EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.2.2025
COM(2025) 67 final
2025/0037(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu Pušu komitejā saistībā ar grozījumiem komitejas Reglamentā attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija” jeb “Konvencija”) Pušu komitejā 1 (“Pušu komiteja”) saistībā ar paredzēto Pušu komitejas priekšsēdētāja priekšlikuma grozīt Stambulas konvencijas Pušu komitejas Reglamentu pieņemšanu (IC-CP(2025)1 prov). Ar šo priekšlikumu ievieš vienprātības klauzulu un pārskatīšanas klauzulu balsošanas noteikumos (20. noteikums) un grozījumu noteikumā par dalībniekiem bez balsstiesībām (2. noteikums). Šā Reglamenta grozījumi kļuva nepieciešami pēc Eiropas Savienības pievienošanās Stambulas konvencijai.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Stambulas konvencija
Ar Stambulas konvenciju izveido visaptverošu un saskaņotu noteikumu kopumu, kuru mērķis ir novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē Eiropā un ārpus tās. Konvencija stājās spēkā 2014. gada 1. augustā.
ES Konvenciju parakstīja 2017. gada jūnijā un pievienošanās procedūru pabeidza 2023. gada 28. jūnijā, kā rezultātā Konvencija attiecībā uz ES stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī. ES ir pievienojusies Konvencijai attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē, proti, jautājumiem, kuri saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi 2 , un jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu 3 , Īrijai un Dānijai nav saistoša tās kompetences īstenošana attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu 4 . Visas ES dalībvalstis ir parakstījušas Konvenciju, un līdz 2025. gada 5. februārim 22 ES dalībvalstis ir to ratificējušas un tādējādi tām ir tiesības balsot Pušu komitejā 5 . Pašlaik ir 39 Konvencijas Puses, tostarp ES un 22 ES dalībvalstis.
2.2.Konvencijas Pušu komiteja
Pušu komiteja ir Stambulas konvencijas uzraudzības mehānisma politiskā struktūra, un to veido Konvencijas Pušu pārstāvji. Saskaņā ar Konvencijas 67. panta 2. punktu Pušu komitejai ir uzdots ievēlēt Ekspertu grupas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (GREVIO) locekļus. Saskaņā ar Konvencijas 68. panta 12. punktu Pušu komiteja, pamatojoties uz GREVIO ziņojumiem un secinājumiem, var pieņemt valstīm, kas ir Konvencijas Puses, adresētus ieteikumus par Konvencijas īstenošanu. Tā arī uzrauga minēto ieteikumu īstenošanu pēc trīs gadu ilga īstenošanas perioda beigām 6 . Turklāt Pušu komiteja izskata īpašās izmeklēšanas konstatējumus, ko tai nosūtījusi GREVIO saskaņā ar Konvencijas 68. panta 15. punktu. Pušu komiteja arī ievēl sava biroja locekļus — priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus 7 .
Ievērojot Konvencijas 67. panta 3. punktu, Pušu komiteja savā pirmajā sanāksmē 2015. gada 4. maijā pieņēma savu Reglamentu 8 (“Reglaments”). Reglamenta 20. noteikuma par balsošanu pirmajā daļā ir noteikts, ka “[k]atram Komitejas loceklim ir viena balss”, un trešajā daļā – ka Komitejas lēmumu pieņemšanai nepieciešamais kvorums ir “divu trešdaļu nodoto balsu vairākums”. Tāds pats kvorums ir vajadzīgs arī, lai grozītu Reglamentu (25. noteikums). Šobrīd Pušu komitejas prakse ir bijusi uz vienprātības pamata pieņemt ieteikumus un secinājumus.
2.3.Paredzētie Pušu komitejas Reglamenta grozījumi
Pušu komiteja 2023. gada 28. augustā ierosināja grozījumus Reglamentā, lai atspoguļotu Savienības pievienošanās ietekmi uz Komitejas darbību un jo īpaši uz balsošanas noteikumiem. Pušu komitejas sekretariāts Konvencijas Pusēm deva iespēju sniegt komentārus. Savienība saskaņā ar 2024. gada 22. aprīlī pieņemtajiem Padomes Lēmumiem (ES) 2024/1669 un 2024/1680 ierosināja vairākus alternatīvus grozījumus Reglamentā
9
. Komitejas 16. sanāksmē 2024. gada 31. maijā ES un Apvienotā Karaliste iesniedza savus priekšlikumus. Turpmākajās diskusijās vairākas valstis, kas nav ES dalībvalstis, iebilda pret ES priekšlikumu. Tā kā nebija iespējams panākt vienošanos, Komiteja nolēma, ka tās priekšsēdētājs rīkos neformālas diskusijas nolūkā rast kompromisa risinājumu. Pēc neformālās apspriešanās priekšsēdētājs 2024. gada novembrī iesniedza jaunu priekšlikumu (IC-CP(2024)12 prov), kas tika apspriests komitejas 17. sanāksmē 2024. gada 17. decembrī. Saskaņā ar priekšlikumu būtu jāturpina piemērot pašreizējos balsošanas noteikumus, bet tie būtu jāpapildina ar vienprātības klauzulu un pārskatīšanas klauzulu. Vairākas valstis, kas nav ES dalībvalstis, vēlējās, lai ES balsstiesības Eiropas Padomes konvencijās tiktu risinātas horizontāli attiecībā uz visām konvencijām, kurās ES ir puse, taču pārskatīto priekšlikumu varētu pieņemt kā pagaidu risinājumu. Neviena Puse neizteica nekādas bažas par jauno priekšlikumu, izņemot dažus nelielus redakcionālus ierosinājumus. Pušu komitejas sekretariāts 2025. gada 13. februārī dalījās ar Pušu komitejas priekšsēdētāja pārskatīto priekšlikumu par grozījumiem Stambulas konvencijas Pušu komitejas Reglamentā (dokuments IC-CP(2025)1prov) (“paredzētais akts”). Sekretariāts aicināja Puses apstiprināt priekšlikumu rakstiskā procedūrā. Tika arī paziņots, ka, ja vien līdz 2025. gada 30. aprīlim sekretariātam netiks iesniegti rakstiski iebildumi, paredzētais akts tiks uzskatīts par pieņemtu.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Priekšsēdētājs ierosina no jauna pieņemt Reglamenta 20. noteikumu (“Balsošana”) ar šādiem grozījumiem.
Pirmkārt, 20. noteikuma 1. punktā ir ierosināta vienprātības klauzula, kurā noteikts, ka Komitejai ir jādara viss iespējamais, lai turpinātu savu praksi pieņemt lēmumus vienprātīgi. Tikai tad, ja tas nav iespējams, balsošana notiek saskaņā ar šā noteikuma nosacījumiem.
Līdz ar to 20. noteikuma 1.–6. punktu pārnumurē par 2.–7. punktu. Šajos punktos nav ierosināti nekādi citi grozījumi.
Otrkārt, 20. noteikuma 8. punktā ir iekļauta pārskatīšanas klauzula, kas paredz, ka Komiteja pārbauda šo noteikumu piemērošanu ne vēlāk kā trīs gadus pēc to pieņemšanas un vajadzības gadījumā agrāk pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc vismaz trīs Konvencijas pušu pieprasījuma. Vajadzības gadījumā noteikums jāpārskata, lai novērstu jebkādas bažas un trūkumus saskaņā ar 25. noteikumā paredzēto procedūru.
Treškārt, tiek ierosināts svītrot atsauci uz Eiropas Savienību no to pārstāvju saraksta Reglamenta 2.2.b punktā, kuriem ir atļauts piedalīties Pušu komitejas sanāksmēs bez balsstiesībām vai izdevumu segšanas. Šis noteikums ir novecojis, jo Eiropas Savienība ir kļuvusi par pilntiesīgu Pušu komitejas locekli.
Tiek ierosināts, ka ES nostājai vajadzētu būt neiebilst pret pārskatītā Reglamenta grozījumu priekšlikuma pieņemšanu, kā izklāstīts dokumentā IC-CP(2025)1prov. Priekšlikums nozīmētu, ka pašreizējie balsošanas noteikumi būtībā paliek spēkā. Attiecīgi Savienībai būtu viena balss papildus to dalībvalstu balsīm, kuras ir Konvencijas Puses. Būtu jāpieņem arī divi 20. noteikumā paredzētie papildu elementi: vienprātības klauzula kodificē Pušu komitejas pašreizējo praksi, un pārskatīšanas klauzulā ir izklāstīts nodoms nākamo trīs gadu laikā atkārtoti izvērtēt Reglamentu, netiecoties pēc pāragra konkrēta rezultāta.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 10 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Pušu komiteja ir ar Stambulas konvenciju izveidota struktūra. Reglamenta jaunais grozījums, kurus Pušu komiteja ir aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām. Paredzētais akts būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atbilstīgi Konvencijas 67. panta 3. punktam. Paredzētais akts nepapildina un negroza Konvencijā noteikto iestāžu sistēmu. Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir tikai pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam jeb dominējošajam mērķim vai komponentam.
Paredzētajam aktam, ar ko vienlaikus vēlas sasniegt virkni mērķu vai kam ir vairāki komponenti, kuri ir nesaraujami saistīti un no kuriem neviens nav pakārtots otram, materiālajā juridiskajā pamatā lēmumam saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu būs izņēmuma kārtā jāietver dažādie atbilstīgie juridiskie pamati.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis ir grozīt Reglamentu, ņemot vērā Savienības pievienošanos Stambulas konvencijai. Attiecībā uz materiālo juridisko pamatu ES ir pievienojusies Stambulas konvencijai attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē, proti, jautājumiem, kuri saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi 11 , un jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu 12 . ES pievienošanās Stambulas konvencijai tika sadalīta divos atsevišķos Padomes lēmumos, lai ņemtu vērā Dānijas un Īrijas īpašo nostāju attiecībā uz LESD V sadaļu. Līdz ar to lēmums, ar ko nosaka nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem Pušu komitejā attiecībā uz paredzēto aktu, ir jāsadala divos paralēlos lēmumos. Šā lēmuma juridiskais pamats attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu. Tādēļ ierosinātā lēmuma materiālajā juridiskajā pamatā ir šādi noteikumi: 82. panta 2. punkts, 84. pants un 78. panta 2. punkts.
4.3.Secinājumi
Par ierosinātā lēmuma juridisko pamatu būtu jānosaka 82. panta 2. punkts, 84. pants un 78. panta 2. punkts saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2025/0037 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu Pušu komitejā saistībā ar grozījumiem komitejas Reglamentā attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 2. punktu, 84. pantu un 78. panta 2. punktu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1075 13 attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi un ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1076 14 attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu, un attiecībā uz Savienību tā stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī. Šobrīd Konvencijai ir 39 Puses, tostarp Savienība un 22 dalībvalstis.
(2)Pušu komiteja (“Komiteja”) ir Konvencijas uzraudzības mehānisma struktūra. Ievērojot Konvencijas 67. panta 3. punktu, Komiteja pieņēma savu Reglamentu (“Reglaments”). Reglaments paredz, ka katrai Konvencijas Pusei ir viena balss. Lai Savienība varētu pievienoties Konvencijai, ir vajadzīgi daži Reglamenta pielāgojumi, jo īpaši attiecībā uz balsstiesībām.
(3)Komitejas sekretariāts 2023. gada augustā ierosināja konkrētus grozījumus Reglamentā nolūkā atspoguļot Savienības pievienošanās ietekmi uz Komitejas darbību. Tas lūdza Konvencijas Puses iesniegt redakcionālus ierosinājumus. Savienība nostāju par ierosinātajiem grozījumiem noteica 2024. gada 22. aprīlī 15 un ierosināja alternatīvus grozījumus Reglamentā. Komitejas 16. sanāksmē 2024. gada 31. maijā nebija iespējams panākt vienošanos par ierosinātajiem grozījumiem, un Komiteja nolēma, ka tās priekšsēdētājs rīkos neformālas apspriešanās, lai rastu risinājumu, kas būtu pieņemams visiem komitejas locekļiem.
(4)Pēc neformālās apspriešanās priekšsēdētājs 2024. gada novembrī iesniedza pārskatītu priekšlikumu (IC-CP(2024)12 prov). Saskaņā ar minēto priekšlikumu būtu jāturpina piemērot pašreizējos balsošanas noteikumus, bet tie būtu jāpapildina ar vienprātības klauzulu (kas paredz, ka Komitejai jāpieliek visas pūles, lai turpinātu savu praksi pieņemt lēmumus vienprātīgi) un pārskatīšanas klauzulu (kas paredz, ka Komiteja pārbauda noteikumu piemērošanu trīs gadu laikā pēc grozījumu pieņemšanas).
(5)Komitejas sekretariāts 2025. gada 13. februārī dalījās ar Pušu komitejas priekšsēdētāja pārskatīto priekšlikumu par grozījumiem Stambulas konvencijas Pušu komitejas Reglamentā (dokuments IC-CP(2025)1prov) (“paredzētais akts”). Sekretariāts aicināja Puses apstiprināt priekšlikumu rakstiskā procedūrā. Tika arī paziņots, ka, ja vien līdz 2025. gada 30. aprīlim sekretariātam netiks iesniegti rakstiski iebildumi, paredzētais akts tiks uzskatīts par pieņemtu.
(6)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem, jo Reglamenta grozījumi Savienībai būs juridiski saistoši.
(7)Ja tiktu pieņemts pārskatītais priekšlikums par grozījumiem Reglamentā, pašreizējie balsošanas noteikumi būtībā paliktu spēkā, un Savienībai būtu viena balss papildus to dalībvalstu balsīm, kuras ir Konvencijas Puses. Vienprātības klauzulas un pārskatīšanas klauzulas pievienošanai vajadzētu būt pieņemamai Savienībai. Vienprātības klauzula kodificē Komitejas pašreizējo praksi, un pārskatīšanas klauzulā ir izklāstīts nodoms ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc grozījumu pieņemšanas atkārtoti izvērtēt Reglamentu, netiecoties pēc pāragra konkrēta rezultāta.
(8)Attiecībā uz Reglamentu, kurā uzskaitīti dalībnieki, kas nav Komitejas locekļi, atsauce uz Eiropas Savienību būtu jāsvītro, jo tā ir novecojusi.
(9)Tādēļ Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret Reglamenta grozījumu priekšlikuma pieņemšanu, kā izklāstīts dokumentā IC-CP(2025)1prov.
(10)Īrijai Padomes Lēmums 2023/1076 nav saistošs, un tādēļ tā nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā.
(11)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Komitejā, kura izveidota saskaņā ar Konvencijas 67. pantu, ir neiebilst pret to, ka tiek pieņemts Pušu komitejas priekšsēdētāja pārskatītais priekšlikums grozīt Stambulas konvencijas Pušu komitejas Reglamentu [IC-CP(2025)1 prov].
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs