EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 16.7.2025
COM(2025) 551 final
2025/0227(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko izveido instrumentu “Eiropa pasaulē”
{SEC(2025) 548 final} - {SWD(2025) 552 final} - {SWD(2025) 553 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
• Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Šis priekšlikums ir sagatavots saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2028.–2034. gadam ārējās darbības kategoriju. Paziņojumā “Ceļā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu” ir noteiktas galvenās prioritātes un principi ES ārējai darbībai saskaņā ar ES budžetu nolūkā to padarīt vienkāršāku, mērķtiecīgāku, elastīgāku, ar lielāku ietekmi un īstenot ES prioritātes.
Pēdējo gadu laikā starptautiskā vide ir ievērojami mainījusies, un tā šķiet daudz mazāk paredzama un stabila. Pašreizējās ģeopolitiskās nestabilitātes ietekme uz ES un partnervalstīm pieaug, jo īpaši pēc Krievijas sāktā agresijas kara pret Ukrainu, konfliktiem Tuvajos Austrumos, ASV administrācijas atsacīšanās no ārējās palīdzības sniegšanas, pieaugošā pandēmiju apdraudējuma, tirdzniecības spriedzes un tehnoloģiju konkurences saasināšanās. Šīs problēmas, kā arī pieaugošā neatbilstība attiecībā uz to, kā līdz 2030. gadam sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), liek ES pielāgot ārējās darbības finansējumu, lai tas būtu vairāk atbilstīgs tās stratēģiskajām interesēm un risinātu pašreizējās un turpmākās krīzes.
Ierosinātā instrumenta “Eiropa pasaulē” mērķis ir atbalstīt un veicināt Savienības vērtības, principus un intereses pasaulē, lai sasniegtu Savienības ārējās darbības mērķus un principus, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 5. punktā un 8. un 21. pantā. “Eiropa pasaulē” stimulēs ES ārējās darbības mērķu sasniegšanu, veicinot abpusēji izdevīgas partnerības ar partnervalstīm, vienlaikus dodot ieguldījumu partnervalstu ilgtspējīgā attīstībā un Savienības stratēģiskajās interesēs. “Eiropa pasaulē” arī ļaus Savienībai ieņem labāku pozīciju, lai risinātu globālas problēmas.
Ierosinātā instrumenta pamatā ir četri galvenie pamatprincipi, kas sīkāk izklāstīti dažādās šā dokumenta iedaļās.
–Ārējās darbības izdevumu kategorijas struktūras vienkāršošana, izmantojot vienu galveno ES ārējās darbības instrumentu un horizontālu Snieguma regulu visai DFS, kas aptver uzraudzību, ziņošanu, novērtēšanu un komunikāciju.
–Rīcības saskaņotība ar lielāku ģeografizāciju, lielāku uzsvaru uz iekšējo un ārējo programmu saskaņotību, konsekvenci un papildināmību, kā arī spēcīgāku Eiropas komandas pieeju.
–Instrumenta elastība, saglabājot dažas no NDICI – “Eiropa pasaulē” elastības iespējām, tai skaitā tā vispārējo rezervi (rezervi), finansiālo elastību un iespēju pieņemt deleģētos aktus, un tās palielinot – samazinot mērķus un atvieglojot budžeta pārvietojumus starp pīlāriem un to ietvaros, kā arī budžeta elastību starp DFS (sīkāku informāciju par struktūru un elastību sk. turpmāk).
–ES rīcības ietekme ar pastiprinātu instrumentu kopumu, kas ļauj veidot visaptverošas paketes; ar racionalizētu un efektīvāku garantiju un apvienošanas sistēmu un Eiropas interešu spēcīgāku veicināšanu.
Lai vēl vairāk vienkāršotu, palielinātu saskaņotību un nodrošinātu Savienības ārējās darbības efektivitāti, “Eiropa pasaulē” izmanto plaša politikas jomu klāsta jautājumu risināšanai, proti, saistībā ar paplašināšanos, kaimiņattiecībām, starptautiskajām partnerībām un humānās palīdzības politiku, saglabājot katras politikas specifiku, kas tiek veicināta, izmantojot plašu instrumentu klāstu. Ar šo priekšlikumu ES turpinās īstenot pirmspievienošanās mērķus, sadarboties ar partnervalstīm, arī sarežģītos apstākļos, un sniegt humāno palīdzību. Ierosinātais instruments arī sniegs lielākas ekonomiskās un tirdzniecības iespējas, kas būs abpusēji labvēlīgas Savienībai un partnervalstīm, atbalstīs ilgtspējīgu attīstību, veicinās cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību un ES daudzpusēju iesaisti, cīnīsies pret neatbilstīgas migrācijas, piespiedu pārvietošanas, nestabilitātes, klimata pārmaiņu pamatcēloņiem un aizsargās vidi. Instrumenta vispārīgie mērķi ir sīki izklāstīti ierosinātās regulas 4. pantā, un konkrētie mērķi ir precizēti un sīki izklāstīti II pielikumā.
Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar NDICI – “Eiropa pasaulē”, kurš aizstāja vienpadsmit iepriekšējās regulas, saskaņā ar prioritātēm, kas izklāstītas paziņojumā “Ceļā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu”, un kā secināts šai regulai pievienotajā ietekmes novērtējumā, “Eiropa pasaulē” sevī ietver un balstās uz:
–Regulu (ES) 2021/947, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē” (NDICI – “Eiropa pasaulē”), groza un atceļ Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009;
–Padomes Regulu (ES). 2021/1529, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III);
–Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/792 (2024. gada 29. februāris), ar ko izveido Ukrainas mehānismu;
–Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1449 (2024. gada 14. maijs), ar ko izveido Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānismu;
–Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2025/535 (2025. gada 18. marts), ar ko izveido Moldovas Republikas reformu un izaugsmes mehānismu.
Ņemot vērā vajadzību apmēru un neparedzamību, atjaunošanas un pirmspievienošanās palīdzība Ukrainai tiks finansēta, pārsniedzot DFS maksimālo apjomu (tā sauktā DFS “manevrēšanas telpa”), un tiks īstenota, izmantojot “Eiropa pasaulē”. Arī humānās palīdzības darbības tiks finansētas saskaņā ar instrumentu “Eiropa pasaulē” un tiks īstenotas atbilstoši Humānās palīdzības regulai. Turklāt makrofinansiālo palīdzību varētu sniegt valstīm, kuras saskaras ar maksājumu bilances krīzēm, un to finansēs saskaņā ar instrumentu “Eiropa pasaulē”. “Eiropa pasaulē” būs galvenais ārējās darbības izdevumu kategorijas instruments, ko papildinās aizjūras zemju un teritoriju asociācija ar Savienību, kas izveidota ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/1764, kā arī kopējās ārpolitikas un drošības politikas budžets. Turklāt šis instruments tiks īstenots saskaņā ar horizontālo Snieguma regulu, kā sīki izklāstīts šā dokumenta 5. nodaļā “Citi elementi”.
Globālā kontekstā, kurā Savienība saskaras ar augstu ģeopolitisko un ģeoekonomisko konkurenci, ko papildus drošības apdraudējumiem un nestabilitātei raksturo globālas problēmas, sākot no klimata pārmaiņām līdz spriedzei saistībā ar ierobežotajiem resursiem, pastāvīgu migrācijas spiedienu vai ekonomikas un tirdzniecības traucējumiem, ārējā darbībā ir pastāvīgi un ātri jāreaģē uz jaunām vajadzībām, kā arī jārīkojas, lai virzītu uz priekšu stratēģiskās prioritātes nolūkā efektīvi īstenot Savienības un partnervalstu prioritātes. Instruments ir izveidots, lai apvienotu gan vajadzību pēc paredzamības, gan nepieciešamību ātri pielāgoties mainīgajam ģeopolitiskajam kontekstam.
Tiks nodrošināta rīcības saskaņotība un papildināmība, uzlabojot ar NDICI – “Eiropa pasaulē” ieviesto ģeografizācijas principu. Ierosinātā instrumenta iekšējā struktūra atbilst šim principam, un to veido pieci ģeogrāfiskie pīlāri un globālais pīlārs, no kuriem katru veido plānojams un neplānojams komponents. Instruments galvenokārt tiks īstenots, izmantojot piecus ģeogrāfiskos plānojamos komponentus, ko papildinās ģeogrāfiskie neplānojamie komponenti. Globālais pīlārs koncentrēsies uz globālām iniciatīvām un papildinās ģeogrāfiskos pīlārus. Seši pīlāri tiek atbalstīti ar vēl nepiešķirtu elastīgo rezervi jaunām problēmām un prioritātēm, lai palielinātu elastību, kā arī Savienības spēju reaģēt uz neparedzētām vajadzībām un pielāgot savas partnerības jaunajām prioritātēm, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar Eiropas Attīstības fondiem un NDICI – “Eiropa pasaulē”.
Nesenais ārējo instrumentu (2014.–2020. gadam un 2021.–2027. gadam) izvērtējums apstiprināja, ka ārējās finansēšanas instrumenti saskaņā ar pašreizējo DFS lielā mērā atbilst paredzētajam nolūkam un sasniedz tiem nospraustos mērķus. Tomēr tajā tika norādīts, ka mainīgā ģeopolitiskā vide ir atklājusi arī dažas strukturālas nepilnības to uzbūvē, jo īpaši attiecībā uz to elastību. Attiecībā uz NDICI – “Eiropa pasaulē” izvērtējumā tika uzsvērts, ka instruments varētu vēl labāk veicināt integrētu pieeju, kas līdzsvaro ES intereses, partnerības un vērtības, plašāk saskaņojot ES iekšējās un ārējās tematiskās politikas mērķus. Attiecībā uz IPA III minētajā izvērtējumā tika uzsvērts, ka šā instrumenta elastību ierobežo tas, ka īstenošanas gaitā ikgadējā plānošana ir dominējusi pār stratēģisko daudzgadu plānošanu. Gūtā pieredze kopā ar aizvien pieaugošo nestabilo ģeopolitisko kontekstu ir mudinājusi Komisiju vēl vairāk vienkāršot ārējās finansēšanas instrumentu struktūru un nodrošināt lielāku elastību. Priekšlikumā instrumentam “Eiropa pasaulē” ir saglabātas arī elastības iespējas, kas jau ir atļautas saskaņā ar NDICI – “Eiropa pasaulē” un IPA III attiecībā uz apropriāciju pārnešanu. Turklāt finanšu instrumentu radītie atmaksājumi un budžeta garantiju pārpalikums būs pieejami atkārtotai izmantošanai saskaņā ar šo instrumentu. Citi elastības veicināšanas elementi ir iespēja pieņemt deleģētos aktus, kas jau ir paredzēta saistībā ar NDICI – “Eiropa pasaulē”, un vieglāki budžeta pārvietojumi starp pīlāriem un to ietvaros saskaņā ar “Eiropa pasaulē” struktūru. Turklāt ierosinātajā instrumentā nav iekļauti tematiskie mērķi. Mērķis attiecībā uz oficiālās attīstības palīdzības izdevumiem ir iekļauts instrumenta “Eiropa pasaulē” priekšlikumā.
• Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Kā minēts iepriekš, priekšlikums “Eiropa pasaulē” vienā instrumentā aptver plašu politikas jomu klāstu, piemēram, paplašināšanās, kaimiņattiecību, starptautisko partnerību un humānās palīdzības politiku, saglabājot katras politikas jomas īpatnības. Šis priekšlikums nodrošina satvaru, kurā būs iespējams īstenot ārējās darbības politiku un starptautiskās saistības. Galvenās starptautiskās saistības ietver ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, Kuņminas–Monreālas globālo biodaudzveidības satvaru, Adisabebas rīcības programmu, Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai (2015.–2030. gadam), Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm novēršanu un Nākotnes paktu. Eiropas Savienībā politikas satvaru veido Līgumu noteikumi par ārējo darbību, asociācijas nolīgumi, partnerības un sadarbības nolīgumi, daudzpusēji nolīgumi, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, un citi nolīgumi, ar kuriem izveido juridiski saistošas attiecības starp Savienību un partnervalstīm, kā arī Eiropadomes secinājumi, Padomes secinājumi, samitu deklarācijas vai secinājumi, kas pieņemti sanāksmēs ar partnervalstīm valstu vai to valdību vadītāju vai ministru līmenī, Eiropas Parlamenta rezolūcijas, Komisijas paziņojumi un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgi paziņojumi.
• Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Tiks nodrošināta konsekvence un papildināmība starp Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, jo īpaši ar humāno palīdzību (ko finansē saskaņā ar instrumentu “Eiropa pasaulē”), aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Savienību, kopējo ārpolitiku un drošības politiku un Eiropas Miera mehānismu (ko nefinansē no Savienības budžeta), kā arī ar Eiropas Starptautiskās kodoldrošuma sadarbības un dezekspluatācijas instrumentu.
Ar instrumentu “Eiropa pasaulē” tiks sniegts atbalsts, kura mērķis ir ticami un efektīvi sagatavot kandidātvalstis un potenciālās kandidātes turpmākai dalībai ES. Lai sasniegtu šo mērķi, ir pēc iespējas jāsaskaņo pirmspievienošanās atbalsta izstrāde saskaņā ar instrumentu “Eiropa pasaulē” ar attiecīgo iekšējo programmu orientāciju.
Finansējums no instrumenta “Eiropa pasaulē” būtu jāizmanto arī tam, lai veicinātu cilvēku savstarpējo partnerību izveidi, pamatojoties uz kopīgām interesēm un paaudžu vienlīdzību, un stiprinātu prasmju attīstību, inovāciju un kultūras daudzveidību, sadarbojoties izglītības, jaunatnes un pētniecības jomā atbilstīgi Erasmus+ regulai. Turklāt šajā sakarā konsekvence un papildināmība tiks nodrošināta arī ar tirdzniecību un ieguldījumiem, ekonomisko sadarbību, migrāciju, drošību un citu nozaru sadarbību.
Konkrēti, īstenojot jaunās ekonomikas ārpolitikas un sinerģijas ar Eiropas Konkurētspējas fondu mērķus, šis instruments uzlabos Savienības konkurētspēju, reaģējot uz ekonomikas problēmām, un ātri izmantos iespējas atbalstīt Savienības konkurētspēju, tai skaitā atbalstot Savienības iekšpolitikas ārējo dimensiju. Tādējādi tiks izmantots savstarpēji izdevīgu partnerību potenciāls ilgtspējīgai attīstībai gan Savienībā, gan partnervalstīs.
Turklāt tas palīdzēs palielināt noturību un veicināt stabilitāti, novēršot humānās palīdzības, attīstības un miera saiknes pieejas nestabilitāti, maksājumu bilances krīzes, kā arī risinot pēckonfliktu atveseļošanas un atjaunošanas vajadzības.
2. JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
• Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību Piektās daļas III sadaļas 1., 2. nodaļā ir noteikts tiesiskais regulējums sadarbībai ar partnervalstīm.
Šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 209., 212. un 322. pants. Komisija to iesniedz saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantā paredzēto procedūru.
• Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
ES ārējās darbības finansējuma mērķis ir sadarboties ar partnervalstīm, kā arī veicināt globālu problēmu daudzpusējus risinājumus. Tas ļauj ES aizstāvēt savas intereses, veicināt savas vērtības un standartus, atbalstīt iekšējās politikas mērķus, garantēt drošību un aizsargāt savus pilsoņus. Tai būtu vairāk jākoncentrējas uz Savienības konkurētspējas stiprināšanu un savas atkarības mazināšanu, jo īpaši nodrošinot kritiski svarīgas piegādes ķēdes. Turklāt ES interesēs ir saglabāt savu uzticama pasaules arēnas dalībnieka lomu.
Iepriekš minētais ārējo instrumentu izvērtējums (DFS 2014.–2020. un 2021.–2027. gadam) apstiprināja pievienoto vērtību, ko ārējās finansēšanas instrumenti sniedz ES ārējām attiecībām, jo tie nodrošina integrētāku un apjomīgāku piedāvājumu partnervalstīm, uzlabojot to spēju īstenot kopīgās prioritātes ar ES un veicinot ilgtspējīgu attīstību.
ES, būdama dalībniece lielākajā daļā daudzpusējo procesu, var sadarboties ar daudzpusējiem un reģionāliem partneriem būtiskās politikas jomās. Salīdzinājumā ar situāciju, kad dalībvalstis rīkojas atsevišķi, ES kopā ar dalībvalstīm var panākt lielāku ietekmi, koordinējot kopējās nostājas un spēcīgāk paužot viedokli. Tā kā ES ir pasaulē vadošā daudzpusējas un uz noteikumiem balstītas globālās pārvaldības sistēmas veicinātāja un aizstāve, tā ir ieguvusi uzticamību kā godīga starptautisko cilvēktiesību instrumentu īstenošanas starpniece un aizstāve. Šis sviras efekts daudzpusējos un reģionālos forumos ļauj Savienībai arī projicēt savu politiku un vērtības globālā mērogā, kā arī ietekmēt globālo normu un regulatīvo standartu veidošanu. ES finansiālās saistības ir neatņemama daļa no vispārējās iesaistes vairākos daudzpusējos nolīgumos (piemēram, klimata un biodaudzveidības jomā).
Plašāk izmantojot budžeta garantijas, finanšu instrumentus un finansējuma apvienošanas darbības, ES stimulē un apvieno publiskās un privātās investīcijas, tai skaitā par labu valstīm un nozarēm, kuras saskaras ar grūtībām piekļūt finanšu tirgiem, investīcijām, kas veicina ekonomikas noturību, un privātā sektora attīstībai. Nerīkojoties ES palielinātu IAM investīciju finansējuma trūkumu un vēl vairāk pasliktinātu situāciju nestabilās valstīs, vienlaikus vājinot ES kā ģeopolitisku un ģeoekonomisku dalībnieku un globāla mēroga dalībnieku daudzpusējos forumos.
Visbeidzot, ES veicina sadarbību starp attīstības finanšu iestādēm. Makrofinansiāla palīdzība nodrošina tik ļoti nepieciešamo finansējumu valstīm, kuras saskaras ar maksājumu bilances krīzēm, piedāvājot labvēlīgus nosacījumus.
• Proporcionalitāte
Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
• Juridiskā instrumenta izvēle
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 209., 212. pantu, kuros noteikta parastā likumdošanas procedūra, kas izmantojama pasākumu pieņemšanai, lai īstenotu sadarbību ar partnervalstīm, priekšlikums veidots regulas formā, nodrošinot, ka tā tiek piemērota vienoti, uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama. Šim priekšlikumam pievienotajā tiesību akta finanšu un digitālajā pārskatā ir norādīta ietekme uz budžetu, kā arī nepieciešamie cilvēkresursi un administratīvie resursi.
3. EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
• Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
DFS 2021.–2027. gadam ārējās finansēšanas instrumentu vidusposma izvērtējumā tika secināts, ka tie lielā mērā atbilst savam paredzētajam nolūkam un sasniedz mērķus, kuri tika noteikti to pieņemšanas laikā, un šie mērķi joprojām ir aktuāli.
NDICI – “Eiropa pasaulē”
Vidusposma izvērtējumā arī norādīts, ka mainīgajā ģeopolitiskajā kontekstā NDICI – “Eiropa pasaulē” un tā uzlabotā elastība ir apliecinājusi savu nozīmi ES prioritāšu īstenošanā, kā arī atbalsta sniegšanā partnervalstīm, jo īpaši saistībā ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un migrācijas spiedienu. Tas arī ļāva ES veicināt savu iekšējo politiku un prioritātes saskaņotākā veidā attiecībā uz ārējo pasauli, bet vienlaikus tam vajadzēja vairāk veicināt integrētu pieeju, kas līdzsvaro ES intereses, partnerības un vērtības. Attiecībā uz vienkāršošanas ieguvumiem vidusposma izvērtējumā tika uzsvērts, ka NDICI – “Eiropa pasaulē” nodrošina vienotu juridisko pamatu lielai daļai ES ārējās intervences pasākumu. Aizstājot lielu skaitu iepriekšējās DFS instrumentu, tas ir ievērojami palielinājis saskaņotību un papildināmību.
Vidusposma izvērtējumā tika minēts, ka NDICI – “Eiropa pasaulē” dažādās elastības iezīmes ir pierādījušas savu nozīmīgumu. Tomēr NDICI – “Eiropa pasaulē” rezerve jau pirmajos trīs īstenošanas gados bija gandrīz izsmelta, un tas liecina par neatbilstību starp pieejamajiem līdzekļiem un faktiskajām vajadzībām. Turklāt NDICI – “Eiropa pasaulē” nebija paredzēts, lai atbalstītu kara skartās valstis tādā mērogā, kāds nepieciešams Ukrainai. Tāpēc laikposmam no 2024. līdz 2027. gadam tika pieņemts jauns finansēšanas instruments – Ukrainas mehānisms, lai atbalstītu Ukrainu gan saistībā ar Krievijas agresijas karu, gan Ukrainas virzībā uz dalību ES. Kopumā vidusposma izvērtējumā tika secināts, ka, lai labāk izmantotu iespējas un maksimāli palielinātu ES sviras efektu, var būt vajadzīgas diferencētas reaģēšanas stratēģijas.
IPA III
Vidusposma izvērtējumā tika atzīmēts, ka IPA III ir pierādījis savu vispārējo efektivitāti kā pirmspievienošanās instruments. Instruments tika uzskatīts par saskaņotu ar jauno paplašināšanās metodiku, un tam priekšplānā ir ES pievienošanās procesa pamatprincipi. Vidusposma izvērtējumā tika arī uzsvērts, ka IPA III ir efektīvi veicinājis sociālekonomisko attīstību un piesaistījis nepieciešamās investīcijas saskaņā ar Ekonomikas un investīciju plānu, vienlaikus vēl vairāk paātrinot konverģenci ar ES. Turklāt vidusposma izvērtējumā tika norādīts, ka, lai gan IPA III bija izstrādāts kā uz sniegumu balstīts instruments gan palīdzības tvēruma, gan intensitātes ziņā, snieguma novērtējuma līdzsvarošana ar taisnīga atbildības sadalījuma principu ierobežoja finansiālo atlīdzību, attiecinot to tikai uz saņēmējiem ar labu sniegumu.
Vidusposma izvērtējumā tika norādīts, ka IPA III ir bijis elastīgs, reaģējot uz ārkārtējiem ārējiem notikumiem, neraugoties uz to, ka trūkst līdzīgas rezerves, kāda bija NDICI – “Eiropa pasaulē” instrumentam. Valstīm iepriekš noteikta finansējuma neesība ir nodrošinājusi nepieciešamo elastīgumu plānot palīdzību atbilstoši steidzamām un mainīgām vajadzībām.
• Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Attiecībā uz šā priekšlikuma vidusposma izvērtējumu un ietekmes novērtējumu apspriešanās pieeja ietvēra informācijas apkopošanu par ārējās finansēšanas instrumentiem, iegūstot to no plaša ieinteresēto personu loka. Gan vidusposma izvērtējuma, gan ietekmes novērtējuma atklātā sabiedriskā apspriešana aptvēra visu veidu ieinteresētās personas, tai skaitā arī iedzīvotājus. Kopsavilkuma ziņojums par apspriešanas rezultātiem, kas veikta saistībā ar vidusposma izvērtējumu, ir publicēts tīmekļa vietnē “Izsakiet viedokli”, un tajā sniegts pārskats par saņemtajām atbildēm. Atklātās sabiedriskās apspriešanas kopsavilkuma ziņojums, ņemot vērā ietekmes novērtējumu attiecībā uz “Eiropa pasaulē”, ir atrodams ietekmes novērtējuma 2. pielikumā. Tika rīkota arī mērķorientēta apspriešanās par vidusposma izvērtējumu, lai apkopotu konkrētu ieinteresēto personu kategoriju viedokļus. Saistībā ar mērķorientēto apspriešanos īpašās sanāksmēs notika apspriešanās ar ES dalībvalstu ekspertiem, ES dalībvalstu attīstības aģentūrām, pilsonisko sabiedrību un vietējo iestāžu tīkliem un platformām, attīstības finanšu iestādēm un Apvienoto Nāciju Organizāciju. Šīs mērķorientētās apspriešanās kopsavilkums ir atrodams kopsavilkuma ziņojumā par apspriešanos ar ieinteresētajām personām vidusposma izvērtējuma V pielikumā.
• Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Vidusposma izvērtējuma ziņojums un ar to saistītais dienestu darba dokuments lielā mērā balstījās uz neatkarīgu pētījumu, ko veica ārējie konsultanti. Šajā pētījumā tika novērtēti visi pieci obligātie vērtēšanas kritēriji (t. i., efektivitāte, lietderība, atbilstība, saskaņotība un ES pievienotā vērtība). Tika aptverti arī ietekmes un ilgtspējas izvērtēšanas kritēriji. Izmantotās izvērtēšanas metodes bija šādas: i) dokumentācijas un analītisko datu pārskatīšana; ii) vairāk nekā 340 intervijas; iii) vairākas mērķorientētas aptaujas; iv) mērķorientēta apspriešanās un atklāta sabiedriskā apspriešana, kā paskaidrots iepriekš. Šis kvalitatīvo un kvantitatīvo metožu kopums, kurā izmantoti gan primārie, gan sekundārie pierādījumu avoti, nodrošināja šim izvērtējumam visaptverošu pierādījumu bāzi. Šīs speciālās zināšanas un atklātās sabiedriskās apspriešanās rezultāti, kā paskaidrots iepriekš, tika izmantoti arī kā pierādījumu bāze šā priekšlikuma ietekmes novērtējumam.
• Ietekmes novērtējums
Attiecībā uz ietekmes novērtējumu, kas pievienots šim priekšlikumam, Regulējuma kontroles padome 2025. gada 13. jūnijā sniedza atzinumu bez iebildēm, atsaucoties uz konkrēto pieeju, kas saistīta ar DFS procesu. Pēc padomes atzinuma ietekmes novērtējums tika pārskatīts, lai iekļautu tās ieteikumus.
Ietekmes novērtējuma vispārējais mērķis bija izstrādāt ārējās finansēšanas instrumentus, kas efektīvi veicina ES stratēģiskās intereses, vienlaikus reaģējot uz nestabilām un krīzes situācijām. Šajā ziņā politikas pamatparametrs iespējamo politikas risinājumu izstrādē bija līdzsvara panākšana starp elastību un paredzamību. Šajā sakarā tika izskatītas šādas iespējas:
•
1. iespēja. Pilnībā elastīgs ārējās finansēšanas instruments, kura pamatā ir tikai un vienīgi katru gadu noteiktas stratēģiskās prioritātes, neparedzot daudzgadu plānošanu. Ar Ukrainu saistītais atbalsts pirmspievienošanās un atjaunošanas vajadzībām tiktu segts, pārsniedzot DFS maksimālo apjomu.
•
2. iespēja. Ārējās finansēšanas instruments, kura pamatā ir indikatīvas ģeogrāfiskās un vispārējās (globālās) apropriācijas, kas aptver plānojamo un neplānojamo finansējumu daudzgadu plānošanai, līdzsvarojot elastību un paredzamību. Ar Ukrainu saistītais atbalsts pirmspievienošanās un atjaunošanas vajadzībām tiktu segts, pārsniedzot DFS maksimālo apjomu.
•
3. iespēja. Ārējās finansēšanas instruments, kura pamatā ir indikatīvas ģeogrāfiskās un vispārējās (globālās) apropriācijas, kas aptver plānojamo un neplānojamo finansējumu daudzgadu plānošanai, līdzsvarojot elastību un paredzamību. Pirmspievienošanās vajadzības Ukrainai tiktu segtas no šā instrumenta DFS maksimālā apjoma robežās, savukārt Ukrainas atjaunošanas vajadzības tiktu segtas, pārsniedzot DFS maksimālo apjomu.
Pamatojoties uz ietekmes analīzi un salīdzinājumu, kā vēlamā iespēja tika izraudzīta 2. iespēja. Visu trīs iespēju efektivitātes, saskaņotības un lietderības analīze salīdzinājumā ar pamatscenāriju tika veikta, izmantojot ietekmes novērtējuma konkrētos mērķus. Šī 2. iespēja izcēlās, ņemot vērā tās elastības un prognozējamības līdzsvarotību, kas vislabāk atbalstīja šos mērķus, sniedzot ticamu atbalstu Ukrainai nenoteiktā kontekstā, vienlaikus aizsargājot ārējā instrumenta spēju apmierināt vajadzības un prioritātes citos ģeogrāfiskajos apgabalos.
Paredzamās ietekmes ziņā gan 2., gan 3. iespēja varētu labāk atbalstīt ES stratēģisko interešu veicināšanu un partnervalstu ilgtspējīgu attīstību, salīdzinot to ar 1. iespēju.
2.un 3. iespēja, visticamāk, arī labāk ņemtu vērā savstarpējās saiknes starp dažādiem IAM, līdzsvarojot trīs ilgtspējīgas attīstības dimensijas (ekonomisko, sociālo un vides dimensiju). Tās uzlabo saskaņotību starp iekšpolitiku un ārpolitiku, no vienas puses, un ārpolitikas jomām, no otras puses. Ģeografizācijas princips, tai skaitā reģionālā finansējuma izmantošana saskaņā ar ģeogrāfiskajiem pīlāriem, veicina saskaņošanu ar ES stratēģiskajiem mērķiem (piemēram, izmantojot Global Gateway, visaptverošas partnerības, tīras tirdzniecības un investīciju partnerības, citas līdzīgas partnerības). Šī saskaņošana arī ļauj īstenot labāk koordinētus centienus sociālo, ekonomisko un vides problēmu risināšanā, tādējādi nodrošinot, ka politika ir savstarpēji pastiprinoša, nevis darbojas izolēti vai nejaušu savstarpēju mērķu labā. Šajā ziņā 2. un 3. iespējai piemīt spēja labāk integrēt tādus politikas mērķus kā konkurētspēja, ekonomiskā drošība, noturīgas vērtības ķēdes un vides ilgtspēja, tā kā šie mērķi tiek stratēģiski īstenoti kopā.
Salīdzinājumā ar 3. iespēju 2. iespēja nodrošinātu Ukrainas mehānisma pieejas nepārtrauktību, visaptveroši risinātu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības un aptvertu savstarpējās saiknes starp Ukrainas pievienošanās ceļu un pēckara atjaunošanu. Turklāt 2. iespēja ļautu panākt līdzsvaru starp uzticama atbalsta sniegšanu Ukrainai nestabilā situācijā, vienlaikus aizsargājot ārējā instrumenta spēju apmierināt vajadzības un īstenot prioritātes citos ģeogrāfiskajos apgabalos.
Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, šim priekšlikumam tiek saglabāta 2. iespēja.
• Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Priekšlikums nodrošina vienkāršošanu, raugoties no REFIT viedokļa. Vairāku instrumentu turpmāka racionalizēšana, apvienojot tos vienā plašā instrumentā, kā izklāstīts iepriekš, samazinās finansiālos un darbības šķēršļus, kas pastāv saskaņā ar pašreizējiem instrumentiem. Tādējādi vienkāršošana veicinās skaidrākus procesus un resursu pārvaldību. Attiecībā uz noteikumu saskaņošanu Snieguma regulas horizontālie noteikumi nodrošinās jaunajam instrumentam un citām DFS programmām konsekventu un saskaņotu satvaru un atvieglos partneru un īstenošanas dalībnieku izpratni.
• Pamattiesības
Viens no Līgumā noteiktajiem vispārējiem ES ārējās darbības mērķiem (LES 3. panta 5. punkts un 8. un 21. pants) ir atbalstīt un veicināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu. Instrumenta mērķis ir īstenot uz tiesībām balstītu pieeju, kuras pamatā ir principi “nevienu neatstāt novārtā”, līdztiesība un visu veidu diskriminācijas aizliegums. Uz tiesībām balstīta pieeja ietver visas cilvēktiesības – pilsoniskās un politiskās vai ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, – kas vajadzīgas, lai integrētu cilvēktiesību principus visās darbībās, ko atbalsta ES ārējā darbība. Atbalsts cilvēktiesībām un demokrātijai, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas galvenokārt tika virzīts, izmantojot īpašas tematiskās programmas NDICI – “Eiropa pasaulē”, joprojām ir šā instrumenta prioritāte, kas tiek īstenota gan izmantojot ģeogrāfiskos pīlārus, lai maksimāli palielinātu ietekmi, gan globālo pīlāru –– globālām iniciatīvām.
4. IETEKME UZ BUDŽETU
Eiropas Komisija ierosina piešķirt indikatīvu finansējumu 200 309 000 000 EUR apmērā (faktiskajās cenās) instrumentam “Eiropa pasaulē” 2028.–2034. gadam. Turklāt finanšu resursus Ukrainai dara pieejamus saskaņā ar Padomes Regulas [(ES, Euratom) 20XX/XXX * [DFS regula]] 6. pantu. Sīki izklāstīta šā priekšlikuma paredzamā finansiālā ietekme ir ietverta tiesību akta priekšlikuma finanšu un digitālajā pārskatā, kas pievienots šim priekšlikumam.
5. CITI ELEMENTI
• Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Instruments būtu jāīsteno saskaņā ar iepriekš minēto horizontālo Snieguma regulu visai DFS, ar ko paredz noteikumus par budžeta izdevumu apsekošanas un snieguma satvaru, tai skaitā noteikumus par Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (Finanšu regulas) 33. panta 2. punkta attiecīgi d) un f) apakšpunktā minēto “būtiska kaitējuma nenodarīšanas” principa un dzimumu līdztiesības principa vienveidīgu piemērošanu, noteikumus par Savienības programmu un darbību snieguma uzraudzību un ziņošanu par to, noteikumus par vienotas digitālas vārtejas izveidi, programmu izvērtēšanas noteikumus, kā arī citus visām Savienības programmām piemērojamus horizontālus noteikumus, piemēram, par informāciju, komunikāciju un pamanāmību.
• Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Ierosinātajā instrumentā (“Eiropa pasaulē”) ir ietvertas atkāpes no Finanšu regulas noteikumiem, kas ir pamatotas vairākos apsvērumos, proti:
37. apsvērumā – par uzkrājumu likmes nenoteikšanu aizdevumiem Ukrainai saskaņā ar šo instrumentu;
64. apsvērumā – par iespēju atkārtoti izmantot instrumenta “Eiropa pasaulē” pārnestās apropriācijas. Turklāt apsvērumā ir atsauce uz iespēju saskaņā ar instrumentu “Eiropa pasaulē” atkalizmantot finanšu instrumentu radītos atmaksājumus;
65. apsvērumā – par iespēju palielināt instrumentam “Eiropa pasaulē” pieejamos resursus, piešķirot tam pārpalikumus, kas saistīti ar pašreizējām un mantotajām budžeta garantijām un finansiālo palīdzību ārējā darbībā;
68. un 69. apsvērumā – par iespēju elastīgi un savlaicīgi sniegt atbalstu dotāciju veidā, neizsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, tai skaitā privātā sektora struktūrām no dalībvalstīm;
81. apsvērumā – par iespēju veicināt to atbilstīgo subjektu vai personu un partneru dalību no partnervalstīm, kas gūst labumu no budžeta garantijas vai finanšu instrumentiem, un palielināt pievilcību privātajam sektoram, kā arī maksimāli palielināt ieguldījumu ietekmi, attiecinot tiesības uz budžeta garantiju arī uz subjektiem, kas neveic publiskās pārvaldes uzdevumus.
I SADAĻA. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
Regulas 1. pantā (“Priekšmets”) definēts šo ar regulu izveidoto instrumentu, kas ir viena no ES programmām ārējai darbībai.
2. pantā (“Definīcijas”) ir iekļautas regulā izmantotās pamatterminoloģijas definīcijas.
3. pantā (“Darbības joma un struktūra”) aprakstīta instrumenta struktūra, ko veido pieci ģeogrāfiskie pīlāri un viens globālais pīlārs. Tajā ir precizēta pīlāru iekšējā struktūra, kas sadalīta plānojamos un neplānojamos komponentos, sīki izklāstot neplānojamo darbību būtību. Šajā pantā ir noteikts arī katra pīlāra ģeogrāfiskais tvērums un izskaidrota pīlāru un komponentu papildināmība.
Valstis un teritorijas, uz kurām attiecas ģeogrāfiskie pīlāri, ir uzskaitītas I pielikumā.
4. pantā (“Instrumenta mērķi”) ir izklāstīts instrumenta vispārējais mērķis, kas piemērojams visiem instrumenta pīlāriem, kā arī konkrētie mērķi, kas sīkāk izklāstīti II pielikumā.
5. pantā (“Saskaņotība, konsekvence un papildināmība”) izskaidrota saistība starp šo instrumentu un visām ārējās darbības jomām, kā arī tā sinerģija, konsekvence un papildināmība ar ES iekšējām programmām.
6. pants (“Budžets”) attiecas uz instrumenta kopējo finansējumu, un tajā ir sniegts detalizēts indikatīvais sadalījums pa pīlāriem un precizēti Ukrainai paredzētā atbalsta avoti. Tajā arī minēta “rezerve jaunām problēmām un prioritātēm”, kas var palielināt pantā minētās summas.
7. pants (“Rezerve jaunām problēmām un prioritātēm”) attiecas uz jauno problēmu un prioritāšu rezerves mērķiem. Tajā ir iekļauta norma, ka ir jāinformē Eiropas Parlamentu un Padomi par rezerves izmantošanu jaunajām problēmām un prioritātēm un jāņem vērā to apsvērumi.
8. pants (“Politikas satvars”) attiecas uz vispārējo politikas satvaru instrumenta īstenošanai. Spēkā esošie nolīgumi, stratēģijas, secinājumi, rezolūcijas un citi līdzīgi dokumenti nosaka politiku, kas būtu instrumenta īstenošanas pamatā. Ir iekļauta norma par Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanu un viedokļu apmaiņu ar šīm iestādēm.
9. pantā (“Vispārīgi principi”) ir uzskaitīti dažādi principi, kas piemērojami visam instrumentam, piemēram, koncentrēšanās uz pārveidojošo ietekmi, Savienības stratēģisko interešu ievērošana, Savienības iesaistes saglabāšana īpaši nestabilās un sarežģītās situācijās, kā arī demokrātijas, labas pārvaldības, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas, dzimumu līdztiesības, sieviešu un jauniešu pilnvērtīgu iespēju veicināšana. Šajā pantā ir arī uzsvērts, ka ir svarīgs attīstības efektivitātes princips un pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu, kā arī privātā sektora iesaistīšana un savstarpējs dialogs.
10. pantā (“Iekļaušana”) ir sīki izklāstīts, kā instrumenta īstenošanā būtu jāiekļauj cīņa pret klimata pārmaiņām, vides aizsardzība un dzimumu līdztiesība.
11. pantā (“Eiropas komandas pieeja”) noteikti uzdevumi, kārtība un vērienīguma aspekti attiecībā uz Eiropas komandas pieeju, kuras mērķis ir vēl vairāk koordinēt darbības un apvienot resursus kopīgiem mērķiem.
12. pantā (“Migrācija un piespiedu pārvietošana”) ilustrēta visaptveroša pieeja attiecībā uz neatbilstīgu migrāciju, piespiedu pārvietošanu un to pamatcēloņiem.
II SADAĻA. INSTRUMENTA ĪSTENOŠANA
Tajā apkopotas nodaļas saistībā ar instrumenta īstenošanu, kas ietver daudzgadu plānošanu.
I nodaļa “Vispārīgi plānošanas noteikumi” (13.–17. pants) aptver dažādos noteikumus par daudzgadu plānošanu, jo īpaši vispārējo pieeju, principus ģeogrāfiskajām programmām, plānošanas dokumentu saturu, kā arī procedūru to pieņemšanai.
II nodaļā “Rīcības plāni, pasākumi un īstenošanas principi” (18.–22. pants) ir aprakstīti rīcības plāni un pasākumi, kurus var pieņemt, kā arī attiecīgās procedūras. 22. pantā ir ietverti noteikumi par elastību.
III nodaļa “Īstenošanas instrumentu kopums” (23.–28. pants) aptver pieejamos instrumentus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu instrumenta mērķus, jo īpaši budžeta garantijas, finansējuma apvienošanu un finansiālo palīdzību.
III SADAĻA. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
III sadaļa (29.–35. pants). Šīs sadaļas 30. pants attiecas uz pilnvaru deleģēšanas īstenošanu, lai grozītu 6. panta 5. punktu, 24. panta 1., 2. un 3. punktu un II pielikumu. 31. pantā parādīti papildu īstenošanas noteikumi attiecībā uz Eiropas pīlāru. Ar 32. pantu tiek izveidota komiteja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Minētā komiteja atbild par atzinuma sniegšanu par daudzgadu plānošanas dokumentiem un ikgadējām darba programmām (rīcības plāni un pasākumi). Priekšlikumam ir divi pielikumi:
— I pielikums. Valstu un teritoriju saraksts
— II pielikums. Konkrētie mērķi
2025/0227 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko izveido instrumentu “Eiropa pasaulē”
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. un 212. pantu un 322. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,
ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Šīs regulas mērķis ir izveidot programmu “Eiropa pasaulē” (“Instruments”) nolūkā atbalstīt un veicināt Savienības vērtības, principus un intereses pasaulē, lai sasniegtu Savienības ārējās darbības mērķus un principus, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 5. punktā un 8. un 21. pantā.
(2)Saskaņā ar LES 21. pantu Savienībai jānodrošina konsekvence starp dažādām tās ārējās darbības jomām, kā arī starp tām un citām tās politikas jomām, un jātiecas sasniegt augstu sadarbības līmeni visās starptautisko attiecību jomās. Lai palielinātu Savienības ārējās darbības saskaņotību un nodrošinātu tās efektivitāti, Instrumentam būtu jādod ieguldījums plašā Savienības politikas jomu klāstā, jo īpaši paplašināšanās, kaimiņattiecību, starptautisko partnerību, humānās palīdzības politikas jomās un citu tā atbildības politikas jomu ārējos aspektos, ko veicina, izmantojot plašu instrumentu klāstu.
(3)Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2010/427/ES 9. pantu Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstā pārstāve”) kā Komisijas priekšsēdētājas vietniece nodrošina Savienības ārējās darbības vispārējo politisko koordināciju, ievērojot tās vienotību, konsekvenci un efektivitāti, konkrētāk, īstenojot šo Instrumentu.
(4)Instrumenta īstenošanā būtu jāņem vērā Eiropadomes stratēģiskās programmas, attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas un Komisijas politikas pamatnostādnes, kurās noteikts Savienības redzējums, stratēģiskās ievirzes un prioritātes. Izmantojot Savienības spēku un partnerības, ārējai darbībai, ko īsteno saskaņā ar Instrumentu, būtu jāaizsargā un jāveicina Savienības vērtības, jāstiprina miers un drošība un jāuzlabo Savienības sagatavotība, labklājība un konkurētspēja. Lai virzītu uz priekšu Savienības prioritātes un intereses tās ārējā darbībā, Savienībai būtu jāstrādā partnerībā ar partnervalstīm un starptautiskām organizācijām.
(5)Instrumentam būtu jāpalīdz nodrošināt konsekvenci, saskaņotību, sinerģiju un papildināmību starp Savienības iekšpolitiku un ārpolitiku un starp tās ārpolitikas jomām, lai vienlaikus veicinātu Savienības pamatintereses un stratēģiskās intereses un ilgtspējīgu attīstību partnervalstīs un atbalstītu tās globālo saistību izpildi.
(6)Lai maksimāli palielinātu Savienības palīdzības ietekmi, galvenajai pieejai attiecībā uz darbībām, ko finansē saskaņā ar instrumentu, vajadzētu būt ģeogrāfiski plānojamām darbībām valsts, daudzvalstu, reģionālajā un starpreģionālajā līmenī. Attiecīgā gadījumā minētā pieeja būtu jāpapildina ar neplānojamām ģeogrāfiskām darbībām, tai skaitā darbībām, kas saistītas ar humāno palīdzību, makrofinansiālo palīdzību, krīzes pārvarēšanas, miera nodrošināšanas un ārpolitikas vajadzību risināšanu un noturības un konkurētspējas uzlabošanu, kā arī ar globālām plānojamām un neplānojamām darbībām.
(7)Ģeogrāfisku plānojamu darbību nolūkā būtu jāveido Savienības sadarbība ar partnervalstīm un reģioniem vidējā termiņā un ilgtermiņā, lai veidotu savstarpēji izdevīgas partnerības.
(8)Lai gan budžets Savienības humānās palīdzības darbību finansēšanai būtu jādara pieejams saskaņā ar šo instrumentu, šādas darbības būtu jāīsteno saskaņā ar humānās palīdzības instrumentu, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/96.
(9)Lai gan budžeta resursi Savienības makrofinansiālās palīdzības finansēšanai būtu jādara pieejami saskaņā ar šo instrumentu, šādas darbības būtu jāīsteno saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 212. un 213. pantu.
(10)
(11)Noturības darbībām būtu jāļauj Savienībai vajadzības gadījumā pastiprināt sadarbību, ņemot vērā ārējā konteksta svārstīgumu. Tām vajadzētu būt elastīgām, tai skaitā reaģējot uz darbībām un tās pastiprinot nestabilitātes un krīzes novēršanas nolūkā un atbalstot humānās palīdzības, attīstības un miera saikni, risinot pēckonflikta atveseļošanas un atjaunošanas vajadzības, kā arī maksājumu bilances krīzes.
(12)Konkurētspējas darbībām būtu jāļauj Savienībai reaģēt uz ekonomikas problēmām un ātri izmantot iespējas atbalstīt Savienības konkurētspēju, tai skaitā sniedzot atbalstu Savienības iekšpolitikas ārējai dimensijai. Attiecīgā gadījumā tām būtu jāpalīdz veidot visaptverošas savstarpēji izdevīgas paketes ar partnervalstīm.
(13)Krīzes pārvarēšanas, miera nodrošināšanas un ārpolitikas vajadzībām būtu jāietver darbības, kas ļauj Savienībai reaģēt ārkārtas un neparedzētās situācijās vai sevišķi svarīgās ārpolitikas interesēs, tai skaitā tad, ja ir apdraudēts miers, demokrātija, likumība un kārtība, cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība. Minētās darbības būtu jāizstrādā tā, lai iegūtu efektīvu, iedarbīgu, integrētu un uz konfliktu izpratni balstītu Savienības reakciju, kas paredzēta, lai panāktu mieru, stabilitāti un konfliktu novēršanu ārkārtas situācijās, krīzes situācijās, nestabilās situācijās, hibrīddraudu gadījumos, jaunās krīzēs vai dabas katastrofās, tai skaitā personu, jo īpaši tādu, kuras pakļautas seksuālai un dzimumbalstītai vardarbībai, drošību un drošumu nestabilitātes situācijās vai situācijās, kas draud izvērsties bruņotā konfliktā vai būtiski destabilizēt attiecīgo partnervalsti vai valstis. Tām būtu arī jāatbalsta inovatīvas iniciatīvas, kuru mērķis ir risināt ārpolitikas vajadzības visos politikas, ekonomikas un drošības jautājumos un ļaut Savienībai rīkoties gadījumos, kad ir iespēja sasniegt savus mērķus, kurus ir grūti risināt ar citiem līdzekļiem.
(14)Instrumentam būtu jābalstās uz darbībām, kas iepriekš atbalstītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulām (ES) 2021/947, (ES) 2021/1529, (ES) 2024/792, (ES) 2024/1449, (ES) 2025/535.
(15)Instrumentam būtu jāstimulē Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšana, veicinot abpusēji izdevīgas partnerības ar partnervalstīm, vienlaikus dodot ieguldījumu partnervalstu ilgtspējīgā attīstībā un Savienības stratēģiskajās interesēs. Tam būtu jāļauj Savienībai ieņemt labāku pozīciju globālu problēmu risināšanā, tai skaitā cīņā pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības aizsardzībā. Tam būtu arī jānodrošina lielākas ekonomiskās un tirdzniecības iespējas, kas sniegtu abpusēju labumu gan Savienībai, gan partnervalstīm.
(16)Savienības darbībai būtu jāveicina cieņa pret starptautiskajām cilvēktiesībām, tai skaitā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma 1948. gada 10. decembrī, un starptautiskajām humanitārajām tiesībām, un jābalstās tajās, un būtu jāvadās pēc cilvēktiesību universāluma un nedalāmības principa.
(17)LES 49. pantā ir noteikts, ka jebkura Eiropas valsts, kas ievēro vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu, kā arī cilvēktiesības, ietverot minoritāšu tiesības, un apņemas sekmēt minētās vērtības, var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Savienības dalībvalsti. Šīs vērtības ir kopīgas visām dalībvalstīm sabiedrībā, kurā dominē plurālisms, nediskriminēšana, iecietība, tiesiskums, solidaritāte, sieviešu un vīriešu līdztiesība, paaudžu līdztiesība, un kultūras daudzveidība. Paplašināšanās procesa pamatā ir noteikti kritēriji, taisnīgi un stingri nosacījumi, kā arī paša nopelnu princips. Eiropas valsts, kas iesniegusi pieteikumu pievienoties Savienībai, var kļūt par Savienības dalībvalsti tikai tad, kad ir apliecināts, ka tā pilnībā atbilst pievienošanās kritērijiem, kas tika noteikti Eiropadomes 1993. gada jūnija sanāksmē Kopenhāgenā (“Kopenhāgenas kritēriji”), un ar noteikumu, ka Savienība spēj integrēt jauno dalībvalsti. Joprojām būtiska ir stingra apņemšanās īstenot pieeju “pamatjautājumi pirmajā vietā”, kas prasa būtiski koncentrēties uz tiesiskumu, cīņu pret organizēto noziedzību, pamattiesību ievērošanu, demokrātisko iestāžu darbību un valsts pārvaldes reformu, kā arī ekonomiskajiem kritērijiem. Progress ir atkarīgs no tā, kā katra kandidātvalsts un potenciālā kandidāte īstenos nepieciešamās reformas, lai panāktu atbilstību Savienības acquis.
(18)Savienības paplašināšanās politika ir stratēģisks ieguldījums Eiropas mierā, drošībā, stabilitātē un labklājībā un dod Savienībai lielākas iespējas pievērsties globālām problēmām. Tā arī nodrošina plašākas ekonomiskās un tirdzniecības iespējas, kas sniedz abpusēju ieguvumu gan Savienībai, gan valstīm, kuras vēlas kļūt par tās dalībvalstīm, un vienlaikus nodrošina pakāpenisku partnervalstu pārveidi. Iespējai kļūt par Savienības dalībvalsti piemīt spēcīga transformējoša ietekme, kas rada pozitīvas izmaiņas demokrātijā, politikā, ekonomikā un sabiedrībā. Savienības un tās partneru kopējās interesēs ir īstenot centienus veikt reformas to politiskajā, tiesiskajā un ekonomiskajā sistēmā, lai nākotnē tās varētu pievienoties Savienībai, un atbalstīt to pievienošanās procesu.
(19)Kopš 2022. gada 24. februārī sākās neprovocētais un nepamatotais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, Savienība, tās dalībvalstis un Eiropas finanšu iestādes ir mobilizējušas vēl nepieredzētu atbalstu Ukrainas ekonomiskajai, sociālajai un finansiālajai noturībai. Ukrainai nodarītā kaitējuma mērogs nosaka to, ka ir vajadzīgs ievērojams un elastīgs atbalsts Ukrainai, kas tās valdībai palīdzēs saglabāt savas funkcijas, nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī atbalsts valsts atveseļošanai, rekonstrukcijai un modernizācijai. Instrumentam būtu jānodrošina satvars palīdzības sniegšanai valsts ātrai atveseļošanai, atjaunošanai un modernizācijai, lai mobilizētu investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kā arī veicinātu Ukrainas pieskaņošanos Savienības standartiem un vērtībām ceļā uz pievienošanos Savienībai. Ukrainas virzībai uz pievienošanos vajadzētu būt cieši saistītai ar atjaunošanas centieniem. Instrumenta atbalstam, cik vien iespējams, vajadzētu būt integrētam starptautiskos centienos nodrošināt finanšu struktūru Ukrainas atveseļošanai, un tas būtu jākoordinē ar attiecīgajiem līdzekļu devējiem un starptautiskajām finanšu iestādēm, lai nodrošinātu atbilstošu koordināciju un atbalsta papildināmību.
(20)Saskaņā ar LES 8. panta 1. punktu Savienība veido īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, ar mērķi izveidot labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un miermīlīgas, uz sadarbību balstītas attiecības.
(21)Savienībai būtu jānoslēdz savstarpēji izdevīgas un pielāgotas partnerības, kurās galvenā uzmanība būtu pievērsta stratēģiskajām prioritātēm un kuras veicinātu reģionālo sadarbību austrumu kaimiņreģionā, tai skaitā Melnās jūras reģionā, un palīdzētu mazināt problēmas, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu.
(22)Savienībai būtu jāizstrādā mērķtiecīgāka pieeja attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem, Ziemeļāfriku un Persijas līča reģionu, ņemot vērā šo reģionu savstarpējās attiecības. Tai būtu jāpadziļina attiecības ar Tuvajiem Austrumiem, Ziemeļāfriku un Persijas līča reģionu saskaņā ar attiecīgajiem stratēģiskajiem satvariem un oficiāliem nolīgumiem, jo īpaši izmantojot savstarpēji izdevīgas un pielāgotas partnerības savstarpēju interešu jomās, ievērojot Savienības vērtības un principus.
(23)Savienības starptautisko partnerību mērķis ir attīstīt attiecības un veidot partnerības ar partnervalstīm, jo īpaši, lai samazinātu un ilgtermiņā izskaustu nabadzību saskaņā ar LESD 208. pantā noteikto Savienības attīstības sadarbības politikas pamatmērķi. Savienības starptautiskās partnerības arī palīdz sasniegt citus Savienības ārējās darbības mērķus, jo īpaši aizsargāt Savienības vērtības un pamatintereses, veicināt partnervalstu ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un vides attīstību.
(24)Instrumenta īstenošanai būtu jāatbalsta stratēģija Global Gateway – Savienības ārējo investīciju stratēģija, lai kopā ar partnervalstīm veicinātu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Tā ir viens no galvenajiem Savienības ekonomikas ārpolitikas pīlāriem, un tās mērķis ir veicināt drošas un kvalitatīvas infrastruktūras attīstību partnervalstīs, lai radītu ilgtspējīgu labklājību un pienācīgas kvalitātes darbvietas, tādējādi stiprinot saiknes starp Savienību un tās partnervalstīm un vienlaikus nodrošinot ieguvumus arī ES stratēģiskajām un ekonomiskajām interesēm. Šī stratēģija piesaista investīcijas drošā infrastruktūrā, galveno uzmanību pievēršot digitalizācijai, klimatam un enerģētikai, transportam, veselībai, izglītībai un pētniecībai. Tā atbalsta valstis, kuras cenšas ilgtspējīgā veidā uzlabot savu noturību, vienlaikus stiprinot partnerības, kas ir svarīgas Savienības atvērtajai stratēģiskajai autonomijai. Global Gateway ir arī vērtībā balstīts piedāvājums, kas veicina augstus sociālos, vides un finanšu standartus un atbalsta demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības.
(25)Savienībai būtu jāiesaistās situācijās, kurās ir būtiski augsts nestabilitātes līmenis, konfliktu zonās un citos sarežģītos apstākļos, sniedzot atbalstu ar diferencētu pieeju, lai novērstu nestabilitātes pamatcēloņus, vienlaikus nodrošinot piekļuvi pamatpakalpojumiem un veicinot iedzīvotāju noturību, kā arī humānās palīdzības, attīstības un miera saikni.
(26)Instrumentam būtu jāpalīdz saglabāt mieru, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību. Saskaņā ar Eiropas iekšējās drošības stratēģiju ProtectEU instrumentam būtu jāveicina saskaņota un visaptveroša pieeja drošībai, lai uzlabotu Savienības drošību.
(27)Instrumentam būtu jāstiprina demokrātiskā noturība partnervalstīs, tai skaitā apkarojot ārvalstu īstenotu manipulāciju ar informāciju un iejaukšanos, dodot iespējas brīviem un plurālistiskiem medijiem, veicinot iedzīvotāju iesaistīšanos, nodrošinot vēlēšanu un citu demokrātisko procesu taisnīgumu un integritāti un iesaistoties publiskās diplomātijas darbībās.
(28)Saskaņā ar Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai (2015.–2030. gads), kas pieņemta Trešajā ANO Pasaules konferencē par katastrofu riska mazināšanu 2015. gada 18. martā, būtu jāatzīst vajadzība pāriet no reaģēšanas krīzes situācijā un krīzes ierobežošanas uz strukturētāku ilgtermiņa pieeju, ar ko efektīvāk vēršas pret nestabilitātes, dabas un cilvēku radītu katastrofu un ieilgušu krīžu situācijām. Ir vajadzīgs lielāks uzsvars un kolektīvas pieejas attiecībā uz riska samazināšanu, katastrofu riska pārvaldību, agrīno brīdināšanu, novēršanu, seku mazināšanu un sagatavotību; un vajadzīgi papildu centieni, lai uzlabotu ātru reakciju un noturīgu atlabšanu. Ar šo instrumentu būtu jāatbalsta reformas un investīcijas, kas stiprina katastrofu riska un krīžu pārvaldību, jānodrošina investīcijas klimatnoturībā un jāuzlabo svarīgu sabiedrības funkciju noturība. Tādēļ instrumentam būtu jāpalīdz stiprināt humānās palīdzības, attīstības un miera saikni.
(29)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(30)Instrumentam būtu jāpalīdz sasniegt Savienības kopīgo mērķi, proti, 0,7 % no nacionālā kopienākuma atvēlēt oficiālajai attīstības palīdzībai (“OAP”), ko izveidojusi ESAO Attīstības palīdzības komiteja, laikposmā, kas paredzēts Apvienoto Nāciju Organizācijas 2015. gada septembrī pieņemtajā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (“Programma 2030. gadam”), atbalstot reālistiskas un pārbaudāmas darbības šīs apņemšanās izpildei, kuras īstenošanas gaitu būtu jāturpina uzraudzīt un atspoguļot ziņojumos. Tam būtu arī jāveicina savstarpēji izdevīgas partnerības ilgtspējīgai attīstībai, tai skaitā piesaistot privātos resursus. Viss Instrumenta atbalsts ilgtspējīgai attīstībai, tai skaitā piesaistītais privātais finansējums, būtu jāuzrauga, izmantojot kopējo oficiālo atbalstu ilgtspējīgai attīstībai.
(31)Instrumentam būtu jāpalīdz sasniegt Savienības kopīgo mērķi, proti, programmas 2030. gadam grafika ietvaros 0,2 % no nacionālā kopienākuma atvēlēt OAP, atbalstot reālistiskas un pārbaudāmas darbības šīs apņemšanās izpildei, kuras īstenošanu būtu jāturpina uzraudzīt un atspoguļot ziņojumos.
(32)Instrumentam būtu jāuzlabo Savienības konkurētspēja, jo īpaši veicinot vērtību un piegādes ķēžu ilgtspēju, noturību un dažādošanu, atspoguļojot augstus atbildīgas darījumdarbības prakses standartus, un palielinot ekonomiskās iespējas. Būtu jānodrošina konsekvence starp Savienības tirdzniecības, ekonomiskās drošības un rūpniecības politikas un Instrumenta īstenošanu, tai skaitā sinerģija ar tīras tirdzniecības un investīciju partnerībām. Konkrētāk, lai izmantotu savstarpēji izdevīgu partnerību potenciālu ilgtspējīgai attīstībai Savienībā un partnervalstīs, būtu jāveicina sinerģija starp instrumentu un Savienības Eiropas Konkurētspējas fondu, ko ar Regulu (ES) [XXX] izveidoja Eiropas Parlaments un Padome, kā arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, ko ar Regulu (ES) [XXX] izveidoja Eiropas Parlaments un Padome, atbalstot kopīgu interešu projektus starp dalībvalstīm un partnervalstīm attiecībā uz projekta daļu attiecīgās partnervalsts teritorijā.
(33)Būtu jānodrošina papildināmība starp Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, jo īpaši ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/1764 par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Savienību, Eiropas Starptautiskās kodoldrošuma sadarbības un dezekspluatācijas instrumentu, kas izveidots ar Padomes Regulu (Euratom) [XXX] [INSC-D], kopējo ārpolitiku un drošības politiku, tai skaitā attiecīgā gadījumā kopējo drošības un aizsardzības politiku, un Eiropas Miera mehānismu, kas izveidots ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/509 un ko nefinansē no Savienības budžeta.
(34)Savienībai būtu jācenšas pēc iespējas efektīvāk izmantot resursus, kas pieejami tās finanšu instrumentos. Šajā saistībā Instrumentam būtu jāļauj veikt gan iemaksas citās Savienības programmās, gan saņemt no tām finansējumu, kā arī apvienot finansējumu ar tām. Tam būtu jāveicina Savienības prioritātes un intereses, kā arī ilgtspējīga attīstība Savienības partnervalstīs. Tas attiecīgā gadījumā nozīmē arī saskaņotību un papildināmību ar makrofinansiālo palīdzību.
(35)Šajā regulā būtu jānosaka indikatīvs Instrumenta finansējums. Šajā regulā faktiskās cenas aprēķina, piemērojot fiksētu 2 % deflatoru.
(36)Ņemot vērā strauji mainīgo ekonomisko, sociālo un ģeopolitisko vidi, nesenā pieredze liecina, ka ir vajadzīga elastīgāka daudzgadu finanšu shēma un Savienības izdevumu programmas. Šajā nolūkā un saskaņā ar šīs regulas mērķiem finansējumā būtu pienācīgi jāņem vērā mainīgās politikas vajadzības un Savienības prioritātes, kas noteiktas attiecīgajos Komisijas publicētajos dokumentos, Padomes secinājumos un Eiropas Parlamenta rezolūcijās, vienlaikus nodrošinot pietiekamu budžeta izpildes paredzamību.
(37)Padomes Regula (ES, Euratom).../... (DFS regula) ļauj izmantot nepieciešamās apropriācijas Savienības budžetā, pārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas maksimālo apjomu nolūkā segt Savienības parāda saistības, kas saistītas ar aizdevumiem Ukrainai. Finansiāli tas ļauj saskaņā ar šo regulu atļaut finansiālo palīdzību Ukrainai aizdevumu veidā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 223. panta 1. punktu.
(38)Ņemot vērā budžeta segumu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom).../... (DFS regula), ir lietderīgi kopējo Savienības finanšu saistību maksimālo summu, kas sedz budžeta garantijas un finansiālo palīdzību aizdevumu veidā saskaņā ar šo regulu, nesamazināt par finansiālās palīdzības summu aizdevumu veidā, kas Ukrainai piešķirta saskaņā ar šo regulu. Ir arī lietderīgi neveidot uzkrājumus un, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 214. panta 1. punkta, nenoteikt uzkrājumu likmi aizdevumiem Ukrainai saskaņā ar šo instrumentu.
(39)Attiecībā uz Savienības atbalstu Ukrainai, kas netiek sniegts aizdevumu veidā, šī regula būtu jāfinansē no “Ukrainas rezerves”, kā paredzēts Padomes Regulā [(ES, Euratom) 20XX/XXX* [DFS regula] laikposmam no 2028. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim. Saistību apropriācijas un attiecīgās maksājumu apropriācijas no (“Ukrainas rezerves”) būtu jāizmanto katru gadu, izmantojot budžeta procedūru. Turklāt vajadzētu būt iespējai izmantot apropriācijas, kas šīs regulas vajadzībām mobilizētas no Padomes Regulas [(ES, Euratom) 20XX/XXX* [DFS regula] 6. pantā minētās rezerves, lai sniegtu atbalstu Ukrainai saskaņā ar Regulu (Euratom) [...] (INSC-D).
(40)Saistībā ar Savienības ierobežojošajiem pasākumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz LES 29. pantu un LESD 215. panta 2. punktu, finansējumu un ekonomikas resursus nedrīkst ne tieši, ne netieši darīt pieejamus fiziskām vai juridiskām personām, subjektiem vai struktūrām, pret ko vērš ierobežojošus pasākumus, vai izmantot par labu tiem. Tādēļ šādas fiziskās vai juridiskās personas, subjekti vai struktūras, kā arī juridiskās personas, subjekti vai struktūras, kas tām pieder vai ko tās kontrolē, nevarētu saņemt instrumenta atbalstu.
(41)Globālā kontekstā, laikā, kad Savienība saskaras ar augstu ģeopolitisko un ģeoekonomisko konkurenci, ko raksturo globālas problēmas, sākot ar klimata pārmaiņām un biodaudzveidības zudumu un beidzot ar spriedzi saistībā ar ierobežotajiem resursiem, tehnoloģisko atkarību, pastāvīgu migrācijas spiedienu vai ekonomikas un tirdzniecības traucējumiem, turklāt arī drošības apdraudējumiem un nestabilitāti, ārējā darbībā ir pastāvīgi un ātri jāreaģē uz jaunām vajadzībām, kā arī jārīkojas, lai virzītu uz priekšu stratēģiskās prioritātes nolūkā efektīvi īstenot Savienības un partnervalstu prioritātes. Lai palielinātu Savienības spēju reaģēt uz neparedzētām vajadzībām un savas partnerības pielāgotu jaunajām prioritātēm, pamatojoties uz Eiropas Attīstības fondu un Regulas (ES) 2021/947 sekmīgo pieredzi, kāda daļa summas būtu jāatstāj nepiešķirta jauno problēmu un prioritāšu rezerves vajadzībām. Šī summa būtu jāmobilizē saskaņā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām.
(42)Darbības vispārējais konteksts ir panākt noteikumos un vērtībās balstītu pasaules kārtību, kuras galvenais princips ir multilaterālisms un kuras centrā ir Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO). Programma 2030. gadam kopā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (“Parīzes nolīgums”), Kuņminas-Monreālas globālo biodaudzveidības satvaru, Trešās Starptautiskās konferences par attīstības finansēšanu Adisabebas rīcības programmu un Nākotnes paktu ir starptautiskās kopienas atbilde uz globālajām problēmām un tendencēm saistībā ar ilgtspējīgu attīstību. Instrumenta saistībā īpaša uzmanība būtu jāvelta savstarpējām saiknēm starp ilgtspējīgas attīstības mērķiem un saiknēm ar integrētām darbībām, kas var radīt papildu ieguvumus un īstenot vairākus mērķus saskaņotā veidā.
(43)Instrumentam būtu jāatbalsta Samoa partnerības nolīguma starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses, īstenošana, kas parakstīts Samoa 2023. gada 15. novembrī un provizoriski piemērots no 2024. gada 1. janvāra. Instrumentam būtu arī jāatbalsta izveidotās sadarbības turpināšana starp Savienību un šiem konkrētajiem reģioniem, piemēram, ar Āfrikas Savienību saskaņā ar ES un ĀS kopīgo redzējumu 2030. gadam.
(44)Savienībai būtu jānodrošina politikas saskaņotība attīstībā, kā to paredz LESD 208. pants. Savienības politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis un teritorijas, Savienībai būtu jāievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā. Lai nodrošinātu politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai, ir jāņem vērā tas, kā ilgtspējīgu attīstību ietekmē visas Savienības politikas visos līmeņos – valstīs, Savienībā, citās valstīs un pasaulē.
(45)Saskaņā ar savām starptautiskajām saistībām Savienībai būtu jāpiemēro attīstības efektivitātes principi, proti, jaunattīstības valstu un teritoriju atbildība par attīstības prioritātēm, koncentrēšanās uz rezultātiem, iekļaujošas attīstības partnerības, pārredzamība un savstarpēja pārskatatbildība. Šajā sakarā Savienībai un tās dalībvalstīm būtu maksimāli jāpalielina to kolektīvās palīdzības pievienotā vērtība attiecībā uz partnervalstīm un reģioniem. Instrumenta īstenošanas pamatā vajadzētu būt tā gaidāmajiem rezultātiem, proti, rezultātiem, iznākumiem un ietekmei.
(46)Savienībai būtu jāveicina cieša apspriešanās ar vietējām iestādēm un pilsonisko sabiedrību, kā arī jāatbalsta to līdzdalība ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā vietējā līmenī. Savienībai būtu arī jāatbalsta pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīga vide, kurā šīs organizācijas savu darbu var veikt efektīvi. Instrumentam būtu jānodrošina Savienības atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm, lai īstenotu Savienības vērtības, intereses un mērķus. Būtu pienācīgi jāapspriežas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm, un tām vajadzētu būt nodrošinātai savlaicīgai piekļuvei attiecīgajai informācijai, lai tās varētu pienācīgi iesaistīties.
(47)Instrumenta īstenošanas pamatā vajadzētu būt tādiem principiem kā dzimumu līdztiesība, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un meitenēm un vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana un apkarošana, un ar to būtu jācenšas aizsargāt un veicināt sieviešu tiesības saskaņā ar Sieviešu tiesību ceļvedi, dzimumu līdztiesības stratēģiju, ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāniem, attiecīgiem Padomes secinājumiem un starptautiskām konvencijām, tai skaitā Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm novēršanu. Savienības ārējā darbībā stiprinot dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un pastiprinot centienus sasniegt ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānos norādītos snieguma minimālos standartus, būtu jāpanāk, ka visā Savienības ārējā darbībā un starptautiskajā sadarbībā tiek piemērota dzimumsensitīva un pārmaiņas veicinoša pieeja. Dzimumu līdztiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas sievietēm un meitenēm aspekti būtu jāiekļauj Instrumentā un pienācīgi jāatspoguļo visās darbībās.
(48)Instrumentam būtu jāatbalsta bērni un jaunieši kā nozīmīgi pārmaiņu veicinātāji, veltot īpašu uzmanību viņu vajadzībām un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai. Ar to būtu jācenšas novērst un apkarot diskrimināciju vecuma, etniskās izcelsmes, reliģijas un pārliecības, invaliditātes vai seksuālās orientācijas dēļ. Tam būtu jāveicina personu ar invaliditāti tiesības saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.
(49)Atzīstot, ka planētas trīskāršā klimata, biodaudzveidības zuduma un piesārņojuma krīze pēdējo desmit gadu laikā ir pasliktinājusies un Savienība viena pati to nevar atrisināt, Instrumentam ar starptautiskās sadarbības atbalstu vajadzētu pildīt būtisku lomu, lai sasniegtu klimata un vides mērķus, par kuriem panākta daudzpusēja vienošanās. Šajā sakarā Savienībai būtu jāatbalsta visneaizsargātākās valstis, jo īpaši mazo salu jaunattīstības valstis un vismazāk attīstītās valstis.
(50)Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Kuņminas-Monreālas globālo biodaudzveidības satvaru un sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, Instrumentam būtu jāpalīdz Savienības politikas jomās integrēt rīcību klimata jomā. Attiecīgās darbības būtu jānosaka Instrumenta īstenošanas gaitā, un kopējais ieguldījums no Instrumenta būtu jāiekļauj attiecīgos uzraudzības, izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos. Instrumentam būtu jāpalīdz apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, pamatojoties uz savstarpējām saiknēm starp klimata un biodaudzveidības mērķiem.
(51)Savienības rīcībai klimata pārmaiņu un biodaudzveidības jomā būtu jāatbalsta taisnīga pārkārtošanās uz klimatneitrālu, klimatnoturīgu, resursefektīvu aprites ekonomiku. Tai jo īpaši būtu jāatbalsta Parīzes nolīguma, ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību, ANO Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos un Nolīguma par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, ievērošana un īstenošana. Jo īpaši finansējumam, kas piešķirts saistībā ar Instrumentu, vajadzētu būt saskanīgam ar Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķi – vidējās temperatūras pieaugumu pasaulē noturēt krietni zem 2° C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un turpināt centienus temperatūras kāpumu ierobežot līdz 1,5° C. Instrumentam vajadzētu būt saskanīgam arī ar mērķi palielināt spēju pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei, samazināt neaizsargātību, veicināt noturību pret klimata pārmaiņām un censties pielāgoties Kuņminas-Monreālas globālā biodaudzveidības satvara mērķiem. Saskaņā ar Eiropas okeānu paktu Instrumentam būtu jāveicina okeānu saglabāšana un jāstiprina starptautiskos noteikumos balstīta okeānu pārvaldība. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš darbībām, kas rada papildu ieguvumus un atbilst vairākiem mērķiem, tai skaitā klimata, biodaudzveidības un vides jomā.
(52)Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 33. panta 2. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka programmas un darbības, ja tas ir iespējams un lietderīgi, ir jāīsteno, neradot būtisku kaitējumu Regulas (ES) 2020/852 9. pantā noteiktajiem vides mērķiem (princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”). Lai nodrošinātu minētā principa konsekventu īstenošanu visā budžeta kontekstā, Instrumentam būtu jāpiemēro princips “nenodarīt būtisku kaitējumu” saskaņā ar kopīgajiem noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) [XXX] [Snieguma regula], un ievērojot vienotos tehniskos norādījumus (princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”).
(53)Instrumentam būtu jāveicina digitālā sadarbība ar partnervalstīm un to digitālā pārkārtošanās saskaņā ar Starptautisko Eiropas Savienības digitālo stratēģiju un Konkurētspējas kompasu.
(54)Saskaņā ar LESD 210. pantu Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāpalielina to kopējā ietekme, cik vien iespējams apvienojot savus attiecīgos resursus un spējas.
(55)Savienības un dalībvalstu starptautiskās sadarbības politikai būtu jādarbojas saskaņā ar Eiropas komandas pieeju, tādējādi vienai otru papildinot un pastiprinot, lai uzlabotu to kolektīvās palīdzības efektivitāti, ietekmi un pievienoto vērtību.
(56)Savienībai, tās dalībvalstīm, dalībvalstu īstenošanas aģentūrām un finanšu iestādēm, tai skaitā attīstības finanšu iestādēm un dalībvalstu eksporta kredīta aģentūrām, Eiropas Investīciju bankai (“EIB”) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (“ERAB”) būtu jācenšas atbalstīt partnervalstis un Savienības stratēģiskās intereses ārpus Savienības, izmantojot kopīgi identificētas un īstenotas darbības. Šai pieejai vajadzētu būt iekļaujošai un atvērtai līdzīgi domājošiem partneriem un ieinteresētajām personām, lai apvienotu resursus un kopīgi veicinātu kopīgu mērķu sasniegšanu, tai skaitā izmantojot budžeta garantiju un finansējuma apvienošanu.
(57)Savienībai būtu jāatbalsta konstruktīva iesaiste visos migrācijas un piespiedu pārvietošanas aspektos, veltot centienus, lai nodrošinātu, ka migrācija notiek drošā un labi regulētā veidā un tiek sniegts atbalsts piespiedu kārtā pārvietotām personām un viņu uzņēmējkopienām. Ir būtiski vēl vairāk pastiprināt sadarbību migrācijas jomā ar partnervalstīm, vienlaikus ievērojot dalībvalstu kompetences jomas, izmantojot priekšrocības, ko sniedz sakārtota, droša, atbilstīga un atbildīga migrācija, un efektīvi risinot neatbilstīgas migrācijas jautājumu. Šādai sadarbībai būtu jāpalīdz mazināt piespiedu pārvietošanas ietekmi, nodrošināt piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, pievērsties neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņiem, uzlabot robežu pārvaldību un īstenot centienus novērst neatbilstīgu migrāciju, cīnīties pret cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu un attiecīgos gadījumos gādāt par cieņpilnu un paliekošu atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un reintegrāciju, pamatojoties uz savstarpēju pārskatatbildību un pilnībā ievērojot humanitārās un cilvēktiesību saistības saskaņā ar starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem, un sadarbojoties ar diasporām un atbalstot likumīgas migrācijas maršrutus. Tādējādi partnervalstu efektīvai sadarbībai ar Savienību šajā jomā vajadzētu būt instrumenta sastāvdaļai. Ir svarīga lielāka saskaņotība starp migrācijas, patvēruma, atgriešanas politiku un ārpolitikas jomām, lai nodrošinātu, ka ar Savienības ārējo palīdzību partnervalstīm sniedz atbalstu efektīvākai migrācijas pārvaldīšanai virzībā uz ilgtspējīgu attīstību. Instrumentam būtu jāsekmē koordinēta, holistiska un strukturēta pieeja migrācijai, maksimāli palielinot sinerģijas un izmantojot vajadzīgos ietekmes līdzekļus.
(58)Instrumentam būtu jādod Savienībai iespējas sadarbībā ar dalībvalstīm visaptveroši reaģēt uz problēmām, vajadzībām un iespējām saistībā ar migrāciju un piespiedu pārvietošanu, tādā veidā, kas ir saskaņots ar Savienības migrācijas un patvēruma politiku un papildina to. Instrumenta atbalstītām ar migrāciju saistītām darbībām būtu jāpalīdz efektīvi īstenot Savienības nolīgumus un dialogus migrācijas jomā ar partnervalstīm, veicinot sadarbību, kuras pamatā ir elastīga rosinoša pieeja un kuru atbalsta ar Instrumentā paredzēto koordinācijas mehānismu. Saskaņā ar Instrumentu koordinācijas mehānismam būtu jāļauj risināt pašreizējās un jaunās problēmas migrācijas un piespiedu pārvietošanas jomā, izmantojot visus attiecīgos komponentus ar elastīga finansējuma starpniecību, vienlaikus ievērojot tajā paredzētos finanšu līdzekļus un balstoties uz to elastīgu īstenošanu. Minētās darbības būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības, tai skaitā starptautiskās cilvēktiesības, starptautiskās humanitārās tiesības un bēgļu tiesības, Savienības un valstu kompetences jomas.
(59)Saskaņā ar instrumentu Savienībai būtu jāpievēršas cilvēktiesībām un demokrātiskai pārvaldībai visos līmeņos, tai skaitā izmantojot vēlēšanu novērošanas misijas, saskaņā ar ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Attiecīgā gadījumā jomās, kas attiecas uz cilvēktiesību un demokrātijas vērtību un principu aizsardzību un atbalstu pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, Savienībai būtu jāsniedz palīdzību neatkarīgi no attiecīgo partnervalstu valdību un publisko iestāžu piekrišanas. Tā kā būtiska nozīme saistībā ar pareizu finanšu pārvaldību un efektīvu Savienības finansējumu ir demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanai, kā minēts Regulā (ES, Euratom) 2024/2509, palīdzību varētu apturēt, ja trešās valstīs pasliktinās situācija demokrātijas, cilvēktiesību vai tiesiskuma jomā.
(60)Instrumenta finansējums būtu jāizmanto, lai finansētu darbības programmas “Erasmus+” starptautiskajā dimensijā, tai skaitā saskaņā ar “Prasmju savienību”. Programmas “Erasmus+” starptautiskās dimensijas daudzgadu plānošana saskaņā ar šo instrumentu būtu jāīsteno atbilstoši procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [XXX] [Erasmus+ regula].
(61)Instrumentam būtu jāpalīdz veicināt starptautiskās kultūras attiecības un jāatzīst kultūras nozīme Savienības vērtību veicināšanā.
(62)Instrumentam piemēro Regulu (ES, Euratom) 2024/2509. Tajā ir paredzēti noteikumi par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izveidi un izpildi, tai skaitā noteikumi par dotācijām, godalgām, nefinanšu ziedojumiem, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finansiālo palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.
(63)Gada vai daudzgadu rīcības plāniem un pasākumiem, kas minēti šajā regulā, būtu jāveido darba programmas Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 nozīmē. Gada vai daudzgadu rīcības plāniem būtu jāietver virkne pasākumu, kas sagrupēti vienā dokumentā.
(64)Noteikumus par faktisku iedibināšanu vai valstspiederību, vai par dalībnieku veidu atbalsta piešķiršanas procedūrās, tai skaitā attiecībā uz to tiešu un netiešu kontroli, ko veic partnervalsts subjekti, kā arī par produktu izcelsmi, var ierobežot, tai skaitā tad, ja šādi ierobežojumi ir Savienības stratēģiskajās interesēs. Šādus ierobežojumus attiecīgā gadījumā varētu piemērot, piemēram, augsta riska piegādātājiem.
(65)Ievērojot principu, ka Savienības budžets tiek noteikts katru gadu, ārējais svārstīgums prasa saglabāt elastību, kas jau ir atļauta ar Regulu (ES) 2021/947 attiecībā uz apropriāciju pārnešanu. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 12. panta 4. punkta, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu efektīvu izmantošanu gan attiecībā uz Savienības pilsoņiem, gan partnervalstīm, tādējādi maksimāli palielinot Savienības līdzekļu apjomu, kas kļūtu pieejami Savienības ārējās darbības intervencēm, no Instrumenta izrietošajām pārnestajām apropriācijām vajadzētu būt pieejamām atkārtotai izmantošanai saskaņā ar šo instrumentu. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 212. panta 3. punkta, ieņēmumiem, atmaksājumiem un atgūtajām summām no finanšu instrumentiem, kas izveidoti ar ārējās darbības programmām saskaņā ar šo vai iepriekšējām daudzgadu finanšu shēmām, vajadzētu būt pieejamiem atkārtotai izmantošanai saskaņā ar šo instrumentu. Tādējādi kļūs pieejami nepieciešamie resursi, lai finansētu aktuālākās ES ārējo attiecību papildu vajadzības.
(66)Lai palielinātu Instrumentam pieejamos resursus, piešķirot tam pārpalikumus, kas saistīti ar Garantiju fondu ārējām darbībām, kurš izveidots ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009, Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), kurš izveidots ar Regulu (ES) 2017/1601, Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+), kurš izveidots ar Regulu (ES) 2021/947, Ukrainas garantiju, kura izveidota ar Regulu (ES) 2024/792, finansiālo palīdzību aizdevumu veidā, kas noteikta saskaņā ar Regulām (ES) 2024/1449 un (ES) 2025/535, un budžeta garantiju un finansiālo palīdzību saskaņā ar šo instrumentu, vajadzīgas atkāpes no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 216. panta 4. punkta a) apakšpunkta un Regulas (ES) 2021/947 31. panta 8. punkta. Tādējādi kļūs pieejami nepieciešamie resursi, lai finansētu aktuālākās ES ārējo attiecību papildu vajadzības.
(67)Lai nodrošinātu elastību, Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 114. panta 2. punkta trešā daļa nebūtu jāpiemēro daudzgadu darbībām saskaņā ar šo instrumentu.
(68)Finansēšanas veidi un apgūšanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to iespēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Veicot minēto izvēli, būtu jāapsver iespēja izmantot fiksētas summas, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējumu, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar attiecīgās darbības izmaksām, kā minēts Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 125. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Savienībai vajadzētu būt iespējai uzticēt budžeta izpildes uzdevumus saskaņā ar Regulas (ES) 2024/2509 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta viii) daļu Eiropas Savienības Drošības izpētes institūtam un Eiropas Drošības un aizsardzības koledžai, lai īstenotu darbības saskaņā ar Instrumentu.
(69)Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 192. panta 1. punkta, Savienībai vajadzētu būt iespējai elastīgi un savlaicīgi sniegt atbalstu dotāciju veidā bez nepieciešamības izsludināt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, piemēram, sarežģītos apstākļos un ārkārtas un krīzes gadījumos, lai atbalstītu cilvēktiesību aizstāvjus un citus pilsoniskās sabiedrības dalībniekus. Saskaņā ar Regulā (ES, Euratom) 2024/2509 izklāstītajiem nosacījumiem no Instrumenta finansētās dotācijas varētu piešķirt arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citiem subjektiem, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem nav juridiskas personas.
(70)Neskarot konkursa procedūru izmantošanu attiecīgā gadījumā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 192. panta 1. punktu, dotācijas privāttiesību subjektiem no dalībvalsts varētu piešķirt bez nepieciešamības izsludināt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ja attiecīgais projekts ir Savienības stratēģiskajās interesēs un atbalsta Instrumenta mērķus. Šāda tieša piešķiršana varētu būt pamatota, piemēram, lai dotu iespēju veikt investīcijas vai finansēt priekšizpēti tādās stratēģiskās jomās kā kritiski svarīgās izejvielas, noturība pret klimata pārmaiņām vai digitālā un cita infrastruktūra, jo īpaši kā daļa no integrētām paketēm, lai uzlabotu Savienības stratēģisko autonomiju. Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 jebkurā šādā piešķīrumā būtu jāievēro dotācijām piemērojamie vispārīgie principi, un tas būtu pienācīgi jāpamato piešķiršanas lēmumā.
(71)Saskaņā ar Eiropas komandas pieeju darbības netiešā pārvaldībā būtu vēlams uzticēt EIB, ERAB vai dalībvalsts organizācijai Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 nozīmē.
(72)Netiešā pārvaldībā ar partnervalstīm vai to norīkotām struktūrām, kurā Komisija saglabā finanšu pārvaldības pienākumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 157. panta 7. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, Komisijai, veicot maksājumus līgumslēdzēju iestāžu vārdā tieši to saņēmējiem, vajadzētu būt iespējai pēc tam atgūt saistītās summas tieši no līgumslēdzēju iestāžu saņēmējiem. Tāpat arī netiešas pārvaldības gadījumos, kad partnervalstis vai to izraudzītās struktūras nespēj vai kļūst nespējīgas veikt uzticētos budžeta izpildes uzdevumus, Komisijai vajadzētu būt iespējai uz laiku rīkoties to vietā un to vārdā, kā arī to uzdevumā – netiešas pārvaldības gadījumā.
(73)Saskaņā ar Padomes Lēmuma (ES) 2021/1764 85. panta 1. punktu fiziskās personas un subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu atbilstoši programmā noteiktajiem mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Lai uzlabotu Savienības darbības efektivitāti un ietekmi, kopīgu interešu jomās būtu jāveicina sadarbība starp partnervalstīm un aizjūras zemēm un teritorijām, kā arī Savienības tālākiem reģioniem saskaņā ar LESD 349. pantu.
(74)Instrumentam būtu jādod iespēja sniegt atbalstu budžeta garantiju un finansiālas palīdzības veidā. Uzkrājumi un saistības, kas izriet no minētajām darbībām, un finansiālā palīdzība būtu jāatbalsta ar apropriācijām saskaņā ar Instrumentu.
(75)Lai nodrošinātu konsekvenci, budžeta garantija un finanšu instrumenti, tai skaitā apvienojumā ar neatmaksājamu atbalstu finansējuma apvienošanas darbībās un finansiālo palīdzību saskaņā ar Instrumentu, būtu jāīsteno saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 X sadaļu un tehnisko kārtību, noteikumiem un nosacījumiem, ko Komisija noteikusi tās piemērošanas nolūkā.
(76)Pēc EFIA 2017.–2020. gadam un EFIA+ 2021.–2027. gadam šī ir trešā daudzgadu finanšu shēma, kurā budžeta garantiju izmanto ārējo darbību atbalstam. Budžeta garantija ir kļuvusi par standarta instrumentu Savienības finanšu instrumentu kopumā, un tās galvenie noteikumi un procedūras ir noteiktas ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509. Šajā regulā ir paredzēti tikai īpaši noteikumi, kas piemērojami budžeta garantijai saskaņā ar Instrumentu. No otras puses, atzīstot, ka investīcijām, ko Savienība mobilizē partnervalstīs, var būt nepieciešams elastīgi izmantot un kombinēt dažādos Savienības finansējuma veidus, kas pieejami saskaņā ar Instrumentu, nav paredzēts īpašs režīms finansējuma apvienošanas darbībām un budžeta garantijai saskaņā ar īpašu fondu, piemēram, EFIA vai EFIA+.
(77)Lai nodrošinātu paredzamību un elastību, ir jānosaka budžeta garantijas maksimālā summa un Savienības kopējo finanšu saistību maksimālā summa, kas sedz budžeta garantiju un finansiālo palīdzību aizdevumu veidā saskaņā ar Instrumentu.
(78)Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 214. panta 1. punktu šajā regulā būtu jāparedz uzkrājumu likmju pārskatīšana. Tādēļ vajadzētu būt paredzētai iespējai grozīt uzkrājumu likmes visā daudzgadu finanšu shēmas periodā pēc regulāras pārskatīšanas, kuras pamatā vajadzētu būt Komisijas riska pārvaldības sistēmai, ņemot vērā pareizu finanšu pārvaldību.
(79)Lai izpildītu Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 prasības, šajā regulā būtu jāparedz iespēja trešām personām un partnervalstīm veikt iemaksas budžeta garantijā.
(80)Vajadzētu būt iespējai, ka budžeta garantija, kas atļauta saskaņā ar šo regulu, darbotos kā horizontāls īstenošanas instruments arī attiecībā uz Padomes Lēmumu (ES) 2021/1764 un Regulu (Euratom) [XXX] [INSC-D], lai sniegtu atbalstu no citām Savienības programmām saskaņā ar minētajās programmās noteiktajiem mērķiem un atbilstības kritērijiem. Šajā nolūkā attiecīgie uzkrājumi finanšu saistībām būtu jāveido no minēto citu programmu finansējuma.
(81)Lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību un budžeta disciplīnu un ierobežotu nenokārtotos maksājumus, saistības par budžeta garantijas un finansiālās palīdzības uzkrājumiem nebūtu jāuzņemas pēc daudzgadu finanšu shēmas pēdējā gada beigām, un tie būtu jāveido līdz trešā gada beigām pēc daudzgadu finanšu shēmas beigām. Budžeta saistībās attiecībā uz minēto uzkrājumu veidošanu būtu jāņem vērā budžeta garantijas un finansiālās palīdzības piešķiršanas gaita. Uzkrājumu veidošanā būtu jāņem vērā virzība finansēšanas un investīciju darbību apstiprināšanā un parakstīšanā, kā arī finansiālās palīdzības izmaksāšanā.
(82)Lai veicinātu atbilstīgo īstenošanas subjektu un partneru no partnervalstīm, kas gūst labumu no budžeta garantijas vai finanšu instrumentiem, dalību, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 211. panta 5. punkta, no partnervalsts nebūtu jāprasa veikt iemaksas budžeta garantijā vai finanšu instrumentos. Turklāt, lai nodrošinātu elastību, palielinātu pievilcību attiecībā uz privāto sektoru un maksimāli palielinātu investīciju ietekmi, būtu jāparedz atkāpe no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 211. panta 5. punkta, ļaujot struktūrām, uz kurām attiecas privāttiesības un kuras sniedz pietiekamu pārliecību par savām finansiālajām spējām un kuras nav publisko tiesību subjekts vai publiskā un privātā sektora partnerības īstenotājas, būt atbilstīgiem īstenošanas subjektiem un partneriem.
(83)Finansējuma apvienošanai un budžeta garantijām ir būtiska nozīme Savienības ieguldījumu stratēģijā partnervalstīs. Tāpēc ir lietderīgi izveidot instrumenta “Eiropa pasaulē” Investīciju padomi, kas sniegtu Komisijai stratēģiskus un operatīvus norādījumus par īstenošanu.
(84)Ir lietderīgi organizēt finansiālo palīdzību saskaņā ar Regulas (EU, Euratom) 2024/2509 224. pantā paredzēto diversificēto finansēšanas stratēģiju, kas tajā noteikta kā vienota finansēšanas metode, kura, paredzams, uzlabos Savienības parāda vērtspapīru likviditāti un Savienības vērstpapīru emisijas pievilcību un rentabilitāti.
(85)Komisija varētu sniegt finansiālu palīdzību partnervalstīm uz politiku balstītu aizdevumu veidā. Šādu uz politiku balstītu aizdevumu pamatmērķim vajadzētu būt atbalstīt partnervalstu reformu programmas un veicināt investīcijas. Tiem būtu jāpalīdz sasniegt valsts politikas mērķus un risināt globālas problēmas. Nosacījumi, kas piemērojami uz politiku balstītiem aizdevumiem, attiecīgā gadījumā būtu jāsaskaņo ar budžeta atbalsta nosacījumiem saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 241. panta 1. punktu. Pirms jebkura aizdevuma apstiprināšanas būtu jāveic parāda analīze. Šajā analīzē būtu jānovērtē valsts spēja saglabāt parāda līmeni atmaksājamā līmenī aizdevuma termiņa laikā.
(86)Nebūtisku šīs regulas elementu grozīšanai būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu II pielikumā uzskaitītos konkrētos mērķus, to izdevumu procentuālo daļu, kas atbilst OAP kritērijiem, budžeta garantijas maksimālās summas un uzkrājumu likmes. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tai skaitā ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(87)Sadarbība ar partnervalstīm, uz kurām attiecas Eiropas pīlārs, notiek īpašu attiecību ar Savienību kontekstā, tai skaitā attiecīgā gadījumā sagatavojot kandidātvalstis un potenciālās kandidātes turpmākajam pievienošanās procesam. Šādai sadarbībai ir nepieciešams izveidot īpašus nosacījumus, kas atspoguļo šīs ļoti vērienīgās attiecības. Šajā nolūkā, kas attiecas uz paplašināšanās un austrumu kaimiņreģiona partneriem Eiropas pīlārā, būtu jānosaka īpaši noteikumi, kas saistīti ar attiecīgajiem uz sniegumu balstītajiem plāniem, kuri uzskatāmi par pamatu plānošanai, saskaņā ar attiecīgajiem vērienīgajiem mērķiem savstarpējās attiecībās starp partnervalstīm un Savienību. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šādas iesaistes īstenošanai un īstenošanas kārtībai, kas izstrādāta, lai sagatavotos tādu iekšējo fondu pārvaldībai kā struktūrfondi, lauksaimniecības un lauku attīstības un pārrobežu sadarbības fondi, tai skaitā attiecīgā gadījumā – netiešai pārvaldībai, ko veic partnervalstis, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Ja notikumu attīstība to liek darīt, minētie vienotie nosacījumi būtu jāgroza.
(88)Saistībā ar palīdzību, ko Eiropas pīlāra satvarā sniedz paplašināšanās un austrumu kaimiņreģiona partneriem, sadarbībai būtu jābalstās uz pieredzi, kas gūta, pārvaldot un īstenojot iepriekšējo palīdzību un uz sniegumu balstītus mehānismus, tai skaitā saistībā ar attiecīgajiem uz sniegumu balstītajiem plāniem, nosacījumiem, kas saistīti ar tiesiskuma principiem un cilvēktiesībām, sniegumu, struktūrām un kontroles sistēmām, kas jāizveido, gatavojoties pievienošanās procesam. Attiecīgā gadījumā partnervalstīm, kuras īsteno uz sniegumu balstītus plānus, var piešķirt finansiālu palīdzību uz politiku balstīta aizdevuma veidā.
(89)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus instrumenta īstenošanai ar attiecīgajiem īstenošanas aktiem, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Komisija var pieņemt nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus, ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar krīzēm vai tūlītējiem draudiem mieram, demokrātijai, tiesiskumam, cilvēktiesībām vai pamatbrīvībām.
(90)Instrumentam būtu jāpalīdz stiprināt informētību, izpratni un uztveri par Savienību, izmantojot Eiropas komandas pieeju partnervalstīs. Mērķim vajadzētu būt tādam, ka Savienība tiktu pozicionēta kā uzticams partneris, kas būtu samērojami ar Savienības politisko saistību un ilgtspējīgu investīciju mērogu, darbības jomu un vērienīgumu. Tas būtu jāpanāk ar ietekmīgu stratēģisko komunikāciju un saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) [XXX] [Snieguma regula].
(91)Instruments jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) [XXX] [Snieguma regula], ar ko paredz noteikumus par budžeta izdevumu apsekošanas un snieguma satvaru, tai skaitā noteikumiem par Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 33. panta 2. punkta attiecīgi d) un f) apakšpunktā minēto būtiska kaitējuma nenodarīšanas principa un dzimumu līdztiesības principa vienveidīgu piemērošanu, noteikumiem par Savienības programmu un darbību snieguma uzraudzību un ziņošanu par to, noteikumiem par Savienības finansējuma portāla izveidi, programmu izvērtēšanas noteikumiem, kā arī citiem visām Savienības programmām piemērojamiem horizontāliem noteikumiem, piemēram, par informāciju, komunikāciju un pamanāmību.
(92)Lēmuma 2010/427/ES 9. pantā sniegtās atsauces uz Savienības ārējās palīdzības instrumentiem, ar šo regulu izveidotā Instrumenta priekšgājējiem, būtu uzskatāmas par atsaucēm uz šo regulu. Komisijai būtu jānodrošina, ka šī regula tiek īstenota saskaņā ar minētajā lēmumā paredzēto Eiropas Ārējās darbības dienesta uzdevumu.
(93)Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tai skaitā pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tai skaitā pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371. Saskaņā ar Regulu (EU, Euratom) 2024/2509 jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, lai visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķirtu līdzvērtīgas tiesības.
(94)Instruments aizstāj programmas, kas izveidotas ar Regulām (ES) 2021/947, (ES) 2021/1529, (ES) 2024/792, (ES) 2024/1449 un (ES) 2025/535.
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I sadaļa – Vispārīgi noteikumi
1. pants. Priekšmets
Ar šo regulu izveido instrumentu “Eiropa pasaulē” (“Instruments”).
Tajā ir izklāstīti Instrumenta mērķi, budžets laikposmam no 2028. gada līdz 2034. gadam, Savienības finansējuma veidi un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumi.
2. pants. Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1)“valsts indikatīvā programma” ir indikatīva programma, kas aptver vienu partnervalsti;
(2)“daudzvalstu indikatīvā programma” ir indikatīva programma, kas aptver vairāk nekā vienu partnervalsti;
(3)“reģionāla indikatīvā programma” ir daudzvalstu indikatīvā programma, kas aptver vairāk nekā vienu partnervalsti vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, kā minēts 3. panta 1. punktā;
(4)“pārreģionāla indikatīvā programma” ir daudzvalstu indikatīvā programma, kas aptver vairāk nekā vienu partnervalsti no dažādiem ģeogrāfiskiem apgabaliem, kā minēts 3. panta 1. punktā;
(5)“valsts, kas pievienojas,” ir valsts, attiecībā uz kuru ir parakstīts līgums par tās pievienošanos Savienībai; šajā regulā atsauces uz kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm ietver arī valstis, kas pievienojas;
(6)“kandidātvalstis un potenciālās kandidātes” ir: Albānijas Republika, Bosnija un Hercegovina, Islande, Kosova, Melnkalne, Ziemeļmaķedonijas Republika, Serbijas Republika, Turcijas Republika, Moldovas Republika, Ukraina, Gruzija un jebkura cita valsts, kurai ar Eiropadomes lēmumu nākotnē tiktu piešķirts kandidātvalsts vai potenciālas kandidātes statuss;
(7)“pārrobežu sadarbība” ir sadarbība starp: a) dalībvalstīm, vienu vai vairākām partnervalstīm, kas izvietotas gar Savienības ārējām sauszemes un jūras robežām; b) divām vai vairākām kandidātvalstīm vai potenciālajām kandidātēm, uz kurām attiecas šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais Eiropas pīlārs.
(8)“pilsoniskās sabiedrības organizācijas” ir plašs spektrs dalībnieku ar daudzveidīgām funkcijām un pilnvarām, kuras var mainīties laika gaitā un atšķirties dažādās iestādēs un valstīs, un kas ietver visas neatkarīgās nevalstiskās, bezpeļņas un nevardarbīgās struktūras, kurās cilvēki apvienojas, lai censtos sasniegt kopīgus, cita starpā politiskus, kultūras, reliģiskus, vides, sociālus vai ekonomiskus, mērķus un ideālus, un kuras darbojas vietējā, valsts, reģionālā vai starptautiskā līmenī, un kuras ietver pilsētu un lauku, oficiālas un neoficiālas organizācijas;
(9)“vietējā iestāde” ietver publiskas iestādes, kurām ir juridiskas personas statuss, kuras ir valsts struktūras sastāvdaļas un ir zemākā līmenī par centrālo valdību, piemēram, ciemats, pašvaldība, rajons, apgabals, province vai reģions, un kuras ir atbildīgas pilsoņu priekšā un parasti sastāv no tieši vai netieši ievēlētās vai vietējā līmenī izraudzītās konsultatīvas vai politikas veidošanas struktūras, piemēram, padomes vai asamblejas, un izpildstruktūras, piemēram, mēra vai citas izpildvaras amatpersonas;
(10)“partnervalsts” ir jebkura trešā valsts vai teritorija;
(11)“faktiski iedibināts valstī vai teritorijā” nozīmē, ka juridiskās personas statūtos noteiktais birojs, centrālā administrācija vai galvenā darījumdarbības vieta atrodas šajā valstī vai teritorijā. Tomēr gadījumā, ja tikai tiesību subjekta juridiskā adrese atrodas šādā zemē vai teritorijā, tam jābūt iesaistītam darbībā, kas efektīvi un pastāvīgi saistīta ar šīs zemes vai teritorijas tautsaimniecību;
(12)“kopīgi finansēts” ir tad, ja darbības kopējās izmaksas sadala starp vairākiem subjektiem, un līdzekļus apvieno tā, ka vairs nav iespējams noteikt finansējuma avotu katrai atsevišķai aktivitātei, kuru veic kā darbības daļu;
(13)“jaunattīstības valstis un teritorijas” ir OAP saņēmējas, kas iekļautas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas publicētajā sarakstā.
3. pants. Darbības joma un struktūra
1. Instrumentu veido šādi pīlāri:
(a)Eiropa;
(b)Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika un Persijas līcis;
(c)Subsahāras Āfrika;
(d)Āzija un Klusā okeāna reģions;
(e)Ziemeļamerika, Dienvidamerika un Karību jūras reģions;
(f)pārējā pasaule.
Pirmās daļas a)–e) apakšpunkts var attiekties uz jebkuru no I pielikumā uzskaitītajām partnervalstīm.
Pirmās daļas f) apakšpunkts var attiekties uz visām partnervalstīm, kā arī uz aizjūras zemēm un teritorijām, kas saistītas ar kādu dalībvalsti, kā noteikts LESD II pielikumā.
2. Pīlāri, kas minēti 1. punkta pirmās daļas a)–e) apakšpunktā, ietver:
(a)plānojamas darbības valsts, daudzvalstu, reģionālā un starpreģionālā līmenī;
(b)neplānojamas darbības valsts, daudzvalstu, reģionālā un starpreģionālā līmenī, kurās tiek izmantoti šādi komponenti:
i) humānā palīdzība;
ii) makrofinansiālā palīdzība;
iii) noturība;
iv) konkurētspēja;
v) krīzes pārvarēšanas, miera nodrošināšanas un ārpolitikas vajadzības.
3. Pīlāri, kas minēti 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktā, ietver:
(a)plānojamas darbības globālā līmenī;
(b)neplānojamas darbības globālā līmenī, kurās tiek izmantoti šādi komponenti:
i) humānā palīdzība;
ii) noturība,
iii) konkurētspēja un
iv) krīzes pārvarēšanas, miera nodrošināšanas un ārpolitikas vajadzības.
4. Darbības saskaņā ar Instrumentu galvenokārt īsteno saskaņā ar vienu vai vairāku pīlāriem, kas minēti 1. punkta pirmās daļas a)–e) apakšpunktā.
Darbības, ko īsteno saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktā minēto pīlāru, atbalsta globālas iniciatīvas un papildina darbības, ko finansē saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas a)–e) apakšpunktu.
Neplānojamas darbības papildina plānojamās darbības, un tās izstrādā un īsteno tā, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu nepārtrauktību saskaņā ar plānojamām darbībām.
5. Humānās palīdzības darbības, ko finansē no Instrumenta, īsteno saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/96.
4. pants. Instrumenta mērķi
1. Instrumenta vispārīgie mērķi ir:
(a)atbalstīt un veicināt Savienības vērtības, principus un intereses pasaulē, lai īstenotu Savienības ārējās darbības mērķus un principus, kā noteikts LES 3. panta 5. punktā un 8. un 21. pantā;
(b)palīdzēt veicināt multilaterālismu un noteikumos balstītu starptautisko kārtību, pildīt starptautiskās saistības un sasniegt mērķus, par kuriem Savienība ir vienojusies, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķus, programmu 2030. gadam, Parīzes nolīgumu un Kuņminas-Monreālas globālo biodaudzveidības satvaru;
(c)veicināt spēcīgākas savstarpēji izdevīgas partnerības ar partnervalstīm, vienlaikus stimulējot partnervalstu ilgtspējīgu attīstību un Savienības stratēģiskās intereses.
2. Instrumenta konkrētie mērķi ir izklāstīti II pielikumā.
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai grozītu II pielikumu.
5. pants. Konsekvence, saskaņotība, sinerģijas un papildināmība
1. Īstenojot Instrumentu, nodrošina konsekvenci, saskaņotību, sinerģiju un papildināmību ar visām Savienības ārējās darbības jomām, tai skaitā citiem ārējās finansēšanas instrumentiem, un citām attiecīgajām Savienības politikas jomām un programmām.
Savienība cenšas nodrošināt politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai. Tā ņem vērā visu iekšpolitikas un ārpolitikas jomu ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību un veicina lielāku sinerģiju un papildināmību, jo īpaši ar tirdzniecību un investīcijām, ekonomisko sadarbību un citu nozaru sadarbību.
2. Instruments var sniegt ieguldījumu darbībās, kas izveidotas un īstenotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) [XXX] [Eiropas Konkurētspējas fonds], (ES) [XXX] [“Apvārsnis Eiropa”] un (ES) [XXX] [Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments], ja minētās darbības atbilst šīs regulas 4. pantam.
3. Darbība, kas saņēmusi Savienības iemaksu no citas programmas, var saņemt iemaksu arī saskaņā ar šo instrumentu. Attiecīgajai iemaksai piemēro konkrētās Savienības programmas noteikumus, vai arī visām iemaksām var piemērot vienotu noteikumu kopumu – tādā gadījumā ir iespējams noslēgt vienotas juridiskas saistības. Ja Savienības iemaksas pamatā ir attiecināmās izmaksas, kumulatīvais no Savienības budžeta piešķirtais atbalsts nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un to var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros paredzēti atbalsta nosacījumi.
6. pants. Budžets
1. Kopējais indikatīvais finansējums programmas īstenošanai no 2028. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim ir 200 309 000 000 EUR faktiskajās cenās. To veido šādas indikatīvas summas:
(a)Eiropa: 43 174 000 000 EUR;
(b) Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika un Persijas līcis: 42 934 000 000 EUR;
(c)Subsahāras Āfrika: 60 531 000 000 EUR;
(d)Āzija un Klusā okeāna reģions: 17 050 000 000 EUR;
(e)Ziemeļamerika, Dienvidamerika un Karību jūras reģions: 9 144 000 000 EUR;
(f)Globālais pīlārs: 12 668 000 000 EUR.
2. Turklāt finanšu resursus Ukrainai dara pieejamus, izmantojot Instrumentu saskaņā ar Padomes Regulas [(ES, Euratom) 20XX/XXX* [DFS regula] 6. pantu.
Finansiālais atbalsts Ukrainai aizdevumu veidā, izmantojot Instrumentu, ir pieejams par summu līdz 100 000 000 000 EUR laikposmam no 2028. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim. Nosakot Ukrainai izmaksāto aizdevumu kopējo summu, ņem vērā summas, kas darītas pieejamas, ievērojot pirmo daļu, un summu, kas minēta trešajā daļā.
Resursu summa, kas darīta pieejama saskaņā ar pirmo un otro daļu, laikposmam no 2028. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim nepārsniedz 100 000 000 000 EUR.
Finanšu resursus, kas minēti pirmajā daļā, attiecīgā gadījumā var izmantot, lai sniegtu atbalstu saskaņā ar Regulu (Euratom) [XXX] (INSC-D) vienīgi Ukrainas izdevumu finansēšanai. Minēto līdzekļu izmantošanai piemēro Regulu (Euratom) [XXX] (INSC-D).
3. Jaunām problēmām un prioritātēm paredzētā rezerve 14 808 000 000 EUR apmērā palielina šā panta 1. punktā minētās summas saskaņā ar 7. pantu.
4. Šā panta 1. punktā minēto finansējumu un 2. punktā minētos Ukrainai paredzētos finanšu resursus, kas darīti pieejami saskaņā ar Padomes Regulas [(ES, Euratom) 20XX/XXX * [DFS regula] 6. pantu, var izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai Instrumenta īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, informācijas un komunikācijas darbībām, tai skaitā korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm ārējo darbību jomā, korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām un platformām, un visai citai tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, tai skaitā personāla un ar personālu saistīto izdevumu finansēšanai, kas Komisijai rodas, pārvaldot Instrumentu galvenajā mītnē un Savienības delegācijās.
5. Vismaz 90 % no izdevumiem saskaņā ar šo Instrumentu atbilst OAP kritērijiem (“OAP mērķis”), tādējādi veicinot OAP kolektīvo saistību izpildi, tai skaitā attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm. Ja partnervalsts zaudē atbilstīgumu OAP Instrumenta īstenošanas periodā, izdevumus, kas radušies par labu šai partnervalsti pēc atbilstīguma zaudēšanas, izslēdz no OAP mērķa novērtējuma. Šā panta 2. punktā minētos izdevumus izslēdz no OAP mērķa novērtējuma.
6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu 5. punktā noteikto procentuālo daļu.
7. Dalībvalstis, Savienības iestādes, struktūras un aģentūras, partnervalstis, starptautiskās organizācijas, starptautiskās finanšu iestādes vai citas trešās personas Instrumentā var veikt papildu finanšu iemaksas vai iemaksas natūrā. Papildu finanšu iemaksas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 21. panta 2. punkta a), d) vai e) apakšpunkta vai 21. panta 5. punkta nozīmē.
7. pants. Rezerve jaunām problēmām un prioritātēm
1. Regulas 6. panta 3. punktā minēto summu izmanto tur, kur tas visvairāk vajadzīgs un tiek pienācīgi pamatots, jo īpaši šādiem mērķiem:
(a)lai nodrošinātu atbilstīgu Savienības reakciju neparedzētu apstākļu gadījumos;
(b)lai apmierinātu jaunas vajadzības vai risinātu jaunas problēmas – piemēram, tās, kas rodas pie Savienības vai tās kaimiņu robežām saistībā ar dabas vai cilvēka izraisītām krīzēm, vardarbīga konflikta un pēckrīzes situācijām vai migrācijas spiediena un piespiedu pārvietošanas dēļ;
(c)lai sekmētu jaunas Savienības virzītas vai starptautiskas iniciatīvas vai prioritātes.
2. Pirms jaunām problēmām un prioritātēm paredzētās rezerves līdzekļu apgūšanas Komisija detalizēti informē Eiropas Parlamentu un Padomi un vajadzības gadījumā ņem vērā to apsvērumus par paredzēto finanšu līdzekļu būtību, mērķiem un apjomu.
3. Par minēto līdzekļu izmantojumu lemj saskaņā ar 17. un 19. pantā vai Regulas (EK) Nr. 1257/96 noteiktajām procedūrām.
8. pants. Politikas satvars
1. Šī Instrumenta īstenošanas vispārējo politikas satvaru veido Savienības politika, kas noteikta asociācijas nolīgumos, partnerības un sadarbības nolīgumos, daudzpusējos nolīgumos, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, un citos nolīgumos, ar kuriem izveido juridiski saistošas attiecības starp Savienību un partnervalstīm, kā arī Eiropadomes secinājumos, Padomes secinājumos, samitu deklarācijās vai secinājumos, kas pieņemti sanāksmēs ar partnervalstīm valstu vai to valdību vadītāju vai ministru līmenī, Eiropas Parlamenta rezolūcijās, Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja paziņojumos.
2. Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi un pēc jebkuras no šo minēto trīs iestāžu iniciatīvas rīko viedokļu apmaiņu ar tām. Eiropas Parlaments var regulāri apmainīties ar viedokļiem par savām palīdzības programmām ar Komisiju.
9. pants. Vispārēji principi
1. Savienība koncentrē savus līdzekļus tur, kur tie var panākt vislielāko pārveidojošo ietekmi, lai atbalstītu ilgtspējīgu attīstību un tiktu ņemtas vērā Savienības stratēģiskās intereses.
2. Savienība turpina iesaistīties situācijās, kurās ir būtiski augsts nestabilitātes līmenis, konfliktu zonās un citos sarežģītos apstākļos.
Krīzes, pēckrīzes vai ārkārtējas nestabilitātes situācijās pienācīgi ņem vērā attiecīgo partnervalstu vai reģionu iedzīvotāju īpašās vajadzības. Ja partnervalstis vai reģioni ir tieši iesaistīti vai skarti krīzes, pēckrīzes vai ļoti nestabilā situācijā, īpašu uzsvaru liek uz atbalstu un koordinācijas pastiprināšanu starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem, lai sekmētu pāreju no ārkārtas situācijas uz ilgtspējīgu attīstību un stabilu mieru, nodrošinot konsekvenci starp starptautisko sadarbību un humāno palīdzību atbilstīgi humānās palīdzības, attīstības un miera saiknei.
3. Savienība cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt demokrātijas, labas pārvaldības, tiesiskuma principus, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, kas ir tās pamatā, jo īpaši izmantojot dialogu un sadarbību ar partnervalstīm, reģioniem un pilsonisko sabiedrību, tai skaitā ar darbībām daudzpusējos forumos.
4. Darbībās saskaņā ar šo Instrumentu piemēro cilvēktiesībās balstītu pieeju, kas aptver visas cilvēktiesības. Šīs pieejas pamatā ir principi “nevienu neatstāt novārtā”, vienlīdzība, jebkāda veida diskriminācijas aizliegums, tai skaitā attiecībā uz personām ar invaliditāti.
5. Instruments veicina dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu meitenēm un sievietēm un novērš un apkaro vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Tas īpašu uzmanību velta arī bērna tiesībām un aizsardzības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai jauniešiem.
6. Instrumentu īsteno, pilnībā ievērojot Savienības apņemšanos veicināt, aizsargāt un īstenot visas cilvēktiesības, kā arī pilnībā un efektīvi īstenot Pekinas deklarāciju un Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību Rīcības platformu un to pārskatīšanas konferenču iznākumus, šajā kontekstā saglabājot apņemšanos veicināt seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības. Ar Instrumentu tiek atbalstīta Savienības apņemšanās veicināt, aizsargāt un īstenot ikvienas personas tiesības bez jebkādas diskriminācijas, piespiešanas un vardarbības pilnībā pārvaldīt jautājumus, kas saistīti ar seksualitāti un seksuālo un reproduktīvo veselību, un brīvi un atbildīgi lemt par tiem. Ar to arī atbalsta nepieciešamību nodrošināt, ka seksuālās un reproduktīvās veselības jomā ir vispārēji pieejama kvalitatīva un izmaksu ziņā pieejama visaptveroša informācija, izglītība, tai skaitā visaptveroša izglītība par seksualitāti, un veselības aprūpes pakalpojumi.
7. Savienība vajadzības gadījumā atbalsta to, ka tiek īstenota divpusēja, reģionāla un daudzpusēja sadarbība un dialogs, asociācijas un tirdzniecības nolīgumi un partnerības nolīgumi.
Savienība sekmē multilaterālismu un noteikumos un vērtībās balstītu pieeju vispārējam sabiedriskajam labumam un problēmām un sadarbojas ar dalībvalstīm, partnervalstīm, starptautiskajām organizācijām un citiem līdzekļu devējiem.
Attiecībās ar partnervalstīm ņem vērā to rezultātus saistību, starptautisko nolīgumu un līgumattiecību ar Savienību īstenošanā.
8. Sadarbība starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un partnervalstīm, no otras, ir balstīta uz efektīvas attīstības principiem un attiecīgos gadījumos sekmē tos visās izpausmēs, proti, partnervalstu pašu atbildība par attīstības prioritātēm, koncentrēšanās uz rezultātiem, iekļaujošas attīstības partnerības, pārredzamība un savstarpēja pārskatatbildība. Savienība veicina efektīvu un lietderīgu resursu mobilizāciju un izmantojumu.
9. Saskaņā ar iekļaujošas partnerības un pārredzamības principu Komisija vajadzības gadījumā nodrošina, lai ar attiecīgajām partnervalstu ieinteresētajām personām, tai skaitā pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm, notiktu pienācīga apspriešanās un tām laikus būtu nodrošināta piekļuve attiecīgajai informācijai, tādējādi ļaujot tām pienācīgi iesaistīties un ieņemt nozīmīgu vietu programmu izstrādē, īstenošanā un ar to saistītos uzraudzības procesos un darbībās saskaņā ar Instrumentu.
10. Komisija regulāri veic informācijas apmaiņu ar pilsonisko sabiedrību Savienībā.
11. Komisija arī nodrošina, lai tiktu turpināts pastiprināts dialogs ar privāto sektoru.
10. pants. Integrēšana
Programmās un darbībās saskaņā ar šo instrumentu tiek integrēta cīņa pret klimata pārmaiņām, vides aizsardzība un dzimumu līdztiesība saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) [XXX] [Snieguma regula]. Minētās prioritātes ņem vērā, izstrādājot un īstenojot darbības saskaņā ar Instrumentu, lai radītu līdzieguvumus un saskaņotā veidā sasniegtu vairākus mērķus.
11. pants. Eiropas komandas pieeja
1. Komisija un dalībvalstis cenšas cieši koordinēt savas darbības, lai novērstu dublēšanos un uzlabotu saskaņotību un papildināmību starp palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo Instrumentu, un jebkādu citu palīdzību, ko sniedz dalībvalstis, to īstenošanas aģentūras, attīstības finanšu iestādes un eksporta kredīta aģentūras, kā arī EIB un ERAB.
2. Komisija un dalībvalstis cenšas nodrošināt savlaicīgu apspriešanos un biežu informācijas apmaiņu dažādu īstenošanas cikla posmu laikā, cenšoties kopīgi noteikt, apspriest un īstenot darbības, tai skaitā informācijas, komunikācijas un pamanāmības ziņā.
3. Komisija un dalībvalstis, rīkojoties saskaņā ar Eiropas komandas pieeju, cenšas sadarboties ar līdzīgi domājošiem partneriem un ieinteresētajām personām, tai skaitā apvienot resursus, lai kopīgi veicinātu kopīgu mērķu sasniegšanu.
12. pants. Migrācija un piespiedu pārvietošana
1. Savienība sadarbojas ar partnervalstīm, pamatojoties uz visaptverošu pieeju migrācijai, jo īpaši, lai novērstu neatbilstīgu migrāciju un piespiedu pārvietošanu, tai skaitā to pamatcēloņus.
2. Šī pieeja maksimāli palielina sinerģijas un veido visaptverošas partnerības, īpašu uzmanību pievēršot izcelsmes, tranzīta un izbraukšanas valstīm, izmantojot vienotu visa maršruta pieeju. Tādējādi, izmantojot elastīgu pieeju, apvieno visus attiecīgos instrumentus un nepieciešamo sviras efektu ar šajā kontekstā atbilstīgām iespējamām izmaiņām ar migrāciju saistītā finansējuma piešķiršanā saskaņā ar šī Instrumenta mērķiem un plānošanas principiem, kā izklāstīts 4. un 14. pantā. Tajā ņem vērā efektīvu sadarbību un Savienības nolīgumu, pasākumu un dialogu migrācijas jomā īstenošanu. Minētās darbības īsteno, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības, tai skaitā starptautiskās cilvēktiesības un bēgļu tiesības, Savienības un valstu kompetences jomas.
3. Ja Komisijas dienesti, apspriežoties ar EĀDD, konstatē nopietnus trūkumus partnervalstī, jo īpaši saistībā ar pienākumu uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos no dalībvalstīm, Komisija var apturēt maksājumus vai programmas īstenošanu. Šāda apturēšana nekādā gadījumā neietekmē humāno palīdzību.
4. Lai novērtētu, vai pastāv 3. punktā minētie nopietnie trūkumi, un pēc apspriešanās ar saņēmējvalsti Komisija paļaujas uz novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 25.a pantu un Regulas (ES) 2018/1806 8. pantu, vienlaikus ņemot vērā Savienības vispārējās attiecības ar attiecīgo saņēmējvalsti, tai skaitā migrācijas jomā, kā arī proporcionalitātes principu.
5. Ja Komisija uzskata, ka iemesli, kas pamato saskaņā ar 3. punktu veikto pasākumu, vairs nepastāv, Komisija atceļ apturēšanu.
II sadaļa. Instrumenta īstenošana
I nodaļa. Vispārīgi plānošanas noteikumi
13. pants. Vispārēja plānošanas pieeja
1. Darbību saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu pamatā ir plānošana.
2. Pamatojoties uz 8. pantu, plānošanas dokumenti nodrošina saskaņotu sistēmu sadarbībai starp Savienību, partnervalstīm vai reģioniem, kā arī citiem partneriem saskaņā ar šīs regulas vispārējo nolūku un darbības jomu, mērķiem un principiem.
Komisija apspriežas ar citiem līdzekļu devējiem un dalībniekiem, tai skaitā vietējām iestādēm, un vajadzības gadījumā ar pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora pārstāvjiem.
Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par otrajā daļā paredzētās apspriešanās iznākumu.
3. Instruments sekmē darbības, kas noteiktas Regulā (ES) [XXX] [Erasmus+]. Saskaņā ar šo regulu daudzgadu finanšu shēmas darbības laikā izstrādā vienotu plānošanas dokumentu. Minētajiem līdzekļiem piemēro Regulu (ES) [XXX] [Erasmus+].
14. pants. Ģeogrāfiskās plānošanas principi
1. Plānošana saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu balstās uz šādiem principiem:
(a)darbību pamatā, cik vien iespējams, ir dialogs starp Savienību, dalībvalstīm un attiecīgajām partnervalstīm, tai skaitā valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, un tiek iesaistīta pilsoniskā sabiedrība;
(b)plānošanā var paredzēt sadarbības pasākumus, ko finansē no dažādiem piešķīrumiem, kas paredzēti 6. panta 1. punktā, un no citām Savienības programmām atbilstīgi attiecīgajiem tiesību aktiem.
2. Plānošana saskaņā ar 3. panta 1. punkta pirmās daļas a)–e) apakšpunktu nodrošina konkrētu, īpaši pielāgotu sadarbības satvaru, kura pamatā attiecīgā gadījumā ir šādi elementi:
(a)partnervalstu un reģionu prioritātes, kas noteiktas, pamatojoties uz 1. punktā minēto dialogu, ņemot vērā arī valsts vai reģionālo stratēģiju un plānu;
(b)partnerība ar Savienību, tai skaitā savstarpēju interešu un kopīgu prioritāšu veicināšana, kā arī kopīgi saskaņotu mērķu vērienīguma līmenis;
(c)attiecībā uz kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātēm un partnervalstīm austrumu kaimiņreģionā – rezultāti tādās jomās kā politiskās reformas, ekonomiskā un sociālā attīstība un konverģence ar ES acquis;
(d)partnervalstu un reģionu spējas un apņemšanās veicināt kopīgas vērtības un principus un atbalstīt daudzpusējas alianses un uz noteikumiem balstītu starptautisku sistēmu;
(e)partnervalstu un reģionu attīstības līmenis un apņemšanās novērst nestabilitātes, neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas virzītājspēkus, tai skaitā to pamatcēloņus;
(f)partnervalstu un reģionu spēja mobilizēt un efektīvi izmantot vietējos resursus, kā arī piekļūt citu dalībnieku finanšu resursiem, ietverot privāto sektoru;
(g)partnervalstu un reģionu absorbcijas spēja un Savienības finansējuma iespējamā ietekme partnervalstīs un reģionos.
15. pants Ģeogrāfiskās plānošanas dokumenti
1. Attiecībā uz darbībām saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu Instrumentu īsteno, izmantojot daudzgadu valsts, daudzvalstu, reģionālās vai starpreģionālās indikatīvās programmas.
2. Šā panta 1. punktā minētajās daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējumam, konkrētos mērķus un attiecīgā gadījumā indikatīvos finanšu piešķīrumus un īstenošanas metodes.
3. Šo daudzgadu indikatīvo programmu pamatā ir:
(a)valsts vai reģionāla stratēģija, kuru Komisija attiecīgās daudzgadu indikatīvās programmas pieņemšanas laikā ir akceptējusi kā šādas programmas pamatu; Attiecībā uz paplašināšanās un austrumu kaimiņreģiona partneriem, uz kuriem attiecas 3. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts, attiecīgā gadījumā šis dokuments var būt uz sniegumu balstīta plāna veidā un atbilst īstenošanas noteikumiem, kas izklāstīti saskaņā ar šīs regulas 31. pantu.
(b)pamatdokuments, kurā noteikta Savienības politika attiecībā uz attiecīgo partneri vai partneriem, tai skaitā Savienības un dalībvalstu kopīgs dokuments;
(c)Savienības un attiecīgā partnera vai partneru kopīgs dokuments, kurā izklāstītas kopējās prioritātes un savstarpējās saistības.
16. pants. Vispārējie plānošanas dokumenti
1. Attiecībā uz darbībām saskaņā ar 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu Instrumentu īsteno, izmantojot daudzgadu indikatīvās programmas.
2. Šā panta 1. punktā minētajās daudzgadu indikatīvajās programmās izklāsta Savienības stratēģiju, Savienības finansējumam izraudzītās prioritātes, konkrētos mērķus un indikatīvos finanšu piešķīrumus.
Attiecīgā gadījumā paredz līdzekļus un intervences prioritātes dalībai globālās iniciatīvās.
17. pants. Daudzgadu indikatīvo programmu pieņemšana un grozīšana
1. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem 15. un 16. pantā minētās daudzgadu indikatīvās programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 32. panta 2. punktā. Minēto procedūru piemēro arī šā panta 2. punktā minētajai pārskatīšanai, ja tās rezultātā tiek būtiski grozīts daudzgadu indikatīvās programmas saturs.
2. Daudzgadu indikatīvās programmas var tikt pārskatītas uz ad hoc pamata, ja tas vajadzīgs efektīvas īstenošanas nolūkā, jo īpaši, ja ir būtiskas izmaiņas 8. pantā minētajā politikas satvarā vai krīzes, vai pēckrīzes situācijā.
3. Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, krīzes – tai skaitā dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu –, gadījumā, miera, demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vai pamatbrīvību tieša apdraudējuma gadījumā, Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta 32. panta 5. punktā, var grozīt 15. un 16. pantā minētās daudzgadu indikatīvās programmas, pieņemot nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus.
II nodaļa. Rīcības plāni, pasākumi un īstenošanas principi
18. pants. Rīcības plāni un pasākumi
1. Komisija pieņem gada vai daudzgadu rīcības plānus un pasākumus. Pasākumi var būt atsevišķi pasākumi, īpaši pasākumi, atbalsta pasākumi vai ārkārtas palīdzības pasākumi. Rīcības plānos un pasākumos ņem vērā konkrēto kontekstu un katrai darbībai precizē sasniedzamos mērķus, gaidāmos rezultātus un attiecīgās aktivitātes, īstenošanas metodes, kā arī budžetu un visus iespējamos atbalsta izdevumus.
2. No plānojamām summām finansētu darbību pamatā ir plānošanas dokumenti. Rīcības plānus sagatavo iekļaujoši, pārredzami un savlaicīgi.
3. Vajadzības gadījumā darbību var pieņemt kā atsevišķu pasākumu pirms vai pēc rīcības plānu pieņemšanas. Atsevišķi pasākumi, ko finansē no plānojamām summām, balstās uz plānošanas dokumentiem, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus.
4. Neparedzētu vajadzību vai apstākļu gadījumā un ja finansējums no piemērotākiem avotiem nav iespējams, Komisija var pieņemt īpašus pasākumus, kas nav paredzēti plānošanas dokumentos.
5. Komisija var pieņemt ārkārtas palīdzības pasākumus krīzes pārvarēšanas, miera nodrošināšanas un ārpolitikas vajadzībām.
Ārkārtas palīdzības pasākuma ilgums ir līdz 18 mēnešiem, un to var pagarināt divas reizes uz papildu laiku līdz sešiem mēnešiem līdz maksimālam kopējam ilgumam – 30 mēnešiem, ja tā īstenošanu kavē objektīvi un neparedzēti šķēršļi.
Ilgstošas krīzes un konflikta gadījumā Komisija var pieņemt otru ārkārtas palīdzības pasākumu, kura ilgums var būt līdz 18 mēnešiem. Pienācīgi pamatotos gadījumos var pieņemt papildu pasākumus, ja ir svarīga Savienības darbības nepārtrauktība un to nevar nodrošināt ar citiem līdzekļiem.
6. Ja atbalsta izdevumi, kas minēti 6. panta 4. punktā, nav iekļauti rīcības plānos vai pasākumos, kas minēti šajā pantā, Komisija attiecīgā gadījumā pieņem atbalsta pasākumus.
19. pants. Rīcības plānu un pasākumu pieņemšana
1. Rīcības plānus un pasākumus pieņem ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 32. panta 2. punktā.
2. Procedūru, kas minēta šā panta 1. punkta otrajā teikumā, nepiemēro:
(a)rīcības plāniem un atsevišķiem pasākumiem, kuriem piešķirtais Savienības finansējums nepārsniedz 10 000 000 EUR;
(b)īpašiem un atbalsta pasākumiem, kuriem piešķirtais Savienības finansējums nepārsniedz 20 000 000 EUR;
(c)ārkārtas palīdzības pasākumiem, kas minēti 18. panta 5. punktā, kā arī rīcības plāniem, kas pieņemti, lai īstenotu krīzes pārvarēšanas, miera nodrošināšanas un ārpolitikas vajadzībām nepieciešamās darbības, kurām Savienības finansējums nepārsniedz 40 000 000 EUR;
(d)rīcības plānu un pasākumu tehniskiem grozījumiem, ar noteikumu, ka šādi grozījumi būtiski neietekmē konkrētā rīcības plāna vai pasākuma mērķus, piemēram, šādiem:
i) īstenošanas metodes maiņa;
ii) līdzekļu pārdale starp rīcības plānā ietvertajām darbībām;
iii) rīcības plānu un pasākumu budžeta palielinājums par ne vairāk kā 20 % no šā budžeta;
(e)procentu likmju un aizņēmumu izmaksu subsīdijas, ko piešķir saņēmējai partnervalstij saistībā ar finansiālo palīdzību, ja tas ir pienācīgi pamatots.
Ja rīcības plānus un pasākumus pieņem saskaņā ar šo punktu, par tiem, izņemot ārkārtas palīdzības pasākumus krīzes pārvarēšanas, miera nodrošināšanas un ārpolitikas vajadzībām, kā arī par tehniskajiem grozījumiem Komisija viena mēneša laikā pēc pieņemšanas paziņo Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm ar attiecīgās 32. panta 1. punktā minētās komitejas starpniecību.
3. Pirms Komisija pieņem vai pagarina ārkārtas palīdzības pasākumus, kuri minēti 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šo pasākumu būtību un mērķiem un par plānoto finansējuma apjomu. Pirms Komisija veic nozīmīgus būtiskus grozījumus jau pieņemtajos ārkārtas palīdzības pasākumos, tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi. Lai Savienības ārējā darbība būtu konsekventa, Komisija šādu pasākumu plānošanā un pēc tam to īstenošanā ņem vērā attiecīgo politikas pieeju.
4. Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, krīzes – tai skaitā dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu –, gadījumā, demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vai pamatbrīvību tieša apdraudējuma gadījumā, Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta 32. panta 5. punktā, var pieņemt rīcības plānus un pasākumus vai grozījumus esošos rīcības plānos un pasākumos, izmantojot īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.
20. pants. Attiecināmības noteikumi
1. Ievērojot šā panta 10. un 11. punktu, dalībnieki iepirkuma, dotāciju un godalgu piešķiršanas procedūrās attiecībā uz darbībām, ko finansē saskaņā ar 3. panta 1. punkta pirmās daļas b)–e) apakšpunktu, ir valstspiederīgie vai ir faktiski iedibināti kādā no turpmāk minēto valstu kategorijām:
(a)dalībvalsts, aizjūras zeme vai teritorija, kas saistīta ar kādu dalībvalsti, kā noteikts LESD II pielikumā, vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts;
(b)valsts, kas pievienojas, kandidātvalsts un potenciālā kandidāte;
(c)jaunattīstības valsts vai teritorija, kas nav G20 valstu grupas locekle;
(d)dienvidu kaimiņreģiona partnervalsts, kas ir uzskaitīta I pielikumā;
(e)jebkura cita partnervalsts, ja tā ir saņēmēja darbībai, kas finansēta saskaņā ar šo instrumentu;
(f)valsts, kurai Komisija ir noteikusi savstarpēju piekļuvi ārējam finansējumam;
(g)Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts gadījumā, ja līgumi tiek īstenoti vismazāk attīstītā valstī, kas iekļauta oficiālās attīstības palīdzības (ODA) saņēmēju sarakstā.
2. Ievērojot šā panta 10. un 11. punktu, dalībnieki iepirkuma, dotāciju un godalgu piešķiršanas procedūrās attiecībā uz darbībām, ko finansē saskaņā ar 3. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, ir tādas valsts vai teritorijas valstspiederīgie vai faktiski iedibināti valstī vai teritorijā, kas minēta šā panta 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunktā, vai partnervalstī austrumu kaimiņreģionā, kas uzskaitīta I pielikumā.
3. Ievērojot šā panta 10. punktu, dalība iepirkuma, dotāciju un godalgu piešķiršanas procedūrās attiecībā uz darbībām, ko finansē saskaņā ar 3. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktu un 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta v) punktu, ir atvērta bez ierobežojumiem.
4. Ievērojot šā panta 10. punktu, dalība iepirkumā, dotāciju un godalgu piešķiršanā ir atvērta arī starptautiskām organizācijām.
5. Ievērojot šā panta 10. punktu, visu saskaņā ar Instrumentu finansēto produktu izcelsme var būt jebkurā valstī vai teritorijā.
6. Ievērojot šā panta 10. punktu, šajā pantā paredzētos attiecināmības noteikumus nepiemēro attiecībā uz atbalsttiesīga darbuzņēmēja vai – attiecīgos gadījumos – atbalsttiesīga apakšuzņēmēja nodarbinātām fiziskām personām vai fiziskām personām, ar kurām tie ir noslēguši citu likumīgu līgumu, un saistībā ar šīm personām noteikumi nerada ierobežojumus attiecībā uz valstspiederību.
7. Ievērojot šā panta 10. punktu, attiecībā uz darbībām, ko tiešā vai netiešā pārvaldībā īsteno Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii)–ix) daļā minētie subjekti, valstis un teritorijas, kas saskaņā ar šādu subjektu noteikumiem ir tiesīgas piedalīties iepirkuma, dotāciju un godalgu piešķiršanas procedūrās, ir atbalsttiesīgas papildus valstīm un teritorijām, kas ir atbalsttiesīgas saskaņā ar šo pantu. Papildus valstīm un teritorijām, kas ir tiesīgas piedalīties iepirkuma, dotāciju un godalgu piešķiršanas procedūrās saskaņā ar šo pantu, produktu izcelsme ir valstīs un teritorijās, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar minēto subjektu noteikumiem.
Ievērojot šā panta 10. punktu attiecībā uz darbībām, ko īsteno subjekti, uz kuriem neattiecas iepriekšējās daļas noteikumi, ja šādas darbības tiek kopīgi finansētas ar trešām personām, kas nav saņēmēji saistībā ar šīm darbībām, minētie saņēmēji var nolemt, ka valstis un teritorijas, kas saskaņā ar minēto trešo personu noteikumiem ir tiesīgas piedalīties iepirkuma, dotāciju un godalgu piešķiršanas procedūrās, ir atbalsttiesīgas papildus valstīm un teritorijām, kas ir atbalsttiesīgas saskaņā ar šo pantu.
8. Ja trešā persona nodrošina finansējumu Komisijas izveidotam trasta fondam vai to dara, izmantojot ārējos piešķirtos ieņēmumus, piemēro attiecināmības noteikumus, kas paredzēti trasta fonda dibināšanas aktā vai – ārējo piešķirto ieņēmumu gadījumā – nolīgumā ar trešo personu.
9. Ievērojot 10. un 11. punktu, attiecībā uz darbībām, ko finansē saskaņā ar šo Instrumentu un citu Savienības programmu vai vairākiem šā instrumenta pīlāriem, piemēro attiecināmības noteikumus ar to iespējamiem ierobežojumiem un paplašinājumiem saskaņā ar jebkuru no minētajām programmām vai pīlāriem.
10. Šajā pantā paredzētos attiecināmības noteikumus vai piešķiršanas procedūru dalībnieku veidu, tai skaitā attiecībā uz to tiešo un netiešo kontroli, ko veic partnervalsts subjekti, var ierobežot, ja šādi ierobežojumi ir nepieciešami darbības īpašā rakstura vai mērķu vai Savienības ierobežojošo pasākumu piemērošanas dēļ vai ja minētie ierobežojumi ir nepieciešami darbības efektīvai īstenošanai, vai ja šādi ierobežojumi ir Savienības stratēģiskajās interesēs. Drošības apsvērumu dēļ augsta riska piegādātājiem piemēro attiecināmības ierobežojumus.
Šajā pantā paredzētos attiecināmības noteikumus var ierobežot arī Savienības atbildes pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar Regulu par Savienības un tās dalībvalstu aizsardzību pret trešo valstu īstenotu ekonomisko piespiešanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/1031.
11. Šajā pantā paredzētos attiecināmības noteikumus var paplašināt steidzamības gadījumā vai ja nav pieejami atbalsttiesīgi dalībnieki attiecīgo valstu vai teritoriju tirgos, vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos, kad attiecināmības noteikumu piemērošana padarītu darbības īstenošanu neiespējamu vai pārmērīgi to apgrūtinātu vai kad šāda paplašināšana ir Savienības stratēģiskās interesēs.
12. Lai sekmētu vietējās spējas, tirgus un pirkumus, priekšroku dod vietējiem un reģionāliem ekonomikas dalībniekiem, ja Regulā (ES, Euratom) 2024/2509 ir paredzēts līgumu piešķirt, pamatojoties uz vienu piedāvājumu. Visos pārējos gadījumos vietējo un reģionālo ekonomikas dalībnieku dalību veicina saskaņā ar attiecīgajiem minētās regulas noteikumiem. Veicina ilgtspējas un pienācīgas pārbaudes kritērijus.
21. pants. Izslēgtās darbības
Savienības finansējums saskaņā ar Instrumentu neatbalsta darbības vai pasākumus, kas var izraisīt cilvēktiesību pārkāpumus partnervalstīs.
22. pants. Apropriāciju pārnešana, ikgadējie maksājumi, atmaksājumi, ieņēmumi un atgūtās summas no finanšu instrumentiem un budžeta garantijas pārpalikumi
1. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 12. panta 4. punkta, šā Instrumenta neizmantotās saistību un maksājumu apropriācijas automātiski pārnes un tās var attiecīgi piešķirt un izmantot saskaņā ar šo Instrumentu attiecīgajā budžeta pozīcijā, kas norādīta attiecīgi 6. panta 1. punktā, līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim. Nākamajā finanšu gadā vispirms izmanto pārnesto summu.
Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pārnestām saistību apropriācijām saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 12. panta 6. punktu.
2. Budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 112. panta 2. punktu.
Šā punkta pirmajā daļā minētajām daudzgadu darbībām nepiemēro Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 114. panta 2. punkta trešo daļu. Komisija automātiski atceļ jebkuru darbības budžeta saistību daļu, kura līdz 31. decembrim piektajā gadā pēc attiecīgās budžeta saistības gada nav izmantota priekšfinansējumam vai starpposma maksājumu veikšanai vai attiecībā uz kuru nav iesniegta neviena apstiprināta izdevumu deklarācija vai maksājumu pieprasījums.
3. Ja regula stājas spēkā pēc 2028. gada 1. janvāra: no 2028. gada 1. janvāra, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 212. panta 3. punkta pirmās, otrās un ceturtās daļas un neskarot Regulas (ES) 2024/792 12. panta 4. punktu, lai sniegtu Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu, var izmantot ieņēmumus, atmaksājumus un atgūtās summas no finanšu instrumentiem ārējai darbībai, kas izveidoti saskaņā ar pamataktiem, kuri pieņemti pirms 2021. gada saskaņā ar Regulām (ES) 2021/1529, (ES) 2021/947 un (ES) 2024/792, kā arī saskaņā ar šo regulu.
Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 21. panta 3. punkta f) apakšpunkta un Regulas (ES) 2024/792 12. panta 4. punkta, pirmajā daļā minētos resursus piešķir Instrumenta izcelsmes budžeta pozīcijai un tie veido ārējos piešķirtos ieņēmumus Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 21. panta 5. punkta nozīmē.
4. Ja regula stājas spēkā pēc 2028. gada 1. janvāra: no 2028. gada 1. janvāra, saskaņā ar Lēmuma (ES) 2022/1628 14. panta 3. punktu un atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/947 31. panta 8. punkta, jebkuru uzkrājumu pārpalikumu Garantiju fondā ārējai darbībai, kas izveidots ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009, var izmantot, lai sniegtu Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu.
Ja regula stājas spēkā pēc 2028. gada 1. janvāra: no 2028. gada 1. janvāra, atkāpjoties no Regulas (ES) 2024/2509 216. panta 4. punkta a) apakšpunkta un neskarot Regulas (ES) 2024/792 12. panta 5. punktu un Lēmuma (ES) 2022/1628 14. panta 3. punktu, jebkādu budžeta garantiju un finansiālās palīdzības uzkrājumu pārpalikumu, kas izveidots saskaņā ar Regulām (ES) 2017/1601, (ES) 2021/947, (ES) 2024/792, (ES) 2024/1449, (ES) 2025/535 un šo regulu, var izmantot, lai sniegtu Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu.
Atkāpjoties no Regulas (ES) 2024/792 12. panta 5. punkta, pirmajā daļā minētos resursus piešķir Instrumenta izcelsmes budžeta pozīcijai un tie veido ārējos piešķirtos ieņēmumus Regulas (ES) 2024/2509 21. panta 5. punkta nozīmē.
III nodaļa. Īstenošanas instrumentu kopums
23. pants. Savienības finansējuma īstenošana un veidi
1. Instrumentu īsteno vai nu tieši, vai netieši, izmantojot jebkuru no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā uzskaitītajiem subjektiem, tai skaitā tos, kas minēti c) apakšpunkta ix) daļā. Komisija budžeta izpildes uzdevumus var uzticēt arī Eiropas Savienības Drošības izpētes institūtam un Eiropas Drošības un aizsardzības koledžai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta viii) daļu.
2. Savienības finansējumu var sniegt, izmantojot Regulā (ES, Euratom) 2024/2509 noteiktos finansējuma veidus, tai skaitā iemaksas Komisijas izveidotajos trasta fondos saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 238. pantu, un tos, kas īpaši atļauti šajā Instrumentā. Budžeta garantiju, finanšu instrumentus, tai skaitā apvienojumā ar dotācijām vai citiem neatmaksājama atbalsta veidiem finansējuma apvienošanas darbībās, un finansiālo palīdzību saskaņā ar Instrumentu īsteno saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 X sadaļu.
3. Sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ieinteresētajām personām partnervalstīs, piemēram, ar vietējām iestādēm, Komisija, nosakot finansēšanas kārtību, ieguldījuma veidu, dotāciju piešķiršanas kārtību, līdzdalību, izvērtēšanas un piešķiršanas kārtību un dotāciju pārvaldības administratīvos noteikumus, ņem vērā to specifiku, tai skaitā to vajadzības un attiecīgo kontekstu, lai sasniegtu visplašāko iespējamo šādu ieinteresēto personu loku un pēc iespējas labāk reaģētu uz to. Vēlams izmantot konkrētus finansēšanas kārtības veidus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509, piemēram, finanšu partnerības pamatnolīgumus, finansiālu atbalstu trešām personām, dotācijas, kas piešķirtas bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, vai vienkāršotus finansējuma veidus, kas minēti Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 125. panta 1. punktā.
4. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 198. panta, dotācijas var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus šādos gadījumos:
(a)mazas vērtības dotācijas cilvēktiesību aizstāvjiem nolūkā finansēt steidzamas aizsardzības darbības un vajadzības, tai skaitā izmantojot mehānismus apdraudētu cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai, kā arī mediatoriem un citiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kas iesaistīti ar krīzēm un bruņotiem konfliktiem saistītā dialogā, konfliktu risināšanā, izlīgumā un miera veidošanā, attiecīgā gadījumā bez līdzfinansējuma nepieciešamības;
(b)dotācijas, attiecīgā gadījumā bez līdzfinansējuma nepieciešamības, lai finansētu darbības vissarežģītākajos apstākļos, kuros būtu nepiemēroti publicēt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, tai skaitā situācijās, kurās ir būtisks pamatbrīvību trūkums, tai skaitā cilvēktiesību pārkāpumi, draudi demokrātiskām iestādēm, krīzes vai bruņota konflikta saasināšanās, kad cilvēku drošība ir visvairāk apdraudēta vai kad cilvēktiesību organizācijas un aizstāvji, mediatori un citi pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, kas iesaistīti ar krīzēm un bruņotiem konfliktiem saistītā dialogā, izlīgumā un miera veidošanā, darbojas vissarežģītākajos apstākļos; šādas dotācijas nepārsniedz 1 000 000 EUR un to termiņš nepārsniedz 18 mēnešus, ko var pagarināt vēl par 12 mēnešiem, ja ir objektīvi un neparedzēti šķēršļi to īstenošanai;
(c)dotācijas Globālajam cilvēktiesību tīklam;
(d)mazas vērtības dotācijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, pēc iespējas izmantojot vienkāršotus finansējuma veidus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 125. pantu.
(e)ja tas ir nepieciešams un pienācīgi pamatots 18. pantā minētajos rīcības plānos un pasākumos, dotācijas privāttiesību subjektiem, kas faktiski iedibināti dalībvalstī, nolūkā veicināt investīcijas, kas ir Savienības stratēģiskajās interesēs un atbalsta Instrumenta mērķu sasniegšanu.
5. Jomās, kas attiecas uz cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzību un atbalstu pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, Savienība var sniegt palīdzību neatkarīgi no attiecīgo partnervalstu valdību un citu publisko iestāžu piekrišanas; šīs darbības galvenokārt atbalsta pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, ņemot vērā šā panta 4. punktā minētos īstenošanas veidus un metodes.
6. Budžeta atbalsts, tai skaitā tāds, kas sniegts, izmantojot nozaru reformu izpildes līgumus, balstās uz valsts pašatbildību, savstarpēju pārskatatbildību un partnervalstu apņēmību, ņemot vērā to iepriekšējo rīcību un progresu attiecībā uz universālām vērtībām, demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu, un tā mērķis ir stiprināt partnerības starp Savienību un partnervalstīm. Tas ietver pastiprinātu politisko dialogu, spēju veidošanu un uzlabotu pārvaldību, papildinot partneru centienus savākt vairāk līdzekļu un tos tērēt labāk, lai atbalstītu ilgtspējīgu, iekļaujošu izaugsmi un pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu, tai skaitā jauniešiem, nabadzības izskaušanu, nevienlīdzības mazināšanu un lai veidotu un konsolidētu demokrātijas un miermīlīgas sabiedrības. Ar budžeta atbalstu arī veicina dzimumu līdztiesību.
Jebkuru lēmumu sniegt budžeta atbalstu pieņem, pamatojoties uz budžeta atbalsta politiku, par ko ir panākta vienošanās Savienībā, skaidriem attiecināmības kritērijiem, un risku un ieguvumu rūpīgu izvērtējumu.
Budžeta atbalstu diferencē tā, lai tas labāk atbilstu partnervalsts politiskajiem, ekonomiskajiem, sociālajiem un vides apstākļiem, ņemot vērā nestabilitātes situācijas.
Sniedzot budžeta atbalstu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 241. pantu, Komisija skaidri definē un uzrauga budžeta atbalsta sniegšanas nosacījumu kritērijus, tai skaitā progresu reformu īstenošanā un pārredzamību, un atbalsta parlamentārās kontroles, valsts revīzijas spēju, lielākas pārredzamības un publiskās piekļuves informācijai pilnveidošanu.
Budžeta atbalsta izmaksāšanas pamatā ir rādītāji, kuri apliecina, ka ir panākts pietiekams progress ar partnervalsti saskaņoto mērķu īstenošanā.
6. Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 196. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu pienācīgi pamatotos gadījumos, kas precizēti rīcības plānos un pasākumos, kas minēti 18. pantā, saskaņā ar Instrumentu atbalstītās aktivitātes un ar tām saistītās izmaksas, kas radušās 2028. gadā, var uzskatīt par attiecināmām no 2028. gada 1. janvāra, pat ja minētās aktivitātes īstenotas un minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.
7. Darbību īstenošanu netiešā pārvaldībā, tai skaitā izmantojot finanšu instrumentus, budžeta garantijas un finansējuma apvienošanas darbības saskaņā ar Instrumentu, kad vien iespējams un saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 157. panta 1. punkta pirmo daļu uztic EIB, ERAB vai dalībvalsts organizācijai, iespējams, apvienojumā ar citiem papildu finansiālā atbalsta veidiem gan no dalībvalstīm, gan trešām personām.
8. Par partnervalstu noteiktiem nodokļiem, nodevām un maksājumiem, kas rodas, īstenojot Savienības līdzekļus saskaņā ar šo regulu, var būt tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar Instrumentu atbilstoši nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (ES, Euratom) 2024/2509, izņemot nodokļus, nodevas un maksājumus, kas konkrēti paredzēti ārējās darbības finansēšanai.
9. Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 153. panta 3. punkta vajadzībām vērtēšanas komisija daļēji vai pilnībā var sastāvēt no ārējiem ekspertiem.
10. Netiešas pārvaldības gadījumā ar partnervalstīm, to izraudzītām struktūrām vai partnervalstu organizācijām vai struktūrām reģionālajā vai globālajā līmenī, ja Komisija saglabā finanšu pārvaldības pienākumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 157. panta 7. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, Komisija vajadzības gadījumā un neskarot līgumslēdzēju iestāžu pienākumus atgūst summas, kas pienākas no līgumslēdzēju iestāžu saņēmējiem saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 101.–106. pantu, izņemot tās 101. panta 7., 8. un 9. punktu, tai skaitā ar lēmumu, kas izpildāms saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kuri noteikti LESD 299. pantā. Finansēšanas nolīgumā iekļauj attiecīgus noteikumus.
Ja šāda partnervalsts, partnervalsts izraudzītā struktūra vai partnervalstu organizācija vai struktūra reģionālajā vai globālajā līmenī nepilda savus budžeta izpildes uzdevumus vai nepilda pienākumus, neievēro principus, mērķus un noteikumus, kas nosaka netiešās pārvaldības īstenošanu, Komisija var veikt visus vajadzīgos pasākumus, tai skaitā uz laiku vai galīgi ieņemt subjekta vietu un rīkoties tā vārdā un uzdevumā netiešā pārvaldībā. Tādā gadījumā Komisija par tai papildus radušos administratīvo slogu var saņemt finansiālu kompensāciju no resursiem, kas piešķirti attiecīgajai partnervalstij.
11. Kopīgu iepirkumu Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 168. panta nozīmē, ko finansē saskaņā ar šo regulu, var veikt ar jebkuru partnervalsti.
12. Sadarbība starp Savienību un tās partneriem var ietvert dalību struktūrās, kas izveidotas plānošanas saskaņošanai ar citiem līdzekļu devējiem vai darbību īstenošanas pārvaldībai, kā arī kopīgu deklarāciju vai tādu paziņojumu sagatavošanu, kas paredzēti, lai uzlabotu Savienības ieguldījuma pamanāmību un nodrošinātu efektīvu budžeta izpildi un koordināciju, kā arī finansēšanas nolīgumus, kas noslēgti ar partnervalstu organizācijām vai struktūrām reģionālajā vai globālajā līmenī.
24. pants. Budžeta garantijas un finansiālā palīdzība – maksimālais Savienības atbalsts, finansējums un aizņēmumi
1. Savienība var sniegt atbalstu budžeta garantijas veidā līdz maksimālajai summai 95 000 000 000 EUR faktiskajās cenās. Finansiālās palīdzības summas, ko īsteno kā makrofinansiālo palīdzību aizdevumu un uz politiku balstītu aizdevumu veidā, kā minēts 23. panta 2. punktā, kā arī aizdevumu summas, kas piešķirtas saskaņā ar Regulu (Euratom) [XXX] (INSC-D), samazina budžeta garantijas maksimālo summu.
2. Šā panta 1. punktā minētās budžeta garantijas un finansiālās palīdzības uzkrājumu likme ir robežās no 9 % līdz 50 % atkarībā no darbību veida. Uzkrājumu likme ir 9 % finansiālajai palīdzībai un budžeta garantijai, kas sedz valsts parāda riskus, kas saistīti ar aizdevumu operācijām.
3. Savienības atbalstu Ukrainai budžeta garantijas un finansiālās palīdzības veidā neieskaita šā panta 1. punktā minētajā maksimālajā summā.
Savienība var sniegt atbalstu Ukrainai budžeta garantijas veidā līdz 48 000 000 000 EUR faktiskajās cenās. Uzkrājumu likme budžeta garantijai Ukrainas garantijas operācijām sākotnēji ir noteikta 70 % apmērā.
Netiek veidoti uzkrājumi, un, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 214. panta 1. punkta, aizdevumiem Ukrainai uzkrājumu likmi nenosaka.
4. Komisija katru gadu pārskata šā panta 2. un 3. punktā minētās uzkrājumu likmes saskaņā ar novērtējumu, kas minēts Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 41. panta 5. punkta g) apakšpunktā, un saskaņā ar Komisijas riska pārvaldības sistēmu.
5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai grozītu šā panta 2. un 3. punktu nolūkā pielāgot tajos noteiktās uzkrājumu likmes un palielināt šā panta 1. un 3. punktā minētās maksimālās summas attiecīgi līdz 20 % un 30 % no minētajām summām.
6. Neskarot 6. panta 7. punktu, īpašas iemaksas budžeta garantijā, finanšu instrumentos vai finansiālajā palīdzībā var veikt dalībvalstis, partnervalstis un citas trešās personas saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 211. panta 2. punktu un 221. panta 2. punktu. Šādas iemaksas budžeta garantijā vai finansiālajā palīdzībā rada budžeta garantijas vai finansiālās palīdzības papildu summu.
7. Ja 6. punktā minētās iemaksas tiek veiktas naudas līdzekļu veidā, tie ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 21. panta 2. punkta a), d) un e) apakšpunkta vai 21. panta 5. punkta nozīmē.
8. Budžeta garantiju, kas noteikta saskaņā ar šā panta 1. un 3. punktu, šā panta 1. un 3. punktā minēto maksimālo summu robežās var izmantot, lai sniegtu atbalstu saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/1764 un Regulu (Euratom) [XXX] (INSC-D) atbilstoši minētajās programmās noteiktajiem mērķiem un attiecināmības kritērijiem. Šajā nolūkā uzkrājumus finansē no minēto citu Savienības programmu finansējuma.
9. Summas, kas minētas 6. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā, izmanto šā panta 1. punktā minētās budžeta garantijas un finansiālās palīdzības nodrošināšanai. Savienības atbalsta sniegšanu Ukrainai 3. punktā minētās budžeta garantijas veidā finansē no finanšu resursiem, kas darīti pieejami saskaņā ar 6. pantu Padomes Regulā [(ES, Euratom) 20XX/XXX* [DFS regula], kā minēts 6. panta 2. punktā, tai skaitā gadījumos, kad budžeta garantija tiek sniegta darbībām saskaņā ar Regulu (Euratom) [XXX] (INSC-D).
10. Par šā panta 8. un 9. punktā minētajiem uzkrājumiem saistības uzņemas ne vēlāk kā daudzgadu finanšu shēmas pēdējā gada beigās.
11. Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 214. panta 2. punktu šā panta 8. un 9. punktā minētos uzkrājumus veido trīs gadus pēc daudzgadu finanšu shēmas beigām, un tajos ņem vērā virzību finansēšanas un investīciju darbību apstiprināšanā un parakstīšanā vai finansiālās palīdzības izmaksāšanā, kā arī darbību riska profilu.
12. Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā aizņemties nepieciešamos līdzekļus, lai īstenotu finansiālo palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo regulu. Komisija aizņemas līdzekļus kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 224. pantu.
25. pants. Budžeta garantijas un finanšu instrumentu īstenošana
1. Budžeta garantiju izmanto, lai garantētu darījuma partneru suverēnās, subsuverēnās un privātās darbības.
2. Ja partnervalstis veic iemaksas finanšu instrumentos vai budžeta garantijā, atbalsttiesīgi īstenošanas subjekti vai partneri no attiecīgajām valstīm arī var būt atbalsttiesīgi īstenošanas subjekti vai partneri. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 211. panta 5. punkta trešās daļas, atbalsttiesīgi var būt arī atbilstīgi īstenošanas subjekti vai partneri no partnervalstīm, kas gūst labumu no budžeta garantijas vai finanšu instrumentiem.
3. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta un 211. panta 5. punkta, ja finanšu instrumentus vai budžeta garantiju īsteno netiešā pārvaldībā, atbalsttiesīgas ir struktūras, kas sniedz pietiekamu pārliecību par savām finansiālajām spējām un kas ir privāttiesību subjekti tajā dalībvalstī, partnervalstī, kura gūst labumu no finanšu instrumentiem vai budžeta garantijas, vai partnervalstī, kas veikusi iemaksas finanšu instrumentos vai budžeta garantijā.
4. Komisija nodrošina, ka atbalsttiesīgi īstenošanas subjekti un partneri, tai skaitā maza un vidēja mēroga partneri, izmanto pieejamos resursus efektīvi, lietderīgi un taisnīgi, vienlaikus veicinot to savstarpēju sadarbību un pienācīgi ņemot vērā to spējas, pievienoto vērtību un pieredzi.
5. Lai nodrošinātu papildināmību, Komisija var pieprasīt no partneriem jebkādu attiecīgu informāciju par to darbībām, uz kurām neattiecas 24. pantā minētā budžeta garantija.
6. “Eiropa pasaulē” Investīciju padome (“Investīciju padome”) sniedz Komisijai stratēģiskus un operatīvus norādījumus par 24. pantā minētās budžeta garantijas īstenošanu un finansējuma apvienošanu. Investīciju padome pieņem savu reglamentu. Investīciju padome rīko sanāksmi vismaz reizi gadā un, ja iespējams, vienprātīgi pieņem atzinumus.
Investīciju padomi veido pārstāvji no Komisijas un Savienības Augstais pārstāvis, kā arī pārstāvji no visām dalībvalstīm un no EIB. Eiropas Parlamentam ir novērotāja statuss. Iemaksu veicējiem, atbalsttiesīgajiem īstenošanas subjektiem un partneriem, partnervalstīm, attiecīgajām reģionālajām organizācijām un citām ieinteresētajām personām attiecīgos gadījumos var piešķirt novērotāja statusu. Investīciju padomi kopīgi vada Komisija un Augstais pārstāvis.
26. pants. Uz politiku balstītu aizdevumu īstenošana
1. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumus, ar kuriem uz politiku balstīto aizdevuma summu dara pieejamu partnervalstij un nosaka aizdevuma pieejamības periodu, kas nepārsniedz trīs gadus pēc daudzgadu finanšu shēmas beigām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 32. panta 2. punktā. Ja minētais lēmums ir daļa no rīcības plāna vai pasākuma, piemēro 18. un 19. pantu.
2. Papildus elementiem, kas noteikti Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 223. panta 4. punktā, aizdevuma līgumos par uz politiku balstītiem aizdevumiem nosaka maksimālo aizdevuma summu, pieejamības periodu, katras aizdevuma izmaksas maksimālo ilgumu un sīki izstrādātus atbalsta noteikumus. Šādos līgumos var ietvert priekšfinansējuma summu un noteikumus par priekšfinansējuma maksājumu ieskaitu.
27. pants. Kapitāla līdzdalība attīstības finanšu iestādēs
Summas, kas minētas 6. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā, var izmantot, lai veiktu iemaksas Eiropas un citu attīstības finansēšanas iestāžu kapitāla dotācijās.
28. pants. Pārrobežu sadarbība
1. Pārrobežu sadarbība aptver sadarbību uz ārējām kaimiņu zemes un jūras robežām, transnacionālo sadarbību plašākās transnacionālās teritorijās vai ap jūras baseiniem, kā arī starpreģionālo sadarbību.
2. Pīlāri, kas minēti 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, var veicināt šā panta 1. punktā minētās pārrobežu sadarbības programmas, kuras līdzfinansē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [XXX] [Valstu un reģionu partnerību regula]. Minēto programmu atbalstam indikatīvi var piešķirt līdz 3 % no 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajam pīlāram paredzētā finansējuma.
3. Iemaksas pārrobežu sadarbības programmās nosaka un izmanto saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) [XXX] [Valstu un reģionu partnerības] XX. pantu {“Pārrobežu fondu noteikumi – ārējās pārrobežu sadarbības programmas”}.
III sadaļa – Nobeiguma noteikumi
29. pants. Ģeogrāfiskā tvēruma paplašināšana
1. Pienācīgi pamatotos gadījumos un ja īstenojamā darbība ir globāla, pārreģionāla vai reģionāla, Komisija, lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai lai veicinātu reģionālu vai starpreģionālu sadarbību, var nolemt attiecīgajās daudzgadu indikatīvajās programmās vai attiecīgajos rīcības plānos vai pasākumos paplašināt darbību tvērumu, iekļaujot arī zemes un teritorijas, kas saistītas ar kādu dalībvalsti, kā noteikts LESD II pielikumā.
2. Komisija var iekļaut konkrētu finanšu piešķīrumu, lai palīdzētu partnervalstīm un reģioniem stiprināt sadarbību ar kaimiņos esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem un ar aizjūras zemēm un teritorijām, kas saistītas ar kādu dalībvalsti, kā noteikts LESD II pielikumā. Minētajā nolūkā – attiecīgos gadījumos un pamatojoties uz savstarpīgumu un proporcionalitāti attiecībā uz finansējuma līmeni saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/1764 vai Regulu (ES, Euratom) [XXX] [Valstu un reģionu partnerības] – Instruments var sniegt ieguldījumu darbībās, kuras īsteno partnervalsts vai partnerreģions, vai jebkurš cits subjekts saskaņā ar šo regulu, vai valsts, teritorija vai jebkurš cits subjekts saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/1764, vai Savienības tālākais reģions kopīgu darbības programmu ietvaros vai starpreģionālas sadarbības programmās vai pasākumos, kas izveidoti un īstenoti saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) [XXX] [Valstu un reģionu partnerības]
30. pants. Pilnvaru deleģēšana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 6. panta 5. punktā, 24. panta 1., 2. un 3. punktā un II pielikumā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas darbības laiku.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt šajā pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar šo pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
31. pants. Turpmāko īstenošanas noteikumu pieņemšana attiecībā uz Eiropas pīlāru
Attiecībā uz paplašināšanās un austrumu kaimiņreģiona partneriem 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā pīlārā Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko paredz vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai saistībā ar sniegumā balstītu plānu izstrādi un saturu, sniegumu, struktūrām un kontroles sistēmām, kas jāizveido pievienošanās sagatavošanā, arī saistībā ar strukturālo, lauksaimniecības un pārrobežu sadarbības fondu pārvaldību. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 32. panta 2. punktā.
32. pants. Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Komiteja var sanākt dažādos formātos.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3. Komitejas reglamentā paredz samērīgu termiņu, dodot komitejas locekļiem praktisku iespēju laikus izskatīt īstenošanas aktu projektus un izteikt savu viedokli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. pantu.
4. Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ja to lūdz vienkāršs komitejas locekļu vairākums.
5. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.
6. Pieņemtais lēmums ir spēkā pieņemtā vai grozītā dokumenta, rīcības plāna vai pasākuma piemērošanas laikā.
7. Attiecīgā gadījumā EIB novērotājs tiek uzaicināts piedalīties komitejas sanāksmēs, kad tiek izskatīti ar EIB saistīti jautājumi.
8. Dalībvalstis var pieprasīt izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz Instrumenta īstenošanu.
33. pants. Eiropas Ārējās darbības dienesta klauzula
Šo regulu piemēro saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES, jo īpaši tā 3. un 9. pantu.
34. pants. Atcelšana un pārejas noteikumi
1. Regulas (ES) 2021/947, (ES) 2021/1529, (ES) 2024/792, (ES) 2024/1449 un Regulu (ES) 2025/535 atceļ no [2028. gada 1. janvāra].
2. Šī regula neskar tādu darbību turpināšanu vai grozīšanu, kas sāktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006, Regulu (ES) Nr. 231/2014, Regulu (ES) 2021/1529, Regulu (ES) 2021/947, Regulu (ES) 2024/792, Regulu (ES) 2024/1449 un Regulu (ES) 2025/535, kuras minētajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai. Tomēr darbībām saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1529 un Regulu (ES) 2021/947 piemēro šīs regulas 23. pantu, nevis Regulas (ES) 2021/947 26. un 27. pantu.
3. No Instrumenta finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp šo regulu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulām (ES) 2021/947, (ES) 2021/1529, (ES) 2024/1449.
4. No Instrumentam paredzētā finansējuma var segt darbības, kas saistītas ar jebkuras turpmākas saistītas regulas sagatavošanu.
5. Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2034. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 6. panta 4. punktā paredzēto izdevumu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2034. gada.
6. Ar 6. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktā minēto finansējumu un finanšu resursiem, kas darīti pieejami saskaņā ar 6. pantu Padomes Regulā [(ES, Euratom) 20XX/XXX* [DFS regula], kas minēta 6. panta 2. punktā, var finansēt saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1601 un Regulu (ES) 2024/792 atļauto budžeta garantiju uzkrājumu papildināšanu, budžeta garantiju un finansiālās palīdzības, kas atļauta saskaņā ar Regulu (ES) 2021/947 un pamataktiem un kuras uzkrājumus reglamentē Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009, papildināšanu, kā arī finansiālo palīdzību, kas atļauta saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1449 un Regulu (ES) 2025/535.
35. pants. Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2028. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā –
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
priekšsēdētāja
TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3
1.2.Attiecīgā politikas joma3
1.3.Mērķi3
1.3.1.Vispārīgie mērķi3
1.3.2.Konkrētie mērķi3
1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3
1.3.4.Snieguma rādītāji3
1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tai skaitā sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju novērtējums, ietverot līdzekļu pārvietošanas tvērumu5
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8
2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12
3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12
3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24
3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24
3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24
3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24
3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25
3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25
3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26
3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26
3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28
3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28
3.2.7.Trešo personu iemaksas28
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29
4.Digitālā dimensija29
4.1.Digitālās vajadzības30
4.2.Dati30
4.3.Digitālie risinājumi31
4.4.Sadarbspējas novērtējums31
4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgā politikas joma
1.3.Mērķi
1.3.1.Vispārīgie mērķi
Ierosinātā instrumenta “Eiropa pasaulē” vispārīgais mērķis ir atbalstīt un veicināt Savienības vērtības, principus un intereses pasaulē, lai sasniegtu Savienības ārējās darbības mērķus un principus, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 5. punktā un 8. un21. pantā.
1.3.2.Konkrētie mērķi
Instrumenta konkrētie mērķi ir izklāstīti II pielikumā.
1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.
Instruments “Eiropa pasaulē” veicinās ES ārējās darbības mērķu sasniegšanu, veicinot abpusēji izdevīgas partnerības ar trešām valstīm, vienlaikus dodot ieguldījumu trešo valstu ilgtspējīgā attīstībā un Savienības stratēģiskajās interesēs. “Eiropa pasaulē” arī ļaus Savienībai ieņem labāku pozīciju, lai risinātu globālas problēmas.
1.3.4.Snieguma rādītāji
Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.
Iznākuma un rezultātu rādītāji šīs programmas progresa un sasniegumu uzraudzībai atbildīs kopējiem rādītājiem, kas paredzēti Regulā (ES, Euratom) [XXX] [Snieguma regula].
1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
jaunu darbību
jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību
esošas darbības pagarināšanu
vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tai skaitā sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
Ierosinātā instrumenta “Eiropa pasaulē” mērķis ir atbalstīt un veicināt Savienības vērtības, principus un pamatintereses pasaulē, lai sasniegtu Savienības ārējās darbības mērķus un principus, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 5. punktā un 8. un 21. pantā.
Instruments “Eiropa pasaulē” veicinās ES ārējās darbības mērķu sasniegšanu, veicinot abpusēji izdevīgas partnerības ar trešām valstīm, vienlaikus dodot ieguldījumu trešo valstu ilgtspējīgā attīstībā un Savienības stratēģiskajās interesēs. “Eiropa pasaulē” arī ļaus Savienībai ieņem labāku pozīciju, lai risinātu globālas problēmas.
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
ES līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)
Pēdējo gadu laikā starptautiskā vide ir ievērojami mainījusies, un tā šķiet daudz mazāk paredzama un stabila. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, tai skaitā tā globālā ietekme, nestabilitāte un konflikti Tuvajos Austrumos, pandēmijas, tirdzniecības spriedze, ekonomiskā piespiešana, konkurence tehnoloģiju jomā un piekļuve kritiski svarīgām izejvielām un ASV administrācijas atteikšanās no attīstības sadarbības, dalības humānās palīdzības sniegšanā un daudzpusējās iestādēs rada būtiskas ģeopolitiskas un ģeoekonomiskas problēmas gan ES, gan partnervalstīs. Turklāt joprojām palielinās atšķirība, kas jāpārvar, lai līdz 2030. gadam sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), pieaugot globālajai nestabilitātei un palielinoties klimata pārmaiņu un biodaudzveidības zuduma ietekmei. Šo problēmu dēļ ES ir jāturpina pielāgot tās ārējās darbības finansējumu.
ES ārējās darbības finansējuma mērķis ir veidot partnerattiecības ar trešām valstīm, kā arī veicināt globālu problēmu daudzpusējus risinājumus. Tas ļauj ES aizstāvēt savas intereses, veicināt savas vērtības un standartus, atbalstīt iekšējās politikas mērķus, garantēt drošību un aizsargāt savus pilsoņus. Daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam ES ārējās finansēšanas instrumentu vidusposma izvērtējumā tika apstiprināta pievienotā vērtība, ko ārējās finansēšanas instrumenti sniedz ES ārējām attiecībām, jo tie nodrošina integrētāku un apjomīgāku piedāvājumu partnervalstīm, uzlabojot to spēju risināt ar ES kopīgās prioritātes un veicinot ilgtspējīgu attīstību.
ES, būdama dalībniece lielākajā daļā daudzpusējo procesu, var sadarboties ar daudzpusējiem un reģionāliem partneriem būtiskās politikas jomās. Salīdzinājumā ar situāciju, kad dalībvalstis rīkojas atsevišķi, ES kopā ar dalībvalstīm var panākt lielāku ietekmi, koordinējot kopējās nostājas un spēcīgāk paužot viedokli. Tā kā ES ir pasaulē vadošā daudzpusējas un uz noteikumiem balstītas globālās pārvaldības sistēmas veicinātāja un aizstāve, tā ir ieguvusi ir uzticamību kā godīga starptautisko cilvēktiesību instrumentu īstenošanas starpniece un aizstāve. Šis sviras efekts daudzpusējos un reģionālos forumos ļauj Savienībai arī projicēt savu politiku un vērtības globālā mērogā, kā arī ietekmēt globālo normu un regulatīvo standartu veidošanu. ES finansiālās saistības ir neatņemama daļa no vispārējās iesaistes vairākos daudzpusējos nolīgumos (piemēram, klimata un biodaudzveidības jomā).
Plašāk izmantojot budžeta garantijas un finansējuma apvienošanas darbības, ES stimulē un apvieno publiskās un privātās investīcijas, tai skaitā par labu valstīm un nozarēm, kuras saskaras ar grūtībām piekļūt finanšu tirgiem. Visbeidzot, ES veicina sadarbību starp attīstības finanšu iestādēm. Makrofinansiāla palīdzība nodrošina tik ļoti nepieciešamo finansējumu valstīm, kuras saskaras ar maksājumu bilances krīzēm, piedāvājot labvēlīgus nosacījumus.
Gaidāmā radītā ES pievienotā vērtība (ex post)
Gaidāmajai pievienotajai vērtībai, ko radīs instruments “Eiropa pasaulē”, būtu jābalstās uz konstatējumiem, kas gūti vidusposma izvērtējumā par ES ārējās finansēšanas instrumentiem daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam. Instrumentam “Eiropa pasaulē” būtu jāļauj konsolidēt un racionalizēt ārējās darbības finansējumu, ļaujot Savienībai aizsargāt savas intereses ārvalstīs un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un vajadzībām. Savienība cenšas nodrošināt politikas saskaņotību, ņemot vērā visu iekšpolitikas un ārpolitikas ietekmi un veicinot lielāku sinerģiju un papildināmību.
“Eiropa pasaulē” nodrošina ES visus rīkus, lai tā varētu efektīvi īstenot savu ārējo darbību. Šā rīku kopuma gatavība nodrošinās, ka visos apstākļos atkarībā no mērķiem un situācijas uz vietas tiek izmantoti vispiemērotākie instrumenti, paredzot iespēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.
Tādējādi tiks izmantots potenciāls, ko sniedz savstarpēji izdevīgu partnerību paketes, kas mērķētas atsevišķām partnervalstīm.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
ES ārējās finansēšanas instrumentu vidusposma izvērtējums apstiprina, ka pašreizējie instrumenti lielā mērā atbilst savam paredzētajam mērķim. Šis izvērtējums apstiprina, ka NDICI – “Eiropa pasaulē” ir pareizā virzībā, lai sasniegtu mērķus, kuru sasniegšana tika paredzēta tā pieņemšanas laikā. Turklāt NDICI – “Eiropa pasaulē” mērķi joprojām ir aktuāli, un šis instruments efektīvi kalpo stratēģijas Global Gateway izvēršanai. Tāpat šis vidusposma izvērtējums liecina, ka IPA III ir pierādījis savu vispārējo efektivitāti kā pirmspievienošanās instruments un arī pareizo virzību savu mērķu sasniegšanā. Šis instruments ir saskaņots ar paplašināšanās metodiku un atspoguļo ES politikas norises, piemēram, koncentrēšanos uz zaļajām, digitālajām un ekonomikas prioritātēm.
Tomēr pēc gadiem ilgas nestabilitātes ES kaimiņvalstīs un ārpus tām ģeopolitisko interešu likmes ES ir daudz lielākas nekā laikā, kad tika pieņemta DFS 2021.–2027. gadam. ES darbojas ļoti nestabilā un neprognozējamā vidē, ko raksturo ģeopolitiskā sāncensība, ģeoekonomiskā konkurence, stratēģiskā atkarība, konkurētspējas problēmas, planētas trīskāršās klimata, biodaudzveidības zuduma un piesārņojuma krīzes pasliktināšanās, kā arī pieaugošā globālā nestabilitāte. Šī mainīgā ģeopolitiskā vide un daudzās krīzes ir atklājušas dažas strukturālas nepilnības ārējās finansēšanas instrumentu izstrādē.
Vienlaikus saikne starp ES ārpolitiku un iekšpolitiku ir kļuvusi arvien nozīmīgāka, un pašlaik tā nav pietiekami ņemta vērā ne ārējās, ne iekšējās finansēšanas instrumentos, kā arī ārējās un iekšējās finansēšanas instrumentu mijiedarbība nav optimāla.
Tādējādi, lai gan pašreizējie ārējās finansēšanas instrumenti efektīvi sasniedz gaidītos rezultātus, mainīgā ģeopolitiskā vide un daudzo krīžu laikmets ir atklājuši dažas strukturālas nepilnības to izstrādē. Partnervalstu, reģionālie un globālie apstākļi strauji attīstās, savukārt dalījums starp atsevišķiem iepriekš ieplānotiem un iepriekš iezīmētiem instrumentiem neveicina ātru pielāgošanos. Dažādi ārējās darbības finansējuma virzieni pašlaik ir sadrumstaloti dažādos finansēšanas instrumentos. Finansiālie un operatīvie šķēršļi starp dažādiem instrumentiem kavē sinerģiskas pieejas reģionālajā līmenī (t. i., humāno palīdzības, attīstības un miera saikni), mazina elastību reaģēšanā uz mainīgajām prioritātēm un mijiedarbību starp paplašināšanās un kaimiņattiecību politiku. Tāpēc vispārējās sinerģijas un elastīguma ziņā ir jāpanāk ieguvumi, nodrošinot kopīgu finansējuma avotu lielākajai daļai Savienības ārējās darbības instrumentu, vienlaikus saglabājot Savienības spēju īstenot principiālu humānās palīdzības politiku saskaņā ar LESD 214. pantu. Lai gan budžets Savienības humānās palīdzības darbību finansēšanai būtu jādara pieejams saskaņā ar šo instrumentu, šādas darbības būtu jāturpina īstenot saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/96.
Visbeidzot, paziņojuma “Ceļā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu” mērķis ir panākt, lai ārējās darbības finansējums būtu labāk saskaņots ar ES stratēģiskajām interesēm. Tomēr pašreizējais rīku kopums (intervences kārtība) nav pietiekams, lai panāktu to virzību.
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Īstenojot šo regulu, tiks nodrošināta atbilstība citām ārējās darbības jomām un citām attiecīgajām ES politikas jomām, kā arī politikas saskaņotība attīstībai. Kā norādīts Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, tas nozīmē, ka tiek ņemta vērā visu politikas jomu ietekme uz ilgtspējīgu attīstību visos līmeņos – valsts mērogā, ES mērogā, citu valstu un pasaules mērogā.
Regula pēc būtības ļauj īstenot dažādus politikas mērķus sinerģijā ar citām Savienības politikas jomām. Turklāt būtu jācenšas panākt sinerģiju ar citu ES programmu darbībām, lai vairotu apvienoto intervences pasākumu ietekmi. Konkrētāk, saiknei ar Eiropas Konkurētspējas fondu būs būtiska nozīme dažādu darba virzienu (piemēram, kritiski svarīgo izejvielu un saistīto vērtības ķēžu, ekonomiskās drošības un tīras rūpniecības kursa) virzībā uz nākamo līmeni. Sinerģiju ar Savienības stratēģiskajām interesēm pastiprina arī atjauninātais rīku kopums. Visbeidzot, šīs regulas īstenošana tiks uzraudzīta un izvērtēta, izmantojot snieguma satvaru DFS laikposmam pēc 2027. gada, nodrošinot lielāku saskaņotību starp dažādām Savienības programmām attiecībā uz uzraudzību un izvērtēšanu.
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju novērtējums, ietverot līdzekļu pārvietošanas tvērumu
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un tās finansiālās ietekmes ilgums
Ierobežots ilgums
–
darbības laiks no [DD.MM.]GGGG. līdz [DD.MM.]GGGG.
–
finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam
Beztermiņa
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes
Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās
–
ko veic izpildaģentūras
Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām
– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)
– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam
– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām
– publisko tiesību subjektiem
– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas
– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas
– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā
–struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai.
Piezīmes
Ārējie izdevumi prasa spēju izmantot visus attiecīgos paredzētos pārvaldības veidus saskaņā ar īstenošanas gaitā nolemto.
PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
Komisija ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma publicēs īstenošanas ziņojumu, lai novērtētu progresu virzībā uz tās mērķu sasniegšanu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) [XXX] [Snieguma regula]. Komisija ne vēlāk kā trīs gadus pēc DFS perioda beigām veiks retrospektīvu izvērtēšanu, lai novērtētu programmas efektivitāti, lietderību, atbilstību, saskaņotību un Savienības pievienoto vērtību.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
Budžeta izpildes metodes
Attiecībā uz pārvaldības veidiem nav paredzētas vērienīgas izmaiņas, un pieredze, ko Komisijas dienesti un īstenošanas dalībnieki ieguvuši, īstenojot iepriekšējās programmas, veicinās labākus rezultātus nākotnē.
Lai labāk sasniegtu regulas mērķus, saskaņā ar šo regulu finansējamās darbības tiešā pārvaldībā īstenos Komisija no galvenās mītnes un/vai no Savienības delegācijām, kā arī netiešā pārvaldībā jebkurš no Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā uzskaitītajiem subjektiem.
Attiecībā uz netiešo pārvaldību, kā noteikts Finanšu regulas 157. pantā, Komisijai ir jānodrošina augsts ES finanšu interešu aizsardzības līmenis, kas līdzvērtīgs tam, ko īsteno saskaņā ar tiešo pārvaldību. Tiks veikts subjektu sistēmu un procedūru ex ante novērtējums saskaņā ar proporcionalitātes principu un pienācīgi ņemot vērā darbības būtību un iesaistītos finanšu riskus. Ja to prasa īstenošana vai ir izteiktas atrunas gada darbības ziņojumos, tiks izstrādāti un īstenoti rīcības plāni ar īpašiem ietekmes mazināšanas pasākumiem. Turklāt īstenošanu var papildināt atbilstīgi Komisijas noteikti uzraudzības pasākumi.
Tiks izmantots arī budžeta atbalsts.
Apvienošanas darbībām tiks izmantoti inovatīvi finanšu instrumenti, tai skaitā partnerībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB), dalībvalstu finanšu iestādēm un citām starptautiskām finanšu iestādēm. Iespēju izmantot trasta fondus joprojām nodrošina Finanšu regula.
Iekšējais kontroles un pārvaldības process ir izstrādāts tā, lai būtu iespējams pienācīgi pārliecināties, ka ir sasniegti darbību efektivitātes un lietderības mērķi, kā arī par finanšu pārskatu ticamību un atbilstību attiecīgajiem tiesību aktu un procesuālajiem noteikumiem.
Efektivitāte un lietderīgums
Lai nodrošinātu savu darbību efektivitāti un lietderību (un mazinātu augsto riska līmeni ārējās palīdzības vidē), papildus visiem Komisijas mēroga stratēģiskās politikas un plānošanas procesa elementiem, iekšējās revīzijas vides un citām Komisijas iekšējās kontroles sistēmas prasībām īstenošanas dienesti arī turpmāk visos savos instrumentos izmantos individuāli izstrādātu atbalsta pārvaldības sistēmu, kuras sastāvā ietilpst šādi elementi:
– ārējās palīdzības lielākās daļas pārvaldības nodošana uz vietas esošajām Savienības delegācijām;
– skaidra un formalizēta finanšu atbildība (no deleģētā kredītrīkotāja (ģenerāldirektora) puses), ko deleģētais kredītrīkotājs (direktors) no galvenās mītnes pastarpināti deleģē tālāk delegācijas vadītājam;
– regulāra informācijas sniegšana no Savienības delegācijām galvenajai mītnei, tai skaitā delegācijas vadītāja apstiprinātas ikgadējās ticamības deklarācijas sniegšana;
– apmācības programma galvenās mītnes un delegāciju darbiniekiem;
– ievērojams galvenās mītnes / delegācijas atbalsts un norādījumi (tai skaitā ar interneta starpniecību);
– regulāras pārraudzības misijas delegācijās reizi 3–6 gados;
– projekta un programmas cikla pārvaldības metodoloģija, tai skaitā: kvalitātes atbalsta instrumenti pasākuma izstrādei, tā īstenošanas paņēmienam, finansēšanas mehānismam, pārvaldības sistēmai, novērtēšanai un īstenošanā iesaistīto partneru atlasei u. c. vajadzībām; programmas un projekta pārvaldības, pārraudzības un ziņošanas instrumenti efektīvas īstenošanas vajadzībām, tai skaitā regulāra projektu ārējā uzraudzība, ko veic projekta īstenošanas vietā, un būtiski izvērtēšanas un revīzijas komponenti. Tiks meklēti vienkāršojumi, attiecīgos un iespējamos gadījumos paplašinot vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu. Arī turpmāk tiks piemērota riska ziņā diferencētas kontroles pieeja atbilstīgi pamatā esošajiem riskiem.
Finanšu pārskati un grāmatvedība
Īstenošanas dienesti arī turpmāk ievēros visaugstākos grāmatvedības uzskaites un finanšu pārskatu standartus, izmantojot Komisijas korporatīvo finanšu sistēmu (SUMMA), kā arī konkrētus ārējā atbalsta instrumentus, piemēram, OPSYS.
Atbilstības kontroles paņēmieni, ko piemēro, lai pārbaudītu atbilstību attiecīgajiem tiesību aktu un procesuālajiem noteikumiem, ir izklāstīti 2.3. punktā (krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi).
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Sadarbības operatīvajai videi saskaņā ar šo instrumentu ir raksturīgi tādi riski kā instrumenta mērķu nesasniegšana, nepietiekami optimāla finanšu pārvaldība un/vai neatbilstība piemērojamiem noteikumiem (likumības un pareizības kļūdu veidā), kas saistīti ar:
–ekonomisku un politisku nestabilitāti un dabas katastrofu un ekstremāliem klimata apstākļiem, kas var apgrūtināt un aizkavēt intervences pasākumu plānošanu un īstenošanu, jo īpaši nestabilās valstīs;
–institucionālās un administratīvās spējas ierobežotību partnervalstīs, kas var apgrūtināt un aizkavēt intervences pasākumu izstrādi un īstenošanu;
–ģeogrāfiski izkliedētiem projektiem un programmām (kas tiek īstenoti daudzās valstīs/teritorijās/reģionos), kas var radīt ar loģistiku/resursiem saistītas uzraudzības problēmas, jo īpaši apgrūtināt pasākumu pārbaudi uz vietas;
–partneru vai saņēmēju daudzveidību ar atšķirīgām iekšējās kontroles struktūrām un spējām, kas var sadrumstalot tos resursus, kas Komisijai pieejami pasākumu īstenošanas atbalstīšanai un uzraudzībai, un tādējādi samazināt to efektivitāti un lietderību;
–nepietiekami pieejamiem kvalitatīviem un kvantitatīviem datiem par ārējās palīdzības īstenošanas rezultātiem un ietekmi partnervalstīs, kas var mazināt Komisijas spēju ziņot un atbildēt par rezultātiem.
Lai novērstu finanšu kļūdu risku, Komisija veiks atbilstošas ex ante un ex post pārbaudes. Ja iespējams un piemērojams, sistēmu revīziju veikšana darbosies kā rīks, lai noteiktu kļūdu pamatcēloņus subjektu kontroles sistēmās un iedarbinātu nepieciešamos riska mazināšanas pasākumus.
Turklāt, lai stiprinātu efektivitāti kļūdu, pārvaldības trūkumu un pārkāpumu novēršanā, Komisija izveido sistēmu pastāvīgai mērķtiecīgai riska novērtēšanai līgumu un subjektu līmenī. Būtiskie faktori, kas palielina augsta kļūdu īpatsvara iespējamību un negatīvu ietekmi uz pareizu finanšu pārvaldību, jo īpaši saistībā ar iepriekšējo kontroļu un uzraudzības vēsturiskajiem datiem, ir identificēti un apkopoti riska profilēšanas infopanelī. Infopanelis būs svarīgs rīks, ar ko efektīvāk mērķēt turpmākās kontroles, uzraudzības centienus un citus riska mazināšanas līdzekļus, lai pienācīgi samazinātu kļūdu, pārvaldības trūkumu un pārkāpumu risku.
Ņemot vērā augsta riska vidi, sistēmās ir jābūt paredzētai varbūtībai, ka tiks konstatētas biežas atbilstības kļūdas darījumos, un tajās jābūt iestrādātam augsta līmeņa novēršanas, atklāšanas un labošanas kontroles mehānismam jau agrīnā maksājuma procesa stadijā. Praksē tas nozīmē, ka atbilstības pārbaudes kontroles mehānismos visvairāk tiks ņemtas vērā būtiskas ex ante pārbaudes, kuras ik pēc noteikta gadu skaita veic gan ārējie auditori, gan Komisijas darbinieki attiecīgajā jomā pirms projekta noslēguma maksājumiem (kamēr vēl tiek veiktas atsevišķas ex post revīzijas), veicot ne tikai Finanšu regulā noteiktos finanšu drošības pasākumus. Satvars ietver:
–ex ante darījumu pārbaudes, ko veic Komisijas dienesti;
–revīzijas un apstiprinājumpārbaudes (gan obligātās, gan atkarībā no riska veiktās), tai skaitā iesaistot Eiropas Revīzijas palātu;
–retrospektīvās pārbaudes (pamatojoties uz risku) un līdzekļu atgūšanu;
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
Iekšējās kontroles/pārvaldības izmaksas, kas plānotas vispārējām (operatīvajām + administratīvajām) saistībām izdevumu portfelī, ko finansē no ES vispārējā budžeta 2028.–2034. gada periodā, attiecas tikai uz Komisijas izmaksām, neietverot dalībvalstis vai pilnvarotos subjektus. Pilnvarotie subjekti par līdzekļu pārvaldīšanu var ieturēt līdz pat 7 %, ko varētu daļēji izmantot kontroles mērķiem. Šajās pārvaldības izmaksās iekļautas visas izmaksas, kas rodas saistībā ar galvenās mītnes un delegāciju darbiniekiem, infrastruktūru, ceļošanu, apmācību, uzraudzību, izvērtēšanas un revīzijas līgumiem (tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar saņēmēja pasūtīto izvērtēšanu un revīziju).
Pārvaldības pasākumu un atbilstības pārbaužu veids un ievirze attiecībā uz šo budžeta portfeli tiks uzlaboti arī turpmāk, tomēr šīs izmaksas kopumā ir nepieciešamas, lai efektīvi un lietderīgi sasniegtu šo instrumentu mērķus, pieļaujot mazāko iespējamo neatbilstības risku (nepārsniedzot 2 % atlikušo kļūdu). Šie riski ir ievērojami mazāki nekā riski, kas saistīti ar iekšējās kontroles mehānismu atcelšanu vai apjoma samazināšanu šajā augstas riska pakāpes jomā.
Instrumenta atbilstības mērķis, no vienas puses, ir saglabāt neatbilstības riska vēsturisko līmeni (kļūdas līmeni) un, no otras puses, panākt paliekošo kļūdas “neto” līmeni (nosaka par vairākiem gadiem pēc visu plānoto kontroles pasākumu un labojumu pabeigšanas attiecībā uz izpildītiem līgumiem) zemāku par 2 %. Konstatējot trūkumus, tiks īstenoti mērķtiecīgi korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu minimālu kļūdu īpatsvaru.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Nav paredzētas vērienīgas izmaiņas attiecībā uz krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumiem, un Komisijas dienestu un īstenošanas dalībnieku iepriekšējās programmās gūtā pieredze palīdzēs nodrošināt labākus rezultātus nākotnē. Atbilstības nodrošināšanas sistēma ir veidota inter alia no šādiem komponentiem.
Novēršanas pasākumi:
–obligātā pamatapmācība krāpšanas jautājumos palīdzības pārvaldības darbiniekiem un revidentiem;
–norādījumu, tai skaitā tādu pašreizējo procedūru rokasgrāmatas kā PRAG atbilstošo vadlīniju un finanšu pārvaldības instrumentu komplekta (pasākumus īstenojošajiem partneriem) sniegšana, arī internetā;
–ex ante novērtēšana, lai nodrošinātu, ka struktūrās, kas pārvalda attiecīgos līdzekļus kopīgas un decentralizētas pārvaldības ietvaros, tiek īstenoti pienācīgi krāpšanas apkarošanas pasākumi, lai novērstu un atklātu krāpšanu Savienības līdzekļu pārvaldībā;
–partnervalstī pieejamo krāpšanas apkarošanas mehānismu iepriekšēja izpēte kā daļa no valsts finanšu pārvaldības atbilstības novērtēšanas budžeta atbalsta saņemšanai (t. i., aktīva darbība krāpšanas un korupcijas apkarošanas jomā, pienācīgas pārbaudes iestādes, pietiekama tiesu varas kapacitāte, efektīvi atbildes pasākumi un sankciju mehānismi);
–efektīvi krāpšanas apkarošanas mehānismi, kas paredzēti, lai novērstu un atklātu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, tai skaitā kiberuzbrukumus, jo īpaši saistībā ar jauniem finanšu instrumentiem, piemēram, finansējuma apvienošanu, ar izmaksām nesaistītu finansējumu un/vai budžeta garantijām, ko sniedz, izmantojot digitālos rīkus un tehnoloģijas.
Atklāšanas un labošanas pasākumi:
–ES finansējuma pārtraukšana smagos krāpšanas gadījumos, tai skaitā liela apmēra korupcijas gadījumos, līdz brīdim, kad iestādes ir veikušas pienācīgus pasākumus, lai labotu šādu krāpšanu un novērstu tās atkārtošanos;
–EDES (Agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēma);
–līguma darbības apturēšana/izbeigšana;
–izslēgšanas procedūra.
Attiecīgo dienestu krāpšanas apkarošanas stratēģijas, kas tiek saskaņotas ar Komisijas stratēģijas krāpšanas apkarošanai (CAFS) un tās attiecīgā rīcības plāna mērķiem un prioritātēm, nodrošina, ka sistēmas, ko izmanto ES līdzekļu izlietošanai trešās valstīs, nodrošina iespēju iegūt būtiskos datus, lai tos varētu izmantot krāpšanas riska pārvaldībā (piemēram, dubultās finansēšanas, izmaksu inflācijas, negodīgu iepirkuma procedūru, interešu konfliktu, slepenu vienošanos novēršanā); vajadzības gadījumā varētu izveidot sadarbības tīkla grupas un piemērotus IT/digitālos instrumentus, kas paredzēti krāpšanas gadījumu agrīnai atklāšanai un novēršanai ārējā atbalsta jomā.
3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
|
Daudzgadu finanšu shēmas 3. izdevumu kategorija – Kaimiņattiecības un pasaule
|
Budžeta pozīcija
|
Izdevumu veids
|
|
|
Nr.
|
Dif./nedif.
|
|
|
07 01 Atbalsta izdevumi kopai “Eiropa pasaulē”
|
Nedif.
|
|
|
07 01 01 Atbalsta izdevumi instrumentam “Eiropa pasaulē, neietverot Ukrainu
|
Nedif.
|
|
|
07 01 02 Atbalsta izdevumi Ukrainas atbalstam
|
Nedif.
|
|
|
07 02 Eiropas pīlārs
|
Dif.
|
|
|
07 02 01 Paplašināšanās – pievienošanās sagatavošana
|
Dif.
|
|
|
07 02 02 Austrumu kaimiņreģions – programmas
|
Dif.
|
|
|
07 02 03 Rietumeiropa – programmas
|
Dif.
|
|
|
07 02 04 Atbalsts Ukrainai
|
Dif.
|
|
|
07 02 10 Eiropa – krīzes pārvarēšanas, miera nodrošināšanas un ārpolitikas vajadzības
|
Dif.
|
|
|
07 02 11 Eiropa – humānā palīdzība
|
Dif.
|
|
|
07 02 12 Eiropa – noturība
|
Dif.
|
|
|
07 02 13 Eiropa – konkurētspēja
|
Dif.
|
|
|
07 02 14 Eiropa – Makrofinansiālas palīdzības dotācijas
|
Dif.
|
|
|
07 02 20 Eiropa – Kopējā uzkrājumu fonda uzkrājums
|
Dif.
|
|
|
07 02 30 Eiropa – Teritoriālā un pārrobežu sadarbība
|
Dif.
|
|
|
07 03 Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un Persijas līča pīlārs
|
Dif.
|
|
|
07 03 01 Vidējie Austrumi – programmas
|
Dif.
|
|
|
07 03 02 Ziemeļāfrika – programmas
|
Dif.
|
|
|
07 03 03 Persijas līcis – programmas
|
Dif.
|
|
|
07 03 10 Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika un Persijas līča reģions – krīzes pārvarēšanas, miera nodrošināšanas un ārpolitikas vajadzības
|
Dif.
|
|
|
07 03 11 Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika un Persijas līča reģions – humānā palīdzība
|
Dif.
|
|
|
07 02 12 Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika un Persijas līča reģions – noturība
|
Dif.
|
|
|
07 02 13 Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika un Persijas līča reģions – konkurētspēja
|
Dif.
|
|
|
07 03 14 Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika un Persijas līča reģions– makrofinansiālas palīdzības dotācijas
|
Dif.
|
|
|
07 03 20 Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika un Persijas līča reģions – kopējā uzkrājumu fonda uzkrājums
|
Dif.
|
|
|
07 03 30 Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika un Persijas līča reģions – teritoriālā un pārrobežu sadarbība
|
Dif.
|
|
|
07 04 Subsahāras Āfrikas pīlārs
|
Dif.
|
|
|
07 04 01 Rietumāfrika – programmas
|
Dif.
|
|
|
07 04 02 Austrumāfrika un Centrālāfrika – programmas
|
Dif.
|
|
|
07 04 03 Dienvidāfrika un Indijas okeāna reģions – programmas
|
Dif.
|
|
|
07 04 10 Subsahāras Āfrika – krīzes pārvarēšanas, miera nodrošināšanas un ārpolitikas vajadzības
|
Dif.
|
|
|
07 04 11 Subsahāras Āfrika – humānā palīdzība
|
Dif.
|
|
|
07 04 12 Subsahāras Āfrika – noturība
|
Dif.
|
|
|
07 04 13 Subsahāras Āfrika – konkurētspēja
|
Dif.
|
|
|
07 04 14 Subsahāras Āfrika – makrofinansiālas palīdzības dotācijas
|
Dif.
|
|
|
07 04 20 Subsahāras Āfrika – kopējā uzkrājumu fonda uzkrājums
|
Dif.
|
|
|
07 05 Āzijas un Klusā okeāna reģiona pīlārs
|
Dif.
|
|
|
07 05 01 Vidusāzija – programmas
|
Dif.
|
|
|
07 05 02 Dienvidāzija un Austrumāzija – programmas
|
Dif.
|
|
|
07 05 03 Klusā okeāna reģions – programmas
|
Dif.
|
|
|
07 05 10 Āzija un Klusā okeāna reģions – krīzes pārvarēšanas, miera nodrošināšanas un ārpolitikas vajadzības
|
Dif.
|
|
|
07 05 11 Āzija un Klusā okeāna reģions – humānā palīdzība
|
Dif.
|
|
|
07 05 12 Āzija un Klusā okeāna reģions – noturība
|
Dif.
|
|
|
07 05 13 Āzija un Klusā okeāna reģions – konkurētspēja
|
Dif.
|
|
|
07 05 14 Āzija un Klusā okeāna reģions – makrofinansiālās palīdzības dotācijas
|
Dif.
|
|
|
07 05 20 Āzija un Klusā okeāna reģions – kopējā uzkrājumu fonda uzkrājums
|
Dif.
|
|
|
07 06 Ziemeļamerika un Dienvidamerika un Karību jūras reģiona pīlārs
|
Dif.
|
|
|
07 06 01 Ziemeļamerika un Dienvidamerika – programmas
|
Dif.
|
|
|
07 06 02 Karību jūras reģions – programmas
|
Dif.
|
|
|
07 06 10 Ziemeļamerika un Dienvidamerika un Karību jūras reģions – krīzes pārvarēšanas, miera nodrošināšanas un ārpolitikas vajadzības
|
Dif.
|
|
|
07 06 11 Ziemeļamerika un Dienvidamerika un Karību jūras reģions – humānā palīdzība
|
Dif.
|
|
|
07 06 12 Ziemeļamerika un Dienvidamerika un Karību jūras reģions – noturība
|
Dif.
|
|
|
07 06 13 Ziemeļamerika un Dienvidamerika un Karību jūras reģions – konkurētspēja
|
Dif.
|
|
|
07 06 14 Ziemeļamerika, Dienvidamerika un Karību jūras reģions – makrofinansiālās palīdzības dotācijas
|
Dif.
|
|
|
07 06 20 Ziemeļamerika, Dienvidamerika un Karību jūras reģions – kopējā uzkrājumu fonda uzkrājums
|
Dif.
|
|
|
07 07 Globālais pīlārs
|
Dif.
|
|
|
07 07 01 Globālās programmas
|
Dif.
|
|
|
07 07 10 Globālais pīlārs – krīzes pārvarēšanas, miera nodrošināšanas un ārpolitikas vajadzības
|
Dif.
|
|
|
07 07 11 Globālais pīlārs – humānā palīdzība
|
Dif.
|
|
|
07 07 12 Globālais pīlārs – noturība
|
Dif.
|
|
|
07 07 13 Globālais pīlārs – konkurētspēja
|
Dif.
|
|
|
07 08 Rezerve jaunām problēmām un prioritātēm
|
Dif.
|
|
|
07 09 Iepriekšējo ārējo darbību programmu pabeigšana
|
Dif.
|
|
|
07 09 99 Iepriekšējo darbību pabeigšana
|
Dif.
|
|
|
07 09 99 01 Iepriekšējo darbību saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu pabeigšana
|
Dif.
|
|
|
07 09 99 02 Iepriekšējo darbību humānās palīdzības jomā pabeigšana
|
Dif.
|
|
|
07 09 99 03 Iepriekšējo darbību saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu pabeigšana
|
Dif.
|
|
|
07 09 99 04 Iepriekšējo darbību saskaņā ar Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānismu pabeigšana
|
Dif.
|
|
|
07 09 99 05 Iepriekšējo darbību saskaņā ar Ukrainas mehānismu pabeigšana
|
Dif.
|
[1]
Dif. diferencētās apropriācijas, nedif. nediferencētās apropriācijas.
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.
Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
–
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
–
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas
3.2.1.1.
Apropriācijas no apstiprinātā budžeta
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
3
|
Kaimiņattiecības un pasaule
|
|
|
KOPĀ DFS 2028–2034
|
|
Darbības apropriācijas
|
|
07 02 (Eiropas pīlārs)
|
Saistības
|
(1a)
|
43,174
|
|
|
Maksājumi
|
(2a)
|
p. m.
|
|
07 03 (Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika un Persijas līcis)
|
Saistības
|
(1b)
|
42,934
|
|
|
Maksājumi
|
(2b)
|
p. m.
|
|
07 04 (Subsahāras Āfrikas pīlārs)
|
Saistības
|
(1c)
|
60,531
|
|
|
Maksājumi
|
(2c)
|
p. m.
|
|
07 05 (Āzijas un Klusā okeāna pīlārs)
|
Saistības
|
(1d)
|
17,050
|
|
|
Maksājumi
|
(2d)
|
p. m.
|
|
07 06 (Amerikas un Karību jūras reģiona pīlārs)
|
Saistības
|
(1e)
|
9,144
|
|
|
Maksājumi
|
(2e)
|
p. m.
|
|
07 07 (Globālais pīlārs)
|
Saistības
|
(1f)
|
12,668
|
|
|
Maksājumi
|
(2f)
|
p. m.
|
|
07 08 (Rezerve jaunām problēmām un prioritātēm)
|
Saistības
|
(1g)
|
14,808
|
|
|
Maksājumi
|
(2g)
|
p. m.
|
|
Administratīvās apropriācijas, ko finansē no programmas piešķīruma
|
|
07 01 (Atbalsta izdevumi kopai “Eiropa pasaulē”)
|
|
(3)
|
p. m.
|
|
KOPĀ apropriācijas
|
Saistības
|
= 1a+1b+1c+1d+1e+1f+1g+3
|
200,309
|
|
|
Maksājumi
|
= 2a+ 2b+ 2c+ 2d+ 2e+ 2f+ 2 g+ 3
|
p. m.
|
No iepriekš minētajām kopējām apropriācijām indikatīvā summa 25 000 000 000 EUR apmērā tiks atvēlēta humānās palīdzības darbību finansēšanai. Ņemot vērā to, ka humānā palīdzība nav plānojama un ir atkarīga no vajadzībām, piešķīrumi katram pīlāram ir jānosaka vēlākā posmā, tai skaitā izmantojot ikgadējo budžeta procedūru.
|
|
KOPĀ DFS 2028–2034
|
|
KOPĀ darbības apropriācijas
|
Saistības
|
(4)
|
p. m.
|
|
|
Maksājumi
|
(5)
|
p. m.
|
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
(6)
|
p. m.
|
|
KOPĀ apropriācijas 3. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
|
Saistības
|
= 4+6
|
200,309
|
|
daudzgadu finanšu shēmā
|
Maksājumi
|
= 5+6
|
p. m.
|
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
4
|
“Administratīvie izdevumi”
|
|
ĢD: <…….>
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2028–2034
|
|
|
2028
|
2029
|
2030
|
2031
|
2032
|
2033
|
2034
|
|
|
Cilvēkresursi
|
424,786
|
424,786
|
424,786
|
424,786
|
424,786
|
424,786
|
424,786
|
2973,502
|
|
Citi administratīvie izdevumi
|
81,177
|
81,177
|
81,177
|
81,177
|
81,177
|
81,177
|
81,177
|
568,242
|
|
Kopā ĢD <…….>
|
|
505,963
|
505,963
|
505,963
|
505,963
|
505,963
|
505,963
|
505,963
|
3541,744
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ĢD: <…….>
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2028–2034
|
|
|
2028
|
2029
|
2030
|
2031
|
2032
|
2033
|
2034
|
|
|
Cilvēkresursi
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citi administratīvie izdevumi
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Kopā ĢD <…….>
|
Apropriācijas
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
|
(Saistību summa = maksājumu summa)
|
505,963
|
505,963
|
505,963
|
505,963
|
505,963
|
505,963
|
505,963
|
3541,744
|
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2028–2034
|
|
|
2028
|
2029
|
2030
|
2031
|
2032
|
2033
|
2034
|
|
|
KOPĀ apropriācijas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
|
Saistības
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
daudzgadu finanšu shēmā
|
Maksājumi
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
3.2.1.2.
Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Nr.
|
|
|
ĢD: <…….>
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2028–2034
|
|
|
2028
|
2029
|
2030
|
2031
|
2032
|
2033
|
2034
|
|
|
Darbības apropriācijas
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1a)
|
|
|
|
|
|
|
|
0
|
|
|
Maksājumi
|
(2a)
|
|
|
|
|
|
|
|
0
|
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1b)
|
|
|
|
|
|
|
|
0
|
|
|
Maksājumi
|
(2b)
|
|
|
|
|
|
|
|
0
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu
programmu piešķīrumiem
|
|
Budžeta pozīcija
|
|
(3)
|
|
|
|
|
|
|
|
0
|
|
KOPĀ apropriācijas
|
Saistības
|
= 1a + 1b + 3
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
ĢD<…….>
|
Maksājumi
|
= 2a + 2b + 3
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2028–2034
|
|
|
2028
|
2029
|
2030
|
2031
|
2032
|
2033
|
2034
|
|
|
KOPĀ darbības apropriācijas
|
Saistības
|
(4)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
|
Maksājumi
|
(5)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
(6)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
KOPĀ apropriācijas <…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ
|
Saistības
|
= 4+6
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
daudzgadu finanšu shēmā
|
Maksājumi
|
= 5+6
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
4
|
“Administratīvie izdevumi”
|
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
ĢD: <…….>
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2028–2034
|
|
|
2028
|
2029
|
2030
|
2031
|
2032
|
2033
|
2034
|
|
|
Cilvēkresursi
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citi administratīvie izdevumi
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
KOPĀ ĢD <…….>
|
Apropriācijas
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ĢD: <…….>
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2028–2024
|
|
|
2028
|
2029
|
2030
|
2031
|
2032
|
2033
|
2034
|
|
|
Cilvēkresursi
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citi administratīvie izdevumi
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
KOPĀ ĢD <…….>
|
Apropriācijas
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
|
(Saistību summa = maksājumu summa)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2028–2034
|
|
|
2028
|
2029
|
2030
|
2031
|
2032
|
2033
|
2034
|
|
|
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
|
Saistības
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
daudzgadu finanšu shēmā
|
Maksājumi
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
3.2.3.
Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
–
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
–
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas
3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta
|
APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ 2028–2034
|
|
|
2028
|
2029
|
2030
|
2031
|
2032
|
2033
|
2034
|
|
|
4. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
|
Cilvēkresursi
|
424 786
|
424 786
|
424 786
|
424 786
|
424 786
|
424 786
|
424 786
|
2 973 502
|
|
Citi administratīvie izdevumi
|
81 177
|
81 177
|
81 177
|
81 177
|
81 177
|
81 177
|
81 177
|
568 242
|
|
Starpsumma – 4. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
505 963
|
505 963
|
505 963
|
505 963
|
505 963
|
505 963
|
505 963
|
3 541 744
|
|
Ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
Cilvēkresursi
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
3 174 402
|
|
Pārējie administratīvie izdevumi
|
p. m.
|
p. m.
|
p. m.
|
p. m.
|
p. m.
|
p. m.
|
p. m.
|
p. m.
|
|
Starpsumma – ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
3 174 402
|
|
|
|
KOPĀ
|
959 449
|
959 449
|
959 449
|
959 449
|
959 449
|
959 449
|
959 449
|
6 716 146
|
3.2.3.3.
Kopējās apropriācijas
|
KOPĀ
APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS + ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ 2028–2034
|
|
|
2028
|
2029
|
2030
|
2031
|
2032
|
2033
|
2034
|
|
|
|
|
|
4. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
|
Cilvēkresursi
|
424 786
|
424 786
|
424 786
|
424 786
|
424 786
|
424 786
|
424 786
|
2 973 502
|
|
Citi administratīvie izdevumi
|
81 177
|
81 177
|
81 177
|
81 177
|
81 177
|
81 177
|
81 177
|
568 242
|
|
Starpsumma – 4. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
505 963
|
505 963
|
505 963
|
505 963
|
505 963
|
505 963
|
505 963
|
3 541 744
|
|
Ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
Cilvēkresursi
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
3 174 402
|
|
Pārējie administratīvie izdevumi
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
0,000
|
|
Starpsumma – ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
453 486
|
3 174 402
|
|
|
|
KOPĀ
|
959 449
|
959 449
|
959 449
|
959 449
|
959 449
|
959 449
|
959 449
|
6 716 146
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.4.
Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
–
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
–
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:
3.2.4.1.
Finansētas no apstiprinātā budžeta
Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās
|
APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
|
|
2028
|
2029
|
2030
|
2031
|
2032
|
2033
|
2034
|
|
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
|
|
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)
|
1 347
|
1 347
|
1 347
|
1 347
|
1 347
|
1 347
|
1 347
|
|
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)
|
469
|
469
|
469
|
469
|
469
|
469
|
469
|
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
•Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
|
|
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
|
208
|
208
|
208
|
208
|
208
|
208
|
208
|
|
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)
|
42
|
42
|
42
|
42
|
42
|
42
|
42
|
|
atbalsta pozīcija
|
– galvenajā birojā
|
786
|
786
|
786
|
786
|
786
|
786
|
786
|
|
[XX.01.YY.YY]
|
– ES delegācijās
|
2 580
|
2 580
|
2 580
|
2 580
|
2 580
|
2 580
|
2 580
|
|
01 01 01 02 (AC, END – Netiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 4. izdevumu kategorija
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 4. izdevumu kategorijas
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
KOPĀ
|
5 432
|
5 432
|
5 432
|
5 432
|
5 432
|
5 432
|
5 432
|
3.2.4.3.
Kopējās cilvēkresursu vajadzības
|
KOPĀ – APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS + ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
|
|
2028
|
2029
|
2030
|
2031
|
2032
|
2033
|
2034
|
|
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
|
|
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)
|
1 347
|
1 347
|
1 347
|
1 347
|
1 347
|
1 347
|
1 347
|
|
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)
|
469
|
469
|
469
|
469
|
469
|
469
|
469
|
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
|
|
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
|
208
|
208
|
208
|
208
|
208
|
208
|
208
|
|
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)
|
42
|
42
|
42
|
42
|
42
|
42
|
42
|
|
atbalsta pozīcija
|
– galvenajā birojā
|
786
|
786
|
786
|
786
|
786
|
786
|
786
|
|
[XX.01.YY.YY]
|
– ES delegācijās
|
2 580
|
2 580
|
2 580
|
2 580
|
2 580
|
2 580
|
2 580
|
|
01 01 01 02 (AC, END – Netiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
KOPĀ
|
5 432
|
5 432
|
5 432
|
5 432
|
5 432
|
5 432
|
5 432
|
Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):
|
|
Tiks nodrošināts no pašlaik pieejamā Komisijas dienestu personāla
|
Ārkārtas papildu personāls
|
|
|
|
Tiks finansēts no 4. izdevumu kategorijas vai pētniecības
|
Tiks finansēts no BA pozīcijas
|
Tiks finansēts no maksām
|
|
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas
|
1 675
|
141
|
Neattiecas
|
|
|
Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT)
|
3 302
|
-
|
314
|
|
Veicamo uzdevumu apraksts:
|
Ierēdņi un pagaidu darbinieki
|
|
|
Ārštata darbinieki
|
|
3.2.5.
Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām
Obligāti: tālāk tabulā būtu jāiekļauj priekšlikumā/iniciatīvā ietverto ar digitālajām tehnoloģijām saistīto investīciju labākā aplēse.
Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, 4. izdevumu kategorijas apropriācijas būtu jānorāda noteiktajā pozīcijā.
Apropriācijas 1.–3. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “Politikas IT izdevumi darbības programmām”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas izmantojams, lai atkārtoti izmantotu / pirktu / izstrādātu IT platformas/instrumentus, kas ir tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu, un uz saistītajām investīcijām (tādām kā licences, pētījumi, datu glabāšana utt.). Tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālā dimensija” sniegtajai informācijai.
|
KOPĀ digitālās un IT apropriācijas
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ DFS 2028–2034
|
|
|
2028
|
2029
|
2030
|
2031
|
2032
|
2033
|
2034
|
|
|
4. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
|
IT izdevumi * (korporatīvie)
|
44 542
|
44 542
|
44 542
|
44 542
|
44 542
|
44 542
|
44 542
|
311 797
|
|
Starpsumma – 4. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
44 542
|
44 542
|
44 542
|
44 542
|
44 542
|
44 542
|
44 542
|
311 797
|
|
Ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
Starpsumma – ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
|
|
|
KOPĀ
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
0
|
Korporatīvos IT izdevumus 4. izdevumu kategorijā aprēķina, reizinot pilnslodzes ekvivalenta vienības ar 8200 EUR uz pilnslodzes ekvivalenta vienību.
3.2.6.
Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:
–
pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā
–
jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā
–
jāpārskata DFS
3.2.7.
Trešo personu iemaksas
Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:
–
nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums
–
ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:
Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Kopā
|
|
|
2028
|
2029
|
2030
|
2031
|
2032
|
2033
|
2034
|
|
|
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
[1]
Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
[2]
Kā aprakstīts 1.3.2. punktā “Konkrētie mērķi”.
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
4.Digitālā dimensija
4.1.Digitālās vajadzības
4.2.Dati
4.3.Digitālie risinājumi
4.4.Sadarbspējas novērtējums
4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 16.7.2025
COM(2025) 551 final
PIELIKUMI
dokumentam
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido instrumentu “Eiropa pasaulē”
{SEC(2025) 548 final} - {SWD(2025) 552 final} - {SWD(2025) 553 final}
I PIELIKUMS. Valstu un teritoriju saraksts
I.A pielikums. Eiropa
Paplašināšanās un austrumu kaimiņreģions
Armēnija
Azerbaidžāna
Bosnija un Hercegovina
Gruzija
Islande
Kosova
Melnkalne
Albānijas Republika
Moldovas Republika
Ziemeļmaķedonijas Republika
Serbijas Republika
Turcijas Republika
Ukraina
Savienības atbalsts, kas paredzēts šim reģionam, var sniegt labumu arī Krievijas/Baltkrievijas neatkarīgajai pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem brīvajiem medijiem, pilnībā ievērojot Savienības ierobežojošos pasākumus.
Citas Eiropas valstis
Andoras Firstiste
Lihtenšteinas Firstiste
Monako Firstiste
Norvēģijas Karaliste
Sanmarīno Republika
Šveices Konfederācija
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
Vatikāna Pilsētvalsts
I.B pielikums. Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika un Persijas līča reģions
Dienvidu kaimiņreģions
Alžīrija
Ēģipte
Izraēla
Jordānija
Libāna
Lībija
Maroka
Okupētā palestīniešu teritorija
Sīrija
Tunisija
Citas valstis
Bahreina
Irāna
Irāka
Kuveita
Omāna
Katara
Saūda Arābija
Apvienotie Arābu Emirāti
Jemena
I.C pielikums. Subsahāras Āfrika
Angola
Benina
Botsvāna
Burkinafaso
Burundija
Kaboverde
Kamerūna
Centrālāfrikas Republika
Čada
Komoras
Kongo
Kotdivuāra
Kongo Demokrātiskā Republika
Džibutija
Ekvatoriālā Gvineja
Eritreja
Svatini
Etiopija
Gabona
Gambija
Gana
Gvineja
Gvineja–Bisava
Kenija
Lesoto
Libērija
Madagaskara
Malāvija
Mali
Mauritānija
Maurīcija
Mozambika
Namībija
Nigēra
Nigērija
Ruanda
Santomē un Prinsipi
Senegāla
Seišelu Salas
Sjerraleone
Somālija
Dienvidāfrika
Dienvidsudāna
Sudāna
Tanzānija
Togo
Uganda
Zambija
Zimbabve
I.D pielikums. Āzija un Klusā okeāna reģions
Afganistāna
Austrālija
Bangladeša
Brunejas Darusalamas Valsts
Butāna
Kambodža
Ķīna (Tautas Republika)
Kuka Salas
Korejas Tautas Demokrātiskā Republika
Fidži
Indija
Indonēzija
Japāna
Kazahstāna
Kiribati
Kirgizstāna
Laosas Tautas Demokrātiskā Republika
Malaizija
Maldīvija
Māršala Salas
Mikronēzijas Federatīvās Valstis
Mongolija
Mjanma
Nauru
Nepāla
Jaunzēlande
Niue
Pakistāna
Palau
Papua–Jaungvineja
Filipīnas
Samoa
Singapūra
Zālamana Salas
Dienvidkoreja
Šrilanka
Taivāna
Tadžikistāna
Taizeme
Austrumtimora
Tonga
Turkmenistāna
Tuvalu
Uzbekistāna
Vanuatu
Vjetnama
I.E pielikums. Ziemeļamerika, Dienvidamerika un Karību jūras reģions
Antigva un Barbuda
Argentīna
Bahamu salas
Barbadosa
Beliza
Bolīvija
Brazīlija
Kanāda
Čīle
Kolumbija
Kostarika
Kuba
Dominika
Dominikānas Republika
Ekvadora
Salvadora
Grenāda
Gvatemala
Gajāna
Haiti
Hondurasa
Jamaika
Meksika
Nikaragva
Panama
Paragvaja
Peru
Sentkitsa un Nevisa
Sentlūsija
Sentvinsenta un Grenadīnas
Surinama
Trinidāda un Tobāgo
Amerikas Savienotās Valstis
Urugvaja
Venecuēla
II PIELIKUMS. Konkrētie mērķi
II.A pielikums. Eiropa
(1)Kandidātvalstu un potenciālo kandidātu sagatavošana dalībai Savienībā:
a)atbalstīt paplašināšanās procesu, paātrinot pieskaņošanos Savienības vērtībām, tiesību aktiem, noteikumiem, standartiem, politikai un praksei (acquis), ko panāk, pieņemot un īstenojot reformas nolūkā valstij nākotnē kļūt par Savienības dalībvalsti, un izmantojot pakāpeniskas integrācijas procesu;
b)stiprināt paplašināšanās procesa pamatprincipus atbilstīgi paplašināšanās politikas satvaram, ietverot demokrātiju, tiesiskumu, ekonomiskos kritērijus, valsts pārvaldes reformu, neatkarīgu un efektīvu tiesu sistēmu, pamattiesības, publisko iepirkumu, statistiku un finanšu kontroli, taisnīgumu, brīvību un drošību;
c)atbalstīt cīņu pret organizēto noziedzību, efektīvi stiprināt migrācijas pārvaldību, apkarot neatbilstīgu migrāciju, atbalstīt vīzu politikas saskaņošanu, kā arī efektīvu robežu pārvaldību un attiecīgā gadījumā sagatavoties, lai valsts pievienotos Šengenas zonai;
d)veicināt reģionālo ekonomisko integrāciju un pakāpenisku integrāciju Savienības vienotajā tirgū, tādējādi uzlabojot kaimiņattiecības, pozitīvi novērtējot integrāciju ar Savienību un samazinot saņēmēju un Savienības stratēģiskās atkarības;
e)paātrināt kandidātvalstu un potenciālo kandidāšu sociālekonomisko un regulatīvo konverģenci ar Savienību un to pāreju uz ekonomiku, kas spēj izturēt Savienības vienotā tirgus konkurences spiedienu, jo īpaši izmantojot tirdzniecības un investīciju plūsmu palielināšanu un noturīgas un ilgtspējīgas vērtības ķēdes, kas nodrošina pienācīgas darbvietas, un pāreju uz digitālu un MI ekonomiku;
f)paātrināt kandidātvalstu un potenciālo kandidāšu pielāgošanos Savienības klimata un vides standartiem un atbalstīt to īstenošanu;
g)stiprināt valsts pārvaldes efektivitāti, vietējo spēju veidošanu un ieguldījumus administratīvajā personālā saņēmējvalstīs. Atbalstīt pārredzamību, pārskatatbildību, strukturālās reformas un labu pārvaldību visos līmeņos, tai skaitā novēršot korupciju un stiprinot publisko iestāžu un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku iesaisti. Uzlabot valstu kontroles sistēmas saistībā ar pievienošanos, tai skaitā saistībā ar to uzraudzības un izmeklēšanas pilnvarām attiecībā uz publisko līdzekļu sadali un piekļuvi tiem, kā arī uz publisko finanšu pārvaldības, publiskā iepirkuma un valsts atbalsta kontroles jomu;
h)atbalstīt teritoriālo kohēziju, pārrobežu sadarbību pāri sauszemes un jūras robežām, pievēršot uzmanību transporta savienojumiem Eiropas transporta tīklā, kas tiek paplašināti, lai ietvertu kaimiņvalstis, kā noteikts TEN-T regulā (Regula (ES) 2024/1679), kā arī atbalstīt lauksaimniecību un lauku attīstību;
i)īstenot virzību uz kandidātvalstu un potenciālo kandidāšu pilnīgu pieskaņošanos Savienības kopējai ārpolitikai un drošības politikai, tai skaitā Savienības ierobežojošajiem pasākumiem;
j)uzlabot stratēģiskās komunikācijas spējas, tai skaitā nodrošināt sabiedrības atbalstu un izpratni par Savienības vērtībām un potenciālās dalības Savienībā priekšrocībām un pienākumiem, vienlaikus vēršoties pret ārvalstu īstenotu manipulāciju ar informāciju, iejaukšanos un dezinformāciju.
(2)Veidot savstarpēji izdevīgas partnerības ar Savienības partneriem, tai skaitā kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm, dodot ieguldījumu Savienības stratēģiskajās interesēs un veicinot Savienības vērtības un veidojot mierpilnu, stabilu, spēcīgu un vienotu Eiropu:
a)veicināt spēcīgāku partnerību starp Savienību un Eiropas partnervalstīm, kā arī partnervalstu starpā;
b)atbalstīt asociācijas nolīgumu vai citu spēkā esošu un turpmāku nolīgumu īstenošanu, lai atbalstītu visaptverošu partnerību noslēgšanu un īstenošanu, tai skaitā sniedzot finansiālu atbalstu atkarībā no rezultātu sasniegšanas, kas izklāstīti attiecīgajos uz sniegumu balstītajos plānos;
c)stiprināt tiesiskumu, tai skaitā korupcijas apkarošanu un novēršanu, un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, tai skaitā apkarojot diskrimināciju un veicinot dzimumu līdztiesību un sieviešu un meiteņu tiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu, kā arī novēršot un apkarojot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Veicināt tiesu iestāžu sadarbību, bērnu tiesības un personu ar invaliditāti tiesības un piekļūstamību, stiprināt no noziegumiem cietušo personu tiesību ievērošanu un sekmēt demokrātiju un politisko stabilitāti;
d)veicināt labas kaimiņattiecības, izlīgumu un strīdu izšķiršanu, kā arī veicināt mieru, stabilitāti un drošību;
e)sagatavoties krīzēm, jauna veida krīzēm un pēckrīzes situācijām un efektīvi reaģēt uz tām; atbalstīt mieru, stabilitāti un konfliktu novēršanu;
f)vairot stabilitāti un drošību; pastiprināt sadarbību ar tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm terorisma apkarošanas, transnacionālās organizētās noziedzības, terorisma un organizētās noziedzības finansēšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, radikalizācijas un vardarbīga ekstrēmisma, kiberdraudu, cīņas pret nesodāmību un korupcijas novēršanas jomā;
g)veicināt reģionālo ekonomisko sadarbību un attiecīgā gadījumā pozitīvi novērtēt integrāciju ar Savienību un mazināt Savienības un partnervalstu stratēģisko atkarību, tai skaitā enerģētisko atkarību, atkarību kritiski svarīgu izejvielu un resursu jomā, un veicināt veselības drošību;
h)atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, privātā sektora iesaisti, tirdzniecību un investīcijas būtiskajā infrastruktūrā, kā arī pētniecībā un inovācijā; īstenot virzību uz digitālo pārkārtošanos, lai pavērtu sociālās un ekonomiskās iespējas gan privātajā, gan publiskajā sektorā; veicināt prasmju attīstību un pienācīgas kvalitātes darbvietas;
i)veicināt sociālo un kultūras pārrobežu iekļaušanu, saglabājot un popularizējot kultūras un dabas mantojumu, piedāvāt atbalstu kultūras un radošajām nozarēm un industrijām, kā arī sportam;
j)veicināt Savienības vienotās valūtas izmantošanu tirdzniecībā, finanšu pakalpojumiem un investīcijām reģionā un attiecībā uz Savienību;
k)sniegt ieguldījumu partnervalstu noturībā, atbalstot un stiprinot darbības, kas nodrošina humānās palīdzības, attīstības un miera saikni, pēckonflikta atveseļošanās un atjaunošanas vajadzības, kā arī risina maksājumu bilances krīzes;
l)atbalstīt Savienības konkurētspēju un elastīgi reaģēt uz ekonomikas problēmām un iespējām;
m)attīstīt digitālo ekonomiku un sabiedrību, īpašu uzmanību pievēršot drošas un uzticamas digitālās infrastruktūras izvēršanas atbalstam, datu un MI ekonomikas attīstīšanai, atbalstot MI fabriku izveidi un attiecībā uz MI nodrošinot demokrātisko vērtību saglabāšanu un kultūras daudzveidības aizsargāšanu, veicināt attiecīgas digitālās publiskās infrastruktūras un e-pārvaldības risinājumus, piemēram, privātuma saglabājošus digitālās identitātes satvarus, stiprināt kiberdrošību un kiberaizsardzības spējas;
n)sekmēt enerģētikas pārkārtošanu un veicināt energoapgādes drošību; veikt investīcijas energosavienojamībā un atjaunojamos energoresursos; veicināt tīras enerģijas avotu izmantošanu rūpniecībā un transportā; veicināt Savienības vērtības ķēdes integrāciju;
o)stiprināt vides aizsardzību, palielināt noturību pret klimata pārmaiņām, paātrināt pāreju uz klimatneitrālu, pozitīvu biodaudzveidību, iekļaujošu, ilgtspējīgu zaļo, zilo un aprites ekonomiku, stiprināt cīņu pret noziegumiem pret vidi;
p)stiprināt ekonomisko un sociālo attīstību un iekļaušanu, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm, bērniem un jauniešiem, tai skaitā novēršot intelektuālā darbaspēka emigrāciju, atbalstot neaizsargātas kopienas, veicinot līdztiesību, kultūras iekļaušanu, kvalitatīvu izglītību, apmācību, pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi un atbalstot nodarbinātības politiku, darba tiesības un efektīvas sociālās aizsardzības sistēmas;
q)stiprināt partnerības jautājumos par labi pārvaldītu un drošu migrāciju un mobilitāti, izmantojot strukturētu apspriešanu, un attiecīgā gadījumā, pastāvot apstākļiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu labi pārvaldītu un drošu mobilitāti, attīstīt un atbalstīt spēkā esošo bezvīzu režīmu īstenošanu, vīzu režīma liberalizāciju un divpusējus vai reģionālus nolīgumus un kārtību ar partnervalstīm;
r)veicināt cilvēku savstarpējo partnerību izveidi, pamatojoties uz kopīgām interesēm, un veicināt sadarbību izglītības, kultūras, sporta, pētniecības un inovācijas jomā, kā arī savstarpēji izdevīgu cilvēku mobilitāti;
s)nodrošināt pilnvērtīgas iespējas pilsoniskajai sabiedrībai un stiprināt tās spēju reformu īstenošanas uzraudzībā, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijām labvēlīgas vides radīšanu, brīvu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu plurālismu, neatkarības un profesionalitātes veicināšanu un stiprināšanu, kā arī digitālās un medijpratības uzlabošanu;
t)palīdzēt mazināt problēmas, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un mēģinājumi destabilizēt partnervalstis, apkarot pret partnervalstu suverenitāti, demokrātiskajiem procesiem un iestādēm, kā arī pret Savienību un tās vērtībām vērstu dezinformāciju, hibrīddraudus un ārvalstu, jo īpaši Krievijas, īstenotu manipulāciju ar informāciju un iejaukšanos;
u)stiprināt apzināšanos, izpratni un uztveri par Eiropas Savienību partnervalstīs, izmantojot stratēģisku komunikāciju.
(3)Atbalstīt Ukrainu, ņemot vērā Krievijas agresijas kara sekas:
a)palīdzēt saglabāt Ukrainas makrofinansiālo stabilitāti un mazināt tai ārējā un iekšējā finansējuma ierobežojumus, lai nodrošinātu pastāvīgu Ukrainas valsts darbību;
b)atbalstīt Ukrainas atveseļošanu, atjaunošanu un modernizāciju saskaņā ar tās pievienošanās ceļu, pievēršoties sociālajām, ekonomiskajām, drošības un vidiskajām sekām, ko rada Krievijas agresijas karš Ukrainā, un palīdzot atjaunot vitāli svarīgu infrastruktūru, ietverot enerģētikas, transporta un digitālo infrastruktūru, tādējādi veicinot sociālo kohēziju, noturību un brīvas, kultūras ziņā dinamiskas Ukrainas sabiedrības atveseļošanu pēc kara, tai skaitā atbalstot kultūru un kultūras mantojumu un radot sociālos un ekonomiskos apstākļus, lai iekšzemē pārvietotās personas un personas, kurām ir pagaidu aizsardzība, varētu atgriezties Ukrainā, tiklīdz apstākļi to ļaus, un reintegrēt kara veterānus;
c)atbalstīt pārskatatbildības centienus saistībā ar Krievijas agresijas karu, tai skaitā palīdzību Ukrainā un pret Ukrainu pastrādāto starptautisko noziegumu izmeklēšanā un vainīgo saukšanā pie atbildības par tiem, jo īpaši saistībā ar agresijas noziegumiem, un tiesiskuma un pārskatatbildības mehānismiem pārejas posmā, tai skaitā īpašo tribunālu agresijas noziegumu pret Ukrainu izskatīšanai.
II.B pielikums. Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika un Persijas līcis
(1)Stratēģisko partnerību stiprināšana reģionālajā un valstu līmenī:
a)padziļināt partnerības ar Tuvajiem Austrumiem, Ziemeļāfriku un Persijas līča reģionu, izmantojot stingrākas politiskās apņemšanās, lai Vidusjūras reģionā izveidotu kopēju miera, labklājības un stabilitātes telpu;
b)attīstīt savstarpēji izdevīgas un pielāgotas partnerības, tai skaitā izmantojot oficiālus divpusējus nolīgumus un veidojot divpusējus un reģionālus dialogus, pamatojoties uz Savienības ietekmi un vietējo atbildību, veicinot Savienības stratēģiskās intereses un Savienības vērtības;
c)atbalstīt asociācijas nolīgumu vai citu spēkā esošu un turpmāku nolīgumu un dokumentu, par kuriem panākta kopīga vienošanās ar dienvidu kaimiņreģiona valstīm, kas uzskaitītas I pielikumā, īstenošanu;
d)stiprināt apzināšanos, izpratni un uztveri par Eiropas Savienību partnervalstīs, izmantojot stratēģisku komunikāciju.
(2)Drošības, miera, noturības, atjaunošanas un sagatavotības stiprināšana:
a)atbalstīt un veicināt mieru, stabilitāti, drošību, reaģētspēju krīzes situācijās, konfliktu novēršanu, stabilizāciju, mediāciju, politiskas pārkārtošanas un izlīguma centienus;
b)atbalstīt vajadzības, kas saistītas ar sociālekonomisko atveseļošanos, rehabilitāciju un pēckonflikta atjaunošanu;
c)sniegt ieguldījumu partnervalstu noturībā, atbalstot un stiprinot darbības, kas nodrošina humānās palīdzības, attīstības un miera saikni, pēckonflikta atveseļošanas un atjaunošanas vajadzības, kā arī risina maksājumu bilances krīzes;
d)atbalstīt drošību kopīgu interešu jomās, piemēram, tādās kā veselības drošība, drošība jūrā, cīņa pret organizēto noziedzību, cīņa pret terorismu, kā arī kiberdrošība un kiberspēju veidošana;
e)stiprināt sadarbību terorisma un organizētās noziedzības finansēšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, tiesu iestāžu sadarbību, cīņu pret radikalizāciju un vardarbīgu ekstrēmismu, hibrīddraudiem un kiberdraudiem, cīņu pret nesodāmību, korupciju, organizēto noziedzību, kā arī stiprināt tiesībaizsardzību;
f)dot ieguldījumu, lai novērstu Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanu.
(3)Demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību, labas pārvaldības, cilvēces attīstības un tiešu personisku attiecību veicināšana un aizsardzība:
a)stiprināt publiskās iestādes un ekonomikas/demokrātiskās pārvaldības sistēmas, tai skaitā korupcijas un ārvalstu iejaukšanās apkarošanas pārraudzību, izpildi un novēršanu; atbalstīt publisko finanšu efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību;
b)aizsargāt pilsoniskās sabiedrības, pilsonisko un nevalstisko dalībnieku un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu telpu; atbalstīt cīņu pret ārvalstu īstenotu manipulāciju ar informāciju un iejaukšanos, atbalstīt vietējās un reģionālās spējas cilvēktiesību aizsardzības jomā, ietverot valstu cilvēktiesību iestādes;
c)aizsargāt un veicināt cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību, bērnu tiesības, personu ar invaliditāti tiesības un cīnīties pret bērnu darbu un jebkāda veida diskrimināciju;
d)uzlabot izglītības, veselības aprūpes un veselības produktu un sociālās aizsardzības sistēmu kvalitāti un atbilstību; veicināt vispārēju veselības apdrošināšanu;
e)veicināt cilvēku savstarpējo partnerību izveidi, pamatojoties uz kopīgām interesēm un stiprināt prasmju attīstību, sadarbojoties izglītības, jaunatnes, pētniecības un inovācijas jomā;
f)nodrošināt pilnvērtīgas iespējas jauniešiem, atbalstīt pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu, kopējas mācīšanās telpas izveidi, prasmju savienošanu, profesionālo izglītību un apmācību, augstāko izglītību, pētniecību un inovāciju;
g)veicināt savstarpēju sapratni ar kultūras, plašsaziņas līdzekļu, sporta un tūrisma palīdzību;
h)veicināt kultūras un starpkultūru dialoga nozīmi, kultūru daudzveidību visās tās izpausmēs, mobilitāti un sadarbības stiprināšanu kultūras mantojuma aizsardzības, saglabāšanas un uzlabošanas jomā.
(4)Atbalsts iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei, tirdzniecībai un investīcijām būtiskajā infrastruktūrā:
a)atbalstīt Savienības tirdzniecības politiku un tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumus un to īstenošanu;
b)radīt apstākļus ES uzņēmumu dalībai reģionālajos tirgos, likvidējot šķēršļus un mazinot risku, atbalstot regulatīvās izmaiņas;
c)veicināt darījumdarbības un investīciju iespējas (tai skaitā Eiropas Savienības uzņēmumiem), privātā sektora attīstību, regulējuma konverģenci ar Savienības standartiem, ekonomisko integrāciju, kā arī ilgtspējīgas vietējās un reģionālās vērtības ķēdes un dažādošanu;
d)uzlabot reģiona kritiski svarīgo izejvielu un resursu ražošanas un eksporta jaudu;
e)īstenot virzību uz digitālo pārkārtošanos, lai pavērtu sociālās un ekonomiskās iespējas gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Drošas un uzticamas digitālās infrastruktūras veicināšana, lai atbalstītu būtisko ekonomikas un kritiski svarīgo nozaru turpmāko attīstību. Attīstīt datu un MI ekonomiku, tai skaitā atbalstot MI inovācijas ekosistēmas. Atbalstīt darbības, kuru mērķis ir novērst digitālo plaisu un nodrošināt piekļūstamus, cenas ziņā pieejamus, iekļaujošus un drošus digitālās savienojamības risinājumus;
f)veicināt Savienības vienotās valūtas izmantošanu tirdzniecībā, finanšu pakalpojumiem un investīcijām reģionā un attiecībā uz Savienību;
g)stiprināt ilgtspējīga autotransporta, jūras transporta un ostu izmantošanu; veicināt viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, atbalstot ilgtspējīgu transporta degvielu izmantošanu;
h)sekmēt enerģētikas pārkārtošanu un veicināt energoapgādes drošību; veikt investīcijas energosavienojamībā un atjaunojamos energoresursos; veicināt Savienības vērtības ķēdes integrāciju ar partnervalstu noturīgām tīro tehnoloģiju rūpniecības ķēdēm;
i)atbalstīt Savienības konkurētspēju un stabilitāti un elastīgi reaģēt uz ekonomikas problēmām un iespējām.
(5)Veselīgu ekosistēmu veicināšana un klimata pārmaiņu novēršana:
a)uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanas spēju; palīdzēt veicināt klimatnoturīgas investīcijas;
b)attīstīt ilgtspējīgu zaļo un zilo ekonomiku; atbalstīt pāreju uz mazemisiju, resursefektīviem un aprites ekonomikas modeļiem un veicināt ilgtspējīgas ražošanas un vērtības ķēžu attīstību, atbalstot zaļā ūdeņraža projektus;
c)nodrošināt vides un biodaudzveidības aizsardzību un saglabāšanu un ekosistēmu, tai skaitā ūdens sistēmu, zemes, mežu un okeāna atjaunošanos un ilgtspējīgu pārvaldību. Veicināt cīņu pret piesārņojumu, stiprināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ilgtspējīgu zivsaimniecību un pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, galveno uzmanību pievēršot pieejai attiecībā uz ūdens, enerģijas, pārtikas un ekosistēmu saikni. Veicināt dabā balstītus risinājumus, jo īpaši ilgtspējīgai infrastruktūrai un zaļo un viedo pilsētu attīstībai.
(6)Sadarbības uzlabošana visos migrācijas, mobilitātes un piespiedu pārvietošanas aspektos:
a)uzlabot sadarbību visos migrācijas un piespiedu pārvietošanas aspektos, ietverot ES aģentūru izmantošanu; stiprināt vietējās un starptautiskās partnerības migrācijas un piespiedu pārvietošanas jomā galvenajos migrācijas ceļos;
b)stiprināt visus migrācijas un patvēruma lietu pārvaldības aspektus; uzlabot robežu pārvaldību, tai skaitā ceļošanas dokumentu un vīzu sistēmu kvalitāti; stiprināt cīņu pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, veicināt sadarbību migrantu drošas, cieņpilnas un ilgtspējīgas atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā, kā arī novērst neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus;
c)atbalstīt visaptverošu pieeju likumīgai migrācijai un mobilitātei un to īstenošanu, tai skaitā izmantojot savstarpēji izdevīgas talantu partnerības un apmaiņu, ievērojot dalībvalstu kompetences;
d)veicināt starptautiskās aizsardzības nodrošināšanu, tai skaitā piekļuvi pārmitināšanai un papildu ceļiem, un atbalstu bēgļiem, migrantiem, iekšzemē pārvietotām personām, uzņēmējkopienām un valstīm, kas uzņem ievērojamu skaitu bēgļu vai pārvietoto iedzīvotāju.
II.C pielikums. Subsahāras Āfrika
(1)Atbalstīts iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei, savienojamības, tirdzniecības un pienācīgas kvalitātes darbvietu veicināšana:
a)atbalstīt ilgtspējīgu, drošu, aizsargātu un noturīgu infrastruktūru un savienojamību, tai skaitā stiprināt ilgtspējīgu un drošu autoceļu, dzelzceļa, gaisa un jūras transportu un veicināt viedu, iekļaujošu un ilgtspējīgu mobilitāti un ilgtspējīgu transporta degvielu izmantošanu;
b)stiprināt digitālo un kosmosa ekonomiku, atbalstīt darbības digitālās plaisas novēršanai, attīstīt drošu un uzticamu digitālo infrastruktūru, veicināt antropocentrisku digitālo pārvaldību, tai skaitā izstrādāt modernas datu pārvaldības un aizsardzības sistēmas drošām datu plūsmām, attīstīt datu un MI ekonomiku, tai skaitā atbalstot MI inovācijas ekosistēmas; atbalstīt kiberdrošību un kiberspēju veidošanu;
c)sekmēt enerģētikas pārkārtošanu un veicināt energoapgādes drošību; veikt investīcijas energosavienojamībā un atjaunojamos energoresursos; veicināt tīras enerģijas avotu izmantošanu rūpniecībā un transportā; veicināt piekļuvi enerģijai un energoefektivitāti;
d)veicināt tirdzniecības, darījumdarbības un investīciju iespējas (tai skaitā Eiropas Savienības uzņēmumiem), privātā sektora attīstību, regulējuma konverģenci ar Savienības standartiem, ekonomisko integrāciju, piegādes ķēžu dažādošanu un ilgtspējīgu vietējo un reģionālo vērtības ķēžu attīstību;
e)atbalstīt Savienības tirdzniecības politiku un tirdzniecības nolīgumus un to īstenošanu;
f)uzlabot reģiona spēju ilgtspējīgi ražot un eksportēt kritiski svarīgas izejvielas un resursus;
g)veicināt privātā sektora attīstību un uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai piesaistītu investīcijas un veicinātu pienācīgu darbvietu radīšanu;
h)sekmēt prasmju attīstību un pienācīgas kvalitātes darbvietas, kā arī pētniecību un inovāciju;
i)atbalstīt Savienības konkurētspēju un elastīgi reaģēt uz ekonomikas problēmām un iespējām;
j)veicināt Savienības vienotās valūtas izmantošanu tirdzniecībai, finanšu pakalpojumiem un investīcijām reģionā un attiecībā uz Savienību.
(2)Cīņa pret klimata pārmaiņām, vides un biodaudzveidības aizsardzība:
a)atbalstīt klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, sagatavotību katastrofām un riska mazināšanu, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajām valstīm, piemēram, vismazāk attīstītajām valstīm un mazo salu jaunattīstības valstīm;
b)veicināt piesārņojuma novēršanu un samazināšanu un nodrošināt vides un biodaudzveidības aizsardzību un saglabāšanu, kā arī ekosistēmu, tai skaitā ūdens sistēmu, zemes, mežu un okeāna atjaunošanos un ilgtspējīgu pārvaldību;
c)veicināt dabā balstītus risinājumus ilgtspējīgai infrastruktūrai un pilsētām, ilgtspējīgai zaļajai, zilajai un aprites ekonomikai, tai skaitā bioekonomikai;
d)atbalstīt ilgtspējīgu un noturīgu lauksaimniecību, tai skaitā agromežsaimniecību, ilgtspējīgu zivsaimniecību un ilgtspējīgu akvakultūru.
(3)Sadarbības uzlabošana visos migrācijas, mobilitātes un piespiedu pārvietošanas aspektos:
a)risināt neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus;
b)stiprināt migrācijas pārvaldību un vadību, uzlabot robežu pārvaldību, ceļošanas dokumentu un vīzu sistēmu kvalitāti, cīnīties pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību un veicināt sadarbību attiecībā uz neatbilstīgu migrantu drošu, cieņpilnu un ilgtspējīgu atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un reintegrāciju;
c)atbalstīt un veicināt likumīgu migrācijas un mobilitātes kanālu izmantošanu un veicināt diasporu ieguldījumu izcelsmes valstu attīstībā;
d)atbalstīt patvēruma meklētājus, bēgļus, iekšzemē pārvietotas personas un bezvalstniekus, kā arī viņu uzņēmējkopienas un veicināt viņu piekļuvi aizsardzībai un ilgtspējīgiem risinājumiem, tai skaitā brīvprātīgai repatriācijai, vietējai integrācijai un pārmitināšanai, kā arī papildu ceļiem.
(4)Cilvēces attīstības un dzimumu līdztiesības veicināšana:
a)atbalstīt labāku piekļuvi izglītībai, veselības aprūpes pakalpojumiem un veselības produktiem un uzlabot to kvalitāti, atbalstīt pārtikas un uztura nodrošinājumu un veicināt piekļuvi klimatnoturīgiem un drošiem ūdensapgādes, sanitārijas un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem;
b)veicināt sociālo iekļaušanu, sociālo aizsardzību, vispārēju veselības apdrošināšanu un cīņu pret nevienlīdzību, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajām grupām;
c)veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu un meiteņu tiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu, novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, aizsargāt personu ar invaliditāti, jauniešu un bērnu tiesības un apkarot bērnu darbu;
d)sniegt ieguldījumu partnervalstu noturībā, atbalstot un stiprinot darbības, kas nodrošina humānās palīdzības, attīstības un miera saikni, pēckonflikta atveseļošanas un atjaunošanas vajadzības, kā arī risina maksājumu bilances krīzes.
(5)Demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un labas pārvaldības veicināšana un aizsardzība:
a)aizsargāt un veicināt cilvēktiesības, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātāko grupu un demokrātijas aizsardzībai, aizsargāt pilsoniskās sabiedrības organizāciju telpu un atbalstīt plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu;
b)atbalstīt tiesiskumu un labu pārvaldību, tai skaitā pārredzamību, pārskatatbildību, institucionālo uzraudzību, tiesībaizsardzību, kā arī pilsonisko telpu un korupcijas un nelikumīgas tirdzniecības, tai skaitā nelikumīgu finanšu plūsmu, novēršanu un apkarošanu;
c)stiprināt cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošanu, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātāko grupu aizsardzībai;
d)veicināt vienlīdzības un nediskriminācijas principu ievērošanu.
(6)Stabilitātes, miera un drošības veicināšana:
a)sagatavoties krīzēm, jauna veida krīzēm un pēckrīzes situācijām un efektīvi reaģēt uz tām;
b)atbalstīt mieru, starpniecību, stabilitāti un konfliktu novēršana;
c)palielināt stabilitāti un drošību, izmantojot tiesu iestāžu sadarbību, cīņu pret nesodāmību, organizēto noziedzību, kiberdraudiem un hibrīddraudiem, vardarbīgu ekstrēmismu un terorismu;
d)palīdzēt novērst Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanu.
(7)Partnerību stiprināšana:
a)veicināt reģionālo un starpreģionālo integrāciju, sadarbību, dialogu un iniciatīvas;
b)veicināt politisko dialogu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizāciju, Āfrikas Savienību un reģionālajām organizācijām;
c)veicināt starpkultūru dialogu un sadarbības, mērķsadarbības, apmaiņas un līderības programmas; veicināt kultūras daudzveidības nozīmi visās tās izpausmēs un stiprināt sadarbību kultūras mantojuma aizsardzības, saglabāšanas un uzlabošanas jomā;
d)veicināt cilvēku savstarpējo partnerību izveidi, pamatojoties uz kopīgām interesēm un stiprināt prasmju attīstību, sadarbojoties izglītības, jaunatnes, kultūras, sporta, kā arī pētniecības un inovācijas jomā;
e)nodrošināt sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, vietējām iestādēm un privāto sektoru un stiprināt valsts un vietējās iestādes un to efektīvu darbību saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām;
f)stiprināt apzināšanos, izpratni un uztveri par Eiropas Savienību partnervalstīs, izmantojot stratēģisku komunikāciju.
II.D pielikums. Āzija un Klusā okeāna reģions
(1)Atbalsts iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei, pienācīgas kvalitātes darbvietu nodrošināšanai un digitālajai pārveidei:
a)atbalstīt ilgtspējīgu, drošu un noturīgu infrastruktūru un transporta savienojamību, tai skaitā autoceļu, dzelzceļa, gaisa un jūras transportu, un veicināt viedu un ilgtspējīgu mobilitāti un ilgtspējīgu transporta degvielu izmantošanu;
b)veicināt tirdzniecības, darījumdarbības un investīciju iespējas (tai skaitā Eiropas Savienības uzņēmumiem), privātā sektora attīstību, regulējuma konverģenci ar Savienības standartiem, ekonomisko integrāciju, piegādes ķēžu dažādošanu, kā arī ilgtspējīgas vietējās un reģionālās vērtības ķēdes;
c)veicināt reģionālo integrāciju, iekšējo tirdzniecību, uzņēmējdarbības dialogu un uzņēmumu un pārvaldes dialogu reģionālajā un starpreģionālajā līmenī;
d)veicināt Savienības vienotās valūtas izmantošanu tirdzniecībā, finanšu pakalpojumiem un investīcijām reģionā un attiecībā uz Savienību;
e)veicināt drošu digitālo un kosmosa ekonomiku, atbalstīt darbības digitālās plaisas novēršanai, attīstīt drošas un uzticamas digitālās infrastruktūras, veicināt antropocentrisku digitālo pārvaldību, tai skaitā izstrādāt modernas datu pārvaldības un aizsardzības sistēmas drošām datu plūsmām;
f)veicināt un palielināt investīcijas kritiski svarīgās izejvielās un resursos, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu politiku izrakteņu ieguves un apstrādes jomā;
g)atbalstīt Savienības tirdzniecības politiku un tirdzniecības nolīgumus un to īstenošanu;
h)stiprināt iekļaujošu un taisnīgu pārkārtošanos uz zaļo un digitālo ekonomiku un veicināt digitālo pārvaldību un e-pakalpojumus, kā arī publisko finanšu pārredzamību un efektivitāti;
i)veicināt prasmju attīstību un pienācīgas kvalitātes darbvietas, kā arī pētniecību un inovāciju, atbalstot starptautiskos darba un vides standartus un uzņēmējdarbības un cilvēktiesību principus;
j)atbalstīt Savienības konkurētspēju un elastīgi reaģēt uz ekonomikas problēmām un iespējām;
(2)Cīņa pret klimata pārmaiņām, vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība:
a)veicināt vides un biodaudzveidības aizsardzību un saglabāšanu un nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un atjaunošanu, piesārņojuma samazināšanu, biodaudzveidības saglabāšanu, tai skaitā ūdens sistēmu, zemes, mežu un okeāna saglabāšanu;
b)sekmēt ilgtspējīgu zaļo, zilo un aprites ekonomiku, tai skaitā bioekonomiku, zaļās un viedās pilsētas, un piekļuvi klimatnoturīgai un drošai ūdensapgādei, sanitārijai un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem;
c)atbalstīt sadarbību vides problēmu risināšanā, ilgtspējīgu enerģētikas pārkārtošanu un uzlabotu reģionālo energosavienojamību, kā arī veicināt piekļuvi enerģijai, atjaunīgo enerģiju un energoefektivitāti; veicināt tīras enerģijas avotu izmantošanu rūpniecībā un transportā;
d)atbalstīt reģionālās iniciatīvas un partnervalstu centienus un plānus attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, sagatavotību katastrofām un riska mazināšanu, lai atbalstītu to apņemšanos klimata pārmaiņu un biodaudzveidības jomā, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajām valstīm, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm un mazo salu jaunattīstības valstīm;
e)nodrošināt pārtikas nodrošinājumu un uzturdrošību, ilgtspējīgu un noturīgu lauksaimniecību un ilgtspējīgu zivsaimniecību.
(3)Cilvēces attīstības un dzimumu līdztiesības veicināšana:
a)atbalstīt piekļuvi izglītībai, veselības aprūpes pakalpojumiem, veselības aprūpes produktiem un uzturam un uzlabot to kvalitāti;
b)veicināt sociālo iekļaušanu, sociālo aizsardzību, vispārēju veselības apdrošināšanu un cīņu pret nevienlīdzību, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajām grupām;
c)veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu un meiteņu tiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu, aizsargāt personu ar invaliditāti un bērnu tiesības un apkarot bērnu darbu, novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;
d)sniegt ieguldījumu partnervalstu noturībā, atbalstot un stiprinot darbības, kas nodrošina humānās palīdzības, attīstības un miera saikni, pēckonflikta atveseļošanas un atjaunošanas vajadzības, kā arī risina maksājumu bilances krīzes.
(4)Sadarbības uzlabošana visos migrācijas, mobilitātes un piespiedu pārvietošanas aspektos:
a)risināt neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus;
b)stiprināt visus migrācijas pārvaldības un vadības aspektus, uzlabot robežu pārvaldību, tai skaitā ceļošanas dokumentu un vīzu sistēmu kvalitāti, cīnīties pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību un veicināt sadarbību attiecībā uz neatbilstīgu migrantu drošu, cieņpilnu un ilgtspējīgu atgriešanu, atpakaļuzņemšanu un reintegrāciju;
c)atbalstīt un veicināt likumīgu migrācijas un mobilitātes kanālu izmantošanu un veicināt diasporu ieguldījumu izcelsmes valstu attīstībā;
d)atbalstīt patvēruma meklētājus, bēgļus, iekšzemē pārvietotas personas un bezvalstniekus, jo īpaši visneaizsargātākos migrantus, tai skaitā bērnus, kā arī viņu uzņēmējkopienas, un veicināt viņu piekļuvi aizsardzībai un ilgtspējīgiem risinājumiem, tai skaitā brīvprātīgai repatriācijai, vietējai integrācijai, kā arī pārmitināšanas un papildu ceļu pieejamībai.
(5)Demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un labas pārvaldības veicināšana un aizsardzība:
a)atbalstīt demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, pārredzamību un pārskatatbildību, aizsargāt pilsonisko telpu, novērst un apkarot korupciju un nesodāmību, kā arī atbalstīt neatkarīgas, pārskatatbildīgas un efektīvas tiesu sistēmas;
b)atbalstīt un nodrošināt sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, plašsaziņas līdzekļu brīvību un iespēju nodrošināšanu jauniešiem visās politikas jomās un institucionālajos procesos;
c)veicināt cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību, vienlīdzības un nediskriminācijas principu ievērošanu, īpašu uzmanību pievēršot visvairāk apdraudēto personu aizsardzībai.
(6)Stabilitātes, miera un drošības veicināšana:
a)sagatavoties krīzēm, jauna veida krīzēm un pēckrīzes situācijām un efektīvi reaģēt uz tām;
b)atbalstīt mieru, starpniecību, stabilitāti un konfliktu novēršana;
c)vairot stabilitāti un drošību, izmantojot tiesu iestāžu sadarbību, cīņu pret hibrīddraudiem un kiberdraudiem, organizēto noziedzību, nelikumīgu tirdzniecību, vardarbīgu ekstrēmismu un terorismu;
d)dot ieguldījumu, lai novērstu Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanu.
(7)Partnerību stiprināšana:
a)veicināt reģionālo un starpreģionālo integrāciju, sadarbību, dialogu un iniciatīvas;
b)veicināt politisko dialogu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizāciju;
c)veicināt kultūras un starpkultūru dialoga nozīmi, kultūru daudzveidību visās tās izpausmēs un pastiprināt sadarbību kultūras mantojuma aizsardzības, saglabāšanas un uzlabošanas jomā;
d)veicināt cilvēku savstarpējo partnerību izveidi, pamatojoties uz kopīgām interesēm un stiprināt prasmju attīstību, sadarbojoties izglītības, jaunatnes, kultūras, sporta, pētniecības un inovācijas jomā;
e)nodrošināt sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, vietējām iestādēm un privāto sektoru un stiprināt valsts un vietējās iestādes un to efektīvu darbību saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām;
f)stiprināt apzināšanos, izpratni un uztveri par Eiropas Savienību partnervalstīs, izmantojot stratēģisku komunikāciju.
II.E pielikums. Ziemeļamerika, Dienvidamerika un Karību jūras reģions
(1)Taisnīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās programmas virzība uz ilgtspējīgu attīstību:
a)attīstīt vietējas pievienotās vērtības un divpusējas reģionu vērtības ķēdes (tai skaitā tīras enerģijas un kritiski svarīgu izejvielu un resursu jomā), iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, veicināt ilgtspējīgu ražošanas un vērtības ķēžu attīstību, pētniecību un inovāciju, kā arī pienācīgas kvalitātes darbvietas, balstoties uz Eiropas tehnoloģijām, lai dažādotu ekonomiku;
b)piesaistīt uz vērtībām balstītas investīcijas, lai apmierinātu infrastruktūras vajadzības klimatneitrālā, noturīgā un dabai labvēlīgā ekonomikā, kas atbilst augstiem vides, sociālajiem un pārvaldības standartiem;
c)attīstīt ilgtspējīgu finansējumu, lai piesaistītu starptautiskos ieguldītājus, un veicināt zaļās investīcijas;
d)veicināt taisnīgu pārkārtošanos uz ilgtspējīgu zaļo, zilo, digitālo un aprites ekonomiku, atbalstot dekarbonizāciju un resursu efektīvu izmantošanu lauksaimniecībā, transportā, mežsaimniecībā, enerģētikā, vienlaikus atbalstot pielāgošanos klimata pārmaiņām;
e)atbalstīt ilgtspējīgu, drošu un noturīgu infrastruktūru un transporta savienojamību, tai skaitā autoceļu, dzelzceļa, gaisa un jūras transportu, un ilgtspējīgu transporta degvielu izmantošanu;
f)uzlabot reģiona kritiski svarīgo izejvielu ražošanas un eksporta jaudu, koncentrējoties uz ilgtspēju;
g)veicināt piesārņojuma mazināšanu un aizsargāt, saglabāt, atjaunot un nodrošināt ekosistēmu, piemēram, ūdens sistēmu, zemes, mežu un okeāna, ilgtspējīgu pārvaldību; izstrādāt ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, ilgtspējīgu zivsaimniecību, dabā balstītus risinājumus, cīnīties pret mežu un biodaudzveidības zudumu;
h)veicināt digitālo pārkārtošanos un drošu kibernoturīgu digitālo savienojamību, arī lai samazinātu digitālo plaisu un dzimumu plaisu, veicinātu kosmosa ekonomiku, drošas un stabilas datu plūsmas un kosmosā balstītu datu izmantošanu saskaņā ar ES standartiem;
i)atbalstīt Savienības konkurētspēju un elastīgi reaģēt uz ekonomikas problēmām un iespējām;
j)veicināt taisnīgu pārkārtošanos, iekļaujošu sabiedrību un novērst nevienlīdzību visos tās veidos, uzlabot cenas ziņā pieejamu un vienlīdzīgu piekļuvi prasmju attīstībai un vispārēju piekļuvi veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai;
k)sekmēt enerģētikas pārkārtošanu un veicināt energoapgādes drošību; veikt investīcijas energosavienojamībā un atjaunojamos energoresursos; veicināt tīras enerģijas avotu izmantošanu rūpniecībā un transportā.
(2)Kopīgas ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu tirdzniecības un investīciju programmas izvēršana:
a)uzlabot apstākļus ilgtspējīgām investīcijām un privātā sektora attīstībai, izveidojot labvēlīgāku darījumdarbības un normatīvo vidi, veicinot darījumdarbības un investīciju iespējas (tai skaitā Eiropas Savienības uzņēmumiem) un regulējuma konverģenci ar Savienības standartiem;
b)veicināt tādu preču tirdzniecību, uz kurām attiecas ar ES zaļo kursu saistītie tiesību akti;
c)veicināt mazo un vidējo uzņēmumu kopuzņēmumus, eksportu un pienācīgu darbvietu radīšanu;
d)nodrošināt tirdzniecības un asociācijas nolīgumu īstenošanu, tai skaitā sniedzot tehnisko palīdzību un iesaistot uzņēmumus;
e)veicināt Savienības vienotās valūtas izmantošanu tirdzniecībai, finanšu pakalpojumiem un investīcijām reģionā un attiecībā uz Savienību.
(3)Tiesiskuma, iedzīvotāju drošības un cīņas pret transnacionālo organizēto noziedzību uzlabošana, veicinot stabilitāti, mieru un drošību:
a)atbalstīt sadarbību un koordināciju cīņā pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās radītajām finanšu plūsmām, veidot saiknes starp tieslietu un drošības iestādēm, pamatojoties uz tiesiskuma politikas un instrumentu konverģenci un saskaņošanu;
b)stiprināt partnervalstu spējas reaģēt uz drošības apdraudējumu un kiberdraudu ietekmi un labāk aizsargāt iedzīvotājus un visneaizsargātākās grupas;
c)stiprināt partnervalstu spējas nodrošināt vērtības ķēdes un loģistiku;
d)sagatavoties krīzēm, jauna veida krīzēm un pēckrīzes situācijām un efektīvi reaģēt uz tām;
e)atbalstīt mieru, mediāciju, stabilitāti un konfliktu novēršanu un stiprināt divpusējas reģionu partnerattiecības drošības un tiesiskuma jomā;
f)vairot stabilitāti un drošību, cīnoties pret hibrīddraudiem un kiberdraudiem, nesodāmību, korupciju, nelikumīgu tirdzniecību, vardarbīgu ekstrēmismu un terorismu;
g)dot ieguldījumu, lai novērstu Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanu.
(4)Cilvēktiesību, cilvēces attīstības, demokrātijas un tiesiskuma veicināšana:
a)aizsargāt un veicināt cilvēktiesības, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātāko grupu aizsardzībai, demokrātijai, tiesiskumam un labai pārvaldībai, tai skaitā pārskatatbildībai, un sekmēt korupcijas, tai skaitā saistībā ar organizēto noziedzību, novēršanu un apkarošanu;
b)veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu un meiteņu tiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu, novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kā arī veicināt pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu jauniešiem visās politikas jomās un institucionālajos procesos;
c)aizsargāt pilsoniskās sabiedrības telpu un atbalstīt plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu;
d)atbalstīt labāku piekļuvi izglītībai, veselības aprūpes pakalpojumiem un veselības produktiem un uzlabot to kvalitāti, kā arī atbalstīt pārtikas nodrošinājumu un uzturdrošību un piekļuvi klimatnoturīgai un drošai ūdensapgādei un ūdens efektivitātei, sanitārijai, ietverot visus sabiedrības locekļus, un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, aizsargāt personu ar invaliditāti un bērnu tiesības un apkarot bērnu darbu;
e)veicināt sociālo iekļaušanu, sociālo aizsardzību un cīņu pret nevienlīdzību, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajām grupām;
f)uzlabot sadarbību migrācijas jomā, tai skaitā migrantu kontrabandas un cilvēku mobilitātes apkarošanā;
g)sniegt ieguldījumu partnervalstu noturībā, atbalstot un stiprinot darbības, kas nodrošina humānās palīdzības, attīstības un miera saikni, pēckonflikta atveseļošanās un atjaunošanas vajadzības, kā arī risina maksājumu bilances krīzes.
(5)Partnerību stiprināšana:
a)veicināt ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu divpusējo reģionālo partnerību;
b)veicināt reģionālo un starpreģionālo integrāciju, savienojamību un sadarbību;
c)veicināt politisko dialogu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizāciju;
d)veicināt kultūras un starpkultūru dialoga nozīmi, kultūru daudzveidību visās tās izpausmēs un pastiprināt sadarbību kultūras mantojuma aizsardzības, saglabāšanas un uzlabošanas jomā;
e)veicināt cilvēku savstarpējo partnerību izveidi, pamatojoties uz kopīgām interesēm un stiprināt prasmju attīstību, sadarbojoties izglītības, jaunatnes, kultūras, sporta, pētniecības un inovācijas jomā;
f)nodrošināt sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, vietējām iestādēm un privāto sektoru un stiprināt valsts un vietējās iestādes un to efektīvu darbību saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām;
g)stiprināt apzināšanos, izpratni un uztveri par Eiropas Savienību partnervalstīs, izmantojot stratēģisku komunikāciju.
II.F pielikums. Globālais pīlārs
(1)Cilvēces attīstības veicināšana:
a)novērst un apkarot veselības apdraudējumus, piemēram, pandēmijas un rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem, stiprināt veselības aprūpes sistēmas un vienlīdzību veselības jomā, veicināt vispārēju veselības apdrošināšanu, kā arī seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības;
b)atbalstīt iekļaujošu, taisnīgu un kvalitatīvu izglītību un prasmes, tai skaitā ar globālām iniciatīvām un pētniecību;
c)veicināt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm un novērst nevienlīdzību;
d)veicināt bērnu un jauniešu aizsardzību, jauniešu iesaisti un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu, kā arī pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu personām ar invaliditāti;
e)koordinēt un sekmēt globālo programmu migrācijas un piespiedu pārvietošanas pārvaldībai un atbalstīt Savienības saistības šajā jomā;
f)sniegt ieguldījumu globālajā programmā par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem sabiedrības locekļiem, tai skaitā veicinot starptautiskos nodarbinātības standartus, kā arī vispārēju sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu.
(2)Taisnīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšana ilgtspējīgai labklājībai:
a)paātrināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu, noturīgu, ilgtspējīgu, zaļo, zilo un aprites ekonomiku, tai skaitā atbalstot globālas iniciatīvas;
b)stiprināt globālo pārvaldību un zināšanas par klimatu, pārtiku un lauksaimniecību, vidi, dabas resursiem un okeānu, atbalstot globālos sabiedriskos labumus;
c)paātrināt piekļūstamas, cenas ziņā pieejamas, iekļaujošas, ilgtspējīgas, drošas un stabilas digitālās savienojamības, tai skaitā satelītu savienojamības, izvēršanu un veicināt antropocentrisku un aizsargātu digitālo ekonomiku un globālo pārvaldību;
d)veicināt ilgtspējīgu finansējumu, publiskās un privātās investīcijas, ilgtspējīgas un noturīgas vērtības ķēdes, atbildīgu uzņēmējdarbību un atbalstīt Savienības tirdzniecības politiku un ekonomisko drošību daudzpusējā vidē.
(3)Demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšana un aizsardzība:
a)stiprināt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, veicināt līdztiesības un nediskriminācijas principus, aizsargāt un uzlabot labvēlīgu pilsonisko telpu, ietverot cilvēktiesību aizstāvju un viņu tīklu visā pasaulē stiprināšanu;
b)atbalstīt demokrātiju, tai skaitā efektīvu pārstāvību un līdzdalību, arī izvēršot ES vēlēšanu novērošanas misijas;
c)novērst draudus demokrātijai, tai skaitā ārvalstu īstenotu manipulāciju ar informāciju un iejaukšanos un dezinformāciju, un atbalstīt brīvus un neatkarīgus medijus;
d)atbalstīt un aizsargāt tiesiskumu un starptautiskās tiesības, tai skaitā izmantojot starptautiskus tiesiskuma mehānismus, pārredzamības un pārskatatbildības mehānismus;
e)stiprināt globālās un daudzpusējās cilvēktiesības, to procesus un arhitektūru.
(4)Miera, drošības, stabilitātes un reaģēšanas uz krīzēm veicināšana:
a)atbalstīt mieru, stabilitāti un konfliktu novēršanu, izmantojot prognozēšanu, konfliktu analīzi, agrīno brīdināšanu, miera veidošanu, mediāciju un dialogu;
b)novērst globālus apdraudējumus, tai skaitā hibrīddraudus, apdraudējumu kosmosā un kiberdraudus, veicināt jūras un aviācijas drošību;
c)palielināt stabilitāti un drošību, izmantojot daudzpusējas iniciatīvas cīņā pret terorismu, radikalizāciju un vardarbīgu ekstrēmismu, kā arī globālo sadarbību cīņā pret nelikumīgu tirdzniecību un organizēto noziedzību;
d)mazināt ķīmiskos, bioloģiskos, radioloģiskos un kodolenerģijas riskus;
e)atbalstīt globālas iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst klimata un vides riskus, kam var būt destabilizējoša ietekme uz mieru un drošību;
f)atbalstīt globālas iniciatīvas, kuru mērķis ir ierobežot izrakteņu un citu dabas resursu izmantošanu konfliktu finansēšanai un novērst saistītos cilvēktiesību pārkāpumus un riskus piegādes ķēdēs.
(5)Partnerību un stratēģisko attiecību stiprināšana:
a)atbalstīt multilaterālismu un daudzpusējo nolīgumu ievērošanu un iesaistīties globālās partnerībās, tai skaitā atbalstīt globālo ekonomikas pārvaldību un attīstības arhitektūru;
b)atbalstīt globālas iniciatīvas, kas apkaro nelikumīgas finanšu plūsmas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodokļu nemaksāšanu;
c)stiprināt Eiropas un partnervalstu vietējo pašvaldību tīklu un alianšu institucionālās un operatīvās spējas attīstības jomā;
d)palielināt spējas un uzturēt partnerības ar Eiropas un partnervalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tīkliem, platformām un aliansēm, lai radītu labvēlīgu vidi iedzīvotāju līdzdalībai un pilsoniskās sabiedrības rīcībai, tai skaitā Savienībā;
e)iesaistīties publiskās diplomātijas darbībās, lai veicinātu dialogu un savstarpēju sapratni.