EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 5.6.2025
COM(2025) 278 final
Ieteikums
PADOMES LĒMUMS
ar ko atļauj sākt sarunas par Transporta kopienas līguma pārskatīšanu
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 5.6.2025
COM(2025) 278 final
Ieteikums
PADOMES LĒMUMS
ar ko atļauj sākt sarunas par Transporta kopienas līguma pārskatīšanu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Transporta kopienas dibināšanas līgumu (TKL) 1 ir apstiprinājusi Eiropas Savienība 2 , un to ir ratificējuši seši Rietumbalkānu partneri (Albānijas Republika, Bosnija un Hercegovina, Ziemeļmaķedonijas Republika, Kosova 3*, Melnkalne un Serbijas Republika (“Dienvidaustrumeiropas puses”)). Tas stājās spēkā 2019. gada 1. maijā.
TKL attiecas uz autotransportu, dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļiem un jūras transportu un paredz transporta tirgu un tīklu, tai skaitā lidostu infrastruktūras, pakāpenisku integrēšanu, pamatojoties uz attiecīgajiem ES tiesību aktiem, arī tehnisko standartu, sadarbspējas, drošuma, drošības, satiksmes pārvaldības, konkurences, sociālās politikas, publiskā iepirkuma un vides jomā.
Kopš 2019. gada Transporta kopiena ir tuvinājusies šā mērķa sasniegšanai, stiprinot reģionālo sadarbību un piedāvājot mērķorientētu tehnisko palīdzību līdztekus spēju veidošanas iniciatīvām. Pateicoties šiem centieniem, Transporta kopiena ir guvusi panākumus tiesību aktu saskaņošanā un transporta tirgu integrēšanā starp Dienvidaustrumeiropas pusēm un ES. Tomēr darbs vēl ir jāturpina.
TKL 42. pantā ir noteikts, ka TKL jāpārskata pēc jebkuras līgumslēdzējas puses pieprasījuma un jebkurā gadījumā pēc pieciem gadiem kopš tā stāšanās spēkā.
TKL līgumslēdzējas puses un par transportu atbildīgie ministri no Ukrainas, Gruzijas un Moldovas Republikas 2022. gada 15. novembrī apstiprināja kopīgu paziņojumu par sadarbību attiecībā uz transporta nozaru attīstību. Šis politiskais dokuments bija pamats minēto valstu iesaistei Transporta kopienas darbā novērotāju statusā. Kopīgajā paziņojumā tika arī pausts viedoklis, ka būtu pienācīgi jāizvērtē iespējamie savstarpējie ieguvumi, kas izriet no Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas iespējamās pievienošanās TKL.
Šajā ieteikumā ir ierosināts Padomei pilnvarot Komisiju sākt sarunas par TKL pārskatīšanu.
Vispārīgajam mērķim vajadzētu būt vienoties ar Dienvidaustrumeiropas pusēm, Ukrainu un Moldovas Republiku par TKL grozījumiem, kas atbalsta un stiprina visu līgumslēdzēju pušu tiesību aktu saskaņošanu ar attiecīgo ES acquis, ņemot vērā attiecīgās pušu Eiropas perspektīvas.
Būtu jāparedz arī jauni mehānismi, kas TKL ietvertās saistošās saistības stiprinātu, paredzot sankcijas (piemēram, balsstiesību apturēšanu) nopietnu un nemitīgu šo saistību pārkāpumu gadījumā. Lai stiprinātu saskaņošanu ar acquis, būtu jācenšas nostiprināt TKL Pastāvīgā sekretariāta funkcijas. Turklāt grozījumos būtu jāprecizē, kā TKL palīdzēs attīstīt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) indikatīvo paplašināšanos uz Dienvidaustrumeiropas pusēm, it īpaši ņemot vērā politikas attīstību TEN-T tiesiskā regulējuma ietvaros. Turklāt būtu jāpārskata TKL I pielikums, it īpaši ar mērķi pievienot ES acquis, kas pieņemts pirms TKL parakstīšanas, un ņemt vērā attiecīgo politikas attīstību transporta nozarē vai saistītās jomās, kas minētas I pielikumā. Visbeidzot, ar grozījumiem būtu jācenšas uzlabot dažus darbības aspektus, kas ir konstatēti TKL piemērošanā, un precizēt noteikumus par Tiesas judikatūras piemērošanu jautājumos, uz kuriem attiecas TKL.
Ar grozījumiem arī būtu jānodrošina, ka Ukraina un Moldovas Republika var pievienoties TKL kā pilntiesīgi dalībnieki. Turklāt, lai nodrošinātu to pilnīgu integrēšanos TKL, Komisijai būtu sarunu ceļā jāvienojas par pielikumiem par TKL 40. pantā minētajiem pārejas pasākumiem, kas šīm abām valstīm būs piemērojami uzreiz pēc pievienošanās TKL. Komisijai arī vajadzētu spēt izpildīt Ukrainas un Moldovas Republikas iespējamās prasības attiecībā uz TKL būtību.
Ņemot vērā Gruzijas demokrātijas lejupslīdi, arī ieviesto likumu par ārvalstu ietekmes pārredzamību, kā dēļ ir apdraudēta Gruzijas virzība uz ES un de facto ir apturēts pievienošanās process, būtu jāatliek lēmums veikt konkrētus pasākumus saistībā ar Gruzijas pilntiesīgu dalību TKL. Šī atlikšana ir saskaņā ar diskusijām, kas 2024. gada 27. jūnijā 4 , 2024. gada 17. oktobrī 5 un 2024. gada 19. decembrī 6 notika Eiropadomē, un atspoguļo Komisijas paplašināšanās ziņojuma konstatējumus.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šā ieteikuma mērķi atbilst plašākiem ES centieniem atbalstīt reformas Dienvidaustrumeiropas pušu, Ukrainas un Moldovas Republikas transporta nozarēs, kas ir daļa no minēto valstu vispārējiem pievienošanās procesiem, un šos centienus papildina. Kopš TKL stāšanās spēkā Eiropadome ir vairākkārt apstiprinājusi, ka Dienvidaustrumeiropas pušu nākotne ir cieši saistīta ar ES. Eiropadomes locekļi 2020. gada martā atbalstīja Vispārējo lietu padomes lēmumu 7 sākt pievienošanās sarunas ar Ziemeļmaķedonijas Republiku un Albānijas Republiku. Eiropadome 2024. gada martā nolēma 8 sākt pievienošanās sarunas ar Bosniju un Hercegovinu. Kosova 2022. gada decembrī iesniedza pieteikumu dalībai ES.
Eiropadome 2023. gada 14. un 15. decembra sanāksmē nolēma sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovas Republiku 9 . Pievienošanās sarunas ar abām valstīm tika oficiāli sāktas divās starpvaldību konferencēs, kas notika Luksemburgā 2024. gada 25. jūnijā.
Turklāt mērķis atbalstīt transporta tīklu turpmāku integrēšanu ir saskanīgs ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1679 10 . Cita starpā šajā regulā ir paredzēti īpaši Eiropas transporta koridori, kuru mērķis ir vēl vairāk stiprināt savienojamību starp dalībvalstīm un Dienvidaustrumeiropas pusēm, Ukrainu un Moldovas Republiku.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Ieteikums ir saskanīgs ar citām ES politikas jomām, it īpaši attiecībā uz paplašināšanos un kaimiņattiecību politiku. Lai reģions jau pirmspievienošanās posmā varētu izmantot dažus ieguvumus, ko nodrošina dalība ES, un lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un paātrinātu ļoti nepieciešamo sociālekonomisko konverģenci, Komisija 2023. gada 8. novembrī pieņēma jauno izaugsmes plānu Rietumbalkāniem 11 . Tā mērķis ir dot iespēju partneriem paātrināt reformas un investīcijas, lai ievērojami pasteidzinātu paplašināšanās procesu un to ekonomikas izaugsmi.
Tāpat Komisija 2024. gada 15. aprīlī apstiprināja Ukrainas plānu 12 , kas veicina Ukrainas atveseļošanu, atjaunošanu un modernizāciju un īpaši atbalsta šīs valsts centienus īstenot reformas, lai tā varētu iestāties ES. Visbeidzot, Komisija 2024. gada 10. oktobrī pieņēma paziņojumu par izaugsmes plānu Moldovai 13 , kura mērķis ir stimulēt Moldovas ekonomiku un tuvināt valsti dalībai ES, paātrinot reformas un sniedzot finansiālu palīdzību.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Transporta kopienas dibināšanas līguma mērķis ir izveidot Transporta kopienu autoceļu, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta jomā, kā arī attīstīt transporta tīklu starp Eiropas Savienību un Dienvidaustrumeiropas pusēm. LESD 91. pantā ir paredzēts, ka pasākumus attiecībā uz dzelzceļa, autoceļu un iekšējo ūdensceļu transportu, īstenojot kopējo transporta politiku, pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. LESD 100. panta 2. punkts nosaka, ka attiecīgus noteikumus par jūras transportu arī pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tādējādi materiālais juridiskais pamats paredzētajam lēmumam, ar ko atļauj sākt sarunas par nolīgumu un dod norādes sarunu vadītājam, ir LESD 91. pants un 100. panta 2. punkts.
Juridiskais pamats ir LESD 218. pants, kurā noteikta procedūra sarunu risināšanai un nolīgumu noslēgšanai starp ES un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Konkrētāk, minētā panta 3. punktā ir noteikts, ka Komisija “sniedz ieteikumus Padomei, kura pieņem lēmumu, atļaujot sākt sarunas un atkarībā no paredzētā nolīguma priekšmeta izvirzot Savienības sarunu vadītāju vai sarunu grupas vadītāju”. Turklāt 218. panta 4. punktā noteikts, ka “Padome var nolīguma sarunu vadītājam dot norādes un iecelt īpašu komiteju, ar kuru apspriežoties, sarunas jāveic”. Procesuālais juridiskais pamats paredzētajam lēmumam, ar ko atļauj sākt sarunas par nolīgumu un dod norādes sarunu vedējam, ir LESD 218. panta 3. un 4. punkts.
•Savienības kompetence
LESD 216. panta 1. punktā ir noteikts:
“Savienība var slēgt nolīgumu ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja tas paredzēts Līgumos vai ja šāda nolīguma noslēgšana ir nepieciešama, lai saskaņā ar Savienības politiku sasniegtu kādu no Līgumos izvirzītajiem mērķiem, vai ja tas ir noteikts saistošā Savienības tiesību aktā, vai tas varētu ietekmēt kopējos noteikumus vai mainīt to saturu.”
ES noslēdza TKL saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2019/392 14 . Tā kā TKL ir nolīgums, kas noslēgts starp ES un Dienvidaustrumeiropas pusēm, par šā nolīguma mainīšanu būtu jāvienojas ES līmenī.
Transporta kopienas darbības pamatā ir Dienvidaustrumeiropas pušu transporta tirgu pakāpeniska integrēšana ES transporta tirgū, pamatojoties uz attiecīgo acquis, tai skaitā tehnisko standartu, sadarbspējas, drošības, drošuma, satiksmes pārvaldības, sociālās politikas, publiskā iepirkuma un vides jomā, to attiecinot uz visiem transporta veidiem, izņemot gaisa transportu.
Šis priekšlikums attiecas uz sarunu sākšanu par TKL grozīšanu ar nolūku: i) atbalstīt un stiprināt Dienvidaustrumeiropas pušu tiesību aktu saskaņošanu; ii) stiprināt TKL Pastāvīgā sekretariāta funkcijas; iii) pārskatīt TKL I pielikumu, it īpaši lai pievienotu ES acquis, kas pieņemts pirms TKL parakstīšanas, un ņemtu vērā attiecīgās politikas attīstības tendences transporta nozarē vai saistītās nozarēs, uz kurām attiecas minētais pielikums; iv) uzlabot dažus darbības aspektus; v) precizēt TKL interpretācijas noteikumus, ņemot vērā Tiesas judikatūru saskaņā ar TKL 19. pantu, lai aptvertu arī judikatūru, kas pieņemta pēc TKL parakstīšanas dienas; un vi) nodrošināt, ka Ukraina un Moldovas Republika var pievienoties TKL kā pilntiesīgi dalībnieki, tai skaitā risināt sarunas par pielikumiem par pārejas pasākumiem katrai no šīm valstīm. Tāpēc priekšlikums neietekmē nolīguma materiālo piemērošanas jomu, ir atbilstīgs tajā izvirzītajiem politikas mērķiem un nemaina ES kompetenci attiecībā uz to.
Attiecīgi ES ir ekskluzīva kompetence noslēgt starptautisku nolīgumu, lai grozītu TKL un pielikumus par pārejas pasākumiem, kas būs piemērojami pēc Ukrainas un Moldovas Republikas iespējamās pievienošanās.
•Proporcionalitāte
Apspriežamie grozījumi nemaina TKL materiālo piemērošanas jomu un attiecas tikai uz pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tā efektīvāku īstenošanu un to, ka Ukraina un Moldovas Republika var pievienoties TKL kā pilntiesīgi dalībnieki.
Paredzētais nolīgums ir visefektīvākais instruments, ar ko var uzlabot transporta attiecības starp ES, Dienvidaustrumeiropas pusēm, Ukrainu un Moldovas Republiku. Šis lēmums paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus saskaņā ar LESD 5. panta 4. punktu.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Komisijas ieteikums Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas, atbilst LESD 218. panta 3. punktam, kas paredz, ka Komisija iesniedz ieteikumus Padomei, kura pieņem lēmumu, ar ko atļauj sākt sarunas.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Pēc Komisijas pieprasījuma Pastāvīgais sekretariāts 2024. gada janvārī izveidoja neoficiālu darba grupu, kuras uzdevums bija veikt sākotnēju novērtējumu par TKL pašreizējo īstenošanu un apzināt jomas, kurās TKL pārskatīšanas ietvaros varētu veikt būtiskus un operatīvus uzlabojumus.
Neoficiālo darba grupu, kuru vadīja Pastāvīgais sekretariāts, veidoja Komisijas, dalībvalstu un Dienvidaustrumeiropas pušu pārstāvji, kā arī novērotāju pārstāvji. Tās uzdevums bija apzināt:
·iespējamās būtiskās izmaiņas, kas varētu palīdzēt sasniegt TKL mērķi – ciešāk integrēt Dienvidaustrumeiropas pušu transporta tirgus, balstoties uz attiecīgo ES acquis;
·iespējamo vajadzību uzlabot atbalstu indikatīvā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstības uzraudzībai reģionā;
·jaunus darba virzienus/uzdevumus, kas ļautu reaģēt uz norisēm ES attiecībās ar Dienvidaustrumeiropas pusēm; kā arī
·iespējamās darbības izmaiņas, kas varētu uzlabot TKL pareizu darbību un īstenošanu.
Diskusijas ir noslēgušās, un Pastāvīgais sekretariāts ir sagatavojis galīgo ziņojumu, kurā ietverts paveiktā darba kopsavilkums un galvenie secinājumi un uzsvērtas galvenās jomas, kurām varētu pievērsties pārskatīšanas procesā.
Neoficiālās darba grupas darba ietvaros Kosova lūdza savu nosaukumu, kas pašlaik atspoguļots TKL (Kosova*), mainīt uz “Kosovas Republika”. Kosova arī vēlas mainīt to, kā tās robežas ir attēlotas indikatīvajās TEN-T kartēs, kas ir iekļautas TKL I pielikumā. Ziemeļmaķedonijas Republika ir norādījusi uz nepieciešamību pārskatīt divpusējos protokolus, kas pievienoti TKL, un tos pielāgot, ņemot vērā to pušu īpašo situāciju, kurām ir tikai sauszemes robežas, it īpaši attiecībā uz noteikumiem par jūras transportu. Melnkalne norādīja, ka dažas TKL I pielikumā uzskaitītās regulas būtu jāatjaunina.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Komisijas dienesti 2023. gadā rīkoja vairākas divpusējas diskusijas ar Dienvidaustrumeiropas pusēm par Ukrainas un Moldovas Republikas, kas pašlaik ir novērotāju statusā, ciešāku iesaisti TKL darbā 15 .
Neskarot attiecīgo valdības nostāju formalizēšanu, kopumā tiek pausts stingrs atbalsts iniciatīvai ciešāk integrēt Ukrainu un Moldovas Republiku TKL darbā, lai panāktu to pilntiesīgu dalību, taču ar stingru atrunu attiecībā uz divpusējām attiecībām starp vienu konkrētu Rietumbalkānu partneri (Kosovu) un novērotājiem.
Albānija nav norādījusi uz īpašām problēmām saistībā ar novērotāju ciešāku iesaisti TKL darbā un ir paziņojusi, ka atbalsta TKL paplašināšanu ar mērķi tajā iekļaut Ukrainu un Moldovas Republiku.
Bosnija un Hercegovina ir paudusi atbalstu TKL attiecināšanai uz Ukrainu un Moldovas Republiku.
Kosova ir uzsvērusi, ka tā nesaskata būtiskas problēmas saistībā ar novērotāju pilntiesīgu dalību TKL, vienlaikus paužot zināmas bažas, piemēram, par to, ka Ukraina un Moldovas Republika neatzīst Kosovas neatkarības deklarāciju.
Melnkalne nav norādījusi uz problēmām saistībā ar novērotāju ciešāku iesaisti TKL darbā un ir paudusi atbalstu tam, ka novērotāji pievienojas TKL kā pilntiesīgi locekļi.
Ziemeļmaķedonija nav norādījusi uz problēmām saistībā ar novērotāju ciešāku iesaisti TKL darbā un ir paziņojusi, ka atbalsta Ukrainas un Moldovas Republikas pievienošanos TKL.
Serbija nav norādījusi uz problēmām saistībā ar Ukrainas un Moldovas Republikas ciešāku iesaisti TKL darbā; tomēr tā ir arī atzīmējusi, ka Serbijas valdībai pašlaik nav oficiālas nostājas attiecībā uz novērotāju pilntiesīgu dalību TKL. Šāda nostāja tiktu ieņemta, ja Eiropas Savienībai būs formālāka pieeja attiecībā uz Ukrainas un Moldovas Republikas iespējamo pievienošanos TKL.
Divpusējā viedokļu apmaiņā, kas notika 2023. gadā, Komisijas dienesti iepazīstināja Ukrainu un Moldovas Republiku ar Dienvidaustrumeiropas pušu provizoriskajām nostājām par novērotāju pilntiesīgas dalības izredzēm. Komisijas dienesti pieminēja arī iespējamo finansiālo ietekmi (t. i., iemaksas TKL budžetā). Šajā viedokļu apmaiņā Ukraina un Moldovas Republika pauda lielu interesi pievienoties TKL kā pilntiesīgas dalībnieces.
Turklāt Komisija publicēja uzaicinājumu iesniegt atsauksmes, kas bija spēkā no 2024. gada 6. novembra līdz 4. decembrim. Komisija uz šo uzaicinājumu iesniegt atsauksmes saņēma vienu anonīmu iesniegumu, kurā tika pausts vispārējs atbalsts iniciatīvai vēl vairāk integrēt transporta tīklus kaimiņreģionā, bet arī uzsvērts, ka ciešāka sadarbība būtu jāīsteno tikai ar tiem partneriem, kuri jau tagad cieši sadarbojas ar Eiropas partneriem.
•Ietekmes novērtējums
Ieteikums šajā posmā neliek Komisijai ieņemt kādu konkrētu nostāju, jo tas ietver tikai ieteikumu atļaut sākt sarunas ar Dienvidaustrumeiropas pusēm, Ukrainu un Moldovas Republiku. Šīs sarunas attiecas uz mērķorientētiem tehniska rakstura grozījumiem jau spēkā esošā starptautiskā nolīgumā un tā attiecināšanu uz Ukrainu un Moldovas Republiku. Par pārskatīšanas procesa iznākumu tiks lemts, balstoties uz starptautiskām sarunām ar trešām valstīm. Ierosinātā Ukrainas un Moldovas Republikas pievienošanās TKL balstās uz skaidru politisku signālu no Eiropadomes, kura šīm valstīm ir piešķīrusi ES kandidātvalstu statusu un oficiāli sākusi pievienošanās sarunas ar tām. Turklāt TKL 42. pantā ir noteikts, ka minētais nolīgums ir jāpārskata piecus gadus pēc tā stāšanās spēkā. Komisijai ir jāpieņem ieteikums Padomes lēmumam, ar ko atļauj šajā nolūkā sākt sarunas. Tāpēc oficiāls ietekmes novērtēšanas process nav pamatots.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Nepiemēro.
•Pamattiesības
Šī iniciatīva ir pilnīgi atbilstīga Eiropas Savienības Pamattiesību hartai.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Lai gan ietekme uz ES budžetu ir ierobežota, ES ikgadējā iemaksa TKL varētu būt jāpalielina pat par 34 % (0,8 miljoniem EUR) atkarībā no rezultātiem, kas panākti sarunās par reģionālo partneru attiecīgo iemaksu aprēķināšanu, un varētu būt vajadzīga vienreizēja sākotnējā investīcija 0,2 miljonu EUR apmērā.
Saskaņā ar TKL 35. pantu Transporta kopienas budžets sedz tikai darbības izdevumus, kas vajadzīgi tās struktūru darbības nodrošināšanai.
Ietekme uz daudzgadu finanšu shēmu aplēstā vajadzīgā budžeta un cilvēkresursu izteiksmē ir sīki izklāstīta ieteikumam pievienotajā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā.
5. CITI ELEMENTI
• Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Sarunu procesu ir paredzēts sākt 2025. gadā.
• Detalizēts konkrētu ieteikuma noteikumu skaidrojums
Lēmuma 1. pantā ir ietverta atļauja ES vārdā sākt sarunas par starptautisku nolīgumu par Transporta kopienas dibināšanas līguma (TKL) pārskatīšanu.
Lēmuma 2. pantā ir noteikts, ka sarunas risina, pamatojoties uz Padomes sarunu norādēm, kas izklāstītas šā lēmuma pielikumā.
Lēmuma 3. pantā ir paredzēts, ka sarunas risina, apspriežoties ar īpašu komiteju.
Lēmuma 4. pantā ir noteikts, ka lēmums ir adresēts Komisijai.
• Sarunu vadītāja izvēle
Tā kā sarunas attiecas tikai uz jomu, kas nav kopējā ārpolitika un drošības politika, par jauno sarunu vedēju saskaņā ar LESD 218. panta 3. punktu ir jāieceļ Komisija.
Ieteikums
PADOMES LĒMUMS
ar ko atļauj sākt sarunas par Transporta kopienas līguma pārskatīšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši LESD 91. pantu un 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 3. un 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
tā kā:
(1)ES parakstīja TKL saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/1937 16 . ES to apstiprināja 2019. gada 4. martā ar Padomes Lēmumu (ES) 2019/392 17 . Tas stājās spēkā 2019. gada 1. maijā.
(2)Ar TKL tiek attīstīts transporta tīkls starp ES un Albānijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Ziemeļmaķedonijas Republiku, Kosovu 18 *, Melnkalni un Serbijas Republiku (“Dienvidaustrumeiropas puses”) autotransporta, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta jomā, un tā pamatā ir Dienvidaustrumeiropas pušu transporta tirgu pakāpeniska integrēšana ES transporta tirgū, balstoties uz attiecīgajiem ES acquis noteikumiem.
(3)TKL 42. pantā ir noteikts, ka TKL jāpārskata pēc jebkuras līgumslēdzējas puses pieprasījuma un jebkurā gadījumā pēc pieciem gadiem no tā stāšanās spēkā.
(4)2024. gada janvārī tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija rīkot izpētes sarunas par TKL pārskatīšanu. Darba grupas sastāvā bija Komisijas, dalībvalstu, Dienvidaustrumeiropas pušu un pašreizējo novērotāju pārstāvji. Tā ir pabeigusi diskusijas par nepieciešamību atjaunināt TKL.
(5)Ir panākts ievērojams progress ciešākā sadarbībā starp Transporta kopienu un Ukrainu un Moldovas Republiku, kuras ir novērotāja statusā.
(6)ES būtu jāpiedalās sarunās par TKL grozīšanu.
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Komisijai tiek atļauts ES vārdā sākt sarunas par starptautisku nolīgumu par Transporta kopienas dibināšanas līguma (TKL) pārskatīšanu.
2. pants
Sarunu norādes ir izklāstītas pielikumā.
3. pants
Sarunas ved, apspriežoties ar [īpašās komitejas nosaukums, ko ieraksta Padome].
4. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 5.6.2025
COM(2025) 278 final
PIELIKUMI
dokumentam
Ieteikums PADOMES LĒMUMAM,
ar ko atļauj sākt sarunas par Transporta kopienas dibināšanas līguma pārskatīšanu
1. PIELIKUMS
NORĀDES SARUNĀM PAR STARPTAUTISKU NOLĪGUMU
PAR TRANSPORTA KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMA PĀRSKATĪŠANU
1.PAREDZĒTĀ NOLĪGUMA PIEMĒROŠANAS JOMA
Ar Transporta kopienas dibināšanas līgumu (TKL) tiek attīstīts transporta tīkls starp ES un Albānijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Ziemeļmaķedonijas Republiku, Kosovu 1*, Melnkalni un Serbijas Republiku (“Dienvidaustrumeiropas puses”) autotransporta, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta jomā, un tā pamatā ir Dienvidaustrumeiropas pušu transporta tirgu pakāpeniska integrēšana ES transporta tirgū, balstoties uz attiecīgajiem ES acquis noteikumiem. Paredzēto grozījumu vispārīgais mērķis ir ne tikai atbalstīt un stiprināt Dienvidaustrumeiropas pušu tiesību aktu saskaņošanu, bet arī uzlabot un precizēt dažus darbības aspektus, kas ir konstatēti TKL piemērošanā.
Ar grozījumiem arī būtu jānodrošina, ka Ukraina un Moldovas Republika var pievienoties TKL kā pilntiesīgi dalībnieki. Turklāt, lai nodrošinātu to pilnīgu integrēšanos TKL, Komisijai būtu sarunu ceļā jāvienojas par pielikumiem par TKL 40. pantā minētajiem pārejas pasākumiem, kas šīm abām valstīm būs piemērojami uzreiz pēc pievienošanās TKL.
2.SARUNU MĒRĶI
Sarunu gaitā Komisijai būtu jācenšas sasniegt tālāk izklāstītos mērķus.
(1)Grozījumu vispārīgajam mērķim vajadzētu būt atbalstīt un stiprināt visu līgumslēdzēju pušu tiesību aktu saskaņošanu ar attiecīgo ES acquis, ņemot vērā attiecīgās šo valstu Eiropas perspektīvas, kā arī veicināt to transporta tirgu pakāpenisku integrēšanu ES transporta tirgū.
(2)Ar grozījumiem arī būtu jānodrošina, ka Ukraina un Moldovas Republika, kuras pašlaik ir novērotāja statusā, var pievienoties TKL kā pilntiesīgi dalībnieki. Turklāt, lai nodrošinātu to pilnīgu integrēšanos TKL, Komisijai būtu sarunu ceļā jāvienojas par pielikumiem par TKL 40. pantā minētajiem pārejas pasākumiem, kas šīm abām valstīm būs piemērojami uzreiz pēc pievienošanās TKL. Komisijai arī vajadzētu spēt izpildīt Ukrainas un Moldovas Republikas iespējamās prasības attiecībā uz TKL būtību.
(3)Šajā sakarā grozījumi varētu ietvert arī to noteikumu pārskatīšanu, kuri attiecas tieši uz Rietumbalkāniem, lai šie noteikumi attiecīgā gadījumā būtu piemērojami arī iepriekš minētajām valstīm, kā arī TKL V pielikumā izklāstītās budžeta sloga sadales formulas pārskatīšanu, lai ņemtu vērā līgumslēdzēju pušu skaita palielinājumu un nodrošinātu vienmēr taisnīgu iemaksu sadali.
(4)Grozījumiem, kuru mērķis ir veicināt tiesību aktu saskaņošanu, būtu jāietver vēl šādi aspekti:
(a)jāstiprina TKL ietvertās saistošās saistības attiecībā uz acquis saskaņošanu, paredzot sankcijas (piemēram, balsstiesību apturēšanu) nopietnu vai nemitīgu šo saistību pārkāpumu gadījumā;
(b)jāatzīst un jāinstitucionalizē pašreizējie un nākotnes TKL rīcības plāni, ar ko atbalsta tiesību aktu saskaņošanu;
(c)jāstiprina 28. pantā noteiktās Pastāvīgā sekretariāta funkcijas, un tam jācenšas labāk sasniegt mērķi vairāk atbalstīt Dienvidaustrumeiropas pušu Eiropas perspektīvas; kā arī
(d)jāprecizē un jāpilnveido noteikumi par termiņiem, lai TKL I pielikumā izklāstītos attiecīgos tiesību aktu noteikumus padarītu saistošus Dienvidaustrumeiropas pusēm, it īpaši attiecībā uz 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
(5)Ar grozījumiem būtu jāatjaunina TKL I pielikums, it īpaši ar mērķi pievienot ES acquis, kas pieņemts pirms TKL parakstīšanas, un ņemt vērā attiecīgo politikas attīstību. Vajadzības gadījumā tas varētu nozīmēt jaunu tiesību aktu iekļaušanu transporta nozarē vai ar to saistītās jomās, kas minētas attiecīgajā pielikumā.
(6)Turklāt ar grozījumiem vajadzības gadījumā būtu jāatjaunina 8. un 9. pants par Eiropas transporta tīkla (TEN-T) indikatīvo paplašināšanu uz Dienvidaustrumeiropas pusēm un par atbilstošo piecu gadu mainīgo darba plānu, lai ņemtu vērā politikas attīstības tendences, kas atspoguļotas TEN-T tiesiskajā regulējumā.
(7)Ar grozījumiem būtu jānodrošina mazāk apgrūtinošs veids, kā apspriesties ar Dienvidaustrumeiropas pušu ekspertiem par pienākumiem, kas patlaban noteikti TKL II pielikuma 4. punktā.
(8)Grozījumos būtu jāatspoguļo jau panāktās vienošanās par Ziemeļmaķedonijas Republikas oficiālo nosaukumu.
(9)Komisijai arī būtu jāizskata nepieciešamība attiecīgā gadījumā pielāgot pašreizējos divpusējos protokolus, piemēram, attiecībā uz to pušu īpašo situāciju, kurām ir tikai sauszemes robežas, un pašreizējiem noteikumiem par jūras transportu.
(10)Ar grozījumiem būtu jāpārskata Tiesas judikatūras piemērošanas noteikumi, it īpaši lai aptvertu arī judikatūru, kas pieņemta pēc TKL parakstīšanas dienas;
(11)Grozījumos varētu ietvert arī nelielas tehniskas problēmas, kas nav iekļautas nevienā no iepriekšējām sarunu norādēm (piemēram, ieviesušās drukas kļūdas, atsevišķas nepareizas vai novecojušas atsauces).
3.SARUNU NORISE
Komisija risinās sarunas saskaņā ar šīm norādēm un nodrošinās pienācīgu koordināciju ar notiekošajām un turpmākām sarunām citās attiecīgajās jomās.
2. PIELIKUMS
TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3
1.2.Attiecīgā politikas joma3
1.3.Mērķi3
1.3.1.Vispārīgie mērķi3
1.3.2.Konkrētie mērķi3
1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3
1.3.4.Snieguma rādītāji3
1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums5
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes5
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI7
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi7
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma7
2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums7
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu7
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)7
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi8
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME9
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas9
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām10
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām10
3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta10
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām11
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām13
3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta13
3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības13
3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta13
3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām13
3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu13
3.2.7.Trešo personu iemaksas13
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem13
4.Digitālā dimensija14
4.1.Digitālās vajadzības14
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Komisijas ieteikums Padomes lēmumam, ar ko atļauj sākt sarunas par Transporta kopienas dibināšanas līguma pārskatīšanu
1.2.Attiecīgā politikas joma
Transports
1.3.Mērķi
1.3.1.Vispārīgie mērķi
Ierosinātās iniciatīvas mērķis ir pārskatīt Transporta kopienas dibināšanas līgumu (TKL), kā noteikts TKL 42. pantā. Minētajā pantā ir noteikts, ka TKL jāpārskata pēc jebkuras līgumslēdzējas puses pieprasījuma un jebkurā gadījumā pēc pieciem gadiem kopš tā stāšanās spēkā. Turklāt ar pārskatīšanu būtu jānodrošina, ka Ukraina un Moldovas Republika var pievienoties TKL kā pilntiesīgi dalībnieki.
1.3.2.Konkrētie mērķi
Konkrētais mērķis Nr. 1
Atbalstīt un stiprināt jau notiekošo sešu Rietumbalkānu partnervalstu (Albānijas Republikas, Bosnijas un Hercegovinas, Ziemeļmaķedonijas Republikas, Kosovas 2*, Melnkalnes un Serbijas Republikas (“Dienvidaustrumeiropas pušu”)) tiesību aktu saskaņošanu ar attiecīgo ES acquis, ņemot vērā attiecīgās šo valstu Eiropas perspektīvas, un uzlabot dažus citus TKL darbības aspektus.
Konkrētais mērķis Nr. 2
Ja attiecīgās puses tam piekritīs, pārskatot būtu arī jāļauj, lai Ukraina un Moldovas Republika varētu pievienoties TKL kā pilntiesīgi dalībnieki.
1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.
Lai gan TKL pārskatīšanas mērķis ir atbalstīt un stiprināt Dienvidaustrumeiropas pušu tiesību aktu saskaņošanu, paredzētie grozījumi ir tehniski un nemaina ne TKL sākotnējo piemērošanas jomu, ne mērķi. Šā sākotnējā mērķa sasniegšanai un tiesību aktu, arī Ukrainas un Moldovas Republikas tiesību aktu, saskaņošanas nodrošināšanai transporta nozarē ir gaidāma labvēlīga ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem ES un attiecīgajās valstīs.
1.3.4.Snieguma rādītāji
Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.
Ierosinātā lēmuma efektivitāti novērtēs, ņemot vērā mērķtiecīgā atbalsta apjomu, ko Transporta kopienas Pastāvīgais sekretariāts sniedz Dienvidaustrumeiropas pusēm par konkrēto mērķi Nr. 1 un Ukrainai un Moldovas Republikai – par konkrēto mērķi Nr. 2. Šim atbalstam būtu jāveicina Dienvidaustrumeiropas pušu transporta tirgu un tīklu pakāpeniska integrēšana, pamatojoties uz attiecīgajiem ES tiesību aktiem, tai skaitā tehnisko standartu, sadarbspējas, drošuma, drošības, satiksmes pārvaldības, konkurences, sociālās politikas, publiskā iepirkuma un vides jomā. Sniegtais atbalsts ir izklāstīts ikgadējos darbības ziņojumos, ko sagatavo Transporta kopienas Pastāvīgais sekretariāts. Šos ziņojumus apstiprina Reģionālā pārvaldības komiteja, kuras sastāvā ir pa pārstāvim no katras TKL līgumslēdzējas puses.
1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
jaunu darbību
jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 3
esošas darbības pagarināšanu
vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
Par šajā ieteikumā ietvertajiem TKL sarunu mērķiem notiek sarunas ar trešām valstīm. Tāpēc īstermiņa mērķis ir panākt vienošanos par grozījumiem, ar kuriem atbalsta konkrēto mērķi Nr. 1, lai veicinātu un stiprinātu jau notiekošo tiesību aktu saskaņošanu, un konkrēto mērķi Nr. 2, lai panāktu Ukrainas un Moldovas Republikas pilntiesīgu dalību TKL.
Ilgtermiņā šo TKL grozījumu rezultātā būtu jāuzlabojas TKL sniegtā atbalsta efektivitātei un jāveicina Dienvidaustrumeiropas pušu, tai skaitā Ukrainas un Moldovas Republikas, tiesību aktu saskaņošana ar attiecīgo ES acquis.
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
TKL ir līgums starp ES un Dienvidaustrumeiropas pusēm. Tāpēc šā līguma grozīšanā būtu jāiesaista ES un minētās puses.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
TKL ir spēkā kopš 2019. gada. Kopš tā pieņemšanas ir paveikts darbs, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus – pakāpeniski integrēt transporta tirgus un tīklus Rietumbalkānos un starp Rietumbalkāniem un ES. Lai gan tiesību aktu saskaņošanā un transporta tīklu attīstībā ir panākts zināms progress, TKL efektivitātes palielināšanai var izmantot dažas gūtās atziņas. Piemēram, ir vajadzīgi saistoši noteikumi attiecībā uz TKL ietvertajām saistībām, kā arī skaidri termiņi to īstenošanai. Šīs gūtās atziņas ir ņemtas vērā, izstrādājot sarunu norādes par šo ieteikumu.
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
TKL veicina Dienvidaustrumeiropas pušu transporta tirgu un tīklu pakāpenisku integrēšanu ES tirgos un tīklos, tādējādi atbalstot lielāku sociālekonomisko konverģenci ceļā uz dalību ES. Šādā veidā TKL papildina citus (ierosinātos) palīdzības veidus, kas ir vērsti uz šā mērķa sasniegšanu plašākā nozīmē, piemēram, jauno izaugsmes plānu Rietumbalkāniem 4 , Ukrainas plānu 5 un Komisijas priekšlikumu Moldovas izaugsmes plānam 6 .
Ja sarunās tiek nolemts paplašināt TKL, tajā iekļaujot Ukrainu un Moldovas Republiku, var tikt palielināta ES dalības iemaksa un pārsniegta summa, kas šim līgumam ir atvēlēta pašreizējā finanšu plānojumā. Lai gan tiek lēsts, ka ES iemaksa TKL palielināsies par aptuveni 34 %, finanšu plānojumā paredzēts tikai 2 % pieaugums gadā. Turklāt paplašinātā TKL īstenošanas pirmajā gadā būs jāizveido piemērojamas datubāzes. Detalizēta aplēse ir sniegta 3. punktā.
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
Sarunu ilguma un iznākuma neprognozējamības dēļ joprojām nav skaidrs precīzs brīdis, kad būs vajadzīgi papildu līdzekļi. Ja pārskatītais TKL stāsies spēkā līdz 2027. gada sākumam, iemaksa par paplašināto TKL, kas pārsniedz finanšu plānojumā paredzēto summu, būtu galvenokārt jāfinansē, izmantojot neiztērētos līdzekļus no ES iemaksas pašreizējā TKL budžetā (2026. gads).
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums
Ierobežots ilgums
Beztermiņa
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu pēc pārskatītā TKL parakstīšanas, kas plānota no 2027. gada sākuma,
–un pēc tam turpinās normāla darbība.
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 7
Komisijas īstenota tieša pārvaldība
Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)
Piezīmes
Īsteno Transporta kopienas Pastāvīgais sekretariāts.
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
TKL Ministru padome tiekas reizi gadā, un tās uzdevums ir pārskatīt TKL īstenošanas virzību. Turklāt Reģionālajai pārvaldības komitejai, kas vismaz divas reizes gadā tiekas ar pārstāvjiem no katras TKL līgumslēdzējas puses, ir uzdots pārskatīt TKL vispārējo darbību. Visbeidzot, Transporta kopienas Pastāvīgais sekretariāts sagatavo ikgadējus darbības ziņojumus un ziņojumus par acquis saskaņošanu, Eiropas transporta tīkla (TEN-T) īstenošanu Dienvidaustrumeiropas pusēs, kā arī par budžeta izpildi. Šos ziņojumus apstiprina Ministru padome vai Reģionālā pārvaldības komiteja. Šīs ar līgumu izveidotās struktūras veiks uzraudzību arī turpmāk.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
Transporta kopienas Pastāvīgais sekretariāts TKL budžetu īsteno kopš TKL stāšanās spēkā 2019. gadā. Transporta kopienas Pastāvīgajam sekretariātam ir vislabākās iespējas turpināt TKL pasākumus, ņemot vērā, ka tam ir vietējas zināšanas un vietējs tīkls un tas var balstīties uz vairāku gadu pieredzes, kas gūta saistībā ar pašreizējo TKL.
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Galvenais risks, kas konstatēts saistībā ar ierosinātā TKL budžeta izpildi, ir saistīts ar šā budžeta iespējamo neefektīvo izlietošanu ar mērķi finansēt Dienvidaustrumeiropas pušu atbalsta pasākumus, kas veicina transporta tirgu un tīklu pakāpenisku integrēšanu. Pasākumi šā riska mazināšanai jau ir paredzēti spēkā esošajā TKL, un tie attiecas uz gada darbības ziņojumu sagatavošanu, ziņojumiem par acquis saskaņošanu, Eiropas transporta tīkla (TEN-T) īstenošanu Dienvidaustrumeiropas pusēs, kā arī par budžeta izpildi. Šie ziņojumi ir jāapstiprina TKL Reģionālajai pārvaldības komitejai.
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
Pastāvīgais sekretariāts ir pilnīgi atbildīgs par sava budžeta izpildi, savukārt MOVE ĢD ir atbildīgs par budžeta lēmējinstitūcijas noteikto iemaksu regulāru veikšanu. Paredzamais kļūdu riska līmenis maksājumu un slēgšanas laikā ir līdzīgs tam, kas saistīts ar budžeta subsīdijām, kuras piešķirtas citām starptautiskām organizācijām.
Nav gaidāms, ka papildu uzdevumi, kas rodas saistībā ar piedāvāto pārskatīšanu, radīs īpašus papildu kontroles pasākumus. Tāpēc domājams, ka MOVE ĢD kontroles izmaksas (mērot salīdzinājumā ar pārvaldīto līdzekļu vērtību) paliks nemainīgas.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Transporta kopienai piemērojamie finanšu noteikumi un revīzijas procedūras, ko pieņēmusi Reģionālā pārvaldības komiteja, nosaka TKL budžeta īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un revīzijas procedūru saskaņā ar TKL 35. pantu. Saskaņā ar šiem finanšu noteikumiem un revīzijas procedūrām, it īpaši 61. un 62. pantu, grāmatvedis katru gadu sagatavo pārskatu par iepriekšējo gadu. Šos pārskatus apstiprina Transporta kopienas Pastāvīgā sekretariāta direktors. Neatkarīgi ārējie revidenti, kurus norīkos Reģionālā pārvaldības komiteja, veic Transporta kopienas gada revīziju. Ārējo revidentu pakalpojumu sniegšanas termiņu katru gadu atjauno, ja vien Reģionālā pārvaldības komiteja nav noteikusi citādi. Ārējie revidenti Reģionālajai pārvaldības komitejai iesniedz ziņojumu kopā ar paziņojumu par aktīviem un pasīviem un oficiāli apstiprinātus pārskatus ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc tā finanšu gada beigām, uz kuru tie attiecas.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu veids |
Iemaksas |
|||
|
Nr.
|
Dif./nedif. 8 |
no EBTA valstīm 9 |
no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm 10 |
no citām trešām valstīm |
citi piešķirtie ieņēmumi |
|
|
06 |
14.20.03.06 – Starptautiskas organizācijas un nolīgumi |
Dif./nedif. |
NĒ |
JĀ |
NĒ |
NĒ |
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:
3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Nr. |
06 – Kaimiņattiecības un pasaule |
|
ĢD: MOVE 11 |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||||
|
Darbības apropriācijas |
|||||||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1a) |
|
|
|
1,008 |
1,008 |
|
Maksājumi |
(2a) |
|
|
|
1,008 |
1,008 |
|
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1b) |
|
|
|
|
0,000 |
|
Maksājumi |
(2b) |
|
|
|
|
0,000 |
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 12 |
|||||||
|
Budžeta pozīcija |
|
(3) |
|
|
|
|
0,000 |
|
KOPĀ apropriācijas MOVE ĢD |
Saistības |
= 1.a+1.b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
1,008 |
1,008 |
|
Maksājumi |
= 2.a+2.b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
1,008 |
1,008 |
|
|
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||||
|
KOPĀ darbības apropriācijas
|
Saistības |
(4) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
1,008 |
1,008 |
|
Maksājumi |
(5) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
1,008 |
1,008 |
|
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
|
KOPĀ apropriācijas 6. IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
Saistības |
= 4+6 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
1,008 |
1,008 |
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Maksājumi |
= 5+6 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
1,008 |
1,008 |
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||
|
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
Saistības |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
1,008 |
1,008 |
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Maksājumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
1,008 |
1,008 |
3.2.2. Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Norādīt mērķus un iznākumus |
2024.
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||||||||||
|
IZNĀKUMI |
|||||||||||||||||||
|
Veids 13 |
Vidējās izmaksas |
Nr. |
Izmaksas |
Nr. |
Izmaksas |
Nr. |
Izmaksas |
Nr. |
Izmaksas |
Nr. |
Izmaksas |
Nr. |
Izmaksas |
Nr. |
Izmaksas |
Kopējais daudzums |
Kopējās izmaksas |
||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 14 … |
|||||||||||||||||||
|
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
|
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
|
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 |
|||||||||||||||||||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 … |
|||||||||||||||||||
|
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 |
|||||||||||||||||||
|
KOPSUMMAS |
|||||||||||||||||||
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:
3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:
3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām
|
KOPĀ digitālās un IT apropriācijas |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
|||||
|
IT izdevumi (korporatīvie) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
|||||
|
IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
|
|||||
|
KOPĀ |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:
– pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā
Sarunu ilguma un iznākuma neprognozējamības dēļ joprojām nav skaidrs precīzs brīdis, kad būs vajadzīgi papildu līdzekļi. Ja pārskatītais TKL stāsies spēkā līdz 2027. gada sākumam, 14 20 03 06. pozīcijas palielinājums, kas pārsniedz finanšu plānojumā paredzēto summu, būtu jāfinansē, galvenokārt izmantojot neizlietotos līdzekļus no ES iemaksas TKL pašreizējā budžetā (2026. gads). Jebkāds papildu finansējums ir atkarīgs no pieejamības, kas noteikta 2027. gada budžeta projekta procedūrā.
– jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā
– jāpārskata DFS
3.2.7.Trešo personu iemaksas
Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:
– nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums
– ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:
3.3. Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus
– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
– pašu resursus
– citus ieņēmumus
– atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām
4.Digitālā dimensija
4.1.Digitālās vajadzības
|
Politikas iniciatīva attiecas uz Transporta kopienas dibināšanas līguma pārskatīšanu Par šā līguma īstenošanu un par jebkādiem digitāliem līdzekļiem tā īstenošanas uzlabošanai ir atbildīgs Transporta kopienas Pastāvīgais sekretariāts. Tāpēc novērtēts, ka attiecībā uz šo iniciatīvu Komisijai digitālo vajadzību nav. |