EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.5.2025

COM(2025) 249 final

2025/0121(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās jūrniecības organizācijas Kuģošanas drošības komitejas 110. sesijā attiecībā uz grozījumu pieņemšanu Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), 1994. gada Starptautiskajā kodeksā par ātrgaitas kuģu drošību (1994. gada HSC kodekss) un 2000. gada Starptautiskajā kodeksā par ātrgaitas kuģu drošību (2000. gada HSC kodekss)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, kas nosaka, kāda nostāja Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās jūrniecības organizācijas Kuģošanas drošības komitejas 110. sesijā (MSC 110), kas plānota 2025. gada 18.–27. jūnijā.

MSC 110 laikā paredzēts pieņemt grozījumus:

1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS),

1994. gada Starptautiskajā kodeksā par ātrgaitas kuģu drošību (1994. gada HSC kodekss),

2000. gada Starptautiskajā kodeksā par ātrgaitas kuģu drošību (2000. gada HSC kodekss).

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Konvencija par Starptautisko jūrniecības organizāciju

Ar Konvenciju par Starptautisko jūrniecības organizāciju (SJO) ir izveidota SJO. SJO mērķis ir nodrošināt forumu sadarbībai regulējuma un prakses jomā attiecībā uz dažādiem tehniskiem jautājumiem, kas ietekmē ar starptautisko tirdzniecību saistītu kuģošanu. Tās mērķis ir arī aicināt vispārēji ieviest augstākos iespējamos standartus jautājumos, kas attiecas uz kuģošanas drošumu, navigācijas efektivitāti un kuģu izraisīta jūras piesārņojuma novēršanu un kontroli, un tādējādi veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. SJO risina arī attiecīgus administratīvus un juridiskus jautājumus.

Konvencija stājās spēkā 1958. gada 17. martā.

Visas dalībvalstis ir konvencijas puses. Savienība nav konvencijas puse.

Visas dalībvalstis ir puses 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (“SOLAS konvencija”), kas stājās spēkā 1980. gada 25. maijā. Savienība nav SOLAS konvencijas puse.

2.2.Starptautiskā jūrniecības organizācija

Starptautiskā jūrniecības organizācija (SJO) ir specializēta ANO aģentūra, kas atbild par kuģošanas drošību un drošumu un kuģu izraisīta jūras piesārņojuma novēršanu. Tā ir iestāde, kas nosaka globālos standartus starptautiskās kuģniecības drošuma, drošības un vidiskās veiktspējas jomā. Tās galvenais uzdevums ir izveidot taisnīgu un iedarbīgu, vispārēji pieņemtu un vispārēji īstenotu kuģniecības nozares tiesisko regulējumu.

Organizācijā var iesaistīties jebkura valsts, un visas ES dalībvalstis ir SJO dalībnieces. EK attiecības ar SJO tagad balstās uz SJO Rezolūciju A.1168(32), kur noteiktas procedūras un nosacījumi sadarbībai starp SJO un starpvaldību organizācijām.

SJO Kuģošanas drošības komitejā (MSC) darbojas visas SJO dalībnieces, un tās sanāksmes notiek vismaz vienreiz gadā. Tā izskata organizācijas darbības jomā esošus jautājumus, kuri attiecas uz navigācijas līdzekļiem, kuģu būvi un aprīkošanu, komandas komplektēšanu no drošības viedokļa, noteikumiem par sadursmju novēršanu, apiešanos ar bīstamām kravām, kuģošanas drošības procedūrām un prasībām, hidrogrāfisko informāciju, kuģu žurnāliem un navigācijas informāciju, kuģu katastrofu izmeklēšanu, nogādāšanu drošībā un glābšanu un citus jautājumus, kas tieši ietekmē kuģošanas drošību.

Atbilstoši SJO konvencijas 28. panta b) punktam SJO Kuģošanas drošības komiteja nodrošina mehānismu, kas tai ļauj izpildīt SJO konvencijas, SJO Asamblejas vai SJO Padomes uzticētos pienākumus vai minētajā darbības jomā ietilpstošus pienākumus, kurus tām var uzticēt saskaņā ar citiem starptautiskiem tiesību aktiem un kurus atzīst SJO. Kuģošanas drošības komitejas un tās apakšstruktūru lēmumus pieņem ar locekļu balsu vairākumu.

2.3.Paredzētais SJO Kuģošanas drošības komitejas akts

Kuģošanas drošības komitejai 110. sesijā 2025. gada 18.–27. jūnijā ir jāpieņem SOLAS konvencijas II-1., II-2. un V nodaļas un 1994. gada HSC kodeksa un 2000. gada HSC kodeksa grozījumi.

Paredzēto SOLAS konvencijas II-1. nodaļas grozījumu mērķis ir viest skaidrību un noteiktību IGF kodeksa piemērošanā gāzveida degvielām.

Paredzēto SOLAS konvencijas II-2. nodaļas grozījumu mērķis ir nodrošināt šā noteikuma konsekventu īstenošanu attiecībā uz pasažieru kuģiem un kravas kuģiem.

Paredzēto SOLAS konvencijas V nodaļas grozījumu mērķis ir uzlabot loču drošību jūrā.

Paredzēto 1994. gada HSC kodeksa un 2000. gada HSC kodeksa grozījumu mērķis ir glābšanas vestu vadāšanas prasības saskaņot ar SOLAS konvencijas III nodaļas prasībām.

3.Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Kuģošanas drošības komitejas 110. sesijā

3.1.SOLAS konvencijas II-1. nodaļas grozījumi

Kuģošanas drošības komiteja 108. sesijā (MSC 108) apsvēra IGF kodeksa piemērošanu degvielām ar zemu uzliesmošanas temperatūru un citām gāzveida degvielām, norādīja, ka vajadzīgs precizēt, vai IGF kodekss kuģiem, kuri par degvielu izmanto gāzi, piemērojams neatkarīgi no uzliesmošanas temperatūras, un vienojās šo jautājumu nodot Kravu un konteineru pārvadājumu apakškomitejas sanāksmei (CCC 10) un sesijā MSC 109 saņemt CCC ieteikumus.

Sanāksmē CCC 10 apakškomiteja piekrita vispārīgajai pieejai, ka IGF kodekss jāpiemēro degvielām ar zemu uzliesmošanas temperatūru un gāzveida degvielām, un ieteica MSC 109 izstrādāt grozījumu SOLAS konvencijas II-1. nodaļā. Savienības nostāja CCC 10 bija atbalstīt labākās turpmākās rīcības tālāku apsvēršanu jautājumā par to, kā un vai par IGF kodeksa darbības jomā ietilpstošām būtu jāuzskata visas gāzveida degvielas.

MSC 109 izveidoja Darba grupu drošības tiesiskā regulējuma izstrādei, lai atbalstītu SEG emisijas samazināšanu no kuģiem, kuros izmanto jaunas tehnoloģijas un alternatīvās degvielas, un uzdeva tai izskatīšanai komitejā sagatavot SOLAS konvencijas II-1/2.29., 56. un 57. noteikuma grozījumu projektu. Savienības nostāja MSC 109 bija atbalstīt vajadzību steidzami precizēt IGF kodeksa piemērošanas jomu, attiecīgā gadījumā pieņemot SOLAS konvencijas grozījumu projektu.

Izskatījusi darba grupas ziņojumu, MSC 109 apstiprināja SOLAS konvencijas grozījumu projektu par IGF kodeksa piemērošanu, lai to varētu pieņemt MSC 110. Šie grozījumi ir izplatīti ar SJO 2024. gada 17. decembra Apkārtraksta Nr. 4953 1. pielikumu.

Savienībai šie grozījumi būtu jāatbalsta, jo tie nodrošinās skaidrību un noteiktību IGF kodeksa piemērošanā gāzveida degvielām.

3.2.SOLAS konvencijas II-2. nodaļas grozījumi

Kuģu sistēmu un aprīkojuma apakškomiteja 10. sesijā (SSE 10) izskatīja dokumentu ar nelieliem labojumiem SOLAS konvencijas II-2/11.2. un 11.4.1. noteikumā, lai nodrošinātu šā noteikuma konsekventu īstenošanu attiecībā uz pasažieru kuģiem un kravas kuģiem. Pēc apspriešanas apakškomiteja priekšlikumu atbalstīja un piekrita SOLAS konvencijas II-2/11. noteikuma grozījumu projektam kā nelieliem 7. labojumiem, lai tos varētu apstiprināt MSC 109 un pieņemt MSC 110. Savienības nostāja SSE 10 bija atbalstīt šos grozījumus, lai nodrošinātu šā noteikuma konsekventu īstenošanu attiecībā uz pasažieru kuģiem un kravas kuģiem.

MSC 109 apstiprināja SOLAS konvencijas II-2/11. noteikuma grozījumu projektu, lai šo noteikumu varētu konsekventi īstenot attiecībā uz pasažieru kuģiem un kravas kuģiem un lai to varētu pieņemt MSC 110. Šie grozījumi ir izplatīti ar SJO 2024. gada 17. decembra Apkārtraksta Nr. 4953 1. pielikumu.

Savienībai šie grozījumi būtu jāatbalsta, jo tie nodrošinās šā noteikuma konsekventu īstenošanu attiecībā uz pasažieru kuģiem un kravas kuģiem.

3.3.SOLAS konvencijas V nodaļas grozījumi

MSC 106 vienojās Navigācijas, sakaru un meklēšanas un glābšanas apakškomitejas (NCSR) divgadu darba kārtībā 2022.–2023. gadam un NCSR 10 provizoriskajā darba kārtībā iekļaut “SOLAS konvencijas V/23. noteikuma un ar to saistīto aktu pārskatīšanas, lai uzlabotu loču uzņemšanas pasākumu drošību” rezultātus ar mērķi to pabeigt 2024. gadā. Savienības nostāja MSC 106 bija principā atbalstīt priekšlikumu izveidot jaunu rezultātu SOLAS konvencijas V/23. noteikuma un ar to saistīto aktu grozīšanai, lai uzlabotu loču uzņemšanas pasākumu drošību.

NCSR 10 sāka SOLAS konvencijas V/23. noteikuma nepieciešamās pārskatīšanas darbu. Darba turpināšanai apakškomiteja vienojās izveidot Korespondences grupu par loču uzņemšanas pasākumiem, ko koordinē Ķīna, lai šos rezultātus pabeigtu NCSR 11. Savienības nostāja NCSR 10 bija ierosināt tehnisko apspriešanu turpināt ekspertiem darba grupā.

Korespondences grupa iesniedza NCSR 11 SOLAS konvencijas V/23. noteikuma grozījumu projektu un loču uzņemšanas pasākumu veiktspējas standartu projektu. Pēc izskatīšanas apakškomiteja šo ziņojumu nodeva Navigācijas jautājumu darba grupai, lai tā pārskatītu un pabeigtu SOLAS konvencijas grozījumu projektu un veiktspējas standartu projektu. Izskatījusi darba grupas ziņojumu, apakškomiteja vienojās par SOLAS konvencijas V/23. noteikuma grozījumu projektu un papildinājumu (par sertifikātiem) un ar to saistīto MSC rezolūcijas projektu par loču uzņemšanas pasākumu veiktspējas standartiem un aicināja komiteju tos apstiprināt pēcākai pieņemšanai. Savienības nostāja NCSR 11 bija ierosināt visus dokumentus nodot Navigācijas jautājumu darba grupai, lai turpinātu pilnveidot SOLAS konvencijas V/23. noteikuma un ar to saistīto aktu grozījumus.

MSC 109. sesijā tika apstiprināts SOLAS konvencijas V/23. noteikuma grozījumu projekts un papildinājums (par sertifikātiem) ar mērķi tos pieņemt MSC 110. sesijā. Šie grozījumi ir izplatīti ar SJO 2024. gada 17. decembra Apkārtraksta Nr. 4953 1. pielikumu.

Savienībai šie grozījumi būtu jāatbalsta, jo tie uzlabos loču drošību jūrā.

3.4.1994. gada HSC kodeksa un 2000. gada HSC kodeksa grozījumi

MSC 101 vienojās darba kārtībai pēc divgadu perioda pievienot “1994. un 2000. gada HSC kodeksu 8.3.5. punkta un 1. pielikuma grozījumu izstrādes” rezultātus, noturot vienu sesiju, kas nepieciešama punkta galīgai pilnveidošanai, un par asociēto struktūru norīkojot SSE apakškomiteju. Savienības nostāja MSC 101 bija atbalstīt priekšlikumu veidot jaunus rezultātus, lai SSE apakškomiteja varētu prasības zīdaiņiem piemērotām glābšanas vestēm HSC kodeksos saskaņot ar glābšanas vestu vadāšanas prasībām SOLAS konvencijas III nodaļā.

SSE 9 bija piekritusi šo punktu iekļaut SSE 10 pagaidu darba kārtībā. SSE 10 uzdeva LSA darba grupai, ņemot vērā plenārsēdē izteiktās piezīmes un pieņemtos lēmumus, pabeigt 1994. un 2000. gada HSC kodeksu grozījumu projektu. Ņēmusi vērā attiecīgo LSA darba grupas ziņojuma daļu, SSE 10 piekrita 1994. un 2000. gada HSC kodeksu grozījumu projektam, lai to varētu apstiprināt MSC 109 un pēc tam pieņemt MSC 110.

MSC 109 apstiprināja 1994. gada HSC kodeksa 8.3.5. punkta (Individuālie dzīvības glābšanas līdzekļi) un 1. pielikuma (Aprīkojuma saraksts) grozījumu projektu un 2000. gada HSC kodeksa 8.3.5. punkta (Individuālie dzīvības glābšanas līdzekļi) un 1. pielikuma (Aprīkojuma saraksts) grozījumu projektu, lai tos varētu pieņemt MSC 110. sesija, un paredzēja to spēkā stāšanos 2028. gada 1. janvārī. Šie grozījumi ir izplatīti ar SJO 2024. gada 17. decembra Apkārtraksta Nr. 4953 2. un 3. pielikumu.

Savienībai šie grozījumi būtu jāatbalsta, jo tie saskaņos glābšanas vestu vadāšanas prasības ar SOLAS konvencijas III nodaļas prasībām un uzlabos zīdaiņu drošību nelaimes gadījumos.

4.Attiecīgie ES tiesību akti un ES kompetence

4.1.Attiecīgie ES tiesību akti

4.1.1.SOLAS konvencijas II-1. nodaļas grozījumi

Direktīvas 2009/45/EK 1 par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā noteikts, ka jauniem A klases pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus ES teritorijā, pilnīgi jāatbilst 1974. gada SOLAS konvencijas prasībām ar grozījumiem. 

Turklāt Direktīvas 2009/45/EK I pielikumā ir iekļauti divi noteikumi, kas attiecas uz kuģiem, kuros tiek izmantota degviela ar zemu uzliesmošanas temperatūru:

·noteikums II-1/G/1 – attiecas uz jaunajiem B, C un D klases [un esošajiem B klases kuģiem] – “Neatkarīgi no uzbūvēšanas datuma kuģiem, kuri ir pārveidoti, lai lietotu, vai kuros sāk lietot gāzveida vai šķidru degvielu, kuras uzliesmošanas temperatūra ir zemāka, nekā atļauts atbilstīgi noteikuma II-2/A/10.1.1. apakšpunktam, ir jāatbilst IGF kodeksa prasībām, kā definēts SOLAS konvencijas noteikumā II-1/2.28.”; noteikums II-1/G/57 –

· prasības kuģiem, kuri izmanto degvielas ar zemu uzliesmošanas temperatūru – “Kuģiem, kuros lieto gāzveida vai šķidru degvielu, kuras uzliesmošanas temperatūra ir zemāka, nekā atļauts atbilstīgi noteikumam II-2/4.2.1.1, ir jāatbilst IGF kodeksa prasībām, kā definēts SOLAS konvencijas noteikumā II-1/2.28.”.

Tādējādi SOLAS konvencijas II-1. nodaļas grozījumi var būtiski ietekmēt Direktīvas 2009/45/EK saturu. Tas tāpēc, ka 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā noteikts, ka jauniem A klases pasažieru kuģiem pilnīgi jāatbilst 1974. gada SOLAS konvencijas prasībām, ņemot vērā grozījumus.

4.1.2.SOLAS konvencijas II-2. nodaļas grozījumi

Direktīvas 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā noteikts, ka jauniem A klases pasažieru kuģi, kas veic vietējos reisus ES teritorijā, pilnīgi jāatbilst 1974. gada SOLAS konvencijas prasībām ar grozījumiem.

Tādēļ SOLAS konvencijas II-2. nodaļas grozījumi var izšķirīgi ietekmēt Direktīvas 2009/45/EK piemērošanu. Tas tāpēc, ka 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā noteikts, ka jauniem A klases pasažieru kuģiem pilnīgi jāatbilst 1974. gada SOLAS konvencijas prasībām, ņemot vērā grozījumus.

4.1.3.SOLAS konvencijas V nodaļas grozījumi

Direktīvas 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā noteikts, ka jauniem A klases pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus ES teritorijā, pilnīgi jāatbilst 1974. gada SOLAS konvencijas prasībām ar grozījumiem.

Turklāt navigācijas iekārtas, aptverot arī loču kāpņu esību, veiktspēju un tipa apstiprināšanu, ir uzskaitītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2024/1975 2  4. iedaļā. Īstenošanas regulā ir ietvertas kuģu aprīkojuma projektēšanas, būvēšanas un veiktspējas prasības un testēšanas standarti. Regulas pamatā ir Komisijas pilnvarojums ar īstenošanas aktiem norādīt projektēšanas, būvniecības un veiktspējas prasības, kā arī testēšanas standartus kuģu aprīkojumam, kas ietilpst Direktīvas 2014/90/ES par kuģu aprīkojumu 3 darbības jomā, saskaņā ar tās 35. panta 2. punktu.

Tādēļ SOLAS konvencijas V nodaļas grozījumi spēj izšķirīgi ietekmēt Direktīvas 2009/45/EK un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2024/1975 piemērošanu. Tas tāpēc, ka Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2024/1975 4. iedaļā ir uzskaitītas navigācijas iekārtas, ietverot loču kāpņu uzstādīšanu, veiktspēju un tipa apstiprināšanu, kas paredzētas SOLAS konvencijas noteikumā V/23.

4.1.4.1994. gada HSC kodeksa un 2000. gada HSC kodeksa grozījumi

Direktīvas 2009/45/EK 2. panta c) punkts nosaka: ““Kodekss par ātrgaitas kuģiem” ir “Starptautiskais kodekss par ātrgaitas kuģu drošību”, kas ietilpst SJO 1994. gada 20. maija Rezolūcijā MSC 36 (63), vai Starptautiskais kodekss par ātrgaitas kuģu drošību 2000 (2000 HSC kodekss), kas ietilpst SJO 2000. gada decembra Rezolūcijā MSC.97(73), to jaunākajās redakcijās”.

Direktīvas 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem 6. panta 4. punkts nosaka, ka ātrgaitas pasažieru kuģi, kas veic vietējos reisus un kas būvēti vai kuros veikti būtiski remontdarbi, pārveidojumi vai modifikācijas 1996. gada 1. janvārī vai vēlāk, atbilst 1974. gada SOLAS konvencijas X nodaļas 2. un 3. noteikuma prasībām, un tas nosaka “Kodeksa par ātrgaitas kuģiem” piemērošanu.

Tādēļ grozījumi 1994. un 2000. gada HSC kodeksos var izšķirīgi ietekmēt Direktīvas 2009/45/EK piemērošanu. Tas tāpēc, ka 6. panta 4. punktā ir noteikts, ka ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus un kas būvēti vai pakļauti būtiskiem remontdarbiem, pārveidojumiem vai modifikācijām 1996. gada 1. janvārī vai vēlāk, jāatbilst 1974. gada SOLAS konvencijas X nodaļas 2. un 3. noteikumam, kas nosaka “Kodeksa par ātrgaitas kuģiem” piemērošanu.

4.2.ES kompetence

Paredzēto aktu priekšmets skar jomu, kurā saskaņā ar LESD 3. panta 2. punkta pēdējo teikuma daļu Savienībai ir ekskluzīva ārējā kompetence, ciktāl paredzētie akti var ietekmēt Savienības kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu.

5.Juridiskais pamats

5.1.Procesuālais juridiskais pamats

5.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā ir paredzēti lēmumi, kas nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras locekle vai nolīguma puse 4 .

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” aptver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas aptver arī aktus, kuri nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, taču “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 5 .

5.1.2.Piemērošana šajā gadījumā

SJO Kuģošanas drošības komiteja ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu saskaņā ar Konvenciju par Starptautisko jūrniecības organizāciju.

Akti, kurus šī SJO komiteja tiek aicināta pieņemt, ir tādi, kam ir juridiskas sekas. Paredzētie akti spēj izšķirīgi ietekmēt galvenokārt šādu ES tiesību aktu saturu:

–Direktīva 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem. Tas tāpēc, ka 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā ir noteikts, ka jauniem A klases pasažieru kuģiem pilnīgi jāatbilst 1974. gada SOLAS konvencijas prasībām, ņemot vērā grozījumus, un 6. panta 4. punktā ir noteikts, ka ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus un kas uzbūvēti vai pakļauti būtiskiem remontdarbiem, pārveidojumiem vai modifikācijām 1996. gada 1. janvārī vai vēlāk, jāatbilst 1974. gada SOLAS konvencijas X nodaļas 2. un 3. noteikumam, kas nosaka “Kodeksa par ātrgaitas kuģiem” piemērošanu.

–Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/1975, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/90/ES piemērot attiecībā uz kuģu aprīkojuma projektēšanas, būvniecības un veiktspējas prasībām un testēšanas standartiem, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1667. Tas tāpēc, ka 4. iedaļā ir uzskaitītas navigācijas iekārtas, ieskaitot loču kāpņu uzstādīšanu, veiktspēju un tipa apstiprināšanu, ko paredz SOLAS konvencijas noteikums V/23.

–Paredzētie akti nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

Ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats tādēļ ir LESD 218. panta 9. punkts.

5.2.Materiālais juridiskais pamats

5.2.1.Principi

Uz LESD 218. panta 9. punkta pamata pieņemama lēmuma materiālais juridiskais pamats pirmām kārtām ir atkarīgs no mērķa un satura, kāds ir paredzētajam aktam, par kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un vienu no tiem atzīst par galveno, bet otram piešķir pakārtotu nozīmi, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenā jeb dominējošā mērķa vai komponenta īstenošanai.

5.2.2.Piemērošana šajā gadījumā

Paredzēto aktu galvenais mērķis un saturs attiecas uz jūras transportu. Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 100. panta 2. punkts.

5.3.Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam jābūt LESD 100. panta 2. punktam sasaistē ar LESD 218. panta 9. punktu.

2025/0121 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās jūrniecības organizācijas Kuģošanas drošības komitejas 110. sesijā attiecībā uz grozījumu pieņemšanu Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), 1994. gada Starptautiskajā kodeksā par ātrgaitas kuģu drošību (1994. gada HSC kodekss) un 2000. gada Starptautiskajā kodeksā par ātrgaitas kuģu drošību (2000. gada HSC kodekss)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu sasaistē ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)1958. gada 17. martā stājās spēkā Konvencija par Starptautisko jūrniecības organizāciju (“SJO”).

(2)SJO ir specializēta ANO aģentūra, kas atbild par kuģošanas drošību un apsardzību un kuģu izraisītas jūras un gaisa piesārņošanas novēršanu. Visas Savienības dalībvalstis ir SJO locekles. Savienība nav SJO locekle.

(3)Saskaņā ar Konvencijas par SJO 28. panta b) punktu Kuģošanas drošības komiteja nodrošina mehānismu, kas ļauj pildīt pienākumus, kurus saskaņā ar minēto konvenciju tai uzticējusi SJO Asambleja vai SJO Padome, vai minētā panta darbības jomā esošus pienākumus, kurus Kuģošanas drošības komitejai var uzticēt saskaņā ar citu starptautisku tiesību aktu un kurus atzīst SJO.

(4)SJO Kuģošanas drošības komitejai 110. sesijā 2025. gada 18.–27. jūnijā ir jāpieņem grozījumi 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), 1994. gada Starptautiskajā kodeksā par ātrgaitas kuģu drošību (1994. gada HSC kodekss) un 2000. gada Starptautiskajā kodeksā par ātrgaitas kuģu drošību (2000. gada HSC kodekss).

(5)Pienākas noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem SJO Kuģošanas drošības komitejas 110. sesijā, jo paredzētie akti spēj būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem 6 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/1975, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/90/ES piemērot attiecībā uz kuģu aprīkojuma projektēšanas, būvniecības un veiktspējas prasībām un testēšanas standartiem, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1667 7 .

(6)Tāpēc Savienībai būtu jāatbalsta SOLAS konvencijas II-1. nodaļas grozījumi, jo tie ieviesīs skaidrību un noteiktību IGF kodeksa piemērošanā gāzveida degvielām. Savienībai būtu jāatbalsta SOLAS konvencijas II-2. nodaļas grozījumi, jo tie nodrošinās šo noteikumu konsekventu īstenošanu attiecībā uz pasažieru kuģiem un kravas kuģiem. Savienībai būtu jāatbalsta SOLAS konvencijas V nodaļas grozījumi, jo tie uzlabos loču drošību jūrā. Savienībai būtu jāatbalsta 1994. gada HSC kodeksa un 2000. gada HSC kodeksa grozījumi, jo tie ar SOLAS konvencijas III nodaļas prasībām saskaņos glābšanas vestu vadāšanas prasības un uzlabos zīdaiņu drošību nelaimes gadījumā.

(7)Savienības nostāja ar vienotu rīcību jāpauž Savienības dalībvalstīm, kuras ir SJO locekles, un Komisijai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem SJO Kuģošanas drošības komitejas 110. sesijā, ir piekrist SJO 2024. gada 17. decembra Apkārtraksta Nr. 4953 1., 2. un 3. pielikumā izklāstīto grozījumu pieņemšanai 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) II-1., II-2. un V nodaļā, 1994. gada Starptautiskajā kodeksā par ātrgaitas kuģu drošību (1994. gada HSC kodekss) un 2000. gada Starptautiskajā kodeksā par ātrgaitas kuģu drošību (2000. gada HSC kodekss).

2. pants

Šā lēmuma 1. pantā minēto nostāju ar vienotu rīcību Savienības interesēs pauž Komisija un Savienības dalībvalstis, kuras ir SJO Kuģošanas drošības komitejas locekles.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai un dalībvalstīm.

Briselē,

(1)    OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.

(2)    OV L, 2024/1975, 26.7.2024.

(3)    OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.

(4)    Lieta C-399/12, Vācija/Padome (OIV), ECLI:EU:C:2014:2258, 64. punkts.

(5)    Lieta C-399/12, Vācija/Padome (OIV), ECLI:EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.

(6)    OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.

(7)    OV L, 2024/1975, 26.7.2024.