EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 13.6.2025
COM(2025) 321 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM,
ar ko groza 2021. gada 8. septembra Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 11047/21 INIT; ST 11047/21 ADD 1) par Čehijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
{SWD(2025) 163 final}
PIELIKUMS
A. 1.1. KOMPONENTS: Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem
Šis Čehijas plāna komponents atbalsta digitālo publisko pakalpojumu sākotnējās sniegšanas problēmas risināšanu, palielinot iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto digitālo publisko pakalpojumu skaitu un lietotājdraudzīgumu un nodrošinot konsekventu un kvalitatīvu datu pārvaldību publiskajā pārvaldē. Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI 2020) rezultātiem Čehijā digitālo publisko pakalpojumu sniegšanas līmenis iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir zemāks par vidējo līmeni.
Šā komponenta mērķis ir izveidot uz klientiem orientētus portālus (Pilsoņi, tiesiskums, uzņēmēji, veselības aprūpe) un veicināt datu kopīgošanas un pārvaldības atvieglošanu administrācijā, lai nodrošinātu atbilstību vienreizējas iesniegšanas principam.
Reformu īstenošana saskaņā ar šo komponentu nodrošina apstākļus pareizai datubāzu pārvaldībai un kontrolētai piekļuvei datiem. Tās arī veicina e-veselības risinājumu nodrošināšanu, tostarp e-veselības portāla izstrādi, veselības aprūpes sniedzēju un centrālo reģistru lielāku savienojamību un sadarbspēju, telemedicīnu un veselības datu sekundāru izmantošanu.
Ieguldījumu mērķis ir īstenot 22 projektus, ar kuriem uzlabo tiešajiem lietotājiem sniegtos e-pārvaldes pakalpojumus, un piecus projektus, kas palielina piekļuvi atvērtajiem datiem valsts pārvaldē. Komponents arī palielina tiesu sistēmas digitalizāciju, nodrošinot tiesām audiovizuālo ierakstu un datu sagatavošanas iekārtas un izveidojot tieslietu portālu, kas attiecīgajām personām nodrošina vieglu piekļuvi un digitālos pakalpojumus.
Komponents atbalsta 2019. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3, saskaņā ar kuru Čehija ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku vērš uz digitālo infrastruktūru, konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 1 2020,saskaņā ar kuru Čehija stiprina e-veselības pakalpojumu ieviešanu, un konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3 2020, saskaņā ar kuru Čehija atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, samazinot administratīvo slogu un koncentrējot investīcijas uz digitālo pārkārtošanos.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
A.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Nosacījumi attiecībā uz kvalitatīvu datu kopfondu pārvaldību un kontrolētas piekļuves datiem nodrošināšanu
Reformas mērķis ir izveidot visaptverošu tiesisko, standartizācijas un organizatorisko satvaru kvalitatīvai pārvaldībai un valsts pārvaldes datu pārvaldībai. Reformas rezultātā tiek izveidotas datu kopīgošanas (“pārvaldītas piekļuves”) metodikas, kas ļauj citām publiskās pārvaldes daļām, kā arī kvalificētām trešām struktūrām piekļūt nepubliskiem valdības datiem saskaņā ar FAIR principiem (atrodamība, piekļūstamība, sadarbspēja un atkalizmantojamība).
Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma. e-veselības pakalpojumi
Šī reforma palielina veselības nozares digitalizāciju, īstenojot šādas darbības:
·sadarbspējas standartu noteikšana saskaņā ar Eiropas e-veselības sadarbspējas satvaru un telemedicīnas noteikumu definēšana;
·pakalpojumu kataloga izveide, ietverot šādus jaunus e-veselības pakalpojumus, izmantojot programmatūras risinājumus: darbības žurnāls; II) valsts datu kopu katalogs veselības datu sekundārai izmantošanai; III) veselības aprūpes speciālistu pamatreģistrs; IV) pacientu pamatzāļu reģistrs; V) Identifikācijas/autentifikācijas pakalpojumi pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem; VI) Pacientu informācijas pakalpojumi; VII) veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes pamatreģistrs;
·veselības aprūpes sniedzēju savienošana ar sadarbspējas sistēmu saskaņā ar e-veselības pakalpojumu sadarbspējas noteikumiem;
·palielināt pacientiem pieejamo telemedicīnas pakalpojumu skaitu.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Digitālie pakalpojumi galalietotājiem
Ar ieguldījumu tiek īstenoti savstarpēji saistīti projekti, lai palielinātu iedzīvotāju un uzņēmēju portālos pieejamo e-pārvaldes pakalpojumu skaitu un iepriekš aizpildīto veidlapu skaitu, pamatojoties uz informāciju, kas tiek glabāta valsts pārvaldes informācijas sistēmā. Investīcijas mērķis ir vienkāršot iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, izmantojot vienotu platformu, kurā ir apvienoti portāli, un informācijas sistēmu savienošanu. Tā rezultātā galalietotājiem kļūst pieejams lielāks skaits digitālo pakalpojumu, izmantojot vienotu pieteikšanās platformu, un palielinās iepriekš aizpildīto veidlapu un elektroniskās iesniegšanas publiskās pārvaldes iestādēm skaits.
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums Nr. 2: Atvērto datu un publiska datu fonda izveide
Investīcijas finansē projektus, kuru mērķis ir uzlabot valsts atvērto datu kataloga kvalitāti: valsts pārvaldē izmantoto kodu sarakstu publicēšana publiskajās datubāzēs, valsts atvērto datu kataloga izstrāde un rīku uzlabošana, lai palielinātu to atklāto datu sagatavotāju skaitu valsts pārvaldē, kuri publicē atvērtos datus valsts atvērto datu katalogā.
Šo investīciju īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 3: Digitālie pakalpojumi tiesiskumam
Investīcijas mērķis ir palielināt valsts tiesu sistēmas pārredzamību, izveidojot tiesiskuma portālu, kas atbilst kiberdrošības prasībām un sniedz tiešsaistes pakalpojumus un piekļuvi informācijai galalietotājiem. Šis portāls ir savienots ar Pilsoņu portālu. Turklāt ir vēl vairāk jāpalielina pārredzamība un efektivitāte, aprīkojot tiesas sēdes telpas ar audiovizuālo datu reģistratoriem, lai būtu iespējams digitalizēt tiesas sēžu ierakstus.
Šīs investīcijas īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 4: Digitālie pakalpojumi galalietotājiem sociālajā jomā
Investīcija ietver Darba biroja pašapkalpošanās portāla modernizāciju, izveidojot klientu II zonu un ieviešot jaunas funkcijas galalietotājiem. Jo īpaši tā atbalsta tiešsaistes pieteikumu iesniegšanu mājokļa pabalstu saņemšanai, pilnīgu elektronisku datu apmaiņu ar galalietotājiem, kā arī atlasītus procesus nodarbinātības programmā.
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.
A.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
1
|
Reforma: Nosacījumi attiecībā uz kvalitatīvu datu kopfondu pārvaldību un kontrolētas piekļuves datiem nodrošināšanu
|
Atskaites punkts
|
Datu revīzijas pabeigšana centrālās valdības līmenī un konceptuālā dokumenta “Stratēģija kontrolētai piekļuvei datiem, lai nodrošinātu apstākļus valsts pārvaldes datu vākšanas kvalitātes pārvaldībai” pieņemšana, kas veido pamatu jauniem datu pārvaldības tiesību aktiem
|
Centrālās valdības struktūru datu revīzijas pabeigšana (kopā 32 iestādēs) un stratēģijas konceptuālā dokumenta pieņemšana valdībā
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Datu revīzija un no tās izrietošā stratēģija kalpo par pamatu tiesību aktu izmaiņu sagatavošanai, lai iekļautu labu datu pārvaldību publiskajā pārvaldē saskaņā ar FAIR principiem un saskaņā ar paredzēto Eiropas Datu pārvaldības aktu.
|
|
2
|
Reforma: Nosacījumi attiecībā uz kvalitatīvu datu kopfondu pārvaldību un kontrolētas piekļuves datiem nodrošināšanu
|
Mērķa
|
Jaunu datu pārvaldības metožu ieviešana valsts pārvaldē
|
|
Valsts pārvaldes iestāžu skaits
|
0
|
32
|
4. CET.
|
2025
|
Labas datu pārvaldības standarti saskaņā ar FAIR principu, kas jāizstrādā piemērošanai valsts pārvaldē un kas jāpieņem un jāīsteno iestādēm.
|
|
3
|
Reforma. e-veselības pakalpojumi
|
Atskaites punkts
|
Sadarbspējas standartu noteikšana saskaņā ar Eiropas e-veselības sadarbspējas satvaru un telemedicīnas noteikumu definēšana
|
Standartu un noteikumu pieņemšana Veselības ministrijā
|
|
|
|
Q1
|
2022
|
Ar pasākumu nosaka standartus, noteikumus un prasības, kas reglamentē veselības aprūpes sniedzēju savstarpējo izmantojamību, un tas kalpo par pamatu veselības aprūpes sistēmu pielāgošanai. Lai definētu šādu pakalpojumu sniegšanas nosacījumus, paredz noteikumus, kas reglamentē telemedicīnas pakalpojumus.
|
|
4
|
Reforma. e-veselības pakalpojumi
|
Mērķa
|
Ieviesto un pacientiem pieejamo jauno telemedicīnas pakalpojumu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
5
|
4. CET.
|
2025
|
Jauni telemedicīnas pakalpojumi tika izstrādāti un darīti pieejami pacientiem pēc tam, kad Veselības ministrija bija apstiprinājusi projektu īstenošanu.
|
|
5
|
Reforma. e-veselības pakalpojumi
|
Mērķa
|
Tādu projektu pabeigšana, kuru rezultātā tiek ieviesti jauni digitālie veselības pakalpojumi
|
|
Skaits
|
0
|
7
|
4. CET.
|
2025
|
Pabeigtie projekti ietver viedo karantīnu 2.0; digitālo veselības pakalpojumu veicināšana; e-veselības portāla risinājumi un veselības datu sekundāra izmantošana. Šo projektu rezultātā, izmantojot programmatūras risinājumu, tiks ieviesti šādi pakalpojumi:
(1) Darbības žurnāls,
(2) Valsts datu kopu katalogs veselības datu sekundārai izmantošanai
(3) Veselības aprūpes speciālistu medicīnas pamatreģistrs
(4) Pacienta pamatmedicīniskais reģistrs
(5) Identifikācijas/autentifikācijas pakalpojumi pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem,
(6) Pacientu informācijas pakalpojumi,
(7) Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju medicīnas pamatreģistrs.
|
|
6
|
Reforma. e-veselības pakalpojumi
|
Mērķa
|
Veselības aprūpes sniedzēju pieslēgums sadarbspējas sistēmai saskaņā ar e-veselības pakalpojumu sadarbspējas noteikumiem
|
|
|
0
|
15
|
4. CET.
|
2025
|
Pasākuma rezultātā veselības aprūpes sniedzēji būtu jāpieslēdz sadarbspējīgai sistēmai saskaņā ar e-veselības pakalpojumu sadarbspējas noteikumiem.
|
|
7
|
Ieguldījums: Digitālie pakalpojumi galalietotājiem
|
Atskaites punkts
|
Vienotās digitālās vārtejas pilnīga darbība
|
Vienotās digitālās vārtejas, kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, darbības sākšana
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Vienota platforma iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas nodrošina vismaz: sākotnējā pieteikuma iesniegšana uzņemšanai valsts augstākās izglītības iestādē; pieteikums piemērojamo tiesību aktu noteikšanai saskaņā ar II sadaļu Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu; pieteikums pensijai no obligātajām shēmām; pieteikums augstākās izglītības finansējuma saņemšanai, piemēram, kā stipendija un aizdevums no valsts iestādes vai iestādes.
|
|
8
|
Ieguldījums: Digitālie pakalpojumi galalietotājiem
|
Atskaites punkts
|
Jaunu informācijas sistēmu pabeigšana
|
Sekmīga esošo sistēmu modernizācija un jaunu sistēmu izstrāde
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Jaunu informācijas sistēmu pabeigšana šādiem projektiem: Dip — Informācijas pienākumu datubāze, tiesu ekspertīžu ekspertu un tulku saraksts, klientu zona, Reģistrācijas iestādes izveide Iekšlietu ministrijā.
|
|
9
|
Ieguldījums: Digitālie pakalpojumi galalietotājiem
|
Atskaites punkts
|
4 informācijas sistēmu darbības uzsākšana
|
Četru izstrādāto informācijas sistēmu, kas sniedz pakalpojumus galalietotājiem, darbības uzsākšana
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Pabeidz vismaz šādus projektus: Digitālā reģistra izstrāde; Vienotais kontroles ierakstu portāls (JePEK); SIS_2 Statistikas uzdevuma centrālās apstrādes rīki; NUKIB portāla publiskā daļa (1. posms).
|
|
10
|
Ieguldījums: Digitālie pakalpojumi galalietotājiem
|
Mērķa
|
Uzskaitīto projektu pabeigšana, kā rezultātā tiek sagatavotas 13942722 jaunas aizpildītas veidlapas, ko fiziskas un juridiskas personas digitālā veidā nosūta valsts iestādēm (izmantojot portālus vai digitālās pastkastes)
|
|
Skaits
|
0
|
13 942 722
|
Q1
|
2026
|
Pasākumu rezultātā, izmantojot portālus un datu pastkastītes, tiek iesniegtas 13942722 jaunas elektroniski aizpildītas veidlapas. To panāk, pabeidzot šādus pamatā esošus projektus: tiesību aktu izmaiņu ieviešana nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmā (ISKN); jauni digitālie pakalpojumi mazām organizācijām; Digitāls pakalpojums saskaņā ar Čehijas Sociālā nodrošinājuma administrācijas integrēto informācijas sistēmu (IIS ČSSZ); Ieguldījumu izvērtēšanas sistēma; Valsts elektroniskais rīks; Publisko iepirkumu žurnāls — pakalpojumi piegādātājiem; Kvalificēto piegādātāju saraksts; Uzņēmēju portāls; Publiskās pārvaldes portāls 2.0 (Pilsoņu portāls); SIS1_vienotais vākšanas punkts — vienota saskarne datu sniegšanai; Tehniskās un patentu informācijas sistēmas pakalpojumi; Transporta portāls; iesniegumu izstrāde Čehijas Sociālā nodrošinājuma administrācijai un saikne ar digitālajiem pakalpojumiem valsts pārvaldē; Čehijas Sociālā nodrošinājuma administrācijas informācijas un komunikācijas saskarnes turpmāka attīstība — vienots portāla risinājums darbam un sociālajām lietām un tā digitālā pakalpojuma savienošana ar valsts pārvaldi. Dzelzceļa biroja portāls.
|
|
11
|
Ieguldījums Nr. 2: Atvērto datu un publiska datu fonda izveide
|
Atskaites punkts
|
Valsts atvērto datu kataloga paplašināšana ar progresīvām funkcijām
|
Paplašināts valsts atklāto datu katalogs ar progresīvām funkcijām un pakalpojumiem
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Valsts atvērto datu katalogā reģistrē un vienā vietā publicē atvērtos un publiskos datus un informāciju no visas valsts pārvaldes. Tam ir progresīvas meklēšanas un pakalpojumu funkcijas, tostarp kodu sarakstu publicēšana publiskā datu fondā.
|
|
12
|
Ieguldījums Nr. 2: Atvērto datu un publiska datu fonda izveide
|
Mērķa
|
To atklāto datu radītāju skaita pieaugums valsts pārvaldē, kuri publicē atvērtos datus valsts atvērto datu katalogā
|
|
Jaunu publisko struktūru skaits
|
23
|
100
|
4. CET.
|
2022
|
Mērķrādītāja rezultātā tiek palielināts 77 jaunu subjektu skaits, kas publicē atklātos datus valsts pārvaldē.
|
|
245
|
Ieguldījums Nr. 2: Atvērto datu un publiska datu fonda izveide
|
Mērķa
|
Valsts atvērto datu katalogā publicēto jauno vai uzlaboto atvērto datu kopu skaita pieaugums
|
|
Datu kopu skaits
|
0
|
125
|
4. CET.
|
2024
|
125 jaunas vai uzlabotas atvērto datu kopas (piemēram, kodu saraksti, saistošie dati vai statistikas dati), kas publicētas Valsts atvērto datu katalogā.
|
|
13
|
Ieguldījums Nr. 3: Digitālie pakalpojumi tiesiskumam
|
Atskaites punkts
|
Tiesiskuma portāla jaunas tehnoloģiju platformas ieviešana, kas dara digitālos pakalpojumus pieejamus iedzīvotājiem un ir savienota ar centrālo pilsoņu portālu;
|
Tieslietu portāla atjaunināšana un pilnīga darbība ar paplašinātām funkcijām
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Ar pasākumu izveido jaunu tiesiskuma portālu, kas savienots ar pilsoņu portālu. Funkcijas un dizainu nosaka pēc vajadzību novērtējuma un lietotāju apsekojumiem. Portāla “Tiesiskums.cz” pārstrādāšanu īsteno 8 tematiski līdzīgu vietņu paketēs. Paredzams, ka katra pakete sastāvēs no uz lietotāju orientētas aptaujas posma un satura izstrādes posma.
|
|
14
|
Ieguldījums Nr. 3: Digitālie pakalpojumi tiesiskumam
|
Mērķa
|
Tiesas sēžu zāles aprīkošana ar audiovizuālo datu reģistratoriem
|
|
Tiesas sēžu zāles skaits
|
370
|
1100
|
4. CET.
|
2023
|
Ar šo pasākumu tiek iepirkts audiovizuālais aprīkojums tiesas sēžu rīkošanai, lai nodrošinātu tiesas sēžu digitālu ierakstīšanu un procedūras lielākai pārredzamībai.
|
|
246
|
Ieguldījums Nr. 4: Digitālie pakalpojumi galalietotājiem sociālajā jomā
|
Atskaites punkts
|
Uzlabots pašapkalpošanās portāls Nodarbinātības birojam — II klientu zona
|
Darba biroja uzlabotā pašapkalpošanās portāla darbības sākšana
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Uzlabotais Darba biroja pašapkalpošanās portāls darbojas un atbalsta šādas funkcijas:
— Pieteikums mājokļa pabalsta saņemšanai tiešsaistē,
— Pilnīga elektroniska datu apmaiņa ar galalietotājiem,
— Atlasīti nodarbinātības programmā iekļautie procesi.
|
B. 1.2. KOMPONENTS: Digitālās valsts pārvaldes sistēmas
Šā Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir risināt problēmu, kas saistīta ar digitālās pārveides pastiprināšanu Čehijas publiskajā pārvaldē un sadarbības un apmaiņas veicināšanu starp publiskajām iestādēm.
Tā mērķis ir nodrošināt valsts pārvaldes IT sistēmu savstarpēji savienotu datu kopfondu izstrādi, atbalstot un veicinot 1.1. komponentu, kas atbalsta galalietotājiem sniegto e-pārvaldes pakalpojumu paplašināšanu. Komponents izstrādā pamatreģistrus, tostarp veselības reģistrus, un savieno valsts pārvaldes datubāzes un attiecīgās IT sistēmas, lai samazinātu procedūru sarežģītību uzņēmumiem un iedzīvotājiem un nodrošinātu drošu datu kopīgošanu valsts pārvaldē.
Reformu īstenošanas mērķis saskaņā ar šo komponentu ir nodrošināt standartizētu un saskaņotu pieeju darba kārtības informācijas sistēmu izstrādei valsts pārvaldē. Tās nodrošina speciālās zināšanas un konsultāciju pakalpojumus, izmantojot kompetenču centrus. Tās arī izstrādā un konsolidē sadrumstalotos veselības reģistrus, lai tos sagatavotu kopīgu pakalpojumu sniegšanai un informācijas apmaiņai.
Investīcijas ir vērstas uz pamatreģistru izstrādi un savienošanu, ar vecumu saistītu darba kārtības informācijas sistēmu savstarpējās savienojamības veicināšanu un atjaunināšanu, investīcijām e-tiesiskuma pakalpojumu aprīkojumā un infrastruktūrā un valsts pārvaldes kiberdrošības uzlabošanu.
Komponents atbalsta valstij adresēto 2019. gada 3. ieteikumu, saskaņā ar kuru Čehija arinvestīcijām saistīto ekonomikas politiku vērš uz digitālo infrastruktūru, konkrētai valstij adresēto ieteikumu 2020 1, saskaņā arkuru Čehija stiprinae-veselības pakalpojumu ieviešanu , un valstij adresētoieteikumu 2020 3, saskaņā ar kuru Čehija atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, samazinot administratīvo slogu un koncentrējot investīcijas uz digitālo pārkārtošanos.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
B.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Ieguldījums: Individuālo informācijas sistēmu izstrāde un uzlabošana
Investīcija atbalsta projektus, kuru mērķis ir atjaunināt, uzlabot un savienot ar vecumu saistītas informācijas sistēmas, lai varētu sniegt jaunus un uzlabotus pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodarbinātības politikas, sociālā nodrošinājuma, medicīniskās novērtēšanas, statistikas, pasu un vīzu jomā, kā paredzēts 1.1. komponentā. Šo projektu rezultātā tiks izstrādātas vai uzlabotas kopumā vismaz desmit informācijas sistēmas.
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums Nr. 2: E-pārvaldes pamatreģistru un iekārtu izveide
Investīcijas mērķis ir Čehijā izveidot un atjaunināt pamatreģistrus, jo īpaši privātpersonu reģistru, Iedzīvotāju reģistru, Tiesību un pienākumu reģistru, Teritoriālās identifikācijas, adrešu un nekustamā īpašuma reģistru, RAZR informācijas sistēmu, un tā ietver kopīgu pakalpojumu informācijas sistēmas izstrādi, kas savieno datus no dažādām informācijas sistēmām savstarpēji savienotā datu kopā. Papildus reģistriem atbalstītie projekti ietver jaunu datu centru un e-pārvaldes mākoņdatošanas mākoņa izstrādi datošanas pakalpojumiem un publiskās pārvaldes tehnoloģiskās infrastruktūras attīstību.
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 3: Kiberdrošība
Investīcijas mērķis ir palielināt valsts pārvaldes un veselības aprūpes IKT infrastruktūras un informācijas sistēmu kiberdrošību saskaņā ar Kiberdrošības aktu saskaņā ar Valsts kiberdrošības stratēģiju. Pasākums ietver projektus, kuru rezultātā i) Čehijā tiek modernizētas un paplašinātas policijas spēku spējas atklāt un identificēt drošības incidentus un IKT incidentus un reaģēt uz tiem, un ii) tiek palielināta vismaz 248 informācijas sistēmu kiberdrošība.
Investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma: Kompetences centri e-pārvaldes, kiberdrošības un e-veselības atbalstam
Ar reformu izveido e-pārvaldes kompetences centrus, kas sniedz norādījumus, speciālās zināšanas, konsultāciju pakalpojumus un kopējus standartus visā valsts pārvaldē, lai nodrošinātu 1.1. un 1.2. komponentā paredzēto informācijas sistēmu digitalizācijas un modernizācijas pasākumu saskaņotu īstenošanu. To īsteno, izmantojot trīs kompetences centrus (kiberdrošība, e-veselība — e-pārvaldes kompetences centri), kas darbojas valsts pārvaldē un sniedz atbalstu publiskajām iestādēm tādās jomās kā analīze, sistēmas arhitektūra, lietotāja pieredze un lietotāja saskarnes izstrāde, kiberdrošība vai portāla risinājumi un projektu pārvaldība.
Šo reformu īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma. E-veselības atbalsta sistēmu izstrāde
Reforma paātrina un veicina saskaņotas e-veselības infrastruktūras izveidi, tostarp veselības aprūpes datu kopuma stabilizāciju un standartizāciju. Pasākums ir sadalīts vairākos savstarpēji saistītos projektos, ar kuriem īsteno veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, veselības aprūpes speciālistu un pacientu galvenos medicīniskos reģistrus, kas ir savienoti ar e-pārvaldes medicīnas pamatreģistriem; higiēnas dienesta veselības reģistri un onkoloģisko, sirds un asinsvadu un citu slimību veselības reģistri; projekts, kura mērķis ir izveidot informācijas sistēmu higiēnas pakalpojumu pārvaldības atbalstam Čehijā; esošās e-recepšu funkcionalitātes paplašināšana, iekļaujot receptes narkotiskām un psihotropām vielām, un elektronisko kuponu pakalpojuma ieviešana, veidojot infrastruktūru, kas atbalsta retu slimību pacientu aprūpes sistēmu. Pasākums ietver arī mācību programmu nodrošināšanu, lai paplašinātu e-veselības un digitālo pakalpojumu izmantošanu veselības aprūpes nozarē, galvenokārt pievēršoties veselības aprūpes darbiniekiem.
Šo reformu īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 4: Radīt apstākļus digitālajam tiesiskumam
Investīcijas mērķis ir modernizēt tiesu sistēmas darba vidi un ļaut turpināt darbu ierobežotu fizisku kontaktu laikā, tādējādi palielinot valsts tiesu sistēmas noturību. Investīcija sastāv no trim savstarpēji saistītiem projektiem, kas ietver i) datu izmantošanas analīzi un digitalizācijas vajadzību kartēšanu tieslietu nozarē, kā arī datu noliktavas izvietošanu un uzglabāšanas jaudas palielināšanu, ii) attālinātas piekļuves infrastruktūras jaudas palielināšanu un iii) aprīkotu videokonferenču telpu skaita palielināšanu tiesu iestādēm.
Šo investīciju īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija Nr. 6: Informācijas sistēmu izstrāde sociālajā jomā
Investīcijas mērķis ir modernizēt valsts pārvaldes informācijas sistēmas sociālās politikas jomā, modernizējot vismaz sešas informācijas sistēmas, tostarp sociālā nodrošinājuma informācijas elektronisko apmaiņu (EESSI), darba un sociālo lietu ministrijas programmatūras infrastruktūras modernizāciju, pensionēšanās programmas (EDA) digitalizāciju un darba devēju ikmēneša vienotos ziņojumus.
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.
B.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
15
|
Ieguldījums:
Informācijas sistēmu izstrāde
|
Atskaites punkts
|
CzechPOINT 2.0 un CAAIS sistēmu ieviešana un darbība
|
Darbojas sistēma CzechPOINT 2.0 (attiecībā uz iedzīvotājiem un ierēdņiem) un valsts pārvaldes centrālā autentifikācijas telpa, tā sauktā CAAIS (ierēdņiem).
|
|
|
|
4. CET.
|
2022
|
Ar atskaites punktu īsteno sistēmu CzechPOINT 2.0, kas nodrošina sabiedrību ar atbalstīto pakalpojumu klāstu, izrakstiem no valsts pārvaldes informācijas sistēmām un iespēju iesniegt aizpildītas veidlapas valsts pārvaldei vai sazināties ar to. Atskaites punkts ietver arī Centrālās autentifikācijas informācijas sistēmu (CAAIS). Atskaites punktu uzskata par izpildītu, ja abas daļas ir īstenotas un pieejamas galalietotājiem.
|
|
16
|
Ieguldījums:
Informācijas sistēmu izstrāde
|
Atskaites punkts
|
E-pases (ePasy sistēmas) un EVC2 vīzu sistēmas sekmīga modernizācija un darbība
|
E-pasy sistēmas grozīšana saskaņā ar grozīto Ceļošanas dokumentu likumu un EVC2 vīzu sistēmas atjaunināšana
|
|
|
|
4. CET.
|
2022
|
Darba kārtības informācijas sistēmu ePasy groza saskaņā ar grozījumiem Likumā par ceļošanas dokumentiem Nr. 329/1999 Coll., un tā ir pieejama tiešajiem lietotājiem. EVC2 vīzu sistēmu modernizē ar īstermiņa un ilgtermiņa vīzu funkcijām saskaņā ar ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), un tā ir pieejama testēšanai saskaņā ar euINIS programmu.
|
|
18
|
Ieguldījums:
Informācijas sistēmu izstrāde
|
Mērķa
|
Līgumi par uzskaitīto informācijas sistēmu projektu īstenošanu, kas veido valsts pārvaldes informācijas sistēmu izstrādes aizmugursistēmu pamatu
|
|
Skaits
|
0
|
8
|
2. CET.
|
2024
|
Mērķis tiek sasniegts, slēdzot līgumus vismaz par šādiem projektiem:
1. Sistēmas centralizācija pašnodarbinātām personām
2. Sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniska apmaiņa
3. Iekšlietu ministrijas portāla un veidlapu risinājums
4. Medicīniskās novērtēšanas dienests
5. Sociālā nodrošinājuma administrēšanas datu repozitorija optimizācija
6. Lēmumu datubāze un tiesu anonimizētājs
7. Čehijas Statistikas biroja centrālais autentifikācijas punkts un statistikas reģistru integrācija savienotajā datu kopā
8. Muzeju kolekciju informācijas sistēma
|
|
19
|
Ieguldījums:
Informācijas sistēmu izstrāde
|
Mērķa
|
Sekmīga jaunu vai modernizētu valsts pārvaldes informācijas sistēmu darbība (to projektu pabeigšana, par kuriem noslēgti līgumi saskaņā ar 18. mērķrādītāju)
|
|
Skaits
|
0
|
8
|
4. CET.
|
2025
|
Jaunas vai modernizētas informācijas sistēmas pabeidz, atsaucoties vismaz uz šādiem projektiem:
1. Sistēmas centralizācija pašnodarbinātām personām
2. Sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniska apmaiņa
3. Iekšlietu ministrijas portāla un veidlapu risinājums
4. Medicīniskās novērtēšanas dienests
5. Sociālā nodrošinājuma administrēšanas datu repozitorija optimizācija
6. Lēmumu datubāze un tiesu anonimizētājs
7. Čehijas Statistikas biroja centrālais autentifikācijas punkts un statistikas reģistru integrācija savienotajā datu kopā
8. Muzeju kolekciju informācijas sistēma
|
|
20
|
Ieguldījums Nr. 2:
E-pārvaldes pamatreģistru un iekārtu izveide
|
Atskaites punkts
|
Pilnībā funkcionējoša programmatūras definēta datu centra, tostarp datu konteineru, pabeigšana
|
Darba un sociālo lietu ministrija sekmīgi izmēģina un pieņem jaunu datu centru
|
|
|
|
4. CET.
|
2022
|
Atskaites punktu uzskata par sasniegtu, tiklīdz jaunais datu centrs ir pilnībā darbotiesspējīgs un ir darīts pieejams galalietotājiem.
|
|
21
|
Ieguldījums Nr. 2:
E-pārvaldes pamatreģistru un iekārtu izveide
|
Atskaites punkts
|
Uzskaitīto projektu pabeigšana, palielinot centrālā pakalpojumu punkta pārraides jaudu un modernizējot unoptimizējot komunikācijas un informācijas infrastruktūru un informācijas sistēmas.
|
Atskaites punktu uzskata par sasniegtu, kad tiek modernizēts centrālais pakalpojumu punkts, palielināta tā kapacitāte un drošība un līgumslēdzēji/īstenotāji ir noslēguši projektus pamatreģistru sakaru un informācijas sistēmu uzlabošanai.
|
|
|
|
Q1
|
2025
|
Pasākums ietver pamatreģistru izveidi un valsts pārvaldes tehnoloģiskās infrastruktūras attīstību, tostarp tās pārvades jaudas palielināšanu un jaunu klientu pakalpojumu un augstas pārvades jaudas ziņā intensīvu pakalpojumu ieviešanu. Atskaites punktu uzskata par izpildītu pēc tam, kad ir pabeigti šādi projekti:
1. Centrālā pakalpojumu punkta spējas un drošības attīstība
2. Multiprotokola zīmes komutācijas (MPLS) komunikācijas un informācijas infrastruktūras modernizācija un optimizācija
3. Valsts sertifikācijas iestāde, kas sniedz sertifikātus valsts pārvaldes struktūrām
4. Datu centru un datu glabāšanas produktu jaudas palielināšana5. Kopīgoto datu references saskarnes infrastruktūra
6. “Registry” indivīdu modernizācija un uzlabošana
7. Iedzīvotāju reģistra modernizācija un uzlabošana
8. Teritoriālās identifikācijas, adrešuun nekustamā īpašuma reģistra modernizācija un uzlabošana
9. Ar to saistītā pamattīkla reģistra un kopīgo pakalpojumu informācijas sistēmas integrētās sistēmas izstrāde unuzlabošana
10. Valsts identitātes un autentifikācijas centra uzlabošana
11. Konsolidētas saskarnes izveide pamatreģistriem, tostarp tiesību un pienākumu reģistra un RAZR informācijas sistēmas atjaunināšana un uzlabošana
|
|
22
|
Ieguldījums Nr. 2:
E-pārvaldes pamatreģistru un iekārtu izveide
|
Atskaites punkts
|
Mākoņdatošanas pakalpojumu sniegšana publiskām iestādēm
|
galalietotājiem kļūst pieejams e-pārvaldes mākonis, kas spēj sniegt mākoņdatošanas pakalpojumus valsts pārvaldei
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Ar projektu izveido komunikācijas un IKT infrastruktūru un lietojumprogrammas paplašinātam Zeleneč datu centram Čehijā un mākoņdatošanas informācijas sistēmām un e-pārvaldes mākoņdatošanas portālam, lai sniegtu datu pakalpojumus e-pārvaldes mākonim mākoņdatošanas pakalpojumu (IaaS, SaaS) nodrošināšanai valsts pārvaldes iestādēm. Atskaites punktu uzskata par sasniegtu, ja var sniegt mākoņdatošanas pakalpojumus.
|
|
23
|
Ieguldījums Nr. 3:
Kiberdrošība
|
Atskaites punkts
|
Čehijas policijas drošības informācijas un pasākumu pārvaldības sistēmas modernizācija un piecu papildu informācijas sistēmu plašāka izmantošana kiberdrošības aizsardzībai
|
Pilnībā funkcionējošas un modernizētas drošības informācijas un notikumu pārvaldības sistēmas un piecu papildu informācijas sistēmu, kas atlasītas, pamatojoties uz riska un priekšizpēti, darbības uzsākšana.
|
|
|
|
4. CET.
|
2022
|
Investīcija palielina tādas drošības informācijas un notikumu pārvaldības drošības uzraudzības infrastruktūras pieejamību, kas spēj reģistrēt un izvērtēt drošības incidentus, un paplašina Čehijas policijas un Iekšlietu ministrijas spējas un spējas identificēt drošības incidentus un incidentus IKT jomā un reaģēt uz tiem pat attālināti, ja piekļuve biroja infrastruktūrai ir ierobežota.
|
|
24
|
Ieguldījums Nr. 3:
Kiberdrošība
|
Mērķa
|
To informācijas sistēmu skaits, kuru kiberdrošība ir pastiprināta saskaņā ar Likumu Nr. 181/2014 Coll. par kiberdrošību
|
|
Skaits
|
0
|
248
|
4. CET.
|
2025
|
Pasākums palielina atlasīto informācijas sistēmu kiberdrošību saskaņā ar Likuma Nr. 181/2014 Coll. par kiberdrošību prasībām.
Mērķrādītāju uzskata par sasniegtu pēc sekmīgas un dokumentētas testēšanas un verifikācijas par vismaz 248 informācijas sistēmu atbilstību kiberdrošības prasībām, un attiecīgo sistēmu īpašnieki/operētājiestādes ir apstiprinājušas sistēmu piegādi.
|
|
25
|
Reforma:
Kompetences centri e-pārvaldes, kiberdrošības un e-veselības atbalstam
|
Atskaites punkts
|
Trīs kompetences centru, kas sniedz konsultāciju pakalpojumus iestādēm, kuras īsteno 1.1. un 1.2. komponentā paredzētās izmaiņas informācijas sistēmās un e-pārvaldes ekosistēmā, pilnīga darbība
|
Kompetences centrus uzskata par pilnībā darbotiesspējīgiem, tiklīdz publiskās iestādes ir iesniegušas un kompetences centri ir apstiprinājuši oficiālus konsultāciju pakalpojumu pieprasījumus.
|
|
|
|
4. CET.
|
2022
|
Trīs e-pārvaldes, kiberdrošības un e-veselības kompetences centri sniedz konsultāciju un konsultāciju pakalpojumus iestādēm 1.1. un 1.2. komponenta projektu īstenošanā.
|
|
26
|
Reforma:
Kompetences centri e-pārvaldes, kiberdrošības un e-veselības atbalstam
|
Mērķa
|
Konkrētām publiskās pārvaldes struktūrām sniegtas konsultācijas un palīdzība par tematiem, kas saistīti ar 1.1. un 1.2. komponenta pasākumiem vismaz piecu cilvēkdienu darbības jomā
|
|
To konsultāciju skaits, kuru ilgums ir vismaz 5 cilvēkdienas
|
0
|
50
|
4. CET.
|
2025
|
Pasākums nodrošina publiskās pārvaldes struktūrām speciālās zināšanas 1.1. un 1.2. komponenta investīciju un reformu īstenošanai. Mērķī ieskaita tikai konsultācijas, kas prasa vismaz piecas cilvēkdienas.
|
|
27
|
Reforma.
E-veselības atbalsta sistēmu izstrāde
|
Atskaites punkts
|
Kopīgas zāļu reģistrācijas (e-recepšu) attiecināšana uz narkotiskajām un psihotropajām vielām un elektroniskajiem vaučeriem medicīnas ierīcēm
|
E-recepšu funkcijas tiek paplašinātas ar narkotisko un psihotropo vielu receptēm un ar medicīnisko ierīču kuponu izrakstīšanu.
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Ar šo pasākumu paplašina esošās e-recepšu funkcijas, ļaujot izrakstīt narkotiskas un psihotropas vielas un talonus medicīnisko ierīču iegādei.
|
|
28
|
Reforma.
E-veselības atbalsta sistēmu izstrāde
|
Atskaites punkts
|
Tādu projektu pabeigšana, ar kuriem konsolidē un attīsta elektronisko veselības aprūpes infrastruktūru, lai izveidotu savstarpēji saistītas datubāzes un uzlabotu digitālos veselības aprūpes pakalpojumus
|
Projektu rezultātā iegūtos konsolidētos jaunos pakalpojumus izmanto galalietotāji, un reģistri ir saistīti
|
|
|
|
4. CET.
|
2025
|
Šajā pasākumā iekļautie projekti konsolidē veselības reģistru departamentu sistēmu, tostarp reģionālo higiēnas staciju informācijas sistēmas, higiēnasreģistrus, Valsts veselības informācijas sistēmu un integrēto izglītības platformu. Attiecīgie veselības aprūpes reģistri ir saistīti ar e-pārvaldes pakalpojumiem. Starpposma mērķa sasniegšanu pārbauda ar sekmīgu testēšanu, ko veicis un dokumentējis attīstītājs, un ar līgumslēdzējas iestādes apstiprinājumu projekta īstenošanai pēc sekmīga izmēģinājuma posma. Projekti ietver:
1. Veselības aprūpes sistēmas optimizācija reto slimību pacientiem
2. Higiēnas reģistru izveide, uzlabojot esošos sanitāro pakalpojumu un informācijas sistēmu reģistrus, kas saistīti ar pandēmijas situāciju pārvaldību
3. Informācijas sistēmas izstrāde Čehijas sanitārijas pakalpojumu atbalstam
4. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, veselības aprūpes speciālistu un pacientu galveno medicīniskoreģistu infrastruktūru un atbalsta sistēmu attīstība
5. Valsts veselības informācijas sistēmas modernizācija un spēju uzlabošana
6. Apmācības programma veselības aprūpes speciālistiem e-veselības sistēmu izmantošanai
|
|
29
|
Ieguldījums Nr. 4:
Radīt apstākļus digitālajam tiesiskumam
|
Atskaites punkts
|
Datu pārvaldības un datu izmantošanas analīze tieslietu nozarē un datu noliktavas izvietošana
|
Analīzi apstiprina Tieslietu ministrija, un tiek izvietota datu noliktava.
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Atskaites punkts ietver analīzi par tieslietu nozares un Tieslietu ministrijas datu izmantošanas un pārvaldības vajadzībām, kas kalpo par pamatu tādu turpmāku projektu sagatavošanai, kuru mērķis ir nozares digitalizācija, un ietver arī Tieslietu ministrijas datu noliktavas izvietošanu.
|
|
30
|
Ieguldījums Nr. 4:
Radīt apstākļus digitālajam tiesiskumam
|
Mērķa
|
Konferenču telpu skaita pieaugums tieslietu sistēmā, kas ir no jauna aprīkotas un savienotas, lai nodrošinātu videokonferenču iespējas
|
|
Konferenču telpu skaits
|
170
|
470
|
4. CET.
|
2022
|
Pasākums palielina to konferenču telpu skaitu, kas aprīkotas ar videokonferenču rīkiem.
|
|
31
|
Ieguldījums Nr. 4:
Radīt apstākļus digitālajam tiesiskumam
|
Mērķa
|
Datu glabāšanas jaudas palielināšana
|
|
Petabaits
|
0
|
2
|
4. CET.
|
2024
|
Pasākums palielina Tieslietu ministrijas datu glabāšanas jaudu, stiprinot digitālās darbavietas un attālinātā darba infrastruktūru.
|
|
249
|
Investīcija Nr. 6: Informācijas sistēmu attīstība sociālajā jomā
|
Mērķa
|
Modernizētas valsts pārvaldes informācijas sistēmas sociālās politikas jomā
|
|
Skaits
|
0
|
6
|
2. CET.
|
2026
|
6 informācijas sistēmas tiek modernizētas un darbojas sociālās politikas jomā.
Tie ietver vismaz:
1.Sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskā apmaiņa (EESSI),
2.VI infrastruktūras modernizācija Darba un sociālo lietu ministrijā,
3.Pensionēšanās programmas digitalizācija (EDA),
4.Darba devēja ikmēneša vienota ziņošana
|
B.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Ieguldījums Nr. 5: Papildu ieguldījumi kiberdrošības jomā
Investīcijas mērķis ir vēl vairāk stiprināt kiberdrošības investīcijas neatmaksājamā finansiālā atbalsta ietvaros, palielinot to informācijas sistēmu skaitu, kuru kiberdrošība ir stiprināta saskaņā ar Kiberdrošības aktu Nr. 181/2014 Coll., ar 89 publiskām informācijas sistēmām.
Investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.
B.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
247
|
Ieguldījums Nr. 5: Papildu ieguldījumi kiberdrošības jomā
|
Atskaites punkts
|
Ar informācijas sistēmu stiprināšanu saistītā uzaicinājuma publicēšana saskaņā ar Likumu Nr. 181/2014 Coll. par kiberdrošību
|
Uzaicinājuma iesniegt projektus publicēšana
|
|
|
|
Q1
|
2024
|
Publicēts uzaicinājums iesniegt projektus, kas atbalsta informācijas sistēmu stiprināšanu saskaņā ar Likumu Nr. 181/2014 Coll. par kiberdrošību.
|
|
248
|
Ieguldījums Nr. 5: Papildu ieguldījumi kiberdrošības jomā
|
Mērķa
|
Informācijas sistēmas, kuru kiberdrošība ir nostiprināta saskaņā ar Likumu Nr. 181/2014 Coll. par kiberdrošību
|
|
Skaits
|
248
|
331
|
4. CET.
|
2025
|
Mērķrādītājs palielina atlasīto informācijas sistēmu kiberdrošību saskaņā ar Likuma Nr. 181/2014 Coll. par kiberdrošību prasībām.
Mērķrādītāju uzskata par sasniegtu pēc tam, kad sekmīgi pārbaudīta un pārbaudīta vismaz 89 informācijas sistēmu atbilstība kiberdrošības prasībām. Par informācijas sistēmām atbildīgais īpašnieks/operators/iestādes apstiprina attiecīgo sistēmu piegādi.
|
C. 1.3. KOMPONENTS: Augstas veiktspējas digitālie tīkli
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmu, kas saistīta ar ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN) izvēršanu, lai maksimāli palielinātu iedzīvotāju, uzņēmumu, valsts pārvaldes iestāžu un iestāžu piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem, izmantojot interneta savienojamību, jo īpaši lauku apvidos. Komponenta mērķis ir arī radīt apstākļus, kas atbalsta 5G tīklu un pakalpojumu attīstību.
Komponents palīdz īstenot konkrētaivalstij adresēto ieteikumu,saskaņā ar kuru Čehija ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku vērš uz digitālo infrastruktūru (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), un konkrētai valstij adresēto ieteikumu, saskaņā ar kuru Čehija koncentrē investīcijas uz digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz augstas veiktspējas digitālo infrastruktūru un tehnoloģijām (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Attiecībā uz visiem ieguldījumiem infrastruktūrā vismaz 70 % būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu atkārtoti izmanto vai pārstrādā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
C.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Elektronisko sakaru tīklu izvēršanas vides uzlabošana
Šīs reformas mērķis ir uzlabot spēju vākt informāciju par elektronisko sakaru aktīvo un pasīvo infrastruktūru. Reforma ir saskaņota ar mērķiem, kas noteikti Savienības nozaru tiesību aktos, kuru mērķis ir samazināt tīkla izvēršanas izmaksas, tostarp Direktīvā 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai, kā arī ar Direktīvas 2018/1972 (Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa) mērķiem.
Reforma cita starpā ietver:
●Tādu pasākumu īstenošana, tostarp nepieciešamo tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā un tehnisko specifikāciju pabeigšana, kuru mērķis ir izveidot plānoto projektu datubāzes.
●Digitālo tehnisko karšu (DTM) objektu aizpildīšana, kas ļauj piekļūt precīzai informācijai par publiskām un privātām struktūrām piederošu atrašanās vietu un tehnisko infrastruktūru. Pasākuma mērķis ir digitalizēt vismaz 161000 hektāru pamata telpiskās situācijas un 55 000 km transporta un tehniskās infrastruktūras tīklu.
●Pabeigt tīkla kvalitātes mērījumus visiem 76 Čehijas un galvaspilsētas rajoniem, lai sniegtu labāku informāciju par 5G un fiksētā tīkla kvalitāti un samazinātu tīkla pārklājuma pārbaudes laiku. Mērījumi ir saskaņā ar pakalpojumu kvalitātes parametriem, definīcijām un mērīšanas metodēm, kas sīki izklāstītas Direktīvas (ES) 2018/1972 X pielikumā, un atbilst BEREC pamatnostādnēm, kurās sīki izklāstīta pakalpojumu parametru kvalitāte.
Informācijas pieejamība par esošo fizisko infrastruktūru un publiski finansētajiem inženiertehniskajiem darbiem padara fiziskās infrastruktūras koplietošanu efektīvāku ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanai.
Pasākumu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma. Atbalsts 5G ekosistēmas attīstībai
Šā pasākuma mērķis ir izstrādāt stratēģisko satvaru, lai veicinātu infrastruktūras koplietošanu 5G tīkliem, jo īpaši komerciāli mazāk pievilcīgās teritorijās, ļaujot samazināt enerģijas patēriņu, radio emisijas, kā arī tīkla būvniecības un ekspluatācijas izmaksas.
Pasākums atbalsta 25 pētījumu pabeigšanu. To mērķis ir atbalstīt 5G ekosistēmas attīstību, ņemot vērā kopējo Savienības rīkkopu savienojamībai.
Pamatojoties uz šiem pētījumiem, 5G alianse izstrādā priekšlikumus par iespējām turpināt attīstīt 5G ekosistēmu. Šie priekšlikumi veido pamatu pamatnostādnēm par pasīvās un aktīvās elektronisko sakaru infrastruktūras koplietošanu, lai atvieglotu 5G tīklu izvēršanu saskaņā ar kopējo Savienības rīkkopu savienojamībai un ņemot vērā Direktīvu 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai, RSPG21–016 FINAL ziņojumu par spektra koplietošanu un Likumu Nr. 143/2001 par konkurences aizsardzību. Pasākums arī paredz pabeigt izmēģinājuma projektu par 5G/26 GHz, kura mērķis ir izstrādāt pamatnostādnes un algoritmus par radiofrekvenču spektra koordinācijas procedūrām 5G un spektra koplietošanu ar citiem pakalpojumiem 26 GHz joslā.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Augstas veiktspējas pieslēguma būvniecība
Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt ļoti augstas veiktspējas savienojamības tīklu (VHCN) izbūvi, īpašu uzmanību pievēršot lauku apvidiem, kur uz tirgu balstīti risinājumi nav rentabli un šādu tīklu izvēršanai ir maz komerciāla stimula. Šīs intervences jomas nosaka saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, un par tām notiek sabiedriskā apspriešana.
Šim pasākumam izsludina vismaz vienu uzaicinājumu par ļoti augstas veiktspējas savienojamības būvniecību, un tā rezultātus publicē līdz 2024. gada 31. decembrim. Īstenojot atlasītos projektus, to adrešu punktu skaits, kas savienoti ar VHCN tīklu, kā noteikts BEREC pamatnostādnēs par ļoti augstas veiktspējas tīkliem (savienojamība vismaz 1 Gb/s), palielinās vismaz par 23000 vienībām.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums Nr. 2: Aptver 5G koridorus un veicina 5G attīstību
Šā pasākuma mērķis ir uzlabot 5G pārklājumu transporta koridoros.
Lai sasniegtu šo mērķi, tiek pabeigti šādi pasākumi:
●dzelzceļa koridoru posmu pārklājums ar šādu divu dzelzceļa koridoru 5G signālu: Prāga — Česká Třebová-Ostrava un ii) Česká Třebová — Brno, palielinot bāzes pārvades staciju (BTS) blīvumu šajos divos koridoros, izbūvējot jaunus BTS
●Nodrošināt 350 dzelzceļa vagonu pārklājumu ar mobilajiem signālu atkārtotājiem vai pasīvajām sienām 5G signālam. Sadarbīgas intelektiskas transporta sistēmas dzelzceļa koridoriem (C-ITS) izveide un testēšana 5G tīklos. Ceturkšņa ziņojumus par testiem un gūto pieredzi dara pieejamus citiem pārvadātājiem, kas darbojas iepriekš minētajos dzelzceļa koridoros.
Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 3: Atbalsts 5G mobilās infrastruktūras attīstībai lauku apvidos ar augstu ieguldījumu intensitāti
Šā pasākuma mērķis ir uzlabot 5G tīkla pārklājumu “baltajās zonās”, t. i., teritorijās, kuras nekad nav pārsegušas neviens mobilais signāls, kas pārsniedz 3G, un attiecībā uz kurām var pieņemt, ka nākotnē tās nesedz 5G bāzes tīkli ieguldījumu zemās paredzamās rentabilitātes dēļ. Šī definīcija atbilst valsts atbalsta noteikumiem. Šīs teritorijas nosaka, pamatojoties uz balto nometnes pamatvienību novērtējumu, ko veic Čehijas Telekomunikāciju birojs, un par tām veic sabiedrisko apspriešanu.
Lai sasniegtu šo mērķi, izsludina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus par intervences jomu aptvērumu. Mērķis ir aptvert 65 intervences jomas.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums Nr. 4: Zinātniskās pētniecības darbības, kas saistītas ar 5G tīklu un pakalpojumu attīstību
Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt publiskās un privātās struktūras pētniecībā, izstrādē un inovācijā saistībā ar 5G tīkliem un pakalpojumiem.
Lai sasniegtu šo mērķi, izsludina konkursu par zinātniskās pētniecības projektiem, kas saistīti ar 5G tīklu un lietojumprogrammu tehnoloģisko attīstību 5G ekosistēmai. Projekti ir vērsti uz 5G lietojumu izmantošanu rūpniecībā un pakalpojumos, kas atbalsta tehnoloģiju izmantošanu, piemēram, bet ne tikai automatizāciju, robotizāciju, mākslīgo intelektu vai virtuālo vai paplašināto realitāti. Potenciālie labuma guvēji ir uzņēmumi vai publiskas pētniecības organizācijas. Nākamajā īstenošanas posmā pabeidz vismaz 22 no atlasītajiem projektiem.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
C.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
32
|
Reforma: Elektronisko sakaru tīklu izvēršanas vides uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas sagatavoto pasākumu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir izveidot investīciju projektu plānu datubāzi un palielināt tīkla kvalitātes mērījumu skaitu
|
Noteikumi tiesību aktos, kas norāda uz stāšanos spēkā
|
|
|
|
2. CET.
|
2023
|
Stājas spēkā nepieciešamie tiesību aktu pielāgojumi un tiek pabeigtas tehniskās specifikācijas, kuru mērķis ir gan izveidot datubāzes par ieguldījumu projektu nodomiem Likuma Nr. 194/2017 Coll. 11. un 2. punkta nozīmē, gan palielināt elektronisko sakaru tīklu kvalitātes mērījumu skaitu. Valsts regulators rīko konkursa procedūras un iegādājas vajadzīgo aprīkojumu. Sniegtās informācijas kvalitāte un izmantojamība atbilst saistošiem tehniskajiem parametriem.
|
|
33
|
Reforma: Elektronisko sakaru tīklu izvēršanas vides uzlabošana
|
Mērķa
|
Pamata telpiskās situācijas digitālo tehnisko karšu (DTM) objektu pabeigšana
|
|
Hektāri
|
0
|
161 000
|
4. CET.
|
2025
|
Digitālo tehnisko karšu (DTM) objektus aizpilda, lai varētu piekļūt precīzai atrašanās vietas informācijai par telpisko situāciju pamatobjektiem, kas pieder publiskām un privātām struktūrām. 161 000 ha pamata telpiskās situācijas objektu digitalizē. Iegūtie DTM objekti ir publiski pieejami.
|
|
34
|
Reforma: Elektronisko sakaru tīklu izvēršanas vides uzlabošana
|
Mērķa
|
Digitālo tehnisko karšu (DTM) objektu pabeigšana transporta un tehniskās infrastruktūras tīkliem
|
|
Km
|
0
|
55 000
|
4. CET.
|
2025
|
Digitālo tehnisko karšu (DTM) objektus aizpilda, lai varētu piekļūt precīzai informācijai par publisko un privāto struktūru īpašumā esošo fiziskās infrastruktūras tīklu atrašanās vietu un tehniskajām specifikācijām. Digitalizē 55 000 km transporta un tehniskās infrastruktūras tīklu. Iegūtie DTM objekti ir publiski pieejami.
|
|
35
|
Reforma: Elektronisko sakaru tīklu izvēršanas vides uzlabošana
|
Mērķa
|
Elektronisko sakaru kvalitātes mērījumu pabeigšana
|
|
Skaits
|
0
|
77
|
4. CET.
|
2025
|
Tīkla kvalitātes mērījumus pabeidz visiem 76 Čehijas un galvaspilsētas rajoniem.
|
|
36
|
Reforma. Atbalsts 5G ekosistēmas attīstībai
|
Mērķa
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas pētījumu publicēšana, kuru mērķis ir uzlabot 5G tīklu izvēršanu
|
|
Skaits
|
0
|
25
|
4. CET.
|
2024
|
Pētījumi jo īpaši attiecas uz šādiem jautājumiem:
·5G elementu un standartu piemērojamība atsevišķās nozarēs un priekšlikumi to tehniskajai īstenošanai un regulatīvajiem pasākumiem.
·5G tīkla infrastruktūras digitālā dvīņa koncepcija un izmantošana.
·FeMBMS (turpmāk attīstīts multivides apraides multipraides pakalpojums) piemērojamība 5G tīklos televīzijas apraidei un audiovizuālo mediju pakalpojumiem, tostarp stratēģija 600 MHz frekvenču joslas turpmākai izmantošanai televīzijas apraidei.
·FRMCS (nākotnes dzelzceļa mobilo sakaru sistēmu) izmantošana dzelzceļiem ar speciāliem kanāliem 900 MHz un 1 900 MHz joslā.
·iespēja koplietot spektru, ko var izmantot 5G tīklos.
·26 GHz frekvenču joslas izmantošana 5G tīklam.
·pasīvas un aktīvas infrastruktūras koplietošanas iespējas
·5G tīkla sagriešanas sistēmas izmantošana publiskiem un privātiem 5G tīkliem.
·lietu interneta (IoT) sakaru savienošana ar 5G tīkliem.
·5G tīklu izmantošana fiksētai bezvadu piekļuvei
·atvērtā RAN (radiopiekļuves tīkla) un atvērtā pamata piekļuves ietekme uz 5G tīklu drošību.
·lidošanas sakaru platformas (droni, bezpilota lidaparāti, gaisa baloni) un to ietekme uz elektronisko sakaru regulējumu.
·viedā radio vide, izmantojot elektromagnētiskā starojuma tiešsaistes mērījumus un viedas atstarojošas virsmas.
·6G tīklu attīstība joslās virs 100 GHz.
|
|
37
|
Reforma. Atbalsts 5G ekosistēmas attīstībai
|
Atskaites punkts
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas pamatnostādņu publicēšana par 5G tīklu izvēršanu
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas pamatnostādņu publicēšana
|
|
|
|
4. CET.
|
2025
|
Publicē pamatnostādnes par pasīvās un aktīvās infrastruktūras koplietošanu, lai atvieglotu 5G tīklu izvēršanu (tostarp satelītsakariem zemes un satelītu 5G tīklu līdzāspastāvēšanai un sadarbībai un kvantu tehnoloģijai, lai palielinātu 5G tīklu un pakalpojumu drošību), kas atbilst kopējai Savienības rīkkopai savienojamībai, un ņemot vērā Direktīvu 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai, RSPG21–016 FINAL ziņojumu par spektra koplietošanu un Likumu Nr. 143/2001 par konkurences aizsardzību. Pamatnostādņu pamatā ir pētījumi, kas publicēti tā paša pasākuma ietvaros. Konkrētāk, pasākums paredz pamatnostādņu un algoritmu izstrādi attiecībā uz 5G radiofrekvenču spektra koordinācijas procedūrām un spektra koplietošanu ar citiem pakalpojumiem 26 GHz joslā.
|
|
38
|
Ieguldījums: Augstas veiktspējas pieslēguma būvniecība
|
Atskaites punkts
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrija piešķir dotāciju lēmumus par adrešu punktu savienošanu ar ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN)
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas paziņojums par dotāciju piešķiršanas lēmumiem par adrešu punktu savienošanu ar ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN)
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Paziņojums par dotāciju piešķiršanas lēmumiem par adrešu punktu savienošanu ar ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN). Uzaicinājumos iekļauj attiecināmo izdevumu definīciju, novērtēšanas modeļus un projektu atlases un novērtēšanas kritērijus, noteikumus pieteikumu iesniedzējiem un saņēmējiem un pamatnostādnes par vairumtirdzniecības piedāvājumiem.
|
|
39
|
Ieguldījums: Augstas veiktspējas pieslēguma būvniecība
|
Mērķa
|
Ar ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN) savienotu adrešu punktu pabeigšana
|
|
Skaits
|
0
|
23 000
|
Q1
|
2026
|
Infrastruktūru, lai palielinātu ar ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN) savienoto adrešu punktu skaitu, izbūvē, palielinot to adrešu punktu skaitu, kas savienoti par 23000. Ļoti augstas veiktspējas tīkls atbilst BEREC pamatnostādnēm par ļoti augstas veiktspējas tīkliem.
|
|
40
|
Ieguldījums Nr. 2: Aptver 5G koridorus un veicina 5G attīstību
|
Mērķa
|
Uzlabota 5G signālu pārklājuma pabeigšana atlasītajos dzelzceļa koridoros
|
|
Km
|
0
|
20
|
2. CET.
|
2026
|
Investīcija uzlabo 5G pārklājuma kvalitāti (papildus jau noteiktajiem pārklājuma kritērijiem, kas izriet no 5G frekvences izsoles noteikumiem) vismaz 20 km attālumā šādos dzelzceļa koridoros: — Prāga — Česká Třebová-Ostrava, — Česká Třebová — Brno, ieskaitot tuneli.
|
|
41
|
Ieguldījums Nr. 2: Aptver 5G koridorus un veicina 5G attīstību
|
Mērķa
|
Dzelzceļa vagonu mobilo signālu pārklājuma nodrošināšanas pabeigšana
|
|
Skaits
|
0
|
350
|
4. CET.
|
2025
|
Dzelzceļa vagonu pārklājumu nodrošina ar mobiliem signālu atkārtotājiem vai pasīvām sienām 5G signāliem.
|
|
42
|
Ieguldījums Nr. 2: Aptver 5G koridorus un veicina 5G attīstību
|
Atskaites punkts
|
Intelektiskas transporta sistēmas (C-ITS) ieviešanas uzstādīšana un testēšana.
|
C-ITS sistēmas uzstādīšanas un testēšanas pabeigšana
|
|
|
|
4. CET.
|
2025
|
Atbalsts 5G ekosistēmu lietojumiem koridoros ietver intelektiskas transporta sistēmas izveidi un testēšanu dzelzceļa koridoriem (C-ITS). Rūpniecības un tirdzniecības ministrija kopā ar Satiksmes ministriju publicē ziņojumu par šā projekta rezultātiem.
|
|
43
|
Ieguldījums Nr. 3: Atbalsts 5G mobilās infrastruktūras attīstībai lauku apvidos ar augstu ieguldījumu intensitāti
|
Atskaites punkts
|
Dotāciju piešķiršanas lēmumi pašvaldību savienošanai ar augstas veiktspējas savienojumu
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas paziņojums par dotāciju piešķiršanas lēmumiem pašvaldību savienošanai ar augstas veiktspējas savienojumu
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Paziņojums par dotāciju piešķiršanas lēmumiem tādu pašvaldību savienošanai, kurām ir augstas veiktspējas pieslēgums. Uzaicinājumā iekļauj attiecināmo izdevumu definīciju, novērtēšanas modeļus un projektu atlases un novērtēšanas kritērijus, noteikumus pieteikumu iesniedzējiem un saņēmējiem un pamatnostādnes par vairumtirdzniecības piedāvājumiem. Atlases kritērijos ņem vērā BEREC pamatnostādnes par ļoti augstas veiktspējas tīkliem.
Pašvaldības atrodas teritorijās, kuras nekad nav pārsegušas neviens mobilais signāls, kas lielāks par 3G, un attiecībā uz kurām var pieņemt, ka nākotnē tās nesedz 5G bāzes tīkli ieguldījuma paredzamās zemās rentabilitātes dēļ. Šos apgabalus nosaka saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.
|
|
44
|
Ieguldījums Nr. 3: Atbalsts 5G mobilās infrastruktūras attīstībai lauku apvidos ar augstu ieguldījumu intensitāti
|
Mērķa
|
Intervences jomu aptvērums
|
|
Skaits
|
0
|
65
|
Q1
|
2026
|
Intervences teritorijas aptver 5G mobilais signāls lauku apvidos, kuros ir daudz ieguldījumu.
|
|
45
|
Ieguldījums Nr. 4: Zinātniskās pētniecības darbības, kas saistītas ar 5G tīklu un pakalpojumu attīstību
|
Atskaites punkts
|
Dotāciju piešķiršanas lēmumi zinātniskās pētniecības projektiem, kas saistīti ar 5G tīkliem
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas paziņojums par dotāciju piešķiršanas lēmumiem zinātniskās pētniecības projektiem, kas saistīti ar 5G tīkliem
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas paziņojums par dotāciju piešķiršanas lēmumiem zinātniskās pētniecības projektiem, kas saistīti ar 5G tīkliem. Projekti ir vērsti uz 5G lietojumu izmantošanu rūpniecībā un pakalpojumos, kas atbalsta tehnoloģiju izmantošanu, piemēram, bet ne tikai automatizāciju, robotizāciju, mākslīgo intelektu vai virtuālo vai paplašināto realitāti. Potenciālie labuma guvēji ir uzņēmumi vai publiskas pētniecības organizācijas.
|
|
46
|
Ieguldījums Nr. 4: Zinātniskās pētniecības darbības, kas saistītas ar 5G tīklu un pakalpojumu attīstību
|
Mērķa
|
Ar 5G tīkliem saistītu zinātniskās pētniecības projektu pabeigšana
|
|
Atbalstīto projektu skaits
|
0
|
22
|
4. CET.
|
2025
|
Pabeidz vismaz 22 no iepriekš atlasītajiem zinātniskās pētniecības projektiem. Pamata statistiku par projektu rezultātiem publicē Čehijas Republikas Tehnoloģiju aģentūras tīmekļa vietnēs.
|
D. 1.4. KOMPONENTS: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunās tehnoloģijas
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmu, kas saistīta ar to, lai atvieglotu digitalizāciju un jaunu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos, tostarp MVU. Tā mērķis ir arī izveidot struktūru, kas koordinē projektus, kuri vērsti uz ekonomikas digitālo pārveidi, atbalstot atlasītu stratēģisko tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, izstrādi un ieviešanu un uzlabojot inovācijas ekosistēmu, jo īpaši jaunuzņēmumiem, tostarp uzlabojot akadēmisko aprindu un uzņēmējdarbības saiknes. Paredzams, ka plānotās investīcijas veicinās inovatīvu jaunuzņēmumu un MVU piekļuvi finansējumam, cita starpā izmantojot finanšu tehnoloģijas un agrīnā posma finansēšanas risinājumus, kā arī piekļuvi apmācībai un testēšanas iekārtām, lai veicinātu jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešanu. Komponentam ir sinerģija ar Čehijas plāna 1.3. komponentu [Augstas veiktspējas digitālie tīkli] un 1.5. komponentu [Uzņēmumu digitālā pārveide], kas palīdz risināt jautājumu par piekļuvi augstas veiktspējas tīkliem un uzņēmējdarbības digitalizāciju.
Komponents atbalsta 2019. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3, saskaņā ar kuru Čehija ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku vērš uz digitālo infrastruktūru un likvidē šķēršļus, kas kavē pilnībā funkcionējošas inovācijas ekosistēmas attīstību, un konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3 2020,saskaņā ar kuru Čehija atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, vairāk izmantojot finanšu instrumentus, lai nodrošinātu likviditātes atbalstu, koncentrētu investīcijas uz digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz augstas veiktspējas digitālo infrastruktūru un tehnoloģijām, un nodrošinātu inovatīvu uzņēmumu piekļuvi finansējumam un uzlabotu publiskā un privātā sektora sadarbību pētniecības un izstrādes jomā.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Jo īpaši pētniecības un inovācijas procesa rezultāti to piemērošanas līmenī ir tehnoloģiski neitrāli (t. i., tos piemēro visām pieejamajām tehnoloģijām, tostarp zemas ietekmes tehnoloģijām), un pasākums ex ante izslēdz pētniecību un inovāciju, kas paredzēta “brūnās pētniecības un inovācijas” elementiem (t. i., oglēm, lignītam, naftai/naftas, dabasgāzei, uz ko neattiecas NBK tehnisko norādījumu III pielikums, zilajam un pelēkajam ūdeņradim, incineratoriem un atkritumu poligoniem).
D.1.
Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Digitālās pārveides pārvaldības sistēmas institucionālā reforma, tostarp RIS 3 stratēģija
Institucionālās reformas mērķis ir vienkāršot organizācijas struktūru, kas pārrauga digitālo pārveidi. Jaunizveidotā Digitālās pārveides komiteja (DTC) koordinēs privātā un publiskā sektora ieinteresētās personas.
Turklāt tas ietver koordinācijas struktūras izveidi Digitālās pārveides komitejas paspārnē, kas ir atbildīga par pasākumu īstenošanu saskaņā ar šo komponentu.
Šo reformu īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.
Reforma. Kopīgā stratēģisko tehnoloģiju atbalsta un sertifikācijas grupa ar Stratēģisko tehnoloģiju padomi
Reformas mērķis ir izveidot kvalitātes pārvaldības un produktu sertifikācijas iestāžu tīklu, kā arī apmainīties ar paraugpraksi, jo īpaši stratēģiskās nozarēs, piemēram, aeronautikas un medicīnisko ierīču nozarē. Reforma atbalsta darbības, kas veicina sertifikācijas procesus vai aprīkojuma iegādi, galveno uzmanību pievēršot aeronautikai un medicīniskajām ierīcēm. Komponents ietver arī konsultāciju un konsultāciju pakalpojumus uzņēmumiem, gatavojoties sertifikācijas iegūšanai. Reforma ietver arī tādu izglītojošu kursu izveidi, kas pieejami ieinteresētajām personām par sertifikācijas procesu.
Šo reformu īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 2: Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs (EDMO)
Ar šo ieguldījumu izveido Centrāleiropas Digitālo mediju observatoriju (CEDMO) — reģionālu iestādi, ko vada Šarla Universitāte sadarbībā ar Čehijas Prāgas Tehnisko universitāti (ČVUT), un faktu pārbaudes tīmekļa vietni demagog.cz. CEDMO ir saistīta ar Eiropas Digitālo mediju observatoriju un ievēro Rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai, ko izdevusi Eiropas Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Tā nodrošina MI rīkus un metodiku, lai objektīvi apkarotu manipulāciju ar informāciju, tostarp dezinformāciju digitālajā telpā, un nodrošina metodiku dezinformācijas kampaņu atklāšanai, analizēšanai un publiskošanai valsts, starptautiskā un Eiropas līmenī un analizē dezinformācijas kampaņu ietekmi uz sabiedrību un demokrātiju; sadarbībā ar valstu iestādēm atbalstīt medijpratību un uzraudzīt tiešsaistes platformu un digitālo mediju ekosistēmas noteikumus. Investīcija ietver arī ilgtermiņa pētniecības projektus, kuros publicē rezultātus, piemēram, par digitālo pratību un medijpratību, par dezinformāciju un maldinošu informāciju Čehijā, par MI ietekmi uz medijiem.
Investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 5: Eiropas blokķēdes pakalpojumu infrastruktūra (saderīga ar EBSI) SVT obligācijas MVU finansēšanai
Pasākums atbalsta izmantošanas gadījuma īstenošanu, kas vērsts uz Viseiropas (sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas) SVT obligāciju platformas izveidi MVU aizņēmuma finansēšanai. Projekts veicina MVU vieglāku piekļuvi finansējumam, samazina izmaksas un palielina pārredzamību, un tas ir saderīgs ar EBSI.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.
Investīcija Nr. 6: 5G Pieteikumu projekti pilsētām un rūpniecības rajoniem
Ar šo pasākumu finansē vismaz 52 projektu izstrādi, kas demonstrē digitālās infrastruktūras un 5G piemērošanu. Uz projektiem attiecas divas dažādas iniciatīvas, proti:
·Viedās pilsētas, kuru mērķis ir demonstrēt 5G izmantošanu pilsētu tīklos, tostarp intelektiskās transporta sistēmās, ielu apgaismojumā, atkritumu/aprites pārvaldībā, sabiedriskajā transportā, stāvvietu apsaimniekošanā, pilsētu noziedzības mazināšanas koncepcijās; un
·“Rūpniecība 4.0” demonstrējumu projekti, kuros tiek izmantotas digitalizētas ražošanas līnijas vai robotizētas sistēmas (kas veidotas, izmantojot mākslīgo intelektu) un mobilo iekārtu lietotāju tieša saziņa savā starpā (sakari starp ierīci, D2D).
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija 7: Čehijas Rise-Up programma
Čehijas programma “Rise-Up” novērš pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi, un tā ietver divus atsevišķus uzaicinājumus iesniegt projektus: pirmajā uzaicinājumā var iesniegt projektu priekšlikumus, kuru mērķis ir ar Covid-19 saistīti medicīniskās pētniecības un izstrādes projekti, kas ir sasnieguši gandrīz pabeigtības, sertifikācijas vai tiesiskās aizsardzības briedumu. Otrajā uzaicinājumā var piedalīties projekti, kuru mērķis ir digitāli tehnoloģiski risinājumi Covid krīzes ekonomisko un sociālo seku pārvarēšanai, jo īpaši tādās jomās kā veselība, izglītība, audiovizuālā nozare, tradicionālo uzņēmumu un nozaru digitālā pārveide.
Investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 8: Uzņēmējdarbības un inovatīvu uzņēmumu veicināšana
Šā pasākuma mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību un atbalstīt jaunu uzņēmumu sekmīgu izveidi visā Čehijā. Pasākums ietver konsultāciju, konsultāciju vai mentorēšanas pakalpojumus, ko sniedz uzņēmumiem, uzņēmējiem un privātpersonām. Pasākums ietver arī izpratnes veicināšanas kampaņas uzņēmējdarbības veicināšanai.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 9: Līdzekļi pirmsizstrādes investīciju, stratēģisko digitālo tehnoloģiju un augstskolu atvasināto uzņēmumu attīstībai
Pasākuma mērķis ir atbalstīt riska kapitāla attīstību un ekonomikas digitālo pārveidi, ieguldot inovatīvos jaunuzņēmumos. To veido trīs izmēģinājuma fondi: pirmsfinansējuma līdzieguldījumu fonds; stratēģisks digitālo tehnoloģiju fonds; un iii) atvasināts MI fonds. Šo trīs fondu mērķis ir attiecīgi ieguldīt, piemēram, agrīnā posma projektos un tehnoloģiju jaunizveidotos uzņēmumos; tādās stratēģiskās digitālajās tehnoloģijās kā mākslīgais intelekts, blokķēde, FinTech, 5G lietojumi; un pētniecības organizāciju un universitāšu projektos, lai nodotu un komercializētu savus pētniecības rezultātus uzņēmējdarbības praksē. Atbalstu sniedz, izmantojot fondus, kas ir daļa no Eiropas Investīciju fonda (EIF) pārvaldītā fondu fonda.
Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), juridiskajam nolīgumam starp Čehiju un EIF un turpmākajai finanšu instrumenta ieguldījumu politikai ir jāpiemēro Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi fondam InvestEU; un no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbībām un aktīviem, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu
; II) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm
; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām
un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām
; un iv) darbībām un aktīviem, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un pieprasīt, lai pilnvarotā struktūra vai finanšu starpnieks attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, kas atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes, verificētu projektu juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts vides tiesību aktiem.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Investīcija Nr. 10: Jaunuzņēmumu internacionalizācija
Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt Čehijas MVU un jaunuzņēmumiem apmācības, konsultāciju un konsultāciju pakalpojumus, ko sniedz eksperti vadības prasmju jomā un labākās uzņēmējdarbības prakses nodošanu, piemēram: nolīguma sarunu procesā; ārvalstu tirgu zinātība; jaunu digitālo rīku izmantošana un pielāgošanās jaunām digitālajām tendencēm; produktu validācija ārvalstu tirgos; riska kapitāla pieejamība; paātrinātāja programmas un mentorēšana. Programmu īsteno CzechInvest saskaņā ar Čehijas Republikas inovācijas stratēģiju 2030. gadam un programmu “Valsts nākotnei”.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 11: Digitālā “regulatīvā smilškaste” saskaņā ar ES prioritātēm
Šis pasākums ietver “jumta” digitālās “regulatīvās smilškastes” palaišanu un sākotnējo darbību. Smilškasti izveido sadarbībā ar attiecīgās nozares attiecīgajām iestādēm, regulatoriem un partneriem, un tā nodrošina tehnisko un regulatīvo vidi jaunu tehnoloģiju, piemēram, finanšu tehnoloģiju risinājumu, testēšanai. Tie ir pieejami MVU un jaunuzņēmumiem, kā arī citiem uzņēmumiem.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīciju 12: Kvantu sakaru infrastruktūras veidošana
Investīcijas mērķis ir izveidot optisko kvantu sakaru tīklu Čehijā saskaņā ar programmas “Digitālā Eiropa” prioritātēm. ANM sedz daļu no šīs investīcijas izmaksām. Šīs investīcijas var saņemt atbalstu arī no citām Savienības programmām vai instrumentiem attiecībā uz izmaksām, ko neatbalsta ANM.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
D.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
47
|
Reforma: Ekonomikas digitālās pārveides koordinācijas un atbalsta sistēmas institucionālā reforma (tostarp RIS 3)
|
Atskaites punkts
|
Organizatorisko izmaiņu īstenošana, lai reformētu to publisko struktūru struktūru, kuras pārrauga ekonomikas digitālo pārveidi
|
Komitejas (un ar to saistītās darba grupas) izveide, kas atbild par valstu ieinteresēto personu koordināciju, lai sagatavotu Čehijas ekonomikas digitālās pārveides projektus
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Digitālās pārveides komiteja, tostarp publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu līdzdalība, koordinē 1.4. un 1.5. komponenta reformu un investīciju īstenošanu. Tas ietver arī īpašu konsultatīvo darba grupu, kas pārrauga ES jaunuzņēmumu valstu standartu īstenošanu saskaņā ar šo komponentu. Šo atskaites punktu uzskata par izpildītu, tiklīdz komiteja un darba grupa sāk darbu.
|
|
48
|
Reforma. Kopīgā stratēģisko tehnoloģiju atbalsta un sertifikācijas grupa ar Stratēģisko tehnoloģiju padomi
|
Atskaites punkts
|
Sertifikācijas tīkla izveide un iecelšana
|
Sertifikācijas iestāžu, tehnisko ekspertu un iesaistīto uzņēmumu tīkla izveide stratēģiskajās nozarēs.
|
|
|
|
2. CET.
|
2023
|
Vienas pieturas aģentūras izveide paraugprakses apmaiņai, reālas informācijas atrašanai par sertifikāciju, piemēram, akreditētu laboratoriju vai paziņoto struktūru kvalitātei un pieejamībai, tehniskā atbalsta piedāvājumiem.
|
|
49
|
Reforma. Kopīgā stratēģisko tehnoloģiju atbalsta un sertifikācijas grupa ar Stratēģisko tehnoloģiju padomi
|
Mērķa
|
To uzņēmumu skaits, kuriem piešķirts sertifikāts
|
|
Skaits
|
0
|
50
|
4. CET.
|
2024
|
Lai iegūtu sertifikāciju, atbalsta 50 uzņēmumus. Izveido un dara pieejamus izglītojošus kursus par sertifikāciju.
|
|
51
|
Ieguldījums Nr. 2: Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs (EDMO)
|
Atskaites punkts
|
Eiropas Digitālo mediju observatorijas centra izveide Centrāleiropas un Austrumeiropas jautājumos Čehijas Republikā (CEDMO)
|
CEDMO centra izveide, ko izveidojis akadēmiskais konsorcijs ar Kārļa Universitāti Prāgā kā vadošo partneri
|
|
|
|
4. CET.
|
2021
|
Digitālo mediju centrs EDMO tīkla ietvaros koncentrējas uz nepatiesas informācijas, piemēram, maldinošas informācijas, kas saistīta ar Covid vai 5G tīkliem, izplatīšanas analīzi un apkarošanu.
|
|
250
|
Ieguldījums Nr. 2: Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs (EDMO)
|
Atskaites punkts
|
Paplašinātā CEDMO centra darbības uzsākšana
|
Dotācijas nolīgumu parakstīšana
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Dotācijas nolīgumu paplašinātajam digitālo mediju centram, kas ir daļa no EDMO tīkla, paraksta trim jaunajām atbalstītajām darbībām.
|
|
52
|
Ieguldījums Nr. 2: Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs (EDMO)
|
Mērķa
|
CEDMO pētījumu rezultātu publicēšana
|
|
Pētījumu skaits
|
|
5
|
4. CET.
|
2025
|
CEDMO publicē savu pētniecības darbību rezultātus, galveno uzmanību pievēršot:
dezinformācija Centrāleiropā un Austrumeiropā, pamatojoties uz statistiski būtisku izlasi
lietišķie pētījumi MI rīku izstrādei
— ģeneratīvais mākslīgais intelekts
MI atbalsts plašsaziņas līdzekļu pārveidei
MI izmantošanas plašsaziņas līdzekļos regulēšana
|
|
55
|
Ieguldījums Nr. 5: Eiropas blokķēdes pakalpojumu infrastruktūra (saderīga ar EBSI) — SVT obligācijas MVU finansēšanai
|
Atskaites punkts
|
Dotācijas nolīgums, kas parakstīts ar saņēmēju, lai īstenotu izmantošanas gadījumu MVU
|
Dotācijas nolīgumu parakstīšana
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Dotācijas nolīgumu paraksta MVU izmantošanas gadījuma īstenošanai.
|
|
56
|
Ieguldījums Nr. 5: Eiropas blokķēdes pakalpojumu infrastruktūra (saderīga ar EBSI) — SVT obligācijas MVU finansēšanai
|
Mērķa
|
To MVU skaits, kuriem ir iespēja piedāvāt digitālās obligācijas, izmantojot EBSI.
|
|
Skaits
|
0
|
190
|
2. CET.
|
2024
|
Atbalsts ļauj MVU piedāvāt obligācijas, pamatojoties uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, neskarot iesaistīto uzņēmumu lēmumu par obligāciju emisiju.
|
|
57
|
Investīcija Nr. 6: 5G Pieteikumu projekti pilsētām un rūpniecības rajoniem
|
Mērķa
|
Viedo pilsētu references lietojumprogrammu izstrāde un ekspluatācija
|
|
Skaits
|
0
|
5
|
4. CET.
|
2022
|
Pieci atsauces pieteikumi programmas “Viedās pilsētas” ietvaros, kas jāpabeidz
|
|
58
|
Investīcija Nr. 6: 5G Pieteikumu projekti pilsētām un rūpniecības rajoniem
|
Mērķa
|
“Viedo pilsētu” un “Rūpniecība 4.0” lietošanas gadījumu pabeigšana
|
|
Skaits
|
0
|
47 — “Viedās pilsētas un rūpniecība 4.0”
|
4. CET.
|
2025
|
Demonstrējumu 5G izmantošanas gadījumu lietojumprogrammu pabeigšana citās vietās, tostarp reģionos un vietējās pašvaldībās saskaņā ar programmām “Viedās pilsētas” un “Rūpniecība 4.0”
|
|
59
|
Investīcija 7: Čehijas Rise-Up programma
|
Mērķa
|
Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir inovācija medicīnisko un digitālo risinājumu jomā, lai pārvarētu Covid-19 sekas un tā ekonomiskās un sociālās sekas
|
|
Skaits
|
0
|
30
|
4. CET.
|
2023
|
De minimis dotāciju atbalsta veidā atbalstīt ar Covid-19 saistītus medicīniskās pētniecības projektus un projektus, kuru mērķis ir rast digitālus risinājumus krīzes ekonomisko un sociālo seku pārvarēšanai. Līgumu slēgšanas tiesības projektiem, kas atlasīti šajā mērķrādītājā minētajos konkursa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, piešķir, ievērojot Tehniskos norādījumus “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
|
|
60
|
Ieguldījums Nr. 8: Uzņēmējdarbības un inovatīvu uzņēmumu veicināšana
|
Mērķa
|
Atbalstīto uzņēmumu, uzņēmēju un privātpersonu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
450
|
4. CET.
|
2024
|
Uzņēmumiem, uzņēmējiem un privātpersonām nodrošināt mentorēšanas, konsultantu vai konsultāciju pakalpojumus vai apmācību uzņēmējdarbības veicināšanai un uzņēmējdarbības plānu apstiprināšanai.
|
|
61
|
Ieguldījums Nr. 9: Līdzekļi pirmsizstrādes investīciju, stratēģisko digitālo tehnoloģiju un augstskolu atvasināto uzņēmumu attīstībai
|
Atskaites punkts
|
Fondu fonda darbības uzsākšana un trīs izraudzīto fondu (pirmssagatavošanas, stratēģisko tehnoloģiju un atvasināto fondu) ieguldījumi
|
ANM nodrošināto līdzekļu investīciju spējas izsmelšana
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Ir jāizveido trīs ieguldījumu fondi esošajam un jaunam riska kapitālam, lai atbalstītu inovatīvus jaunuzņēmumus, stratēģiskās tehnoloģijas un uzņēmumus ar ieguldījumiem sagatavošanas/pirmssēklošanas posmā. Izmēģinājuma posmā būtu jāpārbauda pieprasījuma līmenis, mērķtiecīgs risks, līdzekļu apguve un ieguldījumu jomas, tostarp papildināmība ar citiem atbalsta instrumentiem. Pamatojoties uz izmēģinājuma posma rezultātiem, ir jānosaka turpmākas nepārtrauktas ieguldījumu kārtas. Ieguldījuma vērtība sasniedz vismaz 54 983 897,57 EUR. Finanšu instrumenta ieguldījumu politikā iekļauj atlases kritērijus, lai nodrošinātu saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
|
|
63
|
Investīcija Nr. 10: Jaunuzņēmumu internacionalizācija
|
Mērķa
|
Atbalsts jaunuzņēmumu starptautiskai paplašināšanai, izmantojot konsultācijas, konsultāciju pakalpojumus uzņēmumiem, paātrinātāja programmas
|
|
Skaits
|
0
|
100
|
4. CET.
|
2025
|
Jaunuzņēmumi jāatbalsta ar atbalsta programmām, kas vērstas uz starptautisku paplašināšanos un pielāgošanos ārvalstu tirgiem. Šīs programmas ietver mentorēšanas un konsultāciju pakalpojumus, produktu validācijas paātrināšanas programmu pakalpojumus, kas saistīti ar ārvalstu, paraugprakses apmaiņu, paplašināšanu, produktu/pakalpojumu pielāgošanu.
|
|
64
|
Ieguldījums Nr. 11: Digitālā “regulatīvā smilškaste” saskaņā ar ES prioritātēm
|
Atskaites punkts
|
Digitālās “regulatīvās smilškastes” izveide
|
“Smilškastes” izveide prioritārajās reglamentētajās jomās, piemēram, finanšu tehnoloģijas (pamatojoties uz digitālā finansējuma paketi), sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (SVT)
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Digitālo regulatoru smilškasti ar izmēģinājuma mērķi finanšu tehnoloģiju un SVT jomā uzskata par aktīvu un darbojošos, kad inovatīvi uzņēmumi spēj iesniegt pieteikumus projektu un produktu testēšanai.
|
|
65
|
Ieguldījums Nr. 11: Digitālā “regulatīvā smilškaste” saskaņā ar ES prioritātēm
|
Mērķa
|
“Smilškastes” dalībnieki, ko atbalsta “smilškaste”
|
|
Skaits
|
0
|
20
|
4. CET.
|
2025
|
To uzņēmumu skaits regulētās nozarēs, piemēram, finanšu tehnoloģiju nozarē, kuru projekti un produkti ir testēti, izmantojot digitālās “regulatīvās smilškastes”.
|
|
66
|
Investīciju 12: Kvantu sakaru infrastruktūras veidošana
|
Mērķa
|
Līdzekļu izmaksa optisko kvantu tīklam
|
|
EUR
|
0
|
4,7 miljoni
|
2. CET.
|
2026
|
Vismaz 4,7 miljonus EUR izmaksā par optisko kvantu tīkla izbūvi.
Summas, ko nodrošina citas Savienības programmas vai instrumenti, neieskaita šajā summā.
|
E. 1.5. KOMPONENTS: Uzņēmumu digitālā pārveide
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmu, kas saistīta ar rūpniecības digitalizācijas atbalstīšanu, tehnoloģiju izmantošanu un savstarpēji savienota un ilgtspējīga Eiropas digitālās ekosistēmas valsts līmeņa rašanos, izmantojot digitālās inovācijas centrus. Tā arī atbalsta testēšanas un eksperimentēšanas references iekārtas izveidi. Vēl viens mērķis ir sniegt atbalstu uzņēmumiem, kas piedalās potenciāli svarīgos projektos visas Eiropas interesēs (IPCEI), jo īpaši mikroelektronikas, savienojamības un mākoņdatošanas infrastruktūras un pakalpojumu jomā, tostarp projektos mikroprocesoru jomā, kas saistīti ar Eiropas augstas veiktspējas datošanu. Paredzams, ka komponents atbalstīs zaļo pārkārtošanos, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, izmantojot digitālās tehnoloģijas saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem.
Komponents atbalsta valstij adresēto 2020. gada ieteikumu Nr. 3, saskaņā ar kuru Čehija koncentrē investīcijas uz digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz augstas veiktspējas digitālo infrastruktūru un tehnoloģijām, tostarp ogļu ieguves reģionos.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Jo īpaši IKT aprīkojuma iepirkums nodrošina atbilstību attiecīgajiem ES zaļā publiskā iepirkuma kritērijiem, kā arī attiecīgajām ES energoefektivitātes un materiālefektivitātes prasībām un reciklēšanas prasībām, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK, Direktīvu 2009/125/EK, Direktīvu 2011/65/ES un Direktīvu (ES) 2021/19.
E.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Ekonomikas digitalizācijas platformas izveide
The measure aims at putting into operation a platform coordinating the interconnection of all actors in the national digital ecosystem such as the European and national Digital Innovation Hubs, the National Competence Centres in High-Performance Computing and Cybersecurity, the European Reference Testing and Experimentation facilities, the innovation centres, and clients of all these centres. Tās mērķis ir veicināt digitālo pārveidi, tehnoloģiju izmantošanu un ekspertu pieņemšanu darbā digitalizācijas un jauno tehnoloģiju jomā un padarīt rūpniecību un pakalpojumus noturīgākus pret iespējamām turpmākām krīzēm.
Šo reformu īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Eiropas un valstu digitālās inovācijas centri
Pasākuma mērķis ir atbalstīt galvenokārt mazo un vidējo uzņēmumu un valsts pārvaldes digitālo pārveidi, ieviest jaunas tehnoloģijas, piesaistīt nozares ekspertus un nodrošināt lielāku rūpniecības un pakalpojumu noturību pret iespējamām turpmākām krīzēm. Ir paredzēts līdzfinansējums no programmas “Digitālā Eiropa”.
Tiek izveidoti un darbojas seši Eiropas un valstu digitālās inovācijas centri.
Ieguldījumuīstenolīdz 202 5 gad. 30. septembrim.
Ieguldījums Nr. 2: Eiropas references testēšanas un eksperimentēšanas iekārta
Izveido un ievieš Eiropas references testēšanas un eksperimentēšanas iekārtu. Pasākuma mērķis ir izveidot saikni starp pētniecības nozarēm un ekonomiku kopumā (kas var ietvert, bet ne tikai, Eiropas un valstu digitālās inovācijas centrus), ļaujot uzņēmumiem (piemēram, maziem un vidējiem uzņēmumiem) testēt izstrādātās tehnoloģijas un lietojumprogrammas, lai tās varētu izmantot savā darbībā. Ir paredzēts līdzfinansējums no programmas “Digitālā Eiropa”.
Šo investīciju īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 3: Ražošanas un ar ražošanu nesaistītu uzņēmumu digitālā pārveide un to noturības palielināšana
Tiešu atbalstu digitālajai pārveidei (piemēram, mākslīgajam intelektam, procesu automatizācijai, robotikai, augstas veiktspējas datošanai un kiberdrošībai) sniedz 377 uzņēmumiem. Pasākuma mērķis ir paplašināt digitālos procesus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī lielos uzņēmumos.
Investīciju īsteno līdz 2025. gada3. jūnijam.
Investīcija Nr. 5 — IPCEI mikroelektronika un komunikācijas tehnoloģijas (dotācijas)
Investīcijas mērķis ir sniegt atbalstu tieša dotāciju finansējuma veidā atlasītiem uzņēmumiem, kas piedalās četros projektos, kuri ir daļa no IPCEI mikroelektronikas un komunikācijas tehnoloģijām un kuru mērķis ir veicināt pārrobežu iniciatīvu, ar ko atbalsta pētniecību un izstrādi un tādējādi palielina ES stratēģisko autonomiju un spējas nākamās paaudzes mikroprocesoru, pusvadītāju un komunikācijas tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā. Šajā nolūkā atbalsta un izstrādā vismaz četrus izmēģinājuma risinājumus.
Investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.
E.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
68
|
Reforma: Ekonomikas digitalizācijas platformas izveide
|
Atskaites punkts
|
Ekonomikas digitalizācijas platformas izveide
|
Platformas darbības uzsākšana
|
|
|
|
Q1
|
2022
|
Izveido ekonomikas digitalizācijas platformu un sāk tās darbību. Platforma koordinē visu valsts digitālās ekosistēmas dalībnieku, piemēram, Eiropas un valstu digitālās inovācijas centru, valstu augstas veiktspējas datošanas un kiberdrošības kompetenču centru, Eiropas references testēšanas un eksperimentu iekārtu, inovācijas centru un visu šo centru klientu savstarpējo savienojamību. Platforma darbojas kā viena no Digitālās pārveides komitejas darba grupām, kas jāizveido kā 1.4. komponenta 1. reforma.
|
|
69
|
Ieguldījums: Eiropas un valstu digitālās inovācijas centri
|
Mērķa
|
Līdzekļu izmaksa Eiropas un valstu digitālās inovācijas centriem
|
|
EUR
|
0
|
8,4 miljoni
|
CET.
|
2025
|
Vismaz 8,4 miljonus EUR izmaksā Eiropas un valstu digitālās inovācijas centriem par darbībām un pakalpojumiem, ko sniedz centri, kuru mērķis ir uzņēmumu vai publisko struktūru digitalizācija.
Summas, ko nodrošina citas Savienības programmas vai instrumenti, neieskaita šajā summā.
|
|
70
|
Ieguldījums Nr. 2: Eiropas references testēšanas un eksperimentēšanas iekārta
|
Mērķa
|
Līdzekļu izmaksa Eiropas references testēšanas un eksperimentēšanas mehānismam
|
|
EUR
|
0
|
2,3 miljoni
|
4. CET.
|
2024
|
Vismaz EUR 2,3 miljonus izmaksā Eiropas references testēšanas un eksperimentēšanas mehānismam par pakalpojumiem un darbībām, kuru mērķis ir ļaut uzņēmumiem testēt tehnoloģijas un lietojumus.
Summas, ko nodrošina citas Savienības programmas vai instrumenti, neieskaita šajā summā.
|
|
71
|
Ieguldījums Nr. 3: Ražošanas un ar ražošanu nesaistītu uzņēmumu digitālā pārveide un to noturības palielināšana
|
Mērķa
|
Tiešs atbalsts uzņēmumiem digitālās pārveides jomā
|
|
Uzņēmumu skaits
|
0
|
377
|
2. CET.
|
2025
|
Atbalsta 377 uzņēmumus. Atbalstu sniedz darbībām, piemēram, digitālo risinājumu ieviešanai, tostarp, bet ne tikai, mākslīgajam intelektam, procesu automatizācijai, robotikai, kiberdrošībai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai, ierīču vai aprīkojuma iegādei.
Vismaz divas trešdaļas no piešķirtā atbalsta ir paredzētas MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu.
|
|
255
|
Ieguldījums Nr. 5: IPCEI mikroelektronika un komunikācijas tehnoloģijas (dotācijas)
|
Mērķa
|
Izmēģinājuma risinājumu izstrāde
|
|
Skaits
|
0
|
4
|
2. CET.
|
2026
|
Katram projektam izstrādā vienu izmēģinājuma risinājumu un izmaksā vismaz 90 % no finansējuma.
|
E.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Investīcija Nr. 4 — IPCEI mikroelektronika un komunikācijas tehnoloģijas (aizdevumi)
Aizdevuma papildinājums ieguldījuma dotācijas daļai. Investīcijas mērķis ir sniegt atbalstu tieša dotāciju finansējuma veidā atlasītiem uzņēmumiem, kas piedalās četros projektos, kuri ir daļa no IPCEI mikroelektronikas un komunikācijas tehnoloģijām. Dotāciju nolīgumus paraksta ar atlasītiem uzņēmumiem, kas piedalās IPCEI ME/CT projektos.
Investīciju īsteno līdz 2024. gada 30. jūnijam.
E.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
254
|
Ieguldījums Nr. 4: IPCEI mikroelektronika un komunikācijas tehnoloģijas
|
Atskaites punkts
|
Dotācijas nolīgumu parakstīšana
|
Parakstītie dotāciju nolīgumi
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Dotācijas nolīgumu paraksta ar atlasītiem uzņēmumiem, kas piedalās IPCEI ME/CT projektos.
|
F. 1.6. KOMPONENTS: Būvniecības procesa paātrināšana un digitalizācija
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmu, ko rada pašlaik ilgstošās un administratīvi smagās būvniecības atļauju saņemšanas procedūras.
Komponenta mērķis ir vienkāršot un racionalizēt būvatļauju piešķiršanas procesu. Paredzams, ka būvniecības atļauju piešķiršanas procesa ievērojamais paātrinājums ievērojami uzlabos darījumdarbības un investīciju vidi Čehijā. Ņem vērā arī nosacījumus ēku pārvaldības un telpiskās plānošanas digitalizācijas pienācīgai īstenošanai. Paralēlo procesu pilnīga racionalizēšana vienotā procedūrā, kā arī institucionālā reforma, kā paredzēts Būvniecības kodeksa projektā, var saīsināt atļaujas izsniegšanas vidējo laiku no pašreizējiem 5,4 gadiem līdz vidēji 1,25 gadiem. Paredzams, ka tikai procesa digitalizācija samazinās vidējo laiku būvatļaujas iegūšanai par vismaz diviem gadiem.
Komponents atbalsta tai adresēto 2019. gada 3. ieteikumu, saskaņā ar kuru Čehija samazina administratīvo slogu investīcijām un atbalsta kvalitatīvāku konkurenci publiskajā iepirkumā, un konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3 2020, saskaņā ar kuru Čehija atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, vairāk izmantojot finanšu instrumentus, lai nodrošinātu likviditātes atbalstu, samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu e-pārvaldi.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
F.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Jaunā būvniecības likuma un zonējuma likuma īstenošana praksē
Reforma ietver institucionālas un procesuālas izmaiņas, un tās mērķis ir būvniecības atļauju piešķiršanas procesā ieviest augstu digitalizācijas līmeni. Jaunais Būvniecības likums stājas spēkā līdz 2021. gada 30. septembrim.
Reformas mērķis ir paātrināt būvniecības procedūras un padarīt atļauju piešķiršanas procedūras efektīvākas. Šajā nolūkā reformas mērķis ir arī aprīkot ēku birojus ar 18000 IT aprīkojuma vienībām, kas cita starpā var ietvert klēpjdatorus un monitorus.
Šo reformu īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.
Ieguldījums: Digitalizācijas priekšrocību izmantošana telpiskās plānošanas un būvniecības politikas jomā
Investīcijas mērķis ir veicināt digitalizāciju būvniecības atļauju piešķiršanas procesa un telpiskās plānošanas jomā, ieviešot sešas informācijas sistēmas, tostarp Builder’s Portal un National Spatial Planning Geoportal.
Šo investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.
F.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
72
|
Reforma: Jaunā būvniecības likuma un zonējuma likuma īstenošana praksē
|
Atskaites punkts
|
Jaunā būvniecības likuma stāšanās spēkā
|
Likuma noteikums, kas norāda uz jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā
|
|
|
|
CET.
|
2021
|
Stājas spēkā jaunais būvniecības likums, kas paātrina būvatļauju piešķiršanas procesu, procesa digitalizāciju un samazina regulatīvo iestāžu skaitu.
|
|
73
|
Reforma: Jaunā būvniecības likuma un zonējuma likuma īstenošana praksē
|
Mērķa
|
Aprīkojuma iegāde ēku pārvaldes iestādēm
|
|
Celtniecības biroji vai pašvaldības
|
0
|
620
|
CET.
|
2024
|
IT aprīkojumu saņem vismaz 620 ēku biroji vai pašvaldības.
|
|
74
|
Reforma: Jaunā būvniecības likuma un zonējuma likuma īstenošana praksē
|
Mērķa
|
Pabeigto atļauju piešķiršanas procedūru procentuālā daļa
|
|
Procentuālais daudzums
|
0
|
25
|
2. CET.
|
2026
|
Vismaz 25 % no atļauju piešķiršanas procedūrām, kas sāktas laikā no 1.7.2024. līdz 1.7.2025., pabeidz līdz 30.6.2026.
|
|
77
|
Ieguldījums: Digitalizācijas priekšrocību izmantošana telpiskās plānošanas un būvniecības politikas jomā
|
Mērķa
|
Jaunas vai modernizētas IT sistēmas telpiskās plānošanas vai ēku atļauju piešķiršanas procesā
|
|
Skaits
|
0
|
6
|
4. CET.
|
2025
|
Izmanto sešas vai vairākas IT sistēmas telpiskās plānošanas un ēku jomā, kas ļauj:
Tie ietver vismaz:
·Būvētāja portāls
·Valsts telpiskās plānošanas ģeoportāls
|
G. 1.7. KOMPONENTS: Publiskās pārvaldes digitālā pārveide
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, kas saistītas ar valsts pārvaldes sistēmas digitalizāciju. Tās mērķis ir palielināt digitālo pakalpojumu automatizācijas skaitu un līmeni, palielināt kompetences un ministriju koordināciju, kā arī sadarbību jaunu publisko sistēmu un pakalpojumu sagatavošanā un izveidē. Visbeidzot, tās mērķis ir uzlabot iedzīvotāju uzticēšanos sabiedriskajiem pakalpojumiem un to izmantošanu, izmantojot tiešsaistes lietojumprogrammas. Komponents gūst labumu no sinerģijas ar 1.1. un 1.2. komponentu, kas pievēršas arī jautājumam par uzlabotu publiskās sfēras digitalizāciju.
Komponents atbalsta konkrētai valstij adresēto 2023. gada ieteikumu Nr. 1, saskaņā ar kuru Čehija palielina publiskās investīcijas digitālajā pārkārtošanā.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
G.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Likums par datu pārvaldību un kontrolētu piekļuvi datiem
Jaunās reformas mērķis ir pieņemt Likumu par datu pārvaldību un kontrolētu piekļuvi datiem. Ierosinātā akta mērķis ir reglamentēt pamatprincipus un pienākumus attiecībā uz to, kā pārvaldīt un katalizēt datus valsts pārvaldes informācijas sistēmās.
Šo reformu īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums: Jomu apvienošana un mācību platformas izveide
Investīcijas mērķis ir uzlabot saziņu ar valdību un samazināt kiberdrošības riskus, apvienojot valdības domēnus un e-pastus, kā arī izveidojot mācību platformu par e-pārvaldes pakalpojumiem.
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 2: Digitalizēto pakalpojumu pārvaldības sistēmas uzlabošana
Investīcijas mērķis ir optimizēt, reformēt un labāk pārvaldīt digitalizētu pakalpojumu sniegšanu, tostarp to spēju plānošanu un informācijas paziņošanu valsts pārvaldes klientiem. Investīcijas mērķis ir uzlabot digitalizētu valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldību, un tās īsteno:
(I)Izveidot divas darba grupas, kas pārrauga mākoņdatošanas projektus un publiskā iepirkuma procesus valsts pārvaldes digitalizācijai
(II)Divu informācijas sistēmu izveide 1) koordinācijai un komunikācijai par valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju un 2) IKT projektu ilgtermiņa pārvaldības sistēmai
(III)Optimizācijas projekts, kurā, pamatojoties uz analītisko darbu un apspriešanos ar ieinteresētajām personām, tiek apzināta paraugprakse, aspekti, kas jāuzlabo, un turpmākās darbības, kas jāveic.
(IV)Ziņojums par nosacījumu radīšanu ES digitālās identitātes maka (EUDIW) īstenošanai. Šo darbību mērķis ir uzlabot digitalizēto pakalpojumu pārvaldības sistēmu, apzinot trūkumus esošajās procedūrās, ieviešot jaunus risinājumus, vācot vairāk datu un nodrošinot lielāku pārredzamību un labāku koordināciju.
Šo darbību mērķis ir uzlabot digitalizēto pakalpojumu pārvaldības sistēmu, apzinot esošās prakses trūkumus, ieviešot jaunus risinājumus, vācot vairāk datu un nodrošinot labāku pārskatu par informāciju un labāku koordināciju.
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 3: Valsts pārvaldes kontaktcentra izveide
Ieguldījuma mērķis ir izveidot un aprīkot kontaktcentru valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanai klientiem, tostarp iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Kontaktcentrs sniedz informāciju, konsultācijas un atbalstu dokumentu elektroniskai iesniegšanai izvēlētajiem valdības dienestiem (“gendy”).
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 4: Centrālās datu infrastruktūras izveide
Investīcijas mērķis ir atbalstīt valsts pārvaldes informācijas sistēmu efektīvu izmantošanu un centienus modernizēt un digitalizēt valsts pārvaldes pakalpojumus. Investīcija izveido centrālu datu noliktavu ar atlasītu informāciju par izvēlētām citām valdības sistēmām un pakalpojumiem, lai nodrošinātu to pārvaldību un optimizāciju.
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.
G.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
347
|
Reforma: Likums par datu pārvaldību un kontrolētu piekļuvi datiem
|
Atskaites punkts
|
Likuma par datu pārvaldību un kontrolētu piekļuvi datiem stāšanās spēkā
|
Tiesību akta noteikumi
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Stājas spēkā Likums par datu pārvaldību un kontrolētu piekļuvi datiem.
Akts:
·izveidot valsts ģeoportālu, kas palīdz piekļūt ģeotelpiskās informācijas datiem
·uzlikt publiskajām iestādēm pienākumu katalizēt savus datus un aprakstīt tos, izmantojot obligātos standartus
·radīt pētniekiem un citiem tiesības piekļūt datiem pētniecības un politikas nolūkos, ja ir izpildīti likumā paredzētie nosacījumi, pat ja dati ir citādi aizsargāti (piemēram, personas datu aizsardzības dēļ);
·izveidot juridisko pamatu datu sasaistei, atkalizmantošanai un kopīgošanai starp publiskajām iestādēm pētniecības un politikas nolūkos
Var piemērot pārejas periodu, pamatojoties uz atbilstošu pamatojumu. Šis pārejas periods sākas 2026. gada augustā un ir saistīts ar tehniskiem vai tehnoloģiskiem ierobežojumiem.
|
|
256
|
Ieguldījums Nr. 2: Digitalizēto pakalpojumu pārvaldības sistēmas uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Darba grupu izveide
|
Izveidotas darba grupas
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Valdības Informācijas sabiedrības padomē izveido šādas darba grupas:
1.Mākoņdatošanas darba grupa
2.Publiskā iepirkuma darba grupa
|
|
257
|
Ieguldījums: Jomu apvienošana un mācību platformas izveide
|
Atskaites punkts
|
Projektēšanas sistēmas atjaunināšana
|
Veiktās darbības
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Īsteno šādas darbības:
1.Visas centrālās valdības iestāžu tīmekļa vietnes atrodas domēnā *.gov.cz.
2.Visus centrālās pārvaldes iestāžu e-pastus migrē uz *.gov.cz domēnu.
3.Tiek izveidoti un tiešsaistē pieejami vismaz 3 pamācības par digitālo saziņu starp iedzīvotājiem un valdību.
|
|
258
|
Ieguldījums Nr. 2: Digitalizēto pakalpojumu pārvaldības sistēmas uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
IKT pārvaldības atjaunināšana valsts pārvaldē
|
Veiktās darbības
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Īsteno šādas darbības:
·Darbojas divas informācijas sistēmas. Tās ir i) saziņas, koordinācijas un prioritāšu noteikšanas platforma; un ii) IKT ilgtermiņa pārvaldības sistēma.
·Ziņojums par darbībām, tostarp par metodiku, analītiskiem dokumentiem, rīcības plāniem, konsultācijām un uzraudzību, ko atbalsta ar šo pasākumu, ir pieejams tiešsaistē. Ziņojumā identificē procesa optimizācijas gadījumus un iekļauj vismaz gūto pieredzi, tostarp labu praksi un acīmredzamas kļūmes.
·Tiešsaistē ir pieejams ziņojums par nosacījumu radīšanu EUDIW īstenošanai Čehijas Republikā, un tajā ir iekļauts īstenošanas rīcības plāns.
|
|
259
|
Ieguldījums Nr. 3: Valsts pārvaldes kontaktcentra izveide
|
Atskaites punkts
|
Darbojas valsts pārvaldes kontaktcentrs
|
Kontaktcentrs darbojas un ir pieejams klientiem
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Valsts pārvaldes kontaktcentrs sniedz pakalpojumus sabiedrībai. Tā pilnībā darbojas un spēj sniegt informāciju, konsultācijas, kā arī atbalstu dokumentu elektroniskai iesniegšanai vismaz 10 valdības dienestiem (“gendy”). Klienti var sazināties ar centru.
Tiek rīkota izpratnes veicināšanas kampaņa par kontaktcentra un 1. ieguldījumā noteikto pamācību pieejamību.
|
|
260
|
Ieguldījums Nr. 4: Centrālās datu infrastruktūras izveide
|
Atskaites punkts
|
Darbojas centrālā datu noliktava
|
Centrālā datu noliktava darbojas un sniedz informāciju lietotājiem
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Darbojas centrālā datu noliktava. Tā vāc un apstrādā datus par vismaz 10 valdības IT sistēmu darbību un vismaz 25 valdības dienestu darbību (“agendy”). Dati par valdības pakalpojumu darbību ir pieejami kā atvērti dati.
|
H. 2.1. KOMPONENTS: Ilgtspējīgs transports
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, kas saistītas ar transporta digitalizāciju, elektromobilitāti dzelzceļa transportā, dzelzceļa transporta īpatsvara palielināšanu kravu un pasažieru pārvadājumos, aktīvās mobilitātes nozīmes palielināšanu pilsētās, satiksmes drošības uzlabošanu un satiksmes ietekmes uz vidi un sabiedrības veselību samazināšanu. Komponents gūst labumu no sinerģijas ar 2.4. komponentu, kas risina jautājumu par alternatīvu piedziņu autotransportā un pilsētas autobusu transportā.
Komponents atbalsta 2019. gada valstij adresēto ieteikumu Nr. 3, saskaņā ar kuru Čehija ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku vērš uz transportu, jo īpaši uz tā ilgtspēju, digitālo infrastruktūru un mazoglekļa un enerģētikas pārkārtošanu, tostarp energoefektivitāti, ņemot vērā reģionālās atšķirības ( konkrētajai valstij adresētais ieteikums Nr. 3, 2019. gads), un konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3 2020, saskaņā ar kuru Čehija tiecas veikt investīcijas zaļajā un digitālajā pārkārtošanā, jo īpaši augstas veiktspējas digitālajā infrastruktūrā un tehnoloģijās, tīrā un efektīvā enerģijas ražošanā un izmantošanā un ilgtspējīgā transporta infrastruktūrā, tostarp ogļu ieguves reģionos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Jo īpaši vismaz 70 % būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu sagatavo atkārtotai izmantošanai vai reciklēšanai.
H.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Alternatīvu izstrāde energoietilpīgam un telpiskam autotransportam
Pasākuma mērķis ir veicināt energoefektīvāku transporta veidu plašāku izmantošanu regulārām un smagām transporta plūsmām. To panāk ar šādiem pasākumiem:
●Atsevišķas pilsētas, kurās ir vairāk nekā 40000 iedzīvotāju, īsteno ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāna (SUMP) procesu. Visus IPMP pilsētas pārstāvības struktūras apstiprina līdz 2023. gada 30. jūnijam. Ja jau pastāv vienkāršots IPMP, sagatavo jaunu versiju, pamatojoties uz pilsētas un aktīvas mobilitātes koncepciju (UAMC), ko apstiprinājusi valdība. Tajā ir visas UAMC prasītās daļas, un tās pamatā ir nepieciešamā UAMC analīze, piemēram, satiksmes modelēšana un apsekojumi.
●Kravu pārvadājumu koncepciju, ar ko paredz nosacījumus dzelzceļa kravu pārvadājumu īpatsvara palielināšanai kopējā pārvadājumu apjomā laikposmā no 2024. līdz 2030. gadam, apstiprina ar Čehijas Republikas valdības rezolūciju līdz 2023. gada 31. decembrim. Koncepcija ir vērsta uz multimodālo pārvadājumu atbalstīšanu, kravu pārvadājumu pakalpojumu uzlabošanu un kravu pārvadājumu ietekmes uz vidi, sabiedrības veselību un globālajām klimata pārmaiņām samazināšanu.
●Visi sabiedriskā transporta operatori (valsts, reģioni un pilsētas, kas nodrošina sabiedrisko transportu) līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprina piecu gadu transporta pakalpojumu plānu, pamatojoties uz valdības apstiprināto sabiedriskā transporta koncepciju.
●Par reformas ietekmi uz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu rezultātiem ziņo līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Moderno tehnoloģiju izmantošana dzelzceļa infrastruktūrā
Investīcijas mērķis ir veicināt dzelzceļa transporta digitalizāciju, lai uzlabotu satiksmes drošību un sniegto pakalpojumu kvalitāti, optimizētu dzelzceļa infrastruktūras jaudu un nodrošinātu starptautisko sadarbspēju. Ieguldījumu veic, izmantojot šādus pasākumus:
●Tādu projektu kopuma noteikšana, kas sastāv no 41 km līniju, uz kuriem attiecas globālā mobilo sakaru sistēma — dzelzceļš (GSM-R), 20 no jauna uzstādītām vai uzticamākām bāzes raiduztvērēju stacijām (BTS) un jaunu tehnoloģiju un iekārtu ieviešana dzelzceļa satiksmes pārvaldībai līdz 2022. gada 30. jūnijam.
●Divu projektu pabeigšana no iepriekš noteiktā projektu kopuma iepriekšējā ievilkumā līdz 2024. gada 30. jūnijam.
●Sešu papildu projektu pabeigšana no iepriekš noteiktā projektu kopuma iepriekšējā ievilkumā, tādējādi pabeidzot kopumā 41 km līniju, uz kurām attiecas GSM-R, 20 no jauna uzstādītus vai uzticamākus BTS un jaunu tehnoloģiju un iekārtu ieviešanu dzelzceļa satiksmes pārvaldībai līdz 2024. gada 31. decembrim.
●Pabeigt reģionālo līniju pārklājumu 67,6 km garumā ar ETCS reģionālo vilcienu aizsardzības aprīkojumu (saderīga ar vilcienu vadības un signalizācijas (CCS) SITS). Pabeigšanu veic līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 2: Dzelzceļu elektrifikācija
Pasākuma mērķis ir palielināt nefosilā kurināmā transporta īpatsvaru, elektrificējot līnijas un nodrošinot vilces jaudu apakšstacijās. Investīcija rada arī apstākļus enerģijas taupīšanai transporta sistēmā. To panāk ar šādiem pasākumiem:
●Līdz 2022. gada 30. jūnijam izstrādāt projektu kopumu, kas sastāv no 39,7 km elektrificētām līnijām un četrām vilces padeves stacijām ar palielinātu jaudu vai jaunbūvētām stacijām.
●Divu projektu pabeigšana no iepriekš noteiktā projektu kopuma iepriekšējā ievilkumā līdz 2023. gada 30. jūnijam.
●Sešu papildu projektu pabeigšana no iepriekš noteiktā projektu kopuma iepriekšējā ievilkumā, tādējādi līdz 2024. gada 30. jūnijam pabeidzot kopumā 39,7 km elektrificētu līniju un četru vilces padeves staciju ar palielinātu jaudu vai jaunbūvētu staciju pabeigšanu.
Ieguldījums Nr. 3: Vides uzlabošana (dzelzceļa infrastruktūras atbalsts)
Pasākuma mērķis ir aizsargāt vidi un klimatu, palīdzot palielināt dzelzceļa transporta īpatsvaru kravu un pasažieru pārvadājumos un uzlabojot dzelzceļa staciju energoefektivitāti. Šīs investīcijas ir vērstas uz dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem, cita starpā ņemot vērā pienācīgu piekļuvi pakalpojumiem nelabvēlīgā situācijā esošām un neaizsargātām personām. Projektos galvenā uzmanība tiek pievērsta tīkla posmiem, kas ir svarīgi piepilsētas transportam, un projektiem dzelzceļa mezglu un staciju ēku modernizācijai multimodālos pasažieru termināļos. Turklāt atbalsta staciju ēku apkuri. To panāk ar šādiem pasākumiem:
●Izstrādāt projektu kopumu, kas sastāv no modernizētām līnijām 121,88 km garumā, deviņām modernizētām dzelzceļa stacijām ar rekonstruētiem sliežu ceļiem un drošām, bezšķēršļu pieejamām platformām un vairāk nekā 35 staciju ēkām ar samazinātu energointensitāti, lai līdz 2022. gada 30. jūnijam panāktu vidēji vismaz 30 % tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar ex ante emisijām un palielinātu komfortu un labākus pakalpojumus pasažieriem.
●26 projektu pabeigšana no iepriekš noteiktā projektu kopuma iepriekšējā ievilkumā līdz 2022. gada 31. decembrim.
●Līdz 2023. gada 31. decembrim pabeigt papildu 11 projektus no iepriekš noteiktā projektu kopuma iepriekšējā ievilkumā.
●Pabeigt vēl 19 projektus no iepriekš noteiktā projektu kopuma iepriekšējā ievilkumā, tādējādi pabeidzot kopumā 121,88 km modernizētu līniju, deviņas modernizētas dzelzceļa stacijas ar rekonstruētiem sliežu ceļiem un drošām, bezšķēršļu piekļuves platformām un vairāk nekā 35 staciju ēkas ar samazinātu energointensitāti, lai līdz 2025. gada 30. jūnijam panāktu vidēji vismaz 30 % tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar ex ante emisijām un palielinātu komfortu un labākus pakalpojumus pasažieriem.
Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļa transporta drošība
Pasākuma mērķis ir uzlabot satiksmes drošību, veicot konkrētus drošības pasākumus dzelzceļa pārbrauktuvēs un uzlabojot tiltu un tuneļu konstrukciju stāvokli. Pilsētās un aglomerācijās veic ieguldījumus, lai samazinātu individuālo braucienu ar automašīnu īpatsvaru un palielinātu sabiedriskā transporta un aktīvo transporta veidu īpatsvaru, kas var ietvert gājējus un riteņbraukšanu, bet neaprobežojas ar tiem. Daļa no ieguldījuma ir arī veloceliņu un gājēju bezšķēršļu maršrutu būvniecība, lai uzlabotu neaizsargāto satiksmes dalībnieku drošību aktīvas mobilitātes veicināšanas ietvaros, jo īpaši pilsētās. To panāk ar šādiem pasākumiem:
●Līdz 2022. gada 30. jūnijam pabeigt projektus ar 45 pārbrauktuvēm ar paaugstinātu drošību (t. i., ar nesen uzstādītu vai modernizētu zibspuldzes brīdināšanas sistēmu vai mehāniskās drošības iekārtu), būvētiem veloceliņiem, sānslīdēm un bezšķēršļu maršrutiem 25 km garumā un 3 modernizētiem dzelzceļa tiltiem vai tuneļiem.
●Līdz 2022. gada 31. decembrim pabeigt projektus, kas ietver 115 papildu pārbrauktuves ar paaugstinātu drošību (t. i., ar no jauna uzstādītu vai modernizētu zibspuldzes brīdināšanas sistēmu vai mehāniskās drošības iekārtu), papildus 24 km izbūvētu veloceliņu, sānsatiksmi un bezšķēršļu maršrutus un vēl 3 modernizētus dzelzceļa tiltus vai tuneļus.
●Līdz 2024. gada 31. decembrim pabeigt projektus, kas saistīti ar 131 papildu pārbrauktuvi ar paaugstinātu drošību (t. i., ar no jauna uzstādītu vai modernizētu zibspuldzes brīdināšanas sistēmu vai mehāniskās drošības iekārtu) un vēl vienu modernizētu dzelzceļa tiltu vai tuneli.
●Līdz 2023. gada 31. decembrim pabeigt projektus, kas ietver izbūvētu veloceliņu, sānjoslu un bezšķēršļu maršrutus vēl par 36 km un vēl vienu modernizētu dzelzceļa tiltu vai tuneli.
H.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
78
|
Reforma: Alternatīvu radīšana energoietilpīgam un kosmosam ietilpīgam autotransportam
|
Atskaites punkts
|
Mobilitātes plānu apstiprināšana
|
Plāna apstiprināšana pilsētu pārstāvniecībās
|
|
|
|
2. CET.
|
2023
|
Visām Čehijas Republikas likumiskajām pilsētām (pilsētām, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 40000) ir ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāns (SUMP), ko apstiprinājušas pilsētas pārstāvības struktūras, pamatojoties uz valdības apstiprināto pilsētmobilitātes un aktīvas mobilitātes koncepciju.
|
|
79
|
Reforma: Alternatīvu radīšana energoietilpīgam un kosmosam ietilpīgam autotransportam
|
Atskaites punkts
|
Jaunās kravu pārvadājumu koncepcijas apstiprināšana un stāšanās spēkā
|
Valdības apstiprinājums
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Valdība apstiprina jauno kravu pārvadājumu koncepciju, kas paredz nosacījumus dzelzceļa kravu pārvadājumu īpatsvara palielināšanai kopējā pārvadājumu apjomā 2024.–2030. gada periodā. Koncepcija ir vērsta uz multimodālo pārvadājumu atbalstīšanu, kravu pārvadājumu pakalpojumu uzlabošanu un kravu pārvadājumu ietekmes uz vidi, sabiedrības veselību un globālajām klimata pārmaiņām samazināšanu.
|
|
80
|
Reforma: Alternatīvu radīšana energoietilpīgam un kosmosam ietilpīgam autotransportam
|
Atskaites punkts
|
Transporta pakalpojumu plānu apstiprināšana.
|
Sabiedriskā transporta operatoru apstiprinājums
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Visi sabiedriskā transporta operatori (valsts, reģioni un pilsētas, kas nodrošina sabiedrisko transportu) apstiprina piecu gadu transporta pakalpojumu plānu, kura pamatā ir valdības apstiprināta sabiedriskā transporta koncepcija.
|
|
81
|
Reforma: Alternatīvu radīšana energoietilpīgam un kosmosam ietilpīgam autotransportam
|
Mērķa
|
Pasažierkilometru skaita pieaugums dzelzceļa pasažieru pārvadājumos
|
|
miljoni pasažierkilometru dzelzceļa pasažieru pārvadājumos
|
10,286.00
|
10,961.55
|
4. CET.
|
2025
|
Reformas rezultātā kopējais pasažierkilometru skaits dzelzceļa pasažieru pārvadājumos līdz 2024. gadam palielinās par 675 miljoniem salīdzinājumā ar pamatscenāriju 2018. gadā.
|
|
82
|
Reforma: Alternatīvu radīšana energoietilpīgam un kosmosam ietilpīgam autotransportam
|
Atskaites punkts
|
Centrālās Bohēmijas pasažieru pārvadājumu integrācija
|
Centrālās Bohēmijas pasažieru pārvadājumu pakalpojumu integrācijas pabeigšana ar Prāgas transportu
|
|
|
|
4. CET.
|
2025
|
Jāpabeidz Vidusbohēmijas reģiona pasažieru transporta integrācija Prāgas galvaspilsētas sabiedriskajā transportā, ietverot visus sabiedriskā transporta pakalpojumus (autobusus un reģionālos vilcienus) visos centrālās Bohēmijas reģiona rajonos.
|
|
83
|
Ieguldījums: Jaunas tehnoloģijas un dzelzceļa infrastruktūras digitalizācija
|
Atskaites punkts
|
Investīciju projektu kopuma definīcija
|
Projektu kopuma definīcija, ko veic Satiksmes ministrija
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Projektu kopuma noteikšana attiecībā uz 41 km līniju, ko aptver globālā mobilo sakaru sistēma — dzelzceļš (GSM-R), 20 no jauna uzstādītām vai uzticamākām bāzes raiduztvērēju stacijām (BTS) un jaunu tehnoloģiju un iekārtu ieviešana dzelzceļa satiksmes pārvaldībai.
|
|
84
|
Ieguldījums: Jaunas tehnoloģijas un dzelzceļa infrastruktūras digitalizācija
|
Mērķa
|
Divu projektu pabeigšana no iepriekš noteikta projektu kopuma.
|
|
Projektu skaits
|
0
|
2
|
2. CET.
|
2024
|
Divu projektu pabeigšana no iepriekš noteiktā projektu kopuma 41 km līnijās, uz kurām attiecas globālā mobilo sakaru sistēma — dzelzceļš (GSM-R), 20 no jauna uzstādītas vai uzticamākas bāzes raiduztvērēju stacijas (BTS) un jaunu tehnoloģiju un iekārtu ieviešana dzelzceļa satiksmes pārvaldībai.
|
|
85
|
Ieguldījums: Jaunas tehnoloģijas un dzelzceļa infrastruktūras digitalizācija
|
Mērķa
|
Sešu papildu projektu pabeigšana no iepriekš noteikta projektu kopuma.
|
|
Projektu skaits
|
2
|
8
|
4. CET.
|
2024
|
Pabeigti seši papildu projekti (kopā 8) no iepriekš noteiktā 41 km līniju kopuma, ko aptver globālā mobilo sakaru sistēma — dzelzceļš (GSM-R), 20 no jauna uzstādītas vai uzticamākas bāzes raiduztvērēju stacijas (BTS) un jaunu tehnoloģiju un iekārtu ieviešana dzelzceļa satiksmes pārvaldībai.
|
|
348
|
Ieguldījums: Moderno tehnoloģiju izmantošana dzelzceļa infrastruktūrā
|
Mērķa
|
67,6 km līniju pārklājuma pabeigšana ar ETCS.
|
|
kilometri
|
|
67.6
|
2. CET.
|
2026
|
Pabeigt reģionālo līniju pārklājumu 67,6 km garumā ar ETCS reģionālo vilcienu aizsardzības aprīkojumu.
|
|
86
|
Ieguldījums Nr. 2: Dzelzceļu elektrifikācija
|
Atskaites punkts
|
Investīciju projektu kopuma definīcija
|
Projektu kopuma definīcija, ko veic Satiksmes ministrija
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Projektu kopuma definīcija, kurā ietilpst 39,7 km elektrificētu līniju un 4 vilces padeves staciju ar palielinātu jaudu vai no jauna uzbūvētas stacijas.
|
|
87
|
Ieguldījums Nr. 2: Dzelzceļu elektrifikācija
|
Mērķa
|
Divu projektu pabeigšana no iepriekš noteikta projektu kopuma
|
|
Projektu skaits
|
0
|
2
|
2. CET.
|
2023
|
Divu projektu pabeigšana no iepriekš noteikta projektu kopuma, kas aptver 39,7 km elektrificētu līniju un 4 vilces padeves stacijas ar palielinātu jaudu vai jaunbūvētām.
|
|
88
|
Ieguldījums Nr. 2: Dzelzceļu elektrifikācija
|
Mērķa
|
Sešu papildu projektu pabeigšana no iepriekš noteikta projektu kopuma
|
|
Projektu skaits
|
2
|
8
|
2. CET.
|
2024
|
Pabeigti seši papildu projekti (kopā 8) no iepriekš noteiktā projektu kopuma, kas aptver 39,7 km elektrificētu līniju un 4 vilces padeves stacijas ar palielinātu jaudu vai no jauna uzbūvētas.
|
|
89
|
Ieguldījums Nr. 3: Vides uzlabošana (dzelzceļa infrastruktūras atbalsts)
|
Atskaites punkts
|
Investīciju projektu kopuma definīcija
|
Projektu kopuma definīcija, ko veic Satiksmes ministrija
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Projektu kopuma definēšana, kas ietver modernizētas līnijas 121,88 km garumā, 9 modernizētas dzelzceļa stacijas ar rekonstruētiem sliežu ceļiem un drošām un bezšķēršļu pieejamām platformām un 35 staciju ēkas ar samazinātu energointensitāti, lielāku komfortu un labākiem pakalpojumiem pasažieriem.
|
|
90
|
Ieguldījums Nr. 3: Vides uzlabošana (dzelzceļa infrastruktūras atbalsts)
|
Mērķa
|
26 projektu pabeigšana no iepriekš noteikta projektu kopuma
|
|
Projektu skaits
|
0
|
26
|
4. CET.
|
2022
|
Completion of 26 projects from the predefined set of projects comprising 121,88 km of modernised lines, 9 modernised railway stations with reconstructed track and safely and barrier-free accessible platforms and 35 station buildings with reduced energy intensity, increased comfort and better services for passengers.
|
|
91
|
Ieguldījums Nr. 3: Vides uzlabošana (dzelzceļa infrastruktūras atbalsts)
|
Mērķa
|
11 papildu projektu pabeigšana no iepriekš noteikta projektu kopuma
|
|
Projektu skaits
|
26
|
37
|
4. CET.
|
2023
|
Pabeigti 11 papildu projekti no iepriekš noteiktā projektu kopuma, kas ietver modernizētas, operacionāli uzlabotas vai izturīgākas pret dabisko ietekmi 121,88 km līnijas, 9 modernizētas dzelzceļa stacijas ar rekonstruētiem sliežu ceļiem un drošām un bezšķēršļu pieejamām platformām un 35 staciju ēkas ar samazinātu energointensitāti, lielāku komfortu un labākiem pakalpojumiem pasažieriem.
|
|
261
|
Ieguldījums Nr. 3: Vides uzlabošana (dzelzceļa infrastruktūras atbalsts)
|
Mērķa
|
19 papildu projektu pabeigšana no iepriekš noteikta projektu kopuma
|
|
Projektu skaits
|
37
|
56
|
2. CET.
|
2025
|
Pabeigti 19 papildu projekti no iepriekš noteiktā projektu kopuma, kas ietver modernizētas, operacionāli uzlabotas vai izturīgākas pret dabisko ietekmi 121,88 km līnijas, 9 modernizētas dzelzceļa stacijas ar rekonstruētiem sliežu ceļiem un drošām un bezšķēršļu pieejamām platformām un 35 staciju ēkas ar samazinātu energointensitāti, lielāku komfortu un labākiem pakalpojumiem pasažieriem.
|
|
92
|
Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Dzelzceļa pārbrauktuvju pabeigšana ar paaugstinātu drošību
|
|
Paaugstinātas drošības pārbrauktuvju skaits
|
0
|
45
|
2. CET.
|
2022
|
Pārbrauktuves ar paaugstinātu aizsardzības līmeni, ar nesen uzstādītu vai modernizētu zibspuldzes brīdināšanas sistēmu vai mehāniskās drošības iekārtu.
|
|
93
|
Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Izbūvētu veloceliņu, sānceļu un bezšķēršļu maršrutu pabeigšana
|
|
Izbūvēto veloceliņu garums, sānslīpumi, bezšķēršļu ceļi — km
|
0
|
25
|
2. CET.
|
2022
|
Būvētā veloceliņa/sānu/bezšķēršļu maršrutu garums.
|
|
94
|
Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Modernizētu dzelzceļa tiltu vai tuneļu pabeigšana
|
|
Modernizēto dzelzceļa mākslīgo konstrukciju skaits (tilti/tuneļi)
|
0
|
3
|
2. CET.
|
2022
|
Modernizēta dzelzceļa mākslīgā struktūra ekspluatācijas posmam.
|
|
95
|
Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Modernizētu dzelzceļa tiltu vai tuneļu pabeigšana
|
|
Modernizēto dzelzceļa mākslīgo konstrukciju skaits (tilti/tuneļi)
|
3
|
6
|
4. CET.
|
2022
|
Modernizēta dzelzceļa mākslīgā struktūra ekspluatācijas posmam.
|
|
96
|
Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Dzelzceļa pārbrauktuvju pabeigšana ar paaugstinātu drošību
|
|
Paaugstinātas drošības pārbrauktuvju skaits
|
45
|
160
|
4. CET.
|
2022
|
Pārbrauktuves ar paaugstinātu aizsardzības līmeni, ar nesen uzstādītu vai modernizētu zibspuldzes brīdināšanas sistēmu vai mehāniskās drošības iekārtu.
|
|
97
|
Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Izbūvētu veloceliņu, sānceļu un bezšķēršļu maršrutu pabeigšana
|
|
Izbūvēto veloceliņu garums, sānslīpumi, bezšķēršļu ceļi — km
|
25
|
49
|
4. CET.
|
2022
|
Būvētā veloceliņa/sānu/bezšķēršļu maršruta garums.
|
|
98
|
Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Dzelzceļa pārbrauktuvju pabeigšana ar paaugstinātu drošību
|
|
Paaugstinātas drošības pārbrauktuvju skaits
|
160
|
291
|
4. CET.
|
2024
|
Pārbrauktuves ar paaugstinātu aizsardzības līmeni, ar nesen uzstādītu vai modernizētu zibspuldzes brīdināšanas sistēmu vai mehāniskās drošības iekārtu.
|
|
99
|
Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Modernizētu dzelzceļa tiltu vai tuneļu pabeigšana
|
|
Modernizēto dzelzceļa mākslīgo konstrukciju skaits (tilti/tuneļi)
|
6
|
7
|
2. CET.
|
2023
|
Modernizēta dzelzceļa mākslīgā struktūra ekspluatācijas posmam.
|
|
100
|
Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Izbūvētu veloceliņu, sānceļu un bezšķēršļu maršrutu pabeigšana
|
|
Izbūvēto veloceliņu garums, sānslīpumi, bezšķēršļu ceļi — km
|
49
|
85
|
4. CET.
|
2023
|
Būvētā veloceliņa/sānu/bezšķēršļu maršrutu garums.
|
|
101
|
Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Modernizētu dzelzceļa tiltu vai tuneļu pabeigšana
|
|
Modernizēto dzelzceļa mākslīgo konstrukciju skaits (tilti/tuneļi)
|
7
|
8
|
4. CET.
|
2023
|
Modernizēta dzelzceļa mākslīgā struktūra ekspluatācijas posmam.
|
I. 2.2. KOMPONENTS: Enerģijas patēriņa samazināšana publiskajā sektorā
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina energoefektivitātes problēmu publiskajā sektorā, renovējot valsts un publiskās ēkas un modernizējot publisko apgaismojumu.
Komponents atspoguļo Čehijas apņemšanos līdz 2030. gadam uzlabot valsts ekonomikas energoefektivitāti. Tās mērķis ir samazināt enerģijas galapatēriņu attiecīgajās valsts un sabiedriskajās ēkās, palielināt augstas kvalitātes renovācijas skaitu publiskajā sektorā un samazināt publiskā apgaismojuma enerģijas galapatēriņu.
Komponents atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu par mazoglekļa un enerģētikas pārkārtošanu, tostarp energoefektivitāti (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un par tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Jo īpaši, uzlabojot valsts un sabiedrisko ēku energoefektivitāti, vismaz 70 % būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu sagatavo atkārtotai izmantošanai vai reciklēšanai.
I.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Ieguldījums: Valsts ēku energoefektivitātes uzlabošana
Šīs investīcijas mērķis ir samazināt enerģijas galapatēriņu valsts pārvaldes ēkās, kas ilgtermiņā neatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, un palielināt augstas kvalitātes un mēreni pilnīgas vai pilnīgas renovācijas skaitu. Finansē tikai tos projektus, kas panāk primārās enerģijas patēriņa samazinājumu vidēji vismaz par 30 % vai CO2 emisiju samazinājumu par 30 %.
Investīcijas mērķis ir atbalstīt vismaz 32 ēku renovācijas projektus, tostarp ēku siltumizolāciju, logu un durvju apmaiņu un renovāciju, tādu sistēmu uzstādīšanu, kuru pamatā ir atjaunīgie energoresursi, vai iekštelpu vides pasākumu uzlabojumu īstenošanu, kam ir pierādāma ietekme uz ēku energosniegumu.
Līgumus par 75 % projektu slēdz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Lai labāk sagatavotu šīs investīcijas, Rūpniecības un tirdzniecības ministrija līdz 2021. gada 31. decembrim pieņem un publicē līguma paraugu par energoefektivitātes līguma metodes pakalpojumiem ar garantiju. Tās mērķis ir veicināt projektu īstenošanu, uzsvaru liekot uz to, lai maksimāli palielinātu enerģijas ietaupījumu salīdzinājumā ar izlietotajiem līdzekļiem.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums Nr. 2: Uzlabot publisko apgaismes sistēmu energoefektivitāti
Šīs investīcijas mērķis ir nodrošināt publiskā apgaismojuma renovāciju dažādās Čehijas Republikas pašvaldībās un ļaut šo renovāciju sasaistīt ar citiem viediem elementiem, kas var ietvert, bet neaprobežojas ar atbalstu elektromobilitātes attīstībai.
Finansē tikai tos projektus, kas panāk primārās enerģijas patēriņa samazinājumu vidēji vismaz par 30 % vai CO2 emisiju samazinājumu par 30 %.
Investīcija ietver atbalstu vismaz 800 projektiem publiskā apgaismojuma sistēmu renovācijai dažādās Čehijas pašvaldībās, no kuriem 80 % dotāciju lēmumus paraksta līdz 2024. gada 31. decembrim. Investīcija ietver apgaismes sistēmu atjaunošanu un pārvaldības sistēmas iegādi vai optimizāciju.
Lai labāk sagatavotu šīs investīcijas, Rūpniecības un tirdzniecības ministrija līdz 2021. gada 31. decembrim pieņem un publicē programmas dokumentāciju. Tajā nosaka grafiku un atbalsta nosacījumus pasākumiem, kas paredzēti, lai atjaunotu sabiedriskās apgaismes sistēmas, tostarp viedos elementus.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums Nr. 3: Sabiedrisko ēku energoefektivitātes uzlabošana
Šīs investīcijas mērķis ir samazināt enerģijas galapatēriņu sabiedriskajās ēkās, kas ilgtermiņā neatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, un palielināt augstas kvalitātes un mēreni pilnīgas vai pilnīgas renovācijas skaitu. Finansē tikai tos projektus, kas panāk primārās enerģijas patēriņa samazinājumu vidēji vismaz par 30 % vai CO2 emisiju samazinājumu par 30 %.
Investīcijas mērķis ir atbalstīt vismaz 220 ēku renovācijas projektus, tostarp ēku siltumizolāciju, logu un durvju apmaiņu un renovāciju, tādu sistēmu uzstādīšanu, kuru pamatā ir atjaunīgie energoresursi, vai iekštelpu vides pasākumu uzlabojumu īstenošanu, kam ir pierādāma ietekme uz ēku energosniegumu.
Līgumus par 75 % no 220 projektu (proti, 165 projektu) mērķa noslēdz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
I.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
102
|
Ieguldījums: Valsts ēku energoefektivitātes uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrija pieņem parauglīgumu par energoefektivitātes līguma metodes pakalpojumiem ar garantiju
|
Līguma parauga publicēšana ministrijas tīmekļa vietnē
|
|
|
|
4. CET.
|
2021
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrija pieņem parauglīgumu par energoefektivitātes līguma metodes pakalpojumiem ar garantiju, lai veicinātu projektu īstenošanu, uzsvaru liekot uz to, lai maksimāli palielinātu enerģijas ietaupījumu salīdzinājumā ar izlietotajiem līdzekļiem.
Līguma paraugu publicē ministrijas tīmekļa vietnē.
|
|
103
|
Ieguldījums: Valsts ēku energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķa
|
Parakstītie dotāciju lēmumi 75 % atbalstīto ēku renovācijas projektu, kas nodrošina vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu
|
|
Procentuālais daudzums
|
0
|
75
|
4. CET.
|
2024
|
Kopā saskaņā ar šo pasākumu atbalsta vismaz 32 ēku renovācijas projektus. Mērķi sasniedz 75 % projektu, par kuriem parakstīti dotāciju lēmumi (proti, vismaz 24). Projektus iesniedz MIT pastāvīga uzaicinājuma ietvaros un izvērtē, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, pēc pārredzamas atlases procedūras.
Īstenošanai izvēlas tikai tos projektus, kas panāk primārās enerģijas patēriņa samazinājumu vidēji vismaz par 30 % vai CO2 emisiju samazinājumu par 30 %. 75 % mērķis attiecas uz projektiem, par kuriem ir parakstīti dotāciju lēmumi. Investīcijas katlu nomaiņā, izmantojot dabasgāzi kā enerģijas avotu, nedrīkst pārsniegt 20 % no kopējā piešķīruma.
|
|
104
|
Ieguldījums: Valsts ēku energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķa
|
Enerģijas patēriņa samazināšana
|
|
Enerģijas ietaupījums teradžoulos gadā
|
0
|
42
|
Q1
|
2026
|
Mērķrādītāju sasniedz, līdz 2026. gada 31. martam samazinot enerģijas patēriņu valsts ēkās par 42 TJ/gadā ēku renovācijas rezultātā, ko apliecina ar energosnieguma sertifikātiem. Enerģijas patēriņu samazina salīdzinājumā ar ierastās darbības scenāriju (t. i., atbalsta neesība saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241). Ietaupītās enerģijas daudzums jānosaka, izmērot vai aplēšot patēriņu pirms un pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma īstenošanas, vienlaikus nodrošinot, ka tiek normalizēti ārējie apstākļi, kas ietekmē enerģijas patēriņu.
|
|
105
|
Ieguldījums Nr. 2: Sabiedrisko apgaismes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas programmas dokumentācijas pieņemšana attiecībā uz sabiedriskās apgaismes sistēmu atjaunošanas pasākumiem
|
Programmas dokumentācijas publicēšana ministrijas tīmekļa vietnē
|
|
|
|
4. CET.
|
2021
|
Programmas dokumentāciju sagatavo Rūpniecības un tirdzniecības ministrija un publicē ministrijas tīmekļa vietnē. Tajā nosaka grafiku un atbalsta nosacījumus pasākumiem, kas paredzēti, lai atjaunotu sabiedriskās apgaismes sistēmas, tostarp viedos elementus, ņemot vērā mērķi panākt primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 30 % apmērā.
|
|
106
|
Ieguldījums Nr. 2: Sabiedrisko apgaismes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķa
|
Parakstītie dotāciju lēmumi 80 % publisko apgaismes sistēmu renovācijas projektu, kas nodrošina vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu
|
|
Procentuālais daudzums
|
0
|
80
|
4. CET.
|
2024
|
Kopumā saskaņā ar šo pasākumu atbalsta vismaz 800 sabiedriskās apgaismes sistēmu renovācijas projektus. Mērķrādītāju sasniedz, parakstot dotāciju lēmumus attiecībā uz 80 % (proti, 640) līdz 2024. gada 31. decembrim. Projektus izvērtē un atlasa katru gadu, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem un pārredzamā atlases procedūrā.
80 % mērķis attiecas uz projektiem, par kuriem parakstīts dotācijas lēmums.
|
|
107
|
Ieguldījums Nr. 2: Sabiedrisko apgaismes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķa
|
Enerģijas patēriņa samazināšana
|
|
Enerģijas ietaupījums teradžoulos gadā
|
0
|
286
|
Q1
|
2026
|
Mērķrādītāju sasniedz, līdz 2026. gada 31. martam samazinot enerģijas patēriņu par 286 TJ/gadā, kas ir sabiedriskā apgaismojuma rekonstrukcijas rezultāts, ko pierāda ar energosnieguma sertifikātiem. Enerģijas patēriņu samazina salīdzinājumā ar ierastās darbības scenāriju (t. i., atbalsta neesība saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241). Ietaupītās enerģijas daudzums jānosaka, izmērot vai aplēšot patēriņu pirms un pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma īstenošanas, vienlaikus nodrošinot, ka tiek normalizēti ārējie apstākļi, kas ietekmē enerģijas patēriņu.
|
|
108
|
Ieguldījums Nr. 3: Sabiedrisko ēku energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķa
|
75 % publiskā iepirkuma līgumu piešķiršana ēku renovācijas projektiem, kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 30 % apmērā
|
|
Procentuālais daudzums
|
0
|
75
|
4. CET.
|
2023
|
Kopumā saskaņā ar šo pasākumu atbalsta vismaz 220 ēku renovācijas projektus. Mērķrādītāju līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedz par 75 % no 220 projektiem ar izdotiem tiesību aktiem (t. i., vismaz 165 projektiem). Projektus iesniedz Vides valsts fondam pastāvīgā uzaicinājumā un izvērtē, pamatojoties uz noteiktajiem kritērijiem, pārredzamā atlases kārtībā.
Īstenošanai izvēlas tikai tos projektus, kas panāk primārās enerģijas patēriņa samazinājumu vidēji vismaz par 30 % vai CO2 emisiju samazinājumu par 30 %. 75 % mērķis attiecas uz projektiem ar izdotiem tiesību aktiem. Investīcijas katlu nomaiņai, tostarp tām, kuru enerģijas avots ir dabasgāze, nepārsniedz 20 % no kopējā piešķīruma.
|
|
109
|
Ieguldījums Nr. 3: Sabiedrisko ēku energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķa
|
Enerģijas patēriņa samazināšana
|
|
Enerģijas ietaupījums teradžoulos gadā
|
0
|
410
|
Q1
|
2026
|
Mērķrādītāju sasniedz, līdz 2026. gada 31. martam samazinot enerģijas patēriņu valsts ēkās par 410 TJ/gadā ēku renovācijas rezultātā, ko apliecina ar energosnieguma sertifikātiem. Enerģijas patēriņu samazina salīdzinājumā ar ierastās darbības scenāriju (t. i., atbalsta neesība saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241). Ietaupītās enerģijas daudzums jānosaka, izmērot un/vai aplēšot patēriņu pirms un pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma īstenošanas, vienlaikus nodrošinot, ka tiek normalizēti ārējie apstākļi, kas ietekmē enerģijas patēriņu.
|
J. 2.3. KOMPONENTS: Pāreja uz tīrākiem enerģijas avotiem
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmu, kas saistīta ar pāreju no fosilā kurināmā uz mazemisiju un bezemisiju energoresursiem, piemēram, fotoelementu enerģiju. Tās mērķis ir samazināt Čehijas ekonomikas emisiju intensitāti un piesārņojošo vielu emisijas, kā arī modernizēt siltumenerģijas sadales tīklu, jo īpaši aizstājot tvaiku ar karsto ūdeni, tādējādi ietaupot primāros enerģijas avotus.
Reformas un investīcijas atbalsta to, ka tiek īstenots konkrētai valstij adresētais2019. gada ieteikums Nr. 3, saskaņā ar kuru Čehija ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku vērš uz mazoglekļa un enerģētikas pārkārtošanu, tostarp energoefektivitāti, ņemot vērā reģionālās atšķirības, un konkrētaivalstij adresēto 2020. gada ieteikumu Nr. 3, saskaņā ar kuru Čehija koncentrē investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, tostarp ogļu ieguves reģionos.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
J.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Siltuma sadales modernizācija centralizētās siltumapgādes sistēmās
Šā pasākuma mērķis ir dekarbonizēt centralizēto siltumapgādi, jo īpaši palielinot energoefektivitāti, pārejot no ogļu sadedzināšanas uz atjaunojamiem energoresursiem, sadedzinot dabasgāzi, biomasu un atkritumus un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesārņotājus.
Veic un publicē novērtējumu par virzību uz centralizētās siltumapgādes dekarbonizāciju Čehijā. Šis novērtējums virza investīcijas, ko finansē saskaņā ar šo Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu.
Šo reformu īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.
Reforma. Siltuma sadales modernizācija centralizētās siltumapgādes sistēmās
Šā pasākuma mērķis ir veicināt ieguldījumus biomasā, kuru pamatā ir biomasas atkritumi un atliekas, ko var iegūt ilgtspējīgā veidā, ar papildu pasākumiem emisiju samazināšanai.
Publicē novērtējumu par bioenerģijas ilgtspējīgas izmantošanas un biomasas piegādes trajektorijām Čehijā un tās ietekmi uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecības piesaistītājiem un biodaudzveidību, kā arī tās ietekmi uz gaisa kvalitāti 2020.–2030. gada periodā. Šis novērtējums virza investīcijas bioenerģijā, ko finansē saskaņā ar Čehijas atveseļošanas un noturības plāna 2.2., 2.3. un 2.5. komponentu.
Šo reformu īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Jaunu fotoelementu enerģijas avotu attīstība
Šā pasākuma mērķis ir aizstāt vismaz daļu no ogļu enerģijas avotiem ar fotoelementu enerģijas avotiem.
Uzstāda un nodod ekspluatācijā jaunu fotoelementu enerģijas avotu jaudu 270 MWp. Projekti ietver fotoelementu spēkstaciju būvniecību uz uzņēmumu ēku jumtiem, tostarp patversmēm (kas var ietvert, bet ne tikai, automobiļu patversmes, celtniecības mašīnas vai materiālu glabāšanu). Var atbalstīt arī enerģijas uzkrāšanu.
Šo ieguldījumu īsteno līdz 202 4. gada 31. decembrim .
Ieguldījums Nr. 2: Siltuma sadales modernizācija centralizētās siltumapgādes sistēmās
Šā pasākuma mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt ogļu sadedzināšanu siltuma ražošanai (un saistītajai elektroenerģijas ražošanai) saskaņā ar pieņemto novērtējumu par centralizētās siltumapgādes dekarbonizāciju Čehijā saskaņā ar šā komponenta 1. reformu, jo īpaši padarot centralizēto siltumapgādi ļoti efektīvu un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesārņotājus, aizstājot tvaika sadales tīklus ar karstā ūdens sadales tīkliem.
Jo īpaši attiecīgajos uzaicinājumos atbalstīt siltuma sadales modernizāciju centralizētās siltumapgādes sistēmās iekļauj nosacījumu, ka siltuma un elektroenerģijas ražošanas ietaises renovācija sākas trīs gadu laikā pēc tīkla modernizācijas, lai atbilstu “efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes” definīcijai Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punktā (“centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma, kas izmanto vismaz 50 % atjaunīgās enerģijas, 50 % atlikumsiltuma, 75 % koģenerācijas režīmā saražota siltuma vai 50 % šādas enerģijas un siltuma kombinācijas”). Uzaicinājumos iekļauj arī nosacījumu, ka šajās siltuma ražošanas iekārtās kā siltuma avotu neizmanto cieto fosilo kurināmo, izņemot tās, kas atbilst šādiem kritērijiem siltuma ražošanai no dabasgāzes:
·Tīkli ir daļa no “efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes” sistēmām (kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punktā), un
·Tie saņem siltumu/aukstumu no iekārtām, kas ir nākotnes prasībām atbilstošas, elastīgas un efektīvas ar gāzi darbināmas siltuma ražošanas iekārtas, kuru SEG emisijas ir mazākas par 250 g CO2e/kWh visā iekārtas ekspluatācijas laikā.
Ja biomasu izmanto kā kurināmā avotu, investīcija atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti 29. pantā Direktīvā 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (“Atjaunojamo energoresursu direktīva”, “RED II”). Izmanto tikai tādus biomasas atkritumus un atlikumus, ko var iegūt ilgtspējīgā veidā, un ieguldījumu papildina ar emisiju samazināšanas pasākumiem.
Jānodrošina atbilstība attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā, lai emisijas nepārsniegtu vai būtu zemākas par emisiju līmeņiem, kas saistīti ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu secinājumiem (saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvu).
Ieguldījumu īsteno, izmantojot šādus pasākumus:
●Līdz 2024. gada 30. jūnijam, pirms tīkla investīcijas ir pabeigtas, Čehija iesniedz konkrētu plānu investīcijām siltuma un elektroenerģijas ražošanas iekārtās, tostarp līgumiskas saistības, ko Čehijas valdība uzņēmusies, lai pasūtītu attiecīgo darbu.
●Līdz 2026. gada 31. martam panākt primārās enerģijas ietaupījumu 245 327 GJ apmērā, kas panākts, modernizējot siltuma sadales tīklus.
J.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
110
|
Reforma: Siltuma sadales modernizācija centralizētās siltumapgādes sistēmās
|
Atskaites punkts
|
Novērtējums par centralizētās siltumapgādes dekarbonizāciju Čehijā
|
Novērtējuma publicēšana
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrija veic un publicē novērtējumu par virzību uz centralizētās siltumapgādes dekarbonizāciju Čehijā, kas atbilst ES tiesību aktu prasībām, tostarp prasībām, kas ietvertas Tehniskajos norādījumos “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
Šis novērtējums virza investīcijas, ko finansē saskaņā ar šo Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu, kā arī investīcijas centralizētās siltumapgādes dekarbonizācijas jomā, ko finansē no citiem ES fondiem vai valsts avotiem, pilnībā ievērojot juridiskās prasības, tostarp attiecībā uz nenodari būtisku kaitējumu.
|
|
111
|
Reforma. Siltuma sadales modernizācija centralizētās siltumapgādes sistēmās
|
Atskaites punkts
|
Novērtējums par ilgtspējīgas biomasas piegādes trajektorijām Čehijā
|
Novērtējuma publicēšana
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Vides ministrija sadarbībā ar Rūpniecības un tirdzniecības ministriju un Lauksaimniecības ministriju veic un publicē novērtējumu par bioenerģijas ilgtspējīgas izmantošanas un biomasas piegādes trajektorijām Čehijā un tās ietekmi uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecības piesaistītājiem un biodaudzveidību, kā arī ietekmi uz gaisa kvalitāti 2020.–2030. gada periodā, kas atbilst ES tiesību aktu prasībām, tostarp prasībām, kas iekļautas Tehniskajos norādījumos “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
Šis novērtējums virza investīcijas bioenerģijā, ko finansē saskaņā ar Čehijas atveseļošanas un noturības plāna 2.2., 2.3. un 2.5. komponentu, kā arī bioenerģijas investīcijas enerģētikas, transporta, vides, klimata pārmaiņu, mežsaimniecības vai lauksaimniecības jomā, ko finansē no citiem ES fondiem vai nacionālajiem avotiem, pilnībā ievērojot juridiskās prasības, tostarp attiecībā uz nenodarīt būtisku kaitējumu.
|
|
112
|
Ieguldījums: Jaunu fotoelementu enerģijas avotu attīstība
|
Mērķa
|
FVE avotu uzstādītās jaudas palielināšana
|
|
MWp
|
0
|
270
|
4. CET.
|
2024
|
Uzstāda un nodod ekspluatācijā jaunu fotoelementu enerģijas avotu jaudu 270 MWp.
|
|
113
|
Ieguldījums Nr. 2: Siltuma sadales modernizācija centralizētās siltumapgādes sistēmās
|
Atskaites punkts
|
Plāns investīcijām siltuma/elektroenerģijas ražošanas iekārtās
|
Iesniegšana Komisijai
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Pirms tīkla investīciju pabeigšanas Čehija iesniedz konkrētu plānu investīcijām siltuma/elektroenerģijas ražošanas iekārtās, kurās par siltuma avotu neizmanto cieto kurināmo, izņemot tās, kas atbilst šādiem kritērijiem attiecībā uz siltuma ražošanu no dabasgāzes:
·Tīkli ir daļa no “efektīvām centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes” sistēmām (kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punktā); un
·Tie saņem siltumu/aukstumu no iekārtām, kas ir nākotnes prasībām atbilstošas, elastīgas un efektīvas ar gāzi darbināmas siltuma ražošanas iekārtas, kuru SEG emisijas ir mazākas par 250 g CO2e/kWh visā iekārtas ekspluatācijas laikā;
tostarp ar līgumsaistībām, ko Čehijas valdība uzņēmusies, lai pasūtītu attiecīgo darbu.
Siltuma un elektroenerģijas ražošanas ietaises renovācija sākas trīs gadu laikā pēc tīkla modernizācijas, lai atbilstu “efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes” definīcijai Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punktā (“centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma, kas izmanto vismaz 50 % atjaunīgās enerģijas, 50 % atlikumsiltuma, 75 % koģenerācijas režīmā saražota siltuma vai 50 % šādas enerģijas un siltuma kombinācijas”).
|
|
114
|
Ieguldījums Nr. 2: Siltuma sadales modernizācija centralizētās siltumapgādes sistēmās
|
Mērķa
|
Primārās enerģijas ietaupījums, ko rada siltuma sadales modernizācija
|
|
Primārās enerģijas ietaupījums gigadžoulos
|
0
|
245 327
|
Q1
|
2026
|
Jāsasniedz 245 327 GJ primārās enerģijas ietaupījums.
|
K. 2.4. KOMPONENTS: Tīra mobilitāte
Šā Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir atbalstīt Čehijas Republikas atjauninātā valsts rīcības plāna tīrai mobilitātei mērķus, pamatojoties uz Direktīvu 2014/94/ES. Viens no rīcības plāna galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem ir līdz 2030. gadam panākt, ka Čehijā darbojas no 220000 līdz 500000 elektrotransportlīdzekļu. Šis mērķis jāsasniedz, stimulējot pieprasījumu ar subsīdijām, dodot priekšroku elektrotransportlīdzekļiem uz ceļa, atbalstot uzlādes infrastruktūras būvniecību un sniedzot informāciju sabiedrībai. Papildus subsīdiju programmai uzņēmumiem par to pašu iniciatīvu ir paziņots pašvaldībām, reģioniem un citām publiskām struktūrām.
Komponents atbalsta valstij adresēto 2019. gada ieteikumu Nr. 3, saskaņā ar kuru Čehija investīcijas koncentrē uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz augstas veiktspējas digitālo infrastruktūru un tehnoloģijām, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu un ilgtspējīgu transporta infrastruktūru, tostarp ogļu ieguves reģionos, un konkrētai valstij adresēto 2020. gada ieteikumu Nr. 3, saskaņā ar kuru Čehija ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrē uz transportu, jo īpaši uz tās ilgtspēju, digitālo infrastruktūru un mazoglekļa un enerģētikas pārkārtošanu, tostarp energoefektivitāti, ņemot vērā reģionālās atšķirības.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
K.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Ieguldījums: Sabiedriskā transporta infrastruktūras būvniecība Prāgas pilsētā
Šā pasākuma mērķis, ko saskaņā ar šo komponentu papildina 6. investīcija, ir atjaunot un dekarbonizēt sabiedriskā transporta parku Prāgā. Paredzams, ka bezemisiju elektrisko autobusu un trolejbusu parku atbalstīšana veicinās gan transporta, gan enerģētikas nozares dekarbonizācijas centienus. Turklāt paredzams, ka tas uzlabos gaisa kvalitāti un trokšņa līmeni pilsētvidē. Šīs investīcijas mērķis ir palielināt elektroautobusu un akumulatoru trolejbusu uzlādes punktu skaitu Prāgā par 52 vienībām un par 40 km palielināt dinamisko uzlādes ceļu posmu (ceļu elektrifikācija) akumulatoru trolejbusiem.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 2: Infrastruktūras būvniecība — uzlādes punkti privātiem uzņēmumiem
Kopā ar šā komponenta 4. investīciju šīs investīcijas mērķis ir stimulēt pieprasījumu pēc elektromobiļiem un atbalstīt ūdeņraža tehnoloģijas attīstību transporta nozarē. To veido uzlādes punktu skaita palielināšana privātiem uzņēmumiem par 2500 vienībām.
Ieguldījumu pabeidz līdz 2025. gada3. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 3: Ēku infrastruktūra — dzīvojamo ēku uzlādes punkti
Lai veicinātu elektrotransportlīdzekļu attīstību, šīs investīcijas paredz par 2880 vienībām palielināt uzlādes punktu skaitu dzīvojamās ēkās — gan privātās garāžās, gan autostāvvietās, kas rezervētas ēkas iedzīvotājiem.
Ieguldījumu pabeidz līdz 2025. gada 3. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts transportlīdzekļu iegādei — transportlīdzekļi (elektriskie, H2) privātiem uzņēmumiem
Lai stimulētu pieprasījumu pēc bezemisiju transportlīdzekļiem, šīs investīcijas palielina alternatīvās degvielas transportlīdzekļu (elektrisko, H2) skaitu uzņēmējdarbībā par 2900 vienībām.
Ieguldījumu pabeidz līdz 2025. gada3. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 5: Atbalsts transportlīdzekļu (elektrisko, H2) un infrastruktūras iegādei pašvaldībām, reģioniem, valsts pārvaldei un citām publiskām struktūrām
Šīs investīcijas mērķis ir palielināt alternatīvās degvielas transportlīdzekļu (elektrisko, H2) skaitu pašvaldībām, reģioniem, valsts pārvaldei un citām publiskām struktūrām par 1485 vienībām un palielināt uzlādes punktu skaitu pašvaldībām, reģioniem, valsts pārvaldei un citām publiskām struktūrām par 200 vienībām.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija Nr. 6: Atbalsts transportlīdzekļu (bateriju trolejbusu un tramvaju ar zemu grīdu) iegādei sabiedriskajam transportam Prāgā
Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt 20 ar baterijām darbināmu trolejbusu un 20 zemas grīdas tramvaju iegādi Prāgas pilsētai.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
K.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
115
|
Ieguldījums: Sabiedriskā transporta infrastruktūras būvniecība Prāgas pilsētā
|
Mērķa
|
Uzlādes punktu skaits Prāgā
|
|
Skaits
|
0
|
52
|
4. CET.
|
2025
|
Prāgas pilsētā darbojas vismaz 52 jauni uzlādes punkti.
|
|
116
|
Ieguldījums: Sabiedriskā transporta infrastruktūras būvniecība Prāgas pilsētā
|
Mērķa
|
Dinamisko uzlādes ceļu kilometru skaits Prāgas pilsētā
|
|
Km
|
0
|
40
|
2. CET.
|
2026
|
Ekspluatācijai gatavs ir vismaz 40 km dinamisks uzlādes ceļš akumulatoru ratiņu autobusiem Prāgā.
|
|
117
|
Ieguldījums Nr. 2: Infrastruktūras būvniecība — uzlādes punkti privātiem uzņēmumiem
|
Mērķa
|
Privātu uzņēmumu vajadzībām izvietoto uzlādes punktu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
2 500
|
2. CET.
|
2025
|
Darbojas vismaz 2500 jauni uzlādes punkti.
|
|
118
|
Ieguldījums Nr. 3: Ēku infrastruktūra — dzīvojamo ēku uzlādes punkti
|
Mērķa
|
Dzīvojamās ēkās izvietoto uzlādes punktu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
2 880
|
2. CET.
|
2025
|
Darbojas vismaz 2880 jauni uzlādes punkti.
|
|
119
|
Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts transportlīdzekļu iegādei — transportlīdzekļi (elektriskie, H2) privātiem uzņēmumiem
|
Mērķa
|
Transportlīdzekļu skaits (elektriskie, H2) privātiem uzņēmumiem
|
|
Skaits
|
0
|
2 900
|
2. CET.
|
2025
|
Iegādājas vismaz 2900 jaunu bezemisiju transportlīdzekļu (automobiļu un furgonu) uzņēmējdarbības vajadzībām.
|
|
120
|
Ieguldījums Nr. 5: Atbalsts transportlīdzekļu (elektrisko, H2) un infrastruktūras iegādei pašvaldībām, reģioniem, valsts pārvaldei un citām publiskām struktūrām
|
Mērķa
|
Transportlīdzekļu skaits (elektriskie, H2) pašvaldībām, reģioniem, valsts pārvaldei un citām publiskām struktūrām
|
|
Skaits
|
0
|
1 485
|
4. CET.
|
2025
|
Pašvaldību, reģionu, valsts pārvaldes un citu publisko struktūru vajadzībām iegādājas vismaz 1485 jaunus bezemisiju transportlīdzekļus (elektriskos, H2).
|
|
121
|
Ieguldījums Nr. 5: Atbalsts transportlīdzekļu (elektrisko, H2) un infrastruktūras iegādei pašvaldībām, reģioniem, valsts pārvaldei un citām publiskām struktūrām
|
Mērķa
|
Uzlādes staciju skaits pašvaldībām, reģioniem, valsts pārvaldei un citām publiskām struktūrām
|
|
Skaits
|
0
|
200
|
4. CET.
|
2025
|
Darbojas vismaz 200 jaunas uzlādes stacijas pašvaldībām, reģioniem, valsts pārvaldei un citām publiskām struktūrām.
|
|
122
|
Investīcija Nr. 6: Atbalsts transportlīdzekļu (bateriju trolejbusu un tramvaju ar zemu grīdu) iegādei sabiedriskajam transportam Prāgā
|
Mērķa
|
Transportlīdzekļu skaits (bateriju trolejbusi un tramvaji ar zemu grīdu) sabiedriskajam transportam Prāgā
|
|
Skaits
|
0
|
40
|
Q1
|
2026
|
Prāgas pilsētā sāk darboties vismaz 40 jauni bezemisiju transportlīdzekļi (20 akumulatoru trolejbusi un 20 tramvaji ar zemu grīdu) sabiedriskajam transportam.
|
L. 2.5. KOMPONENTS: Ēku renovācija un gaisa aizsardzība
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar enerģijas un ūdens patēriņa samazināšanu dzīvojamās ēkās, dzīves kvalitātes uzlabošanu šajās ēkās, siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisiju samazināšanu, aizstājot ar cieto kurināmo darbināmus katlus, dzīvojamo ēku pielāgošanu klimata pārmaiņu ietekmei, jaunu ēku būvniecību, kā arī izpratnes veicināšanu par enerģijas ietaupījumiem, atjaunīgo energoresursu izmantošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām dzīvojamo ēku sektorā. Komponentu īsteno saskaņā ar atbalsta programmu “Jaunie zaļie ietaupījumi” (NGS) 2030. gadam.
Reformas un investīcijas, kas iekļautas šajā komponentā, atbalsta to, katiek īstenots konkrētaivalstij adresētais ieteikums Nr. 3 (2019), saskaņā ar kuru Čehija ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku vērš uz mazoglekļa un enerģētikas pārkārtošanu, tostarp energoefektivitāti, ņemot vērā reģionālās atšķirības, un konkrētaivalstij adresēto ieteikumu Nr. 3 2020, saskaņā ar kuru Čehija koncentrē investīcijas uz zaļo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, tostarp ogļu ieguves reģionos.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši investīcijas atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu (SEG) aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti 29. pantā Direktīvā 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (“Atjaunojamo energoresursu direktīva”, “RED II”). Šīs prasības piemēro visām iekārtām neatkarīgi no RED II noteiktajām robežvērtībām. Investīcijas atbilst ANM regulas prasībai par vismaz 80 % siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu no biomasas izmantošanas saistībā ar SEG aiztaupījuma metodiku un fosilā kurināmā komparatoru, kas noteikts RED II VI pielikumā. Dzīvojamā vidē ieguldījumiem biomasas katlos nevajadzētu apdraudēt Direktīvas 2008/50/ES īstenošanu. Investīcijas atbilst ekodizaina prasībām (t. i., Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/125/EK prasībām) un ir klasificētas vienā no divām augstākajām ievērojami pārstāvētajām energoefektivitātes klasēm Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1369 7. panta 2. punkta nozīmē. Šīs prasības ir jāievēro attiecībā uz visām degvielām un visām iekraušanas metodēm. Investīcijas virza un atbilst novērtējumam par bioenerģijas ilgtspējīgas izmantošanas un biomasas piegādes trajektorijām Čehijā un tās ietekmi uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecības piesaistītājiem un biodaudzveidību, kā arī ietekmi uz gaisa kvalitāti 2020.–2030. gada periodā, kas ir daļa no 2.3. komponenta 2. reformas.
Ēku energorenovācija, AER izmantošana dzīvojamo ēku sektorā un cietā kurināmā katlu apmaiņa palielina mājsaimniecību apkures efektivitāti un ir svarīgs pasākums, lai sasniegtu valsts samazināšanas mērķrādītājus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284 un sasniegtu gaisa kvalitātes standartus saskaņā ar gaisa kvalitātes uzlabošanas programmām. Emisiju samazinājumi pozitīvi ietekmē arī ūdens kvalitāti, jo īpaši benzo(a)pirēna emisiju samazinājumu.
L.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Renovācijas vilnis mājsaimniecību sektorā
Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt energoefektivitātes uzlabojumu īstenošanu dzīvojamās ēkās, tostarp šāda atbalsta optimizāciju un kvalitatīvi jauna projekta sagatavošanas līmeņa ieviešanu. Pasākums arī palielina informētību par iespējām samazināt enerģijas vajadzības un pakāpeniski mainīt enerģijas patērētāju paradumus.
Reformu īsteno, veicot šādas darbības:
·Jauno zaļo ietaupījumu programmu 2030. gadam modernizē, optimizējot atbalsta nosacījumu noteikšanu, palielinot prasības vidēja mēroga renovācijai (ietaupījot 30 % no primārās enerģijas patēriņa), palielinot uzsvaru uz sarežģītu energorenovāciju, pastiprinot atbalstu jaunu māju būvniecībai ar augstākiem energoefektivitātes standartiem un atbalstot efektīvu ūdens resursu apsaimniekošanu.
·Attiecībā uz mājsaimniecībām ievieš divpakāpju pirmsprojekta sagatavošanu: renovācijas iespēju, alternatīvu, investīciju intensitātes, enerģijas izmaksu ietaupījumu, iespējamā jauno zaļo ietaupījumu subsīdiju līmeņa (pirmais posms) pamatnovērtējums un pārskats par iespējamiem pasākumiem māju renovācijai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai tajās, tostarp šo pasākumu ekonomiskās efektivitātes un iespējamības novērtējums (otrais posms). Divu posmu atbalsts pirmsprojekta ievērojami uzlabo investīciju atbalstu, jo īpaši mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem.
·Vietējo rīcības grupu valsts tīkla enerģētikas konsultāciju centrus integrē vietējo enerģētikas aģentūru tīklā.
·Lai veicinātu energotaupības projektu kvalitatīvu sagatavošanu un īstenošanu, saskaņā ar valsts programmu enerģijas taupīšanas atbalstam (EFEKT) tiek pastiprināts un paplašināts atbalsts to darbinieku apmācībai un pārkvalifikācijai, kuri izmanto zaļo būvniecību, zaļās tehnoloģijas vai materiālus.
·Pašreizējā vides izglītošanas un izpratnes veicināšanas sistēma ekocentros, kas paredzēti bērniem un jauniešiem, ir jāattiecina uz visu sabiedrību kopumā, un tai ir jauns nozīmīgs uzsvars uz energotaupību, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, klimata pārmaiņām un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Šo reformu īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma. Atbalsts energokopienām
Šā pasākuma mērķis ir izveidot “energokopienas”, kas atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanā aktīvi iesaista dzīvojamo un uzņēmējdarbības sektoru, kā arī izpratnes veidošanu un apmācību, kas vērsta uz kopienā balstītas enerģijas attīstīšanu.
Reformu īsteno, veicot šādas darbības:
·Programma “Jaunie zaļie ietaupījumi 2030. gadam” atbalsta jaunu atjaunojamo energoresursu uzstādīšanu tā, lai novērstu šķēršļus to turpmākai integrācijai plašākā enerģētikas kopienā. Programma “Jaunais zaļais ietaupījums 2030. gadam” atbalsta arī mazākas kopīgas daudzdzīvokļu enerģijas uzkrāšanas vietas vai energokopienu izveidi atsevišķās daudzģimeņu ēkās un citus investīciju pasākumus, kas saistīti ar energokopienām.
·Energokopienu izveidi, kā arī izpratnes veicināšanu un izglītošanu, kas vērsta uz energokopienu attīstību, atbalsta ar investīcijām nesaistīti pasākumi.
Šo reformu īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Ēku renovācija un atdzīvināšana, lai ietaupītu enerģiju
Šā pasākuma mērķis ir taupīt enerģiju dzīvojamās ēkās, būvēt jaunas dzīvojamās ēkas, kas pārsniedz obligātos enerģijas standartus, aizstāt prasībām neatbilstošus sadedzināšanas avotus mājsaimniecībās, kurās izmanto cieto kurināmo, ar A klases gāzes kondensācijas katliem, izmantot atjaunīgos energoresursus ēku visaptverošas energorenovācijas ietvaros un pielāgoties klimata pārmaiņām, tostarp ūdens resursu apsaimniekošanai. Pasākuma mērķis ir veicināt viedus enerģijas risinājumus atsevišķu mājsaimniecību, māju vai mazu mājokļu grupu līmenī, kas var ietvert viedos skaitītājus, kopīgas enerģijas uzkrāšanas vietas un pieprasījuma agregēšanu, bet neaprobežojas ar tiem.
Gāzes kondensācijas katlu uzstādīšanas izmaksas nepārsniedz 20 % no kopējām renovācijas programmas izmaksām, un tās uzstāda, lai aizstātu cietā kurināmā katlus.
Renovācijas programmas rezultātā renovēto ēku primārās enerģijas pieprasījums tiek samazināts vidēji par 30 %.
Ne vairāk kā 10 % no šā pasākuma kopējā piešķīruma atbalsta jaunu ēku būvniecību. Atbalstītajām jaunajām ēkām ir primārās enerģijas pieprasījums, kas ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām.
Tiek atbalstīti arī neaizsargāti enerģijas patērētāji.
Ieguldījumu īsteno, izmantojot šādus projektus:
·No 2020. gada 1. februāra noslēgti projekti enerģijas patēriņa samazināšanai par 1 200 TJ gadā.
·Enerģijas patēriņa samazinājums par 1 900 TJ gadā un CO2 emisiju samazinājums par 100 kt/gadā līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 2: Stacionāro piesārņojuma avotu aizstāšana mājsaimniecībās ar atjaunojamiem enerģijas avotiem
Šā pasākuma mērķis ir aizstāt prasībām neatbilstošus sadedzināšanas avotus mājsaimniecībās, kurās izmanto cieto kurināmo, ar mazemisiju siltumapgādes avotiem (siltumsūkņiem, biomasas katliem) un uzstādīt mājokļu nozarei piemērotus atjaunojamos energoresursus, jo īpaši fotoelementu un fototermālās sistēmas.
Ieguldījumu īsteno, izmantojot šādus projektus:
·Projekti enerģijas patēriņa samazināšanai par 720 TJ gadā un CO2 emisiju samazināšanai par 100 kt/gadā.
·Enerģijas patēriņa samazinājums par 1 500 TJ gadā un CO2 emisiju samazinājums par 170 kt CO2/gadā līdz 2023. gada 30. septembrim.
·Enerģijas patēriņa samazinājums par 4 500 TJ gadā un CO2 emisiju samazinājums par 500 kt CO2/gadā līdz 2025. gada 31. decembrim.
·Enerģijas patēriņa samazinājums par 415 TJ gadā un CO2 emisiju samazinājums par 66 kt/gadā, pateicoties sociāli nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupu atbalstam līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 3: Atbalsts pirmsprojekta sagatavošanai un izpratnes veicināšanai, izglītībai, apmācībai un informēšanai par energotaupību un siltumnīcefekta gāzu un citu gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu
Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt pirmsprojekta sagatavošanu attiecībā uz energotaupīgu renovāciju, siltuma apmaiņu energoefektīvākai enerģijai un jo īpaši automatizāciju enerģijas patēriņa pārvaldībā mājokļu sektorā, tostarp izglītību un apmācību šajās jomās. Jāpabeidz 40 kopienas enerģētikas projektu sagatavošanas projekti, 3600 ģimenes māju projektu sagatavošanas pētījumi, 1200 daudzdzīvokļu ēku projektu sagatavošanas pētījumi un 50 enerģētikas konsultāciju un informācijas centru projekti.
Investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.
L.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
123
|
Reforma: Renovācijas vilnis mājsaimniecību sektorā
|
Atskaites punkts
|
Konsultāciju un apmācības pakalpojumi saistībā ar renovācijas vilni mājsaimniecību sektorā un gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos iekļauto pasākumu īstenošanas grafiks
|
Konsultāciju un mācību pakalpojumu darbības uzsākšana un gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos iekļauto īstenošanas pasākumu grafika iesniegšana Komisijai
|
|
|
|
4. CET.
|
2025
|
Attiecībā uz mājsaimniecībām ievieš divpakāpju pirmsprojekta sagatavošanu.
Valsts vietējo rīcības grupu tīkla enerģētikas konsultāciju centrus integrē vietējo enerģētikas aģentūru tīklā, enerģētikas konsultāciju sistēmā, ko veido enerģētikas konsultāciju un informācijas centri un atsevišķas vietējās rīcības grupas.
Valsts energotaupības atbalsta programmas (EFEKT) mērķi paplašina, lai apmierinātu pieprasījumu pēc tādu darbinieku apmācības un pārkvalifikācijas, kuri izmanto zaļo būvniecību, zaļās tehnoloģijas vai materiālus, kā arī uzlabotu energotaupības projektu kvalitatīvu sagatavošanu un īstenošanu.
Esošo vides izglītības un izpratnes veicināšanas sistēmu, kas paredzēta bērniem un jauniešiem, paplašina, attiecinot to uz visu sabiedrību kopumā, un tai ir jauns uzsvars uz energotaupību, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, klimata pārmaiņām un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Izstrādā apstiprinātajos gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos iekļauto pasākumu īstenošanas grafiku, galveno uzmanību pievēršot aglomerācijām ar augstāko pārsnieguma līmeni, un to īstenošanu sāk līdz 2022. gada 30. jūnijam.
|
|
124
|
Reforma. Atbalsts energokopienu projektiem
|
Mērķa
|
Konsultāciju pakalpojumi energokopienām
|
|
Atbalstīto energokopienu skaits
|
0
|
40
|
4. CET.
|
2025
|
Valsts vides fonda reģionālais birojs katrā Čehijas reģionā ievieš konsultāciju pakalpojumus par jaunu atjaunīgo energoresursu uzstādīšanu tā, lai novērstu šķēršļus to turpmākai integrācijai plašākā energokopienā, mazākās kopējās daudzdzīvokļu enerģijas uzkrāšanas vietās, energokopienu izveidi atsevišķās daudzģimeņu ēkās un citus investīciju pasākumus, kas saistīti ar energokopienām.
Valsts vides fonda konsultāciju dienesti atbalsta 40 energokopienu izveidi, kā arī izpratnes veidošanu un izglītošanu, kas vērsta uz energokopienu attīstību.
|
|
125
|
Ieguldījums: Ēku renovācija un atdzīvināšana, lai ietaupītu enerģiju
|
Mērķa
|
Projekti, par kuriem noslēgti līgumi enerģijas patēriņa samazināšanai
|
|
Enerģijas ietaupījums teradžoulos gadā
|
0
|
1 200
|
CET.
|
2024
|
No 2020. gada februāra Valsts vides fonds slēdz līgumus par projektiem enerģijas patēriņa samazināšanai par 1 200 TJ gadā.
Īstenošanai izvēlas tikai tos projektus, kuru primārās enerģijas patēriņš vidēji samazinās vismaz par 30 %. Investīcijas gāzes kondensācijas katlu nomaiņā nedrīkst pārsniegt 20 % no pasākuma 2.5.1. kopējā piešķīruma.
|
|
126
|
Ieguldījums: Ēku renovācija un atdzīvināšana, lai ietaupītu enerģiju
|
Mērķa
|
Enerģijas patēriņa un CO2 emisiju samazināšana
|
|
Enerģijas ietaupījums teradžoulos gadā
|
1 200
|
1 900
|
4. CET.
|
2025
|
Enerģijas patēriņu un CO2 emisijas līdz 2025. gada 31. decembrim samazina attiecīgi par 1 900 TJ/gadā un par 100 kt/gadā, un to pierāda ar energosnieguma sertifikātiem.
Īstenošanai izvēlas tikai tos projektus, kuru primārās enerģijas patēriņš vidēji samazinās vismaz par 30 %. Investīcijas gāzes kondensācijas katlu nomaiņā nedrīkst pārsniegt 20 % no pasākuma 2.5.1. kopējā piešķīruma.
|
|
127
|
Ieguldījums Nr. 2: Stacionāro piesārņojuma avotu aizstāšana mājsaimniecībās ar atjaunojamiem enerģijas avotiem
|
Mērķa
|
Projekti, par kuriem noslēgti līgumi enerģijas patēriņa samazināšanai un CO2 emisiju samazināšanai
|
|
Enerģijas ietaupījums teradžoulos gadā
|
0
|
720
|
CET.
|
2023
|
Par projektiem enerģijas patēriņa un CO2 emisiju samazināšanai attiecīgi par 720 TJ gadā un par 100 kt/gadā slēdz līgumus ar Valsts vides fondu.
Attiecībā uz biomasu vismaz 80 % siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aiztaupījumu panāk, izmantojot biomasu saistībā ar SEG aiztaupījuma metodiku un relatīvo fosilā kurināmā komparatoru, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 VI pielikumā.
|
|
128
|
Ieguldījums Nr. 2: Stacionāro piesārņojuma avotu aizstāšana mājsaimniecībās ar atjaunojamiem enerģijas avotiem
|
Mērķa
|
Enerģijas patēriņa un CO2 emisiju samazināšana (īstenots par 35 %)
|
|
Enerģijas ietaupījums teradžoulos gadā
|
720
|
1 500
|
CET.
|
2023
|
Enerģijas patēriņu un CO2 emisijas līdz 2023. gada 30. septembrim samazina attiecīgi par 1 500 TJ gadā un 170 kt/gadā, un to pierāda ar energosnieguma sertifikātiem.
Attiecībā uz biomasu vismaz 80 % siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aiztaupījumu panāk, izmantojot biomasu saistībā ar SEG aiztaupījuma metodiku un relatīvo fosilā kurināmā komparatoru, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 VI pielikumā.
|
|
129
|
Ieguldījums Nr. 2: Stacionāro piesārņojuma avotu aizstāšana mājsaimniecībās ar atjaunojamiem enerģijas avotiem
|
Mērķa
|
Enerģijas patēriņa un CO2 emisiju samazināšana
|
|
Enerģijas ietaupījums teradžoulos gadā
|
1 500
|
4 500
|
4. CET.
|
2025
|
Enerģijas patēriņu un CO2 emisijas līdz 2025. gada 31. decembrim samazina attiecīgi par 4 500 TJ gadā un par 500 kt/gadā, un to pierāda ar energosnieguma sertifikātiem.
Līdz 2025. gada 31. decembrim ar sociāli nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupu atbalstu enerģijas patēriņu un CO2 emisijas samazina attiecīgi par 415 TJ gadā un par 66 kt/gadā. Samazinājumus pierāda, izmantojot energoefektivitātes sertifikātus.
Attiecībā uz biomasu vismaz 80 % siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aiztaupījumu panāk, izmantojot biomasu saistībā ar SEG aiztaupījuma metodiku un relatīvo fosilā kurināmā komparatoru, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 VI pielikumā.
|
|
130
|
Ieguldījums Nr. 3: Atbalsts pirmsprojekta sagatavošanai un izpratnes veicināšanai, izglītībai, apmācībai un informēšanai par energotaupību un siltumnīcefekta gāzu un citu gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu
|
Mērķa
|
Pirmsprojekta sagatavošanas projekti, pētījumi, apmācība un kopienas enerģētikas projekti
|
|
Projektu skaits
|
0
|
4 890
|
4. CET.
|
2025
|
Tiek pabeigti 4890 projekti, tostarp 40 kopienas enerģētikas projektu sagatavošanas projekti, 3600 ģimenes māju projektu sagatavošanas pētījumi, 1200 daudzdzīvokļu ēku projektu sagatavošanas pētījumi un 50 enerģētikas konsultāciju un informācijas centru projekti.
|
M.2.6. KOMPONENTS: Dabas aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents saskaņā ar stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām Čehijas Republikā palīdz risināt no klimata pārmaiņām izrietošās problēmas šādās prioritārās jomās: mežu apsaimniekošana, lauksaimniecība, ūdens režīms ainavā, ūdens resursu apsaimniekošana un bioloģiskā daudzveidība.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
M.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Ieguldījums: Pretplūdu aizsardzība
Šā pasākuma mērķis ir aizsargāt apdzīvotās teritorijas pret plūdu negatīvo ietekmi, uzlabot ūdens aizturi ainavā un atvieglot esošo ūdens struktūru dabisku attīrīšanu apbūvētās teritorijās. Investīcija atbalsta projektus aizsardzībai pret plūdiem (piemēram, ūdens aiztures potenciāla noteikšana; polderu izveide, ārstēšana un rekonstrukcija un zāles joslu absorbēšana; dabisko ūdens rezervuāru būvniecība un rekonstrukcija; vai citi pasākumi, lai panāktu virszemes noteces palēnināšanos, plūdu viļņu ātruma samazināšanu vai uzlabotu lietusūdens apsaimniekošanu).
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 2: Mazas ūdensteces un mazi ūdenskrātuves
Pasākuma mērķis ir būtiski uzlabot esošo mazo ūdensteču un mazu ūdenskrātuvju morfoloģisko stāvokli, atdzīvināt mazas ūdensteces un būvēt jaunus dabai tuvus mazus dīķus. Tā veicina ūdens aizturi un palielina piekrastes veģetācijas attīstību un ūdens aizturi ūdenstecēs. Tas arī palielina drošību, ja notiek plūsmas pilsētās un pašvaldībās.
Investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Investīcija Nr. 3: Zemes konsolidācija
Pasākuma mērķis ir palielināt ainavas ekoloģisko stabilitāti un noturību pret klimata pārmaiņām, veicināt bioloģisko daudzveidību un ainavas neproduktīvās funkcijas un aizsargāt lauksaimniecības zemes un ūdens resursus. Pasākumi ir vērsti uz augsnes un ūdens aizsardzību, īstenojot preterozijas pasākumus, kas cita starpā var ietvert ķīpas, diagonāles, tranšejas vai zāles joslas. Šī investīcija ietver arī zaļās infrastruktūras pasākumu īstenošanu bioloģiskās daudzveidības atbalstam, kas cita starpā var ietvert biocentrus un bioloģiskos koridorus.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Investīcija Nr. 4: Pret klimata pārmaiņām noturīgu mežu veidošana
Šā pasākuma mērķis ir atjaunot stabilu mežu, stādot vietējās un heterogēnās sugas, vienlaikus cenšoties panākt, lai meža sastāvs no vairākām paaudzēm un telpiskais sastāvs būtu noturīgs pret klimata pārmaiņām un atbilstu Nacionālajam rīcības plānam par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šīs investīcijas papildina ar grozījumu ministrijas dekrētā par meža apsaimniekošanas plānošanu, kas jo īpaši paver ceļu daudzpaaudžu, daudzsugu un izturētspējīgiem mežiem.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 30. septembrim.
Investīcija Nr. 5: Ūdens aizture mežā
Šā pasākuma mērķis ir stiprināt ūdens aiztures spēju mežos, īstenojot projektus, kas uzlabo augsnes, ūdens un mikroklimatiskos apstākļus, piemēram, meža ūdensteču attīrīšanu, mazus ūdenskrātuves mežos un dabiskus ūdens aiztures pasākumus, kuru mērķis ir palēnināt noteci, kā arī uzraudzīt paātrinātu eroziju un aizsargāt noplūdi.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.
M.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
131
|
Ieguldījums: Pretplūdu aizsardzība
|
Atskaites punkts
|
Paziņojums par līgumu piešķiršanu aizsardzībai pret plūdiem
|
[Vadošās iestādes nosaukums] paziņojums par projektiem, kam piešķirts finansējums, un nolīgtajiem pretendentiem
|
|
|
|
Q1
|
2022
|
Paziņojums par piešķirtajiem projektiem aizsardzībai pret plūdiem (kopējais projektu skaits: 40). Attiecībā uz katru projektu pirms jebkādu būvdarbu uzsākšanas nodrošina un pierāda pilnīgu atbilstību Ūdens pamatdirektīvas prasībām.
|
|
132
|
Ieguldījums: Aizsardzība pret plūdiem
|
Mērķa
|
T1: Pabeigt 15 projektus, kuru mērķis ir nodrošināt noturīgu aizsardzību pret plūdiem.
|
|
Projektu skaits
|
0
|
15
|
4. CET.
|
2022
|
Neatkarīga inženiera pirmais nobeiguma ziņojums par 15 uzskaitītajiem projektiem. Saskaņā ar Valsts rīcības plānu par pielāgošanos klimata pārmaiņām un valsts politiku vides jomā Čehijas Republikā 2030. gadam ar mērķi līdz 2050. gadam priekšroka tiek dota dabā balstītiem risinājumiem, vienlaikus pēc iespējas izvairoties no mākslīga betona pretplūdu aizsardzības infrastruktūras būvniecības un/vai atjaunošanas.
Uzskaitītos projektus īsteno tikai tad, kad attiecīgā ūdens resursu iestāde ir piešķīrusi atļaujas, pamatojoties uz ietekmes uz vidi novērtējumu, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, un attiecīgajiem novērtējumiem Direktīvas 2000/60/EK kontekstā. Šajās atļaujās novērtē visu iespējamo ietekmi uz ūdensobjektu stāvokli vienā upes baseinā un uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens, jo īpaši ņemot vērā migrācijas koridorus, brīvi plūstošas upes vai ekosistēmas, kas atrodas tuvu neskartiem apstākļiem, kā arī pašreizējās slodzes, kas saistītas ar ūdens ieguvi. Ietekmes novērtējumā konstatē, ka projekts i) būtiski vai neatgriezeniski neietekmē skartos ūdensobjektus un neliedz konkrētajam ūdensobjektam, uz kuru tas attiecas, vai citiem ūdensobjektiem tajā pašā upes baseinā sasniegt labu stāvokli vai potenciālu un ii) tam nav būtiskas negatīvas ietekmes uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens. Projekti veicina attiecīgo ūdensobjektu laba ekoloģiskā stāvokļa vai potenciāla sasniegšanu saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 2000/60/EK prasībām.
Tāpat ir jāievēro visi vajadzīgie ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti un nosacījumi, kas veikti saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES (jo īpaši apspriešanās ar ieinteresētajām personām), kā arī attiecīgie novērtējumi saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, kas iekļauti dabas aizsardzības iestāžu noteiktajos nosacījumos.
Attiecībā uz projektiem, kuru mērķis ir dambju rekonstrukcija vai modernizācija: projekta projektā iekļauj vajadzīgos ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus un nosacījumus, ko pabeidz saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, kā arī attiecīgos novērtējumus Direktīvas 2000/60/EK kontekstā, tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanu, nodrošinot atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Visus pasākumus, kas IVN un novērtējuma ietvaros saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK noteikti par vajadzīgiem, lai nodrošinātu atbilstību principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, iekļauj projektā un stingri ievēro infrastruktūras būvniecības, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos. Nobeiguma ziņojumā apstiprina, ka IVN rezultāti, tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošana, ir pilnībā ievēroti, nodrošinot atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Veic projekta riska analīzi. Šajā riska analīzē aplūko arī turpmākos klimatiskos apstākļus. Jebkāda rekonstrukcija vai modernizācija nepalielina dambja jaudu.
|
|
133
|
Ieguldījums: Aizsardzība pret plūdiem
|
Mērķa
|
T2: Pabeigt vēl 23 projektus, kuru mērķis ir nodrošināt noturīgu aizsardzību pret plūdiem.
|
|
Projektu skaits
|
15
|
38
|
4. CET.
|
2024
|
Neatkarīgu inženieru ziņojumi par 23 papildu projektu pabeigšanu. Saskaņā ar Valsts rīcības plānu par pielāgošanos klimata pārmaiņām un valsts politiku vides jomā Čehijas Republikā 2030. gadam ar mērķi līdz 2050. gadam priekšroka tiek dota dabā balstītiem risinājumiem, vienlaikus pēc iespējas izvairoties no mākslīga betona pretplūdu aizsardzības infrastruktūras būvniecības vai atjaunošanas.
Attiecībā uz projektiem, kuriem ir vajadzīgas būvatļaujas: projektus īsteno tikai tad, kad attiecīgā ūdens resursu iestāde ir piešķīrusi atļaujas, pamatojoties uz ietekmes uz vidi novērtējumu, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, un attiecīgajiem novērtējumiem Direktīvas 2000/60/EK kontekstā. Vajadzības gadījumā šajās atļaujās novērtē visu iespējamo ietekmi uz ūdensobjektu stāvokli tajā pašā upes baseinā un uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens, jo īpaši ņemot vērā migrācijas koridorus, brīvi plūstošas upes vai ekosistēmas, kas atrodas tuvu neskartiem apstākļiem, kā arī pašreizējo noslogojumu, kas saistīts ar ūdens ieguvi, un ietekmes novērtējumā konstatē, ka projekts i) būtiski vai neatgriezeniski neietekmē skartos ūdensobjektus, kā arī neļauj konkrētajam ūdensobjektam, uz kuru tas attiecas, vai citiem ūdensobjektiem tajā pašā upes baseinā sasniegt labu stāvokli vai potenciālu un ii) tam nav būtiskas negatīvas ietekmes uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens. Attiecīgā gadījumā projekti veicina attiecīgo ūdensobjektu laba ekoloģiskā stāvokļa vai potenciāla sasniegšanu saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 2000/60/EK prasībām.
Tāpat ir jāievēro visi vajadzīgie ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti un nosacījumi, kas pabeigti saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES (jo īpaši apspriešanās ar ieinteresētajām personām), kā arī attiecīgie novērtējumi saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, kas iekļauti dabas aizsardzības iestāžu noteiktajos nosacījumos.
Attiecībā uz projektiem, kuru mērķis ir dambju rekonstrukcija vai modernizācija: projekta projektā iekļauj vajadzīgos ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus un nosacījumus, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, kā arī attiecīgos novērtējumus Direktīvas 2000/60/EK kontekstā, tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanu, nodrošinot atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Visus pasākumus, kas IVN un novērtējuma ietvaros saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK noteikti par vajadzīgiem, lai nodrošinātu atbilstību principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, iekļauj projektā un stingri ievēro infrastruktūras būvniecības, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos. Nobeiguma ziņojumā apstiprina, ka IVN rezultāti, tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošana, ir pilnībā ievēroti, nodrošinot atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Veic projekta riska analīzi. Šajā riska analīzē aplūko arī turpmākos klimatiskos apstākļus. Jebkāda rekonstrukcija vai modernizācija nepalielina dambja jaudu.
|
|
134
|
Ieguldījums Nr. 2: Mazas ūdensteces un ūdens rezervuāri
|
Atskaites punkts
|
Zemkopības ministrijas iesniegts ar investīciju 2 atbalstāmo projektu saraksts
|
Ar investīciju 2 atbalstāmo projektu saraksta iesniegšana
|
|
|
|
CET.
|
2021
|
Zemkopības ministrija iesniedz Komisijai datubāzi, kurā norādīta projektu identifikācija, īss apraksts un pabeigšanas grafiks. Projekti ietver mazu ūdens rezervuāru būvniecību un rekonstrukciju visā Čehijas Republikā. Projektu projektos iekļauj vajadzīgos ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus un nosacījumus, ko pabeidz saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, kā arī attiecīgos novērtējumus saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK un Padomes Direktīvu 92/43/EEK.
|
|
135
|
Ieguldījums Nr. 2: Mazas ūdensteces un ūdens rezervuāri
|
Mērķa
|
T1: Pabeigti 50 % mazo ūdensteču un ūdens rezervuāru projektu
|
|
Projektu skaits
|
0
|
450
|
2. CET.
|
2022
|
Neatkarīga inženiera ziņojums par 50 % projektu pabeigšanu. Saskaņā ar Valsts rīcības plānu par pielāgošanos klimata pārmaiņām un valsts politiku vides jomā Čehijas Republikā 2030. gadam ar mērķi līdz 2050. gadam priekšroka tiek dota dabā balstītiem risinājumiem, vienlaikus pēc iespējas izvairoties no mākslīga betona pretplūdu aizsardzības infrastruktūras būvniecības un/vai atjaunošanas.
Projektus īsteno tikai tad, kad attiecīgā ūdens resursu iestāde ir piešķīrusi atļaujas, pamatojoties uz ietekmes uz vidi novērtējumu un attiecīgiem novērtējumiem Direktīvas 2000/60/EK kontekstā. Šajās atļaujās novērtē visu iespējamo ietekmi uz ūdensobjektu stāvokli tajā pašā upes baseinā un uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens, jo īpaši ņemot vērā migrācijas koridorus, brīvi plūstošas upes vai ekosistēmas, kas atrodas tuvu neskartiem apstākļiem, kā arī pašreizējās slodzes, kas saistītas ar ūdens ieguvi. Ietekmes novērtējumā konstatē, ka projekts i) būtiski vai neatgriezeniski neietekmē skartos ūdensobjektus, kā arī neļauj konkrētajam ūdensobjektam, uz kuru tas attiecas, vai citiem ūdensobjektiem tajā pašā upes baseinā sasniegt labu stāvokli vai potenciālu un ii) tam nav būtiskas negatīvas ietekmes uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens. Ir sasniegts attiecīgo ūdensobjektu labs ekoloģiskais stāvoklis/potenciāls saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 2000/60/EK prasībām, un to apliecina jaunākie attiecīgie apliecinošie dati.
Tāpat ir jāievēro visi nepieciešamie ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti un nosacījumi, ko veic saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES (jo īpaši apspriešanās ar ieinteresētajām personām), kā arī attiecīgie novērtējumi saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, kas iekļauti dabas aizsardzības iestāžu noteiktajos nosacījumos.
Ja ūdens rezervuāri ir paredzēti apūdeņošanai, jebkāda esošās apūdeņošanas sistēmas paplašināšana (tostarp palielinot ūdens izmantošanu, t. i., ne tikai fizisku izplešanos), pat izmantojot efektīvākas metodes, netiek atbalstīta, ja attiecīgajiem ūdensobjektiem (virszemes vai gruntsūdeņiem) (klimata pārmaiņu pastiprināšanās kontekstā) ir sliktāks stāvoklis vai potenciāls.
|
|
136
|
Ieguldījums Nr. 2: Mazas ūdensteces un ūdens rezervuāri
|
Mērķa
|
T2: Papildu 50 % mazu ūdensteču un ūdens rezervuāru projektu pabeigšana
|
|
Projektu skaits
|
450
|
900
|
4. CET.
|
2023
|
Zemkopības ministrijas sertificēta neatkarīga inženiera nobeiguma ziņojums par atlikušajiem 50 % projektu. Saskaņā ar Valsts rīcības plānu par pielāgošanos klimata pārmaiņām un valsts politiku vides jomā Čehijas Republikā 2030. gadam ar mērķi līdz 2050. gadam priekšroka tiek dota dabā balstītiem risinājumiem, vienlaikus pēc iespējas izvairoties no mākslīga betona pretplūdu aizsardzības infrastruktūras būvniecības un/vai atjaunošanas.
Projektus īsteno tikai tad, kad attiecīgā ūdens resursu iestāde ir piešķīrusi atļaujas, pamatojoties uz ietekmes uz vidi novērtējumu un attiecīgiem novērtējumiem Direktīvas 2000/60/EK kontekstā. Šajās atļaujās novērtē visu iespējamo ietekmi uz ūdensobjektu stāvokli tajā pašā upes baseinā un uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens, jo īpaši ņemot vērā migrācijas koridorus, brīvi plūstošas upes vai ekosistēmas, kas atrodas tuvu neskartiem apstākļiem, kā arī pašreizējās slodzes, kas saistītas ar ūdens ieguvi. Ietekmes novērtējumā konstatē, ka projekts i) būtiski vai neatgriezeniski neietekmē skartos ūdensobjektus, kā arī neļauj konkrētajam ūdensobjektam, uz kuru tas attiecas, vai citiem ūdensobjektiem tajā pašā upes baseinā sasniegt labu stāvokli vai potenciālu un ii) tam nav būtiskas negatīvas ietekmes uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens. Projekti veicina attiecīgo ūdensobjektu laba ekoloģiskā stāvokļa vai potenciāla sasniegšanu saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 2000/60/EK prasībām.
Tāpat ir jāievēro visi vajadzīgie ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti un nosacījumi, kas pabeigti saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES (jo īpaši apspriešanās ar ieinteresētajām personām), kā arī attiecīgie novērtējumi saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu, kas iekļauti dabas aizsardzības iestāžu noteiktajos nosacījumos.
Ja ūdens rezervuāri ir paredzēti apūdeņošanai, jebkāda esošās apūdeņošanas sistēmas paplašināšana (tostarp palielinot ūdens izmantošanu, t. i., ne tikai fizisku izplešanos), pat izmantojot efektīvākas metodes, netiek atbalstīta, ja attiecīgajiem ūdensobjektiem (virszemes vai gruntsūdeņiem) (klimata pārmaiņu pastiprināšanās kontekstā) ir sliktāks stāvoklis vai potenciāls.
|
|
137
|
Ieguldījums Nr. 3: Zemes konsolidācija
|
Mērķa
|
Pabeigt zaļās infrastruktūras projektus, kas veicina bioloģisko daudzveidību, tostarp bioloģiskos centrus, bioloģiskos koridorus un vietēji tipisku apzaļumošanu lauksaimniecības ainavā (ha zemes, ko apkalpo investīcijas).
|
|
Zaļās infrastruktūras projekti (ha)
|
0
|
90
|
4. CET.
|
2024
|
Pabeidz vismaz 90 ha zaļās infrastruktūras projektu.
|
|
138
|
Ieguldījums Nr. 3: Zemes konsolidācija
|
Mērķa
|
Vides aizsardzības pasākumu pabeigšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām (ha zemes, uz ko attiecas ieguldījums).
|
|
Zeme (ha)
|
0
|
150
|
4. CET.
|
2024
|
Ir pabeigti vismaz 150 ha vides aizsardzības un pielāgošanās klimata pārmaiņām projekti. Šie projekti ir vērsti uz augsnes un ūdens aizsardzību, ainavā īstenojot preterozijas pasākumus, kas var ietvert (bet ne tikai) balkus, diagonāles, tranšejas vai zāles joslas.
|
|
139
|
Ieguldījums Nr. 4: Pret klimata pārmaiņām noturīgu mežu veidošana
|
Atskaites punkts
|
Grozījums ministrijas dekrētā par meža apsaimniekošanas plānošanu (grozījumi Dekrētā Nr. 84/1996 Coll. par meža apsaimniekošanas plānošanu)
|
Stājas spēkā grozījumi ministrijas dekrētā par meža apsaimniekošanas plānošanu (grozījumi Dekrētā Nr. 84/1996 Coll. par meža apsaimniekošanas plānošanu)
|
|
|
|
Q1
|
2023
|
Tiek pieņemts grozījums ministrijas dekrētā par meža apsaimniekošanas plānošanu, kas jo īpaši paver ceļu daudzpaaudžu, daudzsugu un izturētspējīgiem mežiem. Meža apsaimniekošanas dekrēta grozījuma mērķis ir izveidot patiesus vairāku paaudžu mežus, ieviest inovatīvas meža apsaimniekošanas plānošanas metodes mežiem ar bagātīgu vecuma struktūru. Ar dekrētu nodrošina, ka jaunstādītu mežu koku sugu sastāva mērķis ir panākt dabai tuvu sastāvu, ievērojami palielinot platlapju sugu skaitu (tā sauktais “ieteicamais sastāvs” ar pētījumu).
|
|
140
|
Ieguldījums Nr. 4: Pret klimata pārmaiņām noturīgu mežu veidošana
|
Mērķa
|
T1: 12 000 ha platību atkārtota apmežošana, izmantojot amelioratīvas un stabilizējošas koku sugas
|
|
Meža atjaunošana (ha)
|
0
|
12 000
|
CET.
|
2022
|
Neatkarīgas struktūras sagatavots nobeiguma ziņojums par 12 000 ha meža atjaunošanas projektiem. Meža atjaunošanas mērķis ir nodrošināt daudzpaaudžu daudzsugu mežu attiecībā uz telpisko sastāvu, ko apsaimnieko saskaņā ar nepārtraukta seguma mežsaimniecības pieeju. Viendabīga vecuma viengadīgus mežus aizstāj ar biodaudzveidīgākām ekosistēmām, ierobežojot kailcirtes izmantošanu tikai tajos gadījumos, kad tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu meža veselību un efektīvu atjaunošanu, un pēc iespējas ierobežojot kailcirtes platību.
Izmanto vietējās koku sugas, ja vien nevar pierādīt, ka tās vairs nav pielāgotas prognozētajiem klimatiskajiem un augsnes hidroloģiskajiem apstākļiem. Pieņem arī ne vairāk kā 25 % Douglas fir maisījumu jauktās stendās.
• Ja to atļauj valsts tiesību akti
• Izņemot Natura 2000 un citas aizsargājamās teritorijas
• Un ja var pierādīt Douglas fir piemērotību mežu atjaunošanas vietas prognozētajiem klimatiskajiem apstākļiem.
|
|
141
|
Ieguldījums Nr. 4: Pret klimata pārmaiņām noturīgu mežu veidošana
|
Mērķa
|
T2: Papildu 24 000 ha platību atkārtota apmežošana, izmantojot amelioratīvas un stabilizējošas koku sugas
|
|
Meža atjaunošana (ha)
|
12 000
|
36 000
|
CET.
|
2024
|
Neatkarīgas iestādes sagatavots nobeiguma ziņojums par papildu 24 000 ha.
Izmanto vietējās koku sugas, ja vien nevar pierādīt, ka tās vairs nav pielāgotas prognozētajiem klimatiskajiem un augsnes hidroloģiskajiem apstākļiem. Pieņem arī ne vairāk kā 25 % Douglas fir maisījumu jauktās stendās.
• Ja to atļauj valsts tiesību akti
• Izņemot Natura 2000 un citas aizsargājamās teritorijas
• Un ja var pierādīt Douglas fir piemērotību mežu atjaunošanas vietas prognozētajiem klimatiskajiem apstākļiem.
|
|
142
|
Ieguldījums Nr. 5: Ūdens aizture mežā
|
Mērķa
|
T1: Pabeigti 40 straumes kontroles projekti (mazapjoma koka un dabīgie akmens aizsprosti), lai palēninātu virszemes noteci un ūdens aiztures projektus mežos (saglabāšana un mazi rezervuāri).
|
|
Projektu skaits
|
0
|
40
|
Q1
|
2023
|
Neatkarīgas struktūras ziņojums par 40 projektu pabeigšanu. Projekti, cik vien iespējams, pamatojas uz dabu (saskaņā ar Valsts rīcības plānu par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī Čehijas Republikas politiku sausuma apkarošanai). Projektu projektos iekļauj vajadzīgos ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus un nosacījumus, ko pabeidz saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, kā arī attiecīgos novērtējumus saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK un Padomes Direktīvu 92/43/EEK.
|
|
143
|
Ieguldījums Nr. 5: Ūdens aizture mežā
|
Mērķa
|
T2: Pabeigti 20 papildu projekti straumes kontrolei (mazapjoma koka un dabīgie akmens aizsprosti), lai palēninātu virszemes noteci un ūdens aiztures projektus mežos (saglabāšana un mazi rezervuāri).
|
|
Projektu skaits
|
40
|
60
|
Q1
|
2024
|
Noslēguma ziņojums, ko sagatavojusi neatkarīga struktūra, kas sertificēta par 20 papildu projektiem. Projekti, cik vien iespējams, pamatojas uz dabu (saskaņā ar Valsts rīcības plānu par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī Čehijas Republikas politiku sausuma apkarošanai). Projektu projektos iekļauj vajadzīgos ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus un nosacījumus, ko pabeidz saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, kā arī attiecīgos novērtējumus saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK un Padomes Direktīvu 92/43/EEK.
|
N. SASTĀVDAĻA. Aprites ekonomika, reciklēšana un rūpnieciskais ūdens
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmu, kas saistīta ar atkritumu radīšanu un atkarību no izejvielām, ar mērķi atbalstīt pāreju uz aprites ekonomiku Čehijā. To panāk ar atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem, palielinot reciklēšanas infrastruktūru, samazinot otrreizējo izejvielu izšķērdēšanu, palielinot reciklēto materiālu īpatsvaru produktos un palielinot Čehijas izejvielu drošību, samazinot atkarību no importētām izejvielām, jo pastāvīgi un nepārtraukti ir pieejamas izejvielas. Turklāt komponents ir vērsts uz ilgtspējīgu ūdens apsaimniekošanu, tostarp pasākumiem, kuru mērķis ir taupīt un reciklēt ūdeni un optimizēt ūdens izmantošanu uzņēmumos. Pāreja uz aprites ekonomiku palīdz palielināt Čehijas noturību pret vides un ekonomikas apdraudējumiem.
Komponents atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu, saskaņā ar kuru Čehija ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku vērš uz mazoglekļa un enerģētikas pārkārtošanu, tostarp energoefektivitāti (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), un konkrētai valstij adresēto ieteikumu, saskaņā ar kuru Čehija tiecas koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
N.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Jaunu tiesību aktu par atkritumu apsaimniekošanu īstenošana Čehijas Republikā
Reformas mērķis ir palielināt atkritumu rašanās novēršanu, pārstrādi, reģenerāciju un šķirošanu un samazināt apglabāšanu poligonos, lai stiprinātu ražotāja atbildības un ekomodulācijas principus. Līdz 2035. gadam vismaz 65 % sadzīves atkritumu pārstrādā
un ne vairāk kā 10 % apglabā poligonos
. Jaunie tiesību akti par atkritumu apsaimniekošanu Čehijā ir spēkā kopš 2021. gada 1. janvāra. Pēc nesen pieņemtajiem tiesību aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā šādus īstenošanas aktus par atkritumu apsaimniekošanu pabeidz un tie stājas spēkā līdz 2023. gada 30. septembrimsaskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/851, 28. pantā norādītajiem elementiem:
●Dekrēts par Atkritumu katalogu Nr. 8/2021 Coll., ar ko izveido jaunu Atkritumu katalogu un paredz noteikumus atkritumu bīstamo īpašību novērtēšanai
●Rīkojums par iepakojuma pārvaldību Nr. 30/2021 Coll., ar ko paredz noteikumus par iepakojuma reģistru un šāda reģistra ierakstu paziņošanu, kā arī iepakojuma izmantošanas uzskaites metodiku.
●Dekrēts par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem cietais kurināmais no atkritumiem vairs nav atkritumi.
●Likums par izvēlēto plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi ierobežošanu.
●Dekrēts par dažu Likuma par izvēlēto plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi ierobežošanu noteikumu īstenošanu.
●Dekrēts par blakusproduktiem un atkritumu pārstrādi (asfalta dekrēts), kas tiek gatavots un kurā izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem asfalta maisījums ir blakusprodukts vai vairs nav atkritumi.
●Dekrēts par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas kārtību, gatavojot, nosakot noteikumus nolietotu transportlīdzekļu savākšanai un apstrādei un par nolietotu transportlīdzekļu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes vai citādas reģenerācijas līmeņa aprēķināšanas metodi.
●Dekrēts par gatavojamo nolietotu produktu apsaimniekošanu, kurā noteiktas prasības rīkot informācijas kampaņas, lai palielinātu sabiedrības informētību par nolietotu produktu apstrādi, un noteiktas tehniskās prasības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, piemēram, bateriju un akumulatoru atkritumu, elektrisko iekārtu atkritumu un riepu atkritumu, glabāšanai un izmantošanai.
Valstu un reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus, kuru mērķis ir uzlabot videi nekaitīgu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei, reģenerācijai un apglabāšanai, pabeidz un tie stājas spēkā.
Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Reforma. Čehijas Aprites stratēģijas 2040. gadam pabeigšana un īstenošana
Reformas mērķis ir izveidot un sākt īstenot stratēģiju Čehijas sabiedrības pārveidei par aprites ekonomiku. Šo paredzēto aprites ekonomikas sistēmu panāk, līdz minimumam samazinot atkritumu rašanos un resursu izmantošanu saskaņā ar ES jauno aprites ekonomikas rīcības plānu.
Reforma ietver Čehijas Aprites stratēģijas 2040. gadam pabeigšanu un īstenošanu, kas veicina aprites ekonomikas principus un sīkāk nosaka nepieciešamās prioritātes un pasākumus, kuri nodrošina, ka Čehija ilgtermiņā kļūst noturīga pret turpmākiem vides apdraudējumiem, tostarp klimata pārmaiņām un biodaudzveidības zudumu, un attīsta vispārēju ilgtspējīgu sociālo sistēmu. Ar saīsinātām un diversificētām piegādes ķēdēm un mazāku atkarību no primārajiem resursiem aprites ekonomika veicina Čehijas stratēģisko autonomiju un noturību. Cita starpā stratēģija stimulē uzņēmumus, patērētājus, pilsētas un pašvaldības atbalstīt aprites risinājumus, izmantojot produktu izstrādi un ražošanu, inovāciju, pētniecību, digitalizāciju un izglītību. Stratēģiju pabeidz līdz 2022. gada 31. martam, kam seko rīcības plāns.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.
Ieguldījums: Reciklēšanas infrastruktūras būvniecība
Šā pasākuma vispārīgais mērķis ir atbalstīt investīcijas, kas veicina aprites ekonomikas attīstību bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas jomā. Pasākuma mērķis ir atbalstīt projektus, kas uzlabo bioloģiski noārdāmu atkritumu reciklēšanas spējas, un projektus, kuru mērķis ir atjaunot augsnē kompostu vai biogāzes digestatoru atkritumus.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 2: Aprites risinājumi uzņēmumos
Pasākuma mērķis ir veicināt zaļo pārkārtošanos un primāro izejvielu resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Šajā nolūkā ar pasākumu atbalsta projektus, kas veicina aprites ekonomikas risinājumu izstrādi uzņēmumos. Tas ietver investīcijas inovatīvās tehnoloģijās, kas i) nodrošina jaunu vai plašāku otrreizējo izejvielu izmantošanu primāro resursu aizstāšanai un ii) samazina ražošanas ielaides intensitāti un aizstāj primārās izejvielas, izmantojot sekundārās izejvielas.
Pasākums ir vērsts arī uz produktu materiālu ekodizaina optimizāciju, lai atvieglotu reciklēšanu un atkalizmantošanu, līdztekus rūpnieciskās simbiozes projektiem un citiem investīciju uzņēmējdarbības projektiem, kas veicina pāreju uz aprites ekonomiku. Visbeidzot, ar ieguldījumu atbalsta projektus, kuru mērķis ir mērķtiecīgi izmantot reciklētus materiālus produktos. Paredzams, ka atbalsts tiks sniegts vismaz 60 uzņēmumiem.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Investīcija Nr. 3: Ūdens taupīšana rūpniecībā
Pasākuma mērķis ir veicināt aprites ekonomiku, uzlabojot ūdens resursu apsaimniekošanu nozarē.
Pasākums ir vērsts uz projektiem, kas risina šādus jautājumus:
·optimizēt ūdens patēriņu, uzstādot jaunas ūdens taupīšanas tehnoloģijas un iekārtas,
·ūdens reciklēšanu ražošanas nozarēs un citās uzņēmējdarbības jomās ar augstu ūdens patēriņu,
·piesārņota vai lietota ekspluatācijas ūdens atkalizmantošana citos procesos,
·optimizēt ūdens izmantošanu komunālo pakalpojumu iekārtās,
·ūdens zudumu samazināšana slēgtās ūdensapgādes sistēmās un ūdens sadales sistēmās,
·izmantot tvaika atkritumu potenciālu,
·citi projekti, kuru mērķis ir uzlabot ūdens apsaimniekošanu rūpniecībā.
Paredzams, ka atbalsts tiks sniegts vismaz 40 uzņēmumiem.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
N.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
144
|
Reforma: Jaunu tiesību aktu par atkritumu apsaimniekošanu īstenošana Čehijas Republikā
|
Atskaites punkts
|
Īstenošanas lēmumu stāšanās spēkā saskaņā ar Vides ministrijas sagatavotajiem tiesību aktiem par atkritumu apsaimniekošanu
|
Īstenošanas lēmumu noteikums, kas norāda attiecīgo īstenošanas lēmumu stāšanos spēkā
|
|
|
|
CET.
|
2023
|
Šie īstenošanas lēmumi ietver Dekrētu par atkritumu katalogu Nr. 8/2021 Coll., Dekrētu par iepakojuma apstrādi Nr. 30/2021 Coll., Dekrētu par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem no atkritumiem iegūtais cietais kurināmais vairs nav atkritumi, Likumu par izvēlēto plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi ierobežošanu, Dekrētu par dažu Likuma par izvēlēto plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi ierobežošanu noteikumu īstenošanu, dekrēts par blakusproduktiem un atkritumu pārvietošanu (asfalta dekrēts), Dekrēts par nolietotu transportlīdzekļu apstrādi un Dekrēts par nolietotu produktu (riepu, elektrisko, akumulatoru) apstrādi.
|
|
145
|
Reforma: Jaunu tiesību aktu par atkritumu apsaimniekošanu īstenošana Čehijas Republikā
|
Atskaites punkts
|
Valsts un reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna stāšanās spēkā
|
Likuma noteikums, kas norāda uz valsts un reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna stāšanos spēkā
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Izstrādāt jaunu valsts un reģionālu atkritumu apsaimniekošanas plānu, kura mērķis ir uzlabot videi nekaitīgu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei, reģenerācijai un apglabāšanai.
|
|
146
|
Reforma. Čehijas Aprites stratēģijas 2040. gadam pabeigšana un īstenošana
|
Atskaites punkts
|
Čehijas Aprites stratēģijas 2040. gadam pabeigšana un pieņemšana Vides ministrijā
|
Čehijas Aprites stratēģijas 2040. gadam publicēšana Čehijas Republikas stratēģisko dokumentu datubāzē
|
|
|
|
Q1
|
2022
|
Stratēģijas “Apritīga Čehija 2040. gadam” pabeigšana un pieņemšana. Stratēģijā formulē redzējumu, globālos un stratēģiskos mērķus, prioritārās jomas un principus, kas vajadzīgi, lai Čehijas Republikā izveidotu aprites ekonomiku.
|
|
147
|
Reforma. Čehijas Aprites stratēģijas 2040. gadam pabeigšana un īstenošana
|
Atskaites punkts
|
Monitoringa ziņojuma pabeigšana, kurā izvērtēts, kā tiek īstenota Apkārtējā Čehijas stratēģija 2040. gadam
|
Uzraudzības ziņojuma publicēšana, kurā izvērtēts Čehijas Aprites stratēģijas 2040. gadam īstenošanas stāvoklis
|
|
|
|
CET.
|
2025
|
Vides ministrija pabeidz un publicē monitoringa ziņojumu, kurā novērtē aprites ekonomikas attīstību Čehijā un progresu, kas panākts stratēģijas “Apritīga Čehija 2040. gadam” elementu īstenošanā.
|
|
148
|
Ieguldījums: Reciklēšanas infrastruktūras būvniecība
|
Atskaites punkts
|
Vides ministrijas dotāciju lēmumi projektiem, kas iegulda reciklēšanas infrastruktūrā
|
Vides ministrijas dotāciju lēmumi projektiem, kas iegulda reciklēšanas infrastruktūrā
|
|
|
|
CET.
|
2024
|
Vides ministrijas dotāciju lēmumi projektiem, ar kuriem investē reciklēšanas infrastruktūrā.
Projekti ietver kompostēšanas un komunālās kompostēšanas iekārtu būvniecību un modernizāciju. Investīcija ietver arī atbalstu aprīkojuma iegādei, lai lauksaimniecības uzņēmumiem, kompostēšanas iekārtu un biogāzes staciju operatoriem lauksaimniecības zemes fondam (ALF) piemērotu kopumā vismaz 200.000 tonnu komposta gadā.
Aprīkojuma iegādes atbalsta saņēmējiem piecu gadu laikā ir jāiestrādā vismaz 40 tonnas komposta uz hektāru.
|
|
149
|
Ieguldījums: Reciklēšanas infrastruktūras būvniecība
|
Atskaites punkts
|
Tādu projektu pabeigšana, ar kuriem investē reciklēšanas infrastruktūrā
|
Pabeigšanas ziņojums
|
|
|
|
4. CET.
|
2025
|
To projektu pabeigšana, ar kuriem investē reciklēšanas infrastruktūrās.
Investīciju rezultātā kompostēšanas iekārtu modernizācija vai būvniecība nodrošina vismaz 70000 tonnu apstrādāto bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu pieaugumu gadā.
|
|
150
|
Ieguldījums Nr. 2: Aprites risinājumi uzņēmumos
|
Atskaites punkts
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrija piešķir tiesības slēgt visus publiskos līgumus par projektiem, kas iegulda aprites risinājumos uzņēmumos
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem, kas investē aprites risinājumos uzņēmumos
|
|
|
|
4. CET.
|
2022
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem, kas investē aprites risinājumos uzņēmumos. Atlasa projektus, kas veicina rūpniecisko pārveidi virzībā uz mazoglekļa, aprites un digitālo sabiedrību, samazinot ražošanas materiālo intensitāti un primāro resursu patēriņu.
|
|
151
|
Ieguldījums Nr. 2: Aprites risinājumi uzņēmumos
|
Mērķa
|
Tādu projektu pabeigšana, kuros investē aprites risinājumos uzņēmumos
|
|
Projektu skaits
|
0
|
60
|
4. CET.
|
2025
|
Pabeidz projektus, kas atbalsta aprites risinājumu izstrādi rūpniecības uzņēmumos, palielinot otrreizējo izejvielu izmantošanu kā primāro resursu aizstājēju, samazinot ražošanas materiālintensitāti, optimizējot materiālu ekodizainu, lai atvieglotu reciklēšanu un atkalizmantošanu, īstenojot rūpniecisko simbiozi un veicinot pāreju uz aprites ekonomiku.
|
|
152
|
Ieguldījums Nr. 3: Ūdens taupīšana rūpniecībā
|
Atskaites punkts
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrija piešķir tiesības slēgt visus publiskā iepirkuma līgumus par projektiem ūdens taupīšanai un optimizācijai nozarē
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem, kas paredzēti ūdens taupīšanai un optimizācijai nozarē
|
|
|
|
4. CET.
|
2022
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem, kas paredzēti ūdens taupīšanai un optimizācijai nozarē. Atlasa projektus, kas optimizē ūdens patēriņu ražošanas procesā, uzstādot jaunas tehnoloģijas un aprīkojumu ūdens taupīšanai, tiešu ūdens reciklēšanu ūdensietilpīgās nozarēs, piesārņota/izmantota ekspluatācijas ūdens atkalizmantošanu citos procesos, optimizēt ūdens izmantošanu komunālo pakalpojumu iekārtās, samazināt ūdens zudumus slēgtos kontūros vai optimizēt tvaika izmantošanu vai tā sadales potenciālu.
|
|
153
|
Ieguldījums Nr. 3: Ūdens taupīšana rūpniecībā
|
Mērķa
|
Projektu pabeigšana ūdens taupīšanai un optimizācijai nozarē
|
|
Projektu skaits
|
0
|
40
|
4. CET.
|
2025
|
Pabeidz projektus, kas optimizē ūdens patēriņu ražošanas procesā, uzstādot jaunas tehnoloģijas un iekārtas ūdens taupīšanai, tiešai ūdens reciklēšanai ūdensietilpīgās nozarēs, piesārņota/izmantota ekspluatācijas ūdens atkalizmantošanai citos procesos, optimizēt ūdens izmantošanu komunālo pakalpojumu iekārtās, samazināt ūdens zudumus slēgtos kontūros vai optimizēt tvaika izmantošanu vai tā sadales potenciālu.
|
O. 2.8. KOMPONENTS: Degradētu teritoriju atdzīvināšana
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmu, kas saistīta ar atbalstu bijušo rūpniecisko vai neizmantoto teritoriju atdzīvināšanai pilsētu teritorijās (turpmāk — degradētās teritorijās), ar galīgajiem mērķiem:
·uzlabot renovēto vai rekonstruēto ēku energoefektivitāti;
·būvēt jaunas energoefektīvas ēkas, kurās renovācija nebūtu ne iespējama, ne efektīva;
·radīt dabīgas oglekļa piesaistītājsistēmas.
Komponents ierosina visaptverošu teritorijas pārveidošanu un uzlabo ainavas ekoloģisko stabilitāti, radot jaunas zaļās zonas, neietekmējot lauksaimniecības zemi. Paredzams, ka teritorijas atdzīvināšana veicinās tehniskās un transporta infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, samazinās enerģijas patēriņu un palielinās energoefektivitāti.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu, saskaņā ar kuru Čehija koncentrējas uz mazoglekļa un enerģētikas pārkārtošanu, tostarp energoefektivitāti (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), un konkrētai valstij adresēto ieteikumu, saskaņā ar kuru Čehija atbalsta tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
O.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Ieguldījums: Ieguldījumu atbalsts konkrētu degradētu teritoriju atjaunošanai
Ar ieguldījumu atbalsta degradētu teritoriju atjaunošanas projektus, kuru mērķis ir sagatavot teritorijas turpmākai daudzfunkcionālai izmantošanai (tostarp infrastruktūras atjaunošanai un būvniecībai vai ēku nojaukšanai). Reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar CzechInvest, kas irRūpniecības un tirdzniecības ministrijas pakļautībā esošā Čehijas investīciju un uzņēmējdarbības attīstības aģentūra, ir noteikusi konkrētas degradētas teritorijas, pamatojoties uz teritorijas lielumu, paredzamo investīciju apjomu un projekta saskaņotību ar Eiropas zaļās pārkārtošanās mērķiem. Pasākums ietver subsīdiju programmas izveidi, kas sniedz atbalstu zemes sagatavošanai turpmākiem ieguldījumiem un pašiem ieguldījumu projektiem. Ar ieguldījumu atbalsta vismaz 10 degradētu teritoriju atjaunošanas projektus.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 2: Ieguldījumu atbalsts tādu degradētu teritoriju atjaunošanai, kas pieder pašvaldībām un reģioniem izmantošanai ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām
Ar ieguldījumu atbalsta tādu degradētu teritoriju atjaunošanu, kuras pieder vietējām un reģionālajām pašvaldībām un kuras pārveido par komunālu vai publisku iestādi, piemēram, skolu, kultūras centru, sporta laukumu, pašvaldības iestādi vai publiski pieejamu parku. Atbalstu piešķir tikai projektiem, kas paredz vai nu energoefektīvu renovāciju, vai dabisku oglekļa piesaistītāju izveidi, tostarp ilggadīgo zālāju izveidi vai koku stādīšanu. Ar ieguldījumu atbalsta vismaz 30 ar uzņēmējdarbību nesaistītus degradētu teritoriju atjaunošanas projektus.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 3: Ieguldījumu atbalsts degradētu teritoriju atjaunošanai, kas pieder pašvaldībām un reģioniem uzņēmējdarbības vajadzībām
Investīcija palīdz atdzīvināt degradētās teritorijas, tostarp likvidēt maza mēroga šķēršļus uz zemes, kas pieder pašvaldībām, jo īpaši izmantošanai uzņēmējdarbībā un ierobežotā mērā ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām. Šie šķēršļi attiecas uz būvju daļām, kas apzīmētas kā bīstami atkritumi, piemēram, azbestu saturošiem materiāliem vai nelielām naftas noplūdēm. Īpašu uzmanību pievērš zilās un zaļās infrastruktūras un energoefektivitātes principu stingrai ievērošanai, kas nozīmē, ka priekšroka dodama projektiem, ar kuriem īsteno lietus ūdens apsaimniekošanu saskaņā ar Likumu Nr. 254/2001 (“Ūdens likums”), un — jaunu ēku gadījumā — energotaupības pasākumiem, kas pārsniedz Likuma 406/2000 (“Enerģijas pārvaldības likums”) tiesību aktu prasības. Reģenerācijas vietas vēlams izmantot mazie un vidējie uzņēmumi un vietējie uzņēmumi. Ar investīciju atbalsta projektus, kuru mērķis ir atdzīvināt degradētās teritorijas komerciālai izmantošanai atbilstoši mērķim — vismaz 76 000 m³ apbūvētās platības.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
O.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
154
|
Ieguldījums: Ieguldījumu atbalsts konkrētu degradētu teritoriju atjaunošanai
|
Mērķa
|
Visu subsīdiju līgumu starp Valsts ieguldījumu fondu un atsevišķiem degradētu teritoriju projektu turētājiem stāšanās spēkā
|
|
Projektu skaits
|
|
10
|
4. CET.
|
2023
|
Stājies spēkā visi subsīdiju līgumi starp Valsts ieguldījumu fondu un atlasītajiem projektu turētājiem konkrētu degradētu teritoriju atjaunošanai (projekta sagatavošana, zemes sagatavošana, ieguldījumu projekti) pēc subsīdiju programmas sagatavošanas. Subsīdiju programmas atbalstīto projektu mērķis ir veikt nojaukšanu un energoefektīvu būvniecību vai energoefektīvu renovāciju. Līgumus slēdz par vismaz 10 projektiem, un vismaz 60 % no ieguldījumiem, kas veikti saskaņā ar šo pasākumu, atvēl energoefektīvas renovācijas projektiem.
Attiecībā uz nojaukšanas un energoefektīvas būvniecības finansēšanu nodrošina, ka atlasītie projekti ir tādi, ka i) jaunām ēkām primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā GNEĒ prasība; II) pamatīga renovācija nav iespējama tehnisku, veselības/drošuma vai mērķim atbilstošu iemeslu dēļ; III) jauno ēku kopējā apbūvētā platība nedrīkst pārsniegt visu degradētās teritorijas nojaukto bijušo ēku kopējo apbūvēto platību, jo vismaz 80 % no jaunajām ēkām ir izvietotas tieši bijušo nojaukto ēku apbūvētajā teritorijā. Neņem vērā vērtīgu zaļo zonu (ar augstu bioloģiskās daudzveidības vērtību) pārveidošanu.
Attiecībā uz atbalstu renovācijas darbībām uzaicinājumā norāda, ka vismaz 90 % izmaksu atbalsta energoefektivitātes renovāciju.
Projektu uzaicinājumu prasības nodrošina, ka vismaz 70 % no radītajiem būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumiem tiek sagatavoti atkalizmantošanai un reciklēšanai.
Uzaicinājuma pārvaldību, projektu iesniegumu izvērtēšanu, līguma atlasi un parakstīšanu ar projektu turētājiem, kā arī maksājumus projekta īstenošanas (būvniecības) laikā un galīgo kontroli uztic Valsts investīciju fondam.
|
|
155
|
Ieguldījums: Ieguldījumu atbalsts konkrētu degradētu teritoriju atjaunošanai
|
Mērķa
|
Konkrētu degradētu teritoriju energoefektīvu revitalizācijas projektu pabeigšana
|
|
Projektu skaits
|
0
|
10
|
2. CET.
|
2026
|
Pabeidz vismaz 10 energoefektivitātes atjaunošanas projektus konkrētās degradētās teritorijās. Vismaz 60 % no investīcijām atvēl energoefektīviem renovācijas projektiem.
|
|
156
|
Ieguldījums Nr. 2: Ieguldījumu atbalsts tādu degradētu teritoriju atjaunošanai, kas pieder pašvaldībām un reģioniem izmantošanai ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām
|
Mērķa
|
Visu līgumu starp Valsts investīciju fondu un atsevišķiem degradētu teritoriju projektu turētājiem stāšanās spēkā
|
|
Projektu skaits
|
|
30
|
4. CET.
|
2023
|
Stājas spēkā visi līgumi par publiskā īpašumā esošu degradētu teritoriju reģenerāciju ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām pēc subsīdiju programmas sagatavošanas. Subsīdiju programmas atbalstīto projektu mērķis ir energoefektīva renovācija vai degradētu teritoriju pārveidošana par dabīgiem oglekļa piesaistītājiem.
Attiecībā uz atbalstu renovācijas darbībām uzaicinājumā norāda, ka vismaz 90 % izmaksu atbalsta energoefektivitātes renovāciju.
Projektu uzaicinājumu prasības nodrošina, ka vismaz 70 % no radītajiem būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumiem tiek sagatavoti atkalizmantošanai un reciklēšanai.
Kopumā līgumus slēdz par vismaz 30 projektiem, un vismaz 20 % no investīcijām atvēl projektiem, kuru mērķis ir degradētās teritorijas pārveidot par dabīgiem oglekļa piesaistītājiem.
|
|
157
|
Ieguldījums Nr. 2: Ieguldījumu atbalsts tādu degradētu teritoriju atjaunošanai, kas pieder pašvaldībām un reģioniem izmantošanai ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām
|
Mērķa
|
Tādu degradētu teritoriju energoefektīvas atjaunošanas projektu pabeigšana, kas pieder pašvaldībām un reģioniem izmantošanai ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām
|
|
Atjaunotās apbūvētās platības kvm skaits
|
0
|
41 000
|
4. CET.
|
2025
|
Vismaz 20 % no ieguldījuma atvēl projektiem, kuru mērķis ir degradētās teritorijas pārveidot par dabīgiem oglekļa piesaistītājiem. Kopumā pabeidz vismaz 30 projektus un atjauno 41000 kvadrātmetru apbūvētās platības.
|
|
158
|
Ieguldījums Nr. 3: Ieguldījumu atbalsts degradētu teritoriju atjaunošanai, kas pieder pašvaldībām un reģioniem uzņēmējdarbības vajadzībām
|
Mērķa
|
Stājas spēkā visi publiskie līgumi par valsts degradēto teritoriju reģenerāciju izmantošanai saimnieciskās darbības vajadzībām
|
|
Projektu skaits
|
|
20
|
4. CET.
|
2023
|
Stājas spēkā visi līgumi par valsts degradēto teritoriju reģenerāciju izmantošanai uzņēmējdarbībā pēc subsīdiju programmas sagatavošanas. Atlasīto projektu mērķis ir atbalstīt nojaukšanu un energoefektīvu būvniecību vai energoefektīvu renovāciju.
Attiecībā uz nojaukšanas un energoefektīvas būvniecības finansēšanu nodrošina, ka atlasītie projekti ir tādi, ka i) jaunām ēkām primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā GNEĒ prasība; II) pamatīga renovācija nav iespējama tehnisku, veselības/drošuma vai mērķim atbilstošu iemeslu dēļ; III) vietā, kur atradās pirmā ēka, izmanto ne vairāk kā 5 % jaunas zemes. Tas izslēdz iespēju nojaukt ēkas vienā vietā un būvēt citu ēku citā vietā.
Attiecībā uz atbalstu renovācijas darbībām nodrošina, ka vismaz 90 % izmaksu atbalsta energoefektivitātes renovāciju.
Projektu uzaicinājumu prasības nodrošina, ka vismaz 70 % no radītajiem būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumiem tiek sagatavoti atkalizmantošanai un reciklēšanai.
Kopumā līgumus slēdz vismaz par 20 projektiem.
|
|
159
|
Ieguldījums Nr. 3: Ieguldījumu atbalsts degradētu teritoriju atjaunošanai, kas pieder pašvaldībām un reģioniem uzņēmējdarbības vajadzībām
|
Mērķa
|
Pašvaldību un reģionu īpašumā esošu degradētu teritoriju energoefektīvas revitalizācijas projektu pabeigšana izmantošanai uzņēmējdarbībā
|
|
Apbūvētās telpas m³ skaits
|
0
|
76 000
|
4. CET.
|
2025
|
Vismaz 60 % no investīcijām atvēl energoefektīviem ēku renovācijas projektiem degradētās teritorijās. Kopumā atjaunots vismaz 76000 m³ apbūvētās platības.
|
P. 2.9. KOMPONENTS: Bioloģiskās daudzveidības veicināšana un cīņa pret sausumu
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmas, ko rada zema ūdens aizture un klimata pārmaiņu ietekme Čehijā. Komponenta mērķis ir uzlabot aizsardzību pret sausumu un plūdiem, palielinot ūdens aizturi ainavā un pilsētu teritorijās. Ir plānoti arī ieguldījumi Natura 2000 tīkla teritoriju un īpaši aizsargājamo teritoriju (ĪAT) aizsardzībā.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
P.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā
Reformas mērķis ir grozīt Ūdens apsaimniekošanas likumu, lai sistemātiskāk risinātu sausuma un ūdens trūkuma problēmu. Grozījumā nosaka sausuma novēršanas un uzraudzības sistēmu, attiecīgo iestāžu pienākumus un kontroles mehānismus. Tās mērķis ir izveidot reģionālas komisijas, kas būtu pilnvarotas izdot deklarāciju par “ūdens trūkuma stāvokli” un piemērot attiecīgus ūdens izmantošanas ierobežojumus reģionā saskaņā ar sausuma pārvaldības plāniem.
Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Aizsardzība pret sausumu un plūdiem Brno pilsētā
Šīs investīcijas mērķis ir stiprināt Brno pilsētas aizsardzību pret plūdiem un atjaunot Svratka upi. Projekta īstenošana ietver: dabā balstīti risinājumi, piemēram, dabiska ūdens līmeņa paaugstināšanās pļavu baseinos, dabas rezervātu, pļavu, palieņu izveide un mitrājuizveide. Risinājumus īsteno Svratka upē.
Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 2: Lietusūdens apsaimniekošana pilsētu aglomerācijās
Šā ieguldījuma mērķis ir palēnināt noteces un ūdens aizturi un uzkrāšanos pilsētu aglomerācijās. Investīcija cita starpā var ietvert virsmas savērpšanu, absorbcijas joslas un rezervuārus, lietus dārzus, pazemes slazdus, drenāžas, pazemes krātuves vai zaļos jumtus.
Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 3: Natura 2000 teritoriju un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu apsaimniekošana
Investīcijas vispārīgais mērķis ir uzlabot ainavas un bioloģiskās daudzveidības ekoloģisko stabilitāti Čehijā (tostarp izstrādājot pamatpētījumus). Tā ietver tādu pasākumu īstenošanu, kas noteikti Natura 2000 (īpaši aizsargājamo teritoriju un Kopienā nozīmīgu teritoriju), kā arī valsts aizsargājamo teritoriju atjaunošanas un atjaunošanas pārvaldības plānos, kā arī īpaši aizsargājamo sugu apsaimniekošanas plānos. Investīcija palīdz sasniegt labvēlīgu aizsardzības statusu, īstenojot dabas apsaimniekošanas plānos noteiktos saglabāšanas pasākumus.
Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 4: Ūdens, nemeža un meža ekosistēmu pielāgošanās klimata pārmaiņām
Šīs investīcijas mērķis ir nodrošināt sistēmisku ūdens aizturi ainavā. Tā ietver tādu darbību īstenošanu, kas var ietvert, bet neaprobežojas ar mežu sugu un telpiskā sastāva uzlabošanu; lai aizsargātu dzīvotnes, kas nav meža dzīvotnes; mitrāju un dīķu izveidē vai atjaunošanā; ūdensteču atdzīvināšanā, ainavas elementu atjaunošanā, koku stādīšanā ārpus meža platībām un citās saistītās darbībās. Investīcija ietver arī atbalstu priekšizpētei par ūdens aiztures potenciālu mazo upju baseinu teritorijās un attiecīgā gadījumā no šiem pētījumiem atlasītu pasākumu īstenošanai.
Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma. Ainavu politikas izveide un plānošana
Reformas mērķis ir izveidot integrētu ainavu pārvaldību un plānošanu, nodrošinot starpnozaru koordināciju un daudzu ieinteresēto personu iesaisti. Tās galvenais mērķis ir veicināt dabas resursu, piemēram, mežu, ūdensobjektu un bioloģiskās daudzveidības, saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekoloģiskos un sociālekonomiskos ieguvumus.
Valdība pieņem integrētu ainavu politikas dokumentu. Politikas dokuments rada labvēlīgu vidi ilgtspējīgai zemes apsaimniekošanai gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Pamatojoties uz šo politikas dokumentu, sabiedrībai un valsts ierēdņiem pieejamā tīmekļa platformā publicē metodiku, kas apraksta pieeju ainavu saglabāšanai un ainavu apsaimniekošanai valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Izveido rīkus, lai uzraudzītu zināšanu izmantošanu praksē, un pabeidz 3 izmēģinājuma projektus.
Pasākumu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
P.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
160
|
Reforma: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā
|
Atskaites punkts
|
Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (Likums Nr. 254/2001 Coll.), kuru mērķis ir sistēmiska pieeja sausuma un ūdens trūkuma pārvaldībai.
|
Stājas spēkā grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (Likums Nr. 254/2001 Coll.)
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Pieņem grozījumus Ūdens likumā, ar ko nosaka regulējumu sausuma un ūdens trūkuma novēršanai, veicot sausuma monitoringu, kontroles mehānismu izveidi un kompetento iestāžu pienākumu noteikšanu. Izveido reģionālu un centrālu komisiju sausuma un ūdens trūkuma novēršanai, uzraudzībai un pārvaldībai. Izstrādā un apstiprina reģionālos un valsts sausuma plānus.
|
|
161
|
Ieguldījums: Aizsardzība pret sausumu un plūdiem Brno pilsētā
|
Atskaites punkts
|
Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem, kuru mērķis ir aizsardzība pret sausumu un plūdiem Brno pilsētā.
|
Paziņojums par visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.
|
|
|
|
4. CET.
|
2022
|
Paziņojums par visiem līgumiem, kas piešķirti projektiem, kuru mērķis ir aizsardzība pret sausumu un plūdiem Brno pilsētā.
|
|
162
|
Ieguldījums: Aizsardzība pret sausumu un plūdiem Brno pilsētā
|
Atskaites punkts
|
Dabā balstītu pretplūdu aizsardzības pasākumu pabeigšana Brno pilsētas aizsardzībai
|
Projekta pabeigšana
|
|
|
|
4. CET.
|
2025
|
Projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidots dabai tuvu pretplūdu aizsardzības pasākumu kopums Svratka upes posmā.
Pasākumi aizsardzībai pret plūdiem ietver:
·Ūdensteces gultnes morfoloģijas uzlabošana
·Zemes krastu pielāgošana maigākām un mainīgākām nogāzēm un to iespējamā stabilizēšana.
·Pavadošo koku stādīšana, kā arī stiebrzāļu audzēšana krastos un ūdensteces apkārtnē.
·Palieņu atvēršana plūdiem un to pārveidošanai (piemēram, mitrāju būvniecība). Aizsardzības pret plūdiem pasākums ietver dabā balstītus risinājumus un atbilst Valsts rīcības plānam par pielāgošanos klimata pārmaiņām un valsts vides politiku Čehijas Republikā 2030. gadam, ņemot vērā 2050. gadu.
·Papildu pasākumi, no kuriem nekādā veidā nevar izvairīties un kuri ir absolūti nepieciešami iepriekš minēto pasākumu īstenošanai.
|
|
163
|
Ieguldījums Nr. 2: Lietusūdens apsaimniekošana pilsētu aglomerācijās
|
Mērķa
|
Lietus ūdens apjoma palielināšana, izmantojot lietusūdens apsaimniekošanas pasākumus pilsētu teritorijās
|
|
Paturētā lietus ūdens tilpums m³
|
0
|
20.000
|
4. CET.
|
2025
|
Noslēguma ziņojums, ko iesniegusi neatkarīga struktūra. Šis pasākums ietver virsmas absorbciju un aiztures pasākumus, lietus dārzus, pazemes lietusūdens aiztures ierīces, virszemes un pazemes aiztures krātuves.
|
|
164
|
Ieguldījums Nr. 3: Aizsargājamās teritorijas, tostarp Natura 2000 teritorijas un aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas
|
Mērķa
|
Tādu projektu pabeigšana, kuru mērķis ir aizsargāt aizsargājamās teritorijas, tostarp Natura 2000 teritorijas, un aizsargātās augu un dzīvnieku sugas.
|
|
Hektāri
|
0
|
150 000
|
4. CET.
|
2025
|
Nobeiguma ziņojums, ko iesniegusi Vides ministrija. Ieguldījums veicina labvēlīga aizsardzības statusa sasniegšanu, īstenojot aizsardzības pasākumus, kas noteikti dabas apsaimniekošanas plānos, kuru pamatā ir Likums 114/1992. Ieguldījumu īsteno Natura 2000 teritorijās, valsts aizsargājamās teritorijās un ārpus iepriekš minētajām teritorijām, un tas aptver vismaz 150 000 ha.
|
|
165
|
Ieguldījums Nr. 4: Ūdens, nemeža un meža ekosistēmu pielāgošanās klimata pārmaiņām
|
Atskaites punkts
|
Tādu projektu pabeigšana, kuru mērķis ir pielāgot ūdens, nemeža un meža ekosistēmas klimata pārmaiņām
|
Neatkarīgas struktūras sagatavots pabeigšanas ziņojums
|
|
|
|
4. CET.
|
2025
|
Neatkarīga struktūra iesniedz nobeiguma ziņojumu par vismaz 2500 projektiem, kuru mērķis ir pielāgot ūdens, nemeža un meža ekosistēmas klimata pārmaiņām un novērtēt mazo upju baseinu teritoriju ūdens aiztures potenciālu vismaz 4 250 km² platībā.
|
|
262
|
Reforma. Ainavu politikas izveide un plānošana
|
Atskaites punkts
|
Integrētas ainavu politikas un plānošanas pieņemšana
|
Ainavas politikas pieņemšana un norādījumu par ainavu publicēšana
|
|
|
|
Q1
|
2026
|
Valdība pieņem integrētu ainavu politikas dokumentu. Ieinteresēto personu iesaistīšana ir daļa no politikas izstrādes. Politika rada labvēlīgu vidi ilgtspējīgai zemes apsaimniekošanai gan publiskajā, gan privātajā sektorā, jo īpaši ar sadarbīgas pārvaldības mehānismu palīdzību pārvarot administratīvos un nozaru šķēršļus. Tā aptver vismaz šādus tematus: bioloģiskā daudzveidība, ūdens resursu apsaimniekošana, mežsaimniecība un kultūras mantojums.
Pamatojoties uz šo politiku, sabiedrībai un valsts ierēdņiem pieejamā tīmekļa platformā publicē metodiku, kas apraksta pieeju ainavu saglabāšanai un ainavu apsaimniekošanai valsts, reģionālā un vietējā līmenī.
Izveido rīkus, lai uzraudzītu zināšanu izmantošanu praksē, un pabeidz 3 izmēģinājuma projektus.
|
Q. 2.10. komponents — cenas ziņā pieejami mājokļi
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt pašreizējo un pieaugošo krīzi mājokļu pieejamības jomā. Tā mērķis ir palielināt cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu, nodrošinot ieguldītājiem koncesionālus un subordinētus aizdevumus, kā arī izveidojot publiskā un privātā sektora līdzieguldījumu fondu cenas ziņā pieejamu mājokļu iegādei, renovācijai un būvniecībai.
Komponents ietver mājokļu reformu, mājokļu konsultāciju centru un reģionālo mājokļu konsultāciju centru tīklu, kā arī trīs finanšu instrumentus, kas vērsti uz to, lai maksimāli palielinātu piekļuvi finansējumam un piesaistītu privāto kapitālu:
·Koncesijas aizdevumu mehānisms
·Subordinēto aizdevumu mehānisms
·Publiskā un privātā sektora līdzieguldījumu fonds
Komponents atbalsta konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu par sociālo un cenas ziņā pieejamu mājokļu nodrošināšanas stiprināšanu, tostarp pieņemot īpašu tiesisko regulējumu attiecībā uz sociālajiem mājokļiem un labāku koordināciju starp dažādām struktūrām (2022. gada KVAI Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
JAUTĀJUMS. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Cenas ziņā pieejamu mājokļu likuma stāšanās spēkā
Reformas mērķis ir palielināt mājokļu pieejamību cenas ziņā, pieņemot un īstenojot modernu un līdzsvarotu tiesisko regulējumu. Reformas ietvaros stājas spēkā likums par cenas ziņā pieejamiem mājokļiem.
JAUTĀJUMS. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
263
|
Reforma: Cenas ziņā pieejamu mājokļu likuma stāšanās spēkā
|
Atskaites punkts
|
Spēkā esošais Mājokļu likums par pieņemamu cenu
|
Akts
|
|
|
|
2. CET.
|
2025
|
Stājas spēkā Likums par cenas ziņā pieejamiem mājokļiem.
Akts:
1.Izveidot mehānismu, kas palīdzētu pieteikuma iesniedzējiem atrast mājokli.
2.Izveidot mehānismu, kas stimulē tukša mājokļa izmantošanu.
3.Izveidot mehānismu, kas palīdzētu īrniekiem pildīt savas saistības pret izīrētājiem.
|
JAUTĀJUMS. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Ieguldījums: Koncesijas aizdevuma mehānisms
Šis pasākums ietver publiskas investīcijas koncesionālu aizdevumu sniegšanas mehānismā, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Čehijas cenas ziņā pieejamu mājokļu nozarē. Mehānisms darbojas, piešķirot koncesijas aizdevumus tieši privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 170 460 000 EUR apmērā.
Mehānismu pārvalda Valsts investīciju atbalsta fonds kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādu produktu līniju: koncesijas aizdevumi. Šā produkta mērķis ir sniegt koncesijas aizdevumus projektiem, kas palīdz palielināt īres mājokļu pieejamību. Atbalstīto darbību mērķis ir esošo dzīvojamo dzīvojamo vienību renovācija, ēku renovācija par dzīvojamām dzīvojamām vienībām, dzīvojamo vienību iegāde un jaunu dzīvojamo vienību būvniecība.
Lai īstenotu investīcijas mehānismā, Čehija un Valsts investīciju atbalsta fonds paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:
1)Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par ieguldījumiem Mehānismā pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.
2)Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:
a)Finanšu produkta(-u) un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts.
b)Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.
c)Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Ieguldījumu politika jo īpaši izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums;
ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm;
iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām. Turklāt ieguldījumu politika paredz, ka Mehānisma galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts vides tiesību akti.
d)Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.
e)Prasība, ka visām atbalstītajām renovācijām ir jāietver energoefektivitātes renovācija.
3)Summu, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, maksu struktūru īstenošanas partnerim un prasību reinvestēt visus atmaksājumus saskaņā ar mehānisma ieguldījumu politiku, ja vien tos neizmanto, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.
4)Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:
a)Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.
b)Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.
c)Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.
d)Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar Valsts investīciju atbalsta fonda revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” un valsts atbalsta noteikumu ievērošana; un iii) ka ir ievērota prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma nosacījumi.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.
Ieguldījums Nr. 2: Subordinēto aizdevumu mehānisms
Šis pasākums ietver publiskas investīcijas subordinētu aizdevumu piešķiršanas mehānismā, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Čehijas cenas ziņā pieejamu mājokļu nozarē. Mehānisms darbojas, piešķirot subordinētos aizdevumus tieši privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 94 770 000 EUR apmērā.
Mehānismu pārvalda Valsts attīstības banka kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādu produktu līniju: subordinētie aizdevumi. Šā produkta mērķis ir sniegt subordinētus aizdevumus projektiem, kas palīdz palielināt īres mājokļu pieejamību. Atbalstīto darbību mērķis ir esošo dzīvojamo dzīvojamo vienību iegāde, renovācija, ēku renovācija par dzīvojamām dzīvojamām vienībām un jaunu dzīvojamo vienību būvniecība.
Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Čehija un Valsts attīstības banka paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:
1)Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par ieguldījumiem Mehānismā pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.
2)Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:
a)Finanšu produkta(-u) un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts.
b)Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.
c)Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Ieguldījumu politika jo īpaši izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums;
ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm;
iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām. Turklāt ieguldījumu politika paredz, ka Mehānisma galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts vides tiesību akti.
d)Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.
e)Prasība, ka visām atbalstītajām renovācijām ir jāietver energoefektivitātes renovācija.
3)Summu, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, maksu struktūru īstenošanas partnerim un prasību reinvestēt visus atmaksājumus saskaņā ar mehānisma ieguldījumu politiku, ja vien tos neizmanto, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.
4)Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:
a)Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.
b)Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.
c)Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.
d)Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar Valsts attīstības bankas revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” un valsts atbalsta noteikumu ievērošana; un iii) ka ir ievērota prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma nosacījumi.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.
Ieguldījums Nr. 3: Līdzieguldījumu mehānisms
Šis pasākums ietver publiskas investīcijas publiskā un privātā sektora līdzieguldījumu mehānismā, kura mērķis ir uzlabot piekļuvi cenas ziņā pieejamiem mājokļiem Čehijā. Mehānisms darbojas, veicot tiešus ieguldījumus nekustamajā īpašumā. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis ir sākotnēji ieguldīt vismaz 39 574 000 EUR.
Mehānismu pārvalda valsts attīstības ieguldījumu uzņēmums kā īstenošanas partneris.
Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Čehija un Valsts attīstības ieguldījumu sabiedrība paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:
1)Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par ieguldījumiem Mehānismā pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.
2)Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:
a)Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.
b)Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Ieguldījumu politika jo īpaši izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums;
ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm;
iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām. Turklāt ieguldījumu politika paredz, ka Mehānisma galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts vides tiesību akti.
c)Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.
d)Prasība, ka visām atbalstītajām renovācijām ir jāietver energoefektivitātes renovācija.
3)Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība reinvestēt visus atmaksājumus saskaņā ar mehānisma ieguldījumu politiku, ja vien tos neizmanto, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.
4)Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:
a)Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.
b)Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.
c)Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.
d)Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar Valsts attīstības ieguldījumu sabiedrības revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” un valsts atbalsta noteikumu ievērošana; un iii) ka ir ievērota prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma nosacījumi.
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.
JAUTĀJUMS. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
264
|
Ieguldījums:
Koncesijas aizdevuma mehānisms
|
Atskaites punkts
|
Īstenošanas nolīgums
|
Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā
|
|
|
|
CET.
|
2024
|
Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.
|
|
265
|
Ieguldījums:
Koncesijas aizdevuma mehānisms
|
Mērķa
|
Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi
|
|
% (procentuālā daļa)
|
0
|
100
|
2. CET.
|
2026
|
Valsts investīciju atbalsta fonds ir noslēdzis juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai mehānismā izmantotu 100 % no ANM investīcijām (ņemot vērā pārvaldības maksas).
|
|
266
|
Ieguldījums:
Koncesijas aizdevuma mehānisms
|
Atskaites punkts
|
Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
|
Nodošanas sertifikāts
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Čehija pārvieto 170 460 000 EUR uz Mehānisma Valsts investīciju atbalsta fondu.
|
|
267
|
Ieguldījums Nr. 2:
Subordinētais aizdevums
|
Atskaites punkts
|
Īstenošanas nolīgums
|
Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā
|
|
|
|
CET.
|
2024
|
Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.
|
|
268
|
Ieguldījums Nr. 2:
Subordinētais aizdevums
|
Mērķa
|
Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi
|
|
% (procentuālā daļa)
|
0
|
100
|
2. CET.
|
2026
|
Valsts attīstības banka ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas).
|
|
269
|
Ieguldījums Nr. 2:
Subordinētais aizdevums
|
Atskaites punkts
|
Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
|
Nodošanas sertifikāts
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Čehija pārskaita Valsts attīstības bankai EUR 94770000 Mehānisma vajadzībām.
|
|
270
|
Ieguldījums Nr. 3:
Līdzieguldījumu mehānisms
|
Atskaites punkts
|
Īstenošanas nolīgums
|
Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā
|
|
|
|
CET.
|
2024
|
Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.
|
|
271
|
Ieguldījums Nr. 3:
Līdzieguldījumu mehānisms
|
Mērķa
|
Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi
|
|
% (procentuālā daļa)
|
0
|
100
|
2. CET.
|
2026
|
Valsts attīstības ieguldījumu uzņēmums ir noslēdzis juridisku finansēšanas nolīgumu ar līdzieguldījumu mehānismu par summu, kas nepieciešama, lai mehānismā izmantotu 100 % no ANM investīcijām (ņemot vērā pārvaldības maksas).
|
|
272
|
Ieguldījums Nr. 3:
Līdzieguldījumu mehānisms
|
Atskaites punkts
|
Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
|
Nodošanas sertifikāts
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Čehija pārskaita 39 574 000 EUR Mehānisma valsts attīstības ieguldījumu sabiedrībai.
|
R. 3.1. KOMPONENTS: Inovācija izglītībā digitalizācijas kontekstā
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar izglītības sistēmas digitālo pārkārtošanos, jo īpaši stiprinot skolēnu digitālo pratību un skaitļošanas domāšanu un veicinot digitālo tehnoloģiju izmantošanu skolotāju vidū. To panāk, pārskatot pamatizglītības un vidējās izglītības mācību programmas, lai stiprinātu IT izglītību, paplašinātu tās darbības jomu, iekļaujot tajā progresīvas digitālās tehnoloģijas, un veicinātu digitālās prasmes visās izglītības jomās. Tā arī veicina skolotāju digitālās prasmes un uzlabo digitālā aprīkojuma līmeni skolās. Komponenta mērķis ir arī novērst digitālo plaisu, ko saasina ieilgušie skolu pārvietošanās ierobežojumi, izveidojot fondu mobilajām digitālajām ierīcēm, kas ir pieejamas nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem un skolēniem. Komponenta galīgais mērķis ir pielāgot izglītību mainīgajām darba tirgus vajadzībām, novērst IT speciālistu un padziļinātu digitālo prasmju trūkumu visā darba tirgū un nodrošināt ilgtermiņa nodarbināmību.
Reformas saskaņā ar komponentu atbalsta, īstenojot valstij adresēto 2019. gada ieteikumu Nr. 2, saskaņā ar kuru Čehija palielina izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti un iekļautību, tostarp veicinot tehniskās un digitālās prasmes un veicinot skolotāja profesiju, un 2020. gada valstij adresēto ieteikumu Nr. 2, saskaņā ar kuru Čehija atbalsta nodarbinātību, izmantojot aktīvu darba tirgus politiku, prasmju, tostarp digitālo prasmju, nodrošināšanu un piekļuvi digitālajai izglītībai.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
R.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Mācību programmu reforma un IT izglītības stiprināšana
Reforma ietver pamatskolas, pamatskolas un vidusskolas (gimnázium) skolu mācību programmu pārskatīšanu,lai veicinātu digitālo pratību un IT prasmes. Informātikas mācīšanu pastiprina mācīto stundu izteiksmē. To attiecina arī uz tādām jaunām jomām kā datu apstrāde un modelēšana, kodēšana un programmēšana, robotika un progresīvas digitālās tehnoloģijas (paplašinātā realitāte, virtuālā realitāte, 3D drukāšana). Turklāt jaunajās mācību programmās ir paredzēts, ka šīs digitālās prasmes tiks attīstītas kā pamatprasme visās izglītības jomās, tostarp mācību priekšmetos, kas nav saistīti ar IT. Pamatskolas un pamatskolas un ģimnāzijas mācību programmu pārskatīšanu apstiprina līdz 2021. gada 30. septembrim. Skolu mērķis ir pakāpeniski ieviest jaunās mācību programmas. Termiņš pilnīgai atbilstībai jaunajām mācību programmām ir 2023. gada 1. septembris pamatskolām, 2024. gada 1. septembris pamatskolām un 2025. gada 1. septembris ģimnāzijai.
Tāpēc reformu pilnībā pabeidz līdz 2025. gada 1. septembrim.
Ieguldījums: Pārskatītās mācību programmas īstenošana un pedagogu digitālās prasmes
Pasākuma mērķis ir atbalstīt pārskatīto mācību programmu un skolotāju digitālo prasmju sistēmas (DigCompEdu) īstenošanu skolās. Atbalsts ir balstīts uz pieprasījumu un aptver vismaz 4000 skolu. Tajā ietver:
·finansiāls atbalsts skolotāju apmācībai digitālo prasmju un IT lietotprasmes jomā, kā noteikts pārskatītajās mācību programmās;
·norādījumi (darbsemināri, tīmekļsemināri, individuālas konsultācijas) vadītājiem, skolu IKT koordinatoriem, mācību programmu koordinatoriem un IT skolotājiem, lai palīdzētu efektīvi īstenot mācību programmu reformu;
·līdz 2024. gada 31. decembrim izveidot digitālu platformu, kas skolotājiem nodrošina piekļuvi esošajām datubāzēm ar izglītības saturu (piemēram, tiešsaistes mācību materiāliem, tīmekļsemināriem vai e-mācību kursiem).
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums Nr. 2: Digitālais aprīkojums skolām
Investīcijas pirmais mērķis ir novērst digitālo atstumtību, nodrošinot, ka digitālais aprīkojums ir pieejams visiem skolēniem. Investīcija novērš pieaugošo nevienlīdzību izglītībā, ko vēl vairāk saasina ieilgušie skolu pārvietošanās ierobežojumi. Vispirms līdz 2020. gada 31. decembrim bija jānodrošina skolām finansējums IKT aprīkojumam tālmācībai, lai būtu iespējama tālmācība skolas pārvietošanās ierobežojumu laikā, tostarp skolēniem no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides. Pēc tam skolām tiks piešķirts papildu finansējums, lai līdz 2025. gada 31. decembrim izveidotu fondu mobilajām digitālajām ierīcēm nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem. Līdzekļus skolām piešķir, pamatojoties uz kritērijiem, kas atspoguļo to, vai skola atrodas sociāli atstumtā teritorijā, un aplēsto skolēnu skaitu, kuriem aizņemties ir vajadzīgas digitālās mobilās ierīces. Skolas iegādājas 70000 ierīces, kas atbalsta 70000 skolēnus, kuriem tā vajadzīga.
Otrais investīcijas mērķis ir nodrošināt, ka skolas ir pienācīgi aprīkotas gan ar pamata, gan progresīvām digitālajām tehnoloģijām, lai atbalstītu digitālo pratību un īstenotu pārskatītās mācību programmas saskaņā ar šā komponenta 1. reformu. No aptuveni 10000 bērnudārzu, pamatskolām un vidusskolām līdz 2024. gada 31. martam vismaz 9260 ir jāaprīko ar pamata un progresīvām digitālajām tehnoloģijām (piemēram, paplašināto realitāti, virtuālo realitāti, robotiku un 3D drukāšanu). Finansējuma nodrošināšanu papildina ar tehnisko palīdzību skolām, lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu izlietojumu. Šo tehnisko palīdzību skolām sniedz, vai nu izmantojot centralizēti sniegtus norādījumus (īpaša tīmekļa vietne, tīmekļsemināri, tiešsaistes novērtēšanas rīki, labas prakses piemēri), vai izmantojot jaunu IT konsultantu tīklu (“IT gurus”) reģionālā līmenī, kas skolām nodrošina mērķtiecīgu mentorēšanu par IT aprīkojuma iegādi, IT administrācijas izveidi, savienojamību un skolu iekšējiem tīkliem. It guru tīkls laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim atbalsta vismaz 1120 skolas, t. i., aptuveni vienu piektdaļu skolu, īpašu uzmanību pievēršot mazākām lauku skolām, kurām ir vislielākās IT izplatīšanas problēmas.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
R.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
168
|
Reforma: Mācību programmu reforma un IT izglītības stiprināšana
|
Atskaites punkts
|
Jaunu mācību programmu apstiprināšana digitālās pratības un skaitļošanas domāšanas stiprināšanai
|
Izglītības, jaunatnes un sporta ministrija apstiprina jaunas mācību programmas pamatskolām, pamatskolām un ģimnāzijai
|
|
|
|
CET.
|
2021
|
Jaunajās mācību programmās:
·pastiprināt informātikas izglītību mācīšanas stundu ziņā
·paplašināt informātikas tvērumu, iekļaujot jaunas jomas, piemēram, datu apstrādi un modelēšanu, kodēšanu un programmēšanu, robotiku, paplašināto realitāti, virtuālo realitāti un digitālās tehnoloģijas.
·Ieviest digitālo kompetenci kā vienu no pamatkompetencēm
·veicināt digitālo tehnoloģiju izmantošanu visās izglītības jomās, tostarp mācību priekšmetos, kas nav saistīti ar IT.
|
|
169
|
Reforma: Mācību programmu reforma un IT izglītības stiprināšana
|
Atskaites punkts
|
Jaunu mācību programmu īstenošana skolās, stiprinot digitālo pratību un skaitļošanas domāšanu
|
Jauno mācību programmu īstenošana pamatskolās, pamatskolās un ģimnāzijā
|
|
|
|
CET.
|
2025
|
Jaunās mācību programmas skolās ir jāīsteno pakāpeniski. Pilnīgu atbilstību jaunajām mācību programmām līdz 2023. gada 1. septembrim panāk pamatskolas, līdz 2024. gada 1. septembrim — pamatskolas un līdz 2025. gada 1. septembrim — ģimnāzija.
|
|
170
|
Ieguldījums: Pārskatītās mācību programmas īstenošana un pedagogu digitālās prasmes
|
Atskaites punkts
|
Digitālas platformas izveide efektīvai izglītības resursu kopīgošanai
|
Digitālā platforma, kas pilnībā darbojas
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Izglītības, jaunatnes un sporta ministrijas pārziņā esošā digitālā platforma nodrošina skolotājiem piekļuvi esošajam izglītības saturam (piemēram, digitālajiem izglītības resursiem, tīmekļsemināriem vai e-mācību kursiem). Tā izveido saites uz esošajām digitālās izglītības materiālu datubāzēm.
|
|
171
|
Ieguldījums: Pārskatītās mācību programmas īstenošana un pedagogu digitālās prasmes
|
Mērķa
|
Skolu skaits, kas saņēmušas atbalstu jaunu IT mācību programmu īstenošanai (skolotāju digitālās prasmes un orientācija)
|
|
Skaits
|
0
|
4 000
|
Q1
|
2026
|
Atbalsts jauno mācību programmu īstenošanai ir paredzēts pamatskolām un pamatskolām. Tā sastāv no:
·skolotāju apmācība digitālo prasmju un IT lietotprasmes jomā
·norādījumi (darbsemināri, tīmekļsemināri, individuālas konsultācijas) vadītājiem, skolu IKT koordinatoriem, mācību programmu koordinatoriem un IT skolotājiem
|
|
172
|
Ieguldījums Nr. 2: Digitālais aprīkojums skolām
|
Mērķa
|
To digitālo ierīču skaits, ko skolas iegādājušās tālmācībai
|
|
Skaits
|
0
|
74 000
|
4. CET.
|
2020
|
Vismaz 74000 digitālo ierīču (planšetdatori, klēpjdatori, mobilie tālruņi u. c.) skolas iegādājas tālmācībai. Vismaz 4102 pamatskolas un vidusskolas saņēma finansējumu IT aprīkojumam tālmācībai.
|
|
173
|
Ieguldījums Nr. 2: Digitālais aprīkojums skolām
|
Mērķa
|
To IT ierīču skaits, kas iegādātas skolu mobilo digitālo ierīču fondam nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem
|
|
Skaits
|
0
|
70 000
|
4. CET.
|
2025
|
70000 ierīču iegāde atbalsta 70000 skolēnus, kam vajadzīga palīdzība. Vismaz 80 % skolu ir izveidojušas fondu mobilajām digitālajām ierīcēm nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem. Šis IT aprīkojums papildina 172. mērķī minēto aprīkojumu.
|
|
174
|
Ieguldījums Nr. 2: Digitālais aprīkojums skolām
|
Mērķa
|
Ar digitālajām tehnoloģijām un aprīkojumu atbalstīto skolu skaits, lai veicinātu digitālo pratību un īstenotu jaunās IT mācību programmas
|
|
Skaits
|
0
|
9 260
|
Q1
|
2024
|
No aptuveni 10000 skolām vismaz 9260 skolas ir aprīkotas gan ar pamattehnoloģijām, gan progresīvām digitālajām tehnoloģijām, kas vajadzīgas, lai veicinātu digitālo pratību un mācītu jaunu informātiku saskaņā ar pārskatītajām mācību programmām.
|
|
175
|
Ieguldījums Nr. 2: Digitālais aprīkojums skolām
|
Mērķa
|
To skolu skaits, kas saņem atbalstu konsultācijām un mentorēšanai par IT aprīkojumu un iekšējām IT sistēmām
|
|
Skaits
|
0
|
1 120
|
Q1
|
2026
|
Reģionālā līmenī reģionālo IT konsultantu tīkls nodrošina mērķtiecīgu mentorēšanu un konsultācijas vismaz 1120 skolām par IT aprīkojuma iegādi, savienojamību, IT administrācijas izveidi un skolu iekšējiem tīkliem.
Konsultācijas ar reģionālo IT konsultantu starpniecību papildina centralizēti sniegti metodiski norādījumi, piemēram, īpaša tīmekļa vietne, tīmekļsemināri, labas prakses apmaiņa un tiešsaistes izvērtēšanas rīki.
|
S. 3.2. KOMPONENTS: Skolu programmu pielāgošana
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmas attiecīgi terciārās izglītības un pamatizglītības un zemākās vidējās izglītības jomā. Augstākās izglītības līmenī komponenta mērķis ir palielināt universitāšu spējas un pielāgot studiju programmas jauniem mācīšanās veidiem un jaunām jomām, jo īpaši digitālajām zināšanām, atbilstoši mainīgajām darba tirgus vajadzībām. Atbalsta arī jaunas universitāšu struktūras, lai paplašinātu un modernizētu terciāro izglītību medicīnas un farmācijas zinātnes jomā. Pamatizglītības un pamatskolas izglītības līmenī komponenta mērķis ir novērst pieaugošo nevienlīdzību izglītībā, sniedzot daudzpakāpju atbalstu nelabvēlīgā situācijā esošām skolām, papildu mācības skolēniem, kuriem draud neveiksmes, un stiprinot skolotāju un profesionāļu spējas mācīt neviendabīgas nodarbības.
Komponents atbalsta 2019. gada valstij adresēto ieteikumu Nr. 2, saskaņā ar kuru Čehija palielina izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti un iekļautību, tostarp veicinot tehniskās un digitālās prasmes un veicinot skolotāja profesiju, un 2020. gada valstij adresēto ieteikumu Nr. 2, saskaņā ar kuru Čehija atbalsta nodarbinātību, izmantojot aktīvu darba tirgus politiku, prasmju, tostarp digitālo prasmju, nodrošināšanu un piekļuvi digitālajai izglītībai.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
S.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Universitāšu pārveide, lai pielāgotos jauniem mācīšanās veidiem un mainīgajām darba tirgus vajadzībām
Reformas mērķis ir uzsākt un paātrināt universitāšu pārveidi gan attiecībā uz mācību saturu, gan veidiem. Attiecībā uz saturu studiju programmu klāstu pielāgo jaunajām tendencēm un mainīgajām vajadzībām darba tirgū, jo īpaši digitālajai pārveidei. Prioritārās nozares nosaka valsts līmenī, apspriežoties ar sociālajiem partneriem. Lai labāk atbilstu darba tirgus vajadzībām, jāpielāgo arī esošo studiju programmu akadēmiskā ievirze, lai iekļautu ievērojamu daļu mācīšanās darbavietā. Reforma arī atvieglo pāreju uz jauniem, galvenokārt digitāliem mācīšanās veidiem, piemēram, jaukta tipa mācīšanos un tālmācību. Tam ir vajadzīgi ieguldījumi digitālajās iekārtās un tehnoloģijās un universitāšu personāla apmācība digitālo prasmju un modernu mācīšanas metožu jomā. Pasākums ir vērsts arī uz minēto spēju attīstīšanu, kas ļautu universitātēm nodrošināt pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides kursus, jo īpaši darba ņēmējiem zināšanās ietilpīgās jomās.
Atbalstu novirza universitātēm, izmantojot atklātu uzaicinājumu, ko pārvalda Izglītības, jaunatnes un sporta ministrija. Paredzams, ka tiks atbalstītas vismaz 20 universitātes. Akreditē vismaz 35 jaunas studiju programmas, tostarp:
-vismaz 15 studiju programmas prioritārajās strauji augošās nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, kurās trūkst augsti kvalificētu speciālistu, piemēram, kiberdrošība, mākslīgais intelekts, “Rūpniecība 4.0”, e-pārvaldes pakalpojumi.
-vismaz 20 papildu studiju programmas (bakalaurs vai maģistra grāds) ar profesionālu profilu.
Turklāt universitātes piedāvā vismaz 20 jaunus mūžizglītības kursus (tostarp mikroapliecinājumus).
Reformu un ar to saistītās investīcijas pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums: Datlasītu galveno akadēmisko objektu izveide
Investīcija ietver universitāšu telpu paplašināšanu medicīnas, biomedicīnas un farmācijas zinātnes jomā. Jaunās iekārtas ļauj ieviest jauninājumus akadēmiskajās programmās, paplašināt praktisko mācīšanu, attīstīt starpdisciplīnu pētniecību un palielināt internacionalizāciju. Galīgais mērķis ir palielināt medicīnas un farmācijas studentu īpatsvaru, tādējādi novēršot veselības aprūpes speciālistu trūkumu Čehijā. Investīcija ietver jaunu akadēmisko objektu būvniecību un aprīkošanu trīs universitāšu pilsētiņās:
·Mephared 2 — Medicīnas fakultātes un Šarla Universitātes Farmācijas fakultātes Hradec Králové sadrumstaloto akadēmisko objektu apvienošana
·BIOCENTRUM — jaunas medicīnas, biomedicīnisko dabas pētījumu un zinātnes iekārtas Šarla Universitātes Alberova universitātē Prāgā
·Biopharma Hub — jaunas farmācijas un biomedicīnisko pētījumu iestādes, kas ļauj sasaistīt Farmācijas fakultāti ar vienu akadēmisko vietni Masarika Universitātē Brno.
Investīcijas pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma. Atbalsts nelabvēlīgā situācijā esošām skolām
Reformas mērķis ir novērst pieaugošās atšķirības starp skolu izglītības rezultātiem un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai. To panāk, sniedzot visaptverošu atbalstu visneaizsargātākajām skolām, kurās skolēnu ar nelabvēlīgu sociālekonomisko izcelsmi īpatsvars pārsniedz vidējo rādītāju. Izstrādā un īsteno mērķtiecīga atbalsta programmu skolām sociāli atstumtās teritorijās un segregētās skolās, kā arī skolām, kurās ir lielāks skolēnu īpatsvars ar atšķirīgu dzimto valodu. Atbalsts ir vērsts uz skolotāju un citu pedagoģiskā personāla apmācību darbam ar neviendabīgām grupām un nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem, kā arī uz efektīvu sadarbību ar skolu psihologiem, skolotāju palīgiem un skolu sociālajiem darbiniekiem.
Pamatojoties uz atbalsta programmas rezultātiem, iesniedz skolu finansēšanas reformu, ieviešot indeksa finansējumu, lai atspoguļotu sociālekonomisko trūkumu līmeni. Tas ļaus sistemātiski palielināt finansējumu visneaizsargātākajām skolām, tādējādi uzlabojot to izglītības kvalitāti un mazinot atšķirības starp skolām.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 2: Pasniedzēju programmas
Investīcijas mērķis ir nodrošināt atgūšanās nodarbības skolēniem ar nelabvēlīgu sociālekonomisko izcelsmi, kuru izglītības rezultāti pasliktinājās ieilgušo skolu pārvietošanās ierobežojumu dēļ. Pamatojoties uz Čehijas skolu inspekcijas ziņojumiem, tiek lēsts, ka 50000 skolēnu atpaliek un viņiem ir vajadzīgas konsultācijas, jo desmit mēnešus ilgajā skolas ierobežojumu laikā dalība tiešsaistes mācībās nav pietiekama. Investīcijas mērķis ir novērst turpmāku nevienlīdzības palielināšanos starp skolēniem un skolām, ko izraisa sociāli vai citi nelabvēlīgi apstākļi. 4000 skolas organizē apmācības programmas. Paredzams, ka, sasniedzot šo skolu skaitu, konsultācijas tiks nodrošinātas, izmantojot 500000 individuālu skolēnu uzņemšanu apmācības kursos. Tas nozīmē, ka viens un tas pats skolēns var izmantot apmācības kursus vairākos priekšmetos (piemēram, matemātikā, angļu valodā). Pasākuma mērķis ir sniegt konsultācijas skolēniem, kuriem draud nesekmība skolā. Skolas un skolotāji var autonomi noteikt, kurus skolēnus uzskata par pakļautiem nesekmības riskam.
Publicē šā pasākuma ietekmes novērtējumu (piemēram, kā pasākums palīdzēja atjaunot mācīšanās paradumus un iegūt mācību programmās noteiktās zināšanas matemātikā, čehu valodā un svešvalodā.
Investīciju pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
S.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
176
|
Reforma: Universitāšu pārveide, lai pielāgotos jauniem mācīšanās veidiem un mainīgajām darba tirgus vajadzībām
|
Atskaites punkts
|
Programmas uzsākšana universitāšu pārveides atbalstam
|
Izglītības ministrijas uzsāktā programma
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Programma atbalsta universitāšu pielāgošanos jauniem mācību veidiem un jaunu studiju programmu ieviešanu. Programmas atbalstāmās nozares nosaka, pamatojoties uz ekonomisko datu analīzi, apspriežoties ar sociālajiem partneriem. Galvenā uzmanība tiek pievērsta strauji augošām nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, kuras cieš no augsti kvalificētu speciālistu trūkuma, piemēram, kiberdrošība, mākslīgais intelekts, “Rūpniecība 4.0” vai e-pārvaldes pakalpojumi. Mērķis ir atbalstīt vismaz 20 universitātes.
|
|
177
|
Reforma: Universitāšu pārveide, lai pielāgotos jauniem mācīšanās veidiem un mainīgajām darba tirgus vajadzībām
|
Mērķa
|
Jaunu akreditētu studiju programmu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
35
|
Q1
|
2026
|
Akreditē vismaz 35 jaunas studiju programmas, no kurām:
-vismaz 15 studiju programmas attiecas uz nozarēm, kas atzītas par strauji augošām nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, kurās trūkst augsti kvalificētu speciālistu;
-vismaz 20 jaunām studiju programmām (bakalaura vai maģistra studiju programma) ir profesionālais profils.
|
|
178
|
Reforma: Universitāšu pārveide, lai pielāgotos jauniem mācīšanās veidiem un mainīgajām darba tirgus vajadzībām
|
Mērķa
|
Jaunu pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides kursu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
20
|
Q1
|
2026
|
Universitātes izveido un piedāvā vismaz 20 jaunus kursus, kas vērsti uz prasmju pilnveidi vai pārkvalifikāciju (tostarp mikroapliecinājumu veidlapas).
|
|
179
|
Ieguldījums: Atlasītu galveno akadēmisko objektu izveide
|
Atskaites punkts
|
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana jaunu universitāšu iekārtu būvniecībai
|
Paziņojums par apbalvojumu par jaunu universitātes iekārtu būvniecību
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Paziņojums par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu tādu jaunu universitātes iekārtu būvniecībai, kuru mērķis ir jauna universitātes platība 100 000 m² platībā, tostarp materiālais aprīkojums, šādā sadalījumā:
1.Mephared 2 (Hradec Králové Šārla universitāte) — 58 092 m²
2.BIOCENTRUM (Prāgas-Albertovas Šarla universitāte) — 33 934 m²
3.BiopharmaHub (Masaryk University, Brno) — 19 035 m²
|
|
180
|
Ieguldījums: Atlasītu galveno akadēmisko objektu izveide
|
Mērķa
|
Jaunās universitātes teritorijas kvadrātmetru skaits
|
|
Skaits
|
0
|
95 000
|
2. CET.
|
2026
|
Ierīko vismaz 95 000 m² jaunu universitāšu teritoriju.
|
|
181
|
Reforma. Atbalsts nelabvēlīgā situācijā esošām skolām
|
Mērķa
|
Atbalstīto nelabvēlīgā situācijā esošo skolu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
400
|
4. CET.
|
2025
|
Programma sniedz atbalstu vismaz 400 skolām, kurās ir liels nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu īpatsvars. Atbalsts ir vērsts uz skolotāju un citu pedagoģiskā personāla apmācību darbam ar neviendabīgām grupām un nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem. Skolu atlasi veic Valsts Pedagoģijas institūts sadarbībā ar Čehijas skolu inspekciju, pamatojoties uz kritēriju kopumu, kas var ietvert nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu īpatsvaru, to skolēnu īpatsvaru, kuriem ir atšķirīga dzimtā valoda, un skolas izglītības rezultātus, bet neaprobežojas ar tiem.
|
|
182
|
Reforma. Atbalsts nelabvēlīgā situācijā esošām skolām
|
Atskaites punkts
|
Priekšlikums par jaunu sistēmu skolu finansēšanai, ņemot vērā nelabvēlīgos sociālekonomiskos apstākļus
|
Izglītības, jaunatnes un sporta ministrijas apstiprinājums indeksa finansējuma priekšlikumam
|
|
|
|
4. CET.
|
2025
|
Indeksa finansējuma priekšlikuma pamatā ir rezultāti, kas gūti atbalsta programmā nelabvēlīgā situācijā esošām skolām saskaņā ar 2. reformu (Atbalsts nelabvēlīgā situācijā esošām skolām). Indeksā ņem vērā vairākus rādītājus par skolu sociālekonomiskajām priekšrocībām, kas var ietvert (bet ne tikai) izglītības rezultātus, to skolēnu īpatsvaru, kuri ir sociāli vai citādi nelabvēlīgākā situācijā, un to skolēnu īpatsvaru, kuriem ir atšķirīga dzimtā valoda.
|
|
183
|
Ieguldījums Nr. 2: Pasniedzēju programmas
|
Mērķa
|
To skolu skaits, kuras organizē apmācības programmas
|
|
Skaits
|
0
|
4 000
|
4. CET.
|
2023
|
4000 skolas organizē apmācības programmas. Paredzams, ka, sasniedzot šo skolu skaitu, mācības tiks nodrošinātas, izmantojot 500000 individuālu skolēnu uzņemšanu apmācības kursos. Par prioritāti apmācības mērķis ir palīdzēt skolēniem, kuriem draud nesekmības risks, atjaunot mācību paradumus un apgūt zināšanas, kas noteiktas mācību programmās matemātikā, čehu valodā un svešvalodā.
Publicē šā pasākuma ietekmes novērtējumu.
|
T. 3.3. KOMPONENTS: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt vairākas problēmas darba tirgus un sociālās aprūpes jomā. Pirmkārt, tās mērķis ir palielināt darbaspēka pielāgošanās spēju, attīstot tā prasmes, jo īpaši digitālajā jomā. Otrkārt, tās mērķis ir novērst pastāvīgo dzimumu nevienlīdzību darba tirgū, jo īpaši sieviešu ar maziem bērniem zemo līdzdalību darba tirgū. Treškārt, komponenta mērķis ir modernizēt un paplašināt sociālos pakalpojumus saskaņā ar deinstitucionalizācijas un neatkarīgas dzīves principiem, kā aprakstīts ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.
Komponents atbalsta valstij adresēto 2019. gada ieteikumu Nr. 2, saskaņā ar kuru Čehija veicina sieviešu ar maziem bērniem nodarbinātību, tostarp uzlabojot piekļuvi cenas ziņā pieejamai bērnu aprūpei, un konkrētai valstij adresēto 2020. gada ieteikumu Nr. 2, saskaņā ar kuru Čehija atbalsta nodarbinātību, izmantojot aktīvu darba tirgus politiku, prasmju, tostarp digitālo prasmju, nodrošināšanu un piekļuvi digitālajai izglītībai.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
T.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Darba tirgus politikas izstrāde
Šīs reformas mērķis ir veicināt mūžizglītību Čehijā. Reforma ietver vairākus sistēmiskus pasākumus:
●līdz 2022. gada 31. martam izveidot trīspusēju mehānismu, iesaistot Darba ministriju, Izglītības ministriju, darba devējus un arodbiedrību pārstāvjus, lai koordinētu mūžizglītības programmu izstrādi atbilstoši faktiskajam un paredzamajam prasmju pieprasījumam;
●līdz 2023. gada 31. decembrim izveidot pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides kursu datubāzi, kas palielina pārkvalifikācijas kursu piedāvājumu un uzlabo piedāvājuma un pieprasījuma atbilstību; datubāze ietver gan pārkvalifikācijas programmas, kas sertificētas saskaņā ar Nodarbinātības likumu, gan arī kursus, ko piedāvā profesionālās izglītības iestādes un augstākās izglītības iestādes;
●iekļaut mērķgrupās, kas var piedalīties Darba biroja organizētajā pārkvalifikācijā, arī nodarbināt personas, kuras pakļautas pārcelšanas riskam, un nodarbinātus cilvēkus, kuri meklē kvalifikācijas celšanu;
●līdz 2025. gada 31. decembrim izveidot vismaz 14 reģionālus mācību centrus (par kuriem atbild Darba birojs), kas ir pietiekami aprīkoti, lai nodrošinātu mūžizglītību digitālo tehnoloģiju un rūpniecības 4.0 jomā; tas ļaus pastiprināt sadarbību ar reģionālajām arodskolām un elastīgāk nodrošināt pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas kursus atbilstoši reģionālā darba tirgus faktiskajām vajadzībām (bez nepieciešamības rīkot konkursus par programmām);
●līdz 202. gada 5. decembrim izdarīt tiesību akta grozījumu,lai uzlabotu to, kā Darba biroja organizētie pārkvalifikācijas kursi tiek pielāgoti darba meklētājiem, un mērķtiecīgāk virzītu atbalstu šīm neaizsargātajām grupām (piemēram, mazkvalificētām, atstumtām personām vai sociālās atstumtības riskam pakļautām personām).
Reformas pasākumus pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma. Bērnu aprūpes iestāžu ilgtspējīga finansējuma nodrošināšana
Šā pasākuma mērķis ir veicināt cenas ziņā pieejamu bērnu aprūpes pieejamību bērniem, kas jaunāki par trim gadiem, lai atvieglotu vecāku, jo īpaši māšu, atgriešanos darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Reforma ietver grozījumus likumā par pirmsskolas aprūpi, kas nodrošina stabilu finansējumu iestādēm bērniem līdz trīs gadu vecumam. Tiesību akta grozījuma mērķis ir arī nodrošināt bērniem, kas jaunāki par trim gadiem, piekļuvi cenas ziņā pieejamai bērnu aprūpei visos Čehijas reģionos.
Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Reforma. Ilgstošas aprūpes sistēmas reforma
Reformas mērķis ir risināt problēmu, ko rada sadrumstalota pārvaldība un ilgtermiņa aprūpes finansēšana un zems kopienā balstītu un mājās sniegtu pakalpojumu īpatsvars Čehijā. Pasākums ietver tiesību aktu reformu, kuras mērķis ir integrēt veselības un sociālo ilgtermiņa aprūpi, nodrošināt stabilu sistēmu kvalitatīvu ilgtermiņa pakalpojumu pienācīgai finansēšanai, radīt stimulus aprūpei kopienā un mājās, nodrošināt piekļuvi privātiem pakalpojumu sniedzējiem un uzlabot sociālās aprūpes uzraudzību. Paredzams, ka līdz 2022. gada 31. decembrim tiks izveidota sistēma sociālo un ilgtermiņa vajadzību apzināšanai, un paredzams, ka tiks pieņemts deinstitucionalizācijas rīcības plāns.
Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Reforma. Reforma apdraudēto bērnu aprūpē
Reformas mērķis ir uzlabot sociālās aprūpes pakalpojumus riskam pakļautiem bērniem, proti, bērniem, kuru pamatvajadzības nevar apmierināt ar viņu ģimenes resursiem, stājoties spēkā Likumam par bērnu sociālo un tiesisko aizsardzību un citiem tiesību aktiem un ierobežojot bērnu, kas jaunāki par četriem gadiem, ievietošanu aprūpes iestādē.
Reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Darba tirgus politikas izstrāde
Pasākuma mērķis ir palielināt darbaspēka spēju pielāgoties mainīgajām darba tirgus vajadzībām.
Prasmju nodrošināšanas mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt kvalificēta darbaspēka piedāvājumu, kas ir konkurētspējas priekšnoteikums, un, no otras puses, novērst bezdarbu un veicināt sociālo kohēziju. Apmācību nodrošina 130,000 cilvēku digitālajās prasmēs vai citās prasmēs, kas vajadzīgas digitālās pārkārtošanās un “Rūpniecība 4.0” kontekstā.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 2: Pirmsskolas iestāžu kapacitātes palielināšana
Investīcijas mērķis ir palielināt bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību bērniem, kas jaunāki par trim gadiem, lai palīdzētu novērst sieviešu ar maziem bērniem zemo līdzdalību darba tirgū un samazinātu pastāvīgo dzimumu nevienlīdzību darba tirgū. Investīcijas mērķis ir arī palielināt bērnu aprūpes pieejamību ģimenēm ar zemākiem ienākumiem, kuras nevar atļauties pašreizējos bērnu aprūpes pakalpojumus, un tas vēl vairāk saasina sociālās atstumtības risku un bērnu vājo izglītības rezultātu. Paredzams, ka ieguldījums radīs 8600 jaunas vietas pirmsskolas iestādēs bērniem, kas jaunāki par trim gadiem. Investīcija ietver:
●Ieguldījumi jaunās stādaudzētavās. Izveido vismaz 490 jaunas stādaudzētavas.
●Esošo objektu atjaunošana, lai nodrošinātu atbilstību jaunajiem tehniskajiem standartiem (higiēna un ugunsdrošība), kas noteikti ar grozījumiem Bērnu grupu likumā, vai lai paplašinātu spējas vai izveidotu jaunas bērnu grupas. Atjauno vai no jauna izveido vismaz 28 objektus.
Investīcijas jaunās jaudās veicina arī klimata mērķu sasniegšanu, panākot enerģijas ietaupījumus, kā aprakstīts 190. mērķrādītājā.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.
Ieguldījums Nr. 3: Sociālās aprūpes infrastruktūras attīstība un modernizācija
Šā pasākuma mērķis ir novērst sociālās aprūpes infrastruktūras trūkumu un nepieciešamību atbalstīt pāreju uz kopienā balstītu sociālo un ilgtermiņa aprūpi Čehijas Republikā.
Ar investīcijām atbalsta papildu sociālās aprūpes iestāžu infrastruktūras izveidi, vai nu rekonstruējot esošās ēkas, vai ar jaunām būvēm un attīstot sociālo pakalpojumu infrastruktūru profilaksei un konsultēšanai. Šos ieguldījumu projektus īsteno, pamatojoties uz teritoriālo vajadzību novērtējumu; nodrošināt, ka jaunas un atjaunotas dzīvojamās vietas nodrošina virzību uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Priekšroka tiek dota ieguldījumiem mājās un kopienā balstītās aprūpes vidēs, un visos ieguldījumu projektos ievēro izvēles brīvības un neatkarīgas dzīves principu. Turklāt, lai nodrošinātu virzību uz Konvenciju, jāgroza Sociālo pakalpojumu likums, ieviešot sūdzību mehānismu sociālo pakalpojumu klientiem un pieņemot saistošu metodiku sociālo pakalpojumu inspekciju jomā.
Ieguldījumi jaunās jaudās veicina klimata mērķu sasniegšanu, palielinot energoefektivitāti, kā aprakstīts 194. un 195. mērķrādītājā.
Turklāt sociālās profilakses, konsultāciju vai mājas aprūpes pakalpojumu sniedzējiem iegādājas vismaz 100 elektrotransportlīdzekļus un ne vairāk kā 151 no elektrotīkla uzlādējamus hibrīdautomobiļus.
Ieguldījumu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.
Ieguldījums Nr. 4: Infrastruktūras attīstība un modernizācija apdraudēto bērnu aprūpes jomā
Investīcijas mērķis ir novērst riskam pakļauto bērnu nepietiekamo sociālās aprūpes infrastruktūru un atbalstīt pāreju uz kopienā balstītu aprūpi Čehijas Republikā. Investīcijas atbalsta sociālās aprūpes infrastruktūrasnodrošināšanu riskam pakļautiem bērniem, renovējot esošās ēkas,būvējot jaunus objektus un/vai iegādājoties objektus vai dzīvojamās vienības.
Ieguldījumu pabeidz līdz 2026gad. 31. augustam.
T.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
184
|
Reforma: Darba tirgus politikas izstrāde
|
Atskaites punkts
|
Trīspusējās pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides komitejas izveide
|
Stājas spēkā dekrēts, ar ko izveido Ekonomikas un sociālo lietu nolīguma pastāvīgo Pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides komiteju (trīspusēja)
|
|
|
|
Q1
|
2022
|
Pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides komiteja koordinē mūžizglītības attīstību atbilstoši faktiskajam un paredzamajam prasmju pieprasījumam. Tajā ir pārstāvji no Darba un sociālo lietu ministrijas, Izglītības, jaunatnes un sporta ministrijas, darba devēju apvienībām un arodbiedrībām.
|
|
185
|
Reforma: Darba tirgus politikas izstrāde
|
Atskaites punkts
|
Grozītā Nodarbinātības likuma stāšanās spēkā
|
Grozītā Nodarbinātības likuma noteikums, kas norāda uz grozītā Nodarbinātības likuma stāšanos spēkā
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Likums:
·Sniegt definīciju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas ir nelabvēlīgākā situācijā darba tirgū
·mērķtiecīgāks atbalsts šīm neaizsargātajām grupām (piemēram, mazkvalificētām, atstumtām personām vai sociālās atstumtības riskam pakļautām personām)
·uzlabot darba biroja organizēto pārkvalifikācijas kursu piemeklēšanu darba meklētājiem
|
|
186
|
Reforma: Darba tirgus politikas izstrāde
|
Atskaites punkts
|
Pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas kursu datubāze
|
Ieviesta publiska datubāze par prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas kursiem
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Datubāze ietver prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmas, kas sertificētas saskaņā ar Nodarbinātības likumu (ko nodrošina Darba birojs), kā arī kursus, ko piedāvā profesionālās izglītības iestādes, augstākās izglītības iestādes un citi pakalpojumu sniedzēji.
|
|
187
|
Ieguldījums: Darba tirgus politikas izstrāde
|
Mērķa
|
To cilvēku skaits, kuri saņēmuši apmācību digitālo prasmju un prasmju jomā, kas vajadzīgas “Rūpniecībai 4.0”
|
|
Skaits
|
0
|
130 000
|
4. CET.
|
2025
|
Vismaz 130000 cilvēku apgūst digitālo prasmju vai prasmju apguvi, kas vajadzīgas “Rūpniecībai 4.0”.
|
|
188
|
Reforma: Darba tirgus politikas izstrāde
|
Mērķa
|
Reģionālo apmācības centru skaits, kas izveidoti rūpniecības 4.0 veicināšanai
|
|
Skaits
|
0
|
14
|
4. CET.
|
2025
|
Izveido, aprīko un nodod ekspluatācijā vismaz 14 mācību centrus (viens centrs katrā reģionā). Centrus izveido Darba birojs. Tās ir aprīkotas, lai sadarbībā ar reģionālajām arodskolām nodrošinātu prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas kursus par digitālajām prasmēm un prasmēm, kas vajadzīgas pārejai uz “Rūpniecību 4.0”.
|
|
190
|
Ieguldījums Nr. 2: Pirmsskolas iestāžu kapacitātes palielināšana
|
Mērķa
|
Jaunu pirmsskolas iestāžu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
518
|
2. CET.
|
2026
|
Izveido vai atjauno 490 jaunas stādaudzētavas. Vismaz 176 bērnudārzu renovācijas panāk vidēji vai nu vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, vai vismaz 30 % tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, un vismaz 98 jaunas ēkas sasniedz primārās enerģijas pieprasījumu, kas ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām.
Turklāt uzaicinājumā(-os) par projektiem, kas atbilst šim mērķim, paredz, ka katrs projekts ietilpst vismaz vienā no šādām kategorijām:
·Projekti ir jaunas būves, kuru primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām.
·Projekti ir renovācija, ar ko panāk vai nu vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, vai vismaz 30 % tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu.
·Projekti ir cita veida energoefektivitātes renovācija.
Turklāt no jauna izveido vai atjauno vismaz 28 iestādes, lai nodrošinātu atbilstību jaunajiem tehniskajiem standartiem, kas noteikti ar grozījumu Aktā Nr. 247/2014 par bērnu aprūpes pakalpojumu sniegšanu bērnu grupā (Bērnu grupas likums), vai lai palielinātu kapacitāti.
|
|
191
|
Ieguldījums Nr. 2: Pirmsskolas iestāžu kapacitātes palielināšana
|
Mērķa
|
Jaunu vietu skaits pirmsskolas iestādēs
|
|
Skaits
|
0
|
8 600
|
2. CET.
|
2026
|
Vismaz 8600 jaunu vietu izveide pirmsskolas iestādēs bērniem, kas jaunāki par trim gadiem. Šie mehānismi atšķiras no mehānismiem, ko finansē no citām Savienības finansēšanas programmām.
|
|
192
|
Reforma. Bērnu aprūpes iestāžu finansēšanas ilgtspējas nodrošināšana
|
Atskaites punkts
|
Likuma par bērnu aprūpi stāšanās spēkā (grozījums Likumā Nr. 247/2014 par bērnu aprūpes pakalpojumu sniegšanu bērnu grupā)
|
Noteikums Likumā par bērnu aprūpi (grozījumi Likumā Nr. 247/2014 par bērnu aprūpes pakalpojumu sniegšanu bērnu grupā), kas norāda uz likuma stāšanos spēkā
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Likums par pirmsskolas bērnu aprūpi (grozījumi Likumā Nr. 247/2014 par bērnu aprūpes pakalpojumu sniegšanu bērnu grupā)
·nodrošināt stabilu finansējumu pirmsskolas iestādēm bērniem līdz trīs gadu vecumam
·censties nodrošināt bērnu, kas jaunāki par trim gadiem, piekļuvi cenas ziņā pieejamai bērnu aprūpei visos reģionos.
|
|
193
|
Reforma. Ilgstošas aprūpes sistēmas reforma
|
Atskaites punkts
|
Likuma par ilgtermiņa aprūpi stāšanās spēkā
|
Ilgtermiņa aprūpes likuma noteikums, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Likums par ilgtermiņa aprūpi:
·mērķis ir integrēt veselības un sociālo ilgtermiņa aprūpi;
·nodrošināt augstus kvalitātes standartus visu veidu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem;
·veicināt kopienā balstītu aprūpi un aprūpi mājās, nodrošinot neatkarīgu dzīvi dabiskajā vidē;
·nodrošināt stabilu sistēmu pienācīgam ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu finansējumam, tostarp aprūpei kopienā un mājās;
·paredzēt noteikumus par aprūpes kvalitātes uzraudzību, prasības personālam (tostarp kvalifikācijai) un aprīkojumam;
·atļaut privātiem ilgtermiņa aprūpes sniedzējiem piekļuvi, vienlaikus visiem pakalpojumu sniedzējiem piemērojot vienādus noteikumus un kvalitātes standartus.
Var piemērot pārejas periodu, pamatojoties uz atbilstošu pamatojumu. Šis pārejas periods sākas ar akta publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī un ir saistīts ar tehniskiem vai tehnoloģiskiem ierobežojumiem.
|
|
194
|
Ieguldījums Nr. 3: Sociālās aprūpes infrastruktūras attīstība un modernizācija
|
Mērķa
|
T1: Uzbūvēto vai rekonstruēto dzīvojamo, ambulatoro, informatīvo, profilakses un konsultāciju centru skaits
|
|
Kredītiespēju skaits
|
0
|
94
|
4. CET.
|
2025
|
Izveido vismaz 94 objektus, no kuriem renovē vismaz 42 objektus, kas nodrošina vai nu vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, vai vismaz 30 % tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, un vismaz 32 ir jaunas būves, kuru primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām.
Turklāt uzaicinājumā(-os) par projektiem, kas atbilst šim mērķim, pieprasa vienu vai vairākus šādus elementus:
·Projekti ir jaunas būves, kuru primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām.
·Projekti ir renovācija, ar ko panāk vai nu vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, vai vismaz 30 % tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu.
·Projekti ir cita veida energoefektivitātes renovācija.
Uzaicinājumā(-os) arī prasīts, lai projekti nodrošinātu progresu personu ar invaliditāti deinstitucionalizācijai saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, jo īpaši principiem par neatkarīgu dzīvi un iekļaušanu sabiedrībā, jo īpaši brīvību izvēlēties, kur un ar ko dzīvot, kontrolēt ikdienas darbības un piekļūt pakalpojumiem kopienā.
|
|
273
|
Ieguldījums Nr. 3: Sociālās aprūpes infrastruktūras attīstība un modernizācija
|
Atskaites punkts
|
Sociālo pakalpojumu likuma grozījumi attiecībā uz sūdzībām
|
Grozītais Sociālo pakalpojumu likums
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Sociālo pakalpojumu likumu groza, grozījums stājas spēkā un izveido sociālo pakalpojumu sūdzību mehānismu, nodrošinot vismaz to, ka:
·Klientiem, klienta likumīgajiem aizbildņiem un ģimenes locekļiem ir tiesības iesniegt sūdzības par sociālajiem pakalpojumiem savam pakalpojumu sniedzējam.
·Sūdzības iesniedzējiem ir tiesības saņemt informāciju par to, kā sūdzība tika atrisināta.
·Sūdzības iesniedzējiem ir tiesības vērsties no pakalpojumu sniedzēja neatkarīgā struktūrā; un iestāde izskata pārsūdzības gan pēc būtības, gan pēc procesa.
·Pakalpojumu sniedzēji, kā arī attiecīgā pārsūdzības iestāde vai struktūras reģistrē saņemtās sūdzības.
|
|
195
|
Ieguldījums Nr. 3: Sociālās aprūpes infrastruktūras attīstība un modernizācija
|
Mērķa
|
T2: Uzbūvēto vai rekonstruēto dzīvojamo, ambulatoro, informatīvo, profilakses un konsultāciju centru skaits
|
|
Kredītiespēju skaits
|
94
|
252
|
2. CET.
|
2026
|
Izveido vismaz 252 iekārtas, no kurām: renovē vismaz 108 objektus, kas nodrošina vai nu vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, vai vismaz 30 % tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, un vismaz 84 ir jaunas būves, kuru primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām.
Turklāt uzaicinājumā(-os) par projektiem, kas atbilst šim mērķim, pieprasa vienu vai vairākus šādus elementus:
·Projekti ir jaunas būves, kuru primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām.
·Projekti ir renovācija, ar ko panāk vai nu vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, vai vismaz 30 % tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu.
·Projekts ir cita veida energoefektivitātes renovācija.
Uzaicinājumā(-os) arī prasīts, lai projekti nodrošinātu progresu personu ar invaliditāti deinstitucionalizācijai saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, jo īpaši principiem par neatkarīgu dzīvi un iekļaušanu sabiedrībā, jo īpaši brīvību izvēlēties, kur un ar ko dzīvot, kontrolēt ikdienas darbības un piekļūt pakalpojumiem kopienā.
Pieņem saistošu metodiku sociālo dienestu inspicēšanai.
Metodikā nosaka, ka inspekcijās pārbauda, kā tiek pildīti pienākumi saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām sociālo pakalpojumu sniegšanā.
Turklāt kā eksperimentālas pārbaudes saskaņā ar jaunajiem noteikumiem jāpārbauda sociālie pakalpojumi, ko sniedz 30 iekārtās, kuru ietilpība ir vairāk nekā 25 personas. Sociālie dienesti, ja pārbaudēs konstatēti trūkumi, apņemas viena gada laikā izstrādāt plānu šo trūkumu novēršanai.
Inspekcijas metodiku apspriež un par to vienojas attiecīgās ieinteresētās personas.
|
|
196
|
Ieguldījums Nr. 3: Sociālās aprūpes infrastruktūras attīstība un modernizācija
|
Mērķa
|
T1: Mazemisijas transportlīdzekļu skaits, kas iegādāti sociālās profilakses, konsultāciju vai mājas aprūpes pakalpojumu sniedzējiem
|
|
Skaits
|
0
|
251
|
4. CET.
|
2024
|
Iegādājas vismaz 251 mazemisiju transportlīdzekli, no kuriem:
·vismaz 100 akumulatora elektromobiļu
·ne vairāk kā 151 no elektrotīkla uzlādējama hibrīdautomašīna
|
|
274
|
Ieguldījums Nr. 4: Infrastruktūras attīstība un modernizācija apdraudēto bērnu aprūpes jomā
|
Atskaites punkts
|
Publicēts uzaicinājums iesniegt projektus apdraudēto bērnu mājokļiem
|
Uzaicinājums
|
|
|
|
Q1
|
2024
|
Publicē vismaz vienu uzaicinājumu iesniegt projektus, lai iegādātos riskam pakļautos bērnus.
Attiecīgajā(-os) uzaicinājumā(-os) nosaka, ka:
1.Katra dzīvojamā vienība nav lielāka par 200 m², un tai ir guļamistabas, kas paredzētas ne vairāk kā diviem bērniem.
2.Guļamistabas, kas paredzētas diviem bērniem, nav mazākas par 12,25 m², un vienam bērnam paredzētās guļamistabas nav mazākas par 8 m².
3.Dzīvojamās vienības izmanto riskam pakļautie bērni ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc to iegādes.
4.Dzīvojamās vienības izmanto sociāliem mērķiem vismaz 10 gadus.
|
|
275
|
Ieguldījums Nr. 4: Infrastruktūras attīstība un modernizācija apdraudēto bērnu aprūpes jomā
|
Atskaites punkts
|
Publicēts uzaicinājums iesniegt projektus apdraudēto bērnu aprūpes iestādēm
|
Uzaicinājums iesniegt projektus
|
|
|
|
Q1
|
2024
|
Publicē vismaz vienu uzaicinājumu iesniegt projektus, lai iegādātos, atjaunotu vai būvētu riskam pakļautos bērnus. Attiecīgajā(-os) uzaicinājumā(-os) nosaka, ka:
1.Katrā vietā ir ne vairāk kā trīs dzīvokļi, un katrs dzīvoklis ir paredzēts ne vairāk kā sešiem bērniem un katram dzīvoklim.
2.Guļamistabas, kas paredzētas diviem bērniem, nav mazākas par 12,25 m², un vienam bērnam paredzētās guļamistabas nav mazākas par 8 m².
3.Visās renovācijās ietilpst vismaz cita energoefektivitātes renovācija.
4.Visu jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām.
5.Telpas izmanto sociāliem mērķiem vismaz 10 gadus.
|
|
276
|
Reforma. Reforma apdraudēto bērnu aprūpē
|
Atskaites punkts
|
Stājas spēkā grozījums Likumā par bērnu sociālo un tiesisko aizsardzību un citos tiesību aktos
|
Tiesību akts
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Stājas spēkā grozījumi Likumā par bērnu sociālo un tiesisko aizsardzību un citos tiesību aktos, nodrošinot, ka:
1.bērnu, kas jaunāki par 4 gadiem, ievietošana aprūpes iestādē ir aizliegta ar šādiem izņēmumiem: I) uzturas ne ilgāk kā (ne ilgāk kā) divus mēnešus; II) bērni 3. vai 4. aprūpes intensitātes kategorijā; III) ja ir interese saglabāt brāļu un māsu saites.
2.Tiek atcelta institucionālā aprūpe (“dětské domovy pro děti do 3 let věku”) bērniem, kas jaunāki par 4 gadiem.
|
|
277
|
Ieguldījums Nr. 4: Infrastruktūras attīstība un modernizācija apdraudēto bērnu aprūpes jomā
|
Mērķa
|
Apmešanās vieta riskam pakļautiem bērniem — 1. partija
|
|
m²
|
0
|
900
|
Q1
|
2025
|
Vismaz 900 m² dzīvojamās platības iegūst kā mājokli riskam pakļautiem bērniem saskaņā ar uzaicinājumu(-iem) projektiem 274. atskaites punktā vai citā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas atbilst tām pašām prasībām.
|
|
278
|
Ieguldījums Nr. 4: Infrastruktūras attīstība un modernizācija apdraudēto bērnu aprūpes jomā
|
Mērķa
|
Apmešanās vieta riskam pakļautiem bērniem — 2. sērija
|
|
m²
|
900
|
2 325
|
4. CET.
|
2025
|
Vismaz 1 425 m² papildu dzīvojamās platības iegūst kā mājokli riskam pakļautiem bērniem saskaņā ar uzaicinājumu(-iem) projektiem 274. atskaites punktā vai citā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas atbilst tām pašām prasībām.
|
|
279
|
Ieguldījums Nr. 4: Infrastruktūras attīstība un modernizācija apdraudēto bērnu aprūpes jomā
|
Mērķa
|
Riskam pakļauto bērnu telpu ietilpība
|
|
Vietas
|
0
|
220
|
2. CET.
|
2026
|
Riskam pakļautajiem bērniem paredzētajās telpās jābūt vismaz 220 vietām, kas iegādātas, uzbūvētas vai renovētas saskaņā ar 275. atskaites punktā minēto uzaicinājumu iesniegt projektus vai citā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas atbilst tām pašām prasībām.
No 220 vietām vismaz 35 % renovē un panāk vai nu primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 30 % apmērā, vai vismaz 30 % tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu.
|
U. 4.1. KOMPONENTS: Sistemātisks atbalsts publiskajām investīcijām
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmu, kas saistīta ar publiskās pārvaldes administratīvās spējas stiprināšanu Čehijā. Komponenta mērķis ir sniegt metodoloģisku atbalstu projektu sagatavošanā, modernizēt stratēģisko satvaru un spējas publiskā iepirkuma jomā, atbalstīt investīciju projektu sagatavošanu un palielināt to darbinieku skaitu, kas strādā pie atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas Čehijā.
Komponents atbalsta tai adresēto 2019. gada 3. ieteikumu, saskaņā ar kuru Čehija samazina administratīvo slogu investīcijām un atbalsta kvalitatīvāku konkurenci publiskajā iepirkumā, un konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3 2020, saskaņā ar kuru Čehija atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, vairāk izmantojot finanšu instrumentus, lai nodrošinātu likviditātes atbalstu, samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu e-pārvaldi.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
U.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Metodoloģiskais atbalsts projektu sagatavošanai saskaņā ar ES mērķiem
Reforma ietver institucionālas un procesuālas izmaiņas, un tās mērķis ir nodrošināt spēju veidošanu, kā arī metodoloģisku un informatīvu atbalstu publiskajiem ieguldītājiem, piemēram, pašvaldībām, reģioniem vai korporācijām, kas pieder publiskām struktūrām, kuras ir atbildīgas par publisko investīciju īstenošanu. Šo metodoloģisko un informatīvo atbalstu sniedz izveidotais Koordinācijas un kompetenču centrs. Reforma ir vērsta uz Koordinācijas un kompetenču centra pārvaldības plāna pieņemšanu, sīki aprakstot atbalstītās darbības un to īstenošanas grafiku.
Šo reformu īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.
Reforma. Metodoloģiskais atbalsts un publisko investīciju modernizācija
Reforma ietver institucionālas un procesuālas izmaiņas, un tās mērķis ir atbalstīt jaunas publiskā iepirkuma stratēģijas un rīcības plāna sagatavošanu un pieņemšanu tās īstenošanai. Stratēģijā un rīcības plānā galvenā uzmanība ir pievērsta vismaz šādām prioritātēm: līgumslēdzēju iestāžu profesionalizācija, ilgtspējīgs iepirkums, centralizācija un kopīgi iepirkumi.
Šo reformu īsteno līdz 2024. gada 31. martam.
Reforma. Finansiāls atbalsts projektu sagatavošanai saskaņā ar ES mērķiem
Reformas mērķis ir atbalstīt vietējās un reģionālās iestādes vismaz 300 projektu dokumentācijas sagatavošanā saskaņā ar ES mērķiem.
Šo reformu īsteno līdz 2024. gada 30. septembrim.
Reforma. Nacionālā atveseļošanas un noturības plāna efektivitātes palielināšana un īstenošanas uzlabošana
Reforma ietver institucionālas un procesuālas izmaiņas, un tās mērķis ir stiprināt administratīvo spēju koordinēt un īstenot Čehijas atveseļošanas un noturības plānu. Tiek pieņemti darbā jauni pilnslodzes ekvivalenti, lai atbalstītu plāna īstenošanā iesaistīto struktūru stratēģiskās, analītiskās, koordinācijas, uzraudzības, kontroles un komunikācijas darbības, tostarp tā koordinēšanu un revīziju. Atbalsta arī komunikācijas un plašsaziņas līdzekļu kampaņu, kā arī jaunas uzraudzības un ziņošanas sistēmas funkcijas.
Šo reformu īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.
U.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
280
|
Reforma:
Metodoloģiskais atbalsts projektu sagatavošanai saskaņā ar ES mērķiem
|
Atskaites punkts
|
Koordinācijas un kompetenču centra izveide un tā pārvaldības plāna pieņemšana.
|
Koordinācijas un kompetenču centrs ir izveidots un tā pārvaldības plāns ir pieņemts
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Koordinācijas un kompetenču centru izveido, lai sniegtu metodoloģisku atbalstu projektu sagatavošanā saskaņā ar ES mērķiem.
Pārvaldības plānā iekļauj Centra plānoto darbību aprakstu un to sagatavošanas grafiku. Darbības ietver vismaz norādījumu dokumentu sagatavošanu, apmācību, izplatīšanu un atbalstu citām iestādēm.
|
|
281
|
Reforma. Metodoloģiskais atbalsts un publisko investīciju modernizācija
|
Atskaites punkts
|
Čehijas Republikas valdība pieņem jaunu publiskā iepirkuma stratēģiju un rīcības plānu tās īstenošanai
|
Pieņemtā stratēģija un rīcības plāns
|
|
|
|
Q1
|
2024
|
Pieņem jaunu publiskā iepirkuma stratēģiju un rīcības plānu tās īstenošanai. Stratēģijā un rīcības plānā galvenā uzmanība ir pievērsta vismaz šādām prioritātēm: līgumslēdzēju iestāžu profesionalizācija, ilgtspējīgs iepirkums, centralizācija un kopīgi iepirkumi.
Rīcības plānā iekļauj grafiku un mērķus stratēģijā izklāstīto prioritāro jomu īstenošanai.
|
|
282
|
Reforma.
Finansiāls atbalsts projektu sagatavošanai saskaņā ar ES mērķiem
|
Mērķa
|
Atbalstam atlasīto projektu skaits
|
|
Izdoto piešķiršanas lēmumu skaits
|
0
|
300
|
CET.
|
2024
|
Atbalsta 300 projektu dokumentācijas sagatavošanu. Subsīdiju piešķīrējs (Reģionālās attīstības ministrija) katram projektam izdod lēmumu par subsīdiju piešķiršanu.
|
|
284
|
Reforma.
Efektivitātes palielināšana un atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Valdības rezolūcijas par administratīvās spējas palielināšanu nacionālā atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai (sistematizācijas lēmums) apstiprināšana un saistītā budžeta apstiprināšana
|
Apstiprināts valdības lēmums par administratīvās spējas palielināšanu plāna un ar to saistītā budžeta īstenošanai
|
|
|
|
CET.
|
2023
|
Apstiprina valdības rezolūciju(-as), ar ko iekšlietu ministru uzdod palielināt administratīvo spēju atbalstīt atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Tajā
a)ietver amatu sistematizāciju attiecīgajās ministrijās (sastāvdaļu īpašnieki) un īstenošanas struktūrās;
b)piešķirt līdzekļus iepriekšējam finansējumam no valsts budžeta
c)palielināt BO īstenošanas spējas, izmantojot vienošanos par darba veikšanu.
Finansējumu no valsts budžeta, lai priekšfinansētu amatus, kas piešķirti ar sistematizācijas lēmumu, apstiprina valdība.
|
|
285
|
Reforma.
Efektivitātes palielināšana un atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas uzlabošana
|
Mērķa
|
Līdz 2023. gadam palielināt to cilvēku skaitu, kuri strādā pie atveseļošanas un noturības plāna
|
|
Pilnslodzes ekvivalents
|
196
|
338
|
4. CET.
|
2023
|
Atveseļošanas un noturības plāna izstrādē strādā vismaz 338 pilnslodzes ekvivalenta cilvēki.
|
|
286
|
Reforma.
Efektivitātes palielināšana un atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Apstiprinātais mediju un komunikācijas plāns pārskatītajam atveseļošanas un noturības plānam
|
Apstiprinātais mediju un komunikācijas plāns pārskatītajam atveseļošanas un noturības plānam
|
|
|
|
Q1
|
2024
|
Pieņem pārskatītā atveseļošanas un noturības plāna plašsaziņas līdzekļu un komunikācijas plāna atjauninājumu.
|
|
287
|
Reforma.
Nacionālā atveseļošanas un noturības plāna efektivitātes palielināšana un īstenošanas uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Repozitorija sistēmas (AIS) modernizācija
|
Atjauninātā repozitorija sistēma (AIS) kļūst pieejama struktūrām, kas īsteno ANP
|
|
|
|
CET.
|
2024
|
Modernizētā repozitorija sistēma ir ieviesta un darbojas. Sistēma ietver vismaz šādus jaunus elementus:
a.Jauni atskaites punkti un mērķrādītāji un esošo atskaites punktu/mērķrādītāju datu grozīšana;
b.Jaunas funkcijas, kas saistītas ar statistikas ziņojumu izveidi;
c.sistēmas izstrāde saskaņā ar papildu ziņošanas prasībām.
|
|
288
|
Reforma.
Nacionālā atveseļošanas un noturības plāna efektivitātes palielināšana un īstenošanas uzlabošana
|
Mērķa
|
Līdz 2024. gadam palielināt to cilvēku skaitu, kuri strādā pie atveseļošanas un noturības plāna
|
|
Pilnslodzes ekvivalents
|
338
|
470
|
4. CET.
|
2024
|
Vismaz 470 pilnslodzes ekvivalenta cilvēku strādā pie atveseļošanas un noturības plāna.
|
V. 4.2. KOMPONENTS: Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības bankas (ČMZRB) kā Valsts attīstības bankas jauni kapitāla instrumenti uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, kas saistītas ar mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuvi finansējumam.
Komponenta mērķi ir paplašināt ČMZRB produktu līniju, iekļaujot tajā jaunu kvazikapitāla instrumentu, un stiprināt ČMZRB spējas tā īstenošanai, tostarp iekšējo regulatīvo procedūru un IT sistēmu izstrādei. Reformas neatņemama sastāvdaļa ir ČMZRB stratēģijas atjaunināšana, lai iekļautu ilgtspējīga finansējuma principus saskaņā ar ES vides mērķiem, pilnībā piemērojot principu “nenodari būtisku kaitējumu”.
Komponents atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu par atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, plašāk izmantojot finanšu instrumentus, lai nodrošinātu likviditātes atbalstu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
V.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības bankas kā Valsts attīstības bankas izveide
Reformas mērķis ir stiprināt ČMZRB kā valsts attīstības bankas pozīciju, tās spēju īstenot finanšu instrumentus, jo īpaši tos, kas atbalsta zaļās pārkārtošanās mērķus.
Reformas mērķis ir sasniegt šādus mērķus:
·ČMZRB stratēģijas atjaunināšana, lai iekļautu ilgtspējīga finansējuma principus saskaņā ar ES vides mērķiem.
·Stiprināt institucionālos resursus un cilvēkresursus, lai nodrošinātu jaunā veida finanšu instrumentu efektīvu pārvaldību, tostarp pielāgojot jaunā produkta IT sistēmu iekšējās regulatīvās procedūras.
·Tādas projektu izvērtēšanas un atlases metodikas izstrāde, kas atbilst “nenodarīt būtisku kaitējumu” (DNSH) tehnisko norādījumu (2021/C58/01) prasībām un zaļās marķēšanas kritērijiem, kā noteikts ANM regulas VI pielikumā, ļaujot atbalstīt darbības, kuru klimata koeficients ir 40 % vai 100 %.
Reformu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Jaunas pozīcijas izstrāde kvazikapitāla un zaļo aizdevumu instrumentiem uzņēmējdarbības atbalstam
Šis pasākums ietver publiskas investīcijas mehānismā, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu Čehijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuvi finansējumam. Mehānisms darbojas, sniedzot finansējumu tieši privātajam sektoram. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 18 400 000 EUR apmērā.
Čehija pabeidz šādus pasākumus:
·Noslēgt finansēšanas nolīgumu starp Valsts attīstības banku kā ČMZRB pēcteci un Rūpniecības un tirdzniecības ministriju, kurā skaidri noteikts, ka projekti, ko ČMZRB atbalsta saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu, atbilst Regulas (ES) 2021/241 mērķiem, tostarp principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” un zaļās marķēšanas kritērijiem.
·Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), juridiskajā nolīgumā starp Rūpniecības un tirdzniecības ministrijām un Valsts attīstības banku un sekojošajā finanšu instrumenta ieguldījumu politikā:
I.pieprasīt piemērot Eiropas Komisijas tehniskos norādījumus par ilgtspējas pārbaudi fondam InvestEU; un
II.izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbībām un aktīviem, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu
; II) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm
; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām
un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām
; un iv) darbībām un aktīviem, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un
III.pieprasīt, lai pilnvarotā struktūra vai finanšu starpnieks attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, kas atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes, verificētu saņēmēja juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts vides tiesību aktiem.
Mehānismu pārvalda Valsts attīstības banka kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādas produktu līnijas:
·Subordinētie (mezonīna) aizdevumi, ko līdzfinansē ar komerciālu aizdevumu, pamatojoties uz projektu, ja Valsts attīstības banka darbojas kā subordinēts kreditors; un
·Zaļie aizdevumi, ko līdzfinansē ar komerciālu aizdevumu, pamatojoties uz projektu bez subordinācijas.
Lai īstenotu investīcijas mehānismā, atjauninātajā finansēšanas nolīgumā, kas noslēgts starp Čehiju un Valsts attīstības banku, iekļauj arī šādu saturu:
1. Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par ieguldījumiem Mehānismā pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.
2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:
·Finanšu produkta(-u) un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts.
·Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.
·Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.
3.summa, uz kuru attiecas atjauninātais finansēšanas nolīgums, un Valsts attīstības bankas maksu struktūra.
Lai nodrošinātu, ka darbības atbilst Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumam, atlases kritērijos paredz, ka atbalstītajām darbībām jāatbilst minētās regulas VI pielikumā noteikto piemērojamo intervences jomu prasībām (ar 40 % vai 100 % koeficientu).
Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.
V.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
198
|
Reforma: Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības bankas kā Valsts attīstības bankas izveide
|
Atskaites punkts
|
Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības bankas (ČMZRB) vidēja termiņa stratēģijas pieņemšana, ko apstiprina bankas akcionāri (ko pārstāv Rūpniecības un tirdzniecības ministrija, Finanšu un vietējās attīstības ministrija)
|
Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības bankas (ČMZRB) vidēja termiņa stratēģijas pieņemšana
|
|
|
|
4. CET.
|
2021
|
Jauno stratēģiju apstiprina bankas akcionāri: Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas, finanšu un vietējās attīstības ministrijas). Tajā iekļauj noteikumus par to, kā nodrošināt atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
|
|
199
|
Reforma: Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības bankas kā Valsts attīstības bankas izveide
|
Atskaites punkts
|
Jaunā kvazikapitāla instrumenta pārvaldības modeļa īstenošana
|
Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības bankas (ČMZRB) Direktoru padome apstiprina īstenošanas plānu un iekšējos noteikumus par jaunā veida finanšu instrumentu pārvaldību
|
|
|
|
4. CET.
|
2021
|
Atskaites punktu sasniedz, Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības bankas (ČMZRB) Direktoru padomei apstiprinot īstenošanas plānu un iekšējos noteikumus par jauna veida finanšu instrumentu pārvaldību.
Jaunie noteikumi ietver projekta izvērtēšanas nosacījumus un metodes, kas nodrošina atbilstību tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH) (2021/C58/01) un Regulas (ES) 2021/241 VI pielikuma piemērojamo intervences jomu prasībām (ar 40 % vai 100 % koeficientu). Ar jaunajiem noteikumiem apspriežas ar tirgus struktūrām un profesionāliem konsultantiem.
|
|
200
|
Ieguldījums: Jaunas pozīcijas izstrāde kvazikapitāla un zaļo aizdevumu instrumentiem uzņēmējdarbības atbalstam
|
Atskaites punkts
|
Finansēšanas nolīgums ar Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības banku kā Valsts attīstības banku (ČMZRB)
|
Finansēšanas nolīguma parakstīšana,
|
|
|
|
4. CET.
|
2021
|
Atskaites punktu sasniedz, parakstot finansēšanas nolīgumu starp Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības banku kā Valsts attīstības banku (ČMZRB) un Rūpniecības un tirdzniecības ministriju. Nolīgumā iekļauj: 1) ieguldījumu politika, 2) atbilstības kritēriji, 3) atbilstība Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) atbalstītajiem saņēmējiem saskaņā ar šo pasākumu, izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Atlases kritērijos paredz, ka atbalstītajām darbībām jāatbilst Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā noteikto piemērojamo intervences jomu prasībām (ar 40 % vai 100 % koeficientu). Finansēšanas nolīgumā norāda, ka atmaksājumi no finanšu instrumenta Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības bankai kā Valsts attīstības bankas (ČMZRB) pamatkapitāls tiks izmantoti tikai pēc 2026. gada.
|
|
201
|
Ieguldījums: Jaunas pozīcijas izstrāde kvazikapitāla un zaļo aizdevumu instrumentiem uzņēmējdarbības atbalstam
|
Atskaites punkts
|
Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem, un ieguldījuma pabeigšana,
|
Juridiski nolīgumi un nodošanas apliecība
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Valsts attīstības banka ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas) saskaņā ar atjaunināto finansēšanas nolīgumu.
Valsts attīstības banka, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku, sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma procentuālā daļa, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu.
Čehija pārskaita Valsts attīstības bankai EUR 18400000 Mehānisma vajadzībām. Nodošana ir atkarīga no pasākuma apraksta prasību iekļaušanas attiecīgajās līgumiskajās vienošanās.
|
W. 4.3. KOMPONENTS: Pretkorupcijas reformas
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmu, kas saistīta ar Čehijas pretkorupcijas regulējuma stiprināšanu, pieņemot tiesību aktus par trauksmes cēlēju aizsardzību un lobēšanas regulējumu. Reformas mērķis ir arī izveidot analītiskas datubāzes par korupciju, kuras pēc tam var izmantot, lai izstrādātu un īstenotu efektīvākus un mērķtiecīgākus korupcijas apkarošanas pasākumus. Komponents ietver arī tiesu sistēmas reformu, kuras mērķis ir stiprināt tiesisko regulējumu un pārredzamību tiesu, tiesnešu, prokuroru un tiesu izpildītāju jomā.
Komponents atbalsta 2019. gada valstij adresēto ieteikumu Nr. 1, saskaņā ar kuru Čehija pieņem vēl nepieņemtos pretkorupcijas pasākumus.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
W.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Trauksmes cēlēju aizsardzība
Pasākuma mērķis ir uzlabot trauksmes cēlēju tiesiskās garantijas un uzlabot trauksmes cēlēju uztveri valsts pārvaldē un pilsoniskajā sabiedrībā. Ir paredzēts jauns tiesību akts, lai nodrošinātu trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību pret represijām darbā, izveidojot iekšējos ziņošanas kanālus valsts iestāžu, pašvaldību un lielu uzņēmumu trauksmes celšanai. Tieslietu ministrijā izveido ārēju ziņošanas sistēmu trauksmes celšanai. Lai uzlabotu trauksmes cēlēju uztveri, īsteno izpratnes veicināšanas kampaņu, kas vērsta gan uz valsts pārvaldi, gan tiesu iestādēm, kā arī uz sabiedrību kopumā.
Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Reforma. Tiesiskā regulējuma un pārredzamības stiprināšana tiesu, tiesnešu, prokuroru un tiesu izpildītāju jomā
Šīs reformas mērķis ir izveidot pārredzamu un vienotu sistēmu tiesnešu un tiesnešu pieņemšanai darbā un atlasei, pamatojoties uz precīziem, objektīviem un vienotiem kritērijiem. Turklāt reformas mērķis ir sīkāk reglamentēt tiesnešu palīgdarbības un racionalizēt tiesvedību, kurā iesaistīti vērtētāji. Tā mērķis ir arī stiprināt tiesnešu, prokuroru un tiesu izpildītāju disciplinārlietu aizsardzību, ieviešot pārsūdzības pārskatīšanu. Reformu īsteno ar šādiem pasākumiem:
●Līdz 2021.gada 31. decembrim stājas spēkā likums par tiesām, tiesnešiem, vērtētājiem un tiesu valsts pārvaldi (Tiesu un tiesnešu likums);
●Līdz 2025. gada 31. janvārim stājas spēkā likums par tiesvedību tiesnešu, prokuroru un tiesu izpildītāju lietās.
Reforma. Korupcijas datu vākšana un analīze
Reformas mērķis ir iegūt kvantitatīvus un kvalitatīvus datus par korupcijas izplatību un paplašināt instrumentu klāstu, lai apzinātu un analizētu dominējošos korupcijas veidus dažādās nozarēs. To panāk ar pētniecības projektu, kurā nosaka korupcijas apmēru un veidus atsevišķās nozarēs Čehijas Republikā. Analīzes rezultātā tiks sniegti ieteikumi par pasākumiem korupcijas samazināšanai izvēlētajās nozarēs, un paredzams, ka tā tiks izmantota turpmākajās valdības korupcijas apkarošanas stratēģijās. Galīgajā pētniecības ziņojumā ierosina metodiku korupcijas tiešas un netiešas pieredzes mērīšanai. Metodiku dara pieejamu valdības iestādēm, bezpeļņas organizācijām un akadēmiskajām aprindām turpmākai izstrādei un piemērošanai.
Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Reforma. Lobēšanas noteikumu izstrāde
Čehijā lobēšana pašlaik netiek reglamentēta. Šīs reformas mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu lobēšanas darbībām likumdošanas procesā, lai nodrošinātu sabiedrības kontroli pār lobēšanu un tādējādi palielinātu visa likumdošanas procesa pārredzamību. Pieņem jaunu likumu par lobēšanu, kurā paredz noteikumus par lobēšanas darbībām, lai nošķirtu likumīgas lobēšanas darbības no nevēlamas, nepārredzamas lobēšanas.
Reformu pabeidz līdz 2024.gada 3. decembrim.
Reforma. Kontrole un revīzija
Savienības finanšu interešu efektīva aizsardzība Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanā ir atkarīga no atbilstošu pasākumu noteikšanas, lai novērstu, atklātu un izbeigtu krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus, kā definēts Finanšu regulas 61. pantā. Tāpēc kontroles un revīzijas vides uzlabošana ir priekšnoteikums plāna efektīvai īstenošanai saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Šī reforma ietver vairākus pasākumus Savienības finanšu interešu aizsardzībai, jo īpaši i) valsts kontroles sistēmas uzlabojumus, lai novērstu, atklātu un labotu interešu konflikta situācijas, ii) valsts procedūru atbilstības pārbaudi, lai nodrošinātu, ka faktisko īpašnieku piemērošana Mehānisma iekšējās kontroles sistēmas kontekstā ir pilnībā saskaņota ar “īpašuma beneficiāru” definīciju, kas definēta Direktīvas 2015/849 3. panta 6. punktā, kas grozīta ar Direktīvu 2018/843, iii) pieņemt revīzijas stratēģiju, kas nodrošina neatkarīgu un efektīvu ANM īstenošanas revīziju, iv) apstiprināt procedūras attiecībā uz sistēmu datu vākšanai, glabāšanai un apstrādei attiecībā uz visiem galasaņēmējiem, tostarp visiem faktiskajiem īpašniekiem, kā noteikts Direktīvas (ES) 2015/849 3. pantā, un v) repozitorija sistēmu ANM īstenošanas uzraudzībai un visu Regulas (ES) 2021/241 22. panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto datu vākšanai un glabāšanai.
Reformu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam. Visiem šiem atskaites punktiem jābūt izpildītiem pirms pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas Komisijai.
W.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
202
|
Reforma: Trauksmes cēlēju aizsardzība
|
Atskaites punkts
|
Stājas spēkā likums par trauksmes cēlēju aizsardzību un tam pievienotais grozošais likums
|
Likuma par trauksmes cēlēju aizsardzību noteikums par stāšanos spēkā
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Likums par trauksmes cēlēju aizsardzību:
·aizliegt pret trauksmes cēlējiem vērstus atbildes pasākumus
·pieprasīt Tieslietu ministrijā izveidot ārēju ziņošanas kanālu trauksmes celšanai
·pieprasīt valsts iestādēm, lielām pašvaldībām un lieliem uzņēmumiem izveidot iekšējas ziņošanas sistēmas trauksmes celšanai;
|
|
203
|
Reforma. Tiesu sistēmas reforma, kuras mērķis ir stiprināt tiesisko regulējumu un pārredzamību tiesu, tiesnešu, prokuroru un tiesu izpildītāju jomā
|
Atskaites punkts
|
Tiesu un tiesnešu likuma stāšanās spēkā
|
Tiesu un tiesnešu likuma noteikums par stāšanos spēkā
|
|
|
|
4. CET.
|
2021
|
Tiesu un tiesnešu likumā:
·ieviest objektīvus noteikumus tiesnešu un tiesu amatpersonu atlasei
·detalizētāks tiesnešu sekundārās darbības regulējums
·racionalizēt tiesvedību, kurā piedalās piesēdētāji
|
|
204
|
Reforma. Tiesu sistēmas reforma, kuras mērķis ir stiprināt tiesisko regulējumu un pārredzamību tiesu, tiesnešu, prokuroru un tiesu izpildītāju jomā
|
Atskaites punkts
|
Likuma par tiesvedību tiesnešu, prokuroru un tiesu izpildītāju lietās stāšanās spēkā
|
Likuma par tiesvedību tiesnešu, prokuroru un tiesu izpildītāju lietās noteikums par stāšanos spēkā
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Likums par tiesvedību tiesnešu, prokuroru un tiesu izpildītāju lietās:
·ieviest Disciplinārlietu kolēģijas lēmumu pārskatīšanu apelācijas instancē
·ieviest pasākumus, lai palielinātu tiesnešu, prokuroru un tiesu izpildītāju tiesvedības efektivitāti, proti, attiecībā uz Disciplinārlietu kolēģiju sastāvu, algām ierēdņiem, kas notiesāti par disciplinārpārkāpumiem, un disciplinārlietas izskatīšanu, panākot vienošanos.
|
|
205
|
Reforma. Korupcijas datu vākšana un analīze
|
Atskaites punkts
|
Metodoloģijas izveide korupcijas mērīšanai Čehijas Republikā
|
Tieslietu ministrijas metodikas publicēšana
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Jaunā metodika ļauj atkārtoti un efektīvi izmērīt tiešo un netiešo korupcijas pieredzi Čehijas Republikā. Tā ir daļa no galīgā pētījuma ziņojuma, kurā arī:
·noteikt korupcijas apmēru un veidus atsevišķās sociālajās nozarēs Čehijas Republikā.
·formulēt ieteikumus par pasākumiem korupcijas samazināšanai izvēlētajās nozarēs
|
|
206
|
Reforma. Lobēšanas regulējums
|
Atskaites punkts
|
Likuma par lobēšanu stāšanās spēkā
|
Likuma par lobēšanu noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Likums par lobēšanu:
·definēt lobēšanu
·pieprasīt izveidot lobistu un lobēto personu reģistru
·ieviest pienākumu reģistrēt lobēšanu un sankcijas par neatbilstību.
|
|
207
|
Reforma. Kontrole un revīzija
|
Atskaites punkts
|
Sistēma, lai vāktu, glabātu un darītu pieejamus datus par visiem galasaņēmējiem, tostarp visiem faktiskajiem īpašniekiem (kā noteikts Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas 3. panta 6. punktā).
|
Piegādes struktūrvienības apstiprināta un īstenota procedūra ar tās sistēmas aprakstu, ar kuru vāc un dara pieejamus datus par galasaņēmējiem
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Tiek sekmīgi īstenota procedūra, kurā aprakstīts, kā jāvāc un jāglabā dati par galasaņēmējiem, darbuzņēmējiem, apakšuzņēmējiem, faktiskajiem īpašniekiem un reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākumu saraksts. Sistēma, ar ko vāc un dara pieejamus datus par galasaņēmējiem, atbilst ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta prasībām. Šis apraksts skaidri aptver visas 22. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētās datu kategorijas, tostarp par “īpašuma beneficiāriem”, kā definēts Direktīvas 2015/849, kas grozīta ar Direktīvu 2018/843, 3. panta 6. punktā.
Procedūras apstiprina un īsteno ANM Vadošā padome. Datu vākšanas sistēmas pamatā būs labākā prakse, kas gūta DV2014+ sistēmā, un tajā tiks ņemta vērā.
|
|
208
|
Reforma. Kontrole un revīzija
|
Atskaites punkts
|
Koordinācijas struktūras administratīvās sistēmas rīcības plāna izstrāde un īstenošana, jo īpaši attiecībā uz pietiekamu un sistēmisku interešu konflikta novēršanu ANM kontekstā.
|
Rīcības plāna efektīva īstenošana, ko apstiprina koordinācijas struktūras atjauninātās procedūras un procesi
|
|
|
|
4. CET.
|
2021
|
Rīcības plāna efektīva īstenošana nodrošinās efektīvu koordinācijas struktūras iekšējo administratīvo sistēmu, jo īpaši attiecībā uz pietiekamu un sistēmisku interešu konflikta novēršanu.
Rīcības plānā iekļauj pasākumus, lai nodrošinātu, ka maksājumi galasaņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem saskaņā ar plānu tiktu pakļauti interešu konflikta pārbaudes iepriekšējai kontrolei līdz faktisko īpašnieku līmenim, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punktā.
|
|
209
|
Reforma. Kontrole un revīzija
|
Atskaites punkts
|
Koordinējošās struktūras īstenotie interešu konflikta novēršanas pasākumi.
|
Revīzijas ziņojums, kas apstiprina rīcības plāna efektīvu īstenošanu.
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Revīzijas struktūra veic pēcpārbaudes revīziju, lai apstiprinātu rīcības plāna īstenošanu.
|
|
210
|
Reforma. Kontrole un revīzija
|
Atskaites punkts
|
Repozitorija sistēma
|
Revīzijas ziņojums, kas apstiprina repozitorija sistēmas funkcijas
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Ir izveidota un darbojas repozitorija sistēma ANM īstenošanas uzraudzībai.
Sistēmai ir vismaz šādas minimālās funkcijas:
a) datu vākšana un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība;
b) ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktā prasīto datu vākšana, glabāšana un piekļuves nodrošināšana tiem.
|
|
211
|
Reforma. Kontrole un revīzija
|
Atskaites punkts
|
Revīzijas stratēģija, kas nodrošina ANM īstenošanas neatkarīgu un efektīvu revīziju
|
Revīzijas iestādes vadītāja apstiprināta revīzijas stratēģija
|
|
|
|
4. CET.
|
2021
|
Revīzijas struktūras revīzijas stratēģijas pieņemšana un stāšanās spēkā, nodrošinot neatkarīgu un efektīvu ANM īstenošanas revīziju saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem.
Stratēģijā nosaka vismaz metodiku un pieeju riska novērtēšanai, revīziju biežumu un veidu (piemēram, sistēmu un projektu revīzijas, dokumentāras revīzijas un uz vietas), kas jāveic saskaņā ar plānu īstenoto reformu un investīciju dažādajos īstenošanas posmos, kā arī to datu ticamību, kuri pamato atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu.
|
|
212
|
Reforma. Kontrole un revīzija
|
Atskaites punkts
|
Faktisko īpašumtiesību definīcijas pārskatīšana, jo tā attiecas uz ANM kontroles sistēmu
|
Ziņojums par atbilstības pārskatu, tostarp ierosinājumi par iespējamiem turpmākiem pasākumiem.
|
|
|
|
4. CET.
|
2021
|
Veic valsts procedūru atbilstības pārbaudi, lai nodrošinātu, ka faktisko īpašumtiesību piemērošana ANM kontroles sistēmas kontekstā ir pilnībā saskaņota ar “īpašuma beneficiāru” definīciju, kā definēts 3. panta 6. punktā Direktīvā 2015/849, kas grozīta ar Direktīvu 2018/843. Pārskatīšana ietver gan tiesību aktus, gan norādījumus, tostarp rokasgrāmatu par faktisko īpašnieku reģistru. Pārskatīšanā aplūko arī efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas gadījumos, kad tiek pārkāpts pienākums iegūt un glabāt informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kā paredzēts 30. panta 1. punktā Direktīvā 2015/849, kas grozīta ar Direktīvu 2018/843.
Pēc pārskatīšanas iespējamos konstatētos trūkumus novērš.
|
|
213
|
Reforma. Kontrole un revīzija
|
Atskaites punkts
|
Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību
|
Koordinējošās struktūras piegādes vienības izdotie norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību. Revīzijas iestādes veikta pārskatīšana
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Koordinācijas struktūras īstenošanas nodaļa pieņem norādījumus, lai nodrošinātu, ka komponentu īpašnieki un citi subjekti, kas īsteno reformas un investīcijas saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu, novērš un pārvalda interešu konfliktus. Norādījumos atspoguļo visu to pasākumu klāstu, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ES budžetu pret krāpšanu un pārkāpumiem. Šo norādījumu pamatā ir Komisijas paziņojums “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu” (OV C 121, 9.4.2021., 1. lpp.).
Norādījumos saskaņo pasākumus, kas jāveic komponentu īpašniekiem un citiem subjektiem, kuri īsteno reformas un investīcijas saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu (ministrijām, citām publiskām struktūrām, valsts fondiem utt.).
|
|
214
|
Reforma. Kontrole un revīzija
|
Atskaites punkts
|
Procedūras interešu konflikta novēršanai saskaņā ar Finanšu regulas 61. pantu
|
Revīzijas ziņojums ar revīzijas atzinumu bez piezīmēm par ANM iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti interešu konflikta situāciju novēršanā, atklāšanā un koriģēšanā
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
ANM iekšējās kontroles sistēma interešu konflikta novēršanai ir efektīva un jo īpaši nodrošina, ka:
a) datu vākšana, glabāšana un apstrāde attiecībā uz visiem galasaņēmējiem, tostarp visiem faktiskajiem īpašniekiem, kā noteikts Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punktā;
iekšējās kontroles sistēma interešu konflikta situāciju novēršanai, atklāšanai un koriģēšanai ir saskaņā ar Finanšu regulas 61. pantu; un
C) valsts kontroles procedūras, lai izvairītos no interešu konflikta situācijām attiecībā uz visiem faktiskajiem īpašniekiem, ir efektīvas.
|
X. 4.4. KOMPONENTS: Valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmu, kas saistīta ar pierādījumos balstītas pieejas piemērošanas stiprināšanu publiskās politikas veidošanā, vienlaikus uzlabojot koordināciju starp dažādiem publiskās pārvaldes līmeņiem (centrālo un reģionālo). Tā mērķis ir novērst to, ka Čehijas publiskajā pārvaldē trūkst pietiekamu analītisko spēju.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu, saskaņā ar kuru Čehijas mērķis ir samazināt administratīvo slogu un uzlabot e-pārvaldi (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
X.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Palielināt efektivitāti, orientēšanos uz klientiem un pierādījumos balstītas lēmumu pieņemšanas principu izmantošanu valsts pārvaldē.
Pasākuma mērķis ir palielināt efektivitāti, orientēšanos uz klientiem un pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanas principu izmantošanu valsts pārvaldē. Tās mērķis ir balstīties uz ESAO Publiskās pārvaldības pārskata ieteikumiem, jo īpaši jomās, kas minētas 2. nodaļā (Politikas koordinācijas un stratēģiskās plānošanas uzlabošana valdības centrā), 3. nodaļā (Uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanas veicināšana), 6. nodaļā (Prasmju piesaistīšana un attīstīšana civildienestā).
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
X.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
215
|
Reforma: Palielināt efektivitāti, orientēšanos uz klientiem un uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas principu izmantošanu valsts pārvaldē
|
Mērķa
|
Tādu darbību pabeigšana, kuru mērķis ir veicināt uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un uzlabot politikas koordināciju un stratēģisko plānošanu valdības centrā
|
|
Pabeigtie pasākumi
|
0
|
5
|
4. CET.
|
2025
|
Veic šādas darbības:
Izveido datu noliktavu. Tajā ietver datus par publisko iestāžu darbībām.
2. Klimata un enerģētikas modeli atjaunina, konsolidē vai izveido. Modeļa rezultātu mērķis ir izmantot, lai izstrādātu vismaz vienu valsts stratēģiju.
3. Valdība apspriež ziņojumu, kurā pārskata esošās stratēģijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai. Ziņojuma mērķis ir uzlabot politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai. Ziņojumā nosaka stratēģijas, kā atteikties no darbības, un ierosina konkrētus pasākumus, lai novērstu konstatēto pārklāšanos un neatbilstības. Uzskaita konkrētus dalībniekus un termiņus konstatēto problēmu risināšanai. Turklāt ziņojumā norāda stratēģiju finansējuma vajadzības, kā arī esošos finansējuma avotus.
4. Izveido ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem saistītu uzraudzības rādītāju IT sistēmu.
5. Izstrādā regulējuma ietekmes analīzes metodikas jaunu versiju.
|
|
289
|
Reforma: Palielināt efektivitāti, orientēšanos uz klientiem un uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas principu izmantošanu valsts pārvaldē
|
Mērķa
|
Tādu darbību pabeigšana, kuru mērķis ir uzlabot cilvēkresursus valsts pārvaldē un automatizēt administratīvās procedūras
|
|
Pabeigtie pasākumi
|
0
|
3
|
2. CET.
|
2026
|
Veic šādas darbības:
1. Cilvēkresursu IT sistēmu izveido un izmanto trīs vai vairāk valsts iestādēs. Sistēma ļauj vismaz digitāli vadīt atlasītos cilvēkresursu procesus un aizpildīt veidlapas atlasītajiem cilvēkresursu procesiem.
2. Izveido IT sistēmu/moduli/funkcionalitāti administratīvo procedūru automatizēšanai.
3. Valdība pieņem cilvēkresursu rīcības plānu civildienesta birojiem (“služební úřady”), kura pamatā ir vismaz:
1) izmēģinājuma projekti, vismaz trīs centrālās valdības iestādes, lai uzlabotu vadītāju un speciālistu darbā pieņemšanas un attīstības procesus; un
2) Čehijas civildienesta empīrisku novērtējumu un tā reformas un/vai attīstības iespējamo scenāriju modelēšanu.
|
|
216
|
Reforma: Palielināt efektivitāti, orientēšanos uz klientiem un uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas principu izmantošanu valsts pārvaldē
|
Mērķa
|
Mācību pabeigšana par uz klientu orientētām pieejām valsts iestāžu darbiniekiem
|
|
Darbinieku skaitu
|
0
|
1000
|
Q1
|
2025
|
Pabeidz mācību programmu valsts iestāžu darbiniekiem par pieeju, kas vērsta uz klientu. Apmāca 1000 cilvēku.
|
Y. 4.5. KOMPONENTS: Kultūras un radošās nozares attīstība
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents pievēršas nepieciešamībai atbalstīt Covid-19 pandēmijas smagi skarto kultūras un radošo nozaru atveseļošanu, vienlaikus padarot to par stabilu daļu no Čehijas Republikas vispārējās ekonomiskās un sociālās atveseļošanas. Komponents arī stimulē digitālo pāreju kultūras un radošajās nozarēs un to efektīvu integrāciju Čehijas inovācijas ekosistēmā. Turklāt viņamērķis ir stiprināt kultūras un radošo nozaru noturību, ieviešot “mākslinieka” statusu tiesību aktos un ieguldot mākslinieku un kultūras profesionāļu prasmēs, lai veicinātu viņu spēju pielāgoties jaunai, jo īpaši digitālajai, darba videi. Komponents ietver pasākumus, kuru mērķis ir atsākt ar kultūru un tūrismu saistītas darbības reģionos, tādējādi veicinot reģionālo kohēziju.
Komponents atbalsta tai adresēto 2019. gada 3. ieteikumu, saskaņā ar kuru Čehija likvidē šķēršļus, kas kavē pilnībā funkcionējošas inovācijas ekosistēmas attīstību, un 2020. gada valstij adresēto ieteikumu Nr. 2, saskaņā ar kuru Čehija atbalsta nodarbinātību, izmantojot aktīvu darba tirgus politiku, prasmju, tostarp digitālo prasmju, nodrošināšanu un piekļuvi digitālajai izglītībai.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
Y.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Tiesību aktu reforma, ar ko ievieš kultūras iestāžu finansēšanu no vairākiem avotiem un mākslinieku reģistrāciju
Reformas mērķis ir veicināt kultūras iestāžu finanšu stabilitāti un ilgtspēju un ieviest mākslinieku oficiālu statusu un reģistru, kas ļautu sniegt mērķtiecīgu publisko finansiālo atbalstu. Tas ietver tiesību aktu grozījumu pieņemšanu, ar ko ievieš kultūras iestāžu daudzavotu sadarbības finansējumu un izveido reģistrācijas sistēmu māksliniekiem, kuri ir tiesīgi saņemt valsts atbalstu.
Reforma ietver arī dotāciju programmas izveidi kultūras un radošo nozaru atbalstam, tostarp atbalstu mobilitātes projektiem, tīklu veidošanai un internacionalizācijai, radošas mācīšanās projektiem, kultūras un radošo nozaru darbinieku prasmju attīstīšanai (piemēram, digitālās prasmes, finanšpratība, pārvaldības prasmes, individuāli radoši vai studiju projekti) un projektiem, kas veicina saiknes ar izglītības nozari (piemēram, ārvalstu lektoru uzņemšana).
Reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Reģionālo kultūras un radošo nozaru attīstība
Galvenais mērķis ir nodrošināt kultūras un radošo nozaru taisnīgu attīstību visā Čehijas Republikas teritorijā. Investīcijas mērķis ir izveidot 15 kultūras un radošos centrus, kas veicina saiknes starp kultūru, radošajām industrijām un reģionālajām inovācijas ekosistēmām. Investīcijas dod labumu strukturāli mazāk attīstītiem reģioniem un teritorijām, kas cieš no kultūras infrastruktūras trūkuma, tādējādi veicinot teritoriālo kohēziju. Priekšroku dod projektiem, kas atdzīvina esošos objektus, veicina kultūras mantojuma atjaunošanu vai paplašina esošo kultūras iestāžu funkcijas. Investīcija ietver atbalstu projektu sagatavošanai un reģionālo stratēģisko dokumentu izstrādei attiecībā uz kultūras un radošajām nozarēm.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 2: Kultūras un radošo nozaru digitalizācija
Mērķis ir atbalstīt kultūras satura digitalizāciju, lai nodrošinātu tā saglabāšanu un uzlabotu tā pieejamību. Investīcija novērš kultūras satura zemo digitalizācijas līmeni Čehijā un visaptverošas metodikas un labas prakses apmaiņas trūkumu šajā jomā. To panāk:
●dotāciju shēma, lai atbalstītu vismaz 80 kultūras satura digitalizācijas projektus, priekšroku dodot projektiem, kas nodrošina aprīkojuma un spēju koplietošanu;
●izstrādāt metodiku kultūras satura digitalizācijas veicināšanai bibliotēkās, muzejos un citās kultūras iestādēs;
●kultūras ministrijas dotāciju sistēmas digitalizācija, kas ļauj efektīvi pārvaldīt pieteikumus.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 3: Radoši kuponi
Investīcijas mērķis ir veicināt inovāciju, izmantojot saiknes starp MVU un jaunajām radošajām nozarēm. Radošo profesionāļu ārējie pakalpojumi var palīdzēt MVU ieviest inovācijas pēcražošanas pakalpojumos un ātri reaģēt uz tirgus prasībām, tādējādi atbalstot to konkurētspēju. Ieguldījumu panāk, izmantojot kuponu shēmu, lai atbalstītu maigās inovācijas MVU, kas cita starpā var ietvert tīmekļa dizainu, produktu un pakalpojumu dizainu, grafisko dizainu vai tirgvedības stratēģijas. Turklāt izstrādes kredītus piešķir MVU papildu shēmā, kas atbalsta eksporta veicināšanas un konsultāciju darbības izstrādes jomā. Vismaz 3300 radošo vaučeru un dizaina kredītu piešķir MVU vismaz trijos secīgos uzaicinājumos (2022.–2025. gads). Investīcija ietver radošas galerijas izveidi, kas kalpo kuponu shēmas īstenošanai un pārvaldībai, un kā plašāku komunikācijas platformu kultūras un radošajām nozarēm.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Y.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
218
|
Reforma: Tiesību aktu reforma, ar ko ievieš kultūras iestāžu finansēšanu no vairākiem avotiem un mākslinieku reģistrāciju
|
Mērķa
|
Atbalstīto kultūras un radošo projektu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
1000
|
4. CET.
|
2024
|
Atbalstu sniedz, izmantojot dotāciju shēmu. Atbalstītie projekti ietver atbalstu mobilitātes projektiem, tīklu veidošanai un internacionalizācijai, radošas mācīšanās projektiem, kultūras un radošo nozaru darbinieku prasmju attīstīšanai (piemēram, digitālās prasmes, finanšpratība, vadības prasmes, individuāli radoši vai studiju projekti) un projektiem, kas veicina saikni ar izglītības nozari (piemēram, ārvalstu lektoru uzņemšana).
|
|
219
|
Ieguldījums: Reģionālo kultūras un radošo nozaru attīstība
|
Mērķa
|
Jaunu reģionālu kultūras un radošo centru atvēršana sabiedrībai
|
|
Skaits
|
0
|
15
|
4. CET.
|
2025
|
Vismaz 15 reģionālie kultūras un radošie centri tiek atbalstīti un atvērti sabiedrībai. Atbalstu sniedz, izmantojot dotāciju shēmu. Priekšroku dod projektiem, kas atdzīvina esošos objektus, veicina kultūras mantojuma atjaunošanu un atbilst klimata mērķiem. Projektu atlasē ievēro ģeogrāfisko līdzsvaru. Atsevišķos reģionos priekšroka tiek dota strukturāli mazāk attīstītiem apgabaliem un apgabaliem, kuros trūkst kultūras infrastruktūras.
|
|
220
|
Reforma: Tiesību aktu reforma, ar ko ievieš kultūras iestāžu finansēšanu no vairākiem avotiem un mākslinieku reģistrāciju
|
Atskaites punkts
|
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas ļauj sadarboties kultūras finansēšanai no dažādiem avotiem un ievieš mākslinieku reģistrāciju
|
Tiesību aktu grozījumu noteikums, kas norāda stāšanos spēkā
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Tiesību akta grozījums:
·ļaut finansēt kultūru no vairākiem avotiem
·vienkāršot sadarbību starp pilsētām, reģioniem un valsti
·stiprināt kultūras iestāžu finansiālo ilgtspēju
·ieviest mākslinieku reģistru
|
|
221
|
Ieguldījums Nr. 2: Kultūras un radošo nozaru digitalizācija
|
Mērķa
|
Pabeigto kultūras satura digitalizācijas projektu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
80
|
4. CET.
|
2025
|
Dotāciju shēma atbalsta vismaz 80 kultūras satura digitalizācijas projektus, priekšroku dodot projektiem, kas nodrošina aprīkojuma un spēju koplietošanu. Kultūras iestādēm dara pieejamu kultūras satura efektīvas digitalizācijas metodiku, pamatojoties uz paraugpraksi šajā jomā.
|
|
222
|
Ieguldījums Nr. 3: Radoši kuponi
|
Mērķa
|
MVU piešķirto radošo vaučeru skaits
|
|
Skaits
|
0
|
3300
|
4. CET.
|
2025
|
Pasākums atbalsta nesaistošas inovācijas MVU, kas cita starpā var ietvert tīmekļa dizainu, produktu un pakalpojumu dizainu, grafisko dizainu vai tirgvedības stratēģijas, radošās profesijas audiovizuālās jaunrades un eksporta veicināšanas darbību jomā. Atbalstu sniedz, izmantojot divas dotāciju shēmas.
MVU piešķir vismaz 3300 radošu vaučeru un dizaina kredītu.
Izveido radošu galeriju, kas kalpo programmas īstenošanai un pārvaldībai un ir plašāks saziņas kanāls.
|
Z. KOMPONENTS NR. 5.1: Izcila pētniecība un attīstība veselības nozarē
Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmu, kas saistīta ar pētniecības izcilības uzlabošanu medicīnas zinātnēs un saistītajās disciplīnās. Tas ietver pētniecību šādās jomās: infekcijas slimības, vēzis, neirozinātnes, vielmaiņas traucējumi vai sirds un asinsvadu slimības un pētījumi par veselības risku sociālekonomisko ietekmi. Šos laukus identificēja, pamatojoties uz trim kritērijiem: esošie dati par bojāgājušo skaitu, iespējām sasniegt izcilību un pašreizējo sadarbības struktūru pastāvēšanu.
Komponenta mērķis ir modernizēt un renovēt Čehijas zinātnisko infrastruktūru atbilstoši Eiropas standartiem, attīstīt tīklošanas struktūras pētniecības un izstrādes nozarē un samazināt pētniecības nozares sadrumstalotību Čehijā, tādējādi uzlabojot tās pārvaldību.
Šis komponents nodrošina atbalstu, kas papildina 6.1. un 6.2. komponentu veselības aprūpes sistēmas atbalsta jomā.
Komponents atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu par publiskā un privātā sektora sadarbību pētniecībā un izstrādē (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
Z.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Ieguldījums: Valsts pētniecības un attīstības atbalsts medicīnas zinātņu un saistīto sociālo zinātņu prioritārajām jomām
Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt vismaz četrus pētniecības konsorcijus, kuru mērķis ir uzlabot nepieciešamo zināšanu sistemātisku nodrošināšanu vienā no izvēlētajām disciplīnām: pētījumi par infekcijas slimībām, vēža pētījumi, neirozinātnes, vielmaiņas traucējumi vai sirds un asinsvadu slimības un pētījumi par veselības risku sociālekonomisko ietekmi. Tas uzlabo zinātnisko atbalstu valsts pārvaldei vai ātrāku un pārredzamāku relevantas un zinātniski validētas informācijas un pētniecības, izstrādes un inovācijas rezultātu apmaiņu.
Paredzams, ka konsorciji tiks izveidoti starp attiecīgajām universitātēm, valsts pētniecības iestādēm un citām publiskām un privātām struktūrām, nodrošinot nepieciešamo zināšanu nodošanu. Šie konsorciji veido valsts pētniecības iestādes, kuru mērķis ir panākt kvalitatīvas izmaiņas izvēlētajās pētniecības un izstrādes prioritārajās jomās, kas ietekmē gan zinātnisko ražošanu, gan Čehijas valsts pārvaldes darbību veselības krīzes situācijās.
Paredzams, ka investīcija ietvers atbalstu fundamentālās un lietišķās pētniecības darbībām, pētniecības struktūru aprīkošanu ar jaunas kvalitātes zinātnisko infrastruktūru, vienotas zinātniskās platformas izveidi katrai atbalstītajai prioritārajai jomai un konsorcija pētnieku spēju uzlabošanu, izmantojot prasmju pilnveides pasākumus.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Z.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
223
|
Ieguldījums: Valsts pētniecības un attīstības atbalsts medicīnas zinātņu un saistīto sociālo zinātņu prioritārajām jomām
|
Atskaites punkts
|
Jaunas pētniecības un izstrādes atbalsta programmas uzsākšana
|
Čehijas valdība apstiprina programmu un izsludina konkursu
|
|
|
|
4. CET.
|
2021
|
Starpposma mērķi sasniedz, uzsākot jaunu sistēmisku programmas instrumentu pētniecības un izstrādes atbalstam prioritārajās medicīnas zinātnēs un saistītajās sociālajās zinātnēs, proti: pētījumi par infekcijas slimībām, vēža izpēte, neirozinātnes, vielmaiņas traucējumi vai sirds un asinsvadu slimības un pētījumi par slimību sociālekonomisko ietekmi saskaņā ar valsts noteikumiem, kas noteikti Likumā Nr. 130/2002 par atbalstu pētniecībai, eksperimentālai izstrādei un inovācijai no valsts līdzekļiem.
To pieņem valdība pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām un iekšējās un starpministriju apspriešanās procedūrās, apspriešanās ar akadēmisko aprindu un lietotājkopienu un universitāšu pārstāvjiem Pētniecības, attīstības un inovācijas padomē, absorbcijas spējas pārbaude.
Atklātais konkurss par pētniecību, izstrādi un inovāciju jaunajai pētniecības un attīstības programmai atbilst valsts noteikumiem, jo īpaši tiem, kas paredzēti Likumā Nr. 130/2002 par atbalstu pētniecībai, eksperimentālai izstrādei un inovācijai no valsts līdzekļiem.
|
|
224
|
Ieguldījums: Valsts pētniecības un attīstības atbalsts medicīnas zinātņu un saistīto sociālo zinātņu prioritārajām jomām
|
Mērķa
|
Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana vismaz četriem pētniecības un izstrādes konsorcijiem
|
|
Līgumu skaits
|
0
|
4
|
2. CET.
|
2022
|
Mērķrādītāju sasniedz pēc paziņojuma par valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu vismaz četriem pētniecības un izstrādes konsorcijiem prioritārajās medicīnas zinātnēs un saistītajās sociālajās zinātnēs, proti: pētījumi par infekcijas slimībām, vēža izpēte, neirozinātnes, vielmaiņas traucējumi vai sirds un asinsvadu slimības un pētījumi par slimību sociālekonomisko ietekmi.
Kopējais šim nolūkam piešķirtais budžets ir vismaz EUR 196371000.
|
|
225
|
Ieguldījums: Valsts pētniecības un attīstības atbalsts medicīnas zinātņu un saistīto sociālo zinātņu prioritārajām jomām
|
Mērķa
|
Vismaz četru valsts pētniecības un izstrādes konsorciju apstiprināšana un to integrācija Čehijas pētniecības un izstrādes sistēmā kā valsts pētniecības iestādes
|
|
Izglītības, jaunatnes un sporta ministrijas apstiprināto konsorciju skaits
|
0
|
4
|
4. CET.
|
2025
|
Mērķi sasniedz, apstiprinot vismaz četru konsorciju darbību infekcijas slimību pētniecības, vēža izpētes, neirozinātņu, vielmaiņas traucējumu vai sirds un asinsvadu slimību jomā un pētījumus par slimību sociālekonomisko ietekmi un to integrāciju Čehijas pētniecības un izstrādes sistēmā kā valsts pētniecības iestādes, ko veic Izglītības, jaunatnes un sporta ministrija.
Validācijas procesu veic, pamatojoties uz novērtējumu un novērtējumu saskaņā ar valsts noteikumiem, kas paredzēti Likumā Nr. 130/2002 par atbalstu pētniecībai, eksperimentālai izstrādei un inovācijai no valsts līdzekļiem, profesionālapskatei un ekspertu apmeklējumiem uz vietas.
|
AA. KOMPONENTS. Atbalsts pētniecībai un izstrādei uzņēmumos un inovāciju ieviešana uzņēmējdarbības praksē
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmu, kas saistīta ar iekšzemes uzņēmumu inovācijas spējas palielināšanu un sadarbības uzlabošanu Čehijas inovācijas ekosistēmā. To panāk, atbalstot inovatīvus uzņēmumus, jo īpaši attiecībā uz digitalizāciju, organizatorisko inovāciju un akadēmisko aprindu un uzņēmējdarbības saiknēm. Atbalsts uzsver starptautisko sadarbību un sinerģiju ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu.
Komponents atbalsta tai adresēto 2019. gada 3. ieteikumu, saskaņā ar kuru Čehija likvidē šķēršļus, kas kavē pilnībā funkcionējošas inovācijas ekosistēmas attīstību, un valstij adresēto ieteikumu Nr. 3 2020, saskaņā ar kuru Čehija nodrošina inovatīvu uzņēmumu piekļuvi finansējumam un uzlabo publiskā un privātā sektora sadarbību pētniecībā un izstrādē.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Jo īpaši pētniecības un inovācijas procesa rezultāti to piemērošanas līmenī ir tehnoloģiski neitrāli (t. i., tos piemēro visām pieejamajām tehnoloģijām, tostarp zemas ietekmes tehnoloģijām), un pasākums ex ante izslēdz pētniecību un inovāciju, kas paredzēta “brūnās pētniecības un inovācijas” elementiem (t. i., oglēm, lignītam, naftai/naftas, dabasgāzei, uz ko neattiecas NBK tehnisko norādījumu III pielikums, zilajam un pelēkajam ūdeņradim, incineratoriem un atkritumu poligoniem).
AA.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Rūpnieciskās pētniecības atbalsta valsts koordinācijas grupas izveide
Reforma ietver rūpnieciskās pētniecības atbalsta valsts koordinācijas grupas izveidi, kas saskaņo rūpniecības pētniecības un attīstības atbalsta politiku starp politikas veidotājiem, esošajiem pētniecības, attīstības un inovācijas atbalsta sniedzējiem un Valdības padomi pētniecības, attīstības un inovācijas jomā.
Nacionālā koordinācijas grupa nodrošina ar pārdomātas specializācijas stratēģiju saderīgu programmu atbalsta struktūras izveidi. Tai būtu jāsaskaņo atbalsta piešķiršanas nosacījumi un visu attiecīgo programmu koncentrēšana vienā īstenošanas struktūrā — Čehijas Republikas Tehnoloģiju aģentūrā.
Šo reformu īsteno līdz 2021. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Atbalsts inovācijas ieviešanai uzņēmējdarbības praksē
Pasākuma mērķis ir atbalstīt MVU inovācijas projektus, lai uzņēmējdarbības praksē ieviestu produktu, procesu vai organizatorisku inovāciju.
Atbalstītā projekta rezultātā praksē īsteno 90 atsevišķus MVU inovācijas projektus (procesu, produktu, organizāciju).
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums Nr. 2: Atbalsts sadarbībai pētniecības un attīstības jomā (saskaņā ar valsts RIS3 stratēģiju)
Pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu sadarbībai starp pētniecības organizācijām un MVU saskaņā ar programmu “Nacionālie kompetences centri”.
Atbalsta vismaz 60 MVU sadarbības projektus ar valsts pētniecības organizāciju jaunizveidotu valsts kompetences centru ietvaros.
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums Nr. 3: Atbalsts pētniecībai un attīstībai vides jomā
Pasākuma mērķis ir atbalstīt pētniecības organizāciju un uzņēmumu iesniegtos rūpnieciskos pētniecības, attīstības un inovācijas projektus, tostarp sadarbības projektus, kuru mērķis ir risināt problēmas, kas apzinātas “Čehijas Republikas valsts vides politikā 2030. gadam ar perspektīvām līdz 2050. gadam” un pētniecības atbalsta nozares stratēģijā. Pētniecības, attīstības un inovācijas projektos galvenā uzmanība tiek pievērsta tādām prioritārām tematiskajām jomām kā dabas resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana, klimata aizsardzība un gaisa kvalitātes uzlabošana, atkritumu apsaimniekošana un atkalizmantošana, dabas un ainavas aizsardzība vai droša un noturīga vide, tostarp dabisko un antropogēno apdraudējumu seku novēršana un mazināšana.
Atbalsta vismaz 15 pētniecības, attīstības un inovācijas projektus vides jomā.
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts pētniecībai un izstrādei sinerģijā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu
Pasākuma mērķis ir finansēt izcilības zīmoga projektus, jo īpaši Eiropas Inovācijas padomes Accelerator instrumentus (tostarp EIP izmēģinājuma projektu Accelerator), kas atbalsta MVU ar vislielāko straujas izaugsmes potenciālu, kā arī atbalsta Eiropas Pētniecības telpas NET Cofunds (Eiropas partnerības), kas risina visneatliekamākās pētniecības un izstrādes problēmas starptautiskā kontekstā.
Atbalsta vismaz 18 projektus, kas iesaistīti Eiropas Pētniecības telpas NET kofondos, un vismaz 8 projektus, kas saņēmuši izcilības zīmogu.
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums Nr. 5: Atbalsts pētniecībai un attīstībai uzņēmumos saskaņā ar valsts RIS3 stratēģiju
Pasākuma mērķis ir atbalstīt rūpniecisko pētījumu un eksperimentālās izstrādes projektus, ko uzņēmumi iesnieguši saskaņā ar valsts RIS3 stratēģiju.
Konkursa mērķis ir atbalstīt rūpnieciskās pētniecības un eksperimentālās izstrādes projektus, kuru mērķis ir īstenot praksē rezultātus, jo īpaši rūpnieciskajā ražošanā un produktu piegādē tirgū, projektus, kas izstrādā jaunus pakalpojumus, tehnoloģijas un materiālus, palielina automatizāciju un robotizāciju un digitālo tehnoloģiju izmantošanu.
Atbalstam atlasītie projekti atbilst vienai valsts RIS3 stratēģijas pētniecības, izstrādes un inovācijas specializācijas jomai.
Dotāciju nolīgumus paraksta, lai atbalstītu vismaz 78 projektus. Kopējais budžets, kas dotāciju nolīgumos paredzēts visiem projektiem, un kopējais īstenošanas periods ir vismaz 59 miljoni EUR.
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. martam.
Investīcija Nr. 6: Atbalsts pētniecībai un attīstībai transporta jomā
Pasākuma mērķis ir atbalstīt pētniecības, attīstības un inovācijas projektus transporta jomā.
Konkursa mērķis ir atbalstīt lietišķās pētniecības, eksperimentālās izstrādes un inovācijas projektus vienā no šādām jomām: I) ilgtspējīgs, pieejams un drošs transports, ii) automatizācija, digitalizācija un tehnoloģiski attīstīts transports, iii) bezemisiju transports.
Atbalstam atlasītie projekti atbilst arī vienai no šādām divām valsts RIS3 stratēģijas specializācijas jomām: videi nekaitīgs transports; un ii) tehnoloģiski progresīvu un drošu transportu.
Dotāciju nolīgumus paraksta, lai atbalstītu vismaz 16 projektus. Kopējais budžets, par ko dotāciju nolīgumos uzņemtas saistības visam projektu īstenošanas periodam, ir vismaz 8 miljoni EUR.
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. martam.
Investīcija 7: Atbalsts pētniecībai un attīstībai vides jomā
Pasākuma mērķis ir atbalstīt pētniecības organizāciju un uzņēmumu iesniegtos rūpnieciskos pētniecības, attīstības un inovācijas projektus, tostarp sadarbības projektus, kuru mērķis ir risināt problēmas, kas apzinātas “Čehijas Republikas valsts vides politikā 2030. gadam ar perspektīvām līdz 2050. gadam” un pētniecības atbalsta nozares stratēģijā.
Atbalstam atlasītie projekti atbilst vienai valsts RIS3 stratēģijas pētniecības, izstrādes un inovācijas specializācijas jomai.
Dotāciju nolīgumus paraksta, lai atbalstītu vismaz 35 projektus vides jomā. Kopējais budžets, par ko dotāciju nolīgumos uzņemtas saistības visam projektu īstenošanas periodam, ir vismaz EUR 17,9 miljoni.
Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. martam.
AA.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
226
|
Reforma: Rūpnieciskās pētniecības atbalsta valsts koordinācijas grupas izveide
|
Atskaites punkts
|
Rūpnieciskās pētniecības atbalsta valsts koordinācijas grupas izveide
|
Grupas darbības sākums
|
|
|
|
4. CET.
|
2021
|
Izveido un sāk darboties Rūpnieciskās pētniecības atbalsta valsts koordinācijas grupa. Koordinācijas grupa saskaņo rūpniecības pētniecības un attīstības atbalsta politiku starp politikas veidotājiem, esošajiem pētniecības, attīstības un inovācijas atbalsta sniedzējiem un Valdības padomi pētniecības, attīstības un inovācijas jomā, atbalsta piešķiršanas nosacījumus un koncentrē visas attiecīgās programmas, kas ir Čehijas Republikas Tehnoloģiju aģentūras kompetencē.
|
|
227
|
Ieguldījums: Atbalsts inovācijas ieviešanai uzņēmējdarbības praksē
|
Mērķa
|
Produktu, procesu vai organizatorisku jauninājumu ieviešana
|
|
Atbalstītā projekta rezultātā praksē ieviesto individuālo inovāciju skaits (process, produkts, organizācija)
|
72
|
162
|
Q1
|
2026
|
Atbalstītā projekta rezultātā praksē ievieš 90 atsevišķus jauninājumus (procesu, produktu, organizāciju).
Kopējais budžets, ko izpilda šim nolūkam, ir vismaz EUR 39000000.
|
|
228
|
Ieguldījums Nr. 2: Atbalsts sadarbībai pētniecības un izstrādes jomā (saskaņā ar pārdomātas specializācijas stratēģiju)
|
Mērķa
|
MVU sadarbība ar valsts pētniecības organizāciju valstu kompetences centru ietvaros
|
|
Sadarbības projektos iesaistīto atbalstīto MVU skaits
|
0
|
60
|
4. CET.
|
2022
|
Dotācijas nolīgumus paraksta, lai atbalstītu sadarbības projektus, kuros iesaistīti vismaz 60 MVU, ar valsts pētniecības organizāciju jaunizveidotu valsts kompetences centru ietvaros.
|
|
290
|
Ieguldījums Nr. 2: Atbalsts sadarbībai pētniecības un izstrādes jomā (saskaņā ar pārdomātas specializācijas stratēģiju)
|
Mērķa
|
MVU sadarbība ar valsts pētniecības organizāciju valstu kompetences centru ietvaros
|
|
Miljoni EUR
|
0
|
58
|
Q1
|
2026
|
Kopējais budžets, ko izpilda sadarbības projektu atbalstam saskaņā ar 228. mērķi, ir vismaz EUR 58000000.
|
|
229
|
Ieguldījums Nr. 3: Atbalsts pētniecībai un attīstībai vides jomā
|
Mērķa
|
pētniecība un izstrāde vides jomā
|
|
Atbalstīto projektu skaits vides jomā
|
43
|
58
|
CET.
|
2022
|
Dotāciju nolīgumus paraksta, lai atbalstītu vismaz piecpadsmit pētniecības, attīstības un inovācijas projektus vides jomā. Projektos galvenā uzmanība tiek pievērsta tādām prioritārām tematiskajām jomām kā dabas resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana, klimata aizsardzība un gaisa kvalitātes uzlabošana, atkritumu apsaimniekošana un atkalizmantošana, dabas un ainavas aizsardzība vai droša un noturīga vide, tostarp dabisko un antropogēno apdraudējumu seku novēršana un mazināšana.
|
|
291
|
Ieguldījums Nr. 3: Atbalsts pētniecībai un attīstībai vides jomā
|
Mērķa
|
Pētniecība un izstrāde vides jomā
|
|
Miljoni EUR
|
0
|
7
|
Q1
|
2026
|
Kopējais budžets, ko izpilda, lai atbalstītu projektus saskaņā ar 229. mērķi, ir vismaz EUR 7000000.
|
|
230
|
Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts pētniecībai un izstrādei sinerģijā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu
|
Mērķa
|
Pētniecība un izstrāde sinerģijā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu
|
|
Projektu skaits, kas piedalās Eiropas Pētniecības telpas NET kofondos, un projekti, kas saņēmuši izcilības zīmogu
|
53
|
79
|
Q1
|
2026
|
Atbalsta 26 projektus, kas piedalās Eiropas Pētniecības telpas NET kofondos, un projektus, kas saņēmuši izcilības zīmogu (tostarp EIP izmēģinājuma projektu Accelerator), tostarp 18 projektus, kas piedalās Eiropas Pētniecības telpas NET kofondos, un 8 projektus, kas saņēmuši izcilības zīmogu.
Kopējais budžets, ko izpilda šim nolūkam, ir vismaz EUR 13500000.
|
|
292
|
Ieguldījums Nr. 5: Atbalsts pētniecībai un attīstībai uzņēmumos saskaņā ar valsts RIS3 stratēģiju
|
Mērķa
|
Pētniecība un izstrāde saskaņā ar RIS3 stratēģiju
|
|
To projektu skaits saskaņā ar RIS3 stratēģiju, par kuriem ir parakstīts dotācijas nolīgums
|
0
|
78
|
2. CET.
|
2024
|
Dotāciju nolīgumus paraksta, lai atbalstītu vismaz 78 projektus saskaņā ar valsts RIS3 stratēģiju. Konkursa mērķis ir atbalstīt rūpnieciskās pētniecības un eksperimentālās izstrādes projektus, kuru mērķis ir īstenot praksē rezultātus, jo īpaši rūpnieciskajā ražošanā un produktu piegādē tirgū, projektus, kas izstrādā jaunus pakalpojumus, tehnoloģijas un materiālus, palielina automatizāciju un robotizāciju un digitālo tehnoloģiju izmantošanu.
Atbalstam atlasītie projekti atbilst vienai valsts RIS3 stratēģijas pētniecības, izstrādes un inovācijas specializācijas jomai.
Kopējais budžets, par ko dotāciju nolīgumos uzņemtas saistības visiem projektiem, un kopējais īstenošanas periods ir vismaz EUR 59 miljoni.
|
|
293
|
Ieguldījums Nr. 5: Atbalsts pētniecībai un attīstībai uzņēmumos saskaņā ar valsts RIS3 stratēģiju
|
Mērķa
|
Pētniecība un izstrāde saskaņā ar RIS3 stratēģiju
|
|
%
|
0
|
90
|
Q1
|
2026
|
Ir izmaksāti vismaz 90 % no budžeta, kas piešķirts projektiem saskaņā ar mērķrādītāju 292.
|
|
294
|
Investīcija Nr. 6: Atbalsts pētniecībai un attīstībai transporta jomā
|
Mērķa
|
Pētniecība un attīstība transporta jomā
|
|
To transporta jomas projektu skaits, par kuriem ir parakstīts dotācijas nolīgums
|
0
|
16
|
2. CET.
|
2024
|
Dotāciju nolīgumus paraksta, lai atbalstītu vismaz 16 pētniecības un attīstības projektus transporta jomā. Konkursa mērķis ir atbalstīt lietišķās pētniecības, eksperimentālās izstrādes un inovācijas projektus vienā no šādām jomām: I) ilgtspējīgs, pieejams un drošs transports, ii) automatizācija, digitalizācija un tehnoloģiski attīstīts transports, iii) bezemisiju transports.
Atbalstam atlasītie projekti atbilst arī vienai no šādām divām valsts RIS3 stratēģijas specializācijas jomām: videi nekaitīgs transports; un ii) tehnoloģiski progresīvu un drošu transportu.
Kopējais budžets, par ko dotāciju nolīgumos uzņemtas saistības visiem projektiem, un kopējais īstenošanas periods ir vismaz EUR 8 miljoni.
|
|
295
|
Investīcija Nr. 6: Atbalsts pētniecībai un attīstībai transporta jomā
|
Mērķa
|
Pētniecība un attīstība transporta jomā
|
|
%
|
0
|
90
|
Q1
|
2026
|
Ir izmaksāti vismaz 90 % no budžeta, kas piešķirts projektiem saskaņā ar 294. mērķi.
|
|
296
|
Investīcija 7: Atbalsts pētniecībai un attīstībai vides jomā
|
Mērķa
|
Pētniecība un izstrāde vides jomā
|
|
Projektu skaits, par kuriem ir parakstīts dotācijas nolīgums
|
0
|
35
|
2. CET.
|
2024
|
Dotāciju nolīgumus paraksta, lai atbalstītu vismaz 35 pētniecības, attīstības un inovācijas projektus vides jomā. Atbalstam atlasītie projekti atbilst arī vienai valsts RIS3 stratēģijas pētniecības, izstrādes un inovācijas specializācijas jomai.
Kopējais budžets, kas dotāciju nolīgumos paredzēts visiem projektiem, un kopējais īstenošanas periods ir vismaz EUR 17,9 miljoni.
|
|
297
|
Investīcija 7: Atbalsts pētniecībai un attīstībai vides jomā
|
Mērķa
|
Pētniecība un izstrāde vides jomā
|
|
%
|
0
|
90
|
Q1
|
2026
|
Ir izmaksāti vismaz 90 % no budžeta, kas piešķirts projektiem saskaņā ar 296. mērķi.
|
BB. KOMPONENTS. Stratēģiski pārvaldīta un starptautiski konkurētspējīga pētniecības, izstrādes un inovācijas ekosistēma
Šā Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir palielināt konkurētspēju un pētniecības, izstrādes un inovācijas sociālekonomiskos ieguvumus un ietekmi, veicinot izcilību, stiprinot starptautisko sadarbību un cilvēkkapitāla stratēģisko attīstību. Tas tiek panākts, uzlabojot P & A & I politikas izstrādes, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas procesu, saskaņojot publiskā pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta metodoloģisko vidi un atbalstot starptautiski konkurētspējīgas komandas, kas nodrošina izcilību P & A & I jomā.
Komponents atbalsta tai adresēto 2019. gada 3. ieteikumu, saskaņā ar kuru Čehija likvidē šķēršļus, kas kavē pilnībā funkcionējošas inovācijas ekosistēmas attīstību.
BB1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Stratēģiski pārvaldīta un starptautiski konkurētspējīga pētniecības, izstrādes un inovācijas ekosistēma
Reforma ietver stratēģisko izlūkdatu spēju stiprināšanu pētniecības, izstrādes un inovācijas politikai Čehijā, izcilības programmas izveidi un procesuālo noteikumu saskaņošanu publiskā pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta piešķiršanai.
Šo reformu īsteno līdz 2025. gada 30. jūnijam.
BB.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
298
|
Reforma:
Stratēģiski pārvaldīta un starptautiski konkurētspējīga pētniecības, izstrādes un inovācijas ekosistēma
|
Atskaites punkts
|
Stratēģisko izlūkošanas spēju stiprināšana, izcilības programmas izveide un metodikas pamatnostādņu pieņemšana atbalsta sniedzējiem
|
Valdības rezolūciju un metodisko pamatnostādņu pieņemšana
|
|
|
|
2. CET.
|
2025
|
Reforma ietver šādas darbības:
a)Valdības rezolūcijas pieņemšana, ar ko izveido jaunu kopīgu darbību projektu, lai stiprinātu pētniecības, izstrādes un inovācijas politikas stratēģiskās izlūkošanas spējas. Valdības rezolūcijā nosaka, ka projekts ļauj regulāri publicēt analīzes rezultātus un ka projekta analītiskais tvērums ļauj analizēt:
(I)Čehijas starptautiskā sadarbība pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā;
(II)Lielas pētniecības infrastruktūras nozīme un sociālekonomiskā ietekme;
(III)Valsts pētniecības un inovācijas stratēģijas pārdomātai specializācijai;
(IV)Cilvēkresursu attīstība pētniecībā un attīstībā, tostarp nosacījumi sieviešu līdzdalībai pētniecībā un attīstībā;
(V)Atbalsta piešķiršanas sistēma inovatīviem uzņēmumiem.
Valdības rezolūcijā arī nosaka, ka spējas un analītiskie rezultāti ir pieejami visiem atbalsta sniedzējiem.
b)Valdības rezolūcijas pieņemšana, ar ko izveido jaunu izcilības programmu. Ar šo jauno izcilības programmu ievieš papildu dotācijas nosaukumu pretendentiem, kuri:
(I)ir saņēmušas finansiālu atbalstu no starptautiskām dotācijām,
(II)ir saņēmuši valsts atbalstu pēc tam, kad ir pieteikušies starptautiskai dotācijai, vai
(III)ir saņēmuši finansiālu atbalstu no valsts EXPRO dotācijas.
Pirms programmas pieņemšanas apspriežas ar pētniecības nozares pārstāvjiem.
c)Metodikas pamatnostādņu pieņemšana, kas:
(I)Saskaņot procedūras noteikumus par pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta sniegšanu visiem atbalsta sniedzējiem. Tajā iekļauj arī attiecīgo pasākumu īstenošanas grafiku.
(II)Saskaņot kritērijus projektu atbalstam no valsts budžeta ar standarta kritērijiem dalībai projektos saskaņā ar ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammu.
Metodisko pamatnostādņu izstrādē iesaista atbalsta sniedzējus un atbalsta saņēmēju pārstāvjus.
|
CC. KOMPONENTS: Veselības sistēmas noturības palielināšana
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmu, kas saistīta ar veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanu, investējot veselības aprūpes infrastruktūrā un uzlabojot veselības aprūpes darbinieku izglītību akūtajā aprūpē. Attiecībā uz veselības aprūpes infrastruktūru mērķis ir palielināt rehabilitācijas aprūpes pieejamību un kvalitāti pacientiem, kuri atgūstas no kritiskiem stāvokļiem (akūtiem medicīniskiem stāvokļiem), kas pandēmijas laikā izrādījās nepietiekami. Komponenta mērķis ir arī novērst ļoti specializētu diagnostikas instrumentu trūkumu un nopietnu sirds un asinsvadu slimību, tostarp transplantācijas zāļu, ārstēšanu. Attiecībā uz veselības aprūpes personāla izglītību ir paredzēti sistēmiski pasākumi un investīcijas, lai novērstu pieaugošo veselības aprūpes darbinieku trūkumu.
Komponents palīdz īstenot 2020. gada valstij adresēto ieteikumu Nr. 1, saskaņā ar kuru Čehija nodrošina veselības aprūpes sistēmas noturību, stiprina veselības aprūpes darbinieku pieejamību, primāro aprūpi un aprūpes integrāciju un e-veselības pakalpojumu ieviešanu.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
CC.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Veselības aprūpes speciālistu izglītības uzlabošana
Veselības aprūpes darbinieku apmācību un izglītību pielāgo, lai uzlabotu augsti specializētu veselības aprūpes speciālistu pieejamību. Veselības aprūpes personāla plānošanu valsts un reģionālā līmenī uzlabo, izveidojot elektronisku sistēmu (kas savieno esošās veselības aprūpes speciālistu datubāzes) veselības aprūpes speciālistu apmācības vajadzību pārvaldībai, administrēšanai un novērtēšanai. Veselības aprūpes speciālistu pēcdiploma apmācības organizēšanas uzlabošana palīdz samazināt speciālistu apmācības ilgumu un ļauj gados jaunākiem ārstiem sākt sniegt aprūpi agrāk, tādējādi uzlabojot piekļuvi aprūpei.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums: Intensīvās medicīnas simulācijas centra izveide
Investīcija ietver intensīvā medicīnas simulācijas centra izveidi, kas paplašina veselības aprūpes speciālistu pēcdiploma apmācības un mūžizglītības infrastruktūru. Centrs nodrošina apmācību ar jaunākajām tehnoloģijām un aprīkojumu, imitējot reālās dzīves situācijas, tostarp izmantojot virtuālo realitāti. Tas nodrošina apmācību sarežģītu klīnisko uzdevumu veikšanai drošā vidē, neietekmējot pacientu drošību, iegūto prasmju efektīvu pārņemšanu klīniskajā praksē un sadarbības uzlabošanu starp medicīnas disciplīnām. Simulācijas apmācība aptver plašu darbību klāstu, sākot no vienkāršas ārstēšanas līdz visaptverošai pacientu aprūpei, ko veic specializētas medicīniskās vienības pirmsslimošanas aprūpē, intensīvās aprūpes nodaļās vai operāciju telpās. Izstrādā arī intensīvās medicīnas personāla apmācības sistēmu.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 2: Rehabilitācijas aprūpe pacientiem, kuri atgūstas no kritiska stāvokļa
Ieguldījuma mērķis ir risināt vajadzību stiprināt rehabilitācijas aprūpi pacientiem, kuri atgūstas no kritiskām slimībām, kas pastiprinājušās Covid pandēmijas dēļ. To panāk, veicot atjaunošanu, modernizējot aprīkojumu rehabilitācijas nodaļās vai uzlabojot rehabilitācijas aprūpes organizēšanu. Moderna aprīkojuma iegādes visaptverošai rehabilitācijas aprūpei mērķis ir samazināt vajadzību pēc personāla, tādējādi palielinot rehabilitācijas aprūpes pieejamību pacientiem. Atbalstu piešķir, izmantojot dotāciju shēmu, kuras kopējais piešķīrums ir EUR 61660 000. Atbalsts tiek sniegts vismaz 19 projektiem, kas vērsti uz akūtas stacionāras aprūpes nodrošināšanu intensīvās aprūpes nodaļās vai turpmāku rehabilitācijas aprūpi veselības aprūpes iestādēs. Mērķis ir panākt, lai rehabilitācijas aprūpes nodaļās ārstēto pacientu skaits pēc kritiskām slimībām pieaugtu par 10 %.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 3: Sirds un asinsvadu un transplantācijas medicīnas centra izveide
Ieguldījuma mērķis ir palielināt augsti specializētas aprūpes pieejamību sirds un asinsvadu un transplantācijas medicīnas jomā Dienvidmorāvijas reģionā. Ir paredzēta jaunu telpu būvniecība Kardiovaskulāro un transplantu ķirurģijas centrā Brno, lai paplašinātu pašreizējo jaudu un modernizētu aprīkojumu, ņemot vērā modernās apstrādes metodes, lai novērstu piemērotu iekārtu trūkumu Morāvijas reģionā. Ieguldījums palielina gultu skaitu pašreizējā sirds un asinsvadu un transplantātu ķirurģijas centrā no pašreizējām 90 gultām līdz vismaz 125 gultām.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
CC.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
231
|
Reforma: Veselības aprūpes speciālistu izglītības uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Veselības aprūpes speciālistu apmācības pārvaldības, administrēšanas un novērtēšanas elektroniskā sistēma
|
Pamata platforma veselības aprūpes darbinieku izglītības pārvaldības, administrēšanas un novērtēšanas elektroniskajai sistēmai, kas darbojas
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Veselības ministrija ir izveidojusi pamata platformu jaunajai elektroniskajai veselības aprūpes darbinieku izglītības pārvaldības, administrēšanas un novērtēšanas sistēmai. Elektronisko sistēmu turpina attīstīt un papildināt ar moduļiem, kas atbilst izglītības vajadzībām.
|
|
232
|
Ieguldījums: Intensīvās medicīnas simulācijas centra izveide un izglītības sistēmas optimizācija
|
Atskaites punkts
|
Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus intensīvās medicīnas simulācijas centra būvniecībai
|
Paziņojums darbuzņēmējam par atklāta un atklāta konkursa slēgšanas tiesību piešķiršanu
|
|
|
|
4. CET.
|
2022
|
Paziņojums par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu intensīvās medicīnas simulācijas centra izveidei, kas nodrošinās veselības aprūpes speciālistu apmācību dažādās medicīnas jomās:
·Anestēzija un reanimācija
·Citu medicīnisko un nemedicīnisko prasmju apmācība saistībā ar ārkārtas situācijām
·Pirmsstacionārā aprūpe un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi
·Steidzama uzņemšana
·Intensīvās aprūpes vienības un daudzfunkcionāla operatīvā telpa
·Vienotais neatliekamās palīdzības tālruņa numurs
·Vispārīgās prasmes — saziņa komandā, komunikācija krīzes situācijās, vadība.
Līgumslēdzēju atlasa atklātā un atklātā konkursā. Pirms konkursa izsludināšanas veic vajadzību novērtējumu.
|
|
233
|
Ieguldījums: Intensīvās medicīnas simulācijas centra izveide un izglītības sistēmas optimizācija
|
Atskaites punkts
|
Darbojas intensīvās medicīnas simulācijas centrs
|
Intensīvās medicīnas simulācijas centrs ir uzbūvēts, pilnībā aprīkots un darbojas
|
|
|
|
4. CET.
|
2025
|
Intensīvās medicīnas simulācijas centrs ir uzbūvēts, pilnībā aprīkots un darbojas. Kapacitātei vajadzētu būt pietiekamai, lai nodrošinātu, ka centrā gadā tiek apmācīti vismaz 1500 veselības aprūpes speciālistu.
|
|
234
|
Ieguldījums Nr. 2: Rehabilitācijas aprūpe pacientiem, kuri atgūstas no kritiskām slimībām
|
Mērķa
|
Rehabilitācijas aprūpes atbalsts
|
|
Skaits
|
0
|
19
|
4. CET.
|
2024
|
Atbalstu sniedz, izmantojot dotāciju shēmu, kuras kopējais piešķīrums ir 61 660 000 EUR, lai veselības aprūpes iestādēs palielinātu rehabilitācijas aprūpes spēju pacientiem pēc kritiskām slimībām.
|
|
235
|
Ieguldījums Nr. 3: Sirds un asinsvadu un transplantācijas medicīnas centra izveide
|
Atskaites punkts
|
Pilnībā darbojas sirds un asinsvadu un transplantātu medicīnas centrs
|
Pilnībā darbojas sirds un asinsvadu un transplantātu medicīnas centrs
|
|
|
|
4. CET.
|
2025
|
Pilnībā darbojas sirds un asinsvadu un transplantātu medicīnas centra jaunās iekārtas. Jaunās iekārtas būvniecība rada vismaz 35 jaunas gultas kardiovaskulāro un transplantātu medicīnas centrā. Uz būvniecību attiecas atklāta un atklāta konkursa procedūra. Pirms konkursa izsludināšanas veic vajadzību novērtējumu.
|
DD. KOMPONENTS: Valsts plāns onkoloģiskās profilakses un aprūpes stiprināšanai
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmu, kas saistīta ar vēža profilakses un aprūpes sistēmas noturības palielināšanu, kuru ir skārusi Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa negatīvā ietekme.
Attiecībā uz reformām Čehijas Republikai izveido jaunu valsts onkoloģijas programmu 2022.–2030. gadam un uzlabo vēža profilakses skrīninga programmu tvērumu un kvalitāti.
Attiecībā uz veselības aprūpes infrastruktūru mērķis ir atbalstīt Čehijas Onkoloģijas institūta būvniecību Prāgā un Onkoloģijas profilakses centra būvniecību. Turklāt tiek atbalstītas arī onkoloģiskās un hematoonkoloģiskās aprūpes iestādes, kā arī jaunas iestādes Masaryk Memorial Vēža institūtā Brno, lai stiprinātu vēža profilaksi.
Komponents palīdz īstenot 2020. gada valstij adresēto ieteikumu Nr. 1, saskaņā ar kuru Čehija nodrošina veselības aprūpes sistēmas noturību, stiprina veselības aprūpes darbinieku pieejamību, primāro aprūpi un aprūpes integrāciju un e-veselības pakalpojumu ieviešanu.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
DD.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Čehijas Republikas Nacionālā onkoloģijas programma — NOP CZ 2030
Reformas mērķis ir izveidot Čehijas Republikas nacionālo onkoloģisko programmu 2022.–2030. gadam (NOP CR 2030). NOP 2022–2030 atspoguļo Eiropas Vēža uzveikšanas plānā noteiktās prioritātes, tostarp uz pacientu vērstas vēža aprūpes kultūras principus
. Par programmas sagatavošanu ir atbildīga Čehijas Onkoloģijas biedrība. Veselības ministrija izveido Valsts padomi NOP īstenošanai, kurai ir koordinējoša loma sagatavošanas, īstenošanas un novērtēšanas posmos.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma. Atbalsts profilaktiskās skrīninga programmām un to kvalitātes uzlabošana
Reforma ir vērsta uz vēža profilakses programmu tvēruma un kvalitātes uzlabošanu, lai samazinātu vēža gadījumu saslimstību un mirstību, ierobežotu ārstēšanas izmaksas slimības beigu posmā un palielinātu paredzamo dzīves ilgumu un dzīves kvalitāti. Šie pasākumi ietver:
·valsts skrīninga centra iecelšana par iestādi, kas atbild par vēža skrīninga programmu koordinēšanu Čehijas Republikā;
·uzlabot esošo skrīninga programmu darbības jomu, pieejamību, sniegumu un ietekmi, jo īpaši palielinot mērķa iedzīvotāju aptvērumu. Piemēram, kolorektālā vēža skrīninga programmas aptverto mērķauditoriju palielina līdz vismaz 40 %;
·jaunu skrīninga programmu izmēģinājumi, tostarp to verifikācija, izmantojot populāciju un klīniskos pētījumus. Jo īpaši tiek uzsākta programma agrīnai plaušu vēža atklāšanai.
·izveidot sistēmu, lai plānotu jaunas profilakses programmas un novērtētu to rentabilitāti un ietekmi uz valsts veselības apdrošināšanas sistēmu;
·datubāzes izveide skrīninga programmu vispārējai uzraudzībai un izvērtēšanai, tostarp plaša kvalitātes rādītāju grupa un efektivitātes novērtējums.
Pasākumu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums: Čehijas Onkoloģijas institūta izveide
Investīcija ir vērsta uz Čehijas Onkoloģijas institūta izveidi Prāgā, lai nodrošinātu vēža profilaksi, diagnostiku un visus ārstēšanas veidus vienā aprūpes vietā. Investīcija ietver jaunas ēkas būvniecību un aprīkojuma iegādi (tostarp klīniskā aprīkojuma un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojuma un drošības aprīkojuma iegādi). Mērķis ir arī izveidot vēža centru ar starptautisku ietekmi Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā. Mērķis ir nodrošināt 8500–11200 hospitalizētu pacientu skaitu gadā.
Veselības ministrija līdz 2022. gada 15. martam iesniedz nepieciešamo dokumentu kopumu, tostarp:
·Medicīnas programma/funkcionālais plāns un projekta projekts, kas piemērots projektēšanas un būvniecības iepirkumam,
·Priekšizpēti, tostarp vajadzību novērtējumu saistībā ar plašāku veselības stratēģiju, tehnisko, operatīvo un ekonomisko īstenojamību, ilgtspēju gan finanšu, gan personāla ziņā un ietekmi uz onkoloģijas aprūpes sniegšanu reģionālā un valsts līmenī, tostarp uz ceļā pavadīto laiku un profesionālo prasmi.
Šos dokumentus līdz 2022. gada 31. decembrim validē neatkarīga iestāde.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 2: Attīstīt ļoti specializētu onkoloģisko un hematoonkoloģisko aprūpi
Investīcijas mērķis ir stiprināt augsti specializētu vēža aprūpi gan kompleksajos onkoloģijas centros, gan augsti specializētās hematoonkoloģijas centros, iegādājoties progresīvas tehnoloģijas un aprīkojumu. Ieguldījums ļauj onkoloģijas centriem nodrošināt diagnostiku un vēža ārstēšanu, pamatojoties uz precizitātes un personalizētās medicīnas principiem, kas uzlabotu diagnostiku un ārstēšanu, jo īpaši retu vēža veidu gadījumā. Precīzijas medicīnas jēdziens jo īpaši ietver teranozi, progresīvas vizualizācijas metodes, individualizētu šūnu un gēnu terapiju un modernu radioterapiju. Atbalsta vismaz desmit sarežģītus onkoloģijas centrus un augsti specializētas hematoonkoloģijas centrus.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 3: Vēža profilakses centra un inovatīvas un atbalstošas aprūpes infrastruktūras izveide un attīstība Masaryk Memorial Vēža institūtā
Investīcijas mērķis ir palielināt spējas un attīstīt inovatīvu vēža profilaksi un aprūpi Masaryk Memorial Vēža institūtā Brno. Pirmkārt, investīcija ietver jauna Vēža profilakses centra izveidi, kas palielina vēža profilakses programmu (primārās, sekundārās un terciārās) skaitu un nošķir profilaktisko aprūpi no aprūpes iestādēm (lai ņemtu vērāi-epidemiskos un psihosociālos aspektus). Mērķis ir panākt, lai Vēža profilakses centrā veikto intervenču skaits gadā pieaugtu par 30 % salīdzinājumā ar 2019. gadu. Otrkārt, tiek izveidotas jaunas iestādes inovatīvai un atbalstošai vēža aprūpei, proti, Pirmais kontaktcentrs, Klīnisko pārbaužu centrs, Atbalsta centrs un Izglītības centrs. Atbalsta aprūpes centrs ļauj izmēģināt jaunu atbalsta programmu vēzi pārcietušajiem cilvēkiem, kuras rezultātus pēc tam var pārnest uz citiem vēža centriem Čehijas Republikā. Mērķis ir panākt, lai Masaryk Memorial Vēža institūta Inovatīvās un atbalstošās aprūpes klientu skaits gadā pieaugtu par 20 % salīdzinājumā ar 2019. gadu.
Investīciju pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
DD.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
236
|
Reforma: Nacionālā onkoloģiskā programma
|
Atskaites punkts
|
Čehijas Republikas Nacionālā onkoloģijas programma 2022.–2030. gadam
|
Nacionālās onkoloģijas programmas 2022.–2030. gadam apstiprināšana valdībā
|
|
|
|
4. CET.
|
2021
|
Par nacionālās onkoloģijas programmas sagatavošanu atbild Čehijas Onkoloģijas biedrība, apspriežoties ar galvenajiem dalībniekiem un ieinteresētajām personām, jo īpaši ar Veselības ministriju, nacionālajiem onkoloģijas centriem, augsti specializētas vēža un hematoloģijas aprūpes centriem, Veselības informācijas un statistikas institūtu, veselības aprūpes sniedzēju, veselības apdrošināšanas uzņēmumu un pacientu apvienību pārstāvjiem.
|
|
237
|
Reforma. Atbalsts preventīvās skrīninga programmām un to kvalitātes uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Par onkoloģiskā skrīninga programmu koordinēšanu atbildīgās iestādes iecelšana
|
Valsts skrīninga centrs, ko valdība iecēlusi par iestādi, kura atbild par vēža skrīninga programmu koordinēšanu
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Valsts skrīninga centrs ir atbildīgs par:
·skrīninga programmu koordinēšana, plānošana, uzraudzība un izvērtēšana
·izveidot prognozējošu sistēmu, lai plānotu jaunas profilakses programmas un novērtētu to rentabilitāti un ietekmi valsts veselības apdrošināšanas sistēmā;
·datubāzes izveide skrīninga programmu uzraudzībai un novērtēšanai, tostarp kvalitātes rādītāju rezultātu pārskata izveide
·jaunu skrīninga programmu izmēģināšana
|
|
238
|
Reforma. Atbalsts preventīvās skrīninga programmām un to kvalitātes uzlabošana
|
Mērķa
|
Kolorektālā vēža skrīninga programmas tvēruma palielināšana mērķpopulācijai
|
|
%
|
34
|
40
|
2. CET.
|
2026
|
Mērķpopulācijas līdzdalība attiecīgajā skrīninga testā (piemēram, divgadējā āda āda asinstestā) palielinās līdz vismaz 40 %.
|
|
239
|
Reforma. Atbalsts preventīvās skrīninga programmām un to kvalitātes uzlabošana
|
Mērķa
|
Jaunās plaušu vēža agrīnas atklāšanas programmas uzsākšana
|
|
|
0
|
1
|
4. CET.
|
2024
|
Sāk programmu agrīnai plaušu vēža atklāšanai.
|
|
240
|
Ieguldījums: Čehijas Onkoloģijas institūta būvniecība un izveide
|
Atskaites punkts
|
Neatkarīga iestāde ir apstiprinājusi priekšizpēti
|
Neatkarīgas iestādes veikta priekšizpētes apstiprināšana
|
|
|
|
4. CET.
|
2022
|
Neatkarīga iestāde apstiprina:
·Medicīnas programma/funkcionālais plāns un projekta projekts, kas piemērots projektēšanas un būvniecības iepirkumam,
·Priekšizpēti, tostarp vajadzību novērtējumu saistībā ar plašāku veselības stratēģiju, tehnisko, operatīvo un ekonomisko īstenojamību, ilgtspēju gan finanšu, gan personāla ziņā un ietekmi uz onkoloģijas aprūpes sniegšanu reģionālā un valsts līmenī, tostarp uz ceļā pavadīto laiku un profesionālo prasmi.
Ieteicamās priekšizpētes pamatnostādnes EK ir izklāstījusi 2014. gada decembra “Guide to CBA of Investment Projects”.
|
|
241
|
Ieguldījums: Čehijas Onkoloģijas institūta būvniecība un izveide
|
Atskaites punkts
|
Čehijas Onkoloģijas institūts sāka darboties
|
Darbības licence, ko Veselības ministrija izsniegusi Čehijas Onkoloģijas institūtam
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Pabeigti būvdarbi un saņemta darbības licence.
Ietilpība ir vismaz 300 gultasvietas stacionārai aprūpei (kas attiecīgajam veselības aprūpes sniedzējam palielina gultasvietu skaitu vēža ārstēšanai vismaz par 50 gultām).
Uz būvniecību attiecas atklāta un atklāta konkursa procedūra.
|
|
242
|
Ieguldījums Nr. 2: Attīstīt ļoti specializētu onkoloģisko un hematoonkoloģisko aprūpi
|
Mērķa
|
To atbalstīto iestāžu skaits, kurās sniedz onkoloģisko un hematoonkoloģisko aprūpi
|
|
Atbalstīto veselības aprūpes iestāžu skaits
|
0
|
10
|
2. CET.
|
2026
|
Atbalstu sniedz Kompleksās onkoloģijas centriem un augsti specializētas onkoloģijas un hematoonkoloģijas aprūpes centriem, izmantojot dotāciju shēmu, ko pārvalda Veselības ministrija, ar kopējo piešķīrumu 64 920 000 EUR apmērā. Vismaz desmit centrus atbalsta tādu progresīvu tehnoloģiju un aprīkojuma iegādē, kas nodrošina personalizētu medicīnu. Atbalstāmo projektu atlase nodrošina līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu. Atbalstu sniedz tikai valsts veselības aprūpes sniedzējiem.
|
|
243
|
Ieguldījums Nr. 3: Vēža profilakses centra un inovatīvas un atbalstošas aprūpes infrastruktūras izveide un attīstība Masaryk Memorial Vēža institūtā
|
Atskaites punkts
|
Vēža profilakses centrs Masaryk Memorial Vēža institūtā
|
Darbojas jaunais Vēža profilakses centrs Masaryk Memorial Vēža institūtā
|
|
|
|
4. CET.
|
2025
|
Masaryk Memorial Vēža profilakses centra jaunu iekārtu nodošana ekspluatācijā. Pabeigta esošo spēju nodošana uz jaunām telpām.
Uz būvniecību attiecas atklāta un atklāta konkursa procedūra. Pirms konkursa izsludināšanas veic vajadzību novērtējumu.
|
|
244
|
Ieguldījums Nr. 3: Vēža profilakses centra un inovatīvas un atbalstošas aprūpes infrastruktūras izveide un attīstība Masaryk Memorial Vēža institūtā
|
Atskaites punkts
|
Inovatīvu un atbalstošu aprūpes objektu paplašināšana Masaryk Memorial Vēža institūtā
|
Ieviestas jaunas atbalsta un inovatīvas aprūpes iestādes
|
|
|
|
4. CET.
|
2025
|
Pirmā kontaktcentra, Klīnisko pārbaužu centra, Atbalsta centra un Izglītības centra jauno telpu darbības uzsākšana.
Uz būvniecību attiecas atklāta un atklāta konkursa procedūra. Pirms konkursa izsludināšanas veic vajadzību novērtējumu.
Pabeidz izmēģinājuma projektu saistībā ar Vēža pārdzīvojušo personu programmu.
|
REPowerEU nodaļa
Čehijas atveseļošanas un noturības plāna REPowerEU nodaļas mērķis ir atbalstīt atjaunīgo energoresursu attīstību, nosakot AER paātrinātas apguves teritorijas, vienkāršojot AER procedūras, vienlaikus arī sagatavojot elektrotīklu tā savienojamības jaudas palielināšanai. Šie pasākumi kopīgi palīdz stimulēt atjaunīgo energoresursu izmantošanu un stiprināt enerģētisko drošību. REPowerEU nodaļas mērķis ir arī uzlabot ēku fonda energoefektivitāti, dekarbonizēt autotransportu, samazinot enerģijas pieprasījumu, un samazināt atkarību no fosilā kurināmā, kā arī pielāgot universitāšu programmas, lai apmierinātu pieprasījumu pēc zaļajām prasmēm.
No Čehijas REPowerEU nodaļas 20 pasākumiem sešiem ir pārrobežu dimensija. Lielākās investīcijas ar pārrobežu dimensiju attiecas uz elektroenerģijas sadales sistēmu būvniecību, stiprināšanu, atjaunošanu un modernizāciju. Citi vērā ņemami pasākumi ir fotoelementu attīstība un visaptveroša renovācijas viļņa konsultatīvās sistēmas reforma.
REPowerEU nodaļa palīdz īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un to patēriņu, paātrinot atjaunīgo energoresursu ieviešanu un atvieglojot to integrāciju elektroenerģijas sistēmā, tostarp vēl vairāk racionalizējot atļauju piešķiršanas procedūras un atvieglojot piekļuvi tīklam un samazinot fosilā kurināmā izmantošanu Čehijas transporta sistēmā, un palielināt centralizētās siltumapgādes sistēmu un ēku fonda energoefektivitāti, stimulējot pamatīgu renovāciju un atjaunīgos siltuma avotus.
Paredzams, ka neviens REPowerEU nodaļas pasākums nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
EE. KOMPONENTS: Atjaunīgā enerģija un elektroenerģijas infrastruktūra (REPowerEU)
Komponenta mērķis ir palīdzēt sasniegt Čehijai 2030. gada enerģētikas un klimata mērķrādītājus, veicinot atjaunīgo energoresursu palielināšanu Čehijas energoresursu struktūrā un ieviešot pielāgoto elektroenerģijas infrastruktūru.
Reformu mērķis ir atbalstīt atjaunīgās enerģijas projektu izvēršanu, racionalizējot atļauju piešķiršanas un administratīvās procedūras attiecībā uz atjaunīgajiem energoresursiem, vienlaikus vienkāršojot un palielinot tīkla pieslēguma procedūru pārredzamību.
Investīciju mērķis ir modernizēt un attīstīt elektroenerģijas sadales tīklus, lai elektroenerģijas sistēma tīklā varētu integrēt maza un liela mēroga atjaunojamos energoresursus.
Komponents atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un to patēriņu, paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, tostarp vēl vairāk racionalizējot atļauju piešķiršanas procedūras un atvieglojot piekļuvi tīklam (2022. gada KVAI Nr. 4).
EE.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Ieguldījums: Sadales tīklu būvniecība, atjaunošana un modernizācija
Šā pasākuma mērķis ir pielāgoties gaidāmajam pieprasījuma pieaugumam, lai sadales tīklā integrētu nepastāvīgos atjaunojamos energoresursus. Sasniedz vismaz 1 989 MW kumulatīvo papildu jaudu atjaunīgo energoresursu pieslēgšanai sadales tīkliem Čehijā. Atbalstītās intervences, kas cita starpā var ietvert jaunu līniju būvniecību vai esošo līniju paplašināšanu (zemsprieguma un augstsprieguma līnijas), jaunu elektrostaciju būvniecību, esošo apakšstaciju atjaunošanu un paplašināšanu, tostarp jaunas ražošanas kontroles sistēmas izvēršanu, palielinot izmērus vai jaunu transformatoru uzstādīšanu, ir paredzētas, lai palīdzētu novērst vājās vietas tīklos nolūkā maksimāli palielināt papildu tehnisko jaudu jaunu atjaunīgo energoresursu integrēšanai.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Ieguldījums Nr. 2: Paplašinātais pasākums 2.3. komponents (Pāreja uz tīrākiem enerģijas avotiem) Fotoelementu ieviešana
Šā pasākuma mērķis ir palielināt 1. investīciju: Fotoelementu izmantošana 2.3. komponentā (Pāreja uz tīrākiem enerģijas avotiem).
Palielinātā pasākuma daļa palielina fotoelementu spēkstaciju uzstādīto jaudu uz uzņēmumu ēku jumta.
Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Reforma: Atjaunīgo energoresursu atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana
Reforma atceļ prasību saņemt būvniecības atļauju, elektroenerģijas ražošanas licenci un zonējuma piekrišanas lēmumu atjaunīgās enerģijas iekārtām ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW, kā arī atceļ tīkla pieslēguma atļauju iekārtām, kuru jauda nepārsniedz 10 kW.
Reforma vienkāršo atļauju piešķiršanas procedūru atjaunīgās enerģijas iekārtām, kuru uzstādītā jauda pārsniedz 1 MW. Šīs iekārtas uzskata par tādām, kas ir sabiedrības interesēs, un tām piemēro preferenciālu režīmu attiecībā uz zonējuma atļaujām un būvatļaujām.
Reformu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.
Reforma. Atjaunīgo energoresursu atļauju piešķiršanas procesa paātrināšana un digitalizācija
Reforma nosaka diferencētus, saistošus maksimālos termiņus visiem attiecīgajiem procedūras posmiem, pamatojoties uz atjaunīgās enerģijas iekārtu jaudu.
Ar reformu izveido digitālu vienas pieturas aģentūru, kas darbojas kā vienots kontaktpunkts, lai palīdzētu pieteikuma iesniedzējiem visā atļauju piešķiršanas procedūrā. Reforma nodrošina, ka tiek pilnībā digitalizēti dažādi atļauju piešķiršanas procedūras posmi (piemēram, būvniecības atļaujas, vides atļauja, tīkla pieslēgums un licencēšana).
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Reforma. Tīkla pieslēguma procesa paredzamības, pārredzamības un pieejamības uzlabošana
Reformas mērķis ir uzlabot pieejamās elektrotīkla jaudas izmantošanu un atvieglot atjaunīgo energoresursu pieslēgšanu tīklam un pašpatēriņu.
Apakšpasākums: Tīkla pieslēguma procedūras pārredzamības uzlabošana
Reformas mērķis ir novērst šķēršļus tīkla pieslēguma procesam, ieviešot saistošus tīkla pieslēguma procedūru termiņus, ņemot vērā prasības par atļauju piešķiršanas procesa ilgumu saskaņā ar ES tiesību aktiem; samazināt novērtēšanas un līguma ilgumu no 30 līdz 15 dienām sadales sistēmu operatoriem (SSO) (tostarp zemsprieguma, vidēja sprieguma un augstsprieguma) un no 60 līdz 30 dienām pārvades sistēmas operatoram (PSO) (augstspriegums).
Reformas mērķis ir arī risināt problēmas, kas saistītas ar pieejamo jaudu virsrezervēšanu, vienlaikus uzlabojot SSO pārskatatbildību. Jaunie noteikumi ietver tīkla jaudas rezervēšanas termiņu precizēšanu, noteikumu pielāgošanu neizmantotās jaudas atkārtotai atbrīvošanai.
Reformas mērķis ir palielināt tīkla pieslēguma procedūras pārredzamību, veicot darbības, lai palielinātu informētību un nodrošinātu redzamību tirgus dalībniekiem un tīkla lietotājiem.
Katru mēnesi trīs reģionālie SSO savā tīmekļa vietnē publicē pārredzamības karti, kurā iekļauj informāciju par katru no to attiecīgajām darbības zonām, informāciju par pieejamo tīkla pieslēguma jaudu jauniem pieslēgumiem visos sprieguma līmeņos un publicē anonimizētus noraidīto pieprasījumu iemeslus apkopotā līmenī un sadales tīkla izmaiņu paredzamo datumu.
Reforma palīdz līdz 2026. gada 31. augustam Čehijā pieslēgt elektroenerģijas sadales tīklam vismaz 8 000 MW kumulatīvu papildu režģa viļņu enerģijas avotu.
Apakšpasākums: Regulatīvie stimuli elektroenerģijas tīklu operatoriem palielināt tīkla elastību
Reformas mērķis ir pārskatīt tiesisko regulējumu, kas reglamentē SSO/PSO investīcijas un tarifus, lai nodrošinātu papildu atjaunojamo energoresursu raitu integrāciju Čehijas energoresursu struktūrā.
Reformu īsteno līdz 2026. gada 31. martam.
EE.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
299
|
Ieguldījums: Reģionālo sadales sistēmu modernizācija un digitalizācija —
|
Mērķa
|
Investīciju pabeigšana sadales tīklu modernizācijā Čehijas Republikā
|
|
MW
|
0
|
1989
|
Q1
|
2026
|
Sasniedz vismaz 1 989 MW kumulatīvo papildu jaudu atjaunīgo energoresursu pieslēgšanai sadales tīkliem Čehijā. Projekti palīdz novērst problemātiskos posmus tīklos un maksimāli palielināt papildu tehnisko jaudu jaunu atjaunojamo energoresursu integrēšanai.
Lai pierādītu atbilstību iepriekš minētajām jaudas prasībām, iesniedz neatkarīga inženiera sagatavotu tehnisko ziņojumu.
|
|
300
|
Ieguldījums Nr. 2: Paplašinātais pasākums: Jaunu fotoelementu enerģijas avotu attīstība
|
Mērķa
|
Vēl 224,7 MW FVE avotu uzstādītās jaudas pabeigšana
|
|
MW
|
270
|
494,7
|
Q1
|
2026
|
Uzstāda un nodod ekspluatācijā jaunu fotoelementu enerģijas avotu jaudu, kas ir 494,7 MW.
|
|
301
|
Reforma: Atjaunīgo energoresursu atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana
|
Atskaites punkts
|
Grozīto tiesību aktu stāšanās spēkā
|
Likuma norma, kas norāda uz stāšanos spēkā
|
|
|
|
CET.
|
2023
|
Tiesību aktus groza, lai:
-atcelt prasību saņemt būvniecības atļauju, licenci elektroenerģijas ražošanai un zonējuma atļauju/zonējuma atļauju atjaunīgās enerģijas iekārtām ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW, kā arī atcelt tīkla pieslēguma atļauju iekārtām, kuru jauda nepārsniedz 10 kW.
-Paātrināt un vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūru (būvatļauja, zonējuma atļauja) un tīkla pieslēgumu iekārtām, kuru jauda pārsniedz vismaz 1 MW.
|
|
302
|
Reforma. Atjaunīgo energoresursu atļauju piešķiršanas procesa paātrināšana un digitalizācija
|
Atskaites punkts
|
Grozīto tiesību aktu stāšanās spēkā
|
Likuma norma, kas norāda uz stāšanos spēkā
|
|
|
|
CET.
|
2024
|
Tiesību aktus groza, lai:
Noteikt diferencētus, saistošus maksimālos termiņus visiem attiecīgajiem procedūras posmiem, pamatojoties uz jaudu. Visa atļauju piešķiršanas procesa (tostarp tīkla pieslēguma) ilgums atjaunojamo energoresursu iekārtām no 150 kW nepārsniedz divus gadus un atjaunīgo energoresursu iekārtām, kuru jauda ir mazāka par 150 kW, — vienu gadu. Saules enerģijas iekārtām mākslīgās struktūrās, kuru jauda ir 100 kW vai mazāka, atļauju piešķiršanas process nepārsniedz vienu mēnesi.
|
|
303
|
Reforma. Atjaunīgo energoresursu atļauju piešķiršanas procesa paātrināšana un digitalizācija
|
Atskaites punkts
|
Digitāls vienas pieturas aģentūra
|
Tīmekļa portāla darbības sākšana
|
|
|
|
2. CET.
|
2025
|
Darbojas digitāls vienas pieturas aģentūra (tīmekļa portāls), un tā ir sākusi piedāvāt pakalpojumus, informāciju, kas pieteikuma iesniedzējam sniedz dažādu administratīvo atļauju pieteikumu iesniegšanas procesu. Vienas pieturas aģentūra darbojas kā vienots kontaktpunkts ieguldītājiem/pieteikuma iesniedzējiem atļauju apstrādei un izsniegšanai un attiecīgā gadījumā iesaista citas administratīvās iestādes.
Tīmekļa portāls ļauj iedzīvotājiem un uzņēmumiem digitāli pieprasīt dažāda veida atļaujas (būvniecība, licencēšana, vides atļaujas) un tīkla pieslēguma procedūras. Tīmekļa portālā integrē visus procedūru posmus, kā arī funkcionalitāti, kas pieteikuma iesniedzējiem ļauj tiešsaistē sekot līdzi atļauju statusam, digitāli apmainīties ar nepieciešamajiem dokumentiem, grozīt pieprasījumu līdz atļaujas izdošanai.
Atļauju piešķiršanas procedūras dažādie posmi (piemēram, būvniecības atļaujas, vides atļauja, tīkla pieslēgums un licencēšana) ir pilnībā digitalizēti.
|
|
304
|
Reforma — 1. apakšpasākums
Tīkla pieslēguma procedūras pārredzamības uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Tiesību aktu un procedūras izmaiņu stāšanās spēkā
|
Likuma un dekrētu noteikums, kas norāda uz likuma vai dekrēta stāšanos spēkā
|
|
|
|
Q1
|
2024
|
Tiesību aktus groza, lai:
-Pilnvaro SSO atcelt tīkla jaudas rezervēšanu, pamatojoties tikai uz tehniskiem kritērijiem un pēc tam, kad ir pierādīts, ka jaudas netiek izmantotas.
-Sadales sistēmas operatora pienākums sniegt pieslēguma iesniedzējam rakstveida pamatojumu pieslēguma jaudas trūkumam un norādīt turpmākās pieslēguma datumu un nosacījumus
-Izstrādāt noteikumus neizmantotās jaudas atkārtotai atbrīvošanai
-Čehijas energoregulators vismaz reizi sešos mēnešos katrā reģionā pārskata SSO pieņemtā lēmuma par jaudas anulēšanu atbilstību.
-Ieviest tīkla pieslēguma maksimālo saistošo laiku, kas jānorāda tīkla pieslēguma līguma līgumos.
-Saīsināt pārsūdzības termiņus samierināšanas struktūrās starp pieteikumu iesniedzējiem un SSO
-Uzlabot tīkla pieslēguma procedūras pārredzamību un pārskatatbildību.
-SSO (ČEZdi, PREdi, EG.D) vismaz reizi mēnesī publicē tiešsaistē informāciju par jaunu pieslēgumu pieejamajām tīkla pieslēguma jaudām savās attiecīgajās darbības zonās, kā arī publicē apkopotas anonimizētas pieslēguma prasības attiecībā uz pieņemtajiem un noraidītajiem pieprasījumiem.
SSO/PSO arī sniedz skaidru un pārredzamu informāciju sistēmas lietotājiem par to pieslēguma pieprasījumu statusu un apstrādi.
|
|
305
|
Reforma — 1. apakšpasākums
Tīkla pieslēguma procedūras pārredzamības uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Informācijas publicēšana par tīkla pieslēguma pieprasījumiem un jaudu
|
Interaktīvās kartes darbības sākšana
|
|
|
|
Q1
|
2024
|
Trīs reģionālo SSO (E.GD, CEZ un PRE) tīmekļa vietnēs publicē interaktīvu karti, kurā ir šāda informācija:
-par katru darbības apgabalu — informācija par pieejamo tīkla jaudu vidēja un augsta sprieguma līmenī.
-Attiecībā uz zema sprieguma līmeni transformatora līmenī — stacijas apkopota anonimizēta informācija par pieņemtajiem un noraidītajiem pieprasījumiem (tostarp alternatīvo pieslēguma līgumu skaits), anonimizēti noraidīto pieprasījumu iemesli apkopotā līmenī un paredzamais sadales tīkla izmaiņu datums.
|
|
306
|
Reforma — 1. apakšpasākums
Tīkla pieslēguma procedūras pārredzamības uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Informācijas publicēšana par tīkla pieslēguma pieprasījumiem un jaudu
|
Informācijas publicēšana par tīkla jaudu visos sprieguma līmeņos
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Digitālajā kartē attēlo informāciju par pieejamajām tīkla jaudām visos SSO ekspluatētajos sprieguma līmeņos, tostarp zemsprieguma līmenī.
|
|
307
|
Reforma — 1. apakšpasākums
Tīkla pieslēguma procedūras pārredzamības uzlabošana
|
Mērķa
|
Tīkla pieslēguma atļauja atjaunojamo energoresursu spēkstacijas jaudai
|
Kopējā savienotā atjaunīgo energoresursu jauda
|
MW
|
0
|
8 000
|
2. CET.
|
2026
|
Elektrotīklam pievieno vismaz 8000 MW kumulatīvo papildu atjaunojamo energoresursu. Mērķis attiecas uz visām saules un vēja elektrostaciju kategorijām. Valdības datubāze uzrauga progresu attiecīgo mērķu sasniegšanā.
|
|
308
|
Reforma — 2. apakšpasākums: Regulatīvie stimuli elektroenerģijas tīklu operatoriem palielināt tīkla elastību
|
Atskaites punkts
|
Enerģētikas regulatora lēmumi
|
|
|
|
|
Q1
|
2026
|
Energoregulators:
-Pieņemt jaunu tarifu metodiku, kas atspoguļo PSO un SSO fiksētās un darbības izmaksas, tostarp kapitāla un darbības izdevumus, un nodrošina skaidrus, uz sniegumu balstītus stimulus investīcijām energoefektivitātē, atjaunīgās enerģijas integrācijā, tīkla efektivitātē, elastības pakalpojumos un inovācijā (piemēram, digitalizācijā, pieprasījumreakcijā, enerģijas uzkrāšanā un starpsavienojumos).
-Pieprasīt SSO savos tīkla attīstības plānos iekļaut informāciju par elastības pakalpojumiem, iespējamo pieprasījumreakciju, energoefektivitāti, enerģijas uzkrāšanas iekārtu resursiem, ko SSO plāno izmantot vai investēt kā alternatīvu sistēmas paplašināšanai.
|
FF. Komponents. Atbalsts enerģētikas nozares decentralizācijai un digitalizācijai (REPOWER EU)
Komponenta mērķis ir atbalstīt pāreju uz jaunu energosistēmu, kuras pamatā ir decentralizēta atjaunīgās enerģijas ražošana, digitalizācija un lielāka iedzīvotāju līdzdalība. Komponents palīdz veicināt tādu jaunu darbību ieviešanu elektroenerģijas sektorā kā uzkrāšana, agregēšana, enerģijas koplietošana un jauni lietojumi, kas atbalsta visas elektroenerģijas sistēmas elastību un dekarbonizāciju.
Komponents atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un to patēriņu, paātrinot atjaunīgo energoresursu ieviešanu un veicinot to integrāciju elektroenerģijas sistēmā (2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).
FF.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma. Elektroenerģijas datu centrs
Pasākuma mērķis ir izveidot Elektroenerģijas datu centru (EDC), lai pārvaldītu digitālās IT platformas, kas vāc datus par ražošanu, patēriņu un elastību elektroenerģijas bilances pakalpojumu tirgū (elastīgums palīgpakalpojumiem — “tehniska elastība un tehnisku funkciju nodrošināšana, lai uzlabotu elektroenerģijas sistēmas darbības drošību un uzticamību”).
Piekļuve tehniskajām funkcijām, ko nodrošina EDC informācijas sistēma, ir nediskriminējoša un atvērta visiem tirgus dalībniekiem (tostarp galapatērētājiem). Lietotāji, sadales sistēmas operators, elektroenerģijas piegādātāji un elektroenerģijas tirgus operatori var piekļūt datiem, uz kuriem tiem ir tiesības saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem tiesību aktiem.
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma: Energokopienas
Reformas mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu, lai stimulētu un veicinātu iedzīvotāju un atjaunojamās enerģijas kopienu attīstību.
Reformas mērķis ir ieviest stimulus energokopienu attīstībai un mudināt tās iesaistīties tādās darbībās kā kolektīvā ražošana un patēriņš energokopienas ietvaros.
Ar grozītajiem noteikumiem īsteno atklātas līdzdalības principu, tie nepamatoti neierobežo kolektīvo pašpatēriņu un ražošanu vai neievieš nekādus ierobežojumus, pamatojoties uz lielumu vai ģeogrāfiju. Energokopienām būtu jāļauj darboties arī atjaunojamo energoresursu apkures jomā, ne tikai elektroenerģijas tirgū.
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
Reforma. Enerģijas uzglabāšanas un nefosilās enerģijas elastības satvars
Šā pasākuma mērķis ir izveidot visaptverošu tiesisko regulējumu attiecībā uz elastības pakalpojumiem, piemēram, enerģijas uzkrāšanu, pieprasījumreakciju, agregēšanu. Mērķis ir veicināt inovatīvu tehnisko, tehnoloģisko un programmatūras risinājumu izstrādi enerģijas plūsmu optimizācijai, lai nodrošinātu atjaunojamo energoresursu integrāciju tīklā un ļautu elektroenerģijas sistēmai pielāgoties elektroenerģijas ražošanas un patēriņa mainīgumam dažādos laikposmos.
Turklāt reformas mērķis ir nodrošināt energokopienu, agregatoru, pašpatērētāju, aktīvo lietotāju, enerģijas uzkrāšanas aktīvu, rūpnieciskās pieprasījumreakcijas dalībnieku līdzdalību elektroenerģijas tirgū, vienlaikus palielinot elektroenerģijas sistēmas vispārējo elastību un samazinot fosilā kurināmā izmantošanu.
Reforma nodrošina, ka nefosilo elastības risinājumu tirgus ir atvērts visiem dalībniekiem no citām dalībvalstīm un nepamatoti neatstādina šādu dalību.
Tiesību akti veicina uz tirgu balstītas komerciālas enerģijas uzkrāšanas investīcijas, un tos paredzēts papildināt ar papildu finansiālā atbalsta shēmām, lai palielinātu enerģijas uzkrātuves.
Reformu īsteno līdz 2024.gada 3. decembrim.
FF.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
309
|
Reforma. Elektroenerģijas datu centrs
|
Atskaites punkts
|
Stājas spēkā tiesību akti, ar ko izveido Elektroenerģijas datu centru
|
Likuma norma, kas norāda uz Elektroenerģijas datu centra stāšanos spēkā
|
|
|
|
Q1
|
2024
|
Elektroenerģijas datu centrs ir izveidots ar likumu, un tā funkcijas un pienākumi ir noteikti likumā. EDC jo īpaši:
— pēc tirgus dalībnieka pieprasījuma reģistrē to pārvades punktu piešķiršanu, kas saistīti ar elektroenerģijas koplietošanu, un pārvades punktus, kas saistīti ar izvadi citā datu centra izvadpunktā, un nosūta reģistrācijas informāciju tirgus operatoram,
— pēc tirgus dalībnieka pieprasījuma sadalīt pārvades punktos kopīgotās elektroenerģijas daļu un piešķirt paša saražotās elektroenerģijas daļu cita tirgus dalībnieka patēriņa punktā,
apstrādāt elektroenerģijas uzskaites datus elektroenerģijas koplietošanas iekļaušanai novirzes novērtējumā un elektroenerģijas daudzumā, par kuru elektroenerģijas tirgū tiek maksātas regulētas un neregulētas cenas,
sniedz tirgotājiem anonimizētus datus, ko reģistrējis datu centrs, elektroenerģijas patēriņa punktus un ražošanas stacijas, tostarp citus datus, kas saistīti ar elektroenerģijas koplietošanu,
— sniegt tirgus operatoriem un sadales sistēmu operatoriem uzskaites datus, ņemot vērā kopīgoto elektroenerģiju.
EDC nodrošinātā piekļuve tehniskajām funkcijām ir nediskriminējoša un atvērta visiem tirgus dalībniekiem. Lietotāji, sadales sistēmas operators, elektroenerģijas piegādātāji un elektroenerģijas tirgus operatori var piekļūt datiem, uz kuriem tiem ir tiesības saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem tiesību aktiem.
|
|
310
|
Reforma. Elektroenerģijas datu centrs
|
Atskaites punkts
|
Enerģētikas datu centra darbības sākšana
|
Ar enerģijas koplietošanu saistīto funkciju uzsākšana
|
|
|
|
CET.
|
2024
|
Elektroenerģijas datu centrs sāk to funkciju darbību, kas saistītas ar enerģijas koplietošanu (uzskaites datu vākšana un sniegšana, reģistrācija un datu izvērtēšana enerģijas koplietošanas nolūkā).
|
|
311
|
Reforma. Elektroenerģijas datu centrs
|
Atskaites punkts
|
Enerģētikas datu centra darbības sākšana
|
Ar tehnisko elastību saistītu funkciju uzsākšana
|
|
|
|
Q1
|
2026
|
Papildus funkcijām, kas saistītas ar enerģijas koplietošanu, Elektroenerģijas datu centrs sāk darboties ar tehnisko elastību (t. i., elastību, ko skaidri pārvalda pārvades sistēmas operators (PSO), lai kompensētu sistēmas novirzi un kas ir sertificēts, lai šajā nolūkā sniegtu elektroenerģijas bilances pakalpojumus, vai sadales sistēmas operators (SSO) slodzes sadalei sadales sistēmā vai sprieguma pārvaldībai) darbību.
uzskaites datu vākšana, sniegšana un nosūtīšana
— reģistrācija un datu izvērtēšana elektroenerģijas uzkrāšanas, elektroenerģijas koplietošanas, tehniskās elastības nodrošināšanas un agregēšanas vajadzībām,
—datu vākšana un kopīgošana balansēšanas un ilgtermiņa tīkla plānošanas vajadzībām
—tirgus un pamatdatu reģistrācija
publicēt informāciju par tīkla stāvokli, izmantojot tīkla gaismas satiksmes sistēmas, un iespējām aktivizēt tehnisko elastību
|
|
312
|
Reforma: Energokopienas
|
Atskaites punkts
|
Grozītā tiesību akta par energokopienām stāšanās spēkā
|
Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā
|
|
|
|
Q1
|
2024
|
Stājas spēkā tiesību akti, ar ko izveido tiesisko regulējumu iedzīvotājiem un atjaunīgās enerģijas kopienām.
Reforma ievieš stimulus energokopienu attīstībai un veicina kolektīvu ražošanu un patēriņu energokopienas ietvaros.
Ar reformu īsteno atklātas līdzdalības principu, nepamatoti neierobežo kolektīvo pašpatēriņu un ražošanu vai neievieš nekādus nepamatotus ierobežojumus, pamatojoties uz lielumu vai ģeogrāfiju. Atjaunojamo energoresursu un iedzīvotāju energokopienām ir atļauts darboties arī atjaunojamo energoresursu apkurē, ne tikai elektroenerģijas tirgū. Reforma nodrošina, ka ikvienam lietotājam, kas piedalās enerģijas koplietošanā, ir tiesības saņemt viedo skaitītāju.
Atjaunojamo energoresursu un iedzīvotāju energokopienām ir tiesības saņemt uzskaites datus par elektroenerģijas piegādi, uzskaites datus, kuros ņemta vērā elektroenerģija, kas kopīgota energokopienā, un izvērtētos datus.
|
|
313
|
Reforma: Energokopienas
|
Atskaites punkts
|
Progresa ziņojums par ieguldījumiem IT infrastruktūrā
|
Ziņojuma publicēšana
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Tiek publicēts ziņojums, kurā novērtēti SSO veiktie ieguldījumi uzskaites un rēķinu sistēmās, IT infrastruktūrā, kā arī trūkumi un turpmākās investīciju vajadzības, lai nodrošinātu enerģijas koplietošanu. Ziņojumu sagatavo neatkarīga trešā persona.
|
|
314
|
Reforma: Energokopienas
|
Atskaites punkts
|
Pamatnostādnes par energokopienām
|
Energokopienu izveides vadlīniju un juridisko dokumentu veidņu publicēšana Vides ministrijas un Rūpniecības ministrijas tīmekļa vietnē
|
|
|
|
Q1
|
2026
|
Lai virzītu sabiedrību un veicinātu energokopienu izveidi, publicē vadlīnijas un paraugdokumentus energokopienu likumīgai izveidei (tostarp tehniskās un ekonomiskās priekšizpētes, līgumus un juridiskos dokumentus, kas saistīti ar energokopienu izveidi, energokopienu un to dalībnieku līgumattiecībām).
|
|
315
|
Reforma.
Enerģijas uzglabāšanas un nefosilās enerģijas elastības satvars
|
Atskaites punkts
|
Ziņojums par tāda elastīguma nepieciešamību, kas nav fosilais kurināmais
|
Ziņojuma publicēšana Rūpniecības ministrijas tīmekļa vietnē
|
|
|
|
CET.
|
2024
|
Publicēt uz nākotni vērstu ziņojumu par sistēmas elastības vajadzību novērtējumu un potenciālu, aptverot piecu gadu periodu. Ziņojumā izvērtē un apzina šķēršļus nefosilai elastībai tirgū un ierosina attiecīgus mazināšanas pasākumus. Ziņojumā arī norāda attiecīgos finansēšanas instrumentus un avotus, lai atbalstītu nefosilas elastības ieviešanu, izmantojot publiskus vai privātus avotus.
Ziņojumu sagatavo neatkarīga trešā persona.
|
|
316
|
Reforma.
Enerģijas uzglabāšanas un nefosilās enerģijas elastības satvars
|
Atskaites punkts
|
Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā
|
Likuma norma, kas norāda uz stāšanos spēkā
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Stājas spēkā tiesību akti, ar ko izveido tiesisko regulējumu attiecībā uz enerģijas uzkrāšanu, agregēšanu, aktīviem lietotājiem, rūpniecības pieprasījumreakcijas dalībnieku līdzdalību enerģijas tirgū.
Grozītajos tiesību aktos iekļauj:
·Elastīguma koncepcija, kas ļauj sniegt pakalpojumus ārējai uzkrāšanai, pieprasījuma agregēšanai un pieprasījumreakcijai;
·Tirdzniecības licence enerģijas uzkrāšanas aktīvu operatoriem un agregatoriem dalībai enerģijas tirgū;
·Enerģijas uzkrāšanas aktīvu operatora un pieprasījuma agregatora tiesību un pienākumu noteikšana attiecībā uz citiem tirgus dalībniekiem;
·Aktīva patērētāja tiesības un noteikumi attiecībā uz glabāšanas aktīva izmantošanu;
·Noteikumi līgumos par enerģijas uzkrāšanas aktīvu agregēšanu un ekspluatāciju;
·Dubultas uzlādes izslēgšana (attiecībā uz elektroenerģiju no tīkla, pēc tam piegādi atpakaļ tīklā un galapatērētāja patērēto).
·Nosacījumus, ar kādiem energokopienas un kolektīvie pašpatērētāji var piedalīties agregēšanas, uzkrāšanas, elektroenerģijas sadales un elektroenerģijas ražošanas darbībās.
|
|
317
|
Reforma.
Enerģijas uzglabāšanas un nefosilās enerģijas elastības satvars
|
Atskaites punkts
|
Elastības rīcības plāna publicēšana
|
Rīcības plāna pieņemšana valdībā
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Rīcības plānā nosaka prioritātes nefosilas elastības attīstīšanai un nosaka mērķi attiecībā uz nefosilo elastību, tostarp pieprasījumreakciju un enerģijas uzkrāšanu nākamajiem desmit gadiem.
Rīcības plāns nodrošina investīciju trajektoriju, lai sasniegtu apzināto potenciālu, noteiktu publisko finansējumu un noteiktu piemērotus privātā finansējuma avotus elastības un uzglabāšanas tehnoloģiju atbalstam, tostarp termiņus.
|
GG. KOMPONENTS. Visaptveroša Renovācijas viļņa ieteikuma reforma Čehijas Republikā (REPOWER EU)
Šā Čehijas plāna komponenta mērķis ir racionalizēt renovācijas projektu sagatavošanas procesu, palielināt speciālās zināšanas un spējas energoefektivitātes renovācijas jomā, palielināt informētību par enerģētisko nabadzību un pieejamajiem risinājumiem un palielināt dzīvojamo ēku renovācijas projektu skaitu un kvalitāti.
Komponents atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu palielināt centralizētās siltumapgādes sistēmu un ēku fonda energoefektivitāti, stimulējot pamatīgu renovāciju un atjaunīgos siltuma avotus (2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).
GG.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Vienas pieturas aģentūras energokopienām un energoefektivitātes renovācijai
Reformu īsteno, izvērtējot trīs reģionālu vienas pieturas aģentūru izmēģinājuma darbību, kas sniedz mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajam sektoram konsultācijas par energoefektivitātes renovāciju. Novērtējumu oficiāli apstiprina pētījumā, kurā ņem vērā gūto pieredzi un iesaka pasākumus reģionālo vienas pieturas aģentūru darbības uzlabošanai.
Reforma ietver arī atbalsta pasākumus pašvaldību un iedzīvotāju izglītošanai un informēšanai par energokopienu koncepciju un priekšrocībām, tostarp vienas pieturas aģentūras izveidi, lai sniegtu tehnisko atbalstu regulatīvajos, tehniskajos, finansiālajos un organizatoriskajos aspektos.
Šo reformu īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma. Dati un metodiskie norādījumi un apmācība konsultatīvajai sistēmai
Reformu īsteno, sagatavojot datus un metodiskos norādījumus, kas izmantojami konsultāciju pakalpojumu sniegšanā, un rīkojot speciālistu apmācību par renovācijas vilni. Metodiskie norādījumi ietver moduli par enerģētisko nabadzību un to, kā konsultēt mazaizsargātas mājsaimniecības. Reformas mērķis ir veidot spējas energoefektivitātes renovācijas jomā, ko var izmantot, lai uzlabotu Čehijas mājsaimniecību īstenoto renovācijas projektu kvalitāti.
Šo reformu īsteno līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums: Konsultāciju pakalpojumu sniegšana mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajam sektoram
Investīciju īsteno, sniedzot konsultāciju pakalpojumus vismaz 120,000 mājsaimniecību, uzņēmumu un publiskā sektora energoefektivitātes renovācijas projektu, izmantojot jauno enerģētikas konsultatīvo struktūru un pakalpojumus. Investīciju mērķis ir palielināt mājsaimniecību īstenoto energoefektīvu renovācijas projektu skaitu un kvalitāti.
Šo reformu īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums Nr. 2: Informētības veicināšana
Investīcijas īsteno, īstenojot sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņu par energoefektivitāti, kurā attiecīgā gadījumā iekļauj uzsvaru uz enerģijas patēriņa samazināšanu, ēku renovāciju un enerģētisko nabadzību. Kampaņas mērķis ir informēt plašāku sabiedrību par uzvedības izmaiņām, kas var samazināt enerģijas patēriņu un palīdzēt mazināt enerģētisko nabadzību.
Reformu īsteno līdz 2025. gada 30. jūnijam.
GG.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
318
|
Reforma: Vienas pieturas aģentūras energokopienām un energoefektivitātes renovācijai
|
Atskaites punkts
|
Vienas pieturas aģentūra enerģētikas jomā
|
Vienas pieturas aģentūras darbības sākums
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Vienas pieturas aģentūras (OSS) izveide un darbības uzsākšana, kas sniedz tehnisko atbalstu, atvieglo piekļuvi finansējumam agrīnā posmā (līgumpakalpojumiem vai ieguldījumiem aprīkojumā) un informācijai energokopienas izveidei.
VPA sniedz pamatnostādnes par tiesību aktu prasībām un dokumentu paraugiem, lai palīdzētu licencēšanas un atļauju piešķiršanas procedūrās.
VPA sniedz atbalstu un konsultācijas par energoefektivitātes renovāciju mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajam sektoram.
|
|
319
|
Reforma: Vienas pieturas aģentūras energokopienām un energoefektivitātes renovācijai
|
Atskaites punkts
|
Trīs vienas pieturas aģentūru izmēģinājuma darbības izvērtēšana enerģētikas jomā
|
Triju reģionālo vienas pieturas aģentūru darbības izvērtēšanas pētījums
|
|
|
|
4. CET.
|
2025
|
Izvērtēt trīs reģionālu vienas pieturas aģentūru izmēģinājuma darbību, kas mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajam sektoram sniedz konsultācijas par energokopienām un energoefektivitātes renovāciju
|
|
320
|
Reforma. Dati un metodiskie norādījumi un apmācība konsultatīvajai sistēmai
|
Atskaites punkts
|
Dati, metodiskie norādījumi
|
Dati, metodiskie norādījumi
|
|
|
|
2. CET.
|
2025
|
Tādu datu un metodisko norādījumu sagatavošana, kas izmantojami konsultāciju pakalpojumu sniegšanā mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajam sektoram. Metodiskie norādījumi ietver moduli par enerģētisko nabadzību un to, kā konsultēt mazaizsargātas mājsaimniecības.
|
|
321
|
Reforma. Dati un metodiskie norādījumi un apmācība konsultatīvajai sistēmai
|
Mērķa
|
Sniegto apmācību skaits
|
|
Apmācītu speciālistu skaits
|
0
|
100
|
2. CET.
|
2025
|
Ir pabeigta vismaz 100 speciālistu apmācība renovācijas vilnim.
|
|
322
|
Ieguldījums: Konsultāciju pakalpojumu sniegšana mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajam sektoram
|
Mērķa
|
Konsultāciju pakalpojumu sniegšana mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajam sektoram
|
|
Skaits
|
0
|
60 000
|
2. CET.
|
2025
|
Jaunizveidotā konsultatīvā sistēma līdz 2025. gada 2. ceturksnim sniedz konsultāciju pakalpojumus vismaz 60000 mājsaimniecību, uzņēmumu vai publiskā sektora projektu.
|
|
323
|
Ieguldījums: Konsultāciju pakalpojumu sniegšana mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajam sektoram
|
Mērķa
|
Konsultāciju pakalpojumu sniegšana mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajam sektoram
|
|
Skaits
|
60 000
|
120 000
|
2. CET.
|
2026
|
Jaunizveidotā konsultatīvā sistēma līdz 2026. gada 2. ceturksnim sniedz konsultāciju pakalpojumus vismaz 120000 mājsaimniecību, uzņēmumu vai publiskā sektora projektu.
|
|
324
|
Ieguldījums Nr. 2: Informētības veicināšana
|
Mērķa
|
Valsts mēroga izpratnes veicināšanas kampaņas pabeigšana
|
|
Valsts mēroga kampaņu skaits
|
0
|
1
|
2. CET.
|
2025
|
Pabeigt vismaz vienu valsts mēroga sabiedrības informēšanas kampaņu par enerģijas patēriņa samazināšanu ar jautājumiem, kas saistīti ar enerģētisko nabadzību.
|
HH. KOMPONENTS. Skolu pielāgošanās — zaļo prasmju un ilgtspējas veicināšana universitātēs (REPOWEREU)
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar izglītības sistēmas zaļo pārkārtošanos, jo īpaši veicinot zaļo prasmju attīstību augstākās izglītības studentu un iedzīvotāju vidū. Šo mērķi sasniedz, pārskatot valsts universitāšu mācību programmas, tostarp pārskatot esošās mācību programmas un izveidojot jaunas programmas, kā arī radot plašai sabiedrībai pieejamu mūžizglītības kursu piedāvājumu. Visas programmas, kas pārskatītas vai izveidotas šā pasākuma ietvaros, atbalsta zaļās prasmes, un tām ir skaidri noteikti mācību rezultāti ilgtspējas, klimata pārmaiņu, vides aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības jomā, pienācīgi ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos aspektus. Komponenta mērķis ir arī atbalstīt publiskās universitātes to vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju izstrādē zaļo prasmju izglītības jomā, kā arī stratēģisku partnerību izveidē ar trešām personām saistībā ar jaunajām vai pielāgotajām studiju programmām. Šā komponenta galīgais mērķis ir pielāgot izglītību mainīgajām darba tirgus vajadzībām, novērst kompetentu ekspertu trūkumu zaļajā un enerģētikas nozarē un nodrošināt ilgtermiņa nodarbināmību.
HH.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Universitāšu pārveide, lai pielāgotos mainīgajām darba tirgus vajadzībām
Šīs reformas mērķis ir pielāgot publisko universitāšu mācību piedāvājumu pieaugošajai vajadzībai pēc darba tirgus ekspertiem jomās, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos. Reforma izveido vismaz 90 studiju programmas pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, kas paredzēts valsts universitātēm. Paplašinātais mācību piedāvājums sastāv no 20 jaunām studiju programmām, 50 jauniem kursiem, kas pievienoti esošajām studiju programmām, un 20 jauniem mūžizglītības kursiem, tostarp mūžizglītības kursiem, kuru rezultātā iegūst mikroapliecinājumus. Visas programmas, kas izveidotas kā daļa no šā pasākuma, veicina zaļo prasmju izglītību un nosaka mācību rezultātus saskaņā ar Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju (ESCO) sistēmu.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Ilgtspējīgas un zaļās pārkārtošanās stratēģijas
Pasākuma mērķis ir atbalstīt publiskās universitātes ilgtspējīgas un zaļās pārkārtošanās stratēģiju izstrādē. Vismaz 20 publiskās universitātes apstiprina ilgtspējīgas un zaļas pārkārtošanās stratēģiju, kurā nosaka universitāšu redzējumu, prioritātes un mērķus īstermiņā un vidējā termiņā zaļās pārkārtošanās jomā, tostarp zaļo prasmju izglītības jomā.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ieguldījums Nr. 2: Stratēģisko partnerību izveide
Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt publiskās universitātes tādu stratēģisku partnerību izveidē ar trešām personām, kas saistītas ar zaļo prasmju izglītību, piemēram, uzņēmumiem, pētniecības iestādēm vai sociālajām organizācijām. Tās mērķis ir uzlabot 1. reformas jauno vai pielāgoto studiju programmu kvalitāti un atbilstību, ļaujot universitātēm jauno kursu izstrādē iesaistīt praktiķus. Izveido vismaz 20 stratēģiskas partnerības.
Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
HH.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
325
|
Reforma: Universitāšu pārveide, lai pielāgotos mainīgajām darba tirgus vajadzībām
|
Atskaites punkts
|
Programmas uzsākšana universitāšu pārveides atbalstam
|
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Izsludina uzaicinājumu iesniegt projektus, kas atbalsta universitāšu pielāgošanos mainīgajām darba tirgus vajadzībām, veicinot zaļo prasmju attīstību studiju programmās. Mērķis ir izveidot vismaz 20 jaunas studiju programmas, papildināt esošās studiju programmas ar vismaz 50 jauniem kursiem un izveidot vismaz 20 mūžizglītības kursus.
|
|
326
|
Reforma: Universitāšu pārveide, lai pielāgotos mainīgajām darba tirgus vajadzībām
|
Mērķa
|
Jaunu studiju programmu izveide, jauni kursi esošajās studiju programmās un mūžizglītības kursi
|
|
Studiju programmas un kursi
|
0
|
90
|
4. CET.
|
2025
|
Programma sasniedz šādus mērķus:
-Akreditēvismaz 20 jaunas studiju programmas (bakalaura, maģistra un/vai doktorantūras līmenī).
-Esošo studiju programmu (bakalaura, maģistra un/vai doktorantūras līmenī) mācību programmām pievieno vismaz 50 jaunus kursus (obligātus un/vai fakultatīvus).
-Universitātes izveido un piedāvā vismaz 20 jaunus mūžizglītības kursus (tostarp tādus, kuru rezultātā iegūst mikroapliecinājumus).
Visās programmās un kursos attīsta zaļās prasmes un definē mācību rezultātus saskaņā ar Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju sistēmu (ESCO).
|
|
327
|
Ieguldījums: Ilgtspējīgas un zaļās pārkārtošanās stratēģijas
|
Mērķa
|
Jaunu vai paplašinātu ilgtspējīgas un zaļās pārkārtošanās stratēģiju apstiprināšana publiskajās universitātēs
|
|
Stratēģijas
|
0
|
20
|
4. CET.
|
2024
|
Vismaz 20 publiskās universitātes apstiprina jaunas vai paplašinātas ilgtspējīgas un zaļās pārkārtošanās stratēģijas. Stratēģijās formulē redzējumu, prioritārās jomas un mērķus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu universitāšu zaļo pārkārtošanos īstermiņā un vidējā termiņā, tostarp zaļo prasmju izglītību.
|
|
328
|
Ieguldījums Nr. 2: Stratēģisko partnerību izveide
|
Mērķa
|
Stratēģisku partnerību izveide valsts universitātēs
|
|
Stratēģiskās partnerības
|
0
|
20
|
4. CET.
|
2024
|
Izveido 20 stratēģiskas partnerības starp publiskām universitātēm un trešo personu, kas attīsta zaļo prasmju izglītību.
|
II. Komponents. Autotransporta dekarbonizācija (REPOWEREU)
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents pievēršas nepieciešamībai dekarbonizēt transporta nozari, Čehijā ieviešot bezemisiju transportlīdzekļus un infrastruktūru, lai sagatavotos ātrai fosilo degvielu izmantošanas izbeigšanai autotransporta nozarē.
Komponenta mērķis ir palielināt dažādu veidu bezemisiju transportlīdzekļu ieviešanu Čehijā, kā arī ar investīcijām un reformām veicināt uzlādes un ūdeņraža uzpildes infrastruktūras attīstību.
Komponents ir saistīts ar 2022. gada 4. KVAI īstenošanu, kurā uzsvērta nepieciešamība samazināt fosilā kurināmā izmantošanu un valsts atkarību no fosilā kurināmā importa. Komponents attiecas uz KVAI, jo īpaši cenšoties samazināt fosilā kurināmā izmantošanu Čehijas transporta sistēmā. Komponents ir arī saistīts ar 2023. gada 4. KVAI īstenošanu, kurā uzsvērta nepieciešamība veicināt bezemisiju transportlīdzekļu ieviešanu un palielināt augstas veiktspējas uzlādes un uzpildes infrastruktūras pieejamību, veicot jaunas reformas, lai radītu labvēlīgus apstākļus un novērstu esošos šķēršļus transportlīdzekļu un infrastruktūras ieviešanai.
II.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma: Valsts rīcības plāns tīrai mobilitātei un bezemisiju mobilitātes ieviešanas mērķrādītāji
Reformas mērķis ir noteikt ceļu pārejai uz tīru transportu un ātru bezemisiju mobilitātes izvēršanu. Reformas mērķis ir balstīties uz Čehijas pilsētu ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes satvariem, piedāvājot Čehijai ceļu, kā paātrināt bezemisiju mobilitātes ieviešanu un attiecīgās uzpildes un uzlādes infrastruktūras izvēršanu.
Ņemot vērā notiekošo pāreju uz strauji dekarbonizētu transporta nozari, reformas rezultātā 2025. un 2030. gadā katrā transportlīdzekļu kategorijā reģistrēto bezemisiju transportlīdzekļu procentuālā daļa palielinās salīdzinājumā ar 2022. gada bāzlīniju. Pārskatītajā valsts rīcības plānā nosaka arī īpašus nacionālos mērķrādītājus dažādām bezemisiju transportlīdzekļu kategorijām, kas jāsasniedz attiecīgi līdz 2025. un 2030. gadam. Pārskatītajā valsts rīcības plānā nosaka arī skaidrus ieviešanas mērķrādītājus uzlādes infrastruktūrai un ūdeņraža uzpildes stacijām, kas saskaņotas ar Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulu.
Reformas vajadzībām Čehija sasniedz izvēršanas mērķrādītāju, proti, attiecīgajās transportlīdzekļu kategorijās reģistrēto bezemisiju transportlīdzekļu skaitu palielināt vismaz par 70 % salīdzinājumā ar 2022. gada bāzlīniju. Reformas rezultātā tiek izsludināti arī publiski uzaicinājumi laikposmā no 2022. gada februāra līdz 2026. gada jūnijam par minimālo kopējo vērtību 120 miljoni EUR, lai atbalstītu bezemisiju alternatīvo degvielu infrastruktūras, proti, uzlādes staciju un ūdeņraža uzpildes staciju, izvēršanu.
Reforma ietver to pasākumu sarakstu, kuru mērķis ir nodrošināt finansiālus un fiskālus stimulus, lai palielinātu bezemisiju transportlīdzekļu un infrastruktūras ieviešanu, kā arī sarakstu ar pasākumiem, kuru mērķis ir radīt labvēlīgu vidi uzlādes punktu, lieljaudas uzlādes staciju un ūdeņraža uzpildes staciju izvēršanai un ekspluatācijai.
Rīcības plāna pamatā ir atklāta diskusija ar attiecīgajiem vietējiem dalībniekiem. Par rīcības plāna projektu pirms tā pabeigšanas apspriežas ar nozares un nevalstiskām organizācijām.
Reformu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Reforma. Nodokļu pasākumi bezemisiju mobilitātes atbalstam
Reformas mērķis ir pielāgot Čehijas nodokļu regulējumu, lai nodrošinātu labvēlīgu vidi bezemisiju autotransporta līdzekļu ieviešanai privātos uzņēmumos. Reforma papildina 2.4. komponenta 4. investīciju un atbalsta nepieciešamību vēl vairāk stimulēt bezemisiju transportlīdzekļu plašāku ieviešanu saskaņā ar 1. reformu. Ar šo pasākumu pārskata Ienākuma nodokļa likumu, lai grozītu ieguvumu natūrā uzņēmuma automobiļu nodrošināšanai, nodrošinot augstāku nodokļu līmeni gan tradicionālās degvielas transportlīdzekļiem, gan mazemisiju transportlīdzekļiem (zem 50 g CO2/km), vienlaikus nosakot zemāku nodokļu līmeni bezemisiju transportlīdzekļiem, kas rada priekšrocības bezemisiju transportlīdzekļiem. Reformas mērķis ir radīt būtiskas priekšrocības gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, kuri izvēlas bezemisiju transportlīdzekļus.
Reforma arī nodrošina nodokļu atvieglojumus paātrinātas amortizācijas veidā visiem bezemisiju transportlīdzekļiem (M1, N1, N2, N3 kategorija) privātiem uzņēmumiem. Ar šiem pasākumiem groza Ienākuma nodokļa likumu, lai nodrošinātu, ka paātrinātas amortizācijas iespēja tiek paredzēta tikai bezemisiju transportlīdzekļiem vismaz līdz 2027. gadam. Reformas mērķis ir motivēt uzņēmumus iegādāties jaunus bezemisiju transportlīdzekļus, tādējādi paātrinot korporatīvo autoparku zaļināšanu.
Reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Reforma. Atjaunīgā ūdeņraža tiesiskā regulējuma uzlabošana
Reforma paredz atjaunināt Čehijas Ūdeņraža stratēģiju, lai labāk reaģētu uz pašreizējām problēmām, apstākļiem un ekonomiskā un tehnoloģiskā progresa līmeni ūdeņraža nozarē un saskaņotu to ar attiecīgajām ES prasībām.
Reformā nosaka īpašus mērķrādītājus ūdeņraža ražošanai un izmantošanai, galveno uzmanību pievēršot atjaunīgajam ūdeņradim. Reformas mērķis ir izpētīt ražošanas bilances scenārijus, patēriņa prasības un prognozes dažādos ūdeņraža ekosistēmas segmentos un apzināt ūdeņraža importa un eksporta bilanci, izmantojot ES ūdeņraža pārvades tīklu, vienlaikus apzinot visas infrastruktūras vājās vietas.
Čehijas Ūdeņraža stratēģijas atjauninājumā iekļauj rīcības plānu, kurā noteiktas publiskā finansējuma prioritātes dažādiem ūdeņraža ekosistēmas segmentiem un noteikti termiņi attiecīgu finansējuma uzaicinājumu izsludināšanai.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma. Bezemisiju alternatīvo degvielu infrastruktūras veicinošie nosacījumi
Reformas mērķis ir vienkāršot un atvieglot uzlādes infrastruktūras un ūdeņraža uzpildes infrastruktūras būvniecību, atļauju piešķiršanas procesu un ekspluatāciju.
Reformas rezultātā tiek pieņemti un stājas spēkā grozījumi Degvielas likumā. Ar reformu groza Degvielas likumu, lai atbalstītu uzpildes stacijas, kurām ir atļauts pārdot tikai ūdeņradi. Šis ieguvums ir atbrīvojums no prasības maksāt degvielas izplatītāja depozītu, reģistrējot Čehijas uzpildes stacijas.
Reformas rezultātā tiek pieņemti arī papildu saistoši vai nesaistoši pasākumi vai grozījumi esošajos saistošajos vai nesaistošajos pasākumos, lai vienkāršotu un atvieglotu uzlādes un ūdeņraža uzpildes infrastruktūras būvniecību, atļauju izsniegšanu un ekspluatāciju. Šādi papildu pasākumi var būt tiesību akti, sekundārie tiesību akti, piemēram, valdības dekrēti, vai tehniski pasākumi un metodika, un to pamatā var būt 1. reformas ietvaros sagatavoto pasākumu saraksts.
Reformu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
Reforma. Bezemisiju mobilitātes stimulēšana, mainot automaģistrāļu vinješu izmaksas un struktūru
Reformas mērķis ir radīt ievērojamu stimulu bezemisiju autotransporta līdzekļu, proti, vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu, ieviešanai. Šīs reformas mērķis ir mainīt autoceļu vinješu maksas un izmaksu struktūru, lai palielinātu automaģistrāles vinješu maksu tradicionālajiem transportlīdzekļiem, vienlaikus saglabājot spēkā esošo atbrīvojumu tikai bezemisiju transportlīdzekļiem. Reformas rezultātā ikgadējā automaģistrāles vinjete M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, ko darbina ar tradicionālo degvielu, palielinās ne mazāk kā par 50 % salīdzinājumā ar 2022. gada pamatscenāriju.
Reformu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ieguldījums: Paplašinātais pasākums: Atbalsts transportlīdzekļu iegādei — bezemisiju transportlīdzekļi privātiem uzņēmumiem
Ieguldījums ir paredzēts, lai palielinātu esošo 2.4. komponenta (4. investīcija) pasākumu ar tādu pašu nosaukumu. Veicot abus pasākumus kopā, Čehijas plānā paredzētās kopējās investīcijas nodrošinās 5800 bezemisiju vieglos automobiļus un furgonus.
Ieguldījumu pabeidz līdz 2025. gada3. jūnijam.
II.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
329
|
Reforma: Valsts rīcības plāns tīrai mobilitātei un bezemisiju mobilitātes ieviešanas mērķrādītāji
|
Atskaites punkts
|
Valsts rīcības plāna tīrai mobilitātei pārskatīšana
|
Valdības pieņemts pārskatītais Valsts rīcības plāns tīrai mobilitātei
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Valdība pieņem pārskatītu Valsts rīcības plānu tīrai mobilitātei, nosakot Čehijas ceļu, kā paātrināt bezemisiju mobilitātes ieviešanu un attiecīgās uzlādes un ūdeņraža uzpildes infrastruktūras izvēršanu.
Rīcības plāns atbilst attiecīgajām ES juridiskajām prasībām (piemēram, Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulai, Atjaunojamo energoresursu direktīvai, Tīro transportlīdzekļu direktīvai, Eiropas transporta tīkla regulai) un Čehijas nacionālajam enerģētikas un klimata plānam un valsts gaisa piesārņojuma kontroles programmai.
Rīcības plānā nosaka īpašus mērķrādītājus Čehijā reģistrēto bezemisiju transportlīdzekļu skaita palielināšanai attiecīgajās kategorijās (M1 pasažieru automobiļi, N1 — vieglie komerciālie transportlīdzekļi; N2 un N3 — lielas noslodzes transportlīdzekļi, pamatojoties uz ANO EEK standartiem), kas jāizpilda līdz 2025. gada 31. decembrim un 2030. gada 31. decembrim. Īpašie mērķrādītāji attiecībā uz bezemisiju transportlīdzekļu reģistrāciju 2025. gadam atspoguļo prasību panākt attiecīgajās transportlīdzekļu kategorijās reģistrēto bezemisiju transportlīdzekļu skaita pieaugumu vismaz par 70 % salīdzinājumā ar 2022. gada bāzlīniju.
Rīcības plānā nosaka īpašus mērķrādītājus uzlādes infrastruktūrai un ūdeņraža uzpildes stacijām saskaņā ar attiecīgajām Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulas juridiskajām prasībām.
Rīcības plānā iekļauj pasākumu sarakstu, kuru mērķis ir nodrošināt finansiālus un fiskālus stimulus, lai vēl vairāk stimulētu bezemisiju transportlīdzekļu un infrastruktūras ieviešanu.
Rīcības plānā iekļauj arī sarakstu ar papildu pasākumiem, kuru mērķis ir radīt labvēlīgu vidi uzlādes infrastruktūras un ūdeņraža uzpildes stacijas izvēršanai un ekspluatācijai, jo īpaši atvieglojot attiecīgās infrastruktūras būvniecību, atļauju izsniegšanu un ekspluatāciju.
Pirms rīcības plāna projekta pabeigšanas apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, nozares pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām.
|
|
330
|
Reforma: Valsts rīcības plāns tīrai mobilitātei un bezemisiju mobilitātes ieviešanas mērķrādītāji
|
Mērķa
|
Reģistrēto bezemisiju transportlīdzekļu skaita palielināšana
|
|
Procentuālais daudzums
|
0
|
70 %
|
2. CET.
|
2026
|
Mērķrādītājs attiecas uz attiecīgajās transportlīdzekļu kategorijās reģistrēto bezemisiju transportlīdzekļu skaita minimālo procentuālo pieaugumu (M1 pasažieru automobiļi, N1 — vieglie komerciālie transportlīdzekļi; N2 un N3 — lielas noslodzes transportlīdzekļi, pamatojoties uz ANO EEK standartiem) Čehijā līdz 2025. gada 31. decembrim salīdzinājumā ar 2022. gada pamatscenāriju.
Līdz 2026. gada 31. marta beigām oficiālos datus monitoringa vajadzībām paziņo Eiropas Alternatīvo degvielu observatorijai.
|
|
331
|
Reforma: Valsts rīcības plāns tīrai mobilitātei un bezemisiju mobilitātes ieviešanas mērķrādītāji
|
Atskaites punkts
|
Atbalsts alternatīvo degvielu infrastruktūras paātrinātai ieviešanai
|
Transporta ministrijas finansējuma uzaicinājumu publicēšana elektrouzlādes infrastruktūras un ūdeņraža uzpildes staciju izvēršanai
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Čehija izsludina publiskus uzaicinājumus saskaņā ar finansēšanas shēmu par minimālo kopējo vērtību 120 miljoni EUR, lai atbalstītu alternatīvo degvielu infrastruktūras, proti, elektrouzlādes infrastruktūras un ūdeņraža uzpildes staciju, ieviešanu Čehijā, kuras mērķis ir bezemisiju mazas noslodzes transportlīdzekļu un lielas noslodzes transportlīdzekļu uzlāde vai uzpilde.
Atskaites punkta sasniegšanas nolūkā Čehija sniedz arī šādu informāciju par shēmas darbību laikposmā no 2022. gada februāra līdz 2026. gada martam:
·saskaņā ar shēmu atbalstītajai infrastruktūrai piešķirtā finansējuma kopējo faktisko līmeni;
·saskaņā ar shēmu atbalstītās infrastruktūras skaits un veids;
·uzlādes staciju, uzlādes punktu izejas jauda un saskaņā ar shēmu atbalstīto ūdeņraža uzpildes iekārtu jauda un spiediens;
·atbalstītās infrastruktūras ģeogrāfiskā atrašanās vieta.
|
|
332
|
Reforma. Nodokļu pasākumi bezemisiju mobilitātes atbalstam
|
Atskaites punkts
|
Nodokļu atbrīvojumi bezemisiju transportlīdzekļu ieviešanas veicināšanai privātos uzņēmumos
|
Ienākuma nodokļa likuma grozījumu stāšanās spēkā
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Grozītajā Ienākuma nodokļa likumā nosaka paātrinātu amortizāciju visiem bezemisiju transportlīdzekļiem visās transportlīdzekļu kategorijās (M1 pasažieru automobiļi, N1 — vieglie komerciālie transportlīdzekļi; N2 un N3 — lielas noslodzes transportlīdzekļi, pamatojoties uz ANO EEK standartiem) attiecībā uz korporatīvajiem autoparkiem.
Jāpārskata arī Ienākuma nodokļa likums, lai mainītu ieguvumus natūrā uzņēmuma automobiļu shēmām, kuru pamatā ir vieglo automobiļu CO2 emisiju rādītāji. Grozījumā nosaka, ka pabalstu natūrā shēmā tiek nošķirti bezemisiju transportlīdzekļi un citi transportlīdzekļu veidi, un bezemisiju transportlīdzekļiem piemēro visizdevīgāko režīmu.
Grozījumi stimulē gan darba ņēmējus, gan darba devējus.
|
|
333
|
Reforma. Atjaunīgā ūdeņraža tiesiskā regulējuma uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Čehijas Ūdeņraža stratēģijas pārskatīšana
|
Pieņemšana valdībā
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Čehijas Ūdeņraža stratēģiju pārskata, lai noteiktu prioritātes galvenokārt uz atjaunīgo ūdeņradi balstītas ekosistēmas izveidei Čehijā. Pārskatītās stratēģijas pamatā ir Čehijas ūdeņraža ekonomikas dažādo segmentu analīze, un tajā ņem vērā attiecīgās ES prasības. Pārskatīšanā nosaka īpašus mērķrādītājus ūdeņraža ražošanai un izmantošanai, galveno uzmanību pievēršot atjaunīgajam ūdeņradim.
Pārskatīto Ūdeņraža stratēģiju papildina primāro tiesību aktu, sekundāro tiesību aktu, tehnisko normu un metodiku saraksts, kuru pieņemšana vai grozīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu saskaņotību ar ES tiesisko regulējumu attiecībā uz ūdeņradi, jo īpaši Atjaunojamo energoresursu direktīvu, kā arī lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus Čehijas ūdeņraža ekosistēmas attīstībai. Sarakstā iekļauj paredzamos orientējošos termiņus šādu pasākumu pieņemšanai vai grozīšanai.
Pārskatīšanā iekļauj arī rīcības plānu, kura mērķis ir noteikt publiskā finansējuma prioritātes dažādiem ūdeņraža ekosistēmas segmentiem un noteikt termiņus attiecīgo finansējuma uzaicinājumu izsludināšanai.
Pārskatītajā Ūdeņraža stratēģijā iekļauj arī novērtējumu un trajektoriju ūdeņraža piegādātājiem un ūdeņraža uzpildes staciju operatoriem, lai piegādātu atjaunīgo ūdeņradi ūdeņraža uzpildes stacijās Čehijā. Proti, trajektorijā nosaka mērķrādītāju Čehijas ūdeņraža uzpildes stacijām, lai tās kumulatīvi piegādātu atjaunīgā ūdeņraža apjomus saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvas apakšmērķrādītājiem, un nodrošina, ka ūdeņraža uzpildes stacijas, kas saņēmušas atbalstu saskaņā ar vispārējiem grupu atbrīvojuma noteikumiem, atjaunīgo ūdeņradi piegādā tikai no 2035. gada.
|
|
334
|
Reforma. Atjaunīgā ūdeņraža tiesiskā regulējuma uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Čehijas Ūdeņraža stratēģijas pārskatīšana — pasākumi ūdeņraža izmantošanas veicināšanai
|
Grozījumu stāšanās spēkā
|
|
|
|
4. CET.
|
2025
|
No pasākumiem, kas iekļauti iepriekšējā 333. atskaites punkta pasākumu sarakstā, Čehija nodrošina vismaz šādu saistošu pasākumu pārskatīšanu:
a)Enerģētikas likums (458/2000 Coll.), lai ūdeņradi definētu kā energonesēju;
b)Dekrēts Nr. 108/2011 Coll. par gāzes mērīšanu un Dekrēta Nr. 488/2021 Coll. par prasībām attiecībā uz pieslēgumu gāzes sistēmai pārskatīšanu un
c)Dekrēts Nr. 345/2002 Coll. par obligātās verifikācijas mērinstrumentu un tipa apstiprinājumam pakļauto mērinstrumentu noteikšanu, lai stimulētu un atvieglotu ūdeņraža, jo īpaši tīra ūdeņraža, izmantošanu gāzes tīklos.
|
|
335
|
Reforma. Bezemisiju alternatīvo degvielu infrastruktūras veicinošie nosacījumi
|
Atskaites punkts
|
Preferenciāls režīms to degvielas izplatītāju reģistrācijai, kuriem ir atļauts pārdot ūdeņradi.
|
Degvielas likuma grozījumu stāšanās spēkā
|
|
|
|
2. CET.
|
2025
|
Degvielas likuma grozījumu stāšanās spēkā. Grozījumi dod labumu ūdeņraža uzpildes stacijām salīdzinājumā ar tradicionālajām degvielas stacijām, piešķirot tām atbrīvojumu no degvielas izplatītāja depozīta pēc reģistrācijas.
|
|
336
|
Reforma. Bezemisiju alternatīvo degvielu infrastruktūras veicinošie nosacījumi
|
Atskaites punkts
|
Atļauju piešķiršanas procesa vienkāršošana elektrouzlādes staciju un ūdeņraža uzpildes staciju būvniecībai — papildu pasākumi
|
Pasākumu un spēkā esošo saistošo pasākumu grozījumu pieņemšana
|
|
|
|
4. CET.
|
2025
|
Šā atskaites punkta nolūkā pieņem papildu saistošus vai nesaistošus pasākumus vai grozījumus esošos saistošos vai nesaistošos pasākumos, kā rezultātā tiek vienkāršota un atvieglota uzlādes infrastruktūras un ūdeņraža uzpildes staciju būvniecība, atļauju piešķiršana un ekspluatācija. Papildu pasākumi un pārskatītie esošie pasākumi var ietvert primāros tiesību aktus, sekundāros tiesību aktus vai tehniskās normas un metodiku. Šādu papildu pasākumu pamatā var būt 1. reformas ietvaros sagatavoto pasākumu saraksts.
|
|
337
|
Reforma. Bezemisiju mobilitātes stimulēšana, mainot automaģistrāles vinjeti
|
Atskaites punkts
|
Automaģistrāļu vinjetes izmaksu pārskatīšana
|
Ceļu likuma grozījumu stāšanās spēkā
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Stājas spēkā grozījumi Autoceļu likumā, lai mainītu autoceļu vinješu maksas un automaģistrāles vinjetes izmaksu struktūru transportlīdzekļu kategorijām, kuru masa ir mazāka par 3,5 tonnām (M1 kategorijas vieglie automobiļi, N1 — vieglie komerciālie transportlīdzekļi, pamatojoties uz ANO EEK standartiem), pamatojoties uz to CO2 rādītājiem. Grozījumi nodrošina nodokļu diferenciāciju starp parastajiem un mazemisiju transportlīdzekļiem zem 50 g CO2/km un M1 un N1 tipa bezemisiju transportlīdzekļiem, atbrīvojot minēto tipu bezemisiju transportlīdzekļus no maksas par automaģistrāles vinjeti. Grozījums arī nodrošina, ka ikgadējā automaģistrāles vinjete M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, ko darbina ar tradicionālo degvielu, tiek palielināta ne mazāk kā par 50 % salīdzinājumā ar 2022. gada pamatscenāriju.
|
|
338
|
Ieguldījums: Paplašinātais pasākums: Atbalsts transportlīdzekļu iegādei — bezemisiju transportlīdzekļi (elektriskie, H2) privātiem uzņēmumiem
|
Mērķa
|
Komponenta 119. mērķrādītāja izvēršana
|
|
Skaita pieaugums
|
2 900
|
5800
|
2. CET.
|
2025
|
Bezemisiju transportlīdzekļu skaita pieaugums par 2900 papildu vienībām, kā rezultātā kopā ir 5800 jaunu bezemisiju vieglo automobiļu un furgonu.
|
JJ. Komponents. Dzelzceļa TRANSPORTA elektrifikācija (REPowerEU)
Šis Čehijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina pašreizējo nepieciešamību Eiropas transporta nozari pārkārtot uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem, jo īpaši veicinot modālo pārvirzi uz dzelzceļu.
Komponenta mērķis ir palielināt Čehijas dzelzceļa tīklu elektrifikāciju, un tā mērķis ir modernizēt Čehijas dzelzceļa tīklus.
Komponents ir saistīts ar 2022. gada 4. KVAI īstenošanu, jo īpaši cenšoties samazināt fosilā kurināmā izmantošanu Čehijas transporta sistēmā.
JJ.1 Ieguldījumu apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Ieguldījums: Elektrifikācija Brno reģionā
Investīcijas mērķis ir pabeigt konkrēta projekta elektrifikāciju Brno reģionā, tādējādi samazinot atkarību no fosilajām degvielām vietējā transporta sistēmā. Ieguldījuma rezultātā tiks pabeigts projekts “Electrification Brno-Zastávka u Brna, 2. posms”, kura garums ir 9,98 km.
Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.
JJ.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
339
|
Ieguldījums: Brno reģiona elektrifikācija
|
Mērķa
|
Dzelzceļa elektrifikācijas projekta “Brno-Zastávka u Brna elektrifikācija, 2. posms” pabeigšana
|
|
Km
|
0
|
9.98
|
4. CET.
|
2025
|
Elektrifikācijas projekta “Brno Zastávka u Brna elektrifikācija, 2. posms” pabeigšana. Projekta kopējais rezultāts ir 9,98 km elektrificētas dzelzceļa līnijas.
|
KK. Komponents. Vides atļauju piešķiršanas procesu vienkāršošana un atjaunojamo energoresursu attīstības jomu noteikšana (REPOWER EU)
Komponenta mērķis ir vienkāršot vides atļauju piešķiršanas procesu atjaunīgās enerģijas projektiem un paātrināt atjaunīgo energoresursu izvēršanu, izveidojot konkrētas teritorijas, kurās tiek racionalizētas un vienkāršotas administratīvās un atļauju piešķiršanas procedūras.
Komponents atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un to patēriņu, paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, tostarp vēl vairāk racionalizējot atļauju piešķiršanas procedūras un atvieglojot piekļuvi tīklam (2022. gada KVAI Nr. 4).
KK.1. Neatmaksājamā finansiālā atbalsta reformu apraksts
Reforma: Vienots atzinums par vidi
Pasākuma mērķis ir ieviest vienotu atzinumu vides jomā un atbalstīt tā īstenošanu Čehijas administrācijā. Vienotā atzinuma par vidi reformas mērķis ir vienkāršot un racionalizēt vides atļauju piešķiršanas procesu, tostarp attiecībā uz atjaunīgās enerģijas projektiem, vienlaikus ņemot vērā vides intereses dabas un ainavu saglabāšanas jomā un prasības saskaņā ar ES tiesību aktiem, kā arī citas starptautiskās juridiskās prasības par sabiedrības līdzdalību un tiesu pieejamību vides jautājumos.
Reforma nosaka vienotu procedūru attiecībā uz dažādām vides deklarācijām, kas izdotas saskaņā ar nozaru vides tiesību aktiem projektiem, uz kuriem attiecas Būvniecības likums, un, ja to pieprasa projekta iesniedzējs, arī projektiem, uz kuriem attiecas ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma likumu (Nr. 100/2001 Coll.). Gaidāms, ka reformas rezultātā saīsināsies vides novērtējuma procesi atjaunojamās enerģijas projektiem, tostarp tiem, uz kuriem attiecas pilnīgs obligātais novērtējums vai pārbaudes process.
Īstenošanas atbalsts ietver papildu darbinieku pieņemšanu darbā, lai izstrādātu un īstenotu metodiskos norādījumus un vadlīnijas, lai atbalstītu administratīvās struktūras, kuras skar vienotā atzinuma par vidi ieviešana (piemēram, reģionālās iestādes, pašvaldības). Turklāt vienoto vides atzinumu par projektiem, uz kuriem attiecas ietekmes uz vidi novērtējums, dara pieejamu, izmantojot valsts IVN/SVN informācijas sistēmu.
Pasākumu īsteno līdz 2024. gada decembrim.
Reforma. Paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas
Pasākuma mērķis ir atbalstīt vēja un saules enerģijas paātrinātu izvēršanu konkrētās vietās, ko dēvē par “atjaunīgo energoresursu paātrinātas apguves teritorijām” ar kopējo jaudu vismaz 3000 MW.
Reforma ietver metodikas publicēšanu un tiesiskā regulējuma pieņemšanu paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju noteikšanai, kā arī administratīvās spējas stiprināšanu reformas īstenošanai.
Reformupabeidz līdz 2026. gada 31. martam.
KK.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas NUM.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitātes rādītāji
(attiecībā uz starpposma mērķiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji
(mērķiem)
|
Orientējošs pabeigšanas termiņš
|
Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturkšņa laikā
|
Gadu
|
|
|
340
|
Reforma:
Vienots atzinums par vidi
|
Atskaites punkts
|
Vienotā atzinuma par vidi stāšanās spēkā
|
Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā
|
|
|
|
CET.
|
2023
|
Stājas spēkā tiesību akti par vienoto atzinumu par vidi. Atzinums apvieno vides atļauju procedūru saistošā vienā atzinumā par visiem projektiem, kas atļauti saskaņā ar Būvniecības likumu, un projektiem, uz kuriem attiecas ietekmes uz vidi novērtējums, ja to pieprasa projekta iesniedzējs. Likumu piemēro no 2024. gada 1. janvāra īpašajai konstrukcijai, kas definēta Būvniecības likumā, un no 2024. gada J jūlija — citu veidu ēkām.
Tiesību aktos paredz par atzinuma sniegšanu atbildīgo vienoto iestāžu izraudzīšanos atkarībā no dažādiem gadījumiem (piemēram, reģionālās iestādes, pašvaldības iestādes ar paplašinātu kompetenci vai Vides ministrija).
Tajā arī paredz, ka projektiem, uz kuriem attiecas IVN, vienots vides atzinums ir pieejams elektroniski IVN/SVN valsts informācijas sistēmā.
|
|
341
|
Reforma:
Vienots atzinums par vidi
|
Mērķa
|
Tehniskā palīdzība, lai paātrinātu un uzlabotu vides atļauju izsniegšanas procedūru kvalitāti
|
|
Darbinieku skaitu
|
0
|
36
|
4. CET.
|
2023
|
Vienotā vides atzinuma reformas īstenošanai pieņem darbā 36 pilnas slodzes darbiniekus.
|
|
342
|
Reforma: Vienots atzinums par vidi
|
Atskaites punkts
|
Vides ministrijas metodikas un veidņu publicēšana
|
Norādījumu publicēšana
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Vides ministrija publicē metodiskos norādījumus valsts pārvaldei, kas ietver:
1) norādījumi un veidnes procedūrai, kurā saistošs IVN atzinums tiek apvienots ar SEO
2) norādījumi par procedūru, ja SEO tiek izdots atsevišķi, t. i., kad IVN tiek veikts vispirms un SEO tiek izdots pēc tam.
3) norādījumi, kuros aprakstīta dažādu valsts iestāžu pārvaldība, strukturālas izmaiņas, kompetenču sadalījums un darba vadība.
Metodoloģijā iekļauj arī veidnes, tostarp SEO lietojumprogrammu.
|
|
343
|
Reforma. Paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas
|
Atskaites punkts
|
Paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju izraudzīšanās metodika
|
Metodikas publicēšana
|
|
|
|
4. CET.
|
2023
|
Metodoloģijā nosaka vienotus kritērijus vēja un saules enerģijas attīstībai piemērotu teritoriju atlasei un novērtēšanai. Tas ietver teritorijas ar mazāku ietekmi uz vidi, nekādu konfliktu ar citām interesēm vai nelielu konfliktu ar citām interesēm, teritorijas ar pietiekamu vēja enerģijas blīvuma, vēja ātruma, saules starojuma un pārvades sistēmas pieejamības potenciālu. Metodikai pievienotajos dokumentos iekļauj finansiālos stimulus, ietekmes mazināšanas pasākumus un abpusēji izdevīgus risinājumus ekosistēmu pakalpojumu uzlabošanai ainavā.
Metodiku izstrādā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp izmantojot saziņu ar sabiedrību un pārredzamu dialogu.
Vides ministrija reģioniem un pašvaldībām sniedz palīdzību un komunikācijas pasākumus paātrinātas attīstības jomās.
|
|
344
|
Reforma.
Paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas
|
Atskaites punkts
|
Satvars paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju atbalstam
|
Tiesību akta par paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju izraudzīšanos stāšanās spēkā
|
|
|
|
4. CET.
|
2024
|
Ar tiesību aktu izveido procesu paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju izraudzīšanai attiecīgajās teritorijās, kas vajadzīgas saules un vēja tehnoloģijām.
Paātrinātas apguves teritoriju nosaka valsts, reģionālā vai pašvaldību līmenī, un to nosaka tā, lai atjaunojamo energoresursu projektiem šajā teritorijā būtu maza ietekme uz vidi.
Paātrinājuma zona ir projektēta vajadzīgajā zonā, kas pati ir projektēta, pamatojoties uz atjaunojamo energoresursu pieejamību un potenciālu, aplēsto enerģijas pieprasījumu, kā arī attiecīgās energoinfrastruktūras pieejamību.
Katrā platībā iekļauj informāciju par vēja un saules enerģijas platību (km²) un aplēsto uzstādīto jaudu (MW).
Ar tiesību aktu grozījumiem ievieš īpašas vienkāršotas atļaujas, ko piemēro atjaunīgās enerģijas iekārtām šādās paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijās, tādējādi atvieglojot procedūras un saīsinot termiņus.
Teritorijas līmenī veic stratēģisko vides novērtējumu (SVN) un izstrādā ietekmes mazināšanas pasākumu noteikumu kopumu, atbrīvojot atsevišķus projektus attiecīgajā teritorijā no pienākuma veikt individuālu ietekmes uz vidi novērtējumu (ja vien attiecīgās iestādes veiktajā pārbaudē nav pierādījumu, ka atsevišķam projektam, visticamāk, būs būtiska negatīva ietekme uz vidi).
Plānošanas līmenī paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas ir atkarīgas no sabiedrības līdzdalības.
Tiesību aktu grozījumos paredz projektu pieņemšanas pasākumus, kas var ietvert (bet ne tikai) finansiālās līdzdalības pasākumus.
|
|
345
|
Reforma.
Paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas
|
Mērķa
|
Tehniskā palīdzība paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju izraudzīšanā
|
|
Darbinieku skaitu
|
0
|
4,5
|
4. CET.
|
2024
|
Lai īstenotu paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas, pieņem darbā četrus pilnas slodzes darbiniekus un pusslodzes darbiniekus.
|
|
346
|
Reforma.
Paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas
|
Mērķa
|
Paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju noteikšana vēja un saules enerģijas attīstībai
|
|
MW
|
0
|
3000
|
Q1
|
2026
|
Paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju kopumu izraugās ar atjaunīgās enerģijas jaudas mērķrādītājiem lielākajai daļai reģionu, un kopējā apvienotā vēja un saules enerģijas ražošanas jauda ir vismaz 3 000 MW.
|
2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS
Finanšu ieguldījums
Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:
1.1.Pirmais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
172
|
C 3.1: Inovācija izglītībā digitalizācijas kontekstā — investīcija Nr. 2: Digitālais aprīkojums skolām
|
Mērķa
|
To digitālo ierīču skaits, ko skolas iegādājušās tālmācībai
|
|
72
|
C 1.6.: Būvniecības procesa paātrināšana un digitalizācija — 1. reforma: Jaunā būvniecības likuma un zonējuma likuma īstenošana praksē
|
Atskaites punkts
|
Jaunā būvniecības likuma stāšanās spēkā
|
|
134
|
C 2.6.: Dabas aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 2: Mazas ūdensteces un ūdens rezervuāri
|
Atskaites punkts
|
Zemkopības ministrijas iesniegts ar investīciju 2 atbalstāmo projektu saraksts
|
|
168
|
C 3.1: Inovācija izglītībā digitalizācijas kontekstā — 1. reforma: Mācību programmu reforma un IT izglītības stiprināšana
|
Atskaites punkts
|
Jaunu mācību programmu apstiprināšana digitālās pratības un skaitļošanas domāšanas stiprināšanai
|
|
51
|
C 1.4.: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunas tehnoloģijas — Ieguldījums Nr. 2: Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs (EDMO)
|
Atskaites punkts
|
Eiropas Digitālo mediju observatorijas centra izveide Centrāleiropas un Austrumeiropas jautājumos Čehijas Republikā (CEDMO)
|
|
102
|
C 2.2.: Enerģijas patēriņa samazināšana publiskajā sektorā — Ieguldījums Nr. 1: Valsts ēku energoefektivitātes uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrija pieņem parauglīgumu par energoefektivitātes līguma metodes pakalpojumiem ar garantiju
|
|
105
|
C 2.2.: Enerģijas patēriņa samazināšana publiskajā sektorā — Ieguldījums Nr. 2: Sabiedrisko apgaismes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas programmas dokumentācijas pieņemšana attiecībā uz sabiedrisko zibensapgādes sistēmu atjaunošanas pasākumiem
|
|
198
|
C 4.2.: Jauni kapitāla instrumenti Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības bankas (ČMZRB) kā Valsts attīstības bankas uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai — 1. reforma: Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības bankas kā Valsts attīstības bankas izveide
|
Atskaites punkts
|
Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības bankas (ČMZRB) vidēja termiņa stratēģijas pieņemšana, ko apstiprina bankas akcionāri (ko pārstāv Rūpniecības un tirdzniecības ministrija, Finanšu un vietējās attīstības ministrija)
|
|
199
|
C 4.2.: Jauni kapitāla instrumenti Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības bankas (ČMZRB) kā Valsts attīstības bankas uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai — 1. reforma: Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības bankas kā Valsts attīstības bankas izveide
|
Atskaites punkts
|
Jaunā kvazikapitāla instrumenta pārvaldības modeļa īstenošana
|
|
200
|
C 4.2.: Jauni kapitāla instrumenti Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības bankas (ČMZRB) uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai kā Valsts attīstības bankai — Ieguldījums Nr. 1: Jaunas pozīcijas izstrāde kvazikapitāla un zaļo aizdevumu instrumentiem uzņēmējdarbības atbalstam
|
Atskaites punkts
|
Finansēšanas nolīgums ar Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības banku kā Valsts attīstības banku (ČMZRB)
|
|
203
|
C 4.3.: Korupcijas apkarošanas reformas — 2. reforma: Tiesu sistēmas reforma, kuras mērķis ir stiprināt tiesisko regulējumu un pārredzamību tiesu, tiesnešu, prokuroru un tiesu izpildītāju jomā
|
Atskaites punkts
|
Tiesu un tiesnešu likuma stāšanās spēkā
|
|
208
|
C 4.3.: Korupcijas apkarošanas reformas — 5. reforma: Kontrole un revīzija
|
Atskaites punkts
|
Koordinācijas struktūras administratīvās sistēmas rīcības plāna izstrāde un īstenošana, jo īpaši attiecībā uz pietiekamu un sistēmisku interešu konflikta novēršanu ANM kontekstā.
|
|
211
|
C 4.3.: Korupcijas apkarošanas reformas — 5. reforma: Kontrole un revīzija
|
Atskaites punkts
|
Revīzijas stratēģija, kas nodrošina ANM īstenošanas neatkarīgu un efektīvu revīziju
|
|
212
|
C 4.3.: Korupcijas apkarošanas reformas — 5. reforma: Kontrole un revīzija
|
Atskaites punkts
|
Faktisko īpašumtiesību definīcijas pārskatīšana, jo tā attiecas uz ANM kontroles sistēmu
|
|
223
|
C 5.1.: Izcila pētniecība un attīstība veselības nozarē — Ieguldījums Nr. 1: Valsts pētniecības un attīstības atbalsts medicīnas zinātņu un saistīto sociālo zinātņu prioritārajām jomām
|
Atskaites punkts
|
Jaunas pētniecības un izstrādes atbalsta programmas uzsākšana
|
|
226
|
C 5.2: Atbalsts pētniecībai un izstrādei uzņēmumos un inovāciju ieviešana uzņēmējdarbības praksē — 1. reforma: Rūpnieciskās pētniecības atbalsta valsts koordinācijas grupas izveide
|
Atskaites punkts
|
Rūpnieciskās pētniecības atbalsta valsts koordinācijas grupas izveide
|
|
236
|
C 6.2. PUNKTS: Valsts plāns onkoloģiskās profilakses un aprūpes stiprināšanai — 1. reforma: Nacionālā onkoloģiskā programma
|
Atskaites punkts
|
Čehijas Republikas Nacionālā onkoloģijas programma 2022.–2030. gadam
|
|
3
|
C 1.1: Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem — 2. reforma: e-veselības pakalpojumi
|
Atskaites punkts
|
Sadarbspējas standartu noteikšana saskaņā ar Eiropas e-veselības sadarbspējas satvaru un telemedicīnas noteikumu definēšana
|
|
68
|
C 1.5: Uzņēmumu digitālā pārveide — 1. reforma: Ekonomikas digitalizācijas platformas izveide
|
Atskaites punkts
|
Ekonomikas digitalizācijas platformas izveide
|
|
146
|
C 2.7.: Aprites ekonomika, reciklēšana un rūpnieciskais ūdens — 2. reforma: Čehijas Aprites stratēģijas 2040. gadam pabeigšana un īstenošana
|
Atskaites punkts
|
Čehijas Aprites stratēģijas 2040. gadam pabeigšana un pieņemšana Vides ministrijā
|
|
184
|
C 3.3.: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība — 1. reforma: Darba tirgus politikas izstrāde
|
Atskaites punkts
|
Trīspusējās pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides komitejas izveide
|
|
29
|
C 1.2.: Digitālās publiskās pārvaldes sistēmas — Ieguldījums Nr. 4:
Radīt apstākļus digitālajam tiesiskumam
|
Atskaites punkts
|
Datu pārvaldības un datu izmantošanas analīze tieslietu nozarē un datu noliktavas izvietošana
|
|
83
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 1: Jaunas tehnoloģijas un dzelzceļa infrastruktūras digitalizācija
|
Atskaites punkts
|
Investīciju projektu kopuma definīcija
|
|
86
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 2: Dzelzceļu elektrifikācija
|
Atskaites punkts
|
Investīciju projektu kopuma definīcija
|
|
89
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 3: Vides uzlabošana (dzelzceļa infrastruktūras atbalsts)
|
Atskaites punkts
|
Investīciju projektu kopuma definīcija
|
|
92
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Dzelzceļa pārbrauktuvju pabeigšana ar paaugstinātu drošību
|
|
93
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Izbūvētu veloceliņu, sānceļu un bezšķēršļu maršrutu pabeigšana
|
|
94
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Modernizētu dzelzceļa tiltu vai tuneļu pabeigšana
|
|
131
|
C 2.6.: Dabas aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 1: Pretplūdu aizsardzība
|
Atskaites punkts
|
Paziņojums par līgumu piešķiršanu aizsardzībai pret plūdiem
|
|
135
|
C 2.6.: Dabas aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 2: Mazas ūdensteces un ūdens rezervuāri
|
Mērķa
|
T1: Pabeigti 50 % mazo ūdensteču un ūdens rezervuāru projektu
|
|
176
|
C 3.2: Skolu programmu pielāgošana — 1. reforma: Universitāšu pārveide, lai pielāgotos jauniem mācīšanās veidiem un mainīgajām darba tirgus vajadzībām
|
Atskaites punkts
|
Programmas uzsākšana universitāšu pārveides atbalstam
|
|
207
|
C 4.3.: Korupcijas apkarošanas reformas — 5. reforma: Kontrole un revīzija
|
Atskaites punkts
|
Sistēma, lai vāktu, glabātu un darītu pieejamus datus par visiem galasaņēmējiem, tostarp visiem faktiskajiem īpašniekiem (kā noteikts Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas 3. panta 6. punktā).
|
|
209
|
C 4.3.: Korupcijas apkarošanas reformas — 5. reforma: Kontrole un revīzija
|
Atskaites punkts
|
Koordinējošās struktūras īstenotie interešu konflikta novēršanas pasākumi.
|
|
210
|
C 4.3.: Korupcijas apkarošanas reformas — 5. reforma: Kontrole un revīzija
|
Atskaites punkts
|
Repozitorija sistēma
|
|
213
|
C 4.3.: Korupcijas apkarošanas reformas — 5. reforma: Kontrole un revīzija
|
Atskaites punkts
|
Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību
|
|
214
|
C 4.3.: Korupcijas apkarošanas reformas — 5. reforma: Kontrole un revīzija
|
Atskaites punkts
|
Procedūras interešu konflikta novēršanai saskaņā ar Finanšu regulas 61. pantu
|
|
224
|
C 5.1.: Izcila pētniecība un attīstība veselības nozarē — Ieguldījums Nr. 1: Valsts pētniecības un attīstības atbalsts medicīnas zinātņu un saistīto sociālo zinātņu prioritārajām jomām
|
Mērķa
|
Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana vismaz četriem pētniecības un izstrādes konsorcijiem
|
|
|
|
Maksājuma summa
|
EUR 1066888563
|
1.2.Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
12
|
C 1.1: Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem — 2. ieguldījums: Atvērto datu un publiska datu fonda izveide
|
Mērķa
|
To atklāto datu radītāju skaita pieaugums valsts pārvaldē, kuri publicē atvērtos datus valsts atvērto datu katalogā
|
|
140
|
C 2.6.: Dabas aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 4: Pret klimata pārmaiņām noturīgu mežu veidošana
|
Mērķa
|
T1: 12 000 ha platību atkārtota apmežošana, izmantojot amelioratīvas un stabilizējošas koku sugas
|
|
229
|
C 5.2: Atbalsts pētniecībai un izstrādei uzņēmumos un inovāciju ieviešana uzņēmējdarbības praksē — 3. investīcija: Atbalsts pētniecībai un attīstībai vides jomā
|
Mērķa
|
Pētniecība un izstrāde vides jomā
|
|
15
|
C 1.2.: Digitālās publiskās pārvaldes sistēmas — Ieguldījums Nr. 1:
Informācijas sistēmu izstrāde
|
Atskaites punkts
|
CzechPOINT 2.0 un CAAIS sistēmu ieviešana un darbība
|
|
16
|
C 1.2.: Digitālās publiskās pārvaldes sistēmas — Ieguldījums Nr. 1:
Informācijas sistēmu izstrāde
|
Atskaites punkts
|
E-pases (ePasy) un EVC2 vīzu sistēmas sekmīga modernizācija un darbība
|
|
20
|
C 1.2.: Digitālās publiskās pārvaldes sistēmas — Ieguldījums Nr. 2:
E-pārvaldes pamatreģistru un iekārtu izveide
|
Atskaites punkts
|
Pilnībā funkcionējoša programmatūras definēta datu centra, tostarp datu konteineru, pabeigšana.
|
|
23
|
C 1.2.: Digitālās publiskās pārvaldes sistēmas — Ieguldījums Nr. 3:
Kiberdrošība
|
Atskaites punkts
|
Čehijas policijas drošības informācijas un pasākumu pārvaldības sistēmas modernizācija un piecu papildu informācijas sistēmu plašāka izmantošana kiberdrošības aizsardzībai
|
|
25
|
C 1.2.: Digitālās valsts pārvaldes sistēmas — 1. reforma:
Kompetences centri e-pārvaldes, kiberdrošības un e-veselības atbalstam
|
Atskaites punkts
|
Trīs kompetences centru, kas sniedz konsultāciju pakalpojumus iestādēm, kuras īsteno 1.1. un 1.2. komponentā paredzētās izmaiņas informācijas sistēmās un e-pārvaldes ekosistēmā, pilnīga darbība
|
|
30
|
C 1.2.: Digitālās publiskās pārvaldes sistēmas — Ieguldījums Nr. 4:
Radīt apstākļus digitālajam tiesiskumam
|
Mērķa
|
Palielināt konferenču telpu skaitu tieslietu sistēmā, kas ir no jauna aprīkota un savienota, lai nodrošinātu videokonferenču iespējas.
|
|
57
|
C 1.4.: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunas tehnoloģijas — Ieguldījums Nr. 6: 5G Pieteikumu projekti pilsētām un rūpniecības rajoniem
|
Mērķa
|
Viedo pilsētu references lietojumprogrammu izstrāde un ekspluatācija
|
|
90
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 3: Vides uzlabošana (dzelzceļa infrastruktūras atbalsts)
|
Mērķa
|
26 projektu pabeigšana no iepriekš noteikta projektu kopuma
|
|
95
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Modernizētu dzelzceļa tiltu vai tuneļu pabeigšana
|
|
96
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Dzelzceļa pārbrauktuvju pabeigšana ar paaugstinātu drošību
|
|
97
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Izbūvētu veloceliņu, sānceļu un bezšķēršļu maršrutu pabeigšana
|
|
132
|
C 2.6.: Dabas aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 1: Aizsardzība pret plūdiem
|
Mērķa
|
T1: Pabeigt 15 projektus, kuru mērķis ir nodrošināt noturīgu aizsardzību pret plūdiem.
|
|
150
|
C 2.7.: Aprites ekonomika, reciklēšana un rūpnieciskais ūdens — Ieguldījums Nr. 2: Aprites risinājumi uzņēmumos
|
Atskaites punkts
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrija piešķir tiesības slēgt visus publiskos līgumus par projektiem, kas iegulda aprites risinājumos uzņēmumos
|
|
152
|
C 2.7.: Aprites ekonomika, reciklēšana un rūpnieciskais ūdens — Ieguldījums Nr. 3: Ūdens taupīšana rūpniecībā
|
Atskaites punkts
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrija piešķir tiesības slēgt visus publiskā iepirkuma līgumus par projektiem ūdens taupīšanai un optimizācijai nozarē
|
|
161
|
C 2.9: Bioloģiskās daudzveidības veicināšana un cīņa pret sausumu — Ieguldījums Nr. 1: Aizsardzība pret sausumu un plūdiem Brno pilsētā
|
Atskaites punkts
|
Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem, kuru mērķis ir aizsardzība pret sausumu un plūdiem Brno pilsētā.
|
|
228
|
C 5.2: Atbalsts pētniecībai un izstrādei uzņēmumos un inovāciju ieviešana uzņēmējdarbības praksē — Ieguldījums Nr. 2: Atbalsts sadarbībai pētniecības un izstrādes jomā (saskaņā ar pārdomātas specializācijas stratēģiju)
|
Mērķa
|
MVU sadarbība ar valsts pētniecības organizāciju valstu kompetences centru ietvaros
|
|
232
|
C 6.1.: Veselības sistēmas noturības palielināšana — Ieguldījums Nr. 1: Intensīvās medicīnas simulācijas centra izveide un izglītības sistēmas optimizācija
|
Atskaites punkts
|
Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus intensīvās medicīnas simulācijas centra būvniecībai
|
|
240
|
C 6.2. PUNKTS: Valsts plāns onkoloģiskās profilakses un aprūpes stiprināšanai — Ieguldījums Nr. 1: Čehijas Onkoloģijas institūta būvniecība un izveide
|
Atskaites punkts
|
Neatkarīga iestāde ir apstiprinājusi priekšizpēti
|
|
|
|
Maksājuma summa
|
EUR 660565003
|
1.3.Trešais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
139
|
C 2.6.: Dabas aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 4: Pret klimata pārmaiņām noturīgu mežu veidošana
|
Atskaites punkts
|
Grozījums ministrijas dekrētā par meža apsaimniekošanas plānošanu (grozījumi Dekrētā Nr. 84/1996 Coll. par meža apsaimniekošanas plānošanu)
|
|
78
|
C 2.1: 3 — Ilgtspējīgs transports — 1. reforma: Alternatīvu radīšana energoietilpīgam un kosmosam ietilpīgam autotransportam
|
Atskaites punkts
|
Mobilitātes plānu apstiprināšana
|
|
87
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 2: Dzelzceļu elektrifikācija
|
Mērķa
|
Divu projektu pabeigšana no iepriekš noteikta projektu kopuma
|
|
142
|
C 2.6.: Dabas aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 5: Ūdens aizture mežā
|
Mērķa
|
T1: Pabeigti 40 straumes kontroles projekti (mazapjoma koka un dabīgie akmens aizsprosti), lai palēninātu virszemes noteci un ūdens aiztures projektus mežos (saglabāšana un mazi rezervuāri).
|
|
48
|
C 1.4.: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunas tehnoloģijas — 2. reforma: Kopīgā stratēģisko tehnoloģiju atbalsta un sertifikācijas grupa ar Stratēģisko tehnoloģiju padomi
|
Atskaites punkts
|
Sertifikācijas tīkla izveide un iecelšana
|
|
32
|
C 1.3.: Augstas veiktspējas digitālie tīkli — 1. reforma: Elektronisko sakaru tīklu izvēršanas vides uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas sagatavoto pasākumu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir izveidot investīciju projektu plānu datubāzi un palielināt tīkla kvalitātes mērījumu skaitu
|
|
99
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Modernizētu dzelzceļa tiltu vai tuneļu pabeigšana
|
|
|
|
Maksājuma summa
|
EUR 142506202
|
1.4.Ceturtais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
110
|
C 2.3: Pāreja uz tīrākiem enerģijas avotiem—
Reforma: Siltuma sadales modernizācija centralizētās siltumapgādes sistēmās
|
Atskaites punkts
|
Novērtējums par centralizētās siltumapgādes dekarbonizāciju Čehijā
|
|
111
|
C 2.3: Pāreja uz tīrāku enerģiju — 2. reforma: Siltuma sadales modernizācija centralizētās siltumapgādes sistēmās
|
Atskaites punkts
|
Novērtējums par ilgtspējīgas biomasas piegādes trajektorijām Čehijā
|
|
55
|
C 1.4.: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunas tehnoloģijas — 5. ieguldījums: Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra (EBSI) — SVT obligācijas MVU finansēšanai
|
Atskaites punkts
|
Dotācijas nolīgums, kas parakstīts ar saņēmēju, lai īstenotu izmantošanas gadījumu MVU
|
|
127
|
C 2.5: Ēku renovācija un gaisa aizsardzība — Ieguldījums Nr. 2: Stacionāro piesārņojuma avotu aizstāšana mājsaimniecībās ar atjaunojamiem enerģijas avotiem
|
Mērķa
|
Projekti, par kuriem noslēgti līgumi enerģijas patēriņa samazināšanai un CO2 emisiju samazināšanai
|
|
128
|
C 2.5: Ēku renovācija un gaisa aizsardzība — Ieguldījums Nr. 2: Stacionāro piesārņojuma avotu aizstāšana mājsaimniecībās ar atjaunojamiem enerģijas avotiem
|
Mērķa
|
Enerģijas patēriņa un CO2 emisiju samazināšana (īstenots par 35 %)
|
|
144
|
C 2.7.: Aprites ekonomika, reciklēšana un rūpnieciskais ūdens — 1. reforma: Jaunu tiesību aktu par atkritumu apsaimniekošanu īstenošana Čehijas Republikā
|
Atskaites punkts
|
Īstenošanas lēmumu stāšanās spēkā saskaņā ar Vides ministrijas sagatavotajiem tiesību aktiem par atkritumu apsaimniekošanu
|
|
1
|
C 1.1: Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem — 1. reforma: Nosacījumi attiecībā uz kvalitatīvu datu kopfondu pārvaldību un kontrolētas piekļuves datiem nodrošināšanu
|
Atskaites punkts
|
Datu revīzijas pabeigšana centrālās valdības līmenī un konceptuālā dokumenta “Stratēģija kontrolētai piekļuvei datiem, lai nodrošinātu apstākļus valsts pārvaldes datu vākšanas kvalitātes pārvaldībai” pieņemšana, kas veido pamatu jauniem datu pārvaldības tiesību aktiem
|
|
7
|
C 1.1: Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem — Ieguldījums Nr. 1: Digitālie pakalpojumi galalietotājiem
|
Atskaites punkts
|
Vienotās digitālās vārtejas pilnīga darbība
|
|
8
|
C 1.1: Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem — Ieguldījums Nr. 1: Digitālie pakalpojumi galalietotājiem
|
Atskaites punkts
|
Jaunu informācijas sistēmu pabeigšana
|
|
13
|
C 1.1: Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem — Ieguldījums Nr. 3: Digitālie pakalpojumi tiesiskumam
|
Atskaites punkts
|
Tiesiskuma portāla jaunas tehnoloģiju platformas ieviešana, kas dara digitālos pakalpojumus pieejamus iedzīvotājiem un ir savienota ar centrālo pilsoņu portālu;
|
|
14
|
C 1.1: Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem — Ieguldījums Nr. 3: Digitālie pakalpojumi tiesiskumam
|
Mērķa
|
Tiesas sēžu zāles aprīkošana ar audiovizuālo datu reģistratoriem
|
|
27
|
C 1.2.: Digitālās valsts pārvaldes sistēmas — 2. reforma:
E-veselības atbalsta sistēmu izstrāde
|
Atskaites punkts
|
Kopīgas zāļu reģistrācijas (e Prescreption) attiecināšana arī uz narkotiskajām un psihotropajām vielām un elektroniskajiem vaučeriem medicīnas ierīcēm
|
|
202
|
C 4.3.: Korupcijas apkarošanas reformas — 1. reforma: Trauksmes cēlēju aizsardzība
|
Atskaites punkts
|
Stājas spēkā likums par trauksmes cēlēju aizsardzību un tam pievienotais grozošais likums
|
|
59
|
C 1.4.: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunas tehnoloģijas — Ieguldījums Nr. 7: Čehijas Rise-Up programma
|
Mērķa
|
Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir inovācija medicīnisko un digitālo risinājumu jomā, lai pārvarētu Covid-19 sekas un tā ekonomiskās un sociālās sekas
|
|
79
|
C 2.1: 3 — Ilgtspējīgs transports — 1. reforma: Alternatīvu radīšana energoietilpīgam un kosmosam ietilpīgam autotransportam
|
Atskaites punkts
|
Jaunās kravu pārvadājumu koncepcijas apstiprināšana un stāšanās spēkā
|
|
80
|
C 2.1: 3 — Ilgtspējīgs transports — 1. reforma: Alternatīvu radīšana energoietilpīgam un kosmosam ietilpīgam autotransportam
|
Atskaites punkts
|
Transporta pakalpojumu plānu apstiprināšana.
|
|
88
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 2: Dzelzceļu elektrifikācija
|
Mērķa
|
Sešu papildu projektu pabeigšana no iepriekš noteikta projektu kopuma
|
|
91
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 3: Vides uzlabošana (dzelzceļa infrastruktūras atbalsts)
|
Mērķa
|
11 papildu projektu pabeigšana no iepriekš noteikta projektu kopuma
|
|
343
|
C 7.7. Vides atļauju piešķiršanas procesu vienkāršošana un atjaunojamo energoresursu attīstības jomu noteikšana — reforma Nr. 2: Paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas
|
Atskaites punkts
|
Paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju izraudzīšanās metodika
|
|
341
|
C 7.7. Vienkāršojot vides atļauju piešķiršanas procesus un nosakot jomas atjaunojamo energoresursu attīstībai — 1. reforma:
Vienots atzinums par vidi
|
Mērķa
|
Tehniskā palīdzība, lai paātrinātu un uzlabotu vides atļauju izsniegšanas procedūru kvalitāti
|
|
325
|
C 7.4: Skolu pielāgošanās — zaļo prasmju un ilgtspējas veicināšana universitātēs — 1. reforma: Universitāšu pārveide, lai pielāgotos mainīgajām darba tirgus vajadzībām
|
Atskaites punkts
|
Programmas uzsākšana universitāšu pārveides atbalstam
|
|
100
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Izbūvētu veloceliņu, sānceļu un bezšķēršļu maršrutu pabeigšana
|
|
101
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Modernizētu dzelzceļa tiltu vai tuneļu pabeigšana
|
|
108
|
C 2.2.: Enerģijas patēriņa samazināšana publiskajā sektorā — Ieguldījums Nr. 3: Sabiedrisko ēku energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķa
|
75 % publiskā iepirkuma līgumu piešķiršana ēku renovācijas projektiem, kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 30 % apmērā
|
|
136
|
C 2.6.: Dabas aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 2: Mazas ūdensteces un ūdens rezervuāri
|
Mērķa
|
T2: Papildu 50 % mazu ūdensteču un ūdens rezervuāru projektu pabeigšana
|
|
145
|
C 2.7.: Aprites ekonomika, reciklēšana un rūpnieciskais ūdens — 1. reforma: Jaunu tiesību aktu par atkritumu apsaimniekošanu īstenošana Čehijas Republikā
|
Atskaites punkts
|
Valsts un reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna stāšanās spēkā
|
|
154
|
C 2.8.: Degradētu teritoriju atjaunošana — Ieguldījums Nr. 1: Ieguldījumu atbalsts konkrētu degradētu teritoriju atjaunošanai
|
Mērķa
|
Visu subsīdiju līgumu starp Valsts ieguldījumu fondu un atsevišķiem degradētu teritoriju projektu turētājiem stāšanās spēkā
|
|
156
|
C 2.8.: Degradētu teritoriju atjaunošana — Ieguldījums Nr. 2: Ieguldījumu atbalsts tādu degradētu teritoriju atjaunošanai, kas pieder pašvaldībām un reģioniem izmantošanai ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām
|
Mērķa
|
Visu līgumu starp Valsts investīciju fondu un atsevišķiem degradētu teritoriju projektu turētājiem stāšanās spēkā
|
|
158
|
C 2.8.: Degradētu teritoriju atjaunošana — Ieguldījums Nr. 3: Ieguldījumu atbalsts degradētu teritoriju atjaunošanai, kas pieder pašvaldībām un reģioniem uzņēmējdarbības vajadzībām
|
Mērķa
|
Stājas spēkā visi publiskie līgumi par valsts degradēto teritoriju reģenerāciju izmantošanai saimnieciskās darbības vajadzībām
|
|
183
|
C 3.2: Skolu programmu pielāgošana — Ieguldījums Nr. 2: Pasniedzēju programmas
|
Mērķa
|
To skolu skaits, kuras organizē apmācības programmas
|
|
186
|
C 3.3.: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība — 1. reforma: Darba tirgus politikas izstrāde
|
Atskaites punkts
|
Pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas kursu datubāze
|
|
192
|
C 3.3.: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība — 2. reforma: Bērnu aprūpes iestāžu finansēšanas ilgtspējas nodrošināšana
|
Atskaites punkts
|
Likuma par bērnu aprūpi stāšanās spēkā (grozījums Likumā Nr. 247/2014 par bērnu aprūpes pakalpojumu sniegšanu bērnu grupā)
|
|
193
|
C 3.3.: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība — 3. reforma: Ilgstošas aprūpes sistēmas reforma
|
Atskaites punkts
|
Likuma par ilgtermiņa aprūpi stāšanās spēkā
|
|
301
|
C 7.1.: Atjaunojamā enerģija un elektroenerģijas infrastruktūra — 1. reforma: Atjaunīgo energoresursu atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošana
|
Atskaites punkts
|
Grozīto tiesību aktu stāšanās spēkā
|
|
340
|
C 7.7. Vienkāršojot vides atļauju piešķiršanas procesus un nosakot jomas atjaunojamo energoresursu attīstībai —
Reforma:
Vienots atzinums par vidi
|
Atskaites punkts
|
Vienotā atzinuma par vidi stāšanās spēkā
|
|
284
|
C4.1: Sistēmisks atbalsts publiskajām investīcijām — 4. reforma: Efektivitātes palielināšana un atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Valdības rezolūcijas par administratīvās spējas palielināšanu nacionālā atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai (sistematizācijas lēmums) apstiprināšana un saistītā budžeta apstiprināšana
|
|
285
|
C 4.1.: Sistemātisks atbalsts publiskajām investīcijām—
Reforma.
Efektivitātes palielināšana un atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas uzlabošana
|
Mērķa
|
Līdz 2023. gadam palielināt to cilvēku skaitu, kuri strādā pie atveseļošanas un noturības plāna
|
|
280
|
C 4.1.: Sistēmisks atbalsts publiskajām investīcijām — 1. reforma: Metodoloģiskais atbalsts projektu sagatavošanai saskaņā ar ES mērķiem
|
Atskaites punkts
|
Koordinācijas un kompetenču centra izveide un tā pārvaldības plāna pieņemšana
|
|
205
|
C 4.3.: Korupcijas apkarošanas reformas — 3. reforma: Korupcijas datu vākšana un analīze
|
Atskaites punkts
|
Metodoloģijas izveide korupcijas mērīšanai Čehijas Republikā
|
|
|
|
Maksājuma summa
|
EUR 1268379005
|
1.5.Piektais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
143
|
C 2.6.: Dabas aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 5: Ūdens aizture mežā
|
Mērķa
|
T2: Pabeigti 20 papildu projekti straumes kontrolei (mazapjoma koka un dabīgie akmens aizsprosti), lai palēninātu virszemes noteci un ūdens aiztures projektus mežos (saglabāšana un mazi rezervuāri).
|
|
174
|
C 3.1: Inovācija izglītībā digitalizācijas kontekstā — investīcija Nr. 2: Digitālais aprīkojums skolām
|
Mērķa
|
Ar digitālajām tehnoloģijām un aprīkojumu atbalstīto skolu skaits, lai veicinātu digitālo pratību un īstenotu jaunās IT mācību programmas
|
|
18
|
C 1.2.: Digitālās publiskās pārvaldes sistēmas — Ieguldījums Nr. 1:
Informācijas sistēmu izstrāde
|
Mērķa
|
Līgumi par uzskaitīto informācijas sistēmu projektu īstenošanu, kas veido valsts pārvaldes informācijas sistēmu izstrādes aizmugursistēmu pamatu
|
|
84
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 1: Jaunas tehnoloģijas un dzelzceļa infrastruktūras digitalizācija
|
Mērķa
|
Divu projektu pabeigšana no iepriekš noteikta projektu kopuma.
|
|
56
|
C 1.4.: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunas tehnoloģijas — Ieguldījums Nr. 5: Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra (EBSI) — SVT obligācijas MVU finansēšanai
|
Mērķa
|
To MVU skaits, kuriem ir atļauts piedāvāt digitālās obligācijas, pamatojoties uz EBSI
|
|
64
|
C 1.4.: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunas tehnoloģijas — Ieguldījums Nr. 11: Digitālās “regulatīvās smilškastes” saskaņā ar ES prioritātēm
|
Atskaites punkts
|
Digitālās “regulatīvās smilškastes” izveide
|
|
113
|
C 2.3: Pāreja uz tīrākiem enerģijas avotiem — Ieguldījums Nr. 2: Siltuma sadales modernizācija centralizētās siltumapgādes sistēmās
|
Atskaites punkts
|
Plāns investīcijām siltuma/elektroenerģijas ražošanas iekārtās
|
|
179
|
C 3.2: Skolu programmu pielāgošana — Ieguldījums Nr. 1: Atlasītu galveno akadēmisko objektu izveide
|
Atskaites punkts
|
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana jaunu universitāšu iekārtu būvniecībai
|
|
231
|
C 6.1.: Veselības sistēmas noturības palielināšana — 1. reforma: Veselības aprūpes speciālistu izglītības uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Veselības aprūpes speciālistu apmācības pārvaldības, administrēšanas un novērtēšanas elektroniskā sistēma
|
|
274
|
C3.3: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība —
Ieguldījums Nr. 4: Infrastruktūras attīstība un modernizācija apdraudēto bērnu aprūpes jomā
|
Atskaites punkts
|
Publicēts uzaicinājums iesniegt projektus apdraudēto bērnu mājokļiem
|
|
275
|
C3.3: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība —
Ieguldījums Nr. 4: Infrastruktūras attīstība un modernizācija apdraudēto bērnu aprūpes jomā
|
Atskaites punkts
|
Publicēts uzaicinājums iesniegt projektus apdraudēto bērnu aprūpes iestādēm
|
|
281
|
C 4.1.: Sistēmisks atbalsts publiskajām investīcijām — 2. reforma: Metodoloģiskais atbalsts un publisko investīciju modernizācija
|
Atskaites punkts
|
Čehijas Republikas valdība pieņem jaunu publiskā iepirkuma stratēģiju un rīcības plānu tās īstenošanai
|
|
286
|
C 4.1.: Sistēmisks atbalsts publiskajām investīcijām — 4. reforma:
Efektivitātes palielināšana un atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Apstiprinātais mediju un komunikācijas plāns pārskatītajam atveseļošanas un noturības plānam
|
|
304
|
C 7.1.: Atjaunojamā enerģija un elektroenerģijas infrastruktūra — 3. reforma — 1. apakšpasākums
Tīkla pieslēguma procedūras pārredzamības uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Tiesību aktu un procedūras izmaiņu stāšanās spēkā
|
|
305
|
C 7.1.: Atjaunojamā enerģija un elektroenerģijas infrastruktūra — 3. reforma — 1. apakšpasākums
Tīkla pieslēguma procedūras pārredzamības uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Informācijas publicēšana par tīkla pieslēguma pieprasījumiem un jaudu
|
|
309
|
C 7.2. Atbalsts enerģētikas decentralizācijai un digitalizācijai — Ieguldījums Nr. 1: Elektroenerģijas datu centrs
|
Atskaites punkts
|
Stājas spēkā tiesību akti, ar ko izveido Elektroenerģijas datu centru
|
|
250
|
C 1.4.: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunās tehnoloģijas—
Ieguldījums Nr. 2: Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs (EDMO)
|
Atskaites punkts
|
Paplašinātā CEDMO centra darbības uzsākšana
|
|
256
|
C 1.7.: Publiskās pārvaldes digitālā pārveide—
Ieguldījums Nr. 2: Digitalizēto pakalpojumu pārvaldības sistēmas uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Darba grupu izveide
|
|
292
|
C 5.2: Atbalsts pētniecībai un izstrādei uzņēmumos un inovāciju ieviešana uzņēmējdarbības praksē — Ieguldījums Nr. 5: Atbalsts pētniecībai un attīstībai uzņēmumos saskaņā ar valsts RIS3 stratēģiju
|
Mērķa
|
Pētniecība un izstrāde saskaņā ar RIS3 stratēģiju
|
|
294
|
C 5.2: Atbalsts pētniecībai un izstrādei uzņēmumos un inovāciju ieviešana uzņēmējdarbības praksē — investīcija Nr. 6: Atbalsts pētniecībai un attīstībai transporta jomā
|
Mērķa
|
Pētniecība un attīstība transporta jomā
|
|
296
|
C 5.2: Atbalsts pētniecībai un izstrādei uzņēmumos un inovāciju ieviešana uzņēmējdarbības praksē — 7. investīcija: Atbalsts pētniecībai un attīstībai vides jomā
|
Mērķa
|
Pētniecība un izstrāde vides jomā
|
|
312
|
C 7.2. Atbalsts enerģētikas decentralizācijai un digitalizācijai — 1. reforma: Energokopienas
|
Atskaites punkts
|
Grozītā tiesību akta par energokopienām stāšanās spēkā
|
|
329
|
C 7.5 Autotransporta dekarbonizācija — 1. reforma: Valsts rīcības plāns tīrai mobilitātei un bezemisiju mobilitātes ieviešanas mērķrādītāji
|
Atskaites punkts
|
Valsts rīcības plāna tīrai mobilitātei pārskatīšana
|
|
333
|
C 7.5 Autotransporta dekarbonizācija (REPowerEU) —
Reforma. Atjaunīgā ūdeņraža tiesiskā regulējuma uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Čehijas Ūdeņraža stratēģijas pārskatīšana
|
|
|
|
Maksājuma summa
|
EUR 687612357
|
1.6.Sestā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
125
|
C 2.5: Ēku renovācija un gaisa aizsardzība — Ieguldījums Nr. 1: Ēku renovācija un atdzīvināšana, lai ietaupītu enerģiju
|
Mērķa
|
Projekti, par kuriem noslēgti līgumi enerģijas patēriņa samazināšanai
|
|
148
|
C 2.7.: Aprites ekonomika, reciklēšana un rūpnieciskais ūdens — Ieguldījums Nr. 1: Reciklēšanas infrastruktūras būvniecība
|
Atskaites punkts
|
Vides ministrijas dotāciju lēmumi projektiem, kas iegulda reciklēšanas infrastruktūrā
|
|
141
|
C 2.6.: Dabas aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 4: Pret klimata pārmaiņām noturīgu mežu veidošana
|
Mērķa
|
T2: Papildu 24 000 ha platību atkārtota apmežošana, izmantojot amelioratīvas un stabilizējošas koku sugas
|
|
245
|
C1.1: Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem — Ieguldījums Nr. 2: Atvērto datu un publiska datu fonda izveide
|
Mērķa
|
Valsts atvērto datu katalogā publicēto jauno vai uzlaboto atvērto datu kopu skaita pieaugums
|
|
9
|
C 1.1: Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem — Ieguldījums Nr. 1: Digitālie pakalpojumi galalietotājiem
|
Atskaites punkts
|
4 informācijas sistēmu darbības uzsākšana
|
|
276
|
C 3.3.: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība —
Reforma. Reforma apdraudēto bērnu aprūpē
|
Atskaites punkts
|
Stājas spēkā grozījums Likumā par bērnu sociālo un tiesisko aizsardzību un citos tiesību aktos
|
|
302
|
C 7.1.: Atjaunojamā enerģija un elektroenerģijas infrastruktūra — 2. reforma: Atjaunīgo energoresursu atļauju piešķiršanas procesa paātrināšana un digitalizācija
|
Atskaites punkts
|
Grozīto tiesību aktu stāšanās spēkā
|
|
31
|
C 1.2.: Digitālās publiskās pārvaldes sistēmas — Ieguldījums Nr. 4:
Radīt apstākļus digitālajam tiesiskumam
|
Mērķa
|
Datu glabāšanas jaudas palielināšana
|
|
36
|
C 1.3.: Augstas veiktspējas digitālie tīkli — 2. reforma: Atbalsts 5G ekosistēmas attīstībai
|
Mērķa
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas pētījumu publicēšana, kuru mērķis ir uzlabot 5G tīklu izvēršanu
|
|
38
|
C 1.3.: Augstas veiktspējas digitālie tīkli — Ieguldījums Nr. 1: Augstas veiktspējas pieslēguma būvniecība
|
Atskaites punkts
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrija piešķir dotāciju lēmumus par adrešu punktu savienošanu ar ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN)
|
|
43
|
C 1.3.: Augstas veiktspējas digitālie tīkli — Ieguldījums Nr. 3: Atbalsts 5G mobilās infrastruktūras attīstībai lauku apvidos ar augstu ieguldījumu intensitāti
|
Atskaites punkts
|
Dotāciju piešķiršanas lēmumi pašvaldību savienošanai ar augstas veiktspējas savienojumu
|
|
45
|
C 1.3.: Augstas veiktspējas digitālie tīkli — Ieguldījums Nr. 4: Zinātniskās pētniecības darbības, kas saistītas ar 5G tīklu un pakalpojumu attīstību
|
Atskaites punkts
|
Dotāciju piešķiršanas lēmumi zinātniskās pētniecības projektiem, kas saistīti ar 5G tīkliem
|
|
60
|
C 1.4.: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunas tehnoloģijas — Ieguldījums Nr. 8: Uzņēmējdarbības un inovatīvu uzņēmumu veicināšana
|
Mērķa
|
Atbalstīto uzņēmumu, uzņēmēju un privātpersonu skaits
|
|
85
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 1: Jaunas tehnoloģijas un dzelzceļa infrastruktūras digitalizācija
|
Mērķa
|
Sešu papildu projektu pabeigšana no iepriekš noteikta projektu kopuma.
|
|
103
|
C 2.2.: Enerģijas patēriņa samazināšana publiskajā sektorā — Ieguldījums Nr. 1: Valsts ēku energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķa
|
Parakstītie dotāciju lēmumi 75 % atbalstīto ēku renovācijas projektu, kas nodrošina vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu
|
|
98
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 4: Ceļu un dzelzceļu drošība (dzelzceļa pārbrauktuves, tilti un tuneļi, veloceliņi un bezšķēršļu ceļi)
|
Mērķa
|
Dzelzceļa pārbrauktuvju pabeigšana ar paaugstinātu drošību
|
|
133
|
C 2.6.: Dabas aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 1: Aizsardzība pret plūdiem
|
Mērķa
|
T2: Pabeigt vēl 23 projektus, kuru mērķis ir nodrošināt noturīgu aizsardzību pret plūdiem.
|
|
106
|
C 2.2.: Enerģijas patēriņa samazināšana publiskajā sektorā — Ieguldījums Nr. 2: Sabiedrisko apgaismes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķa
|
Parakstītie dotāciju lēmumi 80 % publisko zibensapgādes sistēmu renovācijas projektu, kas nodrošina vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu
|
|
137
|
C 2.6.: Dabas aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 3: Zemes konsolidācija
|
Mērķa
|
Pabeigt zaļās infrastruktūras projektus, kas veicina bioloģisko daudzveidību, tostarp bioloģiskos centrus, bioloģiskos koridorus un vietēji tipisku apzaļumošanu lauksaimniecības ainavā (ha zemes, ko apkalpo investīcijas).
|
|
138
|
C 2.6.: Dabas aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām — Ieguldījums Nr. 3: Zemes konsolidācija
|
Mērķa
|
Vides aizsardzības pasākumu pabeigšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām (ha zemes, uz ko attiecas ieguldījums).
|
|
160
|
C 2.9: Bioloģiskās daudzveidības veicināšana un cīņa pret sausumu — 1. reforma: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā
|
Atskaites punkts
|
Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (Likums Nr. 254/2001 Coll.), kuru mērķis ir sistēmiska pieeja sausuma un ūdens trūkuma pārvaldībai.
|
|
170
|
C 3.1: Inovācija izglītībā digitalizācijas kontekstā — Ieguldījums Nr. 1: Pārskatītās mācību programmas īstenošana un pedagogu digitālās prasmes
|
Atskaites punkts
|
Digitālas platformas izveide efektīvai izglītības resursu kopīgošanai
|
|
204
|
C 4.3.: Korupcijas apkarošanas reformas — 2. reforma: Tiesu sistēmas reforma, kuras mērķis ir stiprināt tiesisko regulējumu un pārredzamību tiesu, tiesnešu, prokuroru un tiesu izpildītāju jomā
|
Atskaites punkts
|
Likuma par tiesvedību tiesnešu, prokuroru un tiesu izpildītāju lietās stāšanās spēkā
|
|
11
|
C 1.1: Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem — Ieguldījums Nr. 2: Atvērto datu un publiska datu fonda izveide
|
Atskaites punkts
|
Valsts atvērto datu kataloga paplašināšana ar progresīvām funkcijām
|
|
218
|
C 4.5.: Kultūras un radošās nozares attīstība — 1. reforma — Tiesību aktu reforma, ar ko ievieš kultūras iestāžu finansēšanu no vairākiem avotiem un mākslinieku reģistrāciju
|
Mērķa
|
Atbalstīto kultūras un radošo projektu skaits
|
|
47
|
C 1.4.: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunas tehnoloģijas — 1. reforma: Ekonomikas digitālās pārveides koordinācijas un atbalsta sistēmas institucionālā reforma (tostarp RIS 3)
|
Atskaites punkts
|
Organizatorisko izmaiņu īstenošana, lai reformētu to publisko struktūru struktūru, kuras pārrauga ekonomikas digitālo pārveidi
|
|
49
|
C 1.4.: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunās tehnoloģijas —
Reforma. Kopīgā stratēģisko tehnoloģiju atbalsta un sertifikācijas grupa ar Stratēģisko tehnoloģiju padomi
|
Mērķa
|
To uzņēmumu skaits, kuriem piešķirts sertifikāts
|
|
70
|
C 1.5: Uzņēmumu digitālā pārveide —
Ieguldījums Nr. 2: Eiropas references testēšanas un eksperimentēšanas iekārta
|
Mērķa
|
Līdzekļu izmaksa Eiropas references testēšanas un eksperimentēšanas mehānismam
|
|
73
|
C 1.6.: Būvniecības procesa paātrināšana un digitalizācija —
Reforma: Jaunā būvniecības likuma un zonējuma likuma īstenošana praksē
|
Mērķa
|
Aprīkojuma iegāde ēku pārvaldes iestādēm
|
|
112
|
C 2.3: Pāreja uz tīrākiem enerģijas avotiem — Ieguldījums Nr. 1: Jaunu fotoelementu enerģijas avotu attīstība
|
Mērķa
|
FVE avotu uzstādītās jaudas palielināšana
|
|
185
|
C 3.3.: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība — 1. reforma: Darba tirgus politikas izstrāde
|
Atskaites punkts
|
Grozītā Nodarbinātības likuma stāšanās spēkā
|
|
273
|
C 3.3.: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība — Ieguldījums Nr. 3: Sociālās aprūpes infrastruktūras attīstība un modernizācija
|
Atskaites punkts
|
Sociālo pakalpojumu likuma grozījumi attiecībā uz sūdzībām
|
|
206
|
C 4.3.: Korupcijas apkarošanas reformas — 4. reforma: Lobēšanas regulējums
|
Atskaites punkts
|
Likuma par lobēšanu stāšanās spēkā
|
|
220
|
C 4.5.: Kultūras un radošās nozares attīstība — 1. reforma: Tiesību aktu reforma, ar ko ievieš kultūras iestāžu finansēšanu no vairākiem avotiem un mākslinieku reģistrāciju
|
Atskaites punkts
|
Stājies spēkā tiesību akta grozījums, ar ko atļauj uz sadarbību balstītu kultūras finansēšanu no dažādiem avotiem un ievieš mākslinieku reģistrāciju
|
|
196
|
C 3.3.: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība — Ieguldījums Nr. 3: Sociālās aprūpes infrastruktūras attīstība un modernizācija
|
Mērķa
|
T1: Mazemisijas transportlīdzekļu skaits, kas iegādāti sociālās profilakses, konsultāciju vai mājas aprūpes pakalpojumu sniedzējiem
|
|
234
|
C 6.1.: Veselības sistēmas noturības palielināšana — Ieguldījums Nr. 2: Rehabilitācijas aprūpe pacientiem, kuri atgūstas no kritiskām slimībām
|
Mērķa
|
Rehabilitācijas aprūpes atbalsts
|
|
237
|
C 6.2. PUNKTS: Valsts plāns onkoloģiskās profilakses un aprūpes stiprināšanai — 2. reforma: Atbalsts preventīvās skrīninga programmām un to kvalitātes uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Par onkoloģiskā skrīninga programmu koordinēšanu atbildīgās iestādes iecelšana
|
|
239
|
C 6.2. PUNKTS: Valsts plāns onkoloģiskās profilakses un aprūpes stiprināšanai — 2. reforma: Atbalsts preventīvās skrīninga programmām un to kvalitātes uzlabošana
|
Mērķa
|
Jaunās plaušu vēža agrīnas atklāšanas programmas dalībnieku skaits
|
|
282
|
C 4.1.: Sistēmisks atbalsts publiskajām investīcijām — 3. reforma:
Finansiāls atbalsts projektu sagatavošanai saskaņā ar ES mērķiem
|
Mērķa
|
Atbalstam atlasīto projektu skaits
|
|
287
|
C 4.1.: Sistēmisks atbalsts publiskajām investīcijām — 4. reforma: Nacionālā atveseļošanas un noturības plāna efektivitātes palielināšana un īstenošanas uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Repozitorija sistēmas (AIS) modernizācija
|
|
288
|
C 4.1.: Sistēmisks atbalsts publiskajām investīcijām — 4. reforma: Nacionālā atveseļošanas un noturības plāna efektivitātes palielināšana un īstenošanas uzlabošana
|
Mērķa
|
Līdz 2024. gadam palielināt to cilvēku skaitu, kuri strādā pie atveseļošanas un noturības plāna
|
|
306
|
C 7.1.: Atjaunīgās enerģijas un elektroenerģijas infrastruktūra (REPowerEU) — 3. reforma — 1. apakšpasākums: Tīkla pieslēguma procedūras pārredzamības uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Informācijas publicēšana par tīkla pieslēguma pieprasījumiem un jaudu
|
|
310
|
C 7.2. Atbalsts enerģētikas nozares decentralizācijai un digitalizācijai — 3. reforma: Elektroenerģijas datu centrs
|
Atskaites punkts
|
Enerģētikas datu centra darbības sākšana
|
|
313
|
C 7.2. Atbalsts enerģētikas nozares decentralizācijai un digitalizācijai (REPOWER EU) — 1. reforma: Energokopienas
|
Atskaites punkts
|
Progresa ziņojums par ieguldījumiem IT infrastruktūrā
|
|
315
|
C 7.2. Atbalsts enerģētikas nozares decentralizācijai un digitalizācijai — 2. reforma:
Enerģijas uzglabāšanas un nefosilās enerģijas elastības satvars
|
Atskaites punkts
|
Ziņojums par tāda elastīguma nepieciešamību, kas nav fosilais kurināmais
|
|
316
|
C 7.2. Atbalsts enerģētikas nozares decentralizācijai un digitalizācijai —
Reforma.
Enerģijas uzglabāšanas un nefosilās enerģijas elastības satvars
|
Atskaites punkts
|
Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā
|
|
317
|
C 7.2. Atbalsts enerģētikas nozares decentralizācijai un digitalizācijai (REPOWER EU) — 2. reforma: Enerģijas uzglabāšanas un nefosilās enerģijas elastības satvars
|
Atskaites punkts
|
Elastības rīcības plāna publicēšana
|
|
318
|
C 7.3.: Visaptveroša Renovācijas viļņa ieteikuma reforma Čehijas Republikā —
Reforma: Vienas pieturas aģentūras energokopienām un energoefektivitātes renovācijai
|
Atskaites punkts
|
Vienas pieturas aģentūra enerģētikas jomā
|
|
327
|
C 7.4: Skolu pielāgošanās — zaļo prasmju un ilgtspējas veicināšana universitātēs —
Ieguldījums: Ilgtspējīgas un zaļās pārkārtošanās stratēģijas
|
Mērķa
|
Jaunu vai paplašinātu ilgtspējīgas un zaļās pārkārtošanās stratēģiju apstiprināšana publiskajās universitātēs
|
|
328
|
C 7.4: Pielāgošanās skolām — zaļo prasmju un ilgtspējas veicināšana universitātēs (REPOWEREU) — Ieguldījums Nr. 2: Stratēģiskas partnerības izveide
|
Mērķa
|
Stratēģisku partnerību izveide valsts universitātēs
|
|
332
|
C 7.5 Autotransporta dekarbonizācija (REPowerEU) —
Reforma. Nodokļu pasākumi bezemisiju mobilitātes atbalstam
|
Atskaites punkts
|
Nodokļu atbrīvojumi bezemisiju transportlīdzekļu ieviešanas veicināšanai privātos uzņēmumos
|
|
337
|
C 7.5 Autotransporta dekarbonizācija (REPowerEU) —
Reforma. Bezemisiju mobilitātes stimulēšana, mainot automaģistrāles vinjeti
|
Atskaites punkts
|
Automaģistrāļu vinjetes izmaksu pārskatīšana
|
|
342
|
C 7.7. Vienkāršojot vides atļauju piešķiršanas procesus un definējot teritorijas atjaunojamo energoresursu attīstībai.
Reforma: Vienots atzinums par vidi
|
Atskaites punkts
|
Vides ministrijas metodikas un veidņu publicēšana
|
|
344
|
C 7.7. Vienkāršojot vides atļauju piešķiršanas procesus un definējot teritorijas atjaunojamo energoresursu attīstībai — reforma Nr. 2:
Paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas
|
Atskaites punkts
|
Satvars paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju atbalstam
|
|
345
|
C 7.7. Vienkāršojot vides atļauju piešķiršanas procesus un definējot teritorijas atjaunojamo energoresursu attīstībai — reforma Nr. 2:
Paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas
|
Mērķa
|
Tehniskā palīdzība paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju izraudzīšanā
|
|
|
|
Maksājuma summa
|
EUR 1791660357
|
1.7.Septītais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
21
|
C 1.2.: Digitālās publiskās pārvaldes sistēmas — Ieguldījums Nr. 2: E-pārvaldes pamatreģistru un iekārtu izveide
|
Atskaites punkts
|
Uzskaitīto projektu pabeigšana, palielinot centrālā pakalpojumu punkta pārraides jaudu un modernizējot un optimizējot komunikācijas un informācijas infrastruktūru un informācijas sistēmas
|
|
71
|
C 1.5: Uzņēmumu digitālā pārveide — Ieguldījums Nr. 3: Ražošanas un ar ražošanu nesaistītu uzņēmumu digitālā pārveide un to noturības palielināšana
|
Mērķa
|
Tiešs atbalsts uzņēmumiem digitālās pārveides jomā
|
|
261
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 3: Vides uzlabošana (dzelzceļa infrastruktūras atbalsts)
|
Mērķa
|
19 papildu projektu pabeigšana no iepriekš noteikta projektu kopuma
|
|
117
|
C 2.4.: Tīra mobilitāte — Ieguldījums Nr. 2: Infrastruktūras būvniecība — uzlādes punkti privātiem uzņēmumiem
|
Mērķa
|
Privātu uzņēmumu vajadzībām izvietoto uzlādes punktu skaits
|
|
118
|
C 2.4.: Tīra mobilitāte — Ieguldījums Nr. 3: Ēku infrastruktūra — dzīvojamo ēku uzlādes punkti
|
Mērķa
|
Dzīvojamās ēkās izvietoto uzlādes punktu skaits
|
|
119
|
C 2.4.: Tīra mobilitāte — Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts transportlīdzekļu iegādei — transportlīdzekļi (elektriskie, H2) privātiem uzņēmumiem
|
Mērķa
|
Transportlīdzekļu skaits (elektriskie, H2) privātiem uzņēmumiem
|
|
216
|
C 4.4.: Valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana — 1. reforma: Palielināt efektivitāti, orientēšanos uz klientiem un uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas principu izmantošanu valsts pārvaldē
|
Mērķa
|
Iekšlietu ministrijas akreditētās apmācības pabeigšana par uz klientu orientētām pieejām centrālo, reģionālo vai vietējo valsts iestāžu fakultāšu darbiniekiem
|
|
263
|
C 2.10. Mājokļi par pieņemamu cenu — 1. reforma: Cenas ziņā pieejamu mājokļu likuma stāšanās spēkā
|
Atskaites punkts
|
Spēkā esošais Mājokļu likums par pieņemamu cenu
|
|
277
|
C 3.3.: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība — Ieguldījums Nr. 4: Infrastruktūras attīstība un modernizācija apdraudēto bērnu aprūpes jomā
|
Mērķa
|
Apmešanās vieta riskam pakļautiem bērniem — 1. partija
|
|
298
|
C 5.3.: Stratēģiski pārvaldīta un starptautiski konkurētspējīga pētniecības, izstrādes un inovācijas ekosistēma — 1. reforma: Stratēģiski pārvaldīta un starptautiski konkurētspējīga pētniecības, izstrādes un inovācijas ekosistēma
|
Atskaites punkts
|
Stratēģisko izlūkošanas spēju stiprināšana, izcilības programmas izveide un metodikas pamatnostādņu pieņemšana atbalsta sniedzējiem
|
|
303
|
C 7.1.: Atjaunojamā enerģija un elektroenerģijas infrastruktūra — 2. reforma: Atjaunīgo energoresursu atļauju piešķiršanas procesa paātrināšana un digitalizācija
|
Atskaites punkts
|
Digitāls vienas pieturas aģentūra
|
|
320
|
C 7.3.: Visaptveroša ieteikuma par renovācijas vilni Čehijas Republikā reforma (REPOWER EU) — 2. reforma: Dati un metodiskie norādījumi un apmācība konsultatīvajai sistēmai
|
Atskaites punkts
|
Dati, metodiskie norādījumi
|
|
321
|
C 7.3.: Visaptveroša ieteikuma par renovācijas vilni Čehijas Republikā reforma (REPOWER EU) — 2. reforma: Dati un metodiskie norādījumi un apmācība konsultatīvajai sistēmai
|
Mērķa
|
Sniegto apmācību skaits
|
|
322
|
C 7.3.: Visaptveroša ieteikuma par renovācijas vilni Čehijas Republikā reforma (REPOWER EU) — Ieguldījums Nr. 1: Konsultāciju pakalpojumu sniegšana mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajam sektoram
|
Mērķa
|
Konsultāciju pakalpojumu sniegšana mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajam sektoram
|
|
324
|
C 7.3.: Visaptveroša ieteikuma par renovācijas vilni Čehijas Republikā reforma (REPOWER EU) — Ieguldījums Nr. 2: Informētības veicināšana
|
Mērķa
|
Valsts mēroga izpratnes veicināšanas kampaņas pabeigšana
|
|
335
|
C 7.5 Autotransporta dekarbonizācija (REPowerEU) —
Reforma. Bezemisiju alternatīvo degvielu infrastruktūras veicinošie nosacījumi
|
Atskaites punkts
|
Preferenciāls režīms to degvielas izplatītāju reģistrācijai, kuriem ir atļauts pārdot ūdeņradi
|
|
338
|
C 7.5 Autotransporta dekarbonizācija (REPowerEU) — Ieguldījums Nr. 1: Paplašinātais pasākums: Atbalsts transportlīdzekļu iegādei — bezemisiju atbalsts privātiem uzņēmumiem
|
Mērķa
|
Komponenta 119. mērķrādītāja izvēršana
|
|
|
|
Maksājuma summa
|
EUR 489425093
|
1.8.Astotais maksājums (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
147
|
C 2.7.: Aprites ekonomika, reciklēšana un rūpnieciskais ūdens — 2. reforma: Čehijas Aprites stratēģijas 2040. gadam pabeigšana un īstenošana
|
Atskaites punkts
|
Monitoringa ziņojuma pabeigšana, kurā izvērtēts, kā tiek īstenota Apkārtējā Čehijas stratēģija 2040. gadam
|
|
169
|
C 3.1: Inovācija izglītībā digitalizācijas kontekstā — 1. reforma: Mācību programmu reforma un IT izglītības stiprināšana
|
Atskaites punkts
|
Jaunu mācību programmu īstenošana skolās, stiprinot digitālo pratību un skaitļošanas domāšanu
|
|
2
|
C 1.1: Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem — 1. reforma: Nosacījumi attiecībā uz kvalitatīvu datu kopfondu pārvaldību un kontrolētas piekļuves datiem nodrošināšanu
|
Mērķa
|
Jaunu datu pārvaldības metožu ieviešana valsts pārvaldē
|
|
4
|
C 1.1: Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem — 2. reforma: e-veselības pakalpojumi
|
Mērķa
|
Ieviesto un pacientiem pieejamo jauno telemedicīnas pakalpojumu skaits
|
|
5
|
C 1.1: Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem — 2. reforma: e-veselības pakalpojumi
|
Mērķa
|
Tādu projektu pabeigšana, kuru rezultātā tiek īstenoti jauni digitālās veselības pakalpojumi.
|
|
6
|
C 1.1: Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem — 2. reforma: e-veselības pakalpojumi
|
Mērķa
|
Veselības aprūpes sniedzēju pieslēgums sadarbspējas sistēmai saskaņā ar e-veselības pakalpojumu sadarbspējas noteikumiem
|
|
19
|
C 1.2.: Digitālās publiskās pārvaldes sistēmas — Ieguldījums Nr. 1:
Individuālo informācijas sistēmu izstrāde un uzlabošana
|
Mērķa
|
Sekmīga jaunu vai modernizētu valsts pārvaldes informācijas sistēmu darbība (to projektu pabeigšana, par kuriem noslēgti līgumi saskaņā ar 18. mērķrādītāju)
|
|
24
|
C 1.2.: Digitālās publiskās pārvaldes sistēmas — Ieguldījums Nr. 3:
Kiberdrošība
|
Mērķa
|
To informācijas sistēmu skaits, kuru kiberdrošība ir pastiprināta saskaņā ar Likumu Nr. 181/2014 Coll. par kiberdrošību
|
|
26
|
C 1.2.: Digitālās valsts pārvaldes sistēmas — 1. reforma:
Kompetences centri e-pārvaldes, kiberdrošības un e-veselības atbalstam
|
Mērķa
|
Konkrētām publiskās pārvaldes struktūrām sniegtas konsultācijas un palīdzība par tematiem, kas saistīti ar 1.1. un 1.2. komponenta pasākumiem vismaz piecu cilvēkdienu darbības jomā
|
|
28
|
C 1.2.: Digitālās valsts pārvaldes sistēmas — 2. reforma:
E-veselības atbalsta sistēmu izstrāde
|
Atskaites punkts
|
Tādu projektu pabeigšana, ar kuriem konsolidē un attīsta elektronisko veselības aprūpes infrastruktūru, lai izveidotu savstarpēji saistītas datubāzes un uzlabotu digitālos veselības aprūpes pakalpojumus
|
|
33
|
C 1.3.: Augstas veiktspējas digitālie tīkli — 1. reforma: Elektronisko sakaru tīklu izvēršanas vides uzlabošana
|
Mērķa
|
Pamata telpiskās situācijas digitālo tehnisko karšu (DTM) objektu pabeigšana
|
|
34
|
C 1.3.: Augstas veiktspējas digitālie tīkli — 1. reforma: Elektronisko sakaru tīklu izvēršanas vides uzlabošana
|
Mērķa
|
Digitālo tehnisko karšu (DTM) objektu pabeigšana transporta un tehniskās infrastruktūras tīkliem
|
|
35
|
C 1.3.: Augstas veiktspējas digitālie tīkli — 1. reforma: Elektronisko sakaru tīklu izvēršanas vides uzlabošana
|
Mērķa
|
Elektronisko sakaru kvalitātes mērījumu pabeigšana
|
|
37
|
C 1.3.: Augstas veiktspējas digitālie tīkli — 2. reforma: Atbalsts 5G ekosistēmas attīstībai
|
Atskaites punkts
|
Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas pamatnostādņu publicēšana par 5G tīklu izvēršanu
|
|
41
|
C 1.3.: Augstas veiktspējas digitālie tīkli — Ieguldījums Nr. 2: Aptver 5G koridorus un veicina 5G attīstību
|
Mērķa
|
Dzelzceļa vagonu mobilo signālu pārklājuma nodrošināšanas pabeigšana
|
|
42
|
C 1.3.: Augstas veiktspējas digitālie tīkli — Ieguldījums Nr. 2: Aptver 5G koridorus un veicina 5G attīstību
|
Atskaites punkts
|
Intelektiskas transporta sistēmas (C-ITS) ieviešanas uzstādīšana un testēšana.
|
|
46
|
C 1.3.: Augstas veiktspējas digitālie tīkli — Ieguldījums Nr. 4: Zinātniskās pētniecības darbības, kas saistītas ar 5G tīklu un pakalpojumu attīstību
|
Mērķa
|
Ar 5G tīkliem saistītu zinātniskās pētniecības projektu pabeigšana
|
|
52
|
C 1.4.: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunas tehnoloģijas — Ieguldījums Nr. 2: Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs (EDMO)
|
Mērķa
|
CEDMO pētījumu rezultātu publicēšana
|
|
58
|
C 1.4.: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunas tehnoloģijas — Ieguldījums Nr. 6: 5G Pieteikumu projekti pilsētām un rūpniecības rajoniem
|
Mērķa
|
“Viedo pilsētu” un “Rūpniecība 4.0” lietošanas gadījumu pabeigšana
|
|
63
|
C 1.4.: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunas tehnoloģijas — Ieguldījums Nr. 10: Jaunuzņēmumu internacionalizācija
|
Mērķa
|
Atbalsts jaunuzņēmumu starptautiskai paplašināšanai, izmantojot konsultācijas, konsultāciju pakalpojumus uzņēmumiem, paātrinātāja programmas
|
|
65
|
C 1.4.: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunas tehnoloģijas — Ieguldījums Nr. 11: Digitālā “regulatīvā smilškaste” saskaņā ar ES prioritātēm
|
Mērķa
|
“Smilškastes” dalībnieki, ko atbalsta “smilškaste”
|
|
69
|
C 1.5: Uzņēmumu digitālā pārveide — Ieguldījums Nr. 1: Eiropas un valstu digitālās inovācijas centri
|
Mērķa
|
Funkcionālu un savstarpēji savienotu Eiropas un valstu digitālās inovācijas centru izveide
|
|
77
|
C 1.6.: Būvniecības procesa paātrināšana un digitalizācija — Ieguldījums Nr. 1: Digitalizācijas priekšrocību izmantošana telpiskās plānošanas un būvniecības politikas jomā
|
Mērķa
|
Jaunas vai modernizētas IT sistēmas telpiskās plānošanas vai ēku atļauju piešķiršanas procesa jomā
|
|
81
|
C 2.1: 3 — Ilgtspējīgs transports — 1. reforma: Alternatīvu radīšana energoietilpīgam un kosmosam ietilpīgam autotransportam
|
Mērķa
|
Pasažierkilometru skaita pieaugums dzelzceļa pasažieru pārvadājumos
|
|
82
|
C 2.1: 3 — Ilgtspējīgs transports — 1. reforma: Alternatīvu radīšana energoietilpīgam un kosmosam ietilpīgam autotransportam
|
Atskaites punkts
|
Centrālās Bohēmijas pasažieru pārvadājumu integrācija
|
|
115
|
C 2.4.: Tīra mobilitāte — Ieguldījums Nr. 1: Sabiedriskā transporta infrastruktūras būvniecība Prāgas pilsētā
|
Mērķa
|
Uzlādes punktu skaits Prāgā
|
|
120
|
C 2.4.: Tīra mobilitāte — Ieguldījums Nr. 5: Atbalsts transportlīdzekļu (elektrisko, H2) un infrastruktūras iegādei pašvaldībām, reģioniem, valsts pārvaldei un citām publiskām struktūrām
|
Mērķa
|
Transportlīdzekļu skaits (elektriskie, H2) pašvaldībās, reģionos, valsts pārvaldē
|
|
121
|
C 2.4.: Tīra mobilitāte — Ieguldījums Nr. 5: Atbalsts transportlīdzekļu (elektrisko, H2) un infrastruktūras iegādei pašvaldībām, reģioniem, valsts pārvaldei un citām publiskām struktūrām
|
Mērķa
|
Uzlādes staciju skaits pašvaldībām, reģioniem, valsts pārvaldei un citām publiskām struktūrām
|
|
123
|
C 2.5: Ēku renovācija un gaisa aizsardzība — 1. reforma: Renovācijas vilnis mājsaimniecību sektorā
|
Atskaites punkts
|
Konsultāciju un apmācības pakalpojumi saistībā ar renovācijas vilni mājsaimniecību sektorā un gaisa kvalitātes uzlabošanas plānos iekļauto pasākumu īstenošanas grafiks
|
|
124
|
C 2.5: Ēku renovācija un gaisa aizsardzība — 2. reforma: Atbalsts energokopienu projektiem
|
Mērķa
|
Konsultāciju pakalpojumi energokopienām
|
|
126
|
C 2.5: Ēku renovācija un gaisa aizsardzība — Ieguldījums Nr. 1: Ēku renovācija un atdzīvināšana, lai ietaupītu enerģiju
|
Mērķa
|
Enerģijas patēriņa un CO2 emisiju samazināšana
|
|
129
|
C 2.5: Ēku renovācija un gaisa aizsardzība — Ieguldījums Nr. 2: Stacionāro piesārņojuma avotu aizstāšana mājsaimniecībās ar atjaunojamiem enerģijas avotiem
|
Mērķa
|
Enerģijas patēriņa un CO2 emisiju samazināšana
|
|
130
|
C 2.5: Ēku renovācija un gaisa aizsardzība — Ieguldījums Nr. 3: Atbalsts pirmsprojekta sagatavošanai un izpratnes veicināšanai, izglītībai, apmācībai un informēšanai par energotaupību un siltumnīcefekta gāzu un citu gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu
|
Mērķa
|
Pirmsprojekta sagatavošanas projekti, pētījumi, apmācība un kopienas enerģētikas projekti
|
|
149
|
C 2.7.: Aprites ekonomika, reciklēšana un rūpnieciskais ūdens — Ieguldījums Nr. 1: Reciklēšanas infrastruktūras būvniecība
|
Mērķa
|
Tādu projektu pabeigšana, ar kuriem investē reciklēšanas infrastruktūrā
|
|
151
|
C 2.7.: Aprites ekonomika, reciklēšana un rūpnieciskais ūdens — Ieguldījums Nr. 2: Aprites risinājumi uzņēmumos
|
Mērķa
|
Tādu projektu pabeigšana, kuros investē aprites risinājumos uzņēmumos
|
|
153
|
C 2.7.: Aprites ekonomika, reciklēšana un rūpnieciskais ūdens — Ieguldījums Nr. 3: Ūdens taupīšana rūpniecībā
|
Mērķa
|
Projektu pabeigšana ūdens taupīšanai un optimizācijai nozarē
|
|
157
|
C 2.8.: Degradētu teritoriju atjaunošana — Ieguldījums Nr. 2: Ieguldījumu atbalsts tādu degradētu teritoriju atjaunošanai, kas pieder pašvaldībām un reģioniem izmantošanai ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām
|
Mērķa
|
Tādu degradētu teritoriju energoefektīvas atjaunošanas projektu pabeigšana, kas pieder pašvaldībām un reģioniem izmantošanai ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām
|
|
159
|
C 2.8.: Degradētu teritoriju atjaunošana — Ieguldījums Nr. 3: Ieguldījumu atbalsts degradētu teritoriju atjaunošanai, kas pieder pašvaldībām un reģioniem uzņēmējdarbības vajadzībām
|
Mērķa
|
Pašvaldību un reģionu īpašumā esošu degradētu teritoriju energoefektīvas revitalizācijas projektu pabeigšana izmantošanai uzņēmējdarbībā
|
|
162
|
C 2.9: Bioloģiskās daudzveidības veicināšana un cīņa pret sausumu — Ieguldījums Nr. 1: Aizsardzība pret sausumu un plūdiem Brno pilsētā
|
Mērķa
|
Dabā balstītu pretplūdu aizsardzības pasākumu pabeigšana Brno pilsētas aizsardzībai
|
|
163
|
C 2.9: Bioloģiskās daudzveidības veicināšana un cīņa pret sausumu — Ieguldījums Nr. 2: Lietusūdens apsaimniekošana pilsētu aglomerācijās
|
Mērķa
|
Lietus ūdens apjoma palielināšana, izmantojot lietusūdens apsaimniekošanas pasākumus pilsētu teritorijās
|
|
164
|
C 2.9: Bioloģiskās daudzveidības veicināšana un cīņa pret sausumu — Ieguldījums Nr. 3: Aizsargājamās teritorijas, tostarp Natura 2000 teritorijas un aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas
|
Mērķa
|
Tādu projektu pabeigšana, kuru mērķis ir aizsargāt aizsargājamās teritorijas, tostarp Natura 2000 teritorijas, un aizsargātās augu un dzīvnieku sugas.
|
|
165
|
C 2.9: Bioloģiskās daudzveidības veicināšana un cīņa pret sausumu — Ieguldījums Nr. 4: Ūdens, nemeža un meža ekosistēmu pielāgošanās klimata pārmaiņām
|
Atskaites punkts
|
Tādu projektu pabeigšana, kuru mērķis ir pielāgot ūdens, nemeža un meža ekosistēmas klimata pārmaiņām
|
|
173
|
C 3.1: Inovācija izglītībā digitalizācijas kontekstā — investīcija Nr. 2: Digitālais aprīkojums skolām
|
Mērķa
|
To IT ierīču skaits, kas iegādātas skolu mobilo digitālo ierīču fondam nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem
|
|
181
|
C 3.2: Skolu programmu pielāgošana — 2. reforma: Atbalsts nelabvēlīgā situācijā esošām skolām
|
Mērķa
|
Atbalstīto nelabvēlīgā situācijā esošo skolu skaits
|
|
182
|
C 3.2: Skolu programmu pielāgošana — 2. reforma: Atbalsts nelabvēlīgā situācijā esošām skolām
|
Atskaites punkts
|
Priekšlikums par jaunu sistēmu skolu finansēšanai, ņemot vērā nelabvēlīgos sociālekonomiskos apstākļus
|
|
187
|
C 3.3.: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība — Ieguldījums Nr. 1: Darba tirgus politikas izstrāde
|
Mērķa
|
To cilvēku skaits, kuri saņēmuši apmācību digitālo prasmju un prasmju jomā, kas vajadzīgas “Rūpniecībai 4.0”
|
|
188
|
C 3.3.: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība — 1. reforma: Darba tirgus politikas izstrāde
|
Mērķa
|
Reģionālo apmācības centru skaits, kas izveidoti rūpniecības 4.0 veicināšanai
|
|
194
|
C 3.3.: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība — Ieguldījums Nr. 3: Sociālās aprūpes infrastruktūras attīstība un modernizācija
|
Mērķa
|
T1: Uzbūvēto vai rekonstruēto dzīvojamo, ambulatoro, informatīvo, profilakses un konsultāciju centru skaits
|
|
215
|
C 4.4.: Valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana — 1. reforma: Palielināt efektivitāti, orientēšanos uz klientiem un uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas principu izmantošanu valsts pārvaldē
|
Mērķa
|
Piecu darbību pabeigšana, kuru mērķis ir veicināt uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un uzlabot politikas koordināciju un stratēģisko plānošanu valdības centrā
|
|
219
|
C 4.5.: Kultūras un radošās nozares attīstība — Ieguldījums Nr. 1: Reģionālo kultūras un radošo nozaru attīstība
|
Mērķa
|
Jaunu reģionālu kultūras un radošo centru atvēršana sabiedrībai
|
|
221
|
C 4.5.: Kultūras un radošās nozares attīstība — Ieguldījums Nr. 2: Kultūras un radošo nozaru digitalizācija
|
Mērķa
|
Pabeigto kultūras satura digitalizācijas projektu skaits
|
|
222
|
C 4.5.: Kultūras un radošās nozares attīstība — Ieguldījums Nr. 3: Radoši kuponi
|
Mērķa
|
MVU piešķirto radošo vaučeru skaits
|
|
225
|
C 5.1.: Izcila pētniecība un attīstība veselības nozarē — Ieguldījums Nr. 1: Valsts pētniecības un attīstības atbalsts medicīnas zinātņu un saistīto sociālo zinātņu prioritārajām jomām
|
Mērķa
|
Vismaz četru valsts pētniecības un izstrādes konsorciju apstiprināšana un to integrācija Čehijas pētniecības un izstrādes sistēmā kā valsts pētniecības iestādes
|
|
233
|
C 6.1.: Veselības sistēmas noturības palielināšana — Ieguldījums Nr. 1: Intensīvās medicīnas simulācijas centra izveide un izglītības sistēmas optimizācija
|
Atskaites punkts
|
Darbojas intensīvās medicīnas simulācijas centrs
|
|
235
|
C 6.1.: Veselības sistēmas noturības palielināšana — investīcija Nr. 3: Sirds un asinsvadu un transplantācijas medicīnas centra izveide
|
Atskaites punkts
|
Pilnībā darbojas sirds un asinsvadu un transplantātu medicīnas centrs
|
|
243
|
C 6.2. PUNKTS: Valsts plāns onkoloģiskās profilakses un aprūpes stiprināšanai — investīcija Nr. 3: Vēža profilakses centra un inovatīvas un atbalstošas aprūpes infrastruktūras izveide un attīstība Masaryk Memorial Vēža institūtā
|
Atskaites punkts
|
Vēža profilakses centrs Masaryk Memorial Vēža institūtā
|
|
244
|
C 6.2. PUNKTS: Valsts plāns onkoloģiskās profilakses un aprūpes stiprināšanai — investīcija Nr. 3: Vēža profilakses centra un inovatīvas un atbalstošas aprūpes infrastruktūras izveide un attīstība Masaryk Memorial Vēža institūtā
|
Atskaites punkts
|
Inovatīvu un atbalstošu aprūpes objektu paplašināšana Masaryk Memorial Vēža institūtā
|
|
278
|
C 3.3.: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība — Ieguldījums Nr. 4: Infrastruktūras attīstība un modernizācija apdraudēto bērnu aprūpes jomā
|
Mērķa
|
Apmešanās vieta riskam pakļautiem bērniem — 2. sērija
|
|
319
|
C 7.3.: Visaptveroša Renovācijas viļņa ieteikuma reforma Čehijas Republikā (REPOWER EU) — 1. reforma: Vienas pieturas aģentūras energokopienām un energoefektivitātes renovācijai
|
Atskaites punkts
|
Trīs vienas pieturas aģentūru izmēģinājuma darbības izvērtēšana enerģētikas jomā
|
|
326
|
C 7.4: Pielāgošanās skolām — zaļo prasmju un ilgtspējas veicināšana universitātēs (REPOWEREU) — 1. reforma: Universitāšu pārveide, lai pielāgotos mainīgajām darba tirgus vajadzībām
|
Mērķa
|
Jaunu studiju programmu izveide, jauni kursi esošajās studiju programmās un mūžizglītības kursi
|
|
334
|
C 7.5 Autotransporta dekarbonizācija (REPowerEU) — 3. reforma: Atjaunīgā ūdeņraža tiesiskā regulējuma uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
Čehijas Ūdeņraža stratēģijas pārskatīšana — pasākumi ūdeņraža izmantošanas veicināšanai
|
|
336
|
C 7.5 Autotransporta dekarbonizācija (REPowerEU) — 4. reforma: Bezemisiju alternatīvo degvielu infrastruktūras veicinošie nosacījumi
|
Atskaites punkts
|
Atļauju piešķiršanas procesa vienkāršošana elektrouzlādes staciju un ūdeņraža uzpildes staciju būvniecībai — papildu pasākumi
|
|
339
|
C 7.6. Dzelzceļa transporta elektrifikācija (REPowerEU) — Ieguldījums Nr. 1: Brno reģiona elektrifikācija
|
Mērķa
|
Dzelzceļa elektrifikācijas projekta “Brno-Zastávka u Brna elektrifikācija, 2. posms” pabeigšana
|
|
|
|
Maksājuma summa
|
EUR 1169416594
|
1.9.Devītais piešķīrums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
10
|
C 1.1: Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem — Ieguldījums Nr. 1: Digitālie pakalpojumi galalietotājiem
|
Mērķa
|
Uzskaitīto projektu pabeigšana, kā rezultātā tiek sagatavotas 13942722 jaunas aizpildītas veidlapas, ko fiziskas un juridiskas personas digitālā veidā nosūta valsts iestādēm (izmantojot portālus vai digitālās pastkastes)
|
|
39
|
C 1.3.: Augstas veiktspējas digitālie tīkli — Ieguldījums Nr. 1: Augstas veiktspējas pieslēguma būvniecība
|
Mērķa
|
Ar ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN) savienotu adrešu punktu pabeigšana
|
|
40
|
C 1.3.: Augstas veiktspējas digitālie tīkli — Ieguldījums Nr. 2: Aptver 5G koridorus un veicina 5G attīstību
|
Mērķa
|
Uzlabota 5G signālu pārklājuma pabeigšana atlasītajos dzelzceļa koridoros
|
|
44
|
C 1.3.: Augstas veiktspējas digitālie tīkli — Ieguldījums Nr. 3: Atbalsts 5G mobilās infrastruktūras attīstībai lauku apvidos ar augstu ieguldījumu intensitāti
|
Mērķa
|
Intervences jomu aptvērums
|
|
61
|
C 1.4.: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunās tehnoloģijas — Ieguldījums Nr. 9: Līdzekļi priekšsēžu investīciju, stratēģisko digitālo tehnoloģiju un augstskolu atvasināto uzņēmumu attīstībai
|
Atskaites punkts
|
Fondu fonda izveide un trīs izraudzīto fondu (pirmssagatavošanas, stratēģisko tehnoloģiju un atvasināto fondu) ieguldījumi
|
|
74
|
C 1.6.: Būvniecības procesa paātrināšana un digitalizācija — 1. reforma: Jaunā būvniecības likuma un zonējuma likuma īstenošana praksē
|
Mērķa
|
Pabeigto atļauju piešķiršanas procedūru procentuālā daļa
|
|
104
|
C 2.2.: Enerģijas patēriņa samazināšana publiskajā sektorā — Ieguldījums Nr. 1: Valsts ēku energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķa
|
Enerģijas patēriņa samazināšana
|
|
107
|
C 2.2.: Enerģijas patēriņa samazināšana publiskajā sektorā — Ieguldījums Nr. 2: Sabiedrisko apgaismes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķa
|
Enerģijas patēriņa samazināšana
|
|
109
|
C 2.2.: Enerģijas patēriņa samazināšana publiskajā sektorā — Ieguldījums Nr. 3: Sabiedrisko ēku energoefektivitātes uzlabošana
|
Mērķa
|
Enerģijas patēriņa samazināšana
|
|
114
|
C 2.3: Pāreja uz tīrākiem enerģijas avotiem — Ieguldījums Nr. 2: Siltuma sadales modernizācija centralizētās siltumapgādes sistēmās
|
Mērķa
|
Primārās enerģijas ietaupījums, ko rada siltuma sadales modernizācija
|
|
116
|
C 2.4.: Tīra mobilitāte — Ieguldījums Nr. 1: Sabiedriskā transporta infrastruktūras būvniecība Prāgas pilsētā
|
Mērķa
|
Dinamisko uzlādes ceļu kilometru skaits Prāgas pilsētā
|
|
122
|
C 2.4.: Tīra mobilitāte — Ieguldījums Nr. 6: Atbalsts transportlīdzekļu (bateriju trolejbusu un tramvaju ar zemu grīdu) iegādei sabiedriskajam transportam Prāgā
|
Mērķa
|
Transportlīdzekļu skaits (bateriju trolejbusi un tramvaji ar zemu grīdu) sabiedriskajam transportam Prāgā
|
|
155
|
C 2.8.: Degradētu teritoriju atjaunošana — Ieguldījums Nr. 1: Ieguldījumu atbalsts konkrētu degradētu teritoriju atjaunošanai
|
Mērķa
|
Konkrētu degradētu teritoriju energoefektīvu revitalizācijas projektu pabeigšana
|
|
171
|
C 3.1: Inovācija izglītībā digitalizācijas kontekstā — Ieguldījums Nr. 1: Pārskatītās mācību programmas īstenošana un pedagogu digitālās prasmes
|
Mērķa
|
Skolu skaits, kas saņēmušas atbalstu jaunu IT mācību programmu īstenošanai (skolotāju digitālās prasmes un orientācija)
|
|
175
|
C 3.1: Inovācija izglītībā digitalizācijas kontekstā — investīcija Nr. 2: Digitālais aprīkojums skolām
|
Mērķa
|
To skolu skaits, kas saņem atbalstu konsultācijām un mentorēšanai par IT aprīkojumu un iekšējām IT sistēmām
|
|
177
|
C 3.2: Skolu programmu pielāgošana — 1. reforma: Universitāšu pārveide, lai pielāgotos jauniem mācīšanās veidiem un mainīgajām darba tirgus vajadzībām
|
Mērķa
|
Jaunu akreditētu studiju programmu skaits
|
|
178
|
C 3.2: Skolu programmu pielāgošana — 1. reforma: Universitāšu pārveide, lai pielāgotos jauniem mācīšanās veidiem un mainīgajām darba tirgus vajadzībām
|
Mērķa
|
Jaunu pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides kursu skaits
|
|
227
|
C 5.2: Atbalsts pētniecībai un izstrādei uzņēmumos un inovāciju ieviešana uzņēmējdarbības praksē — Ieguldījums Nr. 1: Atbalsts inovācijas ieviešanai uzņēmējdarbības praksē
|
Mērķa
|
Produktu, procesu vai organizatorisku jauninājumu ieviešana
|
|
22
|
C 1.2.: Digitālās publiskās pārvaldes sistēmas — Ieguldījums Nr. 2:
E-pārvaldes pamatreģistru un iekārtu izveide
|
Atskaites punkts
|
Mākoņdatošanas pakalpojumu sniegšana publiskām iestādēm
|
|
180
|
C 3.2: Skolu programmu pielāgošana — Ieguldījums Nr. 1: Atlasītu galveno akadēmisko objektu izveide
|
Mērķa
|
Jaunās universitātes teritorijas kvadrātmetru skaits
|
|
190
|
C 3.3.: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība — Ieguldījums Nr. 2: Pirmsskolas iestāžu kapacitātes palielināšana
|
Mērķa
|
Jaunu pirmsskolas iestāžu skaits
|
|
191
|
C3.3: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība — Ieguldījums Nr. 2: Pirmsskolas iestāžu kapacitātes palielināšana
|
Mērķa
|
Jaunu vietu skaits pirmsskolas iestādēs
|
|
195
|
C 3.3.: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība — Ieguldījums Nr. 3: Sociālās aprūpes infrastruktūras attīstība un modernizācija
|
Mērķa
|
T2: Uzbūvēto vai rekonstruēto dzīvojamo, ambulatoro, informatīvo, profilakses un konsultāciju centru skaits
|
|
201
|
C 4.2.: Jauni kapitāla instrumenti Čehijas un Morāvijas Garantiju un attīstības bankas (ČMZRB) uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai kā Valsts attīstības bankai — Ieguldījums Nr. 1: Jaunas pozīcijas izstrāde kvazikapitāla un zaļo aizdevumu instrumentiem uzņēmējdarbības atbalstam
|
Mērķa
|
Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi un ieguldījuma pabeigšana
|
|
230
|
C 5.2: Atbalsts pētniecībai un izstrādei uzņēmumos un inovāciju ieviešana uzņēmējdarbības praksē — Ieguldījums Nr. 4: Atbalsts pētniecībai un izstrādei sinerģijā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu
|
Mērķa
|
Pētniecība un izstrāde sinerģijā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu
|
|
238
|
C 6.2. PUNKTS: Valsts plāns onkoloģiskās profilakses un aprūpes stiprināšanai — 2. reforma: Atbalsts preventīvās skrīninga programmām un to kvalitātes uzlabošana
|
Mērķa
|
Kolorektālā vēža skrīninga programmas tvēruma palielināšana mērķpopulācijai
|
|
241
|
C 6.2. PUNKTS: Valsts plāns onkoloģiskās profilakses un aprūpes stiprināšanai — Ieguldījums Nr. 1: Čehijas Onkoloģijas institūta būvniecība un izveide
|
Atskaites punkts
|
Čehijas Onkoloģijas institūts sāka darboties
|
|
242
|
C 6.2. PUNKTS: Valsts plāns onkoloģiskās profilakses un aprūpes stiprināšanai — investīcija Nr. 2: Attīstīt ļoti specializētu onkoloģisko un hematoonkoloģisko aprūpi
|
Mērķa
|
To atbalstīto iestāžu skaits, kurās sniedz onkoloģisko un hematoonkoloģisko aprūpi
|
|
246
|
C1.1: Digitālie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem — Ieguldījums Nr. 4: Digitālie pakalpojumi galalietotājiem sociālajā jomā
|
Atskaites punkts
|
Uzlabots pašapkalpošanās portāls Nodarbinātības birojam — II klientu zona
|
|
249
|
C 1.2.: Digitālās valsts pārvaldes sistēmas — 6. investīcija: Informācijas sistēmu izstrāde sociālajā jomā
|
Mērķa
|
Modernizētas valsts pārvaldes informācijas sistēmas sociālās politikas jomā
|
|
66
|
C 1.4.: Digitālā ekonomika un sabiedrība, inovatīvi jaunuzņēmumi un jaunas tehnoloģijas — Ieguldījums Nr. 12: Kvantu sakaru infrastruktūras veidošana
|
Atskaites punkts
|
Līdzekļu izmaksa optisko kvantu tīklam
|
|
255
|
C 1.5: Uzņēmumu digitālā pārveide — Ieguldījums Nr. 4: IPCEI mikroelektronika un komunikācijas tehnoloģijas
|
Mērķa
|
Izmēģinājuma risinājumu izstrāde
|
|
257
|
C 1.7.: Publiskās pārvaldes digitālā pārveide — Ieguldījums Nr. 1: Jomu apvienošana un mācību platformas izveide
|
Atskaites punkts
|
Projektēšanas sistēmas atjaunināšana
|
|
258
|
C 1.7.: Publiskās pārvaldes digitālā pārveide — Ieguldījums Nr. 2: Digitalizēto pakalpojumu pārvaldības sistēmas uzlabošana
|
Atskaites punkts
|
IKT pārvaldības atjaunināšana valsts pārvaldē
|
|
259
|
C 1.7.: Publiskās pārvaldes digitālā pārveide — Ieguldījums Nr. 3: Valsts pārvaldes kontaktcentra izveide
|
Atskaites punkts
|
Darbojas valsts pārvaldes kontaktcentrs
|
|
260
|
C 1.7.: Publiskās pārvaldes digitālā pārveide — Ieguldījums Nr. 4: Centrālās datu infrastruktūras izveide
|
Atskaites punkts
|
Darbojas centrālā datu noliktava
|
|
262
|
C 2.9: Bioloģiskās daudzveidības veicināšana un cīņa pret sausumu — 2. reforma: Ainavu politikas izveide un plānošana
|
Atskaites punkts
|
Integrētas ainavu politikas un plānošanas pieņemšana
|
|
279
|
C 3.3.: Nodarbinātības dienestu modernizācija un darba tirgus attīstība — Ieguldījums Nr. 4: Infrastruktūras attīstība un modernizācija apdraudēto bērnu aprūpes jomā
|
Mērķa
|
Riskam pakļauto bērnu telpu ietilpība
|
|
289
|
C 4.4.: Valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana — 1. reforma: Palielināt efektivitāti, orientēšanos uz klientiem un uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas principu izmantošanu valsts pārvaldē
|
Mērķa
|
Trīs darbību pabeigšana, kuru mērķis ir uzlabot cilvēkresursus valsts pārvaldē un automatizēt administratīvās procedūras
|
|
290
|
C 5.2: Atbalsts pētniecībai un izstrādei uzņēmumos un inovāciju ieviešana uzņēmējdarbības praksē — Ieguldījums Nr. 2: Atbalsts sadarbībai pētniecības un izstrādes jomā (saskaņā ar pārdomātas specializācijas stratēģiju)
|
Mērķa
|
MVU sadarbība ar valsts pētniecības organizāciju valstu kompetences centru ietvaros
|
|
291
|
C 5.2: Atbalsts pētniecībai un izstrādei uzņēmumos un inovāciju ieviešana uzņēmējdarbības praksē — 3. investīcija: Atbalsts pētniecībai un attīstībai vides jomā
|
Mērķa
|
Pētniecība un izstrāde vides jomā
|
|
293
|
C 5.2: Atbalsts pētniecībai un izstrādei uzņēmumos un inovāciju ieviešana uzņēmējdarbības praksē — Ieguldījums Nr. 5: Atbalsts pētniecībai un attīstībai uzņēmumos saskaņā ar valsts RIS3 stratēģiju
|
Mērķa
|
Pētniecība un izstrāde saskaņā ar RIS3 stratēģiju
|
|
295
|
C 5.2: Atbalsts pētniecībai un izstrādei uzņēmumos un inovāciju ieviešana uzņēmējdarbības praksē — investīcija Nr. 6: Atbalsts pētniecībai un attīstībai transporta jomā
|
Mērķa
|
Pētniecība un attīstība transporta jomā
|
|
297
|
C 5.2: Atbalsts pētniecībai un izstrādei uzņēmumos un inovāciju ieviešana uzņēmējdarbības praksē — 7. investīcija: Atbalsts pētniecībai un attīstībai vides jomā
|
Mērķa
|
Pētniecība un izstrāde vides jomā
|
|
299
|
C 7.1.: Atjaunīgās enerģijas un elektroenerģijas infrastruktūra (REPowerEU) — Ieguldījums Nr. 1: Reģionālo sadales sistēmu modernizācija un digitalizācija
|
Mērķa
|
Investīciju pabeigšana sadales tīklu modernizācijā Čehijas Republikā
|
|
300
|
C 7.1.: Atjaunīgās enerģijas un elektroenerģijas infrastruktūra (REPowerEU) — investīcija Nr. 2: Paplašinātais pasākums: Jaunu fotoelementu enerģijas avotu attīstība
|
Mērķa
|
Vēl 224,7 MW FVE avotu uzstādītās jaudas pabeigšana
|
|
307
|
C 7.1.: Atjaunīgās enerģijas un elektroenerģijas infrastruktūra (REPowerEU) — 3. reforma — 1. apakšpasākums — tīkla pieslēguma procedūras pārredzamības uzlabošana
|
Mērķa
|
Tīkla pieslēguma atļauja atjaunojamo energoresursu spēkstacijas jaudai
|
|
308
|
C 7.1.: Atjaunīgās enerģijas un elektroenerģijas infrastruktūra (REPowerEU) — 3. reforma — 2. apakšpasākums: Regulatīvie stimuli elektroenerģijas tīklu operatoriem palielināt tīkla elastību
|
Atskaites punkts
|
Enerģētikas regulatora lēmumi
|
|
311
|
C 7.2. Atbalsts enerģētikas nozares decentralizācijai un digitalizācijai (REPOWER EU) — 3. reforma: Elektroenerģijas datu centrs
|
Atskaites punkts
|
Enerģētikas datu centra darbības sākšana
|
|
314
|
C 7.2. Atbalsts enerģētikas nozares decentralizācijai un digitalizācijai (REPOWER EU) — 1. reforma: Energokopienas
|
Atskaites punkts
|
Pamatnostādnes par energokopienām
|
|
323
|
C 7.3.: Visaptveroša ieteikuma par renovācijas vilni Čehijas Republikā reforma (REPOWER EU) — Ieguldījums Nr. 1: Konsultāciju pakalpojumu sniegšana mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajam sektoram
|
Mērķa
|
Konsultāciju pakalpojumu sniegšana mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajam sektoram
|
|
330
|
C 7.5 Autotransporta dekarbonizācija (REPowerEU) — 1. reforma: Valsts rīcības plāns tīrai mobilitātei un bezemisiju mobilitātes ieviešanas mērķrādītāji
|
Mērķa
|
Reģistrēto bezemisiju transportlīdzekļu skaita palielināšana
|
|
331
|
C 7.5 Autotransporta dekarbonizācija (REPowerEU) — 1. reforma: Valsts rīcības plāns tīrai mobilitātei un bezemisiju mobilitātes ieviešanas mērķrādītāji
|
Atskaites punkts
|
Atbalsts alternatīvo degvielu infrastruktūras paātrinātai ieviešanai
|
|
346
|
C 7.7. Vienkāršojot vides atļauju piešķiršanas procesus un definējot teritorijas atjaunojamo energoresursu attīstībai (REPOWER EU) — 2. reforma: Renewables acceleration areas
|
Mērķa
|
Paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju noteikšana vēja un saules enerģijas attīstībai
|
|
347
|
C 1.7. Publiskās pārvaldes digitālā pārveide — 1. reforma: Likums par datu pārvaldību un kontrolētu piekļuvi datiem
|
Mērķa
|
Likuma par datu pārvaldību un kontrolētu piekļuvi datiem stāšanās spēkā
|
|
348
|
C 2.1: Ilgtspējīgs transports — Ieguldījums Nr. 1: Moderno tehnoloģiju izmantošana dzelzceļa infrastruktūrā
|
Mērķa
|
67,6 km līniju pārklājuma pabeigšana ar
|
|
|
|
Maksājuma summa
|
EUR 1132725968
|
2. Aizdevumi
|
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
247
|
C1.2: Digitālās valsts pārvaldes sistēmas—
Investīcijas kiberdrošībā veikto investīciju virsposmā
|
Atskaites punkts
|
Ar informācijas sistēmu stiprināšanu saistītā uzaicinājuma publicēšana saskaņā ar Likumu Nr. 181/2014 Coll. par kiberdrošību
|
|
254
|
C1.5: Uzņēmumu digitālā pārveide — Ieguldījums Nr. 4: IPCEI mikroelektronika un komunikācijas tehnoloģijas
|
Atskaites punkts
|
Dotācijas nolīgumu parakstīšana
|
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 190898548
|
|
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
264
|
C 2.10: Cenas ziņā pieejami mājokļi — Ieguldījums Nr. 1:
Koncesijas aizdevuma mehānisms
|
Atskaites punkts
|
Īstenošanas nolīgums
|
|
267
|
C 2.10: Cenas ziņā pieejami mājokļi — Ieguldījums Nr. 2:
Subordinētais aizdevums
|
Atskaites punkts
|
Īstenošanas nolīgums
|
|
270
|
C 2.10: Cenas ziņā pieejami mājokļi — Ieguldījums Nr. 3:
Līdzieguldījumu mehānisms
|
Atskaites punkts
|
Īstenošanas nolīgums
|
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 41445759
|
2.3. Trešais ieguldījums (aizdevuma atbalsts):
|
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
248
|
C 1.2.: Digitālās valsts pārvaldes sistēmas —
Ieguldījums Nr. 5: Papildu ieguldījumi kiberdrošības jomā
|
Mērķa
|
Informācijas sistēmas, kuru kiberdrošība ir nostiprināta saskaņā ar Likumu Nr. 181/2014 Coll. par kiberdrošību
|
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 22603935
|
2.4. Ceturtā daļa (aizdevuma atbalsts):
|
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
265
|
C 2.10: Cenas ziņā pieejami mājokļi — Ieguldījums Nr. 1: Koncesijas aizdevuma mehānisms
|
Mērķa
|
Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi
|
|
266
|
C 2.10: Cenas ziņā pieejami mājokļi — Ieguldījums Nr. 1: Koncesijas aizdevuma mehānisms
|
Atskaites punkts
|
Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
|
|
268
|
C 2.10: Cenas ziņā pieejami mājokļi — Ieguldījums Nr. 2: Subordinētais aizdevums
|
Mērķa
|
Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi
|
|
269
|
C 2.10: Cenas ziņā pieejami mājokļi — Ieguldījums Nr. 2: Subordinētais aizdevums
|
Atskaites punkts
|
Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
|
|
271
|
C 2.10: Cenas ziņā pieejami mājokļi — Ieguldījums Nr. 3: Līdzieguldījumu mehānisms
|
Mērķa
|
Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi
|
|
272
|
C 2.10: Cenas ziņā pieejami mājokļi — Ieguldījums Nr. 3:
Līdzieguldījumu mehānisms
|
Atskaites punkts
|
Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
|
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 193493338
|
3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI
1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība
Čehijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek saskaņā ar šādu kārtību:
Lai noteiktu skaidri definētus uzdevumus, kompetences un pilnvaras, Čehijas valdība 2021. gada 17. maijā pieņēma valdības rezolūciju Nr. 467. Ar šo rezolūciju apstiprināja nacionālā atveseļošanas un noturības plāna Vadības padomes atveseļošanas un noturības plānu, statūtus, reglamentu un ētikas kodeksu, atveseļošanasun noturības plāna īstenošanā iesaistīto struktūru uzdevumus un kompetences un iecēla Rūpniecības un tirdzniecības ministriju par koordinējošo struktūru un Finanšu ministriju par atveseļošanas un noturības plāna revīzijas struktūru.
Valsts atveseļošanas un noturības plāna vadības padome ir augstākā lēmumu pieņemšanas un apstiprināšanas struktūra, kas ir atbildīga par atveseļošanas un noturības plāna vispārējo koordināciju un uzraudzību. Maksājumu pieprasījumi ir jāapstiprina šai padomei. Rūpniecības un tirdzniecības ministrija kā atveseļošanas un noturības plāna un tā īstenošanas centrālā koordinējošā struktūra ir atbildīga par atveseļošanas un noturības plāna koordinēšanu, uzraudzību un ziņošanu par to un ir galvenais Komisijas kontaktpunkts. Šī struktūra ir atbildīga arī par maksājumu pieprasījumu un pārvaldības deklarāciju sagatavošanu. Tas koordinē ziņošanu par starpposma un galīgajiem mērķrādītājiem, attiecīgajiem rādītājiem, kā arī kvalitatīvu finanšu informāciju un citiem datiem, piemēram, par galasaņēmējiem. Datu kodēšana notiek decentralizētās informācijas sistēmās visās sistēmās komponentu īpašnieku līmenī, kuriem ir pienākums paziņot nepieciešamos datus Rūpniecības un tirdzniecības ministrijai. Pēc revīzijas, kas nesen tika veikta attiecībā uz citām ES programmām, Rūpniecības un tirdzniecības ministrija saņēma revīzijas atzinumu ar iebildēm, jo nebija paredzēti efektīvi pasākumi interešu konfliktu novēršanai, atklāšanai un izbeigšanai. Plānā ir iekļauti īpaši atskaites punkti, lai nodrošinātu, ka šīs nepilnības ir novērstas pirms pirmā maksājuma pieprasījuma.
2.Kārtība, kādā Komisija nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatā esošajiem datiem
Lai nodrošinātu Komisijai pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, Čehija ir ieviesusi šādu kārtību:
Rūpniecības un tirdzniecības ministrija kā Čehijas atveseļošanas un noturības plāna un tā īstenošanas centrālā koordinējošā struktūra ir atbildīga par plāna vispārējo koordināciju un uzraudzību. Jo īpaši tā darbojas kā koordinējoša struktūra, kas uzrauga progresu atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanā, attiecīgā gadījumā veic pārvaldības pārbaudes un sniedz ziņojumus un maksājumu pieprasījumus. Tas koordinē ziņošanu par starpposma un galīgajiem mērķrādītājiem, attiecīgajiem rādītājiem, kā arī kvalitatīvu finanšu informāciju un citiem datiem, piemēram, par galasaņēmējiem. Datu kodēšana notiek decentralizētās sistēmās starp dažādiem komponentu īpašniekiem, kuriem ir pienākums paziņot vajadzīgos datus koordinējošajai struktūrai.
Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktā, Čehija pēc attiecīgo saskaņoto atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas, kas noteikti šā pielikuma 2.1. iedaļā, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finanšu iemaksas maksājuma pieprasījumu. Čehija nodrošina, ka pēc pieprasījuma Komisijai ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.