PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Nolīgums par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jautājumos starp Eiropas Kopienu un Indijas Republikas valdību 1 (“nolīgums”) tika parakstīts 2001. gada 23. novembrī Deli un stājās spēkā 2002. gada 14. oktobrī. Nolīguma 11. panta b) punktā ir noteikts, ka “šis nolīgums ir noslēgts uz pieciem gadiem, un to var pagarināt, pusēm vienojoties (pagarināšana klusuciešot), pēc novērtēšanas, ko veic [katra secīga] minētā laikposma pēdējā gadā”. Līdz šim nolīgums ir pagarināts trīs reizes: 2009. 2 , 2015. 3 un 2020. gadā 4 – katru reizi par vēl 5 gadiem.

Pašreizējā nolīguma termiņš beigsies 2025. gada 17. maijā.

Komisijas izvērtējums, kas publicēts 2025. gada 25. februārī 5 , skaidri parāda, ka nolīgums joprojām ir izšķirīgs satvars ES un Indijas sadarbības veicināšanai kopīgajās prioritārajās zinātnes un tehnoloģiju jomās, nodrošinot abpusēju labumu. To apliecina trīs galvenie kopīgie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, kuri bija vērsti uz ūdensapgādi, gripas vakcīnām un integrētām vietējām energosistēmām (viedtīkliem) un kuru rezultātā Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros tika īstenoti 12 kopīgi projekti ar kopējo finansējumu 98 miljonu EUR apmērā. Šajos projektos ir iesaistītas 220 pētniecības iestādes no Eiropas un Indijas, kuras demonstrē daudzsološus rezultātus un nodrošina inovatīvas, ilgtspējīgas un cenas ziņā pieejamas tehnoloģijas.

Kopā ar trim Indijas ministrijām/departamentiem (Zinātnes un tehnoloģiju departaments, Biotehnoloģijas departaments, Zemes zinātnes ministrija) tika izveidots līdzfinansēšanas mehānisms, ar kuru tiek nodrošināts finansējums Indijas iestādēm, kas sekmīgi piedalās pamatprogrammās “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa”. Kopš 2020. gada Indijas valdība ir piešķīrusi līdzfinansējumu aptuveni 15 uzaicinājumiem, kuri ietilpst pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” II pīlāra “Globāli izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” darbības jomā un uz kuriem tika saņemti vairāk nekā 50 priekšlikumi un attiecīgi izraudzīti 10 priekšlikumi, kas tiek līdzfinansēti tādās jomās kā mākslīgais intelekts (MI), polārā pētniecība, vide un veselība.

2020. gada novembrī tika parakstīta otrā vienošanās par īstenošanas kārtību starp Indijas Sociālo zinātņu pētniecības padomi (ICSSR) un Eiropas Komisiju, lai veicinātu Indijas pētnieku mobilitāti uz Eiropas Pētniecības padomes (EPP) dotāciju saņēmēju grupām sociālo un humanitāro zinātņu jomā. Papildus tam 2024. gada augustā Indijas Zinātniskās un rūpnieciskās pētniecības padome (CSIR) nolēma izveidot līdzfinansēšanas mehānismu, lai atbalstītu Indijas iestādes, kas sekmīgi piedalās MSCA (Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību) darbinieku apmaiņas shēmā. Tās mērķis būs stimulēt Indijas organizāciju dalību MSCA un izveidot partnerības personāla apmaiņai kā atspēriena punktu vērienīgāku un stratēģiskāku pētniecības un inovācijas partnerību noteikšanai starp ES un Indijas ieinteresētajām personām.

No 2021. līdz 2023. gadam tika īstenota Inovācijas platforma – “Apvāršņa 2020” projekts “INNOCENTER”, kas deva ieguvumu 100 ES uzņēmumiem, no kuriem 63 īstenoja tirgus validāciju un 13 izveidoja vietēju pārstāvību Indijā. Ar iniciatīvu tika atbalstīti vairāk nekā 160 jaunuzņēmumi, veicināta vairāk nekā 320 ES un Indijas uzņēmumu partnerību piemeklēšana un sniegta palīdzība 13 Eiropas uzņēmumiem sekmīgi ienākt Indijas tirgū.

Zinātnes un tehnoloģiju nolīguma ietvaros uzsāktā sadarbība tiek turpināta un attīstīta arī 2023. gadā nodibinātajā ES un Indijas Tirdzniecības un tehnoloģiju padomē (TTP). Viena no trim TTP izveidotajām darba grupām pievēršas zaļās un tīras enerģijas tehnoloģiju izstrādes jautājumiem. Šīs 2. darba grupas darbības jomā kopā ar Indiju tiek gatavoti trīs saskaņoti uzaicinājumi saistībā ar plastmasas piesārņojumu jūrā, akumulatoru reciklēšanu un atkritumu izmantošanu ūdeņraža ieguvei. Eiropas Komisija ir apņēmusies ieguldīt 30 miljonus EUR šajos uzaicinājumos, un tiek gaidīts, ka Indija ieguldīs tādu pašu summu. Bez tam 2024. gadā ES un Indija apvienoja spēkus, lai veicinātu jaunuzņēmumu sadarbību elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru reciklēšanas jomā, un uzsāka līdzīgu iniciatīvu, lai veicinātu risinājumus saistībā ar plastmasas piesārņojumu jūrā.

ES interesēs ir pagarināt šo nolīgumu, lai turpinātu iesaistīties zinātniskā un tehnoloģiskā sadarbībā abpusējo interešu jomās, tādējādi sekmējot tehnoloģiju attīstību, kas sniegtu ieguvumus ES zinātniskajai kopienai, un ar kopīgo sadarbību palielinātu Indijas tirgus pieejamību. Šīs sadarbības ietvaros tiek aplūkoti arī tādi globāli izaicinājumi kā klimata pārmaiņas, slimību pandēmijas un ilgtspējīga attīstība. Savstarpēji izmantojot otras puses priekšrocības, tā stimulē tehnoloģiju attīstību, veicina ekonomikas izaugsmi un uzlabo konkurētspēju. Kopīga sadarbība sniedz ieguvumus Eiropas zinātniskajai un uzņēmējdarbības kopienai, uzlabo piekļuvi Indijas tirgum un atbalsta inovācijas ekosistēmas. Īstenojot kopīgas pētniecības iniciatīvas un finansēšanas iespējas, šī sadarbība veicina sabiedrības vispārējo labklājību abos reģionos.

Nolīgums ir nozīmīgs instruments, kas palīdz izprast otras puses zinātnes un inovācijas vidi un kopīgi noteikt abpusēji interesējošas prioritārās jomas pētniecības un inovācijas starptautiskajā sadarbībā. Tas nodrošina tiesisku un administratīvu regulējumu, kura ietvaros var apspriest sadarbības kārtību, nodrošinot pētniecības un inovācijas finansējuma pareizu un taisnīgu sadali jomās, kuras atbilst ES interesēm un politikai un kuras var koriģēt un pielāgot Indijas interesēm un vajadzībām.

Nolīgums nodrošina arī noderīgu forumu, kurā izvērtēt iepriekšējo sadarbību un noteikt turpmākās darbības, t. sk. jautājumos, kas padara sadarbību efektīvāku, piemēram, īstenojot atvērtās piekļuves un atvērtās inovācijas principus.

Saskaņā ar nolīguma 11. panta b) punktu un pēc iepriekš minētā Komisijas veiktā izvērtējuma Indijas un ES Apvienotās zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības koordinācijas komitejas, kura izveidota ar nolīguma 6. pantu, pēdējā sanāksmē, kas norisinājās 2024. gada 25. septembrī Briselē, abas puses pauda nodomu pagarināt nolīgumu par vēl pieciem gadiem (2025.–2030.). Abas puses arī apstiprināja, ka tās sāks savas attiecīgās iekšējās procedūras, lai pabeigtu pagarināšanu vēl pirms pašreizējā nolīguma termiņa beigām 2025. gada maijā.

Ar partneriem no Indijas tika apspriesta un panākta vienošanās par to, ka pagarinātā nolīguma saturs būs identisks spēkā esošā nolīguma saturam. Tas ES neradīs jaunas tiesības un pienākumus, tikai pagarinās regulējuma, kas pastāv pušu starpā saskaņā ar nolīgumu, spēkā esamības laiku.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šī iniciatīva pilnībā saskan ar ES starptautiskās sadarbības stratēģiju pētniecības un inovācijas jomā 6 . ES stratēģijā ir skaidri norādīta zinātnes un tehnoloģiju nolīgumu nozīme daudzgadu ceļvežu izveidē sadarbībai ar ārpussavienības valstīm un to īstenošanā. Arī šis nolīgums ir līdzeklis, kā tiek īstenota ES starptautiskās sadarbības stratēģija pētniecības un inovācijas jomā, kas aicina ES pētniecības un inovācijas vidi padarīt starptautiskāku un atvērtāku. Nolīgums atbilst arī mērķim, ko izvirzījusi ES un Indijas Tirdzniecības un tehnoloģiju padome (TTP) 7 kā augsta līmeņa koordinācijas platforma, kas ļauj ES un Indijai risināt stratēģiskus izaicinājumus saistībā ar tirdzniecību, uzticamām tehnoloģijām un drošību, kā arī padziļināt divpusējās attiecības.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Nolīgums ir nozīmīgs līdzeklis ES stratēģijā attiecībā uz Indiju 8 paredzēto mērķu sasniegšanai: kopīgi risināt globālos izaicinājumus, atbalstīt Indijas ilgtspējīgu modernizāciju, izvērst uzņēmējdarbības iespējas un palielināt zinātnes izcilību un konkurētspēju 9 . Tas ir saskaņā arī ar ES un Indijas stratēģiskās partnerības ceļvedi 2025. gadam 10 .

2.JURIDISKAIS PAMATS UN SUBSIDARITĀTE

•Juridiskais pamats

Darboties pasaules arēnā pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā ES pilnvaro LESD 186. pants. Priekšlikuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punkts.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar LESD 4. panta 3. punktu Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir paralēla dalīta kompetence pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā. Tāpēc ES rīcību nevar aizstāt ar dalībvalstu rīcību.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šī iniciatīva neietilpst REFIT programmā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Kā noteikts tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā, šim priekšlikumam nav vajadzīgi papildu resursi. Nepieciešamos cilvēkresursus attiecīgajā izdevumu kategorijā nodrošinās ĢD darbinieki, kuri jau ir norīkoti darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalīti attiecīgajā ģenerāldirektorātā vai citos Komisijas dienestos.

Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, Komisija aicina Padomi:

– Savienības vārdā un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu apstiprināt Nolīguma par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jautājumos starp Eiropas Kopienu un Indijas Republikas valdību pagarināšanu par vēl pieciem gadiem (t. i., no 17.05.2025. līdz 16.05.2030.).

2025/0066 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Nolīguma par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jautājumos starp Eiropas Kopienu un Indijas Republikas valdību pagarināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un it īpaši tā 186. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)ar Lēmumu 2002/648/EK 11 Padome apstiprināja Nolīguma par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jautājumos starp Eiropas Kopienu un Indijas Republikas valdību (“nolīgums”) noslēgšanu. Nolīgums tika parakstīts 2001. gada 23. novembrī Deli un stājās spēkā 2002. gada 14. oktobrī.

(2)Saskaņā ar nolīguma 11. panta b) punktu nolīgums tika noslēgts uz pieciem gadiem, un to var pagarināt, pusēm kopīgi vienojoties, pēc novērtējuma, ko veic minētā laikposma pēdējā gadā.

(3)Ar Lēmumiem 2009/501/EK 12 , (ES) 2015/1788 13 un (ES) 2020/789 14 Padome katru reizi apstiprināja nolīguma pagarināšanu par pieciem gadiem. Pēdējā pagarinātā nolīguma termiņš beigsies 2025. gada 17. maijā.

(4)Komisijas iegūtais novērtējums, kas publicēts 2025. gada 25. februārī 15 , liecina, ka nolīgums joprojām ir nozīmīgs satvars Savienības un Indijas Republikas sadarbības veicināšanai kopīgajās zinātnes un tehnoloģiju prioritārajās jomās un sniedz abpusēju labumu. Tāpēc Savienības interesēs ir nolīgumu pagarināt par vēl pieciem gadiem.

(5)Par lēmumu pagarināt Nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jautājumos par vēl pieciem gadiem abas puses vienojās Indijas un ES Apvienotās zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības koordinācijas komitejas sanāksmē, kas notika Briselē 2024. gada 25. septembrī.

(6)Nolīguma pagarināšana ir jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināta Nolīguma par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jautājumos starp Eiropas Kopienu un Indijas Republikas valdību pagarināšana par vēl pieciem gadiem.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 3

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 3

1.2. Attiecīgā politikas joma 3

1.3. Mērķi 3

1.3.1. Vispārīgie mērķi 3

1.3.2. Konkrētie mērķi 3

1.3.3. Paredzamie rezultāti un ietekme 3

1.3.4. Darbības rādītāji 3

1.4. Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 4

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 4

1.5.1. Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, t. sk. sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks 4

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šīs iedaļas izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi. 4

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas 4

1.5.4. Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem 5

1.5.5. Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, t. sk. pārdales iespējas, novērtējums 5

1.6. Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums 6

1.7. Plānotās budžeta izpildes metodes 6

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 8

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi 8

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 8

2.2.1. Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums 8

2.2.2. Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu 8

2.2.3. Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 8

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 9

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 10

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 10

3.2. Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 12

3.2.1. Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 12

3.2.1.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta 12

3.2.1.2. Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem 17

3.2.2. Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 22

3.2.3. Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 24

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta 24

3.2.3.2. Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem 24

3.2.3.3. Kopējās apropriācijas 24

3.2.4. Aplēstās cilvēkresursu vajadzības 25

3.2.4.1. Finansētas no apstiprinātā budžeta 25

3.2.4.2. Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem 26

3.2.4.3. Kopējās cilvēkresursu vajadzības 26

3.2.5. Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām 28

3.2.6. Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 28

3.2.7. Trešo personu iemaksas 28

3.3. Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 29

4. Digitālā dimensija 29

4.1. Digitālās vajadzības 30

4.2. Dati 30

4.3. Digitālie risinājumi 31

4.4. Sadarbspējas novērtējums 31

4.5. Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi 32

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes Lēmumam par Nolīguma par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jautājumos starp Eiropas Kopienu un Indijas Republikas valdību pagarināšanu

1.2. Attiecīgā politikas joma

Politikas stratēģija un koordinēšana, it īpaši šādos ģenerāldirektorātos: RTD, AGRI, CLIMA, JRC, EAC, ENER, GROW, CNECT, MARE, MOVE un TRADE

1.3. Mērķi

1.3.1. Vispārīgie mērķi

Šī iniciatīva ļaus abām pusēm uzlabot un pastiprināt savu sadarbību kopīgo zinātnisko un tehnoloģisko interešu jomās saskaņā ar ES stratēģiju attiecībā uz Indiju, kā arī ES un Indijas stratēģiskās partnerības ceļvedi.

1.3.2. Konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis

Tas ļaus turpināt apmainīties ar specifiskām zināšanām un nodot tālāk zinības, radot ieguvumus zinātniskajām kopienām, rūpniecības nozarei un pilsoņiem. Arī turpmāk tiks nodrošināts noderīgs forums, kurā izvērtēt iepriekšējo sadarbību un noteikt turpmākās darbības, aplūkot globālos izaicinājumus un veicināt savstarpēju piekļuvi programmām un finansējumam.

1.3.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Šis lēmums gan Savienībai, gan Indijai dos iespēju gūt abpusēju labumu no zinātniskās un tehnoloģiskās attīstības, kas panākta ar sadarbību pētniecības jomā to īpašajās pētniecības programmās, un sekmēt vēl ciešāku sadarbību. Tas ļaus Savienībai un Indijai kopīgi risināt globālos izaicinājumus un Savienībai sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā Indijas modernizācijā.

1.3.4. Darbības rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Komisijas dienesti regulāri uzraudzīs visas atbilstīgi nolīgumam īstenotās darbības, ieskaitot sadarbības pasākumu izvērtēšanu. Izvērtējumā citu starpā tiks aptverti šādi elementi:

a) sadarbības rādītāji – analīze par Indijas iestāžu dalību ES finansētajās programmās to skaita un veida ziņā (piem., priekšlikumu skaits, parakstīto dotācijas līgumu skaits, galvenās sadarbības saites, galvenie temati, radītais iznākums) un otrādi (ja ir pieejami dati);

b) darbības rādītāji – ES pamatprogrammās iesaistīto Indijas iestāžu dalības sekmes, salīdzinot ar citām trešām valstīm un dalībvalstīm / asociētajām valstīm; dalības kvalitātes analīze (piem., programmā iesaistīto visaugstāk novērtēto augstskolu skaits, kopīgo pētniecības projektu ietvaros radīto patentu un publikāciju skaits);

c) datu vākšana par sadarbības pasākumiem un saitēm, kuras veidojas ārpus attiecīgajām pētniecības finansēšanas programmām, kā arī šādu pasākumu, piemēram, dalības daudzpusējās iniciatīvās un darba grupās, ietekmes novērtēšana.

1.4. Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

 jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 16

 esošas darbības pagarināšanu

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1. Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, t. sk. sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Šis lēmums ļaus abām pusēm turpināt uzlabot un pastiprināt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā, nodrošināt savstarpēju labumu.

ES līmeņa rīcības pamatojums (ex ante): Indijas un Savienības sadarbība pētniecības un inovācijas jomā pēdējos gados pastāvīgi pieaug. ES iesaistīšanās ļauj īstenot darbības plašākā mērogā un lielākā apmērā, nodrošinot labumu visām dalībvalstīm.

Nolīguma pagarināšana ļaus paplašināt zinātnisko kompetenci, kas savukārt radīs iespējas piekļūt tirgum.

Gaidāmā radītā ES pievienotā vērtība (ex post): nolīguma pagarināšana nodrošinās plašāku zinātnisko kompetenci, t. i., ES varēs vieglāk piekļūt Indijā radītai zinātniskajai informācijai, iesaistīties lielākā skaitā sadarbības pasākumu, tā nodrošinot papildu apmaiņu ar zināšanām un tehnoloģijām, un ļaus Eiropas uzņēmumiem vieglāk iekļūt Indijas tirgū.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Ņemot vērā līdzšinējo sadarbības pieredzi zinātnes un tehnoloģiju jomā, tiek uzskatīts, ka ir abpusēji lietderīgi turpināt pētniecības sadarbību ar Indiju, pagarinot nolīgumu par vēl pieciem gadiem.

1.5.4. Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Nolīguma ar Indiju pagarināšana tiek uzskatīta par pilnīgi saskanīgu un atbilstošu vispārējam politikas satvaram attiecībā uz starptautisko sadarbību pētniecības un inovācijas jomā, proti, Komisijas 2021. gada 18. maija paziņojumam “Par globālo pieeju pētniecībai un inovācijai. Eiropas starptautiskās sadarbības stratēģija mainīgā pasaulē” (COM(2021) 252 final/2).

Tiks meklēta sinerģija ar citiem Savienības instrumentiem ES un Indijas sadarbības jomā, it īpaši ar dažādām Komisijas nozaru iniciatīvām, galvenokārt AGRI ĢD, CLIMA ĢD, JRC ĢD, EAC ĢD, ENER ĢD, GROW ĢD, CNECT ĢD, MARE ĢD, MOVE ĢD un TRADE ĢD īstenotajām iniciatīvām.

1.5.5. Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, t. sk. pārdales iespējas, novērtējums

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no programmas apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

1.6. Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

☑ Ierobežots ilgums

 darbības laiks no 17.5.2025. līdz 16.5.2030.

 finansiālā ietekme no 2025. gada līdz 2030. gadam.

 Beztermiņa

–īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7. Plānotās budžeta izpildes metodes

☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, ieskaitot darbiniekus Savienības delegācijās

– ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kur budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finansiālas garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

– struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai.

Piezīmes

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Ar nolīguma 6. panta b) punktu izveidotās Apvienotās komitejas sanāksmēs regulāri tiks sekots Indijas tiesību subjektu (iestāžu) dalībai ES Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā un citos nolīgumā paredzētajos sadarbības pasākumos.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1. Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Ierosinātā iniciatīva pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros tiks īstenota tiešā pārvaldībā.

Tiešā pārvaldība kā darbība, kas pilnībā jāveic Komisijas politikas speciālistam, ir piemērotākais īstenošanas veids. Proti, gaidāmie galvenie uzdevumi, kas nepieciešami ierosinātās darbības pienācīgai īstenošanai, piemēram, politiskais dialogs, ES un Indijas pētniecības un inovācijas sadarbības vides novērtēšana, kopīgu prioritāšu un tamlīdzīgu uzdevumu noteikšana, ir Komisijas īstenošanas dienesta – RTD ĢD direktorāta “Globālā pieeja un starptautiskā sadarbība pētniecībā un inovācijā” – pamatdarbība.

Papildu atbalsta uzdevumus, kam ir organizatorisks, loģistisks, administratīvs un konsultatīvs raksturs, var piešķirt saskaņā ar nākamo pamatlīgumu par atbalsta darbībām starptautiskai sadarbībai pētniecības un inovācijas jomā. Atbalsta uzdevumus, kas paredzēti ierosinātās darbības efektivitātes un lietderības uzlabošanai, uzraudzīs Komisija, un tie arī turpmāk būs tās tiešā pārvaldībā.

2.2.2. Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Sanāksmes un divpusējie kontakti notiek regulāri, nodrošinot sistemātisku dalīšanos informācijā un kontroli. Kontroles sistēmā riski nav konstatēti.

Neattiecas

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Ja pamatprogrammas īstenošanai būs nepieciešams izmantot ārējus darba veicējus vai piešķirt finansiālus līdzekļus trešām personām, Komisija attiecīgā gadījumā veiks finanšu revīziju, īpaši tad, ja būs pamats apšaubīt paveiktā vai darbības pārskatos aprakstītā darba faktiskumu.

Savienība veiks finanšu revīziju vai nu pašu darbinieku spēkiem, vai pieaicinot saskaņā ar revidējamās puses tiesību normām atzītus grāmatvedības ekspertus. Savienība izvēlēsies ekspertus pēc saviem ieskatiem, izvairoties no interešu konflikta riska, uz ko var būt norādījis revīzijai pakļautais subjekts. Turklāt, veicot pētniecības darbību, Komisija nodrošinās, ka Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar efektīvām pārbaudēm un pārkāpumu atklāšanas gadījumā – ar preventīviem un proporcionāliem pasākumiem un sodiem.

Lai panāktu šo mērķi, visos līgumos, kas tiek izmantoti pamatprogrammas īstenošanai, tiks iekļauti noteikumi par pārbaudēm, pasākumiem un sodiem, atsaucoties uz Regulām Nr. 2988/95, Nr. 2185/96 un Nr. 883/2013.

Konkrētāk, līgumos būs jāparedz šādi punkti:

— īpašu līguma pantu iekļaušana, lai aizsargātu ES finansiālās intereses, veicot pārbaudes un kontrolējot veikto darbu,

— administratīvo pārbaužu veikšana kā daļa no krāpšanas apkarošanas pasākumiem atbilstīgi Regulām Nr. 2185/96 un Nr. 883/2013,

— administratīvo sodu piemērošana par visiem līgumu īstenošanā tīši vai netīši izdarītiem pārkāpumiem atbilstīgi Pamatregulai Nr. 2988/95, ieskaitot iekļaušanu melnajā sarakstā,

— nosacījums, ka pārkāpumu un krāpšanas gadījumā visiem piedzīšanas rīkojumiem jābūt izpildāmiem atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 299. pantam.

Papildus tam Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta (RTD ĢD) atbildīgie darbinieki īstenos sadarbības zinātnisko un budžeta aspektu kārtējo pārbaužu programmu. RTD ĢD Iekšējās revīzijas nodaļa veiks iekšēju revīziju, un Eiropas Savienības Revīzijas palāta veiks pārbaudes objektos.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	1. izdevumu kategorija – Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma – Pētniecība un inovācija – “Apvārsnis Eiropa”	Dif./nedif. 17	no EBTA valstīm 18	no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm 19	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
1.	01 01 01 01	Nedif.	JĀ	JĀ	JĀ	JĀ
1.	01 01 01 03	Nedif.	JĀ	JĀ	JĀ	JĀ

Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm

no citām trešām valstīm

citi piešķirtie ieņēmumi

[XX.YY.YY.YY]

Dif./nedif.

JĀ/NĒ

3.2. Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1. Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

–Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas, kā tālāk paskaidrots

3.2.1.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

“Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma – Pētniecība un inovācija – ”Apvārsnis Eiropa””

ĢD: RTD			Gads: 2025 20	Gads: 2026	Gads: 2027	Gads: 2028	Gads: 2029	Gads: 2030	KOPĀ
□ Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcijas numurs:	Saistības	1.a
	Maksājumi	2.a
Budžeta pozīcijas numurs:	Saistības	1.b
	Maksājumi	2.b
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 21
Budžeta pozīcijas numurs: 01 01 01 01	Saistības un maksājumi	3.	0	0	0	0	0	0	0
Budžeta pozīcijas numurs: 01 01 01 03	Saistības un maksājumi		0	0	0	0	0	0	0
KOPĀ apropriācijas RTD ĢD	Saistības	= 1.a + 1.b + 3.	0	0	0	0	0	0	0
	Maksājumi	= 2.a + 2.b +3.	0	0	0	0	0	0	0

□ KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	4.
	Maksājumi	5.
□ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		6.	0	0	0	0	0	0	0
KOPĀ apropriācijas Daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJA	Saistības	= 4. + 6.	0	0	0	0	0	0	0
	Maksājumi	= 5. + 6.	0	0	0	0	0	0	0

RTD ĢD			Gads:	Gads:	Gads:	KOPĀ DFS 2021.–2027.
			2025	2026	2027
 Cilvēkresursi			0,000	0,000	0,000	0,000
 Citi administratīvie izdevumi			0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ RTD ĢD	Apropriācijas		0,000	0,000	0,000	0,000

RTD ĢD			Gads:	Gads:	Gads:	KOPĀ DFS 2021.–2027.
			2025	2026	2027
 Cilvēkresursi			0,000	0,000	0,000	0,000
 Citi administratīvie izdevumi			0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ <….> ĢD	Apropriācijas		0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ		(Saistību summa = maksājumu summa)	0,000	0,000	0,000	0,000

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		Gads:	Gads:	Gads:	KOPĀ DFS 2021.–2027.
		2025	2026	2027
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas	Saistības	0,000	0,000	0,000	0,000
1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Maksājumi	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.2. Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus



Gads:
2024

Gads:
2025

Gads:
2026

Gads:
2027

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. iedaļu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 22

Vidējās izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Kopējais skaits

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 23 …

– Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KOPĀ

3.2.3. Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS	Gads:	Gads:	Gads:	KOPĀ 2021.–2027.
	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.4. Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1. Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 24

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS		Gads:	Gads:	Gads:
		2025	2026	2027
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		0	0	0
20 01 02 03 (ES delegācijas)		0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (līgumdarbinieki, valstu norīkotie eksperti, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0
20 02 03 (līgumdarbinieki, vietējie darbinieki, valstu norīkotie eksperti un jaunākie eksperti ES delegācijās)		0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	– galvenajā mītnē	0	0	0
	– ES delegācijās	0	0	0
01 01 01 02 (līgumdarbinieki, valstu norīkotie eksperti – netiešā pētniecība)		0	0	0
01 01 01 12 (līgumdarbinieki, valstu norīkotie eksperti – tiešā pētniecība)		0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0
KOPĀ		0	0	0

Ņemot vērā vispārējo sarežģīto situāciju 7. izdevumu kategorijā gan darbinieku, gan apropriāciju līmeņa ziņā, nepieciešamos cilvēkresursus nodrošinās ĢD darbinieki, kuri jau ir norīkoti darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalīti attiecīgajā ģenerāldirektorātā vai citos Komisijas dienestos.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Nolīguma 6. panta b) punktā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmju sagatavošana un pārvaldība, un uzdevumi, kas paredzēti nolīguma sekmīgas darbības un īstenošanas, kā arī regulāras pārskatīšanas nodrošināšanai.

Aprēķini veikti proporcionāli nolīguma darbības ilgumam.

Ārštata darbinieki

3.2.5. Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas	Gads:	Gads:	Gads:	KOPĀ DFS 2021.–2027.
	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
IT izdevumi (korporatīvie)	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.6. Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

– pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Kā minēts iepriekš attiecībā uz darbiniekiem, nepieciešamos cilvēkresursus attiecīgajā izdevumu kategorijā nodrošinās ĢD darbinieki, kuri jau ir norīkoti darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalīti attiecīgajā ģenerāldirektorātā vai citos Komisijas dienestos.

– jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

– jāpārskata DFS

3.2.7. Trešo personu iemaksas

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

– nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 25
		Gads: 2025	Gads: 2026	Gads: 2027
[..]. pants