Nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai Savienībā reglamentē Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai 1 (“Enerģijas nodokļu direktīva” jeb “direktīva”).

Saskaņā ar direktīvas 19. panta 1. punktu un papildus jo īpaši 5., 15. un 17. panta noteikumiem Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij ieviest turpmākus atbrīvojumus no nodokļa vai nodokļa samazinājumus īpašu politikas apsvērumu interesēs.

Saskaņā ar Padomes 2019. gada 17. maija Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/814 2 Itālijai jau ir atļauts noteiktos ģeogrāfiskos apgabalos, kas atrodas īpaši neizdevīgā situācijā, piemērot samazinātas nodokļa likmes apkurē izmantojamai gāzeļļai un sašķidrinātai naftas gāzei (LPG), lai šo ģeogrāfisko apgabalu iedzīvotājiem daļēji kompensētu apkures augstās izmaksas.

Šā priekšlikuma mērķis ir pagarināt minēto atļauju, kā to pieprasa Itālija, ņemot vērā to, ka pašreizējās atkāpes termiņš beidzās 2024. gada 31. decembrī.

Augsto apkures izmaksu cēlonis ir vai nu ļoti bargi klimatiskie apstākļi šādās zonās, vai arī bargi klimatiskie apstākļi vai izolētība apvienojumā ar kurināmā sagādes grūtībām. Nodokļa samazinājums ir piemērojams ģeogrāfiskos apgabalos, kuri atbilst šādiem kritērijiem: Saskaņā ar Itālijas Likuma Nr. 448/1998 8. panta 10. punktu minētais atvieglojums attiecas uz attiecīgo kurināmo (gāzeļļu un LPG), ko izmanto pašvaldībās:  kuras klasificētas F klimata zonā (visbargākie klimata apstākļi Itālijas teritorijā), kā tā minēta Prezidenta 1993. gada 26. augusta Dekrētā Nr. 412;  kurās nav gāzes piegādes tīkla un kuras ir klasificētas E klimata zonā, kā tā minēta iepriekš minētajā Prezidenta Dekrētā Nr. 412/1993. Šajā gadījumā saskaņā ar Likuma Nr. 448/1998 8. panta 10. punkta c) apakšpunkta 4) daļu minētais atvieglojums tiks atcelts, tiklīdz pašvaldībā tiks nodrošināts savienojums ar gāzes piegādes tīklu 3 ;  Sardīnijas reģionā un nelielajās salās, kamēr attiecīgajās komūnās nav pieejams dabasgāzes tīkls. Šī nodokļu režīma daļa attiecas uz visām Itālijas salām, izņemot Sicīliju.

Itālijas iestādes 2024. gada 24. aprīļa vēstulē informēja Komisiju par savu nodomu pagarināt pašreizējo pasākumu līdz 2030. gada 31. decembrim. Papildu informāciju Itālijas iestādes sniedza 2024. gada 12. septembra un 21. novembra vēstulēs.

Sākotnēji pieprasītais piemērošanas termiņš bija no 2025. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim, iekļaujoties Enerģijas nodokļu direktīvas 19. pantā noteiktajā maksimālajā termiņā. Pēc diskusijām starp Itālijas iestādēm un Komisiju, jo īpaši ņemot vērā ierosināto Direktīvas 2003/96/EK 4 pārskatīšanu, tika panākta vienošanās par agrāku izbeigšanas datumu, proti, 2028. gada 31. decembri.

Pieprasītie samazinājumi ir tādi paši kā iepriekšējā lēmumā paredzētie samazinājumi un sasniedz 122,56 EUR par 1000 litriem gāzeļļas, ko izmanto par kurināmo, un 151,01 EUR par 1000 kilogramiem LPG, ko izmanto par kurināmo 5 . Nodokļu atvieglojumu nevar apvienot ar citiem akcīzes nodokļa samazinājumiem.

Itālijas iestāžu sniegtā informācija liecina, ka nodokļu diferenciācijas pamatā ir objektīvi kritēriji un tās mērķis ir nodrošināt ģeogrāfisku līdzsvaru ar pārējo Itālijas teritoriju, t.i., tās mērķis ir, samazinot nesamērīgi augstās apkures izmaksas, nostādīt to apgabalu iedzīvotājus, kuros var piemērot nodokļa samazinājumu, vienlīdzīgākā situācijā ar pārējiem Itālijas iedzīvotājiem.

Nodokļa samazinājuma apmērs ir vienāds visiem lietotājiem; tam ir tikai daļēji jākompensē apkures papildu izmaksas, ko rada aukstais klimats vai kurināmā sagādes grūtības, to apgabalu iedzīvotājiem, kuros var piemērot nodokļa samazinājumu.

Turklāt salu specifika ir saistīta ar to, ka to ģeogrāfisko īpatnību dēļ kurināmo var piegādāt ierobežotā daudzumā, tāpēc transportēšanas papildu izmaksu dēļ piegāde ir dārgāka nekā Itālijas kontinentālajā daļā. Nodokļa samazinājums nerada pārmērīgu kompensāciju, un LPG un gāzeļļas cenas nav zemākas par cenām Itālijas kontinentālajā daļā. Attiecībā uz subsīdiju piemērošanu nelielajās salās — konkrētajās vietās loģistikas ķēde neizbēgami ir dārgāka nekā kontinentālajā Itālijā. Augstāku izmaksu iemesls ir galvenās loģistikas trūkums, kas sadārdzina sadales izmaksas. Augstāku izmaksu iemesls ir arī apgrūtināta piekļuve pa zemes ceļiem, augstākas degvielas izmaksas nekā kontinentālajā daļā, transportēšanas izmaksas, kas nepieciešamas, lai piekļūtu nelielajām salām, un ierobežotie daudzumi, ko piegādā individuāli.

Itālijas iestādes norādīja, ka laikposmā no 2019. līdz 2023. gadam nodokļa samazinājums vidēji bija 9 % no apkurē izmantojamās gāzeļļas cenas un 13 % no tam pašam nolūkam izmantojamās LPG cenas.

Attiecībā uz transportēšanas papildu izmaksām, kas radušās neizdevīgā situācijā esošos apgabalos, uz kuriem attiecas pasākums (kalnu apgabali, Sardīnija un nelielās salas), salīdzinājumā ar citām valsts daļām tiek lēsts, ka transportēšanas izmaksas ir par aptuveni 120 % augstākas nekā citās Itālijas daļās. Tas ir tāpēc, ka tiek izmantoti garāki (un sarežģītāki) maršruti, lai nokļūtu attālākos reģionos, un turklāt ir jāizmanto mazāki transportlīdzekļi. Iepriekš norādītais skaitlis ir vidējais rādītājs, kurā ņemtas vērā arī iespējamās papildu izmaksas, kas saistītas ar Sardīnijas un nelielo salu apgādi ar kuģiem.

Tiek lēsts, ka apgabalos, kuri ir tiesīgi uz samazinājumu, izdevumi par apkurē izmantojamo LPG ir par aptuveni 90 % lielāki E klimata zonā un par 170 % lielāki F klimata zonā.

Ņemot vērā visus šos faktorus, E un F klimata zonās, kā arī Sardīnijā un nelielajās salās apkurē izmantojamās gāzeļļas un LPG izmaksas pašlaik vidēji ir par 10 % zemākas nekā tad, ja samazinājums netiktu piemērots.

Attiecībā uz pasākuma atbalsta saņēmēju skaitu pašlaik tiek lēsts, ka potenciālo atbalsta saņēmēju skaits ir 3 961 546 mājsaimniecības.

Pasākumam paredzētie budžeta izdevumi gadā ir aptuveni 142,8 miljoni EUR.

Direktīvas 19. panta 1. punkta pirmā daļa nosaka:

“Papildus iepriekšējos pantos, jo īpaši 5., 15. un 17. pantā noteiktajiem noteikumiem, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij ieviest turpmākus atbrīvojumus vai samazinājumus īpašu politikas apsvērumu interesēs.”

Iespēju ieviest labvēlīgu nodokļu režīmu attiecībā uz apkurē izmantojamo gāzeļļu un LPG atsevišķos neizdevīgā situācijā esošos ģeogrāfiskajos apgabalos var paredzēt saskaņā ar direktīvas 19. pantu, jo tā mērķis ir ļaut dalībvalstīm ieviest turpmākus atbrīvojumus vai samazinājumus īpašu politikas apsvērumu interesēs.

Itālija ir pieprasījusi šo pasākumu piemērot uz direktīvas 19. panta 2. punktā atļauto maksimālo laikposmu, t. i., sešus gadus (no 2025. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim). Principā atkāpes piemērošanas laikposmam vajadzētu būt pietiekami ilgam, lai attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem nodrošinātu pietiekamu noteiktību.

Pēc diskusijām starp Itālijas iestādēm un Komisiju, jo īpaši ņemot vērā ierosināto Direktīvas 2003/96/EK pārskatīšanu, tika panākta vienošanās par agrāku izbeigšanas datumu, proti, 2028. gada 31. decembri. Ņemot vērā to, ka pašreizējam regulējumam, visticamāk, nav negatīvas ietekmes uz ES iekšējo tirdzniecību un degvielai piemērojamo nodokļu vispārējo līmeni Itālijā un lai nodrošinātu tiesisko noteiktību attiecīgajos ģeogrāfiskajos apgabalos, Komisija ierosina piešķirt lūgto atļauju uz četriem gadiem, proti, no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim. Turklāt, lai nekavētu pašreizējā regulējuma turpmāku vispārēju izstrādi, ir lietderīgi paredzēt, ka tad, ja Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu vai citiem attiecīgiem Līguma noteikumiem, ievieš grozītu vispārēju energoproduktu nodokļu sistēmu, kurai šī atļauja nav pielāgota, šis lēmums zaudē spēku dienā, kad sāk piemērot minētos grozītos noteikumus.

Katrs lūgums piešķirt atkāpi saskaņā ar Enerģijas nodokļu direktīvas 19. pantu Komisijai jāizskata, ņemot vērā iekšējā tirgus pareizu darbību, nepieciešamību nodrošināt godīgu konkurenci un ES veselības, vides, enerģētikas un transporta politiku.

Nodokļa diferenciācija daļēji kompensē apkures papildu izmaksas, kas iedzīvotājiem rodas noteiktos Itālijas ģeogrāfiskos apgabalos, kas salīdzinājumā ar pārējo teritoriju atrodas īpaši neizdevīgā situācijā un kur standarta nodokļa likmes, kas piemērojamas apkurē izmantojamai LPG un gāzeļļai, tāpēc radītu pārmērīgu nodokļu slogu. Minētais neizdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis ir cēlonis apkures papildu izmaksām, kas rodas šo zonu bargo klimatisko apstākļu vai izolētības dēļ apvienojumā ar alternatīvās apkures resursu nepieejamību, proti, dabasgāzes tīkla nepieejamību. Samazinātās nodokļa likmes gāzeļļai un LPG vēl aizvien ir augstākas par ES minimālajiem nodokļu līmeņiem, kuri noteikti ar Enerģijas nodokļu direktīvu, un tikai daļēji kompensē apkures papildu izmaksas, kas rodas attiecīgajos ģeogrāfiskajos apgabalos.

Tādējādi var uzskatīt, ka samazinājums ir saderīgs ar mērķi energoefektivitātes labad nodrošināt nodokļu atvieglojumu.

Nav konstatēts, ka šis pasākums būtu nesaderīgs ar attiecīgajiem ES politikas virzieniem vides un enerģētikas jomā.

Turklāt šis pasākums ir pieņemams no iekšējā tirgus pienācīgas darbības un nepieciešamības nodrošināt godīgu konkurenci perspektīvas. Tā mērķis ir daļēji kompensēt apkures papildu izmaksas, kas saistītas ar attiecīgo apgabalu objektīvajiem apstākļiem. Nodokļa samazinājumu nesummē ar cita veida nodokļu samazinājumiem, un to nepiemēro citādai kurināmā izmantošanai kā vien telpu apkurei.

Pasākums var būt valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu. Tā kā samazinātās likmes pārsniedz ES minimālās likmes – šķiet, ka uz šo pasākumu attiecas Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 44. pants, kas paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem atbalstu nodokļu samazinājumu veidā saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK var atbrīvot no valsts atbalsta paziņošanas prasības. Tomēr šajā posmā nav iespējams noteikt, vai visi minētajā regulā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, un priekšlikums par Padomes īstenošanas lēmumu neskar dalībvalsts pienākumu nodrošināt atbilstību valsts atbalsta noteikumiem, jo īpaši gadījumā, kad uz atbalstu attiecas atbrīvojums saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 651/2014. Priekšlikums Padomes īstenošanas lēmumam neskar arī dalībvalsts pienākumu paziņot atbalstu Komisijai pirms tā īstenošanas saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, ja uz jauno atbalstu neattiecas grupu atbrīvojums.

Padomes Direktīvas 2003/96/EK 19. pants.

Netiešo nodokļu uzlikšana, uz ko attiecas LESD 113. pants, pati par sevi nav Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē LESD 3. panta nozīmē.

Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu Padomei tika piešķirta ekskluzīva kompetence ar sekundāru tiesību aktu atļaut dalībvalstij ieviest turpmākus atbrīvojumus vai samazinājumus minētā noteikuma nozīmē. Dalībvalstis tāpēc nevar aizstāt Padomi. Tādējādi subsidiaritātes princips uz šo īstenošanas lēmumu neattiecas. Katrā ziņā, tā kā šis akts nav leģislatīvā akta projekts, tas nebūtu jāiesniedz valstu parlamentiem saskaņā ar Līgumiem pievienoto 2. protokolu, lai pārbaudītu atbilstību subsidiaritātes principam.

Šajā priekšlikumā ir ievērots proporcionalitātes princips. Nodokļu samazinājums nepārsniedz konkrēto mērķu sasniegšanai vajadzīgo. Nodokļa samazinājumi ir piemērojami noteiktos ģeogrāfiskos apgabalos. Atļautās nodokļa likmes pārsniedz direktīvā noteiktos minimālos nodokļu līmeņus.

Ierosinātais instruments ir Padomes īstenošanas lēmums. Direktīvas 2003/96/EK 19. pants paredz tikai šāda veida pasākumu.

Pasākumam nav nepieciešama spēkā esošo tiesību aktu novērtēšana.

Šā priekšlikuma pamatā ir Itālijas pieprasījums, un tas attiecas vienīgi uz šo dalībvalsti. Tādēļ apspriešanās ar ieinteresētajām personām netika veikta.

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

Ietekmes novērtējums netika veikts.

Pasākums neparedz vienkāršošanu. Tas izstrādāts pēc Itālijas pieprasījuma un attiecas vienīgi uz šo dalībvalsti.

Pasākums neietekmē pamattiesības.

Minētais pasākums Savienībai nerada finansiālu un administratīvu slogu. Tādējādi priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

Īstenošanas plāns nav nepieciešams. Šis priekšlikums attiecas uz atļaujas piešķiršanu nodokļu samazināšanai atsevišķai dalībvalstij pēc tās pieprasījuma. To piešķir uz noteiktu termiņu līdz 2028. gada 31. decembrim. Piemērojamās nodokļa likmes būs vienādas ar minimālajiem nodokļu līmeņiem, kas noteikti Enerģijas nodokļu direktīvā. Pasākumu var izvērtēt, ja tiek pieprasīts pagarinājums pēc tam, kad ir beidzies tā derīguma termiņš.

Priekšlikumam nav vajadzīgi skaidrojošie dokumenti par transponēšanu.

Tiesību akta 1. pants paredz, ka Itālijai tiks atļauts piemērot samazinātas nodokļa likmes apkurē izmantojamai gāzeļļai un LPG noteiktos ģeogrāfiskos apgabalos, kas atrodas neizdevīgā situācijā. Nodokļa likmēm jāatbilst minimālajiem nodokļu līmeņiem, kas noteikti direktīvā.

Tiesību akta 2. pantā noteikts, ka tas, vai samazinājumu var piemērot konkrētos attiecīgajos ģeogrāfiskajos apgabalos, ir atkarīgs no dabasgāzes tīkla nepieejamības attiecīgajās komūnās.

Tiesību akta 3. pantā noteikts, ka pieprasīto atļauju piešķir no 2025. gada 1. janvāra, turpinot spēkā esošo Padomes Īstenošanas lēmumu 2019/814, līdz 2028. gada 31. decembrim, iekļaujoties direktīvā atļautajā maksimālajā laikposmā.