EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 4.6.2025
COM(2025) 230 final
2025/0154(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 4.6.2025
COM(2025) 230 final
2025/0154(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm
PASKAIDROJUMA RAKSTS
Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikts, ka dalībvalstīm ekonomikas politika un nodarbinātības veicināšana jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un sava darbība šajā jomā jākoordinē Padomē. Padomei jāpieņem nodarbinātības pamatnostādnes (148. pants), kurām jābūt saskaņotām ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm (121. pants).
Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes ir derīgas pastāvīgi, taču nodarbinātības pamatnostādnes jānoformulē katru gadu no jauna. Abi pamatnostādņu kopumi (kā “integrētā pakete”) tika pieņemti 2010. gadā un veido pamatu stratēģijai “Eiropa 2020”. Pārskatītas integrētās pamatnostādnes tika pieņemtas 2015. gadā. Attiecībā uz nodarbinātības pamatnostādnēm kopš 2018. gada ir iedibinājusies prakse pārmaiņus veikt pilnīgu atjaunināšanu (kas ietver gan apsvērumus, gan pamatnostādnes) katru otro gadu un “atjaunošana” (apsvērumu atjaunināšana, vienlaikus saglabājot pamatnostādnes pienācīgi nemainītas) – starpposma gadā. Pēc atjaunošanas 2023. gadā, kad apsvērumi tika koriģēti, lai atspoguļotu jaunos ES pamatmērķrādītājus un valstu mērķrādītājus nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā un nesenās iniciatīvas, 2024. gadā tika veikta pilnīga atjaunināšana. Atjauninājumā tika pievienotas atsauces uz valstu 2030. gada mērķrādītājiem (papildus ES pamatmērķrādītājiem), lielāka uzmanība tika pievērsta tehnoloģiju attīstības un MI ietekmei, lielāks uzsvars tika likts uz darbaspēka un prasmju trūkumu un lielāka uzmanība tika pievērsta likumīgai migrācijai no trešām valstīm, kas papildina talantu izmantošanu ES iekšienē. Tāpat kā iepriekšējos gados 2024. gada teksts atspoguļoja arī jaunākās, īpaši svarīgas politikas iniciatīvas, piemēram, par platformu darbu, sociālo ekonomiku un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem. Šogad apsvērumi tiek atjaunināti, lai iekļautu vairāk elementu, kas saistīti ar i) izmaiņām ģeopolitiskajā kontekstā (tostarp spriedzi tirdzniecības politikā); ii) Prasmju savienības iniciatīvu; iii) konkurētspēju, ņemot vērā Konkurētspējas kompasu; un iv) augšupēju sociālo konverģenci pēc sociālās konverģences sistēmas īstenošanas otrā gada, kas tagad ir pilnībā integrēta ES ekonomikas pārvaldības sistēmā.
Nodarbinātības pamatnostādnes kopā ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm ir izklāstītas Padomes lēmumā par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (Integrēto pamatnostādņu II daļa) un sniedz pamatu konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem attiecīgajās jomās.
Pārskatītās nodarbinātības pamatnostādnes ir šādas.
5. pamatnostādne. Palielināt pieprasījumu pēc darbaspēka.
6. pamatnostādne. Stiprināt darbaspēka piedāvājumu un uzlabot piekļuvi nodarbinātībai, prasmju un kompetenču apguvei mūža garumā.
7. pamatnostādne. Uzlabot darba tirgu darbību un sociālā dialoga efektivitāti.
8. pamatnostādne. Veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem, sekmēt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību.
2025/0154 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 148. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 1 ,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 2 ,
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu 3 ,
tā kā:
(1)Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā noteiktos mērķus par pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi, augsta līmeņa vides aizsardzību un vides kvalitātes uzlabošanu, dalībvalstīm un Savienībai ir jāizstrādā koordinēta stratēģija nodarbinātības jomā un jo īpaši jātiecas atbalstīt kvalificētu, izglītotu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī tādus iekļaujošus, noturīgus darba tirgus, kas ir vērsti uz nākotni un spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā. Dalībvalstīm nodarbinātības veicināšana jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un sava darbība šajā jomā jākoordinē Padomē.
(2)Savienībai ir jāapkaro sociālā atstumtība un diskriminācija un ir jāveicina sociālais taisnīgums un aizsardzība, sieviešu un vīriešu līdztiesība, paaudžu solidaritāte un bērnu tiesību aizsardzība, kā noteikts LES 3. pantā. Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienībai ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantā.
(3)Saskaņā ar LESD Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus ekonomikas un nodarbinātības politikas jomās. Kā daļa no minētajiem instrumentiem Padomes Lēmuma (ES) 2024/3134 4 pielikumā izklāstītās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes (“nodarbinātības pamatnostādnes”) kopā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas noteiktas Padomes Ieteikumā (ES) 2015/1184 5 , veido integrētās pamatnostādnes. Nodarbinātības pamatnostādnes ir jāizmanto par pamatu politikas īstenošanai dalībvalstīs un Savienībā, un tām ir jāatspoguļo dalībvalstu savstarpējā atkarība. Tā rezultātā tapušais koordinētais Savienības un valstu politikas un reformu kopums veido pienācīgu vispārēju, ilgtspējīgu ekonomikas un sociālās politikas risinājumu salikumu, kam būtu jārada plašāka pozitīva ietekme uz darba tirgiem un sabiedrību kopumā, jāstiprina ekonomiskā un sociālā noturība un efektīvi jāreaģē uz vidēja un ilgtermiņa problēmām, tostarp tādām kā vajadzība stiprināt konkurētspēju, nenoteiktība saistībā ar pasaules tirdzniecības politiku, kā arī sekām, ko izraisa Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un plašāks ģeopolitisks konteksts.
(4)Lai veicinātu ekonomisko un sociālo progresu un augšupēju konverģenci, atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos, stiprinātu Savienības rūpniecisko bāzi, ražīgumu un konkurētspēju, risinātu demogrāfiskās problēmas un izveidotu iekļaujošus un noturīgus darba tirgus Savienībā, dalībvalstīm būtu jānovērš darbaspēka un prasmju trūkums un jāveicina kvalitatīvas darbvietas, kā arī kvalitatīva un iekļaujoša izglītība un apmācība visiem saskaņā ar Prasmju savienību 6 , īpašu uzmanību pievēršot pamatprasmju uzlabošanai, pamatojoties uz Pamatprasmju rīcības plānu, kā arī darba tirgum relevantām prasmēm, tostarp digitālajām un zaļajām prasmēm, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu studentu un pieaugušo vidū. Dalībvalstīm būtu arī jāveicina STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) izglītība un apmācība saskaņā ar stratēģisko plānu STEM izglītības jomā, jāstiprina uz nākotni orientēta profesionālā izglītība un apmācība, prasmju pilnveide un pārkvalifikācija visa mūža garumā un centieni izveidot iekļaujošas izglītības sistēmas, kā arī jānodrošina efektīva aktīva darba tirgus politika un uzlaboti darba nosacījumi un karjeras iespējas, vienlaikus respektējot sociālo partneru lomu un autonomiju. Kā norādīts Ieteikumā par mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, izglītības un mācību dimensijas sistemātiska integrēšana citās rīcībpolitikās, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos mūžizglītības perspektīvā, var atbalstīt minēto rīcībpolitiku īstenošanu. Šo elementu stiprināšana ir īpaši svarīga mazāk attīstītajiem, attālajiem un tālākajiem Savienības reģioniem, kur vajadzības ir vislielākās. Vēl labāk trūkumus var novērst, uzlabojot taisnīgu ES iekšējo mobilitāti darba ņēmējiem un izglītojamajiem un piesaistot un noturot talantus no valstīm ārpus Savienības. Turklāt būtu jāstiprina saikne starp izglītības un mācību sistēmām un darba tirgu un būtu jāvalidē un jāatzīst prasmes, zināšanas un kompetences, kas iegūtas neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātā.
(5)Nodarbinātības pamatnostādnes ir saskaņā ar Savienības jauno ekonomikas pārvaldības satvaru, kas stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī 7 , un esošajiem Savienības tiesību aktiem un dažādām Savienības iniciatīvām, tostarp Padomes 2021. gada 14. jūnija 8 , 2021. gada 29. novembra 9 , 2022. gada 5. aprīļa 10 , 2022. gada 16. jūnija 11 , 2022. gada 28. novembra 12 , 2022. gada 8. decembra 13 , 2023. gada 30. janvāra 14 , 2023. gada 12. jūnija 15 un 2023. gada 27. novembra 16 ieteikumiem, Komisijas Ieteikumu (ES) 2021/402 17 , Padomes 2021. gada 26. februāra rezolūciju 18 , Komisijas 2021. gada 9. decembra paziņojumu “Ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā, veidošanu. Rīcības plāns sociālajai ekonomikai”, Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu “Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.‒2027. gadam”, Komisijas 2021. gada 3. marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam, Komisijas 2022. gada 7. septembra paziņojumu “Eiropas Aprūpes stratēģija”, Komisijas 2023. gada 1. februāra paziņojumu “Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam”, Komisijas 2023. gada 25. janvāra paziņojumu par sociālā dialoga stiprināšanu Eiropas Savienībā, Komisijas 2023. gada 11. oktobra paziņojumu “Demogrāfiskās pārmaiņas Eiropā: rīkkopa rīcībai”, Komisijas 2022. gada 28. septembra paziņojumu “Labāka dalībvalstu rīcībpolitiku distributīvās ietekmes novērtēšana”, Komisijas 2024. gada 20. marta paziņojumu "Darbaspēka un prasmju trūkums ES — rīcības plāns” un Komisijas 2025. gada 5. marta paziņojumu “Prasmju savienība”, Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2021/2316 19 un Lēmumu (ES) 2023/936 20 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2041 21 , (ES) 2022/2381 22 , (ES) 2023/970 23 un (ES) 2024/2831 24 .
(6)Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā, ar kuras palīdzību tiek īstenota integrēta daudzpusēja ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinācija un uzraudzība Savienībā. Pusgads ir saskaņots ar Konkurētspējas kompasu, kas nodrošina satvaru konkurētspējas palielināšanai, novēršot inovācijas plaisu, dekarbonizējot ekonomiku, samazinot pārmērīgu atkarību un palielinot drošību, un nosaka horizontālus veicinātājus, kas ietver prasmes, kvalitatīvas darbvietas un sociālo taisnīgumu. Eiropas pusgadā ir integrēti Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija izsludināja 2017. gada novembrī 25 (“Eiropas sociālo tiesību pīlārs”), un tā uzraudzības instruments, proti, sociālo rezultātu pārskats, kas ļauj arī veikt augšupējās sociālās konverģences risku un problēmu analīzi Savienībā, un paredzēta cieša sadarbība ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām. Eiropas pusgads arī atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas noteikto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Savienības un dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikai būtu jāiet rokrokā ar taisnīgu Savienības pārkārtošanos uz klimatneitrālu, vides ziņā ilgtspējīgu un digitālu ekonomiku, jāuzlabo konkurētspēja un ražīgums, jānodrošina pienācīgi darba apstākļi, jāveicina inovācija, jāsekmē demokrātija darbā, sociālais dialogs, sociālais taisnīgums, vienlīdzīgas iespējas un augšupēja sociālekonomiskā konverģence, jānovērš nevienlīdzība un reģionālās atšķirības, kā arī jācīnās pret nabadzību un sociālo atstumtību.
(7)Klimata pārmaiņas un citas ar vidi saistītas problēmas, nepieciešamība nodrošināt taisnīgu zaļo pārkārtošanos, enerģētiskā neatkarība un uzlabota neto nulles emisiju industriju konkurētspēja, tehnoloģiskā suverenitāte un nepieciešamība palielināt aizsardzības izdevumus un nodrošināt Eiropas atvērto stratēģisko autonomiju, kā arī demogrāfiskās pārmaiņas un digitalizācijas, tostarp mākslīgā intelekta attīstīšana, algoritmiskā pārvaldība un platformu ekonomika un tāldarba pieaugums būtiski pārveido Savienības ekonomiku un sabiedrību. Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai pilnvērtīgi un proaktīvi reaģētu uz šādām strukturālajām pārmaiņām un pēc vajadzības pielāgotu pašreizējās sistēmas, atzīstot dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu un ar tiem saistītās politikas ciešo savstarpējo atkarību. Tālab gan Savienības, gan valstu līmenī, vienlaikus atzīstot sociālo partneru lomu, ir nepieciešama koordinēta, vērienīga un efektīva politiskā rīcība, kas būtu saskaņā ar LESD un Savienības noteikumiem par ekonomikas pārvaldību, ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Šādai politikas rīcībai būtu jāaptver ilgtspējīgu investīciju palielināšana visos Savienības reģionos, atjaunota apņemšanās pareizā secībā veikt reformas un investīcijas, kas sekmē piemērotu un iekļaujošu ekonomisko izaugsmi, prasmes, kvalitatīvu darbvietu popularizēšanu, ražību, konkurētspēju un taisnīgus nodarbinātības nosacījumus, sociālo un teritoriālo kohēziju, augšupēju konverģenci, ekonomikas noturību un fiskālās atbildības īstenošanu. Atbalsts būtu jāsniedz no esošajām Savienības finansēšanas programmām un jo īpaši no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 26 , un no kohēzijas politikas fondiem, tostarp no Eiropas Sociālā fonda Plus, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 27 , un no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 28 , kā arī no Sociālā klimata fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/955 29 , un no Taisnīgas pārkārtošanās fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1056 30 . Politiskajā rīcībā būtu jāapvieno pasākumi piedāvājuma jomā un pieprasījuma jomā, vienlaikus ņemot vērā šādu pasākumu ietekmi uz ekonomiku, vidi, nodarbinātību un sociālo jomu.
(8)Eiropas sociālo tiesību pīlārs nosaka 20 principus un tiesības, kas nepieciešami labi funkcionējošu un taisnīgu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu atbalstam, un tie strukturēti trijās kategorijās: proti, vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un iekļaušana. Minētie principi un tiesības dod stratēģisku ievirzi Savienībai, nodrošinot, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, vides ilgtspēju un digitalizāciju, kā arī demogrāfiskās pārmaiņas ir sociāli godīgas un taisnīgas un saglabā teritoriālo kohēziju. Eiropas sociālo tiesību pīlārs kopā ar sociālo rezultātu pārskatu veido norādes, kas palīdz pārraudzīt dalībvalstu nodarbinātības, prasmju un sociālos rādītājus, tostarp augšupējo sociālo konverģenci Savienībā Eiropas pusgada laikā, virzīt reformas un investīcijas valsts, reģionālā un vietējā līmenī un mūsdienu ekonomikā apvienot sociālos un tirgus aspektus, arī veicinot sociālo ekonomiku. Komisija 2021. gada 4. martā nāca klajā ar rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai (“rīcības plāns”), kurā iekļauti vērienīgi, tomēr reāli Savienības 2030. gada pamatmērķrādītāji attiecībā uz nodarbinātību (ka nodarbinātiem vajadzētu būt vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem), prasmēm (ka mācībās katru gadu būtu jāpiedalās vismaz 60 % visu pieaugušo) un nabadzības samazināšanu (ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits būtu jāsamazina vismaz par 15 miljoniem, un to skaitā vajadzētu būt pieciem miljoniem bērnu) (“Savienības 2030. gada pamatmērķrādītāji”) un papildu apakšmērķrādītāji, kā arī pārskatītais sociālo rezultātu pārskats.
(9)Valstu vai valdību vadītāji Portu sociālajā samitā 2021. gada 8. maijā atzina Eiropas sociālo tiesību pīlāru par būtisku atveseļošanas elementu, norādot, ka tā īstenošana stiprinās Savienības virzību uz digitālu, zaļu un taisnīgu pārkārtošanos un palīdzēs sasniegt augšupēju sociālo un ekonomisko konverģenci un risināt demogrāfiskās problēmas. Valstu vai valdību vadītāji uzsvēra, ka sociālā dimensija, sociālais dialogs un aktīva sociālo partneru iesaistīšana ir izteikti konkurētspējīgas sociālās tirgus ekonomikas pamatā un atzinīgi novērtēja jaunos Savienības pamatmērķrādītājus. Viņi apstiprināja savu Eiropadomes Stratēģiskajā programmā 2019.–2024. gadam pausto apņēmību turpināt padziļināt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu Savienības un valstu līmenī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās kompetences, kā arī subsidiaritātes un proporcionalitātes principu. Visbeidzot, viņi uzsvēra, ka ir svarīgi arī augstākajā līmenī cieši sekot līdzi panāktajam progresam virzībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Savienības 2030. gada pamatmērķrādītāju īstenošanu.
(10)Valstu vai to valdību vadītāji Portu sociālajā samitā un 2021. gada jūnija Eiropadome atzinīgi novērtēja Savienības 2030. gada pamatmērķrādītājus. Kopā ar sociālo rezultātu pārskatu tie palīdz uzraudzīt progresu virzībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanu politikas koordinēšanas ietvaros Eiropas pusgada kontekstā. Portu sociālais samits turklāt aicināja dalībvalstis noteikt vērienīgus nacionālos mērķrādītājus, kuriem, pienācīgi ņemot vērā katras dalībvalsts izejas pozīciju, būtu jāsniedz atbilstīgs ieguldījums Savienības 2030. gada pamatmērķrādītāju sasniegšanā. Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana un progress Savienības pamatmērķrādītāju un valstu 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanā tiek uzraudzīts vienotajā nodarbinātības ziņojumā, ko Padome pieņēma 2025. gada martā (“2025. gada vienotais nodarbinātības ziņojums”), un tas ir integrēts Eiropas pusgada uzraudzības instrumentos. Vienotajā nodarbinātības ziņojumā kopš 2024. gada izdevuma ir ietverta “valstu pirmā posma analīze” par iespējamiem riskiem augšupējai sociālajai konverģencei saskaņā ar sociālās konverģences sistēmu, kurā identificētas dalībvalstis, kuras saskaras ar iespējamiem riskiem, kas jāizvērtē padziļinātā “otrā posma analīzē”. 2025. gada vienotajā nodarbinātības ziņojumā sākotnēji tika identificētas 10 dalībvalstis, un padziļinātās analīzes secinājums parādīja, ka trijās no tām ir apstiprinātas vispārējās problēmas.
(11)Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropadome 2022. gada 24. februāra secinājumos nosodīja Krievijas rīcību, kuras mērķis ir graut Eiropas un pasaules drošību un stabilitāti, un pauda solidaritāti ar Ukrainas tautu, uzsvērdama to, ka Krievija pārkāpj starptautiskās tiesības un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principus. Pašreizējā kontekstā pagaidu aizsardzība, kas piešķirta ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/382 31 un pagarināta ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2024/1836 32 , Savienībā sniedz palīdzību no Ukrainas pārvietotajām personām un ļauj tām izmantot minimālās tiesības visā Savienībā, kas nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni. Piedaloties Savienības darba tirgos, no Ukrainas pārvietotās personas var turpināt dot ieguldījumu Savienības ekonomikas stiprināšanā un palīdzēt atbalstīt savu valsti un cilvēkus, kuri palikuši Ukrainā. Šādi iegūta pieredze un prasmes nākotnē var dot ieguldījumu Ukrainas atjaunošanā. Nepavadītiem bērniem un pusaudžiem pagaidu aizsardzība piešķir tiesības uz likumisku aizbildnību un piekļuvi bērnu izglītībai un aprūpei. Tādu politikas pasākumu izstrādē, īstenošanā un izvērtēšanā, kuru mērķis ir risināt no Ukrainas pārvietoto cilvēku problēmas, kas saistītas ar nodarbinātību un prasmēm, tostarp ar kvalifikāciju atzīšanu, dalībvalstīm būtu jāturpina iesaistīt sociālos partnerus. Sociālajiem partneriem ir būtiska loma minētā kara ietekmes mazināšanā nodarbinātības un ražošanas saglabāšanas ziņā.
(12)Darba tirgus reformām, tostarp valstu algu noteikšanas mehānismiem, būtu jāievēro valstu sociālā dialoga un koplīguma sarunu prakse, kā arī sociālo partneru autonomija, lai nodrošinātu taisnīgas algas, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni, tostarp pensionēšanos, ilgtspējīgu izaugsmi un augšupēju sociālekonomisko konverģenci. Šādām reformām būtu jādod iespēja plaši apsvērt sociālekonomiskos faktorus, tostarp ilgtspējas, konkurētspējas, inovācijas, kvalitatīvu darbvietu popularizēšanas, taisnīgu darba nosacījumu, demokrātijas darbā, dzimumu līdztiesības, nodarbinātu personu nabadzības novēršanas un samazināšanas, kvalitatīvas izglītības, mācību un prasmju, sabiedrības veselības, sociālās aizsardzības un iekļaušanas, demogrāfisko pārmaiņu un papildpensiju sekmēšanas, kā arī faktisko ienākumu uzlabojumus. 2024. gada Valdušesas samitā tika atkārtoti apstiprināta sociālā dialoga nozīme, risinot problēmas darba pasaulē, tostarp darbaspēka un prasmju trūkumu, un 2025. gada martā tika parakstīts Eiropas sociālā dialoga pakts.
(13)Atveseļošanas un noturības mehānisms un citi Savienības fondi palīdz dalībvalstīm īstenot reformas un veikt investīcijas, kas atbilst Savienības prioritātēm, tādējādi veidojot ilgtspējīgāku un noturīgāku Savienības ekonomiku un sabiedrību un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir vēl vairāk saasinājis iepriekš pastāvošās sociālekonomiskās problēmas, tostarp enerģētisko nabadzību, paaugstinot enerģijas cenas, savukārt nenoteiktība globālajā tirdzniecībā un plašākā ģeopolitiskajā kontekstā apdraud izaugsmi. Dalībvalstīm un Savienībai būtu jāturpina rūpēties par to, lai tiktu mazināta sociālā ietekme un ietekme uz nodarbinātību un ekonomiku un lai pārkārtošanās būtu sociāli godīga un taisnīga, ņemot vērā arī to, ka lielāka atvērta stratēģiskā autonomija un paātrināta zaļā pārkārtošanās palīdzēs samazināt atkarību no enerģijas un citu stratēģisko produktu un tehnoloģiju importa. Būtiski ir stiprināt noturību un veidot iekļaujošu sabiedrību, kurā cilvēki ir aizsargāti un spēj paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas un kurā viņi var aktīvi piedalīties sabiedrības norisēs un ekonomikā.
(14)Lai atbalstītu statusa maiņu darba tirgū un pilnībā izmantotu neizmantoto darba tirgus potenciālu, arī saskaņā ar aktīvas iekļaušanas pieeju un ņemot vērā zaļo un digitālo pārveidi, kā cita starpā uzsvērts 2024. gada Lailpas deklarācijā par Eiropas sociālo tiesību pīlāra nākotni 33 , ir vajadzīgs saskaņots aktīvas darba tirgus politikas kopums, kas ietver pagaidu un mērķtiecīgus darbā pieņemšanas un pārejas stimulus, prasmju politiku, tostarp mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, elastīgus pensionēšanās ceļus, kā arī mērķorientēti, efektīvi un pielāgojami nodarbinātības dienesti. Būtu jānodrošina adekvāti darba nosacījumi un darba aizsardzība, tostarp darba ņēmēju fiziskā un garīgā veselība.
(15)Būtu jānovērš diskriminācija visās tās izpausmēs, jānodrošina dzimumu līdztiesība un jāatbalsta darba tirgū nepietiekami pārstāvētu grupu nodarbinātība. Būtu visiem jānodrošina vienlīdzīga piekļuve un iespējas un būtu jāsamazina nabadzība un sociālā atstumtība, jo īpaši bērnu, personu ar invaliditāti un romu tautības iedzīvotāju nabadzība un sociālā atstumtība, it īpaši nodrošinot darba tirgu un adekvātu un iekļaujošu sociālās aizsardzības sistēmu pilnvērtīgu darbību, kā noteikts Padomes 2019. gada 8. novembra 34 un 2023. gada 30. janvāra 35 ieteikumā. Turklāt būtu jālikvidē šķēršļi, kas kavē iekļaujošu un uz nākotni vērstu, kvalitatīvu izglītību, mācības, mūžizglītību un dalību darba tirgū. Dalībvalstīm būtu jāveic investīcijas pirmsskolas izglītībā un aprūpē atbilstīgi Eiropas Garantijai bērniem un Ieteikumam par Barselonas mērķrādītājiem 2030. gadam, jāiegulda, lai padarītu profesionālo izglītību un apmācību pievilcīgāku un iekļaujošāku atbilstīgi Padomes 2020. gada 24. novembra Ieteikumam 36 , kā arī jāveic investīcijas digitālo un zaļo prasmju jomā saskaņā ar Digitālās izglītības rīcības plānu un Ieteikumiem par mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības vajadzībām un “Ceļi uz panākumiem skolā”. Nepieciešams nosacījums vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai ir piekļuve cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem, tostarp, izmantojot sociālos mājokļus. Būtu jārisina bezpajumtniecības jautājums, jo īpaši ar preventīviem pasākumiem un sekmējot piekļuvi pastāvīgam mājoklim, un sniedzot veicinošus atbalsta pakalpojumus. Savlaicīga un vienlīdzīga piekļuve cenas ziņā pieejamai kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei saskaņā ar Padomes 2022. gada 8. decembra ieteikumu 37 , kā arī veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp profilaksei un veselības veicināšanai, ir īpaši svarīga, ņemot vērā arī iespējamos veselības apdraudējumus nākotnē un sabiedrības novecošanu. Būtu jāturpina īstenot personu ar invaliditāti potenciāls veicināt ekonomikas izaugsmi un sociālo attīstību saskaņā ar Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju, kurā dalībvalstis tika aicinātas noteikt nodarbinātības un pieaugušo izglītības mērķrādītājus personām ar invaliditāti. ES stratēģiskajā satvarā 38 romu jautājumos ir uzsvērta marginalizēto romu kopienu spēja samazināt darbaspēka un prasmju trūkumu, un tā mērķis ir vismaz uz pusi samazināt nodarbinātības plaisu starp romiem un iedzīvotājiem kopumā. Jaunas tehnoloģijas un mainīgas darbavietas visā Savienībā ļauj nodrošināt elastīgāku darba režīmu, kā arī uzlabot ražīgumu un darba un privātās dzīves līdzsvaru, vienlaikus veicinot Savienības zaļo saistību izpildi. Minētās norises rada arī jaunas problēmas darba tirgos, ietekmējot darba ņēmēju un pašnodarbināto darba apstākļus, darba aizsardzību un viņu faktisko piekļuvi adekvātai sociālajai aizsardzībai. Dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem būtu jānodrošina, ka jauni darba organizācijas veidi rada kvalitatīvas darbvietas un pienācīgas, veselīgas un drošas darbavietas un darba apstākļus, kā arī nodrošina darba un privātās dzīves līdzsvaru, aktīvas un veselīgas vecumdienas, saglabājot iedibinātās darba un sociālās tiesības un stiprinot Eiropas sociālo modeli.
(16)Integrētās pamatnostādnes būtu jāizmanto par pamatu konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, kurus Padome sniedz dalībvalstīm. Lai veicinātu kvalitatīvu nodarbinātību un sociālās investīcijas, apkarotu nabadzību un sociālo atstumtību, cīnītos pret diskrimināciju nolūkā nodrošināt piekļūstamību un iekļautību, kā arī lai veicinātu prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas darbaspēkam, mūžizglītību un augstas kvalitātes izglītību un apmācību visiem, ietverot arī digitālo pratību un prasmes, lai pilsoņiem dotu zināšanas un kvalifikācijas, kas nepieciešamas digitālajai, zaļajai un konkurētspējīgai ekonomikai, dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Atveseļošanas un noturības mehānisms un citi Savienības fondi, to skaitā Sociālais klimata fonds, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kā arī fonds InvestEU, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 39 , kā arī tehniskā atbalsta instruments. Grozījumu, kas ieviesti ar Regulu (ES) 2024/795, ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP), un nesenā Komisijas paziņojuma “Modernizēta kohēzijas politika: vidusposma pārskatīšana” mērķis ir saskaņot jaunām, stratēģiskām prioritātēm sniegto atbalstu, tostarp novērst prasmju trūkumu konkrētās nozarēs, piemēram, kritiski svarīgu tehnoloģiju izstrādē un ražošanā, aizsardzības rūpniecībā un nozarēs, kuras skar dekarbonizācija un zaļā un digitālā pārkārtošanās. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/691 40 izveidotais Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, lai sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti tādu lielu pārstrukturēšanas pasākumu rezultātā kā, piemēram, sociālekonomiskās pārmaiņas, ko izraisījušas globālas tendences, un tehnoloģiskās un vides pārmaiņas. Lai gan integrētās pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbībā cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.
(17)Nodarbinātības komitejai un Sociālās aizsardzības komitejai saskaņā ar to attiecīgajām LESD paredzētajām pilnvarām būtu jāuzrauga, kā attiecīgā politika tiek īstenota, raugoties no nodarbinātības pamatnostādņu aspekta. Minētajām komitejām un Padomes darba sagatavošanas struktūrām, kas iesaistītas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanā, būtu cieši jāsadarbojas. Būtu jāuztur politikas dialogs starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, jo īpaši par nodarbinātības pamatnostādnēm.
(18)Ir notikusi apspriešanās ar Sociālās aizsardzības komiteju,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas izklāstītas Lēmuma (ES) 2024/3134 pielikumā, paliek spēkā 2025. gadam, un dalībvalstis tās ņem vērā savā nodarbinātības politikā un reformu programmās.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs