a) Piegādes drošība 

ES enerģētiskās drošības problēmas galvenokārt ir saistītas ar faktu, ka tā ir atkarīga no trešām valstīm attiecībā uz primārās enerģijas piegādēm. Nākdama klajā ar Eiropas zaļo kursu, ES izziņoja svarīgus pasākumus, ko tā veiks, lai samazinātu atkarību no importētām fosilajām degvielām, un šajā sakarā tā nosprauda vērienīgus atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītājus. Tomēr 2022. gada enerģētiskā krīze un tai sekojošais enerģijas cenu satricinājums izgaismoja nepieciešamību darīt vairāk un veikt papildu pasākumus, kuri palīdzētu samazināt ES atkarību no trešo valstu primārajiem energoresursiem. Konkrētāk, plānā REPowerEU tika izklāstīti šādi svarīgi pasākumi ar mērķi pasargāt mājsaimniecības un uzņēmumus no piegādes satricinājumiem: i) stiprināt pazemes gāzes krātuvju jaudu, ii) modernizēt un paplašināt sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūru un iii) diversificēt cauruļvadu gāzes avotus un maršrutus.

Lai šos mērķus sasniegtu, ir jāpagarina dažu tādu pasākumu darbības termiņš, kas iepriekš tika pieņemti uz ierobežotu laiku; tas galvenokārt attiecas uz novembrim nosprausto gāzes krātuvju piepildījuma mērķrādītāju. Tajā pašā laikā apstākļi tirgū ir mainījušies. Ar šo priekšlikumu un balstoties uz šodien pieņemto Komisijas ieteikumu, Komisijas mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības energosistēmas enerģētisko drošību un noturību, vienlaikus atbalstot dalībvalstis, proti, tām tiek dota vēl lielāka elastība trajektoriju piepildīšanā, lai tās savus gāzes krātuvju piepildījuma mērķrādītājus varētu sasniegt pašas savā tempā; tas arī samazinās sistēmas stresu un minimalizēs tirgus izkropļojumu iespējamību.

b) Gāzes uzglabāšanas loma, pašreizējās problēmas un elastīgums

Gāzes uzglabāšana veicina piegādes drošību, nodrošinot papildu piegādes gadījumā, ja ir liels pieprasījums vai ja piegāde ir traucēta. Gāzes krātuves nodrošina 25–30 % ziemā patērētās gāzes. Gāzes krātuvēs uzkrātā gāze apkures sezonā samazina vajadzību importēt papildu gāzi un palīdz absorbēt piegādes satricinājumus.

Atzīdama šo faktu un reaģēdama uz tirgus svārstībām un to, ka Krievija gāzes piegādes sākusi izmantot par ieroci, Komisija 2022. gada pavasarī sagatavoja priekšlikumu grozījumiem Regulā (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošību, kas attiecās uz gāzes uzglabāšanu 1 , un likumdevēji šos grozījumus ātri apstiprināja. Ar grozījumiem tika ieviests mērķrādītājs – līdz 1. novembrim gāzes krātuves piepildīt par 90 % (piepildījuma mērķrādītājs), nosakot arī virkni starpposma mērķrādītāju, kas katrai dalībvalstij jāsasniedz līdz nākamā gada februārim, maijam, jūlijam un septembrim (piepildījuma trajektorija). Tajā pašā laikā ar grozījumiem tika ieviestas uzglabāšanas sistēmas operatoriem piemērojamas sertifikācijas prasības ar mērķi uzlabot kontroli pār stratēģiskajiem aktīviem un novērst risku, ka krātuvēs pirms ziemas nav pietiekami daudz gāzes.

c) Priekšlikuma mērķis

Grozījumi Regulā (ES) 2017/1938 par gāzes uzglabāšanu 2025. gada beigās zaudēs spēku. Ņemot vērā, ka situācija pasaules gāzes tirgū joprojām ir saspringta, šo noteikumu spēkā esības termiņš jāpagarina, lai tie būtu spēkā arī pēc 2025. gada.

Tajā pašā laikā Eiropas Komisija ES enerģētiskās drošības satvaru plāno pārskatīt, arī novērtēt, vai iespējamajā tiesību akta priekšlikumā būtu jāiekļauj dalībvalstīm piemērojami pastāvīgi krātuvju piepildījuma pasākumi. Tomēr nākamajā gadā ar šo priekšlikumu vēl nav plānots nākt klajā.

Pašreizējo gāzes uzglabāšanas noteikumu spēkā esības termiņa pagarināšana uz laiku ir vajadzīga, lai nodrošinātu turpmāku gāzes krātuvju izmantošanas paredzamību un pārredzamību visā ES.

Gāzes uzglabāšanas noteikumi Regulā (ES) 2017/1938 tika ieviesti ar Regulu (ES) 2022/1032 uz trim gadiem. Minētie noteikumi 2025. gada beigās zaudēs spēku. Priekšlikuma mērķis ir pagaidu kārtā pagarināt noteikumu spēkā esības periodu par diviem gadiem līdz brīdim, kad tiks pieņemts jauns enerģētiskās drošības satvars, kas varētu notikt 2027. gadā. Pagarinājums būtu saskanīgs ar pašreizējo rīcībpolitiku un palīdzētu uzlabot enerģētisko drošību un gāzes tirgus stabilitāti. Pagarinājuma priekšlikuma mērķis nav mainīt nekādus citus gāzes uzglabāšanas noteikumu aspektus.

Ņemot vērā ģeopolitiskās norises, Komisija 2022. gada martā nāca klajā ar paziņojumu “REPowerEU” par kopīgu Eiropas rīcību cenas ziņā pieejamākas, drošākas un ilgtspējīgākas enerģijas veicināšanai. Pamatojoties uz minēto paziņojumu, Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu (Regulu (ES) 2022/1032 jeb Gāzes uzglabāšanas regulu), kura mērķis bija no 2022./2023. gada ziemas sezonas, kā arī nākamajās ziemas sezonās nodrošināt pietiekamus gāzes krājumus visa gada garumā.

Pašreizējā enerģētiskās drošības satvara atbilstības pārbaudes ietvaros Komisija sāka sabiedrisko apspriešanu, lai noskaidrotu plaša ieinteresēto personu loka viedokli par ieguvumiem un iespējamām nākotnes problēmām, ar kurām Eiropa saskarsies enerģētiskās drošības jomā. Sabiedriskajā apspriešanā, kas noslēdzās 2024. gada novembra beigās, tika apspriesti arī gāzes uzglabāšanas noteikumi un to devums vispārējā enerģētiskajā drošībā.

Ar šo priekšlikumu groza Regulu (ES) 2017/1938, kuras juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. panta 2. punkts. Šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. panta 2. punkts.

Šajā iniciatīvā paredzētie pasākumi pilnībā atbilst subsidiaritātes principam. ES līmeņa rīcība ir vajadzīga, jo traucējumi ES gāzes piegādēs i) rada augstu risku, ii) būtiski ietekmētu daudzas dalībvalstis un iii) ietekmētu gāzes cenas visā ES.

Iniciatīva atbilst proporcionalitātes principam. Lai gan galīgais gada piepildījuma mērķrādītājs 1. novembrim ir noteikts ar regulu, mērķrādītājos ir ņemti vērā dalībvalstu individuālie apstākļi un to attiecīgajās teritorijās esošo gāzes krātuvju lielums. Regulā (ES) 2017/1938 noteikti atbrīvojumi/atkāpes attiecībā uz Nīderlandi (6.a panta 3. punkts), kā arī Austriju, Čehiju, Ungāriju, Latviju un Slovākiju (6.a panta 2. punkts). Ierosinātais 90 % piepildījuma līmenis ir nepieciešams un piemērots, lai nopietnu piegādes traucējumu gadījumā ziemā nodrošinātu piegādes drošību, neradot pārmērīgu slogu dalībvalstīm, energouzņēmumiem vai sabiedrībai.

Starpposma piepildījuma mērķrādītājus nosaka katru gadu pēc apspriešanās ar dalībvalstīm Gāzes koordinācijas grupā. Šie mērķrādītāji dalībvalstīm dod pietiekamu elastību atspoguļot gan pašreizējo enerģētisko situāciju, gan gāzes tirgus pamatrādītājus.

Šis ir priekšlikums grozīt Regulu (ES) 2017/1938, tāpēc izvēlētais instruments ir grozošā regula. Tā kā šī nav pilnīga regulas pārskatīšana, pārstrādāšana nav uzskatāma par piemērotu.

Šim priekšlikumam ir pievienots ziņojums par gāzes uzglabāšanas noteikumu īstenošanu un ietekmi, kurā secināts, ka gan gāzes krātuvju piepildījuma trajektorijām, gan gāzes krātuvju sertifikācijas procesam ir bijusi pozitīva ietekme uz enerģijas piegādes drošību.

Komisija reizi gadā iesniedz ziņojumus, kuri sagatavoti, apspriežoties ar dalībvalstīm, un kuros analizēta regulas iespējamā ietekme uz gāzes cenām un iespējamiem gāzes ietaupījumiem.

Turklāt enerģētiskās drošības satvara atbilstības pārbaudes ietvaros, kā arī lai noskaidrotu plaša ieinteresēto personu loka viedokli, Komisija rīkoja sabiedrisko apspriešanu. Apspriešanās process tika sākts 2024. gada septembrī un ilga līdz 2024. gada novembrim. Apspriešanā komentārus un viedokli, tostarp par gāzes uzglabāšanas lomu vispārējā enerģētiskās drošības satvarā, izteica vairāk nekā 100 dalībnieku. Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu analīzes Komisija varētu secināt, ka ir nepieciešama plaša enerģētiskās drošības satvara pārskatīšana, un šajā sakarā ierosināt turpināt obligāto starpposma un galīgo gada mērķrādītāju piemērošanu attiecībā uz krātuvju piepildījuma līmeni. Tomēr pārskatīšanas process, visticamāk, ilgs vismaz divus gadus. Atzīstot, ka gāzes uzglabāšanai līdz šim ir bijusi būtiska loma dalībvalstu enerģētiskās drošības uzlabošanā, tiek uzskatīts, ka obligātā piepildījuma mērķrādītāja un starpposma mērķrādītāju prasības spēkā esība uz laiku ir jāpagarina.

Ar atbilstības pārbaudi saistītās sabiedriskās apspriešanas ietvaros notika apspriešanās ar ieinteresētajām personām par gāzes uzglabāšanas nozīmi un to, cik lietderīgi ir noteikt obligātus piepildījuma mērķrādītājus.

2025. gadā vispārējā enerģētiskās drošības satvara atbilstības pārbaudes ietvaros Komisija plāno pilnvarot ārēju darbuzņēmēju veikt ietekmes novērtējumu. Darbuzņēmējam vienlaikus tiktu lūgts arī noskaidrot ārējus viedokļus un apkopot speciālās zināšanas.

Kā minēts iepriekšējā punktā, Komisija plāno 2025. gadā veikt ietekmes novērtējumu. Ietekmes novērtējumā tiks izskatīti jautājumi, kas saistīti ar gāzes uzglabāšanas noteikumiem. Ņemot vērā, ka vairs nav atlicis daudz laika, kā arī to, ka 2025. gada decembrī beigsies pašreizējo noteikumu spēkā esības termiņš, šim pagaidu pasākumam ietekmes novērtējums netiks veikts.

Pasākums dos iespēju atbalstu mērķorientēt uz vismazāk aizsargātajiem lietotājiem, it sevišķi tiem, kuri jau pakļauti enerģētiskajai nabadzībai.

Ar šo priekšlikumu saistītā ietekme uz ES budžetu attiecas uz Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta personāla un citiem administratīvajiem izdevumiem. Priekšlikuma mērķis ir pagarināt termiņu, kurā ir spēkā noteikumi, kas uzlabo ES gāzes piegādes drošības struktūru. Noteikumu spēkā esības termiņa pagarināšana nozīmētu, ka dalībvalstīm joprojām būtu piemērojami attiecīgie pienākumi; tas savukārt nozīmē, ka arī turpmāk jāstiprina Enerģētikas ĢD loma dažādās jomās, kas norādītas sākotnējā priekšlikumā, proti:

·regulas vispārējā pārvaldība un īstenošana (1 pilnslodzes ekvivalents);

·nostiprinātās Gāzes koordinācijas grupas lomas pārvaldība (0,5 PSE);

·piepildījuma rādītāju monitorings un tādu tehniskās īstenošanas specifikāciju izstrāde kā piepildījuma trajektorijas (ietverot ekonomisko un tehnisko analīzi un datu pārvaldību) (1,5 PSE);

·6.c pantā minētā sloga sadales mehānisma paziņojumu novērtēšana (1 PSE);

·administratīvais atbalsts (1 PSE).

Turklāt oficiāliem braucieniem un ekspertu sanāksmēm, it sevišķi Gāzes koordinācijas grupas sanāksmēm, šīs grozošās regulas īstenošanai, koordinācijai un sekojumpasākumiem dalībvalstīs gadā būs vajadzīgas papildu administratīvās apropriācijas līdz 150 000 EUR.