PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Kā apliecināts “Konkurētspējas kompasā” 1 , Eiropa ir izstrādājusi vērienīgu satvaru, kas palīdzēs līdz 2050. gadam izveidot dekarbonizētu ekonomiku. Lai sasniegtu apstiprinātos dekarbonizācijas mērķus, tā turpinās iesākto ceļu, sekojot tīras rūpniecības kursam, kura mērķis ir gādāt, ka ES ir pievilcīga vieta ražošanai, arī energoietilpīgām nozarēm, un veicināt tīras tehnoloģijas un jaunus apritīgus darījumdarbības modeļus. Šo mērķu īstenošana arī stiprinās ES enerģētisko neatkarību no importētām fosilajām degvielām. Kā uzsvērts Dragi ziņojumā par Eiropas konkurētspējas nākotni 2 , dekarbonizācija ir ne tikai kritiski svarīga planētai, bet arī svarīgs ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks, ja to integrē rūpniecības, konkurences un tirdzniecības politikā.

ES savus klimata mērķrādītājus 2030. un 2050. gadam ir nospraudusi Regulā (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru (“Eiropas Klimata akts”).

Eiropas Klimata akta 4. panta 3. punktā ir noteikts, ka ir jānosaka starpposma klimata mērķrādītājs 2040. gadam, lai noteiktu SEG neto emisiju samazināšanas tempu ES mērogā. 2040. gada mērķrādītāja noteikšana investoriem un ES uzņēmumiem nodrošinās paredzamību un sniegs skaidru norādi par to, kādam jābūt pārkārtošanās ceļam; tas palīdzēs virzīt darījumdarbības lēmumus un atraisīt privātās investīcijas.

2024. gada 6. februārī Komisija publicēja paziņojumu par Savienības 2040. gada klimata mērķrādītāju 3 , tādējādi nospraužot ceļu no jau saskaņotā 2030. gada starpposma mērķrādītāja uz klimatneitralitāti 2050. gadā. Ņemot vērā zinātniskos ieteikumus, ko sniegusi Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos (EZKPKPJ), un balstoties uz detalizētu ietekmes novērtējumu un ziņojumu par oglekļa budžetu 4 , ar minēto paziņojumu tika ierosināts 2040. gadam noteikt SEG neto emisiju samazinājuma mērķrādītāju –90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

90 % mērķrādītājs nostāda ES uz ceļa, kas sniedz vislielākos vispārējos ieguvumus konkurētspējas, noturības, neatkarības, autonomijas un taisnīgas pārkārtošanās ziņā un nodrošina, ka ES pilda saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

ES atzīst, ka klimata pārmaiņas ir eksistenciāls apdraudējums, kas cieši saistīts ar globālo drošību, mieru un ilgtspējīgu attīstību. Ar 2040. gada mērķrādītāju ES turpina iesākto klimatrīcību, kā arī ar diplomātijas palīdzību turpina iesaistīt partnervalstis nolūkā samazināt globālās emisijas un panākt klimatneitralitāti.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

ES īsteno vērienīgu dekarbonizācijas programmu. Tiesību aktu pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir iezīmējusi ES ceļu uz klimata mērķrādītāju sasniegšanu taisnīgā, izmakslietderīgā un konkurētspējīgā veidā. Lai ES, tiekdamās 2050. gadā panākt klimatneitralitāti, nenovirzītos no ceļa 2040. gada mērķrādītāja sasniegšanā, tai ir pilnīgi jāīsteno 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanai pieņemtais tiesiskais regulējums.

2040. gada klimata mērķrādītāja paziņojumam pievienotais ietekmes novērtējums 5 rāda, ka 2040. gada klimata mērķrādītāju varēs sasniegt tikai tad, ja siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas centieni tiks īstenoti visās nozarēs un tiks palielināti piesaistījumi, un tas ir jānodrošina ar dažādām politikām. Lai līdz 2040. gadam dekarbonizētu energosistēmu, būs jāliek lietā visi bezoglekļa un mazoglekļa enerģijas risinājumi (tai skaitā atjaunīgie energoresursi, kodolenerģija, energoefektivitāte, enerģijas uzkrāšana, CCS, CCU, oglekļa piesaistījumi, ģeotermālā enerģija un hidroenerģija, kā arī visas pārējās pašreizējās un nākotnes neto nulles emisiju energotehnoloģijas). Pēc 2040. gada mērķrādītāja noteikšanas un saskaņā ar paredzēto pārskatīšanu Komisija, ņemdama vērā godīgumu, tehnoloģisko neitralitāti un izmaksefektivitāti, sagatavos politiku arhitektūru periodam pēc 2030. gada, kas stiprinās ES konkurētspēju, nodrošinās taisnīgu pārkārtošanos un uzlabos vidisko ilgtspēju.

Izstrādājot šādu nākotnes arhitektūru, Komisija izskatīs, kā vienkāršošana un elastība nozarēs varētu veicināt 2040. gada mērķrādītāja sasniegšanu, veicinot konverģenci un vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu īpatnības. Būtu arī jāņem vērā jaunākās tehnoloģiju norises, arī kosmosa tehnoloģiju jomā. Nākotnes arhitektūrai būtu jāatspoguļo arī nepieciešamās investīcijas un iespējas, lai risinātu pārkārtošanās sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi. 2040. gada klimata mērķrādītāja īstenošanas politiku pamatā būs solidaritāte un godīgums, kas palīdzēs nodrošināt pret visām dalībvalstīm un to iedzīvotājiem taisnīgu pārkārtošanos.

Izstrādājot politiku arhitektūru periodam pēc 2030. gada, Komisija plāno atļaut 2030.–2040. gada perioda otrajā pusē ierobežotā apjomā izmantot augstas kvalitātes starptautiskos kredītus saskaņā ar Parīzes nolīguma 6. pantu. Lai novērtētu to lomu un izmantošanu, būtu jāveic rūpīgs ietekmes novērtējums un būtu jāizstrādā Savienības tiesību akti, ar kuriem tiktu noteikti grodi un augstas integritātes kritēriji un standarti, kā arī nosacījumi attiecībā uz šādu kredītu izcelsmi, termiņiem un izmantošanu. Komisijai ietekmes novērtējumos par satvaru periodam pēc 2030. gada būtu jāanalizē iespējas ierobežotā apmērā izmantot starptautiskos kredītus, kas 2040. gada mērķrādītāja sasniegšanā ļautu ieskaitīt 3 % no 1990. gada ES neto emisijām. Ja likumdevēju pieņemtajā tiesību aktu paketē periodam pēc 2030. gada tiktu noteikta cita šādu kredītu procentuālā daļa, Komisija 11. pantā paredzētās pārskatīšanas ietvaros varētu ierosināt grozīt Klimata aktu. Šiem starptautiskajiem kredītiem nevajadzētu tikt izmantotiem atbilstības nodrošināšanai ES oglekļa tirgū. Šie starptautiskie kredīti būtu jāuzskaita, balstoties uz lineāru trajektoriju, un tiem būtu jānāk no ticamām un transformatīvām darbībām un jāatbalsta trešās valstis ar neto emisiju samazināšanas trajektorijām, kas ir saderīgas ar Parīzes nolīguma mērķi ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, taču vienlaikus būtu jāsekmē un jāatbalsta neto nulles piegādes ķēžu izveide. Saskaņā ar Parīzes nolīguma 6. pantu ES ar attiecīgajām trešām valstīm būtu jāvienojas par klimata pārmaiņu mitigācijas ieguvumu sadali.

Nākotnes arhitektūrā būtu jāiekļauj arī stimuli, piemēram, 2026. gadā plānotās ETS direktīvas pārskatīšanā, nolūkā nodrošināt ekonomisko pamatojumu iekšzemes pastāvīgiem oglekļa piesaistījumiem (piemēram, biogēno emisiju uztveršanai ar oglekļa uzglabāšanu (BioCCS) un tiešajai uztveršanai no gaisa ar oglekļa uzglabāšanu (DACCS)), kas palīdzētu kompensēt atlikušās emisijas no grūti dekarbonizējamām nozarēm.

Pēc tam Komisija sadarbosies ar Padomes prezidentvalsti, lai pabeigtu NND paziņojumu, kurā būs iekļauts arī indikatīvs skaitlis 2035. gadam un kurš jāiesniedz UNFCCC pirms COP30.

Paziņojumam par 2040. gada klimata mērķrādītāju pievienotajā ietekmes novērtējumā Komisija arī novērtējusi iniciatīvas saskanību ar Eiropas Klimata akta mērķiem, kā prasīts Eiropas Klimata akta 6. panta 4. punktā.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Iniciatīva ir saistīta ar daudzām citām politikas jomām, jo visām ES darbībām un politikām būtu jāveicina ES konkurētspēja un taisnīga pārkārtošanās uz klimatneitralitāti un ilgtspējīgu nākotni. Ar Konkurētspējas kompasu un tīras rūpniecības kursu Komisija ar izaugsmes un labklājības stratēģiju, kas apvieno klimata un konkurētspējas jautājumus, ir nospraudusi kursu, kā Eiropas Savienībā no jauna panākt ekonomisko dinamismu. Tīras rūpniecības kursā konkurētspējīgām nozarēm un kvalitatīvām darbvietām ir izklāstīts darba plāns, kā atbalstīt un radīt pareizos apstākļus uzņēmumiem, lai tie varētu sasniegt kopīgos dekarbonizācijas mērķus un gūt labumu no strauji augošā neto nulles emisiju tehnoloģiju globālā tirgus, kura vērtība saskaņā ar prognozēm līdz 2030. gadam visā pasaulē trīskāršosies, sasniedzot aptuveni 600 miljardus euro gadā 6 . Lai panāktu ES rūpniecības ilgtermiņa konkurētspēju, tai pārkārtojoties uz klimatneitralitāti, tīras rūpniecības kursā ir paredzēti vairāki pasākumi, arī jauns tīras rūpniecības kursa valsts atbalsta satvars, Rūpniecības dekarbonizācijas bankas izveide, ar kuru iecerēts mobilizēt līdz 100 miljardiem EUR inovatīvu dekarbonizācijas projektu finansēšanai, pārskatīts publiskā iepirkuma satvars ar mērķi atbalstīt tīru tehnoloģiju un produktu pirmtirgu izveidi. Tīras rūpniecības kursā ir paredzētas arī iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi kritiskām izejvielām, veicināt apritīgas ražošanas metodes un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES rūpniecībai. Visu šo centienu centrā ir inovācija, kas virza revolucionāru tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, paātrina industriālo pārveidi un dod iespēju ES uzņēmumiem globālajā neto nulles ekonomikā izvirzīties vadībā. Savienības mērķis ir palielināt ilgtspējīgu un noturīgu ražošanu Eiropā, un tai būtu jārada piemēroti apstākļi, lai visā vērtības ķēdē piesaistītu privātās un publiskās investīcijas. Šie centieni sekmēs ES industriālo atjaunotni, vienlaikus samazinot vidisko pēdu un stiprinot piegādes ķēžu izturētspēju.

25. jūnijā tika publicēts jaunais tīras rūpniecības kursa valsts atbalsta satvars; tas dalībvalstīm vēl vairāk vienkāršo energoietilpīgām nozarēm un tīro tehnoloģiju nozarēm paredzētā atbalsta piešķiršanas procesu, neradot nepamatotus konkurences izkropļojumus. Turklāt Komisija ir sākusi sagatavošanās darbus, lai jau 2025. gadā uzsāktu gaidāmās Rūpniecības dekarbonizācijas bankas pilotprojektu. Šis pilotprojekts, no kura ieguvēji būs dažādu rūpniecības nozaru uzņēmumi, būs izsole ar budžetu 1 miljards euro, un tās mērķis būs dekarbonizēt rūpniecisko procesu siltumu.

Būtisks nosacījums, lai mūsu rūpniecība būtu konkurētspējīga, ir piekļuve cenas ziņā pieejamai enerģijai. Kā uzsvērts Dragi ziņojumā un tīras rūpniecības kursā, viens no galvenajiem augsto un svārstīgo enerģijas cenu cēloņiem ir Eiropas atkarība no importētām fosilajām degvielām. Ar Enerģētikas savienības darba grupas izveidi ir sākts īstenot Lētākas enerģijas rīcības plānu 7 , kurš paredz tūlītēju saskaņotu rīcību enerģijas izmaksu samazināšanas jautājumā. Lai ES elektroenerģijas tirgus sekmīgi funkcionētu un varētu paātrināt tīras enerģijas plašāku apguvi, būtisks faktors ir tīkli un starpsavienojumi. Eiropas Investīciju banka (EIB) sadarbībā ar Komisiju ir izstrādājusi jaunus produktus nolūkā piedāvāt pretgarantijas tīkla komponentu ražošanas mēroga kāpināšanai un elektroenerģijas pirkuma līgumu veicināšanai. 2025. gadā Komisija arī nāks klajā ar tiesību akta priekšlikumu par rūpnieciskās dekarbonizācijas paātrināšanas aktu, kura mērķis būs veicināt konkurētspējīgu, ilgtspējīgu un noturīgu ražošanu energoietilpīgās nozarēs ES.

2040. gada klimata mērķrādītāja sasniegšana būs atkarīga no vairāku veicinošo faktoru izpildes, piemēram, ir jānodrošina Eiropas rūpniecības konkurētspēja, arī ar vienkāršošanas palīdzību, jāliek lielāks akcents uz taisnīgu pārkārtošanos, kas nevienu neatstāj novārtā, un jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi ar starptautiskajiem partneriem, kā norādīts paziņojumā par 2040. gada klimata mērķrādītāju. Aktīvu sadarbodamās ar uzņēmumu vadītājiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, Komisija ar rūpniecību kopš 2025. gada sākuma ir sākusi vairākus nozaru stratēģiskos dialogus. Viens no rezultātiem, kas panākts ar stratēģisko dialogu par Eiropas autobūves nozares nākotni, ir likumdevēju vienošanās par mērķtiecīgu grozījumu regulā par jaunu vieglo pasažieru automobiļu un furgonu CO2 standartiem, kura mērķis ir nodrošināt automobiļu ražotājiem elastību, kas tiem palīdzētu sasniegt 2025. gada emisiju mērķrādītāju un saglabāt investīciju spēju ceļā uz bezemisiju mobilitāti. Komisija arī 2025. gada beigās nāks klajā ar priekšlikumu par tīriem uzņēmumu autoparkiem 8 . Lai atbalstītu transporta dekarbonizāciju, vienlaikus veicinot rūpniecības attīstību Eiropā, Komisija šī gada laikā nāks klajā arī ar ilgtspējīga transporta investīciju plānu, kura galvenais mērķis būs mazināt risku investīcijām ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ražošanā un apguvē grūti dekarbonizējamās nozarēs, arī aviācijā un ūdenstransportā. Lai saglabātu ES tērauda un metālu rūpniecības konkurētspēju, Komisija ir pieņēmusi Eiropas Tēraudrūpniecības un metālrūpniecības rīcības plānu, kurā izklāstīti pasākumi ar mērķi nodrošināt piekļuvi tīrai un cenas ziņā pieejamai enerģijai, novērst oglekļa emisiju pārvirzi, aizsargāt Eiropas rūpniecības jaudas un veicināt metālu apritīgumu.

Pāreja uz tīru enerģiju ir jāpapildina ar atbilstošām finansējuma ieguves iespējām, kurās esošie atbalsta mehānismi kombinēti ar jauniem un inovatīviem finansējuma avotiem. Jaunais tīras rūpniecības kursa valsts atbalsta satvars samazinās investīciju risku dekarbonizācijas projektos un palīdzēs piesaistīt privātās investīcijas. Pārkārtošanās finansēšanā svarīgs rīks joprojām ir Atveseļošanas un noturības mehānisms, kura kopējais budžets ir 648 miljardi EUR, no kuriem vidēji 42 % paredzēts izlietot zaļajiem pasākumiem visās dalībvalstīs. Kopš 2013. gada ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas palīdzību gūti vairāk nekā 230 miljardu EUR ieņēmumi, kas no jauna jāinvestē klimata un enerģētikas pasākumos, arī nolūkā risināt sociālos aspektus mājsaimniecībās ar zemiem un vidējiem ienākumiem. No 2026. gada ar jaunizveidotā Sociālā klimata fonda starpniecību būs pieejami 86,7 miljardi EUR, kas paredzēti, lai enerģētikas un transporta nozares pārkārtošanā atbalstītu mazaizsargātas privātpersonas un mikrouzņēmumus. Vēl lielāku skaidrību par pārkārtošanās pasākumiem pieejamo publisko finansējumu nodrošinās gaidāmais priekšlikums par daudzgadu finanšu shēmu; tajā arī tiks aprakstītas vajadzīgās sinerģijas ar privātajām investīcijām un inovatīviem finanšu rīkiem.

Patiesi vienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmumiem Eiropā un pasaulē rodas tad, ja arī citas valstis pieņem pašas savus oglekļa cenas noteikšanas mehānismus, kas turklāt palīdzētu palielināt globālo klimatisko ieceru vērienu. Komisijas darba grupa starptautiskās oglekļa cenas noteikšanas un tirgu diplomātijas jautājumos turpina sadarboties ar partnervalstīm un atbalstīt tās oglekļa tirgu izveidē un nolūkā izstrādāt globālu oglekļa cenu noteikšanas pieeju. Pēc pašreizējā pārejas posma oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM) tā galīgajā režīmā piemēros no 2026. gada. Apliecinot, ka tiek maksāts par iegultā oglekļa emisijām, kas radušās konkrētu ES importētu preču ražošanas gaitā, OIM panāks, ka importa oglekļa cena ir līdzvērtīga iekšzemes ražošanas oglekļa cenai un netiek apdraudēti ES klimata mērķi. Turklāt 2. jūlija paziņojumā par tīras rūpniecības kursa īstenošanu tika paziņoti papildu pasākumi, kas palīdzēs samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku OIM preču eksportētājiem Eiropā.

Tīras rūpniecības kursa mērķus stiprināt ES noturību un konkurētspēju vēl vairāk nostiprina četras Omnibus vienkāršošanas paketes, kuru mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, it sevišķi MVU. Proti, Eiropas Parlamenta un Padomes vienošanās par OIM vienkāršošanas priekšlikumu ietver jaunu de minimis slieksni, ar kuru no OIM noteikumiem tiks atbrīvoti 90 % importētāju, vienlaikus neatkāpjoties no vērienīgajām vidiskajām iecerēm, proti, OIM joprojām aptvers 99 % kopējo CO2 emisiju.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 192. panta 1. punkts. Saskaņā ar LESD 191. pantu un 192. panta 1. punktu Eiropas Savienība palīdz sasniegt šos un citus šādus mērķus: saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, sekmēt starptautiska mēroga pasākumus nolūkā risināt reģionāla un globāla mēroga vides problēmas un jo īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma. Pārrobežu problēmu gadījumā ir maz ticams, ka dalībvalstu individuāla rīcība sniegs optimālus rezultātus. Tā vietā valsts un vietējā līmeņa pasākumus var sekmīgi papildināt un pastiprināt koordinēta ES rīcība. Koordinācija Eiropas līmenī uzlabo klimatrīcības rezultativitāti.

Savienības mēroga klimata mērķrādītājs 2040. gadam ietekmēs visu ES tautsaimniecību. Lai to sasniegtu, pareizajās sliedēs jāievirza plašs ES politiku klāsts, un būs vajadzīgi ES līmeņa politikas risinājumi, kas neaprobežojas tikai ar klimata politiku. Ar koordinētu rīcību būs iespējams ņemt vērā dalībvalstu un reģionu atšķirīgās spējas rīkoties un izmantot ES vienotā tirgus ietekmi kā izmaksefektīvu pārmaiņu virzītājspēku. Turklāt koordinēta ES līmeņa klimatrīcība ir svarīga arī starptautiskās klimatrīcības aspektā, jo īpaši attiecībā uz ES nacionāli noteiktā devuma noteikšanu saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kas jāpaziņo 2025. gada rudenī.

•Proporcionalitāte

Priekšlikuma mērķis ir nospraust virzienu, sīkāk izklāstot ceļu uz klimatneitralitāti. Tas nenosaka konkrētas politikas, tehnoloģijas vai pasākumus, bet tā vietā dalībvalstīm dod rīcības brīvību, ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanas tiesisko regulējumu. Paziņojumam par 2040. gada klimata mērķrādītāju pievienotajā ietekmes novērtējuma ziņojumā 9 konstatēts, ka samazinājums par 90–95 % (3. variants) ir vissamērīgākais, lai līdz 2050. gadam panāktu ES ekonomikas klimatneitralitāti un ES sniegtu ieguldījumu globālajā klimatrīcībā saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem ierobežot temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Šīs iniciatīvas mērķis ir noteikt starpposma Savienības mēroga klimata mērķrādītāju 2040. gadam, tiecoties 2050. gadā sasniegt klimatneitralitātes mērķi, kā noteikts Eiropas Klimata akta 4. panta 3. punktā. Tāpēc šā priekšlikuma mērķi vislabāk var sasniegt ar regulu; šāda veida instruments izvēlēts arī esošajam leģislatīvajam instrumentam.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Iniciatīvā ņemtas vērā plašas debates, kas notika pēc paziņojuma par 2040. gada klimata mērķrādītāju. Diskusijas par paziņojumu notikušas gan Eiropas Parlamentā, gan Padomē. Gatavojoties sākt darbu pie paziņojuma par 2040. gada klimata mērķrādītāju un tam pievienotā ietekmes novērtējuma, Komisija no 2023. gada 31. marta līdz 2023. gada 23. jūnijam rīkoja sabiedrisko apspriešanu. Iniciatīvā ņemti vērā arī ieteikumi, ko sniegusi Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos (ESABCC). 2023. gada jūnijā Konsultatīvā padome publicēja ieteikumu, kurā tā ieteica 2040. gadam noteikt ES mērķrādītāju, kas paredz SEG neto emisiju samazinājumu par 90–95 % salīdzinājumā ar 1990. gadu 10 . Konsultatīvā padome arī pieņēma ziņojumu, kurā tā novērtēja progresu un politikas konsekvenci 11 . 2025. gada jūnijā Konsultatīvā padome pieņēma ziņojumu, kurā no jaunas izskatīja savu 2023. gada ieteikumu, ņemot vērā kontekstuālās izmaiņas, un šo ieteikumu apstiprināja atkārtoti 12 .

•Ietekmes novērtējums

Saistībā ar paziņojumu par 2040. gada klimata mērķrādītāju Komisija veica detalizētu ietekmes novērtējumu, kurā detalizēti analizēja dažādus SEG neto emisiju līmeņus 2040. gadā un saistītos nozaru ceļus, kā no 2030. gada mērķrādītāja sasniegt klimatneitralitāti 2050. gadā. Komisija, kā prasīts Eiropas Klimata aktā, arī publicēja ziņojumu par paredzamo indikatīvo Savienības siltumnīcefekta gāzu budžetu 2030.–2050. gada periodam.

Ietekmes novērtējumā veiktā analīze aptver visas nozares, kurās ES ir jārīkojas, lai sasniegtu 2050. gada klimatneitralitātes mērķi. Tā pamatā ir zaļā kursa tiesību akti un plāna REPowerEU darbības, kuru mērķis ir risināt enerģētisko krīzi.

Ietekmes novērtējumā detalizēti aplūkota ietekme, kādu radītu trīs 2040. gada mērķrādītāja varianti.

Galvenā atšķirība starp šiem variantiem ir pārkārtošanās temps. Ietekmes novērtējumā tika konstatēts, ka 3. variants būtu visiedarbīgākais, lai līdz 2050. gadam ES panāktu klimatneitralitāti, viskrasāk SEG neto emisijas samazinot periodā pirms 2040. gada. Tādējādi pēc 2040. gada būs jāpieliek mazāk papildu pūļu, lai 2050. gadā panāktu neto nulles emisijas. 3. variants arī paredz vismazākās kumulatīvās SEG emisijas (“SEG budžets”) ES; tas nozīmē, ka šis ir optimālākais variants attiecībā uz ES devumu klimata pārmaiņu iegrožošanā, un tas vispārliecinošāk stimulētu ES partnerus visā pasaulē paātrināt klimatrīcību. Komisijas ieteiktais 90 % mērķrādītājs ir 3. variantā piedāvātā diapazona apakšējā robeža, bet 2. variantā – augšējā robeža.

2023. gada 22. decembrī Regulējuma kontroles padome izdeva pozitīvu atzinumu ar atrunām 13 , kā arī sniedza ieteikumus par uzlabojumiem. Ietekmes novērtējums tika attiecīgi grozīts.

Turklāt 2024. gada maijā Komisija publicēja ziņojumu par Eiropas Klimata akta darbību 14 . Tajā sīki izklāstītas darbības, kas veiktas kopš Eiropas Klimata akta stāšanās spēkā nolūkā paātrināt pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.

•Pamattiesības

Šajā priekšlikumā ievērotas pamattiesības, un tas atbilst principiem, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tas it sevišķi veicina mērķi sasniegt augstu vides aizsardzības līmeni saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15 37. pantā noteikto ilgtspējīgas attīstības principu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Netiešā ietekme uz dalībvalstu budžetiem būs atkarīga no izvēlēm, ko tās būs izdarījušas attiecībā uz nacionālo politiku un pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un citām mitigācijas darbībām, un tā galvenokārt radīsies no iespējamiem papildinošiem priekšlikumiem par saistīto instrumentu pārskatīšanu vai jaunu instrumentu ieviešanu nolūkā panākt vajadzīgos papildu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus.

Šā priekšlikuma īstenošanai nebūs nepieciešams palielināt Komisijas dienestu spējas, kā norādīts pievienotajā tiesību akta finanšu un digitālajā pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Lai nodrošinātu, ka ES turpina virzību uz 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, būtiska nozīme ir pārredzamiem un regulāriem dalībvalstu ziņojumiem apvienojumā ar grodiem Komisijas novērtējumiem un mehānismiem, kas nodrošina progresa novērtēšanu. Iniciatīva nemaina kārtību, kādā tiek uzraudzīts progress virzībā uz Eiropas Klimata akta mērķu sasniegšanu.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

1. pants ietver visus ierosinātos Eiropas Klimata akta grozījumus, proti:

1. pantā, kas attiecas uz priekšmetu un darbības jomu, iekļauj atsauci uz 2040. gada klimata mērķrādītāju Eiropas Klimata akta darbības jomas kontekstā;

4. pantā, kas attiecas uz Savienības starpposma klimata mērķrādītājiem, nosaka Savienības mēroga mērķrādītāju 2040. gadam, pamatojoties uz paziņojumam par 2040. gada klimata mērķrādītāju pievienoto detalizēto ietekmes novērtējumu un ņemot vērā ESABCC zinātniskos ieteikumus. Komisijas ES mēroga novērtējums par galīgajiem atjauninātajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem 16 (NEKP) rāda, ka tad, ja dalībvalstis pilnā mērā īstenos līdzšinējos un plānotos pasākumus un ES politikas, ES līdz 2030. gadam spēs SEG neto emisijas samazināt par aptuveni 54 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tas nozīmē, ka ES šobrīd stabili virzās uz to, lai sasniegtu ES 2030. gada mērķrādītāju, kas paredz SEG neto emisiju samazinājumu vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Komisija ņēma vērā arī 2023. gada klimatrīcības progresa ziņojumā izklāstītos secinājumus par progresa novērtējumiem, globālās izsvēršanas rezultātus, kā arī ņēma vērā 4. panta 5. punktā minēto elementus un ziņojumu par prognozēto indikatīvo Savienības siltumnīcefekta gāzu budžetu 2030.–2050. gada periodam. Mērķrādītāja aptvertās SEG neto emisijas atbilst Savienības mēroga siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, ko reglamentē Savienības tiesību akti 17 . Grozītais noteikums aizstāj 4. panta 3.–5. punktu, kuros izklāstīts process, kura rezultātā sagatavots šis grozījums. Ierēķinot ES 2030. gada klimata mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu neto samazinājumu vismaz par 55 %, un ar to saistīto politikas satvaru, mērķi sasniegt klimatneitralitāti 2050. gadā un ierosināto 2040. gada mērķrādītāju, kas paredz samazinājumu par 90 %, aplēsts, ka indikatīvais SEG budžets ES 2030.–2050. gada periodā ir 16 Gt CO2 ekv., kā paskaidrots paziņojumam par 2040. gada klimata mērķrādītāju pievienotā ietekmes novērtējuma 14. pielikumā. Šis SEG budžets ietilpst ESABCC analizētajā diapazonā no iespējamiem scenārijiem, kas ir saderīgi ar globālo sasilšanu 1,5 °C apmērā.

2025/0524 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 18 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 19 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Rezultāti, kas tika iegūti pirmajā globālajā izsvēršanā 20 saskaņā ar Parīzes nolīgumu 21 , kura noslēdzās Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferencē 2023. gada beigās, rāda, ka puses ievieš arvien iedarbīgākas klimata politikas, taču ir steidzami jārīkojas vēl aktīvāk, lai pasaule tik tiešām pārliecinoši virzītos uz Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu.

(2)Pieņemdama Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 22 , Savienība tiesību aktos nostiprināja saistošu mērķi līdz 2050. gadam visas tautsaimniecības mērogā panākt klimatneitralitāti, kas nozīmē, ka tai līdz minētajam datumam emisijas jāsamazina līdz neto nullei, un mērķi pēc tam panākt negatīvas emisijas; tā arī noteica saistošu starpposma Savienības mēroga klimata mērķrādītāju 2030. gadam un paredzēja noteikt starpposma Savienības mēroga klimata mērķrādītāju 2040. gadam.

(3)Ņemot vērā zinātniskos ieteikumus, ko sniegusi Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos, un pamatojoties uz detalizētu ietekmes novērtējumu, Komisija 2024. gada 6. februāra paziņojumā “Rūpēs par nākotni: Eiropas 2040. gada klimata mērķrādītājs un ceļš uz klimatneitralitāti 2050. gadā, veidojot ilgtspējīgu, taisnīgu un pārticīgu sabiedrību” 23 nāca klajā ar ieteikumu 2040. gadam nospraust mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(4)Lai ierosinātu Savienības klimata mērķrādītāju 2040. gadam, Komisija ņēma vērā labākos pieejamos un jaunākos zinātniskos pierādījumus, tai skaitā arī tādus elementus kā jaunākie Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) un Konsultatīvās padomes ziņojumi; ietekme uz sabiedrību, ekonomiku un vidi, cita starpā arī bezdarbības cena; nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir taisnīga un sociāli godīga pret visiem; izmaksu lietderība un ekonomiskā efektivitāte; Savienības ekonomikas konkurētspēja, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu un to nozaru konkurētspēja, kas visvairāk pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam; labākās pieejamās tehnoloģijas, kas ir izmakslietderīgas, drošas un mērogojamas; energoefektivitāte un princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”, enerģijas pieejamība cenas ziņā un enerģijas piegādes drošība; godīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs; nepieciešamība panākt efektīvu rezultātu vides kontekstā un ar laiku panākt progresu; nepieciešamība ilgtermiņā saglabāt, apsaimniekot un palielināt dabiskos piesaistītājus, kā arī aizsargāt un atjaunot biodaudzveidību, arī jūras vidē; investīciju vajadzības un izdevības; starptautiskās norises un centieni, kas veikti, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) virsmērķi; aktuālā informācija par paredzamo indikatīvo Savienības siltumnīcefekta gāzu budžetu 2030.–2050. gada periodam.

(5)Lai sasniegtu 2040. gada klimata mērķrādītāju, cita starpā ir svarīgi pilnīgi īstenot saskaņoto 2030. gada satvaru, nodrošināt un atbalstīt Eiropas rūpniecības konkurētspēju un izturētspēju, nodrošināt pārkārtošanās ceļus, kuru pamatā ir labākās pieejamās izmakslietderīgās, drošās un mērogojamās tehnoloģijas, lielāku akcentu likt uz taisnīgu pārkārtošanos, kas nevienu neatstāj novārtā, nodrošināt godīgu konkurenci ar starptautiskajiem partneriem, dekarbonizēt energosistēmu, izmantojot visus bezoglekļa un mazoglekļa enerģijas risinājumus (arī atjaunīgos energoresursus, kodolenerģiju, energoefektivitāti, uzglabāšanu, CCS, CCU, oglekļa piesaistījumus, ģeotermālo un hidroenerģiju un visas citas pašreizējās un nākotnes neto nulles emisiju enerģijas tehnoloģijas), un ar visām attiecīgajām nozarēm veidot stratēģisku dialogu par satvaru periodam pēc 2030. gada. Ar tīras rūpniecības kursu ES ir radījusi vajadzīgos apstākļus sekmīgai pārejai, galveno uzmanību pievēršot gan dekarbonizācijai, gan industriālajai atjaunotnei, ietverot Eiropas rūpniecībai vajadzīgā atbalsta mehānismus, labāku piekļuvi publiskajam un privātajam finansējumam, vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē un skaidrus veicinošus nosacījumus tīro tehnoloģiju apguvei un mēroga kāpināšanai, lai stiprinātu rūpniecības konkurētspēju un inovāciju ES.

(6)Ņemot vērā mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti –, līdz 2040. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu jāsamazina un emisiju piesaistījumi jāpalielina tā, lai siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (proti, emisijas, no kurām atskaitīti piesaistījumi) visas ekonomikas mērogā līdz 2040. gadam tiktu samazinātas par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(7)Par prioritāti būtu jāizvirza siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums iekšzemē, kam papildus jāpanāk lielāki piesaistījumi, tai skaitā izmantojot gan dabiskus, gan tehnoloģiskus risinājumus. Izstrādājot politiku paketi periodam pēc 2030. gada, pienācīga uzmanība būtu jāpievērš bruto emisiju samazinājumu devumam salīdzinājumā ar dabiskiem un tehnoloģiskiem piesaistījumiem. Dabā balstīti un industriāli piesaistījumi nākamajās desmitgadēs Savienības ekonomikā ieņems arvien lielāku lomu, ņemot vērā nepieciešamību vēlākais līdz 2050. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus līdzsvarot un pēc tam panākt negatīvas emisijas. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 24 pārskatīšanas sakarā 2026. gadā tiks izstrādāti stimuli; Komisija ar pārskatīšanu plāno siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā Savienībā (ES ETS) ieviest iekšzemes pastāvīgus oglekļa piesaistījumus, kuri palīdzēs kompensēt atlikušās emisijas no grūti dekarbonizējamām nozarēm.

(8)Savienība ir izveidojusi tiesisko regulējumu 2030. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanai. Tiesību akti, ar kuriem minēto mērķrādītāju īsteno cita starpā ir Direktīva 2003/87/EK, ar ko izveido ES ETS, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 25 , ar kuru noteikti nacionālie mērķrādītāji siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 26 , kas nosaka neto oglekļa piesaistījumu mērķrādītājus zemes izmantošanas sektoram. Komisijai būtu jānovērtē, kādi grozījumi attiecīgajos Savienības tiesību aktos būtu jāizdara, lai sasniegtu 2040. gada klimata mērķrādītāju. Izstrādājot nākotnes arhitektūru, Komisijai būtu jāsagatavo sīki izstrādāti ietekmes novērtējumi, kuros analizēta ietekme uz konkurētspēju un maziem un vidējiem uzņēmumiem, un jāapsver nepieciešamo pasākumu veikšana, kas attiecīgā gadījumā varētu ietvert tiesību aktu priekšlikumus. Būtu pienācīgi jāapsver vairāki elementi, kas palīdzētu sasniegt 2040. gada mērķrādītāju, piemēram, 2030.–2040. gada perioda otrajā pusē potenciāls ierobežots devums 2040. gada mērķrādītāja sasniegšanā ar augstas kvalitātes starptautiskajiem kredītiem saskaņā ar Parīzes nolīguma 6. pantu, ievērojot Parīzes nolīguma uzskaites noteikumus; loma, kādu ES ETS varētu ieņemt iekšzemes pastāvīgie piesaistījumi (biogēno emisiju uztveršana ar oglekļa uzglabāšanu (BioCCS) un tieša uztveršana no gaisa ar oglekļa uzglabāšanu (DACCS)); lielāka elastība nozarēs. Lai novērtētu sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi, nākotnes arhitektūrai vajadzētu būt balstītai uz grodiem ietekmes novērtējumiem. Nākotnes arhitektūrai būtu arī jāveicina konverģence, vienlaikus ņemot vērā godīgumu un dalībvalstu īpatnības, arī salu un tālāko reģionu specifika.

(9)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, noteikt Savienības mēroga klimata mērķrādītāju 2040. gadam, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(10)Tāpēc Regula (ES) 2021/1119 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2021/1119

Regulu (ES) 2021/1119 groza šādi:

1) regulas 1. panta otrajai daļai pievieno šādu teikumu:

“Šī regula arī nosaka saistošu Savienības mērķrādītāju 2040. gadam.”;

2) regulas 4. panta 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Lai varētu sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, saistošais Savienības klimata mērķrādītājs 2040. gadam ir – panākt, ka līdz 2040. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas, no kurām atskaitīti piesaistījumi) Savienībā ir samazinājušās par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

4. Attiecībā uz periodu pēc 2030. gada Komisija attiecīgos Savienības tiesību aktus pārskata tā, lai radītu iespēju sasniegt šā panta 3. punktā noteikto mērķrādītāju un 2. panta 1. punktā noteikto klimatneitralitātes mērķi, un apsver iespēju attiecīgā gadījumā, balstoties uz detalizētu ietekmes novērtējumu, veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem.

Lai gan dažas veicinošas politikas jau ir īstenotas un to ietekme jau ir redzama, citu politiku gadījumā vēl ir, ko darīt. Komisija tiecas paātrināt un stiprināt veicinošo satvaru, lai nodrošinātu, ka ir izveidoti apstākļi Eiropas rūpniecības un iedzīvotāju atbalstīšanai visā pārkārtošanās laikā, pilnībā ievērojot ES tiesību aktus.

Pirmajā daļā minētās pārskatīšanas ietvaros, lai veicinātu šā panta 3. punktā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanu, Komisija nodrošina, ka tiesību aktu priekšlikumos tiek pienācīgi atspoguļoti šādi elementi:

(a)no 2036. gada – iespējams ierobežots devums 2040. gada mērķrādītāja sasniegšanā ar augstas kvalitātes starptautiskajiem kredītiem saskaņā ar Parīzes nolīguma 6. pantu, proti, 3 % no 1990. gada ES neto emisijām, kas ES un trešām valstīm palīdzētu sasniegt siltumnīcefekta gāzu neto samazinājuma trajektorijas, kuras ir saderīgas ar Parīzes nolīguma mērķi ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni; izcelsmi, kvalitātes kritērijus un citus nosacījumus, kas attiecas uz šādu kredītu iegādi un izmantošanu, reglamentē Savienības tiesību aktos;

(b)iekšzemes pastāvīgo piesaistījumu nozīme siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā Savienībā (“ES ETS”) nolūkā kompensēt atlikušās emisijas no grūti dekarbonizējamām nozarēm;

(c)lielāka elastība nozarēs, kas palīdzētu sasniegt mērķrādītājus izmakslietderīgā veidā;

(d)tas, ka dalībvalstu mērķrādītājiem un centieniem periodā pēc 2030. gada būtu jāatspoguļo izmakslietderība un solidaritāte, ņemot vērā apstākļus valstī;

(e)labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie pierādījumi, arī jaunākie IPCC un Konsultatīvās padomes ziņojumi;

(f)sociālā, ekonomiskā un vidiskā ietekme;

(g)bezdarbības radītās izmaksas un rīcības sniegtie ieguvumi vidējā termiņā un ilgtermiņā;

(h)nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir taisnīga un sociāli godīga pret visiem;

(i)vienkāršošana, tehnoloģiskā neitralitāte, izmakslietderība, ekonomiskā efektivitāte un ekonomiskā drošība;

(j)klimatrīcība kā investīciju un inovācijas virzītājspēks;

(k)vajadzība stiprināt Savienības ekonomikas konkurētspēju globālā mērogā, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu un to rūpniecības nozaru konkurētspēju, kas visvairāk pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam, nolūkā nodrošināt godīgu konkurenci;

(l)labākās pieejamās tehnoloģijas, kas ir izmakslietderīgas, drošas un mērogojamas;

(m)enerģijas pieejamība cenas ziņā, enerģijas piegādes drošība, energoefektivitāte un princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”;

(n)godīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs;

(o)nepieciešamība panākt efektīvu rezultātu vides kontekstā un ar laiku panākt progresu;

(p)nepieciešamība ilgtermiņā saglabāt, apsaimniekot un palielināt dabiskos piesaistītājus un aizsargāt un atjaunot biodaudzveidību, kā arī ņemt vērā nenoteiktību, it sevišķi saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi uz zemes izmantošanas nozari;

(q)investīciju vajadzības un izdevības, arī piekļuve publiskajam un privātajam finansējumam;

(r)starptautiskās norises un centieni, kas veikti, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus un UNFCCC virsmērķi, kā arī Savienības atbalsts tās partneriem klimata pārmaiņu un to ietekmes problēmu risināšanā.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā politikas joma3

1.3.Mērķi3

1.3.1.Vispārīgie mērķi3

1.3.2.Konkrētie mērķi3

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji3

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28

3.2.7.Trešo personu iemaksas28

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29

4.Digitālā dimensija29

4.1.Digitālās vajadzības30

4.2.Dati30

4.3.Digitālie risinājumi31

4.4.Sadarbspējas novērtējums31

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru groza Regulu (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru

1.2.Attiecīgā politikas joma

Klimatrīcība

3. izdevumu kategorija “Dabas resursi un vide”

9. sadaļa “Vide un rīcība klimata politikas jomā”

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

Priekšlikums īsteno Eiropas Klimata akta 4. panta 3. punktā Komisijai noteikto pienākumu nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu grozīt Eiropas Klimata aktu, lai tajā iekļautu Savienības 2040. gada klimata mērķrādītāju.

1.3.2.Konkrētie mērķi

Noteikt Savienības 2040. gada klimata mērķrādītāju.

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Ar priekšlikumu nosaka Savienības 2040. gada klimata mērķrādītāju, lai bruģētu ceļu klimatneitralitātei 2050. gadā. Tas palīdzēs sagatavot satvaru periodam pēc 2030. gada. Ar to netiek ierosināti jauni politikas pasākumi un nav izvirzīti jauni nozaru mērķrādītāji. To, kuras ieinteresētās personas tiks skartas, noteiks satvars periodam pēc 2030. gada.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma līmenis ES (par ko ziņo saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999)

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

 jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 27

✓ esošas darbības pagarināšanu

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Pēc 2040. gada klimata mērķrādītāja noteikšanas un saskaņā ar tiesību aktos paredzēto pārskatīšanu tiks izstrādāta klimata politikas arhitektūra periodam pēc 2030. gada.

Klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma, ko nevar atrisināt, rīkojoties tikai valsts vai vietējā līmenī. Koordinēta ES rīcība var sekmīgi papildināt un pastiprināt valsts un vietējā līmeņa pasākumus un spēcināt klimatrīcību.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

ES ir ieviesusi visaptverošu politikas satvaru siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Tā jau ir sākusi ekonomiku modernizēt un pārveidot tā, lai to ievirzītu uz klimatneitralitāti. Saskaņā ar 2024. gada ES klimatrīcības progresa ziņojumu (COM(2024) 498) 2023. gadā kopējās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas bija par 37 % zemākas nekā 1990. gadā un IKP tajā pašā periodā pieauga par 68 %.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Priekšlikuma mērķis ir papildināt pašreizējo politikas satvaru, nosakot 2040. gada klimata mērķrādītāju.

Tas ir saderīgs ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

—

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

 Ierobežots ilgums

– Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

– Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

✓ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2025. līdz 2026. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 28

✓ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–✓ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

– ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

– struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

Piezīmes

Iniciatīvu turpinās pārvaldīt pašreizējā komanda. Papildu darbinieki nav vajadzīgi.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Ar priekšlikumu tiek turpināts Eiropas Klimata akts, un tas nozīmē, ka Komisijai jāveic tādi paši novērtējumi kā līdz šim. Eiropas Klimata akts neparedz papildu ziņošanas pienākumu uzlikšanu dalībvalstīm, un tā vietā balstās uz esošo grodo siltumnīcefekta gāzu emisiju pārredzamības satvaru un citu klimatisko informāciju, ko paredz Regula par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Nepiemēro. Priekšlikums neīsteno finanšu programmu, bet gan veido ilgtermiņa politiku. Pārvaldības režīms, finansējuma apgūšanas mehānismi, maksāšanas kārtība un kontroles stratēģija attiecībā uz kļūdu īpatsvaru nav piemērojami.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Saskaņā ar Klimata aktu Komisija regulāri novērtē panākto progresu, un tā var nākt klajā ar ieteikumiem un papildu pasākumiem.

Var rasties situācija, ka dalībvalstis plānošanas un ziņošanas pienākumus, ko paredz Regula par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību, neizpilda savlaicīgi. Pateicoties jau pastāvošajām un labi izveidotajām klimatiskās informācijas ziņošanas sistēmām (kas paredzētas Monitoringa mehānisma regulā un integrētas Pārvaldības regulā), jau pastāv procedūras, ar ko nodrošina, ka ziņojumi par siltumnīcefekta gāzu emisijām tiek iesniegti laikus, tiek kontrolēta to kvalitāte, var novērst nepilnības un palīdzēt dalībvalstīm, kas nepilda savus ziņošanas pienākumus.

Šī iniciatīva nerada jaunas būtiskas kontroles/riskus, uz kuriem neattiektos pastāvošā iekšējās kontroles sistēma. Papildus Finanšu regulas piemērošanai nav paredzēti nekādi citi īpaši pasākumi.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Papildus Finanšu regulas piemērošanai nav paredzēti nekādi citi īpaši pasākumi.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Numurs

Dif./nedif. 29

no EBTA valstīm 30

no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm 31

no citām trešām valstīm

citi piešķirtie ieņēmumi

09 02 03 00

Dif.

JĀ

NĒ

JĀ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Numurs	Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Numurs

ĢD: <…….>								Gads			Gads			Gads			Gads			KOPĀ DFS 2021–2027
								2024			2025			2026			2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija		Saistības			(1a)															0,000
		Maksājumi			(2a)															0,000
Budžeta pozīcija		Saistības			(1b)															0,000
		Maksājumi			(2b)															0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 32
Budžeta pozīcija					(3)															0,000
KOPĀ apropriācijas <…….> ĢD		Saistības			=1a+1b+3			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
		Maksājumi			=2a+2b+3			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
							Gads			Gads			Gads			Gads			KOPĀ DFS 2021–2027
							2024			2025			2026			2027
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības			(4)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
	Maksājumi			(5)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem				(6)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
KOPĀ apropriācijas <…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības			=4+6			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi			=5+6			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
									Gads			Gads			Gads			Gads			KOPĀ DFS 2021–2027
									2024			2025			2026			2027
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)			Saistības			(4)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
			Maksājumi			(5)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)						(6)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā			Saistības			=4+6			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
daudzgadu finanšu shēmā (atsauces summa)			Maksājumi			=5+6			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija		7	“Administratīvie izdevumi” 33
ĢD: <…….>					Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
					2024	2025	2026	2027
 Cilvēkresursi					0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
 Citi administratīvie izdevumi					0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ <….> ĢD	Apropriācijas				0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

ĢD: <…….>					Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
					2024	2025	2026	2027
 Cilvēkresursi					0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
 Citi administratīvie izdevumi					0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ <….> ĢD	Apropriācijas				0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ				(Saistību summa = maksājumu summa)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

							Gads			Gads			Gads			Gads			KOPĀ DFS 2021–2027
							2024			2025			2026			2027
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ				Saistības			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
daudzgadu finanšu shēmā				Maksājumi			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
						Gads			Gads			Gads			Gads			KOPĀ DFS 2021–2027
						2024			2025			2026			2027
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības		(4)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
	Maksājumi		(5)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem			(6)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
KOPĀ apropriācijas <…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības		=4+6			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi		=5+6			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
						Gads			Gads			Gads			Gads			KOPĀ DFS 2021–2027
						2024			2025			2026			2027
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības		(4)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
	Maksājumi		(5)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem			(6)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
KOPĀ apropriācijas <…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības		=4+6			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi		=5+6			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
								Gads			Gads			Gads			Gads			KOPĀ DFS 2021–2027
								2024			2025			2026			2027
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)		Saistības			(4)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
		Maksājumi			(5)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)					(6)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā		Saistības			=4+6			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
daudzgadu finanšu shēmā (atsauces summa)		Maksājumi			=5+6			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi” 34

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

ĢD: <…….>			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
 Cilvēkresursi			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
 Citi administratīvie izdevumi			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ <….> ĢD	Apropriācijas		0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

ĢD: <…….>			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
 Cilvēkresursi			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
 Citi administratīvie izdevumi			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ <….> ĢD	Apropriācijas		0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ		(Saistību summa = maksājumu summa)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
		2024	2025	2026	2027
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Pārējie administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 35

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS		Gads	Gads	Gads	Gads
		2024	2025	2026	2027
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		0	0	0	0
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	0
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	- galvenajā birojā	0	0	0	0
	- ES delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		0	0	0	0

Papildu resursi nav vajadzīgi. Iniciatīvu turpinās pārvaldīt pašreizējā komanda. Papildu resursi nav vajadzīgi.

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
IT izdevumi (korporatīvie)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

– pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Papildu resursi nav vajadzīgi. Iniciatīvu turpinās pārvaldīt pašreizējā komanda.

– jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

– jāpārskata DFS

3.2.7.Trešo personu iemaksas

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

– nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

– ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3. Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 36
		2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads
............. pants