B. 2. SASTĀVDAĻA: Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās

Šā Dānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir trīskāršs. Pirmkārt, ierosinātajās iniciatīvās tiks izmantoti zināmi un efektīvi instrumenti, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas Dānijas lauksaimniecībā, vienlaikus līdz minimumam samazinot ražošanas izlaidi. Tā mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par aptuveni 0,1 megatonnu CO2e. Turklāt paredzams, ka līdz 2030. gadam slāpekļa emisijas piekrastes ūdeņos samazināsies par 198 tonnām. Tādējādi paredzams, ka Dānijas lauksaimniecības nozare palīdzēs sasniegt Dānijas klimata mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 70 %, kā arī uzlabot vides apstākļus. Pastiprināta bioloģiskā lauksaimniecība ir gan līdzeklis šā mērķrādītāja sasniegšanai, gan Dānijas lauksaimniecības nozares zaļās pārkārtošanās mērķis.

Otrkārt, kā papildinājumu Dānijas valdības zaļās pētniecības stratēģijai ievieš ievērojamus līdzekļus daudzsološu tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības nozarē. Tā mērķis ir dokumentēt un parādīt tā sauktās brūnās biorafinēšanas tehnoloģijas ietekmi uz siltumnīcefekta gāzēm. Aplēstais tehnoloģijas tehniskais potenciāls 2030. gadā būs samazinājums par 2 Mt CO2e. Tas ir aptuveni 1/8 no siltumnīcefekta gāzu emisijām lauksaimniecības nozarē. Tāpēc šādu jaunu risinājumu un tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei ir būtiska nozīme Dānijas lauksaimniecības nozares zaļās pārkārtošanās procesā — gan samazinot valsts emisijas, gan demonstrējot pārējo pasauli kā veidu, kā samazināt lauksaimniecības emisijas, nesamazinot nozares ražošanas izlaidi.

Visbeidzot, ražošana pagātnē ir radījusi nopietnu vides piesārņojumu un augsnes piesārņojumu. Ķimikālijas un kaitīgas vielas ir tieši emitētas dabā. Šo piesārņojumu rada zināšanu trūkums par ķīmisko vielu dempinga kaitīgo ietekmi dabā un kaitējumu, ko tas nodarījis nākamajām paaudzēm. Šis komponents ietver ieguldījumus, kuru mērķis ir atjaunot rūpnieciskās teritorijas un zemi, kas iepriekš bija piesārņota neilgtspējīgas ražošanas dēļ.

Šis komponents palīdz īstenot Dānijai 2020. gadā adresēto ieteikumu par nepieciešamību “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

B.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Ar oglekli bagātas augsnes

Iniciatīvas mērķis ir ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada ražošana augsnē ar augstu oglekļa saturu. Turklāt hidroloģiskā režīma atjaunošana un ar oglekli bagātu augšņu izņemšana no ražošanas palīdz samazināt arī slāpekļa emisijas.

Ieguldījums: Bioloģisko lauksaimniecību,

Pasākuma mērķis ir stimulēt vairāk lauksaimnieku pāriet no tradicionālās uz bioloģisko lauksaimniecību. Turklāt šis pasākums palīdzēs palielināt Dānijas bioloģisko lauksaimniecības preču eksportu.

Ieguldījums Nr. 2: Sabiedrisko virtuvju pāreja uz bioloģisko ražošanu

Pasākums ir veltīts izglītības programmām un atbalsta mācību programmas, kuru mērķis ir veicināt pāreju uz bioloģiskāku, veselīgāku un ilgtspējīgāku pārtiku sabiedriskās virtuvēs.

Ieguldījums Nr. 3: Bioloģiskās inovācijas centrs

Šā pasākuma mērķis ir izveidot inovācijas centru. Centrs veic pētījumus, eksperimentus un izstrādi bioloģiskās lauksaimniecības un pārtikas jomā.

Ieguldījums Nr. 4: Augu bioloģiskās ražošanas projekti

Ikgadējas kopfonda izveide Bioloģiskās lauksaimniecības fondā atbalsta bioloģiskas, augu izcelsmes pārtikas sistēmas attīstību.

Ieguldījums Nr. 5: Klimata tehnoloģijas lauksaimniecībā

Ar šo pasākumu Dānija turpinās ieguldīt tirgū visdaudzsološāko tehnoloģiju izvēršanā. Jaunu tehnoloģiju pētniecība nāk par labu ne tikai klimatam un videi, bet arī darbvietu radīšanai.

Investīcija Nr. 6: Rūpniecībā izmantotās un piesārņotās zemes atjaunošana

Pasākuma mērķis ir atjaunot desmit bijušās rūpnieciskās zemes teritorijas, kas ir piesārņotas ar nogremdētām ķīmiskām vielām. Iniciatīvu īsteno, piešķirot subsīdiju Dānijas reģioniem (reģionāla līmeņa administratīvai vienībai), kas uzņemas administratīvo atbildību par piesārņotu augsni. Teritoriju atjaunošanas mērķis ir pastāvīgi uzlabot vietējo vidi, vienlaikus radot saimniecisko darbību lauku apvidos.

B.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
7	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Bioloģiskā lauksaimniecība	Mērķa	Iesniegti vismaz 40 projektu ziņojumi saskaņā ar Bioloģiskās lauksaimniecības fondu.		Skaits	0	40	4. CET.	2025	Projekti veicina lauksaimniecības eksportu, bioloģisko produktu tirdzniecību, palielina zināšanas un veido kompetenci bioloģiskās ražošanas nozarē. Projektu atbalsta saņēmēji ir iesnieguši vismaz 40 projektu ziņojumus.
8	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — sabiedrisko virtuvju bioloģiskā pārkārtošanās	Mērķa	Iesniegti projektu ziņojumi par kompetenču attīstību, kas atbalsta pāreju uz bioloģisko ražošanu vismaz 160 publiskās virtuvēs.		Skaits	0	160	4. CET.	2025	Iniciatīvu īsteno kā atsevišķu finansētu projektu kopumu Bioloģiskās lauksaimniecības fonda ietvaros. Projektu atbalsta saņēmēji ir iesnieguši projektu ziņojumus, kas aptver vismaz 160 publiskas virtuves, kuras ir saņēmušas kompetences attīstību, piedaloties izglītības projektos.
9	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Bioloģiskās inovācijas centrs	Mērķa	Iesniegti vismaz 6 projektu ziņojumi		Skaits	0	6	4. CET.	2025	Atbalsttiesīgie projekti vai nu izplata Bioloģiskās lauksaimniecības inovācijas centra pētniecības un izstrādes rezultātus, veicina sadarbību un partnerības, vai ietver izstrādes un demonstrējumu pasākumus, kā arī pētniecības pasākumus. Saņēmēji ir iesnieguši vismaz 6 projektu ziņojumus.
10	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Augu bioloģiskās ražošanas projekti	Mērķa	Iesniegti vismaz 10 projektu ziņojumi, kuru mērķis ir atbalstīt bioloģiskās, augu izcelsmes pārtikas sistēmas attīstību.		Skaits	0	10	4. CET.	2025	No fondiem atbalsta projektus, kas ietver pētniecības un izstrādes un zināšanu pārneses iniciatīvas, lai attīstītu bioloģisko augkopību un bioloģiskās, augu izcelsmes pārtikas tirgu. Projektu atbalsta saņēmēji ir iesnieguši vismaz 10 projektu ziņojumus.
11	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Klimata tehnoloģijas lauksaimniecībā	Atskaites punkts	Ir pabeigts uzaicinājums iesniegt pieteikumus subsīdiju shēmām klimata tehnoloģijām lauksaimniecībā (brūnās biorafinēšanas rūpnīcas).	Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus ir pabeigts.				4. CET.	2021	Atskaites punktu pabeidz, kad pieteikšanās kārta ir slēgta un Dānijas Lauksaimniecības aģentūra savā mājaslapā paziņo, ka pieteikšanās kārta ir slēgta. Shēmas mērķis ir pierādīt tādu brūno biorafinēšanas rūpnīcu izmantošanu, kurām ir liels potenciāls samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas lauksaimniecībā.
12	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Klimata tehnoloģijas lauksaimniecībā	Mērķa	1 pilna mēroga biorafinēšanas rūpnīcas izveide.		Skaits	0	1	4. CET.	2025	Brūnās biorafinēšanas rūpnīcas, kurā tehnoloģiju var testēt pilnā mērogā, īstenošana līdz 2025. gada 31. decembrim. Dokumentācija par ietekmi uz klimatu un vidi un ietekmi, ko rada bioogles pievienošana augsnei. Ziņojumi par pētniecību un izstrādi, tostarp dokumentācija par ietekmi uz klimatu un vidi un ietekmi uz vidi.
13	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — ar oglekli bagātas augsnes	Atskaites punkts	Ir pabeigts uzaicinājums iesniegt pieteikumus subsīdiju shēmai ar oglekli bagātu augšņu atjaunošanai un izņemšanai no ražošanas	Ir pabeigts uzaicinājums iesniegt pieteikumus subsīdiju shēmai ar oglekli bagātas augsnes izņemšanai no ražošanas.				4. CET.	2021	Shēmas mērķis ir radīt finansiālus stimulus lauksaimniekiem izņemt no ražošanas savas ar oglekli bagātās augsnes un atjaunot to hidroloģisko režīmu, lai novērstu oglekļa emisiju atmosfērā. Atskaites punktu pabeidz, kad pieteikšanās kārta ir pabeigta un Dānijas Vides aģentūra savā mājaslapā paziņo, ka pieteikšanās kārta ir slēgta.
15	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — ar oglekli bagātas augsnes	Mērķa	Parakstīti nolīgumi par projektiem, ar kuriem no ražošanas piesaista 2350 hektārus ar oglekli bagātas augsnes.		Skaits	0	2 350	2. CET.	2026	Mērķrādītāju sasniedz, kad ir parakstīti nolīgumi par projektiem, ar kuriem no ražošanas piesaista 2350 hektārus ar oglekli bagātas augsnes.
16	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Rūpniecisko objektu un piesārņotas zemes atjaunošana	Mērķa	Apstiprināts vismaz 4 projekta pieteikums rūpnieciskā objekta vai piesārņotas zemes atjaunošanai		Skaits	0	4	Q1	2022	Dānijas Vides aizsardzības aģentūra ir saņēmusi un apstiprinājusi vismaz četrus pieteikumus par konkrētajām teritorijām. Konkrētie projekti ir rentabli, un objektus izvēlas, pamatojoties vismaz uz politiskajām prioritātēm, piesārņojuma smagumu un apkārtējām teritorijām radīto risku.
17	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Rūpniecisko objektu un piesārņotas zemes atjaunošana	Atskaites punkts	Ziņot par paveikto darbu saistībā ar apstiprinātajiem projektiem un vajadzības gadījumā veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.	Reģionālās padomes iesniedz ziņojumu par stāvokli attiecībā uz katru projektu, lai novērtētu līdzekļu izlietojumu un sanācijas projektu virzību.				4. CET.	2023	Reģionālās padomes iesniedz statusa ziņojumus ar aprakstu par tehnisko un ekonomisko progresu, ar paziņojumu par atkāpēm no sākotnējā pieteikuma, iepriekšējo gadu statusa ziņojuma un subsīdiju shēmām. Tā kā vietējie augsnes apstākļi un kontaminācijas raksturs atšķiras, attīrīšanas pasākumi dažādās vietās var atšķirties. Statusu iesniedz par katru sanācijas projektu, lai sekotu projekta tehniskajai un finansiālajai attīstībai.
18	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Rūpniecisko objektu un piesārņotas zemes atjaunošana	Mērķa	Tiek uzsākta vismaz 4 dažādu piesārņotu vietu sanācija.	Tiek uzsākta vismaz 4 dažādu piesārņotu vietu sanācija.	Skaits	0	4	2. CET.	2026	Reģionālās padomes ir izsludinājušas konkursus par vismaz četru teritoriju pilnīgu sanāciju. Mērķrādītāju sasniedz, kad tiek uzsākta vismaz 4 dažādu piesārņotu vietu attīrīšana.

C. 3. KOMPONENTS: Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana

Šis Dānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents ir svarīgs elements, lai sasniegtu vērienīgos ES zaļā kursa mērķus, kā arī Dānijas nacionālo mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 70 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni) un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Šā komponenta mērķis ir palielināt energoefektivitāti un zaļo siltumapgādi publiskās un privātās ēkās, rūpniecībā, kā arī izpētīt oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas potenciālu noplicinātajos naftas un gāzes laukos Ziemeļjūrā, kam nepieciešama turpmāka analīze, iesūknēšanas urbumu testēšana un uzglabāšanas iespēju demonstrēšana.

Šā komponenta mērķi ir nodrošināt stimulus un investīcijas energoefektivitātes pasākumos, lai atbalstītu zaļo pārkārtošanos, stiprinātu vietējo darbvietu radīšanu un nodrošinātu saskaņotību un noturību, renovējot esošo ēku fondu. Investīcijas un subsīdiju shēmas šajā komponentā ietver energoefektivitātes pasākumus, naftas un gāzes degļu pārveidošanu par ilgtspējīgiem siltumapgādes avotiem un mājsaimniecību, rūpniecības nozaru un sabiedrisko ēku renovāciju. Tie samazina enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Ieguldījumi energoefektivitātes pasākumos un ēku renovācijā atbalsta būvniecības nozari un apakšuzņēmējus, kas rada darbvietas atbalstītajos uzņēmumos.

Komponents ietver subsīdiju shēmas, kas paredzētas gan publiskā sektora ēkām ar vāju energomarķējumu, gan energoefektivitātes pasākumiem rūpniecības nozarē, kas veicinās ekonomikas atveseļošanos visā Dānijā. Šis komponents arī veicina sabiedrisko ēku, piemēram, dienas aprūpes iestāžu un skolu, uzlabošanu. Apakšpasākums cita starpā ir īpaši svarīgs mājsaimniecībām ar ierobežotām finansēšanas iespējām. Šie pasākumi atbalsta sociālo saskaņotību un noturību, nodrošinot iespējas sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus.

Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot Dānijai pagājušajā gadā adresētos ieteikumus par nepieciešamību“koncentrēt investīcijas uz zaļo [...] pārkārtošanos, jo īpaši uz [...] tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu” (2020. gadakonkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

C.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Ieguldījums: Naftas krāšņu un gāzes krāšņu aizstāšana

Pasākuma mērķis ir pakāpeniski pārtraukt naftas un dabasgāzes izmantošanu apkures sistēmā un aizstāt to ar elektriskajiem siltumsūkņiem un centralizēto siltumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem. Pasākums ietver subsīdiju piešķiršanu, lai paātrinātu pakāpenisku atteikšanos no naftas degļiem un gāzes krāsnīm un samazinātu izmaksas patērētājiem saistībā ar pāreju uz zaļo siltumapgādi. Dānijas atveseļošanas un noturības plāna sniegtais atbalsts paplašina esošu pasākumu. Atbalsta shēmu naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanai sadala šādās trīs apakšshēmās: 1) centralizētās siltumapgādes apakšshēma (“Fjernvarmepuljen”): nodrošina subsīdiju centralizētās siltumapgādes tīklu paplašināšanai jaunās teritorijās; (2) Atsaistīšanas apakšshēma (“afkoblingsordningen”): Dānijas valstij piederošais gāzes sadales uzņēmums iekasē maksu, lai segtu atsaistīšanas izmaksas. Ar šo subsīdiju shēmu mājsaimniecības var tikt atbrīvotas no šīs maksas. Metāllūžņu apakšshēma (“Srotningsordningen”): nodrošina subsīdiju uzņēmumiem, kas piedāvā siltumsūkņus, abonējot privātus mājokļus visa gada garumā.

Ieguldījums Nr. 2: Energoefektivitāte rūpniecībā

Iniciatīvas mērķis ir paātrināt energoefektivitātes pasākumus un pāreju uz zaļo enerģiju rūpniecībā, un paredzams, ka tā samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tā paplašina esošo valsts shēmu. Shēmas mērķis ir enerģijas ietaupījums visos privātajos uzņēmumos, un līdzekļus piešķir pretendentiem pēc konkursa procedūras, kuras pamatā ir kritērijs par lielāko enerģijas ietaupījumu uz katru saņemto subsīdiju.

Ieguldījums Nr. 3: Sabiedrisko ēku energorenovācija

Ar pasākumu atbalsta subsīdiju shēmu, kuras mērķis ir energotaupība sabiedriskās ēkās. Subsīdija ir vērsta uz energorenovāciju reģionālajās un pašvaldību ēkās ar viszemākajiem energoefektivitātes sertifikāta standartiem, kā arī ēkās, kuras apkurina naftas degļi un gāzes krāsnis.

Ieguldījums Nr. 4: Energoefektivitāte mājsaimniecībās

Pasākums ir vērsts uz enerģijas ietaupījumu privātos mājokļos, atbalstot siltumizolāciju, ēkas ekspluatācijas optimizāciju vai apkures nomaiņu ar naftas degļiem un gāzes krāsnīm ar siltumsūkņiem.

Ieguldījums Nr. 5: Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) potenciāls

Šā pasākuma mērķis ir attīstīt un demonstrēt CO2 uzglabāšanas tehnisko un ekonomisko iespējamību noplicinātās naftas un gāzes atradnēs Ziemeļjūras Dānijas daļā. Veic turpmāku CO2 uzglabāšanas pilnveidošanu, testēšanu un demonstrēšanu, lai noteiktu tehniskās un finansiālās iespējas, pirms sāk darboties kāds no noplicinātajiem gāzes un naftas laukiem. Atbalsts neattiecas uz investīcijām, kas vajadzīgas, lai ieviestu ekspluatācijā esošas CO2 uzglabāšanas iekārtas, bet tikai uz priekšizpēti, kā aprakstīts iepriekš.

C.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
19	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana — Naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšana	Atskaites punkts	Ir pieņemta politiska vienošanās par līdzekļu piešķiršanu shēmām naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanai ar elektriskajiem siltumsūkņiem un centralizēto siltumapgādi.	Politiska vienošanās starp valdību un lielāko daļu parlamenta ir noslēgta un publicēta attiecīgās ministrijas tīmekļa vietnē.				2. CET.	2021	Atskaites punktu sasniedz, kad Dānijas parlamenta vairākums ir vienojies par līdzekļu piešķiršanu atbalsta shēmām naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanai ar elektriskajiem siltumsūkņiem un centralizēto siltumapgādi. Parlamentā ir pabeigtas attiecīgās procedūras. Dānijas kontekstā politiskās vienošanās parasti atspoguļo galvenos politikas veidošanas posmus pat attiecībā uz plaša spektra pasākumiem un parasti sniedz pietiekamu garantiju, ka pasākumi tiks īstenoti. Tie nodrošina paredzamību, stabilitāti un efektivitāti politikas veidošanā, uzņemoties saistības partijām vairākos Parlamenta sasaukumos. Politiskā vienošanās ir par to, kā DKK 645000000 sadalīt starp atbalsta shēmām, kuru mērķis ir pakāpeniski atteikties no naftas degļiem un gāzes krāsnīm, kuru izcelsme ir “Energiaftale 2018” un “Klimaaftale energi og industri mv. 2020. GADS”. Ar pasākumu panāk primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu vismaz par 30 % ēkas līmenī.
20	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana — Naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšana	Atskaites punkts	Finansējuma saņēmēju atlase naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanai.	Pabeigta līdzekļu saņēmēju atlase.				Q1	2025	Atskaites punktu sasniedz, kad ir pabeigta pieteikumu atlase naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanai saskaņā ar 19. atskaites punkta mērķiem.
22	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana. Energoefektivitāte rūpniecībā	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesiskais regulējums attiecībā uz subsīdiju shēmu energoefektivitātei rūpniecībā.	Parlaments ir pieņēmis tiesību aktu, ar ko izveido subsīdiju shēmu, un tas ir publicēts, un tas ir stājies spēkā.				CET.	2021	Atskaites punktu sasniedz, kad parlaments ir pieņēmis un publicējis un stājies spēkā tiesisko regulējumu attiecībā uz rūpniecības energoefektivitātes subsīdiju shēmu. Līdzekļus piešķir, pamatojoties uz konkursa atlases procedūru.
23	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana. Energoefektivitāte rūpniecībā	Atskaites punkts	Ir pabeigtas ikgadējās pieteikšanās kārtas subsīdiju shēmai, lai panāktu enerģijas ietaupījumus nozarē.	Līdzekļi tiek piešķirti privātiem ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumiem, tostarp lauksaimniecībai, dārzkopībai un zivsaimniecībai. Subsīdijas tiek sadalītas projektiem, kas samazina kopējo enerģijas galapatēriņu Dānijas rūpniecībā.				4. CET.	2022	Atskaites punktu sasniedz, kad ir pabeigtas visas pieteikumu iesniegšanas kārtas un piešķirti līdzekļi enerģijas ietaupījuma panākšanai rūpniecībā.
25	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana. Publisko ēku energorenovācija	Atskaites punkts	Valdība izdod likumu, ar ko izveido subsīdiju shēmu sabiedrisko ēku energorenovācijai.	Likumā noteiktais rīkojums ir publicēts, un tajā iekļauj tiesisko regulējumu attiecībā uz publiskā sektora ēku energorenovācijas subsīdiju shēmas modeli/izveidi.				4. CET.	2021	Atskaites punkts ir sasniegts, kad valdība ir publicējusi likumā noteikto rīkojumu. Šajā tiesiskajā regulējumā paredz nosacījumus finansējuma saņemšanai saskaņā ar subsīdiju shēmu publisko ēku energorenovācijai, piemēram, dotācijas maksimālo apjomu vai mērķgrupu.
26	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana. Publisko ēku energorenovācija	Mērķa	Energoefektivitātes rādītāja uzlabošana 40 % atbalstīto pašvaldību un reģionālo ēku ar D-G reitingu		(%)	0	40	4. CET.	2025	Ēku energoefektivitātes sertifikātu uzlabo 40 % visneefektīvāko (D-G) ēku, kas saņem dotācijas no shēmas.
27	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana — CCS uzglabāšanas potenciāls	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana atlasītajiem CCS priekšizpētes pretendentiem	Ir pabeigts uzaicinājums iesniegt pieteikumus un līdzekļu saņēmēju atlase.				4. CET.	2021	Atskaites punktu sasniedz, kad pēc atklātas atlases procedūras ir pabeigta pretendentu atlase CCS priekšizpētei.
28	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana — CCS uzglabāšanas potenciāls	Atskaites punkts	CCS uzglabāšanas priekšizpētes pabeigšana. Valdība pieņem lēmumu par turpmākiem pasākumiem.	Priekšizpēte pabeigta.				4. CET.	2023	Priekšizpēte ietver rezultātus un analīzes, kuru pamatā ir atbalstītie testu un demonstrējumu projekti par CO2 uzglabāšanu noplicinātās naftas un gāzes atradnēs. Valdība pieņem lēmumu par turpmākiem pasākumiem.
29	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana. Energoefektivitāte mājsaimniecībās	Atskaites punkts	Finansējuma saņēmēju atlase energorenovācijai privātās mājsaimniecībās.	Pabeigta finansējuma saņēmēju atlase.				Q1	2025	Atskaites punktu sasniedz, kad vadošais subjekts ir atlasījis saņēmējus. Ēku rezervi sadala ikgadējās pieteikumu iesniegšanas kārtās, lai atbalstītu plašu līdzekļu sadalījumu starp privātiem mājokļu īpašniekiem. Par pieteikšanās kārtu atklāšanu paziņo Dānijas Enerģētikas aģentūras tīmekļa vietnē. Subsīdiju saņēmējam ir divi gadi, lai īstenotu energorenovācijas projektu, kura beigās subsīdija tiek izmaksāta. Tas ir jādara, lai nodrošinātu, ka līdzekļus piešķir tikai konkrētai energorenovācijai. Ēku fondā ir nosacījums 60/40 par subsīdiju kopfonda piešķiršanu, kurā noteikts, ka vismaz 60 % līdzekļu jāpiešķir projektiem, kas ietver pāreju uz elektriskajiem siltumsūkņiem. Atlasītie projekti vidēji sasniedz vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu.
30	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana. Energoefektivitāte mājsaimniecībās	Mērķa	Ir pabeigti vismaz 6125 energorenovācijas projekti privātās mājsaimniecībās		Skaits	0	6 125	2. CET.	2026	Mērķrādītāju sasniedz, kad ir pabeigti vismaz 6125 energorenovācijas projekti saskaņā ar 29. atskaites punktā izklāstītajiem mērķiem.

D. 4. SASTĀVDAĻA: Zaļā nodokļu reforma

Pakalpojumu un rūpniecības radītās siltumnīcefekta gāzes rada aptuveni vienu piektdaļu no Dānijas emisijām. Dānijas atveseļošanas plāns nodrošina finansējumu investīciju shēmai, kas veicina zaļās un digitālās investīcijas. Paredzams, ka šī shēma radīs skaidrus stimulus un ļaus uzņēmumiem paātrināt ražošanas spēju zaļo pārveidi, vispirms samazinot savas emisijas un pielāgoties nodokļu reformas otrajam posmam un gaidāmajam oglekļa emisiju nodoklim. Pēc tam no 2023. gada tiks palielināti enerģijas nodokļi, pašreizējos enerģijas nodokļus novirzot uz CO2 emisijām.

Paredzams, ka zaļā nodokļu reforma palīdzēs Dānijai atgūties no Covid-19 recesijas, tiks radīti stimuli uzņēmumiem investēt zaļajās un digitālajās tehnoloģijās. Paredzams, ka tas izraisīs pieprasījuma pieaugumu un nodarbinātības pieaugumu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos un Dānijas sabiedrības turpmāku digitalizāciju. Paredzams, ka komponents līdz 2030. gadam samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 0,5 megatonnām. To panāk, palielinot nodokļus rūpniecības procesa fosilajai enerģijai. Sākotnējais fosilās enerģijas nodokļu palielinājums ir tieši vērsts uz dažādu fosilo kurināmo CO2 saturu pirms zaļo nodokļu reformas pārejas uz otro posmu. Lai atvieglotu uzņēmumu pāreju uz tīru enerģiju, palielinātu izaugsmes potenciālu un sagatavotos lielākam oglekļa nodoklim, reforma paredz arī lielāku nodokļu atskaitījumu uzņēmumiem, kas iegulda jaudas izmaksās, piemēram, tehnoloģiju izmaksās. Šajā investīciju logā neiekļauj iekārtas, ko darbina ar fosilo kurināmo, lai nodrošinātu rūpniecības zaļo pārkārtošanos un atbilstību principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Investīciju logs palielina uzņēmumu izaugsmes potenciālu un darbvietu radīšanu, vienlaikus mudinot uzņēmumus ieguldīt jaunā aparatūrā un tehnoloģijās, kas ilgtermiņā var samazināt emisijas.

Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot Dānijai 2020. gadā adresētos ieteikumus par nepieciešamību “[...] veicināt privātās investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu” un”koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos [...]” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

D.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Ieguldījums: Investīciju logs

Paredzams, ka investīciju logs palielinās uzņēmumu izaugsmes potenciālu un darbvietu radīšanu, vienlaikus mudinot uzņēmumus ieguldīt jaunā aparatūrā un tehnoloģijās, kas ilgtermiņā var samazināt emisijas. Nodokļu reforma ietver uz laiku palielinātus nodokļu atskaitījumus uzņēmumiem, kas iegulda jaudas izmaksās, piemēram, tehnoloģijās un programmatūrā, kas var palīdzēt palielināt uzņēmējdarbību un vienlaikus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Investīciju logs neietver iekārtas, ko darbina ar fosilo kurināmo, lai nodrošinātu rūpniecības zaļo pārkārtošanos un atbilstību principam “nenodari būtisku kaitējumu”.

Ieguldījums Nr. 2: Paātrināta amortizācija

Iniciatīva īstenos nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļautos ieteikumus Dānijai paātrināt investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā un, īstenojot zaļo nodokļu reformu, nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos visvairāk skartajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem uzņēmumu ieguldījumi pamatlīdzekļos (piemēram, mašīnās, iekārtās un datoraparatūrā) ar iegādes cenu zem DKK 14.100 var tikt nekavējoties amortizēti. Šo apakšējo robežu pastāvīgi palielina līdz DKK 30.000. Paredzams, ka robežvērtības palielinājums darbosies kā īstermiņa stimulēšanas iniciatīva, jo tas rada papildu likviditāti uzņēmumiem pirmajos gados (kad visi mazie ieguldījumi tiek amortizēti 100 % apmērā), bet laika gaitā samazinās, samazinoties nākotnes amortizācijai (jau amortizējas gada laikā). Pēc 2025. gada 31. decembra palielinātā robežvērtība Dānijai var radīt fiskālos zaudējumus. Šos zaudējumus sedz, samazinot fiskālo izdevumu kopējo budžetu. Paredzams, ka robežvērtības palielinājums stiprinās stimulu ieguldīt informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, un paredzams, ka tas palīdzēs stiprināt to uzņēmumu likviditāti, kuri gūst peļņu.

Reforma: Ekspertu grupa, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus par CO2e-nodokli

Lai sagatavotos Zaļās nodokļu reformas otrajam posmam, izveido ekspertu grupu, kuras uzdevums ir izstrādāt ceļvedi nākamajam CO2e nodokļu posmam tā, lai aizsargātu Dānijas konkurētspēju, sociālo līdzsvaru un samazinātu noplūdi. Tas veicinās visaptverošu nodokļu reformu ar augstāku un saskaņotu CO2 e-nodokli visām emisijām. Paredzams, ka tam būs vajadzīgs ievērojams turpmāks darbs, jo īpaši attiecībā uz emisijām, kas pašlaik netiek apliktas ar nodokļiem.

Zaļo nodokļu reforma nodrošinās ievērojamus izmaksu ziņā efektīvus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus sociāli taisnīgā un līdzsvarotā veidā.

Reforma. Emisijas nodokļi nozarēm

Nozares enerģijas nodokļi fosilajiem kurināmajiem ir salīdzinoši zemi, tāpēc to palielināšana var nodrošināt izmaksu ziņā efektīvu siltumnīcefekta gāzu samazinājumu. Īstenojot šo pasākumu, Dānijas valdība ir palielinājusi nodokļu līmeni emisijām par DKK 6/GJ/apmēru. 100 DKK/t CO2 nozarēm, uz kurām neattiecas ES ETS, un līdz 2026. gadam divkāršoja nodokļu līmeni ES ETS aptvertajām nozarēm salīdzinājumā ar 2020. gadu. Tas vienādi palielina fosilās enerģijas nodokļus visām nozarēm.

D.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
31	4 — Zaļā nodokļu reforma — investīciju logs	Atskaites punkts	Dānijas parlaments ir pieņēmis politisku vienošanos par investīciju logu, un parlamentā ir sāktas attiecīgās likumdošanas procedūras.	Politiskā vienošanās par zaļo nodokļu reformu, tostarp investīciju logu, ir parakstīta un publicēta Nodokļu ministrijas tīmekļa vietnē.				4. CET.	2020	Dānijas parlamenta vairākums ir nācis klajā ar vienošanos par zaļo nodokļu reformu, tostarp par investīciju logu. Parlamentā ir sāktas attiecīgās likumdošanas procedūras. Dānijas kontekstā politiskās vienošanās parasti atspoguļo galvenos politikas veidošanas posmus pat attiecībā uz plaša spektra pasākumiem un parasti sniedz pietiekamu garantiju, ka pasākumi tiks īstenoti. Tie nodrošina paredzamību, stabilitāti un efektivitāti politikas veidošanā, uzņemoties saistības partijām vairākos Parlamenta sasaukumos.
32	4 — Zaļā nodokļu reforma — investīciju logs	Atskaites punkts	Dānijas parlaments pieņem likumprojektu par zaļo nodokļu reformu, tostarp investīciju logu, un iniciatīva stājas spēkā.	Likums par zaļo nodokļu reformu, tostarp investīciju logu, ir pieņemts un stājas spēkā.				2. CET.	2021	Šo likumprojektu pieņēma Dānijas parlaments, un tas stājās spēkā 2021. gada aprīlī. Investīciju logs ir spēkā no 2020. gada 23. novembra.
33	4 — Zaļā nodokļu reforma — investīciju logs	Mērķa	1000 uzņēmumu ir izmantojuši nodokļu atskaitījumu, ko nodrošina ieguldījumu logs		Skaits	0	1 000	2. CET.	2024	Mērķrādītājs ir sasniegts, kad 1000 uzņēmumu ir izmantojuši nodokļu atskaitījumu, ko nodrošina ieguldījumu logs. Datu izraksts parāda, ka vismaz 1000 uzņēmumu ir izmantojuši nodokļu atskaitījumu, ko nodrošina ieguldījumu logs.
34	4 — Zaļā nodokļu reforma — paātrināta amortizācija	Atskaites punkts	Dānijas parlaments ir pieņēmis politisku vienošanos par paātrinātu amortizāciju, un parlamentā ir sāktas attiecīgās likumdošanas procedūras.	Politiskā vienošanās par zaļo nodokļu reformu, tostarp paātrināto amortizāciju, ir parakstīta un publicēta Nodokļu ministrijas tīmekļa vietnē.				4. CET.	2020	Dānijas parlamenta vairākums ir noslēdzis vienošanos par zaļo nodokļu reformu, tostarp par paātrinātu amortizāciju. Parlamentā ir sāktas attiecīgās likumdošanas procedūras. Parlamentā ir sāktas attiecīgās likumdošanas procedūras. Dānijas kontekstā politiskās vienošanās parasti atspoguļo galvenos politikas veidošanas posmus pat attiecībā uz plaša spektra pasākumiem un parasti sniedz pietiekamu garantiju, ka pasākumi tiks īstenoti. Tie nodrošina paredzamību, stabilitāti un efektivitāti politikas veidošanā, uzņemoties saistības partijām vairākos Parlamenta sasaukumos.
35	4 — Zaļā nodokļu reforma — paātrināta amortizācija	Atskaites punkts	Dānijas parlaments pieņem likumprojektu par zaļo nodokļu reformu, tostarp paātrinātu amortizāciju, un iniciatīva stājas spēkā.	Likums par zaļo nodokļu reformu, tostarp par paātrinātu amortizāciju, tiek pieņemts un stājas spēkā.				2. CET.	2021	Dānijas parlaments 2021. gada aprīlī pieņem likumprojektu par zaļo nodokļu reformu, tostarp par paātrinātu amortizāciju. Paātrināto amortizāciju piemēro aktīviem, kas iegādāti 2020. gada 23. novembrī vai vēlāk.
36	4 — Zaļā nodokļu reforma — paātrināta amortizācija	Mērķa	1000 uzņēmumu ir izmantojuši nodokļu atskaitījumu, ko nodrošina paātrinātā amortizācija.		Skaits	0	1 000	2. CET.	2024	Mērķis ir sasniegts, kad 1000 uzņēmumu ir izmantojuši nodokļu atskaitījumu, ko nodrošina paātrinātā amortizācija. Datu izraksts parāda, ka vismaz 1000 uzņēmumu ir izmantojuši nodokļu atskaitījumu, ko nodrošina paātrinātā amortizācija.
37	4 — Zaļā nodokļu reforma — ekspertu grupa, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus par CO2e-nodokli	Atskaites punkts	Saskaņā ar ekspertu grupas ziņojuma secinājumiem par vienotu CO2e nodokļu regulējumu valdība sasauc zaļās nodokļu reformas puses, lai vienotos par turpmākajiem pasākumiem.	Nolīguma pamatā esošās politiskās partijas sasauc valdība				Q1	2023	Pamatojoties uz ekspertu grupas ieteikumiem par konkrētiem modeļiem vienotam CO2 e-nodokļu modelim, tiek uzsāktas politiskas diskusijas par turpmākajiem pasākumiem.
38	4 — Zaļā nodokļu reforma — emisijas nodokļi nozarēm	Atskaites punkts	Dānijas parlaments ir pieņēmis politisku vienošanos par emisiju nodokļa palielināšanu rūpniecībai.	Politiskā vienošanās par zaļo nodokļu reformu, tostarp par palielināto emisijas nodokli rūpniecībai, ir parakstīta un publicēta Nodokļu ministrijas tīmekļa vietnē.				4. CET.	2021	Lielākā daļa Dānijas parlamenta ir panākusi vienošanos par zaļo nodokļu reformu, tostarp par palielināto emisijas nodokli rūpniecībai. Parlamentā ir sāktas attiecīgās likumdošanas procedūras. Dānijas kontekstā politiskās vienošanās parasti atspoguļo galvenos politikas veidošanas posmus pat attiecībā uz plaša spektra pasākumiem un parasti sniedz pietiekamu garantiju, ka pasākumi tiks īstenoti. Tie nodrošina paredzamību, stabilitāti un efektivitāti politikas veidošanā, uzņemoties saistības partijām vairākos Parlamenta sasaukumos.
39	4 — Zaļā nodokļu reforma — emisijas nodokļi nozarēm	Atskaites punkts	Nodokļu palielināšana par rūpniecības radītajām emisijām stājas spēkā visās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā un mineraloģiskos procesos.	Stājas spēkā nodokļu palielinājums rūpniecības radītajām emisijām.				Q1	2025	Tiesību akti par nodokļu palielināšanu rūpniecības radītajām emisijām stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

E. 5. KOMPONENTS: Ilgtspējīgs autotransports

Iniciatīvās, kas iekļautas šajā Dānijas atveseļošanas un noturības plāna par autotransporta zaļo pārkārtošanos komponentā, ir izklāstīti pasākumi, kuru mērķis ir palīdzēt līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas autotransporta nozarē par 2,1 megatonnu. Tajos ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam uz ceļiem uzstādīt 1000000 bezemisiju vai mazemisiju automobiļu.

Šo komponentu veido četras galvenās pasākumu apakškopas, kas, paredzams, paātrinās nozares dekarbonizāciju.

Pirmkārt, komponents ietver pasākumu kopumu, kas saistīts ar zemāku reģistrācijas nodokli mazemisiju transportlīdzekļiem un metāllūžņu shēmām dīzeļdzinēja automobiļiem, lai mudinātu vairāk patērētāju izvēlēties bezemisiju un mazemisiju automobiļus.

Otrkārt, jāveic vairāki pētījumi un testi, lai paātrinātu ceļu dekarbonizāciju (automobiļu koplietošanas veicināšana, smago kravas pārvadājumu optimizācija, ceļu nodevu noteikšanas testa shēma).

Treškārt, komponents ietver investīcijas, kuru mērķis ir paplašināt velosipēdu izmantošanu, vai nu izbūvējot uzlādes stacijas, vai izbūvējot veloceliņus.

Visbeidzot, komponents ietver pasākumu, kura mērķis ir subsidēt bezemisiju vai mazemisiju prāmju iegādi vai esošo prāmju modernizāciju.

Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot Dānijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “uzlabot investīcijas zaļās [...] pārkārtošanās jomā, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgu transportu”. (valstij adresētie ieteikumi Nr. 2, 2020) un “Galvena ar investīcijām saistīta ekonomikas politika ilgtspējīgam transportam, lai novērstu autoceļu pārslogotību” (2019. gada konkrētai valstij adresētie ieteikumi Nr. 3).

E.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa un zema elektroenerģijas nodokļa atkārtota prioritāšu noteikšana elektrotransportlīdzekļu uzlādei

Šī reforma ir daļa no pasākumu kopuma, kas saistīts ar zemāku reģistrācijas nodokli mazemisiju transportlīdzekļiem. Pasākuma mērķis ir stimulēt vairāk patērētāju izvēlēties bezemisiju un mazemisiju automobiļus. Nodokli par elektroenerģiju bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem samazina.

Ieguldījums: Piemaksas par veco dīzeļdzinēja automobiļu nodošanu metāllūžņos pagaidu palielināšana

Iniciatīvas mērķis ir samazināt PM2,5 emisijas par 17 tonnām un CO2 emisijas par aptuveni 7000 tonnām. Lai atbalstītu pāreju no veciem parastajiem automobiļiem uz bezemisiju vai mazemisiju automobiļiem (daļiņas, NOx un CO2), palielina piemaksu par veco dīzeļdzinēja automobiļu nodošanu metāllūžņos, tādējādi veicinot stimulu mājsaimniecībām nolietot savus vecos dīzeļdzinēja automobiļus par labu jaunākiem, mazāk emitējošiem automobiļiem, tostarp bezemisiju un mazemisiju automobiļiem. Subsīdiju shēmu uzsāk, lai palielinātu piemaksu par nodošanu metāllūžņos, tādējādi dīzeļdzinēja automobiļu īpašnieki, sākot no 2006. gada 1. janvāra, saņem piemaksu par nodošanu metāllūžņos DKK 5000 apmērā, ja viņi nolūž savus vecos dīzeļdzinēja automobiļus, un viņu pieteikums ir apstiprināts. Administrācijas struktūra ir digitāla.

Ieguldījums Nr. 2: Ceļu lietošanas maksas izstrādes pārbaude

Lai izpētītu efektīvus veidus, kā uzlikt nodokļus sastrēgumiem un kaitējumam un veselības aprūpes izmaksām, kas saistītas ar transportlīdzekļa vadīšanu, uzsāk ceļu lietošanas maksas izstrādes testu. Paredzams, ka projektu vadību un rezultātu izplatīšanu uzticēs universitātei ar zinātnes atziņām transporta ekonomikas jomā.

Ieguldījums Nr. 3: Automobiļu koplietošana un koplietošana (informētība)

Tiek uzsāktas informācijas un uzvedības kampaņas, kuru mērķis ir informēt par problēmām, kas saistītas ar “transporta atkritumiem”, kā arī uzsvērt ieguvumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā saistībā ar automobiļu koplietošanu un koplietošanu. Kampaņu mērķgrupu pamatā ir sākotnējā analīze, ko 2021. gadā veica Dānijas Transporta ministrija un Dānijas Autoceļu direktorāts. Pašlaik tiek sagaidīts, ka mērķgrupu veidos darba ņēmēji un uzņēmumi.

Ieguldījums Nr. 4: Testa shēmas ar dubultpiekabēm analīze

Dānijas Autoceļu direktorāts un Dānijas Ceļu satiksmes iestāde veic analīzi, kas aptver ceļu projektēšanas, plānošanas un testa braucienu efektivitāti. Pamatojoties uz analīzi, ir iespējams izlemt, kādu rekonstrukciju var veikt un ko veiks, lai nodrošinātu gan satiksmes drošību, gan satiksmes plūsmu noteiktā ceļu tīklā.

Ieguldījums Nr. 5: Regulas par svaru un gabarītiem analīze, lai optimizētu smagos kravas pārvadājumus

Veic analīzi par iespēju samazināt emisijas, veicot turpmākus pielāgojumus spēkā esošajā regulā par svaru un gabarītiem. Analīzē ne tikai aplēš iespējamo emisiju samazinājumu, bet arī novērtē finansiālo ietekmi uz transporta nozari un sabiedrību, piemēram, lielāku nolietojumu uz ceļiem.

Investīcija Nr. 6: Elektrisko velosipēdu infrastruktūras shēma

Pasākuma mērķis ir palielināt publiski pieejamu elektrisko velosipēdu uzlādes staciju skaitu. Ieguldījumu velosipēdu infrastruktūrā mērķis ir veicināt Eiropas Komisijas ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, veicot pilsētplānošanu, tostarp savienojamību ar lauku un piepilsētu teritorijām, lai svārstsatiksmes dalībniekiem tiktu piedāvātas ilgtspējīgas mobilitātes iespējas ar publiski pieejamām elektrisko velosipēdu uzlādes stacijām.

Investīcija 7: Ieguldījumi veloceliņos valsts autoceļos un velosipēdu subsīdiju shēmā pašvaldībām

Investīcijas mērķis ir atbalstīt velosipēdu infrastruktūras būvniecību un iedzīvotāju piekļuvi saskaņotākam velosipēdu ceļu tīklam. No rezerves var finansēt arī zināšanu un inovācijas projektus, kas cita starpā var ietvert mazākus pētniecības un analīzes projektus, kuri sniedz jaunas zināšanas velotransporta jomā, ar noteikumu, ka to summa nepārsniedz 10 % no kopējā fonda.

Ieguldījums Nr. 8: Subsīdiju shēma zaļajiem prāmjiem

Šā pasākuma mērķis ir subsidēt bezemisiju vai mazemisiju prāmju iegādi vai esošo prāmju modernizāciju.

E.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

41

5 — Ilgtspējīgs autotransports — transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa un zema elektroenerģijas nodokļa par elektrotransportlīdzekļu uzlādi prioritāšu maiņa

Atskaites punkts

Tiesību akta stāšanās spēkā, lai pārskatītu prioritātes transportlīdzekļu reģistrācijas nodoklim un zemu elektroenerģijas nodokli elektrotransportlīdzekļu uzlādei

Tiesību akts stājas spēkā

Q1

2021

Atskaites punktu sasniedz, kad stājas spēkā tiesību akts, kura mērķis ir samazināt reģistrācijas nodokli mazemisiju un bezemisiju automobiļiem, vienkāršot reģistrācijas nodokli, lai padarītu to atkarīgu tikai no automobiļa vērtības un CO2 emisijām, un paplašināt īpašo režīmu ar zemu elektroenerģijas nodokli elektrotransportlīdzekļu uzlādei.

42

5 — Ilgtspējīgs autotransports — piemaksas par veco dīzeļdzinēja automobiļu nodošanu metāllūžņos pagaidu palielināšana

Mērķa

36000 vecu dīzeļdzinēja automobiļu tiek nodoti metāllūžņos sakarā ar paaugstināto piemaksu par nodošanu metāllūžņos

Skaits

17 000

36 000

Q1

2022

Mērķi sasniedz, kad to veco dīzeļdzinēja automobiļu skaits, kas nodoti metāllūžņos paaugstinātās piemaksas par nodošanu metāllūžņos dēļ, palielinās līdz 36000. Kopumā 36000 vecu dīzeļdzinēja automobiļu nodod metāllūžņos, ja līdz 2021. gada beigām tiks izmantots viss fonds. Dati par pamatscenāriju ir neskaidri, bet tiek lēsts, ka 2021. gadā tie bija 17000 automobiļu ar dīzeļdzinēju. Tāpēc paredzams, ka 2021. gadā shēma nodrošinās vismaz 19000 jaunu vecu dīzeļdzinēja automobiļu.

Mērķis attiecas uz to veco dīzeļdzinēja automobiļu skaitu, kas tiek nodoti metāllūžņos sakarā ar palielināto piemaksu par nodošanu metāllūžņos.

Iniciatīvas juridiskais pamats ir 2021. gada 24. marta izpildrīkojums Nr. 516 https://www.retsinformation.dk/eli/lta/2021/516”

43

5 — Ilgtspējīgs autotransports — transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa un zema elektroenerģijas nodokļa par elektrotransportlīdzekļu uzlādi prioritāšu maiņa

Mērķa

309900 bezemisiju un mazemisiju automobiļu Dānijas automobiļu krājumā.

Skaits

65 000

309 900

4. CET.

2025

Mērķrādītāju sasniedz, kadDānijas autoparkā esošo nulles un mazemisiju jonu automobiļu krājums ir sasniedzis 309900.

44

5 — Ilgtspējīgs autotransports. Autoceļu tarifu izstrādes pārbaude

Atskaites punkts

Valdība un parlamenta vairākums ir pieņēmuši politisku vienošanos par testa shēmas īstenošanu.

Valdības un parlamenta vairākuma vienošanās par testa shēmas īstenošanu.

4. CET.

2021

Tiek panākta politiska vienošanās par testa shēmas aprakstu un testa organizēšanu. Šajā sakarā nolīguma mērķis ir uzsākt ceļu nodevu attīstības pārbaudes, lai izpētītu efektīvus veidus, kā aplikt ar nodokli sastrēgumus un ar transportlīdzekļa vadīšanu saistītās kaitējuma un veselības aprūpes izmaksas.

Papildu juridiskais pamats testa shēmas uzsākšanai nav vajadzīgs.

45

5 — Ilgtspējīgs autotransports. Autoceļu tarifu izstrādes pārbaude

Atskaites punkts

Ceļu tarifikācijas testa shēmas rezultātu dokumentēšana.

Ziņojums par testa shēmas rezultātiem.

Q1

2024

Rezultātus, kas iegūti ceļu tarifikācijas testa shēmā, dokumentē ziņojumā.

46

5 — Ilgtspējīgi autopārvadājumi — Regulas par svaru un gabarītiem analīze, lai optimizētu smagos kravas pārvadājumus

Atskaites punkts

Ziņojuma publicēšana par valsts noteikumu par svaru un gabarītiem analīzi.

Publicēts ziņojums par valsts regulējuma analīzi un par masu un izmēriem, kas, paredzams, palīdzēs kvantificēt potenciālos emisiju samazinājumus.

4. CET.

2021

Ir publicēta analīze par spēkā esošo valsts regulējumu par svaru un gabarītiem. Analīzes pamatā ir esošie dati, tostarp izmaksu un ieguvumu analīze par iespējamiem emisiju samazinājumiem un iespējamām finansiālām sekām, piemēram, nodilumu uz ceļiem. Analizējot valsts noteikumus par svaru un gabarītiem, sagatavo nobeiguma ziņojumu ar ieteikumiem, tostarp priekšlikumiem par grozījumiem valsts noteikumos ar aplēsto ietekmi uz klimatu, satiksmes drošības apstākļu un izmaksu aprakstu. Ziņojumā ierosina darbības, kas atbilst principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” prasībai.

47

5 — Ilgtspējīgs autotransports — automobiļu koplietošana un automobiļu koplietošana (informētība)

Mērķa

Informācijas kampaņas par transporta sastrēgumiem un automobiļu koplietošanu ir atklātas vismaz 30000000 reižu.

Skaits

0

30 000 000

4. CET.

2022

Mērķi sasniedz, kad kampaņa ir 30000000 reizes pakļauta reālai personai. Viena un tā pati reālā persona var tikt pakļauta iedarbībai vairākas reizes. Kampaņā iekļauj šādu informāciju:

1. Lai informētu par problēmām, kas saistītas ar atkritumu transportēšanu, kampaņā atspoguļo statistiku par: laiks, kas pavadīts rindās uz ceļiem, vidējais cilvēku skaits uz vienu automobili uz ceļiem un no tā izrietošās CO2 emisiju problēmas.

2. Lai informētu un vairotu izpratni par ieguvumiem, ko sniedz automobiļu koplietošana un kopbraukšana, kampaņā atspoguļo paraugpraksi un automobiļu koplietošanas un koplietošanas pozitīvo ietekmi (ekonomiski, klimatam un pozitīvajam sociālajam aspektam)”

48

5 — Ilgtspējīgi autopārvadājumi — Testa shēmas ar dubultpiekabēm analīze

Atskaites punkts

Dubultpiekabju analīzes publicēšana, analizējot ceļu satiksmes drošību, transportlīdzekļu inženieriju, ceļu inženieriju un vides apstākļus.

Ziņojuma publicēšana par pārbaužu shēmas ar dubultpiekabēm analīzes rezultātiem.

4. CET.

2021

Dubultpiekabju analīzes rezultātā tiek publicēts ziņojums ar galīgajiem ieteikumiem, tostarp priekšlikumiem par ceļu izmēģinājuma tīklu un aplēsēm par ietekmi uz klimatu, ceļu satiksmes drošības apstākļiem un finansēm, tostarp investīcijām ceļu tīkla atjaunošanā.

Ziņojumā ierosina darbības, kas atbilst principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” prasībai.

49

5 — Ilgtspējīgs autotransports — Subsīdiju shēma videi draudzīgiem prāmjiem

Atskaites punkts

Dānijas parlamentā vairākums partiju ir pieņēmis politisku vienošanos par prāmju zaļo pārkārtošanos.

Valdība un parlaments panāk politisku vienošanos par konkrētu videi nekaitīgu jūrniecības nozari, kas tiek parakstīta un publicēta attiecīgās ministrijas tīmekļa vietnē.

2. CET.

2021

Valdība un parlaments ir panākuši politisku vienošanos par subsīdiju shēmu prāmju zaļās pārkārtošanās īstenošanai. Ar subsīdiju shēmu līdzfinansē jaunu zaļo prāmju iegādi, esošo prāmju modernizāciju vai uzlādes infrastruktūru. Saņēmēji ir pašvaldības. Subsīdijas procentuālā daļa ir 15–25 %. Subsīdijai izmanto šādus kritērijus: Ietekme uz katru ieguldīto DKK un ietekme uz vidi. Līdzekļus izmanto tikai ieguldījumiem, piemēram, jaunos zaļos prāmjos, modernizācijā vai citā vajadzīgā infrastruktūrā, piemēram, prāmju uzlādes stacijās.

Papildu tiesību akti nav vajadzīgi, jo attiecīgais juridiskais pamats ir politiskā vienošanās kopā ar 2021. gada Finanšu aktu.

Dānijas kontekstā politiskās vienošanās parasti atspoguļo galvenos politikas veidošanas posmus pat attiecībā uz plaša spektra pasākumiem un parasti sniedz pietiekamu garantiju, ka pasākumi tiks īstenoti. Tie nodrošina paredzamību, stabilitāti un efektivitāti politikas veidošanā, uzņemoties saistības partijām vairākos Parlamenta sasaukumos.

51

5 — Ilgtspējīgs autotransports — Ieguldījumi veloceliņos valsts autoceļos un velosipēdu subsīdiju shēma pašvaldībām

Mērķa

Ir uzsākta jaunu veloceliņu izbūve vismaz 45 km garumā.

Km skaits

0

45

4. CET.

2024

Dānijas Autoceļu direktorāts piešķir līdzekļus jaunu veloceliņu izbūvei vismaz 45 km garumā. Veloceliņu būvniecību uzsāk projektiem uz valsts ceļiem. Attiecībā uz saņēmējiem pašvaldībās jāiesniedz velosipēdu ceļu būvniecības pabeigšanas ziņojumi.

52

5 — Ilgtspējīgs autotransports — Ieguldījumi veloceliņos valsts autoceļos un velosipēdu subsīdiju shēma pašvaldībām

Mērķa

Nobeiguma ziņojumi vai ekspluatācijas atļaujas, kas izdotas 60 atbalstītiem projektiem.

Skaits

0

60

4. CET.

2025

TMērķis ir sasniegts, ja atbalsta saņēmēji ir iesnieguši projekta pabeigšanas ziņojumus vai atļaujas nodot ekspluatācijā 60 projektus saskaņā ar subsīdiju shēmu.

53

5 — Ilgtspējīgs autotransports — Elektrisko velosipēdu infrastruktūras shēma

Mērķa

Ir uzbūvētas vismaz 75 velosipēdu uzlādes stacijas

Skaits

0

75

4. CET.

2024

Projekta atbalsta saņēmēji iesniedz galīgos ziņojumus par vismaz 75 velosipēdu uzlādes stacijām, kas uzbūvētas ar shēmas finansējumu elektrisko velosipēdu infrastruktūrai.

F. 6. KOMPONENTS: Digitalizācija

Šā Dānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt digitālo pārveidi visās sabiedrības nozarēs, veicinot labklājību un līdztiesību, izaugsmi un nodarbinātību, zaļo pārkārtošanos un sagatavojot valsts pārvaldi jaunām problēmām šajā jomā.

Digitalizācijas reformas un investīcijas, kas plānotas saskaņā ar šo komponentu, veicina ekonomikas un sabiedrības digitālo pārkārtošanos, un tām ir plašāka pozitīva ietekme uz vairākām jomām. Modernizējot valsts digitālo infrastruktūru, iedzīvotājiem un uzņēmumiem būs labāka piekļuve publiskajam sektoram. Turklāt šie pasākumi stiprina valsts pārvaldes institucionālās spējas un noturību, ieviešot digitālās tehnoloģijas. Digitalizācijas centieni veicina gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un palielina ražīgumu, kas valstij ir bijis viens no galvenajiem uzdevumiem. Ļoti ātrdarbīga lauku platjoslas pārklājuma paplašināšanai lauku apvidos ir potenciāls sasaistīt jaunus MVU ar ekonomiku, tādējādi veicinot sociālo un teritoriālo kohēziju. Jaunās “Digitālās stratēģijas” mērķis ir veicināt taisnīgu un iekļaujošu digitālo pārkārtošanos, kas atbalsta labākus labklājības pakalpojumus un sociālo kohēziju, izmantojot izglītību un uzlabojot digitālās prasmes un kompetences.

Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot Dānijai pagājušajā gadā adresētos ieteikumus par nepieciešamību “koncentrēt investīcijas uz [...] digitālo pārkārtošanos” (2020. gadaKVAI Nr. 2) un, iespējams, uz nepieciešamību “orientēt ar investīcijām saistītu ekonomikas politiku izglītībai un prasmēm” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).

F.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Digitālā stratēģija

Dānijas valdība izveido ekspertu grupu ar nosaukumu “digitalizācijas partnerība”, kurā ir galvenās nozares ieinteresētās personas (tostarp uzņēmumu pārstāvji, eksperti). Šī ekspertu grupa analizē Dānijas galvenās digitālās problēmas un sniedz ieteikumus par politiku, reformām un investīcijām. Pamatojoties uz šiem ieteikumiem un pēc politiskām sarunām, valdība 2022. gada Finanšu aktā pieņem jauno digitālo stratēģiju.

Jaunā digitālā stratēģija sastāv no piecām apakšreformām ar šādiem mērķiem:

I.Apakšreforma — Stratēģija nākotnes digitālajam publiskajam sektoram un pakalpojumiem: Nākotnes digitālā publiskā sektora izveide. To panāk, pastāvīgi modernizējot digitālo infrastruktūru, kas atbilst visu iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām, vienlaikus stiprinot savienojamību.

II.Apakšreforma — Stratēģija nākotnes digitālajām profesijām un darbvietām: Nodrošināt nākotnes digitālās profesijas un darbvietas un atbalstīt izaugsmi un preču un pakalpojumu eksportu, stiprinot digitalizāciju uzņēmējdarbībā un rūpniecībā.

III.Apakšreforma — Novatorisma, publiskā un privātā sektora partnerību un jaunu tehnoloģiju izmantošanas satvars: Labāku iespēju radīšana līdzradīšanai un inovācijai. To panāk, sadarbībā ar privātām struktūrām izmantojot jaunās tehnoloģijas, lai racionalizētu un uzlabotu publiskos digitālos pakalpojumus, paātrinātu uzņēmumu digitālo pārkārtošanos un atbalstītu klimata pārmaiņu mazināšanu.

IV.Apakšreforma — Uz datiem balstītas sabiedrības satvars: Izveidot uz datiem balstītu sabiedrību un uzlabot MVU, veselības sistēmu un digitālo pakalpojumu digitalizāciju, veicinot labāku piekļuvi datiem, drošas un sadarbspējīgas datu infrastruktūras un digitāli gatavu tiesisko regulējumu.

V.Apakšreforma — Dānijas satvars digitālai nākotnei: Izveidot satvaru Dānijai, kas ir piemērots digitālai nākotnei, vienlaikus saglabājot mūsu sabiedrības vislabākos rezultātus, piemēram, uzlabojot kiberdrošību un informācijas drošību, digitālās prasmes un kompetences, kas nāk par labu visiem iedzīvotājiem, uzņēmumiem un darba ņēmējiem.

Ieguldījums: MVU digitālā pārkārtošanās un tirdzniecība

Šī investīcija pagarina esošo shēmu MVU:Digital, kas nodrošina subsīdijas maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai digitalizētu to uzņēmējdarbību. Shēmas paplašināšanas mērķis ir būt īpaši svarīgai ekonomikas atveseļošanas kontekstā, jo ir īpaši svarīgi atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kurus krīze skārusi visvairāk.

Mazie un vidējie uzņēmumi var pieteikties dotācijām ar nosacījumu, ka to projekti palielina tehnoloģiju izmantošanu un veicina uzņēmuma izaugsmi. Dotāciju shēmā pieteikumus var iesniegt vairākas reizes gadā, kad pieteikumus izvērtē rindas kārtībā. Vienam uzņēmumam ir paredzēta maksimālā dotācija DKK 100.000 apmērā.

Ieguldījums Nr. 2: Platjoslas kopfonds

Šis ieguldījums pagarina esošo shēmu Bredbåndspuljen, ar ko ievieš ļoti ātrdarbīga interneta piekļuvi (vismaz 100 Mb/s) Dānijas lauku apvidos, kur pašreizējais pārklājums ir nepietiekams pietiekamu tirgus stimulu trūkuma dēļ. Shēma ir uz pieteikuma iesniedzējiem balstīta mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanas shēma.

F.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas termiņš		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Mēra vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Ceturkšņa laikā	Gadu
54	Digitalizācija — Digitālā stratēģija	Atskaites punkts	Jaunas “digitālās stratēģijas” pieņemšana 2022. gada Finanšu aktā un īstenošanas plāns.	Dānijas valdība pabeidz sarunas ar politiskajām partijām, lai pieņemtu galīgo redakciju, kas tiks īstenota 2022. gada Finanšu likumā, un attiecīgu īstenošanas plānu.				Q1	2022	1) Pamatojoties uz “Digitālās partnerības” ieteikumiem un pēc sarunām ar politiskajām partijām par galīgās stratēģijas pieņemšanu, iniciatīvas ar izmaksām ir iekļautas 2022. gada Finanšu likumā. 2) Stratēģija risina galvenās problēmas, kas apzinātas digitālajā partnerībā. Digitālās stratēģijas mērķi ir šādi: 1. Nākotnes digitālā publiskā sektora izveide, pastāvīgi modernizējot digitālo infrastruktūru, kas atbilst visu iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām, un stiprinot savienojamību. 2. Nākotnes digitālo profesiju un darbvietu nodrošināšana, stiprinot digitalizāciju uzņēmējdarbībā un rūpniecībā, atbalstot izaugsmi un preču un pakalpojumu tirdzniecību. 3. Radīt labākas iespējas līdzradīšanai un inovācijai, izmantojot jaunās tehnoloģijas un publiskā un privātā sektora partnerības, lai racionalizētu un uzlabotu publiskos digitālos pakalpojumus, paātrinātu uzņēmumu digitālo pārkārtošanos un atbalstītu klimata pārmaiņu mazināšanu. 4. Uz datiem balstītas sabiedrības izveide, veicinot labāku piekļuvi datiem, drošas un sadarbspējīgas datu infrastruktūras un digitāli gatavu tiesisko regulējumu, lai uzlabotu MVU, veselības sistēmu un digitālo pakalpojumu digitalizāciju. 5. Izveidot satvaru Dānijai, kas ir piemērots digitālai nākotnei, vienlaikus saglabājot sabiedrībai vislabākos rezultātus, uzlabojot kiberdrošību un informācijas drošību, digitālās prasmes un kompetences, kas sniedz labumu visiem iedzīvotājiem, uzņēmumiem un darbiniekiem. 3) Finanšu ministrija iesniedz “īstenošanas plānu”. Tas ietver to pasākumu sarakstu, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar jauno digitālo stratēģiju piecu mērķu sasniegšanai, tostarp detalizētus aprakstus par konkrētām iniciatīvām, mērķgrupām, finansējumu un izmaksām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 241/2021. Īstenošanas plānā iekļauj arī budžeta sadalījumu starp dažādiem mērķiem, atbildīgajām ministrijām/aģentūrām un sarakstu ar attiecīgajiem normatīvajiem un leģislatīvajiem aktiem, kas jāgroza.
56	Digitalizācija — Digitālā stratēģija	Atskaites punkts	Neatkarīgs ziņojums par 54. atskaites punktā minētajā “Īstenošanas plānā” iekļauto digitālās stratēģijas iniciatīvu sasniegumiem	Tiek sagatavots neatkarīgs ziņojums par to digitālās stratēģijas iniciatīvu sasniegumiem, kas iekļautas 54. atskaites punktā minētajā “Īstenošanas plānā”, un tas tiek publicēts attiecīgās ministrijas tīmekļa vietnē.				4. CET.	2025	Pasākumi, kas norādīti 54. atskaites punktā minētajā īstenošanas plānā, ir stājušies spēkā. Pēc tam tiek publicēts neatkarīgi sagatavots ziņojums par mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu, atsevišķu pasākumu pabeigšanu, to aplēsto ietekmi un ex post novērtējumu.
57	6 — Digitalizācija — stratēģija nākotnes digitālajam publiskajam sektoram un pakalpojumiem (1. apakšreforma)	Mērķa	Vismaz 7 publiskās iestādes ir saņēmušas finansējumu MI projektiem		Skaits	0	7	4. CET.	2025	Mērķrādītājs tiek sasniegts, kad vismaz septiņas publiskā sektora iestādes centrālā, pašvaldību un/vai reģionālā līmenī ir saņēmušas finansējumu MI projektiem jaunās digitālās stratēģijas ietvaros.
58	6 — Digitalizācija — stratēģija nākotnes digitālajām profesijām un darbvietām (2. apakšreforma)	Mērķa	Vismaz 500 MVU ir saņēmuši finansējumu digitālajiem projektiem		Skaits	0	500	4. CET.	2025	Mērķrādītāju sasniedz, kad vismaz 500 MVU ir saņēmuši palīdzību vai finansējumu, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi digitālajiem risinājumiem un to izmantošanu, izmantojot jauno digitālo stratēģiju.
59	6 — Digitalizācija — satvars inovācijai, publiskā un privātā sektora partnerībām un jaunu tehnoloģiju izmantošanai (3. apakšreforma)	Mērķa	Vismaz 15 publiskās iestādes ir saņēmušas finansējumu inovācijas un jaunu tehnoloģiju projektiem, kas īstenoti sadarbībā ar privātu struktūru		Skaits	0	15	4. CET.	2025	Mērķrādītājs ir sasniegts, kad vismaz 15 publiskās iestādes ir saņēmušas finansējumu inovācijas un jaunu tehnoloģiju projektiem, kas īstenoti sadarbībā ar privātu struktūru.
60	6 — Digitalizācija — satvars uz datiem balstītai sabiedrībai (4. apakšreforma)	Mērķa	Vismaz četras publiskās iestādes ir izstrādājušas vai saņēmušas atbalstu, lai izstrādātu risinājumus personas informācijas glabāšanai un atkalizmantošanai		Skaits	0	4	4. CET.	2025	Mērķrādītājs ir sasniegts, kad vismaz četras publiskās iestādes ir izstrādājušas vai saņēmušas atbalstu, lai izstrādātu risinājumus personas informācijas glabāšanai un atkalizmantošanai. Publiska iestāde ir jebkura struktūra, ko izveidojusi vai kontrolē valsts valdība, reģions vai pašvaldība, tostarp, bet ne tikai, augstākās izglītības iestāde vai valsts augstākās izglītības pētniecības iestāde.
61	6 — Digitalizācija — satvars Dānijai, kas sagatavots digitālai nākotnei (5. apakšreforma)	Atskaites punkts	Jaunas valsts kiberdrošības stratēģijas pieņemšana	Valdība pieņem jaunu valsts kiberdrošības stratēģiju				4. CET.	2022	Priekšnoteikums digitālajai attīstībai Dānijā ir pastāvīgs spēcīgs uzsvars uz kiberdrošību. Šo mērķi sasniedz, kad Dānija būs pieņēmusi jaunu kiberdrošības un informācijas drošības stratēģiju, kuras vispārējais mērķis ir stiprināt un nodrošināt publisko un privāto sektoru pret jaunām uzbrukumu jomām un iespējamām ievainojamībām un tādējādi palīdzēt aizsargāt Dānijas sabiedrību arī nākotnē.
62	6 — Digitalizācija — Platjoslas pūls	Mērķa	Vismaz 3500 mājsaimniecību un/vai uzņēmumu ir ļoti ātrdarbīgs internets (vismaz 100 Mb/s pieslēgums).		Skaits	0	3 500	Q1	2022	Mērķrādītāju sasniedz, ja vismaz 3500 mājsaimniecību un/vai uzņēmumu, uz kuriem attiecas ļoti ātrdarbīgs internets (vismaz 100 Mb/s pieslēgums), kuriem iepriekš nebija šāda savienojuma.
63	6 — Digitalizācija — MVU digitālā pārkārtošanās un tirdzniecība	Mērķa	Vismaz 550 MVU ir saņēmuši finansējumu digitālajiem projektiem		Skaits	0	550	4. CET.	2023	Mērķrādītāju sasniedz, kad vismaz 550 MVU ir saņēmuši finansējumu digitālajiem projektiem saskaņā ar shēmas atbilstības kritērijiem.

G. 7. SASTĀVDAĻA: Ieguldījumi zaļajā pētniecībā un izstrādē

Dānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta “Investīcijas zaļajā pētniecībā un izstrādē” vispārējais mērķis ir risināt problēmas, kas saistītas ar Dānijas mērķrādītāju līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 70 % un 2050. gadā panākt klimatneitralitāti. Lai sasniegtu šos mērķrādītājus, Dānijas plānā iekļauj investīcijas, kas vajadzīgas pētniecībā un izstrādē, lai papildinātu pašreizējo klimata politiku.

Komponenta pasākumu mērķis ir nodrošināt publiskā un privātā sektora stimulus pētniecības un izstrādes veicināšanai, jo īpaši inovatīvu zaļo tehnoloģiju jomā. Komponenta mērķi ir radīt ilgtermiņa izaugsmes potenciālu, paātrināt zaļo pārkārtošanos, ieguldot jaunās zaļajās tehnoloģijās, un dažādot pētniecību, mudinot privātās un publiskās struktūras sadarboties.

Komponents sastāv no pētniecības programmas, kas strukturēta četrās investīcijās, un vienas reformas, lai 2022. gadā atskaitītu nodokļus privātiem pētniecības un izstrādes izdevumiem.

Pētniecības programmu strukturē vismaz četrās publiskā un privātā sektora partnerībās, ko sauc par “zaļajām partnerībām”, lai izstrādātu risinājumus četrām uz uzdevumiem balstītām problēmām, kas saistītas ar emisiju samazināšanu transporta, lauksaimniecības, pārtikas un atkritumu nozarē.

Saņēmēji var pieteikties finansējumam projektiem visā vērtības ķēdē, kā arī demonstrējumu un izstrādes projektiem. Finansējums ir paredzēts, lai segtu pētniecības izmaksu pirmos piecus gadus, un vēlāk to papildina ar citiem finansējuma avotiem ārpus Atveseļošanas un noturības mehānisma.

Pētniecības programmu pārvalda Dānijas Inovāciju fonds, kas ir neatkarīga valsts pārvaldes struktūra . Saņēmējus atlasa divos posmos. Pirmkārt, ieinteresētie dalībnieki izstrādā ceļvedi, lai ierosinātu idejas par darba plūsmām un darbībām nolūkā pārvarēt problēmas, ar kurām Dānija saskaras pētniecības un izstrādes jomā. Ekspertu grupa palīdz Inovāciju fondam Dānijā līdz 2021. gada 30. jūnijam izvēlēties ceļvedi katram uzdevumam.

Kad ceļveži ir atlasīti, Inovāciju fonds Dānija izsludina uzaicinājumu veidot partnerības. Partnerību atlases pamatā ir Dānijas Inovāciju fonda pārvaldīts izvērtēšanas process. Katrā misijā var būt vairāk nekā viena partnerība. Dānijas Inovāciju fonds partnerības atlasa līdz 2021. gada 31. decembrim. Finansējumu izmaksā zaļajai partnerībai līdz 2022. gada 31. decembrim.

Lai vēl vairāk veicinātu zaļo pārkārtošanos un mudinātu uzņēmumus ieguldīt inovatīvos pētniecības un izstrādes risinājumos, komponents ietver arī pasākumu, ar ko paplašina nolietojuma un pētniecības un izstrādes izdevumu atskaitīšanas pamatu privātos uzņēmumos. Šā pasākuma mērķis ir stimulēt uzņēmumus palielināt kopējos izdevumus pētniecībai un izstrādei, tostarp mudināt mazākus uzņēmumus iesaistīties pētniecībā izstrādē. Pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, Dānijas valdība paredz, ka 40 % no ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē tiks veikti skaidri digitālos pasākumos.

Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot Dānijai 2020. un 2019. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, t. i., “atbalstīt integrētu inovācijas stratēģiju ar plašāku investīciju bāzi” (konkrētai valstij adresētie ieteikumi 1.2., 2019. gads un 2.6. KVAI, 2020. gads) un “Koncentrēt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos” (konkrētai valstij adresētie ieteikumi Nr. 2.3., 2020. gads) un “Koncentrēt investīcijas pētniecībā un inovācijā” (2020. gada konkrētai valstij adresētie ieteikumi Nr. 2.5).

G.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Ieguldījums: Oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai CO2 izmantošana

Ieguldījums “oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai CO2 izmantošana” ir pirmais no četriem pētniecības programmas uzdevumiem, lai paātrinātu klimatam draudzīgu tehnoloģisko risinājumu izstrādi.

Ar šo misiju saistīto partnerību mērķi ir izstrādāt rentablus CO2 uztveršanas risinājumus no lielākajiem emitētājiem vai no atmosfēras un uzglabāt oglekli vai izmantot to jaunos klimatneitrālos energoavotos. Lai sasniegtu šos mērķus, partnerības rada ekonomiskus stimulus izmantot oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu vai CO2 izmantošanu un stiprina pētījumus par ģeoloģiskajiem priekšnosacījumiem CO2 uzglabāšanai Dānijā, oglekļa uztveršanas materiāla izstrādei un analīzes metožu izstrādei, kas var uzraudzīt un novērst noplūdi.

Paredzams, ka, pārskatot pieteikumus šim uzdevumam, Dānijas Inovāciju fonds ņems vērā saistību ar CO2 uzglabāšanas vietu izstrādi un demonstrējumu projektu noplicinātās naftas un gāzes atradnēs Dānijas Ziemeļjūras sektorā, kas sākts 2.3. komponentā “Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana”, lai izvairītos no pārklāšanās.

Ieguldījums Nr. 2: Zaļās degvielas transportam un rūpniecībai

Investīcijas “zaļās degvielas transportam un rūpniecībai” ir otrais no četriem pētniecības programmas uzdevumiem, lai paātrinātu klimatam draudzīgu tehnoloģisko risinājumu izstrādi.

Šā uzdevuma mērķis ir izstrādāt jaunus risinājumus, lai radītu jaunas zaļās degvielas, tostarp zaļo ūdeņradi, un parādīt, kā elektro-to-X sistēmas var integrēt kopējā energosistēmā. Paredzams, ka ieguldījumi mērķtiecīgos pētniecības, izstrādes un demonstrējumu pasākumos, kuru mērķis ir panākt, ka pašlaik dārgais zaļais kurināmais sasniedz tehnoloģiskās gatavības līmeni, atvieglos šādu tehnoloģiju komerciālu izmantošanu un ieviešanu plašākā mērogā.

Ieguldījums Nr. 3: Klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana

Ieguldījums “klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana” ir trešais no četriem pētniecības programmas uzdevumiem, lai paātrinātu klimatam draudzīgu tehnoloģisko risinājumu izstrādi.

Šā uzdevuma mērķis ir palielināt ieguldījumus jaunās tehnoloģijās, lai vēl vairāk palielinātu emisiju samazināšanas robežas lauksaimniecības un pārtikas nozarē, vienlaikus saglabājot ilgtspējīgu ražošanu un ienākumus. Finansējamās darbības ietver pētniecību un inovāciju jaunu selekcijas paņēmienu jomā, precīzās lauksaimniecības attīstību un tādu jaunu audzēšanas un mēslošanas sistēmu izveidi, kas ir efektīvākas.

Ieguldījums Nr. 4: Aprites ekonomika, kas vērsta uz plastmasas un tekstilatkritumu atkalizmantošanu un samazināšanu

Ieguldījums “aprites ekonomikā, kas vērsta uz plastmasas un tekstilatkritumu atkalizmantošanu un samazināšanu” ir ceturtais no četriem pētniecības programmas uzdevumiem, lai paātrinātu klimatam draudzīgu tehnoloģisko risinājumu izstrādi.

Šīs misijas mērķis ir izstrādāt risinājumus, lai palielinātu resursu produktivitāti, samazinātu plastmasas un tekstilatkritumu daudzumu un palielinātu atkalizmantojamu materiālu izmantošanu. Misija finansē pētniecības projektus, kas aptver visus posmus vērtības ķēdē, lai samazinātu atkritumu daudzumu, sākot ar produktu izstrādi un beidzot ar patērētāju uzvedību.

Ieguldījums Nr. 5: Stimuli pētniecības un izstrādes veicināšanai uzņēmumos

Pasākums paredz par 130 % 2022. finanšu gadā pagarināt amortizācijas bāzi un bāzi visu privātā sektora pētniecības un izstrādes izdevumu atskaitīšanai. Likumu, ar ko nosaka atskaitījumu, pieņem un tas stājas spēkā 2022. finanšu gadā.

Šā pasākuma mērķis ir paātrināt investīcijas pētniecībā un izstrādē gan saistībā ar atveseļošanu, gan turpmākajos gados, stimulējot uzņēmumus palielināt savus kopējos izdevumus pētniecībai un izstrādei.

Paredzams, ka atskaitījums arī mudinās mazākus uzņēmumus arvien vairāk iesaistīties pētniecībā un izstrādē, jo tie atbilst arī atskaitīšanas kritērijiem.

Uz pētniecību un izstrādi, kas saistīta ar fosilā kurināmā un izejvielu izpēti un ieguvi, neattiecas nodokļa atskaitījums.

G.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

64

7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai CO2 izmantošana

Atskaites punkts

Komandējumu ceļvežu atlase “oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai vai CO2 izmantošanai”.

Dānijas Inovāciju fonds ir atlasījis ceļvežus uzdevumam “Oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai CO2 izmantošana”.

CET.

2021

Dānijas Inovāciju fonds, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu, ir atlasījis ceļvežus, lai ierosinātu idejas par darba plūsmām un pasākumiem, ar kuriem pārvarēt problēmas, ar kurām Dānija saskaras pētniecības un izstrādes jomā, saistībā ar uzdevumu “CO2 uztveršana un uzglabāšana vai izmantošana”.

65

7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai CO2 izmantošana

Mērķa

Partnerību atlase “oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai vai CO2 izmantošanai”.

Skaits

0

1

Q1

2022

Dānijas Inovāciju fonds ir atlasījis vienu vai vairākas publiskā un privātā sektora partnerības uzdevumam “CO2 uztveršana un uzglabāšana vai izmantošana”, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu pēc 64. atskaites punktā minēto ceļvežu atlases. Atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus nolikumā iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

66

7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai CO2 izmantošana

Mērķa

Vismaz viena(-as) pētniecības un inovācijas partnerība(-as) ir saņēmusi finansējumu “oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai vai CO2 izmantošanai”.

Skaits

0

1

4. CET.

2022

Ir izveidota vismaz viena publiskā un privātā sektora partnerība oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas vai CO2 izmantošanas jomā, kurā piedalās attiecīgie publiskie un privātie partneri, un tā ir saņēmusi finansējumu no Dānijas Inovāciju fonda.

67

7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Zaļās degvielas transportam un rūpniecībai

Atskaites punkts

Komandējumu ceļvežu atlase “zaļajām degvielām transportam un rūpniecībai”.

Dānijas Inovāciju fonds ir atlasījis ceļvežus misijai “Zaļās degvielas transportam un rūpniecībai”.

CET.

2021

Dānijas Inovāciju fonds, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu, ir atlasījis ceļvežus, lai ierosinātu idejas par darba plūsmām un pasākumiem, ar kuriem pārvarēt problēmas, ar kurām Dānija saskaras pētniecības un izstrādes jomā, saistībā ar misiju “Zaļās degvielas transportam un rūpniecībai”.

68

7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Zaļās degvielas transportam un rūpniecībai

Mērķa

Partnerību atlase “zaļajām degvielām transportam un rūpniecībai”.

Skaits

0

1

Q1

2022

Dānijas Inovāciju fonds ir atlasījis vienu vai vairākas publiskā un privātā sektora partnerības uzdevumam “CO2 uztveršana un uzglabāšana vai izmantošana”, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu pēc 67. atskaites punktā minēto ceļvežu atlases.

Atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus nolikumā iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

69

7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Zaļās degvielas transportam un rūpniecībai

Mērķa

Vismaz viena(-as) pētniecības un inovācijas partnerība(-as) ir saņēmusi finansējumu “zaļajām degvielām transportam un rūpniecībai”.

Skaits

0

1

4. CET.

2022

Ir izveidota vismaz viena publiskā un privātā sektora partnerība oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas vai CO2 izmantošanas jomā, kurā piedalās attiecīgie publiskie un privātie partneri, un tā ir saņēmusi finansējumu no Dānijas Inovāciju fonda.

70

7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana

Atskaites punkts

Komandējumu ceļvežu atlase klimatam un videi draudzīgai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai.

Dānijas Inovāciju fonds ir atlasījis ceļvežus misijai “Klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana”.

CET.

2021

Dānijas Inovāciju fonds, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu, ir atlasījis ceļvežus, lai ierosinātu idejas par darba plūsmām un pasākumiem, ar kuriem pārvarēt problēmas, ar kurām Dānija saskaras pētniecības un izstrādes jomā saistībā ar uzdevumu “klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana”.

71

7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana

Mērķa

Partnerību atlase “klimatam un videi draudzīgai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai”.

Skaits

0

1

Q1

2022

Dānijas Inovāciju fonds ir atlasījis vienu vai vairākas publiskā un privātā sektora partnerības klimatam un videi draudzīgas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzdevumam, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu pēc 70. atskaites punktā minēto ceļvežu atlases.

Atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus nolikumā iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

72

7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana.

Mērķa

Vismaz viena(-as) pētniecības un inovācijas partnerība(-as) ir saņēmusi finansējumu “klimatam un videi draudzīgai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai”.

Skaits

0

1

4. CET.

2022

Ir izveidota vismaz viena publiskā un privātā sektora partnerība “klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana”, kurā piedalās attiecīgie publiskie un privātie partneri, un tā ir saņēmusi finansējumu no Dānijas Inovāciju fonda.

73

7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Aprites ekonomika, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkalizmantošanu un samazināšanu.

Atskaites punkts

Komandējumu ceļvežu atlase “aprites ekonomikai, koncentrējoties uz plastmasas un tekstilatkritumu atkalizmantošanu un samazināšanu”.

Dānijas Inovāciju fonds ir atlasījis ceļvežus uzdevumam “Oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai CO2 izmantošana”.

CET.

2021

Dānijas Inovāciju fonds, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu, ir atlasījis ceļvežus, lai ierosinātu idejas par darba plūsmām un darbībām nolūkā pārvarēt problēmas, ar kurām Dānija saskaras saistībā ar pētniecību un izstrādi saistībā ar uzdevumu “aprites ekonomika, kas vērsta uz plastmasas un tekstilatkritumu atkalizmantošanu un samazināšanu”.

74

7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Aprites ekonomika, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkalizmantošanu un samazināšanu.

Mērķa

Partnerību atlase “aprites ekonomikai, koncentrējoties uz plastmasas un tekstilatkritumu atkalizmantošanu un samazināšanu”.

Skaits

0

1

Q1

2022

Dānijas Inovāciju fonds ir atlasījis vienu vai vairākas publiskā un privātā sektora partnerības misijai “Aprites ekonomika, kas vērsta uz plastmasas un tekstilatkritumu atkalizmantošanu un samazināšanu”, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu pēc 73. atskaites punktā minēto ceļvežu atlases.

Atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus nolikumā iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

75

7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Aprites ekonomika, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkalizmantošanu un samazināšanu.

Mērķa

Vismaz viena(-as) pētniecības un inovācijas partnerība(-as) ir saņēmusi finansējumu “aprites ekonomikai, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkalizmantošanu un samazināšanu”.

Skaits

0

1

4. CET.

2022

Ir izveidota vismaz viena publiskā un privātā sektora partnerība “aprites ekonomika, kas vērsta uz plastmasas un tekstilatkritumu atkalizmantošanu un samazināšanu”, kurā piedalās attiecīgie publiskie un privātie partneri, un tā ir saņēmusi finansējumu no Dānijas Inovāciju fonda.

76

7 — Zaļā pētniecība un izstrāde — stimuli pētniecības un izstrādes veicināšanai uzņēmumos

Atskaites punkts

Stājas spēkā likumprojekts par atskaitījumiem par pētniecības un izstrādes darbu

Dānijas parlaments ir pieņēmis likumprojektu par atskaitījumiem pētniecības un izstrādes darbam, un tas stājas spēkā.

2. CET.

2021

Dānijas parlaments ir pieņēmis likumprojektu par atskaitījumiem pētniecības un izstrādes darbam, un tas ir stājies spēkā.

Ar šo pasākumu nolietojuma bāzi un atskaitījumu bāzi visiem privātā sektora pētniecības un izstrādes izdevumiem paplašina par 130 % no summas 2022. finanšu gadā.

Atskaitījumi par pētniecības un izstrādes darbu ir spēkā no tiesību aktos noteiktā datuma.

77

7 — Zaļā pētniecība un izstrāde — stimuli pētniecības un izstrādes veicināšanai uzņēmumos

Mērķa

500 uzņēmumi ir izmantojuši nodokļu atskaitījumus, ko nodrošina atskaitījumi par pētniecības un izstrādes darbu.

Skaits

0

500

CET.

2023

Datu izraksts, kas liecina, ka 500 uzņēmumi ir izmantojuši atskaitījumu pētniecības un izstrādes darbam.

H. SASTĀVDAĻA: REPowerEU

Dānijas ANP REPowerEU nodaļa ir strukturēta, pamatojoties uz pieciem galvenajiem pasākumiem, un tās mērķis ir stiprināt Dānijas enerģētikas nozari un samazināt atkarību no fosilā kurināmā.

Paredzams, ka šī Dānijas atveseļošanas un noturības plāna nodaļa palīdzēs sasniegt vērienīgos ES zaļā kursa mērķus, kā arī valsts mērķi līdz 2030. gadam par 70 % samazināt Dānijas siltumnīcefekta gāzu emisijas (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). Šī nodaļa palīdz virzīt uz priekšu Dānijas plānu līdz 2045. gadam panākt klimatneitralitāti. Iniciatīvas saskaņā ar šo nodaļu papildina un stiprina dažus no pasākumiem, kas iekļauti sākotnējā Dānijas ANP.

REPowerEU nodaļas mērķi ir šādi:

-Palielināt energoefektivitāti, i) vienkāršojot un paātrinot administratīvās un atļauju piešķiršanas procedūras centralizētās siltumapgādes projektu izvēršanai un ii) subsidējot naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanu ar zaļās siltumapgādes risinājumiem no atjaunojamiem energoresursiem;

-Palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un paātrināt tās izvēršanu, i) vienkāršojot un paātrinot atļauju piešķiršanu atjaunīgo energoresursu projektiem, ii) veicinot atkrastes vēja enerģijas jaudas attīstību;

-Risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, subsidējot zaļās siltumapgādes risinājumu uzstādīšanu un racionalizējot procedūras šādām iekārtām; un

-Nodrošināt darbaspēku ar prasmēm un kompetencēm, kas vajadzīgas enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanai, atbalstot zaļās prasmju pilnveides iniciatīvas.

Trim no pieciem šīs nodaļas pasākumiem ir raksturīga pārrobežu un daudzvalstu dimensija vai ietekme. Paredzams, ka pasākumi attiecībā uz atjaunīgo enerģiju un naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanu palīdzēs samazināt Savienības atkarību no fosilā kurināmā, nodrošināt energoapgādi Savienībā un pozitīvi uzlabot pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru ar iespējamu pārrobežu ietekmi.

REPowerEU nodaļa jo īpaši palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus (KVAI) 2022.1, 2022.4 un 2023.4:

-2022. GADA KVAI 1.2. PUNKTS: Ieteikums palielināt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās un enerģētiskās drošības jomā, ņemot vērā REPowerEU iniciatīvu, tostarp izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu un citus Savienības fondus;

-2022..4.1. KVAI un 2023. gada 4.1. un 2. KVAI: Ieteikums samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un vēl vairāk dažādot energoapgādi;

-KVAI 2022.4.2. un 2023.4.4. Ieteikums palīdzēt dekarbonizēt ekonomiku, paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, tostarp ieviešot reformas, lai vienkāršotu un paātrinātu administratīvās un atļauju piešķiršanas procedūras, modernizētu enerģijas pārvades tīklus, palielinātu starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm un uzlabotu energoefektivitāti;

-KVAI 2022.4.4. Ieteikums uzlabot energoefektivitāti; un

-2023. gada 4.6. un 7. KVAI: Ieteikums par to, kā nodrošināt dekarbonizētu siltumapgādes avotu labāku ieviešanu un pastiprināt politikas centienus, kuru mērķis ir nodrošināt un apgūt zaļās pārkārtošanās procesam nepieciešamās prasmes.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

H.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Valsts enerģētikas krīzes darbinieki (NEKST)

Pasākuma vispārējais mērķis ir palīdzēt vienkāršot un paātrināt administratīvās un atļauju piešķiršanas procedūras zaļās siltumapgādes risinājumu izvēršanai un sauszemes saules un vēja enerģijas projektu izvēršanai. Dānijas valdība izveido valsts enerģētikas krīzes darba grupu (NEKST), kuras uzdevums ir apzināt problēmas un ierosināt risinājumus, lai risinātu problēmas zaļās pārkārtošanās īstenošanā. Darba grupai palīdz sekretariāts, par ko atbild Klimata, enerģētikas un sabiedrisko pakalpojumu ministrija.

I.Apakšreforma: Paredzams, ka NEKST palīdzēs pakāpeniski atteikties no apkurei paredzētās gāzes izmantošanas un aizstāt to ar atjaunojamiem enerģijas avotiem. Šī 1. apakšreforma ir divējāda:

Apakšreforma: NEKST izskata īpašus pasākumus, lai likvidētu šķēršļus un saīsinātu administratīvās procedūras centralizētās siltumapgādes projektu sagatavošanai un apstiprināšanai.

B apakšreforma: Teritorijās, kur centralizētā siltumapgāde nav ekonomiski dzīvotspējīga, NEKST konsultē par to, kā nodrošināt, ka iedzīvotāji saņem attiecīgu informāciju par zaļajiem risinājumiem, lai pakāpeniski izbeigtu gāzes izmantošanu apkurei mājsaimniecībās. NEKST identificē šķēršļus pārejai uz citiem zaļās siltumapgādes risinājumiem.

II.Apakšreforma: NEKST apzina un iesaka pasākumus, lai novērstu šķēršļus saules un vēja enerģijas plašākai izmantošanai uz sauszemes. Tas varētu ietvert atļauju piešķiršanas procesa laika saīsināšanu, uzdevumu sadali starp valsts un pašvaldību iestādēm, spēkā esošo noteikumu efektivitāti, attiecīgajām iestādēm pieejamo resursu un kompetenču efektivitāti, lai gan tas nav izsmeļošs.

Ieguldījums: Atbalsts vēja enerģijas izmantošanai

Šo ieguldījumu veido divi apakšpasākumi. Vispārējais mērķis ir atbalstīt vēja enerģijas izmantošanu un palīdzēt sasniegt ES mērķi līdz 2050. gadam Eiropā nodrošināt 300 GigaWatt (GW) atkrastes vēja enerģiju.

I.Apakšpasākums: Sagatavošanās 4 gigavatu (GW) atkrastes vēja enerģijas paplašināšanai. Paredzams, ka pasākums veicinās Dānijas atkrastes vēja enerģijas ražošanas paplašināšanu. Tā sedz izmaksas, kas rodas, sagatavojot uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus par 4 GW atkrastes vēja enerģiju un publicējot vismaz vienu uzaicinājumu. Ņemot vērā uzaicinājuma apjomu un neskaidro tirgus reakciju, varētu būt vajadzīga vairāk nekā viena konkursa kārta. Šajā gadījumā atskaites punkta termiņš aptver uzaicinājuma pirmo kārtu. Pasākumu īsteno Dānijas Enerģētikas aģentūra.

II.Apakšpasākums: Dānijas atkrastes vēja enerģijas jaudas pārbaude: Paredzams, ka pasākums atbalstīs Dānijas atkrastes vēja enerģijas ražošanas paplašināšanu. Pasākumu īsteno Dānijas Enerģētikas aģentūras darba grupa. Pasākuma mērķis cita starpā ir īstenot valsts atkrastes vēja enerģijas potenciāla padziļinātu pārbaudi un novērtēšanu, vākt datus, lai atbalstītu atkrastes vēja enerģijas projektu plānošanu un izvēršanu, novērtēt iespējamo kumulatīvo ietekmi, ko radītu atkrastes vēja enerģijas ražošanas plaša mēroga paplašināšana Dānijā, kā arī kaimiņvalstīs.

Ieguldījums Nr. 2: Zaļā prasmju pilnveide

Pasākuma mērķis ir uzlabot apstākļus darbaspēka zaļajai prasmju pilnveidei, ja zaļā prasmju pilnveide ir ar zaļajām tehnoloģijām un ilgtspēju saistītu prasmju un zināšanu attīstīšana. Investīcijas ir vērstas uz profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo profesionālās apmācības nodrošinātājiem. Līdzekļus izmanto, lai i) iegādātos aprīkojumu, kas veicina prasmju un zināšanu attīstību saistībā ar zaļajām tehnoloģijām un ilgtspēju, ii) attīstītu skolotāju prasmes saistībā ar zaļajām tehnoloģijām un ilgtspēju, iii) izstrādātu un testētu apmācības kursus, kas veicina zaļo prasmju pilnveidi.

Ieguldījums Nr. 3: Palielinātais pasākums: Naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšana

Šā pasākuma mērķis ir palielināt 1. ieguldījumu: Naftas degļu un gāzes virsmu aizstāšana saskaņā ar spēkā esošā Dānijas ANP 3. komponentu. Paplašinātā pasākumu daļa palielina pašreizējā pasākuma vērienīgumu, pievēršoties vairākiem naftas degļiem un gāzes krāsnīm, kas jāaizstāj ar siltumsūkņiem vai centralizēto siltumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem.

Ieguldījums Nr. 4: Palielinātais pasākums: Energoefektivitāte rūpniecībā

Šā pasākuma mērķis ir palielināt investīcijas Nr. 2: Energoefektivitāte rūpniecībā saskaņā ar spēkā esošā Dānijas ANP 3. komponentu. Palielinātā pasākuma daļa palielina pašreizējā pasākuma vērienīgumu, pievēršoties vairākiem PJ (Peta-Joule) ietaupījumiem.

H.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

78

8 — REPowerEU — Valsts enerģētikas krīzes personāls (NEKST)

Atskaites punkts

“NEKST” iekļaušana 2023. un 2024. gada finanšu aktos un progresa ziņojuma publicēšana.

NEKST iekļauts 2023. un 2024. gada Finanšu likumos. Klimata, enerģētikas un komunālo pakalpojumu ministrijas tīmekļa vietnē publicētie NEKST ieteikumi

2. CET.

2024

Pamatojoties uz Valdības koalīcijas 2022. gada 14. decembra nolīgumu par “NEKST” izveidi, iniciatīvas NEKST izveidei iekļauj attiecīgi 2023. un 2024. gada Finanšu aktos.

NEKST 1. un 2. darba grupas ieteikumus publicē Klimata, enerģētikas un sabiedrisko pakalpojumu ministrijas tīmekļa vietnē. Šajos ieteikumos iekļauj konkrētu ieteikto iniciatīvu un administratīvo darbību aprakstus, tostarp apzinātās vajadzības pēc reglamentējošām vai leģislatīvām darbībām. Pēc publicēšanas par to informē Dānijas parlamentu.

79

8 — REPowerEU — Valsts enerģētikas krīzes personāls (NEKST)

Mērķa

NEKST ieteikto pasākumu īstenošana

%

0

70

2. CET.

2026

Vismaz 70 % no NEKST ieteiktajiem pasākumiem administratīvo procedūru jomā saistībā ar 1. un 2. darba grupu ir īstenoti un dokumentēti Klimata, enerģētikas un komunālo pakalpojumu ministrijas publicētajā ziņojumā. Ziņojumā izklāsta, kā ir sasniegti NEKST mērķi. Tajā izklāsta atsevišķo pasākumu pabeigšanu, to ietekmi un panākto procedūru saīsināšanu. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par to, kā kompetentās iestādes, tostarp valdība un parlaments, ir veikušas turpmākus pasākumus saistībā ar neīstenotajiem ieteikumiem, kuriem bija nepieciešama likumdošanas darbība. Valdībai iesniegtie NEKST ieteikumi, kuriem nepieciešamas likumdošanas darbības, tostarp izmaiņas Finanšu likumā, var tikt pārskatīti un pēc tam apstiprināti pirms to īstenošanas.

80

8 — REPowerEU — Valsts enerģētikas krīzes personāls (NEKST)

Mērķa

Pašvaldības ir apstiprinājušas projektu priekšlikumus centralizētajai siltumapgādei, kas pakāpeniski pārtrauc gāzes izmantošanu.

Pašvaldībām

0

50

2. CET.

2026

Vismaz 50 no 84 pašvaldībām, kas 2022. gadā nodrošināja gāzi siltumapgādei, katra ir apstiprinājusi vismaz vienu projekta priekšlikumu centralizētajai siltumapgādei, ar ko pakāpeniski pārtrauc gāzes izmantošanu. Projektu priekšlikumus publicē centrālajā datu platformā “Plandata.dk”. Projektu priekšlikumos iekļauj informāciju par konkrētām teritorijām, kas tiks pārveidotas par centralizēto siltumapgādi.

81

8 — REPowerEU — Valsts enerģētikas krīzes personāls (NEKST)

Mērķa

Sistēmisku šķēršļu novēršana attiecībā uz saules enerģiju uz sauszemes un sauszemes vēja enerģijas

Sistēmisko šķēršļu likvidēšana

0

10

2. CET.

2026

No kopējā mērķrādītāja, kas paredz likvidēt desmit sistēmiskos šķēršļus, ir likvidēti vismaz pieci sistēmiski šķēršļi saules enerģijas uzstādīšanai uz sauszemes, un vismaz pieci sistēmiskie šķēršļi sauszemes vēja enerģijas uzstādīšanai ir likvidēti. Ja viena sistēmiskā šķēršļa likvidēšana attiecas gan uz sauszemes, gan sauszemes vēja enerģijas iekārtām, to ņem vērā attiecībā uz katru no attiecīgajiem apakšmērķrādītājiem.

82

8 — REPowerEU — Sagatavošanās 4 Gigavatu (GW) atkrastes vēja enerģijai

Atskaites punkts

Konkursa uzaicinājuma sagatavošana un publicēšana attiecībā uz 4 GW atkrastes vēja enerģiju

Sagatavots un publicēts vismaz viens uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par 4 GW atkrastes vēja enerģiju

Q1

2026

Sagatavot un publicēt vismaz vienu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus par 4 GW atkrastes vēja enerģiju. Sagatavošanās darbs ietver analītisku, tehnisku un juridisku darbu, lai sagatavotu piedāvājumu, dialogu ar tirgus dalībniekiem un konkursa procedūru.

83

8 — REPowerEU — Dānijas atkrastes vēja enerģijas jaudas pārbaude

Atskaites punkts

Ziņojuma publicēšana

Dānijas Enerģētikas aģentūras publicētais ziņojums par potenciālo atkrastes vēja enerģijas jaudu Dānijā

2. CET.

2026

Dānijas Enerģētikas aģentūra publicē ziņojumu par potenciālo atkrastes vēja enerģijas jaudu Dānijā, kurā ņem vērā dabas, vides un citas ar atkrasti saistītas intereses.

Ziņojumu sadala četros apakšiedalījumos:

— jutīguma kartēšana attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar dabu un vidi, kā arī citām nozīmīgām atkrastes interesēm, kas saistītas ar atkrastes vēja enerģijas paplašināšanu;

— pilnīga atkrastes vēja enerģijas potenciāla tehniska padziļināta pārbaude un novērtējums, pamatojoties uz jutīguma kartēšanu un attiecīgajiem tehniskajiem parametriem;

— novērtējums par atkrastes vēja enerģijas plaša mēroga paplašināšanas iespējamo kumulatīvo ietekmi Dānijā, kā arī kaimiņvalstīs; un

— novērtējums par šķēršļiem un perspektīvām, kas saistītas ar atkrastes vēja enerģijas un citu interešu līdzāspastāvēšanu;

86

8 — REPowerEU — Zaļā prasmju pilnveide

Atskaites punkts

Zaļo prasmju pilnveides fondu praktiskā īstenošana

Vienošanās noslēgšana par zaļo prasmju pilnveides fondu praktisko īstenošanu starp valdību un politiskās vienošanās par zaļo nodokļu reformu pusēm, 2022. gada 24. jūnijs

4. CET.

2024

Atskaites punktu sasniedz, 2022. gada 24. jūnijā noslēdzot vienošanos par zaļās prasmju pilnveides fondu praktisko īstenošanu starp valdību un politiskās vienošanās pusēm par zaļo nodokļu reformu rūpniecībā. Vienošanās par līdzekļu praktisko izmantošanu ietver budžeta saistības vismaz DKK 207800000 apmērā un nosaka, ka līdzekļus izmantos:

1.investīcijas aprīkojumā, tostarp apraksts par to, kā ieguldījumi aprīkojumā veicinās prasmju un zināšanu attīstību saistībā ar zaļajām tehnoloģijām un ilgtspēju;

2.skolotāju prasmju pilnveidošana, tostarp apraksts par to, kā skolotāju apmācība ir saistīta ar kursiem, kas veltīti zaļajām tehnoloģijām un ilgtspējai;

3.apmācības kursu izstrāde un testēšana, tostarp apraksts par to, kā šie kursi veicina zaļo prasmju pilnveidi un kā izstrādes un testēšanas procesā ir jāiesaista skolotāji vai instruktori, kas ir kompetenti mācību priekšmetā skolā(-s) vai iestādē(-s).

87

8 — REPowerEU — Zaļā prasmju pilnveide

Atskaites punkts

Saistības attiecībā uz PIA nodrošinātājiem attiecībā uz zaļo prasmju pilnveidi

Paziņojums par dotāciju piešķiršanu profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo profesionālās izglītības nodrošinātājiem

2. CET.

2026

Izglītības un bērnu ministrijas paziņojums par dotāciju piešķiršanu profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo profesionālās izglītības nodrošinātājiem. Nodrošinātājiem ir piešķirtas vismaz 207 800 000 DKK dotācijas, lai veiktu zaļās prasmju pilnveides darbības, kas atbilst 86. atskaites punktā aprakstītajiem mērķiem, saskaņā ar piešķirtajiem dotāciju lēmumiem.

88

8 — REPowerEU — Zaļā prasmju pilnveide

Mērķa

Izmaksas PIA nodrošinātājiem zaļās kvalifikācijas celšanai

DKK miljoni

0

187.02

CET.

2026

Vismaz DKK 187020000 ir izmaksātas profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo profesionālās apmācības nodrošinātājiem par darbībām, par kurām ir piešķirtas dotācijas saskaņā ar 87. atskaites punktu.

89

8 — REPowerEU — Naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšana

Mērķa

Vismaz 27583 naftas degļu vai gāzes krāsnis ir aizstātas ar centralizēto siltumapgādi vai siltumsūkņiem.

Skaits

0

27 583

2. CET.

2026

Vismaz 27583 naftas degļu un gāzes krāšņu ir aizstātas ar siltumsūkņiem vai centralizēto siltumapgādi saskaņā ar 19. atskaites punktā aprakstītajiem mērķiem.

94

8 — REPowerEU Paplašinātais pasākums: Energoefektivitāte rūpniecībā

Mērķa

Vismaz 26,64 PJ (peta Džoula) enerģijas ietaupījums rūpniecībā

PETA Džoula (PJ)

0

26.64

2. CET.

2026

Mērķrādītājs ir sasniegts, ja ir sasniegts vismaz 26,64 PJ (Peta Joule) enerģijas ietaupījums, kas uzkrāts visā projekta darbības laikā, tādējādi palīdzot izpildīt energoefektivitātes sistēmā noteikto pienākumu attiecībā uz enerģijas patēriņu (7. pants).

I. 9. KOMPONENTS: REVĪZIJAS UN KONTROLE

I.1. Reformas apraksts

Reforma: Atveseļošanas un noturības plāna kontroles sistēmas kārtība

Pasākumu vispārējais mērķis ir uzlabot Dānijas atveseļošanas un noturības plāna kontroles sistēmu. Lai nodrošinātu, ka repozitorija sistēma ir pilnībā darbotiesspējīga un funkcionāla, Dānija iesniedz pilnīgu un uzticamu datu kopu, kas savākta un glabāta saskaņā ar ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunktu. Turklāt Dānijas Finanšu ministrija pieņem arī rīcības plānu saistībā ar krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju, lai nodrošinātu šajā stratēģijā noteikto mērķu efektīvu īstenošanu.

I.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts/mērķrādītājs

Pasākuma nosaukums

Kvalitatīvais rādītājs (mērķrādītājiem)

Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas termiņš

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija

Mēra vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Ceturkšņa laikā

Gadu

92

Revīzija un kontrole

Atskaites punkts

Repozitorija sistēma

Pilnīga un uzticama datu kopa saskaņā ar ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunktu

4. CET.

2023

Repozitorija sistēma plāna īstenošanas uzraudzībai ir funkcionāla un darbojas.

Sistēmai ir vismaz šādas funkcijas:

a) datu vākšana un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība;

b) ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktā prasīto datu vākšana, glabāšana un piekļuves nodrošināšana tiem.

Finanšu ministrija iesniedz pilnīgu un uzticamu datu kopu, kas savākta un glabāta saskaņā ar ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktu.

93

Revīzija un kontrole

Atskaites punkts

Rīcības plāna pieņemšana saistībā ar krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju

Ar krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju saistītā rīcības plāna pieņemšana

4. CET.

2023

Finanšu ministrija pieņem ANM krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju un pēc tam īstenojošās struktūras pieņem rīcības plānu, kurā sīki izklāstīts grafiks stratēģijas efektīvai ieviešanai to iekšējās kontroles sistēmās.

1.Atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas

Dānijas atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas ir DKK 13477000000, kas ir 1 812 081 282 EUR, pamatojoties uz ECB 2021. gada 30. aprīļa atsauces likmi DKK sākotnējam plānam un pamatojoties uz ECB 2023. gada 31. maija atsauces likmi REPowerEU nodaļai.

REPowerEU nodaļas aplēstās kopējās izmaksas ir DKK 2251999996, kas atbilst 302 533 137 EUR, pamatojoties uz ECB 2023. gada 31. maija atsauces likmi DKK. Konkrētāk, Regulas (ES) 2023/435 21.c panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto pasākumu aplēstās kopējās izmaksas ir 0 EUR, savukārt pārējo REPowerEU nodaļas pasākumu izmaksas ir 302533137 EUR.

2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS

1.Finanšu ieguldījums

Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

1.1.Pirmais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

31	4 — Zaļā nodokļu reforma — investīciju logs	Atskaites punkts	Dānijas parlaments ir pieņēmis politisku vienošanos par investīciju logu, un parlamentā ir sāktas attiecīgās likumdošanas procedūras.
34	4 — Zaļā nodokļu reforma — paātrināta amortizācija	Atskaites punkts	Dānijas parlaments ir pieņēmis politisku vienošanos par paātrinātu amortizāciju, un Parlamentā ir sāktas attiecīgās likumdošanas procedūras.
41	5 — Ilgtspējīgs autotransports — transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa un zema elektroenerģijas nodokļa par elektrotransportlīdzekļu uzlādi prioritāšu maiņa	Atskaites punkts	Tiesību akta stāšanās spēkā, lai pārskatītu prioritātes transportlīdzekļu reģistrācijas nodoklim un zemu elektroenerģijas nodokli elektrotransportlīdzekļu uzlādei
19	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana — Naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšana	Atskaites punkts	Ir pieņemta politiska vienošanās par līdzekļu piešķiršanu shēmām naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanai ar elektriskajiem siltumsūkņiem un centralizēto siltumapgādi.
49	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Subsīdiju shēma videi draudzīgiem prāmjiem	Atskaites punkts	Dānijas parlamentā vairākums partiju ir pieņēmis politisku vienošanos par prāmju zaļo pārkārtošanos.
32	4 — Zaļā nodokļu reforma — investīciju logs	Atskaites punkts	Dānijas parlaments pieņem likumprojektu par zaļo nodokļu reformu, tostarp investīciju logu, un iniciatīva stājas spēkā.
35	4 — Zaļā nodokļu reforma — paātrināta amortizācija	Atskaites punkts	Dānijas parlaments pieņem likumprojektu par zaļo nodokļu reformu, tostarp paātrinātu amortizāciju, un iniciatīva stājas spēkā.
76	7 — Zaļā pētniecība un izstrāde — stimuli pētniecības un izstrādes veicināšanai uzņēmumos	Atskaites punkts	Stājas spēkā likumprojekts par atskaitījumiem par pētniecības un izstrādes darbu
64	7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai CO2 izmantošana	Atskaites punkts	Komandējumu ceļvežu atlase “oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai vai CO2 izmantošanai”.
67	7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Zaļās degvielas transportam un rūpniecībai	Atskaites punkts	Komandējumu ceļvežu atlase “zaļajām degvielām transportam un rūpniecībai”.
70	7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana	Atskaites punkts	Komandējumu ceļvežu atlase klimatam un videi draudzīgai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai.
73	7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Aprites ekonomika, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkalizmantošanu un samazināšanu.	Atskaites punkts	Komandējumu ceļvežu atlase “aprites ekonomikai, koncentrējoties uz plastmasas un tekstilatkritumu atkalizmantošanu un samazināšanu”.
6	1 — Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — ārkārtas situāciju pārvaldība un kritiski svarīgu medicīnisko izstrādājumu uzraudzība	Mērķa	Ieviest fakultatīvu IT sistēmu, lai 1250 ģimenes ārstu vietējās digitālajās platformās ziņotu par Covid-19 vakcīnu blakusparādībām.
22	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana. Energoefektivitāte rūpniecībā	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesiskais regulējums attiecībā uz subsīdiju shēmu energoefektivitātei rūpniecībā.
38	4 — Zaļā nodokļu reforma — emisijas nodokļi nozarēm	Atskaites punkts	Dānijas parlaments ir pieņēmis politisku vienošanos par emisiju nodokļa palielināšanu rūpniecībai.
11	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Klimata tehnoloģijas lauksaimniecībā	Atskaites punkts	Ir pabeigts uzaicinājums iesniegt pieteikumus subsīdiju shēmām klimata tehnoloģijām lauksaimniecībā (brūnās biorafinēšanas rūpnīcas).
1	1 — Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — pasākumi kritiski svarīgu zāļu krājumu nodrošināšanai	Atskaites punkts	Dānijas Zāļu aģentūras ziņojums par kritiski svarīgo zāļu krājumu novērtējumu, kas jādara pieejams, lai izvairītos no situācijām, kad Dānijā trūkst svarīgu zāļu.
2	1 — Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — digitālie risinājumi veselības aprūpes nozarē	Atskaites punkts	Novērtējums par pacientu iesaisti un telemedicīnas plašu izmantošanu, ko darīs pieejamu Dānijas Veselības ministrija ciešā sadarbībā ar Dānijas reģioniem.
3	1 — Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — digitālie risinājumi veselības aprūpes nozarē	Mērķa	Izstrādāt un darīt pieejamas telemedicīnas konsultāciju (KontaktLæge) telpas vairākām platformām.
13	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — ar oglekli bagātas augsnes	Atskaites punkts	Ir pabeigts uzaicinājums iesniegt pieteikumus subsīdiju shēmai ar oglekli bagātu augšņu atjaunošanai un izņemšanai no ražošanas
25	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana. Publisko ēku energorenovācija	Atskaites punkts	Valdība izdod likumu, ar ko izveido subsīdiju shēmu sabiedrisko ēku energorenovācijai
27	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana — CCS uzglabāšanas potenciāls	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana atlasītajiem CCS priekšizpētes pretendentiem
44	5 — Ilgtspējīgs autotransports. Autoceļu tarifu izstrādes pārbaude	Atskaites punkts	Politiska vienošanās starp valdību un parlamenta vairākumu par testa shēmas īstenošanu.
46	5 — Ilgtspējīgi autopārvadājumi — Regulas par svaru un gabarītiem analīze, lai optimizētu smagos kravas pārvadājumus	Atskaites punkts	Ziņojuma publicēšana par valsts noteikumu par svaru un gabarītiem analīzi.
48	5 — Ilgtspējīgi autopārvadājumi — Testa shēmas ar dubultpiekabēm analīze	Atskaites punkts	Dubultpiekabju analīzes publicēšana, analizējot ceļu satiksmes drošību, transportlīdzekļu inženieriju, ceļu inženieriju un vides apstākļus.
		Maksājuma summa	EUR 346503784

1.2.Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

16	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Rūpniecisko objektu un piesārņotas zemes atjaunošana	Mērķa	Apstiprināts vismaz 4 projekta pieteikums rūpnieciskā objekta vai piesārņotas zemes atjaunošanai
65	7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai CO2Green izmantošana	Mērķa	Partnerību atlase “oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai vai CO2 izmantošanai”.
68	7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Zaļās degvielas transportam un rūpniecībai	Mērķa	Partnerību atlase “zaļajām degvielām transportam un rūpniecībai”.
71	7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana	Mērķa	Partnerību atlase “klimatam un videi draudzīgai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai”.
74	7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Aprites ekonomika, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkalizmantošanu un samazināšanu.	Mērķa	Partnerību atlase “aprites ekonomikai, koncentrējoties uz plastmasas un tekstilatkritumu atkalizmantošanu un samazināšanu”.
4	1 — Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — digitālie risinājumi veselības aprūpes nozarē	Atskaites punkts	Digitālās anketas ieviešana lietotnē “MinLæge” (“Mans ārsts”)
42	5 — Ilgtspējīgs autotransports — piemaksas par veco dīzeļdzinēja automobiļu nodošanu metāllūžņos pagaidu palielināšana	Mērķa	36000 vecu dīzeļdzinēja automobiļu tiek nodoti metāllūžņos sakarā ar paaugstināto piemaksu par nodošanu metāllūžņos
54	Digitalizācija — Digitālā stratēģija	Atskaites punkts	Jaunas “digitālās stratēģijas” pieņemšana 2022. gada Finanšu aktā un īstenošanas plāns.
62	6 — Digitalizācija — Platjoslas pūls	Mērķa	Vismaz 3500 mājsaimniecību un/vai uzņēmumu ir ļoti ātrdarbīgs internets (vismaz 100 Mb/s pieslēgums).
23	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana. Energoefektivitāte rūpniecībā	Atskaites punkts	Ir pabeigtas ikgadējās pieteikšanās kārtas subsīdiju shēmai par energoefektivitāti rūpniecībā.
47	5 — Ilgtspējīgs autotransports — automobiļu koplietošana un automobiļu koplietošana (informētība)	Mērķa	Informācijas kampaņas sastrēgumi un automobiļu koplietošana ir atklāta vismaz 30000000 reižu.
61	6 — Digitalizācija — satvars Dānijai, kas sagatavots digitālai nākotnei (5. apakšreforma)	Atskaites punkts	Jaunas valsts kiberdrošības stratēģijas pieņemšana
66	7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Oglekļa uztveršana un uzglabāšana vai CO2 izmantošana	Mērķa	Vismaz viena(-as) pētniecības un inovācijas partnerība(-as) ir saņēmusi finansējumu “oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai vai CO2 izmantošanai”.
69	7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Zaļās degvielas transportam un rūpniecībai	Mērķa	Vismaz viena(-as) pētniecības un inovācijas partnerība(-as) ir saņēmusi finansējumu “zaļajām degvielām transportam un rūpniecībai”.
72	7 — Zaļo risinājumu pētniecība: Klimatam un videi draudzīga lauksaimniecība un pārtikas ražošana.	Mērķa	Vismaz viena(-as) pētniecības un inovācijas partnerība(-as) ir saņēmusi finansējumu “klimatam un videi draudzīgai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai”.
75	7 — Zaļā pētniecība un izstrāde — Zaļo risinājumu pētniecība	Mērķa	Vismaz viena(-as) pētniecības un inovācijas partnerība(-as) ir saņēmusi finansējumu “aprites ekonomikai, kas koncentrējas uz plastmasas un tekstilatkritumu atkalizmantošanu un samazināšanu”.
92	Revīzija un kontrole	Atskaites punkts	Repozitorija sistēma
93	Revīzija un kontrole	Atskaites punkts	Ar krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģiju saistīta rīcības plāna pieņemšana un īstenošana
		Maksājuma summa	EUR 509574078

1.3.Trešais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

5	1 — Veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana — klīniskais pētījums par Covid-19 vakcīnu ietekmi	Atskaites punkts	Ziņojums par Orhūsas Universitātes slimnīcas veikto pētījumu par Covid-19 vakcīnu ietekmi un blakusparādībām, kas jādara pieejams Dānijas Veselības ministrijai.
17	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Rūpniecisko objektu un piesārņotas zemes atjaunošana	Atskaites punkts	Ziņojums par darba, kas paveikts saistībā ar apstiprinātajiem projektiem, vidusposmu un vajadzības gadījumā veiktajiem korektīvajiem pasākumiem
28	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana — CCS uzglabāšanas potenciāls	Atskaites punkts	CCS uzglabāšanas priekšizpētes pabeigšana. Valdība pieņem lēmumu par turpmākiem pasākumiem.
37	4 — Zaļā nodokļu reforma — ekspertu grupa, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus par CO2e-nodokli	Atskaites punkts	Saskaņā ar ekspertu grupas ziņojuma secinājumiem par vienotu CO2e nodokļu regulējumu valdība sasauc zaļās nodokļu reformas puses, lai vienotos par turpmākajiem pasākumiem.
39	4 — Zaļā nodokļu reforma — emisijas nodokļi nozarēm	Atskaites punkts	Nodokļu palielināšana par rūpniecības radītajām emisijām stājas spēkā visās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā un mineraloģiskos procesos.
63	6 — Digitalizācija — MVU digitālā pārkārtošanās un tirdzniecība	Mērķa	Vismaz 550 MVU ir saņēmuši finansējumu digitālajiem projektiem
77	7 — Zaļā pētniecība un izstrāde — stimuli pētniecības un izstrādes veicināšanai uzņēmumos	Mērķa	500 uzņēmumi ir izmantojuši nodokļu atskaitījumus, ko nodrošina atskaitījumi par pētniecības un izstrādes darbu.
		Maksājuma summa	EUR 148475926

1.4.Ceturtais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

7	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Bioloģiskā lauksaimniecība	Mērķa	Iesniegti vismaz 40 projektu ziņojumi Bioloģiskās lauksaimniecības fonda ietvaros
8	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Bioloģiskā lauksaimniecība	Mērķa	Iesniegti projektu ziņojumi par kompetenču attīstību, kas atbalsta pāreju uz bioloģisko ražošanu vismaz 160 sabiedriskās virtuvēs
9	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Bioloģiskā lauksaimniecība	Mērķa	Iesniegti vismaz 6 projektu ziņojumi
10	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Bioloģiskā lauksaimniecība	Mērķa	Iesniegti vismaz 10 projektu ziņojumi, kuru mērķis ir atbalstīt bioloģiskās, augu izcelsmes pārtikas sistēmas attīstību.
20	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana — Naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšana	Atskaites punkts	Līdzekļu saņēmēju atlase naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšanai
33	4 — Zaļā nodokļu reforma — investīciju logs	Mērķa	1000 uzņēmumu ir izmantojuši nodokļu atskaitījumu, ko nodrošina ieguldījumu logs
36	4 — Zaļā nodokļu reforma — paātrināta amortizācija	Mērķa	1000 uzņēmumu ir izmantojuši nodokļu atskaitījumu, ko nodrošina paātrinātā amortizācija.
45	5 — Ilgtspējīgs autotransports. Autoceļu tarifu izstrādes pārbaude	Atskaites punkts	Ceļu tarifikācijas testa shēmas rezultātu dokumentēšana.
51	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Ieguldījumi veloceliņos valsts autoceļos un velosipēdu subsīdiju shēma pašvaldībām	Mērķa	Ir uzsākta jaunu veloceliņu izbūve vismaz 45 km garumā
53	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Elektrisko velosipēdu infrastruktūras shēma	Mērķa	Ir uzbūvētas vismaz 75 velosipēdu uzlādes stacijas
78	8 — REPowerEU — Valsts enerģētikas krīzes personāls (NEKST)	Atskaites punkts	“NEKST” iekļaušana 2023. un 2024. gada finanšu aktos un progresa ziņojuma publicēšana.
82	8 — REPowerEU — Sagatavošanās 4 Gigavatu (GW) atkrastes vēja enerģijai	Atskaites punkts	Sagatavot un publicēt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus attiecībā uz 4 GW atkrastes vēja enerģiju.
86	8 — REPowerEU — Zaļā prasmju pilnveide	Atskaites punkts	Zaļo prasmju pilnveides fondu praktiskā īstenošana
		Maksājuma summa	EUR 204080167

1.5.Piektais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

12	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Klimata tehnoloģijas lauksaimniecībā	Mērķa	1 pilna mēroga biorafinēšanas rūpnīcas izveide.
15	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — ar oglekli bagātas augsnes	Mērķa	Parakstīti nolīgumi par projektiem, ar kuriem no ražošanas piesaista 2350 hektārus ar oglekli bagātas augsnes.
18	2 — Lauksaimniecības un vides zaļā pārkārtošanās — Rūpniecisko objektu un piesārņotas zemes atjaunošana	Mērķa	Tiek uzsākta vismaz 4 dažādu piesārņotu vietu sanācija.
26	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana. Publisko ēku energorenovācija	Mērķa	Energoefektivitātes rādītāja uzlabošana 40 % atbalstīto pašvaldību un reģionālo ēku ar D-G reitingu
29	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana. Energoefektivitāte mājsaimniecībās	Atskaites punkts	Finansējuma saņēmēju atlase energorenovācijai privātās mājsaimniecībās.
30	3 — Energoefektivitāte, zaļā siltumapgāde un oglekļa uztveršana un uzglabāšana. Energoefektivitāte mājsaimniecībās	Mērķa	Ir pabeigti vismaz 6125 energorenovācijas projekti privātās mājsaimniecībās
43	5 — Ilgtspējīgs autotransports — transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa un zema elektroenerģijas nodokļa par elektrotransportlīdzekļu uzlādi prioritāšu maiņa	Mērķa	309900 bezemisiju un mazemisiju automobiļi Dānijas automobiļu krājumā
52	5 — Ilgtspējīgs autotransports — Ieguldījumi veloceliņos valsts autoceļos un velosipēdu subsīdiju shēma pašvaldībām	Mērķa	Nobeiguma ziņojumi vai ekspluatācijas atļaujas, kas izdotas 60 atbalstītiem projektiem
56	Digitalizācija — Digitālā stratēģija	Atskaites punkts	Neatkarīgs ziņojums par 54. atskaites punktā minētajā “Īstenošanas plānā” iekļauto digitālās stratēģijas iniciatīvu sasniegumiem
57	6 — Digitalizācija — stratēģija nākotnes digitālajam publiskajam sektoram un pakalpojumiem (1. apakšreforma)	Mērķa	Vismaz 7 publiskās iestādes ir saņēmušas finansējumu MI projektiem
58	6 — Digitalizācija — stratēģija nākotnes digitālajām profesijām un darbvietām (2. apakšreforma)	Mērķa	Vismaz 500 MVU ir saņēmuši finansējumu digitālajiem projektiem
59	6 — Digitalizācija — satvars inovācijai, publiskā un privātā sektora partnerībām un jaunu tehnoloģiju izmantošanai (3. apakšreforma)	Mērķa	Vismaz 15 publiskās iestādes ir saņēmušas finansējumu inovācijas un jaunu tehnoloģiju projektiem, kas īstenoti sadarbībā ar privātu struktūru
60	6 — Digitalizācija — satvars uz datiem balstītai sabiedrībai (4. apakšreforma)	Mērķa	Vismaz četras publiskās iestādes ir izstrādājušas vai saņēmušas atbalstu, lai izstrādātu risinājumus personas informācijas glabāšanai un atkalizmantošanai
79	8 — REPowerEU — Valsts enerģētikas krīzes personāls (NEKST)	Mērķa	NEKST ieteikto pasākumu īstenošana
80	8 — REPowerEU — Valsts enerģētikas krīzes personāls (NEKST)	Mērķa	Pašvaldības ir apstiprinājušas projektu priekšlikumus centralizētajai siltumapgādei, kas pakāpeniski pārtrauc gāzes izmantošanu.
81	8 — REPowerEU — Valsts enerģētikas krīzes personāls (NEKST)	Mērķa	Sistēmisku šķēršļu novēršana attiecībā uz saules enerģiju uz sauszemes un sauszemes vēja enerģijas.
83	8 — REPowerEU — Dānijas atkrastes vēja enerģijas jaudas pārbaude	Atskaites punkts	Ziņojuma publicēšana
87	8 — REPowerEU — Zaļā prasmju pilnveide	Atskaites punkts	Saistības attiecībā uz PIA nodrošinātājiem attiecībā uz zaļo prasmju pilnveidi
88	8 — REPowerEU — Zaļā prasmju pilnveide	Mērķa	Izmaksas PIA nodrošinātājiem zaļās kvalifikācijas celšanai
89	8 — REPowerEU — Naftas degļu un gāzes krāšņu aizstāšana	Mērķa	Vismaz 27583 naftas degļu vai gāzes krāsnis ir aizstātas ar centralizēto siltumapgādi vai siltumsūkņiem.
94	8 — REPowerEU — Paplašināts pasākums: Energoefektivitāte rūpniecībā	Mērķa	Vismaz 26,64 PJ (Peta Joule) nozarē ietaupītā enerģija
		Maksājuma summa	EUR 417256930

3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI

1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība

Dānijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek saskaņā ar šādu kārtību:

Finanšu ministrija ir atbildīga par to, lai koordinētu un nodrošinātu, ka nozaru ministriju revīzijas un kontroles ir pareizas un labi funkcionējošas attiecībā uz atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Finanšu ministrijā Revīzijas un uzraudzības birojs veic kontroli gan attiecībā uz to, kā ministrijas izmanto līdzekļus, gan attiecībā uz dokumentāciju un mērķrādītāju un starpposma mērķu izpildi. Tai arī uztic uzdevumu koordinēt revīzijas sistēmas un veikt kontroles attiecībā uz nozaru ministriju līdzekļu izlietojumu, tādējādi sniedzot papildu pārliecību, ka ministriju kontroles sistēmu īstenošana spēj izpildīt Regulas (ES) 2021/241 prasības. Revīzijas un uzraudzības birojs pirms katra maksājuma pieprasījuma ziņo par kontrolēm, kas veiktas darbā ar pārvaldības deklarāciju. Ziņojumā tā sniedz īstenošanas ministriju kontroles un revīzijas ziņojumu kopsavilkumu un līdz ar to veic revīzijas, ko izmantos revīziju kopsavilkumā, ko nosūta Finanšu ministrija. Katra ministrija ir atbildīga par to, lai tiktu nodrošināta pietiekama revīzija un kontrole attiecībā uz atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi. Ministrijas var elastīgi plānot revīzijas un kontroles atsevišķi. Valsts revīzijas birojs (Rigsrevisionen) ir atbildīgs par valdības izdevumu un ieņēmumu ārējo revīziju veikšanu.

Dānijas atveseļošanas un noturības plānā ir noteiktas procedūras, kas ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem visu pasākumu īstenošanas laikā. Turklāt tas novērš visus nopietnos pārkāpumus (krāpšanu, korupciju, interešu konfliktus) un dubultu finansēšanu, ļaujot kontroles un revīzijas īstenot nozaru ministriju līmenī. Katra no deviņām atbildīgajām nozaru ministrijām, kas iesaistītas komponentu īstenošanā, Revīzijas un uzraudzības birojam, kas veic kontroli un uzraudzību, izdod Atveseļošanas un noturības mehānisma pārvaldības deklarāciju.

Kārtība, kādā Komisija nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatā esošajiem datiem

Revīzijas un uzraudzības birojs izmanto īpašu Dānijas valdības sistēmu “F2”, lai glabātu dokumentāciju no līnijas ministrijām. Sistēmu izmanto gandrīz visās Dānijas centrālās administrācijas ministrijās un aģentūrās, un to izmanto dokumentu iesniegšanai un žurnālošanai, lai nodrošinātu atbilstību dažādām tiesību aktu prasībām, tostarp jo īpaši likumam par publisku piekļuvi informācijai. Datus pa šifrētu e-pastu nosūta Revīzijas un uzraudzības birojam. Konkrētie dati, kas jāvāc no projektiem, ir dati par galasaņēmējiem/saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, un šo datu vākšanas mērķis ir iegūt zināšanas par riskiem, kas īpaši saistīti ar “koncentrācijas” un “reputācijas” riskiem. Revīzijas un uzraudzības birojs nodrošina, ka šie dati tiek glabāti, lai ES iestādes pēc pieprasījuma varētu tos pārbaudīt, jo katra ministrija datus glabā decentralizēti. Dati pēc pieprasījuma ir pieejami gan Finanšu ministrijai, gan ES iestādēm.

Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktā, pēc attiecīgo atskaites punktu un mērķrādītāju, par kuriem panākta vienošanās šā pielikuma 2.1. iedaļā, pabeigšanas Dānija iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finanšu iemaksas maksājuma pieprasījumu. Dānija nodrošina, ka pēc pieprasījuma Komisijai ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.