EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 5.3.2025

COM(2025) 73 final

2025/0043(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu 2025.–2029. gada protokolu, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Kotdivuāras Republiku un Eiropas Kopienu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem konkrētās rīcībpolitikas noteikumiem

•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes analīze

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

Sarunās apspriestajā nolīgumā ir iekļauta klauzula par to, kādas būs sekas, ja tiks pārkāpti būtiski cilvēktiesību elementi, kas noteikti Samoa nolīguma 4 9. pantā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

2025/0043 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu 2025.–2029. gada protokolu, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Kotdivuāras Republiku un Eiropas Kopienu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)2008. gada 17. martā Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 242/2008 6 , ar ko noslēdz Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Kotdivuāras Republiku un Eiropas Kopienu (“nolīgums”). Nolīgums stājās spēkā 2008. gada 18. aprīlī.

(2)Iepriekšējais nolīguma īstenošanas protokols 2024. gada 31. jūlijā zaudēja spēku.

(3)2024. gada 4. martā 7 Padome pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Kotdivuāras Republiku, lai vienotos par jaunu nolīguma īstenošanas protokolu (“protokols”).

(4)Sarunas sekmīgi noslēdzās ar protokola parafēšanu 2024. gada 21. novembrī.

(5)Protokola mērķis ir ļaut Eiropas Savienības kuģiem zvejot Kotdivuāras zvejas zonā, bet Savienībai un Kotdivuāras Republikai – ciešāk sadarboties, lai īstenotu ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku un veicinātu to, lai zvejas resursi Kotdivuāras zvejas zonā un Atlantijas okeānā tiktu izmantoti atbildīgi un lai darba apstākļi zvejniecībā būtu pienācīgi.

(6)Tādēļ protokols būtu Eiropas Savienības vārdā jāparaksta ar nosacījumu, ka vēlāk to noslēgs.

(7)Ņemot vērā Kotdivuāras zvejas zonā notiekošo Savienības zvejas darbību lielo saimniecisko nozīmi un to, ka pēc iespējas jāsaīsina laikposms, uz kādu šīs darbības tiek pārtrauktas, protokols no tā parakstīšanas līdz spēkā stāšanās dienai būtu jāpiemēro provizoriski.

(8)Saskanīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 8 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš savu atzinumu sniedzis [ierakstīt, kurā datumā],

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības vārdā un ar nosacījumu, ka attiecīgais akts tiks noslēgts, apstiprina tā protokola parakstīšanu, ar ko 2025.–2029. gadā īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Kotdivuāras Republiku un Eiropas Kopienu (“protokols”).

Parakstāmā protokola teksts ir pievienots šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Protokolu saskanīgi ar tā 20. pantu no parakstīšanas līdz spēkā stāšanās dienai piemēro provizoriski.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķi

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB 9 struktūrā 

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 10  

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķi

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–    Priekšlikumu/iniciatīvu piemēro četrus gadus – no parakstīšanas dienas 2025. gadā līdz 2029. gadam.

–    Finansiālā ietekme no 2025. līdz 2030. gadam

 Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 11   

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

– ko veic tās struktūrvienības, arī personāls Savienības delegācijās;

–    ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– EIB un Eiropas Investīciju fondam;

– Finanšu regulas 211. un 212. pantā minētajām struktūrām;

– publisko tiesību subjektiem;

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

– tiesību subjektiem vai personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

MARE ĢD				2025	2026	2027	2028	KOPĀ
□ Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija 08.05.01	Saistības		(1)	0,740	0,740	0,740	0,740	2,960
	Maksājumi		(2)	0,740	0,740	0,740	0,740	2,960
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 15
KOPĀ MARE ĢD apropriācijas	Saistības		=1+1a+3	0,740	0,740	0,740	0,740	2,960
	Maksājumi		=2+2a+3	0,740	0,740	0,740	0,740	2,960
□    KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības		(4)	0,740	0,740	0,740	0,740	2,960
	Maksājumi		(5)	0,740	0,740	0,740	0,740	2,960
□ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem			(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 2. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas		Saistības	=4+6	0,740	0,740	0,740	0,740	2,960
		Maksājumi	=5+6	0,740	0,740	0,740	0,740	2,960

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekšējo iedaļu.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,740

0,740

0,740

0,740

2,960

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi
Citi administratīvie izdevumi
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 19
Cilvēkresursi
Citi administratīvie izdevumi
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.    

3.2.3.2. Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā rīcībpolitikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–    Priekšlikums/iniciatīva atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai

–    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–    Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Norādīt, pēc kādas metodes aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1)    Padomes lēmums pieņemts 2024. gada 4. martā sanākušajā 4008. Enerģētikas padomē. 

(2)    Eiropas Komisijas Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts, Caillart, B., Defaux, V., Guélé, M., Retrospektīvs un provizorisks Eiropas Savienības un Kotdivuāras Republikas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 2018.–2024. gada protokola izvērtējums: galīgais ziņojums, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023 (pieejams franču valodā), https://data.europa.eu/doi/10.2771/605016 .

(3)    Komisijas dienestu darba dokuments: izvērtējums, kas pievienots dokumentam “Ieteikums PADOMES LĒMUMAM, ar kuru pilnvaro Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par jaunu protokolu, ar ko īsteno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē ar Kotdivuāras Republiku” (pieejams angļu valodā), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52024SC0022 .

(4)    Partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses, OV L, 2023/2862, 28.12.2023., http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2023/2862/oj .

(5)    Saskaņā ar 20. punktu Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos (OV L 433 I, 22.12.2020.), http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2020/1222/oj .

(6)    OV L 75, 18.3.2008., 51. lpp., http://data.europa.eu/eli/reg/2008/242/oj .

(7)    Padomes lēmums pieņemts 2024. gada 4. martā sanākušajā 4008. Enerģētikas padomē.

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.,  http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj ).

(9)    ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām. ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(10)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. pantā.

(11)    Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu sk. ES Finanšu regula – Eiropas Komisija .

(12)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(13)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(14)    Kandidātvalstis un, attiecīgā gadījumā, potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(15)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(16)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(17)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(18)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(19)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(20)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(21)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(22)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 5.3.2025

COM(2025) 73 final

PIELIKUMS

dokumentam

priekšlikums PADOMES LĒMUMAM

par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu 2025.–2029. gada protokolu, ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Kotdivuāras Republiku un Eiropas Kopienu

PIELIKUMS
PROTOKOLS, AR KURU ĪSTENO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ STARP KOTDIVUĀRAS REPUBLIKU UN EIROPAS KOPIENU

Ņemot vērā ciešo sadarbību starp Pusēm, jo īpaši attiecībās starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizāciju (OACPS) un Eiropas Savienību, un Pušu kopīgo vēlmi šīs attiecības pastiprināt,

ņemot vērā ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Kotdivuāras Republiku un Eiropas Kopienu,

šā protokola Puses vienojas, kā tālāk aprakstīts.

. pants
Protokolā piemērojamās definīcijas

Šajā protokolā piemēro definīcijas, kas noteiktas 2. pantā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Kotdivuāras Republiku un Eiropas Kopienu (abas kopā sauktas par “Pusēm” un katra atsevišķi – par “Pusi”). Papildus piemēro šādas definīcijas:

“nolīgums” ir Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Kotdivuāras Republiku un Eiropas Kopienu;

“Samoa nolīgums” ir Partnerības nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses 1 ;

“Savienības iestādes” ir Eiropas Komisija, kas attiecīgā gadījumā rīkojas ar Kotdivuārā esošās Savienības delegācijas starpniecību; šī definīcija ir līdzvērtīga nolīguma 2. pantā dotajai “Kopienas iestāžu” definīcijai;

“Kotdivuāras iestādes” ir par zvejas resursiem atbildīgā ministrija;

“nozariskais atbalsts” ir Savienības finansiālais atbalsts Kotdivuāras zvejniecības un akvakultūras politikas īstenošanai;

“nozvejas” ir jūras sugu dzīvnieki, kas nozvejoti ar zvejas rīku, kuru ievietojis zvejas kuģis;

“izkraušana” ir jebkāda zvejas produktu daudzuma izkraušana krastā no zvejas kuģa;

“delegācija” ir Eiropas Savienības delegācija Kotdivuārā;

“zivju pievilināšanas ierīces” ir uz ūdens virsmas peldoši mākslīgi vai dabīgi objekti, zem kuriem pulcējas pievilinātās dažādu sugu zivis un kuri tādējādi palielina šo zivju nozvejošanas iespējamību;

“valsts tiesību akti” ir zvejas darbības reglamentējošie Kotdivuāras tiesību akti;

“zvejas licence” ir administratīva atļauja, kuru Kotdivuāras iestādes operatoram izdevušas par Savienības kuģi un kura uz noteiktu laikposmu dod tiesības veikt zvejas operācijas Kotdivuāras zvejas zonā; šī definīcija ir līdzvērtīga Savienības tiesību aktos dotajai “zvejas atļaujas” definīcijai;

“Savienības kuģis” ir Savienības dalībvalsts karoga kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

“atbalsta kuģis” ir kuģis, kas nav uz kuģa transportēta laiva, nav aprīkots ar darba kārtībā esošiem zvejas rīkiem, kuri paredzēti zivju nozvejošanai vai pievilināšanai, un atvieglo, palīdz veikt vai sagatavo zvejas operācijas;

“novērotājs” ir persona, kuru valsts iestāde saskanīgi ar pielikumu ir pilnvarojusi novērot, kā tiek pildīti zvejas operācijām piemērojamie noteikumi, vai novērot šīs operācijas zinātniskos nolūkos;

“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir vadītājs vai īpašnieks uzņēmumā, kura darbība saistīta ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes, tirgvedības, izplatīšanas un mazumtirdzniecības ķēdē;

“zvejas operācija” ir visas darbības, kas saistītas ar zivju meklēšanu, aktīvo zvejas rīku ievietošanu, vilkšanu un pacelšanu, stacionāro zvejas rīku nostiprināšanu, turēšanu ūdenī, izcelšanu vai atkārtotu nostiprināšanu un nozveju izņemšanu no zvejas rīka, no tīkliem, kuros tiek turētas dzīvās nozvejas, vai lai tās no pārvadāšanas sprosta pārvietotu uz nobarošanas un audzēšanas sprostiem;

“ilgtspējīga zveja” ir zveja, kas atbilst ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā noteiktajiem mērķiem un principiem;

“zvejnieks” ir persona, kas jebkādā statusā nodarbināta vai iesaistīta darbībās uz zvejas kuģa vai veic profesionālu darbību uz zvejas kuģa, to vidū uz kuģa strādājošās personas, kuru saņemtais atalgojums ir daļa no nozvejas, bet ne loči, jūras spēku personāls, citas personas, kas pastāvīgi kalpo valsts dienestā, krasta personāls, kurš izpilda kādu darbu uz zvejas kuģa, un zvejas novērotāji. Nolīgumā definētie ĀKK valstu jūrnieki ir zvejnieki šīs definīcijas nozīmē;

“zvejas iespējas” ir ar nozveju apjomu vai zvejas piepūli skaitliski izteiktas tiesības zvejot;

“protokols” ir šis nolīguma īstenošanas protokols, kā arī tā pielikums un papildinājumi;

“Kotdivuāra” ir Kotdivuāras Republika;

“izmetumi” ir nozvejas, kas nav tikušas paturētas uz kuģa;

“pārkraušana citā kuģī” ir jebkāda uz kuģa paturētu zivju daudzuma, kas netiek reģistrēts kā izkrauts, tieša nodošana citam kuģim neatkarīgi no vietas, kur šī nodošana notiek;

“Savienība” ir Eiropas Savienība, kādreizējā Eiropas Kopiena.

. pants
Mērķis

Šā protokola mērķis ir īstenot nolīguma noteikumus, jo īpaši precizējot nosacījumus, kas reglamentē Savienības kuģu piekļuvi Kotdivuāras zvejas zonai, un ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību īstenošanas noteikumus.

. pants
Piemērošanas laikposms

Šo protokolu piemēro četrus gadus no dienas, kurā tas parakstīts saskaņā ar 20. pantu.

. pants
Saistība starp šo protokolu un nolīgumu

Protokolu interpretē un piemēro nolīguma kontekstā un ar to saskanīgā veidā.

Ja pašreizējo nolīgumu ar kādu jaunu nolīgumu izbeidz un aizstāj vai groza, Puses piekrīt, ka pastāv iespēja pēc jebkuras Puses pieprasījuma šo protokolu grozīt, ciktāl nepieciešams, lai panāktu tā atbilstību jaunajam vai grozītajam nolīgumam.

. pants
Principi

Puses rīkojas un protokolu īsteno saskaņā ar tālāk norādītajiem principiem.

1.Protokola īstenošana, konkrētāk, zvejas darbību veikšana, notiek tā, lai rezultātā gūtais labums tiktu sadalīts taisnīgi.

2.Puses šo protokolu īsteno saskanīgi ar Samoa nolīguma 9. pantu.

3.Saskaņā ar pārredzamības principu Kotdivuāra apvienotajā komitejā dara Savienībai pieejamu informāciju par visiem nolīgumiem, ar kuriem tunzivis zvejojošiem ārvalstu kuģiem atļauta piekļuve tās zvejas zonai, kā arī tunzivju zvejas kuģu sarakstu, kam šajā sakarā piešķirta atļauja.

4.Saskaņā ar nediskriminēšanas principu Kotdivuāra apņemas tehniskos un saglabāšanas pasākumus vienādi piemērot arī visām ārvalstu rūpnieciskās tunzivju zvejas flotēm, kuras darbojas Kotdivuāras zvejas zonā un kuru iezīmes ir tādas pašas kā flotēm, uz kurām attiecas šis protokols.

5.Lai noteiktu, kādi resursi ir piekļūstami no transzonālo vai tālu migrējošo zivju krājumiem, Puses pienācīgi ņem vērā reģionālā līmenī veiktos zinātniskos izvērtējumus, kā arī kompetento reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

6.Uz Savienības kuģiem nodarbināto zvejnieku darba apstākļi un darba saturs nedrīkst būt pretrunā zvejniekiem piemērojamajiem Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) instrumentiem, konkrēti, SDO Deklarācijai par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā (1998), kas grozīta 2022. gadā, un SDO Konvencijai Nr. 188 par darbu zvejniecībā. Pie tā pieder biedrošanās brīvības ievērošana un patiesi atzītas darba ņēmēju tiesības uz kolektīvām sarunām, piespiedu darba un bērnu darba izskaušana, diskriminācijas izskaušana attiecībā uz nodarbinātību un profesijām, kā arī droša un veselīga darba vide un pienācīgi dzīves un darba apstākļi uz Savienības zvejas kuģiem.

7.Puses apņemas veicināt zvejniekiem piemērojamo SDO un SJO konvenciju ratificēšanu. Turklāt tās apņemas veicināt zvejnieku pienācīgu apmācīšanu, sevišķi to, kas paredzēta SJO Starptautiskajā konvencijā par zvejas kuģu apkalpes sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F).

. pants
Saistība starp protokolu un citiem zivsaimniecības nolīgumiem un juridiskajiem instrumentiem

Protokolu interpretē un piemēro saskaņā ar šādiem aktiem:

(a)ICCAT vai citu attiecīgu reģionālo zvejniecības organizāciju, piemēram, CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) un FCWC (Gvinejas līča rietumu centrālās daļas zvejniecības komiteja), ieteikumi un rezolūcijas;

(b)ANO 1995. gada Nolīgums par zivju krājumiem;

(c)FAO 1995. gada Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodekss;

(d)FAO 2009. gada Nolīgums par ostas valsts pasākumiem;

(e)FAO Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par ilgtspējīgas mazapjoma zvejas saglabāšanu pārtikas nodrošinājuma un nabadzības izskaušanas kontekstā (publicētas 2015. gadā);

un to dara ar minētajiem aktiem saderīgā veidā.

. pants
Savienības kuģu piekļuve zvejas zonai

1.Savienības kuģu iespējas saskanīgi ar nolīguma 5. pantu piekļūt zvejas zonai ir šādas:

(a)tunzivju saldētājseineri: 25 kuģi;

(b)kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 7 kuģi.

Atbalsta kuģiem atļaujas piešķir saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem un attiecīgajām ICCAT rezolūcijām un ieteikumiem.

2.Zvejas operācijas, ko veic 1. punktā minētie kuģi, attiecas uz tālu migrējošām sugām (uzskaitītas ANO 1982. gada konvencijas 1. pielikumā), izņemot 2. papildinājumā uzskaitītās sugas, kuras aizsargā vai kuru nozvejas aizliegusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) vai kāda cita starptautiskā konvencija vai Kotdivuāras tiesību akti.

3.Šā panta 1. punktu piemēro sasaistē ar šā protokola 11. un 12. pantu.

4.Zvejas operācijas Kotdivuāras zvejas zonā Savienības kuģi drīkst veikt tikai tad, ja tiem ir šā protokola satvarā izdota zvejas licence, kas atļauj Kotdivuāras zvejas zonā zvejot.

5.Zvejas licences Kotdivuāras iestādes Savienības kuģiem izdod tikai šā protokola satvarā. Savienības kuģiem izdot zvejas licences, it īpaši specializētās zvejas licences, ārpus šā protokola satvara ir aizliegts.

6.Zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas ir noteiktas pielikuma . papildinājumā.

. pants
Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1.Nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums ir 740 000 EUR gadā jeb 2 960 000 EUR par visu 3. pantā minēto laikposmu.

2.Finansiālo ieguldījumu veido:

(c)a)    305 000 EUR liela ikgadēja summa par tiesībām uz piekļuvi Kotdivuāras zvejas zonai (šī summa atbilst ikgadējam 6100 tonnu lielam atsauces daudzumam) un

(d)b)    435 000 EUR liela īpaša ikgadēja summa, kas paredzēta, lai atbalstītu Kotdivuāras zivsaimniecības politikas īstenošanu.

3.Turklāt operatori par savu kuģu piekļuvi Kotdivuāras zvejas zonai maksā ikgadēju finansiālu ieguldījumu saskaņā ar pielikuma II nodaļu.

4.Šā panta 2. punktu piemēro sasaistē ar šā protokola 9., 11., 12., 17. un 18. pantu un nolīguma 12. un 13. pantu.

5.Ja gada gaitā ar Savienības kuģu nozvejām ikgadējais atsauces daudzums tiek pārsniegts, ikgadējo finansiālo ieguldījumu papildina, par katru nozvejoto papildu tonnu piemaksājot 50 EUR. Par šīm papildu nozvejām samaksā pēc tam, kad Puses saskanīgi ar pielikuma II nodaļu ir apstiprinājušas gada nozveju apjomu. Tomēr, ja Eiropas kuģu gūto nozveju apjoms pārsniedzis divkāršotu ikgadējo atsauces daudzumu, par šādu pārsniegumu pienākošos maksājumu pārnes uz nākamo gadu.

6.Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu par pirmo gadu izmaksā ne vēlāk kā deviņdesmit dienās pēc protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā protokola gadadienā.

7.Finansiālo ieguldījumu pārskaita Kotdivuāras Valsts kasei.

8.Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu iemaksā Valsts kases kontā, kas īpaši paredzēts nozariskā atbalsta īstenošanai. Šo maksājumu veic saskanīgi ar 9. panta 10. punktu.

9.Kotdivuāra ik gadu Savienībai paziņo minētā konta vai kontu rekvizītus.

10.Katru atsevišķo finansiālā ieguldījuma daļu iekļauj valsts budžetā, un uz to attiecas Kotdivuāras publisko finanšu pārvaldības noteikumi un procedūras.

. pants
Nozariskais atbalsts

1.Protokola satvarā tiek izstrādāta nozariskā atbalsta programma. Tā veicina Kotdivuāras zvejniecības un akvakultūras politikas īstenošanu un it īpaši palīdz:

(a)uzlabot zināšanu bāzi un zinātnisko kapacitāti zvejas resursu jomā;

(b)izstrādāt ilgtspējīgas nerūpnieciskās zvejas un akvakultūras pārvaldības un attīstīšanas pasākumus;

(c)sniegt zvejniecības kopienām nodarbinātības atbalstu un profesionālo apmācību, kurā īpaša vērība veltīta sievietēm un jauniešiem;

(d)izstrādāt un īstenot zvejas darbību kontroles un inspekcijas politiku, kura apkaro nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, iedarbojas atturoši un soda par NNN zvejas sakarā izdarītiem pārkāpumiem.

2.Par minēto nozariskā atbalsta daudzgadu programmu Savienība un Kotdivuāra nolīguma 9. pantā paredzētajā apvienotajā komitejā vienojas ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, un programma ietver:

(a)pamatnostādnes par 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu;

(b)mērķus, kas jāsasniedz, lai veicinātu zvejas ilgtspējīgumu un atbildīgumu;

(c)rezultātu izvērtēšanas kritērijus un atbalsta izmaksāšanas nosacījumus (vadlīnijas).

3.Programmu apspriež ar Kotdivuāras ieinteresētajām personām un publisko.

4.Tiek sagatavota gada programma, kurā par katru projektu vai darbību formulē:

(a)vajadzību, ko projekts vai darbība apmierinās;

(b)mērķus;

(c)gaidāmos rezultātus un izmērāmus rādītājus;

(d)izmaksu aplēses;

(e)provizorisku izpildes grafiku. Programmas izpildi tajā var plānot arī uz vairākiem gadiem.

5.Puses gādā, lai ar nozarisko atbalstu finansētās darbības un Savienības iesaistīšanās partnerībā ar Kotdivuāru būtu pamanāmas. Šī pamanāmība ir viens no iepriekš minētajiem mērķiem.

6.Ja nozarisko programmu vai īstenojamajiem projektiem piešķirtās summas tiek ierosināts būtiski mainīt, par šādām izmaiņām iepriekš jāpaziņo Savienībai un Pusēm izmaiņas jāapstiprina apvienotajā komitejā.

7.Katru gadu Kotdivuāra apvienotajai komitejai rakstveidā atskaitās par programmā paredzēto darbību izpildi un sniedz finanšu pārskatu un apvienotā komiteja izvērtē daudzgadu nozariskās programmas īstenošanas rezultātus. Par nākamās atbalsta daļas izmaksāšanu apvienotā komiteja lemj, ņemot vērā to, vai ir sasniegti programmas izpildē nospraustie mērķi.

8.Ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc pēdējā maksājuma, ko paredz 8. panta 2. punkta b) apakšpunkts, tiek iesniegts arī nobeiguma ziņojums, kurš aptver visu daudzgadu programmu kopumā. Ziņojumā sniedz pārskatu par programmas izpildi pēc visiem attiecīgajiem protokola satvarā veiktajiem maksājumiem.

9.Nozariskā atbalsta apguvi Puses turpina uzraudzīt tik ilgi, līdz 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā finansiālā ieguldījuma īpašā summa ir pilnībā izlietota, un attiecīgā gadījumā uzraudzību turpina arī pēc šā protokola darbības beigām.

10.Šā protokola 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus veic šādi:

(a)pirmo daļu izmaksā pēc tam, kad apvienotā komiteja saskanīgi ar 2. punktu nozariskā atbalsta programmu ir apstiprinājusi;

(b)nākamās daļas izmaksā pēc 4. punktā minēto rezultātu izvērtēšanas un atkarībā no apvienotajā komitejā izvērtējamo darbību īstenošanas sekmēm.

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, šā finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nevar izdarīt, kad pagājuši divpadsmit mēneši pēc šā protokola darbības beigām.

11.Puses vienojas izstrādāt nozariskā atbalsta īstenošanas un uzraudzības vadlīnijas. Šīs vadlīnijas apstiprina pirmajā apvienotās komitejas sanāksmē un pārskata pēc vajadzības.

12.To, kā 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais finansiālais ieguldījums ticis izlietots, var verificēt un kontrolēt katras Puses revīzijas un kontroles struktūras, arī Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai. Šis noteikums ietver tiesības piekļūt labuma guvēja informācijai, dokumentiem, objektiem un iekārtām.

. pants
Zinātniskā un tehniskā sadarbība zvejas ilgtspējīguma labā

1.Puses īsteno zinātnisko un tehnisko sadarbību, kas ir saskanīga ar nolīguma 3. pantā izklāstītajiem principiem un mērķiem.

2.Puses apņemas veicināt uz zvejas ilgtspējīgumu vērstu sadarbību apakšreģiona mērogā un īpaši Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT) vai jebkurā citā kompetentā apakšreģionālā vai starptautiskā organizācijā. Puses ievēro ICCAT ieteikumus

3.Puses sadarbojas, lai pastiprinātu zvejas kontroli un inspekciju un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanu Kotdivuārā.

4.Pildot nolīguma 4. pantu, Puses var sasaukt zinātnisku sanāksmi, kurā veic zinātnisku izvērtējumu, kas vajadzīgs, lai ieteiktu uz zvejas resursu pārvaldīšanas ilgtspējību vērstus pasākumus un īstenotu 12. pantu.

. pants
Zvejas iespēju pārskatīšana, savstarpēji vienojoties

1.Zvejas iespējas, kas minētas 7. panta 1. punktā un 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā, var palielināt, savstarpēji vienojoties pēc nolīguma 4. panta 2. punktā paredzētās apspriešanās, bet ar noteikumu, ka šāda palielināšana neietekmēs Kotdivuāras resursu pārvaldības ilgtspējību. Tādā gadījumā 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina.

2.Ja turpretim Puses vienojas 7. panta 1. punktā un 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās zvejas iespējas samazināt, finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina.

. pants
Jaunas zvejas iespējas un izpētes zveja

1.Ja Savienības zvejas kuģu operatoriem ir interese par zvejas darbībām, kas 7. panta 1. vai 2. punktā nav norādītas, Savienība ar Kotdivuāru apspriežas par šo jauno darbību atļaušanas iespēju. Apspriedēs Puses ievēro attiecīgos zinātniskos atzinumus, it īpaši tos, ko sniegušas reģionālas vai apakšreģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas.

2.Apvienotā komiteja var uzdot šā protokola 10. panta 4. punktā paredzētajai zinātniskajai sanāksmei:

(a)sniegt ieteikumus par jaunu zvejniecību izpēti ar izpētes zvejas sezonu palīdzību;

(b)formulēt šo jauno zvejas iespēju nosacījumus, piemēram, daudzgadu pārvaldības plānu izstrādāšanu.

3.Puses apvienotajā komitejā vienojas par vajadzīgajiem šā protokola grozījumiem.

4.Ja zinātniskā sanāksme to iesaka, Puses, lai pārbaudītu jaunu zvejniecību tehnisko iespējamību un saimniecisko izdevīgumu, var atļaut izpētes zvejas sezonu noteikšanu Kotdivuāras zvejas zonā.

5.Tālab Eiropas Savienība Kotdivuāras iestādēm paziņo par saņemtajiem izpētes zvejas licenču pieteikumiem un šajos paziņojumos pamatojas uz tehnisku dokumentāciju un norāda:

(a)kuģa tehniskos parametrus;

(b)kuģa apkalpes pieredzi attiecīgajā zvejniecībā;

(c)ierosinātos zvejas sezonas tehniskos parametrus (ilgums, zvejas rīki, izpētes reģioni u. c.).

6.Izpētes zvejas sezonu ilgums atbilst zinātniskās sanāksmes ieteikumiem un kopumā nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus. Par izpētes zvejas sezonām jāmaksā Kotdivuāras iestāžu noteikta maksa.

7.Visā šādas sezonas garumā uz kuģa atrodas karoga valsts zinātniskais novērotājs un Kotdivuāras zinātniskais novērotājs. Viņu novērojumu protokola prasību saskanīgumu panāk atbilstoši zinātniskās sanāksmes ieteikumiem.

8.Izpētes zvejā un sezonas laikā gūtās nozvejas izkrauj un pārdod Kotdivuārā.

9.Detalizētus sezonas rezultātus analizē zinātniskajā sanāksmē un secinājumus iesniedz izskatīšanai apvienotajā komitejā.

. pants
Piemērojamie tiesību akti

1.Savienības zvejas kuģu darbības Kotdivuāras zvejas zonā reglamentē šis protokols un – attiecībā uz noteikumiem, kas tajā nav ietverti, – Kotdivuāras tiesību akti.

2.Kotdivuāra Savienībai dara zināmus tiesību aktus, kas bija piemērojami pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas.

3.Kotdivuāras iestādes pēc iespējas drīz informē Eiropas Savienību par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem, kas attiecas uz zvejniecību. Minētās izmaiņas Savienības kuģiem kļūst saistošas sešdesmit dienu laikā pēc šāda paziņojuma izdarīšanas.

4.Eiropas Savienība informē Kotdivuāras iestādes par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem, kas attiecas uz Eiropas Savienības tāljūras flotes veiktajām zvejas darbībām.

. pants
Elektroniska datu apmaiņa

1.Kotdivuāra un Savienība ievieš drošas IT sistēmas, kas automatizē ar Savienības kuģu atļaujām un darbībām saistītu datu apmaiņu reāllaikā vai elektronisku informācijas apmaiņu saskaņā ar šā protokola noteikumiem.

2.Savienība nodrošina, ka Kotdivuārai regulāri tiek nosūtīta šāda informācija:

(a)saistībā ar Savienības kuģu darbībām Kotdivuāras zvejas zonā:

–kuģu pozīcija, nosūtāma saskanīgi ar noteikumiem par kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS),

–dienas nozvejas, ko guvuši 7 . panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie Savienības kuģi,

–paziņojumi par 7 . panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto Savienības kuģu ieiešanu zvejas zonā un iziešanu no tās;

(b)saistībā ar Kotdivuāras ostām:

–iepriekšēji paziņojumi par pārkraušanu citā kuģī un deklarācijas par pārkraušanu citā kuģī, ko snieguši 7 . panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie kuģi,

–iepriekšēji paziņojumi par atgriešanos ostā un izkraušanas deklarācijas, ko snieguši 7 . panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie kuģi.

3.Elektroniskā formātā nosūtītu dokumentu vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

4.Kotdivuāra un Savienība nekavējoties paziņo viena otrai par visiem iepriekš minēto IT sistēmu darbības traucējumiem un īsteno informācijas apmaiņas nepārtrauktībai vajadzīgās procedūras.

5.Datu pārraidīšanas kārtība, arī ar informācijas apmaiņas nepārtrauktību saistītie noteikumi, ir noteikti pielikumā.

6.Puses cenšas pielikuma III nodaļā minēto ERS datu pārraidīšanu UN/FLUX formātā ieviest ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc protokola parakstīšanas.

7.Puses vienojas tehnisku grūtību gadījumā savstarpēji apspriesties, lai rastu alternatīvu risinājumu un veiktu pasākumus pēc iespējas drīzākai minētā mērķa sasniegšanai.

. pants
Datu aizsardzība

1.Kotdivuāra un Savienība nodrošina, ka datus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, kompetentā iestāde izmanto vienīgi nolīguma īstenošanai un konkrēti pārvaldības mērķiem un zvejas uzraudzības, kontroles un pārraudzības vajadzībām.

2.Puses apņemas nodrošināt, ka visi komerciāli sensitīvie dati un personas dati, kas attiecas uz Savienības kuģiem un to zvejas darbībām un ir iegūti zivsaimniecības nolīguma satvarā, kā arī visa komerciāli sensitīvā informācija, kas saistīta ar Savienības izmantotajām sakaru sistēmām, tiek uzskatīta par konfidenciālu. Puses nodrošina, ka datus par zvejas zonā notikušajām zvejas darbībām publisko vienīgi agregētā veidā.

3.Personas dati jāapstrādā likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā.

4.Personas datus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, apstrādā saskaņā ar šā protokola pielikuma 6. papildinājumu. Apvienotā komiteja var noteikt vēl citus aizsardzības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kurus piemēro personas datiem un datu subjekta tiesībām.

5.Datus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, arī pēc šā protokola termiņa beigām turpina apstrādāt saskaņā ar šo pantu un 6. papildinājumu.

. pants
Apvienotās komitejas prerogatīvas

1.Apvienotā komiteja, kas izveidota ar nolīguma 9. pantu, var apspriesties vai lēmumus pieņemt vēstuļu apmaiņas veidā vai attālinātā sanāksmē.

2.Apvienotā komiteja katras Puses individuālajā kārtībā pieņem šā protokola grozījumus attiecībā uz:

(a)zvejas iespējām, kad piemēro 7. panta 1. punktu un 8. panta 1. punktu, un līdz ar to arī attiecībā uz finansiālo ieguldījumu, kas minēts 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

(b)nozariskā atbalsta īstenošanas noteikumiem, kas minēti 9. pantā;

(c)tehniskajiem nosacījumiem un noteikumiem, ar kādiem Savienības kuģi veic zvejas darbības;

(d)personas datu aizsardzībai domātiem papildu pasākumiem, kas paredzēti 15. panta 4. punktā;

(e)šā protokola 4. panta īstenošanu.

Šādi izdarītus protokola grozījumus ieraksta atsevišķā protokolā, kuru Puses paraksta un kurā norāda datumu, kad šādi grozījumi ir izpildāmi.

. pants
Vidusposma pārskatīšana

Apvienotā komiteja savā ikgadējā sanāksmē 2026. gadā saskanīgi ar šā protokola 4. pantu izskata protokola un tā pielikuma tehniskos noteikumus.

. pants
Protokola īstenošanas apturēšana

1.Pēc vienas Puses iniciatīvas un pēc apspriešanās apvienotajā komitejā šā protokola īstenošanu var apturēt, ja ir izpildījies viens vai vairāki šādi nosacījumi:

(a)radušies tādi netipiski apstākļi, kas definēti nolīguma 2. panta h) punktā un traucē zvejas darbību norisi Kotdivuāras zvejas zonā;

(b)notikušas tādas būtiskas izmaiņas vienas vai otras Puses zivsaimniecības politikas veidošanā un īstenošanā, kas traucē minēto darbību norisi;

(c)ir iedarbināti Samoa nolīguma 101. panta 6. un 7. punkta mehānismi, kas paredzēti būtisku elementu pārkāpšanas gadījumiem vai nopietniem korupcijas gadījumiem, kas definēti minētajā nolīgumā;

(d)Eiropas Savienība nav veikusi 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus un ir izpildījies šā panta 3. punkta nosacījums;

(e)apvienotajā komitejā izcēlies nopietns un neatrisināts strīds par šā protokola interpretāciju vai kāda no Pusēm konstatējusi, ka otra Puse neievēro protokola noteikumus.

2.Ja protokola piemērošanu aptur tāda iemesla dēļ, kas nav paredzēts 1. punkta c) apakšpunktā, apturēšanā ieinteresētā Puse vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kurā apturēšanai būtu jāstājas spēkā, rakstiski paziņo par savu nodomu.

3.Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta nosacījumu, proti, to, ka Eiropas Savienība nav samaksājusi finansiālo ieguldījumu, par izpildījušos var uzskatīt tikai tad, kad pēc Savienības iestādēm adresēta oficiāla Kotdivuāras iestāžu paziņojuma par to, ka maksājums nav saņemts, ir aizritējušas 60 dienas.

4.Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīgstot. Kad strīds ir atrisināts, protokola piemērošanu atsāk un Puses apspriežas, lai noteiktu kompensēšanas apjomu un kārtību.

. pants
Denonsēšana

1.Protokola denonsēšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad denonsēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu šo protokolu denonsēt.

2.Līdz ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriešanās.

. pants
Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no 2025. gada 1. janvāra ar noteikumu, ka Puses to vēlāk parakstīs, vai – ja protokols tiek parakstīts pēc 2025. gada 1. janvāra – no parakstīšanas dienas.

. pants
Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

. pants
Autentiskie teksti

Protokols ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Eiropas Savienības vārdā –            Kotdivuāras Republikas vārdā –

PIELIKUMS

Savienības kuģiem piemērojamie zvejošanas nosacījumi Kotdivuāras zvejas zonā

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.Zvejas zona

Kotdivuāras bāzes līniju un zvejas zonas robežpunktu ģeogrāfiskās koordinātas ir dotas 1. papildinājumā.

Savienības kuģi zvejas darbības drīkst veikt ūdeņos, kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, un tiem jāievēro 2. punktā paredzētie noteikumi.

2.Kuģošanai un zvejošanai aizliegtās zonas

Kuģošanai un zvejošanai aizliegto zonu robežas Kotdivuāra operatoriem un arī Eiropas Savienībai paziņo zvejas licenču izdošanas brīdī. Par visām šo zonu izmaiņām Savienībai jāuzzina iespējami drīz.

3.Bankas konts

Pirms protokola provizoriskās piemērošanas Kotdivuāra Savienībai paziņo tā Valsts kases konta rekvizītus, uz kuru pārskaitāmas naudas summas, kas Savienības kuģu operatoriem jāmaksā saskaņā ar nolīgumu. Maksu par bankas pārskaitījuma veikšanu sedz operators.

4.Kontaktinformācija

Kontaktinformācija, kas vajadzīga šajā pielikumā paredzētajai saziņai, ir sniegta 3. papildinājumā.

II NODAĻA

ZVEJAS LICENCES

1. iedaļa. Piemērojamās procedūras

1.Zvejas licences saņemšanas priekšnosacījumi un zvejottiesīgie kuģi

Licenci zvejošanai Kotdivuāras zvejas zonā drīkst saņemt tikai zvejottiesīgi kuģi. Tālab tiem jābūt ierakstītiem ES zvejas kuģu reģistrā. Pieteikumus apstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2403 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību.

Kuģis ir zvejottiesīgs, ja tā operatoram, kapteinim (t. i., par zvejas kuģa vadību atbildīgajam zvejniekam) un pašam kuģim nav aizliegts veikt zvejas darbības Kotdivuārā un ja attiecīgais Savienības kuģis nav oficiāli iekļauts NNN zvejas kuģu sarakstā. To saistībām pret Kotdivuāras iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas agrākās saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie Kotdivuārā veikuši saskaņā ar šīs valsts un ES noslēgtajiem zivsaimniecības nolīgumiem.

2.Pieteikšanās uz licenci

Vismaz 21 darbdienu pirms vēlamās operāciju sākuma dienas Savienība Kotdivuārai elektroniski iesniedz pieteikumu par katru kuģi, kam jāsaņem atļauja.

Zvejas atļauju pieteikumus un paziņojumu par to pieņemšanu nosūta elektroniski, šim nolūkam izmantojot “LICENCE” sistēmu – elektronisku zvejas atļauju pārvaldības sistēmu, ko pieejamu darījusi Eiropas Komisija.

Pieteikumā norāda 4. papildinājumā prasīto informāciju un pievieno šādus dokumentus:

–    pierādījums par fiksētas summas avansa samaksāšanu par attiecīgo termiņu,

–    kuģa kuģošanas spējas apliecība,

–    kuģa apdrošināšanas sertifikāta kopija,

–    nesen uzņemts atbilstošas izšķirtspējas digitāls krāsains fotoattēls, kurā kuģis redzams sānskatā un ir skaidri salasāms kuģa vārds un identifikācijas numurs,

–    izmantoto zvejas rīku attēls un sīks apraksts,

–    kuģa reģistrācijas apliecība.

3.Lai saskanīgi ar spēkā esošo protokolu atjaunotu licenci kuģim, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieteikumam pievieno tikai pierādījumu par maksas nokārtošanu.

4.Zvejas licences derīguma periods

Derīguma periods ir ikgadējs laikposms, kas:

(a)šā protokola piemērošanas pirmajā gadā ilgst no protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas līdz tā paša gada 31. decembrim;

(b)nākamajos gados ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim;

(c)šā protokola piemērošanas pēdējā gadā ilgst no 1. janvāra līdz šā protokola darbības beigām.

5.Fiksētā maksa

Fiksētās maksas apjoms par kuģi attiecībā uz katru kategoriju ir norādīts 2. iedaļā.

Šo summu iemaksā Valsts kases kontā, kuru Kotdivuāra norādījusi, pirms sākusies šā protokola piemērošana.

Pirmajā un pēdējā protokola piemērošanas gadā par 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem kuģiem maksājamās fiksētās maksas un ar tām saistīto tonnu skaitu samazina proporcionāli laikam.

6.Zvejošanas atļauju saņēmušo kuģu saraksts

Tūlīt pēc licences izdošanas Kotdivuāras Republika sagatavo atjauninātu to kuģu sarakstu, kuriem atļauts zvejot Kotdivuāras zvejas zonā. Šo sarakstu nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un ES.

7.Zvejas licences izdošana

Zvejas licenču oriģinālus Kotdivuāras iestādes izdod divdesmit vienas darbdienas laikā pēc visu 2. punktā minēto dokumentu saņemšanas. Tos – vajadzības gadījumā ar Kotdivuārā esošās Eiropas Savienības delegācijas starpniecību – nodod operatoriem vai viņu pārstāvjiem.

Kotdivuāra apliecina, ka pieteikums ir pieņemts, un, kad “LICENCE” sistēma ir pilnā darba kārtībā, augšupielādē elektronisku parakstītā oriģināla kopiju. Kamēr tas vēl nav iespējams, Savienībai pa e-pastu nosūta skenētu izdotās licences kopiju.

8.“LICENCE” sistēmas darbības traucējumi

Ja “LICENCE” sistēmā rodas grūtības ar informācijas pārraidīšanu starp Eiropas Komisiju un Kotdivuāru, ar zvejas licencēm saistīto elektronisko informācijas apmaiņu veic pa elektronisko pastu un to dara tik ilgi, līdz sistēma atkal ir darba kārtībā.

Pēc “LICENCE” sistēmas darbības atjaunošanās Puses atjaunina tajā norādīto informāciju.

9.Zvejas licences tālāknodošana

Zvejas licenci izdod konkrētam kuģim, un to nevar izmantot citi kuģi. Tomēr pēc Savienības pieprasījuma un tādos pierādāmos netipiskos apstākļos kā, piemēram, kuģa zaudējums vai ilgstoša dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, kuģa zvejas licenci bez papildu maksas aizstāj ar jaunu zvejas licenci, ko izdod uz cita tās pašas protokola kategorijas kuģa vārda. Šādā gadījumā, kad aprēķina nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai par tiem nav papildus jāpiemaksā, ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju summu.

Anulētās licences oriģinālu aizstājamā kuģa operators vai viņa pārstāvis – vajadzības gadījumā ar ES delegācijas starpniecību – atdod atpakaļ Kotdivuārai.

Jaunā licence iegūst spēku dienā, kad operators Kotdivuārai atdevis anulēto licenci.

Puses “LICENCE” sistēmā atjaunina zvejošanas atļauju saņēmušo kuģu sarakstu un saistīto informāciju.

10.Zvejas licences glabāšana uz kuģa

Zvejas licences oriģinālam vienmēr jāatrodas uz kuģa. Tomēr, kamēr tas vēl nav iespējams,

ne ilgāk kā sešdesmit kalendāro dienu garumā pēc minētās zvejas licences izdošanas drīkst izmantot arī zvejas licences elektronisko versiju. Šajā laikā šo kopiju uzskata par līdzvērtīgu zvejas licences oriģinālam.

11.Atbalsta kuģi

Kotdivuāra ļauj Eiropas Savienības zvejas kuģiem, kuri ir zvejas licences turētāji, saņemt ar ICCAT ieteikumiem saskanīgu palīdzību no atbalsta kuģiem.

Atbalsta kuģi nedrīkst būt aprīkoti zvejai. Atbalsts nedrīkst būt ne degvielas uzpildīšana, ne nozveju pārkraušana citā kuģī.

Arī uz atbalsta kuģiem attiecas šajā nodaļā aprakstītā zvejas licenču pieteikumu iesūtīšanas kārtība, ciktāl tā ir piemērojama. Kotdivuāra sagatavo atļauju saņēmušo atbalsta kuģu sarakstu un nosūta to ES.

Ja atbalsta kuģa zvejas licence tiek anulēta, pirms Kotdivuāras iestādes to izdevušas vai pirms kuģis sācis operācijas Kotdivuāras zvejas zonā, samaksāto summu atlīdzina. To var ierakstīt arī operatora vai ražotāju apvienības konta kredītā un izmantot cita maksājuma nokārtošanai.

2. iedaļa. Maksa un avanss

1.Maksa, kas tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām jāveic par katru Kotdivuāras zvejas zonā nozvejotu tonnu, ir 80 EUR pirmajos divos gada periodos un 85 EUR pēc tam.

2.Zvejas licences izdod pēc tam, kad avansā pārskaitītas šādas fiksētas ikgadējas maksas:

(a)tunzivju seineri maksā

–    12 000 EUR par katru kuģi pirmajos divos gada periodos un 12 750 EUR pēc tam (šī summa ir līdzvērtīga gada maksai par 150 nozvejas tonnām).

Par seineru atbalsta kuģi katru gadu jāmaksā 3500 EUR;

(b)kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām maksā

–    4000 EUR par katru kuģi pirmajos divos gada periodos un 4250 EUR pēc tam (šī summa ir līdzvērtīga gada maksai par 50 nozvejas tonnām).

3.Ar tunzivjveidīgajām jeb tunzivīm radniecīgajām sugām saistītie nosacījumi:

(a)nozvejas no katras sugas jādeklarē atsevišķi;

(b)Kotdivuārā notiekošās izkraušanas operācijās operatori cenšas Kotdivuāras EEZ gūtas tunzivjveidīgo jeb tunzivīm radniecīgo sugu nozvejas izkraut pārdošanas nolūkā.

4.Savienība par katru kuģi sagatavo paziņojumu par nozvejām un paziņojumu par maksām, kas ikvienam kuģim jāveic saistībā ar iepriekšējā kalendārā gada zvejas sezonu. Minētos paziņojumus Savienība Kotdivuāras iestādēm nosūta vēlākais līdz kārtējā gada aprīļa beigām. Kotdivuāra, pamatojoties uz dokumentāriem pierādījumiem, šos paziņojumus var apstrīdēt 30 dienu laikā pēc to saņemšanas. Domstarpību gadījumā Puses apspriežas apvienotajā komitejā. Ja Kotdivuāra 30 dienu laikā neceļ iebildumus, paziņojumus uzskata par apstiprinātiem.

5.Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par fiksēto maksu, kas pārskaitīta par zvejas atļaujas saņemšanu, un operators šo summu neapstrīd, starpību viņš Kotdivuārai 45 dienu laikā pārskaita uz I nodaļas 4. punktā minēto kontu. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par šīs iedaļas 2. punktā noteikto avansu, starpību operatoram neatlīdzina.

III NODAĻA

NOZVEJU DEKLARĒŠANA

Šīs nodaļas noteikumus piemēro 7 . panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem Savienības kuģiem, kuri ir saskaņā ar šo protokolu izdotas zvejas licences turētāji.

1. iedaļa. Nozveju reģistrēšana zvejas žurnālā un paziņošana ERS sistēmā

1.Kuģa kapteinis kārto ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un rezolūcijām saskanīgu zvejas žurnālu. Kapteinis ir atbildīgs par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību.

2.Visiem Savienības kuģiem jābūt aprīkotiem ar elektronisku sistēmu (“ERS sistēma”), kura spēj reģistrēt un pārraidīt datus par kuģa zvejas darbībām (“ERS dati”).

3.Savienības kuģim, kurš nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kura ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet Kotdivuāras zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

4.ERS paziņojumiem izvirzītās tehniskās prasības norādītas 5. papildinājuma 1. un 3. iedaļā.

5.Standartizētā zvejas datu apmaiņā ERS datu pārraidīšanai izmanto elektroniskus sakaru līdzekļus, kurus pārvalda Eiropas Komisija.

6.Ja šīs nodaļas noteikumi netiek ievēroti, Kotdivuāras iestādes patur tiesības pārkāpēja kuģa licenci apturēt līdz laikam, kad kuģis ir izpildījis savas saistības, un šā kuģa operatoram piemērot Kotdivuāras tiesību aktos paredzētu pārkāpuma procedūru un uzlikt attiecīgu sodu. Par to informē Savienību un karoga dalībvalsti.

2. iedaļa. Nozvejas datu paziņošana reizi ceturksnī

1.Savienība līdz katra ceturkšņa trešā mēneša beigām Kotdivuārai paziņo datus par iepriekšējā ceturksnī gūtajām nozvejām. Minētos datus uzrāda par katru mēnesi, zvejas kategoriju, kuģi un sugu (to apzīmē ar FAO kodu).

2.Kamēr Savienības iestādes vēl nav iesniegušas ar II nodaļas 2. iedaļu saskanīgu galīgo ikgadējo paziņojumu par nozvejām, agregētos zvejas žurnālu datus uzskata par provizoriskiem.

3.Kotdivuāra šos datus izmanto un ziņo par iespējamām nesaskanībām ar ERS datiem, kas saņemti saskaņā ar šīs nodaļas 1. iedaļu.

IV NODAĻA

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

1.Tehniskie pasākumi, kurus licenci saņēmušiem kuģiem piemēro saistībā ar zvejas zonu, atļautajiem zvejas rīkiem un aizliegtajām sugām, ir noteikti šā pielikuma 1. papildinājumā pievienotajā faktu lapā.

2.Kuģiem jāievēro ICCAT pasākumi un ieteikumi, ko tā par konkrēto reģionu pieņēmusi attiecībā uz zvejas rīkiem un zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI) un to tehniskajām specifikācijām, un visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami minēto kuģu veiktajām zvejas darbībām.

3.Atbilstoši minētajiem pasākumiem un ieteikumiem Puses cenšas samazināt nejauši sagūstīto jūras bruņurupuču, jūrasputnu un citu nemērķa sugu īpatņu skaitu. Savienības kuģi rauga šādi sagūstītus īpatņus atbrīvot tā, lai pēc iespējas palielinātu to izdzīvošanas iespējas.

V NODAĻA

UZRAUDZĪBA, KONTROLE UN PĀRRAUDZĪBA

I iedaļa. Uzraudzība, kontrole un pārraudzība

1.Paziņojumi par ieiešanu zonā un iziešanu no tās

(a)Savienības nozvejotājkuģa operators attiecīgā kuģa plānoto ieiešanu Kotdivuāras zvejas zonā vai iziešanu no tās par zvejas kontroli atbildīgajām Kotdivuāras iestādēm paziņo vismaz trīs stundas iepriekš.

(b)Ja paziņotā iziešana nenotiek, pēc iespējas drīzāk jāpaziņo arī par to.

(c)Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģa operators jo īpaši norāda:

–plānoto ieiešanas/iziešanas datumu, laiku un vietu;

–katras uz kuģa paturētās sugas daudzumus, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, vajadzības gadījumā, īpatņu skaitu; uz atbalsta kuģiem šis noteikums neattiecas.

(d)Kuģus, kurus pārsteidz zvejojam, nepaziņojušus Kotdivuāras kompetentajai iestādei par ieiešanu zvejas zonā, uzskata par noteikumu pārkāpējiem.

2.Inspicēšanas kārtība

(a)Zvejas atļauju saņēmušus Savienības kuģus jūrā Kotdivuāras zvejas zonā vai ostā inspicē Kotdivuāras kuģi un amatpersonas – inspektori –, kuras ir pienācīgi pilnvarotas un skaidri atpazīstamas kā tādas, kam uzdots veikt zvejas darbību kontroli.

(b)Pirms uzkāpšanas uz kuģa Kotdivuāras inspektori informē Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā četri inspektori, kuri pirms inspekcijas sākšanas uzrāda personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

(c)Zvejas atļauju saņēmušo Savienības kuģu kapteiņi ļauj inspektoriem pildīt savus pienākumus un atvieglo viņu uzkāpšanu uz kuģa un tālāko darbu.

(d)Inspekcijas laikā uzņemtie attēli (fotogrāfijas vai video) ir paredzēti par zvejas kontroli un pārraudzību atbildīgajām iestādēm. Tie nav publiskojami, izņemot ja valsts tiesību aktos noteikts citādi, un tādā gadījumā jānodrošina, ka tiek ievērotas datu subjektu tiesības.

(e)Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu darba uzdevumu izpildei. Inspekciju veic tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbības un kravu.

(f)Kotdivuāras inspektori katras inspekcijas beigās sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to sagatavojis, un Savienības kuģa kapteinis. Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar operatora tiesības aizstāvēties par potenciāli konstatēto pārkāpumu ierosinātajā procedūrā. Ja kapteinis šo dokumentu parakstīt atsakās, viņam rakstiski jāpaskaidro atteikuma iemesls, un inspektors ziņojumā norāda, ka paraksts ir atteikts. Pirms nokāpšanas no kuģa Kotdivuāras inspektori nodod Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma eksemplāru.

(g)Kotdivuāra astoņu dienu laikā pēc inspekcijas nosūta Savienībai inspekcijas ziņojuma kopiju.

(h)Lai nodrošinātu atbilstību kā Savienības, tā Kotdivuāras tiesību aktiem, Puses, pamatojoties uz riska novērtējumu, var vienoties Savienības kuģus inspicēt kopīgi, it īpaši izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas operāciju laikā. Kad šajā sakarā norīkotie Pušu inspektori pilda savus pienākumus, viņi ievēro inspicēšanas noteikumus, kas noteikti attiecīgi Savienības un Kotdivuāras tiesību aktos. Kotdivuāra, Savienība un tās dalībvalstis, pildīdamas piekrastes vai karoga valsts pienākumus, var sadarboties, lai saskanīgi ar saviem piemērojamajiem tiesību aktiem veiktu inspekcijas turpinājumā vajadzīgos pasākumus.

(i)Turklāt pēc Savienības pieprasījuma Kotdivuāras iestādes var atļaut Savienības zvejas inspektoriem savas valsts tiesību aktos noteiktās kompetences robežās un Kotdivuāras inspektoru klātbūtnē inspicēt Savienības kuģus attiecībā uz nozveju izkraušanu, pārkraušanu citā kuģī un svēršanu.

(j)Ja šīs nodaļas noteikumi netiek ievēroti, Kotdivuāras iestādes patur tiesības pārkāpēja Savienības kuģa licenci apturēt līdz laikam, kad kuģis ir izpildījis savas saistības, un piemērot Kotdivuāras tiesību aktos paredzētās pārkāpuma procedūras un sankcijas. Par to informē Savienību un karoga dalībvalsti.

3.Līdzdalīga pārraudzība cīņā pret NNN zveju

Lai pastiprinātu zvejas pārraudzību atklātā jūrā, kā arī cīņu pret NNN zveju, Eiropas Savienības zvejas kuģi ziņo par jebkura tāda kuģa klātbūtni Kotdivuāras zvejas zonā, par kuru ir aizdomas, ka tas veic NNN zvejas darbības, un cenšas pamanīto aprakstīt iespējami sīkāk. Ziņojumus par pamanītajiem kuģiem nekavējoties nosūta Kotdivuāras iestādēm un pamanījušā kuģa karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei, un šī iestāde minētos ziņojumus tūlīt pārsūta Savienībai vai tās norīkotai struktūrai. Kotdivuāras iestādes pārsūta Savienībai visus to rīcībā esošos ziņojumus par pamanītajiem Savienības kuģiem, kas Kotdivuāras zvejas zonā iesaistījušies darbībās, kuras potenciāli varētu būt NNN zveja.

4.Izkraušana un pārkraušana citā kuģī

(a)Visi Savienības kuģu operatori, kuri izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī veic Kotdivuāras ūdeņos, to dara vienīgi Kotdivuāras ostā vai ostas reidā. Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts.

(b)Kuģa operators noteiktajā termiņā Kotdivuāras iestādēm iesūta:

–informāciju, ko ICCAT prasa sniegt par iepriekšēju ostā ienākšanas pieteikumu (Ieteikuma 18-09 13. punkts),

–iepriekšēju paziņojumu par pārkraušanu citā kuģī (ICCAT Ieteikuma 21-15 3. papildinājuma 3.1. punkts),

–citā kuģī pārkraušanas deklarāciju (ICCAT Ieteikuma 21-15 3. papildinājuma 3.3. punkts un 1. papildinājums). Turklāt Kotdivuārai sūta arī deklarācijas par tās ostās veiktiem izkrāvumiem, un šīs deklarācijas iesūtāmas tajā pašā termiņā un formātā, kāds noteikts attiecībā uz paziņošanu karoga valstij.

(c)Citā kuģī pārkraušanas un izkraušanas operācijas Kotdivuāra savās ostās kontrolē atbilstoši saistībām, kuras tai uzliek Nolīgums par ostas valsts pasākumiem. Izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas operācijās iesaistīto Savienības kuģu kapteiņi ļauj minēto kontroli veikt. Piemēro 2. punktā noteikto inspicēšanas procedūru.

5.Paziņojumu un deklarāciju iesniegšanas kārtība

Vislabāk, ja karoga valsts šajā iedaļā minētos paziņojumus un deklarācijas Kotdivuāras iestādēm vienmēr sūta ERS sistēmā un saskaņā ar 5. papildinājuma noteikumiem. Tomēr ja ERS sistēmā nav nosūtīta visa šajos paziņojumos un deklarācijās iekļaujamā informācija, operators visu informāciju par attiecīgo notikumu Kotdivuāras iestādēm nosūta pa elektronisko pastu. Šādā gadījumā tās apstiprina informācijas saņemšanu. Deklarācijas par ieiešanu zvejas zonā un iziešanu no tās Kotdivuārai sūta gan pa e-pastu uz 3. papildinājumā norādīto adresi, gan ERS sistēmā.

II iedaļa. Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

6.Kuģa pozīcijas dati

(a)Savienības kuģi, kas zvejas licenci saņēmuši saskaņā ar šo protokolu, ir aprīkoti ar satelītnovērošanas sistēmu (kuģu monitoringa sistēma jeb VMS), kuras lokalizators, regulāros intervālos automātiski pārraidot kuģa pozīcijas datus (“VMS dati”) kuģi automātiski lokalizē un identificē.

(b)Kapteiņa pienākums ir vienmēr nodrošināt sava kuģa VMS uzturēšanu pilnā darba kārtībā un pozīcijas ziņu pareizu pārraidīšanu karoga valsts FMC.

(c)Kontaktpunkti, kuru kontaktinformācija paziņota pirms šā protokola piemērošanas sākuma dienas, apmainās ar visām attiecīgajām ziņām par Savienības kuģu aprīkojumu, pārraides protokoliem vai citām funkcijām, kas vajadzīgas, lai varētu veikt satelītnovērošanu.

(d)Karoga valsts FMC nodrošina, ka VMS pozīcijas visu laiku, kamēr Savienības kuģis atrodas Kotdivuāras ūdeņos, reāllaikā tiek automātiski darītas pieejamas Kotdivuāras FMC.

(e)Ir aizliegts pārvietot, atvienot, iznīcināt, bojāt vai izslēgt pastāvīgās lokalizācijas ierīci, kurā izmanto satelītsakarus un kura datu pārraidīšanas nolūkā uzstādīta uz kuģa, un apzināti izmainīt, pāradresēt vai viltot datus, ko minētā ierīce emitē vai reģistrē.

(f)Kapteinis ir atbildīgs par visām tādām konstatētām manipulācijām ar kuģa VMS sistēmu, kuru nolūks ir traucēt sistēmas darbību vai viltot pozīcijas ziņas. Par pārkāpumiem piemēro spēkā esošajos Kotdivuāras tiesību aktos paredzētās sankcijas.

7.Tehniska kļūme vai atteice, kas ietekmē Savienības kuģa satelītnovērošanas ierīci

(a)Bojātā ierīce jānomaina 10 darbdienu laikā pēc tam, kad karoga valsts par bojājumu informējusi Kotdivuāras FMC. Pēc minētā laikposma beigām attiecīgajam Savienības kuģim jāatgriežas ostā, ko Kotdivuāras iestādes, kuras atbild par zvejas kontroli, izraudzījušās regulatīvā turpinājuma pasākumiem un remontam, vai zona jāatstāj ar noteikumu, ka karoga valsts ir Kotdivuāras FMC nosūtījusi bojātās ierīces inspekcijas ziņojumu un norādījusi bojājuma iemeslu.

(b)Kamēr ierīce nav nomainīta, Savienības kuģa kapteinis ik pēc četrām stundām pa e-pastu, pa radio vai pa faksu manuāli sūta Kotdivuāras FMC vispārēju ziņojumu par kuģa pozīciju, un tajā ietver visas pozīcijas, ko Savienības kuģa kapteinis šajā laikā reģistrējis.

(c)Tiklīdz sakari starp attiecīgās karoga valsts FMC un Kotdivuāras FMC ir atjaunoti, visas ziņas, kas nebija nosūtītas sakaru pārtraukuma laikā, jānosūta no jauna.

8.Pozīcijas ziņu droša paziņošana Kotdivuārai

Drošas saziņas kārtība ir izklāstīta 5. papildinājuma 1. un 2. iedaļā.

9.Pozīcijas ziņu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

Kotdivuāras FMC var pieprasīt karoga valsts FMC (ar pieprasījuma kopiju Savienībai) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa pozīcijas ziņu sūtīšanas biežumu līdz 30 minūtēm, un pieprasījumam pievieno iespējamos pierādījumus par pārkāpumu. Karoga valsts FMC tūlīt sāk kuģa pozīcijas ziņas sūtīt, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

Kad izmeklēšanas laiks ir beidzies, Kotdivuāra karoga valsts FMC un Savienību informē par izmeklēšanas rezultātiem un vajadzīgajiem turpinājuma pasākumiem.

VI NODAĻA
ZVEJNIEKU NODARBINĀŠANA UZ SAVIENĪBAS KUĢIEM

1.Uz kuģa uzņemamo ĀKK zvejnieku skaits

1.1. Ar šo protokolu saskanīgu atļauju saņēmuša Savienības kuģa operators uz laiku, kamēr viņa kuģis veic šā protokola satvarā ietilpstošas zvejas darbības, uz kuģa par apkalpes locekļiem uzņem ĀKK zvejniekus.

1.2. Kompetentā Kotdivuāras pārvaldes iestāde regulāri uzrauga saskaņā ar 1.1. punktu nodarbināto Kotdivuāras zvejnieku skaitu, tā lai uz seineru kategorijas kuģiem būtu 30 % ĀKK zvejnieku, no kuriem lielākā daļa ir Kotdivuāras jūrnieki.

1.3. Zvejnieki, kas uz kuģa jāuzņem saskaņā ar 1.1. punktu, atbilst karoga valsts tiesību aktu prasībām, ar kurām transponēta Padomes Direktīva (ES) 2017/159 2 , to vidū prasībām par pasi, jūrnieka grāmatiņu, medicīnisko izziņu, starptautisko vakcinācijas sertifikātu un pamatapmācības sertifikātu. Sarakstu ar prasībām, kas izriet no minētajiem tiesību aktiem, karoga valsts jau laikus paziņo Kotdivuāras iestādēm. Zvejniekiem, kas uz kuģa jāuzņem saskaņā ar 1.1. punktu, jāspēj saprast uz zvejas kuģa lietoto darba valodu, dot šajā valodā rīkojumus un norādījumus un atskaitīties.

1.4. Lai atvieglotu Kotdivuāras zvejnieku uzņemšanu uz kuģa, Kotdivuāras kompetentās iestādes izveido, regulāri atjaunina un Savienības kuģu operatoriem paziņo 1.3. punkta prasībām atbilstošo kompetento zvejnieku sarakstu.

1.5. Kapteinis, izmantojot SJO Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL konvencija) 5. veidlapu, izveido, datē un paraksta apkalpes sarakstu un pirms kuģa iziešanas no ostas teritorijas nosūta minētā saraksta kopiju Kotdivuāras izraudzītajām iestādēm.

1.6. Savienības kuģa operators vai (viņa vārdā) kapteinis uz kuģa neuzņem Kotdivuāras zvejnieku, kurš 1.3. punkta prasībām neatbilst.

2.Darba apstākļi

Apstākļi, kādos Kotdivuāras zvejnieki tiek uzņemti uz kuģa, atbilst karoga valsts tiesību aktu prasībām, ar kurām transponēta Padomes Direktīva (ES) 2017/159, to vidū prasībām par darba laiku vai atpūtas laiku, repatriācijas tiesībām un darba drošību un veselības aizsardzību darbā.

3.Zvejnieka līgums

3.1. Ar katru zvejnieku, kas uz Savienības kuģa nodarbināts saskaņā ar 1.1. punktu, darba devējs apspriež un noslēdz rakstisku līgumu. Šis līgums, ko paraksta abas tā puses, obligāti jāapstiprina Kotdivuāras jūrlietu iestādei, kura to dara saskaņā ar Kotdivuāras tiesību aktiem.

3.2. Līgums atbilst karoga valsts tiesību aktu prasībām, ar kurām transponēta Padomes Direktīva (ES) 2017/159 (direktīvas I pielikums).

4.Zvejnieka atalgojums

4.1. Atalgojuma izmaksas un darbaspēka papildizmaksas tiešā vai – ja zvejnieka darba devējs ir privātu darba tirgus pakalpojumu sniedzējs – netiešā veidā sedz zvejas kuģa īpašnieks.

4.2. ĀKK zvejniekiem, vēlams ar bankas pārskaitījumu, izmaksājams garantēts mēneša vai regulārs atalgojums neatkarīgi no tā, cik zivju faktiski nozvejots un/vai pārdots. Par atalgojuma apmēru vienojas operatori vai viņu aģenti un zvejnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Ja nav noslēgts koplīgums, ĀKK zvejnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt sliktāki par tiem, kurus piemēro attiecīgās ĀKK valsts apkalpēm, un nekādā gadījumā ne sliktāki par tiem, kurus noteikusi SDO Apvienotās jūrniecības komitejas Jūrnieku atalgojuma apakškomiteja, ja vien nepastāv īpaši zvejniekiem domāti nosacījumi, kuru mērķis ir izveidot starptautisku drošības tīklu, kas aizsargā zvejnieku darba pienācīgumu un palīdz šādu pienācīgumu garantēt.

4.3. Zvejniekiem nav jāsedz potenciālās papildu izmaksas par saņemtajiem maksājumiem. Zvejniekiem jābūt iespējai saņemto atalgojumu vai daļu no tā, arī avansu, bez papildu maksas nosūtīt savai ģimenei.

4.4. Katrā atalgojuma izmaksas reizē zvejniekam jāsaņem algas aprēķins un pēc pieprasījuma arī algas izmaksas apstiprinājums.

5.Sociālais nodrošinājums

Kotdivuāra nodrošina, ka zvejniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā, un viņu apgādājamajiem, ciktāl to paredz valsts tiesību akti, ir tiesības uz sociālo aizsardzību, kuras nosacījumi nav mazāk labvēlīgi par tiem, ko piemēro citiem darba ņēmējiem, proti, algotiem darbiniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.

6.Privāti darba tirgus pakalpojumi

6.1. Privātus darba tirgus pakalpojumus sniedz:

(a)rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienests, t. i., jebkura persona, uzņēmums, iestāde, aģentūra vai cita publiskā vai privātā sektora organizācija, kas operatoru vārdā nodarbojas ar zvejnieku rekrutēšanu vai iekārtošanu darbā;

(b)privāta nodarbinātības aģentūra, t. i., jebkura persona, uzņēmums, iestāde, aģentūra vai cita privātā sektora organizācija, kas nodarbina vai rekrutē zvejniekus, lai viņi būtu pieejami zvejas kuģu īpašniekiem, kuri viņiem dod darba uzdevumus un pārrauga šo uzdevumu izpildi.

6.2. Kotdivuāras kompetentās iestādes nodrošina, ka Kotdivuāras aģenti, kas sniedz privātus darba tirgus pakalpojumus gan zvejniekiem, gan Savienības kuģu operatoriem:

(a)neizmanto līdzekļus, mehānismus vai sarakstus, kuru mērķis ir neļaut zvejniekiem noslēgt līgumu vai atrunāt no tā noslēgšanas;

(b)tieši vai netieši, pilnīgi vai daļēji no zvejniekiem skaidrā naudā vai natūrā neiekasē honorāru vai citu maksu par sniegtajiem darba tirgus pakalpojumiem;

(c)nepiešķir aizdevumus un nenodrošina preces vai pakalpojumus, par kuriem no zvejniekiem tiek prasīta pēcapmaksa vai priekšapmaksa;

(d)no zvejnieka atalgojuma neatvelk maksu vai pēcapmaksu par aizdevumiem, precēm vai pakalpojumiem, kas sniegti pirms zvejnieka līguma noslēgšanas, un

(e)rīkojas tā, ka:

i) zvejnieka līgums atbilst to reglamentējošajām šīs nodaļas, normatīvo aktu un koplīgumu prasībām;

ii) zvejnieka līgums ir rakstīts zvejniekam saprotamā valodā un attiecīgā Savienības zvejas kuģa valsts oficiālajā vai darba valodā;

iii) nolīgtie zvejnieki pirms līguma parakstīšanas tiek informēti par viņu tiesībām un pienākumiem;

iv) tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nolīgtie zvejnieki pirms līguma parakstīšanas varētu izskatīt līguma noteikumus un konsultēties par tiem;

v) nolīgtie zvejnieki saņem parakstītu sava līguma eksemplāru;

vi) zvejnieki pilda šīs nodaļas uzliktās saistības, un

vii) ja atalgojumu izmaksā aģents, Savienības kuģa operators par katru atalgojuma izmaksas reizi laikus saņem algas aprēķina kopiju un atalgojuma izmaksas apstiprinājumu.

6.3. Kotdivuāras kompetentās iestādes rīkojas tā, ka Kotdivuāras aģenti, kuri nodarbina zvejniekus viņu norīkošanai darbā uz Savienības kuģiem, gādā, lai ar minētajiem zvejniekiem parakstītajos līgumos būtu skaidri norādīts, ka attiecīgā zvejnieka darba devējs ir aģents, kurš viņu dara pieejamu Savienības kuģu operatoriem, kuri savukārt viņam dod darba uzdevumus un pārrauga šo uzdevumu izpildi.

6.4. Atkāpjoties no 6.2. punkta b) apakšpunkta, jūrnieka grāmatiņas, medicīniskās izziņas un pases iegūšanas izmaksas sedz pats zvejnieks vai cita persona vai organizācija, kas attiecīgā gadījumā noteikta piemērojamajos tiesību aktos, zvejnieka līgumā vai koplīgumā. Vīzas un darba atļaujas saņemšanas izmaksas, ja tādas ir, sedz darba devējs.

7.Šīs nodaļas prasību ievērošana

7.1. Pušu kompetentās iestādes nodrošina, ka zvejniekiem piemērojamie tiesību akti ir viegli un bez maksas pieejami pilnīgā un pārredzamā formā.

7.2. Kotdivuāras kompetentās iestādes nodrošina šīs nodaļas pienācīgu īstenošanu saskaņā ar savām saistībām, kuras izriet no starptautiskajām tiesībām, un saskaņā ar šajā nodaļā noteiktajām saistībām.

7.3. Karoga valsts iestādes nodrošina 1., 2. un 3. iedaļas pareizu piemērošanu uz sava karoga kuģiem. Minētās iestādes to dara saskaņā ar SDO vadlīnijām, kurās noteikts, kā karoga valstij inspicēt dzīves un darba apstākļus uz zvejas kuģiem.

7.4. Prasības par nodarbināšanu, kas noteiktas 1.2. punktā, samērīgi mīkstina šādos gadījumos:

— šķiet, ka no 1.4. punktā minētā saraksta izraudzītais zvejnieks 1.3. punkta prasībām neatbilst,

— zvejnieks, kas parakstījis ar 3.1. punktu saskanīgu darba līgumu, šajā līgumā norādītajā dienā un laikā kapteinim nav pieteicies,

— Kotdivuāras iestādes 1.4. punktā minēto sarakstu nav iesniegušas.

7.5. Par šīs nodaļas noteikumu piemērošanu Puses apspriežas apvienotajā komitejā.

VII NODAĻA
NOVĒROTĀJI

1.Zvejas darbību novērošana

1.1. Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav ieviesta, Savienības kuģi, kam nolīguma satvarā ir atļauts zvejot Kotdivuāras zvejas zonā, novērotājus uzņem saskaņā ar ICCAT ieteikumiem.

1.2. Visiem novērotājiem, kas uzņemti uz Savienības kuģa, jābūt apmācītiem tā, lai viņi uz kuģa darbotos drošā veidā un novērotāja pienākumus spētu paveikt līdz galam.

1.3. Kotdivuāra nodrošina savu novērotāju apmācību. Lai nacionālās novērotāju programmas saskaņotu un koordinētu ar Savienības atbalstu, novērotāju apmācīšanā ņem vērā procedūras, kas novērošanas jomā ieviestas uz Savienības kuģiem.

1.4. Puses vienojas izskatīt iespēju savās novērotāju programmās izmantot elektronisko monitoringu. Kotdivuāra un Savienība sadarbojas ar citām Atlantijas okeāna austrumu piekrastes valstīm, lai ICCAT satvarā palīdzētu novērotāju programmas šajā reģionā īstenot saskaņoti.

Kotdivuāras norīkoto novērotāju uzņemšanu uz Savienības kuģiem veic saskaņā ar tālāk izklāstītajiem noteikumiem.

2.Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

2.1. Kotdivuāra izveido sarakstu ar novērotājiem, kas norīkojami uz Savienības kuģiem, to atjaunina un paziņo operatoriem un Savienībai. Sarakstā iekļautajiem novērotājiem jāatbilst prasībām par apmācību, kas aprakstīta šīs nodaļas 1. punktā.

2.2. Lai Kotdivuāra varētu optimizēt plānošanas darbu, operatori, kad tie iesniedz licences pieteikumu, iestādēm nepastarpināti paziņo orientējošu provizorisko ostā piestāšanas grafiku nākamajam gadam.

2.3. Kotdivuāra sagatavo norīkoto novērotāju vēlamās uzņemšanas programmu un paziņo to operatoriem un Savienībai.

2.4. Kotdivuāra attiecīgajam operatoram vai viņa pārstāvim paziņo tā novērotāja vārdu, kas norīkots uzņemšanai uz kuģa; šo paziņojumu izdara licences izsniegšanas brīdī vai vēlākais 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas.

2.5. Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Tomēr atkarībā no konkrētā kuģa plānoto reisu vidējā ilguma uz kuģa pavadāmo laiku pēc skaidra Kotdivuāras pieprasījuma var sadalīt uz vairākiem zvejas reisiem. Minēto pieprasījumu Kotdivuāra izdara tad, kad paziņo, kurš novērotājs norīkots darbam uz konkrētā kuģa.

3.Novērotāja uzņemšanas un kuģa atstāšanas nosacījumi

3.1. Par novērotāju uzņemšanas nosacījumiem vienojas operators vai viņa pārstāvis un Kotdivuāras iestādes.

3.2. Novērotāju uz kuģa uzņem operatora izraudzītā ostā Kotdivuāras zvejas zonā notiekoša reisa sākumā.

3.3. Attiecīgie operatori divu nedēļu laikā un 10 dienas iepriekš apstiprina, kurā datumā un kurā ostā plānots novērotājus uzņemt.

3.4. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārpus Kotdivuāras, operators sedz novērotāja ceļa izdevumus.

3.5. Ja novērotājs bez attaisnojuma neierodas norunātajā vietā un laikā un neierodas arī turpmākajās 12 stundās pēc norunātā laika, operators tiek automātiski atbrīvots no pienākuma šo novērotāju uzņemt uz kuģa.

3.6. Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

3.7. Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veiktajām zvejas darbībām, konkrēti, arī zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, un kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

3.8. Operators sedz izmaksas par novērotāja izmitināšanu un ēdināšanu tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, un ievērojot praktiskās iespējas, kas ir pieejamas uz kuģa.

3.9. Novērotāja algu maksā un sociālās iemaksas veic Kotdivuāra.

4.Novērotāja uzdevumi

4.1. Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss.

4.2. Kamēr kuģis atrodas Kotdivuāras zvejas zonā, novērotāja uzdevums ir:

–    novērot kuģu zvejas darbības,

–    verificēt zvejas operācijās iesaistīto kuģu pozīciju,

–    ņemt bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām,

–    atzīmēt, kādi zvejas rīki izmantoti,

–    verificēt zvejas žurnāla datus par Kotdivuāras zvejas zonā gūtajām nozvejām,

–    verificēt piezveju procentuālo daudzumu un novērtēt izmetumu apjomu,

–    ar jebkādiem piemērotiem sakaru līdzekļiem paziņot zvejas datus (arī uz kuģa esošo nozveju un piezveju daudzumu) savai kompetentajai iestādei.

5.Novērotāja pienākumi

Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

–    veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas operācijas,

–    saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti,

–    par visu novērošanas laiku, kurā novērotājs atradies uz Savienības kuģa, sagatavo novērojumu ziņojumu, kuru (ar kopiju Savienībai) viņš nosūta Kotdivuāras iestādēm un kuģa operatoram. Kapteinis var atzīmēt, kurus novērojumus viņš uzskata par noderīgiem.

6.Fiksēts finansiālais ieguldījums

Kad operators maksā ikgadējo avansu par zvejas licenci, tas Kotdivuārai par katru savu kuģi pārskaita 400 EUR lielu fiksētu ikgadēju finansiālu ieguldījumu, kas paredzēts, lai palīdzētu segt izdevumus par Kotdivuāras novērotājiem, kuri jāuzņem uz Savienības kuģiem.

VIII NODAĻA
PĀRKĀPUMI

1.Pārkāpumu noformēšana

1.1. Kotdivuāras iestādes 24 darbstundu laikā ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem paziņo Savienībai par visiem pārkāpumiem, ko Savienības kuģis izdarījis Kotdivuāras ūdeņos.

1.2. Kad konstatētais pārkāpums ir reģistrēts par kontroli atbildīgo Kotdivuāras iestāžu sagatavotā protokolā, minēto protokolu paraksta Savienības kuģa kapteinis. Ja kapteinis atsakās to parakstīt vai nevar to parakstīt, minētajā protokolā pievieno attiecīgu norādi.

1.3. Kapteiņa paraksts vai paraksta trūkums neskar kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzībām viņam inkriminētos pārkāpumos.

1.4. Pārkāpuma protokolu Savienībai un karoga valstij nosūta septiņu darbdienu laikā.

2.Kuģa novirzīšana un informatīvā sanāksme

2.1. Savienības kuģim, ko tur aizdomās par pārkāpuma izdarīšanu, var likt pārtraukt zvejas darbības un attiecīgā gadījumā, ja kuģis atrodas jūrā, atgriezties par kontroli atbildīgo Kotdivuāras iestāžu norādītā ostā. Kotdivuāras regulējumu pārkāpušo Savienības kuģi aiztur ostā tik ilgi, līdz ir izpildītas minētā regulējuma formalitātes.

2.2. Par jebkādu Savienības kuģa novirzīšanu Kotdivuāra Savienībai paziņo ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Šim paziņojumam pievieno pierādījumus par konstatēto pārkāpumu.

2.3. Pirms attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu tiek veikti jebkādi pasākumi, izņemot tos, kas vajadzīgi pierādījumu saglabāšanai, Kotdivuāra pēc Savienības pieprasījuma 48 stundu laikā laikā pēc paziņojuma par kuģa novirzīšanu sarīko informatīvu sanāksmi, kuras mērķis ir noskaidrot apstākļus un informēt par iespējamo turpinājumu. Šajā informatīvajā sanāksmē drīkst piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

2.4. Kuģa īpašnieku vai viņa pārstāvi informē par sanāksmes iznākumu un par visiem pasākumiem, kas var izrietēt no sīkākas pārbaudes vai aizturēšanas.

3.Pārkāpuma protokols

3.1. Pārkāpumu reģistrē par kontroli atbildīgo Kotdivuāras iestāžu sagatavotā protokolā. Savienības kuģa kapteinis minēto protokolu paraksta. Ja kapteinis atsakās to parakstīt vai nevar to parakstīt, minētajā protokolā pievieno attiecīgu norādi.

3.2. Kapteiņa paraksts vai paraksta trūkums neskar kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzībām viņam inkriminētos pārkāpumos.

4.Sankcijas par pārkāpumiem un vienošanās procedūra

4.1.4.1. Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Kotdivuāra saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem.

4.2. Ja par izdarīto pārkāpumu ir jāuzsāk tiesas procedūra, pirms tam – ja vien pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu – Kotdivuāra un operators vai viņa pārstāvis var iedarbināt izlīguma procedūru, lai sankciju nosacījumus un apmēru noteiktu ar tās palīdzību. Šajā izlīguma procedūrā drīkst piedalīties kuģa karoga valsts un Savienības pārstāvji. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc paziņojuma par kuģa novirzīšanu.

5.Tiesas procedūra un drošības nauda

5.1. Ja izlīgumu panākt neizdodas un pārkāpumu nodod izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa operators Kotdivuāras norādītā bankā iemaksā drošības naudu, kuras lielumu nosaka Kotdivuāra un kura sedz visas ar kuģa novirzīšanu un dīkstāvi saistītās izmaksas, paredzamo naudassodu un iespējamos kompensācijas pabalstus. Bankā iemaksātā drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām.

5.2. Pēc sprieduma pasludināšanas drošības naudu nekavējoties atbrīvo un operatoram atlīdzina:

a)    pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b)    daļēji, t. i., ja sankcija ir par drošības naudas summu mazāks naudassods, operatoram izmaksā starpību.

5.3. Ja sankcijai atbilstošā summa ir lielāka par drošības naudu, operators piemaksā starpību.

5.4. Kotdivuāra septiņu darbdienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas informē Savienību par tiesas procedūras iznākumu.

6.Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu:

–    tiklīdz ir izpildīti izlīguma procedūras rezultātā noteiktie pienākumi vai

–    tiklīdz ir iemaksāta drošības nauda.

Papildinājumu saraksts

1. papildinājums. Kotdivuāras bāzes līniju un zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas

2. papildinājums. Tehnisko datu lapa: Savienības kuģu piekļuve

3. papildinājums. Kontaktinformācija saziņai saskaņā ar šo protokolu

4. papildinājums. Informācija, kas jāsniedz, piesakoties uz Kotdivuāras un Eiropas Savienības zivsaimniecības nolīguma īstenošanas protokolā paredzētu zvejas licenci

5. papildinājums. Kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) un zvejas darbību elektroniskās reģistrēšanas sistēmas (ERS) īstenošanas tehniskās prasības

6. papildinājums. Personas datu apstrāde

1. papildinājums. Kotdivuāras bāzes līniju un zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas

Bāzes līnijas definējošie punkti

Jūras robežpunkti

2. papildinājums. Tehnisko datu lapa: Savienības kuģu piekļuve

TUNZIVJU SALDĒTĀJSEINERI UN KUĢI ZVEJAI AR DREIFĒJOŠĀM ĀĶU JEDĀM

1.    Zvejas zona

   Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas

2.    Atļautie zvejas rīki

–Zvejas vads

–Dreifējošas āķu jedas

3.    Aizliegtās sugas

–Saskaņā ar konvenciju par migrējošajām sugām, kā arī ar ICCAT rezolūcijām ir aizliegts zvejot milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), āmurzivju dzimtas (Sphyrnidae) haizivis (izņemot Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus), zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis), smilšu tīģerhaizivi (Carcharias taurus) un bara haizivi (Galeorhinus galeus).

–Šo sarakstu atjaunina, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, un tas notiek, Pusēm apspriežoties apvienotajā komitejā.

4.    Summas, ko maksā operatori

4.1. Maksa par tonnu ir    80 EUR pirmajos divos gada periodos un 85 EUR pēc tam

4.2. Ikgadējā fiksētā maksa    

tunvivju seineriem ir 12 000 EUR pirmajos divos gada periodos un 12 750 EUR pēc tam (fiksēts avanss par 150 tonnām),

kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām ir 4000 EUR pirmajos divos gada periodos un 4250 EUR pēc tam (fiksēts avanss par 50 tonnām)

4.3. Fiksētā maksa par novērotājiem ir    400 EUR gadā par kuģi

4.4. Maksa par atbalsta kuģi ir        3500 EUR gadā par kuģi

5. Zvejot drīkst                25 tunzivju seineri

7 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām

3. papildinājums. Kontaktinformācija saziņai saskaņā ar šo protokolu

Savienības kontaktinformācija

Zvejas atļaujas

Lietotne “LICENCE”: https://webgate.ec.europa.eu/licence

MARE-LICENCES@ec.europa.eu  

Agregētās nozvejas:

MARE-CATCHES@ec.europa.eu

UN/FLUX palīdzības dienests:

MARE-FISH-IT-SUPPORT@ec.europa.eu  

Kotdivuāras kontaktinformācija Kotdivuāra savu kontaktinformāciju paziņos, kamēr protokola piemērošana vēl nebūs sākusies.

4. papildinājums. Informācija, kas jāsniedz, piesakoties uz Kotdivuāras un Eiropas Savienības zivsaimniecības nolīguma īstenošanas protokolā paredzētu zvejas licenci

Ja nav noteikts citādi, obligāti jānorāda tālāk prasītā informācija par pieteikuma iesniedzēju, kuģa īpašnieku, kuģa identifikāciju, kuģa tehniskajiem datiem un attiecīgo laikposmu.

Iesniedzējs 

Iesniedzēja tālruņa numurs 

Iesniedzēja e-pasta adrese 

Kuģa īpašnieks 

Kuģa īpašnieka dzīvesvietas pilsēta un valsts 

Kuģa faktiskais īpašnieks / labuma guvējs vai (ne vairāk kā pieci) galvenie kuģa faktiskie īpašnieki / labuma guvēji

Kuģa faktiskā īpašnieka / labuma guvēja vai (ne vairāk kā piecu) galveno kuģa faktisko īpašnieku / labuma guvēju dzīvesvietas pilsēta un valsts 

Kapteinis 

Kapteiņa valstspiederība 

Kapteiņa e-pasta adrese 

Vietējais aģents (vārds/nosaukums, adrese) 

Kuģa vārds 

Karoga valsts 

Reģistrācijas osta 

IRCS 

Ārējais marķējums 

MMSI 

SJO numurs (ja ir)

ICCAT numurs

Pašreizējā karoga reģistrācijas datums 

Iepriekšējais karogs (ja ir) 

Uzbūvēšanas vieta 

Uzbūvēšanas laiks 

Radio izsaukuma frekvence 

Satelīttālruņa numurs 

Lielākais garums (m) 

Tilpība (izteikta GT saskaņā ar Londonas konvenciju) 

Dzinēja tips 

Dzinēja jauda (kW) 

Apkalpes locekļu skaits 

Nozveju glabāšanas veids uz kuģa 

Apstrādes jauda diennaktī (tonnās) 

Zivju tilpņu skaits 

Zivju tilpņu kopējā tilpība (m3) 

VMS ražotājs

VMS modelis

VMS sērijas numurs

VMS programmatūras versija

Satelītoperators

Atļautie zvejas rīki 

Nozveju izkraušanas vieta 

Vēlamā atļaujas sākuma diena 

Vēlamā atļaujas beigu diena 

5. papildinājums. Kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) un zvejas darbību elektroniskās reģistrēšanas sistēmas (ERS) īstenošanas tehniskās prasības

1. iedaļa. Kopīgi noteikumi par kuģa pozīcijas datu pārraidīšanu un par to, kā Pusēm īstenot ERS. Darbības nepārtrauktība

1.Ja rodas tehniska kļūme, kas apgrūtina kuģu pozīcijas datu vai zvejas darbību datu (“ERS dati”) pārraidīšanu starp Pušu FMC, šīs kļūmes skartos Savienības kuģus neuzskata par noteikumu neievērotājiem.

2.Puses izveido savienojumu, tālab izmantojot Eiropas Komisijas nodrošināto FLUX transporta slāņa programmatūru, un ievieš UN/FLUX formātu. Kotdivuāra nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma saderību ar Savienības sistēmu.

3.Pirms sākt strādāt darba vidē, testēšanas vajadzībām Puses ievieš akceptēšanas vidi. Akceptēšanas vidē Eiropas Savienība Kotdivuāras FMC nosūta testa ziņas. Kad testēšana sekmīgi noslēgusies, Puses vienojas par datumu, no kura kuģu pozīcijas dati un ERS dati tiks automātiski sūtīti, izmantojot FLUX transporta slāņa programmatūru un UN/FLUX formātu.

4.Līdz minētajam datumam Savienības kuģu pozīcijas datus un ERS datus sūta, izmantojot formātus un kārtību, kas ir spēkā dienā, kad šis protokols kļūst piemērojams.

5.Karoga valsts FMC un Kotdivuāras FMC, kā arī Eiropas Komisija apmainās ar elektroniskā pasta kontaktadresēm un nekavējoties informē viens otru par jebkādām šo adrešu izmaiņām.

6.Karoga valsts FMC un Kotdivuāras FMC, kā arī Eiropas Komisija pēc iespējas drīz informē viens otru par jebkādiem automātisko sakaru pārtraukumiem vai par sistēmas tehnisko apkopi, kuras veikšana prasa vairāk nekā 48 stundas, ar pienācīgu rūpību izturas pret automātisko sakaru atjaunošanu un paziņo otrai Pusei, kad tie ir atjaunoti. Domstarpību atrisināšanai sasauc apvienoto komiteju.

7.Ja pārtraukums ilgst vairāk nekā 48 stundas, līdz automātisko sakaru atsākšanai karoga valsts FMC datus ik pēc 24 stundām sūta pa elektronisko pastu. Kotdivuāras FMC var prasīt, lai karoga valsts FMC šādi rīkojas, ja darbības traucējums skāris Kotdivuāras FMC sistēmu un, neraugoties uz centieniem to novērst, turpinās ilgāk par 48 stundām.

8.Kad automātiskie sakari ir atjaunoti, pārtraukuma laikā sūtītos datus, izmantojot automātiskās sakaru sistēmas, nosūta vēlreiz.

9.Kotdivuāras iestādes attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības dienestus, lai Savienības kuģiem netiktu pārmesta datu nepārraidīšana.

10.Katra no Pusēm nodrošina datu konsekvenci, konkrēti to, ka Pušu sistēmās ir integrēti un datiem uzlikti attiecīgi filtri, kuri garantē, ka tiek ņemti vērā tikai tie dati, kas apraksta zvejas darbības Kotdivuāras zvejas zonā.

2. iedaļa. Tehniskās prasības par VMS datu pārraidīšanu

1.Kuģu pozīcijas dati un kuģu satelītnovērošanas sistēma

1.1. Karoga valsts FMC nodrošina kuģu pozīcijas datu automātisku apstrādi un elektronisku nosūtīšanu, izmantojot Eiropas Komisijas nodrošināto centralizēto savienojumu. Kuģu pozīcijas datus Puses reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

1.2. Nosakot kuģa pozīciju, kļūda nedrīkst pārsniegt 100 m un ticamības intervālam jābūt 99 %.

1.3. Pirmo pēc ieiešanas Kotdivuāras zvejas zonā reģistrēto pozīciju apzīmē ar kodu “ENT” (Ziemeļatlantijas formāts jeb NAF) vai “ENTRY” (UN/FLUX formāts). Turpmākās pozīcijas apzīmē ar kodu “POS”. Izņēmums ir pirmā pēc iziešanas no Kotdivuāras zvejas zonas reģistrētā pozīcija – to apzīmē ar kodu “EXI” (NAF) vai “EXIT” (UN/FLUX).

2.Datu pārraidīšana no kuģa, ja satelītnovērošanas ierīce pārstājusi darboties

Kuģiem, kuri zvejo Kotdivuāras zvejas zonā un kuru satelītnovērošanas ierīce ir bojāta, pozīcijas ziņas uz karoga valsts FMC jāsūta pa elektronisko pastu vismaz reizi četrās stundās un jāsniedz visa obligātā informācija. Par šādām izmaiņām karoga valsts FMC informē Kotdivuāras FMC. Pēc tam pozīcijas datus pārraida minētajā biežumā.

Ja zvejas atļauju saņēmis kuģis nav paziņojis par iziešanu no zonas, Kotdivuāras FMC informē karoga valsts FMC un Savienību par jebkādiem šā kuģa pozīcijas ziņu saņemšanas pārtraukumiem.

3.Struktūra, kas izmantojama NAF formātā sūtītā ziņā, ar kuru Kotdivuārai paziņo kuģa pozīcijas datus

4.No dienas, kad ir faktiski ieviests jaunais UN/FLUX formāts un datu sūtīšana, izmantojot FLUX transporta slāņa programmatūru, VMS datus pārraida saskaņā ar formātu un procesiem, kas aprakstīti Eiropas Komisijas tīmekļvietnē pieejamajā īstenošanas dokumentā.

5.VMS datu aizsardzība

5.1. Visi pārraudzības dati, ko Puses viena otrai paziņo saskaņā ar šiem noteikumiem, kalpo tikai:

– Kotdivuāras iestāžu veiktai tās Savienības flotes uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai, kura zvejo saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumu,

– kā arī zinātniskiem pētījumiem, kurus Kotdivuāra veic saistībā ar zvejniecību pārvaldību.

5.2. Ja vien kādai Pusei nav ar likumu noteikta pienākuma to darīt, šādus datus trešajām personām neizpauž.

3. iedaļa. Tehniskās prasības par zvejas darbību elektroniskās reģistrēšanas sistēmas īstenošanu un ERS datu paziņošanu

1.Kad Savienības zvejas kuģis, kurš atļauju saņēmis saskaņā ar šo protokolu, atrodas Kotdivuāras zvejas zonā, šā kuģa kapteinim ir pienākums:

(a)katru ieiešanu zvejas zonā un iziešanu no tās reģistrēt ar īpašu ziņu, kurā norādīts ikvienas sugas nozveju daudzums, kas ieiešanas vai iziešanas brīdī atrodas uz kuģa, kā arī ieiešanas vai iziešanas datums, laiks un pozīcija. Šo ziņojumu ERS sistēmā vai ar citiem sakaru līdzekļiem uz Kotdivuāras FMC nosūta ne vēlāk kā divas stundas pirms ieiešanas vai iziešanas;

(b)ja kuģis zvejas darbības nav veicis, katru dienu plkst. 12.00 reģistrēt kuģa pozīciju;

(c)par katru veikto zvejas operāciju reģistrēt šīs operācijas pozīciju, zvejas rīka tipu, ikvienas nozvejotās sugas daudzumus, atsevišķi norādot paturētās nozvejas un izmetumus. Sugas apzīmē ar FAO trīsburtu kodu; daudzumus izsaka dzīvsvara kilogramos vai – vajadzības gadījumā – ar īpatņu skaitu;

(d)katru dienu ne vēlāk kā plkst. 24.00 nosūtīt savai karoga valstij elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrētos datus; tas darāms par katru dienu, kas pavadīta Kotdivuāras zvejas zonā, arī tad, ja nozvejas nav bijis, kā arī vienmēr pirms iziešanas no zvejas zonas.

2.Karoga valsts FMC ERS datus dara pieejamus Kotdivuāras FMC. ERS momentziņas (paziņojumu par ieiešanu zonā, paziņojumu par iziešanu no zonas, paziņojumu par ienākšanu ostā) karoga valsts FMC uz Kotdivuāras FMC automātiski pārraida tūlīt. Pārējās no kuģa saņemtās ERS ziņas tas automātiski pārraida reizi dienā.

3.Līdz 1. iedaļā paredzētās testēšanas beigām:

–datus pārraida EU-ERS (v 3.1) formātā, izmantojot DEH (Data Exchange Highway) 3 ,

–paziņojumus par pārkraušanu citā kuģī Kotdivuāras kompetentajai iestādei sūta pa elektronisko pastu,

–tikai momentziņas – paziņojumu par ieiešanu zonā (COE), paziņojumu par iziešanu no zonas (COX) un paziņojumu par ienākšanu ostā (PNO) – automātiski pārraida tūlīt. Pārējo veidu ziņas ir pieejamas saņemšanai pēc automātiski iesniegta Kotdivuāras FMC pieprasījuma.

4.No dienas, kad ir faktiski ieviests jaunais UN/FLUX formāts un datu sūtīšana, izmantojot FLUX transporta slāņa programmatūru:

–datu pieprasīšanas iespēju izmanto tikai īpašiem vēsturisko datu pieprasījumiem,

–ERS datus pārraida atbilstoši Eiropas Komisijas tīmekļvietnē pieejamajā īstenošanas dokumentā aprakstītajam formātam un procesiem.

5.ERS momentdatu saņemšanu Kotdivuāras FMC apstiprina ar atbildes ziņu, kurā apliecina, ka sākotnējā ziņa ir saņemta un derīga. Ja ERS datu apmaiņa veikta ar DEH starpniecību, par datiem, kurus Kotdivuāras FMC saņēmis pats pēc sava pieprasījuma, saņemšanas apstiprinājums nav vajadzīgs.

6.Ja datu pārraide no kuģa uz karoga valsts FMC ir traucēta, pēdējais par to nekavējoties ziņo kuģa kapteinim vai operatoram vai to pārstāvim (pārstāvjiem). Saņēmis šādu paziņojumu, kuģa kapteinis ar jebkādiem piemērotiem telesakaru līdzekļiem katru dienu ne vēlāk kā plkst. 24.00 karoga valsts kompetentajām iestādēm nosūta trūkstošos datus.

7.Ja traucējumi radušies uz kuģa uzstādītās elektroniskās pārraides sistēmas darbībā, kuģa kapteinis vai operators nodrošina, ka 10 dienu laikā pēc traucējumu atklāšanas ERS sistēma tiek salabota vai bojātais aprīkojums nomainīts. Pēc šā termiņa beigām kuģim vairs nav atļauts turpināt zveju un tam 24 stundu laikā jāatstāj zvejas zona vai jāienāk Kotdivuāras ostā. Atstāt šo ostu vai atgriezties zvejas zonā kuģis drīkst tikai pēc tam, kad karoga valsts FMC ir konstatējis, ka ERS sistēma atkal darbojas pareizi.

6. papildinājums. Personas datu apstrāde

1.Definīcijas un darbības joma

(a)Definīcijas

Šajā papildinājumā piemēro nolīguma 1. panta definīcijas, protokola 1. panta definīcijas un arī šādas definīcijas:

“personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt pēc kāda identifikatora, piemēram, vārda, uzvārda, identifikācijas numura vai atrašanās vietas datiem;

“apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopām veikta operācija vai operāciju kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, izgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana pārraidot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai savietošana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

“sūtītājiestāde” ir publiskā iestāde, kas personas datus nosūta;

“saņēmējiestāde” ir publiskā iestāde, kas nosūtītos personas datus saņem;

“datu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga pārraidīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem;

“tālāka pārsūtīšana” ir saņēmēja izdarīta personas datu pārsūtīšana struktūrai, kas nav šo protokolu parakstījusi Puse (“trešā persona”);

“kontroles iestāde” ir neatkarīga publiska iestāde, kas atbild par šā panta piemērošanas uzraudzību, kuras mērķis ir aizsargāt fizisku personu pamattiesības un brīvības attiecībā uz personas datu apstrādi.

(b)Darbības joma

Šā protokola datu subjekti ir fiziskās personas, kuras ir Savienības kuģu īpašnieces, šo personu pārstāvji, kā arī šā protokola satvarā darbojošos Savienības kuģu kapteiņi un apkalpe.

Datu apmaiņa un vēlāka apstrāde saistībā ar šā protokola īstenošanu un konkrēti ar atļauju pieteikumiem, zvejas darbību uzraudzību un cīņu pret nelegālu zveju varētu notikt ar šāda veida datiem:

— kuģa identifikācijas numurs un kontaktinformācija,

— kontrolieru, inspektoru vai novērotāju savāktie dati par kuģa darbībām vai ar kuģi saistītajām darbībām, kuģa pozīciju un pārvietošanos, kuģa zvejas darbību vai ar zveju saistīto kuģa darbību,

— kuģa īpašnieka (īpašnieku) vai viņa pārstāvja dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, profesionālā kontaktinformācija un profesionālais bankas konts,

— vietējo darbinieku dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība un profesionālā kontaktinformācija,

— kuģa kapteiņa un apkalpes locekļu dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, amats un kapteiņa kontaktinformācija,

— nodarbināto zvejnieku dati, tādi kā vārds, uzvārds, kontaktinformācija, apmācība, veselības sertifikāts.

(c)Atbildīgās iestādes

Par datu apstrādi atbildīgās iestādes ir Eiropas Komisija un karoga dalībvalsts kompetentā iestāde (attiecībā uz Savienību) un Kotdivuāras Telekomunikāciju regulatīvā iestāde (ARTCI).

2.Personas datu aizsardzības pasākumi

(a)Pielietojuma ierobežojums un datu minimizēšana

Personas dati, kas pieprasīti un pārsūtīti saskaņā ar šo protokolu, ir adekvāti, relevanti un nepārsniedz to, kas nepieciešams protokola īstenošanai, t. i., zvejas atļauju apstrādei un Savienības kuģu veikto darbību kontrolei un uzraudzībai. Personas datu apmaiņu protokola satvarā Puses veic vienīgi šajā protokolā noteiktajos konkrētajos nolūkos.

Saņemtie dati netiks apstrādāti mērķiem, kas atšķiras no iepriekš minētajiem, vai arī tiks anonimizēti.

Saņēmējiestāde pēc pieprasījuma nekavējoties informē sūtītājiestādi par paziņoto datu izmantošanu.

(b)Precīzums

Puses nodrošina, ka šā protokola satvarā pārsūtītie personas dati ir precīzi un aktuāli un vajadzības gadījumā tiek regulāri atjaunināti atbilstoši sūtītājiestādes informētībai. Ja kāda no Pusēm konstatē, ka pārsūtītie vai saņemtie personas dati nav precīzi, tā par to nekavējoties informē otru Pusi un veic vajadzīgos labojumus un atjauninājumus.

(c)Glabāšanas ierobežojums

Personas datus neglabā ilgāk par laiku, kas nepieciešams mērķim, kura dēļ datu apmaiņa veikta, un ilgākais termiņš ir gads pēc šā protokola darbības beigām. Izņēmums ir gadījumi, kad konkrētie personas dati uzraudzības labad vajadzīgi pārkāpuma, inspekcijas vai tiesvedības vai administratīvas procedūras turpinājumā. Šādos gadījumos datus var glabāt tik ilgi, cik nepieciešams, lai līdzsekotu pārkāpumam vai inspekcijai, vai līdz tiesvedības vai administratīvās procedūras galīgajam noslēgumam.

Ja personas datus glabā ilgāk, tos anonimizē.

(d)Drošība un konfidencialitāte

Personas datus apstrādā tā, lai, ņemot vērā apstrādes īpašos riskus, pienācīgi garantētu minēto datu drošību, arī aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nozaudēšanu, iznīcināšanu vai netīšu sabojāšanu. Par apstrādi atbildīgās iestādes aktīvi vēršas pret visiem datu aizsardzības pārkāpumiem un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai personas datu aizsardzības pārkāpuma negatīvās sekas novērstu vai mīkstinātu. Par šādu pārkāpumu saņēmējiestāde pēc iespējas drīzāk paziņo sūtītājiestādei, un minētās iestādes sadarbojas, kā un kad vajadzīgs, lai katra no tām varētu izpildīt savas valsts tiesiskajā regulējumā noteiktos pienākumus, kuri no personas datu aizsardzības pārkāpuma izrietējuši.

Puses apņemas iedibināt pienācīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kuri garantē, ka apstrāde atbilst šā protokola noteikumiem.

(e)Labošana vai dzēšana

Puses nodrošina, ka sūtītājiestāde un saņēmējiestāde veic visus pasākumus, kuri ir pamatoti vajadzīgi, lai personas datus varētu tūlīt labot vai dzēst gadījumā, ja apstrāde neatbilst šā protokola noteikumiem, sevišķi tad, ja dati nav adekvāti, relevanti, precīzi vai ir pārāk detalizēti, ņemot vērā apstrādes galīgo nolūku.

Pusēm savstarpēji jāziņo par visiem labošanas vai dzēšanas gadījumiem.

(f)Pārredzamība

Puses, sniedzot individuālus paziņojumus un publicējot nolīgumu savās tīmekļvietnēs, nodrošina, ka datu subjekti tiek informēti par pārsūtīto un vēlāk apstrādāto datu kategorijām, par personas datu apstrādes veidu, par attiecīgo pārsūtīšanas rīku, par apstrādes galīgo nolūku, par trešām personām vai trešo personu kategorijām, kurām informāciju var pārsūtīt tālāk, par individuālajām tiesībām un mehānismiem, kas pieejami, lai izmantotu savas tiesības un saņemtu tiesisko aizsardzību, kā arī par kontaktinformāciju strīda vai sūdzības gadījumā.

(g)Tālāka pārsūtīšana

Personas datus, kas saņemti saskaņā ar šo protokolu, saņēmējiestāde trešai personai, kura iedibināta valstī, kas nav karoga dalībvalsts, pārsūta tikai tad, ja tas ir pamatots ar svarīgu sabiedrības interesēs esošu mērķi, kurš par tādu atzīts arī sūtītājiestādei piemērojamajā tiesiskajā regulējumā, un ja ir izpildītas pārējās šā papildinājuma prasības (īpaši attiecībā uz pielietojuma ierobežojumu un datu minimizēšanu), un

ja par valsti, kurā trešā persona vai starptautiskā organizācija atrodas, Eiropas Komisija saskanīgi ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantu ir pieņēmusi lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību un šis lēmums aptver tālāko pārsūtīšanu, vai

īpašos gadījumos, kad šāda pārsūtīšana ir vajadzīga, lai sūtītājiestāde varētu izpildīt savas saistības pret reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām vai reģionālajām zvejniecības organizācijām, vai

ja izņēmuma kārtā un ja to uzskata par vajadzīgu, trešā persona apņemas datus apstrādāt tikai konkrētam nolūkam (nolūkiem), kura dēļ tie tālāk pārsūtīti, un datus nekavējoties izdzēst, kolīdz minētā nolūka dēļ veikta apstrāde vairs nav vajadzīga.

3.Datu subjekta tiesības

(a)Piekļuve personas datiem

Pēc datu subjekta lūguma saņēmējiestādei ir pienākums:

–datu subjektam apstiprināt, ka viņa personas dati tiek/netiek apstrādāti,

–informēt par apstrādes nolūku, personas datu kategorijām, glabāšanas laiku (ja iespējams), tiesībām pieprasīt datu labošanu/svītrošanu, tiesībām sūdzēties u. c.,

–izsniegt personas datu kopiju,

–sniegt vispārīgu informāciju par piemērojamiem datu aizsardzības pasākumiem.

(b)Personas datu labošana

Pēc datu subjekta lūguma saņēmējiestāde izlabo minētā subjekta personas datus, kas ir nepilnīgi, neprecīzi vai novecojuši.

(c)Personas datu izņemšana no aprites

Pēc datu subjekta lūguma saņēmējiestādei ir pienākums:

–dzēst minētā subjekta personas datus, kuri apstrādāti veidā, kas neatbilst šajā protokolā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem,

–dzēst minētā subjekta personas datus, kuri vairs nav vajadzīgi nolūkiem, kādos tos kādreiz likumīgi apstrādāja,

–pārtraukt personas datu apstrādi, ja datu subjekts pret apstrādi iebilst, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar viņa konkrēto situāciju. Tomēr tas nav jādara, ja pastāv augstāki leģitīmi iemesli, kas stāv pāri datu subjekta interesēm, tiesībām un brīvībām.

(d)Pieņemtā kārtība

Uz datu subjekta lūgumu par piekļuvi viņa personas datiem, to labošanu un dzēšanu saņēmējiestāde atbild saprātīgā termiņā un savlaicīgi un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas. Saņēmējiestāde var veikt atbilstošus pasākumus, piemēram, pieprasīt saprātīgu maksu, ko izmanto administratīvo izmaksu segšanai, vai atteikties izskatīt lūgumu, kas ir acīmredzami nepamatots vai pārmērīgs.

Ja atbilde uz datu subjekta lūgumu ir noraidoša, saņēmējiestādei datu subjekts jāinformē par atteikuma iemesliem.

(e)Ierobežojumi

Augstāk minētās tiesības var ierobežot, ja šāds ierobežojums ir paredzēts tiesību aktos un demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un sauktu pie atbildības par tiem.

Līdzīgi, šīs tiesības var ierobežot, lai nodrošinātu kontroles, inspekcijas vai regulatīvo funkciju, kas – pat ja tikai reizumis – ir saistīta ar valsts varas īstenošanu.

Minētās tiesības ar tādiem pašiem nosacījumiem ierobežot var arī datu subjekta aizsardzības vai citu personu tiesību un brīvību labā.

4.    Tiesiskā aizsardzība un neatkarīga uzraudzība

(a)Neatkarīga uzraudzība

Personas datu apstrādes atbilstību šim protokolam neatkarīgi uzrauga ārēja vai iekšēja struktūra, kas ir neatkarīgas uzraudzības profesionāle un kam ir izmeklēšanas un tiesiskās aizsardzības pilnvaras.

(b)Uzraugošās iestādes

Attiecībā uz Savienību šādu uzraudzību īsteno Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, ja apstrāde ir Komisijas kompetencē, vai ES nacionālās datu aizsardzības uzraudzības iestādes, ja apstrāde ir karoga dalībvalsts kompetencē.

Attiecībā uz Kotdivuāru kompetenta ir ARTCI.

Iepriekš minētajām iestādēm ir pienākums efektīvi un savlaicīgi izskatīt datu subjektu sūdzības par viņu personas datu apstrādi saskaņā ar šo protokolu.

(c)Tiesības uz tiesisko aizsardzību

Katra Puse savā tiesību sistēmā nodrošina, ka datu subjekts, kurš uzskata, ka iestāde nav veikusi 15. pantā un šajā papildinājumā noteiktos aizsardzības pasākumus, vai kurš uzskata, ka viņa personas datu sakarā ir pārkāpti kādi noteikumi, pret minēto iestādi, ciktāl to pieļauj piemērojamās tiesību normas, var vērsties tiesā vai līdzvērtīgā struktūrā.

Sūdzības par šādām iestādēm Eiropas Komisijas gadījumā var adresēt EDAU, bet Kotdivuāras gadījumā – ARTCI. Turklāt dažas sūdzības par vienu vai otru no minētajām iestādēm var iesniegt tiesā: Eiropas Komisijas gadījumā tā ir Eiropas Savienības Tiesa, bet Kotdivuāras gadījumā – Kotdivuāras pirmās instances tiesas.

Ja datu subjekts attiecībā uz savu personas datu apstrādi deklarē strīdu vai iesniedz sūdzību pret sūtītājiestādi, saņēmējiestādi vai tām abām, iestādes viena otru informē par šādiem strīdiem vai sūdzībām un dara visu iespējamo, lai strīdu vai sūdzību iespējami drīz atrisinātu izlīgstot.

(d)Pušu informēšana

Puses viena otru informē par sūdzībām, ko tās saņēmušas par personas datu apstrādi saskaņā ar šo protokolu, un par šo sūdzību atrisinājumu.

5.    Pārskatīšana

Puses viena otru informē par savu tiesību aktu izmaiņām, kas ietekmē personas datu apstrādi. Katra Puse periodiski izskata savu politiku un procedūras, ar kurām īsteno 15. pantu un šo papildinājumu, kā arī novērtē to iedarbīgumu. Pēc pamatota vienas Puses lūguma otra Puse savu personas datu apstrādes politiku un procedūras izskata, lai verificētu un apstiprinātu, ka 15. pantā un šajā papildinājumā noteiktie aizsardzības pasākumi tiek īstenoti iedarbīgi. Izskatīšanas rezultātus paziņo lūgumu izteikušajai Pusei.

Vajadzības gadījumā Puses apvienotajā komitejā vienojas par nepieciešamajiem šā papildinājuma grozījumiem.

6.    Pārsūtīšanas apturēšana

Sūtītāja Puse var personas datu pārsūtīšanu apturēt vai izbeigt, ja par šā papildinājuma satvarā veiktu personas datu apstrādi izcēlušos strīdus Pusēm neizdodas atrisināt tiktāl, lai sūtītāja Puse uzskatītu, ka saņēmēja Puse jautājumu ir atrisinājusi apmierinoši. Agrāk pārsūtītos datus turpina apstrādāt saskaņā ar šo papildinājumu.

(1)    ES OV L 2862, 28.12.2023., 10.–11. lpp. 

(2)    Padomes Direktīva (ES) 2017/159 (2016. gada 19. decembris), ar ko īsteno Nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, kas noslēgts 2012. gada 21. maijā starp Eiropas Savienības Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējo konfederāciju (COGECA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETDF) un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociāciju (Europêche) (Dokuments attiecas uz EEZ).

(3)    Tehnisko dokumentāciju sk. Europa.eu tīmekļvietnē https://circabc.europa.eu/faces/jsp/extension/wai/navigation/container.jsp .