpā: Nodrošina ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību visā Savienības autoceļu tīklā, pilsētu un starppilsētu automaģistrālēs, galvenajos un sekundārajos ceļos un dažādās struktūrās, piemēram, tuneļos vai uz tiltiem, un prāmjos; Atvieglo pārrobežu apmaiņu ar transportlīdzekļu reģistrācijas datiem par transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu īpašniekiem vai turētājiem, par kuriem Savienībā ir konstatēts, ka nav samaksāta nekāda veida ceļa nodeva; Iekļauj noteikumus, kas veicina riteņbraukšanai un gājēju satiksmei izmantotās infrastruktūras palielināšanu; Nosaka kritērijus un nosacījumus attiecībā uz maksas ceļa nodevu izmaksu segšanu; Pievēršas atbrīvojumiem no pienākuma maksāt maksas par tiesībām būvēt un servitūta tiesībām uz koplietošanas ceļu, svītrojot šos atbrīvojumus no tiesību aktiem. Tas rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz šādām maksām visiem uzņēmējiem.
92	C.1.4. R1	M	Valsts ceļu satiksmes drošības programma 2021.–2030. gadam	Valsts ceļu satiksmes drošības programma 2021.–2030. gadam pieņemta Horvātijas valdībā				CET.	2021	Valsts ceļu satiksmes drošības programmas 2021.–2030. gadam, ko sagatavojusi Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Jūras, transporta un infrastruktūras ministriju un citām nozaru ministrijām, mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību Horvātijā.
94	C.1.4. R1-I2	T	Funkcionālas sistēmas izveide personu ar invaliditāti tiesību īstenošanai mobilitātes jomā		% (procentuālā daļa)	0	50	4. CET.	2023	Kā daļu no investīcijas, ar ko ievieš funkcionālu sistēmu, kas atvieglo personu ar invaliditāti iespēju vienā vietā pieteikties uz visām mobilitātes tiesībām un nodrošina pieteikumu ātrāku izskatīšanu, izveido vienotu dokumentu, lai personas ar invaliditāti varētu izmantot funkcionālo sistēmu un izmantot vienādas tiesības visā Horvātijas teritorijā (invaliditātes e-karte), un vismaz 50 % no paredzētajām kartēm izsniedz personām ar invaliditāti, kurām ir tiesības mobilitātes jomā.
95	C.1.4. R1-I3	M	Valsts autotransporta elektroniskās uzglabāšanas un datu apmaiņas sistēmas (NSCP) izveide	Izveidota valsts autotransporta elektroniskās uzglabāšanas un datu apmaiņas sistēma (NSCP)				2. CET.	2026	Ievieš valsts autotransporta elektroniskās uzglabāšanas un datu apmaiņas sistēmu (NSCP).
96	C.1.4. R1-I4	M	Labi funkcionējošas ziņošanas kontroles sistēmas izveide pasažieru un kravu autopārvadājumiem	Izveidota labi funkcionējoša ziņošanas kontroles sistēma pasažieru un kravu autopārvadājumiem				4. CET.	2024	Ievieš labi funkcionējošu ziņošanas kontroles sistēmu pasažieru un kravu autopārvadājumiem, kas savieno datus no tahogrāfu centrālās apstrādes sistēmas (SOTAH) un tahogrāfa karšu valsts reģistriem un saistītajiem reģistriem, par kuriem ir atbildīga Jūras, transporta un infrastruktūras ministrija.
97	C.1.4. R1-I5	M	Bīstamo kravu autopārvadājumu uzraudzības sistēmas izstrāde (e-ADR)	Sistēma, kas izstrādāta bīstamo kravu autopārvadājumu uzraudzībai (e-ADR)				2. CET.	2026	Izstrādā sistēmu bīstamo kravu autopārvadājumu uzraudzībai (e-ADR). Sistēma nodrošina bīstamo kravu autopārvadājumu uzraudzību, ieviešot elektroniskas pārvadājumu atļaujas un tahogrāfu izmantošanu.
98	C.1.4. R2	M	Vēstules par nozaru politiku pieņemšana	Horvātijas valdībā pieņemta vēstule par nozares politiku dzelzceļa nozarē				2. CET.	2021	Vēstulē par nozaru politiku iekļauj: I) galvenie mērķi, ii) paredzēto uzlabojumu pārskatīšana, piemēram, profesionalizācija, darbību un pārvaldības darbību pārredzamība, un iii) dzelzceļa nozares reformas un modernizācijas pasākumu un darbību īstenošanas plāns, piemēram: dzelzceļa nozares stratēģiskā satvara, dzelzceļa infrastruktūras attīstības valsts plāna un dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes telpu pārvaldības valsts plāna pieņemšana; un dzelzceļa transporta pakalpojumu attīstība.
99	C.1.4. R2	M	Dzelzceļa infrastruktūras attīstības valsts plāns un dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes telpu pārvaldības valsts plāns	Horvātijas valdība pieņem dzelzceļa infrastruktūras attīstības valsts plānu un dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes telpu pārvaldības valsts plānu				4. CET.	2022	Dzelzceļa infrastruktūras attīstības valsts plānā nosaka dzelzceļa infrastruktūras attīstībai nepieciešamos projektus un darbības. Dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes telpu pārvaldības valsts plānā nosaka projektus un darbības dzelzceļa satiksmes pārvaldībai, organizēšanai un dzelzceļa transporta pakalpojumu attīstībai.
100	C.1.4. R2	M	Dzelzceļa uzņēmumu un uzņēmējdarbības vadības reorganizācija	Dzelzceļa uzņēmumu pārvaldība un reorganizētās darbības				4. CET.	2024	Tiek pabeigta dzelzceļa uzņēmumu un darbību vadības reorganizācija.
104	C.1.4. R2-I3	T	Posmos, kuros pašreizējais braukšanas ātrums ir 60 km/h, likvidēti pieci problemātiskie posmi.		Skaits	0	5	4. CET.	2025	Investīcijas rezultātā tiks likvidētas piecas problemātiskās vietas posmos, kuros pašreizējais ātruma ierobežojums ir 60 km/h.
105	C.1.4. R2-I4	T	Divceļu dzelzceļa līnija Zagreb Kustošija-ZG Zapadni Kolodvor-Zagreb Glavni Kolodvor, rekonstruēta un modernizēta 3,4 km garumā		Skaits (km)	0	3,4	4. CET.	2024	Rekonstruē un modernizē divceļu dzelzceļa līniju posmā Zagreb Kustošija-Zagreb Zapadni Kolodvor-Zagreb Glavni Kolodvor 3,4 km garumā. Sniedz pierādījumus par atbilstību atļaujas piešķiršanas procedūrām saskaņā ar IVN atbilstīgi Direktīvai 2011/92/ES.
107	C.1.4. R2-I6	T	Ražoti divi akumulatoru vilcienu prototipi		Skaits	0	2	4. CET.	2025	Ražo vienu akumulatoru elektrovilciena (BEMV) prototipu un vienu baterijas motorvilciena (BMV) prototipu, pārbauda tipu un nodrošina ekspluatācijas priekšnoteikumu. Tiks būvēti seši stabili akumulatoru lādētāji.
108	C.1.4. R2-I7	M	HŽ pasažieru transporta IT sistēmu modernizācija	Modernizētas HŽ pasažieru transporta IT sistēmas				2. CET.	2026	HŽ pasažieru transporta IT sistēmu modernizācija ietver: ·WIFI uzstādīšana 40 vilcienos; ·GPS sistēmas uzstādīšana 40 vilcienos; ·Tirdzniecības sistēmas datu centra modernizācija; un ·Aprīkojuma iegāde virtualizācijas platformas paplašināšanai un modernizēšanai.
109	C.1.4. R3	M	Jaunais Likums par regulāro un sezonālo piekrastes satiksmi	Jaunā Likuma par regulāro un sezonālo piekrastes transportu stāšanās spēkā				CET.	2021	Jaunais Likums par regulāro un sezonālo piekrastes jūras transportu vienkāršos pašreizējās administratīvās procedūras un radīs labākus priekšnoteikumus efektīvākai sabiedriskā piekrastes jūras transporta darbībai, reglamentējot noteikumus, kas attiecas uz Regulārā piekrastes jūras transporta aģentūras darbību, jo īpaši iedaļā par valsts maršrutu licencēšanu, kā arī sabiedriskā transporta IT sistēmu labāku izmantošanu un kontroli (SEOP sistēma).
110	C.1.4. R3	M	Jaunais Iekšzemes kuģošanas un ostu likums	Jaunā iekšzemes kuģošanas un ostu likuma stāšanās spēkā				CET.	2021	Jaunais Iekšzemes kuģošanas un ostu likums ļauj identificēt konkrētus riskus Horvātijas iekšējo ūdensceļu posmos (vai to daļās), ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu kuģošanas drošību.
111	C.1.4. R3	M	Jaunais Jūrlietu jomas un jūras ostu likums	Jaunā Jūrlietu jomas un jūras ostu likuma stāšanās spēkā				4. CET.	2022	Ar jauno Jūrlietu jomas un jūras ostu likumu tiks reorganizēta sabiedriskai satiksmei atvērta ostu sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt vienotu juridisko saistību izpildi attiecībā uz publisko ostu ekspluatāciju un racionalizēt pārvaldības izmaksas.
112	C.1.4. R3-I1	T	Jauns garāmgājēju terminālis Splitas pilsētas ostā un modernizētā Bolas-Bračas osta		Skaits	0	2	4. CET.	2025	Izbūvē jaunu pasažieru termināli Splitas pilsētas ostā, kas ir atvērts sabiedriskai satiksmei. Galvenā un sekundārā viļņa zemūdens un virszemes strukturālos izrakumus un uzbērumus būvē Bolas ostā Bračā, kas ir publiski pieejama.
114	C.1.4. R3-I3	T	Jauns trošu prāmis “Križnica”, kas darbojas pāri Drava upei Pitomačas pašvaldībā		Skaits	0	1	4. CET.	2022	Šīs investīcijas rezultātā tiks uzbūvēts ar saules enerģiju darbināms elektrokabeļu prāmis, kas savieno kontinentālo daļu ar Križņicas salu un darbojas ar Horvātijas Kuģu reģistra apstiprinājumu.
116	C.1.4. R4-I1	M	70 ar alternatīvu degvielu darbināmi autobusi (elektriskie un/vai ūdeņraža)	Provizoriski pieņemti 70 ar alternatīvu degvielu darbināmi autobusi (elektriskie un/vai ūdeņraža autobusi)		0		2. CET.	2026	Iesniedz pierādījumu par pagaidu tehnisko pieņemšanu pēc to būvniecības 70 jauniem alternatīvi darbināmiem autobusiem (elektriskiem un/vai ar ūdeņradi darbināmiem).
117	C.1.4. R4-I2	T	30 jauni tramvaji, kas piegādāti sabiedriskajam transportam		Skaits	0	30	4. CET.	2025	Piegādā 30 jaunus tramvajus.
118	C.1.4. R5-I1	T	Gaisa kuģu apkalpošanas uz zemes elektrifikācija un zaļināšana Zadaras lidostā		Skaits	0	1	4. CET.	2024	Gaisa kuģu apkalpošana uz zemes elektrificējot un zaļinot, kas ietver: I) stacionāru savienojumu uzstādīšana, lai piegādātu elektroenerģiju stāvošiem gaisa kuģiem ar nepieciešamajiem konstrukcijas un drošības pielāgojumiem (nepalielinot perona jaudu); II) ar dīzeļdegvielu darbināmu pārvietojamu virszemes iekārtu nomaiņa ar elektrību darbināmām iekārtām; un iii) 610 kW fotoelementu spēkstacijas būvniecība un tās savienošana ar fiksēto energoapgādes sistēmu un uzlādes stacijām ar elektrību darbināmām mobilām apkalpošanas uz zemes iekārtām. Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši projektu īsteno, nepalielinot perona jaudu, un ar dīzeļdegvielu darbināmās mobilās apkalpošanas uz zemes iekārtas aizstāj ar elektriski darbināmām iekārtām. Sniedz pierādījumus, ka projektam nav būtiskas ietekmes uz attiecīgo Natura 2000 teritoriju viengabalainību.
119	C.1.4. R5-I2	T	Pilnībā autonomu un elektrisku transportlīdzekļu verifikācijas prototipi un attiecīgie testi		Skaits	0	60	Q1	2025	Izstrādā un testē verifikācijas prototipus un testē autonomās braukšanas sistēmas.
120	C.1.4. R5-I2	M	Jauni tiesību akti par autonomo transportlīdzekļa vadīšanu	Jauno tiesību aktu par autonomo transportlīdzekļa vadīšanu stāšanās spēkā				2. CET.	2024	Jaunie tiesību akti par autonomo transportlīdzekļa vadīšanu cita starpā attiecas uz: Valsts testa procedūras izstrādi attiecībā uz autonomo transportlīdzekļa vadīšanu; Valstu ceļu satiksmes drošības tiesību aktu pielāgošanu, lai varētu izmantot autonomos transportlīdzekļus satiksmē; Transportlīdzekļu valsts tipa apstiprināšanas noteikumu pielāgošanu; Pasažieru autopārvadājumu drošības noteikumu pielāgošanu, lai varētu veikt pasažieru pārvadājumus ar autonomiem transportlīdzekļiem; Valsts apdrošināšanas tiesību aktu pielāgošanu, lai nodrošinātu autonomo transportlīdzekļu un pakalpojumu apdrošināšanu.
122	C.1.4. R5-I2	M	Jauni pilsētas transporta pakalpojumi pilnībā autonomiem un elektriskiem transportlīdzekļiem, kas pielāgoti pasažieru ar invaliditāti vajadzībām, un specializēta infrastruktūra	Ražoti pilnīgi autonomi un elektriski transportlīdzekļi, kas pielāgoti pasažieru ar invaliditāti vajadzībām, un specializēta infrastruktūra, kas darbojas ar visām uzstādītajām funkcijām				4. CET.	2025	Jauns pilsētas transporta pakalpojums, ko veido: (I)pilnībā autonomu elektrotransportlīdzekļu parks, kas spēj veikt visas dinamiskās vadīšanas funkcijas bez vadītāja palīdzības ar mākslīgā intelekta palīdzību, (II)attīstīt un izbūvēt specializētu infrastruktūru autonomo transportlīdzekļu un elektrisko transportlīdzekļu parkam, kas integrēts pilsētas sabiedriskajā transportā, un (III)programmatūras platformas izstrāde, lai ekspluatētu visu sistēmu; ir funkcionāli, lai varētu ekspluatēt pilnīgi autonomus jaunus elektrotransportlīdzekļus. Pilnīgi autonomu jauno elektrotransportlīdzekli pielāgo pasažieru ar invaliditāti vajadzībām, nodrošinot lielas bīdāmas durvis, kas ļauj vieglāk iekļūt transportlīdzeklī, un bagāžas nodalījumu, kurā var atrasties ratiņkrēsli.
123	C.1.4. R5-I2	M	50000 bezmaksas kuponi braucieniem ar pilnīgi autonomu transportlīdzekli personām ar invaliditāti un/vai personām ar grūtībām izmantot citus sabiedriskā transporta līdzekļus					Q1	2026	Izsniedz parakstītu līgumu ar Zagrebas pilsētu un sabiedriskā transporta operatoru par 50000 bezmaksas autovadīšanas kuponu izsniegšanu, kas ir derīgi vismaz piecus gadus pēc izdošanas personām ar invaliditāti un/vai kurām ir grūtības izmantot citus sabiedriskā transporta līdzekļus.
124	C.1.4. R5-I3	M	2000 alternatīvi motorizēti autotransporta līdzekļi (elektriskie un/vai ūdeņraža transportlīdzekļi)	Līdzfinansēti 2000 alternatīvi motorizēti autotransporta līdzekļi				2. CET.	2026	Iesniedz pierādījumus par līdzfinansējumu 2000 jauniem alternatīvi darbināmiem autotransporta līdzekļiem (elektriskiem un/vai ūdeņraža transportlīdzekļiem).

D.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija C1.4 R1-I1. Ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēma

Investīciju mērķis ir samazināt sastrēgumus uz ceļiem un palielināt vides aizsardzību un ceļu satiksmes drošību.

Investīcija ietver jaunas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas izveidi.

D.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

E. 1.5. KOMPONENTS: DABAS RESURSU IZMANTOJUMA UZLABOŠANA UN PĀRTIKAS PIEGĀDES ĶĒDES STIPRINĀŠANA

Šā Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir palielināt pārtikas nodrošinājumu un Horvātijas lauksaimniecības pārtikas nozares konkurētspēju.

Komponentā ietilpst: I) loģistikas infrastruktūras tīkla izveide, lai stiprinātu ražošanas tirgus ķēdi augļu un dārzeņu nozarē; II) lauksaimniecības zemes pārstrukturēšanas un konsolidācijas sistēmas izveide; III) digitālo risinājumu izstrāde lauksaimniecības nozarē; un iv) pārtikas ziedošanas sistēmas uzlabošana.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu par “vajadzību veikt visus nepieciešamos pasākumus un efektīvi reaģēt uz pandēmiju, uzturēt ekonomiku un atbalstīt atveseļošanu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1), “par nepieciešamību palielināt piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un par “publisko un, iespējams, publiskā un privātā sektora investīciju projektu īstenošanas un finansēšanas prioritāšu noteikšanu ekonomikas atveseļošanas atbalstam” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

E.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C1.5 R1 — Loģistikas infrastruktūras tīkla izveide, lai stiprinātu ražošanas tirgus ķēdi augļu un dārzeņu nozarē

Reformas mērķis ir organizēt un sasaistīt mazo lauku saimniecību piedāvājumu ar ražotāju organizāciju starpniecību, lai veicinātu apvienošanu, sadarbību, pieredzes un zināšanu apmaiņu. Paredzams, ka reforma uzlabos lauksaimnieku stāvokli piegādes ķēdēs, jo īpaši augļu un dārzeņu nozarē, un veicinās tādu produktu izstrādi, kuriem ir lielāka pievienotā vērtība. Reforma ietver darbības programmas pieņemšanu augļu un dārzeņu nozares tirgus kapacitātes stiprināšanai laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam, ko veic Horvātijas valdība.

Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija C.1.5 R1- I1. Augļu un dārzeņu loģistikas un izplatīšanas centru būvniecība un aprīkošana

Ieguldījuma mērķis ir uzlabot konkurenci augļu un dārzeņu nozarē.

Šis pasākums ietver augļu un dārzeņu loģistikas izplatīšanas centru būvniecību un nodošanu ekspluatācijā.

Investīcija C1.5 R1-I2. Ražotāju pozīcijas un pamanāmības stiprināšana pārtikas piegādes ķēdē

Ieguldījuma mērķis ir dot ražotājiem lielāku nozīmi loģistikas un izplatīšanas centru pārvaldībā un īpašumtiesību struktūrā.

Šis pasākums ietver apmācību ražotāju organizācijām un atpazīstamas sistēmas izveidi augļu un dārzeņu marķēšanai.

Reforma C1.5 R2 — Lauksaimniecības zemes pārstrukturēšanas un konsolidācijas sistēmu uzlabošana

Reformas mērķis ir atvieglot lauksaimniecības zemes konsolidācijas procedūras un pastāvīgu uzraudzību, kas radīs priekšnoteikumus mūsdienīgu lauksaimniecības metožu piemērošanai, infrastruktūras (piemēram, lauka ceļu tīkla un meliorācijas kanālu) veidošanai, kā arī mantiskajām attiecībām uz lauksaimniecības zemes. Reforma veicinās lauksaimniecības zemes efektīvāku izmantošanu lauksaimniecībā, palielinot lauksaimnieciskās ražošanas produktivitāti un ilgtspēju, galveno uzmanību pievēršot vides saglabāšanai un dzīves uzlabošanai lauku apvidos. Reformas ietvaros stājas spēkā jaunais Lauksaimniecības zemes konsolidācijas likums.

Reformu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

Investīcija C1.5 R2-I2. Lauksaimniecības zemes monitoringa programma

Šā ieguldījuma mērķis ir nodrošināt apstākļus efektīvai lauksaimniecības zemes aizsardzībai, augsnes stāvokļa novērtēšanai nepieciešamo datu pastāvīgai pieejamībai un ilgtspējīgas apsaimniekošanas politikas īstenošanai.

Šis pasākums ietver operatīvās informācijas sistēmas uzlabošanu lauksaimniecības zemes monitoringam un 90 pastāvīgu zemes monitoringa staciju izveidi.

Reforma C1.5 R3 — Lauksaimniecības digitālā pārveide

Reformas mērķis ir padarīt lauksaimniecības nozares sabiedriskos pakalpojumus pieejamākus lauksaimniekiem, digitalizējot šos pakalpojumus, vienlaikus samazinot administratīvo slogu. Reforma ietver koordinācijas vienības izveidi, kas plāno un uzrauga visu investīciju īstenošanu un nodrošina noteikto mērķu sasniegšanu: digitalizēti sabiedriskie pakalpojumi, viedās lauksaimniecības darbības platforma un publiski pieejama izsekojamības informācijas sistēma.

Paredzams, ka reforma veicinās lauksaimnieciskās ražošanas pieaugumu, lauksaimniecības produktu kvalitātes un izsekojamības nodrošināšanu un ilgtermiņā ilgtspējīgas agronomiskās prakses piemērošanu klimatam un videi.

Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija C.1.5 R3-I1. Digitālo publisko pakalpojumu izvēršana

Šīs investīcijas mērķis ir vismaz 30 lauksaimniecības sabiedrisko pakalpojumu digitālā pārkārtošanās. Investīcija cita starpā ietver digitālās pārkārtošanās rīcības plāna sagatavošanu, kas ir pamats visu digitalizējamo lauksaimniecības pakalpojumu reģistrēšanai. Vismaz 30 sabiedriskos pakalpojumus, ko reģistrē rīcības plānā, digitalizē un dara pieejamus saņēmējiem. Investīcija samazina vajadzību pēc personīgiem pakalpojumiem un palīdz radīt digitālos sabiedriskos pakalpojumus lauksaimniekiem.

Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija C1.5 R3-I2. Viedā lauksaimniecība

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt Horvātijas lauksaimniecības nozares digitālo pārveidi.

Šis pasākums ietver viedās lauksaimniecības platformas izveidi.

Investīcija C.1.5 R3-I3. Izsekojamības sistēma

Investīcijas mērķis ir turpināt veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību, jo īpaši mazo vietējo ražotāju vidū, un turpināt informēt patērētājus par ilgtspējīgā veidā iegūtu produktu nozīmi un pieejamību vietējā līmenī visā Horvātijā. Paredzams, ka investīcija pozitīvi ietekmēs lauku attīstību vairākās vietējās kopienās un palīdzēs palielināt patērētāju uzticēšanos vietējiem ražotiem un ilgtspējīgiem pārtikas produktiem. Investīcija ietver valsts izsekojamības informācijas sistēmas izveidi, kas ir publiski pieejama.

Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Reforma C1.5 R4 — Pārtikas ziedošanas sistēmu uzlabošana

Reformas mērķis ir veicināt aprites ekonomiku lauksaimniecības pārtikas nozarē, samazināt pārtikas izšķērdēšanu un uzlabot nabadzīgāko iedzīvotāju nodrošinātību ar pārtiku, uzlabojot pārtikas ziedošanas sistēmu. Reforma ietver pārtikas bankas izveidi, pārtikas ziedošanas ķēdes starpnieku infrastruktūras jaudas stiprināšanu, tiešsaistes platformas pārtikas izšķērdēšanas novēršanai izveidi, pārtikas ziedošanas IT sistēmas atjaunināšanu, brīvprātīgu pārtikas izšķērdēšanas novēršanas nolīgumu noslēgšanu starp attiecīgajām iestādēm un ieinteresētajām personām pārtikas piegādes ķēdē, akadēmiskajām aprindām, zinātniskajām aprindām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī informācijas un izglītošanas kampaņas īstenošanu par pārtikas izšķērdēšanas novēršanu un pārtikas ziedošanu.

Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija C.1.5 R4-I1. Pārtikas bankas un starpnieku infrastruktūras aprīkošana pārtikas ziedošanas ķēdē

Investīcijas mērķis ir stiprināt pārtikas ziedošanas ķēdes starpnieku un pārtikas bankas infrastruktūras jaudu, lai radītu pamatnosacījumus ziedotās pārtikas daudzuma palielināšanai, tādējādi palīdzot samazināt pārtikas izšķērdēšanu un palielināt pārtikas nodrošinājumu nabadzīgākajām iedzīvotāju grupām. Investīcija ietver lauksaimniecības ministrijas izstrādāto un Horvātijas valdības pieņemto atbalsta shēmu īstenošanu pārtikas banku un starpnieku infrastruktūras aprīkošanai pārtikas ziedošanas ķēdē.

Investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

E.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
126	C1.5. R1	M	Darbības programma augļu un dārzeņu nozares tirgus kapacitātes stiprināšanai 2021.–2026. gada periodā	Horvātijas valdības lēmuma par darbības programmas augļu un dārzeņu nozares tirgus kapacitātes stiprināšanai 2021.–2026. gadam pieņemšanu stāšanās spēkā				4. CET.	2021	Lai īstenotu pasākumu, kura galvenais mērķis ir stiprināt ražotāju organizāciju (RO) lomu un vadības spēju augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības ķēdē, Horvātijas valdība pieņem darbības programmu augļu un dārzeņu nozares tirgus kapacitātes stiprināšanai 2021.–2026. gadam. Tas ietver šādu pasākumu īstenošanu: I) loģistikas augļu un dārzeņu izplatīšanas centru būvniecība un aprīkošana un ii) augļu un dārzeņu piegādes ķēdes ražotāju nostiprināšana un atzīšana.
127	C1.5. R1-I1	T	Loģistikas izplatīšanas centrs (LDC) uzbūvēts un darbojas		Skaits	0	1	4. CET.	2023	Uzbūvētais loģistikas izplatīšanas centrs (LDC) ietver atjaunošanas daļu, kas paredzēta produkta saņemšanai, tīrīšanai, mazgāšanai, šķirošanai un iepakošanai, kā arī piemērotas pieņemšanas un uzglabāšanas kapacitātes uzglabāšanas daļu atdzesēšanas un ilgtermiņa uzglabāšanas apstākļos, kā arī noteiktu produkta apstrādes līmeni. Augļu un dārzeņu primārā pārstrāde ir plānota, lai izmantotu nestandarta kvalitātes produktus un tādējādi izvairītos no pārtikas izšķērdēšanas (atkritumiem). LDC uzglabāšanas kapacitāte ir vismaz 3000, bet ne vairāk kā 12000 tonnu. Pasākums attiecas uz jaunas ēkas būvniecību, kuras primārais enerģijas pieprasījums (PEP) ir vismaz par 20 % mazāks nekā gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkai (NZEB).
128	C1.5. R1-I1	T	Ir uzbūvēts un darbojas vismaz trīs loģistikas izplatīšanas centri (LDC)		Skaits	1	3	Q1	2026	3 būvētais loģistikas izplatīšanas centrs (LDC) ietver zonas produkta saņemšanai, tīrīšanai, šķirošanai un iepakošanai, kā arī atdzesētu uzglabāšanas jaudu un noteiktu produkta apstrādes līmeni. Katras LDC uzglabāšanas jauda ir vismaz 3000. Pasākums attiecas uz jaunas ēkas būvniecību ar primārās enerģijas pieprasījumu (PED), kas ir vismaz par 20 % zemāks nekā gandrīz nulles enerģijas ēka (GNEĒ), un izmanto atjaunīgos energoresursus.
129	C1.5. R1-I2	T	Ražotāju organizāciju apmācība		Skaits	0	3	2. CET.	2026	Vismaz 3 ražotāju organizācijas (RO), kurās iesaistītas vismaz 15 personas, ir piedalījušās apmācībā ar loģistikas sadales centru saistīto ražotāju organizāciju (RO) pārvaldības un finanšu jomā.
130	C1.5. R1-I2	M	Augļu un dārzeņu marķēšanas sistēma	Izdots dokuments, kas apliecina jaunu pārtikas produktu atbilstību kvalitātes shēmu marķēšanas prasībām	Skaits	0	1	2. CET.	2026	Apstiprina sistēmu atpazīstamu etiķešu izveidei augļu un dārzeņu tirgū. Sistēma ir brīvprātīga un papildina jau esošo kvalitātes shēmu, ko izstrādājusi Lauksaimniecības ministrija.
131	C1.5. R2	M	Jauns likums par lauksaimniecības zemes konsolidāciju	Jaunā likuma par lauksaimniecības zemes konsolidāciju stāšanās spēkā				Q1	2022	Iecerētais jaunais likums par lauksaimniecības zemes konsolidāciju cita starpā: • Ieviest nosacījumus konsolidācijas procesa vienkāršošanai, • Samazināt iesaistīto struktūru skaitu, • Saīsināt laiku, kas vajadzīgs, lai veiktu darbības saistībā ar piešķīrumu, • Izmantot informācijas tehnoloģijas un pieslēgties esošām un jaunām dažādu ieinteresēto personu datubāzēm, vienlaikus izveidojot augsnes kvalitātes datubāzi.
133	C1.5. R2-I2	T	Operatīvās informācijas sistēmas uzlabošana lauksaimniecības zemes monitoringam un 90 pastāvīgo staciju izveide, lai uzraudzītu lauksaimniecības zemes stāvokli		Skaits	0	90	2. CET.	2025	Izveido programmu lauksaimniecības zemes stāvokļa pastāvīgai uzraudzībai. Programmas rezultātos norāda krīzes apgabalus, kuros augsne ir pakļauta apdraudējumam. Lauksaimniecības zemes monitoringa informācijas sistēmas modernizācija ļauj iegūt salīdzināmus parametrus. Modernizētās sistēmas ietvaros izveido vismaz 90 stacijas, lai uzraudzītu lauksaimniecības zemes stāvokli, un tās aptver visus lauksaimniecības apakšreģionus.
134	C1.5. R3	M	Digitālās pārkārtošanās projektu īstenošanas un pārvaldības nodaļas izveide Lauksaimniecības ministrijā	Lauksaimniecības ministra lēmums par digitālās pārkārtošanās projektu īstenošanas un pārvaldības nodaļas izveidi Lauksaimniecības ministrijā				4. CET.	2021	Izveidotā nodaļa sadarbībā ar attiecīgajām iestādēm (maksājumu aģentūru, Horvātijas Lauksaimniecības un pārtikas aģentūru un Centrālo valsts biroju digitālās sabiedrības attīstībai) plāno un uzrauga visu investīciju īstenošanu, lai nodrošinātu, ka tiek ieviesti: vismaz 30 digitalizēti sabiedriskie pakalpojumi, darbotiesspējīga Viedās lauksaimniecības platforma un publiski pieejama izsekojamības informācijas sistēma.
135	C1.5. R3-I1	T	Lauksaimniecības sabiedrisko pakalpojumu digitālās pārkārtošanās rīcības plānā uzskaitīto vismaz 30 lauksaimniecības sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija		Skaits	0	30	4. CET.	2024	Digitālās pārkārtošanās rīcības plāns ir pamats visu digitalizējamo lauksaimniecības pakalpojumu reģistrēšanai. Rīcības plānā iekļauj modeli un pārkārtošanās procesu katram reģistrētajam sabiedriskajam pakalpojumam. Vismaz 30 sabiedriskos pakalpojumus, ko reģistrē rīcības plānā un atbalsta saskaņā ar Horvātijas atveseļošanas un noturības plānu, digitalizē un dara pieejamus saņēmējiem. Rīcības plānā nosaka atsevišķus publiskos pakalpojumus, kas jādigitalizē, īstenojot projektu. Vismaz 30 pakalpojumus digitalizē un dara pieejamus saņēmējiem.
136	C1.5. R3-I2	M	Viedās lauksaimniecības platformas izveide	Pilnībā funkcionējoša viedās lauksaimniecības platforma				4. CET.	2025	Pārbauda viedās lauksaimniecības platformu un dara to pieejamu atbalsta saņēmējiem. Viedās lauksaimniecības platforma piedāvā aktuālu, strukturētu un savlaicīgu informāciju tieši no laukiem un lauku saimniecībām.
137	C1.5. R3-I3	M	Izsekojamības informācijas sistēmas izveide	Izsekojamības informācijas sistēma darbojas un ir pieejama sabiedrībai				4. CET.	2024	Plānotā izsekojamības informācijas sistēma ļaus labāk informēt patērētājus, uzraugot lauksaimniecības un pārtikas produktu izsekojamību. Sistēma ir brīvprātīga, un to izmanto, lai vienādotu un atvieglotu informācijas izsekošanu, atvieglotu uzņēmējdarbību un sniegtu informāciju patērētājiem, izmantojot QR kodu. Sistēmu projektē tā, lai tā būtu savienota ar citām e-sistēmām un pastāvīgi atjauninātu informāciju par izsekojamību. Sistēmai ir arī iespēja reģistrēt informāciju par tirgotājiem un starpniekiem, kas nekad nevar nonākt fiziskā kontaktā ar produktu.
138	C1.5. R4	M	Tiešsaistes platforma pārtikas izšķērdēšanas novēršanai un uzlabota pārtikas ziedošanas IT sistēma	Tiešsaistes platforma pārtikas izšķērdēšanas novēršanai un pārtikas ziedošanas IT sistēmas tehniskā risinājuma atjaunināšanai darbojas un ir pieejama sabiedrībai				2. CET.	2022	Tiks izveidota tiešsaistes platforma pārtikas izšķērdēšanas novēršanai un samazināšanai, lai izplatītu paraugpraksi, palielinātu informētību un izglītotu par pārtikas izšķērdēšanas un pārtikas ziedošanas jautājumu. Pārtikas ziedošanas IT sistēmu, kas jau darbojas, modernizē ar jaunām funkcijām, no kurām tiek uzsvērta sistēmas reģionālās pārvaldības un datu statistiskā attēlojuma iespēja.
139	C1.5. R4-I1	M	Atbalsta shēma pārtikas banku un pārtikas ziedošanas ķēdes starpnieku infrastruktūras aprīkošanai	Īstenotā un izmaksātā finansējuma atbalsta shēma pārtikas banku un starpnieku infrastruktūras aprīkošanai pārtikas ziedošanas ķēdē				4. CET.	2023	Atbalsta shēmu sāk izmantot pēc publiska uzaicinājuma un līgumiem, kas, izmaksājot līdzekļus, noslēgti, lai būvētu un atjaunotu uzglabāšanas telpas, uzglabāšanas aprīkojumu un mēbeles, dzesēšanas un pārtikas uzglabāšanas iekārtas, autokrāvējus ar dakšu, refrižeratorautomobiļus, transportlīdzekļus un IT aprīkojumu.

F. 1.6. KOMPONENTS: ILGTSPĒJĪGA, INOVATĪVA UN NOTURĪGA TŪRISMA ATTĪSTĪBA

Covid-19 pandēmija ir ļoti negatīvi ietekmējusi tūrisma nozari gan pasaulē, gan Horvātijā. Kā stratēģiska darbība Horvātijā tūrisms veido 11,4 % no IKP, un 2020. gadā tika reģistrēts nakšu skaita samazinājums par 55 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ņemot vērā šīs krīzes sekas un mainīgās pieprasījuma gaidas, šā Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir pārveidot un modernizēt tūrisma nozari, vienlaikus palielinot tās konkurētspēju, ilgtspēju un noturību, sasniedzot šādus vispārējus mērķus:

-Palielināt tūrisma nozares noturību un ilgtspēju, atbalstot zaļo un digitālo pārkārtošanos;

-Veicināt tūrisma nozares atlabšanu pēc Covid-19 krīzes, uzlabojot izmitināšanas iespējas un sociālo un teritoriālo kohēziju;

-Palielināt aprites ekonomiku tūrisma nozarē un veicināt atbildīgu patēriņu, kā arī palielināt tūrisma netiešo ietekmi uz saistītajām darbībām.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētais ieteikums samazināt apgrūtinošākos parafiskālos maksājumus (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4), veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi vērstos pret pandēmiju (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1, un pasteidzināt nobriedušus publisko investīciju projektus, un veicināt privātās investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3)).

Šis komponents arī palīdz sasniegt mērķus, kas izklāstīti citos šā plāna apakškomponentos, jo īpaši C.1.5. Uzlabot dabas resursu izmantošanu un stiprināt pārtikas piegādes ķēdi un C2.3. Sabiedrības un valsts pārvaldes digitālā pārveide.

F.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C1.6 R1 — Tūrisma nozares noturības un ilgtspējas uzlabošana

Reformas mērķis ir izveidot efektīvu organizatorisko un tiesisko regulējumu ilgtspējīga tūrisma attīstības pārvaldībai, izstrādājot Tūrisma likumu, Ilgtspējīgas tūrisma attīstības stratēģiju 2030. gadam, Tūrisma ilgtspējīgas attīstības valsts plānu līdz 2027. gadam un stratēģisko vides novērtējumu.

Reforma ietver:

-Papildu administratīvo un parafiskālo atbalstu tūrisma nozarei;

-Turpmākas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas ļaus labāk pārvaldīt tūrisma attīstību, vienlaikus veicinot uzņēmumu investīcijas inovācijā;

-Jauna tūrisma modeļa izstrādi, kas piedāvā daudzveidīgākus tūrisma produktus, veicina tūrisma uzņēmēju zaļo un digitālo pārkārtošanos un nodrošina aprites ekonomikas principu ievērošanu;

-Darbības procedūru samazināšanu, kas sekmēs vieglāku, ātrāku un lētāku tūrisma uzņēmumu dibināšanu.

Tūrisma pārvaldības sistēmas reformas darbības uzsākšana ir paredzēta arī ar investīciju C.2.3. R3-I15 “Tūrisma lietojumprogrammu risinājumu izveide ar mērķi administratīvi atbrīvot uzņēmējus un pārveidot tūrisma modeli uz ilgtspēju”. Reforma tiks īstenota saskaņā ar sabiedriskās apspriešanas principu, iesaistot plašu ieinteresēto personu loku vispārējā tūrisma ekosistēmā, tostarp uzņēmējus, nozares apvienības un akadēmisko aprindu pārstāvjus.

Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija C1.6 R1-I1. Horvātijas tūrisma reģionālā dažādošana un specializācija, veicot ieguldījumus augstas pievienotās vērtības tūrisma produktu izstrādē

Šīs investīcijas mērķis ir piedāvāt finansiālu atbalstu dotāciju veidā, lai attīstītu, pielāgotu un modernizētu publisko tūrisma infrastruktūru visā Horvātijā.

Pasākums ietver investīcijas, kas turpina attīstīt tūrisma infrastruktūru, palielina energoefektivitāti un veicina turisma produktus mazāk attīstītos tūrisma galamērķos.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija C1.6 R1-I2. Uzņēmēju konkurētspējas stiprināšana un tūrisma nozares zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšana

Investīcijas mērķis ir piedāvāt finansiālu atbalstu tūrisma nozares zaļajai un digitālajai pārkārtošanai.

Šīs investīcijas mērķis ir īstenot zaļos projektus, piemēram, palielināt energoefektivitāti, izmantot atjaunojamos energoresursus un aprites ekonomiku, ieviest inovāciju un digitālās tehnoloģijas un izstrādāt videi draudzīgus tūrisma produktus un resursu efektivitāti.

Investīcija tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija C1.6 R1-I3. Sistēmas jaudas stiprināšana noturīgam un ilgtspējīgam tūrismam

Ieguldījuma mērķis ir stiprināt cilvēkkapitāla noturību visā tūrisma nozarē, izmantojot izglītības programmas, kas īpaši izstrādātas darba tirgus vajadzībām.

Ieguldījumu galvenās darbības ietver tādu izglītības programmu izstrādi, kas atbilst darba tirgus vajadzībām, un cilvēku apmācību saskaņā ar šīm izglītības programmām.

Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

F.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
140	C1.6. R1	M	Scenāriju analīze Stratēģijas ilgtspējīga tūrisma attīstībai līdz 2030. gadam ietvaros	Izstrādāt scenāriju analīzi				4. CET.	2021	Scenāriju analīze, kas sagatavota kā daļa no stratēģijas izstrādes procesa, ir pamats šajā apakškomponentā minēto investīciju mobilizēšanai. Scenāriju analīzē izstrādā attīstības virziena prognozes valsts un teritoriālā līmenī, apspriežoties ar galvenajām nozares ieinteresētajām personām.
141	C1.6. R1	M	Horvātijas Republikas valdības Stratēģijas ilgtspējīga tūrisma attīstībai līdz 2030. gadam pieņemšana	Noteikums par Stratēģijas ilgtspējīga tūrisma attīstībai līdz 2030. gadam stāšanos spēkā				CET.	2022	Šīs reformas ietvaros tūrisma attīstības modeļa pārveidošana par ilgtspējīgu tiks īstenota, izstrādājot Stratēģiju ilgtspējīga tūrisma attīstībai līdz 2030. gadam no sociālekonomiskās ilgtspējas, vides un teritoriālās ilgtspējas viedokļa. Stratēģijā kā ilgtermiņa valsts nozīmes stratēģiskās plānošanas aktā īpaša uzmanība tiks pievērsta arī līdzšinējiem zemes izmantošanas jautājumiem, t. i., pārmērīgam tūrismam atsevišķos galamērķos, kas ir viena no galvenajām tūrisma attīstības problēmām. Stratēģija arī sniegs atbildi uz to, kā labāk veicināt nevienmērīgas reģionālās attīstības samazināšanu Horvātijā.
142	C1.6. R1	M	Horvātijas Republikas ilgtspējīga tūrisma satelītkonta metodoloģiskā satvara izstrāde	Noteikums par ilgtspējīga tūrisma satelītkonta metodoloģiskā satvara stāšanos spēkā				CET.	2023	Tūrisma ilgtspējas satelītkontu sistēma rada apstākļus tūrisma attīstības pārvaldībai un uzraudzībai, izmantojot noteiktus tūrisma ilgtspējas rādītājus gan valsts, gan reģionālā līmenī. Satelītkonts kļūst par sabiedriskās politikas pārvaldības instrumentu. Datu vākšana un apkopošana tiks saskaņota ar Eiropas Tūrisma indikatoru sistēmu (ETIS) un vides ekonomikas uzskaites sistēmas (SEEA) jēdzieniem, definīcijām, klasifikācijām un grāmatvedības noteikumiem. Lai uzlabotu reģionālās tūrisma politikas efektivitāti, tiks izveidots reģionāls tūrisma ilgtspējīgs satelītkonts, pievienojot īpašus tūrisma darbības rādītājus galamērķa līmenī, kas pielāgoti, lai brīdinātu par iespējamu pārmērīgu tūrismu. Dati un analīze ir pamatā gan publiskiem, gan privātiem plānošanas stratēģiskajiem virzieniem, kā arī kļūst par attiecīgu politikas pārvaldības instrumentu.
143	C1.6. R1	M	Tūrisma likums, ar ko izveido sistēmu tūrisma nozares uzraudzībai un attīstībai	Tūrisma likuma stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Tūrisma likums nodrošina satvaru tūrisma nozares uzraudzībai un attīstībai, izveidojot datu uzraudzības un analīzes sistēmu, stimulu sistēmu, investīciju uzraudzību un analīzi, nosakot galveno ieinteresēto personu lomu tūrisma attīstībā un starpdienestu sadarbībā, kā arī nosakot rādītājus un standartus, lai nodrošinātu tūrisma ilgtspēju (jo īpaši zaļos un digitālos standartus).
144	C1.6. R1-I1	M	Publisko uzaicinājumu izsludināšana par esošās publiskās tūrisma infrastruktūras zaļo un digitālo pārkārtošanos un publiskās tūrisma infrastruktūras attīstību ārpus galvenajām tūrisma un piekrastes zonām	Iepirkuma dokumentācijas publicēšana par esošās publiskās tūrisma infrastruktūras zaļo un digitālo pārkārtošanos un publiskās tūrisma infrastruktūras attīstību ārpus galvenajām tūrisma un piekrastes zonām				CET.	2022	Konkursa dokumentācijā norāda, ka investīcijas koncentrējas uz projektiem, kas var uzlabot tūrisma infrastruktūras zaļo un digitālo kvalitāti un samazināt ietekmi uz vidi un attiecīgi viesu koncentrāciju sezonas laikā. Galvenajās tūrisma un piekrastes teritorijās saskaņā ar tūrisma attīstības indeksu ir atbilstīgas ir tikai investīcijas esošās tūrisma infrastruktūras zaļajā un digitālajā pārkārtošanā un līdz 29 623 731 EUR apmērā no kopējā investīciju budžeta, kas veicina galamērķu ilgtspējīgu pārvaldību, samazinot ietekmi uz vidi tūrisma sezonā. Atbilstības kritēriji ietver atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
145	C1.6. R1-I1	M	Publiskā tūrisma infrastruktūras būvniecības un pielāgošanas projektu pabeigšana	Uzraugošā inženiera apliecinājums par pabeigšanu.				2. CET.	2026	Pabeigt 10 projektus, kuriem piešķirts finansējums publiskās tūrisma infrastruktūras izbūvei un pielāgošanai.
146	C1.6. R1-I2	M	Izsludināt publiskus uzaicinājumus, lai stiprinātu tūrisma uzņēmēju ilgtspēju un veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos, vismaz 50 % no kopējām investīcijām atbalstot zaļo pārkārtošanos.	Konkursa dokumentācijas publicēšana, lai stiprinātu tūrisma uzņēmēju ilgtspēju un veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos				CET.	2022	Konkursa dokumentācijā norāda, ka vismaz 29 862 632 EUR no kopējām investīcijām tiks piešķirti investīcijām, kas vērstas uz klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām, darbību digitalizāciju saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai energoefektivitātes un atkritumu samazināšanas kritērijiem, kā arī pārejai uz aprites ekonomiku. Projektu atlases kritēriji veicina zaļo pārkārtošanos saskaņā ar VRS, Eiropas zaļo kursu, ilgtspējības rādītājiem, kas noteikti priekšizpētē par Horvātijas Republikas ilgtspējīga tūrisma satelītkonta izveidi, un pamatnostādnēm par Ilgtspējīgas tūrisma attīstības stratēģijas 2030. gadam izstrādi. Saskaņā ar principiem Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu pieteikuma iesniedzēji pierāda, kā tie mazinās negatīvo ietekmi uz vidi, ko var saistīt ar projektu, un kā tie veicinās pozitīvu ietekmi projekta īstenošanas laikā. Konkursa dokumentā zaļās pārkārtošanās atbalstam piešķir vismaz 29 862 632 EUR no kopējām investīcijām, un attiecībā uz šīm investīcijām norāda atlases/atbilstības kritērijus, kas atspoguļo [VI/VII] pielikumā minēto piemērojamo intervences jomu [3–100] prasības un atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01) un atbalstīto projektu atbilstību attiecīgajiem ES un valsts vides acquis.
147	C1.6. R1-I2	M	Pabeigt piešķirtos investīciju projektus, lai stiprinātu ilgtspēju un veicinātu tūrisma uzņēmēju zaļo un digitālo pārkārtošanos	Uzraugošā inženiera apliecinājums par pabeigšanu.				2. CET.	2026	Pabeigt 37 piešķirtos investīciju projektus, lai stiprinātu ilgtspēju un veicinātu tūrisma uzņēmēju zaļo un digitālo pārkārtošanos.
148	C1.6. R1-I3	T	Izglītības programmas, lai stiprinātu zināšanas un prasmes tūrisma jomā		Skaits	0	10	4. CET.	2024	Izglītības programmas, kas izstrādātas, lai stiprinātu tūrisma nozares zināšanas un prasmes, tostarp digitālās prasmes valdības un valsts amatpersonām tūrisma sistēmā, bezdarbniekiem un darba devēju izglītībai Izstrādātās izglītības programmas balstīsies uz darba tirgus vajadzību analīzi un radīs pamatu zināšanu un prasmju stiprināšanai tūrismā, tostarp digitālajām prasmēm valsts amatpersonām tūrisma sistēmā, kas strādā tūrisma kopienas sistēmā, bezdarbniekiem un darba devēju izglītībai. Izstrādājamo programmu atlases kritēriji būs palīdzēt sasniegt digitālās un zaļās pārkārtošanās mērķus, proti, iegūt zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas, lai īstenotu projektus, kurus finansē no šā apakškomponenta investīcijām C.1.6. I2 un I1, piemēram, zināšanas saistībā ar zaļo būvniecību, atjaunojamo energoresursu enerģiju, inovatīviem produktiem, uzņēmējdarbības prasmēm, galamērķu ilgtspējīgu pārvaldību.
149	C1.6. R1-I3	T	Izglītotas personas ar tūrismu saistītās izglītības programmās		Skaits	0	1 000	4. CET.	2025	Vismaz 1000 cilvēku piedalās ar tūrismu saistītos mācību kursos.

G. 2.1. KOMPONENTS: SPĒJU STIPRINĀŠANA, LAI IZSTRĀDĀTU UN ĪSTENOTU VALSTS POLITIKU UN PROJEKTUS

Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir uzlabot publiskās politikas veidošanas kvalitāti, palielināt valsts pārvaldes spēju izstrādāt un īstenot valsts politiku un pārvarēt valsts pārvaldes sadrumstalotību, uzlabojot koordināciju starp attiecīgajām ministrijām un uzlabojot valsts politikas un projektu īstenošanu. Komponents ietver pasākumus:

-Pastiprināti izmantojot digitālās tehnoloģijas, veicināt publiskās politikas un projektu izstrādi un īstenošanu centrālā un vietējā līmenī;

-Sniegt atbalstu saņēmējiem projektu un tehniskās dokumentācijas sagatavošanā projektiem zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā un

-Stiprināt mehānismus publiskās politikas koordinēšanai un pārvaldībai.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par to, kā palielināt administrācijas spēju izstrādāt un īstenot publiskos projektus un politiku (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un stiprināt valsts pārvaldes spējas un efektivitāti, lai izstrādātu un īstenotu publiskos projektus un politiku centrālā un vietējā līmenī (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).

G.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C2.1 R1 — Stiprināt mehānismus publiskās politikas integrēšanai un pārvaldībai ar stratēģiskās plānošanas profesionalizāciju

Šīs reformas mērķis ir uzlabot valsts politikas pārvaldību un īstenošanu.

Šis pasākums ietver tiesību aktu izstrādi, lai uzlabotu valsts politikas koordināciju un tādējādi profesionalizētu stratēģisko plānošanu un noteikumu ietekmes novērtējumu.

Reforma C2.1 R2 — ES projektu sagatavošanas un īstenošanas spēju stiprināšana

Lai palielinātu Savienības līdzekļu apguvi, šī reforma palielina Savienības līdzekļu sagatavošanas un īstenošanas spējas. Turklāt valdības lēmumā par Atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas sistēmas struktūrām nosaka kompetentās iestādes un pienākumus īstenošanas uzdevumu veikšanai, Finanšu ministrijas paspārnē izveido centrālo koordinācijas struktūru nacionālā atveseļošanas un noturības plāna (NRRP) īstenošanai un uzraudzībai un pilnvaro Īstenošanas komiteju nodrošināt konsekvenci un saskaņotību Savienības līdzekļu izmantošanā. Sagatavo darba slodzes analīzi administratīvo spēju stiprināšanai visās darbības programmās. Aģentūras, kas uzrauga Eiropas Savienības programmu īstenošanas sistēmu (ARPA), statūtus pielāgo, lai tos saskaņotu ar Regulu (ES) 2021/241 un piešķirtu juridiskas pilnvaras veikt revīzijas NRRP darbības jomā. It sistēmu, ko izmanto Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, modernizē, lai varētu vākt, glabāt un uzraudzīt datus par atskaites posmiem un mērķrādītājiem, tostarp galasaņēmēju līmenī.

Šo reformu pabeidz līdz 2022. gada 31. janvārim un pirms pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas Komisijai.

Investīcija C2.1 R1-I1. Publiskās politikas stratēģiskās plānošanas un ietekmes novērtējuma procesu optimizācija, standartizācija un digitalizācija

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt publiskās politikas stratēģiskās plānošanas, īstenošanas un izvērtēšanas digitalizāciju.

Šis pasākums ietver IT platformas — stratēģiskās plānošanas informācijas sistēmas — izstrādi, lai varētu uzraudzīt stratēģisko dokumentu sagatavošanu.

Investīcija C2.1 R2-I1. Atbalsts saņēmējiem projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanā

Šā pasākuma mērķis ir palielināt ES līdzekļu sekmīguma un apguves līmeni.

Šis pasākums ietver uzaicinājumus sniegt palīdzību potenciālajiem saņēmējiem no dažādiem ES fondiem, lai paātrinātu un optimizētu projektu tehniskās dokumentācijas sagatavošanu.

G.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
150	C2.1. R1	M	Grozījumi Likumā par Horvātijas Republikas stratēģiskās plānošanas un attīstības pārvaldības sistēmu un nolikumos	Akta, ar ko groza Likumu par Horvātijas Republikas attīstības stratēģiskās plānošanas un pārvaldības sistēmu un tam pievienotos nolikumus, stāšanās spēkā				4. CET.	2022	Grozījumi Horvātijas Republikas Likumā par stratēģiskās plānošanas un attīstības pārvaldības sistēmu un pievienotie nolikumi uzlabo stratēģiskās plānošanas efektivitāti un stratēģisko dokumentu sagatavošanas profesionalizāciju. Tajā ietver arī pamatu civildienesta ierēdņu amata aprakstiem un kompetencēm saistībā ar stratēģisko plānošanu;
151	C2.1. R1	M	Grozījumi Likumā par regulējuma ietekmes novērtējumu	Akta, ar ko groza Likumu par regulējuma ietekmes novērtējumu, stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Regulējuma ietekmes novērtējuma likuma grozījumi vienkāršo ex post regulējuma ietekmes novērtēšanas procesus, tostarp metodiku un procedūras, pamatojoties uz projekta tehniskā atbalsta instrumenta ieteikumiem, kas saistīti ar ex post regulējuma ietekmes novērtējumu. Grozījumi ietver arī izmaiņas civildienesta ierēdņu amata aprakstos un kompetencēs, kas saistītas ar ietekmes novērtējumu, lai profesionalizētu regulējuma koordinēšanu, izstrādi un ietekmes uzraudzību valsts pārvaldē.
152	C2.1. R1	T	Administratīvā sloga samazināšana, kas tieši skar iedzīvotājus, izmantojot digitalizāciju un procedūru vienkāršošanu		% (procentuālā daļa)	0	20	4. CET.	2025	Vismaz par 20 % samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem salīdzinājumā ar 2019. gada 31. decembri, izmantojot standarta izmaksu modeļa (SCM) metodiku, izmantojot digitalizāciju un/vai procedūru vienkāršošanu.
153	C2.1. R1-I1	T	Digitalizēta visu uzņēmējdarbības procesu plānošana stratēģiskās plānošanas un regulējuma ietekmes novērtējuma jomā		% (procentuālā daļa)	0	100	4. CET.	2025	Visus kartētos uzņēmējdarbības procesus stratēģiskās plānošanas un regulatīvās ietekmes novērtējuma jomā digitalizē un izmanto, izmantojot IT platformu (IT sistēmu stratēģiskās plānošanas procesa digitalizācijai un regulatīvās ietekmes novērtējumu). It sistēma ļauj uzraudzīt stratēģisko dokumentu sagatavošanu, publiskās politikas īstenošanu un izvērtēšanu, kā arī noteikumu ietekmes novērtējumu. It sistēma ietver arī infopaneli, kas sniedz pārskatu par publiskās politikas īstenošanas rezultātiem.
156	C2.1. R2	M	Grozījumi ARPA statūtos, lai no jauna definētu tās pilnvaras	Informācija par ARPA statūtu grozījumu stāšanos spēkā				CET.	2021	Grozījumi Eiropas Savienības programmu īstenošanas sistēmas revīzijas aģentūras (ARPA) statūtos nosaka ARPA pilnvaras izveidot un veikt sistēmas revīzijas un kontroles saistībā ar nacionālo atveseļošanas un noturības plānuf.
157	C2.1. R2	M	ANP īstenošanas un revīzijas un kontroles sistēmas izveide	Horvātijas valdības lēmuma par NRRP īstenošanas sistēmas struktūrām stāšanās spēkā, Finanšu ministrijas koordinācijas struktūras izveide un īstenošanas struktūru izmantoto procedūru atjaunināšana.				4. CET.	2021	Lēmumā par ANP sistēmas struktūrām nosaka kompetentās iestādes un atbildību par ANP īstenošanas uzdevumu veikšanu, tostarp Finanšu ministrijas centrālo koordinācijas struktūru, lai nodrošinātu ANM pasākumu, tostarp reformu, īstenošanu un uzraudzību, savukārt īstenošanas komiteja nodrošinās konsekvenci un saskaņotību ES līdzekļu izmantošanā. ANP koordinācijas struktūra ir izveidota un pilnībā darbojas Finanšu ministrijā. Visas procedūras, ko īstenošanas struktūras izmanto attiecībā uz ANP, atjaunina un ievieš.
158	C2.1. R2	M	Akta par ES fondu institucionālo sistēmu pieņemšana	Akta par ES fondu institucionālo sistēmu stāšanās spēkā				4. CET.	2021	Papildus likumā minēto iestāžu sistēmas un izraudzīšanās struktūru izveidei likums arī nodrošina pamatu spēju veidošanas pasākumu izveidei, kurus paredzēts turpmāk attīstīt, izmantojot administratīvo spēju veidošanas ceļvedi. Šis ceļvedis tiek izstrādāts ESI fondu plānošanas ietvaros. Tiesību aktā atzīst vajadzību vēl vairāk stiprināt saņēmēju spējas sagatavot, piemērot un īstenot projektus, kurus īsteno ar ES finansētu (darbības) programmu palīdzību.
159	C2.1. R2	M	Administratīvās kapacitātes novērtējums	Tiek publicēta darba slodzes analīze				4. CET.	2021	Attiecīgajās pārvaldības un kontroles sistēmās iesaistītajām iestādēm veic darba slodzes analīzi, ņemot vērā arī slogu, ko rada Atveseļošanas un noturības mehānisms. Analīze sniedz pietiekamu informāciju par vajadzīgo administratīvo kapacitāti, lai to savlaicīgi sasniegtu, tostarp izstrādājot ieteikumu kopumu, lai vajadzības gadījumā novērstu nepietiekamo kapacitāti. Pamatojoties uz analīzi un ieteikumiem, iesaistītajām iestādēm piešķir vajadzīgos resursus.
160	C2.1. R2	M	EFondovi IT sistēmas modernizācija: Revīzijas un kontroles repozitorija sistēma: informācija ANM īstenošanas uzraudzībai	Revīzijas ziņojums, kas apstiprina repozitorija sistēmas funkcijas				Q1	2022	Ir izveidota un darbojas repozitorija sistēma ANM īstenošanas uzraudzībai. Sistēmai ir vismaz šādas minimālās funkcijas: a) datu vākšana un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība; vāc un glabā ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktā prasītos datus un nodrošina piekļuvi tiem.
161	C2.1. R2-I1	T	Projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana zaļās un digitālās pārkārtošanās projektiem		Skaits (summa)	0	6 370 695	4. CET.	2022	6 370 695 EUR piešķir, pieņemot lēmumus par finansējumu projektu tehniskās dokumentācijas izstrādei, ko sagatavo ministrijas, valsts aģentūras un vietējās un reģionālās iestādes zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam.
162	C2.1. R2-I1	T	Projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana zaļās un digitālās pārkārtošanās projektiem		Skaits	0	100	4. CET.	2025	Dotācijas tiek piešķirtas publiskām struktūrām projektu tehniskās dokumentācijas izstrādei vismaz 100 projektiem zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam.

G.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts  

Investīcija C2.1 R1-I2. Spēju stiprināšana stratēģiskajā plānošanā un labākā regulējumā

Šīs investīcijas mērķis ir palīdzēt nodrošināt stratēģiskās plānošanas sistēmas ilgtspēju un uzlabot valsts politikas sagatavošanas un īstenošanas kvalitāti Horvātijā.

Šī investīcija attīsta izglītības moduļus un apmācības organizēšanu, lai uzlabotu stratēģiskās plānošanas uzdevumu izpildi valdības struktūrās.

Šo investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

G.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks  

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
154	C2.1. R1-I2	T	Apmācības moduļi stratēģiskajai plānošanai un regulējuma ietekmes novērtējumam valsts, reģionālā un vietējā līmenī		Skaits	0	10	4. CET.	2024	Izstrādā 10 izglītības/apmācības moduļus stratēģiskajai plānošanai un labākam regulējumam, lai nodrošinātu darba profesionalitāti, tostarp e-mācību kompanjonus ar Valsts pārvaldes skolas (NSPA) tehnisko atbalstu. Moduļus izstrādā līdz 2024. gada beigām.
155	C2.1. R1-I2	T	Apmācības dienas amatpersonām, kas saistītas ar regulatīvās ietekmes stratēģiskās plānošanas un īstenošanas sistēmu valsts un reģionālā līmenī		Skaits	0	15	4. CET.	2025	Vismaz 15 mācību dienas, kas veiktas, lai nodrošinātu apmācību, pamatojoties uz izglītības moduļiem stratēģiskās plānošanas un regulatīvās ietekmes īstenošanas sistēmā valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

H.2.2. KOMPONENTS: TURPINĀT UZLABOT VALSTS PĀRVALDES EFEKTIVITĀTI

Šā komponenta mērķis ir modernizēt Horvātijas valsts pārvaldi un padarīt to vairāk orientētu uz lietotāju, stimulējot vietējo pārvaldes vienību faktisku un funkcionālu apvienošanu, palielinot digitalizāciju, sadarbspēju, palielinot resursu piešķiršanas efektivitāti vietējā līmenī un reformējot atalgojuma sistēmu un cilvēkresursu pārvaldību.

Virsmērķi ir uzlabot spēju piesaistīt un noturēt augstas kvalitātes un talantīgus valsts pārvaldes darbiniekus un uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti vietējo un reģionālo pašvaldību vienībās, ko kavē vājas administratīvās un fiskālās spējas un pārredzamības trūkums.

Komponentā ietver būtiskas reformas ar saistītām investīcijām:

-Darbā pieņemšanas procesu uzlabošana civildienestā, stiprinot civildienesta uzņemšanas sistēmu un vēl vairāk uzlabojot ierēdņu kompetenci,

-Jaunu algu un darba modeļu ieviešana civildienestā, t. sk. algu sistēmas reformēšana valsts sektorā, cilvēkresursu pārvaldības sistēmu uzlabošana un vertikālās un horizontālās mobilitātes veicināšana,

-Saglabāšanas bāzu un arhīvu ierakstu digitālā pārkārtošana,

-Funkcionālas un ilgtspējīgas vietējās pārvaldes nodrošināšana, turpinot optimizēt un decentralizēt vietējās pārvaldes vienības, stimulējot atbalstu funkcionālai un faktiskai apvienošanai.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību stiprināt valsts pārvaldes efektivitāti (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un par pakalpojumu sniegšanas un kvalitātes uzlabošanu mazākās vietējās pašvaldības vienībās (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).

Komponents ietver četras reformas un septiņas investīcijas.

H.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C.2.2 R1. Darbā pieņemšanas uzlabošana civildienestā

Šīs reformas mērķis ir uzlabot darbā pieņemšanas sistēmu civildienestā, lai nodrošinātu augsti kompetentu ierēdņu pieņemšanu darbā, kas palīdz uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti un ļauj pārorientēt valsts pārvaldi uz iedzīvotāju vajadzībām. Reforma ietver tiesiskā regulējuma grozījumus. Līdztekus reformai iestādes plāno izstrādāt informācijas tehnoloģiju instrumentus, metodes un nepieciešamo saturu kompetences pārbaudei un spēju veidošanas pasākumiem.

Tiek ieviesta centralizēta civildienesta ierēdņu atlases sistēma, pamatojoties uz iepriekš izstrādātiem plāniem, darba slodzes analīzi un valsts iestāžu faktiskajām vajadzībām, lai pieņemtu darbā amatpersonas. Darbā pieņemšanas procesā kandidātus pārbauda tiešsaistē, nodrošinot pārredzamu un objektīvāku kandidātu atlasi.

Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija C.2.2 R1-I1. Centralizētā atlases sistēma

Šīs investīcijas mērķis ir izveidot objektīvāku un pārredzamāku darbā pieņemšanas sistēmu, kuras pamatā ir faktiskās apzinātās vajadzības un finanšu resursi. Tā nodrošina labāko un viskompetentāko kandidātu pieņemšanu darbā, tādējādi palīdzot uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti.

Investīcija ietver šādas darbības:

-Salīdzinošas analīzes izstrādi par centralizētu nodarbinātības sistēmu projektēšanu ES dalībvalstīs un priekšlikumu sagatavošanu jaunam nodarbinātības modelim;

-Grozījumus tiesiskajā regulējumā, tostarp Civildienesta likumā, procedūrās civildienesta ierēdņu pieņemšanai darbā valsts pārvaldes struktūrās, profesionālajos dienestos un valdības birojos;

-Standartizētu testu un apmācības izstrādi;

-It platformas izstrādi;

-It platformas testēšanu un ieviešanu.

Pasākumu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija C.2.2 R1-I2. E-valsts eksāmens

Šīs investīcijas mērķis ir izveidot jaunu sistēmu valsts eksāmena nokārtošanai ar elektroniskiem līdzekļiem, nodrošinot objektīvāku, piemērotāku un derīgu veidu kandidātu zināšanu novērtēšanai, izmantojot standartizētu rakstisku eksāmenu.

Investīcija ietver tādas programmatūras lietotnes izstrādi, ar kuras palīdzību tiek nodrošinātas procedūras pārbaudes materiāla izstrādei valsts eksāmenam, pieteikumam eksāmena kārtošanai, organizēšanai, vadīšanai un nokārtošanai. Eksāmena sertifikātu dara pieejamu elektroniski. Sistēma izveido testu uzdevumu un materiālu datubāzi, kandidātu datubāzi un nodrošina ziņojumu sagatavošanu par testu veikšanu un rezultātiem. Šāda sistēma ļauj nepārtraukti uzraudzīt un uzlabot visus valsts eksāmenu izstrādes un rīkošanas procesus. Testēšanas telpas 4 testēšanas centros Zagrebā, Splitā, Rijekā un Osijek aprīko un dara pieejamas e-eksāmena vajadzībām, kā arī centralizētajai atlases sistēmai (Investīcija C.2.2 R1-I1.).

Pasākumu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma C.2.2 R2. Jauni algu un darba modeļi civildienestā un valsts dienestā

Šīs reformas mērķis ir ieviest taisnīgu, pārredzamu, konsekventu un finansiāli ilgtspējīgu atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē un civildienestā, kā arī standartizētu, digitalizētu un uz lietotāju orientētu cilvēkresursu pārvaldības sistēmu. Lai ņemtu vērā jauno darba realitāti, ievieš viedu darba modeli, kas nodrošina amatpersonām nepieciešamos instrumentus un prasmes, lai veiktu savus uzdevumus attālināti.

Pamatojoties uz situācijas analīzi un algu salīdzinājumu valsts pārvaldē un civildienestā, tiks izveidota jauna maksājumu sistēma un tiks pieņemts jauns likums par civildienesta algām un jauns likums par algām valsts dienestos. Jaunajos tiesību aktos iekļauj noteikumus, lai novērtētu darbvietas saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem un nodrošinātu algu saskaņošanu valsts pārvaldē un valsts dienestos. Ar jauno atalgojuma modeli ievieš atlīdzības sistēmu, kuras pamatā ir sniegums (darba rezultāti). Groza noteikumus, kas attiecas uz civildienesta ierēdņu novērtēšanu un paaugstināšanu amatā. Snieguma un efektivitātes novērtējums ir pamats karjeras virzībai un paaugstināšanai amatā.

Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija C.2.2 R2-I1. Atlīdzības sistēmas uzlabošana valsts pārvaldē un sabiedriskajos pakalpojumos

Ar šo investīciju tiks ieviesta jaunā atalgojuma sistēma valsts pārvaldē un valsts dienestos, atbalstot reformu tajā pašā jomā. Tā nodrošina taisnīgāku sistēmu no civildienesta ierēdņu viedokļa, kļūst konkurētspējīgāka un fiskāli ilgtspējīgāka, lai saglabātu kopējo algu īpatsvaru valsts budžetā un tā racionālāku sadalījumu.

Izveido vienotu valdības koordinācijas struktūru, kas atbild par visu darbību starpiestāžu koordināciju un ko papildina ekspertu grupas, tostarp sociālo partneru pārstāvji. Analizē pašreizējo atalgojuma sistēmu un tiesisko regulējumu un izstrādā salīdzinošu analīzi ar līdzīgām dalībvalstīm. Pamatojoties uz analīzi, izstrādā jaunu priekšlikumu par jaunu atalgojuma sistēmu un tiesisko regulējumu, cilvēkresursu pārvaldības IT sistēmā iekļauj deviņas jaunas funkcijas un sagatavo un īsteno komunikācijas stratēģiju.

Pasākumu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Investīcija C.2.2 R2-I2. Hibrīda darba vietas piekļuves modeļa ieviešana — vieddarbs

Šīs investīcijas mērķis ir ieviest modeli, kas ļautu civildienesta ierēdņiem strādāt attālināti, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu, kas pieejams visiem, un palielinātu ierēdņu motivāciju. Tā izveido inovatīvu darbplūsmu, kuras pamatā ir elastīguma elements attiecībā uz darba laiku un darba vietu atbilstoši valsts pārvaldes procesu un plānu vajadzībām. Tiesību aktus par civildienestu un darba attiecībām, lai ieviestu jauktu darba modeli valsts pārvaldē un tiesu iestādēs (Darba kodekss, Civildienesta likums, Darba aizsardzības likums un sekundārie tiesību akti), groza, lai darbinieki varētu netraucēti un nepārtraukti strādāt.

Lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus, pasākums paredz šādas darbības:

-Ārējo ekspertu iesaistīšanu, lai noteiktu pašreizējo stāvokli attiecībā uz tāldarba apstākļiem, un vadības apmācības sagatavošanu un īstenošanu;

-Priekšlikuma izstrādi modelim un plānam par hibrīdpiekļuvi darba vietām ar pilnīgu normatīvu risinājumu, lai to īstenotu ārējie eksperti;

-Tiesiskā regulējuma un darba metožu grozījumus;

-Informācijas tehnoloģiju (klēpjdatoru, planšetdatoru, viedtālruņu un nepieciešamās programmatūras) iegādi, kas veikta pārredzamos publiskā iepirkuma procesos;

-Personāla apmācību.

Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 30. septembrim.

Reforma C.2.2 R3. Saglabāšanas bāzu un arhīvu ierakstu digitālā pārkārtošana

Šīs reformas mērķis ir uzlabot dokumentācijas pārvaldību valsts iestādēs, lai uzlabotu uzņēmējdarbības procesus. Paredzams, ka pasākums ļaus efektīvāk sniegt valsts pārvaldes pakalpojumus, izmantojot ieviestos IKT risinājumus, kas nodrošinās sadarbspēju un datu koplietošanu, izmaksu samazināšanu, uzņēmējdarbības pārredzamību un pilsoņu tiesību aizsardzību.

Turklāt iestādes plāno izstrādāt digitālo sabiedrisko pakalpojumu un ieviest to, lai nodrošinātu piekļuvi digitālai saglabāšanas bāzei, kas izveidota kultūras un vēstures objektiem. Turklāt vajadzīgo standartu un kritēriju izstrāde šajā kontekstā uzlabo valsts pārvaldes vispārējo efektivitāti. Ir paredzēts izstrādāt valsts arhīvu informācijas sistēmu, stiprināt infrastruktūru un cilvēku spējas valsts arhīvos un stiprināt dokumentu izstrādātāju un īpašnieku spēju digitalizēt analogos papīra ierakstus, lai uzlabotu digitālos publiskos pakalpojumus, nodrošinot ātrāku piekļuvi dokumentācijai un lietotāju un visu ieinteresēto iedzīvotāju tiesību labāku īstenošanu.

Pasākumu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Investīcija C.2. R3-I1. Digitālās infrastruktūras un valsts pārvaldes pakalpojumu izvēršana, izstrādājot saglabāšanas bāzes sistēmu

Šī investīcija ietver jauna digitālā publiskā pakalpojuma izveidi, kas saistīts ar esošajiem digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, lai samazinātu administratīvos šķēršļus un ļautu amatpersonām ātrāk un efektīvāk izskatīt lietas.

Šis pasākums ietver digitālo saglabāšanas bāzu izveidi.

Investīcija C.2.2 R3-I2. Publiskā sektora digitālās infrastruktūras un pakalpojumu uzlabošana, attīstot Valsts arhīvu informācijas sistēmu un stiprinot valsts arhīvu tīklu

Šis ieguldījums ietver publisko iestāžu un tiesu sistēmas sagatavoto dokumentu pārvaldības un arhivēšanas uzlabošanu, nodrošinot piekļuvi visām attiecīgajām publiskajām iestādēm.

Investīcija ietver valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrādi un jauna e-arhīva pakalpojuma izveidi valsts informācijas infrastruktūrā.

Reforma C.2.2 R4. Funkcionāla un ilgtspējīga vietējā pašpārvalde

Šīs reformas mērķis ir izveidot kvalitatīvu un efektīvu vietējo un reģionālo pašvaldību sistēmu, stimulējot gan vietējo pašvaldību vienību funkcionālu, gan faktisku integrāciju. Paredzams, ka reforma veicinās labāku, efektīvu un pārredzamu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, nodrošinot viņiem vienlīdzīgas iespējas apmierināt savas vajadzības un intereses neatkarīgi no viņu dzīvesvietas.

Groza attiecīgos tiesību aktus, proti, Likumu par Horvātijas Republikas 2022. gada valsts budžeta izpildi, un ievieš finansiālā atbalsta mehānismu, lai stimulētu gan funkcionālu, gan faktisku apvienošanos. Valsts budžetā jānodrošina pietiekami līdzekļi, lai finansiāli veicinātu vismaz 20 % pašvaldību vienību faktisku apvienošanu un vismaz 40 % pašvaldību vienību funkcionālu apvienošanu. Mehānisma izstrādes posmā nosaka vairākus iespējamos finansēšanas modeļus kopīgai darbībai, ņemot vērā pakalpojumu apjomu, kas jāsniedz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā noteikts tiesību aktos, un vienību paziņotās vajadzības kopīgo uzdevumu veikšanai. Sekmīga faktiskās vai funkcionālās apvienošanās procesa pabeigšana ir priekšnosacījums papildu resursu vai līdzfinansējuma piešķiršanai no valsts budžeta. Horvātijas valdības lēmumā nosaka kritērijus un stimulu līmeni, paredzot lielākus fiskālos stimulus faktiskai apvienošanai, savukārt stimuli funkcionālai apvienošanai ir atkarīgi no apvienošanai paredzēto funkciju skaita un veida.

Grozījumi noteikumos par vietējo un reģionālo pašvaldību finansiālā atbalsta mehānismu, kas ļauj izmaksāt finansiālus stimulus uzņēmumu apvienošanai.

Reformu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.

Investīcija C.2.2 R4-I1. Vietējo un reģionālo pašvaldību vienību turpmāka optimizācija un decentralizācija, atbalstot funkcionālu un faktisku apvienošanos

Šā pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu pašvaldību vienībām, kad tās pieņem lēmumus par funkcionālu vai faktisku apvienošanos, lai uzlabotu pašvaldību pakalpojumu kvalitāti.

Šī investīcija ietver IT sistēmas modernizāciju, lai atbalstītu saistīto reformu (C2.2 R4), un augstas kvalitātes sistēmas izveidi, lai veicinātu vietējo pašvaldību vienību funkcionālu un faktisku apvienošanu.

H.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
163	C2.2. R1	M	Grozīts tiesiskais regulējums centralizētai atlases sistēmai valsts pārvaldē, apzinot nepieciešamo civildienesta ierēdņu kvalifikāciju un izveidojot mūsdienīgu darbā pieņemšanas sistēmu	Grozīta tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz centralizētu sistēmu civildienesta ierēdņu atlasei				2. CET.	2023	Pārskatītie tiesību akti ietver vismaz šādus pasākumus: — Valsts pārvaldes iestāžu darba profilu noteikšana, lai piesaistītu vajadzīgās kompetences un prasmes; Vienotas nodarbinātības platformas izveide, lai centralizētu darbā pieņemšanas procedūras vienotā platformā visām valstu pārvaldes iestādēm; — Pielāgot darbā pieņemšanas procesu attiecībā uz: pāreja no sistēmas, kurā izmanto tikai zināšanas, uz sistēmu, kas galvenokārt balstās uz kompetencēm un atbilstīgām prasmēm; II) ierēdņu snieguma kompetenču novērtēšanu; III) nošķirt pieņemšanu darbā sākotnējā līmenī, kam vajadzētu būt balstītai tikai uz kompetencēm, un darbā pieņemšanu specializētos profilos, kuros būtu jāapvieno kompetences ar attiecīgu darba pieredzi un jānodrošina piekļuve karjerai augstākā līmenī; Stiprināt apņemšanos nodrošināt dzimumu līdzsvaru un nodrošināt dzimumu līdztiesību darbā pieņemšanas procesā, kā arī sieviešu paaugstināšanu augstākā līmeņa vadītāju amatos.
164	C2.2. R1-I1	T	100 % no visiem jaunpieņemtajiem pastāvīgajiem civildienesta ierēdņiem valdības struktūrās ir nodarbināti, izmantojot tikai jaunu, centralizētu, digitalizētu un standartizētu atlases un darbā pieņemšanas sistēmu, kas pieejama, izmantojot jaunizveidotu IT platformu.		% (procentuālā daļa)	0	100	4. CET.	2024	Tiek ieviesta un īstenota centralizēta civildienesta ierēdņu atlases sistēma, pamatojoties uz iepriekš izstrādātiem uzņemšanas plāniem, kuru pamatā ir darba slodzes analīze un valsts iestāžu faktiskās vajadzības pieņemt darbā konkrēta profila amatpersonas. Sistēma nodrošina, ka darbā pieņemšanas procesā kandidātus pārbauda tiešsaistē, lai nodrošinātu pārredzamāku un objektīvāku kandidātu atlasi.
165	C2.2. R1-I2	T	100 % visu publisko iestāžu amatpersonu, kurām ir jānokārto valsts eksāmens, digitāli kārto valsts eksāmenu, pamatojoties uz jaunu eksāmena modeli.		% (procentuālā daļa)	0	100	4. CET.	2022	100 % visu publisko iestāžu amatpersonu, kurām ir jānokārto valsts eksāmens, nokārto eksāmenu, izmantojot pilnībā digitalizētu modeli. Valsts eksāmena nokārtošanas process tiek digitalizēts, lai padarītu eksāmenu sistēmu pārredzamāku, piekļūstamāku (vairākās vietās visā valstī) un efektīvāku.
166	C2.2. R2	M	Tiesību aktu par algām valsts pārvaldē un valsts dienestos un mobilitātes noteikumu stāšanās spēkā	Valsts pārvaldes un valsts dienestu algu likumu un valsts pārvaldes civildienesta ierēdņu vertikālās un horizontālās mobilitātes noteikumu stāšanās spēkā				2. CET.	2023	Jauni tiesību akti par algām valsts pārvaldē un valsts dienestos ļauj taisnīgi un pārredzami novērtēt amata vietas saskaņā ar noteiktiem kritērijiem, nodrošinot pakāpju un prēmiju saskaņošanu civildienestā, koeficientu noteikšanu profesionālajā līmenī, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, un atlīdzības sistēmas izveidi, pamatojoties uz sniegumu (darba rezultātiem). Izveido jaunu maksājumu sistēmu, un jaunajos likumos par civildienesta algām un valsts dienesta algām iekļauj noteikumus, lai taisnīgi un pārredzami novērtētu amata vietas saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem un nodrošinātu algu saskaņošanu civildienestā un valsts dienestos, kā arī izveidotu atalgojuma sistēmu, kas balstīta uz darba rezultātiem. Tiek grozīts vertikālas un horizontālas mobilitātes tiesiskais regulējums (Civildienesta likums un sekundārie tiesību akti). Tas ietver karjeras plānu, kas ietver iespējamu piekļuvi vidējā un augstākā līmeņa vadītāju amatiem un saiknes stiprināšanu starp karjeras virzību un darbības rezultātu novērtējumu. Turklāt izvirzīt priekšnosacījumus efektīvam darba tirgum valsts pārvaldē, tostarp a) izveidot pārredzamu un vienotu reklāmas sistēmu visām brīvajām amata vietām valsts pārvaldē; iespēju pieteikties uz jebkuru pieejamu darbavietu jebkurā vietā valsts pārvaldē.
167	C2.2. R2-I1	T	Cilvēkresursu pārvaldības sistēmu, Valsts amatpersonu reģistru un centralizēto algu sistēmu (RegZap — Cop) papildina ar deviņām jaunām funkcijām, digitalizējot visus saistītos procesus, kas vienkāršo un paātrina algu sistēmas grozīšanu.		Skaits	0	9	2. CET.	2024	RegZap-COP izstrādā un ievieš deviņas jaunas funkcijas (tās ir: tiesību aktu sagatavošana par darbinieku tiesībām un pienākumiem, novērtēšana, darba uzskaite, karjeras plānošana un attīstība, iekšējais darba tirgus un amatpersonu personalizēta pieeja sistēmai, komandējumi), lai atbalstītu ierosināto algu sistēmas izmaiņu īstenošanu.
168	C2.2. R2-I2	T	Vismaz 20 % civildienesta ierēdņu strādā vieddarba modelī		% (procentuālā daļa)	0	20	CET.	2023	20 % ierēdņu jau strādā vieddarba modelī, ļaujot viņiem strādāt attālināti, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu, kas pieejams visiem, un palielinātu ierēdņu motivāciju.
169	C2.2. R2-I2	T	Vismaz 60 % civildienesta ierēdņu ir apmācīti vieddarba metodes izmantošanā		% (procentuālā daļa)	0	60	CET.	2023	60 % civildienesta ierēdņu ir apmācīti vieddarba modelī, un viņiem ir prasmes, kas vajadzīgas, lai strādātu attālināti, tādējādi nodrošinot nepārtrauktus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kas ir pieejami visiem, un lai palielinātu ierēdņu motivāciju.
170	C2.2. R3	M	E-saglabāšanas pakalpojuma izveide	E-saglabāšanas bāzes digitālais sabiedriskais pakalpojums pilnībā darbojas un ir pieejams				4. CET.	2023	Izveidojot digitālo infrastruktūru un valsts pārvaldes pakalpojumus, saglabāšanas bāzes sistēmas izstrāde uzlabo dokumentu pārvaldību, ko veic publiskās iestādes un citi dokumentu radītāji kā būtiskas atbalsta funkcijas visiem uzņēmējdarbības procesiem. E-saglabāšanas sistēma ļauj efektīvāk sniegt valsts pārvaldes pakalpojumus, izmantojot ieviestos IKT risinājumus, kas nodrošina sadarbspēju un datu koplietošanu, izmaksu samazināšanu, uzņēmējdarbības pārredzamību un pilsoņu tiesību aizsardzību. Tiek izveidots digitālais sabiedriskais pakalpojums (e-saglabāšanas bāze), kas saistīts ar esošajiem digitālajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, likvidējot administratīvos šķēršļus licencēšanas procesā saskaņā ar Kultūras vērtību aizsardzības un saglabāšanas likumu.
171	C2.2. R3	M	Valsts arhīvu informācijas sistēmas izveide	Valsts arhīvu informācijas sistēma pilnībā darbojas un ir pieejama				2. CET.	2024	Lai uzlabotu dokumentu pārvaldību, ko veic publiskas iestādes un citi dokumentu radītāji, izveido valsts arhīvu informācijas sistēmu, kas ir būtiska atbalsta funkcija visiem uzņēmējdarbības procesiem.
172	C2.2. R3-I1	T	60 publiski pieejamu aizsardzības bāzu kopuma izveide vissarežģītākajām kultūras un vēsturiskajām teritorijām ar augstu pieminekļu vērtību		Skaits	0	60	2. CET.	2026	Ir izveidota un publiskota IT platforma ar vismaz 60 e-saglabāšanas bāzēm. E-saglabāšanas bāzi izstrādā kultūras vēsturiskajiem objektiem ar augstu pieminekļu vērtību, kas atbilst apdraudējuma un pabeigšanas steidzamības kritērijiem, ņemot vērā plānoto būvniecību.
173	C2.2. R3-I2	T	600 dokumentu radītāji izmanto arhīvu informācijas sistēmu		Skaits	0	600	2. CET.	2026	Vismaz 600 radītāju, kas izmanto valsts informācijas sistēmu, lai pārvaldītu un glabātu dokumentāciju. . Valsts arhīvu informācijas sistēmas izveide ietver šādas darbības: ·Glabāšanas spēju stiprināšanu 8 reģionālās valdības arhīvos, lai nodotu pastāvīgus papīra ierakstus, ·Kā organizēt un atlasīt dokumentus uz papīra tiesu iestādēs, ·Tiesu iestāžu veiktu reģistru likvidēšanu, kuriem ir beidzies glabāšanas periods un kurus vairs neizmanto regulāriem darbības procesiem, ·Atlasītu papīra ierakstu digitalizāciju, kuri paliek tiesu iestādēs saskaņā ar profesionālajām pamatnostādnēm par arhīvu digitalizāciju un spēkā esošajiem tiesību aktiem.
174	C2.2. R4	M	Tiesiskā regulējuma grozīšana, lai veicinātu vietējo pašvaldību vienību (LGU) brīvprātīgu funkcionālu vai faktisku apvienošanu, un Horvātijas valdības lēmuma pieņemšana par fiskālo stimulu piešķiršanas kritērijiem brīvprātīgai funkcionālai vai faktiskai apvienošanai	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā				Q1	2022	Grozītais tiesiskais regulējums un finansiālā atbalsta mehānisms veicina funkcionālu un efektīvu pašvaldību vienību (LGU) apvienošanu, vienlaikus nodrošinot pietiekamus resursus valsts budžetā, lai finansiāli veicinātu vismaz 20 % LGU apvienošanos, t. i., vismaz 40 % LGU laikposmā līdz 2026. gadam. To darot, funkcionāli apvienotās LGU vismaz divus gadus saglabā tos pašus budžeta resursus, kas tām pieejami pirms apvienošanās, stimuli sedz arī vienreizējas apvienošanas izmaksas un nodrošina papildu resursus, pamatojoties uz ietaupījumiem, kas panākti nākamajos piecos gados. Turklāt stimuli reālai LGU apvienošanai ietver vienreizējus kapitāla pārvedumus piecu gadu laikā, ko LGU izmanto infrastruktūras projektiem. Horvātijas valdības lēmumā nosaka kritērijus un stimulu līmeni, paredzot lielākus fiskālos stimulus faktiskai apvienošanai, savukārt stimuli funkcionālai apvienošanai ir atkarīgi no apvienošanai paredzēto funkciju skaita un veida. Pēc Horvātijas Republikas valdības lēmuma pieņemšanas Oficiālajā Vēstnesī publicē publisku uzaicinājumu LGU izteikt interesi par brīvprātīgu funkcionālu vai faktisku apvienošanos.
175	C2.2. R4-I1	M	Atbalsta mehānisms brīvprātīgiem funkcionāliem un reāliem savienojumiem un pilnīgas atbalsta sistēmas izveide funkcionālai un efektīvai vienību sasaistīšanai	Ir ieviests visaptverošs atbalsta mehānisms pašvaldību vienību funkcionālai/faktiskai apvienošanai				2. CET.	2025	Eiropas Sociālā fonda projekta “Vietējo un reģionālo pašvaldību sistēmas optimizācija” ietvaros izstrādāto IT sistēmu modernizē, lai atbalstītu un mudinātu vietējās pārvaldes vienības vai nu kopīgi veikt uzdevumus (funkcionāla apvienošana), vai arī faktiski apvienoties ar citām vietējām pašpārvaldes vienībām. Atbalsts turpmākai funkcionālas darba optimizācijas procesam, kas ir vietējo vienību kompetencē, ietver: — (paš)novērtējuma anketa, ko sagatavojušas un aizpildījušas pašvaldības struktūrvienības, lai novērtētu struktūrvienību spēju veikt uzdevumus, kas ietilpst to darbības jomā, un parādītu vajadzību un interesi par uzdevumu kopīgu izpildi, t. i., faktisko apvienošanos, visās pašvaldību vienībās; Pamatnostādnes, ko sagatavo, pamatojoties uz iepriekš minētajiem datiem. — Tādu darbību noteikšana, kas ir piemērotas atsevišķu vienību kopīgai darbībai, lai uzlabotu efektivitāti, potenciālo partneru identificēšana finanšu un faktiskai apvienošanai, ierosinātie apvienošanās modeļi. It atbalsta sistēmas ieviešana pašvaldību struktūrvienību uzdevumu funkcionālai sasaistei — Ir pabeigta 50 valsts pārvaldes amatpersonu izglītošana, lai atbalstītu pašvaldību vienības funkcionālo savienojumu un faktiskās apvienošanās ziņā. — Pabeigta 100 pašvaldību struktūrvienību amatpersonu izglītošana kopīgu uzdevumu veikšanai funkcionālās saiknes ietvaros.

H.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma C.2. R5 — Jauni algu un darba modeļi civildienestā un civildienestā — reformas vērienīguma palielināšana, nosakot īpašas papildu prasības attiecībā uz statūtu saturu

Šīs reformas mērķis ir palielināt reformas R2 “Jauni algu un darba modeļi civildienestā un valsts dienestā” īstenošanas vērienīgumu, pievienojot īpašas prasības par to nolikumu saturu, kuri papildina Likumu par algām civildienestā un valsts dienestā, kas pieņemts saskaņā ar R2.

Valdības dekrētos, kas atbalsta Likumu par algām civildienestā un valsts dienestā, sīki nosaka koeficientu un algu grupu diapazonus vienotajā algu skalā valsts struktūrām un valsts dienestiem.

Turklāt valdības noteikumos nosaka amatu nosaukumus, nosacījumus iecelšanai konkrētā amatā, amatu klasifikāciju, attiecīgo algas pakāpi un algas aprēķināšanas koeficientus šajā pakāpē.

Algu aprēķināšanas koeficientus nosaka, pamatojoties uz darba novērtējumu, ņemot vērā standarta darba novērtēšanas un klasifikācijas kritērijus, kas noteikti Likumā par algām civildienestā un valsts dienestā (piemēram, darba sarežģītība, nepieciešamā profesionālā pieredze, darba autonomija un nepieciešamās papildu kompetences un licences). Veidu, kādā standarta kritēriji jāpiemēro darba novērtēšanas un klasifikācijas procesā, nosaka valdības noteikumi.

Darba vietu salīdzinošās novērtēšanas mērķis ir nodrošināt principa “vienāda samaksa par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu” īstenošanu, piemērojot vienotus standarta kritērijus, un novērst līdzšinējo praksi, saskaņā ar kuru darbvietas ar vienādām vai līdzīgām darbvietām, bet dažādās valsts struktūrās vai valsts dienestos, tiek atalgotas atšķirīgi.

Visbeidzot, likumu mērķis ir nodrošināt, ka viena un tā pati pakāpe tiek klasificēta kā amati ar tādu pašu vērtību vai tuvu vienādai vērtībai attiecībā uz darba sarežģītību, pienākumiem, darba autonomiju un citiem standarta kritērijiem.

Pasākumu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

H.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits

Pasākums

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Gadu

393

C2.2.R5

Stājas spēkā nolikums, kas reglamentē jaunos algu modeļus un centralizēto atlases sistēmu civildienestā un valsts dienestos

Stājas spēkā valdības noteikumi, kas nosaka kritērijus jaunu algu modeļu regulēšanai civildienestā un valsts dienestos

2. CET.

2024

Stājas spēkā seši normatīvie akti, kuros sīki izklāstīta civildienesta un valsts dienestu darbinieku algu kategoriju un koeficientu sistēma, kā arī valsts struktūru un valsts dienestu ierēdņu un darbinieku snieguma novērtēšanas kārtība, kritēriji un metode. Nolikumā attiecīgā gadījumā ņem vērā analīzi, ko veikusi Pasaules banka saistībā ar investīciju C2.2 R2-I1.

Nolikumā nosaka:

metodi, kā valsts struktūru un valsts dienestu amatu novērtēšanas un klasifikācijas procedūrā piemērot standarta kritērijus, kas noteikti Likumā par algām civildienestā un valsts dienestā (valsts pārvaldes un valsts dienestu ekspertu grupas novērtēs amatus un sadarbībā ar Tieslietu ministriju un administrāciju vai Darba, pensiju sistēmas, ģimenes un sociālās politikas ministriju veic analīzi, kas jāņem vērā, nosakot algu koeficientus);

amata nosaukumus, kandidātu atlases nosacījumus, amatu klasifikāciju un attiecīgās atalgojuma pakāpes, kā arī algu koeficientus civildienestā (pēc amata vietu konsolidēšanas vai samazināšanas);

koeficientu diapazonus civildienesta un valsts dienesta vienotās algu skalas algu pakāpēs;

procedūru, kritērijus un metodi amatpersonu (tostarp vadošos amatos esošo) un civildienesta darbinieku snieguma novērtēšanai;

I. 2.3. KOMPONENTS: SABIEDRĪBAS UN PUBLISKĀS PĀRVALDES DIGITĀLĀ PĀRKĀRTOŠANĀS

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Horvātija 2020.gadā ierindojās 20. vietā, un ir iespējams ievērojami uzlabot publisko pakalpojumu pieejamību tiešsaistē. Horvātijas zemā digitālā savienojamība arī kavē valsts digitālās ekonomikas turpmāko attīstību un veicina digitālo plaisu starp pilsētu un lauku apvidiem.

Šā komponenta mērķis ir atbalstīt Horvātijas ekonomikas un sabiedrības digitālo pārkārtošanos. Tas ietver reformas un investīcijas, lai digitalizētu valsts pārvaldi, palielinātu tiešsaistes publisko pakalpojumu sniegšanu un nodrošinātu piekļuvi gigabitu savienojamības tīkliem teritorijās, kuras skar tirgus nepilnības, tostarp lauku apvidos.

Šis komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “konsolidēt sociālos pabalstus un uzlabot to spēju samazināt nabadzību” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2, 2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums), “palielināt piekļuvi digitālajai infrastruktūrai un pakalpojumiem” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un “Focus investīcija zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, jo īpaši attiecībā uz ātrdarbīgu platjoslu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Komponents ietver četras reformas un divdesmit investīcijas.

I.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C2.3 R1 — Digitālā Horvātijas stratēģija un iestāžu sadarbības un koordinācijas stiprināšana sekmīgai sabiedrības un ekonomikas digitālajai pārkārtošanai

Šīs reformas mērķis ir nākamās desmitgades laikā virzīt Horvātijas sabiedrības un ekonomikas digitālo pārkārtošanos. Tā nodrošina stratēģisko satvaru — “Horvātijas digitālā stratēģija 2030. gadam”—, kurā noteikts satvars investīcijām digitālajā pārkārtošanā un noteikti stratēģiskie mērķi šādās jomās: ekonomikas digitālā pārkārtošanās, ii) valsts pārvaldes un tieslietu digitalizācija, iii) digitālā savienojamība/platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstība un iv) digitālo prasmju un digitālo darbvietu attīstība.

Ar reformu izveido arī mehānismu, lai koordinētu to projektu sagatavošanu un īstenošanu, ar kuriem atbalsta sabiedrības un ekonomikas digitālo pārkārtošanos valsts, reģionālā un vietējā līmenī, nosakot skaidras vadlīnijas investīciju prioritāšu noteikšanas un novērtēšanas kritērijiem.

Reforma C2.3 R2 — Informācijas sistēmu sadarbspējas uzlabošana

Šīs reformas mērķis ir atbalstīt digitālo publisko pakalpojumu sniegšanu un veicināt mijiedarbību starp iedzīvotājiem/uzņēmumiem un valsts pārvaldi. Reformas mērķis ir arī ieviest progresīvu datu analīzi valsts pārvaldē, lai atbalstītu uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu visos pārvaldes līmeņos.

Lai gan Horvātijas valsts iestādes pašlaik izmanto simtiem dažādu reģistru un datubāzu, paredzams, ka reforma radīs priekšnosacījumus centrālā reģistra (centrālās sadarbspējīgas sistēmas) izveidei, kas savieno pamatreģistrus (Investīcija C.2.3 R2.I1.), kā arī centrālas datubāzes izveidei, kas ļautu kompetentajām iestādēm izmantot progresīvu datu analīzi (Investīcija C.2.3 R2.I2.).

Paredzams, ka reforma ieviesīs sistēmiskas izmaiņas, virzoties uz sadarbspējīgu sistēmu izstrādi valsts līmenī un uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu. Sagaidāms arī, ka tas uzlabos kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu tiešsaistē uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Ar pasākumu nosaka organizatorisko un pārvaldības struktūru centrālās sadarbspējas sistēmas pārvaldībai, kā arī to e-pakalpojumu katalogu, kas jāpievieno centrālajai sadarbspējas sistēmai. Tā arī attīsta ekosistēmu, lai vāktu, apstrādātu, analizētu, parādītu un koplietotu datus nolūkā ieviest datu analīzi valsts pārvaldes iestādēs kā jaunu veidu darbam visos lēmumu pieņemšanas līmeņos.

Šo reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija C2.3 R2-I1. Centrālās sadarbspējas sistēmas izveide

Šīs investīcijas mērķis ir novērst pašreizējo reģistru sadrumstalotību saskaņā ar Eiropas sadarbspējas satvaru (EIF).

Pasākums ietver centrālās sadarbspējas sistēmas izveidi.

Investīcija C2.3 R2-I2. Centrālā datu repozitorija un uzņēmējdarbības analīzes sistēmas izveide

Šīs investīcijas mērķis ir izveidot centrālo datu noliktavu (DWH) valsts iestādēm, ar kuru paredzēts uzlabot datu pārvaldības sistēmu, atvieglojot datu vākšanu standartizētos formātos, datu apstrādi, analīzi un koplietošanu starp valsts iestādēm (piemēram, valsts un pašvaldību vienībām). Platforma nodrošina reāllaika datu analīzi un izstrādā progresīvus datu analīzes rīkus (piemēram, iepriekš noteiktus uzņēmējdarbības rādītājus, informācijas paneļus un ziņojumus katru dienu), kas, paredzams, būtiski uzlabos uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu visos valsts pārvaldes līmeņos.

Datu noliktavas daļa ir pieejama arī iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai privātais sektors varētu veidot un attīstīt pakalpojumus ar pievienoto vērtību, izmantojot tiem pieejamos datus un analītiskos instrumentus.

Šo investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija C.2.3. R3-I1. Kopīgu pakalpojumu centra modernizācija

Šīs investīcijas mērķis ir paplašināt Valsts mākoņdatošanas (Shared Services Centre, turpmāk tekstā — “CDU”) kapacitāti.

Pasākums ietver valsts mākoņdatošanas uzlabošanu un tā lietotāju skaita palielināšanu.

Investīcija C2.3 R3-I2. Policijas spēju stiprināšana cīņā pret kibernoziedzību

Investīcijas mērķis ir stiprināt Iekšlietu ministrijas spēju apkarot kibernoziedzību.

Investīcija ietver specializēta aprīkojuma iegādi policijai digitālo pierādījumu analīzei, specializētas mācības policijas darbiniekiem kiberuzbrukumu atklāšanai un apkarošanai un publiskas preventīvas kampaņas īstenošanu, kas vērsta uz uzņēmumiem un iedzīvotājiem, lai palielinātu informētību pret kibernoziedzību.

Šo investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija C2.3 R3-I3. Vienas pieturas aģentūras izveide visiem e-publiskās palīdzības dienesta pakalpojumiem

Investīcijas mērķis ir izveidot vienotu kontaktpunktu (JKC), kas saskaņo un centralizē visu publiskās pārvaldes iestāžu tiešsaistes pakalpojumu palīdzības dienestu sistēmu. Paredzams, ka vienas pieturas aģentūra sniegs jaunus, uzlabotus pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem saziņai ar valsts pārvaldes iestādēm un ļaus lietotājiem viegli atrast pieprasīto informāciju. Vienas pieturas aģentūrai ir arī funkcijas, kas ļauj lietotājiem nosūtīt atsauksmes, novērtēt sadarbības kvalitāti ar civildienesta ierēdņiem un pēcnovērtējumu, kas, paredzams, mainīs mijiedarbību starp Horvātijas publisko pārvaldi un tās lietotājiem.

Šo investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija C.2.3. R3-I4. CEZIH veselības informācijas infrastruktūras sistēmu konsolidācija

Investīcijas mērķis ir atjaunināt Horvātijas Republikas Centrālo informācijas veselības sistēmu (CEZIH), ko izmanto visi veselības aprūpes sistēmas dalībnieki (piemēram, slimnīcas, medicīnas personāls, medicīnas skolas, sabiedrības veselības iestādes, aptiekas, laboratorijas).

Investīcija jo īpaši migrē šo sistēmu uz Valsts mākoni (Kopīgo pakalpojumu centru) un izstrādā risinājumus, kā atgūties no katastrofām, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un nodrošinātu nepārtrauktu, uzticamu un drošu centrālās veselības informācijas sistēmas darbības veidu.

Šo investīciju pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Investīcija C2.3 R3-I5. Digitālās identitātes kartes ieviešanas projekts

Investīcijas mērķis ir veicināt elektronisko parakstu izmantošanu iedzīvotāju mijiedarbībā ar publisko pārvaldi. Paredzams, ka pasākums ļaus e-ID lietotājiem parakstīt dokumentus mobilajās platformās.

Tas izveido digitālās identitātes pārvaldības sistēmu (IDP) un parakstu mobilo sistēmu, lai izsniegtu attālinātus sertifikātus kvalificētam elektroniskajam parakstam. Šāda sertifikāta izdošana ir priekšnoteikums dokumentu elektroniskai parakstīšanai mobilajās platformās vai mobilā paraksta lietotnēs.

Šo investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija C2.3 R3-I6 — Ieguldījumi valsts informācijas infrastruktūras tīklā

Šīs investīcijas mērķis ir modernizēt un paplašināt valsts informācijas infrastruktūras tīkla (DII tīkla) jaudu.

Pasākums ietver DII tīkla modernizāciju un jaunu lietotāju pieslēgšanu DII tīklam.

Investīcija C2.3 R3-I7. Telpiskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu sistēmas uzlabošana, izmantojot digitalizāciju

Šīs investīcijas mērķis ir modernizēt Telpisko plānu informācijas sistēmu (ISPU) par integrētu telpiskās plānošanas informācijas sistēmu un ļaut digitalizēt procedūras, kas saistītas ar atsevišķu projektu sagatavošanu un īstenošanu.

Pasākums ietver nākamās paaudzes telpisko plānojumu izveidi un ISPU modernizāciju.

Investīcija C2.3 R3-I8. Digitālās mobilās platformas izveide

Šīs investīcijas mērķis ir izveidot mobilu digitālo sabiedrisko pakalpojumu platformu, lai iedzīvotāji varētu viegli izmantot tiešsaistes publiskos pakalpojumus savos viedtālruņos. Pašreizējie “eCitizens pakalpojumi” ir izstrādāti personālajiem datoriem un pašlaik nav pielāgoti mobilajām ierīcēm, tāpēc ir vajadzīga mobilajām lietotnēm pielāgota platforma.

Šī investīcija, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas un standartus, veido platformu, kas nodrošina standartizētu veidu sabiedrisko pakalpojumu piedāvāšanai mobilajās platformās (piemēram, dzimšanas apliecības pieprasījums, dzīvesvietas apliecinājuma pieprasījums, adreses maiņas reģistrācija; mehāniskā transportlīdzekļa reģistrācija). Tā savieno visus saistītos reģistrus un datubāzes ar Central Data Interchange Bus (GSB). Investīcija arī ļaus uzlabot valsts identifikācijas autentifikācijas sistēmu (NIAS) līdz jaunākajām mobilajām platformām raksturīgajām autentifikācijas tendencēm, ieviešot modernas biometriskā lietojuma metodes.

Šo investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija C2.3 R3-I9 — Jaunas platformas izveide Horvātijas Republikas Elektroniskā publiskā iepirkuma biļetenam

Šīs investīcijas mērķis ir izveidot jaunu IT platformu e-iepirkuma sistēmai, lai atbalstītu publiskā iepirkuma procesa digitalizāciju un īstenotu jaunās standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publiskā iepirkuma jomā, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/1780 (e-veidlapas).

Ar investīciju tiks modernizēta Horvātijas Elektroniskā publiskā iepirkuma reklāmas (EOJN) IT platforma, kas pašlaik balstās uz novecojušu tehnoloģiju un pienācīgi neatbalsta publiskā iepirkuma procedūru efektīvu norisi. Jo īpaši pasākums ļauj visus iepirkuma procesus (no iepirkuma plāna, izmantojot procedūras īstenošanu) sasaistīt ar datiem par maksājumiem, kuru pamatā ir noslēgti līgumi, un ievieš tiešsaistes pārsūdzības (e-pārsūdzības), kas ir obligātas, un iespēju maksu samaksāt tiešsaistē. Ar investīciju izveido arī satvaru, lai izsekotu atbilstību konkrētiem minimālajiem, obligātajiem kritērijiem un mērķiem (piemēram, stratēģiskam, zaļam vai novatoriskam publiskajam iepirkumam).

Šo investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija C2.3 R3-I10 — CES digitalizācija (eHZZ)

Šā ieguldījuma mērķis ir digitalizēt Horvātijas Nodarbinātības dienestu (CES — HZZ).

Pasākums ietver CES digitālās identitātes pārvaldības sistēmas un cilvēkresursu digitālās pārvaldības sistēmas darbības uzsākšanu un CES digitalizācijas uzlabošanu.

Investīcija C2.3 R3-I11 — IKT atbalsts HZMO (eHZMO) modernizācijai

Šīs investīcijas mērķis ir modernizēt Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūta (HZMO) IT sistēmu un digitalizēt tā galvenos darbības procesus.

Pasākums ietver HZMO IT sistēmas modernizāciju.

Investīcija C2.3 R3-I12 — HZMO arhīvu digitalizācija (eArhiva)

Šā ieguldījuma mērķis ir digitalizēt Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūta (HZMO) arhīvus un uzlabot HZMO darba vispārējo sniegumu un arhīvu izmaksu lietderību.

Pasākums ietver digitālo arhīvu (digitālo arhīvu pārvaldības sistēmas) darbības nodrošināšanu un valsts arhīva lapu skenēšanu un digitālu indeksēšanu.

Investīcija C2.3 R3-I13 — Nodokļu administrācijas digitālā pārveide

Šīs investīcijas mērķis ir modernizēt Nodokļu administrācijas informācijas sistēmu un palielināt nodokļu administrācijas efektivitāti.

Pasākums ietver modernizētās nodokļu administrācijas informācijas sistēmas ievietošanu tiešsaistē un tās pieejamības nodrošināšanu.

Investīcija C2.3 R3-I14. Bezskaidras naudas maksājumu sistēmas īstenošana ekonomikā, izmantojot e-rēķinus ar integrētiem e-arhīviem un aktīvu nodokļu uzskaiti

Šīs investīcijas mērķis ir izveidot tiešsaistes nodokļu uzskaites sistēmu, lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem.

Ar investīciju izveido jaunu IT sistēmu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) reģistrēšanai, ko valsts iestādes izdevušas par bezskaidras naudas maksājumiem Nodokļu administrācijas informācijas sistēmā. Ar investīciju tiek izveidota arī progresīva tiešsaistes grāmatvedības sistēma PVN jomā.

Paredzams, ka investīcija veicinās nodokļu deklarāciju vienkāršošanu, samazinot nepieciešamo veidlapu skaitu un veicinot nodokļu saistību izpildi.

Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija C2.3 R3-I15 — Tūrisma lietojumu risinājumu izveide

Šīs investīcijas mērķis ir izstrādāt jaunus IT rīkus, lai palīdzētu efektīvi pārvaldīt tūrisma attīstību un atbalstītu nozares ilgtspēju.

Pasākums ietver četru IT rīku ievietošanu tiešsaistē un to pieejamības nodrošināšanu.

Investīcija C2.3 R3-I16. Procesu digitalizācija sportā un atpūtai vietējā un reģionālajā līmenī

Šīs investīcijas mērķis ir modernizēt sporta informācijas sistēmu (ISS) un atvieglot visu attiecīgo ieinteresēto personu piekļuvi sistēmai.

Pasākums ietver trīs jaunus lietojumprogrammu moduļus, kas integrēti modernizētajā ISS.

Reforma C2.3 R4 — savienojamības stiprināšana kā sabiedrības un ekonomikas digitālās pārkārtošanās stūrakmens

Šīs reformas mērķis ir pavērt ceļu elektronisko sakaru tīklu pieejamības nodrošināšanai mājsaimniecībām un sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, nodrošinot gigabitu savienojamību saskaņā ar Eiropas Gigabitu sabiedrības mērķiem.

Šīs reformas mērķis ir nodrošināt savlaicīgu un visaptverošu tiesiskā un stratēģiskā satvara īstenošanu elektronisko sakaru jomā, pieņemot Elektronisko sakaru likumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi, noteikumiem un valsts platjoslas plāna mērķu īstenošanu Horvātijā laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam.

Paredzams, ka ar reformu tiks apzināts un risināts administratīvais slogs un regulatīvie šķēršļi, kas saistīti ar gigabitu savienojamības tīklu, tostarp 5G tīklu, būvniecību, lai veicinātu investīcijas 5G tīklu izvēršanā.

Šī reforma papildina investīcijas digitālajā savienojamībā, izmantojot platjoslas savienojumus fiksētos un modernos bezvadu un mobilos tīklos, tostarp izmantojot 5G tehnoloģijas.

Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija C2.3 R4-I1. Projektu īstenošana saskaņā ar valsts pamatprogrammu platjoslas infrastruktūras attīstībai jomās, kurās nav pietiekamas komerciālas intereses par ieguldījumiem

Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt valsts platjoslas pārklājumu ar gigabitu savienojamību teritorijās, kurās nav pietiekamas komerciālās intereses, saskaņā ar Valsts pamatprogrammu platjoslas piekļuves infrastruktūras attīstībai.

Pasākums ietver dotāciju nolīgumu parakstīšanu par projektu īstenošanu saskaņā ar valsts regulējumu platjoslas piekļuves infrastruktūras attīstībai (ONP) un platjoslas piekļuves nodrošināšanu mājsaimniecībām baltajās NGA zonās.

Investīcija C2.3 R4-I2. Pasīvās elektronisko sakaru infrastruktūras būvniecība

Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt gigabitu tīklu pieejamību lauku un mazapdzīvotos apgabalos, kur nav komerciālas intereses šo tīklu izbūvē.

Pasākums ietver dotācijas nolīguma parakstīšanu par pasīvās elektronisko sakaru infrastruktūras būvniecību un piekļuves 5G nodrošināšanu lauku un mazapdzīvotiem apgabaliem.

I.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
176	C2.3. R1	M	Horvātijas digitalizācijas stratēģija	Horvātijas digitalizācijas stratēģijas stāšanās spēkā				4. CET.	2022	“Digitalizācijas stratēģijā Horvātijai 2030. gadam” skaidri nosaka stratēģiskos mērķus un prioritātes, kas veidos pamatu darbību noteikšanai šādās jomās: publiskās pārvaldes un tiesu iestāžu digitalizācija; platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstība; digitālo kompetenču un digitālo darbvietu attīstīšana.
177	C2.3. R2 C2.3. R2.I2	M	Centrālās sadarbspējas sistēmas platformu izveide	Digitālās sabiedrības attīstības centrālā biroja (SDURDD) ziņojums, ka platformas darbojas un to lietošana ir pārbaudīta				4. CET.	2022	Centrālais valsts sadarbspējas portāls nodrošina visu pieejamo pakalpojumu katalogu, un datu glabātava (DWH) ir gatava lietošanai.
178	C2.3. R2-I1	M	Centrālās sadarbspējas sistēmas izveide	Digitālās sabiedrības attīstības centrālā biroja (SDURDD) ziņojums, ka sistēma darbojas un tās lietošana ir pārbaudīta				CET.	2024	Centrālā sadarbspējīgā sistēma, kas nodrošina reģistru sadarbspēju, ir tiešsaistē un pieejama. Tajā: I)nodrošināt, ka ES pārrobežu lietotājiem tiešsaistē tiek nodrošinātas 19 administratīvās procedūras, kas uzskaitītas Vienotās digitālās vārtejas regulas II pielikumā; II)ietver centrālo valsts portālu; III)sistēmā integrē un savstarpēji savieno vismaz astoņus papildu esošos publiskos pamatreģistrus; IV)nodrošināt, ka informācija par dažādiem reģistriem tiek konsolidēta vienā vietā un ir pieejama valsts pārvaldes iestādēm, iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
179	C2.3. R3-I1	T	Valsts mākoņa modernizācija	Digitālās sabiedrības attīstības centrālā biroja (SDURDD) ziņojums	Skaits	0	6	4. CET.	2022	6 jaunas funkcijas ir gatavas lietošanai Valsts mākonī (CDU) un ir pieejamas lietotājiem: Platformu lietotņu izstrādei, ieviešanai un testēšanai lietotājiem, IKT atbalsta platforma, Centrāla informācijas drošības uzraudzības sistēma iespējamo drošības notikumu pārvaldībai, Biometriskās autentifikācijas platforma, Platforma tīmekļa vietņu digitālā satura pārvaldībai, Platforma blokķēžu tehnoloģiju izstrādei Valsts mākonim.
180	C2.3. R3-I1	T	Lietotāju skaita pieaugums Kopīgo pakalpojumu centrā		Skaits	0	450	2. CET.	2026	Kopīgo pakalpojumu centrā integrē 450 jaunus lietotājus. Kopīgo pakalpojumu centra platformas integrēšana kopīgajās Eiropas datu telpās ir sākusies, kā to apstiprinājis attiecīgās integrācijas nodrošinošās tehnoloģijas piegādātājs, atzīstot, ka: I)datu ezerā esošo veselības datu metakatalogs ir tehniski sagatavots un II) ka SPE (droša apstrādes vide) ir nodrošināta.
181	C2.3. R3-I2	M	Izmēģinājuma projekts kiberdrošības jomā	Iekšlietu ministrijas ziņojums				4. CET.	2023	Tiks īstenots sistēmas stresa testa izmēģinājuma projekts, simulējot “kiberatkarīgus” un “kiberiespējotus” noziedzīgus nodarījumus. Sistēma ir aprīkota ar īpašiem programmatūras un aparatūras komponentiem kibernoziedzības izmeklēšanai, atklātā pirmkoda meklēšanai internetā un digitālai kriminālistikai, kā arī izmeklēšanas analīzes komplektiem digitālo pierādījumu analīzei. Projekta īstenošana atbilst nepieciešamajam priekšnosacījumam, lai modernizētu tiesu ekspertīzes rīkus un sistēmas, kā arī slepenus novērošanas sistēmas elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, kas nepieciešami kiberdrošības līmeņa paaugstināšanai Horvātijā un ES. Tiklīdz aprīkojums ir iegādāts un pilnībā darbojas, tiek īstenots izmēģinājuma projekts kibernoziegumu pētniecības simulācijai, izmantojot datormācības, lai novērtētu aprīkojuma ieguldījumu kiberieviešanas projekta pasākumu un mērķu sasniegšanā.
182	C2.3. R3-I2	M	Kiberdrošības publiskā prevencijas kampaņa	Iekšlietu ministrijas ziņojums				Q1	2024	Par kibernoziedzības izpausmēm un novēršanas pasākumiem īsteno publisku preventīvu kampaņu, ko uzrauga, izmantojot šādus rādītājus: — preventīvo izpratnes veicināšanas un izglītošanas pasākumu skaits, ko veic dažādas mērķgrupas par pašaizsardzības pasākumiem saistībā ar kibernoziedzības riskiem — aktivitātēs iesaistīto dalībnieku skaits — izplatīto profilaktisko materiālu skaits — plašsaziņas līdzekļu ierakstu skaits (ietver visus plašsaziņas līdzekļus) — mērķgrupu atbilžu skaits sociālajos medijos — sociālajos tīklos veikto tiešsaistes apsekojumu skaits un apstrādātie rezultāti — mērķgrupu novērtējuma skaits, kas veikts, izmantojot kvantitatīvās metodes
183	C2.3. R3-I3	M	Vienas pieturas aģentūras izveide	Digitālās sabiedrības attīstības centrālā biroja (SDURDD) ziņojums, ka vienas pieturas aģentūra ir izveidota un ir gatava izmantošanai				4. CET.	2023	Izveido vienas pieturas platformu (JKC), kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniedz informāciju un atbalstu klientiem vienā centralizētā vietā, un tā ir gatava izmantošanai.
184	C2.3. R3-I4	M	CEZIH IT sistēma	Veselības ministrijas ziņojums				2. CET.	2024	Horvātijas centrālā veselības informācijas sistēma darbojas Valsts mākonī (CDU)
185	C2.3. R3-I5	T	Digitālās identitātes kartes e-paraksts	Digitālās drošības aģentūras (AKD) ziņojums	Skaits	0	300 000	4. CET.	2024	Certilia mobilo lietotni lejupielādē 300000 reizes, izmantojot Google Play Store un App Store. Turklāt 100000 sertifikātus izdod attālinātam kvalificētam elektroniskajam parakstam. Certilia mobilā lietotne un personiskie mobilie akreditācijas dati ļauj vismaz 50000 unikālo lietotāju veikt autentifikācijas procesu vismaz 700000 reižu.
186	C2.3. R3-I6	M	Modernizēts valsts informācijas infrastruktūras (DII) tīkls	Uzlabots DII tiešsaistē un pieejams				CET.	2025	Modernizētais valsts informācijas infrastruktūras tīkls (DII) ir tiešsaistē un pieejams lietošanai. Tīklam: I)Nodrošināt platjoslas piekļuvi ļoti augstas veiktspējas tīklam visām valsts iestādēm II)nodrošināt visu sistēmā esošo iestāžu nepārtrauktu savienojamību, izmantojot jaunu programmu, kas atbalsta tīkla darbības uzraudzību, ko veic e-tīkla uzraudzības centrs (NOC), un III)izveidot sistēmu, kas ir pieejama 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā, lai nodrošinātu inženiertehnisko problēmu novēršanu un palīdzību lietotājiem.
187	C2.3. R3-I6	T	Valsts informācijas infrastruktūras tīkla (DII) jaunie lietotāji		Skaits	36	136	4. CET.	2025	Valsts informācijas infrastruktūras tīklam pievieno vismaz 100 jaunus lietotājus. Katrai vietai nodrošina optiskās šķiedras infrastruktūru, kā arī galiekārtas.
188	C2.3. R3-I7	M	Digitālie telpiskie plānojumi	Izveidoti digitālie telpiskie plāni				4. CET.	2025	Darbuzņēmēja izsniegts nodošanas sertifikāts 570 nākamās paaudzes telpisko plānojumu (telpiskie plāni digitālā formātā) izstrādei un īstenošanai.
189	C2.3. R3-I7	M	Telpisko plānu informācijas sistēmas atjaunināšana	Elektroniskie moduļi tiešsaistē un pieejami, un satelītattēli, kas iegūti				4. CET.	2025	Elektroniskie moduļi, kas Telpisko plānu informācijas sistēmas ietvaros digitalizē telpiskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu procedūras, ir tiešsaistē un pieejami. Iegūst Horvātijas augstas izšķirtspējas zonas satelītattēlus.
190	C2.3. R3-I8	T	Digitālie e-sabiedriskie pakalpojumi, kas integrēti jaunajā mobilajā platformā	SDURDD ziņojums, ka 20 e-pakalpojumi ir integrēti un ir gatavi izmantošanai	Skaits	0	20	4. CET.	2024	Mobilajā platformā integrē vismaz 20 e-pakalpojumus, kas ir gatavi izmantošanai, t. sk.: 1) dzimšanas reģistrācijas apliecības pieteikums, 2) dzīvesvietas apliecinājuma pieprasījums, 3) studenta statusa ieraksts, 4) sākotnējais pieteikums uzņemšanai valsts augstākās izglītības iestādē, 5) diplomu, sertifikātu vai citu pierādījumu par studijām vai kursiem akadēmiskā atzīšana, 6) e-sociālās aprūpes pakalpojums, 7) pieteikums Eiropas veselības apdrošināšanas kartes saņemšanai, 8) pieteikums nodokļu kartei (PK), 9) adreses maiņas reģistrācija, 10) dalībvalstī izcelsmes vai jau reģistrēta transportlīdzekļa reģistrācija, standarta procedūras, 11) lietotāja pastkastīte, 12) e-komunikācija ar tiesām, 13) Mans konts — REGO, 14) informācijas pieprasījums par pensijām no obligātajām shēmām, 15) obligāto maksu samaksas grafiks, 16) darba prasību apdrošināšana, 17) e-darba buklets — elektroniskais darba statusa ieraksts, 18) e-administratīvie procesi, 19) apliecinājums, ka kriminālprocess nav uzsākts, 20) e-bērna karte — Mudrica.
191	C2.3. R3-I9	M	Jaunas publiskā iepirkuma platformas un mobilās lietotnes izveide	Pirmā publiskā iepirkuma procedūra, kas sākta jaunajā e-iepirkuma platformā				CET.	2023	Sāk darboties jaunā platforma publiskā iepirkuma procedūru veikšanai un mobilā lietotne, un publiskā iepirkuma procedūra tiek uzsākta jaunajā e-iepirkuma platformā.
192	C2.3. R3-I10	M	CES digitālās identitātes un cilvēkresursu pārvaldības sistēmas	CES/HZZ ziņojums				4. CET.	2023	Ir izveidota un darbojas CES digitālās identitātes pārvaldības sistēma un digitālā cilvēkresursu pārvaldības sistēma.
193	C2.3. R3-I10	M	CES digitalizācijas uzlabošana	CES uzņēmējdarbības procesi digitalizēti				2. CET.	2026	CES uzņēmējdarbības procesu automatizāciju un digitalizāciju, kas nodrošina elektronisko dokumentu apriti un centralizētu apstrādi, nodrošina darbuzņēmējs. Tajā ietver: I)programmatūras licences drošības incidentu un notikumu pārvaldības sistēmai II) pamatprocesa atbalsta sistēma III)e_konsultantu sistēma (kas ietver digitālā un biometriskā paraksta funkciju) IV) digitālie arhīvi, VI) grāmatvedības sistēma VII) digitāla dokumentu pārvaldības sistēma.
194	C2.3. R3-I11	M	Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūta (HZMO) modernizētā IT sistēma	Tiks nodrošināta modernizēta Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūta IT sistēma.				2. CET.	2026	Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūta (HZMO) IT sistēmu un galvenos darbības procesus nodrošina darbuzņēmējs. Nodrošinātā IT sistēma ietver moduļus, lai pārvaldītu: I) pensiju un bērnu pabalstu aprēķini, ii) iemaksas un maksājumu ieraksti, iii) saņēmēju dati, iv) pārsūdzības, pārskatīšanas procedūras un strīdi, v) digitālā dokumentācija un arhīvi, vi) analītiskie un grāmatvedības dati, vii) finanšu operācijas, vii) iepirkuma, līgumu slēgšanas un pasūtīšanas procesi, viii) parādi un saistības (pircēji/piegādātāji), ix) aktīvu pārvaldība.
195	C2.3. R3-I12	M	Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūta (HZMO) digitālie arhīvi	HZMO digitālo arhīvu pārvaldības operētājsistēmas nodošanas reģistrs				4. CET.	2022	Digitālo arhīvu pārvaldības sistēma (Digitālo arhīvu pārvaldības sistēma) darbojas.
196	C2.3. R3-I12	M	Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūta (HZMO) digitālie arhīvi	Arhīvi skenēti un indeksēti				2. CET.	2026	Darbuzņēmēja izsniegts sertifikāts par digitalizācijas darbu pabeigšanu un 50000000 lappušu indeksēšanu no valsts arhīva uz jauno digitālo arhīvu.
197	C2.3. R3-I13	M	Modernizēta nodokļu administrācijas informācijas sistēma	Modernizētā nodokļu administrācijas informācijas sistēma ir pieejama tiešsaistē un ir pieejama				2. CET.	2026	Modernizētā nodokļu administrācijas informācijas sistēma ir pieejama tiešsaistē un ir pieejama. Sistēmā ietilpst: I)Platforma, kas: a) ļauj automatizēt nodokļu administrācijas uzņēmējdarbības procesus un b) nodrošina datu analīzi. II)Darbuzņēmēja nodošanas sertifikāts par 340 noteikšanas un iekasēšanas procedūru digitalizāciju, tostarp pievienotās vērtības nodokļa, sociālo iemaksu un uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas procedūras, kā arī nodokļu grāmatvedības uzskaiti, maksājumu operācijas un sistēmas nodokļu datu apmaiņai Eiropā un starptautiskā mērogā, III)Drošības IKT infrastruktūra, kas: a) konsolidē un modernizē IKT infrastruktūru, b) paaugstina IKT drošības līmeni un c) nodrošina darbības nepārtrauktību.
199	C2.3. R3-I14	M	Sistēma e-rēķiniem un PVN uzskaitei tiešsaistē	Finanšu ministrijas ziņojums — Nodokļu administrācija				4. CET.	2024	Jaunā sistēma elektronisko rēķinu reģistrēšanai Nodokļu administrācijā visiem lietotājiem (B2B modelis un nodokļa maksātāji publiskā iepirkuma vajadzībām) un progresīva PVN uzskaite tiešsaistē darbojas un ir gatava izmantošanai.
200	C2.3. R3-I15	T	Rīki tūrisma IT sistēmā	Tūrisma un sporta ministrijas (MINTS) ziņojums	Skaits	0	4	2. CET.	2026	Darbuzņēmējs nodrošina rīkus: 1) integrētām administratīvām un neadministratīvām procedūrām, lai atvieglotu uzņēmējdarbību un saziņu ar valsts pārvaldi; 2) galamērķu pārvaldībai, tostarp tūrisma plūsmu pārvaldības risinājumam; 3) uzņēmējdarbības izpēte tūrisma jomā, lai atbalstītu uzņēmējus uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanā un publiskā sektora lēmumu pieņemšanā publiskās politikas veidošanā, izmantojot datus, kas iegūti no dažādiem avotiem, tostarp no “centrālā tūrisma reģistra”, “e-Visitor sistēmas” un CROSTO sistēmas; Uzlabot CROSTO sistēmas digitalizāciju, izstrādājot digitālu “galamērķa attīstības uzraudzības sistēmu”, lai uzraudzītu galamērķu ilgtspēju saskaņā ar Eiropas Tūrisma rādītāju sistēmu ilgtspējīgai galamērķu pārvaldībai (ETIS).
201	C2.3. R3-I16	T	Jauni pieteikuma moduļi sporta IT sistēmai	Tūrisma un sporta ministrijas (MINTS) ziņojums	Skaits	0	3	2. CET.	2026	Modernizētajā sporta informācijas sistēmā (ISS) integrē trīs jaunus pieteikuma moduļus: Lai nodrošinātu tiešu piekļuvi sporta klubiem ar tiesībām ievadīt datus (tostarp sporta datiem un sportistu medicīnisko pārbaužu reģistriem) sporta informācijas sistēmas pamatreģistiem un reģistriem; 2) vietējo un reģionālo pašvaldību vienību sabiedriskā sporta vajadzību finansēšanai; 3) datu vākšanai par sportu un uz veselību orientētām fiziskām nodarbībām, tostarp reģistra izveidei uz veselību orientētu fizisku vingrinājumu jomā.
202	C2.3. R4	M	Atļauju piešķiršanas procesa optimizācija savienojamības investīcijām	Pārskatītā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā				2. CET.	2022	Pārskatīts tiesiskais regulējums atbalsta licencēšanas procesa optimizāciju un ļauj telpiskajos plānojumos atspoguļot elektronisko sakaru infrastruktūru. Jaunajā regulējumā tiks risināts jautājums par administratīvo slogu un regulatīviem šķēršļiem, kas saistīti ar ļoti augstas veiktspējas tīklu, tostarp 5G tīklu, būvniecību.
203	C2.3. R4-I1	M	Parakstīti dotāciju līgumi par projektu īstenošanu saskaņā ar Valsts satvaru platjoslas piekļuves infrastruktūras (ONP) attīstībai	Jūras, transporta un infrastruktūras ministrijas (MSTI) ziņojums				CET.	2023	Dotāciju nolīgumus 20 projektiem saskaņā ar ONP paraksta atlases procesa rezultātā.
204	C2.3. R4-I1	M	Platjoslas piekļuve mājsaimniecībām baltajās NGA zonās	Jūras, transporta un infrastruktūras ministrijas (MSTI) ziņojums				2. CET.	2026	Apliecinājums par pabeigšanu, ka ir uzbūvēta platjoslas infrastruktūra, kas nodrošina platjoslas piekļuvi vismaz 100 MBit/s (modernizējama līdz 1 Giga) lietotāju lejupielādei līdz vismaz 40136 papildu mājsaimniecībām baltajās NGA zonās.
205	C2.3. R4-I2	M	Parakstīts dotācijas nolīgums par pasīvās elektroniskās komunikācijas infrastruktūras būvniecību	Jūras, transporta un infrastruktūras ministrijas (MSTI) ziņojums				Q1	2023	Dotācijas nolīguma parakstīšana un projekta īstenošanas uzsākšana pasīvās elektroniskās komunikācijas infrastruktūras būvniecībai
206	C2.3. R4-I2	T	Piekļuve 5G	Jūras, transporta un infrastruktūras ministrijas (MSTI) ziņojums	Skaits	0	14	2. CET.	2026	Lauku un mazapdzīvotā teritorijā ierīko 14 pasīvo sakaru stabus (kur vidējais iedzīvotāju skaits ir mazāks par 20/km²). Līgumus slēdz ar uzņēmējiem, apliecinot, ka ekonomikas dalībnieki ir apņēmušies: I) uzstādīt aktīvu aprīkojumu 14 pasīvo sakaru stabos, ii) līdz 2026. gada beigām nodrošināt 5G pakalpojumus, izmantojot aktīvo aprīkojumu. Ar investīciju būvējamās infrastruktūras pārvaldību veic vienīgi bezpeļņas nolūkā, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi no infrastruktūras nomas sedz visas infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas. Ja īres ienākumi pārsniedz izmaksas, pārpalikumu novirza jaunas infrastruktūras jaudas paplašināšanai vai izbūvei.

I.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija C2.3 R3-I17 — Iedzīvotāju, ģimenes un mājsaimniecību reģistra izveide

Šīs investīcijas mērķis ir izveidot Iedzīvotāju, ģimenes un mājsaimniecību reģistru (horvātu valodā: Registar stanovništva, obitelji i kućanstva; turpmāk: Sok), kas sniedz datus par iedzīvotāju, ģimeņu un mājsaimniecību ienākumiem un aktīviem.

Pasākums ir likuma, ar ko izveido SOK, stāšanās spēkā.

I.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits

Pasākums

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

394

C2.3 R3- I17

M

Likums par Iedzīvotāju, ģimenes un mājsaimniecību reģistra izveidi (SOK)

Likuma stāšanās spēkā

4. CET.

2025

Stājas spēkā Likums par SOK izveidi. Likums nosaka, ka SOK:

I)vienādot procedūras un definīcijas, ko izmanto, lai novērtētu tiesības un pienākumus, kas atkarīgi no indivīdu, ģimeņu vai mājsaimniecību ienākumiem vai aktīviem.

II)jābūt savienotam ar e-nodokļu sistēmu.

J.2.4. KOMPONENTS: VALSTS AKTĪVU PĀRVALDĪBAS UZLABOŠANA

Valdībai piederēja valstij piederoši uzņēmumi (VU), kas rada aptuveni 7 % no visas ekonomikas pievienotās vērtības un veido 4 % no kopējās nodarbinātības. Ņemot vērā to nozīmīgo lomu Horvātijas ekonomikā, valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības uzlabošana un valdības aktīvu portfeļa pastāvīga samazināšanās var ievērojami palielināt kopējo produktivitāti.

Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt ekonomikas attīstību un palielināt valstij piederošo uzņēmumu vispārējo efektivitāti, veicot šādus pasākumus:

-VU skaita turpmāka samazināšana;

-Valsts īpašumu pārvaldības uzlabošana;

-Valsts tiesiskā regulējuma par korporatīvo pārvaldību pielāgošana starptautiskai paraugpraksei, pamatojoties uz ESAO ieteikumiem;

-Pārvaldības uzlabošana valsts uzņēmumos, kas ir īpaši svarīgi Horvātijas Republikai, un centrālās uzņēmumos, kuru kontrolpakete pieder valdībai, un koordinācijas uzlabošana starp kompetentajām valsts iestādēm;

-Cilvēku spēju stiprināšana, lai uzraudzītu korporatīvo pārvaldību VU.

Komponents atbalsta konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu par VU korporatīvās pārvaldības uzlabošanu un VU un neproduktīvo aktīvu pārdošanas pastiprināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4). Komponents arī palīdz pildīt saistības pēc pievienošanās VKM II, lai stiprinātu valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību.

J.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C.2.4 R1. To valstij piederošo uzņēmumu saraksta pārskatīšana, kuros Horvātija ir īpaši ieinteresēta

Šīs reformas mērķis ir racionalizēt valsts īpašumtiesības, pieņemot jaunu īpašumtiesību politiku, nosakot stratēģisko aktīvu kritērijus un atjauninot to valstij piederošo uzņēmumu sarakstu, kuros Horvātija ir īpaši ieinteresēta, un publicējot paskaidrojumu, kas pamato lēmumu paturēt uzņēmumu šajā sarakstā.

Reformu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma C2.4 R2. Korporatīvās pārvaldības uzlabošana valsts īpašumā esošos uzņēmumos, kas kuros Horvātijas Republika ir īpaši ieinteresēta, un centrālās valdības uzņēmumos, kuros tai pieder kontrolpakete.

Šīs reformas mērķis ir uzlabot valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību.

Reforma ietver noteikumu par jauna tiesiskā regulējuma par valsts uzņēmumiem stāšanos spēkā, iekļaujot ESAO ieteikumus, un par īpašumtiesību politikas stāšanos spēkā.

Reforma C.2.4 R3. Cilvēkresursu stiprināšana, lai uzraudzītu korporatīvo pārvaldību valstij piederošajos uzņēmumos

Šīs reformas mērķis ir uzlabot centrālās valdības cilvēkresursus, lai uzraudzītu valsts uzņēmumu pārvaldību.

Reforma ietver apmācības nodrošināšanu nozaru ministrijām un centrālajām koordinācijas vienībām korporatīvās pārvaldības darbībās.

Reforma C2.4 R4 — Tādu valstij piederošo uzņēmumu skaita samazināšana, kuri īpaši neinteresē Horvātiju

Šīs reformas mērķis ir samazināt to valstij piederošo uzņēmumu skaitu, kuri Horvātijai nav īpaši nozīmīgi, atvieglojot to pārdošanu.

Reforma C.2.4 R5. Valsts īpašuma pārvaldības optimizācija

Šīs reformas mērķis ir uzlabot valstij piederošā īpašuma pārvaldību, tā komercializāciju un peļņu no tā.

Reforma ietver administratīvas IT sistēmas un valstij piederoša īpašuma pārvaldības metodikas izstrādi, kas ļautu ātrāk aktivizēt neizmantotos aktīvus.

J.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
207	C2.4. R1	M	Jauns Horvātijas valdības lēmums, kas pieņemts par valstij piederošiem uzņēmumiem, kuros Horvātija ir īpaši ieinteresēta	Saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem tiek publicēts pārskatīts saraksts ar valstij piederošiem uzņēmumiem, kas ir īpaši svarīgi Horvātijai				4. CET.	2021	Valdība pieņem un publicē jaunu lēmumu, ar ko izveido jaunu sarakstu ar valstij piederošiem uzņēmumiem, kuros Horvātija ir īpaši ieinteresēta. Lēmumā iekļauj paskaidrojumu par to, kāpēc uzņēmums ir paturēts šajā sarakstā. Biržā kotētie uzņēmumi, attiecībā uz kuriem nav pierādīta sabiedrības interešu esamība, tiek nodoti pārstrukturēšanas un pārdošanas centra (CERP) portfelim, lai tos pārvērstu naudā. Tādējādi Horvātijas finanšu aktīvu portfelis tiks skaidri nodalīts daļā, kas ir īpaši svarīga, un tādējādi tai jāpaliek valstij piederošai daļai, un daļā, kas Horvātijai nav īpaši svarīga, un tādējādi tiks pārvērsta naudā.
208	C2.4. R2	M	Jauns tiesiskais regulējums par valsts īpašumā esošajiem uzņēmumiem, kas iekļauj ESAO ieteikumus.	Noteikums par likuma par valsts uzņēmumiem stāšanos spēkā				Q1	2024	Jaunais VU pārvaldības tiesiskais regulējums ietver noteikumus, lai nodrošinātu atbilstību ESAO pamatnostādnēm par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību, un ietver vismaz šādus elementus: jauns tiesību akts, ar ko saskaņo noteikumus par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību Horvātijā. Turklāt šis likums paredz centrālās koordinācijas vienības izveidi, lai vidējā termiņā efektīvāk īstenotu īpašumtiesību politiku, t. i., horizontālu koordināciju starp kompetentajām iestādēm, kas atbild par īpašumtiesību funkciju veikšanu. Šis likums stiprina padomes autonomiju un neatkarību. Ar šo likumu arī nosaka, ka a) valstij 3 mēnešu laikā pēc amata vakances vakances ir jāizvirza/jāieceļ VU uzraudzības padomes locekļi un b) ka ministrija, pamatojoties uz centrālās koordinācijas vienības ieteikumu, ierosina valdībai kandidātu. valdības lēmums, ar ko izveido centrālo īpašumtiesību koordinējošo struktūru ar atbilstošām pilnvarām un resursiem, kas vajadzīgi, lai efektīvi pildītu tās koordinēšanas funkcijas. Subjekts izstrādā VU korporatīvās pārvaldības standartus un uzrauga atbilstību šiem standartiem, uzrauga VU darbību un iesaistās regulārā publiskā ziņošanā.
442	C2.4. R2	M	Valstij piederošu uzņēmumu īpašumtiesību politika	Īpašumtiesību politikas stāšanās spēkā				CET.	2025	Stājas spēkā īpašumtiesību politika, kurā norādīts pamatojums valsts īpašumtiesībām uz VU, kas pilnībā vai daļēji pieder valstij, un ar ko izveido procesu, lai pārskatītu sarakstu ar valstij piederošiem uzņēmumiem, par kuriem Horvātijai ir īpaša interese.
209	C2.4. R3	T	Apmācība nozaru ministrijām un centrālajām koordinācijas vienībām korporatīvās pārvaldības darbībās		Skaits	0	40	2. CET.	2026	Apmācību, kas saistīta ar SEO pārvaldību, nodrošina vismaz 40 cilvēkiem.
210	C2.4. R4	T	Tādu 90 valstij piederošu uzņēmumu pārdošanas realizācija, kuri Horvātijas Republikai nav īpaši svarīgi un kurus pārvalda CERP;		Skaits	0	90	4. CET.	2024	Pārdod vismaz 90 valstij piederošus uzņēmumus, kurus pārvalda CERP un kuri īpaši neinteresē Horvātiju.
211	C2.4. R4	T	20 valstij piederošu uzņēmumu pārdošanas realizēšana CERP portfelī.		Skaits	0	20	2. CET.	2026	Papildu 20 valstij piederošu uzņēmumu pārdošana, kas īpaši neinteresē Horvātiju.
212	C2.4. R5	M	Izstrādāt IT sistēmu un metodoloģiju valstij piederošu īpašumu portfeļa samazināšanai un neizmantoto valsts aktīvu ātrākai un efektīvai aktivizācijai	Izstrādāta un ieviesta IT sistēma un metodika				4. CET.	2024	Pabeidz izstrādāt IT sistēmu valsts īpašuma portfeļa administrēšanai un pārvaldībai. Izstrādāt metodoloģiju, ar ko nosaka veidu, kā efektīvi pārvaldīt valstij piederošā īpašuma realizāciju attiecībā uz visiem īpašuma veidiem, kas rodas Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts īpašuma ministrijas (MPGI) pārvaldībā. It sistēma kopā ar metodiku ļauj samazināt valstij piederošo īpašumu portfeli un ātrāk un efektīvāk aktivizēt neizmantotos valsts aktīvus. It sistēma izveido elektronisku savienojumu ar citu valsts pārvaldes iestāžu un iestāžu datubāzēm, uzlabojot esošos iekšējos ierakstus par mērķgrupas valstij piederošo īpašumu portfeli.
213	C2.4. R5	T	Palielināt valstij piederošā īpašuma komercializāciju, racionalizēšanu un aktivizēšanu		Skaits	0	4 500	2. CET.	2026	Tiek noslēgti 4500 līgumi par valstij piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu.

K. 2.5. KOMPONENTS: MŪSDIENĪGS TIESISKUMS, KAS PIEMĒROTS NĀKOTNES IZAICINĀJUMIEM

Viens no galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem, kas izklāstīts Horvātijas atveseļošanas un noturības plānā, ir izveidot efektīvu un lietderīgu tiesu sistēmu, kas sekmēs ekonomikas attīstību un reaģēs uz iedzīvotāju cerībām par tiesiskuma turpmāku stiprināšanu. Komponents ietver vienu galveno reformu, kas palīdzēs samazināt neizskatīto lietu skaitu un saīsināt tiesvedību.

Komponents atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu par nepieciešamību vēl vairāk samazināt tiesvedības ilgumu un uzlabot elektronisko saziņu tiesās (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4, 2019. gads un konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4, 2020. gads).

Komponents ietver vienu reformu un sešas investīcijas.

K.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C2.5 R1 — Tiesu sistēmas efektivitātes palielināšana, lai palielinātu iedzīvotāju uzticēšanos.

Šā pasākuma mērķis ir izveidot tiesisko, organizatorisko un tehnoloģisko sistēmu, kas palīdzētu samazināt neizskatīto lietu skaitu un saīsināt tiesvedības ilgumu.

Reforma ietver tiesiskā regulējuma grozīšanu tieslietu jomā, jaunu pamatkritēriju pieņemšanu tiesnešu darbam un organizatoriskas izmaiņas.

Investīcija C2.5 R1-I1. Tiesas lietu pārvaldības sistēmas (eSpis) uzlabošana.

Investīcijas mērķis ir vēl vairāk modernizēt eSpis sistēmu (kopā ar visiem moduļiem, jo īpaši e-komunikāciju, lai nodrošinātu elektronisku saziņu visām tiesvedībā iesaistītajām pusēm) un virzīties uz centralizētu aparatūras un programmatūras risinājumu, lai nodrošinātu labākus un lētākus atjauninājumus un attīstības ilgtspēju, kā arī eSpis sistēmas stabilitāti, izmantojamību un drošību.

Investīcija ietver jaunu funkciju pievienošanu eSpis sistēmai, lai uzlabotu tiesu sistēmas digitalizāciju:

-Pilnīga dokumentu elektroniska piegāde e-pilsoņiem, izmantojot lietotāja pastkasti un informāciju par elektronisko piegādi, ja dokumentus nosūta ar fizisku piegādi;

-Uzlabota lietotāju pieredze, īstenojot rīcības plānu, kurā ietverti ieteikumi par tehniskiem un IT pārvaldības aspektiem (ieteikumi par administratīvajiem un darbības procesiem un tehniskie ieteikumi);

-Jauna integrēta arhitektūra Kopīgo pakalpojumu centrā (Valsts mākonī), lai samazinātu sistēmas vājās vietas, palielinātu stabilitāti un nodrošinātu sadarbspēju ar citām sistēmām.

Šo investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija C2.5 R1-I2. Zemes reģistra informācijas sistēmas un kadastra uzlabošana.

Šā pasākuma mērķis ir palielināt zemesgrāmatu un kadastra datu bāzes (BZP) saistīto datu apjomu un kvalitāti.

Ieguldījumu veido integrēto datu palielināšana no 3,86 % līdz 60 %.

Investīcija C2.5 R1-I3. Izstrādāt rīkkopu publiskai publicēšanai un tiesu nolēmumu meklēšanai.

Investīcijas mērķis ir izveidot sistēmu, lai publicētu visus tiesu nolēmumus ar automātisku iepriekšēju anonimizāciju, izmantojot īpašu programmatūru, un publicētu tos vienotā publiski pieejamā portālā ar sīki izstrādātām meklēšanas iespējām, ievērojot noteikumus par personas datu aizsardzību.

Šo investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija C2.5 R1-I4 “Zagrebas justīcijas laukuma projekta īstenošana” Ieguldījuma mērķis ir modernizēt fizisko infrastruktūru, īstenojot Zagrebas tiesiskuma laukuma projektu.

Ieguldījumu veido 45 000 m² pazemes garāžas būvniecība.

Investīcija C2.5 R1-I5. Energoefektivitātes pasākumu īstenošana, lai atjaunotu novecojušas tiesu iestāžu iekārtas.

Investīcijas mērķis ir modernizēt un palielināt dažu tiesu iestāžu un kriminālo iestāžu darba efektivitāti Horvātijas teritorijā, īstenojot energoefektivitātes pasākumus, kas veicinās zaļo pārkārtošanos. 20 ēkas tiesu sistēmā atbilst enerģijas racionālas izmantošanas un termiskās aizsardzības standartiem. Investīcija vidēji attiecas uz vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā definēts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786, kā rezultātā tiek sasniegts primārās enerģijas pieprasījuma samazinājums vismaz par 30 %; vai arī panākts vidēji vismaz 30 % tiešu un netiešu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums salīdzinājumā ar ex ante emisijām. Turklāt piekļuvi ēkām pielāgo personām ar invaliditāti. Attiecībā uz šo investīciju prioritāti piešķir tiesu iestāžu atrašanās vietām ekonomiski mazāk attīstītajās Horvātijas daļās.

Šo investīciju pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Investīcija C2.5 R1-I6 “Stabila un noturīga IT infrastruktūra Tiesu informācijas sistēmai”.

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot informācijas sistēmu infrastruktūru tiesu iestādēs.

Ieguldījumu veido modernizēta tīkla infrastruktūra un jauns tīkla aprīkojums.

K.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
214	C2.5. R1	M	Nodrošināti elektroniskie rīki un atbilstošas administratīvās spējas Valsts tiesu padomei (Državno sudbeno vijeće, DSV) un Valsts prokuroru padomei (Državnoodvjetničko vijeće, DOV)	Nodrošināti elektroniskie rīki un atbilstošas administratīvās spējas Valsts tiesu padomei (Državno sudbeno vijeće, DSV) un Valsts prokuroru padomei (Državnoodvjetničko vijeće, DOV)				Q1	2022	Lai uzlabotu abu padomju darba kvalitāti, Valsts tiesu padomei (Državno sudbeno vijeće, DSV) un Valsts prokuroru padomei (Državnoodvjetničko vijeće, DOV) ir pieejami elektroniski instrumenti un atbilstošas administratīvās spējas. To cilvēkresursi tiek palielināti par 50 % salīdzinājumā ar 2021. gada pamatscenāriju (pieņemot darbā vismaz 4 personas), un tiek īstenota DSV un DOV sasaiste ar kopējo zemes reģistru un kadastru (ZIS) un nodokļu administrācijas informācijas sistēmu, lai izveidotu efektīvu mehānismu valsts amatpersonu aktīvu deklarāciju pārbaudei.
215	C2.5. R1	M	Pieņemti grozījumi Likumā par bankrotu un Patērētāju maksātnespējas likumā	Likuma par bankrotu un Patērētāju maksātnespējas likuma stāšanās spēkā				2. CET.	2022	Grozījumi Likumā par bankrotu un Patērētāju maksātnespējas likumā (publicējot Oficiālajā Vēstnesī), kas nodrošina maksātnespējas procedūru lielāku efektivitāti, uzlabo maksātnespējas procesa administratoru organizācijas un iecelšanas sistēmu un pakalpojuma sniegšanas uzraudzību, attur no iespējamas lietu skaita palielināšanās Covid-19 pandēmijas apstākļu dēļ un Likuma par bankrotu 212. panta grozīšanas saistībā ar apstrīdēšanas procedūrām.
216	C2.5. R1	M	Pieņemti Kriminālprocesa kodeksa grozījumi	Kriminālprocesa kodeksa grozījumu stāšanās spēkā				2. CET.	2022	Grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas ļauj izmantot IKT kriminālprocesā, tostarp ieviest attālinātu uzklausīšanu, paplašināt iespēju sniegt tiešsaistes liecības noziegumos cietušajiem, nodrošināt iespēju sazināties ar juristiem, izmantojot drošu video saiti, un sagatavot apsūdzības apsūdzētajām personām pirmstiesas apcietinājumā, kā arī ieviest e-sakarus.
217	C2.5. R1	T	Jaunas mācību programmas, kas ieviestas saistībā ar tiesu iestāžu darbinieku apmācības programmu		Skaits	0	6	Q1	2023	Kā daļu no Tiesu akadēmijas tiesu iestāžu ierēdņu un tiesu iestāžu amatpersonu tiesiskās apmācības programmas tiek pabeigtas sešas jaunas mācību programmas: Attīstīt dažādas prasmes (administrācijas un vadības prasmes tiesu priekšsēdētājiem, tiesu pārvaldība tiesu administrāciju vadītājiem un tiesu darbinieku saziņas prasmes — trīs programmas). Veicināt tiesiskumu un pamattiesības, izmantojot augstas kvalitātes izglītību Horvātijas tiesu iestādēs. Specializētas apmācības programmas maksātnespējas tiesnešiem un mācību kursi ģimenes tiesību tiesnešiem.
218	C2.5. R1	M	Tiesiskā regulējuma grozījumu pieņemšana tieslietu jomā ar jauno Likumu par bezstrīdus procedūru.	Stājas spēkā grozījumi Civilprocesa kodeksā, Administratīvo strīdu likumā, Zemesgrāmatā, Tiesu likumā, Likumā par tiesu apgabalu un atrašanās vietu, Notariālajā likumā un jaunajā Likumā par bezstrīdus procedūru.				2. CET.	2023	Grozījumi Civilprocesa kodeksā un Administratīvo strīdu likumā, kas palīdz saīsināt tiesvedību, paātrināt administratīvo strīdu izšķiršanu, samazināt lietu plūsmu un samazināt izmaksas; II) Jaunais bezstrīdus procedūras likums, kas atvieglo iedzīvotāju piekļuvi tiesām, nodrošina kvalitatīvu un pārredzamu tiesisko aizsardzību un novērš juridisko nenoteiktību; Grozījumi Notāru likumā, lai modernizētu notāru darbību, izmantojot IKT risinājumus; IV) Likums, ar ko groza Zemesgrāmatu likumu par lietu elektronisku izskatīšanu un ļauj efektīvāk pārdalīt lietas tiesās; Likums, ar ko groza Likumu par tiesām un Likumu par tiesu telpām un vietām, kas ļauj specializēt tiesnešus un izveidot specializētas ģimenes vienības municipālajās tiesās, lai nodrošinātu efektīvāku tiesiskās aizsardzības līmeni visneaizsargātākajām sociālajām grupām, bērniem, un ar ko pārskata nosacījumus speciālo zināšanu un mutiskās tulkošanas nodrošināšanai, kuru svarīga iezīme būs obligātās profesionālās apmācības sistēma. Tiesu kompetenci lemt par statusa jautājumiem nodod Tieslietu un valsts pārvaldes ministrijai, un tiek nostiprināta pārraudzības un pārskatatbildības sistēma.
219	C2.5. R1	T	Zagrebas, Splitas, Osijekas un Rijekas komerctiesās izveidot četrus starpniecības centrus un pieņemt grozījumus Mediācijas likumā.		Skaits	0	4	2. CET.	2023	Grozījumi Mediācijas likumā, kas vēl vairāk veicina brīvprātīgu mediāciju strīdus gadījumos un administratīvos strīdos, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu un izmaksas. Zagrebā, Splitā, Osijekā un Rijekā izveido un sāk darboties četri mediācijas centri, kur tiek apmācīti mediatori un veiktas mediācijas procedūras. Centrālais centrs Zagrebā un reģionālie centri Splitā, Osijekā un Rijekā atrodas tajā pašā vietā, kur komerctiesas, Horvātijas Republikas Augstā tirdzniecības tiesa, un ir iespējams pusēm sniegt vajadzīgo profesionālo atbalstu.
220	C2.5. R1	M	Pieņemti jauni pamatkritēriji tiesnešu darbam un ieviests aktīvs tiesu lietu pārvaldības instruments	Pieņemti indikatīvi kritēriji tiesnešu darbam, ieviests aktīvs lietu pārvaldības rīks				CET.	2023	Indikatīvi kritēriji tiesnešu darbam, kas paredz lielāku skaitu izskatāmo lietu, lai rosinātu izskatīt vairāk lietu, jo īpaši vecās lietas. Instrumenta izmantošana tiesu lietu aktīvai pārvaldībai izraudzītās tiesās, tostarp Zagrebas Pašvaldību civiltiesā, nodrošinās lielāku efektivitāti (izveidojot kontrolsarakstus, jo īpaši iezīmējot, pašnovērtēšanas rīkus, kuru pamatā ir starptautiskā tiesu izcilības sistēma).
221	C2.5. R1	T	Tiesvedības un komerclietu ilguma samazināšana		Skaits	655	455	2. CET.	2026	Salīdzinājumā ar 2020. gadu: Tiesvedības un komerclietu ilguma samazināšana, kā noteikts ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā metodoloģijā, vismaz par 200 dienām.
222	C2.5. R1	T	Visu neizskatīto lietu kopējā skaita samazināšana		Skaits	464 770	395 000	2. CET.	2026	Salīdzinājumā ar 2020. gadu: Samazināt visu neizskatīto lietu skaitu par 69770.
224	C2.5. R1-I1	M	Modernizēta eSpis sistēma ar jaunām funkcijām un jaunu arhitektūru, kas integrēta Kopīgo pakalpojumu centrā (CDU)	Lai veicinātu tiesu sistēmas digitalizāciju, tiek īstenoti jauni digitālie risinājumi, tostarp modernizēta eSpis sistēma un CDU integrēta jauna arhitektūra.				4. CET.	2024	Lai uzlabotu tiesu sistēmas digitalizāciju, īsteno jaunus elementus: Dokumentu pilnīga elektroniska piegāde e-pilsoņiem, izmantojot lietotāja pastkastīti, un informācija par elektronisku piegādi, ja dokumentus nosūta, izmantojot fizisku piegādi, —Uzlabota lietotāju pieredze, īstenojot rīcības plānu, kurā ietverti ieteikumi par tehniskajiem aspektiem un IT pārvaldību (administratīvo un uzņēmējdarbības procesu ieteikumi un tehniskieieteikumi), Jauna integrēta arhitektūra Kopīgo pakalpojumu centrā, lai samazinātu sistēmas vājās vietas, palielinātu stabilitāti un nodrošinātu sadarbspēju ar citām sistēmām.
225	C2.5. R1-I2	T	60 % zemes reģistrācijas un kadastrālo datu integrētie dati		% (procentuālā daļa)	3,86	60	2. CET.	2026	Līgumslēdzējs iesniedza galīgo ziņojumu, kurā bija iekļauts kadastra pašvaldību saraksts ar kadastra zemes gabalu procentuālo daudzumu zemes datu datubāzē (BZP) par katru kadastra pašvaldību, apstiprinot, ka ir integrēti 60 % zemes reģistrācijas un kadastrālo datu. Ziņojumā arī apstiprina, ka ir izveidots programmatūras modulis (virtuālais asistents), kura pamatā ir mākslīgais intelekts.
226	C2.5. R1-I3	M	Visi jaunie pirmās un otrās instances tiesas lēmumi par tiesvedības izbeigšanu tiek anonimizēti un publicēti portālā	Darbojas sistēma tiesas nolēmumu sabiedriskai publicēšanai un meklēšanai.				4. CET.	2024	Jaunās funkcijas ietver visu pirmās un otrās instances spriedumu publicēšanu internetā ar sīki izstrādātām meklēšanas iespējām un automatizētas anonimizācijas metodēm, kas atbilst personas datu aizsardzības noteikumiem.
227	C2.5. R1-I4	T	Garāžu zonas būvniecība Tieslietu laukumam Zagrebā		Skaits (bruto m²)	0	45 000	2. CET.	2026	Tiek būvēta garāžā, kuras platība ir 45 000 m², par ko liecina: Uzraugošā inženiera sagatavots ziņojums par ēkas būvniecības stāvokli, kas apliecina, ka ēka ir uzbūvēta; 2.Ēkas ēkas ģeodēziskā aptauja 3.Energoefektivitātes kartes veidošana Investīcija attiecas uz jaunas ēkas būvniecību, kuras primārais enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām (NZEB).
228	C2.5. R1-I5	T	Renovētas tiesu ēkas, kas atbilst tehniskajiem noteikumiem par enerģijas racionālu izmantošanu un siltuma aizsardzību ēkās		Skaits	0	20	2. CET.	2024	Jāpabeidz 20 tiesu iestāžu ēku renovācija. Atjaunotās ēkas atbilst racionālas enerģijas izmantošanas un termiskās aizsardzības standartiem. Investīcija vidēji attiecas uz vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā definēts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786, kā rezultātā tiek sasniegts primārās enerģijas pieprasījuma samazinājums vismaz par 30 %; vai arī panāk vidējo tiešo un netiešo SEG emisiju samazinājumu vismaz par 30 % salīdzinājumā ar ex ante emisijām. Turklāt piekļuvi ēkām pielāgo personām ar invaliditāti, un šo pielāgošanu papildina ar ugunsdrošības un tehniskās aizsardzības standartu ievērošanu un iekštelpu funkcionālo konstrukciju. Šajā investīciju ciklā prioritāti piešķir tiesu iestāžu atrašanās vietām ekonomiski mazāk attīstītajās Horvātijas daļās.
229	C2.5. R1-I6	M	Visas pirmās instances tiesas ir aprīkotas un atbilst nosacījumiem, lai lietu izskatītu attālināti.	Attālināta tiesas sēdes rīkošana visās pirmās instances tiesās				4. CET.	2022	Darbojas priekšnosacījumi, kas paredzēti attālinātai izskatīšanai visās pirmās instances tiesās.
230	C2.5. R1-I6	M	IKT infrastruktūras uzlabošana tiesu iestādēs	Tīkla iekārtu un tīkla infrastruktūras piegādes apliecinājums/sertifikāts				4. CET.	2025	Iesniedz tīkla iekārtu un modernizētās tīkla infrastruktūras piegādes apliecinājumu/sertifikātu.

K.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija C2.5 R1-I7 — Zagrebas tiesiskuma laukuma projekta īstenošana

Investīcijas mērķis ir modernizēt fizisko infrastruktūru, īstenojot projektu “Tiesiskums laukumā”.

Ieguldījumu veido 26 000 m² ēkas būvniecība.

K.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

443

C2.5. R1-I7

T

Nesen uzbūvēta ēka Tieslietu laukumā Zagrebā

Skaits (bruto m²)

0

26 000

2. CET.

2026

Zagrebas Tieslietu laukumā būvē 26 000 m² ēku, par ko liecina:
Uzraugošā inženiera sagatavots ziņojums par ēkas būvniecības stāvokli, kas apliecina, ka ēka ir uzbūvēta;
2.Ēkas ēkas ģeodēziskā aptauja
3.Energoefektivitātes kartes veidošana

Investīcija attiecas uz jaunas ēkas būvniecību, kuras primārais enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām (NZEB).

L. 2.6. KOMPONENTS: KORUPCIJAS NOVĒRŠANA UN APKAROŠANA

Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir stiprināt korupcijas novēršanas un sankciju sistēmu, veicot pasākumus, lai i) palielinātu iestāžu efektivitāti, saskaņotību un atklātību cīņā pret korupciju, ii) uzlabotu Likuma par tiesībām piekļūt informācijai īstenošanu, iii) uzlabotu korporatīvo pārvaldību vietējo un reģionālo pašvaldību vienību uzņēmumos, kuru īpašumā ir lielākā daļa uzņēmumu, un iv) stiprinātu tiesiskās aizsardzības spējas publiskā iepirkuma procedūrās.

Komponents atbalsta konkrētām valstīm adresēto ieteikumu par nepieciešamību vēl vairāk stiprināt korupcijas novēršanas un sankciju sistēmu, lai garantētu likumīgu, pārredzamu un efektīvu publisko līdzekļu izmantošanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).

L.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C2.6 R1 — Iestāžu efektivitātes, saskaņotības un atklātības palielināšana cīņā pret korupciju, izmantojot digitalizāciju, uzlabojot pārredzamību un uzlabojot koordināciju.

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot koordināciju un sadarbību starp iestādēm, kas iesaistītas valsts pretkorupcijas politikas dokumentu īstenošanā.

Reforma ietver grozījumus tiesiskajā regulējumā par interešu konfliktu novēršanu un to personu aizsardzību, kuras ziņo par pārkāpumiem, un jaunu korupcijas apkarošanas stratēģiju 2021.–2030. gadam.

Investīcija C2.6 R1-I1 — plašas sabiedrības iesaistīšana cīņā pret korupciju, palielinot sabiedrības informētību par korupcijas kaitīgumu

Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt plašas sabiedrības, amatpersonu un valsts pārvaldes amatpersonu informētību par korupcijas kaitīgumu.

Šis ieguldījums ietver ietekmes novērtējuma ziņojuma publicēšanu par valsts korupcijas apkarošanas informatīvās kampaņas ietekmi.

Investīcija C2.6 R1-I2. Civildienesta ierēdņu ētikas sistēmas digitalizācija.

Investīcija ietver elektroniskas ētikas infrastruktūras pārvaldības sistēmas izstrādi un ieviešanu, lai modernizētu un uzlabotu ētikas komisāru, Ētikas komisijas un Ētikas un integritātes dienesta darbinieku darbu.

Investīciju pilnībā īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija C2.6 R1-I3. Valsts amatpersonu aktīvu deklarāciju IT sistēmas uzlabošana.

Investīcijas mērķis ir vēl vairāk stiprināt procedūru ierēdņu īpašuma deklarāciju iesniegšanai un apstrādei, automatizējot dažus procesus esošajā IT sistēmā ierēdņa aktīvu pārskata iesniegšanai.

Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Investīcija C2.6 R1-I4 — Atbalsts efektivitātei cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas efektivitāti.

Investīcija ietver Zagrebas un Splitas PNUSKOK biroju renovāciju un jaunu aprīkojumu Valsts policijas Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas biroja (PNUSKOK) četriem reģionālajiem centriem.

Reforma C2.6 R2 — Likuma par tiesībām piekļūt informācijai īstenošanas uzlabošana

Likums par tiesībām piekļūt informācijai ir galvenais instruments, lai īstenotu konstitūcijā garantētās pilsoņu tiesības piekļūt valsts iestāžu rīcībā esošajai informācijai, lai nodrošinātu valdības pārredzamību un atklātību un cīnītos pret korupciju. Reforma ietver padziļinātu Likuma novērtējumu un tā ietekmi uz tiesību uz informāciju izmantošanu gan no lietotāju, gan valsts iestāžu viedokļa, un pēc tam pieņem grozījumus Likumā par piekļuves tiesībām, lai atspoguļotu novērtējuma ieteikumu.

Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma C2.6 R3 — Korporatīvās pārvaldības uzlabošana vietējo un reģionālo pašvaldību vienību akciju kontrolpaketes uzņēmumos

Šīs reformas mērķis ir uzlabot pašvaldību uzņēmumu efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību. Šī reforma ietver rokasgrāmatas izstrādi par to, kā īstenot ESAO ieteikumus par korporatīvo pārvaldību uzņēmumos, kuru lielākā daļa pieder vietējām un reģionālajām pašvaldībām, novērtējumu par 2021.–2022. gada Pretkorupcijas programmas ietekmi uz vietējo un reģionālo pašvaldību vienību akciju kontrolpaketes uzņēmumiem un apmācību.

Reforma C2.6 R4 — Tiesiskās aizsardzības spējas stiprināšana publiskā iepirkuma procedūrās

Reformas mērķis ir stiprināt tiesisko aizsardzību publiskā iepirkuma procedūrās, rīkojot izglītojošus seminārus tiesnešiem, kuri, paredzams, palielinās viņu zināšanas un informētību par korupcijas riska pārvaldību un tiesisko aizsardzību publiskā iepirkuma procedūrās. Seminārus organizē Tiesu akadēmija kā daļu no tiesu amatpersonu profesionālās izaugsmes mūža garumā.

Šo reformu īsteno līdz 2024. gada 30. jūnijam.

L.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
231	C2.6. R1	M	Jaunas pretkorupcijas stratēģijas pieņemšana 2021.–2030. gadam	Jauna korupcijas apkarošanas stratēģija 2021.–2030. gadam, ko pieņēmis parlaments un kas publicēta Oficiālajā Vēstnesī				CET.	2021	Stratēģijā ietver pasākumus korupcijas risku pārvaldībai prioritārajās jomās un šādu piecu mērķu sasniegšanai: •Institucionālās un normatīvās sistēmas stiprināšana cīņai pret korupciju. •Valsts iestāžu darba pārredzamības un atklātības uzlabošana. •Integritātes un interešu konflikta pārvaldības sistēmu stiprināšana. •Korupcijas apkarošanas potenciāla stiprināšana publiskā iepirkuma sistēmā. •Palielināt sabiedrības informētību par korupcijas kaitīgumu, nepieciešamību ziņot par pārkāpumiem un uzlabot pārredzamību.
232	C2.6. R1	M	Jauna Likuma par interešu konflikta novēršanu pieņemšana	Likuma, ar ko groza Likumu par interešu konflikta novēršanu, stāšanās spēkā				4. CET.	2021	Likumu par interešu konfliktu novēršanu groza, lai i) paplašinātu likuma darbības jomu attiecībā uz adresātiem, tostarp uzņēmumiem, kas pieder vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un uzņēmumiem, kas pieder šādiem uzņēmumiem, ii) noteiktu kategoriju likuma adresātiem noteiktu kategoriju tiesību aktos būtu noteikts pienākums katru gadu aizpildīt aktīvu deklarācijas un iesniegt deklarācijas noteiktajos termiņos, iii) novērstu jebkādu iespējamu interešu konfliktu, iv) reglamentētu iespēju labāk noteikt sodus par pārkāpumiem, tiesību aktos ieviešot proporcionalitātes principu, un regulēt dažus nogaidīšanas perioda aspektus, tostarp Interešu konfliktu risināšanas komitejas priekšlikumus par to, kā uzlabot tiesību aktus praksē, un v) nodrošināt juridisko pamatu, lai izstrādātu ētikas paraugkodeksu vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvības struktūru locekļiem, kura pieņemšana, īstenošana un uzraudzība būtu pārstāvības struktūru kompetencē.
233	C2.6. R1	M	Grozījumu pieņemšana Likumā par to personu aizsardzību, kuras ziņo par pārkāpumiem	Grozījumu stāšanās spēkā Likumā par to personu aizsardzību, kuras ziņo par pārkāpumiem				4. CET.	2022	Likumu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par pārkāpumiem, groza, lai i) uzlabotu likuma noteikumus, ii) precizētu jēdzienu “konfidenciāla persona” un iii) paredzētu noteikumus par saņemtās reģistrācijas apliecības izsniegšanu.
234	C2.6. R1	M	Parlamentāriešu ētikas kodeksa un izpildvaras ierēdņu ētikas kodeksa pieņemšana	Pieņemtā parlamenta deputātu ētikas kodeksa un izpildvaras ierēdņu ētikas kodeksa stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Parlamentāriešu un izpildvaras ierēdņu ētikas kodekss sniegs norādījumus par interešu konfliktiem un citiem integritātes jautājumiem.
235	C2.6. R1	T	Palielināt darbinieku budžetu korupcijas apkarošanas struktūru darbiniekiem tiesu sistēmā.		% (procentuālā daļa)	100	110	2. CET.	2024	Palielināt darbinieku budžetu par 10 % salīdzinājumā ar 2020. gadu (ieskaitot pieņemšanu darbā un mobilitāti tiesu sistēmā).
236	C2.6. R1	T	Palielināt budžetu IT rīku un aprīkojuma iegādei, ko veic tiesu iestādes, lai izmeklētu korupciju un organizētās noziedzības nodarījumus		% (procentuālā daļa)	100	120	2. CET.	2024	Salīdzinājumā ar 2020. gadu par 20 % palielināt budžetu datorpakalpojumiem un IT aprīkojumam, kas paredzēts korupcijas apkarošanas iestādēm tiesu sistēmā.
237	C2.6. R1	M	Izveidot IT platformu, lai uzraudzītu valstu pretkorupcijas pasākumu īstenošanu	It platforma tiešsaistē un pieejama				4. CET.	2025	Izveidot IT platformu, lai uzraudzītu dažādas korupcijas novēršanas jomas: Trauksmes cēlēju aizsardzība, 2) tiesības piekļūt informācijai, 3) lobēšana, 4) interešu konflikts, 5) valsts iestāžu koordinācija valsts stratēģisko un īstenošanas dokumentu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā, 6) valsts uzņēmumu un pašvaldību un reģionālo pašvaldību vienībām piederošo uzņēmumu sarakstu atjaunināšana un publicēšana, 7) ziņošana Ombuda birojam,
238	C2.6. R1	T	Korupcijas un organizētās noziedzības nodarījumu lietu vidējā ilguma samazināšana		Skaits	999	799	4. CET.	2024	Korupcijas un organizētās noziedzības nodarījumu lietu vidējā ilguma samazināšana par 200 dienām salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni (999 dienas).
239	C2.6. R1-I1	M	Valsts korupcijas apkarošanas informācijas kampaņas ietekmes novērtējums	Ietekmes novērtējuma ziņojuma publicēšana				2. CET.	2025	Ietekmes novērtējuma ziņojumu publicē. Tajā iekļauj ieteikumus par valsts plašsaziņas līdzekļu korupcijas apkarošanas kampaņas ietekmes novērtējumu.
240	C2.6. R1-I2	M	Informācijas sistēmas izveide ierēdņu ētiskās infrastruktūras pārvaldībai	Informācijas sistēma ir pilnībā izstrādāta un nodota ekspluatācijā				4. CET.	2024	Tiek izstrādāta un ieviesta elektroniska Ētikas infrastruktūras pārvaldības sistēma, lai modernizētu un uzlabotu ētikas komisāru, Ētikas komisijas un Ētikas un integritātes dienesta ierēdņu darbu, ietverot funkcijas vismaz šādu kategoriju sūdzību izskatīšanai: Sūdzības par to, kā ierēdņi izturas pret iedzīvotājiem — Sūdzības par uzvedību sabiedriskās uzstāšanās laikā. — Sūdzības par materiāla vai cita labuma gūšanu. — Sūdzības par interešu konfliktiem. — Ierēdņu sūdzības par citiem ierēdņiem, tostarp par priekšnieku uzvedību.
241	C2.6. R1-I3	M	Uzlabotas aktīvu deklarācijas informācijas sistēmas valsts amatpersonām un tiesu amatpersonām	Informācijas sistēmas ir modernizētas un ieviestas				2. CET.	2024	Jāuzlabo pašreizējā sistēma amatpersonu aktīvu pārskatu iesniegšanai, ļaujot automātiski aizpildīt datus no pieejamiem publiskiem avotiem un uzlabojot priekšnosacījumus, lai pārbaudītu informāciju, kas ietverta valsts amatpersonu un tiesu amatpersonu aktīvu pārskatā.
242	C2.6. R1-I4	T	Valsts policijas Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas biroja (PN USKOK) 4 reģionālo centru modernizācija		Skaits	0	4	2. CET.	2025	Attiecībāuz reģionālajiem PN USKOK centriem Zagrebā un Splitā iesniedz inženieru ziņojumus un ziņojumus par energorenovācijas efektivitāti. Piegādes sertifikātus jaunam IT aprīkojumam, piemēram, programmatūras rīku un digitālo pierādījumu glabāšanas serveru izmantošanai, izsniedz visiem četriem reģionālajiem centriem.
243	C2.6. R2	M	Likuma “Par tiesībām piekļūt informācijai” ietekmes novērtējums	Publicēts novērtējuma ziņojums par tiesībām piekļūt informācijai				4. CET.	2023	Publicēts pētījums ar ieteikumiem par Likuma par tiesībām piekļūt informācijai ietekmes novērtējumu un tā ietekmi uz konstitucionāli garantēto izmantošanas segmentu no lietotāju un valsts iestāžu viedokļa. Ieteikumi tiks ņemti vērā saistībā ar turpmākiem grozījumiem Likumā par piekļuves tiesībām.
244	C2.6. R3	M	ESAO korporatīvās pārvaldības ieteikumu piemērošana attiecībā uz vietējo un reģionālo vienību vairākuma īpašumtiesībām	Rokasgrāmatas publicēšana par to, kā piemērot ESAO ieteikumus par korporatīvo pārvaldību vietējās un reģionālajās vienībās, kurās ir lielākā kapitāla daļa				Q1	2024	Publicēta rokasgrāmata: ESAO ieteikumu piemērošana attiecībā uz vietējo un reģionālo pašvaldību struktūrvienību korporatīvo pārvaldību ar vairākuma īpašumtiesībām. Atbilstības funkcijas ieviešana un īstenošana visos tiesību subjektus, kuriem ir pienākums to izveidot. Ir svarīgi īstenot korupcijas apkarošanas politiku, ieviest ētikas kodeksu un labāk iedibinātu atbilstības funkciju, lai apstiprinātu, ka uzņēmums rūpīgi īsteno neētiskas uzvedības novēršanu, kā arī organizatorisko kultūru, kas veicina ētisku rīcību un atbilstību.
245	C2.6. R3	M	2021.–2022. gada Pretkorupcijas programmas īstenošanas ietekmes novērtējums uz pašvaldību un reģionālo pašvaldību vienību vairākuma uzņēmumiem	Ietekmes novērtējuma ziņojuma publicēšana				2. CET.	2026	Ziņojumu par īstenošanas ietekmi publicē. Ziņojumā izstrādātā metodika ļauj novērtēt Pretkorupcijas programmas īstenošanas ietekmi uz uzņēmumiem, kas pieder vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un šādu turpmāko dokumentu ietekmi. Rīko 5 apmācības to uzņēmumu pārstāvjiem, kuru lielākā daļa pieder vietējām un reģionālajām pašpārvaldes vienībām, par to, kā piemērot rokasgrāmatu par ESAO ieteikumu īstenošanu attiecībā uz korporatīvo pārvaldību uzņēmumos, kuru lielākā daļa pieder vietējām un reģionālajām vienībām, un par to, cik svarīgi ir stiprināt integritāti un apkarot korupciju. Notiek 3 apaļā galda sanāksmes un 1 konference par korporatīvo pārvaldību uzņēmumos, kuros ir vietējo un reģionālo pašvaldību vienību lielākā daļa.
246	C2.6. R4	T	Tiesnešu apmācība par korupcijas riska pārvaldību publiskā iepirkuma jomā un tiesisko aizsardzību publiskā iepirkuma procedūrās		Skaits	0	20	2. CET.	2024	20 administratīvo tiesu tiesnešus apmāca par korupcijas riska pārvaldību publiskā iepirkuma jomā un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem publiskā iepirkuma procedūrās. Šajā nolūkā Tiesnešu akadēmija organizē divus darbseminārus kā daļu no tiesu iestāžu ierēdņu profesionālās attīstības visa mūža garumā, proti, klasisku/regulāru apmācību un attālinātu mācīšanos atkarībā no apstākļiem, lai vēl vairāk stiprinātu tiesisko aizsardzību publiskā iepirkuma procedūrās.

M. 2.7. KOMPONENTS: FISKĀLĀ REGULĒJUMA NOSTIPRINĀŠANA

Šā komponenta mērķis ir ar jauno Budžeta likumu vēl vairāk stiprināt fiskālo sistēmu un fiskālo disciplīnu, lai uzlabotu budžeta procesus, uzlabotu finanšu pārskatu sniegšanu un izstrādātu makroekonomikas prognožu modeli.

Fiskālās sistēmas stiprināšana ir viens no galvenajiem elementiem publisko finanšu ilgtspējas uzlabošanā, kas savukārt veicina makroekonomikas stabilitāti un rada priekšnosacījumus potenciālās izaugsmes tempu palielināšanai, kā arī ekonomikas atveseļošanai un noturībai.

Komponents ir vērsts uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par fiskālās sistēmas stiprināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums) un fiskālās politikas īstenošanu, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1.).

M.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C2.7. R1 — fiskālās plānošanas un ziņojuma uzlabošana

Šīs reformas mērķis ir grozīt Budžeta likumu, lai uzlabotu budžeta procesus un ar tiem saistītos budžeta dokumentus, kā arī finanšu pārskatus, tādējādi nodrošinot efektīvas un ilgtspējīgas publisko finanšu pārvaldības sistēmas izveidi.

Reforma ietver:

-Jaunā Budžeta likuma izstrāde un pieņemšana.

-Fiskālās politikas komisijas pilnīgas funkcionalitātes nodrošināšana, ieceļot jaunu priekšsēdētāju, pamatojoties uz publisku uzaicinājumu.

Reformu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.

Reforma C.2.7 R2 — Horvātijas ekonomikas strukturālā makroekonomiskā modeļa izstrāde

Reformas mērķis ir izstrādāt Horvātijas ekonomikas strukturālo makroekonomisko modeli, kas ir piemērots vidēja termiņa makroekonomisko prognožu sagatavošanai, simulējot ekonomikas politikas ietekmi un satricinājumu ietekmes novērtējumus, un visbeidzot stiprināt Finanšu ministrijas spēju sagatavot budžeta prognozes.

Reformu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

M.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

N. KOMPONENTS. NELIKUMĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĀCIJAS NOVĒRŠANAS SISTĒMAS STIPRINĀŠANA

Šā komponenta mērķis ir stiprināt Horvātijas iestāžu (uzraudzības iestāžu, Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroja, tiesībaizsardzības iestāžu) spēju apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, uzlabot savstarpējo koordināciju un sadarbību un vēl vairāk palielināt visu iesaistīto ieinteresēto personu informētību.

Šī reforma ir saskaņā ar Horvātijas rīcības plānu dalībai Eiropas valūtas kursa mehānismā II (VKM II).

N.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C.2.8. R1. Izpratnes palielināšana par nepieciešamību novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

Šīs reformas mērķis ir saglabāt finanšu sistēmas efektivitāti saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, vienlaikus novēršot nelikumīgas finanšu plūsmas, palielinot informētību, izveidojot sistēmu regulārai apmācībai starp visām atbildīgajām iestādēm un iestādēm par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumu īstenošanu.

Reforma C.2.8 R2 — Sadarbības uzlabošana starp Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroju un uzraudzības iestādēm

Šīs reformas mērķis ir uzlabot sadarbību starp Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroju un uzraudzības iestādēm, uzlabojot informācijas un paraugprakses apmaiņu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

Reforma C.2.8 R3 — Pabeigt rīcības plāna īstenošanu, lai samazinātu konstatētos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus

Šīs reformas vispārējais mērķis ir īstenot rīcības plānu, lai samazinātu riskus, kas konstatēti valsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumā Horvātijā, ko pieņēmusi valdība. Rīcības plānā ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir, piemēram, stiprināt Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroja, Finanšu inspekcijas un uzraudzības iestāžu administratīvās spējas, palielināt uzraudzības darbību skaitu, uzlabot IT infrastruktūru un nodrošināt visu atbildīgo subjektu amatpersonu apmācību, lai stiprinātu sadarbību un administratīvo spēju.

Reforma C.2.8 R4 — Uzlabot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzību, pamatojoties uz riska novērtējumu Horvātijas finanšu nozarē

Šīs reformas vispārējais mērķis ir uzlabot sistēmu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai Horvātijā un stiprināt institucionālās un administratīvās spējas, īstenojot tehniskā atbalsta instrumenta (TAI) projektā sniegtos ieteikumus par uz risku balstītas pieejas izstrādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzībai.

Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

N.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits

Pasākums

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

250

C2.8. R1

M

Informētības palielināšana visām atbildīgajām pusēm, rīkojot regulāras mācības

Sistēma, kas izveidota, lai pastāvīgi apmācītu darbiniekus, kuriem ir pienākums ziņot par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu

4. CET.

2020

Ieviestais satvars pastāvīgai apmācībai, ko veic uzraudzības struktūras un Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas birojs, visu ziņotājiestāžu un iestāžu darbiniekiem, tostarp atbilstības nodrošināšanas amatpersonām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā un kredītiestāžu vadībai. Satvarā paredzētās izglītības iniciatīvas ir vērstas uz to, lai palielinātu informētību par pieeju, kas balstīta uz risku, veicot klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, un par pienākumu ziņot par aizdomīgām darbībām. Uzraudzības struktūras un Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas birojs kā daļu no regulējuma regulāri sniedz iestādēm un iestādēm atjauninātu informāciju par norisēm nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā.

251

C2.8. R2

M

Sadarbības turpināšana starp Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroju un uzraudzības iestādēm

Starp Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroju un uzraudzības iestādēm ir parakstīts atjaunināts sadarbības nolīgums par informācijas apmaiņu un sadarbību

4. CET.

2020

Atjaunināts sadarbības nolīgums starp Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroju un uzraudzības iestādēm par informācijas apmaiņu un sadarbību, kas ietver:
uzraudzības procedūrām nepieciešamo datu un informācijas apmaiņu,
II) informācijas apmaiņu par ziņotājās struktūrās konstatētajiem pārkāpumiem,
informācijas apmaiņu par jaunākajām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas/terorisma finansētāju tipoloģijām, ko identificējis Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas birojs un uzraudzības iestādes,
IV) uzraudzības darbību pieaugums, pamatojoties uz identificētajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, un
apmaiņa ar statistikas datiem, lai veiktu valsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumu un novērtētu sistēmas centienu efektivitāti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanā un atklāšanā.

252

C2.8. R2

T

Stiprināt uzraudzību, regulāri rīkojot Iestāžu darba grupas uzraudzības jautājumos sanāksmes

Skaits

0

12

4. CET.

2024

Lai saskaņotu uzraudzības praksi, uzlabotu pieredzes un zināšanu apmaiņu starp uzraudzības iestādēm un apmainītos ar informāciju, Iestāžu NILL/TFN uzraudzības darba grupai (MIRS) laikposmā no 2020. gada beigām līdz 2024. gada beigām ir vismaz 12 sanāksmes. Iestāžu darba grupa uzraudzības jautājumos pastiprina sadarbību starp visām uzraudzības iestādēm, kas ir atbildīgas par Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas akta pasākumu un darbību īstenošanas pārraudzību. Iestāžu darba grupa uzraudzības jautājumos jo īpaši uzrauga: efektīva statistikas datu apmaiņa par veikto uzraudzību, ii) uzraudzības pieredzes apmaiņa (“paraugprakse”), iii) informācijas apmaiņa par likuma piemērošanā atklātajiem pārkāpumiem, iv) uzraudzības darbību stiprināšana un koordinēšana un v) informācijas apmaiņa par uzraudzības plāniem.

253

C2.8. R3

M

Pilnīga jaunā rīcības plāna īstenošana, lai mazinātu identificētos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, pamatojoties uz atjauninātu valsts riska novērtējumu.

Pabeigt jaunā rīcības plāna īstenošanu, lai mazinātu identificētos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, vēl vairāk stiprinot sadarbību un informācijas apmaiņu

4. CET.

2021

Pamatojoties uz valsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumu Horvātijas Republikā, līdz 2021. gada 31. decembrim pilnībā īsteno rīcības plānu identificēto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku mazināšanai. Rīcības plānā ietver pasākumus identificēto risku mazināšanai, publisko tiesību aktus un citas struktūras, ko tiesību turētāji izraudzījušies individuālo pasākumu īstenošanai, kā arī pasākumu īstenošanas termiņu. Plānā ņem vērā uzraudzības iestāžu (Horvātijas Valsts banka, Finanšu inspekcija, Horvātijas Finanšu pakalpojumu uzraudzības aģentūra), Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroja, Horvātijas Republikas Valsts prokuratūras un juridisko atbildīgo subjektu (banku un citu) apzinātos riskus. Tā turpina stiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp visām atbildīgajām iestādēm un iestādēm.

254

C2.8. R4

M

Finanšu nozares uzraudzības stiprināšana, pamatojoties uz riska novērtējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā

Pilnībā īstenot uzlabotas procedūras un metodes uz risku balstītai uzraudzībai, kas izstrādātas saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumenta (TSI) projektu “Uz risku balstīta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas uzraudzība finanšu nozarē Horvātijā”, lai efektīvi mazinātu identificētos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus

4. CET.

2023

Iestādes veic pasākumus, vajadzības gadījumā pieņemot tiesību aktus, lai stiprinātu finanšu nozares uzraudzību, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko veikusi Horvātijas Valsts banka un Horvātijas Finanšu pakalpojumu uzraudzības aģentūra, un izmantojot uz risku balstītu pieeju, kas izstrādāta saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumenta sniegtās tehniskās palīdzības rezultātiem. Darbības stiprinās institucionālās un administratīvās spējas un palīdzēs uzlabot visas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti Horvātijā un galu galā uzlabot vispārējo regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai Horvātijā.

O. 2.9. KOMPONENTS: PUBLISKĀ IEPIRKUMA SISTĒMAS STIPRINĀŠANA

Lai uzlabotu publiskā iepirkuma regulējumu un saskaņotu to ar ES paraugpraksi, šis Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponents ietver pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot publiskā iepirkuma apmācības sistēmu, stiprināt pārskatīšanas sistēmu, ieviešot obligātas e-pārsūdzības, un mudināt izmantot inovatīvu iepirkumu. Uzlabotā publiskā iepirkuma sistēma cita starpā veicina cīņu pret korupciju un palīdz labāk apgūt ES līdzekļus, kas, paredzams, uzlabos uzņēmējdarbības vidi, palielinās privātos ieguldījumus, produktivitāti un radīs jaunas darbvietas.

Komponents ietver trīs reformas un vienu investīciju, kuru mērķis ir uzlabot Horvātijas publiskā iepirkuma sistēmas pārredzamību un efektivitāti. Tās arī palīdzēs uzlabot korupcijas novēršanu, jo īpaši vietējā līmenī (2019. gada KVAI), un uzlabos Horvātijas valsts pārvaldes spējas un efektivitāti (2020. gada KVAI).

O.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C.2.9. R1. Nepārtraukta apmācība publiskā iepirkuma jomā

Reformas mērķis ir uzlabot publiskā iepirkuma apmācības sistēmu, izstrādājot jaunus instrumentus, lai iegūtu teorētiskās un praktiskās zināšanas, profesionālās prasmes un kompetences profesionālai, rentablai, efektīvai un lietderīgai publiskā iepirkuma procedūru īstenošanai visos līmeņos. Tās pamatā ir visaptveroša pieeja ieinteresēto personu konkurētspējas stiprināšanai publiskā iepirkuma sistēmā, integrējot darba slodzes analīzes rezultātus saskaņā ar investīcijas darbību C.2.9 R1-I1. Jo īpaši analīzē nosaka vajadzību pēc galveno publiskā iepirkuma darbinieku nepārtrauktas un plānotas apmācības, pamatojoties uz kompetenču matricu, kurā definētas 30 kompetences un prasmes.

Turklāt Horvātijas apmācības sistēmā līdz 2023. gada 31. decembrim tiks ieviests Eiropas kompetenču satvars publiskā iepirkuma speciālistiem ProcurCompEU, kas kalpo par kopīgu atsauces sistēmu iepirkuma speciālistiem. Pirmkārt, attiecībā uz indivīdiem regulējums atvieglo personisko un profesionālo kompetenču apzināšanu un izstrādi. Otrkārt, līgumslēdzēji to izmanto, lai novērtētu un uzlabotu publiskā iepirkuma efektivitāti savā organizācijā. Visbeidzot, apmācības sniedzējiem publiskā iepirkuma jomā jāspēj izmantot ProcurCompEU sistēmu, lai izstrādātu visaptverošas mācību un apmācības programmas.

Treškārt, vispārējās mācību programmas, kas ir pieejamas arī pretendentiem, paaugstina zināšanu un prasmju līmeni publiskā iepirkuma procedūru organizēšanā no pretendentu puses, uzlabojot MVU līdzdalības līmeni un panākumus publiskajā iepirkumā.

Šo reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija C2.9 R1-I1. Publiskā iepirkuma sistēmas galveno iestāžu darbinieku darba slodzes analīze

Ar šo investīciju tiks veikta darba slodzes analīze, lai noteiktu dalībnieku skaitu, nepieciešamās darbinieku kompetences un nepieciešamos uzlabojumus kompensācijas sistēmā. Paredzams, ka, īstenojot analīzes ieteikumu, tiks sasniegts un saglabāts optimāls augsti kvalificētu un motivētu darbinieku skaits, kas atbilst galveno publiskā iepirkuma iestāžu vajadzībām.

Pasākums ietver:

-darba slodzes analīzi publiskā iepirkuma struktūrās, kas iekļautas ES līdzekļu pārvaldībā;

-veicamo uzdevumu aprakstu;

-vajadzīgo kompetenču definīciju.

Darba slodzes analīzes pamatā ir vēsturiskie darba slodzes dati, ņemot vērā arī gaidāmās darba slodzes tendences, tostarp vajadzības pēc nepārtrauktas un plānotas darbinieku apmācības par konkrētiem ar iepirkumu saistītiem jautājumiem, piemēram, stratēģiskiem, sociāli atbildīgiem, ilgtspējīgiem iepirkumiem, inovatīvu iepirkumu un MVU piekļuvi šim iepirkuma tirgum.

Analīzes rezultātus izmanto, lai noteiktu publiskā iepirkuma sistēmā galveno iestāžu (MINGOR — Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministrija, SAFU — Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un DKOM — Valsts komisija publiskā iepirkuma uzraudzībai) personāla pastāvīgās un plānotās apmācības vajadzības.

Šo pasākumu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

Reforma C.2.9 R2 — Pārskatīšanas sistēmas stiprināšana publiskajā iepirkumā

Reformas mērķis ir palīdzēt samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar pārskatīšanas sistēmu, un palīdzēt cīņā pret korupciju, saīsinot pārsūdzību iesniegšanas vidējo laiku un nosakot, ka e-apelācijas ir obligātas.

Reforma ietver izmaiņas publiskā iepirkuma tiesiskajā regulējumā, lai ieviestu e-apelāciju kā obligātu instrumentu publiskā iepirkuma sistēmā, un apelācijas izskatīšanas vidējā laika saīsināšanu.

Reforma C.2.9. R3. Novatorisks iepirkums

Reformas mērķis ir palielināt inovāciju iepirkuma izmantošanu Horvātijā.

Šis pasākums ietver mācību programmas izstrādi un īstenošanu inovācijas iepirkuma jomā publiskā iepirkuma veicējiem Horvātijā.

O.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

P. 3.1. KOMPONENTS: IZGLĪTĪBAS SISTĒMAS REFORMA

Izglītības sistēma Horvātijā saskaras ar vairākām būtiskām problēmām. Dalība formālajā bērnu aprūpē un dalība agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē (ECEC) ir viena no zemākajām ES, kas lielā mērā izriet no agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes infrastruktūras trūkuma un skolotāju trūkuma, un lielas reģionālās atšķirības saasina nevienlīdzību. Obligātās izglītības cikls (kas ilgst astoņus gadus) ir par vienu gadu īsāks nekā ES standarts. Arī ikgadējais mācību laiks pamatskolās ir mazāks nekā vidēji ES, jo daudzas skolas infrastruktūras trūkuma dēļ strādā maiņās. Skolēnu veikums visās pamatprasmēs ir zemāks par ES vidējo rādītāju. Terciārās izglītības iegūšanas līmenis ir viens no zemākajiem ES. Arī līdzdalība pieaugušo izglītībā ir ļoti zema.

Šā komponenta mērķis ir risināt visas minētās problēmas. Tas ietver visaptverošu izglītības sistēmas reformu, kuras mērķis ir atbalstīt piekļuvi izglītībai un tās kvalitāti visos izglītības līmeņos. Tas ietver arī papildu investīcijas ECEC infrastruktūrā, skolās un augstākās izglītības digitālajā infrastruktūrā.

Šis komponents palīdz īstenot Horvātijai pēdējos divos gados adresētos ieteikumus par nepieciešamību “īstenot izglītības reformu un uzlabot gan piekļuvi izglītībai un apmācībai visos līmeņos, gan to kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām” (2019. gada KVAI Nr. 2) un “veicinātprasmju apguvi” (2020. gada KVAI Nr.2).

P.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C3.1 R1 — Izglītības sistēmas strukturālā reforma

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot izglītības pieejamību un kvalitāti visos līmeņos, jo īpaši cilvēkiem un bērniem no sociāli un ekonomiski nelabvēlīgām grupām 19 .

·Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe (APIA)

Šī reforma paredz uzlabot agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes (APIA) pieejamību bērniem no trīs gadu vecuma līdz pamatizglītības sākumam un izveidot jaunu finansēšanas modeli, lai nodrošinātu pirmsskolas izglītības un aprūpes finansējuma ilgtermiņa ilgtspēju.

·Pamatskolas

Reformas mērķis ir paaugstināt mācīšanas un mācīšanās rezultātu kvalitāti, jo īpaši bērniem no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, īstenojot vienotu pāreju, pilnas dienas mācīšanu pamatskolās un palielinot obligāto mācīšanas stundu skaitu. Reformas mērķis ir arī atbalstīt skolotāju nepārtrauktu attīstību un sistemātisku ārēju mācību rezultātu novērtēšanu pamatskolās.

Reforma groza Izglītības likumu, lai sākumskolās ieviestu jaunu pilnas dienas mācīšanas modeli, grozot minimālo obligāto mācību stundu skaitu un sākumskolu mācību programmu, un to papildina sistemātiskas skolotāju attīstības programmas.

Reformas pasākumu apakškopumu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

·Vidusskolas

Reformas mērķis ir palielināt vidējās izglītības nozīmi, palielinot studentu uzņemšanu vispārējā vidējā izglītībā (“gimnazija” programmas), vienlaikus samazinot profesionālās izglītības un apmācības (PIA) īpatsvaru un uzlabojot profesionālo programmu atbilstību darba tirgus prasībām.

Reforma palīdzēs konsolidēt daudzās esošās sekundārās profesionālās izglītības programmas, samazinot profesionālās izglītības programmu pārpalikumu un palielinot programmu atbilstību darba tirgus vajadzībām. Ar reformu tiks ieviestas jaunas mācību programmas, kuru pamatā ir Horvātijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (CROQF) kvalifikācija un profesionālie standarti un kuru papildina jaunu mācību materiālu izstrāde un profesionālās izglītības skolotāju profesionālā apmācība.

Reformas pasākumu apakškopumu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

·Pieaugušo izglītība

Reformas mērķis ir palielināt pieaugušo izglītības kvalitāti un atbilstību. Jaunais Pieaugušo izglītības likums saskaņo pieaugušo izglītības programmas ar Horvātijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (CROQF) kvalifikācijas standartiem, kas, paredzams, veicinās iegūto zināšanu un prasmju atzīšanu. Reforma paredz arī individuālu izglītības kontu ieviešanu, lai ikviena persona varētu piedalīties mūžizglītībā. Ar reformu tiks ieviesta arī pieaugušo izglītības sniedzēju novērtēšanas sistēma.

Reformas pasākumu apakškopumu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Šo reformu atbalsta trīs investīcijas (C3.1 R1-I1, C3.1 R1-I2, C3.1 R1-I3, un C3.1 R1-I4).

Investīcija C3.1 R1-I1. APIA iekārtu būvniecība, modernizācija, rekonstrukcija un aprīkošana

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt piekļuvi agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei Horvātijā. Šis pasākums ietver jaunu pirmsskolas izglītības un aprūpes objektu būvniecību un esošo iekārtu renovāciju ar mērķi radīt 22500 jaunu vietu APIA.

Investīcija C3.1 R1-I2. Pamatskolu būvniecība, modernizācija, rekonstrukcija un aprīkošana vienas maiņas pilnas dienas mācīšanai

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt pāreju uz pilnas dienas mācīšanu pamatskolās Horvātijā. Pasākums ietver jaunu pamatskolu būvniecību un esošo skolu modernizāciju.

Investīcija C3.1 R1-I3. Vidusskolu būvniecība, modernizācija, atjaunošana un aprīkošana

Šā pasākuma mērķis ir palielināt fiziskās infrastruktūras jaudu vidusskolās. Pasākums ietver jaunu vidusskolu būvniecību un esošo skolu, tostarp skolu sporta infrastruktūras, uzlabošanu.

Reforma C3.1 R2 — Augstākās izglītības modernizācija

Šīs reformas mērķis ir uzlabot augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām, kā arī palielināt augstākās izglītības absolventu īpatsvaru, jo īpaši no neaizsargātām un nepietiekami pārstāvētām grupām.

Reforma ietver jauna Zinātnes un augstākās izglītības likuma un jauna likuma par kvalitātes nodrošināšanu zinātnē un augstākajā izglītībā pieņemšanu, lai izveidotu jaunu efektīvu finansēšanas modeli valsts universitātēm un citām valsts augstākās izglītības iestādēm. Jaunā finansēšanas modeļa pamatā ir pārredzami kritēriji un darbības rādītāji, kas saistīti ar iestādes attīstības mērķiem. Paredzams, ka jaunā finansēšanas modeļa ieviešana tiks īstenota, izmantojot programmas nolīgumus, kas aptver universitātes/iestādes zinātniskās pētniecības un mācību pasākumus uz diviem gadiem.

Reformas mērķis ir arī labāk saskaņot izglītību ar darba tirgus vajadzībām. Tā turpinās noteikt kvalifikācijas standartus visām augstākās izglītības kvalifikācijām un iekļaut tās Horvātijas kvalifikāciju ietvarstruktūras reģistrā (CROQF), ar kuru paredzēts labāk saskaņot augstākās izglītības kvalifikāciju ar darba tirgus vajadzībām. Ar reformu izveido arī diplomu digitālo reģistru, kas ir solis ceļā uz absolventu apzināšanas sistēmas izstrādi, lai varētu izsekot absolventu nodarbināmībai.

Reforma arī atbalstīs ciešāku saikni starp mācīšanas un zinātniskās pētniecības darbībām, Horvātijas universitāšu internacionalizāciju un līdzdalību nākotnes Eiropas universitāšu aliansēs un atbalstīs augstākās izglītības digitālo pārkārtošanos.

Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija C3.1 R2-I1. Augstākās izglītības digitālā pārveide

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt augstākās izglītības digitālo pārveidi un veicināt e-mācības.

Pasākums ietver ieguldījumus digitālajās infrastruktūrās mācīšanai un digitālajos mācīšanas rīkos.

P.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

P.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija C3.1 R1-I4. Pamatskolu celtniecība, modernizācija, rekonstrukcija un aprīkošana vienas maiņas pilnas dienas mācīšanai

Šīs investīcijas mērķis ir panākt, lai visi pamatskolas skolēni apmeklētu bērnu maiņas skolas. Šīs investīcijas ietver jaunu pamatskolu būvniecību un esošo skolu, tostarp sporta infrastruktūras, modernizāciju.

P.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

397

C3.1. R1-I4

T

Uzbūvēto vai rekonstruēto pamatskolas klašu skaits

Skaits

286

1318

2. CET.

2026

Lai radītu papildu spējas, pamatskolās būvē vai renovē vismaz 1032 klašu telpas. Būvē vismaz 241 jaunu sporta zāli.

Pamatskolu būvniecības un renovācijas pamatā ir infrastruktūras investīciju vajadzību novērtējums, ņemot vērā skolas spējas un demogrāfisko attīstību.

Q. 3.2. KOMPONENTS: PĒTNIECĪBAS UN INOVĀCIJAS KAPACITĀTES PALIELINĀŠANA

Horvātijas publiskā pētniecības un inovācijas vide ir ļoti sadrumstalota. Horvātijas pētniecības nozares potenciāla pilnīgu izmantošanu kavē nepietiekamas investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijā, jo īpaši uzņēmējdarbības nozarē, apvienojumā ar nepietiekamu finansējumu un universitāšu un zinātnisko institūtu organizatorisko modeli. Tā rezultātā zinātniskā produktivitāte, efektivitāte un zināšanu pārnese joprojām ir ierobežota. Nav pietiekami izstrādāti priekšnosacījumi cilvēkresursu attīstībai zinātnes, tehnoloģiju inženierijas un matemātikas (STEM) un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomās, kas ļautu palielināt sabiedrības gatavību digitālajai pārkārtošanai. Pētniecības, attīstības un inovācijas politikas sadrumstalotība un neefektivitāte, kā arī pētniecības, attīstības un inovācijas investīciju rezultātu trūkums ir daži no galvenajiem iemesliem, kāpēc tiek kavēta produktivitāte un konkurētspējas izaugsme.

Šā komponenta mērķis ir risināt šīs problēmas, īstenojot šādus mērķus:

-Uzlabot universitāšu un zinātnisko institūtu institucionālā finansējuma sistēmu, lai motivētu zinātnisko produktivitāti, efektivitāti un zināšanu pārnesi, veicot tiešas investīcijas un palielinot zinātniskās pētniecības finansējumu.

-Palielināt investīcijas universitāšu un zinātnisko institūtu pētniecības infrastruktūrā un organizatoriskajās spējās, kas ļaus uzlabot zinātniskās pētniecības kvalitāti, kā arī uzlabot pētniecības karjeras pievilcību Horvātijā.

-Ieviest jaunu veicinošu satvaru pētnieku virzībai un karjeras attīstībai saskaņā ar zinātnes nozaru specifiku, piesaistot un noturot jaunus Horvātijas zinātniekus un augstas kvalitātes ārvalstu zinātniekus.

-Ieviest efektīvāku institucionālo un plānošanas sistēmu pētniecības un izstrādes finansēšanas shēmām.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu par ekonomikas politiku, kas saistīta ar investīcijām pētniecībā un inovācijā (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

JAUTĀJUMS. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C.3.2 R1. Publiskās pētniecības sektora pētniecības un attīstības kapacitātes reforma un stiprināšana

Šīs reformas mērķis ir palielināt publiskās pētniecības kvalitāti un atpazīstamību starptautiskā mērogā, stiprināt mērķtiecīgu pētniecību un zinātnes ietekmi uz inovāciju, ekonomikas un sabiedrības turpmāko attīstību, reorganizējot valsts pētniecības nozari. Reforma ietver šādas darbības:

-Pieņemt jaunu programmas nolīgumu paraugu publiskās zinātniskās pētniecības sistēmas finansēšanai,

-Palielināt zinātnisko iestāžu budžetu ietekmīgākai pētniecībai,

-Zinātniskās pētniecības sistēmas sadrumstalotības mazināšana, integrējot zinātniskās pētniecības iestādes, lai pārietu uz efektīvāku universitāšu un pētniecības institūtu organizāciju,

-Zinātniskās pētniecības darba kvalitātes uzlabošana, veicinot pāreju uz rezultātiem balstītu finansēšanas sistēmu.

Reformas īstenošana ietver jauna Likuma par zinātnisko darbību un augstāko izglītību pieņemšanu, nodrošinot tiesisko un finanšu sistēmu universitāšu un zinātnisko institūtu organizatoriskai un funkcionālai integrācijai, kā arī dialogu par institucionālajiem mērķiem un jaunu uz rezultātiem balstītu finansēšanas sistēmu. Paredzams, ka jaunā tiesiskā un finanšu sistēma sekmēs ietekmīgākas publikācijas, konkurētspējīgākus projektus, ciešāku starptautisko sadarbību un lielāku projektu skaitu sadarbībā ar uzņēmumiem.

Reformu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

Investīcija C.3.2 R1-I1. Programmu nolīgumu sistēmas izstrāde universitāšu un pētniecības institūtu finansēšanai, koncentrējoties uz inovāciju, pētniecību un attīstību

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot universitāšu un zinātnisko institūtu zinātniskā darba finansēšanas sistēmu, lai panāktu pētniecības rezultātu augstāku kvalitāti un lielāku atbilstību.

Šis ieguldījums ietver finansējuma piešķiršanu uzaicinājumiem iesniegt pētniecības projektus tām publiskajām pētniecības struktūrām, kas paraksta programmas nolīgumus.

Reforma C.3.2 R2. Satvara izveide studentu un pētnieku piesaistīšanai STEM un IKT jomā

Šīs reformas mērķis ir ieviest jaunu veicinošu sistēmu zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu, inženierzinātņu, inženierzinātņu, inženierzinātņu, inženierzinātņu, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) un IKT jomas pētnieku karjeras attīstībai, lai palielinātu zinātnieku un profesionāļu skaitu un kvalitāti zinātnes un uzņēmējdarbības nozarēs un palielinātu inovācijas potenciālu. Paredzams, ka ilgtermiņā reforma ļaus cilvēkkapitālam novirzīties no zinātniskajām iestādēm uz ekonomiku, nododot specializētas zināšanas, progresīvas tehnoloģijas, sadarbojoties akadēmiskajām aprindām un uzņēmumiem, izmantojot tehnoloģiju platformas, un attīstot augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumus un atdalījušos uzņēmumus, kā arī atvērtu pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūru.

Zinātnisko karjeru padara pievilcīgāku, izmantojot skaidru, pārredzamu un uz nopelniem balstītu darbā pieņemšanas politiku galvenajās zinātniskās pētniecības jomās. Zinātnes karjera zinātnes, inženierzinātņu, inženierzinātņu, inženierzinātņu, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) un IKT jomā tiek veicināta no visagrākā izglītības līmeņa. Tiesisko regulējumu groza, lai risinātu jautājumu par nekonkurētspējīgu, administratīvi apgrūtinošu darbā pieņemšanas un paaugstināšanas modeli Horvātijas zinātniskās pētniecības sistēmā.

Reformu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

Investīcija C.3.2 R2-I1. Zinātnieku karjeras attīstībai labvēlīga modeļa izstrāde un visprogresīvāko zinātnisko pētījumu veikšana STEM un IKT jomā

Šīs investīcijas mērķis ir izstrādāt un ieviest jaunu veicinošu sistēmu un stimulu sistēmu pētnieku karjeras attīstībai.

Ieguldījumu veido uzaicinājumi piešķirt dotācijas pētniecībai, lai stimulētu jaunos pētniekus, mācību programmas un mobilitāti ar uzņēmējdarbības nozari.

Investīcija C.3.2 R2-I2. Investīcijas pētniecībā — tehnoloģiju infrastruktūra STEM un IKT jomā

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt digitālo pārkārtošanos, veicot investīcijas galvenajos lietišķās un mērķtiecīgās pētniecības infrastruktūras projektos.

Investīcija ietver sešu infrastruktūras projektu būvniecību, lai tieši atbalstītu pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības.

Reforma C3.2 R3 — Uzlabot publisko investīciju efektivitātes uzlabošana pētniecībā, attīstībā un inovācijā

Šīs reformas mērķis ir īstenot funkcionālāku un efektīvāku pārvaldības modeli konkurētspējīgai pētniecībai un ieviest attīstības un inovācijas shēmas, kas nodrošina pētniecības projektu ātrāku un uz nopelniem balstītu atlases procesu.

Reforma ietver jauna Akta par Horvātijas Zinātnes fondu pieņemšanu, lai stiprinātu Horvātijas Zinātnes fonda spējas un samazinātu to iestāžu skaitu, kas pašlaik iesaistītas pētniecības un inovācijas finansēšanas programmu pārvaldībā un īstenošanā. Šis jaunais tiesiskais regulējums ļaus pārveidot un stiprināt Fonda spējas par struktūru, kas papildus skaidri saskaņotām un definētām kompetencēm iestāžu koordinācijas ietvaros Valsts inovāciju padomē nodrošina vienkāršotu un sistemātisku pieeju projektu finansējuma pārvaldībai.

Reformu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

Investīcija C.3.2 R3-I1. Funkcionālākas pētniecības, attīstības un inovācijas projektu finansēšanas plānošanas sistēmas ieviešana

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot pašreizējo pētniecības, izstrādes un inovācijas finansēšanas sistēmu un atbalstīt progresīvu pētījumu un produktu izstrādi.

Šo ieguldījumu veido uzaicinājumi iesniegt pētniecības projektus izmēģinājuma finansēšanas programmas ietvaros.

JAUTĀJUMS. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
275	C3.2. R1	M	Jaunais Zinātnes un augstākās izglītības likums	Jaunā Zinātnes un augstākās izglītības likuma stāšanās spēkā				CET.	2022	Jaunais tiesību akts rada juridiskus un finansiālus nosacījumus valsts universitāšu un zinātnisko institūtu organizatoriskai un funkcionālai reformai un finansējumam, kura mērķis ir sasniegt institucionālās attīstības mērķus.
276	C3.2. R1-I1	T	Finansējums, kas piešķirts pētniecības projektiem, pamatojoties uz pētniecības organizāciju iekšējiem uzaicinājumiem pirmajā divu gadu programmu īstenošanas ciklā		Skaits (summa)	0	17 619 079	Q1	2023	17 619 079 EUR ir piešķirti pētniecības projektiem, ko īsteno universitātes un pētniecības institūti, kuri ir parakstījuši programmas nolīgumus. Projekti atbalsta tiešās zinātniskās un pētnieciskās darbības (pētniecības projekti), un to pamatā ir publicētas konkursa specifikācijas ar darba uzdevumiem, tostarp atbilstības kritērijiem, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
277	C3.2. R1-I1	T	To universitāšu vai pētniecības institūtu īpatsvars, kuri ir parakstījuši programmas nolīgumus		% (procentuālā daļa)	0	65	CET.	2024	Vismaz 65 % publisko universitāšu un zinātnisko institūtu ir parakstījuši jaunus programmas līgumus saskaņā ar jaunā Zinātniskās darbības un augstākās izglītības likuma noteikumiem, ar kuriem ievieš uz sniegumu balstītu valsts zinātnisko organizāciju finansēšanas mērķu sistēmu.
278	C3.2. R1-I1	T	Zinātniskās organizācijas, kas parakstījušas jaunus programmas nolīgumus, ir pabeigušas pētniecības projektus “Zaļajā” jomā		Skaits	0	8	Q1	2026	Vismaz 8 pētniecības projekti, kas tieši atbalsta zaļo pārkārtošanos un ko īsteno zinātniskās organizācijas, kuras parakstījušas jaunos programmas nolīgumus, ir pabeigti, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt projektus, kura pamatā ir publicētas konkursa specifikācijas.
279	C3.2. R1-I1	T	Pētniecības projektiem piešķirtais finansējums, pamatojoties uz pētniecības organizāciju iekšējiem uzaicinājumiem		Skaits (summa)	17 619 079	121 109 984	Q1	2026	Vismaz EUR 103490905 ir piešķirti pētniecības projektiem, ko īsteno universitātes un pētniecības institūti, kas parakstījuši programmas līgumus. Projekti atbalsta tiešus zinātniskus un pētnieciskus pasākumus (pētniecības projektus), un to pamatā ir publicētas konkursa specifikācijas.
280	C3.2. R1-I1	T	Augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu reorganizācija		Skaits	0	6	4. CET.	2025	Pamatojoties uz augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu reorganizācijas modeli, ko izstrādājuši neatkarīgi ārējie eksperti un pieņēmusi Zinātnes, izglītības un jaunatnes ministrija dialogā ar akadēmiskajām aprindām un sociālajiem partneriem, pabeidz vismaz sešas (6) augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu reorganizācijas, iesaistot vismaz divpadsmit (12) augstākās izglītības iestādes un zinātniskos institūtus.
281	C3.2. R2	M	Jauns tiesiskais regulējums, kas reglamentē kvalitātes prasības studiju programmām, doktorantūras studijām un zinātnisko institūtu darba apstākļiem	Jauna tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā				CET.	2022	Jaunais tiesiskais regulējums nodrošina pamatu jaunai paaugstināšanas sistēmai, kuras pamatā ir izcilība un labāks karjeras attīstības regulējums, tādējādi radot apstākļus kvalitatīvu pētnieku piesaistīšanai un saglabāšanai. Jaunais tiesiskais regulējums ļaus jaunajiem zinātniekiem attīstīties, pamatojoties uz starptautiski atzītiem zinātniskās kvalitātes kritērijiem un ar mazākiem administratīviem šķēršļiem. Tas ietver elastīgu darba režīmu, lai veicinātu tādu pētnieku pieņemšanu darbā, kuriem ir aprūpes pienākumi. Jauno tiesisko regulējumu veido: 1) Jauns zinātnes un augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas likums 2) Rīkojums par atlases nosacījumiem zinātniskos nosaukumos
282	C3.2. R2-I1	T	Dotācijas, kas piešķirtas saskaņā ar plānošanas sistēmu, lai palielinātu STEM/IKT absolventu pieejamību un nodarbināmību un uzlabotu viņu mobilitāti valsts un starptautiskai sadarbībai		Skaits	0	3 354	Q1	2025	Vismaz 3354 dotācijas piešķir ar Zinātnes, izglītības un jaunatnes ministrijas lēmumiem par projektu finansēšanu saskaņā ar jauno pētniecības programmu finansēšanas sistēmu, kas vērsta uz pētniecības izcilības atalgošanu, sadarbību ar rūpniecību un starptautisko sadarbību. Sistēma ietver dotācijas: I) STEM un IKT stipendijas; II) Jauno pētnieku programma; III) īpašumtiesību ceļa programma; IV) mobilitātes shēma; jaunu pētnieku uzņēmumu dibināšana/atšķirība; un vi) uzņēmējdarbības stažēšanās programmai.
283	C3.2. R2-I2	T	Infrastruktūras projekti lietišķai un mērķtiecīgai pētniecībai		Skaits	0	6	2. CET.	2026	Pabeidz sešus zinātnes un tehnoloģiju infrastruktūras projektus lietišķiem un mērķtiecīgiem pētījumiem STEM un IKT jomā, atbalstot digitālo pārveidi un iesaistot jaunos pētniekus. Infrastruktūra balstās uz atklātas inovācijas principiem un tieši atbalsta tīras tehnoloģijas jomas un zaļo un digitālo pārkārtošanos. Vismaz 3 222 325 EUR piešķir trim no sešiem zinātnes un tehnoloģiju infrastruktūras projektiem, proti: 1)Marmors Smart Marina 2)Marmora viedā muskuļu saimniecība 3)Marmora autonomā jūras transportlīdzekļa ekspluatācijas vieta lai atbalstītu tikai un vienīgi 3. darba paketē definētos priekšmetus: Projekta MARBLE “infrastruktūra un aprīkojums”. Summas, ko nodrošina citas Savienības programmas vai instrumenti, neieskaita šajā summā. Zinātnes, izglītības un jaunatnes ministrijas lēmumus par finansējumu, kā arī izvilkumus no valsts grāmatvedības sistēmas, kuros norādītas iezīmētās summas un budžeta pozīcijas, no kuriem ir iespējams nošķirt finansējuma avotus, kas izmantoti katra no 3 projektu dažādajām daļām un darbībām (MARBLE Smart Marina, MARBLE Smart Mussel Farm, MARBLE Autonomā jūras transportlīdzekļu ekspluatācijas vieta), iesniedz pēc attiecīgā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas.
284	C3.2. R3	M	Jauns likums par Horvātijas Zinātnes fondu	Stājas spēkā jaunais Likums par Horvātijas Zinātnes fondu.				CET.	2022	Jaunajā likumā par Horvātijas Zinātnes fondu nosaka skaidru pamatuzdevumu programmas vadīšanai, koordinācijai, izstrādei, uzraudzībai un novērtēšanai un pētniecības un attīstības projektu finansēšanas programmu un politikas novērtēšanai, izveidojot spēcīgu un neatkarīgu sistēmu pētniecības un attīstības projektu atlasei, finansēšanai un ietekmes uzraudzībai.
285	C3.2. R3-I1	T	Dotācijas, kas piešķirtas saskaņā ar “izmēģinājuma programmu”, ar ko atbalsta reformētas PAI pamatprogrammas izveidi.		Skaits	0	300	4. CET.	2025	Pamatojoties uz konsultatīvo palīdzību, ko snieguši ārējie eksperti, kuri ir iesaistīti jaunās PAI institucionālās un plānošanas sistēmas izveidē un jaunu PAI programmu izstrādē, vismaz 300 dotācijas piešķir projektiem, kuru mērķis ir sadarbība starp uzņēmumiem un pētniecības organizācijām vai zināšanu un tehnoloģiju pārnese saskaņā ar “izmēģinājuma programmu”, lai atbalstītu reformētas PAI sistēmas izveidi.

R. SASTĀVDAĻA 4.1.: UZLABOT NODARBINĀTĪBAS PASĀKUMUS UN TIESISKO REGULĒJUMU MODERNAM DARBA TIRGUM UN NĀKOTNES EKONOMIKAI

Šis Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina darba tirgus jautājumus, proti, modernizējot darba tirgus regulējumu un izstrādājot mērķtiecīgu aktīva darba tirgus politiku. Virsmērķis reformām un investīcijām šajā komponentā ir palīdzēt palielināt nodarbinātību Horvātijā, kas joprojām ir krietni zem ES vidējā rādītāja, neraugoties uz uzlabojumiem pēdējos gados.

Šā komponenta konkrētie mērķi ir šādi:

-Jaunas aktīva darba tirgus politikas izstrāde un īstenošana, kas atbalsta darbvietu radīšanu zaļās un digitālās jomās

-Mazāk aizsargāto grupu iekļaušanas un uzraudzības sistēmas uzlabošana darba tirgū

-Kuponu sistēmas ieviešana pieaugušo izglītībai un prasmju pilnveidei, joīpaši ar zaļajām un digitālajām tehnoloģijām saistīto prasmju apgūšana

-Darba tiesību aktu uzlabošana

Šis komponents attiecas uz konkrētai valstij adresēto ieteikumu stiprināt darba tirgus pasākumus un iestādes un to koordināciju ar sociālajiem dienestiem (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2, 2019. gads),kā arī konkrētai valstij adresēto ieteikumu veicināt prasmju apguvi (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2.4).

R.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C.4.1 R1. Jaunas mērķtiecīgas aktīva darba tirgus politikas izstrāde un īstenošana saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos darba tirgū

Šā pasākuma mērķis ir pieņemt jaunu aktīva darba tirgus politiku (ADTP), lai veicinātu nodarbinātību un pašnodarbinātību saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un palielinātu darbaspēka konkurētspēju un nodarbināmību saskaņā ar darba tirgus vajadzībām un īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām. Šis pasākums ietver jaunas aktīva darba tirgus politikas pieņemšanu un atbalsta saņēmējus, tostarp no neaizsargātām grupām.

Reforma C4.1 R2 — Neaizsargātu grupu iekļaušanas un uzraudzības sistēmas stiprināšana darba tirgū, uzlabojot nodarbinātības dienestu procesus

Šā pasākuma mērķis ir stiprināt atbalstu bezdarbniekiem un neaizsargātām grupām. Šis pasākums ietver Darba tirgus likuma grozīšanu, CES profilēšanas un aktivizēšanas procesu uzlabošanu un atbalsta sniegšanu neaizsargātām personām.

Reforma C.4.1 R3. Vaučeru sistēmas izveide pieaugušo izglītībai, apmācībai un prasmju pilnveidei

Šīs reformas mērķis ir palielināt darba ņēmēju nodarbināmību un labāk saskaņot piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū, atbalstot mūžizglītību un jaunu prasmju, jo īpaši zaļo un digitālo prasmju, apguvi.

Reforma ietver:

-Pieņemt jaunu Pieaugušo izglītības likumu, kura mērķis ir uzlabot pieaugušo izglītības kvalitāti, uzlabojot pieaugušo izglītības iestāžu akreditāciju, uzraudzību un novērtēšanu, ieviešot pieaugušo izglītības kuponus un saskaņojot tos ar Horvātijas kvalifikāciju ietvarstruktūru pieaugušo izglītības sistēmā.

-Prasmju kartēšana, galveno uzmanību pievēršot prioritārajām prasmēm darba tirgū, tostarp trūkstošajām prasmēm, zaļajām un digitālajām prasmēm, kas tiks izmantotas, lai atjauninātu prasmju katalogu un noteiktu prasmes un saistītās izglītības programmas, kas finansējamas ar vaučeriem.

-Izstrādāt IT rīku, lai visaptveroši novērtētu potenciālo atbalsta saņēmēju prasmes.

-Saziņa ar neaizsargātām grupām, kas izmanto orientāciju un konsultācijas, lai palielinātu viņu līdzdalību prasmju pilnveides iniciatīvās, tostarp vaučerus.

-Pieteikumu par vaučeru izmantošanu īstenošana, ko veic saņēmēji, izglītības pakalpojumu sniedzēji, konsultanti un darba devēji.

Šo reformu īsteno līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Investīcija C.4.1 R3-I1. Pieaugušo izglītības, apmācības un prasmju pilnveides vaučeru ieviešana

Investīcijas mērķis ir finansēt akreditētu pieaugušo izglītības, apmācības un prasmju pilnveides programmu vaučerus, lai apgūtu darba tirgū un jo īpaši pārejā uz zaļo un digitālo ekonomiku nepieciešamās prasmes. Šis pasākums ietver kuponu piešķiršanu pieaugušo izglītībai, galveno uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām.

Reforma C.4.1 R4. Darba tiesību aktu uzlabošana

Šīs reformas mērķis ir izveidot skaidru un mūsdienīgu tiesisko regulējumu, kura mērķis ir uzlabot darba apstākļus un darba un privātās dzīves līdzsvaru, labāk reglamentēt jaunos darba veidus un veicināt pāreju no līgumiem uz nenoteiktu laiku un no nedeklarēta darba uz deklarētu darbu.

Reforma ietver grozījumus Darba likumā, proti, kas:

(1)Reglamentē darbu, kas tiek veikts no mājām, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību darba attiecību pusēm ārkārtas un regulāros apstākļos;

(2)Attur no nepamatotu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu, jo īpaši ļoti īsa laika darba līgumu, izmantošanas, ierobežojot iespējamo secīgo pagaidu darba līgumu skaitu un novēršot šādu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz pieņemšanu darbā saistītos darba devējus, un labāk definējot “secīguma” jēdzienu;

(3)Stiprina citu darba devēju tiesības uz papildu darbu;

(4)Izveido tiesisko regulējumu, kas reglamentē darbu, izmantojot tiešsaistes platformas, kā īpašu darba veidu, nosakot subjektīvās tiesības un pienākumus, kas izriet no šīm konkrētajām tiesiskajām attiecībām, proti, pamattiesības un pienākumus, kuru pamatā ir darbs, obligātā apdrošināšana, drošība un drošums, atpūtas laiks, līgumu izbeigšana, koplēmuma procedūra un apvienošanās, kā arī tiesības kolektīvajās darba attiecībās;

(5)Pārskata tiesību normu par automātisku darba attiecību izbeigšanu pensionēšanās vecuma sākumā un pārskatīt obligātās atlaišanas noteikumu gadījumos, kad darba ņēmēji sasniedz pensionēšanās vecumu, lai stimulētu darba ņēmējus palikt aktīviem, vienlaikus izvairoties no nepamatota sloga darba devējiem;

(6)Pienācīgi definē darba samaksas jēdzienu un visus tās komponentus, lai to labāk sasaistītu ar minimālo algu un atvieglotu darba noteikumu un no nodarbinātības gūto ienākumu aplikšanu ar nodokļiem;

(7)Definē darba koplīguma tiesību tvērumu, labāk sasaistot to ar dalību, lai palielinātu darba ņēmēju zemo līdzdalību arodbiedrībās un darba koplīguma slēgšanas sarunās un tādējādi stiprinātu sociālo dialogu.

Ar reformu groza Likumu par obligāto veselības apdrošināšanu, pārceļot slimības atvaļinājuma izmaksas aktīvajiem darba ņēmējiem, kas ir tiesīgi saņemt vecuma pensiju, uz Horvātijas Veselības apdrošināšanas institūtu.

Reforma ietver grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos, kas reglamentē darba attiecības, un jauna likuma pieņemšanu par nedeklarēta darba novēršanu, kā arī neleģislatīvus pasākumus nedeklarēta darba apkarošanai, proti:

(1)Ieinteresēto personu un to pārraugošo iestāžu zināšanu un kompetences stiprināšana

(2)Izveidot kopīgas datubāzes efektīvai izpildes uzraudzībai

(3)Par nedeklarētu darbu piemēroto sankciju pārdefinēšana un labāka saskaņošana

(4)Palielināt sabiedrības informētību par legālā darba priekšrocībām un nedeklarēta darba trūkumiem, tostarp izmantojot kampaņas, kas arī reklamēs iespējas izmantot aktīvus darba tirgus pasākumus, kas saistīti ar pašnodarbinātību, kā arī apmācību par dažādiem veidiem, kā reģistrēt uzņēmējdarbības amatniecību, par kuru saskaņā ar nodokļu noteikumiem tiek izmaksāti vienreizēji valsts pabalsti.

(5)Izveidot elektroniskus darba ņēmēju un darba laika reģistrus būvniecības nozarē un pēc tam pakāpeniski veikt citas darbības.

(6)Plašāks regulējums attiecībā uz atbildību par algu nemaksāšanu līgumu ķēdē apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas gadījumā.

(7)Nedeklarēta darba definīciju visās tā izpausmēs, pārbaužu un sankciju pastiprināšanu, kas piemērojamas par noteikumu pārkāpumiem, un to iestāžu darbību reglamentēšanu, kuras ir iesaistītas cīņā pret nedeklarētu darbu.

(8)Definēt procesu pārejai no nedeklarēta darba uz nedeklarētu darbu, pilnvarojot darba devējus reģistrēt darbinieku ar atpakaļejošu datumu no pirmās darba dienas (un vismaz trīs mēnešu laikā) trīs dienu laikā pēc pārbaudes konstatē nedeklarētu darbu. Turklāt par pārkāpumu tiks piemērots sods noteiktā apmērā par nedeklarētu darba ņēmēju un pienākums maksāt darba ņēmēja algu, kā arī iemaksas un pabalstus.

Reforma ietver grozījumus likumā par minimālo algu, proti:

(1)Lielākās daļas algas piemaksu izslēgšana no minimālās algas apmēra un minimālā palielinājuma noteikšana virsstundām, nakts darbam un darbam svētdienās un brīvdienās.

(2)Izslēgt iespēju atteikties no minimālās algas, lai novērstu iespējamu darba devēju ļaunprātīgu izmantošanu.

(3)Pastiprināt kontroli, ko veic inspekcijas iestādes, un no jauna noteikt sodus par minimālās algas nemaksāšanu.

(4)Stiprināt Ekspertu komisijas minimālās algas attīstības uzraudzībai un analīzei nozīmi, uzticot tai analīzi par minimālās algas pieauguma iespējamo ietekmi uz ekonomiku, nodarbinātību, dzīves līmeni un citiem dzīves un darba segmentiem, un attiecīgi ieteikt pamatnostādnes.

Reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

R.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

S. 4.2. KOMPONENTS: PENSIJU SISTĒMAS UZLABOŠANA, PALIELINOT PENSIJU PIETIEKAMĪBU

Šā Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir vēl vairāk stiprināt pensiju sistēmas ilgtspēju, proti, stimulējot ilgāku darba mūžu, stiprinot otro pensiju līmeni un palielinot viszemākās pensijas. Šā komponenta reformas virsmērķis ir uzlabot pensiju pietiekamību un ilgtspēju.

S.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C.4.2 R1. Pensiju pietiekamības palielināšana, turpinot pensiju reformu

Šai reformai ir trejādi mērķi: uzlabot pensiju adekvātumu, jo īpaši saņēmējiem ar viszemākajiem ienākumiem, ii) uzlabot pensiju sistēmas ilgtspēju, stiprinot otro pensiju līmeni, un iii) pastiprināt reformu centienus ilgtermiņā sociāli iekļaujošā veidā, izveidojot darba grupu, kurā būtu iesaistītas visas galvenās ieinteresētās personas un sociālie partneri. Šis pasākums ietver pensiju likumu grozīšanu, lai palielinātu minimālās pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas, paplašinātu ieguldījumu iespējas otrā līmeņa pensiju fondiem un īstenotu turpmākas reformas, pamatojoties uz darba grupas ieteikumiem.

S.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

T. 4.3. KOMPONENTS: SOCIĀLĀS LABKLĀJĪBAS SISTĒMAS UZLABOŠANA

Šis Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, kas saistītas ar sociālās labklājības sistēmu gan attiecībā uz sociālajiem pabalstiem, gan sociālajiem pakalpojumiem. Vispārējais mērķis reformām un investīcijām šajā komponentā ir samazināt nabadzību, novērst sociālo atstumtību un izstrādāt neaizsargātu grupu vajadzībām pielāgotus sociālos pakalpojumus, tādējādi veidojot noturīgāku sabiedrību.

Komponents ietver šādus pasākumus:

-Tiesiskā regulējuma uzlabošana, pieņemot jauno Sociālās labklājības likumu un trīs stratēģiskos dokumentus;

-Palielināt garantētā minimālā pabalsta adekvātumu un segumu, kas ir galvenais nabadzības mazināšanas pabalsts valsts līmenī;

-Sociālo pabalstu tehniskā un funkcionālā konsolidācija valsts un vietējā līmenī, ieviešot regulāru indeksāciju un atbilstības kritēriju pielāgošanu;

-Saskaņot sociālo pakalpojumu cenu noteikšanu dažādiem esošajiem pakalpojumu sniedzējiem;

-Jaunu sociālo pakalpojumu (sociālās mentorēšanas un ģimenes asistentu) izveide, lai novērstu institucionalizāciju un sociālo atstumtību;

-Veicināt pāreju uz vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpi mājās un kopienā, attīstot ar iestādēm nesaistītus pakalpojumus, vienlaikus nodrošinot pietiekamas izmitināšanas spējas tikai tiem cilvēkiem, kuriem nepieciešama ilgtermiņa aprūpe, bez dzīvotspējīgas alternatīvas mājās un kopienās.

Šis komponents attiecas uz konkrētai valstij adresēto ieteikumu konsolidēt sociālos pabalstus un uzlabot to spēju mazināt nabadzību (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2.2.), par bezdarbnieka pabalstu pietiekamību un minimālā ienākuma shēmu uzlabošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2.2.), kā arī par to, kā veicināt piekļuvi digitālajai infrastruktūrai un pakalpojumiem (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2.3.), un veicināt prasmju apguvi (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2.4.).

T.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C.4.3 R1. Sociālo pabalstu pārredzamība un pietiekamība sociālās aizsardzības sistēmā

Šā pasākuma mērķis ir palielināt to galveno sociālo pabalstu adekvātumu, kas paredzēti visneaizsargātākajām sabiedrības grupām, un palīdzēt mazināt nevienlīdzību, administratīvo slogu un palielināt sistēmas pārredzamību. Šis pasākums paredz pieņemt valsts plānu cīņai pret nabadzību, grozīt Sociālās labklājības likumu, integrēt pabalstus, palielināt garantēto minimālo pabalstu un paplašināt atbalstu lielākam skaitam saņēmēju.

Investīcija C.4.3 R1-I1. Sociālo pabalstu sistēmas digitalizācijas uzlabošana starp valsts un vietējo līmeni

Šā ieguldījuma mērķis ir pilnveidot katra saņēmēja funkcionālu piekļuvi visiem pieejamajiem datiem par sociālajiem pabalstiem. Pasākuma mērķis ir nodrošināt, ka visām vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir funkcionāla piekļuve integrētiem datiem par sociālajiem pabalstiem.

Investīcija C.4.3 R1-I2. Tīmekļa lietotnes izstrāde par iespēju saņemt sociālos pabalstus valsts līmenī

Šīs investīcijas mērķis ir izveidot iedzīvotājiem pieejamu tīmekļa lietotni, kas apvieno sociālos pabalstus sociālās aizsardzības sistēmā valsts līmenī un to sniegšanas nosacījumus. Pieteikumā ir iekļauti nosacījumi 12 sociālo pabalstu saņemšanai sociālās aizsardzības sistēmā valsts līmenī.

Pasākumu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Reforma C.4.3 R2. Sociālās mentorēšanas pakalpojumu izstrāde

Šīs reformas mērķis ir nodrošināt pietiekamu cilvēkresursu spēju sniegt sociālos pakalpojumus, izmantojot labāku sadarbību un datu apmaiņu, garantēto minimālo pabalstu saņēmējiem un nelabvēlīgā situācijā esošām saņēmēju grupām. Ar reformu ievieš jaunu sociālo konsultāciju pakalpojumu, kas paredzēts personām, kuras ir apdraudētas vai jau atrodas atstumtā stāvoklī sabiedrībā, un kas tiks iekļauts jaunajā Sociālās labklājības likumā.

Investīcija C.4.3 R2-I1. Sociālās mentorēšanas pakalpojumu ieviešana

Šīs investīcijas mērķis ir padarīt jauno sociālo konsultāciju pakalpojumu pieejamu visiem potenciālajiem saņēmējiem, jo īpaši garantētā minimālā pabalsta saņēmējiem, personām ar invaliditāti, vardarbības upuriem, bezpajumtniekiem, migrantiem, romiem un jauniešiem, kas izbrauc no sociālās labklājības sistēmas, personām, kas izcieš cietumsodu, un citu sociāli neaizsargātu grupu locekļiem. Šis pasākums ietver apmācītu sociālo mentoru nodarbināšanu un individualizēta atbalsta un sadarbības sistēmas izveidi starp labklājības un nodarbinātības dienestiem. Θ

Reforma C.4.3 R3. Kopienā balstītu pakalpojumu izstrāde, lai novērstu institucionalizāciju

Šīs reformas mērķis ir pieņemt Valsts sociālo pakalpojumu attīstības plānu 2021.–2027. gadam, kurā:

-Noteiktas prioritātes sociālo pakalpojumu attīstībai;

-Pārskatītas dažādu sociālās aprūpes veidu — gan neinstitucionālu, gan iestāžu — vajadzības, īpašu uzmanību pievēršot ilgstošiem bezdarbniekiem, personām ar invaliditāti, garantēto minimālo pabalstu saņēmējiem, vardarbības un cilvēku tirdzniecības upuriem, jauniešiem bez aprūpes, bezpajumtniekiem, migrantiem, romiem un personām, kas izcieš cietumsodu;

-Izstrādāts sistemātisku ilgtermiņa aprūpes plāns, kas ir pielāgots saņēmēju īpašajām vajadzībām;

-Uzskaitīti mērķi un kritēriji, lai izstrādātu uzturēšanās pakalpojumus lietotājiem, kuri funkcionāli ir pilnībā atkarīgi no institucionālās aprūpes un kuru vajadzības nevar nodrošināt, izmantojot ārpusinstitucionālus pakalpojumus, kopienas un mājas palīdzības pakalpojumus, kā arī citus pakalpojumus, kas uzlabo dzīves kvalitāti un ļauj lietotājiem ilgāk dzīvot savās mājās un kopienās;

-Pielāgoti pakalpojumi, lai dotu iespēju indivīdiem ietekmēt savu sociālo statusu, pārejot no atstumtības uz iekļaušanu, un strādāt pie tā, lai paplašinātu savu sociālo tīklu;

-Izstrādāta sistemātiska un integrēta vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpe, par prioritāti nosakot pāreju no institucionalizētas aprūpes uz aprūpi mājās un kopienā balstītu vecāka gadagājuma cilvēku aprūpi;

-Atbalstīta mājas pakalpojumu un kopienā balstītu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu attīstība;

-Nodrošināta institucionālo pakalpojumu pieejamība tikai tiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri funkcionāli ir pilnībā atkarīgi no institucionālās aprūpes un kuru vajadzības nevar nodrošināt, izmantojot ārpusinstitucionālus pakalpojumus;

-Iekļauts plāns par daļēji stacionāras vai stacionāras aprūpes laiku, kurā priekšroka tiek dota mājas aprūpes pakalpojumiem, ņemot vērā pakalpojumu pieejamību un lietotāju vajadzības.

Turklāt ir jāizstrādā ģimenes asistentu ārstēšanas reformu standarti. Profesionālās prakses standartizācija ģimenes aizsardzības pasākumu īstenošanā palīdz uzlabot bērnu, pieaugušo ar invaliditāti un vecu cilvēku aizsardzību, vienādojot sniegtā pakalpojuma kvalitāti un novēršot institucionalizāciju, sniedzot pakalpojumus tieši lietotāju mājās sadarbībā ar citām ieinteresētajām personām vietējā līmenī.

Reforma ietver grozījumus jaunajā Sociālās labklājības likumā, lai:

-Noteiktu par prioritāti ilgtermiņa aprūpes deinstitucionalizāciju, lai veicinātu strukturālas pārmaiņas šajā sociālās politikas jomā;

-Veicinātu un sekmētu koordināciju starp sociālajiem dienestiem un nodrošināt saskaņotu pieeju plašam kvalitatīvu pakalpojumu klāstam, ko tie sniedz.

Reformu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija C.4.3 R3-I1. Sabiedrisko pakalpojumu speciālistu spēju stiprināšana

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot cilvēku spējas sniegt sociālos pakalpojumus, izmantojot izglītojošus pasākumus un profesionāļu pieņemšanu darbā. Investīcija finansē 750 padomdevēju apmācību un licencēšanu par tiesiskajiem ģimenes aizsardzības pasākumiem un 40 ģimenes asistentu apmācību un licencēšanu. Turklāt, lai sniegtu ārpusinstitucionālus pakalpojumus, sociālās aprūpes iestādēs pieņem darbā 400 profesionālus darbiniekus. Investīcija sekmē kopienā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību un reģionālo pieejamību un stiprina profesionāļu kompetenci attiecībā uz standartizētu attieksmi ģimenes un tiesiskās aizsardzības darbā, lai novērstu bērnu, jauniešu un citu sociāli neaizsargātu grupu institucionalizāciju.

Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija C.4.3 R3-I3. Sociālās drošības sistēmas digitalizācijas uzlabošana un sociālo pakalpojumu cenu aprēķināšanas metodikas ieviešana

Šā pasākuma mērķis ir izstrādāt jaunu datu pārvaldības risinājumu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kurus finansē no valsts budžeta. Izstrādātā datu pārvaldības risinājuma galvenā funkcija ir automatizēta datu vākšana, kvalitātes analīze un sociālo pakalpojumu cenu aprēķināšana. Ar investīciju finansē programmatūras, aparatūras un izglītības prasības, lai nodrošinātu risinājuma pilnīgu funkcionalitāti.

Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija C.4.3 R3-I4. Veco ļaužu aprūpes centru būvniecība un aprīkošana (mājās un kopienā balstīti pakalpojumi un institucionālie pakalpojumi)

Šā pasākuma mērķis ir izveidot centrus vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai uzņemtu 800 gados vecākus pieaugušos, kuri funkcionāli ir pilnībā atkarīgi no institucionālās aprūpes un kuru vajadzības nevar nodrošināt, izmantojot ārpusinstitucionālus pakalpojumus. Šis pasākums ietver veco ļaužu centru un kopienu pakalpojumu centru būvniecību.

T.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

T.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija C.4.3 R3-I2. Sociālās drošības sistēmas digitalizācijas uzlabošana un sociālās labklājības centru savienošana ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem

Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot sociālās aprūpes mājas lietojumprogrammu, kas pārvalda un reģistrē procedūras, kuras attiecas uz individuālo pakalpojumu sniedzēju tiesību uz sociālajiem pakalpojumiem atzīšanu. Investīcija ietver lietotnes integrēšanu vienotajā sociālās labklājības IT sistēmā, kas nodrošina vienotu digitālu platformu lietotāju un sociālo pakalpojumu datu uzraudzībai un analīzei.

Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

T.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

U. 5.1. KOMPONENTS: VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMAS NOTURĪBAS STIPRINĀŠANA

Šā Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir risināt Covid-19 pandēmijas saasinātās problēmas, kas saistītas ar veselības aprūpes sistēmas noturību un ilgtspēju saistībā ar paredzamo dzīves ilgumu zem ES vidējā ilguma, vāju profilaktisko, hronisko un ilgtermiņa aprūpi. Virsmērķis reformām un investīcijām šajā komponentā ir uzlabot veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, kvalitāti, piekļūstamību un finansiālo ilgtspēju.

Komponents ietver šādus pasākumus:

-Ieviest jaunus pacientu aprūpes modeļus, īpašu uzmanību pievēršot vēža pacientu profilaktiskajai un hroniskajai aprūpei;

-Slimnīcu funkcionālu integrāciju un dienas slimnīcu stiprināšanu vidusskolas un terciārā līmenī (horizontālā un vertikālā);

-Ģimenes speciālistu īpatsvara palielināšana no kopumā nolīgto ārstu un ģimenes komandu skaita;

-Uzlabot kopīgā iepirkuma digitalizēto sistēmu, iekļaujot tajā valsts slimnīcas, lai panāktu būtiskus ietaupījumus sistēmā un uzlabotu kvalitāti;

-Centrālas sagatavošanas sistēmas plaša izmantošana astoņās slimnīcās un vienības terapijas izplatīšanas sistēmas ieviešana 40 slimnīcās.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu par veselības aprūpes sistēmas noturības uzlabošanu, veselības aprūpes darbinieku un iestāžu līdzsvarotu ģeogrāfisko sadalījumu, ciešāku sadarbību starp visiem pārvaldes līmeņiem un investīcijām e-veselībā (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1.2.), kā arī palīdzēt palielināt piekļuvi digitālajai infrastruktūrai un pakalpojumiem (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2.3.) un veicināt prasmju apguvi (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2.4.).

U.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C.5.1 R1. Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes, kvalitātes un piekļūstamības uzlabošana

Šā pasākuma mērķis ir palielināt vienlīdzīgu piekļuvi primārajai veselības aprūpei, jo īpaši lauku, attālos un salu reģionos, uzlabojot pakalpojumu klāstu un kvalitāti ģimenes ārstu (ģimenes ārstu) līmenī, tādējādi samazinot slogu slimnīcām. Lai labāk sekotu līdzi rezultātiem veselības jomā, jāizveido veselības sistēmas darbības novērtējuma (HSPA) sistēma, lai palīdzētu izstrādāt galvenos darbības rādītājus saskaņā ar noteiktu metodiku nolūkā sasaistīt pasākumus ar mērķiem, kas izklāstīti valsts stratēģijas dokumentos un reformās, uzlabojot stratēģiskās un politikas analīzei pieejamo veselības datu savlaicīgumu.

Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija C.5.1 R1-I4. Klīniskās slimnīcas centra “KBC Split” digitālo attēlu diagnostika

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot KBC Split digitālo attēlu diagnostiku, tādējādi uzlabojot veselības aprūpi slimību profilakses, ārstēšanas un diagnostikas jomā. Investīcijas mērķis ir uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību visām pacientu kategorijām, uzlabot klīniskos rezultātus un nodrošināt agrāku un kvalitatīvāku diagnostiku, jo īpaši pediatrijas un onkoloģiskajiem pacientiem. Jo īpaši tā digitalizē veselības aprūpes pakalpojumus un procesus, nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas pārredzamību, optimizē slimnīcu sistēmas resursu izmantošanu un nodrošina turpmāku finanšu stabilitāti. Investīcija pielāgo telpu nesen iegādātajam medicīniskajam aprīkojumam, tostarp magnētiskās rezonanses 3T, neirointervences digitālajai DSA angiotelpai, digitālajai diaskopiskai RTG mašīnai un Endoskopijas gastroenteroloģijas telpai.

Pasākumu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija C.5.1 R1-I5. Vispārējās slimnīcas “OB Varaždin” centrālā operāciju bloka būvniecība un aprīkošana

Ieguldījuma mērķis ir optimizēt slimnīcu veselības aprūpes sistēmas resursus, palielināt pacientu drošību un nodrošināt atbilstošus apstākļus veselības aprūpes darbinieku darbam. Šis pasākums ietver centrālā darbības bloka izbūvi un aprīkošanu, kā arī koridoru izbūvi savienošanai ar esošajām medicīnas iekārtām.

Investīcija C.5.1 R1-I6. Digitālo attēlu diagnostika klīniskajā slimnīcā “KB Dubrava”

Šā pasākuma mērķis ir iegādāties digitālo radioloģisko aprīkojumu KB Dubrava Diagnostikas un intervences radioloģijas klīniskajam institūtam, kas sniedz pakalpojumus vairāk nekā 350000 pacientu. Kopumā paredzams, ka šī investīcija būtiski uzlabos veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību visām pacientu kategorijām, uzlabos diagnostiku, ārstēšanu un pēcārstēšanas uzraudzību un tādējādi arī klīniskos rezultātus visām pacientu grupām, tostarp pacientiem, kuriem nepieciešama viskompleksākā ārstēšana klīnikās un slimnīcas organizatoriskajās vienībās. Tāpēc paredzams, ka samazināsies hospitalizācijas ilgums, komplikācijas, hospitalizācija intensīvās terapijas nodaļās, ārstēšanas izmaksas un gaidīšanas saraksti. Investīcija ietver modernu iekārtu iegādi.

Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija C5.1 R1-I7. Pasākums aprīkos jaunas telpas dienas slimnīcas un vienas dienas ķirurģijai un integrētai ārkārtas uzņemšanai slimnīcā un pielāgos Neiroķirurģijas klīniku Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Sestre Milosrdnice.

Šā pasākuma mērķis ir palielināt pacientu ārstēšanas spēju vismaz par 22 % salīdzinājumā ar pašlaik ārstēto pacientu skaitu. Paredzams, ka investīcija ievērojami uzlabos KBC ārstēto pacientu veselības aprūpes kvalitāti aptuveni 700000 pacientu, no kuriem aptuveni 300000 ir ārkārtas situācijas, un aptuveni 40000 pacientu tiek ārstēti dienas slimnīcā un ķirurģijā. Pasākums aprīkos jaunas telpas dienas slimnīcas un vienas dienas ķirurģijai un integrētai ārkārtas uzņemšanai slimnīcā un pielāgos Neiroķirurģijas klīniku Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Sestre Milosrdnice.

Pasākumu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.

Investīcija C.5.1 R1-I8. Pirmsoperācijas ārstēšana un pacientu ārstēšana ar farmakorezistentu epilepsiju Vispārējā slimnīcā “KB Dubrava”

Šā pasākuma mērķis ir turpināt Neiroloģijas institūta KB Dubrava attīstību, kā arī epilepsijas pirmsoperācijas metodes un ārstēšanu farmakorezistentiem pacientiem. Investīcija ietver modernu iekārtu iegādi un telpiskās jaudas pielāgošanu.

Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija C5.1 R1-I9. Klīniskās slimnīcas centra “KBC Zagreb” attīstība, III posms — aprīkošana ar medicīnisko un nemedicīnisko aprīkojumu

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt moderno tehnoloģiju izmantošanu un palielināt piekļuvi aprūpei terciārās un ceturtējās veselības aprūpes līmenī. Šis pasākums ietver medicīnas un nemedicīniskā aprīkojuma iegādi.Zagrebas klīnisko slimnīcu centrā (KBC).

Reforma C5.1 R2. Jauna aprūpes modeļa ieviešana attiecībā uz būtiskām veselības problēmām

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot un saskaņot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Šis pasākums ietver integrētu klīnisku e-vadlīniju izstrādi.

Investīcija C5.1 R2-I1. Vēža pacientu profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai paredzētā aprīkojuma iegāde

Šā pasākuma mērķis ir nekavējoties nodrošināt optimālu ārstēšanu visiem onkoloģiskajiem pacientiem Horvātijā, izmantojot modernas radioterapijas metodes. Šis pasākums ietver medicīnas iekārtu iegādi.

Investīcija C5.1 R2-I2. Aprīkojuma iegāde un ieviešana Nacionālā onkoloģiskā tīkla un nacionālās onkoloģiskās datubāzes izveidei

Šā pasākuma mērķis ir izveidot valsts tīklu nacionālajai onkoloģiskajai datubāzei, ar automatizāciju sasaistot un reģistrējot datus no slimnīcu informācijas sistēmām un citām sistēmām. Šis pasākums ietver IT platformas izveidi onkoloģisko pacientu uzraudzībai un valsts onkoloģiskā tīkla izveidi.

Reforma C.5.1 R3. Cilvēkresursu stratēģiskās pārvaldības sistēmas ieviešana veselības jomā

Šīs reformas mērķis ir palielināt iedzīvotāju, jo īpaši lauku un mazāk blīvi apdzīvotu teritoriju, piekļuvi veselības aprūpei, vienlaikus uzlabojot neatliekamās medicīniskās palīdzības efektivitāti un nodrošinot augstas kvalitātes un efektīvu veselības aprūpes sistēmu. Lai sasniegtu šo mērķi, nodrošina speciālistu apmācību veselības aprūpes speciālistiem, jo īpaši ārstiem primārās veselības aprūpes līmenī, kā arī medmāsām un tehniķiem neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā, tādējādi panākot veselības aprūpes speciālistu līdzsvarotu ģeogrāfisko sadalījumu un Sabiedrības veselības aprūpes tīkla pietiekamu nodarbošanos. Turklāt reforma paredz pieņemt valsts veselības attīstības plānu 2021.–2027. gadam, kurā:

— Noteikt attīstības vajadzības, lai izveidotu elastīgu, efektīvu un holistiski pārvaldītu veselības aprūpes sistēmu;

— Norādīt pasākumus sekmīgai veselības veicināšanai un slimību profilaksei;

Ieviest veselības aprūpes sniedzēju koordināciju un ārstēšanas un rehabilitācijas modeļu pārveidi aktīvas aprūpes procesa pārvaldībai visos posmos un līmeņos;

Definēt veselības aprūpes pakalpojumu un sociālās aprūpes integrāciju un integrētu ilgtermiņa aprūpes modeļu izstrādi;

Ieviest pasākumus, lai kontrolētu un uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un pacientu drošību;

Uzlabot personāla vadības noteikumus;

— Ieviest konkrētus mērķus, kas netieši palīdz līdz 2030. gadam sasniegt valsts reformu stratēģijā (VRS) noteikto stratēģisko mērķi.

Veselības gadu paredzamā mūža ilguma pieaugumu veicina:

Veselīga dzīvesveida un slimību profilakses veicināšana, kas ir galvenā sabiedrības veselības problēma;

Veselības aprūpes kvalitātes uzlabošana, uzlabojot efektivitāti, drošību, pieejamību un visu veselības aprūpes līmeņu un daļu funkcionālo integrāciju;

Jauna aprūpes modeļa ieviešana galvenajām veselības problēmām, piemēram, sirds un asinsvadu, onkoloģiskajām un retajām slimībām un diabētam, lai pagarinātu dzīves ilgumu un uzlabotu dzīves kvalitāti

Ar stratēģiskas pārvaldības palīdzību padarīt veselības aprūpes sistēmu par vēlamu darba vietu, tādējādi nodrošinot optimālu darbinieku skaitu un sadalījumu veselības aprūpes sistēmā;

Veselības aprūpes sistēmas finansēšanas un pārvaldības modeļa uzlabošana.

Reformu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.

Investīcija C.5.1 R3-I1. Centrālais finansējums specializācijām

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt, ka visi veselības aprūpes pakalpojumi ir pienācīgi pieejami sabiedrībai, ņemot vērā arī ārstu trūkumu. Šis pasākums ietver specializētas apmācības nodrošināšanu veselības aprūpes speciālistiem un ārstiem veselības aprūpes primārajā pamatlīmenī, kā arī sabiedrības veselības jomā.

Investīcija C.5.1 R3-I2. Medmāsu un tehniķu apmācība neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt, lai neatliekamās medicīniskās palīdzības māsas un tehniķi varētu neatkarīgi strādāt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestos. Šis pasākums ietver specializētas apmācības nodrošināšanu medmāsām un tehniķiem neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā.

Reforma C.5.1 R4. Veselības aprūpes sistēmas finansiālās ilgtspējas nodrošināšana

Šā pasākuma mērķis ir novērst nokavēto maksājumu neilgtspējīgo pieaugumu, nekonsekventas procedūras un dārgu zāļu iepirkumu veselības aprūpes sistēmā, lai panāktu finansiāli ilgtspējīgu sabiedrības veselības aprūpes sistēmu, ieviešot vienotus sagatavošanas, līgumu slēgšanas un īstenošanas standartus, kas ietekmē veselības aprūpes sniegšanas veidus un iespējas. Reforma ietver tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, ko veido Veselības aprūpes likums un Obligātās veselības apdrošināšanas likums, ar šādiem elementiem:

-Uzlabot Ārkārtas ārstēšanas institūta neatliekamās medicīniskās palīdzības darbību organizēšanu un veikt operatīvos uzdevumus, izmantojot noteiktas organizatoriskas vienības;

-Valsts veselības aprūpes dienesta reorganizācija, lai palielinātu tā efektivitāti, īpašu uzmanību pievēršot profilaksei un agrīnai diagnostikai, uzlabotai reaģēšanai ārkārtas situācijās un īpašos apstākļos (pandēmijā);

-Slimnīcu pārvaldības tiesību nodošana no grāfistēm un Zagrebas pilsētas uz Horvātijas Republiku, lai efektīvi un lietderīgi izmantotu esošās spējas un uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, reorganizējot slimnīcu pārvaldības modeli;

-Laika saīsināšana individuālu medicīnisko pakalpojumu gaidīšanas sarakstos, pieejamo veselības aprūpes resursu optimizācija un labāka sadale no obligātās veselības apdrošināšanas, lai nodrošinātu pieejamākus veselības aprūpes pakalpojumus apdrošinātām personām;

-Stiprināt finanšu pārvaldības noteikumus, vienlaikus garantējot finanšu kapitālu, lai panāktu sabiedrības veselības sistēmas finansiālo stabilitāti;

-Izmaiņas tiesību aktos, lai nodrošinātu Horvātijas Veselības apdrošināšanas fonda (HZZO) maksājumu saistību savlaicīgu izpildi.

Ar reformu sasniedz šādus mērķrādītājus:

-Pabeidz vismaz 8 slimnīcu funkcionālu integrāciju;

-Vismaz 85 % iepirkuma kategoriju, kas veido vismaz 80 % no kopējiem valdības pārvaldītajiem slimnīcu izdevumiem, tika iepirktas, izmantojot kopīgu iepirkuma procedūru.

Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija C.5.1 R4-I1. Parenterālo preparātu centrālā sagatavošana astoņās Horvātijas slimnīcās

Šā pasākuma mērķis ir samazināt izmaksas un nodrošināt visaugstāko drošības līmeni parenterālo zāļu lietošanā, novērst zāļu lietošanas kļūdas, papildu hospitalizācijas dienas un samazināt slogu ārstiem un medmāsām slimnīcas departamentā. Šis pasākums ietver centralizētas sagatavošanas sistēmas ieviešanu parenterālajiem preparātiem slimnīcās.

Investīcija C5.1 R4-I2. Vienības terapijas sadales sistēmas ieviešana 40 Horvātijas slimnīcās

Šā pasākuma mērķis ir palīdzēt palielināt pacientu drošību, novērst zāļu lietošanas kļūdas, kontrolēt zāļu krājumus un palielināt pacientu aizstāvību, lai uzlabotu vispārējos ārstēšanas rezultātus. Šis pasākums ietver vienības terapijas izplatīšanas sistēmas ieviešanu slimnīcās.

Investīcija C.5.1 R4-I3. Zāļu izsekošanas digitalizācija ar veselības aprūpes iestāžu starpniecību veselības aprūpes sekundārajā un terciārajā līmenī

Šā pasākuma mērķis ir narkotiku apkarošanas ceļu digitalizācija, lai Horvātijas veselības aprūpes sistēma varētu uzraudzīt zāļu patēriņu. Šis pasākums paredz nodrošināt funkcionālu integrētu IT risinājumu pilnīgai zāļu uzraudzībai slimnīcu sistēmā no aptiekas līdz pacientam.

Investīcija C.5.1 R4-I4. Zāļu deficīta uzraudzības un prevencijas sistēmas izstrāde Horvātijā

Šā pasākuma mērķis ir ieviest zāļu krājumu datu mērķtiecīgu pārvaldību, kuras mērķis ir uzlabot zāļu iegādes efektivitāti. Ar pasākumu izveido precīzu darbības sistēmu konkrētu zāļu apgrozījuma uzraudzībai un analīzei.

Investīcija C.5.1 R4-I5. Ārstēšanas rezultātu uzraudzības sistēmas ieviešana ambulatorajai aprūpei, īpašu uzmanību pievēršot hroniskiem pacientiem publiskās aptiekās

Šā pasākuma mērķis ir panākt sistemātiskāku plānošanu, uzraudzību un novērtējumu attiecībā uz investīciju izmaksu lietderību ambulatoro pacientu farmakoterapijā. Ar pasākumu izveido uzraudzības programmu pacientu rezultātiem valsts aptiekās.

Reforma C.5.1 R5. eVeselība

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot pārvaldības spējas, efektīvāk izmantojot datus, un veicināt inovatīvus veselības aprūpes risinājumus, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas pārvaldību. E-veselības reforma atbalsta centienus nodrošināt, ka visiem cilvēkiem ir pieejami pietiekami kvalitatīvi nepieciešamie veselības aprūpes pakalpojumi (tostarp profilakse, ārstēšana, rehabilitācija un paliatīvā aprūpe). Reforma ietver valsts telemedicīnas sistēmas pieņemšanu, lai:

-Paplašinātu telemedicīnisko pakalpojumu darbības jomu un nodrošināt sadarbspēju ar valsts veselības informācijas sistēmu un piemērotību turpmākai pārrobežu apmaiņai;

-Pacientiem būtisko parametru pārraidi no neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (HMS) uz Kopīgo neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu dienestu (OHBP) un attālinātu ambulatoro uzraudzību.

-Izveidot attālinātu ārkārtas veselības aprūpes dienesta (HMS) uzraudzību un rīcības plānu uzraudzības ieviešanai un īstenošanas uzraudzības sistēmu, pamatojoties uz dokumentiem Situāciju analīze, valsts sistēma un rīcības plāns, kas sagatavots saskaņā ar saistīto tehniskā atbalsta instrumentu.

Valsts e-veselības informācijas pārvaldības sistēmai ir šādas funkcijas:

-Regulāru ziņošanu par iedzīvotāju veselību kā pamatu mērķtiecīgām slimību profilakses un pārvaldības darbībām;

-Veidot valstu datu analīzes spējas, tostarp veselības aprūpes sniedzēju un pacientu saskarsmi ar esošo infrastruktūru un praksi;

-Uzlabot valstu spējas mākslīgā intelekta un augstas veiktspējas datošanas ieviešanai, paaugstinot e-veselības kiberdrošības līmeni un padziļinātas digitālās prasmes veselības aprūpes speciālistiem, kā arī pacientiem, izmantojot progresīvas tehnoloģijas, jo īpaši mākslīgo intelektu;

-Dot iespēju izstrādāt jaunus veselības aprūpes pakalpojumus, pamatojoties uz anonīmi apkopotiem datiem, kas pieejami veselības aprūpes sistēmā.

Reformu atbalsta piecas papildinošas investīcijas (C.5.1 R5-I1 līdz I5).

Reformu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija C.5.1 R5-I1. Operācijas zāļu un robotizētās ķirurģijas digitālā integrācija “KBC Split”

Šā pasākuma mērķis ir dot iespēju visaptveroši ārstēt ļaundabīgu slimību pacientus un integrēt veselības aprūpes optimizācijas pasākumus. Tādējādi paredzams, ka investīcija uzlabos veselības rezultātus, ieviešot jaunu pacientu aprūpes modeli, jo īpaši jaunas mūsdienīgas ķirurģiskās ārstēšanas metodes. Investīcijas ir saistītas ar operāciju zāļu digitalizāciju un modernu vēža ārstēšanas iekārtu iegādi KBC Split.

Pasākumu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Investīcija C5.1 R5-I2 — TELECORDIS

Šā pasākuma mērķis ir digitalizēt kardioloģijas pakalpojumus, kas ļauj nepārtraukti uzraudzīt pacientu, jo īpaši pacientu ar hroniskām sirds slimībām, stāvokli. Paredzams, ka ātri un pieejami kardioloģijas diagnostikas pakalpojumi primārās aprūpes līmenī palīdzēs savlaicīgi atklāt pacientu sirds veselības problēmas, savlaicīgi un pienācīgi ārstēt un pastāvīgi uzraudzīt viņu veselības stāvokli. Turklāt ECG Holter telemedicīnas dienests pacientiem attālos un lauku apvidos nodrošina piekļuvi specializētajai aprūpei, tādējādi ievērojami palielinot specializēto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vietējos ambulatoros centros, uzlabojot speciālistu sniegumu, uzlabojot pacientu rezultātus, samazinot gaidīšanas sarakstus un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas izmaksas. Investīcija ietver diagnostikas procesu digitalizāciju un ļauj dalīties ar datiem disperģētos specializētos centros.

Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

Investīcija C.5.1 R5-I3. Teletransfūzija

Šā pasākuma mērķis ir digitalizēt pārliešanas pakalpojumu un nodrošināt dežūras pārliešanas speciālista pieejamību visām stacionārās veselības aprūpes iestādēm ar asins pārliešanas vienībām, veicināt telemedicīnas pakalpojumu spēcīgu attīstību, digitāli pārraidot medicīniskos datus, un stiprināt visu slimnīcas iestāžu un asins pārliešanas vienību savstarpējo savienojamību.

Pasākumu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija C.5.1 R5-I4. Ar robotizēto ķirurģiju aprīkotu operāciju telpu digitalizācija un integrēšana klīniskās slimnīcas centrā “KBC Sestre Milosrdnice”

Šā pasākuma mērķis ir digitalizēt operāciju zāles un iegādāties modernas ārstēšanas iekārtas jaunām modernām ķirurģiskajām terapijām. Darbības telpu digitalizācija un integrācija maina pacientu datu un operatīvās ārstēšanas veidu un metožu plānošanu, dokumentēšanu, glabāšanu un koplietošanu. Robotizētā ķirurģija uzlabo ķirurģiskas ārstēšanas kvalitāti, palielina pacientu drošību, panāk lielāku ārstēšanas pārredzamību, labāku izmaksu kontroli un rezultātus veselības jomā, stiprina un konsolidē veselības informācijas infrastruktūras pamatresursus, ievieš elektronisku veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu un veicina digitālo pārkārtošanos.

Pasākumu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.

Investīcija C.5.1 R5-I5. Klīniskās slimnīcas “KB Merkur” diagnostikas nodaļu digitalizācija un aprīkošana

Šā pasākuma mērķis ir digitalizēt un aprīkot diagnostikas nodaļas, atvieglot diagnostisko izstrādes procedūru uzraudzību un sniegt pacientiem uzlabotus kvalitātes pakalpojumus. Investīcija ietver mūsdienīgu ierīču iegādi.

Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

U.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits

Pasākums

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

318

C5.1. R1

M

Veselības aprūpes sistēmas darbības novērtēšanas sistēmas (HSPA) pieņemšana

Veselības aprūpes sistēmas darbības novērtēšanas sistēmas stāšanās spēkā

CET.

2022

Veselības aprūpes sistēmas darbības novērtējums (HSPA) izveido veselības jomas darbības rezultātu mērīšanas sistēmu, kurā saskaņā ar noteiktu novērtēšanas metodiku ir noteikti galvenie darbības rādītāji, kas saistīti ar pasākumu sasaistes procesu ar valsts stratēģijas dokumentos un reformās noteiktajiem mērķiem, datu savlaicīgumu un veselības rezultātu uzraudzību.

319

C5.1. R1

T

Diagnostiskās ārstēšanas laika optimizēšana — gaidīšanas saraksti

Dienu skaits

400

270

4. CET.

2023

Gaidīšanas laiku pacientiem, kuri saņem diagnostisko terapiju, samazina līdz 270 dienām no pašreizējā gaidīšanas saraksta laikposma, kas ir 400 dienas.

323

C5.1. R1-I4

M

Veselības aprūpes pakalpojumu modernizācija Klīniskās slimnīcas centrā KBC Split

Iegādātais aprīkojums KBC Split diagnostikas un intervences radioloģijas Klīniskajam institūtam

4. CET.

2022

Iekārtu uzstādīšana Diagnostikas un intervences radioloģijas Klīniskajā institūtā un Klīniskās kodolmedicīnas institūtā, kā arī endoskopiskās hibrīdtelpas būvniecība un aprīkojums Gastroenteroloģijas institūtā, lai Klīniskās slimnīcas centrā KBC Split varētu ieviest jaunas diagnostikas un terapijas procedūras. Uzstādītajam aprīkojumam jābūt vismaz magnētiskai rezonansei 3T, neirointervences digitālajai DSA angiotelpai, digitālai diaskopiskai rentgena iekārtai, endoskopiskai gastroenteroloģijas telpai.

324

C5.1. R1-I5

T

Centrālā operāciju bloka ēka ar Varaždin vispārējās slimnīcas saturu

Skaits

0

1

4. CET.

2025

Centrālā operāciju bloka (COB) ēkas būvniecība un aprīkošana ar intensīvās terapijas nodaļām (JIL), centrālā sterilizācija, RTG diagnostika, pārliešana un medicīniski bioķīmiskās laboratorijas, kā arī koridoru savienošana ar esošajām medicīnas iestādēm.

325

C5.1. R1-I6

T

Diagnostikas medicīniskās ierīces klīniskajā slimnīcā (KB) Dubrava

Skaits

0

8

2. CET.

2023

Astoņu diagnostikas medicīnisko ierīču un digitālā radioloģiskā aprīkojuma iegāde un uzstādīšana Diagnostikas un intervences radioloģijas Klīniskajā institūtā. Ir plānots, ka visas ierīces tiks uzstādītas pakāpeniski, bet visas tās sāks darboties ne vēlāk kā 2023. gada 30. jūnijā.

326

C5.1. R1-I7

T

Jaunas telpas Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Sestre Milosrdnice

Skaits

0

2

Q1

2024

Klīniskā slimnīca (KBC) Sestre Milosrdnice ir aprīkota ar integrētām neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas telpām, dienas slimnīcu un vienas dienas ķirurģijas telpām ar medicīniskām, nemedicīniskām iekārtām un mēbelēm.

327

C5.1. R1-I8

T

Medicīniskās ierīces pacientu ar farmakorezistentu epilepsiju operatīvai ārstēšanai un ārstēšanai klīniskajā slimnīcā (KB) Dubrava

Skaits

0

10

2. CET.

2023

Lai turpinātu attīstīt Klīniskās slimnīcas Neiroloģijas institūtu (KB) Dubrava, uzstāda desmit medicīniskās iekārtas (ierīces) un sāk izmantot ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam. Investīcija ietver tādu iekārtu iegādi kā SEEG 256 kanāla reģistrācijas ierīces, digitālas EMNG un EP 12 kanālu attēlveidošanas ierīces. Radiofrekvences (RF) termokoagulācijas ierīce un piemērotas telpiskās jaudas pielāgošana.

328

C5.1. R1-I9

M

Klīniskās slimnīcas centra (KBC) Zagrebā attīstības projekts

Q1

2026

Jauna medicīniskā un nemedicīniskā aprīkojuma iegāde Klīniskās slimnīcas centram (KBC) Zagrebā. .

329

C5.1. R2

M

Veselības aprūpes kvalitātes uzlabošana un saskaņošana, izstrādājot klīniskās e-pamatnostādnes

Klīniskās pamatnostādnes, ko Horvātijas veselības aprūpes sistēmas e-pamatnostādnēs izstrādājusi un integrējusi Veselības ministrija (MIZ).

CET.

2025

Veselības ministrija (MIZ) izstrādā un integrē Horvātijas veselības aprūpes sistēmā klīniskās pamatnostādnes, kā arī e-pamatnostādnes, ar kurām saskaņo veselības aprūpes kvalitāti.

331

C5.1. R2-I1

T

Onkoloģijas radioterapijas kvalitātes uzlabošana

Skaits

0

6

4. CET.

2025

Sešas slimnīcas ir aprīkotas ar medicīniskām ierīcēm vēža profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai. Investīcija ietver astoņu bunkuru būvniecību lineāriem izvietošanas paātrinātājiem), radioterapijas iekārtām, 17 VMAT lineārajiem paātrinātājiem, četriem lineāriem SBRT paātrinātājiem, četriem HDR brahiterapijas līdzekļiem, deviņiem CT simulatoriem, radioterapijas tīkla iekārtām, dozimetrijas iekārtām, fiksācijas iekārtām.

332

C5.1. R2-I2

T

Vienota IT platforma, lai savienotu, uzraudzītu un optimāli ārstētu onkoloģiskos pacientus

Skaits

0

1

4. CET.

2025

Vienotā IT platforma ļauj vākt veselības datus, plānot organizatoriskas un strukturālas izmaiņas, apzināt riskus. Visas onkoloģijas iestādes Horvātijā iekļauj valsts onkoloģijas tīklā.

333

C5.1. R3

M

Nacionālais veselības attīstības plāns 2021.–2027. gadam

Nacionālā veselības attīstības plāna 2021.–2027. gadam pieņemšana

CET.

2021

Nacionālajā veselības attīstības plānā 2021.–2027. gadam kā nozaru plānošanas jumta aktā ir noteikti konkrēti mērķi, pasākumi, projekti un darbības, kas jāīsteno Veselības ministrijas (MIZ) aizgādībā ar galveno mērķi uzlabot veselības aprūpes sistēmu un veselības aprūpes rezultātus. Valsts veselības attīstības plāns atbilst Horvātijas valdības reformu programmai un Eiropas Komisijas kohēzijas politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam. Valsts veselības attīstības plānā nosaka vidēja termiņa attīstības vajadzības:
— Noteikt attīstības vajadzības, lai izveidotu elastīgu, efektīvu un holistiski pārvaldītu veselības aprūpes sistēmu;
Norādīt pasākumus sekmīgai veselības veicināšanai un slimību profilaksei;
Ievieš veselības aprūpes sniedzēju koordinēšanu un ārstēšanas un rehabilitācijas modeļu pārveidi aktīvas aprūpes procesa pārvaldībā visos posmos un līmeņos;
Definē veselības aprūpes pakalpojumu un sociālās aprūpes integrāciju un integrētu ilgtermiņa aprūpes modeļu izstrādi;
Ievieš pasākumus, lai kontrolētu un uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un pacientu drošību;
Uzlabo personāla vadības noteikumus;
Ievieš konkrētus mērķus, kas netieši palīdz līdz 2030. gadam sasniegt valsts reformu stratēģijā (VRS) noteikto stratēģisko mērķi. Veselības gadu paredzamā mūža ilguma pieaugumu veicina:
Veicināt veselīgu dzīvesveidu un slimību profilaksi, kas ir viena no galvenajām sabiedrības veselības problēmām;
Veselības aprūpes kvalitātes uzlabošana, uzlabojot visu veselības aprūpes līmeņu un daļu efektivitāti, drošumu, pieejamību un funkcionālu integrāciju;
Jauna aprūpes modeļa ieviešana attiecībā uz galvenajām veselības problēmām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, onkoloģiskām un retām slimībām un diabētu, lai pagarinātu dzīves ilgumu un uzlabotu dzīves kvalitāti
—Ar stratēģiskas pārvaldības palīdzību padarīt veselības aprūpes sistēmu par vēlamu nodarbinātības vietu, tādējādi nodrošinot optimālu veselības aprūpes sistēmas darbinieku skaitu un sadalījumu;
Veselības aprūpes sistēmas finansēšanas un pārvaldības modeļa uzlabošana.
Lai sasniegtu konkrētos mērķus, nosaka īstenojamos pasākumus un darbības. Katrai darbībai nosaka iznākuma rādītājus katram konkrētajam mērķim un rezultātu rādītājus. Valsts veselības attīstības plānā iekļauj rezultātus, kas gūti, kartējot veselības un sociālās aprūpes vajadzības ilgtermiņa aprūpes jomā. Pašā dokumentā izmantoti dati no citiem valsts tiesību aktiem un programmām (Valsts stratēģiskais satvars cīņai pret vēzi līdz 2030. gadam, Valsts plāns klīnisko slimnīcu, klīnisko slimnīcu, klīniku un vispārējo slimnīcu attīstībai Horvātijā, valsts vēzis, diabēts, retās slimības) un ieteikumi Horvātijai 2019. un 2020. gadam.

399

C5.1. R3-I1

M

Centralizētas finansēšanas sistēmas izveide specializētai medicīniskai apmācībai

Valdības lēmuma pieņemšana

4. CET.

2023

Finansiālo atbalstu medicīnas specialitātēm institucionalizē, izveidojot centralizētu finansēšanas sistēmu specializētai medicīniskai apmācībai, kuras galvenais mērķis ir novērst trūkumus konkrētās medicīnas specialitātēs, tostarp, bet ne tikai, primārajā veselības aprūpē un sabiedrības veselības jomā. Finanšu resursu piešķiršana šim nolūkam ir paredzēta vienīgi, lai izpildītu Sabiedrības veselības pakalpojumu tīkla vajadzības.

Šo sistēmu izveido tā, lai nodrošinātu līdzekļu atgūšanu no nepilnīgām specializētajām medicīnas apmācības programmām, virzot tos uz iepriekš noteiktiem specializētās medicīniskās apmācības centralizētās finansēšanas sistēmas mērķiem, īpašu uzmanību pievēršot trūkstošo medicīnas speciālistu trūkuma novēršanai.

334

C5.1. R3-I1

T

Specializētā medicīniskā apmācība veselības aprūpes primārajā pamatlīmenī

Skaits

0

467

Q1

2026

Slēdz līgumus par specializēto medicīnisko apmācību, kas aptver vismaz 467 veselības aprūpes darbiniekus, tostarp ārstus, kas specializējas primārajā veselības aprūpē, neatliekamās medicīniskās palīdzības un sabiedrības veselības jomā. Šos līgumus finansē, izmantojot līdzekļus, kas piešķirti no centralizētas finansēšanas sistēmas, kura izveidota specializētai medicīnas apmācībai.

335

C5.1. R3-I2

T

Bakalaura grāds medmāsu apmācībā neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā

Skaits

0

375

2. CET.

2026

Kopumā 375 māsu/medicīnas tehniķu bakalauri ir jāapmāca viena gada specializētajā apmācībā neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā.

336

C5.1. R4

M

Veselības aprūpes likuma un obligātā veselības apdrošināšanas likuma grozījumi

Tiesību aktu, ar ko groza Veselības aprūpes likumu un Obligātās veselības apdrošināšanas likumu, stāšanās spēkā

4. CET.

2022

Veselības aprūpes likuma grozījumi ļauj jaunajam kopīgā iepirkuma lēmumam būt saistošam arī tām veselības aprūpes iestādēm, kuru dalība līdz šim bijusi brīvprātīga, un tādējādi palielināt to ieinteresēto personu skaitu, uz kurām attiecas kopīgais iepirkums.
—Vienotais neatliekamās medicīniskās palīdzības birojs uzlabo neatliekamās medicīniskās palīdzības darbību organizēšanu un ar noteiktu organizatorisko vienību starpniecību veic operatīvus uzdevumus visā Horvātijas Republikas teritorijā;
—Sabiedrības veselības aprūpes dienesta reorganizācija veicina efektivitātes palielināšanu un sabiedrības veselības sistēmas stiprināšanu, īpašu uzmanību pievēršot profilaksei un agrīnai diagnostikai, uzlabotai reaģēšanai ārkārtas situācijās un īpašos apstākļos (pandēmijā);
—Nodot Horvātijas Republikai to slimnīcu pārvaldības tiesības, kuras pašlaik pārvalda apgabali un Zagrebas pilsēta, lai panāktu esošo spēju racionālu un kvalitatīvu izmantošanu, uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, reorganizējot slimnīcu pārvaldības modeli.

Obligātās veselības apdrošināšanas likuma grozījumi nosaka skaidrus un pārredzamus kritērijus, lai noteiktu veselības aprūpes pasākumu programmu obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, iestādes, kas izveido un pieņem pasākumu programmu, un veselības aprūpes jomu, uz kuru attiecas obligātā veselības apdrošināšana, un atbilstību citiem tiesību aktiem. Akta mērķis ir:
—Padarīt veselības aprūpi pieejamāku un savlaicīgāku apdrošinātajām personām, kad tās ir vajadzīgas;
—Atsevišķu medicīnisko pakalpojumu gaidīšanas sarakstu samazināšana, optimizācija un šajā sakarā pieejamo veselības aprūpes resursu labāka sadale no obligātās veselības apdrošināšanas
—Nodrošināt finansējumu, lai panāktu finanšu stabilitāti, tās ilgtspējību un šajā sakarā uzlabotu apdrošināto personu stāvokli, veicot likumā noteikto veselības apdrošināšanu;
—Ievietot noteikumu par labu HZZO līgumslēdzējiem kā veselības aprūpes sniedzējiem no obligātās veselības apdrošināšanas attiecībā uz HZZO saistību nokārtošanu likumā noteiktajos termiņos, lai apdrošinātajām personām garantētu tiesības uz veselības aprūpi.

337

C5.1. R4

T

Slimnīcu funkcionālā integrācija

Skaits

12

20

4. CET.

2023

Jāpabeidz vismaz 8 slimnīcu funkcionālā integrācija, lai racionalizētu slimnīcu sistēmu, samazinot/pārdalot darbības un samazinot akūtu stacionāro kapacitāti, stiprinot slimnīcas kā izmaksu ziņā efektīvāku ārstēšanu.

338

C5.1. R4

T

Kopīga iepirkuma procedūra veselības aprūpes iestādēm

% (procentuālā daļa)

0

85

4. CET.

2023

Vismaz 85 % iepirkuma kategoriju, kas veido vismaz 80 % no kopējiem valdības pārvaldīto slimnīcu izdevumiem, iepērk, izmantojot kopīgu iepirkuma procedūru. Lai sasniegtu mērķi, pamatojoties uz grozījumu lēmumā par veselības aprūpes iestādēm paredzētas konkrētas iepirkuma procedūras obligātu kopīgu norisi, Veselības ministrija (MIZ): I) nolemt īstenot kopīgu iepirkuma procedūru;
II) slēgt nolīgumus ar kopīgā iepirkuma ieinteresētajām personām; III) izveido ekspertu grupas, lai izstrādātu tehniskās specifikācijas attiecīgajām kategorijām; un iv) pēc tehnisko specifikāciju stāšanās spēkā īsteno iepirkuma kategorijas, kas minētas lēmumā par veselības aprūpes iestādēm paredzētas konkrētas iepirkuma procedūras obligātu kopīgu īstenošanu. Kopīgā iepirkuma procedūras īsteno saskaņā ar Likumu par publisko iepirkumu un pamatnolīgumu/līgumu noslēgšanu.

339

C5.1. R4-I1

T

Parenterālo preparātu centrālā pārvaldība 8 slimnīcās

% (procentuālā daļa)

0

75

2. CET.

2025

Vismaz 75 % parenterālo preparātu astoņās Horvātijas slimnīcās veic, centralizēti sagatavojot zāles.

340

C5.1. R4-I2

T

Vienības terapijas sistēma cietām zāļu formām 40 Horvātijas slimnīcās

Skaits

0

40

4. CET.

2025

Uzstādītā vienības terapijas sistēma 40 Horvātijas slimnīcās.

341

C5.1. R4-I3

T

Zāļu uzraudzība slimnīcu sistēmā no aptiekas līdz pacientam

Skaits

0

30

2. CET.

2026

Vismaz 30 slimnīcām ir funkcionāls integrēts IT risinājums zāļu uzraudzībai slimnīcu sistēmā no aptiekas līdz pacientam.

342

C5.1. R4-I4

T

Sistēma zāļu trūkuma uzraudzībai, pamatojoties uz “blokķēdes” tehnoloģiju

Skaits

0

1

2. CET.

2025

Izstrādā programmatūras risinājumu, lai uzraudzītu zāļu trūkumu Horvātijā un izstrādātu integrētu modeli zāļu trūkuma prognozēšanai un novēršanai. Zāles uzrauga, izmantojot blokķēdes programmatūras risinājumu.

343

C5.1. R5-I5

T

Diagnostikas vienības Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Merkur

Skaits

0

4

Q1

2023

Lai uzlabotu pakalpojuma kvalitāti, palielinātu pacientu ārstēšanas skaitu, paātrinātu un uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti visu kategoriju pacientiem, aprīkojumu uzstāda vismaz četrām diagnostikas vienībām Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Merkur. Uzstādītais aprīkojums sastāv no:
—Aparāts transtoraktiskajai un transesogastrajai ehokardiogrāfijai;
—Trīs monitori koronāro vienību vajadzībām;
—Pacientu telemetrijas sistēma vaļējā nodaļā;
—Spēcīgāka ultraskaņas jauda;
—Zemākās jaudas ultraskaņas;
—Magnētiskā rezonanse MR 3T;
—Mammogrāfijas skeneris;
—Daudzslāņu datortomogrāfija (MSCT);
—Ultraskaņa;
—Ultraskaņa ar 3D/4D izliektu, 3D/4D vaginālu, 2D vaginālu un 2D izliektu zondi un printeri;
—Ultraskaņas augstas klases krāsu doplerogrāfs.

344

C5.1. R4-I5

T

Nestacionāro hronisko pacientu ārstēšanas rezultātu uzraudzība valsts aptiekās

Skaits

0

1

4. CET.

2025

Projekts ietver pacientu uzraudzību un strukturētu datu radīšanu, kas būs pieejami, izmantojot Horvātijas Republikas Centrālo veselības informācijas sistēmu (CEZIH).

346

C5.1. R5

M

Telemedicīnas pakalpojumu uzlabošana un paplašināšana

Valsts telemedicīnas regulējuma stāšanās spēkā, paplašinot telemedicīnas pakalpojumu darbības jomu

4. CET.

2022

Ar reformu tiks ieviesti noteikumi, lai izveidotu funkcionālu valsts telemedicīnas sistēmu pacientu būtisko parametru nosūtīšanai no neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (HMS) Kopīgajam neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas dienestam (OHBP) un ambulatorās neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (HMS) attālinātai uzraudzībai. Projekts nodrošina: I). Situācijas analīzi; II) valsts sistēma attālinātas ārkārtas veselības aprūpes dienesta (HMS) uzraudzības izveidei un iii) rīcības plāns uzraudzības ieviešanai un īstenošanas uzraudzības sistēma.
Ņemot vērā ierobežotos resursus un tehniskās palīdzības ilgumu, teleradioloģijas komponents ir tikai ievadelements paraugprakses kartēšanas līmenī.

347

C5.1. R5-I1

T

Digitalizētas, integrētas operāciju zāles (Firule un Križine) un robotikas sistēma Firule objektā uzstādītas un funkcionālas

Skaits

0

4

2. CET.

2024

Projekts ietver četru operāciju zāļu digitalizāciju un integrēšanu Firule un Križine, kā arī robotikas sistēmu Firule objektā. Digitālā pāreja, integrācija un robotizēta ķirurģija maina ārstēšanas veidu, uzlabojot ķirurģisko ārstēšanu, uzlabojot pacientu drošību, panākot lielāku ārstēšanas pārredzamību, labāk kontrolējot izmaksas un rezultātus veselības jomā, stiprinot un konsolidējot svarīgākās veselības informācijas infrastruktūras resursus un modernizējot bezpapīra veselības aprūpes pakalpojumus.

348

C5.1. R5-I2

T

Telekardioloģiskie pakalpojumi

Skaits

0

40

Q1

2023

Telecordis projekta mērķis ir uzstādīt medicīnisko un datoraprīkojumu, kas nepieciešams elektrokardiogrammu (EKG) dobuma, spiediena dobuma un 12 kanālu elektrokardiogrammu (EKG) pakalpojumu veikšanai attālos un lauku apvidos, kuri nav pietiekami nodrošināti ar šiem pakalpojumiem, piemēram, to rīcībā nav kardioloģijas speciālista. Aprīkojumu iepērk (iepakojums katram centram) un ievieto vismaz 40 telemedicīniskos piekļuves centros. Programma savienojas ar telemedicīnas speciālistu centriem un nodrošina telekardioloģijas pakalpojumus.

349

C5.1. R5-I3

T

Teletransfūzijas pakalpojumi

Skaits

0

35

4. CET.

2022

Teletransfūzijas projekts atbalsta esošo digitālās ārstēšanas procesa infrastruktūru, kurā izmanto pacientu datus, kas iegūti no e-receptes un eDossier un kas vajadzīgi, lai uzsāktu ārstēšanu sekundārajā vai terciārajā veselības aprūpes iestādē.
Projekts savienos Horvātijas teritorijā esošos slimnīcu pārliešanas centrus (vismaz 35 slimnīcas pārliešanas centrus) un nodrošinās pakalpojumu pieejamību 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Aprīkojumu iepērk (pakete katrā centrā) un ievieto telemedicīnas piekļuves centros, programma savienojas ar telemedicīnas speciālistu centriem un nodrošina teletransfūzijas pakalpojumus.

350

C5.1. R5-I4

T

Operāciju zāles Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Sestre Milosrdnice aprīkotas ar robotizētu ķirurģiju

Skaits

0

4

Q1

2024

Vismaz 4 jaunizveidotas telpas ar mūsdienīgu robotu tehnoloģiju,
Jābūt iespējamai šādai funkcionalitātei: visu pacienta datu iegūšana reāllaikā uz monitora ekrāna pašā operāciju telpā operācijas laikā. Turklāt operācijas laikā uz monitora ekrāna jābūt pieejamam visiem pacientu attēlveidošanas materiāliem, kas veicina drošākas un efektīvākas procedūras. Integrācija ļauj izmantot arī citas diagnostikas un terapijas ierīces tajā pašā darbības vietā, ko integrē arī integrētajā darbības telpu sistēmā.

U.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija C.5.1 R1-I1. Mobilo aptieku ieviešana primārajā aprūpē

Šā ieguldījuma mērķis ir piegādāt zāles teritorijās, kurās nav aptieku. Pasākums ir mobilo aptieku iegāde.

Investīcija C.5.1 R1-I2. Mobilas ambulatorās aprūpes vienības

Šā pasākuma mērķis ir izveidot mobilu primārās ambulatorās aprūpes sistēmu lauku, attālos un salu reģionos. Pasākums ietver mobilās klīnikas sistēmas izveidi.

Investīcija C5.1 R1-I3. Klīniskās izolācijas vienību (3, 4 un 1/5 ēku) būvniecība un aprīkošana. Infekcijas slimību klīnika “Dr Fran Mihaljević”

Šā pasākuma mērķis ir panākt infekcijas slimību ārstēšanu, izmantojot mūsdienīgas un inovatīvas tehnoloģijas, kuru mērķis ir samazināt ārstēšanas laiku, izmaksas un augstas kvalitātes aprūpes nodrošināšanu pacientiem. Šis pasākums ietver ēku un aprīkojuma nomaiņu Infekcijas slimību klīnikas Dr. Fran Mihaljević vajadzībām.

U.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
320	C5.1. R1-I1	T	Piekļuve aptieku aprūpei un medikamentiem		Skaits	0	8	2. CET.	2025	Iepērk vismaz sešas pārvietojamas dzīvojamo piekabju aptiekas un vismaz divas laivu aptiekas.
321	C5.1. R1-I2	T	Mobilās ambulatorās primārās veselības aprūpes nodrošināšana		Skaits	0	33	4. CET.	2025	Pārvietojamu klīniku sistēmu izveido ar 33 primārās aprūpes ambulatoro transportlīdzekli lauku, attālos un salu apgabalos. Investīcija ietver vajadzīgo spēju kartēšanu, lai sasniegtu mērķi nodrošināt 80 % mobilo primārās ambulatorās aprūpes pakalpojumu pārklājumu lauku, attālos un salu apgabalos. Turklāt izveido līgumu slēgšanas modeli, lai nodrošinātu pakalpojuma ilgtermiņa finansiālo ilgtspēju. Veselības ministrija vada apmācību, lai palielinātu mobilo komandu spējas sniegt ambulatoro primāro veselības aprūpi.
322	C5.1. R1-I3	T	Jauna ēka Infekcijas slimību klīnikas Dr Fran Mihaljević kompleksā		Skaits	0	1	Q1	2026	Projekts ietver esošo ēku (3, 4 un 1/5) nojaukšanu un jaunas ēkas būvniecību kompleksa ietvaros. Projekts ietver aprīkojuma nomaiņu infekcijas slimību klīnikai “Dr Fran Mihaljević”.

V. 6.1. INICIATĪVA: ĒKU RENOVĀCIJA

Horvātijas pašreizējais ēku fonds ir salīdzinoši vecs, un ēku energorenovācijas rādītājs 2014.–2020. gadā bija tikai 0,7 %. Vecas un neefektīvas ēkas rada 40 % no enerģijas patēriņa un 36 % no CO2 emisijām, un 30 % ēku ietilpst kategorijā ar sliktākajiem rādītājiem. Lielākā daļa ēku ar sliktākajiem rādītājiem neatbilst minimālajām prasībām attiecībā uz aizsardzību pret zemestrīcēm, ugunsdrošību vai veselības aizsardzību, un tāpēc ir nepieciešama visaptveroša renovācija. Turklāt 2020. gada martā un decembrī Horvātija skāra divas zemestrīces un radīja lielus materiālos zaudējumus Zagrebas pilsētas, Zagrebas apgabala, Krapinas-Zagorjes apgabala, Sisak-Moslavina apgabala un Karlovacas apgabala teritorijā. Saskaņā ar ārkārtas postījumu vajadzību novērtējumu (Horvātijas Republikas valdība, 2020. gads) kopējās atjaunošanas un atjaunošanas vajadzības Zagrebas pilsētas, Zagrebas un Krapinas-Zagorjes apgabalos pēc marta zemestrīces ir novērtētas aptuveni 17 469 000 000 EUR apmērā. Joprojām tiek novērtēts decembra zemestrīces radītais kaitējums.

Šī Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna iniciatīva attiecas uz investīcijām un reformām, kuru mērķis ir veicināt ēku visaptverošu renovāciju, tostarp energorenovāciju, strukturālo nostiprināšanu un atjaunošanu pēc zemestrīces. Renovācija attiecas uz daudzdzīvokļu un publiskajām ēkām, tostarp veselības aprūpes un izglītības iestādēm, kā arī ēkām ar kultūras objekta statusu.

Iniciatīva ietver reformas, kas atbalsta ēku renovācijas un dekarbonizācijas procesu, vienlaikus novēršot šķēršļus būvniecības tirgū un sociālos jautājumus: reforma, kuras mērķis ir ēku dekarbonizācija, ii) reforma, kuras mērķis ir palielināt darbinieku un ekspertu skaitu energoefektivitātes un rekonstrukcijas jomā pēc zemestrīces, iii) reforma, kuras mērķis ir samazināt administratīvo slogu pieteikumu iesniedzējiem renovācijas procesā, iv) reforma, kuras mērķis ir palielināt zināšanas par seismiskajām darbībām, v) reforma, kuras mērķis ir veicināt un attīstīt zaļo infrastruktūru un ēku un telpu aprites pārvaldību, un vi) reforma, kuras mērķis ir izstrādāt sistemātisku energovadību un testēt jaunu energoefektivitātes finansēšanas modeli.

Investīcijas un reformas palīdz īstenot Horvātijai pēdējos divos gados adresētos ieteikumus par nepieciešamību “ar investīcijām saistīto politiku vērst uz [...] energoefektivitāti, [...] un vides infrastruktūru (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un [...] pārkārtošanos, jo īpaši uz vides infrastruktūru [...] (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3)).

V.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C6.1 R1 — Ēku dekarbonizācija

Reforma sekmēs esošo ēku renovācijas viļņa iniciatīvu un esošā ēku fonda pārveidi par ļoti energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu līdz 2050. gadam.

Reforma ietver energoefektivitātes atjaunošanas programmu pieņemšanu 2021.–2030. gada periodam attiecībā uz daudzdzīvokļu ēkām, sabiedriskām ēkām un īpašu kategoriju ēkām ar kultūras priekšmeta statusu, kā arī energonabadzības samazināšanas programmas pieņemšanu jomās, kas rada īpašas valsts bažas 2021.–2025. gadam. Šīs programmas veicina ēku padziļinātu renovāciju, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu veselīgus iekštelpu klimatiskos apstākļus, ugunsdrošību un novērstu riskus, kas saistīti ar lielāku seismisko aktivitāti, kā arī samazinātu enerģētisko nabadzību.

Reformu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.

Investīcija C6.1 R1-I1. Ēku energorenovācija

Pasākuma mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu apkurei un palielināt primārās enerģijas ietaupījumus daudzdzīvokļu un publiskā sektora ēkās. Šis pasākums ietver sabiedrisko un daudzdzīvokļu ēku energorenovāciju.

Investīcija C6.1 R1-I3. To ēku energorenovācija, kurām ir kultūras priekšmeta statuss

Pasākuma mērķis ir renovēt ēkas, kurām ir kultūras priekšmeta statuss, lai samazinātu enerģijas patēriņu. Šis pasākums ietver divu kategoriju ēku renovāciju: individuāli aizsargāti kultūras priekšmeti un ēkas, kas atrodas aizsargātajās kultūras un vēstures vienībās.

Reforma C6.1 R2 — Izstrādāt satvaru atbilstošu prasmju nodrošināšanai saistībā ar zaļajām darbvietām, kas vajadzīgas rekonstrukcijai pēc zemestrīces

Pasākuma mērķis ir novērst kvalificēta darbaspēka trūkumu būvniecībā, nodrošinot izglītības programmas. Šis pasākums ietver valsts zaļo prasmju attīstības plāna publicēšanu, nodrošinot pieaugušo izglītības programmas energorenovācijas jomā un jaunu maģistra programmu ilgtspējīgai un seismiskai noturīgai ēkai.

Reforma C6.1 R3 — Renovācijas procesa efektivitātes palielināšana, administratīvā sloga samazināšana un digitalizācija

Pasākuma mērķis ir sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, lai samazinātu administratīvo slogu renovācijas procesā enerģētikas jomā un pēc zemestrīces. Šis pasākums ietver vienas pieturas aģentūras pakalpojumu attīstību un publiskā sektora darbinieku profesionālo spēju stiprināšanu.

Reforma C6.1 R4 — Seismisko datu modernizācija un integrēšana renovācijas procesā un publiskās infrastruktūras turpmākās būvniecības un uzraudzības plānošana

Pasākuma mērķis ir uzlabot noturību pret risku telpiskās plānošanas un būvniecības nozarē, uzlabojot seismisko datu vākšanu un apstrādi. Šis pasākums paredz stiprināt spējas, kas vajadzīgas, lai vāktu un izmantotu seismiskos datus telpiskajai plānošanai un drošākai būvniecības praksei.

Investīcija C6.1 R4-I1. Seismoloģisko datu tīkla attīstība

Pasākuma mērķis ir stiprināt seismiskās uzraudzības un analīzes spējas. Šis pasākums ietver seismiskā aprīkojuma iegādi un ekspertu apmācību, kas ekspluatē iekārtas un apstrādā datus.

Reforma C6.1 R5 — Jauna zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju modeļa ieviešana un izmēģinājuma projekta īstenošana zaļās infrastruktūras attīstībai un ēku un telpas aprites pārvaldībai

Pasākuma mērķis ir izveidot vidi saudzējošas pilsētu atjaunošanas sistēmu, kas veicina ilgtspējīgu attīstību. Šis pasākums ietver kosmosa un ēku aprites pārvaldības un pilsētu zaļās infrastruktūras programmu pieņemšanu, zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju pieņemšanu un izmēģinājuma projekta īstenošanu.

Reforma C6.1 R6 — Izmēģinājuma projekts sistemātiskas enerģētikas pārvaldības izveidei un īstenošanai un jauna finansēšanas modeļa izstrādei

Pasākuma mērķis ir izstrādāt un testēt enerģijas patēriņa monitoringa modeli daudzdzīvokļu ēkās. Šis pasākums ietver izmēģinājuma projekta īstenošanu, lai izveidotu automātisku datu vākšanu enerģijas un ūdens patēriņa monitoringam daudzdzīvokļu ēkās.

V.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nē.

Pasākums

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

351

C6.1. R1

M

Valsts energorenovācijas programmu pieņemšana attiecībā uz i) daudzdzīvokļu ēkām, ii) ēkām, kurām ir kultūras objekta statuss (abas 2021.–2030. gada periodam), un iii) enerģētiskās nabadzības samazināšanu apgabalos, kas rada īpašas bažas valstij (2021.–2025. gada periodam)

Publikācija Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē

4. CET.

2021

Tādu programmu publicēšana, kuru mērķis ir veicināt ēku padziļinātu renovāciju, augstas efektivitātes alternatīvas sistēmas un kurās īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu veselīgus iekštelpu klimatiskos apstākļus, ugunsdrošību un riskus, kas saistīti ar lielāku seismisko aktivitāti. Ievieš īpašu ēku energorenovācijas kategoriju ar kultūras vērtību, kas vēl nav iekļauta ES līdzfinansējumam energorenovācijas programmās Horvātijā.
Enerģētiskās nabadzības samazināšanas programmas publicēšana jomās, kas rada īpašas valsts bažas, 2021.–2025. gada periodam, aptverot ēku visaptverošu renovāciju atbalstāmos un īpašās valdības aprūpes apgabalos, spēju veidošanu, lai mazinātu enerģētisko nabadzību, samazinātu enerģijas galapatēriņa patēriņu un tādējādi samazinātu CO2 emisijas no enerģētiskās nabadzības vai neaizsargātām mājsaimniecībām.

352

C6.1. R1

M

Valsts sektora ēku energorenovācijas programmas pieņemšana laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam

Publikācija Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē

Q1

2022

Publiskā sektora ēku energorenovācijas programmas publikācija 2021.–2030. gadam, kas ietver publiskā sektora ēku visaptverošu renovāciju, tostarp energoefektivitātes un resursefektivitātes pasākumus, vienlaikus samazinot publisko ēku siltumenerģijas vajadzības un energopatēriņu un palielinot AER izmantošanu un no tā izrietošo CO2 emisiju samazinājumu.

353

C6.1. R1-I1

T

Parakstīti līgumi par publisko un daudzdzīvokļu ēku energorenovāciju

EUR

0

66 361 404

4. CET.

2022

Parakstīti līgumi 66 361 404 EUR apmērā par ēku energorenovāciju. Visos līgumos ir noteikta attiecīgā energoefektivitātes prasība, proti, vismaz par 50 % samazināt enerģijas patēriņu apkurei salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms katras ēkas renovācijas (izņemot ēkām ar kultūras priekšmeta statusu), kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu pieaugumu par 30 % salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas un ievēro principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts 17. pantā Regulā (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai.

354

C6.1. R1-I1

T

Daudzdzīvokļu ēku energorenovācija

Skaits (m²)

0

241 850

2. CET.

2026

Vismaz 241 850 m² daudzdzīvokļu ēku energorenovācija, sasniedzot minimālo prasību samazināt enerģijas patēriņu apkurei vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms renovācijas katrai ēkai (izņemot ēkas ar kultūras priekšmeta statusu), kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu palielinājumu par 30 % mērķa līmenī salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas un atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Izmaksas par tādu gāzes kondensācijas katlu uzstādīšanu, ar kuriem aizstāj esošos gāzes, ogļu un naftas katlus, veido ne vairāk kā 20 % no renovācijas izmaksām.

355

C6.1. R1-I1

T

Publisko ēku energorenovācija

Skaits
(m²)

0

372 219

2. CET.

2026

Vismaz 372 219 m² publisko ēku energorenovācija, sasniedzot minimālo prasību samazināt apkurei patērēto enerģiju vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms renovācijas katrai ēkai (izņemot ēkas ar kultūras priekšmeta statusu), kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu palielinājumu par 30 % mērķa līmenī salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas un ir saskaņā ar principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”.

Izmaksas par tādu gāzes kondensācijas katlu uzstādīšanu, ar kuriem aizstāj esošos gāzes, ogļu un naftas katlus, veido ne vairāk kā 20 % no renovācijas izmaksām.

358

C6.1. R1-I3

T

Ēku ar kultūras objekta statusu energorenovācija

Skaits (m²)

0

31 000

2. CET.

2026

Ēku, kurām ir kultūras priekšmeta statuss, energorenovācija vismaz 31 000 m² platībā, sasniedzot primārās enerģijas ietaupījumu par 30 % salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas un vismaz par 20 % katrai ēkai.

Šo ēku renovāciju finansē 100 % apmērā, un tā atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”.

Izmaksas par tādu gāzes kondensācijas katlu uzstādīšanu, ar kuriem aizstāj esošos gāzes, ogļu un naftas katlus, veido ne vairāk kā 20 % no renovācijas izmaksām.

359

C6.1. R2

M

Valsts prasmju attīstības plāna publicēšana saistībā ar videi draudzīgām darbavietām saistībā ar energoefektivitāti un rekonstrukciju pēc zemestrīces

Publikācija Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē

4. CET.

2022

Valsts prasmju attīstības plāna publicēšana, kas uzlabos zaļo darbvietu prasmes saistībā ar energorenovāciju, atjaunošanu pēc zemestrīces, zaļo infrastruktūru, dabā balstītu risinājumu piemērošanu un telpas un ēku aprites pārvaldību, pamatojoties uz esošo programmu pārskatīšanu un reformā noteikto izglītības programmu sagatavošanu un pielāgošanu.

360

C6.1. R2

M

Apmācības sertifikācija

Izglītības iestādes izsniegto sertifikātu saraksts

2. CET.

2026

Izglītības iestāde(-es) iesniedz pierādījumu, ka 500 dalībnieki ir pabeiguši pieaugušo izglītības programmas pēc zemestrīces un energorenovācijas.

401

C6.1. R2

M

Iestāšanās jaunajā piedāvātajā maģistra programmā

Publicēts uzaicinājums iesniegt pieteikumus dalībai jaunajā maģistra programmā

2. CET.

2026

Publicē uzaicinājumu iesniegt pieteikumus dalībai jaunajā maģistra programmā, kas aptver renovācijas un energoefektivitātes tematus.

362

C6.1. R3

M

Ir izveidota un darbojas fiziska vienas pieturas aģentūra energorenovācijas un seismiskās izturības pastiprināšanas jomā

Vienas pieturas aģentūra darbojas

4. CET.

2021

Lai samazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem, zemestrīces skartajā teritorijā izveido un sāk darboties vienas pieturas aģentūras fizisko biroju. Investīcija ietver fiziskās infrastruktūras pielāgošanu un modernizāciju vietā, kur jāizveido vienas pieturas aģentūra, investīcijas tiešsaistes sistēmu izstrādē un uzturēšanā, investīcijas tiešsaistes sistēmas funkcionalitātē, personāla apmācību, iesaistīto publisko iestāžu apmācību un veicināšanas pasākumus.

363

C6.1. R3

M

Izveidota un darbojas tiešsaistes vienas pieturas aģentūra energorenovācijas un seismiskās izturības pastiprināšanai

Tiešsaistē darbojas vienas pieturas aģentūra

4. CET.

2022

Tiešsaistes vienas pieturas aģentūras sistēmas ieviešana, apkopojot visu informāciju, kas vajadzīga energorenovācijai un rekonstrukcijai pēc zemestrīces.
Vienas pieturas aģentūru īsteno divos posmos: I) neatliekamās palīdzības dienesti, kas nepieciešami steidzamai strukturālai renovācijai un nepieciešamai kaitējuma atjaunošanai, lai nodrošinātu drošības līmeni iedzīvotājiem un objektiem; II) integrēt visus pārējos pakalpojumus un informāciju, kas vajadzīga visaptverošai un energorenovācijai, ar pakalpojumiem un informāciju, kas iekļauta koncepcijai “atjaunot uzlabojot”.

364

C6.1. R3

T

Pabeigta publiskā sektora darbinieku apmācība par vienas pieturas aģentūras pakalpojumu sniegšanu

Skaits

0

80

2. CET.

2026

Vismaz 80 publiskā sektora darbinieku, kas apmācīti sniegt pakalpojumus, kuri apvieno energoefektivitāti un rekonstrukciju pēc zemestrīces.

365

C6.1. R4

M

Seismisko datu integrācija

Seismiskie dati, kas integrēti pašvaldību vienību telpisko plānojumu ekspertu bāzēs

2. CET.

2025

Seismiskos datus integrē telpiskās plānošanas sistēmā un piemēro 10 pašvaldību telpisko plānojumu izmēģinājuma datubāzēm.

366

C6.1. R4-I1

T

Iegādātas seismiskā aprīkojuma vienības

Skaits

0

300

4. CET.

2022

Investīcija stiprinās Horvātijas Republikas Seismoloģiskā apsekojuma organizatorisko un infrastruktūras jaudu, iegādājoties vismaz 300 aprīkojuma vienības, lai uzlabotu ēku renovācijai nepieciešamo seismisko datu vākšanas, apstrādes un piemērošanas kvalitāti, jaunu objektu attīstības plānošanu un publiskās infrastruktūras uzraudzību, kā arī stiprinātu Horvātijas noturību pret zemestrīcēm un ar tām saistītajiem riskiem.

367

C6.1. R4-I1

M

Seismoloģiskās izpētes darbinieku apmācība

Nodrošināta apmācība

2. CET.

2026

Horvātijas Republikas Seismoloģiskā apsekojuma darbiniekiem nodrošina apmācību par iekārtu ekspluatāciju un datu apstrādi.

368

C6.1. R5

M

Telpas un ēku attīstības aprites pārvaldības programmas pieņemšana 2021.–2030. gadam un Pilsētvides zaļās infrastruktūras attīstības programmas pieņemšana laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam

Publikācija Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē

4. CET.

2021

Telpas un ēku attīstības aprites pārvaldības programmā laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam, kas jāpieņem valdībai, nosaka mērķus un pasākumus attiecībā uz telpas un ēku aprites pārvaldību, kas cita starpā veicina aprites pasākumus jaunu ēku plānošanā, pamestu ēku atkārtotu izmantošanu un esošo telpu un ēku ilgizturības palielināšanu, ēku energoefektivitātes un resursefektivitātes palielināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, būvizstrādājumu un materiālu atkārtotu izmantošanu un būvgružu radīšanas samazināšanu saskaņā ar atjaunināto Atkritumu apsaimniekošanas plānu, kā pamatu zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju izstrādei;

Pilsētvides zaļās infrastruktūras attīstības programmā 2021.–2030. gadam, kas jāpieņem valdībai, nosaka mērķus un pasākumus, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un siltumsalu ietekmes mazināšanu, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, dzīves kvalitātes un mājokļu kvalitātes uzlabošanu pilsētās, cilvēku veselības uzlabošanu, pilsētu teritoriju kvalitātes uzlabošanu, pārveidojot nepietiekami izmantotās un pamestās zemes, zaļo investīciju veicināšanu, atbalstu jaunu sugu un dzīvotņu atjaunošanai un saglabāšanai saskaņā ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam un jaunu darbvietu radīšanu, kā arī energoietaupījumu panākšanu, kas būs pamats zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju izstrādei.

369

C6.1. R5

T

Zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju pieņemšana

Skaits

0

10

4. CET.

2023

Vismaz 10 zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju pieņemšana, lai nodrošinātu pamatu ilgtspējīgas telpas attīstībai, galveno uzmanību pievēršot zaļās pilsētu infrastruktūras attīstīšanai un dabā rodamu risinājumu integrēšanai, telpas un ēku cirkulārās pārvaldības modeļu integrēšanai, noturības pret riskiem un klimata pārmaiņām stiprināšanai un vispārējās ilgtspējīgas attīstības atbalstīšanai.

370

C6.1. R5

T

Izmēģinājuma projekta pabeigšana, izmantojot pilsētu zaļās atjaunošanas stratēģijas

Skaits

0

1

2. CET.

2026

Pabeidz vismaz vienu izmēģinājuma projektu, kas apzināts, izmantojot zaļās pilsētu atjaunošanas stratēģijas.

371

C6.1. R6

M

Sekmīgi pabeigts sistemātisks energovadības izmēģinājuma projekts ar mērķi testēt jaunu energoefektivitātes renovācijas finansēšanas modeli

Pabeigtā izmēģinājuma projekta publicēšana Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē

4. CET.

2023

Pēc publiska uzaicinājuma Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrija sadarbībā ar Horvātijas valdības Nekustamā īpašuma aģentūru īsteno izmēģinājuma projektu, kas aptver visas enerģijas un ūdens patēriņa nozares pašvaldību pilotvienības ietvaros, izveidojot automātisku datu vākšanu par enerģijas un ūdens patēriņu daudzdzīvokļu ēkās izvēlētajā izmēģinājuma teritorijā.
Izmēģinājuma projekta mērķis ir panākt enerģijas un ūdens ietaupījumus, izveidojot un īstenojot sistemātisku enerģijas pārvaldību, un dot iespēju izmēģināt iespējas īstenot jaunu finansēšanas modeli daudzdzīvokļu ēku energorenovācijai, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi tā piemērošanai valsts līmenī.
Pamatojoties uz izmēģinājuma projekta pamatnostādnēm par enerģijas patēriņa pārvaldības piemērošanu daudzdzīvokļu ēkās, izstrādā valsts līmeņa modeli.

V.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma C6.1 R7. Pieņemtas valsts pamatnostādnes par ēku, kurām ir kultūras objekta statuss, būvatkritumu apritīgu izmantošanu: izmēģinājuma projekts, kurā pētītas apmaiņas un tirdzniecības iespējas

Pasākuma mērķis ir izpētīt iespējas apritīgi izmantot būvatkritumus no ēkām, kurām ir kultūras priekšmeta statuss. Šis pasākums ietver izmēģinājuma projektu īstenošanu un valsts pamatnostādņu pieņemšanu par tādu būvatkritumu apritīgu izmantošanu, kas radušies ēkās, kurām ir kultūras priekšmeta statuss.

Investīcija C.6.1 R1-I4. Ēku ar kultūras objekta statusu energorenovācija

Šā pasākuma mērķis ir palielināt esošā pasākuma C6.1 R1-I3 “Ēku ar kultūras objekta statusu energorenovācija” vērienu. Pamatnostādnes par tādu ēku energorenovāciju, kurām ir kultūras objekta statuss, sagatavo un publicē Kultūras un mediju ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē. Pamatnostādnēs sniedz ieteikumus par energorenovācijas pasākumiem, tehniskajiem risinājumiem un moderniem materiāliem un precizē dokumentācijas sagatavošanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas procedūras.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

V.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitātes rādītāji (attiecībā uz starpposma mērķiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem)			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
402	C6.1. R7	M	Parakstītie nolīgumi par izmēģinājuma projektu īstenošanu	Parakstīti nolīgumi par izmēģinājuma projektu īstenošanu				CET.	2024	Nolīgumus par izmēģinājuma projektu īstenošanu paraksta ar vietējām pašpārvaldes vienībām.
403	C6.1. R7	T	Izmēģinājuma projekti pabeigti	Izmēģinājuma projektu pabeigšana ar aprīkotām un operatīvām infrastruktūras vietām.	Skaits	0	2	Q1	2026	Izmēģinājuma projektus pabeidz divās izraudzītās pašvaldību vienībās, galveno uzmanību pievēršot kultūras mantojuma ēku būvatkritumu atkārtotai izmantošanai. Aprīko un nodod ekspluatācijā divus būvatkritumu apsaimniekošanas objektus. Projektus īsteno saskaņā ar principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” principiem. Transportlīdzekļu iegādes gadījumā atbalstu sniedz tikai bezemisiju transportlīdzekļiem un/vai uzlādējamiem hibrīdiem, kas emitē mazāk nekā 50 g CO2/km, vai speciālajiem transportlīdzekļiem, pamatojoties uz labākajām pieejamajām tehnoloģijām saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem. Abu pašvaldību vienību vajadzībām sagatavo atlasīto ēku, kurām ir kultūras priekšmeta statuss, inventarizāciju.
404	C6.1. R7	M	Valsts pamatnostādnes par tādu būvatkritumu apritīgu izmantošanu, kas radušies ēkās ar kultūras priekšmeta statusu	Publicētas valsts pamatnostādnes par būvniecības atkritumu apritīgu izmantošanu no ēkām, kurām ir kultūras priekšmeta statuss				Q1	2026	Publicē pamatnostādnes par tādu būvatkritumu apritīgu izmantošanu, kas radušies ēkās, kurām ir kultūras priekšmeta statuss. Izveido digitālu platformu to ēku inventarizācijā, kurām ir kultūras priekšmeta statuss.
405	C6.1. R1 — I4	M	Pamatnostādnes ēku ar kultūras objekta statusu energorenovācijai	Publikācija Fiziskās plānošanas, būvniecības un valsts aktīvu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē				4. CET.	2023	Pamatnostādnes par tādu ēku energorenovāciju, kurām ir kultūras objekta statuss, sagatavo un publicē Kultūras un mediju ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē. Pamatnostādnēs sniedz ieteikumus par energorenovācijas pasākumiem, tehniskajiem risinājumiem un moderniem materiāliem un precizē dokumentācijas sagatavošanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas procedūras.

W. 7.1. KOMPONENTS: Enerģētika UN ATTIECĪBAS TRANSPORTS (REPowerEU COMPONENT)

Šā komponenta galvenais mērķis ir samazināt atkarību no fosilā kurināmā, jo īpaši no Krievijas, un paātrināt zaļo pārkārtošanos visā ekonomikā. To plānots panākt ar pasākumiem, kas saistīti ar energotīkliem, sašķidrināto dabasgāzi un gāzes infrastruktūru, atjaunīgo energoresursu izmantošanu, bezemisiju transportu un atjaunīgo ūdeņradi. Minētie pasākumi ir paredzēti, lai palīdzētu uzlabot Savienības gāzes piegādes drošību un dažādošanu, samazināt atkarību no fosilajām degvielām, palielinot atjaunīgo energoresursu, piemēram, ilgtspējīga biometāna, atjaunīgā ūdeņraža un ģeotermālā enerģijas, ražošanu un izmantošanu, palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un paātrināt tās izvēršanu, palīdzēt palielināt enerģētisko drošību un novērst šķēršļus elektroenerģijas sadalē, kā arī atbalstīt bezemisiju transportu.

Astoņiem no deviņiem šajā komponentā paredzētajiem pasākumiem ir pārrobežu vai daudzvalstu dimensija. Lielākās investīcijas ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju ir saistītas ar LNG termināļa jaudas palielināšanu Krk salā un gāzes infrastruktūras stiprināšanu, kā arī elektroenerģijas tīkla pārvades un sadales jaudas stiprināšanu. Citas ievērojamas investīcijas ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju ir saistītas ar atjaunīgo energoresursu, piemēram, atjaunīgā ūdeņraža, ilgtspējīga biometāna un ģeotermālās enerģijas, plašāku izmantošanu, kā arī ar investīcijām ar alternatīvām degvielām darbināmos transportlīdzekļos sabiedriskajam regulārajam transportam pilsētās un piepilsētās un alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstību autotransportā.

Investīcijas un reformas palīdz īstenot Horvātijai adresētos konkrētai valstijadresētos ieteikumus par nepieciešamību modernizēt elektroenerģijas pārvades un sadales tīklus (2022.3.3. un 2023.3.4. KVAI), palielināt atjaunīgo energoresursu izvēršanu un izmantošanu (2019.3.3., 2020.3.8., 2022.3.2., 2023.3.1. un 3.2. KVAI), dažādot fosilās degvielas importu (2022.3.1. KVAI) un samazināt atkarību no fosilā kurināmā transporta nozarē un veicināt bezemisiju transportu (2019. gada 3.3., 2020.3.7., 2022.3.5., 2023.3.1. un 3.6. KVAI).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (C(2023) 6454 final), savukārt princips “nenodari būtisku kaitējumu” neattiecas uz investīciju C7.1 I3 — LNG termināļa jaudas palielināšana Krkas salā un gāzes infrastruktūras stiprināšana saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 6. punktu.

W.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C7.1 R1 — Paplašinātais pasākums: Enerģētikas nozares dekarbonizācija

Šā pasākuma mērķis ir paplašināt reformu C1.2 R1: “Enerģētikas nozares dekarbonizācija” saskaņā ar 1.2. komponentu (Enerģētikas pārkārtošana ilgtspējīgai ekonomikai).

Pasākums ietver new sistēmupašpatēriņam enerģijas ražošanas iekārtās, kas atrodas pašapgādē.

Investīcija C7.1 R1-I1. Ūdeņraža izmantošana un jaunās tehnoloģijas (investīcija C1.2.R1-I3. pārcelta no jau pieņemtā Padomes īstenošanas lēmuma)

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt ūdeņraža izmantošanu Horvātijā.

Investīcija ietver atjaunīgā ūdeņraža projekta finansēšanu, ūdeņraža uzlādes stacijas un pētījumus par oglekļa ģeoloģisko uzglabāšanu.

Investīcija C7.1 R1-I2. Uz ūdeņradi balstītas ekonomikas izveide

Investīcijas mērķis ir palielināt atjaunīgā ūdeņraža ražošanas un izmantošanas pieaugumu.

Investīcija ietver Horvātijas Ūdeņraža aģentūras iecelšanu par ūdeņraža koordinācijas struktūru Horvātijā un Horvātijas Ūdeņraža stratēģijas līdz 2050. gadam izstrādes un īstenošanas plāna izstrādi un īstenošanu, ko veikusi Horvātijas Ūdeņraža aģentūra.

Investīcija C7.1 R1- I3. Atjaunojamo energoresursu izmantošanas stiprināšana transportā un siltumapgādē

Investīciju mērķis ir palielinātatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Investīcijas sastāv no veiktajiem ģeotermālās urbšanas darbiem un ģeotermālā potenciāla attīstības plāna pieņemšanas.

Investīcija C7.1 I1. Paplašinātais pasākums: Ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu iepirkums sabiedriskajam pilsētas un piepilsētas regulārajam transportam

Šā pasākuma mērķis ir paplašināt investīciju C1.4 R4-I1: Ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu iepirkums pilsētas un piepilsētas regulārajam sabiedriskajam transportam saskaņā ar 1.4. komponentu (Konkurētspējīgas, enerģētikas ziņā ilgtspējīgas un efektīvas transporta sistēmas attīstība).

Ieguldījumu veido ar alternatīvu degvielu darbināmu autobusu (elektrisko un/vai ūdeņraža) un ūdeņraža enerģijas vienību iepirkums elektrisko lokomotīvju darbināšanai.

Investīcija C7.1 I2. Paplašinātais pasākums: Līdzfinansējuma programma jaunu alternatīvo degvielu transportlīdzekļu iegādei un alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstībai autotransporta nozarē

Šā pasākuma mērķis ir palielināt ieguldījumu C1.4 R5-I3: Līdzfinansējuma programma jaunu ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu iegādei un alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstībai autotransporta nozarē saskaņā ar 1.4. komponentu (Konkurētspējīgas, enerģētikas ziņā ilgtspējīgas un efektīvas transporta sistēmas attīstība).

Ieguldījumu veido ātras elektriskās uzlādes punktu būvniecība un līdzfinansēšana.

W.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

W.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija C7.1 R1- I4. Atjaunojamo energoresursu izmantošanas stiprināšana transportā un siltumapgādē

Investīciju mērķis ir palielinātatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Investīcija ietver elektrisko autobusu uzlādes infrastruktūras izbūvi.

Investīcija C7.1 R1-I5. Biodegvielas izmantošana transportā (investīcija C1.2.R1 -I4, kas pārcelta no jau pieņemtā Padomes īstenošanas lēmuma)

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru transporta nozarē.

Investīcija ietver plāna pieņemšanu biodegvielas ražošanai un izmantošanai transporta nozarē.

Investīcija C7.1 R1- I6. Elektroenerģijas tīkla pārvades un sadales jaudas stiprināšana

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt enerģētikas nozares elektrifikāciju un dekarbonizāciju.

Investīcija ietver veco elektroenerģijas transformatoru nomaiņu un elektrisko apakšstaciju rekonstrukciju.

Investīcija C7.1 I3 — LNG termināļa jaudas palielināšana Krk salā un gāzes infrastruktūras stiprināšana

Investīciju mērķis ir palielināt Savienības gāzes piegādes diversifikāciju un palielināt gāzes piegādes drošību Horvātijas kaimiņos esošajām dalībvalstīm.

Investīcija ietver LNG termināļa jaudas palielināšanu Krkas salā, cauruļvada Zlobin-Bosiljevo paplašināšanu, cauruļvada Bosiljevo — Sisak-Kozarac paplašināšanu, kā arī Horvātijas un Slovēnijas starpsavienojuma Lučko-Zabok posma paplašināšanu.

W.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

X. 7.2. SASTĀVDAĻA: Enerģētikas ATZĪSTĪBA (REPowerEU CHAPTER)

Šā komponenta galvenais mērķis ir samazināt atkarību no fosilā kurināmā un paātrināt zaļo pārkārtošanos visā ekonomikā. To plānots panākt ar pasākumiem, kas saistīti ar ēku renovāciju, enerģētiskās nabadzības novēršanu un zaļo prasmju uzlabošanu. Minētie pasākumi ir paredzēti, lai palīdzētu palielināt ēku energoefektivitāti, samazināt atkarību no fosilā kurināmā, risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, palīdzēt palielināt enerģētisko drošību un atbalstīt darbaspēka pārkvalificēšanu virzībā uz zaļajām prasmēm.

No pieciem šā komponenta pasākumiem diviem ir pārrobežu vai daudzvalstu dimensija, proti, investīcijas ēku energorenovācijā un zemestrīcēs bojātu ēku renovācijā ar energorenovāciju.

Investīcijas un reformas palīdz īstenot Horvātijai adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību samazināt enerģijas pieprasījumu, uzlabojot energoefektivitāti, galvenokārt dzīvojamās ēkās (2019. gada KVAI Nr. 3.3., 2022. gada KVAI Nr. 3.4., 2023. gada KVAI Nr. 3.1. un Nr. 3.5.), vajadzību pēc politikas centieniem, kuru mērķis ir nodrošināt un apgūt zaļās pārkārtošanās procesam nepieciešamās prasmes (2023. gada KVAI Nr. 3.7.), un palielināt atjaunīgo energoresursu izvēršanu un izmantošanu (2019. gada KVAI Nr. 3.3., 2020. gada KVAI Nr. 3.8., 2022. gada KVAI Nr. 3.2., 2023. gada KVAI Nr. 3.1. un Nr. 3.2.).

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (C(2023) 6454 final).

X.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma C7.2 R1 — Paplašinātais pasākums: Efektivitātes palielināšana, administratīvā sloga mazināšana un renovācijas procesa digitalizācija

Pasākuma mērķis ir paplašināt reformu C6.1.R3: Palielināt renovācijas procesa efektivitāti, samazināt administratīvo slogu un digitalizēt saskaņā ar 6.1. iniciatīvu: Ēku renovācija. Pasākuma paplašinātā daļa ietver līdzdalības darbsemināru organizēšanu, programmas un rokasgrāmatas sagatavošanu vietējām pašpārvaldes vienībām un izglītojošu materiālu publicēšanu.

Reforma C7.2 R2 — Paplašinātais pasākums: Jauna zaļās pilsētvides atjaunošanas stratēģiju modeļa ieviešana un izmēģinājuma projekta īstenošana zaļās infrastruktūras attīstīšanai un ēku un telpas aprites pārvaldībai

Pasākuma mērķis ir paplašināt reformu C6.1.R5: Jauna zaļās pilsētvides atjaunošanas stratēģiju modeļa ieviešana un izmēģinājuma projekta īstenošana zaļās infrastruktūras attīstīšanai un ēku un telpas aprites pārvaldībai saskaņā ar iniciatīvu 6.1.: Ēku renovācija. Pasākuma paplašinātā daļa ietver papildu zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju pieņemšanu un papildu izmēģinājuma projektu īstenošanu.

Investīcija C7.2 I3. Zemēs bojāto ēku renovācija, veicot energorenovāciju

Pasākuma mērķis ir novērst 2020. gada zemestrīču radīto kaitējumu sabiedriskajām ēkām, palielināt ēku seismisko noturību un palielināt to energoefektivitāti. Investīcija ietver zemestrīcēs bojāto publisko ēku energorenovāciju.

Ēku atjaunošanu to sākotnējā stāvoklī pirms postījumiem attiecīgā gadījumā finansē no ES Solidaritātes fonda, bet starpību līdz pilnīgai renovācijai, t. sk. ēku energoefektivitātes palielināšanu un seismiskās noturības palielināšanu (principu “atjaunot labāk”), finansē ar šo investīciju.

X.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits

Pasākums

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

429

C7.2 R1

T

Rīkoti līdzdalības darbsemināri

Skaits

0

6

CET.

2025

Dažādās pašpārvaldes vienībās rīko vismaz sešus līdzdalības darbseminārus par energorenovācijas un zaļās infrastruktūras attīstību.

Sagatavo programmu un rokasgrāmatu par līdzdalības darbsemināru rīkošanu vietējo pašpārvaldes vienību pārstāvjiem.

Darbsemināru izglītojošos materiālus dara pieejamus sabiedrībai vismaz vienas pieturas aģentūras portālā.

430

C7.2 R2

T

Zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju pieņemšana

Skaits

10

70

CET.

2025

Pieņem vismaz 60 zaļās pilsētu atjaunošanas stratēģijas.

431

C7.2 R2

T

Ar zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju palīdzību apzināto izmēģinājuma projektu pabeigšana

Skaits

0

15

2. CET.

2026

Pabeidz vismaz 15 izmēģinājuma projektus, kas noteikti pilsētu zaļās atjaunošanas stratēģijās.

448

C7.2 I3

T

Zemestrīcēs bojāto publisko ēku energorenovācija un atjaunošana pēc zemestrīces

Skaits (m²)

0

22 178

2. CET.

2026

Pabeigta energorenovācija un renovācija pēc zemestrīces vismaz 22 178 m² sabiedrisko ēku, kas bojātas zemestrīcēs (vienā vai vairākās no šādām teritorijām: Zagrebas pilsēta, Krapinas-Zagorjes žudecs, Zagrebas apgabals, Sisak-Moslavinas žudecs, Karlovacas apgabals, Varaždinas žudecs, Medžimurjes grāfiste, Brod-Posavinas žudecs, Koprivnicas-Križevci žudecs un Bjelovaras-Bilogora žudecs), kas sasniedz minimālo prasību samazināt enerģijas patēriņu apkurei vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurē pirms katras ēkas renovācijas (izņemot ēkas, kurām ir kultūras priekšmeta statuss), kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījuma pieaugumu par 30 % mērķa līmenī salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas un ir saskaņā ar principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”.

Izmaksas par tādu gāzes kondensācijas katlu uzstādīšanu, ar kuriem aizstāj esošos gāzes, ogļu un naftas katlus, veido ne vairāk kā 20 % no renovācijas izmaksām.

X.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma C7.2 R3 — Paplašinātais pasākums: Jauna zaļās pilsētvides atjaunošanas stratēģiju modeļa ieviešana un izmēģinājuma projekta īstenošana zaļās infrastruktūras attīstīšanai un ēku un telpas aprites pārvaldībai

Pasākuma mērķis ir paplašināt reformu C6.1.R5: Jauna zaļās pilsētvides atjaunošanas stratēģiju modeļa ieviešana un izmēģinājuma projekta īstenošana zaļās infrastruktūras attīstīšanai un ēku un telpas aprites pārvaldībai saskaņā ar iniciatīvu 6.1.: Ēku renovācija. Pasākuma paplašināto daļu veido papildu izmēģinājuma projektu īstenošana.

Reforma C7.2 R4 — Jauna pieaugušo izglītības programmu modeļa ieviešana, kura mērķis ir attīstīt zaļās prasmes un kompetences būvniecības nozarē, tostarp moduļus trešo valstu darba ņēmēju integrācijas atbalstam

Pasākuma mērķis ir izveidot sistēmu trešo valstu darba ņēmēju prasmju stiprināšanai būvniecības nozarē. Pasākums ietver pieaugušo izglītības programmas izstrādi trešo valstu darba ņēmējiem energoefektivitātes ēku tehnoloģiju jomā, horvātu valodas moduļa izstrādi būvniecības profesijā un starpkultūru moduļa izstrādi. .

Investīcija C7.2 I1 — Paplašinātais pasākums: Ēku energorenovācija

Pasākuma mērķis ir palielināt ieguldījumu C6.1 R1-I1: Ēku energorenovācija saskaņā ar iniciatīvu 6.1.: Ēku renovācija. Pasākuma palielinātā daļa ietver atjaunoto publisko un daudzdzīvokļu ēku kvadrātmetru skaita palielināšanu un atjaunīgās enerģijas sistēmu uzstādīšanu publiskajās ēkās, kas atjaunotas ar šo investīciju.

Investīcija C7.2 I2. — Zemestrīcēs bojātu ēku renovācija ar energorenovāciju

Pasākuma mērķis ir novērst 2020. gada zemestrīču radīto kaitējumu daudzdzīvokļu un sabiedriskajām ēkām, palielināt ēku seismisko noturību un palielināt to energoefektivitāti. Investīcija ietver zemestrīcēs bojātu publisko un daudzdzīvokļu ēku energorenovāciju un atjaunīgās enerģijas sistēmu uzstādīšanu publiskajās ēkās, kas atjaunotas ar šo investīciju palīdzību.

X.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skaits

Pasākums

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Q

Gadu

432

C7.2 R3

T

Ar zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju palīdzību apzināto izmēģinājuma projektu pabeigšana

Skaits

0

4

2. CET.

2026

Pabeidz vismaz četrus izmēģinājuma projektus, kas noteikti pilsētu zaļās atjaunošanas stratēģijās.

433

C7.2 R4

M

Izglītības programma darba ņēmējiem no trešām valstīm

Izstrādāta izglītības programma, kas aptver renovācijas tematus

Q1

2025

Izstrādā pieaugušo izglītības programmu, kas aptver renovācijas tematus.

435

C7.2 I1

T

Daudzdzīvokļu ēku energorenovācija

Skaits (m²)

0

361 431

2. CET.

2026

Vismaz 361 431 m² daudzdzīvokļu ēku energorenovācija, sasniedzot minimālo prasību samazināt apkurei patērēto enerģiju vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms renovācijas katrai ēkai (izņemot ēku ar kultūras priekšmeta statusu), kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu palielinājumu par 30 % mērķa līmenī salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas un ir saskaņā ar principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”.

Izmaksas par tādu gāzes kondensācijas katlu uzstādīšanu, ar kuriem aizstāj esošos gāzes, ogļu un naftas katlus, veido ne vairāk kā 20 % no renovācijas izmaksām.

436

C7.2 I1

T

Publisko ēku energorenovācija

Skaits (m²)

0

365 517

2. CET.

2026

Vismaz 365 517 m² publisko ēku energorenovācija, sasniedzot minimālo prasību samazināt apkurei patērēto enerģiju vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms renovācijas katrai ēkai (izņemot ēkas ar kultūras priekšmeta statusu), kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu palielinājumu par 30 % mērķa līmenī salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas un atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”.

Izmaksas par tādu gāzes kondensācijas katlu uzstādīšanu, ar kuriem aizstāj esošos gāzes, ogļu un naftas katlus, veido ne vairāk kā 20 % no renovācijas izmaksām.

437

C7.2 I1

T

Atjaunīgās enerģijas sistēmu uzstādīšana sabiedriskajās ēkās

Skaits

0

60

2. CET.

2026

Sabiedriskajās ēkās, kas renovētas saskaņā ar šo investīciju, uzstāda vismaz 60 atjaunojamās enerģijas sistēmas.

438

C7.2 I2

T

Parakstīti līgumi par zemestrīcēs bojāto daudzdzīvokļu ēku energorenovāciju

EUR

0

13 000 000

2. CET.

2024

Parakstīti līgumi, ar kuriem piešķir vismaz 13 miljonus EUR zemestrīcēs bojāto daudzdzīvokļu ēku energorenovācijai. Visos līgumos paredz i) vismaz par 50 % samazināt enerģijas patēriņu apkurei salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms katras ēkas renovācijas (izņemot ēkām ar kultūras objekta statusu), kas palīdz sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu pieaugumu par vismaz 30 % salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas un ii) atbilstību principam “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts 17. pantā Regulā (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai.

356

C7.2 I2

T

Zemestrīcēs bojāto daudzdzīvokļu ēku energorenovācija un atjaunošana pēc zemestrīces

Skaits (m²)

0

78 350

2. CET.

2026

Pabeigta energorenovācija un renovācija pēc zemestrīces vismaz 78 350 m² daudzdzīvokļu ēku, kas bojātas zemestrīcēs, (vienā no šādām teritorijām: Zagrebas pilsēta, Krapinas-Zagorjes žudecs, Zagrebas apgabals, Sisak-Moslavinas žudecs, Karlovacas apgabals, Varaždinas žudecs, Medžimurjes grāfiste, Brod-Posavinas žudecs, Koprivnicas-Križevci žudecs un Bjelovaras-Bilogora žudecs), kas sasniedz minimālo prasību samazināt enerģijas patēriņu apkurei vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurē pirms katras ēkas renovācijas (izņemot ēkas, kurām ir kultūras priekšmeta statuss), kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu pieaugumu par 30 % mērķa līmenī salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas un ir saskaņā ar principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”.

Izmaksas par tādu gāzes kondensācijas katlu uzstādīšanu, ar kuriem aizstāj esošos gāzes, ogļu un naftas katlus, veido ne vairāk kā 20 % no renovācijas izmaksām.

357

C7.2 I2

T

Zemestrīcēs bojāto publisko ēku energorenovācija un atjaunošana pēc zemestrīces

Skaits
(m²)

0

574 317

2. CET.

2026

Pabeigta energorenovācija un renovācija pēc zemestrīces vismaz 574 317 m² sabiedrisko ēku, kas bojātas zemestrīcēs (vienā vai vairākās no šādām teritorijām: Zagrebas pilsēta, Krapinas-Zagorjes žudecs, Zagrebas apgabals, Sisak-Moslavinas žudecs, Karlovacas apgabals, Varaždinas žudecs, Medžimurjes grāfiste, Brod-Posavinas žudecs, Koprivnicas-Križevci žudecs un Bjelovaras-Bilogora žudecs), kas sasniedz minimālo prasību samazināt enerģijas patēriņu apkurei vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurē pirms katras ēkas renovācijas (izņemot ēkas, kurām ir kultūras priekšmeta statuss), kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījuma pieaugumu par 30 % mērķa līmenī salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas un ir saskaņā ar principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”.

Izmaksas par tādu gāzes kondensācijas katlu uzstādīšanu, ar kuriem aizstāj esošos gāzes, ogļu un naftas katlus, veido ne vairāk kā 20 % no renovācijas izmaksām.

439

C7.2 I2

T

Atjaunīgo energoresursu sistēmu uzstādīšana zemestrīču bojātajās sabiedriskajās ēkās

Skaits

0

50

2. CET.

2026

Sabiedriskajās ēkās, kas tiek renovētas, izmantojot šo investīciju, uzstāda vismaz 50 atjaunīgo energoresursu sistēmas.

4.Atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas

Horvātijas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 10 040 701 600 EUR.

REPowerEU nodaļas aplēstās kopējās izmaksas ir 2 721 804 579 EUR. Konkrētāk, Regulas (ES) 2023/435 21.c panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto pasākumu aplēstās kopējās izmaksas ir 559 000 000 EUR, savukārt pārējo REPowerEU nodaļas pasākumu izmaksas ir 2 162 804 579 EUR.

2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS

1. Finanšu ieguldījums

Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

1.Pirmais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums
45	C1.2. R1-I2	M	Energoefektivitātes programmas enerģētikas nozares dekarbonizācijai pieņemšana valdībā
46	C1.2. R1-I2	T	To uzņēmumu skaits, kas saņem atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanai rūpniecībā
49	C1.2. R1-I3	M	Alternatīvo transportlīdzekļu degvielas likuma stāšanās spēkā
59	C1.3. R1	M	Ūdens un komunālo notekūdeņu attīrīšanas būvniecības daudzgadu programmas pieņemšana
81	C1.3. R2	M	Atkritumu apsaimniekošanas likuma pieņemšana
82	C1.3. R2	M	Horvātijas Republikas Atkritumu apsaimniekošanas plāna pārskatīšana 2017.–2022. gadam
91	C.1.4. R1	M	Ceļu likuma grozījumi
92	C.1.4. R1	M	Valsts ceļu satiksmes drošības programma 2021.–2030. gadam
98	C.1.4. R2	M	Vēstules par nozaru politiku pieņemšana
109	C.1.4. R3	M	Jaunais Likums par regulāro un sezonālo piekrastes satiksmi
110	C.1.4. R3	M	Jaunais Iekšzemes kuģošanas un ostu likums
126	C1.5. R1	M	Darbības programma augļu un dārzeņu nozares tirgus kapacitātes stiprināšanai 2021.–2026. gada periodā
134	C1.5. R3	M	Digitālās pārkārtošanās projektu īstenošanas un pārvaldības nodaļas izveide Lauksaimniecības ministrijā
140	C1.6. R1	M	Scenāriju analīze kā daļa no ilgtspējīga tūrisma attīstības Stratēģija 2030. gadam
156	C2.1. R2	M	Grozījumi ARPA statūtos, lai no jauna definētu tās pilnvaras
157	C2.1. R2	M	ANP īstenošanas un revīzijas un kontroles sistēmas izveide
158	C2.1. R2	M	Akta par ES fondu institucionālo sistēmu pieņemšana
159	C2.1. R2	M	Administratīvās kapacitātes novērtējums
207	C2.4. R1	M	Jauns Horvātijas valdības lēmums, kas pieņemts par valstij piederošiem uzņēmumiem, kuros Horvātija ir īpaši ieinteresēta
231	C2.6. R1	M	Jaunas pretkorupcijas stratēģijas pieņemšana 2021.–2030. gadam
232	C2.6. R1	M	Jauna Likuma par interešu konflikta novēršanu pieņemšana
247	C2.7. R1	M	Fiskālās sistēmas stiprināšana, grozot Budžeta likumu, lai uzlabotu budžeta procesus
248	C2.7. R1	M	Fiskālās politikas komisijas pilnīgas funkcionalitātes nodrošināšana.
250	C2.8. R1	M	Informētības palielināšana visām atbildīgajām pusēm, rīkojot regulāras mācības
251	C2.8. R2	M	Sadarbības turpināšana starp Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas biroju un uzraudzības iestādēm
253	C2.8. R3	M	Pilnīga jaunā rīcības plāna īstenošana, lai mazinātu identificētos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, pamatojoties uz atjauninātu valsts riska novērtējumu.
265	C3.1. R1	M	Pārskatītā pieaugušo izglītības tiesiskā regulējuma pieņemšana
293	C4.1. R4	M	Minimālās algas likuma grozījumu stāšanās spēkā
302	C4.3. R1	M	Nacionālā plāna cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību pieņemšana 2021.–2027. gadam
312	C4.3. R3	M	Valsts sociālo pakalpojumu attīstības plāna 2021.–2027. gadam pieņemšana
333	C5.1. R3	M	Nacionālais veselības attīstības plāns 2021.–2027. gadam
351	C6.1. R1	M	Valsts energorenovācijas programmu pieņemšana attiecībā uz i) daudzdzīvokļu ēkām, ii) ēkām, kurām ir kultūras objekta statuss (abas 2021.–2030. gada periodam), un iii) enerģētiskās nabadzības samazināšanu apgabalos, kas rada īpašas bažas valstij (2021.–2025. gada periodam)
362	C6.1. R3	M	Fizisks vienas pieturas aģentūras birojs energorenovācijas un seismiskās aprūpes jomā nostiprināšanas izveide un darbība
368	C6.1. R5	M	Telpas un ēku attīstības aprites pārvaldības programmas pieņemšana 2021.–2030. gadam un Pilsētvides zaļās infrastruktūras attīstības programmas pieņemšana laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam
		Maksājuma summa	EUR 804597701

2.Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums
2	C1.1.1. R1-I1	M	Darbojas digitāla platforma maksu maksāšanai
6	C1.1.1. R1-I2	T	Rīcības plāna īstenošana ar nodokļiem nesaistīto un parafiskālo maksājumu samazināšanai 2020. gadā
14	C1.1.1. R4-I1	M	Publicēti uzaicinājumi finansēt investīcijas, kas vērstas uz videi draudzīgām darbībām, ar noteiktiem atbilstības kritērijiem pieteikumu iesniedzējiem un projektiem (tostarp principa “nenodari būtisku kaitējumu” atbilstības kritēriji)
16	C1.1.1. R4-I2	M	Finanšu instrumenta izveide mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu investīciju atbalstam
19	C1.1.1. R4-I3	M	Finanšu instrumenta izveide vidējas kapitalizācijas un lielu uzņēmumu investīciju atbalstam
21	C1.1.1. R4-I4	M	Finanšu instrumenta izveide publiskā sektora struktūru labvēlīgākam finansējumam
25	C1.1.1. R6	M	Grozījumi tiesiskajā regulējumā
36	C1.2. R1	M	Novērtējuma dokumenta publicēšana ar ieteikumiem, kā mazināt šķēršļus un administratīvās procedūras, kas ierobežo atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu
50	C1.2. R1-I3	M	Ūdeņraža attīstības stratēģijas pieņemšana
63	C1.3. R1-I1	T	Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais kanalizācijas tīkls
68	C1.3. R1-I2	T	Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais ūdensapgādes tīkls
131	C1.5. R2	M	Jauns likums par lauksaimniecības zemes konsolidāciju
138	C1.5. R4	M	Tiešsaistes platforma pārtikas izšķērdēšanas novēršanai un uzlabota pārtikas ziedošanas IT sistēma
160	C2.1. R2	M	EFondovi IT sistēmas modernizācija: Repozitorija sistēma revīzijai un kontroles: informācija ANM īstenošanas uzraudzībai
174	C2.2. R4	M	Tiesiskā regulējuma grozīšana, lai veicinātu vietējo pašvaldību vienību (LGU) brīvprātīgu funkcionālu vai faktisku apvienošanu, un Horvātijas valdības lēmuma pieņemšana par fiskālo stimulu piešķiršanas kritērijiem brīvprātīgai funkcionālai vai faktiskai apvienošanai
202	C2.3. R4	M	Atļauju piešķiršanas procesa optimizācija savienojamības investīcijām
214	C2.5. R1	M	Nodrošināti elektroniskie rīki un atbilstošas administratīvās spējas Valsts tiesu padomei (Državno sudbeno vijeće, DSV) un Valsts prokuroru padomei (Državnoodvjetničko vijeće, DOV)
215	C2.5. R1	M	Pieņemti grozījumi Likumā par bankrotu un Patērētāju maksātnespējas likumā
216	C2.5. R1	M	Pieņemti Kriminālprocesa kodeksa grozījumi
266	C3.1. R1	M	Vidējās izglītības vajadzību visaptveroša analīze
286	C4.1. R1	M	Aktīvā darba tirgus politikas papildināšana
291	C4.1. R3	M	Prasmju pilnveidošana atbilstoši tirgus vajadzībām
303	C4.3. R1	M	Jaunā Sociālās drošības likuma pieņemšana
309	C4.3. R2	T	Sociālās mentorēšanas speciālistu apmācība
352	C6.1. R1	M	Valsts sektora ēku energorenovācijas programmas pieņemšana laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam
		Maksājuma summa	EUR 804597701

3.Trešais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums
1	C1.1.1. R1	M	Horvātijas valdība pieņem stratēģiju regulējuma ekonomiskās ietekmes uz MVU sektoru novērtēšanai, un tai pievienoto rīcības plānu
7	C1.1.1. R1-I2	T	Rīcības plānos minēto pasākumu īstenošana, lai mazinātu administratīvo slogu ekonomikai 2018., 2019., 2020. gadā
23	C1.1.1. R5-I1	M	Kapitāla un kvazikapitāla finansēšanas instrumenta (PE) izveide
37	C1.2. R1	M	Tiesību aktu un/vai regulējuma stāšanās spēkā, lai uzlabotu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tostarp ieviešot uz piemaksu balstītu sistēmu atjaunojamo energoresursu atbalstam.
60	C1.3. R1	M	Grozījumi tiesiskajā regulējumā ūdensapgādes nozarē
69	C1.3. R1-I2	T	Ūdens ieguves vietās uzstādītās ūdens mērīšanas ierīces
74	C1.3. R1-I3	T	Būvdarbu līgumi, kas noslēgti plūdu novēršanas projektiem
75	C1.3. R1-I3	T	Uzbūvētas struktūras aizsardzībai pret plūdiem
76	C1.3. R1-I3	T	Atjauninātas ūdensteces
83	C1.3. R2	M	Horvātijas Republikas Atkritumu apsaimniekošanas plāna pieņemšana 2023.–2029. gadam
84	C1.3. R2-I1	T	Apglabāšanai nosūtīto sadzīves atkritumu īpatsvara samazinājums (49 %)
99	C.1.4. R2	M	Dzelzceļa infrastruktūras attīstības valsts plāns un dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes telpu pārvaldības valsts plāns
111	C.1.4. R3	M	Jaunais Jūrlietu jomas un jūras ostu likums
114	C.1.4. R3-I3	T	Jauns trošu prāmis “Križnica”, kas darbojas pāri Drava upei Pitomačas pašvaldībā
141	C1.6. R1	M	Horvātijas Republikas valdības Stratēģijas ilgtspējīga tūrisma attīstībai līdz 2030. gadam pieņemšana
144	C1.6. R1-I1	M	Publisko uzaicinājumu izsludināšana par esošās publiskās tūrisma infrastruktūras zaļo un digitālo pārkārtošanos un publiskās tūrisma infrastruktūras attīstību ārpus galvenajām tūrisma un piekrastes zonām
146	C1.6. R1-I2	M	Izsludināt publiskus uzaicinājumus, lai stiprinātu tūrisma uzņēmēju ilgtspēju un veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos, vismaz 50 % no kopējām investīcijām atbalstot zaļo pārkārtošanos.
150	C2.1. R1	M	Grozījumi Likumā par stratēģiskās plānošanas sistēmu un Horvātijas Republikas attīstības pārvaldība un nolikumi
161	C2.1. R2-I1	T	Projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana zaļās un digitālās pārkārtošanās projektiem
165	C2.2. R1-I2	T	100 % visu publisko iestāžu amatpersonu, kurām ir jānokārto valsts eksāmens, digitāli kārto valsts eksāmenu, pamatojoties uz jaunu eksāmena modeli.
176	C2.3. R1	M	Horvātijas digitalizācijas stratēģija
177	C2.3. R2 C2.3. R2.I2	M	Centrālās sadarbspējas sistēmas platformu izveide
179	C2.3. R3-I1	T	Valsts mākoņa modernizācija
195	C2.3. R3-I12	M	Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūta (HZMO) digitālie arhīvi
229	C2.5. R1-I6	M	Visas pirmās instances tiesas ir aprīkotas un atbilst nosacījumiem, lai lietu izskatītu attālināti.
233	C2.6. R1	M	Grozījumu pieņemšana Likumā par to personu aizsardzību, kuras ziņo par pārkāpumiem
249	C2.7. R2	M	Horvātijas ekonomikas strukturālā makroekonomikas modeļa izstrāde vidēja termiņa makroekonomisko prognožu sagatavošanai, budžeta plānošana un ekonomikas politikas analīze
256	C2.9. R1	M	Norādījumi par to, kā uzlabot MVU dalību publiskā iepirkuma procedūrās un to apvienošanu
259	C2.9. R1-I1	M	Neatkarīgas analīzes un konkrētu ieteikumu publicēšana, lai uzlabotu sloga pārvaldību visam galveno iestāžu personālam iepirkuma sistēmā (MINGOR, SAFU, DKOM).
260	C2.9. R2	M	Publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma grozīšana, padarot e-pārsūdzības izmantošanu par obligātu pārsūdzības iesniegšanas līdzekli
273	C3.1. R2	M	Jaunā Likuma par zinātnisko darbību un augstāko izglītību pieņemšana
275	C3.2. R1	M	Jaunais Zinātnes un augstākās izglītības likums
281	C3.2. R2	M	Jauns tiesiskais regulējums, kas reglamentē kvalitātes prasības studiju programmām, doktorantūras studijām un zinātnisko institūtu darba apstākļiem
284	C3.2. R3	M	Jauns likums par Horvātijas Zinātnes fondu
294	C4.1. R4	M	Likuma par nedeklarēta darba apkarošanu un jaunā Darba likuma pieņemšana
313	C4.3. R3	M	Standartu par attieksmi pret ģimenes asistentiem pieņemšana
318	C5.1. R1	M	Veselības aprūpes sistēmas darbības novērtēšanas sistēmas (HSPA) pieņemšana
323	C5.1. R1-I4	M	Veselības aprūpes pakalpojumu modernizācija Klīniskās slimnīcas centrā KBC Sadalīt
336	C5.1. R4	M	Veselības aprūpes likuma un obligātā veselības apdrošināšanas likuma grozījumi
346	C5.1. R5	M	Telemedicīnas pakalpojumu uzlabošana un paplašināšana
349	C5.1. R5-I3	T	Teletransfūzijas pakalpojumi
353	C6.1. R1-I1	T	Parakstīti līgumi par publisko un daudzdzīvokļu ēku energorenovāciju
359	C6.1. R2	M	Valsts prasmju attīstības plāna pieņemšana saistībā ar zaļām darbavietām saistībā ar energoefektivitāti un rekonstrukciju pēc zemestrīces
363	C6.1. R3	M	Izveidota un darbojas tiešsaistes vienas pieturas aģentūra energorenovācijas un seismiskās izturības pastiprināšanai
366	C6.1. R4-I1	T	Iegādātas seismiskā aprīkojuma vienības
		Maksājuma summa	EUR 804597701

4. Ceturtais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

39

C1.2. R1-I1

M

Piešķirta būvatļauja augstsprieguma tīkla modernizācijai

163

C2.2. R1

M

Grozīts tiesiskais regulējums centralizētai atlases sistēmai valsts pārvaldē, apzinot nepieciešamo civildienesta ierēdņu kvalifikāciju un izveidojot mūsdienīgu darbā pieņemšanas sistēmu

166

C2.2. R2

M

Tiesību aktu par algām valsts pārvaldē un valsts dienestos un mobilitātes noteikumu stāšanās spēkā

205

C2.3. R4-I2

M

Parakstīts dotācijas nolīgums par pasīvās elektroniskās komunikācijas infrastruktūras būvniecību

217

C2.5. R1

T

Jaunas mācību programmas, kas ieviestas saistībā ar tiesu iestāžu darbinieku apmācības programmu

218

C2.5. R1

M

Tiesiskā regulējuma grozījumu pieņemšana tieslietu jomā ar jauno Likumu par bezstrīdus procedūru.

219

C2.5. R1

T

Zagrebas, Splitas, Osijekas un Rijekas komerctiesās izveidot četrus starpniecības centrus un pieņemt grozījumus Mediācijas likumā.

257

C2.9. R1

M

Grozījumi noteikumos par apmācību publiskā iepirkuma jomā

267

C3.1. R1

M

Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes finansēšanas modeļa pieņemšana

276

C3.2. R1-I1

T

Finansējums, kas piešķirts pētniecības projektiem, pamatojoties uz pētniecības organizāciju iekšējiem uzaicinājumiem pirmajā divu gadu programmu īstenošanas ciklā

297

C4.2. R1

M

Pensiju apdrošināšanas likuma grozījumu pieņemšana

316

C4.3. R3-I3

M

It sistēmas cenu aprēķināšana sociālajiem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem tīklā

325

C5.1. R1-I6

T

Diagnostikas medicīniskās ierīces klīniskajā slimnīcā (KB) Dubrava

327

C5.1. R1-I8

T

Medicīniskās ierīces pacientu ar farmakorezistentu epilepsiju operatīvai ārstēšanai un ārstēšanai klīniskajā slimnīcā (KB) Dubrava

343

C5.1. R4-I5

T

Diagnostikas vienības Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Merkur

348

C5.1. R5-I2

T

Telekardioloģiskie pakalpojumi

Maksājuma summa

EUR 306166382

5.Piektais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

8

C1.1.1. R1-I2

M

MVU ietekmes novērtējuma testa digitalizācija, izstrādājot digitālu platformu koordinatoru sadarbībai, apmācībai tiešsaistē un savstarpējai saziņai

9

C1.1.1. R1-I2

T

Jaunā rīcības plāna darbību īstenošana ar nodokļiem nesaistīto un parafiskālo maksājumu samazināšanai

38

C1.2. R1

M

Plinacro sertifikācija, ko veic Horvātijas valsts energoregulators (HERA)

64

C1.3. R1-I1

T

Par notekūdeņu infrastruktūras projektiem noslēgti būvdarbu līgumi

70

C1.3. R1-I2

T

Par ūdensapgādes projektiem noslēgti būvdarbu līgumi

71

C1.3. R1-I2

T

Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais ūdensapgādes tīkls

94

C.1.4. R1-I2

T

Funkcionālas sistēmas izveide personu ar invaliditāti tiesību īstenošanai mobilitātes jomā

127

C1.5. R1-I1

T

Loģistikas izplatīšanas centrs (LDC) uzbūvēts un darbojas

139

C1.5. R4-I1

M

Atbalsta shēma pārtikas banku un pārtikas ziedošanas ķēdes starpnieku infrastruktūras aprīkošanai

142

C1.6. R1

M

Horvātijas Republikas ilgtspējīga tūrisma satelītkonta metodoloģiskā satvara izstrāde

143

C1.6. R1

M

Tūrisma likums, ar ko izveido sistēmu tūrisma nozares uzraudzībai un attīstībai

151

C2.1. R1

M

Grozījumi Likumā par regulējuma ietekmes novērtējumu

168

C2.2. R2-I2

T

Vismaz 20 % civildienesta ierēdņu strādā vieddarba modelī

169

C2.2. R2-I2

T

Vismaz 60 % civildienesta ierēdņu ir apmācīti vieddarba metodes izmantošanā

170

C2.2. R3

M

E-saglabāšanas pakalpojuma izveide

181

C2.3. R3-I2

M

Izmēģinājuma projekts kiberdrošības jomā

183

C2.3. R3-I3

M

Vienas pieturas aģentūras izveide

191

C2.3. R3-I9

M

Jaunas publiskā iepirkuma platformas un mobilās lietotnes izveide

192

C2.3. R3-I10

M

CES digitālās identitātes un cilvēkresursu pārvaldības sistēmas

203

C2.3. R4-I1

M

Parakstīti dotāciju līgumi par projektu īstenošanu saskaņā ar Valsts satvaru platjoslas piekļuves infrastruktūras (ONP) attīstībai

220

C2.5. R1

M

Pieņemti jauni pamatkritēriji tiesnešu darbam un ieviests aktīvs tiesu lietu pārvaldības instruments

234

C2.6. R1

M

Parlamentāriešu ētikas kodeksa un izpildvaras ierēdņu ētikas kodeksa pieņemšana

243

C2.6. R2

M

Likuma “Par tiesībām piekļūt informācijai” ietekmes novērtējums

254

C2.8. R4

M

Finanšu nozares uzraudzības stiprināšana, pamatojoties uz riska novērtējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā

258

C2.9. R1

M

Publiskā iepirkuma obligātās apmācības un sertifikācijas shēmā integrēt pielāgotu sistēmu iepirkuma amatpersonu pastāvīgai apmācībai ProcurCompEU ietvaros.

268

C3.1. R1

M

Grozījumu pieņemšana pilnas dienas mācīšanas modelim

319

C5.1. R1

T

Diagnostiskās ārstēšanas laika optimizēšana — gaidīšanas saraksti

337

C5.1. R4

T

Slimnīcu funkcionālā integrācija

338

C5.1. R4

T

Kopīga iepirkuma procedūra veselības aprūpes iestādēm

369

C6.1. R5

T

Zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju pieņemšana

371

C6.1. R6

M

Sekmīgi pabeigts sistemātisks energovadības izmēģinājuma projekts ar mērķi testēt jaunu energoefektivitātes renovācijas finansēšanas modeli

398

C4.3. R1

M

Sociālās labklājības likuma grozījumu stāšanās spēkā un lēmuma par garantēto minimālo pabalstu pieņemšana

399

C5.1. R3-I1

M

Centralizētas finansēšanas sistēmas izveide specializētai medicīniskai apmācībai

Maksājuma summa

EUR 642949403

6.Sestā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

40

C1.2. R1-I1

T

Pabeigta pazemes kabeļu modernizācija, kas savieno 6 salas ar kontinentālo tīklu

77

C1.3. R1-I3

T

Uzbūvētas struktūras aizsardzībai pret plūdiem

120

C.1.4. R5-I2

M

Jauni tiesību akti par autonomo transportlīdzekļa vadīšanu

167

C2.2. R2-I1

T

Cilvēkresursu pārvaldības sistēma, Publiskā reģistra

Ierēdņi un centralizētā atalgojuma sistēma (RegZap — Cop),

papildināts ar deviņām jaunām funkcijām, digitalizējot visas saistītās

procesi, kas vienkāršo un paātrina grozījumu izdarīšanu

algu sistēma

171

C2.2. R3

M

Valsts arhīvu informācijas sistēmas izveide

182

C2.3. R3-I2

M

Kiberdrošības publiskā prevencijas kampaņa

184

C2.3. R3-I4

M

CEZIH IT sistēma

208

C2.4. R2

M

Jauns tiesiskais regulējums par valsts īpašumā esošajiem uzņēmumiem, kas iekļauj ESAO ieteikumus.

228

C2.5. R1-I5

T

Renovētas tiesu ēkas, kas atbilst tehniskajiem noteikumiem par enerģijas racionālu izmantošanu un siltuma aizsardzību ēkās

235

C2.6. R1

T

Palielināt darbinieku budžetu tiesu sistēmas pretkorupcijas struktūru darbiniekiem.

236

C2.6. R1

T

Palielināt budžetu IT rīku un aprīkojuma iegādei, ko veic tiesu iestādes, lai izmeklētu korupciju un organizētās noziedzības nodarījumus

241

C2.6. R1-I3

M

Uzlabotas aktīvu deklarācijas informācijas sistēmas valsts amatpersonām un tiesu amatpersonām

244

C2.6. R3

M

ESAO korporatīvās pārvaldības ieteikumu piemērošana attiecībā uz vietējo un reģionālo vienību vairākuma īpašumtiesībām

246

C2.6. R4

T

Tiesnešu apmācība par korupcijas riska pārvaldību publiskā iepirkuma jomā un tiesisko aizsardzību publiskā iepirkuma procedūrās

263

C2.9. R3

M

Programmas un darbības, kuru mērķis ir izstrādāt un pārvaldīt inovatīvus publiskos iepirkumus

326

C5.1. R1-I7

T

Jaunas telpas Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Sestre Milosrdnice

347

C5.1. R5-I1

T

Digitalizētas, integrētas operāciju zāles (Firule un Križine) un robotikas sistēma Firule objektā uzstādītas un funkcionālas

350

C5.1. R5-I4

T

Operāciju zāles Klīniskās slimnīcas centrā (KBC) Sestre Milosrdnice aprīkotas ar robotizētu ķirurģiju

407

C7.1 R1-I2

M

Koordinējošā struktūra ūdeņraža jomā

412

C7.1 R1-I3

M

Ģeotermālā potenciāla attīstības plāns

Maksājuma summa

EUR 505174531

7.Septītais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

3

C1.1.1. R1-I1

M

Start sistēmu modernizēšana

4

C1.1.1. R1-I1

T

Fizisko piekļuves punktu START platformai izveide

5

C1.1.1. R1-I1

M

MINGOR mērķprocesu digitalizācija saskaņā ar Horvātijas Republikas Likumu par stratēģisko investīciju projektiem, Likumu par investīciju veicināšanu un Likumu par valsts atbalstu pētniecības un attīstības projektiem un JRPI sistēmas turpmāku digitalizāciju un tīklu veidošanu

10

C1.1.1. R1-I2

T

Īstenot pirmo pasākumu kopumu, kas izklāstīts jaunajā/piektajā rīcības plānā administratīvā sloga mazināšanai uzņēmējiem

12

C1.1.1. R2

T

Vismaz 50 normatīvo prasību vienkāršošana vai atcelšana attiecībā uz profesionālajiem pakalpojumiem

13

C1.1.1. R3

M

Stratēģiskā satvara izveide privāto investīciju veicināšanai

28

C1.1.2. R1

M

Tiesiskā regulējuma attiecībā uz P & A nodokļu stimuliem grozīšana un papildināšana

30

C1.1.2. R2-I3

T

Atbalsta piešķiršana, lai veicinātu jaunuzņēmumu izaugsmi augsto tehnoloģiju un zināšanu nozarēs

32

C1.1.2. R2-I5

T

Atbalsts inovācijas komercializācijas projektiem

41

C1.2. R1-I1

T

Pabeigta augstsprieguma tīkla modernizācija (220/110 kV)

42

C1.2. R1

T

Uzstādītā papildu 1 500 MW AER jauda.

43

C1.2. R1-I1

T

Uzstādīto viedo skaitītāju skaits

47

C1.2. R1-I2

T

Parakstītie līgumi ģeotermālā potenciāla izpētei

61

C1.3. R1

T

Ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēju integrācija

85

C1.3. R2

T

Apglabāšanai nosūtīto sadzīves atkritumu īpatsvara samazinājums (51 %)

96

C.1.4. R1-I4

M

Labi funkcionējošas ziņošanas kontroles sistēmas izveide pasažieru un kravu autopārvadājumiem

100

C.1.4. R2

M

Dzelzceļa uzņēmumu un uzņēmējdarbības vadības reorganizācija

105

C.1.4. R2-I4

T

Divceļu dzelzceļa līnija Zagreb Kustošija-ZG Zapadni Kolodvor-Zagreb Glavni Kolodvor, rekonstruēta un modernizēta 3,4 km garumā

118

C.1.4. R5-I1

T

Gaisa kuģu apkalpošanas uz zemes sistēmas elektrifikācija un zaļināšana Zadaras lidostā

135

C1.5. R3-I1

T

Lauksaimniecības sabiedrisko pakalpojumu digitālās pārkārtošanās rīcības plānā uzskaitīto vismaz 30 lauksaimniecības sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija

137

C1.5. R3-I3

M

Izsekojamības informācijas sistēmas izveide

148

C1.6. R1-I3

M

Izglītības programmas, lai stiprinātu zināšanas un prasmes tūrisma jomā

164

C2.2. R1-I1

T

100 % no visiem jaunpieņemtajiem pastāvīgajiem civildienesta ierēdņiem valdības struktūrās ir nodarbināti, izmantojot tikai jaunu, centralizētu, digitalizētu un standartizētu atlases un darbā pieņemšanas sistēmu, kas pieejama, izmantojot jaunizveidotu IT platformu.

178

C2.3. R2-I1

M

Centrālās sadarbspējas sistēmas izveide

185

C2.3. R3-I5

T

Digitālās identitātes kartes e-paraksts

190

C2.3. R3-I8

T

Digitālie e-sabiedriskie pakalpojumi, kas integrēti jaunajā mobilajā platformā

199

C2.3. R3-I14

M

Sistēma e-rēķiniem un PVN uzskaitei tiešsaistē

210

C2.4. R4

T

Tādu 90 valstij piederošu uzņēmumu pārdošanas realizācija, kuri Horvātijas Republikai nav īpaši svarīgi un kurus pārvalda CERP;

212

C2.4. R5

M

Izstrādāt IT sistēmu un metodoloģiju valstij piederošu īpašumu portfeļa samazināšanai un neizmantoto valsts aktīvu ātrākai un efektīvai aktivizācijai

224

C2.5. R1-I1

M

Visi jaunie pirmās un otrās instances tiesu nolēmumi, ar kuriem izbeidz tiesvedību, ir anonimizēti un publicēti portālā.

226

C2.5. R1-I3

M

Modernizēta eSpis sistēma ar jaunām funkcijām un jaunu arhitektūru, kas integrēta Kopīgo pakalpojumu centrā (CDU)

238

C2.6. R1

T

Korupcijas un organizētās noziedzības nodarījumu lietu vidējā ilguma samazināšana

240

C2.6. R1-I2

M

Informācijas sistēmas izveide ierēdņu ētiskās infrastruktūras pārvaldībai

252

C2.8. R2

T

Stiprināt uzraudzību, regulāri rīkojot Iestāžu darba grupas uzraudzības jautājumos sanāksmes

261

C2.9. R2

T

Samazināt pārsūdzības un lēmumu izskatīšanas vidējo laiku

277

C3.2. R1-I1

T

To universitāšu vai pētniecības institūtu īpatsvars, kuri ir parakstījuši programmas nolīgumus

288

C4.1. R2

M

Darba tirgus likuma grozījumu stāšanās spēkā

289

C4.1. R2

M

Neaizsargātām grupām sniegtā atbalsta kvalitātes uzlabošana

295

C4.1. R4

T

Minimālās algas attiecības pret vidējo bruto algu palielināšana 2024. gadā līdz 50 %.

296

C4.1. R4

T

Pagaidu līgumu īpatsvara samazināšana līdz 17 %

299

C4.2. R1

T

Kopējo pensijas ienākumu palielinājums vismaz 10 % apmērā tiem saņēmējiem, kuri saņem pārformulēto apgādnieka zaudējuma pensiju;

301

C4.2. R1

T

Minimālās pensijas pieaugums par 3 %

305

C4.3. R1

M

Normatīva noteikuma pieņemšana par funkcionāli integrētiem sociālajiem pabalstiem

308

C4.3. R1-I2

M

Informācijas par sociālās aizsardzības pabalstiem digitālā pieejamība valsts līmenī

314

C4.3. R3-I1

T

Cilvēku spēju stiprināšana, lai sniegtu kopienā balstītus pakalpojumus

378

C1.3. R2-I1

M

Noteikumu par atkritumu poligonu nodokli stāšanās spēkā

408

C7.1 R1-I2

M

Pētījums par Horvātijas Ūdeņraža stratēģijas izstrādes un īstenošanas plānu līdz 2050. gadam

Maksājuma summa

EUR 699096086

8.Astotais maksājums (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

78

C1.3. R1-I3

T

Atjauninātas ūdensteces

119

C.1.4. R5-I2

T

Pilnībā autonomu un elektrisku transportlīdzekļu verifikācijas prototipi un attiecīgie testi

133

C1.5. R2-I2

T

Operatīvās informācijas sistēmas uzlabošana lauksaimniecības zemes monitoringam un 90 pastāvīgo staciju izveide, lai uzraudzītu lauksaimniecības zemes stāvokli

175

C2.2. R4-I1

M

Atbalsta mehānisms brīvprātīgiem funkcionāliem un reāliem savienojumiem un pilnīgas atbalsta sistēmas izveide funkcionālai un efektīvai vienību sasaistīšanai

239

C2.6. R1-I1

M

Valsts korupcijas apkarošanas informācijas kampaņas ietekmes novērtējums

242

C2.6. R1-I4

T

Valsts policijas Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas biroja (PN USKOK) 4 reģionālo centru modernizācija

282

C3.2. R2-I1

T

Dotācijas, kas piešķirtas saskaņā ar plānošanas sistēmu, lai palielinātu STEM/IKT absolventu pieejamību un nodarbināmību un uzlabotu viņu mobilitāti valsts un starptautiskai sadarbībai

290

C4.1. R2

T

Uzlabota atbalsta kvalitāte vismaz 5000 cilvēkiem no neaizsargātām grupām

298

C4.2. R1

M

Likuma, ar ko groza Likumu par obligātajiem pensiju fondiem, pieņemšana.

339

C5.1. R4-I1

T

Parenterālo preparātu centrālā pārvaldība 8 slimnīcās

342

C5.1. R4-I4

T

Sistēma zāļu trūkuma uzraudzībai, pamatojoties uz “blokķēdes” tehnoloģiju

365

C6.1. R4

M

Seismisko datu integrācija

406

C7.1 R1

M

Stājas spēkā tiesību akti, ar ko izveido jauno pašpatēriņa sistēmu

Maksājuma summa

EUR 204095476

9.Devītais piešķīrums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

11

C1.1.1. R1-I2

T

Īstenot otro pasākumu kopumu, kas izklāstīts jaunajā/piektajā rīcības plānā, lai vēl vairāk samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem

15

C1.1.1. R4-I1

T

Dotāciju piešķiršana MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem investīcijām, kuru mērķis ir videi nekaitīgas darbības

29

C1.1.2. R2-I2

T

Atbalsts MVU, lai uzlabotu vadības kapacitāti

48

C1.2. R1-I2

M

Centralizētās siltumapgādes ģeotermālā potenciāla rezultāti ir publiski pieejami

51

C7.1 R1-I1

M

Atjaunīgā ūdeņraža projekta finansēšana

65

C1.3. R1-I1

T

Uzbūvētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

66

C1.3. R1-I1

T

Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais kanalizācijas tīkls

72

C1.3. R1-I2

T

Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais ūdensapgādes tīkls

79

C1.3. R1-I3

T

Uzbūvētas struktūras aizsardzībai pret plūdiem

86

C1.3. R2-I1

T

Uzbūvētās šķirošanas iekārtas

87

C1.3. R2-I1

T

Uzbūvētas iekārtas dalīti savāktu bioatkritumu apstrādei

88

C1.3. R2-I1

T

Funkcionāla fiksētā/mobilā atkritumu šķirošanas vieta

107

C.1.4. R2-I6

T

Ražoti divi akumulatoru vilcienu prototipi

104

C.1.4. R2-I3

T

Posmos, kuros pašreizējais braukšanas ātrums ir 60 km/h, likvidēti pieci problemātiskie posmi.

112

C.1.4. R3-I1

T

Jauns pasažieru terminālis Splitas pilsētas ostā un modernizēta Bol-Brača osta

117

C.1.4. R4-I2

T

30 jauni tramvaji, kas piegādāti sabiedriskajam transportam

122

C.1.4. R5-I2

M

Jauni pilsētas transporta pakalpojumi pilnībā autonomiem un elektriskiem transportlīdzekļiem, kas pielāgoti pasažieru ar invaliditāti vajadzībām, un specializēta infrastruktūra

136

C1.5. R3-I2

M

Viedās lauksaimniecības platformas izveide

149

C1.6. R1-I3

T

Izglītotas personas ar tūrismu saistītās izglītības programmās

152

C2.1. R1

T

Administratīvā sloga samazināšana, kas tieši skar iedzīvotājus, izmantojot digitalizāciju un procedūru vienkāršošanu

153

C2.1. R1-I1

T

Digitalizēta visu uzņēmējdarbības procesu plānošana stratēģiskās plānošanas un regulējuma ietekmes novērtējuma jomā

162

C2.1. R2-I1

T

Projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana zaļās un digitālās pārkārtošanās projektiem

186

C2.3. R3-I6

M

Modernizēts valsts informācijas infrastruktūras (DII) tīkls

187

C2.3. R3-I6

T

Valsts informācijas infrastruktūras tīkla (DII) jaunie lietotāji

188

C2.3. R3-I7

M

Digitālie telpiskie plānojumi

189

C2.3. R3-I7

M

Telpisko plānu informācijas sistēmas atjaunināšana

442

C2.4 R2

M

Valstij piederošu uzņēmumu īpašumtiesību politika

230

C2.5. R1-I6

M

IKT infrastruktūras uzlabošana tiesu iestādēs

237

C2.6. R1

M

Izveidot IT platformu, lai uzraudzītu valstu pretkorupcijas pasākumu īstenošanu

264

C2.9. R3

T

Apmācība par inovāciju iepirkumu

280

C3.2. R1-I1

T

Augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu reorganizācija

285

C3.2. R3-I1

T

Dotācijas, kas piešķirtas saskaņā ar “izmēģinājuma programmu”, ar ko atbalsta reformētas PAI pamatprogrammas izveidi.

287

C4.1. R1

T

Jauno aktīva darba tirgus politikas pasākumu atbalsta saņēmēju skaits

300

C4.2. R1

M

Pensiju apdrošināšanas likuma grozījumu pieņemšana

307

C4.3. R1-I1

T

Vietējo pašvaldību vienību piekļuve datiem par sociālajiem pabalstiem katram atsevišķam saņēmējam

310

C4.3. R2-I1

T

Sociālās mentorēšanas speciālistu nodarbināšana

324

C5.1. R1-I5

T

Centrālā operāciju bloka ēka ar Varaždin vispārējās slimnīcas saturu

329

C5.1. R2

M

Veselības aprūpes kvalitātes uzlabošana un saskaņošana, izstrādājot klīniskās e-pamatnostādnes

331

C5.1. R2-I1

T

Onkoloģijas radioterapijas kvalitātes uzlabošana

332

C5.1. R2-I2

T

Vienota IT platforma, lai savienotu, uzraudzītu un optimāli ārstētu onkoloģiskos pacientus

340

C5.1. R4-I2

T

Vienības terapijas sistēma cietām zāļu formām 40 Horvātijas slimnīcās

344

C5.1. R4-I5

T

Nestacionāro hronisko pacientu ārstēšanas rezultātu uzraudzība valsts aptiekās

380

C1.3. R2-I1

T

Bioatkritumu apstrādes iekārtas

429

C7.2 R1

T

Rīkoti līdzdalības darbsemināri

430

C7.2 R2

T

Zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju pieņemšana

444

C1.1.1. R4-I5

M

Investīciju politika stratēģiskajām digitālajām investīcijām un stratēģiskajām zaļajām investīcijām

Maksājuma summa

EUR 320117457

10.Desmitā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

17	C1.1.1. R4-I2	T	Mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem piešķirtie aizdevumi/procentu likmju subsīdijas
18	C1.1.1. R4-I2	T	Mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem piešķirtie aizdevumi/procentu likmju subsīdijas
20	C1.1.1. R4-I3	T	Piešķirto projektu skaits vidējas kapitalizācijas un lieliem uzņēmumiem
22	C1.1.1. R4-I4	T	Publiskā sektora projektiem piešķirtie kredīti
24	C1.1.1. R5-I1	T	Investīcijas pašu kapitāla un kvazikapitāla instrumentos
26	C1.1.1. R6-I1	T	Investīcijas kultūras un radošo nozaru pārveidošanā un konkurētspējā
27	C1.1.1. R6-I2	M	Sistēmas izveide faktu pārbaudei
31	C1.1.2. R2-I4	T	Atbalsts jaunuzņēmumu izaugsmei, izveidojot akcelerācijas programmu.
33	C1.1.2. R3-I2	T	Dotāciju atbalsts vaučeru veidā
34	C1.1.2. R3-I3	T	Dotāciju atbalsts Horvātijas MVU digitālajai pārkārtošanai
44	C1.2. R1-I1	M	Sadales tīkla augstsprieguma tīkla (220/110 kV) lāpstiņas modernizācija
52	C7.1 R1-I1	M	Izsludināts publiskais konkurss par papildu ūdeņraža jaudu
53	C7.1 R1-I1	T	Ir uzbūvētas vismaz divas ūdeņraža uzlādes stacijas
54	C7.1 R1-I1	M	Pētījumi par oglekļa ģeoloģisko uzglabāšanu
90	C1.3. R2-I2	T	Atkritumu poligonu sanācija
95	C.1.4. R1-I3	M	Valsts autotransporta elektroniskās uzglabāšanas un datu apmaiņas sistēmas (NSCP) izveide
97	C.1.4. R1-I5	M	Bīstamo kravu autopārvadājumu uzraudzības sistēmas izstrāde (e-ADR)
108	C.1.4. R2-I7	M	HŽ pasažieru transporta IT sistēmu modernizācija
116	C.1.4. R4-I1	M	70 ar alternatīvu degvielu darbināmi autobusi (elektriskie un/vai ūdeņraža)
123	C.1.4. R5-I2	T	50000 bezmaksas kuponi braucieniem ar pilnīgi autonomu transportlīdzekli personām ar invaliditāti un/vai personām ar grūtībām izmantot citus sabiedriskā transporta līdzekļus
124	C.1.4. R5-I3	T	2000 alternatīvi motorizēti autotransporta līdzekļi (elektriskie un/vai ūdeņraža transportlīdzekļi)
125	C7.1 I2	M	1300 ātras elektriskās uzlādes punkti
128	C1.5. R1-I1	T	Ir uzbūvēts un darbojas vismaz trīs loģistikas izplatīšanas centri (LDC)
129	C1.5. R1-I2	T	Ražotāju organizāciju apmācība
130	C1.5. R1-I2	M	Augļu un dārzeņu marķēšanas sistēma
145	C1.6. R1-I1	M	Publiskā tūrisma infrastruktūras būvniecības un pielāgošanas projektu pabeigšana
147	C1.6. R1-I2	M	Pabeigt piešķirtos investīciju projektus, lai stiprinātu ilgtspēju un veicinātu tūrisma uzņēmēju zaļo un digitālo pārkārtošanos
172	C2.2. R3-I1	T	60 publiski pieejamu aizsardzības bāzu kopuma izveide vissarežģītākajām kultūras un vēsturiskajām teritorijām ar augstu pieminekļu vērtību
173	C2.2. R3-I2	T	600 dokumentu radītāji izmanto arhīvu informācijas sistēmu
180	C2.3. R3-I1	T	Lietotāju skaita pieaugums Kopīgo pakalpojumu centrā
193	C2.3. R3-I10	M	CES digitalizācijas uzlabošana
194	C2.3. R3-I11	M	Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūta (HZMO) modernizētā IT sistēma
196	C2.3. R3-I12	M	Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūta (HZMO) digitālie arhīvi
197	C2.3. R3-I13	M	Modernizēta nodokļu administrācijas informācijas sistēma
200	C2.3. R3-I15	T	Rīki tūrisma IT sistēmā
201	C2.3. R3-I16	T	Jauni pieteikuma moduļi sporta IT sistēmai
204	C2.3. R4-I1	M	Platjoslas piekļuve mājsaimniecībām baltajās NGA zonās
206	C2.3. R4-I2	T	Piekļuve 5G
209	C2.4. R3	T	Apmācība nozaru ministrijām un centrālajām koordinācijas vienībām korporatīvās pārvaldības darbībās
211	C2.4. R4	T	20 valstij piederošu uzņēmumu pārdošanas realizēšana CERP portfelī
213	C2.4. R5	T	Palielināt valstij piederošā īpašuma komercializāciju, racionalizēšanu un aktivizēšanu
221	C2.5. R1	T	Tiesvedības un komerclietu ilguma samazināšana
222	C2.5. R1	T	Visu neizskatīto lietu kopējā skaita samazināšana
225	C2.5. R1-I2	T	60 % zemes reģistrācijas un kadastrālo datu integrētie dati
227	C2.5. R1-I4	T	Garāžu zonas būvniecība Tieslietu laukumam Zagrebā
245	C2.6. R3	M	2021.–2022. gada Pretkorupcijas programmas īstenošanas ietekmes novērtējums uz pašvaldību un reģionālo pašvaldību vienību vairākuma uzņēmumiem
269	C3.1. R1	T	Dalība agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē
270	C3.1. R1-I1	T	ECEC uzbūvēto vietu skaits
271	C3.1. R1-I2	T	Uzbūvēto vai rekonstruēto pamatskolas klašu skaits
274	C3.1. R2-I1	T	Publiskām augstākās izglītības iestādēm piegādāta digitālā infrastruktūra un aprīkojums
278	C3.2. R1-I1	T	Zinātniskās organizācijas, kas parakstījušas jaunus programmas nolīgumus, ir pabeigušas pētniecības projektus “Zaļajā” jomā
279	C3.2. R1-I1	T	Pētniecības projektiem piešķirtais finansējums, pamatojoties uz pētniecības organizāciju iekšējiem uzaicinājumiem
283	C3.2. R2-I2	T	Infrastruktūras projekti lietišķai un mērķtiecīgai pētniecībai
292	C4.1. R3-I1	T	Izglītības vaučeru izmantošana
304	C4.3. R1	T	Garantētā minimālā pabalsta un valsts kompensācijas vecāka gadagājuma cilvēkiem saņēmēji
317	C4.3. R3-I4	T	Veco ļaužu aprūpes iestāžu, mājas un kopienas aprūpes centru būvniecība
328	C5.1. R1-I9	M	Klīniskās slimnīcas centra (KBC) Zagrebā attīstības projekts
334	C5.1. R3-I1	T	Specializētā medicīniskā apmācība veselības aprūpes primārajā pamatlīmenī
335	C5.1. R3-I2	T	Bakalaura grāds medmāsu apmācībā neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā
341	C5.1. R4-I3	T	Zāļu uzraudzība slimnīcu sistēmā no aptiekas līdz pacientam
354	C6.1. R1-I1	T	Daudzdzīvokļu ēku energorenovācija
355	C6.1. R1-I1	T	Publisko ēku energorenovācija
358	C6.1. R1-I3	T	Ēku ar kultūras objekta statusu energorenovācija
360	C6.1. R2	M	Apmācības sertifikācija
364	C6.1. R3	T	Pabeigta publiskā sektora darbinieku apmācība par vienas pieturas aģentūras pakalpojumu sniegšanu
367	C6.1. R4-I1	M	Seismoloģiskās izpētes darbinieku apmācība
370	C6.1. R5	T	Izmēģinājuma projekta pabeigšana, izmantojot pilsētu zaļās atjaunošanas stratēģijas
376	C1.2 R1-I1	T	Uzstādīto viedo skaitītāju skaits
377	C1.2 R1-I1	M	Jauna enerģijas akumulatoru akumulēšanas kapacitāte
381	C1.3. R2-I1	T	Atkritumu pārkraušanas staciju būvniecība
396	C3.1. R1-I3	T	Atjaunoto vai uzbūvēto vidējās izglītības klašu skaits
401	C6.1. R2	M	Iestāšanās jaunajā piedāvātajā maģistra programmā
413	C7.1 R1-I3	T	Ģeotermālie urbšanas darbi
414	C7.1 I1	M	103 ar alternatīvu degvielu darbināmi autobusi (elektriskie un/vai ūdeņraža)
415	C7.1 I1	T	Viena ūdeņraža enerģijas vienība elektrolokomotīvju darbināšanai atsevišķā vagonā (HERMES)
431	C7.2 R2	T	Ar zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju palīdzību apzināto izmēģinājuma projektu pabeigšana
445	C1.1.1. R4-I5	M	Kapitāla iepludināšana stratēģiskajām digitālajām investīcijām un stratēģiskajām zaļajām investīcijām
448	C7.2 I3	T	Zemestrīcēs bojāto publisko ēku energorenovācija un atjaunošana pēc zemestrīces
		Maksājuma summa	EUR 695152190

2. Aizdevums

Maksājumus, kas minēti 3. panta 2. punktā, organizē šādi:

1.Pirmā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums
55	C7.1 R1-I5	M	Pieņemts plāns biodegvielu ražošanai un izmantošanai transporta nozarē
405	C6.1 R1 -I4	M	Pamatnostādnes ēku ar kultūras objekta statusu energorenovācijai
421	C7.1 I3	M	Līgums par iekārtām LNG termināļa paplašināšanai Krk salā
423	C7.1 I3	M	Līgums par gāzes cauruļvada Zlobin-Bosiljevo paplašināšanas darbiem
		Maksājuma summa	EUR 303868355

2.Otrā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

382

C1.3. R3

M

Valsts ūdens zudumu samazināšanas rīcības plāna pieņemšana

385

C1.3. R3

M

Noteikumu par Ūdensapgādes pakalpojumu padomi stāšanās spēkā

393

C2.2 R5

M

Stājas spēkā nolikums, kas reglamentē jaunos algu modeļus un centralizēto atlases sistēmu civildienestā un valsts dienestos

425

C7.1 I3

M

Konkurss par cauruļu iepirkumu Bosiljevo-Sisak-Kozarac gāzes cauruļvada paplašināšanai

427

C7.1 I3

M

Konkurss par cauruļu iepirkumu Horvātijas un Slovēnijas starpsavienojuma Lučko-Zabok posma paplašināšanai

438

C7.2 I2

T

Parakstīti līgumi par zemestrīcēs bojāto daudzdzīvokļu ēku energorenovāciju

Maksājuma summa

EUR 455802533

3.Trešais ieguldījums (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

154

C2.1. R1-I2

T

Apmācības moduļi stratēģiskajai plānošanai un regulējuma ietekmes novērtējumam valsts, reģionālā un vietējā līmenī

315

C4.3. R3-I2

T

Vienota informācijas sistēma (SocSkrb informācijas sistēma)

373

C1.1.1.R5.

M

Stratēģiskā satvara kapitāla tirgus attīstībai Horvātijā pieņemšana un tam pievienotais rīcības plāns

383

C1.3. R3

M

Izveidota valsts iestāde ūdens zudumu monitoringam

386

C1.3. R3

T

Ūdensapgādes pakalpojumu padomes spēju veidošana

402

C6.1. R7

M

Parakstīti nolīgumi par izmēģinājuma projektu īstenošanu

Maksājuma summa

EUR 531769622

4.Ceturtā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

320

C5.1. R1-I1

T

Piekļuve aptieku aprūpei un medikamentiem

375

C1.1.1. R7

M

Pirmā rīcības plāna pieņemšana ilgtspējīga finansējuma mērķu atbalstam

424

C7.1 I3

T

Paplašinātā Zlobin-Bosiljevo gāzes cauruļvada būvniecība

433

C7.2 R4

M

Izglītības programma darba ņēmējiem no trešām valstīm

Maksājuma summa

EUR 822976794

5.Piektā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

155

C2.1. R1-I2

T

Apmācības dienas amatpersonām, kas saistītas ar regulatīvās ietekmes stratēģiskās plānošanas un īstenošanas sistēmu valsts un reģionālā līmenī

321

C5.1. R1-I2

T

Mobilās ambulatorās primārās veselības aprūpes nodrošināšana

384

C1.3. R3

T

Ūdensapgādes operatoru ūdens zudumu samazināšanas rīcības plānu pieņemšana

388

C1.3. R3

T

Uzbūvētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

389

C1.3. R3

T

Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais kanalizācijas tīkls

391

C1.3. R3-I2

T

Uzbūvēts vai rekonstruēts publiskais ūdensapgādes tīkls

394

C2.3 R3- I17

M

Likums par Iedzīvotāju, ģimenes un mājsaimniecību reģistra izveidi (SOK)

422

C7.1 I3

T

LNG termināļa paplašinājums Krk salā darbojas

446

C1.1.1. R4-I6

M

Investīciju politika stratēģiskām investīcijām aizsardzībā un drošībā

Maksājuma summa

EUR 580654154

6.Sestā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

93	C.1.4. R1-I1	M	Jauna ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēma
443	C2.5. R1-I7	T	Nesen uzbūvēta ēka Tieslietu laukumā Zagrebā
397	C3.1. R1-I4	T	Uzbūvēto vai rekonstruēto pamatskolas klašu skaits
322	C5.1. R1-I3	T	Jauna ēka Infekcijas slimību klīnikas Dr Fran Mihaljević kompleksā
356	C7.2 I2	T	Zemestrīcēs bojāto daudzdzīvokļu ēku energorenovācija un atjaunošana pēc zemestrīces
357	C7.2 I2	T	Zemestrīcēs bojāto publisko ēku energorenovācija un atjaunošana pēc zemestrīces
403	C6.1. R7	T	Izmēģinājuma projekts pabeigts
404	C6.1. R7	M	Valsts pamatnostādnes par tādu būvatkritumu apritīgu izmantošanu, kas radušies ēkās ar kultūras priekšmeta statusu
418	C7.1 R1-I4	M	Elektrisko autobusu uzlādes infrastruktūra
419	C7.1 R1-I6	T	Elektroenerģijas transformatoru nomaiņa
420	C7.1 R1-I6	T	Elektrisko apakšstaciju rekonstrukcija
426	C7.1 I3	T	Paplašinātās Bosiljevo-Sisak-Kozarac gāzes cauruļvada būvniecība
428	C7.1 I3	T	Horvātijas un Slovēnijas starpsavienojuma paplašinātā posma Lučko-Zabok būvniecība
432	C7.2 R3	T	Ar zaļo pilsētu atjaunošanas stratēģiju palīdzību apzināto izmēģinājuma projektu pabeigšana
435	C7.2 I1	T	Daudzdzīvokļu ēku energorenovācija
436	C7.2 I1	T	Publisko ēku energorenovācija
437	C7.2 I1	T	Atjaunīgās enerģijas sistēmu uzstādīšana sabiedriskajās ēkās
439	C7.2 I2	T	Atjaunīgo energoresursu sistēmu uzstādīšana zemestrīču bojātajās sabiedriskajās ēkās
440	C1.3 R3-I3	T	Uzbūvētas struktūras aizsardzībai pret plūdiem
441	C1.3 R3-I3	T	Atjauninātas ūdensteces
447	C1.1.1. R4-I6	M	Kapitāla iepludināšana stratēģiskām investīcijām aizsardzībā un drošībā
		Maksājuma summa	EUR 1559085514

3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI

1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība

Horvātijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek šādā kārtībā: