PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Kohēzijas politikas vidusposma pārskatīšana sniedz dalībvalstīm iespēju 2021.–2027. gada resursus pārvirzīt investīcijām aizsardzības spējās, ES konkurētspējā, sagatavotībā un stratēģiskajā autonomijā un citās jaunās prioritātēs, ieskaitot tīras rūpniecības kursa mērķos, iesniedzot Komisijai attiecīgus programmas grozījumus. Lai stiprinātu šīs dimensijas, ir nepieciešams, lai cilvēkiem būtu vajadzīgās prasmes. Esošajā demogrāfiskajā situācijā prasmju uzlabošana un darbaspēka trūkums ir galvenie izaugsmi un ekonomisko pielāgošanos kavējošie faktori. Galvenā prioritāte ir investīcijas prasmju attīstīšanā un darbaspēka mobilitātē.

Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) regulā noteiktais satvars kohēzijas politikas investīcijām cilvēkos nav pietiekami saskaņots ar šīm jaunajām prioritātēm. Ārkārtējās problēmas, ar kurām saskaras Savienība, prasa papildu uzmanību, elastību un stimulu pastiprināšanu. Ierosinātie pielāgojumi palīdzēs veikt pārplānošanu uz jaunām prioritātēm un atbalstīs īstenošanas paātrināšanu. Šajā priekšlikumā ir izklāstītas korekcijas ESF+ regulā, kas vajadzīgas, lai sasniegtu šos mērķus.

Kohēzijas politikas investīciju pielāgošana jaunām prioritātēm

Pēdējo gadu laikā ģeopolitisko dinamiku raksturo dziļa nenoteiktība, kuras dēļ ir nepieciešams fundamentāli pārvērtēt ES stratēģisko autonomiju. Šīs pārmaiņas notiek līdztekus zaļajai, sociālajai un tehnoloģiskajai pārejai, kas strauji pārveido apkārtējo pasauli. Vienlaicīgi notiekošās pārkārtošanās radītās problēmas tika visaptveroši analizētas ziņojumā “Eiropas konkurētspējas nākotne”, kas publicēts 2024. gada septembrī. Ziņojumā uzsvērts, ka steidzami jānovērš inovācijas plaisa, jāsaskaņo dekarbonizācijas centieni ar ekonomikas konkurētspēju un jāsamazina ārējā atkarība, dažādojot piegādes ķēdes un ieguldot kritiski svarīgās nozarēs.

Reaģējot uz to, jau ir sāktas vairākas nozīmīgas iniciatīvas, kas tieksies uzlabot ES ekonomikas noturību un stratēģisko autonomiju. To vidū ir Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (STEP), kuras mērķis ir stiprināt Eiropas vadošo lomu tehnoloģiju jomā; plāns REPowerEU, kas izstrādāts, lai samazinātu atkarību no ārējiem enerģijas avotiem un paātrinātu zaļo pārkārtošanos, pabeigtu jau uzsāktās intervences, izmantojot kohēzijas politikas programmas, un Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kura mērķis ir atbalstīt strukturālas pārmaiņas dalībvalstīs un reģionos, kā arī uzlabot to noturību.

Kohēzijas politika ir ES daudzgadu finanšu shēmas (DFS) galvenais investīciju instruments, un tai ir būtiska loma šo prioritāšu atbalstā. Tā nosaka mērķtiecīgas investīcijas, kas veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, vienlaikus risinot jaunas problēmas. Tā sekmē Eiropas ekonomikas pārveidi, cita starpā ar inovācijas un konkurētspējas stiprināšanas palīdzību. Tomēr tiesiskais regulējums, kas reglamentē 2021.–2027. gada kohēzijas politikas fondus, tika izstrādāts, apspriests un pieņemts pirms vairākiem nozīmīgiem ģeopolitiskiem un ekonomiskiem notikumiem, kas kopš tā laika ir pārveidojuši dažas no ES stratēģiskajām politiskajām prioritātēm.

Tāpat partnerības nolīgumi un valsts un reģionālās kohēzijas politikas programmas tika izstrādātas tajā pašā laika posmā, atspoguļojot tajā laikā noteiktās prioritātes. Ņemot vērā mainīgo globālo un reģionālo kontekstu, 2025. gada vidusposma pārskatīšana sniedz būtisku iespēju novērtēt to īstenošanu un to, cik efektīvs ir to ieguldījums mainīgajās prioritātēs. Šī pārskatīšana palīdzēs noteikt, cik lielā mērā kohēzijas politikas programmas var tieši un ātri reaģēt uz strauji mainīgo politisko, ekonomisko un sociālo realitāti.

Vienlaikus ir kļuvis skaidrs, ka 2021.–2027. gada kohēzijas politikas programmu agrīna īstenošana ir saskārusies ar problēmām, kas nav veicinājušas līdzekļu ātru apguvi un ātru izmaksāšanu, kā rezultātā to īstenošana ir aizkavējusies salīdzinājumā ar iepriekšējiem plānošanas periodiem. Šie kavējumi notiek laikā, kad spēcīgas un paātrinātas investīcijas ir būtiskas ekonomikas noturības un konkurētspējas atbalstam.

Šādā situācijā Komisija piedāvā mērķtiecīgus Regulas (ES) 2021/1057 grozījumus. Šo izmaiņu mērķis ir pielāgot investīciju prioritātes mainīgajam ekonomiskajam, sociālajam, vides un ģeopolitiskajam kontekstam, vienlaikus ieviešot lielāku elastību un stimulus, lai atvieglotu un veicinātu tik ļoti nepieciešamo resursu ātru izmantošanu. Pilnveidojot 2021.–2027. gada kohēzijas politikas satvaru, ES var nodrošināt, ka tās investīciju mehānismi joprojām ir elastīgi un reaģētspējīgi, tā ļaujot efektīvāk reaģēt uz pašreizējām un turpmākām problēmām.

Lai dalībvalstis varētu efektīvi izmantot šajā priekšlikumā paredzētās iespējas, tiek ierosināts atļaut tām atkārtoti iesniegt vidusposma pārskatīšanas priekšlikumu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā šis priekšlikums par grozījumiem Regulā (ES) 2021/1057. Jebkādi programmas grozījumi, kas tiktu veikti saskaņā ar jaunajām prioritātēm un elastības izmantošanas iespējām, neskar saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 pieņemto pasākumu piemērošanu un attiecīgo programmu atbilstību prioritātēm, kas norādītas Regulas (ES) 2021/1060 15. pantā. Šajā sakarā Komisija cieši uzraudzīs programmu atbilstību attiecīgo ES tiesību aktu prasībām.

Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām, kas sekmē dekarbonizāciju un ražošanas spēju noturību

Saskaroties ar augstām enerģijas izmaksām, sīvu globālo konkurenci un būtiskiem draudiem uz noteikumiem balstītai starptautiskajai kārtībai, kas regulē starptautisko tirdzniecību, Eiropas rūpniecības nozarēm ir jāpielāgojas. Tām ir vajadzīgi darba ņēmēji ar atbilstošām prasmēm, kuru definīcija strauji attīstās. Lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem ir pieejamas iespējas apgūt vajadzīgās prasmes, izmantojot pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumus, un atbalstītu (augstprasmīgu) darba ņēmēju mobilitāti starp nozarēm, jo strukturālās pārmaiņas notiek vēl nepieredzētā tempā, ir nepieciešama tūlītēja rīcība.

Eiropas konkurētspējas priekšrocība ir tās iedzīvotāji. Mūsu cilvēkkapitāls ir būtisks ES labklājībai, tās ekonomiskajai noturībai, kas vajadzīga, lai palielinātu mūsu ražīguma pieaugumu un sekmētu kohēziju. ES darbaspēkam ir jābūt nepieciešamajām prasmēm, lai atbalstītu augošo aizsardzības industriju, stiprinātu Eiropas sagatavotību un drošību, kā arī pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, arī prasmēm tīro tehnoloģiju, digitalizācijas un darījumdarbības jomā. Tīras rūpniecības kursā 1 ir izklāstītas konkrētas darbības, kas jāveic, lai dekarbonizācija kļūtu par Eiropas rūpniecības izaugsmes virzītājspēku.

Aizsardzība un drošība

Saskaroties ar beprecedenta ģeopolitisko nestabilitāti, Eiropas Savienībai tagad ir jāpieņem būtiski lēmumi, lai panāktu savu drošību. Lai garantētu savas aizsardzības atturošo ietekmi un drošību, Eiropai ir jābūt gatavai sākt jaunu laikmetu, ievērojami palielinot atbalstu aizsardzības spēju attīstībai un ES aizsardzības industrijas konkurētspējai. Šie centieni ļaus Savienībai risināt īstermiņa steidzamību atbalstīt Ukrainu, vienlaikus nodrošinot kontinenta ilgtermiņa stabilitāti.

Komisija ir ierosinājusi Eiropadomei tūlītējas reaģēšanas plānu ReArm Europe 800 miljardu EUR apmērā, aktivizējot visas pieejamās finanšu sviras, lai ātri un ievērojami atbalstītu investīcijas Eiropas aizsardzības spējās. Papildus šīs svirām Savienības budžets var dot papildu ieguldījumu šajos kolektīvajos centienos, izmantojot jaunu īpašu aizsardzības instrumentu un Eiropas Aizsardzības industrijas programmas (EAIP) stiprināšanu.

Lai papildinātu šos instrumentus un vēl vairāk stimulētu dalībvalstis tieši atbalstīt investīcijas aizsardzības jomā, ir svarīgi ātri mobilizēt kohēzijas politikas finansējumu. Šīs investīcijas stiprinās noturību un ES konkurētspēju, vienlaikus veicinot reģionālo attīstību un izaugsmi. Tās arī risinās divējādās problēmas, ar kurām saskaras Savienības reģioni, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu: stiprināt reģionu drošību, vienlaikus atdzīvinot ekonomiku.

Pareizās prasmes ir ļoti svarīgas, lai aizsardzības spējas būtu efektīvas. Aizsardzības industrijas spēja pieņemt darbā kvalificētus darbiniekus un veikt to pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi ir obligāts priekšnosacījums, lai ļoti īsā laikā spētu palielināt ražošanas apjomu. Prasmju savienība nosaka darbības, kuru mērķis ir novērst prasmju trūkumu un nepietiekamību Eiropā. Komisija arī izstrādās Prasmju garantijas izmēģinājuma projektu. Darba ņēmējiem, kuri iesaistīti pārstrukturēšanas procesos vai kam draud bezdarbs, šī shēma dos iespēju turpināt karjeru citā uzņēmumā vai citā nozarē. Pašreizējos apstākļos tas ir īpaši svarīgi. Turklāt ar Prasmju pilnveides paktu ir izveidota liela mēroga aizsardzības ekosistēmas partnerība 2 . Ar prasmju prognozēšanu tā atbalsta kolektīvās prognozes par prasmju trūkumu, ar ko Eiropa saskarsies, ņemot vērā rūpniecības prasmju vajadzības un demogrāfiskās prasmju prognozes nākamajiem 5–10 gadiem. Tās mērķis ir uzlabot prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmas, lai tās padarītu pievilcīgākas, labāk iesaistot un pilnveidojot talantīgus darbiniekus un uzlabojot to noturēšanu darbvietā.

Šajā kontekstā ESF+ aktīvi veicinās prasmju attīstību aizsardzības industrijā, nodrošinot lielāku elastību īstenošanā, arī lielāku priekšfinansējumu, atbrīvojumu no tematiskās koncentrācijas aprēķina, kā arī augstāku līdzfinansējuma līmeni.

Austrumu pierobežas reģioni

Ņemot vērā problēmas, ar kurām kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu saskaras austrumu pierobežas reģioni, mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmām ar NUTS 2. līmeņa reģioniem, kuriem ir robežas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, vajadzētu būt iespējai 2026. gadā saņemt vienreizēju priekšfinansējumu 9,5 % apmērā no programmas piešķīruma un 100 % Savienības finansējumu.

Lielāka elastība un vienkāršošana investīciju paātrināšanai

2021.–2027. gada plānošanas perioda vidū to maksājumu līmenis, ko dalībvalstis pieprasa Komisijai, ir zems vairāku faktoru kombinācijas dēļ: novēlota regulu, kas reglamentē politiku, pieņemšana; nepieciešamība risināt secīgas krīzes, sākot no Covid-19 pandēmijas un beidzot ar karu Ukrainā, kā arī enerģētisko krīzi; spiediens slēgt iepriekšējo plānošanas periodu; un prioritāte, kas noteikta NGEU instrumentu īstenošanai, ņemot vērā to īsāko īstenošanas termiņu. Tas viss savukārt ir radījis spiedienu uz dalībvalstu iestāžu administratīvajām spējām plānot un ātri veikt investīcijas. Neraugoties uz to, ka temps pagājušajā gadā strauji palielinājās, projektu atlasei nedaudz pārsniedzot 40 % no piešķīrumiem, kohēzijas politikas īstenošanai vajadzētu strauji paātrināties apstākļos, kad Savienība saskaras ar virkni jaunu problēmu, uz kurām ir ātri jāreaģē. Tāpēc Komisija ierosina pasākumu kopumu, kuru mērķis ir vēl vairāk palielināt elastību un vienkāršot kohēzijas politikas atbalsta izmantošanu investīciju paātrināšanai.

–Lai izvairītos no programmu īstenošanas kavēšanās valsts budžeta ierobežojumu dēļ un lai palielinātu dalībvalstu finansiālās spējas risināt jaunās problēmas, Komisija ierosina 2026. gadā piešķirt vienreizēju ESF+ priekšfinansējumu 4,5 % apmērā visām programmām, kurās vismaz 15 % no to resursiem pārdalīti jaunajām prioritātēm un STEP saistībā ar vidusposma pārskatīšanas procesu.

–Tiek ierosināts 2026. gadā priekšfinansējuma procentuālo daļu palielināt līdz 9,5 % programmām, kas aptver vienu vai vairākus NUTS 2. līmeņa reģionus, kuri robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, tā atzīstot īpašās problēmas, ar kurām šie reģioni saskaras kopš Krievijas agresijas Ukrainā.

–Lai izvairītos no tā, ka kavēšanās un attiecīgas līdzekļu zaudēšanas risks mazina vēlmi veikt programmas grozījumus, un lai nodrošinātu attiecīgo darbību pienācīgu īstenošanu, Komisija ierosina pagarināt ESF+ resursu izmantošanas termiņu un izdevumu attiecināmības beigu datumu par vēl vienu gadu. Tiek ierosināts šo elastību darīt pieejamu tikai tām programmām, kurās ierosināti grozījumi, kuru rezultātā saistībā ar vidusposma pārskatīšanu vismaz 15 % no resursiem tiks pārdalīti jaunajām prioritātēm un STEP, tiklīdz tie būs apstiprināti.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikums atbilst kohēzijas politikas fondu mērķiem, kā arī jaunākajam Komisijas paziņojumam par kohēzijas politikas reformu programmu un attiecas tikai uz mērķtiecīgu grozījumu Regulā (ES) 2021/1057. Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums attiecas tikai uz mērķorientētu grozījumu Regulā (ES) 2021/1057 un ir saskanīgs ar citām Savienības politikas jomām.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 164. pants, 175. pants, 177. pants un 322. pants.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikumam mudināt dalībvalstis vēl vairāk saskaņot savas kohēzijas politikas programmas, lai risinātu stratēģiskas problēmas, un pārorientēt resursus uz jaunām prioritātēm, vienlaikus nodrošinot lielāku elastību, lai paātrinātu īstenošanu, ir vajadzīgi grozījumi Regulā (ES) 2021/1057. Šādu iznākumu nevar sasniegt ar valsts līmeņa pasākumiem.

•Proporcionalitāte

Priekšlikuma mērķis ir stimulēt dalībvalstis vēl vairāk saskaņot savas kohēzijas politikas programmas, lai risinātu stratēģiskas problēmas, un pārorientēt resursus uz jaunām prioritātēm, kā arī nodrošināt lielāku elastību investīciju paātrināšanai. Pasākumi nav plašāki, kā nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Regula ir piemērots instruments, jo tā paredz tieši piemērojamus noteikumus atbalstam.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Neattiecas

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neattiecas

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējums tika veikts, gatavojot Regulas (ES) 2021/1057 priekšlikumu. Atsevišķs novērtējums par ierobežoto un mērķorientēto izmaiņu ietekmi nav vajadzīgs.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas

•Pamattiesības

Neattiecas

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums attiecas uz kohēzijas politikas programmām 2021.–2027. gada periodā, un tā rezultātā 2026. gadā no ESF+ tiks izmaksāts papildu priekšfinansējums. Šis papildu priekšfinansējums izraisīs maksājumu apropriāciju agrāku piešķiršanu 2026. gadā salīdzinājumā ar scenāriju, kad politika nemainās, un 2021.–2027. gada periodā budžeta ziņā tas ir neitrāls. Pamatojoties uz priekšlikuma aplēsto izmantojumu, kā arī ņemot vērā maksājumu prognozes un īstenošanas izmaiņas, neto ietekme uz budžetu tiek lēsta 500 miljonu EUR apmērā, kas tiks iekļauta 2026. gada budžeta projektā.

Iespēja pieteikties lielākai Savienības finansējuma likmei investīcijām atbilstoši īpašām prioritātēm un programmām, kas aptver austrumu pierobežas reģionus, arī novedīs pie tā, ka maksājumi daļēji tiks vairāk veikti sākumposmā, kam sekos mazāki maksājumi vēlākā posmā, jo kopējais finansējums nav mainīts. Faktiskā ietekme būs ļoti lielā mērā atkarīga no tā, kā dalībvalstis šo finansējumu izmantos.

Ierosinātais grozījums neparedz izmaiņas daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālajos apjomos, kas saistībām un maksājumiem noteikti Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 I pielikumā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Pasākuma īstenošana tiks uzraudzīta, un par to tiks ziņots ar Regulu (ES) 2021/1060 izveidoto vispārējo ziņošanas mehānismu ietvaros.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Priekšlikums paredz grozīt Regulu (ES) 2021/1057 attiecībā uz ESF+, lai risinātu stratēģiskas problēmas un ļautu dalībvalstīm pārorientēt savus resursus uz jaunām prioritātēm.

Aizsardzība

Tas ļauj mērķtiecīgi atbalstīt prasmju attīstību aizsardzības industrijā atbilstoši īpašai prioritātei, kam piemēro papildu elastību, kas ietver lielāku priekšfinansējumu prioritātes piešķīrumam, atbrīvojumu no tematiskās koncentrācijas summas aprēķināšanas un augstāku līdzfinansējuma līmeni. Tomēr šāda elastība ir atkarīga no programmas resursu minimālā apjoma pārdales jaunām prioritātēm.

Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām, kas sekmē ražošanas spēju dekarbonizāciju

Tā ir iespēja sniegt mērķtiecīgu atbalstu prasmju apguvei, pilnveidei un pārkvalifikācijai, lai darba ņēmēji, uzņēmumi un uzņēmēji pielāgotos pārmaiņām, kas veicina ražošanas spēju dekarbonizāciju saskaņā ar īpašu prioritāti, kam piemēro papildu elastību, kas ietver lielāku priekšfinansējumu prioritātes piešķīrumam un lielāku līdzfinansējuma līmeni. Tomēr šāda elastība ir atkarīga no programmas resursu minimālā apjoma pārdales jaunām prioritātēm.

Dalībvalstu resursu pārorientēšanas atvieglošana

Lai dalībvalstis varētu efektīvi izmantot jaunās prioritātes un elastības iespējas, tām būs atļauts atkārtoti iesniegt savu vidusposma pārskatīšanas novērtējumu kopā ar programmas grozījuma pieprasījumu, lai noteiktu jebkuru no jaunieviestajām īpašajām prioritātēm.

Lai palīdzētu paātrināt ESF+ īstenošanu, visās programmās, ar kurām nosaka kādu no jaunieviestajām īpašajām prioritātēm un STEP un pārdala vismaz 15 % no to resursiem, saņemtu papildu vienreizēju priekšfinansējumu 4,5 % apmērā, pamatojoties uz to grozīto programmas budžetu.

Ņemot vērā problēmas, ar kurām kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu saskaras austrumu pierobežas reģioni, no ESF+ finansētām programmām ar NUTS 2. līmeņa reģioniem, kuriem ir robežas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, vajadzētu būt iespējai saņemt vienreizēju priekšfinansējumu 9,5 % apmērā un 100 % Savienības finansējumu. Ja attiecīgā programma aptver visu dalībvalsts teritoriju, šī finansiālā elastība būtu jāpiemēro tikai tad, ja programma, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju, ir vienīgā programma dalībvalstī, kura aptver attiecīgos NUTS 2. līmeņa reģionus.

Turklāt izdevumu attiecināmības beigu termiņš tiek pagarināts vēl par vienu gadu visām kohēzijas politikas programmām, attiecībā uz kurām ir apstiprināti programmas grozījumi, ar kuriem nosaka kādu no jaunieviestajām īpašajām prioritātēm un šīm prioritātēm pārdala vismaz 15 % no programmas finanšu resursiem.

2025/0085 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru attiecībā uz īpašiem pasākumiem stratēģisku problēmu risināšanai groza Regulu (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 164., 175., 177. un 322. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 3 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 4 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ņemot vērā nozīmīgos ģeopolitiskos un ekonomiskos notikumus, kas ir mainījuši dažas no Savienības stratēģiskajām politiskajām prioritātēm, ir jāparedz iespējas dalībvalstīm risināt šīs stratēģiskās problēmas un pārorientēt savus resursus uz jaunām prioritātēm.

(2)Baltā grāmata par Eiropas aizsardzības gatavību 2030 5 paver ceļu patiesai Eiropas aizsardzības savienībai, arī ierosinot dalībvalstīm veikt lielas investīcijas aizsardzībā un aizsardzības industrijā. Šajā sakarā Komisijas 2025. gada 5. marta paziņojumā “Prasmju savienība” 6 (“paziņojums par Prasmju savienību”) ir izklāstītas darbības, kuru mērķis ir novērst prasmju trūkumu un nepietiekamību Savienībā, arī izmantojot minētajā paziņojumā minēto Prasmju pilnveides pakta iniciatīvu, un tās liela mēroga partnerības, arī aizsardzības ekosistēmas partnerību. Tāpēc, lai sekmētu prasmju attīstību aizsardzības industrijā, ir pienācīgi iekļaut stimulus ESF+ , kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 7 .

(3)ESF+ ietvaros jau ir iespējams atbalstīt darba ņēmēju, uzņēmēju un uzņēmumu pielāgošanos pārmaiņām. Saskaņā ar dekarbonizācijas pasākumiem, kas ierosināti Komisijas 2025. gada 26. februāra paziņojumā “Tīras rūpniecības kurss – kopīgs konkurētspējas un dekarbonizācijas ceļvedis” 8 , un nolūkā vēl vairāk atvieglot rūpniecības pielāgošanos, kas saistīta ar ražošanas procesu un produktu dekarbonizāciju, kā arī saistībā ar mērķi nodrošināt mūžizglītības iespējas regulārai cilvēku prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, kā noteikts paziņojumā par Prasmju savienību, arī ar nesen ierosināto Prasmju garantiju, ESF+ būtu jāveicina prasmju apguve, darbvietu saglabāšana un darbvietu radīšana visā dekarbonizācijas procesā, nodrošinot elastību īstenošanā.

(4)ESF+ ietvaros jau ir iespējams atbalstīt investīcijas, kas palīdz sasniegt mērķus, kas noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/795 9 izveidotajai Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformai (STEP), kuras nolūks ir stiprināt Savienības līderpozīcijas tehnoloģiju jomā. Lai vēl vairāk stimulētu ESF+ investīcijas minētajās kritiski svarīgajās jomās, būtu jāpaplašina dalībvalstu iespēja saņemt lielāku priekšfinansējumu saistītiem programmu grozījumiem.

(5)Lai dalībvalstis varētu veikt jēgpilnu pārplānošanu un koncentrēt resursus uz 2., 3. un 4. apsvērumā izklāstītajām Savienības stratēģiskajām prioritātēm, neradot turpmāku īstenošanas kavēšanos, ir lietderīgi paredzēt papildu elastību. Vidusposma pārskatīšanai būtu jākļūst par iespēju risināt jaunas stratēģiskas problēmas un noteikt jaunas prioritātes, tāpēc dalībvalstīm būtu jādod vairāk laika, lai pabeigtu vidusposma pārskatīšanas rezultātu novērtējumu un iesniegtu saistītos programmas grozījumus.

(6)Lai paātrinātu kohēzijas politikas programmu īstenošanu un mazinātu spiedienu uz valstu budžetiem, kā arī lai iepludinātu galveno investīciju īstenošanai nepieciešamo likviditāti, programmās būtu jāizmaksā vienreizējs papildu priekšfinansējums no ESF+. Ņemot vērā Krievijas agresijas pret Ukrainu negatīvo ietekmi, priekšfinansējuma procentuālā likme dažām programmām, kas aptver vienu vai vairākus NUTS 2. līmeņa reģionus, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, būtu vēl vairāk jāpalielina. Lai saistībā ar vidusposma pārskatīšanu stimulētu pārplānošanu galveno prioritāšu virzienā, papildu priekšfinansējumam vajadzētu būt pieejamam tikai tad, ja ir sasniegta noteikta robežvērtība finanšu resursu pārdalei konkrētām svarīgām prioritātēm.

(7)Turklāt, lai ņemtu vērā laiku, kas vajadzīgs investīciju pārorientēšanai, un lai varētu pēc iespējas labāk izmantot pieejamos resursus, būtu jāpielāgo izdevumu attiecināmības termiņi un saistību atcelšanas noteikumi programmām, kurās resursus pārdala stratēģiskajām prioritātēm.

(8)Vajadzētu būt arī iespējai piemērot maksimālo līdzfinansējuma likmi līdz 100 % apmērā prioritātēm programmās, kas aptver vienu vai vairākus NUTS 2. līmeņa reģionus, kuri robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, ņemot vērā Krievijas agresijas negatīvo ietekmi uz minētajiem reģioniem.

(9)Tā kā šīs regulas mērķus, proti, risināt stratēģiskas problēmas, pārorientēt investīcijas uz kritiski svarīgām jaunām prioritātēm un vienkāršot un paātrināt politikas izpildi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(10)Tāpēc Regula (ES) 2021/1057 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)[Ņemot vērā steidzamo vajadzību nodrošināt būtiskas investīcijas prasmēs aizsardzības industrijā, kā arī pielāgoties pārmaiņām, kas saistītas ar dekarbonizāciju, steidzami risināmu stratēģisko ģeopolitisko problēmu kontekstā, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,]

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2021/1057 groza šādi:

(1)iekļauj šādu 5.a pantu:

“5.a pants

Konkrēti noteikumi, kas saistīti ar dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas īstenošanu

(1)Komisija 2026. gadā kā vienreizēju papildu priekšfinansējumu izmaksā 4,5 % no kopējā ESF+ atbalsta, kā noteikts lēmumā, ar ko apstiprina programmas grozījumu. Vienreizējā priekšfinansējuma procentuālo likmi 2026. gadā palielina līdz 9,5 % programmām, kas aptver vienu vai vairākus NUTS 2. līmeņa reģionus, kuri robežas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, ar noteikumu, ka programma neaptver visu dalībvalsts teritoriju. Ja kādā dalībvalstī NUTS 2. līmeņa reģioni, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, ir iekļauti vienīgi tādās programmās, kas aptver visu minētās dalībvalsts teritoriju, minētajām programmām piemēro šajā punktā noteikto palielināto priekšfinansējumu.

Šā punkta pirmajā daļā minēto papildu priekšfinansējumu piemēro tikai tad, ja ir apstiprināta līdzekļu pārdale vismaz 15 % apmērā no programmas finanšu resursiem vienai vai vairākām konkrētajām prioritātēm, kas noteiktas saskaņā ar 12.a, 12.c un 12.d pantu, ar noteikumu, ka programmas grozījuma pieprasījums ir iesniegts līdz 2025. gada 31. decembrim.

Dalībvalstij pienākošos priekšfinansējumu, kas izriet no programmas grozījumiem, kuri izdarīti pēc pārdales šā punkta otrajā daļā minētajām prioritātēm, uzskata par maksājumiem, kas veikti 2025. gadā, lai aprēķinātu atceļamās summas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 105. pantu, ar noteikumu, ka programmas grozījuma pieprasījums tika iesniegts 2025. gadā.

(2)Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 63. panta 2. punkta un 105. panta 2. punkta, izdevumu attiecināmības, izmaksu atmaksas un saistību atcelšanas termiņš ir 2030. gada 31. decembris. Minēto atkāpi piemēro tikai tad, ja ir apstiprināti programmas grozījumi, ar kuriem vismaz 15 % no programmas finanšu resursiem pārdala vienai vai vairākām konkrētajām prioritātēm, kas noteiktas saskaņā ar šīs regulas 12.a, 12.c un 12.d pantu saistībā ar vidusposma pārskatīšanu.

(3)Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 112. panta, maksimālā līdzfinansējuma likme prioritātēm programmās, kas aptver vienu vai vairākus NUTS 2. līmeņa reģionus, kuri robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, ir 100 %. Augstāku līdzfinansējuma likmi nepiemēro programmām, kas aptver visu attiecīgās dalībvalsts teritoriju, izņemot gadījumus, kad minētie reģioni ir iekļauti programmās, kas attiecas tikai uz visu minētās dalībvalsts teritoriju. Atkāpi piemēro tikai tad, ja ir apstiprināti programmas grozījumi, ar kuriem vismaz 15 % no programmas finanšu resursiem pārdala vienai vai vairākām konkrētajām prioritātēm, kas noteiktas saskaņā ar šīs regulas 12.a, 12.c un 12.d pantu saistībā ar vidusposma pārskatīšanu, ar noteikumu, ka programmas grozījums ir iesniegts līdz 2025. gada 31. decembrim.

(4)Papildus katras programmas novērtējumam par vidusposma pārskatīšanas rezultātiem, kas jāiesniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 18. panta 2. punktu, dalībvalstis divu mēnešu laikā pēc Regulas (ES) XXXX/XXXX [šī regula] stāšanās spēkā var atkārtoti iesniegt papildu novērtējumu, kā arī saistītos programmas grozījumu pieprasījumus, ņemot vērā iespēju noteikt konkrētas prioritātes saskaņā ar 12.a, 12.c un 12.d pantu. Piemēro Regulas (ES) 2021/1060 18. panta 3. punktā paredzētos termiņus.”;

(2)regulas 12.a panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Papildus programmas priekšfinansējumam, kas paredzēts Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 1. un 2. punktā, ja Komisija apstiprina programmas grozījumu, kas ietver vienu vai vairākas prioritātes, kuras veltītas ESF+ atbalstītajām darbībām, kas veicina Regulas (ES) 2024/795 2. pantā minēto STEP mērķu sasniegšanu, tā par šīm prioritātēm izmaksā ārkārtas priekšfinansējumu 30 % apmērā no piešķīruma, ar noteikumu, ka programmas grozījums ir iesniegts Komisijai līdz 2025. gada 31. decembrim. Minēto ārkārtas priekšfinansējumu izmaksā 60 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts Komisijas lēmums par programmas grozījuma apstiprināšanu.”;

(3)iekļauj šādu 12.c un 12.d pantu:

“12.c pants

Atbalsts aizsardzības industrijai

(1)Dalībvalstis var nolemt plānot atbalstu prasmju attīstīšanai aizsardzības industrijā saskaņā ar konkrētajām prioritātēm. Šādas konkrētās prioritātes var atbalstīt jebkuru 4. panta 1. punkta a)–l) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi.

(2)Resursus, kas piešķirti konkrētajai prioritātei, kā noteikts 1. punktā, neņem vērā, nodrošinot atbilstību tematiskās koncentrācijas prasībām, kuras izklāstītas šīs regulas 7. pantā.

(3)Papildus programmas ikgadējam priekšfinansējumam, kas paredzēts Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 1. un 2. punktā, Komisija 30 % no piešķīruma kā vienreizēju ārkārtas priekšfinansējumu izmaksā šā panta 1. punktā minētajām konkrētajām prioritātēm, kā noteikts lēmumā par programmas grozījuma apstiprināšanu.

Minēto ārkārtas priekšfinansējumu izmaksā 60 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts Komisijas lēmums par programmas grozījuma apstiprināšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 24. pantu.

(4)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 5. punktu summu, kas izmaksāta kā ārkārtas priekšfinansējums, dzēš no Komisijas kontiem ne vēlāk kā pēdējā grāmatvedības gadā.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 6. punktu visus ārkārtas priekšfinansējuma radītos procentus izmanto attiecīgajai programmai tādā pašā veidā kā ESF+ un iekļauj pēdējā grāmatvedības gada pārskatos.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 97. panta 1. punktu ārkārtas priekšfinansējumu neaptur.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 105. panta 1. punktu priekšfinansējumā, kas jāņem vērā, aprēķinot atceļamo saistību summas, iekļauj izmaksāto ārkārtas priekšfinansējumu.

(5)Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 112. panta, maksimālā līdzfinansējuma likme konkrētajām prioritātēm, kas minētas šā panta 1. punktā, ir 100 %.

12.d pants

Atbalsts ar dekarbonizāciju saistītai pielāgošanai

(1)Saskaņā ar konkrētām prioritātēm dalībvalstis var nolemt plānot atbalstu, kura mērķis ir prasmju apguve, prasmju pilnveide un pārkvalifikācija, lai darba ņēmēji, uzņēmumi un uzņēmēji pielāgotos pārmaiņām, kas veicina ražošanas spēju dekarbonizāciju. Šādas konkrētās prioritātes var atbalstīt jebkuru 4. panta 1. punkta a)–l) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi.

(2)Piemērojot šā panta 1. punktu, dalībvalsts iesniedz grozījuma pieprasījumu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 24. pantu. Ja dalībvalstij jau ir programmas, kas ietver vienu vai vairākas prioritātes, kuras atbilst šā panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, dalībvalsts iesniedz Komisijai pieprasījumu šā panta 1. punkta nolūkos uzskatīt attiecīgās prioritātes par konkrētajām prioritātēm.

Minēto ārkārtas priekšfinansējumu izmaksā 60 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts Komisijas lēmums par programmas grozījuma apstiprināšanu saskaņā ar šā panta 2. punktu.

(4)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 5. punktu summu, kas izmaksāta kā ārkārtas priekšfinansējums, dzēš no Komisijas kontiem ne vēlāk kā pēdējā grāmatvedības gadā.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 97. panta 1. punktu ārkārtas priekšfinansējumu neaptur.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 105. panta 1. punktu priekšfinansējumā, kas jāņem vērā, aprēķinot atceļamo saistību summas, iekļauj izmaksāto ārkārtas priekšfinansējumu.

(5)Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 112. panta, maksimālā līdzfinansējuma likme konkrētajām prioritātēm, kas noteiktas šā panta 1. punktā, ir 100 %.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā [dienā] pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA / INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma / iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā politikas joma3

1.3.Mērķis3

1.3.1.Vispārīgie mērķi3

1.3.2.Konkrētie mērķi3

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji3

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, arī pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28

3.2.7.Trešo personu iemaksas28

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29

4.Digitālā dimensija29

4.1.Digitālās vajadzības30

4.2.Dati30

4.3.Digitālie risinājumi31

4.4.Sadarbspējas novērtējums31

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums – EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko attiecībā uz īpašiem pasākumiem stratēģisku problēmu risināšanai groza Regulu (ES) 2021/1057

1.2.Attiecīgā politikas joma

Kohēzijas politika: Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+)

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

Kohēzijas politikas fondi, to vidū ESF+, nodrošina finansējumu ES harmoniskas attīstības atbalstam, veicot darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Atbalstot šo visaptverošo mērķi, fondi arī palīdz īstenot galvenos politikas mērķus, tai skaitā stiprināt ES vispārējo konkurētspēju un stratēģisko autonomiju, kā arī risināt problēmas un izmantot iespējas, kas saistītas ar zaļo, digitālo un sociālo pārkārtošanos.

1.3.2.Konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. 1

Paātrināt ESF+ finansēto 2021.–2027. gada kohēzijas politikas programmu īstenošanu, uzlabojot elastību un nosakot kohēzijas politikas fondu izmantošanas vienkāršošanas jomas.

Konkrētais mērķis Nr. 2

Sniegt atbalstu no ESF+ saskaņā ar 2021.–2027. gada programmām prasmju attīstīšanai aizsardzības industrijā, kas ir īstermiņa atbildes reakcija uz nesenajiem ģeopolitiskajiem notikumiem, sniedzot dalībvalstīm papildu iespējas pārorientēt resursus uz aizsardzības nozari.

Vēl vairāk veicināt rūpniecības pielāgošanos, kas saistīta ar ražošanas procesu un produktu dekarbonizāciju, sniedzot dalībvalstīm papildu iespējas pārorientēt resursus uz prasmju apguvi, prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, lai darba ņēmēji, uzņēmumi un uzņēmēji pielāgotos pārmaiņām visā dekarbonizācijas procesā.

Risināt konkrētas teritoriālās problēmas reģionos, kas robežojas ar Ukrainu, Krieviju un Baltkrieviju.

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Konkrētais mērķis Nr. 1

Maksimāla to resursu izmantošana, kas ESF+ piešķirti saskaņā ar 2021.–2027. gada DFS.

Konkrētais mērķis Nr. 2

Paaugstināts prasmju līmenis, kas atbilst aizsardzības industrijas, kā arī dekarbonizācijas procesa ietekmēto nozaru pieprasījumam.

Lielāks atbalsts īpašo problēmu risināšanai reģionos, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Konkrētais mērķis Nr. 1

Finanšu dati par summām, kas saistītas ar dalībvalstu atlasītajām un īstenotajām darbībām, un par summām, kas no ES budžeta izmaksātas dalībvalstīm.

Konkrētais mērķis Nr. 2

Kopējais iznākuma rādītājs – kopējais dalībnieku skaits

1.4.Priekšlikums / iniciatīva attiecas uz:

 jaunu darbību

X jaunu darbību pēc izmēģinājuma projekta / sagatavošanas darbības 10

 esošas darbības pagarināšanu

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu / jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma / iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Nesenie ekonomiskie un ģeopolitiskie notikumi ir izvirzījuši priekšplānā svarīgas prioritātes, kuru dēļ ir jāpārorientē kohēzijas politikas resursi, jo īpaši ESF+. Konkrētās darbības, uz kurām attiecas šis grozījums, jau ir iespējams finansēt saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu, kas reglamentē ESF+. Tāpēc tās jau atbilst vispārējam mērķim stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tomēr ir jāpalielina investīciju temps un apjoms. Pašlaik notiekošā 2021.–2027. gada kohēzijas politikas programmu vidusposma pārskatīšana sniedz būtisku iespēju novērtēt, kā šīs programmas var palīdzēt īstenot jaunās prioritātes. Tāpēc šis grozījums rada stimulus un elastību, kas ļauj dalībvalstīm salīdzinoši īsā laika posmā vairāk koncentrēties uz šīm prioritātēm, izmantojot DFS resursus.

Grozījuma mērķis ir ļaut dalībvalstīm novirzīt nepieciešamo kohēzijas politikas finansējumu investīcijām politikas jomās, kas noteiktas kā prioritāras, un saglabāt un stiprināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

Konkrētais mērķis Nr. 1

Kohēzijas politikas finansējums ir būtisks ekonomikas stabilitātei, taisnīgumam un integrācijai Eiropas Savienībā. Tam ir galvenā loma reģionālo atšķirību mazināšanā un līdzsvarotas attīstības nodrošināšanā visās dalībvalstīs. Tas nodrošina, ka visiem reģioniem ir resursi, lai tie varētu augt, ieviest jauninājumus un pielāgoties nākotnes izaicinājumiem, vienlaikus veicinot ES mēroga solidaritāti. Lai nodrošinātu nepieciešamo publiskā finansējuma līmeni dalībvalstīs un sasniegtu Līgumā noteiktos kohēzijas mērķus, ir būtiski saglabāt un paātrināt līdzekļu plūsmu no ES budžeta uz dalībvalstīm.

Konkrētais mērķis Nr. 2

Prasmju attīstība aizsardzības industrijā. 2022. gada marta Versaļas deklarācijā, kā arī paziņojumos JOIN(2022) 24 un COM(2022) 60 jau ir uzsvērta nepieciešamība ES uzlabot savu sagatavotību, spējas un noturību, lai labāk aizsargātu iedzīvotājus. Pēdējo mēnešu laikā novērojamais strauji mainīgais ģeopolitiskais konteksts ir uzsvēris nepieciešamību pastiprināt centienus. Eiropadomes 2025. gada 6. marta secinājumos uzsvērts, ka “Eiropai ir jākļūst suverēnākai, atbildīgākai attiecībā uz savu aizsardzību un labāk sagatavotai, lai ar 360 grādu pieeju rīkotos un autonomi risinātu tūlītējus un turpmākus izaicinājumus un apdraudējumus”. Šajā nolūkā ES paātrinās vajadzīgo instrumentu un finansējuma mobilizāciju. Eiropadome “aicina Komisiju ierosināt papildu finansējuma avotus aizsardzībai ES līmenī, arī piedāvāt visām dalībvalstīm papildu iespējas un stimulus uz tādu principu pamata kā objektivitāte, nediskriminācija un vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīm, lai tās izmantotu savus pašreizējos piešķīrumus saskaņā ar attiecīgajām ES finansēšanas programmām, un ātri iesniegt attiecīgos priekšlikumus”.

Darba ņēmēju, uzņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās pārmaiņām visā dekarbonizācijas procesā. Pēdējo gadu laikā ES ir tiekusies stiprināt konkurētspēju un noturību stratēģiski svarīgās nozarēs un samazināt Eiropas ekonomikas atkarību, īstenojot zaļo un digitālo pārkārtošanos. Priekšlikums dod papildu stimulu izmantot ES mērogu, lai investētu jomās, kas ir svarīgas ES konkurētspējai nākotnē.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Nesenie grozījumi 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada regulās saistībā ar Covid-19 krīzi, Krievijas militāro agresiju Ukrainā, enerģētikas krīzi un konkurētspēju (STEP) ir ļāvuši ievērojami palielināt līdzekļus attiecīgo investīciju atbalstam.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Grozījums nemaina pašreizējos kohēzijas politikas piešķīrumus un ir paredzēts, lai palīdzētu efektīvi un lietderīgi paātrināt fondu investīcijas.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, arī pārdales iespējas, novērtējums

Grozījums nemaina ne pašreizējā kohēzijas politikas tiesiskā regulējuma pamatstruktūru, arī attiecībā ESF+, ne arī fiksētos piešķīrumus dalībvalstīm. Tā mērķis ir uzsvērt un stimulēt atbalstu pasākumiem, kas jau ir iespējami ESF+ darbības jomā un papildina investīcijas, izmantojot citas finansēšanas iespējas ES vai dalībvalstu līmenī.

1.6.Priekšlikuma / iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

X Ierobežots ilgums

– Finansiālā ietekme uz maksājumu apropriācijām – no 2026. gada līdz 2029. gadam. Nav ietekmes uz saistību apropriācijām.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 11

–

Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Regulā (ES) 2021/1060 paredzētie uzraudzības un ziņošanas noteikumi joprojām ir pilnībā piemērojami:

Programmas uzraudzības komiteja: vismaz reizi gadā

Snieguma ikgadējā izskatīšana starp dalībvalsti un Komisiju

Datu nosūtīšana par katru programmu: piecas reizes gadā

Gada kontroles (revīzijas) ziņojums.

Galīgais snieguma ziņojums par katru programmu jāiesniedz līdz 2031. gada 15. februārim.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Grozījuma priekšlikums nemaina pašreizējo budžeta izpildes dalītās pārvaldības metodi, kā arī nemaina īstenošanas mehānismus, maksājumu kārtību vai kontroles stratēģijas, kas noteiktas Regulā (ES) 2021/1060.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Īpaši riski nav konstatēti. Grozījuma priekšlikums strukturāli nemaina kohēzijas politikas programmu riska pārvaldības un kontroles struktūru, kas tiek uzskatīta par piemērotu paredzētajām investīcijām.

Kohēzijas politikas kontroles sistēma paliek nemainīga un pilnībā piemērojama. Tā ir izstrādāta, lai aizsargātu ES finanšu intereses, un pielāgota vairākos plānošanas periodos, lai ņemtu vērā ERP un OLAF ieteikumus.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Dalībvalstīm ir jāievēro pašreizējā kohēzijas politikas kontroles kārtība un jāievieš pārvaldības un kontroles sistēma, kas ļauj novērst, atklāt un labot pārkāpumus, ieskaitot krāpšanu, un ziņot par tiem.

3.PRIEKŠLIKUMA / INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas atbilstoši daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.

Dif./nedif. 12

no EBTA valstīm 13

no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm 14

no citām trešām valstīm

citi piešķirtie ieņēmumi

07.02.01 Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) darbības izdevumi

Dif.

NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

– Priekšlikumam / iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–Priekšlikumam / iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Nr.

ĢD: EMPL								Gads			Gads			Gads			Gads			KOPĀ DFS 2021–2027
								2024			2025			2026			2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija 07 02 01		Saistības			(1a)															0,000
		Maksājumi			(2a)									500,000			-500,000			0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 15
Budžeta pozīcija					(3)															0,000
KOPĀ apropriācijas EMPL ĢD		Saistības			= 1a + 1b + 3			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
		Maksājumi			= 2a + 2b + 3			0,000			0,000			500,000			-500,000			0,000
							Gads			Gads			Gads			Gads			KOPĀ DFS 2021–2027
							2024			2025			2026			2027
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības			(4)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
	Maksājumi			(5)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem				(6)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
KOPĀ apropriācijas 2.a IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības			= 4 + 6			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi			= 5 + 6			0,000			0,000			500,000			-500,000			0,000
									Gads			Gads			Gads			Gads			KOPĀ DFS 2021–2027
									2024			2025			2026			2027
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)			Saistības			(4)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
			Maksājumi			(5)			0,000			0,000			500,000			-500,000			0,000
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)						(6)			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā			Saistības			= 4 + 6			0,000			0,000			0,000			0,000			0,000
daudzgadu finanšu shēmā (atsauces summa)			Maksājumi			= 5 + 6			0,000			0,000			500,000			-500,000			0,000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija		7.	“Administratīvie izdevumi” 16
ĢD: EMPL					Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
					2024	2025	2026	2027
 Cilvēkresursi					0,000	0,376	0,376	0,376	1,128
 Citi administratīvie izdevumi					0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ EMPL ĢD	Apropriācijas				0,000	0,376	0,376	0,376	1,128


KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ				(Saistību summa = maksājumu summa)	0,000	0,376	0,376	0,376	1,128

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
		2024	2025	2026	2027
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	0,000	0,376	0,376	0,376	1,128
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	0,000	0,376	500,376	-499,624	0,000

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus



Gads
2024

Gads
2025

Gads
2026

Gads
2027

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 17

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 18 …

— Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 …

— Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPSUMMAS

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

– Priekšlikumam / iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

– Priekšlikumam / iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,000	0,376	0,376	0,376	1,128
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,376	0,376	0,376	1,128
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Pārējie administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,376	0,376	0,376	1,128

Ņemot vērā vispārējo sarežģīto situāciju 7. izdevumu kategorijā gan darbinieku, gan apropriāciju līmeņa ziņā, nepieciešamos cilvēkresursus nodrošinās ĢD darbinieki, kuri jau ir norīkoti darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalīti attiecīgajā ģenerāldirektorātā vai citos Komisijas dienestos.

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

– Priekšlikumam / iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–Priekšlikumam / iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 19

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS		Gads	Gads	Gads	Gads
		2024	2025	2026	2027
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		0	2	2	2
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	0
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	— galvenajā birojā	0	0	0	0
	— Savienības delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		0	2	2	2

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības

KOPĀ – APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS + ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI		Gads	Gads	Gads	Gads
		2024	2025	2026	2027
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		0	2	2	2
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	0
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	— galvenajā birojā	0	0	0	0
	— Savienības delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		0	2	2	2

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

	Tiks nodrošināts no pašlaik pieejamā Komisijas dienestu personāla	Ārkārtas papildu personāls*
		Tiks finansēts no 7. izdevumu kategorijas vai pētniecības	Tiks finansēts no BA pozīcijas	Tiks finansēts no maksām
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas	2	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas
Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT)

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki	Saziņa ar dalībvalstīm, norādījumi iespējamo grozījumu iesniegšanai, turpmākie pasākumi saistībā ar grozījumiem un ar tiem saistīto lēmumu pieņemšanas procedūru, šo grozījumu īstenošanas uzraudzība.
Ārštata darbinieki

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

Varētu būt nepieciešama SFC2021 klientu apkalpošanas nodaļas pielāgošana, lai apstrādātu nozaru lauka informācijas pievienošanu. Aprēķinātais darba apjoms digitālā risinājuma pielāgošanai ir robežās no 20 līdz 40 cilvēkdienām. Tomēr izmaiņu īstenošanai netiek prasīti budžeta līdzekļi: tas tiks segts no SFC2021 klientu apkalpošanas nodaļas budžeta 2025. gadam, kas ietver mainīgās uzturēšanas izmaksas.

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
IT izdevumi (korporatīvie)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
IT izdevumi politikas darbības programmām	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikumam / iniciatīvai:

– pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma / iniciatīvas ietekme 20
		2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads
………….pants		n.p.	n.p.	n.p.	n.p.