(2)saistība starp pieteikuma iesniedzēju un trešo valsti, kas nozīmē, ka ir jābūt saiknei starp patvēruma meklētāju un drošu trešo valsti, kas padara par saprātīgu pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšanu uz šo drošo trešo valsti;

(3)PPR noteiktās pienācīga procesa garantijas, kas jāievēro dalībvalstīm, kuras piemēro šo jēdzienu, jo īpaši individuāls, katrā atsevišķā gadījumā veikts novērtējums par to, vai valsts ir droša katram attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam, kā arī iespēja pieteikuma iesniedzējam apstrīdēt tiesā saistības ar attiecīgo trešo valsti esību un pārsūdzības automātiskais apturošais spēks, kā arī tas, ka valsts būtu droša, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja īpašos apstākļus (iespēja atspēkot drošības prezumpciju).

Šīs pārskatīšanas rezultātā un pēc rūpīgas analīzes Komisija secināja, ka ir iespējams pārskatīt saistības kritēriju, jo tā nav prasība saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un pārsūdzības automātiski apturošo spēku. Tomēr tā konstatēja, ka nav iespējams pārskatīt trešās valsts “drošības” kritērijus, jo tie jau ir saskaņoti ar minimālajiem standartiem, kas noteikti starptautiskajās tiesībās 6 . Citi aspekti, kas saistīti ar pienācīgu procesu, tostarp individuāls novērtējums, ir prasības, kas noteiktas ES un starptautiskajās tiesībās un judikatūrā un kas ir būtiskas personu aizsardzībai pret izraidīšanu un viņu pamattiesību saglabāšanai. Ņemot vērā šo garantiju saistošo raksturu saskaņā ar ES un starptautiskajām tiesībām, tām ir jāpaliek spēkā 7 .

Tāpēc, lai mērķtiecīgi grozītu PPR, ir noteikti šādi divi elementi:

(a)prasība par saistību starp pieteikuma iesniedzēju un trešo valsti (saistības kritērijs), kā arī

(b)pārsūdzības par lēmumiem, ar kuriem pieteikums noraidīts kā nepieņemams drošas trešās valsts dēļ, apturošais spēks.

Ieinteresētās personas norādīja uz dažādiem ieguvumiem un risku, kas piemīt katrai alternatīvai, kā apkopots turpmāk sadaļā “Apspriešanās ar ieinteresētajām personām”.

A. Saistības kritērijs

Komisijas pārskatā tika konstatēts, ka saistības kritērija nesaistošais raksturs starptautiskajās tiesībās ļauj to pārskatīt. Tas bija arī drošas trešās valsts jēdziena elements saskaņā ar PPR, saistībā ar kuru lielākā daļa dalībvalstu norādīja, ka tam ir vislielākā ietekme uz jēdziena piemērošanas atvieglošanu. Pamatojoties uz minēto, Komisija apzināja un novērtēja trīs alternatīvas saistības kritērija pārskatīšanai PPR kontekstā 8 .

(1)Saistības kritērija kā obligātas prasības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem svītrošana

Tā kā saistības kritērijs starptautiskajās tiesībās netiek prasīts, viena no apsvērtajām alternatīvām bija atcelt tā obligāto raksturu Savienības tiesību aktos, tādējādi ļaujot dalībvalstīm, piemērojot drošas trešās valsts jēdzienu, izvēlēties, vai piemērot saistības kritēriju, un kā to definēt valsts tiesību aktos.

Šī alternatīva atvieglotu drošas trešās valsts jēdziena piemērošanu dalībvalstīs, iespējams, paplašinot to pieteikumu iesniedzēju skaitu, kuriem varētu piemērot drošas trešās valsts jēdzienu, paplašinot to trešo valstu loku, ar kurām sadarboties tā piemērošanā, un novēršot nepieciešamību pierādīt, ka pastāv saikne ar konkrētu drošu trešo valsti. Tas samazinātu administratīvo slogu un palielinātu patvēruma pieteikumu izskatīšanas efektivitāti. Tas varētu arī palīdzēt uzlabot atbildības dalīšanu un, iespējams, paplašināt globālo aizsardzības telpu. Šī alternatīva ir jāpiemēro saskaņā ar ES Pamattiesību hartu, tostarp attiecībā uz bērnu tiesībām.

Šī alternatīva ietvēra arī iespēju izslēgt konkrētas neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju grupas vai ieviest īpašus pasākumus, lai novērstu bēgšanu (piemēram, bēgšanas riska pieņemšana, piemērojot drošas trešās valsts jēdzienu vai ieviešot jaunu aizturēšanas pamatu Uzņemšanas apstākļu direktīvā). Šī alternatīva ietvēra arī iespēju noslēgt nolīgumus vai vienošanās ar trešām valstīm, pieprasot izskatīt to pieteikumu par efektīvu aizsardzību pamatotību, kurus iesnieguši pieteikuma iesniedzēji, kuru pieteikums tika noraidīts kā nepieņemams saskaņā ar drošas trešās valsts jēdzienu.

Šie elementi ir daļa no šā tiesību akta priekšlikuma.

(2)Tranzīta uzskatīšana par pietiekamu kritēriju

Otra alternatīva bija uzskatīt, ka vien pieteikuma iesniedzēja tranzīts caur drošu trešo valsti ir pietiekams kritērijs, lai attiecīgajām personām piemērotu drošas trešās valsts jēdzienu.

Tranzīta kā kritērija iekļaušana nodrošinātu objektīvu papildu saikni starp pieteikuma iesniedzēju un drošu trešo valsti, jo ir pamatoti sagaidīt, ka persona, kas lūdz starptautisko aizsardzību, būtu varējusi pieteikties aizsardzības saņemšanai drošā trešajā valstī, kuras teritoriju šī persona ir šķērsojusi. Šī interpretācija atbilst pieejai, ko Komisija izmantoja savā 2016. gada Patvēruma procedūras regulas priekšlikumā 9 , kurā tā atzina, ka tranzīts caur drošu trešo valsti varētu būt pietiekams, lai piemērotu drošas trešās valsts jēdzienu. Tranzīta atzīšana par derīgu objektīvu saikni atvieglo jēdziena piemērošanu un, iespējams, paplašina to trešo valstu loku, ar kurām dalībvalstis var sadarboties patvēruma jautājumos. Šāda tranzīta pierādīšana būs dalībvalstu kompetento patvēruma iestāžu pienākums.

Tika apsvērta iespēja ieviest īpašu atspēkojamu tranzīta prezumpciju, saskaņā ar kuru varētu pieņemt, ka personai, kura neatbilstīgi ierodas ES teritorijā un kura nevar pierādīt tiešo ierašanās maršrutu, ir jābūt šķērsojušai vismaz vienu trešo valsti. Tomēr tika secināts, ka atspēkojamas prezumpcijas ieviešana papildinātu tiesvedības pamatu klāstu, kas būtu pretrunā vēlamajai drošas trešās valsts jēdziena piemērošanas vienkāršošanai. Šā iemesla dēļ tika noraidīta iespēja ieviest atspēkojamu prezumpciju.

(3)Saistības kritērija noteikšana PPR, bet tā elastības palielināšana (kas ietvertu arī tranzītu)

Trešā alternatīva bija definēt “saistību” saskaņā ar ES tiesību aktiem, lai papildus tranzītam kultūras saites vai valodas zināšanas uzskatītu par pietiekamām saiknēm, ko, iespējams, varētu papildināt ar pamatnostādņu dokumentu.

Šī alternatīva varētu paplašināt potenciālo drošu trešo valsts kopumu, jo tā sniedzas tālāk par trešām valstīm ceļā uz ES, vienlaikus veicinot sadarbību ar attiecīgo trešo valsti un sekmējot lielāku atbildības dalīšanu. Turklāt tas varētu atvieglot pieteikuma iesniedzēja integrāciju pēc pārsūtīšanas, tādējādi uzlabojot pārsūtīšanas ilgtspēju. Tomēr pienākums pierādīt saistību vienmēr būtu dalībvalstu patvēruma iestādēm. Tāpēc šī alternatīva netika uzskatīta par tādu, kas dotu vēlamo rezultātu, vienkāršojot drošas trešās valsts jēdziena piemērošanu.

B. Pārsūdzības apturošais spēks

Komisija ir arī pārbaudījusi, vai ir iespējams vienkāršot pārsūdzības procedūras attiecībā uz drošas trešās valsts jēdziena piemērošanu, padarot pārsūdzības par nepieņemamības lēmumiem apturošu spēku nepiemērojamu automātiski.

Jautājums par to, vai pārsūdzībai par drošas trešās valsts jēdziena piemērošanu ir automātisks apturošs spēks, ir īpaši svarīgs tādu nepieņemamības lēmumu gadījumos, kuru pamatā ir drošas trešās valsts jēdziens, ja pieteikums netiek izskatīts pēc būtības. Apdraudēto pamattiesību raksturs un jo īpaši izraidīšanas risks padara īpaši svarīgu PPR paredzētā pārsūdzības apturošā spēka garantiju. Apspriešanās procesa laikā dažas dalībvalstis, UNHCR un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji norādīja uz šādu risku.

Tomēr pārsūdzības automātiskā apturošā spēka atcelšana varētu palīdzēt samazināt procesuālo kavēšanos drošas trešās valsts jēdziena piemērošanā un novērst iespējamu pārsūdzības iespēju ļaunprātīgu izmantošanu no pieteikuma iesniedzēju puses, vienlaikus nodrošinot pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizsardzību, ļaujot tiem lūgt piemērot apturošo spēku. Turklāt, lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzēju tiesību aizsardzību pret izraidīšanas risku, pastāv automātisks apturošs spēks attiecībā uz atgriešanas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar PPR 37. pantu saistībā nepieņemamību, ja pastāv neizraidīšanas principa pārkāpuma risks. Tam būtu jāgarantē, ka personas nepārsūta, ja trešā valstī pastāv izraidīšanas risks vai ja ir nopietna kaitējuma vai necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās risks trešā valstī.

Pārskatīšanas secinājumi

Komisija ir rūpīgi izsvērusi katras alternatīvas priekšrocības un trūkumus saistībā ar PPR noteikumiem par drošas trešās valsts jēdziena piemērošanu. Kopumā tā uzskata, ka pasākumu kombinācija, visticamāk, panāks vēlamo elastību un atvieglos drošas trešās valsts jēdziena piemērošanu dalībvalstīs, vienlaikus saglabājot būtiskas garantijas, aizsargājot pamattiesības un kliedējot dažu ieinteresēto personu paustās bažas, kā atspoguļots šajā priekšlikumā.

Tāpēc šis priekšlikums ļautu, bet ne prasītu dalībvalstīm piemērot drošas trešās valsts jēdzienu, ja i) pastāv saistība starp pieteikuma iesniedzēju un attiecīgo drošo trešo valsti vai ii) ja pieteikuma iesniedzējs ir tranzītā šķērsojis drošu trešo valsti, vai iii) gadījumā, ja nav saistības vai tranzīta, ja ar drošu trešo valsti ir noslēgts nolīgums vai vienošanās, kā dēļ pēc būtības ir jāizskata efektīvas aizsardzības pieprasījumi, kurus iesnieguši pieteikuma iesniedzēji, uz kuriem attiecas minētais nolīgums vai vienošanās. Pēdējai iespējai nebūtu jāattiecas uz nepavadītiem nepilngadīgajiem, kuriem vienmēr būtu nepieciešama saistība vai tranzīts. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visos lēmumos, kas attiecas uz nepilngadīgajiem, primāri tiek ņemtas vērā bērna intereses.

Tas arī vienkāršo pārsūdzības procedūras attiecībā uz drošas trešās valsts jēdziena piemērošanu, ierosinot padarīt par neautomātisku to pārsūdzību apturošo spēku, kas iesniegtas par nepieņemamības lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz drošu trešo valsti.

•Priekšlikuma mērķi

Šā priekšlikuma galvenais mērķis ir veikt mērķtiecīgu grozījumu Patvēruma procedūras regulā (ES) 2024/1348, lai atvieglotu drošas trešās valsts jēdziena piemērošanu.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums izriet no PPR 77. panta, kurā Komisijai uzdots līdz 2025. gada 12. jūnijam pārskatīt drošas trešās valsts jēdzienu un attiecīgā gadījumā ierosināt jebkādus mērķtiecīgus grozījumus. Tas pilnībā atbilst 2024. gada 14. maijā pieņemtās Patvēruma procedūras regulas mērķiem. Tas ir saskaņots arī ar citiem likumdošanas instrumentiem, kas pieņemti saistībā ar Migrācijas un patvēruma paktu, jo īpaši Kvalifikācijas regulu, pārstrādāto Uzņemšanas apstākļu direktīvu, Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu, Skrīninga regulu un Eurodac regulu.

Turklāt priekšlikums pārskatīt drošas trešās valsts jēdzienu atbilst Atgriešanas regulas priekšlikumam 10 , ciktāl ar to tiek paplašināta ES atgriešanas noteikumu darbības joma, iekļaujot arī atgriešanu, ko veic saskaņā ar drošas trešās valsts jēdzienu, un attiecībā uz neizraidīšanas principa ievērošanu tiek saglabātas atgriežamajām personām (jau) pieejamās garantijas saskaņā ar ES atgriešanas noteikumiem, ES Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums atbilst visaptverošai ilgtermiņa pieejai efektīvākai un saskaņotākai migrācijas pārvaldībai, kā izklāstīts Migrācijas un patvēruma paktā, kas cita starpā ietver migrācijas izvirzīšanu par partnerības un sadarbības attiecību ar trešām valstīm galveno jautājumu. No šā skatu punkta raugoties un ņemot vērā priekšlikuma mērķi garantēt tiesības lūgt patvērumu, kā arī ievērot bēgļu, patvēruma meklētāju un migrantu pamattiesības neatkarīgi no viņu statusa, priekšlikums ir saskaņots ar ES apņemšanos sasniegt Globālā pakta par bēgļiem mērķus.

Priekšlikums atbalsta pakta vispārējos mērķus un jo īpaši mērķi padarīt patvēruma pieteikumu apstrādi ES efektīvāku un rast risinājumus sadarbībai un sloga sadalei ar trešām valstīm.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 78. panta 2. punkta d) apakšpunkts.

•Valstu atšķirīgās nostājas

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, Īrija nepiedalās nekādu pasākumu pieņemšanā, un tai nav saistoši nekādi pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD trešās daļas V sadaļu, tostarp pasākumi, ar ko izveido kopēju Eiropas patvēruma sistēmu. Tomēr saskaņā ar minētā protokola 3. pantu Īrija var nolemt piedalīties šādu pasākumu pieņemšanā un piemērošanā. Īrija ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties Patvēruma procedūras regulas īstenošanā. Tā var arī izvēlēties piedalīties šā priekšlikuma, ar ko groza Patvēruma procedūras regulu, pieņemšanā un piemērošanā saskaņā ar protokola Nr. 21 3. un 4.a pantu.

Saskaņā ar 1. un 2. pantu protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

•Subsidiaritāte

Šā priekšlikuma mērķis ir veikt mērķtiecīgu grozījumu Patvēruma procedūras regulā, lai padarītu drošas trešās valsts jēdziena piemērošanu elastīgāku dalībvalstīm. Priekšlikumā tiek saglabāts drošas trešās valsts jēdziena piemērošanas neobligātais raksturs.

Jaunās procedūras būtu jāreglamentē ar tiem pašiem noteikumiem neatkarīgi no tā, kura dalībvalsts tās piemēro, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, uz kuriem tās attiecas, un lai nodrošinātu skaidrību un juridisko noteiktību personai. Turklāt dalībvalstis, rīkojoties vienas pašas, varētu radīt stimulus neatļautai kustībai no vienas dalībvalsts uz citu atkarībā no tā, vai un kā tās piemēro drošas trešās valsts jēdzienu, vai kavēt pārsūtīšanu saskaņā ar Dublinas sistēmu šā jēdziena atšķirīgas piemērošanas dēļ.

Dalībvalstis vienas pašas nevar īstenot šā priekšlikuma mērķus. Lai sasniegtu mērķi novērst dažus šķēršļus drošas trešās valsts jēdziena efektīvai piemērošanai, ir vajadzīgs ES regulējums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu konsekventu un saskaņotu drošas trešās valsts jēdziena piemērošanu visās dalībvalstīs. Tāpēc Savienībai ir jārīkojas, un tā var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.

•Proporcionalitāte

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šis priekšlikums par mērķtiecīgu grozījumu Patvēruma procedūras regulā (ES) 2024/1348 nepārsniedz to, kas ir nepieciešams tās mērķu sasniegšanai, proti, dot dalībvalstīm lielāku elastību drošas trešās valsts jēdziena piemērošanā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un pilnībā ievērojot pamattiesības, kas nostiprinātas ES Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Izvēlētais instruments ir priekšlikums regulai, ar ko groza Patvēruma procedūras regulu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Zināšanu apkopošana par spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu

Lai pārskatītu drošas trešās valsts jēdzienu, Komisija pārbaudīja, vai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām (1951. gada Ženēvas konvencija un 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību konvencija) ir iespējams turpināt pārskatīt drošas trešās valsts jēdziena piemērošanas nosacījumus un ar to saistītās tiesiskās garantijas, lai atvieglotu šā jēdziena piemērošanu dalībvalstīs. Komisija ņēma vērā arī dalībvalstu līdzšinējo pieredzi drošas trešās valsts jēdziena piemērošanā, tostarp problēmas, kas radušās jēdziena piemērošanas gaitā, kā norādīts dažādos forumos. Visbeidzot, Komisija analizēja attiecīgo EST un ECT judikatūru.

Attiecībā uz faktisko informāciju par to, kā ES dalībvalstis līdz šim piemēro drošas trešās valsts jēdzienu, pieejamie dati nav ļoti sīki, bet norādes liecina, ka labākajā gadījumā prakse ir bijusi nevienmērīga 11 . Trīs dalībvalstīs drošas trešās valsts jēdziens nav ietverts valsts tiesību aktos 12 . Visās pārējās dalībvalstīs šis jēdziens ir iekļauts valsts tiesību aktos, bet tā piemērošana atšķiras: piecas dalībvalstis ir pieņēmušas drošu trešo valstu sarakstus 13 , divpadsmit dalībvalstīs šo jēdzienu piemēro tikai katrā gadījumā atsevišķi 14 , un sešas dalībvalstis šo jēdzienu nepiemēro praksē 15 .

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Laikposmā no 2024. gada decembra līdz 2025. gada februārim Komisija apspriedās ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un UNHCR. Sarunās galvenā uzmanība tika pievērsta saistības kritērijam un tādu nepieņemamības lēmumu pārsūdzību automātiskajam apturošajam spēkam, kuri pamatojas uz drošas trešās valsts jēdzienu.

Apspriešanās ar dalībvalstīm notika dažādos forumos, tostarp Pastāvīgo pārstāvju komitejā, Patvēruma jautājumu darba grupā, Imigrācijas, robežu un patvēruma stratēģiskajā komitejā (SCIFA) un neformālās apspriedēs, ko Komisija organizēja 2025. gada 27. janvārī un 27. februārī. Apspriešanās ar Eiropas Parlamenta deputātiem notika 2025. gada 18. februārī un ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām – 2025. gada 19. februārī.

Šo viedokļu apmaiņu laikā lielākā daļa dalībvalstu pauda atbalstu drošas trešās valsts jēdziena pārskatīšanai un atbalstīja mērķtiecīgu PPR grozīšanu, lai atceltu saistības kritēriju un pārsūdzību automātisku apturošo spēku, uzskatot šīs izmaiņas par līdzekli, ar ko uzlabot efektivitāti, nodrošināt lielāku elastību patvēruma pieteikumu pārvaldībā, jo īpaši nesamērīga migrācijas spiediena laikā, un samazināt administratīvo slogu. Neliela daļa dalībvalstu iebilda pret saistības kritērija prasības svītrošanu un dotu priekšroku elastīgai saistības definīcijai.

Dalībvalstis, kas atbalsta saistības kritērija kā obligātas prasības atcelšanu, uzsvēra, ka tas paplašinātu potenciālo darbības jomu saistībā ar tiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri ir tiesīgi izmantot drošas trešās valsts jēdzienu, ļaujot šajā satvarā izvērtēt vairāk patvēruma meklētāju. Tās apgalvoja, ka šīs izmaiņas arī nodrošinātu lielāku elastību sadarbībā ar trešām valstīm, atvieglojot jaunu partnerību izveidi. Tās arī apgalvoja, ka, atceļot šo prasību, dalībvalstīm būtu labākas iespējas efektīvāk reaģēt uz migrācijas spiedienu un krīzēm. Šīs valstis arī norādīja uz iespējamiem efektivitātes ieguvumiem, apgalvojot, ka saistības kritērija svītrošana racionalizētu pieteikumu apstrādi, samazinātu administratīvo slogu valstu iestādēm (jo nebūs sloga pierādīt saistību) un paātrinātu lēmumu pieņemšanu.

Dalībvalstis, kas neatbalstīja saistības kritērija prasības svītrošanu, brīdināja, ka izraidīšana varētu kavēt personu integrāciju drošās trešajās valstīs un partnerību izveidi ar trešām valstīm, palielināt risku, ka no drošas trešās valsts uz ES notiks atkārtota neatbilstīga migrācija un personas tiks atstātas bez saiknēm vai garantētas aizsardzības drošā trešajā valstī. Eiropas Savienībā tas var arī palielināt tiesvedības risku un sekundārās kustības risku uz dalībvalstīm, kurās drošas trešās valsts jēdziens netiek piemērots vai tiek piemērots kopā ar prasību par saistību. Dažas valstis brīdināja, ka valstu tiesas var apturēt pārsūtīšanu saskaņā ar Dublinas procedūru uz dalībvalstīm, ja tās uzskata, ka drošas trešās valsts jēdziens tiek piemērots pārāk iecietīgi vai nepareizi, jo saistība piedāvā garantijas. Dažas dalībvalstis arī uzsvēra nepieciešamību nodrošināt atbilstību starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesībām, aizsargāt neaizsargātus pieteikuma iesniedzējus, izvairīties no atbildības nodošanas trešām valstīm un nodrošināt reālu īstenošanu.

Vairākas dalībvalstis arī norādīja, ka drošas trešās valsts jēdziena piemērošana var palielināt to pieteikuma iesniedzēju bēgšanas risku, kuriem piemēro šo jēdzienu. Lai novērstu šo risku, lielākā daļa dalībvalstu uzskatīja, ka Uzņemšanas apstākļu direktīvā paredzētie noteikumi, piemēram, 9. pants (pārvietošanās brīvības ierobežojumi) un 10. pants (aizturēšana), ir pietiekami, lai gan dažas dalībvalstis ierosināja pētīt iespējamos grozījumus un vienā ierosināja iekļaut apsvērumu.

Apspriešanās ar Eiropas Parlamenta deputātiem atklāja būtiskas viedokļu atšķirības starp tiem. Daži deputāti atbalstīja saistības kritērija svītrošanu un pārsūdzību automātiskā apturošā spēka atcelšanu, apgalvojot, ka šīs izmaiņas uzlabotu efektivitāti un ierobežotu sekundāro kustību. Citi deputāti iebilda pret abiem priekšlikumiem, brīdinot, ka saistības kritērija trūkums varētu kavēt integrāciju trešā valstī, palielināt sekundāro kustību un atstāt personas, kuras tiek pārvietotas uz trešo valsti, bez aizsardzības, vienlaikus uzsverot, cik svarīgi ir aizsargāt personas tiesības uz patvērumu ES un nodrošināt pārsūtīšanas ilgtermiņa ilgtspēju. Tika paustas papildu bažas par tiesāšanās gadījumu skaita pieauguma risku un iespējamu izraidīšanas risku, ja tiktu svītrots pārsūdzību apturošais spēks. Tika arī apgalvots, ka galvenā uzmanība būtu jāpievērš pakta īstenošanai, nevis tādu izmaiņu ieviešanai, kas varētu izjaukt tik rūpīgi apspriesto līdzsvaru. Daži deputāti norādīja, ka jebkādas izmaiņas drošas trešās valsts jēdzienā ir jāpapildina ar stingriem sadarbības nolīgumiem ar trešām valstīm, kas arī garantētu, ka pārsūtītajām personām ir pieejama efektīva aizsardzība.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas kopumā iebilda pret drošas trešās valsts jēdziena pārskatīšanu un uzsvēra vairākas būtiskas bažas par drošas trešās valsts jēdziena praktisko īstenošanu. Tās brīdināja, ka tas varētu palielināt tiesvedības un tiesas iejaukšanās gadījumu skaitu un administratīvo slogu, vienlaikus negatīvi ietekmējot Dublinas sistēmu un sadarbību ar trešām valstīm. Vēl viena būtiska problēma bija ietekme uz neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem, un bija aicinājumi šai grupai saglabāt obligātu saistības kritēriju.

Lai gan UNHCR atzina, ka saistības kritērijs nav prasība, kas noteikta starptautiskajās tiesībās, tas atkārtoti pauda iebildumus pret tā atcelšanu, tostarp bažas par pārsūtīšanas ilgtspēju ilgtermiņā, ja nav saistības, un risku, ka pārsūtītās personas var palikt neskaidrā juridiskā situācijā iespējamu turpmāku aizsardzības pieprasījumu noraidīšanas dēļ arī drošā trešā valstī. UNHCR uzsvēra, ka gadījumā, ja saistības kritērijs tiktu svītrots, būtu nepieciešamas spēcīgas papildu garantijas. UNHCR arī pauda zināmas bažas par drošas trešās valsts jēdzienu, bet ne tieši saistībā ar pārskatīšanas priekšlikumiem.

Attiecībā uz pārsūdzību apturošo spēku lielākā daļa dalībvalstu un daži Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja neautomātiska apturošā spēka iespēju. Tie apgalvoja, ka automātiskā apturošā spēka atcelšana varētu samazināt procesuālo kavēšanos, norādot, ka tas atbilstu arī paātrināto procedūru un robežprocedūru mazajam ilgumam saskaņā ar pašreizējo PPR. Turklāt automātiskā apturošā spēka atcelšana varētu samazināt finansiālo slogu, kas saistīts ar uzņemšanas apstākļu nodrošināšanu pieteikuma iesniedzējiem, kuru aizsardzības pieprasījumi tiek izskatīti. Tie arī apgalvoja, ka šis pasākums varētu novērst pārsūdzības iespēju ļaunprātīgu izmantošanu, ko veic pieteikuma iesniedzēji, kuri vēlas aizkavēt savu izraidīšanu, un varētu palīdzēt mazināt bēgšanas un sekundārās kustības risku.

Dažas dalībvalstis, daži Eiropas Parlamenta deputāti, UNHCR un pilsoniskās sabiedrības organizācijas pauda bažas par automātiskā apturošā spēka svītrošanu. Tie uzskata, ka šādas izmaiņas varētu ievērojami palielināt pārsūdzības tiesu darba slodzi, un brīdināja par iespējamu izraidīšanas risku. UNHCR uzskatīja, ka automātiskā apturošā spēka svītrošana varētu palielināt aizturēšanas risku pārsūdzības laikā un ka, pat ja atgriešanas lēmums saglabātu apturošo spēku, pastāv ievērojams iesniedzēju neatbilstošas pārsūtīšanas risks, kā arī ka pat tad, ja izraidīšanas pasākums tiktu automātiski apturēts, tas varētu nenodrošināt efektīvu tiesisko aizsardzību pret patvēruma atteikumiem, kuru pamatā ir drošas trešās valsts jēdziens.

•Uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana

PPR 77. pantā Komisija tika aicināta pārskatīt drošas trešās valsts jēdzienu un vajadzības gadījumā ierosināt tiesību aktu grozījumus līdz 2025. gada jūnijam, proti, pirms PPR piemērošanas 2026. gada jūnijā.

Pārskatot drošas trešās valsts jēdzienu, Komisija ņēma vērā dalībvalstu līdzšinējo pieredzi tā piemērošanā, tostarp dažādos forumos norādītās problēmas. Komisija arī veica plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām, lai savāktu pierādījumus. Visbeidzot, Komisija analizēja attiecīgo ES Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru.

•Pamattiesības

Šajā priekšlikumā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī pienākumi, kas izriet no starptautiskajām tiesībām, proti, no Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret spīdzināšanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērna tiesībām.

Priekšlikums atbilst ES hartas 18. pantam, kurā noteiktas tiesības uz patvērumu Eiropas Savienībā. Tas, ka saskaņā ar nolīgumu vai vienošanos ar trešo valsti pēc būtības ir jāizskata efektīvas aizsardzības pieprasījumi, ko iesnieguši pieteikuma iesniedzēji, uz kuriem attiecas minētais nolīgums vai vienošanās, nodrošina, ka pārsūtītā persona saņems aizsardzību drošā trešā valstī, ja tā būs uz to tiesīga. Priekšlikums atbilst arī ES hartas 24. pantam, kurā ir noteiktas tiesības uz tādu aizsardzību un gādību, kāda nepieciešama bērnu labklājībai, un bērna intereses kā galvenais apsvērums visās darbībās, kas attiecas uz bērniem. Turklāt priekšlikums garantē, ka katrs atsevišķs pieteikuma iesniedzējs, kuram dalībvalstī piemēro drošas trešās valsts jēdzienu, pilnībā izmantos visas procesuālās garantijas, kas pieejamas PPR saistībā ar nepieņemamības procedūrām un nepieņemamības lēmumu pārsūdzībām, kuras savukārt ir pilnībā saskaņotas ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 4. protokola 3. un 4. pantu un ECT judikatūru par šīm tiesībām.

Priekšlikums atbilst arī pienākumam ievērot neizraidīšanas principu, kas tiek aizsargāts saistībā ar PPR, un to turpinās aizsargāt saskaņā ar jaunajiem noteikumiem par drošas trešās valsts jēdziena piemērošanu. Izraidīšanas risks ir jāņem vērā, izvērtējot patvēruma pieteikuma pieņemamību, pamatojoties uz drošas trešās valsts jēdzienu, novērtējot, vai trešā valsts ir “droša” kopumā un jo īpaši attiecībā uz katru personu. Priekšlikumā ir noteikts, ka tāda atgriešanas lēmuma piemērošana, kas ir saistīts ar nepieņemamības lēmumu, kura pamatā ir drošas trešās valsts jēdziena piemērošana un kurš izdots saskaņā ar PPR 37. pantu, tiek automātiski apturēta uz laiku, kamēr pieteikuma iesniedzēja pārsūdzības izskatīšana nav pabeigta, ja viņam ir prasības saistībā ar izraidīšanas risku. Atgriešanas regulas priekšlikumā ir atkārtoti apstiprinātas šīs garantijas, kas jau bija pieejamas saskaņā ar pašreizējo Atgriešanas direktīvu.

Priekšlikumā ir ņemtas vērā arī nepavadītu nepilngadīgo īpašās vajadzības, un tas ir saskaņots ar ES politiku, kuras mērķis ir aizsargāt bērnu tiesības. Attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem drošas trešās valsts jēdziena piemērošana, pamatojoties uz saistības vai tranzīta esamību, papildina garantijas, kas jau ir noteiktas PPR. Ja dalībvalstis piemēro drošas trešās valsts jēdzienu nepavadītiem nepilngadīgajiem, PPR jau ir nepieciešams individuāls novērtējums, kura pamatā ir bērna intereses. Saistībā ar drošas trešās valsts jēdzienu šis novērtējums ietver pārbaudi, vai trešā valstī ir ieviesti atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu nepavadītu nepilngadīgo un nodrošinātu, ka viņš saņems atbalstu, kas pielāgots viņu īpašajām vajadzībām, un tūlītēju piekļuvi efektīvai aizsardzībai. Nepavadīti nepilngadīgie ir īpašā neaizsargātības situācijā, un viņiem ir vajadzīgs īpašs atbalsts, ko bieži vien var sniegt privāti dalībnieki uzņēmējvalstī.

Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību ir pienācīgi nodrošinātas, atceļot uz drošas trešās valsts jēdzienu balstītā nepieņemamības lēmuma pārsūdzības automātisko apturošo spēku, jo pieteikuma iesniedzēji ir tiesīgi tiesā pieprasīt tiesības palikt valstī, kamēr tiek izskatīta pārsūdzība.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šis priekšlikums Savienībai nerada nekādu finansiālo vai administratīvo slogu. Tāpēc šī iniciatīva neietekmē ES budžetu. Šis priekšlikums izriet no Patvēruma procedūras regulas (ES) 2024/1348 (“PPR”), ar kuru tika ieviestas vairākas izmaiņas drošas trešās valsts noteikumos, tāpēc tas ir daļa no 2024. gada maijā pieņemtā Migrācijas un patvēruma pakta, kuram jau ir paredzēts finansējums. Drošas trešās valsts jēdziena piemērošana dalībvalstīm nav jauna, un atbalsts visām investīcijām, kas vajadzīgas drošas trešās valsts jēdziena piemērošanai, ir atbalsttiesīgs no esošā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda. Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA) savu attiecīgo pilnvaru ietvaros var atbalstīt dalībvalstis, šajā pašā nolūkā nodrošinot tās ar personālu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Saskaņā ar Patvēruma procedūras regulas 75. pantu dalībvalstīm ir pienākums izstrādāt valsts īstenošanas plānus, pamatojoties uz Komisijas izstrādāto kopīgo īstenošanas plānu. Komisijai cieši jāpārrauga šo valsts plānu īstenošana. Tiklīdz tiks uzsākta pakta tiesību aktu piemērošana, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra uzraudzīs kopējās Eiropas patvēruma sistēmas operatīvo un tehnisko piemērošanu saskaņā ar EUAA regulas (ES) 2021/2303 14. pantu. Drošas trešās valsts jēdziena piemērošana tiks iekļauta EUAA veiktajā uzraudzībā. Turklāt gada ziņojumos, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas 9. pantu, ir jāiekļauj EUAA uzraudzības rezultāti.

Šie dažādie elementi Komisijai ir jāņem vērā, novērtējot, vai dalībvalstis ir pakļautas migrācijas spiedienam vai šāda spiediena riskam vai saskaras ar nozīmīgu migrācijas situāciju. Tie ir svarīgi arī tad, kad tiek noteikts, vai dalībvalstij ir sistēmiski trūkumi, kas varētu radīt nopietnas negatīvas sekas Dublinas sistēmas darbībai.

Šajā priekšlikumā iekļautā pārredzamības klauzula, saskaņā ar kuru dalībvalstīm pirms nolīgumu vai vienošanās noslēgšanas ar trešām valstīm jāinformē Komisija un citas dalībvalstis, arī ļautu Komisijai gūt pilnīgu pārskatu par drošas trešās valsts jēdziena īstenošanu.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Drošas trešās valsts jēdziena piemērošanas iespējas

Saistības kritērija, kas nav prasīts starptautiskajās tiesībās, piemērošana vairs nebūs obligāta saskaņā ar ES tiesībām, un tas nozīmē, ka dalībvalstīm būs iespēja izvēlēties, vai to piemērot.

Piemērojot drošas trešās valsts jēdzienu, dalībvalstīm būs trīs iespējas:

1)piemērot drošas trešās valsts jēdzienu, ja pastāv saistība, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar parametriem, kas noteikti EST judikatūrā un starptautiskajos standartos, vai

2)piemērot drošas trešās valsts jēdzienu, uzskatot tranzītu par pietiekamu kritēriju, vai

3)piemērot drošas trešās valsts jēdzienu, pamatojoties uz nolīgumu vai vienošanos ar trešo valsti, saskaņā ar kuru pēc būtības jāizskata efektīvas aizsardzības pieprasījumi, ko iesnieguši pieteikuma iesniedzēji, uz kuriem attiecas minētais nolīgums vai vienošanās. Tas neattieksies uz nepavadītiem nepilngadīgajiem.

Prasība, ka saistības vai tranzīta neesamības gadījumā drošas trešās valsts jēdziens būtu jāpiemēro, tikai pamatojoties uz nolīgumu vai vienošanos ar trešo valsti, nozīmē, ka pieteikuma iesniedzēji var izmantot procedūru drošās trešās valstīs un saņemt efektīvu aizsardzību, ja tas ir pamatoti, neskarot trešās valsts lēmumu par to, vai persona atbilst šādas aizsardzības saņemšanas nosacījumiem.

Saistības vai iepriekšēja tranzīta esamība, kas izveido saikni ar drošu trešo valsti, būs obligāta, ja drošas trešās valsts jēdzienu piemēros nepavadītiem nepilngadīgajiem. Šī prasība samazina viņu nepietiekamas aizsardzības un sociālās izolācijas risku. Nepavadīti nepilngadīgie ir neaizsargātības situācijā, un viņiem ir vajadzīgs papildu atbalsts, kad tiem piemēro drošas trešās valsts jēdzienu. Tas ir atzīts ar PPR 59. panta 6. punkta noteikumiem, saskaņā ar kuriem trešo valsti var uzskatīt par drošu nepavadītam nepilngadīgajam tikai tad, ja tas nav pretrunā bērna labākajām interesēm un ja ir garantijas, ka trešo valstu iestādes uzņemsies atbildību par nepavadīto nepilngadīgo un sniegs tūlītēju atbalstu un piekļuvi efektīvai aizsardzībai.

Migrācijas un patvēruma pakts nosaka integrētāku kopēju Eiropas sistēmu, kurā vienas dalībvalsts pieņemtie lēmumi ietekmē citas dalībvalstis. Pakta patvēruma un migrācijas sistēmas pamatā ir uzticēšanās, un tas ietver dažādus instrumentus pārredzamības nodrošināšanai (piemēram, skrīninga un robežprocedūras uzraudzību, EUAA uzraudzības mehānismu), kas būtu jāpiemēro arī drošas trešās valsts jēdzienam. Šā iemesla dēļ ar priekšlikumu tiek ieviesta pārredzamības klauzula, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāinformē Komisija un citas dalībvalstis pirms nolīgumu vai vienošanos noslēgšanas ar drošām trešām valstīm. Tas arī palīdzētu dalībvalstīm un Komisijai labāk koordinēt savus centienus attiecībā uz trešām valstīm saistībā ar nolīgumu vai vienošanos noslēgšanu un atbalstītu visaptverošu pieeju migrācijas ārējai dimensijai. Komisija varētu arī uzraudzīt, vai nolīgumi un vienošanās ar trešām valstīm atbilst PPR paredzētajiem nosacījumiem.

Turklāt, lai ierobežotu risku, kas saistīts ar aizbēgšanu no tām dalībvalstīm, kuras piemēro drošas trešās valsts jēdzienu, uz citām dalībvalstīm, kuras to nepiemēro, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu to pieteikuma iesniedzēju neatļautu kustību, kuriem piemēro drošas trešās valsts jēdzienu. Šie pasākumi var ietvert pārvietošanās brīvības ierobežošanu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1346 9. pantu vai attiecīgā pieteikuma iesniedzēja aizturēšanu saskaņā ar tās 10. pantu, kamēr tiek izvērtēta pieteikuma pieņemamība. Šajā ziņā, piemērojot šo jēdzienu, būtu jāspēj ņemt vērā bēgšanas iespējamība.

Pārsūdzības par nepieņemamības lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz drošas trešās valsts pamatu, neautomātisks apturošais spēks

Lai uzlabotu procesuālo efektivitāti, Komisija arī ierosina padarīt par neautomātisku pārsūdzību par nepieņemamības lēmumu apturošo spēku, neskarot saistīto atgriešanas lēmumu pārsūdzības, kuru gadījumā pastāv risks, ka tiks pārkāpts neizraidīšanas princips. Šajā nolūkā 68. panta 3. punkta b) apakšpunktam pievieno tādu nepieņemamības pārbaužu pamatu, kuru pamatā ir drošas trešās valsts jēdziena piemērošana.

2025/0132 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulu (ES) 2024/1348 groza attiecībā uz jēdziena “droša trešā valsts” piemērošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punkta d) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1348 16 nosaka kopēju procedūru starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai Savienībā. Komisija ir pārskatījusi drošas trešās valsts jēdziena dažādos elementus, tostarp drošības kritērijus, pienācīgu procesu, saistības kritēriju un noteikumus par efektīvu tiesisko aizsardzību. Pārskatīšanas rezultātā tika secināts, ka ir iespējams uzlabot drošas trešās valsts jēdziena piemērojamību, vienlaikus saglabājot juridiskās garantijas pieteikuma iesniedzējiem un nodrošinot pamattiesību ievērošanu.

(2)Saskaņā ar starptautiskajām bēgļu tiesībām, jo īpaši Ženēvas konvenciju, un starptautiskajām cilvēktiesībām, jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, nav nepieciešams, lai pastāvētu saistība starp pieteikuma iesniedzēju un drošu trešo valsti. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piemērot drošas trešās valsts jēdzienu, ja nav iespējams noteikt saistību starp pieteikuma iesniedzēju un attiecīgo drošo trešo valsti, ja saskaņā ar nolīgumu vai vienošanos ar attiecīgo trešo valsti ir nepieciešama pieteikuma iesniedzēju, uz kuriem attiecas minētais nolīgums vai vienošanās, iesniegto efektīvas aizsardzības pieprasījumu izskatīšana pēc būtības.

(3)Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piemērot drošas trešās valsts jēdzienu, pamatojoties uz saistību starp pieteikuma iesniedzēju un attiecīgo trešo valsti, saskaņā ar kuru pieteikuma iesniedzējam būtu pamatoti doties uz minēto trešo valsti.

(4)Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai piemērot drošas trešās valsts jēdzienu pieteikuma iesniedzējiem, kas tranzītā šķērsojuši trešās valsts teritoriju pirms ieceļošanas Savienībā, jo ir pamatoti sagaidīt, ka persona, kas lūdz starptautisko aizsardzību, būtu varējusi pieteikties aizsardzībai drošā trešā valstī, kuru minētā persona šķērsojusi tranzītā. Iepriekšējais tranzīts caur drošu trešo valsti nodrošina objektīvu saikni starp pieteikuma iesniedzēju un attiecīgo trešo valsti.

(5)Ņemot vērā nepavadītu nepilngadīgo neaizsargātības situāciju un vajadzību pēc mērķtiecīga atbalsta, drošas trešās valsts jēdziens attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem būtu jāpiemēro tikai tad, ja var konstatēt saistību vai tranzītu ar attiecīgo trešo valsti un ir izpildīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1348 59. panta 6. punkta nosacījumi. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visos lēmumos, kas attiecas uz nepilngadīgajiem, pirmkārt tiek ņemtas vērā bērna intereses.

(6)Ir jāuzlabo pārredzamība attiecībā uz to, kā dalībvalstis noslēdz nolīgumus un vienošanās ar drošām trešām valstīm, lai palīdzētu dalībvalstīm un Komisijai izveidot visaptverošu pieeju migrācijas ārējai dimensijai un koordinēt to centienus attiecībā uz trešām valstīm drošas trešās valsts jēdziena piemērošanā. Tas arī ļautu uzraudzīt, vai nolīgumi vai vienošanās ar trešām valstīm atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Tam būtu arī jānodrošina konsekventāka un saskaņotāka drošas trešās valsts jēdziena piemērošana visā Savienībā un jāveicina kopējās Eiropas patvēruma sistēmas vispārēja laba darbība. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija un citas dalībvalstis pirms nolīgumu vai vienošanos noslēgšanas ar trešām valstīm.

(7)Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu risku, ka pieteikuma iesniedzēji, kuriem piemēro drošas trešās valsts jēdzienu, aizbēg, tostarp ierobežojot pārvietošanās brīvību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1346 17 9. pantu vai aizturot attiecīgo pieteikuma iesniedzēju saskaņā ar tās 10. pantu, lai novērtētu pieteikumu pieņemamību.

(8)Lai uzlabotu procesuālo efektivitāti, pieteikuma iesniedzējam nevajadzētu būt automātiskām tiesībām palikt dalībvalsts teritorijā, lai pārsūdzētu nepieņemamības lēmumus, kas pieņemti, pamatojoties uz drošas trešās valsts jēdzienu. Tomēr attiecīgā atgriešanas lēmuma izpilde ir jāaptur uz laiku, kurā attiecīgā persona var īstenot savas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību pirmās instances tiesā, un tad, kad šāda pārsūdzība ir iesniegta, ja pastāv neizraidīšanas principa pārkāpuma risks.

(9)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, drošas trešās valsts jēdziena piemērošanas nosacījumu pārskatīšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un var sasniegt tikai Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(10)Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija [ar ... vēstuli] ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šā [akta] pieņemšanā un piemērošanā.

VAI

Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā [akta] pieņemšanā un šis akts tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(11)Saskaņā ar 1. un 2. pantu protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(12)Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(13)Tādēļ Regula (ES) 2024/1348 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2024/1348 groza šādi:

(1)59. panta 5. punktu groza šādi:

(a)b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

I)pastāv saistība starp pieteikuma iesniedzēju un attiecīgo trešo valsti, tādēļ būtu pamatoti, ka pieteikuma iesniedzējs dodas uz minēto valsti;

II)pieteikuma iesniedzējs ir šķērsojis attiecīgo trešo valsti tranzītā;

III)ar attiecīgo trešo valsti ir noslēgts nolīgums vai vienošanās, kurā prasīts pēc būtības izskatīt efektīvas aizsardzības pieprasījumus, ko iesnieguši pieteikuma iesniedzēji, uz kuriem attiecas minētais nolīgums vai vienošanās.”

(b)pievieno šādas divas daļas:

“Piemērojot pirmās daļas b) apakšpunktu, prioritāri ņem vērā bērna intereses. Pirmās daļas b) apakšpunkta iii) punktu nepiemēro, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepavadīts nepilngadīgais.

Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis pirms nolīguma vai vienošanās noslēgšanas, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunkta iii) punktā.”

(2)68. panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) lēmumu, ar kuru, ievērojot 38. panta 1. punkta a), d) vai e) apakšpunktu un 38. panta 2. punktu, pieteikumu noraida kā nepieņemamu, izņemot gadījumus, kad pieteikuma iesniedzējs ir nepavadīts nepilngadīgais, kuram piemēro robežprocedūru;”

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētāja

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā(-ās) politikas joma(-a)3

1.3.Mērķis(-i)3

1.3.1.Vispārīgais(-ie) mērķis(-i)3

2.3.1.Konkrētais(-ie) mērķis(-i)3

3.3.1.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme3

4.3.1.Snieguma rādītāji3

1.4.Priekšlikums/iniciatīva ir saistīta ar:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmā(-ās) prasība(-as), tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas īstenošanas grafiks4

2.5.1.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4

3.5.1.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4

4.5.1.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

5.5.1.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotā(-ās) budžeta izpildes metode(-es)6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8

2,2.Pārvaldības un kontroles sistēma(-as)8

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)8

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28

3.2.7.Trešo personu iemaksas28

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29

4.Digitālās dimensijas29

4.1.Digitālā būtiskuma prasības30

4.2.Dati30

4.3.Digitālie risinājumi31

4.4.Sadarbspējas novērtējums31

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) 2024/1348 groza attiecībā uz drošas trešās valsts jēdziena piemērošanu.

1.2.Attiecīgā(-ās) politikas joma(-a)

Patvērums

1.3.Mērķis(-i)

1.3.1.Vispārīgais(-ie) mērķis(-i)

Šis priekšlikums ir sagatavots atbilstoši Patvēruma procedūras regulā (ES) 2024/1348 noteiktajai prasībai Komisijai pārskatīt drošas trešās valsts jēdzienu un attiecīgā gadījumā ierosināt mērķtiecīgus grozījumus, lai atvieglotu tā piemērošanu. Tā mērķis ir uzlabot drošas trešās valsts jēdziena piemērošanu ES patvēruma sistēmā.

Saskaņā ar Migrācijas un patvēruma paktu šis priekšlikums stiprina uz partnerību balstītu sadarbību ar trešām valstīm, nodrošinot, ka drošas trešās valsts nolīgumi un vienošanās ir savstarpēji izdevīgi, kā atbilst atbildības dalīšanas principiem un pilnībā atbilst pamattiesībām. Pievēršoties aizsardzības vajadzībām un nodrošinot starptautisko saistību ievērošanu, priekšlikums arī palīdz izpildīt ES saistības saskaņā ar Globālo paktu par bēgļiem.

2.3.1.Konkrētais(-ie) mērķis(-i)

1. konkrētais mērķis

Šā priekšlikuma pirmais mērķis ir veikt mērķtiecīgus grozījumus Patvēruma procedūras regulā (ES) 2024/1348, lai atvieglotu drošas trešās valsts jēdziena piemērošanu dalībvalstīs.

3.3.1.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1. Uzlabot juridisko skaidrību un konsekvenci drošas trešās valsts jēdziena piemērošanā.

2. Nodrošināt dalībvalstīm lielāku elastību jēdziena piemērošanā, vienlaikus panākot starptautisko saistību un pamattiesību ievērošanu.

3. Uzlabot patvēruma procedūru efektivitāti un samazināt spiedienu uz ES patvēruma sistēmām un to ļaunprātīgu izmantošanu.

4.3.1.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Grozījumu ietekme uz turpmāk norādītajiem jautājumiem.

1. To dalībvalstu skaits, kuras izmanto drošas trešās valsts jēdzienu (izmantojot saistības kritēriju, tranzīta kritēriju vai pamatojoties uz vienošanos vai sadarbības kārtību ar drošu trešo valsti).

2. To patvēruma pieteikumu skaits, kas noraidīti kā nepieņemami, pamatojoties uz drošas trešās valsts kritērijiem, un pārsūdzību skaits.

3. Drošas trešās valsts nolīgumu vai vienošanos skaits Savienības vai dalībvalsts līmenī.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva ir saistīta ar:

 jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 18

 esošas darbības pagarināšanu

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Saskaņā ar Patvēruma procedūras regulas 75. pantu dalībvalstīm jāizstrādā valsts īstenošanas plāni, pamatojoties uz Komisijas izstrādāto kopīgo īstenošanas plānu. Komisija cieši pārrauga valsts īstenošanas plānu īstenošanu. Tiklīdz pakta noteikumus sāks piemērot 2026. gada jūnijā, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra uzraudzīs kopējās Eiropas patvēruma sistēmas operatīvo un tehnisko piemērošanu saskaņā ar EUAA Regulas (ES) 2021/2303 14. pantu. Drošas trešās valsts jēdziena piemērošana būs daļa no EUAA veiktās uzraudzības. Turklāt gada ziņojumos, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas 9. pantu, ir jāiekļauj EUAA veiktās uzraudzības rezultāti. Šie dažādie elementi Komisijai ir jāņem vērā, novērtējot, vai dalībvalstis ir pakļautas migrācijas spiedienam vai tā riskam vai saskaras ar nozīmīgu migrācijas situāciju, kā arī nosakot, vai dalībvalstij ir sistēmiski trūkumi, kas varētu radīt nopietnas negatīvas sekas Dublinas sistēmas darbībai.

ES līmeņa rīcības iemesli (ex ante). Drošas trešās valsts jēdzienu un patvēruma procedūru reglamentē ES tiesību akti saskaņā ar Patvēruma procedūras regulu (ES) 2024/1348. Bez ES līmeņa rīcības dalībvalstis turpinātu piemērot drošas trešās valsts jēdzienu sadrumstaloti, radot nekonsekvenci juridiskajā interpretācijā un procesuālajās garantijās. Atšķirīgas valstu pieejas radītu juridisko nenoteiktību, palielinātu tiesvedības risku un apdraudētu patvēruma noteikumu vienotu piemērošanu visā Savienībā. Koordinētas rīcības trūkums arī kavētu taisnīgu sloga sadali starp dalībvalstīm un vājinātu ES spēju efektīvi sadarboties ar trešām valstīm migrācijas jautājumos. Rīkojoties ES līmenī, šis priekšlikums nodrošina saskaņošanu, juridisko noteiktību un procesuālās garantijas, vienlaikus nodrošinot dalībvalstīm lielāku elastību juridiski pamatotā un darbības ziņā efektīvā veidā īstenot drošas trešās valsts jēdzienu.

Gaidāmā radītā ES pievienotā vērtība (ex post). Kad šis priekšlikums būs īstenots, tas uzlabos juridisko noteiktību un procesuālo efektivitāti, nodrošinot, ka visas dalībvalstis konsekventi piemēro drošas trešās valsts jēdzienu. Pārsūdzību automātiskā apturošā spēka atcelšana samazinās kavēšanos patvēruma lēmumu pieņemšanā, ļaujot ātrāk izskatīt nepieņemamus pieprasījumus, vienlaikus saglabājot piekļuvi efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Priekšlikums arī stiprinās sadarbību ar trešām valstīm, nodrošinot skaidru tiesisko regulējumu drošas trešās valsts jēdziena piemērošanai neatkarīgi no tā, vai pastāv saistība, ja vien ir noslēgti nolīgumi vai vienošanās. Turklāt pārredzamības klauzula ļaus Komisijai uzraudzīt nolīgumu vai vienošanos atbilstību PPR, nodrošinot ES uzticamību migrācijas partnerībās.

ES līmenī EUAA un Komisijas veiktā uzraudzība nodrošinās, ka dalībvalstis piemēro pārskatītos drošas trešās valsts noteikumus, pilnībā ievērojot pamattiesības un procesuālās garantijas. Lai gan priekšlikums ierobežo pārsūdzību automātisku apturošo spēku, tajā ir saglabāta būtiska tiesiskā aizsardzība, pieprasot, lai atgriešanas lēmumi tiktu apturēti pirmajā pārsūdzības līmenī, ja pastāv risks pārkāpt neizraidīšanas principu. Šie pasākumi nodrošina līdzsvaru starp efektivitāti un taisnīgumu, panākot, ka ES patvēruma sistēma joprojām ir efektīva, paredzama un saskaņota ar starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

3.5.1.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Drošas trešās valsts jēdziena piemērošana dažādās dalībvalstīs atšķiras, un to nepiemēro visas dalībvalstis, kas apgrūtina salīdzināšanu. Pārskatot drošas trešās valsts jēdzienu, Komisija izmantoja visaptverošu pieeju. Komisija pārbaudīja, vai starptautiskās tiesības (1951. gada Ženēvas konvencija un 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību konvencija) ļauj turpmāk pārskatīt drošas trešās valsts jēdziena piemērošanas nosacījumus un tā tiesiskās garantijas, lai atvieglotu šā jēdziena piemērošanu dalībvalstīs. Komisija arī ņēma vērā dalībvalstu pieredzi un problēmas saistībā ar drošas trešās valsts jēdziena piemērošanu, kā norādīts dažādos forumos, un novērtēja, vai saskaņā ar PPR ieviestās izmaiņas jau ir novērsušas šīs problēma un vai joprojām pastāv nepilnības. Visbeidzot, Komisija analizēja attiecīgo ES Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru.

4.5.1.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Šis priekšlikums izriet no PPR, ar kuru tika ieviestas vairākas izmaiņas drošas trešās valsts noteikumos, un tāpēc tas ir daļa no 2024. gada maijā pieņemtā Migrācijas un patvēruma pakta, kuram jau ir paredzēts finansējums. Šis priekšlikums Savienībai nerada nekādu finansiālo vai administratīvo slogu. Tāpēc šī iniciatīva neietekmē ES budžetu. Drošas trešās valsts jēdziena piemērošana dalībvalstīm nav jauna. Dalībvalstis varēs izmantot līdzekļus, kas piešķirti saskaņā ar to valsts programmām no esošā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda, lai atbalstītu jebkādas investīcijas, kas vajadzīgas drošas trešās valsts jēdziena piemērošanai. EUAA var atbalstīt dalībvalstis, šajā pašā nolūkā nodrošinot tās ar personālu, ņemot vērā tās pilnvarojumu.

5.5.1.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Neattiecas.

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

 ierobežots ilgums

– spēkā no [DD.MM.]GGGG vai [DD.MM.]GGGG

– finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

 beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Plānotās budžeta izpildes metode(-es) 19

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība, ko veic

– tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

– izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

– struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Saskaņā ar Patvēruma procedūras regulas (ES) 2024/1348 75. pantu dalībvalstīm ir jāizstrādā valsts īstenošanas plāni, pamatojoties uz Komisijas izstrādāto kopīgo īstenošanas plānu, kura īstenošanu tā cieši uzraudzīs. Tiklīdz pakta noteikumus sāks piemērot 2026. gada jūnijā, EUAA pārraudzīs kopējās Eiropas patvēruma sistēmas operatīvo un tehnisko piemērošanu saskaņā ar EUAA regulas (ES) 2021/2303 14. pantu, tostarp drošas trešās valsts jēdziena īstenošanu.

Komisijas gada ziņojumos saskaņā ar Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulas 9. pantu tiks iekļauti EUAA uzraudzības rezultāti, novērtējot, vai dalībvalstis saskaras ar migrācijas spiedienu vai sistēmiskiem trūkumiem, kas varētu ietekmēt Dublinas sistēmas darbību, tostarp saistībā ar drošas trešās valsts jēdziena piemērošanu. Pievienotā pārredzamības klauzula ļaus Komisijai uzraudzīt nolīgumus un vienošanās ar trešām valstīm, ņemot vērā PPR prasības.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma(-as)

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Neattiecas.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)

Viens no riskiem, kas saistīts ar priekšlikumu, ir tas, ka dalībvalstis var noslēgt nolīgumus vai vienošanās ar trešām valstīm, kas neatbilst vajadzīgajiem standartiem. Lai mazinātu šo risku, ir ieviesta pārredzamības klauzula, saskaņā ar kuru dalībvalstīm pirms nolīgumu vai vienošanos noslēgšanas ir jāinformē Komisija un citas dalībvalstis.

Nepiemēro

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Nepiemēro

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3. iedaļu nepiemēro, jo nav ietekmēs uz finansējumu vai personālu.

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas darbības apropriācijas, kā paskaidrots turpmāk

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija			Numurs
						Gads		Gads			Gads		Gads		KOPĀ DFS 2021–2027
						2024		2025			2026		2027
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības			(4)		0,000		0,000			0,000		0,000		0,000
	Maksājumi			(5)		0,000		0,000			0,000		0,000		0,000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem				(6)		0,000		0,000			0,000		0,000		0,000
KOPĀ apropriācijas <…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības			= 4 + 6		0,000		0,000			0,000		0,000		0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi			= 5 + 6		0,000		0,000			0,000		0,000		0,000
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija			7		“Administratīvie izdevumi” 20
ĢD: <…….>									Gads	Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2021–2027
									2024	2025		2026		2027
 Cilvēkresursi									0,000	0,000		0,000		0,000		0,000
 Citi administratīvie izdevumi									0,000	0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ ĢD <…….>		Apropriācijas							0,000	0,000		0,000		0,000		0,000

ĢD: <…….>									Gads	Gads		Gads		Gads		KOPĀ DFS 2021–2027
									2024	2025		2026		2027
 Cilvēkresursi									0,000	0,000		0,000		0,000		0,000
 Citi administratīvie izdevumi									0,000	0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ ĢD <…….>		Apropriācijas							0,000	0,000		0,000		0,000		0,000

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ							(Saistību summa = maksājumu summa)		0,000	0,000		0,000		0,000		0,000

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
		2024	2025	2026	2027
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Numurs

ĢD: <…….>			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija	Saistības	(1a)					0,000
	Maksājumi	(2a)					0,000
Budžeta pozīcija	Saistības	(1b)					0,000
	Maksājumi	(2b)					0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 21
Budžeta pozīcija		(3)					0,000
KOPĀ apropriācijas ĢD <…….>	Saistības	= 1a + 1b + 3	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
	Maksājumi	= 2a + 2b + 3	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

Obligāta tabula

			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
	Maksājumi	(5)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ apropriācijas <…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	= 4 + 6	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	= 5 + 6	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

Obligāta tabula

			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
	Maksājumi	(5)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ apropriācijas <…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	= 4 + 6	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	= 5 + 6	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)	Saistības	(4)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
	Maksājumi	(5)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)		(6)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā	Saistības	= 4 + 6	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
daudzgadu finanšu shēmā (atsauces summa)	Maksājumi	= 5 + 6	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi” 22

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

ĢD: <…….>			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
 Cilvēkresursi			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
 Citi administratīvie izdevumi			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ ĢD <…….>	Apropriācijas		0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

ĢD: <…….>			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2024	2025	2026	2027
 Cilvēkresursi			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
 Citi administratīvie izdevumi			0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ ĢD <…….>	Apropriācijas		0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ		(Saistību summa = maksājumu summa)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
		2024	2025	2026	2027
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus



2024.
gads

2025.
gads

2026.
gads

2027.
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 23

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 24 …

— Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 …

— Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPSUMMAS

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas administratīvās apropriācijas, kā paskaidrots turpmāk

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Pārējie administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas

KOPĀ APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS + ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Pārējie administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi cilvēkresursi, kā paskaidrots turpmāk

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 25

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS		Gads	Gads	Gads	Gads
		2024	2025	2026	2027
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		0	0	0	0
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	0
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	— galvenajā birojā	0	0	0	0
	— ES delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		0	0	0	0

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI		Gads	Gads	Gads	Gads
		2024	2025	2026	2027
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		0	0	0	0
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	0
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	— galvenajā birojā	0	0	0	0
	— ES delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		0	0	0	0

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības

KOPĀ APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS + ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI		Gads	Gads	Gads	Gads
		2024	2025	2026	2027
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		0	0	0	0
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	0
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	— galvenajā birojā	0	0	0	0
	— ES delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		0	0	0	0

[Ņemot vērā vispārējo sarežģīto situāciju 7. izdevumu kategorijā gan darbinieku, gan apropriāciju līmeņa ziņā, nepieciešamos cilvēkresursus nodrošinās ĢD darbinieki, kuri jau ir norīkoti darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalīti attiecīgajā ģenerāldirektorātā vai citos Komisijas dienestos.]

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki
Ārštata darbinieki

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

Obligāti: nākamajā tabulā būtu jāiekļauj priekšlikumā/iniciatīvā ietverto ar digitālajām tehnoloģijām saistīto investīciju labākā aplēse.

Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, 7. izdevumu kategorijas apropriācijas būtu jānorāda noteiktajā pozīcijā.

Apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “Politikas IT izdevumi darbības programmām”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas jāizmanto, lai atkārtoti izmantotu/pirktu/izstrādātu IT platformas/instrumentus, kas tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu un ar tiem saistītajām investīcijām (piem., licences, pētījumi, datu glabāšana utt.). Šajā tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālās dimensijas” sniegtajai sīkajai informācijai.

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
IT izdevumi (korporatīvie)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
IT izdevumi darbības programmu atbalstam	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

– pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Neattiecas.

– jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

Neattiecas.

– jāpārskata DFS

Neattiecas.

3.2.7.Trešo personu iemaksas

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

– nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 26
		2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads
………….. pants