EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 16.7.2025
COM(2025) 540 final
2025/0540(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko nosaka Savienības atbalstu patvēruma, migrācijas un integrācijas jomā laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 16.7.2025
COM(2025) 540 final
2025/0540(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko nosaka Savienības atbalstu patvēruma, migrācijas un integrācijas jomā laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Pamatojums un mērķi
Komisijas politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam ir uzsvērts, ka migrācija ir Eiropas mēroga problēma, kas jārisina Eiropas līmenī. Eiropas ģeopolitiskais konteksts ir ievērojami mainījies, būtiski ietekmējot Savienības migrācijas un patvēruma pārvaldību, kuru iespaido arī migrācijas izmantošana par ieroci. Dalībvalstīm jāspēj ātri un efektīvi reaģēt uz migrācijas plūsmu izmaiņām un šim nolūkam saņemt Savienības atbalstu.
Pieņemot Migrācijas un patvēruma paktu (“pakts”), Savienība ir panākusi ievērojamu progresu virzībā uz visaptverošu pieeju patvēruma, migrācijas un robežu pārvaldības jomā, ieskaitot tās ārējo dimensiju. Ar šo paktu izveido sistēmu, ko reglamentē solidaritātes princips un taisnīga atbildības, tostarp tās finansiālo seku, sadale starp dalībvalstīm. Ar paktu izveidotās jaunās sistēmas panākumi ir atkarīgi no visu dalībvalstu gatavības, un vienas dalībvalsts rīcība ietekmē visas dalībvalstis. Pakta īstenošanai jābūt iespējamai visiem, un tā jāveic kopīgi.
Paktā noteikts, ka dalībvalstīm jāizstrādā valsts īstenošanas plāni, pamatojoties uz Komisijas kopīgo īstenošanas plānu. No šiem plāniem izriet, ka turpmākajos gados būs vajadzīgi ievērojami finanšu resursi. Dalībvalstīm jāveic vajadzīgās reformas, lai nodrošinātu, ka valstu sistēmas ir efektīvas un atbilst mērķim saskaņā ar pakta saistībām un ka ar paktu izveidotā Eiropas sistēma darbojas, kā paredzēts.
Tas arī nozīmē, ka jānodrošina pietiekams ES finansējums, lai atbalstītu pakta īstenošanu. Papildus neatliekamajām vajadzībām, kas tiks finansētas saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, dalībvalstīm būs jāturpina ieguldīt savās sistēmās un tās uzlabot. Piemēram, reizi trijos gados Komisija atkārtoti novērtēs dalībvalstu “pienācīgas kapacitātes” pienākumus robežprocedūras īstenošanai. Šīs atkārtotās novērtēšanas rezultātā, iespējams, būs vajadzīgi dalībvalstu turpmāki ieguldījumi to saistību izpildei.
Turklāt gandrīz visās dalībvalstīs Komisija par vienu no galvenajām prioritātēm ir atzinusi vajadzību izstrādāt valstu integrētas lietu pārvaldības sistēmas, kurās apvienoti patvēruma, uzņemšanas un atgriešanas jautājumi. Ņemot vērā būtiskās izmaiņas, kas daudzās dalībvalstīs vajadzīgas, lai izveidotu šādas integrētas sistēmas un īstenotu digitalizācijas programmu, vidējā termiņā un ilgtermiņā būs vajadzīgi ievērojami ieguldījumi. Šī digitalizācija, tostarp uz mākslīgo intelektu (MI) balstītas tehnoloģijas attīstība, ir arī būtisks komponents sistēmas vienkāršošanai un efektivitātes palielināšanai, kas galu galā varētu novest pie Eiropas lietu pārvaldības sistēmu izveides.
Lai gan tā būtu jāatbalsta galvenokārt ar Regulu (ES) […] [“Eiropa pasaulē”], ārējā dimensija un novatoriski migrācijas un patvēruma pārvaldības risinājumi arī turpmākajos gados būtu ES atbildes reakcijas būtiskas sastāvdaļas. Dalībvalstīm un ES arī būtu nepieciešama zināma rezerve, lai tās varētu atbalstīt konkrētas darbības trešās valstīs.
Visbeidzot, pakta saistības ir radījušas būtisku vajadzību pēc personāla, tostarp lietu izskatīšanas darbiniekiem, juridiskajiem padomniekiem, pamattiesību novērotājiem, nepavadītu nepilngadīgo pārstāvjiem, ievainojamības ekspertiem utt., kā arī jaunus pienākumus attiecībā uz uzņemšanu ar ievērojamām darbības izmaksām. Tie ir galvenie komponenti, kas nodrošina Eiropas sistēmas darbību praksē. Sistēmiskas nepilnības šajās jomās vienā dalībvalstī ietekmē visas dalībvalstis. Tāpēc ir būtiski, lai ES atbalstītu dalībvalstis šajos centienos. Turklāt dalībvalstu vajadzības būs regulāri atkārtoti jānovērtē, pamatojoties uz migrācijas situācijas izvērtējumu. Galīgais mērķis ir nodrošināt, lai visās dalībvalstīs pastāvīgi būtu “labi sagatavota sistēma”.
Savienības atbalsta darbības jomai jābūt saskaņotai ar politikas prioritātēm un elastīgai, lai varētu ņemt vērā jaunās norises. Pamatojoties uz iepriekšējo plānošanas periodu rezultātiem un ieguldījumiem patvēruma un migrācijas jomā, šajā priekšlikumā ir paredzēts vajadzīgais Savienības atbalsts, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti visaptverošajā pieejā migrācijai un patvērumam. Tas arī paredz atbalstu likumīgai migrācijai un trešo valstu valstspiederīgo agrīnai integrācijai, kā arī horizontālus pasākumus, ar kuriem atbalsta dalībvalstu spējas integrācijas jomā.
Turklāt būtu jānodrošina Savienības atbalsts Komisijas ierosinātajai jaunajai vienotajai pieejai un tiesiskajam regulējumam 1 , kas paredz ātrāku, vienkāršāku un efektīvāku atgriešanas procedūru visā ES un novatoriskus risinājumus migrācijas pārvaldībai. Šis jaunais atgriešanas tiesiskais regulējums ir būtisks elements, kas papildina Migrācijas un patvēruma paktu.
Priekšlikuma mērķis ir risināt vajadzību pēc lielākas elastības Savienības atbalsta pārvaldībā, tostarp pēc izteiktākas koncentrēšanās uz rezultātiem, kā arī pēc labākas darbību vienkāršošanas visiem priekšlikuma īstenošanā iesaistītajiem dalībniekiem. Šādā nolūkā stingri tiek nodrošināta papildināmība ar priekšlikumu Regulai (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, ieviešot jaunus mehānismus ES finansējuma piešķiršanai dalītas, tiešas un netiešas pārvaldības jomā. Tā kā problēmas migrācijas un patvēruma jomā pastāvīgi mainās, jāreaģē uz neatliekamām vajadzībām un izmaiņām politikā un Savienības prioritātēs un jānovirza finansējums darbībām ar augsta līmeņa Savienības pievienoto vērtību, jo īpaši izmantojot ES mehānismu, kas nodrošina elastību Savienības atbalsta pārvaldībā.
Šis priekšlikums kopā ar priekšlikumu Regulai (ES) […], ar ko izveido Savienības atbalstu Šengenas zonai, Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai un kopējai vīzu politikai, un priekšlikums Regulai (ES) […], ar ko izveido Savienības atbalstu iekšējai drošībai, nodrošina īpašu tiesisko regulējumu Savienības rīcībai tādās jomās kā migrācijas un patvēruma efektīva pārvaldība, Eiropas integrētā robežu pārvaldība pie ārējām robežām, labi funkcionējoša Šengenas zona un Eiropas vīzu politika, un iekšējā drošība. Noteikumi, kas reglamentē dažu Eiropas Savienības dalībvalstu dalību noteikumos, kuri izstrādāti saskaņā ar LESD trešās daļas V sadaļu (sk. iedaļu par valstu atšķirīgajām nostājām), pamato vajadzību pēc trim īpašiem instrumentiem atbalsta sniegšanai minētajās jomās. Šīs trīs regulas papildina viena otru un priekšlikumu Regulai (ES) […], ar ko izveido Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, ar kura starpniecību tās tiks īstenotas.
Ierosinātās regulas pamatā ir Regula (ES) 2021/1147 2 , vienlaikus ņemot vērā jaunās politikas norises un nepieciešamību veikli reaģēt uz mainīgajām migrācijas un patvēruma problēmām gan ES robežās, gan sadarbībā ar citām valstīm.
•Saskanība ar spēkā esošajiem politikas noteikumiem
Savienības atbalsts patvēruma, migrācijas un integrācijas jomā darbosies, nodrošinot papildināmību ar citām politikām, uz kurām attiecas priekšlikums, ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, tādējādi veicinot šo politiku sinerģiju. Tomēr, lai īstenotu stingru un visaptverošu ES politiku migrācijas un patvēruma jomā, ir nepieciešams rīkoties, izmantojot visus pieejamos instrumentus, tostarp attiecīgo Savienības decentralizēto aģentūru darbības.
Sešām decentralizētajām iekšlietu aģentūrām (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), Eiropols, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (European Union Agency for Asylum, EUAA), Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), Eiropas Savienības Narkotiku aģentūra (European Union Drugs Agency, EUDA) un Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL)) ir nozīmīga un arvien pieaugoša loma iekšlietu politikas īstenošanā. Ir būtiski nodrošināt saskaņotību starp ES līmenī noteiktajām politikas stratēģijām un decentralizēto aģentūru operatīvajām darbībām, tādējādi arī maksimāli palielinot ieguvumus ES politikas mērķu sasniegšanā, kurus nodrošina decentralizētajām aģentūrām piešķirtais ES finansējums. Decentralizēto aģentūru operatīvā loma, iespējams, vēl vairāk jānostiprina, kā arī attiecīgi jāpalielina finansējums.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Savienības migrācijas politika ir balstīta uz sinerģiju un saskaņotību ar attiecīgajām ES politikas jomām, piemēram, robežu pārvaldību, iekšējo drošību un trešo valstu valstspiederīgo sociālo iekļaušanu un integrāciju. Turklāt konsekvence un papildināmība tiks nodrošināta arī ar Savienības ārpolitiku, kas ar Regulu (ES) […] [“Eiropa pasaulē”] atbalsta trešās valstis daudzās dažādās jomās, kurām ir nozīmīga saikne ar iekšpolitiku, tostarp migrācijas un patvēruma politiku, kam būtu jānodrošina lielāka saskaņotība ar Savienības atbalstu sadarbībai migrācijas jomā ar partnervalstīm, veicinot koordinētu, holistisku un strukturētu pieeju migrācijai, maksimāli palielinot sinerģiju un palielinot sviras efektu. Šajā kontekstā sinerģija starp atbalstu pārrobežu sadarbībai saskaņā ar programmu “Eiropa pasaulē” un atbalstu, ko var sniegt saskaņā ar šo regulu, ir īpaši svarīga, lai uzlabotu robežu pārvaldību un turpinātu centienus novērst neatbilstīgu migrāciju. Lai veicinātu šo sinerģiju, būtu jācenšas uzlabot koordināciju un konsekvenci starp politikas prioritātēm un ES izdevumiem trešām valstīm.
Šis priekšlikums atbilst arī prioritātēm, kas noteiktas prasmju savienības ārējā dimensijā par prasmju piesaistīšanu no trešām valstīm un to saglabāšanu, tostarp turpmākajiem juridiskās vārtejas birojiem, kurus var atbalstīt ar tādām iniciatīvām kā ES Talantu fonds un talantu partnerības. Lai atbalstītu konkurētspējas programmu, būtu jāapsver arī ieguldījumi, kas balstīti uz novatoriskām metodēm vai jaunām tehnoloģijām, tostarp pasākumi, kuru mērķis ir pārbaudīt un apstiprināt Savienības finansētu pētniecības projektu rezultātus.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 2. punktā noteikts, ka “Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu”. Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 78. panta 2. punkts, kā arī 79. panta 2. punkts un 79. panta 4. punkts.
•Valstu atšķirīgās nostājas
Šī regula ir balstīta uz juridisko pamatu, ko nodrošina LESD trešās daļas V sadaļa par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Tādējādi uz regulas piemērošanu Dānijai un Īrijai attiecas īpaši noteikumi, kas paredzēti LES un LESD pievienotajā Protokolā Nr. 21 un Protokolā Nr. 22.
Atbilstīgi 1. un 2. pantam Protokolā Nr. 22 Dānija nepiedalās tādu Padomes pasākumu pieņemšanā, kas ierosināti saskaņā ar LESD trešās daļas V sadaļu, un šādi pasākumi nav saistoši Dānijai, kā arī nav tur piemērojami.
Atbilstīgi 1. un 2. pantam Protokolā Nr. 21 Īrija nepiedalās tādu Padomes pasākumu pieņemšanā, kas ierosināti saskaņā ar LESD trešās daļas V sadaļu, un šādi pasākumi nav saistoši Īrijai, kā arī nav tur piemērojami. Tomēr Īrija var izvēlēties piedalīties šādu ierosinātu pasākumu pieņemšanā un piemērošanā. Turklāt jebkurā laikā pēc šāda pasākuma pieņemšanas Īrija var to pieņemt, ja ir pabeigtas procedūras, kas minētas 4. pantā, Protokolā Nr. 21.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Dalībvalstis vienas pašas nevar sasniegt priekšlikuma mērķus, jo problēmām ir pārrobežu raksturs un tās neaprobežojas tikai ar atsevišķām dalībvalstīm vai dalībvalstu apakšgrupu. Savienības atbalsts rada pievienoto vērtību, veicinot vienotu pieeju visās dalībvalstīs ES acquis un standartu īstenošanai un sekmējot sadarbību starp dalībvalstīm par transnacionāliem jautājumiem.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu 1. nodaļā minētos mērķus. Tas ietilpst brīvības, drošības un tiesiskuma telpas darbības jomā, kā noteikts LESD trešās daļas V sadaļā. Mērķi un attiecīgais Savienības atbalsts ir proporcionāls tam, ko tiecas sasniegt ar instrumentu.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Vispiemērotākais instruments šā priekšlikuma darbības nodrošināšanai ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko laikposmam no 2028. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim izveido Savienības atbalstu patvēruma, migrācijas un integrācijas jomā, papildinot priekšlikumu Regulai (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.
3.RETROSPEKTĪVO NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Retrospektīvie novērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Pašlaik notiekošā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) 2014.–2020. gada plānošanas perioda ex post novērtējuma provizoriskie rezultāti apstiprina, ka AMIF dažādā mērā ir veicinājis fonda paredzēto mērķu sasniegšanu. Ieinteresētās personas uzskatīja, ka administratīvais slogs ir samērīgs ar ieguvumiem un līdzīgs citiem ES fondiem, bet mazāk samērīgs salīdzinājumā ar valstu fondiem. Tika pozitīvi vērtēta vienkāršotu izmaksu iespēju ieviešana, lai gan to izmantošana bija salīdzinoši ierobežota. AMIF apliecināja labu saskaņotību ar Eiropas Sociālo fondu, ko pēc ieinteresēto personu domām varētu stiprināt vēl vairāk. AMIF ievērojami veicināja jaunu pakalpojumu ieviešanu, iespēju sasniegt plašāku auditoriju un pakalpojumu un inovācijas paplašināšanu. Kopumā ex post novērtējumā ir uzsvērta vajadzība veicināt fonda īstenošanas vienkāršošanu, jo īpaši samazinot ziņošanas prasības un paplašinot vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu. Novērtējumā ir arī pausts aicinājums samazināt budžeta pārvaldības neelastību, tostarp ieviešot elastīgākus budžeta plānošanas mehānismus, kas atvieglo dažādu mērķu savstarpēju bagātināšanos un samazina programmu grozījumu skaitu.
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) vidusposma novērtējuma par 2021.–2027. gada plānošanas periodu provizoriskie rezultāti apliecina, ka AMIF uzraudzības un novērtēšanas sistēma ir ievērojami uzlabojusies salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu. Vienkāršotu izmaksu iespējas un vienotas likmes tehniskā palīdzība ir palīdzējušas samazināt administratīvo slogu, tomēr vienkāršotu izmaksu iespēju īstenošana joprojām ir salīdzinoši ierobežota. AMIF apliecina stingru saskaņotību ar citu ES fondu plānošanu, jo īpaši Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+), Robežu pārvaldības un vīzu politikas (BMVI) finansiālā atbalsta instrumentam un Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF). Vidusposma novērtējums kopumā apstiprina ex post novērtējuma secinājumus par vajadzību vienkāršot un elastīgāk pārvaldīt programmas un projektus, lai ātri pielāgotos ārējo faktoru ietekmei. Vidusposma novērtējumā ir uzsvērta vajadzība stiprināt saiknes un koordināciju ar citiem Savienības fondiem, jo īpaši ņemot vērā Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanu. Tas varētu arī palīdzēt valstu iestādēm labāk apmierināt attiecīgās vajadzības, izmantojot saskaņotāku Savienības fondu plānošanu.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Iniciatīvas procesā Komisija aktīvi sadarbojās ar ieinteresētajām personām, jo īpaši organizējot īpašus pasākumus un sabiedriskās apspriešanas pasākumus, kā detalizēti izklāstīts attiecīgajā paskaidrojuma raksta nodaļā priekšlikumā Regulai (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.
•Ārējo ekspertu atzinums
Informācija par to, kā Komisija izmanto ārējo ekspertu atzinumus, ir sniegta paskaidrojuma raksta attiecīgajā nodaļā priekšlikumā Regulai (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.
•Ietekmes novērtējums
Informācija par Komisijas ietekmes novērtējumu ir sniegta paskaidrojuma raksta attiecīgajā nodaļā priekšlikumā Regulai (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.
•Vienkāršošana
Paredzams, ka iniciatīva palīdzēs ievērojami samazināt administratīvo slogu un izmaksas, kā arī uzlabot Savienības atbalsta īstenošanas efektivitāti, sk. arī attiecīgo nodaļu paskaidrojuma rakstā priekšlikumā Regulai (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.
•Pamattiesības
Savienības atbalsts tiks īstenots saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un tiesiskuma principu, kā noteikts 2. panta a) punktā Regulā (ES, Euratom) 2020/2092, sk. arī attiecīgo iedaļu paskaidrojuma rakstā, kas pievienots Komisijas priekšlikumam Regulai (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Indikatīvais finansējums Savienības atbalsta mērķu īstenošanai laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam ir noteikts 11 975 428 500 EUR apmērā faktiskajās cenās. To īsteno saskaņā ar valstu un reģionu partnerības plānu horizontālajiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Savienības atbalsts saskaņā ar šo priekšlikumu tiks īstenots ar dalībvalstu dalītu pārvaldību un tiešu un netiešu pārvaldību, ko veiks Komisija. Savienības atbalsta īstenošanu uzraudzīs, izmantojot snieguma satvaru, kas piemērojams 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmai un ir izklāstīts priekšlikumā Regulai (ES) […], ar ko izveido budžeta izdevumu izsekošanas un snieguma satvaru, un citus Savienības programmu un darbību horizontālos noteikumus.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Ierosinātās regulas 1. pantā ir noteikta Savienības atbalsta darbības joma attiecībā uz patvēruma, migrācijas un integrācijas jomu laikposmam no 2028. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim. Šādā nolūkā 2. pantā ir sniegtas būtiskas definīcijas, un 3. pantā ir noteikti četri mērķi, kas tiks sasniegti ar Savienības atbalstu saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem par Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, kas izveidots ar Regulu (ES) […]. Šie mērķi attiecas uz kopējās Eiropas patvēruma sistēmas jomām, neatbilstīgo migrantu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu, tostarp viņu reintegrāciju trešās valstīs un neatbilstīgas migrācijas apkarošanu, likumīgu migrāciju un trešo valstu valstspiederīgo agrīnu integrāciju un sociālo iekļaušanu, solidaritāti un taisnīgu atbildības sadalījumu starp dalībvalstīm.
Priekšlikuma 4. pantā ir izklāstīti noteikumi par Savienības atbalsta finansēšanu.
Lai veicinātu Savienības acquis īstenošanu un atbalstītu centienus nodrošināt visaptverošu pieeju migrācijas pārvaldībai, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās, solidaritāte un taisnīgs atbildības sadalījums starp dalībvalstīm, ierosinātajā regulā ir izklāstīti arī noteikumi par pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas resursu budžeta apstrādi (5. pants), resursiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai (6. pants) un dalībvalstu finansiālajiem ieguldījumiem ikgadējā solidaritātes rezervē, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Regulu (ES) 2024/1351 3 (9. pants).
Attiecīgi 7. pantā ir noteikti vajadzīgie nosacījumi, kas jāizpilda trešām valstīm, lai tās būtu asociētas ar Savienības atbalstu, ko sniedz saskaņā ar šo priekšlikumu. Bet 8. pantā ir noteikts finansējums ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK 4 izveidotajam Eiropas migrācijas tīklam saskaņā ar tā mērķiem un uzdevumiem. Savukārt 10. pantā ir paredzēti pārejas noteikumi. Ierosinātās regulas spēkā stāšanās datums ir noteikts 11. pantā, un ir noteikts, ka regula būs saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem, sākot no 2028. gada 1. janvāra.
2025/0540 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko nosaka Savienības atbalstu patvēruma, migrācijas un integrācijas jomā laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punktu un 79. panta 2. un 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 5 ,
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 6 ,
tā kā:
(1)Šīs regulas mērķis ir palīdzēt sasniegt Savienības mērķi izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), sniedzot Savienības atbalstu kopējas patvēruma, alternatīvās aizsardzības un pagaidu aizsardzības politikas izstrādei, lai visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība, piedāvātu atbilstīgu statusu un nodrošinātu neizraidīšanas principa ievērošanu saskaņā ar LESD 77. pantu, un kopēju imigrācijas politiku, kuras mērķis ir visos posmos nodrošināt efektīvu migrācijas plūsmu pārvaldību, taisnīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs, un novērst nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību un pastiprināt pasākumus to apkarošanai saskaņā ar LESD 79. pantu.
(2)Migrācijas un patvēruma pakta stāšanās spēkā 2024. gada jūnijā ir pārveidojusi Savienības patvēruma un migrācijas politiku. Lai veicinātu pakta īstenošanu un atbalstītu centienus nodrošināt visaptverošu pieeju migrācijas pārvaldībai, kuras pamatā ir solidaritāte un taisnīgs atbildības sadalījums starp dalībvalstīm, Savienības iestādēm un aģentūrām, dalībvalstis būtu jāatbalsta ar pienācīgiem finanšu resursiem. Šo Savienības atbalstu sniegs saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem par Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, kas izveidots ar Regulu (ES) […].
(3)Šajā regulā ir noteikti Savienības atbalsta mērķi patvēruma, migrācijas un integrācijas politikas jomā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valstu un reģionu partnerības plānos ir ņemti vērā visi šajā regulā noteiktie mērķi.
(4)Komisijai ar vienu īstenošanas lēmumu būtu jānosaka katrai dalībvalstij piešķiramās summas saskaņā ar sadales metodiku, kas noteikta Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu. Minētajam lēmumam parasti būtu jāattiecas arī uz summām, kas paredzētas Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, Regulā (ES) […], ar ko izveido Savienības atbalstu Šengenas zonai, Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai un kopējai vīzu politikai, un Regulā (ES) […], ar ko izveido Savienības atbalstu iekšējai drošībai.
(5)Savienības atbalstam jābūt pamatotam ar iepriekšējo plānošanas periodu rezultātiem un ieguldījumiem patvēruma un migrācijas jomā, tādiem kā: i) Eiropas Bēgļu fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 573/2007/EK 7 laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam; ii) Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/435/EK 8 laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam; iii) Eiropas Atgriešanās fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 575/2007/EK 9 laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam; iv) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014 10 laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam; un v) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds 2021.–2027. gadam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1147 11 . Savienības atbalsta darbības jomā būtu jāņem vērā arī jaunas norises.
(6)Eiropas ģeopolitiskais konteksts ir ievērojami mainījies, būtiski ietekmējot Savienības migrācijas pārvaldību, arī tāpēc, ka valstiski dalībnieki mākslīgi rada un veicina neatbilstīgu migrāciju, instrumentalizē migrācijas plūsmas kā rīku politisku mērķu sasniegšanai un izmanto hibrīdkara taktiku, piemēram, izmanto migrāciju par ieroci 12 , lai destabilizētu Eiropas Savienību un tās dalībvalstis. Dalībvalstīm jāspēj ātri un efektīvi reaģēt uz migrācijas plūsmu norisēm un saņemt Savienības atbalstu šādā nolūkā. Lai reaģētu uz šīm Eiropas problēmām, Savienības atbalsta piešķiršanai būtu jāatspoguļo Savienības prioritātes. Tāpēc Savienības atbalstam, ko īsteno saskaņā ar noteikumiem, kuri reglamentē dalībvalstu valsts un reģionu partnerības plānus, būtu jāpalīdz efektīvi risināt problēmas, kas apzinātas saistībā ar Eiropas patvēruma un migrācijas pārvaldības ilgtermiņa stratēģiju un ikgadējo migrācijas pārvaldības ciklu, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1351 (2024. gada 14. maijs) 13 , tostarp ikgadējo solidaritātes mehānismu un Savienības pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas sistēmu.
Ar šajā regulā paredzēto Savienības atbalstu būtu jāfinansē pasākumi, kas ir īpaši pielāgoti trešo valstu valstspiederīgo vajadzībām un kas pārsvarā tiek īstenoti integrācijas sākumposmā, kā arī horizontāli pasākumi, ar kuriem atbalsta dalībvalstu spējas integrācijas jomā, kamēr intervences pasākumi ar ilgtermiņa ietekmi attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem jāīsteno saskaņā ar citu Savienības atbalstu.
(7)Tā kā problēmas migrācijas un patvēruma jomā pastāvīgi mainās, ir nepieciešams pielāgot saskaņā ar šo regulu piešķirto Savienības atbalstu migrācijas plūsmu un patvēruma iespēju izmaiņām. Lai reaģētu uz neatliekamām vajadzībām un izmaiņām politikā un Savienības prioritātēs, kā arī novirzītu finansējumu darbībām ar augstu Savienības pievienoto vērtību, daļa no Savienības atbalsta saskaņā ar šo regulu būtu jāīsteno tiešās, dalītās un netiešās pārvaldības jomā, izmantojot ES mehānismu, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu. ES mehānisms nodrošina elastību Savienības atbalsta pārvaldībā, un dalītas pārvaldības gadījumā tas būtu jāīsteno ar dalībvalstu valstu un reģionu partnerības plānu starpniecību.
(8)Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, izstrādājot dalībvalstu valsts un reģionu plānus un īstenojot pasākumus vai risinot problēmas saistībā ar migrācijas pārvaldību, robežkontroli un robežu pārvaldību, un iekšējo drošību, tiek ņemtas vērā attiecīgo Savienības struktūru, biroju un aģentūru zināšanas, kompetence un pieredze. Attiecīgā gadījumā Komisijai vajadzētu būt arī iespējai iesaistīt attiecīgās Savienības struktūras, birojus un aģentūras darbībās, kuru mērķis ir nodrošināt, lai Savienības atbalsta pasākumi atbilstu attiecīgajiem Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm.
(9)Savienības atbalstam būtu arī jāveicina pagaidu aizsardzības īstenošana saistībā ar Padomes Direktīvu 2001/55/EK 14 pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā, tostarp pagaidu aizsardzība, kas ieviesta un pagarināta ar iepriekšējiem Padomes lēmumiem, un pasākumu īstenošana centienu līdzsvara veicināšanai starp dalībvalstīm, kas uzņem šādas personas.
(10)Dalībvalstīm, piemērojot Savienības atbalstu, būtu jābalstās uz partnerības principu, lai nodrošinātu pārvaldības pieejas nepārtrauktību.
(11)Savienības atbalstam būtu jāpalīdz nodrošināt konsekvenci, saskaņotību, sinerģiju un papildināmību starp Savienības iekšpolitiku un ārpolitiku. Ir vajadzīga lielāka saskaņotība starp migrācijas, patvēruma, atgriešanas un ārpolitiku, un ir svarīgi nodrošināt, ka Savienības ārējā palīdzība un Savienības atbalsts saskaņā ar šo regulu veicina koordinētu, holistisku un strukturētu pieeju migrācijai, maksimāli palielinot sinerģiju, kā arī palielinot sviras efektu. Šajā regulā paredzētais Savienības atbalsts var ietvert arī atbalstu attiecīgajiem ES delegāciju resursiem pienācīgi pamatotos gadījumos, un plānošanas un īstenošanas posmos to var koordinēt dalībvalstis un Komisija.
(12)Eiropai jāaizsargā savas drošības intereses pret piegādātājiem, kas varētu radīt pastāvīgu drošības risku trešo valstu iespējamās iejaukšanās dēļ, kā arī to kiberdrošības prakses dēļ. Tāpēc jāsamazina risks, ka iekšējā tirgū joprojām pastāv atkarība no augsta riska piegādātājiem, jo tiem varētu būt potenciāli nopietna negatīva ietekme uz lietotāju, uzņēmumu un iestāžu drošību visā ES datu un pakalpojumu integritātes, kā arī pakalpojumu pieejamības ziņā. Šāda izslēgšana būtu jāpamato ar samērīgu riska novērtējumu un saistītiem riska mazināšanas pasākumiem, kā noteikts Savienības politikā un tiesību aktos.
(13)Pārmitināšana un humanitārā uzņemšana ir drošas un likumīgas alternatīvas neatbilstīgai migrācijai un instruments Eiropas solidaritātei ar valstīm, kas nav dalībvalstis un kas uzņem lielu skaitu personu, kuras bēg no kara vai vajāšanas. Pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas centieni, ko dalībvalstis īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1350 15 , būtu jāatbalsta ar pienācīgu finansējumu no Savienības budžeta. Ņemot vērā pārmitināšanai un humanitārajai uzņemšanai un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai vajadzīgā atbalsta specifiku, šajā regulā jāparedz iepriekš noteiktas summas šādam atbalstam par vienību.
(14)Ar šo regulu būtu jānodrošina, ka turpina darboties Eiropas migrācijas tīkls, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK 16 , saskaņā ar tā mērķiem un uzdevumiem.
(15)Ņemot vērā to, ka dalībvalstīm, kuras skar migrācijas radītais spiediens, vajadzētu būt iespējai paļauties uz Savienības atbalstu, šajā regulā būtu jāparedz noteikumi, lai dalībvalstīm, kuras saņem atbalstu, darītu pieejamu attiecīgo daļu no finansiālajiem ieguldījumiem, kas iekļauti ar Regulu (ES) 2024/1351 izveidotajā ikgadējā solidaritātes rezervē 17 .
(16)Ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, saskaņā ar šo regulu būtu jāļauj Savienības atbalstā iesaistīties trešai valstij, kas ir noslēgusi nolīgumu ar Savienību par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kura ir atbildīga par dalībvalstī vai attiecīgajā trešajā valstī reģistrēta starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu.
(17)Visas darbības, kas tiek atbalstītas, piemērojot Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu, būtu jāīsteno atbilstīgi tiesībām un principiem, kas nostiprināti Savienības acquis un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī tām būtu jāatbilst Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām, kas izriet no starptautiskajiem instrumentiem, kuros tās ir iesaistītās puses.
(18)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.
(19)Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, Īrija [ar … vēstuli] ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā,
VAI
saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā ir noteikti Savienības atbalsta mērķi un finansējums kopējās patvēruma politikas un kopējās imigrācijas politikas īstenošanai, stiprināšanai un pilnveidošanai laikposmā no 2028. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim. Savienības atbalsts veicina migrācijas plūsmu un patvēruma efektīvu pārvaldību, tostarp sniedzot atbalstu, lai īstenotu, stiprinātu un pilnveidotu Migrācijas un patvēruma paktu un pārvietotajām personām paredzēto kopējo pagaidu aizsardzības sistēmu masveida pieplūduma gadījumā.
Šis Savienības atbalsts sniedzams saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem par Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, kas izveidots ar Regulu (ES) […].
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1)“starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs” ir pieteikuma iesniedzējs, kā definēts 2. panta 4. punktā Regulā (ES) 2024/1351;
(2)“starptautiskās aizsardzības saņēmējs” ir starptautiskās aizsardzības saņēmējs, kā definēts 2. panta 7. punktā Regulā (ES) 2024/1351;
(3)“pagaidu aizsardzība” ir pagaidu aizsardzība, kā definēts Direktīvas 2001/55/EK 18 2. panta a) punktā;
(4)“ģimenes loceklis” ir ģimenes loceklis, kā definēts 2. panta 8. punktā Regulā (ES) 2024/1351;
(5)“humanitārā uzņemšana” ir humanitārā uzņemšana, kas definēta 2. panta 3. punktā Regulā (ES) 2024/1350;
(6)“pārmitināšana” ir pārmitināšana, kā definēts Regulas (ES) 2024/1350 2. panta 1. punktā;
(7)“trešās valsts valstspiederīgais” ir “trešās valsts valstspiederīgais”, kā definēts 2. panta 1. punktā Regulā (ES) 2024/1351;
(8)“nepavadīts nepilngadīgais” ir nepavadīts nepilngadīgais, kā definēts 2. panta 11. punktā Regulā (ES) 2024/1351;
(9)“neaizsargāta persona” ir jebkura persona, kas definēta kā neaizsargāta persona saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri attiecas uz politikas darbības jomu, ko atbalsta ar Savienības atbalstu;
(10)“labuma guvēja dalībvalsts” ir labuma guvēja dalībvalsts, kā definēts 2. panta 19. punktā Regulā (ES) 2024/1351;
(11)“ieguldītāja dalībvalsts” ir ieguldītāja dalībvalsts, kā definēts 2. panta 20. punktā Regulā (ES) 2024/1351;
(12)“finansiālie ieguldījumi” ir finansiālie ieguldījumi saskaņā ar 56. panta 2. punkta b) apakšpunktu Regulā (ES) 2024/1351.
3. pants
Savienības atbalsta mērķi patvēruma, migrācijas un integrācijas jomā
1.Lai nodrošinātu migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību, Savienības atbalsts palīdz sasniegt ikvienu no šiem mērķiem:
a)stiprināt un pilnveidot visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus;
b)sekmēt efektīvu, drošu un cieņpilnu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu, veicināt un sekmēt efektīvu reintegrāciju trešās valstīs, kā arī palīdzēt apkarot neatbilstīgu migrāciju, novēršot un apkarojot migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, kā arī neatbilstīgas migrācijas instrumentalizāciju un izmantošanu par ieroci;
c)stiprināt un izvērst likumīgu migrāciju uz dalībvalstīm saskaņā ar to vajadzībām un veicināt un atbalstīt trešo valstu valstspiederīgo efektīvu integrāciju un sociālo iekļaušanu ilgtermiņa uzturēšanās agrīnajos posmos;
d)nodrošināt solidaritāti un taisnīgu atbildības sadalījumu starp dalībvalstīm, tostarp izmantojot novatoriskas praktiskas sadarbības metodes un jaunas tehnoloģijas, un veicināt visaptverošu pieeju migrācijas un patvēruma pārvaldības iekšējiem un ārējiem komponentiem.
2.Savienības atbalstu īsteno saskaņā ar attiecīgo Savienības acquis, kā arī pilnībā ievērojot Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības, kas izriet no starptautiskajiem instrumentiem, kuros tās ir puses.
3.Dalībvalstis nodrošina, ka to valstu un reģionu partnerības plānu prioritātēs ir iekļautas darbības, kas ļauj sasniegt katru no Savienības atbalsta mērķiem saskaņā ar šo regulu, un ka resursu sadalījums starp mērķiem ir samērīgs ar apzinātajām problēmām un vajadzībām.
4. pants
Finansējums
1.Indikatīvais finansējums 3. pantā izklāstīto mērķu īstenošanai laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam ir 11 975 428 500 EUR faktiskajās cenās. To īsteno saskaņā ar valstu un reģionu partnerības plānu horizontālajiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.
2.Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai noteiktu summu katrai dalībvalstij, piemērojot piešķiršanas metodiku, kas aprakstīta I pielikuma B iedaļā Regulā (ES) […], ar ko izveido Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.
3.Turklāt budžeta apropriācijas šīs regulas 3. pantā izklāstītajiem mērķiem, ko īsteno, izmantojot ES mehānismu saskaņā ar IV iedaļu Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, nosaka saskaņā ar LESD 314. pantā paredzēto ikgadējo budžeta procedūru.
4.Attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar šīs regulas 3. pantā izklāstītajiem mērķiem, ja Komisija secina, ka minētie pasākumi atbilst prasībām, kas noteiktas šajā regulā un Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, un ja Komisija ierosina Padomes īstenošanas lēmumu, ar ko apstiprina attiecīgās dalībvalsts valsts un reģionu partnerības plānu saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 23. pantā Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, tā iesniedz priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam par minēto pasākumu apstiprināšanu.
5.Izstrādājot priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam par pasākumiem, kas saistīti ar šīs regulas 3. pantā izklāstītajiem mērķiem, Komisijas priekšlikumā nosaka elementus, kas minēti 23. panta 4. punktā Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, attiecībā uz 3. pantā izklāstītajiem mērķiem.
6.Padome 4. punktā minēto īstenošanas lēmumu parasti pieņem četru nedēļu laikā pēc Komisijas priekšlikuma pieņemšanas un kopā ar īstenošanas lēmumiem, kas minēti 23. panta 1. punktā Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.
7.Regulas (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, 24. pantu par plānu grozījumiem piemēro ar noteikumu, ka Komisijas priekšlikums un Padomes īstenošanas lēmums, ar ko apstiprina 23. panta 4. punktā uzskaitīto elementu grozījumus, attiecas tikai uz šīs regulas 3. pantā minētajiem mērķiem.
5. pants
Resursi pārmitināšanai un humanitārajai uzņemšanai
1.Papildus savam piešķīrumam saskaņā ar 4. panta 1. un 2. punktu dalībvalstis saņem summu 10 000 EUR apmērā par katru personu, kura uzņemta, veicot pārmitināšanu ar Regulu (ES) 2024/1350 izveidotās Savienības pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas sistēmas ietvaros.
2.Papildus savam piešķīrumam saskaņā ar 4. panta 1. un 2. punkta dalībvalstis saņem summu 6000 EUR apmērā par katru personu, kura uzņemta, veicot humanitāro uzņemšanu ar Regulu (ES) 2024/1350 izveidotās Savienības pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas sistēmas ietvaros vai uzņemta valsts līmeņa pārmitināšanas shēmas ietvaros.
3.Šā panta 2. punktā minēto summu palielina līdz 8000 EUR par katru personu, kura uzņemta, veicot humanitāro uzņemšanu, vai uzņemta valsts līmeņa pārmitināšanas shēmas ietvaros un kura pieder pie vienas vai vairākām no šādām mazāk aizsargātajām grupām:
(a)riskam pakļautas sievietes un bērni;
(b)nepavadīti nepilngadīgie;
(c)personas, kam ir medicīniskas vajadzības, kuras var apmierināt tikai ar humanitāro uzņemšanu;
(d)personas, kurām vajadzīga humanitārā uzņemšana juridiskas vai fiziskas aizsardzības dēļ, tostarp vardarbības vai spīdzināšanas upuri.
4.Ja dalībvalsts uzņem personu, kas pieder pie vairāk nekā vienas no 2. un 3. punktā minētajām kategorijām, tā attiecīgo summu par minēto personu saņem tikai vienreiz.
5.Atsevišķos gadījumos dalībvalstis var būt tiesīgas saņemt attiecīgās summas arī par 1., 2. un 3. punktā minēto personu ģimenes locekļiem, ja minētie ģimenes locekļi tiek uzņemti, lai nodrošinātu ģimenes vienotību.
6.Šā panta 1., 2., 3. un 5. punktā minētās summas no ES mehānisma piešķir dalībvalsts valsts un reģionu partnerības plānam saskaņā ar 31. pantu Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu. Minētās summas var iekļaut Komisijai iesniegtajos maksājuma pieteikumos saskaņā ar 65. pantu Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, ar nosacījumu, ka persona, par kuru piešķirta summa, ir faktiski pārmitināta vai uzņemta.
7.Revīzijas un kontroles vajadzībām dalībvalstis glabā informāciju, kas nepieciešama pienācīgai pārmitināto vai uzņemto personu identificēšanai un pārmitināšanas vai uzņemšanas datuma noteikšanai.
8.Lai ņemtu vērā attiecīgā brīža inflācijas koeficientus, attiecīgās norises pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas jomā un citus faktorus, kuri varētu optimizēt tāda finansiālā stimula izmantošanu, ko nodrošina šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās summas, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai pielāgotu minētās summas, ja tas uzskatāms par lietderīgu, kā arī ievērojot pieejamo resursu ierobežojumus.
6. pants
Resursi personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai
1.Papildus dalībvalstij paredzētajiem piešķīrumiem saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. un 2. punktu tā saņem šādu summu:
(a)10 000 EUR par katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, par kuru minētā dalībvalsts kļūst atbildīga tādas pārcelšanas rezultātā, kas veikta saskaņā ar 67. un 68. pantu Regulā (ES) 2024/1351;
(b)10 000 EUR par katru starptautiskās aizsardzības saņēmēju, kurš pārcelts uz minēto dalībvalsti saskaņā ar 67. un 68. pantu Regulā (ES) 2024/1351.
2.Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās summas palielina līdz 12 000 EUR attiecīgi par katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju, kas ir nepavadīts nepilngadīgais, kurš pārcelts uz minēto dalībvalsti saskaņā ar 67. un 68. pantu Regulā (ES) 2024/1351.
3.Dalībvalsts, kas sedz 1. punktā minētās pārsūtīšanas izmaksas, saņem summu 500 EUR apmērā par katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju, kas pārsūtīts uz citu dalībvalsti.
4.Dalībvalsts, kas sedz Regulas (ES) 2024/1351 36. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētās un saskaņā ar minētās regulas 46. pantu veiktās pārsūtīšanas izmaksas, saņem summu 500 EUR apmērā par katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kurš pārsūtīts uz citu dalībvalsti.
5.Šā panta 1.–3. punktā minētās summas no ES mehānisma piešķir dalībvalsts valsts un reģionu partnerības plānam saskaņā ar 31. pantu Regulā (ES) […], Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, ar nosacījumu, ka persona, par kuru ir piešķirta summa, ir faktiski pārsūtīta uz minēto dalībvalsti vai tika reģistrēta kā pieteikuma iesniedzējs atbildīgajā dalībvalstī saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1351, ja piemērojama.
6.Revīzijas un kontroles vajadzībām dalībvalstis glabā informāciju, kas vajadzīga pārsūtīto personu un to pārsūtīšanas datuma pienācīgai identificēšanai.
7.Lai ņemtu vērā attiecīgā brīža inflācijas koeficientus, attiecīgās norises pārcelšanas jomā un citus faktorus, kuri varētu optimizēt tāda finansiālā stimula izmantošanu, ko nodrošina šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās summas, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai pielāgotu minētās summas, ja tas uzskatāms par lietderīgu, kā arī ievērojot pieejamo resursu ierobežojumus.
7. pants
Ar Savienības atbalstu asociētās trešās valstis
1.Šajā regulā paredzētais Savienības atbalsts ir pieejams trešām valstīm, kas atbilst 2. punktā uzskaitītajiem kritērijiem, un saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti konkrētā nolīgumā, kas attiecas uz trešās valsts iesaisti Savienības atbalstā.
2.Lai trešai valstij būtu tiesības būt asociētai ar Savienības atbalstu, kā minēts 1. punktā, tā ar Savienību ir noslēgusi nolīgumu par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kura ir atbildīga par kādā dalībvalstī vai minētajā trešā valstī reģistrēta starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu.
3.Šā panta 1. punktā minētais īpašais nolīgums, kā minimums:
a)rada iespēju sadarboties ar dalībvalstīm un Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām patvēruma, migrācijas un atgriešanas jomā atbilstīgi solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma principu;
b)visā Savienības atbalsta darbības laikā tā pamatā ir neizraidīšanas, demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas principi;
c)nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz Savienības atbalstā iesaistītas trešās valsts veiktām iemaksām un gūtiem ieguvumiem;
d)paredz nosacījumus dalībai Savienības atbalstā, tostarp finansiālo ieguldījumu aprēķinu Savienības atbalstam un tā administratīvās izmaksas;
e)nepiešķir nekādas pilnvaras trešai valstij pieņemt lēmumus attiecībā uz Savienības atbalstu;
f)garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses;
g)paredz, ka trešā valsts atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palātai piešķir nepieciešamās tiesības un piekļuvi saskaņā ar 28. panta 2. punkta d) apakšpunktu Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.
Šā punkta d) apakšpunktā minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom 2024/2509) 21. panta 5. punktu.
8. pants
Eiropas migrācijas tīkls
Savienības atbalstu sniedz Eiropas migrācijas tīkla darbībām un turpmākai attīstībai.
Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2008/381/EK 4. panta 5. punkta a) apakšpunktu Komisija pēc tam, kad to ir apstiprinājusi vadības padome, pieņem summu, kas atkarībā no līdzekļu pieejamības tiks darīta pieejama Eiropas Migrācijas tīklam no ES mehānisma gada apropriācijām, un darba programmu, kurā būs noteiktas tā darbības prioritātes. Komisijas lēmums ir finansēšanas lēmums saskaņā ar 31. panta 1. punktu Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.
Finansiālo palīdzību Eiropas Migrācijas tīkla darbībām sniedz dotāciju veidā Lēmuma 2008/381/EK 3. pantā minētajiem valstu kontaktpunktiem vai attiecīgi iepirkumu veidā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2024/2509.
9. pants
Finansiālie ieguldījumi ikgadējai solidaritātes rezervei
Komisija aprēķina un dara pieejamu katrai labuma guvējai dalībvalstij attiecīgo finansiālo ieguldījumu daļu, ko ieguldītājas dalībvalstis pārskaitījušas saskaņā ar 64. panta 1. punktu Regulā (ES) 2024/1351, lai īstenotu darbības, kas noteiktas 56. panta 2. punkta b) apakšpunktā Regulā (ES) 2024/1351.
10. pants
Pārejas noteikumi
Šī regula neskar tādu darbību turpināšanu vai grozīšanu, kuras uzsāktas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1147, kas turpina attiekties uz attiecīgajām darbībām līdz to pabeigšanai.
11. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no dienas, kad sāk piemērot Regulu (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētāja priekšsēdētājs