EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.3.2025
COM(2025) 100 final
2025/0052(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku
(Dokuments attiecas uz EEZ)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Iepriekšējās finanšu krīzes ir pierādījušas, ka norises nekustamā īpašuma tirgos var nopietni ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti un ekonomiku kopumā. Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), kuras uzdevums ir nodrošināt ES finanšu sistēmas makrouzraudzību un novērst un mazināt sistēmisko risku, ir konstatējusi būtiskas nepilnības salīdzināmas informācijas pieejamībā par cenām, īres maksu un uzsākto celtniecību komerciālā nekustamā īpašuma sektorā. Tas kavē tās spēju sniegt pamatotu analīzi un konstatēt iespējamos riskus valstīs. ESRK 2016. gada 31. oktobra Ieteikumā (ESRB/2016/14) un 2019. gada 21. marta Ieteikumā (ESRB/2019/3) par nekustamā īpašuma datu nepilnību novēršanu skaidri aicināja Komisiju ierosināt tiesību aktus, lai novērstu datu trūkumu par fizisko komerciālo nekustamo īpašumu. Padome savos secinājumos par statistiku pēdējos gados ir mudinājusi arī izstrādāt komerciālā nekustamā īpašuma statistiku.
Lai gan finanšu statistika, kas attiecas uz finanšu sistēmas riska darījumiem ar komerciālā nekustamā īpašuma kredītiem, ir Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Centrālo banku sistēmas kompetencē, par nefinanšu statistiku attiecībā uz fiziskā komerciālā nekustamā īpašuma tirgu ir atbildīga Komisija (Eurostat) un Eiropas Statistikas sistēma. Tāpēc šajā priekšlikumā galvenā uzmanība ir pievērsta komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikai, un ar šo priekšlikumu tiktu novērstas būtiskas nepilnības šādas makrouzraudzības mērķiem nepieciešamās statistikas informācijas pieejamībā. Pašlaik ir maz oficiālu nefinanšu statistikas avotu par komerciālo nekustamo īpašumu, un politikas veidotājiem, lai novērtētu iespējamos riskus finanšu stabilitātei, būtu ļoti svarīgi, lai būtu pieejams vairāk statistikas datu. Lielākā daļa informācijas, ko izmanto politikas veidotāji, pašlaik tiek pirkta no privātām organizācijām.
Pēdējos gados Komisija (Eurostat) un dalībvalstis kopā ir noskaidrojušas iespējamību izstrādāt komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku. Lai gan joprojām pastāv ievērojamas praktiskas un metodoloģiskas problēmas, tās ir panākušas ievērojamu progresu, jo īpaši attiecībā uz cenām, īres maksu un uzsākto celtniecību. Priekšlikums nodrošinātu, ka šie statistikas dati ir salīdzināmi un konsekventi visās ES dalībvalstīs. Bez šīs iniciatīvas statistiku varētu sniegt brīvprātīgi, bet tās tvērums dalībvalstu ziņā paliktu ierobežots, ja dažas dalībvalstis nesūtītu datus un netiktu nodrošināta statistikas salīdzināmība starp dalībvalstīm.
Eurostat un dalībvalstu centieni izstrādāt nefinanšu statistiku komerciālā nekustamā īpašuma statistikas jomā tika dokumentēti Komisijas dienestu darba dokumentā “Galīgais progresa ziņojums par komerciālā nekustamā īpašuma statistiku” (SWD(2023) 434 final). Tomēr nav panākts vienmērīgs progress visos rādītājos vai visās dalībvalstīs, jo īpaši gadījumos, kad rīcība ir brīvprātīga. Turklāt joprojām pastāv metodoloģiskas problēmas, jo datu avoti un komerciālā nekustamā īpašuma tirgu lielums dažādās valstīs ir atšķirīgs. Datu avotu ierobežotās pieejamības un statistikas nepietiekamās kvalitātes dēļ šajā regulā nav iekļauti ESRK ieteiktie īres ienesīguma indeksu un brīvās telpas koeficientu rādītāji. Ir jāturpina ieguldīt šādas statistikas metodoloģijas uzlabošanā un kapacitātes veidošanā.
Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Priekšlikums pilnībā atbilst spēkā esošajiem noteikumiem ES tiesību aktos par statistiku, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
Juridiskais pamats
Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 338. panta 1. punkts. Šajā noteikumā teikts, ka Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru jāparedz statistikas izveides pasākumi, ja tie vajadzīgi ES darbībām.
Turklāt LESD 338. panta 2. punktā ir noteiktas prasības ES statistikas izveidei, nosakot, ka tai jāatbilst taisnīguma, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, izmaksu lietderības un statistikas konfidencialitātes prasībām un ka tā nedrīkst radīt uzņēmumiem (“uzņēmējiem”) pārmērīgus apgrūtinājumus.
Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Katra ES dalībvalsts ir atbildīga par oficiālās statistikas sagatavošanu un publicēšanu par savu teritoriju. Lai nodrošinātu, ka minētos statistikas datus pēc tam var salīdzināt starp dalībvalstīm, ir nepieciešama koordinācija ES līmenī, ko panāk ar tiesību aktiem un vadlīnijām par izmantotajām definīcijām, avotiem un metodoloģijām. Salīdzināma statistika ir būtiska politikas veidotājiem dalībvalstīs un ES līmenī.
Ierosinātās regulas mērķus nevar pilnībā sasniegt, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi. Rīcība būs daudz efektīvāka, ja to veiks ES līmenī, pamatojoties uz ES tiesību aktu, kas tajā ietvertajā statistikas jomā nodrošina statistikas informācijas salīdzināmību. Savukārt pašu datu vākšanu vislabāk var veikt dalībvalstis.
Proporcionalitāte
Priekšlikuma vispārējais mērķis ir novērst būtiskas nepilnības komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikā, kas vajadzīga makrouzraudzības mērķiem ES un valstu līmenī. Šo statistiku izmantos finanšu stabilitātes uzraudzībā. To izmantos arī fiskālās, monetārās un makrouzraudzības politikas veidošanā un nekustamā īpašuma tirgu izpētē. Tā būs pieejama lietotājiem bez maksas.
Administratīvā sloga ziņā galvenā ietekme skars valstu statistikas iestādes. Tām būs jāiegulda nefinanšu statistikas izstrādē un sagatavošanā par komerciālo nekustamo īpašumu. Statistikā izmantotie dati tiks iegūti no esošajām administratīvajām datubāzēm un nekustamā īpašuma organizācijām, kas vāc attiecīgos datus, vai balstīsies uz statistikas informāciju, kas jau savākta no uzņēmumiem. Tāpēc papildu slogs mājsaimniecībām vai uzņēmumiem būs neliels vai tā nebūs vispār. Priekšlikums neradītu būtisku tiešu ietekmi uz ekonomiku, vidi vai sociālo jomu un nebūtu saistīts ar būtiskiem tēriņiem.
Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātā regula atbilst tās mērķu sasniegšanai vajadzīgajam minimumam un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šim nolūkam.
Instrumenta izvēle
Tā kā spēkā esošie ES tiesību akti vēl neaptver komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku, ir jāierosina jauns tiesību akts.
Arī politikas un uzņēmējdarbības lēmumi ir atkarīgi no salīdzināmas, saskaņotas un kvalitatīvas komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikas Eiropas līmenī. Labākais veids, kā nodrošināt šādu statistiku, ir regula, kas ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
2023. gada 27. novembrī Komisija portālā “Izsakiet viedokli” publicēja uzaicinājumu iesniegt atsauksmes par iniciatīvu ierosināt tiesību aktus par komerciālā nekustamā īpašuma statistiku. Piecas Eiropas nekustamā īpašuma apvienības sniedza atsauksmes par šo iniciatīvu, kopumā uzsverot steidzamo vajadzību pēc labākas statistikas par komerciālo nekustamo īpašumu.
Apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju (ESSK) par priekšlikuma projektu notika 2024. gada februāra sanāksmē. ESSK atzina, ka pieaug lietotāju pieprasījums pēc jaunas salīdzināmas statistikas, kas ir ļoti svarīga arī finanšu stabilitātes uzraudzībai, makrouzraudzībai un fiskālās un monetārās politikas veidošanai ES. Komiteja pauda atbalstu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku. Komiteja atzinīgi vērtēja to, ka Komisijas priekšlikuma projekta mērķis ir panākt līdzsvaru starp lietotāju vajadzībām un šīs statistikas sagatavošanas iespējamību, izmaksām un slogu.
Šīs apspriedes bija ļoti svarīgas, jo administratīvā sloga ziņā galvenā ietekme skars valstu statistikas iestādes (VSI). Tām būs jāveic ieguldījumi paredzētās statistikas izstrādē un sagatavošanā. Statistikā izmantotie dati tiks iegūti no esošajām administratīvajām datubāzēm un nekustamā īpašuma organizācijām, kas vāc attiecīgos datus, vai balstīsies uz statistikas informāciju, kas jau savākta no uzņēmumiem. Tāpēc papildu slogs mājsaimniecībām vai uzņēmumiem būs neliels vai tā nebūs vispār.
Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Priekšlikums ir saņēmis ieguldījumu, ko snieguši eksperti no: valstu statistikas iestādēm (izmantojot Komisijas ekspertu grupas nekustamā īpašuma cenu statistikas un īstermiņa uzņēmējdarbības statistikas jautājumos); Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta un Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāta; Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas; un citām starptautiskām organizācijām, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda un Starptautisko norēķinu bankas.
Ietekmes novērtējums
Pilnīgs ietekmes novērtējums tika uzskatīts par nevajadzīgu, jo Komisijai nebija politikas izvēles, ņemot vērā to, ka ESRK savā 2019. gada ieteikumā tai bija konkrēti uzdevusi ierosināt tiesību aktus, lai novērstu pašreizējo datu trūkumu nekustamā īpašuma nefinanšu statistikas jomā. Turklāt jaunajam priekšlikumam būs minimālas izmaksas (jo īpaši uzņēmumiem), ņemot vērā, ka tas lielā mērā balstīsies uz esošo izejas datu, kas pieejami administratīvajās vai privātajās datubāzēs, atkalizmantošanu.
Eurostat 2023. gadā veica dalībvalstu aptauju, lai novērtētu progresu, kas panākts komerciālā nekustamā īpašuma cenu un īres maksu rādītāju izstrādē. Attiecībā uz cenu indeksiem 15 no 16 valstīm, kas bija izvērtējušas pieejamos datu avotus, ziņoja, ka tās izmanto vai izmantos administratīvu datu avotus, piemēram, darījumu ar nekustamo īpašumu reģistrus vai novērtējuma vērtību reģistrus. Viena valsts bija izveidojusi īpašu aptauju.
Par īres indeksiem 12 dalībvalstis sniedza informāciju: piecas no tām sniedza ziņas, izmantojot administratīvu datu avotus, divas izmantoja privātus datu avotus (piemēram, nekustamā īpašuma organizāciju datus), divas izmantoja datus par īres maksu, kas jau savākti īstermiņa statistikas vajadzībām), un trīs izmantoja šo datu avotu veidu kombināciju.
Turklāt 2022. gadā Eurostat savāca aplēses par to, cik dalībvalstīm izmaksātu savākt datus par uzsākto būvniecību un pabeigtajiem būvdarbiem. Šo mainīgo lielumu datu vākšanā tiks izmantoti par būvatļaujām savāktie dati, un tā būs pilnībā balstīta uz administratīvajiem datiem. Tas neradīs papildu izmaksas vai slogu uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Tas ietekmēs tikai (vietējās) ēku administrācijas.
Atbildot uz uzaicinājumu iesniegt atsauksmes, piecas apvienības 2023. gada novembrī un decembrī atzinīgi novērtēja Komisijas iniciatīvu un iespēju noteikt kopīgas definīcijas un uzlabot datu pieejamību par komerciālo nekustamo īpašumu. Viena apvienība apšaubīja novērtēto minimālo ietekmi uz uzņēmumiem. Galvenais iemesls bija to pamatā esošo datubāzu negatavība, kuras var nebūt pietiekami digitalizētas un kurās var nebūt aptverts komerciālais nekustamais īpašums, kā arī mājokļa nekustamais īpašums. Tomēr šī apvienība norādīja, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka pašlaik nav saskaņotu komerciālā nekustamā īpašuma definīciju.
Tāpēc ierosinātā regula neradītu būtisku tiešu ietekmi uz ekonomiku, vidi vai sociālo jomu un nebūtu saistīta ar būtiskiem tēriņiem. Tai būtu minimāla (vai pat nekāda) ietekme uz maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem. Tā arī nodrošinātu politikas veidotājiem un citiem lietotājiem labāku pierādījumu bāzi.
Pamattiesības
Priekšlikums pamattiesību aizsardzību neietekmē.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikuma finansiālā ietekme ir beztermiņa, un darbības uzsākšanas periods ir 3 gadi — no 2026. līdz 2028. gadam. Tiesību akta finanšu un digitālais pārskats aptver tikai atlikušo pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) termiņu. Tāpēc finansējums arī turpmāk būs atkarīgs no vienošanās, kas panāktas attiecībā uz nākamo DFS.
2026. un 2027. gadā finansējums tiks piešķirts no esošajiem programmu piešķīrumiem, un papildu finansējums nav vajadzīgs.
Saskaņā ar aplēsēm apropriāciju kopsumma 2026. un 2027. gadam sasniegs 3,6 miljonus EUR. Ietekme uz budžetu ir sīki izklāstīta tiesību akta priekšlikuma finanšu un digitālajā pārskatā.
5.CITI ELEMENTI
Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Paredzams, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņems ierosināto regulu 2025. gadā, un Komisijas īstenošanas pasākumi jāpieņem nedaudz vēlāk. Paredzams, ka to piemēros no 2026. gada 1. janvāra.
Komisija (Eurostat) uzraudzīs, kā dalībvalstis īsteno ierosināto regulu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta statistikas kvalitātei pilnīguma, ticamības, savlaicīguma un salīdzināmības ziņā. Komisija (Eurostat) arī uzraudzīs izmaksas, kas valstu statistikas iestādēm rodas, izstrādājot un sagatavojot statistiku.
Komisija (Eurostat) izmantos esošos uzraudzības un izvērtēšanas instrumentus, kas ir derīgi visiem Eurostat statistikas produktiem. Šie instrumenti jau ļauj labi analizēt visas efektivitātes un lietderības izmaiņas saistībā ar jauno statistikas iniciatīvu un sagatavoto datu kvalitāti.
Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Priekšlikuma 1. pantā ir izklāstīts regulas mērķis, kas atbilst ESRK ieteikuma F formulējumam — Kopēja obligātā regulējuma noteikšana fiziskajam komerciālo nekustamo īpašumu tirgum (ESRK/2019/3). Šajā pantā arī precizēts, ka regula attiecas tikai uz komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku (ko ESRK dēvē par “fiziskā komerciālā nekustamā īpašuma tirgus rādītājiem”).
Priekšlikuma 2. pantā sniegtas definīcijas. Priekšlikumā ir iekļautas komerciālā nekustamā īpašuma definīcijas, kas atbilst ESRK ieteikumā izmantotajām definīcijām.
Priekšlikuma 3. pantā noteikts, ka izmantotajiem avotiem un metodēm jāatbilst šai statistikai noteiktajām kvalitātes prasībām.
Priekšlikuma 4. pantā ir aprakstītas dalībvalstu un datu turētāju tiesības un pienākumi attiecībā uz piekļuvi datiem, atsaucoties uz Regulu (EK) Nr. 223/2009.
Priekšlikuma 5. panta 1. punktā ir atsauce uz pamatakta pielikumu, kurā ietverts vajadzīgo mainīgo lielumu saraksts. Tie ir šādi:
·būvatļaujas (mājokļu skaits, izmantojamā platība)
·uzsāktā būvniecība un pabeigtie būvdarbi (izmantojamā platība)
·komerciālā nekustamā īpašuma cenu indeksi
·komerciālā nekustamā īpašuma īres indeksi
·komerciālā nekustamā īpašuma darījumu vērtība
Priekšlikuma 5. panta 3. punktā noteikts, ka šo sarakstu var grozīt ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 9. pantā noteikto procedūru.
Priekšlikuma 5. panta 4. punktā ir uzskaitīti datu raksturlielumi, tostarp mainīgo lielumu dalījumi, ko ar īstenošanas aktiem (pieņemti saskaņā ar 10. pantā noteikto procedūru) Komisija var pieprasīt no dalībvalstīm. Tajā arī noteikts, ka Komisija var pieņemt vienkāršošanas pasākumus, kuros būtu jāņem vērā komerciālā nekustamā īpašuma tirgu lielums dažādās valstīs. Šādus pasākumus var izmantot, lai atvieglotu konkrētas datu prasības valstīm ar maziem komerciālā nekustamā īpašuma tirgiem.
Priekšlikuma 6. pantā ir noteikti kvalitātes kritēriji un kvalitātes ziņošanas prasības. Tajā noteikts, ka dalībvalstīm katru gadu jānosūta Komisijai (Eurostat) metadati, kvalitātes ziņojumi un apraksti.
Priekšlikuma 7. pantā noteikts, ka, pirms nākotnē tiek pieņemtas jebkādas jaunas datu prasības, var veikt ievadpētījumus.
Priekšlikuma 8. pantā ir paredzēta iespēja izmantot ES budžeta dotācijas šajā regulā prasītās komerciālā nekustamā īpašuma statistikas izstrādei un ievadpētījumiem.
Priekšlikuma 9. pantā ir noteikta deleģēto aktu, savukārt 10. pantā — īstenošanas aktu pieņemšanas procedūra.
Priekšlikuma 11. pantā ir paredzēta iespēja dalībvalstīm iesniegt pieprasījumu par atkāpi no dažām pamatakta vai īstenošanas akta prasībām. Atkāpes var piešķirt uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus, un tās būtu jāpieprasa 3 mēnešu laikā pēc attiecīgā akta pieņemšanas.
Ar 12. pantu groza Regulu (ES) 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, lai svītrotu būvatļauju mainīgo lielumu.
Priekšlikuma 13. pantā noteikts spēkā stāšanās datums. Ierosinātais datums ir 2026. gada 1. janvāris.
2025/0052 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Statistika par nekustamā īpašuma tirgu attīstību ir būtiska ekonomikas un monetārās politikas veidošanai, sistēmiskā riska uzraudzībai un makrouzraudzības politikas veidošanas virzībai.
(2)Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) 2016. gada 31. oktobra ieteikumā konstatēja datu nepilnības attiecībā uz finanšu un nefinanšu statistiku par mājokļu un komerciālā nekustamā īpašuma tirgiem. Datu nepilnības neļauj īstenot ESRK pilnvaras.
(3)Finanšu statistiku par nekustamā īpašuma tirgiem izstrādā Eiropas Centrālā banka un Eiropas Centrālo banku sistēma, savukārt par nefinanšu statistiku ir atbildīga Komisija (Eurostat) un Eiropas Statistikas sistēma.
(4)No makrouzraudzības viedokļa mājokļa nekustamais īpašums attiecas uz jebkuru nekustamo īpašumu, kas paredzēts vai tiek izmantots mājokļa vajadzībām, kas jau pastāv vai tiek būvēts, un ko iegādājusies vai kas pieder fiziskai personai. Komisija (Eurostat) jau publicē statistiku par mājokļa nekustamo īpašumu. Saskaņotos mājokļu cenu indeksus sagatavo un publicē saskaņā ar Regulu (ES) 2016/792, un reizi desmit gados mājokļu skaitīšanas rezultātus izplata saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 763/2008. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2152 ir pieejama īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par nekustamo īpašumu.
(5)ESRK savā 2019. gada 21. marta ieteikumā, ar ko groza 2016. gada 31. oktobra ieteikumu, konkrēti aicināja pieņemt Savienības tiesību aktus, ar ko izveido kopēju obligāto regulējumu, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu datubāzi par rādītājiem, kas attiecas uz fiziskā komerciālā nekustamā īpašuma tirgu. Šāda attīstība ir vajadzīga, lai novērstu nepilnības komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikā.
(6)Tajā pašā 2019. gada ieteikumā ESRK definēja fizisku komerciālo nekustamo īpašumu kā ienākumus nesošu nekustamo īpašumu — kas jau pastāv vai tiek attīstīts, t. sk. īres mājokļi, vai tāds nekustamais īpašums, ko īpašnieki izmanto savas uzņēmējdarbības, mērķa vai darbības veikšanai un kas jau pastāv vai ir celtniecības stadijā, kurš nav klasificēts kā mājokļa nekustamais īpašums, t. sk. sociālie mājokļi. Šajā regulā iekļautās definīcijas ir saskaņotas ar definīcijām, ko ESRK ieteica 2019. gadā.
(7)Komisija (Eurostat) un valstu statistikas iestādes (VSI) ciešā sadarbībā ar ESRK novērtēja fiziskā komerciālā nekustamā īpašuma rādītāju, proti, cenu indeksa, īres indeksa, īres ienesīguma indeksa, brīvās telpas koeficientu un uzsāktās būvniecības rādītāju, sagatavošanas iespējamību, kā ieteikusi ESRK. Tika apstiprināta cenu indeksa, īres indeksa, uzsāktās būvniecības un pabeigto būvdarbu rādītāju sagatavošanas iespējamība. Datu avotu ierobežotās pieejamības un statistikas nepietiekamās kvalitātes dēļ šajā regulā nevar iekļaut īres ienesīguma indeksu un brīvās telpas koeficientu rādītājus, tāpēc būtu jāturpina darbs pie to izstrādes. Tajā pašā laikā ir pievienots svarīgs papildu rādītājs par komerciālā nekustamā īpašuma darījumu vērtību.
(8)VSI, citām valsts statistikas iestādēm un Komisijai (Eurostat) vajadzētu būt savlaicīgai piekļuvei datu avotiem, kas vajadzīgi statistikas apkopošanai saskaņā ar šo regulu. Attiecīgie datu avoti nefinanšu statistikai par komerciālo nekustamo īpašumu var būt apsekojumi, administratīvie ieraksti, darījumu dati vai citi avoti, tostarp to kombinācija.
(9)Lai uzlabotu Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) statistikas sagatavošanas procesu efektivitāti un samazinātu statistikas slogu respondentiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku ir precizēts statistiskiem mērķiem izmantojamo datu avotu klāsts. Konkrētāk, VSI un citām valsts statistikas iestādēm vajadzētu būt tiesībām savlaicīgi, pietiekami bieži un ar pietiekamu detalizācijas pakāpi bez maksas piekļūt minētajiem datiem un attiecīgajiem metadatiem, tos izmantot un integrēt Eiropas nefinanšu statistikas par komerciālo nekustamo īpašumu izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas nolūkā saskaņā ar 17.a pantu Regulā (EK) Nr. 223/2009, kas grozīta ar Regulu (ES) 2024/3018.
(10)VSI un Komisijai (Eurostat) vajadzētu būt arī tiesībām statistiskiem mērķiem piekļūt jauniem datu avotiem, tostarp privāti turētiem datiem, un izmantot tos saskaņā ar 17.b pantu Regulā (EK) Nr. 223/2009, kas grozīta ar Regulu (ES) 2024/3018. Pēc pieprasījuma privātam datu turētājam dati un atbilstošie metadati būtu bez maksas jādara pieejami VSI vai Komisijai (Eurostat), ja pieprasītie dati ir noteikti nepieciešami Eiropas nefinanšu statistikas par komerciālo nekustamo īpašumu izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai un tos nav iespējams iegūt ar citiem līdzekļiem vai to atkalizmantošana ievērojami samazinās atbildēšanas slogu datu turētājiem un citiem uzņēmumiem.
(11)Pieturoties pie principa par statistikas nodrošināšanu par visu komerciālā nekustamā īpašuma tirgu, saskaņā ar proporcionalitātes principu datu prasības, ciktāl iespējams, būtu jāvienkāršo nolūkā mazināt slogu salīdzinoši mazām dalībvalstīm. Papildu prasībām nevajadzētu radīt nesamērīgu administratīvo slogu respondentiem VSI.
(12)Avotu un metožu apraksti un kvalitātes ziņojumi ir būtiski, lai novērtētu, uzlabotu un informētu par Eiropas statistikas kvalitāti. Šajā nolūkā Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESSK) ir apstiprinājusi vienoto integrēto metadatu struktūru (SIMS) kā ESS standartu metadatiem un kvalitātes ziņojumiem, ar kopīgiem standartiem un saskaņotām metodēm veicinot Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteikto statistikas kvalitātes prasību izpildi. Tāpēc komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikai būtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punkts.
(13)Turklāt Komisijas 2023. gada 17. februāra Ieteikumā (ES) 2023/397 Eiropas Statistikas sistēmai par references metadatiem un kvalitātes ziņojumiem dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka to VSI, apkopojot references metadatus un kvalitātes ziņojumus dažādās statistikas jomās un apmainoties ar references metadatiem un kvalitātes ziņojumiem ESS, piemēro statistikas jēdzienus, kas uzskaitīti ESSK apstiprinātajā SIMS jaunākajā versijā. Tāpēc Komisijas Ieteikums (ES) 2023/397, ciktāl būtiski, būtu jāievēro arī attiecībā uz komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku.
(14)Ja ir vajadzīgas jaunas datu prasības vai uzlabojumi datu kopās, uz kurām attiecas šī regula, būtu jāuzsāk ievadpētījumi. Dalībvalstīm vajadzētu spēt veikt minētos ievadpētījumus brīvprātīgi, vienlaikus nodrošinot valstu reprezentativitāti ES līmenī.
(15)Starptautiskie standarti, piemēram, Statistikas datu un metadatu apmaiņas (SDMX) iniciatīva un statistikas vai tehniskie standarti, kas izstrādāti ESS, būtu jāizmanto, ciktāl tie attiecas arī uz komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku.
(16)Lai ņemtu vērā ekonomiskās un tehniskās tendences, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai grozītu I pielikumā iekļauto mainīgo lielumu sarakstu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(17)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz sīku informāciju par mainīgajiem lielumiem, kā arī formātu, drošības un konfidencialitātes pasākumiem un konfidenciālu datu apmaiņas procedūru, kvalitātes un metadatu ziņojumu nosūtīšanas kārtību, saturu un termiņiem, datu un metadatu nosūtīšanas standartiem un atkāpēm no šīs regulas vai saskaņā ar to pieņemto īstenošanas aktu prasībām, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.
(18)Ja šīs regulas vai saskaņā ar to pieņemto īstenošanas aktu piemērošanas nolūkos būtu jāveic būtiski pielāgojumi kādas dalībvalsts statistikas sistēmā, Komisijai pienācīgi pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējai piešķirt attiecīgajai dalībvalstij atkāpes. Šādiem izņēmumiem vajadzētu būt ar pagaidu raksturu, un tie būtu jāpiešķir uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. Komisijai būtu jāsniedz atbalsts attiecīgajām dalībvalstīm to centienos veikt nepieciešamos pielāgojumus to statistikas sistēmās, lai izņēmumus var iespējami drīz atcelt.
(19)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izstrādāt vienotu regulējumu komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikai, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet saskaņošanas un salīdzināmības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.
(20)Lai nodrošinātu visu komerciālā nekustamā īpašuma rādītāju pastāvīgu konsekvenci, šajā regulā būtu jāiekļauj temata “nekustamais īpašums” rādītājs, kas minēts Regulas (ES) 2019/2152 I un II pielikumā. Tāpēc Regula (ES) 2019/2152 būtu jāgroza.
(21)Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu izveido vienotu regulējumu nefinanšu statistikas par komerciālo nekustamo īpašumu izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1)“nefinanšu statistika” ir statistikas dati, kas attiecas uz nefinanšu aktīviem saskaņā ar klasifikāciju Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 7. nodaļas 7.20. punktā;
(2)“komerciālais nekustamais īpašums” ir jebkurš nekustamais mājokļa īpašums, ko iegādājusies vai kas pieder juridiskai personai, vai jebkurš nekustamais nedzīvojamais īpašums, ko iegādājusies vai kas pieder fiziskai vai juridiskai personai, un kas ir:
(a)ienākumus nesošs īpašums, kas jau pastāv vai tiek būvēts, tostarp īres mājokļi,
(b)nedzīvojamais īpašums, ko īpašnieki izmanto savas uzņēmējdarbības, mērķa vai darbības veikšanai un kas jau pastāv vai tiek būvēts,
(c)sociālie mājokļi;
(3)“juridiska persona” ir juridiska persona Padomes Regulas (EEK) Nr. 696/93 pielikuma II iedaļas A punkta klasifikācijas nozīmē;
(4)“nekustamais īpašums” ir ēka kopā ar zemi, uz kuras tā atrodas;
(5)“mājokļa īpašums” ir nekustamais īpašums, kas paredzēts un tiek izmantots mājoklim;
(6)“nedzīvojamais īpašums” ir nekustamais īpašums, kas paredzēts un tiek izmantots citiem mērķiem, nevis mājoklim;
(7)“ienākumus nesošs īpašums” ir jebkurš nekustamais īpašums, kas rada ienākumus no īres vai peļņu no tā pārdošanas;
(8)“būvniecības stadijā esošs ienākumus nesošs īpašums” ir jebkurš nekustamais īpašums, kas ir būvniecības stadijā un kas paredzēts, lai pēc pabeigšanas sniegtu ienākumus tā īpašniekam īres veidā vai tā pārdošanas peļņas veidā, tomēr tas neietver ēku nojaukšanu vai būvlaukuma attīrīšanu iespējamiem projektiem nākotnē;
(9)“īres mājoklis” ir jebkurš mājokļa īpašums, ko juridiska persona ir iegādājusies vai kas tai pieder ar galveno mērķi izīrēt;
(10)“sociālais mājoklis” ir jebkurš mājokļa īpašums, ko juridiska persona ir iegādājusies, kas tai pieder vai ko tā pārvalda ar galveno mērķi izīrēt īrniekiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām vai sociāli nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām, par īres maksu, kas ir zemāka par tirgus īres maksu, saskaņā ar īpašiem noteikumiem, nevis tirgus mehānismiem.
3. pants
Datu avoti un metodes
Lai sagatavotu šajā regulā prasīto statistiku, dalībvalstis cenšas pēc iespējas lielākā mērā izmantot administratīvos datus, lai samazinātu datu sniegšanas slogu.
Ja, izmantojot administratīvos datus, nevar sagatavot statistiku, kas atbilst šīs regulas 6. pantā noteiktajām kvalitātes prasībām, dalībvalstis var papildus izmantot jebkādus citus attiecīgus datu avotus, tostarp apsekojumus un privātu datu turētāju datus, kā arī zinātniski pamatotas, labi dokumentētas un publiski pieejamas metodes vai inovatīvas pieejas, vienlaikus izvairoties no pārmērīga sloga respondentiem.
4. pants
Piekļuve datiem
1.Informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu nefinanšu statistiku par komerciālo nekustamo īpašumu, iegūst no statistikas vienībām, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93, no administratīvo ierakstu turētājiem, privātiem datu turētājiem vai citiem avotiem ar nosacījumu, ka rezultāti atbilst šīs regulas 6. pantā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.
2.Statistikas vienības, kas sniedz informāciju par komerciālo nekustamo īpašumu, pēc vajadzības sadarbojas informācijas vākšanā vai sniegšanā. Statistikas vienības sniedz savlaicīgu, precīzu un pilnīgu informāciju, kas vajadzīga šajā regulā paredzētās statistikas sagatavošanai. Statistikas vienības šo informāciju sniedz valsts statistikas iestādēm, kas ir atbildīgas par nefinanšu statistikas apkopošanu par komerciālo nekustamo īpašumu.
3.Pēc to valsts statistikas iestāžu pieprasījuma, kuras ir atbildīgas par komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikas apkopošanu, statistikas vienības sniedz darījumu elektroniskus ierakstus, ja tādi ir pieejami, tādā detalizācijas pakāpē, kas vajadzīga, lai sagatavotu komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku.
4.VSI un citām valsts statistikas iestādēm ir atļauts savlaicīgi, pietiekami bieži un ar pietiekamu detalizācijas pakāpi bez maksas piekļūt datiem un attiecīgajiem metadatiem no administratīvo datu avotiem, datubāzēm un sadarbspējas sistēmām vai visiem būtiskajiem un nepieciešamajiem datiem, tos izmantot un integrēt Eiropas nefinanšu statistikas par komerciālo nekustamo īpašumu izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas nolūkā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 17.a pantu. Par komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikas apkopošanu atbildīgo valsts statistikas iestāžu piekļuve šādiem datiem un metadatiem attiecas tikai uz administratīvajiem ierakstiem attiecīgajās publiskās pārvaldes sistēmās.
5.VSI vai Komisija (Eurostat) var pieprasīt privātam datu turētājam bez maksas darīt pieejamus datus un atbilstošos metadatus, ja pieprasītie dati ir noteikti nepieciešami Eiropas statistikas par komerciālo nekustamo īpašumu izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai un tos nav iespējams iegūt ar citiem līdzekļiem vai to atkalizmantošana ievērojami samazinās atbildēšanas slogu datu turētājiem un citiem uzņēmumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 17.b pantu.
5. pants
Datu prasības
1.Komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistika aptver pielikumā noteiktos mainīgos lielumus.
2.Dalībvalstis apkopo un nosūta Komisijai (Eurostat) datus, kas attiecas uz katru 1. punktā minēto mainīgo lielumu.
3.Komisija saskaņā ar 9. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu pielikumā iekļauto mainīgo lielumu sarakstu.
4.Komisija ar īstenošanas aktiem var precizē turpmāk uzskaitītos nosūtāmo datu elementus, to tehniskās definīcijas un vienkāršošanas pasākumus:
(a)mērvienība;
(b)statistikas kopa;
(c)klasifikācijas un dalījumi;
(d)indeksa apkopošana;
(e)aptuvenu vērtību izmantošana un kvalitātes prasības;
(f)pārskata periods;
(g)datu nosūtīšanas termiņš;
(h)pirmais pārskata periods.
5.Attiecībā uz vienkāršošanu, īstenojot pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar 4. punktu, Komisija saskaņā ar proporcionalitātes principu ņem vērā komerciālā nekustamā īpašuma tirgu lielumu.
6.Šā panta 4. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 10. pantā minēto pārbaudes procedūru.
6. pants
Kvalitātes prasības un ziņošana par kvalitāti
1.Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikas un ar to saistīto metadatu kvalitāti.
2.Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.
3.Komisija (Eurostat) novērtē dalībvalstu nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.
4.Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) šādu informāciju:
(a)ikgadējus references metadatus un kvalitātes ziņojumus;
(b)ik gadu atjauninātus aprakstus, kuros ietverta sīka informācija par izmantotajiem datu avotiem, definīcijām un metodēm.
5.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros precizē kārtību datu nosūtīšanai, references metadatu un kvalitātes ziņojumu saturam un nosūtīšanas termiņiem, kā arī 4. punktā minēto aprakstu nosūtīšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 10. pantā minēto pārbaudes procedūru.
6.Dalībvalstis informē Komisiju (Eurostat) par visu informāciju vai par izmaiņām attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, kas varētu ietekmēt nosūtīto datu kvalitāti.
7.Pēc pienācīgi pamatota Komisijas (Eurostat) pieprasījuma dalībvalstis sniedz jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu datu un metadatu kvalitāti.
7. pants
Ievadpētījumi
1.Ja Komisija (Eurostat) konstatē, ka attiecībā uz šīs regulas darbības jomā esošajiem datiem ir nepieciešams noteikt būtiskas jaunas datu prasības vai uzlabojumus, tā var ierosināt ievadpētījumus, ko pēc brīvprātības principa veic dalībvalstis pirms jaunu datu vākšanas.
2.Šā panta 1. punktā minētos ievadpētījumus veic, lai novērtētu jauno datu prasību vai uzlabojumu lietderību un iespējamību. Attiecīgā gadījumā un ņemot vērā ievadpētījumu konstatējumus, Komisija iesniedz priekšlikumus ieviest jaunas datu prasības.
3.Dalībvalstis kopā ar Komisiju (Eurostat) nodrošina minēto pētījumu reprezentativitāti Savienības līmenī.
8. pants
Finansējums
1.Šīs regulas īstenošanas nolūkos no Savienības vispārējā budžeta VSI un citām valsts iestādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā paredzētajā sarakstā, var sniegt finansiālu ieguldījumu, lai segtu šādu darbību izmaksas:
(a)šajā regulā prasītās komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikas izstrāde;
(b)tādu metodiku izstrāde, kuru mērķis ir uzlabot komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikas kvalitāti;
(c)tādu metodiku izstrāde, kuru mērķis ir samazināt administratīvo un finansiālo slogu ziņojošām vienībām, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, saistībā ar prasītās informācijas sniegšanu;
(d)dalība 7. pantā minētajos ievadpētījumos;
(e)tādu procesu, programmatūras un līdzīgu atbalsta funkciju izstrāde vai pilnveidošana, kuru mērķis ir sagatavot labākas kvalitātes statistiku vai samazināt administratīvo un finansiālo slogu.
2.Šā panta 1. punktā minēto Savienības finansiālā ieguldījuma summu nosaka saskaņā ar attiecīgās finansēšanas programmas noteikumiem atkarībā no finansējuma pieejamības, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/690 4. pantu.
9. pants
Deleģēšanas īstenošana
1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.Saskaņā ar 5. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
10. pants
Komiteju procedūra
1.Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
11. pants
Atkāpes
1.Ja šīs regulas vai saskaņā ar to pieņemto īstenošanas pasākumu piemērošanas nolūkos kādas dalībvalsts statistikas sistēmā ir jāveic būtiski pielāgojumi, Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt atkāpes minētajai dalībvalstij uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.
2.Attiecīgā dalībvalsts trijos mēnešos no dienas, kad stājies spēkā akts, attiecībā uz kuru ir pieprasīta atkāpe, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu piešķirt atkāpi saskaņā ar 1. punktu.
3.Šā panta 1. punktā minēto atkāpju ietekme uz dalībvalstu datu salīdzināmību vai uz savlaicīgu un reprezentatīvu Eiropas agregātu aprēķināšanu būtu jāsaglabā minimālā līmenī. Piešķirot atkāpes, Komisija ņem vērā respondentiem radīto slogu.
4.Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 10. pantā minēto pārbaudes procedūru.
12. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2019/2152
Regulu (ES) 2019/2152 groza šādi:
(a)regulas 6. panta 2. punktu groza šādi:
i) punkta l) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “l) R&D ieguldījumi”;
ii) punkta m) apakšpunktu svītro;
(b)regulas I pielikuma tabulā “1. joma. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika” pēdējo rindu svītro;
(c)regulas II pielikuma tabulā “1. joma. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika” pēdējo rindu svītro.
13. pants
1.Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2.To piemēro no 2026. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā –
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgā politikas joma
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
1.4.Mērķi
1.4.1.Vispārīgie mērķi
1.4.2.Konkrētie mērķi
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
1.4.4.Snieguma rādītāji
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
3.2.5.Trešo personu iemaksas
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
PIELIKUMS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes regula par komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku
1.2.Attiecīgā politikas joma
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
☒ jaunu darbību
◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību
◻ esošas darbības pagarināšanu
◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.4.Mērķi
1.4.1.Vispārīgie mērķi
Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt regulējumu, lai izstrādātu, sagatavotu un publicētu nefinanšu statistiku par komerciālo nekustamo īpašumu, tādējādi novēršot būtiskas nepilnības makrouzraudzības mērķiem vajadzīgās statistikas informācijas pieejamībā.
1.4.2.Konkrētie mērķi
Konkrētais mērķis Nr.
1. Noteikt dalībvalstīm juridisku prasību sagatavot nefinanšu statistiku par komerciālo nekustamo īpašumu, lai aptvertu visu ES tirgu
2. Noteikt regulējumu salīdzināmai un kvalitatīvai statistikai šajā jomā..
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.
Ierosinātās regulas rezultātā tiks izveidota visaptveroša un kvalitatīva datubāze, kurā būs iekļauti vairāki statistikas rādītāji, kas ir būtiski finanšu stabilitātes uzraudzībai un vispārējās ekonomikas un monetārās politikas veidošanai.
1.4.4.Snieguma rādītāji
Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.
To dalībvalstu skaits, kuras sagatavo komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku.
Katras dalībvalsts sagatavoto komerciālā nekustamā īpašuma rādītāju skaits.
Sekmīga statistikas iesniegšana pēc tam, kad beidzies Komisijas piešķirto atkāpju termiņš.
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
Dalībvalstu statistikas iestādēm ir jābūt piekļuvei nepieciešamajai pamatinformācijai no administratīvo datu avotiem (piemēram, ēku darījumu reģistriem, notāra aktiem un būvatļaujām) vai privāti turētiem datiem.
1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)
Katra ES dalībvalsts ir atbildīga par oficiālās statistikas sagatavošanu un publicēšanu par savu teritoriju. Lai nodrošinātu, ka šos statistikas datus pēc tam var salīdzināt starp dalībvalstīm, ir nepieciešama koordinācija ES līmenī, ko panāk ar tiesību aktiem un vadlīnijām par izmantotajām definīcijām, avotiem un metodikām.
Sagaidāmā Savienības pievienotā vērtība (ex post)
Salīdzināma statistika ir būtiska politikas veidotājiem dalībvalstīs, kā arī ES līmenī.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Šajā statistikas jomā nav bijusi iepriekšēja pieredze ar tiesību aktiem.
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Finansiālās vajadzības tiks segtas no piešķīrumiem, kas jau paredzēti 2021.–2027. gada DFS Vienotā tirgus programmas īstenošanai.
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme
◻ Ierobežots ilgums
–◻
Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.
–◻
Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam.
☒ Beztermiņa
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2026. (orientējoši) līdz 2028. gadam,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes
☒ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
–☒ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
–◻
ko veic izpildaģentūras.
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;
–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;
–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;
–◻ publisko tiesību subjektiem;
–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ tiesību subjektiem vai personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt biežumu un nosacījumus.
Dalībvalstu atbilstība ierosinātās regulas noteikumiem tiks pastāvīgi uzraudzīta un par to tiks ziņots katru gadu, kā tas ir visu ES statistikas regulu gadījumā. Turklāt Eurostat regulāri uzraudzīs statistikas kvalitāti, kā paredzēts ierosinātajā regulā, pamatojoties uz regulā prasītajiem kvalitātes ziņojumiem, metadatiem un aprakstiem.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
Tiešās pārvaldības metode ir standarta pieeja Eiropas statistikas izstrādes un sagatavošanas finansēšanai. Dalībvalstīm tiks sniegts atbalsts izstrādes pasākumos, izmantojot dotācijas, savukārt Eurostat izmantos savu darbības budžetu, lai sniegtu tehnisko palīdzību un apmācību dalībvalstīm, kā arī izstrādātu metodiskus norādījumus.
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Tā kā ir paredzēta tiešā pārvaldība, objektīvie riski ir saistīti ar publisko iepirkumu un dotāciju pārvaldību.
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
Eurostat dotāciju un iepirkuma procesu iekšējās kontroles sistēmas ir efektīvas.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.
Eurostat ir pieņēmis “Krāpšanas apkarošanas stratēģiju 2021.–2024. gadam” saskaņā ar Komisijas 2019. gada 29. aprīļa stratēģiju krāpšanas apkarošanai (CAFS).
Eurostat krāpšanas apkarošanas stratēģijā ir noteikti trīs mērķi: i) pastiprināt Eurostat krāpšanas apkarošanas spēju un izpratni par to kā daļu no Komisijas krāpšanas apkarošanas kultūras; ii) saglabāt, vēl vairāk stiprināt un integrēt IT rīkus un funkcijas, lai uzlabotu krāpšanas novēršanu; iii) uzturēt efektīvu sadarbību ar OLAF un Krāpšanas atklāšanas un novēršanas tīklu, jo īpaši, lai turpinātu uzlabot datu kvalitāti un pilnīgumu nolūkā atbalstīt cīņu pret krāpšanu. Krāpšanas apkarošanas stratēģiju papildina krāpšanas apkarošanas rīcības plāns.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Budžeta pozīcija
|
Izdevumu
veids
|
Iemaksas
|
|
|
Nr.
|
Dif./nedif.
|
no EBTA valstīm
|
no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm
|
no citām trešām valstīm
|
citi piešķirtie ieņēmumi
|
|
1
|
BGUE-BXXXX-03-020500-C1-ESTAT
|
Dif.
|
JĀ
|
NĒ
|
NĒ
|
NĒ
|
·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Budžeta pozīcija
|
Izdevumu
veids
|
Iemaksas
|
|
|
Nr.
|
Dif./nedif.
|
no EBTA valstīm
|
no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm
|
no citām trešām valstīm
|
citi piešķirtie ieņēmumi
|
|
|
Nav
|
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
–◻
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
–☒
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija
|
1
|
Vienotais tirgus, pētniecība un inovācija
|
|
ĢD: ESTAT
|
|
|
2026
|
2027
|
KOPĀ
|
|
• Darbības apropriācijas
|
|
|
|
|
Budžeta pozīcija 03.02.05
|
Saistības
|
(1a)
|
1,250
|
1,250
|
2,500
|
|
|
Maksājumi
|
(2a)
|
1,250
|
1,250
|
2,500
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
|
|
|
|
Budžeta pozīcija
|
|
(3)
|
0
|
0
|
0
|
|
KOPĀ apropriācijas
ESTAT ĢD
|
Saistības
|
=1a+1b +3
|
1,250
|
1,250
|
2,500
|
|
|
Maksājumi
|
=2a+2b
+3
|
1,250
|
1,250
|
2,500
|
• KOPĀ darbības apropriācijas
|
Saistības
|
(4)
|
1,250
|
1,250
|
2,500
|
|
|
Maksājumi
|
(5)
|
1,250
|
1,250
|
2,500
|
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
(6)
|
0
|
0
|
0
|
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
1. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas
|
Saistības
|
=4+ 6
|
1,250
|
1,250
|
2,500
|
|
|
Maksājumi
|
=5+ 6
|
1,250
|
1,250
|
2,500
|
Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija
|
7
|
“Administratīvie izdevumi”
|
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
|
|
Gads
2026
|
Gads
2027
|
KOPĀ
|
|
ĢD: ESTAT
|
|
• Cilvēkresursi
|
0,550
|
0,550
|
1,100
|
|
• Citi administratīvie izdevumi
|
0
|
0
|
0
|
|
KOPĀ ESTAT ĢD
|
Apropriācijas
|
0,550
|
0,550
|
1,100
|
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas
|
(Saistību summa = maksājumu summa)
|
0,550
|
0,550
|
1,100
|
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
|
|
Gads
2026
|
Gads
2027
|
KOPĀ
|
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas
|
Saistības
|
1,800
|
1,800
|
3,600
|
|
|
Maksājumi
|
1,800
|
1,800
|
3,600
|
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Norādīt mērķus un iznākumus
⇩
|
|
|
Gads
N
|
Gads
N+1
|
Gads
N+2
|
Gads
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
KOPĀ
|
|
|
IZNĀKUMI
|
|
|
Veids
|
Vidējās izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Kopējais daudzums
|
Kopējās izmaksas
|
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1…
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– Iznākums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– Iznākums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– Iznākums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– Iznākums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPSUMMAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
–◻
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
–☒
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
Gads
2026
|
Gads
2027
|
Gads
N+2
|
Gads
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
KOPĀ
|
|
Daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cilvēkresursi
|
0,550
|
0,550
|
|
|
|
|
|
1,100
|
|
Citi administratīvie izdevumi
|
0
|
0
|
|
|
|
|
|
0
|
|
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
0,550
|
0,550
|
|
|
|
|
|
1,100
|
|
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cilvēkresursi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi
administratīvie izdevumi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma –
ārpus daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
–◻
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
–☒
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
|
|
Gads
2026
|
Gads
2027
|
Gads N+2
|
Gads N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
|
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
|
|
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)
|
2
|
2
|
|
|
|
|
|
|
20 01 02 03 (Delegācijas)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE)
|
|
20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
|
2
|
2
|
|
|
|
|
|
|
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JPD delegācijās)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
XX 01 xx yy zz
|
– galvenajā birojā
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– delegācijās
|
|
|
|
|
|
|
|
|
01 01 01 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
01 01 01 12 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ
|
|
|
|
|
|
|
|
XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts:
|
Ierēdņi un pagaidu darbinieki
|
Metodiskais darbs jēdzienu, definīciju un statistikas metožu pareizai īstenošanai
Datu sagatavošanas darbs datu un metadatu saņemšanai, apstrādei, validēšanai un publicēšanai
Datu analīze, publikācijas un lietotāju atbalsts
Iestāžu un starptautiskā sadarbība statistikas jautājumos
|
|
Ārštata darbinieki
|
Atbalsts metodiskā darba jēdzienu, definīciju un statistikas metožu pareizai īstenošanai
IT un cits tehniskais darbs, kas atbalsta datu sagatavošanu, analīzi un izplatīšanu
|
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
Priekšlikums/iniciatīva:
–☒
pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā
Finansiālās vajadzības segs no esošajām Vienotā tirgus programmas apropriācijām, kā paredzēts 2021.–2027. gada DFS finanšu plānojumā.
–◻
jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā
Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas, atbilstošās summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot.
–◻
jāpārskata DFS
Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.
3.2.5.Trešo personu iemaksas
Priekšlikums/iniciatīva:
–☒
neparedz trešo personu līdzfinansējumu
–◻
paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:
Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
Gads
N
|
Gads
N+1
|
Gads
N+2
|
Gads
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
Kopā
|
|
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
–☒
Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.
–◻
Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
–◻
pašu resursus
–◻
citus ieņēmumus
–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Budžeta ieņēmumu pozīcija:
|
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas
|
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme
|
|
|
|
Gads
N
|
Gads
N+1
|
Gads
N+2
|
Gads
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
|
…………. pants
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.
Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).
4. DIGITĀLĀ DIMENSIJA
4.1.
Digitālās vajadzības
Ja tiek novērtēts, ka politikas iniciatīvai nav digitālās vajadzības, paskaidrojiet, kāpēc digitālie līdzekļi netiek izmantoti.
Pretējā gadījumā uzskaitiet digitālās vajadzības nākamajā tabulā.
|
Atsauce uz prasību
|
Prasības apraksts
|
Dalībnieks, kuru skar vai uz kuru attiecas prasība
|
Augsta līmeņa procesi
|
Kategorija
|
|
3. pants
|
Datu avoti un metodes
|
Dalībvalstis (valsts statistikas iestādes, kas ir atbildīgas par komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikas apkopošanu)
|
Datu vākšana, datu apstrāde, datu apkopošana
|
Dati, digitālie publiskie pakalpojumi
|
|
4. panta 1. punkts
|
Dalībnieki, kuriem jānodrošina piekļuve datu avotiem
|
Statistikas vienības, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93;
administratīvo ierakstu turētāji;
privāti datu turētāji
|
Datu vākšana, datu apstrāde
|
Dati, digitālie publiskie pakalpojumi
|
|
4. panta 2. punkts;
4. panta 3. punkts
|
Izejas dati un informācija, kas jāsniedz statistikas vienībām, kuras noteiktas Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93
|
Valsts statistikas iestādes, kas ir atbildīgas par komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikas apkopošanu;
statistikas vienības, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93
|
Datu vākšana
|
Dati, digitālie publiskie pakalpojumi
|
|
4. panta 4. punkts
|
Izejas datu izmantošana
|
VSI un citas valsts iestādes; privāti datu turētāji
|
Datu vākšana; datu atkalizmantošana
|
Dati, digitālie publiskie pakalpojumi; digitālie risinājumi
|
|
4. panta 5. punkts
|
Piekļuve izejas datiem un to izmantošana
|
Valsts statistikas iestāde
Komisija (Eurostat)
Privāts datu turētājs
|
Datu atkalizmantošana; datu apstrāde; datu apkopošana
|
Dati, digitālie publiskie pakalpojumi; digitālie risinājumi
|
|
5. pants
|
Statistikas datu prasības
|
Dalībvalstis;
Eiropas Komisija
|
Datu apstrāde, datu apkopošana; datu nosūtīšana
|
Dati, digitālie publiskie pakalpojumi; digitālie risinājumi
|
|
6. pants
|
Kvalitātes prasības un ziņošana par kvalitāti attiecībā uz statistiku
|
Dalībvalstis;
Eiropas Komisija
|
Datu kvalitāte; datu vākšana; datu apkopošana; datu nosūtīšana
|
Dati, digitālie publiskie pakalpojumi
|
4.2.
Dati
Sniedziet tvērumā esošo datu un visu saistīto standartu/specifikāciju augsta līmeņa aprakstu.
|
Datu veids
|
Atsauce(-s) uz prasību
|
Standarts un/vai specifikācija (attiecīgā gadījumā)
|
|
Komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistika, kas aptver šādus rādītājus:
(a)Būvatļaujas (mājokļu skaits, izmantojamā platība)
(b)Uzsāktā būvniecība un pabeigtie būvdarbi (izmantojamā platība)
(c)Komerciālā nekustamā īpašuma cenu indeksi
(d)Komerciālā nekustamā īpašuma īres indeksi
(e)Komerciālā nekustamā īpašuma darījumu vērtība
|
3. pants; 4. panta 1. punkts; 4. panta 2. punkts; 4. panta 3. punkts; 5. pants, 6. pants
|
Šīs regulas pielikumā izklāstītie mainīgie lielumi;
ar Komisijas īstenošanas aktiem tiks noteikti to datu papildu elementi, kas dalībvalstīm jānosūta Eurostat, kā noteikts 5. panta 4. punktā.
|
Saskaņošana ar Eiropas Datu stratēģiju
Paskaidrojiet, kā prasība(-as) ir saskaņota(-as) ar Eiropas Datu stratēģiju.
|
Regulas priekšlikums paredz izstrādāt komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku, nodrošinot, ka valstu statistikas iestādēm (VSI) un citām attiecīgām iestādēm ir piekļuve nepieciešamajiem datu avotiem, tostarp administratīvajiem ierakstiem un privāti turētiem datiem. Tas atbilst Eiropas Datu stratēģijas mērķim uzlabot datu pārvaldību un piekļuvi tiem. Tas atbilst arī Regulas (EK) Nr. 223/2009 17.a līdz 17.c pantam attiecībā uz piekļuvi datu avotiem Eiropas statistikas vajadzībām.
Nodrošinot regulējumu komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikas izstrādei un sagatavošanai, regula veicina uz datiem balstītu inovāciju nekustamā īpašuma nozarē. Augstas kvalitātes statistika var būt noderīga politikas veidošanā, lēmumu pieņemšanā par ieguldījumiem un pētniecībā, tādējādi veicinot inovāciju un izaugsmi. Izveidojot vienotu regulējumu šīs statistikas sagatavošanai, regula atvieglo datu salīdzināšanu un kombinēšanu starp dalībvalstīm, kas ir viens no Eiropas Datu stratēģijas galvenajiem mērķiem.
Digitālo rīku un metožu izmantošana komerciālā nekustamā īpašuma statistikas vākšanai, apstrādei un nosūtīšanai var uzlabot efektivitāti un samazināt slogu datu sniedzējiem, VSI un Komisijai (Eurostat).
|
Saskaņošana ar vienreizējas iesniegšanas principu
Paskaidrojiet, kā ir ņemts vērā vienreizējas iesniegšanas princips un kā ir izpētīta iespēja atkalizmantot esošos datus.
|
Saskaņā ar izmaksu lietderības principu, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 223/2009 un ko piemēro Eiropas statistikai, regulas mērķis ir atkalizmantot esošos datus, lai mazinātu slogu datu sniedzējiem.
-Regulas 3. pantā noteikts, ka dalībvalstis sagatavo statistiku, izmantojot visus attiecīgos datu avotus un zinātniski pamatotas, labi dokumentētas un publiski pieejamas metodes.
-Regulas 4. pantā ir noteikts, ka valsts statistikas iestādēm ir piekļuve administratīvo datu avotiem. Šī piekļuve ļauj atkalizmantot esošos datus, samazinot nepieciešamību vākt primāros datus un atbalstot vienreizējas iesniegšanas principu.
-Regulas 4. panta 5. punktā noteikts, ka valsts statistikas iestāde vai Komisija (Eurostat) var pieprasīt privātam datu turētājam bez maksas darīt pieejamus datus un atbilstošos metadatus, ja pieprasītie dati ir noteikti nepieciešami komerciālā nekustamā īpašuma statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai.
|
Paskaidrojiet, kā jaunizveidotie dati ir atrodami, piekļūstami, sadarbspējīgi un atkalizmantojami un atbilst augstas kvalitātes standartiem.
|
Regulas 3. un 6. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jānovērtē datu avotu kvalitāte, jāpiemēro kvalitātes kritēriji Eiropas statistikai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. pantā, un regulāri jāziņo Komisijai (Eurostat) par nosūtīto datu kvalitāti. Regulas 6. pantā arī noteikts, ka dalībvalstīm ir jāsniedz metadati saskaņā ar vienoto integrēto metadatu struktūru (SIMS), un tas veicina standartizētu datu formātu, piemēram, SDMX (Statistikas datu un metadatu apmaiņa), izmantošanu, lai atvieglotu datu apmaiņu un atkalizmantošanu starp dažādām sistēmām un organizācijām.
|
Datu plūsmas
|
Datu veids
|
Atsauce(-s) uz prasību(-ām)
|
Dalībnieks, kas sniedz datus
|
Dalībnieks, kas saņem datus
|
Datu apmaiņas izraisītājs
|
Biežums (attiecīgā gadījumā)
|
|
Komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikas sagatavošanai nepieciešamā informācija
|
4. panta 2. un 3. punkts
|
Statistikas vienības, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93
administratīvo ierakstu turētāji;
privāti datu turētāji
|
Valsts statistikas iestādes, kas ir atbildīgas par komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikas apkopošanu
|
Pēc to valsts statistikas iestāžu pieprasījuma, kas ir atbildīgas par komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikas apkopošanu
|
Neattiecas
|
|
Izejas dati no administratīvo datu avotiem, datubāzēm, sadarbspējas sistēmām u. c., tostarp elektroniski darījumu ieraksti tādā detalizācijas pakāpē, kas vajadzīga, lai sagatavotu komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku
|
4. panta 2. un 3. punkts
|
Statistiskas vienības
|
Valsts statistikas iestādes, kas ir atbildīgas par komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikas apkopošanu
|
Pēc to valsts statistikas iestāžu pieprasījuma, kas ir atbildīgas par komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikas apkopošanu
|
Neattiecas
|
|
Komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikas rādītāji mainīgajiem lielumiem, kas norādīti regulas pielikumā
|
5. panta 2. punkts
|
Dalībvalstis
|
Eiropas Komisija (Eurostat)
|
//
|
Neattiecas
|
|
Ikgadēji references metadati un kvalitātes ziņojumi un ik gadu atjaunināti apraksti, kuros ietverta sīka informācija par datu avotiem, definīcijām un izmantotajām metodēm
|
6. panta 4. punkts
|
Dalībvalstis
|
Eiropas Komisija (Eurostat)
|
Īstenošanas kārtību var noteikt Komisijas īstenošanas aktos saskaņā ar regulas 5. panta 4. punktu.
|
Neattiecas
|
|
Informācija vai izmaiņas attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, kas varētu ietekmēt nosūtīto datu kvalitāti
|
6. panta 6. punkts
|
Dalībvalstis
|
Eiropas Komisija (Eurostat)
|
Pēc notikuma, kas varētu ietekmēt Komisijai (Eurostat) nosūtīto datu kvalitāti
|
Neattiecas
|
|
Jebkāda papildu informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu datu un metadatu kvalitāti
|
6. panta 7. punkts
|
Dalībvalstis
|
Eiropas Komisija (Eurostat)
|
Pēc pienācīgi pamatota Komisijas (Eurostat) pieprasījuma
|
Neattiecas
|
4.3.
Digitālie risinājumi
Attiecībā uz katru digitālo risinājumu sniedziet atsauci(-es) uz digitālās vajadzības prasību(-ām), kas uz to attiecas, aprakstu par digitālā risinājuma noteikto funkcionalitāti, norādiet par to atbildīgo struktūru un citus attiecīgus aspektus, piemēram, atkalizmantojamību un piekļūstamību. Visbeidzot, paskaidrojiet, vai digitālā risinājuma mērķis ir izmantot MI tehnoloģijas.
|
Digitālais risinājums
|
Atsauce(-s) uz prasību(-ām)
|
Galvenās noteiktās funkcionalitātes
|
Atbildīgā struktūra
|
Kā nodrošina piekļūstamību?
|
Kā ņem vērā atkalizmantojamību?
|
MI tehnoloģiju izmantošana (attiecīgā gadījumā)
|
|
Eiropas statistikas sistēmas, kas strādā ar komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku
|
4. pants; 5. pants; 6. pants
|
Saņemt datus, references metadatu kvalitātes ziņojumus par komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku no dalībvalstīm
|
Eiropas Komisija (Eurostat)
|
Izmanto esošo infrastruktūru
|
Izmanto esošo infrastruktūru
|
Nav norādīts
|
|
Valsts statistikas sistēmas, kas strādā ar komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku
|
4. pants; 5. pants; 6. pants
|
Saņemt, glabāt un apstrādāt izejas datus un apkopot nefinanšu statistiku par komerciālo nekustamo īpašumu
|
Dalībvalsts
|
Izmanto esošo infrastruktūru
|
Izmanto esošo infrastruktūru
|
Nav norādīts
|
Attiecībā uz katru digitālo risinājumu paskaidrojiet, kā digitālais risinājums atbilst ES kiberdrošības satvara prasībām un pienākumiem un citai piemērojamai digitālajai politikai un likumdošanas aktiem (piemēram, eIDAS, vienotā digitālā vārteja u. c.).
Eiropas statistikas sistēmas, kas strādā ar komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku
|
Digitālā un/vai nozaru politika (attiecīgā gadījumā)
|
Skaidrojums par to, kā ir saskaņots
|
|
MI akts
|
Neattiecas
|
|
ES kiberdrošības satvars
|
Pamatojoties uz esošo statistikas infrastruktūru
|
|
eIDAS
|
Neattiecas
|
|
Vienotā digitālā vārteja un IMI
|
Neattiecas
|
|
Citi
|
Atkalizmanto attiecīgos datu avotus, kas noteikti nozaru politikā
|
Valsts statistikas sistēmas, kas strādā ar komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku
|
Digitālā un/vai nozaru politika (attiecīgā gadījumā)
|
Skaidrojums par to, kā ir saskaņots
|
|
MI akts
|
Neattiecas
|
|
ES kiberdrošības satvars
|
Balstoties uz esošo statistikas infrastruktūru
|
|
eIDAS
|
Neattiecas
|
|
Vienotā digitālā vārteja un IMI
|
Neattiecas
|
|
Citi
|
Atkalizmanto attiecīgos datu avotus, kas noteikti nozaru politikā
|
4.4.
Sadarbspējas novērtējums
Aprakstiet digitālo(-os) publisko(-os) pakalpojumu(-us), uz ko attiecas prasības.
|
Digitālais publiskais pakalpojums vai digitālo publisko pakalpojumu kategorija
|
Apraksts
|
Atsauce(-s) uz prasību(-ām)
|
Sadarbspējīgas Eiropas risinājums(-i)
(NEATTIECAS)
|
Cits(-i) sadarbspējas risinājums(-i)
|
|
Statistikas dienesti
|
Komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistikas nosūtīšana un izplatīšana
|
5. pants; 6. pants
|
Neattiecas
|
Eurostat uztur vienotu kontaktpunktu (eDAMIS), ko VSI un citas valsts iestādes izmanto, lai nosūtītu datus Eurostat.
Eiropas statistika tiek izplatīta publiski pieejamā bezmaksas datubāzē, kas pieejama Eurostat tīmekļa vietnē.
|
Novērtējiet prasības(-u) ietekmi uz pārrobežu sadarbspēju.
Statistikas dienesti
|
Novērtējums
|
Pasākumi
|
Iespējamie atlikušie šķēršļi
|
|
Novērtējiet saskaņotību ar esošo digitālo un nozaru politiku
Uzskaitiet noteikto piemērojamo digitālo un nozaru politiku
|
Regula atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku. Tas ir nozares tiesību akts, kas attiecas uz Eiropas nefinanšu statistikas par komerciālo nekustamo īpašumu jomu.
Šī regula atbilst ieteikumiem Komisijas 2023. gada 17. februāra Ieteikumā (ES) 2023/397 Eiropas Statistikas sistēmai par references metadatiem un kvalitātes ziņojumiem.
Ar šo regulu izveido kopēju obligāto regulējumu, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu datubāzi par rādītājiem, kas attiecas uz fiziskā komerciālā nekustamā īpašuma tirgu.
VSI ir tiesības ātri un bez maksas piekļūt visiem valsts administratīvajiem ierakstiem, izmantot tos un integrēt statistikā, ciktāl tas nepieciešams, lai izstrādātu un sagatavotu komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku.
|
Nav
|
|
Novērtējiet organizatoriskos pasākumus netraucētai pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu sniegšanai
Uzskaitiet paredzētos pārvaldības pasākumus
|
Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu nosūtāmo datu elementus un to tehniskās definīcijas un vienkāršojumus.
Saskaņā ar 6. panta 4. punktu Komisija ir arī pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai sīkāk precizētu informāciju par mainīgajiem lielumiem, kā arī formātu, drošības un konfidencialitātes pasākumiem un konfidenciālu datu apmaiņas procedūru, kvalitātes un metadatu ziņojumu nosūtīšanas kārtību, saturu un termiņiem, datu un metadatu nosūtīšanas standartiem un relatīvām atkāpēm no šīs regulas prasībām.
|
Nav
|
|
Novērtējiet pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu kopīgu izpratni par datiem
Uzskaitiet šādus pasākumus
|
Saskaņā ar regulas 6. pantu būs pieejami references metadati un kvalitātes ziņojumi, lai uzlabotu izpratni par Eiropas nefinanšu statistiku par komerciālo nekustamo īpašumu.
Tiek veicināta vienotās integrētās metadatu struktūras (SIMS) un starptautisko standartu, piemēram, Statistikas datu un metadatu apmaiņas (SDMX), izmantošana.
|
Nav
|
|
Novērtējiet kopīgi saskaņoto atvērto tehnisko specifikāciju un standartu izmantošanu
Uzskaitiet šādus pasākumus
|
Tiek veicināta Eiropas Statistikas sistēmā izstrādāto statistikas vai tehnisko standartu un infrastruktūras izmantošana tiktāl, ciktāl tas attiecas uz komerciālā nekustamā īpašuma nefinanšu statistiku.
|
Nav
|
4.5.
Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi
|
Pasākuma apraksts
|
Atsauce(-s) uz prasību(-ām)
|
Komisijas loma
(attiecīgā gadījumā)
|
Iesaistāmie dalībnieki
(attiecīgā gadījumā)
|
Paredzamais laika grafiks
(attiecīgā gadījumā)
|
|
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu pielikumā iekļauto mainīgo lielumu sarakstu.
|
5. panta 3. punkts
|
Pieņemt deleģētos aktus
|
Neattiecas
|
Termiņš nav noteikts.
|
|
Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu nosūtāmo datu elementus un to tehniskās definīcijas un vienkāršojumus saskaņā ar 5. panta 4. punktu.
|
5. panta 4. punkts
|
Pieņemt īstenošanas aktus
|
Komisija (Eurostat)
Eiropas Statistikas sistēmas komiteja
Dalībvalstis
|
Termiņš nav noteikts. Paredzams, ka sākotnējais īstenošanas akts tiks pieņemts neilgi pēc šīs regulas pieņemšanas.
|
|
Sākt ievadpētījumus, kas dalībvalstīm jāveic uz brīvprātības pamata
|
7. pants
|
Apzināt vajadzību pēc būtiskām jaunām datu prasībām vai to datu uzlabojumiem, uz kuriem attiecas šī regula
|
Dalībvalstis
|
Neattiecas
|
|
Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros precizē kārtību datu nosūtīšanai, references metadatu un kvalitātes ziņojumu saturam un nosūtīšanas termiņiem, kā arī aprakstu nosūtīšanai.
|
6. panta 5. punkts
|
Pieņemt īstenošanas aktus
|
Komisija (Eurostat)
Eiropas Statistikas sistēmas komiteja
Dalībvalstis
|
Termiņš nav noteikts. Paredzams, ka sākotnējais īstenošanas akts tiks pieņemts neilgi pēc šīs regulas pieņemšanas.
|
|
Finansiālu ieguldījumu var sniegt no Eiropas Savienības vispārējā budžeta tādu procesu, programmatūras un līdzīgu atbalsta funkciju izstrādei vai pilnveidošanai, kuru mērķis ir sagatavot labākas kvalitātes statistiku vai samazināt administratīvo un finansiālo slogu.
|
8. pants
|
Nodrošināt finansējumu regulas īstenošanai
|
VSI un citas valsts iestādes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā paredzētajā sarakstā
|
Neattiecas
|