EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.7.2025

COM(2025) 553 final

2025/0237(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulu (ES) Nr. 1308/2013 groza attiecībā uz programmu skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu (“ES skolu apgādes programma”), nozares intervencēm, proteīna nozares izveidi, prasībām kaņepēm, iespēju noteikt siera, proteīnaugu un gaļas tirdzniecības standartus, papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanu, noteikumiem par piegāžu pieejamību ārkārtas situāciju un smagu krīžu laikā un nodrošinājumiem

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Lauksaimniecība un pārtikas ražošana Savienībā ir stratēģiski svarīgas nozares, kas nodrošina drošu un kvalitatīvu pārtiku 450 miljoniem eiropiešu par pieņemamām cenām un ieņem nozīmīgu vietu gan Eiropas, gan pasaules nodrošinātībā ar pārtiku. Tajā pašā laikā tās ir būtiskas ekonomikai un dzīvei lauku apvidos, kā arī svarīga risinājuma daļa mūsdienās apdraudēta klimata, dabas, augsnes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā. Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir Eiropas projekta pamatā un jau pirms vairāk nekā 60 gadiem saskaņā ar ES līgumu mērķiem tika vērsta uz nodrošinātību ar pārtiku un pietiekami augsta dzīves līmeņa nodrošināšanu lauku iedzīvotājiem..

Šāda apņemšanās šodien ir tikpat svarīga kā tolaik, jo ES lauksaimniecības nozare joprojām saskaras ar ievērojamām problēmām. Nevienlīdzīgi konkurences apstākļi pasaulē, zināma atkarība no importa un neaizsargātība pret ģeopolitisko nenoteiktību palielina ilgtermiņa nenoteiktību, ar ko saskaras ES lauksaimnieki. Vienlaikus lauksaimniekiem jāgūst labāki ieņēmumi no tirgus, jo tas dotu iespēju veikt nepieciešamās investīcijas nākotnes prasībām atbilstošās un noturīgās saimniecībās. Lai tas notiktu, jānovērš pārtikas ķēdē valdošā nelīdzsvarotība, kuras rezultātā netaisnīgs ieņēmumu, risku un izmaksu sadalījums bieži vien nesamērīgi ietekmē tieši pirmražotājus.

Šīs problēmas attaisno valsts intervenci šajā nozarē un vienlaikus prasa stingru un adaptīvu politikas reakciju, lai nodrošinātu lauksaimniecības nozares konkurētspēju, noturību un ilgtspēju. Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Lauksaimniecība un pārtika – kādām tām būt?” 1 šāda politikas reakcija arī palīdzētu nodrošināt pievilcīgāku un paredzamāku nozari, kurā ienākumi ļauj lauksaimniekiem attīstīties un piesaistīt nākamās paaudzes. Šajā kontekstā pienācīgu veicinošo nosacījumu noteikšana ES līmenī kopā ar vērienīgu instrumentu kopumu palīdzētu lauksaimniekiem izmantot savu uzņēmējdarbības potenciālu, stiprināt savu pozīciju vērtības ķēdē, tostarp stimulus lauksaimniekiem dalīt riskus (piemēram, ar ražotāju organizāciju vai kooperatīvu starpniecību). Tajā pašā laikā, atbalstot investīcijas apmācībā, paraugprakses apmaiņā, inovatīvu ražošanas metožu ieviešanā un pienācīgā riska pārvaldības praksē lauku saimniecību līmenī, lauksaimnieki tiek atbalstīti, lai izpētītu dažādus ienākumu avotus un izmantotu jaunas tirgus iespējas, piemēram, saistībā ar kaņepju pieaugošo lietojumu bioekonomikā.

Tāpēc īpašs atbalsts noteiktām nozarēm tiek uzskatīts par stratēģiski nozīmīgu, lai sekmētu KLP mērķu sasniegšanu un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem. Vienlīdz svarīgs ir ES atbalsts proteīnaugiem, ņemot vērā agronomiskās problēmas un klimatisko neaizsargātību, kas ierobežo lauksaimnieku interesi iesaistīties šajā nozarē. Tajā pašā laikā šo īpašo uzmanību nosaka arī nepieciešamība samazināt Savienības atkarību no augstas kvalitātes proteīnu importa un saskaņā ar redzējumu stiprināt ES atvērto stratēģisko autonomiju.

Šajā kontekstā un kā atgādināts redzējumā, ilgtspējīga lopkopība joprojām ir būtiska Savienības lauksaimniecības, konkurētspējas un kohēzijas daļa. Savienības lopkopības nozare ir īpaši neaizsargāta pret dažādiem satricinājumiem un globālo konkurenci, un tai ir jāievēro augsti ražošanas standarti, kurus tirgus ne vienmēr pienācīgi novērtē. Gaļas un tās produktu dabiskā sastāva atzīšana kļūst nozīmīga gan Savienības ražotāju, gan patērētāju interesēs, jo ar gaļu saistītiem terminiem bieži vien ir kultūras nozīme.

Tajā pašā laikā saskaņā ar redzējumu “Lauksaimniecība un pārtika – kādām tām būt?” ES patērētāju, jo īpaši neaizsargātu grupu, piemēram, bērnu, saiknes atjaunošana ar pārtiku un vietējām teritorijām joprojām ir būtiska Eiropas lauksaimniecības nākotnei. Šā iemesla dēļ būtu jāturpina centieni paaugstināt ES pārtikas kvalitāti Eiropas tirgos, arī attālākajos reģionos, kā arī starptautiskajos tirgos. Šādas iniciatīvas gan uzlabotu lauksaimniecības nozares konkurētspēju, gan sekmētu veselīgākus ēšanas paradumus sabiedrībā. Šajā sakarā ir pierādījies, ka atbalsts augļu un dārzeņu un piena un piena produktu piegādei izglītības iestādēs (“ES skolu apgādes programma”) efektīvi palielina atsevišķu lauksaimniecības produktu patēriņu, taču būtu vēl vairāk jāstiprina tā efektivitāte un saskaņotība ar citiem KLP instrumentiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 5 ir izklāstīti lauksaimniecības produktu tirgu kopīgās organizācijas (TKO) pamatnoteikumi. Laikposmā no 2028. līdz 2034. gadam finansiālo atbalstu pasākumiem, kas noteikti minētajā regulā, reglamentēs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) …/… [VRPF] 6 noteiktais tiesiskais regulējums. Uz šo atbalstu attieksies arī noteikumi, kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) …/… [Snieguma regula] 7 , ar kuru izveido budžeta izdevumu izsekošanas un snieguma satvaru, kā arī citus horizontālos noteikumus attiecībā uz Savienības programmām un darbībām, ja vien nav norādīts citādi.

Tāpat ES skolu apgādes programma un atbalsts noteiktām lauksaimniecības nozarēm saņems finansiālu atbalstu, izmantojot valstu un reģionu partnerības plānus (“VRP plāni”) saskaņā ar Regulu (ES) …/… [VRPF regula]. Tomēr, tā kā tās ir saistītas ar lauksaimniecības produktu tirgiem, īpašie noteikumi par intervenču veidiem būtu jānosaka Regulā (ES) Nr. 1308/2013.

Turklāt, lai ņemtu vērā attīstību lauksaimniecības nozarē un uzlabotu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 īstenošanu, daži minētās regulas noteikumi ir jāgroza un jāatjaunina.

Turklāt pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 8 atcelšanas un ņemot vērā priekšlikumus Regulām (ES) …/… [VRPF regula] un (ES) …/… [Snieguma regula], Regulā (ES) Nr. 1308/2013 būtu jāiekļauj konkrēti pilnvarojumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1306/2013 un Regulā (ES) 2021/2116 9 attiecībā uz valsts intervenci, privātās uzglabāšanas atbalstu, tarifu kvotām, ražotāju organizācijām un nodrošinājumiem. Turklāt pēc atsevišķu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013 10 noteikumu iekļaušanas Regulā (ES) …/… [VRPF regula] daži tās noteikumi arī būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1308/2013.

Lai panāktu saskaņotību ar noteikumiem, kas izklāstīti PTO Nolīgumā par lauksaimniecību, ir jāatjaunina daži noteikumi par papildu ievedmuitas nodokļu aprēķināšanu.

Šīs iniciatīvas ietvaros būtu jāparedz noteikumi par kaņepju produktu ražošanas un tirdzniecības nosacījumiem. Lai nodrošinātu konsekvenci, būtu jāatjaunina arī spēkā esošie kaņepju importa noteikumi.

Visbeidzot, Regulā (ES) Nr. 1308/2013 būtu jāparedz noteikumi par lauksaimniecības produktu pieejamību ārkārtas situāciju un smagu krīžu laikā.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums pilnībā atbilst LESD 39. pantā noteiktajiem KLP mērķiem. Grozījumu mērķi atbilst noteikumiem par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju . To nolūks ir uzlabot esošo tirgu kopīgo organizāciju.

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

Grozījumi atbilst citām ES politikas jomām un pastiprina TKO noteikumu un saistīto instrumentu nozīmi kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013, pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 42. pants, 43. panta 2. punkts un 349. pants.

Juridiskais pamats paredz lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas izveidi un citus noteikumus, kas vajadzīgi kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai, un noteikumus par īpašiem pasākumiem attālākajos reģionos.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību lauksaimniecība ir Savienības un dalībvalstu dalītās kompetences joma, tāpēc tiek piemērots subsidiaritātes princips.

Ņemot vērā tirgus kopīgās organizācijas ES mērogu un to, ka tā reglamentē lauksaimniecības produktu preču brīvu apriti iekšējā tirgū, dažādie jautājumi ir jārisina ES līmenī, nevis dalībvalstu līmenī, proti, kad dalībvalstis rīkojas individuāli. Turklāt ierosinātās izmaiņas ir grozījumi pašreizējā lauksaimniecības produktu tirgus kopīgajā organizācijā.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ietver tādas ierobežotas un mērķorientētas izmaiņas spēkā esošajos tiesību aktos, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu esošās tirgus kopīgās organizācijas sekmīgu darbību.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ņemot vērā priekšlikuma mērķus un saturu, vispiemērotākais instruments ir spēkā esošo regulu grozījumi.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Priekšlikums ir daļa no KLP pārskatīšanas, kura attiecas uz laikposmu pēc 2027. gada un par kuru ir veikts vispārējs ietekmes novērtējums un apspriešanās ar ieinteresētajām personām.

•Pamattiesības

Ierosinātajos grozījumos ir ievērotas tiesības un principi, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā noteikts Regulā (ES) …/… [VRPF regula]. Regulas (ES) …/… [VRPF regula] noteikumi attiecībā uz pamattiesību un tiesiskuma ievērošanu attieksies arī uz ES skolu apgādes programmu un atbalstu lauksaimniecības nozarēm.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

ES skolu apgādes programmu un atbalstu lauksaimniecības nozarēm finansēs fonds, attiecībā uz kuru noteikumi ir paredzēti Regulā (ES) …/… [VRPF regula] un (ES) …/… [Snieguma regula]. Attiecībā uz ES skolu apgādes programmu Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2023/106 ir noteikti skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem un skolu apgādei ar pienu paredzētā Savienības atbalsta indikatīvie piešķīrumi dalībvalstīm laikposmam no 2023. gada 1. augusta līdz 2029. gada 31. jūlijam, tādējādi tas attiecas arī uz nākamo daudzgadu finanšu shēmas (“DFS”) periodu no 2028. līdz 2034. gadam. Tāpat kā KLP laikposmam pēc 2027. gada, no 2028. gada tiks izveidota jauna skolu apgādes programma, tādēļ 2027./2028. mācību gadam ir jānosaka īpašs samazināts piešķīrums piecu mēnešu periodam no 2027. gada 1. augusta līdz 31. decembrim, jo tās īstenošana un finansējums joprojām būs pašreizējās DFS darbības jomā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Šī iniciatīva tiks uzraudzīta, izmantojot snieguma satvaru, kas piemērojams 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmai un izklāstīts priekšlikumā Regulai (ES) …/… [Snieguma regula], ar kuru izveido budžeta izdevumu izsekošanas un snieguma satvaru, kā arī citus horizontālos noteikumus attiecībā uz Savienības programmām un darbībām, ja vien nav norādīts citādi.

ES skolu apgādes programmas intervences

Tiesību akti nosaka politikas pamatparametrus, piemēram, programmas mērķus un pamatprasības, bet dalībvalstīm būs lielāka atbildība par minēto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu. Pastiprināta subsidiaritāte ļauj labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības. Regulas (ES) …/… [VRPF regula] noteikumi būtu jāpiemēro ES skolu apgādes programmai, savukārt īpaši noteikumi par šāda veida intervenci būtu jāparedz Regulā (ES) Nr. 1308/2013.

Lai samazinātu brīvo cukuru un tauku patēriņu skolēniem, būtu jāierobežo tādu produktu izplatīšana, kuros ir augsts brīvo cukuru un tauku saturs. Lai palielinātu bērnu informētību par dažādajiem Savienībā audzētajiem produktiem, kā arī par to dažādajām īpašībām, par prioritāti būtu jānosaka Savienībā ražotu produktu izplatīšana, to apvienojot ar kritērijiem, kas saistīti ar augstākiem vidiskās un sociālās ilgtspējas standartiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina izpratnes veicināšanas pasākumu īstenošana par konkrētiem tematiem. Atbilstošos gadījumos un lai izvairītos no dublēšanās, programmas vietā var izmantot valsts iniciatīvas. Ņemot vērā pieaugošās bažas par pārstrādātiem pārtikas produktiem un produktiem ar potenciāli augstu pievienoto cukuru saturu, kas neatbilst bērnu uztura vajadzībām, šie produkti būtu jāizslēdz no ES skolu apgādes programmas. Šie jaunie elementi izriet no programmas izvērtējuma, kas rūpīgi analizēts ietekmes novērtējumā.

Nozares intervences

Tiesību aktos ir noteiktas obligatās prasības attiecībā uz šādu intervences veidu saturu un politikas mērķiem, kuru vispārējais mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības tirgu efektīvu darbību un stabilitāti. Tas nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un radītu nosacījumus vienlīdzīgai un godīgai konkurencei. Kad dalībvalstis savos VRP plānos iekļauj intervences konkrētās nozarēs, tām būtu jānodrošina saskaņotība ar citām intervencēm nozaru līmenī. Intervenču veidiem konkrētās nozarēs būtu jāsniedz atbalsts augļu un dārzeņu, vīna, proteīnaugu, biškopības produktu, olīveļļas un galda olīvu un apiņu nozarei, kā arī citām nozarēm un produktiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikumā un attiecībā uz kuriem tiek uzskatīts, ka konkrētu intervenču noteikšana labvēlīgi ietekmē dažu vai visu Regulā (ES) …/… [NRPF regula] izvirzīto KLP vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

Proteīnaugi

Tiesību akti ievieš īpašus noteikumus obligātai ražotāju un starpnozaru organizāciju atzīšanai šajā nozarē. Tas palīdzētu stiprināt vērtības ķēdi reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī un risināt agronomiskās problēmas, kas apdraud lauksaimnieku intereses šajā nozarē.

Lai atbalstītu proteīnaugu ražošanu un samazinātu Savienības atkarību no augstas kvalitātes proteīnu importa, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikumā būtu jāizveido atsevišķa proteīnaugu nozare. Šajā nolūkā pašreizējo sausās lopbarības nozari aizstās proteīnaugu nozare. Proteīnaugu nozares produkti tiks pārcelti no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma XXIV daļas uz jaunu 1. iedaļu I pielikuma IV daļā. Sausā lopbarība, kas nav proteīnaugi, tiks pārcelta no pašreizējās I pielikuma IV daļas uz minētā pielikuma XXIV daļu. 6. pantā par tirdzniecības gadiem ir jāsvītro atsauce uz sausās lopbarības nozari.no

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. un 158. pantā būtu jāiekļauj pārejas noteikumi, lai nodrošinātu jau atzītu ražotāju organizāciju (RO) un starpnozaru organizāciju (SO) atzīšanu attiecībā uz produktiem, kas ietilpst jaunajā proteīnaugu nozarē.

Proteīnaugu nozare būtu jāpievieno to nozaru sarakstam, attiecībā uz kurām dalībvalstīm ir pienākums pēc pieprasījuma atzīt ražotāju organizācijas un starpnozaru organizācijas (Regulas (ES) Nr. 1308/2013 159. panta a) un b) punkts).

Tirdzniecības standarti

Kaņepes

Uz kaņepēm attiecas KLP TKO, un ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 ir paplašināta tās darbības joma, neaprobežojoties tikai ar šķiedras izmantošanu. Lauksaimnieki var saņemt platībatkarīgus KLP maksājumus, ja tie atbilst standartam un uz kaņepēm attiecināmajiem kritērijiem, tai skaitā attiecībā uz tādu šķirņu audzēšanu, kuru Δ9-tetrahidrokanabinola (“THC”) saturs ir mazāks par 0,3 %, lai novērstu nelikumīgu kultūraugu audzēšanu.

Cukurs

Papildu ievedmuita

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 182. panta 1. punktā ir noteikumi par aprēķināšanas metodi, ko var izmantot, lai noteiktu sprūda apjomu papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanas nolūkā. Lai pareizi atspoguļotu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīguma par lauksaimniecību 5. panta 4. punktā izklāstīto aprēķina metodi, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 182. panta 1. punkts būtu jāgroza, precizējot, ka aprēķina pamatā vajadzētu būt gada vidējam importam iepriekšējos trīs gados. Turklāt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 182. panta 2. punkts nosaka, ka papildu ievedmuitu nedrīkst uzlikt, ja attiecīgais imports, visticamāk, neradītu traucējumus Savienības tirgū vai ja nodokļa ietekme būtu neproporcionāla paredzētajam mērķim. Tomēr ir grūti pierādīt, ka imports varētu radīt traucējumus Savienības tirgū, un ātrbojīgu sezonas produktu gadījumā, kurā šāds aizsardzības pasākums patlaban tiek piemērots, tas bieži vien vispār nav iespējams vai nav iespējams saprātīgā laikā. Tā kā šī prasība pārsniedz PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktos pienākumus un lai novērstu ieinteresēto personu bažas un vienkāršotu procedūru, minētais 2. punkts būtu jāsvītro.

Noteikumi par piegāžu pieejamību ārkārtas situāciju un smagu krīžu laikā

Tiesību normas ievieš pienākumu dalībvalstīm pieņemt sagatavotības pamatpasākumus, kuros būtu jāiekļauj valsts un/vai reģionālo gatavības un reaģēšanas plānu izstrāde attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, regulāra informācijas apmaiņa par lauksaimniecības produktu krājumiem, kompetento iestāžu norīkošana un dalība ES līmeņa stresa testos. Šie centieni būtu jāpapildina ar pastiprinātiem pienākumiem krīžu vai augsta riska situācijās, arī ar obligātu ziņošanu.

Savienības krājumu veidošanas stratēģijas mērķis ir apvienot centralizētās rezerves ar dalībvalstu ieguldījumiem, ko atbalsta publiskā un privātā sektora partnerības, lai nodrošinātu efektivitāti, mērogojamību un izmaksu lietderību. Ja dalībvalstis izveido un pārvalda lauksaimniecības produktu rezerves, būtu jāievieš noteikumi, lai nodrošinātu, ka šādi pasākumi tiek izstrādāti tā, lai līdz minimumam samazinātu tirgus izkropļojumus.

Gaļas apzīmējumi

Būtu jāievieš īpašas tiesību normas, lai aizsargātu ar gaļu saistītus apzīmējumus nolūkā uzlabot pārredzamību iekšējā tirgū attiecībā uz pārtikas sastāvu un uzturvērtību un nodrošināt, ka patērētāji var izdarīt apzinātu izvēli, jo īpaši tie, kas vēlas konkrētu uzturvērtību, kas tradicionāli ir saistīta ar gaļas produktiem.

POSEI

Ņemot vērā priekšlikumus Regulai (ES) …/… [VRPF regula] un (ES) …/… [Snieguma regula], Regulā (ES) Nr. 1308/2013 būtu jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 228/2013 noteikumi, kas attiecas uz logotipa izmantošanu kvalitatīvu lauksaimniecības produktu tirdzniecībai attālākajos reģionos, un valsts atbalsta atkāpi attiecībā uz valsts maksājumiem cukura nozarei Francijas attālākajos reģionos.

Trūkstošo noteikumu un pilnvarojumu atkārtota iekļaušana

Noteikumi, kā arī pilnvarojumi, kas attiecas uz Regulā (ES) Nr. 1308/2013 paredzētajiem pasākumiem, tika noteikti Regulā (ES) Nr. 1306/2013 un pašlaik ir noteikti Regulā (ES) 2021/2116. Pēc Regulas (ES) Nr. 1306/2013 atcelšanas un ņemot vērā priekšlikumus Regulai (ES) …/… [VRPF regula] un (ES) …/… [Snieguma regula], Regulā (ES) Nr. 1308/2013 būtu jāiekļauj noteikumi un pilnvarojumi, kas Regulā (ES) 2021/2116 noteikti attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu, tarifa kvotām, ražotāju organizāciju atzīšanu un nodrošinājumiem.

Atlikta piemērošana un pārejas noteikumi

Lai dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem dotu pietiekami daudz laika nodrošināt atbilstību jaunajiem noteikumiem, piemērošanas diena būtu jāatliek attiecībā uz grozījumiem, kas saistīti ar tirdzniecības nolīgumiem cukura nozarē, kaņepju tirdzniecības, ražošanas un importa nosacījumiem un noteikumiem par piegāžu pieejamību ārkārtas situāciju un smagu krīžu laikā. Turklāt, lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz jauno ES skolu apgādes programmu, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 noteikumu par ES skolu apgādes programmu svītrošana būtu jāpiemēro no 2028. gada 1. janvāra, bet būtu jāturpina piemērot attiecībā uz pasākumiem, kas īstenoti līdz 2027. gada 31. decembrim. Turklāt, tā kā pašreizējā ES skolu apgādes programma tiks pārtraukta 2028. gada 31. decembrī, 2027./2028. mācību gadam ir jānosaka īpašs samazināts piešķīrums piecu mēnešu periodam no 2027. gada 1. augusta līdz 31. decembrim, jo uz tās īstenošanu un finansēšanu joprojām attieksies pašreizējā DFS.

2025/0237 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulu (ES) Nr. 1308/2013 groza attiecībā uz programmu skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu (“ES skolu apgādes programma”), nozares intervencēm, proteīna nozares izveidi, prasībām kaņepēm, iespēju noteikt siera, proteīnaugu un gaļas tirdzniecības standartus, papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanu, noteikumiem par piegāžu pieejamību ārkārtas situāciju un smagu krīžu laikā un nodrošinājumiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu, 43. panta 2. punktu un 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 13 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 14 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Komisijas 2025. gada 19. februāra paziņojumā “Lauksaimniecība un pārtika – kādām tām būt?” 15 ir paziņots, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) laikposmam pēc 2027. gada paredzēs dalībvalstīm lielāku atbildību un pārskatatbildību par to, kā tās sasniedz KLP mērķus, atbalstot un stabilizējot lauksaimnieku ienākumus un piesaistot nākamo lauksaimnieku paaudzi un garantējot nodrošinātību ar pārtiku. Tai vajadzētu būt vienkāršākai un mērķtiecīgākai politikai ar lielāku elastību lauksaimniekiem un pāreju no prasībām uz stimuliem lauksaimniekiem.

(2)Daudzgadu finanšu shēma 2028.–2034. gadam ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/… [VRPF regula] 16 , ar ko laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam izveido Valstu un reģionu partnerības fondu (“fonds”), grupējot šajā fondā iepriekš valstu līmenī sadalītos līdzekļus, arī Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļus. Saskaņā ar minēto regulu fonds tiks īstenots, izmantojot valstu un reģionālos partnerības plānus (“VRP plāni”) un ES mehānismu (“mehānisms”).

(3)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 17 nosaka visus kopīgās lauksaimniecības produktu tirgu organizācijas pamatelementus.

(4)Regulā (ES) Nr. 1308/2013 paredzētais KLP atbalsts laikposmam pēc 2027. gada tiks finansēts no fonda un ievērojot noteikumus, kas noteikti Regulā (ES) …/… [VRPF regula] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) …/… [Snieguma regula] 18 , kas papildināta ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

(5)Proteīnaugu ražošana Savienībā saskaras ar pastāvīgām grūtībām, jo īpaši sakarā ar nepastāvīgo piedāvājumu un pieprasījumu vietējā līmenī un agronomiskajām problēmām saistībā ar to audzēšanu, kas padara tos par riskantāku izvēli lauksaimniekiem. Lai atbalstītu to ražošanu un samazinātu Savienības atkarību no augstas kvalitātes proteīnu importa, ir lietderīgi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikumā izveidot atsevišķu proteīnaugu nozari. Turklāt, lai atvieglotu ražotāju un starpnozaru organizāciju izveidi proteīnaugu nozarē un tādējādi stiprinātu vērtības ķēdi reģionālā, valsts un pārejas līmenī, to atzīšana būtu jānosaka par obligātu. Tā kā galvenie sausās lopbarības nozares produkti, kas uzskaitīti minētās regulas I pielikuma IV daļā, būtu jāiekļauj proteīna nozarē, sausās lopbarības nozare būtu jāsvītro no Regulas (ES) Nr. 1308/2013.

(6)Ar 2016. gada 7. septembra spriedumu lietā C-113/14 19 Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”) atcēla Regulas (ES) Nr. 1308/2013 7. pantu, kurā lauksaimniecības produktiem noteikti salīdzināmie robežlielumi, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punktu minētie robežlielumi bija jāpieņem tikai Padomei pēc Komisijas priekšlikuma. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 1308/2013 7. pantu ir lietderīgi svītrot.

(7)Regulā (ES) Nr. 1308/2013 paredzēti noteikumi par valsts intervenci. Regulā (ES) Nr. 2021/2116 paredzēti noteikumi par valsts intervences izdevumiem un Komisijai piešķirtas pilnvaras papildināt minēto regulu ar noteikumiem par pasākumu veidiem, kas atbilstīgi Savienības finansējumam, kā arī par atlīdzināšanas nosacījumiem, attiecināmības nosacījumiem un aprēķināšanas metodēm, kas pamatojas uz maksājumu aģentūru faktiski konstatēto informāciju vai uz Komisijas noteiktām vienotām likmēm, vai uz vienotas vai nevienotas likmes summām, kas paredzētas lauksaimniecības tiesību aktos konkrētās nozarēs, darbību vērtības noteikšanu saistībā ar valsts intervenci, pasākumiem, kas jāveic valsts intervences produktu zaudējuma vai sabojāšanās gadījumā, un finansējamo summu noteikšanu. Tā kā šie noteikumi ir nepieciešami valsts intervences sistēmas darbībai, pašreizējie pilnvarojumi būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1308/2013.

(8)Papildus noteikumiem par valsts intervenci Regulā (ES) Nr. 1308/2013 ir paredzēti noteikumi par privātās uzglabāšanas atbalstu. Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/1238 20 un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/1240 21 ir paredzēti noteikumi par pārbaudēm un sodiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1306/2013 noteiktajām pilnvarojumam attiecībā uz deleģētajiem un īstenošanas aktiem 22 . Pēc Regulas (ES) Nr. 1306/2013 atcelšanas un ņemot vērā Regulu (ES) …/… [VRPF regula] un (ES) …/… [Snieguma regula], Regulā (ES) Nr. 1306/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/2116 23 noteiktie pilnvarojumi pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus par pārbaudēm un sodiem, kas saistīti ar valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu, būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1308/2013.

(9)Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildinātu ar noteikumiem par atbalsta maksājumu samazināšanu, ja tirgus dalībnieki nepilda savus pienākumus attiecībā uz valsts intervences vai privātās uzglabāšanas nosacījumiem. Komisija būtu arī jāpilnvaro ar īstenošanas aktiem pieņemt dalībvalstīm vienotus noteikumus par testiem un metodēm, kas jāpiemēro, lai noteiktu produktu atbilstību valsts intervencei un privātai uzglabāšanai, un par konkursa procedūru izmantošanu valsts intervencēm vai privātai uzglabāšanai, par administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas, kas dalībvalstīm jāveic attiecībā uz valsts intervences vai privātās uzglabāšanas pienākumu, saistību un atbilstības kritēriju ievērošanu, kā arī par to, kā dalībvalstis piemēro un aprēķina administratīvos sodus, ja tirgus dalībnieki neievēro atbilstības kritērijus, saistības vai citus pienākumus, kas saistīti ar valsts intervences vai privātās uzglabāšanas nosacījumiem.

(10)Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (“ES skolu apgādes programma”) II daļas I sadaļas II nodaļā paredzētais atbalsts augļu un dārzeņu un piena un piena produktu piegādei izglītības iestādēm ir izrādījies efektīvs atsevišķu lauksaimniecības produktu patēriņa palielināšanā. Lai palīdzētu sasniegt KLP mērķus, ES skolu apgādes programma būtu jāturpina. Tomēr, lai palielinātu ES skolu apgādes programmas efektivitāti un nodrošinātu saskaņotību ar citiem KLP instrumentiem, tās pamatā vajadzētu būt snieguma nodrošināšanai, un tā būtu jāīsteno kā intervences veids, ko finansē fonds. Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri, piemēram, ES skolu apgādes programmas mērķi un pamatprasības, bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība par minēto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu. Pastiprināta subsidiaritāte ļauj labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības. ES skolu apgādes programmai būtu jāpiemēro noteikumi, kas paredzēti Regulā (ES) …/… [VRPF regula] un (ES) …/… [Snieguma regula], kurus papildina šī regula. Tā kā ES skolu apgādes programma ir tirgus intervences pasākums, īpašie noteikumi par intervences veidu būtu jānosaka Regulā (ES) Nr. 1308/2013.

(11)ES skolu apgādes programmas mērķis ir atjaunot bērnu saikni ar lauksaimniecību un veicināt veselīga uztura paradumus. Tā kā bērni no neaizsargātām grupām ir vairāk pakļauti neveselīgam uzturam, dalībvalstīm būtu jādod iespēja koncentrēties uz šīm grupām saskaņā ar sociālekonomiskiem apsvērumiem. Lai skolēnu uzturā būtu mazāk brīvo cukuru un tauku, būtu jāierobežo tādu produktu izplatīšana, kuros ir augsts brīvo cukuru un tauku saturs. Lai palielinātu bērnu informētību par dažādajiem Savienībā audzētajiem produktiem, kā arī par to dažādajām īpašībām, par prioritāti būtu jānosaka Savienībā ražotu produktu izplatīšana, un šī prioritāte būtu jāapvieno ar kritērijiem, kas saistīti ar augstākiem vidiskās un sociālās ilgtspējas standartiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina izpratnes veicināšanas pasākumu īstenošana par konkrētiem tematiem. Lai izvairītos no dublēšanās, ES skolu apgādes programmas vietā var izmantot valsts iniciatīvas. Ņemot vērā pieaugošās bažas par pārstrādātiem pārtikas produktiem un produktiem ar potenciāli augstu pievienoto cukuru saturu, kas neatbilst bērnu uztura vajadzībām, ir lietderīgi šos produktus izslēgt no ES skolu apgādes programmas.

(12)Ņemot vērā to, ka no fonda finansētā ES skolu apgādes programma tiks īstenota laikposmā no 2028. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas II nodaļā paredzēto ar ES skolu apgādes programmu saistīto noteikumu svītrošana būtu jāpiemēro no 2028. gada 1. janvāra. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju, būtu jāparedz, ka svītrotos noteikumus turpina piemērot pasākumiem, kas īstenoti līdz 2027. gada 31. decembrim. Turklāt, ņemot vērā to, ka Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas II nodaļā paredzētā ES skolu apgādes programma tiks pārtraukta pirms 2027./2028. mācību gada beigām, kas ilgst no 2027. gada 1. augusta līdz 2028. gada 31. jūlijam, kopējais Savienības atbalsta apmērs, kas katram mācību gadam noteikts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 23.a pantā, šim mācību gadam būtu proporcionāli jāsamazina.

(13)Intervenču veidi konkrētās nozarēs ir vajadzīgi, lai palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgas un negodīgas konkurences apstākļus, Savienības līmenī būtu jānosaka obligatās prasības attiecībā uz šādu intervences veidu saturu un mērķiem. Kad dalībvalstis savos VRP plānos iekļauj intervences konkrētās nozarēs, tām būtu jānodrošina saskaņotība ar citām intervencēm nozaru līmenī. Intervenču veidiem konkrētās nozarēs būtu jāsniedz atbalsts augļu un dārzeņu, vīna, proteīnaugu, biškopības produktu, olīveļļas un galda olīvu un apiņu nozarei, kā arī citām nozarēm un produktiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikumā. Jo īpaši, ņemot vērā augu proteīnu trūkumu Savienībā un ieguvumus videi, ko sniedz to ražošana, pākšaugi būtu jāiekļauj to produktu vidū, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, saskaņā ar ES PTO sarakstu attiecībā uz eļļas augu sēklām.

(14)Lai aizsargātu Savienības budžeta finanšu intereses un nodrošinātu, ka sankcijas ir samērīgas, efektīvas un atturošas, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina ar noteikumiem par nozares intervencēm paredzētā atbalsta maksājumu apturēšanu, samazināšanu un atgūšanu, ja ražotāju organizācijas neievēro atzīšanas kritērijus. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro ar īstenošanas aktiem pieņemt noteikumus par administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas, kuras dalībvalstīm jāveic attiecībā uz ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām, lai pārbaudītu atbilstību atzīšanas kritērijiem, kā arī noteikumus par atzītu ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību unikālās identifikācijas sistēmu.

(15)Saskaņā ar secinājumiem Komisijas ziņojumā par jauniem tirdzniecības standartiem kaltētiem pākšu dārzeņiem un sojas pupām 24 ir lietderīgi paredzēt iespēju noteikt proteīnaugu tirdzniecības standartus, lai labāk informētu patērētājus par iegādāto proteīnaugu produktu izcelsmi. Tā paša iemesla dēļ liellopu gaļa, cūkgaļa, aitas un kazas gaļa būtu jāiekļauj sarakstā, attiecībā uz kuru var pieņemt tirdzniecības standartus. Turklāt, lai, iespējams, saskaņotu konkrētu sieru definīcijas un sastāvu nolūkā nodrošināt vienotu pamatu kvalitātei visā iekšējā tirgū, ir lietderīgi paredzēt arī iespēju noteikt siera tirdzniecības standartus.

(16)Komisijas paziņojumā “Lauksaimniecība un pārtika – kādām tām būt?” ir uzsvērts, ka lopkopība ir būtiska Savienības lauksaimniecības, konkurētspējas un kohēzijas daļa. Ilgtspējīgas lopkopības sistēmas ir būtiskas Savienības ekonomikai, lauku apvidu dzīvotspējai un vides un lauku ainavu saglabāšanai. Savienības lopkopības nozare ir īpaši neaizsargāta pret dažādiem satricinājumiem un globālo konkurenci, un tai ir jāievēro augsti ražošanas standarti, kurus tirgus ne vienmēr pienācīgi novērtē. Šajā kontekstā ir nepieciešams atzīt gaļas un gaļas produktu dabisko sastāvu, ievērojot gan Savienības ražotāju, gan patērētāju intereses. Ar gaļu saistītiem apzīmējumiem bieži vien ir kultūrvēsturiska vērtība. Tāpēc ir lietderīgi aizsargāt ar gaļu saistītus apzīmējumus nolūkā uzlabot pārredzamību iekšējā tirgū attiecībā uz pārtikas sastāvu un uzturvērtību un nodrošināt, ka patērētāji var izdarīt apzinātu izvēli, jo īpaši tie, kas vēlas konkrētu uzturvērtību, kas tradicionāli ir saistīta ar gaļas produktiem.

(17)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 228/2013 25 tika ieviests logotips, kas mudina attālāko reģionu lauksaimniekus turpināt piegādāt augstas kvalitātes produktus un veicināt to tirdzniecību. Ņemot vērā Regulu (ES) …/… [VRPF regula] un (ES) …/… [Snieguma regula], Regulā (ES) Nr. 228/2013 paredzētie noteikumi par logotipa izmantošanu būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un jāpiemēro no 2028. gada 1. janvāra.

(18)Regulas (ES) Nr. 1308/2013 125. panta 1. punktā noteikts, ka cukurbiešu un cukurniedru pirkšanas noteikumus reglamentē rakstiski nozares nolīgumi, kas aprakstīti minētās regulas II pielikuma II daļas A iedaļas 6. punktā. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 125. panta 3. punktā noteikts, ka nozares nolīgumiem jāatbilst minētās regulas X pielikumā izklāstītajiem iepirkuma noteikumiem. Skaidrības labad Regulas (ES) Nr. 1308/2013 125. pants, II daļas A iedaļas 5. un 6. punkts un X pielikums būtu jāgroza, lai nodrošinātu saskaņotību starp minētajiem noteikumiem attiecībā uz nozares nolīgumu pusēm un attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas minētie nolīgumi un iepirkuma noteikumi. Konkrētāk, būtu jāprecizē, ka noteikumi par cukura nolīgumiem un iepirkuma noteikumiem attiecas ne tikai uz cukurbietēm, bet arī uz cukurniedrēm.

(19)Inovācijas un bioekonomikas izaugsme ir radījusi jaunus pielietojumus kaņepju biomasai, kas iegūta no visām auga daļām. Tas sniedz lauksaimniekiem papildu iespējas efektīvi izmantot augu ne tikai šķiedras ražošanai, padarot kaņepes par pievilcīgāku un konkurētspējīgāku kultūraugu. Turklāt kaņepju audzēšana labvēlīgi ietekmē vidi un klimatu, jo tai nav vajadzīgi pesticīdi vai mēslošanas līdzekļi un tā uzlabo augsnes struktūru. Vairāki kaņepju produkti, arī neapstrādāta kaņepāju šķiedra (KN 5302), kaņepju sēklas (KN 1207 99 91) un citas kaņepju daļas (KN 1211 90 86), LESD I pielikumā ir uzskaitīti kā lauksaimniecības produkti. Skaidrības labad Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma VIII daļā uzskaitītie linu un kaņepju nozares produkti būtu jāgroza, iekļaujot arī citus kaņepju produktus, kas nav neapstrādāta kaņepāju šķiedra.

(20)Dažas dalībvalstis veselības aizsardzības apsvērumu dēļ ir pieņēmušas valsts pasākumus, kas aizliedz noteiktu kaņepju produktu ražošanu vai tirdzniecību. Šādas atšķirīgas valstu pieejas apdraud tirgus kopīgās organizācijas pienācīgu darbību, rada juridisko nenoteiktību un šķēršļus iekšējā tirgū un izraisa negodīgu konkurenci starp lauksaimniekiem dažādās dalībvalstīs.

(21)Saskaņā ar dažādiem starptautiskiem instrumentiem, kuros dalībvalstis ir sadarbojušās vai pievienojušās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961. gada Vienoto konvenciju par narkotiskajām vielām un 1971. gada Konvenciju par psihotropajām vielām, būtu jāaizliedz narkotisko vielu tirdzniecība, izņemot stingri kontrolētu tirdzniecību vai izmantošanu medicīnas un zinātnes nolūkos. Tomēr no Tiesas argumentācijas lietā C-663/18 26 izriet, ka produkti, kas psihoneaktīvi, piemēram, kanabidiols, kas iegūts no kaņepju šķirnēm ar zemu Δ9-tetrahidrokanabinola saturu, saskaņā ar šīm konvencijām nav uzskatāmi par narkotiskām vielām.

(22)Zinātniskie pierādījumi arī liecina, ka kaņepju produkti, kas iegūti no šķirnēm, kurās tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %, visticamāk, neapdraud cilvēku veselību. Tāpēc, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, veicinātu nozares attīstību, garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Savienībā un atbalstītu tirgus kopīgās organizācijas pienācīgu darbību, vienlaikus aizsargājot sabiedrības veselības intereses, Savienības līmenī ir jāparedz tādi saskaņoti noteikumi par kaņepju lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību, kas paredz sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus. Jo īpaši šajos noteikumos būtu jāiekļauj vienots maksimāli pieļaujamais tetrahidrokanabinola saturs, kā arī citi atbilstoši aizsardzības pasākumi.

(23)Turklāt, lai nodrošinātu atbilstību jaunajiem Savienības noteikumiem par kaņepju produktu tirdzniecību, ir lietderīgi grozīt arī Regulas (ES) Nr. 1308/2013 189. pantu, kurā paredzēti noteikumi par kaņepju importu.

(24)Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un izvairītos no lauksaimniekiem radītiem nesamērīgiem traucējumiem, būtu jāievieš pārejas pasākumi tādu kaņepju produktu laišanai tirgū, kas iegūti no kaņepju augiem, kuri iesēti pirms jauno tirdzniecības nosacījumu piemērošanas sākuma datuma. Šos produktus būtu jāatļauj turpināt tirgot, ievērojot noteikumus, kas bija spēkā pirms minētā datuma, un tikai līdz [nākamā gada 31. decembrim pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā]. Pēc minētā datuma visiem kaņepju produktiem būtu jāatbilst jaunajiem tirdzniecības nosacījumiem.

(25)Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju pēc proteīnaugu nozares izveides un nodrošinātu juridisko noteiktību un nepārtrauktību atzītām ražotāju vai starpnozaru organizācijām, ir lietderīgi paredzēt, ka ražotāju vai starpnozaru organizācijas, kas jau ir atzītas pirms [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena], attiecībā uz produktiem, kas ietilpst jaunajā proteīnaugu nozarē, ir uzskatāmas par atzītām šajā nozarē. Šādām ražotāju organizācijām būtu jāsaglabā atzīšana arī attiecībā uz citiem produktiem, kas uzskaitīti citās nozarēs. Tomēr gadījumos, kad tie vairs neatbilst attiecīgajiem atzīšanas nosacījumiem vienā vai vairākās nozarēs, dalībvalstīm attiecīgā atzīšana būtu jāatsauc ne vēlāk kā [20XX. gada 31. decembrī vismaz divus pilnus gadus pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

(26)Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju pēc Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma VIII daļā uzskaitīto linu un kaņepju nozares produktu grozījumiem un nodrošinātu juridisko noteiktību un nepārtrauktību atzītām ražotāju vai starpnozaru organizācijām, ir lietderīgi paredzēt, ka ražotāju vai starpnozaru organizācijas, kas jau ir atzītas pirms [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena], attiecībā uz produktiem, kas ietilpst grozītajā linu un kaņepju nozarē, ir uzskatāmas par atzītām šajā nozarē. Šādām ražotāju organizācijām būtu jāsaglabā atzīšana arī attiecībā uz citiem produktiem, kas uzskaitīti citās nozarēs. Tomēr gadījumos, kad tie vairs neatbilst attiecīgajiem atzīšanas nosacījumiem vienā vai vairākās nozarēs, dalībvalstīm attiecīgā atzīšana būtu jāatsauc ne vēlāk kā [20XX. gada 31. decembrī vismaz divus pilnus gadus pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

(27)Regulas (ES) Nr. 1308/2013 182. panta 1. punktā ir noteikumi par aprēķināšanas metodi, ko var izmantot, lai noteiktu sprūda apjomu papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanas nolūkā. Lai pareizi atspoguļotu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīguma par lauksaimniecību 5. panta 4. punktā izklāstīto aprēķina metodi, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 182. panta 1. punkts būtu jāgroza, precizējot, ka aprēķina pamatā vajadzētu būt gada vidējam importam iepriekšējos trīs gados. Turklāt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 182. panta 2. punkts nosaka, ka papildu ievedmuitu nedrīkst uzlikt, ja attiecīgais imports, visticamāk, neradītu traucējumus Savienības tirgū vai ja nodokļa ietekme būtu neproporcionāla paredzētajam mērķim. Tomēr ir grūti pierādīt, ka imports varētu radīt traucējumus Savienības tirgū, un ātrbojīgu sezonas produktu gadījumā, kurā šāds aizsardzības pasākums patlaban tiek piemērots, tas bieži vien vispār nav iespējams vai nav iespējams saprātīgā laikā. Tā kā šī prasība pārsniedz PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktos pienākumus un lai kliedētu ieinteresēto personu bažas un vienkāršotu procedūru, 2. punkts būtu jāsvītro.

(28)Regulā (ES) Nr. 1308/2013 ir izklāstīti noteikumi par tarifa kvotu pārvaldību. Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/760 27 ir paredzēti noteikumi par sankcijām tirgus dalībniekiem gadījumos, kad nav ievēroti nosacījumi un atbilstības prasības, kas tirgus dalībniekam jāizpilda, lai iesniegtu pieteikumu tarifa kvotas ietvaros, un kas tika pieņemti saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1306/2013 noteikto pilnvarojumu pieņemt deleģētos aktus. Pēc Regulas (ES) Nr. 1306/2013 atcelšanas pilnvarojums pieņemt deleģētos aktus šajā sakarā būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1308/2013.

(29)Regulas (ES) Nr. 1308/2013 214.a pants ļauj Somijai, ievērojot īpašus nosacījumus un saņemot Komisijas atļauju, līdz 2027. gadam piešķirt valsts atbalstu Dienvidsomijā. Ņemot vērā Somijas lauksaimniecības īpatnības, minētā valsts atbalsta piešķiršanu būtu jāturpina atļaut arī laikposmā no 2028. līdz 2034. gadam.

(30)Ar Regulu (ES) Nr. 228/2013 tika piešķirta atkāpe no valsts atbalsta noteikumiem attiecībā uz valsts maksājumiem cukura nozarē Francijas attālākajos reģionos, lai mazinātu īpašos ierobežojumus cukura ražošanai paredzēto kultūru audzēšanai šajos reģionos, kas saistīti ar to nomaļo atrašanās vietu, jo īpaši to izolētību, nošķirtību, mazām platībām, kalnu reljefu un klimatu, kā arī to ekonomisko atkarību no cukura ražošanas. Ņemot vērā Regulu (ES) …/… [VRPF regula] un (ES) …/… [Snieguma regula], Regulas (ES) Nr. 228/2013 noteikumi, ar kuriem piešķir minēto atkāpi, būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un jāpiemēro no 2028. gada 1. janvāra.

(31)Kā uzsvērts kopīgajā paziņojumā par Eiropas sagatavotības savienības stratēģiju 28 , Savienībai būtu jāstiprina sava sagatavotība, reaģējot uz pieaugošajiem riskiem un lielo nenoteiktību, lai izveidotu drošu un noturīgu Savienību ar spējām paredzēt apdraudējumus un briesmas, reaģēt uz tiem un tos pārvaldīt neatkarīgi no to rakstura vai izcelsmes. Sagatavotības apsvērumi būtu jāintegrē visās Savienības politikas jomās. Komisijas paziņojumā “ES krājumu veidošanas stratēģija: ES materiālās krīžsagatavotības veicināšana” 29 bija uzsvērts, ka smagās, ilgtermiņa, sarežģītās un pārrobežu krīzēs ir ļoti svarīgi koordinēt valstu pasākumus nolūkā nodrošināt stabilu pirmās nepieciešamības preču piegādi un svarīgu sabiedrības funkciju turpināšanu.

(32)Lai piegādes pieejamību, kas LESD ir noteikts kā viens no KLP mērķiem, nodrošinātu arī ārkārtas situāciju un smagu krīžu laikā, būtu jāuzlabo sagatavotība lauksaimniecības nozarē. Tas būtu jāpanāk, papildinot valstu iniciatīvas, uzlabojot koordināciju starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju, kā arī paaugstinot efektivitāti un veicinot sagatavotības un noturības kultūru, vienlaikus pilnībā ievērojot valstu kompetenci, katras dalībvalsts īpašos apstākļus un subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

(33)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpieņem sagatavotības pamatpasākumi, kuros būtu jāiekļauj valsts un/vai reģionālo gatavības un reaģēšanas plānu izstrāde attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, regulāra informācijas apmaiņa par lauksaimniecības produktu krājumiem, kompetento iestāžu norīkošana un dalība stresa testos Savienības līmenī. Ja dalībvalstis izveido un pārvalda lauksaimniecības produktu rezerves, tās būtu jāparedz kā daļa no valsts un/vai reģionālajiem gatavības un reaģēšanas plāniem, un tās būtu jāveido tā, lai līdz minimumam samazinātu tirgus izkropļojumus. Šie sagatavotības centieni būtu jāpapildina ar pastiprinātiem pienākumiem krīžu vai augsta riska situācijās, arī ar obligātu ziņošanu.

(34)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus to noteikumu īstenošanai, kas attiecas uz piegāžu pieejamību ārkārtas situāciju un smagu krīžu laikā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz ziņošanas prasībām, kuras attiecas uz pārtikas nodrošinājuma gatavības un reaģēšanas plāniem, pārrobežu sadarbību pārtikas nodrošinājuma gatavības un reaģēšanas plānu izstrādē un piemērošanā, koordinētām darbībām rezervju izveides un pārvaldības jomā, piemēram, produktu kategoriju noteikšanu rezervju izveidei un kopīgu riska novērtējumu un agrīnās brīdināšanas mehānismu izstrādi, lai mazinātu pārrobežu piegādes riskus un nodrošinātu piegādes nepārtrauktību traucējumu laikā, brīvprātīgas solidaritātes un savstarpējās palīdzības mehānismiem, ar kuriem dalībvalstis daļu no savām rezervēm dara pieejamu citai dalībvalstij, kas saskaras ar nopietnu trūkumu, reāllaika ziņošanu par krājumiem un citu būtisku informāciju, kā arī tehniskām prasībām un procedūras prasībām drošai informācijas apstrādei un apmaiņai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 30 .

(35)Lai garantētu piekritīgās summas samaksu pienākuma neizpildes gadījumā, dažādās lauksaimniecības tiesību aktu normās ir prasīts iesniegt nodrošinājumu. Tas jo īpaši attiecas uz tarifa kvotu pārvaldību, valsts intervenci un privātu uzglabāšanu. Ņemot vērā Regulu (ES) …/… [VRPF regula] un (ES) …/… [Snieguma regula], Regulā (ES) Nr. 2021/2116 paredzētie noteikumi par nodrošinājumiem būtu jāintegrē Regulā (ES) Nr. 1308/2013. Būtu jāsaglabā arī pilnvaras pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus attiecībā uz nodrošinājumiem, un tāpēc tās būtu jāintegrē Regulā (ES) Nr. 1308/2013.

(36)Konkrētāk, lai nodrošinātu nediskriminējošu attieksmi, taisnīgumu un samērīguma ievērošanu nodrošinājuma iesniegšanā, minētajam pilnvaru deleģējumam būtu jāaptver tādi noteikumi par nodrošinājumiem, kas nosaka atbildīgo personu pienākuma neizpildes gadījumā, nosaka konkrētas situācijas, kurās kompetentā iestāde drīkst atcelt prasību iesniegt nodrošinājumu, nosacījumus, kas piemērojami iesniedzamajam nodrošinājumam un garantijas sniedzējam, nodrošinājuma iesniegšanas un atbrīvošanas nosacījumus, īpašus nosacījumus, kuri saistīti ar avansa maksājumu gadījumā iesniegtu nodrošinājumu, un nosaka sekas, kas rodas, ja tiek pārkāpti pienākumi, par kuriem ir iesniegts nodrošinājums. Turklāt Komisijas īstenošanas pilnvarām būtu jāaptver iesniedzamo nodrošinājumu forma un nodrošinājumu iesniegšanas, pieņemšanas un sākotnējo nodrošinājumu aizstāšanas kārtība; nodrošinājumu atbrīvošanas procedūra; un paziņojumi, kas dalībvalstīm vai Komisijai jāsniedz nodrošinājumu kontekstā.

(37)Regula (ES) …/… [VRPF regula] paredz, ka attiecībā uz valsts intervences izdevumiem Komisijai dažos gadījumos ir jānosaka vienādas standarta summas materiālajām darbībām, kas saistītas ar krājumu uzglabāšanu, un attiecīgā gadījumā to valsts intervencei atbilstīgo produktu pārstrādei, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 11. pantā. Attiecīgie īstenošanas akti ir jāpieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 182/2011. Šo īstenošanas aktu pieņemšanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013. Tā kā minētajā regulā nav atsauces uz Regulā (ES) Nr. 182/2011 paredzēto konsultēšanās procedūru, Regulā (ES) Nr. 1308/2013 atsauce uz minēto procedūru būtu jāiekļauj.

(38)Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma B iedaļas IV punktā ir noteikts, ka klasificēšanas metodes muskuļaudu satura novērtēšanai cūku liemeņu klasificēšanas Savienības skalas vajadzībām apstiprina Komisija. Ņemot vērā to, ka cūku klasificēšanas metodes muskuļaudu satura novērtēšanai tiek apstiprinātas dalībvalstu līmenī, vienkāršības un administratīvā sloga samazināšanas labad klasificēšanas metodes būtu jāapstiprina dalībvalstīm, nevis Komisijai.

(39)Regulas (ES) Nr. 1308/2013 X pielikuma VIII punktā ir paredzēts, ka piegādes līgumos starp cukurbiešu pārdevējiem un cukura ražošanas uzņēmumu nosaka kārtību, kādā cukurbiešu masu nodod atpakaļ vai kompensē. Lai nodrošinātu lielāku juridisko skaidrību un stiprinātu cukurbiešu pārdevēju tiesību aizsardzību, ir lietderīgi grozīt minētās regulas X pielikumu, lai skaidri noteiktu, ka cukurbiešu masa, kas iegūta no piegādātajām cukurbietēm, paliek cukurbiešu pārdevēja īpašumā, ja vien nav panākta citāda vienošanās. Lai nodrošinātu pārredzamību un līdzsvarotas līgumattiecības, piegādes līgumos būtu skaidri jānosaka kārtība attiecībā uz masas nodošanu atpakaļ, paturēšanu vai pārstrādi, attiecīgā gadījumā ietverot attiecīgos daudzumus, presēšanas vai žāvēšanas izmaksu sadali un cenu vai aprēķina metodi jebkādai maksājamai kompensācijai.

(40)Tādēļ Regula (ES) Nr. 1308/2013 būtu attiecīgi jāgroza.

(41)Lai ieinteresētajām personām dotu pietiekami daudz laika pielāgoties izmaiņām, grozījumi, kas saistīti ar tirdzniecības nolīgumiem cukura nozarē, būtu jāpiemēro no [1. oktobra nākamajā gadā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

(42)Lai ieinteresētajām personām dotu pietiekami daudz laika pielāgoties, noteikumi par kaņepju tirdzniecības, ražošanas un importa nosacījumiem būtu jāpiemēro no [1. janvāra pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un noteikumi par apzīmējumiem saistībā ar gaļu būtu jāpiemēro no [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

(43)Lai dalībvalstīm dotu laiku sākt īstenot noteikumus par piegāžu pieejamību ārkārtas situāciju un smagu krīžu laikā, šie noteikumi būtu jāpiemēro no [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1308/2013

Regulu (ES) Nr. 1308/2013 groza šādi:

(1)regulas 1. panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) proteīnaugu nozare, IV daļa”;

(2)regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vispārējie noteikumi

Šajā regulā noteiktajiem pasākumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/… [VRPF regula]* un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/… [Snieguma regula]** un saskaņā ar tām pieņemtos noteikumus.

___________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… [VRPF regula] (OV L …, ELI: ).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… [Snieguma regula] (OV L …, ELI: ).”;

(3)regulas 3. pantu groza šādi:

(a)panta 3. punktu svītro;

(b)panta 5. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c) “attālākie reģioni” ir reģioni, kas minēti LESD 349. pantā.”;

(4)regulas 6. panta b) punktu aizstāj ar šādu:

“b) no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam – zīdtārpiņu nozarei;”;

(5)7. pantu svītro;

(6)13. panta 1. punkta c) apakšpunktā, 13. panta 2. punktā, 21. panta otrajā daļā, 116. pantā, 149. panta 6. punkta otrajā daļā, 152. panta 1.c punkta otrajā daļā, 175. panta otrajā daļā, 179. panta otrajā daļā, 183. panta otrajā daļā, 193.a panta 2. punktā, 213. pantā un 216. panta 2. punktā atsauces “299. panta 2. vai 3. punktā” būtu jāaizstāj ar “299. panta 2., 3. vai 4. punktā”;

(7)regulas II daļas II sadaļas I nodaļas 2. iedaļai pievieno jaunu pantu:

“16.a pants

Valsts intervences izdevumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par:

(a)to pasākumu veidu, par kuriem var saņemt Savienības finansējumu, un izdevumu atmaksāšanas nosacījumiem;

(b)attiecināmības nosacījumiem un aprēķināšanas metodēm, kas pamatojas uz maksājumu aģentūru faktiski konstatēto informāciju, uz Komisijas noteiktām vienotām likmēm vai uz vienotas vai nevienotas likmes summām, kas paredzētas lauksaimniecības tiesību aktos konkrētās nozarēs;

(c)darbību vērtības noteikšanu saistībā ar valsts intervenci, pasākumiem, kas jāveic valsts intervences produktu zaudējuma vai sabojāšanās gadījumā, un finansējamo summu noteikšanu.”;

(8)regulas 19. panta 5. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“d) paredzot noteikumus par atbalsta izmaksu un nosaka gadījumus, kad atbalsts netiek izmaksāts vai atbalsts tiek samazināts, ja tirgus dalībnieki nepilda savus pienākumus attiecībā uz valsts intervences vai privātās uzglabāšanas nosacījumiem, kā minēts 2. un 3. iedaļā.”;

(9)regulas 20. punkta pirmajai daļai pievieno šādus apakšpunktus:

“v) nepieciešamajiem noteikumiem par testiem un metodēm, kas jāpiemēro, lai noteiktu produktu atbilstību valsts intervencei un privātai uzglabāšanai, un konkursa procedūru izmantošanu valsts intervences vai privātās uzglabāšanas gadījumā;

w) noteikumiem par administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas, kas dalībvalstīm jāveic attiecībā uz pienākumu, saistību un atbilstības kritēriju ievērošanu valsts intervences vai privātas uzglabāšanas sakarā, kā minēts 2. un 3. iedaļā;

x) detalizētiem noteikumiem par to, kā dalībvalstis piemēro un aprēķina administratīvos sodus, ja tirgus dalībnieki neievēro atbilstības kritērijus, saistības vai citus pienākumus, kas saistīti ar valsts intervences vai privātās uzglabāšanas nosacījumiem, kā minēts 2. un 3. iedaļā.”;

(10)II daļas I sadaļas II nodaļu svītro;

(11)regulas 23.a pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a 2027./2028. mācību gadā atbalsts, ko saskaņā ar skolu apgādes programmu piešķir par produktu izplatīšanu, papildu izglītojošiem pasākumiem un saistītajām izmaksām, kas minētas 23. panta 1. punktā, nepārsniedz 90 001 722,9 EUR.”;

(12)regulas II daļas I sadaļā iekļauj šādu nodaļu:

“IIa NODAĻA

Regulā (ES)  …/… [VRPF regula] minētie intervences veidi

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

26. pants

Darbības joma

Šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi par Regulā (ES) …/… [VRPF regula] paredzētajiem intervenču veidiem saistībā ar ES skolu apgādes programmu un konkrētām nozarēm, kas minētas šīs regulas 1. pantā.

Šo nodaļu piemēro Savienības atbalstam, ko no Valstu un reģionu partnerības fonda (“fonds”) finansē intervencēm, kuras norādītas dalībvalsts izstrādātajos un Komisijas apstiprinātajos valsts un reģionālajos partnerības plānos (“VRP plāni”), kas aptver laikposmu no 2028. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim.

Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, Regulu (ES) …/… [VRPF regula] un (ES) …/… [Snieguma regula] un saskaņā ar tām pieņemtos noteikumus piemēro šajā nodaļā minētajiem intervenču veidiem.

2. iedaļa

ES skolu apgādes programma

27. pants

Darbības joma un vispārīgie noteikumi

1. Šajā iedaļā ir izklāstīti noteikumi par tādiem intervenču veidiem VRP plānos, kuru mērķis ir atbalstīt lauksaimniecības produktu izplatīšanu bērniem izglītības iestādēs, lai palielinātu atsevišķu lauksaimniecības produktu patēriņu un uzlabotu bērnu ēšanas paradumus (“ES skolu programma”).

2. ES skolu apgādes programmas dalībnieki ir bērni, kuri apmeklē dalībvalstu kompetentās iestāžu pārvaldītās un atzītās izglītības iestādes. 

Dalībvalstis savos VRP plānos nosaka atbilstības kritērijus ES skolu apgādes programmas dalībniekiem. Gadījumos, kad dalībvalstis uzskata, ka tas ir nepieciešams skolu apgādes programmas mērķu sasniegšanai, tās var koncentrēties uz konkrētām vecuma grupām vai par prioritāti noteikt konkrētas bērnu grupas saskaņā ar sociālekonomiskiem apsvērumiem.

3. Dalībvalstis savos VRP plānos nosaka ES skolu apgādes programmas intervenču labuma guvēju kategorijas, kuras izraugās no izglītības iestādēm vai iestādēm, organizācijām, kas darbojas to vārdā, piegādātājiem vai citām publiskām vai privātām struktūrām, kas iesaistītas 4. punktā minēto intervenču veidu pārvaldībā vai nodrošināšanā.

4. Dalībvalstis saskaņā ar šajā iedaļā paredzētajiem nosacījumiem un kā papildus precizēts to VRP plānos nosaka un sniedz atbalstu intervencēm, pamatojoties uz šādiem intervences veidiem :

(a)lauksaimniecības produktu piegāde un izplatīšana;

(b)izpratnes veicināšanas pasākumi.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka izglītības iestādes, kas piedalās ES skolu apgādes programmā, skolu telpās vai citās attiecīgās vietās informē sabiedrību par savu dalību programmā un par to, ka to subsidē Savienība. Dalībvalstis paredz tādu piemērotu publicitātes līdzekļu izmantošanu, kuri var ietvert plakātus, specializētas tīmekļa vietnes, informatīvus grafiskus materiālus un informatīvas un izpratnes veicināšanas kampaņas. Savienības emblēmu un finansējuma paziņojumu izmanto saskaņā ar Regulas (ES) …/… [Snieguma regula] V pielikumu.

6. Dalībvalstis Regulas (ES) …/… [VRPF] 63. panta 1. punkta [Datu vākšana un reģistrēšana] e) apakšpunktā minētajā datu kopā, kas saistīta ar darbību, ziņo par līdzekļiem, kas izlietoti katras šīs regulas 28. panta 1. punktā norādītās produktu grupas piegādei un izplatīšanai un šīs regulas 29. pantā minētajām izpratnes veicināšanas intervencēm, par ES skolu apgādes programmā iesaistīto izglītības iestāžu un bērnu skaitu, par vidējo porcijas lielumu un par piegādāto porciju skaitu, par piegādāto produktu daudzumu sadalījumā pa produktu grupām un bioloģiskajiem produktiem un attiecīgā gadījumā par šīs regulas 29. panta 2. punktā minētajiem produktiem un īstenotajām izpratnes veicināšanas intervencēm.

28. pants

Lauksaimniecības produktu piegāde un izplatīšana 

1. ES skolu apgādes programmas ietvaros piegādei un izplatīšanai ir atbilstoši tikai šādi produkti:

(a)augļi un dārzeņi, kas uzskaitīti I pielikuma IX daļā;

(b)pārstrādāti augļi un dārzeņi, kas uzskaitīti X daļā;

(c)svaigi banāni, izņemot miltu banānus, ar KN kodu 0803 90;

(d)dzeramais piens, siers, biezpiens, jogurts un citi fermentēti vai paskābināti piena produkti bez pievienotiem aromatizētājiem, augļiem, riekstiem vai kakao, kas uzskaitīti I pielikuma XVI daļā. 

2. Produkti, ko izplata saskaņā ar ES skolu apgādes programmu, nedrīkst saturēt vairāk kā 10 % brīvo cukuru un vairāk kā 30 % tauku.

3. Produkti, kurus izplata ES skolu apgādes programmā, nesatur:

(a)pievienotus cukurus;

(b)pievienotu sāli;

(c)pievienotas taukvielas;

(d)pievienotus saldinātājus;

(e)pievienotus mākslīgos garšas pastiprinātājus E 620–E 650, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1333/2008*.

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas dalībvalstis pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas no iestādēm, kas atbild par veselību un uzturu saskaņā ar valsts procedūrām, var nolemt, ka 1. punkta b) un d) apakšpunktā minētie atbilstīgie produkti var saturēt ierobežotu daudzumu pievienotā cukura, sāls un/vai pievienoto taukvielu, kas vajadzīgas, lai pārstrādātu produktus, un noteikt maksimālās dienas devas.

4. Dalībvalstis par prioritāti nosaka vienas vai abu šādu grupu produktu izplatīšanu:

(a)sezonāli svaigi augļi un dārzeņi;

(b)nesaldināts dzeramais vājpiens vai piens ar samazinātu tauku saturu un tā bezlaktozes varianti.

5. Ņemot vērā valsts apstākļus, dalībvalstis piešķir prioritāti Savienības izcelsmes produktu un viena vai vairāku šādu produktu izplatīšanai:

(a)produkti ar zemu klimatisko pēdu;

(b)produkti, kas sertificēti saskaņā ar bioloģiskās ražošanas standartiem;

(c)produkti ilgtspējīgā iepakojumā;

(d)produkti, kas ražoti saskaņā ar dzīvnieku labturības standartiem vai paraugpraksi, kas ir stingrāka par to, kas paredzēta Savienības tiesību aktos;

(e)vietējā ražojuma produkti, kas tiek tirgoti, izmantojot īsas piegādes ķēdes;

(f)produkti, kas ražoti mazās saimniecībās, kā tās noteikušas dalībvalstis;

(g)produkti, kas atbilst godīgas tirdzniecības ražošanas standartiem.

6. Dalībvalstis savos VRP plānos izveido piegādājamo un izplatāmo produktu sarakstu, kā arī prioritātes noteikšanas kritērijus. 

7. ES skolu apgādes programmas satvarā izplatītie produkti:

(a)netiek izmantoti parasto skolu maltīšu gatavošanā;

(b)neaizstāj produktus, kas ir daļa no parastajām skolu maltītēm, izmantojot finansiālu ieguldījumu no publiskām un/vai privātām struktūrām, izņemot gadījumus, kad izglītības iestādes izplata parastās skolu maltītes bez maksas;

(c)vienmēr ir nepārprotami identificējami kā daļa no ES skolu apgādes programmas, izmantojot piemērotus komunikācijas un publicitātes pasākumus.

Dalībvalstis nodrošina ES skolu apgādes programmas pievienoto vērtību saistībā ar citām maltītēm, kas tiek piedāvātas izglītības iestādēs.

29. pants

Izpratnes veicināšanas intervences 

1. Izpratnes veicināšanas intervences ir tieši saistītas ar ES skolu apgādes programmas mērķiem palielināt atsevišķu lauksaimniecības produktu patēriņu un uzlabot bērnu ēšanas paradumus. 

To mērķis ir atjaunot bērnu saikni ar lauksaimniecību un dažādiem Savienības lauksaimniecības produktiem, jo īpaši tiem, kas ražoti viņu reģionā, un palielināt informētību par saistītiem jautājumiem, tādiem kā veselīgi ēšanas paradumi, vietējā pārtikas aprite, bioloģiskā lauksaimniecība, ilgtspējīga pārtikas ražošana un patēriņš un cīņa pret pārtikas izšķērdēšanu. 

2. Papildus piegādātajiem un izplatītajiem produktiem, kā paredzēts 28. pantā, dalībvalstis var paredzēt citu I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu degustēšanu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka visi bērni, kas piedalās ES skolu apgādes programmā, var piedalīties izpratnes veicināšanas pasākumos.

Lai izpildītu pirmajā daļā noteikto pienākumu, dalībvalstis var nolemt ņemt vērā parasto skolu mācību programmu vai citas politikas jomas vai programmas. Tomēr minētajām darbībām nesniedz Savienības atbalstu.

3. iedaļa

Atbalsts intervencēm konkrētās nozarēs

30. pants

Darbības joma 

1. Šajā iedaļā ir paredzēti noteikumi par intervenču veidiem 1. panta 2. punkta a)–i), k), l) un m), o)–t), v) un w) apakšpunktā uzskaitītajās nozarēs un Ia pielikumā uzskaitītajiem produktiem.

2. Intervences 1. panta 2. punkta d), f), g) un i) apakšpunktā minētajās nozarēs ir obligātas dalībvalstīm ar ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām minētajās nozarēs, kas atzītas saskaņā ar šo regulu.

3. Intervence biškopības nozarē, kas minēta 1. panta 2. punkta v) apakšpunktā, ir obligāta visām dalībvalstīm.

31. pants

Intervenču veidi konkrētās nozarēs 

Dalībvalstis var izveidot un sniegt atbalstu nozarēs jebkuram no intervenču veidiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) …/… [KLP regula]** 12. pantā [Riska pārvaldības instrumenti] un 13. pantā [Investīcijas lauksaimniekiem], un jebkuram no turpmāk minētajiem intervenču veidiem saskaņā ar šajā iedaļā paredzētajiem nosacījumiem un kā sīkāk precizēts to VRP plānos:

(a)investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, kas nav minēti Regulas (ES) …/… [KLP regula] 13. pantā [Investīcijas lauksaimniekiem];

(b)apmācība, informācija, arī padomdošana un paraugprakses apmaiņa;

(c)konsultāciju pakalpojumi;

(d)noieta veicināšana un tirgvedība;

(e)pētniecība, inovācija un eksperimentālās ražošanas metodes;

(f)darbības klimata pārmaiņu mazināšanai un/vai darbības, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

(g)darbības vides aizsardzībai un/vai uzlabošanai;

(h)laboratorijas testi un analīžu laboratorijas;

(i)izsekojamības un sertifikācijas sistēmu ieviešana;

(j)produktu kopīga uzglabāšana;

(k)priekšlaicīga ražas novākšana, proti, tādu negatavu, netirgojamu produktu ražas pilnīga novākšana noteiktā platībā, kuri pirms priekšlaicīgās novākšanas nav bijuši bojāti, tādējādi samazinot attiecīgās platības ražu līdz nullei;

(l)ražas nenovākšana, proti, kārtējā ražošanas cikla izbeigšana attiecīgajā zonā, kad produkts ir labi attīstījies un ir labā, tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē, izņemot tad, ja produkciju iznīcina klimatiskie apstākļi vai slimība;

(m)trešo valstu sanitāro un fitosanitāro prasību ieviešana un pārvaldība Savienības teritorijā, lai atvieglotu piekļuvi trešo valstu tirgiem;

(n)ilgtspējīga vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, izmantojot šķirņu nomaiņu, vīna dārzu pārvietošana un vīna dārzu apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošana;

(o)vīndarības blakusproduktu destilēšana;

(p)produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas, vai citiem mērķiem, vajadzības gadījumā arī to apstrāde, lai atvieglotu šādu izņemšanu;

(q)darbības biškopības nozarē, kuru mērķis ir saglabāt vai palielināt līdzšinējo stropu skaitu Savienībā, un darbības produktu kvalitātes uzlabošanai.

32. pants

Labuma guvēji

1. Dalībvalstis savos VRP plānos nosaka, kuri tirgus dalībnieki var gūt labumu no intervencēm 30. panta 1. punktā minētajās nozarēs.

2. Savos VRP plānos dalībvalstis nosaka, ka ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, kas atzītas saskaņā ar šo regulu, un ražotāju grupas, kas minētas šā panta 3. punktā, ir vienīgās 30. panta 2. punktā minēto intervenču labuma guvējas.

3. Dalībvalstis var nolemt, ka ražotāju grupas un struktūras, kuras pārstāv cita veida sadarbību starp ražotājiem, kuras ir izveidotas pēc ražotāju iniciatīvas un kuras tie kontrolē, var būt 30. panta 1. punktā minēto nozaru intervenču labuma guvēji . Šādus sadarbības veidus dalībvalsts kompetentā iestāde identificē kā ražotāju grupas savas pirmās darbības programmas darbības laikā. Vienlaikus kompetentajām iestādēm iesniedz minēto ražotāju grupu sagatavotu darbības programmu un atzīšanas plānu, lai to atzītu par ražotāju organizāciju saskaņā ar 152., 153., 154., 156. vai 161. panta prasībām. Ražotāju grupas īsteno minēto atzīšanas plānu.

33. pants

Darbības programmas un darbības fondi

1. Ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību vai 32. panta 2. punktā minēto ražotāju grupu intervences, ko veic 30. panta 1. punktā minētajās nozarēs, īsteno, izmantojot dalībvalsts apstiprinātas darbības programmas.

2. Darbības programmas ilgst vismaz trīs gadus un ne vairāk kā septiņus gadus.

3. Darbības programmas finansē no darbības fondiem, ko veido:

(a)finansiālās iemaksas, ko veikuši:

i) ražotāju organizācijas locekļi vai pati ražotāju organizācija, vai abi; vai

ii) ražotāju organizāciju apvienības vai pašas ražotāju organizāciju apvienības locekļi, vai abi; vai

iii) ražotāju grupas locekļi vai pati ražotāju grupa, vai abi;

(b)Savienības finansiālā palīdzība;

(c)valsts ieguldījums.

4.    Lai nodrošinātu līdzsvaru starp dažādajiem intervenču veidiem, dalībvalstis savos VRP plānos nosaka darbības fonda maksimālās procentuālās daļas, kuras var iztērēt katram atsevišķajam intervences veidam.

34. pants

Pārdotās produkcijas vērtība

1. Dalībvalstis savos VRP plānos norāda, kā katrai nozarei aprēķina tirgū laistās produkcijas vērtību.

2. Pārdotās produkcijas vērtību ražotāju organizācijai, ražotāju organizāciju apvienībai vai ražotāju grupai aprēķina, pamatojoties uz ražotāju organizācijas, ražotāju grupas vai ražotāju organizāciju apvienības un tās biedru ražotāju produkciju, ko šī organizācija, apvienība vai ražotāju grupa laidusi tirgū, un tajā iekļauj tikai to produkciju, attiecībā uz kuru ražotāju organizācija, apvienība vai ražotāju grupa ir atzīta vai identificēta.

Turklāt tirgū laistās produkcijas vērtību aprēķina svaigai produkcijai vai pirmajam pārstrādes posmam, kurā produktu parasti tirgo, nefasētiem produktiem, ja tos ir atļauts tirgot nefasētus. To turpmāk aprēķina posmā, kad produkcija “atstāj organizāciju, apvienību vai ražotāju grupu”, vai posmā, “kad tā atstāj meitasuzņēmumu”, ar noteikumu, ka vismaz 90 % meitasuzņēmuma akciju vai kapitāla pieder ražotāju organizācijai, apvienībai vai ražotāju grupai.

Tirgū laistās produkcijas vērtībā ietver blakusproduktu, no tirgus bezmaksas izplatīšanai izņemto produktu, ārpakalpojumu darbību vai apdrošināšanas atlīdzības vērtību, kas saņemta par ražas un produkcijas apdrošināšanas pasākumiem.

Tirgū laistās produkcijas vērtības aprēķinā neiekļauj pārstrādes izmaksas pārstrādātu produktu gadījumā, PVN un organizācijas vai ražotāju grupas iekšējās transporta izmaksas par attālumu, kas pārsniedz 300 km.

Tirgū laistās produkcijas vērtību dubulta uzskaite ir aizliegta. Lai izvairītos no tirgū laistās produkcijas vērtību dubultas uzskaites, ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas locekļu produkciju, ko laiž tirgū cita šāda organizācija, ieskaita tikai pēdējās minētās organizācijas tirgū laistās produkcijas vērtībā.

3. Dalībvalstis nosaka 12 mēnešu kalendāro atsauces periodu trīs gadu laikā pirms gada, par kuru tiek pieprasīts atbalsts.

Ja nesen atzītu ražotāju organizāciju, apvienības vai ražotāju grupas vēsturiskie dati par tirgū laisto produkciju nav pietiekami pirmās daļas nolūkos, dalībvalstis pieņem tirgū laistās produkcijas vērtību, ko ražotāju organizācija, apvienība vai grupa paziņojusi tās atzīšanas nolūkā.

4. Ja produktam attiecīgajā gadā tirgū laistās produkcijas vērtība ir samazinājusies vismaz par 35 % salīdzinājumā ar trīs iepriekšējo 12 mēnešu atsauces periodu vidējo rādītāju dabas katastrofu, klimatisko apstākļu, augu slimību vai kaitīgo organismu invāzijas vai jebkādu citu iemeslu dēļ, kas nav organizācijas, apvienības vai grupas atbildībā un kontrolē, uzskata, ka šā produkta tirgū laistās produkcijas vērtība ir 85 % no vidējās vērtības trīs iepriekšējos 12 mēnešu atsauces periodos. Ja ir veikti preventīvi pasākumi, uzskata, ka šā produkta tirgū laistās produkcijas vērtība ir 100 % no vidējās vērtības trīs iepriekšējos 12 mēnešu atsauces periodos.

35. pants

Deleģētās pilnvaras attiecībā uz papildu prasībām intervenču veidiem

1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētus aktus, lai papildinātu šo regulu ar papildu prasībām, kas šajā iedaļā noteiktas attiecībā uz:

a) šajā iedaļā paredzēto intervenču veidu pienācīgas darbības nodrošināšanu, jo īpaši novēršot konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū un lai nodrošinātu ilgtspēju;

b) noteikumiem, saskaņā ar kuriem ražotāji izņem no tirgus vīndarības blakusproduktus, par izņēmumiem no minētā pienākuma, lai neradītu papildu administratīvo slogu, un noteikumiem par destilētāju brīvprātīgu sertifikāciju.

___________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/1333/oj ).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… [KLP] (OV L …, ELI:…).”;

(13)regulas 75. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“j) proteīnaugiem;

k) liellopu gaļai;

l) cūkgaļai;

m) aitas gaļai;

n) kazas gaļai;

o) sieram.”;

(b)panta 3. punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“j) audzēšanas un/vai izcelsmes vietu”;

(14)regulas 78. panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“h) cūkgaļa;

i) aitas gaļa;

j) kazas gaļa.”;

(15)regulas 90.a panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Ja vīna nozarē tiek pārkāpti šajā regulā paredzētie Savienības noteikumi, dalībvalstis piemēro samērīgus, iedarbīgus un atturošus administratīvos sodus. Dalībvalstis šādus sodus nepiemēro gadījumos, kad neatbilstība ir maznozīmīga.”;

(16)regulas II daļas II sadaļas I nodaļā pievieno šādu iedaļu:

“4. iedaļa

Attālākajiem reģioniem raksturīgu kvalitatīvu lauksaimniecības produktu tirdzniecība

123.a pants

Logotips

1. Lai uzlabotu informētību par attālākajiem reģioniem raksturīgiem kvalitatīviem pārstrādātiem vai nepārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un veicinātu šo produktu patēriņu, var izmantot logotipu.

2. Šā panta 1. punktā minētā logotipa izmantošanas nosacījumus ierosina attiecīgās tirdzniecības organizācijas. Dalībvalstu iestādes šos priekšlikumus kopā ar atzinumu par tiem nosūta Komisijai. Šā logotipa izmantošanu uzrauga publiska institūcija vai struktūra, ko apstiprinājušas kompetentās valsts iestādes.

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu attiecībā uz nosacījumiem tiesībām izmantot šo logotipu, tā atveidošanai un šāda atveidojuma izmantošanai. Minētos nosacījumus paredz tādus, lai tie uzlabotu informētību par attālāko reģionu kvalitatīviem lauksaimniecības produktiem un palielinātu šādu produktu patēriņu neatkarīgi no tā, vai tie ir pārstrādāti vai nepārstrādāti.

4. Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par logotipa izmantošanu un dalībvalstu veicamo pārbaužu un uzraudzības prasību minimumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 229. panta 2. punktā.”;

(17)regulas 125. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Cukurbiešu un cukurniedru pirkšanas noteikumus starp Savienības cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem un Savienības cukura ražošanas uzņēmumiem, ietverot pirmssējas piegādes līgumus, reglamentē rakstiski nozares tirdzniecības nolīgumi, kā aprakstīts II pielikuma II daļas A iedaļas 6. punktā.”;

(18)regulas 145. panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis, kuras saskaņā ar regulas 31. panta n) apakšpunktu savos VRP plānos paredz vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu, katru gadu līdz 1. martam iesniedz Komisijai atjauninātu ražošanas potenciāla pārskatu, kas sagatavots, pamatojoties uz vīna dārzu reģistra datiem.”;

(19)regulas II daļas II sadaļas II nodaļā iekļauj šādu iedaļu:

”2.a iedaļa

Kaņepes

147.b pants

Kaņepju ražošana

1. Savienībā drīkst ražot šādus produktus, ja tie ir audzēti no Cannabis Sativa L. šķirnes, kas reģistrēta Kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā un kurā maksimālais Δ9-tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %, un ja tie atbilst šādiem nosacījumiem: 

(a)neapstrādāti kaņepāji, uz kuriem attiecas KN kods 5302, kas izaudzēti no sēklām, kuras sertificētas saskaņā ar Padomes Direktīvu 2002/57/EK* vai saskaņā ar Komisijas Direktīvas 2008/62/EK** 10. pantu saglabājamu šķirņu gadījumā;

(b)sējai paredzētas kaņepju sēklas, uz kurām attiecas KN kods ex 1207 99 20, kas ražotas saskaņā ar Direktīvu 2002/57/EK vai saskaņā ar Direktīvas 2008/62/EK 10. pantu saglabājamu šķirņu gadījumā;

(c)sējai neparedzētas kaņepju sēklas ar KN kodu 1207 99 91, kuras izaudzētas no sēklām, kas sertificētas saskaņā ar Direktīvu 2002/57/EK vai saskaņā ar Direktīvas 2008/62/EK 10. pantu saglabājamu šķirņu gadījumā;

(d)visas pārējās kaņepju auga daļas, uz kurām attiecas KN kods 1211 90 86, kas izaudzētas no sēklām, kuras sertificētas saskaņā ar Direktīvu 2002/57/EK vai saskaņā ar Direktīvas 2008/62/EK 10. pantu saglabājamu šķirņu gadījumā.

2. Šā panta 1. punktā minētos produktus, kas neatbilst tajā izklāstītajiem nosacījumiem, var ražot to dalībvalstu teritorijā, kuras to atļauj, un saskaņā ar nosacījumiem, ko tās paredz saskaņā ar Savienības, starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem.

147.c pants

Kaņepju tirdzniecība

1. Turpmāk uzskaitītos produktus Savienībā drīkst tirgot tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)neapstrādāti kaņepāji, uz kuriem attiecas KN kods 5302, kas iegūti no Cannabis Sativa L. šķirnes, kura reģistrēta Kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā un kurā maksimālais Δ9-tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %, un audzēti no sēklām, kuras sertificētas saskaņā ar Direktīvu 2002/57/EK vai saskaņā ar Direktīvas 2008/62/EK 10. pantu saglabājamu šķirņu gadījumā;

(b)sējai paredzētās kaņepju sēklas ar KN kodu ex 1207 99 20, kas pieder pie Cannabis Sativa L. šķirnes, kura reģistrēta Kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā un kurā maksimālais Δ9-tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %, un ko tirgo saskaņā ar Direktīvu 2002/57/EK vai saskaņā ar Direktīvas 2008/62/EK 10. pantu saglabājamu šķirņu gadījumā;

(c)visas pārējās kaņepju auga daļas, uz kurām attiecas KN kods 1211 90 86, kas pieder pie Cannabis Sativa L. šķirnes, kura reģistrēta Kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā un kurā maksimālais Δ9-tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %, un kas audzētas no sēklām, kuras sertificētas saskaņā ar Direktīvu 2002/57/EK vai saskaņā ar Direktīvas 2008/62/EK 10. pantu saglabājamu šķirņu gadījumā.

Sējai neparedzētas kaņepju sēklas ar KN kodu 1207 99 91 drīkst tirgot Savienībā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā uzskaitītos produktus, kas neatbilst tajā paredzētajiem nosacījumiem, var tirgot izmantošanai medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem saskaņā ar Savienības, starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem.

3. Šā panta 1. punktā minētos kaņepju produktus, kas iegūti no kaņepju augiem, kuri iesēti pirms [1. janvāra nākamajā gadā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas], var turpināt tirgot saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā pirms minētā datuma, līdz [nākamā gada 31. decembrim pēc grozošās regulas stāšanās spēkā].

___________

* Padomes Direktīva 2002/57/EK (2002. gada 13. jūnijs) par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dir/2002/57/oj ).

** Komisijas Direktīva 2008/62/EK (2008. gada 20. jūnijs), ar ko paredz atsevišķas atkāpes saistībā ar to lauksaimniecības savvaļas sugu un šķirņu, atzīšanu, kuras ir dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiska erozija, un minēto savvaļas sugu un šķirņu sēklu un sēklas kartupeļu tirdzniecību (OV L 162, 21.6.2008., 13. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/dir/2008/62/oj ).”;

(20)regulas 154. pantā iekļauj šādus punktus:

“3.a. Ražotāju organizācijas, kas ir atzītas pirms [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena] attiecībā uz vienu vai vairākiem produktiem proteīnaugu nozarē, uzskata par minētajā nozarē atzītām ražotāju organizācijām saskaņā ar 152. pantu. Minētās ražotāju organizācijas saglabā atzīšanu arī attiecībā uz citiem produktiem, kas atzīti citās nozarēs. Tomēr, ja minētās ražotāju organizācijas vairs neatbilst šā panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz vienu vai vairākām nozarēm, dalībvalstis ne vēlāk kā [20XX. gada 31. decembrī vismaz divus pilnus gadus pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] atsauc savu atzīšanu attiecīgajās nozarēs.

3.b. Ražotāju organizācijas, kuras ir atzītas pirms [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena] attiecībā uz vienu vai vairākiem produktiem, kas saskaņā ar I pielikuma VIII punktu pievienoti linu un kaņepju nozarē, uzskata par minētajā nozarē atzītām ražotāju organizācijām saskaņā ar 152. pantu. Minētās ražotāju organizācijas saglabā atzīšanu arī attiecībā uz citiem produktiem, kas atzīti citās nozarēs. Tomēr, ja minētās ražotāju organizācijas vairs neatbilst šā panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz vienu vai vairākām nozarēm, dalībvalstis ne vēlāk kā [20XX. gada 31. decembrī vismaz divus pilnus gadus pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] atsauc savu atzīšanu attiecīgajās nozarēs.”;

(21)regulas 158. pantā iekļauj šādus punktus:

“3.a. Starpnozaru organizācijas, kas ir atzītas pirms [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena] attiecībā uz vienu vai vairākiem produktiem proteīnaugu nozarē, uzskata par atzītām starpnozaru organizācijām minētajā nozarē saskaņā ar 157. pantu. Minētās starpnozaru organizācijas saglabā atzīšanu arī attiecībā uz citiem produktiem, kas atzīti citās nozarēs. Tomēr, ja minētās starpnozaru organizācijas vairs neatbilst šā panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz vienu vai vairākām nozarēm, dalībvalstis ne vēlāk kā [20XX. gada 31. decembrī vismaz divus pilnus gadus pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] atsauc savu atzīšanu attiecīgajās nozarēs.

3.b. Starpnozaru organizācijas, kuras ir atzītas pirms [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena] attiecībā uz vienu vai vairākiem produktiem, kas saskaņā ar I pielikuma VIII punktu pievienoti linu un kaņepju nozarē, uzskata par minētajā nozarē atzītām starpnozaru organizācijām saskaņā ar 157. pantu. Minētās starpnozaru organizācijas saglabā atzīšanu arī attiecībā uz citiem produktiem, kas atzīti citās nozarēs. Tomēr, ja minētās starpnozaru organizācijas vairs neatbilst šā panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz vienu vai vairākām nozarēm, dalībvalstis ne vēlāk kā [20XX. gada 31. decembrī vismaz divus pilnus gadus pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] atsauc savu atzīšanu attiecīgajās nozarēs.”;

(22)regulas 159. pantu groza šādi:

(a)regulas punkta a) apakšpunktam pievieno šādu punktu:

“v) proteīnaugu nozarē”;

(b)b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) starpnozaru organizācijas olīveļļas un galda olīvu nozarē, tabakas nozarē un proteīnaugu nozarē.”;

(23)regulas 173. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“ca) atbalsta maksājumu apturēšana, samazināšana un atgūšana intervencēm konkrētās nozarēs, kas minētas II daļas I sadaļas II nodaļas 2. iedaļā, atzīšanas kritēriju neievērošanas gadījumā”;

(24)regulas 174. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādus apakšpunktus:

“h) noteikumus par administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas, kuras dalībvalstīm jāveic attiecībā uz ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām, lai pārbaudītu atbilstību atzīšanas kritērijiem;

i) noteikumus par atzītu ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību unikālās identifikācijas sistēmu.”;

(25)regulas 182. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Sprūda apjoms ir vienāds vai nu ar 125 %, 110 % vai 105 % no gada vidējā importa trīs iepriekšējos gados, par kuriem ir pieejami dati, atkarībā no tā, vai tirgus piekļuves iespējas, kas izteiktas kā importa procentuālā daļa no attiecīgā iekšzemes patēriņa iepriekšējos trīs gados, ir attiecīgi mazākas par vai vienādas ar 10 %, lielākas par 10 %, bet mazākas par vai vienādas ar 30 %, vai lielākas par 30 %.”;

(b)panta 2. punktu svītro;

(26)regulas 186. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“e) vajadzības gadījumā paredzot sankcijas tirgus dalībniekiem gadījumos, kad nav ievēroti nosacījumi un atbilstības prasības, kas tirgus dalībniekam jāizpilda, lai iesniegtu pieteikumu tarifa kvotas ietvaros, un jo īpaši, ja tie neiesniedz licences izdevējiestādei precīzus, atjauninātus un patiesus dokumentus.”;

(27)regulas 189. pantu aizstāj ar šādu:

“189. pants

Kaņepju imports

1. Turpmāk norādītos produktus var importēt Savienībā vienīgi tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

(a)neapstrādāti kaņepāji, uz kuriem attiecas KN kods 5302, kas iegūti no Cannabis Sativa L. šķirnes, kura reģistrēta Kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā un kurā maksimālais Δ9-tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3%, un audzēti no sēklām, kuras sertificētas saskaņā ar Direktīvu 2002/57/EK vai saskaņā ar Direktīvas 2008/62/EK 10. pantu saglabājamu šķirņu gadījumā, vai kurām pievienots pierādījums, ka attiecīgās šķirnes Δ9-tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %;

(b)sējai paredzētās kaņepju sēklas ar KN kodu ex 1207 99 20, kas pieder pie Cannabis Sativa L. šķirnes, kura reģistrēta Kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā un kurā maksimālais Δ9-tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %, un kuras sertificētas saskaņā ar Direktīvu 2002/57/EK vai saskaņā ar Direktīvas 2008/62/EK 10. pantu saglabājamu šķirņu gadījumā, vai kurām pievienots pierādījums, ka attiecīgās šķirnes Δ9-tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %;

(c)sējai neparedzētas kaņepju sēklas ar KN kodu 1207 99 91, kuras importē vienīgi dalībvalsts pilnvaroti importētāji, lai nodrošinātu, ka šādas sēklas nav paredzētas sēšanai;

(d)citas kaņepju auga daļas, uz kurām attiecas KN kods 1211 90 86, kas pieder pie Cannabis Sativa L. šķirnes, kura reģistrēta Kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā un kurā maksimālais Δ9-tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %, un audzētas no sēklām, kuras sertificētas saskaņā ar Direktīvu 2002/57/EK vai saskaņā ar Direktīvas 2008/62/EK 10. pantu saglabājamu šķirņu gadījumā, vai kurām pievienots pierādījums, ka attiecīgās šķirnes tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā norādītos produktus, kas neatbilst tajā izklāstītajiem nosacījumiem, var importēt izmantošanai medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem saskaņā ar Savienības, starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem.”;

(28)regulas 214.a pantu aizstāj ar šādu:

“214.a pants

Valsts maksājumi konkrētām nozarēm Somijā

1. Ja tiek saņemta Komisijas atļauja, Somija laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam var turpināt piešķirt ražotājiem valsts atbalstu, kādu tā piešķīra 2022. gadā, pamatojoties uz šo pantu, ar noteikumu, ka:

a) ienākumu atbalsta kopējā summa visā laikposmā samazinās un 2027. gadā nepārsniedz 67 % no 2022. gadā piešķirtās summas;

b) pirms šīs iespējas izmantošanas ir pilnībā izmantotas kopējā lauksaimniecības politikā attiecīgajām nozarēm paredzētās atbalsta shēmas.

Komisija sniedz atļauju, nepiemērojot procedūru, kas minēta 229. panta 2., 3. vai 4. punktā.

2. Ja tiek saņemta Komisijas atļauja, Somija laikposmā no 2028. līdz 2034. gadam var turpināt piešķirt ražotājiem valsts atbalstu, kādu tā piešķīra 2027. gadā, pamatojoties uz šo pantu, ar noteikumu, ka:

a) ienākumu atbalsta kopējā summa visā laikposmā samazinās un 2034. gadā nepārsniedz 67 % no 2027. gadā piešķirtās summas;

b) pirms šīs iespējas izmantošanas ir pilnībā izmantotas kopējā lauksaimniecības politikā attiecīgajām nozarēm paredzētās atbalsta shēmas.

Komisija sniedz atļauju, nepiemērojot procedūru, kas minēta 229. panta 2., 3. vai 4. punktā.”;

(29)regulas IV daļas II nodaļā iekļauj šādu pantu:

“214.b pants

Valsts maksājumi cukura nozarei Francijas attālākajos reģionos

Francija savu attālāko reģionu cukura nozarei var piešķirt atbalstu, kas nepārsniedz 90 miljonus EUR vienā tirdzniecības gadā.

Francija informē Komisiju 30 dienas pirms katra tirdzniecības gada beigām par faktiski piešķirtā atbalsta apjomu.”;

(30)regulas 217. pantu svītro;

(31)regulas V daļā iekļauj šādu nodaļu:

“ Ib NODAĻA

Piegāžu pieejamība ārkārtas situāciju un smagu krīžu laikā

222.c pants

Plāni lauksaimniecības produktu piegāžu pieejamībai ārkārtas situāciju un smagu krīžu laikā

1. Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai apzinātu un novērstu lauksaimniecības piegādes ķēdes strukturālo neaizsargātību un uzlabotu saskaņotību attiecībā uz sagatavotību krīzēm lauksaimniecības pārtikas nozarē.

2. Dalībvalstis, ņemot vērā savus konkrētos riska profilus un institucionālo kārtību, izstrādā valsts pārtikas nodrošinājuma sagatavotības un reaģēšanas plānus, lai:

(a)ārkārtas situāciju vai smagu krīžu laikā visos teritoriālajos līmeņos saglabātu lauksaimniecības produktu piegāžu pieejamību, piekļuvi tām un piegāžu drošību;

(b)novērstu vai mazinātu piegādes ķēdes traucējumus ārkārtas situāciju vai smagu krīžu laikā visos teritoriālajos līmeņos.

3. Pārtikas nodrošinājuma gatavības un reaģēšanas plānos iekļauj vismaz:

(a)uzraudzības un agrīnās brīdināšanas mehānismus, ieskaitot novērtējumus par piegādes ķēdes strukturālo neaizsargātību un būtisku traucējumu riska scenārijiem;

(b)kārtību, kādā apkopo datus par galveno lauksaimniecības produktu krājumiem;

(c)lomu un koordinācijas mehānismu sadalījumu starp kompetentajām iestādēm visos teritoriālajos līmeņos, kā arī procedūras sadarbībai ar attiecīgajiem privātā sektora dalībniekiem;

(d)ārkārtas saziņas protokolus, lai nodrošinātu ātru informācijas izplatīšanu ieinteresētajām personām un sabiedrībai.

4. Dalībvalstis regulāri pārskata savus pārtikas nodrošinājuma gatavības un reaģēšanas plānus.

5. Dalībvalstis izraugās valsts kompetento iestādi vai kontaktpunktu, kas atbild par sagatavotības un reaģēšanas koordināciju pārtikas nodrošinājuma jomā ar citām dalībvalstīm un Komisiju.

6. Dalībvalstis ik pēc trim gadiem paziņo Komisijai 2. punktā minēto valsts pārtikas nodrošinājuma sagatavotības un reaģēšanas plānu jaunākās versijas kopsavilkumus.

7. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus:

(a)nosakot formātu, ziņošanas prasības, nekonfidenciālo daļu izplatīšanu un termiņus, kādos jāiesniedz pārtikas nodrošinājuma sagatavotības un reaģēšanas plānu kopsavilkumi;

(b)nosakot noteikumus dalībvalstu pārrobežu sadarbībai saistībā ar pārtikas nodrošinājuma sagatavotības un reaģēšanas plānu izstrādi un piemērošanu, lai sasniegtu 2. punktā minētos mērķus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 229. panta 2. punktā.

222.d pants

Lauksaimniecības produktu rezerves

1. Šajā pantā “rezerves” ir krājumi, kas ir tādu publisku vai privātu uzņēmēju rīcībā, kuri ir izraudzīti izmantošanai militārajā vai civilajā aizsardzībā ārkārtas situācijās vai krīzēs, arī humānās palīdzības intervences vai krājumi, kas tiek uzturēti pieejami, lai nodrošinātu pārtikas nodrošinājumu būtisku piegādes traucējumu gadījumā.

2. Ja dalībvalstis izveido un pārvalda lauksaimniecības produktu rezerves, tās nodrošina, ka šādi pasākumi tiek izstrādāti tā, lai līdz minimumam samazinātu tirgus izkropļojumus, tai skaitā:

(a)rezervē turēto lauksaimniecības produktu apjomu nosaka, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem mērķiem;

(b)rezervju līmeni regulāri pārskata un vajadzības gadījumā pielāgo, pamatojoties uz apzināto piegādes ķēdes neaizsargātību un riska novērtējumiem;

(c)lauksaimniecības produktu iegādi rezervēm veic par tirgus cenām, izmantojot konkursa procedūras. Lauksaimniecības produktu laišanu tirgū no rezervēm veic pārredzamā veidā par tirgus cenām;

(d)darbības, kas saistītas ar rezervju izveidi, uzturēšanu un atbrīvošanu, regulāri uzrauga dalībvalstu kompetentās iestādes.

3. Ja dalībvalstis izveido un pārvalda lauksaimniecības produktu rezerves, rezerves īsteno kā daļu no valsts pārtikas nodrošinājuma sagatavotības un reaģēšanas plāna, kā minēts 222.c panta 2. punktā.

Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos iepriekš noteiktos mērķrādītājus nosaka valsts pārtikas nodrošinājuma sagatavotības un reaģēšanas plānā, kas minēts 222.c panta 2. punktā.

Informāciju par rezervju izveidi, uzturēšanu un atbrīvošanu iekļauj 222.c panta 6. punktā minētajā valsts pārtikas nodrošinājuma sagatavotības un reaģēšanas plāna kopsavilkumā.

4. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus:

(a)par koordinētām darbībām 1. punktā minēto rezervju izveidei un pārvaldībai, piemēram, produktu kategoriju noteikšanai rezervju izveidei un kopīgu riska novērtējumu un agrīnās brīdināšanas mehānismu izstrādei, lai mazinātu pārrobežu piegādes riskus un nodrošinātu piegāžu nepārtrauktību traucējumu laikā;

(b)par tādu brīvprātīgu solidaritātes un savstarpējās palīdzības mehānismu īstenošanu, ar kuriem dalībvalstis daļu no savām rezervēm dara pieejamu citai dalībvalstij, kas saskaras ar nopietnu trūkumu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 229. panta 2. punktā.

222.e pants

Koordinācija

1. Lai atbalstītu koordinētu Savienības pieeju sagatavotībai pārtikas nodrošinājumam un lauksaimniecības piegādes ķēdes noturībai, Komisija izveido Eiropas Pārtikas nodrošinājuma krīžgatavības un reaģēšanas mehānismu (EFSCM), kas apvieno dalībvalstu kompetentās iestādes, attiecīgās ieinteresēto personu organizācijas un attiecīgā gadījumā atsevišķu trešo valstu pārstāvjus.

2. EFSCM veic šādas darbības:

(a)veicina Savienības tiesību aktu, programmu un rīcībpolitiku īstenošanu attiecībā uz gatavību pārtikas apgādes un pārtikas nodrošinājuma krīzēm un reaģēšanu uz tām;

(b)veicina sadarbību un koordināciju, pieredzes un labas prakses apmaiņu attiecībā uz agrīno brīdināšanu, uzraudzību un ziņošanu par apdraudējumiem, reaģēšanu krīzes situācijās un pēckrīzes novērtējumu;

(c)atbalsta strukturālās neaizsargātības un noturības nepilnību noteikšanu lauksaimniecības un pārtikas ķēdēs, arī izmantojot stresa testus, riska novērtējumus un scenāriju plānošanu;

(d)veicina regulāru apmaiņu un dialogu par dalībvalstu un trešo valstu pārtikas nodrošinājuma sagatavotības un reaģēšanas plāniem, ievērojot šo plānu konfidencialitāti;

(e)piedalās ieteikumu vai politikas iniciatīvu sagatavošanā attiecībā uz Savienības gatavību pārtikas apgādes un pārtikas nodrošinājuma krīzēm un reaģēšanu uz tām.

222.f pants

Pastiprināti pasākumi smagu krīžu vai ārkārtas situāciju gadījumā

Ja ir izsludināta smaga krīze vai ārkārtas situācija, kas rada augstu risku pārtikas nodrošinājumam, Komisija, izmantojot tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus, var pieprasīt dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem sniegt Komisijai reāllaika ziņojumus par attiecīgajiem lauksaimniecības pārtikas produktu un resursu publiskajiem un privātajiem krājumiem vai par citu informāciju, kas ir būtiska minēto produktu apgādes nodrošināšanai Savienībā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 229. panta 3. punktā.

222.g pants

Sensitīvas vai klasificētas informācijas aizsardzība

1. Komisija nodrošina, ka ar sensitīviem vai klasificētiem datiem, kas attiecas uz krājumu apmēru, loģistikas spējām vai apgādes neaizsargātību, rīkojas, tos glabā un ar tiem apmainās saskaņā ar piemērojamiem Savienības noteikumiem par sensitīvas un klasificētas informācijas aizsardzību, arī kiberdrošības prasībām.

2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu tehniskās prasības un procedūras noteikumus šādas informācijas drošai apstrādei un apmaiņai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 229. panta 2. punktā.”;

(32)regulas V daļā iekļauj šādu nodaļu:

“III NODAĻA

Nodrošinājumi

222.h pants

Nodrošinājumi

1. Ja tā paredzēts šajā regulā vai tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar to, dalībvalstis pieprasa iesniegt nodrošinājumu, kas garantē to, ka naudas summa tiks samaksāta vai atsavināta par labu kompetentajai iestādei, ja nav izpildīts konkrēts pienākums, kas noteikts minētajos tiesību aktos.

2. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, nodrošinājumu pilnībā vai daļēji atsavina, ja konkrētais pienākums nav izpildīts vai ir izpildīts tikai daļēji.

3. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem, kas nodrošina nediskriminējošu attieksmi, taisnīgumu un samērīguma ievērošanu nodrošinājuma iesniegšanā un ar kuriem:

(a)nosaka atbildīgo personu gadījumā, kad kāds pienākums nav izpildīts;

(b)nosaka konkrētās situācijas, kurās kompetentā iestāde drīkst atcelt prasību iesniegt nodrošinājumu;

(c)paredz nosacījumus, kuri piemērojami iesniedzamajam nodrošinājumam un garantijas sniedzējam, un nodrošinājuma iesniegšanas un atbrīvošanas nosacījumus;

(d)nosaka īpašus nosacījumus, kuri saistīti ar avansa maksājumu gadījumā iesniegtu nodrošinājumu;

(e)paredz sekas, kas rodas, ja tiek pārkāpti pienākumi, par kuriem iesniegts nodrošinājums, kā paredzēts 1. punktā, un kas ietver nodrošinājumu atsavināšanu un samazinājuma likmi, kāda jāpiemēro, kad atbrīvo nodrošinājumus saistībā ar kompensācijām, licencēm, piedāvājumiem, konkursa piedāvājumiem vai īpašiem pieteikumiem, kā arī ja pienākums, kuru sedz minētais nodrošinājums, nav izpildīts pilnībā vai daļēji, ņemot vērā pienākuma būtību, daudzumu, par kādu pienākums nav izpildīts, laiku, kas pārsniedz termiņu, līdz kuram pienākums būtu bijis jāizpilda, un laiku, līdz kuram ir iesniegts pierādījums par pienākuma izpildi.

4. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:

(a)iesniedzamā nodrošinājuma formu un nodrošinājuma iesniegšanas, tā pieņemšanas un sākotnējā nodrošinājuma aizstāšanas kārtību;

(b)nodrošinājuma atbrīvošanas kārtību;

(c)dalībvalstu un Komisijas sniedzamajiem paziņojumiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 229. panta 2. punktā.”;

(33)regulas 225. pantā svītro e) un f) apakšpunktu;

(34)regulas 229. pantā iekļauj šādu punktu:

“4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.”;

(35)regulas I, II, IV, VII un X pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

(36)šīs regulas II pielikuma tekstu regulā iekļauj kā Ia pielikumu;

(37)V pielikumu svītro.

2. pants

Pārejas noteikumi

Pasākumiem, kas īstenoti līdz 2027. gada 31. decembrim, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 22.–25. pantu un 217. pantu un V pielikumu turpina piemērot pēc 2027. gada 31. decembra.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. panta 19. un 27. punktu piemēro no [1. janvāra nākamajā gadā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Regulas 1. panta 31. punktu un I pielikuma 4. punktu piemēro no [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Regulas I pielikuma 5. punktu piemēro no [1. oktobra nākamajā gadā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Regulas 1. panta 2., 3., 7., 10., 16., 18., 29., 30., 32. un 37. punktu piemēro no [2028. gada 1. janvāra][datums un 9. punkts atkarībā no dienas, kad sāk piemērot Regulu (ES) […], ar ko laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam izveido Valsts un reģionālo partnerības fondu].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Lauksaimniecība un pārtika – kādām tām būt? Pievilcīga ES lauksaimniecības un pārtikas nozare, kas kopīgi veidojama nākamo paaudžu labā”, (19.2.2025., COM(2025) 75 final).

(2)     Drošāk kopā  – Eiropas civilās un militārās sagatavotības un gatavības stiprināšana.

(3)    Kopīgais paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas sagatavotības savienības stratēģiju (JOIN(2025) 130 final).

(4)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, ES krājumu veidošanas stratēģija: ES materiālās krīžsagatavotības veicināšana (COM(2025) 528 final).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1308/oj ).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… […] […] [VRPF regula] (OV L …, ELI:…).

(7)     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… […] […] [Snieguma regula] (OV L …, ELI:…).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1306/oj ).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/2116/oj ).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 228/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2013/228/oj ).

(11)    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 75. panta 6. punktu par jauniem sidra un bumbieru vīna, kaltētu pākšu dārzeņu un sojas pupu tirdzniecības standartiem (COM/2023/200 final).

(12)    Tiesas spriedums, 2020. gada 19. novembris, B S un C A/ Ministère public et Conseil national de l’ordre des pharmaciens, C-663/18, EU:C:2020:938.

(13)    OV C […], […], […]. lpp.

(14)    OV C […], […], […]. lpp.

(15)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Lauksaimniecība un pārtika – kādām tām būt? Pievilcīga ES lauksaimniecības un pārtikas nozare, kas kopīgi veidojama nākamo paaudžu labā”, (19.2.2025., COM(2025) 75 final).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… […] […] [VRPF regula] (OV L …, ELI:…).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1308/oj ).

(18)     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… […] […] [Snieguma regula] (OV L …, ELI:…).

(19)     Tiesas spriedums, 2016. gada 7. septembris, Vācija/Parlaments un Padome, C-113/14, EU:C:2016:635.

(20)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1240 (2016. gada 18. maijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu (OV L 206, 30.7.2016., 71. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2016/1240/oj ).

(21)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1238 (2016. gada 18. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu (OV L 206, 30.7.2016., 15. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg_del/2016/1238/oj ).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1306/oj ).

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/2116/oj ).

(24)    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 75. panta 6. punktu par jauniem sidra un bumbieru vīna, kaltētu pākšu dārzeņu un sojas pupu tirdzniecības standartiem (COM(2023) 200 final).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 228/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2013/228/oj ).

(26)    Tiesas spriedums, 2020. gada 19. novembris, B S un C A/Ministère public et Conseil national de l’ordre des pharmaciens, C-663/18, EU:C:2020:938, 72.–77. punkts.

(27)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/760 (2019. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz noteikumiem par to, kā pārvalda importa un eksporta tarifa kvotas, uz kurām attiecas licences, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 papildina attiecībā uz nodrošinājumu iemaksāšanu tarifa kvotu pārvaldības kontekstā (OV L 185, 12.6.2020., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg_del/2020/760/oj ).

(28)     Kopīgais paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas sagatavotības savienības stratēģiju, 26.3.2025. (JOIN(2025) 130 final) .

(29)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, ES krājumu veidošanas stratēģija: ES materiālās krīžsagatavotības veicināšana (COM(2025) 528 final).

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp., ELI:   http://data.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj ).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.7.2025

COM(2025) 553 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulu (ES) Nr. 1308/2013 groza attiecībā uz programmu skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu (“ES skolu apgādes programma”), nozares intervencēm, proteīna nozares izveidi, prasībām kaņepēm, iespēju noteikt siera, proteīnaugu un gaļas tirdzniecības standartus, papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanu, noteikumiem par piegāžu pieejamību ārkārtas situāciju un smagu krīžu laikā un nodrošinājumiem

I PIELIKUMS

(1)I pielikumu groza šādi:

(a)IV daļu aizstāj ar šādu:

“IV DAĻA

Proteīnaugi

Proteīnaugu nozare ietver šīs daļas 1. un 2. iedaļā uzskaitītos produktus.

1. iedaļa

Kaltēti pākšu dārzeņi

KN kods	Apraksts
ex 0713	Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti:
ex 0713 10	– zirņi (Pisum sativum)
0713 10 90	– – izņemot sējai paredzētos
ex 0713 20 00	– aunazirņi (garbanzos), izņemot sējai paredzētos
	– pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.):
ex 0713 31 00	– – zeltainās pupiņas (Vigna mungo (L.) Hepper vai Vigna radiata (L.) Wilczek, izņemot sējai paredzētās
ex 0713 32 00	– – šķautnainās pupiņas (Phaseolus vai Vigna angularis), izņemot sējai paredzētās
ex 0713 33	– – kāršu pupiņas, ieskaitot baltās pupiņas (Phaseolus vulgaris):
0713 33 90	– – – izņemot sējai paredzētās
ex 0713 34 00	– – Vigna subterranea vai Voandzeia subterranea sugas pupiņas, izņemot sējai paredzētās
ex 0713 35 00	– – Vigna unguiculta sugas pupiņas, izņemot sējai paredzētās
ex 0713 39 00	– – citas, izņemot sējai paredzētās
ex 0713 40 00	– lēcas, izņemot sējai paredzētās
ex 0713 50 00	– rupjsēklu (cūku) pupas (Vicia faba var. major) un sīksēklu un vidējrupjsēklu pupas (Vicia faba var. equina un Vicia faba var. minor), izņemot sējai paredzētās
ex 0713 60 00	– cūku zirņi (Cajanus cajan), izņemot sējai paredzētos
ex 0713 90 00	– citi, izņemot sējai paredzētos
1201 90 00	Sojas pupas, arī šķeltas, izņemot sēklai paredzētās
1202 41 00	Nelobīti zemesrieksti, negrauzdēti vai citādi termiski neapstrādāti, izņemot sēklai paredzētos
1202 42 00	Negrauzdēti vai citādi termiski neapstrādāti, lobīti zemesrieksti, arī šķelti, izņemot sēklai paredzētos
ex 1209 29 45	Vīķu sēklas, izņemot sējai paredzētās
ex 1209 29 50	Lupīnu sēklas, izņemot sējai paredzētās

2. iedaļa

Pākšaugu lopbarība

(b)VIII daļu papildina ar šādām ailēm:

“1204 00 90 Linsēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās

1207 99 91 Kaņepju sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās

ex 1211 90 86 Citas kaņepju auga daļas”;

(c)XXIV daļas 1. iedaļu groza šādi:

(a)pozīcijā ex 0713 iekļautās rindas svītro;

(b)rindas, kas attiecas uz KN kodiem 1201 90 00, 1202 41 00 un 1202 42 00, svītro;

(c)pozīcijā ex 1214 iekļautās rindas aizstāj ar šādām:

“ex 1214 Lopbarības kāļi, lopbarības bietes (runkuļi), lopbarības saknes, siens, lopbarības kāposti un tamlīdzīgi lopbarības produkti, arī granulu veidā:

ex 1214 90 – citi:

1214 90 10 – – lopbarības bietes (runkuļi), lopbarības kāļi un citas lopbarības saknes

ex 1214 90 90 – – citi, izņemot pākšaugu lopbarību”;

(d)rindas, kas attiecas uz KN kodiem

1204 00 90 un

1207 99 91, svītro;

(e)aprakstu ierakstā par pozīciju ex 1211 aizstāj ar šādu:

“Augi vai augu daļas (ieskaitot sēklas un augļus), ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, svaigi vai žāvēti, arī sagriezti, sagrūsti vai saberzti pulverī, izņemot VIII un IX daļā minētos produktus ar KN kodu ex 1211 90 86;”;

(f)aprakstu ierakstā par pozīcijām ex 2309 90 91 līdz 2309 90 96 aizstāj ar šādu:

“ – – – kas nesatur cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu, kas minēti apakšpozīcijās 1702 30 50, 1702 30 90, 1702 40 90, 1702 90 50 un 2106 90 55, vai piena produktus”;

(2)II pielikuma II daļas A iedaļas 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“5. “Piegādes līgums” ir līgums, kas noslēgts starp pārdevēju un uzņēmumu par cukurbiešu vai cukurniedru piegādi cukura ražošanai.

6. “Nozares nolīgums” ir:

(a)nolīgums, kas pirms piegādes līgumu slēgšanas ir noslēgts starp attiecīgās dalībvalsts atzītiem uzņēmumiem vai uzņēmumu organizāciju, vai šādu uzņēmumu organizāciju grupu, no vienas puses, un attiecīgās dalībvalsts atzītu cukurbiešu vai cukurniedru pārdevēju apvienību vai šādu pārdevēju apvienību grupu, no otras puses;

(b)ja nav a) apakšpunktā minēto nolīgumu – likums par uzņēmumiem un likums par kooperatīviem, ciktāl tie reglamentē cukurbiešu un cukurniedru piegādi, ko veic cukura ražošanas uzņēmuma vai kooperatīva akcionāri vai biedri.”;

(3)IV pielikuma B daļas IV iedaļas 1. punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“1. Muskuļaudu saturu novērtē, izmantojot dalībvalstu atļautas klasificēšanas metodes. Apstiprināt var tikai statistiski pierādītas novērtēšanas metodes, kuru pamatā ir cūkas liemeņa vienas vai vairāku anatomisko daļu fiziska izmērīšana. Klasificēšanas metodes atļauj izmantot, ja statistiskā kļūda aprēķinā nepārsniedz maksimālo pielaidi.”;

(4)VII pielikumā iekļauj šādu daļu:

“Ia DAĻA

Gaļas un gaļas produktu apzīmējumi

1. “Gaļa” ir tikai dzīvnieka ēdamā daļa.

2. Šajā daļā “gaļas produkti” ir produkti, kuri iegūti vienīgi no gaļas, ar nosacījumu, ka drīkst pievienot to ražošanai nepieciešamās vielas, ja vien šīs vielas neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizstātu kādu no gaļas sastāvdaļām.

3. Produktiem, kas iegūti vienīgi no gaļas visos tirdzniecības posmos, izmanto šādus apzīmējumus:

(a)liellopu gaļa;

(b)teļa gaļa;

(c)cūkgaļa;

(d)mājputnu gaļa;

(e)vistas gaļa;

(f)tītara gaļa;

(g)pīles gaļa;

(h)zoss gaļa;

(i)jēra gaļa;

(j)pieaugušas aitas gaļa;

(k)aitas gaļa;

(l)kazas gaļa;

(m)stilbs;

(n)fileja;

(o)jostasvietas gabals;

(p)sānu gabals;

(q)muguras gabals;

(r)ribas;

(s)plecs;

(t)apakšciska;

(u)kakla–plecu gabals;

(v)spārns;

(w)krūtiņa;

(x)augšstilbs;

(y)krūšu gabals;

(``)starpribu gabals (antrekots);

(aa)T-kaula gabals;

(bb)astes gabals;

(cc)bekons.

4. Terminu “gaļa” un 3. punktā uzskaitītos apzīmējumus var lietot arī kopā ar vārdu vai vārdiem, lai apzīmētu saliktus produktus, kuros neviena daļa neieņem vai neparedz ieņemt kādas gaļas sastāvdaļas vietu un kuros būtisku daļu daudzuma vai produkta īpašību ziņā veido gaļa vai gaļas produkts.”;

(5)X pielikumu groza šādi:

(a)pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu:

“125. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTIE IEPIRKUMA NOTEIKUMI”;

(b)aiz virsraksta iekļauj šādu I daļas virsrakstu:

“I DAĻA

Cukurbiešu iepirkšanas noteikumi”;

c)    VIII punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“1. Piegādes līgumos paredz, ka masu, kas iegūta no visa piegādāto cukurbiešu daudzuma, uzskata par cukurbiešu pārdevēja īpašumu, un attiecībā uz minēto masu cukura ražošanas uzņēmumiem pieprasa izpildīt vienu vai vairākas no turpmāk minētajām saistībām:

a) bez maksas atdot cukurbiešu pārdevējam visu svaigo masu vai tās daļu, no fabrikas;

b) bez maksas atdot cukurbiešu pārdevējam daļu no presētās, žāvētās vai žāvētās un melasi saturošās cukurbiešu masas, no fabrikas. Šādā gadījumā masas daļu, kas cukura ražošanas uzņēmumam jāpatur bez maksas, nosaka piegādes līgumā;

c) bez maksas atdot cukurbiešu pārdevējam visu presēto vai žāvēto masu vai tās daļu, no fabrikas. Šādā gadījumā masas apjomu, kas jāatdod cukurbiešu pārdevējam, un presēšanas vai žāvēšanas izmaksas, kas cukurbiešu pārdevējam jāmaksā cukura ražošanas uzņēmumam, nosaka piegādes līgumā;

d) saglabāt visu masu vai tā daļu. Šādā gadījumā masas apjomu, kas cukura ražošanas uzņēmumam jāpatur, un cenu vai masas vērtības aprēķināšanas metodi, kas cukura ražošanas uzņēmumam jāmaksā cukurbiešu pārdevējam, nosaka piegādes līgumā. Cenu vai masas vērtības aprēķināšanas metodi nosaka, pamatojoties uz attiecīgās masas pārdošanas iespējām;”;

d) pievieno šādu daļu:

“II DAĻA

Cukurniedru iepirkšanas noteikumi

Cukurniedrēm mutatis mutandis piemēro I daļā izklāstītos cukurbiešu iepirkšanas noteikumus.”

II PIELIKUMS

“Ia PIELIKUMS

30. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO PRODUKTU SARAKSTS

KN kods	Apraksts
ex 0101	Dzīvi zirgi, ēzeļi, mūļi un zirgēzeļi:
	– zirgi
0101 21 00	– – tīršķirnes vaislas dzīvnieki*
0101 29	– – citi:
0101 29 10	– – – kaušanai paredzētie
0101 29 90	– – – citi
0101 30 00	– ēzeļi
0101 90 00	– citi
ex 0103	Dzīvas cūkas:
0103 10 00	– tīršķirnes vaislas dzīvnieki**
ex 0106	Citi dzīvi dzīvnieki:
0106 14 10	– mājas truši
ex 0106 19 00	– – citi: Ziemeļbrieži un brieži
0106 33 00	– – strausi; emu (Dromaius novaehollandiae)
0106 39 10	– – – baloži
0106 39 80	– – – citi putni
ex 0205 00	Svaiga, atdzesēta vai saldēta zirga gaļa
ex 0208	Citāda svaiga, atdzesēta vai saldēta gaļa un gaļas subprodukti
ex 0208 10 10	– – mājas trušu gaļa
ex 0208 90 10	– – mājas baložu gaļa
ex 0208 90 30	– – medījuma gaļa, izņemot trušus vai zaķus
ex 0208 90 60	– – ziemeļbriežu gaļa
ex 0407	Putnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai pagatavotas:
0407 19 90	– apaugļotas olas, izņemot mājputnu olas
0407 29 90	– citas svaigas olas, izņemot mājputnu olas
0407 90 90	– citas olas, izņemot mājputnu olas
0701	Kartupeļi, svaigi vai atdzesēti
1203 00 00	Kopra
1205 10 90	Rapšu vai ripšu sēklas ar mazu erukskābes saturu, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās
1205 90 00	Citas rapšu vai ripšu sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās
1206 00 91	Lobītas saulespuķu sēklas; pelēkā un balti svītrainā apvalkā, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās
1206 00 99	Citas saulespuķu sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās
1207 29 00	Kokvilnas sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās
1207 40 90	Sezama sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās
1207 50 90	Sinepju sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās
1207 60 00	– saflora (Carthamus tinctorius) sēklas
1207 91 90	Magoņu sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās
ex 1207 99 96	Citu eļļas augu sēklas un augļi, arī smalcināti, izņemot sējai paredzētos
ex 1211	Augi vai augu daļas (ieskaitot sēklas un augļus), ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, svaigi vai žāvēti, arī sagriezti, sagrūsti vai saberzti pulverī, izņemot VIII un IX daļā minētos produktus ar KN kodu ex 1211 90 86
1212 94 00	Cigoriņu saknes
ex 1214	Lopbarības kāļi, lopbarības bietes (runkuļi), lopbarības saknes, siens, lopbarības kāposti un tamlīdzīgi lopbarības produkti, arī granulu veidā:
ex 1214 90	– citi:
1214 90 10	– – lopbarības bietes (runkuļi), kāļi un citas lopbarības saknes
ex 1214 90 90	– – citi, izņemot pākšaugu lopbarību
ex 2206	Citi raudzēti dzērieni (piemēram, sidrs, bumbieru vīns, medalus); raudzēto dzērienu maisījumi un raudzēto dzērienu un bezalkoholisko dzērienu maisījumi, kas citur nav minēti vai iekļauti:
no ex 2206 00 31 līdz ex 2206 00 89	– raudzēti dzērieni, izņemot čagu ekstrakta vīnu
5201	Kokvilna, nekārsta un neķemmēta

* Uz šajā apakšpozīcijā ietvertajām precēm attiecas atbilstīgajos Savienības noteikumos paredzētie nosacījumi (sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1012 (2016. gada 8. jūnijs) ar zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (OV L 59, 3.3.2015., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2015/262/oj ) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/262 (2015. gada 17. februāris), ar ko saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/427/EEK un 2009/156/EK nosaka zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas metožu noteikumus (Zirgu dzimtas dzīvnieku pasu regula) (OV L 171, 29.6.2016., 66. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1012/oj )).

** Regula (ES) 2016/1012.”