Briselē, 3.10.2025

COM(2025) 633 final

2025/0320(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu Pušu konferences sestajā sanāksmē Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz tādu lēmumu pieņemšanu, ar kuriem konvenciju groza attiecībā uz dzīvsudrabu saturošiem produktiem un ražošanas procesiem, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis ir priekšlikums lēmumam par nostāju, kas Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (“nolīgums”) Pušu konferences sestajā sanāksmē (“COP6”) Eiropas Savienības (“ES”) vārdā jāieņem attiecībā uz iecerētajiem Pušu konferences lēmumiem, kuri attiecas uz dzīvsudraba savienojumu tirdzniecību un ar kuriem groza nolīguma A un B pielikumu. Minētajos pielikumos uzskaitīti dzīvsudrabu saturoši produkti un ražošanas procesi, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus (“dzīvsudraba procesi”), un uz tiem visiem attiecas vai nu prasība līdz kādam noteiktam datumam izbeigt to lietošanu, vai dzīvsudraba izmantošanu reglamentējoši noteikumi 1 .

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Minamatas konvencija par dzīvsudrabu (“nolīgums”)

Nolīgums ir galvenais starptautiskais tiesiskais satvars, kas vērsts uz cilvēka veselības un vides sargāšanu no dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm gaisā, ūdenī un zemē. Tas aptver visu dzīvsudraba aprites ciklu no primārās dzīvsudraba ieguves līdz dzīvsudraba atkritumu likvidēšanai. Nolīgums stājās spēkā 2017. gada 16. augustā. Eiropas Savienība ir nolīguma Puse 2 . Puses ir arī visas dalībvalstis.

Saskaņā ar nolīguma 3. panta 13. punkta prasību Pušu konference (COP) novērtē, vai noteiktu dzīvsudraba savienojumu tirdzniecība nav pretrunā nolīguma mērķim, un apsver, vai attiecībā uz noteiktiem dzīvsudraba savienojumiem, kurus norāda papildu pielikumā, kas pieņemts saskaņā ar nolīguma 27. pantu, būtu jāpiemēro nolīguma 3. panta 6. un 8. punkts.

Saskaņā ar nolīguma 3. panta 6. punktu neviena Puse neatļauj dzīvsudraba eksportu, izņemot ja saņemošā valsts, kas var būt vai nebūt nolīguma Puse, eksportējošajai Pusei devusi rakstisku piekrišanu.

Saskaņā ar nolīguma 3. panta 8. punktu neviena Puse neatļauj dzīvsudraba importu no valsts, kura nav nolīguma Puse un kurai tā ir devusi rakstisku piekrišanu, ja vien valsts, kura nav nolīguma Puse, nav apliecinājusi, ka dzīvsudrabs nav iegūts no neatļautiem avotiem, kas norādīti 3. punktā vai 5. punkta b) apakšpunktā.

Saskaņā ar nolīguma 4. panta 1. punktu A pielikuma I daļā minētos dzīvsudrabu saturošos produktus (piemēram, dažas kompaktās fluorescences spuldzes) nedrīkst ražot, importēt vai eksportēt pēc norādītā beigu datuma.

Saskaņā ar 4. panta 3. punktu Puses veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai regulētu dzīvsudraba izmantošanu A pielikuma II daļā uzskaitītajos dzīvsudrabu saturošajos produktos.

Saskaņā ar 5. panta 2. punktu dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu izmantošana B pielikuma I daļā uzskaitītajos dzīvsudraba procesos (piemēram, hlora-sārmu ražošanā) jāizbeidz līdz minētajā pielikumā noteiktajiem datumiem.

Ievērojot 5. panta 3. punktu, Puses veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai regulētu dzīvsudraba izmantošanu B pielikuma II daļā uzskaitītajos dzīvsudraba procesos, arī attiecībā uz pāreju uz bezdzīvsudraba procesiem, ja tā ir ekonomiski un tehniski realizējama.

Nolīguma 26. un 27. pantā izklāstītie galvenie noteikumi ir arī par to, kādā veidā Pusēm ierosināt nolīguma pielikumu grozījumus, un par grozīto pielikumu pieņemšanu un stāšanos spēkā. Ierosinātos pielikumu grozījumus nolīguma sekretariātam (“sekretariāts”) ir pienākums visām Pusēm paziņot vismaz sešus mēnešus pirms COP, kurā likts priekšā tos pieņemt. Ierosinātos pielikumu grozījumus pieņem saskaņā ar balsošanas kārtību, kas noteikta 26. panta 3. punktā un Lēmumā MC-1/1 par reglamentu 3 , kuru Pušu konference pieņēmusi savā pirmajā sanāksmē 2017. gada 24.–‑29. septembrī. Sekretariāts nav saņēmis nevienu šādu ierosinājumu, kas būtu izskatāms COP6.

Tomēr COP savā Lēmumā MC-5/4 bija nolēmusi COP6 apsvērt priekšlikumu par A pielikuma I un II daļas grozīšanu attiecībā uz zobārstniecības amalgamu. Minētajā lēmumā iekļautais ierosinātais teksts bija sagatavots, pamatojoties uz COP jau izskatīto sākotnējo priekšlikumu, kuru Āfrikas reģiona vārdā iesniegusi Botsvāna un Burkinafaso un kurš Pusēm paziņots 2023. gada 27. aprīlī, sešus mēnešus pirms COP5.

COP5 ir pieņēmusi Lēmumu MC-5/6. Šis lēmums Puses un attiecīgās organizācijas saskanīgi ar nolīguma 5. panta 8. punktu un 17. panta 1. punktu aicināja līdz 2025. gada 31. martam brīvprātīgi iesniegt informāciju par tehniski un ekonomiski realizējamām dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanas alternatīvām vinilhlorīda monomēra ražošanā.

Jebkurš pielikuma grozījums attiecībā uz visām Pusēm (izņemot tās, kuras iesniegušas attiecīgu deklarāciju saskaņā ar 30. panta 5. punktu) stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad nolīguma depozitārs ir paziņojis par šā grozījuma pieņemšanu. Savienība šādu deklarāciju nav iesniegusi, tāpēc uz to attiecas vispārējais noteikums par grozīto vai jauno pielikumu stāšanos spēkā.

2.2.Pušu konference (COP)

Pušu konference pilda funkcijas, kas tai noteiktas nolīgumā. Šajā nolūkā tā apsver un veic arī jebkādas darbības, kas var būt vajadzīgas, lai sasniegtu nolīguma mērķus, piemēram, pieņem attiecīgas vadlīnijas.

Saskaņā ar nolīguma 28. pantu un iepriekšminēto Lēmumu MC-1/1 katrai Pusei ir viena balss. Tomēr Savienība, būdama reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, izmanto tiesības par savā kompetencē esošajiem jautājumiem balsot ar tādu balsu skaitu, kas ir līdzvērtīgs to Savienības dalībvalstu skaitam, kuras ir nolīguma Puses. Savienība savas balsstiesības neizmanto, ja savas balsstiesības izmanto kāda no tās dalībvalstīm, un otrādi.

2.3.Potenciālie COP6 lēmumi

Paredzams, ka COP6 pieņems lēmumu par dzīvsudraba savienojumu avotiem un tirdzniecību.

Turklāt COP6 apsvērs arī atsevišķu lēmumu par dzīvsudraba savienojumu tirdzniecību. Ar iecerēto aktu nolīgumam tiktu pievienots papildu pielikums, kurā būtu uzskaitīti dzīvsudraba savienojumi, uz kuriem attiektos nolīguma 3. panta 6. un 8. punktā paredzētā rakstiskās piekrišanas procedūra. Sarakstā potenciāli iekļaujamo dzīvsudraba savienojumu vidū ir:

(1)dzīvsudraba (I) hlorīds;

(2)dzīvsudraba (II) sulfīds;

(3)cinobrs;

(4)dzīvsudraba (II) oksīds;

(5)dzīvsudraba (II) sulfāts;

(6)dzīvsudraba (II) nitrāts;

(7)dzīvsudraba (II) acetāts;

(8)dzīvsudraba (II) hlorīds;

(9)dzīvsudraba (II) jodīds;

(10)dzīvsudraba (II) amidohlorīds.

Paredzams, ka COP6 pieņems arī vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem groza nolīguma A un B pielikumu.

Pirmkārt, COP6 apsvērs ierosinātos A pielikuma I daļas grozījumus un pēc vajadzības pieņems attiecīgu lēmumu. Ar šiem grozījumiem tiktu svītrotas zobārstniecības amalgamai veltīto ierakstu apņemošās iekavas, kā arī atbilstošais izmantošanas beigu laiks (2030). Tādējādi ar šo ierakstu vai nu noteiktos termiņos aizliegtu ražošanu, importēšanu un eksportēšanu, vai ieviestu dzīvsudraba izmantošanu reglamentējošus pasākumus. Turklāt COP6 izskatīs priekšlikumu, kas paredz, pievienojot papildu noteikumus par zobārstniecības amalgamu, grozīt arī A pielikuma II daļu.

Otrkārt, COP6 apsvērs vajadzību pieņemt lēmumu, kurš pamatosies uz sekretariāta galīgo ziņojumu par grūtībām, kas kavē A pielikuma I daļā uzskaitīto kosmētikas līdzekļu ražošanu, importēšanu un eksportēšanu, kā arī par pastāvošajiem vai ierosinātajiem pasākumiem, kurus Puses veikušas, lai minētās grūtības novērstu.

Treškārt, COP6 apsvērs B pielikuma grozīšanu, lai noteiktu, kādu bezdzīvsudraba katalizatoru izmantošana pastāvošajos procesos ir kļuvusi tehniski un ekonomiski realizējama un ir cilvēka veselībai un videi labvēlīga. Tas automātiski sāktu skaitīt laiku līdz izmantošanas beigu datumam, kam jāiestājas ne vēlāk kā piecus gadus pēc COP6 (t. i., līdz 2030. gadam), un tiktu pieņemts attiecīgs lēmums. Šis grozījums pamatosies uz sekretariāta ziņojumu par bezdzīvsudraba katalizatoru izmantošanas tehnisko un ekonomisko realizējamību vinilhlorīda monomēra (VCM) ražošanā, savukārt sekretariāta ziņojums pamatojas uz Pušu un attiecīgo organizāciju iesniegto informāciju, kas izklāstīta dokumentā UNEP/MC/COP.6/INF/9.3.

3. Savienības vārdā ieņemamā nostāja

Savienības mērķis ir gadījumos, kad pieejamas dzīvotspējīgas alternatīvas, pēc iespējas drīzāk un pilnīgāk izbeigt dzīvsudraba izmantošanu Savienībā un visā pasaulē 4 . Lai šo mērķi sasniegtu, jāizbeidz izmantot dzīvsudrabu saturošus produktus un no dzīvsudraba procesiem jāpāriet uz bezdzīvsudraba procesiem, ja tie ir dzīvotspējīgi, tehniski realizējami un nav kaitīgi cilvēka veselībai un videi.

Pasaules līmeņa virzība uz šā mērķa sasniegšanu palīdzētu sasniegt arī Eiropas zaļā kursa 5 izvirzīto nulles piesārņojuma mērķi attiecībā uz vidi, kas brīva no toksikantiem. Turklāt tas palīdzētu īstenot 2020. gada ES “Ilgtspēju sekmējošo ķimikāliju stratēģiju” 6 , kurā Eiropas Komisija attiecībā uz ķimikāliju pārvaldīšanas pareizību ir apņēmusies saglabāt vadošo lomu starptautiskā līmenī, un tas ietver ES standartu popularizēšanu visā pasaulē. Bez tam tas atbilstu ES ieceru vērienam, kāds attiecībā uz tīru un apritīgu konkurētspēju citstarp iestrādāts Tīras rūpniecības kursā 7 un Ūdensresursu noturības stratēģijā 8 .

Dzīvsudraba savienojumu avoti un tirdzniecība

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem COP6, paredz atbalstīt to, lai tiktu pieņemts nolīguma papildu pielikums, kurā uzskaitīti dzīvsudraba savienojumi, par kuriem tiek prasīta rakstiska piekrišana saskaņā ar nolīguma 3. panta 6. un 8. punktu; šāda pieņemšana atbalstāma, ja tā ir saskanīga ar Savienības acquis (t. i., ja sarakstā ir dzīvsudraba savienojumi, kuru eksportēšanu Dzīvsudraba regulas III pielikums aizliedz jau tagad).

Savienības vārdā ieņemamā nostāja pamatojas uz to, ka Dzīvsudraba regula 9 saskaņā ar tās III pielikumu par dzīvsudraba savienojumiem, uz kuriem attiecas tās 3. panta 2. un 3.punkts un 7. panta 3. punkts, aizliedz eksportēt noteiktus dzīvsudraba savienojumus. Eksportēt aizliegto dzīvsudraba savienojumu vidū ir:

·dzīvsudraba (I) hlorīds (Hg2Cl2, CAS Nr. 10112-91-1);

·dzīvsudraba (II) oksīds (HgO, CAS Nr. 21908-53-2);

·cinobra rūda;

·dzīvsudraba sulfīds (HgS, CAS Nr. 1344-48-5);

·dzīvsudraba (II) sulfāts (HgSO4, CAS Nr. 7783-35-9);

·dzīvsudraba (II) nitrāts (Hg(NO3)2, CAS Nr. 10045-94-0).

Nolīguma A pielikums, ar ko nosaka to dzīvsudrabu saturošo produktu sarakstu, kurus aizliegts ražot, importēt un eksportēt vai kuriem piemēro dzīvsudraba izmantošanas prasības, un šā pielikuma izskatīšana

Savienības nostāja COP6 paredz atbalstīt tāda iecerētā akta pieņemšanu, kas ir saskanīgs ar Savienības acquis par dzīvsudrabu saturošiem produktiem, kurus jau tagad aizliegts laist Savienības tirgū un kurus iespējams aizstāt ar bezdzīvsudraba alternatīvām, kas pierādījušas savu ekonomisko un tehnisko realizējamību un ir labvēlīgas no vides un cilvēka veselības viedokļa.

Savienības nostāja pamatojas uz tālāk aprakstītajiem diviem elementiem.

Pārskatītās Dzīvsudraba regulas 10. panta 7. punkts aizliedz zobārstniecības amalgamas izmantošanu un eksportēšanu no ES. Zobārstniecības amalgamas importēšana un ražošana ir aizliegta no 2026. gada 1. jūlija. Izņēmuma kārtā zobārstniecības amalgamas importēšana un ražošana ir atļauta īpašām pacientu medicīniskajām vajadzībām.

Dzīvsudraba regulas II pielikums aizliedz eksportēt, importēt un ražot kosmētikas līdzekļus, kas satur dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumus; izņēmums ir Kosmētikas līdzekļu regulas 10 V pielikuma 16. un 17. ierakstā norādītie īpašie gadījumi.

Nolīguma B pielikums, ar ko nosaka to dzīvsudraba procesu sarakstu, kuriem noteikts izmantošanas beigu datums vai kuriem piemēro dzīvsudraba izmantošanas prasības, un šā pielikuma izskatīšana

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Pušu konferences sestajā sanāksmē, paredz atbalstīt iecerētā akta pieņemšanu, lai noteiktu atļautās VCM izmantošanas beigu datumu un lai dzīvsudraba izmantošanas noteikumus padarītu stingrākus, uzliekot par pienākumu līdz attiecīgajam izmantošanas beigu datumam ražošanas jaudas nepalielināt.

Savienības vārdā ieņemamā nostāja pamatojas uz tālāk aprakstītajiem trijiem elementiem.

Savienības tiesību akti (Dzīvsudraba regulas 7. panta 1. un 3. punkts un III pielikums) nolīguma 5. panta 2. un 3. punktu un B pielikumu transponē, to interpretējot vēl stingrāk.

Nolīguma B pielikumā minēti pieci konkrēti dzīvsudraba procesi (hlora-sārmu, acetaldehīda, VCM, alkoholātu un poliuretāna ražošana), bet Dzīvsudraba regulas III pielikumā ir visaptverošs noteikums, kas līdz ar noteiktu izmantošanas beigu datumu pienākšanu Savienībā aizliedz dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu izmantošanu visos ražošanas procesos (dzīvsudrabu izmantot par katalizatoru aizliegts no 2018. gada 1. janvāra, bet par elektrodu – no 2022. gada 1. janvāra). Tādējādi šā aizlieguma piemērošanas joma Savienības tiesību aktos nav ierobežota.

Dzīvsudraba regulas III pielikumā noteiktas vairākas atkāpes attiecībā uz VCM, alkoholātu un poliuretāna ražošanas beigu datumiem, taču salīdzinājumā ar nolīguma B pielikumu šie noteikumi ir stingrāki. Dzīvsudraba regula kopš 2022. gada 1. janvāra aizliedz dzīvsudrabu izmantot VCM ražošanā, bet nolīgums tikai ierobežo dzīvsudraba izmantošanu un norāda, ka Pušu mērķis ir to pakāpeniski izbeigt piecu gadu laikā pēc tam, kad COP konstatējusi, ka bezdzīvsudraba alternatīvas ir kļuvušas tehniski un ekonomiski realizējamas (VCM). B pielikuma pārskatīšana dod iespēju mazināt plaisu starp patlaban stingrākajām Savienības tiesību aktu prasībām un mazāk stingro nolīgumu. To varētu panākt, ja saskanīgi ar Savienības acquis un ņemot vērā pastāvošos tehniski un ekonomiski realizējamo bezdzīvsudraba alternatīvu procesus, kādi ir pieejami, B pielikumā attiecībā uz VCM ražošanas procesiem, kuros izmanto dzīvsudrabu, pievienotu izmantošanas beigu datumus.

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punkts reglamentē lēmumus, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 11 .

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

COP ir ar nolīgumu, proti, ar Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu, izveidota struktūra.

Tiesību akti, kurus Minamatas konvencijas COP tiek aicināta pieņemt, attiecas uz iespējamu jauna konvencijas pielikuma pieņemšanu, kā arī uz iespējamu divu pašreizējo pielikumu grozīšanu. Tā kā saskaņā ar Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu 27. panta 1. punktu pielikumi ir neatņemama konvencijas sastāvdaļa, iecerētie akti ir akti ar juridiskām sekām, jo tie Pusēm ir juridiski saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Iecerētie akti nedz papildina, nedz groza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu pieņemamā lēmuma materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā iecerētā akta mērķa un satura, attiecībā uz kuru ieņem nostāju Savienības vārdā. Ja i) iecerētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un ja ii) viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais/dominējošais mērķis vai komponents.

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Iecerēto aktu galvenais mērķis un saturs attiecas uz vides un cilvēka veselības aizsardzību.

Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 192. panta 1. punkts.

4.3.Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 192. panta 1. punktam, lasītam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.

2025/0320 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu Pušu konferences sestajā sanāksmē Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz tādu lēmumu pieņemšanu, ar kuriem konvenciju groza attiecībā uz dzīvsudrabu saturošiem produktiem un ražošanas procesiem, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Savienība ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/939 12 ir noslēgusi Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu 13 (“nolīgums”), kas stājās spēkā 2017. gada 16. augustā.

(2)Saskaņā ar nolīguma 27. pantu, lasītu saistībā ar 26. pantu, Pušu konference var pieņemt lēmumus, ar kuriem pieņem jaunus un groza esošos nolīguma pielikumus.

(3)Pušu konference savā sestajā sanāksmē 2025. gada 3.–7. novembrī var pieņemt jaunu nolīguma pielikumu, kurā uzskaitīti dzīvsudraba savienojumi, kuru eksportēšanas gadījumā jāsaņem nolīguma 3. panta 6. un 8. punktā prasītā rakstiskā piekrišana.

(4)Turklāt paredzams, ka nolīguma Pušu konference pieņems arī vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem groza nolīguma A un B pielikumu. A pielikumā ir to dzīvsudrabu saturošo produktu saraksts, kurus no kāda noteikta datuma aizliegts ražot, importēt un eksportēt vai kuriem piemēro dzīvsudraba izmantošanu regulējošus pasākumus. B pielikumā ir to dzīvsudraba procesu saraksts, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus (“dzīvsudraba procesi”) un kuru sakarā noteikts pienākums dzīvsudraba izmantošanu līdz kādam noteiktam datumam izbeigt vai kuriem piemēro dzīvsudraba izmantošanu regulējošas prasības.

(5)Iecerētajiem Pušu konferences aktiem būs juridiskas sekas.

(6)Ir jānosaka nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem nolīguma Pušu konferencē.

(7)Savienībai būtu jāatbalsta tādu nolīguma Pušu konferences lēmumu pieņemšana, kuri ļauj mazināt plaisu starp Savienības tiesību aktiem un nolīgumu un kuri ir saskanīgi ar Savienības acquis attiecībā uz:

(11)tādu dzīvsudraba savienojumu eksportu, ko jau tagad reglamentē Regula (ES) 2017/852 14 ;

(12)zobārstniecības amalgamas aizliegšanu, vienlaikus paredzot atbrīvojumu īpašām medicīniskajām vajadzībām nepieciešamajai zobārstniecības amalgamai, saskaņā ar 10. panta 2.a punktu Regulā (ES) 2017/852 par dzīvsudrabu;

(13)tādu dzīvsudraba procesu aizliegšanu, kas ar Regulu (ES) 2017/852 par dzīvsudrabu jau tagad ir aizliegti no kāda noteikta datuma vai kam piemēro stingrākas dzīvsudraba izmantošanu reglamentējošās prasības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem nolīguma Pušu konferences sestajā sanāksmē, paredz atbalstīt šādu lēmumu pieņemšanu:

i) lēmums, ar ko nolīgumam pievieno jaunu pielikumu, kurā uzskaitīti dzīvsudraba savienojumi, uz kuriem attiecas saskaņā ar nolīguma 3. panta 6. un 8. punktu noteikti eksporta ierobežojumi;

ii) nolīguma A pielikumu grozoši lēmumi, kas ir saskanīgi ar Savienības acquis zobārstniecības amalgamas un kosmētikas līdzekļu jomā;

iii) nolīguma B pielikumu grozošs lēmums, kurš nodrošina, ka dzīvsudraba procesi, kas ar Regulu (ES) 2017/852 par dzīvsudrabu ir aizliegti jau tagad, no kāda noteikta datuma vairs netiek izmantoti vai ar dzīvsudraba izmantošanas prasībām tiek reglamentēti stingrāk.

2. pants

Par maznozīmīgām tehniskām 1. pantā minētās nostājas izmaiņām drīkst vienoties bez jauna Padomes lēmuma.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

       Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

(1)    Šajā dokumentā formulējums “dzīvsudraba izmantošanu reglamentējoši noteikumi” ietver vispārīgas prasības, piemēram, tās, kas noteiktas nolīguma A un B pielikuma II daļā.
(2)    Padomes Lēmums (ES) 2017/939 (2017. gada 11. maijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu (OV L 142, 2.6.2017., 4. lpp.).
(3)    Lēmums MC-1/1, Rules of procedure, UNEP/MC/COP1/Dec. 1 (pieejams http://www.mercuryconvention.org/Meetings/COP1/Decisions/tabid/8648/language/en-US/Default.aspx ).
(4)

   Sk.  Padomes 2011. gada 14. marta secinājumus par Kopienas Dzīvsudraba stratēģijas pārskatīšanu .

(5)

   Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final, 11.12.2019.).

(6)

   Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” (COM(2020) 667 final, 14.10.2020.).

(7)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tīras rūpniecības kurss – kopīgs konkurētspējas un dekarbonizācijas ceļvedis” (COM(2025) 85 final, 26.2.2025.).
(8)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Ūdens resursu noturības stratēģija” (COM(2025) 280 final, 4.6.2025.).
(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/852 (2017. gada 17. maijs) par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 (OV L 137, 24.5.2017., 1. lpp.).
(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.).
(11)    Tiesas spriedums, 2014. gada 7. oktobris, Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.
(12)

   Padomes Lēmums (ES) 2017/939 (2017. gada 11. maijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu (OV L 142, 2.6.2017., 4. lpp.).

(13)    Apliecināta Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu kopija pieejama https://treaties.un.org/doc/Treaties/2013/10/20131010%2011-16%20AM/CTC-XXVII-17.pdf .
(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/852 (2017. gada 17. maijs) par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 (OV L 137, 24.5.2017., 1. lpp.).