Briselē, 3.6.2025

COM(2025) 265 final

2025/0136(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Padomes Pamatkonvenciju par mākslīgo intelektu un cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu


PASKAIDROJUMA RAKSTS

(1)PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (“MI akts”) 1 , Savienība ir pieņēmusi pirmo visaptverošo regulu par MI, nosakot standartu globālā mērogā. Ar MI aktu, kas stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, tiek pilnībā saskaņoti noteikumi par MI sistēmu laišanu tirgū, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu visās dalībvalstīs 2 ar mērķi veicināt inovāciju un uzticama MI ieviešanu, vienlaikus aizsargājot veselību, drošību un pamattiesības, tostarp demokrātiju, tiesiskumu un vidi.

Arī dažādas starptautiskas organizācijas, to vidū Eiropas Padome, ir pastiprinājušas centienus MI regulējuma jomā, atzīstot MI pārrobežu dabu un vajadzību pēc starptautiskas sadarbības šo tehnoloģiju radīto kopīgo problēmu risināšanā.

Laikā no 2022. gada jūnija līdz 2024. gada martam Eiropas Padomes Mākslīgā intelekta komiteja (CAI) 3 izstrādāja juridiski saistošu pamatkonvenciju (turpmāk tekstā “konvencija”), lai risinātu iespējamos riskus, ko MI rada cilvēktiesībām, demokrātijai un tiesiskumam.

Eiropas Padomes Ministru komiteja 2024. gada 17. maijā pieņēma konvenciju 4 , vienojās to atvērt parakstīšanai Viļņā (Lietuvā) 2024. gada 5. septembrī un aicināja Eiropas Padomes locekļus, citas trešās valstis, kas piedalījušās konvencijas izstrādē, un Savienību apsvērt tās parakstīšanu minētajā konferencē, vienlaikus atgādinot, ka konvencijai var pievienoties arī citas trešās valstis 5 .

Savienība parakstīja konvenciju 2024. gada 5. septembrī pēc tam, kad bija pieņemts Padomes 2024. gada 28. augusta Lēmums (ES) 2024/2218 par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Eiropas Padomes Pamatkonvenciju par mākslīgo intelektu un cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu 6 . Konvenciju šajā sakarā parakstīja arī Andora, Gruzija, Islande, Izraēla, Melnkalne, Norvēģija, Moldovas Republika, Sanmarīno, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis. To var parakstīt arī citas Eiropas Padomes dalībvalstis un trešās valstis, kuras jebkurā laikā ir piedalījušās tās izstrādē. Pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā Eiropas Padomes Ministru komiteja, ievērojot konvencijas 31. pantā noteikto procedūru, var uzaicināt pievienoties konvencijai jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un kas nav piedalījusies šīs konvencijas izstrādē.

Šajā sakarā šā Padomes lēmuma priekšlikuma mērķis ir sākt procesu, lai Savienības vārdā noslēgtu konvenciju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Padomes Lēmumā 2024/2218, ar ko pilnvaro parakstīt konvenciju. Pirmā starptautiskā nolīguma par mākslīgo intelektu noslēgšana sniedz Savienībai vērtīgu iespēju veicināt vienotu pieeju MI reglamentēšanai starptautiskā līmenī un nodrošināt satvaru sadarbībai ar Eiropas Padomes dalībvalstīm un trešām valstīm, kas kļūst par konvencijas pusēm.

·Konvencijas saturs

Konvencijas mērķis ir nodrošināt, ka darbības MI sistēmu dzīvesciklā pilnībā atbilst cilvēktiesībām, demokrātijai un tiesiskumam.

Konvencijas pusēm tā būs jāīsteno, veicot atbilstīgus leģislatīvus, administratīvus vai citus pasākumus, lai īstenotu tās noteikumus, ievērojot pakāpenisku un diferencētu pieeju atkarībā no nelabvēlīgās ietekmes nopietnības un iespējamības. Konvencija Savienībā būtu jāīsteno tikai ar MI aktu, ar ko pilnībā saskaņo noteikumus par MI sistēmu laišanu tirgū, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu, un attiecīgā gadījumā ar citu attiecīgo Savienības acquis.

Konvencijas darbības joma aptver MI sistēmas, kas varētu ietekmēt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, izmantojot diferencētu pieeju. Konvencijā paredzētie principi un pienākumi attieksies uz darbībām MI sistēmu dzīvesciklā, kuras veic publiskās iestādes vai privātie dalībnieki, kas rīkojas to vārdā. Attiecībā uz privāto sektoru pusēm ir pienākums novērst riskus un ietekmi, ko rada privātā sektora dalībnieku darbības MI sistēmu dzīvesciklā, tādā veidā, kas atbilst konvencijas priekšmetam un mērķim, bet tām ir iespēja izvēlēties, vai piemērot konvencijā noteiktos pienākumus vai veikt citus piemērotus pasākumus. Šī Padomes lēmuma priekšlikuma pielikumā ir projekts deklarācijai, ar ko Savienība apņemas ar MI aktu un citu attiecīgu Savienības acquis īstenot konvencijas II līdz VI nodaļā izklāstītos principus un pienākumus attiecībā uz darbībām, ko veic privāti dalībnieki, kuri laiž tirgū, nodod ekspluatācijā un izmanto MI sistēmas Savienībā.

MI darbības, kas saistītas ar valsts drošību, ir izslēgtas no konvencijas darbības jomas ar nosacījumu, ka tās jebkurā gadījumā ir jāveic saskaņā ar piemērojamām starptautiskajām cilvēktiesībām un ievērojot demokrātijas institūcijas un procesus. Konvencija neattiecas arī uz pētniecības un izstrādes darbībām saistībā ar MI sistēmām, kas vēl nav darītas pieejamas lietošanai, izņemot, ja testēšana vai tamlīdzīgas darbības var ietekmēt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Saskaņā ar Eiropas Padomes Statūtiem jautājumi, kas saistīti ar valsts aizsardzību, neietilpst konvencijas darbības jomā.

Konvencijā ir paredzēts arī vispārēju pienākumu un pamatprincipu kopums, citastarp cilvēka cieņas un personas autonomijas aizsardzība, kā arī vienlīdzības un nediskriminācijas veicināšana. Turklāt tajā ir noteikts pienākums ievērot privātumu un personas datu aizsardzību, kā arī pārredzamību un pārraudzību, lai nodrošinātu pārskatatbildību un atbildību. Viens no principiem attiecas arī uz drošu inovāciju un eksperimentiem kontrolētā vidē.

Īpašā nodaļā par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ir paredzēts arī tādu pasākumu kopums, kuru mērķis ir nodrošināt piekļūstamu un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību gadījumos, kad darbības MI sistēmu dzīvesciklā ir izraisījušas cilvēktiesību pārkāpumus. Tas ietver arī efektīvas procesuālās garantijas un garantijas personām, kuru tiesības ir būtiski ietekmējusi MI sistēmu izmantošana. Turklāt personas būtu jāinformē par to, ka tās mijiedarbojas ar MI sistēmu, nevis ar cilvēku.

Konvencijā ir iekļauta arī nodaļa par pasākumiem risku un nelabvēlīgas ietekmes novērtēšanai un mazināšanai, kas jāveic iteratīvā veidā, lai apzinātu faktisko un iespējamo ietekmi uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu un veiktu atbilstošus novēršanas un mazināšanas pasākumus.

Turklāt konvencijā ir paredzēts, ka pusēm būtu jānovērtē vajadzība pēc aizliegumiem vai moratorijiem attiecībā uz konkrētiem MI sistēmu lietojumiem, kas tiek uzskatīti par nesaderīgiem ar cilvēktiesību ievērošanu, demokrātijas darbību vai tiesiskumu.

Konvencija nodrošina pēcpasākumu mehānismu pušu konferencē, kurā ir pušu pārstāvji, kas periodiski apspriedīsies, lai veicinātu konvencijas efektīvu izmantošanu un īstenošanu.

Konvencijā ir paredzēts arī mehānisms starptautiskai sadarbībai gan starp konvencijas pusēm, gan attiecībās ar trešām valstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai sasniegtu konvencijas mērķi.

Turklāt katrai pusei vietējā līmenī būtu jāizveido vai jāizraugās viens vai vairāki efektīvi mehānismi, lai pārraudzītu to, kā puses izpilda konvencijā noteiktos pienākumus.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Konvencija nosaka vispārīgus principus un pienākumus cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzībai, kas ir pilnībā saskanīgi un saskaņoti ar MI akta mērķiem un sīki izklāstītajām prasībām attiecībā uz MI sistēmām, kā arī pienākumiem, kas noteikti šādu sistēmu nodrošinātājiem un ieviesējiem.

MI sistēmas definīcija konvencijā ir pilnībā saskaņota ar MI aktā sniegto definīciju, jo tās abas ir balstītas uz šādu sistēmu definīciju Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas MI principos 7 , tādējādi nodrošinot vienotu izpratni par to, kuras digitālās tehnoloģijas veido MI.

Gan konvencijā, gan MI aktā ir arī ievērota uz risku balstīta pieeja MI sistēmu regulējumam un ir iekļauti īpaši noteikumi par riska un ietekmes novērtējumiem un riska mazināšanas pasākumiem. MI akts jo īpaši ietver vairākus attiecīgus aizliegumus un augsta riska izmantošanas gadījumus attiecībā uz MI sistēmām visos publiskajos un privātajos sektoros, citastarp demokrātijas un tiesiskuma jomā. Tādējādi MI akta sīki izstrādātie noteikumi un procedūras MI sistēmu izstrādei, laišanai tirgū un ieviešanai minētajās jomās nodrošinās pamattiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu visā MI dzīvesciklā.

Konvencija ietver principus un pienākumus, uz kuriem jau attiecas MI akts, piemēram, pasākumus nolūkā aizsargāt cilvēktiesības, drošību un uzticamību, pārskatatbildību un atbildību, datu pārvaldību un datu aizsardzību, pārredzamību un pārraudzību, vienlīdzību un nediskrimināciju, digitālās prasmes un digitālo pratību.

Pārredzamība ir vēl viens kopīgs elements abos juridiskajos instrumentos, citastarp pasākumos attiecībā uz MI radīta satura identificēšanu un to personu informēšanu, kuras mijiedarbojas ar MI sistēmām. Abi juridiskie instrumenti ietver arī attiecīgus noteikumus par riska un ietekmes novērtējumiem un riska pārvaldību, uzskaiti, izpaušanu (pilnvarotām struktūrām un iestādēm un attiecīgā gadījumā skartajām personām), izsekojamību un izskaidrojamību, drošu inovāciju un eksperimentēšanu kontrolētā vidē, kā arī pasākumu kopumu, lai nodrošinātu efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, citastarp tiesības pieprasīt un iegūt informāciju un iesniegt sūdzību kompetentajai iestādei, kā arī procesuālās garantijas.

Konvencijā paredzētā pārraudzības sistēma arī pilnībā atbilst MI akta visaptverošajai pārvaldības un izpildes sistēmai, ko veido izpilde Savienības un valstu līmenī, ar procedūrām Savienības noteikumu konsekventai īstenošanai dalībvalstīs. Konvencijā jo īpaši ir paredzēts viens vai vairāki efektīvi pārraudzības mehānismi vietējā līmenī, kuriem savi pienākumi ir jāveic neatkarīgi un objektīvi un kuriem ir vajadzīgās pilnvaras, zināšanas un resursi, lai efektīvi pildītu uzdevumus pārraudzīt, kā puses īsteno konvencijā noteiktos pienākumus.

MI akts attieksies uz MI sistēmām, kas laistas tirgū, nodotas ekspluatācijā vai tiek izmantotas Savienībā, savukārt konvencijai ir plašāks ģeogrāfiskais tvērums — Eiropas Padomes dalībvalstis un trešās valstis visā pasaulē, kas var kļūt par konvencijas pusēm. Tādējādi konvencija sniedz unikālu iespēju veicināt uzticamu MI ārpus Savienības pirmajā starptautiskajā juridiski saistošajā līgumā, kura pamatā ir spēcīga cilvēktiesību pieeja MI regulējumam.

Saistībā ar regulatīvo pieeju MI, kas paredz konsekventas un savstarpēji pastiprinošas saistības vairākos starptautiskos līmeņos, gan konvencija, gan MI akts ir neatņemamas šīs pieejas sastāvdaļas ar kopīgu mērķi nodrošināt uzticamu MI.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Konvencijai ir arī kopīgi mērķi ar citām Savienības politikas jomām un tiesību aktiem, kuru mērķis ir īstenot pamattiesības, kas nostiprinātas Savienības Pamattiesību hartā 8 .

Jo īpaši konvencijā nostiprinātais vienlīdzības un nediskriminācijas princips pilnībā atbilst Savienības tiesību aktiem diskriminācijas aizlieguma jomā un veicinās līdztiesības apsvērumu integrēšanu MI sistēmu projektēšanā, izstrādē un izmantošanā un diskriminācijas aizlieguma efektīvu īstenošanu, kā paredzēts pušu piemērotajos starptautiskajos un valsts tiesību aktos.

Turklāt konvencija atbilst Savienības acquis datu aizsardzības jomā, citastarp Vispārīgajai datu aizsardzības regulai 9 , attiecībā uz pamattiesībām uz privātumu un personas datu aizsardzību, paredzot efektīvas garantijas un aizsardzības pasākumus, kam jābūt ieviestiem attiecībā uz personām, saskaņā ar pušu piemērotajām iekšzemes un starptautiskajām juridiskajām saistībām.

Konvencijā paredzētie pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt pušu demokrātiskos procesus saistībā ar darbībām MI sistēmas dzīvesciklā, pilnībā atbilst mērķiem un sīki izstrādātajiem noteikumiem Digitālo pakalpojumu aktā 10 (un Dezinformācijas apkarošanas rīcības kodeksā 11 ), ar ko reglamentē starpniecības pakalpojumu sniegšanu Savienībā ar mērķi nodrošināt drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, kurā tiek ievērotas pamattiesības, citastarp tiesības uz vārda brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju. Tie atbilst arī Regulai par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu 12 , kurā ietverta īpaša pārredzamības prasība gadījumos, kad MI sistēmas tiek izmantotas politisko reklāmu izplatīšanai. Tie atbilst arī Savienības politikai demokrātijas un brīvu, godīgu un noturīgu vēlēšanu jomā 13 , citastarp 2020. gada Eiropas Demokrātijas rīcības plānam 14 , tiesību aktu kopumam par demokrātijas un vēlēšanu integritātes pastiprināšanu 15 un nesenajai 2023. gada Demokrātijas aizsardzības paketei 16 .

Konvencija ir saskaņā ar Savienības vispārējo digitālo stratēģiju, jo tā palīdz veicināt tehnoloģijas, kuras darbojas cilvēku labā, kas ir viens no trim galvenajiem politikas ievirzes pīlāriem un mērķiem, kuri noteikti paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” 17 . Minētā paziņojuma mērķis ir nodrošināt, ka MI tiek izstrādāts, respektējot cilvēktiesības un iegūstot cilvēku uzticēšanos, lai Eiropa būtu gatava digitālajam laikmetam un nākamos gadus pārvērstu par digitālo desmitgadi 18 .

Turklāt Eiropas Deklarācijā par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei 19 ir ietvertas vairākas digitālās tiesības un principi, kas ir saskaņoti ar konvencijas mērķiem un principiem, un abi šie instrumenti veicina spēcīgu, cilvēktiesībās balstītu pieeju tehnoloģijām.

Konvencija atbilst arī ES stratēģijai par bērna tiesībām 20 un Eiropas stratēģijai “Bērniem labāks internets” (BIK+) 21 , kuru mērķis ir nodrošināt, ka bērni tiešsaistē tiek aizsargāti, respektēti un iespēcināti, saskaroties ar jaunu virtuālo pasauļu un MI radītajām problēmām.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikums lēmumam, ar ko pilnvaro Savienības vārdā noslēgt konvenciju, ir iesniegts Padomei saskaņā ar LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu.

Padomes lēmuma procesuālais juridiskais pamats — LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punkts — paredz Padomes lēmumu par nolīguma noslēgšanu pēc Komisijas kā sarunu vadītājas priekšlikuma; ja nolīgums attiecas uz jomu, uz kuru attiecas parastā likumdošanas procedūra, — ar Eiropas Parlamenta piekrišanu. LESD 218. panta 8. punkta pirmajā daļā noteikts, ka Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Lēmuma, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no nolīguma mērķa un satura. Saskaņā ar judikatūru, ja ES tiesību akta analīze parāda, ka tam ir divi mērķi vai ka tam ir divas sastāvdaļas, un ja vienu no tām var atzīt par galveno vai dominējošo, bet otrai ir tikai palīgraksturs, tad tiesību akts ir jābalsta tikai uz vienu juridisko pamatu, proti, uz to, ar ko saistīts galvenais vai dominējošais mērķis vai sastāvdaļa. Izņēmuma kārtā, ja, savukārt, tiek konstatēts, ka tiesību aktam vienlaikus ir vairāki mērķi vai vairāki komponenti, kas ir nesaraujami saistīti un neviens nav pakārtots citam, tādējādi, ka ir piemērojami dažādi Līguma noteikumi, tiesību akts ir jābalsta uz dažādiem atbilstošiem juridiskajiem pamatiem.

Attiecībā uz materiālo juridisko pamatu konvencijas materiālā piemērošanas joma atbilst MI akta darbības jomai, kurā arī no darbības jomas ir izslēgtas MI sistēmas, kuras izmanto tikai un vienīgi pētniecībā un izstrādē un valsts drošības un militārajās darbībās. Iepriekš minētā analīze ir arī parādījusi, ka konvencijā noteiktie principi un pienākumi lielā mērā ir aptverti un pārklājas ar MI aktā noteiktajām sīkāk izstrādātajām prasībām MI sistēmām un šādu sistēmu nodrošinātājiem un ieviesējiem. Ja Padome pieņems ierosināto lēmumu un Savienība noslēgs konvenciju, MI akts būs primārais ES tiesību akts, ar kuru konvenciju īsteno ES tiesību sistēmā ar pilnībā saskaņotiem noteikumiem par MI sistēmu laišanu tirgū, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu Savienībā, kas ir tieši piemērojami visās dalībvalstīs, ja vien MI aktā nav īpaši noteikts citādi 22 .

Ņemot vērā, ka konvencijas darbības joma un mērķi ir saskaņoti un pilnībā saskanīgi ar MI akta darbības jomu un mērķiem un ka abu šo juridisko instrumentu darbības joma būtiski pārklājas, konvencijas noslēgšanas materiālais juridiskais pamats ir LESD 114. pants, kas ir MI akta galvenais juridiskais pamats.

Starptautisko nolīgumu daba (“tikai ES” vai “jaukts”) ir atkarīga no konkrētā priekšmeta saderības ar Savienības ekskluzīvo vai dalīto kompetenci.

LESD 3. panta 2. punktā ir noteikts, ka Savienības ekskluzīvā kompetencē ir “noslēgt starptautisku līgumu .., ciktāl līguma slēgšana ietekmē Savienības kopīgos noteikumus vai maina to darbības jomu”. Starptautisks nolīgums var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu, ja nolīguma aptvertā joma pārklājas ar Savienības normām vai lielā mērā ir tajās aptverta 23 .

Konvencijas darbības joma attiecībā uz personām ir pilnībā saskaņota ar MI aktu, jo abi šie juridiskie instrumenti principā aptver gan publiskos, gan privātos dalībniekus (ar konvencijas principu un pienākumu fakultatīvu piemērošanu privātiem dalībniekiem, kas nav tie, kuri rīkojas publisko iestāžu vārdā), savukārt abu juridisko instrumentu materiālā piemērošanas joma no piemērojamiem noteikumiem izslēdz MI darbības, kas saistītas ekskluzīvi ar valsts drošību, militāro jomu un pētniecību.

Ņemot vērā, ka konvencijas un MI akta darbības joma attiecībā uz personām un materiālā piemērošanas joma pārklājas, konvencijas noslēgšana var ietekmēt Savienības kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu LESD 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā kā konvencija tika parakstīta saskaņā ar atļauju, kas piešķirta ar Padomes Lēmumu (ES) 2024/2218, attiecīgi būtu jāuzskata, ka Savienībai ir ekskluzīva ārējā kompetence noslēgt konvenciju, un konvencija būtu jānoslēdz Savienības vārdā kā “tikai ES” nolīgums.

•Proporcionalitāte

Konvencijā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu politikas mērķus, izstrādājot saskaņotu pieeju MI regulējumam starptautiskā līmenī.

Konvencija nosaka augsta līmeņa tiesisko regulējumu MI jomā, kas paredz elastību, ļaujot pusēm konkrēti izstrādāt īstenošanas satvarus. Uz risku balstītā pieeja arī nodrošina noteikumu proporcionalitāti un ļauj diferencēt īstenošanas pasākumus samērīgi ar riskiem līdzīgi kā MI aktā.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Izvēlētais instruments ir priekšlikums Padomes lēmumam saskaņā ar LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Pamattiesības

Konvencijas mērķis ir novērst iespējamos riskus un kaitējumu cilvēktiesībām, nodrošinot, ka darbības MI sistēmu dzīvesciklā atbilst cilvēktiesību ievērošanas, demokrātijas un tiesiskuma principiem, vienlaikus atzīstot arī MI potenciālu aizsargāt un atvieglot minēto tiesību īstenošanu digitālajā vidē un uzlabot sabiedrības un vides labbūtību un tehnoloģiju progresu.

Konvencijā paredzēto konkrēto principu un pienākumu mērķis ir aizsargāt un ievērot cilvēktiesības, kas nostiprinātas vairākos starptautiskos un reģionālos instrumentos 24 , kuri piemērojami pusēm, citastarp Savienības Pamattiesību hartā un starptautiskos instrumentos par cilvēktiesībām, kurus Savienība ir noslēgusi.

Tādējādi konvencija nosaka kopēju minimālo standartu cilvēktiesību aizsardzības piemērošanai MI kontekstā, vienlaikus nodrošinot esošo cilvēktiesību aizsardzību un ļaujot pusēm nodrošināt plašāku aizsardzību ar stingrākiem aizsardzības pasākumiem.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Konvencijā ir paredzēts, ka trešās valstis sniedz finansiālu ieguldījumu pušu konferences darbībās. Lai gan visas Eiropas Padomes dalībvalstis veiks iemaksas no Eiropas Padomes parastā budžeta saskaņā ar Eiropas Padomes Statūtiem, puses, kas nav dalībvalstis, veiks ārpusbudžeta iemaksas. Ieguldījumu, ko sniedz valsts, kura nav Eiropas Padomes dalībvalsts, kopīgi nosaka Ministru komiteja un attiecīgā valsts, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts.

Konvencija neskar pušu iekšējos normatīvos aktus, ar ko reglamentē budžeta kompetenci un budžeta apropriāciju procedūras. Pamatkonvencijā nav noteikts veids, kādā nosakāmas to pušu iemaksas, kuras nav Eiropas Padomes dalībvalstis, tostarp summas un kārtība. Šādu pušu ieguldījuma juridiskais pamats būs pati pamatkonvencija un akts(-i), ar ko nosaka minēto ieguldījumu 25 . 

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Pušu konference, kurā piedalās pušu pārstāvji, uzraudzīs, vai puses efektīvi īsteno konvenciju, un šajā nolūkā sniegs konkrētus ieteikumus. Pušu konference arī apsvērs iespējamus konvencijas grozījumus.

Katrai pusei pirmajos divos gados pēc pievienošanās un pēc tam regulāri būs jāiesniedz pušu konferencei ziņojums, sīki izklāstot pasākumus, kas veikti, lai īstenotu konvenciju. Puses tiek arī mudinātas sadarboties konvencijas mērķu sasniegšanā. Šī starptautiskā sadarbība var ietvert attiecīgās informācijas apmaiņu par MI un tā iespējamo nelabvēlīgo vai pozitīvo ietekmi uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu.

Lai nodrošinātu konvencijas uzraudzību un īstenošanu, katrai pusei būs jāizraugās viens vai vairāki efektīvi pārraudzības mehānismi vietējā līmenī. Savienības līmenī Komisija nodrošinās Konvencijas uzraudzību un īstenošanu saskaņā ar Līgumiem.

Šī priekšlikuma par konvencijas noslēgšanu apsvērumos ir apstiprināts, ka saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu Padomei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāpieņem lēmumi, ar ko nosaka nostājas, kas Savienības vārdā jāieņem pušu konferencē, ja minētā struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, jo īpaši pušu konferences reglamentu. Risinot sarunas par minēto reglamentu, kas jāpieņem vienprātīgi 12 mēnešu laikā pēc konvencijas stāšanās spēkā 26 , Savienība tieksies nodrošināt rezultātu, ar ko tai tiek piešķirtas 27 balsis, atspoguļojot tās dalībvalstu skaitu. Gadījumā, ja Savienībai tiks piešķirtas 27 balsis, Komisija, kas pārstāv Savienību, centīsies nodrošināt pastiprinātu koordināciju ar dalībvalstīm, lai paustu vienotas nostājas pirms pušu konferences un īstenotu savas balsstiesības Savienības vārdā. Ņemot vērā to, ka visas dalībvalstis ir arī Eiropas Padomes locekles, un ņemot vērā mākslīgā intelekta strauji mainīgo raksturu, kā arī vajadzību pēc saskaņota globāli piemērojama satvara šajā jomā, šāda pastiprinātā koordinācija ir īpaši svarīga. Lai nodrošinātu pastiprinātu koordināciju, Padome būtu jāiesaista jebkuras nostājas formulēšanā neatkarīgi no tās rakstura, tostarp to nostāju formulēšanā, kuru pamatā ir LES 16. panta 1. punkts un LESD 218. panta 9. punkts. Ja Savienība, neraugoties uz visiem tās centieniem, nespēs panākt, ka tai tiek piešķirtas 27 balsis, tad, lai nodrošinātu, ka Savienībai ir balsu skaits, kas atspoguļo tās īpatsvaru Eiropas Padomē un ļauj tai pienācīgi aizstāvēt savas intereses, Komisija ierosinās, ka dalībvalstis tiek pilnvarotas – saskaņā ar LESD 2. panta 1. punktu un pilnībā ievērojot Savienības ekskluzīvo kompetenci – pievienoties konvencijai līdz ar Savienību.

Komisija aicinās katru dalībvalsti nosūtīt vienu pārstāvi, kas Savienības delegācijas sastāvā pavadītu Komisijas pārstāvniecību pušu konferences sanāksmēs. Ir jāievēro lojālas sadarbības princips.

2025/0136 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Padomes Pamatkonvenciju par mākslīgo intelektu un cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2024/2218 27 Eiropas Padomes Pamatkonvencija par mākslīgo intelektu un cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu (“konvencija”) Eiropas Savienības vārdā tika parakstīta 2024. gada 5. septembrī, ņemot vērā tās noslēgšanu vēlāk.

(2)Konvencijā ir noteikti vispārīgi principi un pienākumi, kas konvencijas pusēm būtu jāievēro, lai nodrošinātu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzību saistībā ar darbībām mākslīgā intelekta (MI) sistēmu dzīvesciklā.

(3)Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. un 114. pantu, Eiropas Parlaments un Padome 2024. gada 13. jūnijā pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1689 28 , kurā ietverti saskaņoti noteikumi, kas parasti balstīti uz pilnīgu saskaņošanu, ar ko reglamentē MI sistēmu laišanu tirgū, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu Savienībā. Minētie noteikumi ir tieši piemērojami dalībvalstīs, ja vien minētajā regulā nav skaidri noteikts citādi. Konvencija Savienībā ir jāīsteno tikai ar Regulu (ES) 2024/1689 un citu attiecīgu Savienības acquis, ja tas ir piemērojams.

(4)Darbības MI sistēmu dzīvesciklā, kas saistītas ar valsts drošības interešu aizsardzību, ir izslēgtas no konvencijas darbības jomas. Arī Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689, kas būs galvenais Savienības tiesību akts, ar kuru īsteno konvenciju, no savas piemērošanas jomas izslēdz MI sistēmas, kas laistas tirgū, nodotas ekspluatācijā vai izmantotas ar modifikāciju vai bez tās vienīgi valsts drošības nolūkos, un MI sistēmu radītu iznākumu, ko Savienībā izmanto vienīgi šādiem nolūkiem, neatkarīgi no tā, kāda veida vienība veic minētās darbības. Turklāt valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 2. punktā. Līdz ar to Savienības nostājā, kas jāpauž ar konvenciju izveidotajā pušu konferencē būtu jāievēro iepriekš izklāstītie ierobežojumi. Jo īpaši Komisijai pušu konferences sanāksmēs būtu jāatturas apspriest vai ieņemt nostāju par darbībām MI sistēmu dzīvesciklā, kas saistītas ar valsts drošības interešu aizsardzību.

(5)Ņemot vērā, ka konvencijas personiskā un materiālā piemērošanas joma un konvencijas materiālie noteikumi lielā mērā ir tādi paši kā Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2024/1689, ko papildina cits attiecīgs Savienības acquis, konvencijas noslēgšana var ietekmēt Savienības kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu LESD 3. panta 2. punkta nozīmē. Šāds cits attiecīgs Savienības acquis ietver tiesību aktus, kuru mērķis ir īstenot pamattiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, piemēram, Savienības tiesību aktos diskriminācijas novēršanas jomā, tostarp Padomes Direktīvas 2000/43/EK 29 un 2000/78/EK 30 ; Savienības acquis par personas datu aizsardzību, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 31 un (ES) 2022/2065 32 , kuru mērķis ir nodrošināt drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, kurā tiek ievērotas pamattiesības, tostarp tiesības uz vārda brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/900 par politisko reklāmu 33 ; un tiesību aktus par produktu drošumu un tiesību aktus par atbildību par produktiem ar trūkumiem, tostarp Padomes Direktīvu 85/374/EEK 34 . Tāpēc Savienībai ir ekskluzīva ārējā kompetence noslēgt konvenciju. Līdz ar to tikai Savienībai būtu jākļūst par konvencijas pusi.

(6)Pušu konferencei būs liela nozīme konvencijas efektīvā īstenošanā, tostarp sniedzot konkrētus ieteikumus attiecībā uz konvencijas interpretāciju un piemērošanu. Pušu konference arī apsvērs iespējamus konvencijas grozījumus. Saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu Padomei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāpieņem lēmumi, ar ko nosaka nostājas, kas Savienības vārdā jāieņem pušu konferencē, ja minētā struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, jo īpaši pušu konferences reglamentu. Risinot sarunas par minēto reglamentu, kas jāpieņem vienprātīgi 12 mēnešu laikā pēc konvencijas stāšanās spēkā, Savienība tieksies nodrošināt rezultātu, ar ko tai tiek piešķirtas 27 balsis, atspoguļojot tās dalībvalstu skaitu. Gadījumā, ja Savienībai tiks piešķirtas 27 balsis, Komisijai, kas pārstāv Savienību, būtu jānodrošina pastiprināta koordinācija ar dalībvalstīm, lai paustu vienotas nostājas pušu konferencē un īstenotu savas balsstiesības Savienības vārdā. Ņemot vērā to, ka visas dalībvalstis ir arī Eiropas Padomes locekles, un ņemot vērā MI strauji mainīgo raksturu, kā arī vajadzību pēc saskaņota globāli piemērojama satvara MI jomā, šāda pastiprinātā koordinācija ir īpaši svarīga. Lai nodrošinātu pastiprinātu koordināciju, Padome būtu jāiesaista jebkuras nostājas formulēšanā neatkarīgi no tās rakstura, tostarp to nostāju formulēšanā, kuru pamatā ir LES 16. panta 1. punkts un LESD 218. panta 9. punkts. Ja Savienība, neraugoties uz visiem tās centieniem, nespēs panākt, ka tai tiek piešķirtas 27 balsis, tad, lai nodrošinātu, ka Savienībai ir balsu skaits, kas atspoguļo tās īpatsvaru Eiropas Padomē un ļauj tai pienācīgi aizstāvēt savas intereses, Komisijai būtu jāierosina, ka dalībvalstis tiek pilnvarotas – saskaņā ar LESD 2. panta 1. punktu un pilnībā ievērojot Savienības ekskluzīvo kompetenci – pievienoties konvencijai līdz ar Savienību.

(7)Komisija aicinās katru dalībvalsti nosūtīt vienu pārstāvi, kas Savienības delegācijas sastāvā pavadītu Komisijas pārstāvniecību Pušu konferences sanāksmēs. Ir jāievēro lojālas sadarbības princips.

(8)Attiecībā uz jebkuru citu nolīgumu, ko nākotnē varētu noslēgt Eiropas Padomes aizgādībā vai citos starptautiskos forumos, tostarp MI jomā, un attiecībā uz jebkādiem konvencijas grozījumiem, ārējo kompetenču sadalījums starp Savienību un dalībvalstīm būtu jāizvērtē, ņemot vērā katra šāda instrumenta īpatnības. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Savienība un tās dalībvalstis spētu konsekventā un koordinētā veidā, pilnībā ievērojot Līgumus, turpināt pildīt savu tiešo un aktīvo lomu Savienības viedokļa paušanā un tās interešu aizsardzībā.

(9)Konvencija būtu jāapstiprina Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Eiropas Padomes Pamatkonvencijas par mākslīgo intelektu un cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu (“konvencija”) noslēgšana.

Noslēdzamās konvencijas teksts ir pievienots šā lēmuma I pielikumā.

2. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprinātas deklarācijas, kas jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram un kas pievienotas šā lēmuma II pielikumā.

3. pants

Konvencija Savienībā ir jāīsteno tikai ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā, un citu attiecīgu Savienības acquis, ja tas ir piemērojams.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā [..].

Briselē,

   Padomes vārdā —

   priekšsēdētājs

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts).
(2)    MI akts, 1. un 8. apsvērums.
(3)     Lēmums par Mākslīgā intelekta komitejas darbu Ministru komitejas 132. sesijā — turpmākie pasākumi, CM/Inf(2022) 20, DD(2022) 245 .
(4)    Eiropas Padomes Pamatkonvencija par mākslīgo intelektu un cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu, Viļņa, 2024. gada 5. septembris, CETS 225.
(5)    CM/Del/Dec(2024)133/4.
(6)    Padomes Lēmums (ES) 2024/2218 (2024. gada 28. augusts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Eiropas Padomes Pamatkonvenciju par mākslīgo intelektu un cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu, ST/12385/2024/INIT, OV L, 2024/2218.
(7)    ESAO “MI sistēmas” definīcija tika atjaunināta 2023. gada 8. novembrī [C(2023) 151 un C/M(2023) 14, 218. punkts], lai nodrošinātu, ka tā joprojām ir tehniski precīza un atspoguļo tehnoloģiju attīstību, citastarp attiecībā uz ģeneratīvo MI.
(8)

   Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV C 326, 26.10.2012., 391.–407. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1.–102. lpp.).
(11)     Dezinformācijas apkarošanas rīcības kodekss | Eiropas digitālās nākotnes veidošana .
(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/900 (2024. gada 13. marts) par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu (PE/90/2023/REV/1, OV L, 2024/900, 20.3.2024.).
(13)     Demokrātijas aizsardzība — Eiropas Komisija (europa.eu) .
(14)     https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/new-push-european-democracy/protecting-democracy_lv .
(15)     https://commission.europa.eu/publications/reinforcing-democracy-and-integrity-elections-all-documents_en .
(16)    Komisijas Paziņojums par demokrātijas aizsardzību (COM(2023) 630 final).
(17)    Komisijas paziņojums “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020) 67 final).
(18)    Komisijas paziņojums “ Digitālais kompass līdz 2030. gadam — Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā ” (COM(2021) 118 final).
(19)     Eiropas deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei (COM(2022) 28 final).
(20)    Komisijas paziņojums “ES stratēģija par bērna tiesībām” (COM(2021) 142 final).
(21)    Komisijas paziņojums “Digitālā desmitgade bērniem un jauniešiem. Jaunā Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets” (BIK+) (COM(2022) 212 final).
(22)    Sk. MI akta 1. pantu un 1. apsvērumu.
(23)    Sk., piem., Tiesas spriedumu Komisija/Padome (Raidorganizāciju blakustiesības), C‑114/12, ECLI:EU:C:2014:2151, 68. un 69. punkts; Atzinumu 1/13, Trešo valstu pievienošanās Hāgas konvencijai, EU:C:2014:2303, 71.–74. punkts; Tiesas spriedumu Green Network, C-66/13, EU:C:2014:2399, 27.–33. punkts; Atzinumu 3/15, Marrākešas līgums, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, ECLI:EU:C:2017:114, 105.–108. punkts.
(24)    Piem., 1948. gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, 1950. gada Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (ETS Nr. 5), 1966. gada Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1966. gada Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, 1961. gada Eiropas Sociālā harta (ETS Nr. 35), kā arī to attiecīgie protokoli, un 1996. gada Eiropas Sociālā harta (pārskatīta) (ETS Nr. 163), 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bērna tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām.
(25)    Sk. 134. punktu Skaidrojošajā ziņojumā par Eiropas Padomes Pamatkonvenciju par mākslīgo intelektu un cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu.
(26)    Saskaņā ar konvencijas 30. panta 3. punktu tā stāsies spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā piecas parakstītājvalstis, tostarp vismaz trīs Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikušas piekrišanu atzīt šo konvenciju par saistošu.
(27)    Padomes Lēmums (ES) 2024/2218 (2024. gada 28. augusts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Eiropas Padomes Pamatkonvenciju par mākslīgo intelektu un cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu, ST/12385/2024/INIT, OV L, 2024/2218, 4.9.2024.
(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) ( OV L, 2024/1689, 12.7.2024., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj ).
(29)    Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības ( OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp. ).
(30)    Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju ( OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp. ).
(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) ( OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp. ).
(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) ( OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp. ).
(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/900 (2024. gada 13. marts) par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu ( OV L, 2024/900, 20.3.2024., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2024/900/oj ).
(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/2853 (2024. gada 23. oktobris) par atbildību par defektīviem produktiem un Padomes Direktīvas 85/374/EEK atcelšanu, PE/7/2024/REV/1, OV L, 2024/2853, 18.11.2024.

Briselē, 3.6.2025

COM(2025) 265 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums Padomes Lēmumam

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Padomes Pamatkonvenciju par mākslīgo intelektu un cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu


I PIELIKUMS

Eiropas Padomes Pamatkonvencijas par mākslīgo intelektu un cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu teksts

Viļņā, 5.9.2024.

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis un citas parakstītājvalstis,

ņemdamas vērā, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp tās dalībvalstīm, balstoties uz cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju un tiesiskumu;

atzīdamas to, cik vērtīgi ir veicināt sadarbību starp šīs konvencijas pusēm un paplašināt šādu sadarbību ar citām valstīm, kurām ir tādas pašas vērtības;

apzinādamies zinātnes un tehnoloģiju attīstības paātrināšanos un būtiskās pārmaiņas, ko nes mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā īstenotas darbības, kurām ir potenciāls veicināt progresu un inovāciju un līdz ar to cilvēku labklājību, kā arī individuālo un sabiedrības labbūtību, ilgtspējīgu attīstību, dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu visām sievietēm un meitenēm, kā arī citus svarīgus mērķus un intereses;

atzīdamas, ka darbības mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā var sniegt vēl nepieredzētas iespējas aizsargāt un veicināt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu;

pauzdamas bažas par to, ka ir tādas mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā īstenotas darbības, kas var apdraudēt cilvēka cieņu un personas autonomiju, cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu;

pauzdamas bažas par diskriminācijas riskiem digitālā kontekstā, jo īpaši tādā, kas saistīts ar mākslīgā intelekta sistēmām, un par to, ka tie var izraisīt vai saasināt nevienlīdzību, tostarp nevienlīdzību, ar ko saskaras sievietes un neaizsargātas personas, ciktāl tas attiecas uz cilvēktiesību izmantošanu un pilnīgu, vienlīdzīgu un efektīvu līdzdalību ekonomikas, sociālajā, kultūras un politiskajā jomā;

pauzdamas bažas par mākslīgā intelekta sistēmu ļaunprātīgu izmantošanu un iebilstot pret šādu sistēmu izmantošanu represīviem mērķiem, pārkāpjot starptautiskās cilvēktiesības, tostarp īstenojot patvaļīgu vai nelikumīgu novērošanas un cenzūras praksi, kas grauj privātumu un personas autonomiju;

apzinādamās ciešo savstarpējo saikni starp cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu;

pārliecinātas par nepieciešamību prioritārā kārtā izveidot tādu globāli piemērojamu tiesisko regulējumu, kurā būtu noteikti kopīgi vispārīgi principi un noteikumi, kas reglamentē darbības mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā, kurš efektīvi sargā kopīgās vērtības un ļauj izmantot mākslīgā intelekta sniegtās priekšrocības šo vērtību popularizēšanā tādā veidā, kas veicina atbildīgu inovāciju;

atzīdamas nepieciešamību veicināt digitālo pratību, vairot zināšanas un uzticēšanos saistībā ar mākslīgā intelekta sistēmu projektēšanu, izstrādi, izmantošanu un izņemšanu no lietošanas;

atzīdamas, ka šī konvencija ir tikai pamats, ko var papildināt ar vēl citiem instrumentiem, lai risinātu konkrētus jautājumus, kas saistīti ar darbībām mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā;

uzsvērdamas, ka šī konvencija ir paredzēta, lai risinātu konkrētas problēmas, kas rodas mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā, un mudinātu apsvērt plašākus riskus un ietekmi, kas saistīta ar šīm tehnoloģijām, tostarp, bet ne tikai, cilvēka veselību un vidi, kā arī sociālekonomiskos aspektus, piemēram, nodarbinātību un darbaspēku;

atzīmēdamas būtiskos centienus veicināt citu starptautisku un pārvalstisku organizāciju un forumu starptautisko izpratni un sadarbību mākslīgā intelekta jomā;

ņemdamas vērā piemērojamos starptautiskos cilvēktiesību instrumentus, piemēram, 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, 1950. gada Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ETS Nr. 5), 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, 1961. gada Eiropas Sociālo hartu (ETS Nr. 35), kā arī to attiecīgos protokolus, un 1996. gada Eiropas Sociālo hartu (pārskatīta) (ETS Nr. 163);

ņemdamas vērā arī 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

ņemdamas vērā arī personu tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību, kas piemērojamas un piešķirtas, piemēram, ar 1981. gada Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ETS Nr. 108) un tās protokoliem;

apstiprinādamas pušu apņemšanos aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu un veicināt mākslīgā intelekta sistēmu uzticamību, pateicoties šai konvencijai,

ir vienojušās par turpmāko.

I nodaļa. Vispārīgi noteikumi

1. pants. Priekšmets un mērķis

(1)Šīs konvencijas noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka darbības mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā pilnībā atbilst cilvēktiesībām, demokrātijai un tiesiskumam.

(2)Katra puse pieņem vai patur spēkā attiecīgus likumdošanas, administratīvus vai citus pasākumus, lai īstenotu šajā konvencijā izklāstītos noteikumus. Šos pasākumus klasificē un diferencē pēc vajadzības, ņemot vērā cik smaga un cik iespējama ir nelabvēlīga ietekme uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu visā mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā. Tas var ietvert īpašus vai horizontālus pasākumus, ko piemēro neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas veida.

(3)Lai nodrošinātu, ka puses efektīvi īsteno konvencijas noteikumus, ar šo konvenciju izveido pārraudzības mehānismu un paredz starptautisku sadarbību.

2. pants. Mākslīgā intelekta sistēmu definīcija

Šajā konvencijā “mākslīgā intelekta sistēma” ir mašīnbāzēta sistēma, kas tiešu vai netiešu mērķu sasniegšanai no saņemtajiem ievaddatiem izsecina, kā radīt tādus rezultātus kā prognozes, saturs, ieteikumi vai lēmumi, kuri var ietekmēt fizisko vai virtuālo vidi. Dažādas mākslīgā intelekta sistēmas pēc to ieviešanas atšķiras to autonomijas un pielāgošanās spējas ziņā.

3. pants. Darbības joma

(1)Šīs konvencijas darbības joma aptver darbības mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā, kuras var ietekmēt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, proti,

(a)katra puse piemēro šo konvenciju darbībām mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā, kuras īsteno publiskās iestādes vai privātie dalībnieki, kas rīkojas to vārdā;

(b)katra puse risina riskus un ietekmi, ko rada privātā sektora dalībnieku darbības mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā, ciktāl uz tām neattiecas a) apakšpunkts, tādā veidā, kas atbilst šīs konvencijas priekšmetam un mērķim;

katra puse deklarācijā, ko iesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, norāda, kā tā plāno īstenot šo pienākumu, vai nu piemērojot šīs konvencijas II–VI nodaļā izklāstītos principus un pienākumus privāto dalībnieku darbībām, vai veicot citus atbilstīgus pasākumus, lai izpildītu šajā apakšpunktā noteikto pienākumu. Puses jebkurā laikā un tādā pašā veidā var grozīt savas deklarācijas.

Īstenojot šajā daļā noteikto pienākumu, puse nedrīkst atkāpties no savām starptautiskajām saistībām, ko tā uzņēmusies, lai aizsargātu cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, vai ierobežot to piemērošanu.

(2)Pusei nav pienākuma piemērot šo konvenciju tādām darbībām mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā, kas saistītas ar tās valsts drošības interešu aizsardzību, ar nosacījumu, ka šādas darbības tiek veiktas saskaņā ar piemērojamām starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā, un ievērojot tās demokrātijas institūtus un procesus.

(3)Neskarot 13. pantu un 25. panta 2. punktu, šo konvenciju nepiemēro pētniecības un izstrādes darbībām attiecībā uz tādām mākslīgā intelekta sistēmām, kas vēl nav darītas pieejamas izmantošanai, ja vien testēšana vai tamlīdzīgas darbības netiek veiktas tā, ka tās var ietekmēt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu.

(4)Jautājumi, kas saistīti ar valsts aizsardzību, neietilpst šīs konvencijas darbības jomā.

II nodaļa. Vispārīgi pienākumi

4. pants. Cilvēktiesību aizsardzība

Katra puse pieņem vai patur spēkā pasākumus, lai nodrošinātu, ka darbības mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā ir saskanīgas ar pienākumiem aizsargāt cilvēktiesības, kā noteikts piemērojamos starptautiskajos tiesību aktos un valsts tiesību aktos.

5. pants. Demokrātisko procesu integritāte un tiesiskuma ievērošana

(1)Katra puse pieņem vai patur spēkā pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka mākslīgā intelekta sistēmas netiek izmantotas, lai apdraudētu demokrātijas institūtu un procesu integritāti, neatkarību un efektivitāti, tostarp varas dalīšanas principu, tiesu neatkarības ievērošanu un tiesu iestāžu pieejamību.

(2)Katra puse pieņem vai patur spēkā pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt tās demokrātiskos procesus saistībā ar darbībām mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā, tostarp personu taisnīgu piekļuvi publiskām debatēm un līdzdalību tajās, kā arī viņu spēju brīvi paust viedokli.

III nodaļa. Principi, kas saistīti ar darbībām mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā

6. pants. Vispārējā pieeja

Šajā nodaļā ir izklāstīti vispārējie kopīgie principi, ko katra puse īsteno attiecībā uz mākslīgā intelekta sistēmām tādā veidā, kas atbilst tās iekšzemes tiesību sistēmai un citiem šajā konvencijā noteiktajiem pienākumiem.

7. pants. Cilvēka cieņa un personas autonomija

Katra puse pieņem vai patur spēkā pasākumus, lai ievērotu cilvēka cieņu un personas autonomiju saistībā ar darbībām mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā.

8. pants. Pārredzamība un pārraudzība

Katra puse pieņem vai patur spēkā pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz darbībām mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā ir ieviestas pienācīgas pārredzamības un pārraudzības prasības, kas pielāgotas konkrētajiem apstākļiem un riskiem, tostarp attiecībā uz mākslīgā intelekta sistēmu radītā satura identificēšanu.

9. pants. Pārskatatbildība un atbildība

Katra puse pieņem vai patur spēkā pasākumus, lai nodrošinātu pārskatatbildību un atbildību par negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu, ko rada darbības mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā.

10. pants. Līdztiesība un nediskriminācija

(1)Katra puse pieņem vai patur spēkā pasākumus, lai nodrošinātu, ka darbībās mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā tiek ievērota līdztiesība, tostarp dzimumu līdztiesība, un diskriminācijas aizliegums, kā paredzēts piemērojamos starptautiskajos un valsts tiesību aktos.

(2)Katra puse apņemas pieņemt vai paturēt spēkā pasākumus, kuru mērķis ir pārvarēt nevienlīdzību, lai sasniegtu godīgus, taisnīgus un vienlīdzīgus rezultātus saskaņā ar tās piemērojamām valsts un starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā saistībā ar darbībām mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā.

11. pants. Privātums un personas datu aizsardzība

Katra puse pieņem vai patur spēkā pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz darbībām mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā:

(a)tiek aizsargātas personu tiesības uz privātumu un viņu personas dati, arī piemērojot piemērojamos valsts un starptautiskos tiesību aktus, standartus un regulējumus, un

(b)attiecībā uz personām ir ieviestas efektīvas garantijas un aizsardzības pasākumi saskaņā ar piemērojamām valsts un starptautiskajām juridiskajām saistībām.

12. pants. Uzticamība

Katra puse attiecīgā gadījumā veic pasākumus, lai veicinātu mākslīgā intelekta sistēmu uzticamību un paļāvību uz to rezultātiem, un tie varētu ietvert prasības, kas saistītas ar pienācīgu kvalitāti un drošību visā mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā.

13. pants. Droša inovācija

Lai veicinātu inovāciju, vienlaikus izvairoties no nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu, katra puse tiek aicināta attiecīgā gadījumā gādāt par to, ka pastāv kontrolēta vide mākslīgā intelekta sistēmu izstrādei, eksperimentēšanai un testēšanai tās kompetento iestāžu uzraudzībā.

V nodaļa. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

14. pants Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

(1)Katra puse, ciktāl ir vajadzīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi saskaņā ar savām starptautiskajām saistībām un atbilstoši savai tiesību sistēmai, pieņem vai patur spēkā pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir pieejami piekļūstami un efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izriet no darbībām mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā.

(2)Lai atbalstītu 1. punkta īstenošanu, katra puse pieņem vai patur spēkā pasākumus, tostarp:

(a)pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka attiecīgā informācija par mākslīgā intelekta sistēmām, kas var būtiski ietekmēt cilvēktiesības un to attiecīgo izmantošanu, tiek dokumentēta, sniegta struktūrām, kas ir pilnvarotas piekļūt šai informācijai, un attiecīgā gadījumā darīta pieejama vai paziņota skartajām personām;

(b)pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka a) apakšpunktā minētā informācija ir pietiekama, lai skartās personas varētu apstrīdēt lēmumu(-us), kas pieņemts(-i) sistēmas izmantošanā vai būtībā pamatots(-i) ar tās izmantošanu, un, ja tas ir atbilstīgi un lietderīgi, pašas sistēmas izmantošanu;

(c)efektīvu iespēju attiecīgajām personām iesniegt sūdzību kompetentajām iestādēm.

15. pants. Procesuālās garantijas

(1)Katra puse nodrošina, ka gadījumos, kad mākslīgā intelekta sistēma būtiski ietekmē cilvēktiesību izmantošanu, skartajām personām ir pieejamas efektīvas procesuālās garantijas, aizsardzības pasākumi un tiesības saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem.

(2)Katra puse cenšas nodrošināt, ka atbilstoši kontekstam personas, kas mijdarbojas ar mākslīgā intelekta sistēmām, tiek informētas par to, ka tās mijdarbojas ar šādām sistēmām, nevis ar cilvēku.

V nodaļa. Risku un nelabvēlīgās ietekmes novērtēšana un mazināšana

16. pants. Riska un ietekmes pārvaldības sistēma

(1)Katra puse, ņemot vērā III nodaļā izklāstītos principus, pieņem vai patur spēkā pasākumus mākslīgā intelekta sistēmu radīto risku identificēšanai, novērtēšanai, novēršanai un mazināšanai, ņemot vērā faktisko un iespējamo ietekmi uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu.

(2)Šādus pasākumus attiecīgi klasificē un diferencē, un to īstenošanā:

(a)pienācīgi ņem vērā mākslīgā intelekta sistēmu kontekstu un paredzēto izmantojumu, jo īpaši attiecībā uz riskiem cilvēktiesībām, demokrātijai un tiesiskumam;

(b)pienācīgi ņem vērā iespējamās ietekmes nopietnību un iespējamību;

(c)attiecīgā gadījumā apsver attiecīgo ieinteresēto personu, jo īpaši to personu, kuru tiesības var tikt ietekmētas, perspektīvas;

(d)tos piemēro iteratīvi visās darbībās mākslīgā intelekta sistēmas dzīvesciklā;

(e)ietver risku un nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu uzraudzību;

(f)iekļauj risku, faktiskās un iespējamās ietekmes un riska pārvaldības pieejas dokumentēšanu, un

(g)attiecīgā gadījumā pieprasa mākslīgā intelekta sistēmu testēšanu, pirms tās tiek darītas pieejamas pirmajai izmantošanai un kad tās tiek būtiski pārveidotas.

(3)Katra puse pieņem vai patur spēkā pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tiek pienācīgi novērsta mākslīgā intelekta sistēmu nelabvēlīgā ietekme uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu. Šāda nelabvēlīga ietekme un pasākumi tās novēršanai būtu jādokumentē un jāņem vērā, izstrādājot attiecīgos riska pārvaldības pasākumus, kas aprakstīti 2. punktā.

(4)Katra puse novērtē, vai ir nepieciešams moratorijs vai aizliegums, vai citi piemēroti pasākumi attiecībā uz konkrētiem mākslīgā intelekta sistēmu lietojumiem, ja tā uzskata, ka šāda izmantošana nav saderīga ar cilvēktiesību ievērošanu, demokrātijas darbību vai tiesiskumu.

VI nodaļa. Konvencijas īstenošana

17. pants. Nediskriminēšana

Puses nodrošina, ka šīs konvencijas noteikumus īsteno bez jebkādas diskriminācijas saskaņā ar to starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

18. pants. Personu ar invaliditāti un bērnu tiesības

Katra puse saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un piemērojamām starptautiskajām saistībām pienācīgi ņem vērā visas īpašās vajadzības un neaizsargātību saistībā ar personu ar invaliditāti un bērnu tiesību ievērošanu.

19. pants. Sabiedriskā apspriešana

Katra puse cenšas nodrošināt, ka svarīgi jautājumi, kas aktualizēti saistībā ar mākslīgā intelekta sistēmām, attiecīgā gadījumā tiek pienācīgi ņemti vērā sabiedriskajā apspriešanā un apspriedēs ar vairākām ieinteresētajām personām, ņemot vērā sociālo, ekonomisko, juridisko, ētisko, vidisko un citu būtisku ietekmi.

20. pants. Digitālā pratība un prasmes

Katra puse veicina un sekmē pienācīgu digitālo pratību un digitālās prasmes visās sabiedrības grupās, tostarp īpašas ekspertu prasmes to vidū, kas ir atbildīgi par mākslīgā intelekta sistēmu radīto risku apzināšanu, novērtēšanu, novēršanu un mazināšanu.

21. pants. Pašreizējo cilvēktiesību aizsardzība

Neko šajā konvencijā neinterpretē kā tādu, kas ierobežo vai citādi skar cilvēktiesības vai citas saistītas juridiskas tiesības un pienākumus, kuri var tikt garantēti saskaņā ar attiecīgajiem puses tiesību aktiem vai jebkuru citu attiecīgu starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse tā ir, vai kas atkāpjas no šādām cilvēktiesībām vai citām saistītām tiesībām un pienākumiem.

22. pants. Plašāka aizsardzība

Nevienu no šīs konvencijas noteikumiem neinterpretē kā tādu, kas ierobežo vai citādi ietekmē puses iespēju piešķirt plašāku aizsardzības pasākumu, nekā paredzēts šajā konvencijā.

VII nodaļa. Turpmāko pasākumu mehānisms un sadarbība

23. pants. Pušu konference

(1)Pušu konferences sastāvā ir šīs konvencijas pušu pārstāvji.

(2)Puses regulāri apspriežas, lai:

a) veicinātu šīs konvencijas efektīvu piemērošanu un īstenošanu, tostarp apzinātu visas problēmas un sekas, ko rada jebkura atruna, kura izdarīta saskaņā ar 34. panta 1. punktu, vai jebkura deklarācija, kas sniegta saskaņā ar šo konvenciju;

b) apsvērtu šīs konvencijas iespējamo papildināšanu vai grozīšanu;

c) izskatītu jautājumus un sniegtu konkrētus ieteikumus par šīs konvencijas interpretāciju un piemērošanu;

d) veicinātu informācijas apmaiņu par būtiskiem tiesiskiem, politiskiem vai tehnoloģiskiem sasniegumiem, arī 25. pantā noteikto mērķu sasniegšanai, lai īstenotu šo konvenciju;

e) vajadzības gadījumā atvieglotu mierizlīgumu strīdos, kas saistīti ar šīs konvencijas piemērošanu, un

f) veicinātu sadarbību ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saistībā ar šīs konvencijas īstenošanas attiecīgajiem aspektiem, vajadzības gadījumā arī rīkojot atklātu uzklausīšanu.

(3)Pušu konferenci sasauc Eiropas Padomes ģenerālsekretārs, kad vien tā tiek uzskatīta par vajadzīgu, un jebkurā gadījumā, ja pušu konferenci sasaukt prasa pušu vairākums vai Ministru komiteja.

(4)Pušu konference vienprātīgi pieņem savu reglamentu 12 mēnešu laikā pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā.

(5)Pusēm funkciju īstenošanā saskaņā ar šo pantu palīdz Eiropas Padomes Sekretariāts.

(6)Pušu konference var ierosināt Ministru komitejai atbilstošus veidus, kā piesaistīt attiecīgus ekspertus, lai atbalstītu šīs konvencijas efektīvu īstenošanu.

(7)Ikviena puse, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, piedalās pušu konferences darbību finansēšanā. Ieguldījumu, ko sniedz valsts, kura nav Eiropas Padomes dalībvalsts, kopīgi nosaka Ministru komiteja un attiecīgā valsts, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts.

(8)Pušu konference var nolemt ierobežot tās puses dalību savā darbā, kura vairs nav Eiropas Padomes dalībvalsts saskaņā ar Eiropas Padomes Statūtu (ETS Nr. 1) 8. pantu, ja ir būtiski pārkāpts Statūtu 3. pants. Tāpat var veikt pasākumus attiecībā uz jebkuru pusi, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, ar Ministru komitejas lēmumu pārtraukt attiecības ar šo valsti tādu iemeslu dēļ, kas ir līdzīgi Statūtu 3. pantā minētajiem.

24. pants. Ziņošanas pienākumi

(1)Katra puse iesniedz ziņojumu pušu konferencei pirmo divu gadu laikā pēc kļūšanas par pusi un pēc tam periodiski sniedz sīku informāciju par darbībām, kas veiktas, lai īstenotu 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu.

(2)Pušu konference saskaņā ar savu reglamentu nosaka ziņojuma formātu un procesu.

25. pants Starptautiskā sadarbība

(1)Puses sadarbojas šīs konvencijas mērķa īstenošanā. Puses tiek arī mudinātas vajadzības gadījumā palīdzēt valstīm, kas nav šīs konvencijas puses, rīkoties saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem un kļūt par tās pusēm.

(2)Puses attiecīgā gadījumā savstarpēji apmainās ar būtisku un noderīgu informāciju par aspektiem, kas saistīti ar mākslīgo intelektu un kam var būt būtiska pozitīva vai negatīva ietekme uz cilvēktiesību izmantošanu, demokrātijas darbību un tiesiskuma ievērošanu, tostarp riskiem un sekām, kas radušās pētniecības kontekstā un saistībā ar privāto sektoru. Puses tiek mudinātas attiecīgā gadījumā šādā informācijas apmaiņā iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas un valstis, kas nav šīs konvencijas puses.

(3)Puses tiek mudinātas stiprināt sadarbību, attiecīgā gadījumā arī ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai novērstu un mazinātu riskus un nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu saistībā ar darbībām mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā.

26. pants. Efektīvi pārraudzības mehānismi

(1)Katra puse izveido vai norīko vienu vai vairākus efektīvus mehānismus, lai pārraudzītu šajā konvencijā noteikto pienākumu izpildi.

(2)Katra puse nodrošina, ka šādi mehānismi pilda savus uzdevumus neatkarīgi un objektīvi un ka tiem ir vajadzīgās pilnvaras, speciālās zināšanas un resursi, lai tie efektīvi veiktu savu funkciju — pārraudzīt, kā tiek pildīti pienākumi, kas noteikti šajā konvencijā un ko ieviesušas puses.

(3)Ja puse ir paredzējusi vairākus šādus mehānismu, tā, ja tas ir praktiski iespējams, veic pasākumus, lai veicinātu efektīvu sadarbību starp mehānismiem.

(4)Ja puse ir paredzējusi mehānismus, kas atšķiras no esošajām cilvēktiesību struktūrām, tā, ja tas ir praktiski iespējams, veic pasākumus, lai veicinātu efektīvu sadarbību starp 1. punktā minētajiem mehānismiem un esošajām vietējām cilvēktiesību struktūrām.

VII nodaļa. Nobeiguma noteikumi

27. pants. Konvencijas ietekme

(1)Ja divas vai vairākas puses jau ir noslēgušas nolīgumu vai līgumu par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī konvencija, vai ir citādi nodibinājušas attiecības šādos jautājumos, tām ir arī tiesības piemērot minēto nolīgumu vai līgumu vai attiecīgi regulēt šīs attiecības, ja vien tās to dara tādā veidā, kas nav pretrunā šīs konvencijas priekšmetam un mērķim.

(2)Puses, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis, savās savstarpējās attiecībās piemēro Eiropas Savienības noteikumus, kas reglamentē jautājumus, uz kuriem attiecas šī konvencija, neskarot šīs konvencijas priekšmetu un mērķi un neskarot tās pilnīgu piemērošanu attiecībās ar citām pusēm. Tas pats attiecas uz citām pusēm, ciktāl tām šādi noteikumi ir saistoši.

28. pants. Grozījumi

(1)Grozījumus šajā konvencijā var ierosināt jebkura puse, Eiropas Padomes Ministru komiteja vai pušu konference.

(2)Eiropas Padomes ģenerālsekretārs pusēm paziņo par visiem grozījumu priekšlikumiem.

(3)Par jebkuru puses vai Ministru komitejas ierosinātu grozījumu paziņo pušu konferencei, kas Ministru komitejai iesniedz savu atzinumu par ierosināto grozījumu.

(4)Ministru komiteja izskata ierosināto grozījumu un atzinumu, ko iesniegusi pušu konference, un var apstiprināt grozījumu.

(5)Grozījuma redakciju, ko Ministru komiteja apstiprinājusi saskaņā ar 4. punktu, pārsūta pusēm pieņemšanai.

(6)Jebkurš grozījums, kas apstiprināts saskaņā ar 4. punktu, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas puses ir informējušas ģenerālsekretāru, ka tās šo grozījumu pieņem.

29. pants. Strīdu izšķiršana

Ja starp pusēm rodas strīds par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, šīs puses cenšas atrisināt strīdu sarunu ceļā vai ar citiem miermīlīgiem līdzekļiem pēc to izvēles, tostarp ar pušu konferences starpniecību, kā paredzēts 23. panta 2. punkta e) apakšpunktā.

30. pants. Parakstīšana un stāšanās spēkā

(1)Šo konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, trešās valstis, kas piedalījušās tās izstrādē, un Eiropas Savienība.

(2)Šo konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

(3)Šī konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā piecas parakstītājvalstis, tostarp vismaz trīs Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikušas piekrišanu atzīt šo konvenciju par saistošu saskaņā ar 2. punkta noteikumiem.

(4)Attiecībā uz citām parakstītājvalstīm, kas piekrīt atzīt konvenciju par saistošu vēlāk, tā stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā deponēts ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments.

31. pants. Pievienošanās

(1)Pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā Eiropas Padomes Ministru komiteja, apspriedusies ar šīs konvencijas pusēm un saņēmusi to vienprātīgu piekrišanu, var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un kas nav piedalījusies šīs konvencijas izstrādē, pievienoties šai konvencijai ar lēmumu, kas pieņemts ar balsu vairākumu, kā paredzēts Eiropas Padomes Statūtu 20.d pantā, un ar vienprātīgu to pušu pārstāvju balsojumu, kuri ir tiesīgi piedalīties Ministru komitejā.

(2)Jebkurai valstij, kas pievienojas, šī konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram deponēts pievienošanās instruments.

32. pants. Teritoriālā piemērošana

(1)Jebkura valsts vai Eiropas Savienība ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas brīdī var norādīt teritoriju vai teritorijas, attiecībā uz kurām šī konvencija ir piemērojama.

(2)Jebkura puse vēlāk ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var attiecināt šīs konvencijas piemērošanu uz jebkuru citu deklarācijā norādītu teritoriju. Attiecībā uz šādu teritoriju šī konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto deklarāciju.

(3)Jebkuru saskaņā ar abiem iepriekšējiem punktiem sagatavotu deklarāciju attiecībā uz jebkuru šādā deklarācijā minēto teritoriju var atsaukt ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Šāda atsaukšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto paziņojumu.

33. pants. Federālā klauzula

(1)Federāla valsts var paturēt tiesības uzņemties saistības saskaņā ar šo konvenciju atbilstoši tās pamatprincipiem, kas reglamentē attiecības starp tās centrālo valdību un tās pavalstīm vai citām tamlīdzīgām teritoriālām vienībām, ar nosacījumu, ka šī konvencija ir piemērojama federālās valsts centrālajai valdībai.

(2)Attiecībā uz šīs konvencijas noteikumiem, kuru piemērošana ir to pavalstu vai citu tamlīdzīgu teritoriālo vienību jurisdikcijā, kam federācijas konstitucionālajā sistēmā nav noteikts pienākums veikt likumdošanas pasākumus, federālā valdība informē šādu pavalstu kompetentās iestādes par minētajiem noteikumiem ar labvēlīgu atzinumu un mudina tās veikt attiecīgas darbības to īstenošanai.

34. pants. Atrunas

(1)Ar rakstisku paziņojumu, kas adresēts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, jebkura valsts šīs konvencijas parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu var deklarēt, ka tā izmanto 33. panta 1. punktā paredzēto atrunu.

(2)Attiecībā uz šo konvenciju nevar izdarīt nekādas citas atrunas.

35. pants. Denonsēšana

(1)Jebkura puse var jebkurā laikā denonsēt šo konvenciju ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

(2)Šāda denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

36. pants. Paziņošana

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs konvencijas izstrādē, Eiropas Savienībai, jebkurai parakstītājvalstij, jebkurai līgumslēdzējai valstij, jebkurai pusei un jebkurai citai valstij, kas ir uzaicināta pievienoties šai konvencijai, par:

(a)katru parakstīšanu;

(b)katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu;

(c)katru šīs konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 30. panta 3. un 4. punktu un 31. panta 2. punktu;

(d)katru grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 28. pantu, un datumu, kurā šāds grozījums stājas spēkā;

(e)katru deklarāciju, kas sniegta saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

(f)katru atrunu un atrunas atsaukumu, kas izdarīts saskaņā ar 34. pantu;

(g)katru denonsēšanu, kas veikta saskaņā ar 35. pantu;

(h)ikvienu citu aktu, deklarāciju, paziņojumu vai ziņojumu saistībā ar šo konvenciju.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Viļņā, 2024. gada 5. septembrī, angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, ko deponē Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs konvencijas izstrādē, Eiropas Savienībai un jebkurai valstij, kas ir aicināta pievienoties šai konvencijai.

II PIELIKUMS

1.Eiropas Savienības deklarācija par piemērošanas tvērumu attiecībā uz privātiem dalībniekiem saskaņā ar konvencijas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu 

Atgādinot par konvencijas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto pienākumu risināt riskus un ietekmi, ko rada privātā sektora dalībnieku darbības mākslīgā intelekta sistēmu dzīvesciklā, ciktāl tas nav ietverts minētā noteikuma a) apakšpunktā, tādā veidā, kas atbilst konvencijas mērķim un nolūkam, Savienība paziņo, ka tā piemēros konvencijas II-VI nodaļā izklāstītos principus un pienākumus tādu privāto dalībnieku darbībām, kas laiž tirgū, dara pieejamas un izmanto MI sistēmas Eiropas Savienībā, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (“MI akts”). Uz šīm darbībām var attiekties arī cits attiecīgais Savienības acquis, un tas var veicināt konvencijas principu un pienākumu īstenošanu.

 

2.Eiropas Savienības deklarācija par piemērošanas teritoriālo tvērumu saskaņā ar konvencijas 32. panta 1. punktu 

 

Attiecībā uz konvencijas 32. panta 1. punktu Savienība paziņo, ka Pamatkonvencija par mākslīgo intelektu un cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu attiecībā uz Savienības kompetenci ir jāpiemēro teritorijās, kurās piemēro ES Līgumus saskaņā ar LES 52. pantu un saskaņā ar nosacījumiem, kas cita starpā paredzēti LESD 355. pantā.