PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Komisija uzsver, cik svarīgi ir investēt svarīgākajās tehnoloģijās un nozarēs, lai Savienībā veicinātu izaugsmi un konkurētspēju. Komisijas politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ir noteikusi, ka investīcijām ir jāiet roku rokā ar mērķi atvieglot uzņēmējdarbību, kas tiks sasniegts, samazinot administratīvo slogu un ziņošanas pienākumus. Ņemot vērā šos stratēģiskos atskaites punktus, Komisija 2025. gada janvārī publicēja paziņojumu “ES Konkurētspējas kompass” 1 , kurā paziņots par tīras rūpniecības kursu, kura mērķis ir nodrošināt, ka Savienība ir pievilcīga vieta ražošanai, un veicināt tīras tehnoloģijas un jaunus apritīgus uzņēmējdarbības modeļus, lai sasniegtu saskaņotos dekarbonizācijas mērķus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, programma InvestEU, kas ir Savienības lielākais riska dalīšanas instruments prioritāro investīciju atbalstam Savienībā, kā norādīts arī Mario Dragi ziņojumā, ir sekmīgi piesaistījusi investīcijas gadījumos, kad tirgus nepilnības tās būtu kavējusi. Pateicoties daļējai uzkrājumu veidošanai un multiplikācijas efektam, InvestEU piedāvā budžeta ziņā efektīvu instrumentu, ar ko var apmierināt lielas investīciju vajadzības prioritārajās jomās, piesaistot publiskas un privātas investīcijas. Tas ir īpaši svarīgi ierobežoto publisko finanšu kontekstā. Lai gan programma InvestEU ir vērsta uz plašu galveno politikas jomu klāstu, liels uzsvars tiek likts uz investīcijām, kas var atbalstīt Konkurētspējas kompasa, tīras rūpniecības kursa un digitālās inovācijas un pārkārtošanās mērķus, ieskaitot atbalstu jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem. Faktiski InvestEU ir daudzpusīgs instruments, ar ko var atbalstīt investēšanas aktivitāti dažādās politikas jomās atbilstīgi Savienības attīstīgajām un jaunajām prioritātēm.

Programmas InvestEU starpposma novērtējumā, kas publicēts 2024. gada septembrī 2 , tika norādīts, ka ir jāapsver veidi, kā uzlabot InvestEU finansiālās spējas atlikušajā plānošanas periodā un samazināt administratīvo slogu galvenajām ieinteresētajām personām. Turklāt starpposma novērtējumā tika ieteikts nodrošināt tirgū piedāvāto finanšu produktu nepārtrauktību un izvairīties no neregularitātes, jo tā ne tikai radītu iztrūkumu tik ļoti nepieciešamajā Savienības atbalstā politikas prioritātēm, bet arī sarežģītu finanšu starpnieku un galasaņēmēju stāvokli.

Ir aplēsts, ka kopš 2024. gada jūnija programma InvestEU ir piesaistījusi investīcijās 280 miljardus EUR, no kuriem 201 miljards EUR (gandrīz 70 %) nāk no privātā sektora. Programmai InvestEU ir būtiska nozīme finansiālo šķēršļu novēršanā un tādu investīciju veicināšanā, kuras vajadzīgas konkurētspējai, pētniecībai, inovācijai, dekarbonizācijai un vides un sociālajai ilgtspējai. Gandrīz 45 % no darbībām, kas parakstītas InvestEU ietvaros, ir paredzētas klimata mērķa atbalstam.

Ņemot vērā šīs norises, tiek ierosināts InvestEU regulas 3 grozījums, lai ļautu efektīvāk izmantot esošos resursus, palielinot ES garantijas apjomu un tās uzkrājumus ar atmaksājumiem no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) un līdzšinējiem instrumentiem 4 un apvienojot InvestEU portfeli ar atbalstu no Savienības budžeta, kas paredzēts ESIF un citu līdzšinējo finanšu instrumentu (EISI parāda instrumenta un InnovFin parāda mehānisma) portfeļiem, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu atbalstu uzņēmumiem un projektiem šā plānošanas perioda pēdējos divos gados. Šīs kombinācijas var samazināt budžeta ieņēmumus (saistībā ar atmaksājumiem vai pārpalikumiem no līdzšinējiem instrumentiem). Tomēr tās arī radītu ievērojamus finanšu efektivitātes ieguvumus, jo nodrošinātu iespēju palielināt garantijas seguma apjomu stratēģiskām investīcijām Savienības galvenajās prioritārajās jomās, potenciāli piesaistot ap 25 miljardu EUR papildu investīcijas, un palielinātu risku diversifikāciju, kuras pamatā ir tie paši uzkrājumi. Rezultātā tiktu racionalizēta arī ziņošana attiecībā uz EIB un EIF, lai gan noteikti dati joprojām būtu jāiesniedz Komisijai grāmatvedības vajadzībām.

Paredzams, ka ierosinātās izmaiņas piesaistīs ap 50 miljardu EUR publiskās un privātās papildu investīcijas. InvestEU palielinātā spēja galvenokārt tiks izmantota, lai finansētu augstāka riska darbības, ar ko tiek atbalstītas Savienības politikas prioritātes, piemēram, tās, kas izklāstītas Konkurētspējas kompasā – tehnoloģiju nozares, kas būs svarīgas nākotnes ekonomikā, piemēram, digitālās progresīvās tehnoloģijas –, tīras rūpniecības kurss, kā arī jebkādas iespējamas jaunas iniciatīvas tādās prioritārās jomās kā aizsardzības rūpniecības politika, kas aptver kosmosa aktīvus, divējāda lietojuma darbības un militāro mobilitāti. Šāda palielināta investīciju spēja visos četros nodalījumos veicinās prasmju savienības un kvalitatīvu darbvietu izveidi. Konkrētāk, pakāpenisko spējas pieaugumu var izmantot, lai atbalstītu pašu kapitālu un kvazikapitālu ļoti inovatīvos un riskantos projektos, augstāka riska parādus, piemēram, noteiktus pakārtotā parāda veidus, garantiju instrumentus un citus instrumentus, ar kuriem var atbalstīt inovatīvu uzņēmumu paplašināšanos sinerģijā ar Eiropas Inovācijas padomi, kā arī garantiju produktus, kas vērsti uz inovāciju, digitalizāciju, digitālajām tehnoloģijām un infrastruktūrām, mazāku uzņēmumu zaļo pārkārtošanos, sociālajām investīcijām un prasmēm, un investīcijas fondos, kas atbalsta tīro tehnoloģiju un dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumus un augošus uzņēmumus un uzņēmumu dekarbonizāciju. Precīzs produktu kopums, politikas pasākumu kopums un riska dalīšanas kārtība tiks izstrādāta un saskaņota starp Komisiju un InvestEU īstenošanas partneriem, un attiecīgi atspoguļota InvestEU garantijas nolīgumos, liekot uzsvaru uz pašreizējām problēmām un politikas prioritātēm.

Tiek ierosināts pastiprināt iespējas dalībvalsts nodalījumā, kā izvērst dalītas pārvaldības fondus, Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus vai citus valsts budžeta līdzekļus, lai dalībvalstis varētu veikt iemaksas ne tikai ES garantijā, kā paredzēts līdz šim, bet arī izmantojot finanšu instrumentu.

Lai mazinātu īstenošanas partneru, finanšu starpnieku un galasaņēmēju ziņošanas slogu, ir jāvienkāršo ziņošana par InvestEU, ESIF un līdzšinējiem finanšu instrumentiem investīciju atbalsta programmu ietvaros. Šis priekšlikums palīdz izpildīt Komisijas apņemšanos samazināt administratīvo slogu un ziņošanas pienākumus par vismaz 25 % visiem uzņēmumiem un par 35 % maziem un vidējiem uzņēmumiem. Paredzams, ka, ņemot vērā InvestEU daudzslāņaino struktūru, tas radīs būtiskus ieguvumus, kuriem būs plašāka ietekme uz dažādiem dalībniekiem (īstenošanas partneriem, finanšu starpniekiem, galasaņēmējiem).

Kopumā, lai atbalstītu Konkurētspējas kompasu un tīras rūpniecības kursu un veicinātu Savienības ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju, prasmes un kvalitatīvas darba vietas, ierosināto InvestEU regulas grozījumu mērķi ir: i) palielināt ES garantijas apmēru un efektivitāti; ii) palielināt InvestEU dalībvalsts nodalījuma pievilcību, iii) vienkāršot administratīvo slogu, ko galvenokārt rada ziņošanas prasības.

Konkrētāk, priekšlikumā ir paredzēti šādi pasākumi:

–ES garantijas palielinājums par 2,5 miljardiem EUR pašreizējā finansēšanas periodā, 2025., 2026. un 2027. gadā nodrošinot attiecīgos budžeta resursus, kas nepieciešami uzkrājumiem, kuru pamatā ir ESIF pārpalikumi un atmaksājumi no citiem līdzšinējiem instrumentiem. Šis ES garantijas palielinājums veicinās ap 25 miljardu EUR papildu privāto un publisko investīciju piesaistīšanu,

–uzlabotas iespējas kombinēt atbalstu no Savienības budžeta, kas pieejams trīs līdzšinējās programmās (ESIF, EISI parāda instruments un InnovFin parāda mehānisms), ar atbalstu no fonda InvestEU, lai uzlabotu fonda InvestEU efektivitāti un veicinātu aptuveni 25 miljardu EUR papildu investīciju piesaistīšanu,

–iespēja dalībvalstīm veikt pilnībā finansētu ieguldījumu finanšu instrumentā. Šis papildinājums ir īpaši vērtīgs finansētiem pašu kapitāla produktiem un parāda produktiem, kurus var izvērst valūtās, kas nav euro, nepakļaujot Savienības budžetu valūtas riskam. Lai gan šajā posmā priekšlikums tiek izstrādāts InvestEU ietvaros un ir izmantojams attiecībā uz valstu fondiem, balstoties uz atveseļošanas un noturības plāniem, ar nosacījumu, ka visus nepieciešamos pasākumus var pabeigt līdz 2026. gada augustam, un citiem valstu budžeta fondiem, šīs iespējas piemērošana dalītas pārvaldības fondiem prasītu ierobežotas turpmākas izmaiņas nozaru noteikumos, lai tā būtu efektīva, tāpēc šī iespēja nebūtu nekavējoties pieejama minētajiem fondiem,

–ziņošanas vienkāršošana, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un sociālās ekonomikas uzņēmumiem. Paredzams, ka šādi vienkāršošanas pasākumi ietaupīs aptuveni 350 miljonus EUR.

Efektivitātes palielināšana un vienkāršošana tiks panākta arī ar neleģislatīviem pasākumiem. Šādi pasākumi ietver iespēju īstenošanas partneriem balstīties uz pārvaldības deklarācijām, kas aptver vairāk nekā vienu Savienības programmu, ko tie īsteno, ieskaitot InvestEU, savukārt Komisija šajā kontekstā arī varētu balstīties uz līdzvērtīgu apliecinājuma līmeni, izmantojot citus neatkarīgus līdzekļus, kas nav revīzijas atzinums, un iespēju īstenošanas partneriem finanšu starpnieku atlasē balstīties uz saviem pozitīvi novērtētajiem pīlāru noteikumiem un procedūrām. Vienlaikus Komisija sadarbojas ar līdzšinējo investīciju atbalsta programmu īstenošanas partneriem, lai ziņošanas slogu samazinātu, vienkāršojot līgumus gadījumos, kad nav nepieciešami tiesību aktu grozījumi. Turklāt Komisija aplūko turpmākas vienkāršošanas iespējas saistībā ar tiesību aktiem par līdzšinējām finansiālā atbalsta programmām, ciktāl tajos ir noteiktas ziņošanas prasības, un plāno vajadzības gadījumā nākt klajā ar turpmākiem tiesību aktu vienkāršošanas pasākumiem. Saistībā ar to varētu panākt papildu izmaksu ietaupījumus.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums ir saskaņā ar pašreizējiem (t. sk. jaunākajiem) politikas mērķiem investīciju, rūpniecības un ekonomikas izaugsmes politikas jomā. Programma InvestEU ir saskaņā ar Savienības ilgtspējīgas ekonomikas un rūpniecības politikas stratēģijām. Tās mērķis ir veicināt Eiropas ekonomikas konkurētspēju un galveno nozaru un tehnoloģiju attīstību, un tā ir svarīgs elements Savienības investīciju politikā, kas izklāstīta Konkurētspējas kompasā un tīras rūpniecības kursā. Šim priekšlikumam būtu jāturpina arī veicināt investīciju ekosistēmu attīstību un tirgū balstītu finansēšanas risinājumu izveidošanu Eiropas konkurētspējas atbalstam.

Ņemot vērā Komisijas priekšlikumu COM(2023)593 5 un Komisijas priekšsēdētājas Politikas pamatnostādnes 6 , ierosināto vienkāršošanas grozījumu mērķis ir vēl vairāk uzlabot attiecīgo programmu efektivitāti un lietderību, tādējādi palīdzot izpildīt Komisijas saistības attiecībā uz administratīvā sloga samazināšanu par vismaz 25 % visiem uzņēmumiem un par 35 % maziem un vidējiem uzņēmumiem.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums ir saskaņots ar Savienības vispārējo mērķi veicināt ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un darbvietu radīšanu, kā izklāstīts Līgumos. Tā kā tīras rūpniecības kursa mērķis ir atbalstīt konkurētspējīgus ražotājus, kas ar inovāciju veicina dekarbonizāciju, šis priekšlikums ir saskaņā arī ar Eiropas vērienīgo mērķi līdz 2050. gadam kļūt par dekarbonizētu ekonomiku un starpposma mērķrādītāju – līdz 2040. gadam sasniegt 90 % dekarbonizāciju.

Lai palīdzētu mazināt privāto investīciju risku un nodrošinātu atbalstu no Savienības (publiskās un privātās) finanšu sistēmas, šis priekšlikums ir saskaņā arī ar Eiropas uzkrājumu un investīciju savienības mērķi sasaistīt ietaupījumus ar visproduktīvākajām investīcijām, galveno uzmanību pievēršot Savienības stratēģiskajiem mērķiem, t. sk. inovācijai, dekarbonizācijai, digitālajām tehnoloģijām un aizsardzībai.

Ierosinātie grozījumi vēl vairāk palielinās ietekmi šajās jomās.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šajā InvestEU regulas grozījumu priekšlikumā tiek izmantots tas pats juridiskais pamats (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173. pants (Rūpniecība) un 175. panta trešā daļa (Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija)), kas tika izmantots spēkā esošajā redakcijā.

Arī citu regulu grozījumu pamatā ir to sākotnējais attiecīgais juridiskais pamats, proti: i) ESIF regulai – 172. un 173. pants, 175. panta trešā daļa un 182. panta 1. punkts, ii) EISI regulai – 172. un 194. pants, un iii) pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulai – 173. panta 3. punkts, 182. panta 1. punkts, 183. pants un 188. panta otrā daļa.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt priekšlikuma mērķus, un tos var labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī.

Multiplikācijas efekts un vietējā ietekme būs daudz lielāka nekā tad, ja investīciju programmas dalībvalstis īstenotu atsevišķi. Grozījumi atbalstītu Savienības rūpniecības politiku saskaņā ar paziņojumu “ES Konkurētspējas kompass”. Savienības vienotais tirgus būs pievilcīgāks investoriem un nodrošinās labāku riska diversifikāciju starp nozarēm un reģioniem.

Dalībvalsts nodalījuma stiprināšana ļautu novērst konkrētām valstīm raksturīgas tirgus nepilnības un investīciju nepietiekamību, vienlaikus izmantojot centrālā līmenī izstrādātus finanšu produktus, kas nodrošina pārbaudītu un labi funkcionējošu izplatīšanas kanālu budžeta līdzekļu izmantošanai, vienlaikus piesaistot privātā sektora finansējumu. Tas īpaši palīdzētu dalībvalstīm novirzīt finansiālo atbalstu investīcijām atbilstoši atveseļošanas un noturības plāniem – ar nosacījumu, ka visus nepieciešamos pasākumus var pabeigt līdz 2026. gada augustam, tādējādi arī paātrinot to īstenošanu.

•Proporcionalitāte

Mario Dragi ziņojumā ir aicināts sniegt lielāku investīciju atbalstu, lai novērstu investīciju nepietiekamību, un atzīts, ka InvestEU ir galvenais izmantojamais riska dalīšanas instruments.

Intervence Savienības līmenī nodrošina, ka kritisku līdzekļu masu var izmantot kā sviras efektu, lai maksimāli palielinātu investīciju ietekmi uz vietas. Priekšlikums pastiprina esošo ES garantiju, kas ir ļāvusi atbalstīt inovatīvus finansēšanas risinājumus, piesaistot arī privāto finansējumu, lai atbalstītu Savienības galvenās politikas jomas. Tas neaizstāj dalībvalstu investīcijas, bet – gluži pretēji – tās papildina. Rīcība Savienības līmenī nodrošina apjomradītus ietaupījumus inovatīvu finanšu produktu izmantošanā, veicinot privāto investīciju piesaisti visā Savienībā un ļaujot pēc iespējas labāk izmantot Eiropas iestādes un to īpašās zināšanas šajā nolūkā.

Savienības līmeņa intervence ir vienīgais rīks, kas var efektīvi nodrošināt ar Savienības mēroga politikas mērķiem saistītās investīciju vajadzības.

Priekšlikums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu nospraustos mērķus.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ar tiesību akta priekšlikumu ir jāgroza pašreizējā InvestEU regula, ESIF regula, EISI regula un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regula.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

InvestEU starpposma novērtējumā 7 tika atzīti jau gūtie ievērojamie panākumi un programmas InvestEU potenciāls būt vēl ietekmīgākai, vienlaikus atsaucoties uz to, ka budžets nav pietiekams attiecībā pret lielo pieprasījumu un ievērojamajām investīciju vajadzībām.

Tajā ir secināts, ka InvestEU garantijai ir augsta papildināmība, kas ļauj īstenošanas partneriem sadarboties ar augstāka riska partneriem, izvērst riskantākus finanšu produktus vai nosacījumus un finansēt darbības, kuras ir pēc būtības riskantākas. Starpposma novērtējumā tika atzīts arī InvestEU jēgpilnais ieplūšanas efekts. Pamatojoties uz darbībām, kas apstiprinātas līdz 2024. gada jūnija beigām, tiek lēsts, ka fonds InvestEU piesaistīs papildu investīcijas aptuveni 280 miljardu EUR apmērā, no kuriem 201 miljards EUR (71 %) tiks piesaistīts no privātiem avotiem. Turklāt InvestEU kā budžeta garantija tika uzskatīta par (pēc būtības) efektīvu veidu, kā izmantot Savienības budžetu.

Turklāt novērtējumā tika secināts, ka pašreizējais budžets nav pietiekams attiecībā pret lielo pieprasījumu un ievērojamajām investīciju vajadzībām, un tika ierosināts apsvērt veidus, kā uzlabot InvestEU finansiālo spēju atlikušajā plānošanas periodā.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

InvestEU starpposma novērtējuma ietvaros tika rīkota plaša apspriešanās, intervējot aptuveni 150 galvenās ieinteresētās personas, aptaujājot projektu virzītājus, veicot padziļinātu analīzi, veicot tematisku gadījumu izpēti un piedaloties attiecīgos pasākumos. Lai gan ieinteresētās personas atzinīgi novērtēja, piemēram, programmas papildināmību, vairākas ieinteresētās personas norādīja, ka InvestEU budžets ir pārāk ierobežots, lai sniegtu ilgtspējīgu atbalstu paredzētajiem saņēmējiem, un vairumā gadījumu budžets jau ir gandrīz izsmelts. Turklāt lielākā daļa īstenošanas partneru norādīja uz stingrajām ziņošanas prasībām, kuras tie uzskata par apgrūtinošām to biežuma un sarežģītības dēļ, un atbalstīja ziņošanas procedūru turpmāku racionalizēšanu. Komisija arī regulāri sazinās ar EIB grupu un citiem InvestEU īstenošanas partneriem un finanšu starpniekiem, kuri ir norādījuši uz līdzīgiem jautājumiem divpusējās sarunās, kā arī vēstulēs, ko Komisijai nosūtījusi Eiropas Ilgtermiņa ieguldītāju asociācija (ELTI), kas pārstāv 13 no 17 īstenošanas partneriem.

Tiesību akta priekšlikumā ir ņemta vērā gan vajadzība pēc papildu garantijas spējas, gan ziņošanas prasību vienkāršošanas.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Saskaņā ar InvestEU regulas 29. panta 2. punktu 2024. gadā tika veikts neatkarīgs ārējs starpposma novērtējums 8 . Galvenos vēstījumus, kas izriet no starpposma novērtējuma, kurš attiecas uz šo priekšlikumu, var aplūkot iepriekš sadaļā “Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes”.

•Ietekmes novērtējums

Ar šo priekšlikumu netiek izveidots jauns instruments. Priekšlikuma pamatā ir ietekmes novērtējumi, kas veikti saistībā ar sākotnējo priekšlikumu InvestEU regulai par budžeta garantijas instrumenta priekšrocībām, un 2024. gadā veiktais starpposma novērtējums, kas apliecināja InvestEU lietderību un budžeta efektivitāti. Investīciju vajadzības, kuru apmierināšanai tika izstrādāta programma InvestEU, ievērojami pārsniedz finansējumu, kas pieejams saskaņā ar pašreizējo programmu.

Nav veikts papildu ietekmes novērtējums par grozījumu priekšlikumu, kura pamatā ir tā pati riska dalīšanas struktūra, kas jau tiek sekmīgi īstenota, un kurš spēj nodrošināt investīciju atbalstu vairākās nozarēs saskaņā ar Savienības politikas prioritātēm, t. sk. tās attīstīgajām un jaunajām prioritātēm.

• Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Priekšlikums atspoguļo Komisijas veikto vispārējo vienkāršošanu. Tā mērķis ir mazināt administratīvo slogu investīciju atbalsta galasaņēmējiem, finanšu starpniekiem un īstenošanas partneriem, un tas tiek panākts: i) samazinot ziņošanas biežumu; ii) atceļot prasību īstenošanas partneriem sagatavot gada ziņojumu par investīciju šķēršļiem; iii) samazinot to posteņu skaitu, par kuriem jāziņo saistībā ar maziem darījumiem, kā arī iv) pielāgojot MVU definīcijas piemērošanu. Mazajiem uzņēmumiem netiks piemērots iii) un iv) punkts, tādējādi samazinot to izmaksas. Izmaksu samazinājumiem, kas izriet no šā priekšlikuma, būtu labvēlīgi jāietekmē konkurētspēja.

Nav ierosināti papildu ziņošanas posteņi. Komisija jau ir izveidojusi digitālu rīku (InvestEU pārvaldības informācijas sistēmu), ko īstenošanas partneri izmanto, iesniedzot Komisijai ziņošanas datus, kas saistīti ar darbībām, finansēm un riskiem.

•Pamattiesības

Šim priekšlikumam nav ietekmes uz pamattiesībām.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Tiek ierosināts, ka ES garantija InvestEU ietvaros ir jāpalielina par 2,5 miljardiem EUR, kas saskaņā ar prognozēm piesaistīs ap 25 miljardu EUR papildu investīcijas. Tam būtu nepieciešami 1 miljarda EUR papildu uzkrājumi. Resursi uzkrājumiem tiktu iegūti no atmaksājumiem, kas saņemti no līdzšinējiem finanšu instrumentiem, kuri uzskaitīti InvestEU regulas IV pielikumā, proti, no ESIF, no paša InvestEU un no kopējā uzkrājumu fonda pārpalikumiem, kas saistīti ar ESIF nodalījumu. Paredzams, ka atmaksājumi no ESIF pārpalikumiem un līdzšinējiem finanšu instrumentiem 2025.–2027. gada periodā pārsniegs 2 miljardus EUR.

Sagaidāms, ka uzlabotās kombinācijas piesaistīs papildu investīcijas 25 miljardu EUR apmērā. Šo kombināciju finansiālā ietekme ietver aizkavētus un, iespējams, mazākus budžeta ieņēmumus (saistībā ar atmaksājumiem no līdzšinējiem finanšu instrumentiem) un pārpalikumus no ESIF uzkrājumiem.

Nav pieprasīts papildu budžets personāla vai administratīvo izmaksu segšanai.

Ir iekļauts tiesību akta priekšlikuma finanšu un digitālais pārskats ar papildu informāciju par budžetu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Fonds InvestEU (ES garantija) tiek īstenots ar netiešu pārvaldību. Komisijai pašlaik jau ir 17 īstenošanas partneru tīkls, un paredzams, ka pēc pēdējā uzaicinājuma paust ieinteresētību tas paplašināsies līdz 24 īstenošanas partneriem, kas nodrošinās priekšlikuma īstenošanu visā Savienībā.

Uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība, kas jau ir ieviesta, paliks spēkā, izņemot tās ziņošanas prasības, kuras tiks samazinātas vai atceltas vienkāršošanas nolūkā, kā paskaidrots iepriekš sadaļā “Normatīvā atbilstība un vienkāršošana”.

Darbības rezultāti tiks vērtēti pēc rādītājiem, kas noteikti InvestEU regulā un garantijas nolīgumos ar īstenošanas partneriem, lai no tiem iegūtu saskaņotus ziņojumus.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Konkrētie noteikumi ir izskaidroti, atsaucoties uz katru regulu, ko ierosināts grozīt.

InvestEU regula (1. pants)

ES garantiju ierosināts palielināt līdz 28 652 310 073 EUR faktiskajās cenās (palielinājums par 2 500 000 000 EUR). Līdz ar to 75 % no EIB grupai piešķirtās ES garantijas būs 21 489 232 555 EUR, un EIB grupas finansiālo ieguldījumu ir ierosināts proporcionāli palielināt līdz 5 372 308 139 EUR.

ES garantijas indikatīvais sadalījums pa četriem politikas logiem, kas noteikti I pielikumā, ir palielināts proporcionāli ES garantijas palielinājumam. Tas neskar iniciatīvas, kas var tikt pieņemtas tuvākajos mēnešos, lai apmierinātu neatliekamas un steidzamas finansējuma vajadzības tādās prioritārās jomās kā aizsardzības rūpniecības politika, kas aptver arī kosmosa aktīvus, divējāda lietojuma darbības un militāro mobilitāti.

Uzkrājumu likme 40 % paliks spēkā.

Turklāt noteikumi, kas attiecas uz ESIF un divu iepriekšējo instrumentu kombinācijām ar InvestEU un kuru mērķis ir uzlabot programmas efektivitāti, ir pielāgoti, lai nodrošinātu visefektīvākās kombinācijas.

Ir ierosināts dalībvalsts nodalījumā iekļaut InvestEU finanšu instrumentu, lai padarītu efektīvāku konkrētu finanšu produktu (jo īpaši kapitālieguldījumu) izvēršanu minētajā nodalījumā un tādējādi palielinātu tā daudzpusību. Turklāt īstenošanas partneris var izvērst InvestEU finanšu instrumentu valūtās, kas nav euro, tādējādi vēl vairāk palielinot tā efektivitāti un daudzpusību, galvenokārt par labu dalībvalstīm, kuras veic iemaksas valūtā, kas nav euro.

Līdz ar InvestEU finanšu instrumenta ieviešanu regulā ir nepieciešamas vairākas no tā izrietošas izmaiņas noteiktu terminu definīcijās un pantos, kas iepriekš attiecās tikai uz ES garantiju. Ir ierosināts, ka InvestEU finanšu instrumentam kopumā jāatbilst tiem pašiem noteikumiem, kas attiecas uz ES garantiju, ciktāl tie ir piemērojami un atbilstīgi. Precīzāk – atsauce uz InvestEU finanšu instrumentu parasti ir skaidrā veidā pievienota attiecīgajiem pantiem, savukārt savstarpējas atsauces ir izmantotas tikai atsevišķos noteikumos, kur tas ir pamatoti. Šajā kontekstā ir veiktas citas ļoti nelielas korekcijas noteikumos par ES garantiju dalībvalsts nodalījumā saistībā ar garantijas nolīguma, ar ko īsteno iemaksu nolīgumu, saturu.

Attiecībā uz vienkāršošanu ir ierosināta pārskatīta MVU definīcija, un attiecībā uz mazām darbībām, kas nepārsniedz 100 000 EUR, III pielikumā noteiktās ziņošanas prasības ir atvieglotas, samazinot to rādītāju skaitu, par kuriem īstenošanas partneriem būs jāziņo, un tas pozitīvi ietekmēs arī finanšu starpniekus un galasaņēmējus. Mērķis ir padarīt prasības samērīgākas, vienlaikus nekavējot programmas InvestEU mērķu sasniegšanu. Ir ieviests vispārīgāks vienkāršošanas pasākums – EIB jāziņo Komisijai par ESIF reizi gadā, nevis pusgadā 9 , un nevienam īstenošanas partnerim vairs nav obligāti jāziņo par investīciju šķēršļiem.

Turklāt vairāki noteikumi ir tehniski atjaunināti, lai ietvertu tiešu atsauci uz spēkā esošajiem tiesību aktiem gadījumos, kad InvestEU regulas pieņemšanas laikā minēto tiesību aktu pieņemšana vēl nebija pabeigta.

ESIF regula (2. pants)

Lai atspoguļotu InvestEU regulā veiktās korekcijas attiecībā uz kombinācijām, pielāgojumi tika veikti arī ESIF regulā.

Vienkāršošana paredz, ka īstenošanas partneriem jāziņo Komisijai reizi gadā, nevis pusgadā, un ziņošana par investīciju šķēršļiem ir atcelta, jo ESIF investīciju periods ir beidzies. Šā paša iemesla dēļ ir pārtraukta divu veidu ziņošana.

EISI regula (3. pants), “Apvāršņa Eiropas” regula (4. pants)

Abu šo regulu grozījumu mērķis ir atļaut kombinēt šo instrumentu atbalstu ar fonda InvestEU ES garantiju, kā paredzēts InvestEU regulas 7. pantā.

Stāšanās spēkā (5. pants)

Ir ierosināts, ka grozījumu regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas, lai to varētu ātri īstenot.

2025/0040 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulas (ES) 2015/1017, (ES) 2021/523, (ES) 2021/695 un (ES) 2021/1153 attiecībā uz Regulā (ES) 2021/523 paredzētās ES garantijas efektivitātes palielināšanu un ziņošanas prasību vienkāršošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. un 173. pantu, 175. panta trešo daļu, 182. panta 1. punktu, 188. panta otro daļu, 183. pantu un 194. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 10 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 11 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Savienībai ir vajadzīgs milzīgs finansējums, lai sasniegtu tās mērķus, kas saistīti ar inovāciju, pāreju uz tīru enerģiju, digitālo pārkārtošanos, sociālajām investīcijām un prasmēm, un vienlaikus ir jārisina sarežģītā situācija, kas ietekmē Savienības konkurētspēju un industriālo bāzi, kam ir raksturīga mainīga globālā dinamika, lēna ekonomikas izaugsme, paātrinātas klimata pārmaiņas un vides degradācija, tehnoloģiskā konkurence un pieaugoša ģeopolitiskā spriedze.

(2)Mario Dragi ziņojumā ir novērtēts, ka Eiropā kopējās papildu investīciju vajadzības līdz 2030. gadam ir 750–800 miljardi EUR gadā. Tas ietver ievērojamu summu zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai. Pietiekamu publisko un privāto investīciju nodrošināšana ir būtiska, lai veicinātu ražīguma pieaugumu un sasniegtu Savienības mērķus, piesaistītu privātās investīcijas ar mērķi dekarbonizēt rūpniecību, paātrinātu tīras enerģijas ražošanu, uzglabāšanu un plašāku izmantošanu un elektrifikāciju, stiprinātu starpsavienojumus un tīklus, veicinātu ilgtspējīgus un apritīgus uzņēmējdarbības modeļus, veicinātu ēku renovāciju, attīstītu tīro tehnoloģiju ražošanu, kā arī digitālās tehnoloģijas un to izvēršanu visās ekonomikas nozarēs.

(3)Fonds InvestEU ir galvenais Savienības līmeņa instruments publiskā un privātā finansējuma piesaistīšanai nolūkā atbalstīt plašu Savienības politikas prioritāšu klāstu. Fonds InvestEU, izmantojot savu visaptverošo īstenošanas partneru tīklu, t. sk. Eiropas Investīciju banku (EIB), Eiropas Investīciju fondu (EIF), citas starptautiskas finanšu iestādes un valsts attīstību veicinošas bankas un iestādes, nodrošina tik ļoti nepieciešamo finansējumu, kura pamatā ir riska dalīšanas spēja. InvestEU starpposma novērtējumā tika uzsvērts, ka budžeta garantijas (pēc būtības) ir efektīvs veids, kā izmantot Savienības budžetu, un apstiprināts, ka programma sekmīgi virzās uz investīciju piesaistīšanu, kam būs ievērojama paredzamā ietekme uz reālo ekonomiku. Tomēr finansēšanas un investīciju darbības InvestEU ietvaros tika intensīvāk apstiprinātas sākumposmā, tāpēc, ja netiks veikti pasākumi šīs problēmas risināšanai, pēc 2025. gada dažiem finanšu produktiem, iespējams, vairs netiks piešķirti jauni apstiprinājumi.

(4)Fonda InvestEU finansiālās spējas būtu jāpalielina un jāizmanto vēl efektīvāk kombinācijā ar resursiem, kas kļūs pieejami no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) un citiem līdzšinējiem instrumentiem (EISI parāda instruments un InnovFin parāda mehānisms), ko īsteno EIB grupa. Šīs kombinācijas, iespējams, samazinātu budžeta ieņēmumus no līdzšinējiem instrumentiem. Tomēr tās arī radītu iespēju palielināt garantijas seguma apjomu, ko var nodrošināt stratēģiskām investīcijām Savienības galvenajās prioritārajās jomās, piesaistot papildu investīcijās ap 25 miljardu EUR; rezultātā tiktu palielināta risku diversifikācija, tādējādi būtiski nepalielinot riskus Savienības budžetam.

(5)Ņemot vērā ES garantijas palielinājumu par 2,5 miljardiem EUR, kura pamatā ir 1 miljarda EUR papildu atmaksājumi , un efektivitātes pasākumus, kas īstenoti, kombinējot līdzšinējo instrumentu un fonda InvestEU spējas, paredzams, ka varētu piesaistīt papildu investīcijās ap 50 miljardu EUR. EIB grupas finansiālais ieguldījums būtu proporcionāli jāpielāgo tai piešķirtās palielinātās ES garantijas daļai.

(6)Lai palielinātu fonda InvestEU dalībvalsts nodalījuma pievilcību, papildus esošajai iespējai veikt iemaksas ES garantijā vajadzētu nodrošināt iespēju dalībvalstīm veikt iemaksas arī pilnībā finansētā veidā, izmantojot InvestEU finanšu instrumentu. Atbalsts no InvestEU finanšu instrumenta būtu jāīsteno, cik vien tas ir iespējams, ievērojot tos pašus principus, kādi ir noteikti ES garantijām. Izmantojot InvestEU finanšu instrumentu, dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, varētu gūt finansiāli efektīvāku labumu no programmas InvestEU, izmantojot savu valūtu.

(7)Saskaņā ar vispārējo vienkāršošanas mērķi, lai atvieglotu administratīvo slogu galasaņēmējiem, finanšu starpniekiem un īstenošanas partneriem, attiecīgā gadījumā būtu jāsamazina ziņošanas prasības, t. sk. tās, kas attiecas uz galvenajiem darbības rezultātu un uzraudzības rādītājiem, un it īpaši tās, kas ietekmē mazos uzņēmumus un darījumus. Būtu jāpielāgo MVU definīcijas piemērošana, lai pēc iespējas novērstu sarežģītos aspektus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālās ekonomikas uzņēmumiem un mikrofinansēšanas iestādēm.

(8)Attiecībā uz programmu InvestEU un tās priekšteci ESIF būtu jāsamazina arī ziņošanas biežums un tvērums.

(9)Attiecībā uz Komisijas grāmatvedību īstenošanas partneriem būtu jānodrošina kombināciju revidētie finanšu pārskati saskaņā ar Finanšu regulas 212. panta 4. punktu, skaidri nošķirot summas, kas saistītas ar atšķirīgu juridisko pamatu.

(10)Regulas (ES) 2015/1017, (ES) 2021/695 un (ES) 2021/1153 būtu jāgroza, lai šajās regulās paredzēto atbalstu varētu kombinēt ar šajā regulā noteikto ES garantiju.

(11)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, novērst Savienības mēroga un konkrētu dalībvalstu tirgus nepilnības un investīciju nepietiekamību Savienībā, paātrināt Savienības zaļo un digitālo pārkārtošanos, uzlabot tās konkurētspēju un stiprināt tās industriālo bāzi, var labāk sasniegt Savienības, nevis dalībvalstu līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2021/523 [InvestEU regula]

Regulu (ES) 2021/523 groza šādi:

1)regulas 1. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ar šo regulu izveido fondu InvestEU, kas nodrošina ES garantiju un InvestEU finanšu instrumentu, lai atbalstītu finansēšanas un investīciju darbības, kuras veic īstenošanas partneri un ar kurām tiek atbalstīti Savienības iekšējās politikas mērķi.”;

2)regulas 2. pantu groza šādi:

a)panta 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“3) “politikas logs” ir mērķa joma ES garantijas vai InvestEU finanšu instrumenta atbalstam, kā noteikts 8. panta 1. punktā;

4) “nodalījums” ir tāda daļa no InvestEU fonda ietvaros sniegta atbalsta, kas definēta kā atbalstošu resursu izcelsme;

5) “finansējuma apvienošanas darbība” ES nodalījuma ietvaros ir Savienības budžeta atbalstīta darbība, kura no Savienības budžeta finansēta neatmaksājama vai atmaksājama atbalsta veidus vai abus minētos atbalsta veidus apvieno ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, vai no komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem; šajā definīcijā Savienības programmas, kuras finansē no avotiem, kas nav Savienības budžets, piemēram, no ES ETS inovāciju fonda, var pielīdzināt Savienības programmām, kuras finansē no Savienības budžeta;”;

b)panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8) “iemaksu nolīgums” ir juridisks instruments, kurā Komisija un viena vai vairākas dalībvalstis precizē nosacījumus attiecībā uz iemaksu īstenošanu dalībvalsts nodalījumā, kā noteikts attiecīgi 10. un 10.a pantā;”;

c)panta 10. un 11. punktu aizstāj ar šādiem:

“10) “finansēšanas un investīciju darbības” vai “finansēšanas vai investīciju darbības” ir darbības, ar kurām galasaņēmējiem tieši vai netieši piešķir finansējumu, izmantojot finanšu produktus:

a)ES garantijas kontekstā – darbības, kuras īstenošanas partneris savā vārdā nodrošina saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem, politikas nostādnēm un procedūrām un veic to uzskaiti īstenošanas partnera finanšu pārskatos vai attiecīgā gadījumā norāda minēto finanšu pārskatu piezīmēs;

b)InvestEU finanšu instrumenta kontekstā – darbības, kuras īstenošanas partneris nodrošina attiecīgi savā vārdā vai savā vārdā, taču pārstāvot Komisiju;

11) “dalītas pārvaldības fondi” ir fondi, kas paredz iespēju daļu no to līdzekļiem piešķirt budžeta garantijas uzkrājumam vai finanšu instrumentam fonda InvestEU dalībvalsts nodalījuma ietvaros, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds, kuri ir izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 12 , Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 13 (“ESF+ regula 2021.–2027. gadam”), Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139 14 , un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 15 (“KLP stratēģisko plānu regula”);”;

d) panta 12. punktu aizstāj ar šādu:

“12) “garantijas nolīgums” ir juridisks instruments, kurā Komisija un īstenošanas partneris precizē nosacījumus tam, kā ierosināt finansēšanas vai investīciju darbības, lai tām tiktu piešķirta ES garantija un/vai InvestEU finanšu instruments, kā sniegt ES garantiju vai InvestEU finanšu instrumenta atbalstu minētajām darbībām un kā tās īstenot saskaņā ar šo regulu;”;

e)panta 21. punktu aizstāj ar šādu:

“21) “mazais un vidējais uzņēmums” (“MVU”) ir a) tādu finanšu produktu gadījumā, kas nerada priekšrocības valsts atbalsta izpratnē – uzņēmums, kurš saskaņā ar tā pēdējiem gada pārskatiem vai konsolidētajiem finanšu pārskatiem finanšu gada laikā vidēji nodarbina mazāk nekā 250 darbiniekus, vai b) cita veida finanšu produktu gadījumā – mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK 16 pielikuma nozīmē, vai kā citādi noteikts garantijas nolīgumā;”;

f)pantam pievieno šādu 24. punktu:

“24) “InvestEU finanšu instruments” ir Finanšu regulas 2. panta 30. punktā definēts pasākums, kas jāīsteno fonda InvestEU dalībvalsts nodalījuma ietvaros.”;

3)regulas 4. pantu groza šādi:

a)panta 1. punktu groza šādi:

i) punkta pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“ES garantija 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā ES nodalījuma vajadzībām ir 28 652 310 073 EUR faktiskajās cenās.”;

ii) punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šīs regulas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā dalībvalsts nodalījuma vajadzībām attiecīgās summas var papildināt ar ES garantijas papildu summu, ņemot vērā dalībvalstu piešķīrumu un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 17 (“Kopīgo noteikumu regula 2021.–2027. gadam”) 14. pantu un KLP stratēģisko plānu regulas 81. pantu.”;

b)panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Summu 13 827 310 073 EUR faktiskajās cenās no šā panta 1. punkta pirmajā daļā minētās summas piešķir 3. panta 2. punktā minētajiem mērķiem.”;

4)regulas 6. panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“ES garantiju un InvestEU finanšu instrumentu īsteno netiešā pārvaldībā kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) un vi) punktā.”;

5)regulas 7. pantu groza šādi:

a)panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Kombinācijas”;

b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Atbalstu no ES garantijas saskaņā ar šo regulu, Savienības atbalstu, ko sniedz ar finanšu instrumentiem, kuri izveidoti ar programmām 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un Savienības atbalstu no ES garantijas, kas izveidota ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1017, var kombinēt, lai atbalstītu finanšu produktus vai portfeļus, kuri EIB vai EIF jāīsteno saskaņā ar šo regulu.”;

c)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“Atbalstu no ES garantijas saskaņā ar šo regulu, Savienības atbalstu, ko sniedz ar finanšu instrumentu, kuri izveidoti ar programmām 2014.–2020. gada plānošanas periodā, garantiju, kas atbrīvota no darbībām, kuras apstiprinātas šiem instrumentiem, un Savienības atbalstu no ES garantijas, kas izveidota ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1017 un atbrīvota no darbībām, kuras apstiprinātas minētajai ES garantijai, var kombinēt, lai atbalstītu finanšu produktus vai portfeļus, kuri satur tikai finansēšanas un investīciju darbības, kas ir atbalsttiesīgas saskaņā ar šo regulu, un kuri EIB vai EIF jāīsteno saskaņā ar šo regulu.”;

d)pantam pievieno šādu 5., 6. un 7. punktu:

“5. Atkāpjoties no Finanšu regulas 212. panta 3. punkta otrās daļas, atbrīvoto garantiju tādu finanšu instrumentu ietvaros, kuri izveidoti ar programmām 2014.–2020. gada plānošanas periodā, var izmantot, lai segtu finansēšanas un investīciju darbības, kas saskaņā ar šīs regulas 4. punktu ir kombinējamas.

6. Atkāpjoties no Finanšu regulas 216. panta 4. punkta a) apakšpunkta, uzkrājumus, kas attiecas uz atbrīvoto garantiju Savienības atbalsta ietvaros no ES garantijas, kas izveidota ar Regulu (ES) 2015/1017, nevar ņemt vērā Finanšu regulas 216. panta 4. punktā minēto darbību vajadzībām, taču tos var izmantot, lai segtu finansēšanas un investīciju darbības, kas saskaņā ar šīs regulas 4. punktu ir kombinējamas.

7. Garantijas atbrīvošana tādu finanšu instrumentu ietvaros, kuri izveidoti ar programmām 2014.–2020. gada plānošanas periodā, attiecīgo aktīvu pārvešana no fiduciārajiem kontiem uz kopējo uzkrājumu fondu un garantijas atbrīvošana ES garantijas ietvaros, kas izveidota ar Regulu (ES) 2015/1017, kā minēts 4. punktā, notiek, grozot attiecīgos nolīgumus, kas parakstīti starp Komisiju un EIB vai EIF.

Nosacījumus pirmajā daļā minēto atbrīvoto garantiju izmantošanai, lai segtu finansēšanas un investīciju darbības, kas saskaņā ar šo regulu ir atbalsttiesīgas, un attiecīgā gadījumā atbilstošo aktīvu pārvešanai no fiduciārajiem kontiem uz kopējo uzkrājumu fondu izklāsta 17. pantā minētajā garantijas nolīgumā.

Šā panta 1. un 4. punktā minēto finanšu produktu un attiecīgo portfeļu noteikumus un nosacījumus, ieskaitot attiecīgās zaudējumu, ieņēmumu, atmaksājumu un atgūto līdzekļu proporcionālās daļas vai attiecīgās neproporcionālās daļas saskaņā ar 3. punkta otro daļu, izklāsta 17. pantā minētajā garantijas nolīgumā.”;

6)regulas 8. panta 8. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija kopā ar īstenošanas partneriem cenšas nodrošināt, ka tā daļa no ES garantijas ES nodalījuma ietvaros, ko izmanto ilgtspējīgas infrastruktūras politikas logam, tiek sadalīta tā, lai panāktu līdzsvaru starp dažādajām jomām, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā.”;

7)regulas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) dalībvalsts nodalījums novērš konkrētas tirgus nepilnības vai neoptimālas investīciju situācijas vienā vai vairākos reģionos vai dalībvalstīs, lai sasniegtu politikas mērķus attiecībā uz investīciju fondiem, uz kuriem attiecas dalītā pārvaldība, vai attiecībā uz papildu summu, ko dalībvalsts piešķīrusi saskaņā ar 4. panta 1. punkta trešo daļu vai 10.a panta 1. punkta otro daļu, jo īpaši, lai stiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā, novēršot nelīdzsvarotību starp tās reģioniem.”;

8)regulas 10. pantu groza šādi:

a)panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Konkrēti noteikumi, kas piemērojami ES garantijai, ko īsteno dalībvalsts nodalījuma ietvaros”;

b)panta 2. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalsts un Komisija noslēdz iemaksu nolīgumu vai izdara tajā grozījumus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt partnerības nolīgumu, ievērojot Kopīgo noteikumu regulu 2021.–2027. gadam vai KLP stratēģisko plānu saskaņā ar KLP stratēģisko plānu regulu, vai vienlaikus ar Komisijas lēmumu, ar ko groza programmu saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu 2021.–2027. gadam vai KLP stratēģisko plānu saskaņā ar KLP stratēģisko plānu regulas noteikumiem par KLP stratēģisko plānu grozījumiem.”;

c)panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) dalībvalsts stratēģija, kas ietver finansēšanas veidu, mērķa sviras efekts, ģeogrāfiskais segums, ja nepieciešams, ieskaitot reģionālo segumu, projektu veidi, investīciju laikposms un attiecīgā gadījumā galasaņēmēju un atbalsttiesīgo starpnieku kategorijas;”;

9)regulā iekļauj šādu 10.a pantu:

“10.a pants

Konkrēti noteikumi, kas piemērojami InvestEU finanšu instrumentam, ko īsteno dalībvalsts nodalījuma ietvaros

1. Dalībvalsts var fonda InvestEU dalībvalsts nodalījumā iemaksāt summas no dalītas pārvaldības fondiem, lai tās izmantotu InvestEU finanšu instrumentu ietvaros.

Dalībvalstis var arī iemaksāt papildu summas InvestEU finanšu instrumenta vajadzībām. Šādas summas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punkta otro teikumu.

Summas, kuras dalībvalsts piešķīrusi brīvprātīgi saskaņā ar pirmo un otro daļu, izmanto, lai atbalstītu finansēšanas un investīciju darbības attiecīgajā dalībvalstī. Atkarībā no iemaksātās summas izcelsmes šīs summas izmanto, lai palīdzētu sasniegt politikas mērķus, kas noteikti partnerības nolīgumā, kas minēts Kopīgo noteikumu regulas 2021.–2027. gadam 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā, programmās vai KLP stratēģiskajā plānā, ar ko palīdz realizēt programmu InvestEU nolūkā īstenot attiecīgos pasākumus, kuri noteikti atveseļošanas un noturības plānos saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, vai citos gadījumos mērķiem, kuri izklāstīti iemaksu nolīgumā.

2. Iemaksas InvestEU finanšu instrumentā ir atkarīgas no tā, vai starp dalībvalsti un Komisiju ir noslēgts iemaksu nolīgums, ko attiecībā uz iemaksām no dalītas pārvaldības fondiem veic saskaņā ar 10. panta 2. punkta ceturto daļu.

Divas vai vairākas dalībvalstis var noslēgt kopīgu iemaksu nolīgumu ar Komisiju.

3. Iemaksu nolīgumā ietver vismaz dalībvalsts iemaksu summu un finansēšanas un investīciju darbību valūtu, noteikumus par Savienības atlīdzību attiecībā uz InvestEU finanšu instrumentu, 10. panta 3. punkta b)–e) un g) apakšpunktā izklāstītos elementus un apiešanos ar resursiem, kas rodas no summām, kuras iemaksātas InvestEU finanšu instrumentā, vai kas ir attiecināmi uz šīm summām.

4. Iemaksu nolīgumus īsteno, izmantojot garantijas nolīgumus, kuri noslēgti saskaņā ar 10. panta 4. punkta pirmo daļu.

Ja 12 mēnešu laikā pēc iemaksu nolīguma noslēgšanas nav noslēgts garantijas nolīgums, iemaksu nolīgumu izbeidz vai pagarina, savstarpēji vienojoties. Ja 12 mēnešu laikā pēc iemaksu nolīguma noslēgšanas par iemaksu nolīguma summu nav pilnībā uzņemtas saistības saskaņā ar vienu vai vairākiem garantijas nolīgumiem, minēto summu attiecīgi groza. Neizmantoto iemaksu summu no dalītas pārvaldības fondiem, ko izmanto programmā InvestEU, atkārtoti izmanto saskaņā ar attiecīgajām regulām. Neizmantoto iemaksu summu, kuru dalībvalsts piešķīrusi saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu, atmaksā dalībvalstij.

Ja garantijas nolīgums nav pienācīgi īstenots laikposmā, kas norādīts Kopīgo noteikumu regulas 2021.–2027. gadam 14. panta 6. punktā vai KLP stratēģisko plānu regulas 81. panta 6. punktā, vai ja garantijas nolīgums attiecas uz summām, kas attiecīgajā iemaksu nolīgumā tiek nodrošinātas saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu, iemaksu nolīgumu groza. Neizmantotās summas, ko dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar noteikumiem par dalītas pārvaldības fondu izmantošanu ar programmas InvestEU starpniecību, atkārtoti izmanto saskaņā ar attiecīgajām regulām. Neizmantoto InvestEU finanšu instrumenta summu, kas attiecināma uz iemaksām, kuras dalībvalsts piešķīrusi saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu, atmaksā dalībvalstij.

Resursus, kas rodas no summām, kuras iemaksātas InvestEU finanšu instrumentā saskaņā ar noteikumiem par to dalītas pārvaldības fondu izmantošanu, kuri īstenoti ar programmas InvestEU starpniecību, vai resursus, kas attiecināmi uz šīm summām, atkārtoti izmanto saskaņā ar attiecīgajām regulām. Resursus, kas rodas no summām, kuras iemaksātas InvestEU finanšu instrumentā saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu, vai kas attiecināmi uz šīm summām, atmaksā dalībvalstij.

5. Līgumus par InvestEU finanšu instrumenta īstenošanu starp īstenošanas partneri un galasaņēmēju vai finanšu starpnieku vai jebkuru citu subjektu, kas minēts 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā, paraksta līdz 2028. gada 31. decembrim.”;

10)regulas IV nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“ES garantija un InvestEU finanšu instruments”;

11)regulas 13. panta 4. punkta pirmos divus teikumus aizstāj ar šādiem:

“EIB grupai piešķir 75 % no ES garantijas saskaņā ar ES nodalījumu, kā minēts 4. panta 1. punkta pirmajā daļā, kas ir 21 489 232 555 EUR. EIB grupa sniedz kopējo finanšu iemaksu 5 372 308 139 EUR.”;

12)regulas 16. pantu groza šādi:

a)panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“InvestEU finanšu instrumentu var izmantot, lai īstenošanas partneriem nodrošinātu finansējumu šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem finansējuma veidiem, ko nodrošina īstenošanas partneri.

Lai to segtu no ES garantijas vai InvestEU finanšu instrumenta, šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto finansējumu piešķir, iegādājas vai emitē to finansēšanas vai investīciju darbību labā, kas minētas 14. panta 1. punktā, ja īstenošanas partnera finansējums ir piešķirts saskaņā ar finanšu nolīgumu vai darījumu, kuru īstenošanas partneris parakstījis vai noslēdzis pēc tam, kad tika parakstīts garantijas nolīgums, kura derīguma termiņš nav beidzies vai kurš nav anulēts.”;

b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“ES garantija vai InvestEU finanšu instruments attiecīgi atbalsta finansēšanas un investīciju darbības, izmantojot fondus vai citas starpniekstruktūras, saskaņā ar noteikumiem, kas jānosaka investīciju pamatnostādnēs, pat ja šādas struktūras investē mazāko daļu no to investētajām summām ārpus Savienības un trešās valstīs, kas minētas 14. panta 2. punktā, vai investē mazāko daļu no to investētajām summām aktīvos, kas nav atbalsttiesīgi saskaņā ar šo regulu.”;

13)regulas 17. pantu groza šādi:

a)panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija ar katru īstenošanas partneri noslēdz garantijas nolīgumu par ES garantijas piešķiršanu līdz apjomam, kas ir jānosaka Komisijai, vai par atbalsta sniegšanu no InvestEU finanšu instrumenta.”;

b)panta 2. punktu groza šādi:

i) punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) sīki izstrādāti noteikumi par ES garantijas vai InvestEU finanšu instrumenta atbalsta sniegšanu saskaņā ar 19. pantu, t. sk. par finansēšanas un investīciju operāciju vai konkrētu instrumentu veidu portfeļu segumu un attiecīgajiem notikumiem, kas izraisa iespējamus ES garantijas vai InvestEU finanšu instrumenta izmantošanas pieprasījumus;”;

ii) punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f) īstenošanas partnera apņemšanās piekrist Komisijas un Investīciju komitejas lēmumiem par ES garantijas vai InvestEU finanšu instrumenta izmantošanu ierosinātajai finansēšanas vai investīciju darbībai, neskarot īstenošanas partnera lēmumu pieņemšanu par ierosināto finansēšanas vai investīciju darbību bez ES garantijas vai InvestEU finanšu instrumenta;”;

iii) punkta h) un i) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“h) finanšu un darbības ziņojumu sniegšana un uzraudzība attiecībā uz finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar ES garantiju un InvestEU finanšu instrumentu;

i) galvenie darbības rādītāji, jo īpaši attiecībā uz ES garantijas un InvestEU finanšu instrumenta izmantošanu, 3., 8. un 14. punktā izklāstīto mērķu un kritēriju izpildi, kā arī privātā kapitāla piesaisti;”;

14)regulas 18. pantu groza šādi:

a)panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“ES garantijas un InvestEU finanšu instrumenta izmantošanas prasības”;

b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. ES garantiju un InvestEU finanšu instrumenta atbalstu piešķir pēc tam, kad ir stājies spēkā garantijas nolīgums ar attiecīgo īstenošanas partneri.”;

c)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“ES garantija vai InvestEU finanšu instruments sedz finansēšanas un investīciju darbības tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst šajā regulā un noteiktos gadījumos attiecīgajās investīciju pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem un ja Investīciju komiteja ir secinājusi, ka minētās darbības atbilst prasībām attiecībā uz labuma gūšanu no ES garantijas vai InvestEU finanšu instrumenta. Īstenošanas partneri arī turpmāk atbild par to, lai finansēšanas un investīciju darbības atbilstu šai regulai un attiecīgajām investīciju pamatnostādnēm.”;

d)panta 3. punktu groza šādi:

i) punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Komisijai nav jāsedz īstenošanas partnerim nekādas administratīvās izmaksas vai maksas par finansēšanas un investīciju darbību īstenošanu saskaņā ar ES garantiju vai InvestEU finansēšanas instrumentu, izņemot gadījumus, kad politikas mērķi, uz kuriem ir vērsts īstenojamais finanšu produkts, un cenas pieejamība mērķa galasaņēmējiem vai sniegtā finansējuma veids pēc savas būtības ļauj īstenošanas partnerim pienācīgi pierādīt Komisijai, ka ir nepieciešams izņēmums.”;

ii) punktam pievieno šādu otro daļu:

“Neskarot pirmo daļu, īstenošanas partneriem ir tiesības uz atbilstošām maksām par tādu fiduciāro kontu pārvaldību, kuri attiecas uz InvestEU finanšu instrumentu.”;

e)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“Turklāt īstenošanas partneris var izmantot ES garantiju vai InvestEU finanšu instrumentu, lai segtu atgūšanas izmaksu attiecīgo daļu saskaņā ar 17. panta 4. punktu, ja vien šīs izmaksas nav atskaitītas no atgūšanas ieņēmumiem.”;

15)regulas 19. pantu groza šādi:

a)panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“ES garantijas un InvestEU finanšu instrumenta segums un noteikumi”;

b)panta 1. punktu groza šādi:

i) punkta pirmās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu:

“ES garantijas vai InvestEU finanšu instrumenta atlīdzību var samazināt pienācīgi pamatotos gadījumos, kas minēti 13. panta 2. punktā.”;

ii) punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Īstenošanas partnera riska darījumi, kurus tas uzņemas uz paša risku, ir atbilstīgi ES garantijas vai InvestEU finanšu instrumenta atbalstītajām finansēšanas un investīciju darbībām, ja vien izņēmuma kārtā politikas mērķi, uz kuriem ir vērsts īstenojamais finanšu produkts, pēc būtības nav tādi, ka īstenošanas partneris pamatoti nevarētu tajos ieguldīt savu riska uzņemšanās spēju.”;

c)panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“parāda produktus, kas minēti 16. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā;”;

d)pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a InvestEU finanšu instruments sedz:

a) parāda produktus, kas sastāv no 16. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajām garantijām un pretgarantijām:

i) pamatsummu un visus procentus un summas, kas pienākas īstenošanas partnerim, bet ko tas saskaņā ar finansēšanas darbību noteikumiem nav saņēmis līdz saistību neizpildes gadījumam;

ii) pārstrukturēšanas zaudējumus;

iii) zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām tirgos, kuros ilgtermiņa riska ierobežošanas iespējas ir limitētas;

b) citus atbalsttiesīgus finansējuma veidus, kas minēti 16. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā: īstenošanas partnera investētās vai aizdotās summas.

Pirmās daļas a) apakšpunkta i) punkta vajadzībām attiecībā uz pakārtoto parādu par saistību neizpildes gadījumu uzskata maksājuma atlikšanu, samazināšanu vai izbeigšanas pieprasīšanu.

InvestEU finanšu instruments aptver visus Savienības riska darījumus saistībā ar attiecīgajām finansēšanas un investīciju darbībām.”;

16)regulas 22. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Rezultātu pārskatu (“rezultātu pārskats”) izveido, lai nodrošinātu, ka Investīciju komiteja spēj veikt neatkarīgu, pārredzamu un saskaņotu izvērtējumu par pieprasījumiem ES garantijas vai attiecīgā gadījumā InvestEU finanšu instrumenta izmantošanai īstenošanas partneru ierosinātajām finansēšanas un investīciju darbībām.”;

17)regulas 23. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“ES garantija un InvestEU finanšu instruments nesedz EIB finansēšanas un investīciju darbības, kas ir šīs regulas darbības jomā, ja Komisija sniedz nelabvēlīgu atzinumu saskaņā ar EIB statūtu 19. pantā paredzēto procedūru.”;

18)regulas 24. pantu groza šādi:

a)panta 1. punkta pirmo daļu groza šādi:

i) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) izskata priekšlikumus par finansēšanas un investīciju darbībām, ko iesnieguši īstenošanas partneri segumam saskaņā ar ES garantiju vai atbalstam no InvestEU finanšu instrumenta un kas ir izturējušas 23. panta 1. punktā minēto politikas pārbaudi vai saņēmušas labvēlīgu atzinumu saskaņā ar EIB statūtu 19. pantā paredzēto procedūru;”;

ii) punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) pārbauda, vai finansēšanas un investīciju darbības, kurām piešķirtu ES garantijas vai InvestEU finanšu instrumenta atbalstu, atbilst visām attiecīgajām prasībām.”;

b)panta 4. punkta otrās daļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Neviens projekta izvērtējums, ko sagatavojis īstenošanas partneris, Investīciju komitejai nav saistošs attiecībā uz ES garantijas seguma vai InvestEU finanšu instrumenta atbalsta piešķiršanu finansēšanas vai investīciju darbībai.”;

c)panta 5. punktu groza šādi:

i) punkta otrās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Investīciju komitejas secinājumi, ar kuriem apstiprina ES garantijas segumu vai InvestEU finanšu instrumenta atbalstu finansēšanas vai investīciju darbībai, ir publiski pieejami un ietver apstiprināšanas pamatojumu un informāciju par darbību, jo īpaši tās aprakstu, darbības virzītāju un finanšu starpnieku identitāti un darbības mērķus.”;

ii) punkta piektās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Iesniegtajā informācijā iekļauj visus lēmumus, ar kuriem ir noraidīta ES garantijas vai InvestEU finanšu instrumenta atbalsta izmantošana.”;

d)panta 6. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja Investīciju komitejai ir lūgts apstiprināt ES garantijas vai InvestEU finanšu instrumenta atbalsta izmantošanu finansēšanas vai investīciju darbībai, kas ir mehānisms, programma vai struktūra ar apakšprojektiem, minētais apstiprinājums attiecas arī uz apakšprojektiem, izņemot gadījumus, kad Investīciju komiteja nolemj paturēt tiesības apstiprināt tos atsevišķi.”;

19)regulas 25. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) attiecīgā gadījumā palīdz projektu virzītājiem izstrādāt projektus, lai tie atbilstu 3. un 8. pantā noteiktajiem mērķiem un 14. pantā noteiktajiem atbalsttiesīguma kritērijiem, un veicina cita starpā arī svarīgu projektu visas Eiropas interesēs un agregatoru attīstīšanu maziem projektiem, tostarp ar šā punkta f) apakšpunktā minēto investīciju platformu starpniecību, ar noteikumu, ka šāda palīdzība neskar Investīciju komitejas secinājumus par ES garantijas vai InvestEU finanšu instrumenta segumu šādiem projektiem;”;

20)regulas 28. pantu groza šādi:

a)panta 2. punktam pievieno šādu otro daļu:

“Īstenošanas partneri ir atbrīvoti no ziņošanas par galvenajiem darbības un uzraudzības rādītājiem, kas noteikti III pielikumā, izņemot 1., 2., 5.2., 6.3. un 7.2. punktā minētos, ciktāl tie attiecas uz finansēšanas vai investīciju darbībām, no kurām labumu gūst galasaņēmēji, kas no īstenošanas partnera vai finanšu starpnieka saņem finansējumu vai investīcijas, kam piemēro ES garantiju vai InvestEU finanšu instrumenta atbalstu un kas nepārsniedz 100 000 EUR.”;

b)panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 241. un 250. pantu sagatavo ziņojumus par programmas InvestEU īstenošanu. Saskaņā ar Finanšu regulas 41. panta 5. punktu gada ziņojumā iekļauj informāciju par programmas īstenošanas līmeni salīdzinājumā ar tās mērķiem un darbības rādītājiem. Šajā nolūkā katrs īstenošanas partneris katru gadu sniedz informāciju, kas Komisijai ir vajadzīga ziņošanas pienākumu izpildei, t. sk. informāciju par ES garantijas vai InvestEU finanšu instrumenta darbību.

4. Katrs īstenošanas partneris reizi gadā iesniedz Komisijai ziņojumu par finansēšanas un investīciju darbībām, uz kurām attiecas šī regula, attiecīgi sagrupējot tās pa ES un dalībvalsts nodalījumiem. Katrs īstenošanas partneris informāciju par dalībvalsts nodalījumu iesniedz arī dalībvalstij, kuras nodalījumu tas īsteno. Ziņojums ietver izvērtējumu par atbilstību ES garantijas un InvestEU finanšu instrumenta izmantošanas prasībām un šīs regulas III pielikumā minētajiem galvenajiem darbības rādītājiem. Ziņojumā iekļauj arī darbības, statistikas, finanšu un grāmatvedības datus par katru finansēšanas vai investīciju darbību un paredzēto naudas plūsmu aplēses nodalījumu, politikas logu un fonda InvestEU līmeni. Ziņojumā var iekļaut arī informāciju par šķēršļiem, kas kavē investīcijas un kas ir konstatēti, veicot finansēšanas un investīciju darbības, uz kurām attiecas šī regula. Ziņojumos iekļauj informāciju, kas īstenošanas partneriem jāsniedz saskaņā ar Finanšu regulas 158. panta 1. punkta a) apakšpunktu.”;

21)regulas 35. pantu groza šādi:

a)panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Pārejas un citi noteikumi”;

b)panta 2. punktam pievieno šādu otro daļu:

“Atkāpjoties no Finanšu regulas 214. panta 4. punkta d) apakšpunkta, visus 2027. gadā saņemtos ieņēmumus no ES garantijas, kas izveidota ar Regulu (ES) 2015/1017, var izmantot ES garantijas uzkrājumam saskaņā ar šo regulu.”;

22)I pielikumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

ES GARANTIJAS SUMMAS KATRAM KONKRĒTAJAM MĒRĶIM

Indikatīvs sadalījums, kas minēts 4. panta 2. punkta ceturtajā daļā, finansēšanas un investīciju darbībām:

a) līdz 10 832 884 564 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b) līdz 7 204 245 489 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

c) līdz 7 566 973 583 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

d) līdz 3 048 206 437 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā.”;

23)III pielikuma 1. punktam pēc 1.4. apakšpunkta pievieno šādas divas daļas:

“Atkāpjoties no Finanšu regulas 2. panta 40. punkta, kad tiek noteikts sviras un multiplikācijas efekts finansēšanas un investīciju darbībām, kas nodrošina izpildes garantijas, riska seguma summu pielīdzina atmaksājamā finansējuma summai.

Atkāpjoties no Finanšu regulas 222. panta 3. punkta, lai panāktu multiplikācijas efektu, nav vajadzīgas finansēšanas un investīciju darbības, kas nodrošina izpildes garantijas.”;

24)V pielikumam pievieno šādu daļu:

“Šis pielikums attiecas arī uz InvestEU finanšu instrumentu.”.

2. pants
Grozījumi Regulā 2015/1017 [ESIF regula]

Regulu (ES) 2015/1017 groza šādi:

1)regulas 11.a pantu groza šādi:

a)panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Kombinēšana”;

b)pantā iekļauj šādu otro daļu:

“ES garantiju var piešķirt, lai segtu finansēšanas un investīciju darbības, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 ir kombinējamas, kā noteikts minētās regulas 7. panta 4. punktā, un tā var segt zaudējumus saistībā ar finansēšanas un investīciju darbībām, uz kurām attiecas kombinētais atbalsts.”;

2)regulas 16. pantu groza šādi:

a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF, reizi gadā ziņo Komisijai par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula. Ziņojumā ietver izvērtējumu par atbilstību prasībām ES garantijas izmantošanai un 4. panta 2. punkta f) apakšpunkta iv) punktā minētajiem galvenajiem rezultātu rādītājiem. Ziņojumā ietver arī statistikas, finanšu un grāmatvedības datus par katru EIB finansēšanas un investīciju operāciju un šādu datu kopsavilkumu.”;

b)panta 2. punktu svītro;

c)panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz 11.a pantā minēto kombinēšanu EIB un EIF katru gadu attiecīgi iesniedz Komisijai finanšu pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 212. panta 4. punktu. Šajos finanšu pārskatos iekļauj grāmatvedības datus par atbalstu, kas sniegts ar šajā regulā paredzēto ES garantiju, to skaidri nošķirot no atbalsta, kas sniegtas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/523 paredzēto ES garantiju.”;

3)regulas 22. panta 1. punkta piekto daļu svītro.

3. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2021/1153 [EISI]

Regulas (ES) 2021/1153 29. pantam pievieno šādu punktu:

“5. Garantiju, ko atbalsta no Savienības budžeta un ko sniedz EIB, izmantojot EISI parāda instrumentu, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) 1316/2013, var piešķirt, lai segtu finansēšanas un investīciju darbības, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523* ir kombinējamas, kā noteikts minētās regulas 7. pantā, un tā var segt zaudējumus saistībā ar finansēšanas un investīciju darbībām, uz kurām attiecas kombinētais atbalsts.”

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/523/oj ).

4. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2021/695 [“Apvārsnis Eiropa”]

Regulas (ES) 2021/695 57. pantam pievieno šādu punktu:

“3. Garantiju, ko atbalsta no Savienības budžeta un ko sniedz EIB, izmantojot InnovFin parāda mehānismu, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) 1290/2013 un Regulu (ES) 1291/2013, var piešķirt, lai segtu finansēšanas un investīciju darbības, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523* ir kombinējamas, kā noteikts tās 7. pantā, un tā var segt zaudējumus no finanšu produkta, kas ietver finansēšanas un investīciju darbības un uz ko attiecas kombinētais atbalsts.”.

5. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1. FRAMEWORK OF THE PROPOSAL

1.1. Title of the proposal

1.2. Policy area(s) concerned

1.3. Objective(s)

1.3.1. General objective(s)

1.3.2. Specific objective(s)

1.3.3. Expected result(s) and impact

1.3.4. Indicators of performance

1.4. The proposal/initiative relates to:

1.5. Grounds for the proposal/initiative

1.5.1. Requirement(s) to be met in the short or long term including a detailed timeline for roll-out of the implementation of the initiative

1.5.2. Added value of EU involvement

1.5.3. Lessons learned from similar experiences in the past

1.5.4. Compatibility with the multiannual financial framework and possible synergies with other appropriate instruments

1.5.5. Assessment of the different available financing options, including scope for redeployment

1.6. Duration of the proposal/initiative and of its financial impact

1.7. Method(s) of budget implementation planned

2. MANAGEMENT MEASURES

2.1. Monitoring and reporting rules

2.2. Management and control system(s)

2.2.1. Justification of the budget implementation method(s), the funding implementation mechanism(s), the payment modalities and the control strategy proposed

2.2.2. Information concerning the risks identified and the internal control system(s) set up to mitigate them

2.2.3. Estimation and justification of the cost-effectiveness of the controls (ratio between the control costs and the value of the related funds managed), and assessment of the expected levels of risk of error (at payment & at closure)

2.3. Measures to prevent fraud and irregularities

3. ESTIMATED FINANCIAL IMPACT OF THE PROPOSAL/INITIATIVE

3.1. Heading(s) of the multiannual financial framework and expenditure budget line(s) affected

3.2. Estimated financial impact of the proposal on appropriations

3.2.1. Summary of estimated impact on operational appropriations

3.2.1.1. Appropriations from assigned revenues (see chapter 3.3)

3.2.2. Estimated output funded from operational appropriations (not to be completed for decentralised agencies)

3.2.3. Summary of estimated impact on administrative appropriations

3.2.3.1. Appropriations from voted budget

3.2.4. Estimated requirements of human resources

3.2.4.1. Financed from voted budget

3.2.5. Overview of estimated impact on digital technology-related investments

3.2.6. Compatibility with the current multiannual financial framework

3.2.7. Third-party contributions

3.3. Estimated impact on revenue

4. Digital dimensions

4.1. Requirements of digital relevance

4.2. Data

4.3. Digital solutions

4.4. Interoperability assessment

4.5. Measures to support digital implementation

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma nosaukums

Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko groza Regulu (ES) 2021/523 [InvestEU regula], lai palielinātu ES garantijas efektivitāti un vienkāršotu ziņošanas prasības, un groza Regulas (ES) 2015/1017, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/2115

1.2. Attiecīgās politikas jomas

Investīcijas Savienības politikas prioritātēs

Konkurētspējas kompass

Tīras rūpniecības kurss

1.3. Mērķi

1.3.1. Vispārīgie mērķi

“Jauns plāns ilgtspējīgai Eiropas labklājībai un konkurētspējai”

1.3.2. Konkrētie mērķi

1. “Jauna tīras rūpniecības kursa izveide un investīciju būtiska palielināšana”

Palielinot garantiju, kas pieejama fonda InvestEU ietvaros, un atvieglojot dalībvalstīm iespēju tajā veikt iemaksas un gūt labumu no tās, priekšlikumā ir ierosināta papildu riska dalīšanas spēja ar nolūku:

— mazināt tirgus nepilnības attiecībā uz investīcijām Savienībā un piesaistīt privātās investīcijas Savienības politikas prioritāšu atbalstam,

— investēt tīras enerģijas infrastruktūrā un tehnoloģijās, kā arī stratēģiskās tehnoloģiju nozarēs,

— attiecībā uz riska absorbēšanas pasākumiem – atvieglot iespēju komercbankām, investoriem un iespējkapitāla fondiem finansēt ilgtspējīgus, inovatīvus un strauji augošus uzņēmumus.

2. “Uzņēmējdarbības atvieglošana”

Ierosinot vairākus elementus programmas InvestEU īstenošanas vienkāršošanai, priekšlikums palīdz sasniegt mērķi samazināt administratīvo slogu un ziņošanas pienākumus par vismaz 25 % visiem uzņēmumiem un par 35 % maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

1.3.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Paredzams, ka ar šo priekšlikumu nodrošinātā papildu finansēšanas spēja pašreizējā finansēšanas periodā privātās un publiskās investīcijās piesaistīs ap 50 miljardiem EUR. Ap 25 miljardiem EUR tiks piesaistīti, pateicoties ES garantijas palielinātajai summai 2,5 miljardi EUR, un vēl aptuveni 25 miljardi EUR tiks piesaistīti, izmantojot uzlaboto garantiju spēju, kas darīta pieejama, kombinējot InvestEU atbalstu ar līdzšinējiem instrumentiem, kurus pārvalda Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Investīciju fonds (EIF). Papildu finansēšanas spēja ļaus turpināt InvestEU finanšu produktu sekmīgu īstenošanu un piedāvās jaunas garantijas jauniem vai atjauninātiem finanšu produktiem, kas paredzēti nesenākajām politikas iniciatīvām, piemēram, tīras rūpniecības kursa jomā, vai atbalstam jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem digitālās un inovatīvās nozarēs.

Ievērojama šādu investīciju daļa varētu būt vērsta uz augstāka riska produktiem un saņēmējiem (piemēram, EIB tematiskajiem riska parāda produktiem, EIF pašu kapitālu un MVU garantijām), tādējādi būtiski palielinot InvestEU riska uzņemšanās spēju. Ja tiks īstenotas tiesību akta priekšlikumā ierosinātās izmaiņas, paredzams, ka dalībvalsts nodalījumā tiks piesaistītas papildu investīcijas. ES garantijas 25 % palielinājums 2,5 miljardu EUR apmērā nāk par labu arī valsts attīstību veicinošām bankām un starptautiskām finanšu iestādēm, kurām tā ir pieejama kā īstenošanas partneriem.

Turklāt programmas InvestEU starpposma novērtējumā tika ieteikts nodrošināt tirgum piedāvāto finanšu produktu nepārtrauktību un izvairīties no neregularitātes, jo tā ne tikai radītu iztrūkumu tik ļoti nepieciešamajā Savienības atbalstā politikas prioritātēm, bet arī sarežģītu finanšu starpnieku un galasaņēmēju situāciju. Vairāki EIB grupas īstenotie finanšu produkti jau ir gandrīz izsmēluši tiem piešķirto ES garantiju, savukārt jaunākajā uzaicinājumā izteikt ieinteresētību citu īstenošanas partneru pieprasījums bija pārāk liels.

Paredzams, ka administratīvā sloga samazinājums (galvenokārt vienkāršoto ziņošanas prasību dēļ) būs ievērojams, un, ņemot vērā InvestEU daudzslāņaino īstenošanas struktūru, priekšlikumiem būs plašāka ietekme uz dažādiem dalībniekiem (īstenošanas partneriem, finanšu starpniekiem, galasaņēmējiem).

1.3.4. Darbības rādītāji

InvestEU regulas III pielikumā ir sniegts saraksts ar galvenajiem darbības un uzraudzības rādītājiem, par kuriem arī turpmāk tiks ziņots un kuri tiks uzraudzīti, lai novērtētu gan piesaistīto investīciju kopējo apjomu, gan to, cik lielā mērā šādas investīcijas aptver galvenās noteiktās politikas jomas.

Attiecībā uz kopējām piesaistītajām investīcijām ir paredzams, ka fonds InvestEU piesaistīs 372 miljardus EUR, kas saskaņā ar šo priekšlikumu tiks palielināti līdz vismaz 420 miljardiem EUR. Īstenošanas partneru investīciju mērķrādītājs Savienības klimata un vides mērķu sasniegšanai būtu jāsaglabā 60 % apmērā ilgtspējīgas infrastruktūras politikas logam un 30 % apmērā fondam InvestEU kopumā, ievērojot metodiku, kas aprakstīta Komisijas 2021. gada 6. maija paziņojumā C(2021) 3316 final.

Attiecībā uz vienkāršošanas ietekmi ir paredzams, ka ierosinātie vienkāršošanas pasākumi visā attiecīgo ES programmu darbības laikā kopumā radīs aptuveni 350 miljonu EUR izmaksu ietaupījumus īstenošanas partneriem, finanšu starpniekiem un galasaņēmējiem.

1.4. Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

 jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 18

 esošas darbības pagarināšanu

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1. Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, t. sk. sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Programmas InvestEU īstenošana turpinās, un tā nodrošina investīciju vajadzības dažādās svarīgās nozarēs, kas saistītas ar Savienības ilgtermiņa mērķiem konkurētspējas, ilgtspējas un iekļaujošas izaugsmes jomā, piemēram, jaunie mobilitātes modeļi, atjaunīgie energoresursi, energoefektivitāte, pētniecība un inovācija, digitalizācija, izglītība un prasmes, sociālā ekonomika un infrastruktūra, aprites ekonomika, dabas kapitāls, klimatrīcība un mazo un vidējo uzņēmumu izveide un izaugsme (jaunuzņēmumi un augoši uzņēmumi).

Priekšlikums padara programmas InvestEU īstenošanu efektīvāku, kas nāk par labu galasaņēmējiem un finansētājiem (starpniekiem), vienlaikus stiprinot tās vērienīgumu un spējas, t. sk. piesaistot dalībvalstu iemaksas. Tas nemaina programmas īstenošanas sākotnējo grafiku, kas ļauj apstiprināt jaunas finansēšanas un investīciju darbības līdz 2027. gada beigām un parakstīt tās līdz 2028. gada beigām.

1.5.2. Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība

Savienības līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)

Priekšlikuma mērķis ir stiprināt programmas InvestEU efektivitāti un lietderību. Tā kā tā ir Savienības programma, ko 2021. gadā ar InvestEU regulu izveidoja Eiropas Parlaments un Padome, jebkādas izmaiņas, kas tai varētu būt nepieciešamas, var ietekmēt tikai Savienība.

Paredzamā Savienības pievienotā vērtība (ex post)

Programma InvestEU dod iespēju īstenošanas partneriem veikt finansēšanas un investīciju darbības īpaši noteiktās Savienības politikas stratēģisko mērķu jomās. Piesaistot privātās un publiskās investīcijas, vajadzības gadījumā – ar finanšu iestāžu un fondu starpniecību, tiek nodrošināts multiplikācijas efekts. Tas palīdz novērst tirgus nepilnības un nodrošināt finanšu līdzekļu pieejamību uzņēmumiem un projektiem, kas citādi ar samērīgiem noteikumiem nebūtu raduši finansējumu, un tādējādi paaugstināt kopējo investīciju līmeni Savienībā un līdz ar to izaugsmi un nodarbinātību. Priekšlikums, kurā ņemtas vērā InvestEU starpposma novērtējumā gūtās atziņas (sk. turpmāk 1.5.3. punktu), stiprinās programmu un tādējādi palielinās tās ietekmi.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Programmai InvestEU 2024. gadā tika veikts starpposma novērtējums, pamatojoties uz neatkarīga vērtētāja pētījumu. Tika konstatēts, ka programmas InvestEU ietvaros īstenošanas partneri piedāvā visaptverošu finansēšanas produktu klāstu, lai apmierinātu dažādas tirgus vajadzības, un ka tāpēc šai programmai bija izšķiroša nozīme Savienības steidzamo, pieaugošo un jauno investīciju vajadzību apmierināšanā. Īstenošanas partneri ierosināja samazināt ziņošanas pienākumus, ņemot vērā to, ka tie visi (kas garantiju izvērš netiešā pārvaldībā) ir finanšu iestādes, kurām ir veikts pīlāru novērtējums. Turklāt tika konstatēts, ka programmas budžets ir nepietiekams, ņemot vērā lielo pieprasījumu un ievērojamās investīciju vajadzības. Ja netiks palielināts budžets, pēc 2025. gada beigsies jaunu apstiprinājumu piešķiršana dažiem politikas prioritāšu produktiem.

1.5.4. Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Priekšlikums pilnībā atbilst daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam. Priekšlikumā ir paredzēti papildu uzkrājumi 1 miljarda EUR apmērā, lai nodrošinātu uzkrājumus, kas nepieciešami ES garantijas palielināšanai fonda InvestEU ietvaros par 2,5 miljardiem EUR. Rezervju izmantošana un daudzgadu finanšu shēmas (DFS) grozīšana nav nepieciešama. ES garantijas palielinājums pilnībā atbilst arī apsvērumam par InvestEU uzkrājumu mērķrādītāja sasniegšanu ar mazākām iemaksām no jaunām apropriācijām 2026. un 2027. gadā.

Uzkrājumu palielinājums par 1 miljardu EUR izriet no atmaksājumiem, kas iegūti no līdzšinējiem instrumentiem, un no pārpalikumiem kopējā uzkrājumu fondā, kas saistīts ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) nodalījumu. Kopš šīs DFS darbības sākuma atmaksājumi no finanšu instrumentiem un ESIF pārpalikumi ir piešķirti InvestEU un publiskā sektora aizdevumu mehānismam (PSAM). Pamatojoties uz atmaksāšanas prognozēm, PSAM uzkrājumiem līdz šīs DFS beigām ir iezīmēti 250 miljoni EUR.

Tajā pašā laikā, izmantojot kombinācijas, priekšlikums nodrošina arī juridisko pamatu, saskaņā ar kuru var daļēji paplašināt trīs līdzšinējo garantiju (un to pamatā esošo uzkrājumu) izmantošanu par labu InvestEU darbībām, ko īsteno EIB grupa. Līdzšinējie instrumenti ir ESIF, EISI parāda instruments un InnovFin parāda mehānisms. Šim komponentam būs potenciāla ietekme uz to, kādā apmērā un kad būs pieejami nākotnē gaidāmie atmaksājumi no līdzšinējiem finanšu instrumentiem un pārpalikumu atmaksājumi no ESIF uzkrājumiem.

1.5.5. Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, t.sk. pārdales iespējas, novērtējums

Tiek ierosināts:

— palielināt atļautās budžeta garantijas summu, izvēršot paredzamos atmaksājumus no līdzšinējiem instrumentiem un ESIF pārpalikumus, lai finansētu attiecīgo InvestEU garantijas papildu nodrošinājumu, ļaujot EIB grupai un citiem īstenošanas partneriem segt papildu ES garantijas jaunās InvestEU darbības,

— atļaut paplašināt divu līdzšinējo finanšu instrumentu un ESIF garantijas (un attiecīgo uzkrājumu) izmantošanu, lai ar EIB grupas starpniecību segtu turpmākas InvestEU darbības, vienlaikus radot atmaksājumus.

1.6. Priekšlikuma/iniciatīvas un tā/tās finansiālās ietekmes ilgums

 ierobežots ilgums

 spēkā no grozījumu pieņemšanas datuma līdz 2027. gada decembrim

 finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām no 2025. līdz 2027. gadam un uz maksājumu apropriācijām ES garantijas nodrošināšanai no 2025. līdz 2028. gadam. Kombināciju finansiālā ietekme ietver aizkavētus un, iespējams, mazākus budžeta ieņēmumus (saistībā ar atmaksājumiem no līdzšinējiem finanšu instrumentiem) un pārpalikumus no ESIF uzkrājuma.

 beztermiņa

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7. Plānotās budžeta izpildes metodes 19

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība

 ko veic tās struktūrvienības, t. sk. personāls ES delegācijās

 ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

 trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

 starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, Ziemeļvalstu Investīciju bankai, Eiropas Padomes Attīstības bankai)

 Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

 Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

 publisko tiesību subjektiem

 privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

 dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

 struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

 struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai.

Piezīmes

Nav

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Īstenošanas partneriem ir pienākums regulāri ziņot Komisijai saskaņā ar InvestEU regulu un Finanšu regulu. Īstenošanas partneri arī ziņo par konkrētiem datiem, kas saistīti ar valsts atbalstu. Uzraudzības nolūkā tiem ir jāpiemēro pašiem savi noteikumi un procedūras, kuras saskaņā ar Finanšu regulas 157. pantu (“pīlāru novērtējums”) ir novērtētas kā atbilstošas minētajā pantā noteiktajām prasībām.

Attiecībā uz ziņošanu par programmu InvestEU un ESIF priekšlikumā paredzēts, ka šādu ziņojumu sniegšanas biežumu samazina no reizes pusgadā uz reizi gadā.

Lai sagatavotu Savienības gada finanšu pārskatus, InvestEU īstenošanas partneri saskaņā ar Finanšu regulas 212. panta 4. punktu sniedz Komisijai revidētus finanšu pārskatus par tiem piešķirtās budžeta garantijas daļu. Ja InvestEU garantija tiek kombinēta ar citām budžeta garantijām vai līdzšinējiem finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar atšķirīgiem juridiskajiem pamatiem, revidētos finanšu pārskatus sniegs īstenošanas partneris, un tajos tiks iekļauta informācija par garantijas daļu, kas atbalstīta ar līdzšinējiem finanšu instrumentiem vai citu budžeta garantiju tā, lai Komisijas grāmatvedībā to varētu nošķirt no garantijas daļas, kas tiek atbalstīta ar InvestEU regulu, ievērojot piemērojamās riska dalīšanas noteikumu struktūras.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1. Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

ES garantiju fonda InvestEU ietvaros īsteno tikai netiešā pārvaldībā ar īstenošanas partneru starpniecību, kuri parasti arī sniedz ieguldījumu galasaņēmējiem paredzētajā atbalstā. Īstenošanas partneri ir EIB, EIF, starptautiskas finanšu iestādes, valsts attīstību veicinošas bankas un iestādes un citi finanšu starpnieki, kas ir Savienības struktūras, kuras regulē un/vai uzrauga banku sektors.

Finansēšanas un investīciju darbības, kas saņem ES garantijas atbalstu, arī turpmāk būs īstenošanas partneru vadības struktūru apstiprinātas darbības, un tām šīm darbībām jāpiemēro savi uzticamības pārbaudes un kontroles pasākumi. Īstenošanas partneri reizi gadā iesniedz Komisijai revidētus finanšu pārskatus.

2.2.2. Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Atļautās ES garantijas papildu summa tiks finansēta no paredzamajiem atmaksājumiem, kas iegūti no līdzšinējiem instrumentiem un garantijām, ko Komisija daļēji jau ir atguvusi vai ko paredzēts atgūt līdz 2027. gada beigām.

Risks Savienības budžetam ir saistīts ar budžeta garantiju, ko Savienība sniedz īstenošanas partneriem to finansēšanas un investīciju darbībām. ES garantija ir neatsaucama, beznosacījumu un pēc pieprasījuma nodrošināta garantija aptvertajām darbībām, parasti pamatojoties uz portfeli. Savienības budžets un īstenošanas partneris dalītā veidā uzņemas risku, kas saistīts ar atlīdzību par darbībām, atkarībā no riska dalīšanas struktūrām, kas ir definētas garantijas nolīgumos.

ES garantijai ir noteikta robeža – 28 652 310 073 EUR.

Budžeta iegrāmatojums (“p.m.”), kas atspoguļo budžeta garantiju īstenošanas partnerim, tiktu izmantots vienīgi tad, ja garantija faktiski tiks pieprasīta, un to nevar pilnībā nosegt, izmantojot uzkrājumu līdz 2030. gada beigām (pakāpenisks finansējums 11 460 924 029 EUR apmērā). Uzkrājumu likme 40 % līmenī ir balstīta uz iepriekšējo pieredzi saistībā ar ESIF un finanšu instrumentiem un pielāgota InvestEU ietvaros īstenotajiem finanšu produktiem. Uzkrājumu likme ir izmantota kā atsauce ex ante riska novērtējumos, piešķirot gandrīz 90 % no esošās InvestEU garantijas.

Iespējamās saistības attiecībā uz dalībvalsts nodalījumu ir pilnīgi nosegtas, izmantojot katras attiecīgās dalībvalsts kompensējošo garantiju.

Ierosinātais InvestEU finanšu instruments nerada iespējamās saistības.

Finansēšanas un investīciju darbības saistībā ar InvestEU tiek veiktas saskaņā ar īstenošanas partneru standarta reglamentu un pareizas banku darbības praksi. Īstenošanas partneri un Komisija noslēdz garantijas nolīgumu, kurā sīki izklāstīti noteikumi un procedūras saistībā ar fonda InvestEU īstenošanu.

Tā kā īstenošanas partneris parasti uzņemas daļu riska un sniedz finansiālu ieguldījumu, Savienības un īstenošanas partnera intereses ir attiecīgi saskaņotas, un tas mazina risku Savienības budžetam. Īstenošanas partneri ir arī finanšu iestādes ar attiecīgiem noteikumiem un procedūrām, kuras tiek novērtētas, izmantojot pīlāru novērtējumu, saskaņā ar Finanšu regulu.

Komisija pārbauda darbību atbilstību politikai un to pēc tam par to ziņo Investīciju komitejai, kuras sastāvā ir neatkarīgi eksperti, kas piešķir tiesības izmantot ES garantiju vai InvestEU finanšu instrumentu.

Komisija reizi gadā no īstenošanas partneriem saņems revidētus finanšu pārskatus par darbībām.

2.2.3. Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

Ar šo priekšlikumu netiek piemēroti nekādi (jauni) kontroles pasākumi. Vienkāršošanas nolūkā ar to tiek atceltas dažas ziņošanas prasības, it īpaši samazinot ziņošanas biežumu.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Saskaņā ar InvestEU regulas un Finanšu regulas prasībām ir jāveic atlasīto īstenošanas partneru pīlāru novērtējums, kas paredzēts Finanšu regulas 157. pantā un kas nodrošina iekšējās kontroles un neatkarīgu ārējās revīzijas sistēmu stabilu kvalitāti. Turklāt tiem ir jāatbilst Finanšu regulas X sadaļā noteiktajām prasībām. Īstenošanas partneriem kā finanšu iestādēm ir izveidotas iekšējās kontroles sistēmas. Tā kā fonds InvestEU nodrošina atmaksājamu atbalstu, īstenošanas partneri piemēro uzticamības pārbaudes un uzraudzības un kontroles pasākumus, ja vien pīlāru novērtējumā netiek konstatēti trūkumi. InvestEU regulas 30. pantā ir noteikts, ka saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, t. sk. tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	02.02.01 InvestEU garantija	Dif./nedif. 20	no EBTA valstīm 21	no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm 22	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
	02.02.02 InvestEU garantijas nodrošinājums	Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	JĀ

Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Nav

3.2. Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1. Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

 Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

 Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1. Apropriācijas no piešķirtajiem ieņēmumiem (sk. 3.3. nodaļu)

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

ĢD: GROW			Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2025	2026	2027
Darbības apropriācijas
02.02.02 InvestEU garantijas nodrošinājums	Saistības	1.a	650	200	150	1000
	Maksājumi	2.a	650	200	150	1000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 23
Budžeta pozīcija		3				0,000
KOPĀ apropriācijas GROW ĢD	Saistības	= 1.a + 1.b + 3	650	200	150	1000
	Maksājumi	= 2.a + 2.b + 3	650	200	150	1000

			Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2025	2026	2027
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	4	650	200	150	1000
	Maksājumi	5	650	200	150	1000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		6	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas	Saistības	= 4 + 6	650	200	150	1000
1. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Maksājumi	= 5 + 6	650	200	150	1000

			Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2025	2026	2027
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)	Saistības	4	650	200	150	1000
	Maksājumi	5	650	200	150	1000
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)		6	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas	Saistības	= 4 + 6	650	200	150	1000
1.–6. izdevumu kategorijā (atsauces summa)	Maksājumi	= 5 + 6	650	200	150	1000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi” 24

ĢD: GROW			Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
			2025	2026	2027
 Cilvēkresursi			0,000	0,000	0,000	0,000
 Citi administratīvie izdevumi			0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ GROW ĢD	Apropriācijas		0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ		(Saistību summa = maksājumu summa)	0,000	0,000	0,000	0,000

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
		2025	2026	2027
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas	Saistības	650	200	150	1000
1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Maksājumi	650	200	150	1000

3.2.2. Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus 			Gads 2025		Gads 2026			Gads 2027				Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
	IZNĀKUMI
	Veids 25	Vidējās izmaksas	Skaits	Izmaksas		Skaits	Izmaksas		Skaits		Izmaksas			Kopējais skaits	Kopējās izmaksas
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 26 “Jauna tīras rūpniecības kursa izveide un investīciju būtiska palielināšana”
— Iznākumi	Papildu investīcijas 25 miljardu EUR apmērā			650			200				150			25 000	1000
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1				650			200				150			25 000	1000
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 “Uzņēmējdarbības atvieglošana”
— Iznākumi	Izmaksu ietaupījums, samazinot īstenošanas partneru, finanšu starpnieku un galasaņēmēju sagatavoto ziņojumu skaitu			0			0				0
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2				0			0			0				350
KOPĀ				650			200				150				1000

3.2.3. Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

 Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

 Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.4. Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

 Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

 Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1. Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 27

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS		Gads	Gads	Gads	Gads
		2024	2025	2026	2027
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		0	0	0	0
20 01 02 03 (ES delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01(līgumdarbinieki (AC), valstu norīkotie eksperti (END), ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	0
20 02 03 (līgumdarbinieki (AC), vietējie darbinieki (AL), valstu norīkotie eksperti (END) un jaunākie eksperti delegācijās (JPD) ES delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	– galvenajā mītnē	0	0	0	0
	– ES delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (līgumdarbinieki (AC), valstu norīkotie eksperti (END) – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (līgumdarbinieki (AC), valstu norīkotie eksperti (END) – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		0	0	0	0

Ņemot vērā vispārējo sarežģīto situāciju 7. izdevumu kategorijā gan personāla, gan apropriāciju līmeņa ziņā, nepieciešamos cilvēkresursus nodrošinās ĢD darbinieki, kuri jau ir iesaistīti darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD vai citos Komisijas dienestos.

3.2.5. Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
IT izdevumi (korporatīvie)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.6. Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

 pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Šis priekšlikums tiks finansēts, izmantojot piešķirtos ieņēmumus no atmaksājumiem, kurus radījuši līdzšinējie finanšu instrumenti, kā arī no ESIF pārpalikumiem.

Šim priekšlikumam nebūs vajadzīgi ne papildu Savienības budžeta resursi, ne pārplānošana.

 jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

 jāpārskata DFS

3.2.7. Trešo personu iemaksas

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

 nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

 ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	Gads 2024	Gads 2025	Gads 2026	Gads 2027	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3. Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

 Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

 Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

 pašu resursus

 citus ieņēmumus

 norādīt, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā (2025) pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 28
		2026	2027
6 4 1 (Iemaksas no finanšu instrumentiem – piešķirtie ieņēmumi)	650	200	150

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

02.02.02 InvestEU garantijas nodrošinājums

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

Priekšlikumā noteikts, ka Komisijai ES garantijas nodrošinājumam ir jāpiešķir atmaksājumi no InvestEU regulas IV pielikumā minētajām programmām un no ESIF pārpalikumiem 1 miljarda EUR apmērā, lai to palielinātu par 2,5 miljardiem EUR.

Tāpēc Savienības papildu finanšu saistības 2,5 miljardu EUR apmērā ir balstītas uz atbilstošo nodrošinājumu 1 miljarda EUR apmērā, kas izriet no atmaksājumiem, kuri atgūti no EIB grupas, vai no garantijas, kas atbrīvota no EIB grupas, kā izklāstīts turpmāk:

— līdz 700 miljoniem EUR no ESIF pārpalikumiem 2025.–2027. gadā,

— vismaz 300 miljoni EUR no atmaksājumiem, kas iegūti no līdzšinējiem finanšu instrumentiem, kuri uzskaitīti InvestEU regulas IV pielikumā.

4. Digitālā dimensija

Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta Regula (ES) 2024/903, ar ko nosaka pasākumus augsta līmeņa publiskā sektora sadarbspējai visā Savienībā, nav piemērojama šim priekšlikumam.

4.1. Digitālās vajadzības

Priekšlikums ir novērtēts kā tāds, kam nav digitālas vajadzības, jo tas nerada vai nenosaka jaunas datu rindas salīdzinājumā ar InvestEU regulu. Ciktāl priekšlikums ļauj no fonda InvestEU atbalstīt jaunas finansēšanas un investīciju darbības, ietekmes un darbības rezultātu izsekošanai jāizmanto esošie rādītāji, kā arī ziņošanas un uzraudzības sistēmas.

4.2. Dati

Neattiecas (sk. iepriekš 4.1. punktu)

4.3. Digitālie risinājumi

Neattiecas (sk. iepriekš 4.1. punktu)

4.4. Sadarbspējas novērtējums

Neattiecas (sk. iepriekš 4.1. punktu)

4.5. Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

Neattiecas (sk. iepriekš 4.1. punktu)

(1) COM(2025)30 final.

(2) https://commission.europa.eu/about/departments-and-executive-agencies/economic-and-financial-affairs/evaluation-reports-economic-and-financial-affairs-policies-and-spending-activities/interim-evaluation-investeu-programme_en .

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).

(4) Šie instrumenti ir uzskaitīti InvestEU regulas IV pielikumā.

(5) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulas (ES) Nr. 1092/2010, (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010, (ES) Nr. 1095/2010 un (ES) 2021/523 groza attiecībā uz dažām ziņošanas prasībām finanšu pakalpojumu un ieguldījumu atbalsta jomā, ko likumdevēji pašlaik pieņem.

(6) https://commission.europa.eu/document/download/e6cd4328-673c-4e7a-8683-f63ffb2cf648_lv?filename=Political%20Guidelines%202024-2029_EN.pdf .

(7) Komisijas dienestu darba dokuments “Executive Summary of the Evaluation – InvestEU interim evaluation” (Novērtējuma kopsavilkums – InvestEU starpposma novērtējums) (SWD(2024)228 final, 30.9.2024.).

(8) Programmas InvestEU starpposma novērtējums – galīgais ziņojums, 1.10.2024.

(9) Sk. arī 5. zemsvītras piezīmi. Attiecībā uz InvestEU Komisija jau bija ierosinājusi samazināt ziņošanas biežumu, bet šā priekšlikuma sagatavošanas laikā Eiropas Parlaments un Padome vēl nebija pieņēmuši galīgo redakciju.

(10) OV C (..), (..), (..]). lpp.

(11) OV C (..), (..), (..]). lpp.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1139 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (OV L 247, 13.7.2021., 1. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(16) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

(18) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(19) Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu sk. BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .

(20) Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(21) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(22) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(23) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un Savienības programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(24) Nepieciešamās apropriācijas būtu jānosaka, izmantojot gada vidējo izmaksu rādītājus, kas pieejami attiecīgajā BUDGpedia tīmekļa vietnē.

(25) Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(26)

Kā aprakstīts 1.3.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(27) Zem tabulas norādiet, cik pilnslodzes ekvivalenta vienību no tabulā norādītā skaita jūsu ģenerāldirektorātā jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai var tikt pārdalītas un kādas ir jūsu neto vajadzības.

(28) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.