Briselē, 7.3.2025

COM(2025) 106 final

2025/0058(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar kuru attiecībā uz vilka (Canis lupus) aizsardzības statusu groza Padomes Direktīvu 92/43/EEK


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

2024. gada 6. decembrī Konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (Bernes konvencija) pastāvīgā komiteja nolēma atbalstīt Eiropas Savienības priekšlikumu mainīt vilka (Canis lupus) aizsardzības statusu, šo sugu no II pielikuma (stingri aizsargājamās dzīvnieku sugas) pārceļot uz III pielikumu (aizsargājamās dzīvnieku sugas).

Saskanīgi ar Bernes konvencijas 17. pantā izklāstīto procedūru pēc trim mēnešiem šis lēmums stājās spēkā. Līdz ar lēmuma stāšanos spēkā un lai transponētu Bernes konvencijas noteikumu izmaiņas, Padomes Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Dzīvotņu direktīva), precīzāk, tās pielikumi, ir jāgroza, atsauci uz minēto sugu no direktīvas IV pielikuma pārceļot uz V pielikumu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts, kurā noteikts, kā īstenojami Līguma 191. pantā minētie mērķi.

   Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Lai Bernes konvencijas noteikumu izmaiņas transponētu ES tiesību aktos, ir jāgroza Dzīvotņu direktīva – viens no galvenajiem instrumentiem, ar kura palīdzību ES pilda konvencijas uzliktās starptautiskās saistības. Šis mērķētais grozījums ir subsidiaritātes prasībām atbilstošs.

Proporcionalitāte

Ierosinātais grozījums attiecas tikai uz ietekmi, ko rada Bernes konvencijas pastāvīgās komitejas lēmums par vilka aizsardzības statusa maiņu. Tāpēc šis priekšlikums ierosina vienīgi tādas Dzīvotņu direktīvas izmaiņas, ar kurām minētais lēmums tiktu īstenots ES līmenī. Konkrētāk, tie ir ierobežoti un mērķēti IV un V pielikuma grozījumi, kuri attiecas tikai uz vilku.

   Juridiskā instrumenta izvēle

Tā kā Bernes konvencijas noteikumi par vilka aizsardzības statusu Savienības tiesībās ir transponēti ar Dzīvotņu direktīvu, ir lietderīgi minētās sugas aizsardzību skarošas izmaiņas Dzīvotņu direktīvā iestrādāt parastajā likumdošanas procedūrā, tālab izmantojot grozošu direktīvu.

3.CITI ELEMENTI

   Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Dzīvotņu direktīvas noteikumus par uzraudzību un ziņošanu šis priekšlikums neskar.

   Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Dzīvotņu direktīvas 12. pants aizliedz īpatņus apzināti gūstīt vai nonāvēt savvaļā, apzināti tos traucēt, kā arī noplicināt vai iznīcināt to vairošanās vai atpūtas vietas. Tas ir stingrās aizsardzības režīms, kurš līdz ar šo grozījumu vilkam vairs nebūtu piemērojams.

Tā vietā vilkam tiktu piemērota Dzīvotņu direktīvas 14. pantā paredzētā aizsardzība. Direktīvas 14. pants prasa, lai dalībvalstis veiktu pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka V pielikumā uzskaitīto savvaļas faunas un floras sugu īpatņu ieguve savvaļā, kā arī izmantošana nav pretrunā ar to uzturēšanu labvēlīgā aizsardzības statusā, t. i., saglabāšanās stāvoklī.

Tāpat kā 12. panta gadījumā, dalībvalstis var no 14. panta prasībām atkāpties tad, ja ir izpildītas 16. panta prasības.

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar kuru attiecībā uz vilka (Canis lupus) aizsardzības statusu groza Padomes Direktīvu 92/43/EEK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 1 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 2 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Padomes Lēmumā (ES) 2024/2669 3 izklāstīto iemeslu dēļ Savienība Konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību 4 (“Bernes konvencija”) pastāvīgajai komitejai iesniedza priekšlikumu samazināt Bernes konvencijas noteiktās vilka aizsardzības stingrību. 2024. gada 6. decembrī pastāvīgā komiteja savā 44. sanāksmē apstiprināja Savienības priekšlikumu vilku (Canis lupus) no Bernes konvencijas II pielikuma (“Stingri aizsargājamās dzīvnieku sugas”) pārcelt uz konvencijas III pielikumu (“Aizsargājamās dzīvnieku sugas”).

(2)Saskanīgi ar Bernes konvencijas 17. panta 3. punktu vilka aizsardzības statusa maiņa stājās spēkā trīs mēnešus pēc pastāvīgās komitejas lēmuma pieņemšanas – 2025. gada 7. martā.

(3)Padomes Direktīva 92/43/EEK 5 Savienībā ir svarīgs dabas saglabāšanas instruments, it īpaši Bernes konvencijas uzlikto Savienības starptautisko saistību aspektā. Lai vilka aizsardzības statusa izmaiņas transponētu Savienības tiesiskajā regulējumā, pastāvīgās komitejas lēmums būtu jāatspoguļo Direktīvā 92/43/EEK.

(4)Lai pastāvīgās komitejas lēmumu transponētu, atsauce uz vilku no Direktīvas 92/43/EEK IV pielikuma jāpārceļ uz minētās direktīvas V pielikumu, un tas nozīmē, ka uz vilku tiks attiecināta Direktīvas 92/43/EEK 14. pantā paredzētā aizsardzība.

(5)Direktīvas 92/43/EEK mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes un savvaļas faunu un floru Eiropā esošajā dalībvalstu teritorijā, uz kuru attiecas Līgums.

(6)Direktīva 92/43/EEK ir vides jomas instruments, kurš, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 193. pantā, dalībvalstīm ļauj paturēt spēkā vai ieviest stingrākus aizsargpasākumus, ciktāl tie ir saderīgi ar Līgumiem. Tāpēc Direktīvas 92/43/EEK vajadzībām dalībvalstis var paturēt spēkā stingru vilka aizsardzību.

(7)Tādēļ Direktīva 92/43/EEK ir attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 92/43/EEK groza šādi:

IV pielikumā svītro šādu tekstu:

Canis lupus (izņemot Grieķijas populācijas uz ziemeļiem no 39. paralēles; Igaunijas populācijas, Spānijas populācijas uz ziemeļiem no Duero; Bulgārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas populācijas un Somijas populācijas ziemeļbriežu pārvaldības apvidos, kā tie definēti 2. pantā Somijas 1990. gada 14. septembra Aktā Nr. 848/90 par ziemeļbriežu pārvaldību)”;

V pielikumā tekstu

Canis lupus (Spānijas populācijas uz ziemeļiem no Duero, Grieķijas populācijas uz ziemeļiem no 39. paralēles, Somijas populācijas ziemeļbriežu pārvaldības apvidos, kā tie definēti 2. pantā Somijas 1990. gada 14. septembra Aktā Nr. 848/90 par ziemeļbriežu pārvaldību, Bulgārijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Slovākijas populācijas)”

aizstāj ar šādu:

Canis lupus”.

2. pants

1.Dalībvalstīs ne vēlāk kā [PB ieraksta datumu, kas ir 18 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās datuma] stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmu to tiesību aktu galveno noteikumu tekstu, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –    Padomes vārdā –

priekšsēdētāja    priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS8

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums8

1.2.Attiecīgā politikas joma8

1.3.Mērķi8

1.3.1.Vispārīgie mērķi8

1.3.2.Konkrētie mērķi8

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme8

1.3.4.Snieguma rādītāji8

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:8

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums9

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, arī sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks9

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi9

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas9

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem9

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, arī pārdales iespējas, novērtējums9

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums10

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes10

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI12

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi12

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma12

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums12

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu12

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)12

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi12

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME13

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas13

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām14

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām14

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta14

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām16

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām18

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta18

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem18

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas18

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības18

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta18

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām19

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu19

3.2.7.Trešo personu iemaksas20

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem20

4.Digitālā dimensija20

4.1.Digitālās vajadzības20

4.2.Dati21

4.3.Digitālie risinājumi21

4.4.Sadarbspējas novērtējums21

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi21

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru attiecībā uz vilka (Canis lupus) aizsardzības statusu groza Padomes Direktīvu 92/43/EEK

1.2.Attiecīgā politikas joma

Vide

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu (Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību) vilks (Canis lupus) patlaban lielākajā daļā ES teritorijas ir stingri aizsargājama suga.

Padziļināti izanalizējusi vilka [saglabāšanās] stāvokli ES, 2023. gada decembrī Komisija ierosināja mainīt vilka aizsardzības statusu, kāds tas noteikts Bernes konvencijā. 2024. gada septembrī šo priekšlikumu pieņēma Padome.

2024. gada decembrī Bernes konvencijas pastāvīgā komiteja nobalsoja par ES rosināto vilka aizsardzības statusa nomainīšanu no “stingri aizsargāta” uz “aizsargātu”. Saskanīgi ar Bernes konvencijas 17. pantā noteikto procedūru šis lēmums stājās spēkā 2025. gada 7. martā.

Šīs iniciatīvas mērķis ir Dzīvotņu direktīvas noteikto vilka aizsardzības statusu visās ES dalībvalstīs saskaņot ar Bernes konvencijas noteikto statusu pēc tā grozīšanas, proti, vilku no “stingri aizsargājama” padarīt par “aizsargājamu”.

1.3.2.Konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis

Dzīvotņu direktīvas noteikto vilka aizsardzības statusu visās ES dalībvalstīs saskaņot ar Bernes konvencijas noteikto statusu pēc tā grozīšanas, proti, vilku no “stingri aizsargājama” padarīt par “aizsargājamu”.

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Grozot Dzīvotņu direktīvas IV un V pielikumu, tiek mainīts vilka aizsardzības statuss.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Attiecībā uz vilku (Canis lupus) ir grozīts IV un V pielikums.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

X jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 6

 esošas darbības pagarināšanu

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, arī sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Neattiecas

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Neattiecas

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Neattiecas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Ietekmes uz budžetu nav.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, arī pārdales iespējas, novērtējums

Ietekmes uz budžetu nav.

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

 Ierobežots ilgums

   Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

   Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

X Beztermiņa

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 7

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

ko veic tās struktūrvienības, arī personāls Savienības delegācijās

   ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

publisko tiesību subjektiem

privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

Piezīmes

Ietekmes uz budžetu nav.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Neattiecas

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Neattiecas

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Neattiecas

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

Neattiecas

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai iecerētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Neattiecas

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.

Dif./nedif. 8

no EBTA valstīm 9

no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm 10

no citām trešām valstīm

citi piešķirtie ieņēmumi

Neattiecas

Dif./nedif.

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

Neattiecas

Dif./nedif.

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

Neattiecas

Dif./nedif.

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm

no citām trešām valstīm

citi piešķirtie ieņēmumi

Neattiecas

Dif./nedif.

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

Neattiecas

Dif./nedif.

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

Neattiecas

Dif./nedif.

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

   Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

   Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Nr.

Neattiecas

ĢD: <…….>

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2021–2027

2024

2025

2026

2027

Darbības apropriācijas

Budžeta pozīcija

Saistības

(1a)

 

 

 

 

0,000

Maksājumi

(2a)

 

 

 

 

0,000

Budžeta pozīcija

Saistības

(1b)

 

 

 

 

0,000

Maksājumi

(2b)

 

 

 

 

0,000

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 11

Budžeta pozīcija

 

(3)

 

 

 

 

0,000

KOPĀ apropriācijas

<….> ĢD

Saistības

=1a+1b+3

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Maksājumi

=2a+2b+3

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

 

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2021–2027

2024

2025

2026

2027

KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Maksājumi

(5)

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

KOPĀ apropriācijas <…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ

Saistības

=4+6

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

daudzgadu finanšu shēmā

Maksājumi

=5+6

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000



Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

7.

“Administratīvie izdevumi” 12  – Neattiecas

ĢD: <…….>

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2021–2027

2024

2025

2026

2027

 Cilvēkresursi

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

 Citi administratīvie izdevumi

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

KOPĀ <….> ĢD

Apropriācijas

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

ĢD: <…….>

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2021–2027

2024

2025

2026

2027

 Cilvēkresursi

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

 Citi administratīvie izdevumi

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

KOPĀ <….> ĢD

Apropriācijas

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

 

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2021–2027

2024

2025

2026

2027

KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

Saistības

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

daudzgadu finanšu shēmā 

Maksājumi

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus

2024.
gads

2025.
gads

2026.
gads

2027.
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 13

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 14

- Iznākums

- Iznākums

- Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...

- Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPSUMMAS

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

X    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

   Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ 2021–2027

2024

2025

2026

2027

7. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Citi administratīvie izdevumi

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

Cilvēkresursi

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Pārējie administratīvie izdevumi

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

 

KOPĀ

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības 

X    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

   Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 15

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS

Gads

Gads

Gads

Gads

2024

2025

2026

2027

 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)

0

0

0

0

20 01 02 03 (ES delegācijas)

0

0

0

0

01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)

0

0

0

0

01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)

0

0

0

0

Citas budžeta pozīcijas (norādīt)

0

0

0

0

• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)

20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

0

0

0

0

20 02 03 (AC, AL, END un JPD ES delegācijās)

0

0

0

0

Administratīvā atbalsta pozīcija
[XX.01.YY.YY]

- galvenajā birojā

0

0

0

0

- ES delegācijās

0

0

0

0

01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)

0

0

0

0

01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)

0

0

0

0

Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija

0

0

0

0

Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas

0

0

0

0

KOPĀ

0

0

0

0

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

Tiks nodrošināts no pašlaik pieejamā Komisijas dienestu personāla

Ārkārtas papildu personāls*

Tiks finansēts no 7. izdevumu kategorijas vai pētniecības

Tiks finansēts no BA pozīcijas

Tiks finansēts no maksām

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas

-

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT)

-

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Priekšlikuma īstenošanai vajadzīgos cilvēkresursus nodrošina esošie ENV ĢD darbinieki. Tomēr koplēmuma procedūras līdzsekošana varētu prasīt ievērojamas pūles. Šā ierosinātā grozījuma īstenošana notiks Direktīvas 92/43/EEK vispārējās īstenošanas satvarā.

Ārštata darbinieki

Neattiecas

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2021–2027

2024

2025

2026

2027

7. IZDEVUMU KATEGORIJA

IT izdevumi (korporatīvie) 

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

 

KOPĀ

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

   pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

   jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

   jāpārskata DFS

3.2.7.Trešo personu iemaksas

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

   nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

   ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2024.
gads

2025.
gads

2026.
gads

2027.
gads

Kopā

Norādīt līdzfinansētāju struktūru 

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas



3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

X    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

   pašu resursus

   citus ieņēmumus

       atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 16

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

…………. pants

4.Digitālā dimensija

Aizpildot šo iedaļu, ir pieņemami informāciju attiecīgā gadījumā sniegt tabulas formā.

4.1.Digitālās vajadzības

Šis priekšlikums ir tikai par Bernes konvencijas pastāvīgās komitejas lēmuma par vilka aizsardzības statusu transponēšanu un tāpēc sabiedrisko pakalpojumu digitālo sniegšanu neskar.

4.2.Dati

Neattiecas

4.3.Digitālie risinājumi

Neattiecas

4.4.Sadarbspējas novērtējums

Neattiecas

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

Neattiecas

(1)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
(2)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
(3)    Padomes Lēmums (ES) 2024/2669 (2024. gada 26. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā iesniegtu priekšlikumu par grozījumiem Konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību II un III pielikumā, un par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem minētās konvencijas Pastāvīgās komitejas 44. sanāksmē (OV L, 2024/2669, 10.10.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2024/2669/oj ).
(4)    Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (OV L 38, 10.2.1982., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/convention/1982/72/oj).
(5)    Padomes Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas floras un faunas aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1992/43/oj).
(6)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.
(7)    Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu sk. BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .
(8)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.
(9)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(10)    Kandidātvalstis un – attiecīgā gadījumā – potenciālās kandidātes no Rietumbalkāniem.
(11)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(12)    Vajadzīgās apropriācijas būtu jānosaka, izmantojot gada vidējo izmaksu rādītājus, kas pieejami attiecīgajā BUDGpedia tīmekļa vietnē.
(13)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
(14)    Kā aprakstīts 1.3.2. punktā “Konkrētie mērķi”.
(15)    Zem tabulas norādīt, cik pilnslodzes ekvivalenta vienību no tabulā norādītā skaita jūsu ģenerāldirektorātā jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai var tikt pārdalītas un kādas ir jūsu neto vajadzības.
(16)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.