EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.5.2025

COM(2025) 195 final

2025/0106(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2107, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, Regulu (ES) 2018/975, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā, Regulu (ES) 2019/833, ar ko nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kuri piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā, Regulu (ES) 2021/56, ar ko nosaka Amerikas Tropisko tunzivju konvencijas apgabalā piemērojamos pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, Regulu (ES) 2022/2056, ar ko nosaka Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencijas apgabalā piemērojamus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, Regulu (ES) 2022/2343, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) kompetences apgabalā, un Regulu (ES) 2023/2053, ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem konkrētās rīcībpolitikas noteikumiem

•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

Šis priekšlikums pamattiesības neietekmē.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Attiecībā uz ICCAT šis priekšlikums Regulā (ES) 2017/2107 iekļauj jaunus noteikumus par vaļhaizivs un mobulīdraju saglabāšanu, kā arī ģeogrāfiski ierobežo jūras bruņurupuču saglabāšanas pasākumu piemērojamību attiecībā uz kuģiem, kuri darbojas uz ziemeļiem no 55° ziemeļu platuma vai uz dienvidiem no 35° dienvidu platuma Dienvidatlantijas austrumu daļā un uz dienvidiem no 40° dienvidu platuma Dienvidatlantijas rietumu daļā. Runājot par kuģu pamanīšanu un tālāko saziņu ar ICCAT sekretariātu, ir definēta arī EFCA loma. Turklāt attiecībā uz kvotu apmaiņu starp kopīgām zvejas operācijām, iepriekšēju paziņošanu par izkraušanu, zilo tunzivju pārvietošanas operāciju uzraudzīšanu ar videokameras palīdzību, sprostos ievietošanas operācijām un kontroles darbībām, kas zivaudzētavās veicamas pēc ievietošanas sprostos, šis priekšlikums groza Regulu (ES) 2023/2053, proti, tās V nodaļu “Kontroles pasākumi”.

Attiecībā uz SPRFMO šis priekšlikums, grozot Regulu (ES) 2018/975, tajā iekļauj jaunus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kā arī iepriekš pieņemtu pasākumu grozījumus. Grozītie SPRFMO pasākumi attiecas uz grunts zveju, pārkraušanu citā kuģī, žaunu tīkliem, novērotāju programmām un datiem un kuģu satelītnovērošanas sistēmām. Iekļauti arī jauni SPRFMO pasākumi – protokols, kas reglamentē atklātā jūrā notiekošu uzkāpšanu uz kuģa un inspicēšanu, arī varbūtēju pārkāpumu gadījumā, un pasākumi jūras piesārņojuma un zvejas kuģu marķēšanas un identificēšanas jomā.

Attiecībā uz IATTC šis priekšlikums, grozot Regulu (ES) 2021/56, iekļauj atjauninājumus par zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) bojas aktivēšanu, ar ZPI saistīto iepīšanās gadījumu skaita mazināšanu un bionoārdāmu materiālu izmantošanu, ziņošanu par Klusā okeāna zilās tunzivs nozvejām, izmaiņām kuģu monitorēšanas sistēmā, elektroniskā monitoringa sistēmas ieviešanu, arī zvejniecību datu vākšanā, zīdainās haizivs aizsardzību, haizivju atbrīvošanas drošumu, datu vākšanu par dažu sugu haizivīm un atbilstības ziņojumu sniegšanas atjauninājumus.

Attiecībā uz IOTC šis priekšlikums, grozot Regulu (ES) 2022/2343, tajā iekļauj jaunus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kā arī iepriekš pieņemtu pasākumu grozījumus. Turklāt šis priekšlikums minētajā regulā iekļauj jaunus pantus par noenkurotu zivju pievilināšanas ierīču pārvaldību, brīvprātīgu zvejas aizliegumu noteikšanu un elektroniskā monitoringa standartiem un pārskatītus pasākumus, ar kuriem stiprina dreifējošu zivju pievilināšanas ierīču pārvaldību, nemērķa sugu ietekmējuma mazināšanas pasākumus un novērotāju shēmu.

2025/0106 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2107, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, Regulu (ES) 2018/975, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā, Regulu (ES) 2019/833, ar ko nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kuri piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā, Regulu (ES) 2021/56, ar ko nosaka Amerikas Tropisko tunzivju konvencijas apgabalā piemērojamos pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, Regulu (ES) 2022/2056, ar ko nosaka Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencijas apgabalā piemērojamus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, Regulu (ES) 2022/2343, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) kompetences apgabalā, un Regulu (ES) 2023/2053, ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 9 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 10 ieviesa Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā piemērojamos pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kurus ICCAT bija pieņēmusi līdz 2015. gadam, kā arī minētā gada ikgadējā sanāksmē.

(2)Pēc tam Regula (ES) 2017/2107 grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1154 11 , (ES) 2023/205 12 un (ES) 2024/897 13 ; pēdējā ieviesa tālākus pasākumus, kurus ICCAT bija pieņēmusi savā 28. kārtējā sanāksmē 2023. gadā. Tie ietvēra vaļhaizivs un mobulīdraju saglabāšanas pasākumus, kā arī ģeogrāfiski ierobežoja jūras bruņurupuču saglabāšanas pasākumu piemērojamību. Turklāt, runājot par kuģu pamanīšanu un tālāko saziņu ar ICCAT sekretariātu, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (EFCA) ir piešķirta jauna loma – pamanījusī struktūra.

(3)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2053 14 Savienības tiesībās ievieš Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas pieņemtos zilās tunzivs pārvaldības pasākumus.

(4)Turklāt 2023. gadā ICCAT savā 28. kārtējā sanāksmē pieņēma uz tās pārziņā esošo zvejas resursu saglabāšanu vērstus kontroles pasākumus par kvotu apmaiņu starp kopīgām zvejas operācijām, iepriekšēju paziņošanu par izkraušanu, zilo tunzivju pārvietošanas operāciju uzraudzīšanu ar videokameras palīdzību, sprostos ievietošanas operācijām un kontroles darbībām, kas zivaudzētavās veicamas pēc ievietošanas sprostos.

(5)Šie pasākumi Savienībai ir saistoši. Tāpēc tie būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/975 15 ieviesa Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā piemērojamos pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kurus SPRFMO bija pieņēmusi līdz 2017. gadam, kā arī minētā gada ikgadējā sanāksmē.

(7)Savās ikgadējās sanāksmēs 2018., 2019., 2020., 2021., 2022., 2023. un 2024. gadā SPRFMO komisija pieņēma uz tās pārzināto zvejas resursu saglabāšanu vērstus tālākus pasākumus par grunts zveju, pārkraušanu citā kuģī, žaunu tīkliem, novērotāju programmām un datiem un kuģu satelītnovērošanas sistēmām, kā arī jaunus pasākumus – jaunu protokolu, kas reglamentē atklātā jūrā notiekošu uzkāpšanu uz kuģa un inspicēšanu, arī varbūtēju pārkāpumu gadījumā, un pasākumus jūras piesārņojuma un zvejas kuģu marķēšanas un identificēšanas jomā.

(8)Šie pasākumi Savienībai ir saistoši. Tāpēc tie būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/833 16 Savienības tiesībās ieviesa Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kurus NAFO bija pieņēmusi līdz 2018. gadam, kā arī minētā gada ikgadējā sanāksmē. Minētā regula pēc tam grozīta, lai ieviestu vēl citus pasākumus, kurus NAFO savās ikgadējās sanāksmēs pieņēmusi 2019., 2020., 2021. un 2022. gadā 17 .

(10)Savās ikgadējās sanāksmēs 2023. un 2024. gadā NAFO pieņēma uz tās pārzināto zvejas resursu saglabāšanu vērstus tālākus pasākumus par mencu 2J3KL rajonā (zvejas aizliegums, piezveja un paturēšana uz kuģa), novērotājiem, pārraudzību un attiecīgu papildu procedūru, kas piemērojama smagu pārkāpumu gadījumā.

(11)Šie pasākumi Savienībai ir saistoši. Tāpēc tie būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/56 18 Savienības tiesībās ieviesa Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) konvencijas apgabalā piemērojamos noteikumus, kurus IATTC bija pieņēmusi līdz 2019. gadam, kā arī minētā gada ikgadējā sanāksmē.

(13)Savās ikgadējās sanāksmēs 2020., 2021., 2022., 2023. un 2024. gadā IATTC pieņēma uz tās pārzināto zvejas resursu saglabāšanu vērstus pasākumus par zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) bojas aktivēšanu, ar ZPI saistīto iepīšanās gadījumu skaita mazināšanu un bionoārdāmu materiālu izmantošanu, ziņošanu par Klusā okeāna zilās tunzivs nozvejām, minimālajām kuģa datu prasībām, izmaiņām kuģu monitorēšanas sistēmā, elektroniskā monitoringa sistēmas ieviešanu, arī zvejniecību datu vākšanā, zīdainās haizivs aizsardzību, haizivju atbrīvošanas drošumu, datu vākšanu par dažu sugu haizivīm un atbilstības ziņojumu sniegšanas atjauninājumus.

(14)Šie pasākumi Savienībai ir saistoši. Tāpēc tie būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(15)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2056 19 Savienības tiesībās ieviesa Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC) konvencijas apgabalā piemērojamos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kurus WCPFC bija pieņēmusi līdz 2021. gadam, kā arī minētā gada ikgadējā sanāksmē.

(16)Savās ikgadējās sanāksmēs 2022. un 2023. gadā WCPFC pieņēma pasākumus, kas saistīti ar bunkurēšanas pakalpojumiem un ar haizivju aizsardzību un atzaru auklu, stieples pavadiņu un haizivju zvejas auklu izmantošanu uz Savienības āķu jedu kuģiem, aizliedza haizivju paturēšanu uz kuģa un noteica pienākumu tās atbrīvot, kā arī nodot vai izmest netīši nozvejotas okeāna baltspuru haizivs un zīdainās haizivs īpatņus.

(17)Šie pasākumi Savienībai ir saistoši. Tāpēc tie būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(18)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2343 20 Savienības tiesībās ieviesa Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) kompetences apgabalā piemērojamos pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kurus IOTC bija pieņēmusi līdz 2021. gadam, kā arī minētā gada ikgadējā sanāksmē.

(19)Vēlāk IOTC savās ikgadējās sanāksmēs 2022., 2023. un 2024. gadā un 6. īpašajā sesijā pieņēma tās pārziņā esošo zvejas resursu saglabāšanai domātus pasākumus par noenkurotu un dreifējošu zivju pievilināšanas ierīču pārvaldību, brīvprātīgu zvejas aizliegumu noteikšanu, pārkrāvumiem citā kuģī, vaļveidīgo un jūrasputnu saglabāšanu, reģionālajām novērotāju shēmām, kuģu monitoringa plāniem, elektroniskā monitoringa standartiem un ostās veiktām inspekcijām.

(20)IOTC Rezolūcija 24/06 aizliedza izmest lielacu tunzivi, svītraino tunzivi, dzeltenspuru tunzivi un nemērķa sugu zivis, ko nozvejojuši IOTC atļauju reģistrā ierakstīti kuģi, kuri darbojas IOTC kompetences apgabalā; Savienības zvejas kuģi, kuri neizmanto riņķvada kuģu zvejas rīkus, tiek mudināti paturēt uz kuģa un pēc tam izkraut visas lietošanai pārtikā derīgās zivis un veikt visus sapratīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai dzīvās nemērķa sugu zivis pēc iespējas drošā veidā atbrīvotu, ņemot vērā arī apkalpes drošību, un paturēt uz kuģa un pēc tam izkraut visas nedzīvās nemērķa sugu zivis, izņemot tās, kuras uzskata par lietošanai pārtikā nederīgām vai kuras ir aizliegts paturēt.

(21)Šie pasākumi Savienībai ir saistoši. Tāpēc tie būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(22)Daži SPRFMO, NAFO, IATTC, IOTC un ICCAT noteikumi tiek grozīti biežāk nekā citi un nākamajās SPRFMO, NAFO, IATTC, IOTC un ICCAT ikgadējās sanāksmēs, visticamāk, tiks grozīti atkal. Lai šādus nākamos grozījumus raiti ieviestu Savienības tiesībās, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, un tas jādara šādās jomās: i) SPRFMO gadījumā – attiecībā uz termiņiem, attālumu līdz saskares apgabalam, attālumiem, kas saistīti ar paziņojumu par pārkraušanu citā kuģī, datu un informācijas paziņošanas prasībām un ar kuģu reģistru saistītās informācijas iesniegšanu; NAFO gadījumā – attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar dalībvalstu pienākumiem ziņot par izmaiņām paturēto piezveju daudzumā, zvejas aizlieguma periodiem, novērotāju kvalifikāciju, pienākumiem, apmācību, novērotāju veikto datu validēšanu, novērotāju drošības aprīkojumu, Savienības kuģu operatoru un kapteiņu tiesībām un pienākumiem, ārkārtēju situāciju procedūrām; ii) NAFO CEM gadījumā – attiecībā uz izmaiņām zvejas aizlieguma periodos, nozvejas paturēšanu uz kuģa, ar pamestiem zvejas rīkiem saistītajiem kapteiņa pienākumiem, minēto rīku izgūšanu, atkāpēm no novērotāju programmas un atsauci uz kuģa pamanīšanas dokumentu, kurš dalībvalstīm jāizmanto; iii) IATTC gadījumā – attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar IATTC atsaucēm uz haizivju drošas atbrīvošanas vadlīnijām, un atbilstības anketu, kas dalībvalstīm jāaizpilda; iv) IOTC gadījumā – attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar ziņošanas pienākumiem, kurus IOTC noteikusi saistībā ar ZPI, un v) ICCAT zilās tunzivs regulas gadījumā – attiecībā uz ziņošanas pienākumu izpildes termiņiem, zvejas sezonu laikposmiem, procentuālajiem un references daudzumiem un Komisijai iesniedzamo informāciju.

(23)Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 21 . Konkrētāk, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/2107

Regulu (ES) 2017/2107 groza šādi:

(1)regulas V nodaļas nosaukumu maina uz šādu: “Plātņžaunzivis”;

(2)pievieno 30.a pantu:

“30.a pants

Vaļhaizivs (Rhincodon typus)

1.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut tādu vaļhaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

2.Aizliegts pēc vaļhaizivs pamanīšanas izvietot riņķvadu ap šo vaļhaizivi pavadošo tunzivju baru.

3.Dalībvalstis pieprasa, lai tad, ja vaļhaizivi nejauši apņem ar riņķvadu, kapteinis veiktu visus sapratīgos pasākumus, kuri nodrošina tās drošu atbrīvošanu.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka šāda, riņķvada operācijās piedzīvota mijdarbība ar vaļhaizivīm tiek reģistrēta dalībvalstu vietējās novērotāju programmās un ka tiek ievākta šāda informācija:

(a)sīkas ziņas par apstākļiem, kas noveduši pie apņemšanas un ir ar to saistīti;

(b)mijiedarbībā iesaistīto īpatņu skaits;

(c)mijiedarbības norises vieta;

(d)pasākumi, kas veikti, lai apiešanās ar riņķvada apņemtajiem īpatņiem un to atbrīvošana noritētu droši;

(e)atbrīvošanas brīdī novērtētais vaļhaizivs īpatņa (īpatņu) stāvoklis (dzīvs/nedzīvs/mirstošs/neskaidrs).

5.Datus un informāciju, kas savākta saskaņā ar 4. punktu, dalībvalstis iekļauj savos gada ziņojumos. Novērotāju programmās savāktos datus dalībvalstis Komisijai paziņo, ievērojot ICCAT noteiktās datu ziņošanas prasības. Komisija šos datus paziņo ICCAT sekretariātam.

6.Šā panta 1.–5. punktu piemēro vienīgi zvejas kuģiem, kuri darbojas starp 40° ziemeļu platuma un 40° dienvidu platuma paralēli.”;

(3)regulas 33.a pantā pievieno šādu 6. un 7. punktu:

“6. Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vismaz 12 metri, ir atļauts Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako paturēt, taču tikai tad, ja zvejas rīka pacelšanas brīdī haizivs nav dzīva un šo stāvokli verificē uz kuģa esošs novērotājs vai funkcionējoša elektroniska monitoringa sistēma (EMS).  

7. Papildus 6. punkta nosacījumiem Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums nesasniedz 12 metrus, jebkurā zvejas reisā nepatur vairāk kā vienu Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako īpatni.”;

(4)pievieno 35.a pantu:

“35.a pants

Mobulīdrajas

1.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai uzglabāt saistībā ar ICCAT zvejniecībām nozvejotas rifu velnrajas (Manta alfredi), divragainās velnrajas (Manta birostris), mazās velnrajas (Mobula hypostoma), Japānas velnrajas (Mobula japanica), lielās velnrajas (Mobula mobular), Čīles velnrajas (Mobula tarapacana) vai gludastes velnrajas (Mobula thurstoni) (visas kopā turpmāk “mobulīdrajas”) liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.Mobulīdrajas, tiklīdz tās kļuvušas redzamas zvejas rīkā, uz āķa vai uz kuģa, Savienības nozvejotājkuģi, ciktāl praktiski iespējams, neskartas tūlīt atbrīvo veidā, kāds katram īpatnim kaitē vismazāk.

3.Dalībvalstis savās vietējās novērotāju programmās reģistrē ICCAT zvejniecībās nozvejoto mobulīdraju izmešanas un atbrīvošanas gadījumu skaitu un, ja iespējams, norāda īpatņu stāvokli (nedzīvi vai dzīvi). Šos datus dalībvalstis paziņo Komisijai. Komisija tos paziņo ICCAT sekretariātam.

4.Ja kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, savu operāciju laikā netīši nozvejo mobulīdrajas un sasaldē tās, Savienības nozvejotājkuģi visu mobulīdrajas liemeni nodod atbildīgajām valsts iestādēm vai citai kompetentajai iestādei vai izmet izkraušanas vietā. Šādi nodotas mobulīdrajas nedrīkst pārdot vai iemainīt bartera veidā, bet drīkst ziedot vietējai lietošanai pārtikā.”;

(5)regulas 41. pantā pievieno šādu 7. punktu:

“7. Dienvidatlantijā:

šā panta 2.a, 4. un 5. punktu nepiemēro kuģiem, kuri darbojas vienīgi uz ziemeļiem no 55° ziemeļu platuma paralēles vai uz dienvidiem no 35° dienvidu platuma paralēles Dienvidatlantijas austrumu daļā un uz dienvidiem no 40° dienvidu platuma paralēles Dienvidatlantijas rietumu daļā;

Dienvidatlantijas austrumu un rietumu daļas robežšķirtne ir 20° rietumu garuma meridiāns.”;

(6)regulas 66.a pantā 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja kuģa pamanīšana notikusi, pildot 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts vai Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA) (“pamanījusī struktūra”) savus konstatējumus reģistrē un nekavējoties – ja iespējams, elektroniski – nosūta ziņojumu pamanītā kuģa karoga dalībvalsts vai Puses vai karoga valsts, kas nav Puse, attiecīgajām iestādēm ar kopiju ICCAT sekretariātam, Komisijai un EFCA. Ja pamanītais ir dalībvalsts karoga kuģis, karoga dalībvalsts šā kuģa sakarā bez liekas kavēšanās pienācīgi rīkojas; gan pamanījusī struktūra, gan pamanītā kuģa karoga dalībvalsts Komisijai un EFCA sniedz informāciju par pamanīšanu un arī sīkas ziņas par visu savu tālāko rīcību.”

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/975

Regulu (ES) 2018/975 groza šādi:

(1)regulas 4. pantu groza šādi:

(a) panta 7) punktu “grunts zveja” aizstāj ar šādu:

“7) “grunts zveja” ir zvejošana ar jebkura tipa rīku, arī grunts trali, pelaģisko trali un grunts āķu jedu/rindu, kas normālā zvejas operāciju gaitā parasti nonāk saskarē ar jūras gultni vai bentiskajiem organismiem;

(b)iekļauj šādus punktus:

(a)“7.a) “grunts tralēšana” ir zvejošana ar trali, kura konstrukcija prasa šo rīku caur ūdeni vilkt, tam esot saskarē ar jūras gultni;

(b)7.b) “pelaģiskā tralēšana” ir demersālo sugu zvejošana ar trali, kura konstrukcija prasa šo rīku caur ūdeni vilkt jūras gultnes tuvumā, ar to saskaroties vien epizodiski;

(c)7.c) “zveja ar grunts āķu jedu/rindu” ir zvejošana ar jedu/rindu, kurai piestiprinātais āķis vai āķi (ar ēsmu vai bez tās) ir aprīkoti tā, lai tie nogrimtu, nonākot uz jūras gultnes vai tās tuvumā; daži šādu rīku piemēri ir āķu jedas, rokas āķu rindas, piesējuma auklas, kompleksās āķu jedas (trot lines) un vertikālas kompleksās āķu jedas (dahn lines);”;

(c)panta 11) punktu “izpētes zvejniecība” aizstāj ar šādu:

“11) “izpētes zvejniecība” ir zvejniecība:

(a)kurā iepriekšējos 10 gados nav zvejots, bet kura, pamatojoties uz SPRFMO zinātniskās komitejas atzinumu, ir bijusi SPRFMO komisijas atļauta specializētā zvejniecība un par kuras mērķsugu atzīst sugu, kas veido lielāko procentuālo daļu no jebkurā atsevišķā zvejas rīka iemetienā, vilkšanas vai ievietošanas reizē gūtās kopējās nozvejas dzīvsvara, vai

(b)kurā iepriekšējos 10 gados nav zvejots ar kāda konkrēta tipa zvejas rīku vai zvejas paņēmienu, bet kura, pamatojoties uz SPRFMO zinātniskās komitejas atzinumu, ir bijusi SPRFMO komisijas atļauta specializētā zvejniecība un par kuras mērķsugu atzīst sugu, kas veido lielāko procentuālo daļu no jebkurā atsevišķā zvejas rīka iemetienā, vilkšanas vai ievietošanas reizē gūtās kopējās nozvejas dzīvsvara, vai

(c)kurā iepriekšējos 10 gados ir zvejots, piemērojot izpētes zvejniecības noteikumus, un par kuru SPRFMO komisija vēl nav nolēmusi, vai šo zvejniecību slēgt vai turpmāk pārvaldīt kā iedibinātu zvejniecību, vai

(d)kurā veiktajām grunts zvejas darbībām piemēro 12. panta 2. punkta nosacījumus, vai

(e)kuru zinātniskā komiteja nav izskatījusi vai iesaistījusi zinātniskajā monitoringā un kuras gadījumā ieteicamo ieguves apjomu zinātniskā komiteja nav paziņojusi vai arī SPRFMO komisija tādu nav apsvērusi;”;

(d)pievieno šādus punktus:

“19) “zvejas tiesību subjekts” ir jebkurš UNCLOS 305. panta 1. punkta c), d) vai e) apakšpunktā minēts subjekts, kurš paudis stingru apņemšanos pildīt SPRFMO konvencijas noteikumus un ievēro visus saskaņā ar to pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko nosaka SPRFMO konvencijas IV pielikums;

20) “SPRFMO pilnvaroto inspekcijas kuģu un inspekcijas kuģu iestāžu reģistrs” ir SPRFMO sekretariāta kārtots saraksts, kurā uzskaitīti līgumslēdzēju pušu un CNCP paziņotie un SPRFMO konvencijas apgabalā notiekošas uzkāpšanas uz kuģa un inspekcijas veikšanas nolūkos pilnvarotie inspekcijas kuģi un iestādes;

21) “inspekcijas kuģa iestādes” ir tās SPRFMO līgumslēdzējas puses iestādes, ar kuras karogu inspekcijas kuģis peld;

22) “pilnvarots inspekcijas kuģis” ir SPRFMO kārtotajā pilnvaroto inspekcijas kuģu un inspekcijas kuģu iestāžu reģistrā ierakstīts kuģis;

23) “pilnvarots inspektors” ir inspektors, kuru apmācījušas un norīkojušas pilnvaroto inspekcijas kuģu un inspekcijas kuģu iestāžu reģistrā ierakstītas iestādes, kas atbild par uzkāpšanu uz kuģa un kuģu inspicēšanu;

24) “pamests zvejas rīks” ir zvejas rīks, ko kuģis nepārvaramas varas vai citu neparedzētu iemeslu dēļ apzināti atstājis jūrā;

25) “nozaudēts zvejas rīks” ir zvejas rīks, pār kuru kuģis netīši zaudējis kontroli un kuru vairs nevar atrast un/vai izgūt;

26) “izmests zvejas rīks” ir jūrā atstāts zvejas rīks, kuru kuģis vairs nemēģina jelkādā veidā kontrolēt vai atgūt, un

27) “plastmasa” ir ciets materiāls, kurā būtiska sastāvdaļa ir viens vai vairāki polimēri ar lielu molekulmasu un kurš polimēra ražošanas vai gatavā izstrādājuma izgatavošanas laikā tiek formēts (veidots), izmantojot karstumu un/vai spiedienu.”;

(2)regulas 7. pantu groza šādi:

(a)iekļauj šādu 1.a, 1.b un 1.c punktu:

“1.a    Kad kopējās nozvejas no šā krājuma visā tā izplatības areālā ir sasniegušas 70 % no SPRFMO komisijas apstiprinātā limita, Komisija par to paziņo dalībvalstīm.

1.b    Neatkarīgi no 1. punkta pēc 1.a punktā minētā paziņojuma saņemšanas dalībvalstis pāriet uz 15 dienu ziņošanas periodiem. Tālab mēnesi sadala divos ziņošanas periodos, no kuriem pirmais aptver mēneša 1.–15. dienu, bet otrais no 16. dienas turpinās līdz mēneša beigām.

1.c    Pirmo 15 dienu nozvejas ziņojumu dalībvalstis Komisijai iesniedz 15 dienu laikā pēc pirmā ziņošanas perioda beigām. Komisija 20 dienu laikā pēc minētā ziņošanas perioda beigām šo informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam. Pēc tam dalībvalstis savas nozvejas Komisijai paziņo piecu dienu laikā pēc katra nākamā ziņošanas perioda beigām. Komisija 10 dienu laikā pēc katra šāda ziņošanas perioda beigām šo informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.”;

(3)regulas III sadaļas I nodaļu aizstāj ar šādu:

“I nodaļa

Grunts zveja

12. pants

Grunts zvejas pārvaldības apgabali

1.Šīs nodaļas reglamentēta grunts zveja SPRFMO konvencijas apgabalā notiek vienīgi grunts traļu, pelaģisko traļu un grunts āķu jedu/rindu pārvaldības apgabalos, kas noteikti XIV pielikumā. Minētajos apgabalos:

(a) grunts tralēšana notiek vienīgi grunts traļu pārvaldības apgabalā;

(b)pelaģiskā tralēšana notiek vienīgi pelaģisko traļu pārvaldības apgabalā vai grunts traļu pārvaldības apgabalā, un

(c)zveja ar grunts āķu jedu/rindu notiek vienīgi pārvaldības apgabalā.

2.Neatkarīgi no 1. punkta dažos gadījumos grunts zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā veic saskaņā ar II nodaļas noteikumiem par izpētes zvejniecībām, un tā dara, ja minētās darbības notiek:

(a)ārpus pārvaldības apgabala vai

(b)pārvaldības apgabalā, bet izmantojot grunts zvejas metodes, kas nav grunts tralēšana, pelaģiskā tralēšana vai zveja ar grunts āķu jedu/rindu, vai

(c)pelaģisko traļu pārvaldības apgabalā, izmantojot grunts tralēšanas rīkus, vai grunts āķu jedu/rindu pārvaldības apgabalā, izmantojot grunts tralēšanas vai pelaģiskās tralēšanas rīkus, vai

(d)pārvaldības apgabalā, zvejojot mērķsugas, kuras ierosinātajā zvejas apgabalā kā tādas iepriekš nav apgūtas, izņemot ja tās regulāri nozvejotas kādā no esošajām zvejniecībām.

13. pants

Grunts zvejas atļauja

1.Dalībvalstis neatļauj sava karoga zvejas kuģiem iesaistīties grunts zvejā, ja nav saņemta iepriekšēja atļauja no SPRFMO.

2.Dalībvalstis, kuru kuģi plāno iesaistīties grunts zvejas darbībās XIV pielikumā norādītajos pārvaldības apgabalos, šādas atļaujas pieprasījumu Komisijai iesniedz ne vēlāk kā 75 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes, kurā pieprasījumu pēc dalībvalstu ieceres būtu vēlams izskatīt. Komisija ne vēlāk kā 60 dienas pirms attiecīgās SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes šo pieprasījumu pārsūta SPRFMO sekretariātam. Pieprasījumā iekļauj ierosināto zvejas darbību ietvertās grunts zvejas ietekmes novērtējumu.

3.Šā panta 2. punktā minēto ietekmes novērtējumu veic, izmantojot SPRFMO grunts zvejas ietekmes novērtējuma standartu 22 un labākos pieejamos datus, un sagatavo XV pielikumā norādīta zvejniecības pārvaldības apgabala vai mazākā mērogā; ņem vērā grunts zvejas vēsturi pieprasījuma aptvertajos apgabalos un līdzšinējās un ierosinātās zvejas kumulatīvo ietekmi, arī iespējamo būtiski nelabvēlīgo ietekmi uz JJE; novērtējumā iekļauj ietekmi mīkstinošu pasākumu priekšlikumu.

4.Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par SPRFMO lēmumu attiecībā uz grunts zvejas atļaušanu SPRFMO konvencijas apgabala daļā, par kuru ticis veikts ietekmes novērtējums, kā arī par saistītajiem nosacījumiem un attiecīgajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nepieļautu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punktā minētie ietekmes novērtējumi tiek atjaunināti vismaz reizi trijos gados un ikreiz, kad attiecīgajā zvejniecībā notiek būtiskas izmaiņas, kuras varētu izmainīt riska pakāpi vai zvejošanas ietekmi, un, tiklīdz minētā informācija kļūst pieejama, pārsūta to Komisijai. Komisija minēto informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.

14. pants

Grunts zveja un JJE

1.Ja saskare ar XVI pielikumā noteiktajiem JJE indikatortaksoniem jebkurā vienā tralējumā sasniedz vai pārsniedz XVII pielikumā noteiktos svara robežsliekšņus vai ja saskare ar trijiem vai vairākiem dažādiem JJE indikatortaksoniem sasniedz vai pārsniedz XVIII pielikumā noteiktos svara robežsliekšņus, dalībvalstis sava karoga zvejas kuģiem prasa grunts zveju nekavējoties pārtraukt saskares apgabalā, kas plešas vienu jūras jūdzi pa labi un pa kreisi no tralēšanas trases un turpinās arī vienu jūras jūdzi uz priekšu un uz atpakaļu.

2.Lai verificētu, vai saskares apgabalā un/vai tā apkārtnē varētu atrasties JJE, vai ir radusies kāda būtiska nelabvēlīga ietekme un kāds ir šādas ietekmes rašanās risks nākotnē, par saskari ar JJE dalībvalstis Komisijai ziņo, pamatodamās uz IV pielikumā izklāstītajām vadlīnijām, un savā paziņojumā sīki apraksta notikušo saskari, salīdzina to ar pastāvošā modeļa doto prognozi un ierosina, kādas pārvaldības darbības būtu vajadzīgas, lai būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz JJE nepieļautu. Minēto informāciju Komisija nekavējoties pārsūta SPRFMO sekretariātam.

3.Komisija dalībvalstis informē par visiem saskares gadījumiem, ko SPRFMO sekretariātam JJE sakarā paziņojušas citas SPRFMO locekles un CNCP.

4.Dalībvalstis attiecībā uz sava karoga zvejas kuģiem nodrošina, ka saskares apgabalos, kas JJE sakarā paziņoti saskaņā ar 2. un 3. punkta prasībām, grunts zveja nenotiek, ja vien un līdz SPRFMO komisija nenosaka pārvaldības darbības, kuras ļautu grunts zveju minētajā apgabalā atsākt.

15. pants

Grunts zveja un novērotāju klātbūtne

Dalībvalstis sava karoga zvejas kuģiem pieprasa, lai grunts zvejā tie ievērotu zinātnisko novērotāju klātbūtnes minimumu, kāds noteikts XIX pielikumā.

16. pants

Grunts zvejas datu paziņošana

1.Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. pantu līdz katra mēneša 15. dienai paziņo Komisijai grunts zvejas sugu iepriekšējā mēneša nozvejas.

2.Dalībvalstis aizliedz sava karoga zvejas kuģiem piedalīties grunts zvejā, ja nav iesniegts prasīto zvejas kuģa identifikācijas datu minimums, kas noteikts V pielikumā.

3.Atkāpjoties no 29. panta 2. punkta, dalībvalstis attiecībā uz saviem zvejas uzraudzības centriem (FMC) nodrošina, ka tie SPRFMO sekretariātam automātiski un pastāvīgi ziņo kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) datus par sava karoga zvejas kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā iesaistījušies grunts zvejā, un katra zvejas reisa garumā to dara vismaz reizi 30 minūtēs, par zvejas reisa sākumu ņemot kuģa iziešanu no ostas, turpinājumā ietverot visu laiku, kuru kuģis aizvada SPRFMO konvencijas apgabalā, un par zvejas reisa beigām ņemot kuģa ieiešanu ostā.”;

(4)regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

“17. pants

Izpētes zvejniecības atļauja

1.Dalībvalstis, kas plāno atļaut sava karoga zvejas kuģim zvejot izpētes zvejniecībā, šajos noteikumos prasīto dokumentāciju Komisijai iesniedz šādos termiņos:

(a)ne vēlāk kā 130 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes informatīvos nolūkos iesniedz īsu iecerētā zvejniecības darbības plāna aprakstu, kas veidots pēc attiecīgā parauga 23 . Komisija vēlākais 120 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes šo informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam;

(b)ne vēlāk kā 80 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes iesniedz šādu dokumentu kopijas:

i) atļaujas pieprasījums, kurā sniegta V pielikumā paredzētā informācija;

ii) zvejniecības darbības plāns, kas sagatavots saskaņā ar VI pielikumu un ietver apņemšanos pildīt SPRFMO datu vākšanas plānu, kas minēts 18. panta 3., 4. un 5. punktā.

2.Minēto pieprasījumu ne vēlāk kā 60 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes Komisija pārsūta SPRFMO komisijai, bet zvejniecības darbības plānu – SPRFMO zinātniskajai komitejai.

3.Par SPRFMO lēmumu attiecībā uz atļauju zvejot izpētes zvejniecībā Komisija informē attiecīgo dalībvalsti.”;

(5)regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Žaunu tīkli

Dalībvalstis, kuru kuģi plāno SPRFMO konvencijas apgabalu šķērsot, vedot žaunu tīklus:

(a)par to SPRFMO sekretariātam un Komisijai paziņo vismaz 72 stundas pirms kuģa ienākšanas SPRFMO konvencijas apgabalā un sniedz arī ziņas par paredzamo ienākšanas un apgabala atstāšanas dienu un uz kuģa vestā žaunu tīkla garumu;

(b)nodrošina, ka to karoga kuģi izmanto VMS un, atrodoties SPRFMO konvencijas apgabalā, šajā sistēmā reģistrējas vismaz reizi stundā;

(c)šķērsojot SPRFMO konvencijas apgabalu, VMS pozīcijas ziņojumus savam FMC sūta automātiski;

(d)nodrošina, ka attiecīgais FMC b) punktā minētos VMS ziņojumus SPRFMO sekretariātam automātiski pārsūta vismaz reizi stundā, un,

(e)ja žaunu tīkli ir nejauši nozaudēti vai pamesti jūrā, nozaudēšanas dienu, laiku, pozīciju un nozaudēto žaunu tīklu garumu (metros) cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā 48 stundu laikā pēc zvejas rīka nozaudēšanas vai pamešanas paziņo SPRFMO sekretariātam un Komisijai.”;

(6)regulas 22. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis informē Komisiju par sava karoga zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot SPRFMO konvencijas apgabalā un kuri agrāk nav bijuši ierakstīti SPRFMO kuģu reģistrā, un to dara vismaz 20 dienas pirms dienas, kad šādi kuģi pirmoreiz ieiet SPRFMO konvencijas apgabalā, lai tur apzvejotu SPRFMO zvejas resursus. Šo informāciju Komisija SPRFMO sekretariātam pārsūta vismaz 15 dienas pirms dienas, kad minētie kuģi pirmoreiz ieiet SPRFMO konvencijas apgabalā.”;

(b)iekļauj šādu punktu:

“4.a Šā panta 4. punktā SPRFMO kuģu reģistrā ierakstīta atļauja līdz prasītās informācijas atjaunināšanai kļūst par spēkā neesošu, ja ir mainījies kāds no šādiem parametriem:

(a)kuģa karogs;

(b)starptautiskais radio izsaukuma signāls jeb IRCS (ja tāds ir);

(c)atļaujas derīguma sākuma diena;

(d)atļaujas derīguma beigu diena;

(e)UVI (unikālais kuģa identifikators) / SJO numurs.”;

(7)regulas 23. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Pārkraušana citā kuģī gan jūrā, gan ostā notiek tikai starp SPRFMO kuģu reģistrā ierakstītiem atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem.”;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Degvielas, apkalpes, zvejas rīku vai citu apgādes materiālu pārvietošana jūrā SPRFMO konvencijas apgabalā notiek tikai starp SPRFMO kuģu reģistrā ierakstītiem atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem.”;

(c)pievieno šādu 5. un 6. punktu:

“5. Savienības zvejas kuģis viena un tā paša reisa laikā nedarbojas gan kā izkraujošais zvejas kuģis, gan kā saņemošais zvejas kuģis; izņēmums ir nepārvaramas varas situācija, kuru kuģis nespēj kontrolēt, tāda kā, piemēram, nopietns mehānisks bojājums vai citi notikumi, kas apdraud apkalpes drošību vai zivju bojāšanās dēļ noved pie ievērojamiem finansiāliem zaudējumiem. Šādos gadījumos karoga dalībvalsts vienas darbdienas laikā pēc pabeigtas pārkraušanas citā kuģī paziņo SPRFMO sekretariātam un Komisijai par notikušo pārkraušanu citā kuģī un par apstākļiem, kas noveduši pie nepārvaramas varas situācijas.

6. Katru gadu līdz 20. janvārim dalībvalstis Komisijai paziņo to sava karoga zvejas kuģu sarakstu, kuri iepriekšējā gadā SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejojuši sugas, kas nav Čīles stavrida, vai bijuši iesaistījušies šādu sugu zivju pārkraušanā citā kuģī. Minēto informāciju Komisija katru gadu līdz 30. janvārim pārsūta SPRFMO sekretariātam.”;

(8)regulas 24. pantu aizstāj ar šādu:

“24. pants

Paziņošana par pārkraušanu citā kuģī

1.Ja SPRFMO konvencijas apgabalā nozvejotus zvejas resursus pārkrauj citā kuģī, saņemošā Savienības zvejas kuģa karoga dalībvalsts vismaz 36 stundas pirms paredzamā šādas pārkraušanas sākuma vienlaikus Komisijai un SPRFMO sekretariātam nosūta ar VII pielikumu saskanīgu SPRFMO noteikto iepriekšējo paziņojumu par pārkraušanu citā kuģī. Šāds paziņojums tiek prasīts neatkarīgi no vietas, kur pārkraušana citā kuģī notiek.

2.Ja 1. punktā minētā pārkraušana citā kuģī nesākas 72 stundu laikā no paziņotā paredzamā pārkraušanas sākuma vai 50 jūras jūdžu rādiusā no paredzamās vietas, kas norādīta iepriekšējā paziņojumā par pārkraušanu citā kuģī, saņemošā Savienības zvejas kuģa karoga dalībvalsts vienlaikus Komisijai un SPRFMO sekretariātam pēc iespējas drīz paziņo par attiecīgajām izmaiņām ar VII pielikumu saskanīgajā SPRFMO noteiktajā iepriekšējā paziņojumā par pārkraušanu citā kuģī.

3.Ja paziņota pārkraušana citā kuģī nenotiek, saņemošā Savienības zvejas kuģa karoga dalībvalsts iespējami drīz, bet ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc paziņotā šādas pārkraušanas laika par to paziņo vienlaikus Komisijai un SPRFMO sekretariātam.”;

(9)iekļauj šādu pantu:

“24.a pants

Saņemošajiem Savienības zvejas kuģiem izvirzītās uzglabāšanas prasības

Ja saņemošais Savienības zvejas kuģis iesaistās vairāk nekā vienā pārkraušanā citā kuģī, karoga dalībvalsts prasa, lai katrā pārkraušanas reizē saņemtā nozveja vieglas identificēšanas nolūkā tiktu uzglabāta atsevišķi no citām. Uz saņemošā Savienības zvejas kuģa ir pieejams kravas izvietojuma plāns, kurā ir paredzēta šāda no dažādiem izkraujošajiem zvejas kuģiem saņemto nozveju nošķiršana.”;

(10)regulas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

Uzraudzība, ko piemēro pārkraušanai citā kuģī

1.Uz saņemošajiem Savienības zvejas kuģiem, kuru gadījumā pārkraušana citā kuģī notiek jūrā, atrodas novērotājs, kas pārkraušanu citā kuģī uzrauga un, aizpildot viņam paredzēto VIII pielikumā doto SPRFMO zvejas žurnāla lapu par pārkraušanu citā kuģī, reģistrē tajā prasīto informāciju.

2.Ja laikā, kad notiek pārkraušana citā kuģī, arī uz izkraujošā Savienības zvejas kuģa ir novērotājs, tad papildus 1. punktam arī viņš pārkraušanu citā kuģī uzrauga un, aizpildot viņam paredzēto VIII pielikumā doto SPRFMO zvejas žurnāla lapu par pārkraušanu citā kuģī, reģistrē tajā prasīto informāciju.

3.Tāda sava novērotāja klātbūtnē, kurš ir pieejams, lai pārkraušanu uzraudzītu un par to ziņotu, saņemošais Savienības zvejas kuģis pārkrāvumu pieņem tikai vienreiz.

4.Lai verificētu citā kuģī pārkrauto zvejas resursu daudzumu un sugas un nodrošinātu šādas verifikācijas pienācīgumu, novērotājam uz kuģa ir pilnīga piekļuve novērojamajam Savienības zvejas kuģim, arī tā apkalpei, zvejas rīkiem, aprīkojumam, zvejas žurnāliem (arī elektroniskā formātā) un zivju tilpnēm.

5.Novērotājs aizpilda viņam paredzēto VIII pielikumā doto SPRFMO zvejas žurnāla lapu par pārkraušanu citā kuģī un tajā atzīmēto informāciju ne vēlāk kā 20 dienas pēc nokāpšanas no kuģa elektroniski sniedz saņemošā Savienības zvejas kuģa karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

6.Saņemošā Savienības zvejas kuģa karoga dalībvalsts ne vēlāk kā 25 dienas pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa Komisijai elektroniski iesniedz datus, kurus novērotājs atzīmējis viņam paredzētajā SPRFMO zvejas žurnāla lapā par pārkraušanu citā kuģī. Komisija šo informāciju SPRFMO sekretariātam elektroniski pārsūta ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad novērotājs nokāpis no kuģa.”;

(11)regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

Informācija, kas jāpaziņo pēc pārkraušanas citā kuģī

1.1. Saņemošajiem sava karoga zvejas kuģiem, kuri iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, dalībvalstis pieprasa, lai tie, pārkraušanu pabeiguši, ne vēlāk kā nākamā mēneša 10. dienā sagatavotu un Komisijai iesniegtu ar IX pielikumu saskanīgu SPRFMO noteikto pārkraušanas deklarāciju. Iesniegto informāciju Komisija ne vēlāk kā minētā nākamā mēneša 15. dienā pārsūta SPRFMO sekretariātam.

2.2. Saņemošajiem sava karoga zvejas kuģiem, kuri iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, dalībvalstis pieprasa, lai tie visa attiecīgā zvejas reisa garumā uz kuģa turētu SPRFMO noteiktās pārkraušanas deklarācijas kopiju, kas pēc pieprasījuma uzrādāma pilnvarotam inspektoram.”;

(12)regulas 27. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Papildus datu ziņošanas prasībām, kas noteiktas 7., 11., 14., 16., 18., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 28.a, 28.u, 29., 35.b, 35.e, 40. un 41. pantā, dalībvalstis, kuru kuģi zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, Komisijai iesniedz šā panta 2., 3. un 3.a punktā prasītos datus.”;

(b)iekļauj šādu punktu:

“3.a    Katru gadu līdz 15. janvārim dalībvalstis, kuru kuģi SPRFMO konvencijas apgabalā darbojas zvejniecībās, kas nav Čīles stavridas zvejniecība, Komisijai paziņo to kuģu sarakstu, kuri iepriekšējā kalendārajā gadā konvencijas apgabalā aktīvi zvejojuši vai bijuši iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī. Šo informāciju Komisija līdz 30. janvārim pārsūta SPRFMO sekretariātam.”;

(13)regulas IV nodaļā 28. pantu aizstāj ar šādu 1.–3. iedaļu:

“1. IEDAĻA

Novērotāju programmu akreditēšanas procedūra un minimālie standarti

28. pants

Novērotāju programmas

1.Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, izveido novērotāju programmas, kas vajadzīgas, lai savāktu X pielikumā prasītos datus.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka uz 1. punkta pamata izveidotās novērotāju programmas un jebkādi pakalpojumu sniedzēji izvieto tikai neatkarīgus un objektīvus novērotājus.

3.Zvejniecībās, kurās tiek prasīts kāds obligāts novērotāju klātbūtnes minimums, dalībvalstis attiecībā uz sava karoga zvejas kuģiem nodrošina, ka uz kuģa esošie novērotāji nāk tikai no SPRFMO komisijas akreditētām novērotāju programmām un pakalpojumu sniedzējiem.

4.Zvejniecībās, kurās 100 % novērotāju klātbūtne netiek prasīta, dalībvalstis attiecībā uz sava karoga zvejas kuģiem nodrošina, ka novērotāju sadales metode reprezentē uzraugāmo zvejniecību un ir samērīga ar datu vajadzībām, kas specifiskas šai zvejniecībai kopumā.

5.Dalībvalstis dokumentāri fiksē un sniedz informāciju par metodēm, ko tās novērotāju sadalē uz sava karoga zvejas kuģiem izmantojušas, lai izpildītu prasības par novērotāju klātbūtni. Šo informāciju dalībvalstis Komisijai nodod savos zinātniskajos ziņojumos par iepriekšējo gadu.

6.Dalībvalstis, kas iecerējušas izvietot novērotājus, kuri nāk no citai dalībvalstij, SPRFMO loceklei vai CNCP piederīgas novērotāju programmas, pirms šādas izvietošanas par to informē Komisiju. Komisija lūdz minētās citas dalībvalsts, SPRFMO locekles vai CNCP piekrišanu un pēc tam informē attiecīgo dalībvalsti.

7.Savienības zinātniskās pētniecības kuģi, kuri zvejo pētnieciskos nolūkos, no pienākuma vest uz kuģa akreditētus novērotājus ir atbrīvoti, izņemot ja šie kuģi iesaistījušies izpētes zvejniecībā. Minēto kuģu karoga dalībvalstis pilda X pielikumā un 28.a pantā noteiktās datu vākšanas un ziņošanas prasības un nodrošina, ka uz kuģa esošais zinātniskais personāls spēj pilnībā veikt visus novērošanas un ziņošanas pienākumus, kas minētajās prasībās paredzēti.

28.a pants

Ar novērotājiem saistīto datu paziņošana

1.Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, katru gadu ne vēlāk kā 15. septembrī Komisijai iesniedz attiecīgos X pielikumā prasītos novērošanas datus par iepriekšējo kalendāro gadu. Šo informāciju Komisija līdz 30. septembrim pārsūta SPRFMO sekretariātam.

2.Ne vēlāk kā 45 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes dalībvalstis, kuru kuģi zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, iesniedz savu zvejas darbību aptverošu gada ziņojumu par novērotāju programmas īstenošanu iepriekšējā gadā. Ziņojumā aplūko novērotāju apmācību, novērotāju programmu izstrādi un aptvērumu, to, kāda tipa dati tiek vākti, ziņas par piesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem un gada gaitā konstatētās problēmas. Komisija ne vēlāk kā 30 dienas pirms SPRFMO zinātniskās komitejas sanāksmes šo informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.

28.b pants

Novērotāju programmu akreditēšana

1.Jebkura dalībvalsts, kas vēlas akreditēt savu novērotāju programmu, vismaz septiņus mēnešus pirms SPRFMO komisijas gadskārtējās sanāksmes, kurā akreditācijas pieteikums pēc dalībvalsts ieceres būtu jāizskata, Komisijai iesniedz visu attiecīgo informāciju un dokumentāciju, kas pierāda 28.c–28.o pantā noteikto standartu izpildi un var ietvert rokasgrāmatas, norādījumus un mācību materiālus un – attiecīgā gadījumā – informāciju par valsts programmām un pakalpojumu sniedzējiem, kurus jau akreditējušas citas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas. Minēto informāciju Komisija SPRFMO sekretariātam pārsūta vismaz 6 mēnešus pirms SPRFMO komisijas gadskārtējās sanāksmes.

2.Pēc vajadzības dalībvalstis Komisijai sniedz papildu informāciju par savu novērotāju programmu un izdara tajā labojumus. Komisija šo informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.

3.Komisija attiecīgajai dalībvalstij pārsūta novērotāju programmas provizoriskā izvērtējuma ziņojuma projektu, kuru dalībvalsts var komentēt, un visus komentārus pārsūta SPRFMO sekretariātam.

4.Komisija attiecīgo dalībvalsti informē par SPRFMO lēmumu attiecībā uz dalībvalsts novērotāju programmas akreditēšanu.

28.c pants

Objektivitāte, neatkarīgums un godprātība

1.Dalībvalstis attiecībā uz savām novērotāju programmām un pakalpojumu sniedzējiem nodrošina, ka tie izvieto tikai neatkarīgus un objektīvus novērotājus. Tas nozīmē, ka ne novērotāju programmu vai (atkarībā no konkrētā gadījuma) pakalpojumu sniedzēju, ne individuālos novērotājus ar zivju vai zivju produktu zvejā, ieguvē, vākšanā, transportēšanā, apstrādē vai pārdošanā iesaistītajiem kuģiem, apstrādātājiem, aģentiem un mazumtirgotājiem nevieno nekādas tiešas finansiālās intereses, īpašumtiesības vai darījumdarbības saites.

2.Dalībvalstis attiecībā uz savām novērotāju programmām un pakalpojumu sniedzējiem un individuālajiem novērotājiem nodrošina, ka tie:

(a)atskaitot novērotāju pakalpojumu sniegšanu, nav tiešā veidā finansiāli ieinteresēti SPRFMO pārziņā esošajās zvejniecībās, ar ieinteresētību saprotot, piemēram, bet ne tikai: i) jebkādas īpašumtiesības, hipotēkas turēšanu vai citas nodrošinātas tiesības uz zivju zvejā, ieguvē, vākšanā vai apstrādē iesaistītu kuģi vai apstrādātāju; ii) jebkuru darījumdarbību, kurā kādam attiecīgajā zvejniecībā iesaistītam kuģim vai apstrādātājam pārdod preces vai pakalpojumus; iii) jebkuru darījumdarbību, kurā no kāda attiecīgajā zvejniecībā iesaistīta kuģa vai apstrādātāja pērk neapstrādātus vai apstrādātus produktus;

(b)tieši vai netieši nelūdz vai nepieņem jebkādu pateicības maksājumu, dāvanu, labvēlību, izklaidi, pārmērīgu pretimnākšanu, aizdevumu vai jebko citu, kam ir monetāra vērtība, no personām, kuras veic kādas SPRFMO locekles vai ar sniedzamajiem pakalpojumiem vai SPRFMO saistītas CNCP reglamentētas darbības vai kuru intereses jūtami var skart tas, kā novērotājs pilda vai nepilda savus oficiālos pienākumus;

(c)nestrādā par novērotāju uz tāda kuģa vai nestrādā pie tādiem apstrādātājiem, kuru īpašnieks vai operators pēdējo trīs gadu laikā novērotāju nodarbinājis citā (piemēram, apkalpes locekļa) statusā, un,

(d)būdams dalībvalsts novērotāju programmas vai pakalpojumu sniedzēja darbinieks, nelūdz vai nepieņem apkalpes locekļa vai darbinieka vietu uz kāda kuģa vai pie apstrādātāja.

28.d pants

Novērotāju kvalifikācija

Dalībvalstis nodrošina, ka novērotāji, kurus tās pieņēmušas darbā savās novērotāju programmās vai kurus to vārdā izvietojuši pakalpojumu sniedzēji, atbilst šādiem kritērijiem:

(a)iegūta attiecīga izglītība vai pabeigta tehniskā apmācība un/vai iegūta darba pieredze konkrētajās flotēs;

(b)ir spēja izpildīt šajā iedaļā aprakstītos novērotāja pienākumus;

(c)nav notiesājošu spriedumu, kas liktu apšaubīt novērotāja godprātību vai liecinātu par noslieci uz vardarbību, un

(d)ir spēja iegūt visus nepieciešamos dokumentus, piemēram, pases un vīzas.

28.e pants

Novērotāju apmācība

1.Dalībvalstis nodrošina, ka novērotāji, kurus tās pieņēmušas savās novērotāju programmās vai kurus to vārdā izvietojuši pakalpojumu sniedzēji, pirms izvietošanas tiek pienācīgi apmācīti. Apmācība aptver šādus tematus:

(a)zvejniecībā pastāvošā zinātnes un pārvaldības saikne un – šajā sakarā – datu vākšanas nozīme;

(b)novērotāju uzdevumu un pienākumu pildīšanas aspektā svarīgie SPRFMO konvencijas, šīs regulas un SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu (CMM) noteikumi;

(c)novērotāju programmu nozīme un arī novērotāju pienākumu, tiesību, pilnvaru un atbildības izprašana;

(d)drošība uz jūras, arī ārkārtējas situācijas jūrā, izdzīvošanai ekstremālos apstākļos paredzēto aizsargtērpu lietošana, drošības aprīkojuma izmantošana, radioiekārtu izmantošana, izdzīvošana uz jūras, konfliktu pārvaldība un izdzīvošana aukstā ūdenī;

(e)pirmā palīdzība, kāda ir piemērota darbā uz jūras vai attālos apstākļos;

(f)jūras sugu noteikšana un sastopamības reģistrēšana: mērķsugas un nemērķa sugas, aizsargājamās sugas, jūrasputnu, jūras zīdītāju un jūras bruņurupuču sugas, bezmugurkaulnieku sugas, kas liecina par jutīgu jūras ekosistēmu tuvumu, u. c.;

(g)SPRFMO CMM prasīto piezvejas mazināšanas ierīču tipu un darbības principu pārzināšana;

(h)ar jūrasputnu, jūras zīdītāju un jūras bruņurupuču rehabilitēšanu un atbrīvošanu saistītie apiešanās drošuma protokoli;

(i)SPRFMO gadījumā aktuālie zvejas kuģu un zvejas rīku tipi;

(j)nozvejas daudzuma un sugu sastāva aplēšanas paņēmieni un procedūras;

(k)paraugu ņemšanas aprīkojuma (piemēram, svaru, kalibru u. c.) lietošana un apkope;

(l)paraugošana uz jūras: zivju paraugu ņemšana, zivju dzimuma noteikšana, mērīšanas un svēršanas paņēmieni, īpatņu ievākšana un uzglabāšana un paraugu ņemšanas metodikas;

(m)izpratnes veidošana par paraugu ņemšanā iespējamo neobjektivitāti, tās cēloņiem un novēršanas iespējām;

(n)analizējamo paraugu saglabāšana;

(o)datu vākšanas kodi un datu vākšanas formāti;

(p)zvejas žurnālu un uzskaites prasību iepazīšana, lai novērotājiem palīdzētu vākt datus tā, kā to prasa SPRFMO CMM;

(q)digitālo ierakstīšanas iekārtu vai elektronisko piezīmjdatoru izmantošana;

(r)novērotāja darbā izmantojams elektroniskais aprīkojums un tā darbības principu izprašana;

(s)iespēja attiecīgā gadījumā par darba palīglīdzekli izmantot elektroniskā monitoringa sistēmas;

(t)mutiskā pēciztaujāšana un rakstisku ziņojumu gatavošana;

(u)mācības par attiecīgajiem Starptautiskās Konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL) aspektiem.

2.Dalībvalstis attiecībā uz savām novērotāju programmām vai pakalpojumu sniedzējiem nodrošina, ka tie atkarībā no novērotāju kvalifikācijas prasībām pastāvīgi piedāvā prasmju pilnveidošanas mācības. SPRFMO CMM un novērotājiem izvirzīto prasību attiecīgos atjauninājumus, piemēram, ar atjauninātas rokasgrāmatas starpniecību, novērotājiem pirms katras izvietošanas reizes paziņo instruktāžas procesā.

28.f pants

Novērotāju apmācītāji

Dalībvalstis nodrošina, ka novērotāju apmācītājiem, kurus tās pieņēmušas savās novērotāju programmās vai kurus to vārdā izvietojuši pakalpojumu sniedzēji, ir atbilstīgas prasmes un ka minētā programma vai pakalpojumu sniedzējs viņiem ir atļāvis apmācīt novērotājus.

28.g pants

Instruēšana un pēciztaujāšana

1.1. Dalībvalstis attiecībā uz savām novērotāju programmām vai pakalpojumu sniedzējiem nodrošina, ka tie ir ieviesuši novērotāju instruēšanas un pēciztaujāšanas sistēmas, kas ļauj jebkurā laikā sazināties ar kuģu kapteiņiem.

2.2. Instruēšanu un pēciztaujāšanu veic pienācīgi apmācīts personāls, un šis process nodrošina, ka novērotāji un kuģu kapteiņi skaidri saprot savus attiecīgos uzdevumus un pienākumus.

28.h pants

Datu validēšanas process

1.Dalībvalstis attiecībā uz savām novērotāju programmām vai pakalpojumu sniedzējiem nodrošina, ka tie ir ieviesuši novērotāju savākto datu validēšanas procesu.

2.Datu validēšanu veic pienācīgi apmācīts personāls, un šis process nodrošina, ka tiek pārbaudīts, vai novērotāja savāktajos datos un informācijā nav pretrunu vai neprecizitāšu, kuras tad izlabo, vēl pirms informācija tiek ievadīta kādā datubāzē vai izmantota analīzē. Tas paredz nodrošināt arī to, ka dalībvalsts novērotāju programma vai pakalpojumu sniedzējs ir ieviesis mehānismu, ar kura palīdzību dati, ziņojumi un pārējā attiecīgā informācija no novērotāja tiek saņemta citu avotu iejaukšanos nepieļaujošā veidā.

3.Datu validēšanas process nodrošina, ka dati atbilst šādiem standartiem:

(a)darbojas mehānisms, kas ļauj drošā un konfidenciālā veidā glabāt un dalībvalsts novērotāju programmai (vai pakalpojumu sniedzējam) pārsūtīt zinātniskos datus;

(b)pieejamā informācija par kuģi unikāli identificē faktiski zvejojušo kuģi;

(c)zvejas piepūli aprakstošie datumi un laiki ir norādīti un ir savstarpēji konsekventi (piemēram, beigu laiks ir vēlāks nekā sākuma laiks);

(d)norādītās zvejošanas vietas ir jēdzīgas (piemēram, ģeogrāfiskā platuma/garuma kombinācijas ir loģiskas), savstarpēji konsekventas un pareizajās mērvienībās;

(e)piepūles dati, kas ļauj kvantificēt kuģa pielikto zvejas piepūli, atbilst izmantotajai zvejas metodei, un šī metode ir norādīta;

(f)norādītā nozvejas informācija identificē apzvejoto resursu (ja iespējams, sugas līmenī) un paturēto vai izmesto minētās sugas daudzumu. Sugu kodi (ja tos izmanto), ir pareizi;

(g)ja par zivīm vāc bioloģisko vai garuma informāciju, tā ir tieši sasaistīta ar zvejas piepūli, kuras sakarā minētās zivis nozvejotas, un ir norādīts arī nozvejošanas datums, laiks, vieta un metode un izmantotā datu vākšanas metodika;

(h)ja novērotāju programma aptver arī pārkraušanu citā kuģī un/vai izkraušanu, pārkrautā/izkrautā zvejas resursa daudzumu un sugu kvantificē un reģistrē pēc standarta metodikas;

(i)dati par atgadījumiem ar jūras zīdītājiem, jūrasputniem, rāpuļiem un/vai citām bažas raisošām sugām identificē konkrēto sugu (ja iespējams), dzīvnieku skaitu, notveršanas iznākumu (paturēti vai atbrīvoti/izmesti), atbrīvoto dzīvnieku stāvokli atbrīvošanas brīdī (aktīvi, dzīvi, letarģiski, nedzīvi) un atgadījuma veidu (uzķeršanās uz āķa / iepīšanās auklā / sadursme ar veijeri / notveršana tīklā / cits).

28.i pants

Novērotāju identifikācijas kartes

Dalībvalstis nodrošina, ka novērotājiem, kurus tās pieņēmušas savās novērotāju programmās vai kurus to vārdā izvietojuši pakalpojumu sniedzēji, tiek izdotas identifikācijas kartes ar šādu informāciju:

(a)pilns novērotāja vārds;

(b)identifikācijas kartes izdošanas datums un derīguma termiņš;

(c)dalībvalsts novērotāju programmas vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums;

(d)unikāls identifikācijas numurs (ja novērotāju programma vai pakalpojumu sniedzējs tādu piešķir);

(e)novērotāja fotoattēls pases formātā un

(f)tālruņa numurs, uz kuru zvanīt ārkārtējā situācijā.

28.j pants

Novērotāju norīkošanas un novērotāju izvietošanas koordinēšana

1.Dalībvalstis attiecībā uz savām novērotāju programmām vai pakalpojumu sniedzējiem nodrošina, ka tiem ir pietiekamas iespējas novērotājus izvietot savlaicīgi un ka izraudzītais novērotājs visa sava norīkojuma garumā saņem visu iespējamo palīdzību.

2.Dalībvalstis attiecībā uz savām novērotāju programmām vai pakalpojumu sniedzējiem nodrošina, ka tie ir ieviesuši protokolu, kas ļauj aizstāt novērotāju, kurš zaudējis spēju pildīt savus pienākumus.

3.Turklāt dalībvalstis attiecībā uz savām novērotāju programmām vai pakalpojumu sniedzējiem nodrošina, ka tie iespēju robežās cenšas uz viena kuģa vairākos secīgos reisos neizvietot vienmēr to pašu novērotāju.

4.Dalībvalstis attiecībā uz savām novērotāju programmām vai pakalpojumu sniedzējiem nodrošina, ka tie novērotāju norīkošanu pārvalda tā, lai saglabātu novērotāju neatkarīgumu un objektivitāti, kā to prasa 28.c pants, un gādā, lai visi norīkojumi tiktu administratīvi pabeigti iespējami drīz pēc tam, kad novērotāji atgriezušies ostā.

5.Dalībvalstis attiecībā uz savām novērotāju programmām vai pakalpojumu sniedzējiem nodrošina, ka tie ar novērotāju sazinās par gaidāmo izvietošanu, koordinē novērotāju ceļošanas maršrutus un nodrošina novērotāja pienākumu izpildei nepieciešamās piegādes.

28.k pants

Novērotāju drošības aprīkojums

1.Dalībvalstis nodrošina, ka dalībvalsts novērotāju programmas vai pakalpojumu sniedzēja izvietotajiem novērotājiem ir sagādāts aprīkojums, kurš ietver arī drošības aprīkojumu un ir labā darba kārtībā, ticis regulāri pārbaudīts un atjaunots un ir tāds, kas novērotājam ļauj pienācīgi veikt savus pienākumus uz kuģa.

2.Būtiskais aprīkojums ietver glābšanas vesti, neatkarīgu divvirzienu sakaru ierīci, kas spēj nosūtīt un saņemt balss vai teksta ziņojumus, individuālās radiobākas (PLB), hidrotērpus, aizsargķiveri, pienācīgus darba apavus, cimdus un aizsargbrilles (arī saulesbrilles).

28.l pants

Novērotājiem piemērojamas varbūtējo pārkāpumu procedūras

Dalībvalstis attiecībā uz savām novērotāju programmām vai pakalpojumu sniedzējiem nodrošina, ka tie, saskaņojuši ar novērotājiem, kuģu kapteiņiem un attiecīgajām loceklēm un CNCP, izveido procedūras, kuru uzdevums ir novērotāju izdarītu pārkāpumu novēršana, izmeklēšana un ziņošana.

28.m pants

Strīda izšķiršanas procedūra

Dalībvalstis attiecībā uz savām novērotāju programmām vai pakalpojumu sniedzējiem nodrošina, ka tie ir ieviesuši pret visām pusēm taisnīgu strīda izšķiršanas procesu, kurš ļauj problēmas atrisināt ar piemērotiem līdzekļiem, tādiem kā, piemēram, veicināšana un mediācija.

28.n pants

Novērotāju drošība

1.Dalībvalstis attiecībā uz savām novērotāju programmām vai pakalpojumu sniedzējiem nodrošina, ka tie ir ieviesuši procedūras, kuras novērotājus atbalsta, vairojot viņu spēju savus pienākumus veikt netraucēti un drošā darba vidē, un no kurām viena ir iedibināts ārkārtēju situāciju rīcības plāns (EAP). EAP ir jābūt dotām instrukcijām par to, kas jādara, lai pakalpojumu sniedzēja izraudzītajam 24 stundu kontaktpunktam vai kontaktpunktiem paziņotu par nedrošiem apstākļiem, arī par aizskaršanu, iebiedēšanu vai uzbrukumiem.

2.Turklāt dalībvalstis attiecībā uz savām novērotāju programmām vai pakalpojumu sniedzējiem nodrošina, ka tie norīko uz sauszemes bāzētu pastāvīgu pārstāvi vai uzraudzītāju, ar kuru jūrā esošs novērotājs var jebkurā brīdī sazināties.

28.o pants

Apdrošināšana un civiltiesiskā atbildība

Dalībvalstis nodrošina, ka dalībvalsts novērotāju programmas vai pakalpojumu sniedzēja izvietotajiem novērotājiem vēl pirms viņu izvietošanas uz kuģa un visā izvietošanas laikā ir spēkā novērotāju programmas vai pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts nacionālajiem standartiem atbilstoša veselības, drošības un civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

2. IEDAĻA

Novērotāju, zvejas operatoru, kuģu kapteiņu un apkalpes tiesības un pienākumi

28.p pants

Novērotāju tiesības

1.Dalībvalstis attiecībā uz sava karoga zvejas kuģiem nodrošina, ka uz tiem esošie novērotāji bauda šajā pantā paredzētās tiesības un ka šo tiesību teksta kopija tiek izsniegta šādu kuģu apkalpei vai ir izlikta redzamā vietā uz kuģa.

2.Kad novērotāji pilda savus uzdevumus un pienākumus, viņiem uz Savienības zvejas kuģiem ir šādas tiesības:

(a)brīvība savus pienākumus pildīt, nepiedzīvojot uzbrukumus, šķēršļus, aizkavēšanu, iebiedēšanu vai iejaukšanos;

(b)piekļuve visām novērotāja pienākumu veikšanai vajadzīgajām kuģa iekārtām un aprīkojumam un tiesības to izmantot; tas ietver, bet neaprobežojas ar pilnīgu piekļuvi tiltiņam, nozvejai pirms tās šķirošanas, uz kuģa esošajai apstrādātajai nozvejai un piezvejai (ja tāda ir), kā arī zonām, kuras ir droši izmantot zivju turēšanai, apstrādei, svēršanai un uzglabāšanai;

(c)piekļuve kuģa reģistriem, piemēram, zvejas žurnāliem, kuģa shēmām un dokumentiem, šo reģistru izskatīšanas, novērtēšanas un kopēšanas nolūkā, kā arī piekļuve navigācijas aprīkojumam, jūras kartēm un citai ar zvejas darbībām saistītai informācijai;

(d)(pēc pieprasījuma) ar darbu saistītu datu vai informācijas ievadīšanai, pārraidīšanai un saņemšanai vajadzīgā piekļuve sakaru aprīkojumam un personālam;

(e)tiesības uz kuģa sakaru aprīkojuma samērīgu izmantošanu, lai jebkurā brīdī, arī ārkārtējā situācijā, varētu sazināties ar novērotāju programmu uz sauszemes;

(f)piekļuve uz kuģa esošajam papildu aprīkojumam (ja tāds ir), piemēram, jaudīgiem binokļiem, elektroniskiem sakaru līdzekļiem, saldētavai, kur uzglabāt īpatņus, svariem, kas var atvieglot novērotāja darbu laikā, kamēr viņš atrodas uz kuģa;

(g)droša piekļuve darba klājam vai zvejas rīka pacelšanas zonai linuma vai jedas izcelšanas laikā un – paraugu ievākšanas vajadzībām – piekļuve uz klāja esošajiem (dzīvajiem vai nedzīvajiem) īpatņiem;

(h)neierobežota piekļuve ēdināšanai, izmitināšanai un sanitārajām labierīcībām, kas ir līdzvērtīgas tādām, kādas uz kuģa parasti pieejamas kuģa virsniekam, kā arī neierobežota piekļuve starptautiskajiem jūras standartiem atbilstošai medicīniskajai aprūpei;

(i)(virsnieku vai apkalpes vadītas drošības apgaitas dota) piekļuve uz kuģa esošā drošības aprīkojuma verificēšanai, pirms kuģis atstājis ostu;

(j)atļauja bez ierobežojumiem fiksēt jebkādu zinātniskiem mērķiem un datu vākšanai noderīgu informāciju;

(k)tiesības uz norīkotu kontaktpersonu vai uzraudzītāju, kurš atrodas uz sauszemes un ar kuru jūrā esošs novērotājs var jebkurā brīdī sazināties;

(l)tiesības pamatotu iemeslu dēļ atteikties no izvietošanas uz zvejas kuģa, arī gadījumā, ja konstatētas drošības problēmas;

(m)varēšana par drošības problēmu rašanos jebkurā brīdī paziņot kuģa kapteinim, novērotāju programmas vai pakalpojumu sniedzēja iestādēm, [SPRFMO] sekretariātam un karoga valstij (attiecīgā gadījumā);

(n)(pēc novērotāja lūguma) tiesības sagaidīt, ka novērotāja pienākumu pildīšanā apkalpe viņam pienācīgi palīdz, piemēram, ņemt paraugus, apieties ar lieliem īpatņiem, atbrīvot nejauši iegūtus īpatņus un veikt mērījumus;

(o)tiesības uz privātumu novērotāja personīgajās telpās;

(p)tiesības nepildīt tādus apkalpes pienākumus, kas prasa, piemēram, apieties ar zvejas rīkiem (zvejošanas nolūkos) un izņemt no tiem nozveju;

(q)tiesības uz to, ka novērotāja savāktie dati, pieraksti, dokumenti, aprīkojums un mantas netiks aiztiktas, sabojātas vai iznīcinātas.

3.Ja novērotājs atsakās no izvietošanas uz Savienības zvejas kuģa, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras novērotāju programma vai pakalpojumu sniedzējs gatavojies minēto novērotāju izvietot, dokumentē atteikuma iemeslus un nosūta šo informāciju Komisijai. Komisija šo informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.

28.q pants

Novērotāju pienākumi

1.Dalībvalstis attiecībā uz savām novērotāju programmām vai pakalpojumu sniedzējiem nodrošina, ka to izvietotie novērotāji uz zvejas kuģiem pilda šajā pantā noteiktos pienākumus.

2.Novērotājiem uz zvejas kuģa ir šādi pienākumi:

(a)uzkāpjot uz kuģa, līdzi ņemt pilnīgus un derīgus dokumentus, attiecīgā gadījumā arī identifikācijas dokumentus, pasi, vīzas un sertifikātus par pabeigtiem mācību kursiem jautājumos, kas skar drošību uz jūras;

(b)minēto dokumentu kopijas atbilstoši prasītajam iesniegt novērotāju programmas vai pakalpojumu sniedzēja programmu vadītājiem;

(c)pienākumu pildīšanas laikā vienmēr saglabāt neatkarīgumu un objektivitāti;

(d)ievērot kuģa karoga dalībvalsts normatīvo aktu noteikumus;

(e)respektēt hierarhiju un vispārējos uzvedības noteikumus, kuri attiecas uz kuģa apkalpi;

(f)pienākumus pildīt veidā, kas nenoved pie nesamērīgas iejaukšanās kuģa operācijās, savu funkciju izpildē pienācīgi ievērot kuģa ekspluatācijas prasības un būt regulārā saziņā ar kuģa kapteini;

(g)pārzināt ārkārtējo situāciju procedūras, kādas uz kuģa ir pieņemtas, zināt glābšanas plostu, ugunsdzēsības aparātu un pirmās palīdzības komplektu atrašanās vietas un regulāri piedalīties ārkārtēju situāciju mācību trauksmēs, par kurām novērotājs ir izgājis apmācību;

(h)būt regulārā saziņā ar kuģa kapteini par novērotājam svarīgiem jautājumiem un pienākumiem;

(i)atturēties no rīcības, kāda varētu negatīvi ietekmēt novērotāju programmas tēlu;

(j)ievērot visus prasītos novērotāja rīcības kodeksus, arī visus piemērojamos tiesību aktus un procedūras;

(k)būt saziņā ar programmu vadītājiem vai novērotāju programmas koordinatoru uz sauszemes tik bieži, cik prasīts;

(l)pildīt visus SPRFMO CMM, kuru noteikumi ir tieši piemērojami novērotājiem;

(m)ievērot kapteiņa un apkalpes locekļu telpu privātumu.

3. IEDAĻA

Savienības kuģu operatoru un kapteiņu tiesības un pienākumi

28.r pants

Savienības zvejas kuģu operatoru un kapteiņu tiesības

Dalībvalstis attiecībā uz sava karoga zvejas kuģiem nodrošina, ka kuģu operatori un Savienības zvejas kuģu kapteiņi bauda šādas tiesības:

(a)tiesības tikt uzrunātiem sakarā ar prasību uz kuģa uzņemt vienu vai vairākus novērotājus un piekrist novērotāju izvietošanas laikiem un norīkojumiem vai piedāvāt savas alternatīvas;

(b)tiesības uz kuģa operāciju aizvadīšanu bez liekas iejaukšanās, ko radījusi novērotāja klātbūtne un novērotāja pienākumu pildīšana;

(c)tiesības pēc saviem ieskatiem norīkot kuģa apkalpes locekli, kuram jāpavada novērotājs, kas savus pienākumus uz kuģa pilda bīstamās zonās;

(d)tiesības pēc novērotāja aizvadītā reisa beigām laikus saņemt novērotāju programmas vai pakalpojumu sniedzēja paziņojumu ar piezīmēm par kuģa operācijām. Kapteinim ir iespēja novērotāja ziņojumu izskatīt un komentēt, un viņam ir tiesības tajā pievienot papildu informāciju, ko viņš uzskata par būtisku, vai kādu personisku paziņojumu.

28.s pants

Savienības zvejas kuģu operatoru un kapteiņu pienākumi

Dalībvalstis attiecībā uz sava karoga zvejas kuģiem nodrošina, ka šo kuģu operatori un kapteiņi ievēro 28.p pantā noteiktās novērotāju tiesības un pilda šādus pienākumus:

(a)kad viņu karoga dalībvalsts to pieprasa, uzņem uz kuģa vienu vai vairākas personas, kuras novērotāju programma vai pakalpojumu sniedzējs identificējis par novērotājiem;

(b)nodrošina, ka kuģa apkalpe ir pienācīgi instruēta un novērotājam neuzbrūk, viņu neaizskar, neliek viņam šķēršļus, viņam nepretojas, viņu neiebiedē vai neietekmē un novērotāja pienākumu izpildē neiejaucas un viņu netraucē un nekavē;

(c)ja to prasa šī regula vai SPRFMO CMM, izvēlētos zvejas reisos par papildu uzraudzības rīku uzstāda elektroniskā monitoringa sistēmas vai ierīces, kurām visa reisa garumā jābūt funkcionējošām;

(d)nodrošina, ka nozveja novērotājam ir piekļūstama, pirms sākas nozvejoto zivju šķirošana pēc sugas, izmēra vai kāda cita kritērija;

(e)nodrošina, ka uz kuģiem, kas darbojas SPRFMO konvencijas apgabalā, novērotājam ir atvēlēts pietiekami daudz vietas, lai viņš pēc vajadzības varētu ņemt piezvejas vai citus paraugus un to darīt drošā veidā, cik iespējams neiejaucoties kuģa operācijās un izmantojot īpaši iekārtotu paraugošanas punktu un citu aprīkojumu, piemēram, svarus;

(f)novērotāja vajadzībām gādā par to, lai paraugošanas punkts būtu drošs un tīrs;

(g)novērota reisa laikā nepārveido paraugošanas punktu, par to iepriekš neapspriedies ar novērotāju un pēc tam nepaziņojis savai karoga dalībvalstij;

(h)informē apkalpi par novērotāju programmas laikiem un mērķiem un par novērotāja uzņemšanas grafiku, kā arī par pienākumiem, kādi apkalpei būs, kad novērotāju programmas norīkots novērotājs būs uzkāpis uz kuģa;

(i)palīdz novērotājam droši uzkāpt uz kuģa un no tā nokāpt vietā un laikā, par ko panākta vienošanās;

(j)ļauj un palīdz novērotājam droši veikt visus savus pienākumus un – izņemot ja radusies drošības problēma, kas prasa iejaukšanos, – nodrošina, ka novērotāja pienākumu izpildei netiek likti nesamērīgi šķēršļi;

(k)ļauj un palīdz novērotājam iegūt un glabāt nozvejas paraugus un ļauj novērotājam piekļūt glabātajiem īpatņiem;

(l)kamēr novērotājs atrodas uz kuģa, viņam bez papildu maksas, kuru citādi iekasētu no paša novērotāja, novērotāju programmas vai pakalpojumu sniedzēja, nodrošina ēdināšanu, izmitināšanu, pienācīgas sanitārās labierīcības un medicīnisko aprūpi, kas ir līdzvērtīgas tādām, kādas uz kuģa pēc vispārpieņemtiem starptautiskiem standartiem parasti pieejamas kuģa virsniekam;

(m)ļauj un palīdz iegūt pilnīgu piekļuvi visām novērotāja vai novērotājas pienākumu veikšanai vajadzīgajām kuģa iekārtām un aprīkojumam un to izmantot; tas ietver, bet neaprobežojas ar pilnīgu piekļuvi tiltiņam, nozvejai pirms tās šķirošanas, uz kuģa esošajai apstrādātajai nozvejai un piezvejai (ja tāda ir), kā arī zonām, kuras var izmantot zivju turēšanai, apstrādei, svēršanai un uzglabāšanai;

(n)pielieto SPRFMO komisijas iedibinātos konfliktu risināšanas mehānismus, kas papildina strīdu izšķiršanas procesus, kurus izveidojusi novērotāju programma vai pakalpojumu sniedzējs;

(o)sadarbojas ar novērotāju, kad viņš ņem nozvejas paraugus;

(p)ja vien novērotājs nav īpaši pieprasījis pretējo, vismaz piecpadsmit minūtes pirms zvejas rīka pacelšanas vai ievietošanas novērotāju par to brīdina;

(q)novērotājam lietvedības kārtošanai ierāda pietiekami daudz vietas uz tiltiņa vai citā piemērotā zonā, kā arī atvēl pietiekami daudz vietas uz klāja vai apstrādes zonā, kur novērotājs var veikt savus pienākumus;

(r)nodrošina individuālos aizsarglīdzekļus un – attiecīgā gadījumā – hidrotērpu;

(s)fiziskas vai psiholoģiskas saslimšanas vai traumas gadījumā novērotājam laikus sniedz medicīnisko palīdzību;

(t)izstrādā un ievēro ārkārtēju situāciju rīcības plānu (EAP) attiecībā uz novērotāja drošību.

28.t pants

Drošības instruktāža

Savienības zvejas kuģa kapteinis vai kapteiņa norīkots apkalpes loceklis novērotājam drīz pēc viņa uzkāpšanas uz kuģa un pirms kuģa iziešanas no ostas notur drošības instruktāžu. Minētās instruktāžas temati ir šādi:

(a)kuģa drošības dokumentācijas izsniegšana vai atrašanās vietas norādīšana;

(b)glābšanas plostu atrašanās vieta, plostu ietilpība, novērotāja vieta uz plosta, derīguma termiņi, plosta sagatavošana un visa cita ar drošību saistītā vajadzīgā informācija;

(c)pozīcijas uzrādīšanai ārkārtējā situācijā izmantojamo avārijas radiobāku atrašanās vieta un lietošanas instrukcijas;

(d)hidrotērpu un individuālo peldierīču atrašanās vieta, to piekļūstamība un katrai uz kuģa esošajai personai paredzētais daudzums;

(e)lāpu atrašanās vieta, tips, skaits un derīguma termiņi;

(f)ugunsdzēsības aparātu atrašanās vieta un skaits, derīguma termiņi, piekļūstamība;

(g)glābšanas riņķu atrašanās vieta;

(h)ārkārtēju situāciju procedūras un novērotāja būtiski svarīgā rīcība katra veida ārkārtējā situācijā, tādā kā, piemēram, ugunsgrēks uz kuģa vai pār bortu pārkritušas personas izcelšana;

(i)pirmās palīdzības materiālu atrašanās vieta un tas, kuri apkalpes locekļi ir atbildīgi par pirmās palīdzības sniegšanu;

(j)radioiekārtu atrašanās vieta, ārkārtas izsaukuma veikšanas kārtība un radioiekārtas darbināšana izsaukuma laikā;

(k)drošības mācību trauksmes;

(l)strādāšanai drošās vietas uz klāja un prasītais drošības aprīkojums;

(m)procedūras, kas jāievēro, ja novērotājs vai kāds cits apkalpes loceklis saslimst vai iekļūst nelaimes gadījumā.

28.u pants

Ārkārtēju situāciju procedūra

1.Dalībvalstis attiecībā uz saviem kuģiem nodrošina, ka tad, ja novērotājs nomirst, ir pazudis vai, domājams, pārkritis pār bortu, dalībvalsts karoga zvejas kuģis:

(a)tūlīt pārtrauc visas zvejas operācijas;

(b)ja novērotājs ir pazudis vai, domājams, pārkritis pār bortu, nekavējoties sāk meklēšanu un glābšanu un meklēšanu turpina vismaz 72 stundas, ja vien novērotāju neatrod drīzāk vai ja karoga dalībvalsts nav uzdevusi meklēšanu turpināt;

(c)tūlīt informē savu karoga dalībvalsti;

(d)tūlīt informē dalībvalsti, SPRFMO locekli vai CNCP vai (attiecīgā gadījumā) pakalpojumu sniedzēju, kura novērotāju programmas satvarā novērotājs ir izvietots;

(e)izmantojot visus pieejamos sakaru līdzekļus, tūlīt brīdina citus tuvumā esošus kuģus;

(f)pilnībā sadarbojas visās meklēšanas un glābšanas operācijās;

(g)neatkarīgi no meklēšanas rezultātiem tālākas izmeklēšanas nolūkā atgriežas tuvākajā ostā, par kuru karoga dalībvalsts vienojusies ar SPRFMO locekli vai CNCP, dalībvalsts novērotāju programmu vai pakalpojumu sniedzēju, kura novērotāju programmas satvarā novērotājs ir izvietots;

(h)par incidentu sagatavoto ziņojumu iesniedz savai karoga dalībvalstij, kura to pārsūta Komisijai, novērotāju pakalpojuma sniedzējiem un (atkarībā no incidenta) attiecīgajām iestādēm, un

(i)pilnībā sadarbojas visās oficiālajās izmeklēšanās un glabā neskartus jebkādus iespējamus pierādījumus un mirušā vai pazudušā novērotāja personiskās lietošanas priekšmetus un dzīvojamās telpas.

2.Dalībvalstis veic un ievieš visus pienācīgas rūpības pasākumus, kas vajadzīgi, lai uz sava karoga zvejas kuģiem nepieļautu novērotājam smagi kaitējošus vai letālus incidentus un lai par šādiem incidentiem atbildīgos sankcionētu vai sodītu, arī ar kriminālizmeklēšanas un kriminālvajāšanas līdzekļiem. Tālab dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, citām dalībvalstīm, SPRFMO loceklēm un CNCP.”;

(14)regulas IV sadaļā iekļauj šādu nodaļu:

“IV.a NODAĻA

Zvejas kuģu un kuģu satelītnovērošanas sistēmu identificēšana

29.a pants

Zvejas kuģu marķēšana un identificēšana

1.Papildus Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 24  6. panta noteikumiem par zvejas kuģu marķēšanu dalībvalstis sava karoga zvejas kuģiem pieprasa, lai tie IRCS marķējumu noformētu atbilstoši šādām tehniskajām specifikācijām:

(a) visā tekstā izmanto drukātos burtus un ciparus;

(b)uz korpusa, virsbūves un/vai liektām virsmām burtu un ciparu augstums (h) nav mazāks par 1,0 m;

(c)defises garums ir puse no burtu un ciparu augstuma;

(d)visu burtu, ciparu un defises vilkuma platums ir h/6;

(e)atstatums:

i) atstarpe starp burtiem un/vai cipariem nav ne lielāka par h/4, ne mazāka par h/6;

ii) atstarpe starp blakusesošiem burtiem ar slīpām malām nav ne lielāka par h/8, ne mazāka par h/10;

(f)fons ir tik liels, lai ap marķējumu būtu apmale, kas ir ne mazāka par h/6;

(g)papildinošais ICRS marķējums, kas izvietots uz klāja (t. i., uz jebkuras horizontālas plaknes, kas var būt arī stūres mājas jumts), nav augstumā mazāks par 0,3 m.”;

(15)regulas 31. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. panta 1. punkta, ostas dalībvalstis prasa, lai trešo valstu zvejas kuģi, kas jebkādā nolūkā plāno izmantot minēto dalībvalstu ostas, ne vēlāk kā 48 stundas pirms paredzamās ienākšanas ostā sniedz vismaz XI pielikumā prasīto informāciju, kuru papildina:

(a)zvejas atļaujas kopija vai, attiecīgā gadījumā, jebkuras citas tādas atļaujas kopija, kura pamato zvejas kuģa darbības ar SPRFMO zvejas produktiem vai šādu zvejas produktu pārkraušanu citā kuģī;

(b)zvejas kuģa apkalpes saraksts;

(c)zvejas reisa datumi.”;

(b)iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a    Ostas dalībvalstis Komisiju tūlīt informē par visiem ostas izmantošanas pieprasījumiem, kas saņemti saskaņā ar 1. punktu, un Komisija šo informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.”;

(16)regulas 33. pantu groza šādi:

(a)pievieno šādu 3. punktu:

“3. Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 4. panta 2. punkta dalībvalstis var ļaut savās ostās ienākt zvejas kuģim, kura ienākšanas vienīgais nolūks ir kuģa inspicēšana un citas darbības, ko pienākas veikt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kuru mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju un ar zveju saistītas darbības, kas NNN zveju atbalsta.”;

(b)pievieno šādu 4. punktu:

“4. Ja 3. punktā minēts kuģis jebkāda iemesla dēļ ir ostā, šīs ostas dalībvalsts šādam kuģim neļauj ostu izmantot zivju izkraušanai, pārkraušanai citā kuģī, iepakošanai un apstrādei un citiem ostas pakalpojumiem, tādiem kā, piemēram, bunkurēšana, apkope un ievešana sausajā dokā.”;

(17)regulas 35. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ostas dalībvalsts kompetentās iestādes pēc iespējas drīzāk un jebkurā gadījumā piecu darbdienu laikā pēc inspekcijas pabeigšanas Komisijai nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju, informē par inspekcijas laikā savāktajiem pierādījumiem un, ciktāl tas ir praktiski iespējams, nodrošina šiem pierādījumiem drošu glabāšanu. Šo ziņojumu un informāciju par pierādījumiem Komisija nekavējoties pārsūta SPRFMO sekretariātam un karoga līgumslēdzējai pusei vai CNCP kontaktpunktam.”;

(18)regulas IV sadaļā iekļauj šādu nodaļu:

“V.a NODAĻA

Atklātā jūrā notiekoša uzkāpšana uz kuģa un inspicēšana

35.a pants

Vispārīgi principi

1.Savienības zvejas kuģi, kas darbojas SPRFMO konvencijas apgabalā, akceptē uzkāpšanu uz kuģa un inspicēšanu, ko veic pilnvaroti inspekcijas kuģi, kuri izkāruši XX pielikumā noteikto SPRFMO inspekcijas karogu un vimpeli, un SPRFMO konvencijas līgumslēdzēju pušu pilnvaroti inspektori.

2.Komisija var SPRFMO komisijai paziņot, ka atklātā jūrā notiekošu uzkāpšanu uz kuģa un inspicēšanu reglamentējošos SPRFMO noteikumus mutatis mutandis visā pilnībā piemēro Savienības un zvejas tiesību subjekta starpā.

3.Komisija dalībvalstīm paziņo, kuri pilnvarotie inspekcijas kuģi un inspekcijas kuģu iestādes ir SPRFMO pilnvaroto inspekcijas kuģu un inspekcijas kuģu iestāžu reģistrā, kā arī paziņo visus šā reģistra atjauninājumus.

4.Informāciju, ko dalībvalstis saņēmušas saskaņā ar 3. punktu, tās paziņo sava karoga zvejas kuģiem, kuri darbojas SPRFMO konvencijas apgabalā.

35.b pants

Atklātā jūrā notiekošas uzkāpšanas uz Savienības zvejas kuģa un šā kuģa inspicēšanas procedūra

1.Kamēr notiek uzkāpšana uz kuģa un turpinās inspekcija, Savienības zvejas kuģu kapteiņi:

(a)akceptē un atvieglo pilnvaroto inspektoru ātru un drošu uzkāpšanu uz kuģa;

(b)vadās pēc starptautiski atzītiem labas kuģošanas principiem, tā lai pilnvarotiem inspekcijas kuģiem un pilnvarotiem inspektoriem neradītu drošības riskus;

(c)sadarbojas un palīdz kuģa inspicēšanā;

(d)atturas no uzbrukumiem, pretošanās, iebiedēšanas, iejaukšanās un neliek nesamērīgus šķēršļus vai nekavē pilnvarotos inspektorus viņu pienākumu izpildē;

(e)ļauj pilnvarotajiem inspektoriem sazināties ar pilnvarotā inspekcijas kuģa apkalpi, inspekcijas kuģa iestādēm, uz kuģa uzņemtajiem novērotājiem, ja tādi ir, kā arī ar kuģa apkalpi un karoga dalībvalsti;

(f)uz kuģa esošajiem pilnvarotajiem inspektoriem nodrošina sapratīgas ērtības, attiecīgā gadījumā arī ēdināšanu un izmitināšanu, un

(g)veicina pilnvaroto inspektoru drošu nokāpšanu no kuģa.

2.Ja Savienības zvejas kuģa kapteinis neļauj pilnvarotam inspektoram uzkāpt uz kuģa un veikt inspekciju, šis kapteinis paskaidro atteikuma iemeslu.

3.Karoga dalībvalsts kapteinim dod rīkojumu akceptēt uzkāpšanu uz kuģa un inspekcijas veikšanu, izņemot gadījumos, kad attiecīgie starptautiskie pasākumi, procedūras un prakse, kas saistīta ar drošību uz jūras, liek uzkāpšanu uz kuģa un inspicēšanu atlikt. Ja kapteinis šādu rīkojumu neizpilda, karoga dalībvalsts aptur kuģa zvejas atļauju un dod kuģim rīkojumu tūlīt atgriezties ostā.

4.Karoga dalībvalsts Komisijai tūlīt paziņo, kā tā ir rīkojusies 3. punktā minētajos apstākļos. Komisija šo informāciju nekavējoties nosūta inspekcijas kuģa iestādēm un SPRFMO komisijai.

35.c pants

Smagi pārkāpumi

1.Šajā regulā par smagiem pārkāpumiem uzskata šādus šīs regulas, SPRFMO konvencijas vai SPRFMO CMM pārkāpumus:

(a)zvejošana bez karoga dalībvalsts izdotas derīgas atļaujas;

(b)tas, ka nozvejas dati un ar nozveju saistīti dati sistemātiski netiek reģistrēti saskaņā ar ziņošanas prasībām vai tiek būtiski sagrozīti ziņojumi par šādiem nozvejas datiem un/vai ar nozveju saistītiem datiem;

(c)zvejošana zvejas aizlieguma apgabalā;

(d)zvejošana zvejas aizlieguma sezonā;

(e)šīs regulas, SPRFMO konvencijas vai piemērojamo SPRFMO CMM aizliegtu sugu tīša zvejošana vai paturēšana uz kuģa;

(f)būtiska spēkā esošu nozvejas limitu vai kvotu pārkāpšana;

(g)aizliegtu zvejas rīku izmantošana;

(h)zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai tīša slēpšana;

(i)ar pārkāpuma izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;

(j)vairāki pārkāpumi, kas, kopā ņemti, uzskatāmi par būtisku šīs regulas, SPRFMO konvencijas vai spēkā esošo SPRFMO CMM neizpildi;

(k)atteikšanās akceptēt uzkāpšanu uz kuģa un kuģa inspicēšanu, ja uz atteikumu neattiecas 35.b panta 2. un 3. punktā aprakstītā situācija;

(l)uzbrukums, pretošanās, iebiedēšana, seksuāla uzmākšanās pilnvarotajam inspektoram, iejaukšanās viņa darbā, nesamērīgu šķēršļu likšana vai inspektora aizkavēšana un

(m)neatļauta iejaukšanās kuģu satelītnovērošanas sistēmas darbībā vai sistēmas atspējošana.

2.Ja Savienības zvejas kuģa karoga dalībvalstij tiek paziņots var varbūtēju smagu pārkāpumu, minētā dalībvalsts nekavējoties:

(a)lietu izmeklē un uz pierādījumu pamata veic izpildes panākšanas pasākumus pret vainīgo kuģi un attiecīgi informē Komisiju, kura šo informāciju nodod inspekcijas kuģa iestādēm un SPRFMO sekretariātam, vai

(b)pilnvaro inspekcijas kuģa iestādes izmeklēt varbūtējo smago pārkāpumu un attiecīgi informēt Komisiju, kura šo informāciju nodod SPRFMO sekretariātam.

3.Šīs regulas vajadzībām karoga dalībvalstis sava karoga zvejas kuģu vai šo kuģu kapteiņu un apkalpes iejaukšanos pilnvarota inspektora vai pilnvarota inspekcijas kuģa pienākumu pildīšanā vienmēr traktē tāpat kā jebkādu šā veida iejaukšanos, kas ir minēto dalībvalstu ekskluzīvajā jurisdikcijā.”;

(19)regulas IV sadaļā iekļauj šādu nodaļu:

“V.b NODAĻA

Jūras piesārņojums un pamestu, nozaudētu vai citādi izmestu zvejas rīku izgūšana

35.d pants

Jūras piesārņojums

1.Dalībvalstis sava karoga zvejas kuģiem aizliedz jūrā izmest visu veidu plastmasu, arī (bet ne tikai) sintētiskās virves, sintētiskos zvejas tīklus, plastmasas atkritumu maisiņus un plastmasas izstrādājumu sadedzināšanas pelnus.

2.Dalībvalstis attiecībā uz sava karoga zvejas kuģiem nodrošina, ka izmetamo plastmasu uz kuģa glabā tik ilgi, līdz to var nodot piemērotās ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās.

3.Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro attiecībā uz tādu plastmasas izmešanu no zvejas kuģa, kas vajadzīga kuģa un uz tā esošo cilvēku drošības labad vai lai glābtu dzīvību uz jūras, vai attiecībā uz tādu plastmasas, sintētisko virvju un zvejas tīklu nejaušu nozaudēšanu, kura notikusi, kad uz zvejas kuģa ir veikti visi sapratīgie piesardzības pasākumi, kas vajadzīgi, lai šādu nozaudēšanu novērstu.

35.e pants

Pamestu, nozaudētu vai citādi izmestu zvejas rīku izgūšana

1.Dalībvalstis nodrošina, ka:

(a)dalībvalstu karoga kuģi, uz kuriem operāciju laikā atrodas jebkādi zvejas rīki, pieliek visas sapratīgās pūles, lai ar šiem kuģiem saistītu pamestu, nozaudētu vai citādi izmestu zvejas rīku pastāvēšanu apkarotu, līdz minimumam samazinātu un izskaustu;

(b)dalībvalstu karoga zvejas kuģiem ir aizliegts apzināti izmest vai pamest ar šiem kuģiem saistītus zvejas rīkus, izņemot ja tas darīts drošības apsvērumu dēļ, īpaši ja kuģi un/vai dzīvības bijušas briesmās;

(c)zvejas rīku nozaudējušiem dalībvalstu karoga zvejas kuģiem ir aizliegts šo rīku pamest, pirms nav izdarīti visi sapratīgie mēģinājumi to pēc iespējas drīzāk izgūt;

(d)dalībvalstu karoga kuģi, uz kuriem operāciju laikā atrodas jebkādi zvejas rīki, pēc iespējas uz kuģa tur aprīkojumu, kāds vajadzīgs ar šiem kuģiem saistītu pamestu, nozaudētu vai citādi izmestu zvejas rīku izgūšanai;

(e)dalībvalstu karoga zvejas kuģi, kuri savus pamestos, nozaudētos vai citādi izmestos zvejas rīkus izgūt nevar, 48 stundu laikā savai karoga dalībvalstij un Komisijai paziņo šādu ar attiecīgo zvejas rīku saistītu informāciju:

i) kuģa vārds, SJO numurs un izsaukuma signāls;

ii) zvejas rīka tips/materiāls;

iii) zvejas rīka daudzums;

iv) zvejas rīka nozaudēšanas, pamešanas vai citādas izmešanas laiks;

v) zvejas rīka nozaudēšanas, pamešanas vai citādas izmešanas pozīcija (ģeogrāfiskais garums/platums);

vi) kuģa veiktie zvejas rīka izgūšanas pasākumi un

vii) apstākļi (ja zināmi), kas noveduši pie zvejas rīka nozaudēšanas, pamešanas vai citādas izmešanas drošības apsvērumu dēļ;

(f)dalībvalstu karoga kuģi, kuri izguvuši ar tiem nesaistītus pamestus, nozaudētus vai citādi izmestus zvejas rīkus, 48 stundu laikā savai karoga dalībvalstij paziņo šādu informāciju:

i) zvejas rīku izguvušā kuģa vārds, SJO numurs un izsaukuma signāls;

ii) zvejas rīku nozaudējušā, pametušā vai citādi izmetušā kuģa vārds, SJO numurs un izsaukuma signāls (ja zināmi);

iii) izgūtā zvejas rīka tips;

iv) izgūtā zvejas rīka daudzums;

v) zvejas rīka izgūšanas laiks;

vi) zvejas rīka izgūšanas pozīcija (ģeogrāfiskais garums/platums) un, ja iespējams, izgūtā zvejas rīka fotoattēli.

2.Šā panta 1. punkta e) un f) apakšpunkta sakarā saņemto informāciju dalībvalstis tūlīt pārsūta Komisijai. Komisija šo informāciju tūlīt pārsūta SPRFMO sekretariātam.”;

(20)regulas 40. pantu aizstāj ar šādu:

“40. pants

Līgumslēdzējas puses, zvejas tiesību subjekta vai CNCP paziņotie varbūtējie SPRFMO saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumi

1.Dalībvalstis apstiprina kontaktpunktu, kurš no līgumslēdzējām pusēm, zvejas tiesību subjektiem un CNCP saņem inspekcijas ziņojumus.

2.Visas izmaiņas saistībā ar apstiprināto kontaktpunktu dalībvalstis Komisijai nosūta vismaz 20 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Komisija minēto informāciju vismaz 14 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā pārsūta SPRFMO sekretariātam.

3.Ostā veiktas inspekcijas gadījumā, ja dalībvalsts apstiprinātais kontaktpunkts saņem līgumslēdzējas puses, zvejas tiesību subjekta vai CNCP sūtītu inspekcijas ziņojumu, kurā ir pierādījumi par to, ka minētās dalībvalsts karoga zvejas kuģis ir pārkāpis SPRFMO CMM noteikumus, karoga dalībvalsts nekavējoties izmeklē varbūtējo pārkāpumu un Komisijai paziņo, kādā stāvoklī ir izmeklēšana un kādi izpildes panākšanas pasākumi veikti (ja veikti), tā lai Komisija trīs mēnešu laikā pēc šā paziņojuma saņemšanas varētu attiecīgi informēt SPRFMO sekretariātu. Ja trīs mēnešu laikā pēc inspekcijas ziņojuma saņemšanas dalībvalsts nevar sniegt Komisijai stāvokļa pārskatu, dalībvalsts minēto trīs mēnešu laikā informē Komisiju par kavēšanās iemesliem un par datumu, līdz kuram stāvokļa pārskats tiks sniegts. Komisija minēto informāciju par izmeklēšanas stāvokli vai kavēšanos pārsūta SPRFMO sekretariātam.

4.Atklātā jūrā notikušas uzkāpšanas uz kuģa un inspicēšanas gadījumā, ja dalībvalsts apstiprinātais kontaktpunkts saņem līgumslēdzējas puses, zvejas tiesību subjekta vai CNCP sūtītu inspekcijas ziņojumu, kurā ir pierādījumi par to, ka minētās dalībvalsts karoga zvejas kuģis ir pārkāpis SPRFMO CMM noteikumus, karoga dalībvalsts vismaz 110 dienas pirms SPRFMO komisijas gadskārtējās sanāksmes Komisijai ziņo par to, kā minētā karoga dalībvalsts rīkojusies, reaģējot uz varbūtējo pārkāpumu, un arī par uzsāktajām procedūrām un piemērotajām sankcijām. Komisija vismaz 90 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes šo informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.”;

(21)regulas 41. pantā pievieno šādu 4. punktu:

“4. Ne vēlāk kā 110 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes dalībvalstis, kuru kuģi zvejo SPRFMO konvencijas apgabalā, paziņo, ar kādām metodēm tās novērš sava karoga zvejas kuģu iejaukšanos satelītnovērošanas iekārtas darbībā. Komisija vismaz 90 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes šo informāciju pārsūta SPRFMO sekretariātam.”;

(22)regulas 43. pantu groza šādi:

(a)panta b) punktu aizstāj ar šādu:

“b) termiņus, kas noteikti 7. panta 1., 1.b, 1.c un 2. punktā, 11. pantā, 13. panta 2. un 5. punktā, 16. panta 1. un 3. punktā, 17. panta 1. un 2. punktā, 21. pantā, 22. panta 1.–4. punktā, 23. panta 6. punktā, 24. panta 1.–3. punktā, 25. panta 5. un 6. punktā, 26. panta 1. punktā, 27. panta 2., 3. un 3.a punktā, 28.a panta 1. un 2. punktā, 28.b panta 1. punktā, 28. panta 2. punktā, 28.t pantā, 28.u panta 1. punktā, 29. panta 1. un 2. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. panta 1. un 1.a punktā, 34. panta 5. un 6. punktā, 35. panta 2. un 3. punktā, 35.b panta 4. punktā, 35.e panta 1. punktā, 36. pantā, 37. panta 1. punktā, 39. panta 2. punktā, 40. panta 2., 3. un 4. punktā un 41. panta 1., 2. un 4. punktā;”;

(b)panta c) punktu aizstāj ar šādu:

“c) prasības par novērotāju klātbūtni, kas noteiktas 6. pantā;”;

(c)panta d) punktu svītro;

(d)panta f) punktu aizstāj ar šādu:

“f) datu tipu un informācijas prasības, kas noteiktas 7. panta 2. punktā, 11. pantā, 13. panta 2. un 3. punktā, 14. panta 1. un 2. punktā, 16. panta 1. punktā, 17. panta 1. punktā, 18. panta 2. un 3. punktā, 19. panta 1. punktā, 21. pantā, 22. panta 1.–4. punktā, 23. panta 6. punktā, 24. panta 1.–3. punktā, 25. panta 1. punktā, 26. panta 1. punktā, 27. panta 2., 3. un 3.a punktā, 28. panta 5. punktā, 28.a panta 1. un 2. punktā, 28.b panta 1. punktā, 28.i pantā, 28.n panta 1. punktā, 28.t pantā, 29. panta 1. un 2. punktā, 29.a panta 1. un 4. punktā, 31. panta 1. punktā, 35.a panta 3. punktā un 35.e panta 1. punktā.”;

(e)pievieno šādu g)–u) punktu:

“g) robežslieksni, kas noteikts 7. panta 1.a punktā;

h) pārvaldības apgabalu un zvejas darbību tipus, kas noteikti 12. pantā;

i) saskares kritērijus, kas noteikti 14. panta 1. punktā;

j) attālumus, kas noteikti 14. panta 1. punktā, 24. panta 2. punktā un 29. panta 1. un 3. punktā;

k) kuģu saraksta informāciju, kas noteikta 22. panta 4.a punktā;

l) novērotāju kvalifikācijas kritērijus, kas noteikti 28.d pantā;

m) novērotāju apmācībai izvirzīto prasību sarakstu, kas dots 28.e panta 1. punktā;

n) novērotāju savākto datu validēšanas standartus, kas noteikti 28.h panta 3. punktā;

o) būtiskā novērotāju drošības aprīkojuma sarakstu, kas dots 28.k panta 2. punktā;

p) novērotāju tiesību uzskaitījumu, kas dots 28.p panta 2. punktā;

q) novērotāju pienākumu uzskaitījumu, kas dots 28.q panta 2. punktā;

r) Savienības kuģu operatoru un kapteiņu tiesību uzskaitījumu, kas dots 28.r pantā;

s) Savienības kuģu operatoru un kapteiņu pienākumu uzskaitījumu, kas dots 28.s pantā;

t) ārkārtējā situācijā ievērojamo procedūru, kas noteikta 28.u pantā;

u) kuģa identificēšanas un marķēšanas prasības, kas noteiktas 29.a pantā.”;

(23)Regulai (ES) 2018/975 pievieno XIV, XV, XVI, XVII, XVIII, XIX un XX pielikumu, kas doti šīs regulas I pielikumā.

3. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/833

Regulu (ES) 2019/833 groza šādi:

(1)regulas 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā vārdus “visas sugas” aizstāj ar vārdu “nozvejas”;

(2)regulas 6. panta 1. punktā pievieno šādu ea) apakšpunktu:

“ea) saviem kuģiem aizliedz no 2025. gada 15. aprīļa plkst. 00.01 (UTC) līdz 2025. gada 30. jūnija plkst. 23.59 (UTC) veikt mencas specializēto zveju 3L rajonā. Šajā periodā dalībvalstis attiecībā uz saviem kuģiem nodrošina, ka tie nepatur un jebkurā zvejas rīka iemetienā no šā krājuma neizceļ vairāk, nekā noteikts 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un pilda 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumus par došanos projām;”;

(3)regulas 7. panta 3. punktā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) menca 3L un 3M rajonā, sarkanasari 3LN rajonā un sarkanā plekste 3NO rajonā: 1250 kg vai 5 % atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks;”;

(4)regulas 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā pulksteņa laiku “24.00” aizstāj ar “23.59”;

(5)regulas 15. panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Nozaudēti, pamesti vai izmesti zvejas rīki, zvejas rīku izgūšana”;

(6)regulas 15. panta 1. punktā c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) zvejas rīkus nepamet vai neizmet tīši, izņemot ja tas darīts drošības apsvērumu dēļ.”;

(7)regulas 27. pantā 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalsts var atļaut sava karoga zvejas kuģiem vest līdzi novērotāju mazāk nekā 100 %, bet ne mazāk kā 25 % no dalībvalsts flotes zvejas reisiem vai no dienām, ko zvejas kuģi pavada pārvaldības apgabalā un kas aprēķinātas vienam kalendārajam gadam, un tādu atļauju var dot:

a) ja karoga dalībvalsts ir nodrošinājusi, ka attiecīgie kuģi mērķsugu nozvejas gūst vietās, kur sagaidāmā citu sugu piezveja ir niecīga, vai

b) ja karoga dalībvalsts ir sniegusi informāciju, kas pamato, kāpēc 100 % klātbūtne netiek piemērota, vai

c) ja novērotāju 100 % klātbūtni pamatoti neiespējamu padarījuši ārkārtēji un neparedzami apstākļi, kurus karoga dalībvalsts ir pienācīgi dokumentējusi,

vai

d) ja kuģis lieto karoga dalībvalsts apstiprinātu elektroniskās novērošanas programmu un:

i) dalībvalsts NAFO izpildsekretāram (ar kopiju Komisijai un EFCA) iesniedz savus elektroniskās novērošanas standartus un vadlīnijas un

ii) dalībvalsts 3 mēnešu laikā pēc elektroniski novērotā reisa iesniedz aizpildītu šīs regulas pielikuma 35. punktā minētā CEM II.M pielikuma veidlapu.

a) Ja zvejas reisā novērotāja uz kuģa nav bijis, karoga dalībvalsts fiziski inspicē attiecīgo šā kuģa izkrāvumu tās ostās vai, novērtējusi risku, kā citādi pienācīgi izvērtē ikvienu šādu tās ostās veikto izkrāvumu. Inspekcijas dokumentē tā, kā prasīts šīs regulas pielikuma 9. punktā minētajā CEM IV.C pielikumā.”;

(8)regulas 30. pantu aizstāj ar šādu:

“30. pants

Pārraudzības procedūras

1.Inspicējošā dalībvalsts nodrošina, ka par katru ar NAFO līgumslēdzējas puses karogu kuģottiesīga zvejas kuģa pamanīšanu pārvaldības apgabalā tās inspektoriem ir pienākums šīs regulas pielikuma 38. punktā minētajā CEM IV.A pielikumā dotajā pārraudzības ziņojuma veidlapā atzīmēt šādu informāciju:

a) inspicējošās līgumslēdzējas puses un inspektora (inspektoru) identifikācija;

b) inspekcijas platformas identifikācija vai izsaukuma signāls;

c) pamanītā zvejas kuģa karoga valsts, vārds un izsaukuma signāls;

d) pamanītā zvejas kuģa darbība atbilstīgi CEM II.I.B PIELIKUMAM;

e) pamanīšanas datums un laiks;

f) zvejas kuģa pozīcija pamanīšanas laikā un

g) citi attiecīgi novērojumi, kā arī tas, vai tikuši uzņemti kādi attēli vai nofilmēts kāds materiāls.

2.Inspicējošā dalībvalsts nodrošina, ka tad, ja inspektors pārvaldības apgabalā novēro ar līgumslēdzējas puses karogu kuģojošu zvejas kuģi, kurš tiek pamatoti turēts aizdomās par acīmredzamu šīs regulas pārkāpumu, un ja tūlītēja inspekcija nav praktiski iespējama, inspektors:

a) aizpilda šīs regulas pielikuma 38. punktā minētajā CEM IV.A. pielikumā doto pārraudzības ziņojuma veidlapu. Ja inspektors ir novērtējis izceltā zvejas rīka satura tilpumu vai nozvejas sastāvu, pārraudzības ziņojumā jāiekļauj visa attiecīgā informācija par šajā zvejas rīka vilkšanas reizē gūtās nozvejas sastāvu un jānorāda tilpuma novērtēšanas metode;

b) uzņem kuģa attēlus un reģistrē kuģa pozīciju un attēla uzņemšanas datumu un laiku, un

c) nekavējoties elektroniski nosūta pārraudzības ziņojumu un attēlus savai kompetentajai iestādei.

3.Pārraudzības ziņojumu saņēmusī dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties:

a) ar 1. punktā minētu pamanīšanu saistīto pārraudzības ziņojumu pārsūta EFCA, kura to 15 dienu laikā pēc inspekcijas kuģa atgriešanās ostā iesniedz NAFO izpildsekretāram;

b) ar 2. punktā minētu pamanīšanu saistīto pārraudzības ziņojumu pārsūta EFCA, kura to nekavējoties iesniedz NAFO izpildsekretāram pārsūtīšanai līgumslēdzējai pusei, kura ir pamanītā kuģa karoga valsts;

c) uzņemto attēlu un/vai nofilmētā materiāla kopiju un visu citu ar pamanīšanu saistīto pieejamo informāciju pēc pieprasījuma pārsūta EFCA, kura to savukārt iesniedz līgumslēdzējai pusei, kura ir pamanītā kuģa karoga valsts, vai karoga dalībvalstij, ja tā nav inspicējošā dalībvalsts;

d) nodrošina pierādījumu drošību un nepārtrauktību turpmāku inspekciju vajadzībām.

4.Katras dalībvalsts kompetentā iestāde, saņēmusi ar 2. punktā minētu pamanīšanu saistītu pārraudzības ziņojumu par kuģi, kas kuģo ar tās karogu, veic tādu izmeklēšanu, kāda var būt nepieciešama, lai noteiktu piemērotu turpmāko rīcību.

5.Šā panta 4. punktā minētās izmeklēšanas ziņojumu katra dalībvalsts nosūta EFCA, kura to iesniedz NAFO izpildsekretāram un Komisijai.”;

(9)regulas 35. panta 3. punkta c) apakšpunktā pievieno šādu v) punktu:

“v) specializētā zveja aizlieguma laikā pretrunā 6. panta 1. punkta ea) apakšpunktam vai zveja, kurā izmanto linumu ar neatļautu acs izmēru, režģi vai restes ar neatļautu attālumu starp stieņiem, vai zveja bez šķirotājrežģa vai restēm pretrunā 13. panta 2. punkta d) apakšpunktam un ja uz kuģa nav novērotāja un kuģis specializētajā zvejā iegūst mencu 3L rajonā.”;

(10)regulas 50. panta 2. punktā pievieno šādu o) apakšpunktu:

“o) izmaiņām 6. panta 1. punkta ea) apakšpunktā noteiktajos aizlieguma periodos;”;

(11)regulas 50. panta 2. punktā pievieno šādu p) apakšpunktu:

“p) uz kuģa paturēto piezvejas daudzumu, kas noteikts 7. panta 3. punktā;”;

(12)regulas 50. panta 2. punktā pievieno šādu q) apakšpunktu:

“q) zvejas kuģa kapteiņa un dalībvalstu pienākumiem, kas 15. pantā noteikti saistībā ar nozaudētiem vai pamestiem zvejas rīkiem un zvejas rīku izgūšanu;”;

(13)regulas 50. panta 2. punktā pievieno šādu r) apakšpunktu:

“r) šīs regulas 27. panta 3. punkta pieļauto atkāpšanos no novērotāju programmas”;

(14)regulas 50. panta 2. punktā pievieno šādu s) apakšpunktu:

“s) izmaiņām atsaucē uz NAFO dokumentu, kurā doto kuģa darbību sarakstu dalībvalstis izmanto saskaņā ar 30. panta 1. punkta d) apakšpunktu.”.

4. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2021/56

Regulu (ES) 2021/56 groza šādi:

(1)regulas 4. pantā iekļauj šādu 1.a, 1.b un 1.c punktu:

“1.a Ja riņķvada kuģis pārsniedz savu gada nozvejas limitu, nākamajā gadā tam nosaka ilgāku zvejas aizlieguma periodu. Riņķvada kuģiem, kuri iepriekšējā gadā ar lielacu tunzivs nozvejām pārsnieguši savu 1200 tonnu gada nozvejas limitu, šā panta 1. punktā minēto aizlieguma periodu pagarina vēl par 10 dienām. Riņķvada kuģiem, kuri ar lielacu tunzivs nozvejām pārsnieguši savu 1500 tonnu gada nozvejas limitu, aizlieguma periodu pagarina par 13 dienām. Riņķvada kuģiem, kuri ar lielacu tunzivs nozvejām pārsnieguši savu 1800 tonnu gada nozvejas limitu, aizlieguma periodu pagarina par 16 dienām; riņķvada kuģiem, kuri pārsnieguši savu 2100 tonnu gada nozvejas limitu, aizlieguma periodu pagarina par 19 dienām, bet riņķvada kuģiem, kuri pārsnieguši savu 2400 tonnu gada nozvejas limitu, aizlieguma periodu pagarina par 22 dienām, un visos gadījumos piemēro arī 1. punktā minēto zvejas aizliegumu. Saskaņā ar šo punktu noteiktās zvejas aizlieguma papildu dienas atkarībā no kuģim sākotnēji noteiktā aizlieguma perioda pievieno attiecīgi pirmā perioda sākumā vai otrā perioda beigās, tā lai katru gadu pirmais aizlieguma periods beigtos 8. oktobrī un otrais aizlieguma periods sāktos 9. novembrī.

1.b Lai 1.a punktu piemērotu, ikviena dalībvalsts savu tunzivs nozveju gadījumā uzraudzības un kontroles sistēmu stiprina, izmantojot, piemēram, uz kuģa esošo novērotāju datus, zvejas žurnālus, paraugu ņemšanu ostā un informāciju no tunzivju apstrādātājiem. Galīgos datus par lielacu tunzivs gada nozvejām, ko guvuši individuāli Savienības karoga kuģi, Komisija apkopo un ne vēlāk kā nākamā gada 15. februārī iesniedz IATTC sekretariātam.

1.c Lielacu tunzivs nozveju, kuru katrs dalībvalsts karoga kuģis guvis katrā atsevišķā reisā, attiecīgā dalībvalsts aplēš tuvākajās dienās pēc reisa beigām un nozvejas izkraušanas (izmanto, piemēram, novērotāju aplēses, kuģa žurnāla datus, zivju tilpņu paraugošanu vai konservu rūpnīcu datus).”;

(2)iekļauj šādu 4.a pantu:

“4.a pants

Ziņošana par ikgadējām Klusā okeāna zilās tunzivs piezvejām

Katra dalībvalsts ik gadu Komisijai ziņo par savām Klusā okeāna zilās tunzivs piezvejām, kuras vispār nedrīkst būt lielākas par 10 tonnām gadā. Komisija minēto informāciju reizi gadā paziņo IATTC sekretariātam.”;

(3)regulas 6. pantā pievieno šādu 2.a, 2.b, 2.c un 5.a punktu:

“2.a ZPI piestiprinātu satelītboju Savienības riņķvada kuģi drīkst inaktivēt tikai šādos apstākļos: pilnībā zaudēts signāls; uzskriešana uz sēkļa; ZPI piesavinājusies kāda trešā persona; inaktivēšanu veic uz zvejas aizlieguma laiku; boja atrodas ārpus apgabala, ko norobežo 150° un 100° rietumu garuma meridiāns un 8° ziemeļu platuma un 10° dienvidu platuma paralēle, vai apgabala, ko norobežo 100° rietumu garuma meridiāns un Amerikas kontinenta krasts un 5° ziemeļu platuma un 15° dienvidu platuma paralēle; īpašumtiesību nodošana.

2.b Savienības riņķvada kuģi drīkst jūrā esošai ZPI piestiprinātu satelītboju attālināti reaktivēt, lai palīdzētu atgūt uz sēkļa uzskrējušu ZPI, pēc inaktivēšanas uz zvejas aizlieguma laiku vai ja īpašumtiesības uz boju nodotas, kamēr attiecīgā ZPI atrodas jūrā.

2.c Par satelītbojas inaktivēšanu vai attālinātu reaktivēšanu Savienības riņķvada kuģi IATTC ziņo saskaņā ar II un III pielikumu. Ziņojumus iesniedz ik mēnesi ar vismaz 60 dienu, bet ne vairāk kā 90 dienu nobīdi pēc inaktivēšanas vai attālinātās reaktivēšanas.

5.a Katra dalībvalsts par katru kalendāro gadu iesniedz Komisijai informāciju par 4. un 5. punkta īstenošanas stāvokli; to dara formā, kas ir saskanīga ar nozvejas un zvejas piepūles datu sniegšanas jomā pastāvošajiem IATTC standartiem, un iesniegto informāciju analizēšanas nolūkā dara pieejamu IATTC zinātniskajam personālam un ZPI ad hoc darba grupai.”;

(4)pievieno šādu 6.a pantu:

“6.a pants

ZPI konstrukcija un atgūšana

1.Lai samazinātu haizivju, jūras bruņurupuču vai jebkuru citu sugu īpatņu iepīšanās gadījumu skaitu, Savienības zvejas kuģi izvieto vai atkārtoti izvieto tikai tādas ZPI, kuru uzbūvē, kā noteikts IV pielikuma specifikācijās, nav izmantots linums vai cits iepinošs materiāls.

2.Lai samazinātu sintētiskā jūras piedrazojuma daudzumu:

(a)no 2026. gada 1. janvāra Savienības zvejas kuģu operatori izvieto vai atkārtoti izvieto tikai tādas dreifējošās ZPI, kas pieder pie IV pielikumā definētās I, II, III vai IV bionoārdāmības kategorijas;

(b)no 2029. gada 1. janvāra Savienības zvejas kuģu operatori izvieto vai atkārtoti izvieto tikai tādas dreifējošās ZPI, kas pieder pie IV pielikumā definētās I vai II bionoārdāmības kategorijas.

3.Bionenoārdāmus materiālus, it īpaši neilona virves, par pagaidu risinājumu gadījumā, ja bionoārdāma alternatīva nav pieejama, drīkst izmantot vienīgi tālab, lai strukturāli nostiprinātu I vai II bionoārdāmības kategorijai piederīgas ZPI peldošos vai zemūdens komponentus.

4.Lai nepieļautu dreifējošu ZPI nozaudēšanu vai nonākšanu uz sēkļa, dalībvalstis var rosināt brīvprātīgas dreifējošu ZPI atgūšanas programmas, kuras ar sadarbīgām iniciatīvām īstenotu konvencijas apgabalā darbojošies zvejas kuģi vai ZPI atgūšanas projektus īstenojoši kuģi. Šādas atgūšanas darbības neierobežo ar ZPI zvejojošo riņķvada kuģu ikdienišķās zvejas operācijas un aprobežojas ar dreifējošu ZPI savākšanu galīgas likvidēšanas nolūkā un tātad neietver nekādu apkopes vai pielāgošanas darbu. Atgūstošie kuģi paši ZPI izvieto tikai tad, ja tie ir attiecīgu atļauju saņēmuši riņķvada kuģi. Brīvprātīgo atgūšanas programmu satvarā savāktās dreifējošās ZPI uzceļ uz kuģa un nogādā ostā, lai tās reciklētu vai likvidētu.”;

(5)iekļauj šādu 7.a, 7.b un 7.c pantu:

“7.a pants

Ostas valsts pasākumi

1.Dalībvalsts, kas vēlas atvērt savas ostas trešo valstu zvejas kuģiem, uz kuriem ir IATTC konvencijas apgabalā nozvejoti IATTC zvejas produkti vai no šādiem resursiem iegūti zvejas produkti, kas iepriekš nav bijuši izkrauti vai pārkrauti citā kuģī ostā vai jūrā:

a) apstiprina ostas, kurās trešo valstu zvejas kuģi drīkst lūgt ienākšanas atļauju atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1005/2008 5. pantam;

b) apstiprina kontaktpunktu, kuram jāsaņem iepriekšējs paziņojums atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. pantam;

c) apstiprina kontaktpunktu, kuram jāsaņem inspekcijas ziņojumi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. panta 3. punktam.

2.Visas izmaiņas apstiprināto kontaktpunktu un apstiprināto ostu sarakstā dalībvalstis Komisijai nosūta vismaz 20 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Komisija minēto informāciju vismaz 7 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā pārsūta IATTC sekretariātam.

3.Dalībvalstis pēc vajadzības rīkojas, nodrošinot, lai kapteiņi veicinātu drošu piekļūšanu zvejas kuģim, sadarbotos ar ostas Puses kompetento iestādi, atvieglotu inspicēšanu un saziņu un personīgi vai ar citu cilvēku starpniecību neliktu ostas Puses inspektoriem šķēršļus, viņus neiebiedētu vai neiejauktos viņu pienākumu izpildē.

7.b pants

Kuģu monitoringa sistēma

1.Savienības zvejas kuģi nodrošina, ka kuģu monitoringa sistēmas savāktā informācija ietver šādus elementus:

a) kuģa identifikācijas dati;

b) kuģa ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums), kur kļūda ir mazāka par 100 metriem un ticamības līmenis ir 98 %;

c) pozīcijas noteikšanas datums un laiks (UTC) un

d) kuģa ātrums un kurss.

2.Uz sauszemes esošais dalībvalsts zvejas uzraudzības centrs (FMC) 1. punktā minēto informāciju ievāc vismaz reizi četrās stundās par āķu jedu kuģiem un reizi divās stundās par citiem kuģiem.

3.Uz kuģiem uzstādītais VMS aprīkojums ir vismaz tāds, kas darbojas pret neatļautu iejaukšanos drošā veidā (t. i., visi neatļautas iejaukšanās mēģinājumi būs pamanāmi elektroniskā monitoringa pakalpojumu sniedzējam vai kuģa īpašniekam un par tiem tiks ziņots attiecīgajai kuģa karoga iestādei), pilnībā automātiski un regulāri paziņo pozīcijas datus, saglabā darbspēju jebkādos vides apstākļos un spēj ziņojumus un ziņas pārraidīt arī manuālā režīmā.

4.Savienības zvejas kuģim nav atļauts zvejas reisu sākt ar bojātu satelītlokalizācijas ierīci. Ja ierīce par 30 dienām ilgāka zvejas reisa laikā pārtrauc darboties vai iestājas tehniska atteice, ierīce jāsalabo vai jānomaina, tiklīdz kuģis ienācis ostā.

5.Ja konstatē uz zvejas kuģa uzstādītās satelītlokalizācijas ierīces tehnisku atteici vai nedarbošanos, kas liegusi saņemt divas secīgas pārraides, kuģa kapteinis pāriet uz pārraidīšanu manuālā režīmā saskaņā ar 5. punktu un ierīci salabo vai nomaina 30 dienu laikā. Tā rīkojas tikai tad, ja kompetentās iestādes ir izsmēlušas visas sapratīgās iespējas, kā nodrošināt pārraides, un uz kuģa nav otras funkcionējošas satelītlokalizācijas ierīces.

6.Savienības zvejas kuģis, kura satelītlokalizācijas ierīce ir bojāta, 1. punktā minēto informāciju vismaz reizi 6 stundās FMC vai attiecīgajai kompetentajai iestādei paziņo, izmantojot citus sakaru līdzekļus (piem., radio, ziņojumus tīmeklī, elektronisko pastu, telefaksu vai teleksu).

7.c pants

Elektroniskā monitoringa sistēmas un kuģu monitoringa plāni

1.“Elektroniskā monitoringa sistēma” jeb “EMS” ir integrēta aparatūras un programmatūras sistēma, kas atbalsta zvejas darbību videomateriāla un pozīcijas datu ierakstīšanu un/vai sensoru un ļauj analizēt un ziņot elektroniskā monitoringa ierakstus.

2.Ieviešot elektroniskā monitoringa sistēmu (EMS) konvencijas apgabalā, Savienības zvejas kuģi piemēro VI un VII pielikumā noteiktās minimālās tehniskās prasības, veiktspējas standartus un datu prasības.

3.Lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību un prioritāšu izmaiņas, kā arī kuģu dažādā lieluma, izmantoto zvejas rīku un piekoptās zvejas prakses specifiku, VI pielikumā noteiktās minimālās tehniskās prasības, veiktspējas standartus un datu prasības Komisija periodiski pārskata.

4.Minimālās tehniskās prasības, veiktspējas standarti, darbības, kuras ar EMS būtu jāaptver un jāfiksē ar kameru (kamerām), un vispārīgi ieteikumi par EMS aprīkojuma konfigurēšanu ir sniegti VI pielikumā. Līdzīgas konstrukcijas kuģiem vai kuģu grupām, kas atbilst šiem minimālajiem standartiem, ir katram savs kuģa monitoringa plāns (KMP), kurā ievērota kuģa konstrukcija un specifika.

5.EMS aprīkojums automātiski un autonomi vāc EMS ierakstus, kas vajadzīgi, lai ģenerētu prasītos EM datus, un darbojas pret neatļautu iejaukšanos drošā veidā (t. i., visi neatļautas iejaukšanās mēģinājumi būs pamanāmi EM pakalpojumu sniedzējam vai kuģa īpašniekam un par tiem tiks ziņots attiecīgajai kuģa karoga iestādei). Gan EMS vācamo datu lauku obligātais minimums, gan fakultatīvo datu lauki par katru kuģa tipu ir doti VII pielikumā.

6.Ja dalībvalsts iecerējusi panākt, lai zvejniecību dati tiktu iesniegti ar EMS starpniecību, tā par katru kuģi vai kuģu grupu, kas zvejo tunzivis vai tunzivjveidīgo sugu zivis (piemēram, par visiem riņķvadu kuģiem vai visiem āķu jedu kuģiem, vai visiem āķu jedu kuģiem kādā noteiktā kuģa lieluma kategorijā), izstrādā EMS kuģa monitoringa plānu (KMP), uz kura pamata tiks ekspluatēts EMS aprīkojums.

7.Līdzīgas konstrukcijas kuģiem vai kuģu grupām, kas izmanto EMS, atbilst VI pielikuma minimālajiem standartiem un piemēro IATTC noteiktos minimālos EMS standartus, ir katram savs kuģa monitoringa plāns (KMP), kurā kuģa konstrukcija un specifika ievērota atbilstoši VI pielikumam.

8.KMP apraksta individuālā kuģa EMS aprīkojuma konfigurāciju, komponentus un uzstādīšanu, un minētā konfigurācija ir tāda, ar kuru var iegūt EMS ierakstus, kas atbilst visiem attiecīgajiem šā dokumenta obligātajiem minimālajiem standartiem un tehniskajām specifikācijām. Nepieciešamais kuģa monitoringa plāna saturs ir norādīts VIII pielikumā. Dalībvalstis drīkst izvēlēties arī citu KMP formātu, ja tas atbilst VIII pielikuma 4. punkta minimālajām prasībām.

9.Vienmēr, kad kuģa darbības tiek monitorētas, izmantojot EMS aprīkojumu, uz šā kuģa atrodas dalībvalsts apstiprināta KMP kopija.

10.Par visām KMP izmaiņām, arī attiecībā uz EMS aprīkojumu, apstiprinājuma saņemšanas nolūkā paziņo kuģa karoga iestādei.

11.EMS ierakstu uzglabāšanas un paturēšanas, datu izgūšanas un datu izskatīšanas un ziņošanas standarti ir sīki izklāstīti IX pielikumā.

12.Ja Savienības zvejas kuģim ir KMP, šā kuģa kapteinis nodrošina, ka:

(a)EMS aprīkojuma darbības traucējumu gadījumā par tiem pēc iespējas drīzāk ziņo attiecīgajai karoga iestādei un – attiecīgā gadījumā – EM pakalpojumu sniedzējam;

(b)pēc karoga iestādes vai cita pilnvarota personāla pieprasījuma tiek nodrošināta fiziska piekļuve uz kuģa uzstādītā EMS aprīkojuma komponentiem;

(c)saskanīgi ar KMP un kameras skatu, kurš ir tāds, kas spēj ievākt šīs regulas prasīto un VI pielikumā noteikto datu minimumu, kameru skats ir neaizsegts un kameras objektīva lēcas vai vāciņus pēc vajadzības notīra;

(d)ciktāl praktiski iespējams, apiešanās ar nozveju un piezveju ir tāda, kas elektroniskā monitoringa kamerām paver adekvātu skatu, kāds vajadzīgs VI pielikumā norādīto attiecīgo datu lauku (piemēram, sugas noteikšanas, nozvejas sastāva u. c. lauku) aizpildīšanai;

(e)elektroniskā monitoringa ierakstus nosūta vai izgūst saskaņā ar IX pielikuma standartiem;

(f)ja vien karoga dalībvalsts vai dalībvalsts pilnvarots personāls nav devis attiecīgu atļauju un instrukcijas, EMS aprīkojuma darbībā neviens neiejaucas (piemēram, neatvieno sistēmu, nepārkārto kameras vai neaizsedz kameras skatu, neatvieno kameras vai sensorus, manuāli neizslēdz EMS aprīkojumu, apzināti nelauž sistēmu).

13.Dalībvalstis, kas nolemj IATTC iesniedzamo zvejniecību datu vākšanas vajadzībām ieviest EMS, nodrošina, ka pirms EMS datu iesniegšanas IATTC šo dalībvalstu karoga kuģi atbilst šādiem EMS minimālo standartu un prasību obligātajiem elementiem:

(a)dalībvalstu EM programmas ir izstrādātas, iekārtotas un ieviestas tā, lai nodrošinātu, ka tās ir pārredzamas un ka ar tām iegūtie dati ir verificējami saskaņā ar IX pielikumu;

(b)EM datu sintēzē EMS ierakstu analīzi veic konvencijas pušu pilnvaroti uzņēmumi vai šo pušu institūcijas vai iestādes, kuru apmācība, zināšanas, prasmes un spējas ir tādas, kādas nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu EM ierakstu analīzi un EMS datu ģenerēšanu; tas ietver arī pietiekami precīzu sugas noteikšanu;

(c)uz minēto dalībvalstu jurisdikcijā esošiem kuģiem uzstādītā EMS aprīkojuma sakarā vajadzīgo veselības statusa ziņojumu nodrošina EMS pakalpojumu sniedzējs vai pats EMS aprīkojums;

(d)EMS aprīkojuma atteices gadījumam ir izstrādāti noteikumi un procedūras, un tie tiek ievēroti.

14.Dalībvalstis Komisijai iesniedz EMS programmas aprakstu, kurā sīki izklāstīta vismaz šāda informācija:

(a)programmā izmantotie KMP;

(b)zivsaimniecības iestāžu un kuģa īpašnieka/apkalpes pienākumi attiecībā uz aprīkojuma uzstādīšanu un tehnisko apkopi, arī uzstādīto kameru kārtējo tīrīšanu, un tas, kā jāreaģē uz mehānisku vai tehnisku EMS atteici;

(c)ar IX pielikumu saskanīgi datu glabāšanas, izgūšanas un nosūtīšanas protokoli;

(d)iekšējās ziņošanas protokoli un turpinājuma protokoli gadījumiem, ja konstatēta standartiem neatbilstoša rīcība, un arī noteikumi un procedūras, kas jāievēro EMS aprīkojuma atteices gadījumā.

15.Pirms EM programma sāk sūtīt datus IATTC, EMS programmas aprakstu Komisija iesniedz IATTC direktoram. Par visām izmaiņām savās pašmāju EMS programmās dalībvalstis paziņo Komisijai, kura ikreiz, kad šādas izmaiņas notikušas, par tām informē IATTC direktoru.

16.Dalībvalstis, kas nolemj IATTC iesniedzamo zvejniecību datu vākšanas vajadzībām ieviest EMS, piemērojamajās rezolūcijās noteiktajos datu paziņošanas termiņos (vēlamāk) vai līdz nākamā gada beigām IATTC sekretariātam paziņo katra gada EMS datus, kuri savākti saskaņā ar šajā aktā noteiktajiem minimālajiem standartiem un ievērojot VI un VII pielikuma formātus un vadlīnijas un IX pielikuma konfidencialitātes prasības.

17.Dalībvalstis, kas nolemj IATTC iesniedzamo zvejniecību datu vākšanas vajadzībām ieviest EMS, līdz nākamā gada 30. martam Komisijai iesniedz flotes līmeņa kopsavilkumu par saviem KMP un tajā apraksta EM programmas (programmu) iepriekšējā gada īstenošanas sekmes un norāda vismaz tādus elementus kā EM ieviesušo kuģu skaits sadalījumā pa zvejas rīkiem un zvejas veidiem; flotē ieviesto EMS konfigurāciju diapazons; vispārīgs apraksts par EMS prasībām, ko dalībvalstis izvirzījušas kuģu kapteiņiem/apkalpēm; EM aptverto kuģu procentuālais īpatsvars sadalījumā pa zvejas veidiem un zvejas rīkiem; ziņas par minētā īpatsvara aprēķināšanas metodi; (attiecīgā gadījumā) informācija par atbilstības uzraudzīšanu.”;

(6)regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Zīdainās haizivis

1.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot vai piedāvāt pārdošanai tādas zīdainās haizivs (Carcharhinus falciformis) liemeni vai liemeņa daļas, kuru konvencijas apgabalā nozvejojuši riņķvada kuģi.

2.Kad vien iespējams, Savienības riņķvada kuģi zīdainās haizivis atbrīvo dzīvas.

3.Ja kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, savu operāciju laikā netīši nozvejo zīdainās haizivis un sasaldē tās un ja izkraušanas vietā ir klāt valdības iestādes, zīdainās haizivs liemeni tām nodod nesadalītu. Ja valdības iestādes klātienē nav pieejamas, nododamo nesadalīto zīdainās haizivs liemeni nepārdod vai neiemaina bartera veidā, taču to drīkst ziedot vietējai lietošanai pārtikā. Par šādi nodotām zīdainajām haizivīm paziņo IATTC sekretariātam.

4.Kuģi, kuri haizivis nejauši nozvejojuši ar āķu jedām, zīdainās haizivs piezveju ierobežo līdz ne vairāk kā 20 % no katrā zvejas reisā gūtās kopējās nozvejas (svara izteiksmē). Vairāksugu zvejniecībās, kurās izmanto dreifējošas āķu jedas (un vairums āķu peld dziļumā, kas ir mazāks par 100 metriem, un nav domāti zobenzivīm), 100 cm kopgarumu nesasniegušu zīdaino haizivju nozveju ierobežo līdz 20 % no reisā nozvejoto zīdaino haizivju kopskaita.

5.Vairāksugu zvejniecībās, kurās izmanto dreifējošas āķu jedas un kurās 100 cm kopgarumu nesasniegušu zīdaino haizivju piezvejas īpatsvars citu gadā nozvejoto zīdaino haizivju vidū (svara izteiksmē) vidēji ir lielāks par 20 %, dalībvalstis katru gadu uz trijiem secīgiem mēnešiem aizliedz izmantot tērauda pavadiņas. Zīdaino haizivju vidējo īpatsvaru nozvejā aprēķina pēc iepriekšējā kalendārā gada datiem. Šā punkta noteikumi attiecas arī uz kuģiem, kuri vairāksugu zvejniecībās ir jaunpienācēji, un uz kuģiem, par kuriem iepriekšējā perioda dati nav pieejami.

6.Šo pantu nepiemēro Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri izmanto manuāli (t i., bez mehāniskām vai hidrauliskām vinčām) darbināmus zvejas rīkus, un kuri zvejas reisa laikā nozveju nenodod bāzes kuģim.

7.Dalībvalstis katru gadu pirms 15. septembra Komisijai paziņo, kāds 5. punktā minētais tērauda pavadiņu izmantošanu ierobežojošais secīgais periods tiks ievērots kalendārajā gadā. Komisija par to attiecīgi paziņo IATTC sekretariātam.

8.Dalībvalstis prasa zīdaino haizivju nozvejas datus vākt un iesniegt saskaņā ar IATTC datu ziņošanas prasībām. Dalībvalstis, izmantojot novērotāju programmas un citus līdzekļus, reģistrē un IATTC paziņo arī to nozvejoto zīdaino haizivju skaitu un stāvokli (nedzīvas/dzīvas), kuras jebkuras kapacitātes klases riņķvada kuģi ir atbrīvojuši.

9.Savienības zvejas kuģi nezvejo IATTC noteiktajos zīdaino haizivju mazuļu dzimšanas apgabalos.”;

(7)regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Droša haizivju atbrīvošana

10.Nozvejotas un nepaturamas (dzīvas vai nedzīvas) haizivis, tiklīdz tās ir pamanītas pie vada, iepinušās tīklā vai izceltas uz klāja, Savienības zvejas kuģis tūlīt atbrīvo pēc iespējas neskartas un pienācīgi ņemot vērā iesaistīto personu drošību. Dalībvalstis prasa, lai riņķvada kuģi piemērotu šādu procedūru, kas gādā par operācijās iesaistīto personu drošību:

(a)iepinušās haizivis no tīkla okeānā atbrīvo, cik vien drīz iespējams pēc tam, kad tās pirmo reizi pamanītas;

(b)uz klāja izceltas haizivis cik vien drīz iespējams atlaiž atpakaļ ūdenī, tālab izmantojot vai nu rampu, kas klāju savieno ar kuģa bortā esošu atvērumu, vai avārijas lūkas. Ja rampas vai avārijas lūkas nav pieejamas, haizivis ūdenī nolaiž ar siksnu vai kravas tīklu, tālab izmantojot celtni vai līdzīgu aprīkojumu, vai rīkojas, kā norādīts Rezolūcijas C-24-05 25 3. pielikumā;

(c)apejoties ar haizivīm, ir aizliegts izmantot žebērkļus, āķus vai tiem līdzīgus instrumentus;

(d)aizliegts haizivis celt aiz galvas, astes, žaunu spraugām vai elpošanas atverēm vai aptinot vai caurverot haizivs ķermeni ar stiepli. Aizliegts haizivju ķermeni caurdurt (piemēram, lai caurvērtu pacelšanas trosi);

(e)aizliegts uz kuģa uzcelt vai no riņķvada (piemēram, ar vilcējtrosi) izvilkt vaļhaizivis (Rhincodon typus).

11.Dalībvalstis prasa, lai āķu jedu kuģi piemērotu šādu procedūru, kas gādā par operācijās iesaistīto personu drošību:

(a)iepinušās haizivis no tīkla okeānā atbrīvo, cik vien drīz iespējams pēc tam, kad tās pirmo reizi pamanītas;

(b)uz klāja izceltas haizivis cik vien drīz iespējams atlaiž atpakaļ ūdenī, tālab izmantojot vai nu rampu, kas klāju savieno ar kuģa bortā esošu atvērumu, vai avārijas lūkas. Ja rampas vai avārijas lūkas nav pieejamas, haizivis ūdenī nolaiž ar siksnu vai kravas tīklu, tālab izmantojot celtni vai līdzīgu aprīkojumu, vai rīkojas, kā norādīts Rezolūcijas C-24-05 3. pielikumā;

(c)apejoties ar haizivīm, ir aizliegts izmantot žebērkļus, āķus vai tiem līdzīgus instrumentus;

(d)aizliegts haizivis celt aiz galvas, astes, žaunu spraugām vai elpošanas atverēm vai aptinot vai caurverot haizivs ķermeni ar stiepli. Aizliegts haizivju ķermeni caurdurt (piemēram, lai caurvērtu pacelšanas trosi);

(e)aizliegts uz kuģa uzcelt vai no riņķvada (piemēram, ar vilcējtrosi) izvilkt vaļhaizivis (Rhincodon typus);

(f)ja iespējams, haizivis atstāj ūdenī;

(g)atzara auklu pārgriež pēc iespējas tuvāk āķim, tālab izmantojot auklas pārgriešanas rīku, un tādā veidā, ka pie dzīvnieka paliek mazāk nekā 1 m auklas, ja tas ir praktiski iespējams.

12.Papildus 12. panta 1. punkta noteikumiem Savienības zvejas kuģi attiecībā uz haizivīm piemēro labāko praksi, kas apiešanās un atbrīvošanas drošuma jomā noteikta ar Rezolūcijas C-24-05 3. un 3.1. pielikuma vadlīnijām.”;

(8)regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Datu vākšana par dažādu sugu haizivīm

1.Savienības zvejas kuģu kapteiņi vāc un dalībvalstīm iesniedz zīdainās haizivs un āmurhaizivs nozvejas datus, un dalībvalstis minētos datus katru gadu līdz 31. martam nosūta un iesniedz Komisijai. Komisija šos datus pārsūta IATTC sekretariātam.

2.Katra dalībvalsts saskanīgi ar IATTC ziņošanas procedūrām katru gadu līdz 31. martam Komisijai paziņo datus par nozvejām, par zvejas piepūli sadalījumā pa zvejas rīku veidiem un par haizivju tirdzniecību, ja iespējams, sadalījumā pa sugām, un iekļauj arī pieejamos vēsturiskos datus. Komisija šos datus pārsūta IATTC sekretariātam.

3.Novērotāji uz Savienības zvejas kuģiem reģistrē nozvejoto un atbrīvoto zīdaino haizivju un āmurhaizivju skaitu un stāvokli (nedzīvas vai dzīvas).

4.Dalībvalstis ar novērotāju programmu, elektroniskā monitoringa programmu vai citu līdzekļu palīdzību un atbilstoši piemērojamajām monitoringa prasībām nodrošina arī visu nozvejoto haizivju sugu noteikšanu, norāda nozvejoto haizivju skaitu un stāvokli (nedzīvas/dzīvas) un aptver jebkuras kapacitātes klases riņķvada kuģu un āķu jedu kuģu nejauši nozvejotos un/vai atbrīvotos īpatņus.”;

(9)regulas 20. panta 1. punktā pievieno šādu q) apakšpunktu:

“q) vai kuģim ir derīga atļauja konvencijas apgabalā zvejot vai pārkraut citā kuģī.”;

(10)regulas 25. pantā pievieno šādu 6. punktu:

“6. Dalībvalstis ne vēlāk kā 75 dienas pirms zinātniskās padomdevējas komitejas kārtējās sanāksmes Komisijai iesniedz datus, kas par ZPI savākti saskaņā ar šīs regulas 14. pantu. Minēto informāciju Komisija ne vēlāk kā 60 dienas pirms zinātniskās padomdevējas komitejas sanāksmes pārsūta IATTC sekretariātam.”;

(11)regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

Atbilstības nodrošināšanas process un IATTC paziņojums par varbūtēju neatbilstību

1.Ne vēlāk kā 75 dienas, pirms gadskārtējā sanāksmē pulcējas IATTC komisijas pieņemto pasākumu īstenošanas izskatītājkomiteja (“atbilstības komiteja”), dalībvalstis aizpilda Rezolūcijas C-22-02 26 I pielikumā doto standarta anketu par IATTC prasību izpildi. Minētajā anketā sniegtās ziņas Komisija ne vēlāk kā 60 dienas pirms atbilstības komitejas sanāksmes pārsūta IATTC direktoram.

2.Ja Komisija no IATTC direktora saņem informāciju, kas norāda uz aizdomām par dalībvalsts vai Savienības zvejas kuģu pieļautu neatbilstību konvencijas vai rezolūciju prasībām, Komisija šo informāciju nekavējoties pārsūta attiecīgajai dalībvalstij.

3.Dalībvalsts vismaz 75 dienas pirms atbilstības komitejas gadskārtējās sanāksmes sāk izmeklēšanu saistībā ar varbūtējo neatbilstību un paziņo Komisijai minētās izmeklēšanas konstatējumus un to, kā dalībvalsts rīkojusies, lai neatbilstības stāvokli atrisinātu.

4.Minēto informāciju Komisija IATTC direktoram pārsūta vismaz 60 dienas pirms atbilstības komitejas sanāksmes.”;

(12)iekļauj šādu 27.a pantu:

“27.a pants

Vadlīnijas

Komisija dalībvalstis, kurām ir zvejas iespējas konvencijas apgabalā, nodrošina ar visām labākās prakses vadlīnijām, ko IATTC attiecībā uz haizivīm izstrādājusi apiešanās un atbrīvošanas drošuma jomā.

Attiecīgās dalībvalstis savu kuģu gadījumā nodrošina, ka attiecīgajās zvejniecībās iesaistīto kuģu kapteiņi minētās vadlīnijas saņem. Minētie kapteiņi veic visus pasākumus, kas ir vajadzīgi vai iespējami, lai šādas vadlīnijas piemērotu.”;

(13)regulas 28. panta 1. punktā pievieno šādu p) apakšpunktu:

“p) regulas 12. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 12. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 12. panta 3. punkta atsauci uz vadlīniju dokumentiem un 26. panta 1. punkta atsauci uz starptautiskajiem aktiem.”;

(14)Regulas (ES) 2021/56 pielikumā “1. tabula. Sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumi” vārdu “pielikums” virsrakstā aizstāj ar vārdkopu “II pielikums”;

(15)Regulai (ES) 2021/56 pievieno II, III, IV, V, VI, VII, VIII un IX pielikumu, kas doti šīs regulas II pielikumā.

5. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2022/2056

Regulu (ES) 2022/2056 groza šādi:

(1)regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“Vispārīgi haizivju aizsardzības pasākumi

1.Savienības kuģi, kas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma ar āķu jedām kā mērķsugas zvejo tunzivis, buruzivis un marlīnus, par atzaru auklām vai stieples pavadiņām neizmanto pagarinātājstiepli, un tiem ir aizliegts izmantot tieši no āķu jedas pludiņiem vai piesējuma auklām izejošas atzaru auklas, ko sauc arī par haizivju zvejas auklām un kas attēlotas VI pielikumā. Kuģiem, uz kuriem pagarinātājstiepli izmanto atzaru auklām vai pavadiņām, tā ir jānovieto glabāšanā.

2.Ja uz kuģa ir novērotājs vai elektroniskās uzraudzības kamera, tad, lai atvieglotu haizivs sugas noteikšanu, kā arī apkalpes un novērotāja drošības labad Savienības zvejas kuģi nodrošina, ka nozvejotās haizivis, kuras nav jāpatur, pirms palaišanas brīvībā tiek vilktas līdzās kuģim.

3.Savienības āķu jedu kuģu nozvejotās haizivis, kuras netiek paturētas, pēc iespējas drīzāk atbrīvo, apkalpes un novērotāja drošības labad izmantojot šādu pieeju:

(a)ja iespējams, haizivi atstāj ūdenī un

(b)atzara auklu pārgriež pēc iespējas tuvāk āķim, tālab izmantojot auklas pārgriešanas rīku.”;

(2)regulas 15. pantā pievieno jaunu 5. punktu:

“5. Okeāna baltspuru haizivs īpatņus, kas netīši nozvejoti riņķvada kuģu operāciju laikā un sasaldēti, attiecīgais zvejas kuģis nodod atbildīgajām valdības iestādēm vai izmet izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas vietā. Atbildīgās valdības iestādes šādi nodotas okeāna baltspuru haizivis nedrīkst pārdot vai iemainīt bartera veidā, bet drīkst ziedot vietējai lietošanai pārtikā.”;

(3)regulas 17. pantā pievieno jaunu 6. punktu:

“6. Zīdainās haizivs īpatņus, kas netīši nozvejoti riņķvada kuģu operāciju laikā un sasaldēti, attiecīgais zvejas kuģis nodod atbildīgajām valdības iestādēm vai izmet izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas vietā. Atbildīgās valdības iestādes šādi nodotas zīdainās haizivis nedrīkst pārdot vai iemainīt bartera veidā, bet drīkst ziedot vietējai lietošanai pārtikā.”;

(4)regulas 24. pantā c) punktu aizstāj ar šādu:

“c) zvejas kuģiem, kuru karoga valstis nav līgumslēdzējas puses un kurus līgumslēdzējas puses ekspluatē saskaņā ar fraktēšanas, nomas vai līdzīgiem līgumiem, un kuri izpilda CMM prasības.”.

6. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2022/2343

Regulu (ES) 2022/2343 groza šādi:

(1)regulas 3. pantā pievieno šādu 18) punktu:

“18) “elektroniskā monitoringa sistēma” jeb “EMS” ir integrēta aparatūras un programmatūras sistēma, kas atbalsta zvejas darbību videomateriāla un pozīcijas datu ierakstīšanu un/vai sensoru un ļauj analizēt un ziņot elektroniskā monitoringa ierakstus.”;

(2)regulas 4. pantā iekļauj šādus punktus:

“1.a Kad zvejas operācijā sasniegts brīdis, kurā riņķvads ir pilnībā savilkts un vairāk nekā puse no tā ir izcelta no ūdens, Savienības riņķvada kuģi tropiskās tunzivis vairs neizmet. Ja aprīkojuma darbības traucējumi rīka savilkšanu un izcelšanu ietekmē tādā veidā, ka šo noteikumu nav iespējams izpildīt, apkalpei jācenšas tunzivis un nemērķa sugu zivis pēc iespējas drīzāk atbrīvot.

1.b Ciktāl praktiski iespējams un izņemot lietošanai pārtikā nederīgas zivis, Savienības riņķvada kuģi patur uz kuģa un izkrauj visas nemērķa sugu tunzivju, varavīksnes stavridas, lielās korifēnas, mugurradžu dzimtas zivju, buruzivju un marlīnu dzimtas zivju, vahū un barakudu dzimtas zivju nozvejas.”;

(3)iekļauj šādu 5.a pantu:

“5.a pants

Brīvprātīgi noteikts zvejas aizliegums

“1. Dalībvalstis var nolemt vismaz uz 31 secīgu dienu aizliegt sava karoga kuģiem IOTC kompetences apgabalā zvejot lielacu tunzivi, dzeltenspuru tunzivi un svītraino tunzivi. Šo aizliegumu var neattiecināt uz dalībvalsts EEZ robežās zvejojošiem kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem.

2. Dalībvalstis, kuras nolemj šādu zvejas aizliegumu ieviest, katru gadu ne vēlāk kā 15. decembrī Komisijai paziņo izraudzīto zvejas aizlieguma laikposmu. Komisija minēto informāciju ne vēlāk kā 31. decembrī nosūta IOTC sekretariātam.”;

(4)iekļauj šādu 8.a pantu:

“8.a pants

Dreifējošu ZPI pārvaldība

1.Izvietot DZPI un instrumentālas bojas drīkst vienīgi riņķvada kuģi un ar tiem saistītie apgādes kuģi.

2.Riņķvada kuģi un ar tiem saistītie apgādes kuģi DZPI izvieto tikai kopā ar instrumentālu boju, kas ir aktivēta un ierakstīta DZPI reģistrā, kad IOTC tādu ir izveidojusi. Citu veidu bojas, piemēram, radiobojas, ir aizliegtas.

3.Riņķvada kuģi un ar tiem saistītie apgādes kuģi instrumentālās bojas aktivē tikai tad, ja tās fiziski atrodas uz kuģa, un reaktivē tikai pēc tam, kad tās ir pārvestas ostā un kad to ir atļāvušas attiecīgās karoga dalībvalstis.

4.Riņķvada kuģi un ar tiem saistītie apgādes kuģi veic visus sapratīgos piesardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu DZPI un instrumentālo boju nejaušu nozaudēšanu, un, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, tiem ir aizliegts DZPI vai ar tām saistītās instrumentālās bojas izmest apzināti.

5.Pirms ziņot par DZPI nozaudēšanu, riņķvada kuģi un ar tiem saistītie apgādes kuģi cenšas šādu DZPI pēc iespējas drīzāk atrast un izgūt.

6.Ja tiek izgūta kādai DZPI piestiprināta instrumentālā boja, riņķvada kuģi un ar tiem saistītie apgādes kuģi jūrā peldošu DZPI neatstāj bez aktīvas instrumentālas bojas.

7.Dalībvalstis izstrādā nacionālos pārvaldības plānus par to, kā dalībvalstu zvejas kuģiem izmantot DZPI. Pārvaldības plānā ievēro 2. pielikumā izklāstītās pamatnostādnes.

8.Šā panta 7. punktā minēto pārvaldības plānu dalībvalstis ne vēlāk kā 75 dienas pirms IOTC gadskārtējās, 2025. gada sanāksmes iesniedz Komisijai un pēc tam vajadzības gadījumā reizi gadā iesniedz plāna grozījumus.”;

(5)iekļauj šādu 8.b pantu:

“8.b pants

Dreifējošu ZPI konstrukcija un uzbūve

1.Riņķvada kuģi un ar tiem saistītie apgādes kuģi izmanto tikai tādas DZPI, kuru konstrukcija un uzbūve atbilst šādām specifikācijām, kas ar piemēru ilustrētas 3.a pielikumā:

(a)nevienā DZPI daļā nedrīkst izmantot linuma materiālus;

(b)izmanto tikai neiepinošus materiālus un konstrukcijas un

(c)zemūdens struktūra nedrīkst būt garāka par 50 metriem.

2.Riņķvada kuģi un ar tiem saistītie apgādes kuģi:

(a)no 2026. gada 1. janvāra vairs neizvieto nekādas III pielikumā definētās V kategorijas DZPI un izmanto tikai I, II III un IV bionoārdāmības kategorijas DZPI;

(b)no 2027. gada 1. janvāra izmanto tikai III pielikumā definētās I un II kategorijas DZPI un

(c)no 2029. gada 1. janvāra izmanto tikai III pielikumā definētās I kategorijas DZPI.

3.Izvietotai DZPI piestiprinātas instrumentālās bojas ir paliekoši un skaidri marķētas ar unikālu atsauces numuru (instrumentālās bojas ražotāja piešķirtu identifikatoru) un ar IOTC unikālo kuģa identifikācijas numuru.

4.No 2026. gada 1. janvāra DZPI tiek paliekoši marķētas ar IOTC īpašo DZPI unikālo identifikatoru, kas saņemts no IOTC sekretariāta. Šis marķējums ir atšķirīgs no pašas instrumentālās bojas marķējuma.

5.Riņķvada kuģi un ar tiem saistītie apgādes kuģi, kuri saskaras ar konstrukcijas un uzbūves prasībām neatbilstošām DZPI, šādas DZPI tūlīt izgūst no ūdens, ja tas ir praktiski iespējams. Par šādiem gadījumiem riņķvada kuģi un ar tiem saistītie apgādes kuģi ziņo savām karoga dalībvalstīm. Dalībvalstis šo informāciju paziņo Komisijai, kura savukārt to nodod IOTC sekretariātam.

6.Informāciju par bionoārdāmo ZPI ieviešanas statusu dalībvalstis Komisijai nosūta saskaņā ar 51. panta 5. punktu.”;

(6)iekļauj šādu 8.c pantu:

“8.c pants

Ziņošanas pienākumi attiecībā uz dreifējošām ZPI

1.Savienības zvejas kuģi reģistrē jebkādas ar peldošu objektu (DZPI vai baļķi) un/vai instrumentālu boju saistītas zvejas darbības, kas notikušas laikā no objekta vai bojas izvietošanas līdz izmantošanas beigām, un apraksta tās, izmantojot 3. pielikumā noteiktos konkrētos datu elementus un no IOTC sekretariāta saņemto paraugu 27 . Minēto informāciju dalībvalstis Komisijai nosūta saskaņā ar 51. panta 2. punktu.

2.Katru gadu līdz kalendārā gada beigām Savienības zvejas kuģi savai karoga dalībvalstij paziņo tiem piederīgo instrumentālo boju skaitu, kurā ietver arī nozaudētas vai pamestas un/vai izmestas instrumentālās bojas un kuru norāda par katru 1°×1° koordinātu tīkla kvadrātu, mēnesi un DZPI tipu. Šo informāciju stratificē flotes, gada, mēneša un 1°×1° koordinātu tīkla kvadrāta datu slāņos un katrā datu slānī izsaka ar aktīvo instrumentālo boju vidējo skaitu dienā. Minēto informāciju dalībvalstis Komisijai nosūta saskaņā ar 51. panta 2. punktu.

3.Kamēr Komisija dalībvalstīm vēl nav paziņojusi par IOTC DZPI reģistra stāšanos spēkā, dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi pienācīgajā žurnālā reģistrē katras instrumentālās bojas izvietošanas datumu, laiku un ģeogrāfiskās koordinātas (decimālgrādos) un norāda instrumentālās bojas unikālo atsauces numuru.

4.Kad Komisija dalībvalstīm ir paziņojusi par IOTC DZPI reģistra stāšanos spēkā, boju īpašnieki tajā ieraksta šādu ar instrumentālo boju izvietošanu saistītu informāciju:

(a)unikālais instrumentālās bojas atsauces numurs, kas ļauj identificēt bojas īpašnieku;

(b)bojas īpašnieks;

(c)instrumentālajai bojai piederīgā riņķvada kuģa unikālais IOTC kuģu reģistra numurs;

(d)instrumentālajai bojai piederīgā riņķvada kuģa dalībvalsts;

(e)instrumentālās bojas ražotājs;

(f)instrumentālās bojas modelis;

(g)no IOTC sekretariāta saņemtais IOTC DZPI unikālais identifikators;

(h)bojai piederīgās DZPI vai – attiecīgā gadījumā – baļķa bionoārdāmības kategorija;

(i)izvietošanas datums un laiks;

(j)izvietošanas koordinātas.

5.Kad DZPI reģistrs ir stājies spēkā, boju īpašnieki tajā ieraksta bojas, kas izvietotas pirms DZPI reģistra stāšanās spēkā un 2026. gada 1. janvārī joprojām ir aktīvas.

6.Bojas īpašnieks ar DZPI reģistra starpniecību 24 stundu laikā pēc bojas aktivēšanas par to paziņo IOTC sekretariātam un savai karoga dalībvalstij un norāda no IOTC sekretariāta saņemto IOTC DZPI unikālo identifikatoru.

7.Bojas īpašnieka sniegto DZPI reģistra informāciju dalībvalstis verificē un validē vismaz reizi gadā.

8.Bojas īpašnieks ar DZPI reģistra starpniecību 72 stundu laikā pēc bojas inaktivēšanas par to paziņo IOTC sekretariātam un norāda arī to, vai DZPI un instrumentālā boja ir izgūtas. Ja DZPI piestiprināta aktīva boja tiek inaktivēta, bet netiek izgūta, bojas īpašnieks DZPI reģistrā atstāj paziņojumu, kurā norāda inaktivēšanas datumu, laiku, iemeslus un bojas pēdējās zināmās koordinātas. Ja instrumentālā boja tiek izņemta no ekspluatācijas (t. i., boja ir izgūta un vairs nav izvietojama vai reaktivējama), bojas īpašnieks DZPI reģistrā izdara attiecīgu ierakstu.

9.Dalībvalstis nosūta Komisijai šādu dienas informāciju par visām aktīvajām ZPI:

(a)ģeogrāfiskās koordinātas (grādi, minūtes un sekundes);

(b)datums;

(c)laiks;

(d)instrumentālās bojas unikālais atsauces numurs;

(e)instrumentālajai bojai piederīgo kuģu vārds un IOTC reģistrācijas numurs.

Šo informāciju apkopo reizi mēnesī un iesniedz ne agrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā 60 dienas pēc tam. Komisija minēto informāciju nosūta IOTC sekretariātam.

10.Dalībvalstis var Komisijai iesniegt pamatotu pieprasījumu par piekļuvi 4. punkta c), d) un j) apakšpunktā minētajai informācijai par DZPI, kuras izvietojusi cita Puse.

11.Ja cita Puse pieprasa piekļuvi 4. punkta c), d) un j) apakšpunktā minētajai informācijai par dalībvalsts izvietotām DZPI, Komisija minēto Pusi lūdz savu pieprasījumu pamatot un pēc tam šo pieprasījumu pārsūta attiecīgajai dalībvalstij. Attiecīgā dalībvalsts 20 dienu laikā Komisijai dod piekrišanu 4. punkta j) apakšpunktā minētās informācijas izpaušanai vai izsaka pamatotu atteikumu.”;

(7)regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Noenkurotas ZPI

1.Savienības zvejas kuģi, izmantojot 3. pielikumā izklāstītos konkrētos datu elementus, reģistrē ar NZPI saistītās zvejas darbības. Minēto informāciju dalībvalstis Komisijai nosūta saskaņā ar 51. panta 2. punktu.

2.Dalībvalstis izstrādā nacionālos pārvaldības plānus par to, kā dalībvalstu zvejas kuģiem izmantot NZPI. Pārvaldības plānā ievēro 2. pielikumā izklāstītās pamatnostādnes.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka to kuģi izmanto tikai tādas NZPI, kas ir paliekoši un skaidri marķētas ar unikālu nacionālo identifikācijas numuru, kurš identificē dalībvalsti vai (attiecīgā gadījumā) kuģi vai kuģus, kam konkrētā NZPI ir piederīga.

4.Dalībvalstis ar jūrā veiktu inspekciju palīdzību nodrošina, ka izvietotās NZPI ir marķētas un uzbūvētas atbilstoši 9.a pantam.

5.Kad Savienības ūdeņos tiek izvietota jauna NZPI, dalībvalstis 15 dienu laikā par to paziņo Komisijai un norāda šādu informāciju:

(a)izvietošanas datums;

(b)GPS pozīcija;

(c)unikālais nacionālais identifikācijas numurs, kas minēts 4. punktā.

Komisija minēto informāciju nekavējoties un ne vēlāk kā 21 dienu pēc izvietošanas nosūta IOTC sekretariātam.

6.Ne vēlāk kā 75 dienas pirms IOTC gadskārtējās sanāksmes dalībvalstis iesniedz progresa ziņojumu par NZPI izmantošanas pārvaldības plāna īstenošanu un, ja vajadzīgs, sākotnēji iesniegto pārvaldības plānu pārskata. Progresa ziņojumā uzskaita izvietotās, nozaudētās, pamestās un izmestās NZPI, kā arī norāda 3. punktā minēto inspekciju skaitu un iznākumu.

7.Komisija minēto informāciju ne vēlāk kā 60 dienas pirms IOTC gadskārtējās sanāksmes nosūta IOTC sekretariātam.”;

(8)iekļauj šādu 9.a pantu:

“9.a pants

Noenkurotu ZPI konstrukcija un uzbūve

1.NZPI zemūdens agregatoru uzbūvi dalībvalstis un Savienības zvejas kuģi veido tikai no neiepinošām konstrukcijām un materiāliem. Pietauvošanas trosei piestiprinātos zemūdens agregatorus izgatavo no bionoārdāmiem materiāliem.

2.Dalībvalstis un Savienības zvejas kuģi tiek mudināti NZPI izgatavot no lielāku ilgmūžību nodrošinošiem materiāliem.

3.Dalībvalstis un Savienības zvejas kuģi nodrošina, ka, izvēloties NZPI izvietošanas vai nomaiņas vietu, tiek ņemtas vērā jūras grunts īpašības un profils. Lai līdz minimumam samazinātu nozaudēšanas risku, ja iespējams, nebūtu jāizvēlas stāvas nogāzes.

4.Dalībvalstis un Savienības zvejas kuģi nodrošina, ka NZPI peldošā augšdaļa ir piemērota izvietošanai spēcīgās atklātās jūras straumēs, un tālab to konstruē plūdlīnijas formā, kura mazina pretestību straumju un viļņu ietekmei.”;

(9)regulas 13. pantā iekļauj šādu 3. punktu:

“3. Savienības transportkuģi, kam atļauts pieņemt IOTC sugu pārkrāvumus, no zvejas kuģa saņemtās zivis nodala un uzglabā atsevišķi un sastāda kravas izvietojuma plānu, kurā redzams, cik daudz galveno sugu un, ja iespējams, citu sugu zivju saņemts no katra kuģa un kurās tilpnēs tās atrodas. Kravas izvietojuma plānu transportkuģa kapteinis pēc pieprasījuma iesniedz inspektoriem.”;

(10)regulas 20. pantu groza šādi:

(a)    panta 2. punktā b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) par mijiedarbību ar vaļveidīgajiem ziņo kuģa karoga dalībvalstij un sniedz šādu informāciju:

–suga (ja zināma),

–īpatņu skaits,

–īss mijiedarbības apraksts, kas, ja iespējams, satur informāciju par to, kā un kāpēc mijiedarbība notikusi,

–vieta, kur notikusi apņemšana ar zvejas rīku,

–pasākumi, kas veikti, lai atbrīvošana noritētu droši, un

–novērtējums par dzīvnieka stāvokli (nedzīvs vai dzīvs) atbrīvošanas brīdī, arī par to, vai vaļveidīgais atbrīvots dzīvs, bet pēc tam miris.”;

(b)    iekļauj šādu 4. punktu:

“4. Dalībvalstis nodrošina to, ka Savienības zvejas kuģi zina un izmanto pareizus ietekmējuma mazināšanas, sugas noteikšanas, apiešanās un atbrīvošanas paņēmienus un tur uz kuģa visu aprīkojumu, kas vajadzīgs drošai vaļveidīgo atbrīvošanai.”;

(11)regulas 22. pantā 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Lai samazinātu jūrasputnu notveršanas apjomus visos zvejas apgabalos, sezonās un zvejniecībās, Savienības zvejas kuģi izmanto ietekmējuma mazināšanas pasākumus. Apgabalā uz dienvidiem no 25° dienvidu platuma visi kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, izmanto vismaz divus no trim 4. pielikumā izklāstītajiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem šīs regulas grozījumu ieviestajā redakcijā vai arī tikai āķu aizsargierīces un izpilda minēto pasākumu minimālos standartus. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcija un izvietošana atbilst 5. pielikumā izklāstītajām papildu specifikācijām.”;

(12)regulas 30. pantā pievieno šādu 4., 5. un 6. punktu:

“4. Ja ir ievēroti minimālie obligātie reģionālo novērotāju shēmas datu ziņošanas standarti 28 , 1. punktā paredzēto cilvēciskās novērotāju klātbūtnes minimumu dalībvalstis var papildināt vai aizstāt, izmantojot elektronisku monitoringa sistēmu (EMS). Vajadzības gadījumā papildus EMS var pielietot paraugošanu ostā un/vai citas IOTC apstiprinātas datu vākšanas metodes.

5. Dalībvalstis, kuras izvēlas EMS ieviest, lai daļēji vai pilnībā izpildītu 1. punkta prasību par aptvēruma minimumu, nodrošina, ka valsts elektroniskā monitoringa programma, elektroniskā monitoringa sistēma un datu standarti atbilst prasībām, kas šajā regulā noteiktas IOTC reģionālās elektroniskā monitoringa programmas (REMP) nolūkiem. Tas ietver arī šīs regulas 11. pielikuma prasības.

6. Dalībvalstis, kuras izvēlas EMS ieviest, lai daļēji vai pilnībā izpildītu 1. punkta prasību par aptvēruma minimumu:

(a)nodrošina, ka ikvienam ar EM aprīkotam kuģim ir izstrādāts un dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniegts 11. pielikuma prasībām atbilstošs kuģa monitoringa plāns;

(b)nodrošina, ka EM aprīkojums uz šiem kuģiem ir uzstādīts saskaņā ar kuģa monitoringa plānu un tā, lai savāktu prasītos datus un izpildītu aptvēruma mērķus, par kuriem komisija ir vienojusies;

(c)nodrošina, ka EMS tiek īstenota ar IOTC REMP un tās minimālajiem standartiem konsekventā veidā;

(d)sadarbojas, lai nodrošinātu, ka valstu EM programmas ir savstarpēji saderīgas un vajadzības gadījumā saskaņotas;

(e)dokumentē par zivsaimniecību atbildīgo valdības iestāžu un kuģu īpašnieku un apkalpes lomas un pienākumus tādās lietās kā, piemēram, aprīkojuma uzstādīšana un tehniskā apkope, uzstādīto kameru kārtējā tīrīšana, datu glabāšanas ierīču nosūtīšana, piekļuve EM ierakstiem un EM datiem, reaģēšana uz mehānisku vai tehnisku EMS atteici;

(f)iesniedz IOTC sekretariātam sava EM programmas koordinatora (koordinatoru) kontaktinformāciju.”;

(13)regulas 31. pantā iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:

“1.a Pildot savus pienākumus, novērotāji izmanto IOTC reģionālās novērotāju shēmas minimālo standartu datu laukus, IOTC datu vākšanas veidnes, IOTC sugu noteikšanas kartes, IOTC novērotāja rokasgrāmatu un IOTC novērotāja veidnes, kuras nodrošina komisija 29 .

1.b Uz riņķvada kuģiem izvietotie novērotāji pirms katras DZPI izvietošanas ievāc detalizētu informāciju par izmantoto DZPI konstrukciju un tās atbilstību 3.a pielikuma prasībām.”;

(14)regulas 33. pantā pievieno šādu 4. punktu:

“4. Dalībvalstis, kuras izvēlas ieviest EMS, Komisijai sniedz šādu informāciju:

(a)ik gadu līdz 15. jūnijam iesniedz kuģa monitoringa plānu par katru kuģi, kurš izmanto EMS, un šajā plānā izklāsta pēc 11. pielikuma pamatnostādnēm izveidoto EMS konfigurāciju;

(b)ik gadu līdz 15. jūnijam iesniedz reģionālās novērotāju shēmas datu vākšanas tabulu, kura satur šādu informāciju par datu laukiem:

i) datu lauku nosaukums un apraksts;

ii) datu laukiem atbilstošais ziņošanas prasību līmenis (jāvāc obligāti; obligāti jāpaziņo, ja savākti; nav obligāti);

iii) īsi aprakstīta katra datu lauka gadījumā izmantotā datu vākšanas metode;

iv) valsts zinātniskajā ziņojumā, kas jāiesniedz saskaņā ar 51. panta 6. punktu, dots kuģa monitoringa plāna kopsavilkums, kurā norādīts:

–EMS ieviesušo valsts karoga kuģu skaits sadalījumā pa zvejas rīkiem un zvejas veidiem,

–EMS konfigurācijas atšķirības flotes robežās (arī uzstādīto kameru skaits un izvietojums katrā konfigurācijā),

–vispārīgs apraksts par EMS prasībām, ko pārvaldes iestādes piemēro kuģu apkalpēm.”;

(15)regulas 44. pantā pievieno šādu 3. un 4. punktu:

“3. Ostas dalībvalstīm par prioritāti būtu jānosaka šādu kuģu inspicēšana ostā:

(a)transportkuģi, kuru AIS/VMS signāli pazūd aizdomīgos apstākļos un bez paskaidrojuma un/vai norāda uz apšaubāmu izturēšanos;

(b)IOTC transportkuģu reģistrā neierakstīti transportkuģi.

4. Ostā veiktajai pārkraušanas darbību inspekcijai citā kuģī pārkraušanas operācija būtu jāaptver visā pilnībā, un inspekcijā jāizskata arī zvejas kuģim izdotā karoga Puses iepriekšējā atļauja veikt ostā notiekošu pārkraušanu citā kuģī.”;

(16)regulas 51. panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“2. Papildus 1. punktā minētajai informācijai dalībvalstis iekļauj šādus zvejas piepūles datus par riņķvada kuģu floti, kas izmanto apgādes kuģus un ZPI, un par zvejas kuģiem, kuri zvejā izmanto NZPI:

(17)regulas 51. panta 2. punktā pievieno šādu d) un e) apakšpunktu:

“d) jebkādas ar peldošu objektu (DZPI vai baļķi) un/vai instrumentālu boju saistītas zvejas darbības, kas notikušas laikā no objekta vai bojas izvietošanas līdz izmantošanas beigām un ko apraksta, izmantojot 3. pielikumā noteiktos specifiskos datu elementus;

e) jebkādas ar NZPI saistītas zvejas darbības, ko apraksta, izmantojot 3. pielikumā noteiktos specifiskos datu elementus.”;

(18)regulas 51. pantā 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Dalībvalstis 75 dienas pirms IOTC gadskārtējās sanāksmes iesniedz Komisijai informāciju, kura aptver iepriekšējo kalendāro gadu un satur ziņas par to, kas darīts, lai izpildītu ziņošanas pienākumus attiecībā uz visām IOTC zvejniecībām (arī haizivīm, kas nozvejotas saistībā ar IOTC zvejniecībām), un jo īpaši par to, kas pasākts, lai uzlabotu datu vākšanu par tiešām un nejaušām nozvejām, un ziņo par 8.b pantā prasīto bionoārdāmu DZPI ieviešanu. Komisija šo informāciju apkopo Savienības īstenošanas ziņojumā un nosūta IOTC sekretariātam.”;

(19)regulas 51. panta 6. punktā pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e) ziņojums par EMS, kas paredzēta 30. panta 4. punktā.”;

(20)regulas 54. panta 1. punktā pievieno šādu k) apakšpunktu:

“k) izmaiņas 8.c pantā noteiktajā ziņošanas pienākumā un paziņošanā par dreifējošām ZPI.”;

(21)Regulas (ES) 2022/2343 2. un 3. pielikumu aizstāj ar šīs regulas IV pielikumā doto tekstu;

(22)Regulā (ES) 2022/2343 iekļauj 3.a un 3.b pielikumu, kas dots šīs regulas IV pielikumā;

(23)Regulas (ES) 2022/2343 4. pielikumu groza, kā izklāstīts šīs regulas IV pielikumā;

(24)Regulā (ES) 2022/2343 pievieno 11. pielikumu, kas dots šīs regulas IV pielikumā.

7. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2023/2053

(1)regulas 30. pantā 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Ja iestājas force majeure, kas neļauj plānotajai kopīgajai zvejas operācijai notikt, 5. punktā noteiktos termiņus nepiemēro informācijai par galamērķa zivaudzētavām. Šādos gadījumos attiecīgajai dalībvalstij ir atļauts kopīgajā zvejas operācijā līdzdalīgo kuģu neizmantotās kvotas nodot saviem vai citu dalībvalstu kuģiem, kas piedalās citā KZO, ar noteikumu, ka šāda nodošana nepieciešama force majeure dēļ. Dalībvalstis, tiklīdz tas iespējams, par šādu nodošanu paziņo Komisijai un pievieno force majeure notikumu aprakstu. Minēto informāciju Komisijai nosūta pirms tās kopīgās zvejas operācijas sākuma, kurā iesaistīti neizmantoto kvotu saņēmējkuģi. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam.”;

(2)regulas 34. pantu groza šādi:

(a)panta 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis, kurās zilās tunzivis tiek izkrautas, var 1. punktā minētā iepriekšējā paziņojuma izdarīšanai noteikt īsāku termiņu tiem Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri iekļauti 26. pantā minētajā kuģu sarakstā, un kuri nozvejo mazāk nekā 3 zilo tunzivju īpatņus vai mazāk par vienu tonnu; šādu īsāku iepriekšējas paziņošanas termiņu nosaka, ņemot vērā zvejas produktu veidu un attālumu starp zvejas vietu un ostu vai izkraušanas vietu, un ar noteikumu, ka tas nemazina attiecīgās dalībvalsts spēju veikt inspekcijas.

4. Šo informāciju, arī ziņas par iespējamo saīsināto iepriekšējās paziņošanas termiņu un tā noteikšanas iemesliem, un pārējos iepriekšējās paziņošanas nosacījumus dalībvalstis, kas izmanto 3. punktā paredzēto atkāpi, pirms saīsinātā termiņa ieviešanas sniedz 14. pantā minētajā monitoringa, kontroles un inspekcijas plānā. Visas turpmākās izmaiņas Komisijai paziņo nekavējoties un vismaz 20 dienas pirms to stāšanās spēkā. Šo informāciju vismaz 14 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā Komisija pārsūta ICCAT sekretariātam un dara pieejamu publiskā Komisijas tīmekļvietnē. Arī dalībvalstis informāciju par īsākiem iepriekšējās paziņošanas termiņiem dara pieejamu publiskās tīmekļvietnēs.

5. Ostas dalībvalsts iestādes visus pierakstus par iepriekšējiem paziņojumiem glabā vienu gadu no dienas, kurā kuģis ienācis ostā.

5.a Ostas dalībvalsts attiecīgās kontroles iestādes kontrolē visus izkrāvumus Savienībā un inspicē to procentuālo daļu, kas noteikta, pamatojoties uz riska novērtēšanas sistēmu, kurā ņem vērā kvotas, flotes lielumu un zvejas piepūli. Pilnīgas ziņas par katras dalībvalsts pieņemto kontroles sistēmu sniedz 14. pantā minētajā gada monitoringa, kontroles un inspekcijas plānā.”;

(b)    pievieno šādu jaunu 7. punktu:

“7. Ja zilās tunzivis izkrauj Puses ostās vai Puses izkraušanas iekārtās, kas nav paziņotās dalībvalsts ostas vai izkraušanas iekārtas, Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi neatkarīgi no kuģa lielākā garuma 48 stundu laikā pēc izkraušanas beigām Pusei, kuras teritorijā zilās tunzivis izkrautas, iesniedz izkraušanas deklarāciju, tajā norādot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā prasīto informāciju un izkrauto zilo tunzivju daudzumu un svaru.”;

(3)regulas 42. pantā 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Kad zilās tunzivis pārvieto uz galamērķa zivaudzētavu, kurā tās ievietojamas sprostos, tām līdzi dod sākotnējo ITD. Ja pirmajā pārvietošanas reizē viena riņķvada vai krātiņveida lamatu nozveju pārvieto uz vairāk nekā vienu pārvadāšanas sprostu, nosūtošais operators sākotnējo ITD attiecīgi pavairo. Turpmākas pārvietošanas gadījumā nosūtošā velkoņa kapteinis ITD atjaunina, aizpildot 3. iedaļu (“Turpmāka pārvietošana”), un atjaunināto ITD iesniedz saņemošajam velkonim. Ja turpmākā pārvietošanā zivis tiek ievietotas vairāk nekā vienā pārvadāšanas sprostā, saņemošā velkoņa kapteinis atjaunināto ITD attiecīgi pavairo. Sākotnējās/atjauninātās ITD kopiju glabā uz nosūtošā nozvejotājkuģa vai velkoņa vai pie nosūtošo krātiņveida lamatu vai nosūtošās zivaudzētavas operatora, un tā zvejas sezonas laikā vienmēr ir pieejama kontroles nolūkiem.”;

(4)regulas 43. panta 1. punktā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) attiecībā uz pirmo pārvietošanu un jebkādu brīvprātīgu vai kontroles pārvietošanu – ICCAT reģionālajam novērotājam, saņemošā velkoņa kapteinim un (zvejas reisa beigās) nosūtošā operatora karoga dalībvalsts vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentajai iestādei;”;

(5)regulas 46.a pantā 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Kad velkonis pietuvojas zivaudzētavai, zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka līdz šīs iestādes fiziskai klātienei attiecīgais velkonis un sprosts tiek turēts vismaz 0,1 jūras jūdzes attālumā no visām zivaudzētavas iekārtām. Minētā velkoņa pozīcija un darbība tiek nepārtraukti uzraudzīta.”;

(6)regulas 46.a pantā 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Katru gadu zivis sprostos ievieto pirms 22. augusta, ja vien par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes neuzrāda pamatotus savlaicīgas neievietošanas iemeslus, to vidū force majeure, kurus dara zināmus laikā, kad iesniedz ziņojumu par ievietošanu sprostos. Šo termiņu nepiemēro, ja pārvietošana notiek zivaudzētavas iekšienē.”;

(7)regulas 49. pantā pievieno šādu 2.a punktu:

“2.a Ja zivaudzētavas teritorijā ūdens ilgstoši saglabājas duļķains, zivaudzētavas Puses kompetentā iestāde var atļaut kontroles sprostos ievietošanu izdarīt ārpus zivaudzētavas, tai piegulošā teritorijā, kur redzamība ir pietiekama. Duļķainības mērījumus Puses veic saskaņā ar standartmetodēm un dokumentē.”;

(8)regulas 56.b pantā 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pārvietošana zivaudzētavas iekšienē nenotiek bez zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes atļaujas. Lai apstiprinātu pārvietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu, katru pārvietošanu ieraksta ar kontrolkamerām. Videoierakstīšana atbilst X pielikumā izklāstītajiem videoierakstu uzņemšanas procedūru minimālajiem standartiem. Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde minētās pārvietošanas uzrauga arī tā, ka verificē uzņemtos videoierakstus, un nodrošina, ka ikviena pārvietošana zivaudzētavas iekšienē tiek reģistrēta e-BCD sistēmā. ”;

(9)regulas 56.b pantā iekļauj šādu jaunu 1.a punktu:

“1.a Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut līdz 5 % lielu neatbilstību starp zilās tunzivs īpatņu skaitu, kāds noteikts pārnešanas novērtējumā, un to īpatņu skaitu, kuri, sagaidāms, būs sprostā. Ja minētā vērtība ir lielāka par 5 %, zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde izdod rīkojumu atbrīvot attiecīgo skaitu zilās tunzivs īpatņu. Atbrīvošanas operāciju veic saskaņā ar XII pielikumu. Kompensēt atšķirības starp dažādiem zivaudzētavas sprostiem nav atļauts.”;

(10)regulas 66. pantā 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) informācijas paziņošanas termiņi, kas noteikti 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 9. panta 1. punktā, 16. panta 1. un 2. punktā, 24. panta 4. punktā, 26. panta 1. punktā, 29. panta 1. punktā, 32. panta 2. un 3. punktā, 35. panta 5. un 6. punktā, 36. pantā, 41. panta 3. punktā, 44. panta 2. punktā, 52. panta 2. punktā, 57. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 58. panta 6. punktā;”;

(11)regulas 66. pantā 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) zvejas sezonu periodiem, kas paredzēti 17. panta 1., 2., 3. un 4. punktā;”;

(12)regulas 66. pantā 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) procentuālajām daļām un references parametriem, kas noteikti 13. pantā, 15. panta 3. un 4. punktā, 20. panta 1. punktā, 21. panta 2. punktā, 38. panta 1. punktā, 44. panta 2. punktā, 46. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 50. pantā un 51. panta 8. punktā;”;

(13)regulas 66. pantā 1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f) Komisijai iesniedzamo informāciju, kas minēta 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 11. panta 1. punktā, 16. panta 1. punktā, 24. panta 1. punktā, 25. panta 3. punktā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 5. punktā, 32. panta 1. punktā, 34. panta 2. punktā un 40. panta 1. punktā;”;

(14)regulas 66. panta 1. punktā pievieno šādu o) apakšpunktu:

“o) informāciju, kas norādāma 32. panta 1. punktā minētajos dienas nozvejas ziņojumos, informāciju par 34. panta 2. punktā minēto iepriekšējo paziņojumu par izkraušanu, informāciju, kas iekļaujama 40. panta 1. punktā minētajā iepriekšējā paziņojumā par pārvietošanu.”.

8. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2107/oj ).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627 (OV L 238, 27.9.2023., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2053/oj ).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2833 (2023. gada 13. decembris), ar ko izveido zilo tunzivju (Thunnus thynnus) nozvejas dokumentēšanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 640/2010 (OV L, 2023/2833, 20.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2833/oj).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/975 (2018. gada 4. jūlijs), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā (OV L 179, 16.7.2018., 30. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2018/975/oj ).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1231 (2021. gada 14. jūlijs), ar ko groza Regulu (ES) 2019/833, ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā (OV L 274, 30.7.2021., 32. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1231/oj ).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2037 (2022. gada 19. oktobrī), ar ko groza Regulu (ES) 2019/833, ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā (OV L 275, 25.10.2022., 11. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2037/oj un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2857 (2023. gada 13. decembris), ar ko groza Regulu (ES) 2019/833, ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā (OV L 2857, 20.12.2023., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2857/oj ).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2403/oj ).

(8)    Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2008/1005/oj ).

(9)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2107/oj ).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1154 (2019. gada 20. jūnijs) par daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2107 (OV L 188, 12.7.2019., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1154/oj ).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627 (OV L 238, 29.9.2023., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2053/oj ).

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/897 (2024. gada 13. marts), ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2107, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un Regulu (ES) 2023/2053, ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (OV L, 2024/897, 19.3.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/897/oj).

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627 (OV L 238, 27.9.2023., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2053/oj ).

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/975 (2018. gada 4. jūlijs), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā (OV L 179, 16.7.2018., 30. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2018/975/oj ).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/833 (2019. gada 20. maijs), ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā, groza Regulu (ES) 2016/1627 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2115/2005 un (EK) Nr. 1386/2007 (OV L 141, 28.5.2019., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2019/833/oj ).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1231 (2021. gada 14. jūlijs), ar ko groza Regulu (ES) 2019/833, ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā (OV L 274, 30.7.2021., 32. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1231/oj ); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2037 (2022. gada 19. oktobris), ar ko groza Regulu (ES) 2019/833, ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā (OV L 275, 25.10.2022., 11. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1231/oj ); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2857 (2023. gada 13. decembris), ar ko groza Regulu (ES) 2019/833, ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā (OV L 2857, 20.12.2023., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2857/oj ).

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/56 (2021. gada 20. janvāris), ar ko nosaka Amerikas Tropisko tunzivju konvencijas apgabalā piemērojamos pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007 (OV L 24, 26.1.2021., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2021/56/oj ).

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2056 (2022. gada 19. oktobris), ar ko nosaka Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencijas apgabalā piemērojamus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007 (OV L 276, 26.10.2022., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2056/oj ).

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2343 (2022. gada 23. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) kompetences apgabalā, un groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 311, 2.12.2022., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2343/oj ).

(21)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2016/512/oj.

(22)    Dokuments pieejams https://www.sprfmo.int/science/benthic-impact-assessments/ .

(23)    Dokuments pieejams https://www.sprfmo.int/science/ .

(24)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 113, 30.4.2011., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2011/404/oj ).

(25)    https://www.iattc.org/GetAttachment/7101d6dd-24e2-428b-afe1-aab5f05726ae/C-24-05_Sharks%E2%80%93amends-and-replaces-Res.-C-23-07.pdf.

(26)    https://www.iattc.org/GetAttachment/82979774-0873-498a-8416-67ca268e023a/C-22-02_Compliance.pdf.

(27)    https://data.iotc.org/reference/latest/guidelines/#DFOB-related_activities.

(28)    IOTC reģionālās novērotāju shēmas datu vākšanas lauki: https://iotc.org/sites/default/files/documents/2023/05/IOTC-ROS-DataStandards.pdf.

(29)    https://iotc.org/science/regional-observer-scheme-science.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.5.2025

COM(2025) 195 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2107, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, Regulu (ES) 2018/975, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā, Regulu (ES) 2019/833, ar ko nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kuri piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā, Regulu (ES) 2021/56, ar ko nosaka Amerikas Tropisko tunzivju konvencijas apgabalā piemērojamos pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, Regulu (ES) 2022/2056, ar ko nosaka Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencijas apgabalā piemērojamus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, Regulu (ES) 2022/2343, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) kompetences apgabalā, un Regulu (ES) 2023/2053, ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

PIELIKUMS

Groza šādus Regulas (ES) 2018/975 pielikumus:

1) regulas IV pielikumu aizstāj ar šādu:

“IV PIELIKUMS
Vadlīnijas par to, kā sagatavot un iesniegt paziņojumus par saskari ar potenciāli jutīgu jūras ekosistēmu (JJE)

1. Vispārīga informācija:

a)    kontaktinformācija

b)    karogs

c)    kuģa vārds

d)    zvejas piepūles īstenošanas un paziņošanas datumi

e)    tralēšanas sākuma laiks (UTC)

f)    tralēšanas beigu laiks (UTC)

g)    izmantotais zvejas rīks

2. Ar atrašanās vietu saistīta informācija:

a)    grunts tralis vai pelaģiskais tralis

b)    traļa sākuma un beigu pozīcija (decimālformā līdz tuvākajai grāda simtdaļai)

3. Informācija par JJE:

a)    informācijas kopsavilkums:

i) saskarē konstatēto JJE indikatortaksonu skaits

ii) saskarē konstatēto JJE indikatortaksonu kopējais svars

b)    detalizēta informācija:

i) katra tralējumā konstatētā JJE indikatortaksona svars (ieskaitot visus taksonus, kuru svars robežslieksni nesasniedz)”;

2) regulas X pielikumu groza šādi:

1.pielikuma A iedaļas 1. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)    UKI (unikālais kuģa identifikators) / Lloyd’s / SJO numurs”;

2.pielikuma B iedaļas 2. punkta c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“c)    Pozīcija tralēšanas sākumā (ģeogr. platums/garums decimālformā, grunts zvejas gadījumā – līdz tuvākajai grāda simtdaļai, pelaģiskā traļa gadījumā – desmitdaļai)

d)    Pozīcija tralēšanas beigās (ģeogr. platums/garums decimālformā, grunts zvejas gadījumā – līdz tuvākajai grāda simtdaļai, pelaģiskā traļa gadījumā – desmitdaļai)”;

3.pielikuma B iedaļas 2. punkta n), o), p) un q) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“n)    Ja sagūstīti jūras zīdītāji, jūrasputni, rāpuļi vai citu problemātisko sugu īpatņi, ziņot saskaņā ar G iedaļā aprakstītajām prasībām.

o)    Ja iegūts bentiskais materiāls, arī JJE indikatortaksoni 1 , reģistrēt saskaņā ar H iedaļā aprakstītajām prasībām.

p)    Visu nozvejoto sugu, ieskaitot visus bentiskos taksonus, izmetumu aplēses dzīvsvara kilogramos (līdz tuvākajam kg) sadalījumā pa sugām (FAO sugas kods)

q)    Reģistrēt veiktos sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus:

i) putnu atbaidīšanas auklas – ja izmantotas, reģistrēt L iedaļā prasīto detalizēto informāciju

ii) putnu atturēšanas ierīces – ja izmantotas, reģistrēt N iedaļā prasīto detalizēto informāciju

iii) atkritumu pārvaldība – ja izmantota, reģistrēt šādu informāciju:

i) izsviešanu neveic zvejas rīka ievietošanas un pacelšanas laikā

ii) izsviež tikai šķidrumus

iii) atkritumus uzkrāj 2 stundas un ilgāk / citi pasākumi / neveic

iv) citi pasākumi – ja izmantoti, reģistrēt detalizētu informāciju”;

4.pielikuma C iedaļas 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)    Pozīcija ievietošanas sākumā (ģeogr. platums/garums ar izšķirtspēju līdz tuvākajai grāda simtdaļai)”;

5.pielikuma C iedaļas 2. punkta j), k), l) un m) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“j)    Ja sagūstīti jūras zīdītāji, jūrasputni, rāpuļi vai citu problemātisko sugu īpatņi, ziņot saskaņā ar G iedaļā aprakstītajām prasībām.

k)    Ja iegūts bentiskais materiāls, arī JJE indikatortaksoni 2 , reģistrēt saskaņā ar H iedaļā aprakstītajām prasībām.

l)    Visu nozvejoto sugu, ieskaitot visus bentiskos taksonus, izmetumu aplēses dzīvsvara kilogramos (līdz tuvākajam kg) sadalījumā pa sugām (FAO sugas kods)

m)    Reģistrēt veiktos sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus, izmantojot tālāk aprakstītos veidus un sniedzot prasīto detalizēto informāciju:

i) putnu atbaidīšanas auklas – ja izmantotas, reģistrēt L iedaļā prasīto detalizēto informāciju

ii) putnu atturēšanas ierīces – ja izmantotas, reģistrēt N iedaļā prasīto detalizēto informāciju

iii) atkritumu pārvaldība – ja izmantota, reģistrēt šādu informāciju:

i) izsviešanu neveic zvejas rīka ievietošanas un pacelšanas laikā

ii) izsviež tikai šķidrumus

iii) atkritumus uzkrāj 2 stundas un ilgāk / citi pasākumi / neveic

iv) zvejas rīku ievietošana naktī (ievieto tikai starp jūras krēslas un jūras ausmas laikiem)

v) citi pasākumi – ja izmantoti, reģistrēt detalizētu informāciju”;

6.pielikuma D iedaļas 2. punkta c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“c)    Pozīcija ievietošanas sākumā (ģeogr. platums/garums decimālformā līdz tuvākajai grāda simtdaļai)

d)    Pozīcija ievietošanas beigās (ģeogr. platums/garums decimālformā līdz tuvākajai grāda simtdaļai)”;

7.pielikuma D iedaļas 2. punkta k), l), m) un n) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“k)    Ja sagūstīti jūras zīdītāji, jūrasputni, rāpuļi vai citu problemātisko sugu īpatņi, ziņot saskaņā ar G iedaļā aprakstītajām prasībām.

l)    Ja iegūts bentiskais materiāls, arī JJE indikatortaksoni, reģistrēt saskaņā ar H iedaļā aprakstītajām prasībām.

m)    Visu nozvejoto sugu, ieskaitot visus bentiskos taksonus, izmetumu aplēses dzīvsvara kilogramos (līdz tuvākajam kg) sadalījumā pa sugām (FAO sugas kods)

n)    Reģistrēt veiktos sagūstīšanas iespējas mazināšanas pasākumus un ēsmas veidu, izmantojot tālāk aprakstītos veidus un sniedzot prasīto detalizēto informāciju:

i) putnu atbaidīšanas auklas – ja izmantotas, reģistrēt M iedaļā prasīto detalizēto informāciju

ii) putnu atturēšanas ierīces – ja izmantotas, reģistrēt O iedaļā prasīto detalizēto informāciju

iii) atkritumu pārvaldība – ja izmantota, reģistrēt šādu informāciju:

i) izsviešanu neveic zvejas rīka ievietošanas un pacelšanas laikā

ii) izsviež tikai šķidrumus

iii) atkritumus uzkrāj 2 stundas un ilgāk / citi pasākumi / neveic

iv) zvejas rīku ievietošana naktī (ievieto tikai starp jūras krēslas un jūras ausmas laikiem)

v) āķu jedas/rindas noslogošana – ja izmantota, reģistrēt M iedaļā prasīto detalizēto informāciju

vi) ēsmas veids – reģistrēt, vai izmantotā ēsma ir zivis/kalmāri/jaukta; dzīva/nedzīva/jaukta; saldēta/atkausēta/jaukta; sintētiska

vii) citi pasākumi – ja izmantoti, reģistrēt detalizētu informāciju”;

8.pielikuma D iedaļas 2. punkta p), q) un r) apakšpunktu svītro;

9.pielikuma E iedaļu aizstāj ar šādu:

“E. Vācamie garuma sastopamības biežuma dati

Attiecībā uz mērķsugām un, ja pietiek laika, citām galvenajām piezvejas sugām ir jāvāc reprezentatīvi un pēc nejaušības principa atlasīti garuma sastopamības biežuma dati. Garuma datus vāc un reģistrē ar konkrētajai sugai atbilstošo augstāko precizitātes pakāpi (cm vai mm, noapaļojot uz augšu vai uz leju), un reģistrē arī izmantoto mērījuma veidu (kopgarums, garums no purna gala līdz astes spuras šķēlumam vai standarta garums). Ja iespējams, reģistrē katras sugas garuma sastopamības biežuma paraugu kopējo svaru, vai arī to aplēš un reģistrē aplēšanas metodi; novērotājiem var prasīt noteikt mērīto zivju dzimumu, lai ģenerētu pēc dzimuma stratificētus garuma sastopamības biežuma datus.

1. Komerciālās paraugošanas protokols

(a)Zivju sugas, kas nav rajveidīgās zivis un haizivis

i) Zivīm, kuru maksimālais garums ir lielāks par 40 cm, garumu mēra saskaņā ar P iedaļu ar precizitāti līdz tuvākajam cm.

ii) Zivīm, kuru maksimālais garums ir mazāks par 40 cm, garumu mēra saskaņā ar P iedaļu ar precizitāti līdz tuvākajam mm.

(b)    Kalmāri

Mēra mantijas garumu ar precizitāti līdz tuvākajam cm.

(c)Rajveidīgās zivis

Mēra maksimālo ķermeņa platumu (attālumu starp krūšu spuru galiem).

(d)Haizivis

Izvēlas katrai sugai piemērotu garuma mērīšanas veidu (sk. P iedaļu). Pēc noklusējuma mēra kopgarumu.

(e)Jūras zīdītāji un rāpuļi (pēc iespējas)

Kad iespējams, mēra kopgarumu.

2. Zinātniskās paraugošanas protokols

Sugu zinātniskās paraugošanas vajadzībām var būt nepieciešams veikt precīzākus garuma mērījumus, nekā noteikts 1. punktā.

Pēc vajadzības un atkarībā no saistītās izpētes zvejniecības attīstības izstrādā bezmugurkaulnieku (t. i., krabju/omāru) mērīšanas standartus.”;

10.pielikuma F iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Par galveno mērķsugu un, ja pietiek laika, citu – nozveju papildinošu – galveno piezvejas sugu reprezentatīviem paraugiem vāc šādus bioloģiskos datus:

(a)Suga

(b)Garums (mm vai cm). Mērījuma precizitāti un veidu nosaka katrai sugai atsevišķi saskaņā ar E iedaļas noteikumiem

(c)Izmantotais garuma mērīšanas veids (t. i., kopgarums, garums no purna gala līdz astes spuras šķēlumam utt.)

(d)Dzimums (tēviņš, mātīte, dzimumnenobriedis īpatnis, nenoteikts dzimums)

(e)Dzimumbrieduma stadija (par haizivīm ziņo, vai tās ir grūsnas, un – attiecīgā gadījumā – cik ikru/mazuļu atrasts)”;

11.pielikuma G iedaļas 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)    Ja nedzīvi, saskaņā ar iepriekš noteiktiem paraugošanas protokoliem ievāc pietiekamu informāciju vai paraugus 3 , kas krastā vajadzīgi taksona noteikšanai. Ja tas nav iespējams, novērotājiem var prasīt ievākt identificējošo daļu apakšparaugus, kā noteikts bioloģiskās paraugošanas protokolos.”;

12.pielikuma G iedaļas 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.    Reģistrē katra īpatņa dzimumu tiem taksoniem, kuriem to ir iespējams noteikt, veicot ārēju apskati, piemēram, roņveidīgo, mazo vaļveidīgo vai plātņžaunzivju problemātiskajām sugām.”;

13.pielikuma G iedaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.    Reģistrē katra īpatņa garumu (cm) un norāda izmantoto garuma mērīšanas veidu. Mērīšanas precizitāti un veidu nosaka katrai sugai atsevišķi.”;

14.pielikuma G iedaļā pievieno šādu 4. punktu:

“4.    Kad iespējams, reģistrē katra īpatņa dzīves cikla posmu (t. i., mazulis/pieaudzis īpatnis).”;

15.pielikuma H iedaļu aizstāj ar šādu:

“H. Ar JJE saistītas zvejas konstatēšana

(1)Visos grunts zvejas notikumos, ieskaitot zveju ar trali, grunts āķu jedu/rindu un zivju ķeramajiem groziem, par visiem nozvejotajiem bentiskajiem taksoniem vāc šādus datus:

(a)Suga (vai pievienots fotoattēls, ja noteikt ģinti vai sugu ir grūti)

(b)Katra zvejas notikumā iegūtā norādītā bentiskā taksona daudzuma aplēse (līdz tuvākajam 0,1 kg)

(c)Svara aplēšanas metode (piem., vizuāla aplēse, pilnīga svēršana, precīzs tvertņu skaits, reizināts ar tvertņu skaitu) (ņemiet vērā, ka SPRFMO sekretariāts šo informāciju nevāc, bet tai jābūt pieejamai pēc pieprasījuma).

(d)Kad iespējams, īpaši no jaunām vai reti sastopamām bentiskajām sugām, kas sugu noteicējos nav atrodamas, vāc veselus īpatņus, kurus pienācīgi saglabā taksona noteikšanai krastā.

(e)Kad iespējams, novērotāji vāc paraugus un attēlus saskaņā ar iepriekš noteiktām īpašām pētniecības programmām, kuras īsteno SPRFMO zinātniskā komiteja, vai citiem valstu zinātniskajiem pētījumiem.

(2)Visos grunts zvejas notikumos par visiem taksoniem, kas noteikti kā XVII pielikumā norādītie JJE indikatortaksoni, jāvāc šādi dati:

(a)Katra zvejas notikumā iegūtā norādītā JJE indikatortaksona daudzuma aplēse (līdz tuvākajam 0,1 kg)

(b)Kad iespējams, katra zvejas notikumā iegūtā JJE indikatortaksona reprezentatīva parauga fotoattēls, ko karoga dalībvalsts savas novērotāju programmas satvarā arhivē tā, lai fotoattēlu varētu sasaistīt ar zvejas notikuma konkrēto svara ierakstu.

(c)Kad iespējams, katra zvejas notikumā iegūtā JJE indikatortaksona kopējā daudzuma fotoattēls, ko karoga dalībvalsts savas novērotāju programmas satvarā arhivē tā, lai fotoattēlu varētu sasaistīt ar zvejas notikuma konkrēto svara ierakstu.

(3)Attiecībā uz katru novēroto trali par visiem taksoniem, kas noteikti kā XVII pielikumā norādītie JJE indikatortaksoni, jāvāc šādi dati, izmantojot atbilstošo JJE saskares veidlapu:

(a)ieraksts par to, vai kāda JJE indikatortaksona svars traļa nozvejā ir pārsniedzis svara robežsliekšņus, kas katram taksonam noteikti XVIII pielikumā;

(b)ieraksts par to, vai triju vai vairāku JJE indikatortaksonu svars traļa nozvejā ir pārsniedzis svara robežsliekšņus, kas katram taksonam noteikti XVIII pielikumā.”;

16.pielikuma I iedaļas j) punktu aizstāj ar šādu:

“j)    Nozvejas vieta (ģeogr. platums/garums līdz tuvākajai grāda desmitdaļai)”;

17.pielikuma J iedaļas 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)    Ziņošana par nozveju un bioloģiskās paraugošanas procedūrām jāveic šādā prioritāšu secībā, kas noteikta pa sugu grupām.

Novērotāju slodzes sadalījums starp šīm darbībām būs atkarīgs no operācijas un zvejas rīka ievietošanas veida. Apakšparaugu lielums attiecībā pret nenovērotajiem daudzumiem (piem., sugu sastāva noteikšanas vajadzībām pārbaudīto āķu skaits pret ievietoto āķu skaitu) skaidri jāreģistrē saskaņā ar dalībvalsts novērotāju programmas prasībām.”;

18.pielikuma O iedaļas 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)    unikālais kuģa identifikators / SJO numurs (ja tāds piešķirts)”;

19.pielikuma O iedaļas 3. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)    indikatīvais zvejas apgabals (ģeogr. platums/garums decimālformā līdz tuvākajai grāda desmitdaļai, ciktāl iespējams)”;

20.pievieno šādu P iedaļu:

“P. Garuma mērīšanas standarts

(1)Kopgarumu mēra šādu sugu zivīm:

(a)Jūrasasaru un grūperu dzimta (Serranidae)

(b)Oreo dzimta (Oreosomatidae)

(c)Makrūrzivju dzimta (Macrouridae)

(d)Heku dzimta (Merluccidae)

(e)Zāģspures (Polyprion spp.)

(f)Čūskzušu dzimta (Ophidiidae)

(g)Moru dzimta (Moridae)

(h)Bruņgalvji (Pseudopentaceros spp.)

(i)Akmeņasaru un sarkanasaru dzimta (Sebastidae)

(j)Skorpēnu dzimta (Scorpaenidae)

(k)Raupjzivju dzimta (Trachichthyidae)

(l)Ilkņzivis (Dissostichus spp.)

(m)Visas atsevišķi neminētas haizivju vai himēru sugas (sk. FAO zvejniecības tehnisko dokumentu 474 par haizivju mērīšanu)

(2)Garumu no purna gala līdz astes spuras šķēlumam mēra šādu sugu zivīm:

(a)Seriolas (Seriola spp.)

(b)Sneks (pieder pie Gempylidae)

(c)Antarktikas sviestzivs (Hyperoglyphe antarctica)

(d)Beriksu dzimta (Berycidae)

(e)Driftzivju dzimta (Nomeidae)

(f)Kardinālzivju dzimta (Apogonidae)

(g)Čīles stavrida (Trachurus murphyi)

(h)Austrumu makrele (Scomber japonicus)

(i)Pirkstspures (Nemadactylus spp.)

(j)Imperatorzivju dzimta (Lethrinidae)

(k)Jūrasplaužu dzimta (Bramidae)

(l)Lutjānzivju dzimta (Lutjanidae)

(m)Čūskmakreļu dzimta (Gempylidae)

(n)Seriolella ģints (visas warehou)

(3)Standarta garumu mēra šādai sugai:

(a)Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus)

(4)Mantijas garumu mēra šādām sugām:

(a)Kalmāri (visas sugas, ieskaitot Dosidicus gigas)”;

3.Regulai (ES) 2018/975 pievieno šādu XIV, XV, XVI, XVII, XVIII, XIX un XX pielikumu:

“XIV pielikums    
Grunts zvejas pārvaldības apgabali (ZPA)

Grunts traļa pārvaldības apgabala koordinātas