Briselē, 3.9.2025

COM(2025) 476 final

2025/0268(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izveido kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmu Ignalinas kodolelektrostacijai Lietuvā laika periodam no 2028. līdz 2034. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 2021/101

{SWD(2025) 255 final} - {SWD(2025) 256 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ignalinas kodolelektrostacija, kas atrodas netālu no Visaginas pilsētas, sastāv no diviem lieljaudas kanālveida reaktoriem (RBMK-1500 reaktori), kuri ir tāda paša tipa kā Černobiļā izmantotie. Šīs kodolelektrostacijas izņemšana no ekspluatācijas (dezekspluatācija) palīdzēs paaugstināt kodoldrošuma līmeni reģionā un kopumā visā ES.

Šajā nolūkā Ignalinas programmas (“programma”) vispārējais mērķis ir palīdzēt Lietuvai risināt drošības problēmas, kas saistītas ar Ignalinas kodolelektrostacijas dezekspluatāciju. Programmai ir arī ievērojams potenciāls radīt zināšanas un atbalstīt ES dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis to dezekspluatācijas darbībās, it īpaši tajās, kas saistītas ar kodolreaktoriem, kuros kā palēninātāju izmanto grafītu.

Programma ir īstenota vairākos finanšu plānošanas periodos kopš 2000. gadu sākuma, un saskaņā ar notiekošo dezekspluatācijas plāna pārskatīšanu darbībām būtu jābeidzas 2049. gadā. Šāda veida reaktoru dezekspluatācijas darbības tiek īstenotas pirmo reizi, un tās ir saistītas ar tādiem tehnoloģiskiem uzdevumiem kā grafīta aktīvo zonu demontāža un ievērojama daudzuma apstarota grafīta turpmāka apsaimniekošana.

Programma drīzumā sasniegs vairākus galvenos atskaites punktus, izmantojot finansējumu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Tie ir: i) 1. bloka reaktora aktīvās zonas augšējo un apakšējo daļu demontāža; ii) līguma uzsākšana par reaktora aktīvo zonu centrālo daļu demontāžu; un iii) līguma uzsākšana par grafīta pagaidu glabātavas projektēšanu un būvniecību. Tomēr būs vajadzīgs ievērojams papildu finansējums, lai risinātu galvenos atlikušos radioloģiskās drošības jautājumus, kas saistīti ar Ignalinas kodolelektrostacijas dezekspluatāciju.

Programmas sākumi meklējami sarunās par Lietuvas pievienošanos Eiropas Savienībai. Lietuvas apņemšanās slēgt un pēc tam līdz kopīgi apstiprinātam datumam izņemt no ekspluatācijas abus padomju laikā projektētos kodolreaktorus ir ierakstīta Lietuvas Pievienošanās līgumā 1 . Solidarizējoties ar Lietuvu un atzīstot, ka Ignalinas kodolelektrostacijas dezekspluatācija notiks ilgtermiņā un būs saistīta ar ārkārtas finanšu slogu, Eiropas Savienība Lietuvas pievienošanās līguma Protokolā Nr. 4 2 apņēmās sniegt pienācīgu finansiālo palīdzību Ignalinas kodolelektrostacijas dezekspluatācijai, pamatojoties uz faktiskajām maksājumu vajadzībām un apguves spēju.

Lietuva ir izpildījusi Pievienošanās līgumā pausto apņemšanos laikus slēgt savus reaktorus 3 . Pamatojoties uz Lietuvas Pievienošanās līguma Protokola Nr. 4 par Ignalinas kodolelektrostaciju noteikumiem, Eiropas Savienības Padome kopš 2006. gada ir pieņēmusi vairākas secīgas regulas 4 , 5 par dezekspluatācijas īstenošanu. Papildus ES finansiālajam atbalstam sākotnēji Ignalinas programma saņēma atbalstu no starptautiskiem līdzekļu devējiem (ES dalībvalstis, Norvēģija un Šveice), tam nonākot Ignalinas starptautiskajā dezekspluatācijas atbalsta fondā, kuru pārvaldīja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Gadu gaitā programmas mērķis ir ticis pilnveidots, lai labāk risinātu vajadzības un nodrošinātu objekta dezekspluatāciju drošā veidā. Sākotnēji un līdz 2013. gadam ES palīdzība bija paredzēta, lai atbalstītu Lietuvu, gan slēdzot attiecīgos reaktorus un izņemot tos no ekspluatācijas, gan arī lai risinātu Lietuvas kodolelektrostacijas iekārtas agrīnās slēgšanas sekas. Tomēr 2014. gadā programmas darbības joma tika sašaurināta, lai aptvertu tikai dezekspluatācijas darbības, t. i., ar drošību saistītus pasākumus. Nākamajam posmam ir ieteikts programmu orientēt arī uz dezekspluatācijas darbībām, kas saistītas ar radioloģiskās drošības problēmām.

Nostrādātās kodoldegvielas apsaimniekošana pēc tās drošas pagaidu glabāšanas (ko nodrošināja programma) un nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apglabāšana dziļā ģeoloģiskajā glabātavā neietilpst programmas darbības jomā un paliek dalībvalsts atbildība saskaņā ar attiecīgo Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgu un drošu apsaimniekošanu.

Attiecībā uz pašreizējo DFS galveno vispārējo mērķi papildinās mērķis izplatīt (programmas radītās) zināšanas par dezekspluatācijas procesu visām ES dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā trešām valstīm, tādējādi palielinot programmas ES pievienoto vērtību.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

ES budžetam būtu jānodrošina droša un aizsargāta Eiropas Savienība ar visaugstāko kodoldrošības līmeni, kurā notiek apmaiņa ar zināšanām, pieredzi un prasmēm, kas iegūtas dezekspluatācijas darbību laikā, visām ES dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā trešām valstīm, kuras pārvalda dezekspluatācijas programmas, nodrošinot skaidrus zināšanu produktus par dezekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības jautājumiem, vadības paraugpraksi un tehnoloģiskajām problēmām. Ignalinas kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programma ir veicinājusi un turpinās veicināt visu šo mērķu sasniegšanu. Ignalinas programmas galvenais sasniegums ir radioloģiskā apdraudējuma līmeņa pakāpeniska pazemināšana ne tikai darba ņēmējiem, sabiedrībai un videi Lietuvā, bet arī ES kopumā.

Programma atbilst ES kodoldrošības tiesiskajam regulējumam. Uz programmu jo īpaši attiecas: i) Padomes Direktīva 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošana; ii) Padomes Direktīva 2009/71/Euratom, ar kuru groza Direktīvu 2014/87/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru; kā arī iii) Padomes Direktīva 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem. Tiks nodrošināta programmas saskaņotība, konsekvence un sinerģija ar citām Savienības politikas jomām un programmām, it īpaši ar Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā un kodoliekārtu dezekspluatācijai [XXX].

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Programmas juridiskais pamats ir noteikts 2003. gada pievienošanās līguma Protokolā Nr. 4, kas paredz, ka ES – solidarizējoties ar Lietuvu – arī pēc 2006. gada sniegs atbilstīgu Kopienas papildu palīdzību dezekspluatācijai.

Šo juridisko pamatu Padomes Regulas (ES) 1369/2013 un Padomes Regulas (ES) 2021/101 pieņemšanas procesa laikā apstiprināja Eiropas Savienības Padomes juridiskais dienests.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Ignalinas programma izriet no Lietuvas pievienošanās līguma un ir Eiropas Savienības apņemšanās attiecībā uz Lietuvu. Uz programmu attiecas Lietuvas valsts programma saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom.

Jau kopš paša programmas sākuma tās ES pievienotā vērtība ir tikusi izteikta kodoldrošuma un finanšu risku mazināšanas izteiksmē. ES līdzfinansējuma trūkums, visticamāk, palēninātu dezekspluatācijas procesu un izraisītu programmas prioritārā statusa atcelšanu par labu citām valstu programmām un ES ietekmes zudumu drošības mērķu sasniegšanā, kas savukārt varētu apdraudēt darba ņēmēju, sabiedrības un vides drošību. Ņemot vērā atlikušās radioloģiskās drošības problēmas, programma tās pašreizējā attīstības posmā joprojām nodrošina vērtību šajā ziņā. Tomēr, turpinoties dezekspluatācijai, tās ieguldījums, protams, samazinās.

Programma var arī sniegt ES pievienoto vērtību, palielinot uzsvaru uz zināšanu apmaiņu un palīdzot dalībvalstīm un, iespējams, trešām valstīm, kuras saskaras ar līdzīgām problēmām saistībā ar to dezekspluatācijas plāniem 6 . Programmas ieguldījums Ignalinas reaktoru drošā demontāžas radīs ļoti relevantu pieredzi un zinātību, kas var būt noderīga citiem dezekspluatācijas projektiem un paaugstināt drošuma līmeni ES un ārpus tās.

•Proporcionalitāte

Nākamās daudzgadu finanšu shēmas (2028.–2034. gadam) ietvaros programma būs vērsta uz radioloģiskās drošības problēmām, kas saistītas ar Ignalinas kodolelektrostacijas dezekspluatāciju, jo šeit ir iespējams panākt visaugstāko ES pievienoto vērtību (t. i., radioloģiskā apdraudējuma līmeņa pakāpeniska pazemināšana ne tikai darba ņēmējiem, sabiedrībai un videi Lietuvā, bet arī ES kopumā).

•Juridiskā instrumenta izvēle

Saskaņā ar ex ante novērtējumu priekšlikuma mērķi vislabāk varētu sasniegt ar regulu, kas būtu spēkā esoša likumdošanas instrumenta veidā. Tāpēc Komisija ierosina turpināt programmas īstenošanu, izmantojot netiešu pārvaldību, izmantojot pilnvarotos subjektus, kas novērtēti pēc pīlāriem.

Turklāt saskaņā ar programmas starpposma novērtējumu pašreizējā struktūra (t. i., Ignalinas programma ir īpaša izdevumu programma) nodrošina efektīvu un lietderīgu programmas īstenošanu, un panākumu faktori ir skaidra lomu un pienākumu noteikšana un pastiprināta uzraudzības sistēma.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Saskaņā ar tās starpposma novērtējumu pašreizējā programma ir saskaņota ar tām ES politikas jomām, kuru mērķis ir nodrošināt visaugstāko kodoldrošuma līmeni. ES atbalsts nodrošina, ka tūlītējas demontāžas stratēģija Lietuvā norit stabili, un novērš to, ka lielākā daļa sloga tiek novirzīta nākamajām paaudzēm. Tajā pašā laikā vēsturisku iemeslu dēļ tā daļēji atkāpjas no noteikuma, ka attiecīgajai dalībvalstij jāuzņemas galīgā atbildība par pietiekamu finanšu resursu nodrošināšanu kodoliekārtu dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai.

Lietuva ir efektīvi un lietderīgi turpinājusi īstenot savu reaktoru dezekspluatāciju saskaņā ar 2020. gadā panāktajiem bāzes nosacījumiem (t. i., izņemšanas no ekspluatācijas jeb dezekspluatācijas plānu). Tomēr programma saskaras ar zināmu kavēšanos tās sarežģītības un sarežģījumu dēļ. Vienlaikus ir pierādījies, ka pārvaldības sistēma spēj risināt šādas problēmas.

Izvērtējumā arī konstatēts, ka, pateicoties ES finansējumam saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu, drošības līmenis objektā ievērojami uzlabosies. Lietuvā galvenās norises uz vietas ietver pastāvīgu progresu šādās jomās: i) dezekspluatācijas un mantoto atkritumu apstrāde; ii) reaktora aktīvās zonas augšējā un apakšējā daļā esošo sistēmu un komponentu (attiecīgi R1 un R2 zonas) demontāžu, kā arī grafīta kanālu cauruļu demontāžu; un iii) sagatavošanās darbi apstarotā grafīta demontāžai no reaktoru aktīvās zonas, kas ir pirmais šāda veida un nebijuša mēroga projekts.

Izvērtējumā arī secināts, ka: i) ir vajadzīgi mērķtiecīgi pasākumi, lai optimizētu personāla plānu Ignalinas kodolelektrostacijā, un īpaša uzmanība būtu jāpievērš kvalificētam darbaspēkam tādās svarīgās jomās kā iepirkumi; ii) valsts devuma līmeņa noteikšana palīdzēs palielināt saņēmēja pārskatatbildību un uzlabot izmaksu taupīšanas lēmumus; iii) lai gan ir nepieciešams konkrēts valsts devuma līmenis, ar to nepietiek, lai stimulētu kodolelektrostacijas laicīgu un efektīvu dezekspluatāciju.

Ņemot vērā šos secinājumus, ierosinātais juridiskais pamats nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (2028.–2034. gadam) saglabās pašreizējā juridiskajā pamatā noteikto līdzfinansējuma likmi un ieviesīs mērķi optimizēt Ignalinas kodolelektrostacijas organizāciju un personālu.

Saskaņā ar starpposma novērtējumu pārvaldības struktūra ir nodrošinājusi efektīvu un lietderīgu programmas īstenošanu. Galvenie panākumu faktori bija uzdevumu un pienākumu skaidra noteikšana un pastiprināta uzraudzības sistēma. Analīzē tika arī noteiktas tālāk minētās jomas, kurās vēl ir nepieciešami uzlabojumi:

i)dziļāka dalībvalsts iesaiste, lai panāktu plašāku līdzdalību, kā arī dezekspluatācijas operatora (galīgā atbalsta saņēmēja) lielāku pārskatatbildību;

ii)procedūru racionalizēšana, lai uzlabotu pārvaldības cikla savlaicīgumu un efektivitāti;

iii)labāka saskaņotība ar citu dezekspluatācijas programmu rezultātiem.

Kopš programmas sākuma ES finansiālo palīdzību īsteno, izmantojot netiešu pārvaldību 7 . Komisija ierosina turpināt uzticēt programmas budžeta īstenošanu pašreizējiem pilnvarotajiem subjektiem, kuriem veikts pīlāru novērtējums.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Pirms priekšlikumiem par ES programmām saskaņā ar 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmu notika septiņas sabiedriskās apspriešanas, tai skaitā par ES finansējumu vienotajam tirgum, sadarbību starp valstu iestādēm, ES finansējumu konkurētspējai un ES finansējuma īstenošanu ar dalībvalstīm un reģioniem. Apspriešanās bija vērstas uz plašu ieinteresēto personu loku, tai skaitā plašu sabiedrību, uzņēmumiem, MVU, publiskajām iestādēm, ES finansējuma saņēmējiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, akadēmiskajām aprindām un starptautiskajām ieinteresētajām personām.

Apspriešanās dalībnieki vienojās, ka ir vajadzīgi racionalizēti investīcijas konkurētspējā un citās ES prioritātēs, ko papildina investīcijas konkrētos projektos ES reģionos, kuri var atbalstīt pamatnosacījumus, tai skaitā ilgtspējīgai izaugsmei. Piemēram, dažas ieinteresētās personas uzsvēra, ka ir vajadzīgs atbalsts, lai palīdzētu reģioniem īstenot pāreju uz tīru enerģiju, savukārt citas uzsvēra, ka ir jāpalielina investīcijas nelabvēlīgā situācijā esošos, attālos un mazapdzīvotos apgabalos vai apgabalos, kurus skar strukturālas pārmaiņas.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Dokumenti, kurus izmanto programmas sagatavošanā saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, ietver Komisijas ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par ES kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmu izvērtēšanu un īstenošanu Bulgārijā, Slovākijā un Lietuvā un par JRC dezekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas programmu.

•Ietekmes novērtējums

Saskaņā ar ES Finanšu regulu 2024/2509 8 un Komisijas labāka regulējuma pamatnostādnēm 9 programmām, kas nodrošina nepārtrauktību satura un struktūras ziņā vai kurām ir salīdzinoši neliels budžets, ietekmes novērtējums nav vajadzīgs. Attiecībā uz šīm programmām pietiks ar ex ante novērtējumu Komisijas dienestu darba dokumenta veidā. Šajā nolūkā šim priekšlikumam pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments atbilst Komisijas labāka regulējuma prasībām un sniedz priekšlikuma sagatavošanai nepieciešamo analīzi.

Lietuvā līdz šim panāktais progress ir bijis ievērojams. Ir svarīgi, lai nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (2028.–2034. gads) programmai arī turpmāk tiktu piešķirta prioritāte ES atbalsta turpināšanai, jo tai ir potenciāls sniegt ievērojamu ES pievienoto vērtību gan drošības, gan zināšanu ieguves ziņā. Ignalinas programmas kā īpašas izdevumu programmas saglabāšana efektīvāk atbilst šādām vajadzībām:

–ES sviras efekts attiecībā uz drošības mērķiem;

–visaptverošāku zināšanu ieguve kodolreaktoru dezekspluatācijai visā ES un ārpus tās.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Programmu pašlaik īsteno, izmantojot netiešu pārvaldību, izmantojot pēc pīlāriem novērtētas īstenošanas struktūras. Saskaņā ar programmas starpposma novērtējumu ir pierādīts, ka pašreizējā struktūra nodrošina efektīvu un lietderīgu programmas īstenošanu, un tāpēc tā tiks turpināta saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, izmantojot dažus vienkāršojumus, ņemot vērā no īstenošanas līdz šim gūto pieredzi.

Programmai turpinās izmantot daudzgadu plānošanu, kas paredzēta Finanšu regulā. Detalizētais daudzgadu dezekspluatācijas plāns tiks izmantots kā pamats plānošanai un uzraudzībai, kas uzlabos plānošanas cikla efektivitāti un savlaicīgumu. Šo plānu var periodiski pārskatīt, kā to prasa Lietuvas tiesību akti, un atkarībā no sasniegtā progresa. Turklāt tiks vienkāršota ikgadējā ziņošana saskaņā ar kopējo snieguma satvaru budžetam pēc 2027. ‑gada 10 .

Kad vien iespējams, tiks izmantotas arī daudzgadu finanšu shēmas programmu iespējamās sinerģijas un to savstarpējā papildināmība.

•Pamattiesības

Programma neskar pamattiesības.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ierosinātais budžeta piešķīrums 2028.–2034. gadam ir 678 000 000 EUR pašreizējās cenās. Tā pamatā ir dezekspluatācijas plānā paredzētie gada maksājumi saskaņā ar ES līdzfinansējumam ierosinātajām robežvērtībām. Tā kā pamatscenārijā ir noteikta gandrīz lineāra progresa līkne, ir paredzēti pastāvīgi gada saistību plāni un maksājumu plāni, kā izklāstīts leģislatīvajā finanšu digitālajā pārskatā.

Ar ierosināto finanšu programmu līdzfinansēto darbību pamatā ir sīki izstrādāts dezekspluatācijas plāns, kas noteikts Padomes Regulā (ES) Nr. 1369/2013. Šis plāns nosaka programmas darbības jomu, dezekspluatācijas beigu stāvokli un beigu termiņu. Tas aptver dezekspluatācijas darbības, saistīto grafiku, izmaksas un vajadzīgos cilvēkresursus. Plāns tika atjaunināts 2020. gadā, un saskaņā ar Lietuvas tiesību aktiem 2027. gadā ir paredzēta jauna pārskatīšana.

Programmas pārvaldībai vajadzīgie cilvēkresursi un administratīvie resursi saglabājušies tādi paši kā iepriekšējā programmā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Šī iniciatīva tiks uzraudzīta, izmantojot kopīgo snieguma satvaru budžetam pēc 2027. gada. Saskaņā ar šo sistēmu programmas īstenošanas posmā būtu jāiesniedz īstenošanas ziņojums. Turklāt saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 34. panta 3. punktu ir jāveic retrospektīva izvērtēšana. Šo izvērtēšanu būtu jāveic saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma pamatnostādnēm, pamatojoties uz rādītājiem, kas attiecas uz programmas mērķiem.

Komisija 2014. gadā ieviesa izmaiņas programmas pārvaldībā saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, lai skaidrāk noteiktu uzdevumus un pienākumus, kā arī lai atbalsta saņēmējiem paredzētu visaptverošākas plānošanas, uzraudzības un ziņošanas prasības. Atbilstoši šai pārskatītajai pārvaldības pieejai Lietuva ir iecēlusi programmas koordinatoru (ministra vietnieks vai valsts sekretārs), kas ir atbildīgs par dezekspluatācijas programmas plānošanu, koordināciju un uzraudzību valsts līmenī. Ir arī izveidota komiteja ar uzraudzības un ziņošanas funkcijām, kuru vada Komisijas pārstāvis un programmas koordinators.

Turklāt ir izveidota īpaša komiteja reaktoru aktīvo zonu demontāžas pārvaldībai (projekts R3D), ņemot vērā darbības nozīmi gan izmaksu, gan grafika ziņā. Ņemot vērā dezekspluatācijas procesa ievērojamo ilgumu, tiks pieņemtas daudzgadu darba programmas un finansēšanas lēmumi, kā paredzēts Finanšu regulā.

Komisija plāno turpināt uzticēt programmu budžeta īstenošanu pašreizējiem pilnvarotajiem subjektiem, kas novērtēti pēc pīlāriem (netiešā pārvaldība), t. i., Lietuvas valsts aģentūrai, Centrālajai projektu vadības aģentūrai (CPMA) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB). Turklāt attiecīgās Komisijas struktūrvienības turpinās cieši sekot līdzi projektu īstenošanai, ik pēc sešiem mēnešiem veicot dokumentu pārbaudes un pārbaudes uz vietas, kā arī papildinās regulāro plānošanas, uzraudzības un kontroles ciklu ar tematiskām pārbaudēm, kuru pamatā ir riska pārskatīšana.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ierosinātā pamatakta 3. pantā ir noteikti programmas mērķi 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmai. Tie atspoguļo divus galvenos programmas ES pievienotās vērtības aspektus, proti, uzlabotu kodoldrošību un plašākas zināšanas ES dalībvalstīm par kodoliekārtu dezekspluatācijas procesu.

Kopā ņemot, priekšlikuma 3., 8. un 9. pantā un pielikumā ir noteikts satvars, lai nodrošinātu, ka attiecīgais ES finansējums koncentrēsies uz darbībām, ar kurām patiesi sasniedz programmas mērķi. Šie panti un pielikums arī precizē ES un Lietuvas kopīgo centienu līmeni Ignalinas kodolelektrostacijas dezekspluatācijā.

Detalizētā dezekspluatācijas plāna noteikums par līdzfinansējumu un izmaksu aplēses atspoguļo ES saistības pret Lietuvu, kā izklāstīts Pievienošanās līgumā.

10. pantā ir paredzēta daudzgadu darba programmu izmantošana, lai atspoguļotu dezekspluatācijas programmu ilgumu. Tajā ir izklāstīts daudzgadu darba programmas darbības jomas pārskatīšanas process un Komisijai paredzēti atbilstoši instrumenti, lai vajadzības gadījumā ieviestu korektīvus pasākumus.

Pielikumā ir sīki aprakstīti programmas konkrētie mērķi, proti, saglabāt ES finansējumu būtiskām funkcijām, piemēram, drošībai, vienlaikus izmantojot līdzfinansējuma shēmas, lai saskaņotu vietējo ieinteresēto personu intereses ar ES interesēm.

2025/0268 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izveido kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmu Ignalinas kodolelektrostacijai Lietuvā laika periodam no 2028. līdz 2034. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 2021/101

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā 2003. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši tam pievienoto Protokola Nr. 4 3. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta Protokolu Nr. 4 par Ignalinas kodolelektrostaciju 11 Lietuva apņēmās attiecīgi līdz 2004. gada 31. decembrim un 2009. gada 31. decembrim slēgt Ignalinas kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku un pēc tam izbeigt šo bloku ekspluatāciju.

(2)Atbilstīgi Pievienošanās aktā paredzētajām saistībām un ar Savienības atbalstu Lietuva ir slēgusi abus blokus attiecīgajos termiņos un panākusi būtisku virzību uz to dezekspluatāciju. Ir nepieciešams papildu darbs, lai turpinātu pazemināt radioloģiskā apdraudējuma līmeni. Pamatojoties uz pieejamajām aplēsēm, pēc 2027. gada šim nolūkam būs nepieciešami papildu finanšu resursi.

(3)Kodolelektrostacijas, uz ko attiecas šī regula, dezekspluatācija jāveic atbilstoši Savienības tiesību aktiem par kodoldrošību, proti, Padomes Direktīvai 2009/71/Euratom 12 , un atkritumu apsaimniekošanu, proti, Padomes Direktīvai 2011/70/Euratom 13 . Saskaņā ar šiem tiesību aktiem galīgo atbildību par kodoldrošību un nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošību joprojām uzņemas Lietuva.

(4)2003. gada Pievienošanās akta Protokolā Nr. 4 atzīts, ka Ignalinas kodolelektrostacijas un tās divu no bijušās Padomju Savienības pārņemto 1500 MW RBMK tipa reaktoru agrīnas slēgšana un tai sekojošā dezekspluatācija ir bezprecedenta pasākums un rada Lietuvai ārkārtas finanšu slogu, kas nav samērojams ar valsts lielumu un ekonomisko stāvokli, un tajā norādīts, ka Savienības atbalstu kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmas ietvaros Ignalinas kodolelektrostacijai Lietuvā (turpmāk – “programma”) nepārtraukti turpinās un pagarinās arī laikposmam pēc 2006. gada nākamo finanšu plānu ietvaros.

(5)Šī regula nosaka indikatīvu programmas finansējumu.

(6)Īstenojot programmu, būtu jānodrošina konsekvence, saskaņotība un sinerģija ar attiecīgajām Savienības politikas jomām un programmām, it īpaši ar kodoldrošuma sadarbības un dezekspluatācijas instrumentu, kas izveidots ar Padomes Regulu [XXX] 14 .

(7)Strauji mainīgajā ekonomiskajā, sociālajā un ģeopolitiskajā vidē nesenā pieredze liecina, ka ir vajadzīga elastīgāka daudzgadu finanšu shēma un Savienības izdevumu programmas. Šajā nolūkā un saskaņā ar Programmas mērķiem finansējumā būtu pienācīgi jāņem vērā mainīgās politikas vajadzības un Savienības prioritātes, kas noteiktas attiecīgajos Komisijas publicētajos dokumentos, Eiropas Parlamenta rezolūcijās un Padomes secinājumos, vienlaikus nodrošinot pietiekamu budžeta izpildes paredzamību.

(8)Programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 15 . Tajā ir paredzēti noteikumi par Savienības vispārējā budžeta izveidi un izpildi, tai skaitā noteikumi par dotācijām, godalgām, nefinanšu ziedojumiem, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finansiālo palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(9)Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 16 , Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 17 , Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 18 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 19 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tai skaitā pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulām (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 20 . Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, lai visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķirtu līdzvērtīgas tiesības.

(10)Programma jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [XXX] 21 [Snieguma regula], ar ko paredz noteikumus par izdevumu izsekošanu un budžeta izpildes satvaru, tai skaitā noteikumus par Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 33. panta 2. punkta attiecīgi d) un f) apakšpunktā minēto būtiska kaitējuma neradīšanas principa un dzimumu līdztiesības principa vienveidīgu piemērošanu, noteikumus par Savienības programmu un darbību snieguma uzraudzību un ziņošanu par to, noteikumus par Savienības finansējuma portāla izveidi, programmu izvērtēšanas noteikumus, kā arī citus visām Savienības programmām piemērojamus horizontālus noteikumus, piemēram, par informāciju, komunikāciju un pamanāmību.

(11)Regula neskar jebkādu turpmāku valsts atbalsta procedūru iznākumu, kas var tikt sāktas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantu.

(12)Finansējums, ievērojot šo regulu, būtu jākoncentrē uz pasākumiem, ar kuriem īsteno dezekspluatācijas drošuma mērķus.

(13)Programmai būtu jāietver zināšanu radīšana un pieredzes apmaiņa. Zināšanas, pieredze un atziņas, kas gūtas saskaņā ar programmu attiecībā uz kodoliekārtu dezekspluatācijas procesu un atkritumu apsaimniekošanu, būtu jāizplata visā Savienībā un ārpus tās, koordinējot darbību un sinerģijā ar Komisijas kodoliekārtām Kopīgā pētniecības centra (JRC) objektos, jo šādi pasākumi sniedz vislielāko Savienības pievienoto vērtību un veicina darba ņēmēju un plašas sabiedrības drošību, kā arī vides aizsardzību. Sadarbības tvērumam, procedūrai un ekonomiskajiem aspektiem vajadzētu būt sīki izklāstītiem daudzgadu darba programmās, un uz tiem arī varētu attiekties nolīgumi starp dalībvalstīm vai nolīgumi starp dalībvalstīm un Komisiju.

(14)JRC būtu koordinētā veidā jāsekmē zināšanu izplatīšana par dezekspluatāciju dažādām Savienības ieinteresētajām personām, piemēram, veicot tirgus analīzi, pārskatot un novērtējot zināšanu vajadzības Savienībā un attiecīgā gadījumā trešās valstīs, nosakot iespējamos sadarbības virzienus, ieinteresētās personas un jomas, kurās programmas īstenošanā radītās zināšanas nestu vislielāko pievienoto vērtību, un izstrādājot zināšanu apmaiņas formātus. Radīto zināšanu izplatīšana būtu jāfinansē JRC. Jebkurai dalībvalstij vajadzētu spēt ierosināt saikņu veidošanu un apmaiņas pasākumu attīstīšanu nolūkā izplatīt zināšanas. Attiecīgā gadījumā šādā apmaiņā varētu iesaistīt trešās valstis, nodrošinot konsekvenci un papildināmību ar darbībām, ko veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [XXX] 22 [Globālā Eiropa] un Padomes Regulu [XXX] 23 [INSC-D].

(15)Lai panāktu drošumu un pēc iespējas lielāku efektivitāti, Ignalinas kodolelektrostacijas dezekspluatācija būtu jāveic, izmantojot labāko pieejamo tehnisko zinātību un pienācīgi ņemot vērā dezekspluatējamo iekārtu specifiku un tehniskos parametrus, ievērojot starptautisko paraugpraksi.

(16)Programmas īstenošanas efektivitātes palielināšana būtu jāpanāk, proporcionāli samazinot to darbinieku skaitu, kas darbojas Ignalinas kodolelektrostacijas dezekspluatācijas darbībās. Ņemot vērā demontāžas darbības, kas jāveic 2028.–2034. gadā, un ņemot vērā Ignalinas kodolelektrostacijas izvēli izmantot ārpakalpojumus reaktora šahtas centrālo zonu pilnīgai demontāžai, dezekspluatācijas darbībās iesaistītā darbaspēka samazinājumam vajadzētu būt vismaz vienai trešdaļai salīdzinājumā ar pilnslodzes ekvivalenta (FTE) skaitu 2024. gada beigās.

(17)Lietuvai un Komisijai būtu jānodrošina dezekspluatācijas procesa norises efektīva uzraudzība un kontrole, lai finansējumam, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu, garantētu lielāko ES pievienoto vērtību, lai gan galīgā atbildība par dezekspluatāciju arvien ir Lietuvai. Uzraudzība un kontrole ietver efektīvu progresa mērīšanu un vajadzības gadījumā korektīvu pasākumu veikšanu. Šajā nolūkā saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2021/101 24 9. pantu pieņemto darba programmu ietvaros ir izveidota komiteja ar uzraudzības un informēšanas funkcijām, un tās līdzpriekšsēdētāji ir Komisijas un Lietuvas pārstāvis.

(18)Vajadzētu būt iespējai pārskatīt programmai piešķirto apropriāciju summu, kā arī plānošanas periodu, pamatojoties uz īstenošanas ziņojuma rezultātiem.

(19)Saskaņā ar šo regulu līdzfinansētās darbības būtu jānosaka robežās, kas noteiktas dezekspluatācijas plānā, kuru Lietuva iesniegusi saskaņā ar Regulu (Euratom) Nr. 1369/2013 25 , un tā turpmākajos grozījumos. Šis dezekspluatācijas plāns nosaka programmas darbības tvērumu, dezekspluatācijas beigu stāvokli un beigu datumu; tas ietver dezekspluatācijas darbības, saistīto grafiku, izmaksas un vajadzīgos cilvēkresursus. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Lietuvas tiesību aktu noteikumiem vai īsākā termiņā jebkura būtiska notikuma gadījumā, kas ietekmē minētā plāna saturu, Lietuvai būtu jāiesniedz Komisijai atjaunināts dezekspluatācijas plāns izskatīšanai daudzgadu darba programmu sagatavošanā.

(20)Programmas darbības būtu jāīsteno, Savienībai un Lietuvai veicot kopīgu finansiālo ieguldījumu. Saskaņā ar līdzfinansēšanas praksi, kas iedibināta iepriekšējo programmu ietvaros, ir noteikts Savienības līdzfinansējuma maksimālais apjoms. Ņemot vērā salīdzināmu Savienības programmu praksi un Lietuvas ekonomikas nostiprināšanos, no programmas sākuma līdz saskaņā ar šo regulu finansēto pasākumu īstenošanas beigām Savienības līdzfinansējuma likmei nevajadzētu būt lielākai par 86 % no attiecināmajām izmaksām. Pārējais līdzfinansējums būtu jānodrošina Lietuvai un avotiem, kas nav Savienības budžets, piemēram, starptautiskām finanšu iestādēm un citiem līdzekļu devējiem.

(21)Tika pienācīgi ņemts vērā Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 22/2016 26 , tās ieteikumi un Komisijas atbilde.

(22)Uz programmu attiecas Lietuvas valsts programma saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom.

(23)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus mērķu īstenošanai saskaņā ar programmu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 27 .

(24)Šajā regulā paredzētās īstenošanas metodes un Savienības finansējuma veidi būtu jāizvēlas, pamatojoties uz šo metožu un veidu spēju sasniegt darbību konkrētos mērķus un nodrošināt rezultātus, jo īpaši, ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 125. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(25)Programma aizstāj programmu, kas izveidota ar Regulu (ES) 2021/101 uz laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Tādēļ minētā regula būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmu Ignalinas kodolelektrostacijai Lietuvā (“programma”) un nosaka programmas mērķus, tās budžetu laikposmam no 2028. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim, Savienības finansējuma veidus un šāda finansējuma sniegšanas noteikumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“dezekspluatācija” ir administratīvie un tehniskie pasākumi, kurus īsteno, lai būtu iespējama dažu vai visu regulatīvo kontroles pasākumu atcelšana attiecībā uz kodoliekārtu, un kuru mērķis ir nodrošināt sabiedrības un vides aizsardzību ilgtermiņā, ietverot atlikuma radionuklīdu līmeņa samazināšanu materiālos un iekārtas teritorijā;

(2)“dezekspluatācijas plāns” ir dokuments, kurā ir iekļauta sīka informācija par ierosināto dezekspluatāciju un kurš ietver izvēlēto dezekspluatācijas stratēģiju; dezekspluatācijas darbību grafiku, veidu un secību; atkritumu apsaimniekošanā izmantoto stratēģiju, tai skaitā atļauju; ierosināto beigu stāvokli; dezekspluatācijas rezultātā radušos atkritumu uzglabāšanu un apglabāšanu; dezekspluatācijas grafiku; dezekspluatācijas izmaksu aplēses; un mērķus, plānotos rezultātus, atskaites punktus, mērķa datumus, kā arī atbilstīgos galvenos dezekspluatācijas rādītājus, tai skaitā uz iegūto vērtību balstītos rādītājus. Plānu izstrādā kodoliekārtas licenciāts, un to atspoguļo programmas daudzgadu darba programmās.

3. pants

Programmas mērķi

1.Programmas vispārīgie mērķi ir šādi:

(a)palīdzēt Lietuvai īstenot Ignalinas kodolelektrostacijas dezekspluatāciju, īpašu uzmanību pievēršot radioloģiskās drošības problēmu risināšanai un programmas īstenošanas efektivitātes optimizēšanai, proporcionāli samazinot darbaspēku;

(b)radīt zināšanas par kodoliekārtu dezekspluatācijas procesu un dezekspluatācijas darbībās radušos radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, nodrošinot skaidrus zināšanu produktus par dezekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības jautājumiem, vadības paraugpraksi un tehnoloģiskajām problēmām.

(c)Pirmās daļas b) apakšpunktā minētās zināšanas izplata Savienības līmenī un ārpus tās visās attiecīgajās jomās, attīstot iespējamas Savienības sinerģijas, saskaņā ar programmu Kodoldrošuma sadarbības un dezekspluatācijas instruments (INSC-D), kā noteikts Regulas (Euratom) [XXX] [X]. pantā.

2.Kopīgais pētniecības centrs koordinē 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto zināšanu strukturēšanu un izplatīšanu dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā trešām valstīm. Minētās darbības finansē saskaņā ar INSC-D programmu, un Savienība tās finansē 100 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.

3.Programmas konkrētais mērķis ir veikt inženierizstrādi, demontēt un dekontaminēt Ignalinas iekārtas un reaktoru šahtas saskaņā ar dezekspluatācijas plānu, tai skaitā veikt dezekspluatācijas pasākumu radīto radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, un turpināt droši apsaimniekot dezekspluatācijas laikā un iepriekš radītos atkritumus.

4.Šā panta 3. punktā minētā konkrētā mērķa detalizēts apraksts ir izklāstīts pielikumā. Komisija ar īstenošanas aktiem var grozīt pielikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 11. panta 2. punktā.

4. pants

Budžets

1.Indikatīvais finansējums programmas īstenošanai no 2028. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim ir 678 000 000 EUR faktiskajās cenās.

2.Budžeta saistības darbībām, kas ilgst ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.

3.Apropriācijas drīkst iekļaut Savienības budžetā pēc 2034. gada, lai segtu nepieciešamos izdevumus un varētu pārvaldīt darbības, kas nav pabeigtas līdz programmas beigām.

4.Šā panta 1. punktā minēto finansējumu un 5. pantā minēto papildu resursu summas drīkst izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām un platformām, informācijas paziņošanas un pamanāmības aktivitātēm, tai skaitā korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, un visai pārējai tehniskajai un administratīvajai palīdzībai vai ar personālu saistītiem izdevumiem, kas Komisijai radušies, pārvaldot programmu.

5. pants

Papildu resursi

1.Dalībvalstis, Savienības iestādes, struktūras un aģentūras, trešās valstis, starptautiskās organizācijas, starptautiskās finanšu iestādes vai citas trešās personas drīkst veikt papildu finanšu iemaksas vai nefinansiālus ieguldījumus programmā. Papildu finanšu iemaksas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 21. panta 2. punkta a), d) vai e) apakšpunkta vai 21. panta 5. punkta nozīmē.

2.Pēc dalībvalstu pieprasījuma programmai var darīt pieejamus resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros. Komisija īsteno minētos resursus tieši vai netieši saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 62. panta 1. punkta a) vai c) apakšpunktu. Šādi resursi papildina šīs regulas 4. panta 1. punktā minēto summu. Šādus resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā. Ja Komisija tiešā vai netiešā pārvaldībā nav uzņēmusies juridiskās saistības par papildu summām, kas šādā veidā darītas pieejamas programmai, atbilstošās neizmantotās summas pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma var pārvietot atpakaļ uz vienu vai vairākām attiecīgajām avotprogrammām vai to pēctecēm.

6. pants

Alternatīvs, kombinēts un kumulatīvs finansējums

1.Programmu īsteno sinerģijā ar citām Savienības programmām. Darbība, kas saņēmusi Savienības iemaksu no citas programmas, var saņemt iemaksu arī saskaņā ar šo programmu. Attiecīgajai iemaksai piemēro konkrētās Savienības programmas noteikumus, vai arī visām iemaksām var piemērot vienotu noteikumu kopumu – tādā gadījumā ir iespējams noslēgt vienotas juridiskas saistības. Ja Savienības iemaksas pamatā ir attiecināmās izmaksas, kumulatīvais no Savienības budžeta piešķirtais atbalsts nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un to var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros paredzēti atbalsta nosacījumi.

2.Šajā programmā piešķiršanas procedūras var kopīgi īstenot tiešā vai netiešā pārvaldībā ar dalībvalstīm, Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām, starptautiskām finanšu iestādēm vai citām trešām personām – ar noteikumu, ka tiek nodrošināta Savienības finanšu interešu aizsardzība. Uz šādām procedūrām attiecas vienots noteikumu kopums, un to rezultātā tiek noslēgtas vienotas juridiskas saistības. Šajā nolūkā partneri, kas piedalās kopīgā piešķiršanas procedūrā, var programmai darīt pieejamus resursus saskaņā ar šīs regulas 5. pantu vai attiecīgā gadījumā partneriem var uzticēt piešķiršanas procedūras īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Kopīgās piešķiršanas procedūrās kopīgās piešķiršanas procedūras partneru pārstāvji var būt arī Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 153. panta 3. punktā minētās vērtēšanas komitejas locekļi.

7. pants

Īstenošana un Savienības finansējuma veidi

1.Programmu īsteno saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 tiešā pārvaldībā vai netiešā pārvaldībā kopā ar vienībām, kas minētas Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.Savienības finansējumu programmas ietvaros var nodrošināt jebkādā veidā saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509, it īpaši kā godalgas, iepirkumu un nefinanšu ziedojumus.

8. pants

Attiecināmība

1.Uz Savienības finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. pantā izklāstītos mērķus.

2.Darba programmās, kas minētas Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 110. pantā, var sīkāk precizēt šajā regulā noteiktos attiecināmības kritērijus vai noteikt papildu attiecināmības kritērijus konkrētām darbībām.

9. pants

Līdzfinansējuma likmes

Kopējā maksimālā saskaņā ar programmu piemērojamā Savienības līdzfinansējuma likme nepārsniedz 86 %. Pārējo līdzfinansējumu nodrošina Lietuva un papildu avoti, kas nav Savienības budžets.

10. pants

Darba programma

1.Programmu īsteno ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 110. pantā minēto darba programmu palīdzību.

2.Darba programmas atspoguļo piemērojamo dezekspluatācijas plānu, kas kalpos par pamatu programmas uzraudzībai un izvērtēšanai.

11. pants

Komiteja

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

12. pants

Atcelšana

Regulu (ES) 2021/101 atceļ no 2028. gada 1. janvāra.

13. pants

Pārejas noteikumi

1.Šī regula neskar tādu darbību turpināšanu vai grozīšanu, kuras sāktas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/101, ko attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

2.No programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/101.

14. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2028. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS12

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums12

1.2.Attiecīgā politikas joma12

1.3.Mērķi12

1.3.1.Vispārīgie mērķi12

1.3.2.Konkrētie mērķi12

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme12

1.3.4.Snieguma rādītāji13

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:13

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums13

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks13

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.13

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas13

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem15

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums15

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums16

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes16

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI17

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi17

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma17

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums17

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu17

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)17

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi18

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME20

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas20

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām20

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām20

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta21

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām23

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24

3.2.3.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības24

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta24

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām25

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu26

3.2.7.Trešo personu iemaksas27

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem27

4.Digitālā dimensija27

4.1.Digitālās vajadzības27

4.2.Dati28

4.3.Digitālie risinājumi28

4.4.Sadarbspējas novērtējums28

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi28

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Padomes Regula, ar ko izveido kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmu Ignalinas kodolelektrostacijai Lietuvā laika periodam no 2028. līdz 2034. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 2021/101

1.2.Attiecīgā politikas joma

Kodoldrošība

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

Programmas vispārīgais mērķis ir palīdzēt Lietuvai īstenot Ignalinas kodolelektrostacijas dezekspluatāciju, īpašu uzmanību pievēršot radioloģiskās drošības problēmu risināšanai un programmas īstenošanas efektivitātes optimizēšanai, proporcionāli samazinot darbaspēku.

Programma rada zināšanas par kodoliekārtu dezekspluatācijas procesu un to radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, kas radušies dezekspluatācijas darbību rezultātā. Minētās zināšanas izplata Savienības līmenī un, ja iespējams, trešām valstīm saskaņā ar Kodoldrošuma sadarbības un dezekspluatācijas instrumenta iekšējā komponenta noteikumiem (INSC-D), kā definēts Padomes Regulas (Euratom) [XXX] [X]. pantā. Zināšanu strukturēšanu un izplatīšanu dalībvalstīm koordinē Kopīgais pētniecības centrs.

1.3.2.Konkrētie mērķi

Programmas konkrētais mērķis ir demontēt un dekontaminēt Ignalinas iekārtas un reaktoru šahtas saskaņā ar dezekspluatācijas plānu, tai skaitā veikt dezekspluatācijas pasākumu radīto radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, un turpināt droši apsaimniekot dezekspluatācijas laikā un iepriekš radītos atkritumus.

Detalizēts konkrētā mērķa apraksts ir sniegts pielikumā.

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Drošība. Savienības finansējuma rezultātā kodolelektrostacijas teritorijā tiks būtiski paaugstināts drošības līmenis.

Iegūtās zināšanas. Pieredze, kas gūta projektos, kurus Lietuvā īsteno Ignalinas programmas ietvaros, nodrošina stabilu zināšanu bāzi ES pašreizējo un turpmāko dezekspluatācijas darbību veikšanai. Šī ES līdzfinansētā programma varētu kļūt par būtisku atsauci ar pārvaldību saistītiem jautājumiem un tādai pārvaldības praksei kā izmaksu aplēšu metodika vai plānošana, kā arī pastāvošajiem tehnoloģiskajiem uzdevumiem, piemēram, saistībā ar reaktoru ar grafīta palēninātāju demontāžu un nozīmīgu daudzumu apstarota grafīta turpmāku apsaimniekošanu. Ekspertīze un zināšanas par dezekspluatāciju nāktu par labu arī trešām valstīm ar novecojošām kodolelektrostacijām.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Izlaides un rezultātu rādītāji šīs programmas progresa un sasniegumu uzraudzībai atbildīs kopējiem rādītājiem, kas paredzēti Regulā (ES) [XXX] [Veiktspējas regula].

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 28  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Ignalinas programma īsteno prasības, kas noteiktas tās juridiskajā pamatā (t. i., Lietuvas pievienošanās līgumā un jo īpaši Protokolā Nr. 4 un 2003. gada Pievienošanās akta 56. pantā).

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Lai pievienotos ES, Lietuva apņēmās slēgt un pēc tam izņemt no ekspluatācijas Ignalinas kodolelektrostacijas Černobiļas tipa kodolreaktorus. Solidarizējoties ar Lietuvu, Eiropas Savienība Lietuvas pievienošanās līgumā apņēmās sniegt finansiālu atbalstu Ignalinas kodolelektrostacijas dezekspluatācijai.

Dezekspluatācijas darbības virzās uz priekšu ar zināmu kavēšanos salīdzinājumā ar 2020. gada galīgo dezekspluatācijas plānu. Tomēr Savienības interesēs ir turpināt sniegt finansiālo atbalstu dezekspluatācijai, palīdzot arī nodrošināt šo darbību maksimāli augstu drošības līmeni. Programma sniedz ievērojamu un ilgstošu atbalstu darba ņēmēju un plašākas sabiedrības veselībai, nepieļaujot vides degradāciju un nodrošinot reālu virzību kodoldrošības un drošuma jomā.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Programmas starpposma novērtējums tika veikts saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm. Starpposma izvērtējumā izskatīja un novērtēja resursu izmantošanas rezultātus, ietekmi, lietderību un Savienības pievienoto vērtību. Izvērtējumā galvenā uzmanība tika pievērsta 2021.–2024. gada periodam, un attiecīgā gadījumā tika ņemta vērā arī iepriekšējā finanšu shēma (2014.–2020. gads).

Starpposma izvērtējuma vajadzībām Komisija apkopoja attiecīgo informāciju un datus, plaši iesaistot svarīgākās ieinteresētās personas (t. i., ministrijas, īstenotājstruktūras, dezekspluatācijas operatorus).

Programmas starpposma novērtējuma galvenie secinājumi bija šādi:

Saskaņotība ar ES politikas virzieniem. Programma ir saskanīga ar ES politiku, kuras mērķis ir nodrošināt visaugstāko kodoldrošības līmeni. ES atbalsts nodrošina, ka Lietuvā tiek netraucēti īstenota aktuālā demontāžas stratēģija un ka nākamajām paaudzēm netiek nodots nekāds nepamatots slogs, kā arī vienlaikus šis atbalsts vēsturisku apsvērumu dēļ ļauj daļēji atkāpties no dalībvalsts galīgā pienākuma nodrošināt pietiekamus finanšu resursus kodolreaktoru dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai.

Sasniegumi. Saskaņā ar 2021.–2027. gada DFS prognozēm Lietuva ir efektīvi un lietderīgi progresējusi savu reaktoru dezekspluatācijā saskaņā ar pamatscenāriju (dezekspluatācijas plāns); tomēr programmas sarežģītības dēļ rodas daži kavējumi problēmu un trūkumu dēļ.

Drošība. Analīze parādīja, ka Savienības finansējuma rezultātā šīs DFS ietvaros objekta teritorijā tiks būtiski paaugstināts drošības līmenis. Visa nostrādātā kodoldegviela tika izņemta no reaktora ēkas un droši uzglabāta mūsdienīgā iekārtā. Mantotie un dezekspluatācijas atkritumi tiek apstrādāti un kondicionēti apglabāšanai, gatavojoties apstarotā grafīta demontāžai no reaktoru aktīvās zonas, kas ir pirmais šāda veida un nebijuša mēroga projekts.

Finansiālais tvērums. Dezekspluatācijas plānā ir noteikta programmas darbības joma, grafiks un budžets. Plāns pašlaik tiek pārskatīts, īpašu uzmanību pievēršot grafikam, ņemot vērā kritiskākās darbības konceptuālo projektu, t. i., reaktora aktīvo zonu demontāžu.

Valsts devums. Sasniegtais valsts devuma līmenis šķiet piemērots, lai uzturētu pienācīgu efektivitāti, pamatojoties uz atbilstīgu pārskatatbildības līmeni valsts līmenī, kas veicina saņēmēja rīcību ekonomikas meklēšanā. Tomēr valsts devuma minimālās robežvērtības noteikšana ir nepieciešams, bet ne pietiekams nosacījums, lai noteiktu stimulus savlaicīgai un efektīvai dezekspluatācijai. Šajā saistībā lielāka ietekme būtu risku (izmaksu pārsniegumu, kavējumu) tiešai nodošanai attiecīgajām dalībvalstīm. Šī prakse ierobežotā mērā jau pēc iespējas ir ieviesta pašreizējās DFS ietvaros.

Pārvaldība. Pārvaldības struktūra ir nodrošinājusi programmas efektīvu un lietderīgu īstenošanu un ir kompensējusi minētās neskaidrības saistībā ar valsts devuma aspektiem. Sekmju pamatā ir galvenokārt tādi faktori kā skaidri uzdevumi un pienākumi, kā arī nostiprināts uzraudzības satvars. Analīzē arī tika apzinātas jomas, kurās iespējami papildu uzlabojumi:

i)    lielāka dalībvalstu iesaiste, lai panāktu plašāku līdzdalību, kā arī dezekspluatācijas operatora (galīgā atbalsta saņēmēja) lielāku pārskatatbildību;

ii)    procedūru racionalizēšana, lai uzlabotu pārvaldības cikla savlaicīgumu;

iii)    plašāka savstarpēja salīdzināmība ar citu programmu rezultātiem.

Mērķi. Starpposma novērtējums apstiprināja, ka programmas vispārīgais mērķis un galvenie konkrētie mērķi paliek spēkā pašreizējā DFS. Tomēr daži no gaidāmajiem rezultātiem, atskaites punktiem, mērķa datumiem, kā arī attiecīgajiem darbības rādītājiem būtu jāpielāgo saskaņā ar jaunākajiem dezekspluatācijas plāna atjauninājumiem, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību laikposmā no 2028. līdz 2034. gadam.

Iegūtās zināšanas. Visbeidzot, starpposma novērtējumā tika uzsvērts, ka pieredze, kas līdz šim gūta, īstenojot programmas ietvaros īstenotos projektus, nodrošina stabilu zināšanu bāzi ES pašreizējo un turpmāko dezekspluatācijas darbību veikšanai. Šī ES līdzfinansētā programma varētu kļūt par būtisku atsauci ar pārvaldību saistītiem jautājumiem un tādai pārvaldības praksei kā izmaksu aplēšu metodika vai plānošana, kā arī pastāvošajiem tehnoloģiskajiem uzdevumiem, piemēram, saistībā ar reaktoru ar grafīta palēninātāju demontāžu un nozīmīgu daudzumu apstarota grafīta turpmāku apsaimniekošanu.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Visaginas reģionā var izmantot arī citus pieejamos ES instrumentus, tādējādi nodrošinot papildināmību ar Ignalinas programmu. Piemēram, Kohēzijas fonds varētu atbalstīt pasākumus, ar kuriem varētu papildināt saistīto sociālo un ekonomisko pāreju, tai skaitā arī energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu enerģijas pasākumus, kā arī konkrētas citas darbības, kas nav saistītas ar radiācijas drošības procesiem. Tādējādi šis fonds var nodrošināt papildu darbības reģionā un izmantot vietējā līmenī pieejamās zināšanas, lai ievērojami sekmētu darbavietu radīšanu, ilgtspējīgu izaugsmi un inovācijas.

Būtu jāveicina sinerģija ar Kodoldrošības sadarbības un dezekspluatācijas instrumentu, it īpaši attiecībā uz pieredzes un zināšanu apmaiņu.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Novērtējot dažādās programmas finansēšanas iespējas nākamajā DFS, tika apsvērti šādi trīs politikas risinājumi:

—    1. politikas risinājums – pārtraukt Ignalinas programmu;

—    2. politikas risinājums – Ignalinas programma, ko īsteno, izmantojot dalītas pārvaldības instrumentus;

—    3. politikas risinājums – Ignalinas programma kā īpaša izdevumu programma.

1. politikas risinājums (pārtraukšana) nozīmētu atteikšanos no programmas drošības mērķiem, kā arī no zināšanām, ko gūst citu ES dalībvalstu labā; turklāt no politiskā viedokļa Savienība neievērotu solidaritātes principu, kas līdz šim ir bijis programmas pamatā, un tas negatīvi ietekmētu Eiropas noskaņojumu Lietuvā.

Politikas risinājums Nr. 2 un Nr. 3 galvenokārt ir diferencēts pēc temata (kohēzija pret drošību) un īstenošanas mehānisma (ESIF salīdzinājumā ar īpašu izdevumu programmu).

Abi risinājumi ir piemēroti, lai apmierinātu būtiskās vajadzības, kas saistītas ar saņēmējas dalībvalsts lielāku līdzatbildību un spēcīgāku stimulu savlaicīgi un efektīvi turpināt dezekspluatāciju. Tomēr 3. politikas risinājums efektīvāk atbilst šādām vajadzībām:

—    ES sviras efekts attiecībā uz drošības mērķiem;

—    zināšanu ieguves izmantošana kodolreaktoru dezekspluatācijai visā ES un ārpus tās.

1.6.Priekšlikuma / iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

 ierobežots ilgums

–    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [1.1.]2028.–[31.12.]2034.

–    finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām no 2028. līdz 2034. gadam, uz maksājumu apropriācijām no 2028. līdz 2036. gadam.

– beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās nodaļas, tai skaitā personāls Eiropas Savienības delegācijās;

–    ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

–struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai.

Piezīmes

Pašreizējās saskaņā ar pīlāriem novērtētie pilnvarotie subjekti Ignalinas programmai (CPMA, ERAB) turpinās būt īstenošanas struktūras saskaņā ar DFS 2028.–2034. gadam.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Šīs programmas pārraudzības un ziņošanas noteikumi atbildīs prasībām, kas noteiktas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido budžeta izdevumu izsekošanas un snieguma satvaru, un citiem horizontāliem noteikumiem attiecībā uz Savienības programmām un darbībām (“Izpildes regula”, COM(2025)545).

Turklāt Ignalinas programmas darbības īstenošanu uzrauga Komisija, izmantojot jaunu pārvaldību un ieviešot stingrākas plānošanas, uzraudzības un ziņošanas prasības atbalsta saņēmējiem. Atbilstoši šai pārskatītajai pārvaldības pieejai Lietuva ir iecēlusi programmas koordinatoru (ministra vietnieks vai valsts sekretārs), kas ir atbildīgs par dezekspluatācijas programmas plānošanu, koordināciju un uzraudzību valsts līmenī. Ir izveidota komiteja ar pārraudzības un ziņošanas funkcijām, kuru vada Komisijas pārstāvis un programmas koordinators. Komisijas amatpersonas divreiz gadā veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos par faktisko progresu.

Reaktoru aktīvo zonu demontāžas pārvaldībai tika izveidota īpaša komiteja (projekts R3D), ņemot vērā darbības nozīmi gan izmaksu, gan grafika ziņā.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Ignalinas programmas starpposma izvērtējuma rezultātā ir apstiprinājies, ka pašreizējā struktūra nodrošina programmu efektīvu un lietderīgu īstenošanu. Sekmes galvenokārt nosaka tādi faktori kā skaidri uzdevumi un pienākumi, kā arī nostiprināts uzraudzības satvars.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Ar programmas īstenošanu saistītie riski tiek uzraudzīti ar dokumentu pārbaudēm, pusgada uzraudzības apmeklējumiem uz vietas un iegūtās vērtības pārvaldību, kas ļauj agrīni atklāt kavējumus un izmaksu pārsniegumu. Pēc tam riskus novērtē saskaņā ar procedūru, kurā piemēro kvantitatīvu pieeju. Risku reģistru un saistītās darbības pārskata un reģistrē vismaz divreiz gadā. Galvenos projektu īstenošanas riskus paralēli uzrauga īstenotājstruktūru un atbalsta saņēmēju esošajās risku pārvaldības sistēmās.

Risku pārskatīšana sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu uz risku balstītu uzraudzības un kontroles pieeju, ietverot ziņošanas prasības atjaunināšanu, lai pievērstos riska jomām, nosakot uzraudzības apmeklējumu prioritātes un veicot papildu tematiskās pārbaudes.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

Ar Ignalinas programmu saistītās kontroles izmaksas sastāv no diviem atsevišķiem elementiem. No vienas puses, Komisijas dienestu veikto kontroļu izmaksas un, no otras puses, atlīdzība, ko maksā pilnvarotajai vienībai par vienības līmenī veiktajām kontrolēm. Paredzams, ka izmaksas Komisijas līmenī kopumā saglabāsies stabilas. Pēdējo trīs gadu laikā aplēstās kontroles izmaksas CPMA un ERAB darbībām Lietuvā tika lēstas aptuveni 0,3–0,6 % apmērā no pārvaldītajiem līdzekļiem. Paredzams, ka pilnvarotajiem subjektiem izmaksātā atlīdzība arī turpmāk būs balstīta uz kontrolēto summu, ievērojot principus, kas noteikti fonda noteikumos (1,96 miljoni EUR 2024. gadā jeb 5,5 % no projektu vērtības) vai iemaksu nolīgumos (CPMA: 1,08 miljoni EUR 2024. gadā jeb 3,5 % no projektu vērtības).

Laika gaitā programma izrādījās izmaksefektīva, un tās izmaksu struktūra kopumā saglabājās ekonomiska (kontroles izmaksas Komisijas līmenī joprojām bija krietni zem 1 %).

Par stabilu un efektīvu tiek uzskatīta kontroles struktūra, kuras pamatā ir gan ERAB, gan CPMA gūtās speciālās zināšanas un Komisijas veikta pastiprināta risku un darbību uzraudzība. Ir ieviestas stabilas informācijas plūsmas, kas šajā ziņā atbalsta ENER ĢD pārliecību. Abiem pilnvarotajiem subjektiem ir veikts pīlāru novērtējums. Attiecībā uz izdevumiem pēdējā laikā nav bijuši būtiski revīzijas apsvērumi. Pēdējos gados aplēstais kļūdu risks ir 0,5 % maksājuma laikā un aptuveni 0,3 % slēgšanas laikā.

Kontroles sistēmas mērķis ir saglabāt paredzamo kļūdu riska līmeni (maksājuma laikā un slēgšanas brīdī) zem 2 % būtiskuma sliekšņa gadā.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

ENER ĢD ir izstrādājis un īsteno savu krāpšanas novēršanas stratēģiju kopš 2013. gada novembra atbilstīgi OLAF metodikas vadlīnijām. Stratēģija pēdējo reizi tika atjaunināta 2020. gada oktobrī, un pievienotais rīcības plāns tika atjaunināts 2023. gada jūlijā. ENER ĢD ir apņēmies atjaunināt krāpšanas novēršanas stratēģiju reizi divos līdz trīs gados.

Pašreizējā stratēģija balstās uz krāpšanas risku iespējamības analīzi, lai apzinātu tieši ar ENER ĢD saistītos krāpšanas riskus un tos izprastu plašākā kontekstā. Šajā novērtējumā secināts, ka ENER ĢD ir pakļauts mēreniem un zema līmeņa riskiem, kas saistīti ar krāpšanu.

Kontroles pasākumu mērķis bija nodrošināt darījumu likumību un pareizību; tos papildina rīcības plāni, kas pievienoti stratēģijai.

Šis rīcības plāns it īpaši nodrošina, ka:

—    ir ieviesti iekšējie noteikumi aizdomu par krāpšanu izskatīšanai un paziņošanai;

—    starp nodaļām un funkcijām ir skaidri sadalīti krāpšanas novēršanas darbību pienākumi;

—    potenciālie krāpšanas riski tiek izskatīti pārvaldības plāna gada risku novērtējuma sadaļā;

—    ĢD regulāri apmeklē krāpšanas novēršanas un atklāšanas tīkla un krāpšanas un pārkāpumu komitejas sanāksmes, kā arī uztur saziņu ar citiem ĢD un dienestiem;

—    saskaņā ar pētniecības jomas kopīgo rīcības plānu tiek nodrošināta vietējā krāpšanas novēršanas korespondenta funkcija;

—    ir nodrošināts atbilstīgs sadarbības līmenis ar OLAF;

—    darbiniekiem ir piekļuve periodiskām izpratnes veicināšanas sesijām, apmācībai un vajadzības gadījumā citām spēju veidošanas iniciatīvām;

—    potenciāli augstāka riska temati tiek pienācīgi novērtēti.

Stratēģijas īstenošanu uzrauga un vismaz divreiz gadā par to ziņo ENER ĢD vadībai.

Programmā ieviestajā riska pārvaldības procesā ir pienācīgi ņemti vērā atbilstības un integritātes riski. Starp Komisiju un pilnvarotajiem subjektiem ir izveidoti stabili informācijas kanāli, lai nodrošinātu, ka tiek ziņots par iespējamām problēmām.

Pilnvarotajiem subjektiem netiešā pārvaldībā ir būtiska loma krāpšanas un pārkāpumu novēršanā. Secīgajos pīlāru novērtējumos tika pārbaudīts, vai šajā ziņā ir ieviestas pienācīgas un efektīvas kontroles. ERAB īsteno stingru politiku, lai nodrošinātu atbilstību un integritāti, kā arī novērstu interešu konfliktus. CPMA ir ieviesusi vajadzīgās kontroles, un valsts revīzijas iestādes to periodiski revidē. Turklāt programmas noteikumi nodrošina pienācīgu piekļuvi darbiniekiem, telpām un informācijai ne tikai valstu revīzijas iestādēm, bet arī Eiropas Revīzijas palātai un izmeklēšanas iestādēm.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

·Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.

Dif./nedif. 29

no EBTA valstīm 30

no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm 31

no citām trešām valstīm

citi piešķirtie ieņēmumi

2

04 01 05 Atbalsta izdevumi Ignalinas programmai

Nav dif.

NĒ

NĒ

NĒ

NĒ

2

04 06 01 Kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzība Lietuvai

Dif.

NĒ

NĒ

NĒ

NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas darbības apropriācijas, kā paskaidrots tālāk

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

2

Kodoliekārtu dezekspluatācija, Lietuva

ĢENERĀLDIREKTORĀTS: ENER (FAKTISKAJĀS CENĀS MILJONOS EUR)

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

Darbības apropriācijas

04 06 01 Kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzība Lietuvai

Saistības

(1a)

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

Maksājumi

(2a)

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

04 01 05 Atbalsta izdevumi Ignalinas programmai

(3)

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

KOPĀ apropriācijas

Saistības

=1a+ 3

91

124

87

84

94

94

104

678

ENER ĢD

Maksājumi

=2a+ 3

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

Maksājumi

(5)

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

KOPĀ apropriācijas <2.> IZDEVUMU KATEGORIJĀ

Saistības

=4+6

91

124

87

84

94

94

104

678

daudzgadu finanšu shēmā

Maksājumi

=5+6

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm




Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

4

“Administratīvie izdevumi”

ĢENERĀLDIREKTORĀTS: ENER

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

 Cilvēkresursi

0,564

0,564

0,564

0,564

0,564

0,564

0,564

3,948

 Citi administratīvie izdevumi

0,070

0,070

0,070

0,070

0,070

0,070

0,070

0,490

KOPĀ ENER ĢD

Apropriācijas

0,634

0,634

0,634

0,634

0,634

0,634

0,634

4,438

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,634

0,634

0,634

0,634

0,634

0,634

0,634

4,438

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

KOPĀ apropriācijas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

Saistības

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

daudzgadu finanšu shēmā 

Maksājumi

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

pm

=================================================================================================

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.    Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Iznākuma un rezultātu rādītāji šīs programmas progresa un sasniegumu uzraudzībai atbildīs kopējiem rādītājiem, kas paredzēti Regulā [XXX] [Veiktspējas regula].

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus

Gads
2028

Gads
2029

Gads
2030

Gads
2031

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 32

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

1. KONKRĒTAIS MĒRĶIS 33 …

– Iznākums

– Iznākums

– Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 …

– Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPSUMMAS

3.2.3.    Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

   Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

4. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

0,564

0,564

0,564

0,564

0,564

0,564

0,564

3,948

Citi administratīvie izdevumi

0,070

0,070

0,070

0,070

0,070

0,070

0,070

0,490

Starpsumma – 4. IZDEVUMU KATEGORIJA

0,634

0,634

0,634

0,634

0,634

0,634

0,634

4,438

Ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS

Cilvēkresursi

pm

Pārējie administratīvie izdevumi

pm

Starpsumma – ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS

pm

KOPĀ

0,634

0,634

0,634

0,634

0,634

0,634

0,634

4,438

===================================================================

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.4.    Aplēstās cilvēkresursu vajadzības 

   Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

   Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi cilvēkresursi, kā paskaidrots tālāk

3.2.4.1.    Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)

3

3

3

3

3

3

3

20 01 02 03 (ES delegācijas)

0

0

0

0

0

0

0

01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)

0

0

0

0

0

0

0

01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)

0

0

0

0

0

0

0

Citas budžeta pozīcijas (norādīt)

0

0

0

0

0

0

0

• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)

20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

0

0

0

0

0

0

0

20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)

0

0

0

0

0

0

0

Administratīvā atbalsta pozīcija

— galvenajā birojā

0

0

0

0

0

0

0

[XX.01.YY.YY]

— ES delegācijās

0

0

0

0

0

0

0

01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)

0

0

0

0

0

0

0

01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)

0

0

0

0

0

0

0

Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 4. izdevumu kategorija

0

0

0

0

0

0

0

Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 4. izdevumu kategorijas

0

0

0

0

0

0

0

KOPĀ

0

0

0

0

0

0

0

===================================================================

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

Tiks nodrošināts no pašlaik pieejamā Komisijas dienestu personāla

Ārkārtas papildu personāls*

Tiks finansēts no 4. izdevumu kategorijas vai pētniecības

Tiks finansēts no BA pozīcijas

Tiks finansēts no maksām

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas

3

0

Neattiecas

Neattiecas

Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT)

0

0

Neattiecas

Neattiecas

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Programmas administratīvās izmaksas

Uzraudzība un kontrole

Ziņošana

Finanšu kontrole

Ārštata darbinieki

3.2.5.    Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

Obligāti: nākamajā tabulā būtu jāiekļauj pamatotākā aplēse par priekšlikuma/iniciatīvas sakarā veiktajām investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām.

Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, norādītajā pozīcijā būtu jānorāda 7. izdevumu kategorijas apropriācijas.

Apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas jāizmanto, lai atkārtoti izmantotu/pirktu/izstrādātu IT platformas/rīkus, kas tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu un ar to saistītajām investīcijām (piemēram, licencēm, pētījumiem, datu uzglabāšanu utt.). Šajā tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālā dimensija” sniegtajai informācijai.

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

4. IZDEVUMU KATEGORIJA

IT izdevumi (korporatīvie) 

0,025

0,025

0,025

0,025

0,025

0,025

0,025

0,175

Starpsumma – 4. IZDEVUMU KATEGORIJA

0,025

0,025

0,025

0,025

0,025

0,025

0,025

0,175

Ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS

IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam

0

0

0

0

0

0

0

0

Starpsumma – ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS

0

0

0

0

0

0

0

0

KOPĀ

0,025

0,025

0,025

0,025

0,025

0,025

0,025

0,175

3.2.6.    Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

   pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

   jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

   jāpārskata DFS


3.2.7.    Trešo personu iemaksas 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

   nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

   ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši tālāk norādītajai aplēsei

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Kopā

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

Norādīt līdzfinansētāju struktūru 

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

   pašu resursus

   citus ieņēmumus

   atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 34

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

2032. gads

2033. gads

2034. gads

…………. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

4.Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības

Tiek uzskatīts, ka šim priekšlikumam nav digitālu vajadzību. Tas neievieš, negroza un neietekmē digitālo līdzekļu izmantošanu, datu aspektus vai digitālo publisko pakalpojumu sniegšanu. Priekšlikuma darbības joma aprobežojas ar finansiālās palīdzības programmas izveidi Ignalinas kodolelektrostacijas dezekspluatācijai Lietuvā, tai skaitā ar to saistītajiem budžeta, procedūras un īstenošanas noteikumiem. Tie ir procesuāli un ar budžetu saistīti noteikumi, kas neparedz nekādas būtiskas izmaiņas attiecībā uz digitālajiem aspektiem. Tāpēc uz priekšlikumu neattiecas princips “digitāls pēc noklusējuma”.

4.2.Dati

4.3.Digitālie risinājumi

4.4.Sadarbspējas novērtējums

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

(1)    OV L 236, 23.9.2003., 33. un 944. lpp.
(2)    3. panta 1. punkts: “Atzīstot, ka Ignalinas kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšana ir ilgtermiņa pasākums un rada Lietuvai papildu ārkārtas finanšu slogu, kas nav samērojams ar valsts lielumu un ekonomisko stāvokli, Savienība – solidarizējoties ar Lietuvu – arī pēc 2006. gada sniegs atbilstīgu Kopienas papildu palīdzību ekspluatācijas pārtraukšanai”. 3. panta 2. punkts: “Šajā nolūkā Ignalinas programmas darbību nepārtraucot turpinās un pagarinās arī laikposmam pēc 2006. gada. Par īstenošanas noteikumiem pagarinātajai Ignalinas programmai lemj [..], un tie stājas spēkā vēlākais dienā, kad beidzas pašreiz spēkā esošais finanšu plāns. [..]”. 3. panta 4. punkts: “Nākamajā finanšu plāna laikposmā kopējās apropriācijas no pagarinātās Ignalinas programmas ir atbilstīgas. Līdzekļu plānošana tiks veikta atbilstīgi faktiskajām maksājumu vajadzībām un spējām absorbēt līdzekļus”. (2003. gada Pievienošanās akts, Protokols Nr. 4 par Ignalinas kodolelektrostaciju Lietuvā (OV L 236, 23.9.2003., 944. lpp.)).
(3)    Ignalinas kodolelektrostacijas 1. bloku slēdza 2004. gadā, 2. bloku – 2009. gadā.
(4)    Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1990/2006 par to, kā īstenot Protokolu Nr. 4 par Ignalinas kodolelektrostaciju Lietuvā, kas pievienots Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās aktam “Ignalinas programma” (OV L 411, 30.12.2006., 10. lpp.).
(5)    Padomes Regula (Euratom) 1369/2013 un Padomes Regula (ES) 2021/101 par Savienības atbalstu kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmai Lietuvā (OV L 346, 20.12.2013., 7. lpp.).
(6)    Šī programma pašlaik ir viena no progresīvākajām programmām grafīta aktīvās zonas reaktoru dezekspluatācijai.
(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, 60. pants.
(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādātā redakcija) (OV L, 2024/2509, 26.9.2024.).
(9)    Labāka regulējuma pamatnostādnes, Komisijas dienestu darba dokuments, SWD(2021)305 final.
(10)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido budžeta izdevumu izsekošanas un snieguma satvaru un citus horizontālus noteikumus Savienības programmām un darbībām, COM(2025)545 final.
(11)    OV L 236, 23.9.2003., 944. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/treaty/acc_2003/act_1/pro_4/sign .
(12)    Padomes Direktīva 2009/71/Euratom (2009. gada 25. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp., ELI: ) .
(13)    Padomes Direktīva 2011/70/Euratom (2011. gada 19. jūlijs), ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2011/70/oj) .
(14)    Padomes REGULA (ES).../..., ar ko laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam izveido kodoldrošuma sadarbības un dezekspluatācijas instrumentu un atceļ Regulas (Euratom) 2021/100 un (Euratom) 2021/948 (OV..., ... ELI: ...).
(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L 2024/2509, 26.9.2024., ELI: ) .
(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/883/oj) .
(17)    Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp., ELI: ) .
(18)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1996/2185/oj) .
(19)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1939/oj).
(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2017/1371/oj ).
(21)    OV L.., .... lpp.
(22)    OV L.., .... lpp.
(23)    OV L.., .... lpp.
(24)    Padomes Regula (ES) 2021/101 (2021. gada 25. janvāris), ar ko izveido kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmu Ignalinas kodolelektrostacijai Lietuvā un atceļ Regulu (ES) Nr. 1369/2013 (OV L 34, 1.2.2021., 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/101/oj ) .
(25)    Padomes Regula (Euratom) 1369/2013 un Padomes Regula (ES) 2021/101 par Savienības atbalstu kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmai Lietuvā (OV L 346, 20.12.2013., 7. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1369/oj ) .
(26)    Īpašais ziņojums Nr. 22/2016 “ES kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmas Lietuvā, Bulgārijā un Slovākijā: zināms progress kopš 2011. gada, bet gaidāmas būtiskas problēmas”, Eiropas Revīzijas palāta.
(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj ) .
(28)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.
(29)    Dif. = diferencētās apropriācijas / nedif. = nediferencētās apropriācijas.
(30)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(31)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(32)    Iznākumi ir piegādājamie produkti vai sniedzamie pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
(33)    Kā aprakstīts 1.3.2. punktā “Konkrētie mērķi”.
(34)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

Briselē, 3.9.2025

COM(2025) 476 final

PIELIKUMS

Priekšlikums

Padomes Regula,

ar ko izveido kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmu Ignalinas kodolelektrostacijai Lietuvā laika periodam no 2028. līdz 2034. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 2021/101

{SWD(2025) 255 final} - {SWD(2025) 256 final}


PIELIKUMS

Regulas 3. panta 3. punktā noteiktais konkrētais mērķis aptver šādas darbības.

I)Reaktora šahtu demontāža:

(1)augšējo un apakšējo zonu (attiecīgi sauktas par R1 un R2 zonu) demontāžas un dekontaminācijas pabeigšana;

(2)tvaika trumuļa separatoru demontāžas pabeigšana; 

(3)grafīta serdes (tā sauktā R3 zona):

(a)demontāžas tehnoloģijas inženierrisinājumi izstrādāti un licencēti;

(b)demontāžas aprīkojums uzstādīts un darbojas;

(c)reaktora šahtu centrālās zonas demontēšana un dekontaminēšana saskaņā ar dezekspluatācijas plānu; progresa mērauklai ir jābūt aizvākto materiālu daudzumam un veidam, kā arī iegūtajai vērtībai;

(d)darbojas reaktoru atkritumu pagaidu glabātuve,

(4)attiecīgo ēku nojaukšana.

II)Ignalinas kodolelektrostacijas (INPP) reorganizācija un tā darbaspēka (darbinieku) skaita proporcionāla samazināšana, kas iesaistīts dezekspluatācijas programmā. Ņemot vērā plānotās demontāžas darbības un ņemot vērā INPP izvēli izmantot ārpakalpojumus reaktora šahtas centrālo zonu pilnīgai demontāžai, dezekspluatācijas darbībās iesaistītā darbaspēka samazinājums ir vismaz viena trešdaļa salīdzinājumā ar pilnslodzes ekvivalenta (FTE) skaitu 2024. gada beigās. Progress ir jāmēra attiecībā uz konkrētiem galvenajiem snieguma rādītājiem, kas apstiprināti īstenošanas darba programmās.

III)dezekspluatācijas laikā un iepriekš radušos atkritumu droša apsaimniekošana līdz pagaidu uzglabāšanai vai līdz apglabāšanai (atkarībā no atkritumu kategorijas), tostarp atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras pabeigšana un pievirsmas glabātava. Tas jāveic saskaņā ar dezekspluatācijas plānu tā galīgajā redakcijā. Progresa mērauklai ir jābūt droši uzglabāto vai apglabāto atkritumu daudzumam un veidam, kā arī iegūtajai vērtībai.

IV)Radioloģisko apdraudējumu pazemināšana. Progresa mērauklai ir jābūt darbību un objekta drošības novērtējumiem, konstatējot veidus, kā varētu notikt potenciālas apstarošanas, un aplēšot iespējamo apstarošanu varbūtību un apmēru.

Konkrētais mērķis, kas noteikts 3. panta 3. punktā, neaptver nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apglabāšanu dziļā ģeoloģiskā glabātavā un finansējumu dziļas ģeoloģiskās glabātavas izveidei.