EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 15.10.2025
COM(2025) 640 final
2023/0163(COD)
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,
ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,
par
Padomes nostāju par jaunās regulas par Eiropas Jūras drošības aģentūru pieņemšanu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1406/2002
(Dokuments attiecas uz EEZ)
2023/0163 (COD)
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,
ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,
par
Padomes nostāju par jaunās regulas par Eiropas Jūras drošības aģentūru pieņemšanu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1406/2002
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1.Konteksts
|
Datums, kad priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei
|
2023. gada 1. jūnijs |
|
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums: |
2023. gada 20. septembris |
|
Eiropas Parlamenta nostājas datums (pirmais lasījums): |
2024. gada 12. marts |
|
Padomes nostājas pieņemšanas datums: |
2025. gada 13. oktobris |
2.Komisijas priekšlikuma mērķis
Regula par Eiropas Jūras drošības aģentūru un Regulas (EK) Nr. 1406/2002 atcelšanu 1 ir viens no pieciem tiesību aktu priekšlikumiem, ko Komisija pieņēma 2023. gada 1. jūnijā, lai atjauninātu iepriekšējās kuģošanas drošības paketes.
Sniedzot atbalstu dalībvalstīm un Komisijai, EMSA ir būtiska loma kuģošanas drošības uzlabošanā, un vienlaikus tā veicina ES jūrniecības nozares zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai aģentūrai būtu pienācīgas pilnvaras un resursi darbību turpināšanai nākamajos gados.
Kopš pēdējām būtiskajām izmaiņām tās pilnvarās 2013. gadā EMSA ir pārņēmusi daudzus jaunus uzdevumus. Tomēr lielākā daļa no tiem nav pienācīgi atspoguļoti tās pilnvarās. Lielākā daļa šo jauno uzdevumu izriet no zaļās pārkārtošanās un nozares dekarbonizācijas pieaugošās nozīmes, kur ES ir līdere gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Turklāt, pateicoties laika gaitā izstrādātajam plašajam datubāzu un IT rīku klāstam, aģentūra ir vispiemērotākā, lai atbalstītu tik ļoti nepieciešamo jūras pakalpojumu digitalizāciju, kā arī kiberdrošību un novērošanu.
Vienlaikus EMSA pilnvarām ir jābūt pielāgotām nākotnes vajadzībām. Tai jāspēj veikt jaunos uzdevumus, kas aģentūrai tiks uzticēti ar gaidāmajiem ES tiesību aktiem, piemēram, jūrniecības tiesību aktu kopumu, kas ietver jaunus aģentūras pienākumus atbalstīt dalībvalstis kuģošanas drošības un ilgtspējas jomā.
Līdz ar to priekšlikums pārskatīt EMSA pilnvaras atspoguļo jau šobrīd pieaugušo aģentūras lomu, un to, kāda tai gaidāma nākotnē. Lai gan pilnvaras ir detalizētas, vajadzētu saglabāt to elastību, lai nodrošinātu, ka EMSA spēj dinamiski reaģēt uz dalībvalstu un Komisijas vajadzībām – gan atbalstot jaunu politikas prioritāšu īstenošanu, gan reaģējot uz krīzēm. EMSA lomas palielināšanās nozīmē papildu cilvēkresursus un finanšu resursus aģentūrai.
Sakarā ar aģentūras uzdevumu un tās iekšējās organizācijas būtiskām izmaiņām Komisija ierosināja aizstāt Regulu (EK) Nr. 1406/2002 ar jaunu tiesību aktu.
3.Komentāri par Padomes nostāju
Padomes nostāja pilnībā atspoguļo politisko vienošanos, ko Eiropas Parlaments un Padome panāca 2025. gada 20. maijā. Vienošanās galvenie punkti ir šādi.
·Attiecībā uz aģentūras darbības jomu un uzdevumiem lielākā daļa Komisijas priekšlikumā iekļauto uzdevumu ir saglabāti ar dažām izmaiņām formulējumā, atjauninājumiem attiecībā uz nesen pieņemtās kuģošanas drošības paketes galīgo redakciju 2 , kuģu pārstrādi, piesārņojuma riska novērtējumu, dekarbonizācijas uzdevumiem, jūras uzraudzības uzdevumiem un jaunu uzdevumu pievienošanu. Tomēr EMSA tehniskā palīdzība Komisijai vai dalībvalstīm saistībā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu 3 un slāpekļa oksīdiem (NOx) no uzdevumiem tika svītrota.
·Attiecībā uz starptautiskajiem aspektiem likumdevēji ir vienojušies, ka Komisijas un dalībvalstu atbalstam EMSA var izvietot darbiniekus Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā Londonā. Likumdevēji galu galā vienojās saglabāt atsauci uz aģentūras starptautisko stratēģiju, kas EMSA valdei jāpieņem saistībā ar aģentūras vienoto programmdokumentu.
·Attiecībā uz pārvaldību un neraugoties uz Padomes stingro nostāju samazināt Komisijas pārstāvju skaitu EMSA valdē, likumdevēji vienojās saglabāt četrus Komisijas pārstāvjus.
·Likumdevēji vienojās likvidēt izpildvaldi, kā arī prasību par Komisijas pozitīvu balsojumu par valdes lēmumu projektiem, kas saistīti ar cilvēkresursiem un budžeta jautājumiem. Tas samazināja paredzēto pastiprināto Komisijas un dalībvalstu uzraudzības lomu attiecībā uz aģentūru.
·Tomēr EMSA izpildvaldes lomu daļēji jau pilda valdes padomdevēja komiteja, kurā ir divi Komisijas pārstāvji un kuras uzdevums ir sagatavot lēmumus par budžeta un cilvēkresursu jautājumiem. Lai gan izpildvaldes likvidēšanai var būt negatīvas sekas, padomdevējas komitejas pašreizējā loma un sastāvs būs ietekmi mīkstinošs faktors.
·Turklāt likumdevēji trialogā vienojās par brīdināšanas mehānismu, kas tiks iedarbināts, ja Komisija paudīs nopietnas bažas par lēmumu priekšlikumiem jautājumos, kas saistīti ar Finanšu pamatregulu 4 , Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību 5 . Tomēr attiecībā uz balsošanas noteikumu likumdevēji neņēma vērā Komisijas paustās nopietnās bažas un vienojās pāriet no vienprātības balsojuma uz četru piektdaļu balsu vairākumu valdes lēmumu pieņemšanai pēc tam, kad Komisija iedarbinājusi brīdināšanas sistēmu. Tas vājinās noteikuma atturošo ietekmi un līdz ar to mazinās Komisijas spēju nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem cilvēkresursu un budžeta jautājumos. Šajā sakarā Komisija ir nākusi klajā ar paziņojumu, kurā aicina uz strukturētu koordināciju starp aģentūru, valdi un Komisiju saistībā ar valdes lēmumu projektiem, kas attiecas uz šiem jautājumiem.
·Likumdevēji vienojās mainīt balsošanas noteikumus valdē no absolūta vairākuma uz divu trešdaļu vairākumu attiecībā uz atzinumu par pārskatiem, valdes noteikumiem, aģentūras iekšējo struktūru, vienošanos ar trešām valstīm un izpilddirektora iecelšanu, atcelšanu un tā pilnvaru termiņa pagarināšanu. Turklāt likumdevēji vienojās atjaunot pašreizējo iespēju valdei rīkoties saistībā ar priekšlikumu par izpilddirektora atcelšanu, ko iesniedz ne tikai Komisija, bet arī vismaz viena trešdaļa valdes balsstiesīgo locekļu.
·Attiecībā uz izpilddirektoru likumdevēji vienojās pievienot ģeogrāfisko līdzsvaru kā principu, kas jāievēro Komisijas priekšatlases procedūrā. Turklāt tie vienojās, ka pirms iecelšanas un, iespējams, arī pirms izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanas atlasītais kandidāts vai amatā esošais izpilddirektors tiks aicināts sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem.
·Likumdevēji vienojās, ka attiecībā uz izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu divkāršais novērtējums (kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un aģentūras turpmākos uzdevumus un problēmas) ir jānosūta valdei informācijai kopā ar Komisijas priekšlikumu par pagarināšanu. Likumdevēji arī vienojās svītrot pārejas noteikumu par pašreizējā izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu par vienu gadu.
·Likumdevēji vienojās saglabāt iespēju aģentūrai pēc Komisijas pieprasījuma izveidot reģionālus centrus ES dalībvalstīs, lai pēc iespējas efektīvāk veiktu dažus aģentūras uzdevumus.
·Visbeidzot, likumdevēji vienojās atcelt iespēju aģentūrai šobrīd noteikt un iekasēt maksas: jebkādas potenciālās vajadzības izveidot maksu shēmu ar to pakalpojumu identifikāciju, kurus no maksām varētu finansēt, tiks novērtētas aģentūras periodiskajā izvērtēšanā ne vēlāk kā piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā.
4.Secinājums
Kompromisa garā Komisija atbalsta iestāžu sarunu rezultātus un tādēļ var pieņemt Padomes nostāju pirmajā lasījumā, tādējādi ļaujot Eiropas Parlamentam pieņemt galīgo tekstu otrajā lasījumā.
5.KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
Komisija ir nākusi klajā ar vienpusēju paziņojumu, kas iekļauts papildinājumā.
Papildinājums
Komisijas paziņojums par sistēmu brīdināšanai par cilvēkresursu un budžeta jautājumiem (20. panta 2. punkts)
“Komisija atgādina, ka galīgā vienošanās, ko abi likumdevēji panāca par grozīto regulas priekšlikumu par Eiropas Jūras drošības aģentūru (“EMSA”), ievieš pārvaldes izmaiņas, kuru nav Komisijas priekšlikumā. Šīs izmaiņas mazina Komisijas spēju nodrošināt atbilstību Savienības tiesību normām cilvēkresursu un budžeta jautājumos.
Vienprātības aizstāšana 20. panta 2. punkta otrajā balsošanas kārtā ar četru piektdaļu balsu vairākumu vājina labas administrēšanas un pareizas finansiālas pārvaldības nodrošināšanai domātā Komisijas aizsardzības pasākuma efektivitāti. Tas rada risku, ka par spīti Komisijas oficiālam iebildumam var tikt pieņemti lēmumi, kas ir pretēji piemērojamam Savienības tiesiskajam regulējumam, it īpaši pamatregulai un Civildienesta noteikumiem un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai. Tas arī var radīt nopietnu risku ne tikai EMSA, bet arī Komisijas un visas Eiropas Savienības finansēm un reputācijai.
Šajā sakarā Komisija aicina Aģentūru un tās valdi iesaistīties laicīgā un strukturētā koordinācijā ar Komisiju attiecībā uz visiem lēmumu projektiem, kas iesniedzami pieņemšanai.”