2023/0363 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,

ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,

par

Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas pieņemšanu, ar ko Regulas (ES) Nr. 1092/2010, (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010, (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 806/2014, (ES) Nr. 2021/523 un (ES) 2024/1620 groza attiecībā uz dažām ziņošanas prasībām finanšu pakalpojumu un ieguldījumu atbalsta jomā

1.Konteksts

Datums, kad priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2023) 593 final – 2023/0363 COD):	2023. gada 17. oktobris
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums:	2024. gada 14. februāris
Eiropas Parlamenta nostājas datums (pirmais lasījums):	2024. gada 12. marts
Grozītā priekšlikuma nosūtīšanas datums:	Neattiecas
Padomes nostājas pieņemšanas datums:	[2025. gada 8. jūlijs]

2.Komisijas priekšlikuma mērķis

Šā priekšlikuma mērķis ir atvieglot informācijas apmaiņu starp iestādēm, kā arī tās atkalizmantošanu, un izvairīties no liekas ziņošanas, ko veic finanšu vienības un citi finanšu tirgus dalībnieki, kuriem ir jāziņo dati dažādām valsts un ES iestādēm, kas pārrauga finanšu sistēmu. Atsevišķi tajā pašā priekšlikumā Komisija arī ierosina samazināt biežumu, ar kādu tiek ziņots par programmu InvestEU.

3.Komentāri par Padomes nostāju

Padomes nostāja, kas pieņemta pirmajā lasījumā, pilnībā atspoguļo starp Eiropas Parlamentu un Padomi 2024. gada 17. decembrī panākto politisko vienošanos. Komisija atbalsta šo vienošanos. Tālāk tekstā izklāstīti galvenie vienošanās punkti.

·Attiecībā uz datu kopīgošanas pienākuma tvērumu likumdevēji vienojās aptvert visas ES līmeņa iestādes, kas pārrauga finanšu sistēmu: trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) (t. i., Eiropas Banku iestāde, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde), Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, Vienotā noregulējuma valde, Eiropas Centrālā banka kā vienotā uzraudzības mehānisma kompetentā iestāde un Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestāde. Tomēr likumdevēji datu kopīgošanas pienākuma tvērumā neiekļāva valstu kompetentās iestādes (VKI); tāpēc tām datu kopīgošana – papildus prasībām, kas jau ir noteiktas ES tiesību aktos – arī turpmāk būs brīvprātīga. Komisija pauž nožēlu par šo konkrēto risinājumu (sk. papildinājumā pievienoto Komisijas paziņojumu), jo tas samazina iniciatīvas sloga samazināšanas potenciālu, bet pieņem to kā kompromisu.

·Attiecībā uz integrēto ziņošanas sistēmu, ko Eiropas Parlaments iesniedzis pirmā lasījuma nostājā, regulā būs noteikts pienākums EUI sagatavot ziņojumu, kurā izklāstīts ceļvedis starpnozaru integrētas ziņošanas sistēmas īstenošanai, pamatojoties uz EUI pašreizējo nozaru darbu. Tika panākta vienošanās, ka EUI ziņojums par datu kopīgošanas šķēršļiem būs vēl viens atsevišķs ziņojums, ko iesniegs pēc diviem gadiem un vajadzības gadījumā regulāri atjauninās. Tomēr likumdevēji neapstiprināja šīs vienošanās ietekmi uz resursiem, ko Komisija bija noteikusi iestāžu sarunās, un tāpēc šim EUI darbam netiks darīti pieejami papildu resursi.

·Attiecībā uz saprašanās memorandiem par datu kopīgošanu likumdevēji vienojās, ka iestādes var noslēgt saprašanās memorandu par informācijas apmaiņas kārtību. Komisija var izstrādāt nesaistošas pamatnostādnes iestādēm, lai izklāstītu minētā saprašanās memoranda galvenos aspektus.

·Attiecībā uz pienākumu pieprasīt datus no citām iestādēm (“vienreizējas ziņošanas” princips) likumdevēji vienojās par iestāžu pienākumu datus pieprasīt no citām iestādēm, kurām tie jau ir, nevis no pārskatu sniedzējām struktūrām, vienlaikus ņemot vērā, ka var būt gadījumi, kad iestādēm ir vajadzīga elastība, lai tieši vērstos pie finanšu iestādēm.

·Attiecībā uz datu kopīgošanu pētniecības un inovācijas jomā vienošanās veicinās datu atkalizmantošanu pētniecības un inovācijas nolūkos, ja tie tiks pienācīgi apstrādāti nolūkā tos anonimizēt un aizsargāt konfidenciālu informāciju. Tāpat kā minēts Komisijas priekšlikumā, informācijas apmaiņa ar trešām personām pētniecības un inovācijas jomā būs brīvprātīga, un likumdevēji sīkāk precizēja, ka datu subjektiem un dalībvalstīm nevajadzētu būt identificējamiem. Turpretī vienošanās netika panākta par datu kopīgošanu ar Komisiju, ko Komisija bija ierosinājusi, lai uzlabotu spēju novērtēt savu priekšlikumu ietekmi veidā, kas novērstu atsevišķu struktūru identificēšanu.

·Attiecībā uz ierosinātajiem InvestEU regulas grozījumiem tika panākta vienošanās tos saglabāt saskaņā ar Komisijas priekšlikumu.

4.Secinājums

Komisija atbalsta iestāžu sarunu rezultātus un tādēļ var pieņemt Padomes nostāju pirmajā lasījumā, vienlaikus norādot, ka kompromisa teksts vājina sloga samazināšanas potenciālu salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu.

5.Komisijas paziņojumi

Komisija 2025. gada 2. aprīlī iesniedza paziņojumu iekļaušanai Pastāvīgo pārstāvju komitejas (II) protokolā, kas ir pievienots papildinājumā.

PAPILDINĀJUMS

Komisijas paziņojumi

Komisijas paziņojums, kas iekļaušanai Pastāvīgo pārstāvju komitejas (II) sanāksmes protokolā tika iesniegts 2025. gada 2. aprīlī:

“Komisija ir stingri apņēmusies samazināt slogu. Vienošanās, kas tika panākta 17. decembra trialogā, ir svarīgs nākamais solis ceļā uz sistēmu, kurā datus paziņo vienu reizi un pēc tam kopīgo un pēc iespējas izmanto atkārtoti. Tomēr Komisija pauž dziļu nožēlu par to, ka priekšlikuma sloga samazināšanas potenciāls ir ievērojami vājināts pēc lēmuma neiekļaut valstu kompetentās iestādes datu kopīgošanas pienākumu tvērumā. Administratīvā sloga samazināšana ir kopīgs mērķis, par ko valstu un valdību vadītāji bieži vien publiski atgādina (sk. Eiropadomes 2024. gada 17. un 18. aprīļa secinājumus par kapitāla tirgu savienību), un visām iestādēm būtu jācenšas nodrošināt vienkāršošanu ES uzņēmumiem. Komisija turpinās atbalstīt šo mērķi, tostarp pastāvīgi īstenojot savu ES finanšu pakalpojumu uzraudzības datu stratēģiju un strādājot pie integrētas ziņošanas.”