EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 17.2.2025
COM(2025) 43 final
2025/0024(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Bāzeles konvencijas par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu Pušu konferences 17. sanāksmē attiecībā uz dažiem grozījumiem konvencijas pantos un pielikumos
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka Savienības nostāju Bāzeles konvencijas Pušu konferencē attiecībā uz Eiropas Savienības priekšlikumu grozīt šīs konvencijas IV pielikumu un Krievijas Federācijas priekšlikumu grozīt šīs konvencijas 6. pantu. Plānots, ka nākamā sanāksme (Pušu konferences 17. sanāksme) notiks Ženēvā no 2025. gada 28. aprīļa līdz 9. maijam. Abi iepriekš minētie priekšlikumi jau tika apspriesti Pušu konferences 15. un 16. sanāksmē attiecīgi 2022. gada jūnijā un 2023. gada maijā. Savienības nostāja attiecībā uz šiem priekšlikumiem Pušu konferences 15. un 16. sanāksmē tika noteikta ar Padomes 2020. gada 24. novembra Lēmumu (ES) 2020/1829 1 , 2022. gada 2. jūnija Lēmumu (ES) 2022/1025 2 un 2023. gada 25. aprīļa Lēmumu (ES) 2023/1007 3 . Gatavojoties nākamajai Pušu konferences sanāksmei, par šiem priekšlikumiem ir vajadzīgs jauns Padomes lēmums.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu
Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (“konvencija”) tika pieņemta 1989. gada 22. martā un stājās spēkā 1992. gadā. Eiropas Savienība, kā arī tās dalībvalstis ir konvencijas Puses 4 . Konvencijai ir 191 Puse.
Konvencijas centrā ir atsevišķu veidu atkritumu eksporta, importa un tranzīta kontroles sistēma, kura balstās uz iepriekš norunātas piekrišanas procedūru. Par tādu atkritumu eksportu, uz kuriem konvencija attiecas, iepriekš paziņo importētāju valstu un tranzīta valstu kompetentajām iestādēm. Paziņojumus nosūta rakstiski, un tajos iekļauj konvencijas V A pielikumā norādītās deklarācijas un informāciju. Atkritumus var eksportēt tikai tad, ja visas attiecīgās valstis devušas rakstisku piekrišanu (konvencijas 6. pants).
Konvencijas kontroles sistēma attiecas uz bīstamiem atkritumiem, kuri ir definēti konvencijas 1. pantā un norādīti VIII pielikumā, un uz II pielikumā norādītajiem atkritumiem, kuri ietver no mājsaimniecībām savāktos atkritumus, sadzīves atkritumu incinerācijas atliekas, dažu plastmasas veidu atkritumus un nebīstamus elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus. Turklāt konvencijas IX pielikumā ir uzskaitīti atkritumi, kas tās darbības jomā neietilpst un uz ko kontroles sistēma neattiecas, ja vien šādi atkritumi nesatur materiālus, kas pieder kādai I pielikumā norādītajai kategorijai, tādā mērā, ka atkritumi uzrāda kādu III pielikumā norādītu bīstamo īpašību.
2.2.Pušu konference
Bāzeles konvencijas Pušu konference ir konvencijas galvenā lēmumu pieņēmēja. Tai ir pilnvaras grozīt konvencijas pielikumus, un tā tiek sasaukta reizi divos gados.
2.3.Ierosinātie konvencijas grozījumi
Savienības ierosinātais konvencijas IV pielikuma grozījums
Konvencijas I, III un IV pielikuma un ar tiem saistīto IX pielikuma aspektu izskatīšana tika iniciēta Pušu konferences 12. sanāksmē ar Lēmumu BC-12/1 5 .
Iepriekš minēto pielikumu izskatīšanai Pušu konferences 13. sanāksmē tika nolemts izveidot ekspertu darba grupu.
Ekspertu darba grupa ir izdevusi vairākus ieteikumus un ierosinājusi alternatīvas, ko Pusēm apsvērt, ja tās vēlas iesniegt priekšlikumus izskatīšanai Pušu konferencē, lai grozītu un precizētu konvencijas IV pielikumā sniegtos atkritumu aizvākšanas operāciju aprakstus. Ja priekšlikumi tiks pieņemti, tie uzlabos juridisko skaidrību un tādējādi atvieglos atkritumu sūtījumu kontroli un palīdzēs nepieļaut nelikumīgus sūtījumus. Tie arī atbalstīs atkritumu apsaimniekošanu videi drošā veidā pasaules līmenī un veicinās pāreju uz globālu aprites ekonomiku.
Pēc Padomes Lēmuma (ES) 2020/1829 Savienības vārdā 2020. gada 3. decembrī apspriešanai Pušu konferences 15. sanāksmē tika iesniegts priekšlikums grozīt IV pielikumu. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot Bāzeles konvencijas īstenošanu, proti, mainīt konvencijas pielikumos ietvertās atkritumu apsaimniekošanas operāciju un kontrolējamo atkritumu definīcijas. Priekšlikums tika apspriests konvencijas Pušu konferences 15. un 16. sanāksmē attiecīgi 2022. gada jūnijā un 2023. gada maijā. Apspriedēs daudzas Puses pauda bažas, ka daži priekšlikuma elementi ir problemātiski. Šīs bažas it sevišķi attiecās uz atsevišķām jaunām operācijām, piemēram, ierosinājumu iekļaut “sagatavošanu atkalizmantošanai” kā jaunu atkritumu apsaimniekošanas operāciju, IV pielikumā iekļaut operācijas, kas notiek pirms nodošanas citām operācijām (“pagaidu operācijas”), un ieviest visaptverošu klauzulu attiecībā uz operācijām, kuras neaptver citas uzskaitītās operācijas. Tādēļ, lai turpinātu darbu pie šā priekšlikuma, būs vajadzīgas turpmākas apspriedes Pušu konferences 17. sanāksmē.
Ja Pušu konference vienosies par konvencijas IV pielikuma grozījumiem, tie būs jāiestrādā ES Atkritumu pamatdirektīvā 2008/98/EK 6 (atkritumu apsaimniekošanas operāciju saraksts, kas atbilst konvencijas IV pielikumam) un, iespējams, Regulā (ES) 2024/1157 7 .
Krievijas Federācijas ierosinātais konvencijas 6. panta 2. punkta grozījums
Krievijas Federācija izskatīšanai Pušu konferences 15. sanāksmē iesniedza priekšlikumu (“paredzētais akts”) 8 , kas paredz grozīt konvencijas 6. panta 2. punkta pirmo teikumu. Priekšlikuma izskatīšana tika iekļauta arī Pušu konferences 16. sanāksmes darba kārtībā.
Krievijas Federācijas priekšlikums tika apspriests Pušu konferences 15. un 16. sanāksmē. Saskaņā ar Padomes 2022. gada 2. jūnija Lēmumu (ES) 2022/1025 un 2023. gada 25. aprīļa Lēmumu (ES) 2023/1007 Savienība šo priekšlikumu neatbalstīja (sīkāku informāciju sk. iedaļā par nostāju, kas jāieņem Savienības vārdā). Krievijas Federācijas priekšlikumu neatbalstīja arī vairākas līdzīgi domājošas Puses. Tomēr citas Puses priekšlikumam pauda atbalstu.
Apspriežu rezultātā Pušu konference nolēma Krievijas priekšlikuma izskatīšanu atlikt, vispirms, uz Pušu konferences 16. sanāksmi un pēc tam minētajā sanāksmē tika izlemts izskatīšanu atlikt uz Pušu konferences 17. sanāksmi.
2024. gada oktobrī Krievijas Federācija nāca klajā ar atjauninātu priekšlikumu par konvencijas 6. panta 2. punkta grozīšanu; priekšlikuma būtība palika nemainīga, taču tika ierosināts pagarināt termiņu no 30 uz 90 dienām.
Konvencijas 6. panta 2. punkta pirmais teikums formulēts šādi: “Importētāja valsts nosūta paziņotājam atbildi par paziņojuma saņemšanu rakstiskā formā, kas satur piekrišanu pārvadājumam ar noteiktiem noteikumiem vai bez tiem, pārvadāšanas atļaujas atteikumu vai pieprasījumu par papildu informācijas sniegšanu.”
Krievijas Federācija ierosina šo teikumu mainīt, pievienojot 90 dienu termiņu, kurā importētājai valstij būtu jāatbild paziņojuma iesniedzējam (lai dotu piekrišanu plānotajam sūtījumam, atteiktu atļauju šim sūtījumam vai pieprasītu papildu informāciju). Turklāt priekšlikums paredz komatu starp vārdiem “tiem” un “pārvadāšanas” aizstāt ar vārdu “vai”.
Konvenciju Savienībā īsteno ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006 9 un Regulu (ES) 2024/1157 10 par atkritumu sūtījumiem (“Atkritumu sūtījumu regula” 11 ). Jebkādas izmaiņas konvencijā Eiropas Savienībā stātos spēkā pēc tam, kad tās būtu ieviestas ar minētās regulas grozījumiem.
Pašreizējie noteikumi, kas piemērojami Savienībai un tās dalībvalstīm, jau paredz 30 dienu termiņu, kurā importētājai valstij jāsniedz atbilde paziņojuma iesniedzējam (sk. Regulas (EK) Nr. 1013/2006 8. pantu). Tas attiecas arī uz citām ESAO valstīm saskaņā ar ESAO lēmumu 12 .
Kas attiecas uz Savienību, vienīgās praktiskās sekas, kas izrietētu no Krievijas Federācijas priekšlikumā ierosinātajām izmaiņām, būtu saistītas ar procedūru paziņoto atkritumu eksportam no valstīm, kas nav ESAO valstis, un uz tām. Tā kā konvencijas VIII un II pielikumā uzskaitīto atkritumu eksports uz valstīm, kas nav ESAO valstis, ar Atkritumu sūtījumu regulu ir aizliegts, Krievijas priekšlikuma izraisītās izmaiņas attiektos tikai uz “sarakstā neiekļautajiem atkritumiem”, uz ko saskaņā ar Atkritumu sūtījumu regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) un iv) punktu attiecas iepriekš norunātas piekrišanas procedūra. Krievijas Federācijas ierosinātais grozījums nozīmētu, ka šādos gadījumos importētājai valstij 90 dienu laikā būtu jāatbild paziņotājam par sūtījumu no Savienības uz valsti, kas nav ESAO valsts.
Konvencijas grozīšanas kārtība
Konvencijas grozīšanas kārtību reglamentē konvencijas 17. pants. Ikviens grozījums ir jāpieņem Pušu konferences sanāksmē. Grozījums kļūst saistošs tām Pusēm, kas deponējušas savus ratifikācijas, atbalsta, oficiāla apstiprinājuma vai pieņemšanas instrumentus saskaņā ar konvencijas 17. panta 5. punktu, kurā noteikts: “Depozitārijam tiek nodoti glabāšanā atbilstošie ratifikācijas goda raksti par atbalstu, oficiālu apstiprinājumu vai labojumu pieņemšanu. Labojumi, kurus pieņem atbilstoši 3. un 4. punktam, stājas spēkā tām Pusēm, kuras tām piekritušas, deviņdesmitā dienā pēc tam, kad Depozitārijs saņēmis ratifikācijas goda rakstu vai dokumentu par to atbalstu, oficiālu apstiprinājumu vai pieņemšanu no vismaz trim ceturtdaļām Pušu, kuras tos pieņēmušas, vai vismaz divām trešdaļām Pušu, kuras pieņēmušas labojumus dotajam protokolam, ja tikai šim protokolam nav paredzēts kas cits. Jebkurai citai Pusei labojumi stājas spēkā deviņdesmitā dienā pēc tam, kad šī Puse nodevusi glabāšanā ratificēšanas goda rakstu vai dokumentu par atzīšanu, oficiālu apstiprinājumu vai šo labojumu pieņemšanu.” Tādēļ, lai konvencijas grozījums stātos spēkā, ir jāpanāk, ka to ratificē, atbalsta, oficiāli apstiprina vai pieņem trīs ceturtdaļas konvencijas Pušu (t. i., 144 Puses).
Līdz šim konvencijas pamatteksts ir grozīts vienu reizi, pievienojot 4.A pantu, kam sekoja VII pielikuma pievienošana konvencijai (“Bāzeles aizlieguma grozījums”). Par šo grozījumu Pušu konference vienojās savā trešajā sanāksmē 1995. gadā, un tas stājās spēkā 2019. gadā tām Pusēm, kuras to ir ratificējušas.
Konvencijas pielikumu grozīšanas kārtību reglamentē konvencijas 18. pants, un šī procedūra ir mazāk sarežģīta. Pielikuma grozījums stājas spēkā visām konvencijas Pusēm, kuras sešu mēnešu laikā no dienas, kad paziņots par tā pieņemšanu, neiesniedz paziņojumu, kurā norādīts, ka tās grozījumu nevar pieņemt.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Savienības ierosinātais konvencijas IV pielikuma grozījums
Savienība atbilstoši Padomes 2020. gada 24. novembra Lēmumam (ES) 2020/1829 iesniedza priekšlikumu grozīt konvencijas IV pielikumu un dažus II un IX pielikuma ierakstus. Ar priekšlikumu cita starpā ierosināts:
·1) iekļaut vispārīgu ievadu, kurā skaidri nošķirti termini “galīgā aizvākšana” un “rekuperācija”, un 2) precizēt, ka ir aptvertas visas atkritumu apsaimniekošanas operācijas, kas praksē notiek vai varētu notikt, neatkarīgi no to juridiskā statusa un no tā, vai tās tiek uzskatītas par videi drošām, un ka ir aptvertas arī operācijas, kas notiek pirms atkritumu nodošanas citām operācijām (“pagaidu operācijas”);
·iekļaut aprakstus un ievadtekstus, kuri paskaidro, ko nozīmē “nerekuperācijas operācijas” (IV A pielikums) un “rekuperācijas operācijas” (IV B pielikums); un
·precizēt esošās operācijas un iekļaut jaunas operācijas IV pielikumā ar mērķi cita starpā atjaunināt un precizēt operāciju aprakstus atbilstīgi zinātnes, tehnikas un citām norisēm, kuras notikušas kopš konvencijas pieņemšanas 1989. gadā, un ar visaptverošu noteikumu ieviešanu nodrošināt, ka konvencijas prasības aptver visas operācijas, kas nav konkrēti minētas.
Priekšlikuma mērķi ir šādi:
·nodrošināt, ka ir pilnībā piemērojami attiecīgie konvencijā paredzētie kontroles mehānismi; ja priekšlikums tiktu pieņemts, uzlabotos atkritumu sūtījumu kontrole un būtu vieglāk novērst nelikumīgus atkritumu sūtījumus;
·uzlabot juridisko skaidrību un Pušu vienotu izpratni par atkritumu apsaimniekošanas operācijām un to interpretāciju; un
·atbalstīt atkritumu apsaimniekošanu videi drošā veidā pasaules līmenī un veicināt pāreju uz globālu aprites ekonomiku.
Savienībai būtu jāturpina atbalstīt iepriekš minētos mērķus, bet, ņemot vērā daudzu Pušu paustos iebildumus Pušu konferences 15. un 16. sanāksmē, it sevišķi pret jaunu operāciju iekļaušanu, piemēram, attiecībā uz sagatavošanu atkalizmantošanai un visaptverošām operācijām, Savienībai būtu jāizrāda elastība, tostarp jāatliek apspriedes par strīdīgākajiem jautājumiem un jācenšas panākt vienošanos par pārējiem priekšlikuma aspektiem.
Ja citas Puses ierosinātu attiecīgajos pielikumos izdarīt grozījumus, ar kuriem varētu sasniegt tos pašus mērķus, kas ir Savienības priekšlikuma pamatā, Savienībai vajadzētu būt atvērtai šādus priekšlikumus apsvērt un Savienība šādus priekšlikumus principā varētu atbalstīt.
Ierosinātā nostāja atbilst ES mērķim būt priekšgalā centienos virzīt globālo pārkārtošanos uz aprites ekonomiku. Savienības nostāja ir vajadzīga, ņemot vērā to, ka joma, uz kuru attiecas ierosinātie Bāzeles konvencijas grozījumi, ir ekskluzīvā Savienības kompetencē. Ierosināto Bāzeles konvencijas grozījumu priekšmets ietilpst tādu Savienības tiesību aktu darbības jomā kā ES Atkritumu pamatdirektīva 2008/98/EK 13 (it sevišķi direktīvas I un II pielikums) un Regula (ES) 2024/1157. Tāpēc ierosinātie grozījumi var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu LESD 3. panta 2. punkta nozīmē, un tādējādi tie ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.
Krievijas Federācijas ierosinātais konvencijas 6. panta 2. punkta grozījums
Eiropas Savienībai Krievijas Federācijas ierosinātais konvencijas 6. panta 2. punkta grozījums nebūtu jāatbalsta. Šī nostāja atbilst nostājai, par kuru attiecībā uz Pušu konferences 15. sanāksmi panākta vienošanās ar Padomes 2022. gada 2. jūnija Lēmumu (ES) 2022/1025 un attiecībā uz Pušu konferences 16. sanāksmi – ar Padomes 2023. gada 25. aprīļa Lēmumu (ES) 2023/1007.
Grozījuma pirmā daļa (90 dienu termiņš, kurā importētājai valstij jāatbild paziņojuma iesniedzējam) Savienībai un tās dalībvalstīm nesniegtu nekādas būtiskas priekšrocības, jo ES noteikumi saskaņā ar ESAO lēmumu jau paredz 30 dienu termiņu, kurā importētājai ES dalībvalstij jāsniedz atbilde paziņojuma iesniedzējam.
Grozījuma otrā daļa (komata aizstāšana ar “vai”) nešķiet nepieciešama, un tā radītu juridisku nenoteiktību. Pašreizējais formulējums ir pietiekami skaidrs, proti, importētāja valsts paziņotājam var sniegt trīs veidu atbildi (piekrist pārvietojumam, liegt atļauju šādam pārvietojumam vai pieprasīt papildu informāciju). Tāpēc grozīt šo teikumu nav vajadzības.
Konvencijas grozīšanas process ir ļoti sarežģīts un laikietilpīgs, it sevišķi tāpēc, ka katrai Pusei ir jāsāk iekšējs ratifikācijas process, un grozījums var stāties spēkā tikai pēc tam, kad to ir ratificējušas trīs ceturtdaļas visu Pušu. Turklāt šim grozījumam galu galā varētu būt ierobežota ietekme, jo grozījumi ir saistoši tikai tām Pusēm, kas tos ir ratificējušas. Tāpēc ierosinātais grozījums pienācīgi nerisina nevienu no Savienības un tās dalībvalstu prioritātēm jautājumā, kā uzlabot konvencijas iedarbīgumu, taču tas konvencijas satvarā un konvencijas Pusēm prasītu uzsākt ilgstošu un apgrūtinošu procesu.
Lai arī Savienība ierosinātos grozījumus neatbalsta, tai būtu jāturpina uzsvērt, ka Pusēm Bāzeles konvencijas satvarā būtu jāveicina labāka iepriekš norunātas piekrišanas procedūras funkcionēšana. Piemēram, varētu noteikt citu termiņu, kādā, jo īpaši tranzīta valstīm, jāsniedz atbilde paziņotājiem, kā arī varētu veicināt elektronisko datu apmaiņas sistēmu izmantošanu vai Bāzeles konvencijas satvarā iekļaut jēdzienu “iepriekšēju piekrišanu saņēmuši kompleksi”, kas izriet no ESAO lēmuma par atkritumu pārrobežu pārvietošanu. Konvencijā jau notiek vairāki procesi par šiem jautājumiem, arī viens, kas sākts pēc Savienības iniciatīvas Pušu konferences 15. sanāksmē, lai uzlabotu iepriekš norunātas piekrišanas procedūru. Savienībai būtu jāuzsver, cik svarīgs šis process ir kā risinājums vairākām problēmām saistībā ar konvencijas īstenošanu, un būtu jāaicina visas Puses piedalīties šajā procesā.
Ierosinātā nostāja atbilst ES mērķim būt priekšgalā centienos virzīt globālo pārkārtošanos uz aprites ekonomiku. Savienības nostāja ir vajadzīga, ņemot vērā to, ka joma, uz kuru attiecas ierosinātie Bāzeles konvencijas grozījumi, ir ekskluzīvā Savienības kompetencē. Ierosināto Bāzeles konvencijas grozījumu priekšmets ietilpst tādu Savienības tiesību aktu darbības jomā kā Regula (ES) 2024/1157 un jo īpaši tās 9. pants. Tāpēc ierosinātie grozījumi var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu LESD 3. panta 2. punkta nozīmē, un tādējādi tie ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 14 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Bāzeles konvencijas Pušu konference ir konvencijas izveidota struktūra.
Akti, kurus Pušu konference tiek aicināta pieņemt, ir akti ar juridiskām sekām. Ja paredzētie akti tiktu pieņemti, tie būtu saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atbilstoši konvencijas 18. pantam un varētu būtiski ietekmēt ES tiesību aktu saturu, proti, Regulu (ES) 2024/1157 par atkritumu sūtījumiem un Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem. Regula īsteno konvenciju, cita starpā nosakot procedūras eksportam no Savienības un importam Savienībā, kā arī sūtījumiem starp dalībvalstīm.
Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir tikai pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam jeb dominējošajam mērķim vai komponentam.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz vides aizsardzību. Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 192. panta 1. punkts.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 192. panta 1. punktam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2025/0024 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Bāzeles konvencijas par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu Pušu konferences 17. sanāksmē attiecībā uz dažiem grozījumiem konvencijas pantos un pielikumos
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu, ko lasa saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)1992. gadā stājās spēkā 1989. gada 22. marta Bāzeles konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (“konvencija”), un Savienība to noslēdza ar Padomes Lēmumu 93/98/EEK par slēdzienu Kopienas vārdā attiecībā uz Konvenciju par bīstamo atkritumu starptautisko pārvadājumu un to apglabāšanas kontroli 15 .
(2)Saskaņā ar konvencijas 15. panta 5. punkta b) apakšpunktu Pušu konference, ja nepieciešams, izskata un pieņem konvencijas grozījumus.
(3)Pušu konference 15. sanāksmē 2022. gada jūnijā un 16. sanāksmē 2023. gada maijā izskatīja Krievijas Federācijas iesniegto priekšlikumu grozīt konvencijas 6. panta 2. punktu. Pušu konference nolēma šā priekšlikuma izskatīšanu atlikt uz nākamo Pušu konferences sanāksmi.
(4)2024. gada oktobrī Krievijas Federācija iesniedza nedaudz grozītu priekšlikumu apspriešanai Pušu konferences 17. sanāksmē 2025. gada aprīlī/maijā. Minētā priekšlikuma mērķis ir noteikt 90 dienu termiņu, kurā importētājai valstij jāsniedz atbilde paziņojuma par atkritumu sūtījumu iesniedzējam, un iekļaut citas izmaiņas, kas norādītas kā redakcionālas.
(5)Savienības vārdā tika iesniegts priekšlikums grozīt konvencijas IV pielikumu un dažus II un IX pielikuma ierakstus, un Pušu konference to apsprieda 15. sanāksmē 2022. gada jūnijā. Priekšlikuma mērķis cita starpā ir grozīt un precizēt konvencijas IV pielikumā norādīto aizvākšanas operāciju aprakstus, un jo īpaši: iekļaut vispārīgu ievadu, kurā skaidri nošķirti termini “nerekuperācija” un “rekuperācija”; iekļaut ievadtekstus, kuros paskaidrots, ko nozīmē “nerekuperācijas operācijas” (IV A pielikums) un “rekuperācijas operācijas” (IV B pielikums); atjaunināt un precizēt operāciju aprakstus atbilstoši zinātnes, tehnikas un citām norisēm, kas notikušas kopš konvencijas pieņemšanas 1989. gadā; un, ieviešot visaptverošus noteikumus, nodrošināt, ka uz visām operācijām, kas nav konkrēti minētas, attiecas konvencijas prasības. Pušu konference nolēma šo priekšlikumu turpināt izskatīt nākamajā Pušu konferences sanāksmē.
(6)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Pušu konferences 17. sanāksmē attiecībā uz minētajiem priekšlikumiem, ņemot vērā, ka tie ir grozījumi konvencijas tekstā un pielikumos, un tiem ir tiesiskas sekas. Ja Pušu konference paredzētos aktus pieņemtu, tie Savienībai būtu saistoši un varētu būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktus, proti, būtu jāizdara grozījumi Direktīvā 2008/98/EK 16 un Regulā (ES) 2024/1157 17 .
(7)Attiecībā uz Krievijas Federācijas iesniegtajiem konvencijas 6. panta 2. punkta grozījumu priekšlikumiem Savienībai tie nebūtu jāatbalsta, jo tie nepalīdzētu risināt problēmas, ko Savienība uzskata par prioritārām, runājot par Bāzeles konvencijas darbību. Turklāt process, kas vajadzīgs, lai konvencijas teksta grozījumi stātos spēkā, ir ilgs un apgrūtinošs, un šķiet nesamērīgi sākt šādu procesu attiecībā uz grozījumu, kam ir ļoti maza vai nekāda pievienotā vērtība. Savienībai drīzāk vajadzētu turpināt atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot “iepriekš norunātas piekrišanas” procedūras darbību, piemēram, iniciatīvu, kas pašlaik tiek īstenota saskaņā ar konvenciju, taču vienlaikus jāgādā, ka tās ir saskanīgas ar Savienības vispārējām rīcībpolitikām un mērķiem un to dēļ konvencija nav jāgroza.
(8)Attiecībā uz priekšlikumu grozīt IV pielikumu un dažus II un IX pielikuma ierakstus Savienībai būtu jāturpina atbalstīt tā pieņemšanu. Lai par šo priekšlikumu panāktu konsensu, Savienībai vajadzētu būt arī elastīgai, jo īpaši attiecībā uz ierosinātajiem pasākumiem, kuri varētu negūt pietiekamu atbalstu to pieņemšanai gaidāmajā Pušu konferencē. Tas nozīmē, piemēram, atlikt apspriedes par strīdīgākajiem jautājumiem (piemēram, sagatavošanu atkalizmantošanai un visaptverošas operācijas), censties panākt vienošanos par pārējiem priekšlikuma aspektiem un atbalstīt iespējamus grozījumus, ko vēlas citas Puses, ar nosacījumu, ka ar tiem varētu sasniegt tādus pašus mērķus kā tos, kuri ir pamatā Savienības priekšlikumiem attiecībā uz konvencijas IV pielikumu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1.Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Bāzeles konvencijas Pušu konferences 17. sanāksmē, ir šāda:
(a)Savienība neatbalsta Krievijas Federācijas iesniegtos konvencijas 6. panta 2. punkta grozījumus. Savienība atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot “iepriekš norunātas piekrišanas” procedūras darbību, ar nosacījumu, ka tās atbilst Savienības vispārējām rīcībpolitikām un mērķiem un to dēļ konvencija nav jāgroza;
(b)Savienība turpina atbalstīt konvencijas IV pielikuma un dažu II un IX pielikuma ierakstu grozījumu pieņemšanu. Ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka tiek panākts konsenss par kādu IV pielikuma grozījumu, Savienība var izrādīt elastību un piekrist atkāpties no priekšlikuma, kurš tika iesniegts izskatīšanai Pušu konferences 15. sanāksmē, ja vien grozījums palīdz palielināt pielikuma juridisko skaidrību un īstenot konvencijas kontroles mehānismus un neapdraud ES tiesisko regulējumu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un sūtījumiem.
2. pants
Pušu konferences 17. sanāksmes norišu gaismā Savienības pārstāvji, apspriedušies ar dalībvalstīm, saskaņošanas sanāksmēs uz vietas var vienoties par 1. pantā minētās nostājas precizēšanu.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs