EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.8.2025
COM(2025) 457 final
2025/0252(NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar kuru groza Regulu (ES) 2025/202, ar ko 2025. un 2026. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Ar Padomes Regulu (ES) 2025/202 1 2025. un 2026. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi. Šis priekšlikums minētās zvejas iespējas groza, lai ņemtu vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus un citas norises.
•Saskanība ar pašreizējiem konkrētās politikas noteikumiem
Ierosinātie pasākumi ir saskanīgi ar mērķiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 2 par kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) (“pamatregula”) un kas citstarp piemērojami, nosakot zvejas iespējas, t. i., nozvejas un zvejas piepūles limitus, un kas tiecas nodrošināt ES zivsaimniecību ekoloģisko, kā arī ekonomisko un sociālo ilgtspēju. Ierosinātie pasākumi attiecīgos gadījumos ir saskanīgi arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/472 3 , ar ko izveido rietumu ūdeņu daudzgadu plānu (RŪDP), kurā par konkrētiem krājumiem precizēts, kā minētos mērķus sasniegt, izmantojot zvejas iespējas.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Ierosinātie pasākumi ir saskanīgi ar citām ES politikas jomām, konkrētāk, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK 4 (“Jūras stratēģijas pamatdirektīva”), un to mērķis ir palīdzēt sasniegt labu vides stāvokli, īpaši attiecībā uz 3. raksturlielumu, kas prasa, lai visas komerciāli izmantotās zivju un gliemeņu populācijas būtu bioloģiski drošā apjomā.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punkts.
•Subsidiaritāte
Priekšlikums ir ES ekskluzīvā kompetencē saskaņā ar LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums zvejas iespējas dalībvalstīm iedala saskaņā ar pamatregulas mērķiem un RŪDP noteikumiem, kā arī saskaņā ar tās daudzpusējās apspriešanās iznākumu, kura reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) kontekstā noturēta ar trešām valstīm. Tāpēc zvejas iespējas būtu jānosaka, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus. Papildus bioloģiskajiem apsvērumiem zvejas iespēju sadalījumā būtu jāņem vērā sociālekonomiskie apsvērumi, īpaši grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaikus apzvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā (MSY).
Saskaņā ar pamatregulas 16. panta 6. un 7. punktu un 17. pantu dalībvalstis pašas izlemj, kā tām pieejamās zvejas iespējas sava karoga zvejas kuģiem tālāk iedalāmas pēc noteiktiem minēto pantu kritērijiem. Tāpēc dalībvalstīm ir vajadzīgā rīcības brīvība tām iedalīto kvotu tālākā sadalīšanā atbilstoši sociālajam/ekonomiskajam modelim, kādu tās vislabprātāk izvēlas, lai pieejamās zvejas iespējas izmantotu.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Tā kā priekšlikums groza spēkā esošu regulu, vispiemērotākais juridiskais instruments ir regula.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Nepiemēro.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Ar ieinteresētajām personām Komisija konsultatīvo padomju satvarā apspriedusies, pamatodamās uz savu ikgadējo paziņojumu “Ilgtspējīga zveja Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2025. gada ievirzes” (COM(2024) 235 final).
Atsauksmes par minēto ikgadējo paziņojumu atspoguļo viedokli par Komisijas veikto resursu stāvokļa izvērtējumu un pieņemto pārvaldības lēmumu pareizību. Komisija, izstrādājot šo priekšlikumu, minētās atsauksmes ir ņēmusi vērā.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātnisko ieteikumu pamatā ir tās ekspertu grupu un lēmējstruktūru izstrādātais satvars. Tā pamatā ir labākās pieejamās zinātniskās atziņas, un to ir zinātniski recenzējuši neatkarīgi eksperti. ICES zinātniskie ieteikumi pamatojas uz minēto satvaru un ir saskanīgi ar pamatregulas un RŪDP mērķiem un noteikumiem atbilstoši Komisijas prasītajam.
•Ietekmes novērtējums
Priekšlikuma tvērumu nosaka LESD 43. panta 3. punkts.
Šā priekšlikuma mērķis ir nepieļaut īstermiņa pieeju, priekšroku dodot noturīgai ilgtspējai. Ņemtas vērā ieinteresēto personu un konsultatīvo padomju iniciatīvas, par kurām ICES atsaukusies labvēlīgi. Komisijas KZP reformas priekšlikums pamatojās uz ietekmes novērtējumu (SEC(2011) 891), kurā teikts, ka MSY sasniegšana ir vidiskās, ekonomiskās un sociālās ilgtspējas priekšnoteikums, tomēr minētos trīs mērķus nevar sasniegt katru atsevišķi.
Attiecībā uz RZPO krājumu zvejas iespējām šis priekšlikums būtībā īsteno pasākumus, par kuriem panākta starptautiska vienošanās. Visus aspektus, kas attiecas uz zvejas iespēju potenciālās ietekmes novērtēšanu, izskata, kad tiek gatavotas un risinātas starptautiskās sarunas, kurās ar trešām valstīm vienojas par ES zvejas iespējām.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Nepiemēro.
•Pamattiesības
Priekšlikumā ir ņemtas vērā pamattiesības, konkrēti tās, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Ierosinātie pasākumi budžetu neietekmē.
5.CITI ELEMENTI
• Detalizēts konkrēto priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Priekšlikuma mērķis ir Regulu (ES) 2025/202 grozīt, kā aprakstīts turpinājumā.
Anšovs Atlantijas okeāna ūdeņos pie Pireneju pussalas rietumkrasta
Regulā (ES) 2025/202 anšova (Engraulis encrasicolus) kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 9. apakšapgabala rietumdaļā un 10. apakšapgabalā (Atlantijas okeāna ūdeņi pie Pireneju pussalas rietumkrasta un ūdeņi ap Azoru salām) laikposmā no 2025. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim provizoriski noteikta 7182 tonnu apjomā uz tik ilgu laiku, līdz ICES attiecībā uz laikposmu no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam būs publicējusi savu zinātnisko ieteikumu par anšovu ICES 9.a rajona rietumdaļā (Atlantijas okeāna ūdeņi pie Pireneju pussalas rietumkrasta).
Ņemot vērā minētā ieteikuma 5 publicēšanu 2025. gada 20. jūnijā, būtu jānosaka anšova galīgā KPN ICES 9. apakšapgabala rietumdaļā un 10. apakšapgabalā laikposmā no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam. ICES sniedz ieteikumu par minētā krājuma maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu un 3. panta c) punktu ierosināts galīgo KPN attiecīgajam laikposmam noteikt, pamatojoties uz minēto ICES ieteikumu, t. i., 22 871 tonnas apjomā.
Turklāt, lai saglabātu minētās KPN pārskata periodu, ko piemēro no 2025. gada 1. jūlija, galīgā KPN arī būtu jāpiemēro no 2025. gada 1. jūlija.
Norvēģijas omārs Biskajas līcī
ICES 2024. gada 31. oktobrī publicēja savu zinātnisko ieteikumu par Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus) ICES 8.a un 8.b rajonā (Biskajas līcis) 2025. gadam 6 . ICES sākotnēji ieteica, ka nozvejai no minētā krājuma minētajā laikposmā nevajadzētu pārsniegt 3502 tonnas. 2025. gada 6. maijā ICES publicēja pārskatītu zinātnisko ieteikumu par Norvēģijas omāru ICES 8.a un 8.b rajonā 2025. gadam 7 . Biomasas izpētes indeksa aprēķina korekcijas dēļ pārskatītajā ieteikumā, ar ko aizstāj 2024. gada 31. oktobra ieteikumu, minētā krājuma nozvejas ieteikto apjomu attiecīgajam laikposmam ICES samazināja līdz 2601 tonnai.
Pamatojoties uz ICES 2024. gada 31. oktobra ieteikumu, Regulā (ES) 2025/202 Norvēģijas omāra KPN ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā 2025. gadam ir noteikta 3502 tonnu apjomā. Tāpēc saskaņā ar RŪDP 4. panta 3. punktu, kas lasāms kopsakarā ar RŪDP 3. panta 5. punktu, minētās KPN apjomu attiecīgajam laikposmam ierosināts mainīt, pamatojoties uz ICES 2025. gada 6. maija pārskatīto ieteikumu.
Turklāt, lai saglabātu 2025. gada pārskata periodu par Norvēģijas omāra KPN ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā, ko piemēro no 2025. gada 1. janvāra, grozītā KPN arī būtu jāpiemēro no 2025. gada 1. janvāra. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās KPN kvotas vēl nav pilnībā apgūtas.
Nosakot ES kvotu Norvēģijas omāram ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā, būtu jāņem vērā minētās sugas izmetumi attiecīgajā apgabalā, pamatojoties uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2023/2623 8 9. pantā noteikto augstas izdzīvotības atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma. Tā kā minētos daudzumus nedrīkst izkraut un ieskaitīt kvotās, tos atvelk no ES kvotas. Minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, ko piemēro ES kvotai 2025. gadam, ir 14,85 %.
Komisijas 2025. gada 26. maija priekšlikumā par grozījumiem Regulā (ES) 2025/202 (COM(2025) 257 final), kas atjaunināts ar vairākiem neoficiāliem Komisijas dienestu dokumentiem 9 , jau ierosināts grozīt minētās KPN apjomu 2025. gadam. Tomēr šis elements nav iekļauts Padomes pieņemtajā Regulas (ES) 2025/202 grozījumā 10 .
ICCAT zilā tunzivs
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/837 11 , ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2053 12 groza attiecībā uz zilās tunzivs (Thunnus thynnus) pārvaldību Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā, stājās spēkā 2025. gada 3. maijā.
Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2025/837 Regulas (ES) 2023/2053 I pielikuma 1. un 2. punktu groza un iekļauj atkāpes: i) no maksimālā skaita dalībvalstu piekrastes nerūpnieciskās flotes kuģu, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, atļaujot Lionas līcī palielināt minēto kuģu skaitu; ii) no šādiem kuģiem noteiktā maksimālā zilās tunzivs kvotu piešķīruma dalībvalstīm, atļaujot Lionas līcī palielināt arī minētās kvotas.
Regulā (ES) 2025/202 2025. gadam ir noteikts: i) maksimālais skaits Francijas piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm; ii) šādiem Francijas kuģiem piešķirtā zilās tunzivs kvota, kas izmantojama Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā.
Tāpēc minēto maksimālo kuģu skaitu un piešķīrumu ierosināts palielināt, lai ņemtu vērā atkāpes, kas Deleģētajā regulā (ES) 2025/837 noteiktas nerūpnieciskajai flotei, kurai atļauts zvejot Lionas līcī.
Turklāt, lai saglabātu pārskata periodu zilās tunzivs KPN Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā, arī grozītā KPN būtu jāpiemēro no 2025. gada 1. janvāra.
2025/0252 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar kuru groza Regulu (ES) 2025/202, ar ko 2025. un 2026. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Padomes Regula (ES) 2025/202 13 2025. un 2026. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. Minētās zvejas iespējas un daži ar tām funkcionāli saistīti pasākumi būtu jāgroza, lai ņemtu vērā publicētos zinātniskos ieteikumus, kā arī reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) sanāksmju iznākumu.
(2)Regulā (ES) 2025/202 anšova (Engraulis encrasicolus) kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 9. apakšapgabala rietumdaļā un 10. apakšapgabalā laikposmā no 2025. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. septembrim provizoriski noteikta 7182 tonnu apjomā uz tik ilgu laiku, līdz ICES attiecībā uz laikposmu no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam būs publicējusi savu zinātnisko ieteikumu par anšovu ICES 9.a rajona rietumdaļā. Ņemot vērā minētā ieteikuma publicēšanu 2025. gada 20. jūnijā, anšova galīgā KPN ICES 9. apakšapgabala rietumdaļā un 10. apakšapgabalā laikposmā no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam būtu jānosaka ICES ieteiktajā apjomā.
(3)ICES 2024. gada 31. oktobrī publicēja savu zinātnisko ieteikumu par Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus) ICES 8.a un 8.b rajonā 2025. gadam. ICES sākotnēji ieteica, ka nozvejai no minētā krājuma minētajā laikposmā nevajadzētu pārsniegt 3502 tonnas. 2025. gada 6. maijā ICES publicēja pārskatītu zinātnisko ieteikumu par Norvēģijas omāru ICES 8.a un 8.b rajonā 2025. gadam. Pārskatītajā ieteikumā, ar ko aizstāj 2024. gada 31. oktobra ieteikumu, minētā krājuma nozvejas ieteikto apjomu attiecīgajam laikposmam ICES samazināja līdz 2601 tonnai. Tāpēc saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/472 14 4. panta 3. punktu, kas lasāms kopsakarā ar minētās regulas 3. panta 5. punktu, 2025. gadam noteiktais Norvēģijas omāra KPN apjoms ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā būtu jāgroza, pamatojoties uz pārskatīto ICES ieteikumu.
(4)Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/837 15 , ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2053 16 groza attiecībā uz zilās tunzivs (Thunnus thynnus) pārvaldību Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā, stājās spēkā 2025. gada 3. maijā. Ar to Regulas (ES) 2023/2053 I pielikuma 1. un 2. punkts grozīts, iekļaujot atkāpes attiecībā uz Lionas līci. Lai ņemtu vērā minētās atkāpes, Regulā (ES) 2025/202 būtu jāgroza: i) maksimālais skaits Francijas piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm; ii) šādiem Francijas kuģiem piešķirtā zilās tunzivs kvota, kas izmantojama Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā.
(5)Tādēļ Regula (ES) 2025/202 būtu attiecīgi jāgroza.
(6)Lai saglabātu ar šo regulu grozīto KPN pārskata periodus, kurus piemēro no 2025. gada 1. janvāra vai no 2025. gada 1. jūlija, grozītās KPN būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no attiecīgajiem datumiem. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgo KPN kvotas vēl nav pilnībā apgūtas vai ir palielinātas.
(7)Zvejas darbību pārtraukumu nepieļaušanas steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījums Regulā (ES) 2025/202
Regulas (ES) 2025/202 IA pielikuma A daļu, ID pielikumu un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2025. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.8.2025
COM(2025) 457 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar kuru groza Regulu (ES) 2025/202, ar ko 2025. un 2026. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi
PIELIKUMS
Regulas (ES) 2025/202 pielikumu grozījumi
1) IA pielikuma A daļas 2.1. tabulu aizstāj ar šādu:
“
|
|
|
|
2.1. |
tabula |
|
|
|
|
Suga: |
Anšovs |
|
|
Zona: |
9W(1) un 10 |
|
|
|
|
Engraulis encrasicolus |
|
|
(ANE/9WX10) |
|
|
|
|
Spānija |
|
2 287 |
(2) |
Analītiska KPN |
|
|
|
|
Portugāle |
20 584 |
(2) |
|||||
|
Savienība |
22 871 |
(2) |
|||||
|
KPN |
22 871 |
(2) |
|||||
|
(1) |
Daļa no 9. apakšapgabala uz rietumiem no līnijas, kas savieno šādus punktus: |
||||||
|
Punkts |
Ģeogrāfiskais platums |
Ģeogrāfiskais garums |
|||||
|
1 |
36°00'00"N |
11°00'00"W |
|||||
|
2 |
37°01'20"N |
8°59'47"W |
|||||
|
(2) |
Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam. |
||||||
”;
2) IA pielikuma A daļas 9. tabulu aizstāj ar šādu:
“
|
|
|
|
9. |
tabula |
|
|
|
|
Suga: |
Norvēģijas omārs |
|
Zona: |
8.a, 8.b, 8.d un 8.e |
|
||
|
|
Nephrops norvegicus |
|
|
(NEP/8ABDE.) |
|
||
|
Spānija |
|
133 |
Analītiska KPN |
|
|
||
|
Francija |
2 082 |
||||||
|
Savienība |
2 215 |
||||||
|
KPN |
2 601 |
||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
”;
3) ID pielikuma 12. tabulu aizstāj ar šādu:
“
|
|
|
|
12. |
tabula |
|
|
|
|
Suga: |
Zilā tunzivs |
|
|
Zona: |
Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45°W un Vidusjūra |
||
|
|
Thunnus thynnus |
|
|
(BFT/AE45WM) |
|
|
|
|
Kipra |
|
195,17 |
(4) |
Analītiska KPN |
|||
|
Grieķija |
350,95 |
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. |
|||||
|
Spānija |
7 161,64 |
(2)(4) |
Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||||
|
Francija |
7 132,06 |
(2)(4) |
|||||
|
Horvātija |
1 127,25 |
6) |
|||||
|
Itālija |
5 628,97 |
(4)(5) |
|||||
|
Malta |
450,68 |
(4) |
|||||
|
Portugāle |
650,83 |
||||||
|
Citas dalībvalstis |
80,60 |
(1) |
|||||
|
Savienība |
22 778,15 |
(2)(3)(4)(5)(6)(7) |
|||||
|
KPN |
|
40 570,00 |
|||||
|
(1) |
Izņemot Franciju, Grieķiju, Horvātiju, Itāliju, Kipru, Maltu, Portugāli un Spāniju, un tikai piezvejā. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BFT/AE45WM_AMS). |
||||||
|
(2) |
Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi (BFT/*8301), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm: |
||||||
|
Spānija |
1 088,70 |
||||||
|
Francija |
505,77 |
||||||
|
Savienība |
1 594,47 |
||||||
|
(3) |
Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši VI pielikuma 1. punktā minētie kuģi (BFT/*641), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm: |
||||||
|
Francija |
100,00 |
||||||
|
Savienība |
100,00 |
||||||
|
4) |
Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 2. punktā minētie kuģi (BFT/*8302), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm: |
||||||
|
Spānija |
143,23 |
||||||
|
Francija |
285,28 |
* |
|||||
|
Itālija |
112,58 |
||||||
|
Kipra |
3,90 |
||||||
|
Malta |
9,01 |
||||||
|
Savienība |
554,00 |
||||||
|
* No tās 50 % drīkst zvejot Lionas līcī. |
|||||||
|
(5) |
Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi (BFT/*643), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm: |
||||||
|
Itālija |
112,58 |
||||||
|
Savienība |
112,58 |
||||||
|
(6) |
Īpašs nosacījums: tādu zilo tunzivju nozvejām, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi guvuši audzēšanas nolūkos (BFT/*8303F), šīs KPN robežās ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm: |
||||||
|
Horvātija |
1 014,53 |
||||||
|
Savienība |
1 014,53 |
||||||
|
(7) |
Pēc 200 tonnu pārvietošanas no Islandes uz Savienību. |
||||||
”;
4) VI pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:
“
2.Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm
|
Spānija |
364 |
|
Francija |
149(1)(2) |
|
Itālija |
30 |
|
Kipra |
20(1) |
|
Malta |
54(1) |
|
Savienība |
693 |
|
(1) Šis skaitlis var palielināties, ja saskaņā ar šā pielikuma 4. punkta A tabulu riņķvada kuģi aizstāj ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem. (2) No tiem vismaz 9 kuģi zvejo Lionas līcī. |
|
”.