PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas uzņēmumi rada darbvietas, inovāciju un labklājību. Konkurētspēja un produktivitāte ir būtiski nosacījumi uzņēmumu uzplaukumam; tās jau vairākus gadu desmitus ir bijušas ES politikas centrā 1 . Lai virzītu ES ekonomiku uz ilgtspējīgu izaugsmi, ES un tās dalībvalstīm ir jāveic strukturāli uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē, tajā skaitā izmantojot mērķtiecīgas investīcijas un regulatīvus pasākumus.

Eiropas Komisijas politiskajās pamatnostādnēs 2024.–2029. gada pilnvaru termiņam 2 priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ir izklāstījusi plānu Eiropas ilgtspējīgai labklājībai un konkurētspējai. Plānā uzskaitītās galvenās prioritātes ietver arī uzņēmējdarbības atvieglošanu un vienotā tirgus padziļināšanu.

Eiropas uzņēmumu konkurētspēju atbalsta arī Komisijas labāka regulējuma programma 3 , kuras uzdevums ir nodrošināt, ka ES tiesību akti sasniedz savus mērķus, neradot nevajadzīgu slogu. Komisija 2023. gadā konstatēja, ka ir jāracionalizē un jāvienkāršo uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm izvirzītās ziņošanas prasības 4 , un apņēmās tās samazināt par 25 %, neapdraudot attiecīgo tiesību aktu politiskos mērķus. Vēlāk tika paziņots par vēl vērienīgāku minēto samazinājumu, apņemoties visas administratīvās izmaksas samazināt par 25 %, bet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) – par 35 % 5 .

Mario Dragi savā ziņojumā “Eiropas konkurētspējas nākotne” 6 norāda, ka ES regulējums uzliek MVU un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem (MVKU) 7 proporcionāli lielāku slogu nekā lielākiem uzņēmumiem. Ziņojumā ierosināts, lai Komisija pastāvošos ietekmes mazināšanas pasākumus, kuri pašlaik ir pieejami MVU, attiecina arī uz maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, tādējādi paplašinot to uzņēmumu loku, kuri gūst labumu no ES tiesību aktos paredzētās proporcionalitātes. Dragi ziņojumā arī norādīts, ka Eiropas Savienībā nav saskaņotas mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu definīcijas un trūkst viegli pieejamu statistikas datu.

Saskaņā ar Enriko Letas ziņojumu “Daudz vairāk nekā tirgus” lielo uzņēmumu un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu nošķiršana ES regulējumā padarīs noteikumus tiem piemērotākus un līdz ar to veicinās vidējas kapitalizācijas uzņēmumu izaugsmi un līdztiesīgu dalību vienotajā tirgū, jo īpaši krīžu laikā 8 . Tādējādi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi var palīdzēt pabeigt vienotā tirgus izveidi un uzlabot tā darbību.

Komisija 2023. gada 12. septembrī publicēja MVU paredzētu atvieglojumu paketi 9 , paziņojot, ka tās mērķis ir palīdzēt maziem un vidējiem uzņēmumiem konkurēt un augt, cita starpā uzklausot vajadzības, kas ir aktuālas uzņēmumiem, kuri neatbilst MVU definīcijā noteiktajām robežvērtībām 10 , un plašākam lokam mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu. Atvieglojumu paketes 18. darbība paredz, ka Komisija “izstrādās saskaņotu mazo vidējas kapitalizācijas sabiedrību definīciju un, pamatojoties uz šādu definīciju, izveidos datu kopu un novērtēs iespējamos pasākumus šo sabiedrību izaugsmes atbalstam (ieskaitot noteiktu pasākumu, kas labvēlīgi MVU, iespējamu piemērošanu pielāgotā formā)”.

Pētījums ES vidējas kapitalizācijas uzņēmumu situācijas kartēšanai, mērīšanai un raksturošanai 11 liecina, ka vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem ir būtiska nozīme ES ekonomikā, jo tie nodrošina 13 % no kopējās nodarbinātības. Tie ir plaši pārstāvēti industriālajās ekosistēmās, kas ir ļoti svarīgas ES konkurētspējai un tehnoloģiskajai suverenitātei, piemēram, elektronikā, kosmiskajā aviācijā un aizsardzībā, enerģētikā, energoietilpīgajās nozarēs un veselības aprūpē. Vidējas kapitalizācijas uzņēmumi ir uzņēmējdarbības nozares segments, kas skaidri atšķiras ne tikai no MVU, bet arī no lielajiem uzņēmumiem. Salīdzinot ar MVU, MVKU izaugsmes temps parasti ir straujāks – aptuveni 20 % no MVKU pirms trim gadiem bija MVU statusā, un arī inovācijas un digitalizācijas līmenis ir augstāks, lai gan MVKU tāpat saskaras ar dažām līdzīgām problēmām, piemēram, administratīvo slogu, un jaunajos tiesību aktos vajadzētu paredzēt lielāku proporcionalitāti un mērķorientētu atbalstu abām šīm uzņēmumu kategorijām. Ir svarīgi risināt šīs problēmas saskaņoti, lai MVU būtu vieglāk pāriet nākamajā pakāpē, t. i., kļūt par maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem.

Tas arī ir šā priekšlikuma mērķis, proti, sniegt mērķorientētu politikas atbalstu, kas var palīdzēt uzņēmumiem izvērst savu darbību, jo īpaši attiecīgajās un svarīgās nozarēs. Tāpēc, ņemot vērā pašreizējos ekonomikas apstākļus un aplūkojot nozares, kurās lielai daļai uzņēmumu ir 250–749 darbinieki 12 , MVKU definīcija aptver uzņēmumus, kuru rādītāji ir trīs reizes lielāki par MVU definīcijā noteiktajiem rādītājiem 13 . Šādas pieejas mērķis ir sekmīgāk atbalstīt uzņēmumus, kuri izvērš savu darbību, un aptvert lielāku skaitu uzņēmumu. Komisija ir izdevusi ieteikumu noteikt šādu definīciju oficiāli (Komisijas 2025. gada 21. maija Ieteikums par mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu definīciju, C(2025) 3500 final), izstrādājot tiesību aktu paketi par vienkāršošanu mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu atbalstam, kas ietver arī šo priekšlikumu regulai, ar kuru pašreizējos tiesību aktos ievieš ietekmes mazināšanas pasākumus attiecībā uz MVKU.

Mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu definīcija jau ir lietota Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā 14 un Pamatnostādnēs par riska finansējumu 15 , kur tā saistīta ar konstatētām tirgus nepilnībām, kuras iespējams novērst ar mērķorientētu publisko finansiālo atbalstu, ko piešķir no valsts līdzekļiem. Tomēr mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu vispārējas definīcijas ieviešanas mērķis ir nevis precīzi atkārtot noteikumos par valsts atbalstu izmantoto definīciju, bet gan kalpot par pamatu mērķorientētam politikas atbalstam, kas var palīdzēt uzņēmumiem izvērst darbību attiecīgajās un svarīgās nozarēs. MVKU definīcija minētajā ieteikumā, protams, neskar robežvērtības, kādas uzskata par piemērotām valsts atbalsta kontekstā.

Ievērojot iepriekš minēto, šā priekšlikuma mērķis ir panākt, lai vairākos tiesību aktos, kuri jau paredz MVU pieejamus ietekmes mazināšanas vai atbalsta pasākumus, ņemtu vērā MVKU intereses un proporcionalitātes principu attiecībā uz administratīvo slogu un atbilstoši iepriekš izskaidrotajai loģikai attiecinātu tādus pasākumus arī uz uzņēmumiem, kuru rādītāji ir trīs reizes lielāki par MVU rādītājiem. Tāpēc tajos tiesību aktos, kuros MVU definīcijā ir atsauce uz Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma daļām, piemēram, minētā ieteikuma 2. pantā noteiktajām robežvērtībām, līdzīga pieeja būtu jāizmanto MVKU definīcijas formulēšanā.

Mērķis ir palīdzēt MVKU pārvarēt problēmas, kas līdzinās tām, ar kurām saskaras MVU. Kamēr MVKU vēl atrodas izaugsmes posmā, tie joprojām var gūt labumu no proporcionalitātes regulējuma piemērošanā pretstatā situācijai, kad MVKU piemēro tādus pašus noteikumus kā lieliem uzņēmumiem, kam ir labākas iespējas un vairāk resursu attiecīgo noteikumu izpildei.

Tādējādi šā priekšlikuma mērķis ir piemērot plašāk, attiecinot arī uz MKVU, dažus noteikumus, kurus pašlaik piemēro tikai MVU, un ierosināt noteikt tālāk minētajos tiesību aktos vienkāršošanas pasākumus, kas sniegtu labumu MVU un MVKU.

·Regula (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula, VDAR) paredz noteikumus par vispārīgu datu aizsardzību. Regulas (ES) 2016/679 30. pants nosaka, ka katram pārzinim un apstrādātājam ir jāreģistrē apstrādes darbības, un norāda informāciju, kas jāietver šādā reģistrā. Minētās regulas 30. panta 5. punkts paredz atkāpi attiecībā uz MVU un organizācijām, kurās ir mazāk par 250 darbiniekiem, nosakot, ka tādām struktūrām nav jāveido šāds reģistrs, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Šā priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un precizēt atkāpi no minētajā pantā paredzētā reģistrēšanas pienākuma, nosakot, ka reģistrs ir obligāti jāveido tikai tad, ja apstrādes darbības varētu radīt “augstu risku” datu subjektu tiesībām un brīvībām. Vienlaikus būtu jāpaplašina atkāpes piemērošanas joma, lai iekļautu tajā MVKU un organizācijas, kurās ir mazāk par 750 darbiniekiem.

Regulas (ES) 2016/679 40. pants paredz, ka dalībvalstis, uzraudzības iestādes, kolēģija un Komisija mudina apvienības un citas struktūras, kas pārstāv pārziņu vai apstrādātāju kategorijas, izstrādāt rīcības kodeksus, ņemot vērā dažādo apstrādes nozaru specifiskās iezīmes un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības. Minētā noteikuma piemērošanas joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā MVKU, lai rīcības kodeksu izstrādē tiktu ņemtas vērā arī MVKU konkrētās vajadzības.

Regulas (ES) 2016/679 42. pants paredz, ka dalībvalstis, uzraudzības iestādes, kolēģija un Komisija mudinaVDAR 43. pantā minētās sertifikācijas struktūras vai kompetentās uzraudzības iestādes, jo īpaši Savienības līmenī, izveidot datu aizsardzības sertifikācijas mehānismus un datu aizsardzības zīmogus un marķējumus, un šajā sakarā ņem vērā MVU konkrētās vajadzības. Minētā noteikuma piemērošanas joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā MVKU, lai sertifikātu izdošanā tiktu ņemtas vērā arī MVKU konkrētās vajadzības.

·Regula (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ietver noteikumus, kas atvieglo MVU piekļuvi tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, t. i., paredz sniegt MVU vispārēju informāciju un, ja iespējams, atvieglot tiem procedūras. Regulas (ES) 2016/1036 5. panta 1.a punkta mērķis ir atvieglot piekļuvi tirdzniecības aizsardzības instrumentam. Šajā sakarā MVU saņem palīdzību no īpaša palīdzības dienesta, kas sniedz tiem vispārēju informāciju un paskaidrojumus par procedūrām un to, kā iesniegt sūdzību, vai izdod standarta anketas. Lai nodrošinātu, ka arī MVKU gūst labumu no palīdzības dienesta sniegtajiem norādījumiem un palīdzības, minētā noteikuma piemērošanas joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā arī MVKU. Regulas (ES) 2016/1036 6. panta 9. punktā ir noteikti izmeklēšanas procedūru termiņi. Minētais punkts nosaka, ka tādās sadrumstalotās nozarēs, kurās lielākoties darbojas MVU, izmeklēšanas laikposmiem ir jāatbilst finanšu gadam, ja vien tas ir iespējams. Attiecīgā noteikuma piemērošanas joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā MVKU, lai arī tie gūtu labumu no atvieglojumiem un paredzamības, ko nodrošina izmeklēšanas laikposmu saskaņošana ar finanšu gadu.

·Regula (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ietver noteikumus, kas paredz atvieglot piekļuvi tirdzniecības aizsardzības instrumentam. Šajā sakarā MVU saņem palīdzību no īpaša palīdzības dienesta, kas sniedz tiem vispārēju informāciju un paskaidrojumus par procedūrām un to, kā iesniegt sūdzību, vai izdod standarta anketas. Lai nodrošinātu, ka arī MVKU gūst labumu no palīdzības dienesta sniegtajiem norādījumiem un palīdzības, minētā noteikuma piemērošanas joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā arī MVKU. Regulas (ES) 2016/1037 11. panta 9. punktā ir noteikti izmeklēšanas procedūru termiņi. Minētais punkts nosaka, ka tādās sadrumstalotās nozarēs, kurās lielākoties darbojas MVU, izmeklēšanas laikposmiem ir jāatbilst finanšu gadam, ja vien tas ir iespējams. Attiecīgā noteikuma piemērošanas joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā MVKU, lai arī tie gūtu labumu no atvieglojumiem un paredzamības, ko nodrošina izmeklēšanas procedūru saskaņošana ar finanšu gadu.

·Regulā (ES) 2017/1129, kas ir grozīta ar Regulu (ES) 2024/2809, ir minēta iespēja sagatavot atvieglota veida prospektu, proti, ES izaugsmes emisijas prospektu. Šāda veida prospektus parasti atļauts sagatavot MVU un dažos gadījumos arī cita veida uzņēmumiem. Atvieglota veida prospekta izmantošanu būtu lietderīgi paplašināt, atļaujot to izmantot arī MVKU, lai mazinātu šiem uzņēmumiem izmaksas saistībā ar iekļaušanu biržas sarakstā un potenciāli padarītu attiecīgos uzņēmumus pievilcīgākus ieguldītājiem, tādējādi atvieglojot MVKU piekļuvi finansējumam.

Tā kā Regula (ES) 2017/1129 ir grozīta ar Regulu (ES) 2024/2809, noteikumu par ES izaugsmes emisijas prospektu sāks piemērot 2026. gada 5. martā. Tāpēc ir lietderīgi atlikt līdz 2026. gada 5. martam arī šajā regulā noteikto datumu, kurā sāk piemērot grozījumus Regulā (ES) 2017/1129.

·Regula (ES) 2023/1542 paredz noteikumuspar baterijām. Regulas (ES) 2023/1542 47. pants atbrīvo MVU no konkrētiem pienākumiem attiecībā uz bateriju pienācīgas pārbaudes politiku. Minētā noteikuma piemērošanas joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā MVKU, lai arī tie tiktu atbrīvoti no konkrētajiem pienākumiem. Savukārt saskaņā ar 52. pantu tās pašas regulas 48. panta 1. punktā minētajiem ekonomikas operatoriem ir noteikts pienākums katru gadu pārskatīt un publiskot, tostarp internetā, ziņojumu par bateriju pienācīgas pārbaudes politiku uzņēmumā. Lai mazinātu administratīvo slogu ekonomikas operatoriem, prasība pārskatīt un publiskot ziņojumu par pienācīgas pārbaudes politiku uzņēmumā būtu jāgroza tā, lai to piemērotu reizi trijos gados, nevis reizi gadā. Šāds pasākums sloga samazināšanai būtu jāpiemēro visiem ekonomikas operatoriem, arī MVKU.

·Regula (ES) 2024/573 par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm 16 (Fluorēto gāzu regula) cita starpā paredz noteikumus par produktiem un aprīkojumu, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes. Fluorēto gāzu regula, kas stājās spēkā 2024. gadā, paplašināja piemērošanas jomu prasībai reģistrēties F gāzu portālā, attiecinot minēto prasību uz visu produktu un aprīkojuma importu, tajā skaitā arī tādu importu, uz kuru neattiecas ziņošanas prasības. Minētajā regulā ir noteikts arī jauns pienākums reģistrēties, lai eksportētu tādus produktus un aprīkojumu, kas satur fluorētās gāzes, – arī tad, ja uz konkrēto eksporta sūtījumu neattiecas eksporta ierobežojumi. Ja tirgotājs nevar uzrādīt derīgu reģistrāciju F gāzu portālā, muitai preces būtu jāaiztur. Šāda veida tirdzniecības licenču galvenais mērķis ir sekmēt regulas izpildi.

Kopš minētās regulas stāšanās spēkā Komisija ir saņēmusi lielu skaitu reģistrācijas pieprasījumu un jautājumu no fluorētās gāzes saturošu produktu un aprīkojuma tirgotājiem. Lielākoties tos iesniedza salīdzinoši nelieli uzņēmumi, kas tirgo lietotus automobiļus, kuru gaisa kondicionēšanas aprīkojumā ir fluorētās gāzes, uz kurām neattiecas ierobežojumi, taču regulas prasības ir jāizpilda.

Lai reģistrētos, importētājiem un eksportētājiem jāiesniedz Komisijai elektroniska pieteikuma veidlapa un jāsniedz prasītā informācija par savu uzņēmējdarbību un juridisko un finansiālo statusu. Komisija apstiprina reģistrāciju F gāzu portālā.

Šķiet, ka minētā prasība nav gluži proporcionāla un regulas izpildi vairāk sekmētu reģistrācijas prasības piemērošana tiem uzņēmumiem, uz kuru darbību attiecas citi Fluorēto gāzu regulā paredzētie pienākumi. Tāpēc tiek ierosināts ierobežot reģistrācijas pienākumu, attiecinot to tikai uz tādu importu, uz kuru attiecas arī ziņošanas prasības, un tikai uz tādu eksportu, kuram piemēro ierobežojumus saistībā ar globālās sasilšanas potenciālu, kāds ir produktos un aprīkojumā esošajām fluorētajām gāzēm. Turklāt šis grozījums atbilst Komisijas veiktajam ietekmes novērtējumam 17 , kurā produktu un aprīkojuma importētāju un eksportētāju pienākumu paplašināšana nebija iekļauta vēlamajā risinājumā, vienlaikus saglabājot intervences loģiku attiecībā uz vajadzību sekmēt izpildi attiecībā uz jaunu, likumdevēju iestāžu ieviestu ierobežojumu, ko piemēro dažu produktu un aprīkojuma eksportam. Minētā vienkāršošana varētu sniegt labumu galvenokārt MVU un MVKU.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums ietilpst pasākumu kopumā, kura mērķis ir mazināt birokrātijas slogu MVKU, attiecinot uz tiem dažus noteikumus, kuri pašlaik sniedz labumu tikai MVU. Priekšlikuma mērķis ir izpildīt Komisijas apņemšanos i) atvieglot uzņēmējdarbību un samazināt administratīvo slogu un ii) paplašināt proporcionalitāti ES tiesību aktu piemērošanā, attiecinot to uz MVKU.

Racionalizācija, ko ieviesīs, īstenojot minētos pasākumus, neietekmēs ne mērķu sasniegšanu attiecīgajā politikas jomā, ne leģislatīvo aktu pamatojumu.

Ierosinātais grozījums Fluorēto gāzu regulā attiecas tikai uz reģistrācijas prasībām, kas ir izvirzītas tādiem importētājiem un eksportētājiem, kuri parasti tirgo produktus un aprīkojumu nelielos daudzumos, un tas neietekmē regulas efektivitāti vai Monreālas protokolā noteikto starptautisko saistību izpildi.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šā priekšlikuma mērķis ir attiecināt arī uz MVKU noteikumus, ko jau piemēro MVU saskaņā ar vairākiem tiesību aktiem, kas aptver dažādas politikas jomas Priekšlikuma mērķis ir veicināt minēto tiesību aktu mērķu sasniegšanu un mazināt ar to saistīto slogu uzņēmumiem, organizācijām un publiskajām iestādēm.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. un 114. pants, 192. panta 1. punkts un 207. panta 2. punkts, kuri nodrošina juridisko pamatu tiem tiesību aktiem, kurus priekšlikums ierosina grozīt. Ciktāl ar šo regulu groza Regulu (ES) 2023/1542, atbilstošais juridiskais pamats šādu grozījumu veikšanai ir LESD 114. pants. Ar šo priekšlikumu negroza konkrētus noteikumus par bateriju atkritumu apsaimniekošanu, kuru pamatā būtu LESD 192. panta 1. punkts. Ciktāl ar šo regulu groza Regulu (ES) 2024/573, atbilstošais juridiskais pamats šādu grozījumu veikšanai ir LESD 192. panta 1. punkts.

Visi priekšlikuma 1. iedaļā minētie tiesību akti, uz kuriem attiecas šis priekšlikums, jau ietver līdzīgus noteikumus, kuru mērķis ir samazināt birokrātijas slogu MVU vai palīdzēt tiem izpildīt attiecīgajā tiesību aktā noteiktos pienākumus, atvieglojot MVU konkrētā tiesību akta piemērošanu un samazinot ar to saistīto slogu. Lai nodrošinātu proporcionalitāti attiecībā uz administratīvo slogu, būtu pamatoti attiecināt tādus noteikumus arī uz maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Uzņēmumiem noteiktie pienākumi tieši un netieši izriet no Savienības tiesību aktiem, un tāpēc tos var grozīt tikai Savienības līmenī. Dažu pašlaik MVU piemērojamu noteikumu attiecināšana arī uz MVKU, kā arī grozījumi Fluorēto gāzu regulā sniegs ieguvumus dalībvalstīm, uzņēmumiem un Komisijai.

•Proporcionalitāte

Attiecinot uz MVKU dažus noteikumus, ko jau piemēro MVU, tiesiskais regulējums tiks vienkāršots, veicot vien minimālas izmaiņas dalībvalstu pašreizējos pienākumos, kam būtu jānodrošina, ka turpmāk MVKU piemēros tādu pašu režīmu kā MVU. Šis priekšlikums attiecas tikai uz tām izmaiņām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka MVKU gūst labumu no tāda paša tiesiskā regulējuma, kādu piemēro MVU.

Mērķorientētie grozījumi attiecas tikai uz tiem aspektiem, kas ir piemērojami MVU (dažādos veidos atkarībā no tiesību akta konteksta un likumdevējiestādes izvēles) un ko tagad attiecinās arī uz MVKU, un kas ir piemēroti iekļaušanai vienā priekšlikumā. Tiesību aktos iekļaujamo MVKU definīciju formulēšanā ievēros tādu pašu pieeju, kādu likumdevējiestāde izvēlējās MVU definēšanai attiecīgajos tiesību aktos, un MVKU definīcija aptvers uzņēmumus, kuru rādītāji ir trīs reizes lielāki nekā MVU definīcijā noteiktie rādītāji.

Vienkāršošana, ko panāks ar grozījumiem Fluorēto gāzu regulā, nodrošina lielāku proporcionalitāti reģistrācijas prasības piemērošanā.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Saskaņā ar paziņojumā par MVU paredzētu atvieglojumu paketi 18 pausto apņemšanos novērtēt iespējamos pasākumus mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu izaugsmes atbalstam Komisija analizēja acquis, īpašu uzmanību pievēršot iniciatīvām, kas tiek uzskatītas vai nu par apgrūtinošām, vai ietver īpaši MVU paredzētus atvieglojumus vai ietekmes mazināšanas pasākumus. Novērtējumā konstatēja virkni iespēju, kā nodrošināt labāku proporcionalitāti attiecībā uz maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem.

Komisija arī iesaistīja apspriešanā uzņēmējus un uzklausīja to viedokļus, lai izlemtu, kā mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu definīciju izmantot horizontālās politikas nolūkiem, un lai noteiktu jomas, kurās būtu jāievieš proporcionāli regulatīvi, finansēšanas vai politikas pasākumi. Iesniegtajos nostājas dokumentos ieinteresētās personas sniedza virkni ieteikumu par minētajiem jautājumiem, piemēram, “apsverot regulējuma uzlabošanu, ņemt vērā vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem raksturīgās īpatnības” vai “nodrošināt, ka ES regulējumā vairāk ņem vērā uzņēmumu izmēru”.

Komisija apsprieda ar Eiropas ražošanas nozares pārstāvjiem konkrētas idejas par to, kā nodrošināt MVKU ar atbalstu, kas būtu īpaši pielāgots to vajadzībām. Apspriešanās notika divpusējās sanāksmēs un arī apaļā galda diskusijā par vienkāršošanu, ko sarīkoja 2025. gada 6. februārī, lai apspriestu, kāds politikas atbalsts ir vajadzīgs maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem.

Attiecībā uz Fluorēto gāzu regulu Komisija tieši sazinās ar visiem tirgotājiem, kuriem ir jāreģistrējas F gāzu portālā. Komisija 2025. gada pirmajos mēnešos saņēma aptuveni 2000 reģistrācijas pieprasījumu mēnesī – visbiežāk no mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kuriem iepriekšējā Fluorēto gāzu regulā netika piemērota prasība reģistrēties un tāpēc trūkst izpratnes par Fluorēto gāzu regulu vai F gāzu portālu. Starp minētajām ieinteresētajām personām bija daudz tādu uzņēmumu, kuru aprīkojumu muita bija aizturējusi uz robežas un kuri uzskatīja reģistrācijas prasību par neproporcionālu. Turklāt viena dalībvalsts, kurā aktīvi darbojas daudzi šādi tirgotāji, lūdza Komisiju vienkāršot noteikumus.

Visu minēto apspriešanās pasākumu rezultāti palīdzēja noteikt, kādus priekšlikumus iekļaut šajā dokumentā.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Pasākumus, kurus pašlaik piemēro MVU un kurus būtu jāattiecina arī uz MVKU, noteica pēc pašreizējo tiesību aktu iekšējās un ārējās izvērtēšanas, un to pamatā ir attiecīgo tiesību aktu īstenošanā gūtā pieredze. Šis ir tikai viens posms nepārtrauktajā procesā, ko īsteno, lai vērtētu vajadzību pēc ietekmes mazināšanas pasākumiem, kas atvieglotu mazajiem uzņēmumiem Savienības tiesību aktos paredzēto pienākumu izpildi, tāpēc administratīvais slogs un tā ietekme uz ieinteresētajām personām tiks izvērtēta arī turpmāk.

•Ietekmes novērtējums

Priekšlikums attiecas uz mērķorientētām ierobežota apmēra izmaiņām tiesību aktos, ko ievieš, lai vienkāršotu attiecīgos tiesību aktus vai dažus pasākumus, ko pašlaik piemēro MVU, piemērotu plašāk, attiecinot tos arī uz MVKU. Šādu izmaiņu nepieciešamību apliecina tiesību aktu īstenošanā gūtā pieredze. Ierosinātās izmaiņas tikai nodrošina tiesību aktu efektīvāku un lietderīgāku īstenošanu. Tā kā izmaiņas ir mērķorientētas un nav citu piemērotu politikas risinājumu, ietekmes novērtējums nebija vajadzīgs. Tomēr pievienotajā dienestu darba dokumentā ir aplūkoti šādu pasākumu ietekmes aspekti, tajā skaitā kvantificēti gaidāmie ietaupījumi.

Vienkāršošana, ko paredz ierosinātie grozījumi Fluorēto gāzu regulā, atbilst vēlamajam risinājumam un intervences loģikai ietekmes novērtējumā, kas ir pievienots priekšlikumam, ko Komisija sagatavoja 2022. gadā. Attiecīgie grozījumi samazinās tirgotāju, jo īpaši MVU un MVKU, administratīvās izmaksas, taču neapdraudēs minētajā regulā paredzēto klimata mērķu sasniegšanu. Gluži pretēji, šādi grozījumi dos dalībvalstu iestādēm, muitai un Komisijai iespēju pievērst galveno uzmanību tieši tiem gadījumiem, kad ir būtiski nodrošināt Fluorēto gāzu regulā noteikto ierobežojumu izpildi.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Saskaņā ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) Komisija nodrošina, ka tās tiesību akti atbilst paredzētajam mērķim, ir vērsti uz ieinteresēto personu vajadzībām un samazina tām slogu, tomēr sasniedz savus mērķus. Tādējādi šis priekšlikums iekļaujas REFIT programmā, jo samazina nevajadzīgu slogu MVKU, saskaņojot tiem piemērojamos noteikumus ar noteikumiem, kurus piemēro MVU.

Šis ir REFIT priekšlikums, kura mērķis ir vienkāršot tiesību aktus un samazināt slogu ieinteresētajām personām.

•Pamattiesības

Neattiecas.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Neattiecas.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Neattiecas.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Attiecībā uz Regulu (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula, VDAR)

Minētās regulas 30. pants nosaka, ka katram pārzinim un apstrādātājam ir jāreģistrē apstrādes darbības, un norāda informāciju, kas jāietver šādā reģistrā. Minētā panta 5. punkts paredz atkāpi attiecībā uz MVU un organizācijām, kurās ir mazāk par 250 darbiniekiem, nosakot, ka tādām struktūrām nav jāveido šāds reģistrs, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Šā priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un precizēt atkāpi no 30. panta 5. punktā paredzētā reģistrēšanas pienākuma, nosakot, ka reģistrs ir obligāti jāveido tikai tad, ja apstrādes darbības varētu radīt “augstu risku” datu subjektu tiesībām un brīvībām. Vienlaikus būtu jāpaplašina atkāpes piemērošanas joma, lai iekļautu tajā MVKU un organizācijas, kurās ir mazāk nekā 750 darbinieki. Tāpēc 30. panta 5. punkts būtu attiecīgi jāgroza.

Šīs grozošās regulas apsvērumā tiks precizēts, ka arī MVKU ir atbrīvoti no reģistrēšanas pienākuma, izņemot gadījumus, kad to veiktā apstrāde varētu radīt datu subjektiem “augstu risku”, kā definēts 35. pantā, un ka pienākumu reģistrēt apstrādes darbības nerada tikai pats fakts, ka notiek īpašu kategoriju personas datu apstrāde saskaņā ar 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Savukārt 40. pants nosaka, ka dalībvalstīm, uzraudzības iestādēm, kolēģijai un Komisijai ir jāmudina apvienības un citas struktūras, kas pārstāv pārziņu vai apstrādātāju kategorijas, izstrādāt rīcības kodeksus, kas paredzēti, lai veicinātu šīs regulas atbilstīgu piemērošanu, ņemot vērā dažādo apstrādes nozaru specifiskās iezīmes un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības. Minētā noteikuma piemērošanas joma būtu jāpaplašina, attiecinot to uz MVKU, lai rīcības kodeksu izstrādē tiktu ņemtas vērā arī šādu uzņēmumu konkrētās vajadzības. Attiecīgi 40. panta 1. punktā būtu jāiekļauj atsauce uz MVKU.

Saskaņā ar 42. pantu dalībvalstis, uzraudzības iestādes, kolēģija un Komisija mudina 43. pantā minētās sertifikācijas struktūras vai kompetentās uzraudzības iestādes, jo īpaši Savienības līmenī, izveidot datu aizsardzības sertifikācijas mehānismus un datu aizsardzības zīmogus un marķējumus, un šajā sakarā ņem vērā MVU konkrētās vajadzības. Minētā noteikuma piemērošanas joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā MVKU, lai sertifikātu izdošanā tiktu ņemtas vērā arī MVKU konkrētās vajadzības. Tāpēc 42. panta 1. punktā būtu jāiekļauj atsauce uz MVKU.

Attiecībā uz Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis

Minētās regulas 5. panta 1.a punkts nosaka Komisijai pienākumu atvieglot piekļuvi tirdzniecības aizsardzības instrumentam dažādām un sadrumstalotām ražošanas nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, ar tam paredzēta MVU palīdzības dienesta starpniecību, piemēram, palielinot informētību, sniedzot vispārēju informāciju un paskaidrojumus par procedūrām un par to, kā iesniegt sūdzību, izdodot standarta anketas visās Savienības oficiālajās valodās un atbildot uz vispārīgiem, nevis ar konkrēto lietu saistītiem jautājumiem. Minētais pants būtu jāgroza, lai paplašinātu tā piemērošanas jomu, iekļaujot tajā MVKU, lai arī tie varētu tādā pašā mērā saņemt norādījumus un palīdzību no palīdzības dienesta. Pantā būtu jāiekļauj arī MVU un MVKU definīcijas.

Saskaņā ar 6. panta 9. punktu izmeklēšanas laikposmiem, jo īpaši attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, ja iespējams, jāatbilst finanšu gadam. Minētais pants būtu jāgroza, lai paplašinātu tā piemērošanas jomu, iekļaujot tajā MVKU, lai arī tie varētu gūt tādu pašu labumu no attiecīgā noteikuma.

Attiecībā uz Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis

Minētās regulas 10. panta 1.a punkts nosaka Komisijai pienākumu atvieglot piekļuvi tirdzniecības aizsardzības instrumentam dažādām un sadrumstalotām ražošanas nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, ar tam paredzēta MVU palīdzības dienesta starpniecību, piemēram, palielinot informētību, sniedzot vispārēju informāciju un paskaidrojumus par procedūrām un par to, kā iesniegt sūdzību, izdodot standarta anketas visās Savienības oficiālajās valodās un atbildot uz vispārīgiem, nevis ar konkrēto lietu saistītiem jautājumiem. Minētais pants būtu jāgroza, lai paplašinātu tā piemērošanas jomu, iekļaujot tajā MVKU, lai arī tie varētu saņemt norādījumus un palīdzību no palīdzības dienesta. Pantā būtu jāiekļauj arī MVU un MVKU definīcijas.

Saskaņā ar 11. panta 9. punktu izmeklēšanas laikposmiem, jo īpaši attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU, ja iespējams, jāatbilst finanšu gadam. Minētais pants būtu jāgroza, lai paplašinātu tā piemērošanas jomu, iekļaujot tajā MVKU, lai arī tie varētu gūt tādu pašu labumu no attiecīgā noteikuma.

Attiecībā uz Regulu (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū

Regulas (ES) 2017/1129 1. panta 4. un 5. punktā ir uzskaitīti gadījumi, kad pienākumu publicēt prospektu nepiemēro attiecībā uz konkrētiem vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem vai atļaujām tirgot vērtspapīrus regulētā tirgū. Minētais pants būtu jāgroza, lai iekļautu tajā jaunu atbrīvojumu no pienākuma publicēt prospektu par tādu vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem, kuri ir iegūti no saistību konvertēšanas, kuru veic ES noregulējuma iestādes saskaņā ar ES tiesību aktos (Direktīvas 2014/59/ES un (ES) 2025/1) paredzēto banku vai apdrošināšanas sabiedrību noregulējuma režīmu vai trešo valstu iestādes saskaņā ar līdzīgu tiesisko regulējumu. Turklāt pašreizējais tieši noregulējuma situācijām paredzētais atbrīvojums no pienākuma publicēt prospektu par atļauju tirgot vērtspapīrus ES regulētā tirgū saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1129 1. panta 5. punkta c) apakšpunktu būtu jāpaplašina, attiecinot to arī uz darbībām, ko līdzīgā situācijā veic trešo valstu iestādes.

Regulas (ES) 2017/1129 2. pantā ir norādītas regulā izmantotās definīcijas. Minētais pants būtu jāgroza, lai iekļautu tajā MVKU definīciju, kurā MVKU ir noteikti kā atsevišķa, no MVU atšķirīga uzņēmumu kategorija, kā arī jēdzienu “attiecīgā trešās valsts iestāde” un “trešās valsts noregulējuma procedūra” definīcijas, šim nolūkam izmantojot mijnorādes uz Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 88. un 90. apakšpunktu un uz Direktīvas (ES) 2025/1 2. panta 72. un 74. punktu.

Ar Regulu (ES) 2024/2809 grozītās Regulas (ES) 2017/1129 15.a pantā ir minēta iespēja sagatavot atvieglota veida prospektu, proti, ES izaugsmes emisijas prospektu. Šāda veida prospektus parasti var sagatavot MVU un dažos gadījumos arī cita veida uzņēmumi. Atvieglota veida prospekta izmantošana būtu jāpaplašina, atļaujot to izmantot arī MVKU, jo tas mazinās MVKU izmaksas saistībā ar iekļaušanu biržas sarakstā un var arī padarīt attiecīgos uzņēmumus pievilcīgākus ieguldītājiem, tādējādi atvieglojot MVKU piekļuvi finansējumam.

Attiecībā uz Regulu (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem

Minētās regulas 47. pants atbrīvo MVU no konkrētiem pienākumiem attiecībā uz bateriju pienācīgas pārbaudes politiku. MVU ir aprakstīti kā “ekonomikas operatori, kuru neto apgrozījums finanšu gadā pirms pēdējā finanšu gada bija mazāks par 40 miljoniem EUR un kuri nav daļa no grupas, ko veido mātesuzņēmumi un meitasuzņēmumi, kuri konsolidēti pārsniedz 40 miljonu EUR limitu”. Minētā noteikuma piemērošanas joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā MVKU, lai arī tos tādā pašā mērā atbrīvotu no konkrētajiem pienākumiem. Lai nodrošinātu konsekvenci, MVKU būtu jāapraksta tādā pašā veidā, ņemot vērā, ka MVKU ir struktūras, kuru rādītāji trīs reizes pārsniedz MVU noteiktos rādītājus, t. i., ja par pamatrādītāju izmanto neto apgrozījumu, MVKU neto apgrozījumam nevajadzētu būt lielākam par 150 miljoniem EUR.

Savukārt saskaņā ar 52. pantu tās pašas regulas 48. panta 1. punktā minētajiem ekonomikas operatoriem ir noteikts pienākums katru gadu pārskatīt un publiskot, tostarp internetā, ziņojumu par bateriju pienācīgas pārbaudes politiku uzņēmumā. Lai mazinātu administratīvo slogu ekonomikas operatoriem, prasība pārskatīt un publiskot ziņojumu par pienācīgas pārbaudes politiku uzņēmumā būtu jāgroza tā, lai to piemērotu reizi trijos gados, nevis reizi gadā. Šāds pasākums sloga samazināšanai būtu jāpiemēro visiem ekonomikas operatoriem, arī MVKU.

Attiecībā uz Regulu (ES) 2024/573 par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm

Pašreiz minētās regulas 20. panta 4. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka visiem produktu un aprīkojuma importētājiem un eksportētājiem jāreģistrējas F gāzu portālā. Saskaņā ar 20. panta 5. punktu derīga reģistrācija F gāzu portālā importa vai eksporta brīdī ir uzskatāma par vajadzīgo licenci. Lai nodrošinātu, ka prasību reģistrēties F gāzu portālā piemēro tieši darbībām, kas ir būtiskas minētās regulas izpildei, 20. panta 4. punkta a) apakšpunktu groza, lai prasību reģistrēties produktu un aprīkojuma importēšanai piemērotu tikai importam, uz kuru attiecas ziņošanas prasības (kas ietver arī de minimis robežvērtības), bet prasību reģistrēties produktu un aprīkojuma eksportēšanai atceltu, izņemot gadījumus, kad eksportē konkrētus produktus un aprīkojumu, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 1000 vai lielāks un uz kuriem attiecas eksporta ierobežojums. Minētais vienkāršošanas pasākums nāks par labu galvenokārt MVU un MVKU.

2025/0130 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz dažu maziem un vidējiem uzņēmumiem pieejamu ietekmes mazināšanas pasākumu plašāku piemērošanu, attiecinot tos arī uz maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, un attiecībā uz turpmākiem vienkāršošanas pasākumiem groza Regulas (ES) 2016/679, (ES) 2016/1036, (ES) 2016/1037, (ES) 2017/1129, (ES) 2023/1542 un (ES) 2024/573

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. un 114. pantu, 192. panta 1. punktu un 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 19 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 20 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Komisijas politiskajās pamatnostādnēs 2024.–2029. gada pilnvaru termiņam 21 , priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena izklāstīja plānu Eiropas ilgtspējīgai labklājībai un konkurētspējai. Plānā uzskaitītās galvenās prioritātes ietver arī uzņēmējdarbības atvieglošanu un vienotā tirgus padziļināšanu.

(2)Savienības uzņēmumu konkurētspēju atbalsta arī Komisijas labāka regulējuma programma 22 , kuras uzdevums ir nodrošināt, ka Savienības tiesību akti sasniedz savus mērķus, radot iespējami mazākas izmaksas. Komisija 2023. gadā konstatēja, ka ir jāracionalizē un jāvienkāršo uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm izvirzītās ziņošanas prasības 23 , un apņēmās samazināt administratīvo slogu par 25 %.

(3)Komisija 2023. gada 12. septembrī publicēja MVU paredzētu atvieglojumu paketi 24 , paziņojot, ka tās mērķis ir palīdzēt maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) konkurēt un augt, cita starpā uzklausot vajadzības, kas ir aktuālas tādiem uzņēmumiem, kuri neatbilst MVU definīcijā noteiktajām robežvērtībām 25 , un plašākam lokam mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu. Atvieglojumu paketes 18. darbībā ir norādīts, ka Komisija “izstrādās saskaņotu mazo vidējas kapitalizācijas sabiedrību definīciju un, pamatojoties uz šādu definīciju, izveidos datu kopu un novērtēs iespējamos pasākumus šo sabiedrību izaugsmes atbalstam (ieskaitot noteiktu pasākumu, kas labvēlīgi MVU, iespējamu piemērošanu pielāgotā formā)”.

(4)Uzņēmumiem, kas pārsniedz MVU definīcijā noteiktās robežvērtības, proti, “maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem” (MVKU), ir būtiska nozīme Savienības ekonomikā 26 . Tie ir plaši pārstāvēti industriālajās ekosistēmās, kas ir ļoti svarīgas Savienības konkurētspējai un tehnoloģiskajai suverenitātei tādās jomās kā, piemēram, elektronika, kosmiskā aviācija un aizsardzība, enerģētika, energoietilpīgās nozares un veselības aprūpe. Aptuveni 20 % no visiem mazajiem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem pirms trim gadiem bija MVU statusā 27 .

(5)Salīdzinot ar MVU, MVKU izaugsmes temps parasti ir straujāks un inovācijas un digitalizācijas līmenis – augstāks. Tomēr attiecībā uz administratīvo slogu gan MVU, gan MVKU saskaras ar līdzīgām problēmām, kuru novēršanai ir vajadzīga proporcionalitāte tiesību aktu piemērošanā un mērķorientēts atbalsts. Lai MVU pāreja uz MKVU līmeni noritētu gludi, ir jāatrod saskaņots risinājums, kā novērst “kritiena efektu”, kas var rasties, kad uzņēmums ir pāraudzis MVU līmeni un tam ir jāsāk pildīt noteikumus, ko piemēro lieliem uzņēmumiem. Lai atvieglotu MVKU uzņēmējdarbību un mazinātu tiem administratīvo slogu, vairāki pašreizējie tiesību akti, kas paredz īpašus ietekmes mazināšanas noteikumus attiecībā uz MVU, būtu jāpielāgo, lai paplašinātu šādu noteikumu piemērošanas jomu un iekļautu tajā MVKU.

(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2016/679 28 , (ES) 2016/1036 29 , (ES) 2016/1037 30 , (ES) 2017/1129 31 un (ES) 2023/1542 32 ir virkne noteikumu, kuru mērķis ir nodrošināt MVU ar atbalsta, vienkāršošanas vai ietekmes mazināšanas pasākumiem. Konkrētāk, minēto noteikumu mērķis ir atvieglot administratīvo slogu un mazināt vai likvidēt šķēršļus ienākšanai tirgū, veicināt atbilstību, pievērst uzmanību MVU īpašajai situācijai pienākumu izpildē un šādu pienākumu ekonomiskās un sociālās ietekmes vērtēšanā un sniegt MVU īpaši tiem paredzētus norādījumus, atbalstu un palīdzību.

(7)Lai nodrošinātu konsekvenci un juridisko noteiktību, minētajos tiesību aktos būtu jāiekļauj MVKU definīcija. Lai gan MVKU definīcijai principā būtu jāatbilst definīcijai Komisijas 2025. gada 21. maija Ieteikumā par mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu definīciju (C(2025) 3500 final) un jāaptver uzņēmumi, kas pēc lieluma pārsniedz MVU ne vairāk kā trīs reizes, attiecīgā gadījumā MVKU definīcijai tomēr būtu jābalstās uz tām MVU definīcijām, kas jau ir sniegtas grozāmajos tiesību aktos un ko likumdevēji uzskatīja par piemērotām.

(8)Regula (EU) 2016/679 paredz noteikumus fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Pienākums reģistrēt apstrādes darbības būtu jāvienkāršo, lai to piemērotu visiem uzņēmumiem un organizācijām, kurās ir mazāk par 750 darbiniekiem, ar nosacījumu, ka to veiktās apstrādes darbības nevarētu radīt augstu risku datu subjektu tiesībām un brīvībām.

(9)Šajā nolūkā ir jāgroza Regulas (ES) 2016/679 30. panta 5. punkts, lai atkāpi no reģistrēšanas pienākuma piemērotu plašāk, attiecinot to arī uz MVKU un organizācijām, kurās ir mazāk par 750 darbiniekiem, lai arī tās varētu gūt labumu no minētās atkāpes, un nosakot, ka atkāpi piemēro ar nosacījumu, ka apstrāde nevarētu radīt datu subjektu tiesībām un brīvībām “augstu risku” Regulas (ES) 2016/679 35. panta nozīmē. Jo īpaši būtu jāuzskata, ka minētā panta 3. punktā norādītās personas datu apstrādes darbības rada datu pārzinim vai apstrādātājam pienākumu reģistrēt veiktās apstrādes darbības.

(10)Šajā saistībā būtu jānosaka, ka īpašu kategoriju personas datu apstrāde, kas ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā, nav pietiekams pamats piemērot pienākumu reģistrēt apstrādes darbības.

(11)Turklāt, lai noteikumus, ko saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 piemēro mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, attiecinātu arī uz MVKU, būtu jāgroza arī šādi panti:

–4. pants, kurā ir iekļautas Regulā (ES) 2016/679 izmantotās definīcijas. Skaidrības labad minētajā pantā būtu jāiekļauj mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu definīcija. Definējot jēdzienu “mazi un vidēji uzņēmumi” būtu pienācīgi ievērot likumdevējas iestādes izdarīto izvēli šajā ziņā, kā norādīts Regulas (ES) 2016/679 preambulas 13. apsvērumā. MVKU definīcijas izstrādē atsaucei būtu jāizmanto Komisijas 2025. gada 21. maija Ieteikuma par mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu definīciju (C(2025) 3500 final) 2. punkts.

–40. pants, kurš nosaka, ka dalībvalstīm, uzraudzības iestādēm, kolēģijai un Komisijai ir jāmudina apvienības un citas struktūras, kas pārstāv pārziņu vai apstrādātāju kategorijas, izstrādāt rīcības kodeksus un attiecīgajā procesā ņemt vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības. Minētā prasība būtu jāpiemēro plašāk, attiecinot to arī uz MVKU konkrēto vajadzību ievērošanu.

–42. pants, kurš nosaka, ka gadījumos, kad dalībvalstis, uzraudzības iestādes, kolēģija un Komisija, jo īpaši Savienības līmenī, mudina 43. pantā minētās sertifikācijas struktūras vai kompetentās uzraudzības iestādes izveidot datu aizsardzības sertifikācijas mehānismus un datu aizsardzības zīmogus un marķējumus, attiecīgajā procesā ir jāņem vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības. Arī šāda prasība būtu jāpiemēro plašāk, attiecinot to arī uz MVKU konkrēto vajadzību ievērošanu.

(12)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. un 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kuri [XXX, datums] sniedza kopīgu atzinumu.

(13)Regulas (ES) 2016/1036 un (ES) 2016/1037 ietilpst Savienības tirdzniecības aizsardzības sistēmā. Tās dod Savienībai iespēju izmeklēt un novērst trešo valstu īstenotu dempingu un subsidēšanu un atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū. Ja izmeklēšana pierāda, ka trešās valstis ir tā rīkojušās un tādējādi Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, Komisija nosaka antidempinga vai kompensācijas maksājumu, ja tādu maksājumu noteikšana nav pretrunā Savienības interesēm. Antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanā ir aktīvi jāiesaistās uzņēmumiem. Izmeklēšanu parasti sāk, pamatojoties uz oficiālu sūdzību, ko iesniedz skartā Savienības ražošanas nozare, un sūdzībā ir jāiekļauj pierādījumi par negodīgu praksi un tās radīto kaitējumu. Izstrādājuma ražotājiem, importētājiem un lietotājiem ir aktīvi jāiesaistās izmeklēšanā un jāsniedz nepieciešamie dati. Taču MVU bieži vien ir ļoti grūti izprast, kā darbojas tirdzniecības aizsardzība, un sadarboties tirdzniecības aizsardzības procedūrās, un galvenie kavēkļi ir sadrumstalotība un resursu nepietiekamība. Tāpēc Regulā (ES) 2016/1036 un Regulā (ES) 2016/1037 ir iekļauti noteikumi to šķēršļu pārvarēšanai, kuri liedz mazākiem uzņēmumiem piekļūt tirdzniecības aizsardzībai un to izmantot, proti, par īpaša palīdzības dienesta izveidi un par izmeklēšanas laikposmu saskaņošanu ar finanšu gadu, ja vien tas ir iespējams. Būtu lietderīgi nodrošināt, ka minētie noteikumi sniedz labumu arī MVKU.

(14)Regula (ES) 2017/1129 nosaka prasības, kas jāievēro, sagatavojot prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū. Minētā regula, kas grozīta ar Regulu (ES) 2024/2809, paredz ieviest racionalizētu ES izaugsmes emisijas prospektu, kuram izvirzītās prasības ir atvieglotas salīdzinājumā ar standarta prospektu, lai konkrētiem uzņēmumu veidiem un konkrētos gadījumos mazinātu slogu un izmaksas, ko rada vērtspapīru iekļaušana biržas sarakstā. Galvenās uzņēmumu kategorijas, kas var sagatavot šādu racionalizētu prospektu, ir uzņēmumi ar izaugsmes potenciālu, jo īpaši MVU un citi uzņēmumi, kuru vērtspapīru tirdzniecība ir atļauta (vai to paredzēts atļaut) MVU izaugsmes tirgū. Lai samazinātu slogu MVKU un varbūt padarītu tos pievilcīgākus ieguldītājiem, ir lietderīgi atļaut arī MVKU sagatavot ES izaugsmes emisijas prospektu savu vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem, tajā skaitā gadījumos, kad papildus publiskajam piedāvājumam ir saņemta arī atļauja tirgot attiecīgos vērtspapīrus daudzpusējā tirdzniecības sistēmā.

(15)Lai precizētu Regulas (ES) 2017/1129 noteikumu piemērošanu MVKU, tās 2. pantā ir jāiekļauj MVKU definīcija, kas atšķiras no MVU definīcijas. Minētajā regulā mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi būtu jādefinē vai nu kā uzņēmumi, kas atbilst vismaz diviem no trim kritērijiem (t. i., vidējais darbinieku skaits, kopējā bilances vērtība un gada neto apgrozījums), vai kā uzņēmumi, kas atbilst Direktīvā 2014/65/ES noteiktajai mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu definīcijai.

(16)MVU un MVKU ir īpaši atkarīgi no kredītiestāžu un apdrošinātāju sniegtajiem pakalpojumiem un bieži vien savām vajadzībām izmanto pārsvarā tikai vienu vai dažus no šādu pakalpojumu sniedzējiem. Noregulējuma režīmi nodrošina nepārtrauktu piekļuvi noguldījumiem un kritiski svarīgām funkcijām finanšu iestādes maksātnespējas gadījumā. Ja noregulējuma iestādes izmanto savas pilnvaras konvertēt finanšu iestādes saistības vērtspapīros, lai to savlaicīgi noregulētu un nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, prospekta iepriekšēja sagatavošana un publicēšana nav iespējama īso termiņu dēļ, jo noregulējuma gadījumā ir jārīkojas ātri. Tāpēc ir svarīgi ieviest atbrīvojumu no pienākuma publicēt prospektu gan par tādu vērtspapīru publisku piedāvājumu, kuri konvertēšanas rezultātā iegūti, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES 33 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2025/1 34 paredzētās pilnvaras, gan par tādu vērtspapīru publisko piedāvājumu, kuri ir iegūti konvertēšanas rezultātā, īstenojot līdzīgas pilnvaras trešo valstu noregulējuma procedūrās, kuras atbilst norādījumiem Finanšu stabilitātes padomes 2011. gada oktobrī publicētajā dokumentā “Efektīvu noregulējuma režīmu pamatelementi finanšu iestādēm” (Key Attributes of Effective Resolution Regimes for Financial Institutions). Tāpat esošais atbrīvojums no pienākuma publicēt prospektu par atļaujas saņemšanu tirgot regulētā tirgū tādus vērtspapīrus, kuri konvertēšanas rezultātā iegūti, īstenojot Direktīvā 2014/59/ES un Direktīvā (ES) 2025/1 paredzētās pilnvaras, būtu jāattiecina arī uz vērtspapīriem, kuri konvertēšanas rezultātā iegūti, īstenojot līdzīgas pilnvaras trešo valstu noregulējuma procedūrās, kuras atbilst minētajiem starptautiski saskaņotajiem standartiem.

(17)Regulas (ES) 2017/1129 noteikumu par ES izaugsmes emisijas prospektu piemēros no 2026. gada 5. marta, jo Komisijai ir jāizstrādā deleģētie akti, lai precizētu minētā prospekta samazināto saturu un standartizēto formātu un secību. Tāpēc ir lietderīgi atlikt līdz 2026. gada 5. martam arī šajā regulā noteikto datumu, kurā attiecībā uz ES izaugsmes emisijas prospektu sāk piemērot grozījumus Regulā (ES) 2017/1129 .

(18)Regula (ES) 2023/1542 paredz noteikumus, kas attiecas uz baterijām un bateriju atkritumiem Minētās regulas 47. pants atbrīvo MVU no konkrētiem pienākumiem attiecībā uz bateriju pienācīgas pārbaudes politiku. Minētā noteikuma piemērošanas joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā MVKU, lai arī tie tiktu atbrīvoti no konkrētajiem pienākumiem. Lai nodrošinātu konsekvenci, ir lietderīgi iekļaut regulā tāda paša veida atsauci uz MVKU, ņemot vērā, ka MVKU ir struktūras, kuru rādītāji trīs reizes pārsniedz MVU noteiktos rādītājus, t. i., ja par pamatrādītāju izmanto neto apgrozījumu, MVKU neto apgrozījumam nevajadzētu būt lielākam par 150 miljoniem EUR.

(19)Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1542 52. pantu tās pašas regulas 48. panta 1. punktā minētajiem ekonomikas operatoriem ir noteikts pienākums katru gadu pārskatīt un publiskot, tostarp internetā, ziņojumu par bateriju pienācīgas pārbaudes politiku uzņēmumā. Lai mazinātu administratīvo slogu ekonomikas operatoriem, būtu jānosaka, ka prasība pārskatīt un publiskot ziņojumu par pienācīgas pārbaudes politiku ekonomikas operatoriem jāizpilda reizi trijos gados, nevis reizi gadā. Šāds pasākums sloga samazināšanai būtu jāpiemēro visiem ekonomikas operatoriem, arī MVKU.

(20)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/573 35 20. panta 4. punkta a) apakšpunktā noteiktā prasība reģistrēties F gāzu portālā pirms fluorētās siltumnīcefekta gāzes saturošu produktu un aprīkojuma importa un eksporta ir paredzēta, lai sekmētu regulas izpildi. Tomēr slogs, ko rada minētā prasība, var būt pārmērīgs salīdzinājumā ar tās sniegto labumu, jo īpaši MVU un MVKU gadījumā. Tāpēc prasība reģistrēties būtu jāattiecina tikai uz tādu importu, uz kuru attiecas ziņošanas prasības, un tikai uz tādu eksportu, kuram piemēro eksporta ierobežojumu. Ciktāl ar šo regulu groza Regulu (ES) 2024/573, atbilstošais juridiskais pamats šādu grozījumu veikšanai ir LESD 192. panta 1. punkts.

(21)Tāpēc Regulas (ES) 2016/679, (ES) 2016/1036, (ES) 2016/1037, (ES) 2017/1129, (ES) 2023/1542 un (ES) 2024/573 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/679

Regulu (ES) 2016/679 groza šādi:

1)regulas 4. pantam pievieno šādu 27. un 28. punktu:

“27) “mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi” ir uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK* pielikuma 2. pantā;

28) “mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi” ir uzņēmumi, kā definēts Komisijas 2025. gada 21. maija Ieteikuma par mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu definīciju (C(2025) 3500 final)** pielikuma 2. punktā.;

________

* Komisijas Ieteikums (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2003/361/oj).

** Komisijas Ieteikums (2025. gada 21. maijs) par mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu definīciju (C(2025) 3500 final).” ;

2)regulas 30. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Pienākumus, kas minēti 1. un 2. punktā, nepiemēro uzņēmumam vai organizācijai, kas nodarbina mazāk nekā 750 personas, izņemot gadījumus, kad to veiktā apstrāde varētu radīt augstu risku datu subjektu tiesībām un brīvībām 35. panta nozīmē.”;

3)regulas 40. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis, uzraudzības iestādes, kolēģija un Komisija mudina izstrādāt rīcības kodeksus, kas paredzēti, lai veicinātu šīs regulas atbilstīgu piemērošanu, ņemot vērā dažādo apstrādes nozaru specifiskās iezīmes un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu konkrētās vajadzības.”;

4)regulas 42. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis, uzraudzības iestādes, kolēģija un Komisija mudina, jo īpaši Savienības līmenī, izveidot datu aizsardzības sertifikācijas mehānismus un datu aizsardzības zīmogus un marķējumus, lai uzskatāmi parādītu, ka apstrādes darbības, ko veic pārziņi un apstrādātāji, atbilst šai regulai. Ņem vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu konkrētās vajadzības.”.

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/1036

Regulu (ES) 2016/1036 groza šādi:

1)regulas 5. panta 1.a punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija atvieglo piekļuvi tirdzniecības aizsardzības instrumentam dažādām un sadrumstalotām ražošanas nozarēm, kurās lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi (“MVU”)* vai mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi (“MVKU”)**, ar īpaša palīdzības dienesta starpniecību, piemēram, palielinot informētību, sniedzot vispārēju informāciju un paskaidrojumus par procedūrām un par to, kā iesniegt sūdzību, izdodot standarta anketas visās Savienības oficiālajās valodās un atbildot uz vispārīgiem, nevis ar konkrēto lietu saistītiem jautājumiem.

________

* Komisijas Ieteikums (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2003/361/oj).

** Komisijas Ieteikums (2025. gada 21. maijs) par mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu definīciju (C(2025) 3500 final).” ;

2)regulas 6. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9. Ja lietas izskatīšana ir uzsākta, ievērojot 5. panta 9. punktu, izmeklēšanu pabeidz viena gada laikā, ja iespējams. Katrā ziņā šādu izmeklēšanu visos gadījumos pabeidz 14 mēnešos pēc uzsākšanas saskaņā ar konstatējumiem, kas attiecībā uz saistībām izdarīti, ievērojot 8. pantu, vai saskaņā ar konstatējumiem, kas attiecībā uz galīgo rīcību izdarīti, ievērojot 9. pantu. Izmeklēšanas laikposmi, jo īpaši attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU vai MVKU, ja iespējams, atbilst finanšu gadam.”.

3. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/1037

Regulu (ES) 2016/1037 groza šādi:

1)regulas 10. panta 1.a punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija atvieglo piekļuvi tirdzniecības aizsardzības instrumentam dažādām un sadrumstalotām ražošanas nozarēm, kurās lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)(*) vai mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi (MVKU)(**), ar īpaša palīdzības dienesta starpniecību, piemēram, palielinot informētību, sniedzot vispārēju informāciju un paskaidrojumus par procedūrām un par to, kā iesniegt sūdzību, izdodot standarta anketas visās Savienības oficiālajās valodās un atbildot uz vispārīgiem, nevis ar konkrēto lietu saistītiem jautājumiem.

________

* Komisijas Ieteikums (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2003/361/oj).

** Komisijas Ieteikums (2025. gada 21. maijs) par mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu definīciju (C(2025) 3500 final).” ;

2)regulas 11. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9. Saskaņā ar 10. panta 11. punktu uzsāktas procedūras sakarā izmeklēšanu, ja vien tas ir iespējams, pabeidz viena gada laikā. Jebkurā gadījumā šādas izmeklēšanas visos gadījumos pabeidz 13 mēnešos pēc to uzsākšanas saskaņā ar secinājumiem, kas attiecībā uz saistībām izdarīti atbilstīgi 13. pantam, vai saskaņā ar secinājumiem, kas attiecībā uz galīgo rīcību izdarīti atbilstīgi 15. pantam. Izmeklēšanas laikposmi, jo īpaši attiecībā uz dažādām un sadrumstalotām nozarēm, kurās lielākoties darbojas MVU vai MVKU, ja iespējams, atbilst finanšu gadam.”.

4. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/1129

Regulu (ES) 2017/1129 groza šādi:

1)regulas 1. pantu groza šādi:

a)panta 4. punktā iekļauj šādu dc) apakšpunktu:

“dc) tādu vērtspapīru piedāvājums, kuri ir iegūti no citu vērtspapīru, pašu kapitāla vai atbilstīgo saistību konvertēšanas vai apmaiņas, kuru veic noregulējuma iestāde, īstenojot pilnvaras, kas minētas Direktīvas 2014/59/ES 53. panta 2. punktā, 59. panta 2. punktā vai 63. panta 1. punktā, vai īstenojot pilnvaras, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2025/1 (*) 35. panta 1. punktā, 39. panta 2. punktā vai 42. panta 1. punktā, vai attiecīgā trešās valsts iestāde, īstenojot līdzīgas pilnvaras trešās valsts noregulējuma procedūrā;

____________

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2025/1 (2024. gada 27. novembris), ar ko izveido apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 un Regulas (ES) Nr. 1094/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2017/1129 ( OV L, 2025/1, 8.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2025/1/oj ).”;

b)panta 5. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

2)“c) vērtspapīri, kas iegūti no citu vērtspapīru, pašu kapitāla vai atbilstīgo saistību konvertēšanas vai apmaiņas, kuru veic noregulējuma iestāde, īstenojot pilnvaras, kas minētas Direktīvas 2014/59/ES 53. panta 2. punktā, 59. panta 2. punktā vai 63. panta 1. punktā, vai īstenojot pilnvaras, kas minētas Direktīvas (ES) 2025/1 35. panta 1. punktā, 39. panta 2. punktā vai 42. panta 1. punktā, vai attiecīgā trešās valsts iestāde, īstenojot līdzīgas pilnvaras trešās valsts noregulējuma procedūrā;”;

3)regulas 2. pantu groza šādi:

a)pantā iekļauj šādu dc) un dd) punktu:

4)“dc) “attiecīgā trešās valsts iestāde” ir attiecīgā trešās valsts iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 90. apakšpunktā, vai attiecīgā trešās valsts iestāde, kā definēts Direktīvas (ES) 2025/1 2. panta 74. punktā;

5)dd) “trešās valsts noregulējuma procedūra” ir trešās valsts noregulējuma procedūra, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 88. apakšpunktā, vai trešās valsts noregulējuma procedūra, kā definēts Direktīvas (ES) 2025/1 2. panta 72. punktā;”;

a)regulas 2. pantā iekļauj šādu fa) punktu:

“fa) “mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi” jeb “MVKU” ir jebkurš no šiem:

i)uzņēmumi, kas saskaņā ar to jaunākajiem gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem: vidējais darbinieku skaits finanšu gadā ir mazāks par 750, kopsavilkuma bilance nepārsniedz EUR 129 000 000 un gada tīrais apgrozījums nepārsniedz EUR 150 000 000;

ii)mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 13.a) apakšpunktā;”;

6)regulas 15.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Neskarot 1. panta 4. punktu un 3. panta 2. un 2.a punktu, turpmāk minētās personas var sagatavot ES izaugsmes emisijas prospektu, ja vērtspapīri tiek piedāvāti publiski, ar noteikumu, ka tām nav vērtspapīru, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū:

(a) MVU;

(b) MVKU;

(d) tādu vērtspapīru piedāvātāji, kurus emitējuši šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie emitenti.”

5. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2023/1542

Regulu (ES) 2023/1542 groza šādi:

1) regulas 47. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Šo nodaļu nepiemēro ekonomikas operatoriem, kuru neto apgrozījums finanšu gadā pirms pēdējā finanšu gada bija mazāks par 150 miljoniem EUR un kuri nav daļa no grupas, ko veido mātesuzņēmumi un meitasuzņēmumi, kuri konsolidēti pārsniedz 150 miljonu EUR limitu.”;

2) regulas 52. panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators ziņojumu par savu bateriju pienācīgas pārbaudes politiku pārskata un publisko, tostarp internetā, ne vēlāk kā vienu gadu pēc 48. panta 1. punktā norādītā datuma un pēc tam vismaz reizi trijos gados.”.

6. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2024/573

Regulu (ES) 2024/573 groza šādi:

regulas 20. panta 4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) veic importu un eksportu kādā no turpmāk minētajiem veidiem, izņemot pagaidu uzglabāšanu, kā definēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 17. punktā:

i) importē vai eksportē fluorētās siltumnīcefekta gāzes;

ii) laiž tirgū fluorētās siltumnīcefekta gāzes saturošus produktus un aprīkojumu, par kuriem jāziņo saskaņā ar 26. pantu;

iii) eksportē 22. panta 3. punktā minētos produktus un aprīkojumu, kuri satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, ja gāzu GSP ir 1000 vai lielāks, sākot no IV pielikumā noteiktā aizlieguma datuma;”.

7. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 3. punktu piemēro no 2026. gada 5. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā politikas joma3

1.3.Mērķi3

1.3.1.Vispārīgie mērķi3

1.3.2.Konkrētie mērķi3

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji3

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28

3.2.7.Trešo personu iemaksas28

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29

4.DIGITĀLĀ DIMENSIJA29

4.1.Digitālās vajadzības30

4.2.Dati30

4.3.Digitālie risinājumi31

4.4.Sadarbspējas novērtējums31

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums – EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko attiecībā uz dažu maziem un vidējiem uzņēmumiem pieejamu ietekmes mazināšanas pasākumu plašāku piemērošanu, attiecinot tos arī uz maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, un attiecībā uz turpmākiem vienkāršošanas pasākumiem groza Regulas (ES) 2016/679, (ES) 2016/1036, (ES) 2016/1037, (ES) 2017/1129, (ES) 2023/1542 un (ES) 2024/573

1.2.Attiecīgā politikas joma

Vienkāršošana, konkurētspēja

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

Atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmi un pārtapšanu mazos vidējas kapitalizācijas uzņēmumos, tādējādi palielinot to konkurētspēju un ieguldījumu Eiropas labklājībā un pārticībā.

Veicināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un samazināt administratīvo slogu MVU un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, tādējādi uzlabojot to spēju izstrādāt inovācijas, radīt darbvietas un veicināt ekonomikas izaugsmi.

1.3.2.Konkrētie mērķi

Dažus ietekmes mazināšanas pasākumus attiecināt arī uz maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, lai veicinātu to izaugsmi un attīstību. Priekšlikuma mērķis ir dažus, pašlaik jau MVU pieejamus ietekmes mazināšanas pasākumus attiecināt arī uz maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, galvenokārt aspektos, kas ir saistīti ar sloga mazināšanu un vienkāršotu vai daļēji automatizētu ziņošanu, kā arī vienkāršot reģistrācijas prasības, ko piemēro dažiem importētājiem un eksportētājiem, iesniedzot priekšlikumus diviem Omnibus aktiem par vairāku ES tiesību aktu grozīšanu.

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Paredzams, ka priekšlikums/iniciatīva kopumā ietekmēs labuma guvējus /mērķgrupas, kā norādīts tālāk.

— Administratīvā sloga mazināšana. Maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem, kas importē un eksportē konkrētus fluorētās gāzes saturošus produktus un aprīkojumu, samazināsies administratīvais slogs, un tie varēs pievērst vairāk uzmanības pamatdarbībai un uzlabot konkurētspēju.

— Uzlabota konkurētspēja. Mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi kļūs konkurētspējīgāki gan iekšzemes, gan starptautiskajā tirgū un tādējādi spēs palielināt savu tirgus daļu un veicināt Eiropas ekonomikas izaugsmi.

— Darbvietu radīšana. Mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu izaugsme un attīstība radīs jaunas darbvietas, un tas veicinās bezdarba mazināšanu un sociālo kohēziju.

— Aktīvāka inovācija. Mazus vidējas kapitalizācijas uzņēmumus iedrošinās pievērsties inovācijai un izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus, un tādējādi tie veicinās Eiropas ekonomikas inovācijas spējas uzlabošanos kopumā.

— Lielāks ieguldījums Eiropas labklājībā un pārticībā. Mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi sniegs lielāku ieguldījumu Eiropas labklājībā un pārticībā, tādējādi veicinot straujāku ekonomikas izaugsmi, dzīves līmeņa paaugstināšanos un sekmīgāku sociālo kohēziju.

Mērķgrupas:

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz aptuveni 38 000 mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu Eiropas Savienībā, kas ir definēti kā uzņēmumi ar 250–749 darbiniekiem (šīs aplēses pamatā ir tikai darbinieku skaits). Turklāt atbrīvojumu no pienākuma reģistrēties F gāzu portālā katru gadu varētu izmantot līdz 10 000 tirgotāju.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Neattiecas

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: Nekas no turpmāk minētā

 jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 36

 esošas darbības pagarināšanu

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Šis priekšlikums attiecas uz diviem Omnibus aktiem, ar ko groza ES tiesību aktus. Tāpēc to var īstenot tikai ES līmenī.

Neattiecas

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Neattiecas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Neattiecas

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Neattiecas

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

 Ierobežots ilgums

– Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

– Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

 Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 37

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

– ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

– struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Neattiecas

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Neattiecas

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Neattiecas

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Neattiecas

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.

Dif./nedif. 38

no EBTA valstīm 39

no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm 40

no citām trešām valstīm

citi piešķirtie ieņēmumi

Neattiecas

Dif./nedif.

JĀ/NĒ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Nr.	Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
	Neattiecas	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Nr.

ĢD: <…….>							Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2021–2027
							2024		2025		2026		2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija		Saistības			(1a)										0,000
		Maksājumi			(2a)										0,000
Budžeta pozīcija		Saistības			(1b)										0,000
		Maksājumi			(2b)										0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 41
Budžeta pozīcija					(3)										0,000
KOPĀ apropriācijas <…….> ĢD		Saistības			=1a+1b+3		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
		Maksājumi			=2a+2b+3		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
ĢD: <…….>							Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2021–2027
							2024		2025		2026		2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija		Saistības			(1a)										0,000
		Maksājumi			(2a)										0,000
Budžeta pozīcija		Saistības			(1b)										0,000
		Maksājumi			(2b)										0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 42
Budžeta pozīcija					(3)										0,000
KOPĀ apropriācijas <…….> ĢD		Saistības			=1a+1b+3		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
		Maksājumi			=2a+2b+3		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
						Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2021–2027
						2024		2025		2026		2027
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības			(4)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
	Maksājumi			(5)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem				(6)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ apropriācijas <….>. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības			=4+6		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi			=5+6		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija			Nr.

ĢD: <…….>			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija	Saistības	(1a)					0,000
	Maksājumi	(2a)					0,000
Budžeta pozīcija	Saistības	(1b)					0,000
	Maksājumi	(2b)					0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 43
Budžeta pozīcija		(3)					0,000
KOPĀ apropriācijas	Saistības	=1a+1b+3	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
<…….> ĢD	Maksājumi	=2a+2b+3	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

ĢD: <…….>			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija	Saistības	(1a)					0,000
	Maksājumi	(2a)					0,000
Budžeta pozīcija	Saistības	(1b)					0,000
	Maksājumi	(2b)					0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 44
Budžeta pozīcija		(3)					0,000
KOPĀ apropriācijas	Saistības	=1a+1b+3	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
<…….> ĢD	Maksājumi	=2a+2b+3	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

					Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2021–2027
					2024		2025		2026		2027
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības		(4)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
	Maksājumi		(5)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem			(6)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ apropriācijas <….>. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības		=4+6		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi		=5+6		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
						Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2021–2027
						2024		2025		2026		2027
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)		Saistības		(4)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
		Maksājumi		(5)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)				(6)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā		Saistības		=4+6		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
daudzgadu finanšu shēmā (atsauces summa)		Maksājumi		=5+6		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija		7	“Administratīvie izdevumi” 45
ĢD: <…….>					Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
					2024	2025	2026	2027
 Cilvēkresursi					0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
 Citi administratīvie izdevumi					0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ <….> ĢD	Apropriācijas				0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

ĢD: <…….>					Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
					2024	2025	2026	2027
 Cilvēkresursi					0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
 Citi administratīvie izdevumi					0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ <….> ĢD	Apropriācijas				0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ				(Saistību summa = maksājumu summa)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
		2024	2025	2026	2027
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Nr.

ĢD: <…….>							Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2021–2027
							2024		2025		2026		2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija		Saistības			(1a)										0,000
		Maksājumi			(2a)										0,000
Budžeta pozīcija		Saistības			(1b)										0,000
		Maksājumi			(2b)										0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 46
Budžeta pozīcija					(3)										0,000
KOPĀ apropriācijas <…….> ĢD		Saistības			=1a+1b+3		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
		Maksājumi			=2a+2b+3		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
ĢD: <…….>							Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2021–2027
							2024		2025		2026		2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija		Saistības			(1a)										0,000
		Maksājumi			(2a)										0,000
Budžeta pozīcija		Saistības			(1b)										0,000
		Maksājumi			(2b)										0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 47
Budžeta pozīcija					(3)										0,000
KOPĀ apropriācijas <…….> ĢD		Saistības			=1a+1b+3		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
		Maksājumi			=2a+2b+3		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
						Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2021–2027
						2024		2025		2026		2027
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības			(4)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
	Maksājumi			(5)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem				(6)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ apropriācijas <….>. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības			=4+6		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi			=5+6		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija			Nr.

ĢD: <…….>								Gads			Gads			Gads			Gads			KOPĀ DFS 2021–2027
								2024			2025			2026			2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija		Saistības			(1a)															0,000
		Maksājumi			(2a)															0,000
Budžeta pozīcija		Saistības			(1b)															0,000
		Maksājumi			(2b)															0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 48
Budžeta pozīcija					(3)															0,000
KOPĀ apropriācijas <…….> ĢD		Saistības			=1a+1b+3			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
		Maksājumi			=2a+2b+3			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
ĢD: <…….>								Gads			Gads			Gads			Gads			KOPĀ DFS 2021–2027
								2024			2025			2026			2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija		Saistības			(1a)															0,000
		Maksājumi			(2a)															0,000
Budžeta pozīcija		Saistības			(1b)															0,000
		Maksājumi			(2b)															0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 49
Budžeta pozīcija					(3)															0,000
KOPĀ apropriācijas <…….> ĢD		Saistības			=1a+1b+3			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
		Maksājumi			=2a+2b+3			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
							Gads			Gads			Gads			Gads			KOPĀ DFS 2021–2027
							2024			2025			2026			2027
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības			(4)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
	Maksājumi			(5)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem				(6)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
KOPĀ apropriācijas <….>. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības			=4+6			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi			=5+6			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
									Gads			Gads			Gads			Gads			KOPĀ DFS 2021–2027
									2024			2025			2026			2027
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)			Saistības			(4)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
			Maksājumi			(5)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)						(6)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā			Saistības			=4+6			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
daudzgadu finanšu shēmā (atsauces summa)			Maksājumi			=5+6			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi” 50

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

ĢD: <…….>			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
 Cilvēkresursi			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
 Citi administratīvie izdevumi			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ <….> ĢD	Apropriācijas		0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

ĢD: <…….>			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
 Cilvēkresursi			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
 Citi administratīvie izdevumi			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ <….> ĢD	Apropriācijas		0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ		(Saistību summa = maksājumu summa)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
		2024	2025	2026	2027
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus



2024.
gads

2025.
gads

2026.
gads

2027.
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 51

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 52 …

– Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 …

– Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPSUMMAS

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–X Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Pārējie administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Pārējie administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas

KOPĀ – APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS + ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Pārējie administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

Vajadzīgās cilvēkresursu un pārējo administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 53

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS		Gads	Gads	Gads	Gads
		2024	2025	2026	2027
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		0	0	0	0
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	0
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	- galvenajā birojā	0	0	0	0
	- ES delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		0	0	0	0

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI		Gads	Gads	Gads	Gads
		2024	2025	2026	2027
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		0	0	0	0
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	0
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	- galvenajā birojā	0	0	0	0
	- ES delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		0	0	0	0

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības

KOPĀ – APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS + ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI		Gads	Gads	Gads	Gads
		2024	2025	2026	2027
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		0	0	0	0
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	0
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	- galvenajā birojā	0	0	0	0
	- ES delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		0	0	0	0

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās): Neattiecas

	Tiks nodrošināts no pašlaik pieejamā Komisijas dienestu personāla	Ārkārtas papildu personāls*
		Tiks finansēts no 7. izdevumu kategorijas vai pētniecības	Tiks finansēts no BA pozīcijas	Tiks finansēts no maksām
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas			Neattiecas
Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT)

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki
Ārštata darbinieki

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

Obligāti – nākamajā tabulā jāiekļauj vispamatotākā aplēse par investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām un būs vajadzīgas priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai.

Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, norādītajā pozīcijā būtu jānorāda 7. izdevumu kategorijas apropriācijas.

Apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā būtu jānorāda kā “IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas jāizmanto, lai atkārtoti izmantotu / pirktu / izstrādātu IT platformas/rīkus, kas ir tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu un ar minētajiem pasākumiem saistītajām investīcijām (piemēram, licencēm, pētījumiem, datu glabāšanu utt.). Šajā tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālā dimensija” sniegtajai informācijai.

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
IT izdevumi (korporatīvie)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

– pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

– jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

– jāpārskata DFS

3.2.7.Trešo personu iemaksas

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

– nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

– ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3. Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– pašu resursus

– citus ieņēmumus

– atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 54
		2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads
…………. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

4.DIGITĀLĀ DIMENSIJA

4.1.Digitālās vajadzības

Atsauces pants: 4. pants. Apraksts: ES izaugsmes prospekta dokumenta apstiprināšanas process. Skartās ieinteresētās personas: dalībvalstis, juridiskās personas – operatori, uz kuriem attiecas šī regula. Augsta līmeņa process: MVKU statusa novērtēšana. Kategorija: dati.

— Atsauces pants: 5. pants. Apraksts: Tirgus uzraudzības verifikācijas process. Skartās ieinteresētās personas: dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes vai valsts iestādes. Augsta līmeņa process: MVKU statusa novērtēšana. Kategorija: dati.

4.2.Dati

ES izaugsmes prospektu varētu veidot, paredzot iespēju nākotnē paplašināt tā sadarbspēju.

MVKU definīcija.

4.3.Digitālie risinājumi

Neattiecas

4.4.Sadarbspējas novērtējums

Digitālais publiskais pakalpojums: ES izaugsmes prospekta dokumenta apstiprināšanas process.

Tiesiska līmeņa pasākums: jaunais ieteikums par MVKU definīciju sniedz saskaņotu izpratni par MVKU, ko var izmantot starpnozaru un pārrobežu vajadzībām.

Risinājums iespējamo tiesiska līmeņa šķēršļu novēršanai:

-atsauce uz uzņēmumu gada pārskatiem atvieglo novērtējumu to uzņēmumu noteikšanai, uz kuriem attieksies noteikumi;

-būtu jānoskaidro turpmāka sadarbspēja ar digitālajām uzņēmējsabiedrību tiesībām un attiecīgajām platformām, piemēram, BRIS;

-MVU/MVKU ID izstrāde samazinās administratīvo slogu, kas saistīts ar deklarācijām un novērtējumu par uzņēmuma atbilstību konkrētajam statusam, un nodrošinās informācijas apmaiņu starp vadošajām iestādēm un citiem attiecīgajiem dalībniekiem.

Iespējamais semantiskā līmeņa šķērslis: gan MVU, gan MVKU definīcijā trūkst skaidru obligāti izpildāmu kritēriju, izņemot atsauci uz uzņēmumu gada finanšu pārskatiem. Digitālu risinājumu gadījumā būtu jāizmanto korelācija starp MVU/MVKU definīciju un datiem, kas izriet, piemēram, no Grāmatvedības direktīvas.

Iespējamais šķērslis tehniskai sadarbspējai: nav noteikts, kādā formātā jābūt MVU/MVKU definīcijā minētajiem datiem.

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

Jaunais ieteikums par MVKU definīciju sniedz saskaņotu izpratni par MVU/MVKU, kas var noderēt starpnozaru un pārrobežu vajadzībām.

(1) “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada” (COM(2023) 168 final, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52023DC0168 ).

(2) https://commission.europa.eu/document/download/e6cd4328-673c-4e7a-8683-f63ffb2cf648_lv?filename=Political%20Guidelines%202024-2029_LV.pdf .

(3) “Labāks regulējums: apvienojam spēkus, lai izstrādātu labākus tiesību aktus” (COM(2021) 219 final, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=COM:2021:219:FIN ).

(4) “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada” (COM(2023) 168 final, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52023DC0168 ).

(5) Pilnvarojuma vēstule Stefanam Sežurnē, priekšsēdētājas izpildvietniekam uzplauksmes un industriālās stratēģijas jautājumos, https://commission.europa.eu/document/download/6ef52679-19b9-4a8d-b7b2-cb99eb384eca_en?filename=Mission%20letter%20-%20S%C3%89JOURN%C3%89.pdf .

(6) M. Draghi, The future of European competitiveness, 2024. gads, https://commission.europa.eu/topics/strengthening-european-competitiveness/eu-competitiveness-looking-ahead_en#paragraph_47059 , 65. lpp.

(7) Tie ir uzņēmumi, kas ir pārsnieguši MVU definīcijā noteiktās robežvērtības.

(8) E. Letta, Much more than a market, 2024. gads, https://www.consilium.europa.eu/media/ny3j24sm/much-more-than-a-market-report-by-enrico-letta.pdf , 107. lpp.

(9) MVU paredzētu atvieglojumu pakete, COM/2023/535 final, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=COM:2023:535:FIN ; sk. arī šā ziņojuma 3.A pielikumu par MVU paredzētu atvieglojumu paketes politikas izsekošanas rīku.

(10) Saskaņā ar pašreizējo definīciju par MVU uzskata uzņēmumus, kam ir mazāk par 250 darbiniekiem un gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR vai kopējā bilances vērtība nav lielāka par 43 miljoniem EUR. Ieteikums 2003/361/EK, https://single-market-economy.ec.europa.eu/smes/sme-definition_en .

(11) B. Dachs, I. Siedschlag, W. Yan, M. Yoveska, F. Boeira, S. Ivory, Study to map, measure and portray the EU mid-cap landscape, Eiropas Savienība, 2022. gads, https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/ad5fdad5-6a33-11ed-b14f-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-277396461 .

(12) Procentuāli lielākā daļa mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu, kuriem ir 250–749 darbinieki, darbojas elektronikas, atjaunīgo energoresursu, kosmiskās aviācijas un aizsardzības nozarē.

(13) Kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK.

(14) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex%3A32014R0651 .

(15) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.C_.2021.508.01.0001.01.ENG&toc=OJ%3AC%3A2021%3A508%3ATOC .

(16) https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2024/573/oj.

(17) SWD(2022) 96 final.

(18) MVU paredzētu atvieglojumu pakete, COM(2023) 535 final, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=COM%3A2023%3A535%3AFIN .

(19) OV C , , . lpp .

(20) OV C , , . lpp .

(21) https://commission.europa.eu/document/download/e6cd4328-673c-4e7a-8683-f63ffb2cf648_lv?filename=Political%20Guidelines%202024-2029_LV.pdf .

(22) “Labāks regulējums: apvienojam spēkus, lai izstrādātu labākus tiesību aktus” (COM(2021) 219 final, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=COM:2021:219:FIN ).

(23) “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada” (COM(2023) 168 final, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52023DC0168 ).

(24) MVU paredzētu atvieglojumu pakete (europa.eu). Sk. arī šā ziņojuma 3.A pielikumu par MVU paredzētu atvieglojumu paketes politikas izsekošanas rīku.

(25) Saskaņā ar definīciju par MVU uzskata uzņēmumus, kam ir mazāk par 250 darbiniekiem un gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR vai kopējā bilances vērtība nav lielāka par 43 miljoniem EUR. Ieteikums 2003/361/EK, https://single-market-economy.ec.europa.eu/smes/sme-definition_en.

(26) Study to map, measure and portray the EU mid-cap landscape, https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/ad5fdad5-6a33-11ed-b14f-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-277396461.

(27) https://www.esri.ie/system/files/publications/BKMNEXT429.pdf.

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj ).

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj ).

(30)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1037/oj ).

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1129/oj).

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (OV L 191, 28.7.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1542/oj ).

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 ( OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp. ).

(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2025/1 (2024. gada 27. novembris), ar ko izveido apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 un Regulas (ES) Nr. 1094/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2017/1129 ( OV L, 2025/1, 8.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2025/1/oj ).

(35) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/573 (2024. gada 7. februāris) par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un atceļ Regulu (ES) Nr. 517/2014 (OV L 2024/573, 20.02.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/573/oj).

(36) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(37) Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu sk. BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .

(38) Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(39) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(40) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātes no Rietumbalkāniem.

(41) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(42) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(43) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(44) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(45) Nepieciešamās apropriācijas būtu jānosaka, izmantojot gada vidējo izmaksu rādītājus, kas pieejami attiecīgajā BUDGpedia tīmekļa vietnē.

(46) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(47) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(48) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(49) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(50) Nepieciešamās apropriācijas būtu jānosaka, izmantojot gada vidējo izmaksu rādītājus, kas pieejami attiecīgajā BUDGpedia tīmekļa vietnē.

(51) Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(52) Kā aprakstīts 1.3.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(53) Zem tabulas norādiet, cik pilnslodzes ekvivalenta vienību no tabulā norādītā skaita jūsu ģenerāldirektorātā jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai var tikt pārdalītas un kādas ir jūsu neto vajadzības.

(54) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.