EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.7.2025

COM(2025) 542 final

2025/0542(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka Savienības atbalstu iekšējai drošībai laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem politikas noteikumiem

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Valstu atšķirīgās nostājas

Šī regula ir balstīta uz juridisko pamatu, ko nodrošina LESD trešās daļas V sadaļa par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Tādējādi uz regulas piemērošanu Dānijai un Īrijai attiecas īpaši noteikumi, kas paredzēti LES un LESD pievienotajā Protokolā Nr. 21 un Protokolā Nr. 22.

Atbilstīgi 1. un 2. pantam Protokolā Nr. 22 Dānija nepiedalās tādu Padomes pasākumu pieņemšanā, kas ierosināti saskaņā ar LESD trešās daļas V sadaļu, un šādi pasākumi nav saistoši Dānijai, kā arī nav tur piemērojami.

Atbilstīgi 1. un 2. pantam Protokolā Nr. 21 Īrija nepiedalās tādu Padomes pasākumu pieņemšanā, kas ierosināti saskaņā ar LESD trešās daļas V sadaļu, un šādi pasākumi nav saistoši Īrijai, kā arī nav tur piemērojami. Tomēr Īrija var izvēlēties piedalīties šādu ierosinātu pasākumu pieņemšanā un piemērošanā. Turklāt jebkurā laikā pēc šāda pasākuma pieņemšanas Īrija var pieņemt šo pasākumu, ja ir pabeigtas procedūras, kas minētas 4. pantā, Protokolā Nr. 21.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.RETROSPEKTĪVO NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Retrospektīvie novērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Pašlaik notiekošā instrumenta “Iekšējais drošības fonds — policija” (IDF-P) ex post novērtējuma par 2014.–2020. gada plānošanas periodu provizoriskie rezultāti apstiprina, ka IDF-P palīdzēja gan uzlabot dalībvalstu spējas apkarot pārrobežu, smago un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, gan uzlabot dalībvalstu spēju pārvaldīt ar drošību saistītus riskus un krīzes. IDF-P ir izrādījies efektīvs un demonstrēja efektīvus pārvaldības un kontroles mehānismus ES finanšu interešu aizsardzībai. Līdz ar IDF-P tika ieviestas vairākas izmaiņas, kuru mērķis bija vienkāršot IDF-P pārvaldību un samazināt administratīvo slogu. Novērtējumā ir provizoriski secināts, ka, neraugoties uz zināmu progresu, ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai uzlabotu efektivitāti un nodrošinātu, ka administratīvie procesi ir samērīgi ar piešķirto finansējumu.

Iekšējās drošības fonda (IDF) vidusposma novērtējuma par 2021.–2027. gada plānošanas periodu provizoriskie rezultāti apliecina, ka IDF uzraudzības un novērtēšanas sistēma ir ievērojami uzlabojusies salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada periodu. Dalībvalstis turpina ziņot par lielu administratīvo slogu. Vienkāršotās izmaksu iespējas ir veicinājušas administratīvā sloga samazināšanu, tomēr to īstenošana izdevumu optimizēšanai netiek piemērota sistemātiski. IDF struktūra tiek uzskatīta par atbilstošu mērķim, jo tā ir uzlabojusi iekšējo saskaņotību, veicinot komponentu savstarpēju papildināmību. IDF tiek uzskatīts arī par saskanīgu ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (Asylum Migration and Integration Fund, AMIF) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (Border Management and Visa Instrument, BMVI), kas ietilpst iekšlietu fondu sastāvā, citiem ES fondiem, jo īpaši pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un programmu “Tiesiskums”, kā arī ar citām programmām, kas piemērojamas attiecīgajām Eiropas rūpniecības nozarēm un pilsoniskajai sabiedrībai, piemēram, Vienotā tirgus programmu un programmu “Digitālā Eiropa”. Novērtējumā ir secināts, ka IDF ir apmierinājis vajadzības, kuras tam bija paredzēts risināt, un ir spējis reaģēt uz jaunām problēmām un norisēm politikas jomā. IDF ir sekmējis vienotu satvaru pārrobežu iekšējās drošības problēmu risināšanai, kā arī zināšanu apmaiņu un paraugprakses veicināšanu. IDF tematiskā mehānisma atbalstītās darbības ir radījušas augstu ES pievienoto vērtību, veicinot operatīvo sadarbību starp tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, kā arī ieinteresētajām personām no privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības sektora. Tāpat kā BMVI gadījumā, novērtējumā secināts, ka ir iespējams vēl vairāk vienkāršot finansējuma piešķiršanu un labāk izskaidrot vadošajām iestādēm, kā snieguma satvars var veicināt programmu efektīvu pārvaldību.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ārējo ekspertu atzinums

•Ietekmes novērtējums

•Vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

2025/0542 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka Savienības atbalstu iekšējai drošībai laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 1. punktu, 84. pantu un 87. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 2 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 3 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 4 ,

tā kā:

(1)Iekšējā drošība ir būtiska, lai rūpētos par iedzīvotāju drošību, aizsargātu viņu pamattiesības un veicinātu mūsu ekonomikas, sabiedrības un demokrātijas stiprumu un uzticību tām. Lai arī valsts drošība ir dalībvalstu kompetencē, tās aizsardzībai ir vajadzīga sadarbība un koordinācija Savienības līmenī. Savienības mērķis sniegt augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punktu būtu jāsasniedz ar pasākumiem, kuru mērķis ir novērst un apkarot noziedzību, rasismu un ksenofobiju, kā arī ar koordinācijas un sadarbības pasākumiem starp policiju, tiesu iestādēm un citām kompetentām iestādēm.

(2)Iekšējā drošība ir kopīgs pasākums, kas kopīgi jāveicina Savienības iestādēm, attiecīgajām Savienības aģentūrām un dalībvalstīm. Dalībvalstīm būtu jānodrošina pietiekami finanšu resursi efektīvas un patiesas drošības savienības izveidei un īstenošanai. Šo Savienības atbalstu sniegs saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem par Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, kas izveidots ar Regulu (ES) […].

(3)Šajā regulā ir noteikti Savienības atbalsta mērķi. Lai pēc iespējas labāk varētu sasniegt augstu drošības līmeni visā Savienībā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valstu un reģionu partnerības plānos ir ņemti vērā visi šajā regulā noteiktie mērķi.

(4)Komisijai ar vienu īstenošanas lēmumu būtu jānosaka katrai dalībvalstij piešķiramās summas saskaņā ar sadales metodiku, kas noteikta Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu. Minētajam lēmumam parasti būtu jāattiecas arī uz summām, kas noteiktas Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, Regulā (ES) […], ar ko izveido Savienības atbalstu patvēruma, migrācijas un integrācijas jomā, un Regulā (ES) […], ar ko izveido Savienības atbalstu Šengenas zonai, Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai un kopējai vīzu politikai. 

(5)Savienības atbalstam jābūt pamatotam ar iepriekšējo plānošanas periodu rezultātiem un ieguldījumiem iekšējās drošības jomā: programmu “Noziedzības profilakse un apkarošana” (ISEC), programmu “Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana” (CIPS) 2007.–2013. gadam, kā arī instrumentu policijas sadarbībai noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda 2014.–2020. gadam un kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 513/2014 5 , un Iekšējās drošības fondu 2021.–2027. gadam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1149 6 .

(6)Strauji mainīgajā drošības apdraudējuma un ģeopolitiskajā vidē Komisija Eiropas iekšējā drošības stratēģijā “ProtectEU” 7 noteica kopējās prioritātes drošākai un aizsargātākai Eiropai. Eiropas ģeopolitiskais konteksts ir būtiski mainījies, un tas ir būtiski ietekmējis ES iekšējās un ārējās drošības savstarpējo saistību. Drošības apdraudējumi kļūst arvien globālāki un sarežģītāki, un to pamatā ir noziedznieku spēja darboties pāri robežām, izmantot sociālās un ekonomiskās atšķirības un orientēties fiziskajā un digitālajā pasaulē. Tajā pašā laikā jaunās digitālās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts sniedz ievērojamas iespējas uzlabot tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu spējas un efektīvi novērst šos mainīgos apdraudējumus.

(7)Savienības atbalsts būtu jākoncentrē uz darbībām, kurām Savienības iejaukšanās var nodrošināt lielāku pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķām darbībām. Drošībai pēc būtības ir pārrobežu raksturs, un tādēļ ir nepieciešama spēcīga un koordinēta Savienības reakcija. Tāpēc dalībvalstu valstu un reģionu partnerības plāniem būtu jāpalīdz efektīvi risināt problēmas, kas apzinātas saistībā ar Eiropas iekšējā drošības stratēģiju ProtectEU. Saskaņā ar Savienības līmenī noteiktajām kopējām prioritātēm ar mērķi nodrošināt augstu drošības līmeni Savienības atbalstam būtu jāattiecas uz pasākumiem, kuru nolūks ir novērst galvenos drošības apdraudējumus un jo īpaši novērst un apkarot smago un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, vardarbīgu ekstrēmismu un kibernoziedzību.

(8)Ar Savienības atbalstu būtu jāfinansē dalībvalstu pasākumi noziedzības novēršanas, personāla kopējas apmācības un policijas sadarbības jomās, kā arī tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, iesaistot dalībvalstu kompetentās iestādes un Savienības aģentūras un struktūras, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu, pastiprinātu operatīvo sadarbību un atbalstu vajadzīgajiem centieniem stiprināt spējas novērst un apkarot terorismu un smago un organizēto noziedzību. Savienības atbalstam nebūtu jāattiecas uz pamatdarbības izmaksām un darbībām, kas saistītas ar dalībvalstu pamatfunkcijām attiecībā uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās un valsts drošības garantēšanu.

(9)Drošība ir pamats, uz kura balstās visas mūsu brīvības, un dalībvalstu spēja garantēt iedzīvotāju drošību ir atkarīga no vienotas Eiropas pieejas. Kā izklāstīts Eiropas iekšējā drošības stratēģijā ProtectEU, drošības apsvērumi jāintegrē un jāiekļauj visos ES tiesību aktos, politikās un programmās, tostarp ES ārējo darbību jomā. Savienības atbalstam saskaņā ar šo regulu būtu jāveicina minētajiem apsvērumiem atbilstoša rīcība.

(10)Eiropadome 2025. gada 26. jūnija secinājumos 8 atgādināja, ka smagā un organizētā noziedzība, terorisms, radikalizācija un vardarbīgs ekstrēmisms gan tiešsaistē, gan bezsaistē rada ievērojamu apdraudējumu Eiropas iedzīvotājiem un dalībvalstu drošībai. Eiropadome arī uzsvēra draudus, ko rada noziedzīga iefiltrēšanās likumīgās uzņēmējdarbības struktūrās, kas negatīvi ietekmē publiskās finanses un vienoto tirgu. Eiropadome aicināja Savienības iestādes un dalībvalstis mobilizēt visus pieejamos resursus valstu un ES līmenī un veikt turpmākus pasākumus, lai stiprinātu tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību, tostarp attiecībā uz efektīvu piekļuvi datiem tiesībaizsardzības nolūkos, nodrošinot informācijas apmaiņu un sadarbojoties ar trešām valstīm.

(11)Lai novērstu un apkarotu iekšējās drošības apdraudējumus, ar Savienības atbalstu būtu jāstiprina dalībvalstu spējas novērst un apkarot smago un organizēto noziedzību, terorismu, vardarbīgu ekstrēmismu un radikalizāciju, seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu, kibernoziedzību, kā arī jāstiprina darbības, ar kurām risina digitālās un tehnoloģiskās drošības problēmas, kritiskās infrastruktūras noturības apdraudējumus tiešsaistē, drošības apdraudējumus jūrniecības jomā, cilvēku tirdzniecību, migrantu kontrabandu, nelikumīgu narkotiku tirdzniecību, nelikumīgu ieroču tirdzniecību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, līdzekļu atgūšanu un finanšu noziegumus, noziegumus pret vidi, maksāšanas līdzekļu viltošanu un noziegumus, kas skar Savienības finanšu intereses, palīdzību noziegumos cietušajiem un viņu aizsardzību un sabiedrisko telpu aizsardzību, un darbības ar CBRN-E saistītu drošības apdraudējumu novēršanai un incidentu pārvaldībai, tostarp pastiprinot sadarbību un informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm, attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, pilsonisko sabiedrību un privātajiem partneriem dažādās dalībvalstīs. Savienības atbalstam būtu arī jāpalīdz dalībvalstīm iegūt un ieviest novatoriskas metodes un tehnoloģijas iekšējās drošības jomā, jo īpaši tādas, ko atbalsta Regula (ES) […], ar ko izveido Eiropas Konkurētspējas fondu, un Regula (ES) […], ar ko izveido ES pētniecības pamatprogrammu. Turklāt mainīgajā pasaules politiskajā vidē būtiska nozīme ir brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ārējai dimensijai. Tāpēc Savienības atbalstam būtu arī jāpalīdz stiprināt sadarbību un partnerību ar trešām valstīm, tādējādi kalpojot Savienības iekšpolitikas interesēm.

(12)Savienības atbalstam būtu jāpalīdz nodrošināt konsekvenci, saskaņotību, sinerģiju un papildināmību starp Savienības iekšpolitiku un ārpolitiku saskaņā ar integrēto drošības pieeju. Šajā sakarā Savienības atbalstam saskaņā ar šo regulu jo īpaši būtu jāpalīdz apkarot un novērst smago un organizēto noziedzību, tostarp narkotiku tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību un pārrobežu noziedzīgos kontrabandas tīklus. Šajā regulā paredzētais Savienības atbalsts var ietvert arī atbalstu attiecīgajiem ES delegāciju resursiem pienācīgi pamatotos gadījumos, un dalībvalstis un Komisija to var savstarpēji koordinēt plānošanas un īstenošanas posmos.

(13)Tā kā problēmas drošības jomā pastāvīgi mainās, ir nepieciešams pielāgot Savienības atbalsta piešķiršanu saskaņā ar šo regulu iekšējās un ārējās drošības apdraudējumu izmaiņām un novirzīt finansējumu prioritātēm, kuras sniedz vislielāko Savienības pievienoto vērtību. Lai reaģētu uz neatliekamām vajadzībām un izmaiņām politikā un Savienības prioritātēs, kā arī novirzītu finansējumu darbībām ar augstu Savienības pievienoto vērtību, daļa no Savienības atbalsta saskaņā ar šo regulu būtu jāīsteno tiešās, dalītās un netiešās pārvaldības jomā, izmantojot ES mehānismu, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu. ES mehānisms nodrošina elastību Savienības atbalsta pārvaldībā, un dalītas pārvaldības gadījumā tas būtu jāīsteno ar dalībvalstu valstu un reģionu partnerības plānu starpniecību.

(14)Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, izstrādājot dalībvalstu valstu un reģionu plānus un īstenojot pasākumus vai risinot problēmas saistībā ar drošību, tiek ņemtas vērā attiecīgo Savienības struktūru, biroju un aģentūru zināšanas, kompetence un pieredze. Attiecīgā gadījumā Komisijai vajadzētu būt arī iespējai iesaistīt attiecīgās Savienības struktūras, birojus un aģentūras darbībās, kuru mērķis ir nodrošināt, lai Savienības atbalsta pasākumi atbilstu attiecīgajam Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm.

(15)Savienības finansējuma ietekme ir maksimāli jāpalielina, mobilizējot, apvienojot un piesaistot publiskos un privātos finanšu resursus. Ar Savienības atbalstu būtu jāveicina visas sabiedrības iesaistes pieeja, sekmējot Eiropas rūpniecības nozares, kā arī pilsoniskās sabiedrības, tostarp nevalstisko organizāciju, aktīvu un jēgpilnu piedalīšanos drošības politikas izstrādē un īstenošanā, vajadzības gadījumā iesaistot citus attiecīgos dalībniekus, Savienības struktūras, Savienības aģentūras un starptautiskās organizācijas saistībā ar Savienības atbalsta mērķiem. Tomēr būtu jānodrošina, ka Savienības atbalstu neizmanto, lai deleģētu tiesību aktos noteiktus vai publiskus uzdevumus privātiem dalībniekiem.

(16)Eiropai jāaizsargā savas drošības intereses pret piegādātājiem, kas varētu radīt pastāvīgu drošības risku trešo valstu iespējamās iejaukšanās dēļ, kā arī to kiberdrošības prakses dēļ. Tāpēc jāsamazina risks, ka iekšējā tirgū joprojām pastāv atkarība no augsta riska piegādātājiem, jo tiem varētu būt potenciāli nopietna negatīva ietekme uz lietotāju, uzņēmumu un iestāžu drošību visā ES un ES kritisko infrastruktūru datu un pakalpojumu integritātes, kā arī pakalpojumu pieejamības ziņā. Šāda izslēgšana būtu jāpamato ar samērīgu riska novērtējumu un saistītiem riska mazināšanas pasākumiem, kā noteikts Savienības politikā un tiesību aktos. 

(17)Dalībvalstis, piemērojot Savienības atbalstu, var balstīties uz partnerības principu, lai nodrošinātu pārvaldības pieejas nepārtrauktību.

(18)Visas darbības, kas tiek atbalstītas, piemērojot Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu, būtu jāīsteno atbilstīgi tiesībām un principiem, kas nostiprināti Savienības acquis un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī tām būtu jāatbilst Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām, kas izriet no starptautiskajiem instrumentiem, kuros tās ir iesaistītās puses.

(19)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(20)Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, Īrija [ar … vēstuli] ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā,

VAI

saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka mērķus un finansējumu, lai nodrošinātu Savienības atbalstu iekšējai drošībai laikposmā no 2028. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim. Šis Savienības atbalsts sniedzams saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem par Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, kas izveidots ar Regulu (ES) […].

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“kompetentās iestādes” ir dalībvalstu iestādes, kas ir atbildīgas par LESD 87. panta 1. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, tostarp policija, muita un citi specializēti tiesībaizsardzības dienesti;

(2)“novēršana” attiecībā uz noziedzību ir visi pasākumi, kuru mērķis ir samazināt vai citādi sekmēt to, ka mazinās noziedzība un iedzīvotāju nedrošības sajūta, kā minēts Padomes Lēmuma 2009/902/TI 2. panta 2. punktā 9 ;

(3)“informācijas apmaiņa” ir tādas informācijas droša vākšana, glabāšana, apstrāde, analīze un nodošana, kā arī piekļuve tai, kas ir svarīga LESD 87. pantā minētajām iestādēm, kā arī Eiropolam un citām attiecīgajām Savienības aģentūrām un struktūrām saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, jo īpaši pārrobežu, smagās un organizētās noziedzības, tostarp kibernoziedzības, un terorisma novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par šādiem nodarījumiem;

(4)“organizētā noziedzība” ir sodāma rīcība, kas saistīta ar līdzdalību noziedzīgā organizācijā, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI 1. panta 1. punktā 10 ;

(5)“terorisms” ir jebkādas tīšas darbības un nodarījumi, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/541 11 ;

(6)“radikalizācija” ir pakāpenisks un sarežģīts process, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma un terorisma un kurā indivīds vai indivīdu grupa pārņem radikālu ideoloģiju vai pārliecību, kas pieņem, izmanto vai pieļauj vardarbību, tostarp terora aktus, lai sasniegtu konkrētu politisku, reliģisku vai ideoloģisku mērķi;

(7)“kibernoziedzība” ir vai nu noziegumi, kuru izdarīšanā noteikti ir iesaistītas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas (IKT sistēmas), kas ir šo noziegumu izdarīšanas rīki vai nozieguma primārie mērķi (noziegumi, kas iespējami tikai kibertelpā), vai arī tradicionāli noziegumi, kuru mērogu vai tvērumu var palielināt, izmantojot datorus, datortīklus vai citas IKT sistēmas (kibersekmēti noziegumi);

(8)“operatīvā sadarbība tiesībaizsardzības jomā” ir LESD 87. panta 3. punktā minētā divu vai vairāku dalībvalstu iestāžu operatīvā sadarbība vai LESD 89. pantā minētā vienas dalībvalsts kompetento iestāžu darbība citas dalībvalsts teritorijā;

(9)“hibrīddraudi” ir jebkuras kaitīgas darbības, tostarp manipulācija ar informāciju, kiberuzbrukumi un migrantu instrumentalizācija, kas tiek plānotas un veiktas ar ļaunu nolūku un koordinēti, lai apdraudētu dalībvalsti vai kādu no tās iestādēm.

3. pants

Mērķi Savienības atbalstam iekšējai drošībai

1.Lai Savienībā nodrošinātu augstu iekšējās drošības līmeni, atbalsts palīdz sasniegt šādus mērķus:

a)stiprināt Savienības un dalībvalstu spējas gan tiešsaistē, gan bezsaistē novērst un apkarot smago un organizēto noziedzību, ieskaitot terorismu, vardarbīgu ekstrēmismu, kibernoziedzību, seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu un hibrīddraudus, kā arī attiecībā uz iedzīvotāju un sabiedrisko vietu aizsardzību pret uzbrukumiem, tostarp izmantojot novatoriskas metodes un jaunas tehnoloģijas iekšējās drošības jomā;

b)veicināt dalībvalstu spējas, uzlabojot kritisko vienību noturību pret naidīgām darbībām un pārvaldot ar drošību saistītus incidentus, riskus un krīzes, tostarp izmantojot sadarbspējīgas kritisko sakaru sistēmas;

c)uzlabot un sekmēt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām un to iekšienē un attiecīgā gadījumā ar trešām valstīm, starptautiskām organizācijām un privātpersonām;

d)uzlabot un pastiprināt kompetento iestāžu operatīvo sadarbību tiesībaizsardzības jomā, tostarp kopīgas operācijas, gan tiešsaistē, gan bezsaistē saistībā ar smagas un organizētas noziedzības, tostarp terorisma, vardarbīga ekstrēmisma, kibernoziedzības, seksuālas vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālas izmantošanas, hibrīddraudu novēršanu un apkarošanu, kā arī saistībā ar iedzīvotāju un sabiedrisko telpu aizsardzību pret uzbrukumiem;

Savienības atbalstu īsteno veidā, kas pilnībā atbilst mērķiem, kuri noteikti Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka to valstu un reģionu partnerības plānu prioritātēs ir iekļautas darbības, kas ļauj sasniegt katru no Savienības atbalsta mērķiem saskaņā ar šo regulu, un ka resursu sadalījums starp mērķiem ir samērīgs ar apzinātajām problēmām un vajadzībām.

4. pants

Finansējums

1.Indikatīvais finansējums 3. pantā izklāstīto mērķu īstenošanai laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam ir 6 843 331 500 EUR faktiskajās cenās. To īsteno saskaņā ar valstu un reģionu partnerības plānu horizontālajiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.

2.Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai noteiktu summu katrai dalībvalstij, piemērojot piešķiršanas metodiku, kas aprakstīta I pielikuma B iedaļā Regulā (ES) […], ar ko izveido Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.

3.Turklāt budžeta apropriācijas šīs regulas 3. pantā izklāstītajiem mērķiem, ko īsteno, izmantojot ES mehānismu saskaņā ar IV iedaļu Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, nosaka saskaņā ar LESD 314. pantā paredzēto ikgadējo budžeta procedūru.

4.Attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar šīs regulas 3. pantā izklāstītajiem mērķiem, ja Komisija secina, ka minētie pasākumi atbilst prasībām, kas noteiktas šajā regulā un Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, un ja Komisija ierosina Padomes īstenošanas lēmumu, ar ko apstiprina attiecīgās dalībvalsts valsts un reģionu partnerības plānu saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 23. pantā Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, tā iesniedz priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam par minēto pasākumu apstiprināšanu.

5.Izstrādājot priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam par pasākumiem, kas saistīti ar šīs regulas 3. pantā izklāstītajiem mērķiem, Komisijas priekšlikumā nosaka elementus, kas minēti 23. panta 4. punktā Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, attiecībā uz 3. pantā izklāstītajiem mērķiem.

6.Padome 4. punktā minēto īstenošanas lēmumu parasti pieņem četru nedēļu laikā pēc Komisijas priekšlikuma pieņemšanas un kopā ar īstenošanas lēmumiem, kas minēti 23. panta 1. punktā [Komisijas priekšlikums un Padomes īstenošanas lēmums] Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.

7.Regulas (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, 24. pantu par plānu grozījumiem piemēro ar noteikumu, ka Komisijas priekšlikums un Padomes īstenošanas lēmums, ar ko apstiprina 23. panta 4. punktā uzskaitīto elementu grozījumus, attiecas tikai uz šīs regulas 3. pantā minētajiem mērķiem.

5. pants

Pārejas noteikumi

Šī regula neskar tādu darbību turpināšanu vai grozīšanu, kuras uzsāktas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1149, kas turpina attiekties uz attiecīgajām darbībām līdz to pabeigšanai.

6. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no dienas, kad sāk piemērot Regulu (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1149 (2021. gada 7. jūlijs) par Iekšējās drošības fonda izveidi (OV L 251, 15.7.2021., 194. lpp.).

(2)    OV C […], […], […]. lpp .

(3)    OV C […], […], […]. lpp .

(4)    Eiropas Parlamenta nostāja ([…]) un Padomes nostāja ([…]).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI (OV L 150, 20.5.2014., 93. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/513/oj).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1149 (2021. gada 7. jūlijs) par Iekšējās drošības fonda izveidi (OV L 251, 15.7.2021., 194. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1149/oj).

(7)    2025. gada 1. aprīļa Paziņojums COM(2025) 148 final, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ProtectEU: Eiropas iekšējās drošības stratēģiju.

(8)    Padomes 2025. gada 26. jūnija secinājumi, EUCO 12/25.

(9)    Padomes Lēmums 2009/902/TI (2009. gada 30. novembris), ar ko izveido Eiropas Noziedzības novēršanas tīklu (EUCPN) un atceļ Lēmumu 2001/427/TI (OV L 321, 8.12.2009., 44. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2009/902/oj).

(10)    Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_framw/2008/841/oj ).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2017/541/oj ).