Briselē, 8.9.2025

COM(2025) 465 final

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko atļauj Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu ar Gabonas Republiku un par šā nolīguma īstenošanas protokolu

{SWD(2025) 251 final} - {SWD(2025) 252 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Komisija ierosina sarunās vienoties par jaunu, ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) ar Gabonas Republiku 1 , kā arī par šā nolīguma īstenošanas protokolu, kuri atbilstu Savienības flotes vajadzībām un būtu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 2 par kopējo zivsaimniecības politiku (KZP).

Pastāvošais Eiropas Savienības un Gabonas partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē (ZPN) tiktu aizstāts ar IZPN, un tas ļaus labāk atspoguļot no KZP 2013. gada reformas izrietējušās izmaiņas un it īpaši ļaus labāk iestrādāt ilgtspējas aspektu.

2025. gada 10. jūnijā Gabonas Republikas ārlietu ministrs Eiropas Savienībai oficiāli paziņoja, ka vēlas denonsēt Eiropas Savienības un Gabonas ZPN 3 . Tomēr Gabonas iestādes pauda arī vēlmi risināt sarunas par jaunu zivsaimniecības nolīgumu. Kaut arī pašreizējais nolīgums joprojām ir spēkā, Eiropas Savienība uzskata: lai ES un Gabonas zivsaimniecības partnerība atbilstu laika garam, būtu jārisina sarunas par jaunu, ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN).

•Saskanība ar pastāvošajiem konkrētās rīcībpolitikas noteikumiem

Pastāvošais Eiropas Savienības un Gabonas ZPN ir parakstīts 2007. gada 6. jūnijā un stājies spēkā 2007. gada 11. jūnijā. Pašreizējais ZPN īstenošanas piecgadu protokols 4 ir piemērojams kopš 2021. gada 29. jūnija, un tā termiņš beigsies 2026. gada 28. jūnijā. Protokolā noteiktas Savienības flotei piešķirtās zvejas iespējas un atbilstošais finansiālais ieguldījums, ko maksā Savienība un kuģu īpašnieki. Savienības ikgadējais publiskais finansiālais ieguldījums, kas Gabonai izmaksājams par pēdējo protokola piemērošanas gadu, ir 2 600 000 EUR, no kuriem 1 000 000 EUR ir nozariskais atbalsts.

Ar Gabonu noslēgtā ZPN 2021.–2026. gada protokols paredz tunzivju un tālu migrējošo sugu zvejas iespējas Savienības kuģiem no divām dalībvalstīm (Spānijas un Francijas). Ar Gabonu noslēgtā ZPN 2021.–2026. gada protokols paredz arī iespēju rīkot izpētes zvejas kampaņas, kurās ne vairāk kā četri traleri kā mērķsugas zvejotu dziļūdens vēžveidīgos.

Eiropas Savienībai Rietumāfrikā un Centrālāfrikā jau tagad ir labi attīstīts aktīvu divpusēju ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) tīkls – šādi līgumi noslēgti ar Mauritāniju, Kaboverdi, Gambiju, Gvineju-Bisavu, Kotdivuāru un Santomi un Prinsipi. IZPN nodrošina, ka Savienības zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem ir balstītas uz tiem pašiem principiem un standartiem kā tie, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un tādējādi palīdz popularizēt KZP mērķus starptautiskā mērogā. Turklāt IZPN stiprina Eiropas Savienības pozīcijas starptautiskajās un reģionālajās zvejniecības organizācijās, jo īpaši Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT) – struktūrā, kas ar starptautiskiem tiesību aktiem izveidota, lai reģionā saglabātu un pārvaldītu tālu migrējošas sugas. Visbeidzot, IZPN ir pamatoti ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un palīdz uzlabot starptautisko pasākumu ievērošanu, arī cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

•Saskanība ar pārējām Savienības rīcībpolitikām

Ar Gabonu noslēdzama IZPN un protokola apspriešana ir saskaņā ar Savienības ārējo darbību attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un jo īpaši ar Savienības mērķiem demokrātijas principu un cilvēktiesību jomā. Turklāt pastāv ES investīciju stratēģija “Global Gateway”, kuras mērķis ir palīdzēt partnervalstīm savu ekonomiku pārveidot tā, lai, kaldinot vērtību ķēdes un radot darbvietas, ekonomikas sektori, to vidū zvejniecība, kļūtu noturīgāki.

Nodarbinātības kvalitātes pienācīgumu veicinās SDO konvencijas Nr. C188 satvarā gaidāmās sarunas par sociālo klauzulu, kas būs piemērojama partnervalsts darba ņēmējiem, kurus pieņems darbā uz Savienības kuģiem.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā lēmuma juridiskais pamats ir LESD piektās daļas par Savienības ārējo darbību V sadaļas par starptautiskiem nolīgumiem 218. pants, kurā noteikta procedūra, kādā notiek sarunu risināšana un nolīgumu slēgšana starp Savienību un trešām valstīm.

Materiālais juridiskais pamats ir LESD 43. panta 2. punkts par kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Neattiecas. Kompetence ir ekskluzīva.

•Proporcionalitāte

Saskaņā ar 31. pantu Regulā (ES) Nr. 1380/2013, ar kuru izveido kopējo zivsaimniecības politiku, priekšlikums ir samērīgs ar mērķi izveidot juridiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvaru, kas reglamentē zvejas darbības, kuras Savienības kuģi veic trešo valstu ūdeņos.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Instrumenta izvēle izriet no LESD 218. panta 3. un 4. punkta piemērošanas.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / pastāvošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Komisija ir ex post (restrospektīvi) izvērtējusi pašreizējo protokolu, kas pievienots ar Gabonu noslēgtajam ZPN, un ex ante (prospektīvi) izvērtējusi varbūtēju jaunu protokolu. Minētā izvērtējuma ziņojums ir publicēts 5 .

No izvērtējuma ziņojuma var secināt, ka Savienības tunzivju zvejas sektors ir ļoti ieinteresēts turpināt zvejas darbības Gabonā. Tomēr izvērtējuma ziņojums norāda arī uz to, ka daļa no pašreizējā protokola dotajām zvejas iespējām netiek izmantota. Varbūtējā nākamajā protokolā piedāvāto zvejas iespēju apjoms būtu jāsamazina, un tādā veidā mazāks kļūtu arī protokola prasītais finansiālais ieguldījums.

Ņemot vērā Eiropas Savienības flotes ieinteresētību, jaunajā protokolā varētu apsvērt jaunas komerciālās zvejas kategorijas – dziļūdens vēžveidīgo – iekļaušanu, ja to ļaus labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi un attiecīgā informācija, it īpaši Savienības un Gabonas iestāžu 2021.–2026. gada protokola laikā noturēto kopīgo zinātnisko sanāksmju secinājumi. Protokola atjaunošana turklāt palīdzēs stiprināt uzraudzību, kontroli un pārraudzību un veicināt zvejniecību pārvaldības uzlabošanu reģionā. Izvērtējums rāda, ka protokola atjaunošana būtu izdevīga arī Gabonai, jo protokola satvarā maksātais finansiālais ieguldījums zvejniecības sektora attīstībai ir svarīgs. Lai izdevīgums Gabonai būtu pēc iespējas lielāks, jaunam nolīgumam būtu ES flote un vietējie ekonomikas dalībnieki jāiedrošina sastrādāties, un nozariskais atbalsts varētu tikt vērsts uz darbībām, kas iespējami labāk atbalsta zvejniecības sektora attīstības ilgtspēju valsts līmenī.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Izvērtēšanas procesā notika apspriešanās ar dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem, starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī ar Savienības un Gabonas zivsaimniecības pārvaldītājiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Apspriešanās notika arī Tāljūras flotes konsultatīvajā padomē.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Izvērtēšanas darbā tika iesaistīti neatkarīgi attiecīgās jomas eksperti.

•Ietekmes analīze

Neattiecas.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas.

•Pamattiesības

Sarunu norādēs, kas sniegtas lēmuma priekšlikuma pielikumā, ieteikts iekļaut klauzulu par cilvēktiesību un demokrātijas principu pārkāpšanas sekām.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Jauna protokola ietekmi uz budžetu noteiks tas, cik liels būs Gabonai maksājamais finansiālais ieguldījums. Attiecīgās ikgadējās saistību un maksājumu apropriāciju summas tiek noteiktas ikgadējā budžeta procedūrā saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un ietver rezerves pozīciju (30.020200), kura paredzēta priekšlikumiem, kas gada sākumā vēl nav stājušies spēkā 6 .

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Lai mazinātu zvejas darbību pārtraukšanas varbūtību pēc pašreizējā ZPN īstenošanas protokola termiņa beigām 2026. gada 28. jūnijā, sarunām būtu jāsākas 2025. gada trešajā ceturksnī.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Komisija iesaka:

– Padomei pilnvarot Komisiju sākt un risināt sarunas, kuru mērķis ir ar Gabonu noslēgt jaunu, ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un šā nolīguma īstenošanas protokolu,

– norīkot Komisiju par minēto sarunu vedēju no Savienības puses,

– Komisijai sarunas risināt, apspriežoties ar īpašo komiteju, kas izveidota saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

– Padomei apstiprināt šim ieteikumam pievienotās sarunu norādes.

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko atļauj Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu ar Gabonas Republiku un par šā nolīguma īstenošanas protokolu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 3. un 4. punktu, 

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)būtu jāsāk sarunas, kuru mērķis ir ar Gabonu noslēgt ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un šā nolīguma īstenošanas protokolu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā risināt sarunas par jaunu, ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu ar Gabonas Republiku un par šā nolīguma īstenošanas protokolu.

2. pants

Sarunu norādes ir sniegtas pielikumā.

3. pants

Sarunas risina, apspriežoties ar Padomes Zivsaimniecības politikas jautājumu darba grupu.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

   Padomes vārdā —

   priekšsēdētājs

(1)    Pašreizējais partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē publicēts OV L 109, 26.4.2007., 1.–2. lpp.
(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(3)    Ares(2025)4635613.
(4)    OV L 242, 8.7.2021., 5.–51. lpp.
(5)

   https://op.europa.eu/fr/search-results?p_p_id=eu_europa_publications_portlet_search_executor_SearchExecutorPortlet_INSTANCE_q8EzsBteHybf&p_p_lifecycle=1&p_p_state=normal&facet.author=MARE&facet.studies=evaluation&facet.eurovoc.domain=08%2C56%2C20&facet.collection=EUPub&language=fr&startRow=1&resultsPerPage=10&selectedSubjectId=08&elementType=0&keywordOptions=ALL&SEARCH_TYPE=ADVANCED#undefined.

(6)    Sk. 20. pantu Iestāžu nolīgumā (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (OV L 433I, 22.12.2020., 28. lpp.).

Briselē, 8.9.2025

COM(2025) 465 final

PIELIKUMS

dokumentam

Ieteikums

PADOMES LĒMUMAM,

ar ko atļauj Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu ar Gabonas Republiku un par šā nolīguma īstenošanas protokolu

{SWD(2025) 251 final} - {SWD(2025) 252 final}


PIELIKUMS

Sarunu norādes

–Sarunu mērķis ir saskanīgi ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku noslēgt ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) starp Eiropas Savienību un Gabonas Republiku un šā nolīguma īstenošanas protokolu.

–Minētajā IZPN un īstenošanas protokolā būtu jānosaka vispārējais satvars, kādā jānotiek ES kuģu zvejas darbībām Gabonas ūdeņos un ES un Gabonas sadarbībai zivsaimniecības jomā.

–Lai zveja būtu iespējami ilgtspējīgāka un atbildīgāka un tajā pašā laikā izdevīga gan ES, gan Gabonai, Komisija sarunu pamatā liek šādus mērķus:

·izveidot stabilu divpusējās sadarbības satvaru ilgtspējīgas zivsaimniecības jomā;

·garantēt piekļuvi Gabonas zvejas zonai un atļaujas, kas vajadzīgas, lai Savienības kuģi varētu minētajā zonā zvejot, un tādējādi cita starpā attīstīt ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu tīklu, kas ES operatoriem būtu pieejams Atlantijas okeānā;

·pilnībā īstenot attiecīgos pārvaldības plānus, ko reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) pieņēmušas, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, un tādējādi nodrošināt zvejas darbību vidisko ilgtspēju un veicināt okeānu pārvaldību starptautiskā līmenī. Savienības kuģu zvejas darbībām vajadzētu būt vērstām tikai uz pieejamo resursu pārpalikumu, ņemot vērā vietējās flotes zvejas kapacitāti un vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot tam, ka attiecīgie krājumi ir tālu migrējoši krājumi. Konkrētajā gadījumā zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma aptverto sugu pārpalikums, kas Gabonas ūdeņos pieejams attiecībā uz tālu migrējošām sugām, tiek noteikts, ņemot vērā Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) pieņemtos pasākumus par Atlantijas okeānā sastopamo tālu migrējošo sugu saglabāšanu un pārvaldību. Resursu pārpalikums, kas pieejams attiecībā uz dziļūdens vēžveidīgo sugām, varētu tikt noteikts, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un attiecīgo informāciju;

·censties iegūt pienācīgu, Savienības flotes interesēm atbilstošu daļu no zvejas resursiem;

·censties panākt vienādu tehnisko nosacījumu piemērošanu visām ārvalstu flotēm Gabonas zvejas zonā, tālab iekļaujot klauzulu par flotu nediskriminēšanu, un panākt Gabonā atļauto zvejas darbību pārredzamību;

·ņemot vērā jaunākos un labākos pieejamos zinātniskos novērtējumus un Savienības tālāko reģionu intereses, nodrošināt to, ka piekļuve zvejas zonai ir pamatota ar Savienības flotes vēsturisko un turpmāk paredzamo darbību reģionā;

·iedibināt dialogu, kura mērķis ir, no vienas puses, stiprināt nozares politiku, lai tādējādi veicinātu atbildīgas zivsaimniecības politikas īstenošanu saistībā ar Gabonas attīstības mērķiem, it īpaši attiecībā uz zvejniecību pārvaldību, cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, zvejas darbību kontroli, uzraudzību un pārraudzību, zinātnisko ieteikumu sniegšanu un zvejnieku sociālajām tiesībām, un, no otras puses, sekmēt saimniecisko darbību;

·iekļaut klauzulu par cilvēktiesību (arī sociālo tiesību) un demokrātijas principu pārkāpšanas sekām;

·ņemot vērā attiecīgās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas, nodrošināt to, ka protokols palīdz veicināt ar zvejas darbībām saistītās izaugsmes ilgtspēju un pienācīgu nodarbinātības kvalitāti.

–Protokolā būtu konkrēti jānosaka:

·ES kuģiem piešķiramās zvejas iespējas;

·finansiālā kompensācija un tās izmaksāšanas nosacījumi;

·nozariskā atbalsta īstenošanas mehānismi.