EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 9.9.2025
COM(2025) 470 final
2025/0267(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu 2022. gada Starptautisko kafijas nolīgumu
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 9.9.2025
COM(2025) 470 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Padomes lēmumam
par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu 2022. gada Starptautisko kafijas nolīgumu
E
|
|
Autentificēta teksta kopija |
2022. GADA
STARPTAUTISKAIS
KAFIJAS NOLĪGUMS
2022. gada jūnijs
Londona, Apvienotā Karaliste
Starptautiskā Kafijas padome 2022. gada 9. jūnijā ar Rezolūciju Nr. 476 apstiprināja 2022. gada Starptautiskā kafijas nolīguma tekstu, kas iekļauts dokumentā ICC-133-7. Ar minēto rezolūciju Padome lūdza izpilddirektori sagatavot nolīguma galīgo tekstu un autentificēt šo tekstu nosūtīšanai depozitāram. Padome 2022. gada 9. jūnijā apstiprināja Rezolūciju Nr. 477, ar kuru Starptautiskā Kafijas organizācija tika izraudzīta par 2022. gada Starptautiskā kafijas nolīguma depozitāri.
Šajā dokumentā ir iekļauta 2022. gada Starptautiskā kafijas nolīguma teksta kopija, kas deponēta Starptautiskajai Kafijas organizācijai parakstīšanai saskaņā ar tā 44. panta noteikumiem.
222 Gray’s Inn Road
Londona WC1X 8HB, Apvienotā Karaliste
SATURS
Pants Lappuse
Preambula 1
I NODAĻA. MĒRĶI
1. Mērķi 3
II NODAĻA. DEFINĪCIJAS
2. Definīcijas 5
III NODAĻA. ORGANIZĀCIJAS LOCEKĻU VISPĀRĒJĀS SAISTĪBAS
3. Organizācijas locekļu vispārējās saistības 8
IV NODAĻA. DALĪBA UN PIEDERĪBA
4. Dalība organizācijā 9
5. Grupu dalība 9
6. Piederība 9
V NODAĻA. STARPTAUTISKĀ KAFIJAS ORGANIZĀCIJA
7. Starptautiskās Kafijas organizācijas galvenā mītne un struktūra 11
8. Privilēģijas un imunitāte 11
VI NODAĻA. STARPTAUTISKĀ KAFIJAS PADOME
9. Starptautiskās Kafijas padomes sastāvs 13
10. Padomes pilnvaras un funkcijas 13
11. Padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks 14
12. Padomes sesijas 14
13. Balsis 15
14. Balsošanas procedūra padomē 16
15. Padomes lēmumi 16
16. Sadarbība ar citām organizācijām 18
17. Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām 18
VII NODAĻA. IZPILDDIREKTORS UN PERSONĀLS
18. Izpilddirektors un personāls 19
VIII NODAĻA. FINANSES UN PĀRVALDE
19. Finanšu un pārvaldes komiteja 20
20. Finanses 20
21. Administratīvā budžeta noteikšana un iemaksu novērtēšana 20
22. Iemaksu veikšana 22
23. Saistības 22
24. Revīzija un pārskatu publicēšana 23
IX NODAĻA. EKONOMIKA
25. Ekonomikas komiteja 24
26. Tirdzniecības un patēriņa šķēršļu novēršana 24
27. Veicināšana un tirgus attīstība 25
28. Ar apstrādātu kafiju saistīti pasākumi 26
29. Maisījumi un aizstājēji 26
30. Statistikas informācija 26
31. Izcelsmes sertifikāti 27
32. Pētījumi, apsekojumi un ziņojumi 28
X NODAĻA. ORGANIZĀCIJAS PROJEKTU PASĀKUMI
33. Projektu izstrāde un finansējums 30
XI NODAĻA. PRIVĀTAIS KAFIJAS SEKTORS
34. Saistīto locekļu padome 31
35. Kafijas publiskā un privātā sektora darba grupa, CPPWP 32
36. Iesaiste, integrācija un iekļautība 33
37. Pasaules kafijas konference 34
38. Kafijas nozares finansējums 34
XII NODAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
39. Sagatavošanās jaunam nolīgumam 35
XIII NODAĻA. ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA
40. Ilgtspējīga kafijas nozare 36
41. Dzīves un darba apstākļu standarts 36
XIV NODAĻA. APSPRIEDES, STRĪDI UN SŪDZĪBAS
42. Apspriedes 37
43. Strīdi un sūdzības 37
XV NODAĻA. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
44. Parakstīšana un ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana 38
45. Pagaidu piemērošana 38
46. Stāšanās spēkā 38
47. Pievienošanās 39
48. Atrunas 40
49. Brīvprātīga izstāšanās 40
50. Izslēgšana 40
51. Norēķini ar organizācijas locekļiem, kas izstājas vai tiek izslēgti 40
52. Termiņš un izbeigšana 41
53. Grozījums 41
54. Papildu un pārejas noteikums 42
55. Nolīguma autentiskie teksti 43
2022. GADA STARPTAUTISKAIS KAFIJAS NOLĪGUMS
Preambula
Valstu valdības, kas ir šā nolīguma puses,
atzīstot kafijas lielo nozīmi daudzu tādu valstu ekonomikā, kurās no kafijas lielā mērā ir atkarīgi eksporta ieņēmumi un sociālās un ekonomiskās attīstības mērķu sasniegšana, kā arī daudzu tādu valstu ekonomikā, kurās būtiska nozīme ir kafijas importam;
atzīstot kafijas nozares nozīmi iztikas līdzekļu nodrošināšanā miljoniem cilvēku, it īpaši jaunattīstības valstīs, un paturot prātā to, ka daudzās šajās valstīs ražošana noris mazās ģimeņu saimniecībās;
ņemot vērā to, ka vērtības ķēdes dalībniekiem ir jāsadarbojas, lai radītu strukturālus apstākļus, kas ne tikai ļaus kafijas audzētājiem sasniegt reālu labklājību un pastāvīgi palielināt iztikas līdzekļus, bet arī nodrošinās nākotni nākamajām kafijas audzētāju paaudzēm, kā arī vispasaules kafijas nozarei;
atzīstot ilgtspējīgas kafijas nozares ieguldījumu starptautiski saskaņotu attīstības mērķu, arī attiecīgo ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM), sasniegšanā;
atzīstot nepieciešamību stiprināt kafijas nozares ilgtspējīgu attīstību, kas veicinātu nodarbinātību un ieņēmumus, uzlabotu dzīves līmeni un darba apstākļus dalībvalstīs;
ņemot vērā to, ka cieša starptautiska sadarbība ar kafiju saistītos jautājumos, ieskaitot starptautisko tirdzniecību, var veicināt vispasaules kafijas nozares ekonomikas dažādošanu, kafijas ražotājvalstu ekonomisko un sociālo attīstību, kafijas ražošanu un patēriņu, kā arī attiecību pilnveidošanu starp kafijas eksportētājām un importētājām valstīm;
ņemot vērā to, ka sadarbība starp dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām, privāto sektoru un visām citām ieinteresētajām personām var sniegt ieguldījumu kafijas nozares attīstībā;
atzīstot to, ka uzlabota piekļuve ar kafiju saistītai informācijai un tirgus riska pārvaldības stratēģijām, kurās būtiska nozīme ir tirgus pārredzamībai piegādes ķēdē un cenu svārstīguma mazināšanai, kā arī atbilstīgu noteikumu pieņemšanas veicināšana var palīdzēt izvairīties no tirgus izkropļojumiem, kas var kaitēt gan ražotājiem, gan patērētājiem, un
atzīstot priekšrocības, kuras sniedza starptautiskā sadarbība 1962., 1968., 1976., 1983., 1994., 2001. un 2007. gada starptautisko kafijas nolīgumu darbības ietvaros,
ir vienojušās par turpmāk izklāstīto.
I NODAĻA. MĒRĶI
1. pants
Mērķi
Šā nolīguma mērķis ir stiprināt vispasaules kafijas nozari un veicināt tās ekonomiski, sociāli un vidiski ilgtspējīgu attīstību tirgū, lai sniegtu labumu visiem nozares dalībniekiem:
1) veicinot starptautisko sadarbību kafijas jautājumos nolūkā attīstīt visus kafijas audzēšanas apgabalus un mazināt sociālās, ekonomiskās un tehnoloģiskās atšķirības starp valstīm, vienlaikus ņemot vērā organizācijas locekļu vajadzības un prioritātes;
2) atvieglojot organizācijas locekļu un kafijas vērtības ķēdes ieinteresēto personu iesaistīšanos ar kafiju saistītos jautājumos valsts, reģionālā un pasaules līmenī;
3) iedrošinot organizācijas locekļus attīstīt kafijas nozari, kas būtu ilgtspējīga ekonomikas, sociālā un vidiskā ziņā;
4) nodrošinot forumu apspriedēm, lai mēģinātu izprast strukturālos apstākļus starptautiskajos tirgos un ražošanas un patēriņa ilgtermiņa tendences, kas līdzsvaro piedāvājumu un pieprasījumu, kā arī pienācīgi regulētu kafijas tūlītējo darījumu, fiziskos un finanšu tirgus nolūkā novērst svārstīgumu un pārmērīgas spekulācijas, kas var izkropļot cenas, negatīvi ietekmējot gan ražotājus, gan patērētājus;
5) atvieglojot visu veidu kafijas starptautiskās tirdzniecības paplašināšanos un pārredzamību un veicinot tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu;
6) ievācot, izplatot un publicējot ekonomisko, tehnisko un zinātnisko informāciju, statistikas un pētījumu datus, kā arī izpētes un attīstības rezultātus kafijas jautājumos;
7) veicinot visu veidu kafijas patēriņa un tirgu attīstību, arī kafijas ražotājvalstīs un jaunietekmes tirgos;
8) izstrādājot projektus, atbalstot iniciatīvām paredzēto finanšu resursu pārvaldību un, ja tas ir iespējams un lietderīgi, pārvaldot tādu projektu īstenošanu, kas dod labumu organizācijas locekļiem un pasaules kafijas ekonomikai;
9) veicinot kafijas kvalitāti, lai vairotu patērētāju apmierinātību un ieguvumus ražotājiem;
10) veicinot atbilstīgu pārtikas nekaitīguma procedūru izstrādi un īstenošanu kafijas nozarē organizācijas locekļu valstīs;
11) veicinot apmācību un informācijas programmas, kas izstrādātas, lai palīdzētu nodot organizācijas locekļiem ar kafiju saistītas inovatīvas metodes un tehnoloģijas;
12) mudinot organizācijas locekļus izstrādāt un īstenot stratēģijas vietējo kopienu un kafijas audzētāju, it īpaši mazo lauksaimnieku, noturības palielināšanai, lai viņi varētu gūt labumu no kafijas ražošanas un tirdzniecības, kas var palīdzēt nabadzības izskaušanā, nodrošinot ģimenēm iztikas līdzekļus, un atbalstot organizācijas locekļus šādu stratēģiju izstrādē un īstenošanā;
13) veicinot informācijas pieejamību, it īpaši attiecībā uz finanšu instrumentiem un pakalpojumiem, kas var palīdzēt kafijas ražotājiem organizācijas locekļu valstīs piekļūt kredītu un riska pārvaldības instrumentiem, nodrošinot labāku finansiālo iekļautību un riska pārvaldību, vienlaikus ņemot vērā arī klimata pārmaiņas;
14) risinot (vajadzības gadījumā veicot izpēti) problēmas, ar kurām saskaras vispasaules kafijas nozare, arī (bet ne tikai) problēmas, kas saistītas ar cenu svārstīgumu, augstām ražošanas izmaksām, kaitīgiem organismiem un slimībām, klimata pārmaiņām un kafijas izsekojamību, un
15) veicinot tirgbalstītus risinājumus, kas ļauj ražotājiem radīt lielāku pievienoto vērtību.
II NODAĻA. DEFINĪCIJAS
2. pants
Definīcijas
Šajā nolīgumā:
1) kafija ir kafijkoka pupiņas un augļi vai nu ar pergamentveida čaulu, negrauzdēti, vai grauzdēti, ieskaitot arī maltu, bezkofeīna, šķidru un šķīstošu kafiju un kafijas maisījumus. Iespējami īsā laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc trim gadiem padome pārskata pārrēķina koeficientus kafijas veidiem, kas minēti turpmāk d), e), f), g) un h) punktā. Pēc pārskatīšanas padome nosaka un publicē atbilstīgos pārrēķina koeficientus. Pirms sākotnējās pārskatīšanas un gadījumā, kad padome nevar pieņemt lēmumu šajā jautājumā, pārrēķina koeficienti ir tādi, kādi izmantoti 2007. gada Starptautiskajā kafijas nolīgumā un minēti šā nolīguma pielikumā. Attiecībā uz šiem noteikumiem turpmāk minētajiem terminiem ir šāda nozīme:
a) negrauzdēta kafija ir negruzdētas kafijas pupiņas bez apvalka;
b) žāvēts kafijkoka auglis ir kafijkoka auglis žāvētā veidā; lai noskaidrotu žāvētu kafijkoka augļu ekvivalentu negrauzdētai kafijai, žāvētu kafijkoka augļu neto svaru sareizina ar 0,50;
c) kafijas pupiņas pergamentveida apvalkā ir negrauzdētas kafijas pupiņas pergamentveida čaulā; lai noskaidrotu kafijas pupiņu pergamentveida apvalkā ekvivalentu negrauzdētai kafijai, kafijas pupiņu pergamentveida apvalkā neto svaru sareizina ar 0,80;
d) grauzdēta kafija ir kafija, kas grauzdēta līdz jebkādai pakāpei, arī malta kafija;
e) bezkofeīna kafija ir negrauzdēta, grauzdēta vai šķīstoša kafija, no kuras ir ekstrahēts kofeīns;
f) šķidra kafija ir ūdenī šķīstoša cietviela, kas ražota no grauzdētas kafijas un pārvērsta šķidrā veidā;
g) šķīstoša kafija ir žāvēta ūdenī šķīstoša cietviela, kas ražota no grauzdētas kafijas, un
h) kafijas maisījums ir šķīstošas kafijas vai grauzdētas un maltas kafijas maisījums ar citām pārtikas sastāvdaļām, parasti ar cukuru un/vai krējumu, un, iespējams, dažām citām sastāvdaļām;
2) maiss ir 60 kilogrami vai 132,276 mārciņas negrauzdētas kafijas; tonna ir 1000 kilogramu vai 2204,6 mārciņas; mārciņa ir 453,597 grami;
3) kafijas gads ir viens gads no 1. oktobra līdz 30. septembrim;
4) organizācija un padome ir, attiecīgi, Starptautiskā Kafijas organizācija un Starptautiskā Kafijas padome;
5) līgumslēdzēja puse ir valdība, Eiropas Savienība vai jebkura starpvaldību organizācija, kas minēta 4. panta 3. punktā un kas ir deponējusi ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas dokumentu vai paziņojumu par šā nolīguma pagaidu piemērošanu saskaņā ar saskaņā ar 44., 45. un 46. panta noteikumiem vai ir tam pievienojusies saskaņā ar 47. panta noteikumiem;
6) loceklis ir līgumslēdzēja puse;
7) eksportētājs loceklis vai eksportētāja valsts ir, attiecīgi, loceklis vai valsts, kas ir kafijas neto eksportētājs, t. i., loceklis vai valsts, kura eksporta apjoms pārsniedz importa apjomu;
8) importētājs loceklis vai importētāja valsts ir, attiecīgi, loceklis vai valsts, kas ir kafijas neto importētājs, t. i., loceklis vai valsts, kura importa apjoms pārsniedz eksporta apjomu;
9) dalīts balsu vairākums ir balsojums, kurā nepieciešami vismaz 70 % no klātesošo un balsojošo eksportētāju locekļu balsīm un vismaz 70 % no klātesošo un balsojošo importētāju locekļu balsīm, skaitot atsevišķi;
10) depozitārs ir starpvaldību organizācija vai 2007. gada Starptautiskā kafijas nolīguma līgumslēdzēja puse, kuru saskaņā ar 2007. gada Starptautisko kafijas nolīgumu ieceļ ar padomes lēmumu, to vienprātīgi pieņemot līdz 2022. gada 6. oktobrim. Šāds lēmums ir šā nolīguma sastāvdaļa;
11) privātais sektors ir ekonomikas segments, kas pieder privātpersonām vai uzņēmumiem, vai valstij piederošiem uzņēmumiem, kuri galvenokārt darbojas kafijas nozarē vai ir saistīti ar to un kuri līdzīgi darbojas atvērtā tirgus sistēmā, un ko kontrolē un pārvalda privātpersonas vai uzņēmumi, vai minētie valstij piederošie uzņēmumi, arī (bet ne tikai):
a) lauksaimnieki, lauksaimnieku organizācijas un kooperatīvi, kā arī citi ražotāji;
b) mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU);
c) sociālie uzņēmumi;
d) lieli valsts un starptautiski uzņēmumi;
e) finanšu iestādes un
f) rūpniecības un tirdzniecības apvienības;
12) pilsoniskā sabiedrība ir plašs tādu nevalstisko un bezpeļņas organizāciju loks, kuras piedalās sabiedriskajā dzīvē, pauž savu biedru un citu personu intereses un vērtības, pamatojoties uz ētiskiem, kultūras, politiskiem, zinātniskiem, akadēmiskiem vai filantropiskiem apsvērumiem;
13) saistītais loceklis ir privātā sektora vai pilsoniskās sabiedrības struktūra, kas ir saistīta ar organizācijas darbu vai ir iesaistīta tās darbā;
14) Izpilddirektoru un vispasaules līderu forums (CGLF) ir to privātā sektora struktūru augstākā līmeņa vadītāju forums, kuras parakstījušas 2019. gada Londonas deklarāciju par cenu līmeņiem, cenu svārstīgumu un ilgtermiņa ilgtspēju kafijas nozarē, un tas ir izveidots kā privātā sektora atbilde uz Starptautiskās Kafijas padomes 2018. gada 20. septembra Rezolūciju Nr. 465. Forums katru gadu tiekas ar Starptautiskās Kafijas padomes locekļiem, attiecīgajām kafijas nozares ieinteresētajām personām un attīstības partneriem, lai izskatītu 35. pantā definētās Kafijas publiskā un privātā sektora darba grupas (CPPWP) rezultātus.
III NODAĻA. ORGANIZĀCIJAS LOCEKĻU VISPĀRĒJĀS SAISTĪBAS
3. pants
Organizācijas locekļu vispārējās saistības
1. Locekļi apņemas pieņemt tādus pasākumus, kas ir nepieciešami, lai varētu izpildīt saistības saskaņā ar šo nolīgumu un pilnībā sadarboties savā starpā, nodrošinot šā nolīguma mērķu sasniegšanu; it īpaši locekļi arī apņemas, ja iespējams, sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai atvieglotu šā nolīguma darbību, ar nosacījumu, ka, sniedzot šādu informāciju, netiek pārkāpta konfidencialitāte.
2. Locekļi atzīst, ka izcelsmes sertifikāti ir nozīmīgi statistikas informācijas avoti kafijas tirdzniecībā. Tāpēc eksportētāji locekļi uzņemas atbildību par izcelsmes sertifikātu pienācīgas izdošanas nodrošināšanu.
3. Locekļi arī atzīst, ka informācija par‑reeksportu ir svarīga pasaules kafijas nozares ekonomikas pienācīgai analīzei. Tāpēc importētāji locekļi apņemas regulāri iesniegt precīzu informāciju par reeksportu tādā formā un veidā, kā nosaka padome.
IV NODAĻA. DALĪBA UN PIEDERĪBA
4. pants
Dalība organizācijā
1. Katra līgumslēdzēja puse ir viens organizācijas loceklis.
2. Loceklis var mainīt dalības kategoriju, pamatojoties uz nosacījumiem, kuriem piekrīt padome.
3. Šajā nolīgumā jebkuru norādi uz valdību interpretē kā norādi arī uz Eiropas Savienību un jebkuru starpvaldību organizāciju, kurai ir ekskluzīva kompetence sarunās par šo nolīgumu, tā slēgšanā un piemērošanā.
5. pants
Grupu dalība
Divas vai vairākas līgumslēdzējas puses var piedalīties organizācijā kā locekļu grupa, iesniedzot padomei un depozitāram atbilstīgu paziņojumu, kurš stāsies spēkā dienā, kuru norāda attiecīgās līgumslēdzējas puses, saskaņā ar padomes pieņemtajiem nosacījumiem, ieskaitot finanšu saistības.
6. pants
Piederība
1. Privātā sektora vai pilsoniskās sabiedrības struktūru var uzskatīt par saistītu locekli ar padomes lēmumu.
2. Struktūrām, kas vēlas tikt atzītas par organizācijas saistītajiem locekļiem, būtu jāiesniedz padomes priekšsēdētājam adresēts pieteikums, kas pirms iesniegšanas priekšsēdētājam ir jāapstiprina loceklim.
3. Padome pieņem vai noraida pieteikumus saistītā locekļa statusam.
4. Saistīto locekļu statusu padome pārskata katru kafijas gadu.
5. Padome nosaka kārtību, kādā novērtē pieteikumus saistītā locekļa statusam, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja darba saistību ar organizācijas darbu vai iesaisti organizācijas darbā un tā tiešo saistību ar šā nolīguma mērķiem.
6. Organizācijai ir iespēja izmantot saistīto locekļu ekspertu padomus, savukārt saistītajiem locekļiem ir iespēja paust savu viedokli un iesaistīties organizācijas darbā.
7. Padome nosaka to gada iemaksu grafiku, kas jāveic saistītajiem locekļiem. Veikto iemaksu mehānismam un pārvaldībai jāatbilst organizācijas finanšu noteikumiem.
V NODAĻA. STARPTAUTISKĀ KAFIJAS ORGANIZĀCIJA
7. pants
Starptautiskās Kafijas organizācijas
galvenā mītne un struktūra
1. Starptautiskā Kafijas organizācija, kas izveidota saskaņā ar 1962. gada Starptautisko kafijas nolīgumu, turpina pārvaldīt šā nolīguma noteikumus un uzraudzīt tā darbību.
2. Organizācijas galvenā mītne ir Londonā, Apvienotajā Karalistē, ja vien padome neizlemj citādi.
3. Organizācijas augstākā varas iestāde ir padome. Padomei pēc vajadzības palīdz Finanšu un pārvaldes komiteja un Ekonomikas komiteja. Padomi konsultē arī Saistīto locekļu padome, Pasaules kafijas konference un Kafijas publiskā un privātā sektora darba grupa.
4. Padomi atbalsta organizācijas izpilddirektors un personāls.
8. pants
Privilēģijas un imunitāte
1. Organizācijai ir juridiskas personas statuss. Tā it īpaši var slēgt līgumus, iegādāties un atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un sākt tiesvedību.
2. Organizācijas, tās izpilddirektora, personāla, ekspertu un locekļu pārstāvju statusu, privilēģijas un imunitāti, atrodoties uzņēmējā valstī savu funkciju pildīšanas nolūkā, reglamentē starp uzņēmējas valsts valdību un organizāciju noslēgts mītnes nolīgums.
3. Šā panta 2. punktā minētais mītnes nolīgums pastāv neatkarīgi no šā nolīguma. Tomēr tas izbeidzas:
a) ar vienošanos starp uzņēmējas valsts valdību un organizāciju;
b) ja organizācijas galvenā mītne tiek pārcelta no uzņēmējas valsts valdības teritorijas, vai
c) ja organizācija vairs nepastāv.
4. Organizācija var noslēgt nolīgumus ar vienu vai vairākiem citiem locekļiem, kurus apstiprina padome, attiecībā uz tādām privilēģijām un imunitāti, kas var būt vajadzīgas šā nolīguma pienācīgai darbībai.
5. Locekļu valstu valdības, izņemot uzņēmējas valsts valdību, piešķir organizācijai attiecībā uz valūtas vai maiņas ierobežojumiem, bankas kontu uzturēšanu un naudas līdzekļu pārskaitījumiem tādas pašas iespējas, kā Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētajām aģentūrām.
VI NODAĻA. STARPTAUTISKĀ KAFIJAS PADOME
9. pants
Starptautiskās Kafijas padomes sastāvs
1. Padomē piedalās visi organizācijas locekļi.
2. Katrs loceklis padomē ieceļ vienu pārstāvi un, ja vēlas, vienu vai vairākus aizstājējus. Loceklis savam pārstāvim vai aizstājējiem var izvirzīt arī vienu vai vairākus padomdevējus.
10. pants
Padomes pilnvaras un funkcijas
1. Visas ar šo nolīgumu īpaši noteiktās pilnvaras piešķir padomei, kura veic šā nolīguma noteikumu izpildei nepieciešamās funkcijas.
2. Padome var pēc vajadzības izveidot un atlaist komitejas un palīgstruktūras, kas nav minētas 7. panta 3. punktā.
3. Padome nosaka normas un noteikumus, arī savu reglamentu un organizācijas finanšu un personāla nolikumus, kas ir nepieciešami, lai izpildītu šā nolīguma noteikumus, un kas ir saskaņā ar tiem. Savā reglamentā padome var paredzēt veidu, kā tā var izlemt īpašus jautājumus bez padomes sasaukšanas.
4. Padome regulāri izstrādā stratēģisku rīcības plānu tās darbības virzīšanai un nosaka prioritātes, tai skaitā prioritātes saistībā ar projektu pasākumiem, kas sākti atbilstīgi 33. pantam, un saistībā ar pētījumiem, apsekojumiem un ziņojumiem, kuri sākti atbilstīgi 32. pantam. Rīcības plānā noteiktās prioritātes iekļauj pasākumu programmā un administratīvajā budžetā, ko apstiprina padome.
5. Padome veic uzskaiti, kas vajadzīga tās funkciju veikšanai atbilstīgi šim nolīgumam, un jebkādu citu uzskaiti, kuru tā uzskata par vajadzīgu.
11. pants
Padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks
1. Padome katram kafijas gadam ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kuriem organizācija nemaksā atlīdzību.
2. Priekšsēdētāju ievēl vai nu no eksportētāju locekļu pārstāvju vidus, vai no importētāju locekļu pārstāvju vidus, un priekšsēdētāja vietnieku ievēl no otras locekļu kategorijas pārstāvju vidus. Šie amati katru kafijas gadu mainās no vienas locekļu kategorijas uz otru.
3. Ne priekšsēdētājs, ne priekšsēdētāja vietnieks, kurš viņu aizvieto, nav tiesīgs balsot. Šādā gadījumā locekļa balsstiesības izmanto viņa aizstājējs.
12. pants
Padomes sesijas
1. Padome sasauc sesijas regulāri divas reizes gadā un, ja tā nolemj, tā sasauc ārkārtas sesijas. Tā var sasaukt ārkārtas sesijas, ja to pieprasa jebkuri 10 locekļi. Par sesijām jāpaziņo vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot steidzamos gadījumus, kad šāds paziņojums jāsniedz vismaz 10 dienas iepriekš.
2. Sesijas rīko organizācijas galvenajā mītnē, ja vien padome nav nolēmusi citādi. Ja kāds loceklis uzaicina padomi sasaukt sesiju tā teritorijā un padome tam piekrīt, organizācijas papildu izdevumus, kas pārsniedz izdevumus, kuri rodas, kad sesija notiek organizācijas galvenajā mītnē, sedz šis loceklis.
3. Padome var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav organizācijas locekle, vai jebkuru 16. un 17. pantā minēto organizāciju piedalīties jebkurā tās sesijā novērotāja statusā. Katrā sesijā padome pieņem lēmumu par novērotāju apstiprināšanu.
4. Lai padome sesijā varētu pieņemt lēmumus, nepieciešams kvorums, kas ir vairāk nekā puse no eksportētāju un importētāju locekļu skaita, kuri attiecīgi pārstāv vismaz divas trešdaļas katras kategorijas balsu. Ja, atklājot padomes sesiju vai jebkuru plenārsēdi, kvoruma nav, priekšsēdētājs atliek sesijas vai plenārsēdes atklāšanu vismaz uz divām stundām. Ja noteiktajā laikā joprojām nav kvoruma, priekšsēdētājs var vēlreiz atlikt sesijas vai plenārsēdes atklāšanu vismaz uz divām stundām. Ja šā pēdējā termiņa beigās joprojām nav kvoruma, lietu, par kuru jāpieņem lēmumi, atliek uz nākamo padomes sesiju.
13. pants
Balsis
1. Eksportētājiem locekļiem kopā ir 1000 balsu, un importētājiem locekļiem kopā ir 1000 balsu, kas sadalītas katrā locekļu kategorijā, kā paredzēts šā panta turpmākajos punktos.
2. Katram loceklim ir piecas pamatbalsis.
3. Eksportētāju locekļu atlikušās balsis sadala starp šiem locekļiem šādi: 50 % proporcionāli to attiecīgā kafijas eksporta vidējam apjomam un 50 % proporcionāli to attiecīgā kafijas eksporta vidējai vērtībai.
4. Importētāju locekļu atlikušās balsis sadala starp šiem locekļiem šādi: 50 % proporcionāli to attiecīgā kafijas importa vidējam apjomam un 50 % proporcionāli to attiecīgā kafijas importa vidējai vērtībai.
5. Eiropas Savienībai vai jebkurai 4. panta 3. punktā definētajai starpvaldību organizācijai ir tikpat balsu, cik vienam loceklim. Tai ir piecas pamatbalsis un papildu balsis atbilstīgi tās kafijas importa vai eksporta vidējam apjomam un vērtībai. Ja tā klasificēta kā eksportētājs loceklis saskaņā ar 2. panta 7) punktu, tās balsis aprēķina saskaņā ar šā panta 3. punktu. Ja tā klasificēta kā importētājs loceklis saskaņā ar 2. panta 8) punktu, tās balsis aprēķina saskaņā ar šā panta 4. punktu.
6. Šajā pantā kafijas eksportu un importu uzskata par sūtījumiem, attiecīgi, no jebkuras izcelsmes vietas un uz jebkuru galamērķi iepriekšējos četros kalendārajos gados.
7. Šajā pantā attiecībā uz Eiropas Savienību vai jebkuru 4. panta 3. punktā definēto starpvaldību organizāciju uzskata, ka eksports ietver kopējo eksporta apjomu uz visiem galamērķiem, arī eksportu iekšienē, un imports ietver kopējo importa apjomu no visām izcelsmes vietām, arī importu iekšienē.
8. Balsu sadalījumu nosaka padome saskaņā ar šā panta noteikumiem katra kafijas gada sākumā, un tas paliek spēkā visa gada laikā, ja vien šā panta 9. punkts nenosaka citādi.
9. Gadījumos, kad notiek izmaiņas organizācijas sastāvā vai arī kādam tās loceklim saskaņā ar 22. panta noteikumiem tiek apturētas vai atjaunotas balsstiesības, padome nodrošina balsu pārdalīšanu saskaņā ar šā panta noteikumiem.
10. Nevienam loceklim tā kategorijā nav vairāk par divām trešdaļām balsu.
11. Balsis nesadala.
14. pants
Balsošanas procedūra padomē
1. Katrs organizācijas loceklis drīkst nodot visas savas balsis, bet nedrīkst sadalīt savas balsis. Tomēr balsis, kuras loceklim piešķirtas saskaņā ar šā panta 2. punktu, tas var nodot atšķirīgi.
2. Jebkurš eksportētājs loceklis var rakstiski pilnvarot jebkuru citu eksportētāju locekli, un jebkurš importētājs loceklis var rakstiski pilnvarot jebkuru citu importētāju locekli pārstāvēt tā intereses un realizēt balsstiesības jebkurā padomes sanāksmē.
15. pants
Padomes lēmumi
1. Padome cenšas pieņemt visus lēmumus un izteikt priekšlikumus vienošanās procesā. Ja vienošanos nevar panākt, padome pieņem lēmumus un izsaka priekšlikumus ar vismaz 70 % klātesošo un balsojošo eksportētāju locekļu un vismaz 70 % klātesošo un balsojošo importētāju locekļu dalīto balsu vairākumu, skaitot atsevišķi.
2. Jebkuram padomes lēmumam, kas tiek pieņemts ar dalīto balsu vairākumu, piemēro šādu procedūru:
(a)ja dalītais balsu vairākums netiek sasniegts trīs vai mazāk eksportētāju locekļu vai trīs vai mazāk importētāju locekļu negatīva balsojuma dēļ, tad, ja padome ar klātesošo locekļu vairākumu pieņem šādu lēmumu, attiecīgo ierosinājumu 48 stundu laikā izvirza balsošanai atkārtoti, un
b) ja dalītais balsu vairākums netiek sasniegts atkārtoti, tad ierosinājums tiek uzskatīts par noraidītu.
3. Locekļi saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem apņemas uzskatīt par saistošiem visus padomes lēmumus.
16. pants
Sadarbība ar citām organizācijām
1. Padome var veikt pasākumus saistībā ar apspriedēm un sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un ar tās specializētajām aģentūrām, ar citām atbilstīgām starpvaldību organizācijām un atbilstīgām starptautiskām un reģionālām organizācijām. Tā pilnībā izmanto dažādus finansējuma avotus. Minētie pasākumi var ietvert finansiālus pasākumus, kurus padome uzskata par atbilstīgiem, lai sasniegtu šā nolīguma mērķus. Tomēr attiecībā uz jebkāda projekta īstenošanu saskaņā ar šādiem pasākumiem organizācija neuzņemas nekādas finansiālas saistības par garantijām, kuras snieguši individuāli locekļi vai citas struktūras. Neviens loceklis, pamatojoties uz dalību organizācijā, nav atbildīgs ne par kādām saistībām, kas rodas kāda cita locekļa vai struktūras aizņēmuma vai aizdevuma dēļ saistībā ar šādiem projektiem.
2. Ja iespējams, organizācija no saviem locekļiem, no tiem, kas nav locekļi, un no ziedotājiem un citām aģentūrām arī var ievākt informāciju par attīstības projektiem un programmām saistībā ar kafijas nozari. Ja tas ir lietderīgi un ar iesaistīto pušu piekrišanu organizācija var izpaust šādu informāciju citām organizācijām, kā arī locekļiem.
17. pants
Sadarbība ar
nevalstiskajām organizācijām
Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, organizācija, neskarot 16., 34., 35. un 37. panta noteikumus, var izveidot un nostiprināt sadarbības pasākumus ar atbilstīgām nevalstiskajām un bezpeļņas organizācijām, kam ir īpašās zināšanas attiecīgos kafijas nozares jautājumos, un citiem ekspertiem kafijas jomā.
VII NODAĻA. IZPILDDIREKTORS UN PERSONĀLS
18. pants
Izpilddirektors un personāls
1. Padome ieceļ izpilddirektoru. Padome izstrādā izpilddirektora iecelšanas noteikumus, kuri ir pielīdzināmi noteikumiem, kādus piemēro līdzīgu starpvaldību organizāciju atbilstīgām amatpersonām.
2. Izpilddirektors ir organizācijas galvenā administratīvā amatpersona un ir atbildīgs par ikviena viņam uzliktā pienākuma izpildi šā nolīguma administrēšanā.
3. Izpilddirektors ieceļ organizācijas personālu saskaņā ar padomes paredzētajiem noteikumiem.
4. Izpilddirektoram un personāla locekļiem nevar būt finansiālas intereses kafijas rūpniecībā, kafijas tirdzniecībā vai kafijas pārvadāšanā.
5. Pildot savus pienākumus, izpilddirektors un personāls nemeklē un nesaņem norādījumus no kāda locekļa vai kādas citas iestādes ārpus organizācijas. Viņi atturas no jebkuras darbības, kas var ietekmēt viņu kā starptautiskās amatpersonas, kura atbildīga tikai par organizāciju, stāvokli. Katrs loceklis apņemas respektēt izpilddirektora un personāla atbildības ekskluzīvi starptautisko raksturu un nemēģināt tos ietekmēt pienākumu izpildes laikā.
VIII NODAĻA. FINANSES UN PĀRVALDE
19. pants
Finanšu un pārvaldes komiteja
Izveido Finanšu un pārvaldes komiteju. Padome nosaka tās sastāvu un pilnvaras. Šī komiteja ir atbildīga par organizācijas administratīvā budžeta, kas jāiesniedz Padomei apstiprināšanai, sagatavošanas uzraudzību un citu tādu Padomes uzticēto uzdevumu veikšanu, kuri ietver ienākumu un izdevumu uzraudzību un jautājumus, kas saistīti ar organizācijas pārvaldi. Finanšu un pārvaldes komiteja ziņo par savu darbību padomei.
20. pants
Finanses
1. Izdevumus, kas saistīti ar delegāciju piedalīšanos padomē un pārstāvju piedalīšanos ikvienā padomes komitejā, sedz attiecīgās valdības.
2. Pārējos izdevumus, kas ir nepieciešami šā nolīguma administrēšanai, sedz no locekļu ikgadējām iemaksām, kuru apmēru nosaka saskaņā ar 21. panta noteikumiem, kā arī no ienākumiem, kurus gūst, pārdodot locekļiem īpašus pakalpojumus un pārdodot informāciju un pētījumus, kuri sagatavoti saskaņā ar 30. un 32. panta noteikumiem.
3. Organizācijas finanšu gads sakrīt ar kafijas gadu.
21. pants
Administratīvā budžeta noteikšana un
iemaksu novērtēšana
1. Katra finanšu gada otrajā pusē padome apstiprina organizācijas administratīvo budžetu nākamajam finanšu gadam un novērtē katra locekļa budžeta iemaksas apmēru. Administratīvā budžeta projektu sagatavo izpilddirektors Finanšu un pārvaldes komitejas uzraudzībā saskaņā ar 19. panta noteikumiem.
2.
Katra dalībnieka iemaksu administratīvajā budžetā katram finanšu gadam aprēķina šādi: i) 50 %, pamatojoties uz kopējās tirdzniecības vidējo vērtību, un ii) 50 %, pamatojoties uz kopējās tirdzniecības vidējo apjomu iepriekšējos četros kalendārajos gados. Šajā pantā “kopējā tirdzniecība” attiecas uz kopējo importa un eksporta apjomu laikā, kad tiek apstiprināts administratīvais budžets attiecīgajam finanšu gadam. Nosakot iemaksas, katra locekļa iemaksu aprēķina, neņemot vērā kāda locekļa balsstiesību apturēšanu vai no tā izrietošo balsu atkārtotu sadalījumu. Tomēr iepriekš minēto aprēķinu nepiemēro locekļiem, kuru dalība ir apturēta saskaņā ar 22. panta 4. punktu, un viņu iemaksas pārdala starp pārējiem locekļiem tikai par attiecīgo finanšu gadu.
3. Ikviena locekļa, kas pievienojas organizācijai pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, kā tas noteikts 46. pantā, sākotnējo iemaksu padome novērtē saskaņā ar 21. panta 2. punktu, pamatojoties uz atlikušo kārtējā finanšu gada periodu, bet novērtējumus, kas veikti attiecībā uz citiem locekļiem kārtējam finanšu gadam, nemaina.
4. Katrs loceklis veic minimālo iemaksu 0,25 % apmērā no kopējā administratīvā budžeta par katru finanšu gadu.
5. Uz locekļiem, kuru vidējais kopējais kafijas tirdzniecības apjoms veido mazāk nekā 0,25 % no visu locekļu vidējā kopējā tirdzniecības apjoma un vērtības, attieksies tikai 4. punktā minētā minimālā iemaksa.
6. Atlikušās locekļu iemaksas sadala starp visiem locekļiem, izņemot 5. punktā minētos locekļus, šādi: 50 % proporcionāli to kafijas kopējās tirdzniecības vidējam apjomam un 50 % proporcionāli to kafijas kopējās tirdzniecības vidējai vērtībai.
7. Šajā pantā kafijas eksportu un importu uzskata par sūtījumiem, attiecīgi, no jebkuras izcelsmes vietas un uz jebkuru galamērķi iepriekšējos četros kalendārajos gados.
8. Šajā pantā attiecībā uz Eiropas Savienību vai jebkuru 4. panta 3. punktā definēto starpvaldību organizāciju uzskata, ka eksports ietver kopējo eksporta apjomu uz visiem galamērķiem, arī eksportu iekšienē, un imports ietver kopējo importa apjomu no visām izcelsmes vietām, arī importu iekšienē.
22. pants
Iemaksu veikšana
1. Iemaksas administratīvajā budžetā katram finanšu gadam maksā brīvi konvertējamā valūtā, un tās jāiemaksā attiecīgā finanšu gada pirmajā dienā.
2. Ja kāds no locekļiem neiemaksā visu iemaksu administratīvajā budžetā sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad jāveic iemaksa, tā balsstiesības un tiesības piedalīties specializēto komiteju sanāksmēs aptur, līdz iemaksa ir veikta pilnā apmērā. Tomēr, ja vien Padome nelemj citādi, šādam loceklim neatņem nekādas citas tiesības, kā arī to neatbrīvo no tā saistībām saskaņā ar šo nolīgumu.
3. Ikviens loceklis, kura balsstiesības ir apturētas saskaņā ar šā panta 2. punkta noteikumiem, joprojām ir atbildīgs par savas iemaksas veikšanu.
4. Padome ar lēmumu uz laiku aptur jebkura tāda locekļa dalību, kurš pastāvīgi atpaliek savu iemaksu veikšanā vairāk nekā 21 mēnesi. Loceklis, kura dalība ir uz laiku apturēta, tiks atbrīvots no sava pienākuma veikt iemaksas organizācijas administratīvajā budžetā, bet viņam joprojām būs jāpilda visas citas savas finansiālās saistības saskaņā ar šo nolīgumu. Minētais loceklis atgūst dalības tiesības pēc tam, kad ir pilnā apmērā samaksājis nesamaksātās iemaksas vai kad padome ir apstiprinājusi atmaksas plānu. Kavētu maksājumu gadījumā locekļu veiktie maksājumi vispirms tiks izmantoti, lai segtu viņu visilgāk nesamaksātās iemaksas.
23. pants
Saistības
1. Organizācijai, kas darbojas atbilstīgi 7. panta 3. punktam, nav pilnvaru uzņemties jebkādas saistības ārpus šā nolīguma darbības jomas, kā arī locekļi nevar pilnvarot to uzņemties šādas saistības; konkrēti, tā nedrīkst aizņemties naudu. Īstenojot savu rīcībspēju slēgt līgumus, organizācija šajos līgumos iekļauj šā panta noteikumus tā, lai tie būtu zināmi pārējām pusēm, kuras slēdz līgumus ar organizāciju, tomēr šādu noteikumu neiekļaušana līgumā nepadara to spēkā neesošu vai ultra vires.
2. Locekļa atbildība ir ierobežota atbilstīgi tā saistībām attiecībā uz iemaksām, kas paredzētas šajā nolīgumā. Uzskata, ka trešās puses, kas veic darījumus ar organizāciju, ir iepazinušās ar šā nolīguma noteikumiem attiecībā uz locekļu saistībām.
24. pants
Revīzija un pārskatu publicēšana
Iespējami īsā laikā un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc katra finanšu gada noslēgšanas, jāsagatavo neatkarīgi revidēts ziņojums par organizācijas aktīviem, saistībām, ienākumiem un izdevumiem attiecīgajā finanšu gadā. Šo ziņojumu iesniedz apstiprināšanai padomē nākamajā sesijā.
IX NODAĻA. EKONOMIKA
25. pants
Ekonomikas komiteja
Izveido Ekonomikas komiteju, kas atbild par jautājumiem, kuri saistīti ar veicināšanu un tirgus attīstību, tirgus pārredzamību, statistikas informāciju, pētījumiem un apsekojumiem, projektiem, ilgtspējīgu attīstību un kafijas nozares finansēšanu. Padome nosaka Ekonomikas komitejas sastāvu un pilnvaras papildus tām, kas izklāstītas 33. un 38. pantā.
26. pants
Tirdzniecības un patēriņa šķēršļu novēršana
1. Locekļi atzīst vajadzību padarīt piegādes ķēdi efektīvāku un novērst pašreizējos šķēršļus, kā arī izvairīties no jauniem šķēršļiem, kas var kavēt kafijas ražošanu, tirdzniecību un patēriņu.
2. Loceklim būtu jāreglamentē kafijas nozare, lai sasniegtu valsts veselības, vides un iztikas līdzekļu politikas mērķus atbilstīgi savām saistībām un pienākumiem saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas IAM, ieskaitot tos, kas saistīti ar starptautisko un reģionālo tirdzniecību.
3. Locekļi atzīst, ka pašlaik spēkā ir pasākumi, kuri varētu vairāk vai mazāk kavēt kafijas patēriņa pieaugumu, it īpaši:
a) importa režīms, kādu piemēro kafijai, arī preferenciālie un citi tarifi, kvotas, valsts monopoluzņēmumu un oficiālu iepirkuma aģentūru darbības, kā arī citi administratīvie noteikumi un komercdarbības prakses;
b) eksporta režīms attiecībā uz tiešām vai netiešām subsīdijām un citi administratīvie noteikumi un komercdarbības prakse un
c) iekšējās tirdzniecības un valsts un reģionālie juridiskie un administratīvie noteikumi, kuri var ietekmēt patēriņu vai padarīt piegādes ķēdi neefektīvu.
4. Ņemot vērā iepriekšminētos mērķus un šā panta 5. punkta noteikumus, locekļi cenšas panākt kafijas tarifu samazināšanu un veikt citus pasākumus, lai novērstu patēriņa pieauguma šķēršļus.
5. Ņemot vērā savstarpējās intereses, locekļi apņemas meklēt veidus un līdzekļus, ar kuriem pakāpeniski samazināt šā panta 3. punktā minētos tirdzniecības un patēriņa pieauguma šķēršļus un galu galā, ja iespējams, tos likvidēt, vai ar kuriem šādu šķēršļu ietekmi varētu būtiski mazināt.
6. Ņemot vērā savstarpējās intereses, locekļi apņemas meklēt cenu svārstīguma mazināšanas veidus, izmantojot attiecīgus noteikumus.
7. Ņemot vērā jebkādas saskaņā ar šā panta 5. punktu pieņemtās saistības, locekļi katru gadu informē padomi par visiem pasākumiem, kas pieņemti, lai izpildītu šā panta noteikumus.
8. Izpilddirektors katru gadu sagatavo un nosūta visiem locekļiem apsekojumu par kafijas tirdzniecības un patēriņa šķēršļiem, kā arī par tirgus izkropļojumiem, kas izraisa cenu svārstīgumu un ietekmē ienākumus, kuri nodrošina iztiku un labklājību, vai vērtības sadali, it īpaši attiecībā uz kafijas audzētājiem un citiem ražotājiem, un tas jāpārskata padomei.
9. Lai veicinātu šā panta mērķus, padome var sniegt ieteikumus locekļiem, kas iespējami īsā laikā ziņo padomei par pasākumiem, kuri pieņemti ar nolūku īstenot šos ieteikumus.
27. pants
Veicināšana un tirgus attīstība
1. Locekļi apzinās ieguvumus, ko eksportētājiem locekļiem un importētājiem locekļiem sniedz centieni veicināt patēriņu, uzlabot produkta kvalitāti un attīstīt kafijas tirgus, arī eksportētāju locekļu valstīs.
2. Veicināšanas un tirgus attīstības pasākumi var ietvert informācijas un veicināšanas kampaņas, izpēti, spēju veidošanu un pētījumus saistībā ar kafijas ražošanu un patēriņu, arī Starptautisko kafijas dienu.
3. Šādus pasākumus var iekļaut pasākumu programmā vai 33. pantā minēto organizācijas projekta pasākumu sarakstā, un tos var finansēt no locekļu, no personu, kas nav locekļi, citu organizāciju un privātā sektora brīvprātīgām iemaksām.
28. pants
Ar apstrādātu kafiju saistīti pasākumi
Locekļi atzīst jaunattīstības valstu vajadzību paplašināt ekonomikas bāzi inter alia ar industrializāciju un ražotās produkcijas eksporta starpniecību, arī ar kafijas apstrādi un apstrādātas kafijas eksportu, kā minēts 2. panta 1. punkta d), e), f), g) un h) ‑apakšpunktā. Šajā saistībā locekļiem būtu jāizvairās pieņemt valdības pasākumus, kuri varētu nelabvēlīgi ietekmēt citu locekļu kafijas nozari.
29. pants
Maisījumi un aizstājēji
1. Locekļi nesaglabā nekādus noteikumus, kas paredz, ka citus produktus sajauc, apstrādā vai izmanto kopā ar kafiju komerciālai tālākpārdošanai kā kafiju. Locekļi cenšas aizliegt pārdot un reklamēt produktus, apzīmējot tos kā kafiju, ja šādos produktos kafijas kā pamatizejvielas ir mazāk nekā 95 % negrauzdētas kafijas ekvivalenta. Tomēr šis punkts neattiecas uz kafijas maisījumu, kas paredzēts 2. panta 1. punkta h) apakšpunktā.
2. Izpilddirektors iesniedz padomei periodisku ziņojumu par atbilstību šim pantam.
30. pants
Statistikas informācija
1. Organizācija darbojas kā centrs, kas vāc un publicē šādu informāciju un apmainās ar to:
a) statistikas informācija par kafijas ražošanu, cenām, eksportu, importu un re‑eksportu, izplatīšanu un patēriņu pasaulē, arī informācija par kafijas ražošanu, patēriņu, tirdzniecību un cenām dažādās tirgus kategorijās, ja iespējams, pa kafijas un kafiju saturošu produktu veidiem, un
b) tehniska informācija par kafijas audzēšanu, ražošanas izmaksām, apstrādi un izmantošanu, ciktāl to uzskata par vajadzīgu.
2. Padome var prasīt locekļiem iesniegt šādu informāciju, ja to uzskata par vajadzīgu savās darbībās, arī iesniegt regulārus statistikas pārskatus par kafijas ražošanu, ražošanas tendencēm, eksportu, importu un reeksportu, izplatīšanu, patēriņu, krājumiem, cenām un nodokļu politiku, bet nepublicē informāciju, pēc kuras var noteikt to personu vai uzņēmumu darbības, kuri ražo, apstrādā vai tirgo kafiju. Locekļi, ciktāl tas ir iespējams, iesniedz pieprasīto informāciju pēc iespējas sīkāku un precīzāku un savlaicīgi.
3. Padome izveido orientējošo cenu sistēmu un nodod publicēšanai orientējošo salikto dienas cenu, kura atspoguļo faktisko tirgus stāvokli.
4. Ja loceklis padomes noteiktajā termiņā nesniedz vai tam ir grūtības sniegt statistikas un citu informāciju, ko organizācija pieprasījusi tās pienācīgai darbībai, padome var pieprasīt attiecīgajam loceklim paskaidrot ‑pārkāpuma iemeslus. Organizācijas loceklis var arī informēt padomi par grūtībām un lūgt tehnisku palīdzību.
5. Ja atklājas, ka ir nepieciešama tehniska palīdzība attiecīgajā jautājumā vai ja loceklis divus gadus pēc kārtas nav sniedzis saskaņā ar šā panta 2. punktu pieprasīto statistikas informāciju un nav lūdzis padomes palīdzību vai paskaidrojis pārkāpuma iemeslus, padome var veikt pasākumus, kas varētu likt šim loceklim sniegt nepieciešamo informāciju.
31. pants
Izcelsmes sertifikāti
1. Lai veicinātu statistikas apkopošanu par starptautisko kafijas tirdzniecību un lai noskaidrotu kafijas daudzumus, kurus eksportējis katrs eksportētājs loceklis, organizācija izveido izcelsmes sertifikātu sistēmu, kuru reglamentē padomes apstiprinātie noteikumi.
2. Par ikvienu eksportētāja locekļa kafijas eksportu jābūt derīgam izcelsmes sertifikātam. Saskaņā ar padomes izstrādātajiem noteikumiem izcelsmes sertifikātus izdod kvalificētās aģentūras, kuru izvēlas loceklis un apstiprina organizācija. Organizācija arī periodiski pārskata izcelsmes sertifikātā ietverto informāciju, ņemot vērā mainīgos patēriņa un starptautiskās tirdzniecības apstākļus.
3. Katrs eksportētājs loceklis paziņo organizācijai par valsts vai ne‑valstiskām aģentūrām, kuras atbild par šā panta 2. punktā noteikto funkciju veikšanu. Organizācija atsevišķi apstiprina nevalstisku aģentūru saskaņā ar padomes apstiprinātajiem noteikumiem.
4. Eksportētājs loceklis izņēmuma kārtā un ar pienācīgu pamatojumu var iesniegt apstiprināšanai padomē pieprasījumu atļaut izcelsmes sertifikātos minēto informāciju par tā kafijas eksportu nodot organizācijai, izmantojot alternatīvu metodi.
32. pants
Pētījumi, apsekojumi un ziņojumi
1.Lai atbalstītu locekļus, organizācija veicina pētījumu, apsekojumu, tehnisku ziņojumu un citu ar attiecīgajiem kafijas nozares jautājumiem saistītu dokumentu sagatavošanu.
2.Tie var ietvert dokumentus par kafijas ražošanas ekonomiku un izplatīšanu, kafijas vērtības ķēdes analīzi, klimata pārmaiņu ietekmi, pieejām finanšu un citu veidu risku pārvaldībai, valsts politikas ietekmi uz kafijas ražošanu un patēriņu, kafijas nozares ilgtspējas jautājumiem, saikni starp kafiju un veselību, kā arī par kafijas tirgu paplašināšanas iespējām gan attiecībā uz tradicionāliem, gan netradicionāliem lietojumiem un par citiem tematiem, kurus padome varētu uzskatīt par būtiskiem.
3. Informācija, kura tiek vākta, apkopota, analizēta un izplatīta, var, ja tas ir tehniski iespējams, ietvert arī:
a) informāciju par kafijas daudzumiem un cenām saistībā ar tādiem faktoriem kā dažādas ģeogrāfiskās zonas, ģimenes, vietējās kopienas un ražošanas apstākļi;
b) informāciju par tirgus struktūrām, tirgus nišām un jaunām ražošanas un patēriņa tendencēm un
c) pētījumus saistībā ar progresu tādu ienākumu jomā, kuri nodrošina iztiku un labklājību.
4. Lai īstenotu šā panta 1. punkta noteikumus, padome izvērtē, kuri no minētiem pētījumiem, apsekojumiem un ziņojumiem iekļaujami gada pasākumu programmā, norādot paredzamās vajadzības pēc resursiem un pievēršot īpašu uzmanību mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem un citiem ražotājiem. Šos pasākumus finansē no administratīvā budžeta uzkrājumiem vai no papildu budžeta avotiem.
5. Organizācija īpašu uzmanību pievērš tam, lai atvieglotu mazo un vidējo lauksaimnieku un citu ražotāju piekļuvi informācijai nolūkā palīdzēt tiem uzlabot ilgtspēju, produktivitāti un finansiālos rādītājus, arī pārvaldīt kredītus un risku.
X NODAĻA. ORGANIZĀCIJAS PROJEKTU PASĀKUMI
33. pants
Projektu izstrāde un finansējums
1. Locekļi un izpilddirektors ar Ekonomikas komitejas starpniecību var iesniegt padomei projektu priekšlikumus. Šiem priekšlikumiem būtu jāpalīdz īstenot šā nolīguma mērķus un vienu vai vairākas prioritārās darba jomas, kuras noteiktas stratēģiskajā rīcības plānā un gada pasākumu programmā, ko padome apstiprinājusi saskaņā ar 10. pantu.
2. Padome nosaka un atjaunina kārtību un mehānismus projektu iesniegšanai, novērtēšanai, apstiprināšanai, prioritāšu noteikšanai un finansēšanai, kā arī to īstenošanai, uzraudzīšanai un izvērtēšanai, un rezultātu plašai izplatīšanai. Ekonomikas komiteja ir atbildīga par minētās kārtības un mehānismu īstenošanu un ieteikumu sniegšanu padomei.
3.Katrā padomes sesijā izpilddirektors ziņo par visu padomes apstiprināto projektu statusu, ieskaitot projektus, kuriem vēl nav finansējuma, kuri tiek īstenoti vai kuri ir pabeigti kopš iepriekšējās padomes sesijas.
4. Organizācija cenšas sadarboties ar citām starptautiskām organizācijām, finanšu iestādēm, daudzpusējām un divpusējām attīstības aģentūrām un publiskiem un privātiem līdzekļu devējiem, lai saņemtu finansiālu palīdzību un atbalstu kafijas ekonomikai nozīmīgu programmu, projektu un pasākumu īstenošanā.
XI NODAĻA. PRIVĀTAIS KAFIJAS SEKTORS
34. pants
Saistīto locekļu padome
1. Saistīto locekļu padome (BAM) ir padomdevēja struktūra, kas pēc padomes pieprasījuma var sniegt ieteikumus, kā arī var aicināt padomi un tās palīgstruktūras iekļaut savā darba kārtībā ar šo nolīgumu un stāvokli pasaules kafijas nozarē saistītus jautājumus un pieņemt par tiem lēmumus.
2. BAM veido visi saistītie locekļi.
3. Saistīto locekļu padomē ir priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, kurus ievēl no tās locekļu vidus uz vienu gadu. Viņus var ievēlēt atkārtoti. Priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam organizācija nemaksā atlīdzību.
4. Padome aicina BAM priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku piedalīties padomes sanāksmēs, un viņiem ir tiesības izteikties.
5. BAM priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pārstāv padomi Kafijas publiskā un privātā sektora darba grupā (CPPWP).
6. BAM parasti tiekas organizācijas mītnē pirms padomes kārtējām sesijām, nodrošinot, ka šādu tikšanos laiks nesakrīt ar minēto sesiju laiku. Ja padome pieņem locekļa uzaicinājumu rīkot sanāksmi tā teritorijā, arī BAM sanāk šajā teritorijā, un šajā gadījumā organizācijas papildu izdevumus, kuru apmērs pārsniedz to izdevumu apmēru, kas rodas, kad sesija notiek organizācijas galvenajā mītnē, sedz valsts vai privātā sektora organizācija, kura rīko sanāksmi.
7. BAM var rīkot ārkārtas sanāksmes, kas ir jāapstiprina padomei.
8. BAM izstrādā savu reglamentu, ievērojot šā nolīguma noteikumus.
35. pants
Kafijas publiskā un privātā sektora darba grupa, CPPWP
1. Kafijas publiskā un privātā sektora darba grupa (turpmāk CPPWP) ir daudzu ieinteresēto personu publiskā un privātā sektora partnerības mehānisms, kura mērķis ir apzināt un īstenot praktiskus un laikā ierobežotus pasākumus, lai risinātu jautājumus par cenu līmeņiem, cenu svārstīgumu un ilgtermiņa ilgtspēju kafijas nozarē.
2. CPPWP:
a) panāk vienprātību par prioritāriem jautājumiem un darbībām, kas jāiesniedz izskatīšanai padomē un jādara zināmi Izpilddirektoru un vispasaules līderu forumam (CGLF);
b) vada publiskā un privātā sektora dialogu un seko līdzi saistību progresam attiecībā uz cenu līmeņiem, cenu svārstīgumu un ilgtermiņa ilgtspēju kafijas nozarē;
c) veicina padomes apstiprināto saistību un iniciatīvu turpmāku izstrādi un īstenošanu attiecībā uz cenu līmeņiem un ilgtermiņa ilgtspēju kafijas nozarē un
d) pastāvīgi izstrādā kopīgu redzējumu un programmu publiskā un privātā sektora dialogam, risinot aktuālus jautājumus, kas saistīti ar kafijas nozari, precizējot vēlmes un apzinot iespējas un resursus kopīgai rīcībai.
3. CPPWP sastāv no padomes ieceltiem delegātiem un tikpat privātā sektora pārstāvju. Pilsoniskās sabiedrības un starptautisku organizāciju pārstāvji var pievienoties CPPWP saskaņā ar padomes izstrādātiem nosacījumiem.
4. Izpilddirektors darbojas kā CPPWP ex officio sekretārs, un ir iecelts darbinieks, kas pilda aizvietotāja pienākumus un vajadzības gadījumā rīkojas viņa vārdā.
5. CPPWP izstrādā savu reglamentu, ievērojot šā nolīguma noteikumus un padomes apstiprinātos darba uzdevumus.
6. CPPWP izveido pati savus mehānismus, kuru mērķis ir prioritāro jautājumu novērtēšanā un paraugprakses un risinājumu noteikšanā iesaistīt kafijas nozares publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas, attīstības partnerus un pilsonisko sabiedrību.
7. CPPWP iesniedz padomei izskatīšanai regulārus ziņojumus, informāciju par apspriedēm un ieteikumus.
36. pants
Iesaiste, integrācija un iekļautība
1. Padome un tās palīgstruktūras, arī CPPWP, ļauj saistītajiem locekļiem, kā arī attiecīgā gadījumā starptautiskām organizācijām:
a) sniegt ekspertu analīzi par jautājumiem, tieši pamatojoties uz savu pieredzi attiecīgajā jomā;
b) būt par agrīnās brīdināšanas aģentiem;
c) palīdzēt sabiedrības informētības par attiecīgajiem jautājumiem uzlabošanā;
d) veicināt šā nolīguma mērķu sasniegšanu un
e) sniegt attiecīgu informāciju organizācijas pasākumos.
2. Atzīstot arī to, ka organizācija nodrošina iespējas saistītajiem locekļiem tikt uzklausītiem plašā auditorijā un sniegt ieguldījumu tās programmā, saistītie locekļi var:
a) piedalīties organizācijas pasākumos ar padomes apstiprinājumu vai pasākumos, kas ietverti pasākumu programmā;
b) iegūt informāciju, zināšanas un paraugpraksi un dalīties tajā ar organizācijas locekļiem un citiem saistītajiem locekļiem, izmantojot sadarbības rīkus, ko viņiem nodrošina organizācija, vai izmantojot citus līdzekļus;
c) piedalīties ar ICO saistītās starptautiskās konferencēs un pasākumos;
d) sniegt rakstiskus un mutiskus paziņojumus šajos pasākumos;
e) organizēt paralēlus pasākumus;
f) piekļūt informācijai un datiem un
g) izmantot tīklošanās un lobēšanas iespējas, lai paplašinātu kontaktus un zināšanu bāzi nolūkā izpētīt iespējamās partnerības ar dažādām ieinteresētajām personām.
37. pants
Pasaules kafijas konference
1. Padome veic pasākumus, lai attiecīgos intervālos sarīkotu Pasaules kafijas konferenci (turpmāk “konference”), kurā piedalās eksportētāji un importētāji locekļi, privātā sektora pārstāvji un citi ieinteresētie dalībnieki, arī dalībnieki no valstīm, kuras nav organizācijas locekles. Padome, saskaņojot ar konferences priekšsēdētāju, nodrošina, ka konference veicina šā nolīguma mērķu izpildi.
2. Konferencei ir priekšsēdētājs, kuram organizācija nemaksā atlīdzību. Padome ieceļ priekšsēdētāju uz atbilstīgu laikposmu un aicina viņu piedalīties padomes sanāksmēs novērotāja statusā.
3. Padome lemj par konferences formu, nosaukumu, tematu un laiku, par to informējot Saistīto locekļu padomi un Kafijas publiskā un privātā sektora darba grupu. Parasti konferenci rīko organizācijas galvenajā mītnē padomes sesijas laikā. Ja padome nolemj pieņemt locekļa uzaicinājumu rīkot sesiju tā teritorijā, arī konference var notikt šajā teritorijā, un šajā gadījumā organizācijas papildu izdevumus, kas pārsniedz izdevumus, kuri rodas, kad sesija notiek organizācijas galvenajā mītnē, sedz sesijas rīkotāja valsts.
4. Ja padome neizlemj citādi, konference ir pašfinansējoša.
5. Priekšsēdētājs ziņo padomei par konferences secinājumiem.
38. pants
Kafijas nozares finansējums
Ekonomikas komiteja veicina apspriedes par tematiem, kas saistīti ar finanšu un riska pārvaldības mehānismiem kafijas nozarē, īpašu uzmanību pievēršot mazo un vidējo ražotāju, lauksaimnieku un vietējo kopienu vajadzībām kafijas ražošanas apgabalos.
XII NODAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
39. pants
Sagatavošanās jaunam nolīgumam
1. Padome var izskatīt iespēju sākt sarunas par jaunu starptautisku kafijas nolīgumu.
2. Lai izpildītu šo noteikumu, padome var izskatīt organizācijas veikumu šā nolīguma 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanā.
XIII NODAĻA. ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA
40. pants
Ilgtspējīga kafijas nozare
1. Locekļi piešķir pienācīgu prioritāti kafijas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai un apstrādei, līdzsvarotā un integrētā veidā ņemot vērā tādus ilgtspējīgas attīstības principus un mērķus tās trīs dimensijās (ekonomiskajā, sociālajā un vidiskajā), kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķos un citās saistītās vispasaules iniciatīvās, kuras apstiprinājušas dalībvalstis.
2. Organizācija pēc pieprasījuma var palīdzēt locekļiem ilgtspējīgi attīstīt viņu kafijas nozari, lai veicinātu kafijas audzētāju un visu kafijas nozares ieinteresēto personu labklājību, vienlaikus uzlabojot ražīgumu, kvalitāti, noturību un rentabilitāti kafijas vērtības ķēdē, it īpaši attiecībā uz mazajiem lauksaimniekiem un citiem mazajiem kafijas ražotājiem.
41. pants
Dzīves un darba apstākļu standarts
Locekļi rūpējas par to, lai uzlabotu dzīves un darba apstākļu standartu kafijas nozarē nodarbinātajiem iedzīvotājiem atbilstīgi viņu reģiona attīstības līmenim, paturot prātā starptautiski atzītus principus un piemērojamos standartus šajā jomā. Bez tam locekļi piekrīt, ka darba standartus neizmantos protekcionistiskas tirdzniecības nolūkos.
XIV NODAĻA. APSPRIEDES, STRĪDI UN SŪDZĪBAS
42. pants
Apspriedes
Ikviens loceklis izrāda atsaucību un nodrošina atbilstīgu iespēju apspriedēm par tādiem iebildumiem, kādus izsaka cits loceklis attiecībā par jebkuru ar šo nolīgumu saistītu jautājumu. Šādas apspriedes laikā pēc vienas vai otras puses pieprasījuma un ar otras puses piekrišanu izpilddirektors izveido neatkarīgu darba grupu, kuras nolūks ir samierināt puses. Darba grupas izmaksas organizācija nesedz. Ja puse nepiekrīt, ka izpilddirektors izveido darba grupu, vai ja apspriedes laikā netiek rasts risinājums, jautājumu var nodot padomei saskaņā ar 43. panta noteikumiem. Ja apspriedes laikā tiek rasts risinājums, par to ziņo izpilddirektoram, kurš izplata ziņojumu visiem locekļiem.
43. pants
Strīdi un sūdzības
1. Jebkādu strīdu par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, kurš nav atrisināts sarunu ceļā, pēc jebkura strīdā iesaistītā locekļa lūguma nodod padomei lēmuma pieņemšanai.
2. Padome nosaka strīdu un sūdzību izskatīšanas kārtību.
XV NODAĻA. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
44. pants
Parakstīšana un ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana
1. Ja vien nav noteikts citādi, šis nolīgums ir pieejams parakstīšanai depozitāra galvenajā mītnē no 2022. gada 6. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim (ieskaitot) 2007. gada Starptautiskā kafijas nolīguma līgumslēdzējām pusēm un valdībām, kas uzaicinātas uz padomes sesiju, kurā šis nolīgums tika pieņemts.
2. Šis nolīgums jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina saskaņā ar katras parakstītājas valdības attiecīgo tiesisko procedūru.
3. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti jādeponē depozitāram ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. jūlijam, izņemot 46. pantā paredzētos gadījumus. Tomēr padome var nolemt piešķirt termiņa pagarinājumu parakstītājām valdībām, kuras savus dokumentus nevar deponēt līdz šim datumam. Šādus lēmumus padome nosūta depozitāram.
4. Pēc parakstīšanas un ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas vai paziņošanas par nolīguma pagaidu piemērošanu, Eiropas Savienība deklarāciju deponē depozitāram, apstiprinot tā ekskluzīvo kompetenci jautājumos, ko reglamentē šis nolīgums. Eiropas Savienības dalībvalstis nevar kļūt par šā nolīguma līgumslēdzējām pusēm.
45. pants
Pagaidu piemērošana
Parakstītāja valdība, kura gatavojas ratificēt, pieņemt vai apstiprināt šo nolīgumu, jebkurā laikā var paziņot depozitāram, ka tā piemēros šo nolīgumu pagaidu kārtā saskaņā ar savu tiesisko procedūru.
46. pants
Stāšanās spēkā
1. Šis nolīgums galīgi stājas spēkā tad, kad parakstītājas valdības, kurām ir vismaz divas trešdaļas eksportētāju locekļu balsu, un parakstītājas valdības, kurām ir vismaz divas trešdaļas importētāju locekļu balsu, kas aprēķinātas uz 2022. gada 6. jūniju, neņemot vērā iespējamo balsstiesību apturēšanu saskaņā ar 22. panta noteikumiem, ir deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus. Alternatīvi tas galīgi stājas spēkā jebkurā laikā, ja tas saskaņā ar šā panta 2. punkta noteikumiem ir spēkā pagaidu kārtā, un minētās procentuālās prasības ir izpildītas, deponējot ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas dokumentu.
2. Ja šis nolīgums nav galīgi stājies spēkā līdz 2023. gada 31. jūlijam, tas minētajā dienā vai jebkurā citā dienā 12 mēnešu laikā pēc tam stājas spēkā pagaidu kārtā, ja parakstītājas valdības, kurām ir šā panta 1. punktā norādītās balsis, ir deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus vai ir iesniegušas paziņojumu depozitāram saskaņā ar 45. panta noteikumiem.
3. Ja šis nolīgums ir stājies spēkā pagaidu kārtā, bet nav galīgi stājies spēkā līdz 2024. gada 31. jūlijam, tas zaudē spēku, ja vien tās parakstītājas valdības, kuras ir deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus vai iesniegušas paziņojumu depozitāram saskaņā ar 45. panta noteikumiem, nolemj, savstarpēji vienojoties, ka šis nolīgums joprojām ir spēkā pagaidu kārtā uz noteiktu laiku. Šīs parakstītājas valdības var arī nolemt, savstarpēji vienojoties, ka nolīgums galīgi stāsies spēkā starp šīm valdībām.
4. Ja šis nolīgums nav stājies spēkā galīgi vai pagaidu kārtā līdz 2024. gada 31. jūlijam saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, tās parakstītājas valdības, kuras ir deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem, var nolemt, savstarpēji vienojoties, ka nolīgums galīgi stājas spēkā starp šīm valdībām.
47. pants
Pievienošanās
1. Ja šis nolīgums neparedz citādi, Apvienoto Nāciju Organizācijas ikvienas dalībvalsts valdība vai to specializēto aģentūru dalībvalsts valdība, vai ikviena 4. panta 3. punktā minētā starpvaldību organizācija var pievienoties šim nolīgumam saskaņā ar procedūru, kuru nosaka padome.
2. Pievienošanās dokumentus deponē depozitāram. Pievienošanās stājas spēkā pēc dokumentu deponēšanas.
3. Pēc pievienošanās dokumenta deponēšanas ikviena 4. panta 3. punktā minētā starpvaldību organizācija deponē deklarāciju, apstiprinot tās ekskluzīvo kompetenci jautājumos, ko reglamentē šis nolīgums. Minētās organizācijas dalībvalstis nevar kļūt par šā nolīguma līgumslēdzējām pusēm.
48. pants
Atrunas
Attiecībā uz šā nolīguma noteikumiem atrunas nav paredzētas.
49. pants
Brīvprātīga izstāšanās
Ikviena līgumslēdzēja puse var izstāties no šā nolīguma jebkurā laikā, iesniedzot depozitāram izstāšanās paziņojumu rakstiskā veidā. Izstāšanās stājas spēkā 90 dienas pēc paziņojuma saņemšanas.
50. pants
Izslēgšana
Ja padome nolemj, ka kāds loceklis nepilda savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu un ka turklāt šāds pārkāpums ievērojami pasliktina šā nolīguma darbību, tā var izslēgt minēto locekli no organizācijas. Padome nekavējoties paziņo depozitāram par šādu lēmumu. 90 dienas pēc padomes lēmuma datuma šāds loceklis vairs nav organizācijas loceklis un šā nolīguma puse.
51. pants
Norēķini ar organizācijas locekļiem, kas izstājas vai tiek izslēgti
1. Padome nosaka jebkādus norēķinus ar locekli, kas izstājies vai izslēgts. Organizācija patur jebkādas summas, kas locekļa izstāšanās vai izslēgšanas brīdī jau ir samaksātas, un šādam loceklim joprojām ir jāiemaksā visas summas, kuras organizācijai pienākas brīdī, kad izstāšanās vai izslēgšana stājas spēkā; tomēr gadījumā, kad līgumslēdzēja puse nevar pieņemt grozījumus un attiecīgi pārtrauc dalību šajā nolīgumā saskaņā ar 53. panta 2. punktu, padome var noteikt jebkādus norēķinus, kurus tā uzskata par taisnīgiem.
2. Loceklim, kurš izstājas no šā nolīguma, nav tiesību uz likvidācijas ieņēmumu daļu vai citiem organizācijas aktīviem; tas nav arī atbildīgs par organizācijas deficīta, ja tāds ir, jebkādas daļas samaksāšanu, izbeidzoties šim nolīgumam.
52. pants
Termiņš un izbeigšana
1. Šis nolīgums ir spēkā līdz brīdim, kad padome to izbeidz saskaņā ar šā panta 3. punkta noteikumiem.
2. Padome šo nolīgumu pārskata reizi piecos gados pēc tā stāšanās spēkā vai kad vien rodas vajadzība, it īpaši, lai pielāgotos jaunām problēmām un iespējām un reaģētu uz tām un attiecīgi pieņemtu lēmumus.
3. Padome jebkurā laikā var nolemt šo nolīgumu izbeigt. Izbeigšana stājas spēkā dienā, kad padome pieņem šādu lēmumu.
4. Neatkarīgi no šā nolīguma izbeigšanas padome pastāv tik ilgi, kamēr ir jāpieņem tādi lēmumi, kas vajadzīgi organizācijas likvidēšanai, norēķinu nokārtošanai un aktīvu atsavināšanai.
5. Ikvienu lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz šā nolīguma izbeigšanu, un ikvienu paziņojumu, kuru padome saņēmusi saskaņā ar šo pantu, padome noteiktajā kārtībā nodod depozitāram.
53. pants
Grozījums
1. Padome var ierosināt grozīt šo nolīgumu, un par šādu ierosinājumu tā paziņo visām līgumslēdzējām pusēm. Grozījumi, kuri attiecas uz visiem organizācijas locekļiem, stājas spēkā 100 dienas pēc tam, kad depozitārs ir saņēmis pieņemšanas paziņojumus no līgumslēdzējām pusēm, kurām ir vismaz divas trešdaļas eksportētāju locekļu balsu, un no līgumslēdzējām pusēm, kurām ir vismaz divas trešdaļas importētāju locekļu balsu. Šeit minētās divas trešdaļas aprēķina, pamatojoties uz līgumslēdzēju pušu skaitu brīdī, kad grozījuma priekšlikumu iesniedza līgumslēdzējām pusēm pieņemšanai. Padome nosaka laikposmu, kurā līgumslēdzējas puses paziņo depozitāram par grozījuma pieņemšanu, ko padome paziņo visām līgumslēdzējām pusēm un depozitāram. Ja, beidzoties šim termiņam, nav izpildītas procentuālās prasības, lai grozījums stātos spēkā, grozījumu uzskata par atsauktu.
2. Ja padome nenosaka citādi, jebkura līgumslēdzēja puse, kura padomes noteiktajā termiņā depozitāram nav paziņojusi par grozījuma pieņemšanu saskaņā šā panta 1. punkta noteikumiem, pārstāj piedalīties šajā nolīgumā, sākot no dienas, kad attiecīgais grozījums stājas spēkā.
3. Padome paziņo depozitāram par jebkādiem grozījumiem, kas iesniegti līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar šo pantu.
54. pants
Papildu un pārejas noteikums
Visas organizācijas darbības, darbības tās vārdā vai tās institūciju vārdā saskaņā ar 2007. gada Starptautisko kafijas nolīgumu, paliek spēkā, līdz stājas spēkā šis nolīgums.
55. pants
Nolīguma autentiskie teksti
Šā nolīguma teksti angļu, franču, portugāļu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski. Tekstu oriģinālus deponē depozitāram.
TO APLIECINOT, attiecīgo valdību attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo nolīgumu datumos, kas norādīti iepretim to parakstiem.
I PIELIKUMS
PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI GRAUZDĒTAI, BEZKOFEĪNA,
ŠĶIDRAI UN ŠĶĪSTOŠAI KAFIJAI, KĀ NOTEIKTS
2007. GADA STARPTAUTISKAJĀ KAFIJAS NOLĪGUMĀ
Grauzdēta kafija
Lai grauzdētu kafiju pārvērstu negrauzdētu pupiņu ekvivalentā, grauzdētās kafijas neto svaru reizina ar 1,19.
Bezkofeīna kafija
Lai negrauzdētu bezkofeīna kafiju pārvērstu negrauzdētu pupiņu ekvivalentā, negrauzdētas bezkofeīna kafijas neto svaru sareizina ar 1,05. Lai grauzdētu bezkofeīna kafiju un šķīstošu bezkofeīna kafiju pārvērstu negrauzdētu pupiņu ekvivalentā, to neto svaru sareizina attiecīgi ar 1,25 vai 2,73.
Šķidra kafija
Lai šķidru kafiju pārvērstu negrauzdētu pupiņu ekvivalentā, šķidrās kafijas sastāvā esošo izžāvēto kafijas cietvielu neto svaru sareizina ar 2,6.
Šķīstoša kafija
Lai šķīstošu kafiju pārvērstu negrauzdētu pupiņu ekvivalentā, šķīstošās kafijas neto svaru sareizina ar 2,6.
Kafijas maisījums
Jānosaka saskaņā ar Rezolūciju Nr. 476, ko Starptautiskā Kafijas padome apstiprināja 2022. gada 9. jūnijā.
STARPTAUTISKĀ KAFIJAS PADOME Rezolūcija Nr. 477
2022. gada 9. jūnijs
Oriģināls: angļu valodā
E
|
Starptautiskā Kafijas padome 133. sesija (ārkārtas) Virtuālā sesija 2022. gada 8. un 9. jūnijs Londona, Apvienotā Karaliste |
Rezolūcija Nr. 477 Apstiprināta otrajā plenārsēdē 2022. gada 9. jūnijā |
2022. gada Starptautiskā kafijas nolīguma
depozitārs
TĀ KĀ:
2022. gada Starptautiskā kafijas nolīguma 2. panta 10. punktā ir paredzēts, ka padome ar vienprātīgu lēmumu līdz 2022. gada 6. oktobrim ieceļ depozitāru un ka šāds lēmums ir 2022. gada nolīguma sastāvdaļa,
STARPTAUTISKĀ KAFIJAS PADOME
APŅEMAS:
1.Iecelt Starptautisko Kafijas organizāciju par 2022. gada Starptautiskā kafijas nolīguma depozitāru;
2.Pieprasīt izpilddirektorei kā Starptautiskās Kafijas organizācijas augstākajai administratīvajai amatpersonai veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka organizācija pilda 2022. gada nolīguma depozitāra funkcijas saskaņā ar 1969. gada Vīnes konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām, cita starpā (bet ne tikai):
a) nodrošinot nolīguma oriģinālā teksta un depozitāram nodoto pilnvaru glabāšanu;
b) sagatavojot un izplatot apliecinātas pareizas oriģinālā nolīguma kopijas;
c) saņemot visus nolīguma parakstus un saņemot un glabājot visus dokumentus, paziņojumus un informāciju, kas uz to attiecas;
d) pārbaudot paraksta vai jebkura dokumenta, paziņojuma vai informācijas, kas attiecas uz nolīgumu, atbilstību;
e) izplatot ar nolīgumu saistītus aktus, paziņojumus un informāciju;
f) sniedzot konsultācijas par to, kad ir deponēts noteiktais skaits tādu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu vai paziņojumu par pagaidu piemērošanu, kas vajadzīgi, lai nolīgums stātos spēkā vai stātos spēkā pagaidu kārtā, kā noteikts tā 46. pantā;
g) reģistrējot nolīgumu pie Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra;
h) ja radušies jautājumi par depozitāra funkciju izpildi, informējot par to parakstītājus un līgumslēdzējas puses vai attiecīgā gadījumā Starptautisko Kafijas padomi.
Ar šo apliecinu, ka iepriekš izklāstītais ir 2022. gada Starptautiskā kafijas nolīguma, kurš pieņemts ar Starptautiskās Kafijas padomes 2022. gada 9. jūnija Rezolūciju Nr. 476 tās 133. sesijā un kura oriģināls ir deponēts Starptautiskajai Kafijas organizācijai, pareiza kopija.
Vanúsia Nogueira
izpilddirektore
Starptautiskā Kafijas organizācija
Londonā, Apvienotajā Karalistē, 2022. gada 29. jūlijā