EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 26.8.2025
COM(2025) 458 final
2025/0253(NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar ko uz 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2025/202
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (“KZP pamatregula”) 1 jūras bioloģiskie resursi jāizmanto tā, lai ieguves sugu populācijas tiktu atjaunotas un turētos virs līmeņa, kāds spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Tāpēc ir svarīgi katru gadu noteikt zvejas iespējas, tās izsakot kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) un kvotu veidā.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139, ar kuru izveido Baltijas jūras daudzgadu plānu 2 , sīkāk precizē zivju mirstības mērķapjoma diapazonus. Minētie diapazoni šajā priekšlikumā izmantoti, lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus un jo īpaši mērķi atjaunot un uzturēt MSY.
Šā priekšlikuma mērķis ir attiecībā uz komerciāli svarīgākajiem Baltijas jūras zivju krājumiem noteikt 2026. gada zvejas iespējas. Ciktāl nepieciešams, lai saglabātu šīs regulas aptvertos zivju krājumus, ar šo priekšlikumu turklāt domāts regulēt jūrā darbojošās atpūtas zvejniecības. Lai ikgadējie lēmumi par KPN un kvotām būtu vienkāršāki un skaidrāki, zvejas iespējas Baltijas jūrā kopš 2006. gada tiek noteiktas ar atsevišķu regulu.
•Saskanība ar pašreizējiem konkrētās rīcībpolitikas noteikumiem
Priekšlikumā noteikto KPN un kvotu apmērs ir saskanīgs ar KZP pamatregulas un daudzgadu plāna mērķiem.
•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām
Priekšlikums ir saskanīgs ar citām Savienības rīcībpolitikām, jo īpaši vides jomā.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punkts.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kas minēta LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums zvejas iespējas dalībvalstīm iedala saskanīgi ar KZP pamatregulas un daudzgadu plāna mērķiem. Saskaņā ar KZP pamatregulas 16. panta 6. un 7. punktu un 17. pantu dalībvalstis pašas izlemj, kā tām iedalītās zvejas iespējas sava karoga zvejas kuģiem tālāk iedalīt pēc noteiktiem minēto pantu kritērijiem. Tāpēc dalībvalstīm ir rīcības brīvība, kas vajadzīga, lai priekšlikuma aptverto zvejas iespēju izmantošanas nolūkā savas iedalītās KPN tālāk sadalītu saskaņā ar pašu izvēlēto sociālo/ekonomisko modeli.
•Instrumenta izvēle
Par vispiemērotāko instrumentu tiek uzskatīta regula, jo tā ļauj noteikt prasības, kas ir tieši piemērojamas dalībvalstīm un attiecīgajiem uzņēmumiem. Tas turklāt palīdzēs nodrošināt prasību īstenošanu savlaicīgā un saskaņotā veidā, tādējādi dodot lielāku juridisko noteiktību.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Ar ieinteresētajām personām Komisija ar Baltijas jūras konsultatīvās padomes starpniecību apspriedās, pamatodamās uz savu paziņojumu “Zvejas ilgtspējīgums Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2026. gada ievirzes” (COM(2025)296 final). Priekšlikuma zinātnisko pamatu nodrošinājusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES). Ciktāl tas bija iespējams, nenonākot pretrunā ar pašreizējām rīcībpolitikām un neizraisot vārīgu resursu stāvokļa pasliktināšanos, tika ņemti vērā apklaušināto ieinteresēto personu izteiktie viedokļi par visiem attiecīgajiem zivju krājumiem.
Turklāt zinātnisko ieteikumu par nozvejas limitiem un krājumu stāvokli ar dalībvalstīm apsprieda 2025. gada jūnijā reģionālajā forumā BALTFISH.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Komisija apspriedās ar ICES, kuras zinātniskais ieteikums balstās uz ieteikuma satvaru, kuru izstrādājušas ICES ekspertu grupas un lēmējinstitūcijas, un tiek sniegts saskaņā ar partnerības pamatnolīgumu, kas noslēgts ar Komisiju.
Katru gadu Savienība lūdz ICES sniegt zinātnisku ieteikumu par svarīgu zivju krājumu stāvokli. Saņemtais ieteikums aptver visus Baltijas jūras krājumus, un attiecībā uz komerciāli vissvarīgākajiem krājumiem ir ierosinātas KPN 3 .
•Ietekmes novērtējums
Priekšlikumā atspoguļota ilgtermiņa pieeja, kas paredz zvejošanas apjomu pielāgot tā, lai tas kļūtu un paliktu ilgtermiņā noturīgs. Gaidāms, ka laika gaitā šī pieeja, pirmkārt, stabilizēs zvejas radīto noslogojumu, otrkārt, ļaus palielināt kvotas un, treškārt, tādā kārtā uzlabos zvejnieku un viņu ģimeņu ienākumus. Ieguvēji no lielākiem izkrāvumiem būs, pirmkārt, zvejotāji, otrkārt, patērētāji, treškārt, apstrādātāji un mazumtirgotāji un, ceturtkārt, visi pārējie dalībnieki, kas ir saistīti ar komerciālo un atpūtas zveju. Šajā sakarā saskanīgi ar Biodaudzveidības stratēģiju un citām saistītām iniciatīvām, it īpaši ES rīcības plānu par jūras ekosistēmām un zvejniecībām 4 and the European Ocean Pact un Eiropas Okeāna paktu 5 , Baltijas jūrā jāuzsver zvejniecību ilgtspējas un jūras vides veselības savstarpējā saistība.
Šā priekšlikuma mērķis ir nepieļaut īstermiņa pieeju, priekšroku dodot noturīgai ilgtspējai. Tāpēc tajā ņemtas vērā ieinteresēto personu un konsultatīvo padomju iniciatīvas, ja ICES un/vai Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) par tām atsaukusies labvēlīgi. Komisijas priekšlikums (SEC(2011)891), kas kļuva par KZP pamatregulas aizsākumu, bija balstīts uz ietekmes novērtējumu, kurā teikts, ka MSY sasniegšana ir vidiskās, ekonomiskās un sociālās ilgtspējas priekšnoteikums, tomēr minētos trīs mērķus nevar sasniegt katru atsevišķi.
Līdz 2019. gadam ar lēmumiem par Baltijas jūras zvejas iespējām bija izdevies noteikt tādas KPN, ka no visiem krājumiem, par kuriem bija pieejams MSY ieteikums, KPN noteikšanas laikā MSY diapazoniem vēl neatbilda vairs tikai Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes KPN. Šie lēmumi turklāt palīdzēja atjaunot krājumus un līdzsvarot zvejas kapacitāti un zvejas iespējas. Tomēr 2019. gadā atklājās, ka mencas resurss Baltijas jūras austrumdaļā bijis ārkārtīgi noslogots. Kopš tā laika ICES aplēses likušas domāt, ka tuvākajos gados šis krājums saglabāšanās stāvokli raksturojošo references rādītāju Blim, visticamāk, nesasniegs. 2021. gadā kļuva skaidrs, ka arī Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas biomasa jau daudzus gadus ir mazāka par Blim, un ICES uzsvēra, ka tāpat vairākas laša populācijas nav labā stāvoklī. Līdz 2020. gadam ICES aplēses rādīja, ka Baltijas jūras centrālās daļas reņģes biomasa ir mazāka par saglabāšanas references rādītāju MSY Btrigger. Kopš 2023. gada ICES aplēses liecina, ka faktiski jau no deviņdesmitajiem gadiem biomasa bijusi nedaudz virs vai zem Blim. Sākot ar 2021. gadu, tā ir augusi un pēc aplēsēm nu ir lielāka par Blim, taču joprojām daudz mazāka par MSY Btrigger. Botnijas līča reņģes biomasa kopš 1994. gadā sasniegtā maksimuma pastāvīgi samazinās. Pēc 2024. gadā veiktas salīdzinošās izpētes tiek lēsts, ka mazāka par MSY Btrigger tā bijusi jau kopš 2019. gada un nu atrodas vienā no zemākajiem jebkad reģistrētajiem līmeņiem pusceļā starp MSY Btrigger un Blim. Brētliņas biomasa pēdējo gadu laikā nokritusies līdz zemākajam līmenim, kāds novērots kopš 1990. gada, un nu pietuvojusies MSY Btrigger. Tāpēc darbs pie tā, lai MSY tiktu sasniegts un uzturēts visos Baltijas jūras krājumos, ir vēl jāturpina.
2025. gada 28. maijā ICES publicēja savu 2026. gada zinātnisko ieteikumu par dažādajiem Baltijas jūras krājumiem. Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas mencu ieteikums bija tāds pats kā par 2025. gadu, jo krājuma stāvoklis nemainīgi ir kritisks. Ieteikums par Baltijas jūras austrumdaļas mencu (sagatavots 2024. gadā), kā arī par rietumdaļas mencu un Somijas līča lasi balstās uz piesardzīgu pieeju. Abu mencas krājumu biomasa joprojām ir mazāka par Blim. Par pārējiem septiņiem krājumiem ir saņemts MSY ieteikums ar šādām biomasas aplēsēm:
·brētliņai, Rīgas līča reņģei un jūras zeltplekstei tā ir lielāka par MSY Btrigger;
·Baltijas jūras centrālās daļas reņģei un Botnijas līča reņģei – mazāka par MSY Btrigger;
·Baltijas jūras rietumdaļas reņģei – mazāka par Blim;
·dažādajām galvenā baseina laša populācijām biomasas aplēses ir savstarpēji ļoti atšķirīgas (biomasa var būt tiklab mazāka par Rlim kā lielāka par RMSY).
Tāpēc tiek ierosināts 2025. gada pieeju attiecībā uz galvenā baseina lasi saglabāt un samazināt KPN par –27 %. Turklāt tiek ierosināts zvejas iespējas salīdzinājumā ar 2025. gadu samazināt šādi: Botnijas līča reņģei par –62 %, Rīgas līča reņģei par –17 % un jūras zeltplekstei par –3 %. Vēl tiek ierosināts salīdzinājumā ar 2025. gadu par +1 % palielināt laša zvejas iespējas Somijas līcī un saglabāt nemainīgas zvejas iespējas Baltijas jūras centrālās daļas reņģei un brētliņai. Baltijas jūras austrumdaļas un rietumdaļas mencas un rietumdaļas reņģes piezvejām iedalītie daudzumi salīdzinājumā ar 2025. gadu samazinātos attiecīgi par –63 %, –84 % un –50 %.
Tāpēc 2026. gada priekšlikuma saimnieciskā ietekme būs tāda, ka zvejas iespējas kopumā samazināsies sešām dalībvalstīm un saglabāsies nemainīgas divām dalībvalstīm. Priekšlikuma aptvertais zvejas iespēju apjoms ir aptuveni 295 000 t, un tas ir par 14,3 % mazāk nekā 2025. gadā.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Priekšlikums arī turpmāk paredz elastību to kvotu apmaiņas mehānismu piemērošanā, kas noteiktas iepriekšējo gadu regulās par zvejas iespējām Baltijas jūrā. Netiek ierosināti nekādi jauni noteikumi vai jaunas administratīvas procedūras, kas varētu palielināt Savienības vai nacionālajām publiskajām iestādēm uzlikto administratīvo slogu.
Priekšlikums ir par ikgadēju regulu, kuru piemēros 2026. gadā. Tāpēc pārskatīšanas klauzulas tajā nav.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikums Savienības budžetu neietekmē.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Uzraudzība un atbilstība tiks nodrošināta saskanīgi ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 6 .
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Priekšlikumā noteiktas konkrētu zivju krājumu vai krājumu grupu 2026. gada zvejas iespējas Baltijas jūrā.
Nosakot Savienības kvotas krājumiem, kas ir kopīgi ar Krievijas Federāciju, no ICES ieteiktajām nozvejām atvilkti attiecīgie šo krājumu daudzumi, kuri atbilst vēsturiskajai Krievijas Federācijas nozvejas daļai. Dalībvalstīm iedalītās zvejas iespējas ir norādītas šā priekšlikuma pielikumā.
Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas mencu ICES, vienojusies ar Komisiju, par 2026. gadu sniedza tādu pašu ieteikumu kā par 2025. gadu, jo krājuma stāvoklis saglabāsies tikpat kritisks kā 2025. gadā. 2025. gadā ICES bija vērtējumu pazeminājusi uz 3. kategorijas piesardzīgo ieteikumu un ieteikto nozveju apjoms jau sesto gadu pēc kārtas bija nulle 7 . Ņemot vērā noplicināto krājuma stāvokli, Padome no 2019. gada ir nolēmusi šo specializēto zvejniecību slēgt un pieņemt ar zvejas iespējām funkcionāli saistītus korektīvus pasākumus (ar nārstu saistītu zvejas aizlieguma periodu un atpūtas zvejniecību aizliegumu, kuru 2025. gadā paplašināja, attiecinot uz visu pārvaldības apgabalu). Vēl nav pagājis pietiekami ilgs laiks, lai šie korektīvie pasākumi būtu varējuši krājuma stāvokli uzlabot, tāpēc saskanīgi ar daudzgadu plāna 3. panta 1. punktu un KZP pamatregulas 16. panta 4. punktu, lasītu saistībā ar minētās regulas 2. panta 1. punktu un 2. panta 5. punkta c) un f) apakšpunktu, ar priekšlikumu domāts korektīvos pasākumus saglabāt. KPN apjoma sakarā ICES līdz šim nav spējusi kvantificēt Baltijas jūras austrumdaļas mencas daudzumu citu zvejniecību piezvejās, taču ir skaidrs, ka Baltijas jūras austrumdaļas mencu piezvejo visu veidu zvejniecībās 8 . Ja Baltijas jūras austrumdaļas mencas piezvejas netiktu atļautas nemaz, nāktos slēgt visas zvejniecības, kas darbojas šā krājuma pārvaldības apgabalā. Lai nepieļautu potenciāli smagās sociālekonomiskās sekas, ko radītu šāds pilnīgs zvejas aizliegums, un tā kā jaunas informācijas nav, Komisija analoģiski 2025. gada ieteikumam ierosina Baltijas jūras austrumdaļas mencas piezvejas KPN noteikt 159 tonnu apmērā – tāds ir 2024. gadā paziņotais izkrāvumu apjoms šā krājuma pārvaldības apgabalā. Tam būtu jānodrošina, ka zvejas radītais noslogojums šajā krājumā nepalielināsies. Bez tam menca ir nenovēršama piezveja plekstveidīgo zivju demersālajās zvejniecībās, un tajās kopš 2025. gada aprīļa, zvejojot Baltijas jūras austrumdaļas mencas galvenajā izplatības apgabalā, obligāti jāizmanto selektīvāki zvejas rīki, kuriem vajadzētu šādas mencas piezvejas būtiski samazināt 9 .
Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas mencu 2023. gadā ICES savu vērtējumu pazemināja uz 3. kategorijas piesardzīgo ieteikumu. 2025. gadā ICES ieteica 2026. un 2027. gadā no šā krājuma nezvejot 10 . Minētā krājuma biomasa mazāka par Blim bijusi gandrīz visus pēdējos 15 gadus. Tāpēc Padome no 2021. gada ir nolēmusi attiecīgo specializēto zvejniecību slēgt un pieņemt ar zvejas iespējām funkcionāli saistītus korektīvus pasākumus (ar nārstu saistītu zvejas aizlieguma periodu un atpūtas zvejniecību aizliegumu). Šie korektīvie pasākumi krājuma stāvokli pagaidām nav uzlabojuši, tāpēc saskanīgi ar daudzgadu plāna 3. panta 1. punktu un KZP pamatregulas 16. panta 4. punktu, lasītu saistībā ar minētās regulas 2. panta 1. punktu un 2. panta 5. punkta c) un f) apakšpunktu, ar priekšlikumu domāts korektīvos pasākumus saglabāt. KPN apjoma sakarā ICES līdz šim nav spējusi kvantificēt Baltijas jūras rietumdaļas mencas daudzumu citu zvejniecību piezvejās, taču ir skaidrs, ka Baltijas jūras rietumdaļas menca tiek piezvejota visu veidu zvejniecībās 11 . Ja Baltijas jūras rietumdaļas mencas piezvejas netiktu atļautas nemaz, nāktos slēgt visas zvejniecības, kas darbojas šā krājuma pārvaldības apgabalā. Lai nepieļautu potenciāli smagās sociālekonomiskās sekas, ko radītu šāds pilnīgs zvejas aizliegums, un tā kā jaunas informācijas nav, Komisija analoģiski 2025. gada ieteikumam ierosina Baltijas jūras rietumdaļas mencas piezvejas KPN noteikt 42 tonnu apmērā – tāds ir 2024. gadā paziņotais izkrāvumu apjoms šā krājuma pārvaldības apgabalā. Tam būtu jānodrošina, ka zvejas radītais noslogojums šajā krājumā nepalielināsies. Bez tam menca ir nenovēršama piezveja plekstveidīgo zivju demersālajās zvejniecībās, un tajās kopš 2025. gada aprīļa, zvejojot Baltijas jūras rietumdaļas mencas pārvaldības apgabalā, obligāti jāizmanto selektīvāki zvejas rīki, kuriem vajadzētu šādas mencas piezvejas būtiski samazināt 12 .
Attiecībā uz jūras zeltpleksti ICES kādreiz sniedza atsevišķu ieteikumu par ICES 21.–23. apakšrajonu un atsevišķu – par ICES 24.–32. apakšrajonu. Pēc 2025. gadā veiktas salīdzinošās izpētes ICES tagad sniedz vienu vienīgu MSY ieteikumu, kurš aptver ICES 21.–32. apakšrajonu 13 . Saskaņā ar šo ieteikumu krājuma biomasa ir lielāka nekā jebkad agrāk, kaut arī individuālu zivju stāvoklis pēdējo piecu gadu laikā ir pasliktinājies. Salīdzinošā izpēte turklāt ir mainījusi skatījumu uz šo krājumu, un rezultātā ICES salīdzinājumā ar 2025. gada ieteikumu nu iesaka 2026. gadā nozvejas samazināt par –35 %. Komisija saskanīgi ar daudzgadu plāna 4. panta 3. punktu ierosina KPN noteikt FMSY punktvērtības apjomā.
Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas reņģi ICES jau astoto gadu pēc kārtas iesaka nulles apjoma nozvejas. Tāpat kā par 2025. gadu ICES savu krājuma apjoma aplēsi ir ievērojami samazinājusi un atzīmē: kaut arī krājuma biomasa kopš 2024. gada ir pieaugusi, 2025. gadā tā joprojām ir vien 52 % no Blim 14 . Bez tam ICES joprojām uzskata, ka biomasa mazāka par Blim būs vismaz līdz 2027. gadam pat tad, ja no krājuma nezvejotu nemaz. Krājuma papildināšanās jau apmēram 10 gadus ir sliktāka nekā jebkad agrāk. Iznākumā kopš 2021. gada Padome ir nolēmusi šo specializēto zvejniecību slēgt (tas gan neattiecas uz zinātniskām zvejniecībām un piekrastes mazapjoma zvejniecībām) un, lai nepieļautu kritiskās sugas situācijas izveidošanos citās zvejniecībās, noteikt nenovēršamām piezvejām paredzētu KPN. Pagaidām šie korektīvie pasākumi krājuma stāvokli nav uzlabojuši. Tāpēc Komisija saskanīgi ar daudzgadu plāna 4. panta 6. punktu un 5. panta 2. punktu ierosina saglabāt specializētās zvejas aizliegumu un vairs neturpināt piekrastes mazapjoma zvejniecībām noteiktā atbrīvojuma piemērošanu. KPN apjoma sakarā ICES līdz šim nav spējusi kvantificēt Baltijas jūras rietumdaļas reņģes daudzumu citu zvejniecību piezvejās, taču ir skaidrs, ka Baltijas jūras rietumdaļas reņģe tiek piezvejota specializētajās brētliņas zvejniecībās 15 . Lai nepieļautu potenciāli smagās sociālekonomiskās sekas, ko radītu brētliņas specializētās zvejniecības slēgšana Baltijas jūras rietumdaļas reņģes pārvaldības apgabalā, un tā kā jaunas informācijas nav, Komisija ierosina Baltijas jūras rietumdaļas reņģes piezvejas KPN noteikt 394 tonnu apmērā.
Attiecībā uz Botnijas līča reņģi ICES lēš, ka šā krājuma biomasa ir turpinājusi kristies un 2025. gadā sasniegusi vienu no zemākajiem jebkad reģistrētajiem līmeņiem – tas atrodas pusceļā starp MSY Btrigger un Blim 16 . Ieteikums rosina nozvejas noteikt FMSY punktvērtības apjomā, un šāds apjoms ir par –16 % mazāks, nekā bija ieteikts attiecībā uz 2025. gadu. Turklāt ICES lēš, ka pat tad, ja no šā krājuma nezvejotu nemaz, varbūtība, ar kādu 2027. gadā krājuma biomasa varētu pārsniegt MSY Btrigger, ir tikai 30 %. ICES turklāt piezīmē, ka tad, ja KPN būs noteikta MSY Flower apjomā, varbūtība, ar kādu krājuma biomasa 2027. gadā varētu būt nokritusies zem Blim, ir 9 %. Tāpēc Komisija ierosina saskaņā ar daudzgadu plāna 4. panta 6. punktu un 5. panta 1. punktu KPN noteikt 25 560 tonnu apmērā un, pamatojoties uz nārsta modeļu ziņā vērojamo līdzību ar Baltijas jūras centrālās daļas reņģi, par kuru ICES sniegusi īpašu ieteikumu 17 , kā korektīvu pasākumu noteikt trīs mēnešus ilgu ar nārstu saistītu aizliegumu.
Attiecībā uz Baltijas jūras centrālās daļas reņģi ICES 2023. gadā ir veikusi salīdzinošu izpēti un nu lēš, ka krājuma biomasa par Blim mazāka bijusi vairumā pēdējo 30 gadu, bet kopš 2022. gada ir augusi un 2024. gadā Blim pārsniegusi 18 . Ņemot vērā krājuma biomasas pieaugumu un potenciāli labos 2024. un 2025. gada papildinājumus, FMSY punktvērtības apjomā ieteiktās nozvejas ir par 26 % lielākas nekā 2025. gadā. Tomēr ICES norāda, ka krājuma papildināšanās prognoze ir nenoteikta, un no jauna atzīmē, ka pastāv nepareizas ziņošanas problēma, kas šo nenoteiktību palielina. Turklāt 2023. gada vecuma grupa ir vāja un krājums ir vārīgs, jo to veido dažādas ģenētiski atšķirīgas subpopulācijas. Bez tam ICES lēš, ka pat tad, ja no šā krājuma nezvejotu nemaz, varbūtība, ar kādu 2027. gadā krājuma apjoms varētu būt pārsniedzis MSY Btrigger, ir tikai 52 %. ICES turklāt piezīmē, ka tad, ja KPN būs noteikta MSY Flower apjomā, varbūtība, ar kādu krājuma biomasa 2027. gadā varētu būt nokritusies zem Blim (daudzgadu plāna 4. panta 6. punkts), ir 6 %. Tāpēc Komisija ierosina saskaņā ar daudzgadu plāna 4. panta 4. punktu un 5. panta 1. punktu 2026. gada KPN saglabāt tādu pašu kā 2025. gadā (83 881 t) un, pamatojoties uz ICES īpašo ieteikumu, kā korektīvu pasākumu noteikt trīs mēnešus ilgu ar nārstu saistītu aizliegumu 19 .
Attiecībā uz Rīgas līča reņģi ICES lēš, ka krājuma biomasa, kaut arī nedaudz samazinājusies, joprojām ir lielāka par MSY Btrigger un caurmērā lielāka nekā jebkad agrāk 20 . Tāpēc Komisija saskanīgi ar daudzgadu plāna 4. panta 3. punktu ierosina KPN noteikt FMSY punktvērtības apjomā.
Attiecībā uz brētliņu ICES lēš, ka krājuma biomasa ir turpinājusi kristies, un apstiprina, ka 2021.–2023. gadā krājuma papildināšanās bijusi rekordzema. Lai gan biomasa joprojām ir lielāka par MSY Btrigger, 2025. gadā tā sasniedza kopš 1990. gada zemāko līmeni 21 . Tiek prognozēts, ka krājuma papildināšanās 2024. gadā varētu būt bijusi viena no labākajām, kādas jebkad reģistrētas, tāpēc FMSY punktvērtības apjomā ieteiktais nozveju apjoms ir par 36 % lielāks nekā 2025. gadā. Tomēr ICES uzsver, ka prognozes pamatā ir tikai viens apsekojums un tāpēc tā ir nenoteikta un ka varbūtība, ar kādu krājums var nebūt sasniedzis saglabāšanas references rādītājus, iespējams, tiek novērtēta par zemu. Turklāt ICES atzīmē, ka pastāv nepareizas ziņošanas problēma, kas šo nenoteiktību palielina. Komisija piezīmē, ka daudzās zvejniecībās brētliņa tiek nozvejota kopā ar reņģi. Tāpēc Komisija ierosina 2025. gada KPN (139 500 t) saglabāt arī 2026. gadā un tādā veidā saskanīgi ar daudzgadu plāna 4. panta 4. punktu noteikt KPN, kas ir mazāka par MSY Flower. Turklāt Komisija ierosina saglabāt ar nārstu saistīto zvejas aizliegumu, ko Padome noteikusi uz 2025. gadu.
Attiecībā uz lašupju krājumiem jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, ja ne vēl agrāk, ICES ir ziņojusi, ka šo krājumu stāvoklis Baltijas jūras apgabalā ir ļoti neviendabīgs – daži lašupju krājumi ir labā stāvoklī, kamēr citi tādi nav. Sākot ar 2022. gadu, ICES ir norādījusi arī to, ka galvenajā baseinā nebūtu gūstamas nekādas laša komerciālās un atpūtas nozvejas, jo attiecīgās zvejniecības ir pēc būtības jauktas zvejniecības, kurās lasi zvejo no visiem upju krājumiem reizē. Vienlaikus ICES ir atzīmējusi, ka laša vasaras migrācijas laikā pašreizējās specializētās zvejniecības dažos ziemeļu piekrastes apgabalos varētu turpināt darboties. Tāpēc kopš 2021. gada Padome ir nolēmusi slēgt specializēto laša zvejniecību galvenajā baseinā un attiecībā uz nenovēršamām piezvejām noteikt piezvejas KPN (izņēmums ir zinātniskas zvejniecības), bet attiecīgajos ziemeļu piekrastes apgabalos specializēto laša zvejniecību vasaras periodā tomēr paturēt atvērtu. No 2021. gada Padome ir pieņēmusi arī korektīvus pasākumus, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām (aizliegums izmantot āķu jedas un zvejot taimiņu ārpus piekrastes apgabaliem; dienas individuālais limits – viens lasis, kuram nogriezta taukspura, uz vienu makšķernieku lielākajā daļā apgabalu). ICES 2026. gada ieteikumā ievērota tāda pati pieeja kā iepriekšējos gados, bet, ņemot vērā papildu neskaidrības ar lašu skaitliskumu vissvarīgākajā lašupē, rosināts ieteiktās maksimālās nozvejas samazināt vēl vairāk 22 . Turklāt ICES atzīmē manāmu vienas konkrētas upes populācijas samazināšanos un tāpēc iesaka zvejas sezonas sākšanu Olandes jūrā un ap šīs upes ieteku aizkavēt un sākt nevis no maija, bet no jūnija. Pēc ICES aplēses atpūtas zvejniecībās, kurās zvejo lašus ar nogrieztu taukspuru (t. i., audzētos lašus), ar velci nozvejoto savvaļas lašu mirstība pēc to atbrīvošanas joprojām ir 24 % jeb aptuveni 2500 nobeigušos savvaļas lašu (tomēr jauna pētījuma provizoriskie rezultāti rāda, ka mirstība varētu būt ievērojami mazāka). Tāpēc Komisija saskaņā ar KZP pamatregulas 16. panta 4. punktu, lasītu saistībā ar minētās regulas 2. panta 1. punktu un 2. panta 5. punkta c) un f) apakšpunktu, ierosina: i) KPN principā reducēt līdz nenovēršamām piezvejām; ii) atkāpes veidā ICES 29.N–31. apakšrajonā atļaut vasaras mēnešos piekrastē zvejojošas specializētas komerciālas laša zvejniecības, kurās būtu jāievēro ieteiktā zvejas sezonas sākuma aizkavēšana ICES 29. apakšrajona ziemeļu daļā un ap vienas konkrētas upes ieteku, kas atrodas ICES 31. apakšrajonā; iii) KPN noteikt ICES ieteiktajā apjomā; iv) korektīvos pasākumus saglabāt tādus pašus kā 2025. gadā; v) lai nodrošinātu, ka piekrastes zvejas iespējas ICES 32. apakšrajonā tiek pilnībā izmantotas, saglabāt 2026. gadā starp apgabaliem noteikto ierobežoto elastību; vi) izņemot ICES 29.N–31. apakšrajona piekrastes apgabalus laikposmos, kad ir atļauta komerciālā zveja, vairs neparedzēt laša atpūtas zvejniecību iespēju.
Attiecībā uz Somijas līča lasi ICES par 2026. gadu izdevusi piesardzīgu ieteikumu 23 . Tāpēc Komisija ierosina saskaņā ar KZP pamatregulas 16. panta 4. punktu KPN noteikt piesardzīgajā ieteikumā norādītajā apjomā. Pamatojoties uz iepriekšējo gadu kvotu izmantojumu, Komisija turklāt ierosina Igaunijas gadījumā starp apgabaliem noteikto ierobežoto elastību attiecībā uz abām laša KPN saglabāt, lai citu sugu piekrastes zvejniecībās neizveidotos kritiskās sugas situācija.
Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 nosaka ikgadējas KPN pārvaldības papildnosacījumus, to vidū 3. un 4. pantā iekļautos elastības noteikumus, kas piemērojami krājumiem, uz kuriem attiecināma attiecīgi piesardzīga un analītiska KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, jānolemj, kuriem krājumiem, pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli, 3. un 4. pantu nepiemēro. Ņemot vērā Baltijas jūras ekosistēmas un vairāku zivju krājumu īpaši trauslo stāvokli, Komisija ierosina Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantā paredzēto ikgadējās elastības iespēju izslēgt attiecībā uz krājumiem, kuru biomasa ir mazāka par MSY Btrigger, un krājumiem, kuru gadījumā ICES ieteikusi vai nu nulles apjoma nozveju, vai specializētās zvejniecības apturēšanu. Ikgadējas elastības mehānismu, kas piemērojams visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, nosaka arī KZP pamatregulas 15. panta 9. punkts. Lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas degradē jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu un kavē KZP mērķu sasniegšanu, Komisija turklāt ierosina, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pants jāpiemēro tikai tad, ja dalībvalstis neizmanto ikgadējo elastību, kas paredzēta KZP pamatregulas 15. panta 9. punktā. Turklāt KZP pamatregulas 15. panta 9. punktā paredzētās ikgadējās kvotu elastības iespēja būtu jāizslēdz, ja tas apdraudētu KZP mērķu sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz krājumiem, kuru biomasa ir mazāka par MSY Btrigger, un krājumiem, kuru gadījumā tiks atļauta tikai piezveja vai zinātniskās zvejniecības.
Lai noteiktu KPN Esmarka mencai, kuras zvejas gads sākas 2025. gada 1. novembrī, Komisija turklāt ierosina grozīt Padomes Regulu (ES) 2025/202. Kamēr nav publicēts 2025. gada 10. oktobrī gaidāmais ICES ieteikums un nav noslēgušās apspriedes ar Apvienoto Karalisti, attiecīgās KPN apzīmētas ar “pm” (pielikts atgādinājums).
2025/0253 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar ko uz 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2025/202
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Padomei jāpieņem zvejas iespēju noteikšanas un iedalīšanas pasākumi un arī daži ar minētajām zvejas iespējām funkcionāli saistīti nosacījumi. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā izklāstītajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punktu, zvejas iespējas ir dalībvalstīm iedalāmas tā, lai ikvienai no tām nodrošinātu relatīvu ar katru krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību stabilitāti.
(2)Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus turklāt nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā ieinteresēto personu viedokļus, kas izteikti apspriežoties.
(3)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 25 izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto. Saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punktu plāna mērķis ir palīdzēt sasniegt KZP mērķus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā. Bez tam plāns cenšas nodrošināt jūras bioloģisko resursu izmantošanu tādā veidā, lai ieguves sugu populācijas tiktu atjaunotas un turētos virs līmeņa, kāds spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Vēl viens plāna mērķis ir palīdzēt garantēt to, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ekonomiskus un sociālus un ieguvumus un nodarbinātību un veicināt pārtikas pieejamību. Šie mērķi ir sīkāk precizēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta c) un f) apakšpunktā un prasa radīt apstākļus, kuros zvejas, ieguves un apstrādes joma un ar zveju saistītās darbības, kas notiek uz sauszemes, ir dzīvotspējīgas un konkurētspējīgas, un nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, jo īpaši ņemot vērā piekrastes zvejniecību un sociālekonomiskos aspektus.
(4)2025. gada 28. maijā Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) publicēja savu ikgadējo, 2026. gada ieteikumu par Baltijas jūras krājumiem. Tomēr attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas mencu ICES ieteikums bija tāds pats kā 2025. gadā. ICES uzskata, ka vairumā Baltijas jūras zvejniecību krājumi ir vismaz zināmā mērā sajaukušies. Minētā sajaukšanās skar gan krājumus, ko pārvalda ar KPN, gan krājumus, ko ar KPN nepārvalda. Visvairāk jūtama ir pelaģisko un demersālo sugu sajaukšanās.
(5)ICES iesaka 2026. gadā Baltijas jūras rietumdaļas reņģi, Baltijas jūras austrumdaļas un rietumdaļas mencu un ICES 22.–31. apakšrajona lasi zvejot nulles apjomā. Līdz ar to, ja minēto krājumu KPN tiktu noteiktas ICES ieteiktajos apjomos, pienākums izkraut visas nozvejas, arī piezvejas, kas no minētajiem krājumiem gūtas jauktu sugu zvejniecībās, izraisītu tā dēvēto kritiskās sugas parādību. Mencas piezvejas tiek gūtas visās zvejniecībās, rietumdaļas reņģes piezvejas – specializētajās brētliņas zvejniecībās, un daudzās zvejniecībās var tikt piezvejots arī lasis. Kritiskās sugas situācija īpaši smaga būtu kuģiem, kuri zvejo plekstveidīgās un pelaģiskās zivis, – iespējams, ka tiem nāktos izbeigt 2026. gada zvejas operācijas un priekšlaicīgi slēgt savu zvejniecību. Pēc Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centra datiem to nozveju pirmās pārdošanas vērtība, kuras atļauts gūt KPN robežās un kuru gūšanu varētu sagaidīt attiecīgajā apgabalā, jūras zeltplekstes, brētliņas un attiecīgajās reņģes zvejniecībās tiek lēsta attiecīgi 25 300 000 EUR, 55 700 000 EUR un 43 400 000 EUR apmērā. 2026. gada zvejas operācijas nāktos izbeigt arī daudzām citām zvejniecībām, it īpaši piekrastes mazapjoma zvejniecībām, kurās zvejo ar KPN nepārvaldītas sugas. Lai panāktu zvejniecību turpināšanas līdzsvaru, aiztaupot pretējā gadījumā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas un ņemot vērā vajadzību panākt minēto krājumu labu bioloģisko stāvokli, un ievērojot grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus apzvejot MSY apjomā, ir lietderīgi saglabāt nenovēršamām piezvejām īpaši paredzētas KPN attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas reņģi, austrumdaļas mencu, rietumdaļas mencu un galvenā baseina lasi.
(6)Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu ICES kopš 2019. gada iesaka nulles apjoma nozvejas. Krājuma stāvoklis ir tikpat kritisks kā agrāk, tāpēc par 2026. gadu ICES sniegusi tādu pašu ieteikumu kā par 2025. gadu, un tajā ICES bija pārliecināta par krājuma biomasas tendencēm un to, ka biomasa bijusi krietni mazāka par saglabāšanas references rādītāju (Blim), kura nesasniegšanas gadījumā krājuma reproduktīvā spēja var būt ierobežota. Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 3. panta 1. punktu un KZP pamatregulas 16. panta 4. punktu ir lietderīgi apturēt attiecīgo specializēto zvejniecību un pieņemt funkcionāli saistītus korektīvus pasākumus. Lai nepieļautu potenciāli smagās sociālekonomiskās sekas, ko radītu zvejas iespēju noteikšana nulles apjomā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 1. punktu un 2. panta 5. punkta c) un f) apakšpunktu nelielā apjomā turklāt būtu jānosaka nenovēršamām piezvejām paredzētas zvejas iespējas.
(7)Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu ICES vairākus gadus pēc kārtas ir ieteikusi mazus nozveju apjomus, bet 2026. gadam tā iesaka nulles apjoma nozvejas, jo 2025. gada aplēse rāda, ka krājuma biomasa ir mazāka par Blim un 2027. gadā šo rādītāju nebūs pārsniegusi. Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 3. panta 1. punktu un KZP pamatregulas 16. panta 4. punktu ir lietderīgi apturēt attiecīgo specializēto zvejniecību un pieņemt funkcionāli saistītus korektīvos pasākumus. Lai nepieļautu sociālekonomiskās sekas, ko radītu zvejas iespēju noteikšana nulles apjomā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 1. punktu un 2. panta 5. punkta c) un f) apakšpunktu nelielā apjomā turklāt būtu jānosaka nenovēršamām piezvejām paredzētas zvejas iespējas.
(8)Attiecībā uz lasi ICES 22.–31. apakšrajonā ICES joprojām iesaka nulles apjoma nozveju, bet vienlaikus pieļauj iespēju 2026. gada vasaras mēnešos turpināties piekrastē zvejojošām specializētām komerciālām un atpūtas zvejniecībām apgabalā uz ziemeļiem no 59° 30′ ziemeļu platuma (ICES 29. apakšrajons uz ziemeļiem no 31. apakšrajona). Sakarā ar pastāvošajām papildu neskaidrībām par lašu skaitliskumu vissvarīgākajā lašupē ICES savu nozvejas ieteikumu salīdzinājumā ar 2025. gadu ir samazinājusi vēl vairāk. Turklāt ICES norāda, ka, laša zvejošanu ICES 29. apakšrajona ziemeļu daļā un Ranelvenas upes ietekas tuvumā uzsākot tikai jūnijā, tiktu labāk aizsargāta turienes īpaši trauslā savvaļas populācija, kā arī citas agri migrējošas savvaļas laša populācijas. Bez tam atpūtas zvejniecībās, kurās zvejo lašus ar nogrieztu taukspuru, jāņem vērā nozvejoto savvaļas lašu mirstība pēc to atbrīvošanas. Tāpēc ir lietderīgi saskaņā ar KZP pamatregulas 16. panta 4. punktu zvejas iespēju apjomu un zvejas apgabalu un laikposmu noteikt tādu, kāds ir ICES ieteikumā, un pieņemt funkcionāli saistītus korektīvus pasākumus (aizliegt izmantot āķu jedas un aizliegt zvejot taimiņu ārpus piekrastes apgabaliem; atpūtas zvejniecības atļaut tikai tad/tur, kad/kur ir atļautas komerciālas specializētās zvejniecības).
(9)Lai nodrošinātu to, ka ICES 32. apakšrajona piekrastes zvejniecībām pieejamās laša zvejas iespējas tiek pilnībā izmantotas, ir lietderīgi attiecībā uz lasi atļaut ierobežotu elastību starp ICES 22.–31. apakšrajonu un ICES 32. apakšrajonu.
(10)Lai laša zvejniecībās samazinātu risku, ka lasis var tikt nepareizi paziņots kā taimiņš, ir lietderīgi aizliegt taimiņa zveju tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām un taimiņa piezvejas ierobežot līdz 3 % apjomam no kopējās taimiņa un laša nozvejas.
(11)Pasākumi, kas attiecas uz mencas un laša atpūtas zvejniecībām, un uz taimiņa un laša krājumu saglabāšanu vērstie pasākumi nedrīkstētu skart stingrākus valsts pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. un 20. pantu.
(12)Attiecībā uz Botnijas līča reņģi ICES lēš, ka šā krājuma biomasa ir turpinājusi kristies un nu atrodas pusceļā starp Blim un saglabāšanas references rādītāju (MSY Btrigger), kura nesasniegšanas gadījumā jāveic pienācīgi korektīvi pasākumi, kas spēj nodrošināt, ka krājums ātri atgriežas tādā līmenī, kāds spēj nodrošināt MSY. ICES norāda arī uz neskaidrībām ar to, kā aplēšams mazāka vecuma grupu lielums un svara un vecuma attiecība. Turklāt ICES atkārtoti norāda, ka tad, ja zvejas iespējas tiek noteiktas MSY punktvērtības apjomā, ir maz ticams, ka vecāku īpatņu proporcija populācijā palielināsies. Bez tam ICES norāda, ka šis krājums, visticamāk, ir ģenētiskās daudzveidības zuduma ziņā vārīgs. Neviens no FMSY diapazonam atbilstošas nozvejas scenārijiem nenodrošina to, ka varbūtība, ar kādu krājuma biomasa 2027. gadā varētu nokristies zem Blim, ir mazāka par 5 %. Bez tam tiek prognozēts, ka pat tad, ja no krājuma nezvejotu nemaz, 2027. gadā tas tikai ar 30 % varbūtību varētu būt atjaunojies par MSY Btrigger lielākā apjomā. Tāpēc ir lietderīgi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 6. punktu un 5. panta 1. punktu attiecīgi noteikt zvejas iespējas un – kā ar tām funkcionāli saistītu korektīvu pasākumu – trīs mēnešus ilgu ar nārstu saistītu aizliegumu.
(13)Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi ICES jau astoto gadu pēc kārtas iesaka nulles apjoma nozvejas. Tāpat kā 2024. gadā ICES ir pārskatījusi un samazinājusi iepriekšējo gadu biomasas aplēses un nu lēš, ka biomasa, kaut arī kopš 2021. gada tā ir pastāvīgi augusi, 2025. gadā joprojām būs tikai 52 % no Blim. Arī krājuma papildināšanās notiek sliktāk nekā jebkad agrāk, un nav gaidāms, ka 2027. gadā biomasa jau būs lielāka par Blim. Tāpēc ir lietderīgi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 6. punktu un 5. panta 2. punktu apturēt specializētās zvejniecības un vairs neturpināt mazapjoma zvejniekiem noteiktā atbrīvojuma piemērošanu. Lai nepieļautu sociālekonomiskās sekas, ko radītu zvejas iespēju noteikšana nulles apjomā, saskanīgi ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 1. punktu un 2. panta 5. punkta c) un f) apakšpunktu turklāt būtu nelielā apjomā jānosaka nenovēršamām piezvejām paredzētas zvejas iespējas.
(14)Attiecībā uz Baltijas jūras centrālās daļas reņģi ICES ieskats ir tāds, ka šā krājuma biomasa mazāka par Blim ir bijusi vairumā pēdējo 30 gadu. ICES lēš, ka svara un vecuma attiecības uzlabošanās dēļ un 2022. gada labā papildinājuma ietekmē krājuma biomasa kopš 2024. gada ir lielāka par Blim, taču tā joprojām ir daudz mazāka par MSY Btrigger. ICES lēš, ka krājuma papildināšanās 2024. un 2025. gadā varētu būt bijusi laba, taču uzsver, ka šīs aplēses ir nenoteiktas. 2023. gadā krājuma papildināšanās bijusi sliktāka par vidusmēru. Turklāt ICES atgādina, ka tad, ja tiek turpināts sugas paziņot nepareizi, pieaug ieteikuma nenoteiktība. Neviens no FMSY diapazonam atbilstošas nozvejas scenārijiem nenodrošina to, ka varbūtība, ar kādu krājuma biomasa 2027. gadā varētu nokristies zem Blim, ir mazāka par 5 %. Turklāt pat tad, ja no šā krājuma nezvejotu nemaz, un par spīti optimistiskajai aplēstajai prognozei varbūtība, ar kādu krājuma apjoms 2027. gadā vēl aizvien būtu mazāks par MSY Btrigger, joprojām ir 52 %. Tāpēc ir lietderīgi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 4. punktu un 5. panta 1. punktu attiecīgi noteikt zvejas iespējas un – kā ar tām funkcionāli saistītu korektīvu pasākumu – trīs mēnešus ilgu ar nārstu saistītu aizliegumu.
(15)Attiecībā uz Rīgas līča reņģi un attiecībā uz jūras zeltpleksti ICES lēš, ka šo krājumu biomasa ir lielāka par MSY Btrigger un ka zvejas radītais noslogojums ir mazāks par FMSY. Tāpēc ir lietderīgi zvejas iespējas noteikt tā, kā prasīts Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 3. punktā.
(16)Attiecībā uz brētliņu ICES lēš, ka krājuma biomasa, lai gan joprojām lielāka par MSY Btrigger, ir turpinājusi kristies, un apstiprina, ka krājuma papildināšanās 2021.–2023. gadā bijusi sliktāka nekā jebkad agrāk. Tiek lēsts, ka krājuma biomasa 2025. gadā būs vismazākā kopš 1990. gada un pietuvinājusies MSY Btrigger. ICES lēš, ka krājuma papildināšanās 2024. gadā varētu būt bijusi izcili laba, taču uzsver, ka šī aplēse ir nenoteikta un ka varbūtība, ar kādu krājuma biomasa var nebūt sasniegusi saglabāšanas references rādītājus, iespējams, tiek novērtēta par zemu. Turklāt ICES atgādina, ka tad, ja tiek turpināts sugas paziņot nepareizi, pieaug ieteikuma nenoteiktība. Tāpēc ir lietderīgi zvejas iespējas noteikt tā, kā prasīts Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 4. punktā. Saskanīgi ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu Komisija turklāt ierosina saglabāt pastāvošo trīs mēnešus ilgo zvejas aizliegumu, kas ir saistīts ar nārsta periodu.
(17)Šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošana tiks uzraudzīta un kontrolēta saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 26 , jo īpaši tās 33. un 34. pantu par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu Komisijai. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par izkrāvumiem no šīs regulas aptvertajiem krājumiem.
(18)Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 27 3. un 4. pants paredz ikgadēju elastību tiklab ar piesardzīgu, kā ar analītisku KPN pārvaldītu krājumu kvotām. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padome, kad tā nosaka KPN, nolemj, kuriem krājumiem to bioloģiskā stāvokļa dēļ 3. un 4. pantu nepiemēro, jo citādi šā mehānisma rezultātā kādā atsevišķā gadā pieejamās kvotas var būt lielākas nekā minētajam gadam sākotnēji noteiktās kvotas. Līdz šim iepriekš minētos pantus nepiemēroja krājumiem, kuru biomasa ir mazāka par Blim. Ņemot vērā Baltijas jūras ekosistēmas un zivju krājumu trauslo stāvokli, ir lietderīgi iepriekš minētos pantus nepiemērot arī krājumiem, kuru biomasa ir lielāka par Blim, bet mazāka par MSY Btrigger. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punkts turklāt papildus dod ikgadēju elastību arī visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu KZP mērķu sasniegšanu, ikgadējā elastība, kuru kvotām piemēro saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu, nebūtu jāpiemēro kumulatīvi. Atkarībā no krājumu bioloģiskā stāvokļa Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzētās ikgadējās elastības piemērošanas iespēja attiecīgā gadījumā būtu jāizslēdz.‑
(19)Baltijas jūras austrumdaļas mencas, rietumdaļas mencas un rietumdaļas reņģes krājumu biomasa ir mazāka par Blim. Visu šo krājumu gadījumā 2026. gadā ir atļauta vienīgi piezveja un zinātniskās zvejniecības. Botnijas līča reņģes un Baltijas jūras centrālās daļas reņģes biomasa ir krietni mazāka par MSY Btrigger. Tāpēc un ņemot vērā Baltijas jūras ekosistēmas salīdzinoši mazo izturētspēju, KPN veidojošu attiecīgo kvotas daļu turētājas dalībvalstis, lai 2026. gada nozvejas nepārsniegtu attiecīgās KPN, minēto krājumu sakarā ir apņēmušās ikgadējo elastību, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā, 2026. gadā nepiemērot. Turklāt uz dienvidiem no 59° 30′ ziemeļu platuma gandrīz visās lašupēs krājuma biomasa ir mazāka par smoltu produkcijas limita references rādītāju (Rlim) un 2026. gadā ir atļauta vienīgi piezveja un zinātniskās zvejniecības. Tāpēc attiecībā uz laša nozvejām, kas 2026. gadā tiks gūtas galvenajā baseinā, attiecīgās dalībvalstis ikgadējās elastības ziņā ir uzņēmušās iepriekšminētajām līdzīgas saistības.
(20)[Vieta tekstam par Esmarka mencu: Savienība un Apvienotā Karaliste 2025. gada [XX]. oktobrī rīkoja divpusējas apspriedes par Esmarka mencas KPN, kas uz laikposmu no 2025. gada 1. novembra līdz 2026. gada 31. oktobrim piemērojama ICES 3.a rajonā (Skageraks/Kategats), Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā (Ziemeļjūra). Minētās apspriedes notika, ievērojot 498. panta 2. punktu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (TSN) 28 . Savienība tajās piedalījās, pamatojoties uz Savienības nostājas specifikācijām, kuras Padome 2025. gada [XX]. oktobrī apstiprinājusi, pildot Padomes Lēmuma (ES) 2021/1875 29 2. pantu. Savienība un Apvienotā Karaliste par KPN vienojās, balstoties uz 2025. gada [XX]. oktobrī publicēto, minēto periodu aptverošo ICES ieteikumu par Esmarka mencu ICES 4. apakšapgabalā un 3.a rajonā. Apspriešanās iznākums tika dokumentēts rakstiskā protokolā, kuru 2025. gada [XX]. oktobrī parakstīja Savienības un Apvienotās Karalistes delegāciju vadītāji. Tāpēc KPN uz 2025. gada 1. novembra līdz 2026. gada 31. oktobra laikposmu būtu jānosaka minētajā rakstiskajā protokolā noteiktajā apjomā.]
(21)[Vieta tekstam par citiem iespējamiem grozījumiem Padomes Regulā (ES) 2025/202.]
(22)Tāpēc Regula (ES) 2025/202 30 būtu attiecīgi jāgroza.
(23)Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un nodrošinātu zvejnieku iztikas līdzekļus, šīs regulas noteikumi attiecībā uz Baltijas jūru būtu jāpiemēro no 2026. gada 1. janvāra. Tomēr noteikumi par Esmarka mencu Skagerakā/Kategatā un Ziemeļjūrā ar atpakaļejošu spēku būtu jāpiemēro no 2025. gada 1. novembra līdz 2026. gada 31. oktobrim, jo tāda ir Esmarka mencas zvejas sezona. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Šī regula uz 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Baltijas jūrā un groza dažas zvejas iespējas, kas ar Regulu (ES) 2025/202 noteiktas attiecībā uz citiem ūdeņiem.
2. pants
Darbības joma
1.Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas Baltijas jūrā.
Ja attiecīgajos noteikumos uz to konkrēti norādīts, šo regulu piemēro arī atpūtas zvejniecībām.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta definīcijas.
Papildus piemēro šādas definīcijas:
(1)“apakšrajons” ir Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) noteikts Baltijas jūras apakšrajons, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 31 III pielikumā;
(2)“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:
(a)zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;
(b)visās pārējās zvejniecībās – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;
(3)“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;
(4)“atpūtas zvejniecības” ir nekomerciālu zvejas darbību kopums, kurā jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;
(5)“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati (arī tuvinājumi) par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kurš zinātniskā analīzē atzīts par pietiekami kvalitatīvu, lai uz tā pamata sniegtu zinātnisku ieteikumu;
(6)“analītiska KPN” ir KPN, par kuru pieejams analītisks novērtējums;
(7)“piesardzīga KPN” ir KPN, par kuru nav pieejams analītisks novērtējums, un tā vietā vai nu ir pieejams piesardzīgs novērtējums, vai nav pieejams nekāds novērtējums.
II NODAĻA
ZVEJAS IESPĒJAS
4. pants
KPN un to sadalījums
KPN, kvotas un – attiecīgā gadījumā – ar tām funkcionāli saistītie pasākumi ir noteikti pielikumā.
5. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu
1.Šajā regulā noteiktais zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm neskar:
(a)apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;
(b)atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;
(c)papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;
(d)daudzumus, kas ieturēti, pildot Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu, un nodoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;
(e)atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.
2.Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētās KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.
3.Ja šīs regulas pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.
4.Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.
6. pants
Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi
Nemērķa sugu krājumi, kas ir drošās bioloģiskās robežās, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, un kam ir piemērojams atbrīvojums no pienākuma nozvejas ieskaitīt attiecīgajās kvotās, ir norādīti attiecīgajās KPN tabulās šīs regulas pielikumā.
7. pants
Zvejas aizliegšana, lai aizsargātu nārstojošas mencas
1.No 1. maija līdz 31. augustam ir aizliegts ar jebkāda veida zvejas rīkiem zvejot 25. un 26. apakšrajonā.
2.Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro:
(a)zvejas operācijām, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, un ar noteikumu, ka minētā izpēte notiek, pildot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 32 25. panta nosacījumus;
(b)Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, ar grunts āķu rindām, āķu jedām, dreifējošām āķu jedām, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai tamlīdzīgiem pasīviem zvejas rīkiem zvejo apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri;
(c)neskarot 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 9. panta 1. punktā noteiktos zvejas aizlieguma periodus – Savienības zvejas kuģiem, kuri 25. apakšrajonā pelaģiskos krājumus apzvejo tiešam patēriņam pārtikā un tālab izmanto zvejas rīkus, kam linuma acs izmērs ir 45 mm vai mazāks, apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 50 metri, un kuru izkrāvumi ir šķiroti.
3.Aizliegts ar jebkāda veida zvejas rīkiem no 15. janvāra līdz 31. martam zvejot 22. un 23. apakšrajonā un no 15. maija līdz 15. augustam – 24. apakšrajonā.
4.Šā panta 3. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro:
(a)zvejas operācijām, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, un ar noteikumu, ka minētā izpēte notiek, ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus;
(b)Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, ar grunts āķu rindām, āķu jedām, dreifējošām āķu jedām, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai tamlīdzīgiem pasīviem zvejas rīkiem zvejo apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri;
(c)Savienības zvejas kuģiem, kuri 24. apakšrajonā pelaģiskos krājumus apzvejo tiešam patēriņam pārtikā un tālab izmanto zvejas rīkus, kam linuma acs izmērs ir 45 mm vai mazāks, apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 40 metri, un kuru izkrāvumi ir šķiroti;
(d)Savienības zvejas kuģiem, kuri 22. apakšrajonā apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri, ar dragu zvejo gliemenes.
5.Šā panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā un 4. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto Savienības zvejas kuģu kapteiņi kompetentās dalībvalsts kontroles iestādēm nodrošina iespēju jebkurā laikā uzraudzīt savu kuģu zvejas darbības.
8. pants
Zvejas aizliegšana, lai aizsargātu 25., 26., 27., 28.2., 29., 30., 31. un 32. apakšrajonā nārstojošas reņģes
1.Aizliegts ar pelaģisko trali līdz četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām zvejot pelaģiskās sugas piekrastes apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetentās iestādes izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri, un aizliegums ir spēkā šādos laikposmos un apgabalos:
(a)no 16. marta līdz 15. jūnijam 25. un 26. apakšrajonā;
(b)no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam 27. un 28.2. apakšrajonā;
(c)no 1. maija līdz 31. jūlijam 29.–32. apakšrajonā.
2.Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro zvejas operācijām, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, un ar noteikumu, ka minētā izpēte notiek, ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus. Šo atkāpi var izmantot tikai katrai dalībvalstij sākotnēji iedalītās kvotas robežās.
9. pants
Zvejas aizliegšana, lai aizsargātu 25., 26., 27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā nārstojošas brētliņas
1.Savienības zvejas kuģiem no 1. maija līdz 31. jūlijam ir aizliegts ar aktīviem zvejas rīkiem apzvejot pelaģiskos krājumus apgabalos, kas 25., 26., 27., 28.2., 29. apakšrajonā un uz rietumiem no 24° 00′ austrumu garuma 32. apakšrajonā atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijām.
2.Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro:
(a)zvejas operācijām, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, un ar noteikumu, ka minētā izpēte notiek, ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus; šo atkāpi var izmantot tikai katrai dalībvalstij sākotnēji iedalītās kvotas robežās;
(b)Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri zvejo ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, ar grunts āķu rindām, āķu jedām, dreifējošām āķu jedām, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai tamlīdzīgiem pasīviem zvejas rīkiem.
10. pants
Pasākumi attiecībā uz mencas atpūtas zvejniecībām 22.–32. apakšrajonā
1.Mencas atpūtas zvejniecības 22.–32. apakšrajonā ir aizliegtas. Nejauši nozvejotus mencas īpatņus nekavējoties atlaiž jūrā.
2.Neatkarīgi no 1. punkta drīkst paturēt mencas, kas 27.–32. apakšrajonā nejauši piezvejotas citu sugu atpūtas zvejniecībās.
11. pants
Pasākumi attiecībā uz laša atpūtas zvejniecībām 22.–31. apakšrajonā
1.Laša atpūtas zvejniecības 22.–31. apakšrajonā ir aizliegtas. Nejauši nozvejotus laša īpatņus nekavējoties atlaiž jūrā.
2.Atkāpjoties no 1. punkta, laša atpūtas zvejniecības ir atļautas līdz četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām un konkrēti šādos laikposmos un apgabalos:
(a)no 1. jūnija līdz 31. augustam ICES 29. apakšrajonā uz ziemeļiem no 59° 30′ ziemeļu platuma;
(b)no 1. maija līdz 31. augustam ICES 30. un 31. apakšrajonā, bet ne maija mēnesī līdz četru jūras jūdžu attālumā no Ranelvenas upes ietekas.
3.Šis pants neskar stingrākus valsts pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. un 20. pantu.
12. pants
Pasākumi attiecībā uz taimiņa un laša krājumu saglabāšanu 22.–32. apakšrajonā
1.22.–32. apakšrajonā Savienības zvejas kuģi taimiņu nezvejo tālāk kā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām. Ja 32. apakšrajonā tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām zvejo lasi, taimiņa piezvejas nekad nepārsniedz 3 % no kopējās laša un taimiņa nozvejas, kas paturēta uz kuģa vai izkrauta pēc katra zvejas reisa.
2.Taimiņa vai laša zvejošana ar āķu jedām tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām 22.–31. apakšrajonā ir aizliegta.
3.Šis pants neskar stingrākus valsts pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. un 20. pantu.
13. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, nosūta Komisijai datus par nozvejoto vai izkrauto krājumu daudzumiem, tās izmanto šīs regulas pielikumā norādītos krājumu kodus.
III NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
14. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2025/202
Regulu (ES) 2025/202 groza šādi:
(1)regulas IA pielikuma B daļas 122. tabulu aizstāj ar šādu:
“
122. tabula
|
Suga: |
Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas |
Zona: |
3.a; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā |
|||||||||||
|
Trisopterus esmarkii |
(NOP/2A3A4.) |
|||||||||||||
|
Gads: |
2025 |
2026 |
Analītiska KPN |
|||||||||||
|
Dānija |
299,722 |
(1)(2) |
pielikts atgādinājums (pm) |
(4) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
|||||||||
|
Vācija |
0,057 |
(1)(2)(3) |
pm |
(4) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||||
|
Nīderlande |
0,221 |
(1)(2)(3) |
pm |
(4) |
||||||||||
|
Savienība |
300 |
(1)(2)(3) |
pm |
(4) |
||||||||||
|
Apvienotā Karaliste |
100 |
(1) |
pm |
(4) |
||||||||||
|
KPN |
400 |
(1) |
pm |
(4) |
||||||||||
|
(1) |
Drīkst nozvejot tikai no 2024. gada 1. novembra līdz 2025. gada 31. oktobrim. |
|||||||||||||
|
(2) |
Tikai piezvejām. Specializētajās Esmarka mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
|||||||||||||
|
(3) |
Piezvejas kvotu drīkst apgūt tikai Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 4. zonā. |
|||||||||||||
|
(4) |
Drīkst nozvejot tikai no 2025. gada 1. novembra līdz 2026. gada 31. oktobrim. |
|||||||||||||
”;
(2)[vieta tekstam par citiem grozījumiem Padomes Regulā (ES) 2025/202].
15. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2026. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.
Atkāpjoties no otrās daļas:
(a)regulas 14. panta 1. punktu piemēro no 2025. gada 1. novembra līdz 2026. gada 31. oktobrim;
(b)[vieta tekstam par citiem grozījumiem Padomes Regulā (ES) 2025/202].
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 26.8.2025
COM(2025) 458 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums PADOMES REGULAI,
ar ko uz 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2025/202
PIELIKUMS
KPN, KAS PIEMĒROJAMAS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS KPN IR NOTEIKTAS, PA SUGĀM UN APGABALIEM
Tabulās noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja vien nav norādīts citādi) un ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām.
Zivju krājumi norādīti atbilstoši sugu zinātnisko nosaukumu alfabētiskajai secībai.
Šīs regulas vajadzībām turpinājumā dota salīdzinoša tabula ar zinātniskajiem un vispārpieņemtajiem sugu nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Clupea harengus |
HER |
Reņģe |
|
Gadus morhua |
COD |
Menca |
|
Pleuronectes platessa |
PLE |
Jūras zeltplekste |
|
Salmo salar |
SAL |
Lasis |
|
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
|
1. tabula |
|
||||||||||||||
|
Suga: |
Reņģe |
|
|
Zona: |
30.–31. apakšrajons |
|
|||||||||
|
|
Clupea harengus |
|
|
(HER/30/31.) |
|
||||||||||
|
Somija |
|
20 956 |
Analītiska KPN |
|
|
||||||||||
|
Zviedrija |
4 604 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
|||||||||||||
|
Savienība |
25 560 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||||||||
|
KPN |
|
25 560 |
|
|
|
|
|
||||||||
|
2. tabula |
|
||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
Suga: |
Reņģe |
|
|
Zona: |
22.–24. apakšrajons |
|
|||||||||
|
|
Clupea harengus |
|
|
(HER/3BC+24) |
|
||||||||||
|
Dānija |
|
55 |
(1) |
Analītiska KPN |
|
|
|||||||||
|
Vācija |
218 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
||||||||||||
|
Somija |
0 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||||||||
|
Polija |
51 |
(1) |
|||||||||||||
|
Zviedrija |
70 |
(1) |
|||||||||||||
|
Savienība |
394 |
(1) |
|||||||||||||
|
KPN |
|
394 |
(1) |
||||||||||||
|
(1) |
Vienīgi piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||||||||||||
|
|
Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, reņģe drīkst būt mērķsuga tad, ja minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus. |
||||||||||||||
|
3. tabula |
|
||||||||||||||
|
Suga: |
Reņģe |
|
|
Zona: |
Savienības ūdeņi 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā |
||||||||||
|
|
Clupea harengus |
|
|
(HER/3D-R30) |
|
||||||||||
|
Dānija |
|
1 845 |
Analītiska KPN |
|
|
||||||||||
|
Vācija |
489 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
|||||||||||||
|
Igaunija |
9 424 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|||||||||||||
|
Somija |
18 395 |
||||||||||||||
|
Latvija |
2 326 |
||||||||||||||
|
Lietuva |
2 449 |
||||||||||||||
|
Polija |
20 898 |
||||||||||||||
|
Zviedrija |
28 055 |
||||||||||||||
|
Savienība |
83 881 |
||||||||||||||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
|
|
|
|
||||||||
|
4. tabula |
|
||||||||||||||
|
Suga: |
Reņģe |
|
|
Zona: |
28.1. apakšrajons |
|
|||||||||
|
|
Clupea harengus |
|
|
(HER/03D.RG) |
|
||||||||||
|
Igaunija |
|
15 870 |
Analītiska KPN |
|
|
||||||||||
|
Latvija |
18 497 |
Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|||||||||||||
|
Savienība |
34 367 |
||||||||||||||
|
KPN |
|
34 367 |
|
|
|
|
|
||||||||
|
5. tabula |
|
||||||||||||||
|
Suga: |
Menca |
|
|
Zona: |
Savienības ūdeņi 25.–32. apakšrajonā |
||||||||||
|
|
Gadus morhua |
|
|
(COD/3DX32.) |
|
||||||||||
|
Dānija |
|
37 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
|||||||||
|
Vācija |
15 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
||||||||||||
|
Igaunija |
4 |
(1) |
|||||||||||||
|
Somija |
3 |
(1) |
|||||||||||||
|
Latvija |
14 |
(1) |
|||||||||||||
|
Lietuva |
9 |
(1) |
|||||||||||||
|
Polija |
40 |
(1) |
|||||||||||||
|
Zviedrija |
37 |
(1) |
|||||||||||||
|
Savienība |
159 |
(1) |
|||||||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
||||||||||||||
|
(1) |
Vienīgi piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||||||||||||
|
|
Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, menca drīkst būt mērķsuga tad, ja minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus. |
||||||||||||||
|
6. tabula |
|
||||||||||||||
|
Suga: |
Menca |
|
|
Zona: |
22.–24. apakšrajons |
|
|||||||||
|
|
Gadus morhua |
|
|
(COD/3BC+24) |
|
||||||||||
|
Dānija |
|
18 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
|||||||||
|
Vācija |
9 |
(1) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
||||||||||||
|
Igaunija |
0 |
(1) |
|||||||||||||
|
Somija |
0 |
(1) |
|||||||||||||
|
Latvija |
2 |
(1) |
|||||||||||||
|
Lietuva |
1 |
(1) |
|||||||||||||
|
Polija |
5 |
(1) |
|||||||||||||
|
Zviedrija |
7 |
(1) |
|||||||||||||
|
Savienība |
42 |
(1) |
|||||||||||||
|
KPN |
42 |
(1) |
|||||||||||||
|
(1) |
Vienīgi piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||||||||||||
|
|
Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, menca drīkst būt mērķsuga tad, ja minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus. |
||||||||||||||
|
7. tabula |
|
||||||||||||||
|
Suga: |
Jūras zeltplekste |
|
|
Zona: |
Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā |
||||||||||
|
|
Pleuronectes platessa |
|
|
(PLE/3BCD-C) |
|
||||||||||
|
Dānija |
|
7 861 |
Analītiska KPN |
|
|
||||||||||
|
Vācija |
873 |
Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|||||||||||||
|
Polija |
1 646 |
||||||||||||||
|
Zviedrija |
593 |
||||||||||||||
|
Savienība |
10 973 |
||||||||||||||
|
KPN |
|
10 973 |
|
|
|
|
|
||||||||
|
8. tabula |
|
||||||||||||||
|
Suga: |
Lasis |
|
Zona: |
Savienības ūdeņi 22.–31. apakšrajonā |
|||||||||||
|
|
Salmo salar |
|
|
(SAL/3BCD-F) |
|
||||||||||
|
Dānija |
|
5 282 |
(1)(2) |
Analītiska KPN |
|
|
|||||||||
|
Vācija |
588 |
(1)(2) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
||||||||||||
|
Igaunija |
537 |
(1)(2)(3) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||||||||||
|
Somija |
6 586 |
(1)(2) |
|||||||||||||
|
Latvija |
3 359 |
(1)(2) |
|||||||||||||
|
Lietuva |
395 |
(1)(2) |
|||||||||||||
|
Polija |
1 602 |
(1)(2) |
|||||||||||||
|
Zviedrija |
7 138 |
(1)(2) |
|||||||||||||
|
Savienība |
25 487 |
(1)(2) |
|||||||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
||||||||||||||
|
(1) |
Zivju skaits. |
|
|
|
|||||||||||
|
(2) |
Vienīgi piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. |
||||||||||||||
|
Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, lasis drīkst būt mērķsuga tad, ja minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus. |
|||||||||||||||
|
Atkāpjoties no pirmās daļas, Savienības zvejas kuģi šo kvotu drīkst apgūt līdz četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām un konkrēti šādos laikposmos un apgabalos: –no 1. jūnija līdz 31. augustam 29. apakšrajonā uz ziemeļiem no 59°30′ ziemeļu platuma, –no 1. maija līdz 31. augustam 30. un 31. apakšrajonā, bet ne maija mēnesī līdz četru jūras jūdžu attālumā no Ranelvenas upes ietekas. |
|||||||||||||||
|
(3) |
Īpašs nosacījums: ne vairāk kā 450 šīs kvotas īpatņu drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 32. apakšrajonā (SAL/*3D32). |
||||||||||||||
|
9. tabula |
|
||||||||||||||
|
Suga: |
Lasis |
|
Zona: |
Savienības ūdeņi 32. apakšrajonā |
|||||||||||
|
|
Salmo salar |
|
|
(SAL/3D32.) |
|
||||||||||
|
Igaunija |
|
1 049 |
(1) |
Piesardzīga KPN |
|
|
|||||||||
|
Somija |
9 183 |
(1) |
|||||||||||||
|
Savienība |
10 232 |
(1) |
|||||||||||||
|
KPN |
Nepiemēro |
||||||||||||||
|
(1) |
Zivju skaits. |
||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||
|
10. tabula |
|
||||||||||||||
|
Suga: |
Brētliņa |
|
|
Zona: |
Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā |
||||||||||
|
|
Sprattus sprattus |
|
|
(SPR/3BCD-C) |
|
||||||||||
|
Dānija |
|
13 761 |
Analītiska KPN |
|
|
||||||||||
|
Vācija |
8 718 |
Piemēro šīs regulas 6. pantu. |
|||||||||||||
|
Igaunija |
15 979 |
||||||||||||||
|
Somija |
7 203 |
||||||||||||||
|
Latvija |
19 299 |
||||||||||||||
|
Lietuva |
6 981 |
||||||||||||||
|
Polija |
40 957 |
||||||||||||||
|
Zviedrija |
26 602 |
||||||||||||||
|
Savienība |
139 500 |
||||||||||||||
|
KPN |
|
Nepiemēro |
|
|
|
|
|
||||||||